GAREZERA ZINAS136. numurs

2014. gada septembris>>> GVV 50. mācību vasara <<<

GVV ir sasniegusi savu 50 gadu jubileju.Šaubos, ka pirmajās sarunās par vasaras

vidusskolas dibināšanu bija domas par tik garu mūžu –esmu dzirdējusi nostāstus, ka daudzi labi un spējīgicilvēki bija pārliecināti, ka skola neizturēs ilgāk parpāris gadiem. Vai tā ir bijusi laime, Dieva svētība, vaidullu cilvēku aizraušanās, to varbūt nekad nezināsim,bet es tiecos uz to, ka skola nodzīvojusi tik garu mūžudēļ daudziem cilvēkiem, kas tik darīja to, kas jādara.Arī šoreiz, jubileju nosvinot, darītāji darīja, izdarīja unizdevās.

Skola savu lielo jubileju svinēja visu vasaru ardažādiem maziem sarīkojumiem. Par skolu stāstīja rītalūgšanās, stundās, arī vakara nodarbībās. Uzmanībascentrā bija Jubilejas nedēļa jūlija beigās, kad bija lieliesarīkojumi, katrs ar savu uzsvaru. Nedēļu ievadot,svētdienas vakarā bija literārais vakars, kur skolēnilasīja dzejas un prozas tekstus no daudzu gaduJaunatnes Atbalsīm. Bija divi dievkalpojumi – svecīšudievkalpojums ceturtdienā un pateicībasdievkalpojums svētdienas rītā. Laiki nestāv uz vietas,un nākotnei par godu jubilejas sestdienā iesvētījaatjaunoto Kronvalda zāles pagalmu Ilmāra Dumpjapiemiņai. Bijušie audzēkņi un skolas darbinieki, daudziprofesionāli mākslinieki, savus darbus izstādījamākslas izstādē.

Daži sarīkojumi izcēlās. Piektdienas vakarā bija jubilejas ugunskurs, kura priekšnesumos piedalījās visiGVV programmu vecumi, no Bizbizbērniem līdzpensionējušiem skolas direktoriem. Visi priekšnesumiietvēra GVV pagātnes, tagadnes un nākotnes tēmu, unpublika priecājās par plašo joku un asprātību

attēlojumu. Ugunskurā pulcējās ne tikai šī gadanometņotāji un viņu vecāki, bet arī liels skaits absolventu – reta reize tik daudziem reizē pasmietiesun kopā dziedāt vecas, mīļas dziesmas.

Vislielākie sarīkojumi notika sestdienas vakarā.Labvēļu vakariņas, gardas un elegantas. Skolēnukoncerts uzsvēra dziesmu spēku un prieku. Vakarsnoslēdzās ar absolventu balli un, jaunības dziesmāsun atmiņās ieslīdot, skolas absolventi nekautrējāspierādīt, ka vēl prot dancot kā senos, sutīgossestdienas vakaros Kronvalda zālē.

Šīs nedēļas sarīkojumu virknē tik tiešām bija „kaut kasik katram“! Ja ir ko atcerēties par šo jubileju, būtujāatceras koncerta brīži, kad lūdza kājas celties GVVskolēniem un darbiniekiem. Ar kādu lepnumu unmīlestību kājās cēlās tie jau pasirmie skolas absolventi, kad viņu klases izsauca! Vai lielais skaitsdarbinieku, kas tāpat savā kārtā cēlās kājās, un kasarvien jau gadu gadiem atbalsta skolu un jaunatni. Unbrīdis, kad šī gada skolēni klase pēc klases cēlās kājāsdziedot „Tēvu tēvi laipas meta, bērnu bērni laipotāji.“Ir skaidrs, ka nevar paskaidrot, kāpēc Gaŗezera vasarasvidusskola ir pastāvējusi 50 gadus, un neliekas savusoli palēnina. Svinot savu jubileju, GVV pierādīja savuvitalitāti, nepieciešamību, audzēkņu spējas un patiesoskolēnu prieku un cieņu. Lai dzīvo, lai baltas dienaspaveras mūsu skolai!

Elisa FreimaneGVV 1979. g. abs.

GVV direktore 1997-2006

Daudz baltu dieniņu, GVV!

Gaŗezera ziņas izdod Latviešu centrs GaŗezersGaŗezers pastāv, lai pulcinātu latviešu sabiedrību, audzinātu un mācītu latviešu jaunatni, lai stiprinātulatviešu valodu, kultūru un garīgās vērtības, lai veicinātu latvietību un saites ar Latviju.GZ redaktore Māra Kore (mkore@garezers.org)vāka foto: Kristīne Putnis

SLUDINĀJUMU cenas Gaŗezera ziņās: vizītkartes izmēra sludinājums - $50 | ½ lappuse - $100Bezpeļņas organizācijām: vizītkartea izmēra - $25 | ½ lappuse - $50Sludinājumi vienam gadam (5 izdevumi) – pērkot 4, saņemsit 1 par brīvu

w w w . g a r e z e r s . o r g

>>>

GV

V 5

0. m

ācīb

u v

asar

a <<

<

2

„Es esmu Gaŗezers!” Ja atmiņa mani neviļ,aizvadītajā vasarā šo izteica diriģents Pauls

Berkolds. Un nu, šķiet, lieliski atspoguļo to, ko gribustāstīt par GVV 50. jubileju, kurā baudījām vakariņas,talantu koncertu un balli. Tas tiks aprakstīts gan nogastronomiskā, gan mūzikālā viedokļa.

Vispirms par vakariņām. Grupa superenerģizētu dāmu– kā slavenās baterijas – bija vairākus mēnešusstrādājušas, lai šis vakars izvērstos pasakainā gaismā.Dziesmu lejas basketbola laukumā bija ziediemdekorēti galdi ar īstiem traukiem (mēs visu vasaruēdam no plastikas traukiem, bet tas ir OK). Galvenārīkotāja Daina Līzenberga ar savām palīdzēm IlziBērziņu, Diānu Poni, Andu Vizuli un skolēnu vecākiembija uzbūrušas amerikāņu bagātnieku kāzām cienīguskatu. Trūka tikai balonu, stīgu kvarteta unšampanieša strūklakas. Vispār mūsu publika izskatījās eleganti ģērbušies. Neredzēja nevienas džīnas vai T-kreklu. Dāmas bija uzcirtušās savās pievilcīgākāsjaunās vasaras garderobēs, un kungi arī izskatījāspieklājīgi.

Pēc prāvestes Laumas Zušēvicas galda lūgšanasieradās GSS audzēkņi, piedāvājot krāsainas dārzaveltes, slacinātas veselīgā olīveļļā. Drīz pēc tam sākāskustība uz bufetes pusi, kur pa ceļam varēja iegādātiesinteresantas loterijas biļetes. Tās bija izdomājušasKatrīna Pipaste un Žubīte Streipa (foto). Laimestā bijagan dārgi šampanieši, gan Latvijas hokejavalstsvienības vārtsarga Edgara Masaļska vamzis. Žēl,ka loterijā nepiedalījās „tautiskais spilventiņš”.

GVV 50

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

3

Galvenās maltītes gatavošanā bija piestrādājuši diviizmeklēti šefpavāri Dāvids Indriksons un Andris Antons, kuri savus talantus bija ziedojuši, izcepotgardu, saplucinātas gaļas cepeti (pulled pork) ar visāmpareizām piedevām. Pirmajā saldā ēdienā bija kliņģerašķēles un minikūciņas, kam sekoja galvenais saldaisēdiens – vakara programma.

GVV direktore Sandra Kronīte-Sīpola atklāja vakaru arsiltu sveicienu no karstās Rīgas un bijušās direktoresIlzes Kreišmanes. Tam sekoja Gaŗezera prezidentaImanta Ejupa uzruna, kuras gaitā viņš noņēmapārklāju no mākslinieces Lindas Treijas darinātālielformāta Goda diploma, kas veltīts pirmajamGaŗezera diriģentam Robertam Zuikam – par lielo devumu, iedvesmojot Gaŗezera jaunatni latviskasmūzikas mīlestībā. Gaŗezera Dziesmu leja turpmāknesīs Roberta Zuikas vārdu – tā sauksies RobertaZuikas Estrāde. Pēc godpilniem aplausiem sākāsmūzikālā daļa multitalantīgā diriģenta Paula Berkolda(Losandželosa) vadībā.

Uz estrādes vairāk par simt dziedātāju, jo dziedāšanaGVV ir vienmēr bijusi obligāta, kopā ar GSSdziedātājiem un instrumentālistiem Terēzes Inveisasvadībā. Pirmā dziesma „Tik un tā” (Māras Zālītesteksts, Ulža Stabulnieka mūzika) iespaido manivisvairāk. Iedomājos komponistu sēžam Dziesmu lejaslapotnēs un labvēlīgi smaidām caur sirmo bārdu, un tālīdz programmas beigām.

Raimonda Paula „Manai dzimtenei” papildina divisolisti – talantīgā Līva Zemīte, kura labu skatuvespieredzi guvusi mūziklā „Eslingena” un „SkroderdienasSilmačos”, un simpatiskais Mārtiņš Petrovskis, tenors,Pētera Lielzuikas mazdēls.

Tad – piecas tautas dziesmas, kas, manuprāt, korimizdevās visliriskāk, ar un bez instrumentālistiem. Arīklasiķiem tika dotas mūzikālas nodevas – Pauls Švalbespēlēja uz klavierēm J.S. Bach skaņdarbu, bet GVVinstrumentālais ansamblis Bachu un Burkhalteru. Kaspara Dimitera „Visu Latvijai” enerģiski nodziedājajaunu dziedātāju un spēlētāju grupa – KristīnaVītoliņa, Ariāna Ūle un Kristīne Dmitrijeva – ImantasNīgales vadībā. Grupa jau iepriekš izcēlusies, kuplinotvairākus uzvedumus sezonas sākumā.

Labi sadziedājies trio Maija Inveisa, Terēze Inveisa unNikolais Kārkliņš nodziedāja Raimonda Paula „Kadman maziņam” (no izrādes „Meža gulbji” ar Māras

Zālītes libretu), tad sekoja katras klases dziesmuizpildījumi. Mani iespaidoja 1. klases meitenītes (GVV„frešmeņi”). Viņas kā melnbalti nospodrināti klavierutaustiņi atskaņoja divas tautas dziesmas. Tad pārējoklašu audzēkņi arī nodziedāja pa divi tautasdziesmām. Ceturtās klases meitenes ar vainadziņiemgalvā, kā Dziesmu svētkos, dziedāja „Vai tādēļnedziedāju”, „Luste” (pēc manām domām, skanīgāka).Visas klases kopīgi dziedāja „Tēvu tēvi laipas meta”.

Pirms beigām – izdevies emocionāls, kustīgs šedevrs„Es esmu Gaŗezers”, kur visi tiešam kustējās undziedāja. Viņus uzmudināja skolas direktore SandraKronīte-Sīpola, kura vispār rīkojas uz skatuves tikpatbrīvi kā laipna namamāte uz savas mājas lieveņa – ganuzmundrinot kori, apskaujot pazīstamus absolventus,pasniedzot ziedus māksliniekiem. Neapslēpts, dabīgsskatuves talants!

Atsevišķs paldies folkloras skolotājai Imantai Nīgalei,GSS mūzikas vadītājai Terēzei Inveisai, koncert-meistarēm Kristīnai Vītoliņai un Ariānai Ūlei un –visbeidzot – diriģentam Paulam Berkoldam, kurš arminimāliem, bet vīrišķīgiem žestiem no kora izvilināja,ko vien varēja! Cerēsim, ka nākamgad viņš atkal būsmūsu vidū un brīvā laikā piestrādāš pie jaunā GVVdiska „Gaŗezers vēl dzied!” Un bez Ievas Rozenbahas(Rīga) vispār nekāds koncerts nebūtu noticis!Noslēgumā vēlos vēlreiz pateikties visiem, pat ja kādupirmajā pateicības reizē būtu piemirsis!

Vēlāk ballē spēlēja populārais DJ Mārtiņš Daiga,atskaņojot piecdesmit dziesmu repertuāru, kuru bijaizvēlējušies GVV absolventi. Līdz trijiem no rīta esotskanējis no „Sirsniņa” (Akacis) līdz „Stairway toHeaven” (Led Zeppelin).

Kādā klusā brīdī pārdomājot, kas vien Gaŗezerapiecdesmit gados noticies, radās vēsturiska vīzija – japrezidents Kenedijs kādā sešdesmito gadu politiskākampaņā būtu apmeklējis Gaŗezeru un uzrunājispotenciālos vēlētājus no Kalpaka zāles balkona, viņšdroši vien būtu beidzis runu ar „Ich bin ein Garezernieks” un, kaut republikānis, es būtu viņampievienojies.

Un vēl – par to, lai viss ritētu raiti, paldies Gaŗezerasaimniekam Guntaram Rusmanim un administrātoramAndrejam Dumpim.

Alberts Legzdiņš

>>>

GV

V 5

0. m

ācīb

u v

asar

a <<

<

4

visa 2014. g. GVV skolas saime

With a high five and an exclamation of “Šī irvislabākā balle jebkad!” (“This is the

best party ever!”), two graduates of the Garezers Latvian Summer High School expressed their appreciation of the Saturday evening festivities whichhelped mark the school’s 50th summer.

The heart and soul of the Latvian Center Garezers is itssix-week long summer school program (“Garezeravasaras vidusskola” or GVV). While the center itselfwill celebrate its 50th anniversary with four days ofevents next summer from July 2 through July 5, thehigh school celebrated its 50th summer this year fromJuly 25 through July 27.

GVV opened its doors in 1965 within the newly purchased Latvian Center Garezers in the southwestern corner of Michigan. There was a certainamount of skepticism in the Latvian community aboutwhether teenagers would agree to spend their summers studying subjects such as Latvian languageand history in rather primitive conditions in thewoods. Such concern turned out to be unfounded, asthe school proved to be popular and much loved bythose who attended it.

In the late 1970s and early 1980s, the number of students at GVV grew to around 200, while in recentyear the number has held steady around 100. Approximately 1,500 individuals have graduated fromthe school, and the number who attended for one orseveral summers but did not graduate is at least twice

that. Many current GVV students have at least oneparent who attended the school.

The idea of a Latvian summer high school proved tobe so popular that it inspired counterparts: Kursa inthe state of Washington, now-defunct Beverīna inPennsylvania, and later “Eiropas vasaras skola” inWestern Europe and even later “Saulgriežu vasarasvidusskola” in Latvia.

This summer the celebratory weekend kicked off witha traditional Friday night bonfire, in which the children’s camp and middle school program studentsalso participated. As is customary at these campfires,a number of humorous skits – prepared by both youthand staff – were performed. The skit which peoplewere still discussing the following day featured current GVV principal Sandra Kronīte-Sīpola and twoformer principals, Elisa Freimane and Ēriks Kore, bothof whom are also GVV graduates. The action tookplace in a “rest home” to which all three had retiredafter many exhausting years of working at GVV. Theirnostalgic but delusional conversations made it clearthat they were unable to leave their work at Garezersin the past.

Among the events on Saturday was the unveiling ofthe new patio by the school’s largest building, Kronvalda zāle. The patio had suffered environmentaldamage earlier this year, and was rebuilt thanks to donations made in memory of Ilmārs Dumpis, a long-time Garezers volunteer and neighbor.

GVV celebrates 50 years>>> G

VV

50. mācīb

u vasara <<<

5

Saturday also featured the opening of an art exhibitfeaturing a wide variety of artwork by GVV graduatesand current and former teachers. Twenty-one professional and amateur artists were represented,and their works ranged from oil painting to sculpture,from pottery to photography.

The weekend’s highlight was Saturday evening’s dinner, concert and party. Dziesmu leja, the outdooramphitheatre, has been the location of many Midsummer’s Eve celebrations, Garezers song festivals, GVV graduation concerts, and basketballgames, but it had never looked as formal as for thiscelebratory golden anniversary dinner. A sea of tablescovered by white tablecloths seated 450 people,which included the current high school students andstaff and many guests. Among the guests were manyGVV graduates and former students, teachers andcounselors who had traveled from around the UnitedStates and even Europe to be in attendance.

One of the reccurring themes that GVV graduatesspeak about is life-long friendships, and this themewas particularly evident during dinner and throughout the weekend. A graduate from the class of1987, Larisa Ozols explained that she met several ofher closest friends at GVV, and that they are stillfriends today, over twenty-five years later. Larisa alsopointed out: “GVV exposed me to Latvian art, literature, songs, furthering an appreciation for the vibrancy and uniqueness of Latvian culture.” KaijaPetrovskis graduated in 1977, and agreed that GVVhad provided her with lasting relationships and adeep sense of pride in being Latvian. As is the case fora number of Latvian-American couples, Kaija first metthe man who would later become her husband atGarezers. Their son will graduate from GVV this summer.

Māra Pelēcis, class of 1988, is a filmmaker who has interviewed many individuals at Garezers this summer, as she has been commissioned to produce adocumentary which will be screened at the center’s50th anniversary next year. She noted that in her interviews with GVV graduates and employees, thetwo themes that reoccurred most often were the richcultural environment (“latviskā vide”) and the relationships. Māra is also grateful for the people shemet while attending GVV – including her husband.

Three women seated at one table had attended GVV

together in the 1960s. Another table was the locationof a reunion between four graduates from the class of1974. Yet another table was full of twenty-somethingswho had graduated in 2002 and 2003. The class of1979 was celebrating its 35th reunion, and to helpsupport GVV, two graduates from that class, KatrīnaPipaste and Žubīte Streipa, had organized a uniqueand entertaining raffle which featured many Latvianand Garezers-themed items donated by various GVVgrads.

After a delicious dinner prepared by chefs and GVVgraduates Andris Antons and Dāvids Indriksons, students from GVV and the Garezers middle school program performed a moving and diverse concert featuring choral music, several instrumental pieces, aswell as folk music. While it is clear that many of thestudents have a good deal of natural talent, kudosmust be given to their teachers and accompanyingmusicians for helping prepare such a wide-rangingconcert in four short weeks.

After the concert, tables and chairs were quicklycleared to make room for dancing. Earlier in the summer GVV graduates Mārtiņš Daiga and Mikus Kīnshad asked other graduates to nominate songs theyremembered from the GVV Saturday evening dancesthat have taken place weekly for many summers.From that list they created a lengthy survey, in whichgraduates voted for their fifty favorite songs. The resulting list – ranging from pieces by the Latviangroups Akacis and Prāta Vētra to those by the RollingStones, the B52s, Led Zeppelin, and R.E.M. – made foran extremely well-liked soundtrack representingseveral decades of music. As at any Latvian party,there was much chatting and catching up to do, butoften – particularly as the night wore on – the dancefloor was full of enthusiastic dancers. At times therewere close to 200 happy Latvians energeticallydancing to the soundtrack of their youth. After thefifty songs were played, many people wanted tocontinue celebrating, and the DJ provided additionaldance music by playing nominated songs which hadnot made the top fifty. Dancing continued into thewee hours of the morning.

Sunday’s church service was held in the beautifuloutdoor church, and was led by Dean Lauma Zuševicsand Bishop Gunārs Lazdiņš, both of whom havetaught at GVV many years, and have officiated atnumerous Sunday morning and Thursday evening

>>>

GV

V 5

0. m

ācīb

u v

asar

a <<

<

6

candlelight services, christenings, confirmations andweddings at Garezers. Their familiarity with GVV andits students was evident in their fitting homily andwords of prayer. The service was enriched by readingsfrom three students, and by two musicalperformances by GVV ensembles.

When asked about the significance of GVV in his life,Roberts Inveiss, who graduated from the school in1978, said, “I don’t think you can really appreciate theimpact that GVV had on you until much later in yourlife. Being Latvian is a critical part of my personalidentity, and in hindsight I now know that GVV had ahuge impact on deepening my love of that identityand that of my Latvian friends with whom I sharedthe GVV experience.” His eldest daughter graduatedfrom GVV in 2012, and his youngest daughter willgraduate this summer. In terms of what the schoolhas meant to them, he explained, “GVV is the onlyconstant in the lives of Latvian youth today; the oneplace they can count on to be there and to which theyaspire to attend and view as the natural progressionin their developing appreciation of their heritage. Weabsolutely need that if we hope to maintain theLatvian language and culture here in the US. I cannotimagine what our communities would look like if wedid not have GVV to be the glue that binds our youthto their Latvian heritage. It’s indispensable.”

Another graduate, Laila Mednis of the class of 1975,whose daughter and son have also graduated fromGVV, noted that the school has done a good job inrecent years in introducing students to modern-dayLatvian culture, thus creating a bridge between theUnited States and Latvia itself. She said that beyondcreating friendships, the GVV experience had openedher children’s eyes to the possibility that theythemselves could study or work in Latvia.

Quite a few GVV graduates now call Latvia home.Diāna Briedis, class of 1996, explained the school’ssignificance in her life: “I have now been living inLatvia for the last eight years, and GVV certainlyhelped to solidify my Latvian identity as the first placewhere I could “be Latvian” 24 hours a day.” As to whatthe program’s future is, Diāna says, “I see GVV’spurpose as continuing to help young Latvians connectwith their heritage, discover and better understandthis part of their identity and sow the seeds forparticipation as active citizens of Latvia whether thatbe here or from abroad.”

The weekend was a joyful and appropriatecelebration of the Garezers high school and itssignificance in the Latvian community. It will beinteresting to see what the coming years bring to thisprogram which has been instrumental to the lives ofso many North American Latvian youth.

Daina BolšteinsGVV 1992. g. abs.

Latvians Online | August 5

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

GVV “TOP 50”

1 Boney M - Rasputin2 Violent Femmes - Blister In The Sun3 Led Zeppelin - Stairway To Heaven4 Simon And Garfunkel - Cecliia5 Proclaimers - I'M Gonna Be (500 Miles)6 The Ramones - I Wanna Be Sedated7 R.E.M. - It’S The End Of The World As We Know It8 The Clash - Should I Say Or Should I Go9 ABBA - Dancing Queen10 UB40 - Red Red Wine11 Steve Miller Band - The Joker12 Talking Heads - Psycho Killer13 Beatles - Ob La Di, Ob La Da14 Depeche Mode - Just Can't Get Enough15 Don McLean - American Pie16 The English Beat - Mirror In The Bathroom17 Yaz - Only You18 Erasure - Oh L'Amour19 Jauns Mēness - Ai Jel Manu Vieglu Prātu20 Modern English - I Melt With You21 B-52's - Loveshack22 The Cure - Friday I'm In Love23 Akacis - Sirsnina24 Dexy’s Midnight Runners - Come On Eileen25 Van Morrison - Brown Eyed Girl26 U2 - With Or Without You27 Violent Femmes - American Music28 The Kinks - Lola29 James - Laid30 Alphaville - Forever Young31 Bare Naked Ladies - If I Had A Million Dollars32 Neil Diamond - Sweet Caroline33 Quags - Hangover34 Soft Cell - Tainted Love35 Rolling Stones - Ruby Tuesday36 Lynyrd Skynyrd - Sweet Home Alabama37 Billy Joel - Piano Man38 New Order - Bizarre Love Triangle39 Pixies - Where Is My Mind40 Dead or Alive - You Spin Me Round (Like A Record)41 B-52's - Rock Lobster42 U2 - Sunday Bloody Sunday43 Bob Marley - No Woman, No Cry44 Journey - Don't Stop Believing45 Prāta Vētra - Lidmašīna46 Queen - Bohemian Rhapsody47 Rolling Stones - Wild Horses48 Tom Petty And The Heartbreakers - Free Fallin49 Lauris Reineks - Es Skrienu50 They Might Be Giants - Birdhouse In Your Soul

7

Kā čakla kamene Hamiltonas Dziesmu svētkuziedputekšņiem ceļa somā Garezerā ieradās

kultūras ministre Dace Melbārde ar savu birojavadītāju Vitu Cīruli. Abas viešņas jau Čikāgas lidlaukāsagaidīja ALA kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe unnākamās dienās izvizināja pa plašo Garezeraterritoriju, iepazīstinot ar vadošo personālu -skolotājiem un darbiniekiem. Būšu atklāts, kultūrasministre savā uzturēšanās laikā atstāja ļoti simpātiskuiespaidu, jau par to, ka Hamiltonā ņēmusi dalībukopkorī un vēlāk Garezerā aktīvi piedalījāstradicionālajā tautas deju maratonā "Pērkonīšaducināšanā".

Tur kultūras ministri galanti uzlūdza vecākais zēnuaudzinātājs Ritvars Helmšteins no Grobiņām uz polkasgoda apli, ko abi nodejoja jauniešu applaudēti unfotografēti. Ministre vieglā vidzemnieces solī unRitvars - kādi nu soļi ir Kurzemē. Vēlāk DaceiMelbārdei bija izdevība satikties ar GVV audzēkņiemviņu klašu telpās. No rīta uzrunājusi GVV saimi, viņapasniedza direktrisei Sandrai Sīpolai Latvijas kultūrasministrijas ATZINĪBAS RAKSTU - Garezera vasarasvidusskolai par latviskās identitātes stiprināšanu,sveicot skolu 50. gadu jubilejā. Dāvanu birumsturpinājās ar profesora Jāņa Stradiņa rediģēto četrusējumu kapitāldarbu "Latvieši un Latvija". Pēc tamsatiekamies sarunātā intervijā mākslas galerijas telpās.

Alberts Legzdiņš: Jūs dziedājāt XIV Latviešu dziesmusvētku Kanādā kopkorī. Kāds ir jūsu dziļākais,

spilgtākais iespaids, ko esat guvusi Hamiltonā?

Dace Melbārde: Ir viena kopēja atziņa, ko dzirdējāmvairākkārt, un interesanti, ka to teica latvieši, kasnesen ir izbraukuši no Latvijas – viņi latviskopatriotismu iemācījušies ārpus Latvijas, atrodotiesstarp latviešiem ārzemēs. Tā ir pārdomu vērta atziņa,kas rosina dažādas hipotēzes, kāpēc tas tā ir. Latvijātādu pastāvīgu patriotismu un jūsmu par to, ka esamlatvieši, var sastapt ļoti reti. Protams, Dziesmu svētkulaikā ir vērojams patriotisma uzliesmojums, visi sit piekrūts un lepojas, ka viņi ir latvieši, bet, kad Dziesmusvētki beidzas, tas pamazām izčākst. Kaut kas uzliesmoap vasaras saulgriežu laiku, ja esi trāpījies īstajā vietā,nevis palicis krastmalā un pavadījis šos svētkuspopmūzikas pavadījumā.

Tomēr, atrodoties Kanādā un ASV, nepamet sajūta, kašeit dzīvojošo latviešu patriotisms ir daudz lielāks. ASVlatviešu jaunieši, beidzot Garezera skolu, uzeksāmeniem un izlaidumu ģērbjas tautastērpā. KāpēcLatvijā jaunieši izlaidumā neizvēlas būt tautastērpā,kāpēc precoties jaunas meitenes vairs nevelktautastērpu? Nekas nav tik skaists kā tautastērps.Protams, ar sociālantropologiem varētu gari diskutēt,kā svešatne ietekmē attieksmi pret dzimteni.Prombūtne no dzimtenes padara to daudz mīļāku unidealizētu. Taču mums jādomā, kā stiprinātpatriotismu Latvijā. Mēs esam pārāk maza tauta, laivarētu atļauties savu patriotismu zaudēt.

Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde Gaŗezerā>>

> G

VV

50.

māc

ību

vas

ara

<<<

8

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<AL: Tautastērpu fenomens – daudzi latvieši, dodotiestrimdā, kā vienu no nozīmīgākajām un svarīgākajāmlietām, ņēma līdzi tautastērpus.

DM: Lokālpatriotisms gan attīstās. Tas arī irinteresants fenomens, bet tas arī ir vairāk stāsts parto, kā mainās ģeopolitiskā izjūta Eiropā. Nacionālāsvalstis zaudē spēku, dažādi varas elementi nonākcentralizētās rokās, piemēram, ES. Cilvēks saista seviar konkrētu vietu. Bet tas arī ir ceļš uz nācijas apziņu,sākumā cilvēkam vispār jāapjēdz, ko nozīmē būtpatriotam. Ko nozīmē apzināties savu esību, meklētatbildi uz jautājumiem „kas es esmu”, „kur ir manassaknes”, „no kurienes es nāku”. Ja cilvēks neiemācāsatbildēt uz jautājumu, kas ir viņa ģimene, dzimta,novads, viņš nemaz nevar runāt par to, kas ir viņatauta.

AL: Pēc Jūsu domām, cik daudz Dziesmu svētki veicinapatriotismu?

DM: To parādīja arī iepriekšējie Vispārējie latviešuDziesmu un deju svētki, kad secinājām, ka pieauginterese ne tikai atnākt reizi piecos gados kāskatītājam, bet cilvēki grib paši piedalīties – dziedāt,dejot. Šobrīd Latvijā vērojama arī tautastērparenesanse. Ne visi to var atļauties, bet mēģina solītipa solītim tautastērpu komplektēt. No savaspersonīgās pieredzes varu teikt, ka patriotisms ir ciešisaistīts ar savdabības vai izcilības apzināšanos. Kad tusevi ieraugi globālā vai Eiropas kontekstā starp citiemun pēkšņi saproti, ka esi vērtība, ka tev ir kaut kas ļotiunikāls, piemēram, ļoti skaists tautastērps vai mūsukoru kustība, īpaši amatierkori, kas sasnieguši tādulīmeni, ka, aizbraucot uz jebkuru pasaules konkursu,saņem pirmās vietas – tas ceļ pašapziņu. Jopatriotisms ir ļoti cieši saistīts ar pašapziņu. 6. jūlijākoncertā „Dzimuši Rīgā” uz vienas skatuves pulcējāsmūsu mākslas izcilības, koncerts tika pārraidīts Eiropāar ļoti pozitīvām atsauksmēm, cilvēki lepojas, un turlec šīs patriotisma dzirkstis. Tā ir jāstrādā. Mumspašiem jāpalīdz mūsu sabiedrībai apzināties, kas irmūsu vērtības.

AL: Kā jūs viņus piesaistāt, diriģentus, viņi nepelnadaudz. Jums ir plāns, kā viņus atbalstīt, noturēt?

DM: Viena no kultūrpolitikas un arī personīgi manāmprioritātēm ir kultūras nozarē strādājošo motivācija.Kultūras darbinieki un pedagogi, ne tikai diriģenti,mūsu valstī nav pietiekami novērtēti. Tas ir viens no

iemesliem, kāpēc mēs zaudējam cilvēkus, kāpēc viņibrauc prom. Robežas ir vaļā, kaut kur pavisam netāluvar nopelnīt labāk, un cilvēkiem dzīves kvalitāte ir ļotisvarīga. Līdz ar to tas ir komplekss jautājums, vaimums Latvijā mūsu cilvēki ir vērtība un vai mēstiecamies uz to, lai nodrošinātu viņiem labus dzīvesapstākļus.

Bet es esmu novērojusi, ka mūsu vadošie diriģenti,talantīgie diriģenti ir ļoti nodarbināti, viņi strādā ļotidaudz. Tas Latvijā ir tipiski: tiem cilvēkiem, kuri var ungrib strādāt, ir ļoti daudz darba, un viņi nopelna.Protams, ja salīdzinām ar Eiropas algām, tas nevienābrīdī nešķitīs daudz, bet Latvijas mērogā, kultūrasnozarē, tiem, kas daudz strādā, darba netrūkst. Manisatrauc, ka šie cilvēki vienkārši var izdegt, tāpēc šis ļotiintensīvais darbs nav ilgtermiņa risinājums. Viņiem irvajadzīga arī atelpa.

Ir problēmas ar diriģentiem un deju kolektīvuvadītājiem īpaši reģionos – un arī skolās trūkst labukoru vadītāju. Skolās ar lielāku audzēkņu skaitu, kurvar uztaisīt vairākas slodzes, ir viens atalgojums, laukuskoliņās, kur mazs bērnu skaits, ir cits atalgojums,tāpēc šobrīd Latvijā notiek plaša diskusija paratalgojuma sistēmām un kā to visu pilnveidot, lai taskaut kā izlīdzinās. Tā ir problēma ne tikai kultūrasnozarē, bet daudz plašāk.

AL: Nākotnes mērķi? Kā jūs redzat jūsu sadarbību,piemēram, ar Garezeru?

DM: Pēdējo divu gadu laikā valdībā noteikti irmainījusies attieksme pret to, ko mēs birokrātiskāvalodā saucam par diasporu. Ekonomikas ministrijā irizstrādāta reemigrācijas programma. Raugotiesilgtermiņa ekonomikas prognozēs, ir skaidrs, katuvākajā laikā var pietrūkt darbaspēks, un es domāju,ka ne tikai uz mazāk kvalificētiem darbiem, tas, ko espati redzu, arī augsti kvalificētiem darbiem pietrūkstlabu speciālistu. Bieži vien nemaz nav tādas īstaskonkurences.

AL: Kāds ir Jūsu uzskats par reemigrāciju un vai tātiešām strādās?

DM: Mums jāstrādā, informējot latviešu ārvalstīs parto, kādas ir atgriešanās iespējas, izaugsmes iespējas,darba iespējas. Protams, tas ir proporcionāli saistīts arLatvijas ekonomikas izaugsmi. Vienalga, vai Īrijā, vaiAmerikā, vai Latvijā – cilvēki tiecas pēc dzīves

9

>>>

GV

V 5

0. m

ācīb

u v

asar

a <<

<kvalitātes. 21. gadsimta rietumu kultūrā materiālāsvērtības ir ļoti svarīgas, un es neticu, ka tas tuvākajālaikā mainīsies. Bet ārkārtīgi svarīgi, ka mēs paširadām to atmosfēru, lai cilvēki grib atgriezties Latvijā.Ja mēs kašķējamies un publiski viens otru zākājam,tas, protams, atbaida. Arī tas, kas notiek kaimiņos,Krievijā, ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki irpiesardzīgi attiecībā uz atgriešanos Latvijā.

Pirmā lieta, strādājot ar latviešiem ārvalstīs – Latvijasvaldībai jābūt skaidram, ko darīt, lai cilvēki atgrieztosLatvijā. Manuprāt, būtu ļoti nepareizi strādāt tā, laiviņiem ārzemēs visu laiku ir ļoti labi. Ir svarīgi strādāt,lai tiktu uzturēts latviskums, kultūras saites. Laicilvēkiem būtu pieejami dažādi metodiskie materiāli,tiktu piedāvāta iespēja atbraukt uz semināriem vaimēs kādus pedagogus varētu nosūtīt pie viņiem.Piemēram, Dziesmu un deju svētku kustības ietvarosmēs sūtījām pie koriem un deju kolektīviem ārpusLatvijas svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, lai viņipalīdz apgūt repertuāru. Izglītības sistēmā ir domātspar dažādiem izglītības materiāliem, par pedagogiem,un būtu jādomā, kā vairāk sasaistīt šīs lietas arIzglītības un zinātnes ministriju. Kā atrast iespēju, laivairāk pedagogi brauc uz Garezeru tieši no Latvijas,varbūt topošie pedagogi, kuriem būtu interesanti šeitatbraukt praksē? Bet primārajam mērķim noteiktijābūt tādam, ka visu, ko mēs darām, darām, lai pašuLatviju un Latvijas kultūru darītu pievilcīgu, lai cilvēkigribētu atgriezties.

Jautāju, kādu palīdzību diaspora var sagaidīt noLatvijas. Minējām cik svarīgi būtu, ja GVV uz pārisnedēļām atbrauktu strādāt kāds labs aktieris, aktrisevai režisors, kas varētu audzēkņiem palīdzēt ar izrunu,publisko uzstāšanos vai iestudēt kādu lugu. LabsLatvijas folkloras ansamblis kā piemēram "Ceiruleiši",varētu darīt brīnumus, apmācot individuālus vaigrupas, kā to viņi demonstrēja pirms vairākiemgadiem.

Kultūras ministre atbildēja: Man šķiet, Latvijā ir ļotidaudz pieņēmumu, ka ārpus Latvijas vecajāemigrācijā, trimdā dzīvo ļoti turīgi latvieši, diasporasdziesmu svētki ir viņu izklaides pasākumi un viņi kāfilantropi var atļauties visu to brīvi apmaksāt. Tādasbagātas zemes, kur viss tek pa reni, atliek tikaipasmelt. Bet tas nav nemaz tik vienkārši, tāpēc irsvarīgi rūpēties arī no Latvijas puses par atbalstuDziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai.

AL: Latvijā pēc neatkarības atgūšanas palika daudzkrievu ierēdņi un militāristi, arī liela daļa jaunāspaaudzes ir prokrieviska - līdz ar to apdraud Latvijasneatkarību?

DM: Es nedomāju, ka tas ir tik vienkārši. Arī krievukultūrai piederīgie cilvēki ir ļoti dažādi. Prokrieviskādaļa lielākoties ir padomju laikā Latvijā iebraukušiekrievi, un šos cilvēkus nav iespējams izmainīt. Laikamjau viņiem šeit nav nemaz tik slikti, citādi viņi tenepaliktu. Bet, protams, viņi savulaik atbrauca kāuzvarētāji, strādāja labos darbos, krievu valoda bijaoficiālā valoda, bet tagad – mācies nu latviešu valodu,tiek likvidētas lielās rūpnīcas, daudzi zaudējuši darbu.Protams, tas ir jautājums par viņu attieksmi pretLatviju, vēsturi, kādu viņi negrib pieņemt, tas radacilvēkus, kas nav lojāli valstij.

AL: Bet kā ar jaunākās paaudzes krieviem?

DM: Mums ir jādomā par jauniešiem, tiem, kasdzimuši Latvijā un uzskata Latviju par savu dzimteni.Viņu mājas ir Latvijā. Jā, viena daļa neatrod savu vietuLatvijā un izmanto iespēju aizbraukt uz Eiropu, bet irviena daļa – un tā nemaz nav tik maza – kas ir gatavipieņemt to, ka viņi ir Latvijas pilsoņi, uzņemtiesatbildību un, līdzīgi kā latvieši savā laikā iedzīvojotiesASV, Kanādā un Austrālijā, dzīvot ar divāmidentitātēm, kas ir vienlīdz stipras. Caur izglītībassistēmu ir iespējams panākt, ka cilvēks ir lojāls, savasvalsts patriots, un es aizvien vairāk zinu tādus krievujauniešus, un tas notiek, ja viņiem ir labi pedagogi. TasLatvijā ir milzīgs izaicinājums – mums joprojām irstrikti sadalīta izglītības sistēma: latviešu skolas unlatviešu bērnudārzi, krievu skolas un krievubērnudārzi. Un tas arī veido sašķeltu sabiedrību – tevjau bērnudārzā no mazotnes veido priekšstatu, ka irlatvieši un ir krievi, un viņi visu laiku ir kaut kāatsevišķi.

Es uzskatu, ka to nav iespējams risināt ar radikālāmmetodēm. Atslēga ir skolotāji – mēs varam taisīt nezkādas izglītības reformas, bet skolotājs ieiet klasē,aizver durvis, un, ja gribēs, viņš runās krievu valodā. Jagribēs, viņš stāstīs par Padomju Savienību ar sajūsmu.Tāpēc ir ļoti svarīga valsts attieksme pret skolotājiemkopumā, un īpaši pret tiem, kas strādā armazākumtautībām. Dalījums latviešu un krievu skolāsir arhaisms. Mums jāiet uz to, ka mums ir kopīgasskolas ar kopīgām vērtībām, kur veidojas saliedētasabiedrība, sākot no bērnudārza vecuma. Jautājums

10

tikai, kurš ir pareizais brīdis un kā metodiski sagatavotskolas un skolotājus. Kamēr skolotāji nejūtas novērtēti,nesaņem adekvātu atalgojumu, no viņiem nevar prasītatbilstošu atdevi.

Vaicāju - kā vēl varētu veicināt sadarbību ar Latviju?

Varbūt noorganizēt Latvijas valdības pārstāvjiem tūri uzASV un Kanādu un pie reizes apciemot Garezeru? Kābūtu, ja 50.gadu jubilejā Garezers ielūgtu Latvijasprezidentu? Jau labu laiku šeit neviens nav bijis. Parvisiem ieteikumim ministre saprotoši māja ar galvu, betvarbūt tajā brīdī domāja ar populārās dziesmiņasvārdiem "nāk rudentiņis ....". Jābūt reālistiem, ka daudzkas var mainīties saeimas vēlēšanās 4.oktobrī, kadLatvijas politiskajā hipodromā sacentīsies gan jaunierikšotāji, nogurušie darba zirgi, gan pašmāju bērīši.Cerēsim - "mūsējie" vinnēs kaut vai par "Purna tiesu".Balsosim par tiem! Es jau zinu, par ko es balsošu!

Reģistrēts vēlētājs - Alberts Legzdiņš

Latvijas Ministru prezidente, Laimdota Straujuma,tiekoties ar Amerikas latviešu apvienībaspārstāvjiem 2014. gada maija kongresā, uzklausījaklātesošos izglītības darbiniekus par vajadzīgoatbalstu ASV vasaras izglītības programmām. Jūnijasākuma Latvijas vēstniecība ASV ziņoja, ka Ārlietuministrija pieņēmusi lēmumu segt ceļa izdevumusLatvijas skolotājiem, kas mācīs šovasar Katskiļunometnē, Gaŗezera vasaras vidusskolā unbērnudārzā un Kursas vasaras vidusskolā. Solītaisatbalsts liecina par Ministru prezidentes un Ārlietuministrijas uzticību latviskās izglītības darbam ASV.Latvijā dzīvojošie skolotāji var atviegloti ierastiesASV, zinot, ka ceļa naudas ir segtas, ka valstsnovērtē viņu vērtīgo devumu diasporas bērniem.Gaŗezers pateicas Latvijas Ministru prezidentei,Laimdotai Straujumai, Latvijas Ārlietu ministram,Edgaram Rinkēvičam, un Latvijas vēstniecībai ASV,vēstniekam Andrim Razānam, un vēstniekavietniekam, Jurijam Pogrebņakam, par atbalstu unsadarbību.

In May 2014 Latvia’s Prime Minister, LaimdotaStraujuma, met with delegates at the AmericanLatvian Association annual congress inPhiladelphia. Dr. Straujuma heard the messagefrom educators that summer programs needsupport from the government of Latvia to maintaintheir level of excellence. In early June, the Embassyof Latvia notified ALA that the Ministry of ForeignAffairs of the Republic of Latvia agreed to supportteachers from Latvia teaching at Gaŗezers, Kursaand Katskiļi, reimbursing their travel expenses.Garezers is grateful to Prime Minister LaimdotaStraujuma, Minister of Foreign Affairs, EdgarsRinkēvičs, Ambassador Andris Razāns and DeputyChief of Mission and Counsellor Jurijs Pogrebņaksfor their confidence in our work and understandingof the value of our summer education programs.

Atbalsts no Latvijas | Support from Latvia

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

11

no kreisās puses: Alberts Legzdiņš, Līga Ejupa, Anita Bataraga,min. Dace Melbārde, Sandra Kronīte-Sīpola, Pauls Berkolds,māc. Aija Graham

Pēc Kultūras ministres Daces Melbārdesviesošanās Gaŗezerā viņai uz pēdām

sekoja Latvijas Republikas vēstnieks ASV AndrejsRazāns.

GVV „diplomātiskā protokola referentes” mākslasvēsturnieces Līgas Ejupes izkārtojumā pirmdienas rītāvēstnieks jau uzrunāja GVV audzēkņus, pēc rītalūgšanas, izsakot atzinību skolas saimei.

Viņš apbrīnoja tos jauniešus, kuri ziedo savas vasaras,lai mācītos 6 nedēļas Gaŗezera vasaras vidusskolā paršodienas un lielo latviešu valodas nozīmisadarbojoties ar Latviju. Tam sekoja Gaŗezera muzejuapskate, Līgas Ejupes vadībā. Vēstnieks apbrīnojavisus trīs muzejus – O. Grīna lietišķās mākslas, par korūpējas Astra un Jānis Reveliņi. Tur glabājasinteresanti eksponāti, kas, paslēpušies bēgļu somās,izbēga uz Vāciju un pāri okeānam vēlāk uz Gaŗezeru,arī vērtīgi trimdā darināti mākslas objekti, kas tikadarināti muzejam. Pēc otrā – Klinklāva galerijasapskates vēstnieks bija pārsteigts par vecmeistaru untrimdas laiku radošu gleznotāju darbiem, kas tursaglabāti un izstādīti. Trešo – Skautu un Gaidu muzeju,kas bagātīgi liecina par šo organizāciju darbību Vācijasbēgļu laikos. Žēl, ka nebija izdevība personīgi satiktmuzeja iniciatoru un lielā darba veicēju vad. RicharduRolli, kurš tagad uzmundrina floridiešu sabiedriskodzīvi, St. Petersburgā pats piedzīvodams otro jaunību.

Vēlāk vēstniekam bija satikšanās ar vidusskolas 4. klasiun pievakarē tikšanās ar tuvākā apkārtnē dzīvojošiemtautiešiem. Jautājumi bija galvenokārt politiskas

dabas, sakarā ar notikumiem Ukrainā. Bija arī praktiskijautājumi – kas notiktu, ja Latvijā iebruktu Putinateroristi? Vai Rīgā būtu kuģi, kas izvestu ārzemjulatviešus? Vēstnieks, kā jau rūdīts diplomāts, norādija,ka drošības garantu mums sniedz NATO 5. paragrāfs,bet jācer, ka situācija ar Krieviju uzlabosies.

Andrejs Razāns pārstāvējis Latvijas Republiku ganEiropā, gan Maskavā: studējis inžinierzinātni unieguvis maģistra grādu, vēsturē specializējoties„Zviedru laiki Vidzemē 16. g.s.” Aizmirsu pajautāt, kāpēc viņa domām tas iespaidoja latviešu domāšanu 20.g. s. Itsevišķi 1944. gadā, Kurzemē, kad daudzi ticējabaumām, ka uz Liepājas ostu kursu uzņēmušas angļu,amerikāņu un zviedru kara flotes.

Jācer, ka vēstnieks Gaŗezeru atkal apciemos drīzi, jotāda ciemošanās iet pie sirds, un kaut Latvijas Ārlietuministrija viņu kādu laiku paturētu Vašingtonā.

Cerību pilns - Alberts Legzdiņš

Latvijas vēstnieks ASV, Andrejs Razāns Gaŗezerā>>

> G

VV

50.

māc

ību

vas

ara

<<<

12

No kreisās puses: Andra Zommere, Sandra Kronīte-Sīpola, Andrejs Razāns, Līga Ejupa

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

13

Pasākumu daudzums Gaŗezerāmūs pēdējos divus

mēnešus ir bez maz lutinājis ar savu biežumu. Viss,kas šeit ir risinājies, ir noticis Gaŗezera vasarasvidusskolas (GVV) 50 mācību vasaras zīmē. Ar šo gadaskaitli mēs zinām, ka galvenais "pievilkšanas magnēts"visiem skolas un arī ārpusskolas pasākumiemGaŗezerā ir bijis tieši vai netieši saistīts ar GVV un tāsdarbības 50. gadskārtu. Gluži neticas, ka mēs, latviešuizcelsmes ļaudis, vismaz divās paaudzēs, esamaizvadījuši pus simta gadu šajā ezeru un uzkalnuzemes stūrītī Mičigānas pavalstī.

Vasara ir jau gandrīz aizvijusies. Ar kādiemsasniegumiem paši GVV audzēkņi ir gatavi mūsiepriecināt mācību vasaru un skolu beidzot? Zinām, kaGVV aktīva bijusi sportošanā un arī akadēmiskajāsdisciplīnās, bet kā ir ar ārpus klašu nodarbībām?Pavirši, no malas skatoties, var padomāt, kaakadēmiskās mācības GVV ir pilnīgi aizņēmušasaudzēkņu visu laiku 6 nedēļu īsajā mācību posmā, laiviņi iegūtu nepieciešamās zināšanas un pienācīgisagatavotos eksāmeniem, beidzot mācības GVVprogrammā. It sevišķi, zinošiem ir jābūt ceturto klašuaudzēkņiem, jo viņu GVV absolvēšana notiek arpamatīgām pārbaudēm vadošajos priekšmetos unveiksme tajos ir līdzvērtīga skolas godam. Saprotamarī to, ka šeit daudz darba stundu ir pielikuši, ar bišučaklumam pielīdzināmie skolotāji un audzinātāji, kurugodprātīgā attieksme ir sekmīgi palīdzējusi apkopotvairāk par simts skolas audzēkņu pienesumu šimskolas "bišu stropam", kuru lietprātīgi vada skolēnu"dravas" saimniece un GVV direktore vienā personā -Sandra Kronīte-Sīpola.

Tādēļ skolas nobeigumā skolēnu Lietišķās mākslasizstāde, kuru bija veidojuši paši GVV audzēkņi unamatu meistari no akadēmiskajām mācībām brīvajālaikā, radīja tādu kā izbrīnu un zināmu pārsteigumuvisiem interesentiem par šiem skolēnu darinājumiem.

Pa kuru laiku viss tas ir ticis veikts? To labāk varizskaidrot GVV audzēkņi un viņu nodarbību vadītāji.Šīs, ar neskaitāmiem ikdienas darbiem piesātinātāsvasaras GVV audzēkņu raženā ārpusklases veikumagalvenie vērtētāji bija viņu vecāki, kuru uzkavēšanāsizstādē bija pat likumsakarīga, jo skolas telpās vēlritēja pēdējās mācību stundas. GVV audzēkņuģimenēm, viņu piederīgajiem un pārējieminteresentiem bija dots krietns laiks, lai tā kārtīgiapskatītu skolēnu veikumu.

Ejot pa glīti veidoto, ar cementa flīžu no jauna izklātoskolas pagalmu pie Kronvalda ēkas, mēs atradām, kavienā no plašās celtnes spārniem atrodas ekspozīcijasizkārtojums. To apskatot, secinājām to, ka izstādesiekārtojums ir veidots, lai rastu iespaidu, ka atrodiestiešām tipiskā mākslas galerijā, kur ērti pārskatāmieaudzēkņu darbi ir izvietoti pa mākslas žanriem tā, laiviņi būtu labi pārskatāmi izstādes apmeklētājiem. Noskolēnu izstādes varējām spriest, ka ne jau visi noizstādīto darbu autoriem dosies pa izraudzītā mākslasveida Mūzas kāpnēm, bet galvenais šobrīd irdalībnieku varēšanas prieks, ka Tu kaut ko spēj' un tasviss, ar darba apmācītāju roku palīdzību, iegūstskaistu formu un atveidu. Piepalīdzot audzēkņiem,mākslas veidu instruktoru meistarīgo roku un vērtīgopadomu ierosināti, skolēni ir paveikuši daudz no tiklimitētā laikā, kā nepilnas 6 nedēļas. Nebūtu jau

brīnums, ka pēc gadiem aratbilstošas izglītībasiegūšanu, no bijušo GVVskolēnu vidus mums nāksiesatklāt kādu jaunu untalantīgu latviešu izcelsmesmākslinieku.

Kā jau tas bija redzamslīdzīga, bet ne tik pilnīgāizstādē iepriekšējos gados,visvairāk jauniešu bijapievērsušies zīmējumam, vaigleznojumam uz papīra,

Rakst�j’ kara zobentiņu, Piešus lēju sudrabā...

dažādu tehniku pielietojumā. Nenoliedzama ietekmešeit ir bijusi Gaŗezera māksliniecei un izstādespadomdevējai Lindai Treijai, kuras mākslas aktivitāteslatviešu centrā ir lieti stimulējušas audzēkņus, aicinotpievērsties tieši šim žanram. Izstādē vērojamieainaviskie darbi šogad vairāk ir izpildīti kolāžastehnikās. Izstādē vislabāk savu ieceri realizēt irizdevies Laurai Vīksniņai un Dainai Renertei. Savusdarbus labi izpildījušas ir arī Karlīna Kubuliņa unKristiāna Grinberga.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, izstādē varamredzēt jaunu mākslas žanru darbus, kā GVV audzēkņudarbošanos metāla apstrādes mākslas jomā (foto palabi), arī zīda auduma apgleznošanā un praktiskāsadīšanas darbos. Radošajā darbnīcā savus padomusaudzēkņiem ir sniedzis metālapstrādesmeistars/instruktors Gints Grinbergs. Viņa darbošanāsar metālu un tā kausējošo uguns liesmu, jo sevišķuatsaucību ir radījis GVV puišos. Tā GVV audzēknis OtoSvaņķis ir radījis savdabīgu bruņurupuča kompozīcijumetālā, viņam piebiedrojoties audzēknei LailaiBaumanei ar cita dabas motīva rūpīgi pārdomātudabas kompozīciju putna atveidā. No viņas navatpalicis Markuss Reineks ar cita veida savdabīgurisinājumu metālā. Gaŗezerā ir atdzimusi ciemā"Latvija" dzīvojošā un nesen mūžībā aizgājušāmetālmākslinieka/dizainera Arvīda Štrāla daiļrade.Caur gaišām idejām to tagad piepildametālmākslinieks Gints ar saviem audzēkņiem no GVV.

Jauna un praktiski vēl nenovērtēta ir zīdaapgleznošanas māksla. Krāsām uz auduma veidojotrakstus, veidojas arī pats darbs ar māksliniecisku

vērtību. Kakla saišu un vēl citu formu pielietojumāapgleznojumos ar neapskaužamu pacietībumākslinieces un arī instruktores Ingas Štrauss-Godejord vadībā GVV meitenēm Daigas Ceras,Emilijas Antonas un Madalēnas Miniatas darbiem pretgaismas fonu, apgleznojumi ir ieguvuši dzidru krāsuspēli. Iespaidīga izskatās arī greznā kakla saite.

Kopš Gaŗezerā darbu ir uzsākusi topošā mākslinieceKristīne Putnis, viņa vizuālās pārvērtības savas

grupiņas jauniešiem, kuriiesaistījušies fotogrāfijasnodarbībās, ir izskaidrojusi jopamatīgi. Praktiski ir tikuširealizēti daudzi fotogrāfijaspaņēmieni, kā objektuskanēšana un darbs ar gaismasprojekcijām. Izstādē irdemonstrēti "kluso dabu"objekti, to uzstādīšana.Uzņēmumi ir arī glīti sarindotiautoru kārtībā. Uz speciālinoformētām planšetēmredzam labākos GVV IV kl.jauniešu Mārtiņa Petrovska,Annas Inveisas un arī citu fotogrupas dalībnieku ne-tradicionālās tehnikās

darinātos uzņēmumus, kas ikdienā fotogrāfiju padaradaudz interesantāku un saistošāku.

>>>

GV

V 5

0. m

ācīb

u v

asar

a <<

<

14

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

15

Keramikas mākslinieka palīdzība GVVjauniešiem, kuri ir ņēmuši dalību UlžaStepes keramiķu grupā, ir iedrošinājusiviņus veidot un ceplī apdedzināt dažusinteresantus darbiņus, kuri ir izvietotiizstādē aplūkošanai. Uz pārējo autorufona labi savu māku parāda KristaGrendze. Viņai darbs ir prasījis nemazums izdomas, bet gala rezultātādarbā ir daudz nianšu, kas to padarainteresanti pievilcīgu.

Arī latviešu rotas lietu apdares meistariAlfons Mednis un Laura Šmidchenelabprāt ir uzticējuši savus instrumentus

un arī rotkaļu amata noslēpumus GVV jauniešiem, kā rezultātā irtapušas daudzas rotas lietas. Tās visas ir izvietotas stikla vitrīnāpublikas aplūkošanai. Vislabākie rezultāti, pēc rotkaļu meistaru

sprieduma, bija uzrādījuši Mita Pelēcis, Marlēna Ramaneun Aleksandrs Konters. Samērā īsā laika sprīdī varā unsudrabā ir tapuši izstrādājumi, kuri ieguvuši pabeigta darbaspožumu. Uz čiekuru fona skaistie darinājumi mirdz visāsavā košumā; gredzeni, rokas sprādzes un citi jauniešudarinājumi vēl ilgi priecēs pašus autorus un viņu vecākus,no kuriem dažs labs GVV izlaidumā tiks aplaimots arlatviskā stilā veidotu gredzenu vai arī citu pašizgatavoturotas lietu, kurai atlicinātas ārpusklases nodarbību stundas.

Kā pārliecinājās daudzi interesenti, apmeklējot GVVjauniešu, pašu rokām veidoto lietišķās mākslas un citu daiļamatamākslas žanru izstādi, kas bija veltīta skolas 50. jubilejas gadam, tadaudzēkņi un viņu padomdevēji, ar ilggadīgām Tautas daiļamatameistaru pieredzēm, bija gods godam parūpējušies, lai kopā pienācīgisagaidītu šo neatkārtojamo Gaŗezera vasaras vidusskolas jubileju.Izstāde Kronvalda ēkas zāles daļā bija arī teicami noformēta.

Par piedalīšanos un labāko sniegumu izstādē, kāds no GVV jauniešiemik gadu saņems arī pēkšņi no Gaŗezera šķīrušās, tā ilggadējāsfotogrāfes Dzidras Tropas naudas balvu.

Vilnis Trops

Samuels Kubuliņš

Ērika Heinze

Liene Bičevska

Maija Grinberga

Mita Pelēce

Svinot Gaŗezera vasaras vidusskolas 50.jubileju, 26. jūlijā Klinklāva galerijā

atklāja GVV absolventu mākslas izstādi. Galerijastelpas todien bija pilnas apmeklētāju no vairākiemgarezeriešu gadu gājumiem. Tādā ziņā galerijasciemiņi paši atspoguļoja izstādes dažādību.

Kaut gan plašas atšķirības mēdījos, technikā untēmatos bija redzamas absolventu un mākslaspasniedzēju izstādītajos darbos, tomēr kopēja latviskinoskaņota identitāte bija stingri manāma. Tā izpaudāsabsolventes Diānas Blatchinas bērzu birzes akvareļuainā, gan šīs vasaras Gaŗezera fotogrāfes KristīnesPutnes triptichā (foto apakšā). Paļaujoties uz“vecmodīgās” filmas aperāta gruzīgo, nostalģiskokvalitāti nevis diģitālā aperāta skaidrumu, Putnesfotogrāfījās Liepājas vecās kara ostas jūras bunkuriizraisīja momentālu neziņu: šīs drupas it kā reizē grimabaltās putās, reizē šķēla jūras garo horizontu—šiebetoni liekas kā senas atmiņas vai rētas, kas vēl šodiennav noslīkušas.

Vispārīgi varētu teikt, ka latviešu māksliniekus, kasstrādā šaipus Atlantijas okeāna, nevar vieglikategorizēt: tiem nav ne kopēja skola, ne itsevišķiizteicams kopējs mērķis. Taču, izstādes loģiskā plūsmeun rūpīgi izvēlētā secība tapa izstādes organizētājas,GVV mākslas vēstures skolotājas un Klinklāva galerijasdirektores Līgas Ejups spējīgajās rokās. Iegriežotiesizstādē uzreiz acis metās pa koridori līdz galam, kursimbiotiskā pretstatā gleznotāja Ģirta Puriņa ritmiskaabstrakcija Strata atsitās pret spilkti zilām, zaļām unakvamarīna bantēm Čikāgas mākslinieces RitasGrendzes tērauda pamatotā “multi-media” tēlniecībasdarbā, Becoming like the River (2011.g.). Grendzesdarbs itsevišķi vilināja tādā ziņā, ka skatītājam uz reizgribējās taustīt, šķirstīt, lasīt šīs četras grāmatas baltāslapiņas, kuras bez vārdu iespiedumiem tomēr šķitaneredzamu noslēpumu pilnas (foto pa labi).

Bijušais skolotājs Puriņa kungs bija viens no vairākiemGaŗezera mākslas mācības spēka pārstāvjiem, kuri

kuplināja šīs izstādes bagātīgumu; klāt Puriņam ir AijasAveniņas, Jāņa Kalmītes, Kristīnes Putnes, LindasTreijas, Ulža Stepes, Alfona Medņa un Ingas StrausesGodejord darbi. Vārdu sakot, uzreiz kļuva skaidrs, kašīs izstādes vērtība smēlās mūsu pašu Gaŗezeravēsturē. Skatoties kopā, šie darbi—gan rotas,keramika, gleznas un skulptūras, gan lino-griezumi,gan jauktās technikas—izveidoja raibu vizuālu archīvuno vairāk par piecdesmit gadiem.

Piemēram, Māras Zoltneres alumīnijā termāliiespiestā fotografīja, Skats no rīta vilciena ievijaskatītājam tumši ēnainu omu, kas nejauši atgādinājatādas pašas ilgas, ko sajūt Jāņa Kalmītes visiemīļotajātēmā—rijā. Līdzīgi Kalmītes atdarinājumiem, ZoltneresSkats no rīta vilciena ir it kā sapnī redzēts, it kāaizmirsies, it kā par daudz ātri zudis. Tā patMineapoles mākslinieces Māras Pelēces foto diptichaskošais audums stellēs bez piepūles pārojās ar otruRitas Grendzes skulptūru, Slouch, kurā delikāti izgriestiaudumu gredzeni spiedās viens pret otru, mauktigludos tērauda šķēpos. Skatoties Pelēces foto kopā arGrendzes auduma abstrakciju skaidrs, ka klasiskaslatviskas tēmas var bez ielāpiem locīt, pārstrādāt unparādīt no dažādiem viedokļiem. Šai izstādē var teikt,ka līdzības izpaudās pārsteidzošos viedos cauratšķirībām.

Kā jau viss Gaŗezerā, šī izstāde bija par īsu. Tas vēlnebūtu nekas, ja mēs, garezerieši, spētu izrauties novasaras viesībām un viens ar otru laiku pa laikam

Tad un tagad: GVV absolventu izstāde Klinklāva galerijā>>

> G

VV

50.

māc

ību

vas

ara

<<<

16

atsoļotu pa vecām vidusskolas takām uz Klinklāva galeriju un O.Grīna tautas mākslas muzeju, kuras etnogrāfiskā un tautas tērpukolekcija ir vislielākā ārpus Latvijas robežām. Absolventu izstādesatklāšanas pēcpusdienā pati pavadīju tik pat daudz laika mākslasgalerijā kā tautas muzejā, kur mana māsica ieraudzīja mūsu vectēvanovada Vaiņodes tautas tērpu. Izejot no galerijas un noskatotiespēdējo reizi Lindas Treijas košās Saulespuķes (2014.g. - foto pa labi)

un Daiņa Šmita TautasPalīdzības (1991.g.) kolāžu,nodomāju pie sevis, kaitsevišķi jaunai paaudzeibūtu jāpavada pēcpusdienasnevis tikai Dzintaru smiltīs,bet arī galerijas vēsās telpās,kur ātri vien spēj labāk saprast latviešu un Gaŗezera radošo garu.

I.K. LāceGVV 1995. g. abs.

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

17

Gints Grinbergs dzimis 1962.gadā Bostonā.Studēja Rhode Island School of

Design, kur saņēma Bakalaura grādu Mākslā (BFA)1985.g. un Architektūrā (BA)1986.g. Turpināja studījasSchool of the Museum of Fine Arts, Bostonā 1987.g.Grinbergs ir strādājis par tēlnieku „Boston Art” (1993 -2012) un vieslektoru Stony Brook Fine Arts School.Mākslinieks ir piedalījies izstādēs Bostonā, Ņujorkā,Čikāgā, Filadelfijā, Denverā, Toronto, Latvijasvēstniecībā Vašingtonā un 2013.g. LNMM izstādē„Latviešu māksla trimdā”. Tomēr, šīs vasaras izstādebija pirmā Gaŗezerā!

Gint, apraksti sevi kā mākslinieku!Esmu 21.g.s. archeologs! Diemžēl nemaz nav jārokasdziļi šajā prommetamā sabiedrībā. Vislabākā ‘rakšana’jeb ‘ekskavācija’ ir metallūžņu izgāztuvē.”

Kādus materiālus izmanto savās skulptūrā?„Man patīk skaidri materiāli - bez ornamenta. Dzelzs,tērauds, koks, akmens. Retāk plastmasa.”

Kā tu aprakstītu savas skulptūras?„Slaidas ar tīrām līnījām un sulīgām formām. Manpatīk simetrija, balance un dabiska struktūra.”

No kā tu smelies inspirāciju mākslas darbiem?„Ja kādreiz trūkst idejas jeb inspirācija tad sēžosmašīnā un braucu uz atkritumu izgāztuvi! Šajā radošāhaosā, materiāli parādās savādos kvantumos un

kontekstos.”

Vai tev ir mākslas filozofija? „Strādāju pārsvarā intuitīvi. Pēc iespējas ar mazākpiedomāšanu. Man patīk ieiet studijā, uzlikt labumūziku - jo skaļāk, jo labāk - un mesties pie darba! Pēclaika ieeju tādā kā ‘zonā’ un idejas plūst. Bieži nemaznemanot, vairākas stundas ir pagājušas. Vēlu vakarā irmazāk traucējumu - ne kompītis, ne leduskapis manivilina! Esmu atklājis, ja pārāk daudz ar smadzenēmpiedomāju ko daru, tad idejas nenāk. Šis man liekaslīdzīgi, ko profesionālie atlēti sauc par ‘The Zone’ -paļaušanās vairāk uz instinktiem nekā uzsmadzenēm.”

Kas tevi ietekmējis?„No vecmāmiņas esmu iemantojis zemniekutaupīgumu. Man negribas lietas mest prom - gan jaukautkur noderēs! Līdz ko kautko aizsviežu, tadapjēdzu, kur to būtu varējis izmantot. Vēlos būtlietderīgs. No sava architekta tēva esmu iemantojismodernismu un viņa pieeju dizainam. Mammai irmaģistra grāds "Art Education"- tas laikam man arīnāca par labu augot kā māksliniekam. Viņa atbalstījaVISUS manus pasākumus/izstādes jau no pašasbērnības!”

Līga EjupeGVV 1979. g. abs.

Gaŗezera Klinklāva mākslas galerijas vadītāja

Intervija ar tēlnieku Gintu Grinbergu

Indra Lāce (pa kreisi) kārto Gaŗezera archīvu un Māra Pelēce (pa labi)gatavo dokumentālfilmu uz Gaŗezera 50. jubileju

Pēdējā nedēļas nogale Gaŗezera vasarasvidusskolā ir vienmēr

satraukuma un emociju pilna. Šī vasara, 50. pēckārtas, nebija izņēmums. Satraukums jau piektdienasvakarā bija manāms, vecākajiem jauniešiem vadotpēdējo ugunskuru Vēja kalna klusajā virsotnē.

Sestdienas rīts uzausa skaidrs, solot labvēlīgu laikulabvēlīgajiem audzēkņiem. Pēc rīta ģenerāl-mēģinājuma tautas deju skolotājas Leldes Upītesvadībā, visa skola nodejotiem, bet vēl arvien naskiemsoļiem nāca atpakaļ uz vidusskolu vilkt svētku apģērbupēcpusdienas koncertam. Šajās pāris stundāspilnveidojās kultūras ikonas, rakstītos tautas tērpos,uzspodrinātos zābakos, pītās bizēs un vissvarīgāk,prieka pilnos smaidos.

Saule spīdēja spoži jauniešiem ienākot klusajā estrādē,ar ceturto klasi priekšgalā ienesot Latvijas unvidusskolas karogus. Visu koncerta laiku sauleturpināja spīdēt, dzenot skatītājus retajos ēnaspleķīšos tribīnēs, bet nemaz neietekmējot vidusskolasjauniešus. To greznās kustības griežoties, palecoties,ceļot svārkus un ceļot vienam otru karstumānemazinājās meistarībā. Programmu šoreiz pieteicaskolēni paši, ievadot paši savus uzvedumus. Dejasbieži atspoguļoja klašu vasaras tendences, dažām

ikdienas trakošanu, citām maigi plūstošo mīlestību.

Starp dejām un dziesmām tika arī pasniegtas dažādasbalvas skolēniem un darbiniekiem. Ceturtās klasesskolēni izsniedza puķes darbiniekiem, kā pateicībutiem, kas viņu vasaras padarījuši patīkamākas, unikkatru gadu šis saņēmēju skaits ir priecējoši liels.Māras Freimanes piemiņas balvu saņēma ilggadīgaisvidusskolas un Gaŗezera amatu meistars mārupietisGunārs Strautnieks, precīzi iemiesodams tādu cilvēku,kāds vienmēr vidusskolā vajadzīgs - izpalīdzīgs,pašaizliedzīgs un aktīvi meklēdams uzlabot vajadzīgo.Pēc šiem apbalvojumiem vienotās dziesmas turpinājāsPaula Berkolda vadībā un Ievas Rozenbahaspavadījumā. Izcēlās talantīgie vokālie solisti uninstrumentālie muzikanti Terēzas Inveiss vadībā,

tostarp koklētājas, flautistes, klarnetisteun akordionists. Pēcpusdiena nozīmīginoslēdzās ar visu klātesošo vienotu“Pūt, vējiņi” skanējumu. Tomēr asaraspārvērtas drīz vien smaidos, jo pēctērpu salocīšanas nākamās dienasaktam, jaunieši posās uz savām pēdējāmkopīgām vakariņām un lielo balli.

Gatavošanās svētdienas rītanoslēgumam ilga cauru nakti, dažiemgatavojot runas un citiem drukājotskolas žurnālu. Pat vēl no rīta, īsi pirmsakta sākuma, vajadzēja palīgus sanestsolus - un kā parasti Gaŗezerā, tieatradās ātri vien, šoreiz veiklā tēvukomandā. Vidusskolas direktore, SandraKronīte-Sīpola iesāka runas ar zeltatēmu, jo šajā zelta jubilejas vasarāabsolvēja zelta gabaliņi un zelta stariņi.Absolventu vecāku pārstāve Tija Abulssavā runā minēja, ka skolas mērķos ir

gādāt par skolēna dvēseli un sirdi, un šovasar tie mērķineapšaubāmi tika piepildīti. Pēc krāšņās pagātnesbilžu pārskates, absolventu runu pasniedza Daiga Ceraun Marks Abuls, deklarēdami, ka “mēs te braucam, laiatrastu mūsu latviešu dzīves ceļu.” Liekas šovasar tasceļš tika atrasts un absolventi ar uzviju ir nozīmējušisavu ceļa gabalu. Nododot karogus nākamās vasarasabsolventiem, šīs vasaras vecākie sadevās rokās un,pūļa ieskauti, pēdējo reizi kopīgi nodziedāja “Daugav’abas malas.” Pēcpusdienas svētums nelikās garās

Zibsn� zvaigznes zelta vasarā>>

> G

VV

50.

māc

ību

vas

ara

<<<

18

nogales iespaidots, jo cieņa un pazemība katrātopošajā patstāvīgajā cilvēkā bija skaidrimanāma.

Pēdējie mirkļi bieži daudz ko izsaka, un burzma,kārtojot un pakojot mantas, atvadoties unpēdīgi izrakstoties, norādīja, ka te neviensnepaliks novārtā; vēl sabiedrības un draudzībassaiknes cieši turēsies. “Šis brīdis ir bēdīgs, betmums ir jāatceras, ka mēs nesakām atā, mēstikai sakām uz redzēšanos,” skanēja absolventurunā. Un tā arī bija - izrakstoties no skolas,vidusskolnieki atvadijās, reizēm pat ar asarām.Bet tomēr vecāki, kas nāca viņus savākt, pirmoreizi ieraugot draugu pēc senas neredzēšanas,laipni sasveicinājās. Absolventiem tā diena likāskā beigas, bet pēc gada tie sapratīs, ka visalatviešu pasaule viņiem ir vēl priekšā, unturpmāk būs tikai sveicieni, nevis atvadas.Nogale, vasara un skaidri svarīgs dzīves posmsnoslēdzās, ievadot vēl svarīgākus laikus. Kā teicaceturtās klases absolventi aktā, "Tās dāvanas kurasmums ir dotas, mēs ar tām lidosim, un neapšaubāmidosim tās tālāk."

Jānis Lazovskis un Māris Lucāns GVV 2008. gada absolventi

>>> GV

V 50. m

ācību

vasara <<<

19

1. rindā no kreisās puses: Anna Inveisa, Emīlia Antona, Daiga Cera, Māra Ģiga, Liāna van Sant, Sarma Millere, Ēvija Pružinska, LailaBaumane, Marika Gulēna-Taube, Kristīna Bērzkalna, Laine Lubgana, Līva Zemīte, Madelena Miniata, Kristiāna Grinberga, MarisaMagrica, Laura Vīksniņa, GVV direktore Sandra Kronīte-Sīpola2. rindā no kreisās puses: Mārtiņš Petrovskis, Lūkas Veinbergs, Marks Abuls, Samuels Kubuliņš, Ēriks Galiņš, Oto Sveņķis, DāvisRatermann, Dāvis Kārkliņš, Markus Melbārdis, Aksels Grants, Martis Roze, Ilmārs Kānbergs

Ilmārs Dumpis savas skolas gaitasnobeidza 1948. gadā Vācijā,

pēckara bēgļu nometnē Fišbachā, Kārļa Skalbesģimnazijā. Bēgļi bija izvietoti bijušo karavīru nometnē– vienkāršās dēļu barakās, arī skola, ko tūliņnodibināja, bija vairākās tādās pašās. Nometneivisapkārt bija priežu mežs un laukumos – kupli virši.Jauniešiem skola bija kā paradīze – varējām visi būtkopā, jo nekur citur nebija kur iet, ne arī ko darīt.Skolotāji bija lieliski, spēja mūs iedvesmot un turētkopā. Skolas gaisotne, ko Ilmārs sauca par skolas garu,palīdzēja radīt daudz draudzību, kas turpinājās pat visumūžu.

Kad sākās GVV, Ilmārs bija kā spārnos, jo viņš redzējatik daudz līdzību ar mūsu skolu bēgļu nometnē. Arī tevisapkārt bija mežs un koki un vēl arī ezers, arī skolasēkas bija vienkāršas. Un galvenais, arī šie skolniekisāka ko jaunu: Gaŗezera vasaras vidusskolu. Viņš bieživien atkārtoja, ka jaunieši vēl nemaz nezinot, cik viņibūšot laimīgi te esot, jo skolas gars arī viņus ievilkšotciešās draudzības saitēs.

Ilmāram patika būt jauniešu vidū, patika ar viņiemstrādāt gan nometnēs, skautos, gan sportos. Gaŗezerāviņš vairākas vasaras palīdzēja izkārtot vieglatlētikassacensības, tiesāja sporta spēles, rakstīja avīzēs parsportu Gaŗezerā un palīdzēja, kur vajadzēja.

Ja Ilmārs šodien vēl būtu mūsu vidū, viņš būtu lepnsapsveikt GVV 50 gados ar toreizējās klases biedrenesKārļa Skalbes ģimnazijai veltīto dzejoli:

Kā senu dienu varena pils,Kā māte, kas izvada saimi,Stāv skola; klusi apkārt šalc silsUn novēl mums, gājputniem, laimi.

Un saule zemi apmīļo,Un jauni putni izlido.

Baiba Dumpe

GVV 2014. gada absolventi>>

> G

VV

50.

māc

ību

vas

ara

<<<

20

Iesvēta jauno Kronvalda pagalmu Ilmāra Dumpja piemiņai

Foto pretējā lpp. no kreisās puses: Andrejs Dumpis, Ēriks Dumpis,Kārlis Dumpis, māc. Roberts Franklins, sēž Baiba Dumpe

Dr. O. Ēvaldsona piemiņas balva I klasessekmīgākajiem skolēniem. Dr. Ēvaldsons bija Gaŗezerakaimiņš un labvēlis. Balvu saņem Annelī Cera, KristaAlbertiņa, Anastasija Perri, Melisa Kreišmane, DainaRenerte.

Dr. Juŗa Zušēvica piemiņas balva II klasessekmīgākajiem skolēniem. Dr. Juris Zušēvics bijailggadīgs ģeografijas skolotājs GVV, kas aizgāja mūžībā2003. gadā. Balvu saņem Kāra Steele, Solvita Kārkliņa,Maija Veinberga, Pauls Švalbe, Aleksandrs Konters,Andris Ģērmanis.

ALJAs (Amerikas latviešu jaunatnes apvienības)ģeografijas balva II klases sekmīgākajiem skolēniemģeografijas pārbaudījumā. Balvu saņem AleksandrsKonters, Līva Gulēna, Andris Ģērmanis, ZigurdsBeķeris, Matīss Sīka.

A. Zvanera piemiņas balva III klases sekmīgākajiemskolēniem vēstures pārbaudījumā.Alfreds Zvanersabsolvēja GVV 1982. gadā un mira 1989. gadā. Balvusaņem Nilss Veidis, Aija Zamura, Marisa Liziņa, KristaRoze.

Elvīras Meijas piemiņas balva III klases sekmīgākajiemskolēniem. Meijas kundze bija viena no Gaŗezeralabvēlēm. Balvu saņem Aija Zamura, Marisa Liziņa,Aleksandra Sīpola.

Gaŗezera stipendijas par pozitīvu attieksmi pret GVVun Gaŗezeru piešķir audzēkņiem, kuŗu izturēšanās undarbi pierāda viņu cieņu pret skolu un sajūsmu pariespēju te mācīties. Stipendijas saņem Līva Zemīte,Marika Gulēna-Taube, Daiga Cera, Marks Abuls,Kristiāna Grinberga, Madelena Miniata, MārtiņšPetrovskis, Andris Ģērmanis.

Jāņa Oša piemiņas balva IV klases absolventam parlabāko sekmju caurmēru GVV kursā. Balvai sacenšastikai tie audzēkņi, kas četras vasaras mācījušies GVV.Oša kungs bija pirmais GVV administrātors unbibliotēkārs. Balvu saņem Daiga Cera.

Dr. J. Labsvīra balva IV klases sekmīgākajiemskolēniem. Dr. Labsvīrs bija tautsaimniecības profesorsun GVV sabiedrisko zinību skolotājs. Balvu saņemMarika Gulēna-Taube, Māra Ģiga, Daiga Cera, LīvaZemīte, Sarma Millere, Emilia Antona.

Juŗa Daigas piemiņas balva atzīmē veiksmi mācībās unsportā. Juris Daiga bija ilggadīgs volejbola treneris.Balvu saņem Krišjānis Ūle.

ALA-SN (Amerikas latviešu apvienības sporta nozares)2013. gada sportista balvas atbalsta vienu meiteni unvienu zēnu, kuŗi vasaras laikā būs uzrādījuši vislabākossportiskos rezultātus vairākās sporta disciplīnās,ņemot vērā ne tikai punktu skaitus, bet arī attieksmiun disciplīnu ārpus sporta nodarbībām, kā arīnodarbību apmeklēšanu. Balvas saņem Marisa Liziņaun Martis Roze.

Šteinmaņu ģimenes apbalvojums dāvināts centīgākamjaunāko klašu audzēknim, kam mājas pilsēta navlatviešu skolas. Apbalvojums ir iemaksa nākamāsvasaras skolas naudai. Balvu saņem Kāra Steele.

Māras Freimanes piemiņas stipendiju piešķir GVVdarbiniekam, kuŗā pašaizliedzīgais darbs dara labuGVV audzēkņiem. Māra Freimane bija ilggadīgavidusskolas atbalstītāja. Šogad balvu saņem GunārsStrautnieks.

Rūtenbergu piemiņas balva par centību latviešuvalodas apgūšanā. Balva ir iemaksa nākamās vasarasskolas naudai kādam jaunāko klašu audzēknim, kasvisvairāk centis savas valodas spējas uzlabot. Balvusaņem Liene Bičevska.

Par piedalīšanos un labāko sniegumu izstādē, kāds noGVV jauniešiem ik gadu saņems arī pēkšņi noGaŗezera šķīrušās, tā ilggadējās fotogrāfes DzidrasTropas naudas balvu. Šogad balvu saņem MārtiņšPetrovskis.

GVV 2014. gada balvas>>> G

VV

50. mācīb

u vasara <<<

21

22

Aija Ābele, Lija Ābele, Marks Abuls, Andrejs Albertiņš, Krista Albertiņšs, Ansis Allison, Emilia Antons, JakobAron, Patrick Aron, Kaiva Atkinson, Zanda Atkinson, Magdalena Austin, Marete Austriņš, Dārija Baginskis,

Dārijus Baginskis, Loretta Balodis, Ralfs Balodis, Aleksandra Bārs, Taylor Baum, Laila Baumanis, MaksisBeķeris, Skaidrīte Beķeris, Zigurds Beķeris, Lilija Benks, Dāvis Berkolds, Liāna Berkolds, Oskars Berzin,

Rolands Berzin, Marija Bērziņš, Mikus Bērziņš, Nils Bērziņš, Talivaldis Bērziņš, Kristīna Bērzkalns, LieneBičevksis, Aleksandrs Blumbergs, Nora Blumbergs, Izabella Brencis, Jēkabs Brencis, Matejs Brencis, SofijaBrencis, Kairis Briedis, Markus Briedis, Elza Brugman, Miķelis Brunovskis, Sabīne Brunovskis, Andis Cers,Annelī Cers, Daiga Cers, Imants Cers, Sophie Circenis, Madeline Daiga, Denvers Dimants, Lillia Dimants,Katrīna Dingley, Anna Donatelle, Elizabete Doudorane, Alissa Eglīte, Lauren Eglīte, Anna Eglītis, Sarma

Ejups, Nils Erkmanis, Kristofers Evans, Anda Freimanis, Kaiva Freimanis, Ēriks Galiņš, Pauls Galiņš, AndrisĢērmanis, Māra Ģiga, Laila Goetz, Lukas Goetz, Audra Graham, Aksels Grants, Krista Grendze, Miķelis

Grendze, Kristiāna Grinbergs, Maija Grinbergs, Lūkas Grīviņš, Markus Grīviņš, Andrejs Grotāns, LīvaGulēns, Marika Gulēns-Taube, Isabelle Gundrum, Nikolas Gundrum, Grieta Ham, Teodors Ham, Ērika

Heinze, Ziedīte Holmberg, Zinta Holmberg, Annavija Hoy, Lūkas Ievāns, Markus Ievāns, Natalie Ievāns,Anna Inveiss, Pēteris Irbe, Andrejs Jansons, Annalia Jansons, Karīna Jansons, Nilss Jansons, Selga Jansons,

Dāvis Jegers, Mija Jegers, Aidan Jennings, Emmett Jennings, Bartolds Joniskan, Amalija Junge, JamesonJunge, Daina Kalniņš, Kārlis Kalniņš, Roberts Kalniņš, Viktors Kalniņš, Ilmārs Kānbergs, Katrīna Kānbergs,Linda Kaņeps, Dāvis Kārkliņš, Solvita Kārkliņš, Annika Kartupelis, Annele Kaugars, Krišjānis Kaugars, VijaĶeņģis, Aldis Kīns, Audris Kīns, Davis Kīns, Krišs Kīns, Māra Kīns, Sloane Kīns, Stefāns Kīns, Julia Kiusals,

Māra Knochs, Aleksandrs Konters, Amanda Kore, Dāvids Kore, Diāna Kreišmanis, Larisa Kreišmanis, MelisaKreišmanis, Kārlis Krēsliņš, Karlīna Kubuliņš, Samuels Kubuliņš, Tija Kubuliņš, Alexandra Kuhn, Lija Kuhn,Lauris Kukainis, Amelija Lāčplēse, Laila Lapiņš, Lars Larsen, Rubīte Legzdiņš, Nikolajs Līcis, Zigurds Līcis,

Maija Linde, Marisa Liziņš, Laine Lubgans, Stefāns Lūsis, Emils Lūsis-Zondo, Ella Magone, Emils Magone,Marisa Magrics, Agate Magurs, Ella Markevičs, Lukas Markevičs, Sadie Martin, Ināra McNally, Matīss

McNally, Ronalds McNally, Aleksandrs Melbārdis,Markus Melbārdis, Liene Miller, Sarma Miller, MadalenaMiniats, Florians Nagliņš, Graciella Nagliņš, Matīss Nagobads, Nora Nagobads, Elīse Ozols, Tamāra Ozols,

Anna Pelds, Ēriks Pelds, Katrīna Pelds, Gints Pelēcis, Kaiva Pelēcis, Kristaps Pelēcis, Marita Pelēcis,Anastasija Perri, Mārtiņš Petrovskis, Evija Piwowarczyk, Lilija Piwowarczyk, Adam Plavarajs, Nikolajs Pone,Stēfans Pone, Čiekurs Priedītis, Evija Pružinskis, Pēters Puksta, Aleksandrs Puriņš, Lūkas Pūris, Ina Ramanis,Marlena Ramanis, Miks Ramanis, Dāvis Ratermann, Vasara Rauda, Markus Reineks, Matīss Reineks, Aerin

Reinfelds, Sofie Reinfelds, Daina Renerts, Elisa Renerts, Laila Rība, Aleksandra Rickher, Tija Roberson,Krista Roze, Martis Roze, Andrejs Rumpēters, Sofija Šaltāns, Bruno Schmidt, Andrejs Shear, Karlīna Siegel,

Matīss Sika, Tia Sīka, Līvija Siliņš, Vilis Sīmanis, Vincents Simanis, Aleks Šlesers, Lūkas Šlesers, CameronSmith, Ellija Smith, Teodors Smith, Martis Sprenne, Rūdis Sprenne, Amber Stamenov, Nikolajs Star, KaraSteele, Anna Strautmanis, Uve Strautmanis, Kaisa Strautnieks, Markus Strautnieks, Sabīna Strautnieks,

Anja Streips, Aina Šulcs, Jēkabs Šulcs, Pauls Šulcs, Pauls Švalbe, Reinis Sveikovskis, Oto Sveņķis, KaijaSydlowski, Krišs Sydlowski, Rolands Teivāns, Nikolajs Thornton, Alita Tīģeris, Evija Tīģeris, Stella Tincu, Mīla

Tupesis, Tālis Tupesis, Ēriks Tuttle, Krišjānis Ūle, Liāna Van Sant, Lūkas Van Sant, Nils Veidis, LūkasVeinbergs, Maija Veinbergs, Aleksandrs Verhas, Mārcis Verhas, Dāvis Vīgants, Lija Vīgants, Lūkas Vīgants,Laura Vīksniņš, Tija Vilciņš, Brūno Vītols, Aija Werbelow, Lūkas Werbelow, Pauls Willems, Alyssa Wolf, Aija

Zamurs, Eduards Zeltiņš-Kalniņš, Līva Zemītis, Ellija Ziemelis, Mikus Ziemelis, Rūdis Ziemelis

Paldies visiem GBD, GBN, GSS un GVV dal�bniekiem!

23

Šovasar bērnudārzu apmeklēja vairāk par50 biz-biz bērnu. Dienas bija

pilnas ar dziedāšanu, rotaļām un smiekliem. Lasījāmstāstu par Zīļuku. Un, kad gājām pastaigā, palīdzējāmatrast viņa cepurīti! Veidojām projektiņus no dabasmateriāliem, kā piemēram, akmeņiem, lapām unčiekuriem. Dziedājām gan "Es esmu mazais letiņš," gan arīpārtulkotas dziesmas no multenītes "Ledus sirds"(Frozen).

Katru nedēļu svinējām biz-biz noslēgumu vai nu arpludmales priekiem, ugunskuru vai pikniku. Gaidām jūs redzēt nākamvasar, lai kopīgi svinētu Garezera50. jubileju!

Krista Cickovska un Ieva ZemīteGBD vadtājas

Gaŗezera bērnu dārzs

24

Vasara ātri paskrēja Gaŗezera bērnunometnē (GBN). Nometņotāji bija

sabraukuši no malu malām, lai kopā priecātos Gaŗezerasvaigā gaisā. Ikdienas gaitās tie sportoja, peldējās, mācījāsvalodas un ticības mācības klasēs, piedalījās rokdarbu,keramikas un mākslas nodarbībās. Vecākie nometņotājiarī izmēğināja rotkalšanas mākas un šāva ar loku & bultu.Protams, vakara nodarbībās neizpalika šķēršļu gājieni,pludmales vakari, filmu vakari, ugunskuri, utt. Šovasarbija arī vairākas jaunas nodarbības un notikumi. Vasarassākumā nometne piedalījās Gaŗezera “Soļosim uzGaŗezeru” Walkathon. Lai uz to gatavotos, visinometņotāji trenējās soļošanā un mācījās par Latvijasslaveniem olimpiskiem soļotājiem. Vai zinājāt, ka Latvijaiir 3 olimpiskās medaļas soļošanā? Walkathon arī bijalabdarbības projekts, lai ievāktu ziedojumus Gaŗezeravajadzībām. Un nometņotāji savāca turpat kā $1000Gaŗezeram! Tad vēl nometne piedalījās abos šīs vasaraskopējos visu programmu ugunskuros. Un visiem ļotipatika jaunā zīdu apgleznošanas nodarbība. Ko darīt bijadaudz!

Lai nometnes gaitas ritētu gludi ir vajadzīgi daudzdarbinieku, daudz palīgu, kuriem visiem jāsaka sirsnīgspaldies! Vispirms vēlos pateikties audzinātājiem, jo tie irnometnes sirds un dvēsele. Paldies arī skolotājiem,nodarbību vadītājiem, virtuves, ambulances unadministrācijas darbiniekiem un visiem citiem, kuri gādājapar nometnes labklājību un izprieci. Paldies vecākiem! Jūsne tik vien uzticējāt savus bērnus mums, bet ziedojāt laikuun līdzekļus gādājot par “sīkumiem” kuri mums tomēr irtik ļoti svarīgi, kā piemēram launagi, balles & ugunskurunašķi, utt…. Itsevišķs paldies pienākās SamuelamKnocham III par lielo darbu sastādot nometnes žurnālus,kuros atrodami visu bērnu vārdi, adreses, dzimšanasdatumi un tik daudz fotografiju. Un beidzot paldiesnometņotājiem! Bez jums nometne nebūtu. Paldies!Paldies! Paldies!

Uzredzēšanos nākošo gadu!

Iveta EilandeGBN direktore

Gaŗezera bērnu nometne

25

Nu jau trešo gadu pēc kārtas, Gaŗezera sezonaspēdējā nedēļā notika sportu nometne. Sportu

nometne pulcina sportistus gan bērnu nometnes (GBN),gan sagatavošanas skolas (GSS) vecumā, vienalga arkādām latviešu valodas spējām. Šovasar sportistu skaitsbija drusku mazāks nekā iepriekšējās vasarās, tomērnodarbības neizpalika. Sportisti trenējās volejā, futenī,tenisā, basketā un vieglatlētikā, bija badmintona un galdatenisa turnīri, visi šava ar loku un bulti. Jauna nodarbībašovasar bija orientēšana. Tajā nometņotāji mācījās sekotkartei un atrast specifiskas vietas Gaŗezerā. Bijainteresanti novērot cik cītīgi visi pētīja kartes un meklējauzdotās vietas.

Kaut gan visās programmās ir vajadzīgi zinīgi skolotāji, tasir itsevišķi svarīgi sportu nometnē, jo katram sportam irsavs īpašais treneris. Liela pateicība nākās visiemtreneriem! Volejā paldies nākās viesu trenerim AldimBērziņam (foto), kuŗam pašam ir olimpikskā zelta medaļavolejā, kā arī palīgiem Kārlim Abulam un AleksimInveisam. Futenī jāpasakās Kalvim Melbārdim, basketāRitvaram Helmšteinam, tenisā Uğim Grīnbergam un LindaiRencei, vieglatlētikā Jānim Labucim, loku un bultastrenerei Kaijai Petrovskai (foto) un orientēšānasnodarbības vadītājai Maijai Grosai. Tad vēl itsevišķs lielspaldies Gaŗezera bērnu nometnes audzinātājiem kuŗigādāja par sportu nometnes nometņotāju labklājību, kāarī vadīja galda tenisa un badmintona turnīrus. Tiešāmvispusīga grupa! Paldies pienākās arī Samuelam KnochamIII par lielo darbu sastādot nometnes žurnālu kuŗāredzami sportistu attēli, treniņu fotogrāfijas un bērnuvārdi, adreses, dzimšanas datumi.

Paldies vēl visiem citiem Gaŗezera darbiniekiem kuŗipielika roku, lai sportu nometne labi izdotos. Paldies!

Iveta EilandeSportu nometnes

direktore

Gaŗezera sportu nometne

26

Šī vasara gandrīz pie beigām, vēl tikai pāris dienas līdzsāksies rudens mēnesis. Bet prātā mūsu jaunieši un kopāpavadītās nedēļas.

2014. gada GSS pirmo posmu iesākām 29. jūnijā. Kopāmums bija 28 jaunieši. Šī bija īpaša grupa, jo mums bijavienāds skaits ar meitenēm un zēniem. Visi strādājāmkopā ar mūsu jauko audzinātāju grupu: Ariānu Daukšs,Astrīdu Kreili, Maiju Inveisu, Lailu Kubuliņu un NikuKārkliņu.

Šīs vasaras tēma bija „Meža balsis”.

Meža balsis sevī aptver ļoti daudz - dabas parkus, pilis,drupas, mežus, kokus, putnus, dzīvniekus, kukaiņus,rāpuļus, augus, ogas, sēnes. Es varētu turpināt unturpināt.

Lielākoties pievērsāmies sarunām par kokiem, paratšķirībām starp kokiem. Interesanti, ka latviešu tautasdziesmās meita ir pielīdzināta liepai, bet zēns – ozolam.Jauniešiem tas likās ļoti savādi, par to izvērtās lielaspārdomas.

Bez valodas nodarbībām, rakstu darbiem,salīdzinājumiem, lasīšanas, „sagīši” izmantoja savasspējas veidojot avīzīti. Gundega Ābele ar veselu komandupieslēdzās šim projektam un izlaidumā visi saņēma savasavīzītes. Tika rakstītas krustvārdu mīklas, vārdumeklējumi, stāstiņi, raksturoti mīļākie koki, zīmēti dažādizīmējumi, intervijas un protams skaistās bildes. Paldiesvisiem vecākiem par skaistajām fotogrāfijām, un protamsvisiem žurnālistiem.

Mums bija diezgan spraigu nodarbību: rotkalšana – LauraŠmidchene, keramika – Uldis Stepe, māksla – Linda Treija,mūzika – Terēze Inveisa, orientēšanās – Maija Grosa,tautas dejas – Lelde Upīte, mākslas vēsture – Līga Ejupe,futbols – Ritvars Helmšteins un Alberts Legzdiņš,vieglatlētika – Jānis Labucs, volejbols – Kārlis Abuls, teniss– Lija Krievs, mācītāji: Aija Graham un Gunārs Lazdiņš,valoda un dabas zinības – Laila Švalbe.

Pirmās nedēļas beigās visi devāmies uz BairLake. Tas bija jauks rīts ar aizraujošāmsadarbības nodarbībām. Bija iespēja izmantotatjautību, uzmanību un aso prātu risinotdiezgan sarežģītos uzdevumus. Galvenā,jautrākā dienas daļa sekoja pēc picaspusdienām. Viena grupa devās uz koka sienaskāpelēšanu un otrā grupa uz ātro troses līniju.Vēlāk abas grupas izmainījās ar aktivitātēm.Visiem bija jauka, silta un piedzīvojumiembagāta diena.

Pateicība mūsu izpalīdzīgajiem vecākiem parbērnu nogādāšanu uz Bair Lake nometni.Paldies!

Šī diena tomēr nebija galā, jo visiem bija iespēja izbaudītvidusskolas pie Sēnītēm sarūpētos Bērnu svētkus.Varējām izbaudīt saldumus, dažādas spēles un atrakcijas.Pēc Bērnu svētkiem visi ar Jāņa Labuca priekšzīmidevāmies soļot – „Walkathon”.

Divas nedēļas pagāja ļoti ātri, bērni daudz apguva, daudziespēja savās nodarbībās. Visi ieguva zināšanas parlatvijas simboliem karogu un ģērboni. Brīvības pimineklisbija aizraujoša daļa, jo visiem bija jāraksta piezīmesstundās, lai vēlāk tās varētu izmantot veidojot uzvedumu.Domāju, tas cēla jauniešu pašapziņu, stāju, latviskoidentitāti. Šī bija ļoti saliedēta un darbīga grupa. Priekšpiektdienas vakara kopīgi sagatavojām uzvedumuvecākiem par Brīvības pieminekli. Jaunieši paši izveidojasavus materiālus saviem tērpiem, vairogus, ģērboņus,zobenus. Paldies skolotājai Lindai par ieteikumiem.

Izlaiduma rītā laiks bija vēlīgs, mazliet skumīgs brīdis, betzinām, ka atkal satiksimies nākamgad.

Gaŗezera sagatavošanas skola

Pirmo posmu nobeidzām ar divām dziesmām, ko viņispēlēja uz koklēm un stabulēm un latviešu tautas deju.

Kopīgi nosvinējām četras dzimšanas dienas,sastrādājāmies roku rokā ar mūsu kaimiņiem GBN, mūsuskolotājiem, administratoru, biroja darbiniekiem,ambulanci, virtuvi un kantīni.

GSS 2. posmā piedalījās 20 jaunieši uz trim nedēļām.Jauki, daudzi no jauniešiem bija pazīstami no nometneslaikiem, vai no savām skolām. Šī bija jauka, spēcīga,mazliet ar „tīņu” rakstura īpatnībām pilna grupa.

Visas trīs nedēļas darbojāmies ar mūsu tēmu: „Mežabalsis”. Lielākais darbs bija savākt, intervēt un sarakstītrakstus mūsu avīzei. Katrs no jauniešiem pielika savu roku,izdomu veidojot jautājumus. Kopā saskaitījām, mums bija23 dažādas nodarbības, lielākā daļa no nodarbībām arīiekļāva mūsu tēmu.

Tapa burvīgi darbi mākslas nodarbībās kopā ar skolotājuLindu Treiju, zīda apgleznošanas nodarbībās tika veidotiinteresanti dizaini, krāsu salikumi, pludināšana kopā arskolotāju Ingu Štrausi. Tomēr skolotājas Terēzes Inveisasmūzikas klasēs skanēja jautrība: stabules, kokles, sitamiekociņi, dēlītis un tika apgūts jauns skaņdarbs: „Koki unputni”. To sakomponēja skolotāja Teri Inveisa speciālipriekš izlaiduma koncerta. Skanēja vareni.

Katrs skolotājs deva daudz, lai trīs nedēļas apmācītu,piedāvātu, iepazīstinātu, nodarbinātu, nogurdinātu visusdivdesmit.

Bez sporta nodarbībām, vieglatlētikas sacensībām,peldēšanās sacensībām, orientēšanās, rotkalšanas,keramikas, tautas dejām, mūzikas, kora, dziedāšanas,

mākslas vēstures, mūzikas vēstures, metināšanas, zīdaapgleznošanas, volejbola, valodas, ticības mācības, dabaszinībām, izbraukuma uz Bair Lake, svecīšu dievkalpojumarīkošanas, palīdzēšanas GVV 50 gadu jubilejā unpiedalīšanās koncertā viss būtu mazliet garlaicīgi.

Iepazīstoties mākslas vēsturē sīkāk ar Brīvības pieminekli,radās domraksts ar virsrakstu – „Mans Brīvībaspiemineklis”. Daži drosmīgākie tos arī izlasīja vecākuvakarā, daudzus ievietojām mūsu avīzītē.

Katrs no skolotājiem deva jauniešiem iespēju atvērties,sīkāk iepazīties pašiem ar sevi, savām spējām.

Esmu pateicīga visiem skolotājiem par darbu,mīlestību un lielo pacietību.

Lielas darbs ikdienā bija gan jautrs, gan reizēmpilns ar dažādām pārdomām, bet man bijaiespēja to visu dalīt kopā ar maniem palīgiem,audzinātājiem Ariānu Daukšs, Astrīdu Kreili,Maiju Inveisu, Lailu Kubuliņu un Niku Kārkliņu.Paldies audzinātājiem par darbu vadot unaudzinot mūsu audzēkņus.

Bija jauki satradāties ar GVV direktori Sandru,kas atrada laiku ar jauniešiem paēst kopīgasvakariņas un visus pacienāja ar saldējuma

kūku. Bija patīkami strādāt ar skolotājiem no GVV, lai dotujauniešiem iespēju labāk iepazīties ar vidusskolas ikdienu,nodarbībām un apkārtni. Paldies administratoramAndrejam Dumpim par gardajām vakariņām jauniešiemun palīdzību ikdienas vajadzībās. Liels paldies visiembiroja darbiniekiem par atbalstu un vēlmi vienmērizpalīdzēt.

Izlaiduma dziesmas nodziedātas, tautas dejas nodejotasun ceļš rit talāk uz priekšu uz nākotni uz 1. klasi GVV.

Lai jums veicas GSS 2. posma absolventi: Dārija Baginska,Dārijus Baginskis, Liāna Berkolda, Tālivaldi Bērziņ, MiķeliBrunovski, Kairi Briedi, Andi Cers, Sophie Circenis, SarmaEjupe, Isabelle Gundrum, Lūkas Grīviņ, Daina Kalniņa,Robert Kalniņ, Amēlija Lāčplēse, Zigurd Līci, Stefan Lūsi,Laila Rība, Vili Sīmani, Jēkab Šulc un Roland Teivān.

Paldies vecākiem un vecvecākiem par jauniešiem.

Laila ŠvalbeGSS vadītāja

27

28

Kā ik vasaru, tā arī šogad starp daudziem sportaveidiem savu popularitāti nav zaudējis futbols. To

organizētās apmācībās gan bērnu nometnē (GBN), gansagskolā (GSS), gan arī vidusskolā (GVV) trenēja unkoordinēja futbola nodarbību vadītājs Ritvars Helmšteins,futbola treneris Alberts Legzdiņš un sporta nodarbībukoordinators Jānis Labucs. Kopumā futbola nodarbībasšovasar apmeklēja ap 100 Gaŗezera audzēkņu.

Daudzus gadus spēlētā draudzības spēle GVV pretDarbiniekiem šogad ieguva oficiālu raksturu. Lai nerastoskonflikti ar „Latvijas kausa” vēsturisko nozīmi, kas būtusaglabājama un neizniekojama ar lokāla raksturasacensībām, Alberts Legzdiņš dāvināja „Gaŗezera kausu”speciāli šo divu vienību sacensībām. Cerēsim, ka tiksizaudzināta jauna spēcīgu futbolistu paaudze.

Abas vienības spēli iesāka ļoti aktīvi un entuziastiski, radotbīstamus momentus pie vārtiem abās laukuma pusēs.Tomēr bija redzams,ka GVV audzēkņi (foto pretējā lpp, arziliem kreliem) spēles sākumam bija sagatavojušies daudzlabāk, par ko liecināja Markusa Grīviņa, Lūkasa Pūra unDāvja Kārkliņa teicamā uzbrukumu veidošana, kā arīKristīnas Bērzkalnas, Paula Willems un Andreja Albertiņaspēle aizsardzībā. Savukārt Gaŗezera darbinieki uzlaukuma izskatījās nedaudz apjukuši, jo trūka savstarpējassaspēles un momentu realizācijas. Vidusskolēni parādījato, ko bija kopīgi trenējušies futbola nodarbībāsiepriekšējās 3 nedēļās – spēles 30 minūtē rezultāts bijakļuvis 2:0 GVV labā. Abus vārtus pēc teicamu individuāloprasmju parādīšanas guva 2.klases skolēns MarkusGrīviņš. Līdz pirmā puslaika beigām darbinieku vienībasspēja piecelties no „nokdauna” un vienus vārtus atguva,kad precīzs pēc vārtsarga Kalvja Melbārža tālās piespēlesbija Aleks Inveiss.

Otrajā puslaikā darbinieku vienība izskatījās apņēmībaspilna un spēli atsāka ar mērķtiecīgiem uzbrukumiem unagresīvu spiedienu uz pretinieku vārtiem, savukārtkomandas aizsardzības kodolu veidoja Ariānas Daukšsizcilā darbība un vārtsarga Kalvja Melbārža pārliecinošaissniegums. Tikmēr GVV vienība izskatījās nedroši unnespēja atrast veidu, kā apturēt Aleksu Inveisu. Aleks otrāpuslaika pirmajās 20 minūtēs guva vēl 2 bezatbildesvārtus, nokārtojot sev „hat-trick” un panākot jau 3:2darbinieku komandas labā. Turpinājumā spēles ritmsnedaudz norima un sākās līdzīga cīņa, tomēr bija redzams,ka GVV skolēni nedomā padoties. Spēles 79.minūtē

kārtējo reizi pie darbinieku komandas vārtiem aktīvs bijaMarkus Grīviņš un savu panāca. Pret Grīviņu sodalaukumā noteikumus pārkāpa Andris Grīnvalds, kas devaiespēju GVV izlīdzināt spēles rezultātu ar 11 metru sodasitienu. To izpildīt devās GVV vienības kapteinis DāvisKārkliņš, kurš savu darbu paveica aukstasinīgi – 3:3.

Taču tās vēl nebija spēles beigas. Darbinieki nevēlējāssamierināties ar neižšķirtu rezultātu un papildlaiku unradīja pāris bīstamus momentus pie Dāvja Berkoldasargātajiem vārtiem. Vienā no momentiem soda laukumāneveiksmīgi ar roku nospēlēja GVV aizsargs AndrisĢermanis un 11 metru soda sitienu devās izpildītdarbinieku vārtsargs Kalvis Melbārdis. Tas tika realizēts unatkal darbinieku vienība izvirzījās vadībā ar 4:3, kadjāspēlē bija nedaudz vairāk kā 6 minūtes.

Pēdējās minūtēs GVV izdarīja ļoti lielu spiedienu uzdarbinieku vienības vārtiem. Vienā no epizodēmdarbinieku komandu glāba vārtu pārliknis, pa kuru notuvas distances trāpīja Krišjānis Ūle. Darbinieku komanda(foto apakšā, ar sarkaniem krekliem) spēja atvairīt arīpārējos GVV skolēnu uzbrukuma viļņus un svinēja uzvaru1.Gaŗezera kausā ar rezultātu 4:3. Spēli noteikumu grožosun korektā veidā tiesāja galvenais tiesnesis Pauls Berkoldsno Losandželosas. Labi palīgi kā līnijtiesneši darbojāsRaimonds Grīviņš un Jēkabs Bērzkalns. Paldies Gaŗezerasaimniecībai par laukuma apkopšanu un DaugavasVanagiem par jauniem vārtu tīkliem.

Alberts Legzdiņš un Jānis Labucs

pirmais “Gaŗezera kauss” futbolā

Svētdien, 27. jūlijā Gaŗezera dziesmulejas basketbola laukumā

norisinājās gadskārtējais Gaŗezera atklātais basketbolaturnīrs. Turnīram varēja pieteikties ikviens - gan Gaŗezeradarbinieki un audzēkņi, gan cilvēki ārpus Gaŗezera.

Turnīram gluži tāpat kā iepriekšējā gadā pieteicās 8komandas, tomēr atšķirībā no turnīra pirms gada, šoreizvisas 8 komandas izspēlēja viena apļa spēles katra arkatru. Jau pēc pirmajām spēlēm sāka iezīmēties turnīrafavorītkomandas. Pārliecinoši uz laukuma bija "Ass nazis"ar Matīsu Kauguru priekšgalā un GVV komanda "Rītakoks", kur labi darbojās Dāvis Ratermann un AndrejsRumpēters (foto apakšā).

Šķita jau, kanekasneatturēs šīskomandas notikšanās finālā,taču pusfinālaspēlē starp"Ass nazis" un"Purva dupsis"notika trilleracienīgs mačs,kurā līdz arbeigu signāluprecīzs no tālāsdistances bijaPauls Galiņš,

"ievelkot" savu komandu finālā. Tajā bija līdzvērtīga cīņa,taču labāka izrādījās komanda "Rīta koks". Cīņā par trešovietu spēkojās "Ass nazis" un vidusskolas darbiniekukomanda "Doble". Izšķirošs izrādījās auguma pārsvars, līdzar to 3.vietu izcīnīja "Ass nazis".

Turnīra vidusdaļā notika jau tradicionālie 3-punktumetienu konkurss un metiena no centra konkurss.Visprecīzākais no tālās distances šogad izrādījās 2.klasesskolēns Pauls Galiņš, bet no centra līnijas pirmais iemeta3.klases skolēns Krišjānis Ūle. Par visa turnīra vērtīgākospēlētāju jeb MVP tika atzīts 4.klases skolēns DāvisRatermann (foto pa kreisi), bet nominācijā "Labākaiskomandas gars" uzvarēja sagatavošanas skolas audzēkņiMiķelis Brunovskis, Stefans Lūsis un Rolands Teivāns (fotopa labi).

Jānis LabucsGaŗezera sportu vadītājs

29

basketbols 3x3

30

jauniešu un 4-2 volejs

fotografijās no augšas:

Jauniešu – zēnu turnīra uzvarētāji „Lielu pulksteņuskvads”:Aksels Grants, Ēriks Galiņš, Lūkas Veinbergs, MartisRoze, Oto Sveņķis, Markus Melbārdis, Dāvis Kārkliņš,Marks Abuls, Mārtiņš Petrovskis

Jauniešu – meiteņu turnīra uzvarētājas „106”:Kāra Steele, Solvita Kārkliņa, Liene Millere, Aija Ābele,Laine Lubgane, Katrīna Kānberga

Vērtīgākie spēlētāji (MVP):Liene Millere un Martis Roze

Gaŗezera voleja treneris Kārlis Abuls bloķē4-2 turnīra uzvarētāji „Banķieri”:Krišs Bērziņš (MVP), Dainis Bērziņš, Marika Racibarskas, MarkusMelbārdis, Miķelis Bērziņš, Ārija Inveisa, Krišs Petrovskis, Lija Krieva,Ēriks Krievs

31

20 things to do at volleyball weekend

This past weekend (Aug. 1-3,2014) I attended

„volleyball” or “4-2” weekend at theLatvian center Garezers in ThreeRivers, Michigan. This volleyball-centered celebration is one of thelargest and most popular annualLatvian events in North America. Butexplaining it to those who have notattended is often difficult. “It’s avolleyball tournament, but it’s, like, areally big-deal crazy tournament witha huge party and tons of spectators”just doesn’t seem to capture theweekend’s nuance and vibrancy.Below is a checklist of activities youare likely to experience if you makeyour way to Garezers in early August:

1. Meet at least a dozen Latviansbefore even reaching GarezersWith Latvians across the continentstreaming to the same location at thesame time using the same mainroutes, it’s only natural that you willspot several SVEIKS stickers along theOhio Turnpike, or find yourself in linefor the rest-area bathroom behindold camp friends. But if a chancemeeting hasn’t yet happened by thetime you roll into Three Rivers, don’tfret. When you make the mandatorystop at local superstore Meijer forsupplies, half the people in the beeraisle or checkout line will be speakingLatvian.

2. Attend “Strādnieku Balle”The employees of Garezers usuallyget together every Thursday night tolet off steam and wear hilariouscostumes based on weekly themes.On 4-2 Weekend, the party is movedto Friday to accommodate the surgeof arriving volleyball enthusiasts. Thisyear’s theme, “Bringing it Back,” wasvague enough to accommodate anyabsurd outfit, while allowing less

adventurous attendees to make up areason why their normal attire stillfollowed the rules. Among the jeansand sundress-wearing normals werevarious Mario Kart characters, asuspiciously muscular MarilynMonroe, and the Mad Hatter. Eventhe bare-bones, dome-shaped venueitself, Jautrais Ods (“The MerryMosquito,” also affectionatelynicknamed Club O.D.S.), had beentransformed to resemble a giantTARDIS. The most exuberant of theweekend’s parties, Strādnieku Balle isan effective introduction to thestrange world of 4-2.

3. Camp in a lakefront tentshantytownWhile many Latvians are luckyenough to own lake houses, trailers,or other property in the area, manyof us find ourselves slumming it in atent. Dzintari, the recreational area ofGarezers, features a beautiful stretchof shady sand along Long Lake toaccommodate every camping need.On 4-2 Weekend, the space is packedstake-to-stake with colorful domes;natural alleyways form betweenthem and wind into an elaboratemaze. One friend asked me, “How doany of you find your way back intoyour own tent late at night?” Theanswer is: I have no idea.

4. Hand your empties to a roamingband of childrenScurrying through these shantytownpassageways and up the dusty lanes,moving from picnic table to picnictable, are small, elusive creaturescarrying bulky objects twice theirsize. The creatures are children offamilies attending 4-2, and the bulkyobjects are trash bags filled withempty bottles and cans, which theyreturn to recycling centers for serious

cash. This sight can be a little jarringto the first-time visitor, but returneesdon’t even blink an eye, knowing fullwell that these kids are having funand just trying to earn some extrapocket money. After all, they’re doingtheir part to help the environmentand to keep Garezers clean, and thecontainers are empty.

5. Enjoy the luxuries of trailer lifeTent Shantytown is great and all, butlakefront life in Garezers mainlyrevolves around the dozens oftrailers, big and small, scatteredthroughout its hills and shorelines.One of the longest-running jokesabout Dzintari is that it is literally atrailer park, but a “vacation” trailerpark. Each trailer is owned by aLatvian family and has its owncharms, from the two-story-highwood-paneled cabin on the edge of“town” to the simple one-bedroom,half-bath in the center of everything,to the posh, newly renovated condoon the hill.

6. Play golfI admit I did not participate in thisone, nor do I have any clue wherepeople play, why, or who organizes it.But roughly a fifth of all 4-2 attendeesdisappear somewhere on Saturdaymorning, claiming that they are goinggolfing.

7. Wade out to “Burka World”If there’s anything more relaxing thansitting by the lake with good friends,it’s sitting IN the lake with goodfriends. On a beach at the edge ofTent Shantytown stands an extra-longpicnic table engraved with Latviansymbols and surrounded by variouspool noodles and flotation devices. Atthe beginning of the day, the firstvisitors to Burka World (“burka”

32

being the Latvian word for “jar” or“container” and referencing a sharedcocktail, not to be confused with“burqa”) move the table about 20feet into the lake, sit down, and staythere, sometimes for several hours ata time, while overflow visitors floataround in pool toys. Merrimentensues.

8. Support youth volleyballUp the hill and across the street fromDzintari is Garezera VasarasVidusskola (GVV), a residentialsummer school for Latvian teenagers.In addition to its primary duty ofpassing on knowledge and culture tothe next generation of Latvians, it isalso the unofficial training ground offuture volleyball superstars, withthree different levels of instructionavailable in the afternoons. Theculmination of this effort is the youthtournament held on the Saturday of4-2 Weekend. While it doesn’t drawthe crowds that Sunday’s adulttourney does, the youth tournamentis no joke, and supporters sit all daycheering on their favorite players.Particularly impressive this year wasa collection of younger teens whowere half the height of their post-pubescent opponents but had betterfundamentals and basic skills thanmost adult players. Someday, thesekids will dominate.

9. Attend a GVV class reunionGVV classes reunite on 4-2 Weekendevery five years after graduation. Forpeople like me, who attended GVVbut do not get to return often,meeting up with old classmatesserves as a decent impetus to makethe trip. This year the 5- and 10-yearreunions (class of ’09 and ’04,respectively) were both wellattended, with the younger classchallenging the older to drinkinggames at a family’s lake house. It wasby all accounts a vibrant and rowdy

affair, with dozens of alumni having agrand old time catching up. Acrossthe lake on the patio of another lakehouse, we old-timers of the 15-yearreunion sat peacefully sipping cognacand discussing babies and real-estateinvestments, and the 20-year reunionfolks enjoyed wine and memories ata trailer in Dzintari.

10. Eat at Applebee’s and/or HappyLanding. Twice.Perhaps you need a meal that doesnot consist entirely of chips and beer.Or perhaps you need to carbo-loadbefore your big game. A trip intotown for Applebee’s is the answer.Your alternate meal destination isHappy Landing, a local establishmenton the other side of the lake thatserves breakfast and lunch and isaccustomed to being overrun withbleary-eyed Latvians in need ofstomach-coating.

11. Take a boat ridePontoon racing, kayaking, boozecruising, waterskiing–take your pick.But at some point, you are requiredto get out on the water.

12. Accumulate countlesswristbands, stickers, and pinsPrepare to wear some flair. First, youneed a green wristband to enterGarezers territory during 4-2Weekend. Your car needs a parkingsticker. Your tent needs a tag. Youneed more wristbands if you want toattend any of the evening parties.And you need a pin to get food onthe final night. You also need to payan entrance fee to play in thetournament, though thankfully noadditional accessories are (currently)needed for that one.

13. Attend “Sirds Līksmo”Located in Dziesmu Leja, an outdooramphitheater about five minutes’walk from the rest of Garezers, Sirds

Līksmo is an annual concert put on bythe American Latvian YouthAssociation (ALJA) on the Saturdaynight of every 4-2. This year’s show,featuring Toronto band Penzionāriand DJ Velkro, was a smash success,with a later-than-usual start time thatallowed for a respectable crowd togather before the opening song.Throw in a state-of-the-art soundsystem and light display and a sizableopen-air dance floor, and you have alegit party. More serious volleyballplayers often take it easy on thisevening, either leaving once the bandstops playing at 1 am or notbothering to show up at all, but thosemore focused on dancing stickaround for the DJ, who this year wasscheduled to end at 3 am butcontinued playing for eager crowdsuntil 5.

14. Stake out your space forvolleyball spectatingAs the last of the Sirds Līksmo nightowls make their way back to Dzintariin the wee hours of the morning,they may encounter birds of adifferent feather: volleyballenthusiasts setting up their lawnchairs around the main court to claima decent viewing spot. They get upextra early, set up their chairs, leave,and return several hours later oncethe action is under way. By 9 am,more than 100 empty chairs are linedup two-deep around the edge of thecourt, hinting toward the event tocome.

15. Watch “volejs”By the time Sunday rolls around, it’stime to get to the heart of thematter: volejs (the shortened/slangversion of the Latvian word for“volleyball”). Though Saturday’syouth tournament draws its fair shareof spectators, the real numbers turnout for Sunday’s adult co-edtournament, named 4-2 because

33

each team must consist of four menand two women. Spectators whohave not put out their camping chairsearly in the morning find spotswherever they can: on bleachers,logs, rocks, and trailer balconies. Pasttournaments have featuredunmissable heckling sections, butthat negativity seemed to be absentthis year. Instead, the mostenthusiasm came from the bleachers,where GVV students cheered, “Kur irMarkus?” (“Where is Markus?”)whenever their classmate MarkusMelbārdis sat on the bench for histop-level team; whenever heappeared on the court or touchedthe ball, they erupted into crazyapplause.

16. Eat wingsA full day of spectating in the hot sunwill leave you feeling peckish, andthat’s where wings come in. For yearsthe 4-2 concession stand was ruledby “Lielais Volejs” and “MazaisVolejs,” two delicious sausage dishes,but these have been joined in recentyears by platters of yummy, addictivechicken wings. Volunteers worktirelessly all Saturday and Sunday,providing ravished customers withmore meat than an Upton Sinclairnovel.

17. Play volejs in Vecais SportaLaukumsOddly enough, the majority of thevolleyball action on 4-2 Weekenddoesn’t happen anywhere near thecentral party area in Dzintari. Thetwenty-three participating teams(consisting of somewhere between150 and 200 total players) are dividedinto four brackets based on level,with each bracket playing on its owncourt, and only teams in the toplevel, or power bracket, play inDzintari. The remaining threebrackets trek up a dusty roadtoVecais Sporta Laukums, a grassy

field with no bleachers, stadiumlights, or chicken wings. While plentyof people wander over to watch thegames and support friends on variousteams, the crowds still seem scarcecompared to the big draw of thecentral Dzintari court. Play in VecaisSporta Laukums varies greatly, withthe C bracket (affectionatelynicknamed the “beer bracket”)consisting of beginners and just-for-fun teams, the A bracket consistinglargely of top GVV players and formerpower-bracket players, and the Bbracket catching everyone in themiddle. Yet every single one of theseteams has the opportunity to win theentire tournament, since the topteams from each of these bracketsadvance to the quarterfinal to faceoff against the top four power-bracket teams.

18. Play volejs in DzintariThis is where the people are. It’swhere the food is. It’s where thebathrooms are. And, in recent years,it’s where the stadium lighting hasbeen, which allows the finals to beplayed after nightfall. A sizable crowdwatches this court all day Sunday, butthe numbers grow even larger as theplayoffs begin in the evening. At theend of pool play, the quarterfinalsbegin, giving two lucky lower-bracketteams the opportunity to play centerstage. As the playoffs progress andmore teams are eliminated,transforming their players intospectators, and as Burka World closesup shop and excitement builds, moreand more attention is focused on thiscourt, until it seems that every singleperson in Garezers has squeezed in towatch the final match and marvel atthe best that Latvian volleyball has tooffer. To give an idea of the caliber ofplay on display at 4-2, this year’s firstplace team, Banķieri, consists of fourplayers who have recently won NCAAchampionships (three as players and

one as a coach). Eyeing a group ofexcited young children who hadwormed their way into (potentiallydangerous) front-row seats, alongtime power-bracket playerawaiting his next game said to me,“How could any kid see all of this andNOT want to play volleyball?” I tendto agree with him.

19. Attend “Cūku Bēres”Once the excitement of volleyballsettles down and the players getcleaned up, yet another party begins.Cūku Bēres (which, like Sirds Līksmo,is organized by ALJA) is especiallyenticing because it features a largeamount of food, and exhaustedplayers need a lot of calories.Volunteers begin serving vittlesduring the tail end of thetournament, allowing the crowd tomunch on delicious pig meat whilewatching the games. Once play isover and the food runs out, the partymoves to Jautrais Ods to spark yetanother evening of dancing andcelebrating.

20. Reminisce with friendsIn the end, 4-2 Weekend is reallyabout meeting friends – new and old.Whether the highlight was the biggame, eating an ungodly amount ofApplebee’s mozzarella sticks, orstaying up all night to greet thesunrise with a platter of Cūku Bēresleftovers, the memories formed thisweekend will last a lifetime, or atleast until next year’s 4-2.

Elga Ozols GVV 1999. g. abs.

Latvians Online | August 8

34

Ik gadus augusta sākumā Gaŗezerā notiekošajā 4-2volejbola turnīrā man bija izdevība satikties ar

volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nupat atgriezusies noMeksikas, kur kopā ar savu partneri Elizabeti Gramberguizcīnījusi bronzas medaļu pasaules junioru (U-17)pludmales volejbola meistarsacīkstēs. Ja vien būtu bijismazliet vairāk veiksmes spēlē pret ASV (15:21, 21:17,12:15), Tīna domā, ka būtu iekļuvušas sacīkšu finālā.

Jauniete savu volejbolistes karjēru iesākusi desmit gaduvecumā, spēlējot iekštelpās, bet vēlāk, būdamajūrmalniece, pārgājusi uz pludmales volejbolu. PašlaikTīna mācās Rīgas 3. vidusskolā, un viņas atzīmes irdaudzsološas. Pārējo laiku pavada trenējoties AigaraBirzuļa vadībā, kas Londonas Olimpiskajās spēlēs bijabronzas medaļu ieguvēju Mārtiņa Pļaviņa/Jāņa Šmēdiņatreneris. Tīna nodarbojas arī ar vieglatlētiku, sevišķi araugstlēkšanu. Viņai pietrūka tikai dažu centimetru, laikvalificētos dalībai Pasaules jaunatnes olimpiadā. Šī gadaaugustā Nandžiņā, Kīnā, Tīna pārstāv Latviju Pasaulesjaunatnes olimpiadā pludmales volejbolā.

Tīna jau bērnībā ir ciemojusies Gaŗezerā ar tēvu MāriGraudiņu, un šogad jutās priecīga piedalīties 4-2 turnīrā,

bet viņas vienībai nesekmējās. Uz jautājumu pariespaidiem Gaŗezerā, jauniete atbild: „Jūs jau dzīvojat tekā kūrortā!” Tīna ir pārsteigta par augsto spēles līmeni 4-2turnīrā un jauniešu entuziasmu par šo sporta veidu vispār.Tīna domā, ka derētu kādreiz ielūgt kādu komandu noLatvijas. Nākotnē viņai patiktos Gaŗezerā pavadīt pārisnedēļu, apmācot jauniešus pludmales volejbolā.

Atvadoties no Tīnas, novēlēju viņai labas sekmes Ķīnā aruzvaras dziesmas vārdiem – Sarauj, Latvija! Sarauj,Latvija!

Aizrāvies,Alberts Legzdiņš

Latvijas daudzsološā U-17 volejboliste Gaŗezerā

Maija beigās Rīgas „Folkklubā Ala” notika garezeriešusaiets. Kupls skaits Garezera vasaras vidusskolas (GVV)absolventu un bijušo Garezera darbinieki sanāca, laisatiktu vecus draugus un baudīt mūziku. Starpdalībniekiem bija garezerieši, kuri dzīvo Latvijā, bet arīvairāki, kuri Rīgā bija ieradušies atvaļinājumā.

Par mūziku gādāja ansamblis „RePats”, kurā dzied unspēlē GVV absolventi Kārlis Briedis un Imanta Nīgale. Īpašiizmeklētā programmā skanēja pazīstamas dziesmas -tādas, kuras dziedātas ap Garezera ugunskuriem un tādas,pie kurām dejots Garezera ballītēs.

Dalībnieki starpā bija dažādi gada gājumi - gan jaunieši,kas GVV absolvējuši pirms dažiem gadiem, gangarezerieši, kuri to pazīst jau no sešdesmitajiem gadiem.Vismaz trīs absolventes bija skapjos atradušas unuzvilkušas savus GVV klases absolventu kreklus - ieskaitotvienu no 1989. gada!

Nakts noritēja ļoti jautrā gaisotnē, pateicoties mūzikai unFolkkluba latviskajai gaisotnei.

Garezera un GVV dibinātāji var būt gandarīti, ka tik daudzgarezeriešu savas dzīves saistījuši ar Latviju.

Daina Bolšteina

Gaŗezeriešu saiets R�gā

Priekšā no kreisās puses: Arnis Kākulis, Diāna Briede, Dīna ŠillereTiltiņa, otrā rinda no kreisās: Aija Abena, Vanda Dauksta

35

Mīļie draugi!

Sirsnīgs paldies visiem, kuri sūtija kartītes un kuri pagodinājāt nelaiķi Gunāru Rozentālu, ierodoties vina piemiņassvētbrīdī un mielastā svētdien,19. jūlijā.

Par lapiņu svētbrīdim sagatavošanu paldies Gunāra brālim Valdim un Alicia Hoving. Par svētbrīža novadīšanu māc.Dagam Demandtam, rakstu lasitājiem - brālēnam Aivaram Apsītem un Robertam Ķenģim, kā arī Līgas draudzeneivijolniecei Andrai Kūlānai par viņas dāvāto burvīgo vijoles spēli.

Paldies Gunāra brālim Valdim un māsai Andrai, Chris un Sandrai Pawlowski par mielasta izkārtošanu unsagatavošanu, kā arī paldies par piedevām Aijai Ķengei, Marijai Visockei, Gaidai Veidemanei un ĀrijamVilemsonam. Mielastu sagatavot palīdzēja Alicia Hoving. Nevaram arī aizmirst pateikties mūsu kaimiņiem Modrimun Alisei Vilemsoniem un Gaidai Veidemanei par naktsmājām mūsu paplašinātai ģimenei. Liels paldies visiem!

Liels jo liels paldies visiem, kuri domājot par Gunāru saziedoja viņa bērniem pamata summu izglitības fondam.Kopā $7,265.00. Paldies!

Rūta un Andrejs un Līga ar berniem

Daba – vienīgā sieviete starp vecmeistariem gleznotāju Olimpā – kādā jūlija vakarā bija rūpējusies par krāšņudabas veidotu kompozīciju uz ūdens audekla. Tradicionālo Garezera vasaras vidusskolas ceturtdienas vakarasvecīšu dievkalpojumu vadīja mācītāja Aija Grehema, liturģiju un kopdziesmas kuplinot ar savu solo dziedājumu,vidienes bīskapam Gunāram Lazdiņam piebalsojot. Mazā pludmales paviljonā, dekorētā ar baloniem, dziedājumusvadīja Pauls Berkolds (akordeons), Imanta Nīgale (mandoline), Krista Vītoliņa, Kristīne Dmitrijeva, Arianna Ulle(ģitāras).

Pēc dievkalpojuma skolēniem un viesiem izdalīja mazus vaskotus papīra groziņus, izveidotus kā atvērtus ziedus ardegošu svecīti centrā. No tējas uguntiņām izdaiļotām peldu laipām ielaida ūdenī degošus ziedus, kas kā kvēlojošasūdensrozes aizpeldēja pa ezeru. Liels paldies visām jaunām mācītājām par izdomu un piestrādāšanu pie šādiemvakariem. Lai viņu izdoma neapsīktu!

Alberts Legzdiņš

36

Svētku Dižbiļetes

ar atlaidi: $80Parastā cena $100

Ieeja visos sarīkojumos

ComprehensiveTickets

discount price:$80

Regular price $100Includes ALL Garezers

50 events

Gaŗezers 50 DIENAS KĀRTĪBA

Ceturtdien, 2. jūlijāALJA rīkotais pludmales vakars Dzintaros

Piektdien, 3. jūlijāSporta diena - volejbols, futenis, golfs, basketbolsMākslas izstāde (būs atvērta visu nogali)Brīvdabas kino Atbalsīs – Māras Pelēcesdokumentālfilma par GaŗezeruUguņošana

Sestdien, 4. jūlijāSvētku atklāšanas akts ar rīta jundu karoga kalnāMūzikas festivals - “Gaŗezers-Palooza” - visu dienuSvinīgais akts, koncerts un svētku balle ar grupuPērkons Dziesmu Lejā

Svētdien, 5. jūlijāSvētku dievkalpojums brīvdabas baznīcāKopīgas pusdienas “Gaŗezera garšas” Dzintaros

Garezers 50 SCHEDULE

Thursday, July 2Beach party sponsored by ALJA

Friday, July 3Sports day – volleyball, soccer, golf, basketball

Art Exhibit (will be open all weekend) „Film on the Green” at Atbalsis featuring Garezers

documentary by Mara PelecisFireworks

Saturday, July 4Opening ceremony and flag-raising

„Garezers-Palooza” All- day music festival Celebration program, concert and festival ball - Song

Valley

Sunday, July 5Outdoor church service

“Taste of Garezers” lunch at Dzintari beach

Atbalsti Gaŗezeru, pērkot “VIP” biļeti divām personām: $1965 [VIP biļete vienai personai: $1000]Ieskaita visus G50 nogales sarīkojumus, tikšanos ar viesiem, atspridzinājumus VIP teltī un vēl daudz citu!

Support Garezers by purchasing VIP TICKETS FOR 2: $1965 [Single VIP ticket: $1000]

Includes ALL Garezers 50 events, meet & greets, VIP tent with refreshments and much more!

37

Ir pagājusi vēl viena skaista Gaŗezera vasara. Šogadvisi svinējām Gaŗezera vasaras vidusskolas 50.

mācību gadu, kas ieskandināja nākamā gada Gaŗezera 50.jubileju. Visu vasaru G50 komiteja ir cītīgi strādājusi piesvētku programmas izveidošanas, lai katramapmeklētājam G50 jubileja būtu neaizmirstama unaizraujoša. Esam priecīgi uzņemt G50 komandā: AldiRasumu un Jāni (“Chunk”) Kļaviņu (grafiskais dizains),Daini Matisonu un Ingrīdu Velkmi (G50 svinīgais akts),Daini Ozeru un Bruno Baumani (techniskie konsultanti),Ēriku Krievu un Ēriku Zušēvicu (voleja turnīrs). Paldies,Richard un Inesei Dreihaus, kuri no G50 puses iruzņēmušies sponsorēt tradicionālo Clear Lake Association uguņošanu, lai tā būtu vēl greznāka.

Jau būsit pamanījuši G50 informācijas galdus gan Hamiltonas dziesmusvētkos, gan Gaŗezera 4-2 volejanedēļas nogalē. Šajā rakstā mēs atbildēsim uz visbiežākuzdotajiem jautājumiem par Gaŗezera 50 gadu jubileju.

Kur es varu atrast informāciju par G50 jubileju?Gaŗezera ziņās•Gaŗezera tīmekļa lapā www.garezers.org•Pie ikviena Gaŗezera G50 komitejas, administrācijas•vai padomes locekļa

Kur es varu iegādāties G50 jubilejas biļetes?Gaŗezera tīmekļa lapā www.garezers.org•Gaŗezera birojā vai pa tālruni 269-244-5441•Dzintaru birojā, Kantīnē vai Atbalsīs (pa sezonas laiku)•Ziemassvētku tirdziņos pie G50 galda un citos•pasākumos

Kas ir ieskaitīts G50 jubilejas dižbiļetē?Vispāreja ieeja Gaŗezera territorijā un visos maksas•pasākumos:ALJAs pludmales vakars - Dzintaros•Režisores Māras Pelēces dokumentālā filma par•Gaŗezeru un uguņošana AtbalsīsMūzikas festivāls “Gaŗezers-Palooza” •Svinīgais akts, koncerts un svētku balle ar grupu•Pērkons no Latvijas - Dziesmu lejāPusdienas “Gaŗezera Garšas” – Dzintaros•

Cik maksā G50 dižbiļete?Dižbiļetes cena uz visu nedēļas nogali maksās $100,taču līdz “Rudens Supertalkas” 11. oktobrim, būsiespēja iegādāties biļeti ar 20% atlaidi par $80

Vai būs iespēja iegādāties bērnu biļetes?Bērniem līdz 18 gadu vecumam ieeja būs brīva

Kāpēc tiek piedāvāta “VIP” biļete?Gaŗezers ir dibināts 1965. gadā, tāpēc šis zīmīgaisskaitlis tika izvēlēts par “VIP” jeb “Zelta” biļetes cenu.Tiks piedāvātas tikai 50 Zelta biļetes. Zelta biļete tikaizveidota kā ziedojums G50 jubilejai, lai varētusamazināt dižbiļešu cenas uz $100 un tajā pašā laikāpiedāvāt interesantu programmu.

Kas ir ieskaitīts “VIP” jeb “Zelta” biļetē?Cenā ir ieskaitītas divas dižbiļetes•Privāta pieņemšana Klinklāva galerijā•Pārrunas ar dokumentālās filmas režisori Māru Pelēci•“Backstage access” ar mūzikas grupām, ieskaitot•grupu “Pērkons”Eksklusīva pieeja “hospitality tent” visu nedēļas nogali•Un citi labumi…•

Vai būs iespējams rezervēt naktsmājas Gaŗezerā unAtbalsīs uz jubilejas nogali?

Jā. Naktsmājas izdalīsim izlozes kārtībā. Būs iespējamspieteikties uz naktsmāju izlozi un “wait list” no 1. novembra līdz 1. decembrim. Ja vēlaties izīriet jūsuvasaras māju vai riteņmāju, lūdzu kontaktēt Gaŗezerabiroju.

Kāpēc Gaŗezera Vasaras Vidusskola svinēja savu jubilejušogad un Gaŗezers tikai nākamgad?

1965. gadā dibināja Gaŗezeru, un tanī pat gadā GVVnoturēja pirmo mācību vasaru. Gaŗezers savu pirmopastāvēšanas jubileju atzīmēja pēc gada, 1966. gadā.Ja izskaitām 50 gadus uz priekšu, šogad, 2014. gadānotika GVV 50. mācību vasara, ko šovasar atzīmējām.Un nākamgad, 2015. gadā, svinēsim Gaŗezera 50 gadupastāvēšanas jubileju.

G50 Komiteja

Kas ir Gaŗezers? Es esmu Gaŗezers!

38

39

Gaŗezera vasaras vidusskola: no 27. jūnija līdz 9. augustam.Gaŗezera sagatavošanas skola: 1. posms no 5. jūlija līdz 18. jūlijam. 2. posms no 19. jūlija līdz 8. augustam.Gaŗezera bērnu nometne: 1. posms no 5. jūlija līdz 18. jūlijam. 2. posms no 19. jūlijam līdz 1. augustam.LIV posms no 3. augusta līdz 7. augustam.Gaŗezera bērnu dārzs: Pieci vienu-nedēļu gari posmi sākot ar 6. jūliju.

MAIJS2. Gaŗezera sezonas atklāšana un akcionāru sēde

JUNIJS20. Jāņi

JŪLIJS2.-5. Gaŗezera 50 gadu jubileja:

2. ALJA rīkotais pludmales vakars3. Sportu diena – golfs, futbols, volejs, basketbols

Mākslas izstādeBrīvdabas kino – Māras Pelēces dokumentālā filma par Gaŗezeru

4. Svētku atklāšanas aktsMūzikas festivals – „Gaŗezers-palooza” – visu dienuSvinīgais akts, koncerts un svētku balle Dziesmu lejā

5. Svētku dievkalpojums Brīvdabas baznīcāKopīgās pusdienas

AUGUSTS1.- 2. Jauniešu un 4-2 Voleju turnīri8. – 9. GVV izlaidums

2015. g. kalendārs

Rudens talka | Fall work day | 10.11.14.

Latvian Center Garezers, Inc.57732 Lone Tree RoadThree Rivers, Michigan 49093-9549269.244.5441

Non Profit OrgPOSTAGE PAIDThree Rivers, MI

Permit #4

CHANGE SERVICE REQUESTED