i daļa - ogresnovads.lv · noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības...

Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam apstiprināta ar Ogres novada domes

2011. gada 20. janvāra lēmumu (protokols Nr.1, 1. §)

OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2011. – 2017. GADAM

(4 DAĻĀS)

I daļa

Pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze

Ogre, 2010

Ogres novada pašvaldība, 2010 2

Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

SATURS

Terminu skaidrojumi ........................................................................................................... 5

Saīsinājumi .......................................................................................................................... 6

Ievads................................................................................................................................... 7

1. Ogres novada pašreizējās situācijas raksturojums ....................................................10

1.1. Ogres novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums...................................................10 1.1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis............................................................................... 10 1.1.2. Reljefs, augsnes un fizioģeogrāfiskie rajoni............................................... 10 1.1.3. Tektoniskā un ģeoloģiskā uzbūve............................................................... 11 1.1.4. Derīgie izrakteņi ......................................................................................... 11 1.1.5. Pazemes ūdeņi ............................................................................................ 12 1.1.6. Ģeotehniskie apstākļi.................................................................................. 13 1.1.7. Klimatiskie apstākļi .................................................................................... 15 1.1.8. Iekšējie ūdeņi .............................................................................................. 15 1.1.9. Meži un purvi.............................................................................................. 16 1.1.10. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas........................................................... 17 1.1.11. Ainavu apvidi ............................................................................................. 19

1.2. Iedzīvotāji un apdzīvojums .....................................................................................20 1.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas......................................................................... 20 1.2.2. Iedzīvotāju sastāvs ...................................................................................... 21

1.3. Ogres novada ekonomiskās attīstības tendences.....................................................22 1.3.1. Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība............................................ 22 1.3.2. Investīcijas .................................................................................................. 22

1.3.2.1. Privātās investīcijas .......................................................................22 1.3.2.2. Publiskās investīcijas .....................................................................23 1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas.......................................................................24

1.3.3. Nodarbinātība ............................................................................................. 25 1.3.3.1. Nodarbinātos skaits uzņēmumos ...................................................25 1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību un valsts institūcijās .....................26 1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits.....................................................................26

1.3.4. Bezdarba raksturojums ............................................................................... 27 1.3.5. Darba samaksa ............................................................................................ 29 1.3.6. Tautsaimniecības nozaru attīstība............................................................... 29

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm................29 1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums................................................................31 1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ......................................................32 1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis ........................................................33

1.3.7. Rūpniecība .................................................................................................. 33 1.3.8. Lauksaimniecība ......................................................................................... 34

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme.............................................34 1.3.8.2. Lauksaimniecības nozaru raksturojums.........................................35

1.3.9. Tūrisms ....................................................................................................... 37 1.3.9.1. Tūrisma nozares attīstība ...............................................................37 1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi ....................................................38

1.3.10. Eksporta uzņēmumi .................................................................................... 40 1.3.11. Finanšu pakalpojumi................................................................................... 40 1.3.12. Biznesa inkubators...................................................................................... 40 1.3.13. Uzņēmēju sabiedriskās organizācijas ......................................................... 41



1.4. Infrastruktūra...........................................................................................................43 1.4.1. Satiksmes infrastruktūra un pakalpojumi ................................................... 43

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls.....................................................................43 1.4.1.2. Dzelzceļš........................................................................................46 1.4.1.3. Velotransports................................................................................47 1.4.1.4. Sabiedriskais transports .................................................................47

1.4.2. Sakaru komunikācijas un informatizācija................................................... 49 1.4.3. Enerģētikas infrastruktūra........................................................................... 50

1.4.3.1. Elektroapgāde ................................................................................50 1.4.3.2. Siltumapgāde .................................................................................51 1.4.3.3. Gāzes apgāde .................................................................................52

1.4.4. Vides infrastruktūra .................................................................................... 52 1.4.4.1. Ūdensapgāde..................................................................................52 1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana..............................................53 1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana ..........................................................54

1.4.5. Vides kvalitāte ............................................................................................ 56 1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ..................................56 1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte.............................................................56 1.4.5.3. Vides riski......................................................................................56

1.5. Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra .......................................................................58 1.5.1. Pašvaldības pārvaldes un iedzīvotāju apkalpošanas iestāžu infrastruktūra 58 1.5.2. Izglītības, sporta un kultūras iestāžu infrastruktūra.................................... 58 1.5.3. Sociālās un veselības aprūpes iestāžu infrastruktūra.................................. 59 1.5.4. Kapsētas un piemiņas vietas ....................................................................... 60 1.5.5. Parki, skvēri, rekreācijas zonas un peldvietas ............................................ 60

1.6. Apdzīvojums un mājokļi .........................................................................................63 1.6.1. Mājokļu veidi un to kvalitāte...................................................................... 63 1.6.2. Mājokļu apsaimniekošana .......................................................................... 64

1.7. Izglītība ...................................................................................................................65 1.7.1. Pirmsskolas izglītība................................................................................... 65 1.7.2. Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība ............................................... 66 1.7.3. Profesionālā izglītība .................................................................................. 68 1.7.4. Profesionālās ievirzes izglītība ................................................................... 69 1.7.5. Interešu izglītība ......................................................................................... 70

1.8. Sports.......................................................................................................................72 1.8.1. Sporta organizācijas.................................................................................... 72 1.8.2. Sporta nozares finansēšanas kārtība ........................................................... 73 1.8.3. Sporta pasākumi ......................................................................................... 73 1.8.4. Sporta infrastruktūra ................................................................................... 74 1.8.5. Investīcijas sporta infrastruktūrā ................................................................ 74 1.8.6. Sports visām paaudzēm .............................................................................. 75

1.9. Kultūrvide ...............................................................................................................77 1.9.1. Kultūrvēsturiskā ainava un kultūras pieminekļi ......................................... 77 1.9.2. Ogres Vēstures un mākslas muzejs un novadpētniecības darbs ................. 78 1.9.3. Novadpētniecības izpētes objekti ............................................................... 79 1.9.4. Bibliotēkas .................................................................................................. 80 1.9.5. Nemateriālais kultūras mantojums ............................................................. 81

1.10. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība ..............................................................85 1.10.1. Sociālās situācijas raksturojums ................................................................. 85



1.10.2. Ogres sociālais dienests un tā struktūrvienības .......................................... 85 1.10.2.1. Dienas centrs „Saime” ...................................................................87 1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas” ...................................................................87 1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs ......................................................88 1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs..............................................................88

1.10.3. Madlienas sociālais dienests ....................................................................... 88 1.10.4. Suntažu sociālais dienests........................................................................... 90 1.10.5. Taurupes sociālais dienests......................................................................... 90 1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” ........................................................ 91 1.10.7. Bāriņtiesas .................................................................................................. 92

1.11. Veselības aprūpe .....................................................................................................93 1.11.1. Ogres rajona slimnīca ................................................................................. 93 1.11.2. Dziednīca .................................................................................................... 94

1.12. Ogres novada pašvaldības resursi ...........................................................................95 1.12.1. Pašvaldības struktūra .................................................................................. 95 1.12.2. Pašvaldības budžets .................................................................................... 96 1.12.3. Attīstības prioritātes līdz 2010. gadam ..................................................... 100 1.12.4. Pašvaldības administrācija........................................................................ 100

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.................100 1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem ...............................101 1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte...................................102

1.12.5. Privātā un nevalstiskā sektora iesaiste pašvaldības darbā ........................ 104 1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.................................104 1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem.............................................................105

1.12.6. Ogres novada pašvaldības starptautiskā sadarbība ................................... 105 1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības ............................................................105 1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti.............................................106

1.13. Sabiedriskā kārtība un drošība ..............................................................................108 1.13.1. Policija ...................................................................................................... 108

1.13.1.1. Pašvaldības policija .................................................................... 108 1.13.1.2. Valsts policija ............................................................................. 108

1.13.2. Ugunsdzēsība............................................................................................ 109

2. Ogres novada SVID analīze ........................................................................................110

2.1. Dabas vides SVID analīze ....................................................................................110 2.2. Ekonomiskās vides SVID analīze ........................................................................111 2.3. Infrastruktūras SVID analīze................................................................................113 2.4. Izglītības un sporta nozares SVID analīze ...........................................................119 2.5. Kultūrvides SVID analīze.....................................................................................121 2.6. Sociālās vides un veselības aizsardzības SVID analīze .......................................122 2.7. Pašvaldības pārvaldes SVID analīze ....................................................................123 2.8. SVID analīzes kopsavilkums................................................................................125

3. Ogres novada specializācija......................................................................................... 127 3.1. Ogres pilsēta – Pierīgais reģionālais attīstības centrs........................................... 128

4. Iedzīvotāju līdzdalība attīstības programmas izstrādē..............................................129 4.1. Iedzīvotāju aptauja................................................................................................129 4.2. Nākotnes pilsētas spēle (Future City Game).........................................................131

Pielikumi............................................................................................................................133



TERMINU SKAIDROJUMI

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajām pusēm, izmantojot konkrētus instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes. Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz trīs gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Klasters – nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori, ar mērķi koordinēt ražošanu. Monitorings – regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības programmas īstenošanā. Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem. Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs. Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai. Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai. Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji. Stratēģiskā daļa – attīstības programmas sadaļa, kurā definē pašvaldības vidēja termiņa prioritātes un izvirza uzdevumus to īstenošanai. Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai, turpmāk veicamo darbu identificēšanai. Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi. Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.



SAĪSINĀJUMI

A/S Akciju sabiedrība ATR Administratīvi teritoriālā reforma ES Eiropas Savienība ERAF Eiropas Reģionālais Attīstības Fonds IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IT Informāciju tehnoloģijas ĪADT Īpaši aizsargājamā dabas teritorija kV Kilovolti LKPS Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LR Latvijas Republika LVL/Ls Latvijas lats MVU Mazie un vidējie uzņēmumi MW Megavati MWh Megavatstundas NACE1 Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas

Savienībā NAP Nacionālais attīstības plāns NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskās organizācijas PPP Publiskās – privātās partnerattiecības SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SVID Analīzes matrica (stiprās puses, vājās puses, iespējas,

draudi) VAS Valsts akciju sabiedrība VID Valsts ieņēmumu dienests Vjl. Virs jūras līmeņa

1 Classification of Economic Activities in the European Community



IEVADS

Ogres novada attīstības programma (turpmāk tekstā - Attīstības programma) ir vidēja termiņa

plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai no 2011. līdz 2017. gadam. Šis dokuments nodrošinās līdzsvarotu Ogres novada teritorijas attīstību ilgtermiņā un kalpos par pamatu investīciju piesaistei privātajā un publiskajā sektorā.

Attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Ogres novada domes 21.01.2010. lēmumu (sēdes protokols nr. 1; 2.§).

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 1. punktu un ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Reģionālās attīstības likumā un Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” prasības.

Attīstības programmas izstrādē speciālisti ir ņēmuši vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas „Metodiskos ieteikumus attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī”. Attīstības programma izstrādāta tā, lai tā hierarhiski būtu pakārtota un saskaņota ar šādiem Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem:

1) Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000. - 2020. g.); 2) Rīgas reģiona attīstība programma (2005. - 2011. g.). Lai nodrošinātu attīstības dokumentu pēctecību, attīstības programmas izstrādē ievērota spēkā

esošā Ogres novada attīstības programma (2005. - 2013. g.), Ogres novada teritorijas plānojums2, kā arī Ogres rajona attīstības programma 2005. - 2012. gadam.

Dokumenta izstrādātāji ir ievērojuši to vietējo pašvaldību, kuras robežojas ar Ogres novadu, plānošanas dokumentos noteiktos attīstības virzienus.

Veidojot Attīstības programmu, ievēroti šādi plānošanas dokumenta izstrādes principi: 1) ilgtspējīgas attīstības princips; 2) interešu saskaņotības princips; 3) līdzdalības princips; 4) sadarbības princips; 5) finansiālo iespēju princips; 6) atklātības princips; 7) uzraudzības un novērtēšanas princips; 8) subsidiaritātes princips; 9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips. 10) līdzsvarotas attīstības princips.

Ogres novada vīzija: Ogres novads - Pierīgas uzņēmējdarbības, inovāciju, izglītības un sporta attīstības

centrs. Konkurētspējīga, radoša un kvalitatīva pārvalde Latvijas centrā. Harmoniska, sociāli stabila un videi draudzīga dzīves vide cilvēkam laukos un pilsētā. Moderna un attīstīta novada satiksmes un komunikāciju infrastruktūra. Aktīva un pasākumiem bagāta novada kultūras un tūrisma dzīve. Unikālās dabas vērtības - Daugavas, Ogres, Ogres upes, Zilie kalni un meži – cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Ogres novada devīze - „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”. Ogres novada stratēģiskie mērķi ir:

1) veicināt novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos;

2 17.09.2009. lēmums (sēdes protokols Nr.5, 2. §)



2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu; 3) veicināt vidi saudzējošas augstas dzīves kvalitātes ieviešanu.

Attīstības programmas izstrādes laikā noteiktas novada ilgtermiņa attīstības prioritātes, un tās ir:

1) efektīva un moderna pārvalde; 2) daudzveidīga un inovatīva ekonomika; 3) vidi saudzējoša infrastruktūra; 4) konkurētspējīga izglītība un sports; 5) kvalitatīva un pieejama kultūrvide; 6) veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība; 7) atbildīga dabas apsaimniekošana.

Attīstības programma sastāv no vairākām daļām: 1) pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze; 2) attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam; 3) rīcības plāns 2011. - 2013. gadam; 4) attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība; 5) pārskats par sabiedrības līdzdalību.

Pašreizējās jeb esošās situācijas raksturojumā atspoguļotas novada attīstības tendences pirms

un pēc ATR pabeigšanas, nozaru attīstības problēmas, iespēju robežās parādīti izaugsmes resursi un izstrādāta SVID analīze. Balstoties uz pašreizējo situāciju un SVID analīzi, noteikta Ogres novada specializācija. Pašreizējās situācijas daļu noslēdz sadaļa par iedzīvotāju līdzdalību attīstības programmas izstrādē.

Stratēģiskajā daļā, kas izstrādāta, balstoties uz esošo situāciju un SVID analīzi, noteiktas vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu kopums, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie vispārīgie rezultāti.

Rīcības plānā, ņemot vērā esošo sociāli ekonomisko situāciju valstī, ir parādīti projekti un aktivitātes triju gadu periodam, norādot to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem.

Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtībā noteikts uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji un tā kopējais saturs.

Attīstības programmas izstrādi nodrošināja vadības grupa (vadītāja Vita Pūķe) un

pašvaldības attīstības nodaļa (vadītāja Jana Briede). Lai analizētu konkrētas nozares un noteiktu attīstības virzienus, vadības grupa izveidoja sešas

tematiskās darba grupas: pārvalde, ekonomika un uzņēmējdarbība, vide un infrastruktūra, izglītība un sports, kultūra, veselības un sociālā aizsardzība. Darba grupās iesaistījās pašvaldības un nozaru speciālisti, deputāti un iedzīvotāji.

Vadības darba grupu sanāksmēs piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona speciālisti, kuri, izvērtējot darba grupu sagatavotos materiālus, sniedza priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par novada attīstību, 2010. gada aprīlī veikta iedzīvotāju

aptauja. 2010. gada jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” („Future City Game”), kuru rīkoja Britu padome, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Tās ietvaros Ogres novada iedzīvotāji (uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldības darbinieki, jaunieši, pensionāri) izvirzīja priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniedza savu redzējumu par Ogres novada attīstību.

Galvenās problēmas dokumenta izstrādē bija saistītas ar objektīvas un savstarpēji salīdzināmas informācijas iegūšanu par noteiktu laika periodu katrā no teritoriālajām vienībām.



Ņemot vērā straujās izmaiņas valsts sociālekonomiskajā attīstībā pēdējo divu gadu laikā un to, ka daļa vietējo pašvaldību dokumentu pēc ATR pabeigšanas ir nodota arhīvā, pamatā analizēti dati par pēdējiem trīs gadiem, bet atsevišķos gadījumos par ilgāku laika periodu. Iespēju robežās izmantoti pagastu pārvalžu dati, no valsts institūcijām pieprasītā un publiski pieejamā informācija, pētījumi, kā arī dažādas publikācijas.

Attīstības programma nodota sabiedriskajai apspriešanai no 2010. gada 21. oktobra līdz 22. novembrim.

Vadības grupa pateicas visiem darba grupu vadītājiem, pašvaldības speciālistiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem par atsaucību un atbalstu Ogres novada attīstības programmas izstrādē.



1. OGRES NOVADA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1. 1. OGRES NOVADA FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

1.1.1. ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS Ogres novads atrodas Latvijas valsts centrālajā daļā (1. pielikums), tā kopējā platība3 ir 989,9

km2. Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta

un Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2010. Ogres novads) Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir Ogre.

2009. gada 1. janvārī novada kopējais iedzīvotāju skaits bija 38 987, no kuriem 29 825 jeb 76,5 % dzīvoja Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā. Vidējais apdzīvojuma blīvums bija 39,3 cilvēki uz km2, taču tas ievērojami atšķīrās, salīdzinot informāciju par Ogres pilsētu ar Ogresgala pagastu un pārējiem pagastiem. (2. pielikums).

Novads ir izteikti izstiepts rietumu - austrumu virzienā apmēram 60 km garumā, bet ziemeļu - dienvidu virzienā - 30 km garumā. Tā lielākā daļa atrodas Viduslatvijas zemienē, bet austrumu daļa - Vidzemes augstienē.

Ogres novads robežojas ar Mālpils, Amatas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ropažu novadu.

Ogres novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas aglomerācijas tiešā ietekmes zonā, tā ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Būtiska nozīme ir tam, ka teritoriju gan Z-D, gan R-A virzienā šķērso vairāki valsts un reģionālas nozīmes autoceļi un dzelzceļš. 1.1.2. RELJEFS, AUGSNES UN FIZIOĢEOGRĀFISKIE RAJONI

4 Ogres novads atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, divos fizioģeogrāfiskajos

rajonos - Viduslatvijas zemienē un Vidzemes augstienē (1. pielikums). Viduslatvijas zemienē novada teritorijā ir Lejasdaugavas senlejas un Viduslatvijas nolaidenuma dabas apvidi, bet Vidzemes augstienē - Piebalgas pauguraines un Augšogres pazeminājuma dabas apvidi5.

Augstienēm raksturīga pacelta pamatiežu virsa, biezi kvartāra nogulumi un ļoti saposmots, paugurains reljefs, kā arī palielināts nokrišņu daudzums. Reljefa augstuma atšķirības nosaka mitruma apstākļu, augu valsts un augšņu īpašību visai lielo dažādību salīdzinoši nelielās augstieņu platībās. Piebalgas pauguraines apvidū atrodas daļa Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas, bet Augšogres pazeminājuma apvidū - daļa Meņģeles, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas. Mazozolu pagasta ziemeļu daļā atrodas augstākais novada zemes virsmas punkts - 213,5 m vjl.

Lielāko daļu teritorijas aizņem Viduslatvijas nolaidenums, kura virsma ir slīpa, un tas vislabāk raksturo Ogres novada virsmas reljefu. Virsmas absolūtais augstums mainās no 20 m vjl. rietumu daļā līdz vairāk nekā 100 m vjl. austrumu daļā. Zemieņu daļā ir mazāk nokrišņu, klimats ir sausāks, notece mazāka, lēnāka, un līdz ar to pārpurvošanās pakāpe ir lielāka. Arī vienlaidu augu valsts grupējumu un zemes lietojuma veidi (piemēram, aramzeme) aizņem lielākas platības nekā augstienēs.

Novada dienvidrietumu un rietumu daļā pēdējais apledojums ir atstājis visai savdabīgus ģeomorfoloģiskos veidojumus - osus, ko sauc arī par kangariem. Tie ir šauri, kilometriem gari vaļņveida pauguri un to virknes ar stāvām nogāzēm. Osi pārsvarā sastāv no grants un dažāda rupjuma smilts kārtām. Novada teritorijā osi ir sastopami Ogres, Juglas (Annasmuižas) un Suntažu

3 Pēc VZD datiem uz 01.01.2010. 4 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996 5 Pēc V. Zelča vispārējās Latvijas dabas rajonu un apvidu kartes



apkārtnē. Nozīmīgākie ir Lielie Kangari (lielākā daļa atrodas Ropažu novadā), Suntažu Kangari, Ogres Kangari ar 69 m augsto Ķentes kalnu.

Daļu no Ogres Kangariem, kas stiepjas cauri pilsētai un kuru pakājē atrodas Jaunogres dzīvojamais masīvs, sauc par Zilajiem kalniem, kas ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Savukārt pilsētas centrā esošie osi nosaukti par Vilku kalniem, kuros uzcelta pašvaldības administrācijas ēka un Ogres 1. vidusskola.

Viduslatvijas nolaidenumā dominē vidēji viļņots morēnu līdzenums ar gareniem, līdz 20 m augstiem pacēlumiem - drumliniem. Pa šo pauguru lēzenajām mugurām un nogāzēm stiepjas labi iekultivētu tīrumu joslas (pārsvarā uz mālainiem cilmiežiem). Ievērojamākais no drumliniem ir Ķeipenes valnis ar ļoti komplicētu uzbūvi. Morēnu līdzenumos ir salīdzinoši auglīgākās augsnes - velēnu podzolētās augsnes ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Vislabāk iekultivētās augsnes Ogres novadā ir Lejasdaugavas senlejā, kur tās bijušas apstrādātas kopš seniem laikiem, un to cilmieži ir karbonātiskie dolomīti.

Lejasdaugavas senlejā ir visplānākā kvartāra nogulumiežu kārta, kas vietām pārklāj pamatiežu dolomītus tikai nepilna metra biezumā. Terasēs un to nogāzēs uz karbonātiem bagātajiem dolomītiem izveidojušās karbonātu vai velēnu karbonātu augsnes. Lielāko daļu ielejas applūdinājuši Rīgas HES ūdeņi.

1.1.3. TEKTONISKĀ UN ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE

Ogres novada tektoniskais pamats sastāv no senās Austrumeiropas platformas pamatklintāja

cietajiem, kristāliskajiem iežiem - dažādu paveidu granītiem un gneisiem. Šādos tektoniskajos apstākļos stipras zemestrīces nav iespējamas un pat vājas zemestrīces ir ļoti reta parādība. Pamatklintāja blokiem ir raksturīgas lēnas svārstības - Vidzemes augstienes apkārtne katru gadu paceļas ar vidējo ātrumu 2 - 3 mm gadā. Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā atrodas 800 - 1000 m dziļumā.

Ģeoloģiskā ziņā virs pamatklintāja simtiem metru biezumā atrodas devona periodā noslāņojušies un sablīvējušies, sacementējušies pat līdz 400 miljoniem gadu veci nogulumieži, kurus sauc arī par pamatiežiem. Pārsvarā pamatiežus veido dolomīti, un Ogres novada teritorijā tie atsedzas Daugavas, Ogres, Mazās Juglas un citu upju krastos.

Virs pamatiežiem ir nogulsnējušies jaunāki un irdenāki nogulumieži, kuru vecums nepārsniedz 2 miljonus gadu. Šos iežus veido četru apledojumu kušanas ūdeņu noguldītā smilts, māls, grants, oļi, laukakmeņi un šo iežu savstarpējie sajaukumi.

Jaunāko nogulumiežu jeb kvartāra nogulumiežu kārtas biezums svārstās vidēji no 10 - 40 m, bet Daugavas krastos kvartāra nogulumiežu biezums nepārsniedz 10 m. Savukārt novada austrumu daļā šā veida nogulumiežu kārtas biezums var pārsniegt pat 80 m.

1.1.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI

6 Minerālo izejvielu resursi ir viens no ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem. To kvantitāte un

kvalitāte, saguluma apstākļi un teritoriālais izvietojums ir būtiski novada teritorijas turpmākajai attīstībai.

Ogres novadā ir samērā lieli kūdras resursi. Teritorijā ir apzinātas 60 kūdras atradnes, taču kūdras resursu ģeoloģiskā izpēte ir salīdzinoši zema. Saimnieciski nozīmīgākās ir atradnes, kuru platība ir lielāka par 100 ha. Detāli izpētītas ir Žļaugu, Ozolēnu, Pečoru, Gulbju, Vērenes un Sivenīcas atradnes ar kopējo platību 2800 ha, kurās esošā kūdra izmantojama galvenokārt mēslojumam un pakaišiem, Sivenīcas atradnē - arī enerģētikai. Saimnieciski nozīmīgas ir arī Lielā Sūces, Čaulu un Saulrietu atradnes. Tā kā daļa no apzinātajiem kūdras resursiem nav izmantojama, jo to atradnes aizņem arī vērtīgas mežaudzes, lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās atrodas

6 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001



ĪADT, perspektīvā enerģētikā un lauksaimniecības vajadzībām varētu izmantot arī atradnes ar mazāku platību.

Dolomīta atradnes un prognozētie izplatības laukumi novada teritorijā ir saistīti ar augšdevona Ogres, Daugavas un Pļaviņu svītu. Dolomītu iespējams izmantot kā dabīgo celtniecības materiālu, no dolomīta iegūst arī būvkaļķus un dolomītmiltus. Praktiska nozīme ir dolomīta slāņiem, kas atrodas līdz 10 m dziļumā. Rūpniecisko nozīmi zaudējušas četras novada teritorijā esošas atradnes - „Ogresgals”, „Ogre - 60”, „Ogre - 56” un „Ciemupe - Ķilupe”. Prognožu laukumi, kuros nepieciešams veikt papildu izpēti, ir „Ķilupe”.

Kastrānes ķieģeļmālu atradne izpētīta jau 1958. gadā. Tās derīgo slāņkopu (biezums 0,45 - 7,0 m) veido Ogres svītas māli, kas ir derīgi celtniecības ķieģeļu un apdares flīžu ražošanai. Daļa Kastrānes mālu atradnes teritorijas jau ir apbūvēta. Iepriekšējo gadu ģeoloģisko pētījumu rezultātā novada teritorijā nav atklātas celtniecības vajadzībām perspektīvas lielas mālu atradnes.

Smilts - grants materiālu iegulas pārsvarā saistītas ar glaciālajiem jeb ledāja kušanas ūdeņiem, retāk ar aluviālajiem jeb upju nogulumiem. Novada teritorijā ir zināmas ap 26 smilts - grants atradnēm, bet tās ir izvietotas nevienmērīgi. Līdzīgi kā kūdras atradnes, arī daļa smilts – grants atradņu atrodas apbūvētās, lauksaimniecības zemēs vai ĪADT, līdz ar to ir zaudējušas savu saimniecisko nozīmi (piemēram, „Ogres Kangari”). Daudzu atradņu ģeoloģiskās izpētes pakāpe ir nepietiekama - krājumi un materiāla kvalitāte novērtēti nepilnīgi.

Nozīmīgākās būvsmilts atradnes ir „Madliena”, „Zādzene I”, „Zādzene II”. Perspektīvā papildu smilts atradnes varētu būt prognozēto resursu laukumā Taurupes pagastā.

Ogres novada teritorijā atrodas Lobes un Pečoru ezera sapropeļa7 atradnes, no kurām detalizēti izpētīta Lobes ezera atradne (iegulas biezums no 0,1 - 5,0 m, kopējais krājums 2963 m3). Lielākie prognozētie sapropeļa krājumi atrodas Pečoru ezerā (5292 m3), taču izpētes pakāpe ir ļoti zema. Abu atradņu sapropelis izmantojams dziedniecībai, mēslojumam, ķīmiskai pārstrādei, un tas uzskatāms par novada stratēģisko resursu rezervi.

1.1.5. PAZEMES ŪDEŅI

Ogres iedzīvotāju ūdensapgādi pilnībā nodrošina pazemes saldūdens avoti. Ūdens ieguve

notiek no Katlešu - Ogres un starpmorēnas ledāja kušanas ūdeņu horizonta, Pļaviņu - Daugavpils horizonta, Arukilas - Amatas horizonta, kā arī kvartāra nogulumiem. Artēzisko urbumu dziļums ir ļoti atšķirīgs – no dažiem desmitiem metru līdz vairāk kā 200 m dziļumam. Lauku teritorijā individuālo dzīvojamo māju apgādē ar dzeramo ūdeni pamatā izmanto individuālās akas.

Vairumā centralizēto ūdens apgādes sistēmu ūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām, tomēr vietām dzeramajā ūdenī joprojām ir paaugstināts dzelzs saturs (> 0,2 mg/l). Raksturīga ir arī dzeramā ūdens paaugstināta cietība. Piesārņojuma riskam visvairāk pakļauti ir kvartāra ūdeņi.

Ūdens kvalitāti nosaka ne tikai ūdens ķīmiskais sastāvs, bet arī apgādes sistēmu tehniskais stāvoklis – tās pārsvarā ir tehniski novecojušas. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi daļēji veikti Ogres pilsētā, Ogresgala, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un citos pagastos gan par pašvaldību budžeta, gan valsts investīciju un ES līdzekļiem.

Visā novada teritorijā ir artēziskie urbumi, kuri pēc zemes privatizācijas ir nonākuši arī privātā īpašumā. Tā kā to uzraudzība nenotiek, tad šādās vietās ir paaugstināti pazemes ūdeņu piesārņojuma draudi.

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs novadā ir Ogres pilsēta, kurā ir ap 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo aku. Pilsētas centralizētā ūdens apgādes sistēma no 19 urbumiem nodrošina ar dzeramo ūdeni ap 85 % pilsētas iedzīvotāju. Decentralizētajā ūdens apgādē iekļauti ap 45 urbumiem, kuri nodrošina ar ūdeni galvenokārt saimnieciska rakstura uzņēmumus.

Plašāka informācija par ūdensapgādi iekļauta 4. nodaļā „Infrastruktūra”.

7 Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojies no ūdens augu un dzīvnieku sadalīšanās produktiem, kā arī minerālu komponentēm – māls, smilts, ūdenī izšķīdušo kalcija, magnija un dzelzs oksīdiem.



Būtiski, ka lielākā daļa artēzisko urbumu netiek ekspluatēta ar pilnu jaudu. Salīdzinot ūdens ekspluatācijas krājumus ar patērētā ūdens apjomu, secināts, ka Ogres novads kopumā ir pilnībā nodrošināts ar dzeramo ūdeni - ekspluatācijas krājumi vairākkārt pārsniedz iedzīvotāju un rūpnieciski patērētā ūdens apjomu. Galvenās problēmas nākotnē saistāmas ar labas kvalitātes dzeramā ūdens nodrošināšanu centralizētajās ūdens apgādes sistēmās un atsevišķu kvalitātes rādītāju uzlabošanu - pilnīgāku atdzelžošanu un ūdens mīkstināšanu. Īpaša uzmanība pievēršama piesārņojuma draudu novēršanai pazemes urbumos.

Bijušā Ogres rajona teritorijā ir veikti speciāli pazemes minerālūdeņu izpētes darbi, tai skaitā Ogres pilsētā. Urbumā „RM - 6 Ogre” atklāti ārstnieciskie minerālie bromūdeņi, pēc ķīmiskā sastāva tie ir hlorīdu - nātrija tipa ūdeņi ar mineralizāciju 106,2 - 118,6 g/l, un pēc būtības tie ir sālsūdeņi. Broma hlorīdu - nātrija sālsūdeņi ir vērtīga balneoloģiskā hidrominerālā izejviela.

Visa novada teritorijā sastopami ārstnieciskie un maz mineralizētie dzeramie galda ūdeņi.

1.1.6. ĢEOTEHNISKIE APSTĀKĻI8

Jebkura objekta celtniecību, virszemes un pazemes komunikāciju ierīkošanu, ceļu būvi u.t.t.

ietekmē vietas inženierģeoloģiskie apstākļi, tai skaitā grunts fizikāli - mehāniskās īpašības. Vidzemes augstienes apgabalā morēnas pauguru un grēdu reljefa rajonu raksturo

hipsometriskās atzīmes no 120 līdz 200 m, vidēji 150 - 180 m vjl., liels kvartāra nogulumu biezums (70 - 130 m) ar morēnas mālsmilts un smilšmāla gruntīm. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ūdeņu ezera māliem, aleirītiem un smiltīm, kā arī ledāja kušanas ūdeņu smiltīm un smilts - grants maisījumiem, kā arī purvu nogulumiem. Morēnas grunts, smilts un smilts - grants grunts ir droša dabiska pamatne inženiertehniskām būvēm un ceļiem.

Šajā apgabalā iecirkņus ar nelabvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem veido starppauguru pazeminājumi (ieplakas un vagas), kurus aizņem purvi, kā arī ledāja kušanas ūdeņu ezeru laukumi ar aleirītiskām un mālainām gruntīm. Ledāja kušanas ezera veidotās aleirītiskās un mālainās gruntis, kuras ir ar salīdzinoši augstu mitruma daudzumu un porainību un viegli pāriet plūstošā stāvoklī, izplatītas Mazozolu, Braku un Vecogres apkārtnē, kā arī dienvidaustrumos no Taurupes.

Mūsdienu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība šajā apgabalā ir maz izteikta. Gravu veidošanās notiek atsevišķu pauguru nogāzēs ziemeļu daļā un uz dienvidaustrumiem no Taurupes, kā arī Ogres un Līčupes terasēs. Ogres upes krastos izteikti vērojama sānu erozija, bet dziļumerozija, kas saistīta ar krasta un dibennogulumu alūvija pārnesi un pārnoguldīšanu, - visās upēs. Vērojama arī pazemināto vietu pārpurvošanās.

Morēnas izplatības apgabals ar smilšmāla un mālsmilts, ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts gruntīm, kā arī īpaša sastāva un īpašību gruntīm aizņem daļu no novada centrālās un dienvidaustrumu daļas. To raksturo lēzeni viļņots reljefs ar relatīvi nelielām augstuma starpībām (1 - 10 m), hipsometriskās atzīmes svārstās robežās ap 80 - 120 m vjl. Labākie ģeotehniskie parametri raksturīgi morēnas smilšmālam un mālsmiltīm, tām ir labas nesošās īpašības, līdz ar to tās ir drošas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnēs. Šo slāņu biezums ir 20 - 40 m.

Ledāja kušanas ezera nogulumus apgabalā veido vidēji graudainas un smalkgraudainas aleirītiskas smiltis, kuru biezums sasniedz 5 - 6 m. Šie ieži veido pietiekami stabilu pamatu inženiertehniskām būvēm un ceļiem. Ledāja kušanas ezera nogulumu paguliežus veido morēnas smilšmāls un mālsmilts.

Ledāja kušanas ūdeņu smilts grunšu izplatība ir ierobežota, tās sastopamas Meņģeles apkārtnē un uz ziemeļiem no Ķeipenes. Grunts biezums nepārsniedz 6 m, tā parasti pārklāj morēnas smilšmālu un mālsmilti. Smilts fizikāli mehāniskās īpašības un nestspēja ir analoģiski augstāk minētajām ledāja kušanas ezera smiltīm un tās veido samērā drošu pamatni būvēm.

8 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001



Apgabala ievērojamu daļu aizņem īpaša sastāva un īpašību gruntis - kūdra, kūdraina smilts, dūņas. Tās veido samērā nestabilas gruntis ar augstu dabisko mitrumu un saspiežamību, kas būvju celtniecībai nav derīgas. Šo grunšu pamatni veido morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi un gadījumā, ja kūdraino slāni var norakt, tad būves var balstīt uz paguliežiem. Ceļu būvi sarežģī purvu masīvi un daudzi sīki pārpurvoti iecirkņi.

Mūsdienu fizikāli ģeoloģiskie procesi saistīti ar upju eroziju, palieņu, salu, purvu un terašu veidošanos, taču šie procesi notiek lēni un jūtamas izmaiņas reljefā neizraisa.

Morēnas līdzenuma pārsvarā smilšmāla un mālsmilts izplatības apgabals aizņem Ogres novada centrālo un rietumu daļu. Reljefs ir līdzens vai viegli viļņots, virsmas absolūtās augstuma atzīmes ir robežās no 40 - 80 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 - 5 m. Augšējā kompleksa iežus veido galvenokārt morēnas smilšmāls un mālsmilts, to biezums 10 - 20 m, retāk 30 - 40 m. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts nogulumiem, kas ieguļ gan morēnā, gan virs morēnas un iznāk zemes virspusē. Apgabala grunšu ģeotehniskie apstākļi praktiski neatšķiras no analoģiskām gruntīm iepriekš minētajos apgabalos, un tās ir derīgas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnei.

Mūsdienu procesi notiek lēni un ir saistīti ar upju eroziju, lokālo reljefa pazeminājumu pārpurvošanos.

Ledāja kušanas ezera līdzenuma pārsvarā smilšanas, aleirītiskas un mālainas grunts izplatības apgabals aizņem novada rietumu daļu. Apgabala reljefs ir līdzens, viegli viļņots, vietām paceļas osu grēdas un morēnu pauguri vai to masīvi. Virsmas absolūtās atzīmes 10 - 40 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 - 3 m, retāk līdz 5 m, bet pauguros 10 - 20 m, retāk līdz 25 m. Augšējā inženierģeoloģiskā kompleksa iežus pārsvarā veido ledāja kušanas ezera smilts un smilts - grants nogulumi, retāk ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Samērā reti izplatīti ledāja kušanas ūdeņu mālainie nogulumi. Smilšaino nogulumu biezums svārstās no 2 - 3 m, vietām līdz 25 m. Paguliežus veido morēnas smilšmāls un mālsmilts no dažu metru (ziemeļrietumu daļā) līdz 20 - 40 m biezumam apgabala austrumu daļā. Smilts un smilts - grants nogulumi izplatīti paugurainajos iecirkņos gar Daugavas labo krastu (tipiski Ogres Kangari).

Smilts un smilts - grants nogulumi veido pietiekami stabilu pamatni jebkāda veida celtniecībai. Būvniecībai mazāk piemērotas vai nepiemērotas ir mālainās un putekļainās smiltis, kas attiecīgos apstākļos var veicināt pseidoplūdeņus.

Apgabala austrumu daļā ledāja kušanas ezera nogulumi veido mālainas aleirītiskas gruntis. Šeit bieži sastopams slokšņu māls ar smilšaina materiāla starpkārtām un lēcām. Mālaino nogulumu biezums ir līdz 15 m, pārsvarā 2 - 3 m. Paguliežus pamatā veido morēnas nogulumi. Mālainām gruntīm raksturīga plastiska konsistence. Tās parasti ir ūdens piesātinātas un noteiktos apstākļos uzbriest, tāpēc šīs gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. Mālaino iežu uzbriešana sezonāli vērojama uz ceļiem, kas ierīkoti uz mālainas grunts ar ūdens saturošu irdenu iežu lēcām. Lēcas, kas atrodas sasaluma zonā, veido ciļņus, kuriem atkūstot, apkārtējā grunts izmirkst un zaudē stiprību.

Purvu nogulumi izplatīti apgabala ziemeļrietumu daļā, citviet sporādiski. Īpašā sastāva un īpašību dēļ gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm.

Apgabala raksturīga pazīme ir iecirkņi ar plānu kvartāra nogulumu segu no mazāk kā 1 m līdz 2 - 5 m. Tie atrodas uz ziemeļiem no Ogres pilsētas un par būvju pamatni šeit var izmantot cietos vai puscietos cilmiežus: dolomītu, merģeli, smilšakmeni, kas ir drošs pamats dažāda veida inženiertehnisko būvju celtniecībai.

Daugavas ielejas aluviālo nogulumu pārsvarā smilšainas grunts izplatības apgabals aptver Daugavas ieleju. Augšējo iežu kompleksu veido galvenokārt smilts un smilts - grants maisījums, retāk mālsmilts un smilšmāls. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām gruntis maz atšķiras no līdzīgām ledāja kušanas ūdeņu gruntīm, kas aprakstītas iepriekš, un tām ir laba nestspēja. Jaunākie nogulumi - palieņu mālsmilts un smilšmāls - ir mīksti un plastiski, tiem raksturīga liela saplakšanas spēja un zema izturība.

Mūsdienu procesi ir saistīti ar Daugavas un tās pieteku sānu un dziļumeroziju, gravu veidošanos, terašu malu nogruvumiem un nobirumiem.



Daugavas ielejas inženierģeoloģiskie apstākļi ir daļēji nelabvēlīgi celtniecībai, to ierobežo atsevišķos iecirkņos esošo iežu vājā izturība.

Kopumā novads ir pieskaitāms reģionam ar samērā labvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem dažāda veida būvobjektu celtniecībai, izņemot Daugavas ieleju, purvu masīvus, pārpurvotos zemes gabalus, kā arī teritorijas, kurās iežu augšējo kompleksu veido ledāja kušanas ezera mālainie nogulumi. 1.1.7. KLIMATISKIE APSTĀKĻI

9 Ogres novads atrodas mērenās klimata joslas pārejas klimata apgabalā. Noteicošā loma

klimata veidošanā ir Atlantijas okeāna mērenajām gaisa masām. Ogres pilsētas apkārtni, galvenokārt ziemā, ietekmē arī Baltijas jūras gaisa masas. Klimata veidošanā nozīmīgākie faktori novada teritorijā ir ģeogrāfiskais platums, augstums virs jūras līmeņa, paugurainība, ūdenskrātuvju tuvums, mežainība. Visu gadu zināma ietekme uz apkaimes mikroklimatu ir Daugavai un Rīgas HES ūdenskrātuves lielajai virsai.

Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī novada rietumu daļā ir - 5,9 0C, bet austrumu daļā tā noslīd līdz - 7,2 0C. Bezsala periods ilgst apmēram piecus mēnešus, rietumu daļā tas ir par divām nedēļām garāks nekā austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā ir 17,2 0C rietumu daļā un 16,4 0C novada ziemeļaustrumu daļā.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā svārstās no 609 mm Ogrē līdz 883 mm Taurupes pagastā. Sniega segas vidējais biezums Ogres apkaimē ir 10 - 30 cm, bet novada ziemeļaustrumu un

austrumu daļā tās vidējais biezums sasniedz 40 - 60 cm, un tā ir noturīgāka. Novada austrumu un ziemeļaustrumu daļā apmākušos dienu skaits vidēji ir par 20 - 30

dienām lielāks nekā novada rietumu daļā, kur ir salīdzinoši sausāks un saulaināks. Valdošie vēji ir dienvidrietumu un rietumu vēji.

1.1.8. IEKŠĒJIE ŪDEŅI Ogres novadā ir maz ezeru. Lielākais ezers ir Lobes jeb Viskāļu ezers, kas atrodas Krapes

pagasta teritorijā, un tā platība ir 5,2 km2.Tā vidējais dziļums ir 1,3 m, lielākais dziļums - 2,2 m. Ezers ir ļoti aizaudzis, tā gultni sedz vairākus metrus bieza dūņu kārta, kura apakšējā daļa ir sablīvējusies, veidojot sapropeli - vērtīgu organiskas izcelsmes mēslojumu. Lobes ezera sapropeļa atradne iekļauta valsts nozīmes atradņu sarakstā.

Pečoru ezera, kas atrodas Ķeipenes pagastā, platība ir 1,03 km2, vidējais dziļums 0,9 m, bet lielākais dziļums - 1,8 m. Arī Pečoru ezerā atrodamas nozīmīgas sapropeļa iegulas, taču nepieciešama to pilnīgāka izpēte.

Ķeipenes pagastā atrodas trešais lielākais ezers - Plaužu ezers, kura platība ir 0,96 km2. Tā vidējais dziļums ir 4,1 m, lielākais dziļums - 7,5 m.

Visu trīs lielāko ezeru kopējā platība ir apmēram 7,2 km2 - tikai 0,7 % no kopējās novada teritorijas.

Ogres upes ielejā sastopami nelieli vecupju ezeriņi, kas nereti raksturojas ar lielu bioloģisko daudzveidību.

Mākslīgas izcelsmes sprostezeri ir Zvanu ezers Meņģeles pagastā, Noru ezers Lauberes pagastā, Mežezers Ogrē un citi.

Novada rietumu daļā iestiepjas arī neliela daļa no Rīgas ūdenskrātuves. Upēm bagātāka ir novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa (ap 0,7 km/km2), bet rietumu daļa

- nabadzīgāka (ap 0,5 km/km2). Novada nozīmīgākās upes ir Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Abza, Aviekste un Līčupe.

Daugavas platums pie Ogres upes ietekas ir aptuveni 450 m, ūdenskrātuves teritorijā tā plūst lēni - 0,1 līdz 0,2 m/s. Upes gultnē atsedzas pamatieži un ledāju atstātie nogulumi. Rīgas

9 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996



ūdenskrātuvē biežo ūdens līmeņa svārstību dēļ aktīvi norisinās krastu izskalošanas un erozijas procesi.

Garākā upe Ogres novada teritorijā ir Ogre (ap 80 km), tai ir daudz nelielu pieteku (Nāruža, Sumulda, Līčupe, Skolas upe, Aviekste, Ranka un citas). Atsevišķos posmos upē ir nelielas krāces, tās gultne ir akmeņaina, vietām izveidojušās smilšu sēres. Ogresgala pagasta un Ogres pilsētas teritorijā upe iegrauzusies dolomītu pamatiežos.

Pēc Rīgas HES uzcelšanas būtiski pasliktinājies upes ekoloģiskais stāvoklis, pavasaros pilsētā nereti novērojami plūdi.

Mazā Jugla ir trešā lielākā novada upe, kuras lielākās pietekas ir Abza, Lēģerurga, Bērzupe un citas. Mazās Juglas krastos bieži atsedzas pamatieži - dolomīti. Upe ir visai līkumaina, tās gultne ir akmeņaina, lejtecē vairāk smilšaina, un tās krasti ir pakļauti erozijai.

Atbilstoši Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna dalījumam virszemes ūdens objektos Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru ūdensobjekti.

Lielākās novada upes ir iecienījuši ūdens tūristi un makšķernieki.

1.1.9. MEŽI UN PURVI Cilmiežu dažādība, reljefa formu daudzveidība, nokrišņu daudzuma atšķirības ir radījušas

lielu augšņu un veģetācijas daudzveidību. Būtiska loma ainavas veidošanā un saimnieciskajā darbībā ir mežiem.

Ogres novada teritorijā meža zemju platības aizņem 52 105,5 ha10 (2. attēls). No kopējās meža zemju platības meža teritorijas aizņem 94,4% jeb 49 217,5 ha, pārējo daļu aizņem purvi, lauces, pārplūduši klajumi, kā arī zeme zem infrastruktūras objektiem. Purvi aizņem 3,3% jeb 1698,1 ha. Meža zemju īpatsvars Ogres novadā ir 52,5%, salīdzinoši Latvijā tas ir 50,2%.

Ogres novada teritorijā no kopējās meža zemju platības 43,5% jeb 22 669,9 ha ir valsts meža zemes un 56,5% jeb 29 435,6 ha citu īpašnieku apsaimniekotās mežu zemes. Valsts meža zemes Ogres novada teritorijā apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība.

2. att. Meža zemju sadalījums (ha)

Īpašuma forma Meži Purvi Lauces Pārplūduši

klajumi

Zeme zem infrastruktūras objektiem

Meža zeme kopā

Valsts 20211,5 1638,3 84,6 40,9 694,6 22669,9 Pašvaldības 1144,1 0,1 18,9 0,4 23,9 1187,4 Privāti 27861,9 59,7 277,9 21,6 27,1 28248,2 Kopā 49217,5 1698,1 381,4 62,9 745,6 52105,5

Vismežainākā ir novada ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļa (Suntažu,

Madlienas, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasta teritorija). Pārējā lauku teritorijā starp lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir sastopami mazāki mežu puduri. Vismazāk mežu ir novada centrālajā un dienvidu daļā (Krapes, Lauberes un Ogresgala pagasta teritorija).

Uz dažādiem cilmiežiem biežāk sastopamie mežu tipi ir vēris, sils, damaksnis. Izplatītākās koku sugas novada mežos ir priede, bērzs, egle, apse, baltalksnis un melnalksnis.

Aizsargājamās teritorijas aizņem 6331,7 ha jeb 12,2 % meža zemju platību. Lielākā daļa aizsargājamo teritoriju atrodas privāto mežu īpašnieku mežu zemēs (67,1 % no ĪADT platības). 479 20,6 ha jeb 92% Ogres novada meža zemju nav saimnieciskās darbības ierobežojumu.

10 Valsts meža dienesta informatīvais materiāls “Meža statistika” 2008" (dati uz 01. 01. 2008.)



Mežsaimnieciskā darbība aizliegta 399,4 ha jeb 0,8 % no šo mežu platības, savukārt galvenā cirte aizliegta 962,9 ha vai 1,8% no platības.

Purvi aizņem aptuveni 2,1 % no novada teritorijas, izplatītākie ir zemie zāļu un pārejas tipa purvi. Lielākās purvu platības ir novada dienvidaustrumu daļā - Madlienas un Krapes pagastā. Pēc platības lielākie purvi ir Sivenīcas purvs - 7,5 km2 (Madlienas pagasts), Žļaugu purvs - 5,2 km2

(Suntažu pagasts), Pečoru purvs - 5,0 km2 (Ķeipenes un Madlienas pagasts), Vērenes purvs - 4,8 km2 (Madlienas pagasts), Gulbju purvs - 4,0 km2 (Krapes pagasts), Lielais Sūces purvs - 3,0 km2

(Madlienas pagasts) un Ozolēnu purvs - 2,5 km2 (Lauberes pagasts)11. Daļai purvu raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, tāpēc tajos izveidotas īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas. Padomju varas gados veiktās izpētes liecina, ka purvos ir nozīmīgi kūdras resursi, kas saimnieciskiem nolūkiem izmantoti samērā maz.

1.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) atrodas īpašā valsts aizsardzībā un izveidotas, lai

aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem apmēram 6 % (6130 ha) no novada kopējās teritorijas. Lielākā ĪADT ir Ogres ieleja (4,7% no kopējās teritorijas), savukārt viena no populārākajām un atpazīstamākajām teritorijām Latvijā ir Ogres Zilie kalni (1. pielikums).

Ogres novadā kā aizsargājamās dabas teritorijas sastopami dabas parki, dabas liegumi, dabas pieminekļi (aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi), mikroliegumi. Īpaši izdalāmas ES kopīgā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 teritorijas12.

Ogres ieleja, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks (dibināts 2004. gadā), kurā ietilpst dabas liegums Vērenes gobu un vīksnu audze. Parka kopējā platība ir 7516 ha. Ogres ieleja ir viena no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu dažādības un savdabības dēļ. Tajā konstatēti 11 ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopi, no kuriem 5 ir prioritāri (nogāžu un gravu meži, parkveida pļavas, sugām bagātas atmatu pļavas, sugām bagātas vilkakūlas pļavas, pārmitri platlapju meži), kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Ogres ieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kurā sastopami ļoti reti biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces. Sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis, daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas. Teritorijā konstatētas arī vairākas Eiropas direktīvas pielikumos iekļautās augu un dzīvnieku sugas.

Parkam 2008. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2018. gadam), kas ir saistošs plānošanas dokumentu izstrādē. Parkam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Vērenes gobu un vīksnu audze, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā. Liegums dibināts 1977. gadā, un tā kopējā platība ir 53 ha.

Liegums veidots reti sastopamo gobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un saglabāšanai. Nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. Pļavās ir daudz retu augu sugu. Teritorijā sastopami baltmuguras un vidējie dzeņi.

Vērenes purvi, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā. Liegums izveidots 1999. gadā, un tā kopējā platība ir 1248 ha.

Liegums ir nozīmīga augsto purvu, ieplaku purvos un purvainu mežu aizsardzības teritorija. Liegumā ietilpst 3 augsto purvu teritorijas: Zirnaites, Sivenīcas un Jeiskas purvi, kurus vienu no

11 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996 12 Informācija par Ogres novada ĪADT sagatavota pēc www.daba.gov.lv pieejamās informācijas



otra atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jauktu koku meži. Liegumam nav dabas aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Lielie Kangari, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, un tas atrodas Suntažu pagasta un Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijā. Liegums dibināts 1957. gadā, tā kopējā platība ir 1972 ha.

Lielie Kangari ir izcilākais osa valnis Latvijā, kura relatīvais augstums 27 m (78 m vjl.), tā platums 60 - 100 m. Tajā ir sastopama savdabīga veģetācija, retas augu sugas. Teritorijā ietilpst arī Lielo Kangaru ezers un Lielkangaru purvs. Liegumā konstatēta ES Biotopu direktīvas suga - dzeltenā dzegužkurpīte. No ES Biotopu direktīvas biotopiem sastopami neskarti augstie purvi, purvaini meži, skujkoku meži uz osiem.

Liegumam 2007. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2017. gadam), bet tam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Ogres Zilie kalni, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas un Ikšķiles novada teritorijā. Parks dibināts 2004. gadā, tā platība ir 312 ha.

Teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets Biotopu Direktīvas I pielikuma biotops - skujkoku meži uz osiem. Tajā sastopamas 6 aizsargājamas augu sugas, kas raksturīgas mežiem uz osiem vai osveida vaļņiem - meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, pundurbērzs, pļavas silpurene.

2003. gadā parkam izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika posmam no 2004. līdz 2010. gadam, bet tam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Novada teritorijā ir divi aizsargājamie ģeoloģiskie objekti13. Ogres dolomītu krauja, aizsargājamā platība 3,577 ha, atrodas Ogresgala pagasta teritorijā,

un tā ir Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu atliekām.

Līčupes atsegums, aizsargājamā platība 3,283 ha, atrodas Taurupes pagasta teritorijā. Atsegumā ir reti sastopami starpmorēnu nogulumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumiem Nr. 131 „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem” Ogres novada teritorijā atrodas viens šāda veida aizsargājamais objekts - Ķeipenes parks.

Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumiem Nr. 888 „Noteikumi par aizsargājamām alejām” Ogres novada teritorijā atrodas divas aizsargājamās alejas – Vērenes muižas aleja (ozolu aleja ap 3,5 km garumā) un Vatrānes aleja (ozolu aleja ap 0,4 km garumā).

Pēc spēkā esošo vietējo pašvaldību plānojumu paskaidrojumu rakstiem redzams, ka Ogres novada teritorijā ir izveidoti vairāk nekā 20 dažādu veidu mikroliegumi augu un dzīvnieku sugu un meža biotopu aizsardzībai, taču to izvietojums katrā no pagastiem atšķiras.

2007. gada vasarā Ogrē un Ogresgala pagastā veikta dižkoku inventarizācija, kuras laikā apsekoti 45 liela izmēra koki: vīksnas, ozoli, priedes, liepas u.c. Inventarizācijas veicēji secināja, ka vairums no apsekotajiem kokiem atbilst dižkoku kategorijai. Saskaņā ar informācijas sistēmā „Īpaši aizsargājamie koki” pieejamajiem datiem Ogres novada pagastos aug 82 īpaši aizsargājamie koki, kas atbilst dižkoku kategorijai. Lielākā daļa no tiem - 61 - ir parastais ozols, to skaitā 8 parastās priedes, 8 vīksnas, 2 parastās liepas, 2 āra bērzi un 1 Zviedrijas kadiķis. Lielākais vairums dižkoku - 29 - aug Ogresgala pagastā, savukārt Madlienas pagastā - 21 dižkoks un Krapes pagastā - 11 dižkoki.

Jāņem vērā, ka kopumā novada teritorijā pēdējās desmitgadēs nav veikta datu bāzēs esošo dižkoku apsekošana un datu precizēšana.

13 Pēc http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/index.ht/



1.1.11. AINAVU APVIDI14

Ogres novada ainava sniedz informāciju par teritorijas vēsturisko izmantošanu un parāda

mūsdienu attīstības tendences, tai skaitā cilvēku saimnieciskās darbības veidus un dabiskos procesus.

Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas iedalījuma teritorija ietilpst Dienvidvidzemes ainavzemes Kangaru mežaines un Vidzemes (Sudas - Madlienas - Vecbebru) ainavapvidos. Novada austrumu daļā neliela teritorija ietilpst Vidzemes augstienes ainavzemes Augšogres - Jumurdas ielieces ainavapvidū, bet dienvidrietumu daļa - Daugavzemes Lejasdaugavas nolaidā.

Reljefa saposmojums nosaka novada teritorijas daudzveidīgo ainavu struktūru. Ogres novadā sastopami vairāki ainavu tipi - terasēto upju (Daugavas, Ogres) ieleju un ielejveida pazeminājumu ainava, smilšaino līdzenumu mežaine (novada rietumu daļa), stipri iekultivētā smilšmāla un mālsmilts āru viļņaine (Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Madlienas un Krapes apkārtne), osu grēdu ainavu mežaine (Zilo kalnu krauja, oss uz dienvidiem no Suntažiem), mitrzemju ainava (Vērenes purvi), smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine (Taurupes, Meņģeles apkārtne), smilšaino līdzenumu mežāre (Ķeipenes apkārtne), mežāru morēnas pauguraine (Līčupes, Ogresmuižas apkārtne).

Valsts nozīmes aizsargājamie ainavu apvidi novadā nav izveidoti, taču netālu no novada austrumu robežas atrodas aizsargājamie ainavu apvidi „Vestiena” un „Vecpiebalga”. Novada ainavu telpai ekoloģiski nozīmīgi ainavu elementi iekļauti dabas parkā „Ogres ieleja”.

Ainavu telpu pieejamība novadā ir laba, jo ceļu tīkls ir pietiekami blīvs. Ogres novadā galvenokārt sastopamas Latvijai tipiskās mozaīkveida lauku ainavas ar lauksaimniecības un meža zemju miju un atsevišķiem viensētu puduriem. Ogres pilsētas apkārtnē vērojamas urbanizētas ainavas. Ainaviski augstvērtīgākās teritorijas novadā sastopamas Daugavas un Ogres upju ielejās, kā arī novada austrumu daļā, kurai raksturīgs saposmots reljefs. Daugavas ielejas un novada austrumu daļas ainavu telpām raksturīgi tāli, vizuāli augstvērtīgi skatu vērsumi. Savukārt Ogres upes ielejā vērojamas dabiskas upes ielejas ainavas.

14 Pēc Ogres novada Vides koncepcija 2009. - 2019. gadam



1.2. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS

1.2.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS

Iedzīvotāju skaits Ogres novada teritorijā no 2005. līdz 2010. gadam kopumā ir palielinājies, bet, kā redzams 3. attēlā, tas pieaug galvenokārt Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, savukārt pārējos pagastos iedzīvotāju skaitam ir tendence pakāpeniski samazināties.

3. att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ogres novadā

Teritoriālā vienība 01.01. 2005.

01.01. 2006.

01.01. 2007.

01.01. 2008.

01.01. 2009.

01.01. 201015.

Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts 29 073 29 620 29 256 29 560 29 825 29931

Krapes pagasts 850 830 829 810 830 756

Ķeipenes pagasts 1 218 1 229 1 195 1 182 1 186 1158

Madlienas pagasts 2 121 2 112 2 111 2 086 1 989 1990

Suntažu pagasts 2 138 2 135 2 133 2 108 2 105 2129

Lauberes pagasts 830 816 796 800 802 773

Taurupes pagasts 1 061 1022 1 005 974 947 917

Mazozolu pagasts 680 681 674 655 641 632

Meņģeles pagasts 770 734 726 668 662 658

Kopā 38 741 39 179 38 725 38 843 38 987 38 944

Pēc LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem16, iedzīvotāju skaits Ogres pilsētā un tās tuvumā lielā mērā palielinājies valsts iekšējās migrācijas ietekmē, taču mirušo skaits pēdējos gados pārsniedz dzimušo skaitu gandrīz visās valsts administratīvajās teritorijās, tai skaitā bijušā Ogres rajona teritorijā.

Ogres novadā reģistrētais dzimušo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir svārstījies no 407 (2006. g.) līdz 351 (2005. g.) gadā, vidēji gadā 385 dzimušie.

Reģistrētais mirušo skaits vislielākais bijis 504 (2008. g.), vismazākais - 470 (2005. g.). Vidēji gadā reģistrēti 489 miršanas gadījumi.

Iepriekš minētie dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Ogres novadā ir bijis negatīvs dabiskais pieaugums - mirušo skaits ik gadu vidēji ir par 104 lielāks, nekā dzimušo skaits.17

Novadā norisinās iedzīvotāju mehāniskā kustība - iekšējā un ārējā migrācija, taču pašvaldības rīcībā nav precīzas informācijas par procesu raksturojošiem skaitliskajiem rādītājiem. Tāpat kā visā Latvijā, pēdējo piecu gadu laikā vērojama iedzīvotāju, jo īpaši darbspējas vecumā, migrācija uz citām valstīm sociāli ekonomisko apstākļu dēļ. Saglabājoties negatīvam iedzīvotāju dabiskajam pieaugumam, iedzīvotāju skaita palielināšanās novadā iespējama uz mehāniskās kustības pieauguma rēķina.

Novada iedzīvotāju mehānisko kustību būtiski ietekmē Rīgas aglomerācija, jo iedzīvotāji labprāt izvēlas dzīvesvietu Rīgas tuvumā, vietās ar labu satiksmes infrastruktūru, mācību iestādēm, darbavietu pieejamību u.t.t.

Rīgas aglomerācijas iekšējās zonas kodolā atrodas Ogres pilsēta, savukārt tās ārējā zonā - Ogresgala un Suntažu pagasti. Uz aglomerācijas robežas atrodas Ķeipenes un Lauberes pagasts.18.

15www. pmlp.gov.lv 16 www.csb.lv/csp 17 Pēc Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtās informācijas 18 Rīgas attīstības programma 2006. – 2012. gadam



Aglomerācijas paplašināšanās tendenču rezultātā arī pārējos pagastos iespējama Rīgas ietekmes palielināšanās. 12.2. IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā bija reģistrēti 18 003 vīrieši un 20 941 sieviete, kas attiecīgi sastāda 46,2 % un 53,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita19.

Sadalījumā pēc vecuma grupām (4. attēls) vislielākais iedzīvotāju skaits bija darbspējas vecumā - 25 807 iedzīvotāji. Līdz darbspējas vecumam reģistrēti 5615 iedzīvotāji, bet pēc darbspējas vecuma - 7522 iedzīvotāji.

4. att. Ogres novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām uz 01.01.2010.

Vecuma grupa Iedzīvotāju skaits

grupā % no kopējā

iedzīvotāju skaita

Līdz darbspējas vecumam 5615 14,4 tai skaitā vīrieši 2858 7,3

tai skaitā sievietes 2757 7,1 Darbspējas vecumā 25807 66,3

tai skaitā vīrieši 12515 32,1 tai skaitā sievietes 13292 34,1

Pēc darbspējas vecuma 7522 19,3 tai skaitā vīrieši 2630 6,8

tai skaitā sievietes 4892 12,6

Pavisam kopā 38944 100,0

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā pēc nacionālā sastāva reģistrēti: 28 821 latvietis, 6 838 krievi, 1 118 baltkrievi, 546 ukraiņi, 519 poļi, bet pārējo tautību iedzīvotāji - 1106.

Pēc valstiskās piederības 2010. gada 1. janvārī Ogres novadā reģistrēti 34 647 pilsoņi (89 %), 3880 nepilsoņi (10 %) un 417 pārējie iedzīvotāji (1 %).

Papildu informācija par demogrāfisko situāciju pievienota 2. pielikumā.

19 Visi dati par iedzīvotājiem uz 01.01.2010. – www.pmlp.gov.lv



1.3. OGRES NOVADA EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES 1.3.1. IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

Jebkuras teritorijas viens no ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP). Sākot ar 2007. gadu, valsts mērogā dati par IKP tiek sniegti tikai Latvijas statistisko reģionu griezumā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt IKP dinamiku Ogres novadā. Dati par laika posmu valstī no 2007. līdz 2009. gadam liecina par to, ka vēl 2008. gadā bija vērojams IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās - 9 % attiecībā pret 2007. gadu (6494 LVL - 2007. gadā, 7144 LVL - 2008. gadā). 2009. IKP kritums uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2008. gadu, bija gandrīz 19 % (IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā - 5802 LVL)20. Ekonomiskās attīstības izvērtējumam ilgtermiņā būtu nepieciešami vismaz šādi rādītāji:

1) IKP faktiskajās cenās, milj. latu, 2) IKP īpatsvars Latvijas kopproduktā, 3) IKP pieaugums % pret iepriekšējo gadu, 4) IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju. Augstāk minēto apstākļu dēļ nav iespējams arī raksturot Ogres novada ekonomikas nozaru

īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā un nozaru struktūru pēc pievienotās vērtības. Priekšstatu par ekonomiskās attīstības tendencēm pastarpināti sniedz turpmākās nodaļas.

1.3.2. INVESTĪCIJAS

1.3.2.1. Privātās investīcijas

Nefinanšu investīcijas faktiskajās cenās Ogres novadā raksturo šādi aptuvenie rādītāji21: 1) 2000. gadā - 4 102 000 LVL, 2) 2004. gadā - 23 940 000 LVL, 3) 2009. gadā - 6 470 000 LVL.

Augstāk norādītā informācija iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldības uzņēmumus un iestādes, kur strādājošo skaits ir 50 un vairāk, un komercsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 30 strādājošajiem un neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 500 000 latu.

Izvērstāku informāciju sniedz Ogres novada būvvalžu pārskats par investīcijām pēdējo trīs gadu laikā.

Privāto investīciju kopējo apjomu un dinamiku raksturo 5. attēls. 2007. gadā Ogres un Ogresgala pagastā privāto investīciju apjoms attiecībā pret pārējā novada

teritorijā ieguldītajām investīcijām bija 97 %, bet 2008. gads raksturojas ar ievērojamu investīciju apjoma pieaugumu tieši pagastu teritorijā, un tas bija 25,1 % no kopējām privātajām investīcijām. Savukārt 2009. gadā privātās investīcijas kopā, attiecībā pret 2008. gadu, saruka par 15,8 %. 2009. gadā privātās investīcijas Ogrē un Ogresgala pagastā bija 92,5 %, bet pārējā teritorijā - 7,5 % no to kopējā apjoma.

20 Pēc CSB datiem 21 Pēc CSB datiem



5. att. Privātās investīcijas Ogres novadā, LVL

Gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads Ogres būvvaldes apkalpojamā teritorija

Kopā gadā 10 158 541 7 933 914 6 683 458 Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamā teritorija

Kopā gadā 312421 2652440 544173

Pavisam kopā 10 470 962 10 586 354 7 227 631 Lielākās privātās investīcijas 2007. gadā veikusi SIA „Fazer maiznīcas”, kas sastāda 38,8 %

no kopējām investīcijām Ogrē un Ogresgala pagastā. 2008. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas tirdzniecības centra Rīgas ielā 17 būvniecībā - 49,8 %. 2009. gada lielākās investīcijas attiecināmas uz tirdzniecības centru „Dauga” - 49,4 % iepriekš norādītajā teritorijā. Izvērtējot privāto investīciju struktūru Ogrē un Ogresgala pagastā, redzams, ka 2007. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas daudzdzīvokļu māju celtniecībā (54,8 %) un ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos (42,9 %), pārējos objektos - 2,3 %. 2008. gadā visvairāk investīciju ieguldīts ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos - 79,4 %, daudzdzīvokļu māju būvniecībā - 16 %, bet pārējos - 4,6 %. 2009. gadā praktiski visas investīcijas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos - 98,4 %.

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamajā teritorijā22 privātās investīcijas 2007. gadā sastādīja 3 % no kopējā privāto investīciju apjoma, tās visas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos. Šajā gadā procentuāli lielākās investīcijas ieguldītas z/s „Galiņi” Madlienas pagastā dārzeņu noliktavu rekonstrukcijā - 34,7 %. 2008. gadā lielākās investīcijas veiktas Lauberes pagastā LPKS „Lauko” graudu - rapšu pirmapstrādes un glabāšanas kompleksa būvniecībā - 94 % no gada kopējo investīciju apjoma šajā teritorijā. 2009. gadā lielākās privātās investīcijas veiktas Lauberes pagastā SIA „Vecpīrāgi” mehāniskajās darbnīcās - 49 % no kopējā investīciju apjoma.

1.3.2.2. Publiskās investīcijas

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei 2007. un 2008. gadā, privātajām un ārvalstu investīcijām, attiecīgi palielinājās arī pieprasījums pēc investīcijām pilsētas un pagastu infrastruktūrā, kur tradicionāli galvenais investīciju avots ir valsts vai pašvaldība. Pagastu pašvaldību investīcijas būtiski ietekmēja finanšu resursu nepietiekamība ilgtermiņā un ierobežotās iespējas kredītu piesaistē.

Atšķirībā no privāto investīciju ieguldījumiem publisko investīciju apjoms visos pēdējos trīs gados, salīdzinot Ogri un Ogresgala pagastu ar pārējo teritoriju, ir bijis aptuveni vienāds (6. attēls).

Apkopotie dati liecina, ka lielākais publisko investīciju apjoms attiecas uz ielu un ceļu, ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem un izglītības iestādēm.

6. att. Publisko investīciju sadalījums pa teritorijām no 2007. līdz 2009. gadam

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Teritorija LVL % LVL % LVL %

Ogre, Ogresgals

2 180 112 97,2 7 627 078 96,9 15 680 837 97,3

Lauku teritorija

63 207 2,8 241 848 3,1 426 930 2,7

Kopā 2 243 319 100,0 7 868 926 100,0 16 107 767 100,0

22 Ķeipenes, Lauberes, Suntažu, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Taurupes pagasti, pēc 01.07.2009. arī Krapes pagasts



Priekšstatu par publisko un privāto investīciju ieguldījumu dinamiku sniedz 7. attēls, kas uzskatāmi parāda, ka publiskajā sektorā investīciju apjoms katru gadu ir ievērojami pieaudzis. Tas izskaidrojams ar to, ka pašvaldību un valsts institūcijām kopumā ir bijusi pietiekama kapacitāte ES fondu līdzekļu piesaistīšanā, kā arī izmantotas dotācijas ATR pabeigšanai katrā pagastā 2008. un 2009. gadā, izņemot Ogresgala pagastu, kas Ogres novadā iekļāvās 2002. gadā.

7. att. Privāto un publisko investīciju dinamika Ogres novadā, LVL

16107767

1047096210586354

7227631

2243319

7868926

0

2000000

4000000

6000000

8000000

10000000

12000000

14000000

16000000

18000000

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Privātās investīcijas Publiskās investīcijas

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas

Valsts straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. gadam radīja labvēlīgus priekšnosacījumus

gan nefinanšu, gan ārvalstu investīciju apjoma pieaugumam Ogres novadā, it īpaši Ogres pilsētā. Kā atzīmē vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri izvēlējušies Ogri par savu investīciju vietu, izvēlē starp Rīgu un Ogri noteicošais ir bijis gan tas, ka no loģistikas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp kādu galvaspilsētas priekšpilsētas teritoriju vai Ogri, gan tas, ka mazākā pilsētā ir atsaucīgāka pašvaldība.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ogres novadā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām ir sasniedzis 10 777 148 latu, no tā 10 351 309 latu jeb 96 % - Ogres pilsētā. Salīdzinot ar citām pilsētām un novadiem, Ogres novads ieņem 18. vietu pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma augstāk norādītajā laika posmā. Tā īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju apjomā ir 0,32 %23.

8. attēlā apkopota informācija par lielākajām investīcijām pēc apjoma atbilstoši NACE kodiem un valstīm.

Kopumā Ogres novadā investīcijas veiktas 41 nozarē (pēc NACE). Desmit lielāko investoru kopējais investīciju apjoms ir 10 446 020 LVL jeb 97,6 % no investīciju kopējā apjoma.

8. att. Ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa nozarēm Ogres novadā

N.p.k. NACE kods

Darbības veids Investoru skaits

Investīcijas Valstis

1. 10.7 Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana

1 4 676 050 Somija

2. 56.1 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi

1 2 285 000 Zviedrija

23Pēc www.lursoft.lv



3. 68.2 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana

4 1 293 150 Norvēģija, Zviedrija

4. 26.1 Elektronisko komponentu un plašu ražošana

3 675 000 Nīderlande, Zviedrija

5. 46.3 Pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība

1 370 000 Somija

6. 01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana 2 353 420 Igaunija 7. 31.0 Mēbeļu ražošana 1 330 000 Norvēģija 8. 16.2 Koka, korķa, salmu un pīto

izstrādājumu ražošana 1 200 000 Norvēģija

9. 46.7 Cita veida specializētā vairumtirdzniecība

2 163 400 ASV, Zviedrija

10. 68.1 Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana

1 100 000 Krievija

1.3.3. NODARBINĀTĪBA

1.3.3.1. Nodarbināto skaits uzņēmumos

Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, nodarbināto skaits uzņēmumos, kuros tas 2009. gadā pārsniedza 20 darbinieku, bija 3987 darbinieki, kas ir par 1143 darbiniekiem mazāk nekā 2008. gadā (samazinājums par 22, 3 %). Nodarbināto sadalījums šajos uzņēmumos pa nozarēm24 parādīts 10. attēlā.

Izvērtējot strādājošo skaita dinamiku augstāk minētajos uzņēmumos, jāatzīmē, ka visvairāk strādājošo skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājies apģērbu ražošanā (25 %), koka un koksnes izstrādājumu ražošanā (21 %), mazumtirdzniecībā (14 %) un ēku būvniecībā (14 %).

Ekonomiski aktīvās zemnieku saimniecības, kuras 2008. gadā nodarbināja vairāk kā 20 darbinieku, bija z/s „Kalnakraučas” (53 strādājošo), z/s „Galiņi” (46 strādājošie) z/s „Zvaigznītes (36 strādājošie), z/s „Ogre” (31 strādājošais)25.

Informācija par nodarbināto skaitu pa nozarēm 2009. un 2008. gadā apkopota 3. pielikumā. Kā lielākie uzņēmumi pēc nodarbināto skaita novadā 2009. gadā jāmin:

1) „Ogres Trikotāža” - 417 strādājošie; 2) „Ogres rajona slimnīca” - 334 strādājošie, 3) „Fazer Maiznīcas” - 302 strādājošie, 4) „Aurora Baltika” - 276 strādājošie, 5) „Ogres Jumis” - 231 strādājošais, 6) „Ogres prestižs” - 116 strādājošie, 7) „Hanzas elektronika” - 97 strādājošie, 8) „Pallogs” - 95 strādājošie, 9) „Prometāls” - 91 strādājošais, 10) „Gosupi” - 87 strādājošie. Šajos uzņēmumos kopā 2009. gadā nodarbināti 2046 strādājošo jeb 51 % no šajā grupā

strādājošo kopējā skaita.

24 Nozaru nosaukums pēc NACE saīsināts 25 Pēc CSB datiem



9. att. Darbinieku sadalījums pa nozarēm Ogres novada uzņēmumos, kuri 2009. gadā nodarbināja vairāk kā 20 strādājošo

12,2

6,6

4,3

5,5

3,3

3,6

9,4

2,4

2,4

2,8

2,8

8,4

17,2

19,0

0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 12,0 14,0 16,0 18,0 20,0

Apģērbu ražošana

Mazumtirdzniecība

Pārtikas produktu ražošana

Veselības aizsardzība

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

Ēku būvniecība

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

Augkopība un lopkopība, medniecība

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

Inženierbūvniecība

Pārējās nozares

1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību un valsts institūcijās Ogres novada pašvaldībā pēc ATR 2009. gadā par aizņemto darba vietu skaitu informācija

pieejama par gada pēdējiem diviem ceturkšņiem (3. pielikums). 2009. gada pēdējā ceturksnī Ogres novada pašvaldībā un tās padotības iestādēs bija 1847

aizņemtas darba vietas, no tām 84 % jeb 1549 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. Pēc NACE 2. redakcijas nozaru iedalījuma visvairāk aizņemto darba vietu skaits bija šāds:

1) izglītība - 1018 (55,1 %), 2) valsts pārvalde un aizsardzība - 329 (17,8 %), 3) radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības - 92 (5 %), 3) sociālā aprūpe bez izmitināšanas - 80 (4,3 %), 5) Ogres novada kultūras centrs - 79 (4,3 %). Ogres novada teritorijā reģistrētas piecas valsts iestādes, kurās aizņemto darba vietu skaits

2009. gada pēdējā ceturksnī bija 398, no tām 86 % jeb 344 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. Procentuāli visvairāk aizņemto darba vietu norādītajā periodā bija Rīgas reģionālajā virsmežniecībā - 398, Ogres Profesionālajā vidusskolā - 81 un Ogres Amatniecības vidusskolā - 7326.

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits Pēc VID Rīgas nodokļu administrācijas Ogres nodaļas datiem, Ogres novadā 2005. gadā

saimniecisko darbību reģistrējuši 265 nodokļu maksātāji, 2006. gadā - 279, 2007. gadā - 314, 2008. gadā - 430., 2009. gadā - 274 nodokļu maksātāji. 2010. gadā pirmajos četros mēnešos saimniecisko darbību reģistrējis 121 nodokļu maksātājs. Līdz 2010. gada maija beigām Ogres novadā reģistrēti 968 saimnieciskās darbības veicēji.

26 Pēc CSB datiem



1.3.4. BEZDARBA RAKSTUROJUMS

Viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezdarba līmenis. Tā kā bezdarbs ir viena no smagākajām sociāli ekonomiskajām problēmām valstī un tas tiešā un netiešā veidā ietekmē pašvaldības attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad tā attīstības tendencēm jāpievērš vislielākā uzmanība.

Bezdarba rādītāju dinamika absolūtos skaitļos parādīta 10. attēlā.

10. att. Bezdarbnieku skaita izmaiņas Ogres novadā no 2008. gada janvāra līdz 2010. gada jūlijam

2870 2736

1210

728

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.07.2010.

Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās tradicionāli ir bijis zems bezdarba līmenis. No 2000.

gada līdz 2005. gadam Ogres rajonā visaugstākais vidējais bezdarba līmenis bija 2003. gadā (4,47 %), bet viszemākais 2005. gada sākumā - 3,85 %.27 Augstāks par vidējo rādītāju bezdarba līmenis visos gados ir bijis Ogres pilsētā, maksimālo vērtību - 5,6 % - sasniedzot 2004. gada sākumā. No pagastiem visaugstākais bezdarba rādītājs, bet zemāks nekā Ogrē, ir bijis Ogresgala pagastā. Arī laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada janvārim situācija bija līdzīga, kad Ogres rajonā bezdarba līmenis svārstījās no 4,4 % (2008. gadā) līdz 5,2 % (2007. gadā).

Laikā no 2005. līdz 2010. gadam bezdarbnieku skaits novadā palielinājies par 38,8 %, taču administratīvo teritoriju griezumā šie rādītāji būtiski atšķiras, un tas parādīts 11. attēlā.

11. att. Bezdarbnieku skaita pieaugums 2010. gada janvārī % pret 2005. gada janvāri

novada administratīvajās teritorijās

25

22,2

18,2

38,8

39,1

40,2

40,3

54,3

67,5

0 10 20 30 40 50 60 70 80

Meņģeles pagasts

Taurupes pagasts

Krapes pagasts

Ogre, Ogresgala pagasts

Madlienas pagasts

Mazozolu pagasts

Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

Suntažu pagasts

27 Visi dati par nodarbinātību iegūti no NVA Ogres filiāles



Līdzīgi kā visā valstī, no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada janvārim bezdarba līmenis Ogres rajonā strauji palielinājās, sasniedzot 8,7 %, un šis rādītājs pārsniedza vidējo bezdarba rādītāju valstī (8,3 %). Pirmās pozitīvās izmaiņas, kad samazinājās bezdarbnieku skaits, parādījās tikai 2010. gada pirmajā pusgadā, taču kopējais bezdarba līmenis joprojām saglabājās ļoti augsts. 2010. gada 30. jūnijā bezdarba līmenis valstī kopumā bija 15,6 %, bet Pierīgas reģionā - 12,6 %.

Kaut arī kopējais bezdarbnieku skaits novadā 2010. gada pirmajā pusē ir samazinājies, 12. attēls uzskatāmi parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā novadā turpināja pieaugt sieviešu un invalīdu bezdarbnieku skaits.

12. att. Atsevišķās bezdarbnieku grupās uzskaitīto bezdarbnieku skaita izmaiņas Ogres novadā

53

69

471

672

1421

1477145

118

338

97

121

398

0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600

01.01.2008.

01.01.2009.

01.01.2010.

01.07.2010.

sievietes invalīdi jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem

Ņemot vērā to, ka daudzi Ogres novada iedzīvotāji, it īpaši no Ogres un Ogresgala pagasta, bija nodarbināti galvaspilsētā, tad ekonomiskās lejupslīdes sekas izjūtamas arī novadā. Savukārt ekonomikas atveseļošanās, kas visstraujāk norisinās tieši Pierīgas reģionā, ļauj cerēt, ka nākamajos analīzes periodos bezdarbnieku skaits turpinās samazināties. Pagastu iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū kavē darba vietu nepietiekamība iespējami tuvāk dzīves vietai, ierobežotie mājsaimniecību finanšu līdzekļi un sabiedriskā transporta kustības organizācija.

Viena no problēmām, kas raksturīga kopumā visai valstij, ir neatbilstība starp statistiskajiem un reālajiem rādītājiem, kas raksturo nodarbinātību, t.i., reģistrētais un reālais bez darba esošo personu skaits un oficiāli strādājošo un reāli strādājošo personu skaits.

NVA apkoptā informācija (30.03.2010.) par bezdarbnieku skaitu atbilstoši profesijām liecina, ka visvairāk bezdarbnieku ir mazumtirdzniecības veikala pārdevēji - 217, bez profesijas - 191, tālāk seko 169 palīgstrādnieki, 79 apkopēji, 74 automobiļa vadītāji, 59 celtnieki, 55 šuvēji, 48 kokapstrādes operatori, 47 darbinieki izglītības jomā, 32 pārdevēji - konsultanti, 30 projektu vadītāji, 30 sētnieki, 28 krāvēji, 26 pavāri, 26 šūšanas operatori, 25 atslēdznieki, 25 tirdzniecības pārstāvji, 24 namdari, 24 administratori, 22 elektromontieri, 20 galdnieki, 20 sanitārtehniķi, 20 veikala kasieri.

Pēc izglītības līmeņa bezdarbnieku sadalījums 2010. gada pirmajā ceturksnī bija šāds: 1) ar profesionālo izglītību - 42,3 %, 2) ar vispārējo vidējo izglītību - 23,2 %, 3) ar pamata izglītību - 16,8 %, 4) ar augstāko izglītību - 14,1 %, 5) zemāk par pamata izglītību vai izglītība nav norādīta - 2 %.

Augstāk minētās profesijas un informācija par bezdarbnieku izglītību vienlaikus parāda arī tautsaimniecības nozares ar straujāko kritumu, kā arī cilvēkresursu potenciālu novadā.



1.3.5. DARBA SAMAKSA

Ogres novada attīstības programmas izstrādes laikā pašvaldībai nebija pieejama jaunākā informācija par darba samaksu privātajā un publiskajā sektorā tās teritorijā. Salīdzinošā informācija par strādājošo darba samaksu Latvijā un Ogres rajonā pēdējos trīs gados parādīta 13. attēlā.

13. att. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa

Latvijā un Ogres rajonā, LVL*28

Gads 2007. 2008. 2009.

bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk par 50 LATVIJA 464 553 506 Ogres rajons 368 446 398

sabiedriskajā sektorā LATVIJA 477 567 505 Ogres rajons 403 481 419

privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk LATVIJA 455 540 433 Ogres rajons 331 401 326 * Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām

Bruto darba samaksas līmenis 2009. gadā Ogres rajonā bija zemāks nekā vidēji valstī

(apmēram 380 LVL), tomēr līdz 2008. gadam tā attīstības dinamika, pieaugums ir bijis līdzīgs vidējam Latvijā un Rīgā. Augstais darba samaksas līmenis Rīgas rajonā un Rīgas pilsētā ietekmēja arī situāciju Ogres rajona darba tirgū, sekmējot vidējā darba samaksas līmeņa paaugstināšanos. Tomēr jāsecina, ka 2009. gadā, līdzīgi kā visā Latvijā, darba samaksa visos sektoros ir samazinājusies.

2008. gada oktobrī veikts Ogres rajona sabiedriskajā sektorā strādājošo izlases veida apsekojums, lai noskaidrotu darba samaksas apmēru. Pēc iegūtajiem rezultātiem par darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošie sadalījās sekojošās grupās:

1) no 160 līdz 250 latiem - 22,5 %, 2) no 250,01 līdz 600 latiem - 47,9 %, 3) no 600,01 līdz 1000 latiem - 26,4 %, 4) vairāk kā 1000 latu - 3,2 %.

Plašāka informācija par apsekojuma datiem parādīta 3. pielikumā. 1.3.6. TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm Nodokļu maksātāju - juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu skaits Ogres novada teritorijā

pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski palielinājies no 1701 uzņēmuma 2008. gada janvārī līdz 1992 uzņēmumiem 2010. gada janvārī. Būtiski, ka uzņēmumu skaita palielināšanās ir bijusi visās novada administratīvajās vienībās. Lielākais uzņēmumu skaits visos gados reģistrēts Ogrē, Ogresgala pagastā un Suntažu pagastā.

14. attēls parāda uzņēmumu skaitu katrā teritoriālajā vienībā.

28 Pēc CSB datiem



14. att. Ogres novada administratīvajās vienībās reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī

64

91

59

100

32

1239

168

146

57

36

Krapes pagasts

Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

Madlienas pagasts

Mazozolu pagasts

Meņģeles pagasts

Ogre

Ogresgala pagasts

Suntažu pagasts

Taurupes pagasts

Informācija par uzņēmumu skaitu atbilstoši to pamatdarbības veidam apkopota 15. attēlā.

15. att. Ogres novadā reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī atbilstoši pamatdarbības veidam

Pamatdarbības veids Uzņēmumu

skaits 01.01.2010.

% no kopējā uzņēmumu

skaita

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 381 19,1 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 245 12,3 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 102 5,1 Specializētie būvdarbi 99 5,0 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 98 4,9 Operācijas ar nekustamo īpašumu 77 3,9 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts 67 3,4 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 59 3,0 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 57 2,9 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 53 2,7

16. attēls parāda Ogres novadā29 reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku no 2005. līdz 2009. gadam. 2010. gada vidū Ogres novada uzņēmumi kopā veidoja 1,4 % no kopējā novados un pilsētās reģistrēto uzņēmumu skaita (salīdzinoši Rīgā 45,2 %).

29 Periodā pēc 01.07.2009. tiek pieņemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst vēsturiskajam iedalījumam pirms ATR veikšanas



16. att. Ogres novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits pa gadiem

238

170

108 115

5137

129

179

131

30

0

50

100

150

200

250

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads

ReģistrētiLikvidēti

Novadā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrētais pamatkapitāls 2010. gada

jūlija beigās sasniedzis 32 061 931 latu, vidēji 13 626,98 latu uz katru uzņēmumu. Šis rādītājs ir augstāks, salīdzinot ar Lielvārdes (12 614,19 lati), Ikšķiles (7868,85 lati) un Ķeguma novadu (5954,10 lati), bet ir ievērojami zemāks nekā vidēji valstī - 60 192,52 lati.

Pēc uzņēmumu reģistrācijas dinamikas sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām secināms, ka 56 % (kopā 1800) reģistrēto uzņēmumu ir SIA, 20,4 % zemnieku saimniecības (kopā 655), 18,3 % individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti (kopā 590), bet pārējie uzņēmumi - 5,3 % (kopā 171). Pašvaldības rīcībā nav informācijas par likvidēto uzņēmumu uzņēmējdarbības formām.

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem teritoriālā griezumā parādīta 3. pielikumā.

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums30

Izvērtējot informāciju par uzņēmumiem, kuri veido vislielāko kopējo apgrozījumu 2009. gadā, secināms, ka Ogres novadā vadošās ir bijušas pakalpojumu nozares: Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (NACE 47.11), Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (NACE 49.41) un Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (NACE 68.20). Informācija par uzņēmumu skaitu pēc nozares kopējā apgrozījuma parādīta 17. attēlā.

17. att. Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozares uzņēmumu kopējā apgrozījuma

Ogres novadā 2009. gadā

N.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits 1 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt

pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (47.11) 18

2 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (49.41) 16 3 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) 10 4 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10) 9 5 Automobiļu apkope un remonts (45.20) 9 6 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10) 8 7 Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (41.20) 7

30 Pēc www.lursoft.lv



8 Ceļu un maģistrāļu būvniecība (42.11) 7 9 Izolācijas ierīkošana (45.32) 7

10 Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.52)

7

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2009. gadā un

apgrozījuma pieaugumu apkopota 18. attēlā31. Salīdzinot 2009. gada datus ar iepriekšējo gadu datiem, secināms, ka apgrozījuma kritums ir skāris deviņus novada lielākos uzņēmumus. Izvērtējot 20 novada lielāko uzņēmumu apgrozījumu, redzams, ka tā pieaugums 2009. gadā ir bijis diviem uzņēmumiem - SIA „RING BALTIC” (apgrozījuma pieaugums 22%, 12. vieta pēc apgrozījuma) un kooperatīvajai sabiedrībai „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (apgrozījuma pieaugums 38 %, 15. vieta pēc apgrozījuma). Savukārt uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma pieaugumu procentos bija PS „BAUSTELLE UN VISKO” (3,99 reizes), SIA „IMPERO INVESTMENTS” (90 %), SIA „ULE” (88 %), SIA „TILBE AGRO” (82 %) un SIA „OGRES HES” (51 %).

18. att. Ogres novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2009. gadā

N.p.k. 2009. gadā

N.p.k. 2008. gadā

Uzņēmums apgrozījums,

milj. LVL

pret 2008. gadu

pret 2007. gadu

pret 2006. gadu

1. 2. SIA „FAZER MAIZNĪCAS”

12 835 253 -1% 26% 67%

2. 1. SIA „OGRES JUMIS” 9 476 277 -38% -42% -26% 3. 3. SIA „TM METAL BALTIC” 6 622 702 nav datu 7 % 90 % 4. 5. SIA „OGRES PRESTIŽS” 4 294 664 -37% -55% 1% 5. 13. SIA „OGRES RAJONA

SLIMNĪCA” 3 264 361 -16% 0% 57%

6. 11. SIA „FAZER AMICA” 3 055 854 -27% 5% 21% 7. 17. SIA „BARKS M” 3 028 595 -2% -4% 1% 8. 16. SIA „AURORA

BALTIKA” 2 921 060 -17% -30% -32%

9. 8. SIA „IG CENTRS” 2 703 837 -45% 54% nav datu 10. 10. SIA „HANZAS

ELEKTRONIKA” 2 676 117 -42% -48% -48%

11. nav datu

SIA „SENLEJAS” 2 556 461 2% 40% 68%

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Viens no teritorijas attīstības rādītājiem ir iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā

ieņēmumi tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus. Apkopotie dati liecina, ka Ogres novada IIN kopējie ieņēmumi ir bijuši šādi: 1) 2007. gadā - 16 642 275 LVL, 2) 2008. gadā - 19 286 695 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 15,9 %), 3) 2009. gadā - 14 072 527 LVL (samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu 27 %).32 Izvērtējot IIN ieņēmumus katrā no Ogres novada administratīvajām vienībām, jāsecina, ka

2009. gadā 76 % no šā nodokļa kopējiem ieņēmumiem attiecināmi uz Ogres pilsētu, bet 24 % - uz pagastu teritoriju. 19. attēls parāda IIN ieņēmumus katrā novada administratīvajā vienībā.

31 Pēc www.lursoft.lv 32 Pēc VID sniegtās informācijas



19. att. Ieturētās IIN summas Ogres novada administratīvajās vienībās 2009. gadā

No 2007. līdz 2009. gadam vērojama tendence pakāpeniski samazināties Ogres pilsētas, Krapes un Taurupes pagasta IIN īpatsvaram kopējos šā nodokļa ieņēmumos, bet neliels īpatsvara pieaugums vērojams Ķeipenes, Madlienas un Ogresgala pagastā.

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm veido daļu no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem. 98 % šī nodokļa kopsummas novadā ik gadus veido maksājumi par objektiem Ogrē un Ogresgala pagastā, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes atšķirībām pilsētā un pagastos. Apkopotie dati ļauj secināt, ka 2008. un 2009. gadā būtiski ir pasliktinājusies uzņēmumu maksātspēja, jo attiecīgi norādītajos gados iekasēti tikai 84,3 % un 68,4 % no plānotajiem šī nodokļa ieņēmumiem.

Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumi Ogrē un Ogresgala pagastā ik gadu veido ap 70 % šī nodokļa kopējo ieņēmumu novada pašvaldības budžetā. No pagastiem lielākais īpatsvars šī nodokļa ieņēmumos ir Suntažu (vidēji 6,7 %) un Madlienas (5,4 %) pagastā. Atšķirībā no nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm, nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumi 2009. gadā ir samazinājušies par dažiem procentiem, neraugoties uz zemes kadastrālās vērtības pieaugumu. Plašāka informācija par nekustamā īpašuma nodokļiem apkopota 3. pielikumā. 1.3.7. RŪPNIECĪBA

Ogres pilsētā ir 2 lielas rūpnieciskās zonas, kas atrodas pilsētas nomalēs. Rietumdaļā - bijušā Ogres trikotāžas kombināta telpās atrodas vairāki trikotāžas un dzijas ražotāji: SIA „OGRES TRIKOTĀŽA”, kas ražo augstas kvalitātes virsējās trikotāžas izstrādājumus, SIA „OGRES JARNS”, kas ir lielākais uzņēmums Latvijas vieglās rūpniecības sistēmā, un SIA „AURORA BALTIKA”, kas ir viena no lielākajām privātajām zeķu un zeķbikšu ražošanas kompānijām Baltijas valstīs.

Austrumdaļā ir izveidots biznesa parks SIA „BUSINESS PARK OGRE” - viens no pirmajiem pilna servisa industriālajiem parkiem Latvijā. Tas dibināts 2001. gadā un izveidots, izmantojot Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA SF ilggadējo pieredzi un sadarbības tīklu. SIA „BUSINESS PARK OGRE” nomnieki ir Norvēģijas akciju sabiedrības „RING MEKANIKK”



meitas uzņēmums SIA „RING BALTIC”, kurš Latvijā darbojas no 2003. gada. Pamata produkcija ir augstas kvalitātes biroju krēslu mehānismi, taču uzņēmumā ir iespējams veikt arī cita veida pasūtījumus. Gatavo produkciju eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju un citām pasaules valstīm. A/S „RING MEKANIKK” ir arī līdzīpašnieks (50 %) industriālajā parkā.

SIA „TM METAL BALTIC” ir pirmais un lielākais industriālā parka nomnieku uzņēmums. Galvenā ražošanas produktu grupa ir kuģu dzenskrūvju lāpstas no niķeļalumīnija bronzas. Uzņēmums ražo kuģu dzenskrūvju rumbas, vākus un servocilindrus kuģniecības dzinējspēka iekārtām. SIA „TM METAL BALTIC” strādā šīs nozares pieredzējušu speciālistu apmācīti 55 strādnieki, uzņēmums var piedāvāt galējās apstrādes kuģu dzenskrūvju lāpstas, kas tehniskā procesa rezultātā sasniedz ļoti augstu precizitāti - tie ir S klases produkti.

SIA „AGA” Ogrē ir izveidojusi modernu medicīnisko gāzu uzpildes staciju, ar produkciju apgādājot medicīnas iestādes visās trijās Baltijas valstīs. Uzņēmums ir iekļauts „LINDE GROUP” - pasaules vadošajā industriālo un medicīnas gāzu ražotājā un tehnoloģiju izstrādātājā.

SIA „SATEMA BALTIC” ir Norvēģijas akciju sabiedrības „SATEMA” meitas uzņēmums, kurš jau kopš tā dibināšanas 1963. gadā ir nozīmīgs piegādātājs celtniecības un būvindustrijas sektoram. Uzņēmuma pamatprodukcija ir pārvietojamās elektrosadales būvobjektiem, spēka elektrosadales un automātikas un vadības skapji.

Netālu no biznesa parka atrodas SIA „HANZAS ELEKTRONIKA”. Tā ir privāta kompānija, kas dibināta 1999. gadā un ražo augstas kvalitātes elektroniskās ierīces, kā arī sniedz projektēšanas pakalpojumus. Galvenie klienti ir Ziemeļeiropas uzņēmumi, kuri „HANZAS ELEKTRONIKA” ražoto produkciju izmanto gatavo izstrādājumu komplektācijai. Latvijā ir aptuveni pieci uzņēmumi, kas darbojas šajā jomā. 2003. gadā uzņēmums atvēra jaunu ražotni, kurā 20 % nodarbināto ir inženieri. 1.3.8. LAUKSAIMNIECĪBA

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Ogres novada lauku teritorijā tradicionāli ir izteikta lauksaimnieciskā darbība, tomēr pēdējo

10 - 15 gadu laikā šīs nozares aktivitātes ir samazinājušās. Precīza informācija par procesu dinamiku būs pieejama pēc 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas datu apstrādes, salīdzinot to ar 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem.

2010. gada 1. janvārī 89,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija fizisko personu īpašumā vai lietošanā, bet 10,3 % - juridisko personu īpašumā vai lietošanā. Pašvaldības īpašumā bija tikai 167 ha lauksaimniecībā zemes, bet tai piekritīgā lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 501,5 ha.

2010. gada 1. janvārī novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Lauksaimniecība” bija 35 305 ha jeb 35,7 % kopējās novada platības, no tiem 23 305 ha aramzeme, 7618 ha ganības, 3867 ha pļavas un 515 ha augļu dārzi33.

Salīdzinot ar 2001. gadu34, lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūrā 2010. gadā aramzemes īpatsvars ir palielinājies aptuveni par 19 %, ganību - par 5,4 %, savukārt pļavu īpatsvars samazinājies par 13 %, bet praktiski nemainīgs ir ilggadīgo stādījumu īpatsvars – 1,4 %.

Ņemot vērā to, ka pēdējo desmit gadu laikā nav veikti būtiski ieguldījumi meliorācijas sistēmu ierīkošanā, pēc pieejamās informācijas uz 2001. gadu var pieņemt, ka meliorētās zemes pašreizējā novada teritorijā ir aptuveni 58 %, bet šis rādītājs būtiski atšķiras pagastu griezumā. Vairāk kā 70 % no lauksaimniecības zemēm meliorētas Krapes un Madlienas pagastā, bet mazāk kā 50 % Lauberes (35 %), Ogresgala un Taurupes pagastā (aptuveni 42 %).

Pēc valsts neatkarības atgūšanas visā novada lauku teritorijā novērojama daļas lauksaimniecībā izmantojamo zemju degradācija. Aizaugušie novadgrāvji, būtiski bojātās un

33 Pēc VZD informācijas 34 Salīdzinošā informācija iegūta, izmantojot CSB publicētos datus par lauksaimniecības skaitīšanu 2001. gadā



nekoptās meliorācijas sistēmas paaugstināta mitruma apstākļos veicina augšņu pārpurvošanās un lauku masīvu aizaugšanu ar krūmiem.

1.3.8.2 Lauksaimniecības nozaru raksturojums

Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm Ogres novadā ir graudkopība. 2009. gadā Ogres

novadā bija 29 saimniecības, kuras nodarbojās ar graudkopību, audzējot graudaugu kultūras vairāk nekā 20 ha platībā, un kuras saņem platību maksājumus. Informācija par saimniecībām, galvenajām graudaugu kultūrām un to platībām apkopota 3. pielikumā. Kā lielākie graudu audzētāji jāmin SIA „Tilbe Agro” (750 ha) un SIA „Lūšlejas” (135 ha) Lauberes pagastā, SIA „Madliena 2” (547 ha) Madlienas pagastā, z/s „Madaras” (342 ha) Krapes pagastā, z/s „Ogre” (283 ha), z/s „Zvaigznītes” (273 ha), z/s „Jautras” (213 ha) un SIA „Kārļi” (160 ha) Ogresgala pagastā, z/s „Upeslīči” (168 ha) Ķeipenes pagastā.

2009. gadā Ogres novada teritorijā bija reģistrētas 38 saimniecības, kuras nodarbojās ar kartupeļu audzēšanu 184 ha platībā35. Līderi kartupeļu audzēšanā ne tikai Ogres novadā, bet arī valstī kopumā ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā, kas kartupeļus audzēja 108 ha platībā (2010. gadā >150 ha). Vairāk kā 10 ha platībā kartupeļus audzēja SIA „Lakstene” (20 ha) Taurupes pagastā un z/s „Zemturi” (11 ha) Suntažu pagastā. Informācija par kartupeļu aizņemtajām platībām pagastu griezumā parādīta 3. pielikumā.

Lielākais uzņēmums Ogres novadā, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā. 2010. gadā saimniecība audzēja dārzeņus 227 ha platībā, bet kartupeļus - 153 ha platībā. Saimniecība nodarbina vairāk kā 60 darbinieku. Tās realizācijas ieņēmumi pieauguši no 201 tūkst. latu 2002. gadā līdz 1,140 milj. latu 2009. gadā.

Saimniecības straujā izaugsme bija iespējama, pateicoties SAPARD un ES struktūrfondu atbalstam, no 2002. līdz 2008. gadam realizēti 8 projekti.

Z/S „Galiņi” ir viena no kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” dibinātājām. 2007. gadā ar Lauku Atbalsta dienesta lēmumu „Mūsmāju dārzeņiem” kā pirmajiem Baltijas valstīs atbilstoši EK Regulas Nr.2200/96 prasībām tika piešķirts atzītas dārzeņu ražotāju grupas statuss. Šāds statuss dod tiesības izmantot ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu četrgadīgas investīciju programmas īstenošanā.

„Mūsmāju Dārzeņi” apvieno 9 dārzeņu ražotājas saimniecības no dažādiem Latvijas novadiem un ir galvenais lauka dārzeņu un kartupeļu piegādātājs lielveikalu tīklam RIMI, kurš darbojas visās trijās Baltijas valstīs.

2009. gadā „Mūsmāju Dārzeņi” realizēja produkciju par 2,16 milj. latu un, neskatoties uz cenu kritumu par 27%, palielināja realizācijas ienākumus par 37%, salīdzinot ar 2008. gadu.

„Mūsmāju Dārzeņu” attīstību nodrošina Lauku atbalsta dienesta apstiprinātais Atzīšanas plāns, kurš paredz 4 milj. latu vērtas investīcijas kooperatīva un tā biedru ražošanas attīstībā 4 gadu periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Līdz 2010. gadam apgūti 3 milj. latu, kas iegūti, izmantojot Hipotēku bankas kredītu 5,8 milj. eiro apjomā. Tā kā šīm investīcijām ir paredzēts ES atbalsts 50 % un Latvijas valsts atbalsts 25 % no atbalstāmo izmaksu summas, daļa kredīta ir jau atmaksāta36.

Vēsturiski lopkopība ir bijusi viena no Ogres novada lauksaimniecības pamatnozarēm. Padomju varas gados plaši attīstīta bijusi piena un gaļas lopkopība, cūkkopība un putnkopība, bet pēdējos desmit gados vadošās nozares ir piena un gaļas lopkopība. Apkopojot informāciju par saimniecībām, kuras audzēja vairāk kā 20 liellopu 2009. gadā, redzams, ka pagastos kopā ir 51 šāda veida saimniecība37. Krapes pagastā šādu saimniecību ir 8, Mazozolu pagastā - 8, Taurupes pagastā - 7, Meņģeles pagastā - 6, Ķeipenes pagastā - 5, Ogresgala pagastā - 5, Madlienas, Suntažu un

35 Pēc LLKC sniegtās informācijas 36 Pēc z/s „Galiņi” sniegtās informācijas 37 Pēc LLKC sniegtās informācijas



Lauberes pagastos - katrā pa 4 saimniecībām. 20. attēls parāda kopējo liellopu skaitu katrā no pagastiem - visaugstākā ražošanas koncentrācija ir Ogresgala, Madlienas un Suntažu pagastā.

20. att. Kopējais liellopu skaits pagastos 2009. gadā

1 343

357

185

834

507

505

306

254

240

0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600

Ogresgala pagasts

Madlienas pagasts

Suntažu pagasts

Krapes pagasts

Mazozolu pagasts

Ķeipenes pagasts

Meņģeles pagasts

Taurupes pagasts

Lauberes pagasts

Kā lielākās liellopu audzētāju saimniecības jāmin z/s „Zvaigznītes” (659 liellopi), z/s „Ogre”

(450 liellopi) un SIA „Kārļi”(194 liellopi) Ogresgala pagastā, SIA „Madliena 2” (634 liellopi) Madlienas pagastā, i/k „Lejaskornieši” (424 liellopi) Suntažu pagastā un z/s „Madaras” (289 liellopi) Krapes pagastā.

Pēdējo gadu laikā, kad iespējams saņemt ES struktūrfondu atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, Ogres novada teritorijā pakāpeniski attīstās augļkopība - komercnolūkos iestādīti jauni augļu dārzi (ābeles, bumbieres, plūmes) un ogulāji. Augļkopības nozarē lielākās saimniecības izveidojušās Ķeipenes pagastā (z/s „Ķenteni”), Mazozolu pagastā (z/s „Iņķi”) un Madlienas pagastā (z/s „Bajāri”). Ķeipenes pagastā ir koncentrētas lielākās upeņu platības - kopā ap 17 ha (z/s „Aliņi -2”, „Ķenteni”, „Lauri” un „Sauleskalns”. Krūmmelleņu audzēšana uzsākta Mazozolu pagastā saimniecība „Bīnes” un Ķeipenes pagastā - z/s „Jaundadži”. Nelielos apmēros vairākas saimniecības nodarbojas ar stādu audzēšanu.

Viena no vecākajām lauksaimniecības nozarēm ir biškopība. Vadošā saimniecība šajā nozarē ir SIA „Miandum” Ogresgala pagastā. Jāmin, ka ikkatrā pagastā ir vairākas piemājas saimniecības, kas nodarbojas ar medus ieguvi, un, iespējams, nākotnē biškopība var kļūt par vienu no lauksaimniecības pamatnozarēm.

Ogresgala pagastā ar spožlapsenīšu trihogrammu audzēšanu nodarbojas z/s „Dukāti”. Ogres novadā 2007. gada 1. janvāri bija 136 bioloģiskās saimniecības, bet 2010. gada

janvārī - 96, no tām trīs bija pārstrādes uzņēmumi. Informācija par bioloģisko saimniecību skaita izmaiņām pagastos no 2007. līdz 2010. gadam apkopota 21. attēlā.

2010. gadā Ogres novadā visvairāk bioloģisko saimniecību nodarbojās ar augkopību (93 saimniecības), piena lopkopību (39 saimniecības), gaļas liellopu audzēšanu (23 saimniecības), putnkopību (8 saimniecības) un aitkopību (5 saimniecības).



21. att. Bioloģisko saimniecību skaita izmaiņas pagastos

33

16

11

37

3

2

6

21

2

7

7

9

3

11

9

8

15

32

0 10 20 30 40

Krapes pagasts

Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

Madlienas pagasts

Mazozolu pagasts

Meņģeles pagasts

Ogresgala pagasts

Suntažu pagasts

Taurupes pagasts

2010. gads

2007. gads

Jāatzīmē, ka, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, ievērojams skaits bioloģisko saimniecību

reģistrētas uz privātpersonu vārda. Bioloģisko saimniecību skaits var būtiski mainīties ik pēc pieciem gadiem, kad saimniecībām jāveic pārreģistrācija, uzņemoties noteiktas saistības. Pēc LLKC sniegtās informācijas ir zināms, ka daļa saimniecību neturpina bioloģisko saimniekošanas veidu nākamajā periodā, jo valstī mainās bioloģiskās saimniekošanas noteikumi un kontroles sistēma.

Pēc novada pašvaldības rīcībā esošās informācijas, ar bioloģiskās izcelsmes piena pārstrādi nodarbojas kooperatīvā sabiedrība „Ķeipenes piensaimnieks”, SIA „Senlejas” īpašumā ir liellopu un aitu kautuve, bet z/s „Aņčiņi” nodarbojas ar kazas piena pārstrādi.

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko stāvokli, dabas apstākļus un lauksaimniecības ražošanas resursus, uzkrāto pieredzi un finanšu ieguldījumus, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir lauku teritorijas viens no attīstības priekšnoteikumiem.

1.3.9. TŪRISMS

Tūrisms ir viena no vadošajām un straujāk augošajām nozarēm gan Eiropā, gan pasaulē. Šī

nozare tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Tūrisms ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt minētās sfēras ietekmē tūrisma attīstību.

1.3.9.1. Tūrisma nozares attīstība Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums un daudzveidīgie dabas apstākļi, kultūrvēsturiskais

mantojums, infrastruktūra ir pamats, uz kura balstīt jaunu tūrisma produktu izveidi un paplašinātu esošo piedāvājumu. Kopēja tūrisma nozares attīstība novadā var paaugstināt tā konkurētspēju reģiona un valsts līmenī. Jāņem vērā, ka tūrisms ir viena no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm. Tikpat būtiska nozīme ir arī novada spējai iekļauties kopējā valsts un reģiona tūrisma infrastruktūrā, kā arī sadarbībai starp dažādām institūcijām, organizācijām, uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Ogre vēsturiski veidojusies kā atpūtas un kūrortu centrs. No 1861. gada, kad atklāja dzelzceļa līniju Rīga - Dinaburga, rīdziniekiem radās iespēja nokļūt Ogrē, kur uzbūvēja pirmo koka



dzīvojamo māju koloniju vasarnieku atpūtai. Oficiāli kolonija dibināta 1884. gada rudenī, un to pārvaldīja Rīgas pilsēta38.

Padomju režīma gados Ogres pilsēta zaudēja savu tūrisma un atpūtas vietas nozīmīgumu, kļūdama par vienu no rūpnieciskās ražošanas centriem Latvijā.

Ogres novada teritorija pēdējā desmitgadē, pateicoties mērķtiecīgiem pašvaldību ieguldījumiem tūrisma infrastruktūras attīstībā, kļuvusi arvien pievilcīgāka kā galamērķis galvenokārt vietējiem tūristiem. Teritorija ir pievilcīga ar tās stratēģisko novietojumu attiecībā pret tūrisma plūsmām - Rīga, Vidzemes augstiene un Daugavas ieleja, kā arī ir piemērota vienas vai vairāku dienu nesteidzīgiem ceļojumiem.

Ogres novada popularitāti veicina šādi priekšnoteikumi: 1) pilsētas atrašanās pie divām upēm; 2) rekreācijas iespējas pie ezeriem un mazajām upēm, jo īpaši pie Ogres un Mazās Juglas; 3) daudzveidīga un pievilcīga mozaīkveida ainava; 4) kultūrvēsturiskās liecības.

Diemžēl novadā maz attīstīts ir lauku tūrisms, tā attīstību kavē asfaltēto ceļu trūkums. Lauku uzņēmēji, kuri sniedz pakalpojumus tūrisma jomā, aktivizējušies tikai pēdējā desmitgadē. Nozares izaugsmei svarīgi faktori ir vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāte un ieinteresētība, spēja sadarboties kopēju interešu vārdā. Teritorija ir piemērota lauku tūrisma, bet perspektīvā arī ekotūrisma attīstībai. Praktiski neizmantotas ir iespējas attīstīt komercmedības un makšķerēšanu.

Būtiska loma tūrisma attīstības veicināšanā ir informatīvo un reklāmas materiālu sagatavošanai un izplatīšanai, plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanai, tūrisma un informācijas centra sistemātiskai un mērķtiecīgai darbībai.

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi

Tūrisma resursi ir dabas, kultūras un vēsturisko resursu kopums, kas piemīt teritorijai un ir

pievilcīgs tūristiem. Tā kā novadā ir daudzveidīgi un plaši pieejami tūrisma resursi, tad perspektīvā tam ir iespēja kļūt par aktīvu tūrisma rajonu visa gada garumā. Siltajā sezonā vairāk izmantojami dabas un kultūrvēsturiskie resursi, savukārt aukstajā sezonā varētu pieaugt ziemas sporta veidu aktivitātes, kam pagaidām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra.

Ogres novada viens no perspektīvajiem resursiem ir dabas parki „Ogres ieleja” un „Ogres zilie kalni”, kuros tūrisms savienojams ar aktīvu un izglītojošu atpūtu. Tūrisma attīstība ir paredzēta arī šo parku dabas aizsardzības plānos.

Ogres upe ir piemērota ūdenstūrismam, taču praktiski nav izveidota šim tūrisma veidam nepieciešamā infrastruktūra (apmetņu vietas, informācijas kartes, ugunskuru vietas u.c.).

Ogres novada galvenie kultūras un vēstures resursi ir pilskalni, baznīcas, bijušie muižu centri, parki un alejas, citi objekti. Par savdabīgiem, ārvalstu tūristus interesējošiem objektiem kļūst sakoptās kapsētas.

Dabas un kultūrvēsturisko objektu un tiem piegulošo teritoriju sakopšana, piemērošana mūsdienu tūristu vajadzībām var būtiski uzlabot novada kopējo pievilcību.

Novada kultūras vidi papildina dažādi festivāli, koncerti, izstādes, atpūtas pasākumi. Pēdējo gadu laikā apsīkusi koncertu darbība Ogres estrādē.

Tūrisma objektu un tūrisma pakalpojumu objekti teritoriālā griezumā parādīti 3. pielikumā. Novada teritoriju šķērso „Tour de LatEst” velotūrisma maršruts, iespējama citu velomaršrutu

izveide sadarbībā ar kaimiņos esošajām pašvaldībām. Kaut arī mūsdienās Ogre ir zaudējusi savu vēsturisko kūrorta vietas nozīmīgumu, tomēr

novada dabas resursi, it īpaši pazemes ūdeņu resursi, ir priekšnoteikums kūrorta vietas atdzimšanai. Lietišķā tūrisma attīstību kavē Pierīgas reģiona un Rīgas plašais piedāvājums šajā jomā, kā arī

atbilstošas infrastruktūras trūkums. Tomēr, ņemot vērā novada īpašās dabas vērtības, jāizvērtē ar vides izglītību un ekotūrismu saistītas infrastruktūras attīstība.

38 Pēc grāmatas „Ogre. Rakstu un atmiņu krājums”; 2002.



Tūrisma pakalpojumi ietver naktsmītnes, ēdināšanu, izklaidi, tirdzniecību un papildu pakalpojumus, piemēram, valūtas maiņa, apdrošināšana un viens no būtiskākajiem tūrisma pakalpojumiem ir naktsmītnes. Līdz ar tūristu skaita palielināšanos Latvijā līdz 2008. gadam bija vērojama jaunu tūrisma objektu būvniecība, bet pēc tam tā apsīka. Ņemot vērā to, ka Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadam (bijušā Ogres rajona teritorija) ir kopējas tūrisma attīstības pamatnostādnes un ilgstoši kopīgi izmantota infrastruktūra, statistiskie dati tiek apkopoti par visiem novadiem kopā.

Informācija par tūrisma pakalpojuma vietām bijušā Ogres rajona teritorijā apkopota 22. attēlā.

22. att. Nozīmīgākie tūrisma pakalpojumi un to dinamika

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads Tūrisma objektu skaits

46 - 36 36 41

Viesnīcu skaits 1 0 1 1 1

Gultas vietu skaits viesnīcās

36 0 150 150 150

Moteļu skaits 1 1 1 1 1 Gultas vietu skaits moteļos

18 18 18 18 18

Viesu māju skaits 1 2 3 4 4 Viesu māju gultas vietu skaits

75 87 97 193 193

Kempingu skaits 0 0 0 1 2 Gultas vietu skaits kempingos

0 0 0 6 34

Jāatzīmē, ka perspektīvā būtu nepieciešams izveidot vairāk naktsmītņu lētajā cenu kategorijā -

kempingu vietas teltīm un treileriem, jauniešu viesnīcas. Pagastu teritorijā izvietoto naktsmītņu sasniedzamību un izmantošanu kavē neapmierinošā

ceļu kvalitāte un ceļu ar melno segumu trūkums. Svarīgs tūrisma pakalpojumu elements ir ēdināšana. Iespēju paēst piedāvā gandrīz visas

naktsmītnes un ēdināšanas vietas - restorāni, kafejnīcas, picērija. Neapmierinošs nodrošinājums ar ēdināšanas vietām ir pagastu centros, un tas kavē iespējamo tūristu skaita palielināšanos tieši lauku teritorijā.

Ogrē ekskursijas profesionālu gidu pavadībā organizē Ogres Vēstures un mākslas muzejs. Perspektīvā būtu iespējams organizēt ekskursijas arī pārējā novada teritorijā, ņemot vērā klientu vēlmes.

Ogres Tūrisma informācijas centrs (turpmāk - TIC) ir pašvaldības aģentūra, kas izveidota sadarbībā ar Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada pašvaldību. TIC piedāvā:

- tūrisma informāciju, ceļvežus, kartes un suvenīrus; - informāciju par tūrisma objektiem, apskates vietām, muzejiem Ogres, Lielvārdes,

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā; - informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanu un citiem pakalpojumiem Ogres, Lielvārdes,

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā; - atpūtas, izklaides un sporta iespējām Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadā,

kā arī citur Latvijā; - tūrisma maršrutu sastādīšanu un ekskursiju organizēšanu; - gida pakalpojumus; - citus pakalpojumus.



1.3.10. EKSPORTA UZŅĒMUMI

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TM METAL BALTIC” (metālliešanas un metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA „PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko, elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi). 1.3.11. FINANŠU PAKALPOJUMI

Finanšu pakalpojumu pieejamība ir būtisks uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības faktors. Sadarbība starp valsts, pašvaldību, finanšu institūcijām un uzņēmējiem veicina jaunu atbalsta veidu ieviešanu dažādām mērķa grupām un kopumā uzlabo uzņēmējdarbības vidi ikvienā teritorijā.

Ogres novadā darbojas 8 Latvijas banku filiāles, kuru pakalpojumu sniegšanas vieta ir Ogre un kuras veic savu darbību atbilstoši finanšu iestāžu pamatfunkcijām. Tās ir:

- „DnB NORD Banka”, AS, Ogres filiāle, - „GE Money Bank”, AS, Ogres filiāle, - „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, AS, Ogres filiāle, - „Latvijas krājbanka”, Rīgas reģions, Ogres klientu apkalpošanas centrs, - „Norvik banka”, AS, Ogres norēķinu grupa, - „Parex banka”, Ogres filiāle, - „SEB banka”, Ogres filiāle, - „Swedbank”, Ogres filiāle.

1.3.12. BIZNESA INKUBATORS

No 2007. līdz 2008. gadam nodibinājums Ogres Biznesa un inovāciju inkubators (turpmāk tekstā OBII) darbojās saskaņā ar Ekonomikas ministrijas parakstīto līgumu par inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšanu Rīgas reģionā. OBII attīstīja sniedzamo pakalpojumu spektru un nodefinēja kārtību inovatīvu ideju atbalstam. 23. attēls parāda OBII rezultatīvos rādītājus.

23. att. Pārskats par OBII rezultatīvo rādītāju izpildi no 2007. līdz 2009. gadam

Aktivitāte Plānotais Izpilde

Inkubatorā izveidoto uzņēmumu skaits 7 10 Inkubatoru atstājušo veiksmīgo uzņēmumu skaits 1 0 Inkubatoru atstājušo neveiksmīgo uzņēmumu skaits 3 0 Inkubatora uzņēmumos izveidoto jauno darba vietu skaits 56 52 Inkubatora uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, LVL 140 680 121 954

2008. gadā tika izstrādāts projekts laboratorijas izveidei OBII kopā ar Tartu zinātnes parku un

Ventspils inženierpētniecības centru - „Latvijas un Igaunijas mehatronikas sektora konkurētspējas paaugstināšana, izveidojot integrētu produktu attīstības, apmācības un testēšanas centru tīklu” jeb PROTOLAB NETWORK.

Sadarbojoties Igaunijas un Latvijas kolēģiem inovāciju jomā, 2009. gadā uzsākts pārrobežu sadarbības projekts, kura mērķis ir atbalstīt inovācijas un uzņēmējdarbības industriālo posmu attīstību mehatronikā, palielinot uzņēmējdarbības konkurētspēju Tartu reģionā, Kurzemes reģionā un Rīgas reģionā.

PROTOLAB NETWORK veidots, balstoties uz katra partnera pieredzi nozarē un visu partneru kopējām interesēm. Partnerība palīdz vietējiem uzņēmējiem novērst esošos šķēršļus



inovāciju un attīstības procesos, nodrošinot tiem atbilstošu infrastruktūru un nepieciešamās zināšanas/informāciju dažādos produkta attīstības posmos (koncepcija, prototips, materiālu un produktu testēšana, analīze). Tīkls kalpo arī kā platforma sadarbībai un zināšanu pārnesei, veidojot saikni starp produkta ražošanā iesaistītajām nozarēm.

No 2009. gada līdz 2014. gadam biznesa inkubācijas pakalpojumus jauniem uzņēmumiem, piedāvājot savu infrastruktūru un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas reģionā, sniegs Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators. 1.3.13. UZŅĒMĒJU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Ogres novadā ir reģistrētas vairākas biedrības, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības veicināšanu.

Biedrība „Attīstības un Inovāciju Mācību Centrs” (AIMC) ir dibināta 2009. gada nogalē ar mērķi: veicināt inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību, veicināt jaunāko zinātnes atzinumu un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sniegt ieguldījumu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstībā, sekmējot indivīdu un sabiedrības profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību, iesaistīt biznesa un inovāciju apmācību procesos skolniekus, sociāli mazaizsargāto personu grupas un mazturīgo personu grupas, sekmēt biedrības biedru piedalīšanos dažādos starptautiskos izglītības projektos, kā arī paplašināt biedru zināšanas un pieredzi.

Biedrības „Ogres mazo un vidējo uzņēmēju apvienība” uzdevumi ir pārstāvēt un aizstāvēt dalībniekus, veicināt uzņēmēju savstarpējos sakarus, izveidot labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmēju darbības attīstībai, apkopot informāciju un koordinēt tās apmaiņu, koordinēt reklāmas veidošanas un izplatīšanas iespējas, apkopot un izplatīt informāciju par likumiem, valsts institūciju lēmumiem un normatīvajiem aktiem, kas var ietekmēt apvienības un/vai tās dalībnieku darbību, palīdzēt apvienības dalībniekiem kreditēšanas jautājumu risināšanā, sniegt apvienības dalībniekiem tehnisku, konsultatīvu, juridisku vai grāmatvedības palīdzību, veicināt investīciju piesaistīšanu, izstrādāt sadarbības projektus ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs un realizēt tos, sadarboties ar valsts, pašvaldību institūcijām, reklāmas aģentūrām u.c. organizācijām, aizstāvēt apvienības intereses, pārstāvot tās valstiskās un nevalstiskās struktūrās, kā arī koordinēt piesaistīto līdzekļu izlietojumu.

2005. gadā nodibināta Publisko un privāto partnerattiecību (PPP) biedrība „Zied zeme”. Biedrībā iesaistījušies rajonā ekonomiski un sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri nodrošina partnerību starp uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām.

PPP biedrības „Zied zeme” darbības teritorija ir Ogres (izņemot Ogres pilsētas teritoriju), Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads. Biedrība ir piesaistījusi Eiropas Savienības līdzekļus (ELGF, ELFLA, EZF39) PPP biedrības „Zied zeme” teritorijas attīstības stratēģijai 2007. - 2013. gadam, kopā aptuveni 1,5 milj. latu apmērā.

Piesaistītā finansējuma apjoms ir atkarīgs no lauku iedzīvotāju skaita (38 573) visā biedrības teritorijā, no kuriem 33,1 % (12 775) ir Ogres novada lauku teritorijas iedzīvotāji.

Finansējumu teritorijas attīstības veicināšanai var saņemt, gūstot atbalstu iesniegtajiem projektiem. Pieteikumus projektu konkursos var iesniegt nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kā arī citas juridiskas un fiziskas personas. Par uzņēmējdarbības vidi veicinošām rīcībām ir uzskatāmas, piemēram, rīcība 3.1. Atbalsts nodarbinātības veicināšanai un pakalpojumu dažādošanai vai 3.2. Atbalsts ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai. Pārējās rīcības ir saistītas ar teritorijas infrastruktūras attīstību un sabiedrisko aktivitāšu veicināšanu, taču, realizējot projektus, to ieviešanā iesaistās vietējie pakalpojumu sniedzēji, kas veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību.

39 ELGF – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, ELFLA - Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, LZF - Eiropas Zivsaimniecības fonds



Līdz šim lielākā aktivitāte projektu konkursos ir bijusi no nevalstisko organizāciju vai pašvaldību puses, bet aizvien biežāk projektus realizē juridiskas vai fiziskas personas uzņēmējdarbības attīstības jomā.

Ogres novada projektu iesniedzēju aktivitāte ir salīdzinoši proporcionāla iedzīvotāju skaitam, piemēram, no 2007. līdz 2008. gadam projektu konkursos Ogres novada teritorijā novirzīti 36,71 % no kopējā finansējuma, bet 2009. gadā - 36,48 %.

2010. gada projektu konkursā Ogres novada projektu pieteicēji vēlējās apgūt 53 % no visa pieejamā finansējuma, atbalstīto projektu skaits un tiem piešķirtais finansējums būs zināms pēc projektu izvērtēšanas procesa pabeigšanas.40

40 Pēc PPP biedrības „Zied zeme” sniegtās informācijas



1.4. INFRASTRUKTŪRA

1.4.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

Konkurētspējīga satiksmes infrastruktūra ir viens no faktoriem, kas nodrošina pašvaldības teritorijas attīstību un ekonomisko izaugsmi. Satiksmes infrastruktūras un pieejamie pakalpojumi veicina novada iedzīvotāju mobilitāti un pārējo reģionu sasniedzamību.

Ogres novada atrašanās Latvijas centrālajā daļā, kuru šķērso valsts nozīmes transporta kustības ceļi, rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Novada starptautisko sasniedzamību papildus nodrošina ostu un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvums. (4. pielikums)

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls

Ogres novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina novada iedzīvotāju vajadzības un kravu transportu caur novadu. Starptautiskas nozīmes autoceļš, kas iekļauts TEN - T tīklā, ir Austrumu - Rietumu koridors (E22 Tukums - Jūrmala - Salaspils - Ogre - Ķegums).

Izvērtējot autoceļu struktūru novada teritorijā, var izdalīt divas krasi atšķirīgas teritorijas daļas. Rietumu daļā jeb Rīgas tuvumā asfaltēti gandrīz visi nozīmīgākie ceļi, turpretī austrumu daļā asfaltēto ceļu īpatsvars ir niecīgs. Valsts nozīmes autoceļi šķērso visas novada blīvi apdzīvotās vietas, padarot aktuālus vides un satiksmes drošības jautājumus.

Ogres novadā pašvaldības teritorijā atrodas dažādi valsts nozīmes autoceļi: 1) galvenie autoceļi - 12 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 7 km jeb 58 % no kopējā ceļu

garuma); 2) reģionālie autoceļi - 124,3 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 80,9 km jeb 65 % no kopējā

ceļu garuma); 3) vietējie ceļi - 189,6 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 76 km jeb 40 % no kopējā ceļu

garuma). Valsts galvenie, reģionālie un vietējie ceļi nodrošina novada sasaisti ar kaimiņos esošajām

pašvaldībām, Pierīgas reģionu un pārējo valsts teritoriju. 61 % no valsts nozīmes autoceļu kopējā garuma ir ar asfaltbetona segumu, bet 39 % ar grants segumu. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” datiem, turpmākajos piecos gados 50,3 % no esošo valsts autoceļu kopgaruma pašvaldības teritorijā būtu nepieciešams remonts vai rekonstrukcija.

Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam novada teritorijā kopumā rekonstruēts 41 km valsts autoceļu (tikai 14 km ar asfaltbetona segumu), 71 % no tiem rekonstruēti 2008. un 2009. gadā.

Ogres novadā uz valsts autoceļiem atrodas 22 tilti (to laukums 3 724 m2), taču tikai 5 no tiem ir labā stāvoklī, 14 tilti ir apmierinošā stāvoklī, bet 3 tilti - sliktā stāvoklī (tilts Suntažu ciemā virs mazās Juglas, tilts Ogresgala ciemā virs Rankas, tilts Krapes pagastā virs Lobes)41.

Pašvaldības autoceļu kopējais garums novadā ir 703,2 km, no tiem 15,3 km ir ar asfalta segumu. Ceļu zemā izmantošanas intensitāte un finanšu līdzekļu trūkums kavē šo ceļu noklāšanu ar asfaltbetona segumu vai kvalitatīvu to uzturēšanu. Pašvaldības autoceļu sadalījums pēc garuma garumi novada teritoriālajās vienībās parādīts 24. attēlā.

41 VAS „Latvijas valsts ceļi”, 2010.



24. att. Ogres novada pašvaldības autoceļu garums un to sadalījums pa teritoriālajām vienībām

Autoceļi Ielas Administratīvā vienība Kopā, km

Tajā skaitā ar melno segumu, km

Kopā, km

Tajā skaitā ar melno segumu, km

Ogres pilsēta 0 0 103,73 56,1 Ogresgala pagasts 94,50 11,70 14,03 12,2 Krapes pagasts 39,85 2,15 1,2 1,2 Ķeipenes pagasts 75,2 0 4,1 1,9 Lauberes pagasts 58,1 0 1,84 0,47 Madlienas pagasts 118,2 0 3,86 2,01 Mazozolu pagasts 82,65 0 2,6 1,3 Meņģele pagasts 60,2 0 1,1 1,1 Suntažu pagasts 92,88 1,46 2,21 0,81 Taurupes pagasts 81,65 0 2,25 1,07 Kopā 703,23 15,31 136,92 78,16 t.sk. ielas pagastos 33,19 22,06

Ogres pilsētas un novada ciemos 2007. gadā rekonstruēti 37 469 m2 ielu seguma, 2008. gadā -

48 482 m2, bet 2009. gadā - tikai 17 771 m2 (par 63 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Jānorāda, ka vairākos ciemos ielu rekonstrukcijas darbi norādītajā laika posmā nav veikti vispār.

Kā perspektīvs telpiskās attīstības elements novadā ir iezīmējies autoceļš P80 Tīnūži - Koknese, kas pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas kļūs par daļu no starpvalstu nozīmes autoceļa E22. Autoceļu paredzēts izbūvēt līdz 2012. gadam. Pašlaik lielākais un nozīmīgākais novada ceļš ir valsts galvenās nozīmes autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Paternieki), kas tam piegulošajās teritorijās rada papildu slodzi, apgrūtinot satiksmi, un pastiprina bīstamu situāciju veidošanos.

Ogres novada ziemeļdaļai ļoti svarīgs ir autoceļš P4 Rīga - Ērgļi, kuru ir nepieciešams rekonstruēt un noklāt ar asfalta segumu, jo liela daļa ceļa ir sliktā stāvoklī. Tas ir ievērojams šķērslis Suntažu, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagasta attīstībai. Līdz 2014. gadam, piesaistot ERAF finansējumu, plānots rekonstruēt autoceļu P4 no Juglas līdz pagriezienam uz Mazozoliem. Pašvaldības teritorijā četriem pagastu centriem (Krape, Laubere, Meņģele un Mazozoli) nav asfaltbetona seguma ceļu sasaistei ar novada vai reģiona centru.

Intensīvās tranzīta transporta plūsmas dēļ satiksmes intensitāte uz autoceļa A6 ir ievērojami lielāka nekā uz citiem autoceļiem, turklāt autotransporta intensitātei bija tendence pieaugt līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā tā ievērojami samazinājās. Posmā Ikšķile - Ogre 2002. gadā diennaktī fiksētas 12 280 automašīnas, 2008. gadā - 20 154 automašīnas, bet 2009. gadā - 14 899 automašīnas. Posmu Ogre - Ķegums 2002. gadā šķērsoja 9 565 automašīnas, 2008. gadā - 13 538 automašīnas un 2009. gadā 10 423 automašīnas42 (25. attēls). Līdz 2008. gadam spēcīgi pieauga intensitāte uz A6 autoceļa, kas daļēji ir skaidrojama ar tranzītkravu apgrozījuma un automobiļu skaita vispārēju palielināšanos, daļēji ar iedzīvotāju svārstmigrāciju. Autotransporta plūsma 2009. gadā posmā Ikšķile - Ogre, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājusies par 26 %, bet posmā Ogre - Ķegums par 23 %. Šādu situāciju izraisīja ekonomikas lejupslīde un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās.

42 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010).



25. att. Satiksmes intensitāte autoceļa A6 posmos Ikšķile - Ogre un Ogre - Ķegums43

20154

14898

18818

13739 13538

10423

0

5000

10000

15000

20000

25000

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Ikšķile - Ogre

Ogre - Ķegums

Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļu” statistikas datiem uz valsts 1. un 2. šķiras autoceļiem

satiksmes intensitāte 2008. gadā nepārsniedza 1000 automašīnas diennaktī. Vienīgais posms ar intensitāti virs 1500 automašīnām diennaktī bija autoceļš P8 posmā no Suntažiem līdz Mālpilij.

Ogres novadā apdzīvoto vietu satiksmes noslogotību un plūsmu ietekmē arī pašvaldības teritorijā reģistrēto automašīnu skaits. Automašīnu skaita dinamika pēdējo piecu gadu laikā parādīta 26. attēlā.

26. att. Automobilizācijas līmenis un reģistrēto automašīnu skaits Ogres novadā44

Gads Automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Ogres novadā reģistrēto automašīnu skaits

2005 339 13 285 2006 386 14 929 2007 423 16 434 2008 435 16 967 2009 419 16 377

Par Ogres pilsētas ielu tīkla „mugurkaulu” dēvē Rīgas un Daugavpils ielu, kā arī pilsētas

galvenās ielas (Raiņa prospekts, Kalna prospekts, Dārza, Austrumu un Karjera iela) ar savienojumiem starp tām kreisajā un labajā Ogres upes krastā. Ogres pilsētā beidzas valsts autoceļš P5 Ulbroka - Ogre, kas palielina satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi.

Ogres novadā ir 284 ielas, no tām 202 ir Ogrē. Pilsētas teritoriju šķērso piecas tranzītielas (Brīvības, Tīnūžu, Turkalnes, Rīgas un Daugavpils iela). Ielu tīkla kopējais blīvums (7,26 km/km2) atbilst līdzīga lieluma pilsētu rekomendējošajiem parametriem. Visblīvākais ielu tīkls ir izveidojies Ogres pilsētas centrā.

Viens no galvenajiem trūkumiem saistībā ar ceļu infrastruktūru ir nepietiekamais tiltu skaits pāri Ogres upei, kā rezultātā gan Ogres pilsētas, gan Ogresgala pagasta teritorija ir sadalīta divās daļās. Situāciju sarežģī arī nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits. Savukārt Suntažu

43 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010) 44

CSDD Transportlīdzekļu sadalījums pa pilsētām un pagastiem (2010)



ciemā vienīgais autotransporta un gājēju tilts pāri Mazajai Juglai ir fiziski nolietojies un atrodas avārijas stāvoklī, tā brauktuves daļa ir sašaurināta un gājējiem paredzētā daļa nobrukusi. Īpaši bīstama situācija uz šī tilta veidojas mācību gada laikā.

Autostāvvietu trūkums ir viena no apdzīvoto vietu kopējām problēmām. Ogres pilsētas centrālajā daļā ar vietām garāžās un maksas autostāvvietās nodrošināti tikai 50 % no visiem automobiļiem.45 Līdzīga situācija izveidojusies arī pārējās lielākajās apdzīvotajās vietās - trūkst autostāvvietu pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskas nozīmes objektiem.

Ogres pilsētā un novada apdzīvotajās vietās kā viena no problēmām ir arī ietvju trūkums gar ielām un ceļiem. Pilsētas teritorijā ietvju nav galvenokārt privātmāju apbūves teritorijās.

Madlienas ciemā ir ievērojamas satiksmes drošības problēmas, jo nav gājēju ietvju, tāpēc iedzīvotāji pārvietojas pa autoceļu vai ielu braucamo daļu vai nomali. Nav stāvlaukumu pie daudzdzīvokļu mājām, tāpēc automašīnas novieto jau tā šauro ielu malās, kas apgrūtina gājēju un transporta pārvietošanos un ierobežo redzamību. Nav apzīmētu gājēju pāreju uz valsts autoceļiem P32 un V977 pie autoostas46. Arī Ciemupes teritorijā gar valsts galveno autoceļu A6 nav gājēju celiņa47. Līdzīga situācija vērojama arī pārējos ciemos.

Izbūvēto ietvju vai kājāmgājēju celiņu garums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis Ogres pilsētā, piemēram, ietves Brīvības ielas posmā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai, Meža prospektā, Rīgas un Daugavpils ielā. Meņģeles ciemā 2009. gadā realizēts projekts, kā rezultātā uzlabota gājēju drošība. Ogresgala ciemā Liepu ielā ierīkota gājēju ietve un veloceliņš, novēršot iedzīvotāju pārvietošanos pa braucamās daļas malu. Turpretī citos apdzīvoto vietu centros, kurus šķērso reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļi (piemēram, Suntaži, Madliena, Mazozoli, Ķeipene u.c.), praktiski nav veikti pasākumi gājēju un satiksmes drošības paaugstināšanai.

Valsts un pašvaldības ceļu infrastruktūru papildina privātpersonu īpašumā esošie ceļi un meža ceļi. Atsevišķos gadījumos pašvaldības ceļu sarakstos iekļauti ceļi, kuri reāli dabā neeksistē vai pēc būtības pieskaitāmi māju ceļiem. Kopēja problēma ir tā, ka daudzi pašvaldības ceļi zemesgrāmatās reģistrēti kā ceļu servitūti, un tas nākotnē var apdraudēt pašvaldības ceļu infrastruktūras attīstību.

Daļa Ogres pilsētas ielu un Ogres novada autoceļu ir avārijas stāvoklī. Autoceļu neapmierinošās kvalitātes pamatā ir nepietiekamais finansējums. 2009. gadā no valsts piešķirtās mērķdotācijas autoceļu (ielu) uzturēšanai novadā izlietoti 416 077 LVL, bet no pašvaldības budžeta - 229 141 LVL.

Svarīga satiksmes infrastruktūras daļa ir hidrotehniskās būves, kuru uzturēšana iepriekšējos gados bijusi apgrūtināta. Nekoptie sāngrāvji, bojātās caurtekas, meliorācijas sistēmu un aku aizsērējumi īpašas problēmas rada sniega kušanas un stipru nokrišņu laikā, kad būtiski pasliktinās satiksmes drošība uz ceļiem un kvalitāte.

Satiksmes infrastruktūras objektiem ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Mobilie piesārņojuma avoti ir automašīnas un dzelzceļa sastāvi, bet, tā kā gaisa piesārņojuma mērījumi Ogres novadā nav veikti, tad nav iespējams objektīvi raksturot to radīto apkārtējās vides piesārņojumu. Pieaugot satiksmes intensitātei uz valsts galvenajiem autoceļiem, būtu nepieciešams uzsākt piesārņojuma līmeņa mērījumus vismaz pilsētas teritorijā. Lauku teritorijā papildu gaisa piesārņojumu rada putekļi.

1.4.1.2. Dzelzceļš

Ogres novadu 12 km garumā šķērso dzelzceļa maģistrāle Rīga - Daugavpils - Indra - valsts robeža, šī līnija ir elektrificēta un tiek izmantota pasažieru un kravu pārvadājumiem. Joslā gar dzelzceļu tranzītkravu pārvadājumi ar dīzeļlokomotīvēm rada paaugstinātu piesārņojuma un trokšņu līmeni.

45 SIA „Imink” (2002). Ogres pilsētas teritorijas plānojuma. Transporta shēma. Rīga. 8.lpp. 46 Pēc Madlienas pagasta pārvaldes sniegtās informācijas 47 Pēc Ogresgala pārvaldes sniegtās informācijas



Novada ziemeļdaļu šķērso dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, kuras garums pašvaldības teritorijā ir 39,2 km. Šis dzelzceļš netiek izmantots, 2009. gadā uzsākta sliežu demontāža.

Ogres novadā ir 6 dzelzceļa pārbrauktuves, kurās visi autoceļi ir vienā līmenī ar sliežu ceļu. Nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits Ogres pilsētā ir nozīmīga satiksmes organizācijas problēma, jo dzelzceļa kustības intensitāte apgrūtina autotransporta kustību, radot sastrēgumus. Joprojām aktuāla ir gājēju drošība dzelzceļa šķērsošanas vietās, īpaši Ogres pilsētā, kurā ir tikai viens gājēju tunelis.

VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastādītais kustības grafiks liecina, ka diennaktī caur Ogres staciju izbrauc ap 90 pasažieru un 55 kravas vilcienu sastāvu (27. attēls).

27. attēls Ogres stacijai caurbraukušo vilcienu sastāvu skaits48 Vilcienu sastāvs 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads Pasažieru vilcienu sastāvi (elektrovilcieni, dīzeļvilcieni un starptautiskie vilcieni)

88 88 90 91

Kravas vilcienu sastāvi 55 54 54 56 KOPĀ: 143 142 144 147

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi apskatīti sadaļā par sabiedrisko transportu. 1.4.1.3. Velotransports

Ogres novada teritorijā trūkst veloceliņu, it sevišķi tas jūtams svarīgākajās velosipēdistu

kustības trasēs, kas savieno dzīvojamos kvartālus ar darbavietām, skolām, sabiedriskajām un atpūtas vietām. Līdz 2010. gadam Ogres novadā veloceliņi izveidoti tikai Ogresgala ciemā, Liepu ielā un Ogres pilsētā - Brīvības ielas skvērā, Pļavas ielā, Bērzu alejā, Krasta ielā, Rīgas un Daugavpils ielas posmos, Brīvības ielā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai. Veloceliņu izbūve turpmāk plānota vairākās citās pilsētas ielās, veicot ielu rekonstrukciju.

Pagastu ciemos nav izbūvētu veloceliņu, tomēr perspektīvā jāapsver to būvniecība, lai veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas.

Pie novada izglītības iestādēm un publiskajām vietām pakāpeniski turpinās velonovietņu izveidošana.

2010. gadā pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” projekta ietvaros (maršruts šķērso Suntažu, Lauberes, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas), veikta informācijas stendu, velonovietņu un atpūtas vietu ierīkošana.

Informācija par perspektīvo veloceliņa maršrutu iekļauta dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plānā.

1.4.1.4. Sabiedriskais transports

Sabiedriskā autotransporta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina SIA „Ogres autobuss” (viens no kapitāldaļu turētājiem ir Ogres novada pašvaldība), A/S „Nordeka”, A/S „Rīgas taksometru parks”, A/S „Cata”. Pasažieru autobusu kustības intensitāte novadā pakāpeniski pieauga līdz 2008. gadam, bet kopš 2009. gada tā ir samazinājusies.

48 „Latvijas Dzelzceļš” (2007.,2008., 2009., 2010.).



Ogres pilsētas teritorijā pasažieru autobusi regulāri kursē 6 maršrutos. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits pilsētas teritorijā 2009. gadā bija 797 tūkst.(28. attēls), kas ir par 23,3% mazāk nekā 2008. gadā. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits novada teritorijā atspoguļots 29. attēlā. 28. att. Ogres pilsētas teritorijā pārvadāto autotransporta pasažieru skaits

29. att. Autotransporta pasažieru pārvadājumi starp apdzīvotajām vietām pašvaldības teritorijā

982698 1039829

797556

0200000

400000600000

8000001000000

1200000

2007.gads 2008.gads 2009.gads

308957

323516

276407

250000260000270000280000290000300000310000320000330000

2007.gads 2008.gads 2009.gads

Pasažieru skaita samazināšanās izskaidrojama ne tikai ar iedzīvotāju maksātspējas

samazināšanos un bezdarba pieaugumu, bet arī ar autopārvadātāju finansiālajām problēmām. Tās izriet arī no valsts politikas pasažieru pārvadāšanā, līdz ar to vairāki autobusu maršruti ir slēgti. Joprojām aktuāls jautājums ir vājā pasažieru pārvadājumu koordinācija starp dažādiem pārvadātājiem un pasažieru pārvadājumu veidiem (nav saskaņoti autobusu kustības saraksti ar vilcienu un tālsatiksmes autobusu kustības sarakstiem), kā rezultātā sabiedriskā transporta kustība ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. 2009. gadā pasliktinājušās, īpaši pagastu iedzīvotājiem, pārvietošanās iespējas ar sabiedrisko transportu, kā arī reģiona, novada un pagastu centru sasniedzamība. Nedaudz labāka situācija veidojas mācību gada laikā, kad kursē autobusi, kas pamatā nodrošina skolēnu nokļūšanu no mājām līdz skolai un atpakaļ. Plānojot pasažieru pārvadājumus, nav ņemtas vērā arī uzņēmumos strādājošo vajadzības, tāpēc uzņēmumiem nereti jānodarbojas ar darbinieku pārvadāšanu.

Maršrutā Ogre - Rīga sabiedriskā autotransporta pakalpojumus nodrošina A/S „Nordeka” un A/S „Rīgas taksometru parks”, bet SIA „Ogres autobuss” pēc 2009. gada vairs nenodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpus bijušā Ogres rajona robežām. Šajā maršrutā joprojām ievērojams ir pārvadāto pasažieru skaits, 2009. gadā tas bija 507 551. Rīgas plānošanas reģiona iekšējā maršrutā Ogre - Sigulda, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus reizi dienā, 2009. gadā apkalpoti 20,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 38 % mazāks nekā 2007. gadā. Pasažieru pārvadājumi ārpus novada robežām nodrošināti arī maršrutos Rīga - Ērgļi un Aizkraukle - Sigulda.

Ogres novadā izveidoti 13 iekšējie autobusu maršruti, kuri nodrošina pagastu centru savstarpēju sasniedzamību un saikni ar Ogres pilsētu. Pašvaldības teritorijā 2009. gadā pārvadāti 294 407 pasažieri, salīdzinājumā ar 2008. gadu pārvadājumu apjoms ir samazinājies par 47 109 pasažieriem, bet salīdzinājumā ar 2007. gadu - par 14 550 pasažieriem.

Lielākās problēmas sabiedriskā transporta uzturēšanai rada nekvalitatīvie ceļi novada teritorijā, kas sadārdzina autobusu ekspluatāciju un palielina izmaksas, kā arī augošās un svārstīgās resursu, tai skaitā degvielas, cenas, kas sadārdzina satiksmes pārvadājumus.

Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu organizē „Latvijas Dzelzceļš”, un dzelzceļa pasažieru pārvadājumi galvenokārt notiek virzienā Ogre - Rīga, bet mazāk virzienā Ogre - Lielvārde. Pēc „Latvijas Dzelzceļa” datiem, pasažieru skaits Ogres novadā regulāri ir pieaudzis līdz 2007. gadam, bet pēc tam samazinājies. Piemēram, stacijā „Ciemupe” 2009. gadā izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 19,2 tūkst., stacijā „Pārogre” par 46 tūkst., stacijā „Jaunogre” par 158,9 tūkst., stacijā „Ogre” par 316,5 tūkst. pasažieru. 2009.



gadā iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaits novada stacijās bija 2,23 miljoni, to skaits no 2005. līdz 2009. gadam ir samazinājies par 19,5%. Dzelzceļa pasažieru skaita dinamika parādīta 30. attēlā.

30. att. Izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits Ogres novada dzelzceļa stacijās49

1141184

1379366

1404116

1091245

1398026

1440290

0 500000 1000000 1500000 2000000

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Iekāpušie pasažieri Izkāpušie pasažieri

Esošajam dzelzceļa transportam ir savi trūkumi - lēna ritošā sastāva kustība, tā zemā kvalitāte, tehniskais un morālais nolietojums, kā arī nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāatzīmē, ka 2007. - 2016. gadam paredzēts nomainīt visus elektrovilcienu sastāvus un daļēji dīzeļvilcienu sastāvus. Dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai piesaistīti līdzekļi gan no ES līdzekļu fondiem (Kohēzijas fonds), gan no valsts budžeta kā projektu līdzfinansējums, gan no dzelzceļa fonda. Pasažieru vilcienu modernizācijai plānots piesaistīt arī ERAF līdzekļus. 1.4.2. SAKARU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMATIZĀCIJA

Ogres novadā telekomunikāciju nodrošina fiksēto un mobilo tīklu infrastruktūra. Ogres novadā fiksēto telefonsakaru nodrošinātājs ir SIA „Lattelecom”. Jānorāda, ka šā veida telefona sakari nav pieejami daudziem lauku iedzīvotājiem, sevišķi raksturīgi tas ir novada austrumu daļai, vai arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte nav apmierinoša.

Pēdējo gadu laikā fiksēto telefonu abonementu skaits palicis bez lielām izmaiņām, bet arvien vairāk cilvēku izvēlas mobilo sakaru operatoru pakalpojumus. Latvijā mobilo tālruņu abonementu skaits (izmantojot statistiku no SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Tele 2”) 2004. gadā beigās bija 1,53 miljoni, bet 2010. gada sākumā tas bija sasniedzis jau aptuveni 2,15 miljoni, kas norāda uz līdzīgu abonementu skaita pieauguma tendenci Ogres novada iedzīvotāju vidū. Latvijā un arī novada teritorijā darbojas trīs mobilo telekomunikāciju tīklu operatori - SIA „Tele 2”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Bite Latvija”, tomēr ne visu minēto operatoru pakalpojumu kvalitāte visā pašvaldības teritorijā ir vienlīdz augsta.

Mobilo sakaru tīklu pārklājums nosedz apmēram 98% novada teritorijas. Mobilo sakaru pakalpojumi ir nodrošināti pašvaldības administratīvajā centrā un visos pagastu centros. Mobilo sakaru tīklu infrastruktūras uzlabojumi plānoti vietās, kur tīklu pārklājums nav pietiekams. SIA „Latvijas Mobilais Telefons” plāno uzbūvēt sakaru torni Ķeipenes pagastā, bet SIA „Bite Latvija” - Taurupes un Ogresgala pagastā.

Pasta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 11 pasta nodaļas, divas no tām atrodas Ogres pilsētā, bet katra pagasta centrā pa vienai pasta nodaļai, kuras apkalpo sava pagasta teritorijas iedzīvotājus un iestādes. Pasta nodaļu saglabāšana ir atkarīga no to rentabilitātes,

49 AS „Latvijas Dzelzceļš” (2010).



klientu plūsmas, nodaļu darbības rādītājiem un ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī valsts ekonomiskās attīstības tendencēm

Iedzīvotāju datorprasmes un interneta pieejamība uzņēmumos, organizācijās ir būtisks mūsdienu sociālekonomiskās attīstības faktors un labklājības rādītājs.

Informāciju tehnoloģiju attīstībai Ogres novada pašvaldībās vienmēr bijusi pievērsta liela uzmanība, un datorizācijas līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši augsts, jo īpaši Ogres pilsētā. Interneta pakalpojumu pieejamība Ogres novadā ir liela, taču kopējais abonementu skaits nav zināms.

Ogres rajona pašvaldības un vietējo pašvaldību mērķtiecīgie ieguldījumi informatizācijas procesa attīstībā pēdējā desmitgadē un to aktīva dalība dažāda mēroga projektos ir nodrošinājuši strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs bezmaksas interneta pieslēgums bibliotēkās, arī skolās ir nodrošināts stabils un ātrdarbīgs interneta pieslēgums. Ar pieeju internetam ir nodrošinātas visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Bijušā Ogres rajona teritorijā novada lielākajās apdzīvotajās vietās par ES Struktūrfondu līdzekļiem ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti, taču to izmantošana ir atkarīga no kopējā interneta pieslēguma vietu skaita.

Mājsaimniecībām un iestādēm pieejamais interneta ātrums Ogres novadā svārstās no 2 Mbit/sek līdz 10 Mbit/sek. Nozīmīgākie interneta pakalpojumu nodrošinātāji novadā ir SIA „Lattelecom”, SIA „GP Systems”, Ogres Interneta Centrs, SIA „Triatel”, SIA „I-Nets”, u.c.

Kopš 1996. gada Ogrē darbojas Ogres Interneta Centrs (turpmāk - OIC), kas pamatā apkalpo bijušā Ogres rajona teritoriju, tai skaitā daļu pašvaldības iestāžu. Nozīmīgākais projekts, kura realizācijā Ogres rajonā iesaistījās OIC, bija Ogres rajona PVISC (pašvaldību vienotā informatizācijas sistēmas centrs) izveidošana, bet iestāde līdz ar Ogres rajona reorganizāciju darbību pārtrauca. Tā vietā ir izveidojusies biedrība „Attīstības un Inovāciju mācības centrs”, kas turpina inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sekmējot indivīdu un sabiedrības profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību.

Ogres novada pašvaldībai kopš 2008. gada ir izveidota sava oficiālā mājas lapa www.ogresnovads.lv, kas nodrošina informācijas sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Tajā pieejama informācija par Ogres novada pašvaldību, tās iestādēm un struktūrvienībām, kā arī plānotajām un veiktajām aktivitātēm. Mājas lapā iedzīvotājiem ir pieejamas pašvaldības izveidotās veidlapas iesniegumu sagatavošanai. Pēc ATR pabeigšanas un jaunā Ogres novada izveidošanas aktualizējies jautājums par mājas lapas pilnveidošanu atbilstoši jaunajai novada teritoriālajai struktūrai un e-pakalpojumu pakāpeniskai ieviešanai. 1.4.3. ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA

1.4.3.1. Elektroapgāde

Elektroenerģijas sadales pakalpojumus un elektroenerģijas piegādi Ogres novadā nodrošina AS „Latvenergo” meitassabiedrība AS „Sadales tīkls”, kuru pārziņā ir 20 kV un zemāka sprieguma elektropārvades līnijas. AS „Augstsprieguma tīkls” pārziņā ir 330 kV (37 km garumā) un 110 kV (29 km garumā) elektropārvades līnijas.

Elektroapgādes jomā Ogres novadā ir salīdzinoši laba situācija - ir labs tīkla pārklājums, gandrīz pilnībā visām apdzīvotām vietām ir nodrošināta elektrības padeve. Pašvaldības teritorijā astoņām dzīvojamajām mājām (Lauberes pagastā - 3, Ķeipenes pagastā - 3, Meņģeles un Suntažu pagastos pa vienai) un Ogresgala pagastā esošajām ēkām dārzkopības sabiedrībā „Kooperators” nav nodrošināta elektrības padeve.50

Sadales tīkla elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās

50 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas



vietās. Tādējādi samazinātos drošības riski avāriju vai dabas stihiju rezultātā, kā arī rastos labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā.

Perspektīvā jāizanalizē iespējamā jaudu palielināšana esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. Ikdienā problēmas rada īslaicīgie elektroenerģijas pārrāvumi, pagājušā gadsimta 60. - 80. gados celtajās daudzdzīvokļu mājās esošie kabeļi neatbilst mūsdienās nepieciešamajai slodzei.

Ogres novada lielākais elektroenerģijas patērētājs ir Ogres pilsēta, kurā atrodas lielākie rūpniecības uzņēmumi. Lielākie elektroenerģijas patērētāji pagastu teritorijās ir lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kokzāģētavas, kaltes un citi objekti.

Ogres pilsētā un apdzīvotajās vietās virs 200 iedzīvotājiem nodrošināts ielu apgaismojums ar gāzizlādes lampām, tomēr nepieciešams uzlabot ielu apgaismojuma tīklu kvalitāti un samazināt patērēto enerģiju. Pašvaldībā lielākais elektroenerģijas patērētājs ir komunālā saimniecība.

Ogrē darbojas koģenerācijas stacija - uzņēmums SIA „Elektro bizness”, kas siltuma un elektrības ražošanai izmanto 16 iekārtas, kuru kopējā jauda ir 7,38 MW. Kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze. Uzņēmums sadarbojas ar p/a „Mālkalne”, lai papildus nodrošinātu siltumenerģijas piegādi Ogres pilsētai. Arī Suntažos, Lauberē un Mazozolos iecerēts būvēt neliela apjoma koģenerācijas stacijas.

Ogres novada teritorijā ir divas mazās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Ogres upes, - Vecogres HES Mazozolu pagastā (uz robežas ar Sausnējas pagastu Ērgļu novadā) ar kopējo jaudu 180 kW un Ogres HES Ogrē ar jaudu 639 kW. Jaunu hidroelektrostciju būvniecība uz Ogres upes nav plānota, to nepieļauj arī dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns un normatīvie akti.

1.4.3.2. Siltumapgāde

Ogres novada pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir noritējusi centralizētās siltumapgādes

sistēmu modernizācija, kas veicinājusi patērētā kurināmā un gaisa piesārņojuma apjomu samazinājumu.

Ogres novadā patērē dažāda veida kurināmo. Ogres pilsētā izmanto dabasgāzi, jo pilsētu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga - Daugavpils, bet pārējā pašvaldības daļā salīdzinoši daudz lieto koksni, pamatā apaļkoku vai šķeldas, kā arī granulas. Akmeņogļu patēriņš ir stabils, tās lieto privātmāju iedzīvotāji un citi patērētāji, kuriem ir kurtuves cietajam kurināmajam, bet to kurināšana ar malku nav pietiekami efektīva. Citviet gāzes vai šķidrā kurināmā izmantošanai nepieciešamās investīcijas nav ekonomiski pietiekami pamatotas vai pieejamas.

Centralizēto siltumapgādi Ogres pilsētā nodrošina p/a „Mālkalne”, un siltumapgādes sistēmas ir salīdzinoši labā stāvoklī. Ogrē ir desmit mūsdienu prasībām atbilstošas katlumājas, kas gada laikā realizē ap 100 000 MWh. Siltuma zudumi sistēmā svārstās ap 18 %. Kopējā apkurināmā platība Ogrē ir apmēram 350 000 m2. Daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīti siltuma piegādes regulēšanas mezgli, ir izstrādāti tipveida ēku siltināšanas projekti, un aptuveni 40 % no tīklu kopējā garuma Ogres pilsētā ir atjaunoti. Ir veikta divu lielāko Ogres katlumāju savienošana, šim nolūkam ir izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa, kas veicina siltumapgādes piegādes drošību un padevi abās pilsētas daļās. Ogres pilsētā centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas, kopumā ap 7276 mājsaimniecību, kā arī pašvaldības iestādes. Kopējais siltumtrašu garums pilsētā ir ap 25 km.

Ogres pilsētā vēl nepieciešams atjaunot ap 60 % siltumtīklu un risināt jautājumu par individuālās apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai (vai centralizētas gāzes piegādes sistēmai), tādējādi nodrošinot gan iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, gan samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, gan arī paaugstinot drošību.

Lauku apdzīvotajās vietās kopējais tīklu garums ir ap 7,4 km, Ogresgala, Krapes un Mazozolu pagastos nav centralizētās siltumapgādes. Daļēja siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija, tai skaitā katlumāju rekonstrukcija, veikta vairākās lielākajās apdzīvotajās vietās - Suntažos, Madlienā, Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, bet vēl nepieciešams rekonstruēt lielāko daļu siltumtīklu, kas ir neapmierinošā stāvoklī. Kopējais rekonstruējamais siltumtrašu garums novada pagastos ir ap 4 km.



Lauberes bērnunams un vispārējā tipa pansionāts „Madliena” izmanto alternatīvo siltumenerģiju - tā saukto zemes siltumu.

Kā riska faktors jāatzīmē gāzes un cita veida kurināmā kopēja cenu paaugstināšanās, kā rezultātā var samazināties daļas iedzīvotāju pakalpojuma pirktspēja un veidoties pakalpojuma sniedzēju nespēja norēķināties par piegādātajiem kurināmā resursiem.

1.4.3.3. Gāzes apgāde

Ogres novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Daugavpils - Rīga, no kura izbūvēti atzari, kas veido gāzes apgādes tīklu apdzīvotajās vietās. Tā tālāka attīstība ir noteikta saskaņā ar AS „Latvijas gāze” attīstības plāniem un reālajām iespējām. Ogres novadā aptuvenais gāzes vadu kopējais garums ir 47 km.

Ogres pilsētā gāzes apgādes pieslēgums ir pieejams aptuveni pusei iedzīvotāju, tomēr lielākā daļa pilsētas individuālo privātmāju ir bez gāzes pieslēguma. Visas Ogres pilsētas katlumājas ir nodrošinātas ar atbilstošiem gāzes vadu pieslēgumiem, lai nodrošinātu siltumapgādi.

No lauku apdzīvotām vietām dabas gāzes pieslēgums ir Ogresgalā, bet citos pagastos izmanto sašķidrināto gāzi. Madlienā, Suntažos un Lauberē ir centralizētas sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmas, kas nodrošina ar gāzi daļu no daudzdzīvokļu mājām.

A/S „Agroprojekts” pēc A/S „Latvijas gāze” pasūtījuma 2002. gadā izstrādāja gāzes apgādes shēmas korekciju, kurā norādīti esošie un perspektīvie gāzes apgādes tīkli Ogres pilsētā, Ogresgalā un Ciemupē turpmākajiem 20 gadiem. 1.4.4. VIDES INFRASTRUKTŪRA

1.4.4.1. Ūdensapgāde

Ogres novadā nav vienota ūdenssaimniecības apsaimniekotāja, kā tas bija pirms jaunā novada izveidošanas 2009. gadā. Ūdenssaimniecības pakalpojumus Ogres novadā nodrošina vairākas iestādes:

1) p/a „Mālkalne” (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts); 2) p/a „Rosme” (Suntažu pagasts); 3) Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”; 4) Madlienas komunālo pakalpojumu iestāde „ABZA”.

Pārējos pagastos ūdenssaimniecības infrastruktūru apsaimnieko un pakalpojumus patērētājiem sniedz pagastu pārvaldes. Skaitliski nedaudz ir uzņēmumu vai privātpersonu, ar kurām pašvaldība ir noslēgusi līgumus par konkrētu darbu veikšanu ūdensapgādes nodrošināšanā.

LR Vides ministrija iesaka novados organizēt pārskatāmu un efektīvu institucionālo struktūru ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Stratēģiski un finansiāli optimālākais risinājums būtu novadā izveidot vienu ūdenssaimniecības sabiedriskā pakalpojumu sniedzēju - pašvaldības kapitālsabiedrību.51

Ogres novada iedzīvotāju ūdensapgādi nodrošina no pazemes saldūdens avotiem. Kopējais ūdens patēriņš Ogres novada teritorijā 2010. gadā bija apmēram 3,2 tūkst. m3/diennaktī.

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs ir Ogres pilsēta, kas izlieto ap 75% no kopējā patērētā ūdens daudzuma novadā. Ogrē ir vairāk nekā 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo aku. Centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni, ar kuru apgādā Ogres pilsētu, iegūst no 19 ap 160 līdz 180 m dziļām artēziskajām akām. Visu aku ūdeņi atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs saturu. Centralizēta ūdensapgāde ir pieejama 85% pilsētas iedzīvotāju. Ogres pilsētu ar dzeramo ūdeni nodrošina viena galvenā un 5 lokālās apgādes sistēmas. Saskaņā ar p/a „Mālkalne” datiem apmēram 57% pilsētas iedzīvotāju izmanto galvenās ūdensapgādes sistēmas piegādāto ūdeni, bet pārējie iedzīvotāji - lokālās ūdensapgādes sistēmas ūdeni. Iedzīvotāji, kuriem

51 LR Vides ministrija, 2010.



nav pieejams ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, to iegūst no dažāda dziļuma privātām akām.

Ūdens ieguves apjomi no pazemes ūdens avotiem Ogres novadā saskaņā ar valsts statistikas pārskata „Nr.2 - Ūdens”52 datiem pēdējo deviņu gadu laikā praktiski nav mainījušies. Sadzīves vajadzībām lieto tikai pazemes ūdeņus, savukārt virszemes ūdeni izmanto ražošanas vajadzībām.

Dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos, kurus apkalpo pašvaldības uzņēmumi, atbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu un duļķainību. Latvijā dzeramajam ūdenim ir raksturīga paaugstināta dzelzs koncentrācija - 2008. gadā tikai aptuveni 50 % no Sabiedrības veselības aģentūras pārbaudītajos ūdens paraugos dzelzs saturs bija mazāks par 0,2 mg/l, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktai kvalitātes normai.

Dzeramo ūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem, kuros var būt dabīgi paaugstināts dzelzs, amonija, sulfātu, hlorīdu un mangāna saturs, dzeramajā ūdenī šo savienojumu koncentrācija nereti pārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimāli pieļaujamo normu. Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības ir noteiktas 12 ūdens ņemšanas vietām.

Pagastu teritorijās padomju gados izbūvēja centralizētās ūdensapgādes sistēmas ne tikai lielākajās apdzīvotajās vietās, bet arī tā saukto brigāžu centros, kuros blakus lauksaimnieciskās ražošanas objektiem un daudzdzīvokļu mājām bija izvietojušies arī citi ūdens patērētāji (pasts, ēdnīca, veikals u.c.). Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kolhozu privatizācijas un ievērojamas ražošanas apjoma samazināšanās lielākā daļa mazo apdzīvoto vietu infrastruktūras objektu nonāca pašvaldību pārziņā, bet finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēja nodrošināt šo objektu funkcionēšanu. Atlikušās funkcionējošās ūdensapgādes sistēmas tehniski ir kritiskā stāvoklī.

Līdz 2009. gadam pagastu pašvaldības iespēju robežās veikušas pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās vai atsevišķos pašvaldības objektos, taču visu pagastu kopējā problēma ir lielais ūdens sistēmu tehniskais nolietojums. Projektu izstrāde ūdens kvalitātes uzlabošanai un to realizācija, piesaistot ES fondu līdzekļus, ļautu ievērojami uzlabot vairākuma lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

2009. gadā novadā darbojās 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), informācija par tām apkopota 31. attēlā. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam apkārtējā vidē novadīti ap 3000 tūkst. m3 notekūdeņu gadā, no tiem 98 % atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ogres novadā kopējais kanalizācijas tīklu garums ir ap 64,5 km, no tiem ap 38,9 km atrodas pagastu teritorijā.

31. att. Ogres novada NAI notekūdeņu attīrīšanas ietaises, jauda un tips

NAI nosaukums NAI izbūvē-šanas gads

NAI jauda, m3/dnn

NAI tips

Krape 1983. 46,36 Bioloģiskā attīrīšana Lobe 1985. 25,00 Bioloģiskā attīrīšana Ķeipene 1965. 303,00 Bioloģiskā attīrīšana Laubere 1984. 400 Bioloģiskā attīrīšana Madliena 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana Līčupe 1983. 400 Kombinētā attīrīšana Meņģele 1975. 200 Bioloģiskā attīrīšana Ogre, SIA „KP Tehnoloģija” 1968. 16500 Bioloģiskā attīrīšana

52 http://vdc2.vdc.lv:8998/udens.html



Ciemupe 1989. 200 Bioloģiskā attīrīšana Kārļi 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana Suntaži 1974. 600 Bioloģiskā attīrīšana Jugla 1973. - Mehāniskā attīrīšana Cielavkalns 1966. - Mehāniskā attīrīšana Ķieģeļceplis 1962. - Mehāniskā attīrīšana Upespils 1978. - Mehāniskā attīrīšana

Taurupe 1967. 90 Bioloģiskā attīrīšana

Pēc p/a „Mālkalne” datiem, Ogres pilsētas kanalizācijas sistēmas kopējais garums ir 25,7 km, lielākā daļa kanalizācijas tīkla ir aptuveni 30 gadus veca, mitrajā periodā tajā vietām vērojama virszemes ūdeņu infiltrācija.

Ogres pilsētā 2008. gada beigās noslēdzās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta I kārta, tās ietvaros rekonstruēti 5,36 km kanalizācijas tīklu. Projekta II kārtas ietvaros līdz 2012. gadam plānota 6,87 km kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve 18,06 km garumā, kā arī jaunas augstspiediena kanalizācijas mašīnas un tīklu video inspekcijas iekārtas iegāde, 6 jaunu sūkņu staciju būvniecība.

Pilsētā pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieejams tikai 69 % Ogres pilsētas iedzīvotāju, kas neatbilst vispārējos pakalpojumu standartos noteiktajiem mērķiem - 95 %. Īstenojot projektu un paplašinot kanalizācijas tīklus, plānots, ka 79 % iedzīvotāju būs pieejami pieslēgumi kopējai kanalizācijas sistēmai un centralizēti savāks 82 % no pilsētas notekūdeņu kopējā apjoma53.

Lauku apdzīvotajās vietās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas tīkli ir stipri novecojuši, daudzi no tiem atrodas avārijas stāvoklī, tādēļ tos nepieciešams rekonstruēt. NAI praktiski nedarbojas pagastu mazajos centros. Lauku teritorijā kopējais rekonstruējamo kanalizācijas tīklu garums ir ap 22,7 km. Ogresgalā nepieciešama tīklu izbūve ap 2 km garumā, lai nodrošinātu pieslēgumu centralizētajai sistēmai 80 individuālajām dzīvojamajām mājām.

2010. gadā ar ERAF un Ogres novada pašvaldības finansējumu ir paredzēts izbūvēt jaunas NAI Ogresgala ciemā un uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūru Ķeipenes ciemā.

Lai piesaistītu ERAF finansējumu ūdenssaimniecības uzlabošanas pasākumu uzsākšanai, Ogres novadā ir nepieciešami ūdenssaimniecības tehniski ekonomiskie pamatojumi, daļa no tiem ir izstrādāšanas stadijā.

Visā novada teritorijā aktuāla ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana individuālo dzīvojamo māju sektorā.

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana

Ogres novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizē saskaņā ar Ogres novada Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem (26.01.2006.). Ogres novada teritorijā atkritumus no iedzīvotājiem savāc SIA „Marss”, SIA „Ķilupe” un SIA „L&T”. SIA „L&T” atkritumus izved uz Getliņu sadzīves atkritumu poligonu Stopiņu novadā, savukārt SIA „Marss” un SIA „Ķilupe” atkritumus izved uz rekultivējamās izgāztuves “Ķilupe” atkritumu šķirošanas poligonu Ogresgalā, kuru apsaimnieko SIA „Ķilupe”. No šķirošanas poligona atkritumi tiek izvesti uz sadzīves atkritumu izgāztuvi „Totēni” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā.

Novērtējot datus par savākto atkritumu apjomu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, var secināt, ka viena iedzīvotāja saražotais atkritumu apjoms:

- pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (t.sk. Ogrē) ir ap 1,5 m3/gadā; - lauku teritorijā, ieskaitot ciemus, - 0,85 m3/gadā.

53 Eko projekts, 2008. Ogres ūdenssaimniecības attīstības kārta. Projekta finanšu un izmaksu - ieguvumu analīzes aktualizācija



Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji procentuāli kopējam novada iedzīvotāju skaitam sadalās šādi:

- 50 - 70%: Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Meņģeles pagasts, Mazozolu pagasts, Lauberes pagasts, Madlienas pagasts; - mazāk kā 50 %: Krapes pagasts, Suntažu pagasts, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts. Atkritumu savākšanas sistēma novadā ir pārāk sadrumstalota, spēkā esošajos līgumos ar

atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, kas noslēgti pirms ATR, ir atšķirīgi nosacījumi, un tas kavē vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, tikai 2 % no Rīgas reģionā savākto atkritumu daudzuma gadā sašķiro un nodod tos otrreizējai pārstrādei. Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto nelielo iedzīvotāju skaitu, Ogres novadā šis rādītājs varētu būt vēl mazāks.

Ogres novada teritorijā šķirotus atkritumus var nodot tikai Ogrē, šķiroto atkritumu savākšanu nodrošina SIA „Ķilupe”. Pilsētā ir 11 šķiroto atkritumu konteineru vietas un viens šķiroto atkritumu laukums Ogrē, Akmeņu ielā 62a. Šķiroto atkritumu punktos ir iespējams nodot papīru, plastmasu un stiklu. Dalīto atkritumu laukumā bez maksas var nodot šādus iepriekš sašķirotus atkritumus: metālu, balto stiklu, krāsaino stiklu, PET iepakojumu, cieto PET, polietilēna iepakojumus, makulatūru, vieglo transportlīdzekļu riepas, tekstilijas, spuldzes, elektriskos un elektronisko iekārtu atkritumus, mēbeles. Madlienas ciemā nodrošināta stikla, papīra un PET pudeļu šķirošana un savākšana atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Jānorāda, ka novada teritorijā nav attīstīta vienota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, kas veicinātu apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Vienīgi Ogres pilsētā šī sistēma ir izveides stadijā. Atsevišķi pasākumi veikti arī Madlienas pagastā, Meņģeles, Suntažu, Līčupes un Taurupes ciemos, kuros ir vairākas šķiroto atkritumu konteineru vietas.

Ogrē kopš 2009. gada darbojas SIA „Ekobāze Latvija”, kas veic otrreizējo izejvielu šķirošanu. Uzņēmums šķiro papīra, kartona, plastmasas, stikla, koksnes un metāla iepakojuma atkritumus. Sašķirotos atkritumus sadala pa frakcijām, sapresē, saķīpo un īslaicīgi uzglabā līdz tālākai nodošanai pārstrādes uzņēmumiem.

Ogres novada teritorijā nav aktīvu atkritumu izgāztuvju, daļa no tām rekultivētas, izmantojot ES fondu līdzekļus. Vispārēja informācija par atkritumu izgāztuvju teritorijām un situāciju atspoguļota 32. attēlā.

32. att. Pārskats par Ogres novada atkritumu izgāztuvēm

Nr. Pagasts Deponēšanas vieta

Platība (ha)

Statuss

1. Krape „Pinkas” 0,6 Slēgta 2. Ķeipene „Grantskalni” 0,5 Rekultivēta 2007. gadā 3. Laubere „Lapsukalni” 1,0 Slēgta 4. Laubere „Plintes” 1,0 Rekultivēta 1996. gadā (rekultivācija

nav veikta saskaņā ar RVP54 prasībām) 5. Madliena „Kaktiņi” 2,0 Rekultivēta 2006. gadā 6. Mazozoli „Gateri” 1,0 Rekultivēta 1997. gadā (rekultivācija

nav veikta saskaņā ar RVP prasībām) 7. Meņģele „Centrs” 1,0 Rekultivēta 2007. gadā 8. Ogresgals „Ķilupe” 9,7 Slēgta, uzsākta rekultivācijas projekta

realizācija 9. Ogresgals „Silmaļi” 1,0 Rekultivēta (rekultivācija nav veikta

saskaņā ar RVP prasībām) 10. Suntaži „Zvirgzdiņi” 1,0 Rekultivēta 2005. gadā

54 Lielrīgas reģionālā vides pārvalde



11. Taurupe „Aizvēji” 2,5 Rekultivēta 2002. gadā

1.4.5. VIDES KVALITĀTE

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

Piesārņotās vietas var būt: augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēku, ražotņu teritorijas. Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, tiek nodrošināta šo vietu inventarizācija un uzskaite, lai pēc tam varētu veikt to sanāciju.

No 2003. līdz 2005. gadam visā Latvijas teritorijā veikta piesārņoto vietu apzināšana un uzskaite. Informācija ir apkopota LVĢMC datu bāzē par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām55. Datu bāzē piesārņotās vietas ir iedalītas 2 kategorijās:

1) potenciāli piesārņota vieta, kur, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu, ilgumu un citus apstākļus, iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums;

2) piesārņota vieta, kur, veicot apsekojumu, konstatēts grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums.

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē pieejamo informāciju Ogres novadā ir 8 piesārņotās vietas un 32 potenciāli piesārņotās vietas. Sešas piesārņotās vietas ir saistītas ar naftas produktu uzglabāšanu un/vai tirdzniecību. 22 piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās ir konstatēts vai ir iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem. Ņemot vērā to, ka visu potenciāli piesārņoto vietu apsekošana uz vietas nav notikusi, par deviņu potenciāli piesārņoto vietu iekļaušanas iemesliem LVĢMC datu bāzē informācija nav norādīta.

Piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesārņoto vietu īpašnieki, operatori vai apsaimniekotāji ir atbildīgi par piesārņoto vietu sanāciju. Par šādām teritorijām var uzskatīt lopbarības kompleksus, cūku un putnu fermas, kā arī degvielas uzpildes stacijas, sadzīves atkritumu izgāztuves un naftas bāzes. Piesārņojuma draudu novēršanā, kā arī šādu teritoriju sakopšanā un sanācijā, ja tas nepieciešams, iesaistāmi piesārņojuma radītāji, teritorijas īpašnieki un/vai apsaimniekotāji atbilstoši integrēto atļauju nosacījumiem.

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte

Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru ūdensobjekti. Virszemes ūdeņu kvalitāte divos upju ūdensobjektos atbilst augstai ūdens kvalitātei, četros upju un divos ezeru ūdensobjektos - labai kvalitātei, divos upju ūdensobjektos - vidējai kvalitātei. Vienā ūdensobjektā (Daugava) ūdens kvalitāte ir slikta, bet ļoti slikta tā ir Pečoru ezerā, kurā norisinās intensīvi eitrofikācijas procesi.

1.4.5.3. Vides riski Plūdu risku teritorijas dabas stihisku apstākļu var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus

mainīt dzīvesvietu, nodarīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai. Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama pilnībā. Novada teritorijā ir novēroti dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, pēkšņi plūdi, pilsētas applūšana, kanalizācijas pārplūšana un spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi. Pēc Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas Ogres pilsēta ik pavasari ir pakļauta plūdu riskam.

Bīstamās kravas visvairāk pārvadā pa valsts nozīmes autoceļiem un dzelzceļu. Valsts autoceļš A6 uzskatāms par vienu no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem novadā. Automaģistrāles posms pilsētas teritorijā ir salīdzinoši drošs, tomēr pastāv risks iedzīvotāju drošībai gadījumos, ja avārijās iesaistītas automašīnas, kas pārvadā bīstamās kravas.

55 LVĢMC (2009). Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html



Jāmin, ka saskaņā ar valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” sniegto informāciju caur Ogres staciju pa dzelzceļu 2007. gadā pārvadāja 44 597 tonnu kravas. Apmēram 1/3 no pārvadātajām kravām ir bīstamās kravas.

Elektromagnētiskais starojums (turpmāk tekstā - EMS) ir saistīts ar radio un mikroviļņu frekvences diapazonu. Mobilo telefonu staciju radīto EMS iedzīvotāji nereti uzskata par vienu no lielākajiem riskiem savai veselībai, taču jāatzīmē, ka elektromagnētiskā lauka jaudas plūsmas blīvums, kuru rada mobilo telefonu bāzes stacijas, ir ļoti minimāls (nepārsniedz 0,001 W/m2). Ņemot vērā to, ka nav datu par vidējas, lielas vai superjaudas elektromagnētiskā starojuma iekārtām Ogres novadā, var pieņemt, ka EMS nerada apdraudējumu cilvēku veselībai.

Viena no nelabvēlīgākajām ietekmēm uz iedzīvotāju veselību ir ceļu un dzelzceļu satiksmes troksnim, it sevišķi Ogres pilsētā. Trokšņu stratēģiskās kartes dzelzceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte pārsniedz 30 000 vilcienu sastāvus gadā, un autoceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte pārsniedz 3 miljonus transportlīdzekļu gadā, plānots izstrādāt līdz 2012. gada 30. jūnijam. Ogres novadā autoceļa A6 satiksmes intensitāte posmā Ogre - Ķegums 2008. gadā bija gandrīz 4 miljoni56. Tas ļauj cerēt, ka trokšņu stratēģisko karti autoceļam A6 Satiksmes ministrija izstrādās noteiktajā termiņā.

Ogres novadā un Ogres pilsētā trokšņa piesārņojuma novērtēšana, izvērtējot visus iespējamos trokšņa avotus (autoceļus, dzelzceļus u.c.), nav veikta. Trokšņa piesārņojuma novērtējums veikts tikai Ogres pilsētas estrādei, modelējot estrādē notiekošo pasākumu radītā trokšņa ietekmi. Ogres estrādes apkārtne pat vairāk kā 500 m attālumā no tās teritorijas atrodas paaugstināta trokšņa ietekmes zonā jeb akustiskā diskomforta zonā.

Radiācija un kodoldrošība nav uzskatāma par prioritāru problēmu, jo Latvijai nav savas kodolprogrammas un tās teritorijā kopš 1998. gada, kad tika apturēts Salaspils kodolreaktors, nav kodolobjektu. Ogres novadā radioaktīvais piesārņojums varētu rasties iespējamo kodolavāriju vai kodolnegadījumu rezultātā kaimiņvalstīs.

Klimata pārmaiņas mūsdienās ir viens no lielākajiem draudiem dabas videi, sociālajai videi un ekonomikai. Klimata novērojumi visā pasaulē rāda, ka pieaug vidējā gaisa un okeāna ūdens temperatūra, kūst sniegi un ledāji, tādējādi paaugstinot vidējo pasaules okeāna līmeni. Iespējams, ka klimata izmaiņas veicinājušas cilvēku darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Efektīvākie veidi, kā Ogres novads var līdzdarboties SEG emisiju samazināšanā, ir veicināt daudzdzīvokļu ēku renovāciju, atbilstoši energoauditu rezultātiem, kā arī stimulēt iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas.

Ogres novada teritorijā ir vairāki polderi, kas uzskatāmi par paaugstināta riska teritorijām, un tie ir:

1) Ciemupes polderis; 2) Ogres 1. polderis; 3) Ogres 2. polderis; 4) Ogres 3. polderis. Polderu teritorijas attēlotas pašvaldības teritorijas plānojumā.

56 2009. gadā saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” informāciju posmā Ogre - Ķegums bija 10 423 automašīnu diennaktī



1.5. SABIEDRISKAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRA

Sabiedriskās nozīmes infrastruktūra (kultūra, sports, veselības aprūpe, tieslietas, utt.) ir

paredzēta sabiedrības vajadzību apmierināšanai, uzlabojot dzīves kvalitāti, stabilitāti, drošību, taisnīgumu un veselību. Sabiedrisko infrastruktūru veido sabiedriskas nozīmes ēkas un būves, piemēram, skolas, sociālie aprūpes centri, bibliotēkas, kultūras un tautas nami, utt. Vienas no sabiedriskās infrastruktūras nozīmīgākajām daļām ir izglītība, sociālā un veselības aprūpe, jo tās ietekmē reģiona tautsaimniecības un sociālo attīstību. Savukārt kultūra veicina individuālās iniciatīvas un tieši ietekmē cilvēku uzvedību un sociālās normas, kas atstāj ietekmi uz visām dzīves jomām, ieskaitot ekonomisko izaugsmi un teritorijas attīstību.

Publiskās apbūves teritorijas koncentrējas Ogres pilsētā, tās centrālajā daļā vai tuvumā esošā teritorijā, kā arī pagastu centros.

Pie sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektiem pieskaitāmas arī reliģiskās kulta celtnes, koplietošanas teritorijas (skvēri, parki, laukumi un citi tamlīdzīgi objekti).

1.5.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES UN IEDZĪVOTĀJU APKALPOŠANAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Centrālā pašvaldības pārvaldes institūcija ir Ogres novada pašvaldības administrācija ar tās iestādēm un struktūrvienībām, kas atrodas Ogres pilsētā.

Ogres novada pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās nodrošina pagastu pārvaldes:

1) Krapes pagasta pārvalde, 2) Ķeipenes pagasta pārvalde, 3) Lauberes pagasta pārvalde, 4) Madlienas pagasta pārvalde, 5) Mazozolu pagasta pārvalde, 6) Meņģeles pagasta pārvalde, 7) Ogresgala pagasta pārvalde, 8) Suntažu pagasta pārvalde, 9) Taurupes pagasta pārvalde. Bāriņtiesas pakalpojumi Ogres novada iedzīvotājiem pieejami Ogrē, Ogresgalā, Madlienā,

Suntažos un Taurupē, visas bāriņtiesas atrodas pagastu pārvalžu ēkās, bet Ogres bāriņtiesa - Ogres novada pašvaldības administrācijas ēkā.

Ogres novada pašvaldības policija atrodas Ogrē, vienā ēkā ar Valsts policiju. 2010. gadā uzsākta pašvaldības policijas darbības paplašināšana pagastu teritorijās, izveidojot darba vietas Madlienā, Suntažos un Taurupē.

Pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu, ūdenssaimniecību un siltumapgādi pilsētai, 2000. gadā izveidoja klientu apkalpošanas sistēmu un 2002. gadā atvēra iedzīvotāju apkalpošanas punktu, kurā centralizēti pieņem iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības, kā arī nodrošināta iespēja norēķināties par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

1.5.2. IZGLĪTĪBAS, SPORTA UN KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Ogres novadā ir iespējams iegūt izglītību visos izglītības posmos, izņemot augstāko izglītību. Novads atrodas tuvu Rīgai, kas, no vienas puses, neveicina augstskolu filiāļu veidošanu novadā, bet, no otras, piedāvā lielas izvēles iespējas studijām augstskolās Rīgā.

Lielai daļai no pirmsskolas izglītības iestādēm ir nepieciešama renovācija, sevišķi tas attiecas uz VPII „Cīrulītis”, „Dzīpariņš” un „Taurenītis”. Divās no pirmsskolas izglītības iestādēm - „Taurenītis” un „Saulīte” - ir peldbaseini. 2010. gadā plānots pabeigt jaunās pirmsskolas izglītības iestādes „Riekstiņš” būvniecību.



Ogres novadā ir 7 pamatskolas (Ogres, Ogresgala, Mazozolu, Krapes, Meņģeles, Lauberes un Ķeipenes pamatskola) un 7 vidusskolas (Ogres valsts ģimnāzija, Jaunogres, Ogres 1., Ogres vakara, Suntažu, Madlienas un Taurupes vidusskola). Suntažos atrodas arī sanatorijas internātpamatskola.

Novadā darbojas 3 profesionālās izglītības iestādes (Ogres Meža tehnikums, Ogres Profesionālā vidusskola, Ogres Amatniecības vidusskola), kuras atrodas Izglītības ministrijas padotībā un finansējumu iestāžu uzturēšanai saņem no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldībā ir 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (Ogres mūzikas skola, Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola, Ogres Mākslas skola, Ogres sporta centrs un Ogres basketbola skola). Turpmākajos gados nepieciešams veikt Ogres mūzikas skolas ēkas rekonstrukciju.

Kaut arī pašvaldības iepriekšējos gados ir veikušas lielas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā, tomēr papildu ieguldījumi vēl nepieciešami ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, iekšējo komunikāciju tīklu nomaiņai, ēdnīcu un sanitāro mezglu sakārtošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Viena no būtiskākajām problēmām ir iestāžu uzturēšanas izmaksu pieaugums, rēķinot uz vienu izglītojamo, jo visās vispārizglītojošajās skolās skolēnu skaits pakāpeniski samazinās.

Plašāka informācija par novada izglītības iestādēm iekļauta 7. nodaļā „Izglītība”. Pašvaldība ar kultūras infrastruktūras elementiem kopumā ir nodrošināta. Ogres novadā lielākās kultūras institūcijas atrodas Ogres pilsētā - Ogres kultūras centrs, Ogres

centrālā bibliotēka un Ogres estrāde, kas ir privatizēta. Katrā pagastā ir kultūras vai tautas nams un bibliotēka (Ogresgala pagastā ir divi tautas nami

un divas bibliotēkas). Atsevišķos gadījumos kultūras un tautas namu ēkas netiek intensīvi izmantotas kultūras procesa nodrošināšanai, to uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojies pagastos esošo tautas un kultūras namu tehniskais un vizuālais stāvoklis (Laubere, Ķeipene, Krape, Taurupe, Mazozoli, Ogresgals), jo daļa ēku ir renovētas, izmantojot pašvaldību budžeta, valsts mērķdotācijas ATR pabeigšanai un ES līdzekļus. Ciemupes tautas namam un Madlienas kultūras namam nepieciešams veikt ēku renovāciju un uzlabot to energoefektivitāti. Pie kultūras infrastruktūras objektiem jāmin arī estrādes, muzeji, novadpētniecības istabas, memoriālās mājas un citi objekti.

Plašāka informācija atrodama 9. nodaļā „Kultūrvide”. Sporta infrastruktūra pašvaldībā ir labi attīstīta, pēdējo gadu laikā uzbūvētas divas jaunas

sporta zāles - Ogres 1. vidusskolā un Krapes pamatskolā, rekonstruēts stadions Ogrē, kura teritorijā izveidots arī skeitparks.

Sporta objektu kopējā problēma ir ēku nolietojums un zemā energoefektivitāte. Vairākām sporta zālēm nepieciešama renovācija (Ogres basketbola skola, Madlienas vidusskola).

Sporta zāļu nav Taurupes un Mazozolu pagastā. Nozīmīgākās privātās investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā veiktas 2004. gadā, kad pie

Ogres pilsētas robežas uzcēla Vidzemes ledus halli, kā arī izveidojot 2 tenisa kortus. Nepilnīgas infrastruktūras dēļ novadā nav attīstītas ūdenssporta un ziemas sporta veidu

aktivitātes. Plašāka informācija par sporta infrastruktūras objektiem iekļauta 8. nodaļā „Sports”. Informācija par augstāk minētajiem sabiedriskās infrastruktūras objektiem iekļauta 5.

pielikumā.

1.5.3. SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPES IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Kvalitatīvu sabiedrības infrastruktūras attīstību novadā veicina veselības aizsardzības infrastruktūras nodrošinājums, kuru veido SIA „Ogres rajona slimnīca”, pašvaldības aģentūra „Dziednīca”, specializētais sociālās aprūpes centrs „Saulstari” un VSIA „Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” rehabilitācijas nodaļa Ogrē.



Ogres novadā darbojas vairākas sociāla rakstura institūcijas: - Ogres novada sociālais dienests; - dienas centrs „Saime” (Sociālā dienesta struktūrvienība); - krīzes centrs „Laipas” (Sociālā dienesta struktūrvienība); - ģimenes atbalsta dienas centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība); - jaunatnes veselības centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība); - sociālā māja „Indrāni”; - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; - bērnunams „Laubere”; - vispārējā tipa pansionāts „Madliena”; - pansionāts „Ogre”; - Madlienas sociālais dienests; - Ogresgala sociālais dienests; - Suntažu sociālais dienests; - Taurupes sociālais dienests. Plašāka informācija atrodama 10. nodaļā „Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība”.

1.5.4. KAPSĒTAS UN PIEMIŅAS VIETAS Ogres novadā ir 10 kapsētas - Ogres pilsētā (16,1 ha), Ciemupē un Ogresgalā (kopā 5,6 ha),

Suntažu pagastā (5 ha), Madlienas pagastā (Madlienas un Vērenes kapi ar kopējo platību 9 ha), Meņģeles pagastā (5,2 ha), Taurupes pagastā (1,3 ha), Krapes pagastā (4 ha) un Mazozolu pagastā (Vecogres un Līčkalniņa kapi ar kopējo platību 6,9 ha)57. Kopējā kapu platība novadā sasniedz 49,7 ha.

Kapu apsaimniekošanu Ogres pilsētā veic SIA „Ogres Svēte”, bet pagastos pārvaldes, kuru izvēlēti kapu pārziņi uzrauga kapsētas.

Nozīmīgākās problēmas ir Ogres kapsētas augstais noslogojums un ierobežotā platība. Pilsētas kapsētai 2004. gadā izstrādāja tehnisko projektu, daļēji veikti tās labiekārtošanas darbi. Lai nodrošinātu kapsētas pakalpojumus tālākā nākotnē, pašvaldība ir iegādājusies jaunu teritoriju ar kopējo platību 12,5 ha, kas ļaus izveidot kapsētu Ikšķiles novada teritorijā. Lai šo teritoriju izveidotu par kapsētu, Ikšķiles novada teritorijas plānojumā ir jāveic grozījumi un jāizstrādā kapu teritorijas būvprojekts.

Lauku teritorijā kapsētu nav Lauberes un Ķeipenes pagastā, līdz ar to apkārtējo pagastu kapsētām ir augstāks noslogojums. Ir izstrādāts projekts kapsētas „Lapsukalnu kapi” (platība 1,3 ha) izveidošanai Lauberes pagastā, bet projekta realizācija nav uzsākta. Jānorāda, ka Taurupes pagasta kapsētas platība ir stipri ierobežota un pašvaldībai būtu nepieciešams to paplašināt zemes gabalos, kas neatrodas tās īpašumā.

Novada teritorijā ir vairākas piemiņas vietas, galvenokārt tās ir nelielas I un II pasaules karā kritušo karavīru kapu vietas un piemiņas vietas padomju represiju upuriem. Jānorāda, ka vairākās no piemiņas vietās, tai skaitā pie piemiņas akmens politiski represētajiem Ogrē, nav nodrošinātas vides pieejamības prasības vai veikta teritoriju labiekārtošana.

Novadā nav atrisināts jautājums par mirušo dzīvnieku apbedīšanu vai kremēšanu, līdz ar to jāizvērtē iespējas novada teritorijā veidot dzīvnieku kapsētu vai krematoriju.

1.5.5. PARKI, SKVĒRI, REKREĀCIJAS ZONAS UN PELDVIETAS

Gan apdzīvoto vietu ainavas veidošanā, gan vides kvalitātes uzlabošanā būtiska nozīme ir

novadā esošajiem parkiem. Vecākie parki galvenokārt saistīti ar muižu centriem un raksturīgi ar brīvo plānojumu un daudzām eksotu sugām. Pie šāda veida parkiem jāmin Ķeipenes parks (platība

57 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas



2,8 ha), Krapes parks (7,2 ha), Vērenes parks (2,5 ha) un Taurupes muižas parks58 (15,87 ha). Atsevišķi parku fragmenti saglabājušies pie bijušajām nelielajām muižām (padomju gados - kolhozu brigāžu centriem, piemēram, Laubere, Mazozoli, Zādzene u.c.) vai skolām (Suntaži, Madliena). Kopumā vecie parki ir daļēji kopti vai nekopti, tiem ir nepieciešama stādījumu atjaunošana. Vairākiem parkiem nav nodrošināta piekļuve, tajos nav veikti labiekārtošanas darbi, paredzot celiņus, atpūtas vietas, nav uzstādītas informatīvās norādes.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas vērojama tendence privātpersonām iesaistīties jaunu parku veidošanā. Pie šāda veida parkiem jāmin dendrololoģiskais parks „Lazdukalni” jeb Špakovska parks Ogrē. 2004. gadā, sadarbojoties Latvijas Pašvaldību savienībai un A/S „Latvijas valsts meži”, Madlienā iestādīta Pagastu ozolu birzs ar 453 ozoliem.

Jānorāda, ka Ogre 19. gadsimta sākumā veidojusies kā kūrorts ar vasarnīcu, sanatoriju un atpūtas iestāžu teritorijām. Šī vieta izsenis bijusi piemērota plaušu slimniekiem atveseļošanās periodā. Ogres upes tuvums un priežu meži radīja labvēlīgu klimatu un gaisu atveseļošanās vajadzībām. Ogres upes krastos bija izveidots Ogresparks (12 ha) ar pastaigu, sauļošanās, peldu un atpūtas vietām. Ogresparka teritorija šobrīd nav labiekārtota, ir slikti kopta, tajā nav nodrošinātas vides pieejamības prasības. Nepieciešams veikt Ogresparka renovācijas, rekonstrukcijas darbus. Starptautiskajā arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju plenērā tika izstrādāti priekšlikumi Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainam, pamatojoties uz šiem un citiem materiāliem jāizstrādā pilsētas centra rekreācijas zonas attīstības koncepcija.

Pie Ogres centra rekreācijas zonām pieskaitāms arī Zilo kalnu parks (24 ha) un Jaunogres parks (1,3 ha), kā arī Ogres sala ar vecupes krastiem un pastaigu - velobraucēju promenāde uz aizsargdambja un pieguļošās teritorijas. Šobrīd tās ir iedzīvotāju iecienītas pastaigu un atpūtas vietas, kuras nepieciešams labiekārtot un attīstīt sporta, atpūtas un tūrisma vajadzībām. Šajās teritorijās jāizveido arī laivu piestātne.

Ne mazāka loma ir arī citām apdzīvoto vietu zaļajām teritorijām - mežaparka tipa apbūves teritorijām Ogrē un skvēriem, birzīm un alejām. Lielākā daļa skvēru atrodas Ogrē. Brīvības ielas labiekārtotā teritorija - gājēju promenāde un skvēri pie Bērzu alejas, Lācīša, pasta ēkas, Tīnūžu ielas. Šīs teritorijas ir rekonstruētas un labiekārtotas saskaņā ar ainavu arhitekta izstrādātu projektu. Jāturpina šo teritoriju labiekārtojuma rekonstrukcija pie Tīnūžu ielas un Bērzu alejā.

Izstrādājot jaunus teritorijas labiekārtošanas projektus, jāparedz vides pieejamības prasību nodrošināšana, gājēju un velosipēdistu celiņu izbūve, atpūtas vietu ierīkošana, kā arī skatu platformu, paviljonu, apstādījumu izveidošana. Projektu ietvaros jāparedz arī vietas spēļu, atpūtas, atrakciju laukumiem, skatu torņiem, peldvietu platformām un laivu piestātnēm.

Novada lauku teritorijā brīvā laika pavadīšanai iedzīvotāji izmanto vietējo pasākumu organizēšanas vietas - brīvdabas estrādes (Ogresgalā, Suntažos, Madlienā), pastaigu vietas („Spurdzes” un Ķeipenes komunikāciju centrs, „Dabas taka” Ogresgalā, Plāteres pilskalns Madlienā), muižu ēku kompleksus (Madlienas pagastā), bērnu spēļu laukumus un sporta aktivitāšu teritorijas (piemēram, slēpošanas trases Madlienas un Ķeipenes pagastā, u.c.). Lielākajai daļai šo vietu ir nepieciešama papildu labiekārtošana.

Novada teritorijā ir vairākas iedzīvotāju iecienītas peldvietas gan pilsētā, gan lauku teritorijā, taču to uzturēšana un sakopšana iepriekšējos gados ir bijusi problemātiska.

Ogres pilsētā ir divas peldvietas. Viena no tām atrodas pie Ogres vecupes, kurā nepieciešams veikt apjomīgus labiekārtošanas darbus, tas ir, dūņu izsmelšanu, krastu sakopšanu, jaunu smilšu pievešanu un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar peldvietu infrastruktūru. Otra peldvieta atrodas pie Ogres HES un ir daļēji labiekārtota.

Lauku teritorijā pie Ogres upes ir sešas peldvietas (divas Ogresgalā un četras Madlienas pagastā), bet neviena no tām nav labiekārtota. Arī citos pagastos ir vairākas nelielas peldvietas bez atbilstošas infrastruktūras. Dažas peldvietas atrodas arī pie Pečora un Lobes ezera, tomēr tās nav labiekārtotas, turklāt to izmantošana ir apgrūtināta ezeru aizaugšanas dēļ. Plaužu ezera austrumu daļā atrodas daļēji labiekārtota peldvieta, kuras uzturēšanu veic pašvaldība. Peldvietu izveidi lauku

58 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996



teritorijā apgrūtina tas, ka potenciālajām atpūtas vietām nav piebraucamo ceļu un lielākā daļa piegulošo zemju ir privātīpašumā.

Ogres novadā ir arī viens atklātais peldbaseins Madlienā, tomēr, lai to varētu izmantot, nepieciešama tā rekonstrukcija.



1.6. APDZĪVOJUMS UN MĀJOKĻI

Ogres novada apdzīvojuma struktūra ir veidojusies vēsturiski ilgā laika posmā. Lielākā

apdzīvotā vieta novadā ir Ogres pilsēta, kurai saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem noteikts reģiona nozīmes attīstības centra statuss. Kā vietējas nozīmes attīstības centri noteikti Suntaži un Madliena.

Apdzīvoto vietu izvietojums teritoriālā griezumā parādīts 6. pielikumā. Ogres novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, norisinās pārmaiņas mājokļu jomā: pabeigti

privatizācijas un denacionalizācijas procesi, kopš 2008. gada ir vērojams ievērojams kritums mājokļu būvniecībā un izmaksās, mainās pieprasījums.

Jāmin, ka visaktīvākā celtniecība un pilsētvides veidošanās Ogres novadā ir norisinājusies padomju varas pastāvēšanas laikā.

1.6.1. MĀJOKĻU VEIDI UN TO KVALITĀTE

Ogres novadā ir daudzveidīgs mājokļa piedāvājums, īpaši aktīvi ir attīstījusies individuālā

būvniecība Ogres pilsētā un tai tuvākajās lauku teritorijās, rindu un daudzdzīvokļu ēku būvniecība privātīpašniekiem piederošajās teritorijās. Ņemot vērā Ogres pilsētas, Ogresgala un Suntažu pagasta nelielo attālumu līdz Rīgai, apbūves un mājokļa jautājums šajās teritorijās ir bijis aktuāls vienmēr, jo liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā vai mācās Rīgā.

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds Ogres pilsētā ir radies padomju periodā, lielākoties tās ir lielpaneļu ēkas. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukciju kvalitāte, lieli siltuma zudumi, vienmuļš vizuālais veidols, pilsētai neatbilstošs mērogs. Lai nodrošinātu kvalitatīvus dzīves apstākļus, ir nepieciešams būtiski uzlabot gan daudzdzīvokļu, gan individuālo māju tehnisko stāvokli, to energoefektivitāti, sakārtot iekšpagalmus un piebraucamos ceļus, nodrošināt auto stāvlaukumu izveidošanu pie daudzdzīvokļu mājām. Kā negatīvs faktors jāatzīmē dzīvojamā fonda nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viena no nozīmīgākajām problēmām pilsētā ir tā, ka ir beidzies deviņstāvu lielpaneļu dzīvojamo māju plānotais kalpošanas ilgums, tāpēc ir jānodrošina regulāra šo būvju tehniskā stāvokļa pārbaude un jāizstrādā rekonstrukcijas un renovācijas pasākumu plāni.

Ogres novadā dzīvojamā platība pirms novada plašināšanās bija aptuveni 27 m2/iedz., kas ir skaidrojams ar lielo privātmāju īpatsvaru dzīvojamajā fondā.59 Lauku teritorijā šis rādītājs ir augstāks, piemēram, Madlienas pagastā 37 m2/iedz.

Novada teritorijai raksturīgas divas ciemu grupas. Pirmā - ciemi ar attīstītu tehnisko un sociālo infrastruktūru, ražošanas un dzīvojamām zonām, tajos dzīvo ievērojams pagastu iedzīvotāju skaits. Pārsvarā tie ir pagastu centri (Madliena, Suntaži, Ogresgals, Ciemupe u.c.). Otru grupu veido pārsvarā vēsturisko ciemu grupa, kurai raksturīga iezīme ir savrupmāju apbūve ar atsevišķiem infrastruktūras elementiem vai bez attīstītas infrastruktūras60 (piemēram, Plātere, Zādzene, Aderkaši un citas) un lauku viensētas. Lauku teritorijas viena no problēmām ir atsevišķu vēsturiski izveidojušos apdzīvoto vietu pakāpeniska izzušana, tajās praktiski nav palicis nekā no kādreiz izveidotās infrastruktūras un līdz minimumam samazinājies iedzīvotāju skaits (piemēram, Bēvulēni Taurupes pagastā).

Pagastu centros apbūves struktūra ir sadalīta starp individuālajām mazstāvu un 2-3-4 stāvu daudzdzīvokļu ēku grupām, kurām raksturīga augsta nolietojuma pakāpe.

59 Ogres novada dome (2006). Ogres novada teritorijas plānojums (1.sējums). Paskaidrojuma raksts 60 Ogres rajona pašvaldība (2008).Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.Paskaidrojuma raksts



1.6.2. Mājokļu apsaimniekošana Daudzdzīvokļu mājas pagastos praktiski netiek apsaimniekotas, atsevišķu māju iedzīvotāju

veiktie pasākumi ēku uzturēšanā uzskatāmi par izņēmumu. Suntažu pagastā māju apsaimniekošanu nodrošina uzņēmums, citur to veic individuālie komersanti, iedzīvotāju grupas, Meņģelē un Ķeipenē (izņemot par pajām privatizētās mājas) - pagastu pārvaldes.

Ogres pilsētā izveidotas vairākas mājokļu apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr lielāko daļu privatizēto mājokļu apsaimniekošanu vēl arvien veic Ogres novada p/a „Mālkalne”. Aģentūras apsaimniekošanā ir ap 200 māju. Apsaimniekošanas darbus pilsētā veic par iekasētajiem maksājumiem, mājās plānveidīgi remontē jumtus, kāpņu telpas, nomaina ieejas durvis, uzstāda kodu atslēgas. Namu pagalmos pakāpeniski iekārto jaunus bērnu rotaļu laukumus, izvieto soliņus, veic citus pieguļošo teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

Katru gadu p/a „Mālkalne” sadarbībā ar pašvaldību, un iedzīvotājiem piedaloties ar līdzfinansējumu, veic ēku siltināšanas darbus. Tādā veidā Ogrē ir nosiltinātas apmēram 20 mājas.61 Turpretī pagastu teritorijā nav nosiltināta neviena daudzdzīvokļu māja.

61 P/a „Mālkalne” (2009). Namu apsaimniekošana.



1.7. IZGĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības aktivitātes izglītībā vērstas uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu,

kvalitatīvu izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām, kā arī veicina teritorijas ekonomisko un sociālo attīstību.

1.7.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA

Ogres novadā īpaša uzmanība tiek pievērsta pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai mācībām vispārizglītojošās iestādēs. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski veltīt uzmanību izglītības procesa nodrošinājumam un kvalitātei. Ogres novadā vecākiem ir plašas pirmsskolas izglītības izvēles iespējas, jo to nodrošina 9 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes - Ogres pilsētā („Cīrulītis”, „Dzīpariņš”, „Saulīte”, „Sprīdītis”, „Zelta sietiņš”, „Strautiņš”), Ogresgalā - „Ābelīte”, Ķeipenē - „Saulīte”, Madlienā – „Taurenītis”. Obligāto pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma realizē arī Lauberes pamatskolā, Krapes pamatskolā, Mazozolu pamatskolā, Meņģeles pamatskolā, Taurupes vidusskolā un Suntažu vidusskolā, kurās īsteno attiecīgās izglītības programmas.

Ogres novada pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmas īsteno latviešu valodā, tikai vienā iestādē - Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestāde „Saulīte” īsteno arī pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas. Informācija par pirmsskolas izglītības iestāžu realizētajām programmām apkopota 7. pielikumā.

Kopš 2005. gada ir vērojama tendence pakāpeniski palielināties pirmsskolas izglītību iegūstošo bērnu skaitam (33. attēls). Tas ir vērtējams pozitīvi, jo ļauj labā līmenī sagatavot bērnus mācībām pamatskolā.

33. att. Izglītojamo skaita dinamika pirmsskolas izglītības iestādēs

15291517

139113801382

1300

1350

1400

1450

1500

1550


Izglītojamo skaits

Ogres novadā divas pirmsskolas izglītības iestādes („Saulīte” un „Zelta sietiņš”) piedāvā

speciālās izglītības programmas. Pilsētā pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” darbojas konsultatīvais centrs, kurā sniedz metodisko palīdzību tiem vecākiem, kuru bērni dažādu apstākļu dēļ neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.



Pašreizējais pieprasījums pēc izglītības nodrošināšanas pirmsskolas vecuma bērniem rada situāciju, ka Ogres pilsētā esošās iestādes nespēj pilnībā nodrošināt izglītību bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam.

Straujš bērnu skaita pieaugums pirmsskolas izglītības iestāžu rindā izskaidrojams ne tikai ar dzimstības pieaugumu no 2007. līdz 2009. gadam, bet arī ar mehānisko pieaugumu - ģimeņu pārcelšanos uz dzīvi Ogrē.

Rinda nedaudz palielinājās līdz ar jaunā novada izveidi, jo tiem vecākiem no tuvākajiem pagastiem, kuru darbavietas ir Ogrē, radās iespēja pieteikt savus bērnus pirmsskolas iestādēs pilsētā. Situācija uzlabojusies pēc jaunuzceltās pirmsskolas izglītības iestādi „Riekstiņš” atvēršanas.

Tomēr, neskatoties uz pašreizējām grūtībām pilsētā, visiem bērniem, kuri ir sasnieguši 5 gadu vecumu, ir nodrošināta obligātā bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei.

Pilsētā darbojas arī privātie dienas centri bērniem - „Mikausis” un „Tille” - kas nodrošina pirmsskolas bērnu attīstību un ir alternatīva pirmsskolas iestādēm. Ogres novada Kultūras centrā darbojas izziņas skola „Kāpēcītis”. Tomēr minētajos bērnu centros īstenotās izglītības programmas līdz šim nav licencētas.

Ogres novada vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogiem nereti nākas saskarties ar problēmu, ka izglītības iestādēs esošajiem bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem būtu nepieciešams izglītoties speciālās pirmsskolas programmās, tomēr pašreiz šādas programmas netiek piedāvātas. Pašvaldībai kopā ar izglītības iestādēm jāmeklē risinājumi, lai novada teritorijā dzīvojošajiem bērniem nepieciešamības gadījumā šādas programmas varētu piedāvāt. 1.7.2. VISPĀRĒJĀ PAMATIZGLĪTĪBA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības teritorijā pēc reģionālās reformas īstenošanas ir 9 pirmsskolas izglītības iestādes, 7 pamatizglītības iestādes, 6 vispārējās vidējās izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 1 vakara vidusskola, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un 2 profesionālās izglītības iestādes (vēl 1 profesionālās izglītības iestāde juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā, bet tai ir būtiska loma kopīgajā novada izglītības sistēmā) un 1 privātā pamatizglītības iestāde.

Informācija par vispārējās pamatizglītības, speciālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības iestāžu realizētajām programmām, izglītojamo skaitu programmās un to izglītojamo skaitu apkopota 7. pielikumā.

Ogres novada teritorijā esošās vispārējās izglītības iestādes pēc izglītojamo piepildījuma ir dažādas. Ogres pilsētas teritorijā esošajā pamatskolā un vidusskolās izglītojamo skaits ir no 250 līdz 1000, savukārt novada pagastu teritorijās esošajās pamatskolās un vidusskolās skolēnu skaits ir no 45 līdz 280 skolēniem. 2009./2010. mācību gadā novada vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs mācības uzsāka 4085 izglītojamie.

Gandrīz visās Ogres novada teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits no 1. līdz 12. klasei piecu gadu laikā ir samazinājies kopumā par 828. Arī 2009./ 2010. mācību gadā izglītojamo skaits turpina sarukt - tas ir samazinājies vēl par 97 skolēniem. Tas joprojām ir saistīts ar zemo dzimstības līmeni jaunā Ogres novada teritorijā un ar esošās ekonomiskās situācijas blakus parādību - darba spējīgo cilvēku emigrāciju uz citām valstīm darba meklējumos, nereti izceļojot ģimenēm kopā ar bērniem. Palielinājies to skolēnu skaits ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri ir integrēti vispārizglītojošās dienas skolās.

Ir apzināta situācija par izglītojamo skaita dinamiku tagadējā Ogres novada pašvaldības teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs no 2005. līdz 2009. gadam (34. attēls).



34. att. Kopējais izglītojamo skaits novadā pa gadiem

4952

41244195

44084625

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Izglītojamo skaits

Ogres novada vispārējās izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kvalificētiem pedagogiem,

kuriem ir normatīvajos dokumentus noteiktā atbilstošā izglītība un kvalifikācija. Pedagogu vidējais vecums ir optimāli vienmērīgs, tomēr būtu vēlama aktīvāka jauno speciālistu ienākšana un arī palikšana izglītības iestādēs.

Informācija par pedagogu sadalījumu pa vecuma grupām un pēc dzimuma iekļauta 7. pielikumā. Apkopotā informācija liecina, ka procentuāli visvairāk pedagogu ir vecuma grupās no 40 līdz 59 gadiem - apmēram 66 %. 2009. gadā 32,8 % no pedagogiem bija vecuma grupās no 50 līdz 59 gadiem. Pēdējos piecos gados vērojama tendence, ka ik gadu samazinās pedagogu skaits vecuma grupā no 34 līdz 39 gadiem.

Pedagogu sadalījums pēc dzimuma Ogres novada izglītības iestādēs neatšķiras no situācijas valstī, kur vīriešu skaits ir salīdzinoši neliels. 2009. gadā gandrīz 11 % no kopējā pedagogu skaita bija vīrieši, un pedagogu vīriešu īpatsvars kopējā pedagogu skaitā praktiski nemainās. (7. pielikums)

Lai veiktu esošās situācijas apzināšanu par izglītojamajiem, izanalizēti statistiskie dati laika

posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. maijam. Novadā ir 6 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100; divās - mazāks par 50

(Meņģeles un Mazozolu pamatskolas). 9. klašu beidzēju skaits samazinājies no 566 absolventiem 2005. gadā līdz 442 absolventiem

2009. gadā, perspektīvā tas turpinās samazināties līdz aptuveni 358 (vidējais rādītājs no 2011. līdz 2018. gadam).

Apkopojot informāciju par skolēnu tālākajām gaitām pēc obligātās pamatizglītības pakāpes iegūšanas, var secināt, ka pēdējos piecos gados mācības neturpina vidēji 8 % no pamatskolu absolventiem, un šim rādītājam provizoriski 2010. gadā ir tendence pieaugt līdz 10%.

Vidusskolā mācības turpina vidēji 50% 9. klašu beidzēju, bet uz profesionālo izglītības iestādi dodas vidēji 43% - 2010. gadā šim rādītājam ir tendence samazināties līdz 36% (35. attēls).



35. att. 9. klašu beidzēju turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā

46

246 245

43

148

219

0

50

100

150

200

250

300

Mācības neturpina Profesionālāsizglītības iestāde

Vidusskola

2005.gads

2009.gads

Vidējās izglītības posmā no 2005. gada līdz 2009. gadam 12. klases beidzēju skaits pieauga

no 297 līdz 341, tomēr, pamatojoties uz pamatizglītības posmā vērojamo izglītojamo skaita samazināšanos, turpmākajos gados arī 12. klases beidzēju skaits var samazināties līdz 250 - 280.

Izglītību neturpina vidēji 22% no vidējo izglītību ieguvušajiem jauniešiem (2007. gadā 18 %, bet 2009. gadā 26 %), un šim skaitam ir tendence pieaugt (26%).

Augstākajās izglītības iestādēs iestājas 64 % vidusskolas absolventu, un arī šim skaitam ir tendence samazināties. Tas izskaidrojams ar maksas studiju lielo īpatsvaru Latvijas augstskolās, un pašreizējā ekonomiskajā situācijā liela daļa ģimeņu nespēj finansēt studijas.

Profesionālajās izglītības iestādēs iestājas vidēji 14% vidusskolu absolventu. (36. attēls).

36. att. Vidusskolas absolventu turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā

52 40

73

172 212

89

0

50

100

150

200

250

Mācības neturpina Profesionālāsizglītības iestāde

Augstākā mācībuiestāde

2005. gads

2009. gads

Novadā ir viena izglītības iestāde (Taurupes vidusskola), kurā vidusskolas klasēs maz skolēnu

(10 - 13). Izglītojamo skaitam šajā izglītības iestādē ir tendence samazināties, līdz ar to vidusskolas klases nebūs iespējams nokomplektēt. 1.7.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA

Ogres novadā atrodas Ogres Profesionālā vidusskola un Ogres Amatniecības vidusskola. Ogres Meža tehnikums, kaut arī atrodas Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā, funkcionāli ir saistīts Ogres pilsētu un tās infrastruktūru.

Profesionālajās izglītības iestādēs 2009./ 2010. mācību gadā mācījās 1386 izglītojamie - Ogres Profesionālajā vidusskolā - 507, Ogres Amatniecības vidusskolā - 494, Ogres Meža tehnikumā - 385. Līdz 2010. gadam visas minētās izglītības iestādes izpildīja audzēkņu uzņemšanas plānu, skolām ir licencētas un akreditētas izglītības programmas. Šīs iestādes realizē 24 sākotnējās



izglītības programmas, 6 arodizglītības programmas, 12 tālākizglītības programmas, 12 profesionālās pilnveides programmas un 14 bezdarbnieku/darba meklētāju neformālās izglītības ieguves programmas. Informācija par profesionālo izglītības iestāžu piedāvātajām specialitātēm un audzēkņu skaitu, kuri apgūst minēto specialitāti, apkopota 7. pielikumā.

Ogres novada profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņu skaits, iespējams, palielināsies, piesaistot izglītojamos no citiem novadiem, jo izglītības programmu piedāvājums ir ļoti plašs un pakāpeniski pieaug iestāžu kapacitāte. Iestādēm būtiska ir izglītojamo kontingenta saglabāšana.

Dokumentā „Ogres Profesionālās vidusskolas, Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma attīstības un investīciju stratēģija” (turpmāk tekstā - stratēģija) ir izvērtētas kompetences centra izveides un tālākas attīstības iespējas Ogres novadā. Stratēģijā definēti priekšnoteikumi Ogres moderno tehnoloģiju centra izveidei uz augstāk minēto iestāžu bāzes, tādējādi nodrošinot pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību gan sākotnējās profesionālās izglītības, gan mūžizglītības kontekstā. Plānojot kompetences centra izveidi, ir ņemtas vērā šādas pamatnostādnes: pieejamība, sadarbība un resursu efektivitāte. Ir sagatavoti detalizēti stratēģijas realizācijai nepieciešamie projekti un ir skaidra to finansēšanas kārtība, tai skaitā piesaistot ES fondu līdzekļus.

Visas minētās izglītības iestādes sadarbojas ar dažādām nozaru asociācijām, biedrībām un citām institūcijām. 1.7.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES IZGLĪTĪBA

Ogres novads ir bagāts ar profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. 2009. gada 1. septembrī šajās iestādēs mācības uzsāka 1418 izglītojamie, kas ir gandrīz trešā daļa no vispārējo izglītības iestāžu skolēnu kopējā skaita, taču jāņem vērā, ka novada profesionālās ievirzes izglītības programmas apgūst bērni un jaunieši arī no citiem novadiem. Kopumā šajās izglītības iestādēs strādā 84 pedagogi un tās īsteno 30 profesionālās ievirzes izglītības programmas (37. attēls).

Lielākais izglītojamo skaits tradicionāli mācās mūzikas un mākslas programmās, šīs izglītības iestādes ir arī skaitliski lielākās. Piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā ir ļoti plašas.

37. att. Vispārīga informācija par Ogres novada profesionālās ievirzes

izglītības iestādēm

Izglītības iestāde Izglītojamo

skaits Pedagogu

skaits Izglītības

programmu skaits Ogres Mūzikas skola 376 32 15

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola

116 16 7

Ogres Mākslas skola 455 18 2 Ogres Basketbola skola 190 6 1 Ogres novada Sporta centrs 281 12 5

Kopā 1418 84 30

Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs parādīta 38. attēlā.

38. att. Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs



370

179

376

276

164

414

136

338

440

124

378

281

190

455

116

050

100150200250300350400450500

Ogres mūzikasskola

KārļaKažociņaMadlienasmūzikas un

mākslas skola

OgresMākslas skola

OgresBasketbola

skola

Ogres novadaSporta centrs

2007. gads

2008. gads

2009. gads

Ogres novada mākslas un mūzikas skolas veido plašus sadarbības projektus ar citu valstu

izglītības iestādēm, piedalās konkursos un izstādēs, piemēram, Somijā, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā un citur. Izglītības iestādes ir iesaistījušās dažādās Eiropas Savienības piedāvātajās programmās: Jaunatne, COMENIUS, Leonardo da Vinci, Gruntvig u.c. Neizpaliek arī rezultāti. Ogres mākslas skolas skolēni regulāri piedalās dažādos konkursos ārpus Latvijas: Ungārijā, Polijā, Čehijā, Somijā, Japānā u.c. Starptautiskajos konkursos saņemti atzinības raksti, zelta, sudraba un bronzas godalgas. Mākslas un mūzikas skolu audzēkņi aktīvi iesaistās arī novada kultūras dzīvē.

Ogres novadā ir divas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kas piedāvā sporta programmas. Tās izglītojamo ziņā ir skaitliski mazākas akreditētajās programmās, bet ļoti nozīmīgas novada sporta dzīves organizēšanā.

Ogres basketbola skolā un Ogres novada sporta centrā aktīvi norisinās arī pieaugušo sporta aktivitātes un sacensības, tādējādi nodrošinot izglītības pēctecību arī tad, ja skolu beidzēji neizvēlas profesionālās izglītības apguvi sporta jomā vai darbību profesionālajā sportā. Sporta centra audzēkņi ir uzrādījuši augstus rezultātus individuālajos sporta veidos: vieglatlētikā, orientēšanās sportā un svarcelšanā (vairāki ir ieguvuši godalgotās vietas Latvijas jaunatnes čempionātos), daudzi ir Latvijas izlašu dalībnieki. Iecienītākās sporta spēles ir handbols un futbols. Ogres basketbola skolas sportisti ļoti aktīvi piedalās Latvijas Jaunatnes basketbola līgas sacensībās, Latvijas Republikas čempionātā, 1. divīzijas regulārajā čempionātā dažādās vecuma grupās un citās augsta līmeņa sacensībās un turnīros, gūstot labus rezultātus. 1.7.5. INTEREŠU IZGLĪTĪBA

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērniem un jauniešiem plaši īsteno vispārējās izglītības iestādēs, Ogres novada bērnu un jauniešu centrā, Ogres kultūras centrā, novadā esošo pagastu kultūras un tautas namos.

Novadā 2009./2010. gadā 2703 skolēniem bija iespēja piedalīties vairāk nekā 10 veidu skolu kolektīvos ar to kopējo skaitu - 129 (39. attēls).



39. att. Interešu izglītības pulciņu skaits 2009./2010. mācību gadā

16

1

2

12

6

1

10

1

21

3

29

19

4

4

0 5 10 15 20 25 30 35

Kori

Deju kolektīvi

Pūtēju orķestris

Instrumentālisti

Vokālie ansambļi, studijas

Mūsdienu dejas

Lietišķā un vizuālā māksla

Tehniskā jaunrade

Teātri

Vides programma

Sports

Darbs ar jaunatni

Žurnālistika

Citi

Viens no interešu izglītības darba rādītājiem ir kolektīvu dalība skatēs, konkursos, festivālos,

pašvaldības un citu institūciju organizētajos pasākumos. 2009./ 2010. mācību gada prioritāte interešu izglītībā bija skolēnu dalība X Latvijas skolu

jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Ogres novadu svētkos pārstāvēja 32 kolektīvi ar 708 dalībniekiem.

Kopsavilkums par interešu izglītības apguvi 2009./2010. mācību gadā atspoguļots 7.pielikumā.

Ogres novadā interešu izglītības programmu skaits 2009./2010. mācību gadā ir samazinājies sakarā ar finanšu samazinājumu, līdz ar to ir arī samazinājies audzēkņu skaits iepriekš minētajās programmās.

Ne visās Ogres novada izglītības iestādēs racionāli izmantots interešu izglītības finansējums, tāpēc būtu jāpārskata finansēšanas modelis, iespējams, interešu izglītības programmas nepieciešams finansēt nevis pēc audzēkņu skaita skolās, bet pēc konkrētiem izglītojamo iegūtajiem rezultātiem un izglītības iestāžu aktivitātēm.



1.8. SPORTS

Sports ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver dažāda veida brīvprātīgas un

organizētas aktivitātes, veselības, garīgas un fiziskas labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko rezultātu sasniegšanai sacensībās. Sports ir viens no pašvaldības darba pamatvirzieniem, lai mazinātu sociālās problēmas. Sporta infrastruktūra veido pašvaldības tēlu un var paaugstināt tās prestižu.

Sporta darbu novadā reglamentē Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012. gadam, valsts institūciju un pašvaldības izdotie normatīvie akti. Ogres novada sporta darba organizācija balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Eiropas sporta hartā, Sporta ētikas kodeksā, Olimpiskajā hartā, Antidopinga konvencijā un citos dokumentos. Sporta attīstību novadā koordinē speciālists sporta jautājumos, sadarbojoties ar Ogres novada sporta attīstības konsultatīvo komisiju.

Ogres novada pašvaldības līmenī sporta politiku regulē Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi, domes lēmumi un institūciju nolikumi. 2009. gadā pieņemts nolikums „Par maksas atlaidēm Ogres novada pašvaldības sporta bāzēs”, kas regulē sabiedrisko sporta organizāciju sadarbību, izmantojot Ogres novada pašvaldības sporta bāzes. 2005. gadā apstiprināts nolikums par „Ogres novada domes finansējumu sporta atbalstam”, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti un izskatīti pieteikumi Ogres novada domes finansējuma saņemšanai sporta atbalstam. 2010. gadā pieņemts „Ogres novada sporta attīstības konsultatīvās komisijas nolikums”, komisijas mērķis ir attīstīt sporta sistēmu Ogres novadā.

Sporta attīstībai novadā izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: 1) nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespēja nodarboties ar sportu (Sports visiem); 2) nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu (Bērnu un jauniešu

sports); 3) nodrošināt, lai talantīgie sportisti varētu sagatavoties un piedalīties Olimpiskajās spēlēs,

Pasaules un Eiropas čempionātos (Augstu sasniegumu sports); 4) nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un

spējām (Sports cilvēkiem ar invaliditāti); 5) nodrošināt, lai tiktu izveidoti augstvērtīgi sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti

(Sporta bāzes). Lai realizētu augstāk minētos uzdevumus, nepieciešams:

1) vispusīgs valsts, pašvaldības, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības atbalsts; 2) pietiekami finanšu resursi; 3) sporta darba koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana; 4) precīzi formulētu rīcības plānu izstrāde visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām; 5) pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums gan skaita, gan sagatavotības ziņā.

1.8.1. SPORTA ORGANIZĀCIJAS

Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Ogres novadā liecina sporta klubu un sporta skolu skaits. 2010. gadā Ogres novadā darbojas 18 sporta klubi un divas sporta skolas - Ogres novada sporta centrs un basketbola skola.

Lielākā daļa Ogres novadā esošo sporta organizāciju un klubu nodrošina iespēju nodarboties ar sportu arī amatieru līmenī - līdzīgi kā citos novados. Ievērojami mazāk ir klubu, kas orientēti tikai uz profesionālo darbību. Vērtējot pēc interesentu skaita, viens no ievērojamākajiem sporta klubiem ir futbola klubs „FK33”, kurā darbojas bērnu futbola komandas dažādās vecuma grupās. Ogres basketbola skolā darbojas bērnu jauniešu komandas 10 vecuma grupās, kas piedalās Latvijas jaunatnes basketbola līgā. Vecākās grupas jauniešu komanda spēlē Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā.



Ogres novada sporta centrā, kur ir akreditētas profesionālās ievirzes mācību programmas vieglatlētikā, handbolā, futbolā, orientēšanās sportā, svarcelšanā, 2010. gadā trenējās ap 256 audzēkņiem. Ogres basketbola skolā, kas ir akreditēta profesionālās ievirzes sporta mācību iestāde ar specializāciju basketbolā, ir aptuveni 193 audzēkņi.

Sporta organizācijas kopā 2010. gadā apvienoja ap 1211 dalībnieku. Plašāka informācija par sporta organizācijām novadā un dalībnieku skaitu 8. pielikumā. Biedrības - sporta klubi Ogres novadā ir attiecīgo sporta veidu nacionālā līmeņa vadošo un koordinējošo federāciju biedri. 1.8.2. SPORTA NOZARES FINANSĒŠANAS KĀRTĪBA

Galvenais finanšu resurss sporta nozarei Ogres novadā ir pašvaldības budžets. Ogres novada pašvaldība katru gadu atvēl ievērojamus līdzekļus sporta pasākumu organizēšanai, sporta klubu komandu un to dalībnieku atbalstam startiem Pasaules un Eiropas, valsts līmeņa sacensībās.

Salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem ir pieaudzis gandrīz trīs reizes (40. attēls).

40. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem no 2007. līdz 2010. gadam62, LVL

7805 8060

21170

54020

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads

LVL

Ņemot vērā iespējamo pašvaldības kopējā finanšu apjoma samazinājumu tuvāko gadu laikā,

novadā būtu jāveicina privāto sponsoru ieguldījumi sporta pasākumu un infrastruktūras attīstībā. 1.8.3. SPORTA PASĀKUMI

Katru gadu Ogres novadā tiek organizēti vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumi: EBL jaunatnes basketbola sacensības, frisbija turnīri, ielu basketbola turnīri, telpu futbola turnīri, skriešanas sacensības, tautas orientēšanās, karatē, taekvondo, soļošanas sacensības, velobraucieni, tenisa, galda tenisa, spēka vīru sacensības, rallijs, pilsētas un pagastu sporta svētki, sporta spēles un svētki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī citi sporta pasākumi.

Nozīmīgākie starptautiskie pasākumi ik gadus ir: - EBL jaunatnes basketbola sacensības; - frisbija turnīrs „Rīgas rudens”; - karatē sacensības „Ogres kauss”; - orientēšanās stafetes „Daugavas kauss”; - J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā; - taekwondo sacensības.

62 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvās komisijas sniegtās informācijas



Sporta pasākumu skaitam ir tendence strauji pieaugt. 2005. gadā Ogres novadā norisinājās 22 pasākumi, 2007. gadā - 31, bet 2009. gadā - 36, savukārt 2010. gadā plānoti 64 pasākumi. Sporta pasākumi kopumā kļūst kvalitatīvāki un plašāki.

Informācija par pašvaldības piešķirto finansējumu sporta pasākumu organizēšanai parādīta 41. attēlā.

41. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta pasākumiem

no 2006. līdz 2010. gadam, LVL63

7045

11150

17510 17510

28261

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000


LVL

1.8.4. SPORTA INFRASTRUKTŪRA

Ogres novada iedzīvotājiem ir pieejama sporta infrastruktūra, kas dod iespējas nodarboties ar sportu gan ziemā, gan vasarā.

Novada sporta infrastruktūru veido Ogres novada sporta centrs ar futbola laukumu, vieglatlētikas sektoriem un skrejceļu, handbola laukumu un 2 volejbola laukumiem, 4 vispārējās fiziskās sagatavotības zāles, 1 trenažieru zāle, 7 sporta spēļu zāles, lielais un mazais peldbaseins, 2 tenisa korti, minigolfa laukums, smaglētikas zāle, šautuve, 10 kompleksie skolu sporta laukumi, biljarda zāle, 4 pludmales volejbola laukumi, ledus halle (Ikšķiles novada teritorijā), auto - moto trase un 2 kalnu slēpošanas trases. (8. pielikums). Lielākā daļa sporta objektu atrodas Ogres pilsētā, bet pagastu teritorijā plašākās bāzes ir Madlienā un Suntažos. 1.8.5. INVESTĪCIJAS SPORTA INFRASTRUKTŪRĀ

Pēdējo gadu laikā palielinās ieguldīto investīciju apjoms esošās sporta infrastruktūras bāzes uzlabošanā. Īpašu uzmanību Ogres novadu veidojošās pašvaldības pirms ATR pievērsušas sporta infrastruktūras objektu pilnveidošanai un būvniecībai pie izglītības iestādēm.

Nozīmīgākās pašvaldību investīcijas sporta bāzēm iepriekšējos gados: - 2004. gadā Ogrē nodota ekspluatācijā Ogres 1. vidusskolas sporta halle; - 2005. gadā nodota ekspluatācijā Ogres sporta halle stadionā, kā rezultātā Ogre ieguva plašu

daudzfunkcionālu sporta bāzi; - 2008. gadā nomanīta grīda Madlienas vidusskolas sporta zālē; - 2009. gadā renovēta Suntažu vidusskolas sporta zāle; - 2009. gadā pabeigta Madlienas stadiona rekonstrukcija; - 2009. gadā nodota ekspluatācijā sporta zāle pie Krapes pamatskolas; - 2010. gadā pabeigta Ogres stadiona rekonstrukcija.

Par to, ka jaunu objektu būvniecība ir ļoti nepieciešama, liecina gan pieaugošā Ogres novada iedzīvotāju interese par sporta pasākumiem un sporta nodarbībām, gan arī esošās sporta

63 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvās komisijas sniegtās informācijas



infrastruktūras lielā noslodze. Lielākajai daļai Ogres novada sporta klubu nav savu telpu nodarbībām, tādēļ tās izmanto novada sporta bāzes, kuru noslodze ir ļoti augsta.

Sporta infrastruktūras un materiāltehniskais nodrošinājums dažādās sporta bāzēs ir ļoti atšķirīgs - no ļoti laba līdz faktiski neeksistējošam. Piemēram, Ogres basketbola skolas sporta zāle ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, savukārt Ogres ģimnāzijas, Ogres 1. vidusskolas, Jaunogres vidusskolas sporta laukumu tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Ogres stadionā ir veikta renovācija, bet tam ir nepilnīgs materiāli tehniskais aprīkojums.

Lai gan Ogres novada sporta bāžu infrastruktūra un materiāltehniskais stāvoklis ir uzskatāms par labu, tomēr telpas neatbilst nacionālas nozīmes sporta sacensību prasībām.

Ogres novadā ir nepieciešama sporta zāle Taurupes vidusskolā, nepieciešama aktīvam sportam atbilstoša infrastruktūra Zilajos kalnos Ogrē, kas veidojama sadarbībā ar Rīgas un Ikšķiles novada pašvaldībām, kā arī jāpilnveido skolu sporta materiāli tehniskā bāze. Ir jārada iespēja nodrošināt ar naktsmītnēm sportistus, komandas, tādējādi paplašinot sporta treniņu nometņu organizācijas iespējas visa gada garumā.

Kopumā var apgalvot, ka Ogres novadā nepieciešama infrastruktūras uzlabošana praktiski ikvienam novadā attīstītajam sporta veidam, lai tā pilnībā atbilstu augošajiem starptautiskajiem standartiem un ļautu nodrošināt starptautisku sacensību rīkošanu. Īpaša vērība jāveltī sporta un vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu bērnu un jauniešu aktīvu dzīvesveidu.

Infrastruktūras pilnveidošana jāskata arī kontekstā ar Rīgas sporta infrastruktūras intensīvo attīstību, kā arī sporta federāciju pieaugošajām prasībām pēc atbilstošas infrastruktūras, kas nākotnē var paaugstināt novada konkurētspēju nacionāla un starptautiska mēroga sacensību organizēšanā. 1.8.6. SPORTS VISĀM PAAUDZĒM

2009. gadā Ogres novadā strādāja 19 treneri un 27 sporta skolotāji, t.sk. arī nacionālā un starptautiskā līmenī pazīstami treneri. Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Ogres novadam raksturīgs sporta skolotāju trūkums un zems jaunu darbinieku īpatsvars. Lai arī augstu tiek vērtēta esošo treneru profesionālā kvalifikācija un atdeve, tomēr, nemainoties atalgojuma sistēmai, nākotnē treneru un sporta skolotāju skaits varētu turpināt samazināties. Aktuāla problēma ir arī kvalificētu tiesnešu piesaiste un izglītošana atsevišķos sporta veidos, kas galvenokārt ir saistīta ar nepietiekama finansējuma piešķiršanu.

Ogres novadā dzīvojošie bērni un jaunieši aktīvi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Īpaši populāri ir tādi sporta veidi kā basketbols, futbols, handbols, orientēšanās, vieglatlētika, frisbijs, florbols, hokejs, svarcelšana un cīņas sports.

Ogres novada sporta klubi orientējas uz aktīvu jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību sporta aktivitātēs. Iesaistīto bērnu skaits uzrāda noturīgas tendences. Papildu aktivitāti var panākt, veicinot sporta spēļu pulciņu un sporta sacensību organizēšanu. Pašlaik ar basketbolu, futbolu, florbolu nodarbojas tikai zēni un jaunieši. Liela interese ir par volejbolu. Ogres basketbola skola 2009. gadā uzsāka meiteņu basketbola pulciņa organizēšanu. Aktīvi darbojas futbols bērnu klubs „FK33’’, Ogres frisbija klubs, klubs „Karate Sen’e”, strādājot ar bērniem.

Sporta izglītības iestādes, sporta organizācijas un klubi bērniem un jauniešiem rīko dažādus pasākumus, kuru lielākais īpatsvars ir mācību gada laikā. Populārākās sporta sacensības ir:

- Ogres novada skolēnu sporta spēles futbolā, volejbolā, florbolā, tautas bumbā, dambretē, vieglatlētikā;

- stafetes „Drošie, veiklie”; - pavasara kross; - skriešanas seriāls „Apkārt Zilajiem kalniem”; - orientēšanās sacensības „Magnēts”; - skolu sacensības „Lieliskā balva”; - skolēnu olimpiskā diena;



- atklātie Ogres novada čempionāti galda tenisā, basketbolā, telpu futbolā, volejbolā, futbolā 5:5, vieglatlētikā, distanču slēpošanā, smilšu volejbolā, ielu basketbolā, peldēšanā;

- starptautiskās sacensības frisbijā „Rīgas rudens”; - starptautiskās sacensības karate „Ogres kauss”; - starptautiskās sacensības taekvondo; - Latvijas spēkavīru čempionāta posms; - J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā, - Ogres sporta svētki; - pirmsskolas izglītības iestāžu sporta svētki; - tenisa turnīrs.

Noturīgu popularitāti ieguvuši pagastu sporta svētki Suntažos, Madlienā un Meņģelē. Ogres novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet

pasaulē dažādos sporta veidos: orientēšanās sportā, basketbolā, frisbijā, vieglatlētikā, tenisā, taekvondo un citos.

Starp sporta komandām var minēt basketbola komandu „BK Ogre”, kas 2009. gadā spēlēja Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā un ieņēma 4.vietu. Hokeja komanda „Ogre” 2009. gada Latvijas čempionātā hokejā izcīnīja 4.vietu.

Ogres novadā nav sporta kluba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šo darbu koordinē Ogres novada sociālais dienests. Sporta pasākumi iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām tiek organizēti sadarbībā ar Ogres sporta centru. Sekmīgu sporta attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kavē divi faktori: pirmkārt, nav pietiekamas sabiedrības izpratnes par cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu sporta aktivitātēs; otrkārt, pilsētas sporta bāzes lielākoties nav pieejamas cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.

Ogres novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā - seniori). Seniori piedalās basketbola, futbola, vieglatlētikas, novusa, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, riteņbraukšanas, orientēšanās, pavasara krosa, rokasbumbas un citos sporta veidos.

Seniori ir vieni no aktīva dzīvesveida popularizētājiem, piemēram, izveidojušās makšķernieku un nūjotāju interešu grupas pagastos.

Senioru sportu atbalsta arī Ogres novada pašvaldība, veicinot viņu aktivitāti.



1.9. KULTŪRVIDE

Kultūra tās visplašākajā nozīmē ir radusies un attīstījusies kā cilvēka atbildes reakcija un

pielāgošanās dzīvei dabas vidē. Cilvēka saskarsmē ar dabas, ekonomisko un sociālo vidi būtiska nozīme ir sabiedrībā notiekošajiem garīgajiem procesiem.

Ogres novada kultūrvide ir veidojusies kā Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, ko ietekmējusi senlatviešu folklora un mitoloģija, tautas mentalitāte, dabas vide, vēsturiskie notikumi un citu tautu atstātais kultūras mantojums, teritorijas ekonomiskā attīstība un citi faktori. Novada kultūras mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni, pilsētas un ciemu vēsturiskie centri, muižu ansambļi, dažādu konfesiju baznīcas, parki, vēsturisko notikumu piemiņas un ievērojamu cilvēku darbības vietas. Katrai vietai ir vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada, valsts un pasaules interesēm.

Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu, veidot biznesa darījumu un kultūras sakarus.

Ogres novadā darbojošās pašvaldības kultūras institūcijas ir: kultūras centrs, kultūras un tautas nami, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, muzeji.

1.9.1. KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA UN KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Kultūrvēsturiskā ainava ir viens no kultūrvēstures pieminekļiem, kas atspoguļo tautas mentalitāti un vēsturiskos procesus, saglabā un vizuāli uztveramā formā sniedz informāciju, veido priekšstatus par teritorijas attīstību ilgākā laika periodā.

Kultūrainavu veido apdzīvotas vietas, tīrumu sistēmas, ceļi un takas, komunikācijas līnijas, irigācijas būves, kultūrdarbības radītie pārveidojumi un citi.

Ainavā skatāmie objekti nav vērtējami viennozīmīgi, jo noteicošais faktors ir to tehniskais stāvoklis un izskats.

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm64.

Ogres novada teritorijā 121 objektam piešķirts pieminekļa statuss. No tiem 31 ir valsts nozīmes piemineklis, 90 - vietējās nozīmes pieminekļi. Papildus valsts noteiktajai aizsardzībai Ogres novada saistošo noteikumu Nr. 8/2009 (spēkā no 07.10.2009.) „Ogres novada Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 7. nodaļā „Kultūras pieminekļu aizsardzība” noteiktas kultūras pieminekļu aizsargjoslas. Kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas noteiktas nolūkā saglabāt Ogres novada Ogres pilsētas savdabību, ko veido saglabājusies vēsturiskā apbūves struktūra, ēkas, būves un ainavas elementi, aizsargājot pret nepārdomātiem un haotiskiem būvniecības pasākumiem.

Ogres pilsētā noteiktas šādas kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas: 1) Ogres parka vasarnīcu kolonijas apbūves zona; 2) Ogres centra 20. un 30.- to gadu apbūves zona; 3) Jaunogres vasarnīcu apbūves zona.

64

Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pants



1.9.2. OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS UN NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS Ogres Vēstures un mākslas muzejs (turpmāk tekstā - OVMM) dibināts, pamatojoties uz

Ogres rajona Tautas deputātu padomes 23.10.1980. lēmumu, darbu uzsācis 1981. gada 21. jūlijā. No 2009. gada 31. jūlija OVMM ir Ogres novada pašvaldības aģentūra, kas veic Ogres novada kultūrvēstures mantojuma izzināšanu, krāšanu un popularizēšanu, tādējādi stiprina visu paaudžu iedzīvotāju nacionālo un savas dzīvesvietas identitāti, veicina sabiedrības kultūrvēsturisko izglītošanu.

Muzejā regulāri mainās mākslas un vēsturiskās izstādes, notiek pasākumi, tiek īstenots izglītības darbs, veidojot un piedāvājot skolām muzejpedagoģiskās programmas. Muzeja zinātniskā darba rezultāti pieejami publikāciju, muzeja izdevumu, kā arī izstāžu un ekspozīciju veidā.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājums ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma daļa, kurā uzkrātās mākslas un vēstures vērtības atspoguļo Ogres pilsētas un novada (arī agrākā Ogres rajona) veidošanos, vēsturisko attīstību, būvniecību, sadzīvi un kultūras dzīvi no aizvēstures līdz mūsdienām (42. attēls). OVMM krājuma darba rezultātā ir izveidota bāze daudzpusīgiem pētījumiem un izstādēm par Ogres novada kultūrvēsturi, nodrošināta tās saglabāšana un iekļaušana Nacionālā muzeju krājuma apritē.

42. att. OVMM krājuma vienību skaita pieaugums no 2007. līdz 2009. gadam

Gads No jauna pieņemtie

priekšmeti Krājuma priekšmetu kopskaits gada beigās

2007 618 37302 2008 1119 38421 2009 1017 39438

Muzejs sniedz tādus bezmaksas pakalpojumus kā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate

pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, kā arī visiem apmeklētājiem trešdienās, bezmaksas ieeja ir lielākajā daļā muzeja telpās organizēto sarīkojumu (izstāžu atklāšanas, tematiski pasākumi, gadskārtu un citi svētki). Lai iegūtu papildu finansējumu pašvaldības piešķirtajam budžetam, muzejs noteicis maksu par atsevišķiem pakalpojumiem.

Papildus pastāvīgajām ekspozīcijām muzejs iekārto tematiskas un mākslas izstādes. Atsevišķas no tām tiek veidotas, paredzot iespēju tās eksponēt arī novada pagastu kultūras namos, bibliotēkās vai skolās. Muzeja organizētie pasākumi orientēti uz dažādu sabiedrības grupu mērķauditorijām. Muzeja organizētie pasākumi notiek Ogrē, bet nākotnē, attīstot sadarbību ar novada kultūras iestādēm, atsevišķi muzeja rīkoti pasākumi varētu notikt arī pārējā teritorijā.

Muzeja apmeklētāju skaits pēdējo 3 gadu laikā bijis stabils un ar nelielu pieaugumu: 2007. gadā – 4501 apmeklētājs; 2008. gadā – 5541 apmeklētājs; 2009. gadā – 5398 apmeklētāji. Dominējoši ir skolēnu grupu apmeklējumi, kas liecina par veiksmīgu muzeja sadarbību ar

skolām un tūrisma organizācijām. Pieprasītas ir arī muzeja speciālistu lasītās lekcijas. Pieaugoša ir skolēnu aktivitāte, izmantojot muzeja krājumu un zinātnisko arhīvu, kā arī speciālistu konsultācijas, kas nepieciešamas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādei.

Pēdējo trīs gadu (no 2007. - 2009. gadam) laikā muzeja darbinieku skaits ir nedaudz samazinājies (līdz 10 nodarbinātajiem), visiem darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija. Muzeja speciālisti savu izglītību nemitīgi papildina dažādos ar muzeoloģiju un kultūrvēsturi saistītos tālākizglītības kursos un projektos.

Aģentūras „Ogres Vēstures un mākslas muzejs” uzturēšanu un pamatfunkciju veikšanu ik gadu finansē pašvaldība saskaņā ar noslēgto Pārvaldes līgumu un iesniegto darba plānu.



Muzeja ieņēmumus pamatā veido pašvaldības finanšu līdzekļi, kā arī maksas pakalpojumu ieņēmumi. Muzeja darbības nodrošināšanai 2007. gadā izlietoti 94 982 LVL, 2008. gadā 121 484 LVL un 111 130 LVL 2009. gadā. Atlīdzībai ik gadu izmantoti no 67 % līdz 71 % kopējiem izdevumiem, bet pārējos izdevumus veido preces un pakalpojumi.

2010. gadā muzejs pārcelts uz pielāgotām telpām Ogres kultūras centra ēkā, līdz ar to samazinājušās krātuvju, apmeklētāju apkalpošanas, palīginventāra novietošanas un darbnīcu telpu platības. Krājuma priekšmetu glabāšanai nepieciešamās temperatūras un mitruma līmeņa nodrošināšana ir problemātiska.

Muzejs ir nodrošināts ar administratīvajam, pētnieciskajam, krājuma uzskaites un digitalizācijas darbam nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Datortehnikai novecojot un plānojot multimediālu elementu ieviešanu ekspozīcijās un muzejpedagoģiskajā darbā, plānojami ieguldījumi tehniskās bāzes pilnveidošanā.

Lai arī funkcionāli pielāgojamas, telpas to pašreizējā atrašanās vietā nav pilnībā piemērotas pilnvērtīgai visu muzeja funkciju īstenošanai. Jau 2008. gadā pabeigts muzeja jaunās ēkas projekts, kura realizāciju līdz šim nav izdevies uzsākt finansējuma trūkuma dēļ.

1.9.3. NOVADPĒTNIECĪBAS IZPĒTES OBJEKTI

Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir pagaidām vienīgais akreditētais un valsts atzītais muzejs Ogres novadā. Novada kultūrvēstures mantojuma apkopošanu, izpēti un popularizēšanu veic arī citas Ogres novada teritorijā esošas struktūras un iestādes, ar kurām OVMM izveidojusies laba sadarbība.

LGSCO (Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas) muzejs (pēc statusa - privāts) ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Gaidu un skautu muzeja krājums un ekspozīcijas stāsta par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē.

“Bet tā bija!” ir privāta novadpētniecības kolekcija Madlienā, izvietota Plāteres vecajā skolā. Ekspozīcijā izvietoti Madlienas apkaimē savākti priekšmeti, kas stāsta par sociālisma un postsociālisma dzīvi, padomju saimniecību „Madliena”. Muzejā saglabātas lietas, kas vēsta par ievērojamiem novada cilvēkiem, atpazīstamām sava laika, novada un valsts personībām (K. Kažociņš, E. Brencēns, A. Benjamiņš, K. Hūns).

Taurupes novadpētniecības istabā (pašvaldības struktūrvienība) savākti un eksponēti materiāli par Taurupes pagasta vēsturi un personībām, kas šeit ir dzimuši, dzīvojuši, darbojušies un kļuvuši pazīstami arī Latvijas mērogā: gleznotāju Vilhelmu Purvīti, operdziedoni Paulu Saksu, ķīmiķi Mārtiņu Kalniņu, ģenerāļiem Rūdolfu Bangerski, Edurdu Kalniņu, Kažociņu un Kroderu dzimtām.

Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē (pašvaldības struktūrvienība) ir netradicionāla ekspozīcija, kas atrodas dzelzceļa stacijas ēkā, veltīta kino režisoram Sergejam Eizenšteinam. Ik gadu šeit notiek kino foruma „Arsenāls” organizēti pasākumi.

Sudrabu Edžus memoriālajā māja “Siliņi” Meņģelē (pašvaldības struktūrvienība) iekārtota pazīstamā rakstnieka Sudrabu Edžus par viņa dzīvi un darbību, kā arī par Meņģeles pagasta vēsturi. Ēka ir privātīpašums.

Suntažu novadpētniecības muzejs (pašvaldības struktūrvienība) iekārtots kādreizējā muižas kungu mājā (tagad Suntažu vidusskola), kurā aplūkojama pagasta un skolas vēsture.

Vilhelma Purvīša dzimtās mājas „Vecjauži” Taurupes pagastā (privātīpašums) dzīvojamā ēka ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. „Vecjaužos” notiek mākslinieku plenēri, izstādes, tā veidojas par radošu cilvēku tikšanās un iedvesmas gūšanas vietu.

Novadpētniecības darbu veic arī skolās izveidotie muzeji vai novadpētniecības istabas (Ogres 1.vidusskola, Krapes pamatskola, Mazozolu pamatskola, Meņģeles pamatskola). Novadpētniecības materiālus vāc un lasītājiem piedāvā arī novada bibliotēku darbinieki.



1.9.4. BIBLIOTĒKAS 2010. gadā Ogres novadā darbojas 11 akreditētas publiskās bibliotēkas: viena reģiona

galvenās bibliotēkas statusā (Ogres centrālā bibliotēka), 10 - vietējas nozīmes bibliotēkas statusā. Ogres centrālā bibliotēka (turpmāk tekstā - OCB) ir patstāvīga Ogres novada pašvaldības

iestāde, kuras struktūrvienības ir Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas. Kā attiecīgā pagasta pārvaldes struktūrvienība darbojas:

- Krapes pagasta bibliotēka, - Ķeipenes pagasta bibliotēka, - Lauberes pagasta bibliotēka, - Madlienas pagasta bibliotēka, - Mazozolu pagasta bibliotēka, - Meņģeles pagasta bibliotēka, - Suntažu pagasta bibliotēka, - Taurupes pagasta bibliotēka.

Novada pagastu bibliotēkās kopā strādā 13 bibliotekārie darbinieki, gandrīz visiem ir atbilstoša kvalifikācija. Nepilnu darba laiku strādā Ciemupes, Krapes un Mazozolu bibliotēkas. Ne visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskajiem darbiniekiem, daļā bibliotēku speciālisti veic arī apkopēju pienākumus.

OCB strādā 19 bibliotekārie darbinieki, kuriem ir darbam nepieciešamā kvalifikācija. Bibliotēka ir nodrošināta ar nepieciešamajiem tehniskajiem darbiniekiem.

Visi bibliotekārie darbinieki izgājuši daudzpusīgu apmācību kursu BMGF65 un Latvijas valsts finansētā projekta „Trešais tēvadēls” ietvaros.

Bibliotēku darba skaitliskie rādītāji (par lasītājiem, apmeklētājiem un izsniegumu) par laika posmu no 2007. līdz 2009. gadam apkopoti 9. pielikumā66.

Vidēji gadā bibliotēkās ir 8740 lasītāji. 2009. gadā no kopējā lasītāju skaita vislielākais tas bijis OCB - 67,7 %, Madlienas bibliotēkā - 6,4 % un Ogresgala bibliotēkā - 4,6 %.

Bibliotēkās pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis apmeklētāju skaits - 2008. gadā par 4,6 %, salīdzinot ar 2007. gadu, bet 2009. gadā - par 14 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Tas izskaidrojams ar to, ka minētajā laika periodā būtiski uzlabojās bibliotēku materiāli tehniskā bāze, it īpaši nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, kā arī paplašinājās bibliotēku sniegto pakalpojumu klāsts, t.sk., bezmaksas internets un bezvadu interneta (WiFi) pieejamība. Vislielākais apmeklētāju skaits 2009. bija OCB - 54,2 %, Suntažu pagasta bibliotēkā - 8,1 % un Ogresgala bibliotēkā - 7, 4 % no kopējā apmeklētāju skaita (133 4410 apmeklētāji).

2009. gadā visvairāk izsniegumu no kopējā 337 193 izsniegumu skaita bijis OCB - 74,9 %, Madlienas pagasta bibliotēkā - 5,7 % un Ogresgala bibliotēkā - 3,9 %.

Bibliotēkās krājumu skaits ir nedaudz samazinājies sakarā ar pastiprinātu darbu krājumu kvalitātes uzlabošanā - no 85 474 vienībām 2007. gadā līdz 85 090 vienībām 2009. gadā. Aptuveni 50 % no krājumiem ir OCB, 8,2 % - Madlienas pagasta bibliotēkā un 7,1 % - Ķeipenes pagasta bibliotēkā.

Kopējais grāmatu skaits novada bibliotēkās 2009. gadā bija 147 486. Vislielākais grāmatu skaits 2009. gadā bija OCB - 49,4 %, Madlienas un Ķeipenes pagastu bibliotēkās - attiecīgi 8,6 % un 6,6 %. Plašāka informācija par bibliotēku krājumu un grāmatu skaitu apkopota 9. pielikumā.

Bibliotēku finansiālais nodrošinājums (9. pielikums) bibliotēkām ir bijis ļoti atšķirīgs, tas izskaidrojams ar pašvaldību kopējo finanšu stāvokli un noteiktajām attīstības prioritātēm, struktūru un spēju piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus.

2008. gadā bibliotēkām pašvaldību budžetos piešķirti 431 989 LVL, bet 2009. gadā - 319 332 LVL. Būtiski samazinājies finansējums bibliotēkām, salīdzinot 2008. un 2009. gada rādītājus, un

65 Bill and Melinda Gates Foundation 66 Informācija sagatavota saskaņā ar statistikas atskaitēm par 2007. – 2009. gadu



tas ir 26 %. Vislielākais finanšu apjoms 2009. gadā ir bijis OCB - 67, 4 %, Madlienas pagasta bibliotēkai - 5,3 % un Ogresgala bibliotēkai - 5,1 %.

Būtiskākās izdevumu pozīcijas pēc 2009. gada budžeta līdzekļu izlietojuma ir bijušas atlīdzība (60,4 %), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (15,4 %) un krājumu komplektēšana - 7,1 % no kopējiem izdevumiem.

Būtiski atšķiras bibliotēkām piešķirto līdzekļu apjoms, tos pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju un vienu lasītāju.

2009. gadā vislielākais finansējums uz vienu iedzīvotāju bijis Lauberes pagasta bibliotēkai - 15,5, LVL, Meņģeles pagasta bibliotēkai - 13,4 LVL un Mazozolu pagasta bibliotēkai - 11,2 LVL. Savukārt vismazākais tas bijis OCB - 8,0 LVL, Madlienas, Ogresgala un Ciemupes bibliotēkai - 8,2 LVL.

Līdzīga situācija parādās, izvērtējot krājuma eksemplāru skaitu un finansējumu krājuma iegādei uz 1 iedzīvotāju un uz 1 lasītāju.

Bibliotēkas kopumā ir nodrošinātas ar informācijas tehnoloģijām (datori, printeri, skaneri, multifunkcionālās iekārtas, kopētāji; programmnodrošinājums, interneta ātrums, WiFi).

Bibliotēkās kopā ir 118 datori, no kuriem 27 izmanto darbinieki. Praktiski visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar printeriem, daļai no tām ir kopētāji (kopā 8) un skeneri (kopā 5). Visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar interneta pieslēgumu un multifunkcionālajām iekārtām.

Bibliotēkās kopā ir 401 lasītāju vieta, no tām 80 - OCB, 15 - Suntažu un 14 - Madlienas pagasta bibliotēkā. Telpu tehniskais stāvoklis ir labs vai ļoti labs sešās bibliotēkās (OCB, Madlienas, Ogresgala, Ciemupes, Suntažu un Taurupes bibliotēka), bet apmierinošs pārējās bibliotēkās - atsevišķās no tām ir nepieciešams remonts.

2008. gadā izstrādāts OCB rekonstrukcijas projekts, taču tā realizēšanas iespējas tuvākajā nākotnē ir neskaidras.

Bibliotēku regulāri organizētie pasākumi ir izstādes, tematiski pasākumi, bibliotekārās stundas, konkursi, Bibliotēku nedēļa, Grāmatu svētki, Bērnu žūrija, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa.

Ogres novadā un arī apkārtējo pašvaldību teritorijās daļa iedzīvotāju bibliotekāros pakalpojumus turpina saņemt, izmantojot mobilo bibliotēku jeb bibliobusu. Lai nodrošinātu šī pakalpojumu sniegšanu labā kvalitātē arī nākotnē, nepieciešams noslēgt sadarbības līgumus ar kaimiņu pašvaldībām, kā arī atjaunot mobilās bibliotēkas materiāli tehnisko bāzi.

Informācija par bibliotēkām pieejama Ogres Centrālās bibliotēkas mājas lapā www.ocb.lv sadaļā „Novadu bibliotēkas”, novada mājas lapā www.ogresnovads.lv , Latvijas bibliotēku portālā www.biblioteka.lv, kā arī portālā www.kulturaskarte.lv.

1.9.5. NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS

Kultūras identitātes apzināšanā, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un dokumentēšanā būtiska nozīme ir pašvaldības un privātajām kultūras institūcijām.

Pēc Ogres novada izveidošanas 2009. gada 1. jūlijā strukturālas izmaiņas skāra daudzas pagastu pašvaldību izveidotās kultūras institūcijas, kurām līdz tam bija pašvaldības iestādes statuss.

Saskaņā ar nolikumu67 Ogres novadā darbojas pašvaldības aģentūra „Ogres novada kultūras centrs” un šādas iestādes: Ogres mākslas skola, Ogres mūzikas skola, Ogres novada bērnu un jauniešu centrs, Ogres centrālā bibliotēka un Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola (informācija par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm apkopota 7. nodaļā „Izglītība”).

Ogres novada kultūras centrs ir daudzfunkcionāla kultūras iestāde, kuras pakļautībā atrodas struktūrvienības Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams un Ciemupes tautas nams, un tas plāno, organizē, koordinē un kontrolē kultūras procesu Ogres un Ogresgala pagasta kultūras iestādēs.

67 Pēc Ogres novada pašvaldības nolikuma



Katra pagasta teritorijā kā attiecīgās pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas Krapes tautas nams, Ķeipenes tautas nams, Lauberes kultūras nams, Madlienas kultūras nams, Mazozolu tautas nams, Meņģeles tautas nams, Suntažu kultūras nams un Taurupes tautas nams.

Viena no kultūras un tautas namu darbības pamatjomām ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana. Šajās iestādēs ik gadu darbojas ap 13 dažāda veida mākslinieciskie kolektīvi (9. pielikums). Apkopotā informācija liecina, ka pakāpeniski samazinās gan kopējais kolektīvu, gan dalībnieku skaits tajos. No 2007. līdz 2009. gadam kolektīvu skaits samazinājies par 13 % jeb 11 kolektīviem, bet dalībnieku skaits tajos attiecīgi par 9,2 % jeb 188 dalībniekiem68.

Vislielākais amatiermākslas kolektīvu un praktiski nemainīgs to dalībnieku skaits ir bijis Ogres kultūras centrā - 31 kolektīvs ar vidēji 958 dalībniekiem gadā. Visus gadus nemainīgs māksliniecisko kolektīvu skaits, tas ir 9, ir bijis Madlienas un Suntažu kultūras namos. Madlienas kultūras namā dalībnieku skaits pakāpeniski ir palielinājies no 159 līdz 206 dalībniekiem, bet Suntažu kultūras namā samazinājies tikai 2009. gadā.

Gandrīz visos kultūras un tautas namos apskatāmajā laika posmā darbojušies bērnu kolektīvi, taču to skaits pakāpeniski ir samazinājies - no 24 kolektīviem (dalībnieku skaits 788) 2007. gadā līdz 19 kolektīviem 2009. gadā (dalībnieku skaits 687).

No kopējā māksliniecisko kolektīvu skaita ik gadu 16 līdz 18 kolektīvi, no kuriem apmēram puse bērnu kolektīvu jeb 12 % no kopējā kolektīvu skaita, ir bijuši maksas kolektīvi. Tajos mākslinieciskajās aktivitātēs darbojušies no 530 dalībniekiem 2009. gadā līdz 1075 dalībniekiem 2008. gadā. Vislielākais maksas kolektīvu skaits ir Ogres kultūras centrā.

Pašvaldības kultūras un tautas namos darbojas arī interešu pulciņi, to vidējais skaits gadā ir 10 un ar svārstīgu dalībnieku skaitu. Daļa no tiem, galvenokārt pieaugušajiem, ir maksas pulciņi.

Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanos mākslinieciskajos kolektīvos un pārējos kolektīvos 2009. gadā raksturo 43. attēls.

43. att. Māksliniecisko kolektīvu un interešu klubu un to kopējais dalībnieku skaits

kultūras iestādēs 2009. gadā

Kultūras/ tautas nams Kolektīvu un klubu skaits kopā

Tai skaitā bērnu kolektīvi

Dalībnieku skaits kopā

Tai skaitā bērni

Ciemupes tautas nams 1 0 14 0 Krapes tautas nams 3 1 33 15 Ķeipenes tautas nams 6 0 71 0 Lauberes kultūras nams 7 2 104 36 Madlienas kultūras nams 10 1 211 52 Mazozolu tautas nams 1 0 10 0 Meņģeles tautas nams 8 4 77 56 Ogresgala tautas nams 8 3 160 106 Ogres KC 32 8 970 454 Suntažu kultūras nams 10 1 158 8 Taurupes tautas nams 4 0 28 0 Pavisam kopā 90 19 1837 687

Ņemot vērā iedzīvotāju kopējo skaitu pašvaldībā uz 2009. gada 1. janvāri, var secināt, ka

augstāk minēto kultūras iestāžu mākslinieciskajos kolektīvos un interešu klubos iesaistīti 4,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Šie dati ir aptuveni, jo nav zināms, cik pašvaldības iedzīvotāju ir iesaistījušies mākslinieciskajos kolektīvos citās pašvaldībās, it īpaši Rīgā.

68Visi dati par kultūras un tautas namu rādītājiem iegūti no kultūras un tautas namu statistikas atskaitēm



Kultūras un tautas namu kopējie ieņēmumi 2007. gadā bija 937 818 LVL, 2008. gadā - 1 105 694 LVL, bet 2009. gadā - 1 089 465 LVL.

Pēdējie gadi raksturīgi ar to, ka vairākas pašvaldības mērķdotāciju ATR pabeigšanai pilnībā vai daļēji izmantoja kultūras un tautas namu rekonstrukcijai un remontdarbu veikšanai (Krapes, Meņģeles, Ķeipenes un Lauberes pašvaldības), tādējādi ievērojami palielinot kopējos nozarei atvēlētos līdzekļus. Valsts budžeta mērķdotācijas kolektīvu vadītāju darba samaksai par augstiem kolektīvu sasniegumiem saņēmuši Ogres novada kultūras centra, Madlienas, Suntažu un Lauberes kultūras namu kolektīvu vadītāji.

75 līdz 84 % (attiecīgi 2009. un 2007. gadā) budžeta ieņēmumu veidoja pašvaldības budžeta līdzekļi, bet citi ieņēmumi no 13 līdz 23 % gadā. Citus ieņēmumus veido ieejas maksas - ne vairāk kā 3,6 % (2008. gadā) un maksas pakalpojumi - līdz 6,5 % gadā (2008. gadā).

No kopējiem budžeta izdevumiem kultūras un tautas namiem visvairāk izlietoti Ogres kultūras centrā (2007. gadā - 59,7 %, 2008. gadā - 61 %, 2009. gadā - 46,4 %), Suntažu kultūras namā (2007. gadā - 7,7 %, 2008. gadā - 8,5 %, 2009. gadā - 5,8 %). Ieguldītās investīcijas kultūras un tautas namu rekonstrukcijā būtiski ietekmējušas kopējo līdzekļu izlietojumu, tādējādi 2008. gadā ievērojami pieaug Mazozolu tautas nama izdevumu īpatsvars 2008. gadā (6,6 %) un Meņģeles tautas nama izdevumu īpatsvars 2009. gadā (17,2 %).

Kopējo izdevumu struktūru atspoguļo 44. attēls.

44. attēls. Kultūras un tautas namu kopējo izdevumu struktūra

2007. gads 2008. gads 2009. gads Izdevumi Kopā LVL

% no kopējiem izdevumiem

Kopā LVL


Kopā LVL


Atlīdzība 333379 35,9 475254 41,9 371217 34,3 VSAOI 74038 8,0 110758 9,8 88835 8,2 Ēku remonts 174533 18,8 76966 6,8 263226 24,3 Pamatlīdzekļu iegāde

36353 3,9 16000 1,4 16342 1,5

Komunālie maksājumi

78243 8,5 89536 7,9 117200 10,8

Pārējās izmaksas

230977 24,9 364815 32,2 225285 20,9

Dati par kultūras iestāžu un struktūrvienību izdevumiem uz vienu attiecīgās teritorijas

iedzīvotāju būtiski atšķiras. Vidēji novadā (neskaitot vienreizējās investīcijas) 2007. gadā uz vienu iedzīvotāju iepriekš minētajās iestādēs izlietoti 23,26 LVL, 2008. gadā - 28,12 LVL, bet 2009. gadā - 26,29 LVL. 2007. gadā vismazāk līdzekļu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju ir bijis Krapes tautas namā - 7,08 LVL, bet visvairāk - 40,01 LVL - Mazozolu tautas namā. Savukārt 2009. gadā vismazākie finanšu līdzekļi ir bijuši Taurupes tautas namam (5,14 uz iedzīvotāju), bet vislielākie - Ķeipenes tautas namam - 32,68 LVL uz iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šos datus būtiski ietekmējusi katras pašvaldības finanšu vadība un, iespējams, daļa no kultūras un tautas namu izdevumiem attiecināmi uz citām izdevumu pozīcijām, jo vairākas kultūras institūcijas atrodas ēkās kopā ar citām iestādēm vai struktūrvienībām.

Kultūras un tautas namos strādājošo skaits 2007. un 2008. gadā ir bijis praktiski nemainīgs (145 darbinieki), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 135 darbiniekiem. Nemainīgs visos gados ir iestāžu un struktūrvienību vadītāju skaits - 12. 2007. un 2008. gadā ir bijis vienāds speciālistu skaits - 76 (ap 50 % no kopējā darbinieku skaita), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 68. Nedaudz ik gadu mainījies pārējo darbinieku skaits, un 2009. gadā tie bija 55 darbinieki. Apmēram 50 % no kopējā strādājošo skaita ir bijis Ogres kultūras centrā, ap 10 % Madlienas un 10 % Suntažu kultūras



namā. Atšķirībā no citām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām un, ņemot vērā kultūras darba specifiku, vairāk nekā puse no darbiniekiem nav nodarbināti pamatdarbā, 2009. gadā šis rādītājs sasniedz 54,1 %.

Īpašas atšķirības vērojamas vidējā atlīdzībā vadītājiem, speciālistiem un pārējiem darbiniekiem starp visām novada kultūras institūcijām, tāpēc iegūtā informācija jāanalizē papildus. Piemēram, pat neņemot vērā viszemāko un visaugstāko atlīdzību vidēji mēnesī, 2009. gadā vadītāju grupā tā atšķiras piecas reizes, speciālistiem - 4,7 reizes, bet pārējiem darbiniekiem - divas reizes.

Lai veiksmīgi nodrošinātu kultūras pasākumu norisi, visos pagastos ir uzcelti kultūras vai tautas nami. Vidēji vietu skaits zālēs svārstās no 200 līdz 300, visvairāk vietu ir Ogres kultūras centra zālē - 670, bet vismazāk Taurupes tautas namā - 100. Mazās un citas zāles ir Lauberes, Madlienas, Suntažu kultūras namos (papildus ap 250 vietām) un Ogres kultūras centrā.

Brīvdabas estrādes vai deju grīdas ir Lauberē, Madlienā un Suntažos (abas skaitliski ietilpīgākās estrādes pagastos), kā arī Taurupē, bet to tehniskais stāvoklis praktiski visās vietās ir neapmierinošs vai daļēji apmierinošs. Ogres pilsētā estrāde ir privātīpašums, tajā pēdējos gados praktiski nenotiek pašvaldības organizēti pasākumi.

Materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā kopīgas problēmas ir kinofilmu demonstrēšanā, jo praktiski nekur nav atbilstošas aparatūras. Apkopotie dati liecina, ka problemātisks ir skatuvju aprīkojums - nepilnīgs skaņas un gaismas aprīkojums, neapmierinošs skatuvju grīdas segums. Būtiski atzīmēt, ka lielai daļai māksliniecisko kolektīvu ir stipri nolietojušies tautas tērpi vai to nav vispār.

Pašreizējā Ogres novada mākslinieciskie kolektīvi aktīvi iesaistījušies dažādās mākslinieciskajās aktivitātēs, to priekšnesumi ir neatņemama valsts un pašvaldības svētku sastāvdaļa.

Īpaši jāatzīmē kolektīvu dalība Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos. 2008. gada XXIV Vispārējos Latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos piedalījās 28 mākslinieciskie kolektīvi - 8 kori, 15 deju kolektīvi, 2 pūtēju orķestri, 2 vokālie ansambļi un viena lietišķās mākslas studija. Vislielākais kolektīvu skaits šajos svētkos bija no Ogres kultūras centra - 13, no Suntažu kultūras nama - 6 kolektīvi, Madlienas kultūras nama - 6 kolektīvi. Lauberes kultūras nams svētkos piedalījās ar diviem kolektīviem, bet Ķeipenes tautas nams ar vienu kolektīvu.

Kā tradicionālie kultūras un tautas namu organizētie pasākumi jāmin pilsētas un pagastu dienas (Ogre, Suntaži, Madliena, Ķeipene), festivāli un konkursi (pūtēju orķestru festivāls „Brīze”, Mūzikas svētki, sporta deju konkurss „Sveču gaismā” Ogrē, Suntažu pagasta dziesmu svētki, mākslinieku plenērs Ķeipenē, ražas svētki Meņģelē un c.), gadskārtu un ieražu svētki.



1.10. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

1.10.1. SOCIĀLĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Pēdējo gadu straujais bezdarba līmeņa pieaugums, iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās,

migrācija un citi faktori ir ietekmējuši sociālo situāciju novadā. Pašvaldības budžeta līdzekļi sociālajiem pabalstiem no 2009. gada līdz 2010. gadam

pieauguši no 760 424 LVL līdz 1 211 481 LVL jeb par 159,3 %. Turpina pieaugt arī sociālo dienestu klientu skaits un sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits. Tas liecina par sociālās situācijas pasliktināšanos. Informācija par izmaksāto sociālu pabalstu dinamiku apkopota 10. pielikumā.

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomu funkciju izpildi sociālajā jomā, pašvaldība ir izveidojusi 4 sociālos dienestus - Ogres, Madlienas, Suntažu un Taurupes sociālos dienestus, līdz ar to katrā Ogres novada teritoriālajā vienībā ir nodrošināts normatīvo aktu prasībām atbilstošs sociālā darba pakalpojums.

Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likumā 10. pantā noteikta norma, ka uz 1000 iedzīvotājiem jābūt 1 sociālā darba speciālistam. Ogres novadā kopumā uz 1 sociālā darba speciālistu ir 1188 iedzīvotāji, bet Ogres pilsētā un Ogresgalā - viens sociālā darba speciālists uz 1300 iedzīvotājiem. Tas liecina, ka vēl joprojām trūkst kvalificētu sociālā darba speciālistu.

Katrs no četriem novada sociālajiem dienestiem veic profesionālu sociālo darbību: 1) palīdz personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot

savu spēju funkcionēšanu; 2) administrē pašvaldības budžeta līdzekļus, kas piešķirti sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības sniegšanai; 3) sniedz sociālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī

audžuģimenēm un aizbildņiem; 4) sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu personām, kurām ir sociālās

funkcionēšanas vai pašaprūpes traucējumi, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;

5) sniedz sociālo palīdzību trūkumā nonākušām personām; 6) iesaista klientus savu problēmu risināšanā, sekmē atbalsta un pašpalīdzības grupas

veidošanu un darbību; 7) novērtē sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības kvalitāti, informē iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

1.10. 2. OGRES SOCIĀLAIS DIENESTS UN TĀ STRUKTŪRVIENĪBAS

Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības Ogres sociālā dienesta nolikumu sociālais dienests ir

pašvaldības iestāde, kuras sastāvā ietilpst vairākas nodaļas un struktūrvienības, un tajā kopumā nodarbināti 48 darbinieki. Ogres sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Ogres pilsētā un pakalpojumu centros Ogresgalā un Ciemupē. Ogres sociālajā dienestā, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, ir nodrošināti sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Sociālās palīdzības speciālistu uzdevums ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām (personām) ģimenēm, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Sociālās palīdzības speciālisti izvērtē un piešķir valsts un pašvaldību normatīvajos aktos noteiktos pabalstus. Sociālās palīdzības speciālisti sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par dokumentu



aizpildīšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem iesnieguma izskatīšanai, konsultē sociālo pakalpojumu saņemšanas jautājumos, kā arī veido datu bāzi par ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām. Kopumā sociālā dienestā ir nodrošināti 13 sociālo pabalstu veidi.

Sociālo pakalpojumu attīstība ir būtisks Latvijas sociālās politikas mērķis, kā arī svarīgs priekšnoteikums mazaizsargāto grupu sociālās atstumtības mazināšanai. Sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai vai ģimenei noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas vai ģimenes resursus un iesaistot atbalsta sistēmas. Ogres sociālajā dienestā tiek sniegti vairāki pakalpojumi:

1) sociālā darba pakalpojums ģimenēm ar bērniem; 2) sociālās aprūpes pakalpojumi; 3) sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic 3 sociālie darbinieki Ogres pilsētā, bet no 2008. gada 1 sociālais darbinieks strādā pakalpojumu centrā Ogresgalā un Ciemupē; Ogres novada sociālajā dienestā darbu uzsācis arī psihologs, veicot psihodiagnostiku un psiholoģisko konsultēšanu sociālā riska ģimenēm. 2010. gadā darbu atbalsta nodaļā uzsācis arī sociālais aprūpētājs, kurš pilnveido ģimeņu dzīvesprasmes. Kopējais lietu skaits vidēji mēnesī 2008. gadā bija 76, 2009. gadā - 77, bet 2010. gadā - 83.

Lai sekmīgi risinātu ģimenes multiproblēmas (vecāku alkoholismu, narkomāniju, bērnu pamešanu novārtā, nevērīgu vecāku attieksmi pret bērniem, kā arī vecāku neizglītotību) un sekmētu šo ģimeņu sociālo un psiholoģisko atveseļošanos, sociālajam darbiniekam jāveic pasākumu kopums, kas uzlabotu ģimenes funkcionēšanas apstākļus, palīdzētu personām, ģimenēm atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt.

Sociālās aprūpes nodaļas mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, lai stabilizētu, atjaunotu, uzlabotu vai uzturētu personas sociālās funkcionēšanas spējas un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās aprūpes nodaļā strādā 2 sociālie darbinieki - vadītājs un darbinieks, kurš piegādā siltas pusdienas mājās. Sociālās aprūpes nodaļas sniedz šādus pakalpojumus:

1) aprūpe mājās; 2) silto pusdienu piegāde. Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai pagaidu. Aprūpi mājās var saņemt tās personas Ogres

pilsētā, Ogresgala pagastā, kuras vecuma, garīgu vai fizisku traucējumu dēļ, slimības laikā vai atveseļošanās periodā nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību.

Šo pakalpojumu skaits un tiem izlietotie pašvaldības budžeta līdzekļi pieaug ar katru gadu. 2005. gadā pakalpojumu saņēma 17 klienti, 2006. - 20, 2007. - 25, 2008. - 36 un 2009. - 47 klienti. Pakalpojumu nodrošina sociālie aprūpētāji, kuri slēdz līgumu ar sociālo dienestu, bet 2009. gadā - arī izmaksājot pabalstu aprūpējamai personai. 2010. gadā NVA projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanā iesaistījās bezdarbnieki ar 100 Ls stipendiju.

Silto pusdienu piegāde ir pakalpojums, kuru nodrošina Ogres pilsētas iedzīvotājiem. Sociālā dienesta darbinieks piegādā pusdienas klientiem mājās, izmantojot sociālā dienesta autotransportu. Vidēji mēnesī šo pakalpojumu izmanto ap 20 klientu.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pašvaldība nodrošina vidēji 20 klientiem gadā.

Valsts sociālās aprūpes centros ir nodrošināti pakalpojumi pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 2 gadu vecumam. Sociālās aprūpes nodaļa šajā jomā saņem vidēji 13 iesniegumus gadā, bet pakalpojumu saņem vidēji 8 personas gadā.

Nodaļas darbinieki veic klientu sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, lai sekmētu klientu iekļaušanos sabiedrībā. Tas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums klientiem, kuriem nepieciešama palīdzība dažādu dokumentu kārtošanā, invaliditātes grupu kārtošanā, dzīves



apstākļu uzlabošanā, konfliktsituāciju ģimenē un ar kaimiņiem risināšanā, sociālo prasmju attīstīšanā un sadzīves jautājumu risināšanā.

Sociālo rehabilitāciju sociālajā dienestā veic 3 darbinieki - viens speciālists strādā ar klientu rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm. Divi ielu sociālie darbinieki strādā ar narkotisko vielu atkarīgiem cilvēkiem. Sociālā rehabilitācija nodrošina personas funkcionālo spēju uzlabošanu, atjaunošanu, mazina invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas, soda izciešanas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi ir: 1) sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšana, lēmumu pieņemšana par ievietošanu valsts

sociālās rehabilitācijas institūcijās un programmās; 2) medicīniskā rehabilitācija bērniem un pieaugušajām personām (medicīnisko rehabilitāciju

veic 1 medmāsa – masiere. Rehabilitācijā ietilpst masāžas un fizikālās procedūras. Vidēji gadā veiktas 1600 masāžas kursu procedūras un 1500 fizikālās procedūras);

3) sociālais darbs ar narkotisko un psihotropo vielu atkarīgajām personām(ielu sociālais darbinieks veic šļirču apmaiņu, profilaktiskos pasākumus).

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime”

Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem „Saime” mērķis ir nodrošināt

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīgās attīstības traucējumiem, lai radītu pēc iespējas lielāku personas pašnoteikšanos un pēc iespējas pilnīgāku integrāciju sabiedrības dzīvē. Centra darbībai ir jāveicina personu ar garīga rakstura traucējumiem dzīvošana ārpus stacionāra tipa iestādēm, atbalstot tās ģimenes, kuras vēlas pašas uzturēt un aprūpēt šādas personas.

Centru apmeklē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu un kuriem ir I vai II invaliditātes grupa. 2009. gadā centru apmeklēja 25 līdz 30 klienti.

Dienas centrs katru darba dienu saviem klientiem piedāvā dažādas nodarbības: vizuālā māksla, sporta nodarbības, veselības mācība, garīgā stunda, sarunas par ticību, datornodarbības, floristika, mūzika, mūzikas terapija, rokdarbi, aušana, pašaizstāvības grupa, mājturība. Centrs klientiem organizē teātra, kino, muzeju, operas un baleta teātra apmeklējumus, konferences un nometnes, ekskursijas.

Lielāko daļu nodarbību vada dienas centra darbinieku komanda ar atbilstošu izglītību un darba kvalifikāciju - divi sociālie darbinieki, divi audzinātāji un vadītājs.

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas”

Krīzes centra vardarbībā cietušajiem bērniem “Laipas” uzdevums ir nodrošināt krīzes

situācijā nonākušajiem bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem nepieciešamo diennakts psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni un tiesību aizsardzību. Krīzes situācijās patvērumu saņem sievietes ar jaunākiem bērniem, kā arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam.

Sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām krīzes centrs veic sociālās atveseļošanas darbu ar bērna ģimenes locekļiem, lai palīdzētu pārvarēt esošās problēmas un bērns ar iespējami mazāku psiholoģisko traumu varētu integrēties sabiedrībā. Nepieciešamības gadījumā, ja bērns ir cietis no vardarbības ārpus ģimenes, krīzes centra speciālisti sniedz arī ambulatoru palīdzību.

Krīzes centrā ir 10 uzturēšanās vietas. Ik gadus krīzes centrā rehabilitācijas pakalpojumus saņem ap 50 bērnu.

Gadījumos, kad tiesvedībā ir uzsākti kriminālprocesi par prettiesisku izturēšanos pret bērnu, krīzes centra psihologa klātbūtnē krīzes centrā notiek bērna nopratināšana.

Aktuāla kļūst vardarbībā cietušo sieviešu problēmu risināšana. Krīzes centrā griežas aizvien vairāk sieviešu ar lūgumu sniegt viņām un bērniem patvērumu un atbalstu, bet krīzes centra darbība nav vērsta uz vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitāciju. Neraugoties uz to, pēdējā gada laikā krīzes



centrs nodrošināja patvērumu un psiholoģisko rehabilitāciju 3 sievietēm un viņu nepilngadīgajiem bērniem. Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma ir pieaudzis, taču telpu un nepieciešamo speciālistu trūkuma dēļ krīzes centrs nevar nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu arī personām, kuras varētu būt cietušas no cilvēku tirdzniecības.

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs Ģimenes atbalsta dienas centra (turpmāk tekstā - Ģimenes centrs) uzdevums ir nodrošināt

bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 18 gadiem uzturēšanos Ģimenes centrā laika posmā no plkst. 11 līdz 19, izņemot sestdienas un svētdienas, organizējot sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu brīvo laiku, kontekstā risinot ģimeņu sociālās problēmas un sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām sekmējot šo ģimeņu atveseļošanos.

Ģimenes centra darbībai izvirzīti vairāki mērķi: radīt gaisotni, kurā bērns justos uzklausīts, saprasts un pieņemts; sniegt sociālpedagoģisko un psiholoģisko palīdzību bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem; veicināt sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, valsts un sabiedriskajām organizācijām; sekmēt ģimenes kustību par dzīvi, brīvu no atkarības vielām; integrēt bērnu sabiedrībā un organizēt izglītojošās un atbalsta grupas bērniem un viņu vecākiem.

Ģimenes centra apmeklējums ir ļoti liels, piemēram, 2007. gadā reģistrēti 7224 apmeklētāji (vidēji dienā ap 40 bērnu un jauniešu). 2008. gadā Ģimenes centram piešķīra papildu telpas Grīvas prospektā 4a, kur uzturas bērni no 5 līdz 12 gadiem. Ģimenes centrā Meža prospektā 9 uzturas bērni no 12 līdz 18 gadiem. Līdz ar to audzinātājas darba procesu var organizēt vieglāk un kvalitatīvāk gan tematiskā, gan saturiskā ziņā, tādējādi uzlabojot bērna attīstības un iemaņas savstarpējās komunikācijas veidošanas procesu.

Ģimenes centrā var saņemt sociālā pedagoga un psihoterapeita palīdzību.

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs Jaunatnes veselības centrā (turpmāk tekstā - JVC) strādā 2 sociālie darbinieki jauniešu

konsultēšanai un preventīvam darbam ar skolu jauniešiem. Ir izstrādātas nodarbību tematiskās programmas, metodiskā bāze, videotēka ar mērķi informēt un izglītot Ogres novada iedzīvotājus, īpaši jauniešus, par reproduktīvo, seksuālo un garīgo veselību.

Ogres JVC darbības pamatvirzieni ir jauniešu izglītošana par seksuālo, reproduktīvo un garīgo veselību - nodarbības jauniešu grupām (no 1. klases līdz 12. klasei); individuālās konsultācijas, brīvprātīgo jauniešu grupu aktivitātes (diskusijas, akcijas, konkursi, nodarbības, u.c.); informatīvo pasākumu organizēšana: semināri, lekcijas, nometnes utt. atkarīgo jauniešu (alkohola, narkotiku, azartspēļu) atbalsta grupas, nodarbības un tikšanās jaunajām māmiņām.

Gada laikā Ogres JVC apmeklē apmēram 3000 pusaudžu un jauniešu.

1.10.3. MADLIENAS SOCIĀLAIS DIENESTS

Madlienas sociālā dienesta darbība novadā ir turpinājums iepriekšējam darbam, jo sociālais dienests Madlienā bija izveidots 2002. gadā. No 2010. gada Madlienas sociālais dienests strādā plašākā mērogā, apkalpojot arī Ķeipenes un Krapes pagastā deklarētās personas.

Madlienas sociālajā dienestā strādā sociālā dienesta vadītāja, divi sociālie darbinieki, sociālās palīdzības organizatore, divas aprūpētājas mājās.

Lielākajai daļai sociālā dienesta darbinieku ir atbilstoša profesionālā izglītība, savukārt sociālās aprūpētājas darbam nepieciešamās zināšanas ir apguvušas un vairākkārt tās papildinājušas kursos.

Klientu apkalpošana notiek Madlienas sociālajā dienestā un klientu apkalpošanas punktos Krapē reizi nedēļā un Ķeipenē divas reizes nedēļā.



Sociālā palīdzība. Sociālā dienesta lēmums par personas (ģimenes) atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu dod iespēju iedzīvotājiem saņemt sociālo palīdzību. Tā kā sociālo dienestu izsniegtā attiecīgā izziņa dod iespēju iedzīvotājiem saņemt medicīnas pakalpojumus un kompensējamos medikamentus ar atlaidēm, iedzīvotāji daudz aktīvāk apmeklē sociālo dienestu, lai izvērtētu savus ienākumus un materiālo stāvokli.

Salīdzinot pieprasījumu pēc pabalstiem pirms pieciem gadiem un 2009. gadā, ievērojami pieaudzis pabalstu saņēmēju skaits un izmaksāto pabalstu apjoms. Sakarā ar krīzes radīto lielo bezdarbu valstī pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai turpina pieaugt, jo vairāk tādēļ, ka šobrīd ir atviegloti noteikumi personu (ģimeņu) atzīšanai par trūcīgām (saskaņā ar Ogres novada saistošajiem noteikumiem atsevišķi kredītsaistību veidi netiek ņemti vērā).

Madlienas pagastā iedzīvotājiem vienmēr ir bijusi iespēja saņemt LR likumdošanas aktos noteikto sociālo palīdzību, jo šīm mērķim piešķirtais finansējums ir bijis pietiekams. Likumdošanā paredzētos sociālās palīdzības pabalstus iepriekšējos gados ir izmaksājusi arī Ķeipenes pašvaldība, bet ne vienmēr to piešķiršanā ir ievērotas normatīvo aktu prasības.

2010. gadā sociālajā dienestā ir palielinājies apmeklētāju skaits, tāpēc pieaudzis veicamo darba apjoms - sociālajiem darbiniekiem ir jāiesaistās arī iedzīvotāju apkalpošanā, pieņemot iesniegumus ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai un pabalstiem, kā arī nosakot līdzdarbības pienākumus klientiem. Līdz ar to sociālie darbinieki nevar visu laiku veltīt savam tiešajam sociālajam darbam un aktīvi strādāt ar sociālajiem gadījumiem.

Šobrīd nav iespējams nodrošināt sociālo darbinieku specializāciju - to, ka viens sociālais darbinieks strādā ar ģimenēm un bērniem, cits - ar pieaugušām personām. Apkalpojamā teritorija ir pārāk liela, lai būtu iespējams regulāri strādāt ar sociālajiem gadījumiem, šādi dalot pienākumus.

Viens no sociālo pakalpojumu veidiem, kas nodrošināts Madlienas sociālā dienesta darbības teritorijā, ir sociālā aprūpe. Katrā pagastā arī līdz šim ir izvērtētas iedzīvotāju vajadzības un nodrošināts atbilstošs aprūpes pakalpojums, visbiežāk - aprūpe mājās. Ķeipenes pagastā ir izveidots aprūpes dzīvoklis, kurā iespējams ievietot personas tajos gadījumos, kad ir vajadzīga aprūpe un dzīves apstākļu uzlabošana, kā arī tad, ja aprūpi nevar nodrošināt, jo personas dzīves vieta ir pārāk nomaļā vietā. Aprūpes dzīvoklis dod iespēju sniegt palīdzību iedzīvotājiem veļas mazgāšanā un personiskās higiēnas nodrošināšanā.

Aprūpi mājās Madlienas sociālā dienesta apkalpošanas teritorijā nodrošina divas aprūpētājas, kurām ir attiecīgos kursos iegūtas zināšanas.

Krapes pagastā trim personām aprūpi mājās nodrošina trīs aprūpētājas, ar kurām par aprūpi vienojušies paši aprūpējamie, jo šīs personas dzīvo pārāk tālu no centra, lai sociālā dienesta aprūpētājs varētu regulāri veikt aprūpi.

Gadījumos, kad personām nepieciešamā aprūpe pārsniedz to līmeni, ko var nodrošināt aprūpētājs mājās, un personām ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un mediķu palīdzība, dienests risina jautājumu par klienta aprūpi ilgstošas sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Madlienā ir sociālā māja „Doktorāts”, kas 2010. gada sākumā ieguvusi šo statusu, un tā dos iespēju personām ar zemiem ienākumiem īrēt apdzīvojamo platību pēc atvieglotiem noteikumiem. 2010. gadā atvieglojumi piešķirti 14 personām.

Sociālajā mājā 2010. gadā dzīvoja 15 ģimenes, to kopējais ģimenes locekļu skaits bija 26. Madlienas pagastā ir arī vairāki sociālie dzīvokļi.

Madlienas sociālais dienests sniedz arī ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērniem, izmantojot Lauberes bērnunama un audžuģimeņu pakalpojumus.

Madlienas sociālā dienesta apkalpojamās teritorijas četri bērni 2010. gadā ir pabijuši krīzes centrā „Laipas”, no tiem divi bērni saņēmuši sociālās rehabilitācijas kursu pēc vardarbības ģimenē. Madlienas sociālā dienesta sociālie darbinieki veido sociālās rehabilitācijas plānus gan bērniem, gan pieaugušajām personām, veicot sociālo darbu ar personām pēc atbrīvošanās no apcietinājuma, atkarību (visbiežāk alkohola atkarības) gadījumos, kā arī bērniem, kuri izdarījuši likumpārkāpumus un reģistrēti nepilngadīgo uzskaitē. Tomēr šajos gadījumos noteicošā ir klienta motivācija izmaiņām. Visbiežāk alkohola atkarīgie, kuriem sociālais dienests sniedzis palīdzību



krīzes brīžos, aprobežojas ar detoksikāciju ārstniecības iestādēs. Valstī būtu nepieciešams noteikt gadījumus, kad personām nosakāms obligāts rehabilitācijas kurss, lai atbrīvotos no atkarībām. Parasti gadījumos, kad ģimenē viens no pieaugušajiem ir vardarbīgs, palīdzība tiek sniegta cietušajiem, bet nav līdzekļu, lai piesaistītu speciālistus darbam ar varmāku.

Madlienas pagastā vienmēr atbalstīta biedrību un iedzīvotāju interešu grupu veidošanās un darbība, šim nolūkam katru gadu piešķirti līdzekļi. Biedrība „Otrās mājas” pulcē pensijas vecuma iedzīvotājus, personas ar invaliditāti un veic daļējas dienas centra funkcijas, jo noteiktās dienās dalībniekiem ir iespēja apgūt dažādas praktiskas iemaņās, noklausīties lekcijas, utt. Ir izveidojušās interešu grupas „Dāle”, „Madaras”, aktīvi ir makšķernieki.

Madlienas sociālajam dienestam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Suntažu sanatorijas internātskolu, līdz ar to dienests ir savlaicīgi informēts par problēmām, tomēr profilakses darbs ar bērniem, kuri mācās internātskolās, ir apgrūtināts, jo bērnus reti var satikt.

Sociālā dienesta darbu atvieglo iespēja novadā izmantot pakalpojumus, kas pieejami Ogres iedzīvotājiem. Visnozīmīgākais ir krīzes centra pakalpojums, jo nodrošina sociālo rehabilitāciju bērniem pēc vardarbības.

Sociālo darbu ar klientiem apgrūtina neērtā sabiedriskā transporta kustība, iedzīvotāju nepietiekamais informētības līmenis sociālajā jomā, kā arī klientu ierobežotie finanšu līdzekļi. 1.10.4. SUNTAŽU SOCIĀLAIS DIENESTS

Suntažu sociālais dienests, kas izveidots 2010. gada 1. janvārī, normatīvajos aktos noteiktās funkcijas nodrošina Suntažu un Lauberes pagastā.

Sociālo darbu veic divi sociālā darba speciālisti. Viens darbinieks strādā Suntažu pagastā (dienesta vadītājs ir arī sociālā darba speciālists) un otrs - Lauberes apkalpošanas centrā.

Sociālā darba speciālisti pieņem iedzīvotāju iesniegumus, izvērtē, informē klientus par palīdzības saņemšanas iespējām, veido datu bāzi, veic apsekošanu dzīves vietās, piešķir likumdošanā noteiktos pabalstus.

Sociālā darba ar ģimenēm ar bērniem veikšanai nav atsevišķa darbinieka, plānots, ka tas darbu varētu uzsākt 2010. gada otrajā pusē. Dienests sadarbojas ar skolām, klašu audzinātājiem, skolu psihologiem, bāriņtiesu un policiju, Ogres nepilngadīgo lietu inspekcijas darbiniekiem.

Sociālās aprūpes mājās darbu veikšanai atsevišķa darbinieka nav. Dienests slēdz līgumus par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, specializētājās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, risina garīgi slimo personu sociālās problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm. Vidēji mēnesī 9 aprūpējamās personas saņem arī aprūpes pabalstu. Vidēji gadā 4 cilvēki atrodas ilgstošas aprūpes institūcijās.

Suntažu pagastā ir izveidots viens sociālais dzīvoklis, kurā dzīvo 3 maznodrošinātas personas. 1.10.5. TAURUPES SOCIĀLAIS DIENESTS

Taurupes sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājiem.

Taurupes sociālajā dienestā strādā divi sociālie darbinieki, septiņi aprūpētāji (trīs Mazozolos, trīs Taurupē un viens Meņģelē) un dienesta vadītāja, kura ir arī sociālais darbinieks Mazozolos.

Dienesta apkalpojamajā teritorijā testētos pabalstus saņem vairāk kā 1500 cilvēku, pabalstos izmaksātās summas ir ap 56 000 LVL gadā.

Sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic sociālie darbinieki. No 2010. gada Ogres novada Mazozolu pamatskolā un Taurupes vidusskolā darbu uzsācis arī sociālais pedagogs.

Lai varētu kvalitatīvi veikt sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, būtu nepieciešams vismaz vēl viens sociālais darbinieks. Ņemot vērā sociāli nelabvēlīgos apstākļus, nepieciešams sociālais darbinieks uz vietas katra pagasta teritorijā, lai operatīvi un profesionāli risinātu šo ģimeņu problēmas.



Sociālo rehabilitāciju Taurupes sociālajā dienestā veic sociālie darbinieki. Speciālisti strādā ar klientu rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm.

Sociālā aprūpe mājās ir nodrošināta personām, kas vecuma, garīgas attīstības vai fiziska rakstura traucējuma dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi pašu spēkiem. Pašvaldība slēdz atsevišķus līgumus ar aprūpētājiem, kuri sniedz šo pakalpojumu. Vidēji gadā aprūpētāju skaits ir no 8 līdz 10 personām.

Dienests slēdz līgumus par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, specializētājās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, risina garīgi slimo personu sociālo problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm.

Slēdzot līgumus ar Ogres novada pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, klientiem nodrošināti sekojoši sociālie pakalpojumi:

1) sociālās grupas pirmskolas izglītības iestādēs; 2) sociālā rehabilitācija pieaugušajiem („Dziednīca”); 3) pašvaldības sociālie dzīvokļi; 4) dienesta viesnīca; 5) īslaicīgas uzturēšanās telpas (pašvaldības aģentūra „Mālkalne”); 6) ilgstošā sociālā aprūpe un rehabilitācija.

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena”

Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” (turpmāk tekstā – pansionāts) ir ilgstošās sociālās

aprūpes institūcija, kas savu darbu uzsāka 1995. gadā. Pansionātā ir 80 vietas un strādā 39 darbinieki. Kopš 2005. gada pansionāts „Madliena” ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Pansionāts sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecumu sasniegušām personām un I, II grupas invalīdiem no 18 gadu vecuma, veic pēcinsulta pacientu aprūpi un rehabilitāciju, imobilo klientu aprūpi un rehabilitāciju un klientu ar vecuma demenci aprūpi (plašāka informācija www.pansionats.lv).

Būtiskākie pansionāta statistiskie rādītāji apkopoti 45. attēlā. 45. att. Statistiskie rādītāji par Vispārējā tipa pansionātu „Madliena”

Gads Klientu skaits

iestādē Darbinieku skaits Viena klienta uzturēšanās

izmaksas mēnesī 2005. 82 46 213,65 2006. 82 46 256,91 2007. 82 46 316,46 2008. 83 46 362,64 2009. 76 41 390,18

Apstiprinātā uzturēšanās maksa ir Ls 9 dienā, par ko klients saņem četrreizēju ēdināšanu,

aprūpi un sociālo rehabilitāciju pēc individuāla rehabilitācijas plāna, visus nepieciešamos medikamentus un kopšanas līdzekļus, bezmaksas medicīnisko palīdzību un stomatologa pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus un kompensatorus.

Laikā no 2005. līdz 2009. gadam uz vietu pansionātā gaidīja apmēram 40 cilvēki gadā. Šobrīd galvenā problēma ir ekonomiskās situācijas izraisītā klientu maksātspējas pasliktināšanās. Nav mazinājusies nepieciešamība pēc aprūpes pakalpojumiem, jo sabiedrība noveco, bet cilvēki un pašvaldības nespēj norēķināties par nepieciešamajiem pakalpojumiem.

2010. gadā veikta izmaksu samazināšana, saglabājot līdzšinējo sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni. Tālāka izmaksu samazināšana iespējama tikai uz kvalitātes rēķina.

2010. gadā pansionāts uzsācis aprūpi pēc insulta un piedāvā invalīdu transporta pakalpojumus, īslaicīgo aprūpi (sākot no vienas dienas), krīzes istabas pakalpojumus, pansionāts



var sniegt mobilos aprūpes pakalpojumus (ir profesionāli darbinieki, transports un nepieciešamie kopšanas līdzekļi). Pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no attāluma līdz pakalpojuma sniegšanas vietai.

Iestāde ir gatava piedāvāt savu darbinieku sniegtos pakalpojumus mājas aprūpei. Ņemot vērā iepriekšējos gados Ogres rajona pašvaldības mērķtiecīgi veiktās investīcijas

pansionāta infrastruktūras sakārtošanā un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā, tas spēj piedāvāt savus pakalpojumus augstā līmenī. 1.10.7. BĀRIŅTIESAS

Ogres novada teritorijā pēc ATR pabeigšanas izveidotas 5 bāriņtiesas - Ogres, Ogresgala,

Madlienas, Suntažu un Taurupes bāriņtiesa. Madlienas bāriņtiesa apkalpo Ķeipenes, Madlienas un Krapes pagasta iedzīvotājus, Taurupes

bāriņtiesa - Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājus, bet Suntažu bāriņtiesa - Lauberes un Suntažu pagasta iedzīvotājus.

Apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka ik gadu novadā ir ap 50 ģimeņu, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana. Ik gadu novadā bāriņtiesas ap 30 bērnu vecākiem ar lēmumu atņem bērna aprūpes tiesības un lemj par bērnu ārpusģimenes aprūpi, taču minimāls ir to personu skaits, kurām bāriņtiesas šīs tiesības atjauno69.

Dati liecina, ka gadā vidēji 110 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē, turklāt vērojama tendence pieaugt to bērnu skaitam, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu noteikta ārpusģimenes aprūpe. Palielinās arī to personu skaits, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Apmēram 35 % bērnu dzīvo bērnu aprūpes iestādēs, bet pārējie - aizbildņa ģimenēs un audžuģimenēs (46. attēls). Jāatzīmē, ka ar katru gadu sarūk audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits.

Ogres novadā ir maz audžuģimeņu - tikai četras, un zīmīgi ir tas, ka pēdējos divos gados nav pieņemti lēmumi par audžuģimeņu statusa piešķiršanu. Ņemot vērā šo tendenci un to, ka novada teritorijā atrodas Lauberes bērnunams ar nelielu bērnu skaitu, nākotnē jārisina jautājums par alternatīviem ārpusģimenes aprūpes modeļiem novadā.

Pēdējo trīs gadu dati liecina, ka pakāpeniski samazinās adoptējamo bērnu skaits, 2009. gadā tas bija nedaudz mazāk kā 50.

46. att. Bērnu ārpusģimenes aprūpes dinamika, % no kopējā skaita

15,2 10,0 9,4

64,857,8 64,2

20,032,2 26,4

0,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Bērnu skaits, kas ievietoti bērnu aprūpes iestādē

Bērnu skaits, kas ievietoti aizbildņa ģimenē

Bērnu skaits, kas ievietoti audžuģimenē Atšķirībā no Ogres bāriņtiesas, pārējās bāriņtiesas pagastu teritorijās veic arī notariālās

funkcijas, par kurām statistiski datus neapkopo. 69 Pēc pašvaldības bāriņtiesu sniegtās informācijas



1.11. VESELĪBAS APRŪPE

Ogres novadā ir nodrošināta primārā un sekundārā veselības aprūpe. Novada teritorijā

darbojas 28 ģimenes ārstu prakses, no kurām 18 darbojas Ogres pilsētā, pa 2 Suntažos, Madlienā un Ķeipenē, bet Krapē, Ogresgalā, Ciemupē, Taurupē, Meņģelē un Mazozolos ir pa vienai ģimenes ārstu praksei.

Iedzīvotājiem Ogrē, Suntažos un Madlienā ir pieejami arī aptieku pakalpojumi, taču, ņemot vērā attālumus starp novada apdzīvoto vietu centriem un sabiedriskā transporta kustības grafiku, šis pakalpojums būtu jāattīsta arī attālākajās apdzīvotajās vietās. 1.11.1. OGRES RAJONA SLIMNĪCA

Ogres novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja SIA „Ogres rajona slimnīca”, kas sniedz daudzpusīgu stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, neatliekamo palīdzību, tai ir arī ambulatorā nodaļa.

2009. gadā stacionārā palīdzība sniegta ap 7000 pacientu, kas ir par 800 pacientiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Slimnīcas dzemdību nodaļā 2009. gadā pasaulē nāca 439 mazuļi (par 38 vairāk nekā 2008. gadā).

Kopējais gultu skaitu slimnīcā palielināts līdz 120 (terapijas nodaļā - 20, neiroloģijas - 20, ķirurģijas - 13, traumatoloģijas - 12, dzemdību - 10, grūtniecības pataloģiju - 5, ginekoloģijas - 10, pediatrijas - 25, reanimācijas, intensīvā terapijas - 5 gultas). Piepildījums liecina, ka slimnīca Ogrē ir pieprasīta - vidēji dienā ir aizņemtas 115 līdz 117 gultas jeb vairāk kā 90 % no kopējā vietu skaita. Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits parādīts 47. attēlā.

47. att. Ogres slimnīcas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu

saņēmēju skaits 2009. gadā

Vecuma grupa

0 - 14 gadi 15 - 17 gadi 18 - 44 gadi 45 - 59 gadi 60 gadi un vairāk

Skaits 1127 200 1916 952 2032

Līdz 2010. gada 1. jūlijam slimnīca sniedza arī neatliekamo medicīnisko palīdzību Ogrē un Madlienā (2009. gadā kopējais izsaukumu skaits bija 10 504), taču pēc norādītā datuma šo pakalpojumu nodrošina valsts vienotais dienests.

2010. gadā slimnīcā strādāja 147 visu specialitāšu ārsti un ārstniecības personas, no tām 42 ārsti bija nodarbināti pamatdarbā, tai skaitā 20 ārsti stacionārā.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2009. gadā sasniedza 53 355. Ambulatoro pakalpojumu saņēmēju skaits sadalījās sekojoši: 10 906 bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un 36 419 pieaugušo.

2010. gadā turpinājās arī jaunās slimnīcas ēkas celtniecība. Slimnīca 2009. gadā uzsāka jaunas struktūrvienības - pansionāta - izveidošanu, kurā līdz gada

beigām uzturējās 89 iemītnieki. 2010. gadā turpinājās pansionātam paredzēto telpu paplašināšana un atjaunošana. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc šā veida pakalpojuma saglabājas augsts un uz vietām pansionātā izveidojusies rinda, pansionātā plānots uzņemt no 120 līdz 140 cilvēkiem.

Slimnīcas un pansionāta kopējais aprūpēto personu skaits dienā Ogres slimnīcā ir aptuveni 200.



1.11.2. DZIEDNĪCA

Ogres pašvaldības aģentūra „Dziednīca” īsteno pašvaldības uzdevumu - rūpēties par iedzīvotāju medicīnisko un sociālo rehabilitāciju - un nodrošina ambulatorās medicīniskās aprūpes pieejamību Ogres novadā.

Aģentūra veic šādas funkcijas: 1) nodrošina iedzīvotāju medicīnisko aprūpi atbilstoši LR MK apstiprinātai veselības aprūpes

bāzes programmai un līgumam ar Veselības norēķinu centru; 2) sniedz baseina, saunas, tvaika pirts, infrasarkanās staru kabīnes pakalpojumus. Aģentūra sniedz medicīniskos atveseļošanās pakalpojumus maznodrošināto iedzīvotāju

grupām bez maksas un ar 50 % atlaidi. „Dziednīca” piedāvā okulista, otorinolaringologa, neirologa un dermatologa pakalpojumus, kā

arī veic injekcijas, fizikālās terapijas procedūras, masāžu, ūdens procedūras (Šarko duša, zemūdens masāžas).

Aģentūra sniedz medicīnas pakalpojumus ap 16 000 iedzīvotāju gadā. Tās pārziņā ir baseins, kuru gadā apmeklē vidēji 42 000 iedzīvotāju.



1.12. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS RESURSI

1.12.1. PAŠVALDĪBAS STRUKTŪRA

Novada iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībā nodrošina viņu ievēlētā dome - pašvaldības lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

Novada dome atbilstoši tās kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Ogres novada dome, atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, sastāv no 17 deputātiem. Pirmajās jaunā Ogres novada pašvaldību vēlēšanās 2009. gada 6. jūnijā deputātu vietas domē ieguva 7 saraksti:

1) politiskā partija „Ogres novadam” - 6 deputāti; 2) partija „Visu Latvijai!”, „Pilsoniskā savienība” - 3 deputāti; 3) apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - 2 deputāti; 4) politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” - 2 deputāti; 5) „Jaunais laiks” - 2 deputāti; 6) Tautas partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas kopīgais saraksts - 1

deputāts; 7) Zaļo un zemnieku savienība - 1 deputāts. Dome no deputātu vidus ievēlējusi domes priekšsēdētāju un divus domes priekšsēdētāja

vietniekus (izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālo lietu jautājumos un tautsaimniecības jautājumos, kopš 2010. gada 16. jūlija “izglītības, kultūras, veselības un sociālo lietu jautājumos un tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos”), kuri pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī veic citus uzdevumus un pienākumus.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas - finanšu komiteju 11 locekļu sastāvā (kopš 2010. gada 16. jūlija - 12 locekļu sastāvā), tautsaimniecības komiteju 8 locekļu sastāvā un sociālo lietu komiteju 8 locekļu sastāvā.

Ogres novada domes darba organizāciju reglamentē Ogres novada pašvaldības nolikums, un tajā noteikta pašvaldības struktūra (12. pielikums)

Novada pašvaldības funkciju izpildi un darbību, atbilstoši domes nolikumam un domes lēmumiem, nodrošina administrācija, ko vada domes iecelts izpilddirektors.

Pašvaldības galvenās funkcijas nosaka likums “Par pašvaldībām”. Pamatojoties uz šī likuma prasībām un veicot citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pienākumus, pašvaldība mērķtiecīgi plāno un izmanto budžeta līdzekļus70.

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome izveido komisijas un darba grupas, kurās tiek iekļauti domes deputāti un pašvaldības iedzīvotāji. Šo komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi, normatīvie akti vai domes lēmumi.

70 Pēc www.ogresnovads.lv



1.12.2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS

Izvērtējot Ogres novadu veidojošo pašvaldību budžeta ieņēmumus 2005.-2009. gadā, var secināt, ka lielāko budžeta īpatsvaru veido Ogres novada budžeta ieņēmumi (vidēji gadā 82,2% no visiem pašvaldību ieņēmumiem). Katru gadu vidēji 4,4% no visiem ieņēmumiem ir bijuši Madlienas pagastā un vidēji 3,8% - Suntažu pagastā (48. attēls).

2009. gada pamatbudžeta ieņēmumos ir ieskaitīti arī administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pārņemto pašvaldības aģentūru „Tūrisma un informācijas centrs” un „Ogres Vēstures un mākslas muzejs”, kā arī Suntažu sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta „Madliena” un Lauberes bērnunama ieņēmumi.

48. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi

Teritoriālā vienība 2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts

12 262 767 16 016 713 21 876 627 29 686 909 27 269 031

Krapes pagasts 175 759 202 458 287 879 548 827 271 850

Ķeipenes pagasts 317 831 501 818 516 497 794 202 518 381

Lauberes pagasts 264 612 312424 413 434 1 174 165 715 332

Madlienas pagasts 670 227 849 310 1 121 795 2 136 564 1 704 651

Mazozolu pagasts 177 946 264 300 289 818 586 171 362 474

Meņģeles pagasts 174 400 223 952 315 315 638 056 285 967

Suntažu pagasts 561 590 834 941 937 353 1 889 941 1 473 983

Taurupes pagasts 271 374 387 511 423 429 698 649 408 380

KOPĀ 14 876 506 19 593 427 26 182 147 38 153 484 33 010 049

Ja laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts dotāciju, ko pašvaldības saņēma administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk - ATR) pabeigšanai 2008. gadā, tad 2009. gadā kopējie ieņēmumi samazinājās par 9 %, būtiski ietekmējot pašvaldības funkciju veikšanu.

49. att. Pamatbudžeta būtiskāko ieņēmumu struktūra Ogres novadu veidojošās

pašvaldībās kopā

Ieņēmumi 2008. gada

izpilde 2009. gada

izpilde 2010. gada

plāns

Nodokļu ieņēmumi 16 649 032 11 960 468 13 187 131

Nenodokļu ieņēmumi 363 222 482 541 137 583

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 7 687 773 8 848 511 9 472 929

Ārvalstu finanšu palīdzība 24 244 24 323

Valsts budžeta transferti 7 210 283 6 442 638 4 624 416*

Pašvaldību budžetu transferti 6 218 930 5 251 568 305 185

KOPĀ : 38 153 484 33 010 049 27 727 244

Piesaistītie kredītresursi 1 532 807 1 852 226 2 486 696 * Plānoti 8 mēnešiem



49. attēlā redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu (apmēram 50%) 2008. - 2010. gadā Ogres novadu veidojošās pašvaldībās veido nodokļu ieņēmumi, salīdzinoši mazāk - nenodokļu ieņēmumi, valsts un pašvaldību budžeta transferti un citi ieņēmumi. Tā kā nodokļu ieņēmumi ir tieši saistīti ar valsts nodokļu politiku, kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, tad pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai nākotnē šī ieņēmumu daļa pieaugs vai samazināsies.

Nenodokļu ieņēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieņēmumu daļu (piemēram, procentu ieņēmumi par depozītiem, kontu atlikumiem un vērtspapīriem, valsts un pašvaldību nodevas u.c.). Lielākā daļa maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu ir no pašvaldības aģentūru vai iestāžu saimnieciskās darbības.

Pašvaldību budžetu transferti 2010. gadā būtiski samazinājās sakarā ar rajona pašvaldības reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar Ogres rajona pašvaldības starpniecību.

Par pašvaldības finansiālajām iespējām īstenot pašvaldībai uzdotās funkcijas un ieguldīt līdzekļus attīstībā liecina izlīdzinātie ieņēmumi - pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (turpmāk - PFIF) vai palielināti par aprēķināto dotāciju no PFIF.

Līdz 2010. gadam Ogres novads veica iemaksas PFIF (2008. gadā - 2 332 509 LVL, 2009. gadā - 1 419 128 LVL, savukārt lielākā daļa pagastu pašvaldību bija dotāciju saņēmēji - 2008. gadā kopā dotācijās saņemti 371 518 LVL, 2009. gadā - 283 804 LVL. 2010. gadā jaunizveidotajam Ogres novadam PFIF jāiemaksā 24 451 LVL. Tātad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apvienotajam novadam tā rīcībā paliek (nav jāieskaita PFIF) apmēram 1 miljons LVL, kas pašvaldībai ļauj novirzīt salīdzinoši vairāk līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, piemēram, sociālajam atbalstam iedzīvotājiem valsts ekonomiskās nestabilitātes periodā un izglītības iestāžu uzturēšanai.

Jāatzīmē, ka vislielākais finanšu līdzekļu samazinājums uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā bija Ogres pilsētai un Ogresgala pagastam - 104 LVL. Apkopotie dati ļauj secināt, ka ieņēmumi uz vienu pārējo teritoriālo vienību iedzīvotāju pēc ATR samazinājušies vidēji par 59 LVL (50. attēls).

50. att. Izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

Pašvaldība 2008. gads LVL/uz 1 iedz.

2009. gads LVL/ uz 1 iedz.

2010. gads (plāns) LVL/uz 1 iedz.


402 298 n/i

Krapes pagasts 265 196 n/i Ķeipenes pagasts 256 200 n/i Lauberes pagasts 274 201 n/i Madlienas pagasts 288 232 n/i Mazozolu pagasts 254 201 n/i Meņģeles pagasts 259 197 n/i Suntažu pagasts 257 214 n/i Taurupes pagasts 277 219 n/i VIDĒJI 371 228 331 Pēc pašvaldību apvienošanās vairs netiek gatavota informācija par iedzīvotāju skaitu un

ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju atsevišķās novada teritoriālajās vienībās, taču var prognozēt, ka 2010. gadā plānotie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju būs mazāki nekā plānots, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiks iekasēts paredzētajā apmērā.

Līdzīgi kā ieņēmumi, arī izdevumi laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam vislielākie bijuši Ogres novadā (Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā) – apmēram 80,8% no visiem izdevumiem. Madlienas pagasta izdevumi sastāda 4,2% no visiem izdevumiem un Suntažu - 3,4% no visiem izdevumiem (51. attēls). Sākot ar 2010. gadu, Ogres novadā tiek veikta izdevumu pakāpeniska



izlīdzināšana, vadoties pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes teritoriālajā vienībā (pagastā vai pilsētā).

2008. un 2009. gada pamatbudžeta izdevumos iekļauti arī ATR ietvaros pārņemto pašvaldības aģentūru „Tūrisma un informācijas centrs” un „Ogres Vēstures un mākslas muzejs”, kā arī Suntažu sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta „Madliena” un Lauberes bērnunama izdevumi.

51. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta izdevumi

Teritoriālā vienība 2005. gads

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads


11 832 793 15 049 287 22 110 608 30 111 728 24 264

971

Krapes pagasts 177 040 201 230 246 483 403 916 472 393


Lauberes pagasts 255 878 316 960 407 279 850 015 1 032 388


Madlienas pagasts 666 177 834 652 1 087 078 1 937 317 1 937 247


Suntažu pagasts 546 774 702 856 872 715 1 808 118 1 533 547


KOPĀ 14 417 867 18 365 844 26 395 819 37 287 713

31 642 318

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzību” viens no rādītājiem, ka pašvaldībai nepieciešams veikt finanšu stabilizāciju, ir fakts, ka pašvaldības saistību apjoms pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma. Ogres novada pašvaldības finanšu speciālisti pieņem, ka maksimālais pieļaujamais pašvaldības saistību apjoms varētu būt 10 - 15% no gada budžeta kopapjoma. 2010. gadā Ogres novada pašvaldības saistību apjoms ir 4,93% no gada budžeta kopējā apjoma. Pašvaldības finanšu saistību apmērs parādīts 52. attēlā.

52. att. Ogres novada prognozētais saistību apmērs % no pamatbudžeta

Gads 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016.

Saistību apmērs 5.67% 5.44% 5.05% 4.72% 3.19 % 3.00%

Pieņemot, ka pašvaldības kopējais budžets turpmākos gadus būs apmēram 25 189 019 LVL

(saskaņā ar 2009./2010. gada tendencēm), un turpinot tikai līdz 2010. gadam uzņemto saistību segšanu, 2011. gadā saistību apjoms palielinās, savukārt tālākā nākotnē pamazām samazinās. Tas nozīmē, ka Ogres novadam ir plašas iespējas kredītresursu piesaistē nākamajos gados.

Speciālā budžeta ieņēmumus veido privatizācijas fonda, autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi, dabas resursu nodoklis, ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi un pārējie ieņēmumi (12. pielikums).

2007.un 2008.gadā speciālā budžeta ieņēmumi ir strauji palielinājušies, galvenokārt tādēļ, ka līdzekļu apjoms palielināts ceļu fondam, kā arī privatizācijas rezultātā. Ar 2009. gada septembri ir likvidēts privatizācijas fonds, un šajā gadā ievērojami samazinājušies arī ceļu (ielu) fonda ieņēmumi.



53. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi

Pašvaldība 2005. gads

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads


281 576 625 732 1 135 942 1 083 537 371 443

Krapes pagasts 5 784 8 610 17 853 22 317 23 563




Madlienas pagasts 32 292 54 309 82 095 97 353 40 423


Suntažu pagasts 30 917 28 287 105 614 52 044 43 865


KOPĀ 410 571 831 561 1 538 394 1 426 855 575 475

Sarūkot speciālā budžeta ieņēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies (51,6 %) arī speciālā budžeta izdevumi, it īpaši pašvaldības ceļu uzturēšanai (54. attēls).

54. attēls. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta izdevumi

Pašvaldība 2005. gads

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads


276 842 444 057 834 603 1 060 661 606 421

Krapes pagasts 6 553 5 127 16 458 15 250 18 190




Madlienas pagasts 31 818 47 829 61 712 116 501 49 862


Suntažu pagasts 13 540 13 305 85 267 60 241 57 598


KOPĀ 391 008 617 076 1 190 300 1 595 700 837 363 Likuma „Par valsts budžetu 2010. gadam” 14. panta 3. daļā noteikts, ka pašvaldībām nav

tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanai. Iespējams, ka šādi ierobežojumi būs spēkā arī tuvākajos gados, līdz ar to pašvaldība uz attīstību vērstas aktivitātes var īstenot galvenokārt investīciju un PPP projektu ietvaros. Ņemot vērā samērā nelielo saistību apjomu 2010. gadā, turpmākajos gados pašvaldība var vēl aktīvāk iesaistīties investīciju piesaistē, piedaloties dažādos investīciju projektu konkursos un, iespējams, īstenojot PPP projektus.



1.12.3. ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES LĪDZ 2010. GADAM Daļai no Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām atšķirīgos laikos bija izstrādātas attīstības

programmas, saskaņā ar kurām tās nodrošināja pašvaldību attīstību atbilstoši noteiktajām prioritātēm un pieejamajiem finanšu resursiem. Pēc 2009. gada spēkā bija Ogres novada un Mazozolu pagasta attīstības programmas.

Ogres novada izstrādātajā Attīstības programmā 2005.- 2013. gadam kā galvenās novada prioritātes tika definētas:

- infrastruktūras pilnveidošana un attīstība; - ekonomikas dažādošana un uzņēmējdarbības attīstība;

cilvēkresursu attīstība; - sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Mazozolu pagasta Attīstības programmā 2006. - 2013. gadam minētas šādas prioritātes: - izglītības, kultūras, sporta, sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana; - infrastruktūras un vides attīstība; - konkurētspējīgas un daudzveidīgas tautsaimniecības attīstība. Taurupes pašvaldība 2007. gadā noteikusi darbības virzienus jomās Izglītība, Kultūra,

Komunālā saimniecība un Pašvaldības ielu un ceļu sakārtošana. Arī pārējās novadu veidojošās pašvaldības līdz ATR pabeigšanai primāri pievērušas

uzmanību tādām jomām kā Izglītība, Pašvaldības infrastruktūras sakārtošana un Komunālo pakalpojumu kvalitātes un mājokļu uzlabošana.

1.12.4. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros

Pirms Administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā pašreizējā Ogres novada teritorijā bija 8 pašvaldības: Ogres novads (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts), Suntažu, Lauberes, Madlienas, Krapes, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasts. Pirms pašvaldību apvienošanas 2008. gadā saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas norādījumiem tika sagatavots „Krapes pagasta, Ķeipenes pagasta, Lauberes pagasta, Madlienas pagasta, Mazozolu pagasta, Meņģeles pagasta, Ogres novada, Suntažu pagasta un Taurupes pagasta pašvaldību apvienošanās projekts”. Projekta ietvaros tika izstrādāta jaunās pašvaldības struktūra un noteikti darbības pamatprincipi. Administratīvā struktūra tika plānota katrā pašvaldības atbildības jomā, nosakot, ka:

1) pašvaldībai būs centrālā administrācija un 9 pagastu pārvaldes; pagastu pārvaldēm būs pašvaldības iestāžu statuss;

2) komunālā saimniecība paliks katras pagasta pārvaldes pārziņā un tiks uzturēta līdzīgi kā pirms apvienošanās; tiks noteikti vienoti principi tarifu aprēķināšanai;

3) darbību turpinās visas pašvaldību izglītības iestādes; izglītības jomu pārraudzīs pašvaldības izglītības nodaļa (faktiski - izglītības un sporta pārvalde);

4) darbību turpinās visi kultūras un tautas nami, muzeji un bibliotēkas; no kultūras un tautas namiem iestādes statuss paliks tikai p/a „Ogres novada kultūras centram”; pagastu kultūras un tautas nami tiks iekļauti pagasta pārvalžu administratīvajās struktūrās kā atsevišķas struktūrvienības;

5) tiks saglabātas visas veselības aprūpes iestādes, ārstu prakses un feldšeru - vecmāšu punkti, pašvaldības līdzfinansējums tiem nesamazināsies;

6) sociālās palīdzības un aprūpes jomā Ogrē un Ogresgala pagastā turpinās darbību Ogres sociālais dienests, pagastos sociālie darbinieki tiks apvienoti 3 atsevišķos sociālajos dienestos: Madlienas, Taurupes un Suntažu;

7) bāriņtiesas Ogrē un Ogresgalā turpinās darbību kā pirms pašvaldību apvienošanās, savukārt pagastos bāriņtiesas tiks apvienotas 3 struktūrās: Madlienas, Suntažu un Taurupes bāriņtiesā;



8) Ogres novada pašvaldības policija pēc novada apvienošanas veiks savas funkcijas arī pagastos, nodrošinot 6 darbiniekus pagastu teritorijā;

9) novadā būs 2 būvvaldes - Ogres būvvalde (darbības teritorija - Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts) un Madlienas būvvalde (darbības teritorija - pārējie 8 pagasti);

10) novadā darbosies viena dzimtsarakstu nodaļa - Ogres novada pašvaldības struktūrvienība; viens šīs nodaļas darbinieks civilstāvokļa aktu reģistrāciju un citas dzimtsarakstu nodaļas funkcijas veiks Madlienā;

11) sabiedriskā transporta pakalpojumus organizēs Rīgas plānošanas reģiona struktūrvienības sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību.

Apvienošanās projektā paredzētā pašvaldības struktūra finansiālo iespēju robežās ieviesta

atbilstoši novada izveides plānam - struktūrvienības un iestādes ir izveidotas saskaņā ar apvienošanās projektu, finansējums atsevišķās jomās nedaudz samazinājies, tomēr funkciju izpilde visur ir nodrošināta. Nav nodrošināti dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi Madlienā, tomēr iedzīvotājiem šajā jomā izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām. Pašvaldības policija 2010. gadā darbu uzsāka pašvaldības policisti pagastu teritorijās.

Kaut gan strukturāli reforma ir īstenota atbilstoši plānotajam, aktuāli palikuši vairāki iekšējās darba organizācijas jautājumi. Tā, piemēram, pēc pašvaldību apvienošanās nav skaidri definēti pašvaldības iekšējie procesi - vēl joprojām gan klientiem, gan darbiniekiem rodas neskaidrības, kur jāvēršas, kādi dokumenti un kam jāiesniedz, lai atrisinātu savu problēmu. Iekšējo dokumentu aprites analīzes rezultātā iegūtie apraksti ne tikai padarītu pārskatāmāku un caurspīdīgāku pašvaldības darbību, bet arī vienkāršotu un paātrinātu jauno pašvaldības darbinieku ievadīšanu darbā. Informāciju par to, kur klientam vērsties konkrētu jautājumu gadījumā, varētu nodrošināt pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā vai bukletos, vienkāršāku un operatīvāku dokumentu apriti ar klientiem veicinātu vienas pieturas aģentūra.

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem

Lai izvērtētu Ogres novada pašvaldības administratīvo kapacitāti, ir apkopota informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem - darbinieku skaits, vecums, izglītība, vidējais atalgojums.

Kā redzams 55. attēlā, darbinieku skaits visās Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās no 2005. gada līdz 2008. gadam pieaudzis, kas izskaidrojams arī ar darba apjomu pieaugumu pašvaldībās. Savukārt 2009. gadā darbinieku skaits kopumā samazinājies. Darbinieku skaita izmaiņu galvenie faktori bija pašvaldības finanšu līdzekļu samazināšanās, Ogres rajona reorganizācijas plāna realizācija, izmaiņas normatīvajos aktos un administratīvi teritoriālā reformas ietvaros veiktie pasākumi.

55. att. Nodarbināto skaits Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās

Pašvaldība

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

skai

ts 2

005.

g.

(kop

ā/ad

min

istr

ācij

ā)

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

skai

ts 2

006.

g.

(kop

ā/ad

min

istr

ācij

ā)

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

skai

ts 2

007.

g.

(kop

ā/ad

min

istr

ācij

ā)

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

skai

ts 2

008.

g.

(kop

ā/ad

min

istr

ācij

ā)

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

skai

ts 2

009.

g.

(kop

ā/ad

min

istr

ācij

ā)


1702/74 1738/74 1505/78 1512/80 1170/82

Krapes pagasts 41/12 43/12 43/12 45/12 45/12 Ķeipenes pagasts 72/10 72/10 71/10 74/10 74/10



Lauberes pagasts 47/8 53/8 49/8 48/8 48/8 Mazozolu pagasts 45/3 52/3 55/3 55/3 54/3 Madlienas pagasts 172/27 170/31 172/31 179/32 163/37 Meņģeles pagasts 65/4 61/4 63/4 73/4 63/4 Suntažu pagasts 99/17 99/17 108/17 122/18 108/18 Taurupes pagasts 70/4 74/4 68/4 65/4 59/4

Būtiski izmainās situācija, ja skata pašvaldībā nodarbināto skaitu attiecībā pret 1000

iedzīvotājiem. Vismazāk nodarbināto uz 1000 iedzīvotājiem ir bijis Suntažu pagastā, bijušā Ogres novada teritorijā un Krapes pagastā. Tomēr pārsteidzīgus secinājumus nevajadzētu izdarīt, jo pašvaldības vienu un to pašu jautājumu risināšanai izvēlējās dažādu pieeju - vienas pašvaldības darbinieku pieņēma pastāvīgā darbā, bet citās šo pašu uzdevumu veikšanai noslēdza līgumus par konkrēta darba veikšanu ar fiziskām vai juridiskām personām. Šāda situācija ir saglabājusies arī pēc ATR pabeigšanas.

Pašvaldībās nodarbināto vidējais atalgojums (12. pielikums) līdz administratīvi teritoriālajai reformai kopumā augstāks ir bijis Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā strādājošajiem. 2009. gada ekonomiskās krīzes rezultātā visiem pašvaldībās nodarbinātajiem algas samazināja, un pēc administratīvi teritoriālās reformas atalgojumu līmenis pakāpeniski savstarpēji līdzsvarojas atbilstoši apdzīvoto teritoriju lielumam un iedzīvotāju skaitam.

Pašvaldībās strādājošo vidējais vecums 2009. gadā bija 48,3 gadi (12. pielikums). Vairāk kā ¾ pašvaldības administrācijās nodarbināto ir augstākā izglītība Tomēr šī informācija sniedz tikai vispārēju priekšstatu, jo nav apkopota informācija par to, cik lielā mērā darbinieku izglītības līmenis atbilst amata aprakstā minētajām prasībām.

Līdz ar likumdošanas izmaiņām 2010. gadā arī Ogres novada pašvaldībā uzsākta darbinieku atalgojuma piemērošana atbilstoši ieņemamajam amatam, izvērtējot iegūto kvalifikāciju un pieredzi. Pilnveidojot darbinieku atlīdzības sistēmu, būtiski ir ņemt vērā arī veicamā darba apjomu un ievērot vienlīdzības principu.

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. pantu amatpersonu darba kvalitāti var novērtēt, vadoties pēc šajā likumā minētajiem principiem:

- valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs; - valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret

privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses;

- valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā;

- valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; - valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai; - valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu

pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. 2009. gada sākumā SIA „Tirgzinis” pēc SIA „Mana Nauda”71 pasūtījuma ir veikusi pētījumu

Latvijas pašvaldībās „Vai Latvijas pašvaldības ir atvērtas uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem”. Pētījumā konstatēts, ka Ogres rajona pašvaldības (rajona reorganizācijas rezultātā 9 no 15 pašvaldībām ir iekļautas jaunajā Ogres novadā) ir vienas no mazāk pieejamām pašvaldībām saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Piemēram, uz telefona zvaniem īsi pēc darba laika sākuma un īsi pirms darba laika beigām bijušā Ogres rajona pašvaldībās neatbild 67% veikto zvanu (salīdzinoši

71 Informācija www.mananauda.lv/pētījums



visvairāk Preiļu rajona pašvaldībās - 95%, vismazāk - Daugavpils rajona pašvaldībās - 21%). Uz 15 nosūtītajām e-pasta vēstulēm Ogres rajona pašvaldības atbildējušas 5 gadījumos, bet 10 vēstules palikušas neatbildētas.

Uz uzņēmēju vēlmi atvērt ražotni pašvaldības teritorijā Ogres rajonā nereaģē 67 % jeb 10 no 15 (salīdzinoši visvairāk Jelgavas rajonā - 88% jeb 14 no 16, vismazāk - Alūksnes rajonā - 57% jeb 12 no 21 rajona pašvaldībām).

Pētījuma rezultātā SIA „Mana Nauda” iesaka pašvaldību vadītājiem: 1) izvērtēt savā pakļautībā strādājošo darbinieku profesionalitāti un attieksmi pret darba

pienākumiem; 2) apmācīt darbiniekus un sekmēt interneta un e-pasta lietošanu ikdienas darbā, jo šie

mūsdienās ir svarīgākie komunikācijas līdzekļi. Pētījuma otrā etapa rezultāti rāda, ka uz telefona zvaniem pašvaldību darbinieki galvenokārt

sāk atbildēt 30 minūtes pēc oficiālā darba laika sākuma un atbildēt beidz 30 minūtes pirms oficiālā darba laika beigām. Īstenojot valstī izsludināto taupības režīmu, pētījuma autori iesaka samazināt pašvaldības strādājošo darbinieku darba laiku par 1 stundu, tādā veidā ietaupot būtisku daļu no nodokļu maksātāju naudas.

Tā kā Ogres novada rādītāji šajā pētījumā ir samērā zemi, tad pētījuma autoru ieteikumi vistiešākajā mērā attiecināmi arī uz Ogres novada pašvaldību.

2009.gadā „Ogres, Suntažu, Lauberes, Madlienas, Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Taurupes un Meņģeles pašvaldību apvienošanās projektā” minēts, ka jaunizveidotās Ogres novada pašvaldības darbības pamatprincipi ir šādi:

- novada pašvaldības darbība nodrošina novada teritorijas līdzsvarotu attīstību; - nodrošināta optimāla pašvaldības pakalpojumu pieejamība visā novada teritorijā; - pašvaldības materiālie un cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvi - racionāli un lietderīgi; - pašvaldība veicina un atbalsta iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu, brīvprātīgo

darbu un iesaistīšanos pašvaldības funkciju nodrošināšanā. Tātad pašvaldības darbā ir būtiski rast līdzsvaru starp racionālu pašvaldības resursu

izmantojumu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem novada iedzīvotājiem, vienlaikus veicinot līdzsvarotu attīstību un aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības funkciju realizācijā.

Pirmais gads pēc administratīvi teritoriālās reformas galvenokārt ir veltīts apvienoto pašvaldību normatīvās dokumentācijas saskaņošanai, atbilstoši apvienošanās projektam pārveidoto vai no jauna izveidoto institūciju darbības reglamentēšanai, tomēr nepieciešams veikt arī reformas rezultātā ieviesto pārmaiņu novērtējumu - vai izvēlētā administrācijas struktūra ir patiešām racionālākā pieeja pašvaldības funkciju īstenošanā, ņemot vērā novada attīstības tendences. Risinājums varētu būt vispārējs pašvaldības funkciju un procesu audits, kurā tiktu ņemts vērā arī pašvaldības attīstības redzējums - dažādās sadarbības formas ar privāto un nevalstisko sektoru, pēc iespējas plašāk izmantota elektroniskā darbības vide, lauku teritorijās - vairāk attīstīta lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētā un tās tuvumā - ražošana un rekreācija.

Lai uzlabotu pašvaldības administrācijas darbu, Ogres novada domē 2004. gadā (tātad pirms pašvaldību apvienošanās) tika ieviesta ISO 9001:2000 Kvalitātes Vadības Sistēma. Šīs sistēmas ietvaros tika definēti pašvaldībā īstenotie procesi. Tās sertifikācijas termiņš beidzās 2007. gadā un vairs netika atjaunots, jo, kā atzīst pašvaldības speciālisti, kvalitātes vadības sistēma bija dārga un neelastīga pieeja pašvaldības darba pārraudzībai. Tomēr pēc minētās sistēmas darbības perioda vairs nav veiktas arī citas aktivitātes, kas būtu vērstas uz pašvaldības darba kvalitātes novērtējumu un pilnveidi, izņemot struktūrvienību un iestāžu vadītāju sanāksmes. Pašvaldības darbinieku darba izvērtēšanā un uzlabošanā varētu izmantot regulāras iekšējas un ārējas aptaujas, ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas un, balstoties uz to rezultātiem, organizēt kvalifikācijas paaugstināšanas mācības u.tml.

Analizējot situāciju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu ikdienas darbā Ogres pašvaldībā, secināms, ka tās tiek aktīvi izmantotas, taču saziņa ar to starpniecību nav reglamentēta. Pašvaldībā netiek reģistrētas, piemēram, ienākošās e-pasta vēstules, ja tās nav parakstītas ar elektronisko parakstu, un pašvaldības darbiniekiem nav pienākums uz tām atbildēt.



Daļa pašvaldības darbinieku e-pastu praktiski neizmanto, tāpēc informāciju saņem ļoti ierobežotā apmērā (tikai sniegtu papīra formā vai mutiski). Gandrīz nemaz netiek izmantots elektroniskais paraksts.

Efektīvas pārvaldes nolūkos pašvaldības darbā būtu jāpalielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju loma, piemēram, veicinot elektronisku saziņu (gan iekšēju, gan ārēju), izveidojot e-pakalpojumus, paplašinot elektroniski pieejamo informāciju par pašvaldību (piemēram, pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā, datu bāze par pašvaldības īpašumiem, to aktuālo stāvokli, noslēgtajiem nomas līgumiem, u.tml.)

1.12.5. PRIVĀTĀ UN NEVALSTISKĀ SEKTORA IESAISTE PAŠVALDĪBAS DARBĀ

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Tā kā viens no pašvaldību apvienošanās projektā minētajiem darbības pamatprincipiem ir veicināt iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu, brīvprātīgo darbu un iesaistīšanu pašvaldības funkciju nodrošināšanā, tad tika analizētas arī pašreizējās pašvaldības sadarbības formas ar nevalstisko sektoru.

Ogres novada teritorijā 2010. gada aprīlī ir reģistrētas 167 biedrības un nodibinājumi. No tiem 11 ir dzīvojamo māju apsaimniekotāju biedrības, 35 mednieku klubi un biedrības, kuru darbība saistīta ar vidi un dzīvniekiem, 50 organizācijas, kas saistītas ar sportu un aktīvo atpūtu. Pārējās biedrības (kopā 71) saistītas ar sabiedrības izglītošanu, sociālo palīdzību un citiem jautājumiem. Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam atsevišķas Ogres novadu veidojošās pašvaldības ir finansiāli atbalstījušas vairāku biedrību un iedzīvotāju apvienību aktivitātes, piemēram, sadarbībā ar Nīderlandes fondu KNHM Ogres novadā, Krapes, Mazozolu un Taurupes pagastā 3 gadus organizēti projektu konkursi, kur atbalstīti vairāki desmiti reģistrētu un nereģistrētu iedzīvotāju grupu projekti dzīves fiziskās un sociālās kvalitātes uzlabošanai.

2010. gadā pašvaldība nav deleģējusi nevienu no savām funkcijām nevalstiskā sektora organizācijām. Pašreiz pašvaldībā nav neviena darbinieka, kas koordinētu un attīstītu sadarbību ar sabiedriskā sektora organizācijām, nav skaidri definēta stratēģija sadarbības virzieniem ar NVO (kādas aktivitātes tiek vai netiek atbalstītas, kādā veidā notiek atbalsts - finansiāls, praktisks, politisks, informatīvs).

Vienlaikus jāizvērtē pašvaldības loma un atbalsta iespējas NVO sadarbībā ar uzņēmējiem, piemēram, sniedzot uzņēmējiem informāciju par NVO aktivitātēm un aicinot piedalīties NVO aktivitāšu atbalstīšanā finansiāli vai praktiski. Tādējādi tiktu ne tikai veicināta iedzīvotāju iniciatīva un pilnveidota apkārtējā vide, bet arī uzlabota sadarbība dažādu iedzīvotāju grupu starpā un paaugstināta lojalitāte savam novadam.

Tāpat būtu lietderīgi izvērtēt iespēju pašvaldībai deleģēt atsevišķas funkcijas biedrībām un nodibinājumiem, kā rezultātā uzlabotos pašvaldības funkciju izpildes kvalitāte un palielinātos investīciju piesaistes iespējas, ko apliecina citu pašvaldību pozitīvā pieredze (piemēram, Līvānu novadā sociālās aprūpes jomā liela daļa funkciju nodota biedrībai „Baltā māja”).

Lai veicinātu jauniešu iniciatīvu, 2009. gada oktobrī Ogrē notika jauniešu forums. Foruma rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi gan pašiem jauniešiem, gan pašvaldībai. Daļa no ieteikumiem pašvaldībai bija šādi:

- veicināt sadarbību starp jauniešiem un domi, sniegt palīdzību Jauniešu domes izveidē, atbalstīt un sadarboties ar Jauniešu domi;

- izveidot Jaunatnes stratēģiju Ogres novadam (jauniešu loma un darbība novadā); - atbalstīt jauniešu iniciatīvas finansiāli, morāli un piešķirot telpas un aprīkojumu; - organizēt brīvprātīgo darbu jauniešiem (motivēšanas pasākumi, informācija, katalogs par

brīvprātīgā darba iespējām); - izglītot skolēnus un atbalstīt ar informāciju un pasākumiem saistībā ar uzņēmējdarbību,

prakses iespēju nodrošināšanu.



Attīstības programmas realizācijas ietvaros nepieciešams izvērtēt jauniešu līdzdalības iespējas pašvaldības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, jo tieši jauniešu iniciatīva, aktivitāte un lojalitāte būs pamats novada veiksmīgai attīstībai nākotnē.

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem

Tikpat nozīmīga kā sadarbība ar nevalstisko sektoru ir pašvaldības sadarbība ar privāto sektoru jeb uzņēmējiem. Ogres novada dome 2006. gadā ir noslēgusi privātās un publiskās partnerības (PPP) līgumu par Ogres mākslas skolas būvniecību un apsaimniekošanu. 2009. gadā noslēgts PPP līgums par bērnudārza būvniecību un uzturēšanu.

PPP modeļa pielietojums pašvaldības infrastruktūras attīstībā ļauj ātrāk nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem (celtnēm, ielām, tiltiem u.tml.), atslogo pašvaldības budžetu, jo maksājumi privātajam partnerim izlīdzinās 15 - 30 gadu periodā, kā arī uzlabo sniegto pakalpojumu kvalitāti. Iespējams, būtu lietderīgi izvērtēt PPP projektu ieviešanu arī turpmāk, lai iespējami tuvākā nākotnē nodrošinātu pašvaldību ar nepieciešamo infrastruktūru. 1.12.6. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības

Ar Hengelo (Nīderlande) pašvaldību 1993. gadā parakstīts nodomu protokols par sadarbību vides jautājumos, bet 1996. gadā parakstīts plašāks sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību).

Kopš 1994. gada, sadarbojoties Ogres un Hengelo pašvaldībām un to iestādēm, izstrādāti un īstenoti kopīgi projekti dažādās abām pusēm nozīmīgās sfērās - energoefektivitāte, infrastruktūra, izglītība, kultūra, pašvaldības darba uzlabošana, vides aizsardzība u.c.

Īpaši attīstījusies sadarbība starp Ogres un Hengelo mūzikas skolām. Organizētas abpusējas vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumi, jauniešu un pedagogu apmaiņas, kā arī rīkoti kopīgi koncerti.

Nolūkā veicināt sadarbību abu pašvaldību starpā Hengelo ir izveidota un aktīvi darbojas arī biedrība “Ogre - Hengelo”.

Ar Onges (Ånge) pašvaldību Zviedrijā 1996. gadā parakstīts sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību).

1999. un 2002. gadā parakstīti 3 gadu nodomu protokoli starp Onges ģimnāziju (Ånge Bobergskolan) un Ogres pašvaldību (sadarbības jomas - profesionālā izglītība, sociālās aprūpes sektors).

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumus (īpaši - sociālajā sfērā un izglītībā), jauniešu un pedagogu apmaiņu, bērnu vasaras nometnes, īstenoti arī vairāki kopīgi projekti.

Ar Žueletūras (Joué lès Tours) pašvaldību Francijā sadarbības līgums noslēgts 2005. gadā, līguma darbības jomas ir administrācija, sociālie jautājumi, kultūra, jaunatne, sports, u.c.

Līdzšinējā sadarbība ietver abpusējas vizītes, apmaiņas starp Ogres ģimnāzijas un Žueletūras Žana Monē liceja jauniešiem un pedagogiem (t.sk. Ogres ģimnāzijas projekts „Jauniešu tiesības un pienākumi Žueletūras licejā un Ogres ģimnāzijā”, ES programma „Jaunatne darbībā”), kā arī Žueletūras pūtēju orķestra „Orchestre d'Harmonie de Joué les Tours” dalību 3. starptautiskajā pūtēju orķestru festivālā „Brīze”.

Par tradīciju jau kļuvusi Ogres novada mūzikas un deju ansambļu dalība Žueletūras pašvaldības organizētajos ikgadējos Ziemassvētku pasākumos „Féeriades de Noël”.

Ar Basarabjaskas (Basarabeasca) pašvaldību Moldovā sadarbības līgums noslēgts 2006. gadā (līguma darbības jomas - administrācija, kultūra, izglītība, arhitektūra, jaunatne, sports, sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības veicināšana).



Ar Čerņigovas (Чернігів) pašvaldību Ukrainā 2007. gadā parakstīts nodomu protokols (sadarbības jomas tirdzniecība, ekonomika un kultūra, kā arī izglītība, veselības aprūpe, jaunatnes politika, sports, u.c.).

Ar Kelmes (Kelmė) pašvaldību Lietuvā sadraudzības līgums parakstīts 2010. gadā (darbības jomas - uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, vides, tehniskie projekti, izglītība, kultūra un sports, tūrisms). Kelme ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros notikušās izmaiņas, 2010. gadā sadraudzības līgums tika atjaunots starp Kelmes pašvaldību un Ogres novada pašvaldību.

Bolnēsas (Bollnäs) komūna Zviedrijā ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, jauniešu un pedagogu apmaiņas, Ogres un Bolnēsas pašvaldību kopuzņēmuma - izglītības centra „Tempus LS” izveidi, kā arī sadarbību dažādu projektu realizācijā.

15 gadu garumā ilgusī Bolnēsas/Arbras Lauvu kluba sadarbība ar Ogres rajona pašvaldību turpinās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, dāvinot Ogres novada skolām, iestādēm un invalīdu biedrībai skolas mēbeles, aprīkojumu un citas vērtīgas lietas.

Savstarpēju ilgstošu kontaktu vai arī kopīgu projektu realizācijas ietvaros Ogres pašvaldībai izveidojušās sadarbības saiknes arī ar tādām pašvaldībām kā Kerava (Kerava) un Jarvenpā (Järvenpää) Somijā, Novi Bidžova (Nový Bydžov) Čehijā, u.c.

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti

2007. gads. „Čerņigovas pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, pielietojot stratēģiskās plānošanas pieeju un radot pamatu ilgtermiņa sadarbības aktivitātēm starp Čerņigovas un Ogres pašvaldībām”, LR Ārlietu ministrijas granta projektu konkurss „Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Projekta mērķis - Čerņigovas pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu Čerņigovas stratēģiskās plānošanas dokumentācijas izstrādē un sekmējot turpmāko sadarbību starp Čerņigovas un Ogres pašvaldībām uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības jomās. Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem ir tā realizācijas laikā parakstītais Nodomu protokols par sadarbību starp Ogres novada domi un Čerņigovas pilsētas padomi.

2008. gads. „Čehijas, Slovākijas, Polijas, Latvijas un tiem radniecīgu reģionu partnerības pilsētu tīkla veidošana”, ES programma „Europe for Citizens”. Projekta mērķis - sadarbības tīkla izveide starp Novy Bydzov (Čehija), Spolecna Cidlina (Čehija), Brezno (Slovakija), Muranska Planina (Slovakija), Ciechanow (Polija) un Ogres pašvaldību.

2006. - 2008. gads. STANDARDCARE, ES programma Leonardo da Vinci. Projekta mērķis - attīstīt Eiropas apmācību programmu un akreditāciju, pielietojot kopēju novērtējuma procesu darbiniekiem, kas ir iesaistīti veco ļaužu ar kompleksām problēmām aprūpē Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Lielbritānijā.

2006. - 2008. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ogre”, Nīderlandes fonds KNHM. Nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti un sekmēt iedzīvotāju iniciatīvu, Ogres novada dome un Nīderlandes fonds KNHM laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam organizēja projektu konkursus „Iedzīvotāji veido savu vidi”, dodot iespēju novada iedzīvotājiem īstenot projektus, kas saistīti ar dzīves kvalitātes uzlabošanu. Kopumā trijos izsludinātajos konkursos tika apstiprināti un realizēti 75 no Ogres novada iedzīvotāju iesniegtajiem 118 projektiem.

2006. - 2009. gads. „Enerģijas izmantošanas un pārvaldes līgumi zemu ienākumu un sociālajiem mājokļiem (ECOLISH)”, Eiropas Komisijas programma „Intelligent Energy - Europe” (projekta iesniedzējs - Cauberg-Huygen Raadgevende Ingenieurs bv (CHRI), Nīderlande). Projekta rezultātā veikta enerģijas piegādes kontraktēšanas iespējamības un potenciāla izpēte un demonstrēšana attiecībā uz zemu ienākumu un sociālajiem mājokļiem. Projekts īstenots sadarbībā ar ārvalstu partneriem no Nīderlandes, Grieķijas, Vācijas, Ungārijas un Beļģijas.

2009. - 2010. gads. „Development of Cross-Border Choir Singing Culture (Singing Neighbours)”, Igaunijas - Latvijas programma. Projekts ir vērsts uz Igaunijas un Latvijas bērnu un



jauniešu koru sadarbības veicināšanu. Tā ietvaros paredzētas diriģentu meistarklases, jaunu tautas tērpu iegāde Ogres ģimnāzijas jauktajam korim “Gājputni”, jauniešu nometnes un koncerti, Igaunijas - Latvijas dziesmu grāmatas izveidošana jauniešu koriem ar nelielu vārdnīcu abās valodās, u.c. Projekta aktivitātes norisinās Baldonē, Jūrmalā un Ogrē, kā arī Viru pilsētā un pagastā (Igaunija).

2010. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ķeipene /Laubere/ Madliena / Suntaži / Meņģele”, Nīderlandes fonds KNHM. Turpinot aizsākto sadarbību ar KNHM, Ogres novada pašvaldība organizē projektu konkursu iedzīvotāju grupām un sabiedriskajām organizācijām piecos novada pagastos, kuros līdz šim KNHM fonda atbalstīti projekti vēl nav īstenoti, t.i., Ķeipenē, Lauberē, Madlienā, Meņģelē un Suntažos. Konkursa ietvaros saņemti 40 projektu pieteikumi dažādās ar dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās sfērās, no kuriem apstiprināti 11.

2010. gads. ”Sustainable Municipal Development via Project Implementation in Different Sectors and Different Administratively Territorial Levels”, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Valsts administrācija”. Projekta ietvaros organizēta pieredzes apmaiņa ar Salo (Somija) un Sigdal (Norvēģija) pašvaldībām par projektu vadību un attīstības plānošanu.

Arī virkne Ogres novada pašvaldības iestāžu piedalījusies dažādu starptautiska rakstura projektu realizācijā sadarbībā ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Lielbritānija, Slovākija, Portugāle, Itālija, Lietuva, Francija, Beļģija, Kipra, Rumānija, u.c., piesaistot finansējumu no dažādām Eiropas Savienības un citām programmām un fondiem.



1.13. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN DROŠĪBA

1.13.1. POLICIJA

Ogres novada pašvaldības teritorijā sabiedrisko kārtību nodrošina Ogres novada pašvaldības policija un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis. Pašvaldības policija līdz 2009. gadam darbojās tikai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, atsevišķi pašvaldības policijas darbinieki bija Suntažu pagastā un Taurupes pagastā.

1.13.1.1. Pašvaldības policija

Pašvaldības policija kontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpildi, nodrošina vispārēju sabiedriskās kārtības pārkāpumu novēršanu un veic preventīvo darbu likumpārkāpumu novēršanā, savukārt Valsts policija novērš vai atklāj krimināla rakstura noziegumus.

Kārtības uzturētāju skaits Ogres pašvaldības policijā 2009. gadā bija 29 (2005. g. - 23, 2006. g. - 21, 2007. g. - 23, 2008. g. - 33). 2010. gada laikā pagastos izveidoti 3 pašvaldības policijas iecirkņi, katrā no tiem plānota 1 štata vienība. Tuvākajos gados būs nepieciešams nostiprināt un attīstīt šo iecirkņu darbību.

Ogres novada pašvaldības policija ir apkopojusi informāciju par reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaitu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā:

2006.gadā - 2 382 administratīvie pārkāpumi; 2007. gadā - 4 277 pārkāpumi; 2008. gadā - 4 629 pārkāpumi; 2009. gadā - 3 698 pārkāpumi. Pašvaldības policija administratīvo pārkāpumu skaita palielināšanos 2007. un 2008. gadā

skaidro ar šajos gados bieži notikušajiem publiskajiem pasākumiem Ogres estrādē, kas 2009. gadā tika būtiski ierobežoti.

Fakts, ka arī 2009. gadā ir samērā liels reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits, iespējams, liecina par finansiāli ekonomiskās situācijas ietekmi. Kā atzīst pašvaldības policijas pārstāvji, 2009. un 2010. gadā pieaug administratīvo pārkāpēju pesimisms un agresivitāte, kas izpaužas arī komunikācijā ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Lielākajai daļai pārkāpēju nav pastāvīga darba. Lai prasmīgāk risinātu konfliktus ar likumpārkāpējiem, būtu nepieciešamas policistu apmācības vai policijas darbinieks - psihologs.

2009. un 2010. gadā sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiek veidots video novērošanas centrs. Līdz 2010. gada beigām paredzams, ka tiks uzstādītas 9 video novērošanas kameras Ogres pilsētā. Turpmākajos gados nepieciešams palielināt izvietoto kameru skaitu pilsētā, izvietot mobilas video novērošanas kameras arī pagastu centros sabiedriski bīstamās vietās un, iespējams, piesaistīt papildu personālu video novērošanas centram.

1.13.1.2. Valsts policija

Valsts policijai Ogres novada teritorijā līdz 2009. gadam bija 2 iecirkņi - Ogrē un Madlienā, kopš 2009. gada septembra ir 1 iecirknis - Ogrē. 2010. gadā 7 cilvēki bijušā Ogres rajona teritorijā ir ieguvuši brīvprātīgo policijas palīgu apliecības. Pašvaldība iesaistās šo cilvēku nodrošināšanā ar ekipējumu.

Valsts policija nodrošina telpas atskurbtuvei, savukārt pašvaldība finansē medicīnisko personālu - 4 feldšerus.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis ir apkopojis informāciju par Ogres novada teritorijā uzsāktajiem kriminālprocesiem un kriminālprocesu uzsākšanas atteikumiem, ja nodarījumam nav konstatētas krimināla pārkāpuma pazīmes.



Reģistrēto gadījumu skaitam, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, ir pakāpeniska tendence palielināties, taču faktiski uzsākto kriminālprocesu skaits no 2006. līdz 2009. gadam ir samērā stabils (56. attēls).

56. att. Reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits Ogres rajonā

Gads Uzsākti kriminālprocesi

Atteikts uzsākt kriminālprocesu

Kopā

2005. 769 1 132 1 901 2006. 1 280 686 1 966 2007. 1 214 1 024 2 238 2008. 1 058 1 237 2 295 2009. 1 113 1 320 2 433

Ceļu satiksmes negadījumu skaitam Ogres novada teritorijā ir tendence samazināties. 2007.

gadā reģistrēti 366, 2008. gadā - 401, 2009. gadā - 249 negadījumi72. Ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos, iespējams, var skaidrot ar satiksmes dalībnieku kontroles efektivitātes paaugstināšanos (paaugstināti soda mēri, fotoradaru izmantošana u.c.) un informatīvām kampaņām par ceļu satiksmes drošību. 1.13.2. UGUNSDZĒSĪBA

Ogres novadā par ugunsdzēsību atbild VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļa un Ķeipenes postenis. Kopš PSRS sabrukuma ugunsdzēsēju mašīnas ir saglabātas arī Krapē, Lauberē, Taurupē, Madlienā, Meņģelē un Ķeipenē, tomēr tās nav iespējams izmantot tehniskā stāvokļa vai kvalificēta personāla trūkuma dēļ. Statistiskā informācija par ugunsgrēkiem iekļauta 57. attēlā.

57. att. Ugunsgrēku skaits Ogres rajonā

Gads Ugunsgrēki Citi izsaukumi (maldinājumi, tehniska palīdzība)

Kopā Bojā gājušie Cietušie

2005. 245 322 567 3 1 2006. 442 317 759 1 5 2007. 270 284 554 5 1 2008. 265 248 513 0 3 2009. 225 111 336 2 2

72 Pēc CSDD datiem



2. OGRES NOVADA SVID ANALĪZE

2.1. DABAS VIDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS

MĒROGĀ STIPRĀS PUSES

Dabas teritoriju izdevīga atrašanās vieta Pierīgas reģiona un valsts mērogā, citos novados esošo dabas objektu tuvums

X

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā

X

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

X

Kopumā labi ģeotehniskie apstākļi X Izstrādāts vienots vides politikas dokuments - Ogres novada Vides koncepcija 2009.-2019. gadam

X

Privātās iniciatīvas dabas teritoriju sakopšanā X VĀJĀS PUSES

Nepietiekama informācija par vides daudzveidību un tās pieejamību

X

Maz detāli izpētītu derīgo izrakteņu atradņu X Iepriekšējās desmitgadēs pieļautā būvniecība ģeotehniski sarežģītās vai nepiemērotās, kā arī derīgo izrakteņu atradņu vietās

X

Neizmantoti minerālo ūdeņu resursi X Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas rekreācijai X Nepietiekami pašvaldības finanšu resursi vides pasākumu realizēšanā

X

IESPĒJAS Videi draudzīga tūrisma un apkalpojošās infrastruktūras attīstība

X

Sadarbības starp pašvaldībām un citām institūcijām ĪADT attīstīšanā

X

Dažādu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un pasākumu realizēšanā

X

DRAUDI Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nekontrolētas tūristu plūsmas dēļ

X

Valsts institūciju nespēja realizēt dabas aizsardzības plānos paredzētos pasākumus

X

Dzeramā ūdens horizontu tehnogēnais piesārņojums X Rīgas aglomerācijas dzeramā ūdens patēriņa pieauguma ietekmes palielināšanās uz novada rietumu daļas ūdensguvi

X



2.2. EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz galvaspilsētai

X

Profesionālās izglītības iespējas X Izveidots biznesa inkubators X Pozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā X Pilsētas teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres stacija, šoseja Rīga-Daugavpils)

X

Pozitīva pieredze PPP projektu realizēšanā X Daudzveidīga uzņēmējdarbība, attīstītas vairākas ražošanas nozares

X

Derīgo izrakteņu potenciāls X Vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai

X

Laba sadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta pieredzes apmaiņa

X

Izveidotas vairākas uzņēmēju un to atbalsta sabiedriskā organizācijas

X

Banku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība X Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas X Pašvaldībā izveidota Uzņēmējdarbības komisija X Sakopta, pievilcīga vide Ogres pilsētā X

VĀJĀS PUSES Mūžizglītības sistēmas neesamība X Vāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība X Liels attālums starp attālākajiem novada pagastiem un Ogres pilsētu

X

Neapmierinoša pašvaldību autoceļu kvalitāte un komunālā infrastruktūra

X

Iedzīvotāju ekonomiskās izglītības, izpratnes trūkums X Negatīva attieksme pret uzņēmējiem no iedzīvotāju puses X Negatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu būvniecību

X

Neapmierinoša sabiedriska transporta kustība novadā X Vāja informācijas plūsma/apmaiņa starp domi, uzņēmējiem un iedzīvotājiem

X

Ierobežota informācijas pieejamība pārvaldēs X Apstājies pieaugušo izglītības process X Krasi atšķirīgs lauksaimnieciskās ražošanas attīstības līmenis X Vidējā posma speciālistu trūkums lauksaimniecībā X Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem X Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi attālākajos novada pagastos

X

Birokrātiskie šķēršļi jaunu darbinieku apmācībā un nodarbināšanā

X

Augsts bezdarba līmenis X



Neefektīvs lauku konsultanta darbs X Informācijas trūkums par jaunākajiem normatīvajiem aktiem un atbalsta iespējām uzņēmējiem

X

Lauksaimniecības zemju nepietiekamā izmantošana X Vietējo resursu nepilnvērtīga un neefektīva izmantošana laukos

X

Atbalsta trūkums ražojošajiem uzņēmumiem X Ierobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas X Lēns dokumentu un lēmumu pieņemšanas process novada domē

X

Nav informācijas par derīgo izrakteņu izpētes pakāpi X

IESPĒJAS Atsevišķu pašvaldības funkciju nodošana uzņēmējiem X Sadarbības attīstība starp uzņēmējiem un arodskolām X Prakses vietu nodrošināšana novada uzņēmumos X Ogres novada uzņēmumu nozaru sasaistīšana ar arodskolu mācību programmām

X

Telekomunikāciju, interneta sakaru attīstīšana attālākajos novada pagastos

X

Lauksaimniecības uzņēmumu kooperācija X Uzņēmējdarbības koordinators/konsultants lauksaimniecības jautājumos

X

Kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistīšana X Ogres novadā ražoto izstrādājumu popularizēšana X Visu institūciju sadarbība un noieta tirgus vietējo ražotāju produktu realizācijai ārpus Latvijas meklēšana

X

Investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem X Zemes auglības paaugstināšana un lauksaimnieciskās ražošanas zemju saglabāšana

X

Krājaizdevu sabiedrību veidošana pašvaldībā X DRAUDI

Neprognozējams izmaiņas valsts nodokļu politikā X Uzņēmējdarbību neatbalstošas izmaiņas normatīvajos aktos X Ekonomiskā situācijas tālāka pasliktināšanās valstī X ES atbalsta nosacījumu izpildīšanas neiespējamība X Tirgus pieprasījuma krišanās X Ilgtermiņa aizdevumu nepieejamība X

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās X Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās X Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās X



2.3. INFRASTRUKTŪRAS SVID ANALĪZE Satiksmes infrastruktūra

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas nozīmes autoceļš E22

X

Starptautiskās lidostas, autoostas un ostu tuvums X Teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga- Daugavpils X Ātra valsts galvaspilsētas sasniedzamība, izmantojot autotransportu

X

Samērā blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls X Uzlabojusies autotransporta satiksmes organizācija Ogres pilsētā

X

Uzsākta veloceliņu un velonovietņu izbūve vairākās apdzīvotajās vietās

X

VĀJĀS PUSES Vairāk kā 50 % no valsts un pašvaldību autoceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī, tie netiek uzturēti pienācīgā kvalitātē

X

Nepietiekams valsts un pašvaldības autoceļu ar asfalta segumu garums, liels pašvaldības ielu un ceļu ar grants vai grunts segumu īpatsvars

X

Nav kompleksi apkopotas informācijas par pašvaldības ielām un ceļiem

X

Satiksmes dalībnieku drošību apdraud gājēju ietvju un veloceliņu trūkums pilsētā un lielākajās apdzīvotajās vietās

X

Gājējiem nedroši dzelzceļa sliežu šķērsojumi X Nepietiekams finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai un sabrukušo ceļa posmu rekonstrukcijai

X

Trīs tilti uz pagastu teritorijā atrodas sliktā avārijas stāvoklī

X

Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir tikai viens Ogres upes šķērsošanai ar autotransportu piemērots tilts

X

Ogres pilsētas teritoriju šķērso valsts un reģionālas nozīmes autoceļi, dzelzceļš, kas apgrūtina autotransporta kustību pilsētā, rada vides piesārņojumu un paaugstina trokšņu līmeni

X

Trūkst autostāvvietu, jo īpaši dzīvojamajos masīvos X Samazinās ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits

X

Nepietiekams sabiedriskā autotransporta maršrutu skaits un reisu biežums novada iekšienē, savstarpēji nekoordinēta pasažieru pārvadājumu kustība

X

Nesakārtotas hidrotehniskās būves ielās un uz ceļiem X Nav rekonstruētu pievedceļu E22 X



Novadā netiek veikti juridiski korekti preventīvie pasākumu autoceļu aizsardzībai pret smagsvara kravu (kokmateriāli, smilts, grants) pārvadājumu radītajiem bojājumiem

X

Trūkst vienotas metodikas pašvaldības autoceļu tehniskā stāvokļa izvērtēšanai

X

Lielākā daļa pašvaldības autoceļu posmu lauku teritorijā zemesgrāmatās ir norādīti kā ceļu servitūti

X

IESPĒJAS ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste satiksmes drošības uzlabošanai un ceļu vai ielu rekonstrukcijai

X

PPP projektu iespēju izpēte pašvaldības satiksmes infrastruktūras uzlabošanā

X

Sadarbība ar blakus esošo novadu pašvaldībām un plānošanas reģionu satiksmes infrastruktūras plānošanā

X

DRAUDI Valsts finanšu līdzekļu samazinājums autoceļu rekonstrukcijai un uzturēšanas darbu veikšanai

X

Sistēmiskas pieejas trūkums transporta infrastruktūras veidošanai valsts un reģiona mērogā

X

1/3 no pārvadātajām kravām pa dzelzceļu caur Ogres staciju ir bīstamās kravas

X

Sabiedriskā autotransporta maršrutu skaita un reisu biežumu samazināšana

X

Zemes īpašnieku noraidošā attieksme pret infrastruktūras attīstību līdzās viņu zemes gabaliem var ierobežot un aizkavēt ielu vai ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanu

X

Satiksmes intensitātes neplānots pieaugums X Ceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas darbu izmaksu paaugstināšanās

X

Sakaru komunikācija un informatizācija

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Dažāds interneta pakalpojumu nodrošinātāju skaits un plaša interneta pieejamība

X

Pašvaldība nodrošina publiskā interneta pieejamību iedzīvotājiem

X

Pašvaldības administrācija un pagastu pārvaldes ir nodrošinātas ar kopēju iekšējo sakaru tīklu

X

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte

X

Izveidota Ogres novada pašvaldības mājas lapa X Nodrošināta pasta pakalpojumu saņemšana

VĀJĀS PUSES Nepilnīgs e-pakalpojumu klāsts Ogres novada pašvaldības mājas lapā

X

Patvaļīga elektronisko sakaru ierīču (antenas, kabeļi) ierīkošana, kas rada bojājumus ēku jumtiem un fasādēm

X



IESPĒJAS Sakaru uzņēmumu ieinteresētība attīstīt savu pakalpojumu servisa līmeni un kvalitāti

X

Mobilo sakaru tīklu pārklājumu un infrastruktūras uzlabošana

X

Iekļaušanās e-pārvaldes sistēmā X DRAUDI

Pasta nodaļu skaita samazināšana un sniegto pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās

X

Interneta pakalpojumu pieejamības tiešā atkarība no elektroenerģijas piegādes

X

Elektroapgādes un siltumenerģijas infrastruktūra

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Saglabāta pašvaldību pārziņā nodotās elektroapgādes infrastruktūra

X

Lielākajās apdzīvotajās vietās ir nodrošināts ielu apgaismojums

X

Novada teritorijā darbojas mazās hidroelektrostacijas un koģenerācijas stacija

X

Pagastu katlumājās tiek izmantoti atjaunojamie resursi, divās vietās – zemes siltums

X

Ogres pilsētas katlumājas ir modernizētas, paaugstināta to darbības efektivitāte un samazināts izmešu daudzums

X

Pieredze siltumapgādes projektu realizēšanā X VĀJĀS PUSES

Palielinās īslaicīgu elektroenerģijas piegādes traucējumu skaits

X

Atšķirīga siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika X Liels gaisvada līniju īpatsvars un to tehniskais nolietojums

X

Attīstībai nepietiekamas elektroenerģijas piegādes jaudas un infrastruktūras trūkums

X

Neapmierinošs ielu apgaismojuma tīklu kopējais tehniskais stāvoklis

X

Mazākos ciemos nav nodrošināts ielu apgaismojums X Neracionāls elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojuma sistēmās vietās ar mazu gājēju kustības intensitāti

X

Pagastu siltumapgādes tīklu liels tehniskais nolietojums X Atsevišķos ciemos ilgstoši pārtraukta centralizēta siltumenerģijas piegāde un tās infrastruktūras pilnīgs sabrukums

X

Nedroša siltumenerģijas piegāde centralizētajās siltumapgādes sistēmās lauku teritorijā

X

Ogres pilsētas apkures sistēmā nav iespējams izmantot alternatīvu kurināmo, tās atkarība no viena veida kurināmā

X



Lieli siltumsaimniecības uzņēmumu un iestāžu debitoru parādi

X

IESPĒJAS ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste enerģētikas un siltumapgādes attīstībai

X

Atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšana enerģijas ražošanā un alternatīvo enerģijas iegūšanas veidu attīstība

X

Koģenerācijas staciju attīstība X Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana privātajā un publiskajā sektorā

X

Elektroenerģijas piegādes drošuma paaugstināšana X Dažādu institūciju sadarbība attīstības un plānošanas dokumentu izstrādē, lai nodrošinātu optimālu un drošu energoapgādes sistēmas izveidošanu

X

DRAUDI Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai

X

Elektroapgādes infrastruktūras bojājumi elektroenerģijas patēriņa pārslodžu rezultātā

X

Šķeldu kopējā apjoma samazināšanās vietējā tirgū X Zemes īpašnieku negatīva attieksme pret infrastruktūras objektu, kas šķērso to zemes īpašumus, ierīkošanu

X

Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Uzsākta atkritumu šķirošana, šķiroto atkritumu savākšanas punktu un laukumu izveide

X

Slēgtas un rekultivētas praktiski visas mazās sadzīves atkritumu izgāztuves

X

ES fondu piesaiste Ogres pilsētas ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai

X

Nodrošināta lielākās daļas Ogres pilsētas individuālo dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmai

X

VĀJĀS PUSES Ogres novadā nav vienota pašvaldības uzņēmuma vai iestādes, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecības koordināciju visā pašvaldības teritorijā

X

Atšķirīga pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika X Informācijas un kontroles par individuālo namu sadzīves notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu, infiltrāciju trūkums

X

Nepilnīga pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu savākšanu administrēšana

X

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Ogres pilsētā nepieder pašvaldībai un tās ir sliktā tehniskā stāvoklī

X

Aptuveni 1/3 daļai novada iedzīvotāju nav iespējams izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas

X



sistēmas Normatīvo aktu prasībām neatbilstoša dzeramā ūdens kvalitāte centralizētajās ūdensapgādes sistēmās lauku teritorijā

X

Lauku apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un ūdensapgādes tīklu augsts tehniskais nolietojums

X

Augsts to individuālo dzīvojamo māju īpatsvars, kuras nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām

X

Ierobežoti finanšu resursi ūdenssaimniecības sakārtošanai

Nav rekultivētas atkritumu izgāztuve „Ķilupe” un „Pinkas”

X

Nepietiekami attīstīta atkritumu šķirošana un savākšana X Zems iedzīvotāju vides izglītības līmenis X

IESPĒJAS ES Struktūrfondu finansējuma ūdenssaimniecības attīstībai pilsētā un apdzīvotās vietās virs 200 iedzīvotāju pieejamība

X

ES Kohēzijas fonda finansējuma piesaiste izgāztuvju rekultivācijai

X

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā

X

Iedzīvotāju vides izglītības līmeņa pakāpeniska paaugstināšana

X

DRAUDI Latvijas Republikas normatīvie akti neveicina privāto atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņa investīciju ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanā

X

Vides kvalitātes pasliktināšanās nesavākto un nelikumīgi noglabāto atkritumu dēļ

X

Gruntsūdeņu un dziļāko ūdens horizontu piesārņojums ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem

X

Mājsaimniecību maksātspējas turpmāka pazemināšanās X Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Pašvaldība nodrošina tās sniegto pakalpojumu pieejamību pilsētā un visos pagastos

X

Pietiekami daudz vietu atpūtas un rekreācijas objektu izveidošanai

X

Privātās iniciatīvas sabiedrībai pieejamu objektu veidošanā un uzturēšanā

X

VĀJĀS PUSES Finansējuma trūkums sabiedriskās infrastruktūras objektu uzturēšanai un labiekārtojuma līmeņa paaugstināšanai

X

Nevienmērīgs telpu noslogojums pagastu pārvalžu ēkās X



Zema administrāciju ēku energoefektivitāte X Nepietiekami daudz parku, skvēru un citu rekreācijas un atpūtas objektu

X

Trūkst labiekārtotu atpūtas vietu pie publiski pieejamiem ūdeņiem

X

Nepilnīga informācija par apbedījumiem lauku kapsētās X Nav atrisināts jautājums par dzīvnieku apbedīšanu X

IESPĒJAS ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

X

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem sabiedriskās infrastruktūras izveidošanā un labiekārtošanā

X

PPP projektu realizācija sabiedrībai nozīmīgu infrastruktūras objektu veidošanā

X

DRAUDI Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un izceļošana

X

Mājokļu infrastruktūra

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Ogres pilsētā nodrošināta daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana

X

Pilsētā veikti daudzdzīvokļu māju infrastruktūras uzlabojumi un teritorijas labiekārtošana

X

VĀJĀS PUSES Lauku teritorijā netiek veikta mājokļu apsaimniekošana X Lauku teritorijā atsevišķiem ciemiem nav tiem atbilstošas infrastruktūras

X

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām ir zema būvniecības kvalitāte un raksturīgi lieli siltuma zudumi

X

Ogres pilsētā padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu paneļu mājām beidzies kalpošanas laiks

X

Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi X Daudz tukšu dzīvokļu daudzdzīvokļu mājās lauku teritorijā

X

Daudzdzīvokļu mājām nav veikti pasākumi pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

X

Vizuāli nepievilcīgas padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas

X

Zems iedzīvotāju zināšanu līmenis par kopīpašumā esošu dzīvojamo māju apsaimniekošanu

X

Maz labiekārtotu atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem un vecākiem cilvēkiem

X

IESPĒJAS Finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

X



Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem mājokļu infrastruktūras uzlabošanā un teritoriju labiekārtošanā

X

DRAUDI Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un izceļošana

X

Iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās X

2.4. IZGLĪTĪBAS UN SPORTA NOZARES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā X Plašs vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu piedāvājums

X

Mazākumtautību izglītības programmu pieejamība pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī

X

Daudzveidīgas profesionālās ievirzes izglītības programmu un interešu izglītības programmu apguves iespējas

X

Attīstītas neformālās izglītības iespējas X Izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti liecina par augstu izglītības kvalitāti novada skolās un izglītības iestāžu konkurētspēju

X

Valsts ģimnāzija novadā kā plašākas un konkurētspējīgākas izglītības ieguves un metodiskais centrs

X

Augsta un normatīvo aktu prasībām atbilstoša pedagogu profesionālā kvalifikācija

X

Sistemātisks darbs zinātniski pētniecisko un novada pētniecisko darbu izstrādē

X

Tiek īstenots projekts, kura rezultātā izglītības iestādē būs iespēja iegūt izglītību bērniem ar funkcionāliem fiziskās attīstības traucējumiem

X

Izglītības iestādēs mērķtiecīgi pilnveido un izmanto modernās tehnoloģijas

X

ESF projektu līdzekļu pieejamība un projektu īstenošana novada izglītības iestādēs

X

Plašas izglītības iestāžu kopējās tradīcijas X Aktīva pašvaldības sadarbība ar izglītības iestāžu vadītājiem

X

Sakopta vide izglītības iestāžu teritorijā X Laba izglītības iestāžu sadarbība ar citām pašvaldības institūcijām

X

VĀJĀS PUSES Izglītojamo skaita samazināšanās visās novada izglītības iestādēs

X

Nepietiekams speciālo izglītības programmu nodrošinājums vispārizglītojošās izglītības iestādēs

X



Nelielā skolēnu skaita dēļ vairākās pagastu izglītības iestādēs ir apvienotās klases

X

Finansējuma samazinājums izglītības iestāžu remontam, siltināšanai, kvalitatīvu mācību līdzekļu iegādei

X

Neatbilstoša izglītības iestāžu pieejamība izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām

X

Samazinājies finansējums pedagogu tālākizglītībai X Nepietiekams vai nepilnīgs izglītības iestāžu nodrošinājums ar sporta bāzēm (sporta laukumiem)

X

Būtiskas atšķirības pedagogu darba samaksā X Nevienmērīgs slodžu sadalījums X Neracionāls finanšu līdzekļu interešu izglītībai izlietojums

X

IESPĒJAS Izglītības programmu dažādošana, jaunu programmu licencēšana

X

Izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, piesaistot struktūrfondu, projektu u.c. programmu līdzekļus

X

Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana, izmantojot savstarpēju pieredzes apmaiņu un ārzemju pieredzes ieguvi

X

Aktīvāka informācijas tehnoloģiju ieviešana pedagoģiskā procesa pilnveidē un izglītības iestāžu sadarbībā ar izglītojamo vecākiem

X

Izglītības konkurētspējas paaugstināšana reģionālajā un valsts līmenī

X

Pieaugušo tālākizglītības pieejamības nodrošināšana X Izglītības iestāžu restrukturizācija X

DRAUDI Valsts piešķirtā kopējā finansējuma turpmāks samazinājums izglītībai

X

Demogrāfiskās slodzes palielināšanās un izglītojamo skaita samazināšanās

X

Jauniešu ar zemu izglītības līmeni skaita pieaugums X Ģimeņu materiālo apstākļu pasliktināšanās, to nespēja rast finanšu līdzekļus nepieciešamo zināšanu apguvei un tālākizglītībai

X

Ģimenes locekļu attālināšanās no līdzdarbības bērna izglītošanas procesā, ģimenes saišu pavājināšanās

X

Izglītības iegūšanas procesa sadārdzināšanās X Globalizācijas ietekme uz vietējo izglītības iestāžu tradīcijām, nacionālā mantojuma apzināšanu, apgūšanu un saglabāšanu

X

Atsevišķu apdzīvoto vietu kopēja sociāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanās izglītības iestāžu skaita samazināšanas dēļ

X

Atsevišķu medijos un internetā pieejamo resursu negatīvās ietekmes palielināšanās

X



2.5. KULTŪRVIDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām paaudzēm X Izveidota kultūras infrastruktūra X Nodrošinājums ar pieredzējušiem un atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem

X

Daudzfunkcionālas kultūras iestādes X Labs bibliotēku materiāli tehniskais nodrošinājums X Iedzīvotājiem nodrošināti bibliobusa pakalpojumi X Stabils kultūras iestāžu apmeklētāju loks X Nodrošināts pašvaldības finansējums X Augsta amatiermākslas kolektīvu darba kvalitāte X Aktīva kolektīvu dalība dažādos pasākumos X

VĀJĀS PUSES Novadam nav vienotas kultūrpolitikas X Nepietiekams finansējums lielu un konkurētspējīgu kultūras produktu attīstībai un projektu realizācijai

X

Nepilnīgi un nolietojušies materiāli tehniskie līdzekļi X Nepietiekama platība un vietu skaits lielu pasākumu organizēšanai

X

Nav vietu masveida pasākumu organizēšanai brīvdabā X Novadā nav nevienas mūsdienu prasībām atbilstošas izstāžu zāles

X

Vāja komunikācija ar medijiem X Nepietiekama kultūras pakalpojumu un pašvaldības piedāvāto iespēju popularizēšana sabiedrībā

X

Vāja kultūras pasākumu koordinācija starp dažādām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām

X

Būtiskas atšķirības kultūras finansējumā uz vienu iedzīvotāju starp dažādām kultūras iestādēm un pagastu teritorijām

X

Nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits lauku teritorijā

X

Neapmierinošs kultūras speciālistu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un pilnveides process

X

Muzeja atrašanās pielāgotās un muzeja statusam un funkciju pilnīgai veikšanai neatbilstošās telpās

X

Samazinās mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīto cilvēku skaits

X

IESPĒJAS Finansējuma piesaiste no dažādiem finanšu avotiem X Privātās un publiskās partnerības iespēju izmantošana X Sabiedrības līdzdalības paaugstināšana kultūras procesu veidošanā

X

Iesaistīšanās sadarbības projektos, lai sekmētu pakalpojumu pilnveidi un attīstību

X

Pārrobežu sadarbības attīstīšana X



DRAUDI Valsts kultūrpolitikas nestabilitāte X Valsts piešķirtā finansējuma samazinājums kultūras nozarei

X

Valsts mērķdotāciju apjoma samazināšanās X Pašvaldības finansiālās situācijas pasliktināšanās X Motivācijas trūkums jauniem cilvēkiem studēt kultūras darba specialitātēs

X

Kultūras zemais novērtējums sabiedrībā X

2.6. SOCIĀLĀS VIDES UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un pieejami sociālie pakalpojumi

X

Attīstīti alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi bērniem un ģimenēm Ogres pilsētā

X

Ir pieejamas telpas pakalpojumu izveidei tuvāk klientu dzīves vietai X

Ir nodrošināti ilgstošās aprūpes pakalpojumi novadā X Laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām u.c. institūcijām

X

Pašvaldības budžeta veidošanā sociālais budžets ir viena no prioritātēm

X

VĀJĀS PUSES Netiek vadīta un koordinēta sadarbība starp sociālajiem dienestiem, pašvaldības speciālistiem un institūcijām

X

Atšķirīga pieeja sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā pagastos un pilsētā

X

Vāji nodrošināta pakalpojumu pieejamība tuvāk klientu dzīvesvietai pagastos

X

Nav vienotas klientu lietu dokumentēšanas sistēmas, vienotu lietu veidošanas nosacījumu, izvērtēšanas kritēriju

X

Nepietiekami daudzveidīgi sociālie alternatīvās aprūpes pakalpojumi lauku teritorijā, Ogres pilsētā - pilngadīgām personām

X

Nepietiekama sociālā infrastruktūra, piemērotu un pielāgotu telpu trūkums sociālo pakalpojumu sniegšanai, pieejamībai un pakalpojumu attīstīšanai

X

Nepietiekams sabiedrības informētības līmenis par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jautājumiem

X

Speciālistu trūkums un esošo speciālistu pieaugoša noslodze

X

Nepietiekams sociālo dienestu nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām

X



Nav nodrošināta vienotas datu bāzes par sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām izmantošana

X

Nepietiekamas darbinieku zināšanas IT izmantošanā X Nepietiekams nodrošinājums ar transportu, lai operatīvi sniegtu pakalpojumus

X

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu nodrošinājums novada lauku un pilsētas teritorijā

X

IESPĒJAS Sadarbības pilnveidošana starp dienestiem un dažādām institūcijām, kuras iesaistītas sociālo problēmu risināšanā

X

Investīciju piesaiste sociālo pakalpojumu attīstībai X

DRAUDI Biežas izmaiņas valsts izdotajos normatīvajos aktos, tai skaitā nodokļu politikā

X

Nespēja valsts un pašvaldību līmenī nodrošināt normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā

X

Vispārēja iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās un trūcīgu personu skaita pieaugums

X

Neieinteresētība investīciju ieguldījumiem ilgtermiņā sociālajā sfērā

X

Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju izceļošanas tendence

X

Sociālās palīdzības saņēmēju skaita pieaugums, pārsniedzot pašvaldības resursu iespējas

X

2.7. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Pieredzējuši speciālisti un maza speciālistu mainība X

Pašvaldība finansiāli var piesaistīt profesionālus darbiniekus

X

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts X

Mērķtiecīga un piesardzīga budžeta plānošana X

Piesardzīga pašvaldības kredītpolitika X

Labs pašvaldības materiāltehniskais nodrošinājums X

Atbalsts pašvaldības darbinieku tālākizglītībai un kvalifikācijas paaugstināšanai

X

Aktīva sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām X

VĀJĀS PUSES

Administratīvais centrs ģeogrāfiski neatrodas novada vidū

X

Izkliedētas pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta X



apmeklētāju apkalpošanas sistēma

Lēns lēmumu pieņemšanas process X

Nav izanalizēta efektivitāte pašvaldības pakalpojumu sniegšanā un veikts pašvaldības funkciju audits

X

Nepietiekama publiski pieejamā informācija par pašvaldības darbu (īpaši pagastu pārvaldēs)

X

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada teritoriālajās vienībās

X

Atšķirības pašvaldības darbinieku skaitā un atalgojuma līmenī dažādās teritoriālajās vienībās uz 1000 iedz.

X

Nepietiekama savstarpēja iekšējā komunikācija un nesakārtota informācijas apmaiņas sistēma pašvaldības struktūrvienību un iestāžu starpā

X

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas

X

Vāja un nekoordinēta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem

X

Daļa pašvaldības ēku ir grūti pieejamas X

IESPĒJAS

Ģeogrāfiskā stāvokļa sniegto priekšrocību izmantošana pašvaldības attīstībā

X

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu starpniecību

X

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija X

Sadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem un dalība partnerorganizācijās

X

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana pašvaldības darba uzlabošanā

X

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem

X

DRAUDI

Valstī netiek realizēta ilgtermiņa politika X

Neparedzamas un biežas izmaiņas normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu politika

X

Iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās

X

Funkciju deleģēšana pašvaldībām, nenodrošinot finansējumu

X

Pašvaldības darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu sadārdzinājums

X

Nestabila uzņēmējdarbības vide X

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās X

Debitoru parādu paaugstināšanās X



Investīciju projektu sadārdzināšanās X

Kvalificētu speciālistu aizplūšana uz Rīgu un Pierīgas reģionu

X

2.8. SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS

VIETĒJĀ

MĒROGĀ REĢIONA

MĒROGĀ VALSTS


Ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz galvaspilsētai Rīgai

X

Daudzveidīga uzņēmējdarbība X Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas nozīmes autoceļš E22, dzelzceļa līnija, neliels attālums līdz Rīgas lidostai un ostām

X

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, plašs IKT pakalpojumu piedāvājums

X

Finanšu un valsts institūciju pakalpojumu pieejamība X Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā X Kvalificētu un izglītotu darbinieku pieejamība X Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums X Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām paaudzēm

X

Daudzveidīga sabiedriskas nozīmes infrastruktūra - sporta bāzes, kultūras objekti

X

Pieejami stacionārie un ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi

X

Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un pieejami sociālie pakalpojumi

X

Ekoloģiski tīra un nepārblīvēta dzīves telpa X Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

X

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā

X

Derīgo izrakteņu potenciāls X

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts X

VĀJĀS PUSES Neapmierinoša autoceļu kvalitāte X Vāja uzņēmumu konkurētspēja globālā tirgus apstākļos X Lauku apdzīvoto vietu ūdensapgādes sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas ietaišu augsts tehniskais nolietojums

X

Vidējā posma kvalificētu darbinieku trūkums ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs

X



Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada teritoriālajās vienībās

X

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas

X

Izkliedētas pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma

X

Maz rekreācijai piemērotu ūdenstilpju un ūdensteču X

IESPĒJAS Uzņēmējdarbības attīstības orientācija uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību

X

Ražošanas attīstība novadā, piedāvājot potenciālajiem investoriem bijušās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas objektu teritorijas, kā arī kvalificētu darbaspēku

X

Tūrisma un atpūtas nozaru attīstība, balstoties uz dabas un kultūras resursiem

X

Mūžizglītības attīstība X Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana privātajā un publiskajā sektorā

X

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu starpniecību

X

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija X

Sadarbība starp pašvaldību un NVO, uzņēmējiem, ārvalstu partneriem, citiem novadiem

X

DRAUDI Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās

X

Darbaspēka aizplūšana uz Rīgu X

Neparedzamas un biežas izmaiņas valsts institūciju izdotajos normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu politika

X

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās X

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās X Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai

X

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās X

Debitoru parādu paaugstināšanās X

Bīstamo kravu tranzīts X



3. OGRES NOVADA SPECIALIZĀCIJA

Balstoties uz Ogres novada vietējiem apstākļiem, izaugsmes resursiem un virzītājspēkiem,

kas analizēti šī sējuma iepriekšējās divās sadaļās „Ogres novada pašreizējās situācijas raksturojums” un „Ogres novada SVID analīze”, ir izstrādāta novada specializācija - teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo pašvaldības ekonomiskās attīstības pamatu un lomu Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profila īstenošanā.

Pašvaldība attīstības programmas izstrādes ietvaros sevi ir nodēvējusi kā novadu cilvēka un dabas harmonijai. Ar šādu vīziju novada teritorijā plānots attīstīt dažādas nozares, nenosaucot nevienu konkrēti, tomēr pamatā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību pilsētā. Lauku teritorija ir atvērta daudzveidīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumu intensīvai un padziļinātai attīstībai, kā arī alternatīvo lauksaimniecības nozaru attīstībai. Tūrisma un atpūtas pakalpojumu attīstība nākotnē veidos pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā.

Novada ģeogrāfiskais stāvoklis ir īpaši izdevīgs - attālums no Ogres līdz galvaspilsētai ir tikai 35 km. Tā teritoriju šķērso viens no svarīgākajiem valsts nozīmes autoceļiem A6 un dzelzceļa līnija, perspektīvā arī starptautiskas nozīmes autoceļš E22. Teritorijas plānojumā gar autoceļiem un dzelzceļu ir paredzēta liela platība industriālo teritoriju attīstībai. Pilsētas teritorijā ir attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres dzelzceļa stacija un autoceļš A6).

Analizējot situāciju par uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaitu, secināts, ka Ogres novada teritorijā nodarbināts neliels skaits tā iedzīvotāju un vairāk nekā 50 % darbspējīgo personu dodas strādāt ārpus novada teritorijas. Tas nosaka pašvaldības orientāciju uz tādas dzīves vides veidošanu, kurā cilvēks var justies komfortabli un droši. Ogre ilgstoši ir veidojusies kā izteikta pakalpojumu un vieglās rūpniecības pilsēta, ar ko tā ir atpazīstama Latvijā joprojām. Pilsētas industriālajā zonā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Lauku teritorijā ir saglabājušies lieli ražošanas un veidojas jauni pārstrādes uzņēmumi.

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TMMETAL BALTIC” (metālliešanas un metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA „PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko, elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi).

Pilsētā un lauku teritorijā ir radīti priekšnoteikumi vairāku ražošanas nozaru attīstībai. Ogres novada teritorijā ir liels derīgo izrakteņu potenciāls, uz kuru bāzes iespējams attīstīt uzņēmējdarbību šajā nozarē. Lauku teritorijā ir vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, ko veiksmīgi izmanto jau esošie uzņēmumi.

Pilsētā darbojas Ogres biznesa un inovāciju inkubators (OBII), kas sniedz inkubācijas un uzņēmējdarbības uzsākšanas pakalpojumus. Pašlaik OBII ir iekļauts Rīgas reģiona biznesa inkubatorā un sniedz inkubācijas pakalpojumus novada un citu pašvaldību jaunajiem uzņēmējiem. Uzņēmējdarbībai nepieciešamo pakalpojumu piedāvājums novadā ir plašs - darbojas 7 lielāko banku filiāles, Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes filiāle, Valsts zemes dienesta filiāle, Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle u.c. valsts institūciju struktūrvienības.

Ogres novadā 2010. gada laikā plānots izveidot pašvaldības aģentūru, kura būtu atbalsts un vietējais starpnieks starp pašvaldību, valsti un uzņēmējdarbību ekonomiskajos jautājumos. Pašvaldība plāno maksimāli atvieglot darbu uzņēmējiem, sniedzot tiem konsultācijas un pakalpojumus uz vietas. Perspektīvā plānots attīstīt radošo nozaru atbalsta centru jeb inkubatoru, kas novadā attīstītu mākslu, mūziku, amatniecību un citas radošās nozares, kurām ir liels un



neizmantots potenciāls (Ogres novadā ir mākslas un mūzikas skolas, attīstīta amatiermāksla un darbojas visdažādākie interešu klubi).

Trīs profesionālās izglītības iestādes līdz 2015. gadam plānots pārveidot par kompetences centriem un veidot sadarbību ar nozaru asociācijām. Apvienojoties visas trīs skolas plānots apmācīt jauniešus un sniegt nozaru profesionāļiem pārkvalifikācijas programmas, piedāvājot apmācības šādās nozarēs: elektronika, kokapstrāde, būvniecība, mežistrāde un radošās industrijas.

Ogres novadā ir liels tūrisma attīstības potenciāls, kas ilgākā laika posmā nav attīstījies, jo novada vadības līmenī netika uzskatīts par perspektīvu. Līdz 2010. gada beigām pašvaldība kopā ar tuvākajiem novadiem izstrādās tūrisma attīstības koncepciju, paredzot attīstīt kultūras, eko (aktīvais un pasīvais) un pasākumu tūrismu. Ogrē atrodas otra lielākā estrāde Latvijā, kuras infrastruktūra un bāze ir atjaunota, lai veiksmīgi organizētu valsts un starptautiska mēroga pasākumus.

Pašvaldība plāno attīstīt projektus infrastruktūras un pievadkomunikāciju sakārtošanai uzņēmējdarbībai svarīgām teritorijām, kas ir noteiktas teritorijas plānojumā.

Uzņēmumiem Ogres novadā ir iespējams saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja tie nodarbina noteiktu darbinieku skaitu un veic ieguldījumus uzņēmuma infrastruktūras attīstībā.

3.1. OGRES PILSĒTA – PIERĪGAS REĢIONĀLAIS ATTĪSTĪBAS CENTRS Ogres pilsētu kā reģionālas nozīmes attīstības centru raksturo:

1) Daugava un Ogres upe, plašas zaļās teritorijas pilsētā un ap to, tai skaitā Ogres Zilie kalni - NATURA 2000 teritorija;

2) laba valsts institūciju pieejamība; 3) ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina arī citu pašvaldību iedzīvotājus; 4) plašs kredītiestāžu tīkls un apdrošināšanas sabiedrību pieejamība; 5) būtiski uzlabota siltumapgādes un ūdensapgādes infrastruktūra; 6) ļoti labi attīstīta transporta infrastruktūra un sabiedriskā transporta (dzelzceļa un

autotransporta) pieejamība; 7) plaša izglītības infrastruktūra (valsts ģimnāzija un 3 vidusskolas, 8 pirmsskolas izglītības

iestādes, 3 profesionālās izglītības iestādes, 4 profesionālās ievirzes izglītības iestādes); 8) moderna sporta infrastruktūra (sporta centrs ar rekonstruēto stadionu, peldbaseins, pie

pilsētas robežas – ledus halle, u.c.); 9) aktīva kultūras dzīve, kuru nodrošina kultūras centrs, vēstures un mākslas muzejs,

bibliotēka u.c. institūcijas; 10) attīstīta sociālā infrastruktūra (pansionāts, pašvaldības sociālā dienesta institūcijas - dienas

centrs, krīzes centrs, ģimenes atbalsta dienas centrs, jaunatnes veselības centrs, kā arī valsts institūcija - sociālās aprūpes centrs „Saulstari”);

11) saglabāta veselības aprūpes infrastruktūra (Ogres rajona slimnīca ar ambulatoro nodaļu, p/a „Dziednīca”, ģimenes ārstu prakses);

12) daļēji saglabāta vasarnīcu koloniju un pagājušā gadsimta 20. - 30. gadu apbūve; 13) laba sadarbība ar citām Latvijas pašvaldībām tūrisma attīstībā, kultūrā, veselības un

sociālajā aprūpē.



4. IEDZĪVOTĀJU LĪDZDALĪBA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDĒ

4.1. IEDZĪVOTĀJU APTAUJA

Lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus un izmantotu tos jaunās attīstības programmas veidošanā, 2010. gada aprīlī pašvaldība veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujas anketas tika izplatītas visās novada teritoriālajās vienībās, tās bija pieejamas arī interneta vidē. Aptaujā kopumā piedalījās 1187 iedzīvotāji, tās dalībnieku vidējais vecums - 30 gadi.

Šajā dokumentā aptaujas rezultāti apkopoti atbilstoši attīstības programmas ilgtermiņa attīstības prioritātēm. Efektīva un moderna pārvalde

69 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka nepieciešams centralizēt pagastu pārvaldes, pārejot uz efektīvāku trīs pagastu pārvalžu modeli, savukārt 31 % respondentu šādam modelim nepiekrīt.

72 % aptaujas dalībnieku domā, ka pašvaldības darbinieki komunikācijā ar iedzīvotājiem ir profesionāli, laipni un atsaucīgi. Nepietiekams ir iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības darbu, jo tikai 56 % respondentu uzskata, ka informācija par to ir pietiekama.

Tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujas dalībnieku (51 %) uzskata pašvaldības policijas darbu par efektīvu un sekmīgu.

Pozitīvi, ka 87 % aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka plāno arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar Ogres novadu.

Aptaujas dalībniekiem tās organizētāji lūdza izteikt savu viedokli par iespējamo Ogres novada devīzi. 36 % atbalstīja devīzi „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija, 20 % - „Ogre - iespēju novads” un 19 % - „Ogres novads – uzņēmība, izaugsme, attīstība”. Daudzveidīga un inovatīva ekonomika

Salīdzinoši zemu aptaujātie vērtē pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā - tikai 43 % respondentu uzskata, ka pašvaldība veicina uzņēmējdarbības attīstību Ogres novadā.

92 % respondentu uzskata, ka novadā jāattīsta aktīvās atpūtas tūrisms, 83 % uzskata, ka jāattīsta lauksaimniecība, 81 % ir pārliecināti, ka nepieciešams attīstīt alternatīvos enerģijas iegūšanas veidus, bet 82 % domā, ka jāattīsta moderna atkritumu apsaimniekošanas sistēma. 71 % no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka jāaizliedz ģenētiski modificētu augu audzēšana novada teritorijā. Kvalitatīva un pieejama kultūrvide

80 % aptaujas dalībnieku domā, ka kultūras pasākumi pašvaldībā ir labi organizēti, tikpat daudz, t.i., 80 % uzskata, ka informācija par kultūras pasākumiem ir pieejama.

Nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju (53 %) darbošanās kādā no pašdarbības kolektīviem nav nozīmīga un aktuāla ikdienā, bet 25 % māksliniecisko pašdarbību uzskata par nenozīmīgu.

87 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka novadā plašas kultūras aktivitātes ir pieejamas bērniem un jauniešiem, savukārt 75 % domā, ka plašas iespējas kultūras dzīvē ir vidējai paaudzei. 66 % uzskata, ka kultūras aktivitātes arī vecākajai paaudzei ir plašas. Konkurētspējīga izglītība

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji apmierināti ar izglītības sfēru - 81 % dalībnieku uzskata, ka izglītības pieejamība novadā ir labi nodrošināta, un tikai 5 % aptaujāto nepiekrīt šim apgalvojumam. 90 % respondentu atbild, ka Ogres novadā ir iespēja iegūt kvalitatīvu vispārējo izglītību, bet tikai 10 % šo apgalvojumu apšauba. Savukārt 73 % no aptaujas dalībniekiem domā, ka Ogres novadā ir iespējams iegūt konkurētspējīgu profesionālo izglītību.

76 % respondentu domā, ka bērniem un jauniešiem ir plašas iespējas apmeklēt interešu izglītības nodarbības. 88 % no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka bērniem un jauniešiem ir plašas iespējas piedalīties sporta aktivitātēs. 66 % aptaujas dalībnieku domā, ka arī pieaugušajiem ir nodrošinātas plašas iespējas sportot. Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība



Aptauja liecina, ka iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības sniegtajiem pakalpojamiem un institūcijām sociālajā jomā nav augsts, un to apliecina sekojoši rādītāji:

− par pansionātiem informēti 60 % aptaujāto, − par bērnunamu - 48 %, − par krīzes centru - 55 %, − par dienas centriem bērniem - 67 %, − par jaunatnes veselības centru - 59 %, − par dienas centru „Saime” - 41 %, − par aprūpes mājās dienestu - 41 %, − par īslaicīgo sociālo aprūpi - 43 %, − par īslaicīgas uzturēšanās telpām (patversmi) - 47 %, − par rehabilitācijas pakalpojumiem - 49 %, − par psihologa, sociālā darbinieka konsultācijām - 65 %, − par zupas virtuvi - 46 %.

Ogres novadā, pēc aptaujas dalībnieku domām, šajā jomā trūkst šādu pakalpojumu: − krīzes/uzticības tālrunis - 80 % aptaujāto, − nakts patversme - 88 %, − dienas centrs pensijas vecuma cilvēkiem - 89 %.

Vidi saudzējoša infrastruktūra un atbildīga dabas apsaimniekošana Aptaujas dalībnieki noteikuši vides un infrastruktūras attīstības prioritātes un tās sarindojās

šādā secībā: 1) ūdens kvalitātes paaugstināšana un ūdensapgāde; rekreācijas objektu izveide, 2) notekūdeņu apsaimniekošana; sabiedriskā transporta pieejamība; sabiedrisko vietu

sakopšana, 3) siltumapgāde; satiksmes infrastruktūra; māju siltināšana, 4) energoresursu dažādošana; atkritumu apsaimniekošana, 5) mežu apsaimniekošana; lauksaimniecības attīstība; kultūras pieminekļu

apsaimniekošana. Arī brīvā formā aptaujas dalībnieki varēja izteikt viedokli par to, kas viņus apmierina vai

neapmierina, dzīvojot Ogres novadā, un norādīt, viņuprāt, trīs pozitīvus un trīs negatīvas piemērus. Kā pozitīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir:

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - Rīgas tuvums, tirdzniecības centrs „Dauga”, nakts klubs „Bermuds; Vidi saudzējoša infrastruktūra - sabiedriskais transports, bērnu laukumi pagalmos, gājēju ietves, Brīvības ielas promenāde, Ogres centrs, Ogres skvērs; Konkurētspējīga izglītība - bērnudārzi un to būvniecība, ledus halle, sporta iespējas un aktivitātes Ogres 1. vidusskola, izglītības iestādes un izglītības iespējas novadā; Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - kultūras nams, estrāde, kultūras pasākumi un to biežums; Atbildīga dabas apsaimniekošana - Ogres upes ieleja un Ogres upe, Zilie kalni, parki un sakopta teritorija, meži, daba, vide un gaiss, Špakovska parks.

Visatzinīgāk iedzīvotāji novērtējuši Špakovska parku (norādījuši 150 respondenti) un novada izglītības iestādes un izglītības pieejamību (norādījis 171 respondents).

Jāatzīmē, ka iedzīvotāji nav saskatījuši pozitīvo attiecībā uz pārvaldi un veselības un sociālo aizsardzību.



Kā negatīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir: Efektīva un moderna pārvalde - domes darbinieku attieksme un darba kvalitāte, iedzīvotāju agresivitāte, huligānisms un jauniešu uzvedība, policija un tās darbs; Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - bezdarba līmenis; Vidi saudzējoša infrastruktūra - ietvju un veloceliņu trūkums, ūdens kvalitāte un pieejamība, satiksme, ceļu apgaismojums, netīrība Ogrē, sabiedriskā transporta saraksts; Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - Ogres estrāde, kultūras dzīves trūkums; Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība - mediķu darba kvalitāte un attieksme; Atbildīga dabas apsaimniekošana - upju krastu piesārņojums, rekreācijas iespējas Ogres Zilajos kalnos, peldvietas, atkritumi mežos.

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotājos izraisa atkritumi mežos (norādījuši 140 respondenti), mediķu darba kvalitāte un attieksme (norādījuši 163 respondenti), ceļu stāvoklis (norādījuši 438 respondenti).

Iedzīvotājiem nav būtisku iebildumu attiecībā uz izglītības jomu.

4.2. NĀKOTNES PILSĒTAS SPĒLE” (FUTURE CITY GAME)73

2010. gada 28. un 29. jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” (Future City Game), kuru rīkoja Britu padome projekta „Radošās pilsētas” ietvaros, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Iespēju rīkot „Nākotnes pilsētas spēli” Ogres novada pašvaldība ieguva, piedaloties Britu padomes konkursā 2010. gada pavasarī. Spēles dalībnieku uzdevums bija rosināt radošus priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniegt savu redzējumu Ogres novada „sejai”, kas ļautu to atšķirt no citiem novadiem Latvijā. Spēles noslēgumā komandas prezentēja četrus projektus:

1) „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam; 2) „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda”; 3) „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”; 4) „Kartupeļu festivāls” Projekta „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam (komanda: Sintija Kuršinska,

Daina Čalpa, Anete Antrope, Jurijs Lanavojs, Kristaps Drone) mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Ogres novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai. Ekonovada koncepcija ietver tādus elementus kā Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”, Mājražotāju tīkls un attīstības centrs, Etnocentru tīkls pagastos, pasākumi enerģētiski neatkarīga novada izveidei, alternatīvas kopienas izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, alternatīvais veselības atjaunošanas centrs un Eko kompetences centra izveide.

Projekta „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda” (komanda: Uldis Apinis, Inese Ādmine, Mārīte Puriņa, Uģis Amons, Lana Feigina) ideja ir koordinēt mākslinieku un uzņēmēju (īpaši vietējo) sadarbību, komercializēt novada radošo cilvēku un speciālajās (mākslas un mūzikas skolās) un profesionālās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs radītos dizaina un kultūras produktus, audzināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu, it īpaši jauniešos. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot radošo inkubatoru, kas nodrošinātu vidi ideju attīstībai, risinātu mārketinga jautājumus, kā arī veiktu koordinācijas, konsultāciju un apmācības darbu.

Projekta „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija” (komanda: Senija Proose, Lilija Paegle, Rinalds Rudzītis, Ēriks Mikštas, Gita Bambāne) ideja ir Ogres novada tēla veidošanā izmantot „cilvēku” kā simbolu. Vizuāli tas būtu parādīts instalāciju un skulptūru veidā. Iesaistot novada iedzīvotājus dažādās aktivitātēs un konkursos, tādā veidā tiktu radīta piederības sajūta

73 Pēc spēles vadītājas V. Brakovskas sagatavotās informācijas Ogres novada pašvaldībai



novadam un veicinātas iedzīvotāju radošās izpausmes, kā arī novads visā tā teritorijā iegūtu vienojošu elementu, kas būtu interesanti apskates objekti arī tūristiem. Šī koncepcija sasaucas arī ar to, ka jau veiktajā Ogres novada iedzīvotāju aptaujā kā vispopulārākais novada sauklis tika izvēlēts: „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”.

Projekta „Kartupeļu festivāls Ogrē” (komanda: Agrita Vagoliņa, Dzirkstīte Žindiga, Indra Viktorova, Indra Leja, Māris Tilibs) iecere ir reizi gadā septembra pēdējā nedēļā organizēt četru dienu festivālu visā Ogres novada teritorijā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un viesim. Projekta norises vieta izvēlēta, ņemot vērā to, ka novadā atrodas z/s „Galiņi”, kas ir lielākais kartupeļu audzētājs Latvijā, kā arī novada ērto ģeogrāfisko novietojumu, transporta satiksmi un galvaspilsētas tuvumu.

Lai gan kartupelis ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko lieto 75% planētas iedzīvotāju, šāds festivāls būtu unikāls un inovatīvs ne vien Latvijas, bet pat Eiropas līmenī. Tā mērķis ir veidot jaunu, inovatīvu ilgtermiņa tradīciju, kas sekmētu Ogres novada atpazīstamību Latvijā un pasaulē.

Ar iedzīvotāju anketēšanas un Nākotnes pilsētas spēles rezultātiem ikviens interesents varēja iepazīties pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv. Rezultāti iespēju robežās ir ņemti vērā, veidojot SVID analīzi un izstrādājot programmas stratēģisko daļu.



PIELIKUMI



1. pielikums 1.1. Karte „Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums”


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam

1.pielikums 1.2. Karte „Ogres novada fizioģeogrāfiskā karte”


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam

1.pielikums 1.3. Karte „Ogres novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

2. pielikums

2.1. Iedzīvotāju skaits (01.01.2009.) Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaits Krapes pagasts 787 Ķeipenes pagasts 1185 Lauberes pagasts 780 Madlienas pagasts 1989 Mazozolu pagasts 640 Meņģeles pagasts 662 Ogres novads 29825 Suntažu pagasts 2137 Taurupes pagasts 945 2.2. Iedzīvotāju blīvums (01.01.2009.)74, cilv./km2

Administratīvā vienība Iedzīvotāju blīvums Krapes pagasts 10,8 Ķeipenes pagasts 13,6 Lauberes pagasts 9,7 Madlienas pagasts 11,8 Mazozolu pagasts 6,6 Meņģeles pagasts 7,4 Ogres novads 272,1 Suntažu pagasts 13,3 Taurupes pagasts 7,5 2.3. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2004. līdz 2009. gadam, % Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaita izmaiņas % Krapes pagasts -7,5 Ķeipenes pagasts -5,6 Lauberes pagasts -4,6 Madlienas pagasts -8,4 Mazozolu pagasts -7,8 Meņģeles pagasts -16,6 Ogres novads 2,7 Suntažu pagasts -1,3 Taurupes pagasts -12,9

74 Pēc VRAA sniegtās informācijas



3. pielikums 3.1. Aizņemto darba vietu skaits pašvaldību un pašvaldību padotības iestādēs

Aizņemto darbvietu

skaits ceturkšņa

beigās

tai skaitā pamatdarbā

ar darba laika uzskaiti

2009 2009

Iestādes vai komersanta nosaukums

NACE 2.red.

nozares kods

III cet.

IV cet.

III cet.

IV cet.

Aizņemto darba vietu skaits

2009. gada IV cet. % no

kopējā darbavietu

skaita

„OGRES NOVADA KULTŪRAS CENTRS” - Ogres novada pašvaldības aģentūra

8552 77 79 35 40 4,3

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - BIBLIOTĒKU UN MUZEJU DARBĪBA

91 45 45 43 44 2,4

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA-IZGLĪTĪBA

85 1014 1018 901 900 55,1

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - RADOŠAS, MĀKSLINIECISKAS UN IZKLAIDES DARBĪBAS

90 87 92 65 74 5,0

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - SILTUMAPGĀDE

35 36 44 30 38 2,4

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - SOCIĀLĀ APRŪPE AR IZMITINĀŠANU

87 3 0 2 0 0,0

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - SOCIĀLĀ APRŪPE BEZ IZMITINĀŠANAS

88 91 80 75 70 4,3

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - VALSTS PĀRVALDE UN AIZSARDZĪBA

84 341 329 260 253 17,8

„OGRES NOVADA TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS” - Ogres novada pašvaldības aģentūra

7990 4 4 2 2 0,2

„OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS” - Ogres novada pašvaldības aģentūra

9102 11 11 10 10 0,6

„LAUBERE” Ogres novada bērnu nams

8790 35 36 27 30 1,9

„MADLIENA” - vispārējā tipa pansionāts

8730 48 47 40 39 2,5

„SUNTAŽU SANATORIJAS INTERNĀTPAMATSKOLA”

8531 60 62 48 49 3,4

Kopā 1852 1847 1538 1549 100,0



3.2. Strādājošo skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba samaksas (izņemot neregulāras izmaksas) lieluma Ogres rajonā sabiedriskajā sektorā, LVL

2008., oktobris LVL

Cilvēku skaits % no kopskaita 160.00 161 4.2

160.01 - 180.00 117 3.1 180.01- 200.00 160 4.2 200.01 - 220.00 199 5.2 220.01 - 250.00 222 5.8 250.01 - 300.00 343 9.0 300.01 - 400.00 512 13.5 400.01 - 500.00 497 13.1 500.01 - 600.00 467 12.3 600.01 - 800.00 685 18.1

800.01 - 1000.00 316 8.3 1000.01 - 1500.00 105 2.8 1500.01 - 2000.00 9 0.2 2000.01 - 2500.00 1 0.0 2500.01 - 3000.00 1 0.0

3.3. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un par ēkām un būvēm ieņēmumu dinamika, LVL

498843

508559

294619

476669

546702

364341

2007.gads

2008. gads

2009.gads

NĪN par ēkām un būvēmieņēmumi, LVL

NĪN par zemi ieņēmumi,LVL



3.4. Informācija par graudaugu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībās 2009.gadā

Teritoriālā vienība

Sai

mn

iecī

bu

sk

aits

75

Vas

aras

kvi

eši

Zie

mas

kvi

eši

Vas

aras

mie

ži

Au

zas

Ru

dzi

Pār

ējie

gr

aud

augi

Kop

ā

% n

o k

opēj

ās

pla

tīb

as

Krapes pagasts 2 0 73 64 165 66 0 368 10 Ķeipenes pagasts 3 26 42 37 25 107 0 237 6 Lauberes pagasts 5 75 275 245 32 390 2 1 019 28 Madlienas pagasts 7 48 134 265 162 151 63 823 22 Ogresgala pagasts 6 247 326 109 131 11 180 1 004 27 Suntažu pagasts 3 36 25 29 2 37 0 129 4 Taurupes pagasts 3 27 5 16 12 19 0 79 2

KOPĀ 29 459 880 765 529 781 245 3 659 100

% no kopējās platības 13 24 21 14 21 7 100 3.5. Informācija par kartupeļu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībā 2009.gadā

Teritoriālā vienība Saimniecību skaits Kopējā platība % no kopējās platības

Krapes pagasts 1 2,46 1

Ķeipenes pagasts 4 4,72 3

Lauberes pagasts 1 1,14 1

Madlienas pagasts 7 116,68 63

Mazozolu pagasts 2 1,98 1

Meņģeles pagasts 7 8,15 4

Ogresgala pagasts 6 9,4 5

Suntažu pagasts 6 16,99 9

Taurupes pagasts 4 22,8 12

KOPĀ 38 184,32 100

75 Saimniecību skaits, kuras graudaugus audzēja vairāk kā 20 ha platībā



3.6. Karte „Uzņēmējdarbība Ogres novadā”



3.7. Karte „Ogres novada tūrisma objekti un infrastruktūra”



4.pielikums 4.1. Karte „Ogres novada transporta infrastruktūra”



5.pielikums 5.1. Karte „Ogres novada sabiedriskās iestādes”



6.pielikums 6.1. Karte „Ogres novada apdzīvojuma struktūra”



7. pielikums

7.1. Ogres novada pirmsskolas izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais izglītojamo skaits 2009./2010.mācību gadā

Izglītības iestādes nosaukums

Izglītības programmas Izglītojamo skaits uz 2010.gada 1.janvāri

VPII „Sprīdītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 106 VPII „Cīrulītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 240 VPII „Dzīpariņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 220 VPII „Zelta sietiņš”

Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); Speciālā pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (kods 01015511)

200

30

VPII „Saulīte”

Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); 5-6 gadīgo bērnu obligātā pirmsskolas izglītības programma (kods 00011111); Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma (kods 01011121); Speciālā pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015321); Speciālā pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015311)

12

12 186

25

19

VPII „Strautiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 221 VPII „Ābelīte” (Ogresgals)

Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 104

VPII „Taurenītis” (Madliena)


VPII „Saulīte” (Ķeipene)


Kopā 1532



7.2. Ogres novada vispārējās izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais izglītojamo skaits 2009./2010. mācību gadā

Izglītības iestādes veids

Izglītības iestādes nosaukums

Īstenotās izglītības programmas

Izglītojamo skaits programmās

Izglītojamo skaits kopā

Vispārējās pamatizglītības iestādes

Ogres pamatskola

Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) izglītības programma (kods 21011111) Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma (kods 21011811)

504

10

514

Ogresgala pamatskola

Pamatizglītības programma (kods 21011111) 160 160

Lauberes pamatskola

Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) Pamatizglītības programma (kods 21011111)

13

70

83

Krapes pamatskola


18

61

79

Mazozolu pamatskola

Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) Pamatizglītības programma (kods 21011111) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811)

22

48 4

74

Meņģeles pamatskola


8

45

53

Ķeipenes pamatskola

Pamatizglītības programma (kods 21011111)

94 94

Speciālās pamat-izglītības iestādes

Suntažu sanatorijas internātpamat-skola

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411)

83 83

Vispārējās vidējās izglītības iestādes

Jaunogres vidusskola

Pamatizglītības mazākumtautību programma (kods 21011121) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena

429

28

511



mazākumtautību programma (kods 31011021) Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (kods 31013021)

54 Ogres ģimnāzija

(ar 01.09.2010. Ogres Valsts ģimnāzija)

Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma (kods 23011111) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (kods 31012011) Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (kods 31013011)

298

74

82

94

548

Ogres 1.vidusskola

Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma (kods 23011111) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (kods 31013011)

798

86

94

978

Ogres vakara vidusskola

Pamatizglītības otrā posma programma (kods 23011111) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011013, 36011012) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (kods 36011022)

56

189

19

264

Madlienas vidusskola

Pamatizglītības programma (kods 21011111) Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (kods 21011811) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011, 31011013)

200 8

72

280

Suntažu vidusskola

Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111)

36

281



Pamatizglītības programma (kods 21011111) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011013) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611)

183

58 4

Taurupes

vidusskola Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) Pamatizglītības programma (kods 21011111) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011013)

15

61

36

112

7.3. Ogres novada pedagogu skaita sadalījums vecuma grupās no 2005. līdz 2009.gadam

643

33

83

53

117

67

49

1913

440

27

85

46

105

71

55

365

538

30

78

53

105

75

54

355

1034

35

61

63

80

72

81

2417

433

32

51

70

67

79

56

177

2005 2006 2007 2008 2009

līdz 24 gadiem 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi 34 - 39 gadi 40 - 44 gadi

45 - 49 gadi 50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 - 64 gadi 65 gadi un vecāki



7.4. Ogres novada pedagogu sadalījums pēc dzimuma no 2005. līdz 2009.gadam

432

52

422

55

429

51

428

51

371

45

2005 2006 2007 2008 2009

sievietes vīrieši

7.5. Profesionālajās izglītības iestādēs īstenotās izglītības programmas un kopējais izglītojamo skaits 2009./2010. mācību gadā

Elektronika 128 Kokizstrādājumu izgatavošana 100 Datorsistēmas 115 Grāmatvedība 98 Sekretariāta un biroja darbs 66

Profe-sionālās izglītības iestādes

Ogres Profesionālā vidusskola Kopā 507

Miltu izstrādājumu ražošana 89 Kokizstrādājumu izgatavošana 49 Interjera dizains 72 Reklāmas dizains 67 Multimediju dizains 39 Apģērbu dizains (apģērbu modelētājs) 12 Lietišķā māksla (trikotāžas apģērbu modelētājs) 12 Komerczinības (reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks)

99

Komerczinības (tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks) 55

Ogres Amatniecības vidusskola

Kopā 494 Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis 158 Mežsaimniecības tehnika, kvalifikācija mežsaimniecības tehnikas mehāniķis

81

Būvdarbi, kvalifikācija namdaris 97 Saimniecības vadīšana Kvalifikācija Saimniecības vadītājs

49

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis (2 viengadīgās grupas pēc vidusskolas)

Atvērt ar 2010.gada 1.septem-bri 2 grupas

Ogres Meža tehnikums (juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā)

Kopā 385 Pavisam kopā izglītojamie profesionālajās izglītības iestādēs 1386



7.6. Informācija par Ogres novada izglītības iestādēs realizētajām interešu izglītības programmām 2009./2010. mācību gadā Nr. p.k.

Programmas Pulciņa skaits

Audzēkņu skaits

Likmju skaits

Stundu skaits nedēļā

1. Kori 16 672 3.794 79,674 2. Deju kolektīvi 29 641 3,279 68,859 3. Pūtēju orķestris 1 34 0,8 17 4. Instrumentālisti 2 36 0,5 11 5. Vokālie ansambļi,

studija 12 171 2,035 42,73

6. Mūsdienu dejas 6 146 0,543 11,40 7. Lietišķā un vizuālā

māksla 19 279 4,288 90,048

8. Tehniskā jaunrade 1 16 0,4 8,4 9. Teātris 10 146 1,497 31,55 10 Vides programma 1 20 0,1 2,1 11. Sports 21 378 2,506 52,626 12. Darbs ar jaunatni 3 64 1,91 40,11 13. Žurnālistika 4 47 0,568 11,92 14. Citas 4 53 0,28 5,88 Kopā: 129 2703 22,5 472,5



8. pielikums

8.1. Ogres novadā darbojošās sporta organizācijas un dalībnieku skaits 2010. gadā Sporta organizācijas nosaukums Dalībnieku skaits Ogres novada sporta centrs 256 Ogres basketbola skola 193 Biedrība, Ogres basketbola klubs 300 Biedrība, futbola klubs „FK 33” 80 Biedrība, Ogres karatē un tuvcīņas bērnu klubs „Karatē SEN’E” 55 Biedrība, hokeja klubs „Ogre” 46 Biedrība, tenisa klubs „Ogre” 48 Biedrība, Madlienas novusa klubs 34 Biedrība, sporta klubs „Leon” 30 Biedrība, „Meža sports” 25 Biedrība, futbola klubs „Dinamo Ogre” 23 Biedrība „Ogres roņi” 20 Biedrība, „Ogres frisbija klubs” 22 SIA, vieglatlētikas skola „Jūdze” 20 Biedrība, orientēšanās klubs „Ogre” 16 Biedrība, frisbija klubs „Dzīvo labi” 12 Biedrība, futbola klubs „Pārogre” 12 Biedrība, Ogresgala centrālais sporta klubs 10 Biedrība, „Ogres stils” 3 Biedrība, „Ogres slēpotāju klubs” 6 sporta organizācijās kopā 1211 8.2. Pārskats par Ogres novada teritorijā esošajiem sporta infrastruktūras objektiem Objekti, to atrašanās vieta

Sporta centrs Ogres novada sporta centrs (t.sk., viens futbola laukums, vieglatlētikas sektori un skrejceļš), Jaunogres pr. 2, Ogre Handbola laukums - 1 Volejbola laukumi - 2

Vispārējās fiziskās sagatavotības (VFS) zāles Ogres novada sporta centrs Madlienas vidusskola; Madlienā, Madlienas pagastā Dziednīca „Mālkalne”, Meža prospekts 9, Ogre Suntažu vidusskola, Suntaži, Suntažu pagasts

Trenažieru zāle Ogres novada sporta centrs

7 sporta spēļu zāles Sporta centra sporta zāle; Skolas ielā 12, Ogre Sporta centra sporta halle; Skolas iela 21, Ogre Lauberes pamatskolas sporta zāle; Skolas iela 8, Laubere Ķeipenes pamatskolas sporta zāle; Saules iela 3, Ķeipene Madlienas vidusskolas sporta zāle; Madliena, Madlienas pagasts Meņģeles pamatskolas sporta zāle; Meņģele, Meņģeles pagasts



Ogresgala pamatskolas sporta zāle; Ogresgala pagasts Jaunogres vidusskolas sporta zāle; Mālkalnes pr. 43, Ogre Ogres ģimnāzijas sporta zāle, Meža prospekts14, Ogre Ogres 1. vidusskolas sporta halle, Zinību iela 3, Ogre 11. Ogres basketbola skola, Mālkalnes pr. 32, Ogre Krapes pamatskolas sporta bāze, Krape, Krapes pagasts Suntažu vidusskolas sporta zāle, Suntaži, Suntažu pagasts

Peldbaseini Lielais peldbaseins, 25m, 4 celiņi, Meža prospekts 9, Ogre Mazais peldbaseins, 10 x 8m. Meža prospekts 9, Ogre

Tenisa korti, t.sk., apjumtie 2 tenisa korti, Ogres stadions; Skolas iela 21, Ogre Tenisa korts „Jaunogres nams”; Saules pr. 21, Ogre (privāts)

Mini golfa laukums Minigolfs; Rīgas iela 8, Ogre, LV-5001 (privāts)

Smagatlētikas zāle Ogres sporta centrs; Skolas ielā 21, Ogre

Šautuve Ogres sporta centrs; Skolas iela 21, Ogre

Kompleksie skolu sporta laukumi Ogres 1. vidusskolas sporta laukums; Zinību iela 3, Ogre Ogres ģimnāzijas sporta laukums; Meža prospekts 14, Ogre Jaunogres vidusskolas sporta laukums; Mālkalnes pr. 43, Ogre Ogresgala pamatskolas sporta laukums; Ogresgala pagasts Lauberes pamatskolas sporta laukums, Skolas iela 8, Laubere Ķeipenes pamatskolas sporta laukums, Saules iela 3, Ķeipene Taurupes vidusskolas sporta laukums, Taurupe, Taurupes pagasts Madlienas vidusskolas sporta laukums, Madliena, Madlienas pagasts Meņģeles pagasta sporta laukums, Meņģele, Meņģeles pagasts

Biljarda zāle „Bermuds”, (privāts)

Skeitparks Ogres stadions; Skolas ielā 21, Ogre

Pludmales volejbola laukumi Ogres sporta centrs, Skolas ielā 21, Ogre Ķeipenes pagasts, Saules iela 3, Ķeipene Taurupes pagasts, Taurupe Madlienas pagasts, Madlienas pagasts

Auto-moto trase Ķeipenes pagasts, (privāta)

Kalnu slēpošanas trases ar pacēlāju Ķeipenes pagasts (privāta) Madlienas pagasts (privāta)



9. pielikums 9.1. Bibliotēku atsevišķi finanšu rādītāji 2008. un 2009. gadā

Pašvaldības budžeta līdzekļi

Finansējums uz 1 lasītāju (LVL)

Finansējums uz 1 pašvaldības iedzīvotāju

(LVL) Bibliotēka

2008. 2009. 2008. 2009. 2008. 2009. Ciemupes bibliotēka 9236 9062 46,2 43,7 8,4 8,2 Krapes bibliotēka 7310 5834 38,7 28,6 9,2 7,2 Ķeipenes bibliotēka 7298 6307 32,3 30,9 6,1 5,3 Lauberes bibliotēka 16193 12258 47 35,3 20,2 15,5 Madlienas bibliotēka 19546 16910 36,3 30,3 9,4 8,2 Mazozolu bibliotēka 4372 7387 35,8 60 6,7 11,2 Meņģeles bibliotēka 16930 9215 81,4 42,7 23,3 13,4 Ogresgala bibliotēka 17098 16370 42,6 40,2 8,4 8,2 Suntažu bibliotēka 14159 11800 50,7 40 6,7 5,5 Taurupes bibliotēka 11720 8945 43,6 35,6 11,7 9,2 Ogres CB 308127 215244 58,2 36,6 11,53 8 Kopā 431989 319332 9.2. Ogres novada amatiermākslas kolektīvu un dalībnieku skaits

2007. gads 2008. gads 2009. gads Mākslinieciskie kolektīvi Kolektīvu

skaits Dalībnieku skaits

Kolektīvu skaits

Dalībnieku skaits

Kolektīvu skaits

Dalībnieku skaits

Kori 7 264 7 277 7 247 Tautas deju kolektīvi 20 625 18 630 18 662 Pūtēju orķestri 2 61 2 66 2 63 Drāmas kolektīvi 8 119 10 139 8 100 Folkloras kopas un etnogrāf. ansambļi

2 16 1 10 1 13

Lietišķās mākslas kolektīvi

4 46 3 37 2 32

Tēlotājmākslas kolektīvi

2 47 2 35 3 42

Vokāli instrumentālās grupas

3 17 3 17 3 13

Ritma deju grupas 10 192 11 232 8 120 Vokālie ansambļi 13 164 16 204 15 228 Pārējie kolektīvi 15 294 11 159 13 216

Kopā 86 1845 84 1806 81 1489



9.3. Kultūras un tautas namu budžeta ieņēmumi no 2007. līdz 2009. gadam

2007. gads 2008. gads 2009. gads Kultūras/ tautas nams Kopā LVL

tai skaitā valsts mērķ - dotācija

Kopā LVL tai skaitā valsts mērķ - dotācija

Kopā LVL tai skaitā valsts mērķ - dotācija

Ciemupes tautas nams 27477 36054 35273 Krapes tautas nams 5869 6037 42199 Ķeipenes tautas nams 19278 22631 69562 Lauberes kultūras nams 13736 15611 1042 20483 379 Madlienas kultūras nams 57866 1936 74333 2088 54940 Mazozolu tautas nams 65968 70959 36446 Meņģeles tautas nams 24993 43048 186069 Ogresgala tautas nams 60810 58325 67547 Ogres KC 563356 11838 699610 12840 509237 7829 Suntažu kultūras nams 71687 3574 96565 3425 62841 1860 Taurupes tautas nams 26778 18575 4868 Pavisam kopā 937 818 17348 1 105694 1 089465



10. pielikums

10.1. Informācija par sociālajiem pabalstos izmaksātajiem līdzekļiem

Teritoriālā vienība 2008. gads 2009. gads 2010. gads76

Krapes pagasts 2579 8889 19846

Ķeipenes pagasts 10477 9362 25940

Lauberes pagasts 9562 8098 18868

Madlienas pagasts 9798 20807 52943

Mazozolu pagasts 6928 13681 25960

Meņģeles pagasts 3321 5847 21265

Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts 541796 656581 958567 Suntažu pagasts 26060 32408 57990 Taurupes pagasts 8365 4751 30102

Kopā 618886 760424 1211481

76 gada plāns ar grozījumiem līdz 01.09.2010.



11. pielikums. 11.1. Ogres novada pašvaldības struktūra

Priekšsēdētājs Pastāvīgās komitejas: − Finanšu − Tautsaimniecības − Sociālo lietu

Komisijas: − Ogres novada vēlēšanu

− Ogres administratīvā

− Madlienas administratīvā

− Suntažu administratīvā

− Taurupes administratīvā

− Ogres pilsētas zemes

− Ogres novada pašvaldības īpašuma privatizācijas

− Ogres novada dzīvojamo māju privatizācijas

− dzīvokļu

− sociālo māju (dzīvokļu)

− Ogres novada ielu

− Ogres novada tarifu

− Ogres novada nepilngadīgo lietu

− Ogres novada mācību iestāžu direktoru konsultatīvā

− Ogres būvju pieņemšanas ekspluatācijā

− Madlienas būvju pieņemšanas ekspluatācijā

− Ogres novada avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas

− Ogres novada pilsētvides konsultatīvā

− Ogres novada starpresoru

− Ogres novada pamatlīdzekļu pieņemšanas un norakstīšanas un mazvērtīgā inventāra norakstīšanas pastāvīgā

− Ogres novada pašvaldības amatpersonu un speciālistu kandidātu vērtēšanas konkursa

− Ogres novada uzņēmējdarbības attīstības

− Ogres novada sporta attīstības konsultatīvā

− Ogres novada pašvaldības īpašumu objektu izsoles

− Ogres novada politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku iesniegumu izskatīšanas

− Ogres novada pašvaldības interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas

− Ogres novada pašvaldības pedagoģiski medicīniskā

Administrācijas nodaļas:

− centralizētā grāmatvedība

− dzimtsarakstu

− finanšu-ekonomikas

− iepirkuma

− juridiskā

− komunālā

− lietvedības

− Ogres būvvalde

− attīstības

− sabiedrisko attiecību

− izglītības un sporta pārvalde un speciālisti, apkalpojošais personāls

Priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālo lietu jautājumos

pakļautība

Pašvaldības aģentūras:

− “Mālkalne”

− “Ogres novada kultūras centrs”

− “Dziednīca“

− “Ogres Vēstures un mākslas muzejs”

− “Ogres novada Tūrisma informācijas centrs”

Pagastu pārvaldes un to padotībā esošās iestādes:

− Krapes pagasta pārvalde

− Krapes pamatskola

− Ķeipenes pagasta pārvalde

− Ķeipenes pamatskola

− Ķeipenes VPII “Saulīte”

− Lauberes pagasta pārvalde

− Lauberes pamatskola

− Lauberes komunālo pakalp. iestāde “Sarma”

− bērnu nams “Laubere”

− Madlienas pagasta pārvalde

− Madlienas vidusskola

− Madlienas VPII “Taurenītis”

− Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola

− Madlienas komunālo pakalp. iestāde “ABZA”

− Madlienas bāriņtiesa

− Madlienas sociālais dienests

− vispārējā tipa pansionāts “Madliena”

− Mazozolu pagasta pārvalde

− Mazozolu pamatskola

− Meņģeles pagasta pārvalde

− Meņģeles pamatskola

− Ogresgala pagasta pārvalde

− Ogresgala pamatskola

− Ogresgala VPII “Ābelīte”

− Ogresgala bāriņtiesa

− Suntažu pagasta pārvalde

− Suntažu vidusskola

− Suntažu sanatorijas internātpamatskola

− Suntažu sociālais dienests

− Suntažu bāriņtiesa

− pašvaldības aģentūra “Rosme”

− Taurupes pagasta pārvalde

− Taurupes vidusskola

− Taurupes sociālais dienests

− Taurupes bāriņtiesa

Iestādes:

− 1.vidusskola

− Ogres ģimnāzija

− Jaunogres vidusskola

− Ogres pamatskola

− Ogres vakara vidusskola

− Ogres novada pašvaldības VPII “Sprīdītis”

− Ogres novada pašvaldības VPII “Saulīte”

− Ogres novada pašvaldības VPII “Cīrulītis”

− Ogres novada pašvaldības VPII “Zelta sietiņš”

− Ogres novada pašvaldības VPII “Dzīpariņš”

− Ogres novada pašvaldības VPII “Strautiņš”

− Ogres mākslas skola

− Ogres mūzikas skola

− Ogres novada sporta centrs

− Ogres basketbola skola

− Ogres novada bērnu un jauniešu centrs

− Ogres centrālā bibliotēka

− Ogres sociālais dienests

− Ogres bāriņtiesa

− Ogres novada pašvaldības policija

Priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības

jautājumos

Dome (deputāti)

Izpilddirektors



12. pielikums

12.1. Pašvaldībā nodarbināto vidējais atalgojums Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās

Pašvaldība

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

vidē

jais

ata

lgoj

ums

2005

.g.,

LV

L

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

vidē

jais

ata

lgoj

ums

2006

.g.,

LV

L

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

vidē

jais

ata

lgoj

ums

2007

.g.,L

VL

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

vidē

jais

ata

lgoj

ums

2008

.g.,

LV

L

Paš

vald

ībā

noda

rbin

āto

vidē

jais

ata

lgoj

ums

2009

.g.,

LV

L


199 232 357 442 325

Krapes pagasts 197 248 418 225

Ķeipenes pagasts 120 183 254 325 313

Lauberes pagasts 178 208 274 354 319

Mazozolu pagasts 171 179 235 317 282

Madlienas pagasts 165 199 273 325 302

Meņģeles pagasts 128 168 218 298 242

Suntažu pagasts 198 198 312 364 340

Taurupes pagasts 171 192 281 388 334

12.2. Ogres novadu veidojošo pašvaldību administrācijas darbinieku vidējais vecums

Pašvaldība

Adm

inis

trāc

ijas

da

rbin

ieku

vid

ējai

s ve

cum

s 20

05.g

.

Adm

inis

trāc

ijas

da

rbin

ieku

vid

ējai

s ve

cum

s 20

06.g

.

Adm

inis

trāc

ijas

da

rbin

ieku

vid

ējai

s ve

cum

s 20

07.g

.

Adm

inis

trāc

ijas

da

rbin

ieku

vid

ējai

s ve

cum

s 20

08.g

.

Adm

inis

trāc

ijas

da

rbin

ieku

vid

ējai

s ve

cum

s 20

09.g

.


45 46 47 49 47

Krapes pagasts 41 41 42 43 45

Ķeipenes pagasts 49 49 50 47 48

Lauberes pagasts 51 52 52 52 53

Mazozolu pagasts 52 53 49

Madlienas pagasts 45 44 45 46 42

Meņģeles pagasts 44 45 46 47 48

Suntažu pagasts 45 45 45 50 50

Taurupes pagasts 49 50 51 52 53

i daļa - ogresnovads.lv · noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības...

Documents