AKADĒMISKO FIZIKAS STUDIJU PROGRAMMU

UN

FIZIKAS DOKTORANTŪRAS STUDIJUPROGRAMMAS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

3

AKADĒMISKO STUDIJU PROGRAMMU MĒRĶI UN UZDEVUMI

Akadēmisko augstāko izglītību ieguvušo personību kopums veido Latvijas valsts intelektuālo potenciālu. Tas attiecināms arī uz augstāko izglītību fizikā, kuras zinātniskās atziņas un galvenokārt eksakto pētniecības metožu lietošanas areāls pārsniedz lokāli pašā fizikas zinātnē un fizikas metodoloģijā sakņotās jomas.

Teiktais nosaka galveno mērķi, kuru fizikas izglītības apguvē izvirza visu līmeņu fizikas studiju programmas Latvijas Universitātē – studējošiem jebkurā no fizikas programmām dot iespēju apgūt plaša spektra zināšanas mūsdienu līmenī. Tādējādi programmas atbilstošajā pakāpē izvirza vairākus uzdevumus:

1. apgūt empīrisko un faktoloģisko materiālu, bez kura nav iespējams krtisks dabas parādību un tehnoloģisko procesu vērtējums, lai analizētu informāciju un risinātu konkrētas problēmas;

2. apgūt matemātiskos paņēmienus un metodes, kuras lieto eksaktajās dabaszinātnēs;3. prast rīkoties ar datoru un fizikas zinātnē lietotajām programmpaketēm procesu matemātiskajā

modelēšanā un rezultātu analīzē, prast izmantot datoru eksperimentālo datu apstrādē un eksperimentu vadībā;

4. apgūt teorētiskās fizikas pamatdisciplīnas, kas veido zinātnes pamatus.Mazsvarīgs nav arī fizikas studiju programmu uzdevums sagatavot līdzīgos apstākļos darba tirgū

konkurētspējīgus speciālistus Latvijā un aiz tās robežām. It īpaši nozīmīgi tas ir šodienas Latvijas tautsaimniecības attīstības laikaposmā, kad ir izmainījusies un joprojām mainās zinātniski pētniecisko virzienu orientācija. Tāpēc fizikas programmas joprojām atrodas attīstības dinamikā, pēc iespējas akcentējot jaunus, līdz šim Latvijā neizkoptus pētniecības un tehnoloģiskos virzienus. Piemēram minēsim kaut vai Baltijas jūras un piekrastes fizikālo problemātiku, problēmas, kas saistītas ar šķidrumu un gāzu dinamiku, aktuālas siltumfizikas problēmas un citas jomas, kurās Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas personālam veidojas oriģinālas iestrādes.

Tajā pat laikā fizikas programmu uzdevums ir kopt un turpināt tradīcijas, veidot jauno maiņu tādās starptautiski atzītās jomās, kā, piemēram, lāzeru fizikā un spektroskopijas metodēs dabas procesu izpētē atomārā un molekulārā līmenī, ģoefizikā, teorētiskajā fizikā.

Pie teiktā jāpiebilst, ka atšķirībā no daudzām ārvalstīm, kurās fizikas profila programmas piedāvā ne viena vien universitāte, Latvijas Universitāte ir vienīgā valstī, kura piedāvā visu līmeņu fizikas programmas. Šim apstāklim ir gan priekšrocības, gan trūkumi. {priekšrocība ir tā, ka mācīšanas mērķu un uzdevumu realizācijā iespējama resursu koncentrācija, kas joprojām jāmācās racionāli izmantot. Trūkums, iespējams, ir tas, ka tik par nav iespējams pretējais – noteikta izglītības specifikācija pa augstskolām.

4

FIZIKAS STUDIJU PROGRAMMAS LATVIJAS UNIVERSITĀTĒ

Latvijas Universitāte piedāvā divu līmeņu akadēmisko studiju programmasDabaszinātņu bakalaura fizikā akadēmiskā grāda (B phys) iegūšanai,Dabaszinātņu maģistra fizikā akadēmiskā grāda (M phys) iegūšanai.

Latvijas Universitāte piedāvā fizikas un astronomijas doktora studiju programmasFizikas doktora (Dr. phys.) zinātniskā grāda iegūšanai.

Par akadēmisko studiju programmu realizāciju atbild Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas studiju programmas padome, kas savā darbībā ievēro LR “Augstskolu likumu”, LR “Izglītības likumu”, LU Satversmi un LU Senāta lēmumus. Programmu materiāli tehnisko bāzi galvenokārt veido Fizikas nodaļas mācību un zinātniski pētnieciskās laboratorijas un centri, bibliotēka, Eksperimentālās fizikas, Teorētiskās fizikas un Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras, uz līgumu pamata sadarbojoties ar zinātniskajiem institūtiem, kuri asociēti ar fakultāti.

Par fizikas un astronomijas doktora studiju programmu realizāciju atbild Doktora studiju programmu padome. Savā organizatoriskajā darbībā, līdzās akadēmiskās studijas reglamentējošajiem dokumentiem, Padome vadās arī no likuma “Par zinātnisko darbību” un nolikuma “Par promocijas kārtību un kritērijiem”.

Programmu materiāli tehniskā bāze būtībā visām fizikas studiju programmām, kā arī programmas apkalpojošais akadēmiskais un inženiertehniskais personāls ir vienots.

FIZIKAS STUDIJU PROGRAMMU RAKSTUROJUMS

Programmas dabaszinātņu bakalaura un maģistra grāda fizikā iegūšanai

Dabaszinātņu bakalaura fizikā (44 44 1) un dabaszinātņu maģistra fizikā (46 44 1) studiju programmas Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas Fizikas nodaļā sāktas realizēt 1990. gadā. Programmu sākotnējais variants tika veidots uz iepriekšējos gados Latvijas Universitātē pastāvošās piecgadīgās augstākās izglītības fizikā un aspirantūras studiju programmas bāzes, ievērojot Latvijā izveidojušās fizikas izglītības satura un zinātnisko novirzienu specifiku un tradīcijas.

Šobrīd fizikas bakalaura un fizikas maģistra studiju programmas ir modificētas, salīdzinot tās ar Eiropas universitāšu raksturīgākajām fizikas studiju programmām (sk. sadaļu “Studiju programmu salīdzinājums ar citu valstu universitāšu studiju programmām”).

Fizikas bakalaura un maģistra studiju programmas ir vadošās fizikas profila akadēmisko studiju programmas Latvijas augstskolās. Fizikas bakalaura akadēmisko grādu vēl var iegūt Daugavpils pedagoģiskajā universitātē kā studiju turpinājumu trīsgadīgajai pamatskolas skolotāja studiju programmai.

5

Fizikas bakalaura pilna laika studiju programma paredz eksperimentālās (vispārīgās) un teorētiskās fizikas pamatdisciplīnu un ar tām saistīto lietišķo pētījumu fizikālo metožu apguvi. Programmā ietverti sistemātiski augstākās matemātikas disciplīnu kursi (analīze, algebra, ģeometrija, diferenciālvienādojumi, varbūtību teorija, kompleksā mainīgā funkciju teorija), datorzinību, skaitļošanas metožu un elektronikas pamatu kursi, kas kalpo kā instruments dabas un tehnoloģisko procesu matemātiskajai un eksperimentālajai modelēšanai. Fizikas bakalaura programma piedāvā iespējami plašu studiju izvēles daļu fizikas zinātnei un tautsaimniecībai darba tirgū konkurētspējīgā līmenī. Fizikas bakalaura programmas apguve dod iespēju tās absolventiem turpināt akadēmisko izglītību fizikas un tai radniecīgu profilu maģistratūrās, vai arī uzsākt patstāvīgu karjeru tautsaimniecības nozarēs, kurās ir nepieciešams vai vēlams bakalaura akadēmiskais grāds fizikā.

Fizikas maģistra studiju programmas pamatvariants pēc sava satura veido tiešu divgadīgu turpinājumu fizikas bakalaura studijām. Maģistra studiju programma tiek organizēta pēc apakšvirzienu principa. Fizikas maģistratūras apakšvirzieni ietver Latvijas Universitātei un ar to asociētajiem zinātniskajiem institūtiem tradicionālās pētījumu jomas, kā arī pēdējos gados Latvijā attīstošos jaunus akadēmisko studiju un perspektīvo lietišķo pētījumu virzienus. Šie virzieni galvenokārt ietver fizikālo un tehnoloģisko procesu datormodelēšanu, lāzertehnoloģiju izmantošanu, materiālzinātnes jomas u.c.

Fizikas un astronomijas doktora studiju programma

Fizikas vai astronomijas doktora studiju programma paredz augstākās kvalifikācijas iegūšanu kādā no fizikas zinātnes apakšnozarēm ( cietvielu fizika, eksperimentālās metodes un instrumenti fizikā, fizikas didaktika, kondensētas vides fizika, ķīmiskā fizika, lāzeru fizika un spektroskopija, materiālu fizika, medicīniskā fizika, optika, optometrija, pusvadītāju fizika, siltumfizika, šķidrumu un gāzu mehānika, teorētiskā fizika ).

Fizikas doktora studiju programmas realizēšanā piedalās LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas profesori, pasniedzēji un darbinieki, LU Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta, LU Cietvielu fizikas institūta, LU Fizikas institūta un LU Ķīmiskās fizikas institūta zinātniskais personāls.

Astronomijas doktora studiju programmu realizē LU Fizikas un matemātikas fakultātes mācībspēki, LU Astronomijas institūta zinātniskais personāls.

Doktora programmas realizācijai tiek iesaistīta visu minēto zinātnisko institūtu materiāli tehniskā bāze, galvenokārt eksperimentālo iekārtu un datortehnikas formā.

6

FIZIKAS STUDIJU PROGRAMMU SATURS

Dabaszinātņu bakalaura fizikā studiju programma.

Dabaszinātņu bakalaura fizika studiju programmu, organizētu A, B un C kursu, praktisko darbu, semināru un laboratoriju sadaļās, veido disciplīnu ciklu moduļi. A kursi (programmai obligātās pozīcijas) – Vispārīgā fizika (VF), Astronomija un astrofizika(A), Ķīmija (Ķ), Fizikas praktikumi un laboratorijas (FL), Ievads datoru, programmatūras un skaitlisko metožu lietojumos (D), Teorētiskā fizika (TF), Augstākā matemātika (AM), Bakalaura darba izstrādāšana ( BD).

A kursu moduļi ir dinamiski tādā nozīmē, ka katrs no tiem paredz virkni kursu, kurus var modificēt, saglabājot tiem paredzēto studiju apjomu kredītpunktu izteiksmē. Bakalaura darba izstrādāšana notiek individuāli, tā galvenā prasība ir oriģināla zinātniska pētījuma elementu iekļaušana darbā.

Obligātās izvēles B kursi piedāvā divas standartizvēles kursu paketes: teorētiskā fizika un/vai inženierfizika, eksperimentāla fizika un informācijas tehnoloģijas fizikā. Studējošiem iespējama individuāla reģistrācija abu kursu pakešu ietvaros.

Svešvalodu studijas un C (brīvās izvēles kursi) notiek saskaņa ar LU pastāvošajiem reglamentējošajiem nosacījumiem.

Dabaszinātņu maģistra fizikā studiju programma.

Maģistra studiju programmu, tās apakšvirzienu plaša spektra dēļ, pirmkārt, veido A kursu daļa, kas obligāta visu apakšvirzienu interesentiem. A daļu veido pārskata kursi fizikas makro- un mikro- aspektos, kā arī kursi, saistīti ar vielu struktūrām un visiem apakšvirzieniem raksturīgajām pētniecības metodēm.

Otrkārt, B izvēles kursu sarakstu veido apakšvirzienu piedāvājumi. Standartvariantā teorētiskās un laboratoriju nodarbības paredzētas galvenokārt pirmajos trijos maģistratūras studiju semestros, maģistratūras ceturtais – studiju noslēguma semestris paredzēts individuālam maģistra darbam, atbilstoši apakšvirziena profilam.

Fizikas maģistratūras iespējamās izvēles apakšvirzieni ir šādi: teorētiskā fizika, nepārtrauktas vides fizika, ķīmiska fizika, materiālu zinātne un cietvielu fizika, cieta ķermeņa mehānika, astronomija un astrofizika, fizikas didaktika, biomedicīniskā optika, vidi saudzējošās tehnoloģijas, okeanogrāfija un piekrastes pētniecība.

Fizikas un astronomijas doktorantūras studiju programma.

Pilna laika studijas LU doktora studiju programmā fizikas nozarē sadalās sekojošās studiju komponentēs: fizikas zinātnes apakšnozares jaunāko pētniecības metožu apguve, informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes, prezentācijas metožu un paņēmienu apguve; obligāta doktoranta līdzdalība Fizikas bakalaura un Fizikas maģistra studiju programmu realizācijā pēc individuāla plāna, līdzdalība zinātniskajās konferencēs, semināros, skolās u.tml.; teorētisko kursu apguve, kuru sarakstā ir fizikas zinātnes apakšnozares vadošais kurss, specializācijas kurss, kura saturu nosaka individuāli; individuāli noteiktie papildkursi ( ja tas ir nepieciešams ).

Doktorantūras programma paredz individuālu pētniecības darbu atbilstoši apstiprinātajai doktora darba tematikai un promocijas darba izstrādāšanu. Promocijas darba forma var būt disertācija vai publicēto zinātnisko rakstu kopsavilkums.

7

Promocijas darbs paredz kopsavilkumu, referātu un vismaz piecus autora zinātniskos rakstus, kuri publicēti vai pieņemti publicēšanai izdevumos, kuri ir LZP noteiktajā sarakstā. Analoģiski noteikumi un studiju kartība pastāv astronomijas diktora studijām.

Fizikas un astronomijas doktora studiju procesu vada un kontrolē doktora studiju padome, kuras sastāvā iekļauti LU fizikas promociju padomēs ievēlēti LU profesori. Ka to pierāda Eiropas Fizikas izglītības tīkla veiktais pētījums, Latvija un vēl 23 Eiropas valstīs, kopumā vairāk neka 100 universitāšu salīdzinājumā LU doktora studiju programmas fizikā un astronomijā atbilst vidējam Eiropas doktora studiju līmenim ( Inquiries into European Higher Edication in Physics, vol. 3, Gent 1999 ).

STUDIJU ILGUMS UN MĀCĪBU PRIEKŠMETU APJOMS

Latvijas Universitātē 1 kredītpunkts (kr.p.) atbilst 40 stundu mācību darba apjomam, no kurām 16 auditorijas kontaktstundas (vidēji 1 st./ned.) tiek vērtēta ar 1 kr.p. Šajā skalā tiek noteikti studiju programmu kontaktstundu apjomi.

Dabaszinātņu bakalaura fizikā studiju programma.Pilna laika fizikas bakalaura studiju programmas apjoms A, B, C kursiem ir 164 kr.p. ( ieskaitot

10 kr.p. bakalaura darba vērtējumam un 6 kr.p. divu semestru obligātajam svešvalodu kursam ). Studiju ilgums – 4 gadi jeb 8 studiju semestri, atbilstoši LU studiju kalendāram.Fizikas bakalaura studiju programmas A daļas moduļi 115 kr.p. Fizikas bakalaura studiju programmas B daļas izvēlei nepieciešami 34 kr.p.Fizikas bakalaura studiju programmas minimālā C daļa 15 kr.p.Procentuāli no pilnā studiju apjoma programmas A daļa aizņem 70%, B daļa – 21% un C daļa – 9 %. Fizikas bakalaura studiju programmas turpmākās attīstības tendence, ko nosaka programma finansiālie, akadēmiska personāla un materiālie resursi, ir izvēles B kursu sadaļas racionāla ierobežošana.

Dabaszinātņu maģistra fizikā studiju programma.

Pilna laika fizikas maģistra studiju programmas apjoms A un B izvēles sadaļās ir 80 kr.p. Studiju ilgums 2 gadi jeb 4 studiju semestri ( 9.—12. semestris) atbilstoši LU studiju kalendāram.Fizikas maģistra studiju programmas A daļa 10 kr.p.Fizikas maģistra studiju programmas B daļa – apakšvirzienu piedāvājums 40 kr.p.Maģistra darba izstrādāšana 30 kr.p.

Fizikas/ astronomijas doktora studiju programma.

Pilna laika fizikas/ astronomijas doktora studijas paredz 144 kr.p. iegūšanu. Mācību darba apjoma novērtējums pa programmas sadaļām:Apakšnozares pētniecības metožu apguve, informācijas tehnoloģijas 12 kr.p.Piedalīšanās bakalaura un maģistra programmu realizācijā 18 kr.p.Teorētisko kursu apguve 14 kr.p.

Pētnieciskais darbs un promocijas darba izstrādāšana 100 kr.p.

8

KVALIFIKĀCIJAS PIEŠĶIRŠANAS NOSACĪJUMI

Dabaszinātņu bakalaura fizikā pilna laika studiju programma paredz šādus nosacījumus bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai: pilna laika bakalaura 8 semestru fizikas studiju programmas apgūšanu (eksāmenu un ieskaišu nokārtošanu) un gala pārbaudījumu 8.semestrī.

Gala pārbaudījums ietver bakalaura darba aizstāvēšanu un bakalaura eksāmena fizikā sekmīgu nokārtošanu.

Bakalauranta bakalaura darba tēmu, tēmas vadītāju un recenzentu apstiprina Fizikas nodaļas valde. Bakalaura darba aizstāvēšana un bakalaura eksāmens notiek atklātās bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdēs.

Mācību sasniegumi tiek vērtēti LU pieņemtajā 10 baļļu skalā. Bakalaura darba un bakalaura eksāmena kārtošana notiek valsts valodā. Par izņēmuma gadījumiem (citas valodas) lēmumu pieņem fakultātes Dome. Dabaszinātņu bakalaura fizikā akadēmisko grādu piešķir noslēguma pārbaudījumu komisija slēgtā sēdē, kuras lēmumu katram pretendentam personāli apstiprina Fizikas un matemātikas fakultātes Dome.

Dabaszinātņu maģistra fizikā pilna laika studiju programma paredz šādus nosacījums maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai: pilnu maģistra 4 semestru programmas apgūšanu un maģistra darba izstāvēšanu Maģistra pārbaudījuma komisijā.

Maģistra darba tēmu, tēmas vadītāju un recenzentu apstiprina Fizikas nodaļas valde pēc maģistratūras apakšvirziena vadītāja priekšlikuma. Maģistra darba aizstāvēšana notiek atklātā maģistra pārbaudījuma komisijas sēdē. Mācību sasniegumi tiek vērtēti LU pieņemtajā 10 baļļu skalā. Maģistra darba aizstāvēšana notiek valsts valodā. Par izņēmuma gadījumiem lēmumu pieņem fakultātes Dome. Dabaszinātņu maģistra fizikā akadēmisko grādu piešķir noslēguma pārbaudījumu komisija slēgtā sēdē un to katram pretendentam personāli apstiprina Fizikas un matemātikas fakultātes Dome.

Doktora studiju programmas fizikā un astronomijā zinātnisko doktora grādu fizikas zinātnes kādā no apakšvirzieniem vai astronomijā piešķir Latvijas Universitātes Fizikas un astronomijas promociju padomes, kas savā darbā vadās pēc LR likumiem un Nolikuma par promociju padomēm. Doktora grāda piešķiršana notiek pēc promocijas darba vai publicēto darbu kopuma, kas atspoguļots darba kopsavilkumā, sekmīgas aizstāvēšanas.

CITAS STUDIJU IESPĒJAS

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu bakalaura ( 164 kr.p. ) un dabaszinātņu maģistra ( 80. kr.p. ) tipveida studiju plāni nosaka fizikas programmu satura un apjoma standartvariantu. Katram bakalaurantūras vai maģistratūras studentam vēl pastāv divas galvenās iespējas individuālai studiju apjoma un satura modifikācijai: iespējams izraudzīties un reģistrēt papildkursus B vai C studiju plāna sadaļās no Fakultātes vai Universitātes kursu piedāvājuma kataloga (no citām studiju programmām, tostarp sociālajās un humanitārajās zinātnēs), vai arī uz laiku no 1 semestra līdz 1 akadēmiskajam gadam studēt citā Eiropas universitātē uz savstarpējās studiju kuratoru un augstskolu vienošanās pamata, vai arī apmeklēt starptautisko skolu/ semināru piedāvātos atsevišķos lekciju ciklus un laboratorijas. Visos šajos gadījumos uz ārvalstu universitāšu izsniegto sertifikātu vai citu akadēmisko dokumentu pamata notiek studenta vērtējumu pielīdzināšana LU kredītpunktiem vai kursu nomaiņa studiju plānā. Pielīdzināšanu veic Fizikas nodaļas valdes un fizika studiju padomes kopsēdē.

9

Doktora studiju Fizikas un astronomijas programma sadaļā zinātniski pētnieciskais darbs tradicionāli var paredzēt un iespēju robežās paredz doktoranta komandējumus un darbu citu institūtu un valstu augstskolās. Lietderību un plānojumu doktorants saskaņo ar doktora darba vadītāju.

Akadēmisko un doktora studiju programmās studējošo iespēju saraksts ir mainīgs un visai plašs. Minēsim raksturīgus piemērus:Bakalaura studijas – Umea universitāte, Zviedrija ( bakalaurants Kaspars Blušs );Maģistra studijas – Brēmenes universitate, Vācija ( maģistrants Edgars Šmaliņš ),

Berlīnes Tehniskā universitāte ( maģistrants Andrejs Jarmola ), Hanoveras universitāte, Vācija ( maģistrants Andrejs Umbraško );

Doktora studijas – Parīzes universitāte, Francija ( doktorants Sandris Lācis ), Parīzes universitāte, Francija ( doktorants Ivars Driķis ), Kaizerslautenas universitāte, Vācija ( doktorants Aigars Ekers ), Saseksas universitāte, Anglija ( doktorants Kaspars Truhins ), Kaizerslautenas universitāte, Vācija (doktorants Kaspars Mičulis), Lundas universitāte, Zviedrija ( doktorants Jānis Alnis ).

ZINĀŠANU NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Saskaņa ar Latvijas Universitātē pastāvošo kārtību studiju rezultātu vērtējumi veido vienotu uzskaiti. Tas nodrošina visu studiju programmu studentu akadēmisko brīvību, iespēju studiju laikā mainīt studiju programmu, veidot studiju individuālos plānus, kas it sevišķi nav mazsvarīgi interdisciplināra rakstura fizikas maģistratūras apakšvirzienu studiju progammās (biomedicīniskā optika, vidi saudzējošās tehnoloģijas, fizikas didaktika).

Visu pakāpju fizikas akadēmisko, zinātnisko un profesionālo studiju rezultātus vērtē 10 baļļu skalā. Sekmīga vērtējuma intervāls ir no “4” (gandrīz viduvēji) līdz “10” (izcili).

STUDENTU UN DARBA DEVĒJU STUDIJU PROGRAMMU VĒRTĒJUMS

Lai kontrolētu studiju procesa organizatorisko norisi un auditorijas nodarbību kvalitāti pasūtītāja – studenta vērtējumā semestra laikā, Fizikas nodaļā regulāri tiek veikta testveida anonīma studentu aptauja. Tā notiek studiju kursu noslēdzot un pirms eksāmena vai ieskaites dotajā disciplīnā. Aptaujas rezultāti tiek statistiski apkopoti dotajā respodentu grupā. Kopsavilkums ir publiski pieejams. Ar individuālajiem vērtējumiem iepazīstas tikai atbilstošā kursa docētājs un aptaujās bāzes konfidencialitāte tiek saglabāta. Patreizējā aptaujas stadijā šī sistēma galvenokārt aptver fizikas bakalaurantūras kursus un tiks turpināta maģistratūrā.

Testa struktūra aptver 6 pozīcijas, katru no kurām students vērtē piecu gradāciju dilstošā skalā: lekcijas bija saprotamas – nesaprotamas; vizuālie materiāli un demonstrējumi bija ļoti noderīgi – nekam nederīgi; lektors materiālu izklāstīja secīgi – haotiski; lekcijas rosināja manu interesi lielā mērā – nemaz; studenti tika aicināti diskusijās liela mēra – nemaz: priekšmets bija ļoti grūts – ļoti viegls. Testu noslēdz studenta kopvērtējums par kursu “ļoti labi – ļoti slikti” skalā un brīvas piezīmes.

10

Piemēra pēc minēsim, ka vispārējās fizikas 6 kursu cikla statistiskais vērtējums ir robežās no 2,67 līdz 4,33, teorētiskās fizikas 4 kursu cikla – no 3,28 līdz 4,22, bet matemātisko 4 kursu ciklam – no 3,47 līdz 4,50.

Neanalizējot plaša spektra studentu ieteikumus un vērojumus, kuri turklāt paliek konfidenciāli, jākonstatē, ka kopumā (ar dažiem, izņēmumiem) visai intensīvās bakalaura studijas dotais studentu kontingents vērtē atzinīgi.

Šobrīd, Latvijas tautsaimniecības joprojām restrukturizācijas laikposmā, darba devēju areāls, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ir vairāk nekā plašs – sākot ar fiziku tieši it kā nesaistītām jomām (informācijas apstrādes dienesti, privātstruktūras u.c) un beidzot ar akadēmiskās un zinātniskās karjeras turpinājumu pētnieciskajās iestādēs, uz ko pēc būtības tiek orientēts fizikas studiju programmu saturs. Neraugoties uz vairāk nekā skopo valsts budžeta finansiālo nodrošinājumu, intelektuāli ietilpīgās zinātniskajās institūcijās pēdējos gados, mūsuprāt, ir vērojamas pozitīvas tendences – pieaug fizikas akadēmisko grādu apliecinošo Latvijas Universitātes diplomu prestižs. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka, neatkarīgi no fizikas programmu absolventu darba rakstura, Fizikas nodaļa nav saņēmusi nevienu objektīvi vērā ņemamu reklamāciju.

FIZIKAS STUDIJU PROGRAMMU PERSPEKTĪVAIS VĒRTĒJUMS

Latvijas Universitātē kā vienīgajā klasiskā tipa universitātē Latvijas valstī līdzās humanitārajām, sociālajām un citām fundamentālo zinātņu jomām ir pārstāvētas eksaktās dabaszinātnes, tostarp arī fizika. No šejienes izriet visu gradāciju fizikas programmu ilgtermiņa attīstības perspektīva. Kā patstāvīgs fizikas izglītības centrs Latvijas valstī Fizikas nodaļa Fizikas un matemātikas fakultātes sastāvā ir radusies tikai pēc otrā Pasaules kara un tātad, salīdzinot, piemēram, ar ķīmijas izglītību, tā ir relatīvi jauna. Neraugoties uz to, sekojot fizikas kā zinātnes nozares virzienu attīstībai pēdējā pusgadsimtā, fizikas programmu struktūrā un saturā ir izveidojušās noturīgas tradīcijas, kas tiks saglabātas arī turpmāk, vienlaicīgi tās racionāli izvērtējot.

Taču šodienas tautsaimnieciskā situācija izvirza neatliekamus jaunus uzdevumus. Viens no tiem ir turpināt un nostiprināt patreiz juridiski patstāvīgo LU zinātnisko institūtu integrāciju mācību un zinātniskajā darbībā uz Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas bāzes. Šis process ne tuvu vēl nav uzskatāms par pabeigtu. Institūtu zinātniskais potenciāls ir atzīstams, taču tā iekļaušana fizikas programmu darbībā nav vienkārša. Te jāņem vērā finansiālas dabas apsvērumi, institūtu nekompaktais izvietojums un fizikas programmu tomēr visai ierobežotie brīvie resursi. Lielā mērā problēma ir un paliek saistīta ar pašas fizikas nodaļas struktūras, materiālās bāzes pilnveidošanas un personālsastāva pēctecības atjaunošanas procesu. Vitāli nepieciešama ir jaunu perspektīvu kadru iesaiste programmu izpildē. Mērķtiecīgs darbs pie tā ir uzsākts. Viena no iespējām ir maģistratūras un jo vairāk doktorantūras studentu plašāka iesaistīšana praktisko darbu un fizikas laboratoriju apkalpošanā.

Prognozējot eksakto zinātņu patreiz nepiedodami zemā prestiža celšanos sabiedrībā vispār un it sevišķi studēt vēlošās jaunatnes vidū, kas novedīs pie studentu auditoriju piepildījuma celšanās, perspektīvā jārisina jautājums par pamatkursu mācīšanu lielākās plūsmās. Jautājums skar ne tikai fiziku fiziķiem, bet arī fizikas kursu unifikāciju citām dabaszinātņu programmām. Arī šī problēma tiek diskutēta.

11

FIZIKAS PROGRAMMU KONTAKTS AR CITU VALSTU UNIVERSITĀŠU FIZIKAS AKADĒMISKO STUDIJU PROGRAMMĀM

LU FMF Fizikas nodaļa kopš 1994. gada piedalās Eiropas Fizikas Biedrības atbalstītā un agrāk TEMPUS, tagad SOCRATES finansētā studentu apmaiņas programmā “European Mobility Scheme for Physics Students”. Katru gadu vairāki studenti no 3 mēnešiem līdz vienam gadam studē LU fizikas bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmu ietvaros kādā no apmēram 120 Rietumeiropas partneru universitātēm.

LU FMF Fizikas studiju programmas tiek harmonizētas ar Eiropas Universitāšu fizikas studiju programmām, tās salīdzinot un nodrošinot studiju programmas starptautisku kvalitātes kontroli. Lai nodrošinātu šo sadarbību, Fizikas nodaļa pārstāvji regulāri piedalās SOCRATES tematiskā tīkla “European Physics Educatin Network – EUPEN” darbā un rīkotajās sanāksmēs.

Fizikas maģistra studiju programmas apakšvirziena – Biomedicīniskā Optika programma ir iekļauta kā sastāvdaļa starptautiskā Medicīniskās Fizikas Maģistra programmā, kas ir tikusi izveidota TEMPUS programmas ietvaros.

LU FMF Fizikas nodaļas maģistra un bakalaura studiju programmas studenti regulāri piedalās dažādās starptautiskajās vasaras skolās fizikā. Īpaši populāras pēdējos gados Fizikas nodaļas studentu vidū ir kļuvušas – Ziemeļvalstu Teorētiskās Fizikas institūta – “Nordita” organizētās skolas “Masterclass in Physics”, kuras regulāri apmeklē mūsu studenti.

Fizikas studiju programmu salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu fizikas studiju programmām tematiskā tīkla “European Physics Educatin Netvork EUPEN” ietvaros tika pievērsta galvena vērība diviem salīdzinājuma faktoriem – salīdzinājumam pēc studiju apjoma, izteiktam studiju kontaktstundās ( nodarbību plānojuma stundas ) un salīdzinājumam pēc satura moduļiem un to apjoma.

Salīdzinājumā pēc kontaktstundu apjoma 4 bakalaura studiju gados Latvijas Universitātes fizikas programma savā sākotnējā variantā 22 universitāšu starpā piedāvāja lielāko kontakstundu skaitu 3408 situācijā, kad vidējais radītājs ir 2370 stundas. Šim apstāklim, protams, var rast skaidrojumu, piemēram, nepietiekamo bibliotēku bāzi studentu patstāvīgajam darbam. Patreiz ir izveidots racionalizēts studiju plāna variants, visai būtiski samazinot nedēļas vidējo noslodzi, kas dod iespeju iekļauties kopējā Eiropas universitāšu fizikas programmu kontaktstundu statistikā..

Mācību disciplīnu moduļu salīdzinājums ar Eiropas valstu universitātēm atklāja divus momentus. Pirmkārt, pēc priekšmetu moduļu struktūras Latvijas Universitātes fizikas bakalaura programma iekļaujas kopējā shēmā un atbilst tai. Otrkārt, un tas ir būtiski, Latvijas Universitāte, salīdzinot ar vidējiem Eiropas universitāšu radītājiem, piedāvā ievērojami plašāku B kursu izvēli. Nepieciešamību minimizēt B kursu izvēli neatkarīgi no salīdzinājuma prasīja programmai atvēlētie finansiālie resursi. Arī šī programmas harmonizācija projektā tika veikta, samazinot obligāto izvēles kursu paketes no 4 uz 2, apvienojot eksperimentālās fizikas un informācijas tehnoloģijas kursus un teorētiskās fizikas kursus ar inženierfizikas kursu piedāvājumu.

Statistisko rezultātu kontrolei, salīdzinot fizikas bakalaura programmu konkrēto saturu, tika izvēlētas atsevišķu Eiropas reģionu reālās studiju programmas: Hanoveras universitāte, Vācija; Mančesteras universitāte, Anglija; Milānas universitāte, Itālija un Kopenhāgenas universitāte. Jāsecina, ka pēc satura un uzbūves Latvijas Universitātes programma ir tuva Hanoveras universitātes fizikas programmai.

12

STUDĒJOŠO SKAITS

Par valsts budžeta līdzekļiem studējošo kopskaitu dabaszinātņu bakalaura fizikā un dabaszinātņu maģistra fizikā programmās nepāru semestros 1.,3.,5.,7.,9.(1.),11.(3.) un, atbilstoši, pāru semestros 2.,4.,6.,8.,10.(2.),12.(4.) nosaka programmu piepildījuma kontrolskaitlis 200.

Fizikas bakalaura un maģistra studiju programmas plāno ik gadus uzņemt 50 bakalaurantus un 25 maģistrantus.

Fizikas un astronomijas doktora studiju programmā konkursa kartībā ik gadus uzņem vidēji 6 doktorantus kādā no 21 fizikas vai astronomijas zinātnes apakšvirzieniem. Ņemot vērā, ka ne vienmēr 3 gados dotorantūras darbu aizstāv promocijas padomē, patreiz reāli studējošo skaits ir apmēram 20.

FIZIKAS STUDIJU MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS

Fizikas studiju programmu materiāli tehniskā bāze visām studiju programmmām ir vienota un tiek izmantota atbilstoši programmas specifikācijai. Bāzi veido Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas laboratoriju, kabinetu un Centru resursi, kas dislocēti Zeļļu ielā 8 ( nodaļas vad. prof. M. Auziņš ), Vides un tehnoloģisko procesu modelēšanas (VTML ) laboratorija Zeļļu ielā 8 ( vad. doc.A. Jakovičs ), Datortehnoloģiju macību centrs Zeļļu ielā 8 ( vad. doc. L. Buligins), Siltumfizikas laboratorija Zeļļu iela 8 ( vad. doc. L. Šnīdere ), Fizikas un matematikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts Šķūņu iela 5 ( direktors prof. M. Auziņš ), Cietvielu fizikas institūtā Ķengaraga ielā 8 dislocētās Hologrāfijas mācību laboratorija ( vad. doc. J. Harja ) un Cietvielu fizikas praktikums ( vad. prof. Ivars Tāle ).

Uz asociatīvo līgumu pamata mācību materiālo bāzi Fizikas programmas izmanto Fizikas institūtā Salaspilī ( direktors A. Gailītis ), Polimeru mehānikas institūtā Aizkraukles ielā ( direktors E. Jansons), Cietvielu fizikas institūtā Ķengaraga ielā 8 ( direktors A. Šternbergs ), Astronomijas institūtā Raiņa bulv.19.(direktors J. Žagars).

Fizikas programmas izmanto 3 Matemātikas nodaļas datorklases Zeļļu iela 8, Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēku Zeļļu iela 8 un mācību laboratoriju bibliotekas.

Fizikas nodaļas Eksperimentālās fizikas katedras tiešā aprūpē Zeļļu iela 8 ( vad. prof. M. Auziņš ) mācību darbu veic Vispārīgās fizikas praktikums( izgl. met G. Sala) , Atomfizikas un spektroskopijas laboratorija ( izgl. met. Ā. Deme ), Elektronikas laboratorija ( doc. J. Ozols ), Rentgenstruktūranalīzes laboratorija ( izgl. met. I. Brante) , Fizikas izglītības centrs ( prof. E. Šilters ), Fizikas demonstrāciju kabinets Raiņa bulv.19. ( izgl.met. L. Dīriķe ).

13

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJA

Fizikas akadēmisko studiju programmu un doktora studiju programmu īstenošanas bāze ir Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas akadēmiskais un inženiertehniskais personāls. Šo bāzi papildina ar Fizikas nodaļu asociēto fizikas un astronomijas profila institūtu zinātniskais personāls, par kura iekļaušanu programmu realizācijā (konkrēti kursi un laboratorijas ) pastāv individuālas vienošanās, vai arī tas notiek uz sadarbības līgumiem pievienoto dokumentu pamata.

Pēc zinātniskās vai akadēmiskās kvalifikācijas Fizikas programmu realizāciju veic: 11 habilitētie fizikas doktori (Dr. habil. phys.) un 17 fizikas doktori Dr. phys).

Mācību darbā studiju programmu atsevišķās pozīcijās piedalās 8 fizikas maģistri (M. phys.) un 4 fizikas doktoranti.

Pēc akadēmiskos amatos ievēlētajiem un atbilstoši Fizikas nodaļas štatu sarakstam 1999./2000. m.g. mācību darbu saskaņā ar gadskārtējiem individuālo slodžu plāniem personāli pilnā vai daļslodzē veic:9 habilitācijas un promocijas padomēs vēlēti LU profesori (7 štata vietas); 4 LU asociētie profesori ( 3,5 štata vietas ); 1 profesors ( 1 štata vieta ); 12 docenti ( 9,95 štata vietas ); 3 lektori ( 3 štata vietas ).

Tādējādi šajā mācību gadā Fizikas nodaļa izmanto 24, 45 akadēmiskā personāla štata vietas.Praktisko darbu un fizikas laboratoriju apkalpošanu nodrošina inženiertehniskais personāls – 20 speciālisti, aizņemot 16,2 palīgpersonāla štata vietas, tostarp nodaļas katedrās un laboratorijās strādā 9 izglītības darba metodiķi (8 štata vietas), 6 elektronikas inženieri (5,5 štata vietas) un 5 vecākie laboranti ( 2,7 štata vietas ).

STUDIJU PROGRAMMU FINANSIĀLAIS NOVĒRTĒJUMS

Fizikas akadēmisko studiju programmas un doktorantūras studiju programma ir Valsts budžeta finansējums, kuru saskaņā ar Latvijas Universitātes Senāta apstiprinātajiem budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas veidošanas principiem saņem studiju programmas. Galveno komponenti šeit veido Fizikas nodaļas personāla darba algu fonds (DAF) mēnesī. Darba algu fonda izmantošanas reālās sadaļas sastāv no:

1. DAF nodaļas un tās struktūru administrēšanas (nodaļas un programmu vadība, studentu apkalpošanas, katedru vadības ;

2. profesoru un asociēto profesoru DAF, 3. cita akadēmiskā personāla DAF, 4. inženiertehniskā personāla DAF.

Tiešais DAF novērtējums 2000. gadam 1 mēnesī pa minētajām sadaļām Fizikas nodaļai ir šāds: 1. Ls 420,- ; 2. Ls 4284,-; 3. Ls 2275,5; 4. Ls 2178,-.

Tātad darba algas fonds mēnesī sastāda Ls,- 9157.

14

Ņemot vērā stundu algu fonda rezervi un kopējo starpfakultāšu un fakultātes starpnodaļu plānoto norēķinu bilanci Ls 3300,- gadā , kopumā programmu minimālajai funkcionēšanai vidēji vienā mēnesī nepieciešami Ls 9432,5. Turklāt šis novērtējums balstās uz minimālajam likmēm docentu, lektoru un palīgpersonāla atalgojumam, kas nebūt neveicina kadru piesaisti Fizikas nodaļā un kā arī neveicina personāla aktivitātes. Salīdzinājumam minēsim fizikas programmu realizācijai paredzētos budžeta līdzekļus 2000. gadam vienā mēnesī – Ls 8484,4, kas ir vēl mazāki nekā minimāli nepieciešamais.finansējuma apjoms.

Maksas studentu kopums fizikas programmās ir tikai atsevišķas vienības, kas nemaina kopējo finansiālo resursu ainu.

Protams, vēl pastāv zinātnisko grantu, projektu un programmu finansējums, taču nodaļas programmu vadība, šos līdzekļus tieši neadministrē. To devums kopējā programmu materiālajā, metodiskajā un instrumentālajā nodrošinājumā, bez šaubām, pastāv, taču tas nav ilgtermiņā prognozējams un šeit uzskaitīts netiek. Taču būtībā tā ir patreiz tikpat kā vienīgā iespēja uzturēt un minimāli atjaunot programmu mācību metodisko bāzi.

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKAIS DARBS

Fizikas nodaļas akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskā darba tematika atbilst fizikas un astronomijas zinātņu nozaru noteiktajiem apakšvirzieniem, vai arī ir saistīts ar lietišķo pētījumu tematikām, ar kurām nodarbojas Fizikas nodaļas zinātniskās laboratorijas. Nozaru apakšvirzieni, kurus pārstāv Fizikas nodaļas un ar to asociēto institūtu personāls, ir šādi – LU astronomijas institūts: astrofizika, ģeokosmiskie pētījumi; LU Fizikas un matemātikas fakultātes atomfizikas un spektroskopijas institūts: teorētiskā atomfizika, atomu un molekulu fizika, lāzeru spektroskopija, medicīniskā fizika, tehniskā fizika (inženierfizika); LU Cietvielu fizikas institūts: materiālu fizika, cietvielu fizika, nesakārtotu vielu fizika, stiklu fizika, tehniskā fizika, medicīniska fizika; LU Fizikas institūts: šķidrumu un gāzu mehānika, siltumfizika; Fizikas nodaļa: fizikas didaktika, siltumfizika, šķidrumu un gāzu mehānika, teorētiskā fizika; LU Ķīmiskās fizikas institūts: ķīmiskā fizika, teorētiskā fizika .

Minēsim zinātnisko tēmu piemērus:1. Latvijas ģeoida precizēšana un tā sasaiste ar ziemeļvalstu ģeoidu, izmantojot satelītaltimetrijas

metodes, vad. J. Žagars.2. Atomu un lāzera starojuma mijiedarbībā notiekošie procesi, izpilda E. Gailīte, R. Damburgs,

A. Kuļš.3. Molekulu raksturlieluma noteikšana, izmantojot to optisko polarizāciju ārējos laukos, vad. R.

Ferbers, M. Auziņs, I. Klincāre.4. Enerģijas pāarneses un jonizācijas procesu mehānismi atomu un molekulu sadursmēs, vad. M.

Auziņs, J. Kļaviņš, A.Ekers, K. Truhins u.c.5. Augstas precizitātes supersīkstruktūras mērījumi atomos, izp. A. Skudra, G. Rēvalde.6. Vides fizika un dabu saudzējošo tehnoloģiju attīstība, izp. A. Ūbelis, J. Āboliņš, D. Bērziņa,

E. Šmaliņš.7. Biomedicīniskā optika, J. Spīgulis.8. Funkcionālo materiālu, tai skaitā segnetoelektriķu, fizika un tehnoloģija, A. Krūmiņš.

15

9. Segnetoelektriskie relaksātori un to pielietojumi, A. Krūmiņš.10. Divfāzu plūsmu pētījumi porainās vidēs, L. Buligins.11. Liela izmēra Si monokristālu audzēšanas ar peldošās zonas metodi datormodelēša, A. Muižnieks,

G. Ratnieks.12. Turbulentas šķidro metālu plūsmas magnētiskajā laukā, A. Gailītis, O. Lielausis.13. Cietu vielu virsmu, robežvirsmu un defektu pētīšanas eksperimentālo un teorētisko metožu

attīstība, B. Zapols.

FIZIKAS STUDIJU PROGRAMMU ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Patreizējā etapā dabaszinātņu bakalaura un dabaszinātņu maģistra programmas tiek realizētas jau otrajā modificētajā variantā, kas tika ieviests 1994. – 1995. gados. Taču turpmākajos gados programmu realizāciju sāka ietekmēt gandrīz vai visu fizikas profila Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtu integrācijas process Latvijas Universitātē. Tas galvenokārt atsaucās uz B izvēles kursu piedāvājuma paplašinājumu, nepalielinoties programmu finansiālajiem resursiem (iespējamie piedāvājumi jūtami pārsniedza akadēmisko programmu iespējas).

Lai racionalizētu un optimizētu akadēmiskās fizikas studiju programmas, būtiski nemainot bakalaura programmas obligāto daļu, un palielinātu studentu patstāvīga darba īpatsvaru studiju procesā, patreiz izstrādāšanas noslēguma stadijā ir modificēts bakalaura programmas variants.

Savukārt fizikas maģistra programmas perspektīvais attīstības uzdevums ir rast kopsaucējus visai plašajā fizikas maģistratūras apakšvirzienu klāstā, nolūkā paplašināt visiem apakšvirzieniem kopējo programmas daļu.

Acīmredzot akadēmisko studiju programmu ideoloģiskā un metodoloģiskā bāze tuvākajā nākotnē netiks mainīta. Ņemot vērā programmu klausītāju kontingenta dinamiku, tiek izvirzīts uzdevums taupīt ierobežotos resursus un kompaktizēt darbietipīgākās programmu komponentes (datorzinības, fizikas laboratorijas semestros, kuros studentu kontingents ir jau nostabilizējies). Tuvākajā perspektīvā ir jāizveido algoritmi zinātnisko institūtu potenciāla iesaistīšanā konkrētu programmas pasūtījumu veikšanā, palielinot izpildītāju atbildību un izstrādājot kopējus nosacījumus tā vai cita mācību darba veikšanā.

Fizikas doktorantūras studiju programmu princips Latvijas Universitātē ir relatīvi jauna iniciatīva. Visnotaļ to atbalstot, jāstimulē šīs programmas organiska iekļaušanās kopējā fizikas programmu ciklā “no bakalaurantūras līdz doktorantūrai”.

Satura rādītājs

Lpp.Akadēmisko studiju programmu mērķi un uzdevumi 3Fizikas studiju programmas Latvijas Universitātē 4Fizikas studiju programmu raksturojums 4Fizikas studiju programmu saturs 6Studiju ilgums un mācību priekšmetu apjoms 7Kvalifikācijas piešķiršanas nosacījumi 8Citas studiju iespējas 8Zināšanu novērtēšanas kritēriji 9Studentu un darba devēju studiju programmu vērtējums 9Fizikas studiju programmu perspektīvais vērtējums 10Fizikas programmu kontakts ar citu valstu universitāšu fizikas akadēmisko studiju programmām 11Studējošo skaits 12Fizikas studiju materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 12Akadēmiskā personāla kvalifikācija 13Studiju programmu finansiālais novērtējumsZinātniski pētnieciskais darbs 14Fizikas studiju programmu attīstības plāns 15

FIZIKAS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

SATURA RĀDĪTĀJS

I Programmas anotācija 2II Programmas raksturojums 3III Imatrikulācijas nosacījumi 5IV Fizikas bakalaura studiju programma 6

1. Studiju programma 72. Studiju kursu un laboratoriju programmas 12

V Fizikas bakalaura un Fizikas maģistra programmu vērtējums 131. LU Fizikas nodaļas fizikas mācību programmu

starptautiskā sasaiste 132. Fizikas bakalaura programmas pašnovērtējums 15

VI Fizikas zinātnes raksturojums 18VII Studiju programmas īstenošanas līdzekļi 19

1. Mācībspēku un inženiertehniskais personāls 192. Mācībspēku CV 203. Materiāli tehniskā bāze 21

2

I PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

1.1. Fizikas bakalaura studiju programma piedāvā iegūt augstāko akadēmisko pamatizglītību fizikā kā vienā no fundamentālo dabaszinātņu jomām. Pēc LR izglītības klasifikatora programma atbilst kodam 44.

1.2. Programma paredz eksperimentālās un teorētiskās fizikas pamatdisciplīnu studijas un ar tām saistīto akadēmisko un lietišķo pētījumu metožu pamatu apguvi. Programma orientēta uz pasaulē un Latvijā perspektīviem fundamentālās zinātnes un analītiskajiem inženierfizikas virzieniem, kurus šobrīd pārstāv Latvijas Universitāte un ar to asociētie zinātniskās un lietišķās pētniecības centri.

1.3. Programma piedāvā iespējami pilnu studiju izvēli Latvijas fizikas zinātnei un tautsaimniecībai konkurētspējīgā līmenī apgūstamās tradicionālajos (cietvielu fizika, optika un spektroskopija, elektronika u.c.) un arī LU relatīvi jaunajos (siltumfizika, hidrodinamika, lāzeru tehnoloģijas u.c.) virzienos.

1.4. Programma ir akadēmiskā bāze vidusskolas skolotāja augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas iegūšanai.

1.5. Programmas pilna apguve dod iespēju turpināt studijas fizikas un ar to funkcionāli asociētās maģistratūrās ar vai bez papildus nosacījumiem, atkarībā no maģistratūras rakstura.

3

II PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS1. Motivācija

Programma ir veidota, ņemot vērā vairākus galvenos vadmotīvus.1.1. Programma ir vienīgā šī līmeņa akadēmisko studiju pilna, četrgadīga programma, kas

reprezentē Universitātes izglītību fizikā. Fizikas bakalaura akadēmisko grādu Latvijā vēl var iegūt, turpinot studijas 4. un 5. mācību gadā Daugavpils pedagoģiskajā universitātē. Šajā pedagoģiskajā augstskolā prioritāte ir cita – skolotāju profesionālā izglītība. Standartizētā daļa LU un DPU studiju programmās ir saskaņota un/vai saskaņojama.

1.2. Programmai ir pēctecība ar līdz 90-gadiem funkcionējušo fizikas specialitātes mācību programmu, kas balstījās uz iepriekšējos gadu desmitos pastāvošo fizikas zinātnes un tautsaimniecības nozaru specifiku Latvijā. Šī pēctecība lielā mērā noteica un joprojām nosaka augstākās kvalifikācijas kadru un laboratoriju aprīkojuma bāzi, bez kā nav domājamas starptautiskā līmenī konkurētspējīgas akadēmisko studiju programmas attīstība.

1.3. Programmai ir orientācija uz Latvijai tuvākā vai tālākā nākotnē prognozējamām zinātniskajām un tautsaimniecības attīstības perspektīvām, galvenokārt intelektuāli ietilpīgās nozarēs, kurām ir nepieciešama plaša profila izglītotas personības, kuras orientējas modernajās dabaszinātņu tehnoloģijās.

1.4. Minētie kritēriji lielā mērā ir noteikuši programmas evolūciju. Obligāto disciplīnu moduļi, saturoši to fizikas sadaļu, kas pēc ekspertu vērtējuma ir klasiskās izglītības saturs, kopš 1991./93.gg. pastāvošajos bakalaura programmas variantos pakāpeniski pēc satura mainās. Tas nodrošina programmas stabilitāti. Turpretī obligātās izvēles /B/ moduļi tiek pakļauti ievērojami straujākām izmaiņām, jo atspoguļo mainīgo kadru, materiālās bāzes, finansējuma un darba tirgus situāciju. Tas nodrošina programmas mobilitāti.

2. Apjoms

2.1. Programmas kopapjoms tās piedāvātajā variantā ir 164 LU kredītpunkti, kas ir iegūstami 8 semestru pilnā laika studijās. Programmas standartizētā /A/ daļa tiek vērtēta ar 115 LU kredītpunktiem, obligātās izvēles /B/ daļa – ar 34 LU kredītpunktiem, brīvās izvēles /C/ daļa – ar 15 LU kredītpunktiem.

2.2. Akadēmiskā grāda “Dabaszinātņu bakalaurs fizikā” pretendents pēc semestra eksāmenu un kursu ieskaišu nokārtošanas aizstāv individuālu Bakalaura darbu (10 LU kredīpunkti), kuram ir obligāta zinātniska ievirze , un nokārto Bakalaura pārbaudījumu fizikā.

4

3. Struktūra

Programma ir organizēta pa tās galvenajiem moduļiem, kuru iekšējā struktūra var tikt dinamiski mainīta, atsevišķos gadījumos un atsevišķās komponentēs pieļaujot arī individuālas studijas. Šo apstākli nosaka Latvijā patreiz vēl nestabilais darba tirgus, pastāvošās eksakto zinātņu prestīža problēmas, studiju struktūras adaptācijas problēmas starptautiskajā universitāšu kontekstā, minimālās materiālās bāzes iespējas, citi kritēriji.

3.1. Obligāto /A/ disciplīnu moduļi ir šādi:

VF vispārīgā (ģenerālā) fizika – 20 kr.p. (12%)FL fizikas praktikumi un laboratorijas – 20 kr.p. (12%)AM augstākā matemātika (klasiskās disciplīnas) – 27 kr.p. (16%)DP datoru, programmatūras un skaitlisko metožu ievadcikls – 8 kr.p. (5%)TF teorētiskā fizika (klasiskās disciplīnas) – 16 kr.p. (10%)V svešvalodas – 6 kr.p. (4%)

3.2. Obligātās izvēles /B/ moduļi ir šādi:EF eksperimentālā fizika – 34 kr.p. (21%)

(izvēles kursi un laboratorijas darbi optisko, lāzerfizikas, cietvielu fizikas pētījumu metožu un tehnoloģiju jomās);

TF un IF teorētiskā fizika un inženierfizika – 34 kr.p. (21%)(izvēles kursi un praktikumi kvantu fizikā, hidrodinamikā, nelineāro procesu fizikas jomās, datormodelēšanā, siltumfizikā, cieta ķermeņa mehānikā un vēl citi kursi).

A Astronomija un astrofizika – 4 kr.p. (2%)(individuāls modulis, saskaņojot ar pasūtītāju).

Obligātās izvēles moduļu disciplīnu atšifrējumus skatīt tipveida B plānos, konkrēto izvēles iespēju reglamentē tekošā mācību gada plānojums ( ne obligāti visas potenciāli piedāvātās B disciplīnas var tikt docētas tekošajā semestrī).Obligātās izvēles moduļu ietvaros ir atļautas individuālas B disciplīnu kombinācijas, līdzvērtīgas minimālajam kredītpunktu skaitam (34 LU kr.p.), vai lielākam par to.

5

III IMATRIKULĀCIJAS NOSACĪJUMI1.1. Imatrikulācijas vispārējo kārtību Fizikas bakalaura studiju programmā nosaka

Uzņemšanas noteikumi un imatrikulācijas kārtība Latvijas Universitātē (LU Senāta 1998. gada 23. februāra lēmums Nr. 195).

1.2. Imatrikulācijas speciālie nosacījumi Fizikas bakalaura studiju programmā: pieteikties studijām var personas, kurām vidējo izglītību apliecinošajā dokumentā

ir eksāmena un/vai priekšmeta atzīme fizikā; reflektantam ir jākārto iestājpārbaudījums fizikā vidusskolas fizikas pamatkursa

apjomā tad, ja skolas eksāmena un/vai priekšmeta atzīme fizikā ir zemāka par “7”; vienādu iestājpārbaudījuma atzīmju vai atestāta fizikas atzīmju gadījumā augstāku

vietu konkursā ieņem reflektants ar augstāku vidējo atzīmi atestātā ģeometrijā un algebrā;

vienādu fizikas priekšmeta atzīmju gadījumā atestātu konkursā priekšrocība ir reflektantiem ar vienādu vai augstāku atzīmi fizikas eksāmenā;

bez iestājpārbaudījuma vai piedalīšanās konkursā studijām var reģistrēties fizikas un/vai astronomijas LR un LU fizikas un/vai astronomijas olimpiāžu pirmo triju vietu ieguvēji, starptautisko fizikas un/vai astronomijas olimpiāžu pirmo triju vietu ieguvēji.

6

IV FIZIKAS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

1. Studiju programma

7

Fizikas bakalaura studiju programma/LU kredītpunkti/

Disciplīnas 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s. Σ %VF Mehānika 4

Vielas uzbūve 4

Elektromagnētisms 4

Optika 4

Kvantu fizika 4 20 12

A Astronomija un astrofizika 4 4 2FL Fizikas praktikumi un laboratorijas 4 4 4 4 4 20 12DP Datoru, programmatūras un

skaitlisko metožu ievadcikls4 4 8 5

TF Teorētiskā mehānika 4Elektrodinamika un relativitātes teorija 4

Kvantu mehānika 4Termodinamika un statistiskā fizika 4 16 10

Ķīmija 4 4 2

AM Augstākā matemātika fiziķiem 7 7 4 7 2 27 16S Ievadseminārs 2 2 1B Izvēles kursi 2 4 4 4 6 6 6 32 20V Svešvaloda 3 3 6 4C Brīvā izvēle 3 3 3 3 3 15 9

Bakalaura darbs 10 7

Kopā semestrī 17 20 22 22 21 21 21 20 164 100

Tabulā lietotie apzīmējumi:VF vispārīgā fizika FL fizikas praktikumi un laboratorijasA astronomija un astrofizika DP datoru, programmatūras un skaitlisko metožu ievadciklsTF teorētiskā fizika AM augstākā matemātika fiziķiemV svešvaloda B obligātā izvēleC brīvā izvēle

8

Fizikas bakalaura studiju programma/eksāmeni un ieskaites/

Disciplīnas 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.VF Mehānika E

Vielas uzbūve E

Elektromagnētisms E

Optika E

Kvantu fizika E

A Astronomija un astrofizika EFL Fizikas praktikumi un laboratorijas IE IE IE IE IEDP Datoru, programmatūras un

skaitlisko metožu ievadciklsIE IE

TF Teorētiskā mehānika EElektrodinamika un relativitātes teorija E

Kvantu mehānika ETermodinamika un statistiskā fizika E

Ķīmija E

AM Augstākā matemātika fiziķiem 2E IE,E E IE,E IE

S Ievadseminārs IEB Izvēles kursi IE/E IE/E IE/E IE/E IE/E IE/E IE/E

V Svešvaloda IE EC Brīvā izvēle IE/E IE/E IE/E IE/E IE/E

Bakalaura eksāmens E

Tabulā lietotie apzīmējumi:VF vispārīgā fizika FL fizikas praktikumi un laboratorijasA astronomija un astrofizika DP datoru, programmatūras un skaitlisko metožu ievadciklsTF teorētiskā fizika AM augstākā matemātika fiziķiemV svešvaloda B obligātā izvēleC brīvā izvēle

IE/E obligātās izvēles /B/ kursu pārbaudes formu skatīt kursu apraksta tabulās

9

Fizikas bakalaura studiju programma/Fizikas praktikumi un laboratorijas/

Disciplīnas 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.FL Mehānikas praktikums IE

Vielas uzbūves un molekulārfizikas praktikums

IE

Elektrības praktikums IE

Optikas praktikums IE

Atomfizikas un spektroskopijas laboratorija

IE

Diskrētās un analogās elektronikas laboratorija

IE

Cietvielu fizikas laboratorija IE

Fizikas bakalaura studiju programma/Augstākās matemātikas kursi/

Kr.p. AM 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.4 Matemātiskā analīze –1 E3 Algebra un ģeometrija –1 E4 Matemātiskā analīze – 2 IE3 Algebra un ģeometrija – 2 E4 Matemātiskā analīze – 3 E5 Diferenciālvienādojumi E2 Varbūtību teorijas un

matemātiskā statistikaIE

2 Kompleksā mainīgā funkciju teorija

IE

10

Fizikas bakalaura studiju programma/B obligātā izvēle - Teorētiskā fizika un Inženierfizika /

kr.p. Disciplīnas 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.

2 Ievadseminārs fizikā un inženierfizikā IE TF/IF

2 Hidrodinamikas un siltumfizikas pamati

E TF/IF

2 Cietvielu mehānikas pamati E IF

2 Datormodelēšanas pamati IE TF/IF

2 Tenzoranalīze E TF/IF

2 Skaitliskās metodes IE TF/IF

4 Matemātiskās fizikas metodes E TF/IF

2 Elastības teorija E IF

1 Solitonu fizika E TF/IF

1 Nelineārās sistēmas – 1 IE TF/IF

2 Tuvinātās metodes IE TF/IF

2 Grupu teorija IE TF

4 Teorētiskā hidrodinamika E TF/IF

2 Nelineārās sistēmas –2 E TF

2 Skaitliskā hidrodinamika IE IF

4 Atomu un molekulu uzbūve E TF

2 Kondensētas vides fizika IE TF

2 Kompozītmateriālu mehānika E IF

2 Galīgo elementu un robeželementu metodes

E IF

2 Siltuma un masas pārneses pamati E IF

11

Fizikas bakalaura studiju programma/B obligātā izvēle – Eksperimentālā fizika /

kr.p. Disciplīnas 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.

2 Ievadseminārs fizikā un inženierfizikā IE

2 Materiāli dabā un tehnikā IE

2 Eksperimentālās fizikas metodes E

2 Seminārs fizikālo lielumu mērīšanas tehnoloģijās

IE

4 Spektrālaparāti un spektrālie mērījumi E

2 Hologrāfija un Furjē optika E

2 Eksperimentālo datu statistiskā apstrāde IE

2 Kristālisko vielu fizika E

2 Nekristālisko vielu fizika IE

2 Lāzeru fizika E

2 Dielektriķu fizika IE

2 Virsmas un metālu fizika IE

2 Laboratorijas darbi (optiskās un lāzeru tehnikas metodes)

IE

2 Kvantu fizikas paradoksi IE

2 Fotonikas pamati IE

2 Atomu un molekulu spektroskopija E

2 Lāzeru spektroskopijas laboratorija IE

12

2. Studiju kursu un laboratoriju programmas

13

V Fizikas bakalaura un fizikas maģistra programmu vērtējums

1. LU Fizikas nodaļas fizikas mācību programmu starptautiskā sasaiste

1992. gadā Eiropas Fizikas Biedrības (European Physical Society – EPS) Padome (EPS Council) pieņēma dokumentu, kas, balstoties uz Eiropas Padomes (Council of Europe) vienošanās protokolu Nr. 138 (1990. gada 21. jūnijs) par Universitāšu Mācību laika ekvivalenci (Equivalence of Period of University Study) un UNESCO Vienošanās protokolu par augstskolu studiju, diplomu un zinātnisko grādu atzīšanu Eiropas reģiona valstīs (Convention on the Recognition of Studies, Diploms and Degrees concerning Higher Education in the States belonging to the European Region) (1979. gada 21. decembris) izveidoja Eiropas mobilitātes shēmu fizikas studentiem (European Mobility Scheme for Physics Students – EMSPS) [1]. EMSPS darbību regulē Konvencija (Convention regarding the European Mobility Scheme for Physics Students) [2].

EMSPS partneruniversitātes, pievienojoties EPS, apņemas savstarpēji saskaņot fizikas mācību programmas un vērtēšanas kritērijus augstskolās, uzņemt savās augstskolās partneruniversitāšu studentus uz vienu mācību gadu bez mācību maksas un pielīdzināt savu studentu izpildīto mācību apjomu partneruniversitātē attiecīgam savas augstskolas mācību apjomam.

LU rektors prof. J. Zaķis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas (FN) pievienošanos šai konvencijai atbalstīja un apliecinošu dokumentu parakstīja 1992. gadā. FN darbojas šajā apmaiņas programmā kā līdzvērtīgs partneris sākot ar 1993./94. mācību gadu (programmas koordinators prof. M.Auziņš) – tas ir kopš programmas darbības pirmajām dienām. Pašlaik programma aptver 177 Rietum-, Centrāl- un Austrumeiropas valstu universitātes.

Programmas galvenais finansējuma avots ir ERASMUS shēma, kas ir pieejama tikai Rietumeiropas augstskolām. Taču TEMPUS programmas ietvaros ir iespējams pretendēt uz projektiem, kas finansē šādu studentu mobilitāti (pamatā stipendijas, kas sedz dzīvošanas izdevumus, studējot partneruniversitātē). FN šādu TEMPUS projektu ir realizējusi divas reizes. Sākotnēji 1993./94. mācību gadā kā eksperimentālu projektu ar ilgumu viens gads un vēlāk 1994.- 1997. gg. tika saņemta finansējums pilna termiņa (3 gadi) TEMPUS projektam.

Šā prjokta ietvaros četru gadu laikā apmēram 20 LU FN trešā un ceturtā kursa bakalaura programmas studentu ir pavadījuši vienu mācību gadu Rietumeiropas universitātēs (Lielbritānijā – Mančestra, Kardifa, Kenterbērija; Vācijā – Hanovera , Kaizerslauterna, Duisburga; Holandē – Groningena; Šveicē – Cīrihe un Zviedrijā – Umea. Lai gūtu iespējas palielināt apmaiņas studentu skaitu un aptvert valstis, kas attiecīgajā laika posmā nebija Eiropas Savienības dalībvalstis (Šveice, Zviedrija), jo TEMPUS finansējums var tikt izmantots tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, tika iegūts papildus finansējums (apmēram 50% apjomā no TEMPUS piešķirtajiem līdzekļiem) no EPS un no Zviedrijas Augstākās Izglītības Padomes.

Visi LU FN apmaiņas studenti simtprocentīgi izpildīja partneruniversitātes attiecīgā gada programmu un simtprocentīgi nokārtoja visus nepieciešamos eksāmenus un ieskaites. Atsevišķos gadījumos tika kārtots arī nobeiguma ( bakalaura) eksāmens fizikā (trīs studenti Mančestras Universitātē un viens students Kenterberijas Universitātē) un strādāts bakalaura darbs. Vidējais studentu darba novērtējums ir virs attiecīgās partneraugstskolas vidējā līmeņa. Diezgan bieži studentu saņemtajos raksturojumos, tas ir vērtēts kā izcils. LU FN studentu mācību slodze partneraugstskolās

parasti bija lielāka par normālo, jo papildus mācību programmai fizikā, kā likums, tika apmeklēti vēl arī valdoas kursi, lai svešvalodu apgūtu pilnībā.

14

LU FN fizikas apmācības programma visu šo sadarbības gadu laikā ir tikusi nemitīgi pilnveidota un saskaņota ar partneraugstskolu apmācību programmām. Dalība EMSPS shēmā LU FN ir devusi pieeju elektroniskai datu bāzei, kas ir izveidota pēc Eiropas Fizikas Biedrības iniciatīvas, tiek finansēta no biedrības līdzekļiem un atrodas Mančestras Universitātē. Datubāze satur visu partneruniversitāšu fizikas mācību programmas. Tāpat ir izveidota elektroniska informācijas apmaiņas sistēma, kas balstīta uz elektroniskā pasta izmantošanu un ļauj visiem EMSPS koordinatoriem no partneruniversitātēm efektīvi apmainīties ar operatīvo informāciju, tai skaitā saskaņot apmaiņas studentu mācību programmas un centralizēti saņemt informāciju no EPS par EMSPS īstenošanas aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Bez informācijas apmaiņas starp EMSPS koordinatoriem neklātienē ir notikušas vairākas koordinatoru sanāksmes klātienē. 1995.g. – Hanoverā (Vācijā), 1996.g. – Krakovā (Polijā) un 1997.g. – Grenoblē (Francija). Visu šo sanāksmju laikā ir atzīmēts triju Centrāl- un Austrumeiropas valstu studentu un fizikas programmu augstais līmenis. Šīs valstis ir Latvija, Polija un Ungārija. Vērtējums ir dots EPS pārstāvja EMSPS, kas atbild par Austrum- un Centrāleiropas valstīm – prof. Petera Zauera (Prof. Peter U. Sauer – Hanoveras Universitāte) EPS un TEMPUS birojā iesniegtajās atskaitēs.

Fizikas apmācības līmenis LU FN ir ļāvis nodaļas pārstāvim (M. Auziņš) būt iekļautam Zinātniskajā komitejā, kas sagatavoja Eiropas Padomes Izglītības Ģenerālā Direktorāta (Commission’s (EC) new Directorate-General for Education) sponsorētu konferenci Fizikas Mācīšanas Rītdienas Eiropai [3] (Physics Studies for Tomorrow’s Europe) un vēlāk darboties šīs konferences grupas sastāvā. Konferences notika Beļģijā – Ģentē 1995. gada 7.- 8. aprīlī. Šīs konferences laikā tika nolemts izveidot Eiropas Fizikas Izglītības Apvienību (EUPEN – European Physics Education Network) [4], kas turpinātu fizikas programmu un vērtēšanas kritēriju saskaņošanu Eiropas universitātēs. LU FN piedalās šās apvienības darbā kopš tās dibināšanas dienas (koordinātors prof. M.Auziņš). EUPEN darbībā pašlaik piedalās 106 Eiropas universitātes, un to skaits turpina pieaugt.

EUPEN atbalsta Eiropas Fizikas Biedrība un tā saņem finansējumu Eiropas Savienības SOCRATES programmas ietvaros. Vienlaikus Fizikas nodaļa piedalās studentu apmaiņā SOCRATES ietvaros, gadā vidēji nosūtot 3 – 4 studentus studijām Vācijas, Zviedrijas, Anglijas, Grieķijas Holandes un citu valstu augstskolās.

Viens no galvenajiem mērķiem, ko savā darbībā izvirza EUPENA, ir veikt augstskolu fizikas apmācību programmu struktūras un satura salīdzinošu izpēti Eiropas valstīs. Šās izpētes mērķis ir definēt Eiropai kopējus mērķus augstskolu fizikas izglītībā, izstrādāt kopējus kritērijus, kas ļautu salīdzināt un novērtēt fizikas mācīšanas kvalitāti un stimulēt šīs kvalitātes paaugstināšanu universitāšu fizikas nodaļās, kas sadarbojas EUPEN projekta ietvaros. Tāpat par mērķi tiek izvirzīta studentu un mācībspēku darba apjoma novērtēšana un rekomendāciju izstrādāšana šo parametru optimizācijai. Vēl viens mērķis ir izstrādāt Eiropai kopējas minimālās prasības, kas būtu obligātas visām Eiropas valstīm, lai skolu absolventi varētu uzsākt studijas fizikas programmā universitātes līmenī, kā arī minimālās prasības pirmā līmeņa grāda iegūšanai fizikā.

Kā jau samērā tālu pavirzītu jautājumu var minēt kopējas kredītpunktu sistēmas (European Credit Transfer System – ECTS) izveidi, kas atvieglotu studentu darba apjoma un sasniegto rezultātu novērtēšanu, pavadot zināmu studiju laiku citas valsts augstskolā. Darbs pie ECTS notiek visā Eiropas universitāšu sistēmā kopīgi, bet attiecībā uz fizikas mācīšanu šeit ir savas īpatnības, ar kuru izpēti un analīzi nodarbojas EUPEN projekts.

EUPEN programmas zinātniskās komitejas pirmā tikšanās klātienē notika 1996. gada septembrī Seviljā (Spānija) Eiropas Fizikas Biedrības 10. kongresa laikā [5] (EPS 10 General Conference). LU FN šajā sanāksmē klātienē pārstāvēja prof. M.Auziņš. EPS 10. kongresa programmā liela uzmanība

tika veltīta fizikas izglītības jautājumiem skolā un augstskolā, kā arī problēmām, kas saistītas ar darba tirgus izmaiņām visu līmeņu grādu fizikā ieguvējiem.

15

Bakalaura programmu nodrošinošie mācību spēki izmanto savas starptautiskos zinātniskos sakarus un zinātniskās kooperācijas ar rietumu augstskolām, arī lai pilnveidotu mācību procesu: prof. M. Auziņš (ASV – Oklahomas univeristāte, Zviedrija – Lundas un Umeo universitātes, Vācija - Kaizerslauternas, Hanoveras un Bīlefeldes universitātes, Anglija – Saseksas un Mančestras universitātes) prof. A. Cēbers (Francija – Parīzes VI un VII universitātes, Nicas un Sofija Antipolis universitāte, ASV – Centrālās Floridas universitāte Orlando), prof. R. Ferbers (Vācija – Berlīnes tehniskā universitāte, ASV – Konnektikutas universitāte), prof. J. Spīgulis (Zviedrija – Linčopingas universitāte, Anglija – Londonas karaliskā koledža, Grieķija – Patras universitāte), doc. A. Jakovičs (Vācija – Hanoveras universitāte, Zviedrija – Lulea universitāte), doc. L. Buligins (Anglija – Šefīldas universitāte, Grieķija – Atēnu Tehniskā universitāte, Itālija – Kaljāri universitāte), doc. A.Muižnieks (Vācija – Hanoveras, Frakfurtes universitātes), lektors S. Lācis (Francija – Nicas un Sofija Antipolis universitāte). Šo sadarbību ietvaros studentiem ir iespējas piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos, kā arī doties zinātniskos – mācību komandējumos uz rietumu augstskolām, nodrošināt kopīgi ar ārzemju augstskolām vadību doktora disertāciju izstrādei, piedalīties viesprojektu statusā, studentu apmācībā rietumu augstskolās.

EUPEN regulāri izdod informācijas biļetenu, kurā tiek atspoguļoti aktuāli EUPEN darbības jautājumi un sasniegtie rezultāti [6].

Literatūra.[1] EMSPS homepage http://info.mcc.ac.uk/emsps/

LU FN EMSPS kontrakts ar TEMPUSEMSPS informācijas brošūra

[2] EMSPS konvencija http://info.mcc.ac.uk/emsps/rconv.html[2] Physics Education for Tomorrow’s Europe homepage

http://allserv.rug.ac.be/~hferdin/tec/conf.htmlEurophys. News, 26 (1995) p.69/71

[3] EUPEN homepage http://allserv.rug.ac.be/~hferdin/eupen/[4] Europhys. News, 27 (1996) p. 172/177[5] EUPEN Newsletter http://allserv.rug.ac.be/~hferdin/eupen/eol.html

2. Fizikas bakalaura programmas pašnovērtējums

1. Studenta noslodzeAkadēmiskā darba slodze studentiem, kas ir nepieciešama, lai iegūtu fizikas bakalaura grādu,

ir nozīmīga vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir viena no iespējām mērīt akadēmiskā grāda iegūšanai nepieciešamā darba apjomu.

Otrkārt, tā ir būtiska komponente, lai iedzīvinātu ECTS kredītpunktu sistēmu, kas ir kredītpunktu transfēra sistēma, kas balstās uz studenta gada noslodzi.

Treškārt, tā ir būtiska, definējot apmācības mērķi un nosakot apmācības procesa stratēģiju.

16

Ceturtkārt, tā ir būtiska kā sociāls un ekonomisks faktors, jo tai ir jāsaskaņojas ar sudentiem pieejamā laika apjomu un laiku, ko studenti tērē citām aktivitātēm (sportam, kultūras aktivitātēm, daļēja laika darbam utt.) papildus studentu tiešajam akadēmiskajam darbam.

Tomēr jāievēro, ka studentu noslodze tiešā veidā neraksturo to akadēmisko līmeni, kas tiek sasniegts mācību procesā. Tāpat tas tiešā veidā neparāda studentu spējas pēc mācību laika beigām strādāt ar fiziku vienā vai citā veidā saistītās profesijās, kā arī sekmīgi konkurēt ar citiem pretendentiem uz studijām doktorantūras programmās kā Latvijā, tā arī Rietumeiropas universitātēs.

Ir ļoti būtiskas atšķirības studentu slodzē dažādās fizikas programmās Eiropā.

2. Statistiskie datiFizikas programmu salīdzināšanai izmantotie statistiskie dati tiek ņemti no Eiropas Fizikas

Izglītības Apvienības veiktās Eiropas universitāšu fizikas programmu analīzes. Arī Latvijas Universitātes Fizikas nodaļa ir šās apvienības locekle un piedalās šīs analīzes veikšanā.

3. Salīdzinošās analīzes rezultātiLatvijas Universitātes bakalaura programma ir salīdzināta ar vidēju bakalaura programmu Eiropas

universitātēs. Šī vidējā nosacītā bakalaura programma ir iegūta, analizējot statistikas datus no aptaujas, kas tika veikta gandrīz simts Eiropas universitātēs, kas piedalās Eiropas Fizikas Izglītības Apvienības darbā.

Analīze ir veikta, salīdzinot fizikas bakalaura programmas summāri pirmajos trijos apmācības gados. Šādu izvēli diktē apstāklis, ka ceturtā gada studiju programma dažādās universitātēs stipri atšķiras, un to salīdzināšana kļūst apgrūtināta. Arī LU Fizikas bakalaura programmas 4. studiju gads ir lielā mērā orientēts tikai uz B daļu, un starptautiskā salīdzināšana šeit jau ir ļoti nosacīta. Statistisko rezultātu kontrolei ir izmantotas atsevišķu Eiropas reģionu universitāšu reālās studiju programmas (Hanoveras universitāte, Vācija; Jyvaskylas universitāte, Somija; Mančestras universitāte, Anglija; Milānas universitāte, Itālija; Kopenhāgenas augstskolas u.c.). Redukcijā uz LU Fizikas bakalaura studiju programmā pieņemtajiem disciplīnu moduļiem, studiju salīdzinājumu attēlo 1. un 2. tabula.

No analīzes ir redzamas vairākas Latvijas Universitātes Fizikas bakalaura studiju programmas īpatnības.

Pirmkārt, Kopējā studentu auditoriju slodze Latvijas Universitātē pārsniedz auditoriju slodzi vidēji Eiropā. Šāda situācija rodas nepietiekamā bibliotēku nodrošinājuma dēļ Latvijas Universitātē, kas ierobežo studentu patstāvīgā darba iespējas.

Otrkārt, Latvijas Universitātes Fizikas bakalaura studiju programmas izvēles daļa proporcionāli ir liela. Tas atspoguļo situāciju fizikā Latvijā kopumā, jo Fizikas nodaļā strādā visi habilitācijas padomēs vēlētie profesori, un katrs no viņiem pārstāv labi attīstītu fizikas apakšnozari, kā arī plašo fizikas profila zinātniski pētniecisko iestāžu spektru Latvijā.

Ja mēs salīdzinām fizikas bakalaura programmas procentuālo sadalījumu pa dažādām programmas sadaļām, tad programma izskatās labi sabalansēta un atbilst vidējam Eiropas fizikas bakalaura programmas rādītājam.

17

1. tabula

2. tabula

18

VI FIZIKAS ZINĀTNES RAKSTUROJUMS

Fizikas zinātne Latvijā raksturojas ar vairākiem virzieniem, kuros tā guvusi starptautisku atzinību. Tos var sadalīt šādos pamatblokos. Makroskopiskās fizikas blokā magnētiskā hidrodinamika (LU Fizikas institūts),

kompozītmateriālu mehānika (LU Polimēru mehānikas institūts), siltumfizika (LU Fizikas institūts).

Mikrofizikas blokā optika un lāzerspektroskopija (LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts), cietvielu fizika (segnetoelektriķi, stiklveida materiāli) (LU Cietvielu fizikas institūts). Šie pētījumi kopā nodrošina zināmas Latvijas pozīcijas materiālu zinātnē.

Pētījumi fizikā pamatā tiek veikti Latvijas Universitātē (10 projekti) un tajā integrētajos zinātniskajos institūtos ar juridiskās personas statusu: Cietvielu fizikas institūtā (25 projekti), Polimēru mehānikas institūtā (1 projekts) un Fizikas institūtā (10 projekti). Ārpus LU ar fiziku vēl nodarbojas Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē (2 projekti), fizikālās enerģētikas institūtā (4 projekti), bijušajā Kodolpētniecības centrā (6 projekti) un Tehniskajā Universitātē (7 projekti). No kopējā finansējuma, kas tiek atvēlēts fizikas fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem, 75% nonāk Latvijas Universitātes fiziķiem.

Tātad šobrīd Latvijā fizikas zinātnes potenciāls ir koncentrēts Latvijas Universitātē. Tas rada daudzsološas iespējas bakalauru, maģistru un doktorantu studiju nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas akadēmiskais personāls (25 cilvēki) var balstīties uz skaitliski daudz lielāko ar LU saistīto zinātniskās iestādēs strādājošo zinātnisko personālu (vairāk nekā 100 zinātnieku).

19

VII STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LĪDZEKĻI

1. Mācībspēki un inženiertehniskais personāls

1.1. Fizikas bakalaura studiju programmu pilnībā apkalpo Fizikas nodaļas štata mācībspēki un inženiertehniskais personāls, kas vienlaikus piedalās arī Fizikas maģistra studiju programmas apakšvirzienu un Fizikas doktorantūras realizācijā.

1.2. Mācībspēku zinātnisko kvalifikāciju, kuri docē bakalaurantūrā, raksturo sekojošais:13 habilitētie zinātņu doktori,14 zinātņu doktori2 pasniedzēji, kuriem ir maģistra akadēmiskais grāds.Mācībspēku akadēmisko kvalifikāciju, kuri docē bakalaurantūrā, raksturo sekojošais: 11 profesori, 14 docenti, 4 lektori.

1.3. Mācībspēku sastāvā, kuri docē bakalaurantūrā, ir 7 LU Fizikas habilitācijas un promocijas padomēs ievēlētie profesori: 3 – pilnā slodzē LU, 4 – 0.5 slodzē LU:

atomu un molekulu fizika – profesors Mārcis Auziņš (1 slodze)optika – profesors Ruvins Ferbers (1 slodze) kristālfizika – profesors Ivars Tāle (1 slodze)teorētiskā fizika – profesors Andrejs Cēbers (0.5 slodze)segnetoelektriķu fizika – profeaors Andris Krūmiņš (0.5 slodze)nekristālisko vielu fizika – profesors Andrejs Siliņš (0.5 slodze)cieta ķermeņa mehānika – profesors Vitauts Tamužs (0.5 slodze).

1.4. Fizikas bakalaura programmas materiālo, tehnisko, elektronisko un datoru apkalpi nodrošina Fizikas nodaļas katedru un laboratoriju inženiertehniskais personāls – 28 speciālisti. Šajā darbā piedalās arī ar studiju programmu apkalpošanu saistītās Fizikas un matemātikas fakultātes un LU zinātniskās struktūras vienības (sk. šīs sadaļas 3. punktu).

202. MĀCĪBSPĒKU CV

Fizikas nodaļas akadēmiskais personālsFizikas bakalaura programmas realizācijai

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Akadēmiskais amatsMārcis Auziņš Dr. habil. phys. ProfesorsImants Bērsons Dr. habil. phys. ProfesorsAndrejs Cēbers Dr. habil. phys. ProfesorsRuvins Ferbers Dr. habil. phys. ProfesorsAndris Krūmiņš Dr. habil. phys. ProfesorsGunārs Sermons Dr. habil. phys. ProfesorsAndrejs Siliņš Dr. habil. phys. ProfesorsJānis Spīgulis Dr. habil phys. ProfesorsEdvīns Šilters Dr. habil. phys. ProfesorsIvars Tāle Dr. habil. phys. ProfesorsVitauts Tamužs Dr. habil. phys. ProfesorsBoriss Zapols Dr. habil. phys. DocentsJānis Āboliņš Dr. phys. DocentsAndris Broks Dr. phys. DocentsLeonīds Buligins Dr. phys. DocentsJānis Harja Dr. phys. DocentsVladimirs Ivins Dr. phys. DocentsAndris Jakovičs Dr. phys. DocentsIlmārs Madžulis Dr. phys. DocentsAndris Muižnieks Dr. phys. DocentsJuris Ozols Dr. phys. DocentsValdis Rēvalds Dr. phys. DocentsTomass Romanovskis Dr. phys. DocentsLaimdota Šnīdere Dr. phys. DocenteJuris Žagars Dr. phys. DocentsIvars Driķis Dr. phys. LektorsSandris Lācis Dr. phys. Lektors

MĀRČA AUZIŅA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds Mārcis AuziņšPersonas kods 110156-10623Dzimšanas dati: 1956 gada 11.janvārī, RīgaAdreses: LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu ielā 8, tel. 7615703,

mauzins@latnet.lv Izglītība: 1974-1979 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un m matemātikas fakultāte, studentsPedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:

1986, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, Ļeņingrada, PSRS 1987-1988, ĶTR, Pekinas Universitātes, Fizikas fakultāte, pēcdoktora studijas 1991 Kanāda, Rietumontario Universitāte, Fizikas fakultāte, pēcdoktora studijas 1993 ASV, ASV Informācijas aģentūra, studijas programmā Universitāšu administrēšana ASV 1995 habilitētais fizikas doktors 1996 Lielbritānija, Karaliskās biedrības viesprofesors, Saseksas Universitātē 1996-1997 Vācija, viespētnieks starptautiskā projektā – Orientētu molekulu mijiedarbība,

Bīlefeldes Universitāte 1998 ASV, viesprofesors Oklahomas universitātē kopš 1998 LZA īstenais loceklis

Darba pieredze: 1975-1995 laborants, vecākais laborants, inženieris, vecākais pasniedzējs, docents LU FMF kopš 1994 Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, LU kopš 1995 Profesors, LU kopš 1997 LU Fizikas nodaļas vadītājs kopš 1998 LU Atomfizikas un Spektroskopijas Institūta direktors kopš 1998 LU Senāta priekšsēdētājs

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās: Latvijas Zinātnes padomes Fizikas, matemātikas un astronomijas eksperts komisijas loceklis. LU promocijas padomes Fizikā un Astronomijā priekšsēdētāja vietnieks NATO ekspertu komisijas loceklis Fizikā un matemātikā Latvijas, Amerikas un Lielbritānijas fizikas biedrību biedrs Eiropas Fizikas Izglītības Tīkla koordinators Latvijā Starptautisko Skolēnu fizikas olimpiāžu padomes loceklis

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits – 142.Ziņas INTERNETĀ: http://www.lza.lv/scientists/auzinsm.htm

IMANTA BĒRSONA DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCURRICULUM VITAE

Vārds: IMANTSUzvārds: BĒRSONS Personas kods: 111235-12959Dzimšanas gads, datums, vieta:

1935. gada 11. decembrī, Talsu apr. Tautība: latvietisDzīves vietas adrese: Ķīmiķu ielā 5, Salaspils LV-2169 Tālrunis: 2945948Darba vietas nosaukums, adrese:

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts Raiņa bulvārī 19, LU, Rīga, LV-1586

Amats: vadošais pētnieksTālrunis: 7 229747E-pasts: bersons@acad.latnet.lv

IZGLĪTĪBA: 1960 beidzis Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultāti (FMF) fizikas specialitātē

ZINĀTNISKIE GRĀDI UN AKADĒMISKIE NOSAUKUMI:1967 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (LVU)1985 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors (Ļeņingradas Universitātē)1991 Dr. habil. phys. (atomfizika)1992 LZA profesors teorētiskās fizikas specialitātē 1992 Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis

NODARBOŠANĀS:1960-1966 ZA Fizikas institūtā (FI) pētnieks1967-1991 LZA FI vecākais pētnieks1992-1993 LZA FI direktorsKopš 1994 LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta profesorsKopš 1997 LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks

ZINĀTNISKĀ DARBA VIRZIENI:Teorētiskā kodolfizika, kvantu elektrodinamika, atomi stipros elektromagnētiskos laukos (daudzfotonu jonizācija, daļiņu izkliede)

ANDREJA CĒBERA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Andrejs CēbersPersonas kods: 151247-10509Dzimšanas dati: 15.12.1947

Adreses: LU, Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu 8, Fizikas institūts, Salaspils-1, LV-2169, tel.:945830 Tel.(mob.) 9195961 aceb@tesla.sal.lv

Izglītība: 1966-1971 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, students

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1976 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (Maskavas Valsts Universitāte)1985 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (diploms)1988 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors (Maskavas Valsts Universitāte)1992 Habilitētais fizikas doktors1992 LZA korespondētājloceklis1993 LZA īstenais loceklis (akadēmiķis)1997 LU profesors teorētiskās fizikas apakšnozarē

Darba pieredze:1971-1974 LZA Fizikas institūta inženieris1974-1983 LZA Fizikas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks1983-1990 LZA Fizikas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1991-1993 LZA Fizikas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks1993-1996 LZA Fizikas institūta profesors1996-līdz šim laikam, LZA Fizikas institūta vadošais pētnieks1997-līdz šim laikam, LU profesors

Līdzdalība profesionālās, sabiedriskās, citās struktūrās:Žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktorsLatvias Zinātnes Padomes fizikas, matemātikas un astronomijas ekspertu

komisijas loceklisLatvijas Fizikas biedrības biedrs

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits - 170Ziņas INTERNETĀ: http://www.lza.lv/scientists/cebers.htm

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Ruvins FerbersPersonas kods: 131246-10728Dzimšanas dati: Rīga, 1946. gada 13. decembrisAdreses: LU Fizikas un matemātikas fakultāte, LV- , Zeļļu 8, tel. 7-615703 E-mail:

ferber@latnet.lv

Izglītība: 1965 – 1971 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, students (maģistrants)1975 – 1978 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, aspirants (doktorants)

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1979 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1984 Eksperimentālās fizikas katedras docents 1987 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors1989 Eksperimentālās fizikas katedras profesors (diploms)1992 Habilitētais doktors fizikā (Dr.h.fiz - LR zinātniskais grāds)1995 Latvijas Universitātes profesors (diploms)1997 LU profesors fizikas nozarē optikas apakšnozarē (diploms)

Darba pieredze:1971 - 1975 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vecākais laborants1977 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras inženieris1978 - 1984 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras asistents1984 - 1989 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras docentskopš 1989 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes

Eksperimentālās fizikas katedras profesors

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:

LU ASI Molekulu optiskās polarizācijas (MOLPOL) laboratorijas vadītājsStarptautiskā projekta USA-Baltic States Twinning program zinātniskais vadītājs.LU Astronomijas un Fizikas promocijas padomeAmerikas un Latvijas Fizikas biedrību biedrs.

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits – 175.Ziņas INTERNETĀ: http://www.lza.lv/scientists/ferber.htm

ANDRA KRŪMIŅA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Andris KrūmiņšPersonas kods:Dzimšanas dati:

310343-10616Talsi, 1943.gada 31.martā

Adreses: LU Cietvielu fizikas institūts, Ķengaraga ielā 8. LV-1063, Tālr.2 261414, Fakss: 7 112583, E-mail: krumins@latnet,lv

Izglītība: 1961-1966 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, students

1967-1969 Latvijas Valsts Universitāte, aspirants (doktorants)

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1970 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grāds Rostovas Universitātē

(Krievija)1986 Fizikas un matemātikas zinātņu doktora grāds LZA Fizikas institūtā1990 Profesors Latvijas Valsts Universitātē1991 Profesors PSRS Tautas izglītības komitejā1991 Habilitēts fizikas doktors Latvijā1997 Profesors Latvijas Universitātē

Darba pieredze:1964-1977, vecākais laborants, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks LVU Segneto- un pjezoelektriķu problēmu laboratorijā;1978-1986, laboratorijas vadītājs, daļas vadītājs un direktora vietnieks zinātniskos jautājumos LVU Cietvielu fizikas institūtā;1987-1999, direktora vietnieks un direktors (kopš 1992.g) LU Cietvielu fizikas institūtā.No 1999.g.jūn. direktora vietnieks LU CFI.

Līdzdalība profesionālās, sabiedriskās, citās struktūrās:LU Senators no 1991.g.Starptautisku konferenču orgkomiteju loceklis.Starptautiskās lietišķās optikas biedrības, Amerikas un Latvijas Fizikas biedrības biedrs.

Publikācijas: Kopējais zinātnisko publikāciju skaits: 166.

4.05.2000 A.Krūmiņš

GUNĀRA SERMONA DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum Vitae

Dzimšanas gads: 1934.Personas kods: 150634-10405Adreses: Zeļļu ielā 8, tālrunis 7615711Izglītība: 1954 – 1959 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte,

students1963 – 1966 Latvijas PSR ZA Fizikas institūts, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1966 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1972 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1980 Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras docents1989 Tehnisko zinātņu doktors1991 Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras profesors1992 Habilitētais fizikas doktors1993 Latvijas Universitātes profesors

Nodarbošanās: 1958 – 1960 Rīgas medicīnas institūta vecākais laborants1960 – 1963, 1966 – 1968 LPSR ZA Fizikas institūta vecākais inženieris,

jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks1967 – 1991 vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1981 – 1991 LU Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas

katedras vadītājs, docents, profesors un katedras vadītājs kopš 1991.Zinātniskās publikācijas: 66 raksti, 35 patenti un autorapliecības; nozīmīgākās monogrāfijas: 1.

Бесконтактный контроль потока металлов. В.Э.Циркунов, Б.Д.Жейгур, Г.Я.Сермонс,Р.К.Калнинь, Латв.ССР Институт физики. Рига, Зинатне, 1973, 252 с.

2. Динамика твердых тел в электромагнитном поле. Г.Я.Сермонс: АН Латв ССР, Институт физики. Рига, Зинатне, 1974, 247 с.

Nozīmīgākā mācību literatūra:1. Специальная теория относительности: Учебное пособие. ГюЯюСермонс, Э.П.Шилтер.

Рига, ЛГУ им. П.Стучки, 1976, 113 с.2. Elektrodinamika. Mācību līdzeklis fizikas un tehnikas specialitātes studentiem.

E.Šilters, G. Sermons, J. Miķelsons. Rīga: Zinātne, 1986, 359 lpp.3. Аналитические методы решения линейных зфдач теории поля. Учебное пособие.

Г.Я.Сермонс. Рига: ЛГУ им.П.Стучки, 1989, 103 с.Zinātnieciskās pētnieciskā darbība:

Elektrodināmisko un magnētohidrodināmisko ierīču teorijaLasītie akadēmiskie kursi:

Kopš 1967. gada – Dabas zinātnes – ar atsevišķiem pārtraukumiem – matemātikas programmas studentiem 34/17 akad. st.

Kopš 1976. gada – Fizika – ar atsevišķiem pārtraukumiem – datorikas programmas studentiem, 36 akad. st.

1983 – 1994 gg. Elektreodināmika – fizikas programmas studentiem 36/17 akad. st.1967 – 1993 gg. Teorētiskās fizikas metodes 36/36 akad.st.Kopš 1996. – Hidrodināmikas pamati 34 akad. st.Kopš 1996. – Nepārtrauktas vides elektrodināmika 51 akad. st.

Goda nosaukumi un prēmijas: 1974. g. LPSR Valsts prēmija, 1963. – 1975. vairākas LPSR ZA Prezidija prēmijas.

ANDREJA SILIŅA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Andrejs SiliņšPersonas kods: 121040-11563Dzimšanas dati: 1940.gada 12.oktobris, Rīga

Adreses: LU CFI, Ķengaraga ielā 8, tel. 7187816; LZA, Akadēmijas lauk. 1, tel. 7211405, lza@ac.lza.lv

Izglītība: 1959-1963 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, students 1963-1966 Maskavas Valsts universitāte, Fizikas fakultāte, students (maģistrants) 1967-1970 Latvijas Valsts Universitāte, aspirants (doktorands)

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija: 1972 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

1976 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (diploms)1984 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors1990 LZA korespondētājloceklis

1991 Habilitētais fizikas doktors1992 LZA īstenais loceklis (akadēmiķis)

Darba pieredze: 1966, LVU Fizikas un matemātikas fakultātes asistents;

1966-1967, LVU Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas (PFPL) jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks;

1966-1970, LVU PFPL inženieris 1971-1978, LVU PFPL daļas vadītājs

1978-1984, LVU Cietvielu fizikas institūta (CFI) direktora vietnieks zinātniskajā darbā;

1984-1992, LVU CFI direktors;1991-līdz šim laikam, Latvijas Universitātes profesors;1992-līdz šim laikam, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ģenerālsekretārs;1993-1995, Latvijas Republikas Saeimas deputāts un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs.

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:Latvijas Zinātnes padomes loceklis un Latvijas Zinātnes padomes Fizikas, matemātikas un astronomijas eksperts komisijas loceklis.Latvijas oficiālais pārstāvis NATO Zinātnes un Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejās.Starptautiskā projekta FEEMIRC-LATVIA zinātniskais vadītājs.Amerikas un Latvijas Fizikas biedrību biedrs.

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits – 155.

Ziņas INTERNETĀ: http://www.lza.lv/scientists/silinsa.htm

Jāņa Spīguļa dzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads: 1950.Personas kods: 090550-10654.Izglītība: 1968. - 1973. LVU Fizikas un matemātikas fakultātes students. 1975. - 1978. LVU aspirants. 1992. - 1993. LU habilitācijas doktorants.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1979. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (specialitāte - optika) 1988. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1992. Fizikas doktors (nostrificēts) 1993. Habilitēts fizikas doktors 1995. Profesors (nozare - lietišķā optika un optoelektronika) 1998. Valsts profesors (nozare – lāzeru fizika un spektroskopija)Nodarbošanās:

1973. - 1975. LVU Spektroskopijas problēmu laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks 1980. - 1985. LVU ZPD Spektroskopijas nodaļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1986. - 1994. LVU ZPD Spektroskopijas nodaļas (vēlāk Atomfizikas un spektroskopijas institūta jeb ASI)

vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.1994. - 1996. LU ASI profesors.1997. - 1999. LU ASI vadošais pētnieks, LU FMF profesors.

Darba vietas adrese: Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāteRaiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586Tel. 7228249, fax 7820113, e-mail janispi@latnet.lv

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas pēc habilitācijas darba aizstāvēšanas: 1. J. Spigulis, J. Lazdins, D. Barens. Fiberoptical pyrometric and refractometric intensity-ratio sensors. - Proc. ISFOC ‘93, IGI/Boston (USA), 1993, p. 280 - 283.2. J. Spigulis. Compact illuminators, collimators and focusers with half-spherical input aperture. - SPIE Proc. Vol. 2065, 1994, p. 54 - 59 (Boston, ISBN 0-8194-1330-5).3. J. Spigulis, J. Lazdins, G. Barens. Fiberoptical intensity-ratio refractometer with digital display. - SPIE Proc. Vol. 2068, 1994, p. 308-312 (Boston, ISBN 0-8194-1333-X).4. J. Spigulis. Compact dielectric reflective elements. 1. Half-sphere concentrators of radially emitted light. - Appl.Opt., 1994, v. 33, No. 25, p. 5970 - 5974.5. J. Spigulis, J. Lazdins. Compact dielectric reflective elements. 2. Multichannel filter of closely spaced spectral bands. - Appl Opt., 1994, v. 33, No. 28, p. 6638 - 6641.6. J. Spigulis, D. Pfafrods, M. Stafeckis. Optical fiber diffusive tip designs for medical laser-lightguide delivery systems. - SPIE Proc. Vol. 2328, 1994, p. 69 -75 (Lille, ISBN 0-8194-1661-4).7. J. Spigulis. Potential of fibre optic sensors for medical monitoring (Strategic Review). - King’s College London Press, 1995, 52 p.8. J. Spigulis, J. Lazdins, D. Pfafrods, M. Stafeckis. Side-emitting optical fibres for clinical applications. - Med. Biol. Eng. Comput., 1996, v. 34, Suppl. 1, Pt. 1, p. 285-286 (ISSN 0140-0018).9. J. Spigulis, D. Pfafrods, M. Stafeckis, W. Jelinska-Platace. The “glowing” optical fibre designs and parameters. - SPIE Proc. Vol. 2967, 1997, p. 226-231 (Riga, ISBN 0-8194-2373-4).10. J. Spigulis, D. Pfafrods. Clinical potential of the side-glowing optical fibers. - SPIE Proc. Vol. 2977, 1997, p. 84-88 (San Jose, ISBN 0-8194-2388-2).11. J. Spigulis. MSc course programme on Biomedical Optics. - SPIE Proc Vol. 3190, 1997, p. 342-345 (Delft, ISBN 0-8194-2622-9).12. A. Skudra, J. Spigulis, D. Pfafrods, M. Stafeckis. Medical laser radiation delivery via modified PCS optical fibers. - Digest of ‘Modern Problems of Laser Physics’, Novosibirsk (Rus.), 1997 , p. PII-25-26.13. J. Spigulis. Optical sensing of pressure and bending by side-glowing lightguides. - Proc. BEC ’98, Tallinn, 1998, p. 269-270.14. J. Spigulis, U. Rubins. Photoplethysmographic sensor with smoothed output signals. - SPIE Proc. Vol, 3570, 1998, p. 195-199.15. U. Rubins, J. Spigulis. Optical heartbeat sensor. - Proc. BEC ’98, Tallinn, 1998, p. 53-56.16. M. Apine, J. Spigulis, P. A. Oberg. Microcirculation in massateric muscles at permanent muscular facial pain in kraniomandibular dysfunction. - Med. Biol. Eng. Comput., v. 37, suppl. 1, 1999, p. 327.17. Y. Dekhtyar, J. Spigulis, e. a. Joint Baltic Biomedical Engineering and Physics courses. - Med. Biol. Eng. Comput., v. 37, suppl. 1, 1999, p. 144-145.18. G. Venckus, J. Spigulis. Frequency filtering effects on the single-period photoplethysmography signals. - Med. Biol. Eng. Comput., v. 37, suppl. 1, 1999, p. 218-219.19. J. Spigulis. Master’s level education in Biomedical Optics: four-year experience at University of Latvia. - SPIE Proc. Vol. 3831, 1999 (in press).

20. J. Spigulis, G. Venckus. Single-period photoplethysmography: a potential tool for noninvasive cardiovascular diagnostics. - In: Spinger Series ‘Optics for Life Sciences’, OFLS-VI, Berlin, 1999 (in press).Mācību literatūra: J. Spīgulis. Optiskās šķiedras. - LVU, Rīga, 1987, 64 lpp.Zinātniskās pētniecības darbība:

J. Spīguļa zinātniskais darbs kopš 1970. gada saistīts ar optiskiem pētījumiem un izstrādnēm LVU Spektroskopijas problēmu laboratorijā (pašlaik LU FMF ASI). Optiskās ierosmes enerģijas pārneses kinētika atomu-molekulu sistēmās pētīta 1973. - 1978. g., darba rezultāti apkopoti fizikas doktora disertācijā “Metālu tvaiku sensibilizētā fluorescence impulsu ierosmē” (Rīga, 1979). Vēlāk līdz 1985. g. J. Spīgulis nodarbojās ar jonu masu analīzi optiski ierosinātos atomu kūļos un ar infrasarkanā starojuma avotu-uztvērēju sistēmām. 1986. gadā viņš izveidoja un joprojām vada LU ASI Šķiedru optikas un optoelektronikas grupu, kurā nodarbojas ar optisko šķiedru sensoru, optisko sakaru ierīču un medicīnisko gaismasvadu instrumentu izstrādi un izpēti. Lietišķās optikas virzienos veikto pētījumu un izstrādņu rezultāti apkopoti habilitētā doktora disertācijā "Optoelektronikas metodes un ierīces eksperimentāliem pētījumiem, tehnoloģiskai kontrolei un informācijas pārraidei" (Rīga, 1993). Pēdējos gados pētniecības interešu lokā iekļauta arī medicīnas fizika, veicot jaunu metožu izstrādi un izpēti neinvazīvai optiskai diagnostikai un monitoringam.Akadēmiskie kursi:1986. - 1997. "Optoelektronika" 32 - 48 ak. st. (dažādos akadēmiskos gados).1986. - 1997. "Gaismasvadu fizika" 32 - 64 ak. st. (dažādos akadēmiskos gados).1995. - 1997. “Biomedicīniskās optikas pamati” 128 ak. st.1995. - 1997. “Medicīniskie gaismasvadi” 64 ak. st.1995. - 1999. LU FMF maģistru studiju apakšprogrammas "Biomedicīniskā optika" vadītājs1998. – 1999. “Lāzeru fizika” 64 ak. st.1998. – 1999. “Zemes fizika” 48 ak. st.Papildus ziņas par profesionālo darbību:

J. Spīguli kā savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu raksturo:- publikācijas par viņa profesionālo darbību plaši lasītos Rietumu izdevumos,- regulāras oriģinālpublikācijas starptautiski atzītos un recenzējamos izdevumos (kopējais publikāciju skaits virs 60, arī 6 PSRS autorapliecības un 2 LR patenti),- bieži referāti starptautiskās konferencēs un semināros pēc ārzemju firmu un augstskolu ielūguma - piemēram, “Bell Nothern Research” Kanādā 1993. g., “ABB Corporate Research” Zviedrijā 1995. g., Linčepingas universitātē Zviedrijā 1995. un 1996. g., Londonas Kinga koledžā 1995. un 1996. g., SPIE jubilejas simpozijā Sandjego, ASV, 1995. g. un simpozijā “Photonics West ‘96” Sanhozē, ASV, 1996. g., FEOLA seminārā Itālijā 1997. g., konferencē “Light for Life” Kankunā, Meksikā, 1999. g., u. c.,- orgkomiteju uzaicinājumi vadīt sekcijas plašās starptautiskās konferencēs - piemēram, Biooptikas sekciju 10. Ziemeļvalstu un Baltijas Biomedicīnisko Pētījumu konferencē 1996. g. Tamperē un Optisko un šķiedroptisko ierīču sekciju konferencē AOMD ‘96 Rīgā - kā arī rediģēt starptautiski atzītus rakstu krājumus (piemēram., Proc. SPIE, Vol. 2967, Bellingham, USA, 1997),- aktīva zinātniski-organizatoriska darbība, īpaši atzīmējot Starptautiskās Lietišķās Optikas biedrības (SPIE) Baltijas nodaļas dibināšanas iniciatīvas 1991.-1994. g. un tās sekmīgu vadību turpmākajos gados, kā arī pirmās starptautiskās konferences AOMD ‘96 organizēšanu Rīgā un tās vadību vicepriekšsēdētāja statusā,- plaši personīgie kontakti ar universitāšu un firmu kolēģiem dažādās pasaules valstīs, ko nodrošina spēja brīvi sarunāties 4 valodās (latviešu, angļu, krievu, vācu),- visai bagāta zinātniskā, mācību-metodiskā un izstāžu darba pieredze ārzemēs, t. sk. dalība 6 mēnešu projektā ar Londonas Karaliskās biedrības stipendiju Lielbritānijā 1995. gadā, dalība starptautiskās Oksfordas vasaras skolas “Optika medicīnā” darbā 1995. gadā, TEMPUS-PHARE 6 nedēļu granta ietvaros veiktā studiju kursa “Biomedicīniskās optikas pamati” pilnveidošana trijās Londonas universitātēs un Linčepingas universitātē Zviedrijā 1996. gadā, Baltijas optisko ražojumu un izstrādņu prezentācija trijās ļoti plašās (7 - 10 tūkst. apmeklētāju) izstādēs ASV Kalifornijas štatā - 1995. g. Sandjego, 1996. un 1997. g. Sanhozē,- oriģinālu studiju kursu un programmu izstrāde sadarbībā ar ārzemju kolēģiem, t. sk. jaunas maģistru apakšprogrammas “Biomedicīniskā optika” sekmīga ieviešana LU FMF 1995. gadā; jaunajam maģistru kursam “Biomedicīniskās optikas pamati” pagaidām Eiropas valstīs nav analogu. 1998. - 1999. g. pārstāv Latvijas Universitāti TEMPUS projektā S_JEP-12402-97.

Līdzās akadēmiskai un zinātniskai darbībai, J. Spīgulis apguvis arī projektu vadības pamatus un devis ieguldījumu vairāku Eiropas Savienības 5. ietvarprogrammas projektu pieteikumu izstrādē.

EDVĪNA ŠILTERA DZĪVES UN Curriculum vitae

Personas dati Edvīns Šilters LR pilsoņa kods 230434-10002dzimis 1934. gada 23. aprīlī, Jelgavā, latvietis, 2 meitas

Adrese Fizikas un matemātikas fakultāteLatvijas UniversitāteZeļļu iela 8, Rīga, Latvija, LV-1002

Tālruņi, telefakss, e-pastsTālruņi: 7615443, 9109436Telefakss: 7820113e-pasts: edviss@latnet.lv

Izglītība, zinātniskie grādi, akadēmiskie nosaukumiLatvijas Universitātes profesors Fizikas nozares fizikas didaktikas apakšnozarē, no 1999Dr. habil. Phys. no 1998Dr. phys. no 1993Docenta akadēmiskais nosaukums no 1977Fizikas un matemātikas zin. kand. no 1973Latvijas Valsts universitātes diploms fizikā no 1958

Darba pieredzeLatvijas Universitātes Eksperimentālās fizikas katedras profesors no 1989LU dabaszinātņu bakalaura fizikā studiju programmas direktors no 1993LU dabaszinātņu maģistra fizikā studiju programmas direktors no 1993LU Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs 1977 – 1987Latvijas Valsts universitātes docents 1970 – 1989Latvijas Valsts universitātes asistents un vecākais pasniedzējs 1958 – 1970

Cita nozīmīga pieredzeLatvijas Universitātes FMF Fizikas izglītības centra direktors no 1995LR IZM ISEC Fizikas konsultatīvās padomes loceklis no 1995LU Fizikas un matemātikas fakultātes Domes pr-js no 1994

Darba pieredze profesionālajās biedrībās un organizācijāsLU Fizikas habilitācijas un promocijas padomes loceklis no 1998Latvijas Fizikas biedrības valdes loceklis 1994

Zinātniskās un citas interesesZinātniskais virziens fizika – apakšnozare “fizikas didaktika”Konkrētā darbība – Dabaszinātņu satura un adaptācijas problēmas neprofesionālajām sabiedrības grupām;Mācību metodiskā komplekta Projekts “Fizikas pamati” vadība;Projekta “Fizikas satura integrētais kurss” didaktika un metodika Citas intereses -- Izglītības darba organizācija augstākajā izglītībā

PublikācijasPublikāciju kopskaits 52Tostarp 16 mācību grāmatas un mācību līdzekļi skolai un augstskolai

Pēdējo 3. gadu svarīgākās publikācijasMācību grāmata “Fizikas pamati” Fizika 8. klasei, Lielvārds, 1998., 112 lpp., ISBN 9984-11-000-1Mācību grāmata “Fizikas pamati” Fizika 9. Klasei, Lielvārds, 1999., 120 lpp.,Iznāk, klajā

VITAUTA TAMUŽA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae)

Vitauts Tamužs Adrese:Profesors pusslodzē LU Fizikas matemātikas f-tē, darbālaboratorijas vadītājs LU Polimēru mehānikas institūtā Aizkraukles iela 23

PMIRīga LV 1006tel.: 7543306el.pasts:tamuzs@pmi.lv

Dzimis 2.decembrī 1935.g. mājāsRīgā Ozolciema iela 24/1-48šķīries Rīga LV 1058Latvijas pilsonis tel.: 7672663Personas kods 021235-10107

Izglītība un zinātniskie grādi

Maskavas Valsts universitāte, specialitāte "mehānika" - 1959.g.Fizikas-matemātikas kandidāta grāds cietvielu mehānikā - 1963.g.Fizikas-matemātikas zinātņu doktora grāds cietvielu mehānikā 1973.g.Nostrificēts kā Dr. Ing. Habil. - 1991.gadā Rīgas Tehniskā universitātē.Elektrodinamikas un nepārtrauktās vides mehānikas katedras profesors (VAK atestāts) 1980.g.

Zinātniskās balvasCandera prēmija 1982.g.Latvijas Valsts prēmijas laureāts - 1983.g.PSRS Valsts prēmijas laureāts - 1985.g.

Valodas

Latviešu, krievu, angļu - tekoši, vācu - vāji.

Zinātniskais un pedagoģiskais darbs

Laboratorijas vadītājs LU Polimēru mehānikas institūtā no 1964.g. līdz pašreizējam brīdim.Asistents, docents Rīgas Politehniskā institūtā (1963 -1967).Docents Latvijas Valsts universitātē (amatu apvienošanas kārtībā) 1967-1975.Profesors Latvijas Universitātē amatu savienošanas kārtībā no 1975.g. līdz pašreizējam brīdim.

Mācību kursiCietvielu mehānikas pamati (1998); Teorētiskā mehānika (1997-1998); Tenzoru analīze un nepārtrauktās vides mehānikas pamati. (1975-1997); Elastības teorija. (1975-1996); Sabrukšanas mehānika. (1996) /Nolasīts arī Lulea universitātē Zviedrijā (1997); Nepārtrauktās vides mehānika. (1967-1975); Materiālu pretestība (RPI). (1963-1967).

Redaktora darbsŽurnāla "Kompozīto materiālu mehānika" galvenais redaktors no 1988.g. līdz pašreizējam brīdim.Žurnāla "Theoretical and Applied Fracture Mechanics" redkolēģijas loceklis no 1984.g.Žurnāla "Prikladnaya Mekhanika" redkolēģijas loceklis.Žurnāla "Archives of Mechanics" redkolēģijas loceklis no 1996.g.Žurnāla "Mechanics of Time Dependent Materials" redkolēģijas loceklis no 1996.g.Igaunijas ZA vēstneša tehniskās sērijas redkolēģijas loceklis.Pirmā un Otrā PSRS-ASV kompozītmateriālu sabrukšanas simpozija darbu redaktors 1979, 1982.g. Vairāku zinātnisko grāmatu redaktors.

Piedalīšanās zinātniskās organizācijās

Europaea Academia īstenais loceklis no 1995.g.Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis no 1992.g.Latvijas Mehānikas nacionālās komitejas prezidents no 1992.g.IUTAM ģenerālās asamblejas loceklisBiedrības "Interaction of Mechanics and Mathematics" loceklis no 1989.g.Eiropas Kompozītu asociācijas valdes loceklis no 1998.g.Latvijas Zinātnes Padomes loceklis no 1993.g. - 1996.g.Latvijas Zinātnes Padomes 2.ekspertu komisijas priekšsēdētājs no 1991 - līdz pašreizējam laikam

Zinātnisko kontraktu vadība un piedalīšanās"EUREKA" projekts EU-888 "EUROSPRING""EUREKA" projekts EUROBOGIE EU-1841Kontrakti ar firmu Alfa-Laval Separation 1990.g.-1998.g.EC grants JOULE-2 992-1995ISF (Sorosa) grants 1991-1992EC grants "Confibrecrete" 1997-pašreizZviedrijas Akadēmijas granti, sadarbībā ar Lulea un Čalmers universitātēmDaudzu kontraktu un grantu vadība ar Latvijas un Krievijas organizācijām kompozītmateriālu mehānikā, sabrukšanas mehānikā, materiālu nogurumā u.c.

Zinātniskais darbs ārzemēsLehigh University ASV 1975-1976.Berlines Tehniskā universitāte 1996, 1999.

Lekcijas ārzemēsASV: Lehigh University, VP&SU, Northwestern University, Wisconsin University, Bridgeport

UniversityVācija: Magdeburgas Tehniskā universitāte, Leipcigas universitāte, Berlīnes Tehniskā universitāteFrancija: Grenoblas Universitāte, Ecole Nationale Superieure des Mines de Saint EtienneZviedrija: Ličepingas Universitāte, Čalmersa Tehniskā universitāte, Lulea universitāteSomija: Helsinku Tehniskā universitāteDānija: Aalborgas Universitāte, Riso zinātniskais centrsĶīna: Pekinas aviācijas materiālu institūtsKoreja: Pohangas universitāteKrievija: Daudzas universitātes un institūti

Publicētie darbi

Vairāk kā 150 raksti un grāmatas, tai skaitā sekojošās grāmatas angļu un vācu valodās:"Fracture Micromechanics of Polymer Materials" by V.Kuksenko, V.Tamužs, Martinus Nijhoff Publ., 1981, pp. 310."Mechanik der Polymerwerkstoffe" A.Malmeisters, V.Tamužs, G.Teters, Akademie Verlag Berlin, 1971, pp. 597."Orientational Averaging in Mechanics of Solids" V.Tamužs et al. Longman Publ. London, 1992, pp. 236.

IVARA TĀLES DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Ivars TālePersonas kods: 23013610118Dzimšanas dati: 23. Janvāris 1936. g.Adreses: LU CFI, Ķengaraga ielā 8, tel. 7260639; LU Fiz. mat. fakultāte, Zeļļu ielā 1,

iatale@latnet.lv

Izglītība: 1954-1959 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, students 1966-1969 Latvijas Valsts Universitāte, aspirants (doktorands)

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija: 1974 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

1983 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors1987 Profesors (PSRS VAK diploms)1993 LZA korespondētājloceklis

1991 Habilitētais fizikas doktors1996 LZA īstenais loceklis (akadēmiķis)1997 LU profesors

Darba pieredze: 1959, LVU Fizikas un matemātikas fakultātes laborants;

1959-1966, LVU Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas (PFPL) jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks;

1966-1969, LVU Fizikas – matemātikas fakultātes aspirants 1969-1971, LVU PFPL jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1971-1979, LVU PFPL zinātniskās grupas vadītājs1979-1997 LVU Cietvielu fizikas institūta (CFI) zinātniskās daļas vadītājs1997- līdz šim laikam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors;

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:Latvijas Zinātnieku savienības biedrsLatvijas Fizikas biedrības biedrsLU Promocijas Padomes fizikā loceklis.

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits – 137.Ziņas INTERNETĀ: http://www.lza.lv/scientists/tale/i_talere.htm

BORISA ZAPOLA

CURRICULUM VITAE

1. VISPARĪGA INFORMĀCIJA, ADRESESVĀRDS, UZVĀRDS: Boriss ZAPOLSPERSONAS KODS: 040341-10119DZIMŠANAS GADS UN VIETA: 1941. g. RīgāDARBA VIETAS ADRESES: Teorētiskās fizikas katedra, Zeļļu ielā 8 TĀLR: 7615718 Ķīmiskās fizikas institūts, Kronvalda bulv. 4 TĀLR: 7323306PASTA ADRESE: Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, Rīga LV-1586, Latvija. FAKSS: 7820113; 7323306 E-MAIL: bzapol@kfi.lu.lv 2. IZGLITĪBA BEIDZIS: 1967. gadā - Latvijas valsts universitātes aspirantūru.1964. gadā - Latvijas valsts universitāti, fiziķis / fizikas pasniedzējs.PĀRVALDU SVĒŠVALODAS: angļu, itāļu, krievu - labi; franču, spāņu, vācu - ar vārdnīcu.3. PEDAGOĢISKĀ UN ZINĀTNISKĀ KVALIFIKĀCIJADocents: diploms LU-DOC Nr 0142 no 18.06.93; atestāts ДЦ N 046941 no 12.08.81.Zinātņu kandidāts: diploms МФМ N 018196 no 26.06.72.Doktors fizikā: diploms C-D N 000708 no 21.12.92.Habilitētais doktors fizikā: diploms C-Dh N 000191 no 31.03.98.Vadošais pētnieks.4. DARBA PIEREDZEPEDAGOĢISKAIS DARBS: kopš 1978. g. - docents, 1967.-78. gg. - asistents un vec. pasniedzējs Teorētiskās fizikas katedrā.LASĪTI MĀCĪBU KURSI: Kvantu mehānika. Kvantu ķīmija. Teorētiskā mehānika. Elektrodinamika un relativitātes teorija. Programmēšanas valodas. Aprēķinu metodes. Daudzi speciāli kursi teorētiskajā fizikā un ķīmiskajā fizikā.VADĪJIS 2 doktorantu darbus, daudzus bakalaura, maģistra, kursa un diplomdarbus.NOLASĪTAS UZAICINĀTĀS LEKCIJAS 2 starpt. konferencēs un 12 zin. centros 8 valstīs.ZINĀTNISKAIS DARBS: kopš 1994. g. - vad. pētnieks LU Ķīmiskās fizikas institūtā; 1989. - 1993. gg. v. z. l. LU Kondensētās vides ķīmiskās fizikas nodaļā.ZINĀTNISKĀ DARBA VIRZIENI: Atomu, molekulu un cietu vielu kvantu mehāniskā teorija. Grupu funkciju metode. Blīvuma funkcionāļa teorija. Teorētiskā kvantu ķīmija. PIEDALĪJIES 30 starptautiskas konferencēs, kongresos, simpozijos. PIEDALĪJIES 3 starptautisku konferenču organizēšanā. 5. LĪDZDALĪBA: Latvijas Zinātnieku Savienībā.6. ZINĀTNES ORGANIZĒŠANA: ZINĀTNISKĀ KOLEKTĪVA VADĪBA: Kopš 1993. g. LU Ķīmiskās fizikas institūta direktora vietnieks, kopš 1998. g. direktors.ZINĀTNISKO PROJEKTU VADĪBA: vadīju 3 republikas mēroga projektus un līdzvadīju 3 starptautiskus projektus.LU ĶFI Domes priekšsēdētājs: 1995. g. nov. - 1998. jūlijs.LU Zinātnes padomes loceklis: kopš 1999. g. sept.6. ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS: Kopējais skaits ap 85, t. sk. 3 mācību līdzekļi, 35 raksti.

Curriculum vitae

Juris Darba vieta: LU Dzīves vieta:Žagars Astronomijas institūts Rīgā,

Dr.hab.phys vad. pētnieks Hanzas ielā 4 – 24tel. 7614113 tel. 7334745

Dzimis Rīgā, 02.09.1949. Pavisam 49 zinātniskās publikācijas,Beidzis 1973.g. Maskavas Valsts 3 patentes un autora apliecības,universitāti astronomijas specialitātē labi pārvalda 4 valodas (latviešu, angļu,

franču un krievu)

Pēc Maskavas Valsts universitātes beigšanas 1973. g. sāka strādāt Latvijas Universitātē par zinātnisko līdzstrādnieku Astronomijas observatorijā. Pēc disertācijas aizstāvēšanas fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai 1979. gadā strādā par vecāko zinātniskiso līdzstrādnieku no 1985. gada līdz 1996. gadam - par LU Astronomijas observatorijas vadītāju. No 1997. gada ir LU Astronomijas institūta Domes priekšsēdētājs, no 1998. gada – LU senators. No 1991. gada (izņemot 1997. gadu) – LZP 3.ekspertu padomes (fizika, matemātika, astronomija) eksperts. Strādā arī Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centrā (lab.vad.v.i.) un LU F.Candera muzejā (vadītājs).J.Žagars ir starptautiskās astronomu savienības (IAU), Eiropas Astronomijas un Eiropas ģeofizikas biedrību īstenais loceklis. Strādājis ārzemēs (Vācijā, Francijā, Somijā u.c.), vadījis vairāku aspirantu un maģistrantu zinātnisko darbu izstrādi, lasa vispārīgās astronomijas, kosmisko informāciju tehnoloģiju un ģeopozicionēšanas pamatu kursus LU Fizikas un matemātikas fakultātē.Zinātniskās intereses saistītas ar Saules sistēmas kosmisko objektu dinamiku un ģeofiziku. Piedalījies dažādu starptautisko kosmisko programmu izpildē (GAMMA, GRANĀTS u.c.), izstrādājis satelītteleskopu precīzas vadības un kontroles metodes un algoritmus, kas plaši pielietoti Austrumeiropas valstu kosmisko pētījumu programmu realizēšanai.

1999. gada 9. septembrī

J. Žagara publikāciju saraksts

( 1995. - 1999. g.g.)

A. Zinātniskās publikācijas

01. Y. Zhagar, M. Paunonen, A. Pavenis, V. Gedrovics. The first approach of the mechanical accuracy for LS-105 SLR telescope in Metsahovi (Finland) / Acta Universitatis Latviensis v.600, astronomy 20, Satellite laser ranging, Riga 1995.

02. A. Stoykov, Y. Zhagars, M. Abele, V. Laposhka. Second Riga SLR telescope ULIS – start of measuring / Acta Universitatis Latviensis v. 600, astronomy 20, Satellite laser ranging, Riga 1995.

03. A. Stoykov, Y. Zhagar, M. Dimitrova. Method of determination of “alt-alt” mount’s parameters for telescopes in the vertical reference frame / Acta Universitatis Latviensis, v. 600, astronomy 20, Satellite laser ranging, Riga 1995.

04. Y.Zhagars. F. Tsanders and space flight dynamics / Theses Historiae Scientiarium Baltica, Riga 1996.05. Y. Zhagars, J. Kaminskis. The new geodynamic site in Latvia LV-04 (Irbene) – converted russian ex-

military object / Annales Geophysicae, vol.16, s.1, part 1, 1998.06. Y. Zhagars, J. Kaminskis, K. Salmins. Different geoid solutions in Latvia and vertical geodetic network /

Book of extended abstracts of WEGENER’s 9-th Gen. Assambl. Honefoss, Staten Kartverk, Oslo, 1998.07. J. Žagars, J. Kaminskis. Irbene (LV-04) – jauns ģeodinamiskais poligons Latvijā / Latvian Journal of

Physics and Technical Science, #6, 1998.08. Y. Zhagars Use of space technologies for transport organization. Reports of workshop “Research and

Development in the Modern Transportation Technology” of 4-th Internet. Conf. “Baltic Transit Gateway’99”, Riga, 1999.

09. K.Lapuška, J. Balodis, J. Žagars u.c. Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas ZMP stacija 1960-1990, LU 80. g. jubilejas Zin;at;nu vēstures konferences tēzes, Rīga, 1999.

B. Populārzinātniskās publikācijas01. J. Žagars Astronomisko pētījumu perspektīvas mūsdienu Latvijā (Qou vadis?) / Zinātnes vēstnesis #17(101),

#18(102), Rīga, 1995.02. J. Žagars Par F. Candera darba novērtējumu / Zvaigžņotā debess (156), Rīga, 1997 (vasara).03. J. Žagars Pirmais doktors astronomijas pedagoģijā (Ilgonis Vilks) / Zvaigžņotā debess (157), Rīga, 1997

(rudens).J. Žagars Kosmisko signālu izmantošanas iespējas, Zvaigžņotā debess (163), Rīga, 1999 (pavasaris).

D z ī v e s u n d a r b a g ā j u m sC U R R I C U L U M V I T A E

J ā n i s Ā b o l i ņ š

Personas kods: 160432 - 10419

Dzimšanas vieta: Rīga, Latvijas Republika

Dzīves vietas adrese: Rīgā, Jāņa Grestes ie. 5 dz. 58

Pasta adrese: Rīga-50, a/k 543, LV-1050

Izglītība: St. Pēterburgas (Ļeņingradas) universitātes fizikas fakultātes aspirantūras

teorētiskais kurss 1962.g., fakultāte 1958.g.)

Kvalifikācija: LU docenta diploms LU-DOC Nr.0101, 1995.g., fizikas doktora zinātniskais

grāds, LU doktora diploms C-D Nr.000692, 1992.g. (fizikas un matemātikas zin.

kand. diploms 1963.g.).

Darba pieredze: pedagoģiskais un zinātniskais darbs Latvijas universitātē kopš 1962.g.

(lekciju kursi: vielas uzbūve, kvantu ķīmija, fizikālās vielu pētīšanas metodes,

molekulu simetrija, molekulu spektroskopija, enerģijas patēriņa ekoloģiskie un sociālie

aspekti, starpdisciplinārās metodes)

Publikācijas: māc. grām. "Vielas uzbūve"(1970) līdzautors, 4 zinātniskas publikācijas par

fāzu pāreju spektroskopiskiem pētījumiem komplekso jonu kristālos (1976. - 1984.)

Līdzdalība fizikas studiju un pētniecības darba pārveides projektā "Fizika un tehnoloģijas

līdzsvarotai attīstībai" 1997. - 2000.),

Stāžēšanās Bāsas universitātē (University of Bath, UK) 1997. starpdisciplinārās pētniecības

metodes, Kalifornijas universitātē (ASV) 1995. ekoloģijā, un 1958./59. ķīmiskajā fizikā,

Roskildes universitātē (Dānija) 1994. vides izglītībā.

A N D R A B R O K A DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Andris BroksPersonas kods: 120842-12703Dzimšanas dati: 1942.gada 12.augusts, Valka, LatvijaAdreses: darba - LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļlu iela 8, Rīga, LV-1002, tel. 7615708; fakss - 7820113; e-pasts lulc@lanet.lv mājas - Zentenes iela 12 dz.21, tel. 2419898

Izglītība: 1960-65 Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, iegūta augstākā izglītība, kvalifikācija - fiziķis, cietvielu fizika; 1969-72 Latvijas Valsts universitāte, aspirantūra cietvielu fizikā

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1974 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts cietvielu fizikā;1981 Docents, Latvijas Valsts Universitāte;1992 Fizikas doktors, Latvijas Universitāte;1992 Docents, Latvijas Universitāte

Darba pieredze:

1966-69 LVU FMF Eksperimentālās fizikas katedras asistents, vecākais pasniedzējs1972-75 LVU SPFPL jaunākais, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1975-78 LVU FMF vecākais pasniedzējs, docents1976-77 Viespētnieks Masačusetas Tehnoloģsikajā institūtā, ASV1978-82 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāna vietnieks, docents1982-92 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, docents1992 -99 LU Vispārīgās fizikas katedras vadītājs, docents2000- … LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents

1997- … Līdzdalība LU PPF Izglītības pētniecības institūta darbā1996-97 LR Ministru kabineta ārštata padomnieks izglītības reformas jautājumos1993-96 LR IZM Stratēģiskās plānošanas departamenta galvenais speciālists1990-96 Rīgas 3. vidusskolas fizikas skolotājs1991-96 Sadarbība ar Zviedrijas Umea un Linčepingas universitātēm 1982-91 PSRS universitāšu Fizikas zinātniski-metodiskās padomes loceklis1967-88 Studentu prakses grupu vadība Prāgas, Rostokas un Nišas universitātēs

Līdzdalība profesionālajās, sabiedriskajās u.c. organizācijās: LU Senāta priekšsēdētāja vietnieks (1994-98), senators (1998-..) Latvijas SkZB prezidents (1980-96), LR IZM VJIC skolēnu ZPD konsultants LR IZM pedagogu izglītības un profesionālās pilnveides konsultatīvā padome Latvijas Pedagoģijas zinātnieku asociācija Latvijas Fizikas biedrība Žurnāla “Skolotājs” redkolēģija

Publikācijas: kopējais zinātnisko un pedagoģisko publikāciju skaits - 57.Ziņas INTERNETĀ: http//www.gramata21.lv/users/broks_andris/

04.05.2000

LEONĪDA BULIGINA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Leonīds BuliginsPersonas kods: 010657-11810

Dzimšanas dati: 1957.gada 1.jūnijs, Rīga

Adreses: LU FMF, Zeļļu ielā 8, tel. 7615712

Izglītība: 1975-1980 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, students

1982-1985 Latvijas Valsts Universitāte, aspirants (doktorands)

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:

1989 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts 1992 Fizikas doktors (diploms E-D Nr 000169)

1992 LU docents (diploms LU-DOC Nr 0109)

Darba pieredze: 1980-1985, LVU Fizikas un matemātikas fakultātes asistents;

1985-1988, LVU Skaitļošanas Centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks;1988-1992, LVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs

1992- LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents1995- LU FMF Datortehnoloģijas centra direktors

2000- LU Fizikas un matemātikas fakultātes Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras vadītājs

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:Latvijas Zinātnes padomes Fizikas, matemātikas un astronomijas eksperts komisijas loceklisLU Fizikas un matemātikas fakultātes Domes loceklisLatvijas Nacionālās Mehānikas Komitejas Hidrodinamikas sekcijas priekšsēdētāja vietnieksLU Fizikas institūta Domes loceklisPromocijas padomes Fizikas zinātņu nozarē eksperts

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits – 36

JĀŅA HARJAS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Jānis HARJAPersonas kods: 210955 – 10639Dzimšanas dati: 1955.g. 21.septembris, Alūksnes rajons, Latvija

Adrese: LU Cietvielu fizikas institūts Ķengaraga ielā 8, Rīga, LV-1061, tālr. 7260973, e-pasts: jharja@latnet.lv

Izglītība: 1973-1978 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, students1981-1984 Latvijas Valsts Universitāte, aspirants

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1989.g. - Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1992.g. - Fizikas un matemātikas zinātņu doktors1998.g. – Latvijas Universitātes docents

Darba pieredze:1978-1981, 1984-1989 - LVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais laborants, vecākais inženieris, laboratorijas vadītājs

1989-1996 - Latvijas Universitātes asistents, vecākais pasniedzējs1996 - līdz šim laikam, Latvijas Universitātes docents

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:Latvijas Zinātnes padomes Fizikas, matemātikas un astronomijas eksperts SPIE biedrs (Starptautiskā biedrība optiskajā inženierijā)

Publikācijas:Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits - 27

Vladimira Ivina dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947. gads Rīgā

Izglītība:1965 - 1970 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes students1970 - 1973 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes aspirants1979 - 1980 Rostokas universitātes Fizikas sekcijas stažieris1988 Maskavas Valsts universitātes Kvalifikācijas celšanas fakultātes klausītājs

Akademiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1976 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1984 Teorētiskas fizikas katedras docents1992 Dr.Phys, LU docents Nodarbošanās:1973 - 1976 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Teorētiskas fizikas katedras laborants1977 -1983 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes Vispārīgas fizikas katedras vecākais pasniedzējs1983 - 1985 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes Teorētiskas fizikas katedras docenta v.i.1986 -2000 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes Teorētiskas fizikas katedras docentsZinātniskas publikācijas (skaits):Monogrāfijas 1Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 24Konferenču tēzes 5Citas zinātniskās publikācijas 3Publicētā mācību literatūra (skaits):Mācību līdzekli 4Zinātniski pētnieciskā darbība:saistīta ar fāzu pārejas teorētisko pētīšanu kondensētā stāvoklī, izmantojot statistiskās fizikas metodes. Analizēti Bogoļubova-Borna-Grīna-Kirkvuda-Ivona līdzsvara stāvokļa pirmā vienādojuma bifurkācijas punkti un tā atzarotie atrisinājumi pašsaskaņotā lauka tuvinājumā, t.i. divu daļiņu sadalījuma funkcijai izmantots multiplikatīvais tuvinājums. Bifurkācijas punkti interpretēti kā fāzu pārejas punkti, bet atzarotie atrisinājumi tiek lietoti dažādu sistēmas fāzu stāvokļu termodinamisko īpašību pētīšanai. Akadēmiskie kursi:1977-1985 Fizika ( matemātiķiem )1983-1990 Kodolfizika1984-1989 Kvantu mehānika un kvantu ķīmija 1989 Kvantu mehānika l971-1978 Cietvielu teorija1975-1996 Grupu teorija1975-1995 Kondensēta stāvokļa statistika1983-1985, 1996 - 1999 Kvantu statistika1997-1998 Ievads grupu teorijā un tenzoru algebrā

ANDRA JAKOVIČA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Andris JakovičsPersonas kods: 120850-10708Dzimšanas dati: 1950. g. 12. aprīlī Alūksnē

Adreses: Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu iela 8, Rīga, LV-1002, tel. 7615711, 9155711, ajakov@latnet.lv

Izglītība: 1968-1973, Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) students;1975-1977, LVU FMF aspirants;1990-1993, Latvijas Universitātes habilitācijas doktorands

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1979, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (diploms, specialitāte - šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika);

1983, LU Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras (ENVMK) docents (diploms);

1992, fizikas zinātņu doktors (diploms)

Darba pieredze:1973-1975, LVU ENVMK asistents;1977-1981, LVU ENVMK asistents un vecākais pasniedzējs;

kopš 1981, LVU un LU ENVMK docents; 1995-1996, Hannoveres universitātes (Vācija) Elektrotermijas institūta profesors;

kopš 1995, LU FMF Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas (VTPMML) vadītājs;

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:LZP Promocijas padomes loceklisLU FMF padomes loceklisLU FMF Fizikas nodaļas valdes loceklisProcesu analīzes un izpētes centra, SIA direktors

Publikācijas: Kopējais zinātnisko, mācību un metodisko publikāciju skaits – aptuvenu 140.

Ziņas internetā: http://www.modlab.lv

ANDRA MUIŽNIEKA DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum vitae

Vārds Uzvārds Andris MuižnieksPersonas kods 010861-10643Dzimšanas vieta Cēsīs, LatvijāAdrese LU Fizikas nodaļa, Zeļļu 8, tel. 7615712,

e-pasts: amuiznie@latnet.lv

Izglītība1995.-1997. mācības LU pirmshabilitācijas doktorantūrā1985.-1988. mācības LU aspirantūrā1979.-1984. studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē Fizikas nodaļā, diploms: fiziķis, pasniedzējsPedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācijaDr.phys., Latvijas zinātņu akadēmija, Latvijas universitāte, 1992.g.Cand.phys.math.sci. (PSRS sitēmā), 1991.g.Fiziķis, pasniedzējs, LU diploms, 1984.g.LU docents, 1998.g.Darba pieredze1984.-1985. inženieris LU.1985.-1988. aspirants LU.1988.-1995. lektors (vecākais pasniedzējs) Vispārīgās fizikas katedrā, LU.1995.-1997. pirmshabilitācijas doktorands LU.1984.- šodien zinātniskais l’dzstrādnieks pie dažādām zinātniskajām budžeta un līgumdarbu tēmām LU.1991.- šodien paralēli darbam LU strādāju kā zinātniskais līdzstrādnieks ilgstošos komandējumos (katru gadu vairākus mēnešus) Hannoveres universitātē (Vācijā) Elektrotermijas institūtā.Līdzdalība profesionālās, sabiedriskās, citās struktūrās1995.-1997. fonda “Fizika” biedrs.1996.-šodien SIA “Procesu analīzes un izpētes centrs” dibinātājs un dalībnieks.PublikācijasAp 50 zinātnisko rakstu, galvenokārt starptautiskos žurnālos (Journal of Crystal Growth, IEEE Transactions on Magnetics, Crystal Research Technology u.c.) un starptautisku konferenču materiālos.Piedalīšanās zinātniskajās starptautiskajās konferencēs (svarīgākās):1990.g. IEEE, Toronto (Kanāda);1992.g. IEEE, Los-Angeles (ASV);1995.g. COMPUMAG, Berlīne (Vācija);1996.g. Modelling in Crystal Growth, Durbuy (Beļģija);1997.g. Electromagnetic Processing of Materials, Parīze (Francija);1998.g. Vācijas kristālu audzēšanas biedrības 28. kongress, Karlsrūe (Vācija).Zinātniskās starptautiskās stipendijas1. Vācu zinātņu akadēmiju konferences stipendija, 6 mēneši 1994.g. Hannoveres Universitātē (Vācija) Elektrotermijas institūtā.2. DAAD (Vācija) stipendija, 2 mēneši 1995.g. Hannoveres Universitātē (Vācija) Elektrotermijas institūtā.3. Vācu zinātņu akadēmiju konferences stipendija, 1 mēnesis 1996.g. Hannoveres Universitātē (Vācija) Elektrotermijas institūtā.4. Stipendija TEMPUS projekta (pie Latvijas universitātes) ietvaros, 1 mēnesis 1996.g. Sheffield universitātē (Lielbritānija), Department of mechanical and process engineering.

Starptautisko zinātnisko projektu vadība01.01.1998.-31.12.1999. VW-fonda (Vācija) finansēts divgadīgs zinātniskais projekts pie Latvijas universitātes sadarbībā ar Hannoveres Universitātes (Vācija) Elektrotermijas institūtu.ValodasLatviešu (dzimtā), vācu (ļoti labi), angļu (ļoti labi), krievu (ļoti labi).

ILMĀRA MADŽUĻA DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum vitae

Vārds Uzvārds: Ilmārs MadžulisPersonas kods: 270854 - 12768

Dzimšanas vieta: Rīga, LatvijaAdrese: Rīga, Hospitāļu 34 dz. 17, LV-1013., tālr. 7377954Darba vieta: LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu iela 8, 64. telpa,

tālr. 7615718, e-pasts: madzulis@lanet.lvIzglītība: 1977 g. Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fak., Fizikas nodaļa

1977-1980 - klātienes aspirantūra Teorētiskās fizikas katedrā LVU01.10.96- 01.10.98. - Pirmshabilitācijas apmaksāts atvaļinājums LU

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1977 - augstākā izglītība -"Fizika" ( LVU Diploms Ю Nr. 407963, 28.06.77 )1986 - fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (cietvielu fizika)1992 - LU Docents ( LU Docenta diploms LU-DOC Nr. 0129, 20.01.92)1992 - Dr. Phys. (LU Doktora diploms C-D Nr. 00112, 27.11.92)

Darba pieredze: 1980 - 1987 Teorētiskās Fizikas katedras asistents1987-1992 LVU docentskopš 1992. g. februāra - ievēlēts par Latvijas Universitātes Docentu

Pedagoģija. 1980 - 2000g. lasītas lekcijas LU sekojošos kursos:cietvielu teorija, Kvantu mehānika (ķīmijas fakultātes studentiem), termodinamika un statistiskā fizika, fizikālā kinētika, Teorētiskā mehānika, Dabas zinātņu izvēlētās nodaļas, Fāzu pāreju teorija, Teorētiskās fizikas metodes, Kulonisko sistēmu statistiskā fizikaZinātniskā pieredze:

1991-1996 teorētiskās fizikas katedras grants: "Nehomogēnu un dispersu sistēmu fāžu pāreju teorija”, vadītājs prof. B. Rolovs.

1996-2000 granta Nr.885 "Kvantu statistika kuloniskām sistēmām cietvielās trajektoriju integrāļu reprezentācijā" vadītājs,

1994-1996 līdzdalība Matemātikas un informātikas institūta grantā "Fizikālo procesu matemātiskā modelēšana",- vad. Dr. Math. J. Rimšāns,

kopš 1994 gada Sadarbība ar Elektro -siltuma plūsmas institūtu Hannoverē, piedalīšanās firmas ABB pētniecības projektā,

1998 -2000 līdzdalība VW fonda finansētā projektā "Silīcija kristāla augšanas modelēšana"- vad. Dr. Phys. A. Muižnieks.

Publikācijas: metodiskie materiāli -2, zinātniskos žurnālos -48, monogrāfija -1.Zinātnisko pētījumu virzieni:

funkcionālo integrāļu izmantošana Kulonisko sistēmu pētniecībā, fāzu pārejas, piemaisījumu atomu difūzija kristālos un porainās vidēs, diagrammu tehnikas izmantošana daudzdaļinu problēmās.

JURA OZOLA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Vārds, Uzvārds: JURIS OZOLSPersonas kods: 111047-11805Dzimšanas dati: 11.10.1947., Rīga, Latvija

Adrese: Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu iela 8, Rīga, LV-1002, Latvija; tālr. 7-615712.

Izglītība: Fiziķis. 1966.-1971. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļas students.

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1998. Docents Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē 1994. Fizikas doktora zinātniskais grāds (Dr. phys.) 1993. Fizikas maģistra grāds

Nodarbošanās:Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents.Pētnieks LU Astronomijas institūtā.

Darba pieredze:Kopš 1998. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents. Kopš 1994. Pētnieks, vadošais pētnieks LU Astronomijas institūtā. 1991.-1994. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1993.-1998. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes lektors.1988.–1993. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs. 1971.-1989. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē vecākais laborants, vecākais inženieris, laboratorijas vadītājs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais inženieris zinātniski – pētniecisko līgumdarbu izpildē.

Līdzdalība profesionālās struktūrās:Latvijas Nacionālā metroloģijas centra Reglamentētās metroloģijas tehniskās komitejas loceklis.

Publikācijas:Zinātnisko un mācibu - metodisko publikāciju kopskaits - 18

2000.g.3.maijā

VALDA RĒVALDA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Valdis RēvaldsPersonas kods 051030-10301Dzimšanas dati: 1930. gada 5. oktobrī Tukuma apriņķīAdreses: LU Fizikas un matemātikas fakultāte Rīga-2, Zeļļu ielā 8,

telef. 7615707Izglītība : 1950-1955 Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas

fakultāte, students. 1959-1962 Ļeņingradas Valsts universitāte, aspirants. Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:

1965. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts. 1974. Eksperimentālās fizikas katedras docents. 1992. Fizikas zinātņu doktors. 1994. Emeritētā docenta goda nosaukums.

Darba pieredze: 1955-1959 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais laborants.

1962-1963 Latvijas Valsts universitātes asistents. 1964-1968 Latvijas Valsts universitātes vecākais pasniedzējs. 1969-1973 Latvijas Valsts universitātes docenta vietas izpildītājs. kopš 1974 Latvijas Valsts universitātes docents.

Publicētā zinātniskā un mācību literatūra: Zinātnisko publikāciju skaits 7 Mācību un metodiskā literatūra 20, Raksti enciklopēdijām 100, Pārējās publikācijas 2.

Nozīmīgākās publikācijas: 1. Spektrālie aparāti. LVU, Rīga, 1977. 2. Elementārprocesi plazmā. LVU, Rīga, 1985. 3. Interferences parādības optikā. LVU, Rīga, 1993.

Lasītie akadēmiskie kursi: Spektrālie aparāti un spektrālie mērījumi, Optika (Datorzinātņu bakalaura programmā) Praktiskā spektrālanalīze (fakultatīvais kurss)

TOMASA ROMANOVSKACurriculum Vitae

Personas dati: Tomass Romanovskis, dzīvo Rīgā, Ozolciema 14/2-76,

tālr. 7677023, dzimis 1994. g. 7. martā, polis, precējies, Personas kods: 070344-10510

Izglītība1993 pētnieciskas studijas Barselonas Tehniskajā universitātē (Spānija)

pētnieciskas studijas Rostokas universitātē (Vācija)pēcdoktora studijas Prāgas Kārļa universitātē

1972 kvalifikācijas celšana Maskavas universitātē1961-1969 Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes students

Akadēmiskie grādi:1994 Docents, Latvijas universitāte1993 Dr. phys., Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grāda nostrifikācija1978 Docents1972 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, Tartu Universitāte

Amati:1998-              Docents1986-1997 Profesors 1978.-1986 Docents Latvijas universitātes Eksperimentālās fizikas katedrā

Publikācijas: apm. 100 - vietējos un starptautiskos žurnālos, 4 mācību palīglīdzekļi

Pētniecība: cietvielu fizika, fizikas didaktika, datoru lietošana fizikas mācīšanā

Kursi: Teorētiskā mehānika, Nelineārās parādības un pašorganizēšanās,Fizikas didaktika, Skolas eksperimentu datorizācija, Fizika mediķiem

Sabiedriskā darbība: GIREP (Groupe International de recherche sur l’Enseignement de la Physique) loceklis, “Educational studies in mathematics” (an international journal), Amerikas fizikas pasniedzēju biedrības loceklis un “Zvaigžņotās Debess” redkolēģijas loceklis

2.12.1999

Curriculum VitaePersonas dati Vārds, uzvārds Dzimšanas datums, vieta

Laimdota ŠNĪDERE, 2. jūnijs, 1953.g., Bauskas raj., Latvija

Adrese Tautība Ģimenes stāvoklis Bērni

Kr.Barona ielā 5, dz. 34, Jelgava LV-3001latvietešķīrusiesmeita Ieva Šnīdere, dz.1979.g., mācās Latvijas Universitātē

Valodu zināšanas Krievu, vācu, angļuIzglītība 1960 - 1968 1968 - 197l 1971 - 1978 1983 - 1986

1997. 1997. 1998.

Pilsrundāles 8-gad. skola Specializētā matemātikas internātskola Nr.2 Rīgā.Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte Latvijas Universitāte, klātienes aspirantūra "Teorētiskā un matemātiskā fizika"Kurss"Projektu vadīšana" LU Pašvaldību mācību centrā. Stažēšanās Šefīldas Universitātē Lielbritānijā.Uzsāktas mācības LU Ekonomikas un vadības fakultātes maģistratūrā specialitātē "Sabiedrības vadība".

Zinātniskais grāds 1993. Fizikas doktore (Dr. Phys.)Pedagoģiskais 1978-1981darbs 1986-1991

1991-1998

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Fizikas kurss.Vecākā pasniedzēja LU Augstākās matemātikas katedrā. Dažādi matemātikas kursi ekonomikas specialitāšu studentiem.Lektore LU Teorētiskās fizikas katedrā. Kursi "Termodinamika un statiskā fizika", "Teorētiskās fizikas metodes", "Siltumfizika".

Zinātniskais 1973-1988darbs 1988-1993

1993-1998

Laborante, inženiere, zinātniskā līdzstrādnieceVadošā zinātniskā līdzstrādniece vairākās pētniecības tēmās, kas saistītas ar siltuma pārnesi inženiersistēmās (elektriskās mašīnas, telekomunikāciju iekārtas).Tirgus pieprasītie pētījumi ēku siltumenerģētikā, par kopējo summu Ls 20 000,-. VNPP-6 "Enerģijas ražošanas un izmantošanas optimizācija" kordinācijas padomes locekle.

Sabiedriskā un 1993-1998uzņēmējdarbība

1997-1998

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Augstskola" organizētāja un valdes priekšsēdētāja. Uzceltas 3 dzīvojamās mājas (280 dzīvokļu) aptuveni 2 milj. latu vērtībā, izveidota racionāla tipveida dzīvojamo māju apsaimniekošanas sistēma, t.sk. siltumenerģijas izmantošanas optimizācija, kas ieguvusi zināmu popularitāti Rīgā.SIA "Augstskola Plus" direktore.

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: IVARS DRIĶISAdrese: Čiekurkalna 3. šķ. 26.-8.

Rīga, LV-1026, LatvijaTelefons: 371-7- 368289Dzimšanas datums: 1968. gada 1. marts

IZGLĪTĪBA1996. g. novembris - 1999. g. jūnijs

Parīzes 7. Universitāte,Fizikas zinātņu doktors (šķidrumu un gāzu mehānika)

1993. g. novembris - 1999. g. jūnijs

Latvijas Universitāte, Doktorantūras students.

1986. g. septembris - 1993. g. jūlijs

Latvijas Universitāte,Fiziķis ( fizikālo procesu matemātiskā modelēšana )

DARBA PIEREDZE1999.g. oktobris Latvijas Universitāte, Fizikas nodaļa, lektors1998. g. maijs - Latvijas Universitātes Fizikas Institūts, asistents1996. g. - 1997. g Vairāki līgumdarbi Latvijas Universitātes Fizikas Institūtā1995.g. februāris - maijs1996.g. februāris - maijs

Mācību komandējums (TEMPUS programma S_JEP-07923-94) Atēnu Nacionālā Tehniskā Universitāte, Grieķija

1989. g. novembris - 1990.g. jūlijs

Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūts, laborants

SVEŠVALODU PRASMEBrīvi pārvaldu angļu un krievu valodasPamatiemaņas vācu un franču valodās

PROFESIONĀLĀS IEMAŅASProgrammēšanas valodas C , C++ , Perl, FORTRAN, Java

UNIX SGI, LiNUX un tā administrēšanaPaketes Wolfram Mathematica, Matlab, Corel Draw, LaTeX

ZINĀTNISKĀS INTERESESLabirintu un tekstūru veidošanās sistēmās ar tāldarbībuBrīvas virsmas dinamikas skaitliskā modelēšana ar robežintegrāl-vienādojumu metodiFurjē un veivletu analīzeParalēlā skaitliskā modelēšana

Zinātniskās publikācijas

1. A. Cēbers, I. Driķis, A numerical study of the evolution of quasi-two-dimensional magnetic fluid shapes, Magnetohydrodynamics, 32:11-21, 1996.

2. A. Cēbers, I. Driķis, 2D shape relaxation dynamics in amphiphile monolayers. In Prog. Colloid. Polym. Sci., 105:142-146, 1997.

3. F. Elias, I. Drikis, A. Cebers, C. Flament, and J.-C. Bacri, Undulation instability in two-dimensional foams of magnetic fluid . Eur. Phys. J. B, 3:203-209, 1998.

4. C. Flament, G. Pacitto, J.-C. Bacri, I.Drikis and A.Cebers, Viscous fingering in magnetic fluids 1. Radial Hele-Shaw flow. Phys. Fluids, 10:2464-2472, 1998.

5. A. Cēbers, I. Driķis, Labyrinthine pattern formation in magnetic liquids, In I.Athanasopoulos, G. Makrakis, and J. F. Rodrigues, editors, The Free Boundary Problems: theory and applications, volume 409 of Research Notes in Mathematics, pages 14-39. CHAPMAN & HALL/CRC, 1999.

6. I. Drikis, A. Cebers, Viscous fingering in magnetic fluids: numerical simulation of radial Hele-Shaw flow, J. Magn. Magn. Mat.,201:339-342, 1999.

7. I. Drikis, J.-C. Bacri, and A. Cebers, Labyrinthine pattern formation in disordered system of the magnetic fluid drops: numerical simulation, Magnetohydrodynamics, 35:203-216, 1999.

8. M. I. Shliomis, J.-C. Bacri, I. Drikis, and R. Perzynski. Convective selfoscilations in magnetic colloids caused by Soret effect. In Proceedings of the 3rd ASME/JSME Joint Fluids Engineering Conference, 1999.

9. I. Drikis. Some aspects of the numerical simulation of the magnetic fluid pattern formation by boundary integral equation technique. Magnetohydrodynamics, 36:3-18, 2000.

SANDRA LĀČA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds Uzvārds: Sandris LācisPersonas kods: 200162-12701Dzimšanas dati: 20.janvāris 1962, PļaviņasAdreses: LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu ielā 8, tel. 7615712;

e-mail: slacis@lanet.lv

Izglītība: 1980-1985 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, fizikas specialitātes students1988-1991 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, aspirants

1992-1995 Parīzes 7. universitāte, AOMC laboratorija, kopīgi vadīta (Latvija-Francija) doktorantūra

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1995 LU fizikas maģistra grāds

1996 Parīzes 7. universitātes doktora grāds specialitātē ‘Šķidrumu fizika’

1996 Fizikas doktora grāds specialitātē ‘Šķidrumu un gāzu mehānika’,

Darba pieredze:1985-1988 LVU Fizikas un matemātikas fakultātē inženieris1988-1991 LVU Fizikas un matemātikas fakultātē pusslodzē inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks1991-1999 LVU-LU Fizikas un matemātikas fakultātē lektors, asistents1999- LU Fizikas un matemātikas fakultātē lektors

Līdzdalība profesionālas, sabiedriskās, citās struktūrās:Starptautiskās zinātniskās organizācijas HYDROMAG biedrs.

Publikācijas: Kopējais zinātnisko un metodisko publikāciju skaits – 22.

DZINTRAS DAMBERGASdzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1943.Izglītība:

1961. - 1966. Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, studente;1974. - 1977. Latvijas Valsts Universitāte, Neklātienes aspirantūra matemātikas pasniegšanas metodikā (pabeigts teorētiskais kurss ar nokārtotiem 3 zinātņu kandidāta minimuma eksāmeniem: 1) svešvalodā, 2) filozofijā, un 3) pedagoģijas teorijā un matemātikas pasniegšanas metodikā).1993.gadā iegūts Matemātikas maģistra grāds.

Nodarbošanās:1965.-1966. laborante Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas centrā (0,5 slodzē). 1966.-1969. asistente Latvijas Valsts Universitātes Vispārīgās matemātikas katedrā.Kopš 1969. vecākā pasniedzēja (tagad lektore) Latvijas Universitātes Vispārīgās matemātikas katedrā.

Zinātniskās publikācijas (skaits):Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 4Konferenču tēzes 6

Publicētā mācību literatūra:Mācību līdzekļi 2Mācību priekšmetu programmas 2

Zinātniski pētnieciskā darbība:Matemātikas disciplīnu pasniegšanas metodika.

Akadēmiskie kursi:Augstākā matemātika dažādos laika posmos bioloģijas, ķīmijas specialitātēm.Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi, kompleksā mainīgā funkciju teorija fizikas

specialitātes studentiem.Mācību procesa optimizācijas iespējas matemātikas specialitātes studentiem.Pedagoģisko prakšu organizēšana un vadīšana.

2000.gada 23.janvārī Dz.Damberga

MIHAILA BELOVAdzīves un darba gājums.

Dzimšanas gads: 1950. Personas kods: 200350-11833. Izglītība:1967-1972 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas specialitātes students

1973-1976 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1979 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1986 Vispārīgas matemātikas katedras docents1992 Doktors matemātikā1992 LU docents

Darba pieredze:1972-1973 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais laborants1976-1977 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks1977-1982 LVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējsKopš 1982 LU Fizikas un matemātikas fakultātes Vispārīgās matemātikas katedras

docents.

Publikācijas:Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos. (1994. – 1999.) 4Konferenču tēzes. (1994. –1999.) 4Mācību literatūra 21985. g. publicēta monogrāfija “Асимптотические методы обращения интегральных преобразований”. Рига, Зинатне, 286 стр.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Asimptotisko metožu lietojumi matemātiskajā fizikā.

Līdzdalība profesionālās, sabiedriskās un citās struktūrās:Strādāju LU un ZA Matemātiskas institūtā.Vadu matemātikas pulciņu Rīgas 22. vidusskolā.Strādāju LU sagatavošanās kursos.

Akadēmiskie kursi:Kopš 1977.g. Analītiskā ģeometrija un lineārā algebra,

Matemātiskā analīze,Matemātiskās fizikas metodes

Speckursi:Kopš 1997.g. Tuvinātās metodes fizikā

Valodu prasme:Latviešu – pārvaldu brīvi,Angļu – rakstos apmierinoša, aktīvi lietoju saziņā,Krievu – dzimtā valoda.

OJĀRA J U D R U P Adzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Personas kods: 250943-11820.Dzimšanas vieta: Rīga

Adrese: Zeļļu 8, Rīga,LV-1002, Latvija, tālr. 7601581, 7227885, fakss: 7601581, e-mail: ojudrups@fmf.lu.lvIzglītība:

1994.– 1985. – Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātes 1, semestra klausītājs1973.- 1976. - Latvijas PSR ZA Fizikas institūts, aspirants;1962.- 1970. - Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes matemātikas specialitātes students;

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:1992. - Docenta akadēmiskais nosaukums (Docenta diploms LU-DOC Nr. 0120, izdots Rīgā).1992. - Doktora grāds matemātikā (doktora diploms C-D Nr.000089, izdots Rīgā).1986. - Vispārīgās matemātikas katedras docents (docenta atestāts ÄÖ Nr. 089948, izdots Maskavā).1980. - Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (diploms ФМ Nr. 0012263, izdots Maskavā).

Darba pieredze:1969.-1970. Latvijas PSR ZA Fizikas institūts, inženieris;1970. - 1973., 1976. - 1977. Latvijas PSR ZA Fizikas institūts, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks;1977.- 1982. Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Vispārīgās matemātikas katedras

vecākais pasniedzējs;Kopš 1982. Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Vispārīgās matemātikas katedras docents;1991.- 1993. LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāna vietnieks;1992.-1995. LU Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļas vadītājs;Kopš 1993. LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns; Kopš 1991. Matemātikas bakalauru studiju programmas direktors.1992. –1998. Matemātikas maģistra studiju programmas direktors.1991.- 1998. Matemātikas bakalaura studiju programmas padomes priekšsēdētājs;1992. – 1998. Matemātikas maģistru studiju programmu padomes priekšsēdētājs;

1982., 1985. – Latvijas Valsts Universitātes Matemātikas iestājeksāmenu komisijas priekšsēdētājs.1978., 1983. Studentu prakses grupas vadītājs ČSSR. 1988. Studentu prakses grupas vadītājs DSFR.1989. Studentu prakses grupas vadītājs VDR.

Zinātniskās publikācijas (skaits):Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 17Konferenču tēzes 4

Publicētā mācību literatūra (skaits):Mācību līdzekļi 16

Citas publikācijas (skaits): 14Zinātniski pētnieciskā darbība:Diferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija - dinamisko sistēmu ekvivalences pētījumi; asimptotisko metožu lietojumi nepārtrauktas vides mehānikas uzdevumu risināšanā - čaulu deformāciju aprēķini pie sitienveida slodzēm; Augstskolu matemātikas didaktika.Līdzdalība profesionālās, sabiedriskās un citās struktūrās:

1983.- 1991. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Arodbiroja priekšsēdētājs;1990. – 1995. Latvijas Universitātes Arodbiedrības komitejas prezidija loceklis; 1983.- 1992. Fizikas un matemātikas fakultātes Padomes loceklis;Kopš 1992. Fizikas un matemātikas Domes loceklis;

Kopš 1995. Latvijas Universitātes Senāta loceklis, LU Senāta Finansu un budžeta komisijas priekšsēdētājs, LU Stratēģijas komisijas loceklis.

Kopš 1991. LU un ZA Matemātikas institūta vadošā pētnieka vietas izpildītājs; Latvijas Universitātes studiju padomes loceklis.Latvijas matemātikas biedrības biedrs. Koordinējis Matemātikas bakalaura un maģistru studiju programmu izveidošanu.

Akadēmiskie kursi:Kopš 1977. - Diferenciālvienādojumi un variāciju rēķini, Augstākā algebra un analītiskā ģeometrija. 1989. - 1990. - Augstākā matemātika.

Curriculum VitaeOjārs Lietuvietis

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātesVispārīgās matemātikas katedras

docents

Personas kods : 230445-12764

Dzimšanas vieta : RīgaAdrese : LV-1013, Rīga, Kr.Valdemāra 93-9, telef. 7376695Ģimenes stāvoklis : precējies, divi bērni - meita 25g., dēls - 21g.Izglītība:

augstākā, 1963.-1968., Latvijas Valsts Universitāte, matemātika;aspirantūra, 1975.-1978., Latvijas Valsts Universitāte, diferenciālvienādojumi un

matemātiskā fizika;Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, 1987., Ukrainas ZA Pielietojamās matemātikas un mehānikas institūts;matemātikas doktors, 1992., Latvijas Universitāte;docents, 1996., Latvijas Universitāte;

Darba gaitas un pētnieciskā darbība : No 1967.g. līdz 1990.g. strādāju LU Skaitļošanas Centrā par jaunāko zin. līdzstr., inż. mat. programmētāju, vec. inż. progr., zin. līdzstr., vec.zin. līdzstr. Strādāju pie līgumdarbu izpildes un nodarbojos ar zinātniskiem pētījumiem. To galvenais virziens - potenciālteorijas integrālvienādojumi pa gabaliem gludām līknēm un to pielietojumi magnētisko lauku optimizācijas uzdevumos. Par minēto tematiku 1987.g. tika aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija. Parallēli strādāju par stundu pasniedzēju Ekonomikas un Fizikas un matemātikas fakultātēs lasot lekcijas un vadot praktiskos darbus tuvinātajās metodēs un optimizācijas teorijā. No 1990g. strādāju LU Fizikas un matemātikas fakultātes Vispārīgās matemātikas katedrā docenta štata vietā. Šajā laikā ir sagatavoti un nolasīti vairāki mācību kursi LU studentiem un maģistrantiem: augstākā matemātika - ķīmiķiem, diferenciālvienādojumi - fiziķiem, funkcionālās analīzes elementi matemātiķiem pedagogiem, funkcionālās analīzes izvēlētas nodaļas, datorprogrammas Mathematica lietošana - matemātikas maģistrantiem. Patreizējais zinātniskais darbs ir saistīts ar diferenciālvienādojumu skaitlisko risināšanas metožu izstrādi. Šobrīd ir ~30 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Šogad iesniegti publicēšanai 3 zinātniskie raksti.Papildus prasmes un aktivitātes: Svešvalodas - krievu, angļu. Esmu fakultātes domē. Ikdienas darbā aktīvi izmantoju datortehniku. Strādāju par programmēšanas inženieri Rīgas dzemdību namā. Lasu lekciju kursu optimizācijas teorijā Biznesa augstskolā Turība. Nodarbojos ar sportu - orientēšanos.

1999.gada 21.decembrī

J Ā Ņ A S M O T R O V Adzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Personas kods: 231147-10724Dzimšanas vieta: Talsu raj. Oktes c.Adreses: Rīga 84, LV 1084, Lielvārdes iela 121 dz.59. Tel 7549322

Darba vieta: LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Vispārīgās matemātikas katedra, Zeļļu iela 8, tel 7615353, e-pasts: smotrovs@lanet.lv.

Izglītība: augstākā1965.- 1970. studijas Latvijas Valsts Universitātē, Fizikas un matemātikas fakultātē.

1975.-1978. klātienes aspirantūra Latvijas Valsts universitātes Vispārīgās matemātikas katedrā, specialitātē "Diferenciālie un integrālie vienādojumi", nokārtoti kandidāta minimuma eksāmeni filozofijā un vācu valodā, kā arī aspirantūras iestājeksāmens specialitātē; 1986.- 1987. beidza Maskavas Valsts Universitātes kvalifikācijas celšanas fakultāti specialitātē "Matemātika";

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija: diploms par LVU Fizikas un matemātikas fakultātes beigšanu Nr.788747, izdots 1970.g.1.jūlijā,

Rīgā apliecība par MMU Kvalifikācijas celšanas fakultātes beigšanu specialitātē matemātika, kā arī

informātikas kursu beigšanu, izdota Maskavā 1987.g. 8.janvārī.matemātikas maģistrs (Fizikas un matemātikas fakultātes Domes 1993.g.27.aprīļa lēmumu,

diploms Nr. 000189.)Darba pieredze:

1972.-1975.- vecākais inženieris, vēlāk jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks LU Elektrodinamikas un nepārtrauktās vides mehānikas katedrā.

1975.-1978. - aspirants LU Vispārīgās matemātikas katedrā;1978.-1992. - vecākais inženieris; asistents; vecākais pasniedzējs;

Kopš 1992.- lektors Latvijas Universitātes Vispārīgās matemātikas katedrā.Zinātniskās publikācijas (skaits):

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 9Publicētā mācību literatūra (skaits):Mācību līdzekļi 6Citas publikācijas (skaits): 2

Zinātniski pētnieciskā darbība:Asimptotisko metožu lietošana Furjē integrālās transformācijas inversijā. Zinātnisko darbu veic, balstoties uz T.Cīruļa un M. Belova darbu ciklu par asimptotisko metožu lietošanu Laplasa transformācijas inversijai. Piedalījies vairāku zinātniski - pētniecisko līgumdarbu izpildē. Strādā pusslodzē Matemātikas institūtā pie attiecīgās tēmas. Akadēmiskie kursi:

1978.- 1983. 1997.-1999. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika;1981.- l982. Vektoru un tenzoru analīze;1980.- 1981., 1987.- 1991. Matemātiskā analīze;l978.- l991. Augstākā matemātika;l990.- l991. Diferenciālvienādojumi;Kopš l99l. Izvēlētas matemātikas nodaļas.(matemātika biologiem).

Kopš 1993. Matemātiskās statistikas un faktoru analīzes metodes - matemātikas maģistriem.

213. Materiāli tehniskā bāze

3.1. Fizikas bakalaura studiju programmu realizē Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļa. Programmas materiālo bāzi nodrošina Fizikas nodaļas katedras, katedru mācību un pētnieciskās laboratorijas, kas ar Fakultātes Domes lēmumu nodotas Fizikas nodaļas pārraudzībā. Studiju darbā piedalās Fakultātes zinātniskās laboratorijas un institūti, ar Fakultāti asociētie atbilstošā profila LU institūti.

3.2. Fizikas nodaļas pamatstruktūrā ir šādas ar bakalaura studiju programmas A un B daļu, kā arī fizikas maģistra studiju programmas apakšvirzienu realizāciju saistītas studentu mācību un/vai pētniecisko darbu apkalpojošās laboratorijas un praktikumi:

Eksperimentālās fizikas katedrā (vad. Dr. hab. phys. M.Auziņš)Atomfizikas un spektroskopijas laboratorija (vad. M.Phys.Ā. Deme)Rentgenstruktūranalīzes laboratorija (vad. I. Brante)Hologrāfijas laboratorija (vad. Dr. phys. J.Harja)Mehānikas un molekulārfizikas praktikums (vad. P.Brics)Elektrības un optikas praktikums (vad. G.Sala)Elektronikas laboratorija (vad. R.Broka)Fizikas demonstrāciju kabinets (vad. L. Dīriķe)

Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija (vad. Dr.phys. A. Jakovičs)

Datotehnoloģiju mācību centrs (vad. Dr.phys. L. Buligins)Termogrāfijas centrs (vad. Dr.phys. L. Šnīdere)3.3. Bakalaura studiju programmu realizācijā saskaņā ar studiju plāniem piedalās Fizikas

un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (direktors Dr. hab. phys. M.Auziņš)Piesārņotās atmosfēras un atmosfēras fotoķīmijas laboratorija (vad. Dr.hab.phys. U. Bērziņš)Cilvēkam un dabai draudzīgo tehnoloģiju laboratorija (vad. Dr.phys. A. Ūbelis)Molekulu polarizācijas laboratorija (vad. Dr.hab. phys. R. Ferbers),Teorētiskās fizikas nodaļa (vad. Dr.hab.phys. E. Gailīte)Šķiedru optikas un biomedicīniskās optikas grupa(vad. Dr.hab.phys. J. Spīgulis)

3.4. Bakalaura studiju programmu realizācijā atsevišķās to komponentēs uz Fizikas un matemātikas fakultātes un institūta sadarbības līguma vai citas vienošanās pamatā piedalās:Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (direktors Dr. hab.phys. A. Šternbergs)Latvijas Universitātes Fizikas institūts (direktors Dr. phys. A. Gailītis)Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts (direktors Dr. hab. ing. J. Jansons)Latvijas Universitātes Astronomijas institūtsDirektors Dr. phys. J. Žagars).

223.5. Bakalaura studiju programmās matemātisko disciplīnu docēšanā piedalās

Matemātikas nodaļas Vispārīgās matemātikas katedra (vad. Dr. math. J.Mencis)

3.6. Datu apstrādes metožu un programmatūras nodrošināšanā piedalās:Fizikas nodaļas Teorētiskās fizikas katedra (vad. Dr.hab.phys. A. Cēbers) unElektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedra (vad. doc. L. Buligins) unMatemātikas nodaļas datorklase.

4. Finansējums4.1. Bakalaura un maģistra studiju programmas izmaksas veido:

studentu stipendiju fonds, mācībspēku darba algas fonds, laboratoriju inženiertehniskā personāla darba algu fonds, pedagoģiskā personāla darba algu fonds, stundu apmaksas fonds, norēķini, materiālu, reaktīvu u. tml. izmaksas, laboratoriju inventāra un ierīču iegāde, laboratoriju amortizācijas izdevumi, bibliotekas fonds, infrastruktūras un komunālo pakalpojumu izmaksas.

4.2. Fizikas bakalaura un maģistra studiju programmas izmaksas nav šķiramas, jo programmas finansiāli ietilpst vienas Fizikas nodaļas kopējā finansiālo izdevumu daļā.Fizikas bakalaura un maģistra studiju programmās studentus imatrikulē par Valsts budžeta līdzekļiem, proti, programmu finansējums ir LU pamatbudžeta izdevumu daļa, kuru tām ik gadus piešķir LU Senāts. Šī daļa ir orientēta uz bakalaura un maģistra studiju programmu aizpildījumu laika posmā līdz 2000. gadam par 200 pilnā laika studiju vietām 12 studiju semestriem (6 studiju gadiem).

4.3. Fizikas bakalaura un maģistra studiju programmu reālās izmaksas ir atkarīgas no LU Senāta piešķīruma un nosakāmas tikai tajā daļā, kas skar Fizikas nodaļas kompetenci. 1998. gadā programmu finansējumu ilustrē 1.tabula:

1. tabulaFizikas bakalaura un fizikas maģistra programmu finansējums 1998. gadā

1. Finansējums pedagoģiskajam, laboratoriju un lietvedības personālam.

Programmas finansējums Ls 33943.00Piemaksa profesoru darba algas fondā Ls 12600.00Papildus piemaksa profesoru darba algas fondā Ls 4368.00Laboratoriju personāls Ls 14332.00Pedagoģiskais personāls Ls 2958.00Lietvedības personāls Ls 2572.00

Kopā: Ls 74921.00

2. Stundu apmaksas fonds un līdzekļi starpfakultāšu norēķiniem.

Stundu apmaksas fonds Ls 592.00Līdzekļi starpfakultāšu norēķiniem Ls 1503.00

233. Finansējums laboratoriju materiāli tehniskā nodrošinājuma uzturēšanai.

Materiāli Ls 765.0022

No 1998. gadā piešķirtā finansējuma kopapjoma piemēra Ls 77.781,00 izriet, ka vienai nosacītai studiju vietai Fizikas bakalaura un Fizikas maģistra studiju programmās Fizikas nodaļa var iztērēt Ls 388.9.Savukārt no paraugaprēķina Fizikas bakalaura studiju programmas izmaksām (1997. gada LU algoritms, skat. 2. tabulu) izriet, ka programmu minimālās tiešās izmaksas uz 1 studējošo ir Ls 747,1 (pieņemot, ka B un M programmās studējošo izmaksas ir vienādas). Proti, par Valsts budžeta līdzekļiem 1 studējošā reālās izmaksas ir 52% no minimāli nepieciešamajām izmaksām. Šo attiecību

potenciāli vēl samazina doktorantūras studiju iekļaušana kopējā izmaksu bilancē u.c. faktori, kas ietekmē studiju programmu budžetu.

2. tabula

Viena bakalaura programmā studējošā studiju izmaksas N1 Darba algas fonds uz 1 studentu gadā, Ls. 13 457.28N2 Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (28%) 14 128.04N3 Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls. 15 4.84

pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā uz 1 studentu, Ls. 16 0.7citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.) 17 6

N4 Pakalpojumu apmaksa - kopā Ls. 18 6.7mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, Ls.

19 64

kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs, Ls. 20 5,2N5 Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā, Ls. 21 69.2

mācību grāmatas uz 1 studentu gadā 22 1grāmatu kalpošanas laiks gados 23 51 grāmatas cena 24 30grāmatu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls 25 6.2žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls. 26 15

N6 Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls. 27 21.2sportam uz 1 studentu gadā ,Ls.

32 3

pašdarbībai uz vienu studentu gadā, Ls. 33 2.25N7 Studentu sociālajam nodrošinājumam uz 1 studentu gadā, Ls. 34 5.25

iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, Ls. 35 45,5investīcijas iekārtu modernizēšanai -20% no inventāra izmaksām

36 0,2

izmaksas iekārtu modernizēšanai, Ls 37 9,1N8 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls 38 54,6KOPĀ tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls. 39 747.11N9 Izdevumi LU bibliotēkas darbības nodrošināšanai (3% no 40 23.09

struktūrvienības rīcībā esošiem līdzekļiem), Ls.N10 Netiešie izdevumi LU darbības nodr. (26.7% no kopējiem ieņēmumiem), Ls 41 280.35

Pavisam kopā viena studējošā izmaksas gadā, Ls 42 1050.54

24

4.4 Fizikas bakalaura un Fizikas maģistra studiju programmu kadru un materiāli tehniskās bāzes resursi pēc kvalitātes un potenciālo piedāvājumu iespējām nodrošina programmu izpildi, bet nedod iespēju šīs programmas attīstīt un pilnveidot. Fizikas bakalaura un Fizikas maģistra studiju programmu finansiālais nodrošinājums no Valsts budžeta izglītībai ir vismaz 2 – 3 reizes mazāks par nepieciešamo (programmās studējošo mobilitātes, mācībspēku korpusa, inženiertehniskā personāla, meteriālās bāzes attīstībai).

Fizikas bakalaura kursu anotācijasMehānika

Autors docents Leonīds BuliginsKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 1Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi fizikas zināšanas vidusskolas fizikas kursa programmas

apjomāKursa kods 1001

Kursa grupa Obligātais

Anotācija

Kursā apskatīti klasiskās mehānikas likumi un to pielietojumi makroskopisku ķermeņu kustībai. Apskatīti mehānikas modeļi - materiāls punkts, materiālu punktu sistēma, absolūti ciets ķermenis, elastīgs ķermenis, ideāla un viskoza šķidruma modeļi, kustības apraksta īpatnības modeļu ietvaros.

SatursIevads mehānikā. Materiāla punkta kinemātika. Materiāla punkta dinamika. Materiālu punktu sistēmas dinamika. Kustība gravitācijas laukā. Absolūti cieta ķermeņa kustība. Neinerciālas atskaites sistēmas. Svārstības. Nepārtrauktas vides mehānika. Nepārtrauktas vides modeļi. Deformācijas un spriegumi cietķermeņos. Viļņi. Akustika. Šķidruma un gāzu mehānika.

Prasības kredīta iegūšanaiMehānikas problēmu risināšanas prakse, teorētisko zināšanu pārbaude eksāmenā.

Literatūra1. I. Petrovskis. Mehānika.- R.: Zvaigzne,1976.2. S. Strelkovs. Mehānika.-M.:1975 (krievu val.)3. D. Sivuhins. Vispārējais mehānikas kurss.-M.:,1979. (krievu val.)

Vielas uzbūve un siltumprocesi

Autors Prof. I.TāleProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 2Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: mehānika. Matemātika: matemātiskā

analīze. Kursa kods 1015

Kursa grupa ObligātsAnotācija

Kurss dod vispārīgas pamatzināšanas par vielas uzbūvi un siltumprocesiem, statistisko un termodinamisko pieeju to aprakstam mezoskopiskā un makroskopiskā līmeņos.

SatursGāzu molekulāri – kinētiskie priekšstati. Ideāla gāze, stāvokļa parametri. Spiediens. Statistiski vidējie fizikālie lielumi. Temperatūra, tās mērīšana. Stāvokļa vienādojums Brīvības pakāpes. Izoparametriskie procesi. Gāzes spēku laukā, barometriskā formula.Statistiskās mehānikas pamati. Notikuma varbūtība. Sistēmas mikrostāvoklis un makrostāvoklis. Puasona un Gausa sadalījumi. Ergodiskā hipotēze. Divas sistēmas siltumkontaktā. Sistēma - rezervuārs. Entropija. Temperatūra. Entropijas tieksme palielināties un aditivitāte. Divas sistēmas difūzijas kontaktā. Ķīmiskais potenciāls. Gibsa faktors. Kanoniskie sadalījumi. Statistiskā summa. Piemēri: fermioni, bozoni. Ideālas gāzes statistika. Visvarbūtīgākais un vidējais kvadrātiskais ātrums. Pārneses procesu fenomenoloģija. Masas pārnese. Siltumvadāmība. Difūzija.Termodinamiskas sistēmas iekšējā enerģija, darbs, siltums. Pirmais termodinamikas likums. Kvazistatiski un nestatiski procesi. Vielas brīvības pakāpes un siltumietilpība. Adiabātiski un politropiski procesi. Cikliskie procesi. Siltuma mašīnas. Karno cikls. Karno teorēma. Klauziusa sakarības. Entropija, tās noteikšana. Otrais un trešais termodinamikas likumi. Termodinamiskās funkcijas. Reālas gāzes. Van der Vālsa vielas stāvokļa vienādojums. Kritiskā temperatūra. Fāzu līdzsvars. Vielas kritiskais stāvoklis. Mijiedarbības spēki. Iekšējā enerģija. Džoula- Tomsona efekts.

Vielas uzbūve. Atomu uzbūves pamatprincipi. Atoma orbitāles, to hibridizācija. Virzītās saites. Kovalentā, jonu, metāliskā , ūdeņraža saite. Kristālu struktūra. Translācijas režģi. Atomu grupu simetrijas īpašības. Vienkāršākās kristālu struktūras.Daļiņu kustība cietvielās. Svārstības. Siltumietilpība. Dilonga-Pti likums. Siltumietilpības temperatūras atkarība cietvielās. Einšteina un Debaja siltumietilpības modeļi. Metālu siltumietilpība. Cietu ķermeņu termiskā izplešanās. Fononi. Siltuma vadīšana cietās vielās. Defekti cietās vielās. Punktveida defekti. Dislokācijas.Difūzija cietās vielās. Kristālu deformācija un mehānismi. Stiklu uzbūve. Tuvā un tālā kārtība stiklos. Brīvais tilpums. Šķidrumu uzbūve. Tuvā un tālā kārtība. Atomu un molekulu kustība šķidrumos. Šķidrumu tilpuma īpašības. Saspiežamība. Termiskā izplešanās. Siltumietilpība. Pārneses procesi šķidrumos. Viskozitāte. Virsmas brīvā enerģija. Virsmas spraigums. Robežvirsmu brīvā enerģija. Fāzu pārejas un līdzsvars. Klapeirona-Klaiziusa vienādojums. Piesātinātu tvaiku spiediens sistēmā šķidrums- tvaiki. Fāzu līdzsvara diagramma. Morfotropiskās fāzu pārejas. Prasības kredīta iegūšanai:Ieskaite par uzdevumu risināšanu.

Ieskaite par fizikas praktikuma laboratorijas darbiem.

Literatūra1. J. Kručāns. Molekulārfizika. Zvaigzne, 1975.

ELEKTROMAGNĒTISMS

Autors Docents Andris Muižnieks, Dr.phys.Kursa apjoms 4 kredītiSemestris 3.Pārbaudes forma EksāmensPriekšnosacījumi Augstākās matemātikas kursi un

vispārīgās fizikas kursi:mehānika, molekulārfizika

Kursa kods 2019Kursa grupa Obligātais – Vispārīgā fizika

AnotācijaKursā "ELEKTROMAGNĒTISMS" tiek aplūkoti fundamentālie elektromagnētisma pamati vispārīgās fizikas līmenī. Kursā iekļauti arī praktiskie darbi uzdevumu risināšanā un laboratorijas darbu cikls. Kursa sadalijums pa daļām ir sekojošs: 8 stundas nedēļā, 4 st. lekcijas un praktiskie darbi, 4 st. laboratorijas darbi.Kursā tiek likts uzsvars uz elektromagnētisma pamatjēdzienu apguvi, izveidojot atbilstošu fizikālo priekštatu sistēmu. Priekštatu sistēmas izveide tiek bāzēta uz 1) elektromagnētisko parādibu aprakstu un atbilstošajiem demonstrējumiem lekcijās, 2) fizikālo priekštatu vēsturiskās izveidošanās īsu apskatu, 3) piemēru pielietojumam mūsdienu tehnikā apskatu, 4) vispārīgās fizikas uzdevumu risināšanu praktiskajās nodarbībās, 5) inženiertehnisko uzdevumu risināšanu praktiskajās nodarbībās, 6) laboratorijas darbiem vispārigās fizikas praktikumā.Matemātiskais aparāts kursā tiek izmantots par tik cik tas ir nepieciešams elektromagnētisko parādību būtības aprakstam (1. un 2. kursa augstākās matemātikas kursu apjomā). Zināms uzsvars tiek likts uz prasmi veikt parādību un procesu novērtējumus, izmantojot pašus vienkāršākos matemātiskos līdzekļus (atvasinājumu vietā lielumu pieaugumu attiecības, fizikālo lauku sadalījumu aizstāšana ar raksturīgajiem lielumiem noteiktā apgabalā).Kursa izklāsts ir induktīvs, materiāls tiek izklāstīts, pakāpeniski ievedot elektromagnētiskās parādības. Kursa noslegumā aplukotās elektromagnētiskās parādības tiek apvienotas

Maksvela vienādojumu sistemā, parādot šīs sistēmas “neizbēgamību” un noslēgtību. Uz Maksvela vienādojumu sistēmas bāzes tiek aplūkoti elektromagnētiskie viļņi. Kvantu mehānikas un mikropasaules priekštati tiek aplūkoti līmenī, kas nepieciešams, lai izklāstītu elektromagnētisko parādību un procesu vielā pamatjēdzienus.Kursa izklāsta gaitā tiek īsi aplūkoti ari elektromagnētisko parādīibu praktiskās pielietošanas piemēri, bāzējoties uz docētāja zinātniskā darba pieredzi (pielietojumi modernajās rūpnieciskajās materiālu tehnoloģijās). Tādejādi šis kurss iegūst arī nelielu inženierfizikas akcentu.

Saturs1. Elementārlādiņi un elektrona stāvoklis atomā un kristālā. Elementārlādiņa lieluma eksperimentāla noteikšana. Elektriskā lādiņa pamatīpašības. Atoms kā elementārlādiņu sistēma. Bora postulāti. Elektrona stāvoklis ūdeņraža atomā, enerģijas līmeņi. Kvantu skaitļi un Pauli princips. Elektronu kustība no viļņu teorijas viedokļa. Heizenberga nenoteiktību sakarība. Elektronu stāvoklis kristālos, enerģijas zonas, vadītāji un izolatori.2. Lādiņu mijiedarbība. Lādiņa mērvienības. Vielas elektrizācija. Elektrisko lādiņu mijiedarbība. Kulona likums. Elektriskā lādiņa mērvienības SI un CGS mērvienību sistēmās. Lādiņu elektriskais lauks, tā intensitāte un indukcija. Lauka grafiskas attēlošanas iespējas. Intensitātes vektora plūsma. Gausa teorēma. Gausa teorēmas izmantošanas piemēri. Vektoru lauka diverģence. Darbs elektriskajā laukā. Vektoru lauka rotors. Stoksa teorēma. Poteciāls, potenciālu starpība. Lādiņu sistēmas lauka potenciāls. Ekvipotenciālās līnijas. Sakarība starp intensitāti un potenciālu. Laplasa vienādojums.3. Elektrizēti vadītāji. Vadītāji ārējā elektriskā laukā. Lādiņa izvietošnās, lauka intensitāte un potenciāls vadītājā. Vadītāji ārējā elektriskajā laukā, elektrostatiskā indukcija, spoguļattēla metode. Spēki, kas darbojas uz uzlādētu vadītāju elektriskajā laukā. Elektriskā kapacitāte. Kondensatori. Kondensatoru slēgumi.4. Elektriskā lauka enerģija. Lādiņu sistēmas enerģija. Uzlādēta ķermeņa un kondensatora enerģija. Elektriskā lauka enerģija, enerģijas blīvums. Punktveida lādiņa elektriskā lauka enerģija.5. Dielektriķi elektriskajā laukā. Elektriskais dipols, lādiņa sadalījums molekulā. Dipola elektriskais lauks. Dipols ārējā elektriskajā laukā. Dielektriķu polarizācija, polarizācijas vektors. Virsmas polarizācijas lādiņu blīvums. Elektriskais lauks dielektriķī. Elektriskā lauka izmaiņa uz dieelektriķu robežvirsmas. Spēks kas darbojas uz lādiņu dielektriķī elektriskajā laukā. Dielektriķu polarizācijas elektronu teorija. Segnetoelektriķi. Pjezoelektriskais efekts.6. Līdzstrāva. Elektriskā strāva. Strāvas blīvums. Oma likums ķēdes posmam. Oma likums diferenciālā formā. Strāvas darbs un jauda. Džoula-Lenca likums. Elektrodzinējspēks. Lādiņu atdalīšana strāvas avotos. Strāvas avota lietderības koeficients. Oma likums ķēdes posmam kurā ir elektrodzinējspēks. Sazarotas ķēdes, Kirhofa likumi. Kvazistacionāra strāva.7. Metālu un pusvadītāju elektrovadītspēja. Elektronu teorijas pamatpriekšstati. Lādiņnesēji metālos. Metālu elektrovadītspējas klasiskā elektronu teorija. Sakarība starp metālu siltumvadītspēju un elektrovadītspēju un klasiskās elektronu teorijas trūkumi. Vadītspējas elektroni metālos no kvantu teorijas viedokļa, elektrona efektīvā masa. Metāla vadītspējas elektronu sadalījums pa kvantu stāvokļiem. Elektronu sadalījums atkarībā no enerģijas un temperatūras. Fermī sadalījuma funkcija. Metālu elektrovadītspēja. Supravadīšana. Pusvadītāji. Pusvadītāju patstāvīgā vadītspēja. Pusvadītāju piejaukumu vadītspēja.8. Kontaktparādības metālos un pusvadītājos. Elektronu izejas darbs. Metālu kontaktpotenciālu diference. Divu pusvadītāju kontakts. Metāla un pusvadītāja kontakts. Peltjē efekts. Tomsona efekts. Termoelektrība. 9. Elektronu emisija un elektronu lampas. Termoelektronu emisija. Autoelektronu emisija. Sekundārā, fotoelektronu un eksoelektronu emisija. Termoelektronu strāva elektronu

lampās. Diode. Termokatodi un diodes izmantošana. Triodes. Elektronu lampas ar vairākiem tīkliņiem. Elektronu lampa – elektrisko signālu pastiprinātājs. Pusvadītāju pastiprinātāji.10. Elektriskā strāva gāzēs. Gāzu jonizācija un molekulu jonizācijas enerģija. Elektronu kustība gāzē un to sadursmes ar molekulām. Nepatstāvīgā izlāde gāzēs. Patstāvīgās izlādes teorija. Plazma. Mirdzošā izlāde. Katodstari, rentgenstari un kanālstari. Dzirksteļizlāde. Koronas izlāde. Lokizlāde. Elektriskās parādības atmosfērā, zibens izlāde.11. Elektriskā strāva elektrolītos. Elektrolītiskā disociācija. Elektrolītu elektrovadītspēja. Oma likums. Elektrolīze. Sekundārās ķīmiskās reakcijas un elektrolīzes izmantošana. Faradeja likumi. Elektroķīmiskie potenciāli.12. Magnētiskie spēki un elektriskās strāvas magnētiskās īpašības. Pastāvīgo magnētu un elektriskās strāvas magnētiskā lauka raksturs. Elektriskā lādiņa invariance. Elektriskā lauka intensitāte atkarībā no atskaites sistēmas. Daļiņas impulss un tā izmaiņas ātruma atkarība no atskaites sistēmas. Spēks, kas darbojas uz kustošu lādiņu elektriskajā laukā. Magnētiskais spēks. Kustoša lādiņa magnētiskais lauks vakuumā. Lorenca spēks. Elektriskā lauka izmaiņu relativitātes eksperimentālais pamatojums. Magnētiskais lauks ap strāvas elementu un strāvu. Magnētiskā lauka intensitāte. Intensitātes un indukcijas mērvienības. Riņķveida strāvas magnētiskais lauks un strāvas magnētiskais moments. Konvekcijas strāvas magnētiskais lauks. Roulenda un Eihenvalda eksperimenti. Magnētiskā lauka indukcijas vektora cirkulācija un lauka virpuļainais raksturs. Cirkulācijas teorēmas pielietojumi. Spēks uz strāvas vadu ārējā magnētiskajā laukā. Strāvu mijiedarbība, Ampēra likums. Strāvas kontūrs ārējā magnētiskajā laukā. Strāvas vada un kontūra pārvietošanas darbs āŗējā magnētiskajā laukā.13. Lādētu daļiņu kustība elektromagnētiskajā laukā. Lādētu daļiņu kustība homogēnā elektriskajā laukā. Lādētu daļiņu kustība homogēnā magnētiskajā laukā. Holla efekts. Elektrona īpatnējā lādiņa noteikšana. Jēdziens par elektronu optiku. Elektronstaru lampa. Elektronu mikroskops.14. Elektromagnētiskā indukcija. Elektromagnētiskās indukcijas parādība. Faradeja likums. Elektromagnētiskā indukcija no enerģētiskā viedokļa. Elektromagnētiskā indukcija no elektronu teorijas viedokļa. Strāvas ģeneratori. Virpuļains elektriskais lauks. Virpuļstrāvas. Skinefekts. Pašindukcija. Ieslēgšanas un izslēgšanas strāvas. Strāvas magnētiskā lauka enerģija un enerģijas blīvums. Savstarpējā indukcija. Transformators. 15. Vielas magnētiskās īpašības. Elektrona orbitālais un spina magnētiskais moments. Atoma magnētiskais moments. Magnētiski mehāniskās parādības. Atomu magnētisko momentu eksperimentālā noteikšana. Magnetizācijas vektors un magnētiskā lauka indukcija un intensitāte vielā. Magnētiķa magnetizācijas atkarība no tilpuma un formas. Diamagnētisms. Paramagnētisms. Elektronu paramagnētiskā rezonanse. Feromagnētiķu magnetizācija. Feromagnētisma daba. Feromagnētiķa domenu struktūra un tās maiņa magnetizācijas procesā. Antiferomagnētisms. Ferīti. Magnētiskās ķēdes.16. Elektriskās svārstības. Uzspiestās elektriskās svārstības, maiņstrāva. Maiņstrāvas aktīvā jauda, efektīvais stiprums un spriegums. Maiņstrāvas ķēde ar induktīvo pretestību. Maiņstrāvas ķēde ar kapacitīvo pretestību. Aktīvās pretestības un reaktīvo pretestību virknes slēgums. Spriegumu rezonanse. Maiņstrāvas jauda. Reaktīvo pretestību paralēlais slēgums. Strāvu rezonanse. Simboliskā metode. Brīvās nerimstošās elektriskās svārstības. Brīvās rimstošās svārstības. Autosvārstības. Nerimstošo svārstību iegūšana. Parametriskā rezonanse. 17. Elektromagnētiskais lauks un elektromagnētiskie viļņi. Nobīdes strāva. Maksvela vienādojumi. Elektromagnētiskā lauka enerģija un enerģijas plūsma. Elektromagnētiskie viļņi. Viļņu vienādojums. Plaknisks elektromagnētiskais vilnis. Elektromagnētisko viļņu enerģijas plūsma un spiediens. Elektromagnētiskā lauka impulss un masa. Elektromagnētisko viļņu izstarošana, dipols kā starotājs. Elektromagnētisko viļņu starotāji. Elektromagnētisko viļņu izplatīšanās gar vadiem un viļņvados. Stāvviļņi. Elektromagnētisko viļņu izmantošana sakaru tehnikā.

Prasības kredīta iegūšanai1. Kursa eksāmenā jāigūst vērtējums ne zemāks par 42. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitei par praktisko darbu tēmām.3. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitei par laboratorijas darbiem Vispārīgās

fizikas praktikumā4. Nosacījumi:

a) eksāmens ir vārdisks;b) eksāmena lapā par katru programmas satura sadaļu ir 1 jautājums,

no kuriem katru vērtē atsevišķi;c) eksāmena vērtējums ir atbilžu vērtējumu vidējā vērtība;d) eksāmenā var izmantot matemātiska satura rokasgrāmatas.

Literatūra1. Elektrība. J. Platacis, R., 1974.2. Feinmana lekcijas fizikā (krievu val), 5. un 6. sējumi.3. Fizikas uzdevumu risināšanas metodika. J. Krūmiņš, B. Ertele, A. Zambrāns, R., 1980.4. Fizikas rokasgrāmata. E. Šiltera redakcijā, R., 1988.5. Electromagnetics, Fourth Edition, International Edition. John D. Kraus. McGraw-Hill, Inc. 1991.

OPTIKA

Autors profesors Ruvins Ferbers, Dr. habil. phys Kursa apjoms 6 kredītiSemestris 4Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas un augstākās matemātikas kursi.

Kursa kods 2023Kursa grupa Obligātais -- Vispārīgās fizika /A/

AnotācijaKursā izklāstīti fundamentālie optikas pamati. Līdzās tradicionālajām optikas nodaļām par gaismas interferenci, difrakciju un gaismas mijiedarbību ar vielu kursā ietvertas arī modernās optikas tēmas: spektrālais izvirzījums, nelineārā optika, lāzeri un hologrāfija. Kursā iekļauti arī praktiskie darbi uzdevumu risināšanā un laboratorijas darbu cikls.

SatursOptikas priekšmets. Gaismas elektromagnētiskā daba. Vilnis un viļņa kustības kinemātika. Gaisma kā elektromagnētiskais vilnis. Gaismas viļņa enerģija. Gaismas izstarošana. Gaismas atstarošanās un laušana. Optiskās parādības, gaismai krītot uz divu dielektriķu robežvirsmu. Viļna amplitūdas sadalёшšanās, gaismai kritot perpendikulāri robežvirsmai. Viļņa amplitūdas sadalīšanās patvaļīgu krišanas leņku gadījumā. Gaismas pilnīgā iekšējā atstarošanās. Gaismas interference. Vispārīgie priekšstati par gaismas interferenci. Kvazimonohromātisku gaismas avotu interference. Gaismas interference dzidrās kārtās. Divstaru un daudzstaru interferometri.

Gaismas difrakcija. Vispārīgie priekšstati par gaismas viļnu difrakciju. Plakana viļna difrakcija (Fraunhofera difrakcija). Plakana viļņa difrakcija periodiskā struktūrā ar daudzâm spraugām (difrakcijas režģis). Divu un trīs dimensiju difrakcijas režģi. Hologrāfija Optiski anizotropa vide un polarizēta gaisma. Gaismas dubultlaušana. Polarizatori un polaroīdi. Eliptiski un cirkulāsri polarizētas gaismas iegūšana un analīze. Mehāniskā un elektriskā fotoelastība. Molekulārās optikas elementi. Dispersijas klasiskā elektronu teorija. Optiskā aktivitāte. Gaismas izkliede. Nelineārās optikas elementi. Termiskais starojums. Optiskie kvantu ģeneratori.

Prasības kredīta iegūšanai1. Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.2. Pirms kursa eksāmenā jābūt ieskaitei par praktisko darbu tēmām.3. Nosacījumi: a/ eksāmens ir vārdisks; b/ eksāmena lapā par katru programmas satura

sadalījumu ir 1jautājums, nokuriem katru vērtē atsevišķi; c/ eksāmena vērtējums ir atbilžu vērtējumu vidējā vērtība;d/ eksāmenā var izmantot fizikālo konstanšu tabulas, matematiskā satura rokasgrāmatas.

LiteratūraStudents O. Optika.- Rīga, Zvaigzne, 1971, 412 lpp.Rēvalds V. Interferences parādības optikā.- Rīga, LU, 1993, 124 lpp.Auziņs M., Ferbers R. Uzdevumi fotometrijā.- Rīga, LU, 1988, 57 lpp.Бутиков Е.И. Оптика. Москва, Высшая школа, 1986

Mikropasaules fizika

Autors profesors Mārcis AuziņšProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 5Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: Mehānika, Vielas uzbūve un

siltumprocesi, OptikaKursa kods 3027

Kursa grupa programmas A daļa

Anotācija Kursā tiek apskatīti atomfizikas, kodolfizikas un elementārdaļiņu fizikas fundamentālie pamati, galveno uzmanību pievēršot atom- un subatomfizikas empīriskajiem pamatiem un galveno teorētiskā apraksta jēdzienu noskaidrošanai. Kursā iekļauti arī praktiskie darbi uzdevumu risināšanā un laboratorijas darbu cikli atomfizikā, spektrālajā analīzē un rentgen struktūranalīzē.

SatursSiltuma starojums un Planka hipotēze. Fotoefekts un Einšteina vienādojums. Komptona efekts. Rezerforda eksperiments. Empīriskas likumsakarības ūdeņraža atoma spektrā. Bora postulāti. Bora ūdeņraža atoma modelis. Franka – Herca eksperimenti. De Broljī hipotēze. Devisona un Džermera eksperimenti. Interferences eksperimenti ar atomiem un molekulām. De Broljī viļņu fizikālā jēga. Heizenberga nenoteiktības sakarības. Šrēdingera vienādojums. Daļiņa bezgalīgi dziļā potenciālā bedrē.

Galīga dziļuma potenciālā bedre. Harmonisks oscilators. Potenciālās barjeras pārvarēšana. Tuneļefekts. Ūdeņraža atoma enerģētiskie stāvokļi un viļņu funkcijas. Elektrona spins. Šterna-Gerlaha un Einšteina – de Hāza eksperimenti. Sīkstruktūra ūdeņraža atoma spektrā. Lemba nobīde. Sārmu metālu atomu uzbūve. Daudzelektronu atomu uzbūve. Hēlija atoma spektrs. Pauli princips. Elektronu čaulu aizpildīšanās atomā. Nepārtrauktais un līnijveida rentgena spektrs. Mozlija likums. Zēmaņa efekts. Anomālais Zēmaņa efekts. Pašēna Baka efekts. Jonu saite. Kovalentā saite. Kodolu un elektronu kustības veidi divatomu molekulā. Atoma kodola īpašības. Kodola piliena modelis. Kodols kā Fermī gāze. Kodola čaulu modelis. Dabiskā un mākslīgā radioaktivitāte. a – sabrukšana. b± - sabrukšana. K – satveršana. Kodolreakcijas. Elementārdaļiņas

Prasības kredīta iegūšanaiPraktisko darbu izpilde. Eksāmens

Literatūra1. J.Eiduss, U.Zirnītis. Atomfizika R., “Zinātne”, 1978, 328 lpp.2. E.V.Špoļskis. Atomfizika 1. sēj., M., “Nauka”, 1984 (1974), 575 lpp. (krievu valodā)3. Atkins, Moleculear Quantum mechanics, Cambridge University Press, 1996, 340 pp4. D.V.Sivuhins. Atoma un kodola fizika 5. sēj., 2. daļa, M., “Nauka”, 1989, 415 lpp. (krievu valodā)

ASTRONOMIJA UN ASTROFIZIKA(Astronomy and Astrophysics)

Autors: Doc. Juris Žagars, Dr. phys., lektors Ilgonis Vilks, Dr. paed.Kursa apjoms: 4 kredītiSemestris: 6.Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi: vispārīgās fizikas un augstākās matemātikas kursiKursa kods: 3112Kursa grupa: obligātais /A/

AnotācijaKursa mērķis - dot studentiem mūsdienīgu priekšstatu par makropasaules likumsakarībām, palīdzēt apgūt astronomijā un kosmosa izpētē lietojamo matemātisko aparātu, kā arī gūt šo likumsakarību un matemātiskā aparāta praktiskās lietošanas iemaņas. Galvenā vērība kursā tiek pievērsta fundamentālajiem astronomijas jēdzieniem, debess ķermeņu īpašību kvalitatīvam skaidrojumam, Saules sistēmā un Visumā notiekošajiem procesiem un astronomisko parādību matemātisko modeļu izveidei.

Saturs

1. sadaļa. ASTROMETRIJAVispārīgā astronomija Koordinātu sistēmas. Īss vēsturisks apskats un astronomijas vieta citu zinātņu starpā

mūsdienās. Jēdziens par atskaites sistēmām un koordinātu sistēmām, to veidi. Koordinātu sistēmas, ko lieto uz Zemes. Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma un horizontālā koordinātu sistēma. Astronomiskās koordinātu sistēmas: ekliptiskā, I ekvatoriālā un II ekvatoriālā koordinātu sistēmas. Sakarības starp taisnleņķa koordinātām, to

transformācijas. Sakarības starp sfēriskajām koordinātām, to transformācijas. Paralaktiskās formulas un meridionālā debess spīdekļu koordinātu mērīšanas metode.

Sfērika. Sfēriskās ģeometrijas pamatjēdzieni un galvenās teorēmas. Leņķa un loku mērīšana uz sfēras. Sfēriskie trijstūri, to galvenās īpašības. Polāri saistītie trijstūri. Sfēriskās astronomijas pamatjēdzieni. Debess sfēra. Horizontālās koordinātu sistēmas projekcija uz debess sfēras. Ekvatoriālo koordinātu sistēmu projekcija uz debess sfēras. Debess sfēras rotācija un spīdekļu šķietamā kustība pa to. Sfēriskās trigonometrijas pamatjēdzieni un paralaktiskais trijstūris. Sfēriskās trigonometrijas galvenās teorēmas (sinusu teorēma, kosinusu teorēma, piecu elementu teorēma) un formulu atvasināšanas metodes no tām.

Saules sistēmas planētas. Saules sistēmas izcelšanās un evolūcija. Saules sistēmas struktūra (debess ķermeņu, kuru izmēri lielāki par 500 km, orbītu izvietojums un masas sadalījums). Zemes grupas planētas (Merkurs, Venēra, Zeme, Marss), to fizikālās īpašības, uzbūve, orbītas un pavadoņi. Planētas - milži (Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns), to fizikālās īpašības, uzbūve un orbītas. Jupitera un Saturna pavadoņu sistēmas un gredzeni. Urāna un Neptūna pavadoņu sistēmas un gredzeni. Plutons un Hārons. Komētas un meteori. Orta mākonis u.c. hipotēzes.

Planētu rotācijas kustība. Planētu brīvās rotācijas dinamika (homogēnu Eilera dinamisko vienādojumu tuvinājumā). Planētu polu kustība. Zemes īpašrotācija un tās sakars ar laika skalām LT, ET, AT un UTC. Planētu rotācija kā koordinātu transformācija. Precesija un nutācija.

Planētu forma un fizikālie lauki ap tām. Gravitācijas potenciāls un planētu gravitācijas lauki. Smaguma spēks un ģeoīds. Planētu gravitācijas potenciālu izvirzījumi pēc sfēriskajām funkcijām. Zonālās, sektoriālās un teserālās harmonikas. Planētu forma, tās saistība ar gravitāciju un smaguma spēka laukiem. Referencelipsoīds un ģeogrāfiskā platuma veidi. Planētu magnētiskie lauki un magnetosfēras. Radiācijas joslas.

Planētu orbitālā kustība. Planētu orbitālās kustības matemātiskie modeļi. Jēdziens par materiālo punktu. Orbītas plakne un II Keplera likums, tā saistība ar impulsa momenta nezūdamības likumu. Planētu kustības vienādojumi un to atrisinājums. I Keplera likums. Orbītu formas analīze un planētu kustība pa orbītām. III Keplera likums, tā pielietojumi. Ticiusa-Bodes likums un planētu orbītu elementi.

Planētu koordinātu aprēķināšana. Planētu orbītu vienādojums un tā integrēšana. I Keplera likuma pierādījums. Keplera vienādojuma izvedums un atrisināšanas veidi. Saistība ar III Keplera likumu un tā precizitāte. Orbitālā koordinātu sistēma, tās saistība ar citām astronomiskajām koordinātu sistēmām. Planētu koordinātu aprēķināšanas shēma (algoritms).

Astronomiskie novērojumi. Attālumu noteikšana līdz debess spīdekļiem (gada paralakse un diennakts paralakse). Astronomiskās vienības (Saules sistēmas mēroga) noteikšana. Debess spīdekļu koordinātu relatīvā noteikšanas metode (Tērnera metode). Radiointerferometriskā metode (VLBI). Satelītu lāzerlokācija (SLR) un globālā pozicionēšanas sistēma (GPS).

Starptautiskā debess koordinātu sistēma (ICRF) un starptautiskā Zemes koordinātu sistēma (IFRF). Hipparcos katalogs. Faktori, kas ietekmē astrometriskos novērojumus: refrakcija (plakanaparalēlais tuvinājums) un aberācija (kā Lorenca transformāciju sekas). Aberācijas laiks. Zvaigžņu katalogi, to vēsturiskais apskats un mūsdienu formas.

2. sadaļa. ASTROFIZIKA Astrofizikas metodes un iekārtas. Elektromagnētiskā starojuma spektrs. Zemes

atmosfēras caurlaidība. Optiskie teleskopi, to tipi un montējumi. Izšķirtspēja. Starojuma uztvērēji. Aktīvā un adaptīvā optika. Radioteleskopi. Rentgena un gamma teleskopi. Orbitālās observatorijas.

Saule. Galvenie Saules raksturlielumi. Saules iekšējā uzbūve. Saules un zvaigžņu enerģijas avoti un starojuma pārnese. Procesi Saules atmosfērā. Saules aktivitātes cikli. Saules aktivitātes saistība ar ģeofizikālajiem procesiem un Zemes biosfēru.

Zvaigznes. Zvaigžņu redzamais un absolūtais spožums. Zvaigžņu starjauda. Zvaigžņu spektri un spektrālā klasifikācija. Zvaigžņu temperatūra un ķīmiskais sastāvs. Hercšprunga - Rasela diagramma. Zvaigžņu rādiusu noteikšana. Zvaigžņu kustība. Īpatnējā kustība, radiālais ātrums. Saules kustība uz apeksu. Vizuālās, spektrālās un aptumsuma dubultzvaigznes. Dubultzvaigžņu masas noteikšana. Pulsējošās maiņzvaigznes. Perioda un starjaudas saistība. Eruptīvās maiņzvaigznes. Novas. Zvaigžņu evolūcija. Protozvaigznes, galvenās secības zvaigznes, sarkanā milža stadija. Baltie punduri, pārnovas, neitronu zvaigznes, pulsāri, melnie caurumi.

Galaktika. Galaktikas uzbūve un spirālveida struktūra. Galaktikas rotācija. Zvaigžņu kopas, difūzie, planetārie un pārnovu miglāji. Starpzvaigžņu vide, kosmiskais starojums.

Ārpusgalaktikas astronomija. Galaktiku klasifikācija. Eliptiskās, spirālveida un neregulārās galaktikas. Attālumu noteikšana līdz galaktikām. Sarkanā nobīde. Habla likums. Aktīvās galaktikas. Kvazāri. Visuma lielmēroga struktūra. Nestacionārā Visuma modeļi. Reliktais starojums.

Prasības kredīta iegūšanai Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4. Eksāmens ir vārdisks. Eksāmena lapā, atbilstoši divām satura sadaļām, ir divi jautājumi, no kuriem katru vērtē

atsevišķi. Eksāmena vērtējums ir atbilžu vērtējumu vidējā vērtība.

Literatūra I. Vilks, J. Žagars. Astronomijas kosmiskās perspektīvas (manuskripts, 1998). Bakuļins P., Kononovičs E., Morozs V. Vispārīgās astronomijas kurss (krievu val.).

Maskava, Nauka, 1983. Dagajevs M., Djomins V., Klimišins I., Čarugins V. Astronomija (krievu val.). Maskava,

Prosveščenije, 1983.

FIZIKAS PRAKTIKUMS

Kursa apjoms 4 kredīti par katru kursuSemestris 1., 2., 3., 4.

Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi

Kursa kods 1001, 1177, 2178, 2013Kursa grupa Obligātais /A/

Anotācija.

Fizikas praktikuma mērķis – 1) nodrošināt studentiem iespēju patstāvīgi iegūt un pārbaudīt nozīmīgākās fizikas kursa atziņas; 2) iepazīstināt studentus ar mēraparatūru un mēriekārtām, ar dažādām mērīšanas metodēm; 3) iemācīt studentus analizēt iegūtos rezultātus un novērtēt to ticamības varbūtību, vispārināt vai arī ekstrapolēt iegūtās atziņas uz citām parādībām, sniegt savu pētījumu rezultātus grafiskā formā (grafiki, vektoru diagrammas, utt.).

Pareizi organizēts darbs fizikas praktikumā sniedz iemaņas un rada priekšnosacījumus tālākam studentu darbam zinātniski – pētnieciskajās laboratorijās.

Saturs.

Laboratorijas darbu tematika praktikumā tiek saskaņota ar attiecīgā kursa lektoru. Dažādām specialitātēm laboratorijas darbu tematika ir atšķirīga. Fizikas specialitātes studenti laboratorijas darbus fizikas praktikumā strādā 4 semestrus. Pārējo specialitāšu studenti (matemātikas pedagogija, bioloģija, optometrija, ģeoloģija, medicīna) 1 – 2 semestrus.

Neatkarīgi no izvēlētās specialitātes, studenti laboratorijas darbu izpildi sāk Mehānikas laboratorijā. Vispirms studenti iepazīstas ar tiešo un netiešo mērīšanu, iegūto rezultātu pierakstu un novērtēšanu, mērinstrumentiem, eksperimenta plānošanu, rezultātu analīzi. Kļūdu aprēķini tiek izmantoti visos laboratorijas darbos.

Pēc tematikas Mehānikas laboratorijas darbus var iedalīt sekojoši:1) absolūti cieta ķermeņa rotācijas kustības pamatatziņu pārbaude;2) sadursmju procesu izpēte;3) svārstību likumu pārbaude un viļņu teorijas apskats;4) enerģijas nezūdamības likuma pārbaude;5) berze un tās nozīme dažādu procesu norisē.

Molekulārfizikas laboratorijā laboratorijas darbi saistīti ar vielas uzbūvi un siltumprocesu pētījumiem. Līdzīgi ka Mehānikas laboratorijā, arī Molekulārfizikas laboratorijā var iedalīt atsevišķos tematiskajos ciklos:

1) gāzes stāvokļa parametru noteikšana (temperatūras mērīšana un metodes, gāzes parametru noteikšana, …);

2) gāzu kinētiskā teorija un pārneses procesi (siltumvadīšana, viskozitāte, …);3) molekulārās parādības šķidrumos (virsmas spraigums, siltumietilpība, higrometrija);4) cietvielu īpašību pētīšana (fāzu pārejas, siltumietilpība, lineārā izplešanās, …).

Elektromagnētisma laboratorijā studenti tiek iepazīstināti ar:1) elektrisko lielumu mērīšanas metodēm un aparatūru;2) elektrostatikas likumu pārbaudi;3) elektrisko ķēžu likumu pārbaudi;4) elektroniskajām ierīcēm un klasiskās elektronu teorijas izmantošanu (oscilogrāfs,

elektrona īpatnējā lādiņa noteikšana, elektrona izejas darbs, …);5) magnētiskā lauka raksturlielumu noteikšana ( tangensgalvanometrs, milivēbermetrs,

dzelzs magnetizācija, …);6) vielas magnētiskajā un elektriskajā laukā (Holla efekts, segnetoelektriķu

polarizācija).7) Fizikālie procesi pusvadītāju materiālos (vadītspējas tips, piejaukumvadītspēja un

pašvadītspēja, aizliegtā zona,..) 8) Elektromagnētisko svārstību un maiņstrāvas ķēžu likumu analīze kapacitātes un

induktātes noteikšana, Oma likuma pārbaude, transformators, rezonanse maiņstrāvas ķēdē.

Optikas laboratorijā darbus pēc tematikas var iedalīt sekojošos ciklos:1) ģeometriskā optika (lēcas fokusa attāluma noteikšanas metodes, optiskie

instrumenti,…);2) fotometrija – gaismas absorbcijas pētīšana, gaismas stipruma mērīšana, …;3) “gaismas viļņu daba” – gaismas interference, difrakcija, polarizācija (Junga

dubultsprauga, Freneļa biprizma, Ņūtona gredzeni, difrakcijas režģis, …;4) gaismas dispersija un spektroskopija (refrakcijas koeficienta noteikšana ar dažādām

metodēm, spektroskopu izmantošana, …);5) gaismas kvantu daba – studenti iepazīstas ar optiskām parādībām, kuras

skaidrojamas ar gaismas kvantu dabu ( fotoelektriskais efekts, termiskais starojums).

Prasības kredīta iegūšanai - Izstrādāti un ieskaitīti 12 laboratorijas darbi .

Literatūra:1. L.Jansons, A.Zambrāns. Fizikas praktikums. R.,”Zvaigzne”, 1979., lpp.5042. L.Beizīters. Elektrības praktikums. R.”Latvijas universitāte”, 1991., lpp903. A.Zambrāns, G.Rezvaja. Fizikālo mērījumu datu elementārā apstrāde. R. “LVU”,

1984., 60 lpp.

FIZIKAS LABORATORIJA - 4

OPTISKO UN SPEKTRĀLO MĒTĪJUMU METODES(METHODS OF OPTICAL AND SPECTRAL MEASUREMENTS)

Autors docents Valdis RēvaldsKursa aojoms 4 kredītiSemestris 4.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnisacījumi Vispārīgās fizikas kursiKursa kodsKursa grupa Izvēles (B)

Anotācija

Optisko metožu specifika ir tā, ka pētāmo uz objektu neiedarbojas ārējie faktori, vai arī to iedarbība ir ļot vāja. Tas nodrošina maksimālu iegūtās informācijas objektivitāti. Par pēt’mo objektu informāciju iegūst starojuma intensitātes, absorbcijas, interferences, difrakcijas, polarizācijas, izkliedes un citos parametru mērījomos.

Īpaši nozīmīgi ir spektrālie mērījumi, kas ļauj nosakidrot ne tikai objekta ķīmisko sastāvu, temperatūru un speidienu, bet arī tā kustību, rotācijas ātrumu, magnētiskā un elektriskā lauka esamību un vēl citus fizikālos parametrus.

Šada tipa mēŗijumus plaši izmanto plazmas diagnostikā, astrofizikā, ekoloģijā, bioloģijā, ķīmijā, bet sevišķi svarīgi tie ir distancētās pētīšanas apstākļos, kad ar objektu nav iespējams kontaktēties.

Saturs

Laboratorijas darbu ciklā izvēlei tiek piedāvāti šādi darbi:1. Fāzu kontrasta metode mikroskopijā2. Ierosmes un luminescences spektra pētīšana3. Fotoelektronu pavairotāju un fotoelementu darbības režīma pētīšana4. Atomāro spektru struktūras pētījumi5. Lokveida izlādes plazmas tempertatūras mērīšana pēc relatīvo intensitāšu metodes6. Plazmas tempertatūras mērīšana pēc spektrālo līniju Doplera paplašinājuma7. Elektronu koncentrācijas mērīšana pēc spektrālo līniju Štarka paplašinājuma8. Ierosināto atomu koncentrācijas noteikšana pēc absolūtajām intensitātēm9. Elektroniskie absorbcijas spektri redzamās gaismas un ultraviolētā starojuma rajonā10. Absoebcijas spektri infrasarkanā starojuma rajonā11. Kombinatīvās izkliedes spektri

Literatūra1. Atomfizikas praktikums. V. Rēvalds redakcijā. LVU, Rīga, 1989.2. V. Rēvalds, U. Zirnītis. Elementārprocesi plazmā. LVU, Rīga, 1985.3. I. Dāboliņa, V. Rēvalds. Spektrālie mērījumi. LVU, Rīga, 1979.

4. R. Ferbers, V. Rēvalds, S. Putniņa, A. Ūbelis. Spektrālie mērījum. LVU, Rīga, 1984.

FIZIKAS LABORATORIJA – 5

1. ATOMFIZIKA(ATOMIC PHYSIC)

Autors profesors Mārcis AuziņšKursa apjoms 4 kredītiSemestris 5.Pārbaudes formaieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursiKursa kods 3179Kursa grupa Obligātais (A)

Anotācija

Laboratorijas darbi atbilst vispārīgās fizikas kursam “Mikropasaules fizika”, kurā tiek izskatīti jautājumi par atomu un molekulu uzbūvi, to fizikālajām īpašībām, pētīšanas metodēm un teorētiskajiem modeļiem. Studentiem tiek dota iespēja iepazīties ar klasiskajiem Milikena un Franka – Herca eksperimentiem, kas bija svarīgi atomistiskā uzskata attīstībai. Ūdeņraža un nātrija spēktu pētīšana dod iespēju lekcijās dzirdēto materiālu nostiprināt praktiskā darbā. Vienkāršāko molekulu īpašību izzināšana tiek veikta uz J2 molekulas absorbcijas apektra bāzes.

SatursLaboratorijas darbu ciklā paredzēti pieci darbi:

1. Franka – Herca eksperiments2. Milikena eksperiments3. Ūdeņraža atoma spektra4. Nātrija spektra pētīšana5. J2 molekulas pētīšana.

Prasības kredīta iegūšanai

1. Laboratorija darbu praktiskajiem rezultātiem kļūdu robežās jāsakrīt ar laboratorijas rīcībā esošajiem kontrollielumiem.

2. Jāprot teorētiski pamatot laboratorijas darba gaita un iegūtie rezultāti.

Literatūra

Atomfizikas praktikums. V. Rēvalda redakcijā. LVU, Rīga, 1989.

FIZIKAS LABORATORIJA – 5

2. EMISIJAS SPĒKTRĀLĀ ANALĪZE(SPECTRAL ANALYSIS)

Autors docents Valdis RēvaldsKursa apjoms 4 kredītiSemestris 5.Pārbaudes formaieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursiKursa kods 3181Kursa grupa Obligātais (A)

Anotācija

Viena no prograsīvākajām metodēm dažādu tautsaimniecībā svarīgu materiālu sastāva analīzēm ir emisijas spektrālā abalīze. Laboratorijas darbu ciklā tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar spektrālās analīzes pamatprincipiem un metodēm, konkrētajā darbā izmantojot fotogrāfisko metodi emisijas spektrālajā analīzē. Vienlaicīgi sudenti iegūst zināšanas par spektrālo aparatūru, kas ir labs papaildinājums vispārīgās fizikas kursam “Optika”, bet “Mukropasaules fizikas” lekciju kursā iegūtās zināšanas ļauj labāk izprast ķīmisko elementu atomu emisijas spektru veidošanos un emisijas spektrālo analīzi ietekmējošo procesu būtību.

Saturs

Darbu ciklā ietverti trīs savstarpēji saistīti laboratorijas darbi:1. Metālu pilnā kvalitatīvā analīze.2. Metālu puskvantitatīvā analīze.3. Metālu kvantitatīvā analīze.

Prasības kredītu iegūšanai

1. Laboratorija darbu praktiskajiem rezultātiem kļūdu robežās jāsakrīt ar laboratorijas rīcībā esošajiem kontrollielumiem.

2. Jāprot teorētiski pamatot laboratorijas darba gaita un iegūtie rezultāti.

Literatūra

1. Laboratorijas darbi optikā un spektrokopijā. Sastādītāji: Ā. Deme, V. Rēvalds, O.Šmits. LVU, Rīga, 1979.

2. Fizikas laboratorija. Mikropasaules fizika. Sastādītāji: Valdis Rēvalds, Verners Freimanis. Rīga, Mācību grāmata, 2000.

FIZIKAS LABORATORIJA – 5

3. RENTGENSTRUKTŪRANALĪZE(X – REY STRUCTURE ANALYSIS)

Autors Dr. phys. Verners FreimanisKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 5.Pārbaudes formaieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi

Kursa kods 3180Kursa grupa Obligātais (A)

Anotācija

Tautsaimniecībā plaši pielieto kristāliskās vielas, piemēram, dažādus būvmateriālus, metālus un ro sakausējumus, speciāli sintezētus jaunus materiālus elektronisko un optisko ierīču būvei.

Par kristāliskās fāzes daudzumu, fāzu sastāvu un monokristāly orientāciju informāciju dod rentgenstaru difrakcija. Izmantojot nepārtraukto starojumu (monokristāliem) un raksturīgo starojumu (polikristāliem), laboratorijas darbos studenti irpazīstas ar divām rentgenstruktūranalīzes pamatmetodēm difrakcijas ainas iegūšanai. Darba gaitā studenti gūst priekšstatu par kristālu simetrijas elementeim, kristalogrāfiskajām projekcijām, kā arī iemācās mērīt leņķus starp kristalogrāfiskajiem virzieniem, orientēt kristālu izvēlētā virzienā (Lauves metode). Analizējot uzņemtās difrakcijas ainas ģeometriju, polikristāliskām vielām tiek noteikts kristāliskā režģa tips, šūnas izmēri un novērtētas mērījumu kļudas.

Saturs

1. Debaja metode.2. Laubes metode

Prasības kredīta iegūšanai

1. Laboratorija darbu praktiskajiem rezultātiem kļūdu robežās jāsakrīt ar laboratorijas rīcībā esošajiem kontrollielumiem.

2. Jāprot teorētiski pamatot laboratorijas darba gaita un iegūtie rezultāti.

Literatūra

1. J. Kručāns Kristālu struktūranalīzes pamati. Rīga, “Zvaigzne”, 1979.2. Fizikas laboratorija. Mikropasaules fizika.

Sastādītāji: Valdis Rēvalds, Verners Freimanis. Rīga, Mācību grāmata, 2000.

ELEKTRONIKA

Autors Juris Ozols, docents, Dr. phys.Programma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredītiSemestris 6Pārbaudes forma Ieskaite Priekšnosacījumi Vispārīgās fizikas un matemātikas kursiKursa kodsKursa grupa Obligātais – Fizika (A)

AnotācijaKursā ietverti diskrētās (ciparu) un analogās elektronikas pamati, elektronisko iekārtu

darbības fizikālie principi, elektronisko shēmu analīze un sintēze, elektroniskie signāli fizikālās mēriekārtās. Kursā iekļauti atbilstoši laboratorijas un datormodelēšanas darbi.

SatursElektronisko signālu laika un frekvenču reprezentācija, analogie, diskrētie un ciparu signāli, elektroniskie signāli kā informācijas nesēji par fizikāliem procesiem. Diskrētā (ciparu) elektronika: loģiskie elementi, kombināciju shēmas, asinhronās un sinhronās secīgās loģiskās shēmas (trigeri, reģistri, skaitītāji) un atmiņas ierīces, ciparu signālu pārvade. Elektronisko iekārtu ātrdarbība. Kļūdu diagnoze ciparu ierīcēs.

Analogā elektronika: elektronisko ķēžu apskats, frekvenču un laika analīze, lineāri un nelineāri elementi. Sprieguma un strāvas avoti. Signālu ģenerēšana, pastiprināšana un apstrāde.Atgriezeniskās saites principa izmantošana signālu apstrādē un sistēmu vadībā. Operācijpastriprinātājs. Diodu un tranzistoru darbības principi. Pastiprinātāja realizācija.Loģiskās integrālās shēmas.

Elektronisko ierīču datoranalīze. Elektroniskās iekārtas eksperimenta datu reģistrācijai. Diskrēto un analogo signālu savstarpējā pārveidošana, ciparu-analogie un analogie-ciparu

pārveidotāji. Trokšņi elektroniskās iekārtās un vāju signālu reģistrācijas iespējas.

Laboratorijas darbi Loģiskie elementi, to parametri. Loģisko signālu novērošana.Kombināciju loģisko

shēmu sintēze. Secīgās loģiskās shēmas. Atmiņas ierīces. Analogo elektronisko ierīču un to parametru pētīšana (elektronikas elementi, ķēžu analīze,

pastiprinātāji un ģeneratori). Darbs ar elektroniskām mēriekārtām. Elektronisko iekārtu datormodelēšana.

Prasības kredīta iegūšanai1. Pirms ieskaites jāveic paredzētie praktiskie un laboratorijas darbi. 2. Ieskaitē jāiegūst pozitīvs vērtējums.Literatūra1. F. H. Mitchell Jr., F. H. Mitchell Sr. Introduction to Electronics Design. Prentice Hall, 1988.2. Tocci, Ronald J. Digital Systems. Principles and Applications. Prentice Hall, 1988.3. U. Tietze, Ch. Schenk. Electronic circuits. Design and Applications. Springer Verlag,

1991.4. P.Horovitz, W.Hill. The Art Of Electronics. Cambridge University Press, 1989.

Cietvielu fizikas laboratorija

Autors Prof. I. Tāle, Prof. A. KrūmiņšProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 7.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: Mehānika, Vielas uzbūve un

siltumprocesi, Elektrodinamika, Mikropasaules fizika, Optika, Materiālu fizikas pamati, Cietvielu fizika, Kvantu mehānika, Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, Matemātiskās fizikas metodes, Datu apstrādes pakete “Origin”, Datu statistiskā apstrāde.

Kursa kods 4092Kursa grupa Izvēle (B)

Anotācija Kursā tiek piedāvāta padziļināta citvielu fizikas problēmu eksperimentāla izstrāde, kuras aptver jonu un elektronu struktūras noteikšanu materiālos ar dažādu sakārtotības pakāpi, defektu sastāva, telpiskās un elektronu struktūras izpēti ar optiskām un magnētiskās rezonanses metodēm, mikrostruktūras saistību ar kolektīviem efektiem – fāzu pārejām, spontāno polarizāciju, pārneses parādībām, pusvadītāju elektrofizikālo īpašību izpēti atkarībā no piemaisījumu sastāva. Kursu izpilda saistībā ar kursu “Fizikas praktikums (Cietvielu fizika)”.

Saturs:Kristālu audzēšana. Piemaisījumu sastāvas kristālā (lāzeru - masspektroskopija). Kristālu mehāniskās īpašības (plastiskā deformācija un mikrocietība). Lineārie defekti kristālos (dislokācijas). Punktveida defekti kristālos (defektu absorbcija un dihriosms). Punktveida defekti sastāvs cietvielā (defektu luminiscence un tās polarizācija). Punktveida defektu sastāvs un struktūra (elektronu paramagnetiskā rezonanse). Cietvielu sadarbība ar jonizējošo starojumu (defektu akumulācija un atdedzināšana -optiskā atmiņa). Starojuma enerģijas dissipācija cietvielās (luminiscences kinētika ). Fononi (svārstības ) cietvielās: IS absorbcijas spektroskopija. Lādiņa nesēji pusvadītājos (elektrovadāmība un Holla efekts).Fotovadāmība pusvadītājos. Kristālu dielektriskās īpašības: dielektriskie zudumi. Kristālu dielektriskās īpašības: segnetoelektrība, fāzu pārejas. Kristālu dielektriskās īpašības: pjezoefekts.

Prasības kredīta iegūšanai: Četru darbu izstrāde un aizstāvēšana.

Literatūra1. Laboratorijas darbu apraksti.

2. Oriģinālliteratūra atbilstoši konkrētam darbam.

Datori un programmatūra

Autors docents Andris JakovičsProgramma fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 1. un 3.Pārbaudes forma ieskaite ar atzīmiPriekšnosacījumi nav

Kursa kods 1100, 2102Kursa grupa pamata (A)

Anotācija Kursā tiek apskatīti datoru uzbūves un lietošanas pamati, lai sagatavotu studentus

praktiskajām studiju vajadzībām datorlietojumu jomā, strādājot ar tekstiem un apstrādājot skaitliskos un grafiskos datus. Kursa lekciju daļa iepazīstina ar informātikas pamatjēdzieniem un informācijas tehnoloģijas pamatkoncepcijām.

SatursSkaitļošanas tehnikas un programmlīdzekļu attīstības vēsture un tendences mūsdienās.

Datoru klasifikācija, raksturojums un galvenās komponentes.Pārskats par operētājsistēmām, Windows raksturojums, galvenie elementi un īpatnības.Priekšstats par Internet un programmatūra tā lietojumiem (Netscape, e-mail, ftp, telnet).Programmnodrošinājuma klasifikācija – teksta, formulu, grafiskie redaktori, tabulu

kalkulācijas un datu bāzu vadības programmas, programmu izstrādes līdzekļi, simboliskās matemātikas un modelēšanas programmas. Teksta redaktoru (Word) un tabulu kalkulāciju programmu (Excel) galvenie elementi un īpatnības.

Skaitīšanas sistēmas un aritmētiskās darbības tajās. Skaitļu pārvēršana un informācijas kodēšana. Binārā aritmētika, loģiskās operācijas un binārās loģikas elementi.

Datoru iekšējā struktūra un darbības pamatprincipi. Mikroprocesora galvenie bloki, darbības shēma un tehnoloģijas.

Datu apmaiņa starp datoriem. Interfeisi un datu apmaiņas protokoli. Lokālie un globālie tīkli.

Algoritmi un to pieraksta veidi. Blokshēmas un plūsmas diagrammas. Programmēšanas valodu raksturojums un formālo valodu apraksta metodes.

Prasības kredīta iegūšanaiLaboratorijas darbu ar teksta redaktoru, elektronisko tabulu, grafikas programmu u.c. gatavu

programmlīdzekļu lietojumiem izstrāde un aizstāvēšana. Teorijas kontroldarba un patstāvīgā darba auditorijā ieskaitīšana.

Literatūra1. I. Pakalne u.c. Lasāmā grāmata informātikā. Rīga, Mācību grāmata, 1999, 400 lpp.2. T.L. Floyd. Digitalmfundamentals. – New York, Merrill, 1990, 772 pp. (angļu val.)3. E. Krol. The whole Internet. – Boston, O’Reilly, 1995, 608 pp. (angļu val.)4. PC-Technik fuer Systembetreuer. – Hannover, RRZN, 1998, 184 S. (vacu val.)5. Materiāli no Internet.

Teorētiskā mehānika(Theoretical mechanics (statics, kinematics, dynamics))

Autors: prof. Vitauts Tamužs, asist. Ilze BeverteKursa apjoms: 3 kreditiSemestris: 5.Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi: Matemātikas kursi (vektoru algebra, matemātiskā analīze,

diferenciālvienādojumi)Kursa kods: 2057Kursa grupa: Fizika A.Kursa satursIevadsVēsturisks apskats. Ņutona likumi. Telpas, laika, masas un spēku jēdzieni.StatikaSpēku sistēmas galvenais vektors un galvenais moments. Spēku sistēmas redukcijas centrs. Spēku sistēmas līdzsvara nosacījumi. Statiski noteicamas un nenoteicamas sistēmas. Spēku sistēmas centrālā ass. Smaguma centrs.KinemātikaPunkta ātrums, paātrinājums, trajektorija. Līklīniju koordinātes. Metriskais tenzors. Ātrumi un paātrinājumi līklīnijas koordinātēs. Ātrums un paātrinājums dabiskā triedrā. Cieta ķermeņa virzes, rotācija un komplānā kustība. Cieta ķermeņa kustība ap nekustīgu punktu. Cieta ķermeņa kustības vispārējais gadījums. Punkta ātrums un paātrinājums saliktā kustībā. Koriolisa paātrinājums.DinamikaPunkta kustības vienādojumi Dekarta, līklīniju un dabiskā triedra koordinātēs. Spēku klasifikācija. Saistīta punkta kustības vienādojumi. Mehāniskās sistēmas masas centra kustība. Punkta un sistēmas kustības daudzums, tā izmaiņa. Spēka impulss. Punkta un sistēmas kinētiskā momenta izmaiņa. Sistēmas kinētiskais moments pret kustīgu masas centru. Cieta ķermeņa inerces momentu tenzors. Otrā ranga tenzora galvenās asis un galvenās vērtības. Cieta ķermeņa kustība ap nekustīgu puntu.. Eilera dinamiskie vienādojumi. Kinētiskā enerģija punktam, punkta sistēmai un cietam ķermenim, tās izmaiņa. Potenciālā enerģija. Enerģijas saglabāšanās likums. Virtuālo pārvietojumu princips. Vispārīgais dinamikas vienādojums. Vispārīgās koordinātes, ātrumi, spēki. Lagranža vienādojumi. Konservatīvas sistēmas gadījums Lagranža funkcija. Hamiltona princips. Hamiltona funkcija, Hamiltona vienādojumi.Atsevišķas mehānikas problēmasSvārstību teorijas pamati. Triecienu (sadursmju) teorijas pamati.

Literatūra1. D.Kepe, J.Vība. Teorētiskā mehānika.2. Д. Мещерский. Сборник задач по теоретической механике.3. Л. Ландау, М. Лифшиц. Теоретическая механика.Prasības kredita iegūšanai.Jānoliek eksāmens vārdiskā formā. Pirms eksāmena jābūt ieskaitei (kas sastāv no trīs rakstiskiem kontroldarbiem).

Elektrodinamika un relativitātes teorija

Programma Fizikas bakalaursAutors prof. Edvīns ŠiltersKursa apjoms 4 LU kredītpunktiSemestris 6Pārbaudes forma eksāmensKursa kods 3185Kursa grupa A

Kursa anotācijaKursa programmā: Trīsdimensionālo skalāro un vektorlauku analīzes pamatu kopsavilkums. Četrdimensionālās Notikumu telpas algebras, ģeometrijas un analīzes principi. Relatīvistiskā kinemātika un dinamika. Elektromagnētiskā lauka teorijas vakuumā trīsdimensionālais izklāsts. Ievads relatīvistiskajā dinamikā.

Kursa apraksts1.1. Skalārs lauks un vektorlauks trīsdimensionālajā telpā. Algebra un ģeometrija, analīze –

integrālie un diferenciālie jēdzieni.1.2. Notikumu telpa un relatīvistiskā kinemātika. Relativitātes teorijas postulāti. Laika un

attāluma noteikšana inerciālās atskaites sistēmās. Speciālās Lorenca transformācijas, transformāciju kinemātiskie efekti. Kinemātiskie 4-lielumi, to transformācijas un ģeometriskās interpretācijas.

1.3. Relatīivistiskā dinamika. Brīvas daļiņas Lagranža funkcija, impulss, masa un enerģija. Brīvas daļiņas Hamiltona funkcija. Daļiņu sadursmes --Masas defekts un saites enerģija. Enerģijas- impulsa vektors, tā transformācijas. 4-spēks, dinamikas likumi kovariantā formā

1.4. Klasiskā elektromagnētiskā lauka teorija. Fundamentālās mijiedarbības. Maksvela integrālie un diferenciālie vienādojumi. Strāvas nepārtrauktības vienādojums. Nezūdamības likumi. Elektromagnētiska lauka potenciāli.

1.5. Stacionāri elektriskie un magnētiskie lauki. Elektrostatiskā lauka intensitāte un skalārais potenciāls. Elektriskie multipoli un elektrisko multipolu lauks. Lādiņu sistēma ārējā laukā. Stacionāra magnētiskā lauka indukcija, vektorpotenciāals. Magnētiskie multipoli, magnētiskais dipols un magnētiskā dipola magnētiskais lauks. Strāvas ārējā magnētiskajā laukā.

1.6. Elektromagnētiskie viļņi un elektromagnētiskais starojums. Elektromagnetisko viļņu vienadojumi, plakans un sferisks vilvis. Enerģijas plūsma elektromagnētiskajā vilnī, viļņu polarizācija. Retardētie potenciāli. Starojuma lauks viļņu zonā. Elektriskā dipola starojuma lauks. Enerģijas plūsma vilnī. Starojuma Lorenca berze. Elektromagnetisko viļņu izkliede.

1.7. Relativistiskā elektrodinamika. 4- potenciāls un 4-strāva. Elektromagnētiskā. lauka tenzors. Enerģijas –impulsa tenzors. Elekromagnetisko viļņu Doplera efekts. Elektrona Lagranža un Hamiltona funkcijas elektromagnētiskajā laukā. Lādiņa kustības vienādojumi.

Nepieciešamās priekšzināšanas. Elektromagnētisma kurss un augstākas matemātikas kursi Fizikas bakalaura programmas apjomā. Prasības kredīta iegūšanai. Ieskaite par 6 individuālajām praktisko darbu tēmām. Eksāmens kursa programmas apjomā.Literatūra.1/ Elektrodinamika, E. Šiltera redakcijā, R. Zvaigzne, 1986., 237 lpp.2/ L. Landau and E. Lifshiz, The classical theory of fields, visi izdevumi.

KVANTU MEHĀNIKAAutors Docents Boriss Zapols, Dr.habil.phys.Programma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredītiSemestris 7.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgas fizikas, teorētiskās mehānikas, elektrodinamikas un

relativitātes teorijas, augstākas matemātikas un matemātiskās fizikas kursi

Kursa kods 3088Kursa grupa Obligātais - Teorētiskā fizika /A/

AnotācijaKursā izklāstīti kvantu mehānikas pamatjēdzieni un pamatprincipi, matemātiskais

formālisms un izmantojamas tuvinātas metodes, doti vielas uzbūves kvantu mehāniskas teorijas pamati. Kurss orientēts gan uz mikropasaules problēmu risināšanas aparāta apgūšanu, gan uz kvantu mehāniskās intuīcijas attīstīšanu. Kursa iekļauti arī praktiskie darbi uzdevumu risināšanā.

SatursKvantu mehānikas priekšmets. Īss vēsturisks pārskats. Nenoteiktības princips. Viļņu

funkcijas. Reprezentācijas maiņa. Superpozīcijas princips. Operatori. Īpašvērtības un īpašfunkcijas. Fizikalo lielumu operatori. Atbilstības princips. Viļņu vienādojums. Enerģija. Koordinate, impulss, pārība, leņķiskais moments, spins. Šrēdingera vienādojums. Nepārtrauktības vienādojums. Brīva kustība. Potenciālā bedre. Potenciālā barjera. Lineārs harmoniskais oscilators. Plakans rotators. Centrālais lauks. Kulona lauks. Elastīgās izkliedes vispārīgās teorijas elementi. Kvaziklasiskais tuvinājums. Perturbāciju teorija (PT) stacionāriem uzdevumiem, nedeģenerētiem un deģenerētiem līmeņiem. Lineārais un kvadratiskais Štarka efekts. Perturbāciju teorija nestacionāriem uzdevumiem. Kvantu pāreju varbūtības perturbācijas ietekmē. Fermī zelta likums. Nenoteiktības sakarība enerģijai un laikam. Virtuālie stāvokļi. Elementārā dispersijas kvantu teorija. Vielas un starojuma mijiedarbības pusklasiskā teorija. Variāciju metodes. Identitātes princips. Sleitera determinants. Elektronu korelācija. Hēlija atoma elektronu stāvokļi. Saliktu atomu uzbūve un spektri. Elementu periodiskā sistēma. Adiabātiskais tuvinājums; molekulārie termi. Divatomu molekulas stāvokļu klasifikācija. Ūdeņraža molekula. Ķīmiskā saite; valence. Van der Vālsa speķi. Cieto vielu elektronu struktūra. Bloha teorēma. Kroniga-Penni modelis. Enerģijas spektra zonu struktūra. Metāli, dielektriķi, pusvadītāji.

Prasības kredīta iegūšanai1. Ieskaite par praktiskajiem darbiem.

Literatūra1. Miķelsons J., Rolovs B., Šilters E. Kvantu mehānika. - Rīga, Zvaigzne, 1970.

2. Landau Ļ ., Lifšics J. Kvantu mehānika (Teorētiskās fizikas īsais kurss, 2. sej.). M., Nauka FM, 1972 (krievu val.).3. Zapols B. Kvantu mehānikas pamatjēdzieni. Rīga, LU, 1986.4. Zapols B. Šrēdingera vienādojums. Reprezentācijas maina. Rīga, LU, 1988.

Termodinamika un statistiskā fizika

Autors docents Ilmārs MadžulisProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 8.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: Mehānika, Vielas uzbūve un

siltumprocesi, Elektromagnētisms un Kvantu mehānika.Kursa kods 4087

Kursa grupa A

Anotācija Kursā izklāstīti termodinamikas un statistiskās fizikas fizikālie un matemātiskie pamati, klasiskās termodinamikas pamatlikumi un tās lietišķie aspekti. Kurss ietver klasiskās un kvantu statistikas pamatus un fizikālās kinētikas elementus.

SatursTermodinamiskās sistēmas, pamatpostulāti. Pirmais termodinamikas likums, procesu

veidi un to siltumietilpības. Otrais termodinamikas likums. Entropija .Trešais termodinamikas likums, absolūtās nulles nesasniedzamība. Termodinamiskās funkcijas.

Vispārīgie līdzsvara nosacījumi heterogenām sistēmām. Gibsa fāzu likums. Pirmā un otrā veida fāzu likums. Klauziusa -Klapeirona formula. Ērenfesta vienādojums. Landau fāzu pāreju teorija.

Fāzu telpa. Gibsa ansamblis, sadalījuma funkcijas. Daļiņu neatšķiramības un Heizenberga nenoteiktības principu ievērošana. Liuvila teorēma. Kanoniskais un lielais kanoniskais sadalījums. Termodinamisko funkciju aprēķināšana statistiskajā fizikā. Entropijas mikroskopiskā interpretācija, Bolcmaņa sakarība.

Ideālas sistēma. Maksvela sadalījums. Bolcmaņa sadalījums. Ekvipartīcijas princips.Fluktuāciju teorija. Svarīgāko termodinamisko lielumu fluktuācijas.

Reālas sistēmas. Reālās gāzes, mijiedarbības potenciāls. Meijera izvirzījums. Jēdziens par viriālo izvirzījumu. Van-der-Valsa vienādojums. Plazma, Debaja -Hjukeļa teorija. Ferromagnētiķi, Izinga modelis. Viendimensionālā Izinga modeļa atrisinājums. Korelācijas funkcija, ekranizācijas garums. Divdimensionālā Izinga modeļa atrisinājuma galvenie rezultāti. Kritiskie indeksi, modeļa dimensiju loma. Vidējā lauka tuvinājums.

Kvantu statistika. Daļiņu simetrijas loma. Aizpildījuma skaitļu metode. Fermī sadalījums. Bozē sadalījums. Fermī un Bozē gāzes. Deģenerācijas temperatūra. Elektronu gāze. Elektronu gāzes magnētisms -paramagnētiskā un diamagnētiskā komponente. Fotonu gāze. Bozē -Einšteina kondensācija. Debaja cietvielu siltumietilpības modelis.

Kinētisko vienādojumu pamati. Parciālā līdzsvara princips. Fokera –Planka vienādojums. Brauna kustība. Bolcmaņa kinētiskais vienādojums. Bolcmaņa H-teorēma. Prasības kredīta iegūšanai. Praktisko darbu izpilde un jānokārto mutisks eksāmensLiteratūra1. B. Rolovs. Termodinamika un statistiskā fizika. Rīga, 1968.2. L. Landau, E. Lifšics. Statistiskā fizika. 1 daļa, 1976. (krievu val.)3. R. Feinmans. Statistiskā mehānika. 1980. (krievu val.).4. J. Rumers , M. Rivkins. Termodinamika, statistiskā fizika un kinētika. 1977 (krievu val.).5. I. Kubo. Statistiskā mehānika. Mir, 1967.

ANALĪTISKĀ ĢEOMETRIJA UN AUGSTĀKĀ ALGEBRA I

Autors Dr. mat., docents Ojārs Judrups, Kursa apjoms 3 kredītpunkti Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi navKursa kods Mate-1012Kursa grupa A

AnotācijaKursa programmā: matricas, n-tās kārtas determinanti, inversā matrica, Krāmera

formulas un Gausa metode lineāru algebrisku vienādojumu sistēmu atrisināšanai, vektoru algebra, taisnes un plaknes vienādojumi.

Kursa saturs1. Summas simbols, korteži, matricas, darbības ar matricām, matricu speciālie veidi.2. Determinanta definīcija, īpašības un determinantu aprēķināšana.3. Lineāru vienādojumu sistēmu (LVS) pamatjēdzieni, LVS atrisināšana ar Krāmera

formulām un Gausa metodi, to salīdzinājums.4. Inversā matrica, tās īpašības un aprēķināšanas paņēmieni.5. Ģeometriskie vektori, lineāras darbības ar vektoriem.6. Vektoru lineārā atkarība, bāze, dimensija, koordinātu sistēmas.7. Vektoru projekcija, skalārais reizinājums, vektoriālais reizinājums, jauktais

reizinājums un divkāršais vektoriālais reizinājums.8. Taisnes un plaknes vienādojumi, to savstarpējā novietojuma nosacījumi.

Prasības kredīta iegūšanai:1. 9 ieskaitīti kontroldarbi par uzdevumiem un teoriju.2. Kursa mutiskajā eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.

Literatūra:

1. M.Belovs, O.Judrups. Matricas, determinanti un lineāras vienādojumu sistēmas. R.,1987.

2. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 1.daļa., 1988.3. M.Belovs, O.Judrups. Matricas, determinanti un lineāras vienādojumu sistēmas.

Uzdevumu krājums. R.,1983.4. D.Kļeteņiks. Uzdevumu krājums analītiskajā ģeometrijā.. Maskava, 1969. (krievu

val.)

Analītiskā ģeometrija un augstākā Algebra II

Autors Dr. mat., docents Ojārs Judrups, Kursa apjoms 3 kredītpunkti Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Mate-1012 (Augstākā ģeometrija un augstākā algebra I)Kursa kods Mate-1013Kursa grupa A

AnotācijaKursa programmā: lineārā telpa, telpas bāze un dimensija, lineāru vienādojumu

sistēmu vispārīgā teorija, koordinātu transformācija, lineārs operators, kvadrātiskās formas, 2.kārtas līnijas un virsmas, grupas jēdziens.

Kursa saturs1. Lineārās telpas definīcija, īpašības, apakštelpa, vektoru sistēmas lineārā atkarība,

telpas bāze un dimensija, izomorfisms.2. Eiklīda telpa, vektora norma, attālums starp vektoriem, Košī nevienādība,

Ortogonalizācijas process.3. Matricas rangs, tā aprēķināšana, lineāru vienādojumu sistēmu vispārīgais

atrisinājums, tā struktūra. Mazāko kvadrātu metode.4. 2. kārtas līnijas, to vienādojumi, īpašības.5. Plaknes koordinātu sistēmu transformācija, 2. kārtas līniju vienādojumu redukcija.

2.kārtas virmu vienādojumi.6. Koordinātu transformācija n-dimensiju telpā.7. Lineārs operators, tā matrica, īpašvektori un to aprēķināšanas.8. Kvadrātiskās formas, to klasifikācija un redukcija.9. Grupas jēdziens, tās reprezentācijas.

Prasības kredīta iegūšanai:1. 8 ieskaitīti kontroldarbi par uzdevumiem un teoriju.2. Kursa mutiskajā eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.

Literatūra:1. M.Belovs, O.Judrups. Lineārā telpa. R., 1980.2. M.Belovs, O.Judrups. Telpas ar skalāro reizinājumu. R., 1990.3. M.Belovs, O.Judrups. Lineāri operatori. R., 1991.4. M.Belovs, O.Judrups. Kvadrātiskās formas. R.,1992.5. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 1.daļa., 1988.6. M.Belovs, O.Judrups. Lineāra telpa un lineāri operatori. Uzdevumu krājums.

R.,1983.

MATEMĀTISKĀ ANALĪZE FIZIĶIEM I

Autors lektore Dzintra Damberga, Kursa apjoms 6 kredītpunkti Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi navKursa kods Mate-1050Kursa grupa A

AnotācijaKursā aplūko kopu teorijas elementus, funkciju teorijas pamatjēdzienus, robežu teoriju,

funkciju atvasinājumus, diferenciāļus un to pielietojumus.

Kursa saturs1. Matemātiskās loģikas elementi. Kvantori. Definīcijas, aksiomas. Teorēmu uzbūve un veidi.2. Kopa. Apakškopa. Kopu vienādība. Kopu apvienojums, šķēlums, starpība. Kopu Dekarta

reizinājums. Šo darbību īpašības.3. Naturālo skaitlu kopa. Veselo skaitļu kopa. Racionālo skaitļu kopa, tās pamatīpašības.4. Reālo skaitļu kopa, tās aksiomātiskās definīcija, pamatīpašības. Ierobežotas un

neierobežotas kopas. Kopas suprēms un infīms, to eksistences teorēma. Reāla skaitļa modulis, tā īpašības.

5. Komplekso skaitļu kopa. Darbības ar kompleksiem skaitļiem.6. Funkcijas vispārīgā definīcija un to klasifikācija. Funkciju uzdošanas veidi. Funkcijas

grafiks. Pāru, nepāru funkcijas. Periodiskas funkcijas. Ierobežotas funkcijas. Monotoni augošas un dilstošas funkcijas. Saliktas funkcijas. Inversas funkcijas.

7. Pamatelementārās funkcijas, to definīcijas kopa, vērtību kopa, īpašības un grafiki: pakāpes, trigonometriskās funkcijas, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, inversās trigonometriskās funkcijas, hiperboliskās funkcijas. Racionālās un daļveida racionālās funkcijas.

8. Punkta apkārtne. Kopas akumulācijas punkts. Funkcijas robežas definīcija (ar - un ar apkārtnēm). Bezgalīgi mazas funkcijas definīcija un īpašības. Bezgalīgi lielas funkcijas definīcija un sakarība ar bezgalīgi mazu funkciju.

9. Robežas unitātes teorēma. Teorēmas par robežu īpašībām. Vienpusējās robežas.

10. lim sinx

xx 0 . Virkne, virkņu veidi, tās robežas definīcija. lim

x xx

1 1 . Nenoteiktības. Robežu

aprēķināšanas paņēmieni.11. Nepārtrauktas funkcijas definīcija, pamatīpašība par saistību ar robežu. Nepārtrauktas

funkcijas pazīmes un pārtraukuma punktu klasifikācija. Teorēmas par nepārtrauktām funkcijām.

12. Funkcijas atvasinājuma definīcija, ģeometriskā un fizikālā interpretācija. Funkciju summas, reizinājuma, dalījuma atvasinājums. Saliktas funkcijas atvasinājums. Atvasināšanas formulas. Savstarpēji inversu funkciju atvasinājumi. Apslēptā veidā dotas funkcijas atvasinājums. Parametriskā veidā dotas funkcijas atvasinājums. Sakarība starp atvasināmību un nepārtrauktību.

13. Funkcijas diferenciālis, tā ģeometriskā interpretācija, pielietojumi. Augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi. Teilora formula. Atlikuma loceklis Peano un Lagranža formā. Maklorēna formula un dažu elementāru funkciju izvirzījumi pēc tās.

14. Rolla, Lagranža, Košī teorēmas par diferencējamām funkcijām. Lopitāla kārtula robežu aprēķināšanai.

15. Funkcijas pirmās kārtas atvasinājuma zīmes ģeometriskā interpretācija. Augšanas, dilšanas intervāli. Funkcijas ekstrēmu punktu definīcija, to eksistences nepieciešamais un pietiekamais nosacījums. Funkcijas grafika izliektība, ieliektība. Funkcijas grafika vertikālās un slīpās asimptotes, to definīcija un noteikšana.

16. Vienādojumu tuvināta atrisināšana ar hordu un pieskaru metodi. Iterāciju metode.

Prasības kredīta iegūšanai:1. Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.2. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitītiem 4 individuālajiem mājas darbiem un 2

kontroldarbiem.3. Nosacījumi:

a) eksāmens ir mutisks;b) eksāmena biļete satur 2 teorijas jautājumus un vienu uzdevumu par saliktas

funkcijas atvasinājumu.

Literatūra:1. S.Nikoļskis Matemātiskā analīze I daļa R. Zvaigzne, 1976.2. V.Iļjins, E.Pozņaks. Matemātiskās analīzes pamati. I daļa. Maskava, Nauka, 1980. (krievu

val.).3. G.Bermans. Matemātiskās analīzes kursa uzdevumu krājums. Maskava, Nauka, 1975.

(krievu val.).4. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 1.daļa. R. Zvaigzne, 1988.5. K.Šteiners. Funkcija. R.LVU, 1986.6. K.Šteiners. Robeža. R.LVU, 1988.7. K.Šteiners. Atvasinājums. R.LVU, 1989.8. T.Cīrulis, Dz.Damberga. Kompleksā mainīgā funkciju teorija. R.LU.1991.

MATEMĀTISKĀ ANALĪZE FIZIĶIEM II

Autors lektore Dzintra Damberga, Kursa apjoms 5 kredītpunkti

Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Mate - 1050Kursa kods Mate-1051Kursa grupa A

AnotācijaKursā aplūko nenoteiktos un noteiktos integrāļus, to pielietojumus ģeometrijā un fizikā,

vairākargumentu funkciju teorijas pamatjēdzienus: robežu, atvasinājumus un ar tiem saistītos jautājumus par apslēptām funkcijām. Iepazīstina ar līkņu un virsmu diferemciālģeometrijas elementiem. Aplūko pirmā un otrā veida līnijintegrāļus un to pielietojumus.

Kursa saturs1. Primitīvā funkcija un nenoteiktais integrālis, tā pamatīpašības. Pamatintegrāļu tabula.

Vienkāršākās integrēšanas metodes.2. Polinomu algebras elementi. Daļveida racionālas funkcijas sadalīšana elementārdaļās.

Elementārdaļu integrēšana.3. Trigonometrisko funkciju integrēšana. Iracionālu izteiksmju integrēšana. 4. Noteiktais integrālis, tā ģeometriskā un fizikālā interpretācija. Noteiktā integrāļa īpašības.

Ņutona - Leibnica formula noteiktā integrāļa aprēķināšanai. 5. Mainīgo substitūcija noteiktā integrālī. Noteiktā integrāļa lietojumi ģeometrijā un fizikā:

plaknes figūras laukuma, līknes loka garuma, rotācijas ķermeņa tilpuma, mainīga spēka veiktā darba, plaknes figūras vai līknes masas centra, inerces momenta aprēķināšanā.

6. Jēdziens par 1. un 2. veida neīstajiem integrāļiem, to aprēķināšana un pielietojumi.7. Vairākargumentu funkcija. Apkārtnes jēdziens n-dimensiju telpā. Vairākargumentu

funkcijas robeža pēc argumentu kopas un atkārtotās robežas. Vairākargumentu funkcijas nepārtrauktība, nepārtrauktu funkciju īpašības.

8. Parciālie atvaisnājumi. Atvasinājums dotā virzienā. Gradients. 9. Vairākargumentu funkcijas pilnais pieaugums un pilnais diferenciālis, tā lietojumi tuvinātos

aprēķinos. Augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi. Teilora formula vairākargumentu funkcijai.

10. Saliktas vairākargumentu funkcijas parciālie atvasinājumi un diferenciāļi.11. Apslēptas vienargumenta un vairākargumentu funkcijas eksistence un atvasinājumi.

Apslēptu funkciju sistēma. Jakobiāns.12. Vairākargumentu funkcijas ekstrēmu definīcija un noteikšanas metodes.13. Līkņu uzdošana ar skalāra argumenta vektorfunkcijām. Vektorfunkcijas robeža,

nepārtrauktība, atvasinājums, diferenciālis.14. Naturāla argumenta vektorfunkcija, tās atvasinājuma īpašība. Līknes pieskare, galvenā

normāle un binormāle, to vienāibas vektoru noteikšana. Līknes liekums un vērpe.15. virsmu diferenciālģeometrijas elementi. Virsmu uzdošana ar vektorvienādojumu.

Koordinātu līnijas uz virsmas. Virsmas pieskarplakne un normāle.16. Pirmā veida līnijintegrāļi, to īpašības, aprēķināšana un pielietojumi.17. Otrā veida līnijintegrāļi, to aprēķināšana, pielietojum, sakarība ar pirmā veida

līnijintegrāļiem.

Prasības kredīta iegūšanai:1. Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.2. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitītiem 4 individuālajiem mājas darbiem un 2

kontroldarbiem.3. Nosacījumi:

a) eksāmens ir mutisks;b) eksāmena biļetē 2 teorijas jautājumi un viens uzdevums.

Literatūra:1. S.Nikoļskis Matemātiskā analīze I daļa R. Zvaigzne, 1976.2. S.Nikoļskis Matemātiskā analīze II daļa R. Zvaigzne, 19773. V.Iļjins, E.Pozņaks. Matemātiskās analīzes pamati. I daļa. Maskava, Nauka, 1980. (krievu

val.).4. G.Bermans. Matemātiskās analīzes kursa uzdevumu krājums. Maskava, Nauka, 1975.

(krievu val.).5. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 2.daļa. R. Zvaigzne, 1988.6. T.Cīrulis, V.Neimanis. Diferenciālģeometrija. R., Zvaigzne, 1990.

MATEMĀTISKĀ ANALĪZE FIZIĶIEM III

Autors lektore Dzintra Damberga, Kursa apjoms 5 kredītpunkti Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Mate - 1050, Mate-1051Kursa kods Mate-1052Kursa grupa AAnotācija

Kursā aplūko vairākkārtīgos integrāļus, līniju un virsmu integrāļus, to savstarpējo saistību un pielietojumus, vektoru lauka teoriju. Tiek apskatītas skaitļu rindas un reāla argumenta funkciju rindas. Teilora rindas. Furjē rindas un to pielietojumi. Kursa saturs1. Divkāršais integrālis, Tā īpašība, aprēķināšana, mainīgo substitūcija, pielietojumi.2. Sakarība starp divkāršo un otrā veida līnijas integrāli (Grīna formula). Teorēma par līnijas integrāļa

pa slēgtu kontūru vienādību ar nulli, teorēma par otrā veida līnijas integrāļa neatkarību no integrācijas ceļa, teorēma par diferenciālizteiksmes vienādību ar kādas vairākargumentu funkcijas pilno diferenciāli.

3. Trīskāršais integrālis, tā īpašības, aprēķināšana, mainīgo substitūcija, pielietojumi.4. Pirmā veida virsmas integrālis, tā īpašības, aprēķināšana, pielietojumi.5. Otrā veida virsmas integrālis, tā īpašības, aprēķināšana, pielietojumi, sakarība atarp pirmā un otrā

veida virsmas integrāli.6. Sakarības starp trīskāršo un virsmas integrāli (Ostrogradska formula), starp līnijas un virsmas

integrāli (Stoksa formula).7. Skalāra lauka gradients. Vektoru lauks. Vektoru līnijas. Vektoru lauka plūsma.8. Vektoru lauka diverģence, tās īpašības. Vektoru lauka cirkulācija un rotors, tā īpašības.

Ostrogradska un Stoksa formulas vektoru laukā.9. Potenciāls un solenoidāls lauks. Lauka potenciāls un vektorpotenciāls. Hamiltona operators, tā

lietojumi.10.Skaitļu rinda, tās konverģence, konverģences nepieciešamais nosacījums. Pozitīvu skaitļu rindu

konverģence (salīdzināšanas, integrālais, Dalambēra, Košī konverģences kritēriji).11.Maiņzīmju rindu absolūtā un nosacītā konverģence. Alternējošas rindas, to konverģences Leibnica

pazīme. Darbības ar konverģentām skaitļu rindām.12.Funkciju rindas, to konverģence punktā, apgabalā. Rindu vienmērīgā konverģence, vienmērīgās

konverģences pazīme. Teorēmas par funkciju rindas summas nepārtrauktību, rindas integrēšanu un atvasināšanu pa locekļiem.

13.Pakāpju rinda. Ābela teorēma pakāpju rindām. Rindas konverģences rādiuss, tā noteikšana. Pakāpju rindu īpašības.

14.Teilora rinda. Maklorēna rinda, dažu elementāru funkciju izvirzījumi Maklorēna rindā.15.Ortonormētu funkciju sistēma. Furjē rinda intervālā (-;), intervālā ar garumu 2, patvaļīgā

intervālā (-1;1). Furjē rinda pāru, nepāru funkcijām.16.Kompleksu skaitļi rindas, to konverģence. Furjē rindas kompleksā’forma. Furjē integrālis.

Prasības kredīta iegūšanai:1. Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.2. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitītiem 4 individuālajiem mājas darbiem un 2 kontroldarbiem.3. Nosacījumi:

a) eksāmens ir mutisks;b) eksāmena biļetē 2 teorijas jautājumi.

Literatūra:1. S.Nikoļskis Matemātiskā analīze II daļa R. Zvaigzne, 19772. B.Budaks, S.Fomins. Vairākkārtīgie integrāļi un rindas. Maskava, Nauka, 1969. (krievu val.).3. G.Bermans. Matemātiskās analīzes kursa uzdevumu krājums. Maskava, Nauka, 1975. (krievu val.).4. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 1. un 2.daļa. R. Zvaigzne, 1988.5. K.Šteiners. Lauka teorijas elementi. R.: LVU, 1989.6. K.Šteiners. Vairākargumentu funkciju integrāļi. R.: LVU, 1989. 7. K.Šteiners. Rindas. R.: LVU, 1989.

DIFERENCIĀlVIENĀDOJUMI( Differential Equations )

Autors Dr.math., docents Ojārs Lietuvietis Kursa apjoms 4 krediti Semestris 4. Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi augstākās matemātikas kurssKursa kods Kursa grupa Anotācija Kursa programmā: parasto diferenciālvienādojumu sastādīšana, vispārīgā teorija un risināšanas pamatmetodes, stabilitātes teorijas elementi.

Saturs Parastā diferenciālvienādojuma (DV), tā kārtas, atrisinājuma, integrāllīknes, vispārīgā un partikulārā atrisinājuma jēdzieni. Vienkāršākie dabas zinātņu uzdevumi, kuri noved pie parastiem DV. 1. PIRMĀS KĀRTAS DV. DV ar atklāti izteiktu atvasinājumu. Vienādojuma un tā atrisinājuma ģeometriskā interpretācija. Izoklīnas. Košī uzdevums un tā atrisinājuma eksistences un unitātes pietiekamie nosacījumi. DV ar atdalāmiem mainīgiem un vienādojumi, kas reducējas uz tiem. Eksaktie DV. Integrējošais reizinātājs. Lineārie DV un to atrisināšanas paņēmieni: Bernulli un Lagranža konstantes variācijas metodes. Bernulli vienādojums. DV, kas nav atrisināti attiecībā pret atvasinājumu, integrēšanas metodes. Singulārie atrisinājumi un to atrašana. Jēdziens par DV tuvinātās risināšanas metodēm: analītiskām (Pikāra, Teilora rindas, nenoteikto koeficientu) un skaitliskām (viensoļu -Eilera, Runges-Kuttas, daudzsoļu - Ādamsa). 2. AUGSTĀKĀS KĀRTAS DV. Košī problēma. Atrisinājuma eksistences un unitātes pietiekamie nosacījumi. Jēdziens par robežproblemām. Nelineāro DV pamatveidi, kas integrējas kvadratūrās vai kuriem var pazemināt viennādojuma kārtu. Lineārie DV. Lineāra homogēna DV atrisinājumu īpašības.

Vronska determinants. Fundamentālā atrisinājumu sistēma un vispārīgā atrisinājuma struktūra. Lineāra nehomogēna DV vispārīgā atrisinājuma struktūra. Superpozīcijas princips. Konstanšu variācijas metode. Lineāra homogēna DV ar konstantiem koeficientiem raksturīgais vienādojums un vispārīgais atrisinājums. Lineāra nehomogena DV ar konstantiem koeficientiem partikulārā atrisinājuma atrašanas metodes. Otrās kārtas lineāro DV ar konstantiem koeficientiem pielietošana svārstību procesu pētīšanai. 3. DV SISTĒMAS. DV normālās sistēmas un to vektoriālais pieraksts. Košī problēmas ģeometriskā interpretācija un tās atrisinājuma eksistences un unitātes pietiekamie nosacījumi. Dinamiskas un autonomas sistēmas jēdzieni. Fāzu telpa un fāzu trajektorijas. DV normālo sistēmu integrēšana ar izslēgšanas un integrējamo kombināciju metodēm. Lineārās DV normālās sistēmas un to vektoriālais pieraksts. Košī problēmas atrisinājuma eksitence un unitāte. Lineāro DV sistēmu vispārīgā atrisinājuma struktūra. Konstanšu variācijas metode. Lineāras homogēnas DV sistēmas ar konstantiem koeficientiem. Raksturīgais vienādojums un vispārīgais atrisinājums. 4. STABILITĀTES TEORIJA. DV atrisinājumu nepārtrauktā atkarība no sākuma nosacījumiem. Stabilitāte un asimptotiskā stabilitāte pēc Ļapunova. Nestabilitāte. Lineāras homogēnas DV sistēmas ar konstantiem koeficientiem triviālā atrisinājuma stabilitātes noteikšana. Autonomas DV sistēmas atrisinājuma stabilitātes pētīšana ar linearizētās sistēmas palīdzibu. Ļapunova funkciju metode.

Prasības kredīta iegūšanai 1. Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4. 2. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitei par praktisko darbu tēmām. 3. Eksāmena norise: a/ eksāmens ir vārdisks; b/ eksāmena lapā ir 4 teorijas jautājumi no dažādām programmas satura 4 sadaļām un 1 uzdevums, kas tiek vērtēti atsevišķī pēc triju baļlu sistēmas - ar punktiem 0,1 vai 2; c/ eksāmena vērtējums ir iegūto punktu summa; d/ eksāmenā palīglīdzekļus lietot nav atļauts.Literatūra 1. E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože (1988): Augstākā matemātika, 2.daļa. 2. K.Šteiners (1992): Diferenciālvienādojumi. 3. William E.Boyce, Richard C.Diprima (1986): Elementary differential equations and boundary value problems. 4. Л.Э.Эльсгольц (1969): Дифференциальные уравнения и вариационное исчисление.

VARBŪTĪBU TEORIJA UN MATEMĀTISKĀ STATISTIKA(Probability theory and Mathematical statistic)

Autors Maģ. mat., lektors Jānis Smotrovs, Kursa apjoms kredītpunkti SemestrisPārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas un matemātiskās analīzes kursiKursa kodsKursa grupa A

AnotācijaKursa programmā: klasiskā varbūtību teorija, gadījuma lielumi, to sadalījuma funkcijas un

sadalījuma parametri, lielo skaitļu likumi un robežteorēmas, regresija, informācija un entropija, matemātiskās statistikas elementi. Kursa mērķis ir dot izpratni par stohastiskiem procesiem dabā, to apraksti un teorijas lietojumiem eksperimentālo datu apstrādē.

Kursa saturs1. Kombinatorikas elementi. Notikumu telpa. Kopas 2x algebra. Varbūtību telpa. Varbūtības īpašības.

Pilnās varbūtības formula. Baijesa formula. Bernulli neatkarīgo mēģinājumu shēma. Puasona teorēma. Muavra-Laplasa lokālā un integrālā teorēmas.

2. Gadījuma lielumi un to sadalījuma funkcijas. Sadalījuma blīvuma funkcija un tās īpašības. Harakteristiskās funkcijas. Sadalījuma funkciju piemēri. Daudzdimensiju gadījuma lielumi. Sadalījuma momenti, matemātiskā cerība, dispersija un standartnovirze. Gadījuma lielumu korelācija un korelācijas koeficients.

3. Informācija un entropija.4. Čebiševa un Bernulli lielo skaitļu likumi. Lindenberga- Levi un Ļapunova centrālās robežteorēmas.5. Matemātiskās statistikas pamatsadalījumi. Statisitisko datu pirmapstrāde. Sadalījuma parametru

novērtējumi. Ticamības varbūtība un ticamības intervāli. Statistiskās hipotēzes. Kritēriji hipotēžu pieņemšanai un noraidīšanai.

Prasības kredīta iegūšanai:1. Jāatrisina un jānokārto kontroldarbs ar uzdevumiem no 1. un 2.tēmas.2. Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.3. Nosacījumi:

eksāmens ir vārdisks;eksāmena biļetē ir 2 teorētiskie jautājumi, no kuriem katru vērtē atsevišķi, kā arī 2 praktiskie

uzdevumi ar vienu vērtējumu.Eksāmena vērtējums ir atbilžu vērtējuma aritmētiskais vidējais.Eksāmenā var izmantot pasniedzēja aprobētus iepriekš sagatavotus formulu apkopojumus.

Literatūra:1. V.Labejevs Varbūtību teorija un matemātiskā statistika fiziķiem.. R.:LVU, 1980.,

Fizikas bakalaura programmasB izvēles kursi

Fizikas un inženierfizikas seminārs

Autors docents Andris JakovičsProgramma fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 1Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi navKursa kods 1186Kursa grupa izvēles (B)

Anotācija Seminārs iepazīstina ar nozīmīgākajām pētnieciskajām iestādēm, kas strādā fizikas un ar to

saistītas jomās, kā arī ar nozīmīgākajiem fizikas un inženierfizikas pētnieciskajiem virzieniem Latvijā un to vadošiem pārstāvjiem.

Saturs1. Semināri pētnieciskās iestādēs.Pētījumi LU Cietvielu fizikas institūtā.Hidrodinamika un siltumfizika – pētījumi LU Fizikas institūtā.

Pētījumi LU FMF Atomfizikas un spektroskopijas institūtā.Kompozīto materiālu mehānika – pētījumi LU Polimēru mehānikas institūtā.Astrometrija un astrofizika – pētījumi LU Astronomijas institūtā.Iepazīšanas ar Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvaldi.Hidroloģija un lietišķā siltumfizika – pētījumi LU FMF Vides un tehnoloģisko

procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā.Pārneses procesu datormodelēšana – pētījumi LU Datortehnoloģijas mācību

centrā.2. Semināri par izvēlētām tēmām.Fizikas izglītība Latvijā un pasaulē. Struktūru veidošanās likumsakarības. Materiāli

cietvielu jonikai. Fizika un nākotnes dabu un cilvēkus saudzējošas tehnoloģijas. Optometrijas materiāli. Psiholoģija un fizika. Pazemes gāzes krātuvju procesu modelēšana. Termogrāfija un tās lietojumi. Fizikālā okeanogrāfija. Optoelektronika, šķiedru un biomedicīniskā optika. Patenti. Hologrāfiskais ieraksts amorfos pusvadītājos. Materiāli fotonikai. Nepārtrauktas vides mehānika un inženierfizika.

Prasības kredīta iegūšanaiIndividuālo darbu atbilstoši izvēlētajai tematikai izstrāde un aizstāvēšana.

Literatūra1. Atbilstoši izvēlētajai individuālā darba tēmai. 2. Materiāli no Interneta.

HIDRODINAMIKAS PAMATI

Autors prof. G.SermonsKursa apjoms 1 kredīts

Semestris 2Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi matemātika, mehānikaKursa kods 3078Kursa grupa Inženierfizika B

Anotācija

Kursā aplūkotas šķidrumu un gāzu plūsmu vispārējās likumsakarības, izmantojotvienkāršotus plūsmu modeļus. Aplūkoti visi galvenie plūsmu veidi: lamināra, turbulenta, slēgta, vaļēja, difūza un virsskaņas.

Saturs

Šķidrumu mehānikas pamatjēdzieni, šķidruma līdzsvars. Šķidruma kustība. Plūsmas nepārtrauktība. Bernulli vienādojums. Impulsa vienādokums un tā pielietojumi. Divi plūsmu veidi. Reinoldsa skaitlis. Lamināra plüsma. Hāgena-Puazeja likums. Kueta plūsma. Viskozitātes mērīšana. Hidrodinamiskā eļļošanas teorija. Turbulenta plūsma caurulē. Berzes zudumi. Robežslāņi un virpuļpēdas. Ātrumu sadalījums turbulentā plūsmā. Ideāla šķidruma plūsma. Plūsmas līnijas un plūsmas funkcija. Plūsma ar brīvu virsmu. Šezi vienādojums. Viļņi un kritumi plūsmās ar mainīgu dziļuumu. Hidrauliskais lēciens. Pazemes ūdeņu plūsmas. Pazemes üdeņu piesārņojuma problēmas un kontrole. Plūsma ar mainīgu blīvumu. Triecienviļņi. Virsskaņas plūsma caurulē armainīgu šķērsgriezuma laukumu

Prasības kredīta iegūšanaiIeskaite

Literatūra

1. Sermons G. Hidrodinamikas pamati. 1998.2. Massey B.S. Mechanics of fluids. 1994.3. Fried J.J. Groundwater pollution, 1975.

Siltumfizikas pamati

Autors: docente Laimdota ŠnīdereKursa apjoms: 1 kredītsSemestris: 2.Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi: matemātika, mehānikaKursa kods: 0215Kursa grupa: inženierfizika, B

Anotācija:Kursā aplūkoti siltuma enerģijas pārneses pamatprincipi un siltuma pārnese procesa mehānismi.

Saturs:1. Siltuma enerģijas pārnese. Pamatprincipi. Siltuma enerģijas pārneses mehānismi.2. Siltuma enerģijas pārnese siltumvadīšanas ceļā. Furjē likums. Siltumvadīšanas

koeficients. Siltumvadīšana plakanā sienā. Siltumvadīšana daudzslāņu plakanā sienā. Siltumvadīšanas elektriskā analoģija. Siltuma pretestība. Ekvivalento siltumshēmu metode. Kontakta starp divām cietām vidēm termiskā pretestība.

3. Siltuma enerģijas pārnese konvekcijas ceļā. Ņūtona siltumatdeves likums. Siltumatdeves koeficients. Brīvā konvekcija. Piespiedu konvekcija. Jēdziens par robežslāni (temperatūras un ātruma profili). Ekvivalento siltumshēmu metodes izmanošana konvektīvās siltumpārneses aprakstam.

4. Siltuma enerģijas pārnese starojuma ceļā. Stefana-Bolcmana likums. Absolūti melna ķermeņa jēdziens. Pelēka ķermeņa jēdziens. Emisijas spēja. Siltumapmaiņa starojma ceļā starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru. Ekvivalento siltumshēmu izmantošana siltumapmaiņas starojuma ceļā aprēķinos.

5. Siltuma pārneses procesu aprēķins. Siltuma pārneses koeficients U W

m K2

.

Summārā siltuma pārneses pretestība.

Prasības kredīta iegūšanai: Ieskaite rakstiskā formā, viens teorijas jautājums, divi uzdevumi.

Cietvielu mehānikas pamati(Introduction in mechanics of solids)

Autors: prof. Vitauts TamužsKursa apjoms: 2 kreditiSemestris: 3Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi: Augstākās matemātikas kursiKursa kods 0216Kursa grupa: Inženierfizika B.

Anotācija:Kursa mērķis dot ieskatu par spēkiem un deformācijām cietās vielās kristaliskā režģa līmenī un nepārtrauktās vides hipotēzes ietvaros. Tiek doti pamati spriegumu un deformāciju teorijā. Vienkāršākās (materiālu pretestības) aplēšu metodes. Priekšstats par lūzuma mehāniku un nelineārām deformācijām (plastiskums un šļūde).

Kursa saturs1. Mehānikas vieta fizikā. Vēsturisks apskats.2. Materiālu klasifikācija. To cena, ražošanas apjomi.3. Cieto vielu pamatmehaniskās īpašības - blīvums, stingums, stiprība.4. Stinguma un stiprības novērtējums no atomārā viedokļa.5. Kristalu defekti. Plaisas, poras, dislokācijas.6. Jēdziens par spriegumu. Sprieguma tenzors. Vienkāršs un salikts spriegumstāvoklis.

Galvenie spriegumi.7. Deformācija. Tās mēri.8. Vispārinātais Huka likums. Elastības konstantes.9. Stiprības virsmas. Dažādi stiprības kritēriji.10. Elementāri konstrukciju aprēķini. Materiālu pretestības metodes. Siju liece.11. Potenciālā enerģija. Tās minimizēšana.12. Enerģija materiālā ar plaisu. Lūzuma mehānikas pamati.13. Nelineārā deformēšanās. Šļūde.14. Plastiskās deformācijas. Robežstāvokļa aplēses.15. Kompozītu mehānikas elementārie pamati.

Literatūra1. N.Dowling. Mechanical Behavior of Materials, 1993.2. M.Ashby, D.Jones. Engineering Materials, 1997.3. Ю. Работнтков, Сопротивление материалов, 1975.

DATORMODELĒŠANAS PAMATI

Autors docents Leonīds BuliginsProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 3Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Datorika. Vispārīgās fizikas kursi: Mehānika, Vielas

uzbūve un siltumprocesi. Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, Ģeometrija un algebra.

Kursa kods 0217Kursa grupa Izvēles (B)

Anotācija Kursā tiek apskatīta datormodelēšana kā papildus instruments teorētisko un eksperimentālo fizikālo pētījumu metodēm, katras pieejas priekšrocības un trūkumi, vienkāršāko skalāro fizikālo lauku modelēšanas metodes un piemēri.

SatursFizikālo lauku modelēšanas paketes. CAD paketes, to failu formāti. Apgabala ģeometrijas uzdošana. Aprēķinu režģu topoloģija. Strukturēti un nestrukturēti režģi, režģu ģenerācijas metodes, programnodrošinājums režģu ģenerācijai. Režģa ģenerācija uzdotas formas apgabalos. Strukturēta režģa ģenerācija vienkāršā apgabalā. Grafiskie primitīvi - punkts un līnija. Virsmu veidošana. Divdimensiju un trīsdimensiju strukturētu un nestrukturētu režģu ģenerācijas piemēri, konkrēti praktiskie uzdevumi režģa ģenerācijā. Vienkāršāko skalāro fizikālo lauku skaitliska modelēšana. Skaitlisko aprēķinu salīdzinājums ar analītiskiem atrisinājumiem. Lielu fizikālo mērījumu un aprēķinu datu kopu vizualizācija un programnodrošinājums.

Skalāru un vektoriālu lauku vizualizāciju piemēri. Lauku animācijas piemēri.

Prasības kredīta iegūšanaiPraktisko darbu izpilde.

Literatūra1. Joe D. Hoffman. Numerical Methods for Engineers and Scientists, McGraw-Hill,

19922. S.V. Patankar. Numerical Heat Transfer and Fluid Flow. Computational Methods

in Mechanics and Thermal Science, Hemisphere Pub, 19803. G.B.Arfken, H.J.Weber. Mathematical Methods for Physicists, Academic

Press,1995.4. W.H.Press, S.A.Tekoulsky, W.T.Vetterling, B.P.Flannery. Numerical Recipes in

Fortran, Cambridge University Press, 1994.5. J.G.Andrews, R.R.McLone. Mathematical modelling, Butterworths, 1976.

Skaitliskās metodes

Autors docents Andris JakovičsProgramma fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 3Pārbaudes forma ieskaite ar atzīmiPriekšnosacījumi Datori un programmatūra, Matemātiskā analīze, Ģeometrija un

algebra.Kursa kods

Kursa grupa izvēles (B)

Anotācija Kursā tiek apskatītas pamata skaitliskās metodes un to lietojumi gan dažāda tipa matemātiskās

fizikas problēmu risināšanai, gan eksperimentālo datu apstrādei. Līdztekus tam jāapgūst pamatiemaņas programmēšanā vienā no programmēšanas valodām (Pascal) un gatavu programmlīdzekļu lietojumi.

SatursSkaitļošanas pamatjēdzieni. Tipiskās skaitļošanas problēmas, to klasifikācija. Kļūdu

avoti, veidi un izplatība skaitļojot.

Interpolācija un aproksimācija. Lagranža, Ņutona un Ermita interpolacijas polinomi. Mezglu izvēle lietojot Čebiševa polinomus. Splainu interpolācija, kubiski splaini. Citas (nepolinomiālas) interpolācijas problēmu nostādnes. Ekstrapolācija. Vidēji kvadrātisks un vienmērīgs funkcijas tuvinājums.

Interpolācijas tipa kvadratūru formulas - taisnstūru, trapeču un Simpsona. Augstākās algebriskas precizitātes formulas – Gausa un Ermita. Ričardsona metode.

Lineāru algebrisku vienādojumu sistēmu pamatjēdzieni un skaitliska atrisināšana. Gausa metode un tās modifikācijas. Kvadrātsaknes metode, Žordāna shēma. Determinanta, inversās matricas un īpašvērtību aprēķins. Pakāpenisko tuvinājumu metodes – Zeideļa, relaksācijas u.c. Čebiševa polinoma lietojumi konverģences paātrināšanai. Variāciju tipa metodes – minimālo nesaišu, saistīto gradientu u.c.

Nelineāru vienādojumu atrisināšana, Ņutona, hordu u.c. metodes. Relaksācijas, Pikāra, Ņutona u.c. metodes nelineārām sistēmām.

Košī problēmas parastajiem diferenciālvienādojumiem atrisināšana – Runges-Kuta un Adamsa metožu saimes.

Pascal vienkāršākie elementi un konstrukcijas. Procesi ar izvēli un cikliem. Rekursīvas funkcijas. Grafisko elementu programmēšana. Programmu uzbūves pamatprincipi. Strukturēta programmēšana. Programmas moduļi un bibliotēkas.

Prasības kredīta iegūšanaiLaboratorijas darbu ar skaitlisko metožu un programmēšanas elementiem izstrāde un

aizstāvēšana. Patstāvīgā darba ieskaitīšana.

Literatūra1. A. Samarskis, A. Guļins. Skaitliskās metodes. - Maskava, Nauka, 1989, 430 lpp. (krievu val.)2. C. Uberhuber. Computernumerik. – Berlin, Springer, 1995, Bd 1, 512 S.; Bd 2, 516 S. (vācu val.)3. B. P. Flannery. Numerical recipes in Fortran 77. – Cambridge, Cambridge Univ. Press, 1996, 934 pp (angļu val.)4. Pascal manual. – Borland, 1992, 380 pp. (angļu val.)

Tenzoru analīze

Autors lektors Sandris LācisProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 5Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, Ģeometrija un algebra.

Kursa kodsKursa grupa Izvēles

Anotācija

Kursā tiek apskatītas tenzoru pamatīpašības un to pielietojums nepārtrauktas vides fizikā. Aplūkota tenzoru analīze līklīniju koordinātēs, ietverot dažādu diferenciālo operatoru izvedumu. Tiek izvesti dinamiskie, kinemātiskie un fizikālie vienādojumi elastīgam vidēm, ideāliem un viskoziem šķidrumiem. Kurss veido bāzi nepārtrauktas vides mehānikas apgūšanai (elastības teorijai kā arī šķidrumu un gāzu mehānikai), kā arī paplašina zināšanas vektoru lauku analīzes pielietojumam līklīniju koordinātēs.

SatursFizikālo objektu apraksts ar skalāriem un vektoriem. Spriegumu stāvoklis un spriegumu matrica. Sakars starp piepūlēm un spriegumiem. Inerces momentu tenzors. Vektora komponenšu maiņa koordinātu transformācijās. Līklīniju koordinātes telpā: lokālā bāze, metriskā matrica, saistītā bāze. Kontravariantās un kovariantās vektoru komponentes. Ko- un kontravarianto vektora komponenšu transformācijas formulas. Bāzes vektoru atvasināšana, pirmā un otrā veida Kristofeļa simboli, to sakars ar metrisko tenzoru. Vektoru komponenšu kovarianta atvasināšana.Tenzora definīcija. To kovarianto un kontravarianto komponenšu transformācija. Tenzoru atvasināšana, diferenciāloperatori un integrālas teorēmas līklīniju koordinātēs. Otrā ranga tenzoru invarianti, galvenās vērtības, galvenās asis. Otrā ranga tenzoru funkcijas. Līdzsvara un kustības vienādojumi. Ātrumu lauks un deformāciju ātruma tenzors. Individuālas daļiņas paātrinājums. Masas saglabāšanās likums.Sakars starp spriegumiem un deformācijām dažādās vidēs.

Prasības kredīta iegūšanai

Praktisko darbu izpilde un mutiska atbilde uz ieskaites jautājumiem.

Literatūra1. Л.Седов. Механика сплошной среды2. И.Сокольников. Тензорный анализ3. Б.Е.Победря. Лекции по тензорному анализу4. А.Ильюшин и др. Сборник задач по механике сплошных сред

Matemātiskās Fizikas metodes(Methods of Mathematical Physics)

Autors Dr. mat., docents Mihalis BelovsKursa apjoms 4 kredītpunkti Semestris 5.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas un augstākās matemātikas kursiKursa kods Fizi-2068Kursa grupa B

AnotācijaKursa programmā: dabas procesu modelēšana ar dažādu funkcionālo

vienādojumu palīdzību. Tā ietver: vienādojumu (vienādojumu sistēmu) sastādīšanu, problēmu formulējumus, klasifikāciju, matemātisko korektību, vienkāršākās klasiskās atrisināšanas metodes, fizikālo interpretāciju vai pārbaudi.

Kursa saturs1. Vispārīga shēma dabas procesu pētīšanai ar matemātiskās fizikas vienādojumu

palīdzību.2. Svarīgākās vienādojumu (sistēmu) sastādīšanas metodes. Piemēri.3. Parciālo diferenciālvienādojumu klasifikācija.4. Matemātiskās fizikas problēmu formulējumi, klasifikācija, korektība.5. Košī problēma viļņu vienādojumam telpās R1, R2, R3, tās atrisināšana, fizikālā

interpretācija, korektība.6. Mainīgo atdalīšanas (Furjē) metode jaukta veida problēmām un robežproblēmām.7. Integrālās transformācijas un to lietojumi matemātiskajā fizikā. 8. Jēdziens par problēmu vispārinātajiem atrisinājumiem. Lietojot Soboļeva telpas.

Prasības kredīta iegūšanai:1. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitei par praktisko darbu tēmām.2. Jānokārto eksāmens vārdos un jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.

Literatūra:1. E.Riekstiņš. Matemātiskās fizikas metodes. R.: Zvaigzne, 1969., 629 lpp.2. A.Tihonovs, A.Samarskis Matemātiskās fizikas vienādojumi. Maskava, Nauka,

1975, (krievu val.)

Elastības un plastitātes teorija(Theory of elasticity and plasticity)

Autors: prof. Vitauts TamužsKursa apjoms: 4 kreditiSemestris: 6Pārbaudes forma: ieskaite

Priekšnosacījumi: matemātikas kursi, t.sk. kompleksā mainīgā teorija, cietvielu mehānikas pamati, tenzoru analīze un nepārtrauktās vides mehānika.

Kursa kods: 3077Kursa grupa: Inženierfizika B.

AnotācijaKursā tiek atgādināti spriegumu un deformāciju teorija (pieņemts, ka studenti jau apguvuši nepārtrauktās vides mehānikas pamatus). Tiek dotas risinājumu metodes dažādām uzdevumu klasēm: analitiskās metodes divdimensionāliem uzdevumiem, sijas, plātnes, plaisu aplēses, variāciju principi un tuvinātās metodes. Plastitātes teorijas pamati un vienkāršākie uzdevumi.

Kursa saturs1. Elastības teorijas pamatvienādojumi.Vienādojumu kopsavilkums. Robežnosacījumi.

Risinājums pārvietojumos. Lamē vienādojumi. Risinājums spriegumos. Beltrami vienādojumi. Unitātes teorēma.

2. Plakanais uzdevums.Plakanā deformācija un plakanais spriegumstāvoklis. Eri funkcija. Piemēri Dekarta koordinātēs. Vienādojumi polārās koordinātēs. Lamē uzdevums. Koncentrēta spēka darbība uz pusplakni. Spriegumu koncentrācija apaļa un eliptiska defekta gadījumā.

3. Atsevišķi uzdevumi elastības teorijā.Materiālu pretestības metodes. Siju liece. Siju vērpe. Membrānas un hidrodinamiskā analoģija. Plātņu liece. Sofijas Žermenas vienādojumi.

4. Variāciju principi.Statiski pieļaujamie spriegumu un kinemātiski pieļaujamie deformāciju lauki. Kastiljano princips. Potenciālās enerģijas minimuma princips.Variāciju metodes. Ritca metode. Bubnova-Gaļorkina metode. Taisnstūra profila stieņu vērpes un plātņu lieces aprēķināšana ar variāciju metodēm.Galīgo elementu metodes pamati.

5. Plastitātes teorijaPamathipotēzes. Deformacionālā un tecēšanas teorijas. Tecēšanas virsmas. Plastiskais potenciāls un ātruma vektora gradientalitāte pret tecēšanas virsmu.Plastitātes teorijas plakanais uzdevums. Raksturlīnijas un to īpašības. Piemēri. Elastīgi plastiskā vērpe.Variāciju principi plastitātes teorijā. Kinemātiski iespējamie pārvietojumu lauki un statiski iespējamie spriegumu lauki. Robežstāvokļa teorēmas.

6. Sabrukšanas un stiprības teorija.Statiskie stiprības kritēriji izotropam un anizotropam materiālam. Sabrukšanas procesi. Fizikālo eksperimentu rezultāti. Divas sabrukšanas teorijas: plaisu un kontinuālā teorija. Kolosova-Mushelišvili formulas. Lūzuma mehānikas

pamati. Spriegumu koncentrācija pie plaisām. Grifitsa un Irvina teorijas. Elastīgi plastisku plaisu izplatīšanās.

Literatūtra1. Амензаде А.. Теория упругости. М., Выcшая школа, 1971.2. Качанов Л.М. Оcновы теории плаcтичноcти. М., Наука, 1969.3. Ewalds, Wanhill. Fracture Mechanics.

Prasības kredita iegūšanai.Ieskaites iegūšanai vispirms jāuzraksta divi kontroldarbi. Ieskaite ir vārdiska.

NELINEĀRĀS SISTĒMAS – 1

Autors: profesors Imants BērsonsKursa apjoms: 2 kredītiSemestris: 6.Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi: Matemātiskās fizikas vienādojumi, teorētiskā mehānika,

termodinamikaKursa kods: 0205Kursa grupa: Izvēles – Teorētiskā fizika (B)

Anotācija:Tiek aplūkotas nelineāru parādību konservatīvās un dissipatīvās sistēmas matemātiskā apraksta metodes. Tiek apskatīti Kortevega – de Frīza , Sin – Gordona, nelineārais Šrēdingera un citi vienādojumi nelineāru parādību aprakstam konservatīvās sistēmās un to risināšanas metodes (Beklunda transformācija, Hirotas metode, pagrieztā izkliedes metode un Miuras transformācijas). Doti pamatvienādojumi nelineāru parādību aprakstam dissipatīvās sistēmās – Svifta-Hohenberga, reakcijas difūzijas, Fišera un citi. Aplūkotas nelineāru vienādojumu īpašības un risināšanas pamatmetodes – Ginzburga-Landau sakārtotības parametru vienādojums, fāzes difūzijas vienādojums, atrisinājumu stabilitāte (Ekhauza un zig-zag nestabilitātes u.c.), reakcijas difūzijas vienādojumu lokalizētie atrisinājumi, atrisinājumu daudznozīmība un atlases principi. Tiek aplūkoti determinētā haosa

iestāšanās mehānismi dažādās nelineārās sistēmās (Lorenca vienādojumi, nelineāra svārsta uzspiestās svārstības, Feigenbauma perioda dubultošanās scenārijs).

Literatūra :1. A. Ņūvels. Solitoni matemātikā un fizikā (krievu val.). 1989. Maskava, Mir.2. M.C. Cross, P.C. Hohenberg. Pattern formation outside of equilibrium Reviews of

Modern Physics. 1993, v.65, P.851-1112. 3. G. Šusters. Determinētais haoss (krievu val.). 1988, Maskava, Mir.

TUVINĀTĀS METODES FIZIKĀ(Approximate methods in physics)

Autors docents Mihails Belovs, Dr. mat.Kursa apjoms 2 kredītpunkti SemestrisPārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Augstākās matemātikas un matemātiskās fizikas metodesKursa kods 0207Kursa grupa Izvēles - Teorētiskā fizika (B)

AnotācijaKursā tiek aplūkotas funkcionālvienādojumu ar maziem parametriem asimptotiskās

atrisināšanas metodes, summu un integrāļu asimptotisko novērtējumu galvenie iegūšanas paņēmieni, lineāru un nelineāru diferenciālvienādojumu vienmērīgu asimptotisko atrisinājumu klasiskās un modernās iegūšanas metodes.

Kursa saturs1. Asimptotisko attīstījumu galvenie jēdzieni. Darbības ar asimptotiskiem izvirzījumiem.2. Algebrisko un transcendento vienādojumu ar maziem parametriem tuvināta atrisināšana.

Regulārie un singulaārie gadījumi.3. Vāji nelineāru svārstību diferenciālvienādojumu Košī problēmas vienmērīgie asimptotiskie

attīstījumi un to izveidošanas metodes. 4. Robežšlāņu problēmas. 5. Lusterņika-Višika metode.6. VKB metode.

7. Asimptotisko metožu pārskats no mūsdienu matemātikas un to lietojumu viedokļa.8. Vienkāršākie paņēmieni summu asimptotiskajiem novērtējumiem. Integrāļu asimptotisko

novērtējumu vienkāršākie paņēmieni. 9. Tuvināto un asimptotisko metožu svarīgākie jautājumi.

Prasības kredīta iegūšanai:1. Divu obligāto mājas darbu izpilde, kuri aptver visu teorētisko vielu.2. Mājas darbu aizstāvēšana dialogā ar pasniedzēju.3. Vērtējums - ieskaitīts, neieskaitīts.

Literatūra:1. Ф.Олвер. Асимптотика и специальные функции. Москва, «Наука», 1978., 376 стр. 2. А.Эрдейи. Асимптотические разложения. Москва, «Наука», 1981., 127 стр.3. М.В.Федорюк. Асимптотика. Интегралы и ряды, Москва, «Наука», 1987., 544 стр.4. А.Найфе. Введение в методы возмущений. Москва, «Мир», 1976., 455 стр.5. Н.Н.Моисеев. Асимптотические методы в нелинейной механике. Москва, «Наука»,

1981., 400 стр.6. А.М.Ильин. Согласование асимптотических разложений решений краевых задач.

Москва, «Наука», 1989., 336 стр.7. Н.С.Бахвалов, Г.П.Панасенко. Осреднение процессов в периодических средах.

Москва, «Наука», 1988., 312 стр.8. В.П.Маслов. Асимптотические методы теории возмущений. Москва, «Наука», 1988.,

313 стр.

GRUPU TEORIJA

Autors docents Vladimirs IvinsKursa apjoms 2 kredītiSemestris 6. Pārbaudes forma ieskaite

Priekšnosacījumi Lineārās algebras pamatiKursa kods 0206Kursa grupa Izvēles (B)

Anotācija

Simetrijas ideja zinātnē ir viena no sekmīgākajām. Zinot ķermeņa, vienādojuma vai procesa simetriju, var daudz pateikt par ķermeņa un vienādojuma atrisinājumu īpašībām, par procesa norites likumsakarībām. Simetrijas matemātiskā valoda ir grupu teorija un grupu reprezentācijas. Šo teoriju pamati tiek aplūkoti piedāvājamā kursā.

Fizikālā izzināšanā svarīgākais instruments ir fizikālo lielumu dažādi veidi (skalāri, vektoriāli, tenzori, spinori). Tāpēc kursa otrā daļa veltīta tenzoru algebras swcīgam apskatam, jo tenzorus izmanto gandrīz visās fizikas nodaļās. Kursa abas daļas apvieno tas, ka minētie fizikālie lielumi ir trīs dimensiju telpas rotācijas grupas reprezentācijas, un līdz ar to tie atspoguļo atbilstošo objektu simetrijas īpašības.

Prasības kredīta iegūšanaiVārdiska ieskaite

Literatūra

1. N. Eņģele. Ievads matemātisko struktūru teorijā. Rīga. 1984.2. T. Cīrulis, V. Neimanis. Diferenciālģeometrija. Rīga, Zinātne, 1990.3. Дж. Эллиот, П. Добер. Симметроия в физике. В 2-х томах. М.: Мирб1983.4. Дж. Най. Физические свойства кристаллов и их описание при помощи

тензоров и матриц. М.: Мир, 1974.

Teorētiskā hidrodinamika

Autors profesors Andrejs CēbersProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 7.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: mehānika, vielas uzbūve un

siltumprocesi. Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, vektoranalīze, differenciālvienādojumi, matemātiskās fizikas vienādojumi

Kursa kods 0210Kursa grupa Izvēles (B)

AnotācijaKursā tiek aplūkoti vispārīgie principi saskaņā ar kuriem tiek konstruēti nepārtrauktu vidu matemātiskie modeļi. Uz formulēto matemātisko vienādojumu bāzes tiek aprakstītas dažādas hidrodinamikas un gāzu dinamikas parādības.

SatursNepārtrauktas vides mehānikas pamatjēdzieni. Nepārtrauktības vienādojums. Sprieguma tenzors. Ideāla un viskoza šķidruma modeļi. Kustības vienādojums. Nepārtrauktas vides pilnās enerģijas balansa vienādojums. Iekšējās enerģijas vienādojums. Lokālā līdzsvara hipotēze. Temperatūras vienādojums. Virpuļa caurulīte un cirkulācijas saglabāšanās teorēma. Potenciālas plūsmas. Ķermeņu aptecēšana un cēlējspēks. Hilla virpulis. Ideāla šķidruma kustība divdimensiju gadījumā. Viskoza šķidruma kustība un Stoksa plūsmas. Stoksa vienādojumu fundamentālais atrisinājums. Lodes aptecēšana ar Stoksa plūsmu.Hele-Šou plūsmas. Saffmena-Teilora nestabilitāte. Gāzu dinamikas uzdevumi. Vienkāršie viļņi. Triecienviļņi. Gjugonio adiabāta. Nelineāri viļņi uz smaga šķidruma virsmas. Kortevega - de Vrīza vienādojums.

Prasības kredīta iegūšanai Jānokārto mutisks eksāmens.

Literatūra1. G.K.Batchelor. An Introduction to Fluid Dynamics. Cambridge University Press.2. L.D.Landau, E.M.Lifšics. Hidrodinamika (kriev. val.) - 1986, Maskava, Nauka.3. G.B.Whitham. Linear and Nonlinear Waves. - John Wiley&Sons, 1974.4. L.I.Sedovs. Napārtrauktas vides mehānika (kriev.val.) - 1976, Maskava, Nauka

Nelineāras sistēmas – 2

Autors profesors Andrejs CēbersProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredītiSemestris 7.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: mehānika, vielas uzbūve un

siltumprocesi. Matemātikas kursi: matemātiskā analīze, differenciālvienādojumi, matemātiskās fizikas vienādojumi

Kursa kods 0205Kursa grupa Izvēles (B)

AnotācijaTiek aplūkotas nelineāras parādības dažādās dissipatīvās sistēmās un doti to matemātiskie modeļi. Tiek raksturotas pamatbifurkācijas, kuras nosaka struktūru veidošanās procesus šajās sistēmās.

SatursSvifta-Hohenberga vienādojums un periodisku stacionāru struktūru veidošanās. Ginzburga-Landau vienādojums struktūras sakārtotības parametram. Periodisku struktūru stabilitāte - Ekhauza nestabilitāte un zig-zag nestabilitāte. Fāzes difūzijas vienādojums. Reakcijas-difūzijas sistēmas. Aktivators un inhibitors. Tīringa nestabilitāte. Fišera vienādojums un frontes izplatīšanās ātruma selekcijas principi. Mullina-Sekerkas nestabilitāte. Ivantsova atrisinājums. Kristalizācijas frontes izplatīšanās automodulārais atrisinājums un tā eksistences nosacījumi. I un II veida automodulārie atrisinājumi. Barenblata vienādojums. Determinetais haoss. Lorenca vienādojumi. Haosa rašanās raksturīgie scenāriji. Ginzburga-Landau vienādojumi un heksagonālu un lentveida struktūru transformācijas.

Prasības kredīta iegūšanai Jānokārto mutisks eksāmens.

Literatūra1. M.C.Cross, P.C.Hohenberg. Pattern formation outside of equilibrium. Reviews of

Modern Physics - 1993 - v.65, N 3 - P.851- 1112.2. J.D.Murray. Mathematical biology. - 1993, Springer.3. E.Ott. Chaos in dynamical systems. - 1993, Cambridge University Press.

SKAITLISKĀ HIDRODINAMIKA

Autors docents Leonīds BuliginsKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 7.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi. Matemātiskās fizikas metodes.

Tenzoru analīze un nepārtrauktas vides mehānika. Datormodelēšanas pamati. Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, Ģeometrija un algebra. Datori.

Kursa kods 0218Kursa grupa Izvēles (B)

Anotācija

Kursā tiek izklāstītas hidrodinamisko, temperatūras un koncentrācijas lauku aprēķinu metodes, konkrētas hidrodinamiskas problēmas modelēšana ar programpakešu palīdzību.

SatursNesaspiežama šķidruma vienādojumu risināšanas metodes. Problēmas formulējums mainīgajos hidrodinamiskā strāvas funkcija-ātruma rotors un dabīgajos mainīgajos ātrums-spiediens. Hidrodinamiskās strāvas funkcijas vienādojuma risināšanas metodes.Ātruma rotora vienādojuma skaitliskās risināšanas metodes. Spiediena, temperatūras un koncentrācijas lauku aprēķināšana. Skaitliskās metodes saspiežama šķidruma plūsmas aprēķināšanai, triecienviļņi, mākslīgā viskozitāte. Plūsmu modelēšanas skaitliskie aspekti, sākuma un robežnosacījumi, konverģences kritēriji, skaitliskā viskozitāte. Pakešu FLUENT, ANSYS, ECLIPSE pielietošana konkrētas problēmas modelēšanā.

Prasības kredīta iegūšanaiIeskaite teorētiskajos jautājumos un konkrēta uzdevuma modelēšana.

Literatūra1. P.Roache. Computational Fluid Dynamics, Hermosa Publishers, 19762. H.K.Versteeg, W.Malalasekera. An introduction to Computational Fluid Dynamics,

Longman Scientific & Technical, 1995.

3. J.Anderson. Computational Fluid dynamics, McGraw Hill, 19954. P.Huyakorn, G.F.Pinder. Computational Methods in subsurface flow, Academic

Press, 1983.

ATOMU UN MOLEKULU UZBŪVE. KVANTU TEORIJA1. daļa. Atomu un molekulu elektronu stāvokļi

Autors Doc. Boriss Zapols, Dr. Hab. Fiz.Programma Fizikas bakalaursKursa apjoms 1 kredītiSemestris 7.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas, kvantu mehānikas un fizikas matemātisko

metožu kursi. Kursa kods 0209Kursa grupa Izvēles - Teorētiskā fizika /B/

Anotācija

Kursā tiek aplūkotas atomu un molekulu elektronu čaulu uzbūves kvantu mehāniskās teorijas metodes un rezultāti stacionāriem stāvokļiem. .

Saturs

Ūdeņraža atoms. Šrēdingera vienādojums. Impulsu reprezentācija. Kulona lauka simetrija. Šturma funkcijas. Paraboliskās koordinātes. Daudzelektronu atomu stāvokļi. Hartrī-Foka vienādojumi atomiem. LS-saite. Enerģijas līmeņu klasifikācija. Unitārā grupa un tenzoru reprezentācijas. Ekvivalentu elektronu konfigurācijas. Seņjoriti kvantu skaitlis un kvazispina formālisms. f-elektronu konfigurācijas. Viļņu funkciju konstruēšana. Termu enerģijas. Termu multipletstruktūra. Citi saišu tipi. Elekronu korelācija . Nepilna mainīgo atdalīšana. Stacionārā perturbācijas teorija. Konfigurāciju superpozīcija . Relatīvistiskie efekti. Ūdeņraža atoma relatīvistiskā teorija. Radiācijas korekcijas. Breita vienādojums hēlija atomam.Adiabātiskais tuvinājums molekulu teorijā. Ūdeņraža molekulārais jons. Ūdeņraža molekula. Spina īpašfunkcijas. Pašsaskaņotā lauka metode. Ierobežotā un neierobežotā Hartrī-Foka teorija. MO LKAO metode. Gausa un Sleitera bāzes. Iedzīvotību analīze. Valento saišu teorija.

Prasības kredīta iegūšanaiIeskaite ir vārdiska; ieskaites lapā ir 2 jautājumi; ieskaitē var izmantot rokasgrāmatas.

Literatūra

1. M.G. Veselovs, L.N. Labzovskis, Atoma teorija. Elektronu čaulu uzbūve. Maskava, Nauka, 1986 (krievu valodā).2. I. I. Sobelmanis. Ievads atomu spektru teorijā. Maskava, Nauka, 1977 (krievu valodā).3. R. MacWeeny, B. Sutcliff. Molekulu kvantu mehānika. Maskava, Mir, 1972 (krievu valodā).

Atomu un molekulu uzbūve. Kvantu teorija

2. daļa. Elektromagnetiskā lauka kvantēšana un sadursmju teorija

Autors vad. pētnieks Imants Bērsons Dr. habil. phys.Kursa apjoms 1 kredītiSemestrs 7.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi vispārīgās fizikas un augstākās matemātikas kursiKursa kods 0209Kursa grupa izvēles - teorētiskā fizika /B/

Anotācija

Kursa programmā: elektromagnetiskā lauka kvantēšana, koherentie un saspiestie stāvokļi, īss pārskats par kvantu elektrodinamiku; daļiņu izkliede klasiskajā un kvantu mehānikā, dažādas izkliedes teorijas tuvinātās metodes.

Saturs

Apskatīti Maksvela vienādojumi vakuumā, uzrakstīts klasiskais elektromagnetiskais lauks kā oscilatoru superpozicija. Sīki izklāstīta vienas modas kvantēšanas procedūra un darbības ar rašanās un anihilācijas operatoriem. Definēts nobīdes operātors un ar to saistītie koherentie stāvokļi un noskaidrotas to fizikālās īpašības. Līdzīgi apskatīti arī saspiestie kvantu stāvokļi.

Aplūkota atomu mijiedarbība ar kvantētu elektromagnētisko lauku, kā arī pārejas varbūtības vājos un stipros rezonanses laukos.

Tiek apspriestas elektromagnetiskā lauka kovariantās kvantēšanas problēmas un dots īss pārskats par kvantu elektrodinamiku.

Apskatīta daļiņu elastīgā izkliede klasiskajā un kvantu teorijā, definēti diferenciālie un pilnie šķērsgriezumi. Aplūkotas tuvinātās metodes: Borna un kvaziklasiskais tuvinājums, rezonanses izkliede. Apskatīta izkliede Kulona laukā.

Izklāstīta neelastīgās izkliedes teorija, S un R matricas formālisms, sadursmes ar elektrona apmaiņu, kā arī neelastīgās izkliedes teorijas tuvinātās metodes: Borna tuvinājums, stiprās saites vienādojumi, optiskais modelis un divu stāvokļu tuvinājums - Landau-Zīnera formula.

Aplūkota arī atomu jonizācijas teorija spēcīga lāzera starojuma lauka gadījumā un izkliede lauka klātbūtnē.

Prasības kredīta iegūšanaiVārdiska ieskaite

Literatūra

1. R.Loudon, The Quantum Theory of Light (1973) (ir tulkojums arī krievu valodā).2. N.F.Mott, H.Massey, The Theory of Atomic Collisions (1965) (ir tulkojums krievu

valodā). 3. L.D.Landau, E.M.Lifšics, Kvantu mehānika (krievu valodā).

ATOMU UN MOLEKULU UZBŪVE. KVANTU TEORIJA3. daļa. Atomu un molekulu mijiedarbība ar ārējiem laukiem

(Atoms and Molecules. Interaction with fields)

Autors profesors Mārcis AuziņšProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredītiSemestris 8.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Kvantu mehānikaKursa kods 0209Kursa grupa Izvēles – Teorētiskā fizika /B/

AnotācijaKursā tiek aplūkota atomu un vienkāršu molekulu mijiedarbība ar ārējiem laukiem. Uzmanība tiek pievērsta mijiedarbībai ar gaismu un tuvinājumiem, kas tiek izmantoti šīs mijiedarbības aprakstam. Kursa otrajā daļā tiek apskatītas metodes, kas ļauj analizēt atomu un vienkāršu molekulu mijiedarbību ar stacionāriem vai lēni mainīgiem magnētisko un elektrisko laukiem.

SatursLaikā mainīgi lauki. Monohromatiska ierosme. Divlīmeņu atoms. Majorāna apdzīvotības oscilācijas. Apģērbti stāvokļi (“dressed states”). Lēni mainīga mijiedarbība. Kompleksas eksponentes formā oscilējošs lauks. Rabi frekvence. Rotējošu viļņu aproksimācija, RVA. RVA ar zudumiem. Spēcīgs ierosinošais lauks. Flokē Hamiltoniāns. Dinamiskais Štarka

efekts. Bloha vienādojumi. Trīslīmeņu atoms. Trīslīmeņu RVA. Elektronisko līmeņu “trepe”. Lambda tipa shēmas - apdzīvotības gūstīšana (“population trapping”). V tipa shēma. N-līmeņu sistēma. Procesi ar kontīnumu. Kvazikontīnuma ierosme. Fano stāvokļi. Fano rezonanses. Platas līnijas ierosme Ātruma konstanšu tuvinājums. Elektriskā dipola pārejas. Multipolu pārejas. Stāvokļa blīvuma matrica platas ierosmes gadījumā. Gaismas apraksts blīvuma matricas formālismā. Liuvila vienādojums. Blīvuma matricas multipola momenti. Blīvuma matrica klasiskās fizikas robežā. Leņķiskā momenta polarizācija gaismas laukā. Hanlē efekts. Kvantu sitieni. Stacionāri lauki. Zēmaņa efekts stacionārā laukā. Pašēna – Baka efekts. Štarka efekts stacionārā laukā. Kvadrātiskais Štarka efekts. Štarka efekts ūdeņra˛a atoma kvantu stāvokļiem, lineārais Štarka efekts. Štarka efekts gandrīz deģenerētu stāvokļu gadījumā. Atomi vienlaicīgi elektriskajā un magnētiskajā laukā. Ierosināts ūdeņraža atoms spēcīgā magnētiskajā laukā. Haotiska kustība.

Prasības kredīta iegūšanai1. Ieskaite

Literatūra1. Bruce W. Shore. The Theory of Coherent Atomic Excitation. John-Wiley &

Sons vol. 1,2. pp. 1735 (1990)2. M. Auzinsh, R. Ferber, Optical Polarization of Molecules, Cambridge University

Press, pp. 306 (1995)

Kondensētās vides fizika

Autors docents Ilmārs MadžulisProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 8.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Kvantu mehānika un Termodinamika un statistiskā fizika.

Kursa kods 0211Kursa grupa B

Anotācija Kursā tiek aplūkotas kondensētu sistēmu galvenās īpašības un to teorētiskās apraksta metodes. Galvenā uzmanība veltīta vielas vadītspējas īpašībām (metāli un pusvadītāji), magnētiskām parādībām (dielektriķi, paramagnētiķi, ferromagnētiķi). Tiek aplūkotas harmoniskās un anharmoniskās jonu svārstības kristālā (segnetoelektiķi).

SatursBrāves režģis, apgrieztais režģis, pirmā Bruljena zona. Drūdes modelis.

Augstfrekvences vadītspēja Siltumvadītspēja, Videmana - Franca sakarība. Hola efekts.

Elektroni periodiskā laukā. Bloha teorēma. Elektronu zonu struktūra. Brega plaknes. Režģa svārstības harmoniskā tuvinājumā. Akustiskās un optiskās svārstības. Debaja siltumietilpības teorija. Pusvadītāju zonu struktūra, lādiņnesēju skaits. Akceptoru un donoru līmeņu ievērošana vadītspējas aprēķinos. Vielas magnētiskās uzņēmības aprēķināšanas vispārīgās sakarības. Uzņēmības paramagnētiskā un diamagnētiskā daļas. Pauli paramagnētisms. Spina -spina apmaiņas mijiedarbība. Heizenberga modelis, spina viļņi, magnoni. Feromagnētisma Izinga modelis. Klasiskā plazma. Ekranizācijas garums. Debaja - Hukela teorija.

Prasības kredīta iegūšanai. Praktisko darbu izpilde un pārrunas.

Literatūra

1. Ашкрофт Н., Мермин Н. Физика твердого тела Т 1-2. -М.: 1979.2. Китель Ч. Введение в физику твердого тела -М.: Наука, 1978.3. Займан Дж. Принципы твердого тела - М.: Мир, 1974.4. Фейнман Р. Статистическая механика - М.: Мир, 1975.

KOMPOZĪTMATERIĀLU MEHĀNIKA

Autors prof. V.TamužsKursa apjoms 2 kredītiSemestris 8.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Elastības teorijaKursa kods 0222Kursa grupa Izvēles (B)

Anotācija

Kursā tiek doti modernie priekšstati par kompozītmateriālu īpašībām, to deformēšanos un stiprību. Kursā aplūkoti kompozītu deformēšanās un sabrukšanas fizikālie pamati, vienvirziena un slāņaino kompozītu teorija, vienkāršāko konstrukciju aplēšu pamati.

Saturs

1. Šķiedru un matricu fizikālās un mahaniskās īpašības. 2. Stiegrošanas. Vienvirziena kompozīta īpašības.3. Vienvirziena kompozīta sabrukšana Diega neefektīvais garums. Sprieguma koncentrācija. Garumu sadalījums, tā modelēšana. Monte-Karlo metode. Stiprības sadalījuma noteikšana ar akustiskās emisijas metodi.4. Daudzslāņu kompozīta deformēšanāsDaudzslāņu plātņu klasiskā teorija. Liece. Kirhova-Lova hipotēze. Timošenko modelis. Malas efekti.5. Slāņaino kompozītu sabrukšanas kritēriji.6. Kompozīta efektīvie moduļiEšelbi princips. Vides ar sfēriskiem un cilindriskiem ieslēgumiem. Haotiski stiegrots vides.7. Kompozītmateriālu čaulas un konstrukciju elementi.

Prasības kredīta iegūšanai

Eksāmens

Literatūra

1. A.Mālmeisters, V.Tamužs, G.Teters. Polimēru un kompozītmateriālu pretestība. Rīga, Zinātne, 1980 (krievu val.).2. R.Christensen. Mechanics of Composite Materials. Jonh Wiley Publ. 1979.

GALĪGO ELEMENTU UN ROBEŽELEMENTU METODES

Autors docents Leonīds BuliginsKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 8Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi. Matemātiskās fizikas metodes.

Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, Ģeometrija un algebra.

Kursa kods 4072Kursa grupa Izvēles

Anotācija

Kursā tiek apskatītas galīgo elementu un robeželementu metodes un to realizācija stacionāru fizikālo lauku (temperatūras, koncentrācijas u.c.) aprēķināšanai.

SatursGalīgo diferenču, elementu un robeželementu metožu salīdzinājums, to priekšrocības un trūkumi. Vienādojumu formulēšana GEM piemērotā formā. Variāciju metodes. Gaļorkina, mazāko kvadrātu un kollokāciju metodes. Bāzes, interpolācijas un svara funkcijas. Vājais atrisinājums. Elementi un to tipi. Lagranža un Ermita elementi. Lineāru un kvadrātisku interpolācijas funkciju iegūšana trīsstūra elementiem. Laukuma koordinātes. Precīzās integrēšanas formulas izmantojot laukuma koordinātes. Galvenie etapi uzdevumu atrisināšanai, izmantojot galīgo elementu metodi. Apgabala ģeometrijas uzdošana.Apgabala triangulācija. Koordināšu un saistības matricas. Vienādojumu sistēma vienam elementam.Pilnās vienādojumu sistēmas formulēšana visam apgabalam. Robežnosacījumu ievietošana pilnajā vienādojumu sistēmā. Vienādojumu sistēmas atrisināšana. Matricas struktūra galīgo elementu metodē. Lentas platums, tā noteicošie faktori. Tiešās un iterāciju risināšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi GEM.Rezultātu apstrāde. Funkcijas vērtības noteikšana patvaļīgā telpas punktā. Izolīniju veidošana. Robeželementu metode, tās realizācija Laplasa un Puasona vienādojumiem. Galīgo elementu programmu paketes. Puasona vienādojuma atrisināšana izmantojot programmu paketi.

Literatūra

1. Segerlind L., Applied Finite Element analysis, John Wiley and Sons, 1976.2. Zenkevich O., Taylor R., The Finite Element Method, McGraw-Hill, 1994.3. Strang G., Fix., An Analysis of the Finite Element Method, Prentice-Hall, 1973.

SILTUMA UN MASA PĀRNESE

Autors prof. G.SermonsKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 8Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Teorētiskās fizikas kursi.

Kursa kods 4079Kursa grupa Izvēles

Anotācija

Kursā apskatīti Onzāgera lineārās teorijas pamati, siltuma un masas pārnese, siltuma un masas pārneses anizotropija ārējā homogēnā magnētiskajā laukā, siltuma un elektriskā lādiņa pārnese, kā arī pārnese sarežģītākās sistēmās elektriskajā un magnētiskajā laukos.

Saturs

Gibsa vispārinätais vienādojums. Lokālais termodinamiskais līdzsvars. Entropija un entropijas pieaugšanas ātrums. Disipatīvās funkcijas iegūšana. Vielas, impulsa un iekšējās enerģijas nezūdamības likumi. Difüzijas plüsmas. Iekšējās enerģijas plūsma. Siltuma plūsma. Entropijas nezüdamības likums: entropijas plūsma un disipatīvā funkciįa. Fenomenoloģiskie likumi. Vispārinātās termodinamiskās plūsmas un vispārinātie termodinamiskie spēki. Lineārie fenomenoloģiskie likumi.Kirī princips. Dualitātes sakarības. Siltuma un masas pārneses fenomenoloģiskie likumi. Fenomenoloģiskie koeficienti. Plūsmu transformācijas.Fenamenoloģiskie un empīriskie pärneses likumi. Difūzijas plūsmu transformācijas. Difūzijas koeficienti. Termodifüzija un difūzijas termoefekts. Termperatüras vienādojums. Difūzija ārējos laukos. Barodifūzija. Siltuma un masas pārneses anizotropija ārējā homogēnā magnētiskajā laukā. Siltuma un elektriskä lādiņa fenomenoloģiskie un empīriskie pārneses likumi. Temperatūras vienädojums. Siltumvadītspēja un elektrovadītspēja. Termoelektriskās parādības: Peltjē, Zēbeka unTomsona efekti.Elektropārnese un elektroforēze. Efektīvais lādiņš. Magnetiskā lauka iedarbība uz pārnesi bioloģiskās vidēs.

Prasības kredīta iegūšanaiEksāmens

Literatūra1. S. De Groot, P.Mazur. Nelīdzsvarotu procesu termodinamika. 1964. (krievu val.).2. R.Hāze. Neatgriezenisku procesu termodinamika. 1967. (krievu val.).3. W.Jost. Diffusion in solids, liquids, gases. N.Y., Academic Press, 1960.

Materiāli dabā un tehnikā

Autors profesors Andris KrūmiņšProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 2Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Vidējā izglītība. Vispārīgās fizikas kurss: Mehānika.

Kursa kods 0201Kursa grupa Izvēles (B)

Anotācija Ar materiāliem apzīmē vielas, ar kuru palīdzību tehniskās idejas noved līdz praktiskai realizācijai. Sajā kursā apskata dabas un mākslīgi sintezētos materiālus, analizējot sastāva – struktūras – īpašību vispārējās likumsakarības. Kursam ir starpdisciplināra ievirze (fizika, ķīmija, ekoloģija).

Saturs No izejmateriāliem līdz praksē lietotiem materiāliem. Materiālu iedalījums no lietošanas un uzbūves viedokļa.Materiālu agregātstāvokļi: cietas vielas, šķidrumi, gāzes un plazma. Agregatstāvokļu maiņa. Ledusskapja darbības princips.Kīmiskie elementi kā materiālu veidošanas bloki. Atoma uzbūve. Elementu iedalījums:metāli un nemetāli. Periodiskā sistēma.Ķīmiskā saite un materiālu struktūra. Starpatomu (metāliskā, jonu un kovalentās) saites. Starpmolekulārās saites. Atšķirības starp starpatomu un starpmolekulārām saitēm. Kristāliskā un amorfā struktūra. Struktūras nozīme: dimants, grafīts, fulerēns.Priekšstats par metāliem, polimēriem, stikliem un kerāmiku. To iegūšanas tehnoloģijas un īpašību salīdzinājums.

Kompozītu materiāli un to pielietošanas priekšrocības.Funkcionālie materiāli. Priekšstats par pusvadītājiem, monokristālu audzēšanu un plānām kārtiņām. Materiāli fotonikai.Sensori, aktuatori un inteliģentas struktūras.

Prasības kredīta iegūšanaiDivu rakstisku kontroldarbu ieskaitīšana.

Literatūra1.Bobs Makdjuels, Ķīmija. Mācību grāmata. Zvaigzne ABC, 1999.2.Graham Hill, Materials, Hodder and Stoughton, London, 1993.3.Britu enciklopēdija: http://www.britannica.com4.Philip Ball, Made to measure, New Materials for 21st Century, Princeton, 19975.http://Kasap3Usask.Ca

Eksperimentālās fizikas metodes

Autors docents Jānis HarjaProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 3Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Datorika. Vispārīgās fizikas kursi: Elektromagnētisms.

Matemātikas kursi: Ģeometrija un algebra.Kursa kods

Kursa grupa Izvēles

Anotācija Kursa ievaddaļā izklāstīti staru optikas pamati, aplūkojot optiskās sistēmas, kā arī optisko

sistēmu aprēķināšanas un modelēšanas datorprogrammas. Tālāk sniegts fotogrāfijas vēsturē, fotoaparāta uzbūvē, digitālajā fotogrāfijā, fotoķīmiskajos attēla veidošanās procesos un krāsainajā fotogrāfijā izmantotajos mūsdienu fotomateriālos. Kursā iekļauts patstāvīgais darbs uzdevumu risināšanā, izmantojot grafiskās, analītiskās metodes un datorprogrammas. Laboratorijas darbu ciklā paredzēta iepazīšanās ar lēcu liekuma rādiusu, fokusa attālumu un lēcu aberāciju noteikšanas

metodēm, moderno pjezoelektrisko materiālu īpašību pētīšanas iespējām, kā arī melnbaltās un krāsainās, un digitālās fotogrāfijas pamatiem.

Saturs

1. Attēla veidošanās ģeometriskās optikas tuvinājumā. Ģeometriskās optikas trīs aksiomas. Fermā princips. Gaismas laušana plakanparalēlā plāksnē. Staru gaita prizmā. Prizmu veidi. Gaismas atstarošanās no sfēriskām virsmām paraksiālajā tuvinājumā. Attēla veidošanās plakanos, ieliektos un izliektos spoguļos. Gaismas laušana uz sfēriskām virsmām paraksiālajā tuvinājumā. Plānas lēcas formulas izvedums. Lēcu kļūdas un to samazināšanas metodes. Sfēriskā aberācija, koma, distorsija, astigmātisms, attēla plaknes liekums, hromatiskā aberācija.2. Attēla veidošanās optiskajās sistēmās. Cilvēka acs uzbūve, optiskie parametri, acs īpašības, acs defekti Lupa, tās palielinājums. Okulārs kā ierīce hromatisko aberāciju samazināšanai. Heigensa un Ramsdena okulāru konstrukcijas. Teleskops, mikroskops, to palielinājums. Galileja un Keplera tālskatis. Optisko sistēmu aprēķināšanas un modelēšanas datorprogrammas.3. Praktiskā fotogrāfija. Fotogrāfijas vēsture. Fotoaparāta uzbūve un darbības principi Fotomateriāli un fotoķīmija. Aditīvā un subtraktīvā krāsu sajaukšanās. Krāsainais pozitīvs, negatīvs. Krāsainais vienpakāpes process. Digitālā fotogrāfija.4. Patstāvīgais darbs. Uzdevumi par lēcām un optiskajām sistēmām.

5. Laboratorijas darbi. Fokometrija (savācējlēcu un izkliedētājlēcu fokusa attālumu noteikšana ar dažādām metodēm. Bimorfs. Pjezoelektriķa īpašību pētīšana, izmantojot elektriskās un optiskās metodes. Fotoaparāts. Fotogrāfēšana ar studijas fotoaparātu, izmantojot objektīvu, vienkāršu

savācējlēcu, kā arī “camera obscura” variantā. Fotogrāfēšana ar digitālo fotoaparātu.

Prasības kredīta iegūšanaiIeskaites saņemšanas kritēriji: 30 % - atrisināts uzdevums, 30 % - aizstāvēts laboratorijas darbs, 40 % - teorijas jautājuma izklāsts

Literatūra1. Students O. Optika.- Rīga: Zvaigzne, 1971, 8.9.nodaļa.2. Pedrotti F.L., Pedrotti L.S. Introduction to Optics-Prentice-Hall, Inc.,1987, chapt. 3, 4, 5, 6.3. Митчел Э. Фотография.- М.: Мир, 1988, 424 с.

Fizikālo mērījumu metodes un tehnoloģija

Autors Prof. I. Tāle Programma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 3.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi: Mehānika, Vielas uzbūve un

siltumprocesi. Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze. Kursa kods

Kursa grupa Izvēles

Anotācija Kursā tiek apskatīta eksperimentālo pētījumu ārējā vide, tās realizācijas metodes un raksturojošo parametru mērīšana, svarīgākās fizikālo pētījumu metodes to realizācijas principi, aparatūra un iespējas kā pārskats priekšzināšanu iegūšanai, lai varētu uzsākt piedalīties pētnieciskajā darbā universitātes zinātniskajās laboratorijās un institūtos. eksperimentālā darba uzsākšanai fizikas laboratorijās.

SatursFizikālo lauku modelēšanas paketes. CAD paketes, to failu formāti. Apgabala ģeometrijas uzdošana. Aprēķinu režģu topoloģija. Strukturēti un nestrukturēti režģi, režģu ģenerācijas metodes, programnodrošinājums režģu ģenerācijai. Režģa ģenerācija uzdotas formas apgabalos. Strukturēta režģa ģenerācija vienkāršā apgabalā. Grafiskie primitīvi - punkts un līnija. Virsmu veidošana. Divdimensiju un trīsdimensiju strukturētu un nestrukturētu režģu ģenerācijas piemēri, konkrēti praktiskie uzdevumi režģa ģenerācijā. Vienkāršāko skalāro fizikālo lauku skaitliska modelēšana. Skaitlisko aprēķinu salīdzinājums ar analītiskiem atrisinājumiem. Lielu fizikālo mērījumu un aprēķinu datu kopu vizualizācija un programnodrošinājums.

Skalāru un vektoriālu lauku vizualizāciju piemēri. Lauku animācijas piemēri.

Prasības kredīta iegūšanaiPraktisko darbu izpilde.

Literatūra

1. G.B.Arfken, H.J.Weber. Mathematical Methods for Physicists, Academic Press,1995.2. W.H.Press, S.A.Tekoulsky, W.T.Vetterling, B.P.Flannery. Numerical Recipes in Fortran, Cambridge University Press, 1994.3. J.G.Andrews, R.R.McLone. Mathematical modelling, Butterworths, 1976.

Spektrālaparāti un spektrālie mērījumi

Autors docents Valdis RēvaldsProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredītiSemestris 4.Pārbaudes forma EksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgā fizika: Optika.

Matemātiskā analīzeKursa kods

Kursa grupa Izvēles

AnotācijaKursā aplūko spektrālo aparātu darbības fizikālos principus un iespējas. Īpaša vērība veltīta informācijas iegūšanai un apstrādei, tajā skaitā viļņu garuma, starojuma intensitātes un spktrālās līnijas kontūras analīzes jautājumiem.

SatursKlasisko spektrālo aparātu teorija un svarīgākie parametri. Furjē spektrometra, selektīvās amplitūdas modulācijas un rastru spektrometru darbības principi. Spektrālo aparātu izmantošana viļņu garuma, intensitātes, spektrālo līniju platuma un kontūras formas mērījumos. Spektrālo līniju kontūras analīze dispersijas, Gausa un Foihta kontūras gadījomos. Spektrālo aparātu izmantošanas jomas: tehnikā, ģeoloģijā, astrofizikā, plazmas fizikā, bioloģijā, medicīnā un citur.

Prasības kredīta iegūšanai Ieskaite par pilnu laboratorijas darbu ciklu, pozitīvas vērtējums kontroldarbos, nokārtots eksāmens.

Literatūra1. А.Н. Зайдеь, Г.В.Островская, Ю.И.Островскийю Техника и практика

спектроскопии. М.: Наука, 1976. 392 с.2. В.В.Лебедев. Техника оптической спектроскопии. М.: Изд.Московского унив.,

1977. 384 с.3. Ю.Я.Кузяков, К.А.Семененко, Н.Б.Зоров. Методы спектрального анализа.

Изд. Московского унив., 1990. 209 с.4. V. Rēvalds. Spektrālie aparāti. I, II, III. Rīga, LVU izdevn., 1977.g., 290 lpp.5. Spektrālie mērījumi V. Rēvalda redakcijā, I, II, III. Rīga, LVU izdevn., 1979, 278

lpp.6. V. Rēvalds. Intenferences parādības optikā. Rīga, LU, 1993., 123 lpp.

Hologrāfija un Furjē optika

Autors docents Jānis HarjaProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 5Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Datorika. Vispārīgās fizikas kursi: Elektromagnētisms, Viļņu

optika. Matemātikas kursi: Matemātiskā analīze, Ģeometrija un algebra.

Kursa kods 2193Kursa grupa Izvēles

Anotācija Kursā izklāstīti hologrāfijas pamati. Līdzās klasiskajām Gabora, Leita - Upatnieka, Deņisjuka shēmām un hologrāfisko attēlu analīzei kursā ietvertas arī modernās hologrāfijas tēmas: datorhologrammu sintēzes pamatprincipi, hologrammu sintēze no divdimensionāliem attēliem, varavīksnes hologrammas un to masveida tiražēšanas iespējas, hologrāfiskais kinematogrāfs. Furjē optikas daļā sniegts ieskats attēla veidošanās teorijā, kā arī informācijas optiskās apstrādes pamatprincipos. Kursā iekļauts patstāvīgais darbs uzdevumu risināšanā. Neatņemama kursa sastāvdaļa ir laboratorijas darbu cikls, kurā paredzēta lāzeru- un baltās gaismas hologrammu uzņemšana, kā arī informācijas optiskā apstrāde.

Saturs

1. Hologrāfija - viļņu frontes restaurēšanas metode. Viļņu frontes restaurēšanas hologrāfiskās metodes. Gabora eksperimenti, Leita - Upatnieka divstaru shēma, Deņisjuka, Furjē hologramma. Hologrammu veidi. Hologrammu efektivitāte. He-Ne un diožu lāzeru starojuma īpašības. Drošības tehnikas ievērošana, strādājot ar lāzeriem. Sudraba halogenīdu fotomateriāli. Bezsudraba fotomateriāli: bihromētā želatīna slāņi, organiskie un neorganiskie fotorezisti, fotopolimēri. Hologrāfiskā eksperimenta tehnika. Hologrāfijas pielietojumi. Hologrāfiskie optiskie elementi. Datorhologrammu sintēze Hologrāfiskā interferometrija. Varavīksnes hologrammas Plata apskates leņķa hologrammu sintēze. Krāsainās hologrammas. Hologrāfiskais portrets. Hologrāfiskais kino un televīzija.2. Furjē optika. Attēla veidošanās pamatprincipi viļņu tuvinājumā. Abbes teorija (attēla veidošanās kā divkāršās difrakcijas rezultāts). Furjē transformāciju pielietojums optikā. Difrakcija šaurā spraugā, Junga dubultspraugā, taisnstūrveida spraugā un apaļā diafragmā, periodiskās tainstūrveida apertūrās. Galīga garuma viļņu cuga Furjē analīze. Lēcas īpašība veikt Furjē transformāciju. Frekvenču filtrēšanas un informācijas apstrādes pamatprincipi. Optiskais filtrs, optiskais korelators. 3. Patstāvīgais darbs. Lāzeru starojuma īpašības. Furjē analīzes pielietojums optikā.

Prasības kredīta iegūšanaiRakstveida eksāmens

Literatūra1. J.Harja. Ievads hologrāfijā (metodiska izstrāde). Rīga, 1994, 110 lpp.2. Hariharan P. Optical holography.- Cambridge University Press, 1984, 310 p.3. Reynolds G.O., DeVelis J.B., Parrent G.B., Thompson B.J. The New Physical Optics

Notebook: Tutorials in Fourier Optics.- SPIE Optical Engineering Press, 1989, chapt.1-8, 29-31.

EKSPETIMENĀLU DATU STATISTISKĀ APSTRĀDE

(Statistical methods in data analysis)

Autors profesors Mārcis AuziņšProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredītiSemestris 5.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Varbūtības teorija un matemātiskā statistikaKursa kods 2190Kursa grupa Izvēles – Eksperimentālā fizika /B/

AnotācijaKursā tiek apskatītas matemātiskās metodes, kas ļauj apstrādāt mērījumu rezultātus, novērtēt tiešu un netiešu mērījumu rezultātā iegūstamu parametru vērtības, to precizitāti un korelāciju starp tiem, aplūkota statistisko hipotēžu ticamības novērtēšana. Praktiskajos darbos tiek aplūkotas rezultātu statistiskās apstrādes programmpaketes, galveno uzmanību pievēršot paketei Origin.

SatursGalveno varbūtību teorijas jēdzienu īss atkārtojums. Varbūtības lieluma sadalījuma un varbūtības blīvuma funkcijas. Galvenie gadījumu lielumu sadalījumi. Varbūtības sadalījuma funkcijas momenti. Vairāku gadījumu lielumu kopīgais sadalījums. matemātiskā cerība un dispersija. Kovariāciju un korelāciju koeficienti. Kovariāciju matrica. Kļūdu pārnese. Iztvēruma metode. Maksimālās ticamības metode. Ticamības attiecība un ticamības funkcija. Logaritmiskā ticamības funkcija vispārīgā gadījumā un normālsadalījuma gadījumā. Maksimālās ticamības metode lineāras funkcijas gadījumā. Mazāko kvadrātu metode. Nezināmo koeficientu atrašanas metodes. Kovariāciju matricas atrašana. Mērījumi ar vienādu un dažādu precizitāti. Eksperimentālo datu aproksimācija ar nelineāru funkciju. Gadījums kad nelineārā funkcija ir linearizējama. Nelinearizējama funkcija ar vienu nelineāro parametru. minimuma atrašanas algoritmi. Vienmērīgās meklēšanas metode. Pakāpeniskās tuvināšanās metode. Intervāla dalīšana uz pusēm. Zelta šķēluma metode. Kvadrātiskās interpolācijas – ekstrapolācijas metode.

Funkcija ar vairākiem nelineāriem parametriem. Minimumu atrašanas stratēģija. Minimumu atrašanas algoritmi. Kombinētās parametru atrašanas metodes. Statistiskā modelēšana. Stratēģijas izvēle. Gadījumu skaitļu ar noteiktu sadalījuma funkciju ģenerēšana. Gadījumu skaitļu varbūtības sadalījuma funkcijas izvēle. Gadījuma skaitļi ar normālsadalījumu.

Prasības kredīta iegūšanaiRakstiska ieskaite.

Literatūra1. З. Брандт; Статистические методы анализа наблюдений, Москва, Мир, 1975. 312 стр.2. Origin. Users manual. Microcal Software Incorporation, 1998

Cietvielu fizikas pamati (kristāli)Fundamentals of Solid State Physics (Crystals)

Autors Prof. I.TāleProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 4 kredīti

Semestris 6Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās fizikas kursi, Kvantu mehānikas pamati, Statistiskās

fizikas un termodinamikas pamati. Kursa kods 2192

Kursa grupa Izvēle B

Anotācija Kurss aplūko cietvielu fiziku mezoskopiskā līmenī. Kursā sistemātiski aplūkotas

eksperimentālie dati par cietvielu struktūru, termiskām, elektriskām, magnētiskām, optiskām īašībām, tai skaitā supravadāmību, struktūras defektu lomu makroskopiskās cietvielu īpašībās. Kursa centrālais objekts ir periodiska atomu struktūru vienas daļinas tuvinājumā. Kurss ir pamats studijām nekristālisku cietvielu fizikā, segnetoelektriķu fizikā, radiācijas cietvielu fizika u.c. Teorētiskās problēmas tiek iztirzātas kursa beigu daļā vienlaicīgi ar kvantu mehānikas pamatu studijām.

Saturs:Ķīmiskā saite cietvielās; Kovalentā saite. Jonu saite. Metāliskā saite. Ūdeņraža un Van der Vaalsa saites. Kristālu klases. Inversais režģis. Brave režģi. Vīgnera-Zeitca šūna. Vienkāršākās kristālu struktūras. Difrakcija periodiskās struktūrās. Laue izkliede. Brega izkliede. Struktūras faktors. Atomfaktors. Struktūramplitūdas. Struktūranalīze. Atomu dinamika kristālos. Dispersijas sakarības. Ramana izkliede. Kristāliskā režģa termiskās īpašības. Debaja modelis. Boze-Einšteina statistika. Kvazidaļiņas. Termiskā izplēšanās. Anharmoniskais tuvinājums. Fononu siltumvadāmība. Bolcmana vienādojums.

Brīvie elektroni cietvielās. Drudes teorija. Zommerfelda teorija. Brīvo elektronu gāze potenciāla bedrē. Stāvokļu blīvums. Fermi gāze. Fermi enerģija. Fermi virsma. Brīvo elektronu īpatnējais siltums. Termoelektronu emisija.Elektroniskās enerģijas zonas cietvielās. Elektrons periodiska atomu potenciāla laukā. Bloha viļņi. Kvazibrīvo elektronu tuvinājums. Cieši saistītu elektronu tuvinājums.Dia- un paramagnetisms. Ferromagnētisms. Kolektīvie efekti spinu sadarbībā. Ferromagnetisma zonu un lokalizētu elektronu modeļi. Kirī - Veisa likums.Supravadāmība. Londona vienādojumi. Supravadāmības pamatīpašības. BKS teorija. Pirmā veida supravadītāji. Suprastrāva un kritiskā strāva. Meisnera efekts. Otra veida supravadītāji. Elektronu tunelēšana supravadītājos. Kupera pāru tunelēšana. Džozefsona efekts. Augsttemperatūras supravadītāji.Defekti. Defektu termodinamika. Defektu difūzija un jonu vadāmība. Defekta elektronu struktūras konfigurācijas koordinātu modelis. Pašvielas un piemaisījumu defekti. Krāsu centri.

Prasības kredīta iegūšanai: Ieskaite par laboratorijas darbiem cietvielu fizikā (dislokācijas, mikrocietība)

Literatūra1. N.W. Ashcroft, N.D. Mermin Solid State Physics Holt, Reinhart and Winston N-Y2. Г С Жданов Физика Твердого Тела Изд МГУ 1962

NEKRISTĀLISKO VIELU FIZIKA

Autors: profesors Andrejs Siliņš, Dr.habil.phys.Kursa apjoms: 2 kredītiSemestris 6.Pārbaudes forma: ieskaitePriekšnosacījumi: Kristālisko vielu fizikas kurssKursa kods: 2191Kursa grupa: Izvēles eksperimentālā fizika (B)

Anotācija

Lekciju kursā tiek apskatīta nekristālisku cietu vielu fizikas jautājumi mikroskopiskajā līmenī. Uzmanība ir pievērsta šo vielu struktūrai, svārstību sistēmai, elektronu sistēmai, pārneses procesiem, defektiem un šo vielu pielietojumiem. Vielas izklāsts tiek bāzēts uz parādību aprakstu optiskajos stiklos, kuri ir populārākie šo vielu klases pārstāvji ar plašu praktisko pielietojumu.

Saturs:

Nekristālisko vielu struktūras apskats, analizējot tuvo, tālo un vidējo kārtību. Svārstību sistēmas apraksts, ieskaitot fokonu koncepta apspriešanu un zemo temperatūru siltumietilpību. Elektronu sistēmas apraksts (elektroni, caurumi un eksitoni). Pārneses procesi nekristāliskās cietās vielās. Pašvielas, piejaukumu un salikto defektu apraksts. Defektu ģenerācijas mehānismi. Defektu spektroskopisko īpašību analīze. Nekristālisko cieto vielu pielietojumi optisko viļņu vadu un liela izmēra optisko instrumentu izgatavošanā.

Prasības kredīta iegūšanai

1. Ieskaitē jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.2. Ieskaitē var lietot jebkuru palīgliteratūru. 3. Nosacījumi:

3.1. ieskaite ir vārdiska;3.2. ieskaite ir jāatbild uz trim jautājumiem par dažādām kursa daļām;3.3. ieskaites vērtējums ir atbilžu vērtējumu vidējā vērtība.

Literatūra

Jaunākās pārskata publikācijas zinātniskajos žurnālos par kursa tematiku.

LĀZERU FIZIKA

Autors profesors Jānis SpīgulisKursa apjoms 2 kredìtiProgramma fizikas bakalaursSemestris 6.Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi vispārīgās fizikas un elektrodinamikas kursiKursa kods 0197Kursa grupa izvēles – Eksperimentālā fizika (B)

AnotācijaKursa programmā: lāzeru darbības fizikālie pamati, dažādu lāzeru tipu (gāzu, cietvielu u. c.) detalizēts apskats, lāzeru pielietojumi zinātnē, tehnikā un medicīnā; lāzeru drošības aspekti. Kursā iekļautas arī praktiskas nodarbības - uzdevumu risināšana, individuālie un laboratorijas darbi.

SatursVēsturisks ievads. Atomu spontānais un stimulētais starojums. Inversā līmeņa apdzīvotība. Lāzeru darbības principi, optiskās pastiprināšanas un ģenerācijas shēmas.Enerģijas pievadīšana lāzeru darbībai. Optiskās un elektriskās “uzpumpēšanas” shēmas.Lāzeru rezonatoru veidi un to īpatnības. Ģenerācijas modas. Rezonatoru teorijas.Lāzeru darbības nepārtrauktais un impulsu režīms. Ģenerācijas spektrālais raksturojums. Modu sinhronizācija, vienmodas ģenerācija.Cietvielu lāzeri: rubīna lāzers, YAG lāzeri, optisko šķiedru pastiprinātāji un lāzeri. Atomāro gāzu un tvaiku lāzeri: He - Ne, Ar, Kr, Cd, Cu, Au, Se. Molekulārie lāzeri: CO2, CO, N2, ekzīmeru un fotodisociācijas lāzeri. Krāsvielu un citi lāzeri ar regulējamu ģenerācijas frekvenci. Pusvadìtāju diožu lāzeri.Lāzeru pielietojumi zinātnē: lāzeru spektroskopija, fotoķīmija un nelineārā optika.Lāzeru pielietojumi tehnikā: optiskie sakari, lāzerradari un lidari, lāzerdispleji, griezējinstrumenti. Sadzīves lāzertehnika (CD-atskaņotāji, lāzerprinteri, svītrkodu lasītāji).Lāzeru pielietojumi medicīnā: lāzerdiagnostika, fotodinamiskā terapija, lāzerķirurģija.Lāzeru drošības noteikumi un standarti. Aizsargbrilles un citi drošības līdzekļi.

Prasīìbas kredīta iegūšanaiKursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4. Pirms kursa eksāmena jābūt ieskaitei par praktisko darbu izpildi.

Literatūra

1. O. Svelto. Principles of Lasers, 4th ed., Plenum Press, NY-London, 1998.2. W. T. Silfvast. Laser Fundamentals, Cambridge University Press, 1996.3. F. Kaczmarek. Vvedenije v fiziku lazerov, M., Mir, 1981.

LĀZERU FIZIKAS PRAKTIKUMS

Autors profesors Jānis SpīgulisKursa apjoms 2 kredītiProgramma fizikas bakalaurs

Semestris 7.Pārbaudes forma ieskaite

Priekšnosacījumi lāzeru fizikas lekciju kurssKursa kods 0198Kursa grupa izvēles - Eksperimentālā fizika (B)

Anotācija

Praktikuma programmā iekļauti 8 laboratorijas darbi, kas veicami uz LU FMF ASI iekārtām institūta speciālistu vadībā.

Saturs (praktikuma darbu saraksts)1. Pusvadītāju diožu lāzeru uzbūve un īpatnības.2. Lāzeru starojuma spektrālais sastāvs un modu selekcija.3. Krāsvielu lāzeru uzbūve, darbība un īpašības.4. Lāzerstarojuma modulācija.5. Lāzerstarojuma cirkulārā un lineārā polarizācija.6. Lāzerstarojuma ievadīšana optiskajās šķiedrās.7. Sānstarojošo optisko šķiedru lāzerdispleji.8. Gāzu izlādes lāzeru uzbūve, darbība un īpašības.

Prasības kredīta iegūšanaiDarbu izpildi jāprotokolē un pēc tam jāsastāda un jāiesniedz rakstveida atskaite.

Visas atskaites mutiski aizstāvot, iegūst ieskaiti.

Literatūra

1. O. Svelto. Principles of Lasers, 4th ed., Plenum Press, NY-London, 1998.2. W. T. Silfvast. Laser Fundamentals, Cambridge University Press, 1996.3. F. Kaczmarek. Vvedenije v fiziku lazerov, M., Mir, 1981.4. Lāzeru fizikas praktikums – metodiski norādījumi (J. Spīgulis, M. Tamanis, J. Kļaviņš, I. Klincāre). – LU FMF, 1999.

Dielektriķu fizika

Autors profesors Andris KrūmiņšProgramma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 7.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Vielas uzbūves, kvantu mehānikas, kristālu un

nekristalisko vielu fizikas kursi. Kursa kods 4021

Kursa grupa Izvēles (B)

Anotācija Kurss apraksta dielektriķu makroskopiskās un mikroskopiskās īpašības. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta polarizācijas mehānismu aprakstam. Dots priekšstats par polārajiem dielektriķiem (pjezoelektriķiem, piroelektriķiem un segnetoelektriķiem) un to izmantošanas iespējām.

SatursPriekšstats par klasiskiem un aktīviem dielektriķiem; to iedalījums.Makroskopiskā polarizācijas teorija.Inducētās polarizācijas mehānismi: elektronu, jonu un dipolu elastiskā polarizācija.Neelastīgie polarizācijas mehānismi: jonu, dipolu un elektronu siltuma polarizācija.Sakarības starp makro- un mikroskopiskajām dielektriķu īpašībām; iekšējā lauka jēdziens.Elektrovadāmības mehānismi dielektriķos.Dielektrisko zudumu teorija.Elektriskā caursite.Polarizācijas īpatnības polāriem (necentrosimetriskiem) dielektriķiem; pjezoelektriķi, piroelektriķi, spontānā polarizācija un segnetoelektriķi.

Prasības kredīta iegūšanaiDivu rakstisku kontroldarbu ieskaitīšana.

Literatūra1. Ю. М. Поплавко «Физика диэлектриков» Киев «Виша школа» 19802. Britu enciklopēdija: http://www.britannica.com3. S.O. Kasap. “Principles of electrical engineering; materials and devices” Irvin-

McGraw-Hill, 19974. http://Kasap3.Usask.Ca

Metālu un virsmas fizika( Physics of Metals and Surface)

Autors Prof. I.Tāle, Dr.h.phys. J.Maniks, Dr. F.Muktepavela, Programma Fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredīti

Semestris 7.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Materiālu fizikas pamati, Cietvielu fizika, Kvantu mehānika.

Kursa kods 0195Kursa grupa Izvēle B

Anotācija Kurss dod ieskatu metālfizikā un cietvielu virsmas fizikā kā patstāvīgās cietvielu fizikas

apakšnozarēs.Metālfizikas kurss ir vērsts uz vispārējo teorētisko un eksperimentālo priekšstatu

apgūšanu par metālu un sakausējumu struktūru un īpašībām. Ševišķa vērība veltīta struktūras veidošanās procesiem, kuri nosaka metālisko materiālu īpašības. Virsmas fizikas kurss dod pamatzināšanas par reālām un atomāri-tīrām virsmam, to struktūru un lomu cietu kristālisku vielu fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās īpašībās. Kurss veido pamatu turpmākām studijām materiālzinātnē.

Saturs:Metālu kristāliskā režģa defekti: vakances, dislokācijas, graudu un fāžu robežas.Deformācijas un sagraušanas teorijas pamati. Dislokāciju procesi mono- un polikristālos, plastiskās deformācijas struktūru līmeņi.Difūzijas kontrolētie deformācijas procesi. Sagraušanas mehānismi.Metālu stiprības palielināšanas mehānismi. Sakausējumi un stāvokļa diagramas. Struktūras un fāžu pārveidošanās. Rekristalizācija, poligonizācija, sakārtotie cietie šķīdumi. Martensīta teorija. Metālu termiskās apstrādes pamati. Modernie metāliskie materiāli: metālkompozīti, amorfie sakausējumi, nanostrukturētie un superplastiskie materiāli.Virsmas termodinamikas pamati.Virsmas struktūra un morfoloģija.Virsmas parādības: adsorbcija, kondensācija, slapināšana, adhēzija, virsmas difūzija. Reālas un atomāri-tīras virsmas. Tīru virsmu iegūšanas metodes. Virsmu modifikācija.Virsmu pētīšanas analītiskās metodes: elektronu mikroskopija, Ože-elektronu spektroskopija, SIMS, AFM, tuneļmikroskopija u.c.

Prasības kredīta iegūšanai: Ieskaite par laboratorijas darbiem cietvielu fizikā (dislokācijas,

mikrocietība)

LiteratūraSurface Science. The First Thirty Years Ed.: Charles B. Duke North-Holland, 1994.

KVANTU FIZIKAS PARADOKSI(VAIRĀKDAĻIŅU INTERFERENCE KVANTU FIZIKĀ)

( Multiparticle interferometry and superposition principle )

Autors profesors Mārcis Auzinš Dr.habil.phys.Programma fizikas bakalaursKursa apjoms 2 kredītiSemestris 7.Pārbaudes forma ieskaitePriekšnosacījumi Mikropasaules fizika (obligāti), Kvantu mehānika

(vēlams)Kursa kods 0199Kursa grupa Izvēles – Eksperimentālā fizika /B/

AnotācijaKursā tiek apskatīti jautājumi, kas ir saistīti ar deviņdesmitajos gados veiktajiem eksperimentālajiem pētījumiem, kuru mērķis ir padziļināt kvantu mehānikas pamatu izpratni. Darbu analīze tiek balstīta uz Einšteina-Podoļska-Rozena paradoksa analīzes metodiku un Bella nevienādībām.

SatursAugsti ierosinātu atomu un molekulu viļņu pakešu dinamika. Kvantu stāvokļu koherenta superpozīcija. Harmoniska oscilatora koherenti un saspiesti stāvokļi. Kvantu viļņu pakešu dinamika. Harmonisks oscilators. Bezgalīgi dziļa potenciāla bedre. Ciets rotators. Ridberga viļņu paketes. Ūdeņraža atoms klasiskā robežā. Keplera orbītas kvantu mehānikā. Leņķiskajās koordinātēs lokalizētas viļņu paketes. Radiālajās koordinātēs lokalizētas viļņu

paketes. Viļņu pakešu radīšana ūdeņraža atomā. Viļņu paketes molekulu fizikā. Molekulu svārstības no viļņu pakešu dinamikas viedokļa. Molekulu rotācija un viļņu paketes. Tuneļefekta dinamika un ātrums. Vēsturisks ieskats dažādās pieejās definējot tunelēšanās laiku kvantu mehānikā. Tuneļefekts un tā analogs optikā. Tunelēšanās laika eksperimentāli mērījumi. Teorētiskās pieejas tuneļefekta apskatam. Kvantu mērījumi bez mijiedarbības. Bezmijiedarbības eksperimenta realizācija. Bezmijiedarbības eksperimenta maksimālā efektivitāte. Kvantu Zenona efekts. Bezmijiedarbības eksperimentu efektivitātes paaugstināšanas ceļi. Attēlu iegūšana bez mijiedarbības. Vairākdaļiņu interferences eksperimenti. Einšteina, Podoļska Rozena paradokss. Bella nevienādības. Divfotonu interferences eksperimenti saistībā ar daļiņu spinu. Divfotonu interferences eksperimenti koordināšu un impulsu gadījumā. Daļiņu dekoherence. Šrēdingera kaķa paradokss. Fotonu neatšķiramība interferences eksperimentos. Seminārs par saistītu daļiņu izmantošanu kvantu datoros, kvantu kriptogrāfijā un kvantu teleportācijā.

Prasības kredīta iegūšanaiPiedalīšanās semināros un mutiska ieskaite

LiteratūraLekcijas tiek balstītas uz pārskata un oriģinālajiem rakstiem, kas parādās periodiskajos izdevumos. Rakstu kopijas ir pieejamas studentiem

FOTONIKAS PAMATI

Autors profesors Andrejs Siliņš, Dr.habil.phys.Kursa apjoms 2 kredītiSemestris 8.Pārbaudes forma ieskaite

Priekšnosacījumi kristālu fizikas, nekristālisku vielu fizikas

un lāzeru fizikas kursiKursa kods 0200

Kursa grupa Izvēles – Eksperimentālā fizika (B)

Anotācija

Lekciju kursā tiek apskatītas fotonikas daudzsološās iespējas salīdzinājumā ar elektroniku un optoelektroniku. Uzmanība ir pievērsta praktisko sasniegumu aprakstam un neatrisināto

problēmu analīzei. Vielas izklāsts tiek bāzēts uz gaismas un vielas mijiedarbības procesu izpratnes pamata.

SatursFotonikas priekšmets saistībā ar mikroelektroniku un galveno priekšrocību apskats. Dažādu optiskā starojuma avotu apraksts. Optisko signālu pārraide brīvā telpā, kondensētā vide un gaismas vados. Optisko signālu pastiprināšana, komutācija un blīvēšana. Optisko sakaru pamatprincipi. Fotonikas vieta skaitļošanas tehnikas attīstība. Optiskās integrālās shēmas. Loģiskie elementi. Principiāli jaunas iespējas.

Prasības kredīta iegūšanai

1. Ieskaitē jāgūst vērtējums ne zemāks par 4.2. Ieskaitē var lietot jebkuru palīgliteratūru.3. Nosacījumi:

3.1. ieskaite ir vārdiska;3.2. ieskaitē ir jāatbild uz trim jautājumiem par dažādām kursa daļām;3.3. ieskaites vērtējums ir atbilžu vērtējumu vidējā vērtība.

Literatūra

Jaunākās pārskata publikācijas zinātniskajos žurnālos par kursa tematiku.

ATOMU UN MOLEKULU SPEKTROSKOPIJA

Autors profesors Ruvins Ferbers, Dr. habil. phys Kursa apjoms 2 kredītiSemestris 8Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi Vispārīgās, teoretiskās fizikas un augstākās matemātikas kursi

Kursa kods 0202Kursa grupa B – Eksperimentālā fizika

AnotācijaKursā izklāstīti atomu un molekulu uzbūves pamati, kā arī mijedarbība ar gaismu, sadursmju procesi, atomārās un molekulāras optikas un spektroskopijas elementi. Līdzās tradicionālām metodēm kursā ietvertas tādas modernas eksperimentālās fizikas metodes ka subdoplera lāzeru spektroskopija, atomu “atdzesēšana” ar lāzeru, koherentās un kvantu optikas elementi. Uzmanība tiks vērsta uz modernām

spektrālās analīzes metodēm, tai skaitā akcentējot apkārtējās vides un atmosfērisko procesu kontroles aktualitātes. Kursā iekļauti arī speciālā laboratorijas praktikuma darbi, kas paredz arī atomu un divatomu molekulu pētījumus ar lāzeru inducētās fluorescences metodēm.

SatursAtomu uzbūve un atomspektroskopijas pamati. Atoma uzbūves teorijas principi. Optiskās pārējas atomos. Spektrālo līniju kontūras. Atomārā starojuma polarizācija, koherentie efekti. Atomārā spektrālā analīze. Molekulu uzbūve un spektroskopija. Divatomu molekulu uzbūves teorijas pamati. Rotācijas kustība un rotācijas spektri. Vibrācijas kustība un vibrācijas-rotācijas spektri. Elektroniskie termi un spektri. Izvēles likumi. Termu sīkstruktūra. Fluorescences spektri, to multipletu struktūra. Starojuma intensitāte un polarizācija. Franka-Kondona faktori. Molekulāro konstanšu sistematizācija. Iekšmolekulārie procesi un mijedarbības. Spin-orbitālā mijedarbība. Elektronu-rotāciju mijedarbība. Predisociācija, tās veidi un eksperimentālā pētīšana. Fotodosociācija. Relaksācijas procesi divatomu molekulās. Molekulāro stāvokļu dzīves laiks, tā mērījumi. Jēdziens par daudzatomu molekulu uzbūvi un spektriem. Simetriskā vilciņa tipa molekulas. Daudzatomu molekulu elektronoskie spektri. Fotonikas pamati. Singletu-tripletu konversija. Piemēri: aromātisko savienojumu spektri. Atomu un molekulu lāzerspektroskopija. Bezdoplera optiskās metodes ar lāzerierosmi. Nelineārā lāzerspektroskopija. Atomu un ionu atdzesēšanas ar lāzeru starojumu. Atmosfēras pētījumi ar lāzerspektroskopijas metodēm. Iekšrezonātora spektroskopija. Atmosfēras zondēšana. Lidāri. Atmosfēras piesārņojuma monitorings.

Prasības kredīta iegūšanaiPirms kursa eksāmenā jābūt ieskaitei par laboratorijas specializēto praktikumu lāzeru spektroskopijā.

LiteratūraM. Auzinsh and R. Ferber, Optical Polarisation of Molecules, Cambridge University Press, Cambridge, 1995.P.R. Bunker, P. Jensen, Molecular Symmetry and Spectroscopy, Canada Research Press, 1998.R. Ferbers. Divatomu molekulu lāzeru spektroskopija. Mācību līdzeklī “Spektrālie mērījumi”Rīga,1984.R. Ferbers. Luminescences polarizācijas mērījumi. Mācību līdzeklī “Spektrālie mērījumi”, Rīga, 1978.И.И. Собельман, Введение в теорию атомных спектров, Москва, Наука, 1977W. Demtröder, Laser Spectroscopy. Springer-Verlag, Berlin, Heidelberg, 1982

LĀZERU SPEKTROSKOPIJAS LABORATORIJA(Laser spectroscopy laboratory)

Autors profesors Ruvins Ferbers Dr. hab. phys.Kursa apjoms 2 kredītiSemestris 8.Pārbaudes formaieskaite

Priekšnosacījumi Vispārīgās, teorētiskās fizikas un augstākās matemātikas kursi, lekciju kurss “Atomu un molekulu spektroskopija”.

Kursa kods 0203Kursa grupa Izvēles (B) – Eksperimentālā fizika

AnotācijaLāzeru spektroskopijas laboratorija paredz specializēto eksperimentālo darbu izstrādi. Specializētā laboratorijas praktikuma darbi ietver atimu un divatomu molekulu pētījumus ar lāzera inducētās fluorescences metodēm. Laboratorijas darbu izpildes gaitā ir paredzētspatstāvīgi pētīt atomu un divatomu molekulu fluorescences spektrus, kā arī efektus, kas saistās ar ārējā elektriskā lauka iedarbību, dubultrezonansi, koherento ierosmi u.c.Praktikuma gaitā paredzēts iepazīties ar modernām lāzeru spektrālās analīzes metodēm, tajā skaitā akcentējot apkārtējās vides un atmosfēras procesu kontroles aktualitātes.

Saturs1. Neona spektra uzņemšana un monohromātora kalibrēšana.2. Ar lāzeru inducētie atimārie fotogalvaniskie efekti.3. Sārmu metālu divatomu molekulu lāzera inducētās fluorescences spektru pētījumi.4. Štarka efekts divatomu molekulās.5. Atomu un divatomu molekulu fluorescences polarizācija.6. Optiskās – rādiofrekvences dubultrezonanse.

Prasības kredīta iegūšanai.1. Kursa ieskaitei jāizstrādā ne mazāk kā trīs laboratorijas darbi.2. Darbu apstrādei jāapgūst un jāizmanto attiecīgas datoru programmas.3. Nosacījumi:

a. ieskaite ir vārdiska,b. ieskaitē var izmantot fizikālo konstanšu tabulas un rokasgrāmatas.

LiteratūraM.Auzinsh and R. Ferber, Optical Polarisation of Molecules, Cambridge University Press, Cambridge, 1995.W.Demtröder, Laser Spectroscopy. Basic concepts and instrumentation. Springer-Verlag,Berlin,Heidelberg, 1982.R.Ferbers. Divatomu molekulu lāzeru spektroskopija. Mācību līdzeklī “Spektrālie mērījumi”, Rīga, LVU, 1984.R. Ferbers. Luminescences polarizācijas mērījumi. Mācību “Spektrālie mērījumi, I daļa, Rīga, LVU, 1978.