es filees struktŪrfondu gadskĀrtĒjais ievieŠanas ziŅojums 2005.gads latvija vienotais...

ES STRUKTŪRFONDU GADSKĀRTĒJAIS IEVIEŠANAS

ZIŅOJUMS

2005.GADS

Latvija

Vienotais programmdokuments

Mērķa 1 programma 2004. – 2006. gadam

Sagatavots saskaľā ar Padomes regulas (EK) Nr. 1260/1999 37. pantu

SATURS IEVADS......................................................................................................................... 1

1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA: SOCIĀLEKONOMISKĀ SITUĀCIJA................ 2

2. STRUKTŪRFONDU IEVIEŠANAS PROGRESS.................................................. 4

2.1. Finanšu līdzekļu apguve........................................................................................ 4

2.2. Prioritāšu un pasākumu ieviešanas progress........................................................ 7

2.2.1. Pasākumu ieviešanas apraksts........................................................................... 7

Eiropas Reģionālās attīstības fonds.................................................................. 7

Eiropas Sociālais fonds..................................................................................... 20

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības

Vadības finansēšanas instruments...................................................................

29

ES struktūrfondu administrēšanas tehniskās palīdzības pasākumu

ieviešana............................................................................................................

44

2.2.2. Vadības komitejas................................................................................................ 48

2.3. Finanšu kontrole un audits................................................................................... 49

2.4. Struktūrfondu uzraudzība un izvērtēšana............................................................. 58

2.4.1. Vadības informācijas sistēma............................................................................. 58

2.4.2. Tematiskā izvērtēšana......................................................................................... 60

3. CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBAS PLĀNA STRUKTŪRFONDU VADĪBĀ

IESAISTĪTAJĀM INSTITŪCIJĀM IEVIEŠANA..................................................... 67

4. STRUKTŪRFONDU VADĪBAS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJAS

IEVIEŠANA.................................................................................................................. 70

5. JURIDISKAIS IETVARS......................................................................................... 76

5.1. Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums............................................... 76

5.2. Ministru kabineta noteikumi................................................................................. 76

6. PASĀKUMI, KAS VEIKTI, LAI NODROŠINĀTU ATBILSTĪBU EIROPAS

KOPIENAS POLITIKAI (HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI) .................................... 81

6.1. Informācijas sabiedrība......................................................................................... 81

6.2. Ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība............................................................... 82

6.3. Reģionālā jeb teritorijas līdzsvarota attīstība........................................................ 82

6.4. Vienādu iespēju nodrošināšana un dzimumu līdztiesība..................................... 83

7. EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA UN EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS

FONDA LĪDZFINANSĒTO PASĀKUMU SASAISTE AR NACIONĀLO

2004.GADA RĪCĪBAS PLĀNU NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANAI..................

84

8. SECINĀJUMI PAR STRUKTŪRFONDU IEVIEŠANU 2005.GADĀ UN

UZDEVUMI 2006.GADAM......................................................................................... 85

PIELIKUMI.................................................................................................................. 90

1

IEVADS

Vienotais programmdokuments (turpmāk – VPD) ir izstrādāts Eiropas Savienības (turpmāk -

ES) struktūrfondu Mērķa 1 programmas ieviešanai Latvijā no 2004 līdz 2006.gadam. VPD

aptver piecas ES struktūrfondu prioritātes, kas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības

fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF), Eiropas Lauksaimniecības

virzības un garantiju fonda virzības daļas (turpmāk - ELVGF) un Zivsaimniecības vadības

finansēšanas instrumenta (turpmāk –ZVFI).

VPD ir noteiktas šādas prioritātes:

Ilgtspējīgas attīstības veicināšana;

Uzľēmējdarbības un inovāciju veicināšana;

Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana;

Tehniskā palīdzība.

Latvijai pieejamais struktūrfondu finansējums 2004-2006.gadam ir 625,5 miljoni EUR.

Vienotais programmdokuments Eiropas Komisijā (turpmāk - EK) tika apstiprināts 2004. gada

17.jūnijā. Programmas papildinājums (turpmāk - PP) Eiropas Savienības struktūrfondu

uzraudzības komitejā tika apstiprināts 2004. gada 30.jūnijā.

Padomes regulas (EK) 1260/1999 37. pants nosaka, ka vadošā iestāde sešu mēnešu laikā pēc

katra kalendārā gada beigām iesniedz EK gadskārtējo ieviešanas ziľojumu. Šis ir otrais

ieviešanas ziľojums Mērķa 1 programmai 2004. – 2006.gadam un aptver laika periodu no

2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim.

Saskaľā ar 2004.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.200 „Noteikumi par

Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” (turpmāk – Noteikumi Nr.200) ES struktūrfondu

vadībā iesaistītās institūcijas ir:

vadošā iestāde (Finanšu ministrija);

maksājumu iestāde (Valsts kase);

pirmā līmeľa starpniekinstitūcijas (Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes

ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Īpašu

uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un Zemkopības ministrija);

otrā līmeľa starpniekinstitūcijas (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Lauku atbalsta

dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra un Profesionālās izglītības attīstības aģentūra);

grantu shēmu apsaimniekotāji (Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Sabiedrības

integrācijas fonds, Sociālo pakalpojumu pārvalde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra);

uzraudzības komiteja;

vadības komitejas (ERAF, ESF, ELVGF un ZVFI).

Lai pilnveidotu ES struktūrfondu ieviešanas tiesisko ietvaru, 2005.gadā tika izstrādāts

„Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums”, kurš Saeimā pieľemts 2005.gada

8.decembrī un stājies spēkā no 2006.gada 1.janvāra.

2

1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA: SOCIĀLEKONOMISKĀ

SITUĀCIJA

Latvijā veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību.

Latvijā ir vērojami augstākie izaugsmes tempi ES. Augstos izaugsmes tempus nodrošināja

stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika un eksporta pieaugums.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) 2005.gadā pieauga par 10,2 %. Īpaši strauja

izaugsme bija vērojama 2005. gada 2. un 3. ceturksnī (abos ceturkšľos salīdzinājumā ar

iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugums – par 11,4%, kas ir straujākie pieaugumi

ceturksnī, kādi Latvijā jebkad ir bijuši pēc neatkarības atgūšanas.1 IKP pieaugumu 2005.gadā

veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā par 17,4% (īpatsvars IKP struktūrā –

19,8%), transporta un sakaru nozarē – par 16,2% (īpatsvars IKP struktūrā 15,9%), apstrādes

rūpniecībā – par 6,3% (īpatsvars IKP struktūrā 13,1%), būvniecībā – par 15,5% (īpatsvars

IKP struktūrā 6,0%.

Ekonomiskā aktivitāte pieaugusi visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. 2005.gada

3.ceturksnī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 5,4%, lauksaimniecības – par

4,3% (visa 2004.gada laikā šis rādītājs bija 4,5%), būvniecības – par 15,8% (2004.gadā –

13%). Transporta un sakaru nozare 2005.gada pirmajos deviľos mēnešos pieaugusi par

16,3%, kas ir par 3,4 procentu punktiem vairāk nekā 2004.gadā. Pēc iestāšanās ES īpaši

strauji palielinājās kravu pārvadājumi, kā arī pieaug pasažieru transporta pakalpojumi.2

Ar 2005.gada 1.janvāri ir mainīta lata piesaiste no SDR uz eiro. Lata piesaistes maiľu noteica

Latvijas plāni pievienoties Eiropas valūtas kursa mehānismam II (VKM II) un pēc

nepieciešamo kritēriju izpildes iestāties Ekonomikas un monetārajā savienībā. VKM II Latvija

pievienojusies no 2005.gada 2.maija ar jau pastāvošo lata kursu pret eiro, proti, 1 EUR atbilst

0,702804 LVL.3

Cenu pieaugums enerģētikas sektorā 2005.gadā bija vērā ľemams, īpaši strauji pieauga naftas

un gāzes cenas, kam sekoja ražotāju cenu (par 7,8%) un patēriľa cenu (par 6,7%) pieaugums.

2005.gadā gāzes cenas pieauga par 25,4%, kas inflācijas līmeni paaugstināja par 0,33

procentpunktiem, savukārt degvielas cenas vidēji pieauga par 24,5%, kas inflācijas līmeni

paaugstināja par 1,1 procentpunktu.

Latvijā 2005.gadā inflācija bija augstākā ES (vidējā inflācija - 6,2%), tomēr enerģijas

produktu cenas bija zemākas nekā daudzās ES valstīs. 2005.gadā inflācija saglabājās augstā

līmenī galvenokārt pasaules degvielas cenu kāpuma un inflācijas otrās kārtas (inerces) dēļ.4

Ražotāji cenu kāpumu enerģētikas sektorā kompensēja, paceļot cenas savai produkcijai, līdz

ar to tas vairāk ietekmēja patērētājus.

2005.gadā vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā bija 246 lati, kas ir par 16,5% jeb 35

latiem vairāk nekā 2004.gadā. Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa pieauga par 17,2%

jeb 42 latiem.5

1 LR Ekonomikas ministrijas ziľojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, Rīga, 2005.gada decembris, 8.lpp.

2 Turpat

3 LR Ekonomikas ministrijas ziľojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 9.lpp.

4 Turpat

5 LR Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas www.csb.lv sadaļa „Galvenie rādītāji”

http://www.csb.lv/

3

Uz 2005.gada 31.decembri kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā bija 78,5 tūkstoši,

kas ir par 12 318 mazāk nekā attiecīgajā periodā 2004.gadā, līdz ar ko bezdarba līmenis

samazinājies par 1,1 procenta punktu – no 8,5% uz 7,4%.1 Bezdarbnieku skaits sadalījumā

pēc dzimuma bija 31,5 tūkstoši vīriešu un 47 tūkstoši sieviešu. Lielākais bezdarbnieku skaits

sadalījumā pēc vecuma ir vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem, svārstoties robežās no 12,8%

līdz 13,4%. Vērtējot bezdarbnieku sastāvu pēc izglītības, lielākais bezdarbnieku skaits bija ar

vispārējo izglītību – 48,4% no kopējā bezdarbnieku skaita, ar profesionālo izglītību – 37,8%,

ar augstāko izglītību – 8,5%.2

Latvijas iedzīvotāju skaits 2005.gadā turpināja samazināties. 2006.gada sākumā tas bija

2 miljoni 294 tūkstoši jeb par 11,8 tūkstošiem cilvēku mazāks nekā pirms gada, liecina

Centrālās statistikas pārvaldes dati. Iedzīvotāju skaits 2005.gadā saruka mazāk nekā

2004. gadā, kad tas samazinājās par 11,5 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaits dabiskās

kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) kritās par 11,15 tūkstošiem;

emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 1,13 tūkstoti cilvēku. Mirušo skaits

Latvijā 2005.gadā bija 32,8 tūkstoši jeb par 753 cilvēkiem vairāk nekā 2004.gadā. 2005.gada

dati liecina arī par zīdaiľu mirstības samazinājumu - 163 pirmajā dzīves gadā, salīdzinot ar

2004.gada rādītāju – 191.3

1 Turpat

2 Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapas www.nva.lv sadaļa „Statistika”.

3 LR Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas www.csb.lv sadaļa „Galvenie rādītāji”.

http://www.nva.lv/

http://www.csb.lv/

4

2. STRUKTŪRFONDU IEVIEŠANAS PROGRESS

2.1.Finanšu līdzekļu apguve

Uz 31.12.2005. ES struktūrfondu vadības komitejās saskaľoti projekti par 428 349 995 EUR

jeb 69% no kopējā Latvijai pieejamā struktūrfondu finansējuma. Finansējuma saľēmējiem

izmaksāti 86 130 665 EUR jeb ~14% no kopējā finansējuma. Dalījumā pa fondiem vislabākie

rādītāji ir ELVGF un ZVFI apguvē. ELVGF ietvaros apstiprināti projekti par 81 330 379

EUR jeb 89% no pieejamā ELVGF finansējuma, savukārt projektos izmaksāti 44 017 864

EUR jeb 47,9% no finansējuma. ZVFI ietvaros šie rādītāji ir attiecīgi 14 042 683 EUR jeb

58% un 7 994 622 EUR jeb 32,8% no kopējā pieejamā ZVFI finansējuma (skat. 1. un

2.attēlu).

Salīdzinot ar 2004.gada rādītājiem, jāatzīmē, ka gada laikā vērojams progress ar projektiem

veiktajām atmaksām par 11,25 procentu punktiem. Vērtējot pa fondiem - ERAF ietvaros

2005.gadā vērojams progress par 5,54 procentu punktiem (2004.gadā projektu īstenotājiem

tika izmaksāti 6 184 295 EUR jeb 1,65% no kopējā ERAF piešķīruma, bet ELVGF un ZVFI

ietvaros 2005.gadā progress par 39,68 procentu punktiem un par 23,96 procentu punktiem (šis

rādītājs attiecīgi 2004.gadā bija 7 572 481 EUR jeb 8,24% no ELVGF piešķīruma un

2 158 403 EUR jeb 8,89% no ZVFI piešķīruma). Jāatzīmē arī progress ESF projektos

izmaksātajos līdzekļos, jo 2004.gadā projektu īstenotājiem izmaksas nebija veiktas (skat.

2.attēlu).

1.attēls: „Apgūtais SF finansējums” (dati uz 31.12.2005.)

ERAF vadības komitejā 2005.gadā saskaľoti

projekti par 258 776 712 EUR jeb 69% no kopējā pieejamā ERAF finansējuma un izmaksāti

26 971 776 EUR jeb 7,2% no finansējuma, savukārt ESF projektiem piesaistīti 74 200 221

EUR (56% finansējuma) un izmaksāti 7 146 404 EUR (5,4% finansējuma). Uz 31.12.2005.

struktūrfondu vadības komitejās saskaľoto projektu finansējums dalījumā pa pasākumiem

pievienots 1.pielikumā, savukārt struktūrfondu finansējuma saľēmējiem izmaksātais

struktūrfondu finansējums dalījumā pa pasākumiem pievienots 2.pielikumā.

Uz 31.12.2005. struktūrfondu finansējuma atmaksas no Eiropas Komisijas pieprasītas par

51 629 386 EUR, kas ir 8,3% no kopējā valstij piešķirtā finansējuma. Arī šajā rādītājā

vislielākais progress ir ELVGF un ZVFI ietvaros – atmaksās pieprasīti 29 443 004 EUR jeb

32% no ELVGF piešķīruma un 6 683 859 EUR jeb 28% no ZVFI piešķīruma. Salīdzinot ar

2004.gada rādītājiem, jāatzīmē, ka uz 31.12.2004. Eiropas Komisijā atmaksās tika pieprasīti

2 924 585 EUR jeb 0,25% no kopējā pieejamā struktūrfondu līdzekļu apjoma. Tas nozīmē, ka

gada laikā noticis progress par 8,05 procentu punktiem. Uz 31.12.2004. ERAF un ESF

Struktūrfondu finansējums 2004.-2006.g.

Vadības komitejās saskaņotie projekti

SF EUR EUR % no

finansējuma

ERAF 375 107 182 258 776 712 68,99%

ESF 132 745 000 74 200 221 55,90%

ELVGF 91 848 188 81 330 379 88,55%

ZVFI 24 334 447 14 042 683 57,71%

Kopā 624 035 247 428 349 996 68,64%

68.99

31.01

55.90

44.10

88.55

11.45

57.71

42.29

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

80.00

90.00

100.00

%

ERAF ESF ELVGF ZVFI

Apgūtais SF finansējums (%)

Apstiprinātie projekti Neapgūtais finansējums

5

ietvaros nebija deklarētu izdevumu, savukārt ELVGF un ZVFI ietvaros attiecīgi bija deklarēti

1 345 092 EUR jeb 1,46% no ELVGF piešķīruma (salīdzinot ar rādītājiem uz 31.12.2005.,

2005.gadā vērojams progress par 30,6 procentu punktiem) un 238 298 EUR jeb 0,98% no

ZVFI piešķīruma (gada laikā progress par 26,49 procentu punktiem) (skat. 3.attēls). Eiropas

Komisijā atmaksās tiek pieprasīti jeb deklarēti projektos jau izmaksātie līdzekļi, kuru

atbilstība projektam, attiecināmo izmaksu sarakstam u.tml. ir iepriekš pārbaudīta.

2.attēls: „Izmaksātais SF finansējums” (dati uz 31.12.2005.)

2005.gada novembra beigās Latvija Eiropas Komisijai nosūtījusi pirmo ESF atmaksas

pieprasījumu jeb izdevumu deklarāciju par 3,13 miljoniem EUR, kas uzlabo ESF apguves

salīdzinoši zemos rādītājus. Nosūtīti arī maksājumu pieprasījumi par 12,79 miljoniem EUR

ERAF ietvaros, 29,45 miljoniem EUR ELVGF un 6,69 miljoniem EUR ZVFI ietvaros.

3.attēls: „Maksājumu pieprasījumi EK” (dati uz 31.12.2005.)

Salīdzinot 2005.gada


Izmaksāts SF finansējuma saņēmējiem

SF EUR

Uz 31.12.2004. Uz 31.12.2005.

EUR % no

finansējuma EUR

% no finansējuma

ERAF 375 107 182 6 189 492 1,65% 26 971 776 7,19%

ESF 132 745 000 0 0% 7 146 404 5,38%

ELVGF 91 848 188 7 569 678 8,24%% 44 017 864 47,92%

ZVFI 24 334 447 2 162 765 8,89% 7 994 621 32,85%

Kopā 624 035 247 15 921 935 2,55% 86 130 665 13,80%


EK deklarētie Kopienas izdevumi

No EK saņemtie maksājumi

SF EUR

Uz 31.12.2005. Uz 31.12.2004. Uz 31.12.2005.

EUR % no

finansējuma EUR

% no finansējuma

EUR % no

finansējuma

ERAF 375 107 182 12 418 092 3,31% 0 0% 12 418 092 3,31%

ESF 132 745 000 3 084 429 2,32% 0 0% 3 084 429 2,32%

ELVGF 91 848 188 29 443 004 32,06% 1 345 092 1,46% 28 079 473 30,57%

ZVFI 24 334 447 6 683 859 27,47% 238 298 0,98% 6 680 534 27,45%

Kopā 624 035 247 51 629 386 8,27% 2 924 585 0,47% 50 262 528 8,05%

7.195.38

47.92

32.85

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

%

ERAF ESF ELVGF ZVFI

Izmaksātais SF finansējuma saņēmējiem no kopējā finansējuma (%)

3.31 3.31 2.32 2.32

32.0630.57

27.47 27.45

0

5

10

15

20

25

30

35

%

ERAF ESF ELVGF ZVFI

EK deklarētie Kopienas izdevumi, no EK saņemtie maksājumi no kopējā

finansējuma (%)

EK deklarētie Kopienas izdevumi No EK saņemtie maksājumi

6

pirmo maksājumu prognozi uz 30.04.2005. ar Eiropas Komisijā deklarētajiem līdzekļiem uz

31.12.2005., redzams, ka vislabāk prognozes ir izpildītas Zivsaimniecības vadības

finansēšanas instrumenta (ZVFI) un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda

virzības daļas (ELVGF) ietvaros. Ievērojama starpība starp prognozētajiem maksājumiem un

Eiropas Komisijā deklarēto struktūrfondu finansējumu vērojama Eiropas Sociālā fonda (ESF)

un Eiropa Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros, kas paskaidrots zemāk.

2005. gadā daļā struktūrfondu aktivitāšu tika veiktas izmaiľas projektu ieviešanas laika

grafikos, pagarinot to ieviešanas laiku. Vairāku ERAF un ESF atklāto projektu konkursu

dokumentācijas saskaľošanas vai projektu izvērtēšanas laiks bija garāks nekā sākotnēji

plānots. Bez tam liela daļa ERAF un ESF finansējuma saľēmēju nacionālo programmu

ietvaros ir valsts budžeta iestādes, kuras tiek priekšfinansētas no valsts budžeta līdzekļiem,

līdz ar ko nav motivētas iesniegt atmaksas pieprasījumus. Tāpēc sagaidāms, ka atmaksas

pieprasījumi no valsts institūcijām tiks saľemti projektu īstenošanas noslēguma fāzē.

Atmaksas finansējuma saľēmējiem kavē arī kļūdaini aizpildīti atmaksu pieprasījumi. Tas

skaidrojams kā ar finansējuma saľēmēju, tā arī ar atbildīgo administrējošo institūciju projektu

vadības iemaľu trūkumu un zemo administratīvo kapacitāti, uzsākot ES struktūrfondu

administrēšanu. ESF un daļā ERAF projektu gadījumā galvenais pieprasījumu iesniegšanas

kavējošais faktors ir projektos norādītās auditējamās vērtības, pēc kuru sasniegšanas ir

iespējams iesniegt struktūrfonda pieprasījumu. Saskaľā ar apstiprinātajiem projektiem tiek

plānots sasniegt vienu auditējamo vērtību projekta beigās un attiecīgi iesniegt vienu

struktūrfonda pieprasījumu par visu finansējumu, kas ir viens no iemesliem lēnajai ESF

finanšu līdzekļu apguvei.

Ľemot vērā iepriekš minētos iemeslus, 2005.gada maksājumu prognozes tika koriģētas

2005.gada otrajā pusē. Salīdzinot 2005.gada otro maksājumu prognozi uz 01.11.2005. ar

Eiropas Komisijā deklarētajiem struktūrfondu līdzekļiem uz 31.12.2005., redzams, ka

prognoze ir izpildīta visu struktūrfondu ietvaros un vidējais fondu rādītājs ir 114% no

prognozētā. Prognožu apkopojumu skatīt 4. attēlā zemāk.

4.attēls: „Prognozes un pieprasījumi EK” (dati uz 30.04.2005.un 01.11.2005.)

* Saskaľā ar 2.līmeľa starpniekinstitūciju prognozēm

SF finansējum

s 2004.-2006.g.

2005.g. maksājumu prognoze* EK deklarētie Kopienas izdevumi

2005.g. maksāju

mu prognož

u starpība

SF EUR

Uz 30.04.2005. Uz 01.11.2005. Uz 31.12.2005.

% EUR

% no finansējuma

EUR % no finansējuma

EUR % no

finansējuma

% no prognozē

tā (30.04.20

05.)

% no progno

zētā (01.11.2005.)

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 (10-9)

ERAF 375 107 182 83 830 045

22,35%

12 418 092

3,31% 12 418 092 3,31% 14,81% 100% 85,19%

ESF 132 745 000

29 774 381

22,43%

451 151 0,34% 3 084 429 2,32% 10,36% 684% 673,32%

ELVGF 91 848 188

49 344 981

53,72%

26 167 345

28,49%

29 443 004 32,06% 59,67% 113% 52,85%

ZVFI 24 334 447

5 399 318

22,19%

6 445 529 26,49

% 6 683 859 27,47% 123,79% 104% -20,09%

Kopā 624 035 247

168 348 725

26,98

% 45 482 119

7,29% 51 629 386 8,27% 30,67% 114% 82,85%

7

2.2. Prioritāšu un pasākumu ieviešanas progress

2.2.1. Pasākumu ieviešanas apraksts

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

1.prioritāte „Ilgtspējīgas attīstības veicināšana”

Prioritāte ir orientēta lielākoties uz reģionālās attīstības veicināšanu. Tās pasākumi atbalsta

dzīves kvalitātes uzlabošanu, lai palielinātu Latvijas reģionu kā dzīves un darbības vietas

pievilcību, tādējādi veicinot sabalansētu visas valsts teritorijas attīstību. Prioritātes mērķi ir

dzīves kvalitātes uzlabošana, reģionu pievilcības palielināšana un sabalansētas attīstības

veicināšana. Šie mērķi tiek sasniegti, ieguldot dzīves kvalitātes (vides, izglītības, veselības un

sociālās aprūpes) un pieejamības (transporta, informācijas un komunikāciju) infrastruktūrā

visā Latvijas teritorijā. Prioritāte tiek ieviesta ar 4 pasākumu palīdzību.

1.1. pasākumā „Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana” ietvertas

vairākas aktivitātes, kas vērstas uz vides kvalitātes uzlabošanu: ūdenssaimniecības

sakārtošana apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu līdz 2 000, dalītās atkritumu savākšanas un

šķirošanas punktu izveide, vides prasību ieviešanas un energoefektivitātes paaugstināšanas

veicināšana centralizētām siltumapgādes sistēmām un sabiedrisko pakalpojumu saľēmējam.

Šis pasākums atbalsta arī dabas, kultūras un vēsturiskā mantojuma atjaunošanu, attīstot

infrastruktūru ekotūrisma veicināšanai un tūrisma pakalpojumu piedāvājumu. Pasākums

paaugstinās dzīves līmeni un reģionu pievilcību, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru un

apstākļus, kā arī saglabājot vides un kultūras mantojumu. Šī pasākuma ieviešanai ir piešķirti

29% no kopējā prioritātes finansējuma.

Pasākuma izvirzīto mērķu sasniegšanai 2005.gadā noslēgti līgumi par projektu ieviešanu un

ERAF finansējuma piešķiršanu 40,6 miljonu LVL apmērā. Pilnībā ir īstenoti 2

ūdenssaimniecības infrastruktūras projekti, savukārt 10 projektos ir pabeigti būvdarbi un

struktūrfonda finansējuma saľēmēji gatavo struktūrfonda pieprasījumu gala maksājumam, lai

atgūtu projekta īstenošanai izlietotos finanšu līdzekļus. Līdz 2005.gada beigām ir veikti

būvdarbi, rekultivējot 8,9 ha atkritumu izgāztuvju, tomēr projekti nav uzskatāmi par pilnībā

pabeigtiem, jo nav veikti pēdējie maksājumi projekta ietvaros, kā arī iesniegts struktūrfonda

pieprasījums ERAF līdzfinansējuma atgūšanai par projekta attiecināmajām izmaksām.

2006.gadā tiek plānots projektu ietvaros pabeigt rekultivācijas būvdarbus aptuveni 70 ha lielā

teritorijā. Atklāts projektu konkurss „Dalītās atkritumu savākšanas punktu izveide” tika

izsludināts tikai 2005.gada 16.decembrī sakarā ar to, ka aktivitātes ieviešanas uzsākšanai bija

nepieciešams izstrādāt un apstiprināt reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Projektu

īstenošana plānota 2006.gadā, līdz ar to šobrīd nav iespējams vērtēt rezultatīvā rādītāja izpildi.

Konkursa izsludināšana tika aizkavēta, jo novēloti izstrādāti reģionālie atkritumu

apsaimniekošanas plāni.

Savukārt tikai 2005.gada 1.decembra struktūrfondu uzraudzības komitejā tika pieľemts

lēmums apstiprināt grozījumus 1.1.pasākuma aprakstā, papildinot aktivitātes „Likumdošanas

prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija” ERAF finansējuma saľēmēju loku

ar komercsabiedrībām, kurām saskaľā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 1.punktu

pašvaldība ir nodevusi tās teritorijā esošo atkritumu apsaimniekošanu un rekultivāciju.

Nacionālās programmas ietvaros saskaľā ar ieviešanas grafiku projektus plānots pabeigt

2006.gada beigās, kā rezultātā sešās NATURA 2000 teritorijās tiks izveidota un/vai būtiski

uzlabota ekotūrisma infrastruktūra. Investīciju projektiem siltumapgādes sistēmu

8

infrastruktūras uzlabošanā ERAF nacionālās programmas ietvaros 2005.gadā ir uzsākts

līgumu slēgšanas process, savukārt atklātais konkurss siltumapgādes sistēmu modernizācijai ir

noslēdzies 2005.gada 21.novembrī un tā ietvaros iesniegti 87 projektu iesniegumi. Tā kā

šobrīd notiek projektu iesniegumu vērtēšana un projektu īstenošana vēl nav uzsākusies, nav

iespējams vērtēt rezultatīvo rādītāju izpildi.

Līdzīga situācija ir vērojama arī atklātajā projektu konkursā investīcijām kultūras un vēstures

mantojuma efektīvai izmantošanai tūrisma attīstībā, kur projektu konkurss noslēdzās

2005.gada 5.septembrī un tika pieteikti 112 projektu iesniegumi. Tā kā līdz 2005.gada beigām

turpinājās projektu iesniegumu vērtēšana atbilstoši projektu kvalitātes un specifiskajiem

kritērijiem un nebija uzsākusies projektu ieviešana, nav iespējams šobrīd vērtēt rezultatīvo

rādītāju izpildi. Jānorāda, ka bija vērojama konkursa izsludināšanas aizkavēšanās, jo tikai

2005.gada 30.augustā ES struktūrfondu uzraudzības komitejā rakstiskās procedūras ietvaros

tika apstiprināti grozījumi 1.1.pasākuma ietvaros aktivitātē „Kultūras un vēstures mantojuma

efektīva izmantošana tūrisma attīstībā”, struktūrfonda finansējuma saľēmēju loku papildinot

ar pašvaldību muzejiem un tūrisma informācijas centriem.

Zemāk skatāma programmas papildinājumā noteikto iznākuma un rezultatīvo rādītāju izpilde

uz 31.12.2005.

Iznākuma rādītāji Apjoms1

Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Uzlaboto ūdens pakalpojumu sistēmu

skaits

40

Informācijas avots: Projekta

monitorings

2

(5% no plānotā)

Ieviestie rajonu siltumapgādes sistēmas

uzlabošanas projekti

15


monitorings

0

Slēgto un rekultivēto atkritumu

izgāztuvju teritorijas

75ha


monitorings

0

Potenciālo NATURA 2000 teritoriju ar

attīstītu infrastruktūru skaits

10


monitorings

0

Ieviestie tūrisma infrastruktūras vai

kultūras un vēsturiskā mantojuma

saglabāšanas projekti

10


monitorings

0

Rezultatīvie rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Cilvēku skaita palielinājums, kuri

saľem kvalitatīvu dzeramo ūdeni

1% pieaugums (šobrīd 9%)

Informācijas avots: Vides ministrija

0,3%

(30% no plānotā)

Uzlabota daļa no neatbilstošajām

rajonu apkures sistēmām

10% (šobrīd 150-200 pašvaldībās

centralizētās siltumapgādes sistēmas ir

neatbilstošas) Informācijas avots:

Ekonomikas ministrija

0

Rekultivētās atkritumu izgāztuves

(procentuāli)

7% palielinājums (šobrīd 23%)

Informācijas avots: Vides ministrija

02

Viena tūrista vidējie dienas izdevumi

10% palielinājums

Informācijas avots: Centrālā statistikas

pārvalde

0

Kopumā 1.1.pasākuma ieviešana ir vērtējama kā apmierinoša. Ľemot vērā, ka 2005.gada

nogalē tika izsludināti visi trīs 1.1.pasākuma atklātie projektu konkursi, 2006.gadā ir

1 Aprēķināts, balstoties uz maksimālo iespējamo struktūrfonda finansējuma apjomu.

2 Projekti līdz 31.12.2005. pilnībā nebija pabeigti, taču līdz 31.12.2005. rezultatīvais rādītājs izpildīts par 2%.

2006.gadā projektu ietvaros tiek plānots sasniegt rezultatīvā rādītāja izpildi par 8%.

9

sagaidāma intensīva šo konkursu ietvaros apstiprināto projektu ieviešana, līdz ar to 2006.gadā

būs iespējams izvērtēt rezultatīvo rādītāju izpildi.

1.2. pasākuma „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība” atbalsts ir novirzīts pirmās

kategorijas autoceļu tīkla atjaunošanai ar mērķi izveidot efektīvu sabiedriskā transporta

modeli, uzlabot satiksmes plānošanu un vadību. Lai paaugstinātu atbilstību vides standartiem,

tiek veikti pasākumi pilsētu transporta sistēmu (ieskaitot sabiedrisko transportu) efektivitātes

paaugstināšanai. Tā kā ekonomiskā attīstība piejūras teritorijās ir ļoti atkarīga no jūras ostu

attīstības, nepieciešams modernizēt ostu hidrotehniskās būves un pieeju jūrai, īpaši Latvijas

mazajās ostās. Investīcijas pasažieru vilcienu ritošā sastāva modernizācijā nodrošinās Rīgas

piepilsētas satiksmi un atbilstību EK direktīvām par ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta

sistēmu. Šim apsākumam pieejami 46% no pirmās prioritātes finansējuma.

ERAF nacionālās programmas „Pirmās šķiras autoceļu attīstība” un „Rīgas pilsētas

satiksmes vadības, satiksmes drošības infrastruktūras un sabiedriskā transporta vadības

elementu uzlabošana” norit saskaľā ar plānoto laika grafiku. 2005.gadā ir noslēgti līgumi un

notikusi atklāta projektu iesniegumu konkursa „Transporta sistēmas organizācijas

optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās teritorijās” pirmajā kārtā iesniegto

un apstiprināto projektu īstenošana. Projektiem piesaistīti 1,98 miljoni latu ERAF

līdzfinansējuma. 2006.gadā plānots izsludināt šī atklātā projektu konkursa otro kārtu. Tādējādi

pasākuma ietvaros uz 2005.gada beigām par 35,5% ir atjaunoti ceļi un 63,6% tilti. Tomēr

jāatzīmē, ka cenu sadārdzinājuma dēļ tomēr neizdosies sasniegt sākotnēji noteiktos mērķus.

Galvenokārt sakarā ar cenu pieaugumu celtniecības un ceļu būves nozarēs atsevišķos

projektos izmaksas pieaugušas par 10-30%. Iespējamie situācijas risinājumi ir vai nu

nacionālo programmu projektu sadārdzinājumu segšana no valsts budžeta, vai grozījumu

veikšana projekta īstenošanas gaitā attiecībā uz veicamo darbu apjomu, lai tas iekļautos

apstiprinātajā projekta finansējumā. Attiecībā uz vēl neapstiprinātiem projektiem

nepieciešama precīza projektu plānošana, ľemot vērā arī cenu pieaugumu.

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti 2 mazo ostu projekti sākotnēji plānoto 3 projektu vietā, kuros

2005.gada laikā nebija vērojams progress iekavēto būvdarbu dēļ. Ľemot vērā saľēmēja

finansiālo situāciju, paredzēts projekta realizāciju pārcelt uz nākamo ES struktūrfondu

plānošanas periodu 2007. – 2013.g.

Pēc 2005.gada 30.augustā struktūrfondu uzraudzības komitejā rakstiskās procedūras ietvaros

apstiprinātajiem grozījumiem 1.2.pasākuma ietvaros, aktivitātē „Rīgas piepilsētas dzelzceļa

pasažieru pārvadājumu ritošā sastāva modernizācija” svītrojot atsauci par struktūrfonda

līdzfinansējuma likmes samazināšanu peļľu nesošiem projektiem, tādējādi nodrošinot

atbilstību Padomes regulas (EC) 1260/1999, kas nosaka vispārējos nosacījumus par

struktūrfondiem, 29.3. un 29.4. punktiem, kas nosaka kārtību par ES struktūrfondu

līdzfinansējuma likmes noteikšanu, 2005.gada rudenī tika uzsākts investīciju projekts

pasažieru vilciena ritošā sastāva modernizācijai, kas nodrošinās pasažieru vilcienu sastāva

atjaunošanu.


uz 31.12.2005.

Iznākuma rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

10

Atjaunoto ceļu kilometrāža 250

Informācijas avots: projektu ziľojumi

88,72

(35,5% no plānotā)

Atjaunoto tiltu skaits 11 (līdzvērtīgs apm. 380 m)


7


Atjaunoto dambju un molu skaits 3


-1


sasniegtais apjoms

Pirmās šķiras ceļu, kas atrodas kritiskā

stāvoklī, samazinājums (detalizētāku

informāciju sniedz nākamie trīs

indikatori)

Samazinājums līdz 26% (Pašreizējais

apjoms: 30%)

Informācijas avots: Latvijas valsts ceļi

-2

Pirmās šķiras ceļu ar pietiekošu

nestspēju palielinājums (spējīgi izturēt

11,5 t ass slodzi pirmās šķiras ceļu

tīklā) (procentuāli)

3.9% pieaugums (Pašreiz 73% pirmās

kategorijas ceļu ir asfaltēti un 16%

projektēti 11.5 ass svaram)


41% no plānotā

Pirmās kategorijas grants ceļu

(procentuāli) samazinājums

0.9% samazinājums

(Pašreiz 27%)


19% no plānotā

Nestspēju zaudējušo tiltu skaita

samazinājums pirmās šķiras ceļu tīklā

3.4% samazinājums (Pašreiz 50%)


63% no plānotā

1.2.pasākuma ieviešana ir vērtējama kā ļoti sekmīga, jo kopumā ir sasniegti 80% no plānotā.

Šis fakts skaidrojams arī ar salīdzinoši agri uzsākto programmu īstenošanu, piemēram, ERAF

nacionālā programma „Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstība” tika saskaľota ERAF vadības

komitejā 2004.gada 5.aprīlī, un drīz pēc tam tika uzsākta tās īstenošana.

1.3. pasākums „Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība” atbalstu sniedz,

orientējoties uz elektroniskās pārvaldes iniciatīvas īstenošanu, veidojot publiskus interneta

pieejas punktus un atbalstot augstās caurlaidības platjoslas tīkla paplašināšanu. Informācijas

un sakaru tehnoloģiju attīstībai ir pieejami 10% no kopējā prioritātes finansējuma.

Pasākuma ietvaros 2005.gadā visaktīvāk ir ieviesti ERAF nacionālās programmas

„Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” projekti

sabiedriskās lietošanas informācijas sistēmu attīstībai, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu

kvalitāti. Ľemot vērā laika periodu, kas nepieciešams apjomīgu informācijas sistēmu

izstrādei, 2005.gadā vēl nav iespējams novērtēt izstrādāto informācijas sistēmu skaitu.

Savukārt 2005.gada 28.novembrī noslēdzās atklātais projektu iesniegumu konkurss publisko

interneta pieejas punktu izveidei, kurā tika iesniegti 28 projektu iesniegumi. 2005.gadā tika

uzsākta projektu iesniegumu administratīvā vērtēšana, tādējādi pagaidām nav iespējams

novērtēt fizisko rādītāju izpildi. Aktivitātes „Publisko interneta pieejas punktu attīstība”

ieviešanas uzsākšana aizkavējās, jo struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas ilgstoši

saskaľoja nosacījumus projektu īstenošanai partnerībā. Partnerības princips sniedz iespējas

pašvaldībām īstenot kopīgus projektus, optimizēt finanšu resursu un cilvēkresursu

izmantošanu. Plašāka informācija par šīs aktivitātes partnerībā īstenotajiem projektiem būs

pieejama pēc to ieviešanas 2006.gadā.

2005.gadā netika uzsāktas 1.3.3. aktivitātes „Informācijas un sakaru tīklu attīstība ģeogrāfiski

attālinātajās teritorijās, paplašinot augstas kvalitātes platjoslas tīklus” ieviešana. Satiksmes

ministrija kavējās ar aktivitātes ieviešanas dokumentācijas – atklātā projekta iesniegumu

1 Uz 31.12.2005. informācija nav pieejama.

2 Uz 31.12.2005. informācija nav pieejama.

11

konkursa vadlīniju – izstrādi. Gada vidū atbilstoši Satiksmes ministrijas veiktajam aktivitātes

ieviešanas izvērtējumam Satiksmes ministrijā tika pieľemts lēmums mainīt aktivitātes

ieviešanas veidu no atklātā konkursa uz ERAF nacionālo programmu. Attiecīgi gada nogalē

pirmā līmeľa starpniekinstitūcijā – Satiksmes ministrijā tika uzsākta aktivitātes ieviešanas

dokumentācijas izstrāde. Ľemot vērā novēloto aktivitātes ieviešanas uzsākšanas laiku,

2005.gada 1.decembrī ES struktūrfondu uzraudzības komitejā tika pieľemts lēmums, ka

dokumentācija, kas saistīta ar platjoslas interneta pieslēgumu infrastruktūras izveidi ir

jāizstrādā un jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz 2006.gada 6.janvārim, lai pēc iespējas ātrāk

uzsāktu aktivitātes ieviešanu un ES struktūrfondu finansējuma apgūšanu.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

Izstrādāto vai uzlaboto liela mēroga

nacionālo informācijas sistēmu skaits,

kas pieejams publiskai izmantošanai

11

Atbilstoši struktūrfonda nacionālajai

programmai

Informācijas avots: Īpašu uzdevumu

ministra elektroniskās pārvaldes lietās

sekretariāts

0

Uzstādīto publisko interneta pieejas

punktu skaits

1 000

Informācijas avots: Projektu ieviešanas

ziľojumi

0

Mājsaimniecību skaits, kuras

nodrošinātas ar platjoslas informācijas

un komunikāciju tehnoloģiju (IKT)

līnijām

10 000

Informācijas avots: Projektu ieviešanas

ziľojumi

0


sasniegtais apjoms

Valsts un pašvaldību institūciju

elektronisko pakalpojumu skaits

56

Informācijas avots: Īpašu uzdevumu

ministra elektroniskās pārvaldes lietās

sekretariāts

5

(8,9% no plānotā)

Publisko iestāžu pieejas informācijas

un komunikāciju tehnoloģijām (IKT)

vispārīgs nodrošinājums

Vidusskolām – 100 %

Pašvaldībām – 80%

Informācijas avots: Centrālā statistikas

pārvalde

Vidusskolām – 95 %

Pašvaldībām – 95%

1.3.pasākuma ieviešanas progress vērtējams kā apmierinošs. Šobrīd 95% publisko iestāžu

nacionālās programmas „Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un

pilnveidošana” ietvaros ir nodrošinātas ar atbilstošu datortehniku, tai pat laikā turpinās valsts

nozīmes informācijas sistēmu izstrāde un 2006.gadā uzsākot platjoslas interneta pieejas tīklu

attīstību, tiks veicināta Latvijas teritorijas iedzīvotāju piekļuve internetam teritorijās, kurās

šobrīd nav pieejami informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumi. Sagaidāms, ka

2006.gadā sāksies intensīva publisko interneta pieejas punktu izveide, veicinot sabiedrības

pieeju sabiedriskajiem pakalpojumiem.

1.4. pasākuma „Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība” atbalsts

ir vērsts uz primārās veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas

infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošanu, profesionālās un augstākās izglītības iestāžu ēku

renovāciju un praktiskās apmācības aprīkojuma un iekārtu iegādi, nodarbinātības politikas

ieviešanas institūciju infrastruktūras pilnveidošanu, kā arī valsts sociālās aprūpes iestāžu

modernizēšanu un pielāgošanu jauna veida sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu

piedāvāšanai šajās iestādēs vai ārpus tām, lai veicinātu invalīdu un viľu ģimenes locekļu

12

atgriešanos darba tirgū. Pasākuma īstenošanai paredzēti 15% no prioritātes finansējuma.

2005.gada laikā projektiem minētā pasākuma ietvaros tika piesaistīts viss finansējums.

Jānorāda, ka grantu shēmas projektu iesnieguma konkursa aktivitātes “Alternatīvo sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība” ietvaros pēc pirmā projektu

iesniegumu konkursa atlikušais finansējums tika pārdalīts aktivitātei “Sociālās aprūpes un

sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”.

Attiecībā uz veselības aprūpes nozari 2005.gadā aktivitātes „Neatliekamās medicīniskās

palīdzības infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana” ietvaros iegādātas 20 jaunas operatīvās

neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas un atjaunotas neatliekamās medicīniskās

palīdzības telpas 4 no 11 iestādēm. Ľemot vērā, ka veselības aprūpes nozares aktivitāšu

ieviešanai piesaistītais finansējums ir nepietiekošs un gadījumā, ja netiks piesaistīts papildu

finansējums, pilnībā netiks sasniegts iznākuma rādītājs „Aprīkotu neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniegšanas centru skaits”, daļēji tiks sasniegti iznākuma rādītāji „Veselības aprūpes

iestāžu skaits ar atjaunotām neatliekamās medicīniskās palīdzības telpām” un „Primārās

veselības aprūpes centru skaits.

Saistībā ar izglītības nozari 2005.gadā aktivitātes „Sākotnējās profesionālās izglītības iestāžu

renovācija un mācību aprīkojuma modernizācija” un aktivitātes „Augstākās izglītības iestāžu

nodrošināšana ar mūsdienīgām apmācības iekārtām, tehniku un lieldatoru tīkliem, kā arī ēku

renovācija (ieskaitot pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām)” ietvaros tika atjaunotas 10

profesionālās un 9 augstākās izglītības iestādes, tādējādi aktivitātes iznākuma rādītājs tika

pārsniegts par 46,1%. Papildus tam 14 profesionālajās un augstākās izglītības iestādēs jeb

48,2% no plānotajām tika modernizēts aprīkojums un infrastruktūra. Tā kā atbilstošā

aktivitāte atrodas aktīvā ieviešanas stadijā, 2006.gadā iepriekšminētais rādītājs turpinās

pieaugt.

Sociālās aprūpes un nodarbinātības nozarēs 2005.gadā infrastruktūra tika pilnveidota 30

nodarbinātības politikas ieviešanas institūcijās (62,5% no plānotā) un vienā sociālo

pakalpojumu sniedzējinstitūcijā (5% no plānotā). Attiecībā uz šiem rādītājiem jānorāda, ka

viss atbilstošo aktivitāšu finansējums ir piesaistīts projektiem, kas atrodas aktīvā ieviešanas

stadijā, līdz ar ko plānots rādītājus sasniegt pilnā apjomā, un līdzšinēji salīdzinoši zemāks

iznākuma rādītājs ir skaidrojams ar to, ka par šo aktivitāšu ietvaros īstenoto projektu

iznākumu var spriest tikai pēc to noslēgšanas.

Saistībā ar pasākumam noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem jāatzīmē, ka 2005.gada laikā

ievērojami ir samazinājies ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanas laiks laukos – no 60

minūtēm tas ir samazinājies uz 20 – 40 minūtēm, par 20% ir pieaudzis ar atbilstošu mācību

aprīkojumu un infrastruktūru nodrošināto profesionālās izglītības iestāžu skaits, līdz ar ko

rādītājs izpildīts pilnā apjomā. 2005.gadā ar atbilstošu mācību aprīkojumu un infrastruktūru

nodrošinātas zinātnes un tehnoloģiju ietilpīgās studiju programmas 54% apmērā no plānotā,

tomēr jāatzīmē, ka atbilstošās aktivitātes atrodas aktīvā ieviešanas stadijā un pilnā apjomā

rādītāji tiks sasniegti pēc 2005.gada. Indikatora sasniegšana iespējama tikai pēc iznākuma

rādītāja „Sociālo pakalpojumu sniedzēju institūciju skaits, kuru infrastruktūra ir pilnveidota”

izpildes. Rādītāju plānots sasniegt 2007.gada 2.pusgadā.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

13

Veselības aprūpes iestāžu

skaits ar atjaunotām

neatliekamās medicīniskās

palīdzības telpām

11

Informācijas avots: Projektu uzraudzības

informācija

4


Aprīkotu neatliekamās

medicīniskās palīdzības

sniegšanas centru skaits

6


informācija

0

Jaunu operatīvo neatliekamās

medicīniskās palīdzības

automašīnu skaits

20


informācija

20

(100% no plānotā)

Primārās veselības aprūpes

centru skaits

8


informācija

0

Slimnīcu skaits, kas saistītas

ar asins nodošanas

informācijas sistēmu

20


informācija

0

Atbalstīto institūciju

(izglītības, nodarbinātības.,

sociālās aprūpes) skaits

(detalizētāka informācija

atrodama nākamajos rādītājos)

110


informācija

26 profesionālās

izglītības iestādes; 9

augstākās izglītības

iestādes

(31,8% no plānotā).

Izglītības iestāžu skaits, kuras

nodrošinātas ar modernizētu

tehnoloģisku mācības

aprīkojumu un infrastruktūru

29

5 profesionālās

izglītības iestādes un 9


iestādes

(48,2% no plānotā).

Atjaunoto izglītības iestāžu

skaits 13

10 profesionālās

izglītības iestādes un 9


iestādes (146,1% no

plānotā).

Sociālo pakalpojumu

sniedzēju institūciju skaits,

kuru infrastruktūra ir

pilnveidota

20

(lai noteiktu kopējo projektu skaitu, tiek rēķināts,

ka vidējās viena projekta izmaksas ir 400 000

EUR)


informācija

1 - sociālās aprūpes

institūciju skaits, kuru

infrastruktūra ir

uzlabota

(5% no plānotā apjoma)

Nodarbinātības politikas

ieviešanas institūciju skaits,

kuru infrastruktūra ir

pilnveidota

48

(lai noteiktu kopējo projektu skaitu, tiek rēķināts,

ka vidējās viena projekta izmaksas ir 85 000

EUR)


informācija

30



sasniegtais apjoms

Ātrās medicīniskās palīdzības

sniegšanas laika

samazinājums

15

(Pamats: 30 min pilsētā, 60 min laukos)


informācija

15 min pilsētās un 20-

40 min laukos

Apmācības programmu skaita

palielinājums profesionālās

izglītības un apmācības

iestādēs, kas nodrošinātas ar

atbilstošu un mūsdienīgu

mācības aprīkojumu un

nepieciešamo infrastruktūru

20%

Informācijas avots: IZM

20%

(100% no plānotā)

14

Studiju programmu skaita

palielinājums zinātľu un

tehnoloģiju ietilpīgajās

nozarēs, kuras nodrošinātas ar

atbilstošu un mūsdienīgu

aprīkojumu un nepieciešamo

infrastruktūru

50%

Informācijas avots: IZM

27%

(54% no plānotā)

Sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu

integrēta tīkla paplašināšana

5

(Pakalpojumu tīkls 5 plānošanas reģionos)


informācija

0 1

Kopumā attiecībā uz 1.4.pasākumu jāsecina, ka visu aktivitāšu ieviešana norisinās ļoti aktīvi

un jau šobrīd varam spriest par pirmajiem rezultātiem. No tiem īpaši jāizceļ divi – 2005.gada

laikā ir ievērojami sarucis ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanas laiks laukos – no 60 uz 20 –

40 minūtēm, kā arī par vienu piekto daļu jeb 20% pieaudzis ar atbilstošu aprīkojumu un

infrastruktūru nodrošināto profesionālās izglītības iestāžu skaits.

2. prioritāte „Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana”

Prioritāte pamatā ir orientēta uz uzľēmējdarbības attīstību. Tās pasākumi atbalsta jaunu

uzľēmumu veidošanu un esošo uzľēmumu konkurētspējas paaugstināšanu, nodrošinot

nepieciešamos nosacījumus pārejai uz zināšanu ietilpīgu ražošanu. Prioritātes mērķi ir

veicināt jaunu uzľēmumu rašanos un uzlabot esošo uzľēmumu konkurētspēju, veidojot

zināšanu ekonomikas attīstībai labvēlīgu uzľēmējdarbības vidi. Mērķi tiek sasniegti, sniedzot

atbalstu uzľēmējdarbības un zinātniskās infrastruktūras attīstībai un pieejai tehnoloģijām,

konkurētspējas palielināšanai, inovāciju attīstībai, finanšu resursu nodrošināšanai. Prioritāte

tiek ieviesta ar 5 pasākumu palīdzību.

2005.gada 22.aprīlī ES struktūrfondu uzraudzības komitejā tika apstiprināti grozījumi VPD

8.sadaļā „Valsts atbalsts”, precizējot to atbilstoši esošajai situācijai un norādot valsts atbalsta

programmu datumus atbilstoši Eiropas Komisijā apstiprinātajām valsts atbalsta programmām.

Minētais grozījums bija nepieciešams, jo, izstrādājot VPD, valsts atbalsta programmas vēl

atradās apstiprināšanas stadijā Eiropas Komisijā un atsauce uz to numuriem nebija iespējama.

2.1. pasākuma „Atbalsts inovāciju attīstībai” mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu jaunu

produkcijas veidu vai tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, atbalstot tehniski ekonomisko

pamatojumu izstrādāšanu, kā arī paraugu un izmēģinājuma modeļu izstrādāšanu. Pasākuma

ietvaros jaunizveidotas un esošas komercsabiedrības konkurences paaugstināšanai saľem

atbalstu idejas konceptuālai izstrādei, tirgus izpētei un paraugu un pilotmodeļu izstrādei.

Rezultātā tiks stiprināta saikne starp komercsabiedrībām un zinātniski pētnieciskajām

iestādēm, tādējādi veicinot nacionālās inovāciju sistēmas attīstību. Pasākuma īstenošanai ir

piešķirti 9% no prioritātes kopējā finansējuma. Rādītāja izpilde 2005.gadā ir 0, jo pasākuma

ietvaros sniegtais atbalsts šobrīd no uzľēmēju puses nav pieprasīts, jo komercsabiedrībām uz

doto brīdi prioritāte ir investīcijas ražošanas infrastruktūrā.

2005.gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas ir šīs grantu shēmas apsaimniekotājs,

ir noslēgusi līgumus par 14 projektu īstenošanu un līdz 2005.gada beigām neviena projekta

īstenošana vēl nav pabeigta, līdz ar to nav iespējams veikt iznākuma un rezultatīvo rādītāju

1 Rādītāja izpilde 2005.gadā nav plānota.

15

izvērtējumu. Ľemot vērā pasākuma nozīmi Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanā un tā

nelielo popularitāti komersantu vidū, Ekonomikas ministrija izstrādāja grozījumus inovāciju

valsts atbalsta programmā ar mērķi pilnveidot atbalsta sniegšanas nosacījumus un papildināt

atbalsta programmu ar iespēju saľemt finansējumu arī sākotnējai idejas izpētei, kas ir resursu

ietilpīgs process. Līdz ar to šobrīd nav iespējams izvērtēt pasākuma iznākuma un rezultatīvo

rādītāju izpildi. Balstoties uz Ekonomikas ministrijas iesniegto priekšlikumu, 2005.gada

29.septembrī ES struktūrfondu uzraudzības komiteja rakstiskās procedūras ietvaros

apstiprināja grozījumus 2.1.pasākuma „Atbalsts inovāciju attīstībai” aprakstā, apvienojot

aktivitātes „Tehniski ekonomisko pamatojumu izstrāde” un „Atbalsts paraugu un pilotmodeļu

izstrādei” vienā un precizējot pasākuma ietvaros sniegto atbalstu, lai veicinātu efektīvu šī

pasākuma līdzekļu apgūšanu. Veiktie grozījumi pieļauj inovāciju valsts atbalsta programmas

ietvaros saľemt atbalstu gan idejas konceptuālai izpētei (proof-of-concept), gan tehniskās

priekšizpētes darbiem un pilotmodeļu izstrādei. Papildus atbalsta programmas ietvaros plānots

pieļaut iesniegt projektu iesniegumus atbalsta saľemšanai idejas konceptuālai izstrādei

uzľēmējdarbības uzsācējiem, kas vēl nav nodibinājuši komercsabiedrību.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

Izstrādāti tehniski ekonomiskie

pamatojumi

65

Informācijas avots : ieviešanas atskaites

0

Izstrādāti izmēģinājumu modeļi

115

Informācijas avots : Projekta ieviešanas

atskaites

0


sasniegtais apjoms

Privātā sektora investīciju pieaugums

pētniecības un attīstības pasākumos

27 milj. eiro

Atbilstoši Komercdarbības atbalsta

kontroles likumā noteiktajai prasībai

par līdzfinansējumu

Informācijas avots: Ekonomikas

ministrija

0

Pasākuma ieviešanā ir vērojamas grūtības ar sākotnēji paredzētā finansējuma apguvi, un

uzľēmēji šajā periodā nav izrādījuši aktīvu interesi par inovāciju ieviešanu uzľēmējdarbībā.

Tomēr veiktās izmaiľas atbalsta nosacījumos varētu sekmēt projektu izstrādi un finansējuma

apguvi.

2.2. pasākuma „Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība” mērķis ir atbalstīt

komercsabiedrību konkurētspējas paaugstināšanu, investējot komercdarbības infrastruktūras

attīstībā. Investīcijas finansē jaunu tehnoloģiju ieviešanu un esošo tehnoloģiju modernizēšanu,

kā arī esošo ēku rekonstrukciju vai jaunu ēku celtniecību, ja tas nepieciešams jaunu

tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai. Atbalsts, kas veicina produkcijas ar paaugstinātu

pievienoto vērtību ražošanu, vērsts uz komercsabiedrībām īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Attiecībā uz vides aizsardzību tikai neliela daļa no ražošanas komercsabiedrībām ir

modernizējušas infrastruktūru visās 3 potenciālā piesārľojuma kategorijās - A, B, C1 -

1 Saskaľā ar likumu “Par piesārľojumu” ražošanas uzľēmumi ir iedalīti trīs kategorijās - A, B, C - atbilstoši to

radītajam piesārľojuma riska potenciālam un tiem ir jāsaľem attiecīga darbības licence, kas apstiprina atbilstību

vides standartiem. “A kategorijā” ietilpst uzľēmumi, kuriem obligāti jāievieš “labākie pieejamie tehniskie

paľēmieni”, “B kategorijā” ietilpst uzľēmumi, kuriem jāievieš tīrākas ražošanas tehnoloģijas un “C kategorijā”

ietilpst uzľēmumi, kuriem jādarbojas atbilstoši vispārpieľemtajām vides prasībām.

16

atbilstoši vides aizsardzības standartiem un saľēmušas licenci, tāpēc šajā pasākumā

paredzētais atbalsts ir novirzīts arī komercsabiedrībām visās 3 kategorijās, īpaši pievēršoties

A un B kategorijām, lai tās atbilstu standartiem un varētu saľemt darbības licenci. Papildu

šķērslis komercdarbības attīstībai ir pieejas trūkums sabiedriskajai infrastruktūrai ražošanas

vajadzībām un komercdarbības infrastruktūras nodrošināšanai. Investīcijām infrastruktūrā ir

pieejami 54% no prioritātes kopējā finansējuma.

Pasākuma ietvaros līdz 2005.gada beigām tika atbalstīti 35% komercsabiedrību un

nodrošināts privāto investīciju pieaugums ERAF līdzfinansētu infrastruktūras investīciju

projektu īstenošanai 44,7% apjomā. Tā kā, sākotnēji plānojot atbalstīto uzľēmumu skaitu tika

ľemta vērā augstāka ES struktūrfondu atbalsta intensitāte, salīdzinot ar struktūrfondu

līdzfinansējumu apstiprinātajos projektos, līdz 2005.gada beigām atbalstīto infrastruktūras

investīciju projektu skaits pārsniedz divas reizes. Savukārt 2005.gadā ir pabeigts tikai viens

infrastruktūras investīciju projekts koplietošanas iekārtās, kas nodrošina 10% šī iznākuma

rādītāja izpildi. Līdz 2005.gada 31.decembrim ir pabeigti un apmaksāti 9,7% infrastruktūras

investīciju projekti sabiedriskās lietošanas tīklu pieejamības nodrošināšanā.

Ľemot vērā uzľēmēju augsto interesi par investīcijas privātajā infrastruktūrā ražošanas

procesu un produkcijas modernizēšanai un ieguldījumiem uzľēmumu attīstībā īpaši

atbalstāmajās teritorijās, kā arī to, ka līdz pat 2005. gada oktobrim netika iesniegts neviens

projektu iesniegums 2.4.pasākuma grantu shēmas „Procentu likmju subsīdijas” ietvaros,

2005.gada 4.novembrī ES struktūrfondu uzraudzības komitejā rakstiskās procedūras ietvaros

tika apstiprināti grozījumi programmas papildinājumā, pārdalot finansējumu no 2.1., 2.3. un

2.4.pasākumiem uz 2.2.pasākuma apakšaktivitātēm „Investīcijas privātajā infrastruktūrā

ražošanas procesu un produkcijas modernizēšanai” un „Atbalsts ieguldījumiem uzľēmumu

attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”, palielinot šo grantu shēmu finansējumu.

Zemāk skatāma programmas papildinājumā noteikto iznākuma un rezultatīvo rādītāju izpilde uz

31.12.2005.


Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Atbalstīto uzľēmumu skaits

260


atskaites

91

(35% no plānotā)

Infrastruktūras investīciju projekti, lai

modernizētu ražošanas procesus un

produktus saskaľā ar tirgus standartiem

un prasībām

15


atskaites

32

(213% no plānotā)

Infrastruktūras investīciju projektu

skaits īpaši atbalstāmajās teritorijās

210


atskaites

58


Pabeigti infrastruktūras investīciju

projekti koplietošanas iekārtā

10


atskaites

1

(10% no plānotā)

Pabeigti infrastruktūras investīciju

projekti sabiedriskās lietošanas tīklu

pieejamības nodrošināšanai

31


atskaites

3

(9,7% no plānotā)


1 Apjoms pēc grozījumiem VPD 2.2.1.2.apakšaktivitātē, kas apstiprināti ar Uzraudzības komitejas 04.11.2005.

lēmumu Nr.L-2005/34.

17

sasniegtais apjoms

Privāto investīciju pieaugums

infrastruktūrā

39 milj. eiro




Informācijas avots: Ekonomikas

ministrija

20,5 milj. eiro


Privāto investīciju pieaugums

infrastruktūras attīstībai īpaši

atbalstāmajās teritorijās

14,65 milj. Eiro




Informācijas avots: Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija

3,5 milj. eiro

(44 projekti)


2.2.pasākuma ieviešanas progress kopumā ir uzskatāms par sekmīgu, un tā ietvaros sniegtais

atbalsts komercsabiedrību ražošanas infrastruktūras modernizācijā ir ļoti pieprasīts uzľēmēju

vidū. Pasākums vērtējams kā viens no sekmīgākajiem struktūrfondu finansējuma apguvē, un

sniegtais atbalsts izrādījies pieprasīts. Par minēto faktu liecina arī pasākumu raksturojošie

rezultatīvie un iznākuma rādītāji.

Lai veicinātu komercsabiedrību konkurētspēju, 2.3. pasākuma „Atbalsts mazās un vidējās

uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai” atbalsts tiek sniegts konsultāciju dažādās jomās

saľemšanai un pieredzes apmaiľai, kā arī dalībai starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības

misijās, lai veicinātu komercsabiedrību starptautisku atpazīstamību. Pasākumam pieejamais

kopējais finansējums sastāda 4%.

Izvērtējot līdz 2005.gada beigām sasniegtos iznākuma un rezultatīvos rādītājus, jāsecina, ka

grantu shēmas nav guvušas sākotnēji plānoto popularitāti, līdz ar to 2005.gada 4.novembrī ES

struktūrfondu uzraudzības komitejā rakstiskās procedūras ietvaros tika samazināts

2.3.pasākuma finansējums, jo pēc Ekonomikas ministrijas veiktās analīzes sniegtais atbalsts

pilnībā netiks apgūts, ľemot vērā zemo projektu iesniedzēju interesi par šāda veida

pasākumiem. 2005.gada laikā ir atbalstītas 58 komercsabiedrības, kas sastāda 6,7% no plānotā

atbalstīto komercsabiedrību skaita. No tām 48 komercsabiedrības ir saľēmušas atbalstu

dažāda vieda konsultācijām un pieredzes apmaiľai, savukārt 10 komercsabiedrības ir

saľēmušas ERAF līdzfinansējumu dalībai starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

Atbalstīto uzľēmumu skaits (šis

indikators tiek sīkāk paskaidrots ar

nākamajiem diviem indikatoriem)

870

58

(6,7% no plānotā)

Mazo un vidējo komercsabiedrību

skaits, kas saľem finansiālo atbalstu, lai

izmantotu ārējo konsultāciju

pakalpojumus un pieredzes apmaiľu

580

48

(8,3% no plānotā)

Mazo un vidējo komercsabiedrību

skaits, kas saľem finansiālu atbalstu

līdzdalībai starptautiskajos gadatirgos

un izstādēs

290

10

(3,4% no plānotā)


18

sasniegtais apjoms

Privātā sektora izdevumi konsultācijām

un dalībai tirdzniecības izstādēs

17 milj. eiro



par līdzfinansējumu.

0,67 milj. eiro

(3,9% no plānotā)

Vērtējot 2.3.pasākuma īstenošanas gaitu, var secināt, ka atbalsta nosacījumi komercsabiedrību

dalībai izstādēs nav bijuši pietiekoši interesanti komercsabiedrībām, lai aktīvi pietiektos uz

struktūrfondu finansējumu, kaut arī izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos starptautiskās

izstādēs un tirdzniecības misijās, ir finanšu resursu ietilpīgi. Kaut finansiāli ietilpīgi ir arī

dažādi konsultāciju pakalpojumi, atbalstīto uzľēmumu skaits nesasniedz sākotnēji plānoto

atbalstīto uzľēmumu skaitu. Ir plānots, ka komercsabiedrību aktivitāte pieaugs, ľemot vērā

veiktās izmaiľas atbalsta sniegšanas nosacījumos.

2.4. pasākuma „Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem” pieejamais

finansējums sastāda 21% no kopējā prioritātes finansējuma, un tas vērsts uz finansējuma

pieejamību mazām un vidējām komercsabiedrībām, izveidojot 4 instrumentus- aizdevumi ar

atvieglotiem nosacījumiem komercdarbības uzsākšanai, garantiju izsniegšana mazo un vidējo

komercsabiedrību projektiem ar nepietiekamu ķīlas nodrošinājumu, riska kapitāla fonds un

procentu likmju subsīdijas. Tomēr apgrozāmā līdzekļu un pamatkapitāla trūkums ierobežo

individuālo komersantu, mazo un vidējo un jaunizveidoto komercsabiedrību darbību.

Komercdarbību Latvijā kavē augstas kredītu procentu likmes, kredītvēstures trūkums, ka arī

ķīlas nodrošinājuma prasības.

2005.gadā tika slēgta grantu shēma „Procentu likmju subsīdijas”, jo kopš tās izsludināšanas

2004.gada oktobrī neviens projekta iesniegums šāda veida atbalstam netika saľemts, tāpēc

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ierosināja un struktūrfondu uzraudzības

komiteja atbalstīja pārtraukt aktivitātes ieviešanu. Grantu shēmai pieejamais finansējums

2005.gada 4.novembrī rakstiskās procedūras ietvaros tika pārdalīts apakšaktivitātes „Atbalsts

ieguldījumiem uzľēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” īstenošanai, tādējādi dodot

papildu iespēju uzľēmumiem, kas darbojas īpaši atbalstāmajās teritorijās, saľemt ES

struktūrfondu atbalstu investīcijām uzľēmumu attīstībai. Savukārt no pārējiem finanšu

instrumentiem par veiksmīgāko uzskatāms „Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība”. Līdz

2005.gada beigām tā ietvaros izsniegtas 20 aizdevumu garantijas 1,28 miljoni eiro apjomā.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas vērsti uz atbalstu aizdevumiem, t.sk. mikrokredītiem

un riska kapitāla fondu izveidei, jānorāda, ka programmu darbība līdz 2005.gada beigām nav

uzsākta, jo neveiksmīgi noritējis konkurss par riska fondu vadības kompāniju atlasi, līdz ar to

šobrīd nav iespējams veikt izvērstu pasākuma iznākuma un rezultatīvo rādītāju izvērtējumu.


uz 31.12.2005.


Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Piešķirto aizdevumu skaits (t.sk.

mikrokredītu) 600

0

Piešķirto aizdevumu garantiju skaits 350 20

(5,7% no plānotā)

Veikto riska kapitāla investīciju skaits 55 0


1 Aprēķināts, balstoties uz maksimālo iespējamo granta apjomu

19

sasniegtais apjoms

Papildu finanšu sektora līdzekļu

piesaiste aizľēmumiem (ieskaitot

mikrokredītiem) komercdarbības

darbības uzsākšanai

17 milj. eiro

Pieľemot, ka finansu iestādes piesaista

50% savu līdzekļu aizdevumu un

mikrokredītu piešķiršanai

0

Izsniegto aizdevumu garantiju apjoms

40 milj. eiro

Pieľemot, ka Latvijas Garantiju

aģentūra var uzľemties saistības divreiz

lielākā apmērā nekā pašu kapitāls

1,28 milj. eiro

(3,2% no plānotā)

Izveidoti papildus privātā sektora

uzľēmējdarbības kapitāla ieguldījumi

7,5 milj. eiro

Pieľemot, ka vismaz 30% no privātā

kapitāla tiek pievienots riska kapitāla

ieguldījumiem piešķirtajiem ES un

nacionālajiem līdzekļiem

0

Papildus privātā sektora riska kapitāla

ieguldījumu apjoms

63 milj. eiro

Minimums 88% no privātā kapitāla

piesaistīts procentu likmju subsīdijām

0

Finanšu pasākumu ieviešana nav uzskatāma par veiksmīgu, par ko liecina grantu shēmas

„Procentu likmju subsīdijas” slēgšana un naudas pārdale, jo tajā netika iesniegts neviens

projektu iesniegums. Tāpat nav vērojams garantiju, mikrokredītu un riska kapitāla fondu

atbalsta pasākumu ieviešanas progress.

Zinātniskā potenciāla un lietišķo pētījumu kapacitātes palielināšana ir viens no

priekšnoteikumiem konkurētspējas uzlabošanai un tautsaimniecības izaugsmei. Šobrīd lietišķā

pētniecība, kā arī izpētes un attīstības kapacitāte cilvēkresursu, infrastruktūras un aprīkojuma

ziľā valsts zinātniskajās iestādēs atrodas zemā līmenī. 2.5. pasākuma „Atbalsts lietišķās

zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās” atbalsts ir orientēts uz lietišķo pētījumu

projektu veicināšanu valsts zinātniskajās iestādēs, lai stimulētu jaunu produktu un tehnoloģiju

radīšanu, un uz moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanu valsts zinātniskajām

iestādēm, kas nodarbojas ar stratēģisko un lietišķo pētniecību. Investīcijas sabiedriskajā

izpētes un attīstības infrastruktūrā ir novirzītas jomās, kurās pastāv ievērojams izpētes

potenciāls un ir identificētas iespējas sadarboties ar privāto sektoru.

Pasākuma ietvaros tiek īstenota ERAF nacionālā programma, kurā atbalstu zinātniskās

infrastruktūras izveidei saľem 22 valsts zinātnisko institūciju iesniegtie projekti. To ietvaros ir

nodrošinātas valsts zinātniskās institūcijas un pētniecības centri ar 565 zinātniskās

infrastruktūras iekārtām. Minētais rādītājs pārsniedz sākotnēji plānoto turpat 3 reizes, jo

iepriekš aprīkojums tika norādīts kā kompleksas iekārtas, kas nepieciešamas noteiktu funkciju

izpildei, tomēr projektos veiktās iekārtu iegādes uzskaitītas atsevišķi. Savukārt atklātā

projektu iesniegumu konkursa „Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās

institūcijās” projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši kvalitatīvajiem un specifiskajiem

kritērijiem ir plānots pabeigt 2006.gada februārī, līdz ar to šobrīd nav iespējams sniegt

iznākuma un rezultatīvo rādītāju izvērtējumu.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

Atbalstīto pētniecības projektu skaits

50

0

20

Atbalstīto pētniecības centru skaits

12


programmai

13


Iegādātā pētniecības aprīkojuma

daudzums 200

565 iekārtas



sasniegtais apjoms

Pētniecības centru īstenoto pētniecības

projektu skaita pieaugums 20%

10%

(50% no plānotā)

Augstas konkurētspējas pētniecības

jomu skaits

7


programmai

Projekti īstenoti 7

pētniecības jomās:

(1) materiālzinātne;

(2) organiskā sintēze un

biomedicīna;

(3) koksnes pārstrādes

tehnoloģijas un

mežzinātne;

(4) inženierzinātnes

(enerģētika un

mehānika);

(5) informācijas

tehnoloģijas;

(6) astronomija;

(7) vides zinātnes,

bioloģija un ekoloģija.

Pasākuma ieviešana ir uzskatāma par veiksmīgu, par ko liecina arī sasniegtie pasākuma

iznākuma rādītāji. Uzsākot pētniecības projektu īstenošanu, veiksmīgi tiks nodrošināta

pasākuma ieviešana, sasniedzot noteiktos mērķus.

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

3. prioritāte “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”

Prioritātes ietvaros galvenais atbalsts tiek sniegts izglītības attīstībai, nodarbinātības

veicināšanai, kā arī sociālajai iekļaušanai. Prioritātes mērķis ir darbaspēka konkurētspējas un

kvalitātes paaugstināšana, to sasniedzot ar mūžizglītības, reģionālās un vietējā līmeľa

attīstības, informācijas sabiedrības, vienlīdzīgu iespēju sievietēm un vīriešiem, kā arī sociālo

atšķirību izlīdzināšanas un ekonomikas, darbaspējas un nodarbinātības veicināšanu. Prioritāte

tiek ieviesta ar trīs pasākumu palīdzību.

Tālāk sniegta informācija par katra pasākuma ieviešanu, balstoties uz 2005.gada laikā

aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rezultātiem.

3.1.pasākuma “Nodarbinātības veicināšana” ietvaros tiek veikti aktīvie nodarbinātības

pasākumi, atbalstīta nodarbināto pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, kā arī

stiprināta par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas veidošanu un īstenošanu

atbildīgo institūciju kapacitāte. Šī pasākuma ieviešanai ir piešķirti 43% no kopējā prioritātes

finansējuma.

Līdz 2005.gada beigām 3.1.pasākuma ietvaros atbalstu saľēma 20 571 cilvēks, kas ir 76% no

plānotā atbalstāmo personu skaita. Tas ļauj secināt, ka programmas papildinājumā noteiktais

rādītājs tiks sasniegts. Tomēr līdztekus jāpiezīmē, ka galvenā uzmanība jāpievērš tam, kā

atbalstu saľēmušie cilvēki iekļaujas darba tirgū un cik no atbalstu saľēmušajām personām

21

paliek darba tirgū vidējā termiľā un ilgtermiľā. Ja attiecībā uz pirmo no iepriekšminētajiem

rādītājiem uz 2005.gada beigām sasniegtais rezultāts ir 7438 cilvēki jeb 39% no plānotā, par

ESF atbalsta ilgtspējas rezultātiem varēs spriest programmēšanas perioda beigās, veicot

padziļinātu minētā jautājuma izpēti. Kā ļoti veiksmīga aktivitāte jāatzīmē institūciju

kapacitātes stiprināšana, kas tiek veikta ESF nacionālās programmas "Atbalsts kapacitātes

stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās

institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai" ietvaros. 2005.gadā

atbalstu saľēma 126 institūcijas un visas (556) pašvaldības. Augstais atbalstīto institūciju

skaits skaidrojams ar to, ka, nacionālajai programmai ir plaša mērķa grupa - valsts pārvaldes

iestādes, pašvaldības un sociālie partneri. Diemžēl tikpat sekmīga rādītāju izpilde nav

vērojama attiecībā uz atbalstīto projektu skaitu. No plānotajiem 1 100 Labklājības ministrijas

pārziľā esošo aktivitāšu ietvaros īstenotajiem projektiem līdz 2005.gadam (ieskaitot) atbalstīti

60 projekti jeb 5% no plānotā, savukārt attiecībā uz Ekonomikas ministrijas pārziľā esošo

aktivitāšu ietvaros atbalstītajiem projektiem šis rādītājs ir vēl zemāks – 4 projekti jeb 1,3% no

plānotā. Zemā Labklājības ministrijas pārziľā esošā aktivitāšu rādītāja, kas saistīts ar

atbalstīto projektu skaitu, galvenais iemesls ir faktiskās viena projekta izmaksu atšķirības no

sākotnēji plānotajām, t.i. faktiskās izmaksas ir ievērojami augstākas. Vienlaikus ir jāatzīmē,

ka nozīmīgāks rādītājs par atbalstīto projektu skaitu ir atbalstīto personu skaits, kas tiek

veiksmīgi pildīts. Tādejādi iepriekš minētais drīzāk norāda nevis uz vāju projektu pieteicēju

aktivitāti, bet drīzāk uz augstu realizējamo projektu efektivitāti.

Attiecībā uz Ekonomikas ministrijas pārziľā esošo aktivitāšu ietvaros sasniegto zemo rādītāju

kā galvenais iemesls ir minams tas, ka viena no Ekonomikas ministrijas pārziľā esošajām

divām aktivitātēm 2005.gada laikā netika uzsākta. Viens no aktivitātes uzsākšanas

aizkavēšanās iemesliem bija ieviešanas veida vienkāršošana, kā risinājumu izvēloties

aktivitātes ieviešanu divos veidos, proti, nodalot grantu shēmu un ESF nacionālo programmu.

Grantu shēmas „Nodarbināto kvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšana”

ieviešanai plānoti 4 622 926 EUR, no kuriem ESF daļa ir 1 948 772 EUR un ESF nacionālās

programmas „Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai”

ieviešanai pieejamais finansējums 2 873 275 EUR, no kuriem ESF daļa – 1 339 689 EUR.

Sākotnēji plānotā grantu shēmas aktivitāte - apmācību un konsultāciju pakalpojumi

komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem tika papildināta ar finansiāla atbalsta

iespējām aizdevumu un grantu veidā komercdarbības uzsākšanai. Papildus ar Eiropas

Komisiju tika saskaľotas šīs nacionālās programmas attiecināmās aktivitātes, nodrošinot to

atbilstību EK Regulai Nr. 448/2004, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai

(EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz procedūru finanšu korekciju izdarīšanai palīdzībā, kas

piešķirta no struktūrfondiem, kas aizľēma papildu laiku. Savukārt otrā – grantu shēmā

“Nodarbināto personu kvalifikācijas veicināšana un pārkvalifikācija” bija vērojama zema

projektu iesniedzēju aktivitāte galvenokārt tādēļ, ka grantu shēmas ieviešanas nosacījumi bija

neproporcionāli smagnēji attiecībā pret uzľēmēju ieguvumu no realizējamā projekta. Lai

uzlabotu 3.1.1.aktivitātes ieviešanu, Ekonomikas ministrija 2005.gada nogalē nāca klajā ar

priekšlikumu pārdalīt 3.1.1. un 3.1.3. aktivitātē pieejamo finansējumu, ľemot vērā nelielo

projektu iesniedzēju interesi (uz 2005.gada beigām - 2006.gada sākumu grantu shēmas

ietvaros bija iesniegti projekti par kopējo attiecināmo finansējumu 237 167.53 EUR), kā arī

ierosināja atvieglot 3.1.1. aktivitātes ieviešanas mehānismu. Jāsecina, ka uzľēmēji nav aktīvi

Ekonomikas ministrijas ESF piedāvāto aktivitāšu izmantošanā, ľemot vērā to, ka dokumentu

sagatavošanā ieguldītais laiks nav samērojams ar maksimālo vienam projektam atvēlēto

atbalstu šīs aktivitātes ietvaros apstiprinātās valsts atbalsta programmas nosacījumu dēļ, kā arī

to, ka līdztekus piedāvātajām ESF aktivitātēm uzľēmējiem bija iespēja pieteikties uz ERAF

finansētajām aktivitātēm, kurām tika dota priekšroka.

22

2005.gada 13.aprīlī tika apstiprināti struktūrfondu vadošās iestādes ierosinātie grozījumi

granta finansējuma saľēmēju definējumā1, kas sākotnēji kā finansējuma saľēmējus grantu

shēmu ietvaros paredzēja tikai Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas. Grozījumu

rezultātā granta finansējuma saľēmēju loks 3.1. pasākuma „Nodarbinātības veicināšana” un

3.3. pasākuma „Sociālās atstumtības mazināšana” aktivitātēs „Pētījumu veikšana par sociāli

atstumto grupu iespējām darba tirgū”, „Motivācijas programmas sociālās atstumtības riska

grupām”, „Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai” un

„Sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana” ietvaros tika papildināts ar valsts

pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, pašvaldību uzľēmumiem un individuālajiem komersantiem.

2005.gada 29.septembrī struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja Ekonomikas

ministrijas ierosināto grozījumu 3.1.3.aktivitātes „Apmācības un konsultācijas

komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem” aprakstā, ļaujot šīs aktivitātes ietvaros

sniegt gan konsultatīvu, gan finansiālu atbalstu grantu un aizdevumu veidā komercdarbības un

pašnodarbinātības uzsācējiem.

3.1.pasākuma ietvaros īstenojamās ESF nacionālās programmas kopumā tiek īstenotas

atbilstoši ieviešanas laika grafikam, tomēr parādās nelielas laika nobīdes iepirkuma

procedūras aizkavēšanās dēļ. Kā vienu no ieviešanu kavējošajiem faktoriem jānorāda

nosacījumu sasniegt auditējamo vērtību, lai būtu iespēja iesniegt otrā līmeľa

starpniekinstitūcijā struktūrfondu pieprasījumu. Līdz ar to rodas situācija, ka dažās aktivitātēs

darbības tiek veiktas, tomēr struktūrfondu pieprasījums tiek iesniegts tikai pēc auditējamās

vērtības sasniegšanas, kas bieži vien tiek sasniegta tikai projekta beigās un tādējādi šādu

projektu ietvaros nav novērojams vienmērīgs finanšu progress.

3.1.pasākuma ietvaros tiek īstenoti divi atklāti projektu iesniegumu konkursi un 2005.gada

laikā ir noslēgti līgumi ar projektu īstenotājiem par aptuveni 35 % no šajās aktivitātēs

pieejamā finansējuma. Gada beigās noslēdzas atkārtoti konkursi minēto aktivitāšu ietvaros,

līdz ar to pēc rezultātu noskaidrošanas varēs spriest par pieprasījumu minēto aktivitāšu

ietvaros, kā arī projektiem piesaistītā finansējuma kopējo apjomu.

3.1.pasākuma ietvaros tiek īstenotas divas grantu shēmas, viena no kurām ir augstāk minētā

Ekonomikas ministrijas pārziľā esošā 3.1.1.aktivitāte un otra ir Sabiedrības integrācijas fonda

administrētā grantu shēma 3.1.5.3.aktivitātē „Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu

iespējām darba tirgū”, kuras ietvaros 2005.gadā ESF vadības komitejā tika saskaľoti projektu

sarksti par 42 % no aktivitātē pieejamā finansējuma un 2005.gada novembrī tika izsludināts

atkārtots projektu iesniegumu konkurss par aktivitātē atlikušo finansējumu.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

1 Grozījumus nosaka 08.03.2005. apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr.172 „Grozījums Ministru

kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.200 "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”.

23

Atbalstu saľēmušo cilvēku skaits

(sadalījumā pa dzimumiem, izglītības

līmeľiem un vecuma grupām), t.i.,

i. Bezdarbnieki un darba meklētāji, ii.

darbinieki, iii. komersanti

27 000


informācija

20 571

(76% no plānotā)

Kapacitātes palielināšanas pasākumu

atbalstīto institūciju skaits

100

Informācijas avots: Projektu

uzraudzības informācija

59 Nodarbinātības

valsts aģentūras

struktūrvienības,

20 Profesionālās

karjeras izvēles centra

filiāles;

8 Valsts darba

inspekcijas

struktūrvienības, 24

Latvijas Brīvo

arodbiedrību savienības

nozaru arodbiedrības,

15 Latvijas Darba

devēju konfederācijas

dalīborganizācijas;

kopā 126 institūcijas

(126% no plānotā)

visas 556 pašvaldības.

Atbalstīto projektu skaits (tikai LM)

1 100



60

(5% no plānotā)

Atbalstīto projektu skaits (tikai EM)

300



4

(1,3% no plānotā)

Rezultatīvie rādītāji1 Apjoms

Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Personu skaits, kas iekļaujas darba tirgū

pēc apmācības vai pārkvalifikācijas

(sadalījumā pa dzimumiem, vecuma

grupām)

18 900



7 438

(39% no plānotā)

Atbalstīto institūciju īpatsvars (% no

visām institūcijām, kuras guvušas

atbalstu no Eiropas Sociālā fonda

pasākumiem - visām institūcijām, kas

atbildīgas par darba tirgus attīstību un

dzimuma līdztiesības politikas

ieviešanu)

50%



0 2

Kopumā jāsecina, ka 2005.gadā 3.1.pasākuma ietvaros veiktās aktivitātes vērtējamas kā

sekmīgas. Lai arī atbalstīto projektu skaits pasākuma ietvaros ir neliels, to kompensē atbalstīto

saľēmēju – institūciju un personu – augstais skaits, kas liecina par pasākuma ietvaros veikto

aktivitāšu efektivitāti. Tomēr, ľemot vērā Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par

finansējuma pārdali, kā arī analizējot 3.1.pasākuma ietvaros esošo aktivitāšu absorbcijas

spēju, jāmeklē risinājumi efektīvākai finanšu līdzekļu izmantošanai struktūrfondu ietvaros.

1 Rezultāta un ietekmes indikatori ir kopīgi visai 3.prioritātei „Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības

veicināšana” 2 Rādītāja izpilde 2005.gadā nav plānota

24

3.2.pasākuma “Izglītības un tālākizglītības attīstība” ietvaros tiek stiprināta izglītības un

apmācības sistēmu kapacitāte ekonomiski svarīgās un zinātľu un tehnoloģiju ietilpīgās

nozarēs, kā arī attīstīta mūžizglītība. Šī pasākuma ieviešanai ir piešķirti 38% no kopējā

prioritātes finansējuma.

Līdz 2005.gada beigām 3.2.pasākuma ietvaros pilnā apmērā tika izpildīti divi iznākuma

rādītāji – atbalstu doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras pētījumiem

saľēma 5 institūcijas, savukārt 7 projekti tiek realizēti mūžizglītības jomā. 84 institūcijas

saľēma atbalstu jaunu studiju programmu izstrādei un īstenošanai zināšanu un tehnoloģiju

ietilpīgās nozarēs. Ľemot vērā to, ka minētais rādītājs līdzšinēji ir izpildīts par 70% no

plānotā, turklāt divās no rādītājam piesaistītajām aktivitātēm – aktivitātē „Izglītības

programmu uzlabošana sākotnējā profesionālajā izglītībā ekonomikai svarīgās nozarēs” un

aktivitātē „Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana

dabaszinātľu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs” – projektu iesniegumu konkursi 2005.gadā vēl

nebija noslēgušies, tiek plānots, ka minētais rādītājs programmēšanas perioda laikā tiks

sasniegts pilnā apjomā. Kā labs rādītājs ir jāatzīmē arī to projektu skaits, kuru ietvaros

paredzēts karjeras izvēles un konsultāciju sniegšanas nodrošinājums izglītības iestādēs –

šādām aktivitātēm atbalstu ir saľēmusi 71 institūcija jeb 35,5% no plānotā. Arī attiecībā uz šo

rādītāju jāatzīmē, ka tam piesaistītās aktivitātes „Profesionālās orientācijas un konsultēšanas

pasākumi izglītības iestādēs” ietvaros izsludinātais projektu iesniegumu konkurss noslēdzās

2005.gada nogalē, tādēļ tiek plānots, ka šis rādītājs tiks sasniegts pilnā apmērā.

Mazāk sekmīgi ir rādītāji attiecībā uz pedagogu un akadēmiskā personāla apmācību un praksi

uzľēmumos, tālākizglītības programmu izstrādi, studentu mācību praksi un profesiju

standartu izstrādi. Attiecībā uz pedagogu un akadēmiskā personāla apmācību un praksi

uzľēmumos, tālākizglītības programmu izstrādi un studentu mācību praksi zemie rādītāji

skaidrojami ar to, ka tiem piesaistītajās aktivitātēs 2005.gadā norisinājās atklātu projektu

iesniegumu konkursi, kas līdz gada beigām nebija noslēgušies un attiecīgi minētajām

aktivitātēm piešķirtais finansējums nebija piesaistīts projektiem. Savukārt zemais rādītājs

attiecībā uz profesiju standartu izstrādi skaidrojams ar to, ka patreiz tiek izstrādāta

metodoloģija profesiju standartu izstrādei, pirms kuras atklātu projektu iesniegumu konkursa

izsludināšana nav lietderīga.

3.2.6.3. aktivitātē „Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās

izglītības studentiem” plānots neizsludināt atkārtotu projektu iesniegumu konkursu

nepietiekamās projektu iesniedzēju intereses dēļ un pārskatīt papildu finansējuma

nepieciešamību citās aktivitātēs.

Neskatoties uz to, ka daļā iznākuma rādītāju ir vērojams progress, par rezultatīvo rādītāju

izpildi šobrīd spriest ir pāragri, jo pirmie rezultāti ir vērojami tikai attiecībā uz mūžizglītības

jomu, kur ir izveidoti seši mūžizglītības tīkli (100% no plānotā) un apmācīti 25 jeb 16,7% no

plānotajiem mūžizglītības koordinatoriem. Lai turpmāk jau agrīnā pasākuma ieviešanas

stadijā varētu spriest par tā rezultativitāti, nākotnē tiek plānots noteikt ne tikai tādus

rezultatīvos rādītājus, par kuru izpildi var spriest pēc projektu īstenošanas pabeigšanas, bet arī

starpposmu rezultatīvos rādītājus.

2005.gada 14.-15.jūnija struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmē tika izveidota jauna

apakšaktivitāte „Latviešu valodas apguve”, lai uzlabotu latviešu valodas apguvi bilingvālās

skolās vidējās izglītības pakāpē, ieviešot atbilstošus standartus, izstrādājot mācību līdzekļus

un metodoloģiju, kā arī izglītojot pedagogus. Ľemot vērā šī grozījuma rezultātā izveidojušos

25

sākotnējās aktivitātes „Atbalsts akadēmiskā personāla un pedagogu tālākizglītībai” sadalījumu

trīs apakšaktivitātēs (par apakšaktivitātes „Atbalsts akadēmiskā personāla un pedagogu

tehnoloģiskai praksei uzľēmumos, skolotāju un akadēmiskā personāla pedagoģisko,

profesionālo, tehnoloģisko un informācijas tehnoloģijas kompetenču paaugstināšanai”

izveidošanu ES struktūrfondu uzraudzības komiteja pieľēma lēmumu 2004.gada

11.novembrī), tika veikti arī precizējumi 3.2.pasākuma „Izglītības un tālākizglītības attīstība”

rādītājos, nosakot to kvantitatīvās vērtības, kas līdz tam nebija iezīmētas.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

Projektu skaits, kuru ietvaros tiek

izstrādātas jaunas studiju programmas

un uzsākta to īstenošana

(augstākās izglītības studiju

programmas zinātľu un tehnoloģiju

ietilpīgās nozarēs1 un vidējās

profesionālās izglītības studiju

programmas ekonomiski svarīgās

nozarēs2)

120

33 ar augstākās

izglītības studiju

programmām,

51ar profesionālās

izglītības studiju

programmām (70% no plānotā)

Projektu skaits, kuru ietvaros tiek

atbalstītas doktorantūras un

pēcdoktorantūras studijas

5

5

(100% no plānotā)

Projektu skaits, kas atbalsta

mūžizglītību 7

7

(100% no plānotā)

Projektu skaits, kuru ietvaros

izstrādātas tālākizglītības programmas 80

1 3


Projektu skaits, kuru ietvaros paredzēta

pedagogu un akadēmiskā personāla

prakse uzľēmumos

80

0 4


pedagogu un akadēmiskā personāla

apmācība

250

2

(0,8% no plānotā)


studentu mācību prakse 1200

89

(7,4% no plānotā)

Projektu skaits, kas atbalsta profesijas

standartu izstrādi 80

1

Projektu skaits, kuru ietvaros paredzēts

karjeras izvēles un konsultāciju

sniegšanas nodrošinājums izglītības

iestādēs

200

71


1 Zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgās nozares noteiktas atbilstoši “Izglītības programmu klasifikācija pēc studiju

nozares un ISCED līmeľiem un kodiem”, ko noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tās ir šādas:

“Dabaszinātnes” un “Inženierzinātnes”; programmas atbilst ISCED 5. un 6.līmenim 2 Ekonomiski svarīgās nozares tiek noteiktas saskaľā ar “Izglītības programmu klasifikācija pēc studiju nozares

un ISCED līmeľiem un kodiem”, ko noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tās ir šādas: uzľēmējdarbība,

datortehnoloģijas un programmēšana, inženierzinātnes, tūrisma un rekreācijas organizēšana un sabiedriskā

ēdināšana; programmas atbilst ISCED 3. un 4. līmenim. 3 2005.gadā līgumi par atklātu projektu konkursu projektu īstenošanu tālākizglītības iespēju paplašināšanai

ekonomikai svarīgās nozarēs vēl nebija noslēgti. 4 2005.gadā līgumi par projektu īstenošanu vēl nebija noslēgti.

26

Rezultatīvie rādītāji Apjoms1

Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Studentu skaits, kas pabeiguši jaunas

vai uzlabotas studiju programmas

(pēc izglītības līmeľa (vidējā

profesionālā izglītība, augstākā

profesionālā izglītība, vispārējā

izglītība) un pēc dzimuma un vecuma)

6500

0 2

Studentu, kas turpina studijas/mācības

jaunās vai uzlabotās izglītības

programmās (pēc izglītības līmeľa

(vidējā profesionālā izglītība, augstākā

profesionālā izglītība) dzimuma un

vecuma).3

2000

0

Apmācīto pedagogu skaits (pēc

izglītības jomas, dzimuma un vecuma) 14 500

0 4

Cilvēku skaits, kas pabeiguši

doktorantūras vai pēcdoktorantūras

studijas (pēc dzimuma un vecuma)

450

26 (5,8% no plānotā),

t.sk. 15 vīrieši un 11

sievietes. Vidējais

vecums – 35 gadi

(jaunākajam 27 gadi,

vecākajam – 62 gadi).

Jaunizveidoto mūžizglītības tīklu skaits 6

6 (atrodas izveides

procesā)

(100% no plānotā)

Apmācīto reģiona valsts iestāžu

darbinieku un mūžizglītības

koordinatoru skaits

(pēc dzimuma un vecuma)

150

25 (16,7% plānotā),

t.sk. 22 sievietes, 3

vīrieši vecuma robežās

no 30 līdz 45 gadiem.

Pieaugušo skaits, kas pabeiguši

tālākizglītības kursus


3500

0

Pedagogu/augstākās profesionālās

izglītības iestāžu akadēmiskā personāla

skaits, kas pabeiguši praksi uzľēmumos


3300

0

Vidējās profesionālās izglītības iestāžu

un augstākās izglītības iestāžu studentu

skaits, kas pabeiguši mācību praksi


22 000

0

Apmācīto sociālo partneru pārstāvju

skaits (pēc dzimuma un vecuma) 800

0

Izstrādāto profesiju standartu skaits 80

1 5


Pedagogu, kas pabeiguši apmācību

karjeras izvēles pakalpojumi un

konsultāciju sniegšanā, skaits (pēc

dzimuma un vecuma)

3700

44

(1,2% no plānotā)

1 Datu avots: uzraudzība un projektu ieviešanas ziľojumi.

2 2005.gadā notika darbs pie profesionālās orientācijas speciālista kvalifikācijas apguves studiju programmas

izstrādes, kuru paredzēts pabeigt atbilstoši projekta laika grafikam. 3 Studiju programmas ilguma dēļ (4 gadi).

4 Apmācīto pedagogu skaits būs zināms pēc kursu beigām, kas uzsākās 2005.gadā

5 Profesiju standartu izstrāde atklāta projektu konkursa ietvaros paredzēta 2006.gadā.

27

Skolēnu un studentu skaits, kas

piedalījušies karjeras

izglītības/konsultāciju pasākumos (pēc

dzimuma un vecuma)

20 000

1953 (9,8% no

plānotā)1 t.sk. 1135

sievietes un 818 vīrieši,

1905 cilvēki vecumā

līdz 25 gadiem, 48

cilvēki – no 25 līdz 55

gadiem

Kopumā attiecībā uz 3.2.pasākuma ieviešanu jāsecina, ka 2005.gadā lielākais uzsvars tika

likts uz augstākās izglītības atbalstu un mūžizglītību, proti, salīdzinot ar pārējām

3.2.pasākuma aktivitātēm, uz laika ziľā ietilpīgākām aktivitātēm. Spriežot pēc tā, ka jau

šobrīd minētajās aktivitātes ir vērojami pirmie rezultāti, ir paredzams, ka 2006.gadā šīs būs

pirmās aktivitātes, par kuru rezultativitāti un ieviešanas efektivitāti varēs spriest. Tā kā

līdztekus iepriekšminētajām aktivitātēm 2005.gadā tika uzsākta lielākā daļā pārējo aktivitāšu,

kuru ietvaros izsludinātie projektu iesniegumu konkursi noslēdzās 2005.gada nogalē,

sagaidāms, ka jau 2006.gada pirmajā pusē ievērojami pieaugs atbilstošo iznākuma rādītāju

izpilde. Tomēr bažas atklātu projektu iesniegumu konkursu aktivitāšu finansējuma apgūšanā

rada nepietiekama projektu iesniedzēju ieinteresētība un atsaucība dalībai projektu konkursos.

3.3.pasākuma “Sociālās atstumtības mazināšana” ietvaros tiek sniegts atbalsts nelabvēlīgā

situācijā esošām personām – galvenokārt tiek veiktas īpašas darbības sociālās atstumtības

riska grupu atgriešanai vai integrācijai darba tirgū, nodrošinot atbalstu pārkvalifikācijai,

dažāda veida apmācībām, uzľēmējdarbības un pašnodarbinātības veicināšanai. Papildus

iepriekšminētajam atbalstu saľem sociālā darba speciālisti, kā arī tiek attīstītas un uzlabotas

profesionālās un sociālās rehabilitācijas programmas. Pasākuma ietvaros atbalstu saľem arī

pedagoģiskās korekcijas programmas, kā arī jauniešu ar īpašām vajadzībām integrēšana

izglītības sistēmā. Lai arī šī pasākuma ieviešanai sākotnēji tika piešķirti 19% no kopējā

prioritātes finansējuma, 2005.gada laikā, spriežot pēc pieprasījuma pēc augstākminētajām

aktivitātēm (daudzās no tām paredzētais finansējums tika izsmelts jau pirmajā atklātu projektu

iesniegumu konkursā), tika veiktas iestrādes papildu finansējuma pārdalīšanai, tādējādi

palielinot pasākuma finansiālo īpatsvaru prioritātē.

Līdzīgi kā 3.1.pasākumā, arī 3.3.pasākuma ietvaros ir vērojams augsts atbalstīto personu

skaits, neskatoties uz zemāku rādītāju attiecībā uz atbalstīto projektu skaitu. Lai arī

3.3.pasākuma ietvaros kopā ir atbalstīts 141 projekts no plānotajiem 730 projektiem, atbalstīto

personu skaits ir ievērojami augstāks – 59% no plānotā. Tādējādi var secināt, ka šajā

pasākumā ir vērojama augsta projektu efektivitāte. Kā sekmīgu rādītāju var vērtēt arī to, ka

darba tirgū ir iesaistījušās 1256 no atbalstu saľēmušajām personām, kas liecina par atbalsta

ilgtspēju vidējā termiľā.

Attiecībā uz sociālā darba speciālistu apmācību jāatzīmē, ka, lai arī 2005.gadā rezultāti šīs

aktivitātes ietvaros vēl netika sasniegti, tomēr aktivitāti varam vērtēt kā sekmīgu, jo 37% no

aktivitātei piešķirtā finansējuma ir piesaistīti projektiem, un par atlikušo finansējumu

2005.gada laikā tika izsludināts atkārtots projektu iesniegumu konkurss. Tādējādi minētās

aktivitātes ieviešanas statuss nerada bažas par atbilstošā rādītāja sasniegšanu un jau 2006.gada

1 3.2.7.2. aktivitātes „Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi izglītības iestādēs” ietvaros pārsvarā

visi karjeras izglītības / konsultāciju pasākumi ir paredzēti 2006.gada pavasara semestrī.

28

laikā, noslēdzoties pirmajām sociālā darba speciālistu apmācībām, būs iespējams spriest par

aktivitātes rezultativitāti.

2005.gada 1.decembra ES struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmē tika apstiprināts

Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums 3.3.pasākumā „Sociālās atstumtības

mazināšana” izveidot jaunu aktivitāti „Izglītība ieslodzījuma vietās”, paredzot tās ietvaros

plānotās struktūrfonda nacionālās programmas īstenošanai 1 707 446 EUR no aktivitātē

„Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības

studentiem” neizmantotajiem līdzekļiem. Minētās jaunās aktivitātes izveidošanas mērķis bija

radīt iespēju sniegt atbalstu ieslodzītajiem, ľemot vērā to, ka mērķa grupas specifikas dēļ

šādas aktivitātes īstenošana nebija iespējama iepriekšējā pasākuma apraksta ietvaros. Bez tam,

ľemot vērā projektu pieteicēju lielo interesi un veiksmīgo aktivitāšu ieviešanu, atbilstoši

Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumam tika nolemts piešķirt papildu finansējumu

aktivitātēm „Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” un „Jauniešu ar

speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” (katrai 426 861 EUR) no aktivitātē

„Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības

studentiem” neizmantotajiem līdzekļiem, kā arī pēc Izglītības un zinātnes ministrijas un

vadošās iestādes ierosinājuma 3.2.pasākuma „Izglītības un tālākizglītības” rādītāji tika izteikti

kvantitatīvi, lai šī pasākuma ietvaros atbalstīto cilvēku skaits tiktu ľemts vērā, rēķinot kopējo

prioritātes līmenī sasniegto attiecīgo rādītāju.

3.3.pasākuma ietvaros tiek īstenotas piecas grantu shēmas, un 2005.gada laikā ir noslēgti

līgumi ar projektu īstenotājiem par aptuveni 45 % no šajās aktivitātēs pieejamā finansējuma.

Gada beigās ir izsludināti minēto aktivitāšu atkārtoti projektu iesniegumu konkursi, līdz ar to

pēc konkursa rezultātu noskaidrošanas varēs spriest par projektiem piesaistītā finansējuma

apjomu un plānoto finansējuma apguves laiku.


uz 31.12.2005.


sasniegtais apjoms

Atbalstu saľēmušo cilvēku skaits

(sadalījumā pa dzimumiem, izglītības

līmeľiem, vecuma grupām), t.i., i.

Bezdarbnieki un darba meklētāji, ii.

darbinieki

6 520



3 851

(59% no plānotā)

Apmācīto sociālā darba speciālistu

skaits (sadalījumā pa dzimumiem)

1 360



0 1

Atbalstīto projektu skaits 730

116

( 16% no plānotā)

Projektu skaits, kas vērsti uz

pedagoģiskās korekcijas programmu

izstrādi un ieviešanu

10

Informācijas avots: projektu


10

(100% no kopējā

apjoma)

Projektu skaits, kas vērsti uz jauniešu ar

speciālām vajadzībām integrēšanu

20



15

(75% no kopējā

apjoma, taču vidējās

izmaksas ir gandrīz

1 Rādītāja izpilde 2005.gadā nav plānota.

29

divas reizes lielākas

nekā sākotnēji plānots)

Rezultatīvie rādītāji1 Apjoms

Uz 31.12.2005.

sasniegtais apjoms

Personu skaits, kuras iekļāvušās darba

tirgū pēc apmācības vai

pārkvalifikācijas saľemšanas

(sadalījumā pa dzimumiem un vecuma

grupām)

5 500



1 256

(jeb 23% no plānotā)

Skolnieku skaits, kas iesaistīti

pedagoģiskās korekcijas pasākumos

330



211


Kopumā attiecībā uz 3.3.pasākumu jāatzīmē, ka tā ieviešana notiek sekmīgi – lielākajā daļā

aktivitāšu ir vērojami pirmie rezultāti, kuru ilgtspēja, jo īpaši ľemot vērā mērķa grupas

specifiku, ir vērtējama pozitīvi. Papildus tam jāatzīmē, ka 3.3.pasākuma ietvaros vērojama

iesniegto projektu efektivitāte – salīdzinoši zemo atbalstīto projektu skaitu kompensē minēto

projektu ietvaros ievērojamais atbalstīto personu skaits.

Eiropas Lauksaimniecības virzību un garantiju fonds (ELVGF) un Zivsaimniecības

Vadības finansēšanas instruments (ZVFI)

4. prioritāte „Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”

Prioritātes atbalsts attiecas uz lauksaimniecību un lauku, kā arī zivsaimniecības attīstību.

Pasākumi veicina līdzsvarotu un ilgtspējīgu lauku attīstību, samazinot sociālekonomiskās

attīstības atšķirības starp laukiem un pilsētu, saglabājot daudzveidīgu lauku vidi un veicinot

lauku ekonomikas nozaru efektivitāti un konkurētspēju. Lai novērstu un risinātu strukturālas

problēmas, piemēram, zemo uzľēmējdarbības un iniciatīvas līmeni laukos, uzlabotu

lauksaimniecības produktu pārstrādi un veicinātu ilgtspējīgu lauku, lauksaimniecības un

mežsaimniecības attīstību, jāizmanto integrēta pieeja laukos esošo problēmu risināšanai:

jāveicina lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija, augsnes uzlabošana, lauksaimniecības

produkcijas pārstrādes konkurētspējas paaugstināšana, jaunu darbavietu radīšana, efektīva

dabas resursu izmantošana, lauku iedzīvotāju aktivitāte un gados jaunu cilvēku iesaistīšana

lauksaimniecībā. Tā kā viena no ES prioritātēm ir atbalstīt zivsaimniecības nozari, lai rastu

videi draudzīgu, ilgtspējīgu un ekonomiski stabilu līdzsvaru, kas ļautu zvejniecības

uzľēmumiem gūt ieľēmumus no zvejas, tai pašā laikā negatīvi neietekmējot zivju krājumu

stāvokli, prioritātes pasākumi sniedz atbalstu zvejniecībai, zivsaimniecības produktu

pārstrādei un akvakultūrai, veicina no zivsaimniecības atkarīgo piekrastes rajonu ekonomisko

izaugsmi, kā arī nodrošinās zivkopības kā alternatīvas nodarbošanās attīstību lauku rajonos.

Prioritāte tiek ieviesta ar 11 pasākumu palīdzību.

2005.gada 22.aprīlī struktūrfondu uzraudzības komiteja pieľēma lēmumu precizēt VPD tekstu

atbilstoši uzraudzības komitejas 2004.gada 26.oktobra lēmumam „Par grozījumiem

programmas papildinājumā”, kas paredzēja atteikšanos no 4.prioritātes „Lauku un

zivsaimniecības attīstības veicināšana” dalīšanas divās apakšprioritātēs. Tāpat lēmums veic

grozījumus VPD 8.sadaļā „Valsts atbalsts”, precizējot to atbilstoši esošajai situācijai.

1 Sniegtā informācija par finansējuma sadalījumu programmā starp investīciju jomām ir indikatīva un var nebūt

saistoša, sastādot maksājuma pieprasījumus

30

2005.gada 4.novembrī ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus vienotā

programmdokumenta finanšu plānā, paaugstinot nacionālā publiskā finansējuma apjomu

ZVFI līdzfinansētajiem projektiem, kā arī grozot nacionālā publiskā finansējuma un privātā

finansējuma sadalījumu starp gadiem ZVFI līdzfinansētajos pasākumos. Grozījums nodrošina

atbilstošas līdzfinansējuma likmes, pārdalot finansējumu ZVFI līdzfinansēto pasākumu starpā

programmas papildinājumā. Grozījumi par finanšu pārdali veikti, analizējot līdzšinējo ZVFI

līdzfinansēto pasākumu apguvi.

4.1. pasākuma „Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” ietvaros paredzēts veicināt

lauksaimniecības produkcijas efektivitāti un konkurētspēju ar investīcijām lauksaimniecības

produktu konkurētspējas uzlabošanā kā vietējā, tā ārējā tirgū. Pasākumā ietvertas tādas

aktivitātes kā kvalitātes, higiēnas, pārtikas drošības, vides un darba drošības standartu

paaugstināšana lauksaimniecības uzľēmumos.

2005.gada 13.aprīlī ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

programmas papildinājuma finanšu plānā, kā arī 4.prioritātes „Lauku un zivsaimniecības

attīstības veicināšana” ELVGF līdzfinansēto pasākumu finanšu plānos, pārdalot finansējumu

no 4.4. pasākuma „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” uz 4.1. pasākumu

„Investīcijas lauksaimniecības uzľēmumos”. Grozījumu mērķis - rast struktūrfondu un valsts

budžeta finansējumu 4.1.pasākuma „Investīcijas lauksaimniecības uzľēmumos” ietvaros

līdzfinansētiem projektiem, kuri saľēmuši pozitīvu otrā līmeľa starpniekinstitūcijas Lauku

atbalsta dienesta vērtējumu, bet finansējuma trūkuma dēļ netika saskaľoti ELVGF vadības

komitejā.. Bez tam, ľemot vērā to, ka 2005.gada 1.janvārī lata kurss tika piesaistīts eiro (1

EUR atbilst 0,702804 LVL), pasākuma ietvaros radās papildu finansējums otrā līmeľa

starpniekinstitūcijas apstiprināto projektu īstenošanai, kuri ELVGF vadības komitejā netika

saskaľoti finansējuma trūkuma dēļ.

Līdz 2005.gada beigām ir atbalstīti un pilnībā pabeigti projekti 607 uzľēmumos, kas ir 61%

no plānotā atbalstāmo uzľēmumu skaita. Visvairāk tika atbalstīti laukaugu audzēšanas

uzľēmumi - 296 (jeb 49% no kopējā uzľēmumu skaita), kā arī 207 piensaimniecības

uzľēmumi (34%), 52 gaļas ražošanas uzľēmumi (9%), 12 dārzkopības uzľēmumi (2%) un 40

citi dažāda veida uzľēmumi. Būvniecības sadārdzinājuma un termiľu pagarinājumu dēļ

pabeigti un apmaksāti 19 rekonstruēto ražošanā nepieciešamo ēku un būvju projekti. Projektu

pieľemšana apturēta 2004.gada 20.augustā un 2005.gadā turpinājās projektu īstenošana.

Projektu ieviešanas gaitā ir vērojama arī līgumsaistību pārtraukšana. Kā galvenais līgumu

laušanas iemesls minams tas, ka atbalsta saľēmēji savlaicīgi neiesniedz līgumā paredzētos

apliecinošos dokumentus par projekta īstenošanas gaitu.


uz 31.12.2005.

Iznākuma rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005. sasniegtais apjoms

Šī pasākuma ietvaros atbalstīto

lauksaimniecības uzľēmumu skaits

1000

(pasākuma finansējums/

projekta vidējais apjoms

(72 000 EUR))

607


T.sk. uzbūvēto/atjaunoto

meliorācijas sistēmu skaits

(projektu skaits)

200

(projektu skaits, kur paredzētas

meliorācijas sistēmas (20% no

projektu kopskaita))

0

31

T.sk. rekonstruēto ražošanā

nepieciešamo ēku un būvju skaits

300

(projektu skaits, kur paredzēta

rekonstrukcija (30% no

projektu kopskaita))

19

(6,3% no plānotā)

Rezultatīvie rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005. sasniegtais apjoms

Moderno meliorācijas sistēmu

proporcionāls palielinājums

3%

(rekonstruēto meliorācijas

sistēmu garums/ valstī esošo

meliorācijas sistēmu garums)

0,01%

(0,3% no plānotā)

Atjaunoto ražošanas celtľu un

konstrukciju proporcionāls

palielinājums

5%

(rekonstruēto ēku un būvju

skaits / ražošanas ēku un būvju

kopskaits)

Dati nav pieejami

Kopumā pasākuma ieviešanas gaita ir uzskatāma par ļoti veiksmīgu, jo 2004.gadā

struktūrfondu projektiem tika piesaistīts viss pasākuma finansējums, 2005.gada sākumā

saskaľoti papildu projekti, kuriem finansējums rasts LVL piesaistes EUR rezultātā, kā arī

finansējuma pārdales rezultātā, bet 2005.gadā turpinājās šo projektu īstenošana.

4.2. pasākums „Atbalsts jaunajiem zemniekiem” paredz sekmēt gados jaunu cilvēku

iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs, tādā veidā sekmējot ekonomiski

dzīvotspējīgu lauku saimniecību dibināšanu un līdztekus tam nodrošinot darbaspēka

atjaunošanos lauksaimniecības sektorā un saglabājot lauku iedzīvotāju skaitu. Pasākuma

ietvaros piešķirtā atbalsta nolūks ir pasargāt laukus no iedzīvotāju skaita samazināšanās,

sniedzot atbalstu lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai. Līdz 2005.gada beigām atbalstīto

lauku saimniecību skaits pārsniedza plānoto par 26%, jo ne visi jaunie lauksaimnieki

izmantoja iespēju saľemt maksimālo pieejamo atbalstu, kaut arī paredzētais atbalsts 25000

EUR apmērā uz saimniecību nozīmē 100% līdzfinansējumu jaunā lauksaimnieka projektam.

Pasākuma ietvaros projektu pieľemšana apturēta 2004.gada 20.augustā un 2005.gadā

turpinājās projektu īstenošana. Kopumā būtiskas problēmas šī pasākuma ietvaros nav

konstatētas, ja neskaita līgumsaistību pārtraukšanu. Kā galvenais līgumu laušanas iemesls

minams tas, ka atbalsta saľēmēji savlaicīgi neiesniedz līgumā paredzētos apliecinošos

dokumentus par projekta īstenošanas gaitu. Ľemot vērā to, ka ar 2005.gada 1.janvārī lata

kurss tika piesaistīts eiro (1 EUR atbilst 0,702804 LVL), pasākuma ietvaros radās papildu

finansējums, ļaujot apstiprināt jaunus projektus.

Tāpat 2005.gada 13.aprīlī ES struktūrfondu uzraudzības komitejas apstiprinātie grozījumi

4.prioritātes „Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” ELVGF līdzfinansēto

pasākumu finanšu plānos deva iespēju atbalstīt 4.2.pasākuma „Atbalsts jaunajiem

zemniekiem” projektus, kuri bija saľēmuši pozitīvu otrā līmeľa starpniekinstitūcijas Lauku

atbalsta dienesta vērtējumu, bet finansējuma trūkuma dēļ nebija saskaľoti ELVGF vadības

komitejā. Finansējums uz 4.2. pasākumu „Atbalsts jaunajiem zemniekiem” tika pārdalīts no

4.4. pasākuma „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”.


uz 31.12.2005.


Jauno atbalstīto lauku saimniecību

skaits

230

(pieejamais finansējums/

290

(126% no plānotā)

32

iespējamā atbalsta maksimālā

summa 25 000 EUR)


Lauksaimniecības uzľēmumu

gados jauno īpašnieku īpatsvara

pieaugums

13% (lauksaimniecības

uzľēmumu īpašnieki, kas nav

sasnieguši 40 gadu vecumu

(2006. g.)/ lauksaimniecības

uzľēmumu īpašnieki, kas nav

sasnieguši 40 gadu vecumu

(2004.g.))

Dati nav pieejami

Arī 4.2.pasākumā 2004.gadā struktūrfondu projektiem tika piesaistīts viss pasākuma

finansējums, kā arī pasākumam tika pārdalīts valūtas kursa nofiksēšanas rezultātā papildus

iegūtais finansējums, kas ļāva atbalstīt vairāk ELVGF projektu. 2005.gadā turpinājās šo

projektu īstenošana, un kopumā pasākuma ieviešana vērtējuma kā veiksmīga.

4.3. pasākuma „Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” atbalsts vērsts, lai uzlabotu lauksaimniecības produktu konkurētspēju vietējā un ārējā tirgū,

pilnveidojot Latvijas pārstrādes nozaru struktūru un paaugstinot kvalitātes, higiēnas, pārtikas

drošības un citus standartus pārstrādes uzľēmumos (t.i. ISO un HACCP standartu ieviešana,

pārstrādes, piegādes un iepakošanas sistēmu pilnveidošana). Pasākuma ietvaros prioritātes

mērķa līmenī tiks veicināta lauksaimniecības produkcijas efektivitāte un konkurētspēja vietējā

un ārējā tirgū, nodrošinot investīcijas lauksaimniecības produktu pārstrādē. Pasākuma

aktivitātes ir izstrādātas ar nolūku uzlabot Latvijas pārstrādes industrijas struktūru un

paaugstināt kvalitātes, higiēnas, pārtikas drošības un dzīvnieku labturības standartus

pārstrādes uzľēmumos. Lai arī 2004.gada augustā pasākums tika slēgts finansējuma trūkuma

dēļ, tomēr 2005.gadā no 1.septembra līdz 1.decembrim tika izsludināta projektu iesniegumu

pieľemšanas atsākšana ar jauniem atklāta projektu iesniegumu konkursa nosacījumiem un

kritērijiem. Projektu īstenošanas laikā problēmas sagādājušas vairākkārtīgi veiktās izmaiľas

noslēgtajos līgumos, jo, finansējuma saľēmējiem iesniedzot būvniecības tehniskos projektus,

tiek precizēti būvniecības apjomi un izmaksas, izmaiľas būvniecības tehniskajos projektos,

kas radušās projektu īstenošanas gaitā, kā arī projekta īstenošanas termiľu pagarināšana

(piegādātāji vai būvniecības darbu veicēji neiekļaujas iepriekš saskaľotajos darba grafikos).

Pavisam pasākuma ietvaros atbalstīti 17 uzľēmumi, no tiem 8 piena pārstrādes uzľēmumi (jeb

47% no kopējā uzľēmumu skaita), 6 gaļas pārstrādes uzľēmumi (35%), 2 laukaugu pārstrādes

uzľēmumi (12%) un 1 dārzeľu pārstrādes uzľēmums (6%). Vienīgā iekšējās kvalitātes

kontroles un kvalitātes vadības sistēma tika ieviesta dārzeľu pārstrādes uzľēmumā.


uz 31.12.2005.


Atbalstīto pārstrādes

uzľēmumu skaits

150

(pasākuma finansējums/

vidējais projekta apjoms

365 000 EUR)

17


Iekšējās kvalitātes kontroles un

kvalitātes vadības sistēmu

skaits

50

(25% no projektu kopskaita)

1

(2% no plānotā)


Lauksaimniecības produktu

pārstrādes uzľēmumu ar

uzlabotu kvalitātes kontroli un

kvalitātes vadības sistēmu

proporcionāls pieaugums

30%

(šādu uzľēmumu skaits

2006.g. / šādu uzľēmumu

skaits 2004.g.)

Dati nav pieejami

33

4.3.pasākuma iznākuma rādītāji norāda uz šāda pasākuma nepieciešamību, tomēr šobrīd nav

vērojams līdzīgs finanšu un fiziskais progress kā citiem ELVGF līdzfinansētajiem

pasākumiem, kuru ietvaros projektu pieľemšana apturēta 2004.gada augustā. Sagaidāms, ka

intensīvākā projektu īstenošana notiks 2006.gadā.

4.4. pasākuma „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” aktivitātes

„Zemes uzlabošana” ietvaros paredzēts mazināt negatīvo dabas un klimatisko apstākļu

ietekmi uz lauku saimniecībām, lai sekmētu lauksaimniecības un potenciālo meža platību

ilgtspējīgu izmantošanu un produktivitāti, kā arī lai nodrošinātu apstākļus konkurētspējīgas

produkcijas ražošanai. Aktivitātes „Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās

lauksaimniecības zemes attīrīšana no krūmājiem un invazīvajām nezālēm” atbalsts ir

paredzēts tradicionālās lauku ainavas saglabāšanai un Latvijai raksturīgo ekosistēmu

degradāciju novēršanai. Aktivitāte „Lauksaimniecisko un lauksaimniecībai tuvu aktivitāšu

dažādošana” saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas dažādošanu, kā arī alternatīviem

uzľēmējdarbības veidiem, kas var tikt savienoti ar lauksaimniecisko ražošanu. Mērķis ir

dažādot ekonomiskās aktivitātes un nodrošināt alternatīvas ienākumu iespējas, piemēram,

veicinot ar lauku tūrismu un amatniecību saistītās aktivitātes. Aktivitātes „Lauksaimnieku

konsultāciju pakalpojumu izveide” ietvaros saistībā ar cilvēkresursu attīstību un konsultāciju

pakalpojumu izveidi lauku saimniecībām atbalsts ir paredzēts, lai palielinātu lauksaimniecības

un meža zemju īpašnieku spēju izmantot kvalitatīvus konsultāciju pakalpojumus, kas savukārt

paaugstinās viľu konkurētspēju.

Aktivitātēs „Lauksaimniecisko un lauksaimniecībai tuvu aktivitāšu dažādošana” un „Lauku

tūrisma un amatniecības veicināšana” projektu pieľemšana apturēta 2004.gada 3.septembrī

izsmeltā finansējuma dēļ. Aktivitāšu ietvaros notiek projektu īstenošana, un šī procesa laikā

problēmas sagādā izmaiľu veikšana noslēgtajos līgumos, jo, finansējuma saľēmējiem

iesniedzot būvniecības tehniskos projektus, tiek precizēti būvniecības apjomi un izmaksas,

izmaiľas būvniecības tehniskajos projektos, kas radušās projektu realizācijas gaitā, projekta

īstenošanas termiľu pagarināšana (piegādātāji vai būvniecības darbu veicēji neiekļaujas

iepriekš saskaľotajos darba grafikos), kā arī līgumsaistību pārtraukšana. Līgumu laušanas

cēloľi: kredītu saľemšanas problēmas bankās, projekta izmaksu pieaugums, kā rezultātā

palielinās privātā finansējuma ieguldījums, pretendents nevar iesniegt tehnisko projektu.

2005.gada laikā uzbūvētas un atjaunotas/rekonstruētas meliorācijas sistēmas 96 km

kopgarumā. Savukārt nokaļķotā skābo augšľu platība sastāda 94,3 ha. 2005.gadā ir atbalstīti

164 dažādošanas projekti, kurus īstenoja 151 uzľēmums. Visvairāk - 88 uzľēmumi (jeb 58%

no kopskaita) tika atbalstīti pamatpakalpojumu nodrošināšanai lauku iedzīvotājiem un lauku

ekonomikas vajadzībām. Bez tam atbalstu saľēmuši 37 lauku tūrisma uzľēmumi (25%), 24

amatniecības uzľēmumi (16%) un 2 uzľēmumi briežu dārzu ierīkošanai. Pasākuma ietvaros

augšľu platībās, kurās bija iespējams izdarīt agroķīmisko izpēti, netika iesniegts neviens

projektu iesniegums, jo potenciālie finansējuma saľēmēji par šo atbalsta jomu neizrādīja

interesi. Savukārt 2005.gadā uzsākts nacionālās programmas projekta „Lauku saimniecību

konsultatīvās sistēmas izveide”. Kopumā pasākuma ietvaros tiek īstenoti apjomīgi projekti,

kuru ieviešana turpināsies arī 2006.gadā.

2005.gada 21.februārī ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

4.4.pasākuma „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” ieviešanas tabulā, par

4.4.6.aktivitātes struktūrfonda finansējuma saľēmēju nosakot bezpeļľas organizāciju SIA

„Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

34


uz 31.12.2005.

Iznākuma rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005. sasniegtais

apjoms

Uzbūvētas, atjaunotas vai

rekonstruētas meliorācijas sistēmas

1700 km

(indikatīvs finansējuma sadalījums/

1km izmaksas (1200 EUR))

96,21

(5,7% no plānotā)

Nokaļķotā skābo augšľu platība

19 000 ha


1ha izmaksas (250 EUR))

94,3

(0,5% no plānotā)

Augšľu platība, kurā izdarīta

agroķīmiskā izpēte

71 000 ha


1ha izmaksas (10 EUR))

0

Atbalstīto dažādošanas projektu

skaits

400


vidējās projekta izmaksas (120 000

EUR))

164


Atbalstīto uzľēmumu skaits ar

dažādotu darbību

400


vidējās projekta izmaksas (120 000

EUR))

151


Atbalstīto lauksaimnieku un

saimniecību pakalpojumu projektu

skaits

1 0

Rezultatīvie rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005. sasniegtais

apjoms

Lauksaimniecības zemju ar

uzlabotām meliorācijas sistēmām

proporcionāls pieaugums

12 %

(uzlaboto sistēmu skaits (2006.g.)/

uzlaboto sistēmu platība (2004.g.))

3%

(25% no plānotā)

Lauksaimniecībā izmantojamo

zemju skaits, kur skābās augsnes

tiek kaļķotas proporcionāls

pieaugums

4 %

(kaļķoto augšľu īpatsvars (2006.g.)/

kaļķoto augšľu īpatsvars (2004.g.))

2%

(50% no plānotā)

Lauksaimniecības zemju

teritorijas, kas attīrītas no krūmiem

10 000 ha


1ha attīrīšanas izmaksas)

0

Lauksaimniecības zemju

teritorijas, kas attīrītas no milzu

latvāľiem

5 000 ha


1ha attīrīšanas izmaksas)

17,24

(0,3% no plānotā)

Kopumā pasākuma ieviešana uzskatāma par veiksmīgu, tomēr iznākuma un rezultatīvie

rādītāji norāda uz salīdzinoši ilgo laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos rādītājus,

līdz ar to pasākuma sasniegtos iznākuma un rezultatīvos rādītājus būs iespējams vērot

2006.gadā.

Ľemot vērā meža nozīmīgumu vides saglabāšanā, cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanā un

tautsaimniecībā, 4.5. pasākuma „Mežsaimniecības attīstība” ietvaros meža politikas mērķi ir

nodrošināt esošās meža platības nesamazināšanos, nosakot meža platību pārveidošanas

ierobežojumus, nodrošināt meža platību ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu,

kā arī veicināt lauksaimniecībā grūti izmantojamu un citu platību apmežošanu, izmantojot

valsts rīcībā esošos veicināšanas mehānismus. Ar investīcijām meža vērtības celšanā šis

pasākums prioritātes mērķa līmenī veicinās ilgtspējīgu lauku attīstību. Līdz 2005.gada beigām

tika apmežots 1% no plānotās apmežotās platības, savukārt 20,6ha platībā ir uzlabotas

mežaudzes, 3,7km garumā izveidoti/rekonstruēti meža ceļi un iegādātas 87 vienības

35

kvalitatīvas un augstražīgas mežistrādes kvalitatīva un augstražīga mežistrādes, meža augsnes

sagatavošanas un koksnes pirmapstrādes tehnika. 4.5.4.aktivitātes „Ieguldījumi mežizstrādes,

koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā un racionalizācijā” ieviešanas sākotnējie

nosacījumi paredzēja 1 projekta maksimālo apjomu 150 000 EUR, bet par maksimālo summu

tika iesniegti tikai daži projekti. Tāpēc 2005.gada 30.augustā tika apstiprināti grozījumi

programmas papildinājumā 4.5.pasākuma finanšu plānā, nosakot maksimālo attiecināmo

izmaksu limitu 50 000 EUR apjomā vienam finansējuma saľēmējam. Samazinot vienam

finansējuma saľēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma apjomu, tika dota iespēja

plašākam saľēmēju lokam pretendēt uz finansējumu. 2005.gadā, no jauna izsludinot projektu

konkursu, viena projekta maksimālā summa saskaľā ar minētajiem grozījumiem bija

samazināta uz 50 000 EUR, līdz ar ko tika iesniegts vairāk projektu par mazāku finansējumu,

kas arī palielināja iespējamo atbalstāmo projektu skaitu. Līdz ar to sasniegtais rādītājs

pārsniedz iepriekš noteikto gandrīz divas reizes.

2005.gada 21.februārī ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

programmas papildinājumā, papildinot 4.5.pasākuma „Mežsaimniecības attīstība” 4.5.5.

aktivitāti „Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku radīto postījumu

vietās, attiecīgu ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana” ar nosacījumu, ka

aktivitātes ietvaros finansējumu var saľemt meža atjaunošanai pēc 2005.gada 8. un 9.janvāra

vētras postījumiem.

2005.gada 13.aprīlī ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

4.5.pasākuma „Mežsaimniecības attīstība” aktivitātē „Meža īpašnieku apvienību

izveidošana”, kuru mērķis bija veicināt projektu iesniedzēju aktivitāti minētajā aktivitātē.

Lēmums paredz to, ka meža īpašnieku apvienību izveidošana var tikt īstenota ne tikai lauku

teritorijā, bet arī rajonu centros. Lēmums arī noteica datumu, pēc kura jābūt dibinātai meža

īpašnieku apvienībai, lai tā pretendētu uz atbalstu.

Aktivitātes “Lauksaimniecībā neizmantojamo zemju platību (t.i., zemes, kas neatbilst Regulas

1257/1999 31.panta nosacījumiem) apmežošana” ieviešanas efektivitāte ir zema, jo iesniegtie

projekti ir nepilnīgi un tiek prasīta papildu informācija. Tāpat jāatzīmē, ka Latvijā kokaugu

stādāmais materiāls ir nepietiekošā daudzumā, līdz ar to atsevišķi projekti netika īstenoti

saskaľā ar apstiprināto projektu un novērots, ka atsevišķi finansējuma saľēmēji projektus

īstenojuši nepilnīgi, kā arī nepietiekoši kvalitatīvi. Abu iepriekšminēto iemeslu dēļ 2005.gadā

tika pagarināti projektu īstenošanas termiľi.

Arī aktivitātes „Ieguldījumi mežos ar mērķi uzlabot ekonomisko, ekoloģisko vai sociālo

vērtību” projektu pieľemšana pārtraukta no 2004.gada 3.septembra. 2005.gadā Lauku atbalsta

dienests precizēja vadlīnijas projektu iesniedzējiem un projekta iesnieguma veidlapas.

Paredzēts, ka 2006.gadā Lauku atbalsta dienests šīs aktivitātes ietvaros atsāks atkārtotu

projektu iesniegumu pieľemšanu.

2005.gadā Lauku atbalsta dienests precizēja un 2005.gada 13.decembrī vadības komiteja

saskaľoja vadlīnijas projektu iesniedzējiem un projekta iesnieguma veidlapas aktivitātē

„Atbalsts mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiľai, lai paaugstinātu bioloģisko

daudzveidību un ekoloģisko vērtību”. Paredzēts, ka 2006.gadā Lauku atbalsta dienests šīs

aktivitātes ietvaros atsāks atkārtotu projektu iesniegumu pieľemšanu.


uz 31.12.2005.


36

Apmežota platība, ha

3 000


izmaksas uz 1ha (400 EUR))

50

(1,7% no plānotā)

Uzlabotas mežaudzes, ha

5 000


izmaksas uz 1ha (350 EUR))

20,6

(0,4% no plānotā)

Izveidoto meža īpašnieku

apvienību skaits

150 (paredzēto meža īpašnieku

apvienību skaits (10000 EUR

uz apvienību))

0

Izveidoti, rekonstruēti meža ceļi

km

40


izmaksas uz 1 km (15 000

EUR)

3,7


Ieviesta kvalitatīva un augstražīga

mežistrādes, meža augsnes

sagatavošanas un koksnes

pirmapstrādes tehnika

45

(projekta maksimālās izmaksas

150 000 EUR) 1

87

(193% no plānotā)

Atjaunotas ugunsgrēku izpostītās

mežu platības, ha

200

(atjaunotās platības prognoze,

balstoties uz izmaksu aprēķinu

420 EUR/ha)

0


Zemas kvalitātes mežaudzes

proporcijas samazinājums (%) 10 Dati nav pieejami

Neapstrādātu zemju proporcijas

samazinājums % 1 Dati nav pieejami

4.5.pasākuma ieviešana 2005.gadā ir noritējusi veiksmīgi un par 93% pārsniedz plānotās

tehnikas iegādi kvalitatīvai un augstražīgai mežistrādes, meža augsnes sagatavošanas un

koksnes pirmapstrādei. Savukārt, ľemot vērā, ka apmežošanas pasākumi ir laikietilpīgs

process, apmežoto platību apjomu būs iespējams izvērtēt 2006.gadā.

4.6. pasākums „Vietējo rīcību attīstība ("LEADER +" veida pasākums)” paredz sniegt

atbalstu aktivitātēm, kuras virzītas uz nepieciešamo prasmju iegūšanu, lai sagatavotu lauku

kopienas vietējo lauku attīstības stratēģiju izstrādei un realizācijai. Atbalstu paredzēts piešķirt

vietējo rīcības grupu sagatavotām integrētām lauku attīstības izmēģinājumu stratēģijām.

Pasākums prioritātes mērķa līmenī veicinās ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī lauku apvidos,

palielinot vietējo iedzīvotāju un institūciju kapacitāti (prasmes un iemaľas), lai izveidotu

LEADER+ pieeju, rastu jaunus un labākus veidus, kā atrisināt ieilgušas un grūti atrisināmas

problēmas un izmantot iespējas, izdarīt secinājumus par nākotnes lauku attīstības turpmākās

politikas virzieniem un gūt labāku priekšstatu par pieeju “no apakšas uz augšu”. Līdz

2005.gada beigām tika izstrādāta tikai vienas pasākuma aktivitātes ieviešanas dokumentācija,

tomēr aktīva struktūrfonda nacionālās programmas „Prasmju iegūšana” ieviešana nav uzsākta,

kā arī turpinās darbs pie piemērotākā ieviešanas modeļa izstrādes aktivitātei „Integrētās lauku

izmēģinājuma stratēģijas”, līdz ar to nav iespējams veikt pasākuma iznākuma un rezultatīvo

rādītāju izvērtējumu.

2005.gada 27.maijā ir apstiprināta 4.6.1. aktivitātes nacionālā programma „Prasmju

iegūšana”, kuras projekta īstenošana ir aizkavējusies par diviem ceturkšľiem. Iemesls tam ir

ieilgusī iepirkuma procedūras norise. Iepirkuma procedūra tika uzsākta 2005.gada jūlijā, kuras

laikā tā tika vairākkārtīgi apstrīdēta. Tās rezultātā bija paredzēts izvēlēties organizāciju, kas

1 Kopš 30.08.2005. projekta maksimālās izmaksas ir 50 000 EUR.

37

nodrošinātu nacionālās programmas projekta ieviešanu. Iepirkuma procedūra tika pārtraukta

objektīvu iemeslu dēļ atbilstoši likumdošanai, jo iesniegtie piedāvājumi vairs nebija atbilstoši

darba uzdevumam un bija nepieciešams precizēt nacionālās programmas laika grafiku un

veikt finansējuma pārdali pa gadiem, līdz ar to būtu nepieciešams veikt grozījumus arī darba

uzdevumā, kas nozīmē jauna konkursa izsludināšanu.

4.6.2. aktivitātes „Integrētās lauku attīstības izmēģinājumu stratēģijas” ieviešanas uzsākšana

bija paredzēta 2004.gada augustā vai 6 mēnešus pēc aktivitātes ieviešanas dokumentācijas

apstiprināšanas. Līdz šim aktivitātei atbilstošā nacionālā programma no pirmā līmeľa

starpniekinstitūcijas Zemkopības ministrijas ne reizi nav iesniegta izskatīšanai ELVGF

vadības komitejā. Aktivitātes ieviešana ir būtiski aizkavējusies, kas skaidrojams ar to, ka

Eiropas Savienības tiesību aktos tās ieviešanas mehānisms atšķiras no nacionālajos tiesību

aktos noteiktajiem ieviešanas veidiem (30.03.2004. Ministru kabineta noteikumi Nr.200 par

struktūrfondu vadību).


uz 31.12.2005.


Atbalstītais vietējo rīcības grupu

skaits 5 (plānotais skaits)

0


Cilvēku, kas saistīti ar kopienas

aktivitāti, skaita palielinājums 5% 0

4.6.pasākuma ieviešanas gaita uzskatāma par neveiksmīgu, jo līdz pat 2005.gada beigām nav

panākta vienošanās par LEADER+ pasākumu ieviešanas mehānismu. Atbilstoši 2005.gada

1.decembra struktūrfondu uzraudzības komitejā panāktajai vienošanās 2006.gadā varētu tikt

uzsākta šī pasākuma ieviešana un LEADER+ iniciatīvas attīstība Latvijā.

4.7. pasākuma „Apmācības” profesionālās apmācības atbalsts saskaľā ar ES memorandu par

mūžizglītību sekmēs lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu lauksaimniecībā un

mežsaimniecībā un to pārveidē iesaistīto personu profesionālo prasmju un zināšanu

pilnveidošanu. Šī pasākuma mērķis ir paaugstināt iemaľas un zināšanas lauksaimniekiem un

citām personām, kas ir saistītas ar lauksaimniecības aktivitātēm saskaľā ar ES memorandu par

mūžizglītību, kā arī sagatavot meža īpašniekus un citas ar mežsaimniecību saistītas personas

tādas meža apsaimniekošanas prakses piemērošanai, kuras mērķis ir stiprināt meža

ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas. Lai pārvarētu iepriekš minētās problēmas

lauku teritorijās, lauku iedzīvotājiem ir jāpiedāvā apmācību pakalpojumi. Turklāt šie

pakalpojumi jāpiedāvā pēc iespējas tuvāk izglītojamo dzīves un darba vietai.

2005. gada 27.maijā ir apstiprināta ELVGF nacionālā programma „Atbalsts profesionālajai

izglītībai, uzlabojot lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārējo lauksaimniecības un

mežsaimniecības darbībā un pārveidē iesaistīto personu profesionālās iemaľas un

kompetenci” un aktivitātes ietvaros ir apstiprināts viens projekts „Apmācības 2006”. Notiek

projekta īstenošana un būtiskas problēmas nav atklātas. Šis projekts paredz līdz 2006.gada

30.jūnijam apmācīt 2176 personas, no kā 2005.gadā apmācīti 51,5% un sniegt apmācību

pakalpojumu par 160 000 cilvēkstundām, no kā sniegti pakalpojumi 42,6% apmērā. Katru

gadu ir paredzēts viens projekts, līdz ar to šī pasākuma ietvaros papildus ir izstrādāts projekts

– „Apmācības 2005”.

38


uz 31.12.2005.


Apmācības pasākumos piedalījušos

personu skaits

8 500


paredzētās izmaksas uz vienu

apmācāmu (100 EUR))

1088

Apmācības pakalpojumu

cilvēkstundu skaits 500 000

160 000


Lauksaimniecībā un

mežsaimniecībā nodarbināto

apmācīto personu īpatsvara

palielināšanās

5% 3,2%

(64% no plānotā)

4.7.pasākuma ietvaros veiktās apmācības lauksaimniekiem un kopējais ieviešanas progress ir

uzskatāms par veiksmīgu. Katru gadu papildinot ar jaunu apmācību projektu, ir sagaidāms, ka

pasākums sasniegs plānotos iznākuma un rezultatīvos rādītājus.

4.8. pasākumā „Zvejas intensitātes sabalansēšana” paredzēta zvejas flotes kopējās jaudas

samazināšana, jo ik gadus Baltijas jūrā samazinās nozvejas kvotas, īpaši mencām, reľģēm un

brētliľām, kas ir vienas no nedaudzajām zivju sugām, kuras zvejo Latvijas zvejnieki. Tādēļ

tiek atbalstīti tikai tie zvejas kuģi, kuri zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Pasākums

paredz tādas aktivitātes kā zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai pastāvīgai izmantošanai

bezpeļľas mērķiem ārpus zvejniecības. Kopumā sadalīšanai nodoto kuģu skaits ir 29, t.i., šis

rādītājs jau ir sasniegts par 116%. Turklāt, var prognozēt, ka rādītāja izpilde pieaugs līdz

144%, jo pavisam Lauku atbalsta dienestā tika apstiprināti projekti par 36 zvejas kuģiem, kas

tika paredzēti nodošanai sadalīšanai. Ľemot vērā to, ka tikai 1 kuģis bija nodots izmantošanai

citiem mērķiem, noteiktais rādītājs ir sasniegts tikai par 50%. Projektu pieľemšana izsmeltā

ZVFI finansējuma dēļ apturēta 2004.gada 20.septembrī. 2005.gadā turpinājās projektu

īstenošana. 2005.gada 13.aprīlī struktūrfondu uzraudzības komiteja pārdalīja finansējumu no

4.11. pasākuma „Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu

apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” uz 4.8. pasākumu „Zvejas

intensitātes sabalansēšana”, lai rastu finansējumu tiem 4.8.pasākuma ietvaros iesniegtajiem

projektiem, kuri saľēmuši pozitīvu otrā līmeľa starpniekinstitūcijas Lauku atbalsta dienesta

vērtējumu, bet finansējuma trūkuma dēļ nebija saskaľoti ZVFI vadības komitejā.

2005.gada 1.decembrī struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmē tika atbalstīti grozījumi

4.8. pasākuma „Zvejas intensitātes sabalansēšana” finanšu plānā, kuru rezultātā

iepriekšminētās aktivitātes sabiedriskais finansējums ir palielinājies par 3 692 089 latiem.

Ľemot vērā to, ka ar 2005.gada 1.janvāri lata kurss tika piesaistīts eiro (1 EUR atbilst

0,702804 LVL), pasākuma ietvaros radās papildu finansējums. Bez tam šajā uzraudzības

komitejā tika apstiprināti grozījumi 4.8. pasākumā, iekļaujot jaunu aktivitāti, kas ļauj nodot

sadalīšanai metāllūžľos vai pastāvīgai izmantošanai bezpeļľas mērķiem ārpus zvejniecības arī

nelielus piekrastes zvejas kuģus (laivas), kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča piekrastē.

Papildus pasākumā apstiprināti grozījumi, precizējot finansējuma saľēmēju loku,

nosacījumus, atbalsta apjomu, kā arī ieviešanas un uzraudzības nosacījumus un grozījumus

programmas papildinājuma finanšu plāna ailēs, kas attiecas uz ZVFI līdzfinansētajiem

pasākumiem, kā arī ZVFI līdzfinansēto pasākumu finanšu plānos. Grozījumi par finanšu

pārdali veikti, analizējot līdzšinējo ZVFI līdzfinansēto pasākumu apguvi. Uzraudzības

komiteja arī apstiprināja 4.8.1. aktivitātes „Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes

zonas zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai pastāvīgai izmantošanai bezpeļľas

mērķiem ārpus zvejniecības” un 4.8.2. aktivitātes „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

39

zonā zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai pastāvīgai izmantošanai bezpeļľas

mērķiem ārpus zvejniecības” projektu specifiskie vērtēšanas kritēriji.


uz 31.12.2005.


Sadalīšanai nodoto zvejas kuģu

skaits

25 (pasākuma budžets/ projekta

sagaidāmās vidējās izmaksas

(343 600 EUR) – izmantošanai

citiem mērķiem nodoto kuģu

skaits )

29

(116% no plānotā)

Zvejas kuģu skaits, kuri nodoti

izmantošanai citiem mērķiem

2 (pasākuma budžets/ projekta


(343 600 EUR) –sadalīšanai

nodoto kuģu skaits)

1

(50% no plānotā)


Sagriezto un norakstīto zvejas

kuģu bruto tonnāžas samazinājums

GT – 2 000 (norakstāmo kuģu

skaits x norakstāmo kuģu

vidējā tilpība (74 GT))

GT – 1234

Sagriezto un norakstīto zvejas

kuģu jaudas samazinājums

kW – 4 500 (norakstāmo kuģu

skaits x norakstāmo kuģu

vidējā jauda (165 kW))

kW – 2861

Vērtējot 4.8.pasākuma ietvaros sasniegto, var secināt, ka tā ieviešana norit atbilstoši

izvirzītajiem mērķiem. Lai apmierinātu augsto pieprasījumu, ľemot vērā iesniegto projektu

skaitu, pasākumam tika pārdalīts papildus finansējums.

4.9. pasākums „Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” paredz atbalstu zvejas

flotes atjaunošanai un modernizācijai. Pasākuma aktivitātes ir virzītas uz kuģošanas drošības,

darba un higiēnas apstākļu uzlabošanu, kā arī zivju uzglabāšanai un apstrādei atbilstošu

apstākļu nodrošināšanu uz kuģiem, kas savukārt veicinās ilgtspējīgu un atbildīgu resursu

izmantošanu. Tā kā Latvijai noteiktās nozvejas kvotas un katram zvejas kuģim noteiktie

nozvejas limiti tiek stingri kontrolēti, plānotās aktivitātes neapdraud ilgtspējīgu

zivsaimniecības attīstību. Atbalsts nav paredzēts kuģu zvejas jaudas palielināšanai - kuģu

tonnāžas, to dzinēju jaudas pieaugumam un zvejas rīku efektivitātes paaugstināšanai. Kopumā

tika saľemti 56 projektu iesniegumi. Modernizēti 55 kuģi, t.i., noteiktais rādītājs sasniegts par

56,7%.

Šī pasākuma ieviešanas efektivitāte ir zema, jo zvejas kuģu īpašniekiem trūkst līdzekļu, lai

ieguldītu tos kuģu modernizācijā.

2005.gada 1.decembra struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmē tika apstiprināti

grozījumi 4.9. pasākuma „Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” ietvaros,

precizējot atbilstošās aktivitātes un grozījumus programmas papildinājuma finanšu plāna

ailēs, kas attiecas uz ZVFI līdzfinansētajiem pasākumiem, kā arī ZVFI līdzfinansēto

pasākumu finanšu plānos. Grozījumi par finanšu pārdali veikti, analizējot līdzšinējo ZVFI

līdzfinansēto pasākumu apguvi.


uz 31.12.2005.

40


Atbalstīto zvejniecības kuģu skaits

97 (pasākuma budžets – zvejas

kuģa būves sagaidāmā atbalsta

apjoms (1 752 000 EUR)/ 1

zvejas kuģa modernizācijas

projekta vidējās izmaksas

(76 500 EUR))

55


Uzbūvēto zvejniecības kuģu skaits

3 (zvejas kuģa būves sagaidāmā

atbalsta apjoms) (100 GT + 25

GT x 2) (1 752 000 EUR)

0


Modernizētās zvejas flotes daļa

(%)

13,5 (atbalstīto zvejas kuģu

skaits x 100%/ kopējais zvejas

kuģu skaits (717))

6 (55 x 100%/928)

Vērtējot 4.9.pasākuma ieviešanu kopumā, to nevar uzskatīt par veiksmīgu, jo no plānotajiem

3 uzbūvētajiem zvejniecības kuģiem netika uzbūvēts neviens. Līdz ar to izvirzītie iznākuma

un rezultatīvie rādītāji netiks sasniegti pilnībā, jo atbilstoši ES tiesību aktiem atbalstu jaunu

zvejniecības kuģu būvei bija iespējams sniegt tikai līdz 2004.gada beigām. 2005.gadā

4.9.pasākuma ietvaros viena apstiprinātā projekta vidējās izmaksas bija 26 tūkstoši EUR. Tas

skaidrojams ar to, ka zvejas kuģu īpašnieki veic pašus nepieciešamākos zvejas kuģu

modernizēšanas darbus virs klāja, lai izpildītu ES likumdošanā noteiktās kuģošanas drošības,

darba un higiēnas apstākļu prasības, kā arī, lai nodrošinātu zivju uzglabāšanai un apstrādei

atbilstošus apstākļus. Tā pat vecāko zvejas kuģu īpašnieki vilcinās veikt modernizācijas

darbus, jo plāno iesniegt projektus pasākuma „Zvejas intensitātes sabalansēšana” ietvaros pēc

2006.gadā plānotās atkārtota projektu iesniegumu konkursa izsludināšanas.

4.10. pasākums „Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana,

zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra” ir vērsts uz zivju apstrādes procesa modernizēšanu,

higiēnas apstākļu uzlabošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tas attiecas arī uz videi

draudzīgu tehnoloģiju, paškontroles un kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu, kā arī piekrastes

zvejnieku nozvejoto zivju apstrādes organizēšanu. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tikai tie

projekti, kas virzīti uz tādas produkcijas ražošanu, kas ir paredzēta cilvēku patēriľam, un

netiks atbalstīti projekti, kas ir saistīti ar mazumtirdzniecību un kuru realizācija var radīt

pārprodukciju tirgū. No 25 zivju pārstrādes uzľēmumiem, kurus ir paredzēts modernizēt,

2005.gadā ir modernizēti 7, t.i., 28% no noteiktā rādītāja. Bez tam divu projektu ietvaros tika

uzlabota 1 osta, t.i., 33% no plānotā rādītāja, taču interese par šo aktivitāti ir arī no citu ostu

pārstāvjiem. Kopumā mērķa rādītājs sasniegts par 60%, jo tika īstenoti 9 projekti.

Akvakultūras uzľēmumu projektu (piemēram, dīķu rekonstrukcija, zivju māju būvniecība)

izstrādāšana un īstenošana prasa ilgu laiku. 4.10.3. aktivitātē „Akvakultūra” projektu

pieľemšana izsmeltā ZVFI finansējuma dēļ apturēta 2004.gada 20.septembrī, taču 2005.gadā

turpinājās projektu īstenošana. Pārējās pasākuma aktivitātēs notika gan iepriekš iesniegto

projektu īstenošana, gan jaunu projektu pieľemšana un izvērtēšana. Projektu īstenošanas laikā

ir veiktas izmaiľas būvniecības tehniskajos projektos, kas radušās projektu realizācijas gaitā,

projekta īstenošanas termiľu pagarināšana (piegādātāji vai būvniecības darbu veicēji

neiekļaujas iepriekš saskaľotajos darba grafikos), kas kopumā kavē pasākuma ieviešanu.

Zemā projektu pieteicēju aktivitāte aktivitātes „Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un

mārketinga uzlabošana” ietvaros skaidrojama ar to, ka nav apstiprināti Ministru kabineta

noteikumi, kas regulētu pārtikas ražošanu mājas apstākļos, līdz ar to bija liegta iespēja

pieteikties uz atbalstu divām šīs aktivitātes atbalsta pretendentu kategorijām – individuālajiem

zivju produktu mājražotājiem vai piekrastes zvejnieku grupām, kuras vēlas mājas apstākļos

41

apstrādāt pašu nozvejotās zivis. Ľemot vērā iepriekš minēto, vienotajā programmdokumentā

un programmas papildinājumā tika veikti grozījumi, kas precizēja finansējuma saľēmējus

iepriekšminēto vietā, t.i., piekrastes zvejnieku grupas vai rūpnieciskajā zvejā iesaistītus

zvejniekus, kuriem projekta īstenošana ļaus izveidot jaunus atzītus zivju apstrādes

uzľēmumus. Atbilstoši grozījumi ir veikti arī vadlīnijās projektu iesniedzējiem un projekta

iesnieguma veidlapā. Ieviestās izmaiľas varētu celt ieviešanas efektivitāti, sākot ar 2006.gada

1.ceturksni.

2005.gada 4.novembrī struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

programmas papildinājuma 4.10.pasākumā „Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un

mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra”, precizējot 4.10.3.aktivitātes

„Akvakultūra” apakšaktivitātes, kā arī 4.10.1.aktivitātes „Zvejas un akvakultūras produktu

apstrādes un mārketinga uzlabošana” un 4.10.3.aktivitātes „Akvakultūra” finansējuma

saľēmēju loku.

2005.gada 1.decembra struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmē tika apstiprināti

grozījumi 4.10. pasākumā „Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga

uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra”, precizējot programmas papildinājuma

finanšu plāna ailes, kas attiecas uz ZVFI līdzfinansētajiem pasākumiem.


uz 31.12.2005. Iznākuma rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005. sasniegtais apjoms

Modernizēto zivju ražošanas

pārstrādes uzľēmumu skaits

25 (aktivitātes budžets/ projekta


(433 800 EUR))

7

(28% no plānotā)

Modernizēto ostu skaits

3 (aktivitātes budžets –

piekrastes zvejnieku īstenoto

projektu kopējās izmaksas

(1 000 000 EUR)/ ostu

modernizēšanas projekta


(1 500 000 EUR))

1


Atbalstīto akvakultūras

uzľēmumu skaits



(143 700 EUR))

9

(60% no plānotā)

Rezultāta rādītāji Apjoms Uz 31.12.2005. sasniegtais apjoms

Uzľēmumu, kuri ir uzlabojuši

savu produkciju atbilstoši ES

higiēnas standartiem,

proporcionāls pieaugums (%)

60 ((pašlaik sakārtoto un ZVFI

atbalstīto zivju apstrādes

uzľēmumu īpatsvars (56,3%) x

100%/ pašlaik sakārtoto zivju

apstrādes uzľēmumu īpatsvars

(35,3%)) – 100%)

8 ((108% x 100% / 100%) – 100%)

Modernizētie akvakultūras

uzľēmumi (%)

25 (modernizēto akvakultūras

uzľēmumu skaits x 100%/

kopējais akvakultūras

uzľēmumu skaits (58))

15 (9 x 100% / 60)

Izvērtējot 4.10.pasākuma ieviešanas progresu 2005.gadā, var secināt, ka intensīva tā ieviešana

būs vērojama 2006.gadā, tomēr arī šobrīd sasniegtie rādītāji ir vērtējami apmierinoši,

sasniedzot vidēji pusi no izvirzītajiem mērķiem.

4.11. pasākuma „Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas

pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu veicināšana un

42

atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes „Piekrastes zvejas attīstība” ietvaros paredzēts

atbalsts higiēnas, drošības un darba apstākļu uzlabošanai, selektīvāku zvejas metožu

izmantošanai, kā arī ražošanas, apstrādes un mārketinga organizēšanai, molu, piestātľu u.c.

infrastruktūras elementu būvēšanai piekrastes zvejnieku integrēto kolektīvo projektu ietvaros;

savukārt aktivitātes „Sociāli ekonomiskie pasākumi” ietvaros paredzētas kompensācijas

zvejas kuģu īpašniekiem, kuru zvejas kuģi tiek izľemti no aktīvās zvejas, tos nododot

sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības, kā arī kompensācijas

sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības nodoto zvejas kuģu apkalpes

locekļiem (zvejniekiem). Bez tam atbalsts paredzēts arī jaunajiem zvejniekiem (līdz 35

gadiem) zvejas aktivitāšu uzsākšanai; aktivitātes „Jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana”

ietvaros paredzēts finansēt tirgus veicināšanas kampaľas un tirgus izpētes pasākumus,

patērētāju aptaujas un citas mārketinga aktivitātes, lai veicinātu jaunus noieta tirgus zvejas un

akvakultūras produktiem; aktivitātes „Atbalsts ražotāju organizācijām” ietvaros paredzēts

kompensēt izdevumus par atzītu ražotāju grupu izveidošanu un to darbību; aktivitātes

„Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas”

paredzēts sniegt kompensācijas zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem ārkārtas zvejas

aizliegumu (ārkārtas pasākumu) gadījumos, izľemot periodisko sezonālo zvejas aktivitāšu

pārtraukšanu jeb zvejas lieguma laikus, kā arī paredzēts sniegt kompensācijas ES Padomes

pieľemto zvejas resursu atjaunošanas vai pārvaldības plānu gadījumos vai kad Kopienas

likumdošana nosaka tehniskus ierobežojumus noteiktu zvejas rīku vai metožu lietošanai, kā

rezultātā kuģu īpašniekiem ir jāveic tehniskās pielāgošanas pasākumi.

Aktivitātes „Piekrastes zvejas attīstība” ietvaros nav iesniegts neviens projektu iesniegums, lai

arī dokumenti vadības komitejā saskaľoti 2004.gada 22.aprīlī. Kā viens no iespējamajiem

iemesliem minams komerczvejnieku nevēlēšanās veidot kolektīvus projektus. Pašlaik tiek

īstenots tikai viens piekrastes zvejnieku projekts 4.10.2. aktivitātes „Zvejas ostu aprīkojums”

ietvaros, pēc kura īstenošanas iespējams saľemt atbalstu 4.11.1. aktivitātē „Piekrastes zvejas

attīstība”. Zivsaimniecības konsultatīvā padome jau iepriekš ir ierosinājusi struktūrfondu

uzraudzības komitejā pārdalīt finansējumu no 4.11.1. aktivitātes „Piekrastes zvejas attīstība”

uz 4.8.1. aktivitāti „Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejojošo zvejas kuģu nodošana

sadalīšanai, t.sk. sagriešana metāllūžľos, sadalīšana gabalos”, kas ir nodrošināts ar

uzraudzības komitejas lēmumu rakstiskās procedūras veidā.

4.11.2. aktivitātes „Sociāli ekonomiskie pasākumi” ietvaros atbalstu saľēmuši 79 zvejnieki no

paredzētajiem 110, t.i., sasniegti 71,8% no plānotā mērķa rādītāja. Neviens pretendents nav

pieteicies uz lietota zvejas kuģa iegādi, kas arī iespējama šīs aktivitātes ietvaros. Kopumā

iesniegumi tiek iesniegti vienmērīgi, un tie papildina 4.8. pasākuma „Zvejas intensitātes

sabalansēšana” ietvaros īstenotos projektus.

4.11.3. aktivitātes „Jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana” ietvaros nav iesniegts neviens

projekta iesniegums. Tomēr aptaujājot potenciālos projektu iesniedzējus, ir saľemta

informācija, ka tiek gatavoti vairāki projekti un galvenais projektu iesniegumu kavēšanās

iemesls ir ilgstošais iepirkumu procedūru veikšanas process.

Savukārt pieteikšanās uz aktivitāti „Atbalsts ražotāju organizācijām” 2005.gadā netika

izsludināta, jo paredzētais aktivitātes ieviešanas mehānisms būtiski atšķīrās no struktūrfondu

vadības ietvara, kā rezultātā Zemkopības ministrijai bija jāizstrādā Ministru kabineta

noteikumu projekts šīs aktivitātes ieviešanai. Struktūrfondu uzraudzības komitejas 2005.gada

14.jūnija sanāksmē Zemkopības ministrijai tika uzdots līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniegt

Finanšu ministrijā laika grafiku par aktivitātes ieviešanas dokumentācijas izstrādi, saskaľā ar

43

kuru minētie Ministru kabineta noteikumi bija jāizstrādā līdz 2005.gada septembrim. Līdz

2005.gada beigām minētie Ministru kabineta noteikumi netika izstrādāti. Tomēr zināms, ka

Latvijā ir atzītas divas ražotāju organizācijas, kas potenciāli varētu pretendēt uz finansējuma

saľemšanu, kad tiks sakārtota atbalsta saľemšanai nepieciešamā likumdošana.

Aktivitātes „Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas

kompensācijas” ietvaros nav iesniegts neviens projekts sakarā ar to, ka pagaidu zvejas

aktivitāšu pārtraukšanas pasākumi 2005.gadā Latvijā netika ieviesti.

2005.gada 13.aprīlī struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus programmas

papildinājumā, precizējot terminu „valsts pārvaldes institūcijas”, kas ir finansējuma saľēmēji

4.11.3. aktivitātē „Jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana”.

2005.gada 29.septembrī struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

4.11.pasākumā „Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu

apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām”, grozot pasākuma nosaukumu un

papildinot to ar jaunu aktivitāti „Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas

finansiālas kompensācijas”. Attiecīgi precizētas citas šī pasākuma sadaļas.

2005.gada 1.decembrī struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus 4.11.

pasākumā „Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas pagaidu

pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu veicināšana un atbalsts

ražotāju organizācijām”, precizējot programmas papildinājuma finanšu plāna ailes, kas

attiecas uz ZVFI līdzfinansētajiem pasākumiem.


uz 31.12.2005.


Atbalstīto zvejnieku skaits /

atbalstīto zvejnieku un zvejas

kuģu īpašnieku skaits (t.sk.

pagaidu pārtraukšana)

110 / 350 (aktivitātes budžets/

vidējās sagaidāmās

kompensācijas (4 800 EUR))

79/0

Veikto mārketinga pasākumu

skaits



(54 700 EUR))

0

Atbalstīto ražošanas organizācijas

skaits

2 (aktivitātes budžets/ ražotāju

organizāciju darbības


(273 700 EUR))

0


Atbalstīto ražotāju organizācijās

iesaistīto dalībnieku (uzľēmumu)

skaits

30 (vidējais sagaidāmais

ražotāju organizāciju biedru

skaits)

0

4.11.pasākuma ieviešanas progress ir vērtējams kā zems, jo neizstrādāto ieviešanas

nosacījumu dēļ 2005.gadā netika uzsākta būtiskākā šī pasākuma atbalsta sniegšana.

44

Sagaidāms, ka intensīva pasākuma ieviešana noritēs 2006.gadā pēc atbilstošu normatīvo aktu

izstrādes.

5. prioritāte „ES struktūrfondu tehniskās palīdzība”

ES struktūrfondu vadības institucionālās sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt

struktūrfondu vadības un kontroles sistēmu darbību, informēt sabiedrību un potenciālos

projektu pieteicējus par struktūrfondu ieviešanas progresu un projektu īstenošanas iespējām,

kā arī izveidot atbilstīgas audita posmu izsekojamības esamību visos administratīvajos

līmeľos, kuri iesaistīti struktūrfondu vadībā. Lai īstenotu šīs ES struktūrfondu vadības

funkcijas, ir nepieciešama atbilstoša administratīvā kapacitāte, kā arī tehniskais

nodrošinājums dažādu, ar programmas1 vadības funkciju īstenošanu saistītu izdevumu

segšanai. Tādēļ vienotā programmdokumenta ietvaros tika iekļauta 5.prioritāte “Tehniskā

palīdzība” ar mērķi atbalstīt programmas efektīvu un drošu vadību, uzraudzību, kontroli,

izvērtēšanu un informāciju un publicitāti. 2005.gadā tika uzsākta aktīva tehniskās palīdzības

struktūrfondu nacionālo programmu un to projektu ieviešana.

2005.gadā tika noslēgts 41 līgums ar struktūrfondu finansējuma saľēmējiem. Noslēgtajos

līgumos par tehniskās palīdzības ieviešanu ir veikti grozījumi saskaľā ar ERAF vadības

komitejā saskaľotajiem grozījumiem tehniskās palīdzības nacionālajās programmās un to

projektos. 2005.gada 11. oktobrī tika parakstīta vienošanās Valsts kases, vadošās iestādes,

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras starpā par līguma saistību pārtraukšanu (projekts

„Atbalsts datorizētās vadības informācijas sistēmas izveidei”).

2005.gadā no tehniskās palīdzības līdzekļiem nacionālās programmas „Atbalsts programmas

vadībai” ietvaros ir atalgots aptuveni 241 darbinieks, t.sk. 105 darbinieki institūcijās, kas

administrē galvenokārt ESF līdzekļus (Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija,

Nodarbinātības valsts aģentūra, Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Sociālo

pakalpojumu pārvalde un Sabiedrības integrācijas fonds), 80 darbinieki institūcijās, kas

administrē galvenokārt ERAF līdzekļus (Satiksmes ministrija, Kultūras ministrija, Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Veselības ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības

aģentūra, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās

pārvaldes lietās sekretariāts, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Vides ministrija un

Ekonomikas ministrija), 30 darbinieki institūcijās, kas administrē ELVGF un ZVFI (Lauku

atbalsta dienests un Zemkopības ministrija), kā arī 25 Finanšu ministrijas darbinieki (Vadošā

iestāde un neatkarīgā struktūrvienība, kas gatavo atzinumu par struktūrfonda noslēguma

izdevumu deklarāciju), kuri strādā ar visu struktūrfondu administrēšanu. Papildus ir algoti arī

208 eksperti, no kuriem 196 eksperti algoti projektu iesniegumu izvērtēšanai: 68,88%

algojušas ESF administrējošās institūcijas un 31,12 % ERAF administrējošās institūcijas.

Kopumā ar tehniskās palīdzības līdzekļu atbalstu 297 vērtēšanas komisiju sanāksmēs vērtēti

3129 projektu iesniegumi (49,12% no tiem - ESF, 23,39% - ERAF un 27,48% -

ZVFI/ELVGF projekti). Ir tikuši piesaistīti arī konsultāciju pakalpojumi. Pusē gadījumu

horizontālo jautājumu ietvaros tos piesaistījusi vadošā iestāde, bet atlikušais rādītāja apjoms

līdzīgi sadalās starp ESF un ERAF administrējošo institūciju piesaistītajiem konsultāciju

pakalpojumiem.

2005.gadā no tehniskās palīdzības līdzekļiem nacionālās programmas „Citi tehniskās

palīdzības pasākumi” ietvaros projektā „Apmācības” noorganizēti 52 kursi 38 tēmu ietvaros,

1 Visi vienotajā programmdokumentā iekļautie pasākumi, kas tiek līdzfinansēti no SF

45

kurus kopumā apmeklējuši 1056 dalībnieki un kuros dalībnieki 49,34% gadījumu bijuši no

galvenokārt ERAF vadībā iesaistītajām institūcijām, 27,27% dalībnieku no galvenokārt ESF

vadībā iesaistītajām institūcijām, 10,89% no ZVFI un ELVGF administrējošām institūcijām

un 12,50 % no vadošās vai maksājumu iestādes. ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju

darbinieki, kuri strādā ar struktūrfondu administrēšanu, varēja piedalīties citu iestāžu

organizētajos mācību pasākumos, iesniedzot pamatotu pieprasījumu dalības maksas segšanai.

Kopā tika iesniegti 29 iesniegumi, no kuriem 5 iesniedza ar ESF strādājošie, 14 – ar ERAF

strādājošie, 8 – ar ELVGF un ZVFI strādājošie un 2 vadošās iestādes pārstāvji.

Nacionālās programmas projekta „Informācija un publicitāte” ietvaros 2005.gadā ar tehniskās

palīdzības finansējuma palīdzību noorganizēti 220 informatīvie pasākumi, t.sk. semināri un

konferences, no kurām 149 organizējušas ESF administrējošās institūcijas, 62 – ERAF

administrējošās institūcijas, 6 – ELVGF/ZVFI administrējošās institūcijas, kā arī 3

horizontālajiem jautājumiem veltītus pasākumus organizējusi vadošā iestāde. Katra

struktūrfonda ietvaros noorganizēti arī 17 speciālie pasākumi. Kopumā projekta ietvaros

izstrādāti 114 informatīvo materiālu veidi (37,72% materiālu izstrādājušas ESF

administrējošās institūcijas, 32,46% - ERAF administrējošās institūcijas, 13,16% -

ELVGF/ZVFI administrējošās institūcijas un 16,67% - vadošā iestāde) un sagatavoti 59

mēdiju apskati (37,29% sagatavojušas ESF administrējošās institūcijas, 59,32% ERAF

administrējošās institūcijas, 0% ZVFI/ELVGF administrējošās institūcijas un 3,39%

sagatavojusi vadošā iestāde).

2005.gadā, piesaistot tehniskās palīdzības līdzekļus, noorganizētas 16 reklāmas kampaľas par

ES struktūrfondiem, galvenokārt par ERAF aktivitātēm, kaut arī no 60 televīzijas un radio

klipiem 32 bijuši par ESF un 22 par ERAF. 2005.gadā 47 radio raidījumus un 18 TV

raidījumus par ES struktūrfondiem ir pasūtījusi un koordinējusi vadošā iestāde (plašāku

informāciju skat. 4. sadaļā). Bez tam no projekta līdzekļiem 2005.gadā uzturētas sešas

informatīvas interneta mājas lapas, kā arī nodrošinātas informācijas plāksnes visiem ERAF

projektu īstenotājiem, lai nodrošinātu informācijas un publicitātes prasības struktūrfondu

līdzfinansētos projektos.

Nacionālās programmas projekta „Izvērtēšana un pētījumi” ietvaros 2005.gadā veikta viena

tematiskā izvērtēšana par VPD aktivitāti „Atbalsts ieguldījumiem uzľēmumu attīstībai īpaši

atbalstāmajās teritorijās”, kā arī uzsākts viens pētījums un trīs izvērtēšanas (skat. 2.4.2.

sadaļu).

Nacionālās programmas projekta „Atbalsts datorizētas Vadības informācijas sistēmas

izveidei” ietvaros 2005.gadā ir ar datortehniku nodrošinātas darba vietas tikai ar ES

struktūrfondu vadību strādājošiem darbiniekiem, kopā 120 datortehnikas vienības, no kurām

50% - galvenokārt ESF administrējošās institūcijās, 35,83% - galvenokārt ERAF

administrējošās institūcijās un 14,17% - ZVFI/ELVGF administrējošās institūcijās. Iegādātas

arī 52 programmatūras vienības, no kurām 69,23 % ESF administrējošās institūcijās. Pāris

institūcijās ar tehniskās palīdzības līdzekļu atbalstu attīstīta ES struktūrfondu vadības

informācijas sistēmas funkcionalitāte.

Veicot šos pasākumus, 2005.gadā 5.prioritātes ietvaros ir atmaksāti 63 482,54 LVL jeb 1,84%

no kopējā struktūrfonda tehniskās palīdzības nacionālajām programmām plānotā finansējuma

apjoma (skat. 5.attēlu).

5.attēls: „2005.gadā izlietotā tehniskās palīdzības finansējuma apjoms”

Projekts

2005.gadā plānotais

TP finansējums,

LVL

2005.gada SF

pieprasījumu

atmaksas, LVL

% no 2005.gadā

plānotā TP

finansējuma

46

5.1.1. „Atbalsts” 2 456 759 - -

5.2.1.

„Apmācības” 112 000 - -

5.2.2.

„Informācija un

publicitāte”

450 687 36 719 8,14%

5.2.3.

„Izvērtēšana un

pētījumi”

180 000 - -

5.2.4.

„Datorizētas

sistēmas izveide”

242 183 26 763 11,05%

KOPĀ 3 441 629 63 483 1,84%

2005.gada 19.augusta ERAF vadības komitejā tika virzīti grozījumi tehniskās palīdzības

struktūrfonda nacionālajās programmās un to finansēšanas periods tika pagarināts līdz

2008.gadam, sadalot 2004.-2006.gadam ERAF ietvaros paredzētos tehniskās palīdzības

līdzekļus. 2005.gadā tika iesniegti grozījumi vienotajā programmdokumentā ar mērķi pārdalīt

2004.gada ESF un ELVGF ietvaros tehniskajai palīdzībai paredzēto finansējumu uz ERAF.

Minētā pārdale starp fondiem tika veikta, lai koncentrētu tehniskās palīdzības ieviešanu, to

īstenojot divu, nevis sešu pasākumu ietvaros. Finanšu pārdales rezultātā tehniskās palīdzības

administrēšanas sistēma ir kļuvusi vienkāršāka, caurskatāmāka un vieglāk auditējama.

Saskaľā ar vienoto programmdokumentu 5.prioritātes „Tehniskā palīdzība” kopējais

finansējums ir 22 605 109 eiro, tai skaitā ERAF 9 000 826 eiro, ESF 5 953 000 eiro un

ELVGF 2 000 000 eiro. Atbilstoši EK regulas Nr. 448/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko

groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus

Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu

līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003, 11. panta prasībām

struktūrfonda nacionālās programmas “Atbalsts programmas vadībai” kopējais apjoms nevar

pārsniegt 15 666 671 eiro, savukārt struktūrfonda nacionālās programmas „Citi tehniskās

palīdzības izdevumi” kopējais apjoms nevar pārsniegt 6 938 438 eiro. Ar 2005. gada 28.

decembra lēmumu Nr. K(2005) 6071 ar kuru groza Lēmumu K(2004)2121, ar ko apstiprina

Vienoto programmdokumentu attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību Latvijai saskaľā ar 1.

mērķi, Eiropas Komisija apstiprināja iepriekš minētos grozījumus Vienotajā

programmdokumentā.

2005.gada 14.-15.jūnija struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprināja grozījumus

5.prioritātes „Tehniskā palīdzība” 5.2., 5.4. un 5.6.pasākumu aprakstā, struktūrfonda

finansējuma saľēmēju loku papildinot ar plānošanas reģionu attīstības aģentūrām un 2005.

gada 20. jūlija ESF vadības komitejā attiecīgi tika saskaľota Vienotā programmdokumenta

5. prioritātes „Tehniskā palīdzība” 5.3. pasākuma „Atbalsts programmas vadībai” grantu

shēma „Tehniskā palīdzība nevalstisko organizāciju un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā

Eiropas Sociālā fonda pasākumu ieviešanai”, kas apstiprināta ar Finanšu ministrijas

2005.gada 19. augusta rīkojumu Nr. 958. Kopumā grantu shēmas ietvaros tika saľemti 139

projektu iesniegumu par kopējo summu 1 920 000 latu (pieejamais finansējums ir 600 000

lati). Līdz 2005.gada beigām projekti vēl nebija izvērtēti.

47

Kopumā jāsecina, ka, ľemot vērā tehniskās palīdzības nacionālo programmu projektu ietvaros

sasniegtos rezultatīvos rādītājus, tehniskā palīdzība ir būtisks finansiāls atbalsts ES

struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju administratīvās kapacitātes nodrošināšanā.

48

2.2.2. ES struktūrfondu vadības komitejas

Lai nodrošinātu ES struktūrfondu ieviešanas koordināciju, 2005.gadā ERAF vadības komiteja

tika sasaukta 11 reizes, savukārt rakstiskās procedūras ceļā ERAF vadības komitejas lēmumi

tika pieľemti 13 reizes. ESF vadības komiteja tika sasaukta 9 reizes, savukārt rakstiskās

procedūras ceļā ESF vadības komitejas lēmumi tika pieľemti 10 reizes. ELVGF vadības

komiteja tika sasaukta 10 reizes, kā arī rakstiskās procedūras ceļā ELVGF vadības komitejas

lēmumi tika pieľemti 10 reizes. ZVFI vadības komiteja tika sasaukta 9 reizes, savukārt

rakstiskās procedūras ceļā ZVFI vadības komitejas lēmumi tika pieľemti 6 reizes.

Kopumā jāsecina, ka salīdzinājumā ar 2004.gadu 2005.gadā ES struktūrfondu vadības

komiteju darbā galvenais uzsvars tika likts uz grozījumu veikšanu vienotā

programmdokumenta aktivitāšu ieviešanu pamatojošajos dokumentos, kā arī uz projektu

sarakstu saskaľošanu. Ir pieaugusi arī struktūrfondu vadības komiteju loma struktūrfondu

ieviešanas uzraudzībā, jo reizi ceturksnī vadības komitejās tiek izskatīti otrā līmeľa

starpniekinstitūciju ceturkšľa ziľojumi par ieviešanas progresu to pārziľā esošajās aktivitātēs.

Kā būtisks pavērsiena punkts struktūrfondu vadības komiteju darbā jāmin tas, ka 2005.gada

28.oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.200 “Noteikumi

par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” grozījumi, kas noteica grozījumu veikšanas

kārtību struktūrfondu projektos. (Plašāk sk. 3. sadaļā „Juridiskais ietvars”.) Kopš noteikumu

stāšanās spēkā struktūrfondu vadības komiteja izskata tikai grozījumus struktūrfondu

nacionālo programmu stratēģiskajā daļā, kas būtiski atvieglo ne tikai struktūrfondu ieviešanā

iesaistīto institūciju darbu, bet arī ļauj vadības komitejām vairāk uzmanības pievērst

saturiskākiem jautājumiem.

49

2.3. Finanšu kontrole un audits

Finanšu kontroles un auditu sistēma

ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas mērķis ir nodrošināt efektīvu ES

struktūrfondu vadību, un tās pamatā ir vienotas pamatprasības un pamatprincipi, kas noteikti

Eiropas Kopienas un nacionālajos normatīvajos dokumentos.

Vadošā iestāde ir noteikusi pamatprasības izlases veida pārbaudei projekta īstenošanas vietās,

savukārt Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments ir noteicis pamatprasības

struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma vai izdevumu deklarācijas atbilstības izlases

veida pārbaudes veikšanai.

Detalizēta informācija par Latvijā izveidoto ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmu ir

aplūkojama Latvijas sagatavotajā Eiropas Savienības struktūrfondu vadības un kontroles

sistēmas aprakstā, kas izstrādāts saskaľā ar EK regulas Nr.438/2001 5.panta prasībām.

Vadošā iestāde sadarbībā ar visām ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām ir

sagatavojusi Eiropas Savienības struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas aprakstu saskaľā

ar EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta noteiktajām vadības un kontroles sistēmas

apraksta prasībām, un 2004.gada 17.septembrī nosūtījusi to EK. Precizējumi un papildinājumi

sistēmas aprakstā ir sagatavoti un nosūtīti EK 2005.gada 20.februārī, 31.martā un 12.

septembrī.

Saskaľā ar Eiropas Komisijas 2001.gada 2.marta Regulas (EK) Nr.438/2001, kas reglamentē

Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko

piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (turpmāk – Komisijas regula Nr.438/2001)

13. pantu un ar mērķi sniegt informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto

projektu struktūrfondu pieprasījumu vai izdevumu deklarāciju atbilstības izlases pārbaudēm

un struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes auditiem, kas ir veikti atbilstoši

Komisijas regulas Nr.438/2001 10.-12.pantiem, katru gadu tiek gatavots Eiropas Savienības

struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas ziľojums. Ziľojums sniedz informāciju par

pārbaudēm un auditiem, kas veikti pārskata gadā, kā arī par plānotajiem papildinājumiem

vadības un kontroles sistēmas aprakstā, kas sagatavots saskaľā ar Komisijas Regulas

Nr.438/2001 5.pantu.

4.panta pārbaudes

Eiropas Komisijas (EK) regulas Nr.438/2001 4.pantā noteikto prasību izpildi nodrošina otrā

līmeľa starpniekinstitūcijas, veicot izlases veida pārbaudes projektu īstenošanas vietās, t.i.,

līdzfinansēto darbu, piegāžu, pakalpojumu un deklarēto izdevumu pārbaudes projektu

īstenošanas vietās. Tāpat pārbaudes projektu īstenošanas vietās veic grantu shēmu

apsaimniekotāji ES struktūrfondu finansēto grantu shēmu projektu ieviešanas uzraudzības un

maksājumu veikšanas kontroles funkciju ietvaros.

Otrā līmeľa starpniekinstitūcija un grantu shēmas apsaimniekotājs pārbaudes veic, ievērojot

šādus principus:

- pārbaudēm pakļauj visus ES struktūrfondu finansējuma saľēmējus un granta

finansējuma saľēmējus;

- ja struktūrfondu finansējuma saľēmējs un granta finansējuma saľēmējs īsteno vairāk

nekā vienu projektu, nosakot pārbaudēm pakļaujamos līgumus, tiem piemēro izlases principu;

50

- pārbaudes veic vismaz vienu reizi projekta īstenošanas laikā vai vismaz vienu reizi

gadā, ja projekta īstenošanas periods pārsniedz vienu gadu;

- pārbaudes veic atkārtoti, ja iepriekšējā pārbaudē konstatētas jebkādas neatbilstības.

Lai pārliecinātos par izmantotās metodikas atbilstību pamatprasībām, vadošā iestāde

2005.gadā izskatīja otrā līmeľa starpniekinstitūciju un grantu shēmu apsaimniekotāju

aktualizētās kontroles procedūras un kārtības un secināja, ka kopumā tās atbilst EK regulas

Nr.438/2001 4.panta prasībām. Otrā līmeľa starpniekinstitūcijas un grantu shēmu

apsaimniekotāji 2005.gadā nodrošināja arī pārbaužu veikšanas metodoloģijas izstrādes

aktualizēšanu un iesniegšanu vadošajā iestādē.

Saskaľā ar pamatprasībām otrā līmeľa starpniekinstitūcijas un grantu shēmas apsaimniekotāji

līdz attiecīgā gada 30.janvārim nodrošina kārtējā gada pārbaužu plāna sagatavošanu un

iesniegšanu vadošajā iestādē. Aktualizēto pārbaužu plānu otrā līmeľa starpniekinstitūcija

vadošajā iestādē iesniedz divu nedēļu laikā pēc plāna aktualizēšanas. Grantu shēmas

apsaimniekotājs izstrādāto pārbaužu plānu iesniedz vadošajā iestādē pēc tā saskaľošanas ar

attiecīgo otrā līmeľa starpniekinstitūciju. Vadošā iestāde saľēma visu institūciju, kuras

saskaľā ar aktivitāšu ieviešanas progresu plānoja veikt pārbaudes projektu īstenošanas vietās

2005. gadā, pārbaužu plānus 2005.gadam.

Otrā līmeľa starpniekinstitūcija un grantu shēmas apsaimniekotājs nodrošina pārbaužu

veikšanas kārtības dokumentēšanu rakstiskās procedūrās, kā arī pārbaužu rezultātu

dokumentēšanu detalizētās pārbaudes lapās. Otrā līmeľa starpniekinstitūcija un grantu shēmas

apsaimniekotājs nodrošina veikto pārbaužu reģistrāciju un uzskaiti.

Vadošā iestāde divas reizes gadā no otrā līmeľa starpniekinstitūcijām saľem pārskatus par

visām veiktajām izlases veida pārbaudēm projektu īstenošanas vietās. Vadošā iestāde

pārskatus par veiktajām pārbaudēm nosūta arī maksājumu iestādei un Finanšu ministrijas

Finanšu kontroles departamentam - Finanšu ministrijas struktūrvienībai, kuras funkcijas ir

nodalītas no vadošās iestādes un maksājumu iestādes funkcijām (neatkarīgā struktūrvienība).

Struktūrfondu administrēšanā iesaistītās otrā līmeľa starpniekinstitūcijas un grantu shēmu

apsaimniekotāji nodrošina 4.panta prasību izpildi, un vadošā iestāde ir saľēmusi un izvērtējusi

visu otrā līmeľa starpniekinstitūciju un grantu shēmu apsaimniekotāju iesniegtos pārskatus

par 2005. gadā veiktajām pārbaudēm.

Otrā līmeľa starpniekinstitūcijas un grantu shēmas apsaimniekotāja veikto pārbaužu

rezultātiem ir jārada pārliecība, ka:

1. projektus īsteno atbilstoši starp struktūrfonda finansējuma saľēmēju un otrā līmeľa

starpniekinstitūciju noslēgtajam līgumam vai starp grantu shēmas apsaimniekotāju un granta

finansējuma saľēmēju noslēgtajam līgumam;

2. izdevumi, kas pretendē uz atmaksu no struktūrfondu līdzekļiem, ir faktiski veikti;

3. izdevumi, kas pretendē uz atmaksu no struktūrfondu līdzekļiem, ir attaisnojami kā

struktūrfondu līdzfinansētie izdevumi.

Pārskata periodā 4.panta ietvaros otrā līmeľa starpniekinstitūcijas ir veikušas 1500 pārbaudes

struktūrfondu projektu īstenošanas vietās (no tām 138 ESF projektos, 77 ERAF projektos un

1285 ELVGF virzības daļas un ZVFI projektos):

Profesionālās izglītības attīstības aģentūra ir veikusi 56 pārbaudes ESF projektu

īstenošanas vietās;

Nodarbinātības valsts aģentūra ir veikusi 82 pārbaudes ESF projektu īstenošanas vietās;

51

Lauku atbalsta dienests ir veicis 1285 pārbaudes ELVGF un ZVFI projektos, t.sk. 631

pirmsmaksājuma pārbaudes, 594 pārbaudes uz vietas, 16 pārbaudes projektu realizācijas

laikā, 44 pēcmaksājuma pārbaudes;

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir veikusi 71 pārbaudi ERAF projektu īstenošanas

vietās.

Kopumā otrā līmeľa starpniekinstitūciju veikto pārbaužu rezultāti ir pozitīvi un būtiski

trūkumi pārbaudēs nav konstatēti, izľemot 17 gadījumus, kur pārbaužu laikā konstatēti

iespējami likuma Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām pārkāpumi, publicitātes un

vizuālās identitātes prasību neievērošana. Papildus, veicot pārbaudes subsidēto darba vietu

izveidē un nodrošināšanā, konstatēti 4 gadījumi, kuros struktūrfondu finansējuma saľēmējs

nebija nodrošinājis visu vakanču aizpildīšanu. Šajos gadījumos atbildīgā otrā līmeľa

starpniekinstitūcija sniedz atbalstu struktūrfonda finansējuma saľēmējam mērķa grupas

komplektācijā.

Pārskata periodā 4.panta ietvaros grantu shēmu apsaimniekotāji ir veikuši 517 pārbaudes

grantu shēmu projektu īstenošanas vietās (no tām 508 ERAF ietvaros un 9 ESF ietvaros):

Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir veikusi 116 pārbaudes, no tām 60 pirmslīguma

pārbaudes, 54 pirmsmaksājumu pārbaudes un 2 regulārās uzraudzības pārbaudes;

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir veikusi 392 pārbaudes grantu shēmu

projektos, t.sk. 65 pirmslīguma pārbaudes un 327 pirmsmaksājuma pārbaudes;

Sabiedrības integrācijas fonds ir veicis 9 pārbaudes projektu īstenošanas vietās;

Sociālo pakalpojumu pārvalde pārbaudes 2005. gadā nav veikusi, jo 2005.gadā nebija

uzsākta projektu īstenošana.

Kopumā grantu shēmu apsaimniekotāju veikto pārbaužu rezultāti ir pozitīvi un būtiski

trūkumi pārbaudēs nav konstatēti, izľemot 41 gadījumu, kur pārbaužu laikā konstatēti

iespējami likuma Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām pārkāpumi, publicitātes un

vizuālās identitātes prasību neievērošana, citu līguma nosacījumu, piemēram, apdrošināšanas

nosacījumu neievērošana.

Pārbaudēs konstatētos pārkāpumus struktūrfonda finansējuma saľēmējam vai granta

finansējuma saľēmējam noteiktā termiľā lūdz novērst, ja tas iespējams. Tomēr atsevišķos

gadījumos, piemēram, negatīva atzinuma no Iepirkumu uzraudzības biroja saľemšanas

gadījumā attiecībā uz likuma Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām piemērošanu,

pārbaudē konstatētā trūkuma rezultāts ir neatbilstoši veikti izdevumi projekta ietvaros.

10.panta pārbaudes

EK regulas Nr. 438/2001 10.pantā noteikto prasību izpildi nodrošina otrā līmeľa

starpniekinstitūcijas iekšējā audita struktūrvienība, kas nav tieši iesaistīta projekta ieviešanā,

maksājumu veikšanā un pārbaudes projekta īstenošanas vietās veikšanā, veicot struktūrfonda

projekta finansējuma pieprasījuma vai izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida

pārbaudes, kā arī veicot struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes pārbaudes.

Struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes pārbaudes veic arī pirmā līmeľa

starpniekinstitūcijas un grantu shēmu apsaimniekotāja neatkarīga iekšējā audita

struktūrvienība.

Vadošajai iestādei ir tiesības veikt pārbaudes EK regulas Nr. 438/2001 10.panta ietvaros, lai

pārliecinātos par ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību EK

tiesību aktos un LR normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

52

Maksājumu iestādei ir tiesības veikt struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes

pārbaudi vadošajā iestādē un arī otrā līmeľa starpniekinstitūcijās, lai nodrošinātu izdevumu

sertificēšanu.

Otrā līmeľa starpniekinstitūcija pārbauda ne mazāk kā piecus procentus no kopējiem

struktūrfonda projektu attiecināmajiem izdevumiem, kurus maksājumu iestāde ir

apliecinājusi, un veicamās pārbaudes apjomu sadala vienmērīgi plānošanas dokumentu

ieviešanas periodā un arī katrā pārskata periodā. 3.pielikumā „Kopējo 2005.gadā deklarēto un

pārbaudīto izdevumu summas pa struktūrfondiem” ir redzams, kādā apjomā 2005.gadā tika

veiktas 10.panta pārbaudes, ko veic pirms katras palīdzības beigām un kuras attiecina uz

vismaz 5% no kopējiem maksājumu iestādes apliecinātajiem izdevumiem (turpmāk – 5%

pārbaudes).

Izvēlētajā struktūrfonda projektā finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas

atbilstības izlases veida pārbaudi veic, lai gūtu pārliecību par:

izveidotās vadības un kontroles sistēmas efektivitāti un tās darbības atbilstību izvirzītajām

prasībām;

grāmatvedības uzskaites sistēmu - grāmatvedības reģistru atbilstību attaisnojošiem

dokumentiem, ko uzglabā otrā līmeľa starpniekinstitūcijas un struktūrfondu finansējuma

saľēmēji;

attaisnojošo dokumentu, kas apliecina veikto izdevumu pamatotību un atbilstību;

projektu ieviešanas posmu izsekojamības nodrošinājumu;

veikto izdevumu veida un laika atbilstību Eiropas Komisijas prasībām, attiecīgajam

projektam noteiktajiem uzdevumiem un faktiski paveiktajam darbam;

projekta īstenošanas procesa atbilstību darba uzdevumā noteiktajām prasībām;

projekta finansējuma atbilstību Eiropas Komisijas prasībām, ievērojot noteiktos

ierobežojumus, un projekta ieviešanai nepieciešamo līdzekļu savlaicīgu un atbilstošu

nodrošināšanu struktūrfondu finansējuma saľēmējam;

līdzfinansējuma nodrošinājumu nepieciešamajā apjomā;

horizontālo prioritāšu ievērošanu projekta īstenošanā.

Otrā līmeľa starpniekinstitūcija darbību pārbaudes veikšanai nodrošina iekšējās kārtības

izstrādi, aktualizāciju un iesniegšanu Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrija (Iekšējā audita departaments) 2005.gadā izskatīja otrā līmeľa

starpniekinstitūciju aktualizētās un Finanšu ministrijā iesniegtās kontroles procedūras un

kārtības 5% pārbaudēm, kas atbilst EK regulas Nr.438/2001 10.panta prasībām. Otrā līmeľa

starpniekinstitūcija nodrošina pārbaužu plānu iesniegšanu Finanšu ministrijā līdz katra gada

30.janvārim, kā arī aktualizētā pārbaužu plāna iesniegšanu Finanšu ministrijā ne vēlāk kā divu

nedēļu laikā pēc plāna aktualizēšanas. Finanšu ministrija ir saľēmusi visu otrā līmeľa

starpniekinstitūciju 10.panta pārbaužu plānus 2005.gadam, kas tika iekļauti konsolidētajā

audita plānā 2005.gadam.

Struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības

izlases veida pārbaudes

Finanšu ministrija divas reizes gadā no otrā līmeľa starpniekinstitūcijām saľem pārskatus par

visām veiktajām struktūrfondu projektu finansējuma pieprasījuma vai izdevumu deklarācijas

atbilstības izlases veida pārbaudēm, ko nosūta arī vadošajai iestādei, maksājumu iestādei un

neatkarīgajai struktūrvienībai.

53

Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments izvērtē otrā līmeľa starpniekinstitūciju

struktūrfondu projektu finansējuma pieprasījuma vai izdevumu deklarācijas atbilstības izlases

veida jeb 5% pārbaudēs izmantotās metodikas atbilstību pamatprasībām, kā arī ziľojumus par

veiktajām struktūrfondu projektu finansējuma pieprasījuma vai izdevumu deklarācijas

atbilstības izlases veida pārbaudēm, ko kopā ar savu izvērtējumu nosūta arī vadošajai iestādei,

maksājumu iestādei un neatkarīgajai struktūrvienībai.

ES struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina 10.panta prasību izpildi, un Finanšu

ministrija ir saľēmusi un izvērtējusi visu otrā līmeľa starpniekinstitūciju iesniegtos pārskatus

un ziľojumus par 10.panta ietvaros veiktajām pārbaudēm 2005.gadā.

Profesionālās izglītības attīstības aģentūra 2005.gadā veica 8 struktūrfonda projekta

finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaudes ESF

ietvaros. Nodarbinātības valsts aģentūra 2005.gadā veica 9 ESF projektu finansējuma

pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaudes. Savukārt Lauku

atbalsta dienests 2005.gadā veica 50 struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un

izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaudes ELVGF virzības daļas ietvaros un 8

pārbaudes ZVFI ietvaros. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2005.gadā veica 8 ERAF

projektu finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida

pārbaudes.

Kopumā pārbaudītie izdevumi tika atzīti par atbalstāmiem, tomēr atsevišķos gadījumos

veiktajās projektu finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida

pārbaudēs ir konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi, par kuriem nepieciešamības gadījumā ir

izdoti vadošās iestādes rīkojumi par izdevumu atgūšanu un kas attiecīgi nevar tikt deklarēti

Eiropas Komisijā struktūrfondu līdzfinansējuma daļas atmaksai. Piemēram, pārmaksas

ELVGF projektu ietvaros, kas radās, atmaksājot struktūrfondu finansējuma saľēmējam

valūtas maiľas kursa ieľēmumus.

Ľemot vērā to, ka dažos gadījumos pārbaudīti ne tikai maksājumu iestādes apliecinātie

attaisnotie izdevumi, bet arī attaisnotie izdevumi, kas iekļauti struktūrfondu finansējumu

pieprasījumos konstatētās kļūdas un nepilnības šajos gadījumos nebija būtiskas un tika

novērstas pirms Eiropas Kopienas līdzfinansējuma saľēmējiem.

Struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības vai efektivitātes pārbaudes

Saskaľā ar Iekšējā audita likumu iekšējais audits ir neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic

iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un

novērtējot iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus

šīs sistēmas pilnveidošanai. Ar sistēmas auditu saprot iestādes atsevišķu sistēmu vai

apakšsistēmu (piemēram, iepirkumi valsts vajadzībām iestādē, dokumentācijas aprite iestādē,

to reģistrācija un kontrole) neatkarīgu pārbaudi ar mērķi sniegt iestādes vadītājam objektīvu

viedokli par iestādē izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izteikt iestādes vadītājam

priekšlikumus sistēmas pilnveidei.

Otrā līmeľa starpniekinstitūcijas 2005.gadā veica šādus sistēmu auditus:

54

- Nodarbinātības valsts aģentūra – 4 sistēmu auditus. Nodarbinātības valsts aģentūra

veikusi pārbaudes par projekta "Bezdarbnieku pārkvalifikācija un tālākizglītība"

ietvaros noslēgto līgumu ar izglītības iestādēm īstenošanas nodrošināšanu Jelgavas

filiālē, projekta "Bezdarbnieku pārkvalifikācija un tālākizglītība" ietvaros noslēgto

līgumu ar izglītības iestādēm īstenošanas nodrošināšanu Dobeles filiālē, ESF finansēto

projektu atskaišu un ziľojumu sistēmu, nacionālās programmas „Atbalsts aktīvo

nodarbinātības pasākumu ieviešanai” finanšu kontroli un maksājumu uzskaiti.

- Lauku atbalsta dienests – 4 sistēmu auditus. Lauku atbalsta dienests veiktajos sistēmu

auditos ir pārbaudījis grāmatvedības uzskaiti un atskaišu sagatavošanu, ELVGF

Virzības pasākumu un ZVFI projektu iesniegšanu, izvērtēšanu un līgumu slēgšanu un

struktūrfondu pieprasījumu dokumentus.

- Profesionālās izglītības attīstības aģentūra – 1 sistēmu auditu par projektu iesniegumu

saľemšanas un administratīvās vērtēšanas procesu.

- Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta Eiropas Savienības finansēto

programmu un projektu auditu nodaļa pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūras

auditoru funkcijas un 2005.gadā veica vienu ERAF sistēmas auditu, pārbaudot

struktūrfondu maksājumu sistēmu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Pirmā līmeľa starpniekinstitūcijas 2005.gadā veica šādus sistēmu auditus:

- Satiksmes ministrija – 1 ERAF sistēmas auditu,

- Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts – 2 ERAF

sistēmas auditus,

- Labklājības ministrija – 1 apvienoto ERAF un ESF sistēmas auditu,

- Ekonomikas ministrija – 1 apvienoto ERAF un ESF sistēmas auditu,

- Zemkopības ministrija – 1 ELVGF sistēmas auditu,

- Kultūras ministrija – 1 apvienoto ERAF un ESF sistēmas auditu,

- Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija – 1 ERAF sistēmas auditu.

- Izglītības un zinātnes ministrija – 1 apvienoto ERAF un ESF sistēmas auditu,

- Vides ministrija – 1 ERAF sistēmas auditu,

- Veselības ministrija 2005.gadā nav veikusi sistēmu auditus.

Grantu shēmu apsaimniekotāji 2005.gadā veica šādus sistēmu auditus:

- Sociālo pakalpojumu pārvalde – 1 apvienoto ERAF un ESF sistēmas auditu par

iekšējās kontroles sistēmu,

- Valsts reģionālās attīstības aģentūra – 2 ERAF sistēmas auditus par grantu shēmas

finansēto projektu maksājumu sistēmu un grantu shēmu projektu iesniegumiem;

- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – 5 apvienotos ERAF un ESF sistēmu

auditus,

- Sabiedrības integrācijas fonds – 1 ESF sistēmas auditu.

Maksājumu iestāde (Valsts kase) 2005.gadā ir veikusi vienu auditu par ES struktūrfondu

ietvaros izveidotās finanšu kontroļu un audita sistēmas koordināciju.

Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta ES finansēto programmu un projektu auditu

nodaļa ar mērķi sniegt vadošās iestādes vadītājam pārliecību par iekšējās kontroles sistēmu

darbību 2005.gadā veica 4 sistēmu auditus ES struktūrfondu ietvaros – sistēmas auditu Īpašu

uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Nodarbinātības valsts aģentūrā,

Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā un Finanšu ministrijas ES fondu departamentā –

vadošajā iestādē.

55

Struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarācijas pārbaudi veic neatkarīgā struktūrvienība, kas

veic arī starpposma pārbaudes struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās pārliecības

gūšanai, lai sagatavotu atzinumu par noslēguma izdevumu deklarāciju.

Neatkarīgā struktūrvienība 2005.gadā veica 3 starpposma pārbaudes ES struktūrfondu

ietvaros – Nodarbinātības valsts aģentūrā, Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā un

Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Kopumā veikto pārbaužu un sistēmu auditu rezultāti liecina, ka struktūrfondu vadībā

iesaistītajās institūcijās ir izveidota atbilstoša vadības un kontroles sistēma, tomēr pārbaudēs

tiek konstatēti arī atsevišķi trūkumi, kas galvenokārt saistīti ar valsts iepirkuma,

grāmatvedības un uzskaites, lietvedības u.c. ar projektu ieviešanu, vadību un uzraudzību

saistīto jomu nepilnīgu ievērošanu. Par konstatētajiem trūkumiem ir noteikti konkrēti to

novēršanas termiľi, un atbildīgie par to novēršanu un lielākā daļa no konstatētajiem

trūkumiem ir novērsti jau 2005. gada laikā.

4.pielikumā „2005.gadā veikto sistēmas auditu kopsavilkums (struktūrfondi)” redzama tabula

par 2005. gadā veiktajām pārbaudēm EK regulas Nr. 438/2001 10. panta ietvaros.

Dalībvalstī ES struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētās neatbilstības, to

finansiālā ietekme un veiktās darbības

Efektīvas ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas mērķis ir novērst

jebkādas neatbilstības ES struktūrfondu finansējuma izlietojumā, un tās pamatā ir vienotas

pamatprasības un pamatprincipi, kas ir izteikti Eiropas Kopienas un nacionālajos normatīvajos

dokumentos.

Maksājumu iestāde, pirmā līmeľa starpniekinstitūcijas un otrā līmeľa starpniekinstitūcijas

2005. gadā reizi ceturksnī iesniedza informāciju vadošajā iestādē par konstatētajām

neatbilstībām ES struktūrfondu vadībā. Vadošā iestāde ir izvērtējusi visu iesniegto

informāciju par konstatētajām neatbilstībām ES struktūrfondu īstenošanā un nepieciešamības

gadījumā lūdza sniegt papildu informāciju par pirmā līmeľa starpniekinstitūcijas, otrā līmeľa

starpniekinstitūcijas vai maksājumu iestādes veiktajiem pasākumiem neatbilstību atklāšanā un

novēršanā.

2005.gadā no Lauku atbalsta dienesta struktūrfondu vadošajā iestādē saľemti:

- 3 aktualizētie ceturkšľa pārskati par 2004.gada 3.ceturksnī konstatētajām

neatbilstībām ar informāciju, ka pārbaudes laikā pārkāpumi netika konstatēti un

turpmāk pārbaudes netiks veiktas (lietas vairs nav uzskatāmas par neatbilstībām);

- 8 sākotnējie ceturkšľa pārskati par neatbilstībām saistībā ar ES struktūrfondu

īstenošanu par 2004.gada 4.ceturksnī konstatētajām neatbilstībām, kā arī 14

aktualizētie ceturkšľa pārskati par 2004.gada 4.ceturksnī konstatētajām neatbilstībām;

- 2 ceturkšľa pārskati par 2005.gada 2.ceturksnī konstatētajām neatbilstībām, no kuriem

viens tika vēlāk precizēts, kā arī viens apkopotais ceturkšľa pārskats, kas papildina

iepriekš sniegto informāciju.

Visos 11 konstatētajos neatbilstību gadījumos saľemti paziľojumi no atbildīgajām

tiesībsargājošajām institūcijām Latvijā par lēmumiem par atteikšanos ierosināt

krimināllietu.

Par 2005.gadu vadošajā iestādē no Profesionālās izglītības attīstības aģentūras tika

saľemts 1 ceturkšľa pārskats par 2005.gada 3.ceturksnī konstatēto neatbilstību, no

56

maksājumu iestādes tika saľemts viens ceturkšľa pārskats par 2005.gada 4.ceturksnī

konstatēto neatbilstību, kas vēlāk tika precizēts.

No pārējām pirmā līmeľa starpniekinstitūcijām un otrā līmeľa starpniekinstitūcijām

vadošajā iestādē tika saľemta informācija, ka neatbilstības netika konstatētas.

2005. gadā katru ceturksni vadošā iestāde ir apkopojusi un izvērtējusi no ES struktūrfondu

vadībā iesaistītajām institūcijām saľemtos ziľojumus un pieľēmusi lēmumu par ziľošanu

Eiropas Komisijai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam, par ko informējusi Finanšu

ministrijas Iekšējā audita departamentu. Finanšu ministrijas Iekšējā audita departaments kā

Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja oficiālais kontaktpunkts Latvijā ir nosūtījis informāciju

par konstatētajām neatbilstībām Eiropas Komisijai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam

Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Finanšu ministrija ir informējusi Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju un Eiropas

Komisiju par konstatētajām neatbilstībām, iesniedzot informāciju par 8 Lauku atbalsta

dienesta konstatētajiem neatbilstību gadījumiem. Finansiālās ietekmes uz Eiropas

Kopienas budžetu vai Latvijas Republikas budžetu konstatētajām iespējamām

neatbilstībām nav, jo nevienā no konstatētajiem neatbilstību gadījumiem finansējums nav

izmaksāts.

Nepieciešamības gadījumā vadošā iestāde ir pieľēmusi lēmumu par ES struktūrfondu ietvaros

finansētajos projektos neattaisnoti veikto izdevumu atgūšanu un informējusi par to otrā

līmeľa starpniekinstitūciju un maksājumu iestādi, kā arī pārējās iesaistītās institūcijas.

Pārskata periodā tika sagatavots Finanšu ministrijas 2005. gada 24. maija rīkojums Nr. 560

„Par Eiropas Savienības struktūrfonda ietvaros finansētajos projektos neattaisnoti veikto

izdevumu atmaksāšanu” par neatbilstībām ELVGF ietvaros, kur kopējā atmaksājamā summa

sastāda LVL 9 644, 76. Otrā līmeľa starpniekinstitūcija ir nodrošinājusi neattaisnoti veikto

izdevumu atgūšanu.

Šādus neattaisnoti veiktos un atgūtos izdevumus nevar izmantot, lai samaksātu par darbībām,

attiecībā uz kurām ir konstatēti neattaisnoti veiktie izdevumi. Ievērojot normatīvo aktu

prasības, par atgūstamo summu struktūrfonda finansējuma saľēmējam vai granta finansējuma

saľēmējam tiek samazināta kopējā projekta attiecināmo izmaksu summa un to nevar izmantot,

lai veiktu samaksu projekta ietvaros, attiecībā uz kuru tika konstatēti neatbilstoši veiktie

izdevumi. Maksājumu iestāde nodrošina neattaisnoti veikto izdevumu pārskaitīšanu Eiropas

Kopienas budžetā, norādot šos izdevumus struktūrfondu atmaksas pieprasījumā Eiropas

Komisijai.

Kopumā jāsecina, ka ziľoto neatbilstību gadījumu skaits korelē ar attiecīgo struktūrfondu

aktivitāšu ieviešanas progresu – jo vairāk projekti ir apstiprināti un ieviesti, jo lielāka ir

varbūtība, ka ES struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas konstatēs neatbilstību un ziľos

par to vadošajai iestādei.

ES struktūrfondu vadošā iestāde apstiprina, ka struktūrfondu finansējums 2005.gadā Latvijā

tika izlietots atbilstoši drošas finanšu vadības principiem, kā aprakstīts EK regulas

Nr. 438/2001 5.panta vadības un kontroles sistēmas aprakstā, un nozīmīgas problēmas

2005.gadā ES struktūrfondu vadības procesā netika konstatētas.

No 2005.gada 28.februāra līdz 4.martam vizītē Latvijā ieradās Eiropas Komisijas Reģionālās

politikas ģenerāldirektorāta auditori, kas iepazinās ar Latvijā izveidoto struktūrfondu vadības

un kontroles sistēmu. No 2005.gada 27.jūnija līdz 1.jūlijam Eiropas Komisijas Nodarbinātības

57

un sociālo lietu ģenerāldirektorāta audita vienību pārstāvji Latvijā veica sistēmas auditu

struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās, kas administrē Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.

Savukārt no 2005.gada 12.septembra līdz 16.septembrim Eiropas Komisijas Reģionālās

politikas ģenerāldirektorāta audita vienību pārstāvji Latvijā veica sistēmas auditu

struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās, kas administrē Eiropas Reģionālās attīstības

fonda līdzekļus. Eiropas Komisija abu iepriekš minēto sistēmas auditu ziľojumu projektus

iesniedza 2005.gada decembrī, kad arī tika uzsākts audita ziľojumu projektu saskaľošanas

process.

58

2.4. Struktūrfondu uzraudzība un izvērtēšana

2.4.1. Vadības informācijas sistēma

Eiropas Savienības struktūrfondu vadības informācijas sistēma (SF VIS) ir interneta vidē

veidota informācijas sistēma, kuru izmanto vadošā iestāde, maksājumu iestāde, pirmā un otrā

līmeľa starpniekinstitūcijas un grantu shēmu apsaimniekotāji, lai veiktu projektu uzraudzību

struktūrfondu līdzfinansēto aktivitāšu ietvaros. Vadošā iestāde ievada SF VIS informāciju par

Vienoto programmdokumentu, prioritātēm, pasākumiem, pasākuma aktivitātēm. Maksājumu

iestāde ievada informāciju par Latvijas saistībām ar Eiropas Komisiju par struktūrfondu

finansējumu. Grantu shēmu apsaimniekotāji un otrā līmeľa starpniekinstitūcijas ievada

informāciju par struktūrfondu ietvaros finansētajiem projektiem. Ar 2006.gadu tiek plānots,

ka sistēmu sāks izmantot arī pirmā līmeľa starpniekinstitūcijas, kas SF VIS izmantos, lai

nodrošinātu struktūrfondu finansēto aktivitāšu vadību un veiktu aktīvu uzraudzību.

SF VIS 2.versija produktīvajā vidē tika ieviesta jau 2004.gada beigās. Laika posmā no

2004.gada decembra līdz 2005.gada martam tika konstatētas programmas funkcionalitātes

kļūdas, kas apgrūtināja ne vien datu ievadi sistēmā, bet arī negatīvi ietekmēja iepriekš

izveidoto atskaišu darbību. Līdz ar to tika veikta SF VIS prasību specifikācijas aktualizācija

un 2005.gada 16.martā tika apstiprināta SF VIS 2.laidiena 3.versijas prasību specifikācija. Lai

konstatētu kļūdas lomu sistēmā, tika veikta SF VIS 2.versijas lietotāju lomu testēšana, kas

ietvēra sistēmas realizācijas atbilstības pārbaudi saskaľā ar SF VIS lomu sistēmas

specifikācijas prasībām. Lomu testēšana tika veikta katrai SF VIS lomu sistēmas specifikācijā

minētajai lomai. Laika posmā līdz 2005.gada jūlijam konstatētās kļūdas tika novērstas,

vienlaikus tika optimizēta SF VIS ātrdarbība.

Papildus esošajām SF VIS atskaitēm 2005.gada 29.martā tika uzsākta SF VIS speciālo

atskaišu izstrāde Microsoft SQL Server Reporting Services vidē (skat. 6.attēlu). Pavisam tika

izstrādātas 25 vadošās iestādes atskaites, 7 Valsts kases atskaites, 22 Lauku atbalsta dienesta

atskaites, 13 Valsts reģionālās attīstības aģentūras atskaites, 11 Nodarbinātības valsts

aģentūras atskaites un 8 Profesionālās izglītības attīstības aģentūras atskaites. Pēc speciālo

atskaišu formu izstrādes 2005.gada augustā tās tika nodotas starpniekinstitūcijām testēšanai.

Pēc starpniekinstitūciju iesniegtajiem priekšlikumiem 2005.gada oktobrī tika uzsākta atskaišu

precizēšana un labošana, kā rezultātā 2005.gada 20.decembrī SF VIS produktīvajā vidē kopā

tika ieviestas 56 atskaites.

59

6.attēls: „SF VIS atskaišu struktūra 2005.gadā”

0

5

10

15

20

25

30

Sta

nd

art

ats

kait

es

Pro

jektu

pie

teik

um

i

Fin

an

ses

Info

rmā

cij

a p

ar

pro

jekti

em

Uzra

ud

zīb

as

pa

sā

ku

mi

Rā

dīt

āji

Pārb

au

de

s

Sta

tis

tik

a

Pro

gn

ozē

ša

na

Vad

oš

ās

iestā

de

s

ats

ka

ites

Vals

ts k

as

es

ats

ka

ites

LA

D a

tska

ites

VR

AA

ats

ka

ites

NV

A a

tska

ites

PIA

A a

tska

ites

Produkcijas vidē Izstrādes stadijā

2005.gadā manuālu datu ievadi SF VIS veica šādas otrā līmeľa starpniekinstitūcijas: Lauku

atbalsta dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra un Profesionālās izglītības attīstības

aģentūra, kā arī šādi grantu shēmu apsaimniekotāji: Valsts reģionālās attīstības aģentūra,

Sabiedrības integrācijas fonds un Sociālo pakalpojumu pārvalde. Jāpiezīmē, ka Centrālā

finanšu un līguma aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra datu ievadi veica

savās informācijas sistēmās. Lai nodrošinātu datu pārnesi no šīm informācijas sistēmām uz SF

VIS, 2005.gada 8.jūlijā tika apstiprināta SF VIS ārējo saskarľu apraksta 2.versija. Tika veikti

daudzi datu transporta testi, bet diemžēl 2005.gada laikā vēl neizdevās atrisināt visas

problēmas, lai varētu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūras datus pārnest uz SF VIS.

2005.gada nogalē tika uzsākts darbs pie SF VIS attīstības risinājumiem un iespējām 2007.-

2013. programmēšanas periodam. Tika sagatavots dokuments „Konceptuālais risinājums ES

VIS attīstībai”, kurš ietvēra šādu informāciju:

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda IS atbalsta novērtējums 2004.-2006.gada

programmēšanas periodam;

ES struktūrfondu vadības informācijas sistēmas atbalsts 2007.-2013.gada

programmēšanas periodam;

ES struktūrfondu vadības informācija sistēmas tehniskā risinājuma izvērtējums;

ES struktūrfondu vadības informācijas sistēmas nākotnes aplikāciju arhitektūra;

ES struktūrfondu informācijas sistēmas attīstības plāns un iepirkuma pamatnostādnes.

60

2.4.2. Tematiskā izvērtēšana

ES struktūrfondu izvērtēšanas sistēmu Latvijā nosaka MK 2004.gada 30.marta noteikumi

Nr.200 „Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”. Vadošā iestāde šim ES

struktūrfondu ieviešanas periodam ir izstrādājusi ES struktūrfondu uzraudzības un

izvērtēšanas plānu, kas tika saskaľots uzraudzības komitejas 2004.gada 11.novembra

sanāksmē un kas definē ES struktūrfondu izvērtēšanas jēdzienu, nosaka izvērtēšanas tiesisko

regulējumu, raksturo ES struktūrfondu izvērtēšanas sistēmas darbību un tās principus,

raksturo izvērtēšanas iepirkuma un darba uzdevumu sagatavošanas procesu.

Struktūrfondu izvērtēšanas mērķis ir ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politikas

efektivitātes izpēte, lai noskaidrotu, vai struktūrfondu finansējums ir sasniedzis VPD

noteiktos mērķus un analizētu struktūrfondu vadības efektivitāti. Izvērtēšanas rezultātā iegūtā

informācija var tikt izmantota plānošanas procesa pilnveidošanai. Izvērtēšana parāda to, cik

veiksmīga ir izvērtējamā joma.

Lai nodrošinātu struktūrfondu piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu, nepieciešams veikt

sākotnējo izvērtēšanu, starpposma izvērtēšanu, tematisko izvērtēšanu un noslēguma

izvērtēšanu. Latvijā 2004.-2006. gada programmēšanas perioda sākotnējā izvērtēšana tika

pabeigta 2003.gada 3.jūnijā. Starpposma izvērtēšana 2004.-2006. gada programmēšanas

periodam netiks veikta, jo programmēšanas periods ir tikai trīs gadi. Savukārt noslēguma

izvērtēšana ir jāpabeidz trīs gadu laikā pēc programmēšanas perioda beigām.

2004.-2006. gada programmēšanas periodā vadošā iestāde veic tematisko izvērtēšanu.

Tematiskās izvērtēšanas mērķis ir organizēt izvērtēšanu par VPD prioritātēm, pasākumiem un

aktivitātēm ar nolūku noteikt to ieviešanas efektivitāti konkrētā laika periodā.

2005. gadā tika izveidota Eiropas Savienības struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas

konsultatīvā darba grupa. Saskaľā ar Finanšu ministrijas 2005.gada 2.februāra rīkojumu

Nr.148 „Par Eiropas Savienības struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba

grupas sastāvu” vadošā iestāde tematisko izvērtēšanu veic sadarbībā ar pirmā līmeľa

starpniekinstitūcijām. Informācija par izvērtēšanas procesu un progresu tiek sūtīta arī Eiropas

Komisijas pārstāvjiem. Saskaľā ar nolikumu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvā darba

grupa:

- izskata ES struktūrfondu uzraudzības komitejas locekļu, vadības komiteju locekļu un

vadošās iestādes ierosinātās tematiskās izvērtēšanas tēmas un pētījumu tēmas;

- saskaľo tematiskās izvērtēšanas un pētījumu mērķus un jautājumus;

- sniedz komentārus par vadošās iestādes sagatavoto darba uzdevumu tematiskās

izvērtēšanas un pētījumu veikšanai;

- apstiprina tematiskās izvērtēšanas un pētījumu laika grafiku;

- veic uzraudzību tematiskajām izvērtēšanām un pētījumiem saskaľā ar apstiprināto

tematiskās izvērtēšanas un pētījumu laika grafiku;

- izskata un sniedz komentārus par tematiskās izvērtēšanas ziľojumiem un pētījumu

rezultātiem;

- izskata tematiskās izvērtēšanas ziľojumos un pētījumos norādītos secinājumus un

rekomendācijas un uzrauga secinājumu un rekomendāciju ieviešanu;

- izskata un sniedz komentārus par struktūrfondu uzraudzības rādītāju sistēmas informatīvo

ziľojumu.

2005.gadā ir noslēgusies viena tematiskā izvērtēšana par VPD 2.2.1.2. apakšaktivitāti

„Atbalsts ieguldījumiem uzľēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”. Izvērtēšanu veica

61

neatkarīga izvērtēšanas kompānija ar mērķi noskaidrot, vai grantu shēmas ieviešanai

izstrādātās vadlīnijas un projektu atlases process atbilst VPD noteiktajiem prioritātes un

pasākuma mērķiem, jo minētā aktivitāte sniedz atbalstu arī lauku tūrisma projektiem, kas gūst

atbalstu arī VPD 4.prioritātes „Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” ietvaros. Tas

radīja bažas par struktūrfondu sniegtā atbalsta pārklāšanos. Izvērtēšana ilga no 2005.gada

jūlija līdz septembrim.

Atbilstoši izvērtēšanas ziľojumā minētajai informācijai, pirms grantu shēmas (GS) atkārtotas

izsludināšanas tās dokumentācijā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Būtiskākie izvērtēšanas

rezultātā iegūtie secinājumi:

1. Izvērtētāji ierosina GS vadlīnijās izvirzīt tādus kvantitatīvi mērāmus mērķu, iznākumu,

rezultātu, ietekmes indikatorus, kuru sasniegšana nodrošina objektīvu GS efektivitātes

atspoguļošanu. Izvirzītajiem kvantitatīvi mērāmajiem indikatoriem jābūt pamatotiem ar

pieejamā finansējuma apjomu un VPD definēto problēmu cēloľu risināšanas iespējām. GS

vadlīnijas un vērtēšanas kritērijus jāsagatavo atbilstoši izvirzītajiem mērķu, iznākumu,

rezultātu un ietekmes indikatoriem, lai nodrošinātu to veiksmīgu sasniegšanu. Izvērtētāji ir

norādījuši, ka nepieciešama indikatoru papildināšana ar teritorijas attīstības indeksā

iekļaujamajiem indikatoriem, lai nodrošinātu iespēju precīzi izvērtēt GS ietekmi uz

teritorijas attīstības indeksu tās realizācijas laikā.

2. Attiecībā uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem tika ierosināts, pirmkārt, iekļaut

pilnīgu administratīvās vērtēšanas kritēriju sarakstu, pēc kuriem tiek vērtēts pretendents

GS vadlīnijās, otrkārt, ieviest kvalitatīvajos un specifiskajos vērtēšanas kritērijos dalījumu

– atbilstības un atlases kritēriji, un, treškārt, pie specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem

ieviest jaunu atlases kritēriju – „Kādā mērā dotais projekts risina konkrētās īpaši

atbalstāmās teritorijas problēmu specifiskos cēloľus?”

3. Attiecībā uz projektu iesniegumu dokumentāciju izvērtētāji norāda, ka GS uzraudzības un

izvērtēšanas datu vienkāršas pieejamības nodrošināšanai būtu jāievieš projekta iesnieguma

veidlapā atsevišķas ailes, kurās projekta pieteicējam jāatspoguļo tāda informācija kā, vai

uzľēmums ir jauns vai esošs, projekta pieteicēja īpašnieku skaits un dzimuma struktūra,

uzľēmuma lielums, jaunradīto darba vietu skaits, saglabāto darbavietu skaits, plānotais

privātā finansējuma apjoms atbalstītajā projektā, plānotais projekta piesaistīto privāto

investīciju apjoms uzľēmumā.

Finanšu ministrija uzskata, ka kopumā visi ierosinājumi ir atbalstāmi, daļa no kuriem ir ľemta

vērā un daļa tiks ľemta vērā nākotnē. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un

Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā GS izstrādātāji ir izskatījuši izvērtēšanas

rekomendācijas un precizējuši GS dokumentāciju. Pēc GS uzlabošanas, tā tika saskaľota

22.11.2005. ERAF vadības komitejā, lai tiktu izsludināta no jauna nodrošinot efektīvu un

savlaicīgu struktūrfondu apguvi un atbalstu uzľēmējdarbībai. Secīgi arī sekoja struktūrfondu

uzraudzības komitejas grozījumi rakstiskās procedūras veidā, kur tika precizēti specifiskie

projektu atlases kritēriji, kā arī indikatori un finanšu plāns programmas papildinājumā.

2005.gada laikā Finanšu ministrija ir līdzdarbojusies arī citu starptautisko organizāciju

veiktajos pētījumos saistībā ar ES struktūrfondiem.

Pasaules Bankas pētījums “ES līdzfinansētās un nacionālās lauku atbalsta programmas

Latvijā: gatavojoties jaunajam programmēšanas periodam” (noslēdzies 2005.gada

augustā). Tā mērķis bija noskaidrot Latvijā īstenoto atbalsta programmu rezultātus, īpašu

uzmanību pievēršot atbalsta pieejamībai dažādu „kategoriju‟ uzľēmējiem, kā arī finansiālā

atbalsta „ieplūšanai‟ dažādos Latvijas rajonos. Rezultāti uzrādīja, ka atbalsta politika

62

investīciju piesaistīšanai ir vērsta uz ļoti ierobežotu lauku uzľēmēju grupu, tādejādi lielākajā

lauku sabiedrības daļā mazinās vēlme attīstīt saimniecisko darbību, īpaši teritoriālā griezumā.

Finanšu ministrijas un ANO Attīstības programmas Latvijā sadarbības projekta ietvaros

īstenotais pētījums par struktūrfondu projektu piesaisti Latvijas reģionos „ES struktūrfondi

un teritoriju attīstība Latvijā” tika publiskots 2005.gada 18.novembrī. Tas ir pirmais šāda

veida pētījums Latvijā. Pētījuma mērķis bija izzināt, kā struktūrfondu finansējums tiek

piesaistīts Latvijas plānošanas reģionos, kāds ir šo līdzekļu sadalījums starp Latvijas

novadiem. Pētījums veikts „ekspress-analīzes” formā, pētāmie dati fiksēti 2005.gada augusta

vidū, līdz ar to pētījums nevarēja nodrošināt padziļinātu struktūrfondu ietekmes analīzi, kas

būs iespējama tikai tad, kad struktūrfondu finansētie projekti būs noslēgušies un devuši

rezultātu.

Pētījumā tika analizēta informācija par publisko finansējumu, kura kopējais apjoms uz

2005.gada augustu veido 56% no kopējā plānotā struktūrfondu piešķīruma, kas ir 69% no

plānotā teritoriālā struktūrfondu piešķīruma. Analizētās informācijas apjoms pa VPD

prioritātēm ir ļoti atšķirīgs. Ja par 1.prioritāti („Līdzsvarotas attīstības veicināšana”) un

4.prioritāti („Lauksaimniecības un zivsaimniecības veicināšana”) analīze dod salīdzinoši

pilnīgu pārskatu, tad par 2.prioritāti („Uzľēmējdarbības un inovāciju veicināšana”) tā sniedz

šī brīža tendences, bet par 3.prioritāti („Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības

veicināšana”) – tikai nelielu ieskatu.

Veicot VPD aktivitāšu grupēšanu divās grupās – aktivitātes ar nacionāla mēroga darbības

rezultātu un aktivitātes ar tiešu teritoriālu darbības rezultātu, pētījumā secināts, ka 81% no

kopīgā plānotā finansējuma paredzēts aktivitātēm, kuru darbības rezultāti izpaužas konkrētās

teritorijās. Visaugstākais teritoriālo aktivitāšu finansējuma īpatsvars ir VPD 4.prioritātē

(95,8%) un 1.prioritātē (92,5%). 2.prioritātē tas ir 77%, bet salīdzinoši zems tas ir 3.prioritātē

– 52,7%.

„Ekspress-analīzes” ietvaros veikta analīze par 326,7 miljonu LVL (464,9 milj. EUR)

publiskā finansējuma sadali. Neskatoties uz to, ka analizējamās aktivitātes klasificētas kā

aktivitātes ar tiešu teritoriālu darbības rezultātu, to ietvaros bija ievērojams skaits visas

Latvijas mēroga projektu, līdz ar to pa pieciem plānošanas reģioniem sadalītais finansējums

veido 310,1 miljonu LVL (441,2 milj. EUR) no minētā 7.1. un 7.2. attēlos atspoguļots kopējā

2005.gada augustā analizētā finansējuma sadalījums pa reģioniem.

7.1.attēls: „2005.gada augustā analizētā

finansējuma sadalījums pa reģioniem”

7.2.attēls: „2005.gada augustā analizētais

publiskais finansējums uz 1000 iedzīvotājiem

reģionos”

Finansējums, LVL

Rīgas reģ.

39%

Kurzemes reģ.

21%

Zemgales reģ.

13%

Vidzemes reģ.

17%

Latgales reģ.

10%

107685

212823

141556

219407

85418

0

50000

100000

150000

200000

250000

Rīgas reģ. Kurzemes

reģ.

Zemgales

reģ.

Vidzemes

reģ.

Latgales reģ.

Finansējums uz 1000 iedz., LVL

63

Pētījums rāda, ka 2005.gada augustā ekonomiski spēcīgākais un pēc iedzīvotāju skaita

lielākais Rīgas reģions ir saľēmis lielāko kopējā finansējuma apjomu – 39% no pētījuma

analīzē ietvertā finansējuma. Ekonomiski vājākais reģions, bet ne mazākais pēc iedzīvotāju

skaita – Latgales reģions ir saľēmis mazāko finansējuma apjomu – 10%. Analizējot absolūto

finansējuma apjomu, pēc lielākā un mazākā rādītāja var spriest, ka ekonomiski spēcīgākā

reģionā piesaistīts lielāks finansējums. Taču, ľemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā reģionā un

rēķinot piešķirtos struktūrfondu līdzekļus uz iedzīvotāju skaitu, vislielākais finansējums ir

piesaistīts Vidzemes reģionā (219,4 tūkstoši LVL (312,2 tūkstoši EUR)) uz 1000

iedzīvotājiem) un Kurzemes reģionā (212,8 tūkstoši LVL (302,8 tūkstoši EUR) uz 1000

iedzīvotājiem). Arī Zemgales reģionā piesaistītais finansējums (141,6 tūkstoši LVL (201,5

tūkstoši EUR)) ir lielāks nekā vidēji Latvijā, bet pārējos divos reģionos tas ir mazāks. Rēķinot

struktūrfondu finansējuma sadalījumu uz vienu iedzīvotāju, vislielākos līdzekļus saľēmušas

Kurzeme un Latgale – attiecīgi 365 LVL (519 EUR) un 277 LVL (394 EUR). Rīga šinī

rādītājā ir pēdējā vietā, saľemot 131 latu (186 EUR) uz iedzīvotāju. Vidzemes reģionā šis

rādītājs ir 237 LVL (337 EUR) un Zemgalē – 183 LVL (260 EUR) uz iedzīvotāju.

Kopumā pētījums apliecina, ka struktūrfondu finansējuma sadalījums starp dažādām valsts

teritorijas daļām ir atbilstošs valsts izvēlētajai attīstības stratēģijai 2004.-2006.gadam – noris

valsts kopējās konkurētspējas un izaugsmes veicināšana un līdzekļu ieguldīšana tajās nozarēs

un teritorijās, kur to izmantošana dod visātrāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. Nevar

apgalvot, ka struktūrfondi nonāk tikai attīstītākajos reģionos, tomēr pētījums arī norāda, ka

struktūrfondu sadalījums starp dažādām valsts teritorijas daļām un reģioniem nav vienmērīgs.

Nav novērojama skaidra sakarība starp atsevišķas teritorijas daļas labklājības un attīstības

rādītājiem un attiecīgo fondu piešķīrumu. Fondu apguvē neveidojas situācija, ka mazāk

attīstītā teritorija saľem vislielāko finansējuma apjomu, bet nevar arī apgalvot, pretējo, proti,

ka visattīstītākais reģions absorbētu proporcionāli vislielāko finansējumu.

Pētījumā secināts, ka nozīmīgi mazāks struktūrfondu apjoms nonāk tajās valsts teritorijas

daļās, kur gan ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības, gan labklājības līmeľa rādītāji ir

vissliktākie, piemēram, Latgales reģionā vai teritorijās, kas atrodas tālāk no Rīgas vai

galvenajām valsts transporta maģistrālēm. Tas rada risku, ka atšķirība starp šīm teritorijām un

galvaspilsētu reģionu vai lielākajām pilsētām varētu pat pieaugt. Lielākas finansējuma daļas

koncentrācija tieši atpalikušajās teritorijās, iespējams, nedotu tik pozitīvu ietekmi uz valsts

ekonomisko izaugsmi kopumā, bet varētu būt izšķiroša, lai izmainītu šo teritoriju tālāko

attīstības gaitu.

Pētījumā secināts, ka, ľemot vērā arvien pieaugošās teritoriālās atšķirības Latvijā pastāv

nepieciešamība pēc skaidri definētas reģionālās politikas nacionālā līmenī. To, ka 2004.-

2006.gada periodā VPD nepietiekoši saistīts ar Latvijas reģionu ekonomikas attīstības

izlīdzināšanas mērķi, zināmā mērā apliecina fakts, ka VPD aktivitāšu nacionālo programmu,

atklāto projektu konkursu vadlīnijās, grantu shēmu aprakstos kopumā ir ļoti formāla pieeja

teritorijas līdzsvarotai attīstībai.

Pētījuma ietvaros apkopotie dati ir svarīgs informācijas avots ES struktūrfondu vadībā

iesaistītajām institūcijām, plānošanas reģionu attīstības aģentūrām, rajonu pašvaldībām un

vietējām pašvaldībām, lai veiktu savas darbības efektivitātes uzlabošanu attiecībā uz ES

struktūrfondu līdzekļu apsaimniekošanu un piesaisti. Balstoties uz analīzes rezultātiem, būtu

nepieciešams plānot papildu izpētes, izvērtēšanas, informatīvus un administratīvus kapacitātes

stiprināšanas pasākumus, īpaši attiecībā uz teritorijām, kurās nav izdevies piesaistīt nozīmīgu

finansējuma apjomu. Jāatzīmē, ka teritorijas līdzsvarota attīstība nevar būt tikai ES fondu

64

Jautājums: Kurus no šiem informācijas avotiem Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par ES struktūrfondiem Latvijā?

jautājums, tas ir valsts attīstības jautājums, kas būtu jārisina Latvijai pašai ar nacionāliem

instrumentiem, ko ES fondi var atbalstīt.

Finanšu ministrijas un ANO Attīstības programmas Latvijā sadarbības projekta ietvaros

2005.gada oktobrī tika veikta atkārtota sabiedriskās domas aptauja „Sabiedrības

informētība par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi Latvijā”. Galvenie secinājumi

tematiskā sadalījumā ir:

Informētība par Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamību. Ja 2004. gada aptaujas dati

liecināja, ka par struktūrfondu pieejamību ir dzirdējuši 63% Latvijas iedzīvotāju, tad

2005.gadā šādu atbildi snieguši 62%. 2005.gadā par struktūrfondu pieejamību caurmērā

biežāk ir dzirdējuši respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem (vidēji 68%), iedzīvotāji ar

augstāko izglītību (80%), augstākā vai vidējā līmeľa vadītāji (78%), individuālie uzľēmēji

(79%), respondenti, kuriem ir sava zemnieku saimniecība (77%), kā arī tie, kuru ienākumi

uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir vērtējami kā vidēji augsti (71%) vai augsti (75%).

Informētība par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu Latvijā.

8. attēls: „Informācijas avoti informācijas par SF iegūšanai”

Galvenokārt informācijas iegūšanai par struktūrfondiem Latvijā tiek izmantota televīzija

(67%) vai radio (40%) un nacionālie preses izdevumi (39%). Retāk iedzīvotāji minēto

informāciju saľem ar reģionālo preses izdevumu starpniecību (29%), internetu (20%),

bukletiem (12%) vai dažāda rakstura semināriem (7%) (skat. 8. attēlu). To Latvijas iedzīvotāju

vidū, kuri ir dzirdējuši par struktūrfondu pieejamību, kopumā katrs ceturtais (25%) ir īpaši

meklējis šāda rakstura informāciju. Populārākās vietas, kur šāda informācija ir tikusi meklēta,

ir Lauku konsultāciju un izglītības centri (34% no iedzīvotājiem, kuri informāciju ir

meklējuši), valsts pārvaldes iestādes (32%), bibliotēkas (29%) un ES informācijas centri

(28%).

Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguves vērtējums. Ja 2004. gadā apguvi

kopumā kā sekmīgu (atbildes ļoti sekmīga kopā ar drīzāk sekmīga) atzīst 34% iedzīvotāju,

tad 2005. gadā – 37% (skat. 9.attēlu).

8,6

5,1

6,8

11,7

19,8

29,1

39,3

39,6

67,1

4,7

7,1

15,6

27,0

40,9

41,2

68,7

0 10 20 30 40 50 60 70 80

Kā kuro reizi

Citi

Semināri

Brošūras

Internets

Reģionālie laikraksti

Nacionālie laikraksti

Radio

TV

12,200411,2005

%

65

9.attēls: „SF līdzekļu apguves novērtējums”

Iedzīvotāju vērtējums par Eiropas Savienības struktūrfondu ietekmi uz Latvijas

tautsaimniecību un sabiedrības attīstību. Ja 2004.gadā 66% respondentu uzskatīja, ka

struktūrfondi situāciju tautsaimniecības un sabiedrības attīstībā ietekmēs pozitīvi, tad

2005.gadā šo ietekmi (kā jau notiekošu faktu) pozitīvi vērtē 67%. 2005. gadā kā trīs

prioritārākās jomas, kurās turpmāk būtu jāiegulda vairāk ES struktūrfondu līdzekļu ir

minētas nodarbinātības veicināšana (2004.gadā – 67%; 2005.gadā – 55%), sociālā

infrastruktūra (veselība, sociālā aprūpe, izglītības iestāžu modernizācija) (2004.gadā šāda

atbilde respondentiem netika piedāvāta; 2005.gadā – 53%) un lauksaimnieku atbalsts

(2004.gadā – 65%; 2005.gadā – 47%). Ja 2004. gadā 48%, tad 2005.gadā jau 54%

iedzīvotāju atzīst, ka ir dzirdējuši par kādu konkrētu projektu, kurā tiek piesaistīti ES

struktūrfondu līdzekļi. Caurmērā biežāk 2005. gadā iedzīvotāji ir dzirdējuši par šo līdzekļu

piesaisti tādās jomās kā lauksaimnieku atbalsts (58%), ceļu un transporta sistēmas

sakārtošana (43%), vides uzlabošana un tūrisma veicināšana (20%), kā arī

nodarbinātības veicināšana (18%). Nedaudz retāk Latvijas iedzīvotāji ir dzirdējuši par

struktūrfondu projektiem uzņēmējdarbības atbalstam (14%), projektiem sociālajā

infrastruktūrā (13%) vai izglītības attīstībā (9%). Tikai 7% (46 respondenti) no

iedzīvotājiem, kuri ir dzirdējuši par ES struktūrfondu līdzekļiem, paši ir mēģinājuši

pieteikt kādu projektu šo līdzekļu piesaistīšanai.

10.attēls: „SF ietekmes uz Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību novērtējums”

Galvenie secinājumi pēc sabiedriskās domas aptaujas rezultātu apkopošanas:

2005.gadā vērojama pozitīva tendence sabiedrības viedokļa izmaiľā attiecībā uz

struktūrfondu apguves procesu, piemēram, 2005.gadā ir audzis to cilvēku skaits, kas

pozitīvi vērtē struktūrfondu apguvi (no 34.2% 2004.gadā uz 37.2% 2005.gadā), gan arī to,

kas uzskata, ka struktūrfondi pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību (no 65.7%

2004.gadā uz 66.8% 2005.gadā);

0

10

20

30

40

%

...ļoti sekmīga 1,9 1,5

...drīzāk sekmīga 32,3 35,7

...drīzāk nesekmīga 29,1 26,7

...ļoti nesekmīga 4,0 5,3

Grūti pateikt 32,7 30,8

2004; n=695 2005; n=666

Bāze: respondenti, kuri zina, ka Latvijai ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi

Jautājums: "Kā Jūs kopumā vērtējat ES struktūrfondu līdzekļu apguvi Latvijā? Vai tā ir

vērtējama kā..."

0

15

30

45

60

%

Jā 48,0 54,1

Nē 41,3 37,1

Grūti pateikt 10,7 8,9

2004; n=695 2005; n=666

Jautājums: "Vai Jūs esat dzirdējis par kādu konkrētu projektu, kurā tiek piesaistīti ES

struktūrfondu līdzekļi?"

Bāze: respondenti, kuri zina, ka Latvijai ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi

66

Informācijas apjomu par ES struktūrfondiem kā pietiekamu novērtē 1/4 (25%) no tiem

Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir dzirdējuši par struktūrfondu pieejamību, kamēr 60% šīs

informācijas apjomu uzskata par nepietiekamu, ko 2006.gadā plānots uzlabot, uzsākot

reģionālo struktūrfondu informācijas centru darbību;

Joprojām visvairāk interesentu izmantotie informācijas avoti par struktūrfondiem ir

televīzija un radio, kurus informācijas par struktūrfondiem izplatīšanai aktīvi izmanto arī

struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas gan kopīgi veidotajos raidījumos televīzijas un

radio raidījumos „Eirobusiľš” un „Eiropas fondu atslēgas”, gan atsevišķi veidotos sižetos.

2005.gadā ir pieaudzis to interesentu skaits, kuri informācijas iegūšanai par

struktūrfondiem izmanto internetu.

2005.gadā struktūrfondu vadošā iestāde uzsāka šādas tematiskās izvērtēšanas:

Tematiskā izvērtēšana „Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības rādītāju sistēmas

izvērtējums”. Tās mērķis ir noskaidrot, vai VPD un PP noteiktie iznākuma, rezultatīvie un

ietekmes rādītāji ir atbilstoši situācijai nozarēs un plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm.

Tematiskā izvērtēšana „Vienotā programmdokumenta aktivitāšu ieviešanas izvērtējums”.

Tās mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi tiek ieviestas VPD aktivitātes, to ieviešanas

kavējošie un veicinošie faktori, vai ar noteiktajām aktivitātēm visefektīvāk varēs sasniegt

vēlamos rezultātus un noteiktos mērķus.

Tematiskā izvērtēšana „Eiropas Savienības struktūrfondu ietekmes uz reģionālo attīstību

Latvijā izvērtējums”. Tās mērķis ir noskaidrot, cik nozīmīga ir struktūrfondu resursu

pieejamība Latvijas plānošanas reģionu attīstībai un attīstības rādītāju tuvināšanai.

Pētījums „Kultūras nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā un ES struktūrfondu

izmantošana kultūras vajadzībām”. Tā mērķis ir noskaidrot kultūras nozares attīstību

veicinošos faktorus un esošā potenciāla izmantošanas iespējas sociālo un tautsaimniecības

attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī atbilstošas informācijas bāzes nodrošināšana nākamā

programmēšanas perioda dokumentācijas izstrādei.

Plānots, ka visas 2005.gadā uzsāktās izvērtēšanas un pētījumi tiks pabeigti 2006.gada laikā.

Visa aktuālākā informācija attiecībā uz ES struktūrfondu izvērtēšanu un visi iepriekš minētie

sākotnējās izvērtēšanas un tematiskās izvērtēšanas ziľojumi un pētījumi ir publicēti FM

administrētajā interneta mājas lapā www.esfondi.lv.

http://www.esfondi.lv/

67

3. CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBAS PLĀNA STRUKTŪRFONDU

VADĪBĀ IESAISTĪTAJĀM INSTITŪCIJĀM IEVIEŠANA

Cilvēkresursu attīstības plāna (CAP) mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu un koordinētu ES

struktūrfondu vadībā iesaistīto darbinieku apmācības un attīstības pasākumu ieviešanu.

2004.gada 11.novembra ES struktūrfondu uzraudzības komitejā CAP tika pieľemts zināšanai.

CAP 2. daļas „Darbinieku pieľemšana, motivācija, apmācība un attīstība”, 2.3. sadaļas

„Apmācība un attīstība” un 3. daļas „Ieviešana un uzraudzība” realizācijai tika piešķirti

Eiropas Reģionālās attīstības fonda tehniskās palīdzības līdzekļi nacionālās programmas “Citi

tehniskās palīdzības pasākumi” projekta 5.2.1. “Apmācības” ietvaros. 2004.gada 24.decembrī

tika parakstīts līgums par minētā projekta ieviešanu.

Projekta „Apmācības” ietvaros paredzētas šādas aktivitātes:

- CAP īstenošanai nepieciešamo mācību kursu organizēšana;

- Jaunu mācību kursu programmu izstrāde un esošo programmu aktualizēšana

(pielāgošana);

- CAP īstenošanai nepieciešamo ad hoc pasākumu – semināru, konferenču, pieredzes

apmaiľu u.c., organizēšana;

- Projekta atbalsta saľēmēju institūciju darbinieku dalība citu iestāžu organizētajos

apmācību semināros vai konferencēs.

Finansējuma saľēmēja funkcijas, kas saistītas ar CAP apmācību pasākumu koordināciju,

Finanšu ministrija realizē sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu, kura darbojas uz

starpresoru līguma pamata, kas noslēgts starp Valsts kanceleju, Finanšu ministriju un Valsts

administrācijas skolu. Finanšu ministriju nodrošina programmas administrēšanu un tehnisko

vadību, uzskaiti un atskaitīšanos. Savukārt Valsts administrācijas skolā ir nodrošināta darba

vieta FM Eiropas Savienības fondu departamenta darbiniekam, kurš vada projektu

„Apmācības”.

2005.gadā CAP ieviešanas nolūkā tika identificētas ES struktūrfondu vadībā iesaistīto

institūciju darbinieku mācību vajadzības, noteiktas optimālās apmācību metodes, izveidots

CAP ieviešanas institucionālais mehānisms, kā arī tā realizēšanas izvērtēšanas un uzraudzības

mehānisms. ES struktūrfondu administrējošajās institūcijās ar ES struktūrfondu jautājumiem

strādājošo skaits 2004.gadā bija 603, 2005.gadā nodarbināto skaits pieaudzis par vairāk nekā

50% - attiecīgi 912. Veiksmīgai CAP ieviešanai tika izveidota ES struktūrfondu vadībā

iesaistīto institūciju CAP ieviešanas un aktualizācijas darba grupa, kurā iesaistīti ES

struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju deleģētie pārstāvji. Kopumā no 2005.gada maija līdz

decembrim (8 mēnešos) tika noslēgti 20 pakalpojumu līgumi, noorganizēti 52 mācību kursi

identificētajās 38 apmācību prioritārajās tēmās. Kopējais kursu dalībnieku skaits sasniedza

1084. Vidējais mācību kursu vērtējums 10 punktu sistēmā svārstās 8 - 9 punktu robežās.

Kursi tika organizēti šādu tēmu bloku ietvaros:

Tieslietas (likumdošana), t.sk.:

- “Struktūrfondu projektu administrēšana atbilstoši EK prasībām. Administratīvais

process un tiesas prakse”,

- „Datu aizsardzība un valsts noslēpuma aizsardzība iestādē saskaľā ar ES normām

struktūrfondu ieviešanā”,

- „Valsts iepirkums: ES perspektīva”,

- „Valsts iepirkums nacionālajām vajadzībām” u.c.;

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma, t.sk.:

68

- „Ievads kvalitātes vadībā”,

- “Risku pārvaldības process, risku identificēšana un vērtēšanas metodika”,

- „Izlases veidošanas principi un būtiskuma nozīme revīzijas procesā” u.c.

ES struktūrfondi, t.sk.:

- “ES pamatnostādnes, institūcijas un to sadarbība ar nacionālajām institūcijām”,

- „Ar ES struktūrfondiem saistītā normatīvā bāze ES un LR”,

- “ES tiesību un pienākumu sistēmas raksturojums un tiesību avoti”,

- “Tiesību aizsardzība ES un dalībvalstu atbildība par ES tiesību pārkāpumiem”,

- “ES finanses un budžets”,

- “ES kompetences jomas - ES politikas un iniciatīvas,

- “ES iestāžu darbība un to loma ES”,

- “Lēmumu pieľemšana ES un Latvijas pārstāvju līdzdalība tajā”,

- “ES aktualitātes – ES dienaskārtības aktuālākie jautājumi un Latvijas līdzdalība šajos

procesos”,

- “ES struktūrfondu ieviešanas rezultatīvie rādītāji” u.c.

Turpinot arī pārējo CAP sadaļu attīstīšanu, ANO Attīstības programmas Latvijā, Finanšu

ministrijas un Valsts kases projekta “ES strukturālo fondu vadībā iesaistīto institūciju

Cilvēkresursu attīstība” ietvaros tika izstrādātas ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju

darbinieku specifiskās kompetences un to pielietojuma modelis, kā arī specifisko kompetenču

rokasgrāmata. Tās pielietošana pēc Valsts Kancelejas iniciatīvas tiks koordinēti uzsākta valsts

pārvaldē ar 2006.gada pēdējo ceturksni, jo ir izstrādāta arī valsts pārvaldē strādājošo

pamatkompetenču rokasgrāmata. Lai veiksmīgi realizētu CAP ieviešanu ilgtermiľā, minētā

projekta ietvaros izstrādāta arī kvalitātes vadības sistēma Valsts administrācijas skolā.

Minētā projekta ietvaros 2005. gada nogalē tika veikts arī CAP ieviešanas izvērtējums 2005.

gadā. Kopumā tika secināts, ka 2005.gadā paveiktais ir atbilstošs CAP plānotajam un rezultāti

apmierina apmācību dalībniekus gan pēc to satura, gan tematikas un pielietojamības darba

vietās, jo apmācības ir saskaľotas un organizētas atbilstoši institūciju vajadzību

identifikācijai.

Attiecībā uz CAP apmācību sadaļas ieviešanu tika secināts, ka mācību kursu dalībnieku

sniegtais novērtējums liecina, ka 10 punktu sistēmā sniegto mācību vidējais vērtējums

svārstās 8-9 punktu robežās (skat. 11.attēlu).

11.attēls: „2005. gadā Finanšu ministrijas organizēto mācību kursu vērtējuma apkopojums,

atbilstoši kursu novērtējuma anketu datiem”

2005.gada Mācību kursu vērtejums

0

2

4

6

8

10

12

1 5 9

13

17

21

25

29

33

37

41

45

49

53

57

61

65

69

73

77

81

Apmācību kursu tematika (FM 2005.g.janvāra dati)

69

Izvērtējumā tika secināts, ka CAP ieviešanas un uzraudzības institucionālās sistēmas kvalitāte

ir atbilstoša ES struktūrfondu ieviešanas prasībām un ES struktūrfondu vadībā iesaistītās

valsts pārvaldes institūcijas, to atbildīgās amatpersonas, kuru darbinieki apmeklēja 2005. gada

FM organizētās apmācības, ļoti atzinīgi novērtēja apmācību lietderību to darbinieku

profesionālisma paaugstināšanā un cer, ka šāda veida apmācība būs pieejama arī turpmāk.

Tomēr attiecībā uz pārējo CAP sadaļu ieviešanu tika secināts, ka:

Specifisko kompetenču identificēšana ES struktūrfondu vadībā atvieglotu ātru un

efektīvu personāla pieľemšanu darbā un tam nepieciešamo zināšanu un prasmju

iegūšanu.

Valsts kanceleja ir svarīgākā institūcija valsts pārvaldē ES struktūrfondu vadībā

iesaistīto institūciju cilvēkresursu attīstības politikas veidošanā, jo ir visaptverošas

valsts politikas veidošanas metodoloģijas un koordinējošā institūcija valstī.

Valsts kancelejas pakļautībā esošā Valsts administrācijas skola ir viens no Valsts

kancelejas rīcībā esošajiem instrumentiem ES struktūrfondu vadībā iesaistīto

cilvēkresursu attīstības politikas īstenošanā un cilvēkresursu attīstībā, kas netiek

racionāli un optimāli izmantots valsts pārvaldes institūciju darbinieku apmācībā

darbam ar ES struktūrfondu vadību.

Šie secinājumi ir ľemti vērā un atbilstoši izvērtējuma rezultātiem un ieteikumiem ir uzsākta

CAP aktualizācija.

70

4. ES STRUKTŪRFONDU VADĪBAS KOMUNIKĀCIJAS

STRATĒĢIJAS IEVIEŠANA

2005.gadā informācijas un publicitātes pasākumi īstenoti saskaľā ar ES struktūrfondu vadības

komunikācijas stratēģijā (apstiprināta 11.11.2004. struktūrfondu uzraudzības komitejā)

noteikto informācijas un publicitātes pasākumu plāna otro posmu, kas paredz informēšanas un

publicitātes pasākumus programmas ieviešanas posmā.

1.pasākums – Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem

2005.gadā nodrošināta regulāra informācija plašsaziľas līdzekļiem par aktualitātēm

struktūrfondu apguvē, t.sk. par struktūrfondu vadības komiteju un uzraudzības komitejas

lēmumiem. Gan vadošajā iestādē, gan citās struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās

organizētas preses konferences, tikšanās ar plašsaziľas līdzekļiem par aktuāliem ar

struktūrfondu ieviešanu saistītiem jautājumiem, t.sk. par projektu konkursiem, to norises

gaitu, kā arī projektu noslēguma pasākumi. Nodrošinātas atbildes uz specifiskiem mediju

uzdotiem jautājumiem, pēc mediju pieprasījuma organizētas intervijas ar institūciju

amatpersonām un sniegti komentāri no institūciju speciālistiem. Latvijas lielākajos

nacionālajos laikrakstos 2005.gadā atspoguļota gan aktuālā struktūrfondu tematika, gan

ievietota informācija par izsludinātajiem projektu konkursiem un to bezmaksas semināriem

u.tml. Piemēram, Veselības ministrija publicējusi rakstu „Latvijas Avīzē” par nacionālās

programmas „Nacionālā programma veselības aprūpes jomā 2004.-2006.gadam” īstenošanu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, sākot ar 2005.gada novembri ar mērķi popularizēt

aģentūras administrētās valsts atbalsta programmas nodrošina informatīvo rakstu publicēšanu

laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pielikumā „Komersanta Vēstnesis”.

2005.gadā struktūrfondu iesaistītās institūcijas regulāri sadarbojušās arī ar televīziju un radio.

Nodarbinātības valsts aģentūras aktualitātes par atklāto konkursu izsludināšanu un līgumu

slēgšanu atspoguļotas Latvijas Televīzijas 1.programmas (LTV1) raidījumā „Rīts”, Valsts

reģionālās attīstības aģentūra savā kompetencē esošo informāciju nodrošinājusi LTV1

raidījumam „Eiropas nauda Latvijā” (09.02.2005. un 23.02.2005. raidījumi). Nodarbinātības

valsts aģentūra, ievietojot sludinājumus nacionālajos un reģionālajos laikrakstos, veikusi 3

reklāmas kampaľas – divas no tām informēja par iespējām iesniegt projektus programmā

„Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai”, trešā – par bezmaksas semināru norisi.

Zemkopības ministrija informāciju par struktūrfondu apguves iespējām atspoguļojusi 9

tematiskos laikraksta „Lauku Avīze” pielikumos un sagatavojusi 4 televīzijas raidījumu ciklus

par ES fondu apguvi. Labklājības ministrija nodrošinājusi 10 televīzijas sižetus un 2

televīzijas raidījumus nacionālajā un reģionālajā televīzijā, kā arī 7 radio sižetus un 6 radio

raidījumus gan nacionālajos, gan reģionālajos radio kanālos. Izglītības un zinātnes ministrija

nodrošinājusi informāciju par veiksmīgiem ES struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem,

iespējām pieteikt projektus 2006.gadā, kā arī ekspertu viedokļus par ES struktūrfondu apguvi

kā nacionālajos un reģionālajos laikrakstos, tā arī elektroniskajos mēdijos (Delfi.lv, delfi.ru,

TVNet.lv, Apollo.lv, Skolotājs.lv u.c.) un televīzijā (LTV1 raidījumos „Abi labi”,

„Futūršoks”, LTV7 raidījumā „Latvija pasaules maģistrālēs” u.c.). Lauku atbalsta dienests

Latvijas radio 2.programmā 2005.gada decembrī četras reizes nedēļā nodrošinājis informāciju

par struktūrfondu administrēšanas aktivitātēm Lauku atbalsta dienestā. 2005.gadā tika

pārraidīti 10 LTV1 raidījumi „Mans būs Mans” un 18 raidījumi „Viss notiek”, kuros

informēja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajām valsts

atbalsta programmām un aktualitātēm ES struktūrfondu jautājumos, t.sk. tika pārraidīti

informatīvi sižeti par pirmajiem uzľēmumiem, kam LIAA izmaksājusi ES struktūrfondu

finansējumu.

71

2005.gadā ES struktūrfondu vadošā iestāde Finanšu ministrija noslēdza līgumus ar Latvijas

Televīziju un Latvijas radio jaunu ES struktūrfondu informēšanas un publicitātes aktivitāšu

nodrošināšanai – televīzijas un radio raidījumu par struktūrfondiem veidošanai.

Latvijas Televīzijas raidījums par ES struktūrfondiem “Eirobusiņš”1

Sākot ar 2005.gada 4.martu, katru otro pirmdienu Latvijas Televīzijas 1. programmā no plkst.

19:30 līdz 20:00 skatāms jauns raidījums par ES fondiem „Eirobusiľš”. Informatīvi

izglītojošo raidījumu veido Latvijas televīzijas producenti sadarbībā ar Finanšu ministriju un

pārējām struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām. Raidījuma pamatmērķis ir sniegt

informāciju un izglītot sabiedrību kopumā un atsevišķas tās grupas par struktūrfondu

piedāvātajām iespējām, īstenotajiem projektiem un to ieviešanas gaitu. „Eirobusiľa”

raidījumu tematiku veidoja vairāki tematiskie cikli. Kā pirmais pārraidīts sešu raidījumu cikls

„6 soļi līdz projektam”. Nākamais raidījumu cikls tika veltīts struktūrfondu ieviešanas

institūcijām – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Lauku atbalsta dienestam,

Sabiedrības integrācijas fondam, Valsts reģionālajai attīstības aģentūrai, Centrālajai finanšu

un līgumu aģentūrai, Nodarbinātības valsts aģentūrai un Profesionālās izglītības attīstības

aģentūrai, kā arī šo institūciju administrētajām struktūrfondu aktivitātēm un projektu

piemēriem. Tam sekoja četri raidījumi par nozaru ministriju nacionālajām programmām – to

mērķiem, veicamajiem uzdevumiem, izlietoto finansējumu un sasniegtajiem rezultātiem.

2005.gada noslēdzošajā raidījumā „Eirobusiľš” atskatījās uz raidījumā gada laikā

nozīmīgākajiem atspoguļotajiem projektiem. Kopā 2005.gadā pārraidīti 18 „Eirobusiľa”

raidījumi, kas iepazīstināja ar struktūrfondu dāvātajām iespējām un projektu īstenotāju

viedokļiem.

Radio raidījums “Eiropas fondu atslēgas”2

Sākot ar 2005.gada 2.februāri, Latvijas radio 1.programmā katru trešdienu plkst. 11.05-11.25

tiek pārraidīts informatīvi izglītojošais raidījums par ES fondiem „Eiropas fondu atslēgas”,

kas līdzīgi informē par ES fondu piedāvātajām iespējām un ieviešanas gaitu, sasniegtajiem

rezultātiem un iepazīstina ar projektu īstenotāju pieredzi. Kopā 2005.gadā pārradīti 47

raidījumi.

2.pasākums – Informatīvo materiālu izplatīšana

2005.gadā ES struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavojušas un izplatījušas šādus

informatīvos materiālus par ES struktūrfondiem:

Vadošā iestāde kā informatīvos materiālus sagatavojusi un izplatījusi izdevumu

„Gadskārtējais ieviešanas ziľojums. Latvija. 2004.gads. Vienotais programmdokuments.

Mērķa 1 programma 2004.-2006.gadam” (tirāža – 1000, latviešu valodā), kā arī iesniegšanai

un izskatīšanai Ministru kabinetā sagatavojusi 6 ziľojumus par ES finanšu resursu apguvi.

1 Televīzijas raidījuma „Eirobusiľš” pārraides iespējams noskatīties ES fondu mājas lapas www.esfondi.lv

sadaļā „TV un radio raidījumi”. 2 Radio raidījuma „ES fondu atslēgas” pārraides iespējams noklausīties ES fondu mājas lapas www.esfondi.lv

sadaļā „TV un radio raidījumi”.

72

Kopumā 1.līmeņa starpniekinstitūcijas ir sagatavojušas un izplatījušas ap 20 informatīvos

materiālus par fondu ietvaros veiktajām aktivitātēm un atbalstītajām mērķa grupām,

piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas 8 bukleti par Izglītības un zinātnes ministrijas

uzsāktajām nacionālajām programmām (tirāža – 4000), Labklājības ministrijas buklets „Idejas

labākai sabiedrībai: pirmā pieredze struktūrfondu līdzekļu apguvē labklājības nozarē” (tirāža

– 15 000, latviešu, krievu un angļu valodā), 2 veidu brošūras – „Eiropas Sociālā fonda atbalsts

nodarbinātības veicināšanā”, „Eiropas Sociālā fonda atbalsts sociālās atstumtības

mazināšanai” (tirāža – 1000), 2 veidu plakāti – „Eiropas Sociālais fonds – idejas labākai

sabiedrībai”, „Eiropas Sociālais fonds labklājības nozarē: 2005.gadā apstiprināto projektu

īstenošanas vietas” (tirāža – 2000), pastkarte „Eiropas Sociālais fonds – idejas labākai

sabiedrībai” (tirāža – 1000), Kultūras ministrijas izdotais buklets „ES struktūrfondu

finansējums kultūrai” (tirāža – 500), kā arī Zemkopības ministrijas 3 veidu informācijas lapas

– „Eiropas Savienības atbalsts meža atjaunošanai un meža vērtības celšanai”, „Eiropas

Savienības atbalsts meža īpašnieku apvienību izveidošanai”, „Eiropas Savienības ieguldījumi

mežizstrādes, koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā un racionalizācijā”

(informācijas lapu kopējā tirāža – 20 000).

Kopumā 2.līmeņa starpniekinstitūcijas un grantu shēmu apsaimniekotāji ir izplatījuši

informatīvos materiālus par fondu atbalsta nosacījumiem un atbalstāmajām aktivitātēm,

piemēram, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) brošūra „Eiropas Reģionālās

attīstības fonds” (tirāža – 5000, latviešu valodā), Nodarbinātības valsts aģentūras 3

informatīvie biļeteni „ESF – idejas labākai sabiedrībai” (katra biļetena tirāža – 1500, latviešu

valodā), Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) 4 informatīvie ceturkšľa izdevumi

„VRAA InfoLAPA” (latviešu valodā), Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās

sekretariāta (ĪUMEPLS) buklets par nacionālās programmas „Elektroniskās pārvaldes

infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” īstenošanas progresu (elektroniskā formātā

buklets pieejams ĪUMEPLS mājas lapā www.eps.gov.lv), Profesionālās izglītības attīstības

aģentūras 4 ziľu izdevumi „Eiropas Sociālais fonds izglītībai” un buklets „Eiropas Sociālais

fonds izglītībai” par atklāto konkursu projektu iespējām, kā arī Lauku atbalsta dienesta

buklets.

2005.gadā sagatavoti arī vizuālie struktūrfondu informatīvie materiāli ar struktūrfondu logo

un ES karogu, piemēram, pildspalvas, krūzes, dokumentu mapes u.tml. Atstarotāji ar

struktūrfondu logo un ES karogu izplatīti labdarības akcijās.

Kopumā pasākuma informatīvo materiālu izplatīšana ieviešana ir vērtējama kā laba, ko

apstiprina arī sabiedriskās domas aptaujas rezultāts - 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu ir

pieaudzis to interesentu skaits, kuri informācijas iegūšanai par struktūrfondiem izmanto

brošūras u.c. informatīvos materiālus.

3.pasākums – Informācijas stendu un pastāvīgu informācijas plākšņu un plakātu

izvietošana

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības struktūrfondu publicitātes prasības, vadošā iestāde

2005.gadā veikusi divus informācijas plākšľu iepirkumus, kopā iegādājoties 1000 organiskā

stikla un 560 metāla informācijas plāksnes uzstādīšanai projektu īstenošanas vietās.

Informācijas plāksnes tika nodotas struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām, kas tās

nogādāja projektu īstenotājiem. Kopumā projektu īstenotājiem nodotas 833 plāksnes. Līdzīgi

projektu īstenotājiem nodrošināti plakāti, pavisam kopā 85.

http://www.eps.gov.lv/

73

Institūcija Plākšņu skaits Plakātu skaits

Labklājības ministrija 82 -

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 326 -

Nodarbinātības valsts aģentūra - 70

Profesionālās izglītības attīstības aģentūra 392 -

Valsts reģionālās attīstības aģentūra 33 14

Kopā 833 85

4.pasākums – Interneta mājas lapu aktualizēšana

2005.gadā ES struktūrfondu ieviešanā iesaistītās institūcijas regulāri aktualizējušas

informāciju savās mājaslapās, kur ievietota aktuālākā informācija par atklātiem projektu

konkursiem, grantu shēmām un nacionālo programmu statusu, kā arī ar citiem ar

struktūrfondu apguvi saistītiem jautājumiem. Nodrošināta informācija ievietošanai Finanšu

ministrijas administrētajā ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv, kuras sadaļā „Apstiprinātie

projekti” apkopoti arī ES struktūrfondu finansējuma saľēmēju saraksti, kas publicēti atbildīgo

institūciju mājas lapās. Labklājības ministrija 2005.gadā slēdza Eiropas Sociālā fonda

jautājumiem veltīto mājaslapu www.esflatvija.lv, kuras vietā izveidoja atsevišķu sadaļu

Labklājības ministrijas mājaslapā www.lm.gov.lv/sf.

5.pasākums – Informatīvo pasākumu palīdzības saņēmējiem organizēšana

2005.gadā novadīti informatīvie semināri un rīkotas konferences dažādām mērķauditorijām

par struktūrfondu vadības jautājumiem, projektu sagatavošanu, projektu iesniegumu

vērtēšanu, struktūrfondu apguves statusu, problēmjautājumiem u.tml.

Institūcija Informatīvie pasākumi

Vadošā iestāde - Semināri plānošanas reģionos par publicitātes

prasībām ES struktūrfondu projektos

1.līmeņa starpniekinstitūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija - 3 semināri par projektu pieteikšanas iespējām 2005.

un 2006.gadā

Īpašu uzdevumu ministra

elektroniskās pārvaldes lietās

sekretariāts

- 2 konferences par nacionālās programmas

„Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes

attīstība un pilnveidošana” īstenošanas progresu

Kultūras ministrija - 7 informatīvie semināri par iespējām saľemt ES

struktūrfondu finansējumu

Labklājības ministrija - 10 reģionālie semināri „Eiropas Sociālais fonds –

iespējas labākām idejām”;

- dalība apmācību semināros atklāto projektu konkursu

projektu īstenotājiem;

- izplatīti ieteikumi ESF plakāta noformēšanai

Veselības ministrija - 11 informatīvie pasākumi par ES struktūrfondu

līdzfinansētu projektu īstenošanas uzsākšanas gaitu;

- 3 projektu noslēguma pasākumi

Zemkopības ministrija - 4 ikgadējās konferences Latvijas reģionos

(konferenču ietvaros sagatavoti arī informācijas


http://www.esflatvija.lv/

http://www.lm.gov.lv/sf

74

stendi par ES struktūrfondu apguves iespējām)

2.līmeņa starpniekinstitūcijas un grantu shēmu apsaimniekotāji

Centrālā finanšu un līgumu

aģentūra

- 24 informatīvie semināri par ERAF projektu

iesniegumu sagatavošanu, pieteikšanu un ERAF

līdzfinansēto projektu ieviešanu

Latvijas Investīciju un attīstības

aģentūra (LIAA)

- 5 reģionālās konferences „Eiropas Savienības

līdzfinansētās valsts atbalsta programmas

komercdarbības veicināšanai”;

- 34 informatīvi semināri projektu iesniedzējiem par

valsts atbalsta programmu projektu ieviešanu;

- 2 semināri uzľēmējiem un konsultāciju firmu

pārstāvjiem par projekta gala atskaites sagatavošanas

un iesniegšanas kārtību LIAA;

- Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēts

seminārs par ES struktūrfondiem „Struktūrfondu

apguve 2004.gadā un plānotās izmaiľas 2005.gadā”

Nodarbinātības valsts aģentūra - 56 informatīvie semināri un tikšanās ar projektu

īstenotājiem, lai skaidrotu prasības projekta

ieviešanai;

- 7 līgumu slēgšanas pasākumi visos plānošanas

reģionos

Profesionālās izglītības attīstības

aģentūra

- 14 informatīvie semināri par projektu īstenošanu;

- 5 informatīvie semināri par ESF atklāto projektu

konkursu aktivitātēm;

- 3 līgumslēgšanas semināri

Valsts reģionālās attīstības

aģentūra

- 21 semināri par projektu iesniegumu sagatavošanu

iesniegšanai grantu shēmā „Atbalsts ieguldījumiem

uzľēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”

6.pasākums – Speciālo pasākumu plānošana un organizēšana

Ar mērķi izvērtēt reģionālo politiku ES un tās dalībvalstīs, iezīmēt galvenos izaicinājumus

šajā jomā nākamajos gados, kā arī informēt plašsaziľas līdzekļus par ES reģionālās politikas

nākotni, Finanšu ministrija 2005.gada 25. – 26.aprīlī rīkoja konferenci „Eiropas Savienības

reģionālās politikas virzība”, kurā piedalījās politiķi un valsts pārvaldes iestāžu darbinieki no

24 ES dalībvalstīm – Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas,

Grieķijas, Kipras, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas,

Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas un

akadēmiķi no Eiropas Politiku pētniecības centra (European Policies Research Centre)

Skotijā, t.sk. Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāre Danuta Hūbnere. Konferences

noslēguma sesijā - diskusijā „Eiropas integrācija un reģionālā politika” tika aicināti piedalīties

arī Latvijas nevalstiskā un akadēmiskā sektora pārstāvji.

Lai izvērtētu pirmo ES struktūrfondu apguves pieredzi, Finanšu ministrija 2005.gada 5. –

6.jūlijā Rīgas Kongresu namā rīkoja konferenci-diskusiju „Gads ar struktūrfondiem – gūtās

mācības un turpmākie izaicinājumi” ar mērķi atklātā diskusijā ar dažādām struktūrfondu

vadībā iesaistītajām institūcijām, reģionālajiem partneriem, sabiedriskajām organizācijām,

struktūrfondu finansējuma saľēmējiem un ekspertiem analizēt struktūrfondu plānošanas un

īstenošanas gaitu, ieguvumus un problēmas, kā arī iezīmēt vēlamos uzlabojumus 2007.-

2013.gada plānošanas periodā. Konferenci apmeklēja ap 160 dalībnieku, no tiem apmēram 60

75

bija struktūrfondu vadībā iesaistīto valsts institūciju pārstāvji, apmēram 100 – dažādu

profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī struktūrfondu finansējuma saľēmēju,

reģionālo partneru – pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības aģentūru pārstāvji.

Konferences dalībnieki identificēja vairākus problēmjautājumus struktūrfondu vadības

sistēmā, norādot uz sistēmas smagnējumu, projektu izmaksu pieaugumu, kā arī zemo projektu

kvalitāti. Konferences dalībnieki ieteica pilnveidot labo praksi, vienkāršot struktūrfondu

ieviešanas sistēmu un apzināt reģionu vajadzības. Konferences dalībnieki vērsa uzmanību arī

uz labās prakses piemēriem struktūrfondu vadības sistēmā – veiksmīgo partnerību, īpaši ar

nevalstiskajām organizācijām, nepieciešamās informācijas nodrošināšanu un izglītojošo

semināru organizēšanu, kā arī sniegtajām iespējām piesaistīt finansiālos resursus kā tādām.

Lai popularizētu ESF, piesaistot pēc iespējas lielāku vietējās sabiedrības un plašsaziľas

līdzekļu uzmanību, 2005.gada decembrī Labklājības ministrija sadarbībā ar ESF projektu

īstenotājiem rīkoja divus speciālos pasākumus: 01.12.2005. sadarbībā ar ESF līdzfinansētā

projekta „Sociālās rehabilitācijas pasākumu programma” īstenotāju Daugavpils pilsētas domē

rīkoja pasākumu „Ziemassvētku eglei būs jauni rotājumi”, bet 05.12.2005. sadarbībā ar ESF

līdzfinansētā projekta „Lauku iedzīvotāju – mājamatnieku apmācības un konsultācijas

komercdarbības uzsākšanai” īstenotāju - Latvijas Lauku sieviešu apvienību Pāvilostas sociālās

aprūpes centrā „Cilvēks cilvēkam” rīkoja pasākumu „Mājamatnieku izstrādājumu dāvināšana

Sociālās aprūpes centra „Cilvēks cilvēkam” iemītniekiem”.

2005.gada 3.maijā Profesionālās izglītības attīstības aģentūra rīkoja publicitātes pasākumus,

iezīmējot pirmo desmit līgumu parakstīšanu par Eiropas Sociālā fonda projektu darbības

uzsākšanu izglītības jomā.

76

5. JURIDISKAIS IETVARS

5.1. Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums

2005.gada 8.decembrī tika pieľemts Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums.

Likuma mērķis ir noteikt struktūrfondu vadību ar nolūku veicināt efektīvu, caurskatāmu un

finanšu vadības principiem atbilstošu struktūrfondu ieviešanu Latvijā.

Likuma izstrādei bija divi galvenie iemesli – (1) noteikt mehānismu ātrākai lēmuma

pieľemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu, jo līdz šim lēmumu pieľemšanu un

tālāku apstrīdēšanu/pārsūdzēšanu noteica Administratīvā procesa likuma normas, un (2)

noteikt deleģējumu Ministru kabinetam pieľemt virkni normatīvo aktu, kuri līdz šim tika

pieľemti uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 14.panta trešās daļas pamata, kas ļauj Ministru

kabinetam pieľemt normatīvos aktus tiesiskā regulējuma nodrošināšanas ārkārtas

nepieciešamības gadījumā.

Attiecībā uz lēmumu pieľemšanu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā

arī tai iespējami sekojošo šāda lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu likums nosaka vienotu

sistēmu visām struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām, t.sk. lēmuma pieľemšanas

maksimālos termiľus. Papildus tam likums paredz virkni izľēmumu Administratīvā procesa

likuma normām, piemēram, par projekta iesniedzēja uzklausīšanu un projekta iesnieguma

precizēšanu, tādējādi sabalansējot indivīda intereses aizstāvēt savas tiesības ar struktūrfondu

ieviešanas specifiku un no tās izrietošajām valsts pārvaldes interesēm. Svarīga likuma

sastāvdaļa ir tajā iekļautās normas par informācijas atklātību, ar kurām tiek noteikta obligāti

publiskojamā informācija par projekta iesniegumu, līdz ar to nodrošinot finansējuma

izlietošanas caurskatāmību.

Saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem likumā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam

izdot gan tādus normatīvos aktus, kas regulē atsevišķus struktūrfondu vadības posmus,

piemēram, uzraudzību un izvērtēšanu, līdzekļu plānošanu valsts budžetā un maksājumu

veikšanu, gan arī struktūrfondu ieviešanā iesaistīto nozares ministriju izstrādātos normatīvos

aktus par struktūrfondu līdzfinansēto aktivitāšu ieviešanu.

5.2. Ministru kabineta noteikumi

2005.gadā tika veikti grozījumi struktūrfondu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos, kā

arī uzsākts darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas izriet no likumā noteiktā

deleģējuma.

Attiecībā uz pirmo aspektu jāizceļ 2005.gada 18.oktobrī pieľemtie Ministru kabineta

noteikumi Nr.784 „Grozījumi MK 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.200 „Noteikumi par

Eiropas Savienības struktūrfondu vadību””, kas nosaka ES struktūrfondu līdzfinansēto

projektu grozījumu veikšanas kārtību. Līdzšinēji grozījumu veikšanas kārtība Ministru

kabineta noteikumos Nr.200 nebija atrunāta, tādēļ grozījumi apstiprinātajos struktūrfondu

nacionālo programmu projektos tika veikti tādā pašā kārtībā, kā tika veikta šādu projektu

apstiprināšana. Ľemot vērā struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju ieteikumus optimizēt

grozījumu veikšanas kārtību, kas līdzšinēji varēja ilgt pat līdz sešiem mēnešiem, kā arī ar

mērķi veicināt struktūrfondu ātrāku ieviešanu, tika noteikta vienota kārtība grozījumu

ierosināšanai, saskaľošanai un veikšanai struktūrfondu projektos, īpašu uzmanību pievēršot

grozījumu procesā iesaistītajām institūcijām atvēlētajiem termiľiem grozījumu izskatīšanai.

Saskaľā ar pieľemtajiem Ministru kabineta noteikumu Nr.200 grozījumiem, no grozījumu

77

veikšanas procesa tika izslēgts posms, kurā projektos ierosinātos grozījumus izskatīja

attiecīgā fonda vadības komiteja, tādējādi saīsinot grozījumu izskatīšanas un veikšanas kopējo

laika posmu no iepriekšminētajiem sešiem mēnešiem uz 30 darba dienām. Papildus tam tika

paredzēta iespēja atsevišķus grozījumus veikt, vienojoties tikai līgumslēdzējām pusēm – otrā

līmeľa starpniekinstitūcijai/grantu shēmas apsaimniekotājam un struktūrfonda/granta

finansējuma saľēmējam. Savukārt attiecībā uz struktūrfonda vadības komiteju tika noteikts,

ka tās loma saglabājas tiktāl, cik tā regulāri izskata informāciju par struktūrfondu projektos, jo

īpaši struktūrfonda nacionālās programmas projektos, veiktajiem grozījumiem, kā arī izskata

grozījumus, kas ir ierosināti struktūrfonda nacionālās programmas stratēģiskajā daļā, tādējādi

nodrošinot nacionālās programmas kopējo atbilstību struktūrfondu plānošanas dokumentiem.

Shematiski jaunā struktūrfondu projektu grozījumu veikšanas kārtība attēlota zemāk:

12.attēls: „ Grozījumu struktūrfondu atklāta konkursa projektā izdarīšanas

kārtība”

13.attēls: „Grozījumu struktūrfondu grantu shēmas projektā izdarīšanas kārtība”

SFS iesniedz grozījumu pieprasījumu 2.LSI

Grozījumi neattiecas uz SFS pamatdatiem

2.LSI 10 darbdienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas izdara grozījumus līgumā ar SFS

2.LSI informē SFS

2.LSI 10 darbdienu laikā izvērtē grozījumu pieprasījumu

Ja atzinums ir pozitīvs, 2.LSI grozījumu pieprasījumu iesniedz

1.LSI

Grozījumi attiecas uz SFS pamatdatiem

(kontaktinformācija, bankas rekvizīti)

Izdara grozījumus pēc SFS & 2.LSI

vienošanās 1.LSI 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu

apstiprināšanu / noraidīšanu

1.LSI informē 2.LSI par lēmumu

SFS – SF finansējuma saņēmējs

2.LSI – Otrā līmeņa starpniekinstitūcija

1.LSI – Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija

GFS iesniedz grozījumu pieprasījumu GSA

Grozījumi neattiecas uz GFS pamatdatiem

GSA 5 darbdienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas izdara

grozījumus līgumā ar GFS

GSA izvērtē grozījumus sadarbībā ar 1.LSI

GSA 15 darbdienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu apstiprināšanu / noraidīšanu

GSA Informē GFS

Grozījumi attiecas uz GFS pamatdatiem


Izdara grozījumus pēc GFS & GSA

vienošanās

GFS – Granta finansējuma saņēmējs

GSA – Grantu shēmas apsaimniekotājs


78

14.attēls: „Grozījumu struktūrfondu nacionālās programmas projektā izdarīšanas kārtība”

Papildinot iepriekšējā sadaļā sniegto informāciju par likumā noteikto deleģējumu Ministru

kabinetam izdot virkni normatīvo aktu, jāizceļ normatīvie akti, kas regulē kādu no

struktūrfondu vadības posmiem. Balstoties uz likumā noteikto deleģējumu, Ministru

kabinetam līdz 2006.gada 1.jūlijam ir jāapstiprina normatīvie akti, kas regulē šādas jomas:

1. Grozījumu veikšanu plānošanas dokumentos un struktūrfondu ieviešanu;

2. Finanšu kontroli un auditu;

3. Ziľošanu par konstatētajām neatbilstībām un lēmuma pieľemšanu par piešķirtā

finansējuma izlietojumu;

4. Informācijas publiskošanu par struktūrfonda projektu;

5. Struktūrfonda publicitātes nodrošināšanu un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

6. Struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu;

7. Valsts budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu struktūrfondu līdzfinansēto

projektu īstenošanai;

8. Struktūrfonda nacionālās programmas sagatavošanu un apstiprināšanu;

9. Struktūrfondu finanšu vadību.

Ministru kabineta noteikumu par grozījumu veikšanu plānošanas dokumentos un

struktūrfondu ieviešanu mērķis ir kopā ar likumu noteikt kopējos struktūrfondu vadības

principus. Šie noteikumi tiek veidoti uz Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu

Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” bāzes, ľemot vērā to, ka

daudzas no Ministru kabineta noteikumos Nr.200 sākotnēji noteiktajām normām ir iekļautas

likumā, kā arī balstoties uz struktūrfondu ieviešanā līdzšinēji gūtajām atziľām. Salīdzinot ar

Ministru kabineta noteikumos Nr.200 noteikto, šajos Ministru kabineta noteikumos iekļauto

jautājumu loks ir ievērojami sašaurināts, attiecīgi veidojot pieeju katru struktūrfondu vadības

posmu sīkāk atrunāt atsevišķos Ministru kabineta noteikumos.

SFS vai 1.LSI iesniedz grozījumu pieprasījumu 2.LSI

Grozījumi neattiecas uz SFS pamatdatiem

2.LSI 10 darbdienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas veic grozījumus līgumā ar SFS

2.LSI informē SFS

Grozījumi attiecas uz SFS pamatdatiem


Izdara grozījumus pēc SFS & 2.LSI

vienošanās

1.LSI 1x ceturksnī informē VK par NP projektos izdarītajiem grozījumiem

1.LSI 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu apstiprināšanu / noraidīšanu

1.LSI informē 2.LSI par lēmumu

2.LSI 10 darbdienu laikā izvērtē grozījumu pieprasījumu

Ja atzinums ir pozitīvs, 2.LSI iesniedz grozījumu pieprasījumu

1.LSI

SFS – SF finansējuma saņēmējs

2.LSI – Otrā līmeņa starpniekinstitūcija


VK – Vadības komiteja

79

Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā

iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu mērķis ir pārizdot

līdzšinējo Finanšu ministrijas 2004. gada 16. augusta rīkojumu Nr. 712 „Par kārtību, kādā

veicamas izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās”, Finanšu ministrijas 2004. gada 28.

maija rīkojumu Nr. 502 „Par pamatprincipiem izlases pārbaudei par struktūrfondu finansēto

projektu, struktūrfonda pieprasījuma vai izdevumu deklarācijas atbilstību” un Finanšu

ministrijas 2004. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 786 „Kārtība, kādā plāno un veic Eiropas

Savienības struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo

atzinumu” rīkojumus Ministru kabineta noteikumu formā.

Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā ziľo par struktūrfondu finansēto projektu

ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieľem lēmumu par piešķirtā finansējuma

izlietojumu mērķis ir izdot no jauna līdzšinējo Finanšu ministrijas 2004.gada 7.jūnija

rīkojumu Nr. 546 „Par kārtību, kādā sniedzamas ziľas par konstatētajām neatbilstībām un

pārkāpumiem palīdzības īstenošanai” un Finanšu ministrijas 2004. gada24. augusta rīkojumu

Nr. 724 „Par kārtību, kādā nodrošināma neattaisnoti veikto izdevumu uzskaite un

atmaksāšana” Ministru kabineta noteikumu formā, noteikumos ľemot vērā arī izmaiľas

saistītajos Eiropas Kopienas normatīvajos aktis šajā jomā.

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā

iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda projektu noteiks publiskojamās

informācijas saturu un kārtību. Kopš 2004.gada novembra informācija par Eiropas Savienības

struktūrfonda līdzfinansētu projektu tika publiskota Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā

iesaistīto institūciju mājas lapās, apkopojums pieejams Eiropas Savienības fondu mājas lapā

www.esfondi.lv Ministru kabineta noteikumu formā tiks pārizdots 3.11.2004. Finanšu

ministrijas rīkojums Nr.964 „Par kārtību, kādā publiskojama informācija par Eiropas

Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem”.

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas

nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu. Ministru

kabineta noteikumu formā tiks izdots no jauna Finanšu ministrijas 28.05.2004. rīkojums

Nr.503 „Par vizuālās identitātes vadlīnijām publicitātes pasākumu īstenošanai ES

struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām un struktūrfondu finansējuma saľēmējiem”, ar

kuru struktūrfondu vizuālā identitāte ir apstiprināta.


nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā

pirmā līmeľa starpniekinstitūcijas, otrā līmeľa starpniekinstitūcijas un maksājumu iestāde

sagatavo ziľojumus par struktūrfondu līdzfinansēto VPD pasākumu un aktivitāšu ieviešanas

gaitu un struktūrfondu finansējuma izlietojumu, kā arī noteikt kārtību struktūrfondu

izvērtēšanas nodrošināšanai.

Ministru kabineta noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu

struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. Balstoties uz šo likumā noteikto deleģējumu

tiks izdoti no jauna līdzšinējie Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumi Nr.389

“Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto

projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

Ministru kabineta noteikumi par struktūrfonda nacionālās programmas sagatavošanu un

apstiprināšanu. Balstoties uz šo likumā noteikto deleģējumu tiks izdoti noteikumi par

struktūrfonda nacionālo programmu sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību, lai veicinātu


80

vienotu pieeju un izpratni, kā arī no tās izrietošo skaidrību un procesa caurskatāmību

struktūrfonda nacionālo programmu sagatavošanas gaitā.

Ministru kabineta noteikumu par Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu vadības

nodrošināšanas kārtību mērķis ir izdot no jauna līdzšinējo Valsts kases 2004.gada 5.augusta

rīkojumu Nr.122 „Par principu un prasību Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu vadības

nodrošināšanai apstiprināšanu” Ministru kabineta noteikumu formā.


nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie

pasākumi, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes

“Atbalsts ražotāju organizācijām” ieviešanu, finanšu kontroli un auditu.

Papildus augstākminētajiem noteikumiem kā Ministru kabineta noteikumus ir plānots izdot arī

Eiropas Savienības Struktūrfondu uzraudzības komitejas un katra fonda vadības komitejas

nolikumus.

81

6. PASĀKUMI, KAS VEIKTI, LAI NODROŠINĀTU ATBILSTĪBU

EIROPAS KOPIENAS POLITIKAI (HORIZONTĀLIE

JAUTĀJUMI)

Izstrādājot ES struktūrfondu ieviešanas pamatojošos plānošanas dokumentus, tika izvirzīts

mērķis – sasaistīt katru no struktūrfondu līdzfinansētajām prioritātēm ar horizontālajām

tēmām – informācijas sabiedrību, ilgtspējīgu attīstību, reģionālo attīstību un dzimumu

līdztiesību.

2005.gadā, lai veidotu sapratni par horizontālajām tēmām ir, izstrādātas vadlīnijas

informācijas sabiedrības pasākumu īstenošanai un vides prasību ievērošanai. Savukārt

reģionālās attīstības veicināšanas nolūkā 2005.gadā tika veikti grozījumi komercdarbības

atbalsta pasākumu ieviešanas nosacījumos, ieviešot diferencētu atbalsta likmi Latvijas

plānošanas reģionos, tādējādi sekmējot komercdarbības konkurētspējas paaugstināšanu

reģionos. Labklājības ministrija jau 2004.gadā ir izstrādājusi vadlīnijas dzimumu līdztiesības

principa ievērošanai ES struktūrfondu projektu pieteicējiem un izvērtētājiem, kuras palīdz

orientēties dzimumu līdztiesības jautājumos, kā arī veiksmīgi sagatavot, īstenot un izvērtēt

projektus. Ar šīm vadlīnijām ir iespējams iepazīties arī Finanšu ministrijas administrētajā

interneta mājaslapā www.esfondi.lv.

6.1.Informācijas sabiedrība

Informācijas sabiedrības attīstībai mūsdienās ir nozīmīga loma visu tautsaimniecības nozaru

izaugsmē. Eiropas Kopienas reģionālās politikas kontekstā informācijas sabiedrības veidošana

ir izvirzīta par vienu no horizontālajiem mērķiem, un tās attīstība ir jāstiprina caur dažādiem

struktūrfondu līdzfinansētiem pasākumiem.

1.3.pasākuma „Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība” ietvaros paredzētas divas

aktivitātes, kas vērstas uz informācijas sabiedrības attīstības veicināšanu. Šī pasākuma

ietvaros tiek īstenota ERAF nacionālā programma „Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras

bāzes attīstība un pilnveidošana”, kuras mērķis ir pilnveidot esošās un attīstīt jaunas valsts

informatīvās sistēmas, integrējot tās vienotā valsts sistēmā, nodrošināt publisko piekļuvi un

publiskos pakalpojumus, veicināt e-pārvaldes ieviešanu un valsts un pašvaldību pārvaldes

darba optimizāciju. Sabiedrisko iestāžu, piemēram, pašvaldību, bibliotēku, pastu, izglītības

iestāžu pakalpojumu elektroniskās izmantošanas veicināšanu un sabiedrības piekļuves

paplašināšanu sabiedrisko iestāžu informācijai un pakalpojumiem veicinās atklātā konkursa

projekti pasākuma aktivitātē „Publisko interneta pieejas punktu attīstība”.

Informācijas sabiedrības attīstība tiek nodrošināta gan tieši, gan netieši visos vienotā

programmdokumenta pasākumos. Papildus kā piemēru var minēt ERAF nacionālo

programmu „Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošināšana sociālo pakalpojumu

sistēmas administratīvajās institūcijās”, kas paredz nodrošināt optimālu datu bāzu

funkcionēšanu un vienmērīgu informācijas komunikāciju tehnoloģiju nodrošinājuma līmeni

sociālo pakalpojumu sistēmas administrējošajās institūcijās, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu

komunikāciju, datu uzkrāšanu, informācijas apriti un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Aktivitātes „Darba tirgus politikas ieviešanas institūciju infrastruktūras un tehnoloģiskā

nodrošinājuma pilnveidošana” ietvaros tiek nodrošināts atbalsts Nodarbinātības valsts

aģentūras sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai, kā arī radīta pieeja pēc „vienas

pieturas aģentūras” principa un nodrošināta vides pieejamība personām ar invaliditāti.


82

2005.gadā izstrādātās vadlīnijas ir palīgs, sagatavojot projektus struktūrfondu atbalsta

saľemšanai, un rosina pārdomāt, vai visos projekta posmos – sagatavošanā, plānošanā,

īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā – ir izvērtēts, vai un kā projekts ietekmēs informācijas

sabiedrības attīstību.

6.2. Ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība

Viena no ES izvirzītajām prasībām, lai sekmīgi apgūtu un realizētu struktūrfondu līdzekļus, ir

ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības principu ievērošana. Galvenais šīs prasības mērķis

- nodrošināt vides apsaimniekošanas uzlabošanu, piesārľojuma samazināšanu un ilgtspējīgu

dabas resursu izmantošanu ES struktūrfondu atbalstīto projektu sagatavošanas un ieviešanas

procesā. Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas apmierina šodienas vajadzības, neradot risku

nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Tā sevī iekļauj līdzsvaru starp socioloģisko

taisnīgumu, ekoloģisko integritāti un ekonomisko attīstību. Ilgtspējīgas attīstība pamatā ir trīs

komponenšu: sociālās, ekonomiskās un vides aizsardzības apvienošana un savstarpējā

integrācija. Vides aizsardzības mērķis ir vides apsaimniekošanas, piesārľojuma

samazināšanas un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanas integrācija tautsaimniecības

nozarēs, tai skaitā videi draudzīgas uzľēmējdarbības ieviešana valsts, reģionālajā un vietējā

plānošanas līmenī.

2005.gadā izstrādātās vadlīnijas ir palīgs, sagatavojot projektus struktūrfondu atbalsta

saľemšanai un rosina pārdomāt, vai Latvijas ilgtspējīgas attīstības un vides politikas

dokumentos noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības

principa integrēšanu tautsaimniecības nozarēs ir ievērotas.

Gandrīz visi projekti atstāj ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un skar vides aizsardzības

jautājumus valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī. 2005.gadā Pasaules dabas fonds sadarbībā ar

sabiedriskās politikas centru PROVIDUS veica pētījumu „Latvijas attīstības plāna ilgtspējīgas

attīstības novērtējums”, kurā ir iekļauti piemēri, kas attiecas uz četru ES struktūrfondu

prioritātēm un pasākumiem, lai palīdzētu izprast ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības

principa nozīmi projektā.

6.3. Reģionālā jeb teritorijas līdzsvarota attīstība

Jau 2004.gada 2.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprinātas Reģionālās politikas

pamatnostādnes, kas nosaka valsts reģionālo politiku turpmākajiem 10 gadiem un kas tiek

ievērotas, ieviešot arī ES struktūrfondus. Pamatnostādnes ir nepieciešamas, jo, pieaugot valsts

attīstības līmenim, palielinās atšķirība starp atsevišķu reģionu attīstības līmeľiem. Ir apzinātas

Latvijas reģionālajā attīstībā esošās problēmas:

1) Latvijas un tās reģionu zema konkurētspēja salīdzinājumā ar pārējiem ES reģioniem;

2) būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeľa atšķirības un to palielināšanās tendence

starp plānošanas reģioniem;

3) vāji attīstīta un nekvalitatīva infrastruktūra, kas neveicina uzľēmējdarbību un nerada

pievilcīgu dzīves vidi teritoriālajās vienībās;

4) zema Rīgas konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām.

Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir izvirzīti šādi mērķi:

1) Latvijas un tās reģionu attīstības līmeľa tuvināšana Eiropas valstu līmenim;

2) Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

3) līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā

Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību;

83

4) līdzvērtīgu uzľēmējdarbības priekšnoteikumu radīšana visā Latvijā, lai sekmētu

līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību;

5) Rīgas starptautiskās konkurētspējas palielināšana.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā viens no to finansēšanas avotiem ir minēti

arī ES struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums.

Attiecībā uz struktūrfondu ietekmi uz reģionālo attīstību Latvijā 2005.gadā sadarbībā ar ANO

Attīstības programmu Latvijā tika veikts pētījums „ES struktūrfondi un teritoriju attīstība

Latvijā” (skat. 2.4. sadaļu „Struktūrfondu uzraudzība un izvērtēšana”).

6.4. Vienādu iespēju nodrošināšana un dzimumu līdztiesība

Līdztekus jau uzsāktajām aktivitātēm – horizontālo prioritāšu sasaistes ar katru struktūrfondu

projektu norādīšanu minētajā projektā – tiek veicināta izpratne par dzimumu līdztiesības

jautājumu, it īpaši politikas plānotāju un ieviesēju izpratne. 2005.gadā kā obligātā prasība

ierēdľiem tika izvirzīta apmācību kursa “Sieviešu un vīriešu tiesības un iespējas: kas jāľem

vērā nozaru politikas veidošanā” apguve. Minētā kursa ietvaros tiek sniegta informācija par

dzimumu līdztiesības politiku Latvijā un ES, integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai

izmantošanas metodēm dažādās politikās, kā arī informācija par labās prakses piemēriem,

tādējādi iepazīstinot ar integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai un tās izmantošanas metodēm

nozaru politikas veidošanā un sekmējot nozares politikas plānotāju un ieviesēju izpratnes

paaugstināšanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Papildus tam 2005.gada nogalē

Labklājības ministrija sabiedrības informēšanas kampaľas par dzimumu līdztiesības

jautājumiem ietvaros ir sagatavojusi īpašu elektronisko izdevumu valsts pārvaldes

darbiniekiem par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Papildus iepriekšminētajam tiek turpināta Labklājības ministrijas kā par dzimumu līdztiesības

politiku atbildīgās ministrijas 2004.gadā izstrādātā bukleta “Dzimumu līdztiesība kā

horizontālais mērķis SF projektos” izplatīšana, tā arī par dzimumu līdztiesības politikas

ieviešanu atbildīgo institūciju kapacitātes stiprināšana struktūrfonda nacionālās programmas

3.1.4.aktivitātes “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības

politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes

paaugstināšanai” ietvaros.

Tomēr jāpiebilst, ka Latvijā joprojām ir nepieciešams veicināt informētību un sapratni par

horizontālajām tēmām, un pašreizējā struktūrfondu plānošanas perioda (no 2004.gada līdz

2006.gadam) ietvaros veicinātais uzskats par horizontālo prioritāšu ievērošanas

nepieciešamību struktūrfondu līdzfinansētajos projektos joprojām ir novatoriska iniciatīva.

Tādēļ, lai izvērtētu pirmos pasākumus horizontālo tēmu ievērošanas jomā, kā arī identificētu

turpmākās darbības, jau 2006.gada sākumā plānots izsludināt atklātu konkursu izvērtēšanas

veikšanai par to, kā struktūrfondu līdzfinansētajos projektos tiek nodrošināta horizontālo

prioritāšu ievērošana. Līdztekus 2005.gadā uzsākot nākamā plānošanas perioda 2007.-

2013.gadam plānošanas dokumentu izstrādi, horizontālajām prioritātēm tiek pievērsta

pastiprināta uzmanība, akcentējot tādus jautājumus kā teritorijas līdzsvarota attīstība,

makroekonomiskā stabilitāte, vienādas iespējas, ilgtspējīga attīstība un informācijas

sabiedrība.

84

7. EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA UN EIROPAS REĢIONĀLĀS

ATTĪSTĪBAS FONDA LĪDZFINANSĒTO PASĀKUMU SASAISTE AR

NACIONĀLAJIEM POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLĀS IEKĻAUŠANAS JOMĀ

Ministru Kabinets (MK) 2004.gada 23.jūlijā apstiprināja Nacionālo rīcības plānu nabadzības

un sociālās atstumtības mazināšanai (2004 – 2006) (NRP), definējot Latvijas valsts stratēģiju,

pasākumus un to īstenošanai nepieciešamo institucionālo mehānismu ar mērķi līdz

2006.gadam izveidot vienotu un saskaľotu sociālās iekļaušanas politiku un nodrošināt tās

īstenošanu visos līmeľos. ES struktūrfondu atbalsts labklājības nozarē 2005.gadā tika

piešķirts šādu NRP prioritāšu īstenošanai:

nodarbinātības veicināšana un iekļaujoša darba tirgus izveide,

dzimumu līdztiesības veicināšana,

sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.

Savukārt 2005.gada 19.oktobrī MK tika apstiprināta Latvijas Nacionālā Lisabonas programma

2005.– 2008.gadam (LNLP), iezīmējot ekonomiskās politikas pamatvirzienus Kopienas

Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai Latvijā. ES struktūrfondi labklājības nozarē

2005.gadā snieguši atbalstu šādām LNLP prioritātēm nodarbinātības un sociālās iekļaušanas

jomā:

Atbalstīt jauniešu bezdarbnieku un darba meklētāju integrāciju darba tirgū;

Informēt un izglītot sabiedrību par dzimuma līdztiesību darba tirgū;

Uzlabot un dažādot aktīvos nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvos

pasākumus;

Attīstīt sociālo pakalpojumu sistēmu;

Izveidot darba tirgus ilgtermiľa prognozēšanas sistēmu;

Veikt pētījumus par darba tirgu un darbaspēka kustību;

Attīstīt un stiprināt darba tirgus institūcijas, nodarbinātības partnerības un sociālo

dialogu reģionālajā, nozaru un uzľēmumu līmenī;

Samazināt nedeklarēto nodarbinātību;

Veicināt uzľēmējdarbības uzsākšanu un ģeogrāfisko mobilitāti vāji attīstītos reģionos.

Kopumā 2005.gadā NRP un LNLP prioritāšu īstenošanai labklājības nozarē piešķirti 23,34

milj. EUR ESF finansējuma un 2,24 milj. EUR ERAF finansējuma. ES struktūrfondu

finansiālais ieguldījums 2005.gadā NRP un LNLP prioritāšu īstenošanā atspoguļots

5.pielikumā.

85

8. SECINĀJUMI PAR STRUKTŪRFONDU IEVIEŠANU

2005.GADĀ UN UZDEVUMI 2006.GADAM

Secinājumi par struktūrfondu finanšu progresu:

2005.gadā struktūrfondu ieviešanas finanšu progress vērtējams kā apmierinošs, jo gada laikā

projektos veiktajās atmaksās tas pieaudzis par 11,25 procentu punktiem. Vērtējot pa fondiem,

ERAF ietvaros 2005.gadā vērojams progress par 5,54 procentu punktiem, bet ELVGF un

ZVFI ietvaros attiecīgi par 39,68 un 23,96 procentu punktiem. Jāatzīmē progress ESF

projektos izmaksātajos līdzekļos 5,38% apmērā, jo 2004.gadā projektu īstenotājiem izmaksas

nebija veiktas. Savukārt no Eiropas Komisijas saľemtās atmaksas valsts budžeta ieľēmumos

2005.gadā pieaugušas par 7,8 procentu punktiem, 2005.gada beigās sasniedzot 8,05% no

kopējā struktūrfondu finansējuma jeb 35,3 miljonus latu (50,6 miljoni eiro).

Secinājumi par struktūrfondu ieviešanas progresu:

1.prioritāte „Ilgtspējīgas attīstības veicināšana”

ERAF

Prioritātes ietvaros 2005.gadā sasniegtais progress vērtējams kā sekmīgs. Pasākumu „Vides

infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana” un „Informācijas un komunikāciju

tehnoloģiju attīstība” intensīva ieviešana notiks 2006.gadā, kad uzsāksies atklātajos

konkursos atlasīto ERAF projektu īstenošana. Tādējādi šo pasākumu rezultatīvo rādītāju

izpildi būs iespējams izvērtēt 2006.gadā.

Sekmīgi 2005.gadā noritējusi pasākumu „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība” un

„Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība” ieviešana, lielā daļā

aktivitāšu sasniedzot vairāk nekā pusi no noteiktajiem iznākuma rādītājiem, atsevišķās

aktivitātēs pat 100% no plānotā. Tas skaidrojams ar savlaicīgu aktivitāšu ieviešanas

uzsākšanu, piemēram, ERAF nacionālās programmas „Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstība”

ieviešana tika uzsākta jau 2004.gada vasarā. Īpaši izceļams ir tas, ka 2005.gadā ievērojami

samazinājies ātrās palīdzības sniegšanas laiks laukos – no 60 uz 20 – 40 minūtēm, kā arī par

vienu piekto daļu pieaudzis ar atbilstošu aprīkojumu un infrastruktūru nodrošināto

profesionālās izglītības iestāžu skaits.

2. prioritāte „Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana”

ERAF

Prioritātes ieviešanas progress 2005.gadā atšķiras starp pasākumiem. Pasākuma „Atbalsts

inovāciju attīstībai” ietvaros uzľēmēji nav izrādījuši aktīvu interesi par inovāciju ieviešanu

uzľēmējdarbībā, un 2005.gadā nav atbalstīts neviens inovāciju projekts, līdz ar to netiek

apgūts arī pasākuma finansējums. Tomēr 2005.gadā veiktie uzlabojumi atbalsta nosacījumos

varētu sekmēt projektu izstrādi un finansējuma apguvi 2006.gadā.

Līdzīgi pasākumā „Atbalsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai”

atbalsta nosacījumi komercsabiedrību dalībai izstādēs nav bijuši pietiekoši saistoši

uzľēmējiem. Kaut finansiāli ietilpīgi ir arī dažādi konsultāciju pakalpojumi, atbalstīto

uzľēmumu skaits – zem 10% no plānotā – neļauj cerēt, ka izdosies sasniegt sākotnēji plānoto

atbalstīto uzľēmumu skaitu. Arī šajā pasākumā 2006.gadā komercsabiedrību aktivitāte

pieaugs, ľemot vērā veiktās izmaiľas atbalsta nosacījumos.

Arī pasākuma „Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem” ieviešana

2005.gadā nav bijusi pietiekoši sekmīga. Ir vērojams minimāls garantiju, mikrokredītu un

riska kapitāla fondu atbalsta pasākumu ieviešanas progress. Izvērtējot situāciju, 2005.gadā

86

tika slēgta grantu shēma „Procentu likmju subsīdijas” un finansējums pārdalīts pieprasītajā

programmā „Investīcijas privātajā infrastruktūrā”.

Ļoti veiksmīgi 2005.gadā noritējusi pasākumu „Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība”

un „Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās” ieviešana.

Komercsabiedrību ražošanas infrastruktūras modernizācijai sniegtais atbalsts ir ļoti pieprasīts

uzľēmēju vidū. Pasākums vērtējams kā viens no sekmīgākajiem struktūrfondu finansējuma

apguvē, par ko liecina augstie iznākuma rādītāji. Līdzīgi arī zinātnes attīstības ietvaros ir

sasniegti plānotie iznākuma rādītāji, norit intensīva pētniecības projektu īstenošana, kas dod

garantiju sasniegt pasākumā nospraustos mērķus.

3. prioritāte “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”

ESF

Visu 3.prioritātes pasākumu ieviešana 2005.gadā noritējusi aktīvi, un to īstenošana vērtējama

kā sekmīga. Lai arī pasākumā „Nodarbinātības veicināšana” atbalstīto projektu skaits ir

neliels, to kompensē atbalstīto labuma saľēmēju – institūciju un personu – augstais skaits, kas

liecina par pasākuma ietvaros veikto aktivitāšu efektivitāti. Turklāt, ľemot vērā struktūrfondu

finansējuma apguvi minētajā pasākumā, kā arī aktivitāšu ieviešanas progresu, 2006.gadā tiek

plānota minētā pasākuma finansējuma pārdale, lai nodrošinātu struktūrfondu finansējuma

efektīvu apguvi.

Pasākumā „Izglītības un tālākizglītības attīstība” 2005.gadā lielākais uzsvars likts uz

augstākās izglītības atbalstu un mūžizglītību, kur vērojami pirmie rezultāti, par kuru

efektivitāti varēs spriest 2006.gadā. Liela daļa atklāto konkursu šī pasākuma ietvaros

noslēdzās 2005.gada nogalē, līdz ar to 2006.gada pirmajā pusē varēs analizēt attiecīgu

iznākuma rādītāju pieaugumu.

Arī pasākumā „Sociālās atstumtības mazināšana” ir vērojami pirmie rezultāti, kuru ilgtspēja,

jo īpaši ľemot vērā mērķa grupas specifiku, ir vērtējama pozitīvi. Lai gan grantu shēmu

konkursos līdzīgi kā pasākuma „Nodarbinātības veicināšana” grantu shēmu un atklātu

projektu iesniegumu konkursos vērojams salīdzinoši zems atbalstīto projektu skaits, tomēr to

kompensē minēto projektu ietvaros ievērojamais atbalstīto personu skaits.

4. prioritāte „Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”

ELVGF un ZVFI

Tikpat kā visu 4.prioritātes pasākumu ieviešanas gaita 2005.gadā vērtējama kā ļoti sekmīga.

To raksturo augstais atbalstīto projektu skaits un sasniegtie rādītāji, kas lielā daļā aktivitāšu

tuvojas plānotajam. Jāatzīmē, ka lielas daļas 4.prioritātes projektu īstenošana uzsākās jau

2004.gadā un 2005.gadā tā turpinājās. Valūtas kursa nofiksēšanas rezultātā papildus iegūtais

finansējums ļāva atbalstīt vairāk lauksaimniecības projektu. Kā veiksmīgi 2005.gadā ieviesti

pasākumi minami „Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”, „Atbalsts jaunajiem

zemniekiem”, „Lauku teritoriju pārveidošana un attīstības veicināšana”, „Mežniecības

attīstība”, „Apmācības”, „Zvejas intensitātes sabalansēšana”. Atsevišķu šo pasākumu

rādītāju sasniegšanai nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks, līdz ar to daļu no pasākumos

sasniegtajiem rādītājiem būs iespējams izvērtēt 2006.gadā.

Mazāk veiksmīga ir pasākuma „Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana”

ieviešana - atbilstoši ES tiesību aktiem atbalstu pasākuma ietvaros bija iespējams sniegt tikai

līdz 2004.gada beigām, tāpēc izvirzītie iznākuma un rezultatīvie rādītāji netiks sasniegti

pilnībā.

87

Pasākuma „Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” ieviešanā

2005.gadā nebija vērojams vērā ľemams progress, kas skaidrojams ar to, ka intensīva projektu

īstenošana sagaidāma 2006.gadā.

2005. gadā aizkavējās arī pasākuma „Vietējo rīcību attīstība ("LEADER+" veida

pasākums)” uzsākšana, jo 2006.gada sākumā neveiksmīgi noslēdzās 2005.gada jūlijā uzsāktā

iepirkuma procedūra. Tās rezultātā bija paredzēts izvēlēties organizāciju, kas nodrošinātu

aktivitātes „Prasmju iegūšana” ieviešanu. Iepirkuma procedūras laikā vairākkārtīgi tika

iesniegtas sūdzības, tādā veidā pagarinot iepirkuma termiľu līdz 2006.gada janvārim.

Iepirkuma procedūra tika pārtraukta objektīvu iemeslu dēļ atbilstoši likumdošanai, jo

iesniegtie piedāvājumi vairs nebija atbilstoši darba uzdevumam. Tikai 2005.gada beigās tika

panākta vienošanās arī par aktivitātes „Integrētās lauku attīstības izmēģinājumu stratēģijas”

Latvijas likumdošanai atbilstošu ieviešanas mehānismu. Līdz ar to 2006.gadā jāuzsāk aktīva

šī pasākuma ieviešana un LEADER+ iniciatīvas attīstība Latvijā.

Arī pasākuma „Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana,

zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra” intensīva ieviešana būs vērojama 2006.gadā, tomēr

arī šobrīd sasniegtie rādītāji ir vērtējami apmierinoši, sasniedzot vidēji pusi no izvirzītajiem

mērķiem.

Pasākumā „Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas pagaidu

pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu veicināšana un

atbalsts ražotāju organizācijām” progress nav panākts, jo neizstrādāto ieviešanas nosacījumu

dēļ 2005.gadā netika uzsākta būtiskākā šī pasākuma atbalsta sniegšana. Sagaidāms, ka

intensīva pasākuma ieviešana noritēs 2006.gadā pēc atbilstošu normatīvo aktu izstrādes.

Vispārīgie secinājumi un uzdevumi 2006.gadam:

1. 2005.gadā salīdzinoši zemais kopējais struktūrfondu ieviešanas progress ir saistāms ar

projektu ieviešanas laika grafiku nobīdīšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem.

Lielākajā daļā aktivitāšu ir veiktas izmaiľas projektu ieviešanas laika grafikos, pagarinot

to ieviešanas laiku, tādēļ attiecīgajām otrā līmeľa starpniekinstitūcijām un grantu shēmu

apsaimniekotājiem nākamajā uzraudzības periodā būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai to

pārziľā esošajās aktivitātēs tiktu veicināts gan projektu fiziskais, gan finansiālais

ieviešanas progress. Arī salīdzinoši zemais finansējuma apguves progress liecina par to,

ka 2006.gadā viens no galvenajiem uzdevumiem būs nodrošināt regulāru struktūrfondu

finansēto projektu ieviešanas un sasniegto rezultātu uzraudzību, regulāri informējot

struktūrfondu uzraudzības komiteju, vadības komitejas, Eiropas Komisiju, Ministru

kabinetu un sabiedrību par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu pilnīgu struktūrfondu

līdzekļu apguvi plānotajos laika grafikos, kā arī pieľemtu lēmumus par nepieciešamajām

korektīvajām darbībām un plānotajiem pasākumiem struktūrfondu apguves uzlabošanai.

Lai nodrošinātu pilnīgu Latvijai piešķirtā finansējuma apguvi, 2006.gada laikā jāizvērtē

un jāpieľem lēmumi par virssaistību uzľemšanos to pasākumu un aktivitāšu ietvaros, kur

apstiprināšanai ieteikto projektu finansiālais apjoms pārsniedz attiecīgajam pasākumam

vai aktivitātei pieejamo finansējumu.

2. 2005.gadā vērojamās kavēšanās ar projektu ieviešanas uzsākšanu saistāmas ar ieviešanas

nosacījumu precizēšanu, ilgstošo projektu izvērtēšanu (piemēram, atklātā konkursa

Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma jomā projektu vērtēšanu

ievērojami paildzināja atskaitāmo ieľēmumu un partnerības paredzēšana projektos), kā arī

Administratīvā procesa likumā noteikto normu piemērošana līdz Struktūrfondu vadības

likuma apstiprināšanai, kas neprognozējami paildzināja projektu vērtēšanas laiku.

Tādējādi 2006.gadā viens no galvenajiem uzdevumiem būs turpināt īstenot vadības un

kontroles pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu vadības un kontroles sistēmu darbību, kā

88

arī atbilstošu un tiesisku lēmumu pieľemšanu un īstenošanu, kā arī turpināt darbu pie

struktūrfondu regulējošās normatīvās bāzes sakārtošanas.

3. Atbilstoši uzraudzības ziľojumā sniegtajai informācijai 2005.gadā atsevišķās aktivitātēs

nav iesniegts neviens projekta iesniegums, piemēram, grantu shēmā Procentu likmju

subsīdijas. Tādējādi visu tajā paredzēto finansējumu pārdalīja grantu shēmai Atbalsts

ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās. Arī pamatojoties uz

Ekonomikas ministrijas veikto izvērtējumu par vienotā programmdokumenta (turpmāk –

VPD) aktivitātes Tehniski ekonomisko pamatojumu izstrāde turpmāko ieviešanas

lietderību, Ekonomikas ministrija ierosināja un struktūrfondu uzraudzības komiteja

rakstiskās procedūras veidā apstiprināja grozījumus programmas papildinājumā,

apvienojot pasākuma „Atbalsts inovāciju attīstībai” aktivitātes un precizējot pasākuma

ietvaros sniedzamo atbalstu. Šie piemēri liecina, ka struktūrfondu plānošanas dokumentos

iekļauts finansējuma saľēmējiem nesaistošs piedāvājums, uz ko norāda projektu

iesniegumu trūkums, kas savukārt kavē struktūrfondu līdzekļu apgūšanu. Tādējādi

2006.gadā ir jāturpina īstenot uzsāktos izvērtēšanas pasākumus, lai novērtētu sniegtā

atbalsta un radīto ieviešanas sistēmu ietekmi uz laicīgu un efektīvu struktūrfondu

ieviešanas nodrošināšanu, kā arī lai identificētu jaunas tēmas struktūrfondu izvērtēšanas

plānošanai.

4. 2005.gadā pie aktivitāšu ieviešanu kavējošiem faktoriem jāmin kā finansējuma saľēmēju,

tā arī valsts pārvaldes iestāžu projektu vadības iemaľu trūkums un zemā administratīvā

kapacitāte (piemēram, nacionālo programmu projekti bieži tiek sagatavoti neatbilstošā

kvalitātē – neprecizitātes finanšu aprēķinos, neskaidri noteiktas auditējamās vērtības,

neatbilstoši norādīti VPD indikatori; netiek ievēroti līguma nosacījumi - dažkārt projektu

ietvaros tiek veiktas izmaksas, kas nav paredzētas projekta budžeta tāmē, kā arī

struktūrfondu finansējuma saľēmēji mēdz informēt starpniekinstitūciju par līdzekļu

izmantošanas veidu tikai pēc tam, kad minētās izmaksas jau veiktas; kļūdaini un

nekvalitatīvi tiek sagatavoti pārskati, struktūrfondu pieprasījumi un tos pamatojošie

dokumenti). Tādējādi 2006.gadā tiek plānots turpināt Cilvēkresursu attīstības plāna

ieviešanu, sekmējot valsts pārvaldes darbinieku apmācību un izaugsmi, un gatavojot

kvalificētu personālu arī 2007.-2013.gada struktūrfondu un Kohēzijas fonda pasākumu

plānošanai un ieviešanai. Neatkarīgā izvērtējumā secināts, ka ES struktūrfondu vadībā

iesaistīto institūciju Cilvēkresursu attīstības plāna (CAP) ieviešanas un uzraudzības

institucionālās sistēmas kvalitāte ir atbilstoša struktūrfondu ieviešanas prasībām un

īstenotie apmācību pasākumi ir ļoti būtiski darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā,

un ir īstenojami arī turpmāk. Ľemot vērā izvērtējuma secinājumus, 2006.gadā tiks veikta

CAP aktualizācija.

5. 2005.gadā struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģijas ieviešana ir vērtējama kā

sekmīga, visas struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas ir veltījušas ievērojamus

resursus informēšanas pasākumiem par atbalsta nosacījumiem, kā arī projektos

sasniegtajiem rezultātiem. Attiecīgi arī 2006.gadā būtu jāturpina īstenot uzsāktos

informācijas publicitātes pasākumus, tādējādi turpinot informēt sabiedrību par atbalstu,

kuru Latvija saľem ar struktūrfondu starpniecību, kā arī par to, kādu ietekmi tas atstāj uz

kopējo valsts tautsaimniecības attīstību. Viens no komunikācijas stratēģijas galvenajiem

īstenošanas uzdevumiem 2006.gadā būtu, tuvojoties projektu noslēgumiem, nodrošināt

informācijas par sasniegtajiem rezultātiem izplatīšanu.

6. Otrā līmeľa starpniekinstitūciju un grantu shēmu apsaimniekotāju veikto pārbaužu

projektu īstenošanas vietās un projektu finansējuma pieprasījuma un izdevumu

89

deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaužu rezultāti ir pozitīvi un būtiski trūkumi

pārbaudēs nav konstatēti. Tomēr ir gadījumi, kad pārbaudēs konstatēta līguma nosacījumu

neievērošana un neatbilstoši veikti izdevumi, par kuriem nepieciešamības gadījumā ir

izdoti vadošās iestādes rīkojumi par izdevumu atgūšanu un attiecīgi šādi izdevumi nevar

tikt deklarēti Eiropas Komisijai struktūrfondu līdzfinansējuma daļas atmaksai. Veikto

pārbaužu un sistēmu auditu rezultāti liecina, ka kopumā struktūrfondu vadībā iesaistītajās

institūcijās ir izveidota atbilstoša vadības un kontroles sistēma.

7. 2005.gadā vērojams, ka mazāks struktūrfondu apjoms nonāk tajās valsts teritorijas daļās,

kur gan ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības un labklājības līmeľa rādītāji ir

vissliktākie. Tas rada risku, ka atšķirības starp šīm teritorijām un galvaspilsētu varētu pat

pieaugt. Pētījumā par struktūrfondu piesaisti plānošanas reģionos secināts, ka pastāv

nepieciešamība pēc skaidri definētas reģionālās politikas nacionālā līmenī. Nepietiekošo

VPD saistību ar Latvijas reģionu ekonomikas attīstības izlīdzināšanas mērķi zināmā mērā

apliecina fakts, ka VPD aktivitāšu ieviešanas pamatojošos dokumentos nereti ir formāla

pieeja teritorijas līdzsvarotai attīstībai. Tomēr veiksmīgie piemēri Vidzemē un Kurzemē

rāda, ka struktūrfondi šobrīd palīdz mazināt atšķirības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo

valsts teritoriju. Finanšu ministrija kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju

ir piedāvājusi ES fondu stratēģijā 2007.-2013.gadā īpašu atbalstu mazajām un vidējām

pilsētām, kam ir liela nozīme ekonomiskajai attīstībai reģionos. Stratēģijas projekts

paredz, ka jāizvērtē iespēja ES fondu atbalstītajos pasākumos ieviest kritērijus, kas dotu

„papildu punktus” vai cita veida pozitīvu stimulu projektu iesniegumiem no mazāk

attīstītajām teritorijām. Teritorijas līdzsvarota attīstība pirmkārt ir valsts attīstības politikas

uzdevums, kas būtu jārisina Latvijai pašai ar nacionāliem instrumentiem, piemēram,

Nacionālā attīstības plāna ietvaros, ko ES fondi var atbalstīt.

90

1. pielikums

Struktūrfondu vadības komitejās saskaņotie projekti no 01.01.2004 līdz 31.12.2005.

Pasākuma nosaukums

SF finansējums 2004-2006

EUR

SF vadības komitejās saskaņotie projekti

EUR % no SF

finansējuma

1.prioritāte - Ilgtspējīgas attīstības veicināšana 202 276 544 164 268 069 81.21%

1.1.pasākums -Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana 59 104 900 34 084 442

57.67%

1.2.pasākums - Pieejamības un transporta sistēmas attīstība 92 219 144 88 257 341

95.70%

1.3.pasākums - Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība 20 381 000 11 691 856

57.37%

1.4.pasākums - Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība 30 571 499 30 234 431

98.90%

2.prioritāte - Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana 156 392 000 84 450 027

54.00%

2.1.pasākums - Atbalsts inovāciju attīstībai 20 330 960 1 539 663 7.57%

2.2.pasākums - Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība 65 237 201 37 110 576

56.89%

2.3.pasākums - Atbalsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai 12 958 799 1 006 545

7.77%

2.4.pasākums - Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem 39 098 000 32 926 204

84.21%

2.5.pasākums - Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās 18 767 040 11 867 040

63.23%

3.prioritāte - Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana 132 745 000 74 200 221

55.90%

3.1.pasākums - Nodarbinātības veicināšana 57 080 350 37 509 388 65.71%

3.2.pasākums - Izglītības un tālākizglītības attīstība 48 522 223 27 110 337 55.87%

3.3.pasākums - Sociālās atstumtības mazināšana 27 142 427 9 580 495 35.30%

4.prioritāte - Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana 115 667 876 95 373 063

82.45%

4.1.pasākums - Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos 25 853 804 25 661 520

99.26%

4.2.pasākums - Atbalsts jaunajiem zemniekiem 5 102 864 5 066 233 99.28%

91

4.3.pasākums - Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana 19 179 931 18 189 460

94.84%

4.4.pasākums - lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana 30 236 443 28 236 782

93.39%

4.5.pasākums - Mežsaimniecības attīstība 6 849 975 2 229 664 32.55%

4.6.pasākums - Vietējo rīcību attīstība (iniciatīvas "LEADER+" veida pasākums) 2 283 325 1 482 961

64.95%

4.7.pasākums - Apmācības 1 826 660 463 761 25.39%

4.8.pasākums - Zvejas intensitātes sabalansēšana 11 624 870 8 211 271 70.64%

4.9.pasākums - Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana 827 508 276 241

33.38%

4.10.pasākums - Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra 9 075 728 4 942 359

54.46%

4.11.pasākums - Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām 2 806 768 612 811

21.83%

5.prioritāte - Tehniskā palīdzība 16 953 831 9 060 944 53.44%

5.1.pasākums - Atbalsts programmas vadībai (ERAF) 10 315 811 7 117 989 69.00%

5.2.pasākums - Citi tehniskās palīdzības pasākumi (ERAF) 4 589 371 1 942 956

42.34%

5.3.pasākums - Atbalsts programmas vadībai (ESF) 1 077 295 0 0.00%

5.4.pasākums - Citi tehniskās palīdzības pasākumi (ESF) 456 166 0

0.00%

5.5.pasākums - Atbalsts programmas vadībai (ELVGF) 356 896 0 0.00%

5.6.pasākums - Citi tehniskās palīdzības pasākumi (ELVGF) 158 293 0

0.00%

Kopā struktūrfondi 624 035 246 428 349 995 68.64%

92

2. pielikums

Izmaksāts no ES struktūrfondiem struktūrfonda finansējuma saņēmējiem, LVL no 01.01.2004 līdz 31.12.2005.

Prioritātes / pasākuma nosaukums

SF finansējums 2004-2006

EUR

Izmaksāts SF finansējuma saņēmējiem

EUR* % no SF

finansējuma

1.prioritāte - Ilgtspējīgas attīstības veicināšana 202 276 544 20 741 679 10.25%

1.1.pasākums -Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana 59 104 900 99 647

0.17%

1.2.pasākums - Pieejamības un transporta sistēmas attīstība 92 219 144 20 410 131

22.13%

1.3.pasākums - Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība 20 381 000 125 147

0.61%

1.4.pasākums - Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība 30 571 499 106 754

0.35%

2.prioritāte - Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana 156 392 000 6 090 223

3.89%

2.1.pasākums - Atbalsts inovāciju attīstībai 20 330 960 0 0.00%

2.2.pasākums - Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība 65 237 201 5 122 734

7.85%

2.3.pasākums - Atbalsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai 12 958 799 70 545

0.54%

2.4.pasākums - Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem 39 098 000 0

0.00%

2.5.pasākums - Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās 18 767 040 896 944

4.78%

3.prioritāte - Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana 132 745 000 7 093 962

5.34%

3.1.pasākums - Nodarbinātības veicināšana 57 080 350 4 246 113 7.44%

3.2.pasākums - Izglītības un tālākizglītības attīstība 48 522 224 1 282 830 2.64%

3.3.pasākums - Sociālās atstumtības mazināšana 27 142 427 1 565 018 5.77%

4.prioritāte - Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana 115 667 876 51 819 214

44.80%

4.1.pasākums - Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos 25 853 804 22 315 212

86.31%

93

4.2.pasākums - Atbalsts jaunajiem zemniekiem 5 102 864 4 902 979 96.08%

4.3.pasākums - Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana 19 179 931 7 876 741

41.07%

4.4.pasākums - lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana 30 236 443 7 597 202

25.13%

4.5.pasākums - Mežsaimniecības attīstība 6 849 975 1 143 323 16.69%

4.6.pasākums - Vietējo rīcību attīstība (iniciatīvas "LEADER+" veida pasākums) 2 283 325 0

0.00%

4.7.pasākums - Apmācības 1 826 660 9 555 0.52%

4.8.pasākums - Zvejas intensitātes sabalansēšana 11 624 870 6 057 567 52.11%

4.9.pasākums - Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana 827 508 175 187

21.17%

4.10.pasākums - Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra 9 075 728 1 124 625

12.39%

4.11.pasākums - Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām 2 806 768 616 823

21.98%

5.prioritāte - Tehniskā palīdzība 16 953 831 67 746 0.40%

5.1.pasākums - Atbalsts programmas vadībai (ERAF) 10 315 811 0 0.00%

5.2.pasākums - Citi tehniskās palīdzības pasākumi (ERAF) 4 589 371 67 746

1.47%

5.3.pasākums - Atbalsts programmas vadībai (ESF) 1 077 295 0 0.00%

5.4.pasākums - Citi tehniskās palīdzības pasākumi (ESF) 456 166 0

0.00%

5.5.pasākums - Atbalsts programmas vadībai (ELVGF) 356 896 0 0.00%

5.6.pasākums - Citi tehniskās palīdzības pasākumi (ELVGF) 158 293 0

0.00%

Kopā struktūrfondi 624 035 246 85 812 327 13.75%

* 1 EUR/LVL = 0,702804

94

3.pielikums

Kopējo 2005.gadā deklarēto un pārbaudīto izdevumu summas

dalījumā pa struktūrfondiem

ERAF

Kopējie izd. (€) deklarētie līdz

31.12.2005.

Kopējie pārbaudītie

izdevumi

Pārbaudes, kā % no deklarētiem

izdevumiem

16 755 472 7 630 056 45,5%

ESF


31.12.2005.


izdevumi


izdevumiem

4 072 743,51 1 310 051,50 32,17%

14 798,87 14 798,87 100%

ELVGF


31.12.2005.


izdevumi


izdevumiem

47 334 055 5 398 759 11,4%

ZVFI


31.12.2005.


izdevumi


izdevumiem

9 301 691 1 013 813 10,9%

95

4.pielikums

2005.gadā veikto sistēmas auditu kopsavilkums (struktūrfondi)

Nr. Institūcija Vienība No Līdz Valsts Fonds Piezīmes Pabeigts Jā/Nē

1 Nodarbinātības valsts aģentūra

Iekšējā audita departaments ESF

audita nodaļa 2005.01.01 2005.03.30 Latvija ESF

Sistēmas audits - projektu vadība (ieviešana un uzraudzība)

Jā

2 Satiksmes ministrija

Iekšējā audita departaments

2005.01.03 2005.04.11 Latvija ERAF Sistēmas audits - ministrijas izveidotā struktūrfondu (ERAF) vadības sistēma

Jā

3

Latvijas Investīciju

un attīstības aģentūra


2005.01.14 2005.05.06 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - ES SF finansēto projektu pieteikumu pieņemšana

Jā

4



Iekšējā audita

departaments 2005.01.17 2005.04.25 Latvija

ERAF,

ESF

Sistēmas audits - ES SF finansēto

projektu līgumu slēgšana, grozīšana un izbeigšana

Jā

5

Profesionālās

izglītības attīstības aģentūra

Iekšējā audita

departaments 2005.02.07 2005.04.30 Latvija ESF

Sistēmas audits - Projektu pieteikumu

pieņemšanas un administratīvās vērtēšanas sistēma

Jā

6 Zemkopības

ministrija

Iekšējā audita


ELVGF Garantiju

daļa, ZVFI

Sistēmas audits - ES atbalsta izstrādes

vadība un uzraudzība Jā

7 Vides ministrija Iekšējā audita

departaments 2005.02.16 2005.03.31 Latvija ERAF

Sistēmas audits - ERAF vadības sistēmas

atbilstības un efektivitātes audits Jā

8 Sabiedrības

integrācijas fonds

Iekšējā audita


Sistēmas audits - ESF finansēto programmu uzsākšana, konkursu

dokumentācijas sagatavošana, konkursu norise un līgumu slēgšana

Jā

9 Lauku atbalsta

dienests Iekšējā audita departaments

2005.02.28 2005.09.08 Latvija

ELVGF

Garantiju daļa, ZVFI

Sistēmas audits - grāmatvedības uzskaite un atskaišu sagatavošana

Jā

96

10 Finanšu ministrija

Iekšējā audita departamenta ES

finansēto programmu un projektu audita

nodaļa

2005.03.14 2005.05.06 Latvija ERAF Sistēmas audits - Struktūrfondu

maksājumu sistēmas audits Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā

Jā

11 Ekonomikas

ministrija Iekšējā audita departaments

2005.03.21 2005.05.11 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - ES atbalsta programmu uzraudzība

Jā

12 Valsts kase Iekšējā audita departaments

2005.04.01 2005.05.29 Latvija Struktūr-

fondi

ES Struktūrfondu maksājumu un atmaksu sistēmas kvalitātes atbilstības

audits

Jā

13




2005.04.11 2005.06.16 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - ES SF finansēto

projektu izvērtēšana, iepirkuma procedūras atbilstības izvērtēšana

Jā

14 Labklājības ministrija

Iekšējā audita un

riska pārvaldības departaments

2005.05.02 2005.06.30 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - ES struktūrfondu resursu vadība

Jā

15 Nodarbinātības

valsts aģentūra

Iekšējā audita

departaments 2005.05.24 28.06.05. Latvija ESF

Sistēmas audits - ESF departamenta

vadības iekšējās kontroles sistēma Jā

16 Lauku atbalsta

dienests

Iekšējā audita


ELVGF Garantiju

daļa, ZVFI

Sistēmas audits - Struktūrfondu

pieprasījumu dokumentu pārbaude Jā



finansēto programmu

sistēmu novērtējuma nodaļa


fondi

Sistēmas audits - Pirmā līmeņa

starpniekinstitūciju funkciju izpildes nodrošināšana ES strukturālo fondu

administrēšanā

Jā

18 Izglītības un

zinātnes ministrija Iekšējā audita departaments

2005.07.01 2005.12.30 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits -ES SF vadības iekšējais audits

Jā

19 Valsts reģionālās

attīstības aģentūra Iekšējā audita departaments

2005.07.01 2005.07.22 Latvija ERAF Sistēmas audits - ERAF grantu shēmu

finansēto projektu maksājumu veikšanas audits

Jā

97

20



sekretariāts



fondi

SF projekta Nr. VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/1.3.1./000001

sistēmas audits

Jā

21

Sociālo

pakalpojumu pārvalde

Iekšējā audita


ERAF,

ESF

Sistēmas audits - ERAF un ESF vadības

sistēmas atbilstības un efektivitātes audits Sociālo pakalpojumu pārvaldē

Jā


Iekšējā audita

departamenta ES finansēto

programmu sistēmu

novērtējuma nodaļa

2005.08.22 2005.09.27 Latvija ESF

Sistēmas audits - Otrā līmeņa

starpniekinstitūciju funkciju izpildes nodrošināšana ES strukturālo fondu administrēšanā Nodarbinātības valsts

aģentūrā

Jā

23 Kultūras ministrija

Iekšējā audita nodaļa

2005.09.01 2005.10.31 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - KM ES SF nacionālo projektu administrēšana

Jā

24 Lauku atbalsta


2005.09.08 2005.12.29 Latvija

ELVGF Garantiju

daļa, ZVFI

Sistēmas audits - projekta pieteikumu iesniegšana un izvērtēšana un līguma

slēgšana

Jā



finansēto

programmu sistēmu

novērtējuma nodaļa

2005.09.19 2005.10.31 Latvija ESF

Sistēmas audits - Otrā līmeņa starpniekinstitūciju funkciju izpildes nodrošināšana ES strukturālo fondu

administrēšanā Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā

Jā

26 Finanšu ministrija Finanšu kontroles

departaments 2005.10.01 2005.11.30 Latvija ERAF

ERAF otrā līmeņa starpniekinstitūciju vadības un kontroles sistēmas

starpposma pārbaude

Jā

27

Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu

ministrija


2005.10.01 2005.12.30 Latvija ERAF Sistēmas audits - Pirmā līmeņa

starpniekinstitūcijas veicamo funkciju nodrošināšana ES SF vadībai

Jā

28 Valsts reģionālās

attīstības aģentūra Iekšējā audita departaments

2005.10.10 2005.11.14 Latvija ERAF Sistēmas audits - ERAF grantu shēmu

projektu pieteikumu kvalitatīvās atbilstības izvērtēšanas audits

Jā

98



finansēto programmu

sistēmu novērtējuma nodaļa


fondi

Sistēmas audits - Vadošās iestādes funkciju izpildes nodrošināšana ES strukturālo fondu administrēšanā

Jā

30



sekretariāts



fondi

SF projekta Nr.

VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/1.3.1./000001 sistēmas audits (komponents Nr. 5.)

Jā

31 Latvijas Investīciju

un attīstības

aģentūra


2005.11.01 2005.12.13 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - ES SF finansēto projektu maksājumu dokumentu

pārbaude

Jā



Struktūr- fondi

Struktūrfondu maksājumu un atmaksu sistēmas un vadības un kontroles sistēmas Valsts kasē starpposma

pārbaude

Jā



ESF otrā līmeņa starpniekinstitūciju vadības un kontroles sistēmas

starpposma pārbaude

Jā



2005.11.01 2005.12.30 Latvija ESF Sistēmas audits - Ziņojumu sistēma Jā



2005.11.01 2005.12.30 Latvija ESF Sistēmas audits - Nacionālās programmas

sistēma Jā

36




2005.11.14 2005.12.19 Latvija ERAF, ESF

Sistēmas audits - ES SF finansēto projektu grāmatvedības uzskaite

Jā

37 Lauku atbalsta


2005.11.21 2005.12.31 Latvija

ELVGF

Garantiju daļa, ZVFI

Sistēmas audits - līgumu parakstīšana Jā

99

5.pielikums

ES struktūrfondu finansiālais ieguldījums 2005.gadā Nacionālā rīcības plāna nabadzības

un sociālās atstumtības mazināšanai un Latvijas Nacionālās Lisabonas programmas

prioritāšu īstenošanā

Nr.

p.k. NRP prioritāte LNLP prioritāte

ES struktūrfondu

līdzfinansētā

aktivitāte

Faktiski izlietotā

summa 2005.g.,

milj. EUR

1 2 3 4 5

1. 2

. Dzimumu līdztiesības

veicināšana

Informēt un izglītot

sabiedrību par dzimumu

līdztiesību darba tirgū

Sabiedrības informēšanas

stratēģijas par dzimumu

līdztiesības jautājumiem

izstrāde un realizācijas

uzsākšana

Pētījums „Dzimumu

līdztiesības aspekti darba

tirgū”

0,176, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

0,132

2. Sociālo pakalpojumu

pieejamības nodrošināšana

Attīstīt sociālo pakalpojumu

sistēmu

Profesionālās, sociālās

rehabilitācijas

pakalpojumu un

motivācijas programmu

izstrāde un īstenošana

Sociālā darba speciālistu

apmācība

1,619, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

1,295

Alternatīvo sociālās

aprūpes un sociālās

rehabilitācijas

pakalpojumu attīstībai

Individuālām vajadzībām

atbilstošu un pieejamu

sociālās aprūpes un

sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu attīstība

pieaugušo personu ar

garīga rakstura

traucējumiem

rehabilitācijai, integrācijai

sabiedrībā un darba tirgū

visos Latvijas reģionos

2,806, t.sk. ERAF

līdzfinansē-jums

2,241

3. 1

. Nodarbinātības veicināšana

un iekļaujoša darba tirgus

izveide

Atbalstīt jauniešu

bezdarbnieku un darba

meklētāju integrāciju darba

tirgū

Darba prakšu vietu

nodrošināšana jauniešiem

bezdarbniekiem

0,479, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

0,358

100

Nr.

p.k. NRP prioritāte LNLP prioritāte

ES struktūrfondu

līdzfinansētā

aktivitāte

Faktiski izlietotā

summa 2005.g.,

milj. EUR

4. 3

. Uzlabot un dažādot aktīvos

nodarbinātības un bezdarba

samazināšanas preventīvos

pasākumus

Bezdarbnieku

pārkvalifikācija un

tālākizglītība

Bezdarbnieku un darba

meklētāju konkurētspējas

paaugstināšana

Apmācību nodrošināšana

sociālās atstumtības riska

grupām

Subsidētās nodarbinātības

un darba vietas invalīdiem

un citām sociālās

atstumtības riska grupām

22,680, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

17,549

5. Izveidot darba tirgus

ilgtermiľa prognozēšanas

sistēmu

Pētījums „Darba tirgus

pieprasījuma ilgtermiľa

prognozēšanas sistēmas

izpēte un pilnveidošanas

iespēju analīze”

0,039, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

0,029

6. Veikt pētījumus par darba

tirgu un darbaspēka kustību

Darba tirgus pētījumi1, kas

nodrošinās analītisko bāzi

un uz kuriem pamatojoties

varēs tikt pieľemti

pamatoti lēmumi,

izstrādātas un uzlabotas

programmas reģionu un

pilsētu līdzsvarotai un

ilgtspējīgai attīstībai

0,671, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

0,503

7. Attīstīt un stiprināt darba

tirgus institūcijas,

nodarbinātības partnerības un

sociālo dialogu reģionālajā,

nozaru un uzľēmumu līmenī

Par darba tirgus un

dzimumu līdztiesības

politikas ieviešanu

atbildīgo institūciju

kapacitātes stiprināšana,

informācijas izplatīšana un

izpratnes paaugstināšana

4,130, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

3,097

8. Samazināt nedeklarēto

nodarbinātību

Pētījums „Nereģistrētās

nodarbinātības

novērtējums”, kā rezultātā

tiks sniegts nereģistrētās

nodarbinātības skaitliskais

novērtējums, to izraisošo

iemeslu un faktoru analīze,

kā arī izstrādāti

priekšlikumi nereģistrētās

nodarbinātības

samazināšanai

0,008, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

0,0064

1 Pētījumu skaitā un 2005. g. faktiski iztērētajā summā ietilpst arī pārējie šajā nodaļā minētie pētījumi un to

izmaksas

101

1 2 3 4 5

9. Veicināt uzľēmējdarbības

uzsākšanu un ģeogrāfisko

mobilitāti vāji attīstītos

reģionos

Sociālās atstumtības

riskam pakļauto

iedzīvotāju grupu

(invalīdi, ilgstošie

bezdarbnieki,

pirmspensijas vecuma

cilvēki, jaunieši ar zemu

pamatprasmju līmeni,

personas, kuras atbrīvotas

no ieslodzījuma vietām,

vecāki pēc bērnu kopšanas

atvaļinājuma, vientuļie

vecāki, daudzbērnu

ģimeľu vecāki, u.c.)

uzľēmējdarbības vai

pašnodarbinātības

uzsākšanas veicināšana

Pētījums „Darbaspēka

ģeogrāfiskā mobilitāte”,

kurš pēta darbaspēka

iekšējo un ārējo

ģeogrāfisko mobilitāti, ar

mērķi palielināt aktīvo un

preventīvo nodarbinātības

veicināšanas pasākumu

efektivitāti

0,465, t.sk. ESF

līdzfinansē-jums

0,378

es filees struktŪrfondu gadskĀrtĒjais ievieŠanas ziŅojums 2005.gads latvija vienotais...

Documents