ggenderuli biujeti: gza socialuri tanasworobisaken · sesazleblobas uqmnis mamakacs. es...

33
Carita jaSi mixeil ToqmaziSvili genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken naSromi ibeWdeba gaeros ganviTarebis programisa da SvedeTis saerTaSoriso ganviTarebis saagentos proeqtis “genderi da politika samxreT kavkasiaSi”, farglebSi. Tbilisi 2006

Upload: others

Post on 17-Sep-2019

1 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Carita jaSi

mixeil ToqmaziSvili

Ggenderuli biujeti:

gza socialuri Tanasworobisaken

naSromi ibeWdeba gaeros ganviTarebis programisa da SvedeTis

saerTaSoriso ganviTarebis saagentos proeqtis “genderi da politika

samxreT kavkasiaSi”, farglebSi.

Tbilisi

2006

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 2 -

naSromi emsaxureba saqarTveloSi aTaswleulis ganviTarebis

miznebis ganxorcielebasa da genderuli biujetis danergvisaTvis

sazogadoebrivi cnobierebis formirebas. masSi daxasiaTebulia

genderuli biujetis Taviseburebebi, misi meTodebi da principebi;

gadmocemulia sxvadasxva qveyanaSi genderuli biujetis danergvis

gamocdileba da mniSvneloba; aRwerilia socialuri samarTlianobis

genderuli problemebi da dasaxulia maTi gadaWris institucionaluri

mimarTulebebi.

gankuTvnilia sakanonmdeblo da aRmasrulebeli saxelmwifo

struqturebis warmomadgenlebisaTvis, agreTve genderuli ekonomikiTa

da saxelmwifo finansebiT dainteresebuli samoqalaqo sazogadoebis

farTo wrisaTvis.

avtorebi: Carita jaSi, mixeil ToqmaziSvili

redaqtori: - vladimer papava

recenzenti: - mixeil jibuti

am naSromze muSaobis procesSi gaweuli konsultaciebisaTvis da

gamoTqmuli SeniSvnebisaTvis avtorebi madlobas uxdian gaeros

ganviTarebis programis analitikoss, qalbaton naTia CerqeziSvils da

gaeros ganviTarebis programisa da SvedeTis saerTaSoriso

ganviTarebis saagentos proeqtis - “genderi da politika samxreT

kavkasiaSi” - koordinators, qalbaton nino lagvilavas.

ISBN 99940-0-997-4 Carita jaSi, mixeil ToqmaziSvili.Ggenderuli biujeti: gza

socialuri Tanasworobisaken. Tb., 2006.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 3 -

redaqtorisagan

D

demokratiul ganviTarebas yoveli qveynisaTvis moaqvs umaRlesi

kategoriis faseulobebi, rogoricaa adamianis uflebebis upirobo

dacva, resursebis xelmisawvdomoba yvelasaTvis da Tanasworoba

miuxedavad rasisa, asakisa, sarwmunoebisa da sqesisa. am fasebulobebis

realizaciaSi didia saxelmwifos da gansakuTrebiT ki sabiujeto

finansebi roli, romelic dRemde iTvleba socialuri Tanasworobis,

maT Soris genderuli Tanasworobis ZiriTad garantad.

saqarTvelo did xani ar aris rac daadga ganviTarebis demokratiul

gzas. mas jer kidev bevri ram aqvs gasakeTebeli imisaTvis, rom

Camoayalibos socialurad samarTliani sazogadoeba da Seqmnas iseTi

safinanso sistema, romelic uzrunvelyofs yvelas Tanasworobas.

winamdebare naSromi Seexeba adamianis uflebebis dacvis safinanso

meqanizms, Seicavs dRemde CvenTvis sruliad ucxo midgomebs da aris

imis mcdeloba, rom daumtkicos xelisuflebasa da kanonmdeblebs, Tu

ratom aris saWiro genderuli kategoriebiT azrovneba makroekonomikuri

politikis gansazRvrisas da ra Sedegebi eqneba mas sazogadoebisaTvis

da saxelmwifosaTvis im SemTxvevaSi, Tu Sesabamisi politikuri nebis

arsebobis pirobebSi moxdeba genderuli teqnologiebiT saxelmwifo

biujetis analizi.

Uunda vaRiaroT, rom dRemde saqarTvelos saxelmwifo sabiujeto

politikis gacnobiereba ar xdeboda genderul aspeqtSi. EsaqarTveloSi

es aris yamiri miwa, romelic unda iqnes aTvisebuli. vfiqrobT, rom am

sakiTxebze namdvilad Rirs yuradRebis gamaxvileba. genderuli

ekonomika unda gaxdes Cveni sazogadoebis msjelobis sagani.

vladimer papava

ekonomikur mecnierebaTa doqtori, profesori,

saqarTvelos mecnierebaTa akademiis wevr-korespondenti,

saqarTvelos parlamentis wevri

28 marti, 2006 weli

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 4 -

Sinaarsi

Sesavali

1. ra aris genderi da genderuli Tanasworoba?

2. ra aris genderuli biujeti?

3. ras niSnavs biujetis genderuli analizi?

4. ratom gaxda saWiro genderuli biujetis SemoReba?

5. ra mniSvneloba aqvs genderul biujets?

6. ra aris saWiro genderuli biujetis dasanergad?

7. rogori gvinda rom iyos saqarTvelos saxelmwifo biujeti?

danarTi:

aunazRaurebeli Sroma: saerTaSoriso gamocdileba.

genderuli biujetis formirebis saerTaSoriso gamocdileba.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 5 -

Sesavali

damoukideblobis aRdgenis Semdeg saqarTvelom ganvlo rTuli

periodi. sabWoTa sistemis rRvevas Tavdapirvelad moyva

eTnokonfliqtebi da samoqalaqo omi. qveyanaSi mkveTrad gauaresda

ekonomikuri, politikuri da socialuri mdgomareoba. Zireulad

Seicvala qveynis mdgomareoba, daingra centralurad regulirebadi

ekonomikis sistema. saqarTvelo daadga sabazro ekonomikisaken

transformaciis gzas, romelic metad mtkivneulad aisaxa mosaxleobis

cxovrebaze. siRaribe gaxda yvelaze mwvave, gadaulaxavi problema,

romelmac Secvala mosaxleobis socialur-ekonomikuri garemo da

gansxvavebuli daRi daasva qalisa da mamakacis mdgomareobas. D

sabazro ekonomikis gardamaval periodSi xelisuflebis mier

daSvebuli iqna mravali Secdoma. Aamis Sedegad Seiqmna barieri

xelisuflebasa da sazogadoebas Soris. xelisufleba gaucxovda

sazogadoebisagan. mravali momsaxureba da saqoneli, romelsac adre

saxelmwifo awarmoebda, aseve mTliani socialuri infastruqtura, ver

ganviTarda. sazogadoebam ver miiRo Sesabamisi instituciuri

Zalaufleba, raTa ganexorcielebina kontroli qveynaSi arsebul

resursebze da socialur sferoze. yovelive aman negatiuri gavlena

moaxdina mosaxleobis daucvel fenebze, gansakuTrebiT qalebze. amasTan,

sazogadoebas ar gaaCnda Sesabamisi codna da gamocdileba qveyanaSi

mimdinare procesebis marTvisa. mas ar SeeZlo saTanado monitoringi

ewarmoebina imaze, Tu rogor ixarjeboda saxelmwifo finansebi.

mTavrobasa da xalxs Soris socialuri Tanxmobis ararseboba kidev

ufro abrkolebda demokratiuli saxelmwifos mSeneblobas.

xelisuflebis revoluciuri cvlilebebis Semdeg saqarTveloSi

samoqalaqo sazogadoebas mieca SesaZlebloba mniSvnelovani

gardaqmnebi Seetana qveynis politikur da ekonomikur procesebSi.

sazogadoebis mxardaWeriTa da mandatiT qveyanaSi mosulma axalma

xelisuflebam daiwyo radikaluri reformebi, romlis erT-erTi nawili

gaxda saxelmwifo safinanso disciplinis ganmtkiceba, sainvesticio

garemos liberalizacia, genderuli da socialuri Tanasworobis

uzrunvelyofa da sxva.

genderi aris socialuri kategoria. Cven vibadebiT da vcxovrobT

genderuli identifikaciiT. es Tavis mxriv dakavSirebulia Cvens

socialur orientaciasTan, imasTan, Tu qali da kaci rogor iqceva da

ras moelis socialuri da ekonomikuri ganviTarebidan. TiToeul

CvenTagans, qalsa da kacs aqvs gansxvavebuli interesi da mTavrobis

ekonomikuri, politikuri da socialuri gadawyvetilebebi

gansxvavebulad zemoqmedeben maT mdgomareobaze.

rogorc mravali qveynis gamocdileba gviCvenebs, Tu politikur-

ekonomikuri gadawyvetilebebis miReba xdeba genderuli interesebis

gaTvaliswinebis gareSe, maSin man SeiZleba gaaRrmavos uTanasworoba

qalsa da kacs Soris. ekonomikis dagegmvisas genderuli aspeqtebis

gamoyeneba dagvexmareba imis garkvevaSi, Tu ramdenad efeqturia

ekonomikuri politika, rogor zemoqmedebs igi qalisa da kacis

mdgomareobasa da maT rolze sazogadoebaSi.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 6 -

genderuli perspeqtiva xdeba makroekonomikis aucilebeli

faqtori. dRemde ar xdeboda Sromis bazris analizi imis

gaTvaliswinebiT, Tu SinameurneobebSi ojaxis wevrebi ramdenad

monawileoben zrunvis ekonomikaSi. dRemde Sromis bunebrivi danawilebis

safuZvelze ganixileboda qalis da kacis SromiTi unaris gansxaveba da

am aspeqtiT xdeboda maT Tanasworobis Sefaseba.

amJamad Tanasworoba ganixileba ara marto socialuri an

samarTlebrivi urTierToebis sagnad, aramed ekonomikur kategoriadac.

am TvalsazrisiT genderuli biujeti gveubneba, Tu rogor xdeba

Tanxebis formireba da ganawileba, ra zegavlenas axdens igi qalisa da

kacis socialur statusze. aseTi analizi ki aucilebelia ara marto

centraluri biujetis mimarT, aramed adgilobrivi mmarTvelobisa da

TviTmarTvelobis donezec.

Ggenderuli biujeti exmareba samoqalaqo sazogadoebas gauwios

kontroli xelisuflebas mis yvela doneze da gamoavlinos problemebi,

romelsac sazogadoeba dRemde ar aqcevda yuradRebas.

da bolos unda iTqvas, rom qveyana maSin aRwevs warmatebebs,

rodesac xelisuflebis saqmianoba uSualod damokidebuli xdeba

samoqalaqo sazogadoebis nebaze. genderuli biujeti aris sazogadoebis neba, romelsac igi xelisuflebasTan erTad axorcielebs demokratiis

dasanergad da socialuri Tansworobis misaRwevad.

1. ra aris genderi da genderuli Tanasworoba?

Cven vcxovrobT sazogadoebaSi, romelic istoriulad ufro met

SesaZleblobas uqmnis mamakacs. es patriarqaluri damokidebuleba

dResac dominirebs. msoflioSi mimdinare demokratiulma procesebma

genderuli Tanasworobis sakiTxi metad mwvaved daayena dRis wesrigSi.

termini «genderi» exeba sazogadoebaSi tradiciulad gavrcelebul

socialur gansxvavebasa da urTierTobebs mamakacebsa da qalebs Soris.

genderis Seswavlis ZiriTadi amocanaa socialur-ekonomikuri statusis,

sazogadoebrivi cxovrebis sxvadasxva aspeqtebis gansxvavebulobis

asaxva da Zalauflebis gavlenis gansazRvra sazogadoebaSi, romelic

gamyarebulia genderuli rolebiTa da urTierTobebiT.

SeuZlebelia Seqmna harmonizirebuli sazogadoeba Tu Tanabari

SesaZleblobebi ar eqna sazogadoebis yvela wevrs ganurCevlad sqesisa.

es aspeqtebi politikaSi genderuli meinstrimingis /midgomis/

saxelwodebiT aris cnobili.

genderuli meinstrimingi gulisxmobs politikis reorganizacias,

gaumjobesebas, ganviTarebas da Sefasebas genderuli Tanasworobis

perspeqtiviT. igi mimarTulia genderuli Tanasworobis politikis

danergvisaken mmarTvelobis yvela donesa da etapze CarTuli yvela

monawilis mier.

globalizaciis Tanmdevma procesebma kidev ufro gaaRrmava

genderuli uTanasworoba qalsa da mamakacs Soris Zalauflebisa da

qveynaSi arsebuli resursebis xelmisawvdomobis mimarT. warmoiSva

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 7 -

genderuli disbalansi, gansakuTrebiT Sromis bazarze da gaRrmavda

genderuli segregacia.

genderuli segregacia ganisazRvreba sxvadasxva profesiis mixedviT

qalisa da mamakacis Sromis asimetriuli danawilebiT. horizantaluri

segregacia ZiriaTadad profesiul jgufebSia gamoxatuli, vertikaluri

ki – erTi da igive profesiis jgufebSi Tanamdebobrivi TvalsazrisiT.

genderuli segregacia, rogorc vertikaluri, aseve

horizontaluri, araTanabar pirobebSi ayenebs qals sazogadoebaSi. misi

socialuri statusi mlianad damokidebulia Zaluflebisa da

finansuri berketebis erTobliobaze. advilad dasanaxia vin ufro

daucvelia sazogadoebaSi.

qalebi umetesad miekuTvnebian im socialur fenas, romelsac naklebi

anazRaureba da xelmisawvdomoba gaaCnia resursebis gankargvasa da

kontrolze. isini Seadgenen ufro didi riskis jgufs da gacilebiT

daucvelni arian siRaribis, Zaladobis, usafrTxoebis TvalsazrisiT.

dRes sakamaTo ar aris, rom genderuli Tanasworoba qveynis

demokratiuli mSeneblobisa da ekonomikuri ganviTarebis

umniSvnelovanes faqtors warmoadgens. genderuli biujetis

ganxorcieleba ki konkretuli nabiji iqneba am miznis misaRwevad.

2. ra aris genderuli biujeti?

genderuli biujeti aris saxelmwifo biujetis Semadgeneli nawili

da gulisxmobs genderuli midgomis (meinstrimingis) ganxorcielebas

sabiujeti procesSi.

saxelmwifo biujeti aris makroekonomikis regulirebis

umniSvnelovanesi berketi, romelic gamoiyeneba mosaxleobis socialur-

ekonomikuri moTxovnilebis dasakmayofileblad. igi asaxavs, Tu ra

Semosavals veliT da ra danaxarjebi iqneba warmarTuli sxvadasxva

programebze da saxelmwifo RonisZiebebze.

saerTaSoriso literaturaSi genderuli biujeti daxasiaTebulia

sxvadasxva TvalsazrisiT1:

1 ix. C. jaSi genderuli ekonomikis aqtualuri sakiTxebi, Tbilisi, 2005; Практическое Руководство по Внедрению Гендерных Подходов. Авт. Астрид Ниеманис. Братислава, 2005; Гендерные Бюджеты. Пособие для тренеров. Программа развития ООН. Братислава. 2005. Авторский текст: Дебби Бадлендер. Пер. c Англ. языка; Ржаницына Л. Гендерный бюджет, Вопросы Економики, Москва, 2003; Gender Budget, Training Manual, District Level, Forum For Women in Democracy, Kamapla, 2004. Budlender, D., Sharp, R. and Allen, K., 1998, How to do a Gender-Sensitive Budget Analysis: Http://www.thecommonwealth.org/gender/publications/gms_pdf/AusAIDr.pdf; Elson D. Gender Budget initiative, 1999, background paper, London: Commonwealth Secretariat (http://www.thecomonwealth/org.gender); Elson D., Gender Budget Initiatives, Background Paper, Commonwealth Secretariat, 1999; Hazel Reeves and Charlie Sever, 2003, Gender and Budget. Supporting resources Collection, BRIDGE, London: Institute of Development Studies; Karen Judd (ed.), 2002, Gender Budget Initiatives: strategies, concepts and Experiences, New York: UNIFEM; Gender Budgeting and Initiatives in Serbia. By Tatjana Djuric Kuzmanoic, Ph.D. Advanced Business School. Serbia, Globalizacija. Com. Journal For Political and Research on Globalization, Development and Gender Issues; Gdansk Gender Budget Initiative. By Katarzyna Balandynowicz – Panfil Urzula Opacka. New-Polska.2005.; Jacobson J., Economic of Gender, Cambridge, 1996; Sharp, R. Budgeting For Equity, Gender Budget Initiatives within a framework of performance based budgeting, UNIFEM, NY, 2003.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 8 -

genderuliBbiujeti genderuli saxelmwifo politikis erT-erTi

mTavari mimarTuleba da politikuri deklaraciaa, romelic asaxavs

ekonomikur da socialur prioritetebs, uzrunvelyofs qveyanaSi

arsebuli resursebis ganawilebas genderulad diferencirebuli

principiT da emsaxureba genderuli Tanasworobis ganxorcielebas

saxelmwifo finansebis warmoqmnasa da ganawilebaSi.

igi Tanamedrove socialuri teqnologiaa, romelic saSualebas

iZleva dainergos samTavrobo politikaSi interesTa diferencirebadi

aRricxvis principi socialur-sqesobrivi niSnis mixedviT.

amasTan, genderul biujeti aris TviTmmarTvelobis kontrolis

instrumenti da imis saSualeba, rom finansebi daixarjos qalisa da

mamakacis saWiroebebze. igi exmareba sazogadoebas Seqmnas Tanabari

pirobebi yvelasaTvis da avaldebulebs xelisuflebas Seasrulos

Tavisi valdebulebebi, romelic sazogadoebas Sepirad arCevnebamde.

genderul biujets sxvanairad uwodeben genderulad mgrZnobiare

biujets, qalis biujets, genderulad pasuxismgeblur biujets da sxv.

terminebi _ genderuli biujeti, genderulad mgrZnobiare biujeti

(Gender Sensitive Budget) da genderulad orientirebuli biujeti (Gender Responcive Budget) erTsa da imaves gulisxmobs.

G

genderuli biujeti:

• moicavs mosalodneli Semosavlebisa da xarjebis gegmas da

asaxavs saxelmwifo saxsrebis ganawilebisa da moxmarebis

Tanafardobas genderuli parametrebiT, rac SemdgomSi

gansazRvravs qalisa da mamakacis rolsa da adgils

sazogadoebasa da ekonomikis ganviTarebis procesebSi;

• gamoxatavs saxelmwifo valebulebebsa /CEDAW, ILO/ da

saxelmwifo finansebis ganawilebas Soris kavSirs genderuli

Tanasworobis dacvis mizniT;

• avlens qalisa da kacis mdgomareobaze saxelmwifo finansebis

zegavlenas, agreTve im gardaqmnebis ganxorcielebis

aucileblobas, romelic emsaxureba genderuli Tanasworobis

miRwevas.

• gulisxmobs genderul moTxovnebis diferenciaciis aRiarebas

da arkvevs imas, Tu sad aris Cavardnebi, genderuli

disbalansi da uTanasworoba.

• moiTxovs Semosavlebisa da xarjebis restruqturizacias

genderuli Tanasworobis gansaxorcieleblad.

• aris imis piroba, rom TvalnaTeli da transfarentuli

gaxdes finansebis xarjva.

• uzrunvelyofs genderuli cnobierebis damkvidrebas cxovrebis

calkeul segmentebSi da sxvadasxva saxelmwifo institutebis

biujetebSi.

• moiTxovs biujetis Sefasebas genderuli perspeqtiviT

sabiujeto procesis yvela doneze.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 9 -

G miCneulia, rom genderuli biujeti ar gulisxmobs calke

mamakacisa da calke qalis biujetis formirebas. is ar aris

specialurad mimarTuli mamakacze an qalze da ar moiTxovs

specialurad qalebis programebze xarjebis zrdas. es aris biujeti,

romelic orientirebulia sazogadoebaSi socialuri balansis

damyarebaze finansebis efeqturi ganawilebis gziT.2

imisaTvis, rom damyardes genderuli balansi, saxelmwifo

programebi da finansebi unda miemarTos am disbalansis

gamosasworeblad. Tu saxelmwifo resursebi ar iqneba mimarTuli

genderulad mgrZnobiare gegmebisaken da programebisaken, SeuZlebeli

iqneba socialuri Tanasworobis damyareba qveynaSi.

miRebulia, rom saxelmwifos finansuri politika aris genderulad

«neitraluri» an « brma», radgan dRemde arsebuli tradiciuli

politika gulisxmobs qveynis materialuri, finansuri da adamianiseuli

resursebis ganawilebas aramizanmimarTulad, yvelasTvis, Tumca,

cnobilia, rom qalebi saxelmwifo programebisagan Rebuloben

gacilebiT nakleb sargeblobas, vidre mamakacebi. es realoba yvela

qveyanaSi aris ekonomikuri da politikuri Zalauflebis gansxvavebis

safuZveli.3

genderulad mgrZnobiare biujeti avlens sxvadasxva socialuri

jgufis warmomadgenelTa moTxovnebsa da interesebs da aris

orientirebuli maT ganxorcielebaze.

sazogadoebam unda icodes, Tu rogor anawilebs saxelmwifo

sazogadoebis TiToeuli wevris kuTvnil finansur saxsrebs, ramdens

xarjavs qalebze an kacebze, Tu rogor nawildeba resursebi qalebsa da

bavSvebze. mTavrobam unda ganaviTaros Tavisi qveynis biujeti,

gansazRvros sabiujeto xarjebi da Semosavlebi uSualod

beneficiarebis moTxovnebis Sesabamisad, rac socialuri samarTlianobis

ufro maRali xarisxiT ganxorcielebas gulisxmobs.

3. ras niSnavs biujetis genderuli analizi?

genderuli biujetis danergvis winapirobaa saxelmwifo finansebis

analizi genderuli Tansworobis perspeqtiviT, xarjebis Sedegebis

gansazRvra imis mixedviT, Tu ras niSnavs igi qalisaTvis da

mamakacisaTvis, rogor moqmedebs saxelmwifo finansebi maT cxovrebaze.

eWvs ar unda iwvevdes is garemoeba, rom xarjebi gansxvavebulad

2 xSirad iseTi biujetic ki, romelic 50/50 aris ganawilebuli, ar aris samarTliani,

radgan gansxvavebulia qalTa da mamakacTa cxovrebis pirobebi da moTxovnebi.

magaliTad, jan.dacvis sferoSi, qalis reproduqciuli unari misi janmrTelobisTvis

damatebiTi xarjebis gawevas moiTxovs. genderuli biujeti unda iTvaliswinebdes am

Taviseburebebs. amasTan, gansakuTrebuli yuradReba unda mieqces aunazRaurebeli

Sromis wils, romelsac sazogadoebaSi ZiriTadad qalebi asruleben. aunazRaurebeli

Sroma (magaliTad, saojaxo saqme, zrunva Svilebsa da sxva ojaxis wevrebze)

gansakuTrebiT xazs usvams sazogadoebaSi genderul uTanasworobas. 3 amis pirobaa qalebisa da kacebis socialur-ekonomikuri statusis gansxvaveba,

romelic aisaxeba maT SemosavlebSi, qalebisaTvis nakleb SesaZleblobebSi Sromis

bazarze Tanamdebobrivi winsvlisaTvis, profesiuli karieris keTebisaTvis da sxv.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 10 -

moqmedeben qalisa da mamakacis mdgomareobaze, maT socialur rolze. am

xarjebis ganawilebas sxvadasxva Sedegi moaqvs maTTvis perspeqtivaSi. es

imas niSnavs, rom saxelmwifo Semosavlebi da xarjebi yovelTvis aris

genderuli da mas aqvs mravalferovani aspeqti, romelic unda

gaanalizdes genderuli TvalsazrisiT.

garda amisa, biujeti aris ekonomikuri politikis ganxorcielebis

berketi, romelic asaxavs, Tu rogor ganawildes saxsrebi dasaxuli

miznebis gansaxorcieleblad. igi moiTxovs Sesabamisi instrumentebis

gamoyenebas. ekonomikuri politikis miznebi SeiZleba iyos ekonomikis

zrda, umuSevrobis Semcireba, fasebis stabilizacia da a.S., xolo misi

ganxorcielebis instrumentebia monetaruli politika, fiskaluri

politika, sagareo politika. ekonomikuri politikis miznebi da

instrumentebi arian erTmaneTTan winaaRmdegobaSi. erTi miznis

ganxorcieleba sxvadasxva periodSi xdeba meore miznis xarjze da mis

sawinaaRmdegod. ekonomikur literaturaSi es cnobili problema wydeba

prioritetebis gansazRvriT da amis Sesabamisad saxelmwifo finansuri

resursebis gamoyofiT. saxelmwifo biujetSi aisaxeba saxsrebis

ganawileba, Semosavlebisa da simdidris ganawileba da ekonomikis

stabilizaciis finansuri wyaroebi. rogorc gamocdileba aCvenebs,

genderulad neitraluri ekonomikuri politika, misi miznebi da

instrumentebi ver qmnis socialuri Tanasworobis realur safuZvels.

genderuli biujetis analizi gviCvenebs, rom saxelmwifo biujeti

aris genderuli urTierTobebis reproduqciisa da genderuli

uTanasworobis gardaqmnis mniSvnelovani instrumenti. biujetis

genderuli analizis mizania genderuli TvalsazrisiT saxelmwifo

finansebis samarTlianad ganawilebisaTvis xelSewyoba nacionalur da

regionalur doneze, naklovanebebis gamovlena politikur programebsa

da im resursebs Soris, romelic mimarTulia am programebis

gansaxorcieleblad da samoqalaqo sazogadoebis gavlenis gazrda

safinanso politikis im prioritebis CamoyalibebaSi, romlis

beneficiarebi arian qalebi da mamakacebi da yvela is, visac yvelaze

metad sWirdebaT daxmareba.

biujetis analizi

• aris imis saSualeba, rom gavarkvioT, Tu ramdenad Seasrula

xelisuflebam Tavisi valdebuleba, Tu rogor nawildeba da sad

ixarjeba saxelmwifo finansebi;

• aris qalisa da mamakacis gansxvavebuli interesebisa da moTxovnebis

ganxorcielebis gza, maTTvis Tanaswori SesaZleblobebis

uzrunvelyofis aucilebeli piroba;

• moiTxovs gansxvavebuli instrumentebisa da midgomebis gamoyenebas,

romlis meSveobiT moxdeba sazogadoebasa da ekonomikaSi genderuli

urTierTobebis gamovlena da saxelmwifo biujetis zegavlenis

Sefaseba mamakacisa da qalis jgufebis saqmianobaze da cxovrebaze;

• emyareba informacias mosaxleobis ama Tu im jgufis genderuli

mgrZnobiarobis Sesaxeb.

G genderuli biujetis analizi ar aris mimarTuli xelisuflebis

sawinaaRmdego qmedebisaken. igi:

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 11 -

• gviCvenebs safinanso pasuxismgeblobas erovnuli ekonomikis

ganviTarebasa (ekonomikuri zrda, siRaribis Semcireba, investireba, da

a.S.) da genderul Tanasworobas Soris, imas Soris, Tu ramdenad

Tanaswori pirobebi aqvT qalsa da mamakacs saxsrebisa da sxva

resursebis kontrolsa da miRebaSi;

• moiTxovs saxelmwifo xarjebisa da Semosavlebis danawevrebasa da

maTi zemoqmedebis Seswavlas qalsa da kacze; D

• avlens im sferoebs, sadac mTavrobis politikas aqvs Cavardnebi.

sazogadoebrivi moxmarebis yvela formaSi genderuli sxvaobis

arsebobis mizezisa da Sedegebis identifikaciis gziT exmareba

mTavrobas imis dadgenaSi, Tu rogor unda gaumjobesdes politikis

efeqtianoba;

• orientirebulia genderul Tanasworobis strategiaze. imisaTvis, rom

sazogadoebaSi aRmoifxvras socialuri uTanasworoba, moiTxovs

xelisuflebisagan aRiaros igi rogorc saxelmwifos saerTo

strategiis Semadgeneli nawili;

• aris gza imisa, rom naTeli gaxdes xelsuflebisaTvis, Tu rogor

unda Seicvalos politika da rogor unda gadanawildes da gamoiyos

resursebi imisaTvis, rom sazogadoebaSi damyardes socialuri

samarTlianoba da Tanasworoba;

• aris xelisuflebis pasuxismgeblobis amaRlebis meTodi genderuli

Tanasworobisa da qalebis uflebebis dacvis sferoSi;

• aris demonstrireba imisa, Tu mTavroba rogor reagirebs genderul

saWiroebebze, qalebis calkeul moTxovnebze jandacvis, ganaTlebisa

da dasaqmebis sferoebSi;

• aris meqanizmi imisa, rom mTavroba iyos pasuxismgebeli Tavis

valdebulebebze genderuli Tanasworobis, qalebis uflebebis dacvis

sferoSi, qalebTan mimarTebaSi yvela formis diskriminaciis

likvidaciis Sesaxeb saerTaSoriso konvenciis ganxorcielebaSi. 4

swored amitom aris saWiro biujetis genderuli analizi iqnes

CarTuli biujetis formirebis, ganxorcielebisa da monitoringis

procesebSi.

4. ratom gaxda saWiro genderuli biujetis SemoReba?

arsebobs ramdenime mizezi, romlebic ganmartaven genderuli

biujetis danergvis aucileblobas rogorc msoflios sxvadasxva

qveyanaSi, aseve saqarTveloSi:

1. saerTaSoriso valdebuleba. 1995 wels pekinis konferenciaze

miRebuli iqna moqmedebis platforma,5 romelic qveynis mTavrobebs

mouwodebs gamoiyenos yvela zoma imisaTvis, rom sistematurad moxdes

4 konvencia qalTa mimarT diskriminaciis yvela formis aRmofxvris Sesaxeb / CEDAW/ miRebuli iqna 1979 wels. saqarTvelo am konvencias SeuerTda 1994 wels. saqarTvelos

mTavrobis mier orjer iqna wardgenili moxseneba am valdebulebis Sesrulebis

mimdinareobis Sesaxeb. 5 Http://www.un.org/womenwatch/confer/beijingh/national/natplans/htm

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 12 -

saxelmwifo biujetis mamakacze da qalze zemoqmedebis gamokvleva,

genderuli perspeqtiva integrirebuli iqnes makroekonomikur

politikaSi da sabiujeto procesSi. amasTan, am konferenciaze

miRebulma rekomendaciebma kidev ufro gaaZlieres qalebis yvela saxis

diskrminaciis winaaRmdeg brZola saerTaSoriso doneze.

• aTaswleulis ganviTarebis miznebi. genedruli biujetis danergva

gaTvaliswinebulia aTaswleulis ganviTarebis miznebiT.

2000 wlis seqtemberSi 191 qveynis mTvrobis warmomadgenlebma

gaerTianebuli erebis organizaciaSi miiRes aTaswleulis deklaracia. am

deklaracias safuZvlad daedo 8 ZiriTadi mizani, romelTa

ganxorcielebac unda gaxdes rogorc calkeuli qveynis, ise saerTaSoriso

doneze mdgradi ganviTarebis garantia. es miznebia: 1. ukiduresi siRaribisa

da SimSilis aRmofxvra; 2. universaluri pirveladi ganaTlebis miRweva; 3.

genderuli Tanasworobis xelSewyoba da qalTa uflebamosilebis

gaZliereba; 4. Cvil bavSvTa sikvdilianobis Semcireba; 5. dedaTa

janmrTelobis gaumjobeseba; 6. Sidsis, malariasa da sxva daavadebebis

winaaRmdeg brZola; 7. mdgradi ekologiuri garemos dacva; 8.

ganviTarebisTvis globaluri partniorobis gaRrmaveba.

aTaswleulis mesame mizani uSualod genderul Tanasworobas exeba, da

mexuTe mizani ki konkretulad qalebsa da maT reproduqciul unars

ukavSirdeba. amasTan, genderuli aspeqti gaTvaliswinebulia yvela danarCen

mizanSic. amis gareSe, genderuli Tanasworobis miRweva da miznebis

ganxorcieleba SeuZlebeli iqneba, radgan, iseve rogorc mTels

msoflioSi, saqarTveloSic mosaxleobis naxevarze meti qalia.

aTaswleulis deklaraciis Sesabamisad unda Sefasdes qveynebSi

aTaswleuli ganviTarebis miznebis ganxorcieleba. gaerTianebuli erebis

organizaciis generaluri mdivani 2015 wlamde yovelwliurad gaakeTebs

angariSs aTaswleulis ganviTarebis miznebis miRwevis Sesaxeb.

deklaraciis monawile qveynebic valdebulni arian gaakeTon yovelwliuri

angariSi maT qveyanaSi am miznebis ganxorcielebis Sesaxeb.

dRes aTaswleuli ganviTarebis miznebi mraval qveyanaSi politikis

ZiriTad RerZad iqca. genderuli biujetis iniciativebi rvave miznis

mixedviT unda ganxorcieldes. 2004 wels saqarTvelomac daamtkica

aTaswleulis miznebi da amocanebis koncefcia.

• saqarTveloSi ganviTarebuli Tanamedrove demokratiuli procesebi

da Tanasworobis globaluri koncefcia moiTxovs xelisuflebis

yuradRebas genderul sakiTxebze da masze orientacias Tavis

saqmianobaSi. saqarTvelos mTavrobam gamoTqva sruli mzadyofna am

mimarTulebiT saerTaSoriso valdebulebebis Sesasruleblad.

erovnuli institucionaluri meqanizmis efeqturi amoqmedebis

uzrunvelsayofad parlamentSi Seiqmna genderuli Tanasaworobis

sakonsultacio sabWo, romelsac xelmRvanelobs parlamentis

Tavmjdomare, aRamasrulebel xelisuflebaSi Camoyalibda

saxelmwifo komisia genderuli Tansworobis sakiTxebze. aRniSnulma

institutebma unda moaxdinon genderuli Tanasworobis saxelmwifo

politikis koordinireba mTeli qveynis masStabiT.

2004 wlidan saqarTveloSi gaeros ganviTarebis programa da Sveciis

ganviTarebis saagento erToblivad axorcielebs regionalur proeqts

`genderi da politika samxreT kavkasiaSi,” romlis mTavar amocanas

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 13 -

warmoadgens qalTa monawileobis gazrdis xelSewyoba rogorc

sakanonmdeblo, aseve mmarTvelobis yvela doneze. proeqtis saqmianobis

axali mimarTulebaa genderuli biujetis integrireba saxelmwifos

ekonomikur politikaSi.

• genderuli saqmianobis gasaZliereblad saWiro gaxda konkretuli

RonisZiebebis warmarTva, romlis erT-erTi aspeqtia genderuli

biujetis danergva praqtikaSi. igi aris saerTaSoriso

organizaciebisa da mTeli samoqalaqo sazogadoebis moTxovna,

romelic aisaxeba rogorc globaluri ganviTarebis saerTaSoriso

mimarTulebebSi, aseve saqarTvelos demokratiul qveynad gadaqcevis

aucileblobaSi.

2. neoliberaluri politika da globaluri ganviTarebis

winaaRmdegobebi. 1970–iani wlebis Sua periodidan daiwyo

neoliberaluri ekonomikuri politikis farTod danergva da ganmtkiceba

saerTaSoriso safinanso bazrebze, Tavdapirvelad ganviTarebul da

Semdeg ki ganviTarebad qveynebSi. Ees politika efuZneboda finansebis

ganawilebis efeqtianobis zrdis aucileblobas. am politikis

ganxorcielebis paralelurad ganviTarda da gaRrmavda uTanasworoba

rogorc qveynebis SigniT, aseve qveynebs Soris.6 socialuri miznebis

ganxorcieleba da saerTaSoriso finansebis efeqtianobis zrda

urTierTsapirispiro RonisZiebebis gatarebas moiTxovda da kidev ufro

mkveTrad erTmaneTis alternativas warmoadgendnen. saxelmwifos

maregulirebeli roli TandaTanobiT bazarma miiRo. qveynebSi

ganviTarda uTanasworoba, gaRrmavda socialuri diferenciacia,

Sinameurneobebis nawilma daiwyo arseboba ramdenime Semosavlis wyaros

imedad, romelsac isini iRebdnen saxelmwifo da kerZo struqturebidan,

maT Soris kvebis produqtebis warmoebidan SinameurneobebSi,

mzrunvelobis seqtorSi daxarjuli aunazRaurebeli SromiT,

saxelmwifo subsidirebiT, daqiravebiT muSaobiT. Sinameurneobebis mcire

nawili ki gamdidrda safinanso aqtivebis flobiT (obligacebi, aqciebi,

kerZo pensiebi). isini daemsgavsnen saerTaSoriso finansur

korporaciebsa da Camoyalibdnen ranties saxiT.7 amasTan, am

SinameurneobebSi iseTi Sroma, rogoricaa saxlSi sakvebis damzadeba,

ojaxis werebis movla da sxv. daemyara daqiravebuli da ayvanili

qalebis Sromas (bavSvis momvlelebi, mzareulebi, damlageblebi da sxv).

garda amisa, safinanso bazrebis liberalizaciis paralelurad ar

moxda Sromis saerTaSoriso bazris liberalizacia. gaCnda ormagi

standartis principi. Raribi adamianebi imave pirobiT ver xdebian

migrantebi, rogorc mdidrebi. isini kvlavindeburad mWidrod gaxdnen

damokidebuli TavianT qveyanaze. maTi arCevani sxva qveynis Sromis

bazrebze aris SezRuduli da maTTvis sasurvel qveynebSi

aralegalurad cdiloben SeRwevas. Sromis saerTaSoriso bazris

6 Feminist Challenges in a Globalizated Economy, Wide Bulletin, October, 2003.p 46 7 es argumentebi mocemulia d. elsonis naSromSi: Elson D. Integrating Gender into Government Budgets within a Context of Economic Reform. Gender Budgets Make Cents, Commonwealth Secretariat, Gender Affairs Department, London, 2002.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 14 -

SezRuduloba kidev ufro metad amwvavebs uTanasworobas da ayenebs

sakiTxs saerTaSoriso regulirebis axali wesebis SemoRebis Taobaze.

• amdenad, neoliberaluri politikis gatarebisa da globaluri

safinanso urTierTobebis gaRrmavebasTan erTad gaizarda socialuri

uTanasworoba, Seicvala SinameurneobebSi dasaqmebis struqtura da

qalebis rolic. aseTi cvlilebebis mimarT, gansakuTrebiT

dabalganviTarebuli qveynebis saxelmwifo politika moumzadebeli

aRmoCnda da mosaxleobis socialuri dacvisa da dasaqmebis

adeqvaturi sistemebi ar iqna SemuSavebuli. amJamad es sakiTxi

genderuli biujetis Seswavlis sagani xdeba. A

3. safinanso-savaluto krizisebis gavlena socialuri

uTanasworobis gaRmavebaze. "Ria ekonomikur sivrceSi" safinanso-

savaluto urTierTobebis gafarToebisa da savaWro kavSirebis gazrdis

Sedegad yoveli qveyana gaxda sxva qveynebSi mimdinare movlenebis

monawile, xolo safinanso nakadebma ki Seqmnes regulirebis garTulebis

saSiSroeba. erTi qveynis warumatebloba jaWvurad iwyebs gavrcelebas

meore qveyanaSi. globalurma safinanso krizisebma moicva kontinentebi

da farTod gavrcelda upiratesad, dabalganviTarebul qveynebSi.

krizisebi Tavisi SedegebiT gaxda ufro mkveTrad gamoxatuli da

Sorsmimavali ara marto calkeul qveyanaSi, aramed mTels

msoflioSi.Gglobaluri safinanso urTierTobebis gaRrmavebasTan

erTad, gansakuTrebiT 90-iani wlebis aziuri safinanso-savaluto

krizisebis Semdeg, axleburad daisva safinanso politikis sakiTxebi da

masve daukavSirda krizisis zemoqmedebis Sedegebis genderuli aspeqtiT

Seswavlis aucileblobac.

90-ian wlebis safinanso krizisebis ganviTarebam Tavdapirvelad aziis

kontinentze da Semdeg evropis rig qveynebSi mwvave zemoqmedeba moaxdina

saqarTvelos ekonomikazec da sirTuleebi Seuqmna mis ganviTarebas.

ruseTis safinanso krizisis zegavlenis Sedegad 1998 wels saqarTveloSi

adgili hqonda mwvave savaluto kriziss, romelic warimarTa rogorc

meqsikur-evropuli, ise aziuri safinanso krizisebis scenariT.8 ruseTidan

"dominos efeqtma" iribi zemoqmedeba moaxdina rogorc saqarTvelos, aseve

sxva postsabWoTa da yofili socialisturi qveynebis ekonomikaze. krizisis

Sedegad valutis kursi mniSvnelovnad daeca, fasebi gaizarda, Semcirda

ganviTarebis tempebi, Semcirda mosaxleobis Semosavlebi, gaizarda

umuSevroba, socialuri programebis araefeqturoba ki inflaciis

gaRrmavebaze axdenda zegavlenas.

2000 wels Tavi iCina TurqeTis sabanko-savaluto problemebma,

romlebmac agreTve zegavlena moaxdina saqarTveloze. ramdenadac

saqarTvelo globaluri ekonomikis Semadgeneli nawilia, misi bedi

damokidebulia msoflios ekonomikur sivrceSi mimdinare warmatebul Tu

warumatebel reformebze, amitom, bunebrivia, saqarTvelos ganviTareba

mniSvnelovnad gansazRvrulia rogorc mezobel qveynebTan, aseve sxva

qveynebTan savaWro da ekonomikuri urTierTobebis mTeli speqtriT.

A

8 am sakiTxebTan dakavSirebiT ix. m. ToqmaziSvili. safinanso-savaluto krizisebi da

saqarTvelo. Tb., 2004. gv. 19-38.; agreTve: V. Papava and V. Chocheli. Financial Globalization and Post-Communist Georgia. iNuverse, Inc. New York, Lincoln Shanghai. pp.18-31.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 15 -

• amdenad, safinanso-savaluto krizisebma zegavlena moaxdina

socialuri uTanasworobis gaRrmavebaze da kidev erTxel daayena

sakiTxi socialuri politikis reformis Sesaxeb rogorc

dabalganviTarebul, aseve gardamavali periodis qveynebSi.

4. aunazRaurebeli Sromis mniSvnelobis aRiareba. krizisebi

gavlenas axdenen mTel mosaxleobaze, magram igi mainc gansxvavebulad

zemoqmedebs sxvadasxva socialur fenebze, qalebze da mamakacebze,

mdidrebze da Raribebze. krizisebs Tan sdevs samuSaos dakargva, amis

Sedegad izrdeba SinameurneobebSi aunazRaurebeli Sromis fasi, radgan

swored aseTi SromiT xdeba dakarguli bazrebidan Sesyiduli

samomxmareblo saqonlis Semcvleli naturaluri produqtebis damzadeba

da momsaxureba.9GaunazRaurebeli Sroma axdens sabazro

urTierTobebidan miRebuli saqonlisa da momsaxurebis kompensacias. mis

ZiriTad tvirTs ki qali atarebs. mas uxdeba SinameurneobebSi ufro meti

drois xarjva imaze, rasac isini adre fasiani momsaxurebis saxiT

(bavSvebis ganaTleba, janmrTelobis dacva, kveba, sxva saojaxo saqmeebi)

iRebdnen. amis Sedegi aisaxeba qalis stresebSi da daavadebebSi.

sxvadasxva qveyanaSi gamokvlevebma daadastures, rom rodesac

mamakacebis dasaqmeba mcirdeba, qalebis dasaqmeba procentulad naklebad

mcirdeba an kidev igive rCeba, da piriqiT.10 umuSevrobis dros

aunazRaurebeli Sromis raodenoba qalebSi izrdeba ufo metad, vidre

mamakacebSi. amdenad, qalebis dasaqmeba ufro moqnilia da mgrZnobiarea

bazris cvlilebebis mimarT, vidre mamakacis. qali profesiuli

samuSaodan advilad gadaerTveba ojaxur saqmeebze, mamakaci ki ufro

mWidrod aris ”mibmuli” profesiul saqmianobasTan, amitom samuSaos

dakargva masze ufro mtkivneulad moqmedebs, vidre qalze.11 bazris

cvlilebis Sedegad mamakacisa da qalis Sromis saSualo xangrZlioba

erTmaneTis sapirispiroa im SemTxvevaSi, rodesac mamakacebis dasaqmeba

mcirdeba.

• aunazRaurebeli Sromis mniSvnelobis zrda kidev ufro metad avlens

genderul uTanaworobas da moiTxovs sazogadoebisagan adeqvatur

reagirebas.

5. qalTa dasaqmeba da alternatiuli politikis roli sazogadoebis

cnobierebis cvlilebaSi. genderuli Taviseburebebi mkveTrad reagireben

9 uanazRaurebel Sromas ZiriTadad qalebi sweven sazogadoebisa da ekonomikis

sasargeblod. igi gulisxmobs reproduqciul unars, bavSvebis aRzrdas, ojaxis

wevrebze zrunvas da sxv. aseTi Sroma zrunvis ekonomikis sferos ganekuTvneba da

genderuli uTanasworobis erT-erTi yvelaze uZvelesi formaa msoflioSi. 10 Becker G.S., A Treatize on the Family, Harvard University Press, Cambridge, 1981.Sen.A.Gender snf Cooperative Conflicts in I. Tinker/ed/ Persistent Inequalities: Women and World Development, New-York.1995.; 11 sainteresoa, rom am faqtis gamo samxreT koreaSi daiwyo kampania: “astimulire

sakuTari meuRle”, romelic mouwodebda qalebs mxarSi amodgomodnen mamakacebs,

romlebic ganicdidnen depresias samuSaos dakargvis an gakotrebis gamo, magram

analogiuri kampanias qalebis mimarT ar hqonia adgili.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 16 -

Sromis bazris struqturaze. Sesabamisad icvleba qalisa da mamakacis

adgili sazogadoebaSi.

arsebobs ramdenime modeli qalisa da mamakacis gansxvavebuli SromiTi

rolis Sesaxeb sazogadoebaSi. erT-erTi modelis Tanaxmad, mamakacis

Sroma aris ojaxis finansuri Semosavlebis mTavari wyaro, xolo qalisa

da bavSvebis saqmianoba da sicocxlisunarianoba uzrunvelyofilia

mamakacis SemosavlebiT. realurad Sinameurneobebi iyeneben sxvadasxva

strategias ojaxis sicocxlisunarianobis SesanarCuneblad, romelic

moicavs qalis daqiravebiT Sromas da ojaxSi mis mier ojaxis sxva

wevrebis movla-patronobas, rac fulad formaSi ar aisaxeba da ar

iTvleba anazRaurebad Sromad.

qalis ormagi datvirTva - saxlSi Sroma da daqiravebiT Sroma –

Cveulebriv ar aris SesamCnevi. mamakaci, rogorc ojaxis Semosavlebis

mTavari wyaro, aris damaxasiaTebeli industriulad ganviTarebuli

qveynebisaTvis da biznes-samyarosaTvis, sadac ZiriTadad dasaqmebuli

arian mamakacebi da maTi Sroma aris kargad anazRaurebadi. qalebisaTvis

Znelia adaptireba im samyaroSi, sadac gavrcelebulia cnobiereba imis

Sesaxeb, rom mamakaci aris ojaxis Semosavlebis mompovebeli. Qqalis

Sroma am cnobierebaSi meorexarisxovan funqcias iZens. isini mamakacis

kmayofaze arian.12 aseT pirobebSi saxelmwifo makroekonomikuri

politikis erT-erTi mimarTuleba unda gaxdes is, Tu rogor

uzrunvelyos dasaqmebis zrda, gansakuTrebiT qalebis dasaqmeba da im

sferoebisaTvis yuradRebis miqceva, sadac qalis Sroma gamoiyeneba

upiratesad socialuri Tanasworobis uzrunvelyofis mizniT.

• genderuli TanasworobisaTvis aucilebelia arsebobdes balansi

sazogadoebriv Sromasa da ojaxs Soris da moxdes qalis ojaxSi

daxarjuli aunazRaurebadi Sromis sazogadoebrivi aRiareba.13 aseTi

balansi SesaZlebelia damyardes fiskalur sferoSi qalisa da

mamakacis gansxvavebuli dabegvriT, an socialuri uzrunvelyofis

seqtorSi sapensio sqemebis mravalferovani formebis danergviT,

romelic daemyareba qalis ormagi datvirTvis sazogadoebriv

Sefasebas.14 Sesabamisad, mizanSewonili iqneba alternatiuli

safinanso politikis SemuSaveba.

12 aseTi patriarqaluri cnobiereba ar aris ucxo saqarTvelosaTvis. Tumca bolo

periodSi moxda funqciebis Secvla. xSiradi qali xdeba ojaxis marCenali, Tumca misi

socialuri statusi mainc ucvleli rCeba. 13 dRevandel praqtikaSi qalis dekretuli Svebulebis anazRaureba mibmulia mis

xelfasTan, Tumca transaqciuli danaxarji, romelsac qali gaiRebs mSobiarobis dros

da dekretuli anazRaureba, sruliad gansxvavebuli sidideebia. TviT qalebic ki

uTanasworo mdgomareobaSi arian, rodesac maT eZlevaT gansxvavebuli dekretuli

anazRaureba. sazogadoebrivi TvalsazrisiT aseT mdgomareobaSi yvela qali unda

Rebulobdes Tanabar avanss (da ara SeRavaTs an daxmarebas) jandacvaSi, kvebaSi da sxva

sferoebSi, imis safasurad, rom maT uxdebaT bavSvebis gazrdaze zrunva. 14 aseTi alternatiuli politika SemuSavda kanadaSi da mas safuZvlad daedo qalsa

da mamakacs Soris mdgomareobisa da interesebis gansxvaveba. am politikis SemuSavebaSi

monawileoba miiRo sazogadoebrivi organizaciebis didma nawilma. maTi mizani iyo

mamakaci, rogorc ojaxis marCenalis orientaciidan gadasuliyvnen qalis rolis da

uflebebis gafarToebaze bavSvebis movlaze, umuSevrobaze, maT dazRvevaze da sapensio

uzrunvelyofaze. amasTan, alternatiuli federaluri biujetis SemuSavebisas daigegma,

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 17 -

6. socialuri uTanasworobis adgili makroekonomikur politikaSi.

gardamaval qveynebSi ekonomikis transformaciis, iseve rogor finansuri

krizisebis, socialuri Sedegebi iyo metad mZime, radgan arc erT

saxelmwifos ar SeeZlo socialuri dacvis adeqvaturi instrumentebis

swrafad danergva. D

dRemde sakiTxi idga ase: makroekonomikuri politika rogor

zemoqmedebas axdens ekonomikur zrdaze da socialur cxovrebaze? ra

aris transformaciisa da liberaluri politikis socialuri Sedegebi?

aseTi poziciis miRma ar ikiTxeboda is, Tu vis interesebs emsaxureba

politikuri instrumentebis arCeva.15 makroekonomikur politikaSi

socialuri Tematika meoradi determinantis funqcias asrulebda. amJamad

sakiTxi dgas Semdegnairad: ra socialuri Sinaarsi aqvs gardaqmnas da

ekonomikur reformebs? igi exeba xelisuflebisa da sazogadoebis

socialur interesebs Soris balansis sakiTxs da gansazRvravs imas, Tu

ra politikuri instrumentebi unda iqnes arCeuli Sesabamisi miznebis

misaRwevad drois konkretul monakveTSi.

A

siRaribis daZlevis tradiciuli pozicia aris Semosavlebis zrda

mosaxleobis erT sulze, magram ganaTlebasa da jandacvaSi

SeuZlebelia Raribi fenebis mdgomareobis gaumjobeseba saxelmwifo

xarjebis zrdis gareSe. es ki gaTvaliswinebuli unda iqnes “Zviri

fulis” makroekonomikuri politikis instrumentebis arCevaSi, romelic

SesaZlebelia winaaRmdegobaSi aRmoCndes inflaciis Semcirebisa da

safinanso liberalizaciis politikasTan.

• sayovelTaod cnobilia, rom makroekonomikuri stabiluroba da

xangrZlivi periodiT uwyveti zrdis miRweva xanmokle periodSi zians

ayenebs daucveli socialuri fenebis interesebs. Aamis ganeitraleba

droebiTi socialuri RonisZiebebisa da daxmarebiT xdeba.

• amasTan, gansakuTrebiT gardamavali periodis qveynebi, periodulad

ganicdian xanmokle ekonomikur krizisebs an kidev gaWianurebul

recesias. Aam SemTxvevaSi droebiTi socialuri dacvis sistemebi ar

aris sakmarisi uTanasworobisa da siRaribis Sesamcireblad.

Sesabamisad dgeba sakiTxi politikis reorientaciis Sesaxeb rogorc

safinanso, aseve socialur sferoebSi. aRar aris sakmarisi

ganisazRvros mxolod politikis socialuri Sedegebi. EaseTi

midgoma tradiciulia, magram rogorc drom gviCvena, arasakmarisia,

radgan meorexarisxovan rols aniWebs socialuri uTanasworobis

problemas, romelic gansakuTrebiT dasaqmebisa da Sromis bazris

struqturis cvlilebebSi aisaxeba.

Aamdenad, aucilebeli xdeba racionaluri politikis SemuSaveba,

sadac prioriteti mieniWeba sazogadoebrivi kvlavwarmoebis genderul

gansxvavebas Sesabamisi instrumentebis gamoyenebiT konkretuli

socialuri fenebis interesebis dascvis mizniT. es ki moiTxovs

rom dafinansebis 70 procenti ganxorcieldes ekonomikis zrdis xarjze, xolo

danarCeni nawili ki - fiskaluri politikis cvlilebis safuZvelze. es ukanaskneli

iTvaliswinebda gadasaxadebis zrdas korporaciebsa da mdidari fenebis Semosavlebze

da mis Semcirebas Raribi fenebis Semosavlebze.

15 Диана Элсон. Международная финансовая структура: Взгляд из Кухни. Проект для Конференции международной научной ассоциации, Чикаго, Февраль, 2001.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 18 -

makroekonomikur politikaSi socialuri Tanasworobis Tematikis

pirvelad determinantad aRiarebas.

• makroekonomikuri politika iZens axal mimarTulebebs. Tu

makroekonomikuri marTva dRemde gulisxmobda umuSevrobasTan,

inflaciasTan, warmoebasTan da gadasaxadebTan dakavSirebuli

problemebis gadaWras, dRes politikis marTva kidev ufro Sors

wavida da am struqturaSi Sevida axali segmentebi, romelic

demokratiisa da Tanasworobis ganviTarebis motivaciiT aris

nakarnaxevi.

• cxadia, rom saerTaSoriso safinanso struqturebis SecvlasTan,

qveynebis safinaso sistemebis daaxloebasa da maTi politikis

koordinaciasTan erTad, saWiro xdeba finansuri meqanizmebis

demokratiuli kontrolis qveS dayeneba. amisaTvis aucilebelia imaze

fiqri, Tu qalis Sroma rogor unda gamovides saojaxo

datvirTvisagan da mamakacis Tanasworad rogor moxdes kerZo da

saxelmwifo finansebis ganawileba qalzec.

7. samarTlianobis ganxorcielebis aucilebloba. rogorc genderuli

meinstrimingis mkvlevarebi aRniSnaven, genderuli biujeti aris

samarTliani, radgan igi moiTxovs saxelmwifo finansebis ganawilebas

Tanasworad. yvelam unda miiRios sargebloba biujetidan. marTalia

sabiujeto politika SeiZleba iyos genderulad neitraluri, magram igi

ar unda iyos genderulad brma. makroekonomikurma politikam SeiZleba

gazardos an Seamciros genderuli sxvaoba ekonomikuri resursebis

ganawilebis, Zalauflebis gadanawilebis, ganaTlebisa da jandacvis

srulyofiTa da drois gamoyenebis racionalizaciis gziT. amiT man unda

uzrunvelyos genderuli Tanasworoba. amisaTvis saWiroa qalisa da

kacis moTxovnebisa da mdgomareobis Seswavla. genderuli analizi unda

iyos integrirebuli makroekonomikur politikaSi eTnikuri, socialur-

klasobrivi, demografiuli, religiuri urTierTobebis da sxv.

TvalsazrisiT.

• ekonomikaSi adamiani aris racionaluri arseba da misi rogorc

bazarze orientirebuli saqmianoba ganisazRvreba ara imdenad

genderuli, eTnikuri, kulturul-istoriuli, socialuri an

geografiuli SinaarsiT, ramdenadac racionaluri qcevebiT, romelic

emyareba maT yvelaze saukeTeso arCevans genderis, klasis, wlovanebis

an eTnikuri warmomavlobis mxedvelobaSi miRebis gareSe.

standartuli biujeti da saxelmwifo makroekonomikuri politika

amodis individebis bazarze orientirebuli racionaluri qcevebidan.

yoveli individi aris saxelmwifos mier warmoebuli momsaxurebis

subieqti. qalsa da kacs Soris gansxvavebebi ar aris mniSvnelovani

ekonomikuri politikis ganxorcielebaSi. am TvalsazrisiT

makroekonomika aris ”genderulad” neitraluri, magram igi ar

SeiZleba iyos genderulad ”brma’, radgan ar SeiZleba arsebobdes

iluzia imisa, rom uTanasworoba qalsa da kacs Soris arsebobs

mxolod ramdenime qveyanaSi. diskriminacias adgili aqvs yvelgan. amis

kargi magaliTia Sromis bazari, sadac qali kvlav ufro mcire

saxsrebs gamoimuSavebs, vidre kaci, imitom, rom bazarze arsebobs

genderuli segregacia, romelic gavlenas axdens maTi Semosavlebis

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 19 -

diferencirebaze. qali ufro mets muSaobs ojaxSi, vidre kaci.

saxelmwifo resursebi axdens zegavlenas maT saqmianobaze da iribad

moqmedebs kacisa da qalis drois gamoyenebaze. amdenad, Zneli ar aris

imis warmodgena, rom saxelmwifos makroekonomikur politikas da

biujets mniSvnelovani zegavlena SeuZlia iqonios genderul

perspeqtivaze da samarTlianobis damyarebaze.

8. Eekonomikuri mizanSewoniloba. genderuli biujetis danergvas aqvs

ekonomikuri azric. igi srulyofs ekonomikur cnobierebas da

ganamtkicebs politikur miznebs resursebis efeqturi ganawilebiT.

• sabiujeto politika da saxelmwifo finansebi, rogorc cnobilia,

miekuTvneba makrekonomikuri politikis sferos. E

ekonomika Sedgeba saxelmwifo da kerZo seqtorebisagan. saxelmwifo

seqtori uzrunvelyofs xelisuflebis im miznebis ganxorcielebas,

romelic dakavSirebulia socialur da sazogadoebriv momsaxurebasTan

da sazogadoebrivi saqonlis warmoebasTan. kerZo seqtorSi saqmianoba ki

dafuZnebulia mogebasTan da kerZo Semosavlebis zrdasTan.

genderuli TvalsazrisiT, makroekonomikuri politika ar aris

srulyofili, radgan abstragirebas axdens SinameurneobebSi ojaxis

zrunvasTan dakavSirebuli Sromisagan. aseT SromaSi umeteswilad

qalebi arian Cabmulni tradiciulad maTTvis dakisrebuli socialuri

rolis gamo. maTi Sroma statistikurad ar aRiricxeba. Sesabamisad unda

vivaraudoT, rom makroekonomika gacilebiT ufro farTo sferoa, vidre

kerZo da saxelmwifo seqtorebi asaxaven mas. dRemde ekonomikuri

mecniereba ar ikvlevda SinameurneobebSi aunazRaurebeli ekonomikis

bunebas da socialuri gansxvaveba qalsa da kacs Soris makroekonomikis

Seswavlis sferos ar warmoadgenda. genderuli midgoma avsebs am

sicarieles da anviTarebs ekonomikur cnobierebas. 16 • ekonomikuri politika moicavs or analitikur process: genderuli

TvalsazrisiT tradiciuli makroekonomikuri politika ganixilavs,

Tu rogor zemoqmedebs qalze da kacze maTi SromiTi saqmianoba,

romelic anazRaurdeba kerZo an saxelmwifo institutebisagan. aseTi

midgoma ugulebelyofs sazogadoebis reproduqciul funqcias.

meores mxriv, ki makroekonomikur gadawyvetilebebs aqvs

mniSvnelovani zemoqmedeba genderis socialur-ekonomikuri da

politikuri gansxvavebis kvlavwarmoebaze.

amis magaliTia, sagadasaxado politikis gansxvavebuli efeqti

sazogadoebaze genderuli TvalTaxedviT. sakuTriv gadasaxadis

TvalsazrisiT ar arsebobs araviTari genderuli gansxvaveba, magram

gadasaxadis saxeebSi ukve genderuli gansxvaveba TvalnaTelia.

arapirdapiri gadasaxadi upiratesad zegavlenas axdens qalze kacTan

SedarebiT, ramdenadac qalebi arian SinameurneobebSi biujetis ZiriTadi

ganmkargavebi, maSin rodesac pirdapiri gadasaxadi ganixileba rogorc

16 Jacobson J. Economic of Gender, Cambridge, 1996. p.7; Shelton Beth Anne, Women, Men and Time, Gender Differences in Paid work, Housework and Leisure, p. 9; Marga Bryun undt, Amsterdam, The Economics Unpaid Work, 1996, p.15.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 20 -

kacze zemoqmedebis instrumenti, radgan upiratesad kacebi ikaveben

maRalanazRaurebad samuSao adgilebs.17 rodesac Zvirdeba saqoneli da

momsaxureba gadasaxadebis gamo, maSin qalebs eZlevaT orgvari

SesaZlebloba. pirveli, gazardon TavianTi anazRaurebadi samuSao dro.

Mmeore ki - gazardon is dro, romelic ar aris anazRaurebadi, magram

TavianT SinameurneobebSi awarmoeben im sagnebs da momsaxurebas, romelsac

adre isini yidulobdnen. orive SemTxvevaSi izrdeba maTi Zalisxmeva. Tu

izrdeba fasebi im saqonelze, romelic Sedis xanmokle moxmarebis sagnebis

jgufSi (kvebis produqtebi, samedicino medikamentebi da sxv), maSin

sagadasaxado tvirTi diferencirebuli xdeba socialuri jgufebis

mixedviT da dabali Semosavlebis ojaxebi ufro metad ganicdian zarals,

radgan maT biujetSi swored xanmokle samomxmareblo xarjebs aqvT

yvelaze maRali xvedriTi wili.

genderuli gansxvavebebi aris saxelmwifos politikuri miznebis

ganxorcielebis is piroba, romelTa efeqturi gamoyenebiT gaizrdeba

qveynis ekonomikuri SesaZleblobebi. am mizniT, genderuli aspeqtebi

unda iqnes gaTvaliswinebuli qveynis socialur-ekonomikur strategiaSi,

mis saSualovadian da grZelvadian gegmebSi, rac qveyanas miscems imis

saSualebas, rom qali da kaci dasaqmdnen im sferoebSi, sadac maTi

Sroma iqneba yvelaze maRalmwarmoebluri da mogvcems yvelaze did

ukugebas.

5. ra mniSvneloba aqvs genderul biujets?

Ggenderuli biujeti mniSvnelovania rogorc mTavrobisaTvis, aseve,

samoqalaqo sazogadoebisaTvis. igi zrdis mTavrobis politikis

efeqtianobas, xels uwyobs demokratiuli procesebis progress,

aZlierebs xelisuflebis pasuxismgeblobas, amcirebs korufcias da

qalebis winaaRmdeg yvela saxis diskriminacias, aZlierebs samoqalaqo

sazogadoebas. samoqalaqo sazogadoebisaTvis genderuli biujeti

zrdis sazogadoebis iniciativas, inergeba genderulad mgrZnobiare

monacemebi korufciisa da diskriminacis wainaaRmdeg brZolaSi, agreTve

Raribi fenebis saWiroebebis dasakmayofileblad. igi aZlierebs

sazogadoebisa da mTavrobis urTierTpasuxismgeblobas.

ra upiratesobebi aqvs genderul biujets?

1. xelisuflebas avaldebulebs Seasrulos saerTaSoriso

konvenciisa da deklaraciis pirobebi genderuli

Tanasworobis misaRwevad;

17 es Tvalsazrisi ekonomikur da socialur literaturaSiDdRemde gamokvleulia

Zalian sustad da mas sWirdeba Semdgomi Seswavla. saerTod, rogorc saerTaSoriso

gamocdileba metyvelebs, biujetis analizSi yvelaze metad problemas qmnis

genderulad mgrZnobiare socialuri da ekonomikuri statistikis simcire,

aratransfarentuloba da sazogadoebis susti monawileoba biujetis formirebaSi.

genderulad mgrZnobiare mwiri statistikuri monacemebi aZnelebs mis analizs da qmnis

informaciul problemas. ix. D.Budlender G. Hewitt, Engendering Budgets. A Practitioners Guide to Understanding and Implementing Gender-Responsive Budgets, Commonwealth Secretariat, Gender Section. United Kingdom, 2003, ( http://www/thecommonwealth.org/gender).

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 21 -

2. gansazRvravs im sferoebs, sadac saxelmwifo xarjebi unda

ganawildes kacisa da qalis specifikuri interesebis

sasargeblod;

3. aris gegma, romlis ganxorcielebis mizania socialuri

Tanasworoba;

4. aqvs transfarentulobis maRali xarisxi;

5. biujetis ganxorcielebis yvela stadiaSi (formireba,

ganxilva, ganxorcieleba, monitoringi, Sefaseba)

monawileoben arasamTavrobo organizaciebi da samoqalaqo

sazogadoebis fenebi;

6. aris korufciis winaaRmdeg brZolis kargi instrumenti;

7. igi saxelmwifo programebs xdis ufro efeqturs da moqnils

da axdens maT warmarTvas beneficiarebis realuri

moTxovnebisaken;

8. emyareba iseT statistikur informacias, romelic avlens

TiToeuli genderuli jgufis rols da adgils

sazogadoebaSi;

9. mizanmimarTulad warmarTavs programebs siRaribisa da

socialuri diskriminaciis aRmosafxvrelad.

ra mniSvneloba aqvs genderul biujets

saxelmwifosaTvis?

• zrdis biujetis efeqtianobas im programebis gansazRvriT,

romelic uSualod sWirdeba beneficiarebs;

• aris iaraRi imis gamosavlenad, Tu ramdenad Semcirda

socialur-ekonomikuri sxvaoba qals da kacs Soris;

• uzrunvelyofs transferantulobas, xels uwyobs korufciis

aRmofxvras;

• moiTxovs arasamTavrobo organizaciebis, eqspertebisa da

samoqalaqo sazogadoebas Soris TanamSromlobas da xels

uwyobs mTavrobis saqmianobaze sazogadoebis meTvalyureobis

gaZlierebas;

• xels uwyobs mTavrobis saqmianobaze sazogadoebis

meTvalyureobis gaZlierebas, biujetis gamWvirvalobas,

angariSvaldebulebas da korufciis aRmofxvras;

• moiTxovs mizanmimarTuli sabiujeto politikis warmarTvas

rogorc centraluri, aseve adgilobrivi mmarTvelobis

doneze;

• avlens adgilobrivi mmarTvelobis problemebs da warmarTavs

programebs adgilobrivi saWiroebebisaTvis;

• zrdis biujetis gankargvis efeqtianobas sazogadoebis

yvelaze daucveli fenebis mimarT;

• aumjobesebs monitorings, radgan ukeT gansazRvravs, Tu vis

unda moxmardes saxelmwifo daxmarebebi;

• zrdis samoqalaqo sazogadoebis rols qveynis ganviTarebaSi

da ayalibebs demokratiuli mmarTvelobis kulturas;

• gviCvenebs progress erovnuli da saerTaSoriso genderuli

valdebulebebis sferoSi.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 22 -

ra mniSvneloba aqvs genderul biujets genderuli

Tanasworobis uzrunvelyofisaTvis?

• aris instrumenti socialuri diskriminaciis, mmarTvelobis

araefeqturobisa da korufciis aRmosafxvrelad, socialuri

Tanasworobis dasamyareblad;

• zrdis sajaro pirebisa da saxelmwifo moxeleebis

angariSvaldebulebas sazogadoebis winaSe;

• gamoxatavs yvelaze Raribi da daucveli fenebis moTxovnebs,

uzrunvelyofs siRaribis Semcirebis programebisa da

aTaswleulis miznebSi asaxuli sqesTa Tanasworobis

ganxorcielebas; zrdis qalTa Zalauflebas.

6. ra aris saWiro genderuli biujetis dasanergad?

1. politikuri neba. genderuli biujeti aris xangrZlivi periodis

strategia da zemoqmedebs mTavrobis politikur prioritetebze da

gadawyvetilebebze. igi ar SeiZleba dainergos swrafad. mas sWirdeba

politikuri partiebis lobi. genderul biujetTan dakavSirebuli

iniciativebi moicavs finansTa, ganaTlebis, Sromis, jandacvis,

socialuri uzrunvelyofis saministroebis kompetencias, amitom verc

erTi proeqti ver ganxorcieldeba warmatebiT xelisuflebasTan

TanamSromlobis gareSe. rogorc umaRles politikur doneze, aseve

mTavrobis yvela doneze gacxadebuli da naTlad gamoxatuli

politikuri neba aris genderuli biujetis danergvisa da socialuri

Tanasworobis miRwevis ZiriTadi gza.

2. gacnobiereba. genderuli biujeti miT ufro warmatebulia, Tu

xelisuflebisa da sazogadoebis farTo fenebis mier kargad aris

gaazrebuli miznebi da orientirebulia ara romelime genderuli

segmentisaTvis meti Tanxis gamoyofaze, aramed diskriminirebuli

jgufebis socialuri da ekonomikuri mdgomareobis Secvlaze.

3. Tanamonawileoba. genderuli biujetis SemuSavebaSi monawileobs

sakanonmdeblo da aRmasrulebeli xelisufleba, samoqalaqo

sazogadoeba, saerTaSoriso donori organizaciebi da sxva

institutebi. Tanamonawileoba gulisxmobs sazogadoebaSi

daiteresebul mxareebTan da adgilobriv xelisuflebasTan

konsultaciebs, kavSirs mTavrobis warmoadgenlebTan, eqspertuli

analizis Catarebas ekonomikis, politikis, sociologiuri da

finansuri TvalTaxedviT samoqalaqo sazogadoebis warmomadgenlebis,

sabiujeto procesebisa da genderis eqspertebis farTo monawileobiT.

4. adgilobrivi mmarTvelobisa da TviTmmarTvelobis monawileoba.

imisaTvis, rom efeqturi iyos genderuli midgomebi, saWiroa

adgilobrivi xelisuflebisa da Temebis aqtiuri monawileobiT

ganxorcieldes rogorc adgilobrivi biujetis mier gaweuli

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 23 -

momsaxurebisa da saWiroebebis analizi, asevee politikuri

strategiis monitoringi.

5. transfarentuloba. genderuli Tanasworobis popularizacia rogorc

samoqalaqo sazogadoebis ujredebisaTvis, aseve xelisuflebis

warmomadgenlebisaTvis treiningebis, konferenciebis, seminarebis

mowyobiTa da am saqmianobaSi CarTuli eqspertebis, arasamTavrobo

organizaciebis, politikuri partiebis Sexvedrebis gziT, kargi

pirobaa genderuli biujetis dasamkvidreblad.

genderuli biujetis SemuSavebisas ar arsebobs konkretuli

recepti. yoveli qveyana am miznisken sakuTar gzas poulobs.

saerTaSoriso praqtikaOgviCvenebs, rom yvelaze efeqturia iniciativa,

romelic moicavs mTavrobasa da samoqalaqo sazogadoebas Soris

dialogs.

qalTa organizaciebi, genderuli eqspertebi msoflios

daaxloebiT 20 qveyanaSi aqtiurebi arian genderuli biujetis SeqmnaSi,

mis analizSi da imis garkvevaSi, Tu saxelmwifo biujeti ra

zemoqmedebas axdens qalsa da mamakacze. es procesebi ZiriTadad

mimdinareobs dialogis gziT.

momavalSi yoveli qveynis demokratiuli ganviTareba SesaZlebelia

samoqalaqo sazogadoebasa da xelisuflebas Soris mudmivi dialogis

gziT. samoqalaqo sazogadoeba da xelisufleba arian erTmaneTis

organuli nawilebi. samoqalaqo sazogadoebis politikuri

institucionalizaciis gareSe SeuZlebelia demokratiuli saxelmwifos

mSenebloba da socialuri Tanasworobis damyareba. samoqalaqo

sazogadoeba mTavrobasTan erTad unda inawilebdes pasuxismgeblobas

biujetis Sesrulebis Sesaxeb da axdendes mudmiv monitorings am metad

mniSvnelovan finansur meqanizmze, romelic udides rols TamaSobs

socialuri samarTlianobis damkvidrebaSi. swored es principebi unda

iyos Cadebuli socialur gardaqmnebSi genderuli Tanasworobis

miRwevis gzaze.

7. rogori gvinda rom iyos saqarTvelos saxelmwifo biujeti?

saqarTveloSi demokratiisa da aTaswleulis ganviTarebis miznebis

ganxorcieleba moiTxovs xelisuflebis yuradRebis gamaxvilebas

genderul sakiTxebze da masze orientacias Tavis saqmianobaSi.

genderuli biujetis ganxorcieleba konkretuli nabiji unda gaxdes am

miznebis misaRwevad.

saqarTvelos saxelmwifos finansuri politika amJamad aris

genderulad «neitraluri». saxelmwifo biujetis Semosulebebisa da

xarjebis dagegmva unda iTvaliswinebdes genderuli parametrebisa da

Tanamedrove socialuri midgomebis gamoyenebas sabiujeto procesebSi,

rac xels Seuwyobs sxvadasxva socialuri jgufis moTxovnebisa da

interesebis ganxorcielebas saxelmwifo safinanso politikis gziT.

ra SeiZleba ainteresebdes sazogadoebas saqarTvelos saxelmwifo

biujetTan dakavSirebiT da ra aris saWiro genderuli biujetis

dasanergad?

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 24 -

1. ekonomikuri zrda. samoqalaqo sazogadoebisaTvis mniSvnelovania

infrastruqturis ganviTarebis analizi da monitoringi. imis

Sefaseba, Tu sad xdeba gzebis gayvana - im teritoriaze, romelic

komerciulad momgebiania, Tu im teritoriazec, sadac yvelaze maRali

xarisxis siRaribea. an kidev, ramdenad moicavs saTbob-energetikuli

resursebis ganawileba saqarTveloSi Rarib regionebsa da soflebs?

ramdenad sayovelTao gaxdeba infrastruqtura? ramdenad miaRwevs

Rarib regionebamde da soflebamde infrastruqturaSi warmoebuli

momsaxureba? es sakiTxi gansakuTrebiT mtkivneulia qalebisaTvis

energetikis warmoeba-moxmarebis sferoSi.18

2. sazogadoebas sWirdeba imis codna, Tu ra saxis samuSao adgilebi

Seiqmneba momaval wels da ra gamomuSaveba da poziciebi eqneba qalsa

da mamakacs axladSeqmnil samuSao adgilebze? rogor ganviTardeba

zrunvis ekonomika, romelic zRudavs qalis sazogadoebriv samuSao

adgilebze dasaqmebis SesaZleblobas? sazogadoebas ainteresebs, Tu

realuri ekonomikis ra seqtorebi ganviTardeba, eqnebaT maT

genderuli xasiaTi da Tu darCeba isev tradiciuli genderuli

segregaciiT?

3. sazogadoebas ainteresebs, Tu ra samuSao adgilebze xdeba qalebis

dasaqmeba da xdeba Tu ara maTi profesiuli kvalifikaciis amaRlebis

xelSewyoba saTanadod imisaTvis, rom mamakacis Tanabrad miiRon

dawinaurebis SesaZlebloba. ramdenad gaizarda saxelmwifo seqtorSi

qalebis samuSaoze dasaqmebis areali?

18 cnobilia, rom energoresursebis deficiti qalebze ufro negatiurad moqmedebs,

vidre mamakacebze. energoresursebis mudmivma deficitma gansakuTrebuli ziani miayena

qalebs regionebSi rogorc jamrTelobis, aseve fsiqologiuri TvalsazrisiT.

energopolitikis warmarTvas momxmarebelTa interesebis dacvis gaTvaliswinebiT,

qalTa Cabmas energoseqtoris menejmentis yvela doneze (rac dReisaTvis saqarTveloSi

naklebad xdeba) didi mniSvneloba eniWeba. metic, msoflio gamocdileba cxadyofs, rom

ganaxlebadi energoresursebis iniciativebis waxaliseba genderuli Tanasworobis

damkvidrebas uwyobs xels, radgan ganaxlebad energoresursebze xelmisawvdomoba

amsubuqebs qalis Sromas, Sesabamisad maT meti dro rCebaT profesiuli ganviTarebisa

da dasvenebisTvis. (J. Klans, Sh. Oparaocha, U.Roer. Gender Equality and Renewable Energies, Thematic Background Paper, Conference Materials. Bonn. 2004; T. sabedaSvili, n. durgliSvili. genderi da

energetika: saqarTvelos magaliTi. „qor inTerneSenalis“ 2005 w. Tbilisi. gv. 34.).

bolo 5 wlis ganmavlobaSi saqarTveloSi gaRrmavda genderuli

sxvaoba, ramdenadac saxelmwifo dafinanseba absolutur maCveneblebSi

mamakacebis dasaqmebis sferoebSi ufro metad gaizarda, vidre qalebis

dasaqmebis sferoebSi. am mdgomareobis gasaneitraleblad mizanSewonilia

ganisazRvros is RonisZiebebi, romelic xels Seuwyobs upiratesad

mamakacebis dasaqmebaze saxelmwifo danaxarjebis kompensirebas

qalebisaTvis, rac ZiriTadad qveynis safinanso politikis socialur

programebze orientaciis gziT unda moxdes..

GganaTlebis sferoSi mimdinare reformebi saqarTvelos ekonomikuri

ganviTarebis mniSvnelovani pirobaa. amasTan, reformebis paralelurad

xdeba genderuli segregacia, rac moiTxovs Sromis anazRaurebis

mowesrigebas da saxelmwifo investiciebis zrdas adamianur kapitalSi,

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 25 -

4. ra gaakeTa an unda gaakeTos xelisuflebam imisaTvis, rom

mikrokreditebi gaxdes xelmisawvdomi Raribi fenebisaTvis, maT Soris

qalebisTvisac?19

5. marTalia, saqarTvelos saxelmwifo biujeti afinansebs iseT

programebs, rogoricaa usafrTxo dedobis, qalTa reproduqciuli

janmrTelobis gaumjobesebis, infeqciuri da da socialurad saSiSi

daavadebis profilaqtikuri programebi, qalTa maRali riskis

matarebeli onkologiuri daavadebebi, tuberkuliozTan brZolis

saxelmwifo programebi, magram subsidirebis arsebuli done ar

iZleva imis saSualebas, rom am mimarTulebiT Zalisxmeva mTeli

qveynis masStabiT gavrceldes.20

saqarTveloSi socialuri da kerZod jandacvis sferos ganviTareba

sasicocxlod mniSvnelovania ara marto genderuli da socialuri

Tanasworobis miRwevis, aramed siRaribis Semcirebis TvalsazrisiTac.

mizanSewonilia mTavrobam orientacia aiRos evrokavSiris maCveneblebTan

miaxloebaze da dagegmos iseTi politika, sadac jandacvis xarjebi mTlian

saxelmwifo danaxarjebSi saSualovadian perspeqtivaSi TandaTanobiT

gaizrdeba.

6. socialuri politikis sfero gansakuTrebiT sainteresoa samoqalaqo

sazogadoebisaTvis im TvalsazrisiT, Tu saxelmwifo programebs,

romelic mimarTuli iqneba bavSvebze da qalebze, ra wili eqnebaT

saxelmwifo xarjebSi da ramdenad qmediTi iqneba isini socialuri

pirobebis gaumjobesebaSi? ramdenad moicva man yvela socialurad

daucveli bavSvi da ra efeqti moaxdina Sinameurneobebze?

7. ramdenad qmediTia socialurad daucveli mravalSviliani ojaxebis

daxmareba, sxvadasxva saxis socialuri daxmarebebi (maT Soris

19 es Zalian mtkivneuli Temaa genderuli TvalsazrisiT. samewarmeo ganviTarebis erT-

erT Semaferxebel faqtorad iTvleba qalTa naklebi xelmisawvdomoba kreditebisadmi.

qalebisaTvis SedarebiT xelmisawvdomia mcire moculobis sesxebi, magram seriozul

sesxebi, romelic moiTxovs sagarantiod sakuTrebis uflebis mtkicebulebas,

mamakacebisaTvis aris misaRwevi. garda amisa, quCaSi da gare bazrobebze vaWrobis

akrZalvam gansakuTrebiT mZime mdgomareobaSi Caagdo qalebi, romlebmac ver moaxerxes

kreditis gastumreba.

20 urbanuli institutis mier 2004 wels ganxorcielebuli kvlevis Sedegad qalTa

yvelaze mwavave pirvel problemad dasaxelda ufaso mkurnaloba, konsultaciebi,

wamlebi da meore problema ki iyo uSuqoba, ugazoba da uwyloba. sakamrisad mwvave

problemebs Soris pirveli iyo mZime fsiqologiur mdgomareobaSi yofna. (ix. qalTa

problemebi da saWiroeba adgilobriv xelisuflebasTan mimarTebaSi. Tb., 2004 gv.8-10).

kerZod, qalebis profesiuli ganaTlebis asamaRleblad. es

mniSvnelovan rols Seasrulebs ojaxebis ganviTarebaSi.

saxelmwifo biujetSi socialur dazRvevasa da socialur

uzrunvelyofaze gaweuli xarjebi mTlian dafinansebaSi SefardebiTad

mcirdeba, amasTan, ukanasknel wlebSi siRaribis maCveneblebi

mniSvnelovnad ar gaumjobesebula, rac moiTxovs saxelmwifosagan

aqtiuri socialuri politikis gatarebas da Raribi fenebis dacvas.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 26 -

jandacvaSi) da pensiebi inflaciis gaTvaliswinebiT? ramdenad

moicavs socialuri sistema umuSevrebis genderul speqtrs?

usafrTxoebisa da socialuri infrastruqturis programebs Soris

mniSvnelovani adgili unda daikavos qalebis ganaTlebam da informirebis

sakiTxma jandacvis profilaqtikisa da jansaRi kvebis mdgomareobis

gaumjobesebaSi, radgan qalebi arian zrunvis ekonomikaSi, ojaxis

usafrTxo ganviTarebisa da janmrTelobis uzrunvelyofis garanti. amasTan

mizanSewonilia gaizardos programebi, romelic xels Seuwyobs zrunvis

ekonomikis efeqtianobis zrdas.

8. trefikingis winaaRmdeg ra RonisZiebebi aris gaTvalisiwinebuli

saxelmwifos mier? ra keTdeba aralegaluri SromiTi migraciis

Sesamcireblad?

9. Semosavlebis politika. rodesac, saxelmwifo biujetSi danaxarjebi

ZiriTadad orientirebulia mamakacebis dasaqmebis sferoebis zrdaze

(Tavdacva, wesrigis dacva, usafrTxoeba), Sesabamisad, ibadeba kiTxva,

Tu ramdenad gaizrdeba Semosavlebi im adamianebisa, romelic zrunvis

ekonomikaSi arian dasaqmebulni? aseTi saxis analizi da monitoringi

aucilebelia, imisaTvis, rom racionaluri balansi arsebobdes

socialur sferosa da saxelmwifo dafinansebis sxva sferoebs Soris.

10. adgilobrivi TviTmmarTveloba. ra adgils daikavebs qali

adgilobrivi TviTmmarTvelobis reformebSi da ramdenad qmediTi

gaxdeba misi monawileoba adgilobrivi biujetis formirebaSi? am

mizniT iqneba Tu ara saxelmwifos xelSewyoba Sesabamisi kadrebis

momzadebis sakiTxSi?

11. transferebi. ramdenad Tanasworad gadanawildeba saxelmwifo

transferebi saqarTvelos regionebSi?

12. informaciuli baza. saqarTvelos informaciuli bazis srulyofasTan

dakavSirebiT genderuladi detalizebuli monacemebi Zalzed

mniSvnelovania monitoringisaTvis. genderulad danawevrebuli

monacemebi aris saWiro imisaTvis, rom vicodeT, Tu rogor nawildeba

socialuri daxmarebebi, ekonomikis sxvadasxva dargebSi. saWiroa

axali indikatorebis SemuSaveba.

13. gamWvirvaloba. samoqalaqo sazogadoebas ainteresebs, Tu ras miiReben

isini biujetidan. maT unda icodnen realoba. amitom mTavrobis

angariSSi mizanSewonilia warmodgenili iyos analizi genderuli

aspeqtebis gaTvaliswinebiT. genderuli biujeti ki amis

SesaZleblobas namdvilad aadvilebs.

saerTod, saxelmwifom unda Seafasos saxelmwifo finansebis

zemoqmedeba mosaxleobis sxvadasxva fenebze imisaTvis, rom Seiswavlos

Tu saxelmwifo xarjebi ganaTlebaze, jandacvaze da socialur dacvaze

ramdenad nawildeba Raribi fenebis sasargeblod da Sesabamisad

Seitanos cvlilebebi uTansaworobis Sesamcireblad. am mizniT

aucilebelia:

a/. Seiqmnas genderulad detalizebuli statistikuri monacemebis

baza, rac Zalzed mniSvnelovania monitoringisaTvis.

b/. saxelmwifo biujetisa da programebis genderuli monitoringi

ganxorcieldes rogorc samTavrobo doneze, aseve samoqalaqo

sazogadoebaSi.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 27 -

g/. mTavrobis angariSebSi warmodgenili iyos analizi genderuli

aspeqtebis gaTvaliswinebiT.

yovelive amis gansaxorcieleblad parlamentma da mTavrobam sxva

uwyebebTan erTad, SesaZlebelia Camoayalibos institucionaluri

erovnuli meqanizmi (struqturuli erTeuli, an eqspertebi mTavrobasa

da parlamentSi) raTa daiwyos genderuli (genderulad mgrZnobiare)

biujetis danergva da gaerkves, Tu socialuri Tanasworobis ra

safexurze imyofeba saqarTvelo, ramdenad anxorcielebs igi

aTaswleulis miznebs.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 28 -

danarTi

1. aunazRaurebeli Sroma: saerTaSoriso gamocdileba

aunazRaurebeli Sromis Sesaxeb kvlevebi ZiriTadad iwyeba 90-iani

wlebidan. igi genderuli meinstrimingis Seamadgeneli nawili gaxda. 21

avstralia. drois gamoyenebis Seswavlis safuZvelze avstraliaSi

ganisazRvra im aunazRaurebeli Sromis masStabebi, romelic dakavSirebuli iyo

SinameurneobebSi mzrunvelobis ganxorcielebasTan. gamokvlevis Sedegebis

safuZvelze Seicvala kanonmdebloba da SemoRebuli iqna bavSvebis movlasTan

dakavSirebuli momsaxurebis subsidireba. profesiuli ganaTlebis dafinanseba

warimarTa im mizniT, rom gazrdiliyo qalebis wili anazRaurebad seqtorSi.

amasTan SemoRebuli iqna sagadasaxado SeRavaTebi im mSoblebze (ZiriTadad

qalebze), romlebic saxlSi zrdidnen mcirewlovan Svilebs. paralelurad

Seswavlili iqna im adamianebis drois biujeti, romlebic uvlidnen moxucebsa

da invalidebs. amis Sedegad ganisazRvra strategia, romelic iTvaliswinebda

sagadasaxado SeRavaTs im ojaxebze, sadac erT-erTi meuRle iyo meoris

kmayofaze da zrunavda Svilebis aRzrdaze. aseTi SeRavaTiT ZiriTdad

sargeblobdnen mamakacebi.

kanada. kanadaSi 1998 wels miRebuli iqna gadawyvetileba federalur

biujetSi Cadebuliyo muxli, romlis Tanaxmad, sagadasaxado krediti unda

miscemoda maT, vinc dasaqmebuli iyo zrunvis ekonomikaSi da eweodnen

aunazRaurebel Sromas. es dadgenileba miRebuli iqna mas Semdeg, rac

sazogadoebrivma moZraobam statistikuri analizis safuZvelze Seiswavla

drois ganawileba da gamoyeneba. amasTan, aqcenti gakeTebuli iqna sapensio

sistemaze da qveyanaSi aikrZala mSoblebis sapensio sqemebSi monawileobis

Sewyveta da pensiebis Semcireba im mizeziT, Tu maT mouxdebodaT muSaobis

Tavis danebeba Svilebze zrunvis gamo.

israeli. israelSi aqcenti gakeTebulia martoxela dedebze. 2002 wlidan

parlamentma miiRo cvlileba, romelic exeboda martoxela dedebis daxmarebas.

manamde 7 wlamde asakis bavSvebis martoxela dedebs eZleodaT daxmareba im

SemTxvevaSi, Tu maTi Semosavali kanonmdeblobiT dadgenil minimumze naklebi

hqondaT. maT eZleodaT daxmareba miuxedavad imisa, muSaobdnen isini Tu ara.

rodesac bavSvebs SeusruldebodaT 7 weli, dedebs unda ezrunaT imisaTvis,

rom eSovnaT samuSao. daxmareba aZlevdaT maT Sans hqonodaT arCevani - Sroma

Tu Svilebze zrunva. aseT praqtikas hyavda mowinaaRmdegenic, romlebic

fiqrobdnen, rom es politika gazrdida im qalebis raodenobas, romlebic ar

monawileobdnen sazogadoebriv saqmianobaSi, Tumca analizis Sedegad

gamovlinda, rom martoxela qalebis 40 procentze mets, romlebsac eZleodaT

daxmareba, mainc Sromobdnen ojaxis gareT maTi cudi saarsebo pirobebis gamo.

2002 wels miRweuli iqna kompromisi politikosebs Soris da martoxela dedebs

miecaT daxmareba or wlamde Svilebis gasazrdelad. amiT SefardebiTad

gauaresda martoxela qalebis mdgomareoba im periodTan SedarebiT, rodesac

maT eZleodaT daxmareba Svid wlamde Svilebis gasazrdelad.

Kkorea. koreaSi aRiarebulia aunazRaurebeli Sromis ekonomikuri da

monetaruli mniSvneloba. qveyanaSi SemuSavda aunazRaurebeli ”ekonomikuri

21 aq mocemuli qveynebis gamocdilebis Sesaxeb ix. Гендерные Бюджеты. Пособие для тренеров. Программа развития ООН. Авторский текст: Дебби Бадлендер. Пер. c Англ. языка, Братислава. 2005, стр. 110-115. agreTve, Bruyn-Hundt Marge. The Economics of Unpaid Works.Amsterdam 1996; Jacobson J. Economic of Gender, Cambridge, 1996.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 29 -

eqvivalentis” modeli, romelic safuZvlad daedo Sromis Sefasebis axal

sistemas, sadac gaTvaliswinebuli unda yofiliyo aunazRaurebeli Sromis

sidide. es sistema moicavda Semdeg punqtebs:

dazRvevas, socialur uzrunvelyofas, dabegvras da qonebis ganawilebas

ganqorwinebis SeTxvevaSi.

ubeduri SemTxvevis gamo anazRaurebadi da araanazRaurebadi Sromis

adamianebisaTvis kompensaciebis samarTlian ganawilebas. amasTan, ojaxis

diasaxlisebis kompensacia unda yofiliyo Sesabamisi im diasaxlisebisa,

romlebic amave dros muSaobdnen anazRaurebad samuSaoze.

SinameurneobebSi kacebis monawileobis stimulirebas, romelic.

SesaZlebelia kompensirebuli yofiliyo qalebis dasaqmebis zrdiT.

2002 wels prezidentma misca davaleba erovnul komisias qalebis saqmeSi

aunazRaurebeli Sromis Rirebulebis erovnuli angariSgebis sistemaSi CarTvis

Sesaxeb. amJamad es komisia muSaobs sami mimarTulebiT:

1. diasaxlisebis dazRveva maTi saxlSi Sromis Rirebulebis gaangariSebis

safuZvelze.

2. ojaxis SenarCunebis politika (Svilebis Senaxva, arasaskolo da bavSvTa

dawesebulebebis organizacia da sxv)

3. ganqorwinebis dros sakuTrebis samarTliani ganawileba da Tanabari

kompensacia samuSaoebis saxeebis mixedviT.

norvegia. 1992 wels socialuri uzrunvelyofis sferoSi miRebuli iqna

iseTi forma, rogoricaa ”krediti mzrunvelobisaTvis”. am formiT xdeboda im

danakargis kompensireba, romelsac adamianebi xarjavdnen ojaxis wevrebze

zrunvis gamo. aseTi krediti miecemodaT maT mxolod 7 wlamde bavSvebis

zrunvisa da ojaxis wevri moxuci da avadmyofi adamianebis movlaze.

inglisi. 2002 wels finansTa saministrom dauSva sagadasaxado krediti

bavSvebze, romelTa mSoblebis ZiriTadi samuSaoc iyo bavSvebis movla ojaxSi.

aseTi krediti, upirveles yovlisa, miecaT bavSvebis keTildReobis

uzrunvelsayofad.

.

2. genderuli biujetis formirebis

saerTaSoriso gamocdileba

me-20 saukunis 80-iani wlebis bolodan msoflios MmTel rig qveynebSi

gaizarda interesi genderuli biujetis mimarT22 da intensiurad daiwyo

biujetis Sedgena-ganxorcelebaSi genderuli aspeqtebis gaTvaliswineba. 23

genderuli biujeti gaxda axali midgoma socialuri Tanasworobis

dasamyareblad. amJamad Amsoflios daaxloebiT 60-ze met qveyanaSi aris

danergiliY genderuli biujetis romelime forma. genderuli mimarTuleba

SeiWra mravali qveynis samTavrobo politikaSi.

avstralia/ avstralia iyo pirveli qveyana, romelmac daiwyo aseT

biujetis danergva da mas uwodebdnen ”qalis biujets”, sadac mocemuli iyo

22 Karen Judd (ed.), 2002 Gender Budget Initiatives: Strategies, Concepts and Experiences, new Yourk: UNIFEM 23 saerTaSoriso gamocdilebis daxasiaTebisas gamoyenebulia Semdegi naSromebi:

Гендерные Бюджеты. Пособие для тренеров. Программа развития ООН. Авторский текст: Дебби Бадлендер. Пер. c Англ. языка, Братислава. 2005, стр. 27-41: Review of gender budget initiatives. Prepared by Debbie Budlender Community Agency for Social Enquiry (http://www. unrisd.org); Gender Budgets Make Cents.Understanding gender responsive budgets. Debbie Budlender, Diane Elson, Guy Hewitt and Tanni Mukhopadhyay (http://www.lib.utah.edu/ereserve/trms/annual/ECON/Knowledge/Berik/cents.pdf)

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 30 -

imis Sefaseba, Tu qals ra sargebloba hqonda an ar hqonda biujetisagan.

aseTi maCvneblebi moicavda TiToeuli saministros saqmianobas.

1980-iani wlebis qalTa avstraliuri biujeti moicavda 300 gverds. es

biujeti ganixileboda rogorc oficialuri sabiujeto dokumenti. genderuli

biujets axasiaTebda sami Tavisebureba: 1. qalebisaTvis danaxarjis gansazRvra

anu im programebis Rirebulebis gansazRvra, romelic upiratesad qalebisaTvis

iyo gamoyofili. 2. saxelmwifo seqtorSi dasaqmebisaTvis Tanaswori pirobebis

Seqmna, romelic gulisxmobda rogorc Tanabari raodenobis qalisa da kacis

menejerul Tanamdebobebze dasaqmebas, aseve maT xelfasebSi sxvaobis

Semcirebas. 3. im xarjebis gansazRvra, romelsac xelisufleba gamoiyenebda

imisaTvis, rom momavalSi moexdina genderze orientirebuli biujetis

srulyofa.

Eavstraliis gamocdileba SemdgomSi gamoyenebuli iqna sxva qveynebis

mier genderuli biujetis danergvisas. jer Einglisma da SemdgomE ki

afrikulma da aziurma qveynebma daiwyes genderuli biujetis Seqmna. aseTi

biujeti gaxda qalebis diskriminaciis winaaRmdeg brZolis kargi iaraRi.

amasTan, genderuli biujetis Tvisebebma – transfarentulobam, moqnilobam,

zedamxedvelobam mTavrobis saqmianobaze, SesaZlebeli gaxada aseTi midgomebi

gamoyenebuli yofiliyo ganviTarebuli demokratiis qveynebSic, sadac

moqalaqeebs miecaT saSualeba mieRoT adeqvaturi da sruli informacia.

mogvianebiT evropis qveynebic dainteresdnen aseTi biujetis SeqmniT.

amJamad avstraliis mTavroba anxorcielebs mraval rekomendacias,

yovelwliurad ibeWdeba ”qalis biujeti’. dRemde mTavroba dainteresebulia am

sferoTi.

evropa da evrokavSiris qveynebi.evrokavSiris qveynebisaTvis

damaxasiaTebelia miznobrivi genderuli midgoma, genderuli perspeqtivis

dagegmva qalebisa da mamakacebisaTvis kanonmdeblobis, politikisa da

ekonomikis sferoSi, aseve dagegmil moqmedebaTa procesis Sefaseba. genderul

proeqtebs axasiaTebs didi mravalferovneba da kvlevisas gamoyenebulia

mravalferovani xerxebi da instrumentebi. am saqmianobaSi CarTulia finansTa

saministros warmomadgenlebic.

evrokavSiris qveynebSi qalisa da kacis Tanasworoba da safinanso

politikasa da biujetis SedgenaSi genderuli meinstrimingi dainerga

amsterdamis xelSekrulebiT da strategiiT genderuli Tanasworobis

xelSewyobis Sesaxeb (1997 weli).24

2001-2005 wlebSi evrokavSiris yvela wevri SeuerTda qalebis

winaaRmdeg yvela formis diskriminaciis likvidaciis konvencias (CEDAW)

da aiRo valdebuleba mis ganxorcielebis Sesaxeb. amasTan, evrokavSirma

gamosca rekomendaciebi, romelic mouwodebda mTavrobas Seeqmna

balansirebuli politika qalisa da kacis Tanasworobis misaRwevad.

2001 wlis oqtomberSi briuselSi Catarda konferencia genderuli

bijetis meSveobiT ekonomikuri da finansuri marTvis srulyofis Sesaxeb.25

am konferenciis saboloo rezolucia mouwodebda evrokavSiris qveynebs

SeeqmnaT Tanabari uflebebi qalisa da kacisaTvis, sajaro gaexadaT da

gaezardaT saxelwmifo finansebis transfarentuloba. amasTan, genderuli

biujetis roli saxelmwifo finansebis efeqtianobis gazrdaSi iyo

xazgasmuli. erT-erT mizans Seadgenda dasaqmebis barierebis gansazRvra,

mewarmeobis ganviTareba da mikrokreditebis xelmisawvdomoba.

24 http://www3.europarl.eu.int/omk/omnsapir.so/. 25 http:// www.dgdc.be.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 31 -

inglisSi samoqalaqo sazogadoebis iniciativas daemyara genderuli

biujeti. qalTa biujetis jgufi Camoyalibda 1989 wels. es jgufi

orientirebuli iyo biujetis Semosavlebis muxlebze da aqcents akeTebda

gadasaxadebsa da saxelmwifo daxmarebebze da ara danaxarjebze. isini

ayenebdnen qalTa ekonomikuri daxmarebis programebis gazrdis moTxovnas, rac

avtomaturad Seamcirebda bavSvTa siRaribes. Tumca xSirad maT proeqtebs

upirispirdeboda ojaxSi qalebisa da mamakacebis tradiciuli rolis Sesaxeb

politikosebis warmodgenebi, rac gulisxmobda imas, rom fuli, romelic

ojaxSi Sedis, mis wevrebs Soris nawildeba miznobrivad miuxedavad imisa, Tu

vin aris misi mimRebi, amitom saxelmwifo daxmarebis gacemisas ar unda hqonoda

mniSvneloba imas, Tu ojaxis romeli wevri ixdida gadasaxads da vis

sWirdeboda es daxmareba. SemdgomSi es warmodgena iqna daZleuli da daxmareba

mieca pirdapir qals, vinaidan qalebisaTvis gadaxdili fuli ufro metad

moxmardeboda ojaxs. swored am argumentze dayrdnobiT 2003 wlidan bavSvTa

daxmarebebi gaicemoda uSualo mzrunvelze (es ukanaskneli ki umetes

SemTxvevaSi qalia) da ara ojaxis ZiriTad donorze (umetesad mamakacze).

erT-erTi proeqti warmatebuli gamodga imis Sesaxeb, rom ganTavisuflda

gadasaxadisagan ori momuSave mSoblidan erTi. manamde ki meuRle, romelic

gamoimuSavebda naklebs, ekonomikurad mizanSewonilad ar Tvlida emuSava

daqiravebiT.

avstriaSi 2001 wels Seiqmna organizacia ”qali da biujeti”, romelmac

daiwyo qveyanaSi genderuli midgomebis propaganda. finansTa saministrom

gamoaqveyna angariSi: ”’avstriis sagadasaxado sistema namdvilad aris Tu ara

genderulad neitraluri?”, riTac avstrielebisaTvis gaxda cnobili, rom

dabegvrisas SeRavaTebiT ufro metad sargebloben mamakacebi, vidre qalebi.

2004 wlidan evrokavSirisa da evrosabWos xelSewyobiT iqmneba samuSao jgufi

jandacvis saministroSi genderuli biujetis dasanergad.

avstriaSi amJamad saxelwmifo finansebis analizi xdeba genderuli

TvalsazrisiT, mTavari orientiri aRebulia fiskalur politikaze. finansTa

saministroSi iyeneben kvleviTi centrebis gamokvlevebs.

niderlandebSi dainerga sapiloto proeqtebi da ganxorcielda specifikuri

genderuli problemebis dafinanseba. damuSavda Sefasebis sistema, Tu rogor

unda moxdes biujetis Sefaseba genderuli perspeqtividan, ra saxsrebi

ixarjeboda qalTa emansipaciisTvis da ra finansebi ixarjeboda konkretulad

qalebisa da mamakacebisaTvis. 2000 wlis ianvarSi mTvrobam Seqmna

uwyebaTaSorisi departamenti, romelic yvela ZiriTad tendencias genderuli

perspeqtividan gaaanalizebda. departaments hyavda ori samuSao jgufi da

ramdenime direqtori. erTi jgufi sabiujeto danaxarjebs ganixilavda

qalebisa da mamakacebisaTvis Tanabari SesaZleblobebis perspeqtividan. 2001

wlebSi jgufma sapiloto kvleva Caatara, raTa gamoerkvia calkeul uwyebaTa

danaxarjebis marTlzomiereba Tanabari SesaZleblobebis aspeqtiT. es proeqti

sam saministroSi ganxorcielda: finansTa, socialuri urTierobebisa da

dasaqmebis da garemos dacvis, urbanizaciis saministroebSi. am kvlevis

safuZvelze dadginda, rom am saministroebSi gaweuli xarjebi qalebisa da

mamakacebisaTvis Tanabari SesaZloblebebis SeqmnisTvis uwyebaTa biujetebis

0,01-0,06 %-s warmoadgenda.

SvedeTSi genderuli perspeqtiva integrirebulia xangrZlivvadian

programaSi. sapiloto sferoebia socialuri politika, regionaluri

ganviTareba da transporti. amasTan, xelisuflebam aRiara, rom qalebis

dasaqmeba ar aris Tanaswori mamakacebis dasaqmebasTan SedarebiT da samewarmeo

saqmianobaSi isini arian SezRudulni,Aamitom mTavrobam SeimuSava programa.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 32 -

romelic xels Seuwyobda qalebis samewarmeo saqmianobis ganviTarebas. am

programis Tanaxmad, yovelwliurad xorcieldeba xelfasebis Sefaseba da

Seasabamisi Tanamdebobis qalisa da kacis xelfasebis erTmaneTTan Sedareba.

mewarmeebi valdebuli arian sami wlis ganmavlobaSi gamoasworon mdgomareoba..

safrangeTSi 2000 wlidan daiwyo biujetis genderuli analizi. maT TavianT

”Yellow Report”-Si gaanalizes yvela departamentisa da saministros xarjebi

genderuli aspeqtiT. arsebobs erTiani saxelmwifo programa qalebis

mewarmeobis ganviTarebis Sesaxeb.

germaniaSi genderuli biujeti inergeba q. berlinSi. Aadgilobrivi

xelisufleba qmnis grZelvadian safinanso strategias. dasaxuliaGgenderuli

biujeti ganxorcieldes 2006 wlidan. am mizniT Tavdapirvelad iqmneba

monacemTa baza da analizdeba proeqtebis efeqtianoba, xolo Semdeg ki

gamoiyofa finansuri saxsrebi, romelic Tavisi bunebiT aris daculi muxli.

amaSi CarTulia yvela departamenti da kvlevis centrebi.

belgiaSi saxelmwifo biujetis genderuli analizi tardeba akademiuri

institutebTan TanamSromlobis gziT. sawyis etapze xdeba kvlevis

instrumenetebis amorCeva, Semdeg ki akademiuri mkvlevarebi regularulad

xvdebian saministros warmomadgenlebs Sedegebis gasacnobad da sTavazoben

cvlilebebis ganxorcielebas.

SotlandiaSi 2000 wels SemuSavda “Tanasworobis miRwevis gegma”. am gegmaSi

ganxiluli iyo is meTodebic, romliTac Sefasdeboda biujetis gavlena

Tanasworobis principebze.

saerTaSoriso gamocdilebis politekonomia

genderuli biujetis SeqmnaSi sxvadasxva qveynis Zalisxmeva

gansxvavebuli iyo da maT sxvadasxva gziT ganaxorcieles misi danergva.

qveynebis umravlesobam genderuli biujetis danergva daiwyo Tavisi

meTodologiiT, miznebisa da midgomebis adaptirebiT. aseTi iniciativa

warmoiSva samoqalaqo sazogadoebidan, parlamentidan, an mTavrobidan. maTi

mizani iyo ara damatebiTi Tanxebis gamoyofa qalebisaTvis, aramed samoqalaqo

sazogadoebaSi socialuri, ekonomikuri da kulturuli tradiciebis

xelSewyoba da kargi mmarTvelobis danergva.

zogierT qveyanaSi genderuli biujeti dakavSirebuli iqna politikur

moZraobasTan da Zalauflebis cvlilebasTan (Sotlandia). sxvagan

iniciatorebi iyvnen an mTavroba donori qveynebis xelSewyobiT, an samoqalaqo

sazogadoeba, an kidev parlamenti. SveicariaSi genderuli biujetis

iniciatorebi gaxdnen profkavSirebi da qalTa organizaciebi, xolo norvegiaSi

mTavrobam yvela saministros saSualovadian programaSi danerga genderuli

midgoma. igi aisaxa yovelwliuri biujetis danarTSi.

adreul stadiaze sxvadasxva qveyanaSiM genderuli iniciativa iyo

SezRuduli analitikuri kvleviT da rekomendirebuli iyo erTi an ori

politikis sferos arCeva da misi genderuli Sefaseba. analizis Sedegebi ki

warmodgenili iyo ori mimarTulebiT: rogorc calke biujeti, rogoricaa

qalis biujeti, rogorc es iyo avstraliaSi, an kidev rogorc biujetis

Semadgeneli nawili, rasac magaliTad, safrangeTSi uwodeben ”Yellow page”. zogierTma qveyanam upiratesoba misca qalebisaTvis xarjebis gamoyofis

anlizs, xolo sxvebma ki rogorc qalebis, aseve kacis biujetis analizs.

irlandiaSi socialuri Tanasworobis analizi Sevida erovnuli ganviTarebis

gegmaSi.

genderuli biujeti: gza socialuri Tanasworobisaken

- 33 -

yoveli qveyana, romelic iwyebda genderuli biujetis danergvas,

awydeboda meTodologiuri xasiaTis winaaRmdegobebs. ZiriTadi gza, romelsac

adgnen qveynebi, iyo is, rom genderuli kvlevebis ganxorcielebis gziT

moexdinaT genderuli indikatorebis integracia biujetis dagegmvis, ganxilvis,

ganxorcielebisa da monitoringis stadiebze.

rogorc saerTaSoriso gamocdileba metyvelebs, mniSvnelovania, rom

genderuli iniciativa xorcieldebodes kvlevebis gziT, sadac samoqalaqo

sazogadoebac iRebs monawileobas, xolo mTavroba ki gamoTqvams mzadyofnas

danergos aseTi kvlevis Sedegebi. amasTan, arasamTavrobo organizaciebis da

sazogadoebis wevrebis treiningebi mniSvnelovani elementi iyo imisaTvis, rom

zemoqmedeba moexdinaT saxelmwifo finansebze. amis Sedegad xdeboda

genderulad mgrZnobiare biujetis formireba. aseTi biujeti arsebiTad

arasamTavrobo organizaciebis, kvleviTi centrebis, mas-medias da im

saxelmwifo institutebis TanamSromlobis erToblivi Sedegi iyo, romlebic

ayalibebden da anxorcielebdnen politikas.

qveynebis umravlesoba iyenebda arasamTavrobo organizaciebisa da

eqspertebis daxmarebas. magaliTad, daniaSi 2002-2006 wlebis biujetis SedgenaSi

monawileobdnen eqspertebi. inglisSi qalebis jgufi axdenda finansTa

saministros strategiis Sefasebas regularulad da isini xSirad xvdebonen

finansTa saministros warmomadgenlebs. saministroebis warmomadgenelTa

treiningebi da konferenciebi xels uwyobda genderuli proeqtebis danergvas.

aseve xdeboda popularuli da specialuri beWdviTi naSromebis gamoqveyneba da

parlamentarebTan pirdapiri kontaqti.

saerTod, ar arsebobs universaluri recepti, romelic gamoadgeba yvela

qveyanas genderuli biujetis dasanergad, radgan gansxvavebulia qveynebSi

qalebisa da mamakacebis mdgomareoba da gansxvavebulia maTi ekonomika, xolo

saxelmwifo da adgilobrivi biujetebi emsaxureba sxvadasxva mizans. yoveli

qveyana Tavisi gamocdilebiT unda midiodes genderulad mgrZnobiare biujetis

danergvis aucilebobamde socialuri Tanasworobis damyarebis gzaze.