43

Pécspéles komentåriArtürs Irbe, Latvijas izlases vårtsargs

– Krievijas izlasé ir daudz spélétåju, ar kuriem man ikdienå jåsatie-kas NHL çempionåta spélés, tåpéc es ¬oti labi zinu viñu stiprås un våjås puses. Tiesa, arî vairums Krievijas izlases spélétåju ¬oti labi zina manas stiprås un våjås puses. Pirms maça savéjos brîdinåju, ka

Buré turpina spélét pat tad, kad it kå jau viss ir beidzies, un tießi ßådå veidå viñß ßodien guva vienus vårtus. Íî nebija parasta spéle. Esmu nodzîvojis jau 33 gadus un pacietîgi gaidîju ßo mirkli. Beidzot tas ir sagaidîts, un, atklåti sakot, es par ßîm izjütåm esmu ar mieru ziedot pusi no savas dzîves. Mazajai Latvijai ßî bija lielå diena!

Haralds Vasi¬jevs, Latvijas izlases gal-venais treneris– Péc uzvaras pår Ukrainu es preses konferencé teicu, ka pret Krieviju spélésim tå,

kå savulaik Rîgas «Dinamo» spéléja pret ACSK. Kåpéc man neno-ticéja, to es nezinu, bet tås jau vairs nav manas problémas. Més divas dienas péc kårtas aizvadîjåm ¬oti grütas spéles un abås uzvaréjåm. Íîs divas uzvaras liecina par müsu hokeja kvalitåti. Krievi jau ¬oti centås, bet viñi atdürås pret müsu paßaizliedzîbu. Krievi neizturéja. Es domåju, ka Krievijas izlases treneriem bija grüti no superzvaigzném izveidot vienotu komandu. Atseviß˚i katrs spélétåjs centås kaut ko izdarît, taçu müsu paßaiz liedzîba izglåba Latviju. Kåds büs Krievijas izlases turpmåkais liktenis ßajå çempi-onåtå, tas mani vairs neuztrauc.

Påvels Buré, Krievijas izlases kapteinis– Krievijas izlase nonåkusi ¬oti grütå situåcijå. Atikußajås divås spélés mums ir jåuzvar, bet ar to var nepietikt. Pédéjås trîs spéles mums bija ¬oti neveiksmîgas, un paßi vien esam vainîgi, ka non-åcåm ßådå situåcijå. Vainîga ir komanda, un mums paßiem jåvaino sevi. Pirms çempionåta més bijåm ré˚inåjußies ar citu rezultåtu.

44

– Kåds bija galvenais zaudéjuma iemesls Latvijas izlasei?– Ja més zaudéjåm, tad vainîga ir visa komanda.– Ja vélreiz bütu jåtiekas ar Latviju, ko darîtu citådi?– DiemΩél notikußo vairs nav iespéjams padarît par nebi-jußu. No katra zaudéjuma ir jåizdara pareizi secinåjumi.– Jüs ßodien izvairîjåties no spéka spéles, neielaidåties divcîñås. Kåpéc?– Tas ir tikai jüsu personiskais viedoklis, un es tam nepiekrîtu.– Vai pirms çempionåta paßå ¬aunåkajå gadîjumå pie¬åvåt tik neizteiksmîgu Krievijas izlases spéli?– Protams, pirms çempionåta més noskañojåmies uz uzvaru katrå spélé un çempionåtå kopumå. Neizdevås. Vainîgi esam visi.

Aleksandrs Jakußevs, Krievijas izlases galvenais treneris– Íî spéle bija divu iepriekßéjo zaudéjumu turpinåjums. Latvießi spéléja ar tiem paßiem trumpjiem, ar ko pret mums spéléja amerikåñi un Íveice – no aizsardzîbas pozîcijas, un tas viñiem izdevås ¬oti veiksmîgi. Lai iek¬ütu pretinieku zonå, mums vajadzéja patérét ¬oti daudz spéka. Jau daudzus gadus pret Krievijas un PSRS izlasém spélé ßådå manieré, un daudzos gadîjumos ßî taktika attaisnojas. Man un visai Krievijas tautai ßî bija liela tra©édija.– Ja jüs bütu zinåjis, ka Krievija neiek¬üs pat pirmajå astoñniekå, vai arî tad jüs izlasé bütu aicinåjußi tik daudz NHL spélétåjus?– Íobrîd man negribas analizét komandas saståva komplektéßanas principus.– Izlase, kas pirms çempionåta bija favorîte Nr 1, tagad k¬uvusi par pastarîti. Ne tikai péc punktiem turnîra tabulå, bet arî péc parådîtås spéles. Òaunas méles apgalvo, ka péc uzvaråm pårbaudes spélés pår Kanådu un pirmajå çempionåta spélé pår Franciju daudzus spélé-tåjus pårñémusi eiforija un viñi at¬åvußies neievérot sportisko reΩîmu. Vai jums ir pretenzijas pret kådu spélétåju?– Kas attiecas uz eiforiju, tad esmu ar jums vienispråtis. Acîmredzot, vairåki spélétåji nodomåja, ka var spélét pateicoties tikai savam skanîgajam uzvårdam. Péc zaudéjuma ASV komandå notika nopi-etnas pårrunas un mums izdevås savåkties, taçu tas neparådîjås uz rezultåtu tablo. Bet kas attiecas uz reΩîma neievéroßanu, es tam nepiekrîtu.– Péc zaudéjuma Latvijai praktiski k¬uvis skaidrs, ka Krievija neiek¬üs pat pirmajå astoñniekå, un tas ir liels kauns. Vai jüs nedomåjat par aizießanu no trenera darba?– Bez ßaubåm, péc ßådiem zaudéjumiem to ir lietderîgi darît.

45

– Jüs teicåt, ka pédéjås divås spélés nespéjåt pårvarét pretinieku aizsardzîbu. Kåpéc netika mekléti pretargumenti?– Vienîgais pretarguments pret ßådu pretinieku taktiku – paßiem noståties dzi¬å aizsardzîbå, bet, ja tev saståvå ir tådi uzbrucéji un ja tu liec viñiem gaidît pretinieku uzbrucéju k¬üdas, tad tas ir non-senss.

Sandis Ozoliñß: «Es nevaréju parunåt...» Izskatås, ka hokeja svétki ßopavasar ieilgs un tos veidos ne tikai Latvijas izlase. Kolorådo «Avalanche» aizsargs Sandis Ozoliñß turpina cînîties par Stenlija kausu, un, lai iegütu ßo balvu, viña klubam vél ir jåuzvar astoñås spélés.

«Avalanche» komanda ir pårvaréjusi Stenlija kausa izcîñas otro kårtu, kur sérijå ar 4:1 apspéléja vareno Detroitas «Red Wings». Tås pretinieks pusfinålå tiks noskaidrots Dalasas un Sanhosé sérijå. Taçu ßajå reizé Ozoliñß ar «Sporta Avîzes» korespondentu nerunåja par Stenlija kausu, bet gan par pasaules çempionåtu, kura notikumi-em Sandis seko lîdzi neklåtiené.– Es zinu visu spé¬u rezultåtus, un jåatzîst – esmu patîkami pårsteigts. Kad uzzinåju par uzvaru pår Krieviju, man vispår palika mute va¬å.– Kå tu to uzzinåji?– Dienå, pirms aizvadîjåm piekto spéli pret Detroitu. Peters Forsbergs internetå noskaidroja, ka péc otrås treßda¬as Lat-vija ir vadîbå. Pirms treniña aizskréjåm lîdz tuvåkajam da to-ram un uzzinåjåm, ka müséjie ir vinnéjußi. Ìérbtuvé ie nå cu kå uzvarétåjs, un, kad treneris prasîja, kas par lietu, es lielîgi atbildéju, ka mani ßodien nedrîkst traucét. Paçuk stéju jaunumus komandas kapteinim Sakikam, un viñß iesméjås, ka tagad jau laikam gan krievi pieteikßot Latvijai karu…– Vai Detroitå spéléjoßajiem krieviem ßos jaunumus arî pavéstîji?– Jå. Pirms kåda iemetiena es pieslidoju pie Larionova un viñam pateicu: «Zini, vecît, Latvija pasaules çempionåtå vinnéja Krieviju.» Viñß uz mani paskatîjås, iepleta acis un

paßüpoja galvu – sak, es es mu gar zemi… Es tikai nosméjos. Un, ja jau «Avalanche» vinnéja ßo maçu, tad varam pieñemt, ka ßî ziña paralizéja arî Detroitå spé léjoßos krievus. Ceru, ka müséjie tådå garå turpinås, turéßu îkß˚us!

46

Kåpéc krievi ir dusmîgi uz Irbi?

2000. gada 5. maijs Latvijas véstures kalendårå ir ierakstîts ar zelta burtiem – Latvijas hokeja izlase pasaules çempionåtå Sanktpéterburgå ßajå dienå ar 3:2 pårspéja Krievijas izlasi.

Ikvienam Latvijas iedzîvotåjam ir patîkami atceréties tos brîΩus, kad 5. maija vakarå Latvijas izlase uz låpstiñåm nolika Krievijas mil-jonårus-hokejistus. Péc ßîs vésturiskås uzvaras par labåko Latvijas izlasé atzîtais Artürs Irbe preses konferencé neslépa savu sajüsmu par ßo uzvaru.– Íî nebija parasta spéle. Esmu nodzîvojis jau 33 gadus un pa cietîgi gaidîju ßo mirkli. Beidzot tas ir sagaidîts, un, atklåti sakot, es par ßîm izjütåm esmu ar mieru ziedot pusi no savas dzîves. Mazajai Latvijai ßî bija lielå diena!Péc ßî preses konferences preses centra darbinieki izlüdzås interviju no Artüra Irbes, un tå notika vienå no «mix» zonåm. Vairåkas dienas ßîs intervijas apraksts nekur nebija atrodams un, kad tå parådîjås uz preses centra galda, pazuda uzreiz. Viens no eksem-plåriem nonåca «Neatkarîgås» rîcîbå un lasîtåju izvértéßanai to publicéjam pilnîbå.

Artürs Irbe: «Man ir patiesi Ωél Krievijas izlasi».Péc sensacionålås Latvijas uzvaras pår Krieviju preses centra dar-binieks satikås ar ßîs spéles varoni, Latvijas izlases vårtsargu, divkår-téjo pasaules çempionu (PSRS izlases saståvå) Artüru Irbi.– Jums ßis ir jau sestais çempionåts. Kurß no iepriekßéjiem pieciem atståjis visspilgtåko iespaidu?– 1997. gada çempionåts, kas notika Somijå. Man pirmo reizi radås iespéja spélét A grupå neatkarîgås Latvijas izlases saståvå.– Ko jüs varat pateikt par ßo çempionåtu?– Pirmais, ko es ievéroju – turnîrs ir ¬oti labi organizéts. Visas izlas-es no viesnîcåm uz spéli un atpaka¬ pavadîja milicijas eskorts. Gribétu atzîmét arî labo édinåßanu «Pribaltijskaja» viesnîcå, kå arî apsardzi katrå viesnîcas ståvå. Hokejistiem nav jådomå par kaut kådåm diversijas iespéjåm, un to esam ievérojußi ne tikai més. Augstu novértéjumu çempionåta rîkotåjiem devußas arî citas izlas-es.– Kådu vietu jüsu vértîbu sistémå ieñem pasaules çempionåts?– Protams, ka nevar to salîdzinåt ar tådiem notikumiem kå olim-piskås spéles vai Stenlija kausa izcîña. Uzvarét pasaules çempionåtå var pat tad, ja sakrît vairåki blakusapståk¬i.

47

– Vai spéle pret Krieviju jums bija îpaßa?– Nevienu nepårsteigßu, ja atbildéßu pozitîvi. Íî bija ¬oti svarîga spéle, jo, visticamåk, to tießajå pårraidé skatîjås visi Latvijas iedzî-votåji. Viñi müsos saskatîja uzvarétåjus, un esmu pårliecinåts – tå bija vislielåkå dåvana müsu lîdzjutéjiem, vislielåkå dåvana müsu valstij. Müsu valsts ir maza, un mums bija ¬oti grüti iek¬üt pasaules hokeja elité. Tießi ar ßo sporta veidu més varam såkt «cirst logu» uz pasauli. Müsu uzvaras nozîmé, ka Latvijas hokejam ir cerîbas, ir nåkotne. Vajag tikai daudz strådåt, un viss büs normåli.Es domåju, més neuzvaréjåm vienkårßi tåpat. Tas bija liktenis. Par to més varam runåt daudz un ilgi, un man ir grüti aprakstît, ko tas viss nozîméja müsu lîdzjutéjiem, ko més katrs pårdzîvojåm.– Èpaßi, ja ñem vérå, ka ar daΩiem Krievijas izlases spélétåjiem jums vél bija iespéja spélét vienå komandå...– Arî tam bija sava nozîme. Bütîba ir pavisam cita: müsu valsts ßo uzvaru gaidîja 55 gadus. Daudzus gadus tå atradås padomju varas ietekmé, ¬oti daudz müsu tuvinieku atdeva dzîvîbu par Latviju, ¬oti daudz cilvéku izveda 1940. gadå, daudzi tå arî neatgriezås, citi bija spiesti bégt uz årzemém. Bija cilvéki, kuri par neatkarîgu Latviju cînîjås våcu armijå.– ???– Tå ir realitåte, un es par to negribu klusét. Neviens nepateiks, ku ra izvéle bija pareizåkå. Viens no maniem vectéviem krita kaujås pie Kurskas. Otrs cînîjås våcu armijå, un viñß bija spiests pårcelties uz dzîvi Anglijå. Vélåk viñam nebija iespéjams atgriezties un astoñ desmitajos gados viñß sveßatné nomira. Íajå dienå man bija ¬oti sva rî gi atceréties savus vectévus. Tikai nepadomåjiet kaut ko tådu – Latvijas un Krievijas spéles rezultåtu es nevértéju kå faßistu uzvaru pår Padomju karas-péku, bet kå manu vectévu uzvaru pår Sta¬ina reΩîmu.– Liekas, 9.maiju jüs neatzîméjat kå uzvaras svétkus?– Ziniet, es ßo dienu nekå neatzîméju. Uzskatu, ka jebkurß karß cilvécei rada milzums daudz nelaimju un uzvarétåju karå vispår nav…– Ko jüs varat teikt par Krievijas izlases startu ßajå çempionåtå?– Ar daudziem Krievijas izlases spélétåjiem es personiski esmu pazîstams, un man viñu patiesi ir ¬oti Ωél. Viñi cînîjås lîdz galam kat-rå spélé un daΩådu apståk¬u sakritîbas dé¬ nevaréja izcînît uzvaru. Krievijas izlases béda nav tå, ka ßodien viñi zaudéja Latvijai, tas no ti ka jau daudz agråk. Òaunu joku ar Krievijas izlasi izspéléja pa ñé mieni, kurus, uzskatu, drîkst izmantot tikai péc çempionåta. Ne drîkst teikt «hop», pirms neesi pårlécis. Tå ir dzîves måcîba. Vélreiz atkårtoju, man ir ¬oti Ωél puißu, kuri atbrauca palîdzét savai izlasei.– Jums vairåkkårt bijusi izdevîba Rîgas «Dinamo» saståvå braukt uz Òeñingradu un piedalîties spélés pret ASK. Kuras no spélém jums ir

48

palikußas atmiñå?– Pirmå spéle, kura man atmiñå paliks uz ilgiem laikiem. Tas notika 1988. gadå, kad ASK zaudéjåm ar 4:7. Ío zaudéjumu atceros tåpéc, ka treßås treßda¬as vidü rezultåts bija 3:0 müsu labå, bet péc tam manos vårtos ripas lidoja viena péc otras. Kå smejies, mums ce¬å patråpîjås ievainots zvérs. Jüsu komandai nebija kur atkåpties, jo, lai ASK iek¬ütu otrajå posmå, bija nepiecießama tikai uzvara. Ar pårliecîbu varu teikt, ka ßî bija mana neveiksmîgåkå spéle PSRS çempionåtos.– Kådas pårmaiñas, jüsupråt, notikußas zieme¬u galvaspilsétå péc jüsu pédéjå apme-kléjuma?– Nav ßaubu, Péterburga ir visskaiståkå Krievijas pilséta un atbilst visaugståkajiem pasaules standartiem. Salîdzinåjumå ar 1992. gadu, pilséta ir daudz sakoptåka. Kad izdodas pabraukåt pa ˆevas prospektu, var redzét, kå tiek restaurétas senås ékas. Krievija ir ¬oti liela valsts, un visur ir grüti ieviest kårtîbu, bet Péterburgai to ir izdevies izdarît. Íî ir pati inteli©entåkå, patîkamåkå un draudzîgåkå pilséta, kuru büs patîkami apmeklét vél un vél.

Jebkuru rakstu, jebkuru teikumu un jebkuru vårdu katrs var traktét péc saviem uzskatiem, péc savåm pråta spéjåm. Latvijå ßo Irbes pécspéles interviju uztvérußi itin mierîgi, bet Krievijå jau nåkamajå dienå péc tås parådîßanås bija dzir-damas pirmås iebildes. Krievijas televîzijas kanålå PTP uzståjås Påvels Buré un no viña teiktå varéja nojaust, ka lîdz ßai inter-vijai viñß ir cienîjis Latvijas izlases vårtsargu. Péc tås – vairs né. Iespéjams, ka Buré domåtu un runåtu drusciñ savådåk, ja vien ßajå valstî péc lielåm neveiksmém uzmanîbu no savas vainas nenovérstu ar visiem iespéjamajiem lîdzek¬iem. Krievijas hokeja izlase savå «revolücijas ßüpulî» tika piesmieta kå nekad un viens no lielåkajiem vaininiekiem bija Pav¬iks. Miljonårs Buré såka runåt kå kåds våjpråta pårñemts Krievijas politi˚is, kurß savéjo zaudéjuma sakni atradis Latvijas izlükdi-enesta kabinetos. Te pat zirgam vairs negribas smieties.Irbe nav melojis, atzîstot Péterburgu par skaiståko Krievijas pilsétu un runåjot par tås iedzîvotåju inteli©enci. Tauta it kå viena, bet attîstîbas lîmenis un ambîcijas – daΩådas. Pirmdien Maskavas izdotajå «Sport Ekspress» numurå kåds Vladimirs Mozgovojs (zîmîgs uzvårds) atceras pieminéto Irbes interviju un tajå bez lielåm matemåtikas zinåßanåm var saskaitît ßî Ωurnålista smadzeñu rievu daudzumu.«Es ilgu svårstîjos, vai ir vérts pieminét Artüra Irbes interviju, kas notika pirms 9. maija svétkiem un k¬uva par savdabîgu sensåciju. Nu, padomåju, kam negadås. Un tomér…Cik vîriß˚îgi un nelokåmi skanéja lieliskå vårtsarga vårdi preses konferencé péc Latvijas un

49

Krievijas spéles, tikpt neveikla bija viña intervija. «… Latvijas un Krievijas spéles rezultåtu es nevé-rtéju kå faßisma uzvaru pår Padomju karaspéku, bet kå manu vectévu uzvaru pår Sta¬ina reΩîmu.»Varu atbildét Irbem, ka atß˚irîbå no viña vectéviem, manéjais krita kaujås par Òeñingradu 1942. gadå, neaizståvot nevienu reΩîmu, bet savu valsti uz savas zemes. Saistît jebkuru sportisko uzvaru ar to karu… Katram ir savs viedoklis un reizém to labåk paturét pie sevis. Citådi Çehijas un Slovåkijas konflikta finålu var viegli nosaukt par nabadzîgås Austrumeiropas uzvaru pår bagåtajiem rietumiem, slovåku uzvaru pår amerikåñiem – slåvu lepno mazdélu triumfu pår pårti-kußo Ameriku u.t.t.

Bet, ja bütu uzvaréjußi müséjie? Vai tießåm ßajå gadîjumå netiktu

dziedåta himna par godu krievu ieroçiem? Varbüt. Tikai bez jebkådiem ideolo©iskajiem zemtekstiem.

Starp citu, Latvijas izlasei Krievzemes lîdzjutéji juta lîdzi lîdz pédéjai spélei sirsnîgi un nesavtîgi bez jebkådåm domåm par bijußajiem un tagadéjiem påri darîjumiem. Neatceroties par blakus esoßo Latvießu sarkano strélnieku ielu, neatceroties par cînîtåjiem par brîvîbu ar svastiku uz piedurkném.Ne par to ir runa. Kur nonåks Latvijas izlase, kad izsîks padomju hokeja skolas rezerves un aizies ßî paaudze? Jautåjums ir daudz nozîmîgåks, nekå Latvijas komandas uzvara pår Krievijas izlasi.»Interesanti, kur ßodien bütu Krievijas hokejs, ja péc uzvaras Lielajå Tévijas karå latvießi nebütu krieviem parådîjußi, kå atß˚irt nüju no ripas un iemåcîjußi ßo spéli. Par to biedrs Mozgovojs nerunå, jo tas viñam nav izdevîgi.

50

51

52

53

54