helēna ozoliņa

Helēna OzoliņaHelēna Ozoliņa

Normatīvie akti par Normatīvie akti par dzīvnieku dzīvnieku

aizsardzībuaizsardzību

"Dzīvnieku aizsardzības "Dzīvnieku aizsardzības likums" 09.12.1999. likums" 09.12.1999. -1-1

Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.


dzīvnieka īpašnieks — juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder dzīvnieks;

dzīvnieka turētājs — persona, kuras rīcībā un aprūpē atrodas dzīvnieks;

labturība — dzīvnieka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums


Dzīvniekus iedala : 1) lauksaimniecības dzīvnieki; 2) mājas (istabas) dzīvnieki; 3) sporta un darba dzīvnieki; 4) eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamie dzīvnieki; 5) savvaļas dzīvnieki; 6) atrakciju dzīvnieki.


Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir: 1) dzīvnieka nogalināšana ; 2) dzīvnieka sakropļošana, mocīšana un spīdzināšana; 3) dzīvnieka atstāšana bez aprūpes; 4) dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī; 5) dzīvnieka kaitināšana un uzrīdīšana

6)dzīvnieku cīņu organizēšana u.c.


Dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi: 1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai; 2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku; 3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus; 4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos.


Dzīvnieka īpašnieks nodrošina dzīvnieka reģistrēšanu un apzīmēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot medību suņus medību laikā) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošiem dzīvniekiem nav uzskatāmi sterilizēti kaķi, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā.


Jebkurai personai par klaiņojošu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai.

Vietējā pašvaldība, informējot Pārtikas un veterināro dienestu, organizē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, arī likvidēšanu.


Šā likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē: 1) Zemkopības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes: a) Pārtikas un veterinārais dienests — attiecībā uz šā likuma 3.pantā minēto dzīvnieku aizsardzību, b) Valsts meža dienests — attiecībā uz savvaļas (medījamo) dzīvnieku aizsardzību; c) Sanitārā robežinspekcija — attiecībā uz dzīvnieku importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli uz valsts robežas savas kompetences ietvaros; 2) Vides ministrijas pakļautībā esošās iestādes — attiecībā uz savvaļas dzīvnieku aizsardzību.

15.04.2008. MK noteikumi Nr.277 "Mājas 15.04.2008. MK noteikumi Nr.277 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība"

spēkā ar 01.01.2009.spēkā ar 01.01.2009.-1-1 Noteikumi nosaka mājas (istabas) dzīvnieku

- suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku - reģistrācijas kārtību.

Registraciju veic veterinārārsti."Lauksaimniecības datu centrs" veic

uzskaiti.


spēkā ar 01.01.2009.spēkā ar 01.01.2009.-2-2 Datubāzē iekļauj šādu informāciju:

1. par mājas (istabas) dzīvnieku: 1.1. dzīvnieka suga;

1.2. dzimšanas datums vai vecums; 1.3. vārds; 1.4. dzimums;

1.5. dzīvnieka apraksts (šķirne, krāsa, īpašas pazīmes); 1.6. datums, kad suns pēdējo reizi vakcinēts pret trakumsērgu;


spēkā ar 01.01.2009.spēkā ar 01.01.2009.-3-3

1.7. dzīvnieka turēšanas vietas adrese; 1.8. dzīvnieka identitātes numurs, kas norādīts dzīvniekam implantētajā mikro shēmā; 1.9. mikroshēmas lokalizācijas vieta; 1.10. mikroshēmas ievades datums; 1.11. tetovējums; 1.12. Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pases (turpmāk - pase) numurs


spēkā ar 01.01.2009.spēkā ar 01.01.2009.-4-4

par dzīvnieka īpašnieku: 1. fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai juridiskās personas veids, nosaukums, reģistrācijas numurs;

2. tālruņa numurs; 3. e-pasta adrese;

* dzīvnieka sterilizācijas datums; * dzīvnieka atrašanas vai pazušanas datums; * norāde par dzīvnieka nāvi vai eitanāziju; * veterinārārsta sertifikāta numurs.


spēkā ar 01.01.2009.spēkā ar 01.01.2009.-5-5

Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieki var par maksu reģistrēt dzīvnieku un pakļaut to apzīmēšanai ar mikroshēmu pie pilnvarota veterinārārsta, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību . Dzīvnieku aspzīmē, ievadot mikroshēmu kreisajā pusē kakla apvidū .


spēkā ar 01.01.2009.spēkā ar 01.01.2009.-6-6

. Suņa īpašniekam, kura suns ir dzimis pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, bet nav apzīmēts ar mikroshēmu, ir pienākums līdz 2010.gada 1.janvārim reģistrēt suni un pakļaut to apzīmēšanai ar mikro shēmu pie pilnvarota veterinārārsta. Līdz 2010.gada 1.janvārim suņa reģistrācija un apzīmēšana ir bez maksas.

04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības 04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai,

pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arīpārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai"suņa apmācībai" - 1- 1

Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.

Katra fiziskā vai juridiskā persona, kas ir mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, ir personīgi atbildīga par dzīvnieka veselību un labturību.


pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arīpārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai"suņa apmācībai" – 2– 2

Mājas (istabas) dzīvnieku atļauts izmitināt nekustamā īpašuma koplietošanas telpās un teritorijā, ja saņemta rakstiska kop īpašnieku un apsaimniekotāja piekrišana.



Prasības mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai 1.Jāierobežo dzīvnieka pārvietošanos pa transportlīdzekļa

salonu. 2. Jānodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu, individuālo

platību un atpūtu . Sabiedriskajā transportā:

1. sunim ir uzlikts uzpurnis, suni tur pavadā vai pārvadā piemērotā somā, konteinerā vai būrī; 2. citus mājas (istabas) dzīvniekus pārvadā piemērotās somās, konteineros vai būros.


pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arīarī suņa apmācībai"suņa apmācībai" - 4- 4

Īpašās prasības kaķa turēšanaiKaķi drīkst atsavināt pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas

un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi

uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

Kaķim nodrošina: • vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni; • pilnvērtīgu barību.



Ja kaķi tur slēgtā telpā, tam nodrošina: 1. kaķa tualeti;

2. kontaktēšanos ar cilvēku vismaz reizi divās dienās;

3. uzturēšanās platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem.

04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības 04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,

tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arīpubliskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai"suņa apmācībai" - 6- 6

Īpašās prasības citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai

Mājas (istabas) putnus tur būros vai telpās. Rāpuļus un abiniekus tur terārijos un akvaterārijos

vai īpaši aprīkotās telpās .

Trušus, šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros. Būri ir tā aprīkoti, lai dzīvnieki pēc vēlēšanās varētu paslēpties.



Turot pārējos zīdītājus, ievēro šādas prasības: 1. būri tīra vismaz reizi nedēļā; 2. telpu, kur dzīvnieks tiek turēts, nodrošina pret caurvēju, vibrāciju un troksni.

Zivis tur speciāli aprīkotos akvārijos .Akvāriju tīra vismaz reizi divās nedēļās, ja tajā nav ierīkotas automātiskās filtrācijas sistēmas.



Prasības tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem

Pirms tirdzniecības uzsākšanas ar mājas (istabas) dzīvniekiem un reizi trijos gados pēc tirdzniecības uzsākšanas komersants iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku iesniegumu, lai saņemtu atļauju tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem



Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi

pienākumi: 1. nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;

2. uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;



3. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus;

4. sameklēt mājas (istabas) dzīvniekam citu īpašnieku, ja dzīvnieka turpmākā turēšana nav iespējama;

5. vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā; u.c



īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs :izmantot vairošanai slimus mājas (istabas)

dzīvniekus ;izmitināt mājas (istabas) dzīvnieku uz mājas

balkona vai lodžijas ;. turēt mājas (istabas) dzīvnieku antisanitāros

apstākļos ;lietot mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanai

līdzekļus, kas kaitē tā veselībai

20.12.2005. MK noteikumi Nr.959 "Labturības 20.12.2005. MK noteikumi Nr.959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku

turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās"darbā vai atrakcijās" -1-1

Dzīvnieku var izmantot sacensībās, darbā vai atrakcijās, ja tas nav guvis ievainojumu un nav slims.

Atrakciju vai sacensību laikā dzīvnieka īpašnieks, kā arī pasākuma organizētājs nodrošina, lai dzīvnieks neradītu draudus citu dzīvnieku un cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai.

20.12.2005. MK noteikumi Nr.959 "Labturības 20.12.2005. MK noteikumi Nr.959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku

turēšanai, apmācībai un izmantošanai turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās“sacensībās, darbā vai atrakcijās“ -2 -2

Dzīvnieka īpašnieks drīkst turēt, apmācīt un izmantot dzīvnieku sacensībās, darbā vai atrakcijās, ja: 1. nodrošināta dzīvnieka barošana, dzirdināšana un nepieciešamā aprūpe;

2. dzīvniekam ir nodrošinātas apmācības un iegūto prasmju uzturēšanas apstākļi;

3. tiek kontrolēta dzīvnieka rīcība un, ja nepieciešams, dzīvnieka īpašnieks spēj apturēt tā uzbrukumu cilvēkam vai citam dzīvniekam.

SuņiSuņi

04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas 04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un

demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai"demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" -1-1

Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka teritorijā: 1. jānodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas , novēršot iespēju sunim izkļūt no tās; 2. pie ieejas ierīko zvanu , lai varētu sazināties ar teritorijas īpašnieku .

Ja suns atrodas ārpus teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai .



Ārpus pilsētām un ciemiem: 1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus; 2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!"; 3. ārpus teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.



Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.



Dzīvnieka īpašnieks nodrošina:. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi

dienā; sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā ;vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā

reizi diennaktī ;vismaz divus centimetrus platu ādas

kaklasiksnu u.c.



Mācot suni, aizliegts izmantot fizisku spēku vai ierīces, kas sunim var izraisīt sāpes vai ciešanas.

Sporta, atrakciju un darba suņus apmāca saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām.

15.04.2008. MK noteikumi Nr.277 "Mājas (istabas) 15.04.2008. MK noteikumi Nr.277 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība"dzīvnieku reģistrācijas kārtība"

Suņa īpašniekam ir pienākums reģistrēt suni līdz sešu mēnešu vecumam un pakļaut to apzīmēšanai ar mikroshēmu pie pilnvarota veterinārārsta . . Ja suni reģistrē un apzīmē līdz sešu mēnešu vecumam, reģistrācija un apzīmēšana ir bez maksas. Par sešiem mēnešiem vecāku suņu reģistrācijas un apzīmēšanas izdevumus sedz suņa īpašnieks.

09.12.1999. likums "Dzīvnieku 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums" aizsardzības likums" 5.pants5.pants

Suni par bīstamu atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota komisija.

Komisijas lēmumu suņa īpašnieks vai turētājs mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās izpilda vai apstrīd, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

09.12.1999. likums "Dzīvnieku 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums" aizsardzības likums" 5.pants-25.pants-2

Bīstamu suni aizliegts turēt personai: 1) kura sodīta par uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam, kā rezultātā ir bijusi apdraudēta cilvēka vai dzīvnieka veselība vai dzīvība; 2) kura pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu; 3) par kuru saņemts narkologa vai psihiatra atzinums, ka šai personai ir psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; 4) kura nevar norādīt pastāvīgu dzīvesvietu.

09.12.1999. likums "Dzīvnieku 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums" aizsardzības likums" 5.pants-35.pants-3Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs

nodrošina dzīvnieka sterilizāciju vai eitanāziju mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā Pārtikas un veterinārā dienesta komisijas lēmums par suņa sterilizēšanu vai eitanāziju. Par suņa sterilizēšanu vai eitanāziju maksā suņa īpašnieks vai turētājs.

02.2006. MK noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un 02.2006. MK noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmākokārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko

rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“ -1 -1 Jebkura persona var iesniegt dienestā iesniegumu par

suņa uzbrukumu (turpmāk - iesniegums).

Mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas dienestā iesniedzējs vai jebkura persona, kas ir saistīta ar suņa uzbrukumu, var iesniegt dienestā ar suņa uzbrukumu saistītus pierādījumus.

Iesniegumu izskata dienesta izveidota komisija.


rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“ -2 -2

Persona PVD iesniedz

02.2006. MK noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem 02.2006. MK noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka

turpmākoturpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“turēšanai“ -4 -4

Komisija atzīst par bīstamu suni, kurš:

1. nodarījis vidēja smaguma vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi;

2. uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un ievainojis to vai izraisījis tā nāvi;

3. ir agresīvs un rada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem (mugurkaulniekiem).


rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai“ -5 -5

Komisija var neatzīt suni par bīstamu , ja: 1. cietušais cilvēks vai dzīvnieks patvaļīgi iekļuvis privātpersonas teritorijā; 2. cietušais kaitinājis, mocījis vai citādi nežēlīgi izturējies pret suni vai uzbrucis tam; 3. cietušais ar savām darbībām apdraudējis sunim tiešā tuvumā esoša cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu vai cita dzīvnieka veselību vai dzīvību; 4. darba suns pildījis darba uzdevumu.



Komisija var noteikt šādu turpmāko rīcību ar bīstamo suni:

1. suņa apmācību;

2. suņa sterilizāciju;

3. suņa eitanāziju Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos.



Ja bīstamu suni izved ārpus telpas vai norobežotas teritorijas: 1. tam ap kaklu ir aplikta atšķirības lente;

2. tam uz purna ir uzlikts uzpurnis, kura purna daļa ir slēgta un nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam;

3. to ved izturīgā pavadā, kas nav garāka par 1,5 metriem.

MKMK noteikumi Nr.606 noteikumi Nr.606 Klaiņojošu suņu un kaķu Klaiņojošu suņu un kaķu

izķeršanas noteikumiizķeršanas noteikumiNoteikumi nosaka prasības attiecībā uz

klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu.Izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un

veterinārais dienests. Vietējā pašvaldība saistošajos noteikumos

nosaka par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu atbildīgo institūciju un tās darbību dzīvnieku izķeršanas koordinēšanā.

Savvaļas dzīvniekiSavvaļas dzīvnieki

08.05.2001. MK noteikumi Nr.185 "Noteikumi par prasībām 08.05.2001. MK noteikumi Nr.185 "Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas

dzīvnieku kolekciju izveidošanai“dzīvnieku kolekciju izveidošanai“-1-1 Nosaka prasības savvaļas dzīvnieku

turēšanai nebrīvē zooloģiskajos dārzos, dzīvnieku parkos, akvārijos un terārijos (turpmāk — dzīvnieku kolekcija), kur savvaļas sugu dzīvniekus publiski demonstrē vairāk nekā septiņas dienas gadā, kā arī prasības savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai.

08.05.2001. MK noteikumi Nr.185 "Noteikumi par 08.05.2001. MK noteikumi Nr.185 "Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un

savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai“savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai“-2-2

Lai izveidotu un uzturētu dzīvnieku kolekciju, nepieciešama Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta atļauja dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un darbībai un Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta atļauja dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un darbībai.

Atļauju dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un darbībai izsniedz laikposmam, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

08.05.2001. MK noteikumi Nr.185 "Noteikumi par prasībām 08.05.2001. MK noteikumi Nr.185 "Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku

kolekciju izveidošanai“kolekciju izveidošanai“-3-3

Dzīvnieku kolekcijas īpašnieks dzīvnieku kolekcijā: 1. nodrošina pētījumus par dzīvnieku aizsardzību ; 2. nodrošina apstākļus, kuri apmierina attiecīgās sugas dzīvnieku vajadzības, kā arī nodrošina kvalitatīvu veterināro aprūpi; 3. piedalās savvaļas dzīvnieku, saglabāšanas un reintrodukcijas programmās un vairošanā nebrīvē; 4. dokumentē informāciju par katru kolekcijas dzīvnieku un izstrādā dzīvnieku ciltsgrāmatas; 5. novērš dzīvnieku kolekcijas dzīvniekiem iespējas izbēgt

15.04.2003. MK noteikumi Nr.180 "Dzīvnieku izcelsmes 15.04.2003. MK noteikumi Nr.180 "Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo

savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās“savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās“-1-1 Noteikumi nosaka kārtību, kādā iežogotās platībās (piemēram, briežu

dārzos, savvaļas putnu fermās, kažokzvēru fermās) turami savvaļas dzīvnieki, kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai.

Iežogotās platības tiek iedalītas:

1. intensīvajā audzēšanas zonā - iežogotas platības dzīvnieku turēšanai pļavu (zālāju vai kultivētu ganību) un krūmāju teritorijās;

2.ekstensīvajā audzēšanas zonā - iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža teritorijās, kurās pļavu platības ir ne mazāk kā viena septītā daļa no kopējās ekstensīvās zonas teritorijas.

15.04.2003. MK noteikumi Nr.180 "Dzīvnieku izcelsmes 15.04.2003. MK noteikumi Nr.180 "Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo

savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās“platībās“-2-2

Medījamo sugu dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta atļauja, bet nemedījamo sugu dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta atļauja.

Lauksaimniecības Lauksaimniecības dzīvniekidzīvnieki

02.01.2008. MK noteikumi Nr.5 "Lauksaimniecības 02.01.2008. MK noteikumi Nr.5 "Lauksaimniecības

dzīvnieku vispārīgās labturības prasības“dzīvnieku vispārīgās labturības prasības“ -1 -1

Dzīvniekus tur lauksaimniecības mērķiem, ja pēc to genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju un īpašību kopuma) šāda dzīvnieku turēšana nekaitē to veselībai un labsajūtai.

02.01.2008. MK noteikumi Nr.5 "Lauksaimniecības 02.01.2008. MK noteikumi Nr.5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības“dzīvnieku vispārīgās labturības prasības“ -2 -2

Lauksaimniecības dzīvniekus noteiktos laika intervālos baro ar to vecumam, sugai un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu pilnvērtīgu barību un dzirdina ar svaigu ūdeni.

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā un konstatētos bojājumus nekavējoties novērš.


Lauksaimniecības dzīvniekiem nodrošina to sugai, fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti.

Nepieļauj lauksaimniecības dzīvnieka turēšanu pastāvīgā tumsā. Ja dzīvnieku tur pastāvīgā mākslīgā apgaismojumā, tam nodrošina nepieciešamo atpūtu no šī apgaismojuma.


Lauksaimniecības dzīvniekus, kas tiek turēti āra apstākļos, aizsargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un plēsējiem, kā arī nepieļauj draudus to veselībai un dzīvībai.

Īpašnieks nodrošina, lai: 1. ne retāk kā reizi diennaktī tiktu pārbaudīta lauksaimniecības dzīvnieku veselība ;

2. slimais vai savainotais lauksaimniecības dzīvnieks tiktu nošķirts,


3. tiktu izvākti kūtsmēsli ; 4. reizi diennaktī tiktu izvākti bojātie barības

pārpalikumi; 5. lauksaimniecības dzīvnieks netiktu pakļauts sāpēm, ciešanām un iespējai savainoties; 6. par lauksaimniecības dzīvnieku rūpētos atbilstošs skaits darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālajām iemaņām u.c.

Normatīvie aktiNormatīvie akti

04.03.2003. MK noteikumi Nr.102 "Dējējvistu labturības prasības"

02.09.2003. MK noteikumi Nr.491 "Teļu labturības prasības"

23.03.2004. MK noteikumi Nr.152 "Cūku labturības prasības"

helēna ozoliņa

Documents