gala versija fin1 v - varam.gov.lv · 4. pielikums. ieteikumi pašvaldību saistošajiem...

Geo Consultants SIA Tel. 7 627 504

K. Ulmaņa gatve 3

Rīga, LV 1004 Fakss 7 623512

Latvija e-pasts [email protected]

Pasūtītāji: Vides ministrija

Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”

Atkritumu apsaimniekošanas plāna Gala versija

Autori: J. Prols, SIA “Geo Consultants” A. Krastiņš, SIA “Geo Consultants” V. Segliņš, SIA “Geo Consultants” S. Jevsejeva, SIA “Geo Consultants” I. Štāla, SIA “Geo Consultants” S. Bilalova, SIA “Geo Consultants” V. Viktorovičs, SIA “Geo Consultants” A. Kontuss, SIA “Geo Consultants” J. Ābeltiņš, SIA “Geo Consultants” K. Kļavenieks, SIA “Geo Consultants”

SIA “Geo Consultants” valdes priekšsēdētājs J. Prols

Atbildīgā izpildītāja I. Štāla

Rīga, 2005. gada jūlijs

Geo Consultants

Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.

Gala versija

ii

Saturs

1. IEVADS .................................................................................................................................. 9

2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UN UZDEVUMI ................................................................................................................................ 10

3. LATVIJAS REPUBLIKAS UN ES LIKUMDOŠANAS PRASĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ..................................................................................................... 12

3.1. LATVIJAS LIKUMDOŠANA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ......................................12 3.2. SVARĪGĀKĀS EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVAS UN TO PRASĪBAS.......................................16 3.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS STRATĒĢISKIE DOKUMENTI ............................................17

3.3.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998-2010...........................17 3.3.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, 2003-2012...................................................17 3.3.3. Nacionālais vides politikas plāns (2004).........................................................................18

3.4. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SEKTORA ATTĪSTĪBAS TENDENCES LATVIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBĀ .................................................................................................................................19 3.5. VENTSPILS REĢIONA PAŠVALDĪBU SAISTOŠIE NOTEIKUMI....................................................20

4. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU............................................................... 21

4.1. VENTSPILS REĢIONA TERITORIJA UN IEDZĪVOTĀJI ................................................................21 4.2. DEMOGRĀFISKĀ ATTĪSTĪBA ...................................................................................................24

4.2.1. Patreizējais stāvoklis.........................................................................................................24 4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam......................................................................25

4.3. REĢIONA EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA...................................................................26 4.3.1. Makroekonomiskā attīstība..............................................................................................26 4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas...........................................................................28 4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja........................................................29

4.4. RAŽOŠANAS ATTĪSTĪBA..........................................................................................................30 4.5. REĢIONA ESOŠĀ INFRASTRUKTŪRA.......................................................................................31

4.5.1. Dzīvojamais fonds............................................................................................................31 4.5.2. Izglītība .............................................................................................................................32 4.5.3. Veselības aprūpe...............................................................................................................32 4.5.4. Ceļu tīkls ...........................................................................................................................32

4.6. REĢIONA PAŠVALDĪBU BUDŽETU APSKATS...........................................................................33

5. VENTSPILS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS........ 34

5.1. SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UN SASTĀVS 2003. GADĀ..............................................34 5.1.1. Pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujas rezultāti ...................34 5.1.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2003. gadā...........................................................................36 5.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums..................................................37

5.2. BĪSTAMO ATKRITUMU RADĪŠANA UN APSAIMNIEKOŠANA....................................................37 5.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMĀ IESAISTĪTIE IEDZĪVOTĀJI UN ATKRITUMU APJOMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU.........................................................................................................38

Geo Consultants


Gala versija

iii

5.4. ESOŠĀ ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA .........................................................38 5.4.1. Atkritumu savākšanas sistēma.........................................................................................38 5.4.2. Atkritumu dalītā vākšana .................................................................................................39 5.4.3. Esošo izgāztuvju raksturojums ........................................................................................40

5.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS TARIFI..............................................................................40

6. ATKRITUMU APJOMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2025. GADAM ........... 41

6.1. PAMATDATI ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZEI................................................................41 6.2. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 1. SCENĀRIJS (BĀZES PROGNOZE).............................41 6.3. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 2. SCENĀRIJS (OPTIMISTISKĀ PROGNOZE) ................44 6.4. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 3. SCENĀRIJS (PESIMISTISKĀ PROGNOZE).................46

7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI................. 49

7.1. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ĪSTERMIŅA PROGRAMMA................................................49 7.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā .................................49 7.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā .....................................52 7.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā “Pentuļi”...................................................52 7.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide ...................................52 7.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana.........................................................................53 7.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana...............................................................53 7.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana .................................................................53 7.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana.....................................54 7.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma..............................................................54 7.1.10. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa .........................................................55

7.2. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ILGTERMIŅA PROGRAMMA .............................................55 7.2.1. Ilgtermiņa programmas uzdevumi...................................................................................55 7.2.2. Vispārējās pieejas raksturojums.........................................................................................56

8. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU ................................................................. 61

8.1. ĪSS PROBLĒMAS RAKSTUROJUMS ...........................................................................................61 8.2. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI TĀS SASNIEGŠANAI...................................................61 8.3. MĒRĶA GRUPAS .....................................................................................................................62 8.4. VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA.......................................................................................................62 8.5. SPECIFISKĀ INFORMĀCIJA UN PASĀKUMI ..............................................................................62 8.6. PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS UN IZGLĪTOŠANAS JOMĀ .................................................................................................................................64

9. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS ................................................................................... 66

9.1. POTENCIĀLIE FINANSĒJUMA AVOTI .......................................................................................68 9.1.1. Privāta sektora līdzdalība .................................................................................................68 9.1.2. Valsts budžets ...................................................................................................................69 9.1.3. Latvijas Vides investīciju fonds .........................................................................................69

9.2. EKSPLUATĀCIJAS IZMAKSAS.......................................................................................................70 9.3. ĪSTERMIŅA PLĀNA PROGNOZĒTAIS TARIFU LĪMENIS ..................................................................72

10. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS............................................................ 74

Geo Consultants


Gala versija

iv

10.1. PLĀNA REALIZĀCIJAS TERMIŅI ..............................................................................................74 10.2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MONITORINGS UN PĀRSKATĪŠANA..75

11. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA.......................................................................... 76

IZMANTOTĀ LITERATŪRA....................................................................................................... 77

Tabulas

3.1. tabula. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorā ............................. 12

3.2. tabula. Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā16

3.3. tabula. Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā. ............................... 18

3.4. tabula: Saistošo noteikumu esamība Ventspils reģiona pašvaldībās ................................ 20

4.1. tabula: Ventspils reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums ...................................... 21

4.2. tabula: Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums................................................ 24

4.3. tabula: Ventspils reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis ................................................................................. 24

4.4. tabula: Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums........................................................ 24

4.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 1998 – 2003............................... 25

4.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2003 – 2025................................ 25

4.7. tabula: Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences ...................................... 25

4.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Ventspils reģionam, 2005.-2025 .g. .............................. 26

4.9. tabula: Iekšzemes kopprodukts, tūkst. LVL ..................................................................... 27

4.10. tabula: Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL ........................................... 27

4.11. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās, tūkstošos) .. 28

4.12. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ventspils reģionā, 2003. gadā .......................................................................................................................... 28

4.13. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2003. gadā............................. 29

4.14. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ventspils reģionā 1995.-2004. gados......................................................................................................................... 30

4.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ventspils reģionā .................................... 30

4.16. tabula: Ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veida........................................................................................................... 30

4.17. tabula: Dzīvojamā kopplatība Ventspils reģionā 2003. gada beigās ............................. 31

4.18. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ventspils reģionā................. 31

4.19. tabula: Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ventspils reģionā 2003. g. 1. septembrī 32

4.20. tabula: Veselības aprūpes pamatrādītāji Ventspils reģionā 2003. gada beigās* ............ 32

4.21. tabula: Slimnīcu skaits un to darbība Ventspils reģionā 2003. gadā .............................. 32

Geo Consultants


Gala versija

v

4.22. tabula: Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km)...................................... 33

4.23. tabula: Tilti Ventspils reģiona autoceļos ........................................................................ 33

4.24. tabula: Tiltu izvietojums Ventspils reģiona autoceļos................................................... 33

4.26. tabula: Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVL.................................................. 33

5.1. tabula. Savākto atkritumu apjoms un sastāvs Ventspils reģionā 2003. gadā ................... 34

5.2. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvs ........................................................................ 35

5.3. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ventspils reģionā 2003. gadā ......... 36

5.4. tabula. Ventspils reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2003. gadā, tonnas .............................................................................................................. 37

5.5. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Ventspils reģionā 2003. gadā, tonnas........................................................................................................................ 37

5.6. tabula. Konteineru skaits un atkritumu savākšanas biežums Ventspils reģionā 2003. gadā.................................................................................................................................. 39

5.7. tabula. Atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika........................... 39

5.8. tabula. Rekultivētās izgāztuves Ventspils reģionā ........................................................... 40

6.1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze).................................................................................................................. 42

6.2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze).......... 42

6.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze).................................................................................................................. 43

6.4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze) ............................................................................................ 44

6.5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)44

6.6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze) ............................................................................................ 45

6.7. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)............................................................................................ 46

6.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)47

6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)............................................................................................ 47

8.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi ............................. 64

9.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas........................................................ 66

9.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVL .......................................... 67

9.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros saražotais atkritumu daudzums ..................................... 70

9.4. tabula. Papildus ekspluatācijas izdevumi Īstermiņa plāna ietvaros.................................. 71

9.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas)........................................................................................................................ 71

9.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas ................................................................. 73

Geo Consultants


Gala versija

vi

10.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācija .................................................................................. 74

10.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācija................................................................................ 74

Pielikumi

1. pielikums. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003...................................... 79

2. pielikums. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā ..... 80

3. pielikums. Ventspils reģiona uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu raksturojums 2003. gadā, tonnas .................................................................................................... 83

4. pielikums. Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem ........................................ 86

Geo Consultants


Gala versija

7

Lietotie termini un saīsinājumi

atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;

atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;

atkritumu poligons — speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības;

atkritumu uzglabāšana — atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai);

bioloģiski noārdāmie atkritumi – bioloģiski sadalāmi atkritumi (zāle, zari, dārzeņi un augļi);

bīstamie atkritumi - atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Kā bīstami tiek klasificēti toksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, kā arī mutagēni vai infekciozi atkritumi;

izgāztuve — atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām;

lielgabarīta atkritumi - atkritumi, kurus to izmēra dēļ nevar vai nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (piemēram, mēbeles, matrači, liela izmēra elektriskie piederumi u. c.);

mājsaimniecības atkritumi - virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls, pelni, lielgabarīta atkritumi, kā arī apkalpojošo iestāžu - veikalu, skolu, bērnudārzu, sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražojošo uzņēmumu radītie atkritumi, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekšminētajiem atkritumu veidiem;

nolietots transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, no kura tā īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kurš atbilst kādai no atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;

piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu;

Geo Consultants


Gala versija

8

sadzīves atkritumi – visi atkritumi, kas netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi saskaņā ar atkritumu klasifikatoru prasībām un 19.06.2001. LR MK noteikumiem Nr. 258 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

utilizācija - produkta / materiāla izmantošana otrreizējai pārstrādei;

EEIA – Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

ES – Eiropas Savienība;

IKP – Iekšzemes kopprodukts;

LASA – Latvijas atkritumu saimniecības asociācija;

LR – Latvijas Republika;

NVO – Nevalstiskās organizācijas;

MK – Ministru Kabinets;

AAP – Atkritumu apsaimniekošanas plāns;

RVP – Reģionālā vides pārvalde;

SA – Sadzīves atkritumi;

VAK – Vides aizsardzības klubs;

LASUA – Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija;

ISWA – Starptautiskā cieto atkritumu asociācija;

ERAF – Eiropas reģionālais attīstības fonds;

BA – Bīstamie atkritumi

Geo Consultants


Gala versija

9

1. IEVADS

Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna darba versija sagatavota saskaņā ar 2004. gada 20. septembra līgumu Nr. 119, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Vides ministriju un pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” (Pasūtītāji) un SIA “Geo Consultants” (Izpildītājs).

Saskaņā ar “Darba uzdevumu” Izpildītāja galvenais uzdevums ir Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde.

Šis sējums ir reģionālā plāna darba versija un ietver šādas galvenās sadaļas:

1. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi un uzdevumi

2. LR un ES likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā

3. Vispārīgā informācija par reģionu

4. Reģiona sadzīves atkritumu saimniecības raksturojums

5. Atkritumu daudzuma prognoze

6. Atkritumu apsaimniekošanas alternatīvie risinājumi

7. Programma darbam ar sabiedrību

8. Nepieciešamas investīcijas īstermiņa programmas realizācijai

9. Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas aktivitāšu plāns

Plāna darba versijas sagatavošanas procesā visi aprēķini veikti, pieņemot, ka Ventspils reģions ietver Ventspils pilsētu un Ventspils rajona pašvaldības.

Geo Consultants


Gala versija

10

2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UN UZDEVUMI

Atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā – AAP) nepieciešamību nosaka “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (spēkā esošs no 2001. gada 3. janvāra, ar grozījumiem 2004. 19. februārī, 2004. gada 22. aprīlī, 2004. gada 2. decembrī un 2005. gada 22. jūnijā) III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Kopumā ņemot, minētā likuma III nodaļas 10. pantā noteikts, ka “Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

• atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

• noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

• plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

• plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

• institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;

• aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

• iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;

• pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;

• pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai”1.

Vadoties no augšminētā, noteikts AAP mērķis un uzdevumi, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas stāvokli konkrētajā reģionā. kā arī tā sociāli – ekonomisko situāciju un tās īpatnības.

AAP mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā.

Līdz ar to AAP galvenie uzdevumi ir sekojoši:

• esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības likumdošanas aktu prasībām novērtējums,

• atkritumu ražošanas prognoze laika posmam līdz 2025. gadam ieskaitot,

• atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa programmu izstrāde, paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus,

1 Citāts no “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (2004. gada 19. februāra redakcija)

Geo Consultants


Gala versija

11

• iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.

AAP paredzēts laika posmam no 2005. gada līdz 2025. gadam. Tik dinamiski mainošās tautsaimniecības nozares kā atkritumu apsaimniekošana plānošana 20 gadu periodam ir ļoti sarežģīts process. Tāpēc AAP tiek paredzēts divu savstarpēji saistītu, hronoloģiski secīgu programmu realizācija:

• īstermiņa programma – laika posmam līdz 2013. gadam,

• ilgtermiņa programma - laika posmam līdz 2025. gadam.

Šo iedalījumu nosaka, kā likumdošanas prasības, tā arī atkritumu apsaimniekošanas stāvoklis konkrētajos reģionos.

Geo Consultants


Gala versija

12

3. LATVIJAS REPUBLIKAS UN ES LIKUMDOŠANAS PRASĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ

3.1. Latvijas likumdošana atkritumu apsaimniekošanas jomā

Vismaz 13 likumi un 28 Ministru kabineta noteikumi tieši vai pastarpināti nosaka rīcības ar atkritumiem vispārējā formā valstī. Starp tiem kā nozīmīgākie, kas ietekmē sadzīves un rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu Ventspils reģionā apskatāmajā perspektīvā laika periodā: 3.1. tabula. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorā

Nosaukums Stājas spēkā no

Likums „Par vides aizsardzību”

Grozījumi: 10.01.1997, 22.05.1997, 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003, 07.04.2004, 03.02.2005

06.08.1991.

Likums: “Atkritumu apsaimniekošanas likums”

Grozījumi: 19.02.2004, 22.04.2004, 02.12.2004, 22.06.2005 01.03.2001

Likums “Par piesārņojumu”

Grozījumi: 20.06.2002, 18.12.2003., 08.11.2004, 27.01.05 01.07.2001

Likums: “Iepakojuma likums”

Grozījumi: 21.04.2005. 01.07.2002

Likums "Par dabas resursu nodokli"

Grozījumi: 19.12.1996, 06.04.2000, 20.12.2001, 20.11.2003, 07.04.2004

01.01.1996

Likums “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”

Grozījumi: 12.01.2005. 01.05.2004

MK noteikumi Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” 04.12.2004

MK noteikumi Nr. 342 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”

21.05.2005

MK noteikumi Nr. 15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai”

03.01.2001

MK noteikumi Nr. 323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai”

Grozījumi: MK 23.10.2001. not. Nr. 449, MK 20.08.2002. not. Nr. 377, MK 04.02.2003. not. Nr. 69

21.07..2001

MK noteikumi Nr. 319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas , marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”

23.07.2002

MK noteikumi Nr. 529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu 18.12.2001

Geo Consultants


Gala versija

13

Nosaukums Stājas spēkā no apsaimniekošanas kārtība”

MK noteikumi Nr. 371 “Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu” 08.07.2003

MK noteikumi Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”

Grozījumi: MK 08.07.2003. not. Nr. 376; MK 03.02.2004. not. Nr. 64; MK 22.04.2004. not. Nr. 415.

30.07.2002.

MK noteikumi Nr. 414 “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam” 22.07.2003

MK noteikumi Nr. 555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība"

Grozījumi: MK 16.11.2004 not. Nr. 930; MK 19.04.2005 not. Nr.269 01.07.2004

MK noteikumi Nr. 241 “Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība”

Grozījumi: MK 15.06.2004. not. Nr. 541 03.04.2004

MK noteikumi Nr. 242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus”

01.05.2004

MK noteikumi Nr. 243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem” 01.05.2004

MK noteikumi Nr. 270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”

01.07.2002

MK noteikumi Nr. 139 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”

02.04.2002

MK noteikumi Nr. 316 “Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība” 01.05.2004

MK noteikumiem Nr. 736 “Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības” 28.08.2004

MK noteikumi Nr. 624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām” 01.08.2004

MK noteikumi Nr. 923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” 14.11.2004

MK noteikumi Nr 626 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”

06.08.2004

MK noteikumi Nr. 425 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”

Grozījumi: MK 30.03. not. Nr. 182

10.10.2001

Geo Consultants


Gala versija

14

Nosaukums Stājas spēkā no

MK noteikumi Nr. 365 “Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 29.04.2004

MK noteikumi Nr. 455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība”

Grozījumi: MK 14.12.2004. not. Nr 1023

02.11.2002

Latvijas juridiskie akti visumā ļoti labi atbilst ES direktīvu prasībām un lielākās atšķirības ir prasību ieviešanas termiņos, kas ir ticis akceptēts jau Latvijas pirmsiestāšanās sarunās ar ES2, kas norāda uz salīdzinoši drošu juridisko vidi plānošanas veikšanai pašvaldībā. Latvijas likumos un normatīvajos aktos vēl nav atspoguļotas jaunās prasības attiecībā uz elektroniskiem atkritumiem, grozījumiem procedūrās atkritumu pieņemšanai poligonos, savukārt, nopietnākās izmaiņas nākotnē paredzamas ieviešot jauno Eiropas atkritumu katalogu (Komisijas lēmums 2000/532/EC) un izveidojot tam adekvātu uzskaites un atskaitīšanās kārtību (Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2150/2002), kā arī mainot (precizējot) Latvijā piemēroto nepietiekoši precīzo sadzīves atkritumu definīciju. Atbilstošās izmaiņas būs nepieciešams atspoguļot arī Ventspils reģiona pašvaldību saistošajos noteikumos nākotnē.

No pamata likumiem, kas vistiešāk ietekmē Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, izceļami trīs:

Likums Par vides aizsardzību (1991. gada 6. augustā) Likums un tā grozījumi (22.05.1997., 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003) nosaka, ka ražošanas un sadzīves atkritumi ir jāsavāc, jāglabā un jāieglabā šim mērķim īpaši aprīkotās vietās (29. pants), tas pats tiek attiecināts arī uz ķīmiskām vielām un atkritumiem (26. pants).

Likums Par pašvaldībām (1994. gada 9. jūnijs) Grozījumi veikti 16 reizes. Likums nosaka vispārējos noteikumus un ekonomisko pamatu vietējo pašvaldību darbībai Latvijā, kā arī to pienākumus un atbildību. Sekojošais ir likuma 15. panta izvilkums, kas izvērsti nosaka vietējās pašvaldības pienākumus. Citātā izceltas ir tās pašvaldību funkcijas un atbildība, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu.

Vietējo pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir:

- organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

- gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pret plūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).

2 Skat. detalizēti: http://www.varam.gov.lv/EIN/Lvid_sad.htm

Geo Consultants


Gala versija

15

Likums Atkritumu apsaimniekošanas likums (2000. gada 14. decembris) Likums ir spēkā no 2001. gada 1. marta un regulē atkritumu savākšanu, uzkrāšanu un glabāšanu vai atkritumu atšķirošanu. Atkritumu radītājam vai īpašniekam ir pienākums:

- savākt visus atkritumus no teritorijas;

- glabāt atkritumus tā ka tie negatīvi neietekmē cilvēku veselību, vidi un citu personu īpašumu;

- nogādāt atkritumus uz atkritumu savākšanai speciāli iekārtotām vietām vai poligoniem (izgāztuvēm);

- segt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem (2000. gada 19. oktobris) Likums ir spēkā no 2001. gada 1. jūnija un likuma 2. pants nosaka, ka “Pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajām patstāvīgajām funkcijām – komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”, t. sk. “sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi”. Attiecīgi likuma III nodaļas 16. pants nosaka, ka ”Regulators uz noteiktu laiku izsniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un regulējamo nozaru uzņēmumiem licenci, norādot tajā sabiedrisko pakalpojumu veidus”. Tas nozīmē, ka ikvienam pašvaldībā strādājošajam uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir jāsaskaņo ar konkrēto Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, kā arī jāsaņem licence pakalpojumu sniegšanai.

Likuma realizēšanas nodrošināšanai MK ir izdevis virkni dažādu noteikumu. Būtiskākie no tiem ir 2001. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamajās nozarēs”, kur III nodaļa veltīta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu aprēķināšanas metodikai. Savukārt, noteikumu 2. pielikumā noteikti tarifa aprēķinā iekļaujamie izmaksu posteņi, kas ietver sekojošas sadaļas (saskaņā ar noteikumos izmantoto terminoloģiju):

- autotransporta izmaksas,

- administratīvās izmaksas,

- konteineru uzturēšanas izmaksas,

- lielgabarīta atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas,

- sadzīves atkritumu glabāšanas un pārkraušanas teritoriju izmaksas,

- sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas,

- ilgtermiņa kredītaizņēmumu atmaksāšana,

- nodokļus un nodevas.

Svarīgi atzīmēt, ka par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora sniegtajiem pakalpojumiem ir noteikta valsts nodeva.

Jāpiemin, ka valstī ir noteiktas tikai dažas būvnormas, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu, primāri - Latvijas pagaidu būvnormatīva LBN 100 Teritoriālplānošana (to paredzēts saistīt ar LVS 190 grupas standartiem), bet arī:

- Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 402), apstiprināti ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas 05.07.1993 pavēli Nr. 76;

Geo Consultants


Gala versija

16

- Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi" (Latvijas būvnormatīvs LBN – 403).

Minētās normas nākotnē būtu nozīmīgi papildināmas ar prasībām attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas organizāciju un tam nepieciešamās telpas un aprīkojuma izvietojumu.

3.2. Svarīgākās Eiropas savienības direktīvas un to prasības

Eiropas Savienības vides aizsardzības likumdošana ir attīstījusies vairāk kā 30 pēdējo gadu laikā, un šobrīd sevī iekļauj ap 300 juridisko dokumentu, ieskaitot direktīvas, noteikumus, lēmumus un rekomendācijas. Tomēr, tā Eiropas Savienības likumdošanas daļa (tā saucamais vides aizsardzības Acquis) ar ko Latvijai bija jāsaskaņo sava nacionālā vides likumdošanas bāze un administratīvā prakse (kā priekšnoteikums kļūšanai par dalībvalsti) bija salīdzinoši mazāka, un ietvēra 70 direktīvas, no kurām dažas ir tikušas grozītas vairākas reizes un ir papildinātas ar tā saucamām “meitas” jeb atvasinājuma direktīvām, kā arī 31 noteikumu (Regulations). Šobrīd Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir relatīvi labi saskaņoti ar ES prasībām. Sadaļā sniegts īss kopskats par ES un Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām atkritumu apsaimniekošanas jomā.

ES nozīmīgākie juridiskie dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir iekļauti 3.2. tabulā. Lai arī Eiropas savienības prasību kopums tieši tiek attiecināts uz valsti kopumā un adresēts konkrētam atkritumu radītājam, šo normatīvo dokumentu ieviešanas secība un nosacījumi, kā arī atbilstošo rīcību koordinācija Latvijā pamatā attiecas uz pašvaldību kompetenci. 3.2. tabula. Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā Atkritumu apsaimniekošana Padomes direktīva par atkritumiem 75/442/EEC (ar grozījumiem direktīva 91/156/EEC). Padomes direktīva par bīstamajiem atkritumiem 91/689/EEC (ar grozījumiem direktīva 94/31/EC). Eiropas atkritumu katalogs (nebīstami un bīstami) (Komisijas lēmums 2000/532/EC). Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) Par atkritumu statistiku Specifiskie atkritumi Padomes direktīva 75/439/EEC par naftas produktu atkritumu apglabāšanu (ar grozījumiem direktīva 87/101/EEC). Padomes direktīva 78/176/EEC par titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem. Padomes direktīva 82/883/EEC par procedūrām, kā uzraudzīt un novērot vidi, ko ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi. Padomes direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un eventuāli novērstu titāna dioksīda ražošanas radīto piesārņojumu. Padomes direktīva 91/157/EEC par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas. EP un Padomes direktīva 94/62/EC par iepakojumu un iepakojumu atkritumiem, papildināta ar 2004/12/EC. Padomes direktīva 96/59/EC par polihlorida bifenilu un terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT). Padomes direktīva 86/278/EEC par vides un augsnes aizsardzību, izmantojot dūņas lauksaimniecības vajadzībām. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem EP un Padomes direktīva 2000/59/EC – Par kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu uzņemšanas iekārtām ostās Procesi un iekārtas EP un Padomes direktīva 2000/76/EC par atkritumu sadedzināšanu. Padomes direktīva 99/31/EC par atkritumu poligoniem. Padomes Lēmums 2003/33/EK (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos atbilstoši Direktīvas 1999/31/EK 16. pantam un II pielikumam Transports, imports un eksports Padomes Regula Nr 259/93 par atkritumu transportēšanas pārraudzību un kontroli Eiropas Savienības ietvaros, no tās un uz to. Padomes Regula Nr 1420/1999 apstiprina noteikumus un procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkritumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām ne-EDSP zemēm. Komisijas Regula Nr 1547/99 nosaka kontroles procedūras, kas attiecināmas uz noteiktu atkritumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām zemēm, kuras neattiecās pie EDSP Lēmuma C(92)39.

Tabulā apskatītās direktīvas pastāvīgi tiek papildinātas un grozītas un attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas mērķiem svarīgākās ir izmaiņas direktīvā 94/62/EEC par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas nosaka skaitliski izteiktus (kvantificētus) sasniedzamos mērķus

Geo Consultants


Gala versija

17

Dalībvalstīs līdz 2006. g. 30. jūnijam un uzsver nepieciešamību veicināt enerģijas iegūšanu no izlietotajiem iepakojuma materiāliem.

3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģiskie dokumenti

Saskaņā ar 1998. gada apstiprināto “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai, 1998-2010” un balstoties uz “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, 2003-2012” par galvenajiem uzdevumiem valsts vides politikas īstenošanai valstī šajā sektorā ir noteikti:

− sakārtot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tā, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus visiem pilsētu iedzīvotājiem un vismaz 75% lauku iedzīvotājiem un pārējiem atkritumu radītājiem, novēršot nelegāli izbērto atkritumu ietekmi uz vidi;

− līdz 2009. gadam izveidot 10-12 mūsdienīgas, reģionālas sanitārajām prasībām atbilstošas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ar atkritumu apstrādes iekārtām un poligoniem. Visām atkritumu apglabāšanas iekārtām, kas darbojas Latvijas teritorijā, no šī brīža ir jāatbilst poligona prasībām;

− līdz 2012. gadam rekultivēt visas slēgtās vides aizsardzības prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves, tādējādi samazinot atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi.

Lai sasniegtu Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izvirzītos mērķus, ir uzsākta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācija Rīgas, Liepājas, Ventspils, Ziemeļvidzemes, Austrumlatgales, Dienvidlatgales reģionos un atšķirīgās sagatavošanas stadijās ir projekti Malienas, Piejūras, Vidusdaugavas, Zemgales un Viduskurzemes reģionos.

3.3.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998-2010

1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam”. Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.

3.3.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, 2003-2012

Ministru kabinets 2002. gada 21. augusta sēdē akceptēja Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu (MK Rīkojums Nr. 421) kā spēkā esošu ar 2003. gada 1. janvāri un nosaka tajā konkrētus politiskos mērķus. Tas ir valstī saistošs dokuments par kura izpildi Vides ministrija regulāri atskaitās valdībai3, savukārt, pašvaldību tieša iesaistīšana šī plāna realizācijā ir paredzēta turpmāk, pēc neatliekamo pasākumu veikšanas nacionālajā līmenī. Tādējādi, Valsts plānošanas dokumentu ietekme uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu reģionā ir paredzama jau tuvākā perspektīvā, ka plāns būs papildināms un koriģējams (2006. - 2007. g.). Viennozīmīgi, ka tas attieksies uz reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu attīstību, izpildes kontroli un korekcijām.

3 Skat.: http://www.vidm.gov.lv Tur pat: Informatīvais ziņojums par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2003.-2012.gadam izpildi. 04.08.2003 ir iesniegts Valsts Kancelejā.

Geo Consultants


Gala versija

18

3.3. tabula. Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā. Atkritumu veids vai plūsma Mērķis Jāsasniedz līdz: Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamie bioloģiski noārdāmie atkritumi (pieņemot, ka tiek piemērota atkāpe)

Samazināšana līdz 75% Samazināšana līdz 50% Samazināšana līdz 35%

2010.g. 2013.g. 2020.g.

Iepakojuma atkritumi Atkritumu pārstrāde 50% Atkritumos esošo materiālu pārstrāde 15%

2007.g. 2007.g.

Baterijas un akumulatori Aizliegums importēt un tirgot baterijas, kuras satur vairāk Hg, Cd, Pb, nekā tas ir noteikts ES likumdošanā. Dalītas vākšanas efektīva darbība

2003.g. Iestājoties ES, kopš 2004. gada maija

PCB/PCT atkritumi Inventarizācija Esošo materiālu iznīcināšana

Iestājoties ES, kopš 2004. gada maija 2010.g.

Nolietotas automašīnas Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 70% Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 85%

2006.g. 2015.g.

3.3.3. Nacionālais vides politikas plāns (2004)

Nacionālais vides politikas plāns4 ir visaptverošs, stratēģisks un ar citiem atbilstoša līmeņa plāniem integrēts dokuments. Tā īstenošana paredzēta nākošo piecu gadu laikā. Un dokumentā tiek formulēti vides aizsardzības principi, galvenie politikas mērķi un rīcības to sasniegšanai, par galveno uzdevumu nosakot - jānodrošina cilvēku veselībai labvēlīgi dzīves apstākļi, kas gala rezultātā palielinās mūža garumu un uzlabos iedzīvotāju veselības un labsajūtas stāvokli. Paredzēts, ka realizējot minēto, tiek prognozēti sekojoši rezultāti:

1. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma līdz 2010. gadam;



4. Izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra (sadedzināšanas iekārta, apglabāšanas poligoni, arī azbesta atkritumiem, savākšanas staciju tīkls) no 2005. - 2006. gadam;

5. Nodrošināta izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma līdz 2007. gadam;

6. Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde nodrošināta ne mazāk kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, metāls) līdz 2007. gadam;

7. Nodrošināta bateriju un akumulatoru dalītas vākšanas sistēmas efektīva darbība;

4 Nacionālais Vides politikas plāns (2004. – 2008.). Ministru kabineta 03.02.2004. sēdē apstiprināts.

Geo Consultants


Gala versija

19

8. Izveidota depozīta sistēma baterijām;

9. Nodrošināta esošo polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu saturošo materiālu iznīcināšana: līdz 2010. gadam;

10. Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 70% no mašīnu masas – no 2006. gada;

11. Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 85% no mašīnu masas – no 2015. gada.

Noteiktie vides politikas mērķi un to kvantificētie rezultāti pēc nacionālā vides politikas plāna akcepta valdībā ir kļuvuši saistoši visiem atkritumu radītājiem valstī, bet pārraudzība un vadība ir nodota pašvaldību ziņā. Pastarpināti tas nozīmē, ka šie mērķi un kontroles rādītāji ir Ventspils atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai nākotnē. Tomēr, līdzšinēji nepietiekoši konkrēti ir noteikti atbilstošie Nacionālā vides politikas plāna realizācijas mehānismi un pašvaldību loma tajos, un iepriekšēji minētie mērķi ir vērtējami kā indikatīvi un attiecas uz Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu vidēja termiņa perspektīvas periodu.

3.4. Atkritumu apsaimniekošanas sektora attīstības tendences Latvijā un Eiropas savienībā

Ilgtermiņa plānojumos ir lietderīgi rēķināties un ņemt vērā ES politiku atkritumu apsaimniekošanā un tā vispārīgos vilcienos ir definēta Sestajā Vides rīcības programmā (posmam līdz 2010. g.), “Mūsu nākotne mūsu izvēle”, COM(2001)31 un daudz precīzāk noteikta Kopienas Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā. Rīcības programmas 5.7. nodaļa attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, tā nosaka apstiprinot iepriekšējās programmas atkritumu apsaimniekošanas prioritātes vairākus kvantificētus sasniedzamos mērķus:

1. Pārstrādāt 50% papīra, stikla un plastmasas; 2. Izbeigt atkritumu eksportu no ES apglabāšanai ārpus ES; 3. Par 90% samazināt dioksīnu emisiju (no atkritumu sadedzināšanas)

uc.

Kvantitatīvie atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir noteikti kā: 4. līdz 2010. g. samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu par 20%,

salīdzinot ar 2000. g., un līdz 2050. g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. apglabāto atkritumu daudzuma;

5. līdz 2010. g. samazināt bīstamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 2000. g., un līdz 2050 g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. radītā bīstamo atkritumu daudzuma.

Tomēr tiek atzīts, ka šīs programmas realizācijas laikā primāri tiks akcentēti jau esošās atkritumu apsaimniekošanas likumdošanas ieviešana5 un tās realizācijas kontrole, atstājot kvantitatīvos sasniegumu rādītājus par politiskajiem mērķiem.

5 Skatīt: http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/pdf/2001/en_501PC0031.pdf

Geo Consultants


Gala versija

20

3.5. Ventspils reģiona pašvaldību saistošie noteikumi

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2004. gada oktobrī - novembrī Ventspils reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību.

Atkritumu apsaimniekošanas reģionu veido 13 pašvaldības, no tām vietējie saistošie noteikumi ir izstrādāti tikai 6 (skat. 3.5. tabula, dati uz 2004. gada oktobri). Savukārt, vairums no citām pašvaldībām tos ikdienā aizstāj ar atkritumu apsaimniekošanas līgumiem ar atbilstošo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. Pieņemtie vietējie saistošie noteikumi ir izstrādāti detalizēti un atbilstoši patreiz spēka neesošiem "Par sadzīves atkritumiem" (1998) un likumam "Par bīstamajiem atkritumiem" (1993, 1997) un, pamatā, atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likumam tā sākotnējā (2001. g.) redakcijā. Lai arī papildināmi, kā detalizēti un veiksmīgi izceļama Tārgales un Užavas pagastu vietējie saistošie noteikumi.

Ieteikumus pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu skatīt 4. pielikumā.

3.4. tabula: Saistošo noteikumu esamība Ventspils reģiona pašvaldībās

Pašvaldības Noteikumi ir pieņemti

Noteikumi ir pieņemti, ar tiem var iepazīties tikai

pašvaldībā

Noteikumi līdz šim nav izstrādāti

Aptaujā nepiedalās

Ventspils pilsēta x Piltenes pilsēta x Ances pagasts x Jūrkalnes pagasts x Popes pagasts x Puzes pagasts x Tārgales pagasts x Ugāles pagasts x Usmas pagasts x Užavas pagasts x Vārves pagasts x Ziru pagasts x Zlēku pagasts x Kopā: 6 1 5 1

Geo Consultants


Gala versija

21

4. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU

Šajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Ventspils reģiona teritoriju un iedzīvotāju skaitu, raksturots demogrāfiskais patreizējais stāvoklis un sagatavota demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija reģionā. Sniegti dati par ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona pašvaldību budžeta apskats.

4.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Ventspils rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 13 pašvaldības: Ventspils pilsētu un 12 Ventspils rajona pašvaldības. Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka reģionā bez Ventspils pilsētas ir arī Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju.

Reģiona kopēja platība ir 2517,7 km2 vai 3,89 % no valsts kopējās teritorijas. Ventspils rajona teritorija aizņem 2462,3 km2 jeb 97,8% no reģiona kopplatības, Ventspils pilsētas teritorija aizņem tikai 55,4 km2 jeb 2,2 % no reģiona kopplatības. Kopējā pilsētu teritorija ir 69,9 km2 jeb 2,77% no visas reģiona teritorijas, bet kopējā lauku teritorija aizņem 2447,8 km2 jeb 97,2%.

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaits 2003. gadā ir 58417, tas ir 2.5% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 45113 un 13304 attiecīgi, jeb procentuāli – 77,22% un 22,78 % no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju blīvums Ventspils pilsētā ir 794,4 iedz./km2 un Ventspils rajonā vidēji 5,9 iedz./km2.

Ventspils reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot Ventspils pilsētas un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju datus par vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2003. gadā, sniegts 4.1. tabulā [2]. 4.1. tabula: Ventspils reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums

Iedzīvotāju skaits Administratīva vienība Pašvaldību skaits Pilsētās Laukos

Platība, Km2

Ventspils 1 44070 55.4

Piltene un lauku teritorija 1 1043 734 202.06

Ances pagasts 1 785 397.78

Jūrkalnes pagasts 1 423 99.6

Popes pagasts 1 1146 167.74

Puzes pagasts 1 1072 207.28

Tārgales pagasts 1 1969 364.2

Ugāles pagasts 1 2615 292.24

Usmas pagasts 1 625 219.5

Užavas pagasts 1 608 125.5

Vārves pagasts 1 2035 125.44

Ziru pagasts 1 589 153.8

Zlēku pagasts 1 579 107.16

Reģionā kopā 13 45113 13304 2517.7

Ventspils reģiona administratīvā iedalījuma karte un iedzīvotāju blīvums sniegti 1. attēlā un 2. attēlā.

Geo Consultants


Gala versija

24

Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegta 1. pielikumā.

Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 4.2. tabulā un detalizēti 2. pielikumā [15]. 4.2. tabula: Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums

Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu: >2000 1000 - 2000 500 – 1000 100 – 500 < 100

Rajons

Skaits Iedz. Skaits Iedz. Skaits Iedz. Skaits Iedz. Skaits Iedz. Ventspils rajons 1 2340 - - 5 3534 17 4115 66 2547

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2004. gada sākumā atspoguļots 4.3. tabulā [7]. 4.3. tabula: Ventspils reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis

Iedzīvotāju skaits procentos, % Rajons Līdz darbaspējas

vecumam Darbaspējas

vecumā Virs darbaspējas

vecuma Demogrāfiskā slodze

Ventspils pilsēta 15,1 64,2 20,7 558 Ventspils rajons 17,9 63,0 19,1 587 Kopā reģionā: 15,7 63,9 20,3 565

Salīdzinot 4.3. tabulas rādītājus ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 15,4%, virs darbaspējas vecuma – 21,8% un darbaspējas vecumā – 62,8% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecuma Ventspils reģionā ir par 0,3% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir par 1,5 % mazāks. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir par 1,1% lielāks kā vidēji valstī. Ņemot to vērā demogrāfiskā slodze ir zemāka nekā vidēji valstī (demogrāfiska slodze valstī ir 591).

4.2. Demogrāfiskā attīstība

4.2.1. Patreizējais stāvoklis

Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem. Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 4.4. tabulā [7]. 4.4. tabula: Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums

Dzimstība Mirstība Dabiskais pieaugums Administratīvā vienība 2002. 2003. 2002. 2003. 2002 2003. Ventspils pilsēta 8,5 9,1 13,6 14,3 -5,1 -5,2 Ventspils rajons 9,7 8,7 11,7 13,5 -2 -4,8 Reģionā vidēji: 8,8 9,0 13,1 14,1 -4,3 -5,1

4.4. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Ventspils reģionā 2003. gadā salīdzinot ar 2002. gadu ir samazinājies. Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā bija negatīvs gan 2002. gadā, gan 2003. gadā, kas norāda uz depopulācijas tendencēm Ventspils reģionā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā laika posmā no 1998. g. līdz 2003. g. ir atspoguļotas 4.5. tabulā [7].

Geo Consultants


Gala versija

25

4.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 1998 – 2003

Administratīvā vienība Gads 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.

pilsētās 44352 44134 43849 43929 44007 44070

% 100% 99,5% 98,9% 99,0% 99,2% 99,4%

Ventspils pilsēta

kopā: 44352 44134 43849 43929 44007 44070

pilsētās 1210 1216 1231 1060 1047 1043

% 100% 100,5% 101,7% 87,6% 86,5% 86,2%

laukos 12804 12728 13351 13501 13453 13304

% 100% 99,4% 104,3% 105,4% 105,1% 103,9%

Ventspils rajonā

kopā: 14014 13944 14582 14561 14500 14347

pilsētās 45562 45350 45080 44989 45054 45113

% 100% 99,5% 98,9% 98,7% 98,9% 99,0%

laukos 12804 12728 13351 13501 13453 13304

% 100% 99,4% 104,3% 105,4% 105,1% 103,9%

kopā: 58366 58078 58431 58490 58507 58417

Kopā reģionā:

% 100% 99,5% 100,1% 100,2% 100,2% 100,1%

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa no 2003. gadā salīdzinot ar 1998. gadu ir samazinājusies par 449 iedzīvotājiem jeb 1,0%, tajā pašā laikā lauku iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 500 iedzīvotājiem jeb 3,9%. Kopumā reģionā vērojama iedzīvotāju skaita nenozīmīga palielināšanās (par 0,1 %).

4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Ventspils reģionam, tika izmantoti Latvijas universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2025. gadam ieskaitot.

Ņemot vērā LU Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025. gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2003. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Ventspils reģionā no 2003. gada līdz 2025. gadam samazināsies par 1191 iedzīvotājiem vai 2,0%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Ventspils reģionā sniegti 4.6. tabulā [2;4]. 4.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2003 – 2025

2003. 2005. 2010. 2020. 2025. 44070 44052 43964 43787 43699 Ventspils pilsēta

100.0% 100.0% 99.8% 99.4% 99.2% 14347 14300 14111 13717 13527 Ventspils rajons

100.0% 99.7% 98.4% 95.6% 94.3%

58417 58353 58075 57504 57226 Kopā reģionā:

100.0% 99.9% 99.4% 98.4% 98.0%

Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Ventspils reģiona rajonos raksturotas 4.7. tabulā. 4.7. tabula: Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences

2003.-2005. 2006.-2010. 2011.-2020. 2021.-2025. Ventspils pilsēta -0.02% -0.04% -0.04% -0.04% Ventspils rajons -0.16% -0.26% -0.27% -0.26%

Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2005. g. līdz 2025. g. pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.

Geo Consultants


Gala versija

26

Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2005. līdz 2025. gadam un tā sniegta 4.8. tabulā. 4.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Ventspils reģionam, 2005.-2025 .g.

Ventspils rajons Kopā reģionā Gads Ventspils pilsēta

Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos KOPĀ: 2005 44052 1040 13261 45092 13261 58353 2006 44035 1037 13226 45071 13226 58297 2007 44017 1034 13190 45051 13190 58241 2008 43999 1031 13155 45031 13155 58186 2009 43982 1029 13120 45010 13120 58130 2010 43964 1026 13085 44990 13085 58075 2011 43946 1023 13048 44969 13048 58017 2012 43929 1020 13012 44949 13012 57960 2013 43911 1017 12975 44928 12975 57903 2014 43893 1014 12939 44908 12939 57846 2015 43876 1011 12902 44887 12902 57789 2016 43858 1009 12866 44867 12866 57732 2017 43840 1006 12829 44846 12829 57675 2018 43823 1003 12793 44825 12793 57618 2019 43805 1000 12756 44805 12756 57561 2020 43787 997 12719 44784 12719 57504 2021 43770 994 12684 44764 12684 57448 2022 43752 992 12649 44744 12649 57393 2023 43734 989 12614 44723 12614 57337 2024 43717 986 12579 44703 12579 57281 2025 43699 983 12544 44682 12544 57226

Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 2025. gadam. Šis fakts tiks ņemts vērā, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, t.sk. sagatavojot saražoto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2025. gadam.

4.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

Gatavojot informāciju par Ventspils reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati – Latvijas statistikas gada grāmata, 2004 [5] un Latvijas reģioni skaitļos, 2004 [7].

Nodaļā sniegti dati par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona sociāli – ekonomiskajiem apstākļiem 2003. gadā.

Analizējot reģiona sociāli - ekonomisko attīstību, ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu (IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1998. - 2002. g.), esošo uzņēmumu skaitu pēc to darbības nozares.

4.3.1. Makroekonomiskā attīstība

Parasti, raksturojot ekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegti 4.9. un 4.10. tabulās [7].

Geo Consultants


Gala versija

27

4.9. tabula: Iekšzemes kopprodukts, tūkst. LVL

Administratīvā vienība Gads Faktiskajās cenās, tūkstošos Ls Īpatsvars reģionā, % Īpatsvars valstī, % 2000. g. vidējās

cenās, tūkstošos Ls

1998 237 362 100 6,1 255 403 1999 215 498 100 5,1 222 943 2000 254 644 100 5,5 254 644 2001 234 764 100 4,6 222 503

Reģionā

2002 202 727 100 3,6 186 065 1998 227 474 95,8 5,8 244 125 1999 205 331 95,3 4,9 212 120 2000 243 065 95,5 5,2 243 065 2001 214 294 91,3 4,2 202 642

Ventspils

2002 181 552 89,6 3,2 165 997 1998 9 888 4,2 0,3 11 278 1999 10 167 4,7 0,2 10 823 2000 11 579 4,5 0,3 11 579 2001 20 470 8,7 0,4 19 861

Ventspils rajons

2002 21 175 10,4 0,4 20 068

Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms reģionā kopumā (rēķinot 2000. gada vidējās cenās) no 2000. gada līdz 2002. gadam ieskaitot ir samazinājies. 4.10. tabula: Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL

Administratīvā vienība Gads Faktiskajās cenās % pret vidējo valstī % pret maksimālo vērtību valstī *

% pret minimālo vērtību valstī **

1998 5 141 317,5 100 1 177,5 1999 4 662 263,8 100 1 034,4 2000 5 536 280,4 100 1 074,7 2001 4 878 222,3 100 856,9

Ventspils

2002 4 126 169,6 93,4 667

1998 674 41,6 13,1 154,3

1999 694 39,3 14,9 155,4 2000 792 40,1 14,3 153,8 2001 1 406 64,1 28,8 246,9

Ventspils rajons

2002 1 460 60,0 33,1 236,1

* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1998. – 2001. g. bija Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā

** - Minimālā vērtība 1998. - 2002.g. bija Rēzeknes rajonā

Raksturojot makroekonomisko attīstību Ventspils reģionā, it īpaši Ventspils pilsētas ekonomisko attīstību, ir jāatzīmē ka lielā nozīme ir Ventspils ostas darbībai. Tomēr 2003. gadā kravas apgrozība Ventspils ostā būtiski samazinājies, salīdzinot ar 2000. gadu: 2003. gadā nosūtītu un saņemtu kravu apjoms Ventspils ostā bija 27,3 milj. tonnas, savukārt, 2000. gadā – 34,8 milj. tonnas [5]. Galvenokārt, šo samazinājumu ietekmēja pārkrauta naftas un naftas produktu apjoma samazināšana no 26,4 milj. tonnām 2000. gadā līdz 17,5 milj. tonnām 2003. gadā (apmēram par 30%), kas saistīts ar to, ka kopš 2003. janvāra atbilstoši Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas Transneftj lēmumam, nafta pa cauruļvadu Ventspils virzienā vairs netiek eksportēta. Šis fakts būtiski ietekmēja SIA “Ventspils nafta” saimniecisko darbību, kuras viens no pieprasītākajiem pakalpojuma veidiem bija naftas pārkraušana pa cauruļvadu. Tāpēc uzņēmums 2002. gada nogalē uzsāka naftas pieņemšanu un pārkraušanu no dzelzceļa.

Geo Consultants


Gala versija

28

4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien militārajā dienestā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Ventspils pilsētu un rajonu, 2003. gadā bija 60,7%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs pēdējo trīs gadu laikā nedaudz palielinājās [7].

Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Ventspils reģionā raksturots 4.11. tabulā [8]. 4.11. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās, tūkstošos)

Procentos no kopskaita Strādājošo skaits pamatdarbā, tūkst. cilv. Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā Administratīvā

vienība 2001 2002 2003 2001 2002 2003 2001 2002 2003

Ventspils pilsēta 15,9 16,1 15,9 39,4 38,7 34,8 60,6 61,3 65,2

Ventspils rajons 2,4 2,4 2,6 48,2 44,1 40,4 51,8 55,9 59,6

4.11. tabula rāda, ka gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils rajonā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajā sektorā, un ievērojama tendence privātajā sektorā iesaistīto strādājošo skaita palielināšanai.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2003. gadā, kā arī brīvo darba vietu skaits sniegts 4.12. tabulā [7]. 4.12. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ventspils reģionā, 2003. gadā

Procentos no kopskaita Administratīvā vienība

Reģistrēto bezdarbnieku skaits, gada

beigās

Ilgstošie bezdarbnieki gada

beigās

Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits vidēji

gadā

Brīvo darba vietu skaits gada beigās

Reģistrēta bezdarba līmenis vidēji gadā

Ventspils pilsēta 1643 16,4 * 1 7,8 Ventspils rajons 541 12,2 49,9 - 6,4

* - Ventspils pilsēta ieskaitīta rajonā

Analizējot 4.12. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku kopskaita Ventspils reģionā ir ievērojami mazāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 2003. gada beigās bija 26,1%. Reģistrēta bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir par 0,8% mazāks nekā vidēji valstī (2003. gadā – 8,6%). Savukārt Ventspils rajonā bezdarba līmenis ir par 2,2% mazāks nekā vidēji valstī.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā Kurzemes statistiskajā reģionā, kurā ietilpst arī Ventspils pilsēta un rajons, 2003. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 171,15 Ls.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā Kurzemes statistiskajā reģionā 2003. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 155,03 Ls, bet sabiedriskajā sektorā – 196,86 Ls. Ventspils pilsētā bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā 2003. gadā ir bijusi 278,190 Ls un rajonā – 169,13 Ls [7].

Geo Consultants


Gala versija

29

Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Ventspils pilsētā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 36.2 % iedzīvotāju, pensijas – 21,9% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c. Ventspils rajonā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 28.78 % iedzīvotāju, pensijas – 21,36% iedzīvotāju. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.

4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2003. gadā bija 100 Ls mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos. Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu ir palielinājušies par 9,9% jeb 9,01 Ls mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī, republikas lielākajās pilsētās un Ventspils reģionā 2003. gadā atspoguļota 4.13. tabulā [12]. 4.13. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2003. gadā.

Vidēji valstī 7 republikas pilsētas Kurzemes reģionā

Patēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls 100,38 124,24 86,71

Patēriņa izdevumu struktūra, % Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 32,4 28,2 34,7 Alkoholiskie dzērieni, tabaka 3,6 3,4 3,9 Apģērbi un apavi 7,5 8,0 7,3 Mājokļa uzturēšana 12,7 13,8 12,2 Mājokļa uzkopšana 5,4 5,5 6,5 Veselība 3,6 3,6 4,3 Transports 10,7 10,8 9,3 Sakari 6,0 6,3 6,0 Atpūta un kultūra 6,6 7,4 5,9 Izglītība 1,6 1,9 1,0 Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas 4,9 5,7 4,4 Dažādas preces un pakalpojumi 5,0 5,5 4,5

Kā redzams no 4.13. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt, izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Savukārt 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur ietilpst arī Ventspils, izdevumi uzturam procentuāli ir mazāki nekā reģionā un valstī kopumā. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas pilsētās ir 13,8%, bet Kurzemes reģionā – 12,2% no izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2 % (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Trešā prioritāte ir augošs izdevumu postenis – transporta izmaksas (~ 10%).

Ņemot vērā publicētus datus ziņojumā par mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātiem 2003. gadā, jāatzīmē, ka vismazākā naudas summa mēnesī, kas vajadzīga vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, vidēji valstī bija 112 Ls. Pilsētās šī naudas summa bija 125 Ls, laukos – 85 Ls. Jāpiebilst, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībā vidēji 2003. gadā bija 93,54 Ls mēnesī, 2004. gadā – 98,78 Ls [8; 12].

Geo Consultants


Gala versija

30

4.4. Ražošanas attīstība

Uzņēmumu raksturojums

Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka 2004. gadā reģionā tika reģistrēti 185 uzņēmumi.

Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2004. gadam ieskaitot Ventspils reģionā tika nodibināti 2047 uzņēmumi, bet 560 vai 27,4% tika likvidēti [9]. 4.14. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ventspils reģionā 1995.-2004. gados

gads reģistrētie likvidētie

1995 334 40

2002 144 60

2003 149 55

2004 185 88

kopā 1995-2004 g.g. 2047 560

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām) raksturotas 4.15. tabulā [8]. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi. 4.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ventspils reģionā

No tiem ar nodarbināto skaitu Administratīvā vienība Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits <49 50 - 249 >250

Ventspils pilsēta 826 784 33 9 Ventspils rajons 123 118 5 0 Reģionā: 949 902 38 9

Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 9.

Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā 2003. gada beigās (skat. tab. 4.16.) [7]. 4.16. tabula: Ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veida

Administratīvā vienība

Lauk

saim

niecīb

a, m

edīb

as u

n m

ežsa

imni

ecīb

a

Rūp

niecīb

a (ie

guve

s rū

pnie

cība

un

karje

ru

izstrā

de, a

pstrā

des

rūpn

iecī

ba, e

lekt

roen

erģi

ja,

gāze

s un

ūde

ns a

pgād

e)

Tai s

kaitā

– a

pstrā

des

rūpn

iecī

ba

Būvn

iecī

ba

Vairu

mtir

dzni

ecīb

a, re

mon

ta p

akal

poju

mi

Vies

nīca

s un

rest

orān

i

Tran

spor

ts, n

olikt

avas

un

kom

unikāc

ijas

Ope

rācij

as a

r nek

ustā

mo īp

ašum

u un

nom

a

Citi

ekon

omiskās

dar

bība

s ve

idi

Ventspils pilsēta 26 60 52 75 348 38 89 122 68 Ventspils rajons 19 27 26 7 47 5 8 8 2 Reģionā 45 87 78 82 395 43 97 130 70

2003. gada beigās Ventspils reģionā lielākā daļa uzņēmumu – 395 vai 41,6% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remonta pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 87 vai 9,2% no kopējā uzņēmumu skaita

Geo Consultants


Gala versija

31

rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 78 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, un 82 būvniecības uzņēmumi – 8,6% u.c.

4.5. Reģiona esošā infrastruktūra

Šī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par ceļu tīklu reģionā.

4.5.1. Dzīvojamais fonds

4.17. tabulā sniegti dati par kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo kopējo platību uz vienu iedzīvotāju, kā arī par dzīvojamo platību pa īpašuma veidiem [7]. 4.17. tabula: Dzīvojamā kopplatība Ventspils reģionā 2003. gada beigās Dzīvokļu skaits Kopējā platība, tūkst. m2 Vidēji uz 1 pastāvīgi

dzīvojošo, m2 Ventspils pilsēta 19 394 1 038,60 23,5 Ventspils rajons 6 138 402,8 28,3 Reģionā: 25 532 1 441,4 24,7

Ventspils reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000. gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 4.18. tabulā [3]. 4.18. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ventspils reģionā

No tiem pēc mājokļa tipa

Administratīvā vienība Kopā:

Indi

viduā

la māj

a

Indi

viduā

las

māj

as d

aļa

Atse

višķs

dzī

vokli

s

Kom

unāl

ais

dzīv

oklis

Ista

ba d

iene

sta

viesnīcā

Īrēta

ista

ba v

ai c

its ti

ps

Nav

norādīts

Ventspils pilsētā Mājsaimniecību skaits 16153 2293 573 13200 27 14 45 1

Personu skaits 40208 7032 1384 31608 77 28 77 2

Ventspils rajons

Mājsaimniecību skaits 4840 2176 130 2459 13 7 53 2

Personu skaits 13799 7050 345 6241 32 9 111 11

Ventspils reģions

Mājsaimniecību skaits 20993 4469 703 15659 40 21 98 3

Personu skaits 54007 14082 1729 37849 109 37 188 13

Redzams, ka ne absolūti visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši atbildes un tādēļ 4.18. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000. gadā.

Geo Consultants


Gala versija

32

4.5.2. Izglītība

Dati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Ventspils reģionā 2003. gada 1. septembrī sniegti 4.19. tabulā [7]. 4.19. tabula: Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ventspils reģionā 2003. g. 1. septembrī

Raksturojums Ventspils pilsēta Ventspils rajons Kopā Pirmsskolas iestādes 9 5 14

Audzēkņu skaits 1516 359 1875 Vispārizglītojošās pilna laika skolas 10 13 23

Audzēkņu skaits 6075 1880 7955 Profesionālās izglītības iestādes 3 - 3

Audzēkņu skaits 736 - 736 Augstskolas 1 - 1

Studentu skaits 812 - 812

4.5.3. Veselības aprūpe

Veselības aprūpes institūcijas 2003. gada beigās Ventspils reģionā raksturotas 4.20. tabulā [7]. 4.20. tabula: Veselības aprūpes pamatrādītāji Ventspils reģionā 2003. gada beigās*

Medicīnas iestādes Ventspils pilsēta Ventspils rajons Kopā Ambulatoriskās aprūpes nodaļas slimnīcās, Ārstniecības centros un dzemdību namos 1 - 1

Apmeklējumu skaits 5 865 - 5 865 Ārstu prakses 14 5 19

Apmeklējumu skaits 20 380 20 206 40 586 Pārējās ambulatoriskās aprūpes iestādes 11 - 11

Apmeklējumu skaits 270 582 - 270 582 Feldšeru veselības punkti un feldšeru vecmāšu punkti - 7 7

Apmeklējumu skaits - 13 363 13 363

* Neieskaitot privātās ārstu prakses zobārstniecībā, citas zobārstniecības iestādes, bet ieskaitot ambulatoriskās aprūpes nodaļas slimnīcās, ārstniecības centros un dzemdību namos.

Ventspils reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2003. gadā sniegti 4.21. tabulā [7]. 4.21. tabula: Slimnīcu skaits un to darbība Ventspils reģionā 2003. gadā

Administratīvā vienība Slimnīcu skaits gada beigās

Gultu skaits gada beigās*

Gultu fonda izmantošana

(gultas aprite)**

Hospitalizāciju skaits***

Pavadīto gultdienu

skaits Ventspils pilsēta 1 241 34,73 8 259 58 884 Ventspils rajons 1 19 23,95 459 6 582 Kopā 2 260 33,53 8718 65466

* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas ** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi) *** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi

4.5.4. Ceļu tīkls

Ventspils reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējo garums ir apmēram 1396 km, no tiem 48,6% valsts un 51,4% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 166 km, II šķiras (zemes) ceļu garums ir 465 km, kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 717 km.

Reģiona ceļu tīkla raksturojums sniegts 4.22. tabulā [7].

Geo Consultants


Gala versija

33

4.22. tabula: Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km) Tai skaitā pa autoceļu grupām No visiem valsts autoceļiem Administratīvā

vienība Valsts ceļu

garums Galvenie ceļi I šķiras ceļi II šķiras ceļi

ar cieto segumu

no tiem uzlabotie

Pašvaldību autoceļu garums

Ventspils rajons 679 48 166 465 679 299 717

Ventspils reģiona tiltu raksturojums sniegts tabulās 4.23. un 4.24. [13]. 4.23. tabula: Tilti Ventspils reģiona autoceļos

Tilti kopā Dzelzsbetona Akmens Metāla Koka Rajons

skaits m skaits m skaits m skaits m skaits m Ventspils rajons 35 1215,62 34 1191,62 1 24,00 - - - -

4.24. tabula: Tiltu izvietojums Ventspils reģiona autoceļos

Tilti kopā Galvenajos 1. šķiras 2. šķiras Rajons

skaits m Skaits m skaits m skaits m

Ventspils rajons 35 1215,62 4 89,92 7 421,32 24 704,38

4.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

Ventspils reģiona pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā sniegti 4.26. tabulā [7]. 4.26. tabula: Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVL

Finansēšana Rajons Ieņēmumi Izdevumi

Fiskālais pārpalikums vai

deficīts Iekšējā

finansēšana Ārējā

finansēšana

Izdevumi uz vienu

iedzīvotāju, LVL Ventspils pilsēta 18 900 19 146 -246 246 0 434

Ventspils rajons 4 775 4 986 -211 137 74 348

Kopā reģions: 23 675 24 132 -457 383 74 413

Ventspils reģionā ir konstatēts budžeta fiskālais deficīts 457 tūkst. Ls apmērā. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju – 434 Ls apmērā – 2003. gadā bijā Ventspils pilsētā. Ventspils rajonā tie bija 348 Ls uz vienu iedzīvotāju.

Geo Consultants


Gala versija

34

5. VENTSPILS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2004. gada oktobrī - novembrī Ventspils reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību. Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par savākto un apglabāto atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, transportlīdzekļu un konteineru raksturojums), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

Papildus veikta reģionā strādājoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma – pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” aptauja par tā darbību Ventspils reģionā.

Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

5.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2003. gadā

5.1.1. Pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujas rezultāti

Sadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”. Iegūto datu apkopojums sniegts 5.1. tabulā 5.1. tabula. Savākto atkritumu apjoms un sastāvs Ventspils reģionā 2003. gadā

Sadzīves atkritumi (mājsaimniecību),

m3

Komerciālie un institucionālie atkritumi, m3

Nebīstamie rūpniecības atkritumi, m3

Celtniecības atkritumi, m3

Veselības aprūpes

atkritumi *, m3

Parku un dārzu

atkritumi, m3

Ielu tīrīšanas atkritumi,

m3

Kopējais atkritumu

apjoms, m3

Pilsētas: 62595 21178 1200 2231 999 4800 700 93703 Ventspils pilsēta 61674 21038 1200 2224 999 4500 650 92285 Piltenes pilsēta 921 140 7 300 50 1418

Pagasti: 5124 1325 0 49 53 50 5 6605 Ances pagasts 164 54 218

Jūrkalnes pagasts 203 43 246 Popes pagasts 697 70 7 774 Puzes pagasts 557 213 770

Tārgales pagasts 665 84 7 756 Ugāles pagasts 1416 367 53 50 1885 Usmas pagasts 150 10 160 Užavas pagasts 368 64 21 454

Vārves pagasts 546 329 14 5** 894

Ziru pagasts 164 61 225 Zlēku pagasts 194 29 223

Kopā: 67719 22502 1200 2280 1052 4850 705 100308 Procentos no kopējā atkritumu apjoma 67,51% 22,43% 1,20% 2,27% 1,05% 4,84% 0,70% 100,0%

* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmie sadzīves atkritumiem

** - pašvaldības dati

Tādējādi kopējais savākto atkritumu apjoms Ventspils reģionā 2003. gadā bija 100308 m3, no tiem sadzīves atkritumi – 67719 m3 vai 67,5% no kopēja atkritumu apjoma.

Geo Consultants


Gala versija

35

Saskaņā ar 5.1. tabulas datiem reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši: 1. Sadzīves atkritumi: 67719 m3 vai 67,51% no kopējā apjoma. 2. Komerciālie un institucionālie atkritumi: 22502 m3 vai 22,43%. 3. Nebīstamie rūpniecības atkritumi: 1200 m3 vai 1,20%. 4. Celtniecības atkritumi: 2280 m3 vai 2,27%. 5. Veselības aprūpes atkritumi: 1052 m3 vai 1,13%. 6. Parku un dārzu atkritumi: 4850 m3 vai 4,84%. 7. Ielu tīrīšanas atkritumi: 705 m3 vai 0,70%.

Tādējādi, kopējā savākto atkritumu apjomā dominē sadzīves atkritumi.

Sadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālo atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” sniegtus datus, atspoguļots 5.2. tabulā, kā arī vidējos datus, kas tika iegūti veicot atkritumu šķirošanu 2004. gada oktobrī un 2005. gada maijā. 5.2. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvs

Atkritumu sastāvs Sadzīves atkritumi, tilpuma %

Komerciālie un institucionālie,

tilpuma %

Šķirošanas rezultāti, svara % (Ventspilī - privātmājas / daudzdzīvokļu mājas)

Pašv. SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” dati Ventspils pilsēta Piltenes pilsēta Tārgale

pārtikas atkritumi 25% 30% 27,83% 23,73% 11,19% 12,63%

stikls 15% 10% 9,92% 4,85% 18,03% 18,45%

plastmasa 10% - 8,36% 7,13% 11,32% 5,09%

papīrs/kartons 15% 40% 4,46% 14,37% 10,33% 12,55%

citi iepakojuma materiāli 5% - tetrapakas, koks

1,10% 2,05%

0,36% 0,27%

PET pudeles 15% 10% 1,66% 1,67% 2,78% 2,95%

metāls 5% 10% melnie metāli

5,34% 0,00%

0,66% 5,89%

krāsainie metāli bundžas 2,34% 1,04%

2,92% 3,86%

remonta darbu atkritumi 5% - 5,82% 4,16% 7,48% 14,07%

bīstamie SA 5% - 0,33% 2,41% 3,80% 4,63%

dārzu atkritumi 14,12% 5,76% 12,73% 0,00%

gumija, āda 2,11% 2,11% 3,73% 4,34%

tekstilijas 0,89% 1,96% 2,24% 2,32%

keramika 0,21% 0,00% 0,00% 1,01%

smalksnes (<4 cm) 15,43% 28,76% 12,43% 11,13%

100% 100% 100% 100% 100% 100%

Sadzīves atkritumos dominē pārtikas atkritumi un iepakojuma materiāli (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs/kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra / kartona atkritumi.

Atkritumu šķirošanas /kontrolsvēršanas darba metodika bija sekojoša:

Geo Consultants


Gala versija

36

- atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu saskaņošana ar Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”, izvēloties tās tādējādi, lai tiktu aptverti apbūves gabali ar daudzdzīvokļu ēkām un privātmājām,

- informācijas ievākšana par izvēlētajā iecirknī apkalpojamo iedzīvotāju skaitu,

- atkritumu apjoms (m3) un konteineru aizpildījuma procenta noteikšana, atkritumu šķirošana un svēršana, nosakot sekojošas frakcijas: papīrs/kartons, pārtikas atkritumi, stikls, plastmasas, atsevišķi PET pudeles, melnie metāli, krāsainie metāli, kokmateriāli, celtniecības atkritumi (izņemot koksni un bīstamos atkritumus, piem. krāsu bundžas u. tml.), dārzu atkritumi, gumija un āda, tekstilijas, bīstamie sadzīves atkritumi, smalksne 9 mazāki par 4 cm),

- atkritumu blīvuma noteikšana (kopējais svars dalīts ar kopējo m3 skaitu, kg/m3),

- 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītā atkritumu daudzuma noteikšana (atkritumu daudzums dalīts ar savākšanas ilgumu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, kg/dienā/iedzīvotāju un kg/gadā/iedzīvotāju),

- atkritumu morfoloģiskā sastāva noteikšana (svara %-os no kopēja daudzuma).

Kontrolsvēršanas rezultātā tika noteikts, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) atkritumu daudzums ir:

− Ventspils pilsētā: a) privātmājās – 0,40-0,94 m3 vai 90-247 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, b) daudzdzīvokļu mājās – 1,03-2,31 m3 vai 201-275 kg uz vienu

iedzīvotāju gadā, − Piltenes pilsētā: 0,96 m3 vai 136 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, − Tārgalē – 0,76 m3 vai 111 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

5.1.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2003. gadā

Šīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par notekūdeņu dūņu ražošanu un izmantošanu Ventspils rajonā 2003. gadā (skat. 5.3. tab.) [16]. 5.3. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ventspils reģionā 2003. gadā

tai skaitā, t/gadā Nosaukums Saražoto dūņu daudzums, t/gadā Apstrādātas Neapstrādātas

Izmantoto dūņu daudzums*, t/gadā

Ventspils 1163,1 927,6 235,5 1163,1 Ventspils rajons Ugāles pagasts 42,0 42,0 42,0

Kopā reģionā: 1205,1 927,6 277,5 1205,1

* - notekūdeņu dūņas Ventspils reģionā 2003. gadā tika apglabātas

Geo Consultants


Gala versija

37

5.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radītiem atkritumiem 2003. gadā [16] 5.4. tabula. Ventspils reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2003. gadā, tonnas

Atkritumu veida nosaukums Atkritumu kods Ventspils pilsēta Ventspils rajons Kopā reģionā

Nešķirotie sadzīves atkritumi 200301 322,44 1344,27 1666,71 Atsevišķi savāktie atkritumi 2001

Metāli 200140 16,00 Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi

200306 337,40

Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei 170904 2963,90 2963,9

Nolietoti transportlīdzekļi, arī satiksmē neizmantojamie transportlīdzekļi, to sadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi 1601

Nolietotas riepas 160103 8,05 8,05Melnie metāli 160117 7,29 7,29

Kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi

030399; 030101; 030105

49109,3 49109,3

Kopā: 3655,08 50453,57 54108,65

Detalizēts Ventspils reģiona uzņēmumos radīto atkritumu raksturojums sniegts 3. pielikumā.

5.2. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2003. gadā Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā.

Bīstamo atkritumu radīšana un to apsaimniekošana atspoguļota 5.5. tabulā. 5.5. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Ventspils reģionā 2003. gadā, tonnas

Administratīvā vienība / BA radīšana un apsaimniekošana Ventspils Ventspils rajons KOPĀ

Uzņēmumos radīto BA daudzums, tonnas 126,848 14,35 141,198 Iedzīvotāju saražotais BA daudzums, tonnas 176 56 232 Saražoto BA daudzums, tonnas 302,848 70,35 373,198 Koriģētais apjoms lokālai pirmapstrādei (LP) 53 17 70 Apjoms sadedzināšanai cementa krāsnī (SC) 91 14 105 Apjoms nosūtīšanai uz ārvalstīm (NA) 10 2 12 Apjoms demerkurizācijai (LDC) 0,72 0,72 Apjoms fizikāli ķīmiskai apstrādei (FK) 1 0,2 1,2 Apjoms speciālai sadedzināšanai (SS) 99,405 23 122,405 Atlikums deponēšanai spec. poligonā (A) 47,7 14 61,7 Deponēšanai azbesta poligonā (AA) 0 Kopējais daudzums pārstrādei un deponēšanai, tonnas 249,825 53,2 303,025

Geo Consultants


Gala versija

38

5.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Iegūtie inventarizācijas dati par apkalpojamo iedzīvotāju skaitu Ventspils reģiona ļauj secināt, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 51% lauku iedzīvotāju.

Ventspils pilsētā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo privātmāju rajonos, ir ap 75%. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, jāatzīmē, ka praktiski visi šie iedzīvotāji saņem SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” atkritumu savākšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā par šiem pakalpojumiem maksā daudz mazāka iedzīvotāju daļa. Tāpēc var tikt uzskatīts, ka Ventspilī tiek apkalpoti ap 80% iedzīvotāju.

Piltenes pilsētā apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir ap 60%.

Ņemot vērā savākto sadzīves atkritumu daudzumu un apkalpojamo iedzīvotāju skaitu pilsētās un pagastos, var novērtēt viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzumu gadā:

- Ventspils pilsētā - ~1,55 m3/iedz.;

- Piltenes pilsētā - ~1,0 m3/iedz.;

- Lauku teritorijā vidēji ~0,92 m3/iedz..

Prognozējot atkritumu ražošanu nākotnē, aprēķinos izmantoti faktiskie viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītie atkritumu apjomi Ventspils reģiona pilsētās un lauku teritorijās.

5.4. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

Nodaļā sniegti dati par pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” darbību reģionā, aprakstīta atkritumu savākšanas sistēma, ieskaitot saimniecībā izmantojamus konteinerus un atkritumu savākšanas biežumu.

Atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” un “Par atkritumu apsaimniekošanu”, vietējās pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādām privātfirmām.

Kopš 2004. gada 1. janvāra visas Ventspils reģiona pašvaldības apkalpo pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.

5.4.1. Atkritumu savākšanas sistēma

Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 51% lauku teritoriju iedzīvotāji un vidēji 80% pilsētu iedzīvotāji, var secināt, ka atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir pietiekami attīstīta, tomēr ir nepieciešama tās turpmākā attīstība, t.i. iedzīvotāju lielākās daļa iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Reģionā sadzīves atkritumi, galvenokārt, tiek savākti konteineros, izņemot dažas pašvaldības (Piltenes pilsēta, Ances un Puzes pagasti), kur atkritumu savākšanai izmanto arī maisus. Izmantojamo atkritumu savākšanai konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,24 m3 līdz ~7 m3.

Atkritumu savākšanas biežums reģiona Ventspils pilsētā ir 7 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 2 reizēm mēnesī.

Geo Consultants


Gala versija

39

Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē divi faktori:

- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;

- izmantojamo konteineru tilpums.

Detalizēti informācija par izmantojamo konteineru tilpumu un to skaitu, kā arī par atkritumu savākšanas biežumu reģionā sniegta 5.6. tabulā. Sagatavojot šo informāciju tika izmantoti pašvaldību un SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” aptaujas rezultāti. 5.6. tabula. Konteineru skaits un atkritumu savākšanas biežums Ventspils reģionā 2003. gadā

Izmantojamie konteineri Tilpums, m3 Uzņēmums/Pašvaldība

0,24 0,75 1,1 Citi*

Izvešanas biežums

Piltenes pilsēta 15 18 (0,8); 2 (7); maisos 1 x ned.

Ances pagasts maisos 2 x mēn.

Jurkalnes pagasts 50 1 4 (0,8); 1 (7) 1 x ned. - 1 xmēn.

Puzes pagasts 36 20 (0,8); maisos 1 - 4 x mēn.

Tārgales pagasts 1 x ned. - 1 xmēn.

Ugāles pagasts 26 (0,8); 34 (0,4) 1 x ned.

Užavas pagasts 4 10 (0,8) 1 x ned.

Vārves pagasts 16 41 (0,2); 1 (2) 1 x ned.

Ziru pagasts 20 (0,7) 4 x mēn. SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” 2890 266 117 (0,8) katru dienu - 2 x mēn.

* - iekāvās norādīts konteinera tilpums m3

5.6. tabula rāda, ka 2003. gadā Ventspils reģionā izmantoja ap 3500 dažāda tilpuma konteinerus nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai. Jāatzīmē, ka Ventspils reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros tika iegādāti 6048 atkritumu konteineri. Lielāko to daļu SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” jau izmanto atkritumu savākšanā, daļa stāv rezervē un pakāpeniski nonāk ekspluatācijā, palielinoties uzņēmuma klientu skaitam.

SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika raksturota 5.7. tabulā. 5.7. tabula. Atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika

Transports atkritumu savākšanai Uzņēmums

Tips Izlaides gads Tilpums, m3 Saspiešanas koeficientsVolvo 1997 16 4 Volvo 1997 16 4 Volvo 2003 16 4 Volvo 2003 skiploader MAZ 2000 16 4

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts”

MAN 1991 skiploader

5.4.2. Atkritumu dalītā vākšana

Līdz šim SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” pārstrādei savāc kartonu un PET. 2003. gadā kartona savāktais daudzums bija 175 tonnas un PET - ~3 tonnas. Šos atkritumu materiālu realizē SIA “RIORK”.

Geo Consultants


Gala versija

40

5.4.3. Esošo izgāztuvju raksturojums

2004. gadā uzbūvēts SA poligons “Pentuļi” Vārves pagastā. Poligons ir Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” īpašumā, bet tas atrodas uz Vārves pagasta īpašumā esošās zemes, kura ir iznomāta Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” uz 99 gadiem.

Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai iesniegta līdz 2009. gada 22.augustam Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.

Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros tika rekultivētas visas vecās izgāztuves, kuru skaits ir 13 un kopēja platība 34 ha (skat. 5.8. tabula). 5.8. tabula. Rekultivētās izgāztuves Ventspils reģionā

Nr.p.k. Pagasts Izgāztuves nosaukums Platība, ha Zemes īpašuma forma Rekultivācijas gads 1 Tārgales pagasts Branciņi 0,5 pagasta īpašumā 2003 2 Ances pagasts Medņi 2,8 privātīpašums 2003 3 Vārves pagasts Gumbulnieki 0,5 pagasta īpašumā 2003 4 Užavas pagasts Zibji 3 pagasta īpašumā 2003 5 Popes pagasts Zetiņkalns 1,5 pagasta īpašumā 2003 6 Ziru pagasts Smiltnieki 2,3 pagasta īpašumā 2003 7 Zlēku pagasts Kalnarāji 3 pagasta īpašumā 2003 8 Piltenes pils. ar lauku ter. Ozolkalni 4,1 pilsētas īpašumā 2003 9 Puzes pagasts Ieziņi 5,6 pagasta īpašumā 2003 10 Ugāles pagasts Atmatas 2 pagasta īpašumā 2003 11 Jūrkalnes pagasts Centrs 1 pagasta īpašumā 2003 12 Usmas pagasts Gaiļi 0,5 pagasta īpašumā 2003 13 Tārgales pagasts Platene 7,2 pagasta īpašumā 2004

5.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

Nodaļā sniegta informācija par esošajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, kas iegūta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma aptaujā.

Atkritumu apsaimniekošanas tarifs Ventspils pilsētas iedzīvotājiem ir 4,32 LVL/m3 un Ventspils rajona iedzīvotājiem – 3,93 LVL/m3. Uzņēmumi, organizācijas un iestādes par atkritumu apsaimniekošanu maksā 5,22 LVL/m3.

Tarifu iekasēšanas mehānisms ir sekojošs: 1. atkritumu apsaimniekošanas firma slēdz tiešos līgumus ar atkritumu

radītājiem, kas maksā par radīto atkritumu apsaimniekošanu (LVL/m3),

2. atkritumu apsaimniekošanas firma slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumu apmaksāšanu,

Kopumā ņemot, var tikt pieņemts, ka vidējais maksājuma procents par atkritumu apsaimniekošanas veikšanu reģionā ir 70%.

Geo Consultants


Gala versija

41

6. ATKRITUMU APJOMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2025. GADAM

Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam. Izskatīti trīs dažādi atkritumu prognozes scenāriji (bāzes, optimistiskā un pesimistiskā).

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi Ventspils reģionam (skat. 4.2. sadaļu), pieņemto viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) saražoto atkritumu daudzumu gadā. Sagatavojot pārējo atkritumu (komerciālie un institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, veselības aprūpes atkritumi, parku un dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) daudzuma prognozi, ņemti vērā SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” un pašvaldību sniegtie dati par tiem (skat. 5.1.1. sadaļu) un iespējamas Latvijas IKP izmaiņas.

6.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

Sagatavojot prognozi par saražoto atkritumu daudzumu Ventspils reģionā ņemta vērā demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam un izdarīti sekojoši pieņēmumi:

1) IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu: 1. sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) apjoms palielināsies par 1/3 no

IKP pieauguma; 2. pārējo atkritumu apjoms palielināsies par 1/6 no IKP pieauguma.

2) Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam.

3) 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzums 2005. gadā ir: 1. 1,55 m3 vai 0,31 t Ventspils pilsētā; 2. 1,0 m3 vai 0,2 t Piltenes pilsētā; 3. 0,92 m3 vai 0,18 t lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos 4. Atbilstoši “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai,

1998-2010” apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2006. gadā pilsētās sasniegs 100% un lauku teritorijās – 75% (2005. gadā pilsētās – 100%, laukos – 70%).

6.2. Atkritumu daudzuma prognozes 1. scenārijs (bāzes prognoze)

Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem):

3. 6,7% 2005. gadā; 4. 6,5% no 2006. - 2010. gadam; 5. 5,5% no 2011. - 2025. gadam.

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz 40% 2025. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā apjoma 2025. gadā.

Geo Consultants


Gala versija

42

Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005. – 2025. gadam sniegta 6.1. tabulā. 6.1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

Ventspils rajons Gads Ventspils pilsēta

Pilsētās Laukos Kopā reģionā:

2005 13656 208 2387 16251 2006 13947 212 2432 16591 2007 14243 216 2478 16937 2008 14546 220 2525 17291 2009 14855 224 2573 17652 2010 15171 228 2622 18021 2011 15443 232 2662 18337 2012 15719 236 2704 18658 2013 16001 239 2745 18986 2014 16288 243 2788 19319 2015 16580 247 2831 19657 2016 16877 250 2875 20002 2017 17179 254 2919 20353 2018 17487 258 2964 20710 2019 17801 262 3010 21073 2020 18120 266 3056 21442 2021 18445 270 3104 21819 2022 18775 275 3152 22202 2023 19112 279 3201 22591 2024 19454 283 3250 22988 2025 19803 288 3301 23391

Kopā: 2005-2025 349 501 5 190 59 578 414 269

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. - 2025. gadam ir 414 tūkst. tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 6.2. tabulā. 6.2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

Pārējie atkritumi Ielu tīrīšanas atkritumi Parku un dārzu atkritumi Gads Ventspils Ventspils

rajons Kopā Ventspils Ventspils rajons Kopā Ventspils Ventspils

rajons Kopā

2005 7271 368 7639 520 44 564 2025 158 2183 2006 7350 372 7721 520 44 564 2025 158 2183 2007 7430 376 7805 520 44 564 2025 158 2183 2008 7510 380 7890 520 44 564 2025 158 2183 2009 7591 384 7975 520 44 564 2025 158 2183 2010 7674 388 8062 520 44 564 2025 158 2183 2011 7744 391 8135 520 44 564 2025 158 2183 2012 7815 395 8210 520 44 564 2025 158 2183 2013 7887 399 8285 520 44 564 2025 158 2183 2014 7959 402 8361 520 44 564 2025 158 2183 2015 8032 406 8438 520 44 564 2025 158 2183 2016 8105 410 8515 520 44 564 2025 158 2183 2017 8180 413 8593 520 44 564 2025 158 2183 2018 8255 417 8672 520 44 564 2025 158 2183 2019 8330 421 8752 520 44 564 2025 158 2183 2020 8407 425 8832 520 44 564 2025 158 2183

Geo Consultants


Gala versija

43



rajons Kopā

2021 8484 429 8913 520 44 564 2025 158 2183 2022 8562 433 8994 520 44 564 2025 158 2183 2023 8640 437 9077 520 44 564 2025 158 2183 2024 8719 441 9160 520 44 564 2025 158 2183 2025 8799 445 9244 520 44 564 2025 158 2183 Kopā:

2005-2025 168743 8530 177273 10920 924 11844 42525 3308 45833

Pieņemot, ka 2006. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās – 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005. - 2025. gadam būs 399 tūkst. tonnu (skat. 6.3. tab.).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 20 gados būs 479 tūkst. tonnu (skat. 6.3. tab.). 6.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

Savākto SA (mājsaimniecību) daudzums

Ventspils rajons

Pārstrādāto SA (mājsaimniecību)

daudzums

Pārējo atkritumu daudzums

Celtniecības atkritumu pārstrāde Gads Ventspils

pilsēta Pilsētās Laukos Kopā

reģionā: % t % t

Kopā apglabāto atkritumu daudzums

2005 13656 208 1671 15535 5% 777 7639 0,0% 0 22397 2006 13947 212 1824 15983 7% 1079 7721 0,5% 12 22613 2007 14243 216 1859 16318 9% 1387 7805 1,0% 24 22712 2008 14546 220 1894 16660 10% 1708 7890 1,5% 36 22806 2009 14855 224 1930 17009 12% 2041 7975 2,0% 49 22894 2010 15171 228 1966 17365 14% 2388 8062 2,5% 62 22978 2011 15443 232 1997 17671 16% 2739 8135 3,0% 74 22993 2012 15719 236 2028 17983 17% 3102 8210 3,5% 88 23003 2013 16001 239 2059 18299 19% 3477 8285 4,0% 101 23007 2014 16288 243 2091 18622 21% 3864 8361 4,5% 115 23004 2015 16580 247 2123 18950 23% 4264 8438 5,0% 129 22995 2016 16877 250 2156 19283 24% 4676 8515 5,5% 143 22979 2017 17179 254 2189 19623 26% 5102 8593 6,0% 157 22957 2018 17487 258 2223 19969 28% 5541 8672 6,5% 172 22927 2019 17801 262 2257 20320 30% 5995 8752 7,0% 187 22890 2020 18120 266 2292 20678 31% 6462 8832 7,5% 202 22846 2021 18445 270 2328 21043 33% 6944 8913 8,0% 218 22794 2022 18775 275 2364 21414 35% 7441 8994 8,5% 233 22733 2023 19112 279 2400 21791 37% 7954 9077 9,0% 249 22665 2024 19454 283 2438 22175 38% 8482 9160 9,5% 266 22588 2025 19803 288 2475 22566 40% 9026 9244 10,0% 282 22501

Kopā: 2005-2025 349501 5190 44564 399255 94448 177273 2798 479282

Geo Consultants


Gala versija

44

6.3. Atkritumu daudzuma prognozes 2. scenārijs (optimistiskā prognoze)

Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši: 6. 7,2% 2005. gadā; 7. 7,0% no 2006. - 2010. gadam; 8. 6,0% no 2011. - 2025. gadam.


3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā apjoma 2025. gadā.

Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005. – 2025. gadam sniegta 6.4. tabulā. 6.4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)



2005 13656 208 2387 16251 2006 13969 212 2436 16618 2007 14289 217 2486 16992 2008 14617 221 2538 17376 2009 14952 226 2590 17768 2010 15295 230 2643 18168 2011 15594 234 2689 18517 2012 15900 238 2735 18873 2013 16211 242 2781 19235 2014 16529 246 2829 19605 2015 16853 251 2878 19981 2016 17183 255 2927 20365 2017 17519 259 2977 20756 2018 17863 264 3028 21154 2019 18213 268 3079 21560 2020 18569 273 3132 21974 2021 18933 278 3186 22396 2022 19304 282 3241 22827 2023 19682 287 3296 23265 2024 20068 292 3353 23712 2025 20461 297 3410 24168

Kopā: 2005-2025 355 661 5 280 60 620 421 561


Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 6.5. tabulā. 6.5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)



rajons Kopā

2005 7283 368 7651 520 44 564 2025 158 2183 2006 7368 372 7741 520 44 564 2025 158 2183

Geo Consultants


Gala versija

45



rajons Kopā

2007 7454 377 7831 520 44 564 2025 158 2183 2008 7541 381 7922 520 44 564 2025 158 2183 2009 7629 386 8015 520 44 564 2025 158 2183 2010 7718 390 8108 520 44 564 2025 158 2183 2011 7795 394 8189 520 44 564 2025 158 2183 2012 7873 398 8271 520 44 564 2025 158 2183 2013 7952 402 8354 520 44 564 2025 158 2183 2014 8031 406 8437 520 44 564 2025 158 2183 2015 8112 410 8522 520 44 564 2025 158 2183 2016 8193 414 8607 520 44 564 2025 158 2183 2017 8275 418 8693 520 44 564 2025 158 2183 2018 8358 422 8780 520 44 564 2025 158 2183 2019 8441 427 8868 520 44 564 2025 158 2183 2020 8526 431 8956 520 44 564 2025 158 2183 2021 8611 435 9046 520 44 564 2025 158 2183 2022 8697 440 9136 520 44 564 2025 158 2183 2023 8784 444 9228 520 44 564 2025 158 2183 2024 8872 448 9320 520 44 564 2025 158 2183 2025 8960 453 9413 520 44 564 2025 158 2183

Kopā: 2005-2025 170472 8617 179089 10920 924 11844 42525 3308 45833


Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 20 gados būs 486 tūkst. tonnu (skat. 6.6. tab.). 6.6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)


Ventspils rajons


daudzums




reģionā: % t % t


2005 13656 208 1671 15535 5% 777 7651 0,0% 0 22410 2006 13969 212 1827 16009 7% 1081 7741 0,5% 12 22657 2007 14289 217 1865 16371 9% 1392 7831 1,0% 24 22786 2008 14617 221 1903 16741 10% 1716 7922 1,5% 36 22911 2009 14952 226 1942 17120 12% 2054 8015 2,0% 49 23031 2010 15295 230 1982 17507 14% 2407 8108 2,5% 62 23146 2011 15594 234 2016 17845 16% 2766 8189 3,0% 75 23193 2012 15900 238 2051 18189 17% 3138 8271 3,5% 88 23234 2013 16211 242 2086 18540 19% 3523 8354 4,0% 102 23269 2014 16529 246 2122 18897 21% 3921 8437 4,5% 116 23298 2015 16853 251 2158 19262 23% 4334 8522 5,0% 130 23319 2016 17183 255 2195 19633 24% 4761 8607 5,5% 144 23334 2017 17519 259 2233 20011 26% 5203 8693 6,0% 159 23342 2018 17863 264 2271 20397 28% 5660 8780 6,5% 174 23343 2019 18213 268 2310 20790 30% 6133 8868 7,0% 189 23336 2020 18569 273 2349 21191 31% 6622 8956 7,5% 205 23320

Geo Consultants


Gala versija

46


Ventspils rajons


daudzums




reģionā: % t % t


2021 18933 278 2389 21600 33% 7128 9046 8,0% 221 23297 2022 19304 282 2430 22017 35% 7651 9136 8,5% 237 23265 2023 19682 287 2472 22441 37% 8191 9228 9,0% 253 23225 2024 20068 292 2515 22874 38% 8749 9320 9,5% 270 23175 2025 20461 297 2558 23315 40% 9326 9413 10,0% 287 23115

Kopā: 2005-2025 355661 5280 45345 406286 96533 179089 2835 486008

6.4. Atkritumu daudzuma prognozes 3. scenārijs (pesimistiskā prognoze)

Pesimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem):

9. 6,7% 2005. gadā; 10. 6,5% no 2006. - 2010. gadam; 11. 5,5% no 2011. - 2025. gadam.


3) celtniecības atkritumu pārstrāde nenotiks.

Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005. – 2025. gadam sniegta 6.7. tabulā. 6.7. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)



2005 13656 208 2387 16251 2006 13947 212 2432 16591 2007 14243 216 2478 16937 2008 14546 220 2525 17291 2009 14855 224 2573 17652 2010 15171 228 2622 18021 2011 15443 232 2662 18337 2012 15719 236 2704 18658 2013 16001 239 2745 18986 2014 16288 243 2788 19319 2015 16580 247 2831 19657 2016 16877 250 2875 20002 2017 17179 254 2919 20353 2018 17487 258 2964 20710 2019 17801 262 3010 21073 2020 18120 266 3056 21442 2021 18445 270 3104 21819 2022 18775 275 3152 22202 2023 19112 279 3201 22591 2024 19454 283 3250 22988

Geo Consultants


Gala versija

47



2025 19803 288 3301 23391 Kopā: 2005-2025 349 501 5 190 59 578 414 269


Pārējo atkritumu daudzuma pesimistiskā prognoze atspoguļota 6.8. tabulā. 6.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)



rajons Kopā

2005 7271 368 7639 520 44 564 2025 158 2183 2006 7350 372 7721 520 44 564 2025 158 2183 2007 7430 376 7805 520 44 564 2025 158 2183 2008 7510 380 7890 520 44 564 2025 158 2183 2009 7591 384 7975 520 44 564 2025 158 2183 2010 7674 388 8062 520 44 564 2025 158 2183 2011 7744 391 8135 520 44 564 2025 158 2183 2012 7815 395 8210 520 44 564 2025 158 2183 2013 7887 399 8285 520 44 564 2025 158 2183 2014 7959 402 8361 520 44 564 2025 158 2183 2015 8032 406 8438 520 44 564 2025 158 2183 2016 8105 410 8515 520 44 564 2025 158 2183 2017 8180 413 8593 520 44 564 2025 158 2183 2018 8255 417 8672 520 44 564 2025 158 2183 2019 8330 421 8752 520 44 564 2025 158 2183 2020 8407 425 8832 520 44 564 2025 158 2183 2021 8484 429 8913 520 44 564 2025 158 2183 2022 8562 433 8994 520 44 564 2025 158 2183 2023 8640 437 9077 520 44 564 2025 158 2183 2024 8719 441 9160 520 44 564 2025 158 2183 2025 8799 445 9244 520 44 564 2025 158 2183

Kopā: 2005-2025 168743 8530 177273 10920 924 11844 42525 3308 45833


Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un mājsaimniecību atkritumu pārstrādes iespējas Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 20 gados būs 525 tūkst. tonnu (skat. 6.9. tab.). 6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)


Ventspils rajons


daudzums

Pārējo atkritumu daudzums Gads

Ventspils pilsēta Pilsētās Laukos

Kopā reģionā: % t


2005 13656 208 1671 15535 5% 777 7639 22397 2006 13947 212 1824 15983 6% 919 7721 22785 2007 14243 216 1859 16318 7% 1061 7805 23062 2008 14546 220 1894 16660 7% 1208 7890 23341 2009 14855 224 1930 17009 8% 1361 7975 23623

Geo Consultants


Gala versija

48


Ventspils rajons


daudzums

Pārējo atkritumu daudzums Gads

Ventspils pilsēta Pilsētās Laukos

Kopā reģionā: % t


2010 15171 228 1966 17365 9% 1519 8062 23907 2011 15443 232 1997 17671 10% 1679 8135 24128 2012 15719 236 2028 17983 10% 1843 8210 24349 2013 16001 239 2059 18299 11% 2013 8285 24572 2014 16288 243 2091 18622 12% 2188 8361 24795 2015 16580 247 2123 18950 13% 2369 8438 25019 2016 16877 250 2156 19283 13% 2555 8515 25244 2017 17179 254 2189 19623 14% 2747 8593 25469 2018 17487 258 2223 19969 15% 2945 8672 25695 2019 17801 262 2257 20320 16% 3150 8752 25922 2020 18120 266 2292 20678 16% 3360 8832 26150 2021 18445 270 2328 21043 17% 3577 8913 26378 2022 18775 275 2364 21414 18% 3801 8994 26607 2023 19112 279 2400 21791 19% 4031 9077 26836 2024 19454 283 2438 22175 19% 4269 9160 27066 2025 19803 288 2475 22566 20% 4513 9244 27297

Kopā: 2005-2025 349501 5190 44564 399255 51885 177273 524643

Geo Consultants


Gala versija

49

7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

7.1. Atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa programma

Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija, kā tas bija paredzēts, pabeigta 2004. gada septembrī. Svarīgākie pasākumi atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros ir sekojoši:

- uzbūvēts SA poligons “Pentuļi”, kas ļauj veikt atkritumu pieņemšanu un noglabāšanu jaunajā poligonā,

- rekultivētas visas reģiona vecās izgāztuves,

- Ventspils pilsētā izbūvētas divas stacijas šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, kas atrodas Jēkaba un Siguldas ielās,

- iepirkta tehnika atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām, t.sk. arī konteineri atkritumu dalītajai vākšanai.

Vienlaicīgi reģionā tiek veidota infrastruktūra, kas nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Ņemot vērā augšminēto, var skaidri formulēt īstermiņa programmas mērķus:

1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide visā Ventspils reģionā.

2. Dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas centra izveide esošajā SA poligonā “Pentuļi”.

3. Atkritumu kompostēšanas ierīkošana.

4. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzbūve poligona “Pentuļi” notekūdeņu attīrīšanai.

5. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide Ventspils pilsētā.

6. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā.

7. Sabiedrības informēšanas / izglītošanas kampaņa, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu.

7.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

Dalītajai atkritumu savākšanas sistēmai būtu jāietver sekojošu frakciju savākšana: papīrs / kartons, stikls, PET pudeles, metāls (t.sk. dzērienu bundžas), atlikusī atkritumu frakcija.

Darbu šādas sistēmas izveide Ventspils pilsētā jau ir uzsācis pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”. Šis pasākums jāorganizē arī otrā reģiona pilsētā – Piltenē, kā arī reģiona 13 lielākajos ciematos.

Kopumā ņemot, atkritumu dalītās vākšanas punkti būtu jānodrošina vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 300 un vairāk iedzīvotāji. Reģionā ir 11 šādi ciemati (skat. 2. pielikumu), bet ņemot vērā, ka Jūrkalnē un Zlēkās ir attiecīgi 298 un 290 iedzīvotāji, arī šie ciemati ietverti to skaitā, kur izveidojami dalītās atkritumu vākšanas punkti.

Tādējādi, nepieciešamais šādu punktu daudzums būtu: - Ventspils pilsētā – 146,

Geo Consultants


Gala versija

50

- Piltenē – 4, - lielajos ciematos – 13.

Kopumā būtu jāierīko 163 šādi punkti. Katrā no tiem būtu jābūt 5 konteineriem: 4 atkritumu dalītajai vākšanai un 1 – atlikušajai atkritumu daļai. Tomēr, ņemot vērā, ka Ventspils pilsētā jau ir izveidotas 2 stacijas atkritumu dalītajai vākšanai, punktu skaits Ventspils pilsētā tiek samazināts līdz 65. Savukārt, Piltenes pilsētā, ņemot vērā tās nelielo platību, tiek paredzēta nevis 4, bet 2 punktu ierīkošana. Tādējādi, kopējais punktu daudzums, kas īstermiņa programmas ietvaros tiek paredzēts atkritumu dalītajai vākšanai ir 80, tajā skaitā:

- Ventspils pilsētā – 65, - Piltenē – 2, - lielajos ciematos – 13.

Šī īstermiņa programmas sadaļa būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam ieskaitot. Ievērojami sarežģītāk ir noteikt, kas būs atbildīgs par tās ieviešanu un finansēšanu. Šī shēma varētu būt sekojoša:

2) organizējot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, pašvaldības paredz, ka līguma ietvaros ir jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana. Neapšaubāmi, ka tam, pirmkārt, jāparedz līdzekļi, kas jāsedz atkritumu radītājam. Sabiedrisko pakalpojumu regulators neparedz dalīto atkritumu vākšanu un tarifa ietvaros neakceptē izdevumus, kas nepieciešami šādas sistēmas izveidei. Otrkārt, šādas sistēmas izveidi var nodrošināt arī konkursā uzvarējusī firma, ja tiek slēgts ilgtermiņa (7 gadi vai vairāk) līgums par atkritumu apsaimniekošanu,

3) nodokļu atvieglojumus no Latvijas vides aizsardzības fonda par atkritumu dalīto vākšanu saņem divas organizācijas: SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”. Pirmajai organizācijai jau šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar atkritumu apsaimniekotājiem, t.sk. daļa no ieekonomētajiem līdzekļiem tiek novirzīta

Geo Consultants


Gala versija

51

konteineru iegādei atkritumu dalītajai vākšanai. Šis finansēšanas avots, protams, nevar kalpot kā galvenais, bet var sniegt jūtamu atbalstu it īpaši sistēmas izveidošanas sākotnējā posmā,

4) viena no prioritātēm, kas noteiktas līdzekļu saņemšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF), ir atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide. Tādējādi, šis fonds varētu kalpot kā viens no finansējuma avotiem dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanas mehānisms varētu tikt formulēts sekojoši:

1) atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi savās administratīvajās teritorijās ir pašvaldības, kas šo prasību iestrādā konkursa (pēc tam arī – līguma) noteikumos atkritumu apsaimniekošanai,

2) prasības praktiskais izpildītājs ir konkursā uzvarējusī firma, kuras līgumā noteikts kādā veidā un termiņos pašvaldības administratīvajā teritorijā ieviešama atkritumu dalītā vākšana un kādi būs realizācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi un avoti,

3) vadoties no principa “piesārņotājs maksā” – izdevumi par atkritumu dalīto vākšanu (mīnus ienākuma daļa, kas saņemta par otrreizēji pārstrādājamajām / izmantojamajām izejvielām) pilnībā būtu jāsedz atkritumu radītājam. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju – to, ka atkritumu dalītās savākšanas sistēma, pēc būtības, nav izveidota – sākotnējo investīciju apjoms ir pārāk liels, lai tās (caur tarifu) varētu nosegt atkritumu radītājs. Tāpēc, vismaz sistēmas izveides pirmajos 3 gados, jāplāno papildus līdzekļi, kas varētu nākt no ES puses (piemēram, ERAF), atkritumu apsaimniekotāja puses (noteikums, kas iestrādāts ilgtermiņa līgumā) un arī, kā minimums, no to pašvaldību puses, kas saņem daļu no dabas resursu nodokļa.

Poligonā “Pentuļi” tiek paredzēta atkritumu šķirošanas stacijas izveide. Tajā tiks pāršķiroti salīti savāktie šķirotie atkritumi (papīrs, kartons, PET u.c.). Atkritumu šķirošanas stacija ietvers šādu nepieciešamo infrastruktūru, aprīkojumu un tehniku:

- atkritumu šķirošanas staciju, t.sk. angāru un pamatni angāram, atkritumu šķirošanas līniju;

- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;

- lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas tiks pieslēgta jau poligonā eksistējošajai sistēmai;

- teritorijas apgaismošanas sistēmu (iekšējā un ārējā);

- ugunsdzēšanas aprīkojumu;

- tehniku šķirošanas stacijai: universālais iekrāvējs, dakšveida iekrāvējs (saķīpotā materiāla transportam), prese 40 t.

Atkritumu šķirošanas stacijas jauda – līdz 7,5 tūkst. t/gadā, izvietošanai nepieciešamā platība – apmēram 0,5 ha.

Orientējošie izpildes termiņi:

- atkritumu dalītās vākšanas punkti līdz 2010. gadam;

- atkritumu šķirošanas stacija līdz 2008. gadam.

Geo Consultants


Gala versija

52

7.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

Atkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā resursu taupības princips. Papildus, pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” veic arī pilsētas apzaļumošanu – tas nozīmē, ka būtu tirgus, kur šo kompostu varētu izmantot.

Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, sākotnēji Ventspils pilsētā uz kompostēšanu varētu novirzīt apmēram 3500 m3 atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku – dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). Pēc kompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams, galvenokārt, Ventspils pilsētas apzaļumošanas vajadzībām.

Atbildīgais par kompostēšanas laukuma izveidi būtu pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”, kas jau šobrīd veic esošā kompostēšanas laukuma, kas atrodas Ventspils pilsētā, Jēkaba ielā 29, apsaimniekošanu. Jaunais kompostēšanas laukums būtu veidojams vai nu pie SA poligona “Pentuļi” vai kādā citā vietā, kur to pieļauj LR MK 2002. gada 20. augusta noteikumu Nr. 365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli”. Pēc būtības, minētais dokuments attiecas tikai uz notekūdeņu dūņu, bet ne atkritumu kompostēšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd nav noteikumi, kas reglamentētu atkritumu kompostēšanu, šis ir vienīgais dokuments, kas varētu tikt piemērots konkrētajā gadījumā.

Finansēšanas avoti varētu būt dažādi: Eiropas Savienības fondi, kas izmantojami atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai, Ventspils pilsētas dome, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, t.i. Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.

Šāds kompostēšanas laukums būtu jāierīko pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu organisko atkritumu daļu, kas tiek noglabāta poligonā “Pentuļi”. Orientējošais izpildes termiņš – 2006. gads.

7.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā “Pentuļi”

Infiltrāta attīrīšanai nepieciešams uzstādīt speciālas iekārtas, kuru jaudai jābūt līdz 50 m3/dnn. Ir veikts dažādu iespējamo attīrīšanas tehnoloģiju izvērtējums un konstatēts, ka pie nepatstāvīga attīrāmā ūdens daudzuma un ārkārtīgi mainīgā ūdens ķīmiskā sastāva, optimālais variants ir reversās osmozes attīrīšanas metodes izmantošana.

Orientējošais būvniecības termiņš – 2007.-2008. g. 7.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

Līdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas, remonta un celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide. Saskaņā ar esošo statistiku Ventspils pilsētā 2003. gadā bija 2280 m3 celtniecības atkritumu, kurus pārstrādājot varētu tikt iegūts materiāls, kas nepieciešams teritoriju uzbēršanai, izmantojams ceļu būvei u.t.t.

Pašreiz Ventspilī jau darbojas SIA “Stalkers K” apsaimniekotais būvgružu pieņemšanas laukums “Mauri”, kurā notiek ne tikai būvgružu pieņemšana, bet arī šķirošana un apstrāde.

Ņemot vērā to, ka celtniecības / būvgružu atkritumu pārstrāde ir ekonomiski izdevīgs pasākums, īstermiņas programmas ietvaros līdzekļi centra izveidei netiek paredzēti, pieņemot, ka nepieciešamās investīcijas veiks privātie uzņēmumi, kas ieinteresēti šī biznesa attīstībā.

Geo Consultants


Gala versija

53

7.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

Lielgabarīta atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie atkritumu poligona “Pentuļi” vai pie Ventspils. Lielgabarīta atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 2000 m2 liels asfaltēts laukums.

7.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

Veselības aprūpes atkritumus uzskata par bīstamajiem atkritumiem un tiek iedalīti divās grupās:

- parastie sadzīves atkritumi;

- bīstamie atkritumi.

Parastie sadzīves atkritumi, kas veidojas slimnīcās, iedalāmi sekojošās 2 galvenajās grupās:

- atkritumi līdzīgi mājsaimniecību saražotiem atkritumiem, piemēram, dažādi iepakojuma materiāli (papīrs, kartons u.c.), pārtikas atkritumi u.c.;

- pārtikas atkritumi, kas nāk no slimnīcu ēdnīcām un kafejnīcām.

Veselības aprūpes bīstamie atkritumi, savukārt, iedalāmi sekojošās kategorijās: 1. patoloģiskie atkritumi (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.); 2. radioaktīvie atkritumi; 3. ķīmiskie atkritumi (atkritumu atlikumi no tīrīšanas un dezinficēšanas); 4. infekciozie atkritumi (visi atkritumi, kas var izraisīt saslimšanu, atkritumi no

laboratorijām, hemodialīzes procesa, šļirces u.c.); 5. lietotie asie medicīniskie instrumenti (adatas, skalpeļi, sasisti termometri u.c.); 6. farmaceitiskie atkritumi (dažādi farmaceitiski produkti, zāles u.c., kuru

turpmāka lietošana nav iespējama).

Atbilstoši LR likumdošanai visi veselības aprūpes atkritumi ir jāvāc, jātransportē, jāuzglabā un jāutilizē atsevišķi no sadzīves atkritumiem, kas nozīmē, ka šo atkritumu nonākšana uz SA poligonu nav pieejama (aizliegta). Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Bīstamo veselības aprūpes atkritumi utilizācija norisinās sekojošā veidā: - patoloģiskos atkritumus apsaimnieko SIA “Lautuss”, - šķidrumus, ko izmanto rentgenuzņēmumu attīstīšanai un fiksēšanai savāc SIA

“Orelat” un SIA “Flera” (100% apjomā); - medicīniskus instrumentus – SIA “Arnika”.

Pēc ISWA datiem veselības aprūpes atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropā svārstās no 0,6 kg Spānijā līdz 2,6 kg Īrijā.

7.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Tiek pieņemts, ka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgs bizness. Tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam, ņemot vērā, ka šo darbu organizēs un veiks speciāli uzņēmumi.

Geo Consultants


Gala versija

54

7.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Elektrisko un elektronisko atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie atkritumu poligona “Pentuļi” vai Ventspils. Šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 5000 m2 liels ūdensnecaurlaidīgs laukums aprīkots ar lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas sistēmu, kā arī jāizbūvē angārs šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai pirms to nodošanas demontāžai. Laukuma apkalpošanai nepieciešami 2 riteņtraktori.

7.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

Tiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks pabeigta orientējoši 2010. gadā. Šī sistēma ietvers:

1) atkritumu savākšanas stacijas (kopā Valstī – 7) un bīstamo atkritumu savākšanas punktus katrā no rajonu centriem un Valsts nozīmes pilsētām, kur nav paredzēta staciju izveide,

2) bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu Dobeles rajona Zebrenes pagastā. Pie poligona būs arī bīstamo atkritumu fizikāli – ķīmiskās apstrādes centrs,

3) azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas poligonu Saldus rajona Brocēnu novada “Dūmiņos”. Poligons jau ir uzbūvēts, bet vēl netiek izmantots,

4) bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtu, kas jau ir uzbūvēta un atrodas Olaines pilsētā, bet, diemžēl, tehnisku iemeslu dēļ vēl nedarbojas,

5) dažādu atstrādāto eļļu un riepu utilizāciju kas, kā tas norisinās arī šobrīd, tiks veikta Brocēnu šīfera rūpnīcā,

6) dzīvsudrabu saturošo lampu utilizāciju, kas arī turpmāk tiks veikta Liepājā, Demerkurizācijas centrā,

7) akumulatoru savākšanu un utilizāciju, ko arī turpmāk veiks šajā strādājošās specializētās firmas.

Valsts sistēmas ietvaros paredzēta bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveide Ventspils pilsētā. Šajā stacijā tiks savākti kā bīstamie rūpniecības, tā arī bīstamie sadzīves atkritumi. Stacijas celtniecības un saistītās izmaksas būs ietvertas Pieteikuma formā ES Kohēzijas fondam, kuras sagatavošanu tiek plānots pabeigt 2005. gada 2. ceturksnī.

Bīstamo atkritumu savākšanas shēma (izpildītāji, pienākumi, atbildība) šobrīd vēl nav skaidra. 2005. gada sākumā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācijai Vides ministrijas padotībā izveidota bezpeļņas organizācija Valsts SIA “BAPA” (Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūra), bet tās funkcijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sfērā, pēc projekta ieviešanas, nav noteiktas.

Visticamāk, ka bīstamie atkritumi uz to utilizācijas / apglabāšanas vietām no bīstamo atkritumu savākšanas stacijas Ventspilī tiks nogādāti centralizēti. Tādējādi, Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” uzdevums būs savākto bīstamo atkritumu nogāde uz Bīstamo atkritumu savākšanas staciju Ventspilī.

Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav īsti skaidrs projekta saturs (Pieteikuma forma Kohēzijas fondam vēl nav nosūtīta uz Briseli) un, līdz ar to, realizācijas termiņi, pie šī jautājuma risināšanas jāatgriežas brīdī, kad tiks uzsākta Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas

Geo Consultants


Gala versija

55

projekta realizācija (orientējoši – 2007. gadā). Principā, pastāv 3 alternatīvas šo atkritumu apsaimniekošanai:

- bīstamo sadzīves atkritumu pieņemšana, īslaicīga uzglabāšana divās Ventspils pilsētas šķiroto atkritumu savākšanas stacijā vai tieši Bīstamo atkritumu savākšanas stacija, un atkritumu nodošana utilizācijai, kad būs izveidota nepieciešamā infrastruktūra,

- bīstamo sadzīves atkritumu atšķirošana no kopējās atkritumu plūsmas poligonā “Pentuļi”,

- speciālas sistēmas izveide sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai, ņemot vērā tās aktivitātes, kas tiek konkrēti paredzētas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas Valsts sistēmā.

Visticamāk, ka līdz ar bīstamo atkritumu Valsts apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu būs nepieciešama augšminēto 3 alternatīvu kombinācija. Izdevumi (investīciju un ekspluatācijas) par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu jāietver tarifā par atkritumu apsaimniekošanu.

7.1.10. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa

Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi izskatīti 8. nodaļā.

7.2. Atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa programma

Ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas plāns paredzēts laika posmam no 2014. gada līdz 2025. gadam ieskaitot. Plāns sagatavots ņemot vērā sekojošus apsvērumus:

1) likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā,

2) konkrētās prasības reģiona atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras turpmākajai attīstībai.

Sekojoši priekšnoteikumi ņemti vērā, sagatavojot ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas plānu:

1) likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā būtiski nemainīsies,

2) atbildības un pienākumu sadalījums atkritumu apsaimniekošanas jomā saglabāsies tāds, kāds tas ir šobrīd.

Ja tomēr abās minētajās jomās norisinās būtiskas izmaiņas, tad nepieciešamas šī plāna korekcijas.

7.2.1. Ilgtermiņa programmas uzdevumi

Vadoties no esošajām likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasībām, ilgtermiņa programmai, pieņemot, ka īstermiņa programmas ietvaros noteiktie mērķi tiks sasniegti, tiek noteikti sekojoši uzdevumi:

1. Laika posmā līdz 2015. gadam centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt 100% pilsētu iedzīvotāju un, kā minimums, 75% lauku iedzīvotāju.

2. Līdz 2020. gadam pilnībā ieviest dalītās atkritumu savākšanas sistēmu Ventspils reģionā. Līdz 2025. gadam nodrošināt, ka 40% no kopējā mājsaimniecības

Geo Consultants


Gala versija

56

atkritumu daudzuma (svara mērvienība) tiek novirzīti otrreizējai pārstrādei un izmantošanai. Pārstrādes jaudām attiecīgi, kā minimums, jāpieaug no 4,0 tūkst. t 2014. gadā (21% no savāktajiem atkritumiem) līdz 9,4 tūkst. t 2025. gadā (40% no kopējā apjoma).

3. Gadu pirms SA poligona “Pentuļi” 1. kārtas krātuves ekspluatācijas izbeigšanas (orientējoši 2017. gads) ierīkot 2. kārtas krātuvi. Termiņš ir orientējošs, jo – ņemot vērā atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu – krātuves 1. kārtas izmantošanas ilgums noteikti pagarināsies.

4. Pakāpeniski samazināt poligonā noglabājamo organisko un inerto atkritumu daļas, veicot to kompostēšanu un pārstrādi. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu, saskaņā ar esošo likumdošanas aktu prasībām, 2020. gadā samazināt līdz 35% no 1995. gadā apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma.

5. Izveidot kompleksu biodegradējamo atkritumu pārstrādes centru (bioreaktoru), kur vienlaicīgi tiktu pārstrādāti kā mājsaimniecības organiskie atkritumi, tā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas. Orientējošais izpildes termiņš – 2020. gads.

6. Pēc 1. kārtas krātuves slēgšanas (orientējoši 2017. gads) ierīkot biogāzes utilizācijas sistēmu SA poligona “Pentuļi” 1. kārtas šūnā. Atkarībā no biogāzes daudzuma un sastāva noteikt tās utilizācijas veidu (ar vai bez enerģijas ražošanas).

7. Nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei 2015. gadā sasniegt 85% no to kopējā daudzuma (svara procenti).

8. Sākot ar 2015. gadu pilnībā ieviest elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) savākšanas – pārstrādes sistēmu, kuras realizācija jānodrošina šo materiālu / tehnikas ražotājam.

7.2.2. Vispārējās pieejas raksturojums

Plānojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ilgtermiņa perspektīvā, jāievēro ne tikai likumdošanas un stratēģiskajos dokumentos noteiktās prasības, bet arī vispārējie atkritumu apsaimniekošanas principi. Galvenie no tiem noteikti kā sekojoši:

1. Atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana.

2. Atkritumu otrreizējās pārstrādes un izmantošanas, kā atkritumu izmantošanas enerģijas ieguvei, attīstība, ieskaitot bioreaktora uzbūvi atkritumu un notekūdeņu dūņu pārstrādei.

3. Atkritumu droša apglabāšana, nodrošinot poligona “Pentuļi” turpmāko attīstību.

4. Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.

5. Atkritumu radītāja atbildības principa ieviešana.

6. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa (jautājums izskatīts 8. nodaļā).

Lai varētu plānot atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšanu, pirmkārt, ir jānodrošina stingra radīto atkritumu daudzuma un sastāva uzskaite un, otrkārt, vadoties no uzskaites rezultātiem, jāveic rūpīga atkritumu daudzuma un sastāva analīze, lai atbildētu uz vienu, bet galveno jautājumu: “Kāpēc šie atkritumi tiek saražoti un vai ir iespējams izvairīties no to rašanās ?”. Tikai pēc tam, kad izprasti atkritumu veidošanās iemesli, var tikt noteikti

Geo Consultants


Gala versija

57

risinājumi atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšanai. Pēc būtības, iespējamie risinājumi, prioritārā secībā, balstās uz sekojošu principu izmantošanu:

- atkritumu daudzuma samazināšana to veidošanās vietās,

- atkritumu otrreizējā pārstrāde un izmantošana, t.sk. atkritumu izmantošana enerģijas ieguvei,

- atkritumu apglabāšana un.

Atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana

Atkritumu kopējais apjoms, t.sk. bioloģiski grūti noārdāmo, strauji pieaug un tiek prognozēts, ka saglabājoties patreizējiem atkritumu ražošanas pieauguma tempiem, to apjoms laika posmā līdz 2025. gadam var pieaugt pat vairākas reizes. Tāpēc vienīgā metode kā novērst šo tendenci vai, kā minimums, samazināt tās attīstības ātrumu ir preventīvas darbības veikšana – šajā gadījumā – atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana..

Atkritumu daudzuma samazināšana var tikt panākta, nodrošinot sekojošu mērķu un / vai uzdevumu realizāciju:

1) labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu dažādu produktu / materiālu ražošanai,

2) vienreizēji izmantojamos, t. sk. bioloģiski grūti noārdāmo, materiālu aizstāšana ar otrreizēji (vairākkārtēji) izmantojamiem, vai – ja tas nav iespējams – ar bioloģiski viegli noārdāmiem materiāliem,

3) atkritumu daudzuma samazināšanu to veidošanās vietās, t. sk. nodalot dažāda sastāva atkritumu plūsmas un veicot atkritumu dalīto vākšanu to veidošanās vietās.

Reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānā pilnībā jāietver pasākumi 3. mērķa realizācijai, bet, savukārt, 1. un 2. mērķu realizācija jāveic Nacionālā līmenī, regulējot to ieviešanu ar nepieciešamo likumdošanas aktu pieņemšanu un ekonomiskā atbalsta nodrošināšanu / sankciju veikšanu.

Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde

Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde, pēc būtības, ir atkarīga no 3 galvenajiem faktoriem:

1) tirgus esamība otrreizēji izmantojamajiem un pārstrādājamajiem atkritumu materiāliem,

2) infrastruktūras esamība atšķiroto atkritumu materiālu otrreizējai pārstrādei,

3) sistēmas esamība otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšanai to veidošanās vietās.

Šobrīd tirgus eksistē, ja ne visiem, tad lielākajai daļai materiālu, kas atdalīti no kopējās atkritumu plūsmas (papīrs / kartons, metāli u.c.). Turklāt, šo tirgu var sadalīt trijās daļās:

1) tirgus materiāliem, kuru pārstrāde ir ekonomiski izdevīga (papīrs, metāls, plastmasas, stikls u.c.). Šajā gadījumā dalītās atkritumu sistēmas ieviešana ir izdevīga kā atkritumu apsaimniekotājam (papildus ieņēmumi), tā arī produktu ražotājiem (lētas izejvielas),

2) tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (tetrapakas, gumijas izstrādājumi, liela daļa organisko atkritumu u.c.). Šajā gadījumā dalītā atkritumu

Geo Consultants


Gala versija

58

vākšana var tikt ieviesta tikai tajā gadījumā, ja tiek paredzēti nodokļu atvieglojumi šo atkritumu savākšanai / pārstrādei, jo - pretējā gadījumā – neviena no pusēm nav ieinteresēta šo materiālu savākšanā / realizācijā,

3) tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (sadzīves bīstamie atkritumi, daļa no lielgabarīta atkritumiem, datori u.c.), bet kuru savākšanu nosaka atkritumu radītāja atbildības princips, kas noteikts likumdošanas aktos. Šajā gadījumā konkrētā produkta cenai ir jāietver tā utilizācijas izmaksas, un ražotājs ir atbildīgs par konkrētā atkritumu veida savākšanu pārstrādei / attīrīšanai (nolietoti transportlīdzekļi, ledusskapji, veļas mašīnas, TV un radio aparāti u.c.).

Otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšana var tikt nodrošināta izmantojot dažādus variantus, tajā skaitā:

- atkritumu dalītās savākšanas punktu turpmākā attīstība pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās. Šīs sadaļas realizācija paredzēta īstermiņa programmas ietvaros, bet 2-3 gadus pēc sistēmas ieviešanas jāveic tās izvērtējums un optimizācija, nosakot, ja nepieciešams, optimālo punktu skaitu, izvietojamu un tajos šķiroti savācamo atkritumu veidus. Pie šī jautājuma izskatīšanas noteikti jāatgriežas arī ilgtermiņa programmas ietvaros, jo šobrīd ir grūti prognozēt kādi, papildus tradicionāli šobrīd savācamajiem, atkritumu veidi tiks ietverti dalītās vākšanas sistēmā,

- šķiroto atkritumu savākšanas staciju izveide reģiona pilsētās un lielākajos ciematos tiek paredzēta īstermiņa programmas ietvaros. Pēc staciju izveides un pirmajiem to ekspluatācijas gadiem būs jāizvērtē to darbības rezultāti un efektivitāte un, vadoties no iegūtajiem rezultātiem, jānosaka papildus, ja tas ir nepieciešams, staciju skaits un novietojums,

- bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas / atdalīšanas no kopējās atkritumu plūsmas sistēmas turpmākā attīstība, piesaistot ražotājus, kas būs atbildīgi par to vai citu atkritumu veidu utilizāciju. Šis pasākums var tikt veikts tikai pēc tam, kad likumdošanas aktos tiks noteikta radītāja atbildība par konkrēto atkritumu veidu utilizāciju,

- depozītsistēmas ieviešana. Šai sistēmai, kā minimums, būtu jāietver pudeļu (stikla) un dzērienu bundžiņu savākšana, piemēram, pie lielveikaliem,

- specifisko atkritumu veidu savākšanas – nodošanas pārstrādei sistēmas izveide, t.sk. sekojošiem atkritumu veidiem: Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un nolietotiem transportlīdzekļiem.

Bioreaktora izveide

Prognozēts, ka Ventspils reģionā laika posmā no 2015. gada līdz 2025. gadam veidosies no 19,8 tūkstoši līdz 23,6 tūkstoši t mājsaimniecības atkritumi. Pieņemot, ka 25% no atkritumiem veido pārtikas atkritumi, var pieņemt, ka šajā laika posmā būs jāapsaimnieko no 5 tūkst. līdz 6 tūkst. t pārtikas atkritumu. Papildus, gadā veidojas apmēram 1,2 tūkst. t dūņu no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Līdz ar to bioreaktorā varētu tikt pārstrādātas 6,2 tūkst. līdz 7,2 tūkst. t. organisko atkritumu. Pieņemot, ka daļa no mājsaimniecības atkritumiem tiks noglabāta poligonā, var secināt, ka bioreaktora jaudai jābūt apmēram 5 tūkst. t.

Geo Consultants


Gala versija

59

Atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākā attīstība

Tiek paredzēts, ka SA poligona “Pentuļi” 1. kārta tiks izmantota, kā minimums, 12 gadus, tas ir, līdz 2017. gadam ieskaitot. Tādējādi, jau ap 2017. gadu jāparedz poligona pirmās kārtas šūnas rekultivācija. Papildus, jāparedz biogāzes savākšana un utilizācija no poligona pirmās kārtas šūnas. Orientējoši šī sistēma pilnībā jāpabeidz līdz poligona pirmās kārtas šūnas ekspluatācijas pabeigšanai – orientējoši 2017. gadā

Neapšaubāmi, ja strauji attīstīsies atkritumu dalītās vākšanas un otrreizējās pārstrādes / izmantošanas sistēma. Ļoti iespējams, ka poligona 1. kārtas šūnas izmantošanas termiņš var būt ilgāks kā tas šobrīd paredzēts. Šajā gadījumā augšminēto plānojamo aktivitāšu izpildes termiņi nobīdīsies proporcionāli faktiskajam poligona izmantošanas ilgumam.

Tādējādi, orientējoši 2017. gadā jāparedz poligona 2. kārtas šūnas izbūve. Svarīgi atzīmēt, ka ietekmes uz vidi novērtējums veikts par visu poligona, kura izmantošanas ilgums plānots uz 50 gadiem, teritoriju un zeme nākošo kārtu atkritumu apglabāšanas šūnu izveidei ir rezervēta jau šobrīd.

Ventspils pilsētā perspektīvā tiek plānota TEC būvniecība, kur kopējais izdedžu daudzums varētu sasniegt 12 – 15 t gadā. Šajā gadījumā atkritumu apglabāšanas šūnas ekspluatācijas laiks tiešām samazinātos gandrīz uz pusi. Tāpēc, nākotnē jāparedz divas iespējamās alternatīvas:

1) Poligons “Pentuļi” paredzēts SA apglabāšanai , TEC atkritumi par tādiem nav uzskatāmi un var pieņemt, ka to noglabāšanai veidojams speciāls poligons.

2) vienlaicīgi, izdedži, kas nāks no TEC acīmredzot neietilpst bīstamo atkritumu kategorijā. Tāpēc principā ir iespējama šo atkritumu apglabāšana poligonā “Pentuļi” paredzot adekvātu apmaksu par noglabāto atkritumu tonnu, kas ļautu akumulēt līdzekļus jaunas šūnas izbūvei agrāk, kā tas bija plānots. Diemžēl šobrīd nav skaidri konkrēti TEC celtniecības termiņi, tāpēc pašvaldībai jāpieņem lēmums par TEC izdedžu apglabāšanu:

- vai tiem nepieciešams speciāls poligons

- vai var tikt izmantots poligons “Pentuļi”

Ja tiek pieņemts lēmums par poligona “Pentuļi” izmantošanu, tad nosakāms prognozējamais atkritumu apglabāšanas tarifs ņemot vērā poligona izmantošanas laika samazināšanos.

Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem

Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions, atsevišķi ņemot, ir viens no ekonomiski visstabilākajiem reģioniem Latvija, bet atkritumu daudzums, kas veidojas reģionā, salīdzinot ar vairumu no citiem Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, ir relatīvi neliels. Tāpēc, lai tajā varētu nodrošināt ekonomiski attaisnotu dažādu atkritumu veidu savākšanu otrreizējai izmantošanai un pārstrādei, jārekomendē sadarbība ar kaimiņu atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, kas ir, it īpaši Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionu. It īpaši šī sadarbība nepieciešama attiecībā uz sekojošu atkritumu veidu nodošanu pārstrādātājiem vai atkritumu pārstrādi:

1. Plastmasas atkritumi, t.sk. arī PET pudeles.

2. Papīra / kartona atkritumi.

3. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.

Geo Consultants


Gala versija

60

4. Nolietoti transportlīdzekļi, kā arī citi metālus saturošie atkritumi.

5. Dažādi mājsaimniecības atkritumi: tetrapakas, lupatas u.c.

Sadarbība starp reģioniem nepieciešama, lai varētu:

- nodrošināt nodošanai pārstrādei / pārstrādes veikšanas, pēc iespējas, lielākus atkritumu apjomus, tādējādi samazinot to savākšanas un transportēšanas izmaksas,

- samazināt nodokļu atvieglojumus otrreizēji izmantojamo atkritumu savākšanai, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šis process - vismaz attiecībā uz daļu no atkritumu materiāliem, kas tiks savākti otrreizējai izmantošanai, būs ekonomiski neizdevīgs, bet nepieciešams no resursu taupīšanas un vides saudzēšanas viedokļiem.

Sadarbības princips starp reģioniem, izņemot pašu ieguldījumus, var ietvert arī:

- produktu ražotāju piesaisti, ja attiecīgi tiks sakārtoti likumdošanas akti atkritumu pārstrādes jomā, nosakot radītāja atbildību,

- dažādu investoru piesaisti, ja tiks paredzēti nodokļu atvieglojumi atkritumu pārstrādei un, šajā gadījumā, tas būs ekonomiski attaisnots bizness,

- ES fondu līdzekļu piesaisti atkritumu pārstrādes jaudu izveidei.

Faktiski minētais, ļoti lielā mērā, ir atkarīgs no Valsts politikas atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet ir skaidrs, ka lai ievērotu jau esošo Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasības, nepieciešams:

1. Kā minimums, līdz 2015. gadam izveidot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes jaudas vai vienoties ar šo atkritumu iespējamajiem pārstrādātājiem ārzemēs, paredzot atkritumu pārstrādes izmaksu finansēšanu.

2. Vēlākais līdz 2015. gadam izveidot nolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmu, t.sk. paredzot to demontāžu (plastmasu, bīstamo atkritumu u.c. atdalīšana), lai nodrošinātu pārstrādātāja prasības šo atkritumu sastāvam.

Materiālu / produktu ražotāju un atkritumu radītāja atbildības principa ieviešana

Valsts likumdošanā jāparedz, ka produkta / materiāla ražotājs ir atbildīgs par produkta / materiāla utilizāciju pēc tā lietošanas termiņa izbeigšanās vai izmantošanas. Principiāli šeit iespējami vairāki risinājumi, bet visvienkāršākais būt ietvert izmantoto produktu / materiālu utilizācijas izmaksas produkta cenā (EEIA, nolietoti transportlīdzekļi, baterijas, datori, ledusskapji u.t.t.).

Jau šobrīd Latvijā ir ieviests princips “piesārņotājs maksā”, kas šajā gadījumā nozīmē to, ka atkritumu radītājs ir atbildīgs par radīto atkritumu utilizāciju vai, precīzāk, tam ir jāsedz izmaksas, kas saistās ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un utilizāciju. Visām šīm izmaksām 100% apmērā jābūt ietvertam tarifā par atkritumu apsaimniekošanu.

Geo Consultants


Gala versija

61

8. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU

Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir iespējama, pēc būtības, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi:

1) problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi;

2) ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas risināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai uzdevumu sasniegšanai.

Iepriekšējās Plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski – finansiālie aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma realizācijas nodrošināšanai.

Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītības līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kā atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet – no otras puses – materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzuma samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu / pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot (samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu.

8.1. Īss problēmas raksturojums

Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai.

1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā", kas norāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un tai savlaicīgi jāsniedz visa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas likumdošana nosaka, ka valsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par visiem jautājumiem un notikumiem, kas saistīti ar vidi.

Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu pārvaldības sekmīgu ieviešanu, jo - lielākā vai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem, pie tam katrs iedzīvotājs ir saistīts ar vairāk kā vienu no atkritumu radīšanas vietām. Šajā sakarībā ikvienu iedzīvotāju var aplūkot kā atkritumu pārvaldības darbinieku dažādos sektoros.

Lai Reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta programma darbam ar sabiedrību.

8.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

Plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:

Geo Consultants


Gala versija

62

1. Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni vides aizsardzības, īpaši atkritumu pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzuma samazināšanās un resursu taupības jautājumiem;

2. Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību, vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem;

3. Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās vides aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu;

4. Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;

5. Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

8.3. Mērķa grupas

Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. Informācijas – izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā, kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām.

8.4. Vispārējā informācija

Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:

1) vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas, skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību;

2) regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;

3) skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas gadījumā.

Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo publiskais apskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tās realizācijas gaitu.

8.5. Specifiskā informācija un pasākumi

Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:

- mājsaimniecības;

- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji;

- Valsts un pašvaldību iestādes;

- bērni un skolu jaunatne;

- ražošanas uzņēmumi;

- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas.

Geo Consultants


Gala versija

63

Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET, bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu un nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidi var būt ļoti dažādi, tajā skaitā:

1. Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu publicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām, kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā;

2. Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu, tālruni u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju;

3. Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiem vietējās avīzēs, TV un radio;

4. Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu: kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml;

5. Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c;

6. Īpašas atšķirības zīmes – dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkām un vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā;

7. Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina pašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c;

8. ”Karstās” telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai;

9. Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tam paredzētos laikos.

Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī par likumdošanu kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā. Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciāla telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamības gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu [17].

Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecuma iestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratni ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumu vākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - “Zaļā punkta skola”.

Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisku organizāciju veidošanai, kurās var apvienoties cilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs.

Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi.

Geo Consultants


Gala versija

64

8.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 8.1. tabulā. Ikgadējās kopējās izmaksas nepieciešamas sabiedrības informēšanai un izglītošanai tiek vērtētas aptuveni 8 tūkst. Ls, t.i. 20 gadu laikā – 160 tūkst. Ls.

Tiek paredzēts, ka informācijas – izglītošanas kampaņu veiks Ventspils pilsētas pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”. 8.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi

Pasākums Atbildīgā institūcija / iestāde

Pasākuma realizācijas laiks

Veicama iedzīvotāju aptauja, kurā jānoskaidro iedzīvotāju pašreizējā attieksme pret jauno – šķiroto atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmu, konstatējot iedzīvotāju gatavību iesaistīties tajā, informētību un attieksmi pret to. Atklāt iespējamās problēmas, kas varētu rasties mājsaimniecībās, ieviešot jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Konstatēt iedzīvotāju gatavību maksāt par pakalpojumiem:

- šķirojot atkritumus – lētāk - nešķirojot – dārgāk

Izanalizējot iegūtos aptauju rezultātus, noskaidrot iedzīvotāju gatavību iesaistīties jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un atbilstoši tam izvēlēties nepieciešamās sabiedrības informēšanas un izglītošanas metodes un intensitāti.

SIA “Ventspils labiekārtošanas

kombināts”

Līdz 2005. gada beigām.

Vienotu saistošo noteikumu pieņemšana visās pašvaldībās. Katrā pašvaldībā jau ir atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi, bet to prasībām jābūt vienotām visā reģionā.

Pašvaldības Līdz 2005. gada beigām.

Datu bāzes veidošana: - vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;- informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sadzīves

atkritumu savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu; - informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu

savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu; - kur ,kā un kādus atkritumus reģionā var nodot atkritumu

noglabāšanai; - kur, kā un kādus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei - atkritumu poligons, tā darbības principi.


kombināts”

Plāna realizācijas laikā

Kontrole un vērtējumi par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu norises gaitu. Ieviest informatīvo telefonu pa kuru reģiona iedzīvotāji var paust savu viedokli, ieteikumus un sūdzības par notiekošo reģionā. Kā arī informēt par nelikumībām vai neaktīviem kaimiņiem, kuriem būtu pievēršama īpaša vērība. Kā arī sniegt ziņas par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti.


kombināts”


Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās. Informatīvi pasākumi konkrētām mērķauditorijām, izmantojot kā uzskates līdzekļus drukātos un video materiālus, kā arī atkritumu konteineru un atkritumu savākšanas tehnikas demonstrēšanu. Piesaistot mērķauditorijas un masu mēdiju uzmanību atkritumu šķirošanas nozīmībai un tam kā to praktiski visvienkāršāk veikt.

Pašvaldības, SIA “Ventspils

labiekārtošanas kombināts”

Periodiski Plāna realizācijas laikā

Informācija masu mēdijos. Veicams nepārtraukts, sistemātisks darbs ar žurnālistiem sniedzot informāciju par visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti valstī un pašvaldībās atkritumu pārvaldības jomā, par notikumiem kas tiek organizēti gan valstī, gan Ventspils reģionā un katrā konkrētajā pašvaldībā. Sniegt informāciju par atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanas norisēm un iedzīvotāju atsaucību vai neatsaucību uz šīm norisēm. Izmantot masu mēdijus kā informācijas kanālu informācijas nodošanai sabiedrībai un arī informācijas saņemšanai no iedzīvotājiem.

Pašvaldības, SIA “Ventspils

labiekārtošanas kombināts”


Audiālu un vizuālu dokumentālo un izglītojošo materiālu veidošana. Sadarbojoties ar vietējo televīziju un radio stacijām varētu tikt veidoti sižeti par to kas labs un slikts atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek reģionā, organizēti konkursi par vides jautājumiem, utt.


kombināts”


Akcijas. Vairākas reizes gadā pašvaldībās varētu tik organizētas akcijas, kuru laikā tiek vākti kādas noteiktas kategorijas atkritumi. Piemēram PET, stikls, kartons un Pašvaldības Plāna realizācijas

laikā

Geo Consultants


Gala versija

65

Pasākums Atbildīgā institūcija / iestāde

Pasākuma realizācijas laiks

papīrs. Pašlaik šādas akcijas organizē “Zaļais punkts” un “Zaļā josta”. Ir notikušas vairākas līdzīgas akcijas pašvaldībām sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, bet turpmāk tās varētu kļūt par tradīciju un aptvert lielāku skaitu savācamo atkritumu veidu. Akcijas rīkojams arī tad, kad tiek atvērts kāds jauns šķiroto atkritumu savākšanas laukums un tam līdzīgi. Talkas. Pašvaldībās organizējamas talkas, gan jau ierastās pavasara un rudens talkas, gan ar speciālu nozīmi sakopt kādu konkrētu vietu – piemēram pludmali. Šajā laikā varētu tik izvietoti speciāli dalītās atkritumu vākšanas konteineri, kas talkas dalībniekiem parādītu cik vienkārši ir atkritumus dalīt.

Pašvaldības Plāna realizācijas laikā

Informatīvu brošūru izveidošana un izplatīšana reģiona iedzīvotājiem ar informāciju par:

- vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;- vispārīga informācija par atkritumu pārvaldības sistēmu reģionā; - informācija par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to kādu

ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi; - par pakalpojumiem kādi tiek sniegti reģionā atkritumu

apsaimniekošanas jomā; - atkritumu poligona darbības principi - iespēju iesaistīties sabiedriskās organizācijās, - iespējām piedalīties pašvaldību organizētajās talkās un akcijās.

Informatīvo brošūru izplatīšanā iesaistīt Latvijas pasta nodaļas, veikalus, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, lai informācija varētu nokļūt pie ikviena reģiona iedzīvotāja.


kombināts”


Darbs ar skolām. Nodrošināt skola ar nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanu un tās nepieciešamību, šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Lai skolotāji varētu informēt un iesaistīt savus audzēkņus šajā ekoloģiski nozīmīgajā procesā. Organizēt skolās projektu nedēļas, kas veltītas šai tēmai; Rīkot konkursus par iepakojuma materiālu vākšanu; Rīkot zīmējumu, sacerējumu un citus konkursus, kas aicinātu skolu jaunatni pievērsties šai tēmai. Rīkot ekskursijas gan un atkritumu noglabāšanas poligonu, gan uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Skolu valde, pašvaldības, SIA

“Ventspils labiekārtošanas

kombināts”


Darbs ar ražošanas uzņēmumiem. Organizēt informatīvus pasākumus uzņēmumos uz vietas. Demonstrējot un izskaidrojot specifisko (katram uzņēmumam raksturīgo) atkritumu uzglabāšanas, savākšanas, nodošanas, transportēšanas, pārstrādes vai noglabāšanas principus. Sniegt uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju kur, kā un kādus atkritumus nodot. Izskaidrot sodu sistēmu neievērojot likumdošanu šai jomā.


kombināts”


Darbības indikatori – gala rezultāts:

Līdz 2008. un 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi 100% pilsētu iedzīvotāju un līdz 75% un lauku teritoriju iedzīvotāju.

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010. gadā līdz 75% apjomam no 1995. gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013. gadā – līdz 50%.

Geo Consultants


Gala versija

66

9. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS

Īstermiņa programmas realizācijai nepieciešamās investīcijas atspoguļotas 9.1. tabulā. To sadalījums pa gadiem raksturots 9.2. tabulā. Cenu līmenis atbilst tām, kas bija spēkā 2005. gada maijā. Ņemot vērā to, ka sniegtās izmaksas ir indikatīvas, tajās nav ietverti neparedzētie izdevumi. 9.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas

Nr.p.k. Izdevumu veids Summa ar PVN (18%) Piezīmes Investīciju avots

1. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras izveide 1 449 467

1.1. Atkritumu dalītās vākšanas punkti, tajā skaitā: 210400 Viena punkta izmaksas 2630 LVL, kopā 80 punkti

Atkritumu dalītās vākšanas punktu ierīkošana 64000

Plastikāta konteineri papīram (1,1 m3) 27200

Plastikāta konteineri stiklam (1,1 m3) 24800

Plastikāta konteineri plastmasai (1,1 m3) 24800

Plastikāta konteineri PET pudelēm (1,1 m3) 24800

Plastikāta konteineri metālam (1,1 m3) 24800

Metāla konteineri atlikušajai atkritumu daļai (1,1 m3) 20000

1.2. Atkritumu šķirošanas stacija, tajā skaitā: 1 193 567 Pie poligona "Pentuļi"

Laukums, iesk. asfaltbetona segumu 70000 Estakāde ar ierobežojošo barjeru 25500 Angārs 300000 Pamatnes izbūve (betonēšana) angāram 84000 Laukums darba zona ap angāru 84000 Atkritumu šķirošanas līnija 420000 Elektroapgāde, ieskaitot sadales skapi 4500 Lietus ūdens kanal. sistēma 2000

Teritorijas apgaismošanas sistēma (iekšējā un ārējā) 8500

Ugunsdzēšanas aprīkojums 250

Kopējā nepieciešamā platība – apmēram 5000 m2, līnijas jaudas 7500

t/gadā, kopējie izdevumi celtniecībai, ieskaitot tehnoloģisko iekārtu

montāžu – 1005950 LVL

Projektēšana (% no būvniecības izmaksām) 42238 4% no būvniecības izmaksām

Autoruzraudzība (% no projektēšanas. izm.) 3379 8% no projektēšanas izmaksām

Universālais iekrāvējs 75000

Dakšveida iekrāvējs (saķīpotā materiāla transportam) 25000

Prese 49200 Jauda 40 t, ieskaitot

perforatoru

Kompostēšanas laukums + tā apsaimniekošanai nepieciešamā tehnika, tajā skaitā:

257085 vietā, kur to pieļauj LR MK 2002. gada 20. augusta

noteikumu Nr. 365

Pašvaldības, Pašvaldības SIA

“Ventspils labiekārtošanas kombināts”, ES

finansējuma avoti

2. Laukuma sagatavošana un asfaltbetona ieklāšana, bortakmeņu ielikšana 28000 Platība – 1000 m2

Geo Consultants


Gala versija

67

Nr.p.k. Izdevumu veids Summa ar PVN (18%) Piezīmes Investīciju avots

Lietus kanalizācijas sistēmas izveide, ieskaitot smilšu ķēraju un eļļas atdalītāju 3500

Žogs ap teritoriju, vārti un teritorijas labiekārtošana 5200

Projektēšana 1835

Autoruzraudzība 220

Komposta smalcināšanas - sajaukšanas un sijāšanas iekārtas 40710

Frontālais iekrāvējs 86620

Automašīna ar "multilifta" iekārtu 91000

Infiltrāta attīrīšanas iekārtas 650 000 poligonā "Pentuļi"

Pašvaldības, Pašvaldības SIA

“Ventspils labiekārtošanas kombināts”, ES

finansējuma avoti

3. Programma darbam ar sabiedrību 64000 Kopā 8 gadu laikā (2006.-2013. g.)

Pašvaldības SIA “Ventspils

labiekārtošanas kombināts”, ES

finansējuma avoti 4. Kopā: 2 420 552

Aprēķinu vienkāršošanai tā investīciju daļa, ko ietver tarifs par atkritumu apsaimniekošanu, konkrēti:

- sabiedrības – izglītošanas kampaņa,

- slēgtās izgāztuves “Platene” monitorings,

- tehnikas un konteineru amortizācija,

attiecināta uz ekspluatācijas izmaksām. 9.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVL

Pasākums Gads un investīciju apjoms, LVL

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Atkritumu dalītās vākšanas punktu ierīkošana 0 0 31560 31560 36820 36820 36820 36820

Atkritumu šķirošanas stacijas izbūve 0 900000 293567 0 0 0 0 0

Atkritumu kompostēšanas laukums 65755 191330 0 0 0 0 0 0

Infiltrāta attīrīšanas iekārtas SA poligonā “Pentuļi” 0 0 0 650000 0 0 0 0

Kopā: 65755 1091330 325127 681560 36820 36820 36820 36820

Plānojamā neatmaksājamā palīdzība no ES fondiem, LVL 0 450000 146784 325000 0 0 0 0

Pašu ieguldījums, LVL 65755 641330 178343 356560 36820 36820 36820 36820

Kopējais investīciju apjoms, kas raksturots 9.2. tabulā ir 2420552 LVL. Veicot aprēķinus pieņemts, ka 50% investīciju atkritumu šķirošanas stacijas un infiltrāta attīrīšanas iekārtām SA poligonam “Pentuļi” tiks saņemtas kā neatmaksājamā palīdzība no ES fondiem.

Geo Consultants


Gala versija

68

9.1. Potenciālie finansējuma avoti

Plāna tālākai attīstībai būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošās izdevumu grupas:

- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmas izveidei;

- atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi;

- papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un atkritumu radītāju informēšanai un izglītošanai;

- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām Reģiona mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai, paredzot subsīdijas no pašvaldībām trūcīgo atbalstam (tiem, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma).

Kapitālieguldījumu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt iegūtas no sekojošiem avotiem:

- pašvaldības un pašvaldības SIA “Ventspils Labiekārtošanas kombināts līdzekļi”,

- ilgtermiņa aizņēmumi no komercinstitūcijām (vietējām un/vi ārzemju),

- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka;

- fiksēta termiņa parādzīmju vai aizdevuma akciju izdošana, paredzot, ka pašvaldība atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanai aizņemas līdzekļus projekta finansēšanai, izsniedzot – uz tiem vai citiem noteikumiem – parādzīmes vai aizdevuma akcijas,

- Valsts budžeta maksājumi (Valsts investīciju programma),

Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai uzskatāms Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF tiks finansētās tādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidojošas aktivitātes kā dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide, kuras ietvaros tiks atbalstīti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide, t. sk. atkritumu šķirošanas stacijas izbūve; iespējams arī jau esošā kompostēšanas laukuma turpmākā attīstība un tehnikas tā apsaimniekošanai iegāde.

Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, Reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi nodarbināts augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī kvalificēts atbalsts Eiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, kas ievieš vai attīsta otrreizējo izejvielu pārstādi.

9.1.1. Privāta sektora līdzdalība

Visas Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumu apsaimniekošanas interešu grupa. Papildus privātā investīciju kapitāla piesaistei iekārtu būvniecībai un to ekspluatācijai var nodrošināt vairāku mērķu sasniegšanu piemēram apsaimniekošanas efektivitātes palielināšana, pašvaldību pakalpojumu organizāciju tehniskās un vadības kapacitātes uzlabošana, nepieciešamības pēc valsts nodokļu atvieglojumu samazināšanas, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības nodrošināšana neatkarīgi no politiskajām izmaiņām.

Geo Consultants


Gala versija

69

Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības un valsts institūcijas ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt noteikta , pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp valsts un privāto sektoru tādos jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt izveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātā sektora kompānijas prasībām.

Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, reģionā varētu tikt atrisināta celtniecības atkritumu pārstrāde.

9.1.2. Valsts budžets

Ne visus kapitālieguldījumus, kas nepieciešami Eiropas Savienības likumdošanas prasību ieviešanai plānots finansēt no Valsts budžeta. Valsts finansējums drīzāk varētu būt kā dāvinājums pilota projektu īstenošanai vai arī kā garantija starptautiskiem un divpusējiem kredītiem, lai finansētu apjomīgu iekārtu uzstādīšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai. Tiešs valsts investīciju atbalsts varētu tikt sagaidīts infiltrāta attīrīšanas iekārtu iegādei un uzbūvei, lai poligons “Pentuļi” pilnībā atbilstu ES 1999. gada 26. aprīļa direktīvas ES/31/1999 “Par atkritumu poligoniem” prasībām.

Divpusējs kredīts šajā gadījumā skaidrojums kā aizņēmuma, projekta realizācijai, saņemšana no:

- kredīta izsniedzējas institūcijas (bankas, fonda u.t.t.),

- tehnikas vai aprīkojuma ražotāja.

Abos gadījumos ir atsevišķi apspriežami kredīta termiņi un atmaksāšanas noteikumi. Visbiežāk, ja izdodas vienoties ar ražotāju, tā sniegtajam kredītam ir ievērojami mazāks kredīta procents kā banku gadījumā. Tieši tāpēc šāda divpusēju kredītu slēgšana ir izdevīga produkcijas gala saņēmējam.

9.1.3. Latvijas Vides investīciju fonds

Fonda iespējas nodrošināt finansiālu atbalstu investīciju projektiem ir atkarīgas no tiem pieejamiem finanšu resursiem, kā arī no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem, soda naudām par vides piesārņojumu un citiem iezīmētiem maksājumiem. Paredzams, ka arī turpmāk kopējais pieprasījums pēc vides investīcijām ievērojami pārsniegs pieejamo resursu daudzumu, kas nozīmē, ka finanšu resursi turpmāk būs jāvirza uz tiem projektiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi atbilstības prasībām nodrošināšanai. Var tikt apsvērta arī fonda izmantošana nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanai, lai piesaistītu finansējumu no ārvalstu finanšu avotiem. Tomēr, jārēķinās ar to, ka fonda administrēšana un līdzekļu pieejamība arvien vairāk tiek pakļauta Valsts budžeta sastādīšanas vispārējām interesēm.

Geo Consultants


Gala versija

70

9.2. Ekspluatācijas izmaksas

Patreizējiem atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas noteiktas ņemot vērā izmaksu līmeni uz 2005. gada 1. aprīli. Tās kopumā var tikt iedalītas 2 grupās:

- izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu;

- izmaksas par atkritumu apglabāšanu.

Šīs izmaksas, atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas veida, Reģiona pašvaldībās atšķiras nebūtiski. Tāpēc, nosakot ekspluatācijas izmaksas pieņemts, ka:

- atkritumi tiks apglabāti poligonā “Pentuļi”,

- pašvaldības nepiedalīsies kredīta apmaksā par CA dalītās vākšanas sistēmas izveidi,

- atkritumu savākšanas un transportēšanas izmaksas būtiski nemainīsies.

Tādējādi, noteikts, ka patreizējās ekspluatācijas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot jau Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projektā jau ieguldīto kredītu atmaksāšanu, reģionā noteiktas kā 4,32 LVL/m3. Pieņemot, ka 1 m3 atkritumu svars ir vidēji ap 200 kg, 1 t atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir 21,60 LVL. Papildus jāņem vērā, ka būs nepieciešama sadzīves bīstamo atkritumu savākšana, kas maksās ap 0,20 LVL/m3 vai 1,00 LVL/t. Kopējais tarifs, tādējādi, būs 4,52 LVL/m3 vai 22,60 LVL/t.

Nākotnē ekspluatācijas izmaksas pieaugs, jo tiks uzsākta jaunu objektu ekspluatācija. Ekspluatācijas izmaksu prognoze nākotnei noteikta:

- ņemot vērā patreizējo izmaksu līmeni;

- neņemot vērā inflācijas līmeni, bet pieņemot, ka tas nebūs straujāks par vidējo algas pieaugumu (pašreiz Latvijā šie lielumi vidēji ir attiecīgi 3,0% un 4,4% gadā);

- ņemot vērā jauno objektu ekspluatācijas izmaksas (2005. gada sākuma cenās). Tās sadalītas proporcionāli uz saražoto atkritumu daudzumu, kas raksturots 9.3. tabulā.

9.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros saražotais atkritumu daudzums

Gads Daudzums, t

2005. 15535

2006. 15983

2007. 16318

2008. 16660

2009. 17009

2010. 17365

2011. 17671

2012. 17983

2013. 18299

Geo Consultants


Gala versija

71

Ekspluatācijas izmaksas, papildus esošajām, tiek pieņemtas sekojošas:

- atkritumu šķirošanas stacijai – 80 000 LVL/gadā,

- kompostēšanas laukumam – 30 000 LVL/gadā,

- veco izgāztuvju monitoringam – 3 000 LVL/gadā;

- sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņai – 8000 LVL/gadā,

- jauno infiltrāta attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanai – 22000 LVL/gadā.

Papildus ekspluatācijas izmaksas, ja tiek realizēta īstermiņa programma, raksturotas 9.4. tabulā. 9.4. tabula. Papildus ekspluatācijas izdevumi Īstermiņa plāna ietvaros

Gads un investīciju apjoms, LVL Pasākums

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Atkritumu šķirošanas stacija

0 0 0 80000 80000 80000 80000 80000

Kompostēšanas laukums 0 0 30 000 30000 30000 30000 30000 30000

Veco izgāztuvju monitorings

3000 3000 3000 3000 3000 3000 3000 3000

Programma darbam ar sabiedrību

8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000

Infiltrāta attīrīšanas iekārtu ekspluatācija poligonā “Pentuļi”

0 0 0 0 22000 22000 22000 22000

Kopā: 11000 11000 41000 121000 143000 143000 143000 1430000

Kopsavilkums par ekspluatācijas izmaksām sniegts 9.5. tabulā. 9.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas)

Ekspluatācijas izmaksas, LVL/t

Jauno objektu izmaksas

Gads

Bāzes izmaksas, LVL/t

Kopā, LVL LVL/t

Kopā

2005. 22,60 0 0,00 22,60

2006. 22,60 11000 0,69 23,29

2007. 22,60 11000 0,67 23,27

2008. 22,60 41000 2,46 25,06

2009. 22,60 121000 7,07 29,67

2010. 22,60 143000 8,23 30,83

2011. 22,60 143000 8,09 30,69

2012. 22,60 143000 7,95 30,55

2013. 22,60 143000 7,81 30,41

Geo Consultants


Gala versija

72

9.3. Īstermiņa plāna prognozētais tarifu līmenis

Prognozētais tarifu līmenis sniegts 9.6 .tabulā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tik strauja tarifu līmeņa celšanās nav pieļaujama no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa. Tāpēc reģiona pašvaldībām 2005. gada laikā jāvienojas par īstermiņa plāna satura pārskatīšanu, izlemjot, kuri objekti ir prioritāri un kuri no tie var tikt izslēgti no īstermiņa plāna satura.

Geo Consultants


Gala versija

73

9.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas

Tarifa raksturojums, LVL/gadiem Gads

Ekspluatācijas izmaksas LVL/t

Atmaksājamās investīciju izmaksas,

LVL/t

Vidējās investīciju

izmaksas/ LVL/t

Kopā, LVL/t

2005. 22,60 0 0 22,60

2006. 23,29 5,47 38,85

2007. 23,27 61,37 38,83

2008. 25,06 25,96 40,62

2009. 29,67 25,56 45,23

2010. 30,83 2,82 46,39

2011. 30,69 2,77 46,25

2012. 30,55 2,72 46,11

2013. 30,41 2,68

15,56

45,97

Tādējādi, sagaidāmais tarifa pieaugums, ko neteiks plāna īstermiņa programmā paredzēto pasākumu realizācija būs līdz 46, 39 LVL/t vai apmēram 11,60 LVL/m3.

Vidējā bruto alga Ventspils pilsētā un rajonā ir attiecīgi:

- pilsētā - 278,19 LVL/mēnesī,

- rajonā – 169,13 LVL/mēnesī.

Pieņemot, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) gada laikā radītais atkritumu apjoms (skat. 5. nodaļu) ir:

- Ventspils pilsētā –2,31 m3,

- Ventspils rajonā – 0,96 m3,

iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, īstermiņa plāna realizācijas gadījumā, būs jāmaksā sekojošs procents no bruto ienākumiem 2004. gadā:

- Ventspils pilsētā – 0,80%,

- Ventspils rajonā – 0,55%,

kas ir apmierinoši no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa, jo izdevumi par atkritumu apsaimniekošanu būs mazāki kā 1% no kopējiem ienākumiem. Turklāt, var pieļaut, ka darba algas pieaugums būs straujāks nekā inflācija, kas samazinās maksājuma īpatsvaru par atkritumu apsaimniekošanu kopējā iedzīvotāju budžetā.

Geo Consultants


Gala versija

74

10. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS

10.1. Plāna realizācijas termiņi

Īstermiņa un ilgtermiņa plānos ietverto pasākumu realizācijas termiņi un atbildīgās institūcijas / organizācijas raksturoti 10.1. un 10.2. tabulās. 10.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācija

Pasākums Izpildes termiņš

Atbildīgais

Vienotu pašvaldību saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde

01.2006 Reģiona pašvaldības

Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā:

- pilsētu iedzīvotāji (100%)

- lauku iedzīvotāji (75%)

01.2006

01.2006

Reģiona pašvaldības, SIA “Ventspils labiekārtošanas

kombināts”

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība reģionā:

- atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide pilsētās

- atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide laukos

- atkritumu šķirošanas stacijas izveide

- kompostēšanas laukuma izveide

- bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide

2008.-2013.

2008.-2013.

2008.

2007.

2012.


kombināts”

Struktūra, kas atbildēs par bīstamo atkritumu

apsaimniekošanu Latvijā

Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izveide 2009. SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”

Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa Regulāri Reģiona pašvaldības, SIA “Ventspils labiekārtošanas

kombināts”

Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (1 reizi 3 gados)

2007., 2010., 2013.

Reģiona pašvaldības

Lēmums par TEC izdedžu apglabāšanu:

- vai tiem nepieciešams speciāls poligons;

- vai var tikt izmantots poligons “Pentuļi”

Ventspils pilsētas dome

10.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācija


Atbildīgais

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas sistēmas izveide

01.2015 Reģiona pašvaldības, Ražotāji

Nolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmas izveide 01.2015 Reģiona pašvaldības, Ražotāji

Geo Consultants


Gala versija

75


Atbildīgais

Atkritumu dalītās vākšanas attīstība, lai otrreizējai izmantošanai / pārstrādei atšķiroto atkritumu apjoms sasniegtu 40% kopējā daudzuma

01.2025


kombināts”

Bioreaktora izveide 01.2020 SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”

Dalīti savākto atkritumu pārstrādes jaudu izveide Regulāri Reģiona pašvaldības, SIA “Ventspils labiekārtošanas

kombināts”, iespējamie investori

Poligona “Pentuļi” 2. kārtas šūnas izveide ~ 2017. SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”

Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa Regulāri Reģiona pašvaldības, SIA “Ventspils labiekārtošanas

kombināts”

Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (1 reizi 3 gados)

2016., 2019.,

2022., 2025.

Reģiona pašvaldības

10.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana

Pašvaldībām, sadarbībā ar SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” regulāri jāizskata Plāna attīstības gaita. Tas jādara vismaz reizi gadā, lai novērtētu plāni izpildi un noteikto prioritāros pasākumus, kas realizējami nekavējoties, kā arī vienotos par šo pasākumu finansēšanas avotiem un shēmu. Papildus, reizi trijos gados ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi, jo atkritumu saimniecība ir nozare, kas attīstās ļoti dinamiski.

Ārkārtīgi svarīga nozīme ir precīzas informācijas nodrošināšanai par atkritumu daudzumu un sastāvu, kā arī dažādu atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Bez šīs informācijas atkritumu apsaimniekošanas plāna veiksmīga realizācija nav iedomājama, jo tad iztrūkst informācija, kas ir pamats sasniegtā un veicamā izvērtēšanai.

Regulāri jāveic iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu to apmierinātību (neapmierinātību) ar atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību. Salīdzināt iegūtos aptauju rezultātus ar iepriekšējiem un izvērtēt izmaiņas tajās un izvēlēties tālākās sabiedrības informēšanas un izglītošanas metodes, lai nodrošinātu programmas mērķu realizāciju.

Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam beigām un turpināma arī turpmāk. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti sistemātiski, mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni ekoloģijas jautājumos un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi.

Geo Consultants


Gala versija

76

11. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Plāna sabiedriska apspriešana tika izsludināta 2005. gada 23. martā un ilga līdz šā gada 22. aprīlim.

Ar Plānu varēja iepazīties:

− SIA “Geo Consultants” telpās;

− Ventspils rajona padomē;

− Ventspils pilsētas domē;

− SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” telpās,

− kā arī Vides ministrija mājas lapā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti pilnībā iekļauti Plāna noslēguma ziņojumā.

Papildus sabiedriskajai apspriešanai Ventspils reģionā tika rīkoti divi semināri:

- 1. seminārs – 2004. gada 16. novembrī, semināra programma bija sekojoša:

- Ventspils atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekts;

- Esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums un analīze;

- ES un Latvijas likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas veidošanā, t.sk. vietējie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi;

- Atkritumu šķirošanas sistēmas nozīme un attīstība reģionā.

- 2. seminārs – 2005. gada 22. aprīlī, semināra programma bija sekojoša:

- Atkritumu apsaimniekošanas plāna prezentācija;

- Dažādu finansiālo avotu izmantošanas iespējas atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijā.

Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” 2. semināra apmeklētājiem bija noorganizējis apmeklējumu uz poligonu “Pentuļi”.

SIA “Geo Consultants” izsaka pateicību Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” par ciešo sadarbību atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes laikā.

Geo Consultants


Gala versija

77

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Administratīvi teritoriālais iedalījums uz 2004. g. 1. jūniju. Karte. 2. Iedzīvotāju skaits Latvijas rajonos, pilsētās, novados un pagastos 2000, 2001, 2002,

2003, 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 3. Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.

2002. 4. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1998. – 2025. gads. Latvijas universitātes

Demogrāfijas centrs. Rīga. 1999. 5. Latvijas statistikas gada grāmata 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004. 6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. a/s “Preses nams”. Rīga. 2002. 7. Latvijas reģioni skaitļos 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004. 8. LR Centrālā statistikas pārvaldes pārskati elektroniskajā veidā. http://www.csb.lv/ 9. Lursoft statistika. http://www.lursoft.lv 10. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998 – 2010, VARAM. Rīga.

1998. 11. Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāns 2003. - 2012. gadam. 2002. gada 21. augusts. 12. Mājsaimniecības budžets 2003. gadā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004. 13. Latvijas autoceļu direkcijas gadagrāmata 2003. Latvijas autoceļu direkcija. Rīga. 2004. 14. Valsts kases interneta mājas lapa. http://www.vkase.gov.lv 15. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegta

informācija. 16. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informatīvā sistēma.

http://vdc2.vdc.lv 17. Vides ministrijas mājas lapā -

http://www.vidm.gov.lv/id/ba%5Farhivs/es%5F10%5Fpunkts.htm

Geo Consultants


Gala versija

78

Pielikumi

Geo Consultants


Gala versija

79

1. pielikums. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003

Pilsēta, pagasts Iedzīvotāju skaits, 2003. gadā

Platība, km2

Iedzīvotāju blīvums, cilv./km2

Ventspils pilsēta 44070 55,4 795,48 Piltenes pilsēta 1043 14,2 51,69 Piltenes pilsētas lauku teritorija 734 187,86 5,55 Ances pagasts 791 397,78 1,97 Jūrkalnes pagasts 428 99,6 4,29 Popes pagasts 1157 167,74 6,89 Puzes pagasts 1096 207,28 5,28 Tārgales pagasts 1984 364,2 5,44 Ugāles pagasts 2647 292,24 9,05 Usmas pagasts 625 219,5 2,84 Užavas pagasts 607 125,5 4,83 Vārves pagasts 2051 125,44 16,35 Ziru pagasts 605 153,8 3,9 Zlēku pagasts 579 107,16 5,4 Kopā rajonā 58417 2517,7 23,2

Geo Consultants


Gala versija

80

2. pielikums. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā

Ciema nosaukums/ iedzīvotāju skaits Pagasta

nosaukums 1000-2000 500-1000 100-500 <100 Ance 464 Irbene 3 Virpe 117 Joriņi 89 Lonaste 53

Ances pagasts

Rinda 97 Jūrkalne 298 Labrags 95 Jūrkalnes pagasts

Ošvalki 51 Ūdrande 306 Dziļģi 38 Vecmuižciems 188 Gārdze 47 Karaļciems 13

Piltenes pilsētas l.t.

Lagzdiena 16 Pope 669 Desciems 107 Jaunmuiža 92 Vēde 126 Spiņņi 43

Popes pagasts

Topciems 21 Amele 124 Banku 17 Blāzma 485 Dandzītes 46 Stikli 132 Grūžas 19 Līcnieki 14 Nīcciems 66 PuzeniekiI 82 Puzesmuiža 54 Raibkrogs 20 Rūmciems 6 Speltes 8 Trēbējciems 30

Puzes pagasts

Viecītes 9 Tārgale 712 Dokupe 208 Akmeņdziras 12 Kamārce 104 Burtnieki 49 Būšnieki 17 Elkšķene 94 Ēvartciems 99 Jaunciems 4 Jaunupe 11 Krievlauki 87 Lielirbes 6 Liepene 27 Lodes 81 Lūžņa 2 Miķeļtornis 25 Muižnieki 27 Ogsils 26 Oviši 13 Packules 86 Platne 35 Pūrkalni 65

Tārgales pagasts

Rēdznieku 37

Geo Consultants


Gala versija

81

Ciema nosaukums/ iedzīvotāju skaits Pagasta nosaukums 1000-2000 500-1000 100-500 <100

Skaras 66

Stacija Ventspils-2 34

Standzes 45 Ameļciems 18 Ciesengure 17 Ugāle 2340 Māteri 124 Cirkale 34 Dzirciems 23 Dzirnavas 53 Modes 75

Ugāles pagasts

Rāpati 20 Usma 341 Amjūdze 24 Desuciems 23 Dzirnavas 41

Usmas pagasts

Zaļais ciems 20 Užava 448 Dzirtniekciems 16 Lībciems 45 Sārnate 47 Silmalas 34

Užavas pagasts

Vendzava 22 Vārve 802 Ventava 756

Vārves pagasts

Zūras 595 Ziru pagasts Ziras 253

Zlēkas 290 Laidzes 35 Zlēku pagasts

Pasilciems 23 Kopā 1 2340 5 3534 17 4115 66 2547

Geo Consultants


Gala versija

83

3. pielikums. Ventspils reģiona uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu raksturojums 2003. gadā, tonnas

Pagasts/pilsēta Organizācijas nosaukums Organizācijas adrese Atkritumu kods Atkritumu nosaukums Daudzums t

Nešķirotie sadzīves atkritumi Ventspils pilsēta 322,44 Ventspils rajons 1344,27 Ventspils 'KALIJA PARKS' AS Dzintaru iela 20a, Ventspils, LV-3602 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 9,60 Ventspils 'REDES' SIA Talsu iela 200, Ventspils, LV-3602 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 8,64 Ventspils 'VENTSPILS ZVEJAS OSTA'

SIA Medņu iela 40, Ventspils, LV-3601 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 36,20

Ventspils 'VENTSPILS ZIVJU KONSERVU KOMBINATS' AS

Enkuru iela 12, Ventspils, LV-3601 200301

Nešķiroti sadzīves atkritumi 120,00

Ventspils 'VENTAMONJAKS' AS Dzintaru iela 66, Ventspils, LV-3602 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 118,00 Ventspils 'VENTSPILS REISS'

Ventspils pilsētas pašvaldības SIA

Brīvības iela 2, Ventspils, LV-3601 200301

Nešķiroti sadzīves atkritumi 30,00

Jūrkalnes pagasts 'JURKALNES PAGASTA PADOME'

'Krasti', Jūrkalnes pagasts, Ventspils rajons, LV-3626 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 49,02

Popes pagasts 'POPES PAGASTA PADOME'

p/n Pope, Popes pagasts, Ventspils rajons, LV-3614 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 134,39

Tārgales pagasts 'KUREKSS' SIA 'Graudupi', Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 458,00

Užavas pagasts 'UYAVAS PAGASTA PADOME'

p/n U_ava, U_avas pagasts, Ventspils rajons, LV-3627 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 69,33

Ugāles pagasts Ugāles pag. BO SIA 'Ugāles namu pārvalde'

Rūpniecības ielā 6, Ugāles pag., Ventspils raj. 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 278,80

Usmas pagasts 'USMAS PAGASTA PADOME'

'Auseklīši', Usmas pagasts, Ventspils rajons, LV-3619 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 24,30

Vārves pagasts 'VĀRVES PAGASTA PADOME'

Skolas iela 1, Vārves pagasts, Ventspils rajons, LV-3623 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 189,20

Ziru pagasts 'ZIRU PAGASTA PADOME' 'Saulgrieži', Ziru pagasts, Ventspils rajons, LV-3624 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 14,00

Puzes pagasts 'PUZES PAGASTA PADOME'

'Pagasta padome', Puzes pagasts, Ventspils rajons, LV-3613 200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi 127,23

Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi Ventspils pilsēta 337,40 Ventspils rajons 0

Geo Consultants


Gala versija

84


Ventspils 'Ventspils siltums' pašvaldības SIA

Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3601 200306 Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi 244,40

Ventspils 'UDEKA' Ventspils pilsētas pašvaldības bezpeļņas SIA

Talsu iela 65, Ventspils, LV-3602 200306 Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi 93,00

Atsevišķi savāktie atkritumi 2001 Ventspils pilsēta 16,00 Ventspils rajons 0 Ventspils 'Ventspils siltums'

pašvaldības SIA Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3601 200140 Metāli 16,00

Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei Ventspils pilsēta 2963,90 Ventspils rajons 0 Ventspils 'VENTSPILS

TIRDZNIECIBAS OSTA' AS Dzintaru iela 22, Ventspils, LV-3602 170904 Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei 1680,00

Ventspils 'Ventspils siltums' pašvaldības SIA

Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3601 170904 Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei 556,50

Ventspils 'BUVE' SIA Kuldīgas iela 9, Ventspils, LV-3600 170904 Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei 727,40 Nolietoti transportlīdzekļi, arī satiksmē neizmantojamie transportlīdzekļi, to sadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi 1601

Nolietotas riepas 160103

Ventspils pilsēta 8,05 Ventspils rajons 0 Ventspils SIA 'BCL Services' Mednieku ielā 7-5, Ventspils, LV-3602 160103 Nolietotas riepas 5,00 Ventspils I/K "NTPU" Saules iela 22-5, Ventspils, LV-3602 160103 Nolietotas riepas 0,20 Ventspils SIA ''VENTSPILS NAFTA'

termināls' Talsu iela 75, Ventspils, LV-3602 160103 Nolietotas riepas 1,52

Ventspils 'VENTSPILS TIRDZNIECIBAS OSTA' AS

Dzintaru iela 22, Ventspils, LV-3602 160103 Nolietotas riepas 0,46

Ventspils 'VENTSPILS REISS' Ventspils pilsētas pašvaldības SIA


Nolietotas riepas 0,88

Melnie metāli Ventspils pilsēta 7,29 Ventspils rajons 0 Ventspils 'VENTSPILS REISS'

Ventspils pilsētas pašvaldības SIA


Melnie metāli 7,29

Kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi

Geo Consultants


Gala versija

85


Ventspils pilsēta Ventspils rajons 030399;030101;030105 49109,30 Puzes pagasts 'PUZES PAGASTA

PADOME' 'Pagasta padome', Puzes pagasts, Ventspils rajons, LV-3613 030399 Citi šīs grupas atkritumi 16,30

Tārgales pagasts 'KUREKSS' SIA 'Graudupi', Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621 030101 Mizu un korķa atkritumi 15293,00

Tārgales pagasts 'KUREKSS' SIA 'Graudupi', Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621 030105 Zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksne un koksnes daļiņas, kuras

neatbilst 030104 klasei 33800,00

Geo Consultants


Gala versija

86

4. pielikums. Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2005. gada Ieteikumi Nr.

Rīgā Prot. Nr.

Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

Izdoti saskaņā ar

Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 9. panta otro daļu

1. Ieteikumi attiecas uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – saistošie noteikumi).

2. Saistošajos noteikumos lieto terminus, kuri ir noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.

3. Saistošajos noteikumos norāda sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem.

4. Saistošajos noteikumos ietver šādas vispārīgas prasības: 4.1. pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā;

4.2. pašvaldībā atkritumu apsaimniekošanu organizē, slēdzot līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem;

4.3. sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu nosaka pašvaldība, informējot par to sadzīves atkritumu apsaimniekotāju.

4.4. saistošie noteikumi ir saistoši visām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Geo Consultants


Gala versija

87

5. Saistošajos noteikumos nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka vai lietotāja pienākumi un atbildība, paredzot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai lietotājs:

5.1. ir atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu no īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas, iesaistoties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā;

5.2. pēc pieprasījuma sniedz pašvaldībai ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, un komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;

5.3. slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kam ir līgums ar pašvaldību, par sadzīves atkritumu savākšanu un izpilda noslēgtā līguma noteikumus;

5.4. iesaistās dalītas atkritumu vākšanas pasākumos atbilstoši atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām;

5.5. atkritumu tvertņu tukšošanas dienās sadzīves atkritumu tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem novieto specializētajam autotransportam vai tā apkalpei pieejamā vietā, netraucējot gājēju un transporta līdzekļu kustību, kā arī nodrošina, ka pēc atkritumu izvešanas tvertnes tiek novietotas atpakaļ to atrašanās vietā;

5.6. nodrošina sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu, saskaņojot ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumus un tvertņu iztukšošanas biežumu;

5.7. uztur sadzīves atkritumu konteinerus lietošanas kārtībā;

5.8. nodrošina atsevišķu atkritumu veidu (liela izmēra atkritumu, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, utt.) nogādāšanu uz pārstrādes vai apglabāšanas vietām ar savu transportu vai izmantojot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus;

5.9. kompostē parku un dārzu atkritumus ar pašvaldību saskaņotās vietās.

6. Saistošajos noteikumos nosaka, ka daudzdzīvokļu māju īpašnieki vai apsaimniekotāji:

6.1. saskaņojot ar pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pieejamā vietā izveido un uztur kārtībā atkritumu tvertņu laukumus, kas paredzēti sadzīves atkritumu savākšanai, un nodrošina ērtu specializētā autotransporta piekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas dienās jebkurā laikā;

6.2. ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu vadi, nodrošina šo vadu regulāru apkopi, konteineru telpu tīrību, kā arī sadzīves atkritumu pārvadāšanas specializēto transportlīdzekļu brīvu piekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas laikā;

7. Saistošajos noteikumos nosaka, ka masu pasākumu organizētājam jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana vienas diennakts laikā pēc pasākuma noslēguma.

8. Saistošajos noteikumos nosaka iedzīvotāju pienākumu iekļauties pašvaldības kopējā sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams, arī šķirot) radītos atkritumus un nogādāt nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.

Geo Consultants


Gala versija

88

9. Saistošajos noteikumos nosaka šādus aizliegumus: 9.1. izmest atkritumus to savākšanai vai apglabāšanai neatļautās vietās;

9.2. atkritumu tvertnes izvietot uz ielām;

9.3. ievietot sadzīves atkritumu tvertnēs degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, rūpniecības atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus un bīstamos atkritumus;

9.4. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus sadzīves atkritumu tvertnēs, paredzot sadzīves atkritumu apsaimniekotājam tiesības šādas tvertnes atstāt neiztukšotas.

10. Saistošajos noteikumos nosaka šādus sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pienākumus:

10.1. pirms savas darbības uzsākšanas pašvaldības administratīvajā teritorijā slēgt līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

10.2. pēc līguma noslēgšanas saņemt reģionālās vides pārvaldes atļauju atkritumu apsaimniekošanai;

10.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantot specializētus transportlīdzekļus, atkritumu tvertnes, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, videi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņu līmeni;

10.4. nodrošināt klientus ar atkritumu tvertnēm pietiekamā daudzumā;

10.5. atbilstoši saskaņotiem grafikiem nodrošināt sadzīves atkritumu tvertņu iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem un atkritumu vadiem (daudzdzīvokļu mājās), nodrošinot tīrību;

10.6. veikt sadzīves atkritumu tvertņu uzstādīšanu, labošanu, nomaiņu, ja tvertne (urna) nav citas personas īpašumā;

10.7. nogādāt savāktos sadzīves atkritumus ar šim nolūkam paredzētu specializēto transporta līdzekli uz pašvaldības noteikto sadzīves atkritumu poligonu vai izgāztuvi;

10.8. nodrošināt atsevišķu veidu sadzīves atkritumu (liela izmēra atkritumu, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, ielu tīrīšanas atkritumu, parku un dārzu, u.c.) izvešanu, ja to paredz ar pašvaldību noslēgtais līgums;

10.9. saskaņot ar pašvaldību atkritumu tvertņu (urnu) dizainu (piemēram, forma, krāsojums);

10.10. marķēt atkritumu tvertnes, norādot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja nosaukumu;

10.11. nodrošināt iedzīvotāju, iestāžu, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietās radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sašķiroto atkritumu, savākšanu, šķiroto sadzīves atkritumu savākšanu saskaņojot ar pašvaldību;

10.12. nodrošināt atkritumu tvertņu laukumu sakopšanu pēc sadzīves atkritumu savākšanas.

11. Saistošajos noteikumos nosaka šādas prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai:

Geo Consultants


Gala versija

89

11.1. pašvaldības teritorijas daļās, kur tiek veikta šķiroto atkritumu savākšana, sadzīves atkritumu radītāji šķiro mājsaimniecībā, iestādēs, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ražošanā un citur radītos atkritumus un tos novieto atbilstošās, speciāli apzīmētās atkritumu tvertnēs savākšanas laukumos;

11.2. dalīti tiek savākti rašanās vietā sašķirotie, otrreiz izmantojamie un pārstrādājamie sadzīves atkritumi, piemēram, papīrs, stikls, plastmasa u.c., ņemot vērā sadzīves atkritumu pārstrādātāju prasības dalīti savāktajiem atkritumiem;

11.3. sašķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotāji savlaicīgi informē atkritumu radītājus un sadzīves atkritumu apsaimniekotājus par jauna šķiroto atkritumu savākšanas veidu ieviešanu un attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu;

11.4. sašķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem pēc atkritumu izvešanas jānodrošina sašķiroto atkritumu savākšanas vietu sakopšana.

12. Pašvaldība nosaka prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.

13. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka maksājumu kārtību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

14. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka administratīvo atbildību par saistošo noteikumu prasību pārkāpšanu.

15. Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt citus nosacījumus, ja tie nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.

Ministru prezidents A. Kalvītis

Vides ministrs R. Vējonis

Ministrs Valsts sekretārs Juridiskā

departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona

R. Vējonis G. Puķītis A. Stašāne V. Puriņš I. Doniņa

18.04.2005; 13:05

953

I. Doniņa

7026515, [email protected]

gala versija fin1 v - varam.gov.lv · 4. pielikums. ieteikumi pašvaldību saistošajiem...

Documents