ES likumdošana un rīcībpolitika migrācijas un imigrantu integrācijas

jomā

Dace Akule, PROVIDUS pētniece

Apmācības notiek projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.

•Ekonomiskie migranti - zemi kvalificēti, kvalificēti, augsti kvalificēti•Strādnieki ar īstermiņa vai ilgtermiņa līgumu, sezonas strādnieki•Ģimenes apvienošanās migranti•Studenti•Arī tūrisma un biznesa dēļ iebraukušie ar vīzu

•Atkarībā no statusa - regulārie jeb dokumentētie (legālie) migranti. Neregulārie jeb nedokumentāti (nelegāli) migranti - nelegāla iebraukšana valstī, beidzies vīzas termiņš, nav tiesiskais statuss, arī tie, kas meklēt patvērumu bez iemesla

Terminoloģija: brīvprātīgie imigranti

• Bēgļi - ANO Konvencija par bēgļu statusu definē bēgli kā personu, kas dzīvo ārpus savas pilsonības valsts un nevar vai nevēlas atgriezties tajā, jo ir pamatotas bailes no vajāšanas rases, reliģiskās piederības, tautības, kā arī piederības politiskajai vai kādai sociālajai grupai dēļ, vai savas politiskās pārliecības dēļ. • Patvēruma meklētāji - migranti, kas pārvietojas pāri robežām, lai iegūtu patvērumu ANO bēgļu konvencijas izpratnē, bet kuru bēgļa statuss vēl nav apstiprināts. • Piespiedu migrācija - bēgļi un cilvēki, kuri migrē valsts iekšējo konfliktu rezultātā, kā arī cilvēki, kuri migrē dabas katastrofu, ķīmisko vai atomkatastrofu, sausuma (ūdens trūkuma) dēļ. • Cilvēku kontrabanda - cilvēki tiek nelegāli pārvesti pār robežām, lai gūtu peļņu. Cilvēki, kuri domā, ka viņi ir tikai kontrabandas subjekti, patiesībā var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem. Kontrabandas organizētājiem cilvēkdrošība un labklājība ne vienmēr ir prioritāte. Cilvēku kontrabandas ietvaros var būt gan migranti, kuri pārvietotas piespiedu kārtā, gan arī tādi, kuri brīvprātigi pametuši savu dzimteni, lai meklētu labākas ekonomiskās un sociālās iespējas. • Cilvēktirdzniecības upuri - cilvēki, kuri tiek piekrāpti vai piespiedu kārtā pārvietoti, lai tālāk tiktu pakļauti ekspluatācijai

Terminoloģija: piespiedu migrācija

• Kas ir imigrants ES pasaulē? Trešo valstu valstspiederīgais, kuram ir vai nu termiņuzturēšanās vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai ES pastāvīgā rezidenta statuss.

• Kas ir Latvijas pilsonis Īrijā? Mobils ES pilsonis, kas dzīvo citā ES valstī. Tas nav imigrants.

• Kas ir Latvijas nepilsonis? No ES perspektīvas, tas ir trešās valsts valstspiederīgais - jo nav ES dalībvalsts (Latvijas) pilsonis. Tajā pat laikā nepilsoņiem ir brīvas ceļošanas iespējas, tāpat kā citiem ES pilsoņiem. BET viņiem nav brīva darbaspēka kustības tiesības. Nepilsonis akadēmiskā terminoloģijā ir pirmās/ otrās/ trešās paaudzes imigrants - iebraucis padomju laikos, palicis uz dzīvi. • Naturalizējies trešo valstu valstspiederīgais ir ES pilsonis.

Terminoloģija

1997.gadā Amsterdamas līgumā 2 punkti par imigrantu integrāciju: • 13.pants – dod tiesības Padomei veikt nepieciešamās rīcības, lai cīnītos ar diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģisko vai citu uzskatu, īpašo vajadzību, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ,

• 73.pants – dod Padomei uzdevumu izstrādāt imigrācijas politiku, tai skaitā iebraukšanas un uzturēšanās noteikumus, ilgtermiņa vīzu izsniegšanas standartus un procedūras, tai skaitā ģimenes apvienošanās dēļ. Tāpat Padomei dots uzdevums pieņemt mērus, lai noteiktu tiesības un noteikumus, kā legālie trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo vienā ES valstī, var uzturēties arī citā ES valstī.

ES madāts rīcībai

Lisabonas līgums (spēkā kopš 2009.gada)

79.4 pants: Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Pamattiesību harta (spēkā kopš 2009.gada) ir saistoša ES institūcijām, kā arī dalībvalstīm situācijās, kad tās ievieš ES likumdošanu.

Hartā ir normas, kas attiecas arī uz trešo valstu valstpiederīgajiem, piemēram, tiesības uz īpašumu, tiesības uz pulcēšanās brīvību. Taču daļa tiesību attiecas tikai uz ES pilsoņiem, piemēram, tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

ES madāts rīcībai

• Tamperes programma, 1999.gads

ES līderi aicināja izstrādāt kopīgu imigrācijas politiku, kas arī nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Mērķis – nodrošināt viņiem tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi ar ES pilsoņu tiesībām un pienākumiem.

• Hāgas samits, 2004.gads

ES līderi aicināja vairāk koordinēt nacionālās ES valstu integrācijas politikas un ES iniciatīvas šajā jomā. Pieņēma Imigrantu integrācijas politikas pamatprincipus, kas ir pamatā tālākajai ES rīcībai šajā jomā.

ES uzstādījumi

1. Integrācija ir dinamisks, visu imigrantu un dalībvalsts pamatiedzīvotāju savstarpējas pielāgošanās divvirzienu process. (piemēram, veicināt toleranci pret imigrantiem un viņu vajadzībām sabiedrībā) 2. Integrācija prasa Eiropas Savienības pamatvērtību respektēšanu. (Integrācijas kursi un ES vērtību skaidrošana Francijā un Nīderlandē) 3. Nodarbinātība ir galvenais integrācijas procesa komponents, un tam ir centrālā nozīme, lai imigranti piedalītos, sniegtu savu ieguldījumu vietējās sabiedrības dzīvē un lai šis ieguldījums kļūtu acīmredzams. (Čehijā ir vienkārša procedūra imigrantu uzņemšanai - ļauj imigrantam palikt valstī arī tad, kad viņš meklē darbu)

4. Pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas. (Lielākā daļā ES dalībvalstu ir integrācijas un valodas kursi imigrantiem)

Pamatprincipi

5. Izglītības jomā pieliktām pūlēm ir izšķiroša nozīme, lai imigrantus un īpaši viņu pēcnācējus sagatavotu par veiksmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem. (Somijā pašvaldības saņem valsts finansējumu, lai palīdzētu imigrantu bērniem viņu izglītības procesā, iespēja mācīties dzimtajā valodā). 6. Labākas imigrantu integrācijas faktoru vidū izšķirošs ir nosacījums, ka ieceļotājus nediskriminē un viņi ir līdztiesīgi pamatiedzīvotājiem attiecībā uz piekļuvi iestādēm, kā arī sabiedriskiem un privātiem labumiem un pakalpojumiem. (Itālijā ir vairākas organizācijas, kas palīdz imigrantiem iegūt sociālos un juridiskos pakalpojumus). 7. Svarīgs integrācijas mehānisms ir bieža sadarbība imigrantu un dalībvalsts pilsoņu starpā. To var attīstīt kopīgos forumos, starpkultūru dialogā, sniedzot informāciju par imigrantiem un viņu kultūru, kā arī veicinot labākus dzīves apstākļus pilsētu vidē. (Kopīgi pasākumi, talkas - uzlabot savu pagalmu kopā ar vietējiem un imigrantiem).

8. Eiropas Pamattiesību harta garantē dažādu kultūru un reliģiju praksi, un šīs tiesības ir jāaizsargā, ciktāl tas nav pretrunā ar citām nepārkāpjamām Eiropas tiesībām vai atsevišķo valstu likumiem. (Luksemburga karu gadu organizē konferenci, kur piedalās visu reliģiju pārstāvji)

Pamatprincipi

9. Imigrantu integrāciju, īpaši vietējā līmenī, veicina viņu līdzdalība demokrātijas procesos un integrācijas politikas un pasākumu formulēšanā. (Beļģijā vairākas pašvaldības ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās; vairākās dalībvalstīs imigranti ir iesaistīti integrācijas politikas veidošanā). 10. Integrācijas politikas un pasākumu dominējoša virzīšana visos attiecīgajos politikas resoros un valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir svarīgs sabiedrības politikas veidošanas un īstenošanas faktors. (Somijā ir konsultatīvā padome par integrāciju, kas koordinē aktivitātes vairāku ministriju/ institūciju vidū). 11. Skaidru mērķu izvirzīšana, indikatoru un novērtēšanas mehānismu izveide ir nepieciešama, lai noregulētu politiku, novērtētu integrācijas progresu un efektīvāk izmantotu informācijas apmaiņu. (Zviedrijā Integrācijas departaments visu laiku novēro integrācijas politikas attīstību, izvērtē to un aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā).

Pamatprincipi

• Stokholmā 2009.gadā ES līderi vienojās par ambiciozu programmu integrācijas jomā. Dalībvalstu integrācijas politikas ir jāatbalsta ar papildus struktūrām, rīkiem un zināšanu apmaiņas iespējām, kā arī koordināciju tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušanās. Jāveido ES līmeņa iespējas apmainīties ar pieredzi un praksi. Komisijai jāstrādā pie moduļiem, lai atbalstītu integrācijas procesu un attīstītu indikatorus, lai spētu novērtēt integrācijas politikas rezultātus.

Eiropa 2020 stratēģija (2010.gada marts) iekļauj trīs ES līmeņa mērķus, kas saistās ar imigrantu integrāciju: • 75% nodarbinātības līmenis sieviešu un vīriešu vidū (vecuma grupā 20-64 gadi), iekļaujot arī labāku legālo imigrantu nodarbinātību, • Uzlabot izglītības līmeni, samazināt skolas ‘izkritēju’ skaitu un palielināt universitātes grāda ieguvušo skaitu, • Veicināt sociālo iekļaušanos – nabadzības mazināšanos (no nabadzības riska izslēgt vismaz 20 miljonu cilvēku).

ES uzstādījumi

Kopīgā integrācijas dienas kārtība 2005.-2010.gadam (Common Agenda for Integration) nosaka, kā ES strādās ar pamatprincipu ieviešanu – pamats tādiem instrumentiem kā European Website on Integration un European Integration Forum.

Eiropas dienas kārtība integrācijai (2011.gads, European Agenda for Integration) – Komisijas ierosinājums palielināt centienus, lai veicinātu imigrantu ekonomiskās, sociālās, kultūras un politiskās līdzdalības iespējas, uzverot vietējās rīcības nozīmi (pašvaldību līmenis). Dokuments norāda uz izaicinājumiem, kas ir jārisina, lai ES varētu gūt lielāku labumu no imigrācijas un daudzveidības. Tāpat tiek uzsvērta izcelsmes valsts loma integrācijā.

ES uzstādījumi

• Regulāras ministru tikšanās, lai diskutētu par imigrantu integrācijas jautājumiem, imigrācijas politiku, • Nacionālie integrācijas kontaktpunkti (National contact points on integration) – izveidoti kopš 2002.gada. Regulāras ierēdņu tikšanās, lai apmainītos ar pieredzi un praksi imigrantu integrācijas jomā katrā dalībvalstī. Latvijā kontaktpunkts – KM. • Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds – izveidots 2007.gadā. Fonda mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus imigrantu integrācijas jomā, lai īstenotu pamatprincipus. Pamata mērķgrupa – nesen iebraukušie (5 gadi) imigranti. Fondam 2007.-2013.gadam piešķirti 825 miljoni Eiro darbībai ES un dalībvalstu līmenī. • Dalībvalstu līmenī – daudzgadu un ikgada programmas. LV 75% fonda finansējums, 25% - LV finansējums. Līdzekļu apjoms atkarīgs no imigrantu skaita.• ES līmenī Komisija izstrādā ikgada programmu un izsludina konkursus ES līmeņa darbībām. ES līmenim paredzēti 7% no kopējā fonda līdzekļu apjoma. • Pēc 2013.gada (nākamais ES daudzgadu budžets) Komisija rosinājusi visus migrācijas fondus apvienot vienā.

ES instrumenti

• Dod iespēju nevalstiskajām organizācijām no visām ES valstīm izteikt savus viedokļus un diskutēt par ES imigrantu integrācijas politiku.

• Forumā piedalās aptuveni 100 dalībnieki, tas tiekas 2 reizes gadā.

• Forumu organizē Eiropas Komisija un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

• No Latvijas forumā piedalās 2 NVO – Patvērums “Drošā māja” un PROVIDUS

• Pēdējais forums 30.05.-01.06.2012. par ES ģimenes apvienošanās direktīvu

Eiropas integrācijas forums

• Unikāla mājas lapa integrācijas praktiķiem un politikas veidotājiem gan NVO, gan institūciju vidū. Piedāvā:

• labo prakšu piemērus• elektronisku bibliotēku svarīgākajiem dokumentiem (likumdošana, politikas dokumenti, konferenču ziņojumi, pētījumi) imigrantu integrācijas jomā• ikdienas ziņas un gaidāmo notikumu sludinājumi• Eiropas, nacionālā un privātā finansējuma iegūšanas iespējas rīcībai integrācijas jomā• Saites uz simtiem integrācijas aktīvistu – NVO, pētniecības centri, utt.• Faktu lapas par katru valsti• Iespēju apmainīties ar informāciju un “tīkloties”, atrast potenciālus projekta partnerus. • pamata informācija angļu, franču un vācu valodā.

• Adrese www.integration.eu

Eiropas integrācijas mājas lapa

Mērķis – veicināt pieredzes apmaiņu par labo praksi integrācijas jomā, dažādām iniciatīvām (pašvaldību, NVO, valsts, utt.)

• 2004.gadā pirmais izdevums par integrācijas kursiem jaunajiem iebraucējiem un bēgļiem, pilsoniskās līdzdalības iespējām un integrācijas rādītājiem

• 2007.gadā otrais izdevums par integrācijas mērķu iekļaušanu nozīmīgākajās rīcībpolitikās, mājokļa un ekonomiskās līdzdalības iespējām

• 2010.gadā trešais izdevums par masu mediju lomu integrācijas veicināšanā, izpratnes veicināšanu un imigrantu iedrošināšanu, dialoga platformām, pilsonības iegūšanas un praktizēšanas iespējām.

Integrācijas rokasgrāmatas

• Eiropas integrācijas moduļi – materiāls, lai dalībvalstis var smelties iedvesmu rīcībai integrācijas jomā. Līdz šim Komisija izstrādājusi moduļus par • integrācijas un valodas kursiem, • uzņemošās sabiedrības apņemšanos, • aktīvu imigrantu līdzdalību visās dzīves jomās.

• Rādītāji imigrantu integrācijas ‘mērīšanai’ nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļaušanās un aktīvās pilsonības jomās. Pilotprojekts ar Eirostatu un dalībvalstu statistiskajām pārvaldēm. Pirmo rezultātu prezentācija gaidāma 2013.gadā

Citi instrumenti

• 2003.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ES ir ilgtermiņa rezidenti nosaka, kā persona var tikt pie ilgtermiņa rezidenta statusa, un kā viņš var mainīt dzīves vietu (dzīvot citā valstī ne tajā, kurā statuss piešķirts)• 2003.gada ģimenes apvienošanās direktīva nosaka noteikumus, kā legālie imigranti var īstenot savas tiesības uz ģimenes dzīvi• 2004.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses un brīvprātīgā darba nolūkā• 2005.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu zinātniskas pētniecības nolūkos• 2009.gada direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos• 2011.gada direktīva par vienotu pieteikuma procedūru un vienotu uzturēšanās atļauju trešo valstu valstspiederīgo dzīvošanai un nodarbinātībai kādā ES dalībvalstī, kā arī kopīgu tiesību kopumu legāli rezidējošajiem imigrantiem

Likumdošana, kas ietekmē integrāciju

• Izveidots 2003.gadā, lai dalībvalstis regulāri apmainītos ar informāciju imigrācijas politikas jomā - sniegtu aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu ES politikas veidošanu šajās jomās.

• Tīklu koordinē Eiropas Komisija, tajā iesaistās nacionālie kontaktpunkti.

• Latvijā – PMLP

• Informācija par statistiku un likumdošanas izmaiņām Latvijā un ES kopš 2006.gada

• http://www.emn.lv/lv/

Eiropas migrācijas tīkls

2011.gada novembrī Komisija nāca klajā ar ES imigrācijas portālu, lai sniegtu informāciju:

• trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ieinteresēti dzīvot ES, bet vēl šeit nedzīvo. • trešo valstu valstspiederīgajiem, kas jau dzīvo ES, bet vēlas pārcelties uz citu ES valsti.

Informācija angļu un franču valodā ir pieejama dažādiem imigrantu tipiem, iekļaujot arī detalizētus aprakstus par procedūrām un noteikumiem visās 27 ES valstīm.

Adrese http://ec.europa.eu/immigration/

ES imigrācijas portāls

Prezentācija izveidota, izmantojot European Website on Integration publicēto materiālu par ES rīcību integrācijas jomā http://ec.europa.eu/ewsi/en/mandate.cfm

Arī par citu ES rīcībpolitiku mērķiem, likumdošanu un instrumentiem, kas veicina imigrantu integrāciju (izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, jauniešu politika, kultūra) pieejama European Website on Integration

Plašāka informācija