??jas v?na dar?anaSaturs:

Paties?ba par v?nu (v?nu veidi un nedaudz v?stures)??na lab?s ?pa?basAug?i v?na dar?anas pamatizejvielasCiti v?nu pamatiAug?u ??misk?s sast?vda?asPiedevas, kuras izmanto v?na raoanaiFerment?cijas process??na raugs??na pagatavoanas pamatiek?rtas??jas v?na raoanas oblig?tie noteikumiSulas pagatavoanaSulas izp?te (nosl?guma etaps)IeraugsRauga piedevu pagatavoanaFerment?cijas process??na p?rlieana??na nobrieana, ievilkan?sFiltr?ana, olbaltumvielu un citu v?nam nelabv???gu substan?u no?emanaDegust?cija divos etapos??na izlieana pudel?s??nu nost???an?s??nu glab?ana??nu tr?kumi un slim?basMedus dz?rieniAromatiz?tie v?niDzirkstoie v?ni

??jas v?na dar?anaDaudziem cilv?kiem m?jas v?na raoana var k??t par ?stu hobiju un pat profesiju. Patiesie v?ndari uzskata??na dar?anu par ?pau m?kslu, r???gi p?ta dz?riena pagatavoanas nosl?pumus, glab?anas un gald?pasnieganas pa??mienus.??nus var gatavot visa gada garum?. Vasar? no zemen?m, j??og?m vai ?rk?og?m, kas p?rpiln??? augkatr? vasarn???. Ruden? no ?boliem, kazen?m vai ?rk?og?m. Bet ziem? noder?s iepriek sasald?tasvai iz???tas ogas, k? ar? pasteriz???s ogu sulas un kompoti.Tom?r, lai k??tu par sava aroda meistaru, nepiecieams bru?oties ar paciet?bu, jo no sulas ieg?anasmomenta l?dz piln?gai v?na gatav?bai lietoanai j?paiet p?ris m?neiem un pat daiem gadiem. Ne katrs irgatavs gaid?t tik ilgi.Jau sen ir zin?ms, ka m?renos daudzumos v?nam piem?t daudzas der?gas ?pa?bas. Bet t?pagatavoanas process sag???s Jums t?du pau baudu, k? t? turpm?ka degust?cija ?imenes lok?.Mums atliek tikai nov???t las???jiem vesel?bu, prieku un gandar?jumu par pagatavotajiem dz?rieniem.

Paties?ba par v?nu (v?nu veidi un nedaudz v?stures)??ns tas ir dz?riens, kas ieg?ts ogu sulas vai citu aug?u sulas etil?s r?ganas rezult???, un kas satur 9-18% alkohola. Atkar??? no izejvielas, v?ni iedal?s aug?u un v?nogu v?nos. At?ir?ba ir taj?, ka v?nogu sul? irpietiekami daudz cukura, bet aug?u sulu nepiecieams pasaldin?t. ?pau grupu veido dabiskie medus v?niun v?ni no ???tiem aug?iem.??na raoanas pamatkrit?riji ir alkohola un cukura saturs.??c alkohola satura v?ni iedal?s:? Vieglie (v?jie) - l?dz10% alkohola, Vid?jie 10-14% alkohola, Stiprie 14-18%. Bet atkar??? no

cukura daudzuma, kur paliek dz?rien? p?c r?ganas, v?ni tiek klasific?ti k?:o Galda: Sausie- l?dz 1,5 % cukura, Pussausie - 1,5-4% cukura.o Deserta: Pussaldie - 3-8% cukura, Saldie - 6-12% cukura, ?oti saldie vair?k k? 10%

cukura.? P?c kr?sas iz?ir baltos, sarkanos un roz? v?nus (piem?ram, no sarkanv?nog?m vai sarkan?m???og?m).

? Pie speci?liem v?niem var attiecin?t:o Dzirkstoo v?nu, kas otrreiz?jas r?ganas proces? tiek pies?tin?ts ar og?sk?bo g?zi.

Pasaul? paz?stam?kais dzirkstoais v?ns ir ampanietis. Tas ir g???ts v?ns, kas irmeh?niski piepild?ts ar og?sk?bo g?zi.

o Z??u v?ns(vermuts) v?ns ar garviel?m. Dziednieciskais v?ns (satur ?rstniec?basprepar?tus, z?les).

Visiem v?niem, ?pai m?jas v?niem, j???t pareizi pasniegtiem. Uzkod?m der?s galda v?ni (baltv?ni vaisarkanv?ni). Ja pamat?diens ir zivis vai balt? ga?a, ciemi?iem var?s pied???t sauso vai pussauso baltv?nu.Citas ga?as ?irnes (c?kga?a, liellopu ga?a, p?le) lieliski saskan ar galda sarkanv?nu vai pussauso vermutu.

Bet saldajam ?dienam (torte, aug?i utt.) pati par sevi uzpras?s desertv?ns un saldais vermuts.

Svar?gi ir atcer?ties ar? par serv?anu. T?, baltv?nus pasniedz atdzes?tus l?dz 10-14?? smalk? krist?lagl???s ar augstu k?ji?u. Sarkanv?nu ielej daudz zem??? un plat??? gl???, stipri saaurin?tu no augas.?? temperat?rai j???t zem?kai par istabas temperat?ru par daiem gr?diem (14 - 18 ??). Dzirkstoos??nus atdzes? l?dz 6 - 8?? un pasniedz augstos auros ampaniea gl???s. P?c profesion??u v?rdiem,jaunv?nam atdzes?ana ir nepiecieama vair?k, nek? v?niem, kas ievilk?s daus gadus. T?pat ir svar?gizin?t, ka atkor??ti v?ni ?tri zaud? savu arom?tu.

Nedaudz v?stures...

??na dar?anai piem?t ilga v?sture. Jau senatn? gatavoja k? v?nogu, t? ar? aug?u v?nus (no ?boliem,bumbier?m).??na dar?anas uzplaukums attiecin?ms uz devi?padsmit? gadsimta beig?m divdesmit? s?kumu.Pag?ju? gadsimta asto?desmitajos gados milz?gu v?na da?u, 80%, pasaules tirgum pieg???ja Eiropa,konkr?ti, It?lija, Francija un Sp?nija. 90.gados tai pievienoj?s ar? Jaun? Pasaule ASV, Kan?da,Dienvidamerika, Austr?lija, Jaunz?lande.Aug?u v?nu raoana skaita zi?? piek?pjas tradicion?lajiem v?nogu v?niem. Tom?r, savu vietu zem saulesjau izdev?s iek?rot sidram ?bolu dz?rienam ar zemu alkohola saturu (5%). Past?v cer?ba, ka pien?ks??rta ar? arom?tiskajiem v?niem no j??og?m un ?boliem. Ta?u v?nogu v?ns ar? n?kotn? negras?s zaud?tsavas l?derpoz?cijas.Klimata sasilana tikai sekm? to.?oti liela daudzveid?ba v?nogu ?irn?s (Cabernet, Sauvignon, Pinot Noir, Chardonnay, Riesling), augsnesun teritori?lajos nosac?jumos, k? ar? jauno tehnolo?iju iesp?jas padara par re?lu jaunu gar?go unarom?tisko v?nu par???anos.

??na lab?s ?pa?basAtcer?simies domu, kuru izteicis medic?nas t?vs Hipokr?ts, kur, starp citu, rad?ja pirmo l?dz mumsnon?kuo sist?misk?s v?na ?rst?anas (enoterapijas) variantu: V?ns br?numain? k?rt? atbilst k? veselam,?? ar? slimam cilv?kam, bet ar to ir j??rst?jas pareizi. Laikus iedotais v?ns slimam cilv?kam kalpo par????m, un, otr?di, nelaikus izdzertais v?ns var izrais?t trakul?bu....??l senaj? Grie?ij? at?aid?ts v?ns tika uzskat?ts par z???m paaugstin?tas temperat?ras ?rst?anai;??dzek?i, kas uzlabo sirds darb?bu un asins cirkul?ciju. V?l vair?k, v?ns tika lietots t?du slim?bu k? t?fs,dizent?rija un hol?ra profilaksei.??na bakteric?du iedarb?bu pier???ja fran?u mikrobiologs Luiss Pasters un ??mi?is Aloizs Picks. Irnov?rots, ka tie cilv?ki, kuri regul?ri dzer v?nu (m?renos daudzumos) ret?k cie ar sirds kait?m. ienov?rojumi p?rsvar? ir attiecin?mi uz fran?iem, kuri pa ?stam m?l un v?rt? sarkanv?na gl?zi pie pusdien?m.Sirdsl?kmju skaits Francij? ir iev?rojami maz?ks, nek? cit?s Eiropas valst?s vai ASV. o ?pa?bu ?rsti???? par fran?u paradoksu.??na (?pai sarkanv?na) dziedniecisk?s ?pa?bas attiecas praktiski uz vis?m t? sast?vda??m: alkohols,cukurs, vitam?nu miner?lie komponenti un miecvielas, bet aug?u sarkanais pigments pat aizkav?organisma ?nu novecoan?s procesu. aj? zi?? ir ?oti izgl?tojoa Fran?a-Anselma Gr?fa fon Ingelheimagr?mata Dzeriet uz vesel?bu! ?rst?an?s ar v?nu. Autors p?rliecinoi pier?da, ka m?renos daudzumos??ns ir vesel?gs un ir sp???gs pagarin?t dz?vi. Vi? iesaka v?nu k? l?dzekli, kas regul? asins cirkul?ciju,ku??a un pulsa darb?bu. Sarkanv?ni ir noder?gi ?rst?jot aler?ijas, an?mijas, nieru akme?us, miegatrauc?jumus, osteoporozi. ultsp???a akme?u un aizciet?jumu ?rst?anai labi noder baltv?ns.Neatkar?gi no zin?tniskiem p???jumiem, arom?tisk? v?na gl?ze pat?kam? komp?nij? garant? Jumslabsaj?tu un pozit?vu attieksmi pret apk?rt notiekoo. Ar v?nu (m?renos daudzumos) ir viegl?k unpat?kam?k dz?vot.

Aug?i v?na dar?anas pamatizejvielas??jas v?ndari var r??in?ties ar lielu produktu izv?li. Par izejviel?m kalpos k? ogas ?iri, saldie ?iri,cidonijas, v?nogas, mellenes, br?klenes, aronijas, avenes, zemenes un mea zemenes un pl?mes, t? ar??boli, bumbieres, persiki un nektar?ni, t.i. visi tie aug?i, kurus iesp?jams atrast me? vai paam sav?vasarn??? vai d?rz?. Bez tam, v?nu var pagatavot, izmantojot ar? daudz eksotisk?kus, dienvidu aug?us(citronus, apels?nus, v??es, anan?sus, greipfr?tus, gran?tus, mango un kivi).Ta?u, neapaub?mi, par pau v?rt???ku un piem?rot?ku v?na b?zi ir un paliek v?nogas.??nogu v?ns k?uva ?pai aktu?ls tiei obr?d, klimata glob???s sasilanas apst???os. Pien?cis laiks ar???su valstij atz?t v?nogas par vienu no svar???kajiem v?nu pamatiem, vismaz, m?jas raoanasapst???os.Lieliska izejviela ir kompots vai sula no J?su pagraba, jo uz to pamata J?s var?siet nodarboties ar v?nadar?anu jebkur? gada laik?. Nepiecieams tikai preciz?t rokasgr?mat? cukura saturu, k? ar?? ?densdaudzumu at?aid?anai. V?na pagatavoanas noteikumi tiek aprakst?ti desmitaj? noda??.

Citi v?nu pamatiMedus var kalpot gan par dz?riena pagatavoanas izejvielu, gan par piedevu v?nam, kas padara to par????ku. No graudaugiem v?nam der kviei un kukur?za. Bet ?pai piepras?ti ir v?ni no r?siem un rudziem.Kopum? no graudaugiem san?k labi pussausie un pussaldie v?ni.Dievi?? dz?riena rad?an? Jums pal?dz?s ne tikai svaigi, bet ar? ???ti aug?i. V?nus no ???tiem aug?iemvar gatavot visa gada garum?. Izv?le ir ?oti plaa, ta?u speci?listi iesaka piev?rst ?pau uzman?buroz???m, ???tiem ?boliem, persikiem, v???m, datel?m un pl???m.??rbaud???s medus dz?rienu, k? ar? no ???tiem un svaigiem aug?iem pagatavoto v?nu receptes tiekpied???tas divdesmit sept?taj? noda??.

Aug?u ??misk?s sast?vda?as??s esam apskat?jui visus m?jas v?na pagatavoanai nepiecieamo izejvielu pamatveidus. Tagadpiev?rs?simies s???k daiem aug?u ??miskiem komponentiem.?dens daudzums aug?os sast?da 82-86%. Viss p???jais saus? masa (substance), t.i., aug?u sul?,iz?emot ?dens, atrodami ar? cukurs, organisk?s sk?bes, sl?pek?sk?bes, pekt?ni, miecvielas, kr?svielas unminer?ls??i.Cukurs, kas atrodas aug?os tas, p?rsvar?, ir glikoze, fruktoze un saharoze (neliel? da??).Polisahar?di ir sastopami aug?u audos sk?bju un pekt?nu veid?. Aug?a nogatavoan?s proces? to skaitssamazin?s, bet to kl?tb?tne iespaido uz olbaltumvielu daudzumu v???.Organisk?s sk?bes, kas sastopamas aug?os, ir citronsk?be, ?bolu un v?na sk?bes, k? ar? dzintara sk?be(nelielos daudzumos). Piem?ram, ?iros p?rsvar? ir ?bolu sk?be; aven?s, j??og?s un ?rk?og?s citronsk?be, bet v?nog?s ir 40% v?na sk?bes. Sk?bju daudzums ievilkan?s un glab?anas laik?samazin?s.Sk?bumu saturs (t.s. kop??? sk?buma pak?pe) graudainos aug?os ir 0,3-0,9%, aug?os ar kauli?iem - 0,8-1,5%, og?s - 1-3%, v?nog?s - 0,6-0,9%. Sulu un aug?u v?nu sk?bums tiek noteikts ar ?bolu sk?besdaudzumu, bet v?nogu v?na atbilstoi, ar v?na sk?bi. Miecvielas pie?ir v?nam s?vu garu un ir v?naveidoanas svar?gs komponents. Sk?bek?a iedarb?bas un paaugstin?tas temperat?ras rezult???miecvielas var?s k??t par v?na sadu??oan?s iemeslu. Nogulsnes var par???ties ar? no miecvielusavienoanas ar met?liem un olbaltumviel?m. Sul? ir atrodamas ar? azota substances. T?s irolbaltumvielas un to hidrol?zes produkti: polipept?di, pept?di, am?di, aminosk?bes. Sal?dzinoi daudz azotasavienojumu ir aven?s, upen?s, kazen?s un ?iros (1,2-1,7%). S?kle?aug?os (?boli, bumbieres) to irdaudz maz?k.Arom?tisk?s substances. V?na arom?tu veido vesels savienojumu komplekts. Pirmk?rt, tas ir spirts unsk?bes, k? ar? aldeh?di, acet?ti, ketoni, og??de?rai un spirti. Ieg?tais mais?jums r?ganas proces? rada

harmonisku pat?kamu smaru.Vitam?ni. Vitam?nu saturs v?nos nav ?pai augsts. Saglab?jas tikai C, B1 un PP(nikot?nsk?be) vitam?ni.

Piedevas, kuras izmanto v?na raoanaiCik zin?ms, Latvij? ir m?renais klimats. Pat vasaru nevar nosaukt par karstu. V?ndariem ies???jiem???em v??? is fakts. T?, sul?m no viet?jiem aug?iem ir nepiecieamas da?das piedevas (cukurs, ?densun ieraugs). Dareiz nevar iztikt ar? bez citronsk?bes. T?da ir at?ir?ba starp viet?jo v?nu un v?nogudz?rienu no silt???m valst?m.????c tad augst?k min???s vielas ir tik ?oti nepiecieamas m?jas v?na pagatavoanai?Apskat?sim pamatiemeslus.Cukurs, ko satur aug?i, un kas tiek pielikts cukurozes veid?, ir pats svar???kais sulas komponents. Tiei t???ganas rezult??? tiek ieg?ts alkohols. Viet?jie aug?i un ogas nav bag?ti ar cukuru, t???c, ja J?s v?latieslikt gald???stu nostiprin?tu v?nu (12-14%), Jums neiztikt bez cukurozes.Der zin?t, ka ferment?cijas (organisk?s vielas r?ganas process, kas norit, piedaloties fermentiem)rezult??? no viena kilograma cukura ieg?st 0,6 litrus (0,5 kg) etilspirta. Attiec?gi, 1 litrs alkohola san?k no1,67 kg cukura.Atcerieties, ka cukuru pievieno sulai s?rupa veid?, t.i. cukuru iz??dinot ?den?, kas ir pagatavots unatdzes?ts. S?rupa sagatavoanas laik? nepiecieams no?emt putas. Starp citu, no 1 kg cukura, kasiz??din?ts 1 l ?dens, san?k 1,63 l cukura s?rupa.?dens?? mums ir zin?ms, vis?m sul?m, lai mazin?tu to sk?buma l?meni, j???t at?aid???m ar ?deni, kuram j???t??ram un augstas kvalit?tes. Nevajadz?tu izmantot ?deni ar augstu kalcija un dzelzs saturu. Pirmspievienot ?deni sulai, nepiecieams ?aut tam nost???ties.

Organisk?s sk?bes??na gara un arom?ts ir atkar?gi no organisko sk?bju satura sul?. Vispiem?rot???s sk?buma pak?pes irno 6 l?dz 10 g uz 1 l v?na. Jo stipr?ks un sald?ks ir v?ns, jo taj? ir vair?k sk?bju. S?kle?aug?os (?boli,bumbieres) un aug?os ar kauli?iem (?iri, pl?mes) ir ?bolu sk?be, bet og?s (j??og?s) citronsk?be. Daiaug?i ir bag?ti ar sk???m, t???c to sul?m j???t at?aid???m. Dareiz, lai pagatavotu v?nus no mea rozesaug?iem, meroz?u aug?iem, bumbier?m, graudaugiem, zemen?m, medus vai saldiem ?boliem,nepiecieams pievienot noteiktu daudzumu citronsk?bes. Tas tiek dar?ts ne tikai d?? garas, bet ar?, lairaugs var?tu att?st?ties tam atbilsto? vid?.Miner?lkomponenti?stenais v?ndaris zina - lai ferment?cija norit?tu pareizi, sulai j?satur ne tikai cukurs un sk?bes, bet ar?miner?lsavienojumi. Tas, k? saka, ir p???jais piliens rauga att?st???. is sast?vs t? ar? saucas ieraugs.To bez p???m var ieg???ties veikal?. Parasti is mais?jums sast?v no s?ra amonija un kr?mnija fosf?ta.Bez ierauga neiztiks neviena sula, jo viet?jos Latvijas aug?os ir p???k maz azota komponenu, t???c, laiis fakts neiztrauc?tu r?ganu, j?pievieno 3-5 g ierauga uz 10 l sulas.

Ferment?cijas processUn l?k, izp?tot m?jas v?na pamatkomponentus, m?s non?kam tiei pie galven?s darb?bas sulas??ganas.is process norit, piedaloties v?na raugam. Tas balst?s uz cukura sadal?anos (aptuveni puses no t?apjoma) etilspirt? un og?sk??? g???. Neskaitot os produktus, r?ganas laik? izdal?s ne maz?k svar?gikomponenti glicer?ns, dzintara sk?be, eti?is utt.Ferment?cijai (r?ganai) ir divi etapi. Pirmais aiz?em no 2 l?dz 4 dien?m un prasa nelielu sk?bek?adaudzumu, kas nepiecieams rauga att?st?bai. Raoanas proces? neliels daudzums O2 non?k sul?.Iev?rojot sterilit?ti, tas dod iesp?ju aizv?rt balonu ar vates aizb?zni, nevis ar r?ganas caurul?ti.

Otrais etaps norit jau bez sk?bek?a un ilgst ilg?k daas ned??as. aj? laik? aizv?rt? balon? ar ?idrumusintez?jas spirta pamatprocents. Rezult??? no sulas, kas satur 22% cukura, san?k v?ns ar stiprumu 11%.Nov?rojot r?ganas caurul?ti ferment?cijas proces?, J?s variet paman?t og?sk???s g?zes izdal?anos.aj? etap? ir svar?gi uztur?t sulas temperat?ru 22-25?. R?ganas f?zes beig?s, tai j?samazin?s l?dz 18-22?.

??na raugs??s jau zin?m, ka raugs ir v?na dar?anas neat?emama sast?vda?a. Tas attiecas uz augst?k apskat???mpiedev?m v?nam un akt?vi piedal?s ferment?cijas proces?. Bet tagad iepaz?simies tuv?k ar iem senajiemm?jas organismiem.Romieu v?nkopji izmantoja r?ganai raugu no v?nogu mizi??m, t???c v?ns san?ca v?j un nenost???jies.Tas notika t????, ka uz aug?u mizi?as raugs mijiedarbojas ar bakt?rij?m un pel?jumu. Tas pasliktinadz?riena kvalit?ti. M?sdien?s v?ndari ne tikai mazg? ogas, bet ar? pasteriz? t?s, un ieg?tajai sulai pievieno??na raugu. Pateicoties tiei tam no cukura, kas pievienots sulai, veidojas spirts.??c defin?cijas v?na raugs ir apa?as vai ov?las formas vien?nu organismi ar tikai 5-6 mikronu lieluizm?ru. Tie vairojas ar pumpuroanos un pieder Saccharomyces cerevisiae un Saccharomyces bayanusdzimtai. is raugs atrodas uz aug?u mizi?as. P?c laboratorijas apstr?des t? c???s vari?cijas izmanto v?naraoan?. ?ds raugs, protams, ir pieejams m?jas v?na raot?jiem. Ja to nepievieno ferment?cijasproces?, tad s?ksies nenotur?go grupu izstumanas process. Spont?nas etil?s r?ganas rezult?ts varsar?gtin?t v?ndarus.Tas notiek t???c, ka, izmantojot vien?gi savva?as raugu, nav iesp?jams pagatavot kvalitat?vu dz?rienu.Alkohola saturs knapi non?k l?dz 6-10%, bet tas nav pietiekams, lai v?ns b?tu nost???jies. No t? cie gangara, gan kr?sa.??na rauga c???s ?irnes parasti domin? p?r savva?as, jo t?s pacie alkohola augstu saturu. T?pat,pateicoties v?na raugam, r?gana norit pareizi. Rezult??? dz?riens san?k gar?gs un arom?tisks.obr?d ir ieg?ti jauni ?pai v?rt?gi v?na rauga veidi. Tos visus apvieno tas, ka tie:

? Panes spirtu (izraisa sulu, kas satur 8-10% alkohola, r?ganu)? Iztur?gi pret cukuru (paredz?ti medus dz?rienu pagatavoanai)? Labi panes og?sk???s g?zes augstu saturu (raugs dzirkstoajiem v?niem)? Labi panes miecvielu augstu saturu (raugs sarkanv?niem)? Var r?gt 4-10?? temperat??? (krio raugs)? Satur lielu daudzumu s?ra dioks?da (sulf?ta raugs).

???? v?na rauga veidi at?iras:? p?c aug?iem, no kuriem tiek ieg?ti,? p?c izdal?ma spirta daudzuma,? p?c augsta miecvielu un spirta satura panesam?bas,? p?c iesp?jas no?emt no v?na olbaltumvielas un piedot tam rakstur?gu garu un smaru.

Atcerieties, ka J?su pagatavot? v?na kvalit?te ir tiei atkar?ga no izmantojam? rauga veida.

??di tad rauga veidi vislab?k der m?jas v?na pagatavoanai?

??jie baltv?ni, aug?u v?ni Sauterne, Riesling,??jie sarkanv?ni Bordeaux,Stiprie baltv?ni Tokay, Madera, Sherry,Stiprie sarkanv?ni - Portwein, Burgund, Malaga.

??ganas norisei sasmalcin??? mas? lab?k b?tu izmantot raugu, kas ir notur?gs pret miecvielu augstusaturu Portwein, Burgund, Malaga. Dai raugu veidi nodroina gan augstu spirta saturu, gan ?truferment?ciju. T?pat tie pie?ir v?nam ?pau arom?tu. Tos izmanto, lai ieg?tu baltv?nus, sarkanv?nus undzirkstoos v?nus. Past?vot nepiecieamajiem att?st?bas apst???iem, v?na raugs sul? att?st?s ?oti ?tri.Cukura saturs nedr?kst p?rsniegt 20%. T?pat ir nepiecieami azotu un fosforu saturoi miner?lie

savienojumi. C?lo raugu ?trs auganas temps nodroina to skaitlisku p?rsvaru sul? p?c r?ganas, l?dz arto ierobeojot savva?as raugu att?st?bu. Popul???ko raugu veidu nosaukumi, kurus izmanto da?duaug?u v?nu raoanai, ir sniegti 1.tabul?.

1.tabula. V?na rauga veidi, kurus izmanto da?diem aug?u un ogu tipiem.Aug?i Sausiem un pussausiem Saldiem un pussaldiem

I II III IV1 ?rk?ogas Tokay, Madera2 Saldais ?irsis Burgund, Sherry3 Bumbieres Tokay, Madera4 ?boli Tokay, Sherry5 Avenes Burgund, Madera6 Persiki

Univers?lieSauternes

Tokay, Madera7 Roz?nes Sherry, Madera8 Merozes aug?i Tokay, Sherry9 Zemenes Tokay, Maderra10 Balt?s v?nogas Tokay, Sherry11 Graudaugi Tokay, Madera12 Aronijas

Univers?lie

Sauternes

Burgund, Malaga13 ?iri Burgund, Portwein14 Balt?s j??ogas Tokay,Sherry15 Sarkan?s j??ogas Burgund, Madera16 Tum?s v?nogas Burgund, Malaga17 Kazenes

Univers?lieBordeaux

Burgund, Portwein

18 Upenes Burgund, Portwein19 Pl?mes Burgund

Rauga tipa nosaukums Univers?lais run? pats par sevi. T?, tas var tikt izmantots jebkuriem aug?u unogu v?nu veidiem, ?pai stipro v?nu izgatavoanai.Rauga piedeva (starta kult?ra) tiek gatavota divas dienas pirms sulas pagatavoanas, atbilstoi receptei,kura nor???ta uz raot?ja eti?etes.

Komplekts raugs + bar?bas vide raugam BIOWIN

V?na raugs FERMIVIN PDM(bez konservantiem) Univers?lais

V?na raugs BIOWIN

R?ganas procesa aptur?anai

Bar?bas vide raugam

??na pagatavoanas pamatiek?rtasDetaliz?ti izp?tot m?jas v?na sast?vu, piev?rs?simies t? pagatavoanai nepiecieam? apr?kojuma t?mai.Uzreiz gribam nomierin?t v?ndarus ies???jus- lielu l?dzek?u ieguld?ana neb?s nepiecieama. im????im visnota? var tikt izmantoti trauki, kuri jau atrodas m???s. T?, v?ndaru ies???ju pamatpiederumi ir:? Baltais plastik?ta spainis,? Neilona siets,? Plastik?ta karote,? Piltuve,? Virtuves svari,? Balons v?nam,? Kor?is balonam,? Hidroaizsvars,? Plastik?ta ??tene v?na nolieanai,? Pudeles no tum? stikla,? Kor?i pudel?m,? Birstes pude?u un balona mazg?anai.

Bet vair?k pieredz?juiem v?ndariem b?s nepiecieami:? V?na prese sulas izspieanai,? Cukura satura r?????js areometrs ar m?rskalu, kas pal?dz sula pagatavoanai. Areometra??????ji r?ganas s?kum? un beig?s kalpos par pamatu alkohola satura apr??in?anaipagatavotaj? v???,

? Sk?buma m?????js, lai noteiktu sulas sk?buma pak?pi,? Spirta satura r?????js,? Pipete paraugu no?emanai,? Filtrs,? Ier?ce pude?u aizkor??anai.

??su v?na dar?tavas veidolu pabeigs mucas v?nam un est?tiski palikt?i pudel?m. Iesak?m ieg???ties ar?eti?etes, uz kur?m j?nor?da v?na ?irne un raoanas gads. Visus v?na pederumus nepiecieams glab?t?pa? t?????, t???k no putek?iem un mitruma. Detaliz???ka inform?cija par dau aksesu?ru izmantoanu irpied???ta n?kamo v?na raoanas etapu aprakstos.

??jas v?na raoanas oblig?tie noteikumiBet tagad v?ndara savdab?gs nolikums. K? J?s jau ziniet, v?na pagatavoanas process norit daosetapos:? Sulas ieg?ana no aug?iem,? Sulas r?gana (pirm? r?gana),? Jaunv?na nolieana,? V?na izlieana pudel?s,? Ievilkan?s.

Nepiecieam?bas gad?jum? no jaunv?niem iz?em olbaltumvielas. Pie pamatetapiem attiecas ar?degust?cija un darb?bas v?nu stabiliz?cijai.Pagatavojot v?nu, j?atceras sekojous noteikumus:? Vienm?r izmantojiet augstas kvalit?tes aug?us, jo p?rgatavojuies aug?i un ogas var izrais?t

piegaru un nepat?kamo smaru par???anos v???.? Dro?bas m???os nev?ciet aug?us pie ce?a.? Apr?kojums j?glab? ide???s t???bas apst???os. Pasaldin?anai un v?na nolieanai j?notiek sterilos

apst???os.? V?na pagatavoanai izmantojiet augstas kvalit?tes ?deni. ?dens nost???an?s pasarg?s v?nu no

bakt?rij?m un nepat?kamas piegaras, kas veidojas s??u un hlora savienojumu d??.? Cukurs sulai j?pievieno s?rupa veid?, t.i., iz??diniet cukuru ?den? un atdzes?jiet.? R?gana notiek, pievienojot sulai v?na raugu. Pateicoties tam san?k daudz sp?????ks,

nost???jies v?ns ar pat?kamu arom?tu.? Pirmaj?s 2-3 dien?s r?ganai j?notiek balon?, kas ir aizv?rts ar vates aizb?zni. N?kam?

ferment?cijas da?a notiek balon?, kas aizv?rts ar caurul?ti raudz?anai. Balons j?apsedz arplastik?ta vai no k?rkla kl?giem p?tu grozu.

? Pirmajai r?ganai j?norit 20-24 ?? temperat???. P?c 4-8 dien?m jaunv?ns j?nolej nogul?u d??.? V?ns ir j?glab? aukst?, ne ?pai mitr? telp? 10-12?? temperat???.

Sulas pagatavoanaTagad, kad esam izp???jui teoriju un nostiprin???m to pamatnoteikumu veid?, varam ?erties kl?t praksei.??ksim ar sulas pagatavoanu. Zin?ms, ka sula no v?nog?m, kas izaudz?tas silt?s zem?s, saturpietiekamu cukura, sk?bju un miner?lvielu daudzumu. P?c izspieanas t? uzreiz tiek pak?auta r?ganai.Ta?u mums ir dar?ana ar Latviju, kura ir diezgan v?ss re?ions. ejienes aug?u sulas pirms ferment?cijasnepiecieams pasaldin?t, at?aid?t (liela sk?bju daudzuma d??) un bag?tin?t ar ieraugu.??c defin?cijas aug?u sula ir pasaldin?ts un ar ieraugu bag?tin?ts no aug?iem pagatavot?s sulas ?idrums.?? tiek pak?auta etilai r?ganai.Sulas pagatavoanas procesam ir dai etapi:? Aug?u mazg?ana un ?iroana,? Sasmalcin?ana,? Termisk? apstr?de,? Sulas izspieana,? Sulas gal??? apstr???ana.

Apskat?sim katru no iem etapiem tuv?k.Aug?u mazg?ana un ?iroanaAug?u virspus?, ?pai boj???s viet?s, mitin?s milz?gs daudzums bakt?riju. T???c boj?tos aug?us vienk?riizmetam, bet veselos r???gi mazg?jam. o nosac?jumu nedr?kst noniev?t, cit?di tas var izrais?t v?nuslim?bas.Pai nepaciet???kie aj? zi?? ir visas ogas un aug?i ar kauli?iem. Tos nepiecieams apstr???t jau p?c

da?m stund?m p?c iev?kanas. Ja tam nav laika, tos j?nomazg? un j?sasald?. Ja apstr???ana augst?temperat??? notiek p???k ilgi, sul? var izveidoties pel?jums, kas, savuk?rt, rada mikotoks?nus. Ir skaidrs,ka aj? gad?jum? v?ns ne tikai zaud?s savu garu un arom?tu, bet ar? k??s par neder?gu lietoanai.Aug?u sasmalcin?anaeit viss ir atkar?gs no izv???tajiem aug?iem. T?, zemenes, j??ogas, kazenes, ?irus un pl?messasmalcina ar m???anas pal?dz?bu. Atcerieties, ka sasmalcin?anas pak?pe nedr?kst b?t p???k augsta.Piem?ram, vien?gais, kas nepiecieams aug?iem ar kauli?iem, ir tiei kauli?u iz?emana. S?kle?aug?us??boli, bumbieres) sasmalcina ar virtuves kombaina, r?ves vai piesta pal?dz?bu. Gabali?u izm?riem j???tap 4-9 mm. P?c ?s proced?ras aug?i j?ievieto balt? plastik?ta spain??? ar ciei piegu?ou v?ku. Starp citu,spain?tim j???t tiei balt? kr???. Tas ir t???c, ka, saskaroties ar sk???m, kr?sa no spai?a var nok??t sul?.Aug?u masas apstr?deIepaz?simies ar diviem apstr?des veidiem. Izv?le ir atkar?ga no t?, k?dus aug?us J?s izmantojiet cietus(s?kle?aug?us) vai m?kstus (ogas un aug?i ar kauli?iem).??kle?aug?us (?boli, bumbieres, v??es) p?c sasmalcin?anas p?rlej ar 1-3 l ?dens ar 80?? temperat?ru.Tas m?kstina aug?u masu un neitraliz? enz?mus, kas atrodas aug?os, un kas izraisa sulas aptumoanos.Oblig?ti iev?rojiet ?dens un aug?u masas proporcijas. Aizveriet konteineri ar ciei piegu?ou v?ku unatdzes?jiet. Tas nepie?aus sk?bek?a piek?uvi (un t??? veid? saglab?s sulas kr?su) un norobeos dz?rienuno kni?iem.Process norit?s ?tr?k, ja atdzes?tajam mais?jumam pievienot prepar?tu Pektopolu. Tas satur t?duspaus enz?mus k? aug?i. Tie, savuk?rt, veicina sulas ?tr?ku izdal?anos un samazina ?idruma lip?gumu,?? d?? sulas izspieana norit lab?k. J?piez???, ka prepar?ts ir l?ts un taj? pa? laik?? ?oti efekt?vs.Zin?tnieki apgalvo, ka tas palielina sulas daudzumu l?dz 90%. 1-2 ml Pektopola pievienoana 10 kgaug?u masai vienk?ro sulas izdal?anos no mizi?as. Ta?u nep?rsniedziet prepar?ta normas, sekojietinstrukcijai, kas nor???ta uz iepakojuma.Enz?mu darb?bas laik? sulas temperat?rai j???t ap 25??. Pateicoties tiem izmain?s masas ne??stoo

da???u strukt?ra. Ieg??? sula ir vair?k pies?tin?ta, arom?tiska, lab?k saglab? savu kr?su. Da?u sulas varieg?t ar sieta pal?dz?bu, bet p???jo izmantojot presi.Apstr???jot ogas un aug?us ar kauli?iem, var rasties daas gr???bas. Kauli? oblig?ti j?iz?em, jo taj?atrodas glikoz?di, kas veido sp???gu indi. eit Jums lieti noder?s ier?ce kauli?u iz?emanai. Protams,izpild?t o proced?ru ar v?nog?m un j??og?m b?s sare????k, nek? ar persiku. No citas puses, kauli?uesam?ba var pa?trin?t sulas ieg?anas procesu.Rekomend?ts izmantot tr?s ?da tipa aug?u masas apstr?des tehnikas:? Masas r?gana (daas dienas),? Uzsild?ana,? Enz??? apstr?de.

Nav v?rts ?tri tikt va?? no aug?a mizi??m. Tas var laup?t v?nam gan skaistu kr?su, gan s?vu garu. Visaskr?sain?s substances un miecvielas atrodas tiei ogu mizi??s. T???c var droi atst?t mizi?u r?ganai uzda?m dien?m. Raugs aj? vid? vairojas ?oti ?tri, un masa k??st maz?k lip?ga. Sulas liel??? da?a tiekvienk?ri tecin?ta, bet p?rpalikumus izspie caur sietu.??s metodes papildus priekroc?ba ir enz?mu aktiv?an?s r?ganas laik?, kas veicina pekt?nu da??juiz??din?anu un izvadi. Tas atvieglo olbaltumvielu izdal?anu. K? J?s atcerieties, r?gana norit?s balt?plastik?ta spain???, kas ir aizv?rts ar v?ku. Lai nepie?autu infic?anu, mas? iejauc v?na raugu. Ieteicamspievienot ar? 1-2 ml Pektopola un 10 kg aug?u. Ferment?cija ilgst 3-5 dienas. P?c tam notecin?tu sulu??rlej balon?, pievienojot noteiktu daudzumu ?dens, cukura un ierauga. Tagad ir pien?cis laiks otrreiz?jai??ganai, kuras laik? balons j?aizver ar speci?lu caurul?ti.Aug?u masas r?gana ir ieteicama t?diem aug?iem un og?m k? mellenes, zemenes, kazenes, tum?s??nogas, upenes, pl?mes un ?iri.Aug?u masas r?gana ir ieteicama t???m og?m k? mellenes, zemenes, kazenes, tum?s v?nogas,upenes, pl?mes un ?iri.Sulu no mellen?m vai ?iriem ir viegl?k ieg?t, ja dau min?u garum? to masu uzsild?t l?dz 80??

temperat?rai. ? metode izraisa da??ju pekt?nu sadal?anos, olbaltumvielu koagul?ciju un pa?trinakr?svielu ekstrakciju.Pats vienk?r?kais un taj? pa? laik? ar? efekt?vs sulas ieg?anas pa??miens ir pekt?na enz?mu ietekme.Aug?u masas strukt?ras sadal?an?s ilgst tikai p?ris stundas. J?s variet izmantot Pektopolu. Tikai 2 mlprepar?ta pietiek tam, lai 25-40?? temperat??? sadal?tos liel??? 10 kg aug?u strukt?ras da?a.Dai speci?listi iesaka izsutin?t izejvielas tvaika katl?. Tvaika katls sast?v no trim konteineriem. Vid???groz? aug?i uzk?rst ar tvaiku un izdala sulu, kas ir at?aid?ts uz 15-20%. T? ir slikt?kas kvalit?tes, nek?izspieanas rezult??? ieg??? sula. Bet, no otr?s puses, tvaic?anas laik? t?s procents ir diezgan augsts,bet nogul?u saturs zem?ks, nek? sul?s no izspiestajiem aug?iem.Starp citu, aug?u apstr???anai var sagatavoties iepriek. T?, tos ir j?sasald? uz da?m dien?m. P?c tam??s daudz viegl?k sasmalcin?t aug?us vai ogas, un ar? sulas ekstrakcija nesag???s probl?mas. Ta?u ispa??miens neder darbam ar mea rozes un meroz?u aug?iem.Sulas filtr?ana (izspieana)Aug?u masa jau ir apstr???ta. P?riesim pie n?kam? etapa. Ieg?to sulu nepiecieams izlaist caur neilonasietu, kas ir izvietots piltuv?. Ja J?s pagaid?m neesiet ieg???jies o piederumu, izmantojiet parasto marli.Vienk?ri p?rkl?jiet ar to trauku, kur? tiks nolieta sula. Tagad izspieam masu, kas palika siet? (vai J?suizv???taj? trauk?). Protams, bez speci?la apr?kojuma to b?s gr?ti izdar?t. Parasti izmanto v?na presi(vis?rt?kie preu veidi ir pied???ti fotoatt???).

Prese (4-36 l.)

Ies?kum? aug?u masa j?ieliek a??? neilona maisi??, p?c tam j?ievieto koka ba?????, un, visbeidzot, j?berar ?muri?u (vai koka stampu). aj? laik? sula sapl?st iepriek sagatavotaj? trauk?. Nevajag steigties sulai j?pl?st l???m.??c pirm?s izspieanas aug?u mas? v?l ir diezgan daudz sulas, t???c to at?aida ar nelielu karst???densdaudzumu, samaisa, atst?j uz 3 stund?m, un tad atk?rtoti filtr?. Ja nav preses, J?s variet izmantot suluspiedi. Var ar? izspiest sulu ar rok?m audekla vai neilona maisi??. P?c tam is maisi? j?izmazg?,??nosusina un j?glab? saus? viet?. Neaizmirstiet, ka no da?diem aug?iem un og?m var ieg?t da?dusulas daudzumu. M?jas apst???os no 10 kg aug?u var ieg?t sekojou sulas daudzumu (litros):

?rk?ogas 5-7Persiks 5-6Saldie ?iri 5-6Mellenes 7-8Ceri?i 6-8Mea rozes aug?i 4-5Meroz?u aug?i 4-5Bumbieres 5-7?boli 6-7,5Kazenes 6-8Avenes 6-7Aprikozes 6,5-7,5Balt?s j??ogas 6,5-7,5Sarkan?s j??ogas 6-8Mea zemenes 6-7Pl?mes 5-6Mea pl?mes 4-5Zemenes 6-7,5Import???s v?nogas 6-8Viet???s v?nogas 6-7,5?iri 5,5-6,5Dz?rvenes 6-7

Sulas ievilkan?sUzreiz p?c izspieanas j??eras kl?t sulas r?ganas procesam. Tas ir ide?lais variants. Ja t?das iesp?jasnav, un Jums n?ksies glab?t gatavu sulu daas dienas, tad oblig?ti norobeojiet to no savva?as rauga,pel?juma un eti?a bakt?riju iedarb?bas, jo eti?a par???an?s sul? ir ?oti b?stama!Process notiek, iedarbojoties sk?beklim. T?, izveidojies spirts p?rtop par eti?a sk?bi, un sulai pievienojasasa gara un smara. P?c tam sulu praktiski nav iesp?jams gl?bt. Graujoa ir ar? sulas infic?an?s arskald?mu raugu, kur t?pat sadala sulu uz eti?a sk?bi.Lai izvair?tos no ?m nepatikan?m, sulu nepiecieams pasteriz?t vai sasald?t 20?? temperat???.Pal?dz?s ar? antiseptisko vielu pievienoana daudzum? 10 g uz 30-50 l sulas. V?na raugs, at?ir??? nosavva?as, ir ?oti notur?gi pret o substanci.

Sulas izp?te (nosl?guma etaps)??s esam non?kui pie p????? sulas apstr?des etapa. T???k sekos pats r?ganas process, bet pirms tammums j???rvar v?l tr?s pak?pieni, un tiei:? Sulas sk?buma noteikana un kori??ana,? Atbilstoa pasaldin?ana,? Ierauga pievienoana raugu pareizai att?st?bai un r?ganai.

Apskat?sim klasisku v?na izejvielu v?nogas. V?nogu, kas izaudz?ti silt? klimat?, sulai nav nepiecieamacukura pievienoana vai sk?buma kori??ana. Tas ?tri r?gst, bet alkohola saturs ??? v??? ir 8-11%. V?lvair?k, pasaldin?t v?nu, kur pagatavots no v?nogu ?irnes Vitis Vifinera, ir aizliegts ar likumdoanu, kasreglament? v?na raoanu.Lai izgatavotu stipr?ku un sald?ku v?nu tiek pielietotas daas vilt?bas. Piem?ram, raas iev?kanu s?ctikai ar pirmo salnu. Bet dareiz pielieto ar? v?nogu koncentr?tus.

??cij? v?nogu v??? iev?kana ir norm?la par???ba. Tam par labu ir dai argumenti. Aug?i tiek p?rkl?ti arpel?jumu Botritis cinerea, pateicoties kurai to mizi?a lab?k lai cauri gaisu. T??? veid?? ?dens da??jiiztvaic?jas no og?m. Uz t? r??ina sast?vs sabiez?. Visp?r Botritis cinerea rada daudz elementu, kasuzlabo v?na garu un smaru.Ta?u Latvijas m?ren? klimata nosac?jumos viss nav tik vienk?ri. Ja J?s ????t par v?na pamatu viet???s??nogas, neaizmirstiet pievienot sulai cukura s?rupu ar minim?lu ?dens daudzumu. Cukuru var aizvietot arroz???m. Bez tam, nevar?s iztikt bez ierauga. At?ir?ba starp v?nogu sulu un sulu no citiem aug?iem ircukura un sk?bju daudzum?. M?su klimatisk?s joslas aug?i ir vair?k sk?bi, nek? saldi. R?ganas laik?cukura saturs strauji samazin?sies, tas p?rv?rt?sies par spirtu, bet sk?bju satura izmai?as b?s niec?gas.Protams, nekas netrauc? Jums pam??in?t pagatavot sulu no natur?laj?m aug?u sul?m. Bet vai rezult?ts??s t? v?rts? Dz?riens b?s viegls, nenost???jies un, galvenais, sk?bs. Sal?dzin?jumam, v?ns no j??og?msatur ap 3% spirta un vair?k par 2% sk?bju, taj? pat laik? pa? v???kaj? v?nogu v??? 7% spirta unmaz?k par 1% sk?bju. Tom?r J?su sp?kos ir to labot. Nepiecieams tikai laikus pievienot cukuru unieraugu dabiskaj? j??ogu sul?. P?c r?ganas t? p?rv?rt?sies par ori?in?lu v?nu ar interesantu garu unarom?tu.Sulas sk?buma kori??ana.??na gara un nost???an?s ir tiei atkar?ga no sk?bju satura pak?pes sul?. V?nogu v?na kop?jo sk?bumapak?pi nosaka p?c v?nogu sk?bes daudzuma. T? sast?da 3,5-9 g/l. Savuk?rt aug?u v?nos domin???bolusk?be, kura nedr?kst p?rsniegt 4-9 g/l. Daudzos aug?os un og?s jau t? ir par daudz sk?bju, un aj?gad?jum? nav nepiecieams veikt sk?buma kori??anu. Tas neattiecas uz zemen?m, mea rozesaug?iem un da?m ?bolu ?irn?m. Da?du sulu sk?bju saturs ir pied???ts 2.tabul?.Ir ac?mredzams, ka sulas no j??og?m un ?rk?og?m ir oblig?ti j?at?aida. Ar ave?u, ?iru un kaze?usul?m viss nav tik stingri. Katr? gad?jum? svar?gi ir nep?raut p?r m?ru, jo tad at?aid?sies ne tikaisk?bes, bet ar? citi komponenti. Tas var padar?t v?nu par tuku un nenost???juos. Sulu var at?aid?tliel?kais 2 reiz?s.

2.tabula. Organisko sk?bju saturs 1 l sulas no da?diem aug?iem

Ja J?s esiet stingri ap??muies pagatavot v?nu no j??og?m, tad ?emiet v???, ka saska?? ar v?nadar?anas noteikumiem, mais?jumam j?satur ne maz?k par 50% t???s sulas. Bet ?emsim v???, ka tas ir

Aug?i Organisk?s sk?bes (g/l)Zemenes 10?rk?ogas 19Balt?s j??ogas 24Persiks 8Mellenes 10Saldie ?iri 4Dz?rvenes 21Upenes 24Bumbieres 3?boli 6-15Kazenes 11Avenes 15Pl?mes 10?iri 13

gatavots m?jas apst???os! Masu var at?aid?t vair?k vai sajaukt sk?bo j??ogu sulu ar ?bolu vai zeme?usul?m. Dareiz sk?buma mazin?anai tiek izmantota soda (kalcija karbon?ts).Sulas ar vid?jo sk?buma pak?pi (no aven?m, viet???m v?nog?m, ?iriem, ?bolu sk?????s ?irnes) tiekat?aid?tas ar ?deni proporcij? 0,2-0,5 g uz 1 l sulas. Tas attiecas ne tikai uz ?deni, bet ar? uz cukura??rupu. ?denim, bez aub?m, j???t ?oti labas kvalit?tes. P???k liels dzelzs un kalcija saturs ?idrum?negat?vi ietekm? v?na garu un kr?su, pie tam, tas apgr?tina olbaltumvielu atdal?anos.Dati no 2.tabulas ir visai aptuveni un attiecas uz nogatavotiem aug?iem. Ja J?s gribiet prec?zi noteiktsk?bju daudzumu, izmantojiet speci?lo ier?ci, bet, ja ir iesp?ja ??misko laboratoriju.Apl?kosim t?du piem?ru. Jums j?at?aida j??ogu sula un j?sajauc to ar ?bolu sulu. T?, j??ogu sula satur24 g sk?bju uz 1 l sulas, bet r?ganas rezult??? tiks ieg?ts v?ns, kas satur 10 g sk?bju uz 1 l sulas. Sulasat?aid?anas pak?pe b?s 24 : 10 = 2,4. Tas noz???, ka katram sulas litram j?pievieno 1,4 l ?dens vaicukura s?rupa, bet sulas beigu apjoms b?s 2,4 l. Lai mazin?tu ?dens daudzumu, var sajaukt to ar ?bolusulu (sk?bums 6 g/l). Ieg?stam vienk?ru formulu:1 l j??ogu sulas + 1 l ?dens + 1 l ?bolu sulas = 3 l mais?juma ar kop?jo sk?bumu 24 g + 6 g = 30 g;??????di 1 l mais?juma b?s 10 g sk?bju.

Vair?k pieredz?juiem v?ndariem var ieteikt sekojoas sk?bju mazin?anas metodes:Sodas (kalcija karbon?ta) pievienoana. Rezult??? citronsk?be k??st par ??stoo savienojumu (processnorit augst? temperat??? un ir aktu?ls ne vis?m sul?m).Redkwaswino prepar?ta pievienoana.Iepriek?ja r?gana ar skald?mu raugu Schizosaccharomyces pombe (? darb?ba netiek izpild?ta ?bolusul?m).

Raugu att?st?bai ir svar?gs ar? pH l?menis. Tam j???t liel?kam par 3,2, jo pH esot zem?kam par 3,0,??ganas pal?nin?ties.Sulas pasaldin?ana

Cik zin?ms, Latvijas viet?jie aug?i un ogas nav tik saldi k? dienvideiropas aug?i. Mazais cukura daudzumsne?auj pagatavot no tiem v?nu ar 9-18% stiprumu, t???c sula ir j?at?aida, un v?ns paliks v?l sk???ks.Parasti sul?m pievieno cukurozi (baltais cukurs). eit ir svar?gi nesajaukt proporcijas! Pateicotiesraugam notiek cukura r?gana (k? no aug?iem, t? ar? no pievienot?), kuras rezult??? rodas spirts. T?, v?nastiprums ir atkar?gs tiei no cukura daudzuma.No 1 kg cukura izn?k vid?ji 0,6 l spirta, t.i., lai ieg?tu 1 l spirta ir nepiecieami 1,7 kg cukura. Sulai, nokuras pagatavo vieglo 9% v?nu (90 g spirta uz 1 l v?na) j?satur cukurs ??? apm???: 90 * 1,7 = 153 g/l.Galda v?ns ar 13% spirtu tiek gatavots no sulas ar cukura l?meni 130 * 1,7 = 221 g/l. Bet desertv?nam(17% spirta) cukura l?menis sul? ir 170 * 1,7 = 289 g/l.is cukura apr??ins attiecas tikai uz to apjomu, no kura san?k spirts. eit m?s ne????m v??? cukuru,kur paliek v??? t? saldajai garai.

Cukura procentu?lo saturu var viegl?k un ?tr?k noteikt ar areometra pal?dz?bu. ?s ier?ces garums ir 30cm, tas ir saaurin?ts lejas da??. No augas atrodas m?rskala. Papildin?jums ier?cei ir plata m??ene vaicilindrs, kur? ielej p???mo ?idrumu.

????jumus veic ??? k?rt???:1. Svaigi spiesto filtr?to sulu ielej m?rcilindr? vai plat? m??en?, piepildot l?dz 2/3 trauka,2. Areometru pamaz?m iegremd? ?idrum?. ?oti svar?gi, lai aj? moment? tas neskartu trauka

sienas vai dibenu,3. P?c iegremd?anas tiek nolas?ts rezult?ts.4. Atcerieties, ka m???anas laik? sulai j?sasniedz 20?? temperat?ra. Tad areometra b?s prec?zi.

Cukura daudzums aug?u sul?s ir pied???ts 3.tabul?.

3.tabula. Cukura saturs 1 l sulas no da?diem aug?iemAug?i Cukura saturs (g/l)?rk?ogas 70Mellenes 55Sarkan?s j??ogas 70Bumbieres 100?boli 100Kazenes 60Avenes 55?iri 100Upenes 85Balt?s j??ogas 70Mea zemenes 60Dzelten?s pl?mes 90Zemenes 45Tum?s pl?mes 100??nogas 155

Sul? ir ar? citas ??sto?s vielas bezcukura (ekstrakt???s). To daudzums ir 4%. Areometrs r?da mumsvisu to vielu summu, kas ir iz??din?ti sul?. Pie?emsim, ka noteiktas sulas r???jums uz m?rskalas ir 15vien?bas. Tas noz???, ka 100g sulas atrodas 15% ??stoo vielu. Mums ir zin?ms, ka no tiem 4% irekstrakt?vi. T?tad cukura daudzums ir 11%.Apl?kosim sulai nepiecieam? cukura daudzuma apr??ina piem?ru:Pie?emsim, ka mums ir 6 l ?iru sulas, kas satur 11% cukura (areometrs uzr???ja atz?mi 15). M?s gribasieg?t v?nu ar stiprumu 13% un ar 4% atliku? cukura (neferment???) lai pie?irtu v?nam saldu garu.

Atbilstoi 2.tabulas datiem, ?iru sula satur 13 g sk?bju 1 l. Ja gad?jum? tiek pl?nots pagatavot galda??nu, kas satur ap 8 g sk?bju litr?, at?aid?ana j?veic proporcij?s 13 : 8 = 1,6. P?c tam uz katru sulas litru??pievieno 0,6 l cukura s?rupa. Ir zin?ms, ka 1 l spirta san?k no 1,7 kg cukura.Bet tagad piev?rs?simies matem?tikai. Cukura daudzums, kas nepiecieams, lai ieg?tu 13% spirta saturu(130 g spirta litr?), ir 130 * 1,7 = 221 g/l. ?emot v??? at?aid?anu, cukura daudzumam uz 1,6 l j???t 1,6 *221 g = 354 g. No ? skait?a at?emsim to cukura daudzumu, kas ir 1 l sulas, t.i., 110 g/l. Kopum? cukuradaudzums, k?du nepiecieams pievienot sulai ir: 354 g 110 g = 224 g.No iem apr??iniem izriet, ka 1 l ?iru sulas j?pievieno 224 g cukura un ?deni, lai kop?jais apjoms b?ru1,6 l ?idruma. Piez???sim, ka 224 g cukura palielina ?idruma apjomu par 224 g * 0,6 = 144 ml. Tasnoz???, ka ?dens daudzums, ar kuru j?at?aida katru sulas litru, ir 600 ml 144 ml = 456 ml.

??, pamatkomponentu proporcij?m j???t sekojo?m:?? ?iru sula 6 l? Cukurs 1,46 kg?? ?dens - 2,74 l? Mais?juma kop?jais apjoms ir 10,2 l.

Sagatavojot sulu r?ganai, atcerieties, ka cukura daudzums nedr?kst p?rsniegt 20%. Tas j?pievienopak?peniski, div?s vai trij?s da??s, ar dau dienu starplaiku.Atgriez?simies pie m?su piem?ra:10,2 l sast?va ir 1,46 kg cukura, kas ir pievienots un 6 * 110 g = 660 g (0,66 kg) dabiska (no aug?iem).??pat m?s gribam, lai v??? paliktu 4% nenoferment??? cukura sald?s garas pie?iranai. Tas noz???, kamums j?pievieno sulai v?l papildus 40g * 10,2 l = 408g (0,41 kg) cukura, t?tad kop?jais cukura daudzumsmais?jum? ir 1,46 kg + 0,66 kg + 0,41 kg = 2,53 kg. Procentu?laj? attiec??? cukura daudzums mais?jum?ir 2,53 : 10,2 * 100% = 24,8 %, kas ir vair?k, nek? nepiecieams. Lai to izlabotu, j?pievieno 1,5 kg cukura??ganas s?kum?, p?c 5-6 dien?m v?l 0,5 kg cukura, bet p???jo p?c 12-15 dien?m.

ie apr??ini, kaut ar? ir nepiecieami, bet tom?r ir pietiekami sare??ti v?ndariem-ies???jiem, t???ciesak?m Jums piev?rst uzman?bu pieejam?m v?na recept?m.

Ieraugs??s esam non?kui l?dz sulas izp?tes p????? etapa. Sk?bums jau ir kori??ts, nepiecieamais cukuradaudzums pievienots. Atlicis tikai tikt skaidr??? ar ieraugu.

Etil?s r?ganas process norit pateicoties ?paiem mikroorganismiem, un tiei v?na raugam. T?pareizajai att?st?bai ferment?taj? sul?, ir nepiecieams cukurs un da?di savienojumi, kas satur azotu,fosforu, makro- un mikroelementus, vitam?nus. Viet?jos aug?os un og?s tr?kst o savienojumu. T? ir ?staprobl?ma sul?m ar augstu sk?buma pak?pi. Par t?s risin?jumu ar? ir ierauga pievienoana v?na raugam.

Pateicoties ieraugam tiks sasniegts:? Rauga atbilstoa att?st?ba,?? ?tra r?gana,? Pilna r?gana,? Augsts spirta saturs.

Bez ierauga v?ns b?s viegls un maz?k not???jies, nevar?s izvair?ties no s???de?raa smaras.Ir izstr???tas daas ierauga receptes:

Ieraugs Nr. 1. (tiek p?rdots ar nosaukumu Ieraugs v?na raugam). Tas ir miner?lais ieraugs. T? galven?sast?vda?a ir fosfors. To j?pievieno daudzum? 3-5 g uz 10 l mais?juma.

Ieraugs Nr. 2. (tiek p?rdots ar nosaukumu Ieraugs v?na raugam ar B1 vitam?nu). Iz?emot fosforu, tassatur B1 vitam?nu un dekstr?nus. Tiek pievienots daudzum? 5 g uz 10 l mais?juma. B1 vitam?ns stimul?raugu auganu un ir sp???gs r?ganas aktiv???js. B1 vitam?na doze ir 5 mg uz 10 l mais?juma.

Ieraugs Nr. 3. (tiek p?rdots ar nosaukumu Ieraugs v?na raugam kombi). Iz?emot fosforu un B1vitam?nu, tas satur rauga ?nu sieni?u prepar?tus. Tie tiek izmantoti ieraugam, un ar? absorb? elementus,kas aizkav? r?ganu. o ieraugu izmanto daudzum? 3 g/l.

??jas apst???os b?tu lab?k izmantot ieraugus Nr.1 un Nr.2, jo ne vienm?r var iepriek noteiktsavienojuma tipu pareizai rauga att?st?bai. Ieraugs Nr.3 b?s vajadz?gs gad?jum?, ja b?s k?das probl?masar r?ganu.Profesion??i iesaka pievienot ieraugu trij?s da??s. Pirmo da?u ferment?cijas s?kum?, otro p?c 3-5dien?m, treo p?c 10 dien?m no r?ganas uzs?kanas momenta. Rauga att?st?bai ir svar?ga t?dusavienojumu esam?ba sul?, kas satur k?liju, magniju, kalciju un s?ru. ie elementi ir aug?os, ta?u tos varieg?t ar? no ?dens, ar kuru tika at?aid?ta sula.

Rauga piedevas pagatavoana??ru v?na raugu J?s variet ieg???ties d?rzniec?bas pre?u veikalos. Past?v tr?s v?na rauga veidi, kaspagatavoti p?c da???m tehnolo?ij?m:? Raugs ?idrum? (rauga ?nas ir apstr???tas ar speci?lu aizsarg?idrumu), daudzums 20 ml,? Sausais raugs (mobiliz?ts aug?u pulver?), daudzums 5 g,? Sausais import?tais raugs, daudzums 5 g.

Apl?kosim pirmo un otro veidus. Pirms pielikt t?du raugu balon?, 2-3 dienas iepriek, tos nepiecieamsat?aid?t ar 0,5 l sulas. T? ar? ir rauga piedevas pagatavoana.

Recepte ir vienk?ra. 1 l pudel? ielej 150 ml sulas vai ievieto ap 200 g sasmalcin?tu aug?u, no kuriem tikspagatavots v?ns. P?c tam pievieno 250-300 ml ?dens, 2 karotes cukura un daus rauga piedevaskrist?lus. Pudeli aizver ar vates aizb?zni un ievieto ar ?deni piepild??? trauk?. Tur t? pasteriz?jas 30min?u garum?. P?c atdzes?anas pudel? ielej raugu. Sula ar raugu glab?jas 48 stundas 26??temperat???.

Jau p?c vienas diennakts ?idrum? par???sies tieva pl?ve. Otraj? dien?, sk?bek?a izdal?an?s d??,putoana pastiprin?sies. Pien?cis laiks ieliet raugu balon? ar sulu. ?das rauga piedevas Jums pietiks20-25 l sulas.

Neapaub?mi, rauga piedevu nepiecieams gatavot sterilos apst???os, t??? trauk?. Neizmantojiet pudeles,kur?s atrad?s piens.

????ku rauga piedevas pagatavoanas pl?nu skatieties sh???.

Pareiz? rauga izv?le ir tiei atkar?ga no izejviel?m, v?na v?lam? stipruma un garas ?patn???m. V?narauga atbilst?bu da?du aug?u sul?m J?s atrad?siet 1.tabul?.

Atgriez?simies pie tre? v?na raugu veida sausais import?tais raugs. Raot?ji garant?, ka vi?u produktsneprasa aktiv?anu, ta?u daudzi v?ndari iesaka pirms pievienot raugu sulai, samais?t raugu ar nelieludaudzumu ?dens 30?? temperat??? un ?aut ievilkties 15 min?tes. is process saucas rehidr?cija. Tas irnepiecieams, jo rauga aktiv?ana veicina r?ganu.

Starp citu, atv?rtu paci?u ar import?tu raugu j?izlieto p?c iesp?jas ?tr?k. To efekt?vai darb?bainepiecieams aktiv???js (prepar?ts, kas pagatavots no ?nu sieni??m). Atcerieties, ka nepareiziizmantojot sauso import?to raugu, v?nam var par???ties specifiska piegara.

Ferment?cijas processBeidzot m?s non???m pie r?ganas procesa (ferment?cijas).

Pareizi at?aid?tu un pasaldin?tu aug?u sulu ielejam balon?, pie kam 1/5 trauka j?paliek nepiepild?tai.??idrumam pievienojam svaigi gatavotu, stipri ferment?juo v?na raugu. T? tiek palaists un stimul?ts??ganas process.

Pirm?s divas r?ganas dienas norit balon?, kas ir aizv?rts ar vates aizb?zni, bet ne ar caurul?ti r?ganai.????c? Vates aizb?znis pal?dz rauga att?st?bai. Tiei caur to sk?beklis non?k balon?, un t? ar? kav?bakt?riju iek??anu.

Pirmaj?s r?ganas dien?s balonu nepiecieams periodiski sakrat?t.

Sakrat?ana ir nepiecieama:? Rauga viendab???kai izvietoanai mais?jum?,? Lai atviegloti atdz?vinou elementu un sk?bek?a iek?uvi ???s,? Rauga ?nu ?tr?kai atdal?anai.

??c div?m dien?m balons j?aizver ar plastik?ta kor?i ar caurul?ti r?ganai. Caurul?te rada praktiskihidrauliski nosl?ganu, t.i., izmanto ?idruma spiedienu un ierobeo gaisa piek?uvi sulai. P?rdoan? irasto?u da?du izm?ru plastik?ta kor?i. Tas ?auj aizkor??t balonus ar tilpumu no 3 l?dz 55 l.??ndari-ies???ji var veikt r?ganu plastik?ta konteineros. Tie ir l???ki, tos ir viegl?k un vienk?r?k mazg?t.??da konteinera kor?? ir atvere, kur? var ievietot caurul?ti r?ganai.??ganas galvenie pamatparametri:? Cukura saturs ne maz?k par 20%,? Temperat?ra 20-26??,? Miecvielu saturs 2 g/l,? Sk?buma pak?pe zem?ka par 1,2%.

??ganas procesu var sadal?t trijos etapos. Pirmais ilgst 2-3 dienas. aj? laik? raugs akt?vi vairojas(balonu var aizv?rt ar vates aizb?zni). Otrais etaps tas ir intens???s r?ganas laiks, kad veidojas spirts.Tas aiz?em daus desmitus dienu. Balonu aizver ar kor?i ar r?ganas caurul?ti. aj? etap? pievieno??kamo cukura un rauga piedevu porciju. Izdal?s liels daudzums og?sk???s g?zes, bet sulas virsmunokl?j putas. Proces? ?idrums izdala daudz siltuma, t???c t? temperat?ra nedr?kst p?rsniegt 28??temperat?ru, cit?di raugs var aiziet boj?. P????? r?ganas ned??? no sulas ?oti viegli var atdal?tolbaltumvielas, balona diben? veidojas raugu nogulsne, intens?vi izdal?s g?ze. Tre? etapa laik?og?sk???s g?zes izdale samazin?s. Raugs turpina nogulsn?ties balona diben?. Temperat?ru uztur 20-23?? robe?s. P?c 5-8 ned???m v?nu var nepiecieams noliet. R?kojieties uzman?gi, jo rauga nogulsne

nedr?kst non?kt trauk?, tas saboj?s v?na garu.Izgatavojot v?nu no viet?jiem aug?iem un og?m, kas satur daudz pekt?nu, r?ganas procesam j?noritaug?u mas?, k? ir aprakst?ts 11.noda??.Daas dienas p?c aug?u iev?kanas, izspiediet no tiem sulu un atst?jiet r?gt. Dai v?ndari iesakanodroin?t aug?u masas r?ganu p?ris ned??u laik?. P?c ?idruma tecin?anas v?nu atst?j balon? gal?gaiferment?cijai un filtr?anai. Izspieot sulu, past?v risks, ka t? infic?sies ar savva?as raugu un bakt?rij?m.Lai izvair?tos no t?, pievienojiet sulai s?rsk?bo k?liju daudzum? 2 g uz 10 kg aug?u masas. Tas nogalinabakt?rijas, nov?r sk?bekli un filtr? mikrofloru r?ganas laik?.Noteikt alkohola procentu ieg?taj? v??? b?s diezgan sare??ti, jo spirta noteikana ar alkometru naviesp?jama. Ier?ces r?????jiem trauc? cukurs, sk?bes un miecvielas, kas atrodas v???. Ta?u ne viss irzaud?ts! M???jumus var veikt ar? ar cukura m?????ja pal?dz?bu, tam Jums b?s nepiecieamas:? Piez?mes par pievienot? cukura daudzumu,? Cukura m?????ja r???jumi r?ganas s?kum?,? Cukura m?????ja r???jumi p?c r?ganas beig?m.

Ja Jums jau ir ie dati un pati ier?ce, J?s var?siet noteikt spirta daudzumu v???, izmantojot tabulurokasgr?matas pielikum?.

??na p?rlieana?? var raksturot r?ganas beigas? Piev?rsiet uzman?bu sekojo?m paz???m. Balona diben? par???srauga nogulsne, og?sk??? g?ze p?rst?j izdal?ties, bet olbaltumvielas ir atdal?tas. aj? etap? veic pirmo??na nolieanu. Tas pras?s no Jums lielu akur?tumu, jo nokri?os paliek t? saucamais miruais raugs. T?sadal?an?s pie?irs v?nam nepat?kamu piegaru.Vieglos v?nus nepiecieams noliet ?tri, ?pai, ja r?gana norit?ja augst? temperat???. Pret??? gad?jum?

dz?riens var k??t du??ains un izmain?t kr?su.Pirmajai v?na nolieanai j?notiek:? 3.-5.ned??? vieglajiem v?niem,? 4.-8. ned??? galda v?niem,? 8.-12.ned??? desertv?niem.

Piev?rs?simies praksei. Balonu ar v?nu uzman?gi liek uz galda. Uzmaniet, lai ?idrums nesajauktos arnogulsn?m. Zem t? novieto r???gi nomazg?tu trauku, kur? satec?s v?ns. Trauka izm?riem j???t nedaudzmaz?kiem, nek? balona izm?riem. Traukus savieno ar speci?lu ??teni, kuru var nopirkt d?rza piederumuveikalos un daos lielveikalos.

Vis?m darb???m j?notiek t?????, jo v?ns v?l ir jauns un var viegli infic?ties. aj? laik? J?s variet nogarotdz?rienu un, nepiecieam?bas gad?jum?, labot kaut ko (piem?ram, pievienot cukuru, medu vai citu aug?usulu).

??c pirm?s nolieanas v?nu atkal j?ielej balon?, j?aizver ar kor?i ar caurul?ti r?ganai un j?atst?j 20Ctemperat??? uz 1-2 m?neiem. T? ir t.s. otr? ferment?cija. aj? etap? spirta pieaugums nav liels, v?nagara k??st maig?ka, par???s ?pas arom?ts.

??c 1-2 m?neiem veicam atk?rtotu nolieanu. V?nu var atst?t sl?gt? balon?, ozola muc? vai ar? izlietpudel?s. Desertv?ni j?nolej tr?sreiz, otro reizi p?c seiem m?neiem, bet treo p?c gada.

??na nobrieana, ievilkan?s??c otr?s nolieanas v?nam v?l nepiem?t notur?ga smara. Lai to ieg?tu, v?nam j?nobriest.

??na arom?ts ir vesela smaru kompoz?cija, kas ieg?ta no:? Izmantotajiem aug?iem,? Substanc?m, kas rad?s r?ganas laik?,? Savienojumiem, kas rodas ievilkan?s laik?.

Paas svar???kas izmai?as v??? notiek nobrieanas laik?, pateicoties pl?denai piepild?anai ar sk?bekli.Tas non?k v??? nolieanas un p?rlieanas laik?, ta?u O2 ??rpalikums var kait?t dz?rienam.

Atkar??? no v?na veida, jau p?c otr?s nolieanas at?iras t? nobrieanas un ievilkan?s laiks. T?, vieglos??nus, kas satur maz?k par 10% spirta, var degust?t jau p?c 2-3 m?neiem. Ja tos notur?t p???k ilgi,gara saboj?sies. Viegls alkoholisks dz?riens var viegli infic?ties, t???c tas j?tur trauk?, kas apstr???ts ar?pau s?ru.

Vieglos ?bolu v?nus glab? gada garum?, galda v?nus maz?kais pusgadu (bet lab?k 1-1,5 gadu).Desertv?ni nobriest visilg?k 2-3 gadus.

??rlieanas laik? v?nu nepiecieams labi izv?din?t. Kontakts ar sk?bekli nodroin?s pareizu dz?rienanobrieanu. Sausie un pussausie v?ni b?tu j?glab? 5-12C temperat???, sald?kus 8-15C temperat???.

??nam j?briest tum? saus? telp?, stikla balonos vai muc?s. Ide?lais variants b?tu ozola mucas. Koks laicauri nepiecieamo sk?bek?a daudzumu, kas veicina v?na pat?kamu arom?tu.

??nu atst?j ievilkanai t????, lai nogulsn?tos ne??stoas da???as. T??? gad?jum? pudel?s neb?snogul?u. Zin?ms, ka sula nodod v?nam t?dus elementus k? miecvielas, kr?svielas, polisahar?di, pekt?niun olbaltumvielas. Nogulsnes atdala p?rlieanas laik?.

Lai pa?trin?tu nobrieanas procesu, v?na raoan? pielieto speci?las proced?ras. T?s ir balst?tas vai nuuz v?na atdzes?anu, vai ar?, otr?di, uzsild?anu. V?na atdzes?ana l?dz -4C temperat?rai iedarbinakoloid?lo substan?u vair?kumu, taj? skait? olbaltumvielas un v?nogu sk?bes. To var veiksm?gi izmantot??jas v?na dar?an?.

??na uzsild?ana biei tiek praktiz?ta Sp?nij? un Portug???. Tas tiek apz???ta ar terminiem maderiz?cija,portv???ana un diferment?cija.Klasisk? maderiz?cija. V?nam j?nost?vas ozola muc? saules stipri uzsild?taj? telp?. Atkar??? notehnolo?ij?m, uzsild?anas temperat?ra ir no 40 l?dz 65C, laiks no 3 l?dz 6 m?neiem. Sk?bek?adaudzums ir ierobeots. Maderiz?cijas laik? veidojas arom?tisk?s vielas un norit v?na neenz???snobr?nin?anas reakcija. Veidojoies melan?di papildina v?na ?pau garu un smaru.

Portv???ana. V?nu uzsilda 2-3 m?neu garum? 55-65C temperat??? bez sk?bek?a piek??anas.

Diferment?cija. T? ir savdab?ga papildu r?gana. Process norit paaugstin??? temperat???, iejaucot ?pauraugu. is raugs oksid? etilu, k? rezult??? san?k arom?tisk?s vielas.

??s variet pa?trin?t v?na nobrieanu ar ??misku metou pal?dz?bu. Stiprajam saldajam sarkanv?namieteicams pievienot 3-procent?gu oksid?tu ?deni (3-5 pilieni uz 1 l v?na). P?c tam dz?riens r???gi????rmaisa. Efekts izpaud?sies jau p?c m?nea.

Filtr?ana, olbaltumvielu un citu v?nam nelabv???gu substan?uno?emana

Iepriek???s noda??s biei tika piemin?ta nepiecieam?ba atdal?t olbaltumvielas no v?na. Piev?rs?simuzman?bu im momentam.

Visp?r olbaltumvielas paz?d no v?na t? r?ganas laik?, ta?u nereti p?c otr?s p?rlieanas m?s paman?m,ka process nav beidzies, un dz?rien? v?l atrodas ? substance. Tas var notikt ar v?nu no ?boliem,?rk?og?m vai pl???m. Olbaltumvielas var palikt ar? t??? gad?jum?, ja v?na rauga viet? J?s izmantoj?tsavva?as raugu vai raugu cepanai.

??na sadu??oanos provoc?:? Kr?svielas, miecvielas, miec?j-olbaltumu substances,? Olbaltumvielas,? Polisahar?di,? Met?la joni (?pai dzelzs vai vara),? Krist?liskie savienojumi.

??atz???, ka olbaltumvielu sadu??oan?s un krist?lisk?s nogulsnes ir rakstur?gas v?nogu v?niem, betpolisahar?di ?bolu v?niem. Miecvielu un kr?svielu p?rpalikums ir tipisks sarkanv?niem.Liela noz?me ir o substan?u iz??din?anas proporcij?m. T?, esot miecvielu p?rpalikumam, ?tr?kiztvaic?jas miec?j-olbaltumu vielas un pekt?ni.Dak?rt pietiek nofiltr?t v?nu, t.i. p?rliet to caur piltuvi, kas nokl?ta ar t?ru audeklu vai flaneli. T?pat J?svariet nopirkt speci?lu vienk?ru ier?ci v?nu filtr?anai. Taj? parasti tiek izmantota gravit?cija un

elektriskais spriegums.Ja Jums tom?r neizdev?s piln??? att???t v?nu par p?c filtr?anas, izmantojiet elat?nu un ??rsk?bi.??rsk?be (miecviela) noder?s gad?jumos, kad v?ns k?uvis du??ains olbaltumvielu d??. Un, otr?di, atdal?tsadu??ojumu, kuru izrais?ja miecvielas, pal?dz?s elat?ns (olbaltumviela). No sadu??oan?s, kuru rad?jamet?li, atbr?vos k?lija ferrocian?ds.Olbaltumvielu atdal?anas proces? nav nek? sare??ta. Taj? piedal?s, piem?ram, adsorbcija, substan?uar pret?jiem l?di?iem pievilkan?s utt. Du??ain? v??? ievada smag?s da???as. T?s pievelk viegl?s (kurasrada sadu??ojumu) un nolai t?s diben?. Galvenais ir iev?rot m?ru, pielietot l?dzekli olbaltumvieluatdal?anai stingri noteikt? daudzum?! Sadu??oan?s pazud?s, kad iest?sies l?dzsvars starp konkr?tosubstan?u saturu v???. J?s uzreiz paman?siet rezult?tu v?ns k??s caursp???gs, bet, ja ar o l?dzekli??raut p?ri par m?ru, tad sadu??ojums k??s v?l biez?ks.

??rdoan? ir tr?s l?dzek?i olbaltumvielu atdal?anai m?jas apst???os:

Klarowin (benton?ts),??elklar (elat?ns + krama sk?be)??elklar 2 (elat?ns + krama sk?be + benton?ts).

dzidrin???js v?nam Klarowin

elat?na dzidrin???js

Mais?jumiem ir pievienotas lietoanas instrukcijas.

??k, daas piez?mes par sadu??ojumiem un to likvid?cijas t?mu:sadu??ojumi, kuri rad?s d?? kr?sviel?m, miecviel?m un miec?j-kr?so?m substanc?m, ir virspus?ji unpiedien tikai sarkanv?nam. Liel??? da?a o savienojumu paz?d r?ganas laik?. N?kam? to nogulsn?an?skait? oksid?anai un kondens?anai ievilkan?s laik?. Likvid?t ?du sadu??oanos var, atdzes?jot v?nu??dz -5C vai atdalot olbaltumvielas ar elat?na vai elat?na un krama sk?bes pal?dz?bu.Starp citu, t??? gad?jum? tiek izmantots elat?ns ar oksid?anas pak?pi 50-120 p?c Bl?ma (Bloom)skalas. Tas rada v??? papildus l?di?u, apvienojoties ar piel???tiem kolo?diem, kas izraisa to likvid?anu.Atcerieties, ka elat?na p?rm???ga lietoana var izprovoc?t sadu??ojuma par???anos. T???c elat?ns arkrama sk?bi eit der lab?k. Sadu??ojumi, kurus izrais?ja olbaltumvielu substances, bie?k rodas v?nogu??nos un medus dz?rienos. Olbaltumvielas var apvienoties ar miecviel?m un met?liem. ??? gad?jum?pal?dz?s benton?ts (m?ls). ??stot ?den?, tas palielin?s izm?ros. Tas ir ?pai aktu?ls, ja v?na sk?bumapak?pe ir augsta, bet miecvielu ir sal?dzinoi maz. Prepar?tu izmanto attiec??? 10 g uz 10 l v?na. Efektuno t? var?s nov?rt?t jau p?c da?m dien?m.Gad?jum?, ja sadu??ojumus izrais?ja miecvielas, kr?svielas vai olbaltumvielas, k? ar? tad, kad ir gr?ti

nov?rt?t sadu??ojuma tipu, izmanto elat?na, krama sk?bes un benton?ta kombin?ciju.??nogu v?nos var par???ties krist?liskas nogulsnes. o sadu??ojumu galven? sast?vda?a ir t.s. v?naakme?i. Tos iesp?jams izn?cin?t, atdzes?jot v?nu l?dz 5C temperat?rai.Sadu??ojumi no polisahar?du p?rpalikuma ir rakstur?gi ?bolu v?niem. Ja sulas pagatavoanas laik? J?sizmantoj?t Pektopolu, sadu??ojums neveidosies. Ja n?, tad pievienojiet l?dzekli jau p?c sadu??oan?s.is prepar?ts satur enz?mus, kas izraisa pekt?nu un cietes hidrol?zi. Atbr?voties no olbaltumviel?m var ar?ar aktiv?to og?u pal?dz?bu. Ta?u tas atdala ar? kr?svielu un garas substan?u da?u. P?rdoan? ir diviaktiv?to og?u veidi G tips (garas substan?u adsorbcijai) un B tips (miecvielu un kr?svieluapvienoanai). Ogles var atbr?vot v?nu no nepat?kamas piegaras. Ja tiek izmantoti ar? citi l?dzek?iolbaltumvielu atdal?anai, tas aktiv???s ogles pievieno paos pirmos, v???k benton?tu vai elat?nu arkrama sk?bi.Met?lu (galvenok?rt dzelzs) izrais?tu sadu??ojumu likvid?anai tiek izmantoti k?lija ferrocian?ds unne??stoie s??i. os l?dzek?us nav ieteicams izmantot m?jas v?na dar?an?, t???c centieties izmantotaug?us, kas izaudz?ti augsn? bez met?liem.

Degust?cija divos etaposPat p?c r?ganas, filtr?anas un olbaltumvielu atdal?anas v?nam joproj?m nav harmoniskas garas unarom?ta. ?s ?pa?bas par???s tikai ievilkan?s laik?. Dz?riena kvalit?ti tiei ietekm? uztur?anasnosac?jumi: temperat?ra, mitrums, gaismas piek?uve. Vislab?k ir glab?t v?nu 9-12C temperat???.Jau senatn? v?ndari bag?tin?ja v?na garu ar biu medu, ?????m v???m, safr?nu, v?rmeli, kalmi un cit?mgarviel?m. odien laba dz?riena pagatavoanai nepiecieama degust?cija, kas norit divos etapos:da?du v?nu sajaukana, lai ieg?tu dz?rienu ar ?pa?m arom?ta un garas ?pa???m;garas kori??ana ar cukura, medus, karameles, arom?tisko esen?u, spirta pal?dz?bu.Te b?s dai v?nu sajaukanas piem?ri:

? Sk?bos v?nus no j??og?m var apvienot ar ?bolu, zeme?u un bumbieru v?niem,? Interesanta kompoz?cija san?k no ogu v?na sajaukana ar ?iru v?nu,?? ?rk?ogu v?nu var sajaukt ar ?bolu, j??ogu vai zeme?u v?niem.

Sajauktais v?ns j?atst?j ievilkties vismaz uz 1-2 m?neiem.Otrais degust?cijas etaps ir t.s. v?na garas kori??ana, kura komponentiem (spirts, cukurs, sk?bes,arom?tisk?s substances) j???t vien???s proporcij?s. Neraugoties uz p???m un apr??iniem, biei vien v?nagara at?iras no v?ndara iecer???s. To var ietekm?t daudzi faktori: ?paa aug?u ?irne; nepiem?rotatemperat?ra telp?, kur? glab???s v?ns; olbaltumvielu nogulsnes utt.Tiei ievilkan?s periods ir ?stais laiks labot visas pie?aut?s k??das. Piem?ram, v?nu var pasaldin?t,izmain?t t? kr?su un arom?tu, kori??t sk?buma pak?pi. is process priec???stu v?ndari t?pat k? rezult?ts,jo tagad viss ir J?su rok?s, un ir atkar?gs tikai no J?su garas ieradumiem. Vispirms der?tupaeksperiment?t ar nelielu v?na daudzumu (piem?ram, 0,5 l). Tas pal?dz?s Jums piemekl?t pareizuelementu daudzumu, lai v???k pievienotu to visam dz?rienam.Ja v?ns ?it?s Jums nepietiekami salds, pievienojiet tam cukuru vai medu. Bet, ja dz?riens ir par v?ju,izmantojiet spirtu. V?ns k??s stipr?ks un saus?ks. 1% j?pievieno 12 ml 95% spirta uz 1 l v?na. Lai kori??tusk?buma pak?pi, saldo v?nu sajauc ar sk?bo, un otr?di.Karamele pie?ir skaistu kr?su baltv?nam. T?s daudzumu nosaka 0,5 l v?nam. Lai ieg?tu da?dus kr?saston?jumus, sarkanv?nam var pievienot melle?u, ceri?u vai upe?u v?nu. Ja t? nav pie rokas, izmantojiet?iru vai aroniju sulu. Bag?tin?t v?na arom?tu var ar roz??u, riekstu, ceri?u un krustnagli?u esenc?m.??pat noder?s mais?jumi no vermuta.

??na izlieana pudel?s??ns ir gatavs izlieanai pudel?s. Iesak?m izmantot t?ras pudeles no tum? stikla. Traukus var dezinfic?tar spirtu vai 2%-3% s?rsk?bo k?liju (20-30 g uz 1 l ?dens).

Atcerieties, k? J?s p?rl???t v?nu ar ??tenes pal?dz?bu p?c pirm?s r?ganas. V?na izlieana pudel?s notiek??pat. Neaizmirstiet izmazg?t ??teni ar 70%spirtu. Tagad j?aizpilda l?dz mal?m pudeles, kas irparedz?tas ilgai glab?anai. 1-2 cm starp v?nu un kor?i j?atst?j tuki. Ja J?s gribiet pasteriz?t ?idrumu,atst?jiet 4 cm. Izmantojiet dab?go cilindrisk?s formas kor?i 3-5 cm garuma, kuram j???t plat?kam parpudeli par 2 mm. Starp citu, no s?kuma paturiet kor?i aukst???den?, bet p?c da?m min???m karst?. Taspadar?s to m?kst?ku, un to b?s viegl?k ievietot pudel?. Pirms aizkor??anas iem?rc?jiet kor?i 70% spirt?.

Pudel?m piel??? eti?etes, kur?s nor?da sekojoo inform?ciju:? V?na veidu (piem?ram, v?ns no meroz?u aug?iem, j??og?m un ?rk?og?m, pussaldais),? Raoanas vietu, raot?ja nosaukumu,? Gadu,? V?na stiprumu.

??nu nost???an?sDareiz glab?anas laik? v?ns k??st sadu??ojies, neskatoties uz vis?m pieliktaj?m p???m, lai atdal?tuolbaltumvielas. Main?s kr?sa, pasliktin?s gara un arom?ts. P?rsvar? tas gad?s ar v?niem, kas saturmaz?k par 14% alkohola.

??na kvalitat?vu nost???anos sekm?:? Apstr?de ar s?ru. Balon? ar v?nu j?pievieno s?rsk?bo k?liju (2-3 g uz 10 l v?na), r???gi j?samaisa,??nofiltr? un j?izlej pudel?s. At?de?otas s?rsk?bes pie?aujamais daudzums ir 200 mg/l, bet br???SO2 40 mg/l.

? Pasteriz?cija. V?nu, kas izliets pudel?s, j?uzsilda l?dz 72-74C temperat?rai 25-30 min?u laik?.

Neaizmirstiet, ka starp v?nu un kor?i j???t 4 cm. Uzsild?anas laik? v?ns var izspiest kor?i ??? nopudeles, t???c tas (kor?is) j?nostiprina ar stiepli. Pudeles iegremd? augst? trauk?, kas piepild?tsar ?deni. T???k l???m uzsildiet visu l?dz 72-74C temperat?rai un atst?jiet uz 30 min???m. P?cpasteriz?cijas no?emiet stiepli.

Stiprs konserv?anas l?dzeklis ir spirts. Lai palielin?tu t? saturu par 3%, katram litram v?na pievieno 3 * 12ml = 36 ml 95% spirta.

??nu glab?ana????gi aizv?rtas v?na pudeles ar piel?????m uzl???m glab? saus? gai? telp? 9-12?? temperat???. Tosnovieto gu?us uz plauktiem ar kakli?u pret sienu. Kor?iem visu laiku nepiecieams b?t mitrin?tiem ar v?nuno iekpuses, t?dej?di tie paliek tvirti un ciei aizkor?? pudeles. Papildus dro?bu nodroina termoiztur?gikor?u fiksatori. Glab?anas laik? notiek p?rmai?as, kas atspogu?ojas uz v?na nobrieanas.

??nu tr?kumi un slim?basGalvenie m?jas v?na pagatavoanas noteikumi (saska?? ar agr?k pied?????m rekomend?cij?m):? Aug?iem, no kuriem tiks gatavots v?ns, j???t veseliem un r???gi nomazg?tiem,? Procesam j?notiek sterilos apst???os,? Sula, ?dens un cukurs j?savieno vien???s proporcij?s (tas garant? norm?lu r?ganas norisi),? Sast?vam j???t bag?tin?tam ar v?na raugu.

Pat ja visi nosac?jumi tiks iev?roti, ieg?tam v?nam var b?t tr?kumi (k? garas, t? ar?????jie). Ko dar?t ???gad?jum?? Defektu likvid?cijas metodes ir pied???ti tabul?.

??nu tr?kumi ???as metodesSadu??oan?s, ko izrais?ja olbaltumvielas un pekt?ni Substan?u atdal?ana ar elat?na pal?dz?bu

(pa??miens Nr.1. un Nr.2.)Sadu??oan?s, ko izrais?ja raugs Spirta pievienoana, substan?u atdal?ana ar

pa??mienu Nr.1.Sadu??oan?s, ko izrais?ja olbaltumvielas, pekt?niun miecvielas

Pa??miens Nr.2.

??na nomeln?ana (p?rm???gs dzelzs jonu unmiecvielu daudzums)

Pa??miens Nr.2., sajaukana ar sk?bajiem v?niem,citronsk?bes pievienoana

??na br??? kr?sa Pasteriz?cija, apstr?de ar s?ru, v?na oksid?anaZems alkohola saturs Papildu v?na rauga ar B vitam?nu vai Kombi

iejaukana; r?gana 22-24?? temperat?????rm???ga sk?buma pak?pe Samais?ana ar maz?k sk?bu v?nu; cukura, ?dens

un rauga pievienoana; rauga piedeva Kombi;atk?rtota r?gana

Zema sk?buma pak?pe Sajaukana ar sk???ku v?nu, citronsk?bespievienoana

Situ?cija sare??sies, ja mums b?s dar?ana ar v?nu slim???m, kurus izrais?ja bakt?rijas. P?c t?dasinfic?anas v?nu nedr?kst dzert.

??ji notur?gas grupas, kas sp???gas saboj?t v?nu:? savva?as raugs,? aug?u bakt?rijas,? piena bakt?rijas,

? pel?jums.

Savva?as rauga att?st?ba veido uz v?na virspuses gaiu aplikumu. Tas apdraud v?jus v?nus ar zemusk?buma pak?pi un vairojas tikai sk?bek?a kl?tb?tn?. Tas var notikt, ja J?s glab?jiet v?nu v?ji aizv?rt?balon? vai pudel?s.??pat par slim?bas iemeslu var b?t nepietiekama rauga nogul?u atdal?ana. aj? gad?jum? v?ns j???rlejtrauk?, kas apstr???ts ar s?ru, un nepie?aut sk?bek?a piek?uvi.

Ja glab?t dz?rienu slikti not????? trauk?, tas var infic?ties ar eti?a bakt?rij?m. Praktiski spirts p?rv?ras pareti?sk?bi. V?na virspus? rodas k?rti?a, tam par???s asa gara un nepat?kama smara. Diem?l to naviesp?jams gl?bt. Agr?naj? stadij? procesu var pam??in?t apst?din?t ar pasteriz?anu, traukaapstr???anu ar s?ru un aizsardz?bu no sk?bek?a piek?uves.

??ni, kas nav l?dz galam izr?ganu, un kurus glab?, piem?ram, kop? ar k?postiem vai gur?iem, varinfic?ties ar piena bakt?rij?m. To iedarb??? no cukura veidojas piena sk?be. V?nam par???s slikta gara,??gtena un sk?ba. Piena r?ganai ir pak?auti vieglie, laikus neatt???tie v?ni, kuros tr?kst sk?bju unmiecvielu. Slim?bas att?st?bu var aptur?t, apstr???jot v?nu ar s?rsk?bo k?liju daudzum? 2 g uz 10 l v?na.??c tam nepiecieams atdal?t visas substances, nofiltr?t sulu un pievienot citronsk?bi (1-2 g/l).

Cita tipa bakt?rijas att?st?s at?aid?taj?s sul?s ar zemu sk?buma pak?pi un provoc? nepat?kamu smaru.Gl?bt v?nu var tikai s?kuma stadij?, p?rlejot to daas reizes. P?c tam seko apstr?de ar s?ru unsteriliz?cija.

??nus, kurus glab? mitr? telp? vai slikti izmazg???s koka muc?s, apdraud pel?jums. Ies?kum? t? rodas uzmucas sien?m, bet v???k non?k dz?rien?. P?rlejiet v?nu ar s?ra piegaru steriliz??? trauk? un pievienojiet20-100 g aktiv?to og?u uz 10 l v?na. Mais?jumu atst?jiet uz 6-8 ned???m, neaizmirstot p?rmais?t to ik p?c

da?m dien?m. P?c tam v?ns j???rlej n?kamaj? steriliz??? trauk? un j?atst?j ievilkanai.

??jie v?ni ar zemu sk?bju un miecvielu saturu, neskatoties uz bezsk?bek?a nosac?jumiem, var sadu??oties,???t biez?ki vai g?otaini. Tas notiek temperat???, kas augst?ka par 25C. Iz?rst?t v?nu iesp?jams, atdalotnelabv???gas substances, p?c k? j?pievieno raugs un v?ns j?pak?auj ferment?cijai.

Medus dz?rieni??ndaru starp? lieli popularit?ti izpeln???s medus v?ns, jo medus ir dabisks un vesel?gs, tam piem?tori?in?la gara un izteiksm?gs ziedu arom?ts.Medus dz?riens izr?dz?jies biu medus (medus misa). Neskaitot ?deni un medu, misa var satur?t aug?usulas, z?les, garvielas, apini.

?? vieni no pirmajiem, medus dz?rienu s?ka gatavot sl?vi un v?ciei. Medus v???ana krievu, po?u unlietuvieu zem?s bija tikpat ierasta lieta k? maizes cepana. Senie v?st?jumi piemin medus raoanu?vov?, Gda?sk? un Krievzem?. ?pai paz?stami ir lietuvieu baltais dzeramais medus (uz liepziedu meduspamata), po?u medus ar api?a pievienoanu un Varavas medus ar ?iru vai ave?u sul?m.

Medus tips ir atkar?gs no at?aid?anas ar ?dens daudzumu un no piedev?m, kas bag?tina misu.Dz?rienus, kas ieg?ti medus un sulas mais?juma r?ganas rezult??? sauc par medus v?niem.

Atkar??? no medus at?aid?anas proporcij?m, iz?ir:? pusotra 1 l medus + 0,5 l ?dens,? divk?ro 1 l medus + 1 l ?dens,? tr?sk?ro 1 l medus + 2 l ?dens,

? ?etrk?rt?go 1 l medus + 3 l ?dens.

No tr?sk?r?s misas san?k pussaldais medus dz?riens, bet no ?etrk?rt??? nost???jies. Divk?r? untr?sk?r? misas r?gst pietiekami ilgi, san?k ?oti saldi, ta?u prasa divus gadus ilgu ievilkanos. No tiempagatavotus dz?rienus sauc par karaliskajiem.

Medus dz?rienus, kas ieg?ti klasisk?s r?ganas rezult??? (pievienojot tikai citronsk?bi) sauc pardabiskiem.

Ja J?s savienosiet misu ar apini (5-10 g uz 10 l), tad ieg?siet api?a v?nu. No medus misas, pievienojot taikan?li, krustnagli?as, rolapi?as, piparm?tras lapas, mandeles, citronu vai apels?na mizi?u ieg?stsmar?gos z??u medus dz?rienus. ?pau grupu veido aug?u medus dz?rieni (medus + aug?u sula), kuru????an? var izmantot sulas no ?iriem, aven?m, ?rk?og?m, p???da. Aug?u medus dz?rieni satur ap 75%cukura. Medus bl?vums ir 1,38-1,45 g/ml. Sodas saturs sv?rst?s 18-20% robe?s. Sk?bju saturs ir neliels 1-3 g/l.

Medum (dabiskajam fruktozes un glikozes mais?jumam) piem?t augsta uzturv?rt?ba un daudzas?rstnieciskas ?pa?bas. Medus dz?rienus iedala pies?tin?tos un nepies?tin?tos. Nepies?tin??? medusmisu ieg?st, sajaucot misu ar aukstu ?deni. ?ds medus ir ?oti arom?tisks. Nepies?tin??? misa r?gst ilgi,no t?s ir sare??ti atdal?t nelabv?????s substances, bet gatav? dz?rien? var just biu vaska piegaru.

10 l nepies?tin??? medus dz?riena pagatavoanas recepte:emalj??? katl? uzsildam ap 5 l ?dens l?dz 50C temperat?rai,pievienojam 2,5-3 l medus, visu sajaucam l?dz piln?gai medus iz?ianai,pievienojam citronsk?bi daudzum? 30 g uz 10 l misas,pielejam ?deni, palielinot misas apjomu l?dz 10 l,

mais?jumu l???m uzsildam (uzman?gi misa ?oti viegli putojas!),no?emam putas no misas (intens???s putoanas gad?jum? pielejam misai nelielu daudzumu auksta?dens).Pagatavoanas procesu pabeidzam p?c 30 min???m.

Karstai misai var pievienot garvielas un z?les, kuras j?ieliek auduma maisi??.Mais?jumu gatavojam 20 min?tes, iz?emam maisi?u un atdzes?jam misu.Kompens?jam iztvaic?juo ?deni, pielejot to un palielinot apjomu l?dz 10 l.Pagatavojot aug?u medus dz?rienus, aug?u sulu nepiecieams pasteriz?t pusstundu 70-75Ctemperat???. P?c atdzes?anas sajauciet to ar misu. Cukura saturu p?rbaudiet ar cukura m?????ju.????jumiem j???t 25-28 g/100 ml, tr?sk?r? medus dz?riena gad?jum? 31-36 g/100 ml. Pievienojietmisai rauga piedevu (3-7 g/10 l). T? k? med? ir maz organisko sk?bju, misai j?pievieno citronsk?be(pirmo da?u misas pagatavoanas laik?, otro p????? r?ganas f???). R?gana notiek ar v?na rauga -medus pal?dz?bu, kuru raksturo augsta notur?ba pret cukuru.

Medus dz?rienu r?gana l?dzin?s aug?u sulu r?ganai. Tumais medus r?gst ?tr?k, nek? gaiais.??ganas temperat?rai j???t 20-25C. Dzeramo medu nepiecieams p?rliet reizi trijos m?neos. Medusdz?rienus j?atst?j ievilkties ozola muc?s 10-15C temperat???.

Tr?sk?rie medus dz?rieni briest apm?ram 1 gadu, divk?rie ap diviem gadiem. Ievilkan?s laik?iesp?jams kori??t garu, pievienojot citronsk?bi, spirtu vai z??u uzl?jumus. Medus dz?rienupagatavoanas receptes ir pied???tas 27.noda??.

Aromatiz?tie v?niDaudzi no mums ar prieku iedzers pie deserta gl?zi vermuta. im v?nam ir daas ?irnes, tas tiek raotsda???s Dienvideiropas valst?s. Par vermuta dzimteni tiek uzskat?ts Tur?nes apvidus (It?lij?).

??diem v?niem pievieno spirta smar?gus z??u ekstraktus, cukurozi vai sulu koncentr?tus. Dai no tiem ir?rstnieciski. Paz?stam?kie vermuti tiek gatavoti uz v?nogu v?nu pamata, ta?u tos var ieg?t ar? no aug?u??niem. P?c profesion??u teikt?, vislab?k b?tu izmantot balt?s j??ogas, ?rk?ogas, ?bolus, rudzus vai??sus. Vermuti, kas pagatavoti no baltv?niem san?k daudz smalk?ki, nek? tie, kas pagatavoti nosarkanv?na. Dareiz o z??u dz?rienu pagatavo pat no neizdevuies v?niem, ja vien tie nav p???k sk?bi.

Aromatiz?tos v?nus var gatavot divos veidos:? Pievienojot z??u kompoz?ciju tiei r?ganas laik?,? Pielejot z??u esenci, kas pagatavota 0,5-1 l jaunv?na ievilkan?s laik?.

Visbie?k pielieto otro metodi, kura ?auj Jums patst???gi rad?t v?na arom?tu, ?emot proves no nelieladz?riena daudzuma. Pateicoties esences pagatavoanai, var izvair?ties no nev?lam?s kr?sas izmai?as,kura var notikt dau z??u iedarb???.

Esenci vermutam var viegli pagatavot m?jas apst???os. Jums b?s nepiecieami gatavie smar?gu z??umais?jumi, kurus iesp?jams nopirkt veikalos ar v?na aksesu?riem.Tiek rekomend?ts p?rliet sauso z??u mais?jumu ar ?deni (ar 70C temperat?ru) proporcij? 1:1, bet v???kpievienot spirtu t??? daudzum?, lai alkohola saturs b?tu 40%.

Vermuta esen?u recepu ir daudz, bet gala rezult?ts parasti at?iras no starprezult?ta. Z???m, atkar???

no to izcelsmes, piem?t da?ds arom?ta sp?ks.

Arvien bie?k z??u v?na raoanai izmanto vani?a un kan??a ekstraktus, k? ar? citrona un apels?namizi?as. P?c cukurozes un alkohola esences pievienoanas vermuts j?atst?j ievilkties vismaz uz m?nesi.??nu da?s dien?s vajag atdzes?t l?dz 3-6C temperat?rai. Tas labv???gi ietekm?s t? garu, arom?tu unstabilit?ti.

Garas piedevas v?nam BIOWIN(Ciociosan)(Sarkan? vermuta)(Balt? vermuta)( Sangria)

Dzirkstoie v?niPar dzirkstoiem sauc t?dus v?nus, kuri ir pies?tin?ti ar og?sk?bo g?zi, kas rodas otr?s r?ganas laik?. Topagatavoanas laik? r?gana notiek sl?gt? trauk?. Dzirkstoie v?ni parasti satur 10-12% alkohola un l?dz10% cukura.

??du dz?rienu parasti d??? par ampanieti, ta?u t? ir k??da, jo is nosaukums tika izdom?ts speci?li??niem, kas n?k no Francijas provinces ampa?as (Champagne), un kuri pagatavoti no t???m v?nogu??irn?m k? Chardonnay, Pinot Noir vai Pinot Meunier.Dzirkstoie v?ni saglab? og?sk?bo g?zi l?dz pudeles atv?ranai, kura daudzums ir atkar?gs notemperat?ras, olbaltumvielu un aminosk?bju, aldeh?du kl?tb?tnes, spirta un cukura satura. V?nu pozit?viietekm? rauga sadal?an?s.??pn??? dzirkstoais v?ns tiek pagatavots ?di: no s?kuma tiek ieg?ts b?zes v?ns, kuru pasaldina pirmsotr?s r?ganas; p?c tam notiek r?gana pudel?s vai kann?s, rauga nogul?u atdal?ana un v?na izlieanapudel?s.??jas apst???os process samazin?s l?dz trim posmiem:? B?zes v?na ieg?ana (p?c klasisk? v?na receptes),? V?na pasaldin?ana pirms otr?s r?ganas,? R?gana pudel?s.

Par pamatu dzirkstoajam v?nam var kalpot gan baltv?ns, gan sarkanv?ns, kuru pagatavoanai izmanto?pau v?na raugu (raugs dzirkstoajiem v?niem - ampanieiem), kas ir notur?gi pret og?sk???s g?zesaugsto spiedienu. P?c r?ganas jaunv?nu nolej, atdalot nogulsnes. Starp citu, da?ai sulas j?paliek, joatk?rtota r?gana norit ar t?s piedal?anos.

Nolietajam v?nam j?pievieno cukurs (2-4%) uz j?izlej dz?riens pudel?s, atst?jot 7 cm no augas tukas.Neizmantojiet daudz cukura, cit?di spiediens pudel?s var k??t ?oti augsts. R???gi aizveriet trauku arplastik?ta kor?i un izgatavojiet droin???ju no stieples. Atst?jiet pudeles telp? 15-18C temperat??? uzda?m dien?m. P?c tam p?rvietojiet t?s uz glab?tuvi 10-12C temperat??? uz daiem m?neiem.

??dos apst???os r?gana norit?s pietiekami l?ni un droi. Novietojiet pudeles gu?us, ar kakli?iem pretsienu. Pirms ievilkan?s p?????m ned???m novietojiet t?s vertik?li. V?na caursp???guma ieg?anai unpiln?gai nogulsn?anai, dz?rienu nepiecieams atdzes?t divu diennaku laik? l?dz 4-5C temperat?rai.

??jas apst???os ir gr?ti atdal?t nogulsnes no ?idruma, t???c nebr?nieties, atkl?jot pudeles diben? raugu.Tas labv???gi ietekm? v?na garas ?pa?bas uz aiztur og?sk?bo g?zi. Ar? r?pn??? diezgan ilgi patur raugu????, un atdala to tikai pirms izlieanas pudel?s.