i.daļa – pētījums...eiropas savienības reģionu komiteja atzinumā1 „vietējo un reģionālo...
TRANSCRIPT
I.daļa – Pētījums
2013.gada 7.maijs
Pētījums veikts ESF projekta „Iecavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana”
ietvaros
(vienošanās Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/093/101)
2. lpp.
Saturs 1. IEVADS ....................................................................................................................................................................................... 4 2. ATBALSTA INSTRUMENTI ............................................................................................................................................................ 6
2.1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS PROJEKTU (GRANTU) KONKURSS ........................................................................................................... 7
2.2. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻU ATLAIŽU PROGRAMMA.................................................................................................... 10
2.3. NOVADA UZŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA ................................................................................................................ 13
2.4. MAZO UZŅĒMUMU „STARTA KREDITĒŠANAS FONDS” ........................................................................................................ 18
2.5. MŪŽIZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS UZŅĒMĒJIEM ................................................................................................................. 211
2.6. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RESURSU CENTRS ............................................................................................................................. 22
2.7. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................................................. 26 3. DARBASPĒKA PIEEJAMĪBA UN NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANA .............................................................................................. 28
3.1. SPECIĀLISTU PIEEJAMĪBAS UN DEFICĪTA NOVĒRTĒJUMS, NEPIECIEŠAMO APMĀCĪBAS PROGRAMMU IDENTIFICĒŠANA ........................ 28
3.2. PASĀKUMU PLĀNS SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKA MAZINĀŠANAI, SOCIĀLO PABALSTU SAŅĒMĒJU INTEGRĒŠANAI DARBA TIRGŪ ......... 47
3.3. PRAKSES VIETU UN SUBSIDĒTO DARBAVIETU JAUNIEŠIEM UN JAUNIEŠIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM IZVEIDES IESPĒJU IZPĒTE NOVADA
UZŅĒMUMOS ............................................................................................................................................................ 49
3.4. NOVADA JAUNIEŠU NODARBINĀTĪBAS IESPĒJU IZVĒRTĒJUMS ............................................................................................... 56
3.5. SUBSIDĒTO DARBA VIETU IEVIEŠANAS MODELIS ................................................................................................................. 59
3.6. PLĀNOŠANAS UN NORMATĪVIE AKTI ............................................................................................................................... 63
3.7. TIESĪBU AKTU, POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU UN NACIONĀLO ZIŅOJUMU ANALĪZES PROCESĀ IDENTIFICĒTĀS JAUNĀS
INICIATĪVAS, KOMPENSĒJOŠIE UN ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI ..................................................................................................... 64
3.8. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................................................. 66 4. IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS IECAVAS NOVADĀ .................................................................................................................................... 68
4.1. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS UN MŪŽIZGLĪTĪBAS PASĀKUMU PIEEJAMĪBA IECAVAS NOVADĀ ........................................................ 68
4.2. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS:................................................................................................................................ 77 5. RADOŠĀS DARBĪBAS CENTRS .................................................................................................................................................... 79
5.1. ĀRVALSTU UN LATVIJAS PRAKSE .................................................................................................................................... 79
5.2. ESOŠĀ SITUĀCIJA ........................................................................................................................................................ 82
5.3. PIEPRASĪJUMS PĒC RADOŠĀS DARBĪBAS CENTRA ............................................................................................................... 82
5.4. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................................................. 83 6. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR NVO ................................................................................................................................................. 88
6.1. NVO PRAKSE ĀRVALSTĪS UN LATVIJĀ .............................................................................................................................. 88
6.2. PAŠVALDĪBAS UN NVO SADARBĪBA ................................................................................................................................ 96 7. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR UZŅĒMĒJIEM ................................................................................................................................... 99 8. ĒKAS BALDONES IELĀ 65, IECAVĀ PIELIETOŠANAS IESPĒJAS .................................................................................................... 100
8.1. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ CENTRA IZVEIDE ............................................................................................................. 100
8.2. ILGSTOŠAS SOCIĀLĀS APRŪPES UN SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS INSTITŪCIJAS IZVEIDE ............................................................... 101
8.3. ĒKAS ĀRĒJO INŽENIERKOMUNIKĀCIJU PIEMĒROTĪBA PLĀNOTAJAM ĒKAS PIELIETOJUMAM......................................................... 104
8.4. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ............................................................................................................................... 105 9. PIELIKUMI .............................................................................................................................................................................. 106
3. lpp.
Izmantotie saīsinājumi un termini
Saīsinājumi
% procenti
AS akciju sabiedrība
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas Sociālais fonds
EUR eiro
g. gads
IKP Iekšzemes kopprodukts
LVL Latvijas Republikas valūta – lats
m.g. mācību gads
MK Ministru kabinets
NACE ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā
NAP2020 Nacionālās attīstības plāns
NĪ nekustamais īpašums
NEP Nacionālā ekspertu padome
Nr. numurs
Nr.p.k. numurs pēc kārtas
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO nevalstiskā organizācija
SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību
sk. skatīt
TIC Tūrisma informācijas centrs
t.sk. tajā skaitā
u.c. un citi
u.tml. un tamlīdzīgi
utt. un tā tālāk
VAS valsts akciju sabiedrība
z/s zemnieku saimniecība
ZTA Zemgales Tūrisma asociācija
Termini
Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, parasti tiek atainots procentos.
Bezdarbnieks Darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc pamata dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī apmeklē šo aģentūru.
Darbspējas vecums Iedzīvotāju vecums no 15 līdz 64 gadiem.
Ekonomiski aktīvas tirgus sektora statistikas vienības
Juridiskas un fiziskas personas, kas pārskata periodā ražoja produkciju, sniedza pakalpojumus vai nodarbināja cilvēkus atbilstošajā laika periodā neatkarīgi no tā, vai tie bija aktīvi visu pārskata periodu vai tikai daļu no tā.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija
Sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
Mūžizglītība Jaunu zināšanu, arodu un prasmju apguve mūža garumā.
4. lpp.
1. IEVADS
Pētījuma izstrādes pamatojums
Pētījums „Iecavas novada vajadzību izpēte ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu
īstenošanā” (turpmāk – Pētījums) tika izstrādāts saskaņā ar Iecavas novada domes un SIA „NK Konsultāciju birojs”
2012.gada 7.decembrī noslēgto līgumu Nr.83/212/F par pētījuma „Iecavas novada vajadzību izpēte ES un pārējās ārvalstu
finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā” izstrādi un semināra par Pētījuma rezultātiem
organizēšanu.
Pētījuma izstrādes mērķis un uzdevumi
Pētījums tika izstrādāts ar mērķi stiprināt Iecavas novada pašvaldības kapacitāti ES un pārējās finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā, kā arī izvērtēt ārējā finansējuma izmantošanas iespējas Iecavas novada
attīstībai.
Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veikti šādi uzdevumi:
- izstrādāts Pētījums;
- izstrādāts kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinums;
- organizētas fokusgrupu diskusijas;
- izstrādāta rokasgrāmata par pieejamo ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;
- organizēts noslēguma seminārs par Pētījuma rezultātiem.
Pētījuma izstrādes metodoloģija
Pētījuma izstrādē tika izmantotas šādas metodes:
- kabineta pētījums – tika apkopota informācija un dati par ārvalstu un Latvijas pieredzi, esošo situāciju Iecavas
novadā, novērtēta līdzšinējā attīstība un potenciāls attīstībai tuvākā un tālākā nākotnē. Kabineta pētījuma
ietvaros tika apkopoti gan agrāk veiktu pētījumu dati, gan statistika, gan dažādos pētījumos iepriekš apkopoti
viedokļi par pētījuma tēmu;
- pētījumu datu sekundārā analīze – tika izmantota kabineta pētījumā apkopoto agrāk veikto pētījumu datu
papildu analīze tieši konkrētā pētījuma uzstādījumu kontekstā. Tāpat datu sekundārā analīze tika izmantota
statistikas datu papildu analīzei;
- fokusgrupu diskusiju organizēšana, iekļaujot diskusijā iegūtos rezultātus Pētījumā;
- kvantitatīvas darba devēju – Iecavas novada uzņēmēju aptaujas; NVO u.c. organizāciju pārstāvju aptaujas.
Pētījuma struktūra
Pētījums sastāv no trijām daļām:
- I.daļa Pētījums „Iecavas novada vajadzību izpēte ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu
un pasākumu īstenošanā”;
- II.daļa Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinums;
- III.daļa Rokasgrāmata par pieejamo ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību Iecavas novada attīstībai.
Pētījums „Iecavas novada vajadzību izpēte ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu
īstenošanā” ietver:
- potenciālo atbalsta instrumentu (uzņēmējdarbības grantu konkurss, nekustamā īpašuma nodokļu atlaides,
novada uzņēmēju organizācijas, mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonds” u.c.) apzināšanu un analīzi, ar
mērķi attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta funkciju Iecavas novada pašvaldībā;
- darbaspēka pieejamības un nodarbinātības veicināšanas izpēti Iecavas novadā;
- izglītības iespēju novērtējumu Iecavas novadā;
- radošās darbības centra, kurā apvienotas radošās darbnīcas visām vecuma grupām un novadā radīto vērtību
tirdzniecība, izveides nepieciešamības analīzi;
5. lpp.
- kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā (sarkanās skolas) novērtējumu divām pielietošanas alternatīvām –
pašvaldības administratīvais centra vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
pensionāriem (pansionāts) izveide;
- sadarbības iespēju ar NVO novērtējumu;
- sadarbības iespēju ar uzņēmējiem novērtējumu.
6. lpp.
2. ATBALSTA INSTRUMENTI Eiropas Savienības Reģionu komiteja atzinumā
1 „Vietējo un reģionālo pašvaldību loma izaugsmes un nodarbinātības
veicināšanā” uzskata, ka ir svarīgi stimulēt pašnodarbinātības un individuālo uzņēmumu veidus, īpašu uzmanību veltot
jauniešu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tāpat Reģionu komiteja uzskata, ka pašlaik un nākotnē nodarbinātības problēmas
saistās ne vien ar jauniešu bezdarbu, bet arī ar bezdarbu to cilvēku vidū, kuriem ir vairāk nekā 55 gadi, personu ar
invaliditāti, ieceļotāju un sieviešu bezdarbu un ilgtermiņa bezdarbnieku skaita palielināšanos. Kā viens no Reģionu
komitejas ierosinājumiem ir īpašas apmaiņas programmas valsts pārvaldes ierēdņiem un uzņēmējiem, lai mazinātu plaisu
starp civildienestu un uzņēmējdarbības vajadzībām, tādējādi ļaujot vienam otru labāk iepazīt un apgūt paraugpraksi.
Mikro un mazajiem uzņēmumiem ir būtiska loma valsts un pašvaldības ekonomikas attīstībā (arī Iecavas novadā lielākais
uzņēmumu skaits ir klasificējams kā mikro un mazie uzņēmumi), jo:
- jaunie uzņēmumi rada lielāko daļu no jaunradītajām darbavietām;
- mikro un mazie uzņēmumi pārsvarā nodarbina vietējos iedzīvotājus;
- mikro un mazajiem uzņēmumiem ir būtiska loma dzīves kvalitātes veidošanā un uzlabošanā.
Uzņēmējdarbības2 atbalsta pasākumi mikro un mazajiem uzņēmumiem
3:
- biznesa izglītība un apmācības tiek organizētas, attīstītas un piedāvātas pašvaldībā (t.sk. jauniešiem izglītības
iestādēs) iegādājoties pašvaldībai šādus pakalpojumus vai nodrošinot caur pieaugušo izglītības un
uzņēmējdarbības atbalsta centriem;
- finanšu atbalsts sākotnējām investīcijām (seed money);
- biznesa inkubatoru un uzņēmējdarbības uzsākšanas telpu izveide;
- vietējo tīklojumu izveide (vienots tīkls starp uzņēmējiem, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, nekustamā
īpašuma īpašniekiem);
- sinerģijas izveide starp vietējiem uzņēmējiem, izglītības iestādēm un zinātniekiem;
- klasteru izveide un atbalsts (specifisko atbalstošo sektoru, mazo uzņēmumu utt.);
- uzņēmējdarbības uzsākšanas programmas dažādām iedzīvotāju grupām (jauniešiem, sievietēm, senioriem);
- pieejamu telpu, ēku un vietu izveide (vietu/telpu nodrošināšana radošām aktivitātēm un uzņēmējdarbībai
(piemēram, ilgtermiņa nomas iespējas));
- uzņēmēju kontaktbiržas starp dažādu industriju uzņēmējiem;
- tiešs atbalsts uzņēmumiem (dažādi fondi un programmas);
- nodokļu un nodevu sistēmas atbalsts (izņēmumi un atvieglojumi);
- pašvaldības uzņēmēju kataloga izveide (virtuāls katalogs, iespiests katalogs);
- vizīšu organizēšana uz sadarbības pilsētām.
Ņemot vērā ārvalstu un Latvijas prakses piemēru analīzi nodaļas ietvaros tika pētīta, kāda ir pašvaldības un pārējo
partneru (izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju, finanšu institūciju u.c.) loma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā
un kā vietējā pašvaldība var atbalstīt savā administratīvajā teritorijā darbojošos uzņēmumus.
1 Eiropas Savienības Reģionu komitejas 99.plenārsesijas 2013.gada 31.janvārī un 1.februārī atzinums „Vietējo un reģionālo pašvaldību loma izaugsmes
un nodarbinātības veicināšanā”. 2 Avots: Helping cities foster enterpreunership.
http://nws.eurocities.eu/MediaShell/media/EUROCITIES%20answer%20consultation%20Entrepreneurship%202020.pdf 3 Avots: Creative metrapoles: situation analysis of 11 cities. www.creativemetropoles.eu/news/view/situation-analysis-of-11-cities-final-report
7. lpp.
2.1. Uzņēmējdarbības projek tu (grantu) konkurss
Ārvalstu prakse
Analizētā ārvalstu prakse grantu programmu uzņēmējiem izveidē un īstenošanā ir apkopota 1.pielikumā. Ņemot vērā
izpētīto ārvalstu prakses piemērus var izdalīt vairākus kritērijus, kuri ir kopīgi/līdzīgi visiem uzņēmējdarbības projektu
(grantu) konkursiem un kuri būtu piemērojami līdzīga grantu projektu konkursa izveidē Iecavas novadā:
- grantu saņēmēji ir vietējās pašvaldības iedzīvotāji, uzņēmumi un NVO;
- grantu darbība tiek īstenota projektu veidā – tiem tiek piešķirts finansējums, tad notiek projektu konkurss;
- granti tiek piešķirti pašvaldības noteiktajās prioritārajās nozarēs;
- projektu vērtēšanā tiek iesaistīti vietējās pašvaldības speciālisti un pieaicināti eksperti;
- grants var tikt piešķirts arī nemateriālā veidā (telpas, konsultācijas u.c.).
Latvijas pieredze
Līdzīgi kā ārvalstīs arī Latvijā pašvaldības ir izveidojušas uzņēmējdarbības projektu konkursus, kuri darbojas pēc līdzīgiem
principiem (apkopojumu sk. 2.pielikumā).
Galvenās atšķirības ir pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, bet programmu mērķi ir līdzīgi – sniegt atbalstu pašvaldībā
reģistrētājiem uzņēmumiem vai iedzīvotājiem, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, tādējādi radot jaunas darbavietas
un paaugstinot dzīves kvalitāti novadā.
Izanalizējot Latvijas piemērus var izdalīt šādus vairākus kritērijus, kuri ir kopīgi/līdzīgi uzņēmējdarbības projektu (grantu)
konkursiem:
- grantu programmas īstenošana ir noteikta ar pašvaldības
domes apstiprinātu nolikumu;
- granta darbība tiek īstenota projektu konkursu veidā;
- pieteiktos projektus vērtē ekspertu komisija;
- atbalsts tiek paredzēts konkrētai mērķauditorija – jauniešiem,
biznesa uzsācējiem vai uzņēmumiem (inovatīviem,
eksportējošiem u.c.);
- atbalsts tiek piešķirts tikai attiecīgajā pašvaldībā reģistrētiem
mikro un mazajiem uzņēmumiem;
- konkursa rīkošanai tiek piesaistīti stratēģiskie partneri –
uzņēmumi, finanšu institūcijas u.c.;
- granti tiek piešķirti pašvaldības prioritārajās nozarēs (atbilstoši
pašvaldību attīstības mērķiem).
Uzņēmējdarbības projek tu konkurss Iecavas novadā
Ieteikumi Iecavas novada uzņēmējdarbības projektu konkursam tika balstīti uz ārvalstu un Latvijas praksi, un ņemot vērā
Iecavas novada attīstības plānošanas dokumentos noteiktās attīstības prioritātes.
Konkursa attīstība
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkurss atbilst Iecavas novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam
noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem – Ilgtermiņa mērķa B: „Daudzveidīgi un konkurētspējīgi uzņēmumi” vidēja termiņa
mērķim M3: „Iecavnieki: veiksmīgi uzņēmēji” (Prioritātes P3.1. „Uzņēmējdarbības atbalsta politikas izveide un īstenošana”
rīcības virzieniem R3.1.1. „Plānot un attīstīt pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta politiku” un R3.1.4. „Motivēt
uzņēmumu izveidi un darbību”).
Kā vienu no prioritārajiem (48% no
visiem aptaujātajiem novada
uzņēmējiem) uzņēmējdarbības atbalsta
pasākumiem, kurus būtu vēlams ieviest
pašvaldībā, novada uzņēmēji min
pašvaldības grantu (subsīdiju)
programmas jaunu biznesa ideju
atbalstam izveidi.
8. lpp.
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa darbībai ir tieša ietekme uz Iecavas novada attīstības programmā 2013. –
2019.gadam noteiktā politikas rezultātu rādītāja „Apmierinātība ar iespējām veidot/paplašināt uzņēmumu” un darbības
rādītāja „Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits” sasniegšanu (izpildi).
Konkursa administrācijas forma
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa darbība ir jānosaka ar pašvaldības domes apstiprinātu nolikumu. Konkursa
nolikumā jāiekļauj šāda informācija:
- vispārīgie jautājumi (lietotie termini, konkursa mērķis, konkursa rīkotājs u.c.);
- grantu konkursa izsludināšanas kārtība (norises laiks, biežums, nolikuma saņemšanas vieta u.c.);
- granta pretendenta tiesības un tam izvirzītās prasības (pretendenta kvalifikācijas prasības, tā tiesības);
- konkursa pieteikuma sagatavošanas prasības;
- atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas (izmaksu detalizēts uzskaitījums);
- konkursa pieteikuma noformējums un iesniegšanas kārtība;
- konkursa pieteikumu vērtēšana un rezultātu paziņošana (vērtēšanas kritēriji, vērtēšanas komisija u.c.);
- granta piešķiršanas kārtība;
- kontroles mehānisms – nosaka pašvaldības tiesības līguma darbības laikā veikt pārbaudes, iesniedzamo atskaišu
formas, biežumu u.c.
Papildus nolikumam ir jāizstrādā konkursa dokumentācija – pieteikuma veidlapa un vadlīnijas pieteikuma veidlapas
aizpildīšanai.
Konkursa mērķis
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa darbības mērķis ir jānosaka ņemot vērā iepriekš noteiktās Iecavas novada
attīstības prioritātes: veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību Iecavas novadā, ieviešot uzņēmējdarbības atbalsta
mehānismu.
Mērķauditorija
Ņemot vērā dažādo mērķauditoriju (to specifiku) ir ieteicams uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursu rīkot katrai
grupai atsevišķi, piemēram:
- konkurss skolēniem (7. – 12.klašu skolēni);
- konkurss jauniešiem (16 – 30 gadu vecumam) uzņēmējdarbības uzsākšanai;
- konkurss novada iedzīvotājiem (bez vecuma ierobežojuma) uzņēmējdarbības uzsākšanai;
- konkurss uzņēmumiem (ieteicams definēt atbalstāmos uzņēmumus, piemēram, mikro un mazajiem
uzņēmumiem);
- konkurss partnerības projektiem (vairāku partneru sadarbībai – iedzīvotāji, NVO, uzņēmēji u.c.) kopīgu biznesa
ideju īstenošanai.
Atbalstāmās jomas
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa atbalstam jābūt vērstam un Iecavas novada stratēģisko mērķu sasniegšanu,
tāpēc atbalstāmās jomas tika definētas saskaņā ar Iecavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013. – 2037.gadam
(turpmāk – IAS) noteikto novada ekonomisko specializāciju, t.i., Iecavas novadā īpaši tiks atbalstīti tie uzņēmējdarbības
veidi, kas sevi jau pierādījuši kā novada apstākļos veiksmīgi darbojošies virzieni (skat. 1.tabulu).
1.tabula. Atbalstāmo nozaru saraksts (NACE 2.red.)
NACE Atbalstāmās nozares IAS noteiktās nozares
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
01.47 Putnkopība Putnkopība
01.4 Lopkopība Zvērkopība
01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana Dārzeņu audzēšana; segto platību kultūru audzēšana
01.11 Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana Graudaugu audzēšana
9. lpp.
NACE Atbalstāmās nozares IAS noteiktās nozares 01.26 Eļļas augu audzēšana Rapšu, kaņepju un citu eļļas kultūru
audzēšana
C Pārstrādes rūpniecība
10.4 Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana Augu eļļu ražošana
H Transports un uzglabāšana
49.4 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem Autotransporta kravu pārvadājumi
52.1 Uzglabāšana un noliktavu saimniecība Noliktavu pakalpojumi
52.24 Kravu iekraušana un izkraušana Loģistikas pakalpojumi
52.29 Pārējās transporta palīgdarbības Loģistikas pakalpojumi
Gadījumā, ja cauri Iecavas novadam tiks būvēts Rail Baltic dzelzceļš, atbalstāmo jomu sarakstā būtu jāiekļauj arī ražošanas
uzņēmumu attīstība.
Atbalstāmu jomu sarakstā var tikt iekļautas arī IAS definētās potenciāli attīstāmās nozares, kuras ļauj attīstīt novadā
pieejamie resursi:
- citu lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde (bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana,
specifisku nišas produktu ražošana);
- koksnes un citu mežsaimniecības produktu ražošana un pārstrāde (specifisku nišas produktu ražošana);
- dolomīta ieguve un pārstrāde (veicināt pēc iespējas augstu iegūtās produkcijas pievienoto vērtību, t.sk. vērtējot
iespēju ražot dekoratīvo akmeni, veicināt videi draudzīgu ieguves procesu un izstrādāto dolomīta karjeru
rekultivāciju);
- pakalpojumu attīstība (pakalpojumu centru attīstība pie ceļiem un Iecavā);
- rekreācijas pakalpojumi (rekreācijas objektu attīstība, transporta infrastruktūras pilnveidošana, tūrisma
infrastruktūras un pakalpojumu attīstība).
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa atbalsts var būt pietiekami plašs (daudzās nozarēs) vai arī atbalstu var
paredzēt kādas vienas konkrētas nozares atbalstam, kuru pašvaldība vēlas īpaši attīstīt, piemēram, lauksaimniecība vai
tūrisma nozare.
Tomēr jāatzīmē, ka konkursa dokumentācijā jānodefinē arī neatbalstāmās jomas, piemēram, alkoholisko un tabakas
izstrādājumu ražošana, azartspēles, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.
Atbalstāmās aktivitātes
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa ietvaros ir jānosaka atbalstāmās aktivitātes, kuru īstenošanas izmaksas būs
attiecināmas no grantu programmas līdzekļiem.
Ņemot vērā ārvalstu un Latvijas kā atbalstāmās aktivitātes Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa ietvaros ir
jānosaka attiecināmās un neattiecināmās izmaksas (skat. 2.tabulu).
2.tabula. Atbalstāmās ak tivitātes
Atbalstāmā aktivitāte Attiecināmo izmaksu piemēri
Sagatavošanās un uzsākšanas izmaksas
- Izmaksas, kas saistītas ar sākotnējo telpu iekārtošanu un inventāra iegādi. - Būvprojekta izstrādes izmaksas. - Patentu un licenču (t.sk. datorprogrammu) iegādes izmaksas. - Produkta (prototipa) izstrādes izmaksas. - Interneta mājas lapas izstrāde.
Iegādes un piegādes - Tehnoloģisko iekārtu iegāde. - Izejmateriālu iegāde un piegāde.
Būvniecība un rekonstrukcija - Ēku būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas. - Inženierinfrastruktūras pieslēgumu (elektrības, kanalizācijas, komunikāciju u.c.) būvniecība,
rekonstrukcija un remonts.
Apmācības un konsultācijas - Apmācību izmaksas. - Konsultāciju izmaksas. - Tirgus izpēte.
Ārpakalpojumi - Ārpakalpojumu izmaksas (grāmatvedība, juridiskās konsultācijas u.c.). - Mārketinga pasākumu izmaksas (dalība izstādēs, prezentācijas materiālu sagatavošana u.c.).
Citas izmaksas - Citas pamatotas izmaksas (tikai saņemot vērtēšanas komisijas apstiprinājumu).
10. lpp.
Izstrādājot Iecavas novada uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa nolikumu nepieciešams precizēt atbalstāmās
aktivitātes atbildoši programmas mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī jānosaka neattiecināmās izmaksas,
piemēram, izmaksas, kas radušās pirms līguma par projektu īstenošanu noslēgšanas, darba alga u.c.
2.2. Nekustamā īpašuma nodok ļu atlaižu programma
Latvijā nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) nodokļa piemērošanu nosaka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”
(turpmāk – Likums). Likuma 3.1pants paredz NĪ nodokļa likmju un nodokļu atvieglojumu noteikšanas principus pašvaldību
saistošajos noteikumos.
Saskaņā ar šo Likumu, nosakot NĪ nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus:
- uzņēmējdarbības atbalsta principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas
uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Komisijas 2006.gada
15.decembra regulas (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam
nosacījumus;
- teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru, pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas
teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai.
Nosakot NĪ nodokļa atvieglojumus kopsakarā ar nodokļa likmi vai likmēm, pašvaldība ievēro sociālās atbildības principu,
saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām.
Tādējādi ņemot vērā Likuma ierobežojumus pašvaldība var noteikt NĪ atvieglojumus (25% - 90% apmērā no aprēķinātā
nodokļa), paredzot atbalstu uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanai savā administratīvajā teritorijā.
Latvijas pieredze
Analīzes ietvaros tika apskatīta Latvijas pašvaldību pieredze NĪ nodokļu atlaižu piemērošanā uzņēmējiem, t.i. netika veikts
pašvaldību pieredzes apkopojums un analīze NĪ nodokļa atlaižu piemērošanā iedzīvotājiem.
Valmieras pilsēta
Valmierā NĪ nodokļa atvieglojumi ir pieejami plašam uzņēmēju lokam4. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka 25%
apmērā nodokļa atvieglojumu var saņemt jaunizveidoti komersanti, saimnieciskās darbības veicēji par īpašumā esošu ēku,
ja uzņēmums reģistrēts iepriekšējā taksācijas gadā, ja radītas ne mazāk kā piecas jaunas darba vietas un darbinieku
ikmēneša vidējā darba samaksa nav mazāka par valstī noteikto minimālo algu.
Tāds pats nodokļa atvieglojums, taču tikai uz gadu pieejams uzņēmumiem par jaunuzceltām vai rekonstruētām ēkām, kas
tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. Lai uz 25% nodokļa atlaidi pretendētu uzņēmumi un privātpersonas,
kuru īpašumā ir strādājošas viesnīcas, jāsaglabā vismaz 80% darba vietu, salīdzinot ar iepriekšējo taksācijas periodu. Līdzīgi
nosacījumi 25% atlaides saņemšanai izvirzīti arī ražošanas ēku īpašniekiem, kur notiek ražošana un veiktas investīcijas.
Uz 50% lielām atlaidēm var pretendēt personas un uzņēmumi, kuru īpašumā vai lietojumā ir ēkas, vasaras terases vai
vasaras kafejnīcas, kam ir sezonas rakstura lietojums. Savukārt uzņēmumi, kuri savu saimniecisko darbību veic pašvaldības
izglītības iestāžu telpās, nodrošinot audzēkņu komplekso ēdināšanu varēs pretendēt uz atvieglojumu 70% apmērā no NĪ
nodokļa summas par nomā esošajām izglītības iestāžu telpām. Uz mazāku atvieglojumu (50%) var pretendēt tie, kas
izglītības iestādēs nodrošina komplekso ēdināšanu un organizē arī kafejnīcas pakalpojumus.
Vislielākais atvieglojums (90% apmērā) attiecināms uz uzņēmumiem, kuru īpašumā ir strādājošs kino, t.i. īpašumā tiek
veikta regulāra filmu demonstrēšana, īpašnieks ir izpildījis autortiesību un blakustiesību pienākumus, tam ir izsniegta filmu
izplatītāja reģistrācijas apliecība, vieta ir reģistrēta kā filmu izplatīšanas vieta un tiek izmantotas atbilstošas tehniskās
ierīces.
4 Avots: www.db.lv/laikraksta-arhivs/pasvaldibas/sola-nekustama-ipasuma-nodokla-atlaides-255120
11. lpp.
Tukuma novads
Tukuma novada domes izdotajos saistošajos noteikumos Nr.49 „Par nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nomas maksas
atvieglojumu un maksājumu termiņa pagarinājumu piešķiršanu Tukuma novadā” paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa
atvieglojumi tiek piešķirti:
- nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā ieguldījuši līdzekļus novada attīstībā (ūdensvada,
kanalizācijas sistēmas izbūvē, ielu, ietvju izveidošanā vai labiekārtošanā ārpus piederošā īpašuma robežām) bez
pašvaldības līdzfinansējuma;5
- nodokļu maksātājiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā novadā palielinājuši jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo
fondu un ieguldījuši līdzekļus bez pašvaldības līdzfinansējuma;6
- nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā renovējuši ēkas vai remontējuši ēkas fasādi Tukuma
pilsētas vēsturiskajā centrā bez pašvaldības līdzfinansējuma;7
- nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir ražošanas ēkas (izņemot elektrības pārvades), ja tajās notiek
pamatdarbība, ar noteikumu, ka uz taksācijas gada 30.jūniju ir saglabāta pamatdarbība un darba vietas ne mazāk
kā 95% attiecībā pret iepriekšējo taksācijas gadu, nodokļa summa šim īpašumam samazināma par 25%;
- nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir zeme, uz kuras veic lauksaimniecisko ražošanu, ja tajā notiek
pamatdarbība, ar noteikumu, ka uz taksācijas gada 30.jūniju ir saglabāta pamatdarbība, darba samaksa uz vienu
nodarbināto ir 70% no vidējās darba algas lauksaimniecības nozarē attiecībā pret iepriekšējo taksācijas gadu un
ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem ir ne mazāk par Ls 250 uz katru
lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, nodokļa summa šim īpašumam samazināma par 25%;
- nodokļu maksātājiem, kuri veic sabiedriskos pasažieru pārvadājumus ar noteikumu, ka uz taksācijas gada
30.jūniju ir saglabāta pamatdarbība un darba vietas ne mazāk kā 95% attiecībā pret iepriekšējo taksācijas gadu,
nodokļa summa ar pasažieru pārvadāšanu tieši saistītam īpašumam samazināma par 25 %;
- nodokļa maksātājiem, kuri centralizēti piegādā siltumenerģiju un/vai dzeramā ūdens resursus iedzīvotājiem,
nodokļa summa šim īpašumam samazināma par 70% (ja īpašuma sastāvā ietilpst citas - ar siltumenerģiju un/vai
dzeramā ūdens apgādi nesaistītas ēkas un būves, tad šīm ēkām un būvēm un proporcionāli aizņemtai zemes daļai
atlaide netiek piemērota);
- nodokļu maksātājiem, kuri nodrošina viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai lauku tūrisma
pakalpojumus, nodokļa summa samazināma 50% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas nekustamā
īpašuma daļai, kas tiek izmantota attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.
Salaspils novads
Saskaņā ar Salaspils novada domes saistošajiem noteikumiem Nr.38/2012. „Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu
piešķiršanu Salaspils novadā” uzņēmēji var saņemt šādas NĪ atlaides:
- 50% - jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuri pēc galvenā darbības veida atbilst NACE klasifikatorā ražošanas
uzņēmumam, NĪ atlaide tiek piemērota pirmos piecus gadus pēc uzņēmuma reģistrēšanas, ja iepriekšējā
kalendārā gadā bijuši nodarbināti ne mazāk par pieciem cilvēkiem (visa gada laikā);
- 50% - uzņēmumiem, kuri atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Eiropas
Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas Nr. 800/2008, I pielikumā sniegto definīciju un kuri pēc galvenā darbības
veida NACE klasifikatorā atbilst ražošanas uzņēmumam, un ražotnē iepriekšējā kalendārajā gadā bijuši
nodarbināti ne mazāk par pieciem cilvēkiem (visa gada laikā), un komersanta iepriekšējā kalendārā gada laikā
aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vidēji uz vienu strādājošo bija ne mazāk kā Ls 1 000
gadā.
Lai uzņēmumi varētu saņemt iepriekš minētās atlaides, ir jāizpildās šādiem nosacījumiem:
5 Atvieglojumi tiek piešķirti atkarībā no ieguldījumu summas. 6 Atvieglojumi tiek piešķirti atkarībā no ieguldījumu summas. 7 Atvieglojumi tiek piešķirti atkarībā no ieguldījumu summas.
12. lpp.
- saimnieciskā darbība (ražošana) notiek nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam piederošā īpašumā, kas ir
reģistrēts zemesgrāmatā, un ēku (telpu grupu) galvenais lietošanas veids saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts
kadastra reģistra datiem nav dzīvojamā ēka un/vai tās palīgēka;
- par nekustamo īpašumu (tā daļu) nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda par iepriekšējiem gadiem.
Jēkabpils pilsēta
Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir spēkā saistošie noteikumi8, kas paredz NĪ nodokļa atvieglojumus vietējiem uzņēmumiem.
Lai saņemtu NĪ nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem (sk. 3.tabulu).
3.tabula. NĪ nodok ļa atvieglojumi Jēkabpils pašvaldībā
Nodokļa maksātāju kategorija Nodokļa
atvieglojuma apmērs
Komersanti, kuri reģistrēti 2012.gadā ar juridisko adresi Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un kuri 2012.gadā vidēji ir nodarbinājuši ne mazāk kā sešus darbiniekus.
50%
Komersanti, kuru īpašumā ir rūpnieciskās ražošanas ēkas, ja tajās notiek pamatdarbība pie noteikuma, ka uz taksācijas gada 30.jūniju izpildās šādi nosacījumi:
- saglabāta pamatdarbība; - investēti līdzekļi ražošanā, pakalpojumu sniegšanā laika periodā 2011. – 2012.g.; - saglabātas darba vietas virs 75% attiecībā pret vidējo darba vietu skaitu 2012.gadā.
50%
Komersanti, kuriem juridiskā adrese reģistrēta Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un kuri sev piederošās ēkās veic uzņēmējdarbību (izņemot azartspēļu organizēšanu, telpu iznomāšanu), 2013.gadā nodarbinot vismaz sešus Jēkabpils pilsētas iedzīvotājus, piešķir atlaidi nodoklim par ēkām.
25%
Komersanti, kuri 2013.gada vasaras sezonā ne mazāk kā divus mēnešus nodarbina Jēkabpils vispārizglītojošo skolu skolēnus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jēkabpils pilsētā:
- nodarbinot no 3 līdz 5 izglītojamos, piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi;
- nodarbinot 6 un vairāk izglītojamos, piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
25%
50%
Nodokļu maksātāji – fiziskās un juridiskās personas – par daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (to daļām) ar centralizēto apkuri desmit gadu laikā pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem: (1) energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir veikti ES struktūrfondu vai valsts atbalsta programmu ietvaros, (2) siltumenerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir samazināts vismaz par 20% gadā.
50%
Iecavas novads
Iecavas novadā spēkā esošie saistošie 2010.gada 11.maija noteikumi
Nr.11 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļu
maksātājiem Iecavas novadā” neparedz NĪ nodokļa atlaides
uzņēmumiem.
NĪ atlaides uzņēmumiem būtu jāparedz:
- mikro un mazajiem uzņēmumiem tajās nozarēs, kuru attīstība
ir prioritāra pašvaldībai;
- juridiskām personām, kas nodarbojas ar sociālo
uzņēmējdarbību;
- biedrībām;
- uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz piecus (vai cits skaits) Iecavas novadā deklarētus iedzīvotājus;
- uzņēmumiem, kas nodarbina invalīdus;
- uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz divus jauniešus (līdz 24 gadu vecumam) un/vai seniorus (virs 50 gadiem).
8 Jēkabpils pilsētas pašvaldības 17.01.2013. saistošie noteikumi Nr.2 „Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma maksātājiem2013.gadā”
Kā vienu no prioritārajiem (48% no
visiem aptaujātajiem novada
uzņēmējiem) uzņēmējdarbības atbalsta
pasākumiem, kurus būtu vēlams ieviest
pašvaldībā, novada uzņēmēji min NĪ
nodokļa atlaides.
13. lpp.
2.3. Novada uzņēmēju organizācijas attīstība
Pašvaldības un uzņēmēju sadarbības modeļi
Ņemot vērā dažādos definētos mērķus, eksistē dažādi pašvaldības un uzņēmēju sadarbības modeļi (sk. ārvalstu prakses un
Latvijas piemēru aprakstu tālāk). Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai pašvaldībās tiek veidotas uzņēmēju
konsultatīvās padomes/komisijas, kurās ietilpst uzņēmumu un pašvaldības pārstāvji. Savukārt, specifiskas nozares
(piemēram, tūrisma) attīstībai reģiona līmenī tiek veidotas asociācijas, kurās apvienojas reģiona pašvaldības, nozares
uzņēmumi, izglītības institūcijas un privātpersonas. Tāpat jāmin trīspusējo konsultatīvo padomju (pašvaldība, darba devēji,
darbinieki) izveidi, kuras tradicionāli nodarbojas ar sociālā dialoga veicināšanu.
Ārvalstu prakse
Sietla9 (ASV)
Sietlas pašvaldība sadarbības nodrošināšanai ar vietējiem uzņēmējiem ir izveidojusi „komunikācijas kanālu” –
Ekonomiskās attīstības biroju (Office of Economic Development), kura darbības mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem orientēties
pašvaldības procesos un sniegt informāciju par pieejamo atbalstu.
Birojs ik mēnesi organizē neformālas uzņēmēju tikšanās ar politiķiem, pašvaldības vadošajiem darbiniekiem. Tiek rīkotas
specifiskas (dažādu nozaru pārstāvju) tikšanās, piemēram, 2012.gada februārī notika tikšanās ar veselības (slimnīcu u.c.)
un izglītības nozares (izglītības iestāžu u.c.) pārstāvjiem.
Lielākoties Eiropas valstīs uzņēmēju un pašvaldības sadarbība notiek ar uzņēmēju NVO palīdzību.
Latvijas pieredze
Jūrmalas pilsēta
Uzņēmējdarbības veicināšanai pilsētā Jūrmalas pilsētas dome ir izveidojusi Uzņēmēju konsultatīvo padomi10
, kuras
darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Jūrmalas pilsētā un aktivizēt dialogu starp pilsētas pašvaldību un
vietējiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu un tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir saskaņā ar pastāvošajiem
normatīvajiem aktiem un pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi pilsētā.
Padome ir aktīvu cilvēku grupa, kas konsultē Jūrmalas pilsētas domi uzņēmējdarbības vides izveidošanas jautājumos,
pārstāv uzņēmēju intereses Jūrmalas pilsētā un darbojas uz brīvprātības principiem, kā arī kalpo kā sabiedriskās domas
veidošanas instruments. Padomes sastāvā ietilpst 18 dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvji.
Līvānu novads
Līvānu novada pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā padome tika izveidota 2010.gada jūlijā11
. Tās sastāvā ietilpst trīs
pašvaldības pārstāvji un septiņi novada uzņēmēji. Padomes sanāksmes notiek reizi ceturksnī.
Pēc uzņēmēju padomes ierosinājumiem:
- veiktas izmaiņas rekonstruējamo infrastruktūras objektu projektos;
- pieņemts lēmums izveidot Līvānu novada uzņēmumu datu bāzi ar pieejamo kontaktinformāciju un ražotajiem
produktiem/pakalpojumiem;
- ierosinājuma rezultātā noorganizēti Ziemassvētku tirdziņi kā vietējos uzņēmējus popularizējoša aktivitāte,
Pilsētas svētku tirgus. Regulāri tirdziņi plānoti arī turpmāk;
- apspriesti un ņemti vērā padomes priekšlikumi pašvaldības ekonomiskajam profilam un lielākajiem investīciju
projektiem;
9 Avots: www.seattle.gov/economicdevelopment/citybusinesscasual.htm 10 Avots: http://jurmala.lv/page.php?id=176 11 Avots: www.livanisaimnieko.info/uz325274m274ju-padome.html
14. lpp.
- uzņēmējiem sniegta aktuāla informācija par atbalsta programmām ES projektu, valsts un banku atbalsta jomā;
pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentiem u.tml.;
- ierosināta sabiedriskā transporta maršruta izveide uz Līvānu rūpniecisko zonu (maršruts tika atklāts 2011.gada
1.decembrī);
- ideja par profesionālās izglītības iestādes nepieciešamību Līvānos.
Valmieras pilsēta
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, Valmieras pašvaldības paspārnē darbojas vairākas
konsultatīvās un ekspertu padomes: Uzņēmēju konsultatīvā padome, Pilsētvides padome, Sociālo lietu konsultatīvā
padome un Jaunatnes lietu ekspertu padome. Lai veicinātu tūrisma attīstību, Valmieras pilsētas pašvaldība 2010.gadā
izveidoja Valmieras un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvo padomi, kas pulcē Valmieras pilsētas un apkārtējo
sešu novadu pašvaldību tūrisma speciālistus, tūrisma uzņēmējus un nozares izglītības iestāžu pārstāvjus.
Valmieras pilsētas pašvaldības Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas12
mērķis ir veicināt pašvaldības darbu ar jaunatni,
sekmējot jauniešu iniciatīvu, līdzdalību sabiedriskās dzīves norisēs un lēmumu pieņemšanas procesos. Komisijas sastāvu
veido 12 pārstāvji: (1) Pašvaldības domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs; (2) Valmieras Izglītības
pārvaldes vadītājs; (3) Pašvaldības Valmieras Sociālā dienesta vadītājs; (4) Valmieras jaunatnes centra „Vinda” direktors;
(5) Valmieras jaunatnes centra „Vinda” direktora vietnieks jaunatnes jomā; (6) Valmieras Profesionālās vidusskolas
ārpusstundu darba organizators; (7) Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Valmieras iecirkņa kārtības policijas
nodaļas vecākais inspektors; (8) Veselības inspekcijas veselības veicināšanas un profilakses nodaļas reģionālais
koordinators; (9) Biedrības „Vidzemes Augstskolas studentu apvienība” prezidents; (10) Valmieras jaunatnes centra
„Vinda” Valmieras Jauniešu domes prezidents; (11) Biedrības „Valmieras Novada fonds” Jauniešu ideju laboratorijas
vadītājs; (12) Biedrības „Latvijas Olimpiešu klubs” „Projekts Pēdas” Valmieras nodaļas vadītājs.
Komisija:
- apkopo, analizē un aktualizē informāciju par bērnu un jauniešu stāvokli, problēmām, vajadzībām un interesēm
Valmieras pilsētā;
- iesaka pašvaldībai ilgtermiņa rīcības stratēģiju un prioritātes Jaunatnes politikas īstenošanai Valmieras pilsētā,
tajā skaitā izstrādā priekšlikumus jauniešu iesaistīšanai pilsētas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras
dzīves aktivitātēs, līdzdalības un iniciatīvu nodrošināšanai;
- iesniedz priekšlikumus, ieteikumus un izvērtē programmas, projektus jaunatnes aktuālu problēmu risināšanai,
bērnu un jauniešu interešu un vajadzību realizēšanai Valmieras pilsētā;
- nodrošina un veicina pašvaldības iestāžu un tās struktūrvienību, valsts un pašvaldības institūciju, izglītības iestāžu
un sabiedrisko organizāciju sadarbību un interešu saskaņošanu jaunatnes politikas jautājumos;
- izstrādā un iesniedz priekšlikumus pašvaldības un valsts institūcijām finanšu plānošanai darbam Jaunatnes
politikas īstenošanā.
Komisija organizē sanāksmes ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
Pilsētvides padomes13
darbības mērķis ir veicināt augstvērtīga, pievilcīga un atpazīstama Valmieras pilsētas tēla veidošanu.
Padomes sastāvu veido ar Pašvaldības lēmumu iecelti speciālisti, kuri darbojas kā neatkarīgi profesionāļi pārstāvot arī
profesionālās, sabiedriskās, valstiskās vai nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar vizuālo mākslu un arhitektūru.
Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras sporta attīstības padomes14
uzdevumos ietilpst sporta attīstības programmas
izstrāde un aktualizācija, izskatīt un lemt jautājumus par finansējumu pilsētas sporta pasākumiem un citi uzdevumi. Tiekas
ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome15
ir Valmieras pilsētas, Beverīnas, Kocēnu
un Burtnieku un citu novadu tūrisma jomas speciālistu, ekspertu un vietējo uzņēmēju padome ar mērķi veicināt Valmieras
12 Valmieras pilsētas pašvaldības Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas nolikums // www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/jaunatnes-lietu-padome 13 Pilsētvides padome // www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/pilsetvides-padome 14 Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras sporta attīstības padome// www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/sporta-attistibas-padome 15 Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome // www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/valmieras-pilsetas-un-tas-
apkartnes-turisma-veicinasanas-konsultativa-padome
15. lpp.
pilsētas un tuvāko novadu konkurētspēju tūrismā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā arī sekmēt augstvērtīga, pievilcīga un
atpazīstama Valmieras pilsētas tūrisma tēla veidošanos.
Tajā ietilpt 10 tūrisma jomas eksperti (pašvaldību, izglītības iestāžu, muzeju pārstāvji), 19 uzņēmēju pārstāvi (t.sk.
zemnieku saimniecības), pārstāvis no Valmieras Kultūras centra un Valmieras muzeja.
Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma konsultatīvās padomes tikšanās katru reizi tiek organizētas dažādās vietās, lai
nodrošinātu informācijas apmaiņu un veicinātu tūrisma piedāvājuma pārzināšanu arī tūrisma uzņēmēju vidū. Tiek
apspriesti ar tūrismu saistīti jautājumi, aicināti vieslektori.
Valmieras Uzņēmēju konsultatīvā padome ir aktīvu cilvēku grupa, kas pārstāv uzņēmēju intereses Valmieras pilsētā un
darbojas uz nolikuma pamata, kā arī kalpo kā sabiedriskās domas veidošanas instruments16
. Padomē darbojas 22
uzņēmēji. Padome tika izveidota pēc Valmieras pašvaldības un vietējo uzņēmēju iniciatīvas ar mērķi veicināt
uzņēmējdarbības vides attīstību pilsētā. Padomes sanāksmes reizēs tiek runāts par attiecīgā perioda aktuālajiem
jautājumiem, piemēram, 2013.gada marta sēdē uzņēmēji tika iepazīstināti arī ar pašvaldības aktivitātēm vides jomā un
informēti par iespējām aktīvi līdzdarboties dažādos vides projektos un kampaņās, Finanšu ministrijas eiro projekta
vadītāja Dace Kalsone informēja par eiro ieviešanu Latvijā un iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajām aktualitātēm, bet
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula stāstīja par eiro ietekmi uz tautsaimniecību un to, kādus ieguvumus eiro sniegs
dažādām sabiedrības grupām.17
Jelgavas pilsēta
Jelgavas pilsētas Trīspusējā konsultatīvā padome. 2010.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas dome, Jelgavas Ražotāju un
tirgotāju asociācija (JRTA) pārstāvot Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
(LBAS) parakstīja vienošanos un Trīspusējās konsultatīvās padomes nolikumu par sadarbību, lai kopīgi sekmētu pilsētas un
iedzīvotāju labklājību.
Vienošanās paredz sadarboties, lai nodrošinātu saskaņotu, Jelgavas pilsētas interesēm atbilstošu problēmu risināšanu
sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu, sekmētu
sociālo partneru līdzatbildību lēmumu pieņemšanas procesā un uzņēmējdarbības attīstību. Lai realizētu izvirzītos mērķus
tika izveidota Jelgavas pilsētas Trīspusējā konsultatīvā padome (Padome). Jelgava ir piektā pilsēta Latvijā un pirmā
Zemgalē, kurā izveidota Trīspusējā konsultatīvā padome.
Jelgavas pilsētas Trīspusējās konsultatīvās padomes sēdēs skatītie jautājumi:
- informācija par 2010. gada pašvaldības budžeta izpildi, par Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetu 2011.gadam;
- Jelgavas pilsētas svētku plānotā norise un citas aktualitātes pilsētā;
- plānotā ES struktūrfondu apguve 2011.gadā;
- NVA piedāvātās atbalsta programmas;
- darba tirgū vērojamās tendences;
- informācija par 2011. gada pašvaldības budžeta izpildi, par Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetu 2012.gadam u.c.
Jelgavas pilsētas Trīspusējā konsultatīvā padomes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības. Padomes nolikumā ir atrunāts, ka
sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk vienu reizi divos mēnešos. Praksē situācija ir mazliet savādāka: sēdes sasauc pēc
vajadzības, bet ne retāk 1 reizi pusgadā. Sēdes iniciatori parasti ir vai nu darba devēju organizācijas pārstāvji, vai arī
arodorganizāciju pārstāvji, pašvaldības puse sēdes ierosina retāk. Sēdes aktīvi apmeklē un sarunās iesaistās visu pušu
pārstāvji. Padomē sekmīgi darbojas pieci darba devēju pārstāvji.
Bauskas novads
Bauskas novada dome 2011.gada nogalē atbalstot uzņēmēju kluba „Bauska 97” iniciatīvu pieņēma lēmumu par
Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes18
izveidošanu. Padomes mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Bauskas
novadā, sniedzot domei priekšlikumus uzņēmējdarbību veicinošu lēmumu pieņemšanai, aktivizējot informācijas apmaiņu
starp pašvaldību un uzņēmējiem.
16 Avots: http://valmiera.lv/zina/pasvaldiba/uznemeju-konsultativa-padome 17 Avots: http://www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/uznemeju-konsultativaja-padome-runas-par-eiro-ieviesanu
18 Avots: http://www.laukutikls.lv/vietejas_iniciativas/organizacijas/2984-uznemejdarbibas_konsultativa_padome_bauskas_novada
16. lpp.
Padomi veido divu sabiedrisko organizāciju: Uzņēmēju kluba „Bauska 97” un Bauskas Lauksaimnieku apvienības pārstāvji
(seši pārstāvji), savukārt trīs dalībniekus ir deleģējusi novada dome. Ikviens novada uzņēmējs savus priekšlikumus
padomes darbam, ierosinājumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai novadā var iesniegt caur klubu „Bauska 97” vai
Lauksaimnieku apvienību, un no šīm organizācijām saņemt informāciju par padomes darbu.
Padomē tika izvērtēta novada attīstības programma, sagatavoti priekšlikumi tās papildināšanai, uzlabošanai.
Kuldīgas pilsēta
Lai atbalstītu uzņēmēju iniciatīvas un sekmētu dialogu starp uzņēmējiem un pašvaldību, Kuldīgas novada dome izveidojusi
Uzņēmējdarbības atbalsta komisiju19
, kuras sastāvā ietilpst septiņu uzņēmumu pārstāvji. Komisiju vada domes
priekšsēdētājs. Sēdes notiek mēneša trešajā pirmdienā.
Komisijas galvenais uzdevums ir priekšlikumu izskatīšana un savu risinājumu iesniegšana attīstības plānu, koncepciju un
citu stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādei; papildu uzdevumi – apzināt un izvērtēt ar uzņēmējdarbību saistītās aktuālās
problēmas un sagatavot priekšlikumus to risināšanai; kompetences robežās sagatavot lēmumprojektus un iesniegt tos
izskatīšanai komitejās.
Komisija veidota pēc nozaru principa – iekļauts viens pārstāvis no sekojošām nozarēm: sabiedriskā ēdināšana;
viesnīcas/tūrisma pakalpojumi; tirdzniecība/pakalpojumu sniedzēji; kokapstrāde; amatniecība; būvniecība;
lauksaimniecība.
Komisijā lemtais:
- pašvaldības saistošo noteikumu projektu apspriešana;
- biznesa inkubatora darbības uzsākšana Kuldīgā;
- par Kuldīgas pilsētas norāžu koncepciju;
- par Kuldīgas novada attīstības programmas izstrādi;
- par Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem;
- par nodarbinātību Kuldīgas novadā;
- par no ģenētiski modificētiem organismiem brīvas teritorijas noteikšanu un ģenētiski modificētu kultūraugu
audzēšanas aizliegumu Kuldīgas novadā;
- par Kuldīgas vecpilsētas restaurācijas centra darbību;
- par dabas parka „Pinku ezers” sastāvā esošā Pinku ezera nodošanu apsaimniekošanā;
- par Pelču pils iekļaušanu Valsts kultūras pieminekļu sarakstā;
- par nosacījumiem tirgus teritorijas Aizputes ielā 2A, Kuldīgā apsaimniekošanai, pārvaldīšanai un tirgus
noteikumiem;
- par konkursu „Kuldīgas novada Uzņēmēju gada balva 2010”.
Rēzeknes pilsēta
Uzņēmējdarbības atbalstam un biznesa vides uzlabošanai Rēzeknē darbojas vairākas institūcijas, t.sk. Rēzeknes Uzņēmēju
biedrība, Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zinātnes un tehnoloģiju parks, Latgales
aparātbūves tehnoloģiskais centrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rēzeknes nodaļa u.c.
Rēzeknes Uzņēmēju biedrība ir 2009.gada novembrī dažādu nozaru komercsabiedrību dibināta biedrība20
, lai nodrošinātu
Rēzeknes pilsētas un novada uzņēmēju interešu pārstāvniecību un dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, pašvaldībām
un starptautiskām organizācijām. Biedrībā ir apvienojušies uzņēmēji, kas vēlas sekmēt savstarpējo sadarbību, informācijas
un pieredzes apmaiņu, veicināt uzņēmējdarbību un ar biznesa veicināšanu saistītu pasākumu un projektu izstrādāšanu un
īstenošanu. Biedrība ir Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs.
Biedrības sanāksmēs biedri iepazīstas detalizētāk ar biedru uzņēmumiem, spriež par aktuāliem ekonomikas un politikas
jautājumiem (piemēram, eiro ieviešanu), iesaistās sadarbības projektos, piedalās dažādu jautājumu apspriešanā kā
Trīspusējās padomes locekle Rēzeknē.
19 Avots: http://www.kuldiga.lv/?cat=210 20 Avots: http://www.rezekne.lv/ekonomika-un-investicijas/biznesa-atbalsta-institucijas/
17. lpp.
Zemgales Tūrisma asociācija21
Biedrība „Zemgales Tūrisma asociācija” (ZTA) ir viena no jaunākajām reģionālajām tūrisma asociācijām Latvijā – dibināta
2003.gada 30.decembrī. Galvenie ZTA uzdevumi ir: identificēt, izveidot un attīstīt Zemgales tūrisma produktu; veicināt ar
tūrismu saistītās uzņēmējdarbības aktivizēšanos Zemgalē; sekmēt ar tūrismu saistīto uzņēmumu sadarbību; veikt
Zemgales tūrisma mārketingu.
Asociācijas dibinātāji – sabiedriskās organizācijas: Dobeles rajona Tūrisma asociācija, Bauskas rajona Tūrisma asociācija,
biedrība „Koknesei” un pašvaldības iestāde „Jēkabpils tūrisma informācijas centrs”. 2010.gada maijā Zemgales Tūrisma
asociācijai tiek pievienota biedrība „Bauskas rajona Tūrisma asociācija” (to reorganizējot). ZTA apvieno vairāk nekā 40
biedrus. ZTA biedri no Iecavas novada ir mini zoo „Dobuļi”, atrakciju parks „Labirinti” un motelis „Brencis”.
ZTA biedra labumi ir:
- iespēja piedalīties Zemgales tūrisma mārketinga aktivitātēs vietējā un starptautiskā tirgū;
- biedru īpašo piedāvājumu izsūtīšana ZTA sadarbības partneriem, tūrisma profesionāļiem u.c. interesentiem (pa e-
pastu);
- informācija par dažādiem tūrisma jaunumiem, finanšu piesaistes iespējām, pasākumiem, projektiem, reklāmas
iespējām (pa e-pastu);
- atsauksmes un ieteikuma vēstules ZTA biedriem projektu realizācijai u.c. institūcijās;
- divi bezmaksas ielūgumi uz Balttour tūrisma izstādi Ķīpsalā;
- atlaides ZTA organizētajos semināros, pieredzes apmaiņas braucienos, mācībās;
- bezmaksas tūrisma konsultācijas tūrisma uzņēmējiem;
- biedru sadarbības veicināšana, veidojot reģionāla līmeņa tūrisma produktus un maršrutus.
Vidzemes Tūrisma asociācija
Biedrība „Vidzemes tūrisma asociācija” ir dibināta 1997.gadā. Tās galvenais mērķis ir apvienot vienā organizācijā personas,
kas darbojas Vidzemes tūrisma nozarē, lai kopīgiem spēkiem veidotu tūrismam labvēlīgu vidi, pārstāvētu Vidzemes
tūrisma intereses valstiskā līmenī un piesaistītu tūrisma attīstībai dažādu ārvalstu fondu un projektu līdzekļus. Asociācijas
dibinātāji un biedri ir uzņēmēji, vietējās pašvaldības, Vidzemes Augstskola un citas ar tūrismu saistītas organizācijas un
personas.
Asociācijas rīcības plānā 2012.gadam ir minētas tādas aktivitātes kā:
- sadarbība un klasteru attīstīšana vietu konkurētspējas paaugstināšanai;
- kvalitatīva tūrisma reģiona attīstība;
- reģiona mārketings.
Minēto aktivitāšu ietvaros tiek veikti dažādi pasākumi, piemēram, dalība tūrisma izstādēs un gadatirgos, pārrobežu
projektu ieviešana, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana utt.
Asociācija piedāvā prakses vietas organizācijā.
Kurzemes Tūrisma asociācija
Biedrība „Kurzemes tūrisma asociācija” ir dibināta 2001.gadā ar mērķi apvienot vienā organizācijā juridiskas personas, kas
darbojas Kurzemes tūrisma nozarē, lai kopīgiem spēkiem veidotu tūrisma attīstībai labvēlīgu vidi, pārstāvētu Kurzemes
tūrisma intereses valstiskā līmenī un starptautiskā līmenī, kā arī piesaistītu tūrisma attīstībai dažādu ārvalstu fondu un
projektu līdzekļus22
.
Galvenās darbības jomas, kurās asociācija darbojas:
- asociācijas biedru interešu pārstāvēšana valsts, pašvaldību iestādēs un NVO, kā arī ārvalstu institūcijās;
- Kurzemes tūrisma produktu mārketings Latvijā un ārvalstīs;
- tūristiem pievilcīga Kurzemes tēla veidošana un uzturēšana;
21 Avots: http://www.travelzemgale.lv/i?valoda=lv 22 Avots: http://www.kurzeme.lv/lv/pages/par-kta
18. lpp.
- Kurzemes mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu attīstības veicināšana, uzņēmumu konsultācijas;
- Kurzemes tūrisma izglītības un pētniecības attīstība;
- Kurzemes tūrisma produktu identificēšana, izveide un attīstība.
Iecavas novads
Iecavas novadā nav uzņēmēju nevalstiskās organizācijas sadarbībai ar pašvaldību, taču tādas izveides nepieciešamība tika
aktualizēta gan Pētījuma ietvaros veiktajā diskusijā, gan aptaujās. Rekomendācijas Uzņēmējdarbības konsultatīvās
padomes izveidei skatīt Pētījuma 7.nodaļā.
2.4. Mazo uzņēmumu „starta k reditēšanas fonds”
Nodaļas ietvaros ir apskatīta ārvalstu un Latvijas pieredze mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fondu” izveidē, veikta
Latvijas normatīvo aktu analīze, definēts sākotnējais fonda mērķis, forma un atbalsta jomas, novērtēta paredzamā
ietekme uz mērķa grupām, kā arī izstrādāti ieteikumi sākotnējiem nosacījumiem šāda fonda izveidei Iecavas novadā.
Labās prakses piemēri (citu pieredze)
Mikrokredītu izsniegšana nav komercbanku prioritāte, ņemot vērā samērā lielās ar mikrokredīta piešķiršanu un
administrēšanu saistītās izmaksas. Tas nosaka nepieciešamību pēc publiskā sektora (t.sk. pašvaldību) iesaistes
uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izstrādē un ieviešanā.
Ārvalstu prakse
Katras valsts ekonomikas pamatā ir veiksmīgi darbojošies uzņēmēji, tādēļ arī ekonomiski attīstītas valstis ir izveidojušas
dažādus atbalsta mehānismus biznesa uzsākšanai un mazo uzņēmumu atbalstam (skat. 3.pielikumu).
Šādu fondu darbības mērķis ir nodrošināt kredītu pieejamību mazo uzņēmumu darbības uzsākšanai, attīstībai un
modernizācijai.
Ņemot vērā izpētīto ārvalstu prakses piemērus var secināt, ka ir vairāki kopēji pamatkritēriji, kuri ir vienādi (līdzīgi) visiem
uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības veicināšanas fondiem (programmām):
- fonds tiek veidots kā atsevišķa institūcija;
- fonda dibinātājs (izveidotājs) ir valsts;
- ņemot vērā valstu attīstības prioritātes tiek noteiktas atbalsta jomas (nozares, kuras tiek atbalstītas, kā arī tās
kuras netiek) un atbalstāmie pasākumi (aktivitātes);
- finanšu līdzekļu izsniegšanā un administrēšanā tiek iesaistītas komercbankas;
- aizdevumi pārsvarā tiek izsniegti īstermiņā (3 – 5 gadi);
- papildu finanšu līdzekļu pieejamībai fonds nodrošina arī konsultatīvo un metodoloģisko atbalstu.
Latvijas pieredze
Latvijā mikroaizdevumu iespējas mikro un mazajiem uzņēmumiem piedāvā VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un AS
„Citadele banka” (skat. apkopojumu 4.tabulā).
4.tabula. Uzņēmējdarbības attīstības fondu piemēri Latvijā
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus
Mikrokreditēšanas programma
23(Latvijas
Hipotēku un zemes banka)
- Mikrouzņēmumi (līdz 10 darbiniekiem), neto apgrozījums nepārsniedz Ls 1,4 milj. gadā. - Biznesa uzsācēji pirms mikrouzņēmumu izveidošanas. - Nedrīkst būt parādi.
- Apjoms: līdz Ls 10 000. - Atmaksas periods: līdz 5 gadiem. - Piedāvā fiksētu vai mainīgu % likmi. - Projektiem līdz Ls 5 000
- Aizdevumi pieejami gan investīcijām, gan apgrozāmiem līdzekļiem. - Izpildot aizdevuma nosacījumus ir pieejams grants Ls 500 – 750 apjomā.
23 Avots: http://www.hipo.lv/lv/attistibas_programmas/mikrokreditesanas_programma
19. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus
- Galvotāji – uzņēmuma īpašnieki. aizņēmēja līdzdalība ir 0%, projektiem virs – nepieciešams 10% līdzfinansējums.
- Ir noteiktas neatbalstāmās nozares. - Programma darbosies līdz 2015.gada jūlijam.
DNB banka - Kredīts tiek izsniegts privātpersonai. - Nepieciešams nodrošinājums.
- Valūta: LVL, EUR. - Fiksēta vai mainīga procentu likme. - Kredīta termiņš: līdz 15 gadiem.
- Kredīts biznesa uzsākšanai un attīstīšanai.
Mikrokredīts (Citadele banka)
24
- Reģistrēti Komercreģistrā. - Veic uzņēmējdarbību ne mazāk kā vienu gadu. - Nav nodokļu parādu. - Jābūt pozitīvai kredītvēsturei. - Nav uzsākta maksātnespēja, reorganizācija vai likvidācija. - Nepieciešams nodrošinājums.
- Apjoms: Ls 5 000 – 30 000. - Atmaksas periods: 1 – 5 gadi. - Fiksēta % likme – no 12% gadā.
- Kredīts pieejams dažādās valūtās. - Finansējums pieejams kredīta un kredītlīnijas veidā.
Mikrokreditēšanas programmas darbība ir noteikta ar 2011.gada 6.septembra MK noteikumiem Nr.698 „Noteikumi par
mikroaizdevumiem un grantiem Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Mikrokreditēšanas
programma” ietvaros”.
Programmas mērķis ir uzlabot mikro uzņēmumu pieeju finansiālajam atbalstam saimnieciskās darbības uzsākšanai un
attīstībai, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Programma tiek finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas un valsts budžeta līdzekļiem, kā arī Hipotēku
bankas kredītresursiem. Programmas kopējais finansējums mikro aizdevumiem un grantiem ir aptuveni pieci miljoni latu,
un tās darbības ietvaros paredzēts izsniegt līdz 650 mikro aizdevumu.
Arī AS „Citadele banka” ir izstrādājusi kredīta produktu maziem un vidējiem25
uzņēmumiem, kas dod iespēju īsā laika
posmā saņemt finansējumu bez nekustamā īpašuma nodrošinājuma. Mikrokredītu var izmantot jebkuram ar
uzņēmējdarbību saistītam mērķim, piemēram, paplašināt piedāvāto produktu vai pakalpojumu klāstu, iegādāties
pamatlīdzekļus, palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu u.c.
Fonda darbības mērķ is
Mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” izveide atbilst Iecavas novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam
noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem – Ilgtermiņa mērķa B: „Daudzveidīgi un konkurētspējīgi uzņēmumi” vidēja termiņa
mērķim M3: „Iecavnieki: veiksmīgi uzņēmēji” (Prioritātes P3.1. „Uzņēmējdarbības atbalsta politikas izveide un īstenošana”
rīcības virzieniem R3.1.1. „Plānot un attīstīt pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta politiku” un R3.1.4. „Motivēt
uzņēmumu izveidi un darbību”).
„Starta kreditēšanas fonda” darbības mērķis ir jānosaka ņemot vērā iepriekš noteiktās Iecavas novada attīstības
prioritātes: veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību Iecavas novadā, ieviešot mazo uzņēmumu starta
kreditēšanas mehānismu.
„Starta kreditēšanas fonda” darbībai ir tieša ietekme uz Iecavas novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam
noteiktā politikas rezultātu rādītāja „Apmierinātība ar iespējām veidot/paplašināt uzņēmumu” un darbības rādītāja
„Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits” sasniegšanu (izpildi).
24Avots: http://www.citadele.lv/lv/business/financing/micro/ 25 Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 35,1 miljons latu vai bilances kopsummu vienādu vai
mazāku par 30,2 miljonu latu.
20. lpp.
Atbalstāmās jomas
Detalizēts atbalstāmo jomu apraksts ir sniegts 3.1.nodaļas apakšpunktā „Uzņēmējdarbības projektu konkurss” (skat.
iepriekš).
Izveides nosacījumi
Apkopojot izanalizēto ārvalstu un Latvijas prakses piemērus mikro/mazo uzņēmumu kreditēšanas jomā tika izstrādāti
ieteikumi mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumiem, kuri būtu piemērojami šāda fonda izveidē
Iecavas novadā (skat. 5.tabulu).
5.tabula. „Starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumi26
Kritērijs Nosacījumi
Mērķa grupa (atbalsta saņēmēji)
Iecavas novadā reģistrēti un darbojošies mikro uzņēmumi un fiziskas personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Fonda sākotnējais apjoms Ls 30 000.
Aizdevuma termiņš No trijiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.
Aizdevuma apjoms Ls 100 – 3 000.
Atbalsta intensitāte Līdz 100%.
Fonda pārvaldība Fonda pārvaldībā jānodrošina pašvaldības interešu pārstāvniecība, lai varētu ietekmēt pašvaldības attīstības dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu. Fonda pārvaldības mehānismu un pašvaldības iesaistes apjomu noteiks tā juridiskā forma (fonds, sadarbība ar komercbanku u.c.).
Neatbalstāmās nozares Pašvaldībai nepieciešams definēt nozares, kurās netiktu piešķirti aizdevumi, piemēram, azartspēles, alkoholisko dzērienu tirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu u.c.
Līdzekļu pieejamība Finanšu līdzekļiem ir jābūt pieejamiem visa gada garumā (neatkarīgi no pašvaldības budžeta ikgadējām izmaiņām).
Ārējā finansējuma piesaiste Fonda struktūrai jānodrošina iespēja piesaistīt trešo pušu finansējumu (fondu, komercbanku, ārvalstu finanšu u.c. institūciju).
Granta iespēja Veiksmīga projekta īstenošanas gadījumā (aizdevuma līguma nosacījumu izpilde) būtu jāparedz granta iespēja aizdevuma dzēšanai.
Konkurētspēja Fondam nevajadzētu konkurēt ar esošajiem atbalsta instrumentiem, piemēram, Mikrokreditēšanas programmu, bet jānodrošina to papildinātība.
Papildus pakalpojumi - Speciāli izveidota mājas lapa. - Tiek sniegts konsultatīvais atbalsts. - Tiek izmantota standartizēta dokumentācija un procedūras.
Detalizēti „starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumi ir jānosaka padziļinātā izpētē, kura būs jāveic pēc pašvaldības
lēmuma pieņemšanas par atbilstošāko atbalsta formu.
Fonda izveidošanas pamatojums
Pētījuma ietvaros tika analizēti trīs modeļi mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” izveidei:
1. Fonds, kā atsevišķa institūcija;
2. Pašvaldības budžeta ikgadējie asignējumi;
3. Sadarbība ar komercbankām.
Atbilstošākās formas (alternatīvas) izvērtējumam tika noteikti šādi kritēriji:
- izveides juridiskais pamatojums;
- fonda pārvaldītājs;
- uzturēšanas administratīvās izmaksas;
- līdzekļu atgriezeniskums un pieauguma nodrošinājums;
- ārējā finansējuma piesaistes iespējas;
- būtiskākie izveides un uzturēšanas riski.
26 Identificētajiem „starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumiem ir ieteikuma raksturs.
21. lpp.
Atbilstošākās formas izvērtējums ir apkopots 6.tabulā.
6.tabula. Atbilstošākās formas izvērtējums (alternatīvu salīdzinājums)
Kritērijs Fonds Budžeta asignējumi Sadarbība ar komercbankām
Juridiskais pamatojums
- Fonds tiek izveidots kā nevalstiska organizācija (nodibinājums); - Dibināšanas līgums, statūti.
- Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta izdevumiem.
- Līgums ar komercbanku; - Mērķa depozīts komercbankā.
Pārvaldītājs - Nodibinājums. - Pašvaldība. - Komercbanka.
Uzturēšanas administratīvās izmaksas
- Augstas, jo nepieciešams algot darbiniekus.
- Zemas (veic esošie pašvaldības darbinieki).
- Zemas (veic bankas kredītspeciālisti).
Līdzekļu atgriezeniskums un pieaugums
- Tiek nodrošināts. - Tiek nodrošināts. - Tiek nodrošināts.
Ārējā finansējuma piesaistes iespējas
- Ir iespējams piesaistīt. - Nav. - Ir iespējams piesaistīt bankas finansējumu.
Izveides un uzturēšanas riski
- Speciālistu piesaistes risks – nepieciešams piesaistīt banku speciālistus ar atbilstošu izglītību.
- Politiskais risks – mainot pašvaldības politiskajai vadībai var mainīties arī prioritātes (atbalsta apjoms).
- Privātā partnera (bankas) piesaistes risks – bankām var nebūt interese iesaistīties šādā projektā; - Konkurence – tiešā veidā konkurē ar Mikrokreditēšanas programmu.
Pašvaldībai izvēloties starta kreditēšanas fonda izveidi jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likums, kas nosaka, ka publiskai personai ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot
galvojumus vai garantijas. Ierobežojums attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām (izņemot pašvaldību
galvojumi studējošajiem).
Ņemot vērā juridiskos ierobežojumus pašvaldībai īstenot uzņēmēju kreditēšanu, esošo valsts atbalstu mazo uzņēmumu
mikrokreditēšanā u.c. kritērijus, Iecavas novada domei ir ieteicams neveidot mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas
fondu”, bet mikro/mazo uzņēmumu atbalstu īstenot izveidojot novada projektu (grantu) konkursu uzņēmējdarbības
uzsākšanai un attīstībai (skat. sadaļu 3.1. „Uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkurss”).
Sagaidāmie rezultāti
Sagaidāmie rezultāti no mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” darbības var tikt novērtēti tikai pēc pieejamā
apjoma noteikšanas un pašvaldības iesaistes formas, bet kā galvenie kritēriji fonda darbības izvērtējumam būs:
- jaunradīto uzņēmumu skaits;
- jaunradīto/saglabāto darbavietu skaits;
- atbalstīto uzņēmumu skaits.
Fonda darbībai ir paredzama pozitīva ietekme uz visām iesaistītajām grupām:
- tiks veicināta komercdarbības attīstība Iecavas novadā – iedzīvotājiem tiks radīta iespēja uzsākt savu biznesu;
- palielināsies pašvaldības budžeta ieņēmumi no nodokļiem;
- tiks veicināta Iecavas novada iedzīvotāju nodarbinātība un dzīves līmeņa palielināšanās;
- novadā samazināsies sociālā spriedze, jo palielināsies iespēja uzsākt neliela apjoma uzņēmējdarbību;
- palielināsies novada esošo uzņēmēju pieejamība finanšu resursiem.
2.5. Mūžizglītības programmas uzņēmējiem
Mūžizglītības programmu Iecavas novada esošajiem un topošajiem uzņēmējiem izpēte, izvērtējot izglītības
nepieciešamību un sniedzot rekomendācijas, ir iekļautas Pētījuma 3.nodaļā „Darbaspēka pieejamība un nodarbinātības
veicināšana” un 4.nodaļā „Izglītības iespējas Iecavas novadā”.
22. lpp.
2.6. Uzņēmējdarbības resursu centrs
Katram uzņēmumam atkarībā no tā darbības sfēras ir nepieciešami atšķirīgi resursi un to daudzums, tomēr var izdalīt
šādus resursus, kuri ir nepieciešami ikvienam uzņēmumam:
- cilvēkresursi (darbinieku un vadītāju zināšanas, prasmes un kvalifikācija);
- finanšu resursi;
- materiālie un nemateriālie resursi (izejmateriāli, iekārtas, ēkas, mašīnas, programmatūra u.c.);
- informācijas resursi (komerciālā informācija, dati u.c.).
Ņemot vērā uzņēmējdarbībai nepieciešamos resursus, apakšnodaļas ietvaros tika pētīta ārvalstu un Latvijas prakse mazās
uzņēmējdarbības atbalsta centru izveidē un darbībā. Izpētes ietvaros tika analizēti nosacījumi atbalsta centra
izmantošanā, uzņēmējdarbības resursu centru darbībai nepieciešamie resursi (tehniskais nodrošinājums, to sniedzamie
pakalpojumi).
Ārvalstu prakse
Small Business Development Centers (ASV)
Small Business Development Centers27
(SBDC) nodrošina plaša spektra tehnisko palīdzību mazajiem uzņēmumiem. SBDC
piedāvā tādus pakalpojumu kā biznesa plānu attīstība, atbalsts ražošanai, finansēšanas programmas un konsultācijas
iepirkumu līgumu sagatavošanā. Īpašs uzsvars tiek likts uz eksporta veicināšanu, e-komerciju, tehnoloģiju pārnesi, atbalstu
bijušajām militārpersonām, dabas katastrofu seku novēršanu, kā arī tirgus izpēti. Atbalsts tiek sniegts individuāli, saskaņā
ar klientu specifiskajām vajadzībām.
SBDC atbalsts ir pieejams 63 tīkla organizācijās vairāk nekā 900 atbalsta punktos visā valstī. SBDC izveidē ir apvienojušās
valsts institūcijas, pašvaldības un uzņēmēji.
Ottawa Entrepreneurship Centre (Kanāda)
Ottawa Entrepreneurship Centre28
ir organizācija, kura sniedz Otavas (Kanāda) uzņēmējiem konsultācijas par
uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību. Centra mērķis ir veicināt Otavas ekonomiku attīstot produktus un pakalpojumus,
kuri iedrošinātu uzsākt uzņēmējdarbību un atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību.
Centra darbinieki ir nozares profesionāļi, kuri sniedz padomus un konsultē uzņēmējus dažādās uzņēmumu attīstības
stadijās. Centrs arī nodrošina sadarbību ar citām biznesa organizācijām, organizē seminārus, pasākumus, tiešsaistes
apmācības, kā arī īsteno citus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus.
Centra darbību finansē galvenokārt Otavas pilsētas pašvaldība (City of Ottawa) un Ontārio provinces Ekonomiskās
attīstības un tirdzniecības ministrija (Ontario Ministry of Economic Development and Trade), kā arī astoņi privātie partneri
(uzņēmumi un finanšu institūcijas).
Campus Incubation Centres Programme29 (Īrija)
Īrijas biznesa inkubatoru programma piedāvā modernu, drošu un dinamisku darba vidi jauniem uzņēmumiem. Biznesa
inkubatoriem atrodoties augstskolās tiek panākta ātrāka uzņēmumu un sasaiste ar akadēmiskajiem pētījumiem un
tehnoloģijām.
Galvenie ieguvumi jaunajiem uzņēmumiem, kas pieejami biznesa inkubatoros, ir:
- pieeja biznesa attīstības mentoringa pakalpojumiem, kā arī tirgus izpētes pakalpojumiem un finansējumam;
- kvalitatīvas biroju telpas un prestiža adrese;
- klātesošas izpētes komandas (studenti);
- iespēja mācīties no citiem inkubatorā esošiem uzņēmumiem;
27 Avots: http://www.sba.gov/content/small-business-development-centers-sbdcs 28 Avots: http://ottawa.ca/en/business/tools-and-resource-services/entrepreneurship-centre 29 Avots: http://www.enterprise-ireland.com/en/Researchers/Spin-Outs/Start-Up-Incubation-Space.html
23. lpp.
- pieejami potenciālie darbinieki (studenti).
Lai uzņēmumi varētu izmantot inkubatora pakalpojumus, tiem ir jāizpilda divi kritēriji, kurus vērtē inkubatora vadība:
- uzņēmumam jādemonstrē augsts attīstības un eksporta potenciāls;
- uzņēmumam jāveido stratēģiskās sadarbības plāns ar inkubatoru (ņemot vērā izglītības iestādes specifiku).
Programmas darbības 10 gados ir atbalstīti 22 biznesa inkubatori pa visu valsti, izveidotas sešas specializētas laboratorijas,
atbalstīti 240 uzņēmumi, kuros strādā aptuveni 1 000 darbinieku.
Latvijas pieredze
Biznesa inkubatori
Viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem ir biznesa inkubatori, kuru darbības mērķis veicināt uzņēmējdarbības
attīstību, atbalstot uzņēmumus agrīnās attīstības stadijās ar infrastruktūras, ikdienas konsultācijām un pakalpojumiem
pamata komercdarbības attīstības jautājumos.
Biznesa inkubatoru galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru, būtu finansiāli un
ekonomiski patstāvīgi. Biznesa inkubatori veicina jaunu darba vietu rašanos, veicina sabiedrisko aktivitāti un jauno
tehnoloģiju komercializāciju, kā arī veicina konkrētā reģionā sociālekonomisko attīstību.
Biznesa inkubatoros pieejamie pakalpojumi jaunajiem uzņēmumiem ir apkopoti 7.tabulā.
7.tabula. Biznesa inkubatoru sniegtie pakalpojumi
Minimālie pakalpojumi Speciālie pakalpojumi30
- telpu noma un apsaimniekošana (gan biroja, gan ražošanas telpu); - prototipēšana, sertificēšana, konstruēšana;
- komunikāciju pakalpojumi (internets, tālrunis, juridiskā adrese); - laboratorijas iekārtu izmantošana;
- sekretariāta pakalpojumi; - dizaina konsultācijas;
- biznesa vadības (atbalsta) konsultācijas; - tehnoloģiju konsultācijas;
- papildu atbalsta iespējas; - testēšanas pakalpojumi;
- pārdošanas un mārketinga konsultācijas; - uzņēmumu procesu kvalitātes vadības sistēmas izstrāde un ieviešana;
- sadarbības organizēšana vietējā un starptautiskā līmenī; - uzņēmumu IT sistēmu ieviešana;
- personāla atlases pakalpojumi; - specializētie juridiskie pakalpojumi;
- virtuālie inkubācijas pakalpojumi.31
- starptautiskā mārketinga pakalpojumi;
- loģistikas konsultācijas;
- eksporta veicināšanas pakalpojumi;
- u.c. pakalpojumi.
Atbalsts netiek sniegts komersantiem, kuri darbojas šādās nozarēs: lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē;
zivsaimniecības un akvakultūras nozarē; ogļrūpniecības nozarē; kuģu būvju nozarē; finanšu starpniecības nozarē;
tirdzniecības nozarē; komercpakalpojumu nozarē; transporta nozarē; alkoholisko dzērienu ražošanas nozarē; tabakas
izstrādājumu nozarē; azartspēļu nozarē.
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotā projekta „Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā” atbalstu Latvijā
darbojas 10 biznesa inkubatori. Attiecīgi 23 Latvijas pilsētās inkubācijas pakalpojumus šobrīd saņem 535 mazie/vidējie
komersanti, kuros kopā tiek nodarbināti 1 251 darbinieks (informācija uz 2012. gada oktobri)32
. Atbalsts jaunajiem
komersantiem ir paredzēts līdz 2014.gada 31.oktobrim.
Tehnoloģiskie centri
Latvijas Tehnoloģiskais centrs33
(LTC) ir inovācijas un tehnoloģiski orientētas uzņēmējdarbības atbalsta struktūra –
biznesa akcelerācijas centrs, kas atbalsta uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi, veicinot sadarbību
30 Šie pakalpojumi katrā inkubatorā var atšķirties. 31 Virtuālā inkubēšana – inkubatorā sniegto inkubācijas un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšana tiem uzņēmumiem, kas fiziski neatrodas
inkubatorā (proti, uzņēmuma darbībai nav nepieciešamas biroja telpas). 32 Avots: www.liaa.lv/lv/uznemejdarbibas-abc/biznesa-inkubatori 33 Avots: www.innovation.lv/ltc
24. lpp.
starp pētniecības iestādēm un rūpniecības uzņēmumiem, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu starptautisko sadarbību. Tā
dibinātāji ir Rīgas pašvaldība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Fizikālās enerģētikas institūts un Latvijas Nacionālā kvalitātes
biedrība.
Katru gadu LTC tiek noslēgti 25 – 30 sadarbības līgumi par konsultatīviem pakalpojumiem starptautiskās sadarbības,
tehnoloģiju pārneses, tirgus izpētes un finanšu resursu piesaistes jautājumiem. Šiem sadarbības partneriem LTC organizē
brokerpasākumus, stendus starptautiskās izstādēs, sadarbības partneru meklējumus un ārzemju firmu, potenciālo
sadarbības partneru apmeklējumus. Galvenie LTC sadarbības partnerfirmu tehnoloģiskie profili ir: aparātbūve medicīnai
un biotehnoloģijām, rūpniecības automatizācija un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs34
(turpmāk – LATC) ir dibināts ar mērķi: sekmēt inženiertehnoloģiju attīstību
Latgalē, nodrošinot sadarbību starp akadēmiskajām un zinātniskajām institūcijām, pašvaldībām un uzņēmējiem; piesaistīt
investīcijas inženiertehnoloģiju nozarei, sekmējot inovācijas, palielinot nozares uzņēmumu konkurētspēju, eksporta
pieaugumu un radot jaunas darba vietas; veicināt Latgales reģiona konkurētspēju; īstenot inovatīvus starpnozaru un
pārrobežu sadarbības projektus. LATC dibinātāji ir Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes Augstskola, Rēzeknes speciālā
ekonomiskā zona un uzņēmēji.
LATC piedāvā: gatavus industriālā parka pakalpojumus (zemes un telpu nomu, konsultācijas, speciālās ekonomiskās zonas
nodokļu atvieglojumus u.c.) tehnoloģiska rakstura uzņēmumiem; jaunu produktu attīstības laboratoriju un inkubatora
pakalpojumus.
Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) darbības mērķis ir uzņēmēju interešu aizstāvība un darba devēju
pārstāvība sociālajā dialogā.
LDDK sniedz konsultācijas biedriem uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības,
veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK biedri var saņemt konsultācijas par:
- normatīvo aktu piemērošanu (normu skaidrojums, to ietekmes izvērtējums);
- izstrādes procesā esošajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem un to ietekmi uz
uzņēmējdarbību;
- par iespējām ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos.
ES līdzfinansēta projekta ietvaros LDDK nodrošina reģionos speciālistu pieejamību uzņēmējiem, kas sniedz konsultācijas
darba drošības un darba tiesību jautājumos.
LDDK pārstāv 68 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas nozaru un reģionālās asociācijas un federācijas, kas kopumā
apvieno vairāk nekā 5 000 uzņēmumus, kā arī nozaru līderus – atsevišķus uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50
darbinieki. Kopumā LDDK biedri Latvijā nodarbina 37% darba ņēmēju.
Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centri
Dobeles novada Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs35
(turpmāk - PIUAC) 1995.decembrī uzsāka
savu darbību ar diviem darbiniekiem divās 38 m2
neremontētās telpās. Šodien Dobeles PIUAC rīcībā ir 291,05 m2
apmācību telpas, tai skaitā divas datorklases, piecas mācību telpas un viena semināra telpa. Katrā ir multivideo projektors,
portatīvais dators, parastā vai interaktīvā tāfele. Centram ir konferenču iekārta un portatīvie datori, lai vajadzības
gadījumā nokomplektētu vēl 20 apmācību vietas. Telpas ir mūsdienīgi aprīkotas piesaistot dažādus ES finansējuma avotus.
No kopējā piesaistītā finansējuma, kopš iestādes dibināšanas – Ls 1,2 milj., apmēram 50% izmantoti aprīkojuma iegādei un
infrastruktūras remontiem. Centrā pastāvīgi strādā seši darbinieki: direktore, sekretāre, apmācību speciāliste, informācijas
speciāliste, uzņēmējdarbības konsultante un datortīkla administrators.
Dobeles PIUAC pamatfunkcijas ir pieaugušo apmācība, informācija un konsultācijas uzņēmējdarbībā, projektu izstrāde,
īstenošana un konsultāciju sniegšana cilvēkresursu attīstībā uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības jomā. Daļu no
izglītības programmām realizē paši PIUAC darbinieki, bet vairumā gadījumu tiek piesaistīti konkrētās jomas augsti
34 Avots: www.prototips.lv
35 Avots: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Muzizglitiba/projekts/PIUAC-Dobeles-novada_apskats_1.pdf
25. lpp.
kvalificēti speciālisti. Ņemot vērā novada specifiku – lielo skaitu ārpus pilsētas esošo klientu, PIUAC ir pielāgojis savu darbu
arī izbraukuma kursu organizēšanā, kā ar ī izmanto citu iestāžu un organizāciju telpas, ja tas nepieciešams. Ir izveidots arī
tālmācības piedāvājums.
PIUAC kopbudžeta (2012.g. Ls 88609) galveno daļu sastāda pašvaldības budžeta dotācija (2012.g. Ls 75686), bet iestādei
samērā veiksmīgi darbojoties maksas pakalpojumu jomā, tā praktiski šo dotāciju izmanto mazāk nekā plānots. Vairāk kā
10% no pamatbudžeta iestāde nopelna pati, bet šie rādītāji ir bez projektos piesaistītā finansējuma, kas arī ir vērā
ņemams. Lielāko daļu maksas pakalpojumu ieņēmumu iestāde gūst no pamatfunkcijas – izglītības pakalpojumiem.
Laika posmā no 1995.gada līdz 2012.gadam iestāde realizējusi 25 dažāda veida un apjoma projektus, kopumā piesaistot Ls
1,27 miljonu finansējumu, no tā apmācībai – aptuveni Ls 400 000, tehniskā aprīkojuma iegādei un infrastruktūrai -
aptuveni Ls 590 000.
Uzņēmējdarbības resursu centru izveides projektu piemēri Zemgalē
Rundāles novada pašvaldība ir viena no 15 partneriem36
projekta „Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur mūžizglītības
un uzņēmēju sadarbību” īstenošanā, kura mērķis ir veicināt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību Latvijas un Lietuvas
pierobežas reģionos, novērst šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībā, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un izveidojot biznesa
atbalsta struktūras, kur tas nepieciešams, veicinot mūžizglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību galvenokārt potenciālo
uzņēmēju izglītošanā, jauno uzņēmumu eksporta spējas palielināšanā, inovatīvu tehnoloģiju un produktu ieviešanā, kā arī
paaugstinot pieaugušo izglītības centru lomu uzņēmējdarbības attīstībā, uzlabojot piedāvāto programmu kvalitāti,
metodiku un pieejamību.
Pašvaldību mūžizglītības un pieaugušo izglītības iestādēs, veicot atsevišķu telpu renovāciju vai rekonstrukciju, iegādājoties
nepieciešamo aprīkojumu un tehniku, izveidojot mobilās mācību klases un īstenojot vēl citas aktivitātes, paredzēts
ievērojami uzlabot vietējo biznesa atbalsta infrastruktūru. Turklāt, lai nākotnē paaugstinātu partnerinstitūciju
mūžizglītības iestāžu veiktspēju, plānots izvērtēt to darba efektivitāti saistībā ar uzņēmēju vajadzībām un ārzemēs uzkrāto
pieredzi, iegādāties aptuveni 20 jaunas biznesa apmācību programmas, veikt to pielāgošanu vietējiem apstākļiem. Tāpat
iecerēts veikt apmācības jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem par tādiem jautājumiem kā inovāciju vadība, lēmumu
pieņemšanas mehānismi, eksporta potenciāla palielināšana un vēl citiem. Lai pašus uzņēmējus iesaistītu vietējo problēmu
risināšanā un popularizētu atsevišķus veiksmes stāstus, pieaicinot zinātniekus un starpnozaru institūciju pārstāvjus,
plānots organizēt gan diskusijas pie apaļā galda un video konferences, gan atvērto durvju dienas redzamākajos
uzņēmumos kā Latvijas tā Lietuvas pusē.
Rundāles novada dome ir viena no 15 partneriem, kas projekta ietvaros īstenos aktivitātes, lai veicinātu konkurētspējīgu
uzņēmējdarbību Latvijas Lietuvas pierobežā. Rundāles novadā projekta ietvaros tiks izveidots uzņēmējdarbības atbalsta
punkts Bērstelē Viesturu pagasta pārvaldes ēkā, veicot remontu un ar nepieciešamo aprīkojumu iekārtojot sešas telpas:
speciālistu konsultāciju kabinetu, mācību kabinetu, atpūtas telpu, semināru zāli un foajē, kā arī ģērbtuvi. Tādējādi būs
iespēja īstenot dažādu apmācību organizēšanu, konsultatīvo atbalstu un tehnisko palīdzību jaunu biznesa ideju
īstenotājiem, kā arī nodrošināt ar atbilstošām telpām sanāksmju organizēšanai esošos un topošos uzņēmējus,
lauksaimniekus.
Interesentiem tiks organizētas apmācību programmas – „Motivācijas programma”, „Biznesa plāna izstrāde”, „Biznesa
vadība mainīgas ekonomiskās situācijas apstākļos” un „Inovācija – radošas uzņēmējdarbības pamats”.
Projekta „Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana”37
galvenā ideja ir bibliotēkas kā
uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas un resursu centri. Bibliotēkas šajā projektā izvirzītas par galveno instrumentu
uzņēmējdarbības atbalstam.
Projektā ir seši partneri – Bauskas novada pašvaldība, Biržu, Pasvales un Pakruojas rajona pašvaldības no Lietuvas,
Rundāles novada pašvaldība, kā arī projekta asociētais partneris Uzņēmēju klubs 97.
36 Projekta ieviešanā kopā ar vadošo partneri – Zemgales Plānošanas reģiona administrāciju piedalās Kurzemes Plānošanas reģiona administrācija,
Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs, Jelgavas, Rundāles un Kuldīgas novada
pašvaldības, Liepājas Universitāte un Ventspils augstskola, kā arī seši partneri no kaimiņvalsts Lietuvas – Jonišķu tūrisma un biznesa informācijas centrs,
Pakrojas biznesa informācijas centrs, Šauļu reģionālas attīstības aģentūra, Šauļu pilsētas izglītības centrs, Rokišķu pašvaldības izglītības centrs un
Kauņas tehniskā universitāte. 37 Avots: www.bauska.lv/i.php?id=1244
26. lpp.
Kopējā projekta summa ir EUR 829 394,46. Par šiem līdzekļiem projekta partneri rekonstruēs un modernizēs jau esošās
bibliotēkas Svitenē, Rītausmās, Pasvalē, Pakruojā, kā arī tiks izstrādāti tehniskie projekti jaunu bibliotēku celtniecībai
Bauskā un Biržos. Bibliotēku krājumus paredzēts papildināt ar ekonomikas nozarei vērtīgām grāmatām un iegādāties
aprīkojumu mobilai mācību klasei. Bibliotēkām Rītausmās un Pasvalē uzlabos pieejamību izbūvējot pacēlājus. Vairākās
bibliotēkās tiks izveidotas un aprīkotas ērtākas darba vietas bibliotēku apmeklētājiem (studentiem, kursa darbu
izstrādātājiem, jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem u.c.).
Uzņēmējdarbības resursu centra izveides iespējas
Pamatojoties uz ārvalstu un Latvijas praksi 8.tabulā ir apkopoti galvenie uzņēmējdarbības resursu centra izveides
nosacījumi, ņemot vērā atbalsta kritērijus un uzņēmējdarbības resursu centra darbībai nepieciešamos resursus.
8.tabula. Uzņēmējdarbības resursu centra izveides nosacījumi
Kritērijs Izveides nosacījumi
Nosacījumi atbalsta centra izmantošanā
- Atbalsta saņēmēji (mērķauditorija): - Atbalsts tiek sniegts „mazajai” uzņēmējdarbībai (uzņēmējdarbības uzsācējiem, mikro un mazajiem uzņēmumiem).
- Atbalsta sniegšanas teritorija: - Atbalstīti tiek vietējie uzņēmēji (novadā reģistrēti vai novada iedzīvotājiem piederošie uzņēmumi).
- Pieejamie pakalpojumi: - Ir definēti pieejamie pakalpojumi (konsultācijas, biroja tehnika, apmācības, telpas u.c.).
- Atbalstāmās nozares: - Ir jānosaka atbalstāmās/neatbalstāmās nozares saskaņā ar novada attīstības prioritātēm.
- Darbības ilgums: - Nepieciešams noteikt plānoto atbalsta un centra darbības ilgumu, piemēram, projekta veidā (1-3-5 gadi) vai pastāvīgi (beztermiņa).
- Darbības efektivitāte: - Darbības efektivitātes novērtēšanai nepieciešams noteikt izmērāmus darbības rādītājus, piemēram, atbalstīto uzņēmumu skaits, sniegto konsultāciju skaits, izstrādāto apmācību programmu skaits u.c.
Konsultāciju nepieciešamība
- Konsultācijas, apmācības, mentorings: - Apmācību programmu izstrāde biznesa plānu, līgumu sagatavošanā, e-komercijā, eksporta veicināšanā, inovācijās u.c. - Jānodrošina iespēja sniegt individuālas (specifisku vajadzību) konsultācijas.
- Darbinieki: - Atbilstošas kvalifikācijas (nozares ekspertu) darbinieku piesaiste. - Iespēja deleģēt konsultatīvā atbalsta nodrošināšanu nevalstiskajam sektoram.
- Sadarbības projekti: - Attīstības projektu, t.sk. ES līdzfinansēto, īstenošana ar sadarbības partneriem (NVO, pašvaldības institūcijām, cietiem uzņēmējiem u.c.)
Infrastruktūra
- Telpas: - Piemērotas ēkas izveide novada teritorijā (piemēram, izglītības iestādes tuvumā).
- Iekārtojums: - Ēkas aprīkošana ar biroja iekārtām, mēbelēm u.c.
- Uzturēšana: - Ikgadēja līdzfinansējuma nepieciešamība no pašvaldības budžeta.
Sadarbības modelis
- Sadarbības partneri: - Uzņēmēji, NVO un valsts institūcijas.
- Sadarbības tīkla izveide: - Sadarbības tīkla izveide ar citām biznesa atbalsta institūcijām, piemēram biznesa inkubatoriem, izglītības iestādēm, NVO u.c.
- Papildus iespējas: - Uzņēmējdarbības resursu centra un Radošās darbības centra izvietošana vienās/blakus telpās.
2.7. Secinājumi un rekomendācijas
Ņemot vērā šajā nodaļā izpētītos ārvalstu un Latvijas piemērus, var secināt, ka ir izdalāmi trīs būtiskākie atbalsta
instrumentu veidi, kā pašvaldības var stimulēt uzņēmējdarbību:
1. Paredzot tiešu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai (grantu konkursi, atbalsta programmas, resursu
centri u.c.).
2. Veidojot efektīvu nodokļu un nodevu sistēmu (NĪ nodokļa atvieglojumi).
3. Uzlabojot savstarpējo komunikāciju ar uzņēmumiem un iesaistot uzņēmējus pašvaldības attīstības plānošanā un
uzņēmējdarbības vides uzlabošanā (uzņēmēju organizācijas, sadarbības padome).
27. lpp.
Lai to varētu nodrošināt, pašvaldībai ir jāizprot dažādās uzņēmumu attīstības stadijas (ideja, uzsākšana, attīstība,
paplašināšanās u.c.) un ir jāīsteno sistēmiska pieeja, t.i.:
- jāapmāca uzņēmējdarbības uzsācēji un esošie uzņēmēji (mūžizglītības programmu izstrāde un ieviešana);
- jānodrošina tiem atbalsta infrastruktūra (t.sk. konsultatīvais atbalsts);
- jāizveido sadarbības tīkls ar vietējiem uzņēmējiem un ar pašvaldību;
- jānodrošina kapitāla pieejamība, piemēram, veidojot grantu konkursu programmas;
- jāsakārto normatīvais regulējums, t.i. jāizstrādā nodokļu/nodevu atvieglojumu programmas.
Ļoti būtisks aspekts ir atbalsta instrumentu izstrāde jauniešu (skolnieku) uzņēmējdarbības iniciatīvu atbalstam. Lai
veicinātu jauniešu uzņēmējdarbības prasmes, novada attīstību, kā arī radītu interesi jauniešiem aktīvi piedalīties Iecavas
novada izaugsmē, radītu piederības un atbildības sajūtu, varbūt arī nākotnē vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību un/vai
dzīvot, strādāt Iecavas novadā, viens no veidiem kā stimulēt ir biznesa ideju konkursi.
28. lpp.
3. DARBASPĒKA PIEEJAMĪBA UN
NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANA
3.1. Speciālistu pieejamības un deficīta novērtējums ,
nepieciešamo apmācības programmu
identificēšana
Iedzīvotāju skaits Iecavas novadā 2013.gada 1.janvārī bija 9 600, kas ir aptuveni 0,44% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā.
Iedzīvotāju skaits laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim Iecavas novadā ir samazinājies par 81
iedzīvotāju. Iecavas novadā dzīvojošo iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam redzamas 9.tabulā.
9.tabula. Iecavas novada iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam
01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2011. 01.01.2012. 01.01.2013.
Iedzīvotāju skaits 9 681 9 716 9 548 9 484 9 600
Vīrieši 4 585 4 600 4 529 4 523 4 626
Sievietes 5 096 5 116 5 019 4 961 4 974
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Iecavas novada datiem
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf; www.iecava.lv/page/28 (skatīts 25.04.2013)
Sākot ar 2012.gadu iedzīvotāju skaits Iecavas novadā sāka pieaugt, gada laikā iedzīvotāju skaits pieauga par 116. Iecavas
novada iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam redzamas 1.attēlā.
1.attēls Iecavas novada iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam 38
Zemgales reģionā vislielākais iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā 2013.gada 1.janvārī bija Bauskas novadā, tad sekoja
Baldones novads, Ozolnieku novads un Iecavas novads. Darbspējas vecumā Iecavas novadā bija 6306 iedzīvotāji, kas veido
aptuveni 65,69% no Iecavas novada kopējo iedzīvotāju skaita, no tiem 3 230 vīrieši un 3 076 sievietes. Līdz darbaspējas
vecumam Iecavas novadā bija 1 502 iedzīvotāji, kas veido aptuveni 15,65%. Iecavas novadā iedzīvotāju darbaspējas
vecumā īpatsvars bija līdzīgs iedzīvotāju darbaspējas vecuma īpatsvaram Latvijā un blakus esošajos novados. Iedzīvotāju
38Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Iecavas novada datiem
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf; www.iecava.lv/page/28 (skatīts 22.04.2013)
9681
9716
9548
9484
9600
9350
9400
9450
9500
9550
9600
9650
9700
9750
2008 2009 2011 2012 2013
29. lpp.
īpatsvars līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā un pēc darbaspējas vecuma Iecavas novadā un blakus esošajos
novados redzams 10.tabulā.
10.tabula. Iecavas novada un blakus esošo novadu iedzīvotāju līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas
vecumā un pēc darbaspējas vecuma īpatsvars uz 01.01.2013. (%, darbaspējas vecums no 15 līdz 62 gadiem)
Līdz darbaspējas
vecumam
Darbaspējas
vecumā
Pēc darbaspējas
vecuma Kopā
Baldones novads 17,33 64,43 18,24 100
Bauskas novads 14,16 66,60 19,25 100
Iecavas novads 15,65 65,69 18,67 100
Ozolnieku novads 17,21 64,14 18,65 100
Olaines novads 14,72 66,32 18,96 100
Vecumnieku novads 13,81 66,11 20,08 100
Avots: Autoru aprēķini pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf (skatīts 24.04.2013.)
Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā Latvijā, Iecavas novadā un blakus esošos novados kopējais iedzīvotāju skaits un
iedzīvotāju skaits pēc dzimuma līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā un pēc darbaspējas vecuma redzams
11.tabulā.
11.tabula. Iecavas novada iedzīvotāju skaits, blakus esošo novadu iedzīvotā ju skaits un iedzīvotāju skaits
Latvijā līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā, pēc darbaspējas vecuma uz 01.01.2013.
(darbaspējas vecums no 15 līdz 62 gadiem)
Līdz darbaspējas vecumam Darbaspējas vecumā Pēc darbaspējas vecuma Kopā
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Latvija 306 524 156 838 149 686 1 429 542 705 499 724 043 465 130 158 583 306 547 2 201 196
Iecavas
novads 1 502 773 729 6 306 3 230 3 076 1 792 623 1 169 9 600
Ozolnieku
novads 1 814 887 927 6 759 3 435 3 324 1 965 730 1 235 10 538
Olaines
novads 3 017 1 482 1 535 13 592 6 658 6 934 3 887 1 278 2 609 20 496
Baldones
novads 988 522 466 3 673 1 861 1 812 1 040 334 706 5 701
Bauskas
novads 3 800 1 930 1 870 17 875 9 098 8 777 5 166 1766 3 400 26 841
Vecum-
nieku
novads
1 300 704 596 6 224 3 295 2 929 1 890 676 1 214 9 414
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf (skatīts 24.04.2013)
Blakus esošie novadi iekļauti, jo iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes notiek arī blakus esošajos novados, kā arī daudzi
Iecavas iedzīvotāji dodas uz darbu Rīgā. Līdz darbaspējas vecumam Iecavas Iedzīvotāju skaits Iecavas novadā un blakus
esošajos novados līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā un pēc darbaspējas vecuma atspoguļots 2.attēlā.
30. lpp.
2.attēls. Iecavas novada un blakus esošo novadu iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas
vecumā, pēc darbaspējas vecuma uz 01.01.2013. (darbaspējas vecums no 15 līdz 62 g.) 39
Valsts reģionālās attīstības aģentūras gadskārtējā pārskatā40
norādīts, ka piecu gadu laikā no 2006.gada sākuma līdz
2011.gada sākumam Iecavas novads un Ozolnieku novads bijušas divas teritorijas ar pozitīvām iedzīvotāju skaita izmaiņām
ārpus Rīgas plānošanas reģiona (novadu pašvaldību grupā iedzīvotāju skaits bija samazinājies vidēji par 1,8%, Latvijā vidēji
par 2,8%, republikas pilsētu grupā vidēji par 2,9%). Fokusgrupu diskusijas 2013.gada aprīlī ar Iecavas novada pārstāvjiem
apliecināja, ka novadā ir labvēlīga vide ģimenēm ar bērniem (ir iespēja bērniem apmeklēt bērnu dārzu, kas ir pieejams arī
ārpus darba laika režīmā, tomēr pašvaldību pārstāvji apliecināja, ka rinda uz bērnu dārzu ir aptuveni 100 bērnu), ir labas
mācību iestādes, kas piedāvā samērā plašu izglītības programmu klāstu. Iecavas vidusskolas absolventi ar labām sekmēm
iestājas augstskolās, it īpaši dabas zinātņu un inženierzinātņu studiju programmās.
Vecuma grupā no 7 līdz 18 gadiem Iecavas novadā 2013.gada 1.janvārī bija 1 178 bērni, kas veido aptuveni 12,27% no
kopējā iedzīvotāju skaita Iecavas novadā, kas ir par aptuveni 1,5 procentpunktiem vairāk kā Latvijā kopumā un kaimiņu
novados, izņemot Baldones novadu, kurā bērni vecuma grupā no 7 līdz 18 gadiem veido aptuveni 14,23% no kopējā
iedzīvotāju skaita novadā. Bērnu vecuma un dzimuma struktūra Iecavas novadā, blakus esošajos novados un Latvijā
kopumā redzama 12.tabulā.
12.tabula. Bērnu vecuma un dzimuma struk tūra Iecavas novadā, blakus esošos novados un Latvijā uz
01.01.2013.
0 - 6 gadu vecumā 7 - 18 gadu vecumā Kopā
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Latvija 127 768 65 423 62 345 236 296 121 146 115 150 364 064
Iecavas novads 616 318 298 1 178 604 574 1 794
Ozolnieku novads 838 411 427 1 235 606 629 2 073
Olaines novads 1 235 597 638 2 315 1 176 1 139 3 550
Baldones novads 371 203 168 811 430 381 1 182
Bauskas novads 1 478 753 725 3 092 1 574 1 518 4 570
Vecumnieku novads 491 267 224 1 102 591 511 1593
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISPB_Pasvaldibas_bernu_skaits.pdf (skatīts 24.04.2013)
39Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem,
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf (skatīts 24.04.2013.) 40„Reģionu attīstība Latvijā 2010”, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Rīga, 2011. Pieejams:
www.vraa.gov.lv/uploads/Regionu_attistiba_Latvija_2010_web_LAT.pdf
1 502 1 814
3 017
988
3 800
1 300
6 3066 759
13 592
3 673
17 875
6 224
1 792 1 965
3 887
1 040
5 166
1 890
0
3 000
6 000
9 000
12 000
15 000
18 000
Iecavas novads Ozolnieku novads Olaines novads Baldones novads Bauskas novads Vecumnieku novads
Līdz darbaspējasvecumam
Darbaspējasvecumā
Pēc darbaspējasvecuma
31. lpp.
Lielākā daļa iedzīvotāju Iecavas novadā ir latvieši, kas uz 01.01.2013. sastādīja aptuveni 71,29% no kopējā iedzīvotāju
skaita novadā, otra lielākā tautība ir krievi, kas sastādīja aptuveni 15,99%, starp pārējām tautībām aptuveni 3,23%
sastādīja baltkrievi, 2,82% lietuvieši, 2,15% ukraiņi, 1,22% poļi, 1,05% citu tautību (2,25% nebija norādījuši tautību).
Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva Iecavas novadā, kaimiņu novados un Latvijā redzams 13.tabulā.
13.tabula. Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva Iecavas novadā, blakus esošos novados un Latvijā uz
01.01.2013.
Tautība Latvija Iecavas
novads
Olaines
novads
Ozolnieku
novads
Baldones
novads
Bauskas
novads
Vecumnieku
novads
Latvietis 1 310 546 6 844 8 747 7 429 4 827 20 493 7 554
Lietuvietis 28 513 271 235 178 77 1 793 588
Pārējie 52 370 101 449 196 134 438 244
Baltkrievs 75 854 310 1 269 427 113 846 200
Krievs 594 769 1 535 8 098 1 986 492 2 333 698
Ukrainis 53 372 206 673 180 - 606 131
Neizvēlēta 36 345 216 472 - - - -
Polis 49 575 117 555 145 58 332 -
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf (skatīts 24.04.2013)
Diskusijās ar Iecavas novada pārstāvjiem konstatēts, ka Iecavas novadā pieaug ārvalstnieku skaits, tai skaitā no Ķīnas, jo
viņi izmanto iespējas, ko piedāvā Latvijas normatīvie akti un iegādājas īpašumus, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā.
Lai izvērtētu darbaspēka pieejamību Iecavas novadā, tika veikta uzņēmēju (darba devēju) aptauja, kā arī organizētas
vairākas diskusiju grupas. Uzņēmumu vadītāju aptaujai tika izmantota interneta aptauja un arī telefona aptauja.
Respondenti atlasīti pēc mehāniskās izlases principa (atbilst īsti nejaušās izlases prasībām), no Lursoft datu bāzes atlasīts
katrs otrais Iecavas novada uzņēmums. Vispirms respondentiem piezvanīja pa telefonu un uzaicināja tos piedalīties
aptaujā, iepazīstināja ar aptaujas mērķi un piedāvāja izvēlēties vēlamo aptaujas veidu (interneta aptauju, telefona
aptauju). Respondentiem, kuri pirmajā telefona sarunā piekrita piedalīties aptaujā, bet aptaujas anketas neaizpildīja,
zvanīja atkārtoti pēc 3 dienām. Ja respondents uz telefona zvanu neatbildēja, tam zvanīja atkārtoti 3 reizes. Aptaujas
rezultātā saņemtas 55 anketas, derīga 41 anketa, atbildētības līmenis 51%.
Pavisam Lursoft datu bāzē Iecavas novadā uz 2013.gada 15.aprīli bija reģistrēti 663 uzņēmumi. Tomēr daļa no
reģistrētiem uzņēmumiem jau bija likvidēti vai bija neaktīvi. Jāatzīmē, ka daudziem uzņēmumiem nebija atrodami
kontakti, daļai uzņēmumu uzrādītie telefoni bija atslēgti vai bija nepareizi. Apkopojums par aptaujas veikšanu redzams
14.tabulā.
14.tabula. Iecavas novada uzņēmēju aptaujas 2013.g. veikšanas rezultāti
Veids Skaits
LURSOFT datu bāzē reģistrēto uzņēmumu skaits Iecavas novadā 663
Aptaujāts, piekritis elektroniskai aptaujai, nosūtīts e-pasts 85
Uzņēmums likvidēts 47
Uzņēmumā darbība nenotiek 11
Nav datu, nekādas informācijas (t.i., nav telefona numura, e-pasta) 146
Nevēlas atbildēt uz aptaujas jautājumiem 7
Nevar sazvanīt, neatbild uzrādītais telefona numurs 104
SIA „NK Konsultāciju birojs” iepriekš organizētā aptauja (sk. 4.pielikumu) 67
Cits 3
Avots: Autoru apkopojums uz 30.04.2013.
Lielākā daļa Iecavas novada uzņēmēju norādījuši, ka uzņēmumam pašlaik netrūkst vai tuvākajā laikā netrūks darbinieki –
69,31%, bet aptuveni 30,69% uzņēmēju norādījuši, ka uzņēmumam pašlaik trūkst vai tuvākajā laikā trūks darbinieki (sk.
3.attēlu)
32. lpp.
3.attēls. Iecavas novada uzņēmēju atbildes uz jautājumu, vai uzņēmumam pašlaik trūkst vai tuvākajā laikā
trūks darbiniek i, (īpatsvars no aptaujātajiem, %) 41
Uzņēmēji norādījuši, ka tuvākajā laikā tiem var būt nepieciešami grāmatveži, grāmatvežu palīgi, labi un profesionāli
traktoru vadītāji, mehāniķi, būvnieki, galdnieki, palīgstrādnieki, kokapstrādes meistari, kā arī rokdarbnieks ar zināšanām
vairākās rokdarbu tehnikās, santehniķa palīgs, automehāniķis, metinātājs, poligrāfs, elektromehāniķis (sk. 15.tabulu).
15.tabula. Speciālisti, kuri uzņēmumam trūkst vai nākotnē var trūk t Iecavas novadā, 2013.g. aprīlī
Speciālisti Skaits
Grāmatvedis 5
Grāmatveža palīgs 2
Labs un profesionāls traktora vadītājs, mehāniķis (Lauksaimniecības tehnikas speciālists) 2
Agronoms (lauksaimniecības speciālists) 1
Pārdevējs 2
Rokdarbnieks ar zināšanām vairākās rokdarbu tehnikās 1
Santehniķa palīgs 2
Būvnieks 3
Automehāniķis 1
Metinātājs 1
Galdnieks 5
Palīgstrādnieks 3
Elektromontieris 1
Poligrāfs 1
Kokapstrādes meistars 3
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. janvāris - aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 108)
Veicot uzņēmēju aptauju, uzņēmējiem anketā tika lūgts novērtēt dažādus ar viņu uzņēmējdarbības attīstīšanu saistītos
aspektus, izmantojot novērtēšanas skalu 1 – 10, kur vērtējums 1 – viszemākais vērtējums, bet 10 – visaugstākais
vērtējums.
41 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. janvāris - aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n =
108)
30,69%
69,31%
Jā
Nē
33. lpp.
4.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku datora lietošanas prasmju vērtējums 42
Novērtējot uzņēmuma darbiniekus, Iecavas novada uzņēmēji darbinieku datora lietošanas prasmes 19,35% novērtējuši kā
izcilas, bet 38,70% kā ļoti labas, tomēr 6,45% uzņēmēju norādījuši, ka datora lietošanas prasmes darbiniekiem ļoti trūkst
(sk. 4.attēlu). Vairāk aprēķinu rezultāti skatāmi pielikumā (sk. 5.1.pielikumu).
Darbinieku spējas strādāt patstāvīgi 35,48% Iecavas uzņēmēju vērtējuši kā teicamas, bet 22,58% kā ļoti labas. Tikai 3,23%
uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem spējas strādāt patstāvīgi ļoti trūkst (sk. 5.attēlu).
5.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku spēju strādāt patstāvīgi vērtējums 43
Darbinieku spējas strādāt patstāvīgi kopumā Iecavas uzņēmēji vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi
pielikumā (sk. 5.2.pielikumu). Uzņēmēju aptauja apliecināja, ka lielākā daļa darbinieku strādā ļoti patstāvīgi.
42Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī 43Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
34. lpp.
Darbinieku spējas plānot savu darba laiku aptuveni 34,48% Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, bet 24,13% kā
labas. Tomēr aptuveni 3,45% uzņēmēju norādījuši, ka spējas plānot savu darbalaiku darbiniekiem trūkst (sk. 6.attēlu).
6.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku spēju plānot savu darba laiku vērtējums 44
Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.3.pielikumu).
Nedaudz zemāk Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši darbinieku spējas sadarboties. Aptuveni 31,03% uzņēmēju darbinieku
spējas sadarboties vērtējuši kā ļoti labas, 31,03% kā labas. Tikai aptuveni 3,45% uzņēmēju norādījuši, ka spējas
sadarboties darbiniekiem ļoti trūkst (sk. 7.attēlu).
7.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku spēju sadarboties vērtējums 45
Darbinieku spējas sadarboties kopumā Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti skatāmi
pielikumā (sk. 5.4.pielikumu).
44Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī. 45Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
35. lpp.
Darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus aptuveni 21,43% Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā
ļoti labu, 35,7% kā labu. Tikai aptuveni 3,57% uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem ieinteresētība (motivācija) pildīt
uzticētos pienākumus ļoti trūkst (sk. 8.attēlu).
8.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku ieinteresētības (motivācijas) pildīt uzticētos pienākumus
vērtējums46
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus kopumā vērtējuši kā labu.
Vairāk aprēķinu rezultāti skatāmi pielikumā (sk. 5.5.pielikumu).
Aptuveni 14,29% Iecavas novada uzņēmēji darbinieku iniciatīvu un radošumu vērtējuši kā ļoti labu, 39,30% kā labu. Tomēr
aptuveni 7,14% uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem iniciatīva un radošums ļoti trūkst (sk. 9.attēlu).
9.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku iniciatīvas un radošuma vērtējums 47
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku iniciatīvu un radošumu kopumā vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi
pielikumā (sk. 5.6.pielikumu).
46Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
47Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
36. lpp.
Darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes aptuveni 18,52% Iecavas novada
uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, 37% kā labas. Tikai aptuveni 3,7% Iecavas uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem ļoti trūkst
specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes (sk. 10.attēlu).
10.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku specifisko darbā nepieciešamo profesionālo zināšanu un
prasmju vērtējums48
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes kopumā
vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.7.pielikumu).
Darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam aptuveni 42,86% Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labu, bet
17,85% kā labu. Tomēr aptuveni 14,3% uzņēmēju uzskatīja, ka darbinieku uzticamība un lojalitāti uzņēmumam vērtējama
kā diezgan zema (sk. 11.attēlu).
11.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku uzticamības un lojalitātes uzņēmumam vērtējums 49
48Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī. 49
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
37. lpp.
Darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam kopumā Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā diezgan augstu. Vairāk
aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.8. pielikumu).
Darbinieku valodas prasmes aptuveni 14,29% Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, bet 25% kā labas. Tikai
aptuveni 3,57% uzņēmēju uzskatīja, ka darbinieku valodas prasmes ir ļoti vājas, 17,90%, ka vājas (sk. 12.attēlu).
12.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku valodas prasmju vērtējums 50
Darbinieku valodas prasmes kopumā Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā vidēji labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi
pielikumā (sk. 5.9.pielikumu).
Darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā aptuveni 28,6% Iecavas
novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, bet 25% kā labas. Tomēr aptuveni 7,14% uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un
spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā vērtēja kā ļoti vājas, aptuveni 14,3% kā vājas (sk.
13.attēlu).
13.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un spēju papildināt savas zināšanas un prasmes
profesionālajā jomā vērtējums51
50 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
38. lpp.
Darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā kopumā Iecavas novada
uzņēmēji vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.10. pielikumu).
Darbinieku vispārējo inteliģenci aptuveni 25,93% Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti augstu, bet 37% kā augstu.
Tomēr aptuveni 3,7% uzņēmēju darbinieku vispārējo inteliģenci vērtēja kā ļoti zemu, aptuveni 3,7% kā zemu (sk.
14.attēlu).
14.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku vispārējās inteliģences vērtējums 52
Iecavas novada uzņēmēji kopumā darbinieku vispārējo inteliģenci vērtējuši kā gandrīz augstu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir
pielikumā (sk. 5.11.pielikumu).
Iecavas novada uzņēmēju darbinieku prasmju un attieksmju vērtējumi parāda, ka uzņēmuma darbiniekiem ir augsta
uzticamība un lojalitāte uzņēmumam, nedaudz zemāk uzņēmēji vērtēja darbinieku spējas plānot savu darba laiku, spējas
strādāt patstāvīgi, spējas sadarboties, zemāk tika vērtēta darbinieku ieinteresētība (motivācija) pildīt uzticētos
pienākumus, vispārējā inteliģence, darbā nepieciešamās specifiskās profesionālās zināšanas un prasmes un arī datora
lietošanas prasmes, vēl zemāk uzņēmēji vērtēja darbinieku vēlēšanās un spējas papildināt savas zināšanās un prasmes,
iniciatīvu un radošumu, kā arī valodas prasmes. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku prasmju un attieksmju vērtējumu
aritmētiskās vidējās vērtības atspoguļotas 15.attēlā.
51 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
52 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
39. lpp.
15.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku prasmju un attieksmju vērtējumu aritmētiskā vidējā
vērtība53
Iecavas novada uzņēmēji arī atzīmējuši, ka problēmas rada darbinieku spēja klausīties un sadzirdēt, ko no viņiem vēlas
darba devējs, kā arī darbinieku atbildības trūkums.
Profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu uzņēmumā 23,33% Iecavas uzņēmēju novērtējuši kā ļoti nozīmīgu, bet
16,67% kā nozīmīgu. Tomēr 13,33% uzņēmēji norādīja, ka profesionālās kvalifikācijas pilnveide uzņēmumā nenotiek (sk.
16. attēlu).
53 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
Uzticamība un lojalitāte uzņēmumam; 8,11
Spēja plānot savu darba laiku; 7,9
Spēja strādāt patstāvīgi; 7,87
Spēja sadarboties; 7,86
Ieinteresētība (motivācija) pildīt uzticētos
pienākumus; 7,68
Vispārējā inteliģence; 7,52
Specifiskās darbā nepieciešamās
profesionālās zināšanas un prasmes; 7,33
Datora lietošanas prasmes; 7,32
Darbinieku vēlēšanās un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes
profesionālajā jomā; 6,89
Iniciatīva un radošums; 6,89
Valodas prasmes; 6,46
40. lpp.
16.attēls. Iecavas novada uzņēmēju profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīguma uzņēmumā
vērtējums54
Iecavas novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu. Vairāk
aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.12.pielikumu).
Par esošo un potenciālo darbinieku sagatavošanu profesionālai darbībai uzņēmumā aptuveni 5,6% Iecavas novada
uzņēmēju būtu gatavi maksāt pilnībā, 35,2% uzņēmēji varētu veikt līdzdalības maksājumu 1/3 apmērā, 1,4% uzņēmēji
varētu veikt līdzdalības maksājumu 2/3 apmērā, bet 4% uzņēmēji 1,4% apmērā. Taču 56,4% uzņēmēji nav gatavi maksāt
par esošo un potenciālo darbinieku sagatavošanu (sk. 17.attēlu).
17.attēls. Iecavas novada uzņēmēju gatavība maksāt par esošo un potenciālo darbinieku sagatavošanu
profesionālai darbībai uzņēmumā 55
Iecavas novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, informācijas nozīmīgumu par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus
darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā, aptuveni 15,38% Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti
nozīmīgu, bet 19,2% kā nozīmīgu. Tomēr liela daļa uzņēmēju - aptuveni 23,08%, informācijas nozīmīgumu par iespējām
54 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 0 – neveic apmācības, 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
55 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. janvāris - aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n =
108). Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 0 – neveic apmācības, 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
56,4%
35,2%
5,6% 1,4% 1,4%
Nemaksātu
Varētu veikt līdzdalībasmaksājumu 1/3 apmērā
Varētu segt izmaksas pilnībā
Varētu maksāt 10%
Varētu veikt līdzdalībasmaksājumu 2/3 apmērā
41. lpp.
piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā vērtēja kā nenozīmīgu (sk.
18.attēlu).
18.attēls. Iecavas novada uzņēmēju informācijas par iespējām piesaistīt projek tu līdzek ļus darbinieku
sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīguma vērtējums56
Iecavas novada uzņēmēji informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai
darbībai uzņēmumā nozīmīgumu kopumā vērtēja kā viduvēji nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk.
5.13.pielikumu).
Iecavas novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, informācijas nozīmīgumu par mācību iespējām ārzemēs darbinieku
profesionālai pilnveidei vērtēja kā zemu. Tikai aptuveni 15,38% Iecavas novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par
mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai pilnveidei vērtējuši kā nozīmīgu. Tomēr liela daļa uzņēmēju - aptuveni
30,77%, tādas informācijas nozīmīgumu vērtēja kā nenozīmīgu (sk. 19.attēlu).
19.attēls. Iecavas novada uzņēmēju informācijas par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai
pilnveidei nozīmīguma vērtējums .57
56 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
42. lpp.
Iecavas novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai pilnveidei
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir pielikumā (sk. 5.14.pielikumu).
Veiktās uzņēmēju (darba devēju) aptaujas rezultātos, kā arī vairāku grupu diskusiju rezultātu apkopojumā tiek sniegts
esošo un topošo uzņēmēju viedoklis par izglītības nepieciešamību mūžizglītības kontekstā (sīkāk skatīt nodaļu „Izglītības
iespējas Iecavas novadā”).
Regulāru informāciju par mūžizglītības (tālākizglītības)/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem, izvērtējot ES un citu
ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju
pilnveidošanai, aptuveni 20,83% Iecavas novada uzņēmēju vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 20,80% kā nozīmīgu, bet
aptuveni 12,5% kā nenozīmīgu (sk. 20.attēlu).
20.attēls. Iecavas novada uzņēmēju regulāras informācijas par tālāk izglītības/kvalifikācijas pilnveides
kursiem/semināriem nozīmīguma vērtējums .58
Iecavas novada uzņēmēji regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk.
5.15.pielikumu).
Iecavas novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, visaugstāk vērtēja regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifikācijas
pilnveides kursiem/semināriem nozīmīgumu, nedaudz zemāk informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus
darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīgumu un profesionālo mācību programmu
īstenošanas piedāvājumu Iecavas novadā nozīmīgumu, tad sekoja profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanas
darbavietā nozīmīgums, informācijas par tālmācību iespējām nozīmīgums, profesionālo mācību programmu izstrādes,
atbilstoši uzņēmuma specifikai nozīmīgums un informācijas par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai
pilnveidei nozīmīgums (sk. 21.attēlu).
57 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
58 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
43. lpp.
21.attēls. Iecavas novada uzņēmēju, ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projek tu un
pasākumu nozīmīgumu vērtējumu aritmētiskā vidējā vērtība 59
Uzņēmēji atzīmējuši, ka veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanai novadā pašvaldībai būtu jākoncentrējas uz
saimniecisku (infrastruktūras) lietu sakārtošanu – meliorācija, ielas, ceļi, ūdens, kanalizācija, elektroapgāde. Tika
noskaidrota nepieciešamo cilvēkresursu pieejamība, kvalitāte, kā arī to deficīts dažādās tautsaimniecības nozarēs, kas
pārstāvētas Iecavas novadā. Aptaujas un diskusijas rezultāti parādīja, ka uzņēmējiem nepieciešami – galdnieki,
kokapstrādes meistari, būvniecības speciālisti, tirdzniecības speciālisti (t.sk. pārdevēji), grāmatveži, grāmatvežu palīgi, labi
un profesionāli traktoru vadītāji, mehāniķi, rokdarbnieki ar zināšanām vairākās rokdarbu tehnikās, santehniķi,
palīgstrādnieki, atsevišķi uzņēmēji ir minējuši, ka ir nepieciešami inženieri un speciālisti ar tehniskām zināšanām,
ražošanas speciālisti un ceha darbinieki, elektromontieri, menedžeri, lietveži, lentzāģa operatori, mūrnieki, metinātāji,
agronomi, poligrāfi, programmētāji, šoferi, automehāniķi un montieri. Aptaujas rezultāti parādīja, ka darbiniekiem trūkst
specifisku profesionālo zināšanu, kas nepieciešamas konkrētajā darbā. Šis pieprasījums pamatā atbilst Ekonomikas
ministrijas izstrādātajām prognozēm60
.
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības tālāku attīstību un uzlabotu tās atbilstību darba tirgus prasībām, ir nepieciešams
dialogs un ciešāka sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un izglītotājiem. Sociālajiem partneriem ir jāpiedalās
darba tirgus un ar to saistīto procesu izpētē, kā arī aktīvi jāiesaistās profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā un
novērtēšanā. Līdz ar to svarīgi izskatīt novada attīstības iespējas visas valsts procesu kopsakarībās. Šobrīd aizvien lielāks
uzsvars tiek likts uz kopējo nozaru attīstību valstī, līdz ar to arī novadu un reģionu attīstība tiek salāgota ar kopējo nozaru
attīstību un nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”
ietvaros Latvijā 2012.gadā ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes (NEP):
- pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība;
- kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde);
- ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares;
59 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
60 Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm 26.06.2013
www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf (skatīts 28.04.2013)
4,19
4,73
5,15
5,42
5,6
5,77
6,13
0 1 2 3 4 5 6 7
Informācija par mācību iespējām ārzemēs darbiniekuprofesionālai pilnveidei
Profesionālo mācību programmu izstrāde, atbilstošiuzņēmuma specifikai
Informācija par tālmācības iespējām
Profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanadarbavietā
Profesionālo mācību programmu īstenošanaspiedāvājumi Iecavas novadā
Informācija par iespējām piesaistīt projektu līdzekļusdarbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai…
Regulāra informācija par tālākizglītības/ kvalifikācijaspilnveides kursiem/semināriem
Vērtējums (balles)
44. lpp.
- elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- metālapstrāde, mašīnbūve, mašīnzinības;
- transports un loģistika;
- tūrisms, skaistumkopšana;
- poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, datordizains;
- būvniecība;
- enerģētika;
- tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana;
- uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana.
NEP veidojas katrā nozarē pēc brīvprātības principa, iesaistoties nozares darba devēju organizācijām vai to apvienībām,
nozares arodbiedrības organizācijām, Izglītības un zinātnes ministrijai un nozares ministrijām. Šobrīd NEP minētā ESF
projekta ietvaros sniedz atbalstu nozares izpētes procesā, ar mērķi izzināt nozarei nepieciešamās profesijas; kopā ar
nozaru pētījumu pakalpojumu sniedzējiem analizē esošās profesionālās kvalifikācijas tautsaimniecības sektoros, nosaka
nozares pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas. Nozares izpētes rezultātā tiks izstrādāts nozares apraksts
un izveidota nozares profesionālo kvalifikāciju struktūra. Tā ir karte, kurā nozares nodefinētās pamatprofesijas, saistītās
profesijas un specializācijas tiek sagrupētas pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. Atbilstoši tam, nākamais solis
projektā ir profesiju standartu izstrāde un profesionālo kvalifikāciju pamatprasību izstrāde nozares kartē definētajām
profesijām, kur konkrētas profesijas pārstāvji moderatora vadībā nosaka profesijā veicamos pienākumus un uzdevumus,
nepieciešamās prasmes un zināšanas to veikšanai, kā arī profesionālās kompetences.
Lai nodrošinātu nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm atbilstošu profesionālo izglītību, profesijas standartā vai
profesionālās kvalifikācijas pamatprasībās noteiktās zināšanas, prasmes un profesionālās kompetences tiek ietvertas
izglītības programmas mācību saturā. Projekta ietvaros tiks uzsākta profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu
pārstrukturizācija, pielietojot moduļu pieeju. Veidojot moduļu programmas, kur atsevišķu profesionālo kompetenču
apguvi nodrošina modulis vai moduļu kopa, ir iespējams turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šāda elastīga jaunas profesijas apguve nodrošina darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba
tirgus prasībām un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visā mūža garumā. Izglītības programmas izstrādē tiek
iesaistīti atbilstošās nozares pārstāvji, kuri ir vislabāk informēti par jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām un materiāliem.
Nākamais solis – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde, kurā tiek ietvertas profesijas standartā noteiktās
zināšanas, prasmes un profesionālās kompetences.
Minētā ESF projekta ietvaros ir sagatavots plašs analītisks materiāls par dažādu nozaru attīstības iespējām, kas
perspektīvā izmantojams arī Iecavas novada pašvaldības vajadzībām.
Identificētās problēmas un piedāvātie risinājumi
Izvērtējot darbaspēka pieejamību Iecavas novadā, tika veiktas uzņēmēju (darba devēju) aptaujas, organizētas diskusiju
grupas, kā rezultātā tika identificētas vairākas problēmas. Viena no pamatproblēmām – nepieciešamība izveidot un uzsākt
īstenot dažāda veida profesionālo izglītību.
Problēmu apraksts:
- absolventi pēc vidējās izglītības ieguves bieži kļūst par bezdarbniekiem, jo ne visi skolnieki, kas izvēlējušies
mācības vidusskolā, ir tendēti uz augstāko izglītību, ir spējīgi turpināt izglītību augstskolās. Vidējo izglītību
ieguvušie varētu apgūt profesiju, bet vecāki nespēj finansiāli atbalstīt bērnu vēlmi apgūt profesionālo kvalifikāciju
kādā no Latvijas profesionālajām skolām vai koledžām. Iecavas novadā šāda iespēja netiek sniegta;
- daļa skolnieku pēc pamatizglītības iegūšanas (9.klase) varētu uzsākt apgūt profesionālo izglītību, taču iztrūkst
skolnieku mērķtiecīga profesionālā orientācija. Jau 7.klasē varētu uzsākt agrīno profesionālo ievirzi paralēli
pamatizglītībai;
- Iecavas novada izglītības iestādes varētu piedāvāt profesionālās pilnveides programmas, ko varētu realizēt
esošajās izglītības iestādēs, taču tam nepieciešami papildu materiālie līdzekļi.
45. lpp.
Identificētās problēmas ļauj piedāvāt risinājumus:
1. Īstenot Iecavas novadā dažādus profesionālās izglītības veidus un formas61
:
- Profesionālās tālākizglītības programmas:
o profesionālās tālākizglītības programmas, kurās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības
ierobežojuma un kuru apguve dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni;
o profesionālās tālākizglītības programmas, kurās persona tiek uzņemta pēc arodizglītības vai vidējās
izglītības ieguves un kuru apguve dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni;
- Profesionālās pilnveides izglītības programmas;
- Profesionālās ievirzes izglītības programmas.
Profesionālās izglītības ieguves formu daudzveidība ļauj pretendentam izvēlēties pieejamāko – klātieni, neklātieni vai
pašizglītību.
2. Iecavas novada pašvaldībai sekmēt kopīgu, teritoriāli pietuvinātu profesionālās izglītības īstenošanu Iecavas
novadā, sadarbojoties ar reģiona profesionālās izglītības iestādēm.
Latvijas reģionos ir izvērtējamas inovatīvas pieejas, lai nodrošinātu mūsdienīgu profesionālo izglītību. Meklējot jaunus
risinājumus, ir attīstāma arī pārrobežu sadarbība. Tam ir nozīme arī reģionālās nodarbinātības politikas kontekstā un
attiecībā uz to speciālistu, kas reģionā iegūs kvalifikāciju, iespējām atrast darbu. Kā šādu piemēru var minēt Latvijas un
Igaunijas 2011.gadā uzsākto Valkas Valgas sadarbības projektu, iesaistoties t.sk. Valkas un Valgas novada pašvaldībām.
Labas prakses piemērs: 2012./2013.mācību gadā 21 Latvijas jaunietis, kuri dzīvo Valkas pilsētā un novadā, uzsāka apgūt
darba tirgū pieprasītas profesionālās izglītības programmas (9 jaunieši loģistikas programmā un 12 namdara izglītības
programmā) Igaunijā Valgas Profesionālās izglītības centrā. Vispārējo vidējo izglītību šie jaunieši iegūst Valkas ģimnāzijā
vakara maiņā. Latvijas audzēkņi praktiski visi nāk no Valkas novada, taču arī citu tuvējo novadu audzēkņi un viņu vecāki
izrāda interesi par dalību šādās programmās. Igaunijas puse veic aktīvus karjeras izglītības pasākumus un ir pārliecināta, ka
2013./2014.m.g. abās minētajās programmās nokomplektēs vairāk Latvijas audzēkņu nekā 2012./2013.m.g. Latvijas
sociālie partneri atbalsta šādu izglītības programmu īstenošanu Latvijas audzēkņiem. Šādas kopīgi īstenotas programmas
sniedz ieguldījumu reģionālās nodarbinātības jautājumu risināšanā.
Labas prakses piemērā tika aprakstīts pārrobežu sadarbības modelis situācijā, kad novadā nav profesionālās izglītības
iestādes. Taču analogas pieejas var īstenot arī Latvijas ietvaros. Piemēram, šādu vai līdzīgu modeli iespējams izmantot,
vienojoties ar kādu no tuvumā esošām profesionālās izglītības iestādēm. Tomēr Iecavas novada pašvaldībai tādā
gadījumā būtu jārisina transporta un citi saimnieciski un ar jauniešu sadzīves vajadzībām saistīti jautājumi. Savukārt, ja
notiek mērķtiecīga jauniešu atlase mācībām novadā nepieciešamās profesijās, veiktie ieguldījumi varētu atmaksāties, t.sk.
veicinot jauniešu palikšanu Iecavas novadā. Jāatzīmē fakts, ka Igaunija veic ļoti aktīvu Latvijas jauniešu rekrutēšanu
mācībām un valodas apguvei Igaunijā, kas liecina par ļoti tālredzīgu politiku (diemžēl, Latvijai neizdevīgu), ņemot vērā
vispārējās demogrāfiskās tendences. Līdz ar to jauniešu ‘paturēšana’ novadā uzskatāma par ļoti būtisku aspektu novada
attīstības perspektīvām.
3. Profesionālās izglītības piedāvājums skolas vecuma jauniešiem.
Vairāk informācijas par skolām, profesijām un izglītības programmām meklēt NIID.lv.
4. Informēt jauniešus par iespēju iegūt kvalifikāciju īsās 1-1,5 gadīgās programmās.
Piedāvāt jauniešiem-bezdarbniekiem iesaistīties profesionālajā izglītībā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotajās īsajās
(1 un 1,5 gadīgas) profesionālās izglītības programmās ar iespēju salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju.
Kopš 2010.gada ar ESF atbalstu tiek īstenotas viengadīgās un pusotrgadīgās profesionālās izglītības programmas, lai
nodrošinātu iespēju jauniešiem, kuri pēc vidusskolas neturpina studijas augstskolā, pēc iespējas ātrāk iekļauties darba
tirgū, tādējādi preventīvi mazinot jauniešu bezdarba risku. Projekta sākotnējais finansējums bija 5,9 milj. EUR. Projekta
sākotnējā mērķa grupa bija jaunieši līdz 25 gadu vecumam ar iegūtu vidējo izglītību, bet bez profesionālas kvalifikācijas.
Šobrīd projekta mērķa grupa ir paplašināta, un minētās programmas var apgūt arī jaunieši, kuri ir ieguvuši profesionālo
kvalifikāciju, taču nav ieguvuši darbu, bet projekta ietvaros viņiem ir iespēja pārkvalificēties. Apmācību grupas lielums un
apmācību virziens tiek saskaņots ar darba devējiem, lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Plānots, ka kopā
61 Profesionālās izglītības likums ("LV", 213/215 (1673/1675), 30.06.1999., Ziņotājs, 14, 22.07.1999.).
46. lpp.
projekta ietvaros kvalifikāciju iegūs 4000 jaunieši. Lai palielinātu projekta pieejamību, uzņemšana tiek veikta arī janvārī un
martā.
2012./2013. mācību gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu 36 profesionālās izglītības iestādes jauniešiem piedāvā
apgūt dažādas tautsaimniecībā pieprasītas profesijas. Studijas pieejamas 94 programmās 54 dažādās profesijās. Studijas ir
bezmaksas, to izmaksas sedz ESF. Minēto programmu ietvaros:
- 2010./2011.gadā mācības uzsāka 860 audzēkņi, kvalifikāciju ieguva 682;
- 2011./2012.gadā mācības uzsāka 907 audzēkņi. kvalifikāciju ieguva 690 audzēkņi;
- 2012.gada septembra uzņemšanā mācības uzsāka 1210 audzēkņi.
Ražojošajās sfērās uzņemto audzēkņu skaits pret pakalpojumu sfērā uzņemto audzēkņu skaitu ir 1:3, taču optimāli būtu
līdzsvarot šo proporciju par labu ražojošajās sfērās uzņemtajiem audzēkņiem.
5. Informēt Iecavas novada iedzīvotājus par iespēju novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo
kompetenci .62
Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana paver iespēju ātrāk iegūt profesionālo
kvalifikāciju.
2011.gada 9.martā stājās spēkā MK 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās
izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtēs ārpus formālās izglītības
sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa
profesionālajai kompetencei. Sīkāka informācija iegūstama Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Uz 2013.gada aprīli atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegtai informācijai Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
nokārtoja un profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguva:
- 2011.gadā – 35 personas;
- 2012.gadā – 400 personas (no tām viena persona ieguva 2 profesionālās kvalifikācijas);
- 2013.gadā – 373 personas;
- 2011.-2013.g. deleģējums veikt novērtēšanu sniegts 36 izglītības iestādēm.
6. Informēt Iecavas uzņēmējus un iedzīvotājus par neformālām izglītības programmām, profesionālām tālākizglītības
un profesionālām pilnveides izglītības programmām, tālmācības programmām zināšanu uzņēmējdarbības jomā
iegūšanai un pilnveidošanai.
Plašāk par mūžizglītības iespējām aprakstīts nodaļā „Izglītības iespējas Iecavas novadā”.
Zinātniskie pētījumi (Pansiris (Pansiri),Temtimes (Temtime)63
, Nihters (Nichter),Goldmarks (Goldmark)64
, Vangs (Wang),
Kastello (Costello)65
, Kukerts (Kuckertz),Vagners (Wagner)66
un citi) liecina, ka mazo uzņēmumu vadītāju vājās zināšanas
par uzņēmuma vadīšanu ir viens no galvenajiem iemesliem uzņēmumu neveiksmīgai darbībai un uzņēmumu slēgšanai,
uzņēmēja izglītība uzņēmējdarbības jomā būtiski ietekmē uzņēmuma attīstību.
Uzņēmuma reģistra67
dati liecina, ka aptuveni 7% no Iecavas novadā reģistrētiem uzņēmumiem ir izslēgti no uzņēmuma
reģistra datu bāzes, aptuveni 2% aptaujāto uzņēmumu nenotiek saimnieciskā darbība.
Aptuveni 8,4% Iecavas novada uzņēmēji uzskatīja, ka izglītības uzņēmējdarbībā lomu nav nozīmīga, aritmētiskais vidējais
izglītības uzņēmējdarbībā nozīmīguma vērtējums bija 7,92 balles, kas liecina, ka kopumā Iecavas uzņēmēji izglītību vērtē
62 „Profesionālās izglītības likums”,10.06.1999. likums, 29.1 pants
63Pansiri J., Temtime Z. T. Assessing managerial skills in SME sforcapacity building, Journal of Management Development, Vol. 27, No.2, 2008, pp. 251–
260.
64Nichter, S., Goldmark,L. Small Firm Growth in Developing Countries, World Development, Vol. 37 (9), 2009, pp. 1453 – 1464. 65Wang, Y., Costello, P. An investigation into innovations in SMEs: Evidence from the West Midlands, UK, Journal of Entrepreneurship, 18, 1, 2009, pp. 65–
93.
66Kuckertz, A., Wagner, M. The influence of sustainability orientation on entrepreneurial intentions – Investigating therole of business experience,
Journal of BusinessVenturing, 25, 2010, pp. 524 -539. 67 Uzņēmumu datu bāze. Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrs. www.lursoft.lv/, skatīts 05.04.2013
Vairāk informācijas par skolām, profesijām un izglītības programmām meklēt NIID.lv. Profesiju var apgūt viena vai pusotra
gada laikā - atkarībā no izvēlētās programmas. Ir iespēja apgūt dažādas profesijas, piemēram, dizaina speciālists, lietvedis,
celtnieks, frizieris, drēbnieks un citas.
47. lpp.
kā nozīmīgu, jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par ko liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze
2,569 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo 2,569 balles; variācijas apjoms 9
balles. Tikai neliela daļa aptaujāto Iecavas novada uzņēmēji tuvāko trīs gadu laikā plānoja attīstīties - aptuveni 16,7%
palielināt darbinieku skaitu, aptuveni 50% palielināt pārdošanas apjomus, aptuveni 17,3% plānoja paplašināties
telpu/zemes/iekārtu ziņā, aptuveni 21,7% plānoja uzsākt jaunu produktu ražošanu/pakalpojumu sniegšanu. Savukārt
aptuveni 10,6% Iecavas novada uzņēmēji plānoja samazināt darbinieku skaitu, 10,8% samazināt esošās produkcijas klāstu,
aptuveni 11% samazināt pārdošanas apjomus, aptuveni 14,4 samazināt telpas/izmantojamo zemi.68
3.2. Pasākumu plāns sociālās atstumtības riska
mazināšanai, sociālo pabalstu saņēmēju
integrēšanai darba tirgū
Nabadzība un sociālā atstumtība ir kompleksa problēma, kuras risinājums ir atkarīgs no daudzu institūciju un organizāciju
efektīvas sadarbības. Liela nozīme, līdzās starp sektoru un starpinstitūciju sadarbībai valsts līmenī, ir sadarbībai reģionālā
un vietējā līmenī, sadarbībai ar nevalstisko sektoru, sociālajiem partneriem.
Nodarbinātības veicināšana ir labākais līdzeklis sociālās atstumtības risku mazināšanai, attīstot labvēlīgu ekonomisko vidi,
veicinot uzņēmējdarbību un radot jaunas darba vietas.
Nodarbinātības veicināšanas pasākumi:
1. Veicināt pašnodarbinātību un jaunu darba vietu izveidi, nodrošinot uzņēmējdarbības, it īpaši mikro un mazo
uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi Iecavas novadā, īpaši atbalstot sociālās atstumtības riskiem pakļautās
iedzīvotāju grupas – invalīdus, sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, ilgstošos bezdarbniekus, jauniešus
bezdarbniekus un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus.
2. Veicināt sabiedrības aktīvāku iesaistīšanos un ilgāku palikšanu darba tirgū.
3. Attīstīt infrastruktūru un nodrošināt darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, iesaistoties reģionālās mobilitātes
atbalsta pasākumā „Darbs Latvijā”.
Latvija valdības akceptēta reģionālās mobilitātes atbalsta pasākuma „Darbs Latvijā” īstenošana, ko paredz Labklājības
ministrijas (LM) izstrādātie un Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi „Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un
preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles
principiem”. 2013.g. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāks īstenot pasākumu „Komersantu nodarbināto personu
reģionālās mobilitātes veicināšana”. Pasākums izstrādāts, lai palīdzētu iesaistīt darba tirgū tos bezdarbniekus, kuri bez
darba ir ilgāk nekā 6 mēnešus un nevar iekārtoties pastāvīgā darbā, jo tas atrodas attālāk no dzīvesvietas – vismaz 20 km
attālumā.
4. Piedāvāt profesionālās kvalifikācijas apgūšanas, paaugstināšanas un pārkvalifikācijas programmas, nodrošinot to
kvalitāti.
5. Radīt iespēju saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi, palielinot pieejamību pirmsskolas izglītības iestādēm, bērnu rotaļu
un attīstības centriem, dienas aprūpes institūcijām.
Te var minēt arī Zviedrijas pieredzi.
Stokholmas pieredze – FILUR projekts69
Projektu koordinē Stokholmas pilsētas Nodarbinātības departaments. Projekta mērķis ir jauniešu ilgtermiņa bezdarba
novēršana. Projekta pamatā ir programma, kas palīdz tās dalībniekiem atvieglot iekļūšanu darba tirgū un atbalstīt to
68Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
69 Avots: http://nws.eurocities.eu/MediaShell/media/Stockholm%20-%20Project%20Filur.pdf
48. lpp.
karjeras iespējas. Projekts liek uzsvaru uz bezdarbniekiem vecumā no 16-24 gadiem. Šī mērķa grupa iekļauj arī šādas
iedzīvotāju grupas:
- tie, kuri iztiek tikai no sociālajiem pabalstiem;
- jaunieši, kas ir bez darba vairāk kā 6 mēnešus;
- cilvēki ar īpašām vajadzībām;
- jaunieši, kuriem nepieciešama papildu palīdzība pēc nodarbinātības uzsākšanas.
FILUR kursi ilgst 12 nedēļas. Tie ir balstīti uz „7-20 metodi” (balstīta uz 360 grādu novērtēšanas metodi, kas tiek pielietota
sākotnēji un noslēdzot kursu) - tematisku uzdevumu sērijas, lai parādītu dalībnieku progresu darbam draudzīgu prasmju
attīstībā un karjeras attīstības plānos. Kursa beigās dalībnieki sagatavo darbības plānus, kas atbilst to nākotnes mērķiem.
Katram dalībniekam ir personīgs kontakts ar „kouču”. Projekts ir organizēts trijās grupās (katrā grupā 15 cilvēki).
12 nedēļu kurss sastāv no:
- 1-8 nedēļa: dalībniekiem ir grupas tikšanās katru dienu (un individuāla tikšanās vienu reizi nedēļā);
- 8-12 nedēļa: tiek piedāvāta prakse piemērotā uzņēmumā vai organizācijā;
- 12 nedēļa: dalībnieki tiek uzaicināti uz tikšanos, lai dalītos ar darba pieredzi;
- pēc 12 nedēļu projekta pabeigšanas: tiek piedāvāts 1 gadu nodarbinātības mentors.
80% no kursus pabeigušiem jauniešiem ir motivēti un atraduši darbu vai uzsākuši tālākas studijas.
FILUR projekts tika līdzfinansēts no ESF. Ikgadējais budžets sastādīja 1 700 000 EUR (kursus apmeklēja vairāk kā 245
jaunieši).
Sociālās atstumtības riska mazināšanai, sociālo pabalstu saņēmēju
integrēšanai darba tirgū tiek piedāvāti sekojoši risinājumi:
1. Radīt Iecavas novadā iespēju sociālā riska grupām iesaistīties profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā,
kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē, kur:
- profesionālās tālākizglītības programmu apguve dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju, profesionālās
kvalifikācijas apliecību;
- profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību
un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes,
iegūstot apliecību par profesionālās pilnveides izglītību;
- neformālās izglītības programmas dod iespēju iegūt atbilstošas sistematizētas sociālās un profesionālās
pamatprasmes, iegūstot zināšanas apliecinošu dokumentu.
2. Piedāvāt jauniešiem-bezdarbniekiem iesaistīties profesionālajā izglītībā, izmantojot NVA īstenotos aktīvās
nodarbinātības pasākumus.
MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba
samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” saistībā ar
Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem „Kompleksie atbalsta pasākumi”
pasākumu „Darbnīcas jauniešiem” paredzēti inovatīvi jauniešu nodarbinātības pasākumi. Jaunieši-bezdarbnieki vecumā
no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti profesionālās izglītības
iestādē varēs iepazīt trīs profesionālās jomas, katrā jomā darbojoties trīs nedēļas. Profesionālās izglītības iestādes
jauniešus-bezdarbniekus iepazīstina ar nepieciešamajām teorētiskajām un praktiskajām pamata zināšanām izvēlētajā
profesionālajā jomā. Tiek nodrošināta arī izmitināšana dienesta viesnīcā.
3. Piedāvāt jauniešiem-bezdarbniekiem iesaistīties profesionālajā izglītībā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu
īstenotajās īsajās (1 un 1,5 gadīgas) profesionālās izglītības programmās ar iespēju salīdzinoši īsā laikā iegūt
profesionālo kvalifikāciju.
4. Apzināt un iesaistīt izglītībā tos Iecavas novada iedzīvotājus, bezdarbniekus, kas pārtraukuši pamatizglītību vai
vidējo izglītību, un, neatkarīgi no izglītojamā zināšanu līmeņa un vecuma, dot iespēju iegūt profesionālo
kvalifikāciju. Iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem nav vidējās izglītības un kuri
neturpina mācības, redzams 16.tabulā.
49. lpp.
16.tabula. Latvijas iedzīvotāju skaits vecuma grupā 18-24 gadi, kuriem nav vidējās izglītības un kuri
neturpina mācības (tūkstošos)
2011* 2012**
1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet.
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi 199,7 204,5 203,5 209,9 192,4 192,7 n/d n/d
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi, kuriem nav vidējās izglītības
67,7 76,3 59,7 63,9 55,2 60,7 n/d n/d
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi, kuriem nav vidējās izglītības un kuri neturpina mācības
23,1 28,4 23,1 20,6 17,9 19,7 n/d n/d
Avots: CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti
* - Pārrēķins pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem
** - Sākot ar 2012.g. 1. ceturksni Darbaspēka apsekojuma rezultāti tiek aprēķināti izmantojot 2011.gada tautas skaitīšanā noteikto iedzīvotāju skaitu.
5. Paplašināt pieaugušo izglītības iespējas, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu.
3.3. Prakses vietu un subsidēto darbavietu jauniešiem
un jauniešiem ar speciālām vajadzībām izveides
iespēju izpēte novada uzņēmumos
Jaunākās tendences profesionālās izglītības pilnveidei un prakses nodrošinājumam un
kvalitātei valstī
Lai nodrošinātu dažādu iedzīvotāju grupu prasmju pilnveidi, kā arī iesaistītu izglītības un apmācības procesos dažāda
vecuma mērķa grupas ar atšķirīgu sagatavotības līmeni un sociālo situāciju, Latvijā ir uzsākta vai tiek īstenota virkne
pasākumu. Kā īpaša mērķa grupa tiek izdalīti jaunieši, ņemot vērā, ka jauniešiem krīzes laikā ir īpaši grūti atrast darbu, jo
nav iepriekšējas darba pieredzes. Taču vienlīdz svarīgi ir sniegt atbilstošas prasmes gan pilna laika profesionālās izglītības
programmās, gan profesionālajā tālākizglītībā, gan pieaugušo izglītībā, kā arī nodrošināt iegūto kompetenču (tajā skaitā
ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto) efektīvu novērtēšanu.
Šobrīd mainās konceptuālās pieejas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jautājumiem un ar to saistītās prakses
īstenošanai gan Eiropā, gan Latvijā. Profesionālajā izglītībā šobrīd plānots ieviest duālās sistēmas elementus, kas nozīmē
pastiprināt darba vidē un praktiskās mācībās balstītu profesionālo izglītību. Duālā sistēma profesionālajā izglītībā tiek
īstenota Vācijā, Austrijā, Dānijā un vairākās citās ES dalībvalstīs, kur tā kopumā ir devusi labus rezultātus. Par to liecina
šajās valstīs esošais salīdzinoši zemais jauniešu bezdarba līmenis. Duālā izglītības sistēma paredz jauniešu apmācību pie
darba devēja vairākus gadus ilgās apmācības programmās, kuru ietvaros tikai neliels stundu skaits ir atvēlēts teorētiskām
mācībām profesionālās izglītības iestādēs. 2012.gada 11.decembrī Berlīnē starp Vācijas Federālo izglītības un pētniecības
ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju (kā arī vēl piecām ES dalībvalstīm) tika parakstīts Memorands par
sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā (turpmāk – Memorands). Memorands paredz valstu kopējus
pasākumus jauniešu bezdarba samazināšanai, tajā skaitā radot jauniešiem labākas kvalificēta darba ieguves iespējas.
Vienlaikus ekonomiskās konkurētspējas veicināšana tiek sasaistīta ar nepieciešamību intensīvāk ieviest duālās izglītības
un apmācības sistēmu un veidot jauna veida sadarbības mehānismus ar sociālajiem partneriem.
Latvijā saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse ir neatņemama profesionālās
izglītības programmas sastāvdaļa. Lai īstenotu jaunās konceptuālās pieejas arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. –
2020.gadam paredzēti pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai un prakses kvalitātes pilnveidošanas jautājumiem.
Šos jautājumus paredzēts risināt sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tajā skaitā 12 nozaru ekspertu padomēm (NEP). Līdz
ar to jebkurā novadā jauniešu nodarbinātības un prakšu jautājumi ir saistāmi ar novadā īstenoto uzņēmējdarbību un
perspektīvajām nozarēm.
Jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā aptuveni 26,92% Iecavas novada
uzņēmēji vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 38,5% kā nozīmīgu, bet aptuveni 19,2% kā maznozīmīgu (sk. 22.attēlu).
50. lpp.
22.attēls. Iecavas novada uzņēmēju jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga
darbaspēka sagatavošanā nozīmīguma vērtējums 70
Iecavas novada uzņēmēji jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.16.pielikumu).
Iecavas novada uzņēmēji darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu (duālā sistēma vai tās elementi), kad
audzēknis ievērojami lielāku laika daļu pavada praktiskā apmācībā uzņēmumā, vērtēja kā svarīgu, aptuveni 30,77% Iecavas
novada uzņēmēji darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 30,8% kā
nozīmīgu, bet aptuveni 8% kā nenozīmīgu (sk. 23.attēlu).
23.attēls. Iecavas novada uzņēmēju darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu (duālā sistēma
vai tās elementi), kad audzēknis ievērojami lielāku laika daļu pavada prak tiskā apmācībā uzņēmumā
nozīmīguma vērtējums71
70
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
71 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
51. lpp.
Iecavas novada uzņēmēji darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu.
Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.17.pielikumu).
Iecavas novada uzņēmēji norādījuši, ka vairāk uzņēmumā pieņem darbā praksē studējošos jauniešus – aptuveni 46,2%,
profesionālo skolu audzēkņus praksē pieņem aptuveni 34,6% uzņēmumi, bet skolniekus aptuveni 19,2%. Daudz mazāk
uzņēmēji pieņem praksē jauniešus ar īpašām vajadzībām (studējošos jauniešus ar īpašām vajadzībām aptuveni 9%,
profesionālo skolu audzēkņus ar īpašām vajadzībām aptuveni 8%, bet skolniekus ar īpašām vajadzībām aptuveni 8% (sk.
24.attēlu).
24.attēls. Iecavas novada uzņēmēju atbilžu sadalījums uz jautājumu, vai uzņēmumā pieņem praksē
skolniekus, profesionālo skolu audzēkņus, studējošos jauniešus un skolniekus, profesionālo skolu
audzēkņus, studējošos jauniešus ar īpašām vajadzībām (procentos) 72
Iecavas novada uzņēmēju gatavība piedalīties nodarbinātības veicināšanas pasākumos novadā vērtējama kā zema. No
četrām aktivitātēm visaugstāk, kā apmierinoša vērtējama uzņēmēju aktivitāte nodrošināt balvas biznesu ideju
konkursiem, tad seko aktivitāte piedāvāt prakses vietas, ļoti zemi vērtējamas aktivitātes piedāvāt transporta
pakalpojumus uz profesionālām izstādēm un sponsorēt apdāvinātāko Iecavas jauniešu studijas, lai jaunieši atgrieztos
Iecavā (sk. 25. attēlu).
25.attēls. Iecavas novada uzņēmēju ak tivitātes piedalīties norādītos pasākumos nodarbinātības
veicināšanai novadā vērtējumu aritmētiskā vidējā vērtība 73
72 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).
8,3
8,3
9,1
19,2
34,6
46,2
91,7
91,7
90,9
80,8
65,4
53,8
0 20 40 60 80 100
Skolniekus ar īpašām vajadzībām
Profesionālo skolu audzēkņus ar īpašāmvajadzībām
Studējošos jauniešus ar īpašām vajadzībām
Skolniekus
Profesionālo skolu audzēkņus
Studējošos jauniešus
Nē
Jā
2,59
3,09
4,50
4,74
0 1 2 3 4 5
Sponsorēt apdāvinātāko Iecavas jauniešu studijas, lai jauniešiatgrieztos Iecavā
Piedāvāt transporta pakalpojumus uz profesionālāmizstādēm
Piedāvāt prakses vietas
Nodrošināt balvas biznesa ideju konkursiem
Vērtējums (balles)
52. lpp.
No uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Iecavas novada uzņēmēji visaugstāk kā gandrīz nozīmīgus vērtēja pašvaldības
finansētus seminārus un apmācības uzņēmējiem un iedzīvotājiem, nedaudz zemāk uzņēmēji vērtēja pašvaldības grantu
(subsīdiju) jaunām biznesa idejām nozīmīgumu. Kā viduvēji nozīmīgus atbalsta pasākumus uzņēmēji vērtēja nekustamā
īpašuma nodokļa atlaides, mikro un mazo uzņēmumu izveidošanas atbalsta fonda nozīmīgumu un biznesa inkubatora
izveidi. Uzņēmēji uzskatīja, ka mazāk nozīmīgi atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai ir izveidota nevalstiska organizācija
uzņēmēju atbalstam un uzņēmējdarbības speciālista pieņemšana (sk. 26. attēlu).
26.attēls. Iecavas novadā esošo un iespējamo uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu vērtējumu aritmētiskā
vidējā vērtība74
Potenciālie attīstības virzieni un scenāriji valstī minēto jautājumu kontekstā
1. 2013.gada februārī Saeimas komisijās ir sāktas diskusijas par iespējām noteikt atvieglojumus sociālā nodokļa
nomaksā tiem darba devējam, kas nodrošina pirmo darbavietu jaunietim. Iespējamie tiesību aktu grozījumi
paredz obligātās sociālās apdrošināšanas darba devēja maksājamo daļu 24,09% apjomā uzņemties valstij.
2. 2013.gadā valsts mērogā varētu tikt uzsākti profesionālās orientācijas pasākumi, kā arī individuālās karjeras
konsultācijas vispārizglītojošo skolu skolēniem un agrīni izglītību pārtraukušajiem bez profesionālās kvalifikācijas
vai ar zemu kvalifikāciju. Ir paredzēts arī stiprināt sadarbību ar nozaru pārstāvjiem un citiem sociālajiem
partneriem.
3. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) administrē daudzveidīgas programmas un projektus
uzņēmējdarbības attīstīšanai. No 2013.gada uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana programmās: Mikro,
mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma, Atbalsts jaunu darba vietu
radīšanai un citās. Turpinās iesaiste agrāk uzsāktajās programmās: Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu
konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām, Biznesa inkubatori, Kompetences
centri, Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma un citās.
4. MK 2008.gada 26.februāra „Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma
apakšaktivitāti "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana"” papildinājuma
1.3.1.7.aktivitāte „Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas
attīstība””, un šīs aktivitātes ietvaros realizētais ESF projekts „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus
73 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nepiedalītos, 10 – ļoti aktīvi piedalītos. 74
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīgs, 10 – ļoti nozīmīgs.
5,13
5,87
6,21
6,96
6,96
7,52
7,79
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Pieņemt darbā uzņēmējdarbības speciālistu
Izveidota nevalstiskā organizācija uzņēmēju atbalstam
Biznesa inkubatora izveide
Mikro un mazo uzņēmumu izveidošanas atbalsta fonds
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides
Pašvaldības granti (subsīdijas) jaunām biznesa idejām
Pašvaldības finansēti semināri un apmācības uzņēmējiem uniedzīvotājiem
Vērtējums (balles)
53. lpp.
prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” (2010. – 2014.) veido darba tirgus uzraudzības sistēmu, kas
ļautu iegūt un analizēt datus par darbaspēku nozaru griezumā, kā arī plānot izglītības programmas un atbilstošu
bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistīšanu. Tādējādi darba devēji tiks efektīvāk nodrošināti ar informāciju par
darbaspēka piedāvājumu.
5. Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra 2012.gadā ir pilnveidojusi informācijas
uzskaiti par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Viena no uzskaites sadaļām ļauj identificēt jauniešu – bezdarbnieku
absolvēto izglītības iestādi.
6. ESF projekta ietvaros Latvijā ir izstrādāta nozaru kvalifikācijas sistēma 14 nozarēs izglītībā. Izpēte aptver gan
nozares attīstības tendences, gan darbaspēka raksturojumu, esošo profesionālās izglītības piedāvājumu un tā
atbilstību darba tirgus prasībām, tālākizglītības iespējas un sadarbību starp izglītotājiem un darba devējiem, kas
balstās uz nozarēs strādājošo uzņēmumu aptaujas rezultātiem. Papildus balstoties uz izpētes rezultātiem
sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm izstrādātas arī nozaru kvalifikāciju struktūru kartes, kurās redzamas
nozaru pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas, kā arī iespējamie studiju/karjeras attīstības ceļi. Uz
šī pamata tiek veidota elastīga modulāra pieeja profesionālās izglītības programmu izveidei un īstenošanai. Šī
sistēma vienlaicīgi arī nodrošinās mācekļa laika elementu uzlabošanu profesionālajā izglītībā.
7. Valsts izglītības satura centrs ir nodrošinājis Mūžizglītības kompetenču materiāla izstrādi, apkopojot un
nedublējot kompetences no Valsts standarta un profesijas standarta. Šis materiāls izmantojams gan
profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā mūžizglītības kompetences tiek
definētas Valsts standartos vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos profesionālajos mērķos un Eiropas
Parlamenta dokumentos („Izglītība un apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”) tās jāapgūst
gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Šobrīd tiek pārstrukturizēts saturs
mūžizglītības kompetenču apguvei profesionālajā izglītībā, uzsverot iniciatīvas un uzņēmējdarbības, sabiedrības
un cilvēkdrošības, svešvalodu un starpkultūru izpratni, informācijas komunikācijas un tehnoloģijas, profesionālās
saskarsmes kompetenču nozīmīgumu darba tirgū.
8. Lai veicinātu pieaugušu iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija īsteno
Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu ES Mūžizglītības programmas projektu „Eiropas programmas īstenošana
pieaugušo izglītības jomā”. Projekta mērķis ir sekmēt sadarbību un izveidot vienotu koordināciju/informācijas
apmaiņu starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar nolūku
palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un
kvalifikāciju. Projekta tiešā mērķa grupa ir Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (bez pamata vai vidējās
izglītības) vecumā no 25 – 64 gadiem. Projekta netiešā mērķa grupa ir nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri,
pašvaldības, skolas, augstskolas, interešu centri, kuriem projekta laikā un pēc projekta noslēguma ir kopīgi
jāsadarbojas, lai palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un
kvalifikāciju. Projekta ietvaros iedzīvotāji var saņemt arī individuālas karjeras konsultācijas, lai uzlabotu savu
nodarbinātības statusu un mērķtiecīgi plānotu savu turpmāko dzīvi un karjeru.
9. Ir spēkā MK 2012.gada 20.novembra noteikumi „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas
kārtība”. Minētie noteikumi nosaka mācību prakses organizācijas jautājumus saistībā ar izglītojamo
apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī saistībā ar darba aizsardzības noteikumu ievērošanu prakses vietās.
Noteikumos noteiktas profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret
nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī apdrošinājuma summas minimālais apmērs – Ls 1 000. Nosakot
minētās profesionālās kvalifikācijas, tika ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta veselībai un
dzīvībai – darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta
bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c.
10. Īstenojot Kopenhāgenas procesu Eiropas valstu profesionālo izglītības un apmācības sistēmu attīstīšanai, ir
izveidoti nozīmīgi Eiropas līmeņa instrumenti profesionālās izglītības un apmācības pārredzamības
nodrošināšanai (Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)), kvalifikāciju un
prasmju atzīšanai (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un
apmācības jomā (ECVET)) un kvalitātes nodrošināšanai (Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu
ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)), tomēr, lai turpinātu attīstīt profesionālo
izglītību un apmācību nacionālā līmenī un, it īpaši, veicinātu mobilitāti, ir jāveic papildu pasākumi un jāstiprina
54. lpp.
starptautiskā sadarbība šajā jomā. Arī 2010.gada 18. un 19.novembra ES Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un
sporta ministru padomē apstiprinātajos Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos
par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. līdz
2020.gadam tika noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2014.gadam jāveic pasākumi, lai ne tikai veicinātu profesionālās
izglītības un apmācības pievilcīgumu un izcilību, bet arī lai uzlabotu mobilitāti profesionālās izglītības un
apmācības jomā.
11. 2012.gadā jauniešu nodarbinātības jautājumi vairakkārt tika akcentēti kā prioritāri arī Eiropadomes līmenī,
tostarp minot jauniešu iespēju uzlabošanu iegūt pirmo darba pieredzi. 2012.gada 18. un 19.oktobra Eiropadomes
secinājumos tika izcelti pasākumi jauniešu mobilitātes veicināšanai, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla
(EURES) vakanču portāla pilnveidošanai, kā arī tika norādīts, ka īpaša nozīme jauniešu bezdarba jautājumu
risināšanā ir dalībvalstu profesionālās izglītības programmām.
Labklājības ministrijas pārziņā esošie pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai
Saskaņā ar Eurostat datiem jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES. Nodarbinātības valsts aģentūrā
(NVA) 2012.gada nogalē bija reģistrēti vairāk kā 11 000 jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15-24 gadi, kas veidoja ap 11% no
visu reģistrēto bezdarbnieku kopskaita (2009.gada beigās īpatsvars bija lielāks – 14,8%), no tiem:
- 87% ir vecumā 20–24 gadi,
- 68% nav kvalifikācijas vai zems izglītības līmenis,
- 22% ir ar profesionālo izglītību, bet tikai 9,8% ar augstāko,
- 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi – lai gan bieži mazāk kvalificētās profesijās.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju šobrīd reģistrētajiem jauniešiem - bezdarbniekiem bezdarba ilgums vidēji ir
4,7 mēneši. Galvenie valsts mērogā identificētie pasākumi jauniešu pārejai no izglītības uz darba tirgu ir šādi:
- atbalsts pārdomātas profesijas izvēlei (karjeras atbalsta sistēma, konsultācijas u.c.);
- kvalifikācijas ieguve, prasmju un kompetenču attīstība (kā formālās izglītības ietvaros, tā darba tirgū), arī prakšu
tiesiskā regulējuma sakārtošana;
- darba meklēšanas atbalsts (efektīva vakanču aizpildīšana un atbalsts jaunietim darba meklēšanas procesā);
- sekmīga jauniešu pāreja no izglītības uz darba tirgu, pirmās darba pieredzes ieguve (jauniešu darba vietas,
brīvprātīgais darbs);
- atbalsta mehānismu stiprināšana, kas dod iespējas jauniešiem bez izglītības un profesijas (skolu pametušie)
atgriezties izglītības sistēmā;
- jauniešu piesaiste profesionālajai izglītībai, proporcionāli palielinot to jauniešu skaitu, kas izvēlas profesionālo
izglītību;
- profesionālās izglītības sistēmas pievilcības veicināšana (satura pilnveide un infrastruktūras attīstība);
- uz uzņēmējdarbības veicināšanu vērsto aktivitāšu pilnveide, lai jauniešu mērķa grupai ir motivācija uzsākt
uzņēmējdarbību;
- monitorings – sekojot efektivitātei un līdzekļu izmantojumam īstenotajās programmās, tās nepārtraukti izvērtējot
un nepieciešamības gadījumā pilnveidojot.
Lai izpildītu nosacījumu, ka dažos mēnešos pēc skolas beigšanas jaunieši saņemtu kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar
nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos, Latvija ir izstrādājusi vairākus speciāli jauniešiem
mērķētus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, kā arī ļauj jauniešiem pilnvērtīgi iesaistīties vispārējos aktīvās darba
tirgus politikas pasākumos, kas nav paredzēti tikai šai mērķauditorijai. Jauniešiem bez darba ir pieejami arī citi pasākumi
ārpus darba tirgus, kas ļauj tiem atgriezties izglītības sistēmā un iegūt profesiju.
Jaunieši-bezdarbnieki tiek uzskatīti par vienu no NVA prioritārajām mērķgrupām. NVA piedāvā dažādus pakalpojumus
(konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, īstermiņa apmācības programmas darba meklēšanas prasmju pilnveidošanai,
karjeras konsultācijas, profesionālās izglītības programmas jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai esošās kvalifikācijas
pilnveidei, apmācība pie darba devēja vai pēc darba devēja pieprasījuma, neformālās izglītības programmas (darba
nepieciešamo iemaņu un papildprasmju apguve, valodas, IT prasmes u.c., sākotnējs atbalsts jaunas uzņēmējdarbības
uzsākšanai, subsidētās nodarbinātības pasākumi u.c.), kas ļauj palikt sociāli aktīvam un palīdz strādāt gribošam cilvēkam
integrēties darba tirgū un izveidot veiksmīgu profesionālo karjeru.
55. lpp.
Tikai jauniešiem ir paredzēti šādi pasākumi – darba vieta jaunietim, atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam, darbnīcas
jauniešiem (iepazīšanās ar dažādām profesionālajām jomām) un Aģentūras inspektoru asistentu apmācība un prakse.
Pasākums „Darba vieta jaunietim”
Pasākumā „Darba vieta jaunietim” tiek iesaistīti nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši-bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24
gadiem,- jaunieši, kas ir Aģentūras uzskaitē vismaz četrus mēnešus, jaunieši pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un jaunieši
ar invaliditāti. Pasākums nodrošina iespēju iegūt darba pieredzi laika periodā līdz deviņiem mēnešiem, pakāpeniski
apgūstot jaunas prasmes un iemaņas. Ar jaunieti tiek noslēgts darba līgums. Pasākuma ietvaros jauniešus aizliegts
nodarbināt nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.
Lai neveidotos situācijas, kad uzņēmēji darbiniekus aizvieto ar pasākuma dalībniekiem, noteikumos paredzēti vairāki
nosacījumi, kas to novērš. Darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna
izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā nav tikusi nodarbināta
neviena cita persona, un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus
pirms iesaistes pasākumā).
Pasākuma „Darba vieta jaunietim” ietvaros darba devējs var saņemt dotāciju par jaunieša-bezdarbnieka nodarbināšanu:
- ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim-bezdarbniekam par pilnu darba laiku pirmos sešus mēnešus Ls 100
apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – Ls 150 apmērā);
- ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim-bezdarbniekam par pilnu darba laiku turpmākos trīs mēnešus Ls 50
apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – Ls 100 apmērā);
- ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem-bezdarbniekiem.
Par piecu jauniešu-bezdarbnieku nodarbināšanu dotāciju piešķir 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās
mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanu – vienu piekto daļu no
minētās darba algas dotācijas;
- darba vietu pielāgošanai jauniešiem-bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne
vairāk kā Ls 500 vienai darba vietai; izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu
speciālistu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;
- izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras
paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.
Pasākums tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” ietvaros, lai integrētu
jaunieti-bezdarbnieku darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu pastāvīgu nodarbinātību.
Pasākums „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”
Pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu-bezdarbnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem aktivitātes sabiedrības labā,
popularizējot brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un veicinot tā attīstību, ņemot vērā brīvprātīgā darba potenciālu jauniešu
bezdarbnieku aktivizācijai un sagatavošanai darba tirgum, jo īpaši samazinātas ekonomiskās aktivitātes apstākļos darba
tirgū. Pasākuma ietvaros jaunietim-bezdarbniekam biedrībās un nodibinājumos to statūtos noteikto funkciju veikšanai tiks
dota iespēja strādāt sabiedrības labā (pasākums ilgst līdz sešiem mēnešiem). Ņemot vērā nevalstisko organizāciju
bezpeļņas un bieži vien uz projektiem orientēto darbību, pasākuma ietvaros paredzēta ikmēneša stipendijas izmaksa.
Pasākums „Darbnīcas jauniešiem”
Sākot ar 2013.gadu jaunieši-bezdarbnieki var piedalīties „Jauniešu darbnīcās”, kur viena pasākuma ietvaros jaunietis sevi
var izmēģināt vairākās profesijās. „Darbnīcas jauniešiem” pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu-bezdarbnieku, vecumā no
15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, atbilstošas un informētas
izvēles izdarīšanu par turpmāko izglītības jomu, ar ko saistīt turpmāko darba dzīvi. Pasākuma ietvaros jaunietim-
bezdarbniekam izglītības iestādē tiek dota iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas, katrā no jomām darboties trīs
nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas ļautu izdarīt pamatotu izglītības un profesionālās darbības
jomas izvēli. Pasākuma ietvaros paredzēta ikmēneša stipendija.
56. lpp.
Sākot ar 2013.gadu ir paredzēts īstenot mērķētāku pieeju dažādu bezdarbnieku mērķgrupu atgriešanai darba tirgū -
profilēšanu, kas ļaus koncentrēt uzmanību uz tiem jauniešiem, kam nepieciešams nopietnāks atbalsts darba meklēšanā.
Jau pašreiz, sniedzot atbalsta pakalpojumus jauniešiem (arī tiem, kuri nav reģistrēti bezdarbnieki), vispirms tiek
piedāvātas karjeras konsultācijas vairākās formās:
- individuālā karjeras konsultācija – profesionālās piemērotības, personības iezīmju un profesijas iezīmju izpēte,
profesiju alternatīvu meklēšana, individuālā karjeras plāna sastādīšana, sagatavošanās darba intervijai, palīdzība
CV un motivācijas vēstules sastādīšanā;
- individuālā diagnosticējošā konsultācija – profesionālo slieksmju noteikšana, domāšanas īpatnību, darbaspēju
izpēte un to atbilstība profesionālajām iecerēm;
- grupas karjeras konsultācija – karjeras veidošanas problēmu risināšana, informācija par izglītības iegūšanas un
karjeras veidošanas iespējām, profesionālo kompetenču atbilstības izpēte darba tirgus prasībām;
- grupas informatīvā karjeras konsultācija – informācija par aktualitātēm darba tirgū, izvēlētās profesijas standarta
prasībām un izglītības iespējām Latvijā.
Vienlaikus ir iespēja saņemt e-konsultāciju. NVA mājas lapas sadaļā „Karjeras pakalpojumi” ir pieejami testi, izzinoša spēle
„Iepazīsti sevi” un karjeras iespēju attīstoši e-pakalpojumi. NVA velta pastiprinātu uzmanību e-pakalpojumu attīstībai un
uzlabošanai nākotnē.
Latvijā tiek īstenota algu subsīdiju shēma nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem-bezdarbniekiem, jo tādējādi darba
devējs ir motivēts iesaistīt jaunieti kvalificētākās aktivitātēs un apmācīt nepieciešamajās prasmēs, kamēr valsts līdzfinansē
daļu no viņa algas, tādējādi kompensējot sākotnēji zemāko darba ražīgumu. Bez pietiekama darba devēja līdzfinansējuma
Latvijas elastīgā darba tirgus apstākļos, jo īpaši situācijā, kad pārsvarā ir mikro uzņēmumi, darba devējiem ir stimuls
jauniešus iesaistīt vienkāršās aktivitātēs, bieži pašu vienkāršāko darbu veikšanai.
2012.gada 20.novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo
apdrošināšanas kārtība”. Noteikumi ir izstrādāti, lai aktualizētu mācību prakses organizācijas jautājumus, ietverot tajos arī
normas par izglītojamo apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī pievērstu profesionālās izglītības iestāžu un citu
prakses vietu uzmanību darba aizsardzībai, sekmētu darba aizsardzības noteikumu ievērošanu mācību prakses laikā.
Noteikumi nosaka profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes
gadījumiem mācību prakses laikā. Nosakot profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, tika ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta
veselībai un dzīvībai – darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta
bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c. Atbilstoši noteikumu projekta
8.punktam pirms mācību prakses profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants
noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi, kurā nosaka profesionālās izglītības iestādes, prakses vietas un praktikanta
tiesības un pienākumus, prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus. Noteikumi stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.
3.4. Novada jauniešu nodarbinātības iespēju
izvērtējums
Iecavas novadā ir nepieciešams īstenot jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumus; nepieļaut esošo jauniešu
„aizplūšanu” no Iecavas novada; veicināt jauniešu nodarbinātību un īstenot jauniešu praktisko apmācību darba tirgus
kontekstā, taču Iecavas novadā nav nevienas profesionālās izglītības iestādes (PII). Līdz ar to ir nepieciešams pieņemt
lēmumu un īstenot kompensējošus pasākumus, kas ļautu Iecavas novadā īstenot jauniešu sagatavošanu darba tirgum,
ņemot vērā pētījumā identificētos un aprakstītos pasākumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Secinājumi un
rekomendācijas izstrādātas, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, pieejamo datu, dažāda veida informācijas, iepriekš
veiktu pētījumu, plānošanas dokumentu Latvijas un reģiona griezumā analīzi, informāciju par darbaspēka pieejamību un
nodarbinātību valstī, kā arī balstoties uz jaunākajām politikas un attīstības iniciatīvām Latvijā un Eiropā.
Izvērtējot Latvijas un reģiona griezumā pieejamo statistisko informāciju par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu, kas ir
priekšnosacījums pozitīvam risinājumam nodarbinātības jomā, redzam sniegtos datus Valsts reģionālās attīstības
57. lpp.
aģentūras gadskārtējā pārskatā75
, kur piecu gadu laikā no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam Iecavas novads ir
teritorija ar pozitīvām iedzīvotāju skaita izmaiņām ārpus Rīgas plānošanas reģiona (novadu pašvaldību grupā iedzīvotāju
skaits bija samazinājās vidēji par 1,8%, Latvijā vidēji par 2,8 %, republikas pilsētu grupā vidēji par 2,9%).
Iecavas novadā 2011. gadā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem bija 641 iedzīvotājs, vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem
659 iedzīvotāji, kas liecina, ka Iecavas novadā aktuāla ir jauniešu nodarbinātības problēma. Mazāks iedzīvotāju skaits
novadā bija vecuma grupās no 5 līdz 9 gadiem un 10 līdz 14 gadiem, taču vecuma grupā no 0 līdz 4 gadiem iedzīvotāju
skaits bija pieaudzis. Iecavas novada iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma un pa vecuma grupām redzams
17.tabulā.
17.tabula. Pastāvīgie iedzīvotāji Iecavas novadā pēc dzimuma un pa vecuma grupām, 01.03.2011.
Skaits pavisam Īpatsvars (%) Vīriešu skaits Īpatsvars (%) Sieviešu skaits Īpatsvars (%)
Pavisam 9 059 100 4 297 100 4 762 100
0–4 551 6,08 286 6,66 265 5,56
5–9 481 5,31 248 5,77 233 4,89
10–14 472 5,21 238 5,54 234 4,91
15–19 641 7,08 323 7,52 318 6,68
20–24 659 7,27 364 8,47 295 6,19
25–29 624 6,89 323 7,52 301 6,32
30–34 581 6,41 285 6,63 296 6,22
35–39 660 7,29 349 8,12 311 6,53
40–44 668 7,37 333 7,75 335 7,03
45–49 621 6,86 300 6,98 321 6,74
50–54 601 6,63 306 7,12 295 6,19
55–59 558 6,16 256 5,96 302 6,34
60–64 460 5,08 195 4,54 265 5,56
65–69 444 4,90 178 4,14 266 5,59
70–74 421 4,65 138 3,21 283 5,94
75–79 300 3,31 104 2,42 196 4,12
80–84 196 2,16 53 1,23 143 3,00
85–89 99 1,09 14 0,33 85 1,78
90+ 22 0,24 4 0,09 18 0,38
Avots: Autoru aprēķini pēc CSP datiem, www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html(skatīts 25.04.2013.)
Vislielākais iedzīvotāju skaits Iecavas novadā 2011.gadā bija vecuma grupās no 40 līdz 44 gadiem (668 iedzīvotāji) un no
35 līdz 39 gadiem (660 iedzīvotāji). Iecavas novada iedzīvotāju sadalījums atspoguļots 27.attēlā.
75„Reģionu attīstība Latvijā 2010”, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Rīga, 2011. Pieejams:
www.vraa.gov.lv/uploads/Regionu_attistiba_Latvija_2010_web_LAT.pdf
58. lpp.
27.attēls. Pastāvīgo iedzīvotāju sadalījums Iecavas novadā pēc dzimuma un pa vecuma grupām,
01.03.2012.76
Lai gan kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā un arī Zemgales reģionā 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu vecuma grupā no
15 līdz 64 gadiem bija samazinājies, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā un Zemgales reģionā bija pieaudzis.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kategorijā bija pieaudzis nodarbināto iedzīvotāju skaits, Zemgales reģionā nodarbināto
iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par trim tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits Latvijā un Zemgales reģionā pēc ekonomiskās
aktivitātes redzams 18.tabulā.
18.tabula. Iedzīvotāju skaits Latvijā un Zemgales reģionā pēc ekonomiskās ak tivitātes, 2011. un 2012.gados
vecuma grupā no 15 – 64 gadiem
Skaits (tūkst.) %
2011 2012 2011 2012
Latvija
Iedzīvotāju skaits 1382,1 1366,1 100 100
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1006,7 1016,5 72,8 74,4
..nodarbinātie iedzīvotāji 840,6 861,7 60,8 63,1
..darba meklētāji 166,2 154,8 12 11,3
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji 375,4 349,6 27,2 25,6
Zemgales reģions
Iedzīvotāju skaits 168,3 166 100 100
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 123,3 124,9 73,3 75,2
..nodarbinātie iedzīvotāji 100,1 103,1 59,5 62,1
..darba meklētāji 23,2 21,8 13,8 13,1
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji 45 41,1 26,7 24,8
Avots: CSP dati, http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html (skatīts 23.04.2013)
Rekomendāciju izstrādē būtisks solis bija darbaspēka pieejamības vai tā deficīta dažādās tautsaimniecības nozarēs
izvērtēšanai Iecavas novadā. 2013.gada aprīlī tika veiktas uzņēmēju (darba devēju) aptaujas un organizētas diskusiju
grupas.
76
Avots: CSP dati, http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html (skatīts 25.04.2013.).
551
481 472
641 659 624
581
660 668 621
601 558
460 444 421
300
196
99
22
0
100
200
300
400
500
600
700
0–4 5–9 10–14 15–19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 75–79 80–84 85–89 90+
Pavisam Vīrieši Sievietes
59. lpp.
3.5. Subsidēto darba vietu ieviešanas modelis
Vispārēja informācija
Latvijā jau ir uzkrāta vairāk kā 10 gadus ilga pieredze subsidēto darba vietu nodrošināšanā. Arī 2007.-2013.gada
plānošanas perioda ietvaros Labklājības ministrija ESF projektā „Pasākumi noteiktām mērķa grupām” līdz 2014.gada
30.jūnijam atbalsta pasākumus nodarbinātības problēmu risināšanā iedzīvotāju grupām ar nepietiekamām darba un
sociālajām prasmēm, kā arī sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām. Minētie pasākumi veicina arī
reģionu ekonomisko aktivitāti un iekļaujošu darba tirgu, lai uzlabotu bezdarbnieku, jo īpaši sociālās atstumtības riskam
pakļauto iedzīvotāju grupu konkurētspēju darba tirgū. Labklājības ministrijas īstenoto pasākumu ietvaros tiek pilnveidotas
bezdarbnieku darba prasmes un iemaņas invalīdiem–bezdarbniekiem, nepieciešamības gadījumā, veicot darba vietas
pielāgojumus. Būtiski ir veicināt arī sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu bezdarbnieku orientēšanos darba
tirgus prasībās, integrēšanos darba tirgū un iekļaušanos sabiedrībā. Līdz šim iegūtā pieredze ļauj izvērtēt īstenoto
pasākumu struktūru un procedūras, kā arī plānot tālākas nākotnes darbības gan valsts mērogā, gan reģionu ietvaros.
Subsidēto darbvietu jautājumā NVA šobrīd īsteno noteiktas procedūras. Atbilstoši darba devēju noteiktajām izglītības un
darba pieredzes prasībām, valsts līdzfinansētajās darba vietās iesaista darbspējas vecuma mērķa grupu bezdarbniekus, kas
vēlas strādāt profesijā, kurā iegūta izglītība vai darba pieredze, vai arī profesijā, kurā nav iegūta ne izglītība, ne darba
pieredze (ja profesionālās darbības veikšanai ir nepieciešama speciālā izglītība vai prasmes, kuras mērķa grupas
bezdarbnieks nav apguvis šajā profesijā, pasākums netiek organizēts).
NVA darbojas kā starpnieks starp bezdarbnieku un uzņēmēju. Katram pasākumā iesaistītajam mērķa grupas
bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju (projekta ietvaros noteiktā kārtībā tiek līdzfinansētas
izmaksas bezdarbnieku, kuriem ir noteikta invaliditāte, darbu vadītājiem). Pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem–
invalīdiem, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, tiek nodrošināta darba vietas pielāgošana, nepieciešamības gadījumā arī
surdotulka un/vai asistenta pakalpojumi. NVA īstenotajos pasākumos iesaistāmi invalīdi, kā arī nelabvēlīgākā situācijā
esoši darba ņēmēji un īpaši nelabvēlīgā situācijā esoši darba, t.sk., personas, kurām iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis
regulāri apmaksāta darba; personas, kas nav ieguvušas vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju; personas,
kas vecākas par 50 gadiem, kā arī citu mērķa grupu bezdarbnieki.
Pasākuma īstenošanai izvēlētie darba devēji nodrošina:
- darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumā iesaistītajiem mērķa grupas bezdarbniekiem;
- katram pasākumā iesaistītajam mērķa grupas bezdarbniekam kvalificētu darba vadītāju (no 1 līdz 6 mēnešiem),
kas palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas;
- bezdarbniekiem-invalīdiem darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;
- asistenta pakalpojumus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts norādījis, ka bezdarbniekam-invalīdam ir nepieciešami
šādi pakalpojumi;
- veselības pārbaužu veikšanu mērķa grupas bezdarbniekiem, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām
veselības pārbaudēm.
Darba devējam tiek nodrošināts šāds finanšu atbalsts pasākuma īstenošanai:
- ikmēneša darba algas dotācija mērķa grupas bezdarbniekam;
- ikmēneša darba algas dotācija darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem–invalīdiem;
- vienreizēja dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai
pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem–invalīdiem;
- izmaksām par asistentu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem-invalīdiem, kuriem
nepieciešami minētie pakalpojumi;
- izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu katram bezdarbniekam–invalīdam (ja tās paredzētas
normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm);
- izmaksām ergoterapeitu un surdotulku pakalpojumiem bezdarbniekiem–invalīdiem.
Darba devēju pieteikumus pasākuma īstenošanai pieņem NVA filiāle, kuras administratīvajā teritorijā tiek plānota pasākuma
īstenošana. Lai nodrošinātu darba devēju izvēli pasākuma īstenošanai, NVA filiāle izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju.
Komisijas darbībai piemēro normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto iepirkumu komisijas darbības
60. lpp.
regulējumu. Komisija sniedz izvērtējuma rezultātu, atsevišķi norādot nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darbiniekiem piedāvāto
darba vietu izvērtējumu un bezdarbniekiem-invalīdiem piedāvāto darba vietu izvērtējumu.
Subsidēto darba vietu ieviešanas modelis redzams 28.attēlā.
28.attēls. Subsidēto darba vietu ieviešanas modelis77
No aprakstītā izriet, ka valstī pastāv noteikta aprobēta sistēma – shēma, kā tiek īstenoti subsidēto darbavietu īstenošanas
pasākumi. Līdz ar to centrālais jautājums novada modeļa īstenošanā attiecībā uz subsidētajām darbavietām ir novada
pašvaldības īstenojamie priekšdarbi, kā arī ieguldījumi domes kapacitātes stiprināšanai minēto priekšdarbu veikšanai.
Galvenie priekšdarbi ir:
1. Divu galveno iesaistīto pušu – potenciālo nodarbināto un darba devēju atbilstoša motivācija iesaistīties
subsidēto darbavietu īstenošanas pasākumos;
2. Pēc sekmīgas motivēšanas minēto iesaistīto pušu praktiska un teorētiska sagatavošana un atbalsts kvalitatīvai
darbībai procesa gaitā;
3. Cilvēkresursu (konkrētas cilvēku grupas) sagatavošana novada pašvaldībā darbam ar subsidēto darbavietu
jautājumiem – kompetentai sadarbībai ar NVA, uzņēmējiem, mērķa grupu (potenciālajiem nodarbinātajiem) un
atbalsta struktūrām (sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes un izglītības iestādēm). Svarīgi pievērst īpašu
uzmanību darbam ar atbalsta struktūrām, jo valstī esošajā subsidēto darbavietu īstenošanas modelī no
77 Avots: Autoru izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem
NVA
Pašvaldība
Uzņēmēji
(subsidētas
darba vietas)
Izglītotāji, sociālās
un veselības
atbalsta
struktūras
Sniedz profesionāli izglītojošu
atbalstu profesionālo prasmju
apguvei subsidētajās darba
vietās.
Jauniešiem, kuri nestrādā un
nemācās, tiek piedāvāta
motivācijas programma.
Pašvaldība nodrošina
individuālu pieeju
katram darba
meklētājam, lai
noteiktu, kādā jomā
viņam visvairāk
nepieciešama palīdzība,
lai apmācības, ko sniedz
NVA, dotu vislabāko
rezultātu iekļaujoties
darba tirgū.
NVA pasākumi noteiktām
personu grupām: invalīdu –
bezdarbnieku subsidētās darba
vietas, citu mērķgrupu
bezdarbnieku subsidētās darba
vietas
Subsidētās darbavietas ļauj uzņēmējiem ar
minimālu resursu patēriņu, reālos darba
apstākļos apmācīt jaunieti, novērtējot viņa
atbilstību amatam ( P: pasākums „Darba
vieta jaunietim” ietvaros darba devējs var
saņemt dotāciju par jaunieša bezdarbnieka
nodarbināšanu). Jauniešiem tiek dota
iespēja iegūt prasmes profesijā, kā arī
socializācijas prasmes, kas palīdz viņam
integrēties darba tirgū. Darba devēji ir
ieinteresēti piedalīties šādās NVA
programmās, saglabāt apmācītos
darbiniekus, kuri spējuši iejusties
uzņēmumā.
Mērķgrupa
61. lpp.
uzņēmējiem tiek prasīts salīdzinoši liels darba ieguldījums un atdeve, t.sk. gatavojot pieteikumu, pielāgojot
darba vietas, nodrošinot kompetentus darba vadītājus, ergoterapeita pakalpojumus un risinot citus jautājumus,
kas var mazināt uzņēmēja interesi un motivāciju iesaistīties pasākumā. Līdz ar to novada pašvaldībai un tās
darba grupai subsidēto darbavietu jautājumos būtu ieteicams uzņemties koordinējošo lomu, motivējot un
atbalstot ieinteresētās puses;
4. Analīze par novadā attīstāmajām tautsaimniecības nozarēm un kopā ar novada uzņēmējiem (vai to deleģētām
pārstāvniecības institūcijām) pieņemts lēmums par identificēto mērķa grupu (skatīt tālāk informāciju sadaļā
„Novada pašvaldības uzdevumi”) kvalitatīvā sastāva un potenciālo iespēju salāgošanu ar uzņēmēju iespējām un
nepieciešamības pēc darbiniekiem subsidētās darba vietās. Šādā veidā arī novada uzņēmēji vai to pārstāvošas
struktūras sadarbībā ar novada domi pieņemtu izsvērtu lēmumu par pieteikumu sagatavošanu subsidētām
darbavietām.
Galvenās iesaistītās puses un to funkcijas:
1. Pašvaldība un tās iestādes un atbalsta struktūras:
- veic vispārēju jautājuma un pasākumu koordināciju;
- nodrošina izskaidrojošu darbību un publicitātes pasākumus par subsidēto darbavietu īstenošanas pasākumu
nozīmi novada sociāli ekonomiskajā attīstībā;
- veic mērķa grupas kvalitatīvā sastāva un potenciālo iespēju salāgošanu ar uzņēmēju iespējām un
nepieciešamības pēc darbiniekiem subsidētās darba vietās;
- sniedz uzņēmējiem informāciju un atbalstu kvalitatīvu pieteikumu NVA sagatavošanā un medicīnisko, sociālo un
izglītības jautājumu risināšanā darbā ar mērķa grupu;
- veic sasniegto rezultātu analīzi novada sociāli ekonomiskās attīstības kontekstā un tālākas darbības plānošanu.
2. Uzņēmēji:
- izvērtē situāciju un iespējas savā uzņēmumā;
- sagatavo pieteikumu un piesakās NVA pasākumiem noteiktu mērķa grupu nodarbinātībai;
- sadarbībā ar novada pašvaldību veic mērķa grupas kvalitatīvā sastāva un potenciālo iespēju salāgošanu ar uzņēmēju
iespējām un nepieciešamības pēc darbiniekiem subsidētās darba vietās;
- piedalās sasniegto rezultātu analīzē un tālākas darbības plānošanā.
3. NVA ar tās projektiem un atbalsta pasākumiem:
- darbojas kā starpnieks starp uzņēmējiem un bezdarbnieku;
- sniedz nepieciešamo atbalstu un konsultācijas visām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm.
4. Izglītotāji:
- sadarbojas un sniedz atbalstu pašvaldībai, pamatojoties uz savstarpēji izdevīgiem un motivējošiem
nosacījumiem.
5. Citas (atbalsta) iestādes (sociālais dienests, medicīnas iestādes u.c.):
- sadarbojas un sniedz atbalstu pašvaldībai, pamatojoties uz savstarpēji izdevīgiem un motivējošiem
nosacījumiem.
Iespējamie problēmjautājumi:
- nepietiekama iesaistīto pušu pieredze šāda veida pasākumu īstenošanā;
- nepietiekama uzņēmēju informētība, ieinteresētība vai motivācija;
- nepietiekama tiešās mērķa grupas informētība un aktivitāte;
- grūtības ar vispārējiem koordinācijas jautājumiem, ņemot vērā procesa komplekso raksturu.
Piedāvātā pieeja subsidēto darbavietu nodrošināšanai novadā
Ņemot vērā pētījuma rezultātā iegūtos datus par svarīgākajām (perspektīvākajām) nozarēm pašvaldības teritorijā, ir
iespējams plānot iespējamos apmācības un nodarbinātības virzienus novadā, t.sk. arī attiecībā uz noteiktām mērķa grupām
subsidēto darba vietu kontekstā.
Uzdevumi novada pašvaldībai:
1. Jāveic izvērtējums par personu loku un skaitu novadā, uz kurām potenciāli attiecināms statuss subsidētai darbavietai;
62. lpp.
2. Identificētās personas jāsadala nosacītās grupās pēc vairākām pazīmēm (dalījums nosacīts, jo nav iespējams strikti
nodalīt ekonomiskos un sociālos jautājumus):
- ar potenciāli prioritāru ieguldījumu ekonomisko jautājumu risināšanā (nepastāv nopietni objektīvi šķēršļi vai
apstākļi personas integrēšanai darba tirgū pēc organizētas prasmju un iemaņu pilnveides);
- ar potenciāli prioritāru ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā (pastāv nopietnas objektīvas grūtības personas
prasmju un iemaņu pilnveidei un integrēšanai darba tirgū (piemēram, smaga invaliditāte u.c. apstākļi), taču
pašvaldībai ir mērķis to veikt, šādā veidā t.sk. risinot novada sociālos jautājumus, kam ir arī netieša ietekme uz
novada ekonomiskajiem jautājumiem).
Darbā ar pirmo personu grupu kopumā izmantojamas tradicionālas izglītības un nodarbinātības procesu pieejas, kuras jau tagad
tiek izmantotas bezdarbnieku apmācībā, tomēr vissvarīgākais jautājums ir personas spēju, prasmju un interešu analīze novada
tautsaimnieciskās attīstības kontekstā. Šis ir kritiski svarīgs jautājums, jo nosaka visa procesa reālo jēgu un efektivitāti. Otrs ļoti
būtisks aspekts ir iesaistīto personu motivācija un darbs ar uzņēmējiem (to ieinteresēšana un motivēšana).
Darbā ar otro personu grupu izmantojamas jau visas minētās metodes, taču tas iespējams tikai pēc tam, kad veikts rūpīgs
sagatavošanās darbs kopā ar reģiona sociālajiem un medicīniskajiem dienestiem, ņemot vērā personu (mērķa grupas)
medicīniskās, sociālās un daudzos gadījumos arī psiholoģiskās problēmas.
Paralēli jau aprakstītajām divām galvenajām personu grupām, veicama analīze par visu mērķa grupu arī pēc citām pazīmēm –
vecums, sociālā aktivitāte, izglītotības un prasmju līmenis, atvērtība pārmaiņām u.c. Šis ir īpaši pētāms jautājums, jo ir cieši
saistīts arī ar personu psiholoģisko gatavību un motivāciju iesaistīties subsidēto darba vietu pasākumos. Izpētot mērķa grupu
šādā griezumā, varētu rasties interesants analīzes materiāls, kas ļautu nākotnē veiksmīgāk risināt riskam pakļauto mērķa grupu
ekonomisko un sociālo integrāciju.
Kā īpaša grupa ir izdalāma novada seniori, it īpaši ņemot vērā visas valsts (arī Eiropas un pasaules) sociālās un demogrāfiskās
tendences un sociālo budžetu samazināšanos. Tā kā palielinās senioru īpatsvars iedzīvotāju struktūrā, ir ieteicami pasākumi
senioru aktivizēšanai un aktīvo senioru atbalstam pašpalīdzības pasākumu īstenošanā ilgākai aktivitātes saglabāšanai, t.sk.
palīdzot senioriem ilgāk būt nodarbinātiem katram piemērotā veidā. Ir rekomendējama novada aktīvo senioru alianses izveide,
piemēram, Iecavas novada aktīvo senioru alianse INASA (līdzīgi kā ir izveidota Rīgas aktīvo senioru alianse RASA), kas nav tāda
paša veida organizācija kā pensionāru biedrība. Šādas alianses mērķis ir nevis apvienoties un cīnīties par savām sociālajām
tiesībām, bet īstenot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, būt sociāli un iespēju robežās arī ekonomiski aktīviem, veidot sadarbību ar
domubiedriem citos Latvijas novados un ārvalstīs, tādējādi propagandējot veselīgu attieksmi pret dzīvi un novecošanās
procesiem un piedaloties veselīgākas sociālās situācijas radīšanā novados un valstī kopumā.
19.tabulā ietvertā informācija izmantojama modelī aprakstītajās diskusijās starp novada pašvaldību un uzņēmējiem, subsidēto
darbavietu nepieciešamības, pieejamā kontingenta (mērķa grupas) un uzņēmēju reālo iespēju izvērtējumā.
19.tabula. Svarīgākās tautsaimniecības nozares pašvaldības teritorijā
Nozares (atbilstoši NACE nozaru klasifikatoram) Prognozējamā
attīstība (+- attīstība)
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība +
Apstrādes rūpniecība +
Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde +
Būvniecība +
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts
+
Viesnīcas un restorāni +
Transports, glabāšana un sakari +
Finanšu starpniecība +
Operācijas ar nekustamo īpašumu, namu, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi +
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana +
Izglītība +
Veselība un sociālā aprūpe +
Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi +
Mājsaimniecību darbība +
Ārpusteritoriālās organizācijas un institūcijas +
Avots: Autoru izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem un Uzņēmuma reģistra datiem
63. lpp.
3.6. P lānošanas un normatīvie ak ti
Kopējo tiesisko un politikas plānošanas ietvaru minētajos izglītības jautājumos viedo šādi tiesību akti:
1. Izglītības likums („LV”, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998., Ziņotājs, 24, 24.12.1998), pieejams arī
www.likumi.lv/doc.php?id=50759 10.02.2013)
2. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam, (pieejams arī: http://izm.izm.gov.lv/normativie-
akti/politikas-planosana/1016.html).
3. Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam, pieejams arī:
http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Muzizglitiba/Pamatnostadnes.pdf).
Specifiski profesionālās izglītības jomā valsts politika tiek veidota, pamatojoties uz šādu tiesisko un politikas ietvaru:
1. Profesionālās izglītības likums, („LV”, 213/215 (1673/1675), 30.06.1999., Ziņotājs, 14, 22.07.1999.), pieejams arī:
www.likumi.lv/doc.php?id=20244.
2. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. – 2015. gadam, pieejams arī:
http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/profesionala-izglitiba/7187.html.
3. Koncepcija – Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās
izglītības kvalitātes nodrošināšanā, pieejama arī: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/prof_konsepcija_ar-MK-rik-
629.pdf
Koncepcijas „Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības
kvalitātes nodrošināšanā” (turpmāk – koncepcija) izstrādes mērķis ir
noteikt risinājumus pamata problēmjautājumiem profesionālās izglītības
politikas īstenošanā un panākt valsts un sociālo partneru vienošanos par
attiecīgo problēmjautājumu risinājumu saistībā ar jaunā Profesionālās
izglītības likumprojekta izstrādi. Koncepcijā ir izvērtēta situācija attiecībā
uz profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguves
pieejamību, izglītības programmu izstrādes kārtību, prasībām vidējās
izglītības ieguvei un izglītības turpināšanas iespējām augstākās izglītības
pakāpē. Īpaša vērība ir pievērsta profesionālās izglītības ieguves iespēju
nodrošināšanai pieaugušajiem un darba devēju un profesionālo
organizāciju līdzdalībai profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.
Tiesību akti un politikas dokumenti nodarbinātības jomā:
1. MK 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.75 „Noteikumi par
aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un
finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”.
2. MK 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.212 „Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības,
pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”.
3. Stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, pieejams arī:
http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmstrat_0501111.pdf.
4. Koncepcija „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas uzlabošana”.
Svarīgākie informatīvie ziņojumi minētajos jautājumos ir:
1. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm:
www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf
2. Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2012.gadam un
bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”:
www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_080312-1.pdf
Citi svarīgi politikas dokumenti un ziņojumi, kas tika izmantoti secinājumu un rekomendāciju izstrādē:
Latvijas nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijas īstenošanai projekts.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno un
īsteno profesionālās izglītības politiku
ciešā sadarbībā ar citām ministrijā un
sociālajiem partneriem. Īpaša nozīme ir
Ekonomikas ministrijas un Labklājības
ministrijas izstrādātajām ikgadējām
ilgtermiņa un īstermiņa darba tirgus
prognozēm.
64. lpp.
3.7. Tiesību ak tu, politikas plānošanas dokumentu un
nacionālo ziņojumu analīzes procesā identificētās
jaunās iniciatīvas, kompensējošie un attīstības
pasākumi
Pētījuma ietvaros ir konstatēti šādi galvenie darbības virzieni valstī:
1. Strukturālās reformas profesionālajā izglītībā
Lai nodrošinātu turpmāku profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu optimizējot profesionālās
izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, ir veikti atbilstoši pasākumi un sagatavoti
šādi dokumenti.
MK2013.gada 19.marta noteikumi Nr.144 „Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas
kārtība", kas nosaka paaugstinātas prasības un papildu prasības profesionālās izglītības iestādēm, kuras vēlas kvalificēties
kompetences centra statusa ieguvei. Tiks sagatavoti Ministru kabineta rīkojumu projekti ar priekšlikumu profesionālās
izglītības kompetences centra statusa piešķiršanai tām izglītības iestādēm, kuras kvalificēsies statusa ieguvei.
Atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos ar IZM 2012.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.249 „Par profesionālās izglītības iestāžu
nosaukumiem” un 2012.gada 14.augusta rīkojumu Nr.282 „Par profesionālās izglītības iestādes nosaukumu” ir grozīti 12
profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības iestāžu veidu precizēšanā.
Saskaņā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likuma 16.pantā ir noteikti šādi profesionālās izglītības iestāžu veidi:
profesionālā pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums, koledža.
2. Profesionālās izglītības programmu atbilstības darba tirgum nodrošināšana
Turpināta ESF projekta „Profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguve izglītības un
profesionālās karjeras turpināšanai” īstenošana, sekmējot profesionālo kompetenču un prasmju apguvi gan darbam, gan
izglītības turpināšanai un veicinātu projekta dalībnieku integrāciju darba tirgū. 2013.gada 1.septembrī plānota uzņemšana
gan valsts budžeta finansētajās, gan ESF finansētajās profesionālās izglītības programmās. Valsts budžeta finansētajās
profesionālās izglītības programmās plānots uzņemt 9 495 audzēkņus. Lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu atbilstoši
darba tirgus prasībām, uzņemšana konkrētās profesionālās izglītības programmās tiks noteikta, ņemot vērā Ekonomikas
ministrijas izstrādātās darba tirgus un nodarbinātības prognozes, Nozaru ekspertu padomju viedokli, un saskaņota ar
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi.
3. Izglītības kvalitātes pilnveide
Tiek nodrošināta regulāra izglītības kvalitātes vērtēšana un pašvērtēšana, izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide.
Izstrādāti grozījumi MK 2010.gada 14.septembra noteikumos Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās
izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus”, kas paredz izmaiņas izglītības iestādes
pašnovērtējuma publicēšanā, nosakot, ka pašnovērtējuma ziņojumam jābūt pieejamam izglītības iestādes tīmekļa vietnē
līdz attiecīgās akreditācijas termiņa beigām.
Prakšu kvalitātes un nodrošinājuma pilnveide – lai mazinātu audzēkņu darba drošības un veselības problēmu, kā arī
nelaimes gadījumu riskus darba vietā, apstiprināti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785 „Mācību prakses
organizēšanas un apdrošināšanas kārtība”.
4. Sociālais atbalsts profesionālās izglītības sistēmas audzēkņiem
Nodrošināta sociālā atbalsta sistēmas īstenošana profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. No kopējā profesionālā
izglītības sistēmā esošo audzēkņu skaita vidēji līdz 80% ir saņēmuši ESF stipendiju projekta "Sākotnējās profesionālās
izglītības pievilcības veicināšana" ietvaros.
Karjeras izglītības un atbalsta pasākumi – lai sekmētu karjeras izglītības attīstību, uzsākta koncepcijas izstrāde par karjeras
izglītības sistēmas pilnveidošanu, izveidojot darba grupu, kurā piedalās IZM, VIAA, Ekonomikas ministrijas un Labklājības
ministrijas pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri.
65. lpp.
5. Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide
Lai sekmētu profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības
vajadzībām, ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes
paaugstināšana”, 2012.gadā ir pabeigta nozaru izpēte profesionālās izglītības vajadzībām, kā rezultātā ir izstrādāti nozaru
apraksti un izveidotas nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūras. Atbilstoši nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūrām
ir uzsākta profesiju standartu izstrāde un pilnveide pamatprofesijām, kā arī profesionālo kvalifikāciju pamatprasību
izstrāde saistītajām profesijām un specializācijām. Sadarbībā ar darba devējiem notiek profesionālās izglītības satura
pārstrukturēšana, ievērojot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un izmantojot elastīgas modulārās izglītības programmas.
Nozaru kvalifikācijas sistēmas izstrāde ir veikta 14 nozarēs, lai veidotu elastīgu modulāro pieeju izglītības programmu
izveidei, tā vienlaicīgi nodrošinot mācekļa laika elementu uzlabošanu. Izpēte aptver gan nozares attīstības tendences, gan
darbaspēka raksturojumu, esošo profesionālās izglītības piedāvājumu un tā atbilstību darba tirgus prasībām, tālākizglītības
iespējas un sadarbību starp izglītotājiem un darba devējiem, kas balstās uz nozarēs strādājošo uzņēmu aptaujas
rezultātiem. Papildus, balstoties uz izpētes rezultātiem un ar lielu NEP atbalstu izstrādātas arī nozaru kvalifikāciju
struktūru kartes, kurās redzamas nozaru pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas, kā arī iespējamie studiju/
karjeras attīstības ceļi.
Nodrošinot minētā ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un
kvalitātes paaugstināšana” īstenošanu un sekmējot profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu,
VIAA kā projekta finansējuma saņēmējs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu 2012.gadā uzsāka jaunu, profesionālās
izglītības un pieaugušo apmācības sektorpolitikai svarīgu iniciatīvu – ikgadēju nacionāla līmeņa konferenci, kurā vienkopus
nozaru, biznesa pārstāvji, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas dialogā ar ministriem un valsts institūciju
vadošajiem darbiniekiem diskutē par attīstības vīzijām profesionālās izglītības kontekstā un svarīgākajiem veicamajiem
uzdevumiem biznesa vides līdzdalības un sadarbības ar izglītības nozari nostiprināšanā.
6. Darba vidē balstītas profesionālās apmācības ieviešana (duālās sistēmas elementi)
Lai veicinātu Eiropas sadarbību profesionālajā izglītībā, pilnveidotu tās kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, Latvija
2012.gada 11.decmbrī Berlīnē parakstīja Memorandu par sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā (turpmāk
– Memorands) starp Vācijas Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības ministriju, Spānijas Karalistes
Izglītības, kultūras un sporta ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Grieķijas Republikas
Izglītības, reliģisko lietu, kultūras un sporta ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Slovākijas
Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas Izglītības ministriju. Memorands
paredz kopējus pasākumus jauniešu bezdarba samazināšanai, tajā skaitā radot jauniešiem labākas kvalificēta darba
ieguves iespējas. Ekonomiskās konkurētspējas veicināšana tiek sasaistīta ar profesionālās izglītības sistēmas pievilcības
veicināšanas pasākumiem, kur īpaši tiek akcentēta nepieciešamība intensīvāk ieviest duālās izglītības un apmācības
sistēmas elementus un veidot jauna veida sadarbības mehānismus ar sociālajiem partneriem.
7. Jauna profesionālās izglītības likumprojekta izstrāde
2013.gadā plānots izstrādāt jaunas pieejas Profesionālās izglītības likumu, ietverot arī jaunas profesionālās izglītības
pārvaldības veidu, kā arī paplašinot nozaru ietekmi. Likumprojekta izstrādei IZM izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Pētījuma ietvaros ir konstatētas šādu iespējamo kompensējošu un attīstības pasākumu un
mehānismu kopa:
1. Inovatīvas pieredzes pārņemšana no citiem reģioniem profesionālās izglītības piedāvāšanai skolas vecuma
jauniešiem. Piemēram, Valkas Valgas projektā izmantotās pieejas, kad profesionālās izglītības iestādes
neesamība novadā tiek kompensēta ar profesionālo priekšmetu apguvi tuvumā esošā profesionālās
izglītības iestādē, kamēr vispārējās izglītības priekšmetus jaunieši apgūst vietējā vispārējās izglītības iestādē.
Šādu risinājumu īstenošanai nepieciešama pašvaldību iniciatīva un laba sadarbība.
2. Jauniešu piesaiste darba tirgū perspektīvām nozarēm. Piemēram, e-prasmju nedēļas Latvijā ietvaros no
2012.gada visā Latvijā norisinās „IKT Karjeras dienas”. Tās organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Pasākuma laikā
9. līdz 12. klašu skolēni tiek iepazīstināti ar IKT nozari, ar to saistītām profesijām un amatiem, (tajā skaitā
66. lpp.
apmeklējot arī IKT uzņēmumus). IKT karjeras dienas ietvaros IKT uzņēmumi var izbraukt arī uz skolām un veikt
pārrunas ar skolu audzēkņiem.
3. Efektīvāka interneta resursu (portālu, datu bāzu izmantošana). Piemēram, no 2013.gada darbojas Valsts
izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izveidotais portāls www.profesijupasaule.lv. Tas ļauj paplašināt skolēnu
priekšstatus par profesiju un amatu daudzveidību, kā arī sniedz informāciju par konkrētā darba saturu. Portāls
veidots kā virtuāla pilsēta ar objektiem – uzņēmumiem. Par katru profesiju ir pieejams ne vien profesijas
apraksts, bet arī intervija ar profesijās strādājošiem un foto galerija, kā arī video sižeti. Portāla www.prakses.lv
efektīvāka izmantošana pielāgojoties jaunajām darba tirgus vajadzībām un veicinot izglītības ciešāku sadarbību
ar uzņēmējdarbības vidi, tādējādi nodrošinot mācību prakses darbavietās. Informācija par skolām, profesijām un
izglītības programmām meklējama portālā www.NIID.lv.
4. Pārbaudītas labās prakses pārņemšana. Piemēram, pastāv iespēja dibināt skolēnu mācību uzņēmumus. Šī
kustība aizsākās kopš 1990.gada ar biedrības Junior Achievement darbībām.
5. Esošas iespējas jaunietim bez profesijas iegūt profesionālo kvalifikāciju. Piemēram, ar ESF atbalstu tiek
īstenotas īsās (1 un 1,5 gadīgas) profesionālās izglītības programmas ar iespēju salīdzinoši īsā laikā iegūt
profesionālo kvalifikāciju. 2012./2013. mācību gadā ar ESF atbalstu 36 profesionālās izglītības iestādes
jauniešiem piedāvā apgūt dažādas tautsaimniecībā pieprasītas profesijas. Studijas pieejamas 94 programmās 54
dažādās profesijās. Ir iespēja apgūt dažādas profesijas, piemēram, dizaina speciālists, lietvedis, celtnieks,
frizieris, drēbnieks un citas. Studijas ir bezmaksas, to izmaksas sedz ESF. Minēto programmu ietvaros
2010./2011.gadā mācības uzsāka 860 audzēkņi, kvalifikāciju ieguva 682; 2011./2012.gadā mācības uzsāka 907
audzēkņi, kvalifikāciju ieguva 690 audzēkņi; 2012.gada septembra uzņemšanā mācības uzsāka 1210 audzēkņi.
Projekta sākotnējā mērķa grupa bija jaunieši līdz 25 gadu vecumam ar iegūtu vidējo izglītību, bet bez
profesionālas kvalifikācijas. Šobrīd projekta mērķa grupa ir paplašināta, un minētās programmas var apgūt arī
jaunieši, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, taču nav ieguvuši darbu, bet projekta ietvaros viņiem ir
iespēja pārkvalificēties. Apmācību grupas lielums un apmācību virziens tiek saskaņots ar darba devējiem, lai
sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Vairāk informācijas par skolām, profesijām un izglītības programmām
meklēt NIID.lv.
6. Aktīvāka jauniešu iesaiste starptautiskās sadarbības projektos, kā arī brīvprātīgo darbā. Tas ļauj iegūt tik
nepieciešamo pirmo darba pieredzi – gan praktiskā nozīmē, gan dažkārt tik nepieciešamajam formālajam
ierakstam CV, bez kura darba devēji nelabprāt pieņem jauniešus darbā. Darbs projektos un brīvprātīgo darbā
gan Latvijā, gan ārzemēs ievērojami paplašina arī jauniešu apvārsni, māca uzņemties atbildību un atbilstošāk
novērtēt savas spējas, zināšanas un prasmes.
3.8. Secinājumi un rekomendācijas
1. Iecavas novadā nav nevienas profesionālās izglītības iestādes. Tā rezultātā pat tiem jauniešiem, kas vēlētos palikt
novadā un integrēties darba tirgū, nav radīti nepieciešami apstākļi profesijas apguvei. Līdz ar to nepieciešams
veikt kompensējošus pasākumus un izvērtēt iespējas slēgt sadarbības līgumus ar tuvējos novados esošām
profesionālās izglītības iestādēm, paredzot no pašvaldības budžeta sociāla atbalsta pasākumus (piemēram,
transports, ēdināšana u.c.).
Izvērtējamas iespējas arī Iecavas vidusskolā uzsākt īstenot atsevišķas novadā pieprasītas profesionālās izglītības
programmas.
Ieteicams izpētīt un iespēju robežās pārņemt pētījumā aprakstīto labo praksi nepieciešamo profesionālās
izglītības programmu īstenošanā, piemēram, Valkas-Valgas projekts u.c.
2. Nav vēl pietiekami apzinātas karjeras konsultācijas iespējas, kas ļauj jau pietiekami agrā vecumā mērķtiecīgi virzīt
jauniešus un viņu vecākus perspektīvas profesijas ieguvei. Valstī šobrīd top jaunas pieejas daudz efektīvākai
karjeras konsultāciju īstenošanai. Izvērtējami ir pētījumā identificētie un aprakstītie karjeras izvēles pasākumi,
tajā skaitā jauniešu un viņu vecāku informēšana par dažādiem karjeras un jauniešu nodarbinātības portāliem.
Svarīgi apzināties vecāku lielo lomu karjeras izvēlē, līdz ar to intensificējams darbs ar jauniešu vecākiem.
67. lpp.
3. Novadā lielāka uzmanība jāpievērš bērnu orientēšanai uz praktisko darbību jau pirmsskolas un jaunākajā skolas
vecumā, tādējādi radot interesi par dažādu praktisku profesiju apguvi un uzskatāmi parādot priekšrocības agrai
profesijas apguvei ar iespēju nopelnīt un kļūt finansiāli neatkarīgiem.
4. Lai arī Eiropā un Latvijas valstī profesionālā izglītība noteikta par visaugstākā līmeņa prioritāti, ņemot vērā, ka
darba tirgū visvairāk trūkst tieši vidēja līmeņa speciālistu, vēl nepietiekami jūtama pašvaldību izpratne un
atbilstoša darbība minēto valsts prioritāšu īstenošanā. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt novada pašvaldību
iespējas izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības pievilcības veicināšanas plānu, kas ļautu novada
iedzīvotājiem rēķināties ar pašvaldības atbalstu nepieciešamas profesijas apguvei darba tirgus attīstības
kontekstā.
5. Lai iespējami precīzāk prognozētu novada darba tirgus attīstības tendences nozaru attīstības kontekstā, novada
pašvaldībai jāizvērtē iespējas ciešāk sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm (NEP), kuras ir labi informētas par
nozares attīstības tendencēm, sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām attiecībā uz nozaru attīstību,
nepieciešamo apmācību, nodarbinātības tendencēm utt.
6. Veicamas aktivitātes uzņēmējdarbības pasākumu un uzņēmības stimulēšanai jauniešiem, iespējami agri radot
izpratni par šādu pasākumu un īpašību izkopšanas nozīmi agras finansiālas stabilitātes iegūšanā. Šeit liela nozīme
ES sadarbības un ES pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā.
7. Nepieciešams precīzi apzināt tos jauniešus, kuriem pēc vidējās izglītības ieguves nav profesijas un piedāvāt
iespējas iesaistīties īso viengadīgo programmu apguvē, īsā laikā iegūstot kvalifikāciju nepieciešamā profesijā.
8. Izstrādāt pasākumu plānu prakses iespēju apzināšanai ar novada lielajiem uzņēmumiem, kas ļautu perspektīvā
plānot pasākumus inovatīvām pieejām profesijas apguvē, tajā skaitā attiecībā arī uz pētījumā aprakstītajiem
duālās sistēmas elementiem (apmācība pie darba devēja).
68. lpp.
4. IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS IECAVAS NOVADĀ Mūsdienās par vienu no Eiropas vienotās telpas attīstības prioritātēm ir nominēta uz zināšanām balstītas sabiedrības
izveide, arvien ciešāk saistot zinātni, izglītību un ražošanu. Uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanas process
aktualizē nepieciešamību ikvienam indivīdam attīstīt personīgo un profesionālo kapacitāti visa mūža garumā, jo iepriekš
iegūtās zināšanas un prasmes strauji mainās, noveco, tās nepārtraukti jāpapildina un jāpilnveido. Respektīvi, šodien
ikvienam cilvēkam ievērojami ir pieaugusi nepieciešamība nepārtraukti atjaunot/iegūt jaunas zināšanas, iemaņas,
prasmes, lai ne tikai atbilstu darba tirgus prasībām un saglabātu profesionalitāti, bet lai spētu pilnvērtīgi piedalīties
dažādās sociālajās norisēs un izmantot jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.
4.1. Profesionālās izglītības un mūžizglītības
pasākumu pieejamība Iecavas novadā
Nozīmīga kļūst nepārtrauktā mācīšanās jeb mūžizglītība. Aktualizējas jautājums par pieaugušo izglītību, kas sevī apvieno
gan formālo un neformālo izglītību, gan ikdienas mācīšanos, nodrošinot personības attīstību, sociālo iekļaušanos,
pilsonisko līdzdalību un konkurētspēju darba tirgū un ārpus tā visa mūža garumā.78
Eiropas Komisijas pētījumā „Pieaugušie formālajā izglītībā: Eiropas politika un prakse” konstatēts, ka mūsdienās Eiropā
vidējo izglītību uzskata par minimumu, lai iekļautos darba tirgū un turpinātu nodarbinātību.79
Eurostat dati liecina, ka tie,
kam ir vismaz vidējā izglītība, ir veiksmīgāk nodarbināti par tiem, kam ir zemāks izglītības līmenis. Bez tam specialitātēs,
kurās nepieciešama vidējā izglītība, visbiežāk atalgojums ir augstāks, labāki darba apstākļi un vairāk iespēju profesionālai
attīstībai kā zemākas kvalifikācijas profesijās.80
Iepriekš minētā pētījuma dati liecina, ka pieaugušo izglītības līmenis Latvijā ir virs ES vidējā. Bez vidējās izglītības Latvijā
pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir 13,22% ( vidēji ES – 28%) un bez pamatizglītības pat nesasniedz 1% ( vidēji ES –
9%).
Programmatiskie dokumenti – „It’s never late to learn”, 2006 un „Action planon adult learning: It is always a good time to
learn” tiek īstenoti ES Mūžizglītības programmā 2007. – 2013.gadam, īpaši realizējot Grundtvig programmas aktivitātes,
kas vērstas uz līdzdalības paplašināšanu, ieskaitot vecāka gada gājuma cilvēkus un migrantus, mācīšanās rezultātu
atzīšanu un pieaugušo mācīšanās indikatoru noteikšanu un labās prakses piemēru popularizēšanu.
Nākotnes prasības izglītībai formulētas „Eiropa 2020” trīs prioritātēs – gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju
balstītas ekonomikas attīstība; ilgtspējīga izaugsme – resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas
ekonomikas veicināšana; integrējoša izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un
kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.81
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra rekomendāciju astoņas pamatprasmes – saziņa
dzimtajā valodā, saziņa svešvalodā, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabas zinībās un tehnoloģijās, digitālā
prasme, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un
izpausme – kļūst vitāli svarīgas jebkurai personiskai izaugsmei un nodarbinātībai.
Ilustrējot īstenoto interešu izglītību Iecavas novadā, kā piemēru jāmin 2013.gadā Iecavas vidusskolā esošos: vides ķīmijas,
floristikas, rokdarbu, novadpētniecības, volejbola un basketbola, datorzinību, robotikas, veselības veicināšanas pulciņus,
1.-4.klašu kori, 5.-9.klašu kori, tautisko deju pulciņus, folkloras kopu „Tarkšķi”, teātra un teātra sporta pulciņu, jauno
78Mūžizglītības memorands, 2005. Pieejams: http://muzizglitiba.lv/view_52578.html (skatīts 20.04.2013.) 79AdultsIn formal Education:Policies and Practicein Europe (2011) Education, Audio visual Action Plan on Adult Learning: It is Always a Good Time to
Learn. Comunication from the and Culture Executive Agency, Brussels 80AdultsinFormalEducation: PoliciesandPracticeinEurope. Brussels: Eurydice, 2011. 86 p.
81 European Commission. EUROPE 2020. A strategy for smarts ustainable and inclusive growth. Brussels, 2010. Pieejams:
http://eunec.vlor.be/detail_bestanden/doc014%20Europe%202020.pdf
69. lpp.
satiksmes dalībnieku pulciņu, skolēnu mācību firmas. Nozīmīgu vietu interešu izglītības nišā ieņem Iecavas novadā esošā
„Iecavas Mūzikas un mākslas skola”, „Iecavas novada sporta skola „Dartija”” un „Iecavas hokeja klubs”.
Iecavas novada iedzīvotājiem tiek piedāvāti dažādi izglītības kursi mūžizglītības un pirmspensijas vecuma personām
„Iespējas un risinājumi Tavā dzīvē” u.c.
Tomēr jāņem vērā, ka interešu izglītībai ir sava niša, un mūžizglītības kompetences aizvien vairāk tie saistītas ar cilvēka
profesionālo darbību un izaugsmi, ņemot vērā to, ka sociālo un ekonomisko procesu rezultātā iedzīvotāju darba mūžs
paildzinās. Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar partneriem ir izstrādājis Mūžizglītības kompetences, apkopojot un
nedublējot kompetences no Valsts standarta un profesijas standarta. Šīs kompetences izmantojamas gan profesionālajā
sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā mūžizglītības kompetences tiek definētas Valsts standartos
vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos profesionālajos mērķos un Eiropas Parlamenta dokumentos („Izglītība un
apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”), tās jāapgūst gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan
profesionālajā tālākizglītībā. Šobrīd tiek pārstrukturizēts saturs mūžizglītības kompetenču apguvei profesionālajā
izglītībā, uzsverot iniciatīvas un uzņēmējdarbības, sabiedrības un cilvēkdrošības, svešvalodu un starpkultūru izpratni,
informācijas komunikācijas un tehnoloģijas, profesionālās saskarsmes kompetenču nozīmīgumu darba tirgū.
Valsts mērogā jau šobrīd tiek īstenoti atbalsta pasākumi mūžizglītības kompetenču apguvei strādājošām personām, t.sk.
uzņēmējiem. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Mūžizglītības pasākumi
nodarbinātām personām”. Projektā tie iedzīvotāji, kas strādā, un tie, kas ir pašnodarbinātas personas, var mācīties, lai
papildinātu un pilnveidotu darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas. Projektā var pieteikties nodarbināta vai
pašnodarbināta persona (izņemot valsts civildienesta ierēdņus), kura:
- ir vecumā no 25 gadiem;
- atrodas darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona;
- pēdējā formālā vai neformālā izglītība ir iegūta vismaz pirms gada vai agrāk;
- pēc reģistrācijas NVA filiālē ir saņemts karjeras konsultanta atzinums par nepieciešamību iesaistīties konkrētās
izglītības programmas apguvē.
NVA piedāvāto mūžizglītības (tālākizglītības) programmu ietvaros aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta reālā darba un
uzņēmējdarbības vidē nepieciešamām kompetencēm, piedāvāto programmu veidus nosakot ciešā sadarbībā ar
sociālajiem partneriem, t.sk. uzņēmējiem. Tiek īstenotas jaunas pieejas arī tik nepieciešamajā svešvalodu apmācībā,
plānojot pievērsties katrā nozarē specifiskajai angļu valodai (piemēram, kokrūpniecība, viesnīcu un ēdināšanas serviss,
transporta joma utt.), ņemot vērā, ka Latvijas uzņēmējiem ir jāpaplašina sava darbība starptautiskajā vidē. Šie jautājumi
izvērtējami arī Iecavas novada uzņēmējiem.
2014. – 2020.gada plānošanas periodā mūžizglītības kompetenču piedāvājumam un īstenošanai ierādīta ievērojama loma.
Ir paredzēts stiprināt profesionālās izglītības iestāžu (it īpaši profesionālās izglītības kompetenču centru, kas tiks aprīkoti ar
modernām ierīcēm) kapacitāti pieaugušo izglītības attīstīšanai un piedāvāšanai reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības
kontekstā. Līdz ar to izkristalizējas nepieciešamība stiprināt saites ar tuvumā esošajām profesionālās izglītības iestādēm
(kā jau aprakstīts cituviet šajā pētījumā), kas savus pieaugušo izglītības resursus attīstīs atbilstoši darba tirgus prasībām,
gan uzņēmējiem un citiem nodarbinātajiem popularizēt NVA sniegtās iespējas mūžizglītības kompetenču apguvē.
Diskusijās ar Iecavas novada pārstāvjiem tika konstatēts, ka novadā nepieciešami speciālisti ar galdniecības prasmēm,
kokapstrādes, būvniecības, autoservisa, loģistikas speciālisti, tirdzniecības speciālisti, grāmatveži, grāmatvežu palīgi, labi
un profesionāli traktoru vadītāji, mehāniķi, rokdarbnieki, ar zināšanām vairākās rokdarbu tehnikās, santehniķi,
palīgstrādnieki. Atsevišķi uzņēmēji ir minējuši, ka ir nepieciešami inženieri un speciālisti ar tehniskām zināšanām,
ražošanas speciālisti un ceha darbinieki, elektromontieri, menedžeri, lietveži, lentzāģa operatori, mūrnieki, metinātāji,
agronomi, poligrāfi, programmētāji, šoferi, automehāniķi un montieri. Tika izteikts viedoklis, ka vajadzētu izveidot
specifiskas programmas ar ievirzi lauksaimniecībā.
Visaugstāk Iecavas novada uzņēmēji Iecavas novada izglītības iestādēs piedāvātu fakultatīvu nodarbību, skolēnu pulciņu
un tālākizglītības kursu veidā profesionālo iemaņu apgūšanā vērtēja būvniecības kursus (aritmētiskais vidējais vērtējums
7,5 balles) un tūrisma pasākumu organizēšanas kursus (aritmētiskais vidējais vērtējums 7,45 balles), nedaudz zemāk
uzņēmēji vērtēja lietvedības kursus (aritmētiskais vidējais vērtējums 7,14 balles), tad sekoja galdniecības kursi, ēdienu
gatavošanas kursi, dārzeņkopības kursi, izklaides un viesmīlības pasākumu organizēšanas kursi, traktorapmācības kursi un
zāģu/mežkopības/mežizstrādes kursi (sk. 29.attēlu).
70. lpp.
29.attēls. Iecavas novada uzņēmēju profesionālo iemaņu apgūšanas lietderīguma Iecavas novada izglītība s
iestādēs piedāvātu fakultatīvu nodarbību, skolēnu pulciņu un tālāk izglītības kursu veidā vērtējumu
aritmētiskās vidējās vērtības82
Šīs nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetenci iespējams iegūt, iesaistoties gan profesionālās tālākizglītības
programmās, gan profesionālās pilnveides izglītības programmās (vismaz 160 stundas), gan interešu izglītības
programmās. Iepriekš minētās programmas būtu jārealizē Iecavas novadā, tādējādi piedāvājot izglītošanas procesu
pieejamu un pietuvinātu apmācāmā dzīves vietai.
Iespējamo sadarbības partneru piedāvājums www.vumc.lu.lv (kā piemērs sk. 20.tabulu):
20.tabula. Iespējamo sadarbības partneru piedāvājums
82
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīgs, 10 – ļoti nozīmīgs.
6,10
6,38
6,73
6,90
6,90
6,95
7,14
7,45
7,50
0 1 2 3 4 5 6 7 8
Zāģu/mežkopība/mežizstrāde
Traktorapmācība
Izklaides un viesmīlības pasākumu organizēšana
Dārzeņkopība
Ēdienu gatavošana
Galdniecība
Lietvedība
Tūrisma pasākumu organizēšana
Būvniecību
Profesionālās pilnveides programmas Apmācību stundas
Dizaina menedžments www.lu.lv/designmanagement/
Praktiskā projektu vadīšana
Praktiskā projektu vadīšana
Mazā biznesa organizēšana
Praktiskais mārketings
Grāmatvedība maziem uzņēmumiem
E-tirgvedība
Biznesa tirgvedība
Pārdošanas pamati
Uzņēmumu un organizāciju vadības pamati
Finanšu vadība un plānošana maziem un vidējiem uzņēmumiem
480
320
161
320
160
193
320
321
161
162
161
Neformālās izglītības programmas (NVA kuponi)
Grāmatvedības pamati
Datorprasmes (bez priekšzināšanām datoru lietošanas pamatos)
Datorprasmes (ar priekšzināšanām datoru lietošanas pamatos)
Web lapas izstrāde un datorprogrammas (JavaScript, HTML, Adobe Flash)
71. lpp.
Informācija Iecavas novada kapacitātes stiprināšanai mūžizglītības jomā:
1. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) katru gadu izsludina pretendentu pieteikšanos Nordplus programmas
šādās apakšprogrammās, lai īstenotu sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm:
- Nordplus Pieaugušo izglītības programma attīsta sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un ievieš
jauninājumus pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai;
- Nordplus Horizontālā programma ir starpnozaru programma, kas nodrošina jaunas un paplašinātas sadarbības
iespējas mūžizglītībā, paredzot tādas aktivitātes kā seminārus, konferences, inovatīvus kursus un tml.;
- Nordplus Ziemeļvalstu valodu programma veicina Ziemeļvalstu valodu (primāri dāņu, norvēģu un zviedru) apguvi
bērniem un jauniešiem, kā arī atbalsta šo valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu
izglītības sistēmās;
- Nordplus Jauniešu programmas projektos var paredzēt skolēnu klašu braucienus pie saviem vienaudžiem,
skolēnu prakses, skolotāju apmaiņu un citas aktivitātes, kuras uzlabo izglītības kvalitāti un attīsta starpkultūru
dialogu.
Nordplus programmas kopējais budžets 2013.g. ir ~9 miljoni eiro. Programmā piedalās Baltijas un Ziemeļvalstis: Dānija
(arī Grenlande un Fēru salas), Somija, (arī Ālandu salas), Islande, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Nordplus
projekti veicina starpkultūru sadarbību, uzlabo un ievieš jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās.
Līdzšinējie projekti ir parādījuši, cik daudzveidīgi un vērtīgi var izmantot šo programmu, lai dažādotu mācību pieredzi.
Piemēram: „Vienā no daudzajiem veiksmīgajiem projektiem Jauniešu programmas ietvaros Latvijas un Igaunijas skolēni
kopā ar skolotājiem radīja galda spēles, kas palīdz apgūt vides aizsardzības tēmas un kliedēt mītus par klimatisko
pārmaiņu norisi. Augstākās izglītības programmas projektā Ālandu salās dalībnieki ne tikai apguva svešvalodas, bet arī
ieguva vērtīgas zināšanas par citu kultūru, sadzīves apstākļiem un izglītības sistēmu.”83
2. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapas sadaļā Eurydice» Eurydice publikācijas ir pieejami latviešu
valodā tulkoti Eurydice ziņojumi par izglītības un apmācību sistēmām Eiropas valstīs – Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā
un Lietuvā. Ziņojumos aprakstīta pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības organizācija, kā arī tālākizglītības
nodrošinājuma, izglītības satura, vērtēšanas, karjeras atbalsta un kvalitātes nodrošināšanas jautājumi katrā no
apskatītajām Eiropas valstīm.84
3. 2012.gada decembrī darbību uzsāka Eiropas Komisijas izveidotais portāls „ES prasmju panorāma”, kurā apkopoti
pētījumi par prasmju (ne)atbilstību darba tirgum.85
4. VIAA mājas lapas sadaļā Grundtvig » Grundtvig darbnīcas aktualizēts 2012./2013.gada Grundtvig darbnīcu
katalogs. Tajā pieejama informācija par darbnīcām, kuru norise plānota līdz 2013.gada 31.augustam.
83 Vairāk informācijas:http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/nordplus/nordplus_jaunumi/
84 Vairāk informācijas: http://www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_jaunumi/?text_id=18382
85 Vairāk informācijas: http://euskillspanorama.ec.europa.eu/
Grāmatvedības datorprogrammas (Excel, Tildes Jumis, Zalktis)
Komercdarbības uzsākšana
Mikrouzņēmējdarbība
Nodokļi uzņēmējdarbībā
Biznesa plāna izstrāde
Klientu attiecību pārvaldība
Aprēķinu veikšana ar MS Excel
Vides aizsardzības pamati
Statistikas metodes un to pielietošana
Multikulturāla sabiedrība un starpkultūru dialogs
Franšīzes vadīšana
Praktiskais mārketings un mārketinga komunikācija
Zaļās prasmes
Kultūras pasākumu organizēšana un vadīšana
72. lpp.
Grundtvig darbnīcu mērķis ir dot iespēju pieaugušajiem izglītojamiem piedalīties mācību pasākumos un semināros, kas
notiek kādā Mūžizglītības programmas dalībvalstī. Darbnīcas ilgums var būt 5-10 dienas un tajā var piedalīties 10-20
dalībnieku. Konkursa kārtībā var saņemt finansējumu pašu darbnīcu organizēšanas, savukārt izglītojamie var saņemt
finansējumu dalībai, ceļa un uzturēšanās izdevumiem.86
5. 2013.gada aprīlī Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Euroguidance programma rīkoja darba semināru 11
pilsētu Izglītības pārvalžu pārstāvjiem par Karjeras nedēļas pasākumu plānošanu un organizēšanu savās pilsētās.
Šogad Karjeras nedēļa norisināsies no 7. līdz 13. oktobrim 11 Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī,
Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Gulbenē, Cēsīs, Kuldīgā un Valmierā. Karjeras nedēļu organizē VIAA Eiropas Komisijas
Euroguidance tīkla programmas ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un to izglītības pārvaldēm. Karjeras nedēļas
laikā jauniešiem tiek dota iespēja izzināt savas karjeras iespējas, veicināt uzņēmību un motivāciju mācīties un
izvēlēties nākamo profesiju un izglītības ceļu atbilstoši savām spējām, interesēm un iespējām, īpaši akcentējot
visu līmeņu profesionālās izglītības vērtību un aktualitāti mūsdienās.
2012.gadā Karjeras nedēļa Latvijā norisinājās pirmo reizi. Karjeras nedēļas pasākumos piecās Latvijas pilsētās
iesaistījās vairāk nekā 100 uzņēmumu un mācību iestāžu visā Latvijā, pulcējot ap 9 000 skolēnu.87
Tomēr Iecavas novada uzņēmēju un zemnieku saimniecību aptaujā, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, informācijas
nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtēja kā gandrīz maz nozīmīgu. Tikai aptuveni 23,1% Iecavas novada uzņēmēju
informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtējuši kā nozīmīgu. Tomēr liela daļa uzņēmēju informācijas
nozīmīgumu par tālmācību vērtēja kā nenozīmīgu – aptuveni 15,38% (sk. 30.attēlu).
30.attēls. Iecavas novada uzņēmēju informācijas par tālmācības iespējām nozīmīguma vērtējums 88
Iecavas novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu. Vairāk
aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.18.pielikumu).
Iecavas novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā vērtēja kā
gandrīz maz nozīmīgu. Tikai aptuveni 19,2% Iecavas novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu
86 Vairāk informācijas: http://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/grundtvig/grundtvig_jaunumi/?text_id=19385
87 Vairāk informācijas: www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/euroguidance_sadala/jaunumi/?text_id=19043
88 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
73. lpp.
darbavietā vērtējai kā nozīmīgu, aptuveni 11,54% profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā vērtēja
kā nenozīmīgu (sk. 31.attēlu).
31.attēls. Iecavas novada uzņēmēju profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanas darbavietā
nozīmīguma vērtējums89
Iecavas novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā kopumā vērtēja kā viduvēji
nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.19.pielikumu).
Profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, Iecavas uzņēmēji arī
vērtēja kā gandrīz maz nozīmīgu. Tikai aptuveni 11,5% Iecavas novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi,
atbilstoši uzņēmuma specifikai vērtēja kā nozīmīgu, aptuveni 23,08% profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši
uzņēmuma specifikai vērtēja kā nenozīmīgu (sk. 32.attēlu).
32.attēls. Iecavas novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma
specifika i nozīmīguma vērtējums90
89 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
90 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
74. lpp.
Iecavas novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai, kopumā vērtēja kā
gandrīz maz nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.20.pielikumu).
Profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu Iecavas novadā, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, Iecavas
uzņēmēji vērtēja kā gandrīz vidēji nozīmīgu. Aptuveni 20% Iecavas novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu
īstenošanas piedāvājumu vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 12% kā nozīmīgu, bet aptuveni 20% profesionālo mācību
programmu īstenošanas piedāvājumu vērtēja kā nenozīmīgu (sk. 33.attēlu).
33.attēls. Iecavas novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu novadā
nozīmīguma vērtējums91
Iecavas novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu, kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji
nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.21.pielikumu).
Lai nodrošinātu Iecavas novada iedzīvotāju profesionālās izglītības tālāku attīstību mūžizglītības kontekstā, uzlabojot tās
atbilstību darba tirgus prasībām, nepieciešams dialogs un ciešāka sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un
izglītotājiem. Sadarbības modelis starp novada pašvaldību, darba devējiem, nevalstiskām organizācijām, izglītotājiem un
darba ņēmējiem redzams 34.attēlā.
91 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.
75. lpp.
34.attēls. Sadarbības modelis starp novada pašvaldību, darba devējiem, nevalstiskām organizācijām,
izglītotājiem un darba ņēmējiem 92
Mūžizglītības politikas mērķi:
1. Nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības,
dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem un reģiona sociāli
ekonomiskās attīstības vajadzībām.
2. Veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgu kompetenci darbā, pilsonisko
līdzdalību, personības izaugsmi un sekmē uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas un demokrātiskas
sabiedrības attīstību Latvijā.93
3. Veidot karjeras attīstības atbalsta sistēmu, kas dod iespēju indivīdam jebkurā dzīves posmā identificēt savas
intereses, spējas, prasmes, pieredzi, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par izglītības un/vai profesijas izvēli un lai
organizētu un vadītu savu individuālo dzīves ceļu mācību, darba un citās jomās, kurās šīs spējas un pieredze tiek
apgūtas un/vai pielietotas.
Mūžizglītības politikas pamatnostādnes tika izstrādātas ievērojot Latvijas plānošanas reģionu attīstības dokumentus.
Šajos dokumentos ir noteikti reģionu galvenie attīstības virzieni un to īstenošanas pasākumi. Izglītības jomā galvenokārt
tiek akcentētas šādas prioritātes:
- izglītības sistēmas pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām;
- kvalitatīvas izglītības vienlīdzīgas iegūšanas iespējas katram iedzīvotājam;
- Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam mūžizglītības principa ieviešanas un modernu
tālākizglītības programmu izstrādes sekmēšana;
- augsti kvalificētu kadru sagatavošanas veicināšana uz zināšanām un pētniecību balstītu inovāciju izstrādei un
ieviešanai;
- sabiedrības rosināšana un motivēšana IKT sasniegumu izmantošanai ikdienā;
- cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem un citām sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu
integrācijas un atgriešanās darba tirgū veicināšana;
92 Avots: Autoru izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem 93Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007 – 2013.g.Pieejams: http://eunec.vlor.be/detail_bestanden/doc014%20Europe%202020.pdf
IECAVAS NOVADA
UZŅĒMĒJI
NVO
IECAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA
(atbalsts: informatīvs, morāls)
PRETENDENTI
PROFESIONĀLAI
PILNVEIDEI
IECAVAS
NOVADA
IZGLĪTOTĀJI
IZGLĪTOTĀJI/
ĀRĒJIE
SADARBĪBAS
PARTNERI
Profesionālās izglītības skolas
Augstākās izglītības iestādes
Ārvalstu izglītotāji/izmantojot ārvalstu
starptautiskos projektus: Nordplus,
Grundtvig
76. lpp.
- iedzīvotāju informēšana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un apmācība.
Priekšlikumi pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībai:
1. Profesionālās izglītības iestāžu (administratīvās) kapacitātes uzlabošana kvalitatīvas (uz klientu orientētas)
pieaugušo izglītības un tālākizglītības piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī „otrās iespējas” sniegšanā, karjeras
konsultāciju nodrošināšanā (ar sociālo partneru, kā arī vietējo iestāžu atbalstu nodrošināt kvalitatīvu formālo un
neformālo izglītību un apmācību, lai pieaugušie apgūtu pamatzināšanas vai iegūtu kvalifikācijas visos Eiropas
kvalifikāciju sistēmas līmeņos, iegūtu „otru kvalifikāciju” utt.);
2. Atbalsta pasākumi augsti kvalificētu un radošu pieaugušo izglītības pedagogu sagatavošanai (sadarbībā ar
augstākās izglītības iestādēm);
3. Atbalsta pasākumi kvalitatīvu pieaugušo izglītības programmu izstrādē:
- attiecībā uz pamatprasmēm (t.sk. rakstīt prasmes un rēķināšanas prasmes), īpašu uzmanību pievēršot
digitālo prasmju un valodu apguvei (sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm);
- attiecībā uz kompetenču pilnveidi mērķa grupām ar zemām pamatprasmēm;
Lai veicinātu pieaugušu iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija 2012.gada 1.oktobra
līdz 2014.gada 31.martam īsteno Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu ES Mūžizglītības programmas projektu „Eiropas
programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā”. Projekta mērķis ir sekmēt sadarbību un izveidot vienotu
koordināciju/informācijas apmaiņu starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām
institūcijām ar nolūku palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes,
iemaņas un kvalifikāciju. Projekta tiešā mērķa grupa ir Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (bez pamata vai
vidējās izglītības) vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Projekta netiešā mērķa grupa ir nevalstiskās organizācijas, sociālie
partneri, pašvaldības, skolas, augstskolas, interešu centri, kuriem projekta laikā un pēc projekta noslēguma ir kopīgi
jāsadarbojas, lai palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un kvalifikāciju.
Projekta ietvaros iedzīvotāji var saņemt arī individuālas karjeras konsultācijas, lai uzlabotu savu nodarbinātības statusu un
mērķtiecīgi plānotu savu turpmāko dzīvi un karjeru.
4. Atbalsts sadarbības modeļa ar sociālajiem partneriem izveidē un īstenošanā, lai veicinātu pušu izpratni par
darbinieku mācību vajadzībām (pieaugušo izglītību) saistībā ar nodarbinātību un mobilitāti darba tirgū, tajā
skaitā, nodrošinot elastīgu režīmu, kas būtu pielāgots dažādām pieaugušo apmācību vajadzībām, tostarp
apmācībām uzņēmumos un darba vietā (PI koordinācijas padome u.tml.). Esošo institucionālo mehānismu
darbības pilnveide un jaunu institucionālu mehānismu izveide integrētas pieejas nodrošināšanai pieaugušo
izglītības jautājumiem (t.sk. stiprinot sadarbību ar NEP utt.);
5. Atbalsts pieaugušo izglītības pētniecībai – lai nodrošinātu pieeju visaptverošiem un savstarpēji salīdzināmiem
datiem par visiem galvenajiem pieaugušo izglītības aspektiem, atbilstošas politikas izstrādei utt.;
6. Atbalsts integrēta pieaugušo izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un ieviešanai sadarbībā ar sociālajiem
partneriem;
7. Atbalsts sociālo partneru un pieaugušo izglītības īstenotāju iesaistei starptautiskās sadarbības tīklos, labas
prakses pārņemšanai un pieaugušo mobilitātei darbaspēka kvalitātes uzlabošanai pieaugušo izglītības kontekstā;
8. Atbalsts ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšanai.
Lai īstenotu efektīvu kompetenču novērtēšanu, ir ieviesta un darbojas ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu atzīšanas
sistēma. Attiecībā uz profesionālo izglītību – 2010.gada 10.jūnijā ir veikti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas
reglamentē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Saskaņā ar MK 2011.gada
22.februāra noteikumiem Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo
kompetenci” ir nodrošināta iespēja saņemt esošo zināšanu un prasmju novērtējumu, nokārtojot profesionālās
kvalifikācijas eksāmenu, pat ja persona nav apguvusi formālās izglītības programmu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā
novērtēs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās
kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei (turpmāk – profesionālā kompetence). Izstrādāti un stājušies spēkā
Izglītības valsts kvalitātes dienesta 2012.gada 10.aprīļa iekšējie noteikumi Nr.6 „Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās
profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas kārtība”. Līdz 2013.gada aprīlim profesionālās
77. lpp.
kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši un profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvuši: 2011.gadā – 35 personas; 2012.gadā
– 400 personas (no tām viena persona ieguva 2 profesionālās kvalifikācijas); 2013.gadā – 373 personas.
Pašvaldībām, profesionālās izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm ir jāveicina koordinēta rīcība un
informācijas apmaiņa, lai veicinātu minēto iespēju popularizēšanu novada iedzīvotājiem to kompetences un
konkurētspējas uzlabošanai.
4.2. Secinājumi un rekomendācijas:
1. Iecavas ģeogrāfiskā novietne (Rīgas tuvums) nav sekmējusi sava novada profesionālās izglītības iestādes izveidi,
kā rezultātā iedzīvotājiem nav dota iespēja iegūt kvalifikāciju, pārkvalificēties Iecavas novadā. Tas sekmējis
resursu aizplūšanu, apgrūtinājis Iecavas iedzīvotāju integrāciju darba tirgū;
2. Izvērtējama novada pašvaldības ciešāka sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu, kas potenciāli varētu
veicināt ES līdzekļu piesaisti lielākiem projektiem, pārrobežu sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai;
3. Nepieciešams izvērtēt Iecavas novada pašvaldības iespējas izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības
pievilcības veicināšanas plānu, kas ļautu novada iedzīvotājiem rēķināties ar pašvaldības atbalstu nepieciešamas
profesijas apguvei, pārkvalifikācijai darba tirgus attīstības kontekstā (20% jaunieši pēc vidusskolas nav sagatavoti
darba tirgum);
4. Lai iespējami precīzāk prognozētu novada darba tirgus attīstības tendences nozaru attīstības kontekstā, novada
pašvaldībai jāizvērtē iespējas ciešāk sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm (NEP), kuras ir labi informētas par
nozares attīstības tendencēm, sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām attiecībā uz nozaru attīstību,
nepieciešamo apmācību, nodarbinātības tendencēm;
5. Veicami pasākumi uzņēmējdarbības un uzņēmības stimulēšanai jauniešiem, iespējami agri radot izpratni par
šādu pasākumu un īpašību izkopšanas nozīmi agras finansiālas stabilitātes iegūšanā (liela nozīme ES sadarbības
un ES pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā);
6. Nepieciešams apzināt tos jauniešus, kuriem pēc vidējās izglītības ieguves nav profesijas un piedāvāt iesaistīties
īso 1-1,5 gadīgās profesionālās izglītības programmās un salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju
(sīkāk skat. 43.lp., 4.punktu, sadaļā ‘’Identificētās problēmas un piedāvātie risinājumi’’);
7. Izstrādāt pasākumu plānu prakses iespēju apzināšanai ar novada lielajiem uzņēmumiem, kas ļautu perspektīvā
plānot pasākumus inovatīvām pieejām profesijas apguvē;
8. Iecavas novada vispārējās izglītības iestāžu aktīva sadarbība ar profesionālās izglītības īstenotājiem, karjeras
izvēles atbalsta struktūrām un projektiem;
9. Veikt pasākumus efektīvākai informācijas apritei un izmantošanai par esošajiem atbalsta pasākumiem mācību,
karjeras un profesionālās pilnveides īstenošanai, t.sk. lietojot interneta portālus www.prakses.lv,
www.profesijupasaule.lv, NIID.lv, kā arī VIAA elektroniskos informatīvos biļetenus;
10. Pašvaldībai rast iespēju attīstīt savā novadā:
- Neformālo izglītību – ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība, kas papildina formālo izglītību,
nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kā arī vērtību sistēmas veidošanos, kas nepieciešamas sociāli un
ekonomiski aktīvam valsts pilsonim, lai integrētos sabiedrībā un darba tirgū;
Fokusgrupas diskusijā par izglītības attīstības iespējām Iecavas novadā tika piedāvāti risinājumi: Paralēli
vidusskolas izglītībai iegūt profesiju/Moduļu apmācība, iespējams jauniešiem piedāvājot 13.klasi ar iespēju
iegūt profesionālās prasmes/Pēc pamatizglītības iegūšanas (9.klase) varētu uzsākt apgūt profesiju 7.klasē
varētu uzsākt agrīno profesionālo ievirzi paralēli pamatizglītībai;
- Otrās iespējas izglītību – atkārtota iespēja iegūt izglītību tiem, kuri kādu iemeslu dēļ atbilstīgā vecumā nav
sasnieguši noteiktu izglītības pakāpi;
- Tālmācību - speciāli plānotas, organizētas patstāvīgas mācības, kuras atbalsta padomdevēji un konsultanti.
Tā ir izglītības forma, kurā izmanto specifiskus mācību materiālus un metodiku. Katrs var mācīties sev
izdevīgā laikā, vietā un tempā. Tālmācība pamatā paredzēta pieaugušajiem, kuri ir motivēti un spēj paši sevi
organizēt aktīvām mācībām;
78. lpp.
11. Iecavas novada iedzīvotāju un iestāžu iespējas izmantot un iesaistīties valsts mēroga mūžizglītības pasākumu un
pakalpojumu izmantošanā;
12. Iecavas novada Izglītības iestāžu aktīva dalība NVA iepirkumos kā mūžizglītības īstenotājiem, piemēram, IT un
valodu jomā. IZM un LM īstenotie projekti mūžizglītības jomā;
13. Iecavas novada izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana mūžizglītības piedāvājumā iedzīvotājiem, t.sk.
pirmsskolas un senioru mērķa grupām. Pievēst lielāku uzmanību senioru izglītībai un atbalsta pasākumiem,
ņemot vērā ka nākotnē palielinās senioru īpatsvars sabiedrības demogrāfiskajā struktūrā. Īpaši veicināmas ir
senioru dzīves prasmes;
14. Iespēja veicināt zaļās izglītības attīstību novadā, paredzot tam mūžizglītības pasākumus.
79. lpp.
5. RADOŠĀS DARBĪBAS CENTRS Radošās darbības centrs ir institūcija, kuras paspārnē amatnieki un mākslinieki izgatavo un pārdod produkciju ar
māksliniecisku un/vai suvenīra vērtību, kā arī pilnveido savas prasmes un nodod tās tālāk nākošajiem māksliniekiem.
Radošās darbības centros tiek pilnveidotas un komercializētas vietējās materiālās kultūras vērtības un tradīcijas. Šo centru
uzdevumi ir:
- radīt jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas;
- veicināt vietējo materiālās kultūras tradīciju pārmantošanu un pilnveidi;
- veicināt vietējās kopienas un/vai pašvaldības atpazīstamību.
Radošās darbības centri tiek izvietoti vienā vai vairākās ēkās, kurās tiek pildītas šādas funkcijas:
- vietējo materiālo tradīciju izstāžu un citas informācijas izvietošana;
- amatnieku un mākslinieku izstrādājumu pārdošana un mārketinga aktivitātes (t.sk. fotografēšana un pārdošana
ar interneta starpniecību);
- amatnieku un mākslinieku apmācības un tikšanās (tam paredzētās telpas var tikt izīrētas arī citām vajadzībām);
- amatniecības izstrādājumu ražošana un mākslas darbu izgatavošana.
5.1. Ārvalstu un Latvijas prakse
Ārvalstu prakse
Radošās darbības centri tiek veidoti kopš senatnes un nevar noteikt precīzu laiku un vietu, kad radies pirmais radošās
darbības centrs. Lielāko daļu radošās darbības centru veidojušas pašu amatnieku un mākslinieku apvienības, bet nereti tos
veido valstis, pašvaldības vai mecenāti.
Radošās darbības centri ir populāri visā pasaulē un daudzās tūristu iecienītās Āfrikas, Klusā okeāna, Dienvidamerikas
valstīs tie ir neatņemama tūrisma maršrutu sastāvdaļa. Šo centru darbībai visā pasaulē raksturīgas gan kopīgas iezīmes,
gan reģionālas un individuālas atšķirības.
Raksturīgi šādu radošās darbības centru piemēri ir:
Balboa pašvaldības amatu centrs, Panama (Centro Artesanal Antiguo de Balboa). Balboa pašvaldība šo centru izveidojusi
1998.gadā, tas izvietots vairākās ēkās un pie tā nodrošinātas plašas autostāvvietas, apsardze. Amatu centrs atrodas vienā
no Panamas pilsētas vēsturiskajiem rajoniem, starp dažādām izglītības un administratīvajām iestādēm. Ēka ir piemērota
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tajā izvietoti 40 – 45 nelieli amatnieku un mākslinieku veikaliņi, vairāki restorāni. Šo
amatu centru uzskata par labāko vietu, kur tūrists var iegādāties autentiskas piemiņas lietas no Panamas – pinumus,
akmens skulptūras, mēbeles, maskas, juvelierizstrādājumus, gleznas, apavus, apģērbu un citas lietas.
Daļa no māksliniekiem savus darbus rada šeit uz vietas, tomēr šis centrs nepilda visas funkcijas, kuras pilda daudzi radošās
darbības centri Eiropā – šeit nenotiek mācības un pieredzes pārņemšana.
Menorkas amatniecības centrs, Spānija, Menorkas sala (Centre Artesanal de Menorca, www.artesaniademenorca.com).
Šis radošās darbības centrs atrodas Merkadalā – nelielā pilsētiņā Menorkas salas centrālajā daļā, pie lielceļa, ārpus centra.
Centru 2005.gadā izveidojusi pašvaldība. Centrs darbojas visu gadu, tūrisma sezonas laikā tas atvērts no 10.00 līdz 14.00
un no 17.00 līdz 20.00.
Menorkas amatniecības centrs izvietots vēsturiskā ēkā – rekonstruētās armijas barakās. Ēkā atrodas pastāvīgā izstāde,
kurā izvietoti labākie un spilgtākie salas amatnieku darbi, sniegta informācija par Menorkas mākslas un amatniecības
tradīcijām. Ēkā ir veikals, mākslinieku darbnīcas un sanāksmju/mācību telpas, šeit atrodas arī bibliotēka, kurā ir grāmatas
par Menorkas salu un par amatniecību.
Centrs izveidots, lai kalpotu par Menorkas salas tradicionālo amatu centru, tas palīdz Menorkas iedzīvotājiem kļūt par
profesionāliem māksliniekiem un amatniekiem, attīstot Menorkas tradicionālās mākslas dizainu, veidojot preču zīmi,
imidžu, attīstot nozares pārvaldību, mārketingu, apgūstot jaunas tehnoloģijas. Galvenais centra uzdevums ir nodrošināt
augstu saražoto amatniecības izstrādājumu un mākslas darbu kvalitāti.
80. lpp.
Menorkas salas pašvaldība ir izstrādājusi īpašu kvalitātes zīmi – zīmolu – kas pieder pašvaldībai un ir patentēts. Ar šī
zīmola palīdzību tiek izcelta vietējā, tradicionālā māksla un mākslinieki, kuru daiļrade pārstāv Menorkas labākās tradīcijas.
Mākslinieki un amatnieki, kas ir ieinteresēti kvalitātes zīmes iegūšanā, vēršas pašvaldībā. Viņus novērtē īpaša komisija, kas
veic nepieteiktas vizītes uz viņu darbnīcām un pēc iepazīšanās ar situāciju pieņem lēmumu par kvalitātes zīmes
piešķiršanu.
Veikali, kas pārdod vismaz piecu akreditēto mākslinieku vai amatnieku darbus, drīkst izmantot Menorkas amatu centra
preču zīmi komerciāliem nolūkiem.
Centrā 2013.gada martā bija reģistrēti 239 amatnieki un mākslinieki94
, tai skaitā arī tradicionālo pārtikas produktu ražotāji.
Tā kā salā dzīvo 94 tūkstoši iedzīvotāju, pie līdzīgas proporcijas Iecavas novadā būtu 24 profesionāli amatnieki un
mākslinieki. Tomēr jārēķinās, ka Minorkas salā amatniecībai ir sena, nepārtraukta tradīcija un produkcijas noietu veicina
lielā tūristu plūsma: katrs tūrists vēlas no salas aizvest kaut ko piemiņai sev un citiem.
Štīrijas amatnieku darbnīcas, Austrija, Grāca (Steirishe Heimatwerk, http://www.heimatwerk.steiermark.at/). Šīs
darbnīcas ir senākais radošās darbības centrs Austrijā, kas kopš 1917.gada attīstījies kā amatu centrs un veikals pie tautas
mākslas muzeja. Institūcija laika gaitā paplašinājās, kļuva neatkarīga un brīžiem aizņēma vairākas ēkas. Tagad radošās
darbības centrs ir izvietots vienā ēkā tuvu Grācas centram.
Štīrijas amatnieku darbnīcas ir specializēts amatu centrs, kas pārsvarā orientējas uz Štīrijas apģērba (tai skaitā dirndla)
dizaina un izgatavošanas tradīciju saglabāšanu un izkopšanu. Centrā strādā 21 cilvēks – vadītājs, deviņas amatnieces un
mākslinieces – šuvējas, veikala vadītāja un septiņi pārdošanas daļas darbinieki, viens sabiedrisko sakaru speciālists, viens
darbinieks sakariem ar skolām un viens tautas dziesmu vācējs.
Verkarantas mākslas un amatniecības centrs, Somija, Tampere (Käsi- ja taideteollisuuskeskus Verkaranta,
http://www.taitopirkanmaa.fi/Kaesi-ja-taideteollisuuskeskus-Verkaranta ).
Šo radošās darbības centru izveidojusi Somijas amatnieku asociācija (Taito Pirkanmaa). Centrs atrodas vēsturiskā ēkā –
19.gadsimtā celtā vecā audumu krāsotavas ēkā, kas atrodas pie Tammerkoski krācēm. Ēkas pirmajā stāvā atrodas divas
izstāžu zāles, veikals, kafejnīca, bet otrajā stāvā – darbnīcas un mācību telpas. Šeit var izīrēt telpas pasākumiem.
Amatniecības centra darbība tiek rūpīgi plānota, veidojot darbības kalendāru visa gada garumā. Centrs organizē ģimenes
dienas, darbnīcu atvērtās dienas, vasaras nometnes, izbraukuma pasākumus bērnudārzos un skolās.
Somijas amatnieku asociācijai ir izveidota centralizēta mājaslapa, kurā ir gan visiem Somijas amatnieku centriem kopīgs
interneta veikals, gan katra centra individuālās lapas (tai skaitā arī Verkarantas centram), ir pieejami tiešsaistes kursi.
Pētījuma ietvaros tika apskatīti arī citu radošo centru piemēri, kuru darbība ir līdzīga iepriekš izanalizētajiem piemēriem –
Broadwindsor Craft and Design Centre95
, Curborough Antiques & Craft Centre96
, Pinglelly Community Craft Centre97
, The
Hirsel Arts & Craft Centre98
, Creative Craft Centre99
u.c. (sk. 6.pielikumu).
Latvijas pieredze
Rēzeknes pilsētas pašvaldības iestāde „Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs” („Zeimuļs”)100
tika atvērts
apmeklētājiem 2012.gada 1.septembrī. Centrā strādā jaunatnes lietu nodaļa un Skolēnu interešu centrs, Rēzeknes
Tūrisma attīstības centrs, Latgales amatnieku veikals-salons un darba prasmju izstāžu zāle, kā arī kafejnīca „Rositten”.
„Zeimuļa” aktivitātes ir paredzētas bērniem un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, bet ir nodarbības, kurās piedalās bērni
un viņu vecāki.
Skolēnu interešu centrā darbojas 61 interešu izglītības programma. Apmeklētāji var piedalīties dziedāšanas, dejošanas,
instrumentu spēles, keramikas, zīmēšanas, šūšanas, dambretes, šaha un citos pulciņos. Nodarbības notiek no pirmdienas
94 Avots: www.artesaniademenorca.com 95 Avots: www.broadwindsorcraftcentre.co.uk 96 Avots: www.curboroughcraftcentre.com 97 Avots: www.pingelly.crc.net.au/pcl/community-focus/community-support/pingelly-community-craft-centre 98 Avots: www.visitscotland.com/info/see-do/the-hirsel-arts-and-crafts-centre-p247891 99 Avots: www.creativecraftcentre.com.au 100 Avots: www.rezekne.lv/izglitiba/austrumlatvijas-radoso-pakalpojumu-centrs-zeimuls
81. lpp.
līdz piektdienai no 13.00 līdz 20.00 un sestdienās no 10.00 līdz 14.00. Jaunatnes lietu nodaļa veic darbu ar jaunatni un
sekmē jauniešu neformālās izglītības iespējas, nodrošinot „Zeimuļa” pārraudzībā esošo neformālās izglītības virzienu
darbību un jaunatnes iniciatīvu plānotu pasākumu attīstību jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un pilnvērtīgai
izaugsmei Rēzeknes pašvaldībā. „Zeimuļa” pārraudzībā darbojas: Jaunatnes iniciatīvu atbalsta punkts, divi jaunatnes
neformālās izglītības centri, jaunatnes brīvā laika iniciatīvu istaba; Jaunatnes informācijas un jaunatnes nevalstisko
organizāciju atbalsta punkts, Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome; Jaunatnes radošās nodarbinātības atbalsta punkts:
Moderno tehnoloģiju darbnīca, multimediju darbnīca, mūzikas/vokāli instrumentālo grupu darbnīca; skolēnu mācību
uzņēmums.
„Zeimuļs” piedāvā arī šādus maksas pakalpojumus: atpūtas telpu izmantošana (40 gultas vietas); aktu zāles izmantošana
(ar aprīkojumu, 250 sēdvietas); konferenču zāles izmantošana (ar aprīkojumu, 60 sēdvietas); semināra zāles izmantošana;
trenažieru, aerobikas un horeogrāfijas zāļu izmantošana.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) „Radošās darbības centrs”101
ir LKA struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir
savienot LKA studējošo akadēmiskās zināšanas ar radošu praksi.
Studenti pie „Radošās darbības centra” vadītājiem var pieteikties gan kā ideju iniciatori, gan kā izpildītāji. „Radošās
darbības centrs” palīdz realizēt iecerēto, sniedzot tehnisku (LKA pakļautībā esošo telpu lietošanas saskaņošana, LKA
pieejamās tehnikas izmantošana), administratīvu (informēšana par nepieciešamo dokumentu sagatavi pasākuma/projekta
realizēšanai atkarībā no situācijas, konsultāciju sniegšana projektu izstrādē un finansējuma piesaistē) un organizatorisku
(menedžeru piesaiste pasākumam/projektam, viņu darba koordinēšana un pārraudzība, atbalsts nepieciešamo kontaktu
dibināšanā) palīdzību.
Radošās darbības nedēļas „radi!2013”102
mērķis ir parādīt un izcelt radošuma praktisko un pragmatisko pusi, apzināt un
sekmēt radošumu mērķtiecīgā darbībā – izglītībā, kultūrā, uzņēmējvidē, valsts pārvaldē, pašvaldībās, sociālajā sfērā – un
tā spēju radīt pievienoto vērtību un risināt sabiedrībai svarīgas vajadzības. Radošās darbības nedēļas „radi!2013” iniciatori
ir Kultūras ministrija un Britu padome Latvijā. Radošās darbības nedēļai „radi!2013” ietvaros tika īstenota iniciatīvu
aktivitāte „Meistarvide – telpa elpo”.
„Meistarvide − telpa elpo” pasākumu ideja saistīta ar diviem nozīmīgiem aspektiem. Pasākumos tika aicināts uzsvērt vides
nozīmi meistardarba radīšanā un diskutēt par iespējām to pilnveidot, kā arī aicināt cilvēkus meklēt savā ģimenē, savā
kopienā, savā pilsētā īpašo, skaisto materiālo un nemateriālo mantojumu, kuru uzspodrinot, pilnveidojot, pielāgojot, no
jauna iepazīstot un tālāk nododot, var radīt jaunus un mūsdienīgus meistardarbus. Šī ideja sasaucas ne tikai ar lokālās
kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, bet arī ar ideju par resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Pasākumu kopums „Meistarvide – telpa elpo” ietver dažādas aktivitātes: diskusijas, stāstu vakarus, meistardarbnīcas,
pieredzes apmaiņas seminārus, prezentācijas.
„Meistarvide − telpa elpo” izglītības pasākumu kopuma īstenošanā iesaistījusies UNESCO Latvijas Nacionālā komisija,
Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas
Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Pašvaldību savienība. Sadarbības partneri un īstenošanas vietas: pašvaldības un to
padotības iestādes:, skolas, bibliotēkas, muzeji, interešu izglītības centri, kultūrizglītības iestādes.
„Radošo Industriju Klubs”103
ir platforma radošo iniciatīvu atbalstam Latgales reģionā un viens no Daugavpils Marka
Rotko Mākslas centra darbības virzieniem. Klubā ir aicināti pulcēties cilvēki, kas ar savām prasmēm un talantu rada jaunus
produktus.
„Radošo Industriju Kluba” aktivitātes ir vērstas uz to, lai cilvēki, kuriem ir prasmes un talanti, varētu tās realizēt izmantojot
„Radošo Industriju Kluba” mājas lapas piedāvāto bezmaksas sadarbības platformu. „Radošo industriju klubs” aicina
dažādu nozaru pārstāvjus: arhitektūra, reklāma, dizains, vizuālā māksla, keramika, kultūras mantojums u.c.
Radošo Industriju Klubs piedāvā iespēju iepazīstināt sabiedrību ar saviem darbiem, notikumiem un citiem pasākumiem tā
iegūstot atpazīstamību, atrast pircējus un atbalstītājus radošajai darbībai, uzsākt savu karjeru ar neierobežotām izaugsmes
iespējām un virtuāli tikties ar domubiedriem.
101 Avots: www.lka.edu.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=2024&mode=thread&order=0&thold=0 102 Avots: www.radilatvija.lv 103 Avots: www.rothkocenter.com/rik
82. lpp.
5.2. Esošā situācija
Iecavai ir raksturīgas amatniecības tradīcijas un radošās darbības centra priekštecis šeit tika veidots jau 19.gadsimta
beigās, kad Rīgas ielā 12 tika uzcelts amatnieku nams. Tagad šī ēka ir VAS „Latvijas Pasts” īpašumā.
Amatniecības tradīcijas Iecavā turpinās arī mūsdienās.
Iecavas centrā, Rīgas ielā 33 kopš 2010.gada darbojas amatnieku veikals–darbnīca „Ciku Cakas”, kur apmeklētāji var
iepazīties ar amatnieku darbiem un paši iesaistīties radošās nodarbībās, kas tiek organizētas gan bērniem, gan
pieaugušajiem. Darbnīcā „Ciku Cakas” ir iespēja nodarboties ar pērļošanu, veidot tekstilmozaīkas, nodarboties ar
filcēšanu, dekupāžu, liet sveces, darināt Ziemassvētku rotājumus utt. Darbnīcas darbā iesaistās skolu jaunatne, tās
paspārnē tiek dibinātas skolēnu firmas, veikala–darbnīcas telpās tiek organizētas arī izstādes, tiek organizētas radošās
vasaras nometnes bērniem.
Novadā darbojas arī citi amatnieki, tai skaitā pinēji. Citi Iecavas novada amatnieki nav izveidojuši pastāvīgas darbnīcas –
tirdzniecības vietas, kas būtu salīdzināmas ar veikalu–darbnīcu „Ciku Cakas”.
Sākot ar 2012./2013. mācību gadu agrākā Iecavas mūzikas skola ir pārtapusi par Iecavas Mūzikas un mākslas skolu.
Pašlaik skolā papildus mūzikas priekšmetiem ir izveidota mākslas skolas 1.klase, pirmsskolas vecuma bērni tiek uzņemti arī
sagatavošanas mākslas klasēs. Mākslas klase pagaidām izvietota telpās Sporta ielā 1, atsevišķi no mūzikas skolas.
Turpmākajos gados (atbilstoši pieejamajam finansējumam) ir paredzēts izbūvēt jaunas telpas Iecavas Mūzikas un mākslas
skolai. Šim nolūkam tiks rekonstruēta bijusī Iecavas muižas bibliotēkas ēka Grāfa laukumā un tā tiks paplašināta ar
jaunbūvi – trīsstāvu korpusu. Plānots, ka viens no trim jaunbūves stāviem tiks atvēlēts sabiedriskām vajadzībām.
Grāfa laukumā atrodas vēl viena kultūras iestāde – biedrības „Arhīvs” muzejs. Šajās telpās ir izvietota ekspozīcija, kas
informē par Iecavas novada vēsturi, šeit atrodas arī izstāžu zāle, kurā regulāri notiek mākslinieku darbu, tai skaitā Iecavas
novada mākslinieku izstādes.
Iecavas novadā kultūras aktivitātes koordinē un organizē Iecavas Kultūras nams. Iestāde atrodas vēsturiskā ēkā Rīgas ielā
18 un tajā ir divas zāles – lielā zāle ar 350 vietām un mazā zāle ar 200 vietām. Šeit darbojas 11 mākslinieciskās pašdarbības
kolektīvi, ēkā tiek organizēti tādi kultūras pasākumi, kā koncerti un teātra izrādes.
5.3. Pieprasījums pēc Radošās darbības centra
Iecavas novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam ir iekļauta līdz 2014.gadam realizējama rīcība „Radošuma
centra attīstība” ar plānotu jauniešu un pieaugušo uzņēmējdarbības iniciatīvas centra attīstīšanu, kurā tiek sniegta
iespēja gūt iedvesmu jaunu uzņēmumu attīstībai un sniegti būtiskākie pakalpojumi uzņēmuma izveidei un pārvaldībai. Šī
rīcība iedzīvotāju sanāksmēs un semināros tika atzīta par prioritāru.
Attīstības programmas izstrādes ietvaros radošuma centra ideja netika detalizēti analizēta. Lielais atbalsts šai rīcībai ir
saistāms ar to, ka novada iedzīvotāji no šāda centra gaida ļoti daudz. Radošuma centrs tiek uztverts kā vienās telpās un
vienas iestādes paspārnē apvienoti:
- mākslas, radošuma un inovāciju centrs;
- mākslas un amatniecības izglītības iestāde;
- dienas centrs saturīgai brīvā laika pavadīšanai;
- novada identitātes veidotājs;
- radošās uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
Iecavas novadā daļa no šīm funkcijām jau tiek veiktas:
- mākslas, radošuma un inovāciju centra funkcijas jau veic gan veikals–darbnīca „Ciku Cakas”, gan biedrība
„Arhīvs”, gan arī novadā esošās izglītības iestādes un Kultūras nams. Radošuma centra definīcijai lielā mērā
atbilst darbnīca „Ciku Cakas”. Šī iestāde atrodas piemērotā vietā Iecavas centrā, tomēr telpu platība jau pašlaik ir
nepietiekama. Iecavas novadā nav ziņu par vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, kas vēlētos veidot vēl citas
radošās darbnīcas;
- mākslas un amatniecības izglītības funkcijas kopš 2012./2013. mācību gada ir uzņēmusies Iecavas Mūzikas un
mākslas skola, amatniecības prasmes var apgūt arī veikalā – darbnīcā „Ciku Cakas”;
83. lpp.
- dienas centrs „Iecava”104
ir Iecavas novada pašvaldības un reliģiskās organizācijas „Pestīšanas armija”
kopprojekts. Dienas centrā Rīgas ielā 23 brīvo laiku saturīgi varēs pavadīt jebkurš Iecavas novada bērns. Būtisks
trūkums centra darbībā varētu būt tā plānotais darba laiks – līdz 18.00, bet, pēc Pētnieku domām, sadarbībā ar
novada nevalstiskajām organizācijām būtu iespējams darbības laiku pagarināt;
- novada identitāti veido un attīsta esošās institūcijas un organizācijas – Iecavas novada Kultūras nams, Mūzikas
un mākslas skola un citas novada izglītības iestādes, biedrība „Arhīvs” un citas nevalstiskās organizācijas, novada
amatnieki, mākslinieki;
- uzņēmējdarbības atbalsta funkcijas novadā pašlaik netiek nodrošinātas. Lauksaimnieku darbību koordinē
Iecavas lauksaimnieku biedrība, uzņēmējiem ir iespēja iesaistīties arī citu profesionālo biedrību darbā. Biznesa
inkubatora funkciju veic netālu, ārpus novada esošais „JIC biznesa inkubators” Jelgavā, kura paspārnē darbojas
33 uzņēmumi. Pašvaldībai ir iespēja deleģēt vienkāršus uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus (piemēram,
mentoringu) novada nevalstiskajām organizācijām.
5.4. Secinājumi un rekomendācijas
Vispārīga rakstura secinājumi
1. Radošās darbības centri ir institūcijas, kas apvieno uzņēmuma, kultūras iestādes un izglītības iestādes iezīmes.
2. Atrašanās pašvaldības paspārnē ļauj līdzsvarot visas trīs šīs dimensijas un līdz ar to nodrošināt pēc iespējas lielu
radošās darbības centru atdevi sabiedrībai.
3. Radošās darbības centrs ir uzskatāms par ļoti vērtīgu instrumentu uzņēmējdarbības, kultūras un izglītības sektoru
attīstībai. Atšķirībā no citiem uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentiem, radošās darbības centrā tiek īpaši
veicināta radošā darbība, kas darbā iesaistītajiem var sniegt gan prieku un gandarījumu, gan arī radīt inovatīvus
produktus ar lielas peļņas iespējām.
Iecavas novadam specifisk i secinājumi
1. Radošās darbības centri bieži tiek veidoti kopienās (pašvaldībās, pilsētās), kas aptver aptuveni 20–200 tūkstošus
iedzīvotāju. To darbībā tiek iesaistīti daži desmiti līdz daži simti amatnieku vai mākslinieku. Šādā kontekstā
Iecavas novads (2013.gada 1.janvārī 9 600 iedzīvotāji105
) var tikt uzskatīts par pārlieku mazu kopienu radošās
darbības centra uzturēšanai. Lai kompensētu nelielo iedzīvotāju skaitu, Iecavas novada radošās darbības centrā ir
jāvērtē iespēja nodrošināt pēc iespējas plaša spektra darbību, iesaistot dažādu jomu amatniekus un māksliniekus,
īstenojot mūžizglītības un kultūras (piemēram, krātuve) funkcijas, izvērtējot iespēju šeit attīstīt arī
uzņēmējdarbības atbalsta funkciju.
2. Novadā ir vērojama strauja radošā sektora attīstība. Kā nozīmīgākais ilgtermiņa sasniegums ir jāvērtē Iecavas
Mūzikas un mākslas skolas attīstība un plānotā šīs skolas telpu
rekonstrukcija un celtniecība. Ne mazāk nozīmīgi ir tādi
pilsoniskās sabiedrības attīstības un uzņēmējdarbības gara
apliecinājumi kā biedrības „Arhīvs” un veikala–darbnīcas „Ciku
Cakas” attīstība.
3. Iecavā ir izveidojies tāds pašvaldības institūciju (Mūzikas un
mākslas skola, Kultūras nams) un nevalstisko
organizāciju/uzņēmēju („Ciku Cakas”, ”Arhīvs”) loks, kas
kopsummā daļēji jau sniedz radošās darbības centram
raksturīgos pakalpojumus. Gadījumā, ja tiktu attīstīta jauna institūcija, būtu jānodrošina jau esošo institūciju un
entuziastu pilnvērtīga iekļaušanās šajā procesā.
104 Pētījuma izstrādes laikā vēl nav atklāt, bet ir veiktas visas citas ieviešanas darbības. 105 Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Visi (100%) aptaujātie uzņēmumu
pārstāvji uzskata, ka ir nepieciešama
Radošās darbības centra izveide Iecavas
novadā.
84. lpp.
4. Vērtējot to, kādā mērā esošās institūcijas nodrošina radošās darbības centram raksturīgās funkcijas, var
identificēt šādas nepilnības:
- novadā nenotiek vienota radošo industriju sektora attīstība, kas ietvertu vienotas mārketinga
aktivitātes, zīmola izstrādi, sertifikāciju un citas aktivitātes;
- radošā sektora iestādes ir izvietotas dažādās telpās: Rīgas ielā 18, Rīgas ielā 23, Rīgas ielā 33, Sporta ielā
1, Grāfa laukumā kā arī Jelgavā (biznesa inkubators). Vairums no šīm ēkām ir tuvu novietotas, tomēr
starp tām ir ielas ar intensīvu satiksmes kustību. Šāda sadrumstalotība arī neļauj uztvert radošo darbību
kā vienotu veselumu;
- „Ciku Cakas” radošās darbnīcas atrodas pārāk šaurās telpās bet Mūzikas un mākslas skola – pagaidu
telpās;
- Iecavas novadā uz vietas netiek sniegti uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi, tie ir pieejami Jelgavā.
Rekomendācijas
Balstoties uz ārvalstu pieredzi, Iecavas radošās darbības centra izveidei ir būtiski ievērot dažādus nosacījumus, kas
apkopoti zemāk:
Novietojums un telpas:
- centru ieteicams izvietot vienā vai, ja ir pietiekami liels pieprasījums, vairākās līdzās esošās ēkās;
- Izskatītajos ārvalstu piemēros veiksmīgi tiek izmantotas divstāvu ēkas, kuru pirmajā stāvā atrodas publiski
pieejamas telpas – izstāžu zāles, veikali, restorāni, bet otrajā stāvā – darbnīcas un mācību telpas;
- radošās darbības centru ieteicams izvietot centrā vai netālu no populārākajiem tūrisma objektiem, kur apstājas
tūristu autobusi (Iecavas gadījumā – luterāņu baznīca), tiešā redzamības zonā no šīs stāvvietas;
- ieteicams novietot centru netālu no pasta (sk. rekomendāciju sadaļu par pārdošanu);
- vēlams, lai radošās darbības centrs atrodas vēsturiskās telpās, kas rada īpašu atmosfēru un iedvesmo;
- ja centru veido pašvaldība, tam jāatrodas pašvaldībai piederošā ēkā. Šādi ilgtermiņā var nodrošināt radošās
darbības centra neatkarīgu darbību, tai skaitā radot tādas papildu ieņēmumu iespējas, kas neapdraud centra
darbības pamatprincipus (piemēram, centrā esošās telpas tiek izīrētas par maksu ārējiem pasākumiem tikai tad,
ja tās nav aizņemtas ar paša centra aktivitātēm);
- ja jaunā Iecavas Mūzikas un mākslas skolas ēka tiks izbūvēta ar telpu rezervi, plānotās brīvās telpas var būt
piemērotas radošās darbības centra attīstībai. Šādā gadījumā tiek iegūts būtisks sinerģijas efekts – radošās
darbības centra aktivitātes sasauksies ar mākslas skolas pasniedzēju/skolotāju un audzēkņu darbību.
Pamatprincipi:
- radošās darbības centram jābūt atvērtam un pieejamam, tā telpām jābūt ērti pieejamām cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām. No šiem aspektiem ir piesardzīgi jāvērtē perspektīvas izmantot radošās darbības centram daļu no
plānotās Iecavas Mūzikas un mākslas skolas ēkas. Šādā gadījumā ir vēlams pēc iespējas nošķirt piekļuvi skolas
daļai no piekļuves radošās darbības centram, kā arī ieteicams radošās darbības centru veidot ērti pieejamu
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (t.i. vēlams to veidot pirmajā stāvā);
- līdz ar centra izveidi ir skaidri jādefinē šī centra darbības uzdevums, kas, vēlams, ir plašāks nekā tikai
nodarbinātības un peļņas gūšanas uzdevumi. Centru var veidot visu novada mākslas un amatniecības tradīciju
(t.sk. būvniecība, lauksaimniecība, pārtikas produktu izgatavošana) saglabāšanai un attīstībai, bet to var veidot
arī kādas specifiskas tradīcijas (piemēram, tautastērpi) izkopšanai un attīstībai. Pašlaik šāda specializācija Iecavas
novadā nav noteikta;
- ļoti augsta nozīme ir jāpiešķir produkcijas un mākslas darbu kvalitātei, veidojot efektīvu mākslinieku un
amatnieku akreditācijas sistēmu, uzstādot darbu kvalitātes minimālos standartus, izstrādājot un uzturot preču
zīmi;
- būtiski ir nodrošināt darbu oriģinalitāti un novērst potenciālās autortiesību neievērošanas problēmas. Ja novadā
jau senāk ir izveidojusies īpaša amatniecības vai mākslas tradīcija, vēlams to patentēt centra paspārnē, šādi
novēršot potenciālos konfliktus starp amatniekiem vai māksliniekiem. Akreditācijas un darbu pieņemšanas
procesa ietvaros ir jāvērtē darbu oriģinalitāte;
85. lpp.
- centra darbībai jābūt vērstai uz tradīciju izkopšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Līdz ar to radošās
darbības centram ir jākalpo arī kā izglītības iestādei, kurā iespējams gūt iedvesmu, apgūt amatus un pārņemt citu
meistaru pieredzi;
- centra darbībā iesaistītajiem amatniekiem un māksliniekiem ir jāuzņemas pienākumi izglītības jomā, tai skaitā
jābūt gataviem, ka viņu darbnīcas apmeklē interesenti, jāapmāca mācekļi, jāvelta laiks vizītēm uz skolām un citur.
- Centra darbībā iesaistītie mākslinieki un amatnieki var šeit darboties papildus citam darbam, sava hobija un
papildus peļņas gūšanas mērķiem.
Centra darbība:
- jādefinē radošās darbības centra darbības juridiskā forma. Piemēram, centrs var būt pašvaldības SIA, un centrā
darbojošies amatnieki un mākslinieki slēdz darba līgumus, tā var būt pašvaldības aģentūra, kurā mākslinieki un
amatnieki darbojas ar savām individuālajām licencēm, centrs var būt arī kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai
pieder kapitāldaļas, kā arī biedrība, kuras biedri ir gan pašvaldība, gan amatnieki;
- jādefinē radošās darbības centra darbības forma ilgtermiņā. Piemēram, pašvaldība sadarbībā ar radošā sektora
pārstāvjiem var paredzēt, ka, attīstoties amatnieku biedrībai, tā izveido pati savu uzņēmumu, kas nomā telpas no
pašvaldības. Cita iespēja ir saglabāt radošās darbības centru pašvaldības pārziņā, koncentrējoties uz mūžizglītības
pakalpojumu un kultūras pakalpojumu sniegšanu tajā;
- pirms radošās darbības centra iekārtošanas ir jāapzina darbnīcas, kas tajā atradīsies. Tādas vizuāli saistošas
amatniecības darbnīcas, kā stikla pūtēju vai kalēju darbnīcas, var būtiski traucēt citu amatnieku darbu un var būt
nepiemērotas kopējām telpām. Jāizvērtē, vai radošās darbības centrs ietvers arī ar pārtikas pārstrādi saistītas
darbnīcas, kas pakļautas īpašām normatīvo aktu prasībām;
- jāizvērtē, cik liels skaits amatnieku un mākslinieku varēs strādāt radošās darbības centra telpās, jāizvirza principi,
kā izvēlēties tos amatniekus un māksliniekus, kas telpas varēs izmantot;
- ja ir plānots attīstīt mākslinieku un amatnieku atestāciju vietējā, radošās darbības centra līmenī, ir jāvienojas par
šīs atestācijas pamatprincipiem – kas un kā to veic, kādi ir kritēriji, kāds ir lēmuma rezultāts, kāda ir
konfliktsituāciju risināšanas kārtība;
- jāizvērtē potenciālā rīcība situācijā, kad kāda mākslinieka vai amatnieka darbība ir tik veiksmīga, ka tai ir
nepieciešama tālākā paplašināšanās. Šāda situācija radošās darbības centram var būt gan neveiksme (no centra
tiek izspiesti citi mākslinieki, tas vairs nepilda izglītības un kultūras funkcijas), gan veiksme (uz centra bāzes
izveidojas pelnošs, eksportspējīgs uzņēmums, darbiniekiem augsts atalgojums). Situāciju var risināt, pie lielāka
apgrozījuma uzliekot lielāku līdzmaksājuma daļu par pārdoto produkciju, šādi motivējot uzņēmumu turpināt
tālāko attīstību citās telpās, taču jārēķinās, ka līdz ar jauno uzņēmumu radošās darbības centru atstās arī daļa
darbinieku;
- jāizstrādā radošās darbības centra vizuālās identitātes standarts un nosacījumi tā lietošanai;
- jāattīsta konkursi, piemēram, par gada labāko mākslas darbu, par veiksmīgāko lietišķā dizaina produktu. Šie
konkursi var attiekties arī uz darbībām ārpus radošās darbības centra, piemēram, par gada labāko skatlogu
Iecavā, par skolēnu darbiem, par vislabāko novadā ražotās produkcijas noformējumu u.tml.;
- jāattīsta mākslinieku un amatnieku darbības motivācijas metodes, piemēram, apmaiņas programmas un
viesošanās citur, balvas par uzvarām konkursos, atbalsts dalībai izstādēs;
- jānodrošina radošās darbības centrā radīto intelektuālo vērtību aizsardzība;
- jāattīsta un jāīsteno mācību programmas, kas dod iespēju pārņemt amatu prasmes un izaugt jauniem
amatniekiem un māksliniekiem;
- jāorganizē mākslinieku un amatnieku izbraukuma vizītes izglītības iestādēs un radniecīgos centros;
- jāizglīto amatnieki un mākslinieki par uzņēmējdarbības principiem, grāmatvedību un dokumentu pārvaldību,
produkcijas zīmolvedību un pārdošanu, patentiem. Amatniekiem un māksliniekiem jāpalīdz izstrādāt savas
darbības plānus, izvērtējot produkcijas reālās izmaksas, laika patēriņu, izejvielu izmaksas, novērtējot savas spējas
mēnesī saražot un pārdot produkciju tādā apjomā, lai veidotos pietiekami liela peļņa;
- jāveido radošās darbības centra mājaslapa, kas informē par pašu centru un aktīvajiem amatniekiem un
māksliniekiem, gaidāmajiem pasākumiem, par Iecavas novada materiālās kultūras tradīcijām. Nozīmīga
mājaslapas sastāvdaļa ir interneta veikals;
86. lpp.
- jāapzina jomas, kurās pieprasījums pēc amatnieku izstrādājumiem nav apmierināts (piemēram: maskas, bārkstis
un tekstīliju pušķi) un aktīvi jāattīsta šīs jomas;
- jāatbalsta mākslinieki un amatnieki darbam nepieciešamo izejvielu sagādē;
- jāattīsta radītās produkcijas un mākslas mārketings.
Uzņēmējdarbības aspekti:
- pirms uzsākt radošās darbības centra attīstību, ir jāizstrādā biznesa plāns, kura ietvaros ir jāapzina varbūtējie
centra dalībnieki un viņu piedāvātā produkcija, noieta tirgus un pārdošanas kanāli, potenciālā ieņemamā peļņa,
investīciju un darbības uzturēšanas izdevumi;
- pašvaldības pārziņā esošam radošās darbības centram ir plašāka funkcija, tai skaitā kultūras un izglītības funkcija,
līdz ar to šim centram nav noteikti jābūt peļņu nesošam uzņēmumam. Tomēr pašvaldības finansējumu nevar
izmantot mākslinieku un amatnieku algām un tā darbībai jābūt vērstai uz to, ka amatnieki un mākslinieki apgūst
nepieciešamās prasmes nopelnīt sev iztiku ar savu darbību;
- jāizstrādā un skaidri jādefinē principi par iegūtās peļņas sadali starp radošās darbības centru un amatniekiem un
māksliniekiem;
- jāvērtē iespēja radīt papildu peļņas iespējas, piemēram, izīrējot telpas restorānam (-iem), preses kioskam, izīrējot
telpas ar centra tiešo darbību nesaistītiem pasākumiem (ja tās netiek izmantotas centra tiešajām vajadzībām).
Telpu izmantošana:
- radošās darbības centrā vēlams apvienot izstādes/muzeja, pārdošanas, ražošanas, izglītības un administratīvās
funkcijas. Šādi tiek veicināta centra darbībā iesaistīto cilvēku savstarpējā iedvesmošanās un jaunu prasmju
apguve, nodrošināta tradīciju pārmantojamība;
- jāveido publiskā zona (veikals, restorāns, izstāžu telpa) un telpas speciālistiem (darbnīcas, telpas mācībām,
administrācijai, sanāksmēm, produktu fotografēšanai). Darbnīcas ir vēlams nodalīt no publiskās zonas, lai
nodrošinātu augstas kvalitātes darbu izpildi. Tomēr diskusijā ar amatniekiem un māksliniekiem ir jāvērtē iespējas
veidot arī atvērta tipa darbnīcas, kas pieļauj to, ka apmeklētāji var vērot darbu tapšanas procesu un līdz ar to
radīt jaunu tūrisma produktu. Darbnīcu telpas jāplāno tā, lai tās pēc iespējas būtu piemērotas arī ekskursijām un
mācību apmeklējumiem;
- vēlams telpās izvietot arī restorānu un specializētus veikalus, piemēram avīžu kiosku vai grāmatnīcu. Šādi tiek
papildus piesaistīta apmeklētāju plūsma un radītas papildu peļņas iespējas;
- jānodrošina telpu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
- teritorija ap radošās darbības centru jāplāno tā, lai mākslas un amatnieku darbi būtu pēc iespējas labi saredzami
cauri skatlogiem no ārpuses, lai tos neaizsegtu stādījumi, autostāvvieta;
- gan radošās darbības centra interjeram, gan tā apkaimes labiekārtojumam jābūt vizuāli saistošam un oriģinālam.
Pārdošana
- radošās darbības centra administrācijai ir jānodrošina, ka amatnieki un mākslinieki tiek pastāvīgi informēti par to,
kāda ir klientu interese un atsauksmes par viņu radītajiem darbiem, kopīgā darbā jāapzina, kādi ir vēlamie
turpmākās attīstības virzieni;
- nav prognozējams, ka Iecava varētu kļūt par nozīmīgu ārvalsta tūrisma galamērķi, lai gan tai cauri ved viens no
populārākajiem starptautiskā tūrisma maršrutiem, kas savieno Rīgu ar Rundāli, Mežotni un Bausku. Tāpēc, lai gan
veikals ir neatņemama radošās darbības centra sastāvdaļa, pastāvīgi ir jāmeklē citi pārdošanas kanāli;
- nozīmīgs potenciāls ir tirdzniecībai ar interneta starpniecību. Bez paša radošās darbības centra mājaslapas ir
jāizmanto iespējas, ko dod tādas starptautiskās tirdzniecības vietnes, kā eBay.com, Etsy.com un citas. Radošās
darbības centrā jābūt speciālistam, kas pārzina šo tirdzniecības metodi un pastāvīgi seko līdzi aktuālajām
interneta tirdzniecības tendencēm, norēķinu metodēm, pieprasījumam, Iecavas novadā radītās mākslas un
produkcijas veiksmei;
- veiksmīgam produkcijas mārketingam, jo īpaši pārdošanai ar interneta starpniecību ļoti būtiska ir produkcijas un
mākslas darbu fotografēšana. Šim nolūkam radošās darbības centrā ieteicams veidot īpašu fotodarbnīcu ar
piemērotu apgaismojumu, kas nodrošina augstu attēla krāsu kvalitāti, nepieciešama piemērota attēlu apstrādes
programmatūra un jomas speciālisti;
87. lpp.
- interneta tirdzniecībai būtiska ir veiksmīga sadarbība ar pastu. No šī aspekta ieteicams izvietot radošās darbības
centru netālu no pasta, kā arī apzināt metodes, kā pēc iespējas labāk iepakot sūtījumus, kā sekot līdzi sūtījumiem,
kā risināt ar piegādi saistītās problēmas;
- jāizstrādā pieeja radošās darbības centrā radīto produktu tirgošanai veikalos ārpus centra, piemēram, izvirzot
prasību par centra logo lietošanu, uzstādot cenu politikas prasības;
- jāizvērtē un jārealizē radošās darbības centra līdzdalība izstādēs;
- jāorganizē izbraukuma tirdzniecība (gadatirgus Latvijas Brīvdabas muzejā u.tml.).
Struktūra
Iespējamā Iecavas radošās darbības centra ieteicamā struktūra ir šāda:
- centra vadītājs;
- mākslinieki un amatnieki;
- reklāmas un pārdošanas speciālisti, veikala vadītājs;
- interneta dizainers, grafiskais dizainers un fotogrāfs (var uzskatīt par vienu no amatniekiem, kas arī var piedāvāt
savus pakalpojumus tirgū);
- sabiedrisko sakaru speciālists un pasākumu organizators;
- izglītības darba organizators.
Piesaistītie eksperti:
- mākslinieku/amatnieku un viņu darbu akreditācijas padome, kas var tikt piesaistīta arī konkursu vērtēšanā.
Īstenošana
Pētījuma ietvaros tiek rekomendēts Iecavas novadā attīstīt radošās darbības centru.
Radošās darbības centra attīstību ir ieteicams skatīt a) Iecavas Mūzikas un mākslas skolas mākslas novirziena attīstības un
b) skolas būvniecības kontekstā.
Iecavas novada pašvaldībai sadarbībā ar novada nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešams pieņemt vairākus nozīmīgus
lēmumus, tai skaitā:
- par radošās darbības centra izveidi;
- par radošās darbības centra izveides un darbības ilgtermiņa mērķiem, izlemjot kāda nozīme ir piešķirama šī
centra kultūras, izglītības un uzņēmējdarbības funkcijām;
- par Iecavas Mūzikas un mākslas skolas jauno telpu izmantošanu radošās darbības centram;
- par gatavošanos radošās darbības centra atvēršanai un rekomendācijās uzskaitīto aktivitāšu uzticēšanu
(deleģēšanu) pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.
Vienlaikus novada pašvaldībai ir nepieciešams veicināt to, ka tiek saglabātas un attīstītas jau esošās iestrādes, pašvaldības
pilnvaru ietvaros atbalstot institūcijas un organizācijas, kas novadā jau sniedz radošās darbības centram raksturīgas
funkcijas. Ir jānodrošina pastāvīga šo institūciju un organizāciju iesaiste radošās darbības centra attīstībā.
Novadā nepieciešams pakāpeniski attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta funkcijas, tai skaitā izvērtējot iespēju deleģēt
mentoringa funkcijas nevalstiskajām organizācijām.
88. lpp.
6. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR NVO Sadaļas ietvaros tika izvērtētas pašvaldības sadarbības iespējas ar nevalstisko organizāciju sektoru. Esošās situācijas
apraksts NVO sektorā, kā arī Iecavas aktīvāko nevalstisko organizāciju apkopojums un aptaujas rezultāti par
problēmjautājumiem NVO un pašvaldības ietvaros.
6.1. NVO prakse ārvalstīs un Latvijā
Būtiskākā atšķirība NVO sektora atbalstam ārvalstīs un Latvijā ir finansējuma apjoms. Visās Eiropas valstīs lielākā vai
mazākā mērā valsts un pašvaldības dažādos veidos un formās atbalsta nevalstisko sektoru (zemākais rādītājs ir Zviedrijā
un Norvēģijā – apmēram 20%, augstākais Nīderlandē, Beļģijā un Īrijā – 70%106
).
Parasti pašvaldībai nepiemīt tik daudz resursu, tostarp cilvēkresursu, kas spētu nosegt visas pašvaldības iedzīvotāju
intereses un risināt viņu vajadzības, līdz ar to nevalstiskās organizācijas ir pašvaldības neaizstājams palīgs. Nevalstiskās
organizācijas, kas apmierina grupas vajadzības sadarbībā ar pašvaldībām spēj elastīgi risināt vietējai kopienai aktuālus
jautājumus, radot ieguvumu visām iesaistītajām pusēm, turklāt, no pašvaldības tiek prasīti mazāk resursu, jo biedrības
piesaista papildu finansējumu.
Pašvaldību un nevalstisko organizāciju aktivitāšu sinerģija sekmē resursu racionālāku izmantošanu izaicinājumu
risināšanai. Nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, izvēršot kopīgi vai atbalstot otras puses aktivitātes, var novērst
sociālus, ekonomiskus un politiskus riskus.
Eiropas Padome „Iedzīvotāju līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā labās prakses kodeksā”107
ir identificējusi četrus
līdzdalības līmeņus lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir universāli pielietojami jebkurā izpildvaras vai likumdevējvaras
pārvaldes līmenī: informācija, konsultācijas, dialogs un partnerība. Katram līmenim ir piešķirta vērtība lēmumu
pieņemšanas procesā. Tiek uzskatīts, ka zems līdzdalības līmenis ir „Informācija”, bet augsts – „Partnerība”.
Informācija – zems līdzdalības līmenis, ko raksturo vienvirziena informācijas plūsma no sabiedrības uz valsts pārvaldes
iestādi. Nav atbildes reakcijas. Valsts pārvaldei ir jānodrošina aktuālas informācijas sniegšana visām iesaistītajām pusēm.
Organizācijām jāinformē grupas par līdzdalības iespējām valsts pārvaldē.
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas108
, piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā
secībā:
1. Projektu konkursu savlaicīgu izsludināšanu, veidojot vienotu projektu konkursu informācijas sistēmu;
2. Savlaicīgi sniegt sabiedrībai informāciju par komiteju sēžu darba kārtību un vietu, vismaz 3 dienas iepriekš
izplatot informāciju iespējami plašam ieinteresēto organizāciju lokam;
3. Aktualizēt esošos informācijas kanālus un veikt skaidrojošo darbu e-portfeļa izmantošanā dažādu nozaru
nevalstiskajām organizācijām;
4. Izveidot vienotu pašvaldības atbalstīto projektu datu bāzi, kas nodrošina projektu uzskaiti, tai skaitā informāciju
par katra projekta finanšu resursu apjomu, rezultatīvajiem rādītājiem un atbildīgajām personām;
5. Izveidot viegli uztveramu un ērti lietojamu elektronisko karti ar biežāk lietotajām saitēm pašvaldības vortālos,
nodrošinot atbildīgo amatpersonu kontaktinformāciju un citu informāciju, kas nepieciešama iedzīvotājiem;
6. Veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes dažādās nozarēs, nodrošinot savstarpējas sadarbības attīstību;
7. Nevalstiskajām organizācijām veikt situācijas izpēti savā darbības jomā (tas ietver pašvaldības un citu NVO
darbības pieredzes apzināšanu);
8. Plašāk izmantot radio un TV kanālus dažādās valodās, lai veiksmīgāk sniegtu iedzīvotājiem informāciju par
pašvaldības aktivitātēm.
106 Avots: „A Comparative Analysis of European Policies and Practices of NGO – Government Cooperation”, Final Report, 2004, By Nilda Bullain and
Radost Toftisova 107 Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf 108 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf
89. lpp.
Konsultācijas – vidējs līdzdalības līmenis, ko raksturo valsts pārvaldes iniciatīva, kur NVO tiek dota iespēja sniegt viedokļus,
rekomendācijas. Informācijas plūsma ir divvirzienu, bet raksturīgi, ka valsts pārvalde izvēlas tēmas, par kurām diskutēt ar
iesaistītajām pusēm. Valsts pārvaldes loma ir aicināt piedalīties diskusijā visas iesaistītās puses. Organizācijām jāsniedz
viedoklis, pieredze, ekspertīze par politikas dokumentu, tiesību aktu. 109
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas110
, piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā
secībā:
1. Pašvaldības lēmumu un plānu skaidrojumu tās iedzīvotājiem un sadarbības partneriem saprotamā valodā, cik
vien iespējams, neizmantot sarakstē atsauces uz normatīvajiem aktiem, tādā veidā panākot, ka iedzīvotāji un
sadarbības partneri izprot pieņemtos lēmumus pēc būtības;
2. Uzlabot pašvaldības darbinieku motivāciju sadarboties ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām;
3. Izveidot publisku domes darbinieku vērtēšanas rīku darbinieku sadarbības ar iedzīvotājiem un NVO novērtēšanai;
4. Izstrādāt un ieviest pašvaldības standartu sabiedrības iesaistei (standarts ietvertu informāciju, kas raksturo
sadarbības veidus, iespējamos modeļus, metodes sadarbībai starp Rīgas pašvaldību, nevalstiskajām
organizācijām un iedzīvotājiem);
5. Izveidot un ieviest standartizētu un plaši atpazītu iedzīvotāju vajadzību apzināšanas metodiku (galvenie, bet ne
vienīgie virzieni, kas ietverami vajadzību apzināšanas metodikā: 1) saimnieciskie jautājumi; 2) transporta
jautājumi; 3) sociālie un veselības jautājumi; izveidot konsultācijas rīkus internetā un izmantojot pastu, lai iegūtu
iedzīvotāju viedokli un atgriezenisko saiti par viņiem būtiskām problēmām);
6. Izglītot sabiedrību par iesaistes un līdzdalības iespēju mehānismiem pašvaldībā (šim nolūkam izveidot iedzīvotāju
„ābeci” par sadarbību ar pašvaldību un tās institūcijām);
7. Publicēt informāciju medijos (piemēram, laikrakstos, radio, TV) par to, kā sadarboties ar pašvaldību;
8. Nevalstiskajām organizācijām veidot atvērto durvju dienas, iepazīstinot iedzīvotājus un pašvaldību ar NVO
ikdienas darbu un skaidrojot organizācijas mērķus, uzdevumus un darba metodes;
9. Nodrošināt iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības un nevalstisko organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem
ikvienā nozarē, tai skaitā tiem pakalpojumiem, kurus organizācijas sniedz iedzīvotājiem bez pašvaldības finansiāla
atbalsta.
Dialogs – vidējs/augsts līdzdalības līmenis. Tiek organizētas publiskas noklausīšanās pašvaldību/parlamenta/valdības
komitejās un komisijās, diskusiju temats ir plašs. Valsts pārvaldes uzdevums ir nodrošināt vietu un laiku diskusijai, bet
NVO loma – ieteikt vai vadīt diskusijas, seminārus, konferences. Abām pusēm jāuzņemas atbildība par priekšlikumu
apkopošanu, iekļaušanu. 111
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas112
, piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā
secībā:
1. Ieviest praksi, ka pirms lēmumu pieņemšanas pašvaldībā tiek uzlikts pienākums konsultēt nevalstiskās
organizācijas konkrētajā jomā;
2. Izveidot vienotu Rīgas nevalstisko organizāciju datu bāzi, nodrošinot pastāvīgu informācijas papildināšanu un
atjaunošanu (datu bāzē iekļaut informāciju par katras organizācijas kompetenci un ekspertīzi);
3. Izveidot katalogu ar labās prakses piemēriem par kopīgi (sadarbības rezultātā starp pašvaldību un NVO)
atrisinātiem jautājumiem pilsētas attīstības un iedzīvotāju labklājības vārdā, kas ietver iedzīvotāju stāstus par
dažādām pašu ierosinātām un kopīgi īstenotām iniciatīvām (pašvaldībai nodrošināt labo prakšu atkārtotu
izmantošanu);
4. Izveidot un ieviest sistēmu, kas nodrošina institucionālo atmiņu par lēmumiem dažādās nozarēs, sniedzot iespēju
ar lēmumiem iepazīties departamentu interneta vietnēs, publiski pieejamā vietā;
109 Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf 110 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf 111 Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf 112 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf
90. lpp.
5. Stāstīt sabiedrībai par labajām praksēm, kas saistītas ar pašvaldības, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju
dialogu, kura rezultātā ir panākta sabiedrībai būtisku jautājumu atrisināšana (veikt labo prakšu apkopošanu un
nodrošināt to izmantošanas iespējas ikvienam interesantam, jo īpaši veicinot to izmantošanu citās pašvaldības
institūcijās);
6. Izveidot un ieviest instrumentus, kas nodrošinās Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda
ieviešanu, panākot, ka memorandā pieņemtie principi tiek izmantoti tieši lēmumu pieņēmēju - pašvaldības
deputātu ikdienā.
Partnerība – ļoti augsts līdzdalības līmenis, raksturīga dalīta atbildība un pienākumi starp valsts pārvaldi un organizētajām
sabiedrības grupām visos lēmumu pieņemšanas posmos. Partnerība nozīmē tādas aktivitātes kā valsts pārvaldes
uzdevumu deleģēšana NVO, līdzdalības forumi, kopīgu lēmumu pieņemšanas institūciju veidošana. Abas puses uzņemas
atbildību un pienākumus politikas sekmīgai īstenošanai. 113
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas114
, piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā
secībā:
1. Iedzīvotāju un NVO identificēto problēmu risināšanā tiek iesaistīti paši iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas
(problēmu risināšanas plānu izstrādā kopīgi pašvaldības atbildīgās personas, kompetentās nevalstiskās
organizācijas un iedzīvotāji. Tas notiek vienkāršā un visām pusēm saprotamā veidā);
2. Popularizēt pilsētas aktīvo apkaimju labos piemērus, rosinot iedzīvotājus piedalīties savas dzīvesvides vajadzību
apzināšanā un to īstenošanai atbilstošu plānu izstrādē un ieviešanā;
3. Izveidot interneta vietnes un diskusiju forumus par dažādiem iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem starp
pašvaldības deputātiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem;
4. Izveidot inkubatoru (biznesa inkubatora ekvivalentu) iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju ideju izvirzīšanai,
attīstībai un testēšanai;
5. Veidot ekspertu sabiedriskās padomes ikvienā nozarē;
6. Veidot vienotu sadarbības izpratni un pieeju sadarbībai ar nevalstiskām organizācijām visos Rīgas domes
departamentos;
7. Pašvaldības institūcijām sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijā dizainēt un testēt dažādus iespējamos
problēmu risinājumus, kuras identificējuši iedzīvotāji.
Lēmumu pieņemšanas procesu115
var iedalīt sešos secīgos soļos, un katrā no šiem etapiem NVO ir iespēja piedalīties:
1. Politikas nostādņu izvirzīšana.
Politikas nostādnes izvirza deputāti, taču tās var ietekmēt NVO. Daudzos gadījumos tieši politikas iniciatīvas ir balstītas uz
NVO idejām un kampaņām. NVO var vērst uzmanību uz kādu noteiktu grupu vajadzībām un jautājumiem, kas netiek
regulēti normatīvajos aktos. Publiskā pārvalde var izmantot NVO iegūtos datus, kā arī informēt iedzīvotājus caur NVO
informācijas kanāliem. Tāpat NVO eksperti var sniegt eksperta konsultācijas politikas veidošanas jautājumos, piedāvāt
inovācijas utt.
Publiskā pārvalde šajā posmā var nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par politikas nostādņu virzieniem, idejām un
apspriežamajiem jautājumiem. Tāpat lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt caurspīdīgam, tādam, kas nodrošina iespēju
piedalīties un izteikt viedokli. Publiskajai pārvaldei ir ne tikai jāuzklausa NVO, bet arī jāreaģē uz to izteiktajām idejām,
priekšlikumiem vai iebildumiem, un jāsniedz atgriezeniskā saite par to, vai NVO viedoklis ir ņemts vērā vai nav (jānorāda
iemesli kāpēc nav ņemts vērā).
NVO iesaistes instrumenti šajā posmā ir:
- informācijas nodrošināšana (pieejami dokumenti, to projekti, informācija par pasākumiem pašvaldības mājas
lapā);
113 Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf
114 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf 115 Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf
91. lpp.
- konsultācijas (iespēja operatīvi reaģēt uz notiekošo, piemēram, web-petīcija, ideju vākšanas instrumenti, iespēja
balsot par idejām utt.);
- dialogs (publiski forumi, uzklausīšana);
- partnerība (darbs grupās vai komitejās, padomēs).
2. Politikas veidošana.
Publiskajā pārvaldē tradicionāli ir labi izveidots politikas veidošanas mehānisms. Šajā posmā NVO parasti ir iesaistīti, lai
identificētu problēmas un sniegtu priekšlikumus to risinājumiem. NVO novērtē veidojamās politikas nostādņu ietekmi uz
to pārstāvētajām interešu grupām vai sabiedrību kopumā. NVO informē to biedrus, iedzīvotāju grupas par politikas
veidošanas procesu. Izpilda „sargsuņa” funkcijas.
Publiskajai pārvaldei ir jānodrošina informācija par konsultāciju procesu, jāizveido un jāpiemēro vismaz minimālais
konsultāciju standarts.
Bez jau iepriekš minētajiem instrumentiem var tikt izmantotas web vai audiopārraides no politikas nostādņu apspriešanas
sanāksmēm. NVO var piedalīties arī atsevišķu politikas nostādņu sadaļu izstrādē.
3. Lēmumu pieņemšana.
Lēmumu pieņemšanas process ir atkarīgs no tā, vai tiek izdots normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments, saistošie
noteikumi vai pieņemts lēmums. Katrā ziņā šo dokumentu projektiem ir jābūt pieejamiem un komentējamiem. NVO ir
jābūt iespējas izteikt viedokli par minētajos dokumentos ietveramo informāciju pirms publiskā pārvalde par tiem pieņem
lēmumus.
4. Politikas ieviešana.
Šajā posmā NVO var piedalīties gan kā politikas ieviesējs, gan kā ieviešanas uzraugs.
5. Uzraudzība.
NVO uzrauga un novērtē politikas rezultātus.
6. Pārformulēšana.
Pārformulēšana vai politikas nostādņu korekcijas notiek novērtēšanas procesā, kurā tiek iesaistīta sabiedrība un NVO.
Pārformulēšana var uzsākt jaunu lēmumu pieņemšanas procesu.
Kā norādīts pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”116
samērā maz ir tādu NVO Latvijā, kas savu darbību izvērš aktīvi
un sniedz arī maksas pakalpojumus, t.i., nodarbojas ar saimniecisko darbību. NVO darbības intensitāte ir augstāka:
- ja tā darbojas vismaz viena Latvijas reģiona vai plašākā mērogā;
- jo ilgāk tā darbojas (visaktīvāk darbojas NVO, kas dibinātas līdz 1995. gadam);
- ja organizācijā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks;
- jo lielāki ir NVO ieņēmumi;
- noteiktas darbības jomas pārstāvošās NVO.
NVO ikdienas darbs norit aktīvāk, ja tā darbojas (1) biznesa un profesionālo asociāciju, (2) sociālo pakalpojumu, (3)
likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas un (4) izglītības un pētniecības jomās.
Attīstību veicinošie faktori NVO atšķiras pēc darbības nozarēm, piemēram:
- kultūras un atpūtas jomas NVO darbību sekmē sadarbība ar pašvaldību;
- līdzīga situācija ir sociālo pakalpojumu jomā, kur sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem iegūst būtiski nozīmīgu
lomu;
- veselības jomas NVO galvenais attīstību sekmējošais faktors ir sadarbība ar citām NVO;
- vides jomas NVO attīstību veicina sadarbība ar sabiedrību;
- NVO, kas darbojas reģionālās attīstības un apsaimniekošanas jomā, nosauc trīs galvenos darbību sekmējošos
faktorus: iespējas īstenot ES fondu projektus, sadarbību ar pašvaldībām un sabiedrību;
- likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas jomas, NVO attīstību veicina sadarbība ar Saeimas deputātiem un
ministriem un sadarbība ar ministrijām un citām publiskās pārvaldes iestādēm;
116 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011.
92. lpp.
- līdzīgā situācijā ir uzņēmēju un profesionālo asociāciju NVO, kuru darbību veicina sadarbība ar ministrijām un
citām publiskās pārvaldes iestādēm.117
Pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”118
min šādus NVO darbību kavējošos faktorus:
1. Straujas, nepilnīgi izplānotas dažādu jomu (piemēram, sociālās, veselības pakalpojumu, kultūras jomas u.tml.)
rīcībpolitikas izmaiņas, ko izsauc sociāli ekonomiskā situācija valstī un kam seko sasteigti, ar sociālajiem
partneriem un sabiedrību kopumā neizdiskutēti valdības lēmumi, kā arī īstenotās politikas nekonsekvence –
biežas, brīžiem savstarpēji pretrunīgas politikas izmaiņas;
2. Pieejamā finansējuma nestabilitāte – atkarība no īsā laika posmā pieejamiem finanšu avotiem finansējuma
pieejamības intensitātes straujas izmaiņas („kampaņveidīgums”), kā rezultātā var būt nepieciešama strauja NVO
darbības pārplānošana un tuvākajam laikam izvirzīto uzdevumu izpildes atlikšana uz vēlāku laiku;
3. Administratīvie šķēršļi kopumā un it īpaši – grāmatvedība un projektu konkursu administratīvās prasības;
4. Projektu konkursu gadījumos papildu grūtības rada arī nepieciešamība savlaicīgi plānot aktivitātes, kuras vēlāk,
mainoties situācijai, kļūst neaktuālas;
5. Nodokļu slogs – tāds pats kā uzņēmējiem, kaut arī organizāciju mērķi ir atšķirīgi;
6. Grūtības veidot sadarbību ar jebkuru no ārējiem aģentiem – citām NVO, publiskās pārvaldes institūcijām,
finansētājiem, potenciālo mērķa grupu u.tml., kas rodas gan pašas NVO nepietiekamās kapacitātes dēļ, gan otras
puses zemās atsaucības dēļ;
7. Sabiedrības inertums, intereses trūkums par jomu, kurā darbojas NVO;
8. NVO biedru vai darbinieku psiholoģiskās barjeras vai nepietiekamās zināšanas kādā jomā (piemēram, valodu,
grāmatvedības u.c. zināšanas).
Pieci galvenie motīvi, saskaņā ar pētījuma „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”119
datiem, kas rosina iedzīvotājus iesaistīties
NVO darbībā:
1. Spēja un vēlēšanās uzlabot, kādu sabiedriskās dzīves jomu, saredzot iespēju dot papildu ieguldījumu tam, ko
attiecīgajā sfērā piedāvā publiskie pakalpojumi;
2. Vēlēšanās piedāvāt daudzveidīgākas brīvā laika pavadīšanas iespējas;
3. Iespēja risināt savas personīgās un citu līdzīgu cilvēku problēmas – uzlabot vides pieejamību un dzīves kvalitāti,
sniegt psiholoģisko atbalstu, veicināt izpratni par noteiktu jomu u.tml.;
4. Iespēja pašrealizēties un īstenot savas idejas;
5. Iespēja apvienot darbošanos NVO ar profesionālo darbību.
Latvijas NVO sektora aktīvistu vidū trūkst arī izpratnes par dažādām iespējamajām NVO lomām sabiedrības dzīvē. NVO
līderu vērtējumā iedzīvotājus brīvprātīgi strādāt mudina četri savā starpā cieši saistīti faktori – iespēja iegūt interesantu
pieredzi un jaunus kontaktus, un gūt gandarījumu, lietderīgi pavadot laiku un darot sabiedrībai noderīgu darbu.
Neatkarīgi no sadarbības intensitātes galvenie NVO sadarbības partneri ir (1) NVO mērķa grupas pārstāvji, (2) citas NVO
un sabiedrība kopumā, (3) uzņēmumi, (4) vietējā pašvaldība vai tās iestādes, kuras teritorijā ir reģistrēta NVO un (5)
plašsaziņas līdzekļi (radio, prese, televīzija u.tml.). Nosauktās galvenās partneru grupas saglabājas nemainīgas, aplūkojot
sabiedriskā labuma organizāciju sadarbību.
Lai gan NVO pārstāvji min, ka pašvaldības ir vēl viens būtisks NVO sadarbības partneris, piemēram, pētījuma „Pārskats par
NVO sektoru Latvijā”120
aptaujas dati rāda, ka visbiežāk NVO ir sadarbojušās ar pašvaldībām savas organizācijas mērķu
sasniegšanai un dažāda mēroga projektu īstenošanā. Savukārt citās iespējamajās sadarbības jomās tā ir ievērojami retāka.
Sadarbība ar pašvaldību iepriekš minētajās jomās bieži vien ietver tikai finansējuma piešķiršanu kādam publiskajam
pasākumam vai bezmaksas telpu un informatīvā atbalsta nodrošinājumu. Citas iespējamās NVO un pašvaldības sadarbības
formas ietver arī savstarpējo informācijas apmaiņu, konsultēšanos, sadarbības un deleģēšanas līgumus, lielākās
pašvaldībās – līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
117 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011. 118 Turpat. 119 Turpat. 120 Turpat.
93. lpp.
Komentējot sadarbības kvalitāti ar pašvaldībām, pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”121
NVO pārstāvji akcentē
vairākas problēmas:
- pašvaldības sastāva izmaiņas, kā rezultātā no jauna ir jāiegulda darbs, lai nodibinātu sadarbības attiecības starp
NVO un pašvaldību;
- līdztiesības principa neievērošana – NVO un pašvaldību attiecības ietver varas vertikāli, t.i., NVO pārstāvji, īpaši
reģionos, izvairās kritizēt pašvaldības darbu un ierosināt dažādas iniciatīvas, jo baidās, ka nesaņems pašvaldības
atbalstu publisku pasākumu rīkošanā vai projektu konkursos;
- veiksmīgāka sadarbība ar pašvaldībām izdodas lielāka mēroga projektos vai gadījumos, ja tiem ir ārvalstu
finansējums, mazu projektu gadījumā pašvaldība atbalstu sniedz retāk;
- personisko attiecību ar pašvaldības deputātiem vai partejiskās piederības nozīme – labas attiecības palīdz iegūt
nepieciešamo atbalstu lielāka mēroga pasākumu organizēšanai;
- pašvaldības amatpersonu un darbinieku izpratnes trūkums par NVO sektora lomu un darbību dažādās jomās.
Iepriekš minētā informācija rāda, ka NVO sadarbība ar pašvaldībām tiek īstenota tikai šaurās sadarbības jomās, un
gadījumos, kad NVO darbība nesaskan ar pašvaldībai vēlamo, tās darbība netiek atbalstīta. Analizējot NVO sadarbības
veidošanas aspektu, pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”122
tika secināts, ka visaktīvāk NVO sadarbojas ar
izglītības un sociālajām institūcijām.
Saldus novada pašvaldības pieredze sadarbībā ar NVO
Saldus novada pašvaldībā (25 000 iedzīvotāji) ir 171 NVO, kas darbojas gan Saldus novada pagastos, gan pilsētā.
Saldus novada pašvaldības un NVO sadarbības veidi123
:
- Saldus novada pašvaldības projektu fonds;
Fonds darbojas kopš 1998.gada, sākotnēji darbojās kā projekts sadarbībā ar Baltijas – Amerikas partnerattiecību
programmas projektu fondu. Projektu fonda nolikumu un katram gadam piešķirto finansējumu apstiprina dome ar savu
lēmumu. Fonds sniedz atbalstu NVO, kas darbojas veselības, vides, izglītības, sociālās, kultūras, sporta un mākslas jomās.
Projektu fondam ir četras apakšprogrammas: (1) Vispārīgā projektu programma; (2) Kultūras projektu programma; (3)
Jauniešu projektu programma; (4) LEADER pasākuma projektu programma.
Apstiprinātais 2013.gada projektu fonda budžets ir Ls 26 000. Visās apakšprogrammās ir atklāts projektu iesniegumu
konkurss. Vispārīgajā projektu programmā maksimāli Ls 1 000 vienam projektam, kas veido 80% no projekta budžeta.
Jauniešu un kultūras projektu programmā tiek izvēlēta viena nevalstiska organizācija, kam jāapgūst viss piešķīrums (Ls
3 000), tāpat jānodrošina sava finansējuma daļa. Šīm programmām katru gadu var būt atsevišķi aktuāli uzdevumi. LEADER
projektu programmā atbalstu saņem tās NVO, kas LEADER projektu konkursā saņēmušas vislielāko punktu skaitu, 50% no
biedrības finansējuma daļas, taču ne vairāk par Ls 500.
Katru gadu uz vispārīgo projektu programmu pretendē ap 40 NVO, un parasti atbalstu saņem vairāk nekā puse.
- Atbalsta pasākumi Saldus novada NVO;
Atbalsta pasākumi darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu. Saskaņā ar NVO iesniegumu piešķir maksimāli
Ls 200 atbalstu NVO aktivitāšu īstenošanai. NVO var pieteikties visu gadu, kamēr beidzas finansējums. Finansējumu
nepiešķir tiem NVO, kas jau saņēmuši atbalstu konkrētam projektam no pašvaldības projektu fonda vai pašvaldības
pārvalžu budžetiem.
- Deleģējuma līgumi ar NVO;
Saldus novada pašvaldībai ir deleģējuma līgumi ar Saldus pilsētas pensionāru biedrību un Mākslu attīstības biedrību
„Ilizanna”. Piemēram, „Ilizanna” saskaņā ar domes lēmumu saņem fiksētu naudas summu gadā kultūras aktivitāšu
veikšanai Kapelleru namā (bij. galvenās bibliotēkas ēkā). Līgums tiek slēgts uz vienu gadu. Līgums nosaka aktivitātes, kādas
jāīsteno „Ilizannai”, kā arī atskaitīšanās kārtību.
- Dalība Saldus rajona attīstības biedrībā;
121 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011. 122 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011. 123 S.Ozoliņas prezentācija „ Saldus novada pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbība”.
94. lpp.
Saldus rajona padome bija viens no dibinātājiem Saldus rajona attīstības biedrībai, kas 2006.gadā tika izveidota lauku
attīstības stratēģijas īstenošanai un LEADER finansējuma apgūšanai. Saldus novada pašvaldība ir pārņēmusi šīs saistības.
Pašvaldība sadarbojas ar Saldus rajona attīstības biedrību, izstrādājot savus attīstības plānošanas dokumentus un otrādi.
Pašvaldības pārstāvis piedalās LEADER projektu konkursu vērtēšanas komisijā.
- Pašvaldības un NVO sadarbības memorands;
2012.gadā pašvaldība ir noslēgusi sadarbības memorandu ar tās teritorijā ietilpstošajām NVO. Memorands noslēgts, lai
īstenotu «Pilsoniskas sabiedrības pamatnostādnēs» noteiktos principus un pamatuzdevumus.
Pašvaldība ir apņēmusies: 1) sekmēt pašvaldības funkciju deleģēšanu biedrībām un nodibinājumiem; 2) atbalstīt NVO
iesaistīšanu vietējās politikas veidošanā attiecīgu programmu un sadarbības līgumu ietvaros. Memoranda noslēgšana
formalizē esošo sadarbības kārtību un apjomu. Memoranda izpildi koordinē un tehniski nodrošina Saldus rajona attīstības
biedrība un nodibinājums „CEMEX iespēju fonds”.
- Pašvaldības pārstāvniecība Muižu un piļu asociācijā;
Saldus novada teritorijā atrodas valsts nozīmes ampīra stila arhitektūras piemineklis – Jaunauces muižas pils. Pašvaldība ir
deleģējusi biedrībai „Mēs – Jaunaucei” tiesības pārstāvēt to Muižu un piļu asociācijā, kā arī piešķīrusi finansējumu šīs
pārstāvniecības īstenošanai.
- Sadarbība ar nodibinājumu „CEMEX iespēju fonds”;
Pašvaldība sadarbojas ar SIA „CEMEX” izveidoto nodibinājumu nevalstisko organizāciju „CEMEX iespēju fonds”. Sadarbība
notiek gadskārtējo atbalsta virzienu noteikšanai.
- Dalība NVO svētkos katra gada decembrī;
Svētku ietvaros notiek pārskats par sadarbības ietvaros paveikto, organizatorisks un finansiāls atbalsts pasākuma norisei.
- Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai.
Līdzfinansējumu piešķir dzīvokļu īpašnieku izveidotām biedrībām energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu
dzīvojamām mājām. Līdzfinansējumu piešķir izmaksām, kas saistītas ar tehniskās dokumentācijas sagatavošanu,
autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, piemēram, energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes un
būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas un tehniskā projekta ekspertīzes izstrādāšanas izmaksu segšanai,
kā arī projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksu segšanai. Līdzfinansējuma apmēru nosaka saskaņā ar
izmaksas pamatojošiem dokumentiem, nepārsniedzot Ls 3 500 atbalstu vienai biedrībai vienai daudzdzīvokļu ēkai.
Valmieras pieredze sadarbībā ar NVO
Valmierā ir izveidota Sociālo lietu padome124
. Padomes darbības mērķis ir sekmēt sociālo pakalpojumu attīstību Valmieras
pilsētā un aktivizēt dialogu starp pašvaldību un pilsētas sociālo grupu pārstāvjiem, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu
pieņemšanu saskaņā ar pastāvošo tiesisko regulējumu.
Saskaņā ar Sociālo lietu padomes nolikumu, Valmieras sociālo lietu konsultatīvās padomes locekļi izskata un iesniedz
priekšlikumus Valmieras pilsētas pašvaldības domei vairākos jautājumos, piemēram, par pasākumiem labvēlīgākas
sociālās vides veidošanai, kopīgu projektu īstenošanu u.c.
Padomes locekļi ir (1) biedrības „Valmieras pilsētas pensionārs” valdes priekšsēdētājs; (2) Valmieras novada fonda valdes
priekšsēdētājs; (3) Valmieras rajona invalīdu sporta klubs „Stars S” vadītāja; (4)„Kristīgā žēlsirdības centra" valdes locekle;
(5) Valmieras rajona invalīdu biedrības vadītāja; (6) biedrības „Valmieras jaunatnes atbalstam” valdes priekšsēdētāja.
Siguldas pieredze sadarbībā ar NVO
Siguldā veiksmīgi darbojas Dienas centra Koordinācijas padome125
(darbojas 22 NVO), kas izveidota 2002.gada
3.septembrī Dienas centra Nevalstisko organizāciju vadītāju sanāksmē. Dienas centrs uzsācis darbu 2002.gada 31.maijā un
ir Sociālā dienesta struktūrvienība.
NVO Sadarbības virzieni:
- veicināt savstarpējo sapratni sabiedrisko organizāciju, atbalsta un interešu grupu vidū;
124 Avots: www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/socialo-lietu-padome 125 Avots: www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/socialais_dienests11/dienas_centrs1/koordinacijas_padome1
95. lpp.
- veicināt saliedēta un vienota sabiedrisko organizāciju sektora attīstību un aktivizāciju Siguldas novadā;
- veidot sadarbību starp sabiedriskām organizācijām, valsts un pašvaldības institūcijām;
- piedalīties Dienas centra darba plānu, programmu un projektu veidošanā , kas uzlabotu sociālo pakalpojumu
efektivitāti, kvalitāti un ilglaicīgumu ;
- attīstīt ikviena cilvēka pašiniciatīvu, aktivitāti un atbildības uzņemšanos demokrātiskas, pilsoniskas un atvērtas
sabiedrības attīstībā;
- informēt sabiedrību par nevalstiskā sektora un Dienas centra darbu, nodrošināt informācijas apmaiņu;
- veicināt nevalstiskā sektora atpazīstamību sabiedrības vidū;
- veicināt un aktivizēt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgo kustībā;
- iesniegt priekšlikumus pašvaldības politikas izstrādē un piedalīties politikas īstenošanā un rezultātu izvērtēšanā.
Regulāri Dienas centrā notiek organizāciju dežūras un informācijas dienas, piemēram, katru otrdienu no plkst. 12.00 līdz
14.00 Siguldas pilsētas Pensionāru biedrības „Sigulda” dežūra, Dāmu klubs „Madaras” savus pasākumus organizē divas
reizes mēnesī: pirmajā un trešajā trešdienā plkst. 15.00. Siguldas novada domes Dienas centrs apmeklētājiem piedāvā
šādus pakalpojumus:
- individuālas speciālistu konsultācijas – jurista, psihologa u.c.;
- izglītojošas un informatīvas lekcijas;
- informācija par sociāliem pakalpojumiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, iespējamajiem palīdzības veidiem:
sociālo palīdzību, rehabilitāciju, aprūpi mājās;
- praktiskas nodarbības jaunu prasmju un iemaņu apguvei;
- iedzīvotāju tikšanās ar valsts, pašvaldības iestāžu darbiniekiem un dažādu nozaru speciālistiem;
- fiziskās aktivitātes: Sporta diena, piedalīšanās republikas mēroga sporta sacensībās cilvēkiem ar invaliditāti u.c.
- skatīties televīziju vai video filmas;
- lasīt laikrakstus un žurnālus;
- spēlēt galda spēles (novuss, dambrete, šahs);
- lasīt grāmatas;
- darboties nevalstiskajās organizācijās, apvienībās, biedrībās, klubiņos, interešu un atbalsta grupās;
- piedalīties tradīciju pasākumos: Lieldienas, Ražas svētki un Ziemassvētki, ko organizē Siguldas pilsētas un pagasta
aktīvisti,
- piedalīties organizētajos diskusiju ciklos par dažādām tēmām;
- piedalīties tematiskajos pasākumos;
- piedalīties organizāciju rīkotajos kultūras un atpūtas pasākumos (izstādes, koncerti, ekskursijas, pieredzes
apmaiņas braucieni u.c.);
- tikties ar novada personībām, interesantiem cilvēkiem.126
Liepājas pieredze sadarbībā ar NVO
Liepājā ir 11 NVO uz 1 000 iedzīvotājiem (837 NVO). Liepāja ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kurā ir izstrādāta
pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija 2009. – 2014.gadam.
Liepājas pilsētā sadarbība ar NVO tiek īstenota šādos veidos:
- NVO Konsultatīvā padome;
Tās uzdevumi ir izvērtēt situāciju pilsoniskās sabiedrības politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus par prioritārajiem
virzieniem pilsoniskās sabiedrības attīstības politikā, kā arī citi uzdevumi. Padomē ir divi domes pārstāvji un deviņi NVO
pārstāvji.
- Sabiedriskās saskaņas komisija;
Tās mērķis ir motivētas, aktīvas un līdzatbildīgas pilsētas sabiedrības veidošanās veicināšana. Komisija ir apkopojusi
informāciju par iespējām apgūt latviešu valodu Liepājas pilsētā. Izvērtējot situāciju, komisijā tika izstrādāts projekts par
latviešu valodas apmācības nepieciešamību “Karostas” maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuri izteikuši vēlēšanos iegūt
126 Avots: www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/socialais_dienests11/dienas_centrs1
96. lpp.
Latvijas pilsonību. Finansējumu šim projektam piešķīra Liepājas pilsētas dome. Tāpat komisija izskatījusi un atbalstījusi
vairākus projektus:
- skolēnu vasaras nometnes – integrācijas principu realizēšana un etniskās saskaņas veicināšana;
- nacionālo kopienu koncertu un sadraudzības pasākumu organizēšana;
- vācu kopienas bērnu ansambļa „Keim” piedalīšanos festivālā;
- konferences “Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu Latvijā” organizēšana;
- Liepājas pedagoģiskās akadēmijas Civilzinību centra projektu “Pilsoniskā izglītība Liepājā” u.c.
Komisijas locekļi piedalās Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļas organizētajās tikšanās ar iedzīvotājiem informējot par
Komisijas darbu un izskatāmajiem jautājumiem.
- Reliģisko lietu komisija;
Tās uzdevums ir kompetenti konsultēt domi jautājumos, kas skar draudžu dzīvi, paust un integrēt teoloģiskās nostādnes
jautājumus, kuros domes viedoklis skar pilsētas sabiedrisko domu morāles, kultūras u.tml. jomās.
- Veiksmīgāko NVO un brīvprātīgo godināšana;
Katru gadu tiek apbalvotas sešas NVO (ieteiktas tiek vidēji 17 NVO) un 20–30 brīvprātīgie (ieteikti tiek vidēji 40
brīvprātīgie).
- Projektu līdzfinansēšanas konkursi;
Pašvaldība rīko šādus projektu konkursus: (1) Bērnu un jauniešu vasaras nometņu līdzfinansēšanas konkurss; (2)
Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkurss; (3) Lielo un mazo kultūras projektu līdzfinansēšanas
konkurss; (4) Izglītības projektu konkurss; (5) Konkurss sporta pasākumu atbalstam.
- Cits pašvaldības līdzfinansējums.
Pašvaldība līdzfinansē, piemēram, invaliditātes sabiedrisko ekspertu Liepājas neredzīgo biedrībā, divu pensionāru dienas
centru darbību, dažādas sociālo organizāciju aktivitātes utt.
Pašvaldība izmanto arī deleģēšanas līgumus un citus līgumiskus instrumentus sadarbības fiksēšanai un finansējuma
piešķiršanai NVO.
Tradicionālie sadarbības veidi
Latvijas pašvaldības bieži veido atbalsta programmas un konkursus nevalstiskajām organizācijām (t.sk. Iecavas novada
pašvaldība) (sk. 7.pielikumu). Lielākoties piešķirtais finansējums vienam projektam svārstās no Ls 300–500. Bieži vien tiek
uzstādīti tikai atbalstāmie virzieni un netiek noteiktas specifiskas atbalstāmās izmaksas (atsevišķos gadījumos tiek noteikti
neattiecināmie izdevumi līdzīgi kā ES līdzfinansētos projektos).
Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta uzskaitījumā ir minētas daudzas jomas – iedzīvotāju veselība un sociālās aprūpe,
izglītība, kultūra un sports, kurās tradicionāli darbojas nevalstiskās organizācijas, kas var kalpot par organizācijas un
pašvaldības turpmākās sadarbības tiesisko pamatu. No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu
pašvaldība var deleģēt privātpersonai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts
pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa „Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana”, kas nosaka, ka publiska persona, tai
skaitā pašvaldība var deleģēt privātpersonai (arī NVO) pārvaldes uzdevumu, ja tā attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
Ņemot vērā minēto, pašvaldības plaši izmanto deleģēšanas līgumus sadarbībai ar NVO. Tradicionāli deleģēti tiek šādi
pakalpojumi: sociālā rehabilitācija, sociālā aprūpe, zupas virtuves, dienas centru pakalpojumi un dabas aizsardzība.
6.2. Pašvaldības un NVO sadarbība
Ja pašvaldība ir paudusi savu politisko gribu atbalstīt nevalstisko sektoru vai iesaistīt to savu funkciju nodrošināšanā, kā arī
noskaidrojusi kompetences jautājumus, tad kā centrālais izvirzās jautājums par atbalsta veidu.
Pašvaldībai noderīgi būtu vispirms saprast, vai konkrētajā gadījumā tā vēlas atbalstīt nevalstisko sektoru un tā iniciatīvas
(NVO kā mērķis) vai nevalstiskās organizācijas ir līdzeklis pašvaldību funkciju nodrošināšanai (NVO kā līdzeklis). No tā lielā
mērā būs atkarīga pamatojuma, kā arī atbalsta veida un procedūru izvēle.
NVO kā pašvaldības atbalsta mērķis – pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalsts veicina vietējās kopienas attīstību un ir
iedzīvotāju interesēs – pašvaldības brīvprātīga iniciatīva (likuma „Par pašvaldībām” 12.pants). Pašvaldības izvēles iespējas:
97. lpp.
- rīkot projektu konkursu organizāciju iniciatīvu atbalstam un administratīvo izmaksu segšanai;
- pirkt pakalpojumus no NVO (telpu noma no organizācijas, valodu mācība pašvaldības darbiniekiem, pētījumu
veikšana);
- sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu (pašvaldības telpu piešķiršana/noma, transporta, sakaru,
grāmatvedības, juridiskie pakalpojumi (piemēram, juridiskas konsultācijas organizācijas dibināšanai u.c.)),
ievērojot atklātības un vienlīdzīgu iespēju principus.
NVO kā līdzeklis likumā noteikto funkciju (autonomo vai deleģēto) veikšanai. Pašvaldības izvēles iespējas:
- deleģēt nevalstiskajai organizācijai kādu no funkcijās ietvertajiem uzdevumiem;
- pilnvarot kāda uzdevuma veikšanai;
- pirkt pakalpojumu no NVO (sociālie pakalpojumi, sporta, kultūras pasākumu organizēšana u.c.);
- rīkot saturisku projektu konkursu;
- sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu funkcijas īstenošanai (pašvaldības telpu piešķiršana/noma,
transporta, sakaru, grāmatvedības, juridiskie pakalpojumi, funkcijas veikšanai nepieciešamā tehnika, nodokļu
atvieglojumi u.c.), ievērojot atklātības un vienlīdzīgu iespēju principus.
Ņemot vērā minēto, Iecavas novada pašvaldībai būtu ieteicams:
1. Turpināt projektu konkursu organizāciju NVO;
2. Deleģēt NVO atsevišķu sociālo un izglītības pakalpojumu sniegšanu;
Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, jāņem vērā tās pieredze, reputācija, resursi, personāla
kvalifikācija, kā arī citi kritēriji. Iecavas novada gadījumā būtu jāizskata iespēja deleģēt dienas centra vadību vai atsevišķu
pakalpojumu vai funkciju nodrošināšanu NVO. Tāpat būtu izskatāmi jautājumi par neformālās un mūžizglītības
pakalpojumu nodrošināšanas deleģēšanu.
3. Izveidot NVO Konsultatīvo padomi;
Pašvaldība sadarbībai ar Iecavas novada NVO būtu ieteicams izveidot NVO Konsultatīvo padomi. Konsultatīvās padomes
izveidei būtu jāveic šādi pasākumi:
- Iecavas NVO sanāksme (uzaicināt aktīvākos NVO (saraksts 8.pielikumā), kurā pašvaldība ar NVO apspriež
Konsultatīvās padomes izveides noteikumus, darbības mērķi un uzdevumus;
NVO tradicionāli apņemas: (1) sniegt priekšlikumus sadarbības jomu pilnveidošanai; (2) sniegt informāciju par situāciju un
aktualitātēm sadarbības jomās; (3) iesaistīties politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē; (4) sniegt
viedokli par izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem; (5) informēt pārstāvēto
sabiedrības grupu par aktualitātēm un plānotajām attīstības perspektīvām sadarbības jomās.
Pašvaldība apņemas: (1) izvērtēt iesniegtos priekšlikumus; (2) iespēju robežās iesaistīt sabiedrības partneri politikas
plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē; (3) periodiski informēt par nozīmīgākajām aktualitātēm un
plānotajām attīstības perspektīvām sadarbības jomās.
- NVO Konsultatīvās padomes nolikuma izstrāde un rīkojums par tās izveidi;
- pirmā Konsultatīvās padomes sēde.
Ieteicamais Konsultatīvās padomes darba plāns 2013.gadam:
- Iepazīstināšana ar pašvaldības darbu (ko dara katra
pašvaldības struktūrvienība), īstenotajiem un plānotajiem
projektiem;
- NVO Foruma organizēšana (apspriesta foruma tematika,
atbildīgie par foruma īstenošanu, foruma norises laiks);
- Dienas centra pārvaldīšanas principa maiņa (Siguldas
piemēra apspriešana, sadarbības formas apspriešana).
Pašvaldībai būtu jāapspriež ar NVO Konsultatīvo padomi arī katra gada
budžeta projekts.
4. Pirkt pakalpojumus no NVO;
Priekšlikumi (projektu koncepcijas)
sadarbības projektu īstenošanā ar NVO
ir apkopoti Pētījuma III.daļā
„Rokasgrāmata par pieejamo ES un
pārējo ārvalstu finanšu palīdzību”.
98. lpp.
Pašvaldībai izstrādājot iepirkumu nolikumus jomās, kurās NVO varētu radīt piedāvājumu, būtu jāizvērtē tajās paredzētās
kvalifikācijas prasības, lai vietējie NVO varētu tajos piedalīties. Piemēram, neizvirzīt prasības minimālajam apgrozījumam,
pieredzei lielu projektu īstenošanā utt.
5. Sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu.
Piemēram, iznomāt telpas par pazeminātu maksu, paredzēt nodevu samazinājumus vai atbrīvojumus no tām, līdzfinansēt
pasākumus utt.
99. lpp.
7. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR UZŅĒMĒJIEM Sadarbības iespēju prakse Latvijā tika apskatīta pētījuma 3.3.nodaļā. Plaši praksē tiek izmantots sadarbības ar uzņēmējiem
veids – konsultatīvā padome. Līdz ar to, šādas padomes izveide būtu piemērojama arī Iecavas novada gadījumā.
Tradicionāli konsultatīvajās padomēs ir pārstāvēti aktīvākie novada uzņēmumi, kā arī uzņēmējus apvienojošās NVO.
Pašvaldības rīcības plāns Konsultatīvās padomes izveidei:
1. Pašvaldība uzaicina uzņēmējus (piemēram, aptaujātos, kuri ir vēlējušies norādīt datus) uz Uzņēmējdarbības
konsultatīvās padomes izveides semināru, kurā kopīgi nosaka uzņēmēju un pašvaldības sadarbības „rāmi”;
Padomes ieteicamais darbības mērķis – uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana Iecavas novadā un efektīva dialoga starp
pašvaldību un uzņēmējiem uzturēšana, tādējādi veicinot tādu lēmumu pieņemšanu, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības
vidi novadā.
Padomes ieteicamie galvenie uzdevumi ir pašvaldības normatīvo aktu, koncepciju un programmu izskatīšana,
priekšlikumu izstrādāšana šādos jautājumos:
- novada attīstības plānu, koncepciju un citu stratēģiski svarīgu dokumentu ietekme uz uzņēmējdarbības
vidi novadā;
- pasākumi labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai;
- nozīmīgu attīstības un investīciju projektu ietekme uz sociāli ekonomiskās attīstības gaitu novadā un
atbilstība novada attīstības plānā noteiktajām attīstības prioritātēm;
- kopīgu projektu īstenošana sadarbībā ar domes struktūrvienībām ar mērķi veicināt pilsētas sociāli
ekonomisko attīstību;
- uzņēmēju līdzdalība novada tēla veidošanas pasākumos;
- citi uzņēmējiem aktuāli jautājumi.
2. Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes nolikuma izstrāde un rīkojums par tās izveidi;
3. Konsultatīvās padomes pirmā sēde.
Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes darba plāns 2013.gadam:
1. Iepazīstināšana ar pašvaldības darbu (ko dara katra pašvaldības struktūrvienība), īstenotajiem un plānotajiem
projektiem;
2. Uzņēmēju atbalsta instrumentu izvēle un atbalsta satura noteikšana:
- apspriež grantu konkursa ideju un saturu;
- apspriež nekustamā īpašuma atlaižu programmas nepieciešamību un saturu;
- apspriež pieaugušo izglītības centra/uzņēmējdarbības resursu centra izveidi un darbības saturu;
3. Pilsētas statusa piešķiršanas nepieciešamība Iecavai, iespējas un ierobežojumi;
4. Pašvaldības 2014.gada budžeta projekta apspriešana.
Bez jau minētajām tēmām, būtu nepieciešams reaģēt uz jaunākajiem notikumiem ekonomikā un politikā. Piemēram,
uzaicināt kompetentus lektorus eiro ieviešanas jautājuma apspriešanai, jaunā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu
apspriešanai. Tāpat vēlamas būtu tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem,
piemēram:
- VID pārstāvjiem;
- Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem;
- Valsts darba inspekcijas darbiniekiem;
- Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem.
Ieteicams būtu organizēt arī tikšanās ar biznesa struktūru pārstāvjiem:
- banku pārstāvjiem;
- biznesa inkubatoru pārstāvjiem;
- Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem.
Priekšlikumi (projektu koncepcijas)
sadarbības projektu īstenošanā ar
uzņēmējiem ir apkopoti Pētījuma III.daļā
„Rokasgrāmata par pieejamo ES un
pārējo ārvalstu finanšu palīdzību”.
100. lpp.
8. ĒKAS BALDONES IELĀ 65, IECAVĀ
PIELIETOŠANAS IESPĒJAS Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā (sarkanās skolas) pielietošanas iespējas tika izvērtētas ņemot vērā ēkas
tehnisko stāvokli (ņemot vērā tehniskās apsekošanas rezultātus), ēkas ģeogrāfisko novietojumu, sniedzamo pakalpojumu
reģionālo kontekstu, plānotās mērķa grupu vajadzības (t.sk. pieejamību) un sociālekonomisko ietekmi.
Izvērtējums tika veikts divām ēkas pielietojuma alternatīvām:
1. Pašvaldības administratīvā centra izveide;
2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionāta) izveide.
8.1. Pašvaldības administratīvā centra izveide
Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā pielietošanas alternatīvas kā pašvaldības administratīvais centrs
izvērtējums ir apkopots 21.tabulā.
21.tabula. Pašvaldības administratīva centra izveides novērtējums
Kritērijs Esošā situācija (Skolas ielā 4, Iecavā) Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)
Ģeogrāfiskais novietojums
Iecavas novada pašvaldības administratīvā ēka atrodas Iecavas centrā, Skolas ielā 4.
Atrodas 2,7 km no pašreizējās domes ēkas un 2,2 km Iecavas centra. Brīvi stāvoša ēka ar apstādījumiem, apzaļumotu teritoriju.
Tehniskais stāvoklis
Iecavas novada pašvaldības administrācija ir izvietota piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas vienā kāpņutelpā. Telpu kopējā platība ir 980 m
2. Ēka un pašvaldības
administrācijas rīcībā esošās telpas ir labā tehniskā stāvoklī, bet iekštelpās nav efektīva ventilācija un nav gaisa kondicionēšanas, ir veca apkures iekšējā sistēma, iekšējā elektroinstalācija un pagraba telpas ir mitras (lietus ūdeņi tiek pagrabā). Visas telpas ir aizņemtas.
Ēka būvēta 1876.g. Ēkai ir trīs stāvi (nav pagraba), kopējā platība – 1 350,5 m
2.
Ēkas konstruktīvā noturība ir apmierinoša. Ēkai nepieciešama rekonstrukcija (ēkas atjaunošanai nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu).
Sniedzamie pakalpojumi
Pašvaldības administrācija ir izvietota piecos stāvos, bet pagrabstāvā ir iekārtots arhīvs. Citās telpās atrodas pašvaldības sociālais dienests (Dzirnavu ielā 1) un sabiedriskās kārtības dienests (Rīgas ielā 18), kuriem ir nepietiekamas telpas funkciju pildīšanai.
Salīdzinoši lielākā ēkas platība rada iespējas šeit izvietot arī citus pašvaldības pakalpojumus, tai skaitā vienas pieturas aģentūru.
Pieejamība Ņemot vērā, ka pašvaldības administrācija ir izvietota piecos stāvos, tā nav ērti pieejama apmeklētājiem. Lai gan ieejas mezglā ēkas ārpusē ir izveidota uzbrauktuve, ēkā nav lifta, kas padara pašvaldību nepieejamu invalīdiem – no pirmā stāva cilvēki ar kustību traucējumiem (ratiņkrēslos) netiek uz otro stāvu, kur ir pašvaldības kanceleja, un citiem stāviem (uz kasi, bāriņtiesu utt.). Pie ēkas atrodas autostāvvieta ar ierobežotu vietu skaitu. Telpas nav piemērotas pašvaldības sniegto pakalpojumu attīstībai.
Ēkai ir piebraucamie ceļi, gājēju celiņi, salīdzinoši daudz vietas autostāvvietu attīstībai. Atrodas Iecavas nomalē, 2,2 km no centra, tomēr ir ērti pieejama no autoceļa, atrodas starp Iecavu un Iecavas industriālo zonu.
Mērķu grupu vajadzības
Dažādu jomu speciālistu darba vietas bieži vien ir vienā kabinetā, nereti šaurība traucē produktīvam darbam. Nav telpu jaunu (vai papildus nepieciešamu) darba vietu izveidei. Būtu nepieciešama vismaz četru jaunu darba vietu izveide. Pašvaldības administrācijā nav piemērotas zāles. Esošā sēžu zāle ir par mazu dažādu semināru, viesu delegāciju uzņemšanām un citu pasākumu norisei. Nepietiekami plašas arhīva telpas. Ņemot vērā to, ka pašvaldība izvietota daudzdzīvokļu ēkā, kur kaimiņos dzīvo ģimenes, nereti nākas
Ēka un tās apkaime daudz labāk piemērota iestādes funkciju pildīšanai. Iedzīvotājiem un domes darbiniekiem bez personiskā transporta ēka ir grūtāk sasniedzama, jo atrodas 2,2 km no centra un autobusu pieturas Iecavas centrā.
101. lpp.
Kritērijs Esošā situācija (Skolas ielā 4, Iecavā) Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)
saskarties ar skaļu mūziku blakus esošos dzīvokļos.
Sociāl- ekonomiskā ietekme
Sociālekonomiskā ietekme: - nepiemēroti darba apstākļi, kā rezultātā pazeminās darba produktivitāte; - netiek nodrošināta pieejamība visiem apmeklētājiem (invalīdiem); - netiek nodrošināti visi pakalpojumi iedzīvotājiem; - telpas atrodas Iecavas centrā pie autobusu pieturas.
Plānotie ieguvumi: - uzlaboti darba apstākļi, uzlabota pašvaldības
darba produktivitāte; - iespējams nodrošināt telpu pieejamību arī
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; - iespēja izvietot visas pašvaldības pārvaldības
funkcijas vienās telpās; - ēka ir brīvi stāvoša, kas rada iespējas
nepieciešamības gadījumā veidot piebūves; - tiek saglabāta un veiksmīgi izmantota
kultūrvēsturiski nozīmīga un vizuāli pievilcīga ēka; - telpas vieglāk sasniedzamas tiem novada
iedzīvotājiem, kas lieto automašīnas; - Domes ēka izvietota stratēģiski nozīmīgā vietā –
starp Iecavas ciemu (varbūtējo pilsētu) un industriālo zonu, pie autoceļa, kas savienos Iecavu ar plānoto Via Baltica apvedceļu.
Trūkumi: - nepieciešamas investīcijas, lai piemērotu telpas
novada domei; - telpas ir grūtāk unilgāk sasniegt tiem
iedzīvotājiem, kas nelieto automašīnas.
8.2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijas izveide
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas izveide līdz 2017.gadam pensijas vecuma personām ir
noteikta Iecavas novada pašvaldības iestādes „Iecavas novada Sociālais dienests” darbības stratēģiskajā plānā 2011. –
2016.gadam – 2.apakšmērķa „Piedāvāt novada iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus sociālos pakalpojumus
6.apakšprogramma „Pansionāta izveide Iecavas novadā”.
Iecavas novada pašvaldības institūcijās netiek nodrošināti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumi pensijas vecuma personām, tāpēc tie tiek pirkti no citām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām ārpus
savas pašvaldības administratīvās teritorijas.
Vidēji ik gadus pašvaldība līdzfinansē 10 – 14pensionāru uzturēšanos citu pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas iestādēs, tādējādi pašvaldība pilnībā apmierina esošo pieprasījumu pēc ilgstošas sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pilngadīgām personām (pensionāriem).
Pašvaldības līdzmaksājums127
par viena pensionāra uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijā ir atšķirīgs (robežās Ls 118-274128
), ņemot vērā katra pensionāra pensijas apjomu un konkrētā pansionāta
noteikto uzturēšanās maksu129
. Saskaņā ar Iecavas novada pašvaldības datiem, 2013.gadā vidējais pašvaldības mēneša
līdzmaksājums par 13130
pensionāru uzturēšanos citu pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
centros bija ~ Ls 2 560 mēnesī (~Ls 31 000 gadā).
Iecavas novadā atrodas valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Iecava”, kurā tiek sniegti ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, tomēr tajā netiek
nodrošinātas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iespējas visām pensijas vecuma personām. Tuvākās ilgstošas
sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijas pensijas vecuma personām atrodas kaimiņu novados – Bauskas,
Vecumnieku, Ozolnieku un Baldones novados.
127 Pašvaldība sedz starpību (atlikušo daļu) starp uzturēšanās maksu un pensionāra maksājumu (90% apmērā no pensijas). 128 Avots: Iecavas novada pašvaldības dati, 2013.g. 129 Pakalpojuma pilnā maksa ir vidēji 318,- LVL/mēnesī (2013.g.dati). 130 2013.g. aprīlī.
102. lpp.
Laikā no 2010. līdz 2013.gadam Iecavas novadā iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma īpatsvars (līdzīgi kā valstī
kopumā) ir palielinājies par vienu procentpunktu (sk. 35.attēlu), kas ļauj prognozēt, ka nākotnē novadā nedaudz
palielināsies pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
35.attēls. Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars Iecavas novadā un Latvijā, 2007. – 2013.g. (gada
sākumā).131
Ņemot vērā ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskos raksturlielumus, citu Latvijas pansionātu tehniskos parametrus,
normatīvo aktu regulējumus attiecībā uz pansionātiem, publiski pieejamos sociālās aprūpes centru finanšu un
ekonomiskos pamatojumus132
un Konsultanta pieņēmumus, var aprēķināt, ka ēkā varētu izbūvēt pansionātu ar vietām
aptuveni 100 iemītniekiem (sk. 22.tabulu).
22.tabula Pansionāta vietu skaita aprēķ ins
Kritērijs Pieņēmums Pamatojums
Būves kopējā platība (m2) 1 350,5 Saskaņā ar 2000.gada 6.aprīļa būves tehniskās
inventarizācijas lietu.
Iemītnieku telpas Tiek pieņemts, ka telpas pansionāta iemītniekiem tiks izbūvētas telpās, kuras tikušas lietotas kā klases, kabineti, dzīvojamās telpas un muzejs.
Telpu pielietojums saskaņā ar 2000.gada 6.aprīļa būves tehniskās inventarizācijas lietu.
Iemītnieku telpas (m2) 683,4 Konsultanta aprēķins
Vienam iemītniekam nepieciešamā platība (m
2)
6 Atbilstoši MK 2000.gada 12.decembra noteikumu Nr.432 „Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām” prasībām.
Vietu skaita aptuvenais aprēķins (skaits)
133
100 Aprēķins veikts, dalot katras iemītnieku telpas platību ar vienam iemītniekam nepieciešamu platību. Noapaļošana veikta uz leju (līdz veselam ciparam).
Aptuvenais aprēķins rāda, ka potenciālais vietu skaits pansionātā vairākkārt pārsniedz Iecavas novada vajadzības pēc šī
pakalpojuma, kas savukārt norāda uz nepieciešamību novērtēt potenciālos pašvaldības finansiālos ieguvumus un
izdevumus, kā arī pieprasījumu pēc pakalpojuma.
Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā pielietošanas alternatīvas kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcija (pansionāts) izvērtējums ir apkopots 23.tabulā.
23.tabula. Pansionāta izveides novērtējums
Kritērijs Esošā situācija Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)
Ģeogrāfiskais novietojums
Iecavas novada pašvaldības institūcijas nenodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tuvākās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pensijas vecuma personām atrodas kaimiņu novados – Bauskas, Vecumnieku, Ozolnieku un Baldones novados.
Ēka atrodas 2,2 km attālumā no Iecavas centra. Brīvi stāvoša ēka ar apstādījumiem, apzaļumotu teritoriju.
131 Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
132 Sociālās aprūpes centru „Stella Maris” un „Mežciems” rekonstrukcijas un apsaimniekošanas Rīgā finanšu un ekonomiskais pamatojums:
http://www.ld.riga.lv/stella-maris-un-mezciems-rekonstrukcija-un-apsaimniekosana.html 133 Aprēķini veikti, lai indikatīvi raksturotu iespējamo vietu skaitu pansionātā. Precīzs vietu skaits ir nosakāms izstrādājot tehnisko projektu.
18,5%
18,1%17,7% 17,8% 18,2%
18,5% 18,7%
20,7%
20,3% 20,1% 20,2%20,5%
20,9% 21,1%
16,0%
19,0%
22,0%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Iecavasnovads
Latvija
103. lpp.
Kritērijs Esošā situācija Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)
Tehniskais stāvoklis
-
Ēka būvēta 1876.g. Ēkai ir trīs stāvi (nav pagraba), kopējā platība – 1 350,5 m
2.
Ēkas konstruktīvā noturība ir apmierinoša. Ēkai nepieciešama rekonstrukcija (ēkas atjaunošanai nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu). Nepieciešams labiekārtot apkārtējo teritoriju (izbūvēt pastaigu celiņus utt.)
Sniedzamie pakalpojumi
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek pirkti no citās pašvaldībās esošiem pansionātiem.
Iedzīvotājiem tiks nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tuvu dzīves vietai.
Pieejamība - Ēkai ir piebraucamie ceļi, gājēju celiņi, iespējama autostāvvietu attīstība. Atrodas Iecavas nomalē, 2,2 km no centra, tomēr ir ērti pieejama no autoceļa, atrodas starp Iecavu un Iecavas industriālo zonu. Ēkā ir jāierīko lifts, lai nodrošinātu pieeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Mērķu grupas vajadzības
Vidēji ik gadus pašvaldība līdzfinansē 10 – 14 pensionāru uzturēšanos citu pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs.
Tiks pilnībā nodrošinātas mērķu grupas (novada pensionāru) vajadzības pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Bez tam, tiks radīta iespēja minēto pakalpojumu piedāvāt 85-90 citu pašvaldību iedzīvotājiem.
Sociāl- ekonomiskā ietekme
Sociālekonomiskā ietekme: - ikgadējie pašvaldības maksājumi citām pašvaldībām par Iecavas novada pensionāru uzturēšanos pansionātos; - pensionāriem pakalpojums tiek nodrošināts ārpus bijušās dzīves vietas un attālumā no tuviniekiem.
Plānotie ieguvumi: - iespēja nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tuvu dzīves vietai;
- pansionāta darbības nodrošināšanai būs nepieciešami darbinieki (aprūpētāji, tehniskie darbinieki u.c.), tādēļ tiks veicināta nodarbinātība novadā;
- papildu ieņēmumi pašvaldības budžetā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pārdošanas citu pašvaldību iedzīvotājiem.
Trūkumi: - salīdzinoši (ar pansionāta ietilpību) mazs tiešo
labuma saņēmēju (Iecavas novada pensionāru) skaits;
- jākonkurē ar blakus pašvaldībās esošajiem pansionātiem potenciālo klientu piesaistē;
- Ēēa ir būvēta kā skola, tādēļ nepieciešamas nozīmīgas investīcijas, lai piemērotu telpas pansionātam atbilstoši higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām;
- augstas ikgadējās uzturēšanas izmaksas (t.sk. personāla atalgojums), kuras ir jāparedz pašvaldības budžetā.
Saskaņā ar kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinumu, ēkas izmantošana ilgstošas
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai pensijas vecuma personām (pansionātam) nav rekomendējama,
ņemot vērā, galvenokārt, augstās rekonstrukcijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī ēkas funkcionālo nepiemērotību.
Bez tam, tā kā esošie pašvaldības izdevumi par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
nodrošināšanu novada pensionāriem ir ~ Ls 31 000 gadā, tad pirms projekta (pansionāta izbūve Iecavā) īstenošanas ir
nepieciešams aprēķināt finansiālos ieguvumus (jaunas darbavietas, nodokļu ieņēmumu palielinājums, ieņēmumi no citām
pašvaldībām u.c.) un izdevumus (rekonstrukcijas un uzturēšanas izmaksas), to ietekmi uz pašvaldības budžetu (t.sk. uz
pašvaldības saistību apjomu), kā arī nepieciešams novērtēt potenciālo pieprasījumu pēc pakalpojuma.
104. lpp.
8.3. Ēkas ārējo inženierkomunikāciju piemērotība
plānotajam ēkas pielietojumam
Ēkas Baldones ielā 65, Iecavā, Iecavas novadā būvkonstrukciju tehnisko apsekošanu134
, atbilstoši MK 2001.gada
16.oktobra noteikumu Nr.444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana””
nosacījumiem, pēc SIA „NK Konsultāciju birojs” pasūtījuma veica būvinženieris Sergejs Meierovics (sert. Nr. 20-031-K).
Veicot tehnisko apsekošanu, tika novērtēts ēkas galveno nesošo konstrukciju un pārējo konstruktīvo elementu tehniskais
stāvoklis, un doti atbilstoši ieteikumi.
Attiecībā uz ārējo inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija, elektrotīkli, telekomunikācijas, gāzesvads) piemērotību
plānotajam ēkas pielietojumam (pašvaldības administratīvais centrs/ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcija pensionāriem (pansionāts) ir jāatzīmē, ka:
- ēka nav pievienota pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, tādēļ ir rekomendēts – neatkarīgi no ēkas
plānotā pielietojuma, ēku nepieciešams pievienot pie pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkla;
- elektroapgādi nodrošina gaisa vadu tīkls uz stabiem, tādēļ ir rekomendēts, ka ēkas elektroapgādes jaudas
aprēķini jāparedz tehniskajā projektā, ievērojot ēkas funkciju nodrošinājumu;
- telekomunikāciju (telefonsakaru, interneta tīkli u.c.) izbūve jāplāno atbilstoši ēkas (telpu) plānotajam
pielietojumam;
- ēkai nav gāzes pievada, tādēļ ņemot vērā apkures sistēmas izveides un kurināmā iegādes izmaksas, ir
rekomendēts ierīkot lokālu katlu māju, kurā kā kurināmais tiek izmantotas granulas.
Kultūrvēsturiskajai ēkai Baldones ielā 65, Iecavā ir iespējams izveidot arī dabasgāzes pieslēgumu gāzapgādes sistēmai, jo
gar Baldones ielu ir izbūvēts vidējā spiediena gāzesvads, kas atrodas aptuveni 130 m no ēkas, un tāds pat gāzesvads ir
izbūvēts gar Skolas ielu, un atrodas 170 m attālumā. Pēc AS „Latvijas Gāze” sniegtās informācijas gāzes pieslēgums ir
iespējams pie jebkura no šiem gāzesvadiem.
Gāzes pievada būvniecībai nepieciešamās galvenās darbības un aptuvenās izmaksas ir apkopotas 24.tabulā.
24.tabula. Gāzes pieslēguma izveides aptuvenās izmaksas
Nr.p.k. Pozīcija Izmaksas
1. Tehniskie noteikumi135
bez maksas
2. Sadalošā (ielas) gāzesvada projektēšana ar topogrāfiju Ls 600
3. Projekts n/d
4. Iekšvadu projektēšana un montāža no Ls 1 180
5. Ārvadu projektēšana un montāža no Ls 35 par m
6. Pieslēguma maksa Ls 450 – 1 700136
7. Aparatūra – apkures katls, ūdens sildītājs, dabasgāzes plīts no Ls 1600
8. Dabasgāzes tarifs Ls 0,38318 par m3
2011.gada 1.janvārī stājusies spēkā AS „Latvijas Gāze” metodika kopējo pieslēguma izmaksu noteikšanai dabasgāzes
lietotāju gāzapgādes sistēmu pievienošanai pie dabasgāzes sadales vadiem, kurā noteikts, ka lietotājam ar atļauto slodzi
lielāku par 500 m3/h un/vai dabasgāzes patēriņa apjomu lielāku par 1,26 milj. m
3 gadā tiek noteikta individuāla
pieslēguma maksa, kas pamatota ar AS „Latvijas Gāze” kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājiem, dabasgāzes realizācijas
apjomiem un citiem speciāliem nosacījumiem.
Jaunu gāzesvadu būvniecības un projektēšanas darbus veic uzņēmumi, kuriem šādam nolūkam ir sertificēti speciālisti.
Pievada projektēšanas un būvniecības izmaksas ir atkarīgas no klienta nolīgto projektēšanas, būvniecības un topogrāfijas
134 Ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā izteiktie novērtējumi atbilst ēkas konstrukciju tehniskajam stāvoklim apsekošanas laikā – 2013.gada janvārī.
135 Gāzes sistēmas pieslēguma ierīkošanai ir jāiesniedz pieteikums, uz kura pamata AS „Latvijas Gāze” izsniedz tehniskos noteikumus tehniskās shēmas
vai tehniskā projekta izstrādei. Tehniskos noteikumus AS "Latvijas Gāze" izsniedz bez maksas mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas. 136 Atkarībā no pieslēguma sadales vadu izbūves laika – pirms vai pēc 2006.gada 1.janvāra.
105. lpp.
uzņēmumu pakalpojumu izcenojumiem. Informāciju par licencētiem projektēšanas un būvniecības uzņēmumiem var
uzzināt AS „Latvijas Gāze” mājas lapā137
.
8.4. Secinājumi un rekomendācijas
Secinājumi:
- ēa Baldones ielā 65 ir kultūrvēsturiski nozīmīga un vizuāli izteiksmīga būve, kuru, kā Iecavas kultūrvidi veidojošu
elementu, ir vēlams saglabāt;
- ēka ir būvēta kā skola un tā ir piemērota sabiedrisku funkciju veikšanai, nevis dzīvojamai vai ražošanas funkcijai;
- saskaņā ar tehniskā apsekojuma rezultātiem ēkas tehniskais stāvoklis nav labs, tomēr tas nav kritisks. Ēku ir
iespējams salīdzinoši vienkārši renovēt;
- potenciālais vietu skaits pansionātā (pēc ēkas renovācijas) vairākkārt pārsniegs Iecavas novada vajadzības pēc šī
pakalpojuma;
- ņemot vērā ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinumu, ēkas izmantošana ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai pensijas vecuma personām (pansionātam) nav
rekomendējama, galvenokārt, augsto rekonstrukcijas un uzturēšanas izmaksu dēļ, kā arī dēļ ēkas funkcionālās
nepiemērotības;
- ēka, visdrīzāk, ir piemērota novada domes vajadzībām un, par cik tā ir brīvi stāvoša, ir iespējas to paplašināt ar
piebūvēm;
- būtiskākais ēkas kā varbūtējas novada domes ēkas trūkums ir tās sasniedzamība, jo ēka atrodas 2,2 km no
Iecavas centra. Šī situācija nav Latvijā unikāla – piemēram, Ķekavas novada domes ēka atrodas 1,5 km no tautas
nama un citām sabiedriskajām iestādēm, bet Garkalnes novada dome atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, ap 11 km
no Garkalnes. Šo novietojuma problēmu var risināt, mainot un papildinot sabiedriskā transporta maršrutus,
attīstot veloceliņus un velonomu, bez tam Baldones ielā 65 novada domes ēka atrastos tuvāk industriālajai zonai;
- var izvērtēt arī iespēju veidot novada domes klientu apmeklētāju centru Iecavas centrā. Tomēr šāda pieeja
veicinātu pārvaldības un pārējo novada iedzīvotāju savstarpējo atsvešināšanos.
Rekomendācijas:
- izstrādāt finanšu un ekonomisko pamatojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes
izbūvei Iecavā, novērtējot potenciālos finansiālos ieguvumus un izdevumus, pieprasījumu pēc pakalpojuma, kā arī
nosakot piemērotāko finansēšanas modeli (t.sk. piesaistot privāto partneri);
- atkarībā no plānotā ēkas pielietojuma, ēkas atjaunošanai ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu;
- ēkas Baldones ielā 65, Iecavā rekomendējamā izmantošana varētu būt pašvaldības administratīvais centrs;
- attīstot administratīvo centru ēkā Baldones ielā 65, ir nepieciešams nodrošināt ēkas pieejamību no Iecavas centra
ar sabiedrisko transportu un velotransportu.
137 Avots: www.lg.lv/index.php?id=171
106. lpp.
9. P IELIKUMI
1. Ārvalstu uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkursu fondu piemēri
2. Uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkursu fondu piemēri Latvijā
3. Ārvalstu uzņēmējdarbības attīstības fondu piemēri
4. Uzņēmumu (SIA un AS) aptaujas rezultāti
5. Uzņēmēju aptaujā izmantotie statistiskie raksturotāji
6. Ārvalstu radošās darbības centru piemēri
7. Atbalsta programmas un konkursi nevalstiskajām organizācijām Latvijas pašvaldībās
8. Nevalstiskās organizācijas Iecavas novadā
107. lpp.
1.pielikums. Ārvalstu uzņēmējdarbības projek tu (grantu) konkursu
fondu piemēri
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus
Community Business Beautification
Grant138
(Kanāda)
- Saņēmēji var būt pašvaldības uzņēmēji, NVO, iedzīvotāju grupas; - Jāsagatavo projekta pieteikums; - Grantu nedrīkst izmantot operatīvo izdevumu segšanai (algas, noma u.c.).
- Ir izstrādāta standartizēta pieteikšanās forma; - Pašvaldības attīstības departaments izskata pieteikumus un sniedz rekomendācijas pilsētas domei par atbalstu; - Grants tiek izmaksāts pēc projekta pabeigšanas.
- Grants biznesa un īpašuma uzlabošanai; - Pašvaldība ik gadus grantiem piešķir 10 000 CAD (~ Ls 5 382
139).
Mazā biznesa atbalsta
programmas140
(Lielbritānija)
- Lielbritānijā ir 39 nacionālās un 57 reģionālās atbalsta programmas; - Atbalstāmās nozares, apjomi u.c. nosacījumi atšķiras atkarībā no reģiona.
- Granta/subsīdijas apjoms: 1 500 – 500 000 GBP (~Ls 1 283–427 774).
- Mājas lapā atbildot uz dažiem pamatjautājumiem ir iespējams uzzināt par pieejamo finansējumu Jūsu biznesam.
Īrijas pieredze141
Priming Grants (starta/uzsākšanas granti)
- Saņēmēji ir mikrouzņēmumi (līdz 10 darbiniekiem); - Uzņēmumam jābūt reģistrētam Fonda darbības teritorijā; - Uzņēmums ražo vai sniedz pakalpojumus starptautiskajā tirgū vai arī strādā Īrijā, bet ir potenciāls uzsākt starptautisku darbību; - Uzņēmuma dibinātājam jābūt sievietei, kura atgriežas darbā pēc dekrēta atvaļinājuma, vai arī bezdarbniekam.
- Grants tiek piešķirts pirmajiem 18 mēnešiem kopš uzņēmējdarbības uzsākšanas. - Grants sedz maksimāli 50% no investīcijām līdz 150 000 EUR (~Ls 104 401) vai mazākām; - Lielāks atbalsts pieejams izņēmuma gadījumā (uzņēmumiem ar eksporta potenciālu).
- Atsevišķi ir paredzēts grants (līdz 50%, maksimāli 15 000 EUR (~Ls 10 440)) par pilnas slodzes darbavietas izveidi.
Business Expansion Grants (attīstības granti)
- Saņēmēji ir mikrouzņēmumi (līdz 10 darbiniekiem); - Uzņēmumam jābūt reģistrētam Fonda darbības teritorijā; - Uzņēmums ražo vai sniedz pakalpojumus starptautiskajā tirgū vai arī strādā Īrijā, bet ir potenciāls uzsākt starptautisku darbību.
- Finansēšanas nosacījumi ir tādi paši kā Priming Grants gadījumā; - Uz grantu nevar pretendēt, ja uzņēmumam ir piešķirts Priming Grants (darbības laikā).
-
Feasibility Grants (granti tirgus izpētei)
- Grantu piešķir uzņēmumiem, lai noskaidrotu piedāvāto inovatīvo produktu vai pakalpojumu pieprasījumu.
- 50 – 60% no investīcijām vai maksimāli 20 000 EUR (~Ls 13 920).
- Topošajiem uzņēmējiem ir pieejamas bezmaksas konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai un biznesa paplašināšanai.
Eiropas Komisija - Mikro, mazie un vidējie uzņēmumi; - Pieejami tikai aizdevumi (ar ES galvojumu), nevis dotācijas (granti).
- Atbalsts tiek piešķirts caur finanšu starpniekinstitūcijām, piemēram, Latvijā – VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Mikrokreditēšanas programma).
- Izveidots vienots portāls (European Small Business Portal) par ES atbalstu mazajiem uzņēmumiem: http://ec.europa.eu/small-
business/index_en.htm. City of Melbourne Small Business
Grants142
(Austrālija)
- Mazajiem uzņēmumiem (līdz 20 darbiniekiem), kuri atrodas (vai plāno atrasties) Melburnas pilsētas teritorijā; - Biznesa atbalsta pakalpojumu
- Grantu apjomi: biznesa uzsākšanai – līdz 30 000 AUD (~Ls 16 568), biznesa paplašināšanai – līdz 30 000 AUD (~Ls 16 568), eksporta
- Ir standartizēta pieteikuma dokumentācija; - Atkarībā no granta tiek atbalstīti: kapitālizdevumi, mājas lapu izstrāde, IT aprīkojuma un
138 Avots: www.whitecourt.ca/TownHall/MunicipalGrantOpportunities/tabid/64/Default.aspx 139 Valūtu konvertācijai izmantots valūtas konvertētājs www.dhl.lv/lv/instrumenti/valutas_konvertetajs.html (13.02.2013.)
140 Avots: www.ukbusinessgrants.org 141 Avots: www.enterpriseboards.ie/Business_supports/FINANCIAL.aspx
142 Avots: www.melbourne.vic.gov.au/enterprisemelbourne/businesssupport/grantssponsorship/grants/Pages/BusinessGrants.aspx
108. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus grantu saņēmēji var būt nozaru asociācijas, biedru organizācijas; - Granti pieejami biznesa uzsākšanai, biznesa paplašināšanai, eksporta uzsākšanai (divas kategorijas – jauns eksportētājs un esošs eksportētājs) un biznesa atbalsta pakalpojumiem; - Projektam jāatbilst programmas un pilsētas attīstības prioritātēm.
uzsākšanai – līdz 10 000 AUD (~ Ls 5 523) un biznesa atbalsta pakalpojumiem – līdz 10 000 AUD (~ Ls 5 523). - Grantu konkursi notiek divreiz gadā; - Grants uzņēmumam var tikt piešķirts tikai vienu reizi.
programmatūras iegāde, tirgus izpēte, konsultācijas, tirdzniecības misijas, bukleti un paraugu izgatavošana u.c.; - Grantu programmai ir izstrādāts ētikas kodekss.
Pašvaldības143
atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai
144
(ASV)
- Atbalsta saņēmēji: NVO, uzņēmēji; - Pašvaldība nosaka sfēras, kurās tā sniegs atbalstu (izveido programmas); - Pašvaldība nosaka, kas var atrasties tās izveidotā centra telpās.
- Finansē pašvaldība un reģions (50%/50%); - Pašvaldība veic sākotnējos ieguldījumus (infrastruktūras izveide); - Tiek piedāvātas bezmaksas telpas.
- Pašvaldības var atbalstīt sociālo
uzņēmējdarbību145
: (1) informējot
uzņēmējus par akūtajām sociālajām problēmām pašvaldībā un palīdzot sākotnējā plānošanā; (2) palīdzot uzņēmējiem projektu sagatavošanā un papildus finansējuma piesaistē, t.sk. no pašvaldības grantiem; (3) sociālo programmu koordinēšanā un īstenošanā starp dažādiem uzņēmējiem un organizācijām.
143 Piemērā apskatīti vairāku ASV pašvaldību atbalsta mehānismi sociālajai uzņēmējdarbībai 144 Avots: Ronnie L.Korosec, Evan M.Berman „Municipal Support for Social Entrepreneurship” 145 Sociālie uzņēmēji ir privātpersonas un uzņēmumi, kuri uzņemas iniciatīvu identificēt un risināt vietējo pašvaldību sociālās problēmas
109. lpp.
2.pielikums. Uzņēmējdarbības projek tu (grantu) konkursu fondu
piemēri Latvijā
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus
Grantu programma „Atspēriens”
146
(Rīga)
- Fiziskas un juridiskas personas, kuru juridiskā adrese atrodas Rīgā; - Jāatbilst administratīvajiem un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem (vērtē komisija).
- Granta apjoms: līdz Ls 8 000; - Atbalsta intensitāte: 75%; - Programmas apjoms 2012.g.: Ls 98 000 (Rīgas dome – Ls 52 000, AS „Swedbank” – Ls 46 000).
- Paredzēts dažādu izdevumu segšanai (iegādes, konsultācijas, apmācības u.c.); - Konkurss tiek sludināts divas reizes gadā; - Tiek īstenots sadarbībā ar AS „Swedbank” (ir arī bankas līdzfinansējums).
Laikmetīgās mākslas centra programma „Brigāde”
147
(Rīga)
- Fiziskas un juridiskas personas; - Aktivitāte jāīsteno Rīgas pilsētas robežās; - Projektus vērtē komisija (saskaņā ar nolikumu).
- Granta apjoms: līdz Ls 5 000; - Atbalsta intensitāte: 80%; Granta izmantošanas termiņš: seši mēneši.
- Atbalsta radošu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas balstīta mākslā un kultūrā, risina sociālos jautājumus un uzlabo vietējo kopienu dzīves kvalitāti.
Drosmīgu ideju atbalsta programma 2013
148
(Ventspils)
- Topošie komersanti un jauni uzņēmumi (līdz diviem gadiem); - Mazie un vidējie uzņēmumi; - Nav parādu; - Ideja jāīsteno Kurzemes reģionā; - Idejas vērtē komisija.
- Finansiāls atbalsts konsultatīvo pakalpojumu saņemšanai, sadarbības tīkla izveidei un mentoringam; - Balvas – inkubatora pakalpojumi, veicināšanas balvas.
- Atbalsts tika īstenots kā projekts: 2013.g. maijs; - Finansētāji: nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju centrs”, SIA „Kurzemes Biznesa inkubators”, AS „SEB banka”.
Biznesa ideju konkurss Ventspils Augstskolas studentiem „Draugos ar biznesu”
149
(Ventspils)
- Ventspils Augstskolas studenti; - Ideja jāīsteno Kurzemes reģionā; - Projektus vērtē komisija.
- Divus mēnešus bez maksas var izmantot ofisa telpas, darba vietas un eksperta konsultatīvo atbalstu; - Galvenā balva – pieredzes apmaiņas brauciens vai prototipa izstrāde.
- Atbalsts tika īstenots kā projekts: 2012.gada 16.februāris – 6.marts.
Mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkurss
150
(Liepāja)
- Liepājā reģistrēti mazie un vidējie uzņēmumi; - Atbalsts projektiem, kas risina sezonalitātes problēmu tūrisma jomā; - Projektus vērtē ekspertu komisija.
- Granta apjoms: līdz Ls 3 000; - Atbalsta intensitāte: 50%; - Īstenošanas termiņš: līdz 12 mēnešiem; - Programmas apjoms 2012.g.: Ls 12 650 (pašvaldības fiansējums).
- Ir noteiktas attiecināmās izmaksas.
Daugavpils novada konkurss „Esi uzņēmējs”
151
(Daugavpils novads)
- Jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem (ne vairāk kā četri cilvēki komandā); - Nedrīkst piedalīties uzņēmumi; - Jāiesniedz biznesa plāns.
- Konkursa uzvarētājiem ir paredzētas balvas: 1.vieta – Ls 500, 2.vieta – Ls 400 un 3.vieta – Ls 300.
- Atbalsts tika īstenots kā projekts; - Organizē pašvaldība; - Atbalstītāji un finansētāji – kredītiestādes, uzņēmēji.
Hipotēku bankas Klientu kluba „Mēs paši” 2012.g. projektu konkurss
152
(Latvija)
- Fiziskas un juridiskas personas, NVO, pašvaldību iestādes un neformālās apvienības no 15 pašvaldībām (projekta teritorija); - Var iesniegt vienu projektu;
- Apjoms: līdz Ls 400; - Finansējums paredzēts iedzīvotāju iniciatīvu dzīves un vides kvalitātes uzlabošanā atbalstam;
- Atbalsts tika īstenots kā projekts; - Finansētājs – VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
Hipotēku bankas biznesa ideju
- Jaunieši 18 – 30 gadu vecumā. - Notiek kārtās: I kārta – biznesa
- Pieci konkursa dalībnieki saņems naudas balvu Ls 1 000
- Vēl 20 pretendentiem tiks piesaistīts mentors;
146 Avots: www.riga.lv/LV/Channels/Business/atbalsts/grantu_shemas_atsperiens/default.htm 147 Avots: http://old.brigade.lv/archives/category/aktualitates 148 Avots: www.kbi.lv/lat/left/37/drosmigu-ideju-atbalsta-programma
149 Avots: www.vatp.lv/draugos-ar-biznesu 150 Avots: www.liepaja.lv/page/2905; http://www.liepaja.lv/page/49&news_id=26740 151 Avots: www.dnd.lv/Text.aspx?qid=m6058 152 Avots: www.hipo.lv/lv/par_banku/jaunumi/20120229_projektu_konkurss_tiek_izsludinats_ventspils_un_daugavpils_pilsetas_un_13_novados
110. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus konkurss „Lec biznesā!”
153
ideju vērtēšana, II kārta – biznesa plāna sagatavošana.
savas biznesa idejas īstenošanai, nākamie pieci – Ls 500.
- Finansētājs – VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
Biznesa ideju konkurss „Ideju kauss”
154 (Latvija)
- Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem (vai grupa – līdz 4 dalībniekiem), kuri vēlas izveidot savu uzņēmumu, kura pamatā ir jaunu tehnoloģiju attīstība un inovācija; - Notiek kārtās: I kārta – biznesa idejas, II kārta – biznesa plāna vērtēšana; - Ir administratīvie un kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji.
- Naudas balvas: 1.vieta – Ls 5 000, 2.vieta – Ls 3 000 un 3.vieta – Ls 1 000; - Speciāla nominācija – „Eko – inovatīvākā ideja” (balva Ls 1 000).
- Stratēģiskie partneri – Rīgas Tehniskā universitāte un AS „SEB banka”.
Konkurss „Izrāviens
155”
- Eksportējošie uzņēmumi (vismaz 10% no kopējā apgrozījuma); - Vairāk nekā 51% privāta kapitāla uzņēmumi.
- Bezmaksas konsultācijas efektīva un mērķtiecīga biznesa risinājumu kompleksa izstrādei (eksporta veicināšanai).
- Konkursa rīkotāji: SIA „Lattelecom”, AS „Swedbank” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
„Izaugsmes forums” vidusskolēniem
156
(Latvija)
- 24 stundu komandu (3 – 4 dalībnieki) sacensības vidusskolēniem par labāko jauno biznesa ideju vai esošā produkta pilnveidi.
- Galvenā balva – iespēja studēt RSU Eiropas studiju fakultātē pirmo semestri bez maksas; - Otrās un trešās vietas ieguvēji saņems balvas no Tallink Latvija.
- Ekspertu un biznesa konsultantu atbalsts.
Biznesa ideju konkurss skolēniem „Without borders”
157
(Bauskas un Rundāles novadi)
- Bauskas un Rundāles novada 7. – 12.klašu skolēni; - Var veidot grupu (ne vairāk kā divi skolēni); - Projektus vērtē ekspertu komisija.
- Galvenā balva – iespēja piedalīties piecu dienu ilgā vasaras nometnē Lietuvā; - Apbalvoti tiks 10 skolēni.
- Atbalsts tika īstenots kā projekts: 2013.gada 1.februāris – 15.aprīlis; - Finansētājs: ERAF.
Jauniešu biznesa plānu konkurss komercdarbības uzsākšanai Salacgrīvas novadā
158
- Salacgrīvas novadā deklarētie jaunieši (18 – 25.g.v.); - Pretendents iepriekš nav veicis uzņēmējdarbību; - Pēc lēmuma par līdzekļu piešķiršanu ir jāreģistrē uzņēmums.
- Kopējais apjoms (2013.g.): Ls 30 000 (2011.g. Ls 20 000) pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļi; - Atbalsta apjoms: Ls 2 000; - Samaksa: 50% avanss pēc līguma parakstīšanas, 50% pēc atskaites par avansa izlietojumu saņemšanas.
- Ir noteiktas atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas.
Veselības veicināšanas un veselības aprūpes pieejamības palielināšanas projektu konkurss
159
(Jūrmala)
- Latvijā reģistrēta juridiska persona, kas veic darbību Jūrmalas pilsētā; - Var iesniegt vairākus projektus; - Vērtē domes Veselības un sociālo jautājumu komiteja.
- Kopējais apjoms (2012.g.): Ls 15 000 (pašvaldības līdzekļi); - Iesniedzējam jānodrošina vismaz 10% līdzfinansējums.
- Ir noteiktas neatbalstāmās aktivitātes.
Atbalsts lauku jauniešiem
- Jaunieši vecumā no 18 – 30 gadiem.
- Četru dienu apmācības par ideju apzināšanu, vajadzību
-
153 Avots: www.hipo.lv/lv/attistibas_programmas/starta_programma/quotlec_biznesaquot 154 Avots: www.idejukauss.lv 155 Avots: www.lattelecom.lv/biznesam/izraviens/jaunumi/piesakieties_izravienam 156 Avots: www.izaugsmeskvartals.lv/gribu-augt/izaugsmes-forums 157 Avots: www.ip.bauska.lv/biznesa-ideju-konkursa-skoleniem-without-borders-nolikums 158 Avots: www.salacgriva.lv/lat/salacgrivas_novads/jauniesiem/?text_id=15653 159 Avots: www.jpd.gov.lv/docs/i11/d/i11d009.htm
111. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus
uzņēmējdarbības veicināšanai
160
(Latvija)
izvērtēšanu, savu spēju noteikšanu; - Ideju īstenošana ar konsultantu un mentora palīdzību.
Dobeles novada atbalsta programma kultūras un sporta projektiem
161
- Atbalstu var saņemt NVO un fiziskās personas, kuras ir reģistrētas vai deklarētas Dobeles administratīvajā teritorijā; - Vērtēšanu veic kultūras un sporta komisija.
- Projektu konkurss tiek izsludināts divreiz gadā; - Maksimālā atbalsta summa tiek noteikta pirms konkursa izsludināšanas; - Atbalsta intensitāte: līdz 100%. pašvaldības finansējums 2013.g.: Ls 7 093,9 (uz 04.03.2013.).
- Konkurss tiek organizēts saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu nolikumu.
160 Avots: www.laukutikls.lv/jauniesiem/2819 161 Avots: www.dobele.lv/page/582
112. lpp.
3.pielikums. Ārvalstu uzņēmējdarbības attīstības fondu piemēri
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus
Start-up loans for young entrepreneurs
162
(Lielbritānija)
- Mērķa grupa: 18 – 24.g.v.; - Jābūt biznesa idejai; - Jādzīvo Anglijā.
- Apjoms: līdz 2 500 GBP (~Ls 2 139); - Atmaksas periods: 3 – 5 gadi.
- Mentoringa pakalpojumi; - Metodoloģiskais atbalsts.
Canadian Youth Business Foundation
163
(Kanāda)
- Mērķa grupa: 18 – 39 g.v.; - Biznesa plāns; - Kanādas pilsonis; - Nedrīkst būt pilna laika students.
- Apjoms: līdz 15 00 CAD (~Ls 8 073). - 10% līdzfinansējums.
- Mentoringa pakalpojumi divus gadus; - Iespējams palielināt aizdevumu vēl par 30 000 CAD (~Ls 16 146).
Canada Small Business Financing Program
164
(Kanāda)
- Jauniem un esošiem Kanādas uzņēmumiem; - Neatbalsta lauksaimniecību.
- Apjoms: līdz 500 00 CAD (~Ls 269 107). - Atmaksas periods: līdz 10 gadiem; - Nepieciešams nodrošinājums.
- Darbojas kopš 1961.gada; - Aizdevums mazo uzņēmumu dibināšanai, attīstībai, uzlabošanai un modernizēšanai.
Community Loan Fund
165 (ASV)
- Atbalsta tikai jau darbojošos uzņēmumus; - Nepieciešams nodrošinājums.
- Apjoms: 1 000 – 500 000 USD (~Ls 535–267 250).
- Atbalsta iegādes, jaunu produktu attīstību u.c.
KfW Start-up Loan (Startgeld)
166
(Vācija)
- Pašnodarbinātie, mazie uzņēmumi, kuri darbojas mazāk par trim gadiem; - Vācijas uzņēmumiem.
- Apjoms: līdz 100 000 EUR (~Ls 69 601). - Atmaksas periods: 5–10 gadi; - Visu periodu fiksēta % likme.
- Atbalsta kapitālizdevumus un ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos; - 80% kredītriska uzņemas KfW un tikai 20% banka.
Microfinance Ireland
167 (Īrija)
- Mikro uzņēmumi (apgrozījums < 2 milj.EUR (~Ls 1,4 milj.), darbinieki < 10); - Kredītu var saņemt tikai tad, ja ir bijis bankas atteikums.
- Apjoms: līdz 25 000 EUR (~Ls 17 400).
- Atbalsta visu nozaru uzņēmumus.
162 Avots: www.startuploans.co.uk 163Avots: www.cybf.ca 164 Avots: www.ic.gc.ca/eic/site/csbfp-pfpec.nsf/eng/Home 165 Avots: www.communityloanfund.org 166 Avots: www.kfw.de/kfw/en/Domestic_Promotion/Our_offers/Business_start-ups.jsp#KfWStart-upLoan-StartGeld 167 Avots: http://microfinanceireland.ie/
113. lpp.
4.pielikums. Pirmās uzņēmumu (SIA un AS) aptaujas rezultāti
1. Cik šobrīd darbavietas nodrošina Jūsu uzņēmums?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
2. Vai uzņēmumam pašlaik trūkst vai trūks tuvākajā laikā darbiniek i?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
3. Kādi speciālisti Jūsu uzņēmumam ir nepieciešami šobrīd un tuvākajā nākotnē?
Visvairāk Iecavas novadā esošajiem uzņēmumiem ir nepieciešami galdnieki, kokapstrādes meistari, būvniecības speciālisti,
tirdzniecības speciālisti (t.sk. pārdevēji), grāmatveži, palīgstrādnieki. Atsevišķi uzņēmumi ir minējuši, ka ir nepieciešami
inženieri un speciālisti ar tehniskām zināšanām, ražošanas speciālisti un ceha darbinieki, elektromontieri, menedžeri,
lietveži, lentzāģa operatori, mūrnieki, metinātāji, agronomi, poligrāfi, programmētāji, šoferi, automehāniķi un montieri.
46%
24%
8%
10%
8% 4%
0%
1-3
4-7
8-10
11-20
21-50
51-100
101-500
Jā 38%
Nē 62%
114. lpp.
4. Kādas prasmes trūkst Jūsu darbiniek iem?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
5. Kāds atbalsts uzņēmumam vajadzīgs darbinieku profesionālo prasmju papildināšanai?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Papildus atzīmētajam atsevišķi uzņēmumi min, ka būtu nepieciešams:
- līdzfinansējums sākotnējām darbinieku apmācībām;
- pieredzes apmaiņas braucieni;
31
11
2
2
0
0
17
0 10 20 30 40
Specifisku profesionālo zināšanu trūkums,kas nepieciešamas darba izpildei
Valodas prasmju trūkums
Datora lietošanas prasmju trūkums
Darbinieka nespēja plānot savu laiku un/ vaistrādāt patstāvīgi
Darbinieka nespēja sadarboties,psiholoģiskās problēmas
Vispārējas inteliģences trūkums
Nekas netrūkst un paši apmāca
18
24
4
10
4
13
Regulāra informācija par pieejamiemkursiem/semināriem atbilstoši uzņēmuma specifikai
Iecavas novadā, Zemgalē un Rīgā
Atbilstošu jaunu profesionālo mācību programmuizstrāde atbilstoši uzņēmuma specifikai un to
īstenošanas piedāvājums Iecavas novadā
Ieteikumi, kā organizēt mācīšanos darbavietā
Informācija par projektu līdzekļu piesaisti darbiniekuapmācībai
Informācija par mācību iespējām ārzemēs
Atbalsts nav nepieciešams
115. lpp.
- interesanti, mūsdienīgi kursi;
- apmācības uzņēmuma telpās.
6. Vai un cik lielā mērā Jūs būtu gatavs maksāt par Jūsu esošo un/vai potenciālo darbinieku apmācībām,
kas nepieciešamas darba veikšanai Jūsu uzņēmumā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
7. Vai Jūs pieņemat jauniešus praksē savā uzņēmumā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
27
18
4
5
Nemaksātu
Varētu veikt līdzdalības maksājumu 1/3apmērā
Varētu veikt līdzdalības maksājumu 2/3apmērā
Varētu segt izmaksas pilnībā
Jā 44%
Nē 56%
116. lpp.
8. Ja, jā, vai arī jauniešus ar īpašām vajadzībām?
Bāze: uzņēmumi, kuri ņem jauniešus praksē, n=22.
9. Vai jūs varētu iesaistīt jauniešus un jauniešus ar īpašām vajadzībām darbā savā uzņēmumā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Papildus jānorāda aptaujā konstatētais, ka atsevišķi uzņēmumi, kas labprāt pieņemtu darbā jauniešus, nevēlētos pieņemt
darbā jauniešus ar īpašām vajadzībām.
Jā 18%
Nē 82%
Jā 62%
Nē 38%
117. lpp.
10. Kas būtu jādara, lai Jūs iesaistītu jauniešus un jauniešus ar īpašām vajadzībām darbā savā uzņēmumā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Papildus minētajam uzņēmēji min arī:
- iespējas slēgt sadarbības līgumus;
- nodrošināt kvalificētus praktikantus;
- jāatvieglo iesaistes procedūra;
- nav piemērotas telpas personām ar īpašām vajadzībām;
- uzņēmuma darbības specifikas dēļ darbs var nebūt piemērots jauniešiem ar īpašām vajadzībām;
- būtu nepieciešamība iepriekš sagatavot jauniešus darbam.
Uzņēmējiem ir bijusi arī slikta pieredze nodarbinot jauniešus (nekvalitatīvs darbs, nevēlēšanās strādāt), taču atsevišķi
uzņēmumi būtu gatavi izmantot šādu iespēju.
11. Vai Jūs vēlaties sadarboties ar Iecavas novada izglītības iestādēm?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
38
28
19
Pašvaldības finansiāls atbalsts (subsīdijas)
Nodokļu/nodevu atlaides
Reklamēšanas iespējas dažādos pašvaldībasportālos/avīzēs/pasākumos
Jā 22%
Nē 78%
118. lpp.
12. Ar kurām no šīm izglītības iestādēm Jūs vēlētos sadarboties?
Bāze: uzņēmumi, kas ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, n=11.
Papildus jāmin, ka uzņēmumi, kuri ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, lielākoties varētu sadarboties ar visām
izglītības iestādēm Iecavas novadā.
13. Kāpēc būtu jāsadarbojas ar šīm izglītības iestādēm?
Bāze: uzņēmumi, kas ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, n=11.
9
7
3
4
3
Iecavas vidusskolu
Zālītes speciālo internātpamatskolu
Iecavas Mūzikas un mākslas skolu
Iecavas Internātpamatskolu
Dzimtmisas pamatskolu
1
4
5
0
4
5
Lai popularizētu savu uzņēmumu
Lai ieinteresētu jauniešus strādāt savā uzņēmumā
Lai palīdzētu novada jauniešiem attīstītuzņēmējdarbībai nepieciešamo domāšanu
Mācās savi/darbinieku bērni/mazbērni
Saredzu neizmantotos resursus skolā
Lai jaunieši novadā lietderīgi izmantotu brīvo laikuinteresantām nodarbēm
119. lpp.
14. Kā Jūs vēlētos sadarboties ar Iecavas novada izglītības iestādēm?
Bāze: uzņēmumi, kas ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, n=11.
15. Ko pašvaldība varētu darīt, lai veicinātu izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbību?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Papildus uzņēmēji min:
- karjeras dienu organizēšanu;
- finansiālu atbalstu no pašvaldības;
- attīstīt jauniešiem praktiskas zināšanas;
- interesi par profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem;
- pašvaldībai vajadzētu izveidot profesionālo izglītības iestādi.
0
5
7
8
4
Sagatavot informatīvos/reklāmas materiāluspar uzņēmuma darbību
Piedalīties viesstundās pastāstot paruzņēmumu un tā darbību ar reklāmas
materiāliem
Nodrošināt pamatinformāciju par uzņēmumaspecifiku ar konkrētu praktizēšanos iespēju
Piedalīties „Ēnu dienā”
Nodrošināt jauniešiem darbu, piemēram,vasarā
2
0
18
10
13
Algot uzņēmējdarbības speciālistu
Algot mūžizglītības speciālistu
Sniegt finansiālu atbalstu karjeras dienupasākumiem
Organizēt biznesa ideju konkursus un iesaistītuzņēmējus biznesa ideju izvērtēšanā
Ekskursijas pie uzņēmējiem/transportanodrošināšana
120. lpp.
16. Kādus profesionālās iemaņas Iecavas novada izglītības iestādes varētu piedāvāt saviem skolēniem
pulciņu, fakultatīvu un kursu veidā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Papildus norādītajam uzņēmēji min:
- padziļināta matemātika, ķīmija, fizika;
- lietišķā etiķete;
- amatniecības pamatprasmes (amatu mācība);
- grāmatvedība, finanses;
- lietišķā sarakste (dokumentu noformēšanas prasmes);
- dzīvei nepieciešamās praktiskās iemaņas;
- rokdarbi;
- komunikācijas prasmes;
- profesijas izvēles kursi;
- programmēšana;
- ģeogrāfija (GPS lasīšanas prasmes);
- saskarsmes kultūra;
- ticības mācība.
10
11
2
3
5
3
Lietvedības
Galdniecības
Traktorapmācības
Dārzeņkopības
Ēdienu gatavošanas
Zāģu/mežkopības/mežizstrādes
121. lpp.
17. Ko Jūs kā uzņēmējs varētu darīt nodarbinātības veicināšanai Iecavas novadā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Uzņēmēji aptaujās ir norādījuši, ka šādi pasākumi varētu būt:
- uzņēmumu sadarbība ar NVO nodarbinātības pasākumu veicināšanā;
- projekti, kuri ir saistoši gan pašvaldībām, gan izglītības iestādēm;
- palīdzība profesionālajā ievirzē.
Lielai daļai aptaujāto uzņēmumu nav ideju, ko tie varētu darīt nodarbinātības veicināšanai Iecavas novadā, vai arī tie
uzskata, ka jau dod darba vietas un ar to ir pietiekami.
18. Kādus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus Jūs vēlētos ieviest Iecavas novadā?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Papildus minētajiem tiek minēti arī tādi pasākumi kā:
- Iecavas novada uzņēmumu apkopošana un reklamēšana, reklāmas bukleta izveide;
- organizēt „ideju banku”;
- veikt pirmreizējās darbinieku apmācības (piemēram, motorzāģa lietošanas, lentzāģa lietošanas apmācība);
5
1
0
26
Sponsorēt apdāvinātāko iecavnieku studijas,lai jaunieši atgrieztos Iecavā
Nodrošināt balvas biznesa ideju konkursiem
Piedāvāt transporta pakalpojumus uzprofesionālām izstādēm
Piedāvāt prakses vietas
24
24
7
3
5
24
2
9
Pašvaldības granti (subsīdijas) jaunāmbiznesa idejām
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides
Pieņemt darbā uzņēmējdarbības speciālistu
Izveidota uzņēmēju nevalstiskā organizācija
Mikro un mazo uzņēmumu izveidošanasatbalsta fonds
Pašvaldības apmaksāti semināri unapmācības uzņēmējiem un iedzīvotājiem
Uzņēmējdarbības resursu centra (pieejamasiekārtas un konsultācijas) izveide
Biznesa inkubatora izveide
122. lpp.
- attīstīt infrastruktūru un uzlabot tās uzturēšanu (piemēram, ceļi un ceļu uzturēšana);
- ierobežot jaunu veikalu izveidi, lai aizsargātu esošos.
19. Vai Jūsuprāt būtu nepieciešams Radošās darbības centrs Iecavas novadā, kur būtu apvienotas radošās
darbnīcas visām vecuma grupām un nodrošināta novadā radīto vērtību tirdzniecība?
100% aptaujātie uzskata, ka ir nepieciešama Radošās darbības centra izveide Iecavas novadā.
20. Vai Jūs vēlētos sadarboties ar pašvaldību?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
21. Kādā veidā Jūs vēlētos sadarboties ar pašvaldību?
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.
Daudzi uzņēmumi ir atvērti sadarbībai, taču tiem trūkst ideju, kādā veidā šāda sadarbība varētu notikt.
Jā 90%
Nē 10%
7
8
2
8
32
11
Uzņēmēju konsultatīvās padomes ietvaros
Organizējot kopīgus sporta, kultūraspasākumus
Atbalstot/organizējot uzņēmējdarbībasatbalsta pasākumus
Sadarbojoties apmācību organizēšanā
Kopīgi ieviešot projektus
Veidojot kopīgu uzņēmējdarbības atbalstacentru
123. lpp.
5.pielikums. Uzņēmēju aptaujā izmantotie statistisk ie raksturotāji
Paskaidrojumi par tālāk izmantotajiem statistiskajiem raksturotājiem:
Aritmētiskais vidējais – visu novērtējumu rezultāti saskaitīti un izdalīti ar novērtējumu skaitu
Mediāna – ranžētā (sakārtotā vai nu augošā vai dilstošā kārtībā) variācijas rindā vidū esošā vērtība – puse no
novērojumiem jeb 50% no novērojumiem ir mazāki nekā mediāna, puse no novērojumiem jeb 50% ir lielāki nekā mediāna
Moda – visbiežāk sastopamais vērtējums
Variācijas apjoms – starpība starp lielāko un mazāko vērtējumu
Standartnovirze – variācijas jeb izkliedes rādītājs, ko var izmantot vērtējumu viendabības vai dažādības novērtēšanai – jo
standartnovirze mazāka, jo respondentu viedoklis bijis līdzīgāks, jo standartnovirze lielāka, jo respondentu viedoklis bijis
dažādāks
Aritmētiskā vidējā standartkļūda - variācijas jeb izkliedes rādītājs, ko var izmantot vērtējumu novērtēšanai visā
ģenerālajā kopā
5.pielikuma tabulas
5.1.pielikums. Iecavas uzņēmēju darbinieku datora lietošanas prasmju vērtējumu statistisk ie rādītāji,
2013.g. aprīlī
Darbinieku datora lietošanas prasmes kopumā Iecavas uzņēmēji vērtējuši kā vidēji labas, aritmētiskais vidējais vērtējums
7,32 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju
darbinieku datora lietošanas prasmes vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, bet visaugstākais
vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,4
balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,4 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41
Aritmētiskais vidējais 7,32
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,431
Mediāna 8,00
Moda 8 un 9
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,400
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
5.2.pielikums. Iecavas uzņēmēju darbinieku spēju strādāt patstāvīgi vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g.
aprīlī
Darbinieku spējas strādāt patstāvīgi kopumā Iecavas uzņēmēji vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,87
balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 9 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku
spējas strādāt patstāvīgi vērtējuši ar 9 vai vairāk ballēm, proti, 10 ballēm. Viszemākais vērtējums bija 2 balles, bet
visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā
124. lpp.
kvadrātiskā novirze 2,217 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,217 balles;
variācijas apjoms 8 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41
Aritmētiskais vidējais 7,87
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,398
Mediāna 9,00
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,217
Variācijas apjoms 8
Minimums 2
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
5.3.pielikums. Iecavas uzņēmēju darbinieku spēju plānot savu darba laiku vērtējumu statistisk ie rādītāji,
2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku spējas plānot savu darbalaiku kopumā vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais
vērtējums 7,9 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse
uzņēmēju darbinieku spējas plānot savu darbalaiku vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 3 balles,
bet visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā
kvadrātiskā novirze 2,076 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,076
balles; variācijas apjoms 7 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41
Aritmētiskais vidējais 7,90
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,386
Mediāna 8,00
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,076
Variācijas apjoms 7
Minimums 3
Maksimums 10
Avots:: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
5.4.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku spēju sadarboties vērtējumu statistisk ie rādītāji,
2013.g. aprīlī
Darbinieku spējas sadarboties kopumā Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,86
balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku
spējas sadarboties vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles.
Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,1 balle, kas parāda, ka
uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,1 balle; variācijas apjoms 9 balles.
125. lpp.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*
Aritmētiskais vidējais 7,86
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,390
Mediāna 8,00
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,100
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.5.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku ieinteresētības (motivācijas) pildīt uzticētos
pienākumus vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus kopumā vērtējuši kā labu,
aritmētiskais vidējais vērtējums 7,68 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 9 balles (moda 9 balles), mediāna 8,5 balles
parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus vērtējuši ar 8 vai vairāk
ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par
to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,161 balle, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap
aritmētisko vidējo ir 2,161 balle; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 37*
Aritmētiskais vidējais 7,68
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,408
Mediāna 8,50
Moda 9
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,161
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.6.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku iniciatīvas un radošuma vērtējumu statistisk ie rādītāji,
2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku iniciatīvu un radošumu kopumā vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums
6,89 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju
darbinieku iniciatīvu un radošumu vērtējuši ar 8, vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais
vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze
2,499 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,499 balles; variācijas apjoms 9
balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 37*
Aritmētiskais vidējais 6,89
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,472
Mediāna 8,00
Moda 8
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,499
126. lpp.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.7.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku specifisko darbā nepieciešamo profesionālo zināšanu
un prasmju vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes kopumā
vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,33 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles),
mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un
prasmes vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju
vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,253 balles, kas parāda, ka
uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,253 balle; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*
Aritmētiskais vidējais 7,33
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,434
Mediāna 8,00
Moda 8
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,253
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.8.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku uzticamības un lojalitātes uzņēmumam vērtējumu
statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam kopumā Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā diezgan augstu,
aritmētiskais vidējais vērtējums 8,11 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 8,5
balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm.
Viszemākais vērtējums bija 4 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to
liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,006 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap
aritmētisko vidējo ir 2,006 balles; variācijas apjoms 6 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*
Aritmētiskais vidējais 8,11
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,379
Mediāna 8,50
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,006
Variācijas apjoms 6
Minimums 4
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī; * uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
127. lpp.
5.9.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku valodas prasmju vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Darbinieku valodas prasmes kopumā Iecavas novada uzņēmēji vērtējuši kā vidēji labas, aritmētiskais vidējais vērtējums
6,46 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 7 balles parāda, ka puse uzņēmēju
darbinieku valodas prasmes vērtējuši ar 7 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10
balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,516 balles, kas
parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,516 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*
Aritmētiskais vidējais 6,46
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,476
Mediāna 7,00
Moda 8
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,516
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.10.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un spēju papildināt savas z ināšanas un
prasmes profesionālajā jomā vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā kopumā Iecavas novada
uzņēmēji vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 6,89 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda
10 balles), mediāna 7,5 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un
prasmes profesionālajā jomā vērtējuši ar 7 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums
10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,699 balles,
kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,699 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*
Aritmētiskais vidējais 6,89
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,510
Mediāna 7,50
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,699
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.11.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darbinieku vispārējās inteliģences vērtējumu statistisk ie rādītāji,
2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji kopumā darbinieku vispārējo inteliģenci vērtējuši kā gandrīz augstu, aritmētiskais vidējais
vērtējums 7,52 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse
uzņēmēju darbinieku vispārējo inteliģenci vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais
vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā
128. lpp.
novirze 2,31 balle, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,31 balle; variācijas apjoms
9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 37*
Aritmētiskais vidējais 7,52
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,445
Mediāna 8,00
Moda 8
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,310
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī. * uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.12.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīguma uzņēmumā
vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu,
aritmētiskais vidējais vērtējums 6,7 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 7 balles (moda 7 balles), mediāna 7 balles
parāda, ka puse uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu vērtējuši ar 7 vai vairāk ballēm. Viszemākais
vērtējums bija 0 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,12 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko
vidējo ir 3,12 balles; variācijas apjoms 10 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 39*
Aritmētiskais vidējais 6,70
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,570
Mediāna 7,00
Moda 7
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,120
Variācijas apjoms 10
Minimums 0
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 0 – neveic apmācības, 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.13.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju informācijas par iespējām piesaistīt projek tu līdzek ļus darbinieku
sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g.
aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai
darbībai uzņēmumā nozīmīgumu kopumā vērtēja kā viduvēji nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 5,77 balles,
visbiežāk sastopamais vērtējums 1 balle (moda 1 balle), mediāna 6,5 balles parāda, ka puse uzņēmēju informācijas par
iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīgumu vērtējuši
ar 6 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju
vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,314 balles, kas parāda, ka
uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 3,314 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 35*
Aritmētiskais vidējais 5,77
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,650
129. lpp.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības Mediāna 6,50
Moda 1
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,314
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.14.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju informācijas par mācību iespējām ārzemēs darbinieku
profesionālai pilnveidei nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai pilnveidei
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 4,19 balles, visbiežāk sastopamais
vērtējums 1 balle (moda 1 balle), mediāna 4 balles parāda, ka puse uzņēmēju informācijas par mācību iespējām ārzemēs
nozīmīgumu vērtējuši ar 4 vai mazāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 9 balles.
Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,953 balles,
kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,953 balles; variācijas apjoms 8 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*
Aritmētiskais vidējais 4,19
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,579
Mediāna 4,00
Moda 1
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,953
Variācijas apjoms 8
Minimums 1
Maksimums 9
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.15.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju regulāras informācijas par tālāk izglītības/kvalifikācijas
pilnveides kursiem/semināriem novadā nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g.
Iecavas novada uzņēmēji regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 6,13 balles, visbiežāk sastopamais
vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 6 balles parāda, ka puse regulāras informācijas par
tālākizglītības/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem nozīmīgumu vērtēja ar 6 vai vairāk ballēm. Viszemākais
vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,248 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap
aritmētisko vidējo ir 3,248 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 34*
Aritmētiskais vidējais 6,13
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,663
Mediāna 6,00
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,248
130. lpp.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.16.pielikums. Iecavas novada jaunu pieeju ieviešanas profesionālajā izglītībā konkurētspējīga
darbaspēka sagatavošanā nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g.
Iecavas novada uzņēmēji jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,62 balles, visbiežāk sastopamais
vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā
izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā nozīmīgumu vērtēja ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija
3 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji:
vidējā kvadrātiskā novirze 2,282 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,282
balles; variācijas apjoms 7 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41
Aritmētiskais vidējais 7,62
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,447
Mediāna 8,00
Moda 8
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,282
Variācijas apjoms 7
Minimums 3
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
5.17.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanas
nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,62 balles, visbiežāk sastopamais
vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā
izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā nozīmīgumu vērtēja ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija
3 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji:
vidējā kvadrātiskā novirze 2,282 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,282
balles; variācijas apjoms 7 balles.
Iecavas novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu,
aritmētiskais vidējais vērtējums 5,15 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 5 balles (moda 5 balles), mediāna 5 balles
parāda, ka puse uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtējuši ar 5 vai mazāk ballēm. Viszemākais
vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,738 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap
aritmētisko vidējo ir 2,738 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 31*
Aritmētiskais vidējais 7,69
131. lpp.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,502
Mediāna 8,00
Moda 10
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,558
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.18.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju informācijas par tālmācības iespējām nozīmīguma vērtējumu
statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu,
aritmētiskais vidējais vērtējums 5,15 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 5 balles (moda 5 balles), mediāna 5 balles
parāda, ka puse uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtējuši ar 5 vai mazāk ballēm. Viszemākais
vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,738 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap
aritmētisko vidējo ir 2,738 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 31*
Aritmētiskais vidējais 5,15
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,537
Mediāna 5,00
Moda 5
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,738
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga; * uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.19.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanas darbavietā
nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā kopumā vērtēja kā viduvēji
nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 5,42 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 7 balles (moda 7 balles), mediāna
5,5 balles parāda, ka puse uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā vērtējuši ar 5 vai
mazāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija
ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,788 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma
vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,788 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 31*
Aritmētiskais vidējais 5,42
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,547
Mediāna 5,50
Moda 7
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,788
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10
132. lpp.
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.20.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma
specifikai, nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī
Iecavas novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai, kopumā vērtēja kā
gandrīz maz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 4,73 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 1 balle (moda 1 balle),
mediāna 5,5 balles parāda, ka puse uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai
vērtēja ar 5 vai mazāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka
uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,878 balles, kas parāda,
ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,878 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*
Aritmētiskais vidējais 4,73
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,564
Mediāna 5,50
Moda 1
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,878
Variācijas apjoms 9
Minimums 1 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
5.21.pielikums. Iecavas novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu
novadā nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g.
Iecavas novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu, kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji
nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 5,6 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 1 balle (moda 1 balle), mediāna 6
balles parāda, ka puse uzņēmēju profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu vērtēja ar 6 vai vairāk ballēm.
Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi,
par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,317 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija
ap aritmētisko vidējo ir 3,317 balles; variācijas apjoms 9 balles.
Statistiskie rādītāji Statistisko rādītāju vērtības
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*
Aritmētiskais vidējais 5,60
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,663
Mediāna 6,00
Moda 1
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,317
Variācijas apjoms 9
Minimums 1
Maksimums 10 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās Iecavas novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits
133. lpp.
6.pielikums. Ārvalstu radošās darbības centru piemēri
Nosaukums Darbība Saturs Papildus
Betahaus in Berlin168
(Vācija)
- Piedāvā pasta adresi, telpas, internetu un biroja orgtehniku jaunajiem uzņēmējiem;
- Ietilpība: līdz 150 strādājošo
- Piedāvā pilna vai daļēja laika telpu īri (ar vai bez atslēgām);
- Sadarbības iespējas pārējiem strādājošiem.
- Darbojas kopš 2009.gada marta.
Centre Artesanal de Menorca
169 (Spānija)
- Pašvaldības institūcija; - Atrodas vēsturiskā ēkā – armijas
barakās; - Reģistrēti 239 amatnieki un
mākslinieki; - Atvērts visu gadu.
- Menorkas salas tradicionālo amatu centrs, kas palīdz salas iedzīvotājiem kļūt par amatniekiem un māksliniekiem, attīsta tradicionālo dizainu, nodrošina kvalitāti;
- Izstrādāts zīmols, nosacījumi tā lietošanai.
- Izveidots 2005.gadā.
Centro Artesanal Antiguo de Balboa
170
(Panama)
- Pašvaldības institūcija; - Atrodas vairākās ēkās Panamas
pilsētas Balboa vēsturiskajā rajonā;
- 40 – 45 nelieli amatnieku veikali.
- Piedāvā telpas/vietu tirdzniecībai.
- Izveidots 1998.gadā. - Populārākais Panamas
suvenīru iegādes veikals.
Creative Amsterdam
171
(Nīderlande)
- „Vienas pieturas veikals” radošo industriju pārstāvjiem (sadarbības platforma publiskajam, privātajam un nevalstiskajam sektoram).
- Fokuss uz radošo industriju uzņēmēju atbalstu (informatīvu, konsultatīvu un organizatorisku) sadarbībā ar citu nozaru uzņēmumiem.
- Darbojās no 2007. līdz 2011.g., projekta ietvaros.
Farmers Market and Craft Centre
172
(Lielbritānija)
- Darbalaiks: otrdiena – svētdiena;
- Bezmaksas ieeja un auto stāvlaukums.
- Telpās atrodas vairāk nekā 40 veikalu/biznesu (pārtika, apģērbi, mēbeles, rotaļlietas, skaistumkopšana u.c.
- Atvērts kopš 2010.gada pavasara;
- Nav divu vienādu veikalu.
Käsi- ja taideteollisuuskeskus Verkaranta
173
(Somija)
- Viens no Somijas amatnieku asociācijas dalībniekiem;
- Atrodas vēsturiskā audumu krāsotavas ēkā Tamperes centrā;
- Plaša pasākumu programma – ģimenes dienas, atvērtās dienas, vasaras nometnes, izbraukuma pasākumi.
- Divas izstāžu zāles, veikals, kafejnīca, darbnīcas un mācību telpas.
- Izīrē telpas pasākumiem.
Leicestershire Craft Centre
174
(Lielbritānija)
- Maksas kursi (atkarībā no tēmas un ilguma): 5 – 110 GBP (Ls 4,3 – 94);
- Kursa maksā iekļauti visi materiāli.
- Piedāvā dažādus kursus: zīmēšanas, šūšanas, juvelieru, dekorēšanas, floristikas, dažādi kursi bērniem u.c.
- Piedāvā arī radošas dzimšanas dienu svinības bērniem un pieaugušajiem.
Longnor Craft Centre and Coffee Shop
175
(Lielbritānija)
- Atrodas vecajā tirgus ēkā, ciema centrā;
- Darbalaiks: janvāris – februāra vidus (piektdiena – svētdiena 10.00 – 17.00), februāra vidus –
- Darbojas kā veikals vietējiem amatniekiem un mājražotājiem (vairāk nekā 70);
- Piedāvājumā: kartiņas, izšuvumi, fotogrāfijas, koka mēbeles
- Darbojas arī kafejnīca; - Piegādātāji tiek
individuāli atlasīti, lai nodrošinātu nepieciešamo kvalitāti.
168 Avots: http://betahaus.de/ 169 Avots: www.artesaniademenorca.com 170 Avots: www.panamaamerica.com.pa/notas/421234-el-mercado-artesanal-de-balboa un citi 171 Avots: www.ccaa.nl 172 Avots: www.heskinfarmersmarket.co.uk 173 Avots: www.taitopirkanmaa.fi/Kaesi-ja-taideteollisuuskeskus-Verkaranta 174Avots: www.leicestershirecraftcentre.co.uk 175 Avots: www.longnorcrafts.co.uk
134. lpp.
Nosaukums Darbība Saturs Papildus
Ziemassvētkiem (katru dienu). (paštaisītas), rotaļlietas, juvelierizstrādājumi u.c.
Ruthin Craft Centre
176
(Lielbritānija)
- Atvērts katru dienu no 10.00 – 17.30;
- Bezmaksas ieeja un auto stāvlaukums.
- Telpas: 3 galerijas, 3 mākslinieku studijas, veikals, apmācību un darba telpas, TIC, kafejnīca;
- Pasākumi: izstādes, darbnīcas, apmācības u.c.
- Darbojas kopš 2008.g. - Atrodas renovētās
telpās.
Steirishe Heimatwerk
177
(Austrija)
- Atrodas Grācas centrā - Specializēts amatu centrs, galvenokārt tradicionālā Štīrijas apģērba dizains (dirndls);
- Aptuveni puse darbinieku strādā pārdošanas daļā.
- Senākais radošās darbības centrs Austrijā, darbojas kopš 1917.g.
176 Avots: www.ruthincraftcentre.org.uk/index.html 177 Avots: www.heimatwerk.steiermark.at/
135. lpp.
7.pielikums. Atbalsta programmas un konkursi nevalstiskajām
organizācijām Latvijas pašvaldībās
Pašvaldība Programmas, konkursa nosaukums
Kam piešķir finansējumu Piezīmes
Jelgavas novada pašvaldība
Jelgavas pilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programma
178
1) Paredz sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu realizāciju Jelgavas pilsētā; 2) Piesaista ievērojamus vietējos resursus un brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos projektos; 3) Paredz remonta, remonta materiālu un pamatlīdzekļu iegādi sabiedrisku objektu būvdarbiem, (telpas, aprīkojums, biroja mēbeles) organizācijas darbības nodrošināšanai, ja tās veic sociāli nozīmīgas funkcijas; 4) Īsteno sociālu programmu; 5) īsteno pašvaldības deleģēto funkciju;
6) Nepieciešami administratīvajiem izdevumiem, ja tie deleģēti organizācijas darbības nodrošināšanai mērķprogrammu īstenošanai.
Katru gadu atbalsta vairāk kā 40 NVO. Atbalsta programma darbojas kopš 2008.gada. Vidēji vienam projektam tiek piešķirti Ls 400 (mazākās summas no Ls 100 līdz lielākiem projektiem Ls 1 500).
Dagdas novada pašvaldība ar Dagdas novada jauniešu iniciatīvu centra starpniecību
Dagdas novada jauniešu biedrību projektu konkurss „Aktivizē savu ikdienu”
179
1) Jauniešu biedrību darbības nodrošināšanai
nepieciešamā inventāra iegādei;
2) Radošu, izglītojošu un sportisku aktivitāšu
īstenošanai Dagdas novada teritorijā;
3) Radošu ideju un projektu realizēšanai;
4) Projektiem, kas saistīti ar apkārtējās vides
labiekārtošanu.
Atbalstam var pieteikties Dagdas novada teritorijā reģistrētās jauniešu biedrības.
Vienam projektam maksimāli piešķirtā summa Ls 75, kopā visam konkursam – Ls 375.
Lielvārdes novada pašvaldība
Lielvārdes novada pašvaldības nevalstisko organizāciju projektu konkurss
180
1) Paredz sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Lielvārdes novadā un atbilst konkursa mērķiem; 2) Veicina Lielvārdes novada atpazīstamību; 3) Piesaista vietējos resursus un brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos projektos; 4) Īsteno neformālās izglītības programmas dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām; 5) Piedāvā brīvā laika pavadīšanas dažādošanas un kvalitātes uzlabošanas iespējas; 6) Veicina jauniešu brīvā laika pavadīšanas, aktīvās atpūtas, nodarbinātības, profesionālās orientācijas un karjeras izvēles iespējas; 7) Īsteno idejas, kas palīdz veidot sociāli atbildīgus novada iedzīvotājus; 8) Veicina drošas un sakārtotas vides veidošanu Lielvārdes novadā; 9) Nodrošina vai piedāvā inovatīvus sociālos pakalpojumus noteiktai sociālai iedzīvotāju grupai; 10) Iesaista personas ar funkcionāliem
Maksimālais finansējums vienam projektam – Ls 300. Projekta iesniedzējiem jāfinansē vismaz 30% no projekta izmaksām. Atsaucība 5 – 8 projekti gadā.
178 Avots: Jelgavas pilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programma.// www.jelgava.lv/?id=37185 179 Projektu konkurss Dagdas novada jauniešu biedrībām//
http://dagda.lv/www.youtube.com/index.php?id=8&tx_ttnews[tt_news]=2517&tx_ttnews[year]=2013&tx_ttnews[month]=04&tx_ttnews[day]=03&cHa
sh=1f4cecade3 180 Siliņa I. Pašvaldības un NVO sadarbība.// www.slideshare.net/zkcentrs/nvo-un-pavaldbas-sadarbba-finanu-iespjas-kopgiem-projektiem
136. lpp.
Pašvaldība Programmas, konkursa nosaukums
Kam piešķir finansējumu Piezīmes
traucējumiem un rada viņiem pieejamu vidi, pakalpojumus un informāciju atbilstoši universālā dizaina principiem; 11) Veicina integrācijas procesus Lielvārdes novadā; 12) Ir cita lielāka projekta sastāvdaļa (līdzfinansējums lielāka finansējuma piesaistei).
Ķeguma novada pašvaldība
Ķeguma novada pašvaldības
Iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanas projektu konkurss
181
1) Sporta un kultūras tradīciju saglabāšana, jaunu aktivitāšu radīšana; 2) Pieaugušo, jauniešu tālākizglītības un bērnu papildizglītības iespēju veicināšana, profesionālo pilnveides iespēju un programmu realizēšana tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai; 3) Dzīves fiziskās un sociālās kvalitātes uzlabošana (piemēram. sabiedrībai svarīgas teritorijas labiekārtošana, kādas visiem nozīmīgas ēkas, telpas remontdarbi, sporta laukuma ierīkošana u.tml.)
Maksimālais finansējuma apmērs, kuru var piešķirt vienam projektam, ir Ls 500. Atbalsta intensitāte līdz 100%.
Konkursā var piedalīties fiziskas un juridiskas personas, kas deklarētas vai reģistrētas Ķeguma novada teritorijā, ar ne vairāk kā 3 projektiem, ja tie atbilst konkursa mērķim.
Ogres novada pašvaldība
Projektu konkurss „Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”
182
1) Rekreācijas un sabiedrisko zonu labiekārtošana; 2) Publiski pieejamu sporta bāzu pilnveidošana; 3) Daudzdzīvokļu namu kopīpašumu labiekārtošana; 4) Citi pasākumi.
Kopējais konkursā pieejamais finansējums ir Ls 28 000. Maksimālā summa, kas var tikt piešķirta vienam projektam, ir Ls 700.
Projektā iesaistīto grupas dalībnieku skaits nedrīkst būt mazāks par 5 nereģistrētā iedzīvotāju grupā un mazāks par 3 nevalstiskā organizācijā.
Ikšķiles novada pašvaldība
Ikšķiles novada pašvaldības
Kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkurss
183
Konkursa mērķis ir fizisko un juridisko personu radošās iniciatīvas veicināšana kultūras un ārpusskolas izglītības norisēs, mākslinieciskās jaunrades procesos un izpildītājmākslā, pētniecībā, kultūras mantojuma saglabāšanas darbā un tā pieejamības nodrošināšanā, novada tēla veidošanā un popularizēšanā.
Piešķirtā finansējuma apjoms nav lielāks par Ls 2 000.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona ar neierobežotu projektu skaitu, ja tie atbilst konkursa mērķim.
Valmieras pilsētas pašvaldība
Pašvaldībai ir šādi projektu konkursi: 1. Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkurss; 2. Kultūras projektu konkurss; 3. Sporta projektu konkurss.
184
Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkursa mērķis ir: 1) veicināt Valmieras pilsētas bērnu un jauniešu nodarbinātību un saturīgu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu; 2) veicināt personu iniciatīvu un līdzdalību bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanā, bērnu un jauniešu nometņu projektu izstrādē un īstenošanā; 3) popularizēt veselīgu dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Kultūras projektu konkursa mērķis ir: 1) veidot Valmieras pilsētā daudzveidīgu kultūrvidi, veicināt kultūras norišu daudzveidību un kvalitāti; 2) veicināt dažādu kultūras nozaru attīstību
Pašvaldības projektu konkursos drīkst piedalīties izglītības iestādes un tās nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības, kuras ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu un reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā.
Pašvaldība līdzfinansējumu piešķir līdz 50% no iesniegtā projekta atbilstošo izmaksu kopējās budžeta summas.
Piešķirtā līdzfinansējuma apjoms vienam projektam nav mazāks par Ls 100 un nav lielāks par Ls
181 Avots: www.ziedzeme.lv/lv/jaunumi/citi_konkursi/article.php?id=11836 182 Projektu konkurss „Veidojam vidi ap mums Ogres novadā” // www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/projekti/2013__gads/?page=0&doc=9838 183 Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkursa nolikums// http://94.101.226.154/index.php/normativie-akti-
sports-kultura 184 Valmieras pilsētas pašvaldības nolikums „Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi”// www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/projektu-konkursi
137. lpp.
Pašvaldība Programmas, konkursa nosaukums
Kam piešķir finansējumu Piezīmes
pilsētā un attīstīt kultūras jaunrades procesu; 3) atbalstīt personu iniciatīvu sabiedriski nozīmīgu kultūras projektu izstrādē un realizācijā. Sporta projektu konkursa mērķis ir: 1) atbalstīt personu iniciatīvu sabiedriski nozīmīgu sporta projektu izstrādē un realizācijā; 2) popularizēt veselīgu dzīvesveidu, sportu un brīvā laika pavadīšanas iespējas; 3) veicināt daudzveidīgu sporta veidu attīstību pilsētā.
500.
138. lpp.
8.pielikums. Nevalstiskās organizācijas Iecavas novadā
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
1. Biedrība „Arhīvs”
Biedrības mērķi:
- izveidot atraktīvas Iecavas sporta vēstures un novada vēstures „īsā kursa” ekspozīcijas;
- apkopot Iecavas novada vēsturiskos sporta dokumentus, materiālus un relikvijas;
- apvienot Iecavas vēstures pētniekus un interesentus, lai vāktu un sistematizētu dokumentus, materiālus un liecības par novada vēsturi un cilvēkiem, ar tālāko mērķi – Iecavas muzeja izveidi;
- atbalstīt un organizēt dažādas sportiskas un kultūras aktivitātes;
- popularizēt Iecavu kā interesantu apmeklējumu vietu tūristiem.
Valdes locekļi:
Dzintars Zaumanis,
t.29282936
Kārlis Sinka, t. 29422880
Baiba Gāga
Jānis Krūze
Adrese: Ģedules 10, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
e-pasts: [email protected]
www.smux.lv
Aktīva Ik gadu piedalās pašvaldības „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā”, īstenojusi vairākus projektus ar pašvaldības līdzfinansējumu.
2. Aktīvistu klubs „Vardes”
Biedrības mērķi:
- popularizēt aktīvu dzīvesveidu;
- organizēt, atbalstīt un piedalīties dažādos sporta, kultūras un aktīvās atpūtas pasākumos, nometnēs, koncertos, festivālos un projektos;
- mudināt līdzcilvēkus iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs;
- izglītot kluba biedrus un līdzcilvēkus;
- veidot vietējas un starptautiskas nozīmes sadarbības un sadraudzības kontaktus.
- aktīvistu klubs „Vardes” piedalās dažādos vietējas un starptautiskas nozīmes projektos.
Tel.29708961
Adrese: Ozolu 13-9, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
e-pasts: [email protected]
http://akvardes.blogspot.com/
Aktīva Aktīvistu klubs „Vardes” piedalās dažādos vietējas un starptautiskas nozīmes projektos.
Piedalījusies pašvaldības ikgadējā „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā”, īstenojusi vairākus projektus ar pašvaldības līdzfinansējumu.
3. Sporta klubs „FORTE IECAVA WPC”
Biedrības mērķis :
- veicināt visu paaudžu, īpaši jauniešu, iesaistīšanos pauerliftinga nodarbībās, to attīstīšanā un pilnveidošanā, sporta pasākumu realizēšana un ar to saistīto projektu īstenošana.
Biedrības uzdevumi:
- popularizēt pauerliftinga nodarbības un aktīvo atpūtu Iecavas novadā un Latvijā;
- veicināt jauniešu un citus interesentu piedalīšanos pauerliftinga nodarbībās;
- organizēt sporta nodarbības - treniņus un sacensības - bērniem un pieaugušajiem;
- veicināt sportistu piedalīšanos dažāda līmeņa sacīkstēs;
- organizēt sacīkstes;
- organizēt sporta nometnes bērniem un pieaugušajiem;
- pieaicināt darbā augsti kvalificētus trenerus un pedagogus;
- informēt sabiedrību par sporta sacensību un aktīvās atpūtas pasākumu norisi;
- sadarboties ar citām organizācijām Latvijā un pasaulē.
Valdes priekšsēdētājs – Andis Kaspars
Valdes loceklis – Andrejs Mūrnieks
Tel. 29725598 , 27487499
Tirgus iela 3-49, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
e-pasts:
Aktīva Ik gadu piedalās pašvaldības „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā”, īstenojusi vairākus projektus ar pašvaldības līdzfinansējumu.
4. Iecavas ģimeņu ar bērniem biedrība „Marabella”
Biedrības mērķi:
- apvienot Iecavas novada ģimenes, veicinot savstarpēju atbalstu un palīdzību;
- veicināt ģimeņu bērnu un jauniešu attīstību un socializāciju;
- organizēt bērnu un jauniešu saturīgas brīvā laika
Valdes locekles: Ļuda Belruse, Arta Manuša
Tālr.: 29293814 (Arta Manuša), 29268363 (Sandra Filipsone), 29181793 (Iveta Klīdzēja)
Pasīva
139. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
pavadīšanas aktivitātes;
- organizēt bērnu un jauniešu izbraukumus, nometnes, radošās darbnīcas, sportiskas aktivitātes un citus pasākumus;
- organizēt veselību veicinošus pasākumus ģimenēm ar bērniem un jauniešiem;
- celt ģimeņu prestižu sabiedrībā, iesaistot tās izglītojošās programmās;
- organizēt veselību veicinošus pasākumus ģimenēm ar bērniem, kā arī novada iedzīvotājiem;
- organizētt informatīvus pasākumus un izstrādāt izglītojošas programmas par ģimenes vērtību saglabāšanas nozīmību veselīgas sabiedrības veidošanā un attīstībā;
- organizēt izglītojošus pasākumus novada iedzīvotājiem par jautājumiem, kas skar ģimeni, ģimenes savstarpējās attiecības, bērnu un jauniešu audzināšanas problēmas;
- sniegt atbalstu vecākiem, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, organizējot tiem izglītojošus un atbalsta pasākumus;
- piesaistīt investīcijas (projektu līdzekļus, ziedojumus u.c.) biedrības mērķu sasniegšanai;
- aktivizēt brīvprātīgo darbību, organizējot apmācības vecākiem un jauniešiem;
- sadarboties ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, MK, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību Apvienību un citām institūcijām, piedaloties jautājumu, kas skar ģimeņu ar bērniem problēmu aktualizēšanu, ierosinājumu un priekšlikumu izstrādāšanu;
- sadarboties ar Latvijas un ārvalstu daudzbērnu ģimeņu organizācijām, piedaloties pieredzes apmaiņas pasākumos un braucienos.
Adrese: Dzirnavu iela 1 , Iecava, Iecavas novads, LV-3913 E-pasts:
[email protected] Mājaslapa: http://biedribamarabella.wordpress.com/
5. Biedrība Iecavas sieviešu klubs „Liepas”
Biedrības mērķis ir apvienot sievietes, lai veicinātu ģimeņu fizisko un garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu pašizglītošanos, organizētu biedru vispusīgu atpūtu, organizētu labdarības pasākumus, veicinātu sadarbību starp pašvaldību un Iecavas iedzīvotājiem.
Valdes priekšsēdētāja – Agita Hauka
Tālr. 29432338
Adrese: Rīgas iela 18, Iecavas novads LV- 3913 e-pasts: [email protected]
Aktīva Lielākie īstenotie projekti:
- no 2001.gada katru vasaru tiek organizēta vasaras nometne ģimenēm, kurās aug bērns, kas slimo ar astmu vai alerģiju;
- 2002-2003.gadā Iecavas topošo vecāku skolas izveidošana Iecavā;
- 2002-2003.gadā Labdarības pasākumi “Atbalsti savu slimnīcu”, ”Atbalsts daudzbērnu ģimenēm”;
- 2003.gadā izstrādāts un realizēts projekts par Iecavas sieviešu kluba “Liepas” biroja un apmācību telpu izveidošanu;
- 2003.g. projekts “Jauniešu veselības dienas Iecavā”;
- 2003.- 2004.g. sadarbībā ar Iecavas novada Domi un Iecavas iedzīvotājiem realizēti Ziemassvētku labdarības pasākumi bērniem no disfunkcionālajām ģimenēm “Svētki katram”;
- 2005.gadā Iecavas sieviešu
140. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
klubs “Liepas” apbalvots ar Sabiedriskās integrācijas fonda atzinības rakstu par sabiedrības integrāciju;
- 2005. gadā “Liepas” piedalās projekta INTEREG IIIB FEM Mentoringa programmā;-ik gadu piedalās pašvaldības „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā”, īstenojusi vairākus projektus ar pašvaldības līdzfinansējumu.
6. Iecavas invalīdu biedrība „Rūķītis”
Biedrības mērķis: ir sniegt palīdzību Iecavas novada invalīdiem.
Darbības pamatvirzieni un uzdevumi:
- veicināt invalīdu vispusīgu sociālo, fizisko, psiholoģisko un intelektuālo rehabilitāciju;
- radīt apstākļus invalīda harmoniskai iekļaušanai sabiedrības dzīvē;
- veicināt darba vietu izveidošanu invalīdiem;
- sadarboties ar citām invalīdu organizācijām citos reģionos;
- izstrādāt un realizēt dažādas programmas un projektus, kas sekmētu noteikto uzdevumu realizāciju.
Valdes sastāvs:
-Inta Jurgēvica (valdes priekšsēdētāja),
-Ilze Lapiņa,
-Zaiga Gudele,
-Mirdza Avota,
-Gunārs Koroņevskis.
Telefons/fakss 63941049, 29441205 Adrese: Dzirnavu iela 1, Iecavas novads, LV-3913 e-pasts: [email protected]
Pasīva Realizētie projekti:
- 2002. g. - Mazināt faktorus, kas ierobežo personu sabiedriskās un sociālās aktivitātes “Higienas un inkontinences preču pieejamība katram”;
- 2003. g. Sorosa fonds - Latvija Baltijas Amerikas partnerattiecību programmas un Bauskas rajona padomes finansētais projekts “Kustību prieks”;
- Pensionāru un invalīdu “Veselības diena”;
- 2004.g.- 2005.g. Invalīdu sociālās rehabilitācijas un aktivitāšu centra izveide Iecavā Oranje fonda (Nīderlande) finansēts projekts ar Iecavas novada Domes līdzfinansējumu.
7. Iecavas jauniešu padome
Biedrības mērķis:
apvienot tās fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas praktiski veicināt jaunatnes formālās un neformālās izglītības attīstīšanu un pilnveidošanu, ar to saistīto pieredzes apmaiņas realizēšanu jauniešu vidū, jaunatnes kultūras pasākumu realizēšanu un ar to saistīto projektu īstenošanu.
Biedrības uzdevumi:
- veicināt jauniešu iesaistīšanos Iecavas sabiedriskajā dzīvē;
- veicināt Iecavas jauniešu izglītības kvalitātes uzlabošanu, pārstāvēt Iecavas jauniešu intereses Latvijas Republikā un ārvalstīs (semināros, kongresos, publiskajās debatēs u. c.);
- nodrošināt un sekmēt esošo un topošo studentu savstarpēju sadarbību, kā arī veicināt izglītības un informācijas apmaiņu;
- organizēt dažādu veidu pasākumus (lekcijas, seminārus, konferences u.c.) un īstenot projektus;
- apzināt sabiedriski aktīvus jauniešus un palīdzēt rast iespējas turpināt izglītību un sevis pilnveidošanu.
Valdes priekšsēdētāja –Laine Baha, valdes locekļi: Ginta Goldmane, Arnis Grundmanis, Bruno Bahs, Andis Kaspars
Tālr. 26139833, 29725598
Adrese: Ozolu iela 9 - 1 , Iecava, Iecavas novads, LV-3913
e-pasts:
Aktīva Ik gadu piedalās pašvaldības „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā”, īstenojusi vairākus projektus ar pašvaldības līdzfinansējumu.
8. Nodibinā-jums „Labdarības fonds „Smaids””
Ziedojumu piesaiste labdarības mērķiem Mārtiņš Slavietis
Tālr.27096337
Adrese: „Cērpas”, Iecavas novads, LV-3913
Pasīvs. Nepiedalījās aptaujā.
141. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
http://www.atbalstaapvieniba.lv
9. Biedrība „Futbola klubs Iecava”
Biedrības mērķi:
- popularizēt futbolu Iecavas novadā; - Iecavas novada komandu un izlašu veidošana, to
vadības un sastāva apstiprināšana; - bērnu, jauniešu un pieaugušo sporta un ar to
saistītu pasākumu organizēšana; - futbola un ar to saistītu pasākumu
sponsorēšana, sportistu, treneru, tiesnešu, citu futbola speciālistu atbalstīšana, kā arī viņu tiesību un interešu aizsardzība;
- komandu, klubu, treneru, sportistu un citu futbola speciālistu apbalvošana, goda nosaukumu piešķiršana;
- futbola materiāli tehniskās bāzes attīstības un modernizācijas sekmēšana;
- futbola lomas nostiprināšana veselīga dzīvesveida veidošanā un futbola kā sporta veida un brīvā laika pavadīšanas attīstīšana un pilnveidošana Iecavas novadā, Olimpiskās kustības ideālu ievērošana un valsts iedzīvotāju vispusīgas un harmoniskas attīstības veicināšana.
Biedrība organizē dažādas futbola sacensības, komplektē un sedz dalības maksas dažādos turnīros novada komandām, saistībā ar Iecavas novada pašvaldību ir uzsākta stadiona rekonstrukcija, tiek apmācīti klubam nepieciešamie speciālisti Latvijas Sporta pedagoģijas Akadēmijas organizētajos treneru kursos.
Valdes priekšsēdētājs Juris Ludriķis
Tālr. 29800006
Adrese: Skolas iela 2-45, Iecavas novads, LV-3913 mājas lapa:
http://www.fkiecava.lv/
Aktīva Biedrība organizē dažādas futbola sacensības, komplektē un sedz dalības maksas dažādos turnīros novada komandām, saistībā ar Iecavas novada pašvaldību ir uzsākta stadiona rekonstrukcija, tiek apmācīti klubam nepieciešamie speciālisti Latvijas Sporta pedagoģijas Akadēmijas organizētajos treneru kursos. Ir izveidota futbola kluba mājas lapa internetā, kurā regulāri tiek atspoguļoti visi jaunumi, kas saistīti ar novada futbola dzīvi. Klubs ir ieguvis Sabiedriskā labuma organizācijas statusu, lai varētu veiksmīgāk piesaistīt sponsorus.
Iecavas futbolistu lielākie sasniegumi: 2005.gadā izcīnīta 1.vieta Zemgales reģiona telpu futbola līgā un 4.vieta Latvijas reģionu uzvarētāju finālturnīrā telpu futbolā, debijas sezonā iegūta 6.vieta LR 2.līgas čempionātā Zemgales zonas turnīrā futbolā. Vairākkārt ir izcīnīts Bauskas rajona čempionu tituls.
10. Biedrība „Pasaules Putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība”
Biedrības mērķis: veikt zinātniskos pētījumus putnkopībā, apkopot informāciju, veikt tās apstrādi un apmaiņu, veicināt starptautiskos profesionālos kontaktus un organizēt kongresus, konferences, seminārus, tikšanās, profesionālas ekskursijas, apmācības; palīdzēt jaunajiem zinātniekiem un praktizējošiem speciālistiem iegūt un pielietot jaunākās zinātniskās un tehniskās atziņas putnu audzēšanā, selekcijā, inkubācijā, slimībās, higiēnā, ēdināšanā, produkcijas pārstrādē, noieta tirgus organizācijā u.c. jautājumos; ar savu darbību attīstīt Latvijas Republikas putnkopības produkcijas ražošanu un organizāciju.
Valdes priekšsēdētāja: Māra Butka
Tālr. 29447820
Adrese: a/s Balticovo, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
e-pasts: [email protected]
Mājas lapa: http://www.putnkopiba.lv/
Nav informācijas
11. Biedrība „Basketbola klubs „Dartija""
Biedrības mērķi: - organizēt, uzturēt un pārvaldīt basketbola klubu ''Dartija''; - slēgt pakalpojumu līgumus par sadarbību ar citām fiziskām un juridiskām personām par basketbola attīstību Iecavas novadā; - organizēt sporta pasākumu norisi basketbola popularizēšanai; - piedalīties labdarības paskumos; nodrošināt pēctecību jauno basketbolistu fiziskajā sagatavotībā un meistarības attīstībā; - saglabāt un nostiprināt basketbola tradīcijas Iecavas novadā.
Prezidents – Jānis Pelsis Valdes locekļi – Sergejs Mašiņenkovs, Kārlis Strēlis
Grāfa laukums 7, Iecava, Iecavas novads, LV-3913 e-pasts: [email protected]
Aktīva Piedalījusies pašvaldības „Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā”, īstenojusi projektu ar pašvaldības līdzfinansējumu.
12. Biedrība „Iecavas lauksaimnieku biedrība”
Biedrības darbības mērķis ir kopīgi risināt novada lauksaimniecības attīstības jautājumus un veikt darbību tirgus izpētē.
Biedrības darbības galvenie uzdevumi:
Valdes priekšsēdētājs Stepans Drozdovs
Adrese: Skolas ielā 4, Iecavas novads, LV-3913
Nav informācijas
Biedrība sadarbojas ar Latvijas Zemnieku federāciju, Dārzeņu audzētāju asociāciju, Bauskas rajona lauksaimnieku apvienību un
142. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
- sekmēt katra biedrības biedra uzņēmējdarbību laukos;
- kooperācijas veidošana novadā;
- veikt saimniecisku darbību apgrozāmo līdzekļu (sēklas, minerālmēslu , augu aizsardzības līdzekļu u.c.) iegādi vairumā;
- semināru rīkošana, pieredzes braucienu organizēšana uz labākajām saimniecībām, sadarbība ar pašvaldību lauksaimniecības jautājumos.
Tālr. 63941764, 26328446 Fakss: 63941991 e-pasts: [email protected]
citām asociācijām.
13. Biedrība „Mednieku klubs „Zālīte””
Kluba darbības mērķi:
- apvienot medniekus medību organizēšanai un kopīgai atpūtai;
- veikt pasākumus medību faunas aizsardzībai, pavairošanai un racionālai izmantošanai;
- apkarot malu medniecību, ierobežot kaitīgo un plēsīgo dzīvnieku skaitu.
Kolektīva vadītājs Arnis Minķis
Tālr. 63943749
Adrese: „Dzeņi”, Iecavas novads, LV-3935
Nav informācijas
Klubam noslēgti medību nomas līgumi ar AS „Latvijas valsts meži” uz 1906 ha apmedījamās platības, ar zemnieku un piemājas zemju īpašniekiem uz 1142 ha apmedījamās platības.
14. Biedrība „Mednieku klubs „Zirnieki””
Kluba mērķi un uzdevumi:
- apvienot individuālos medniekus kopīgai medību organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai, medību saimniecības labiekārtošanai, kultūras, sporta un atpūtas vajadzību apmierināšanai;
- nodrošināt kluba biedriem maksimāli izdevīgos noteikumos piedalīties medījamo dzīvnieku un putnu medībās, nodrošināt racionālu medību fonda izmantošanu, samazināt zaudējumus citām saimniecības nozarēm, nodrošināt meža dzīvniekiem normālu dzīves vidi, apkarot malu medniecību, pārstāvēt mednieku intereses, aizstāvēt viņu likumīgās prasības, intereses un iniciatīvu valsts institūcijās, organizācijās un pie privātpersonām, veikt šķirnes suņu ciltsdarbu.
Adrese: „Zirnieki”, Iecavas novads, LV–3913 Kontaktpersona: Ēriks Upelnieks tālr.: 26594007
Nav informācijas
Klubam ir noslēgti līgumi ar AS “Latvijas valsts meži“, zemnieku saimniecībām un piemājas zemju īpašniekiem par viņu pārvaldījumā esošo teritoriju apmedīšanu.
15. Biedrība „Mednieku klubs „Iecava””
Kluba uzdevumi:
- apvienot individuālos medniekus kopīgai medību organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai, medību saimniecības labiekārtošanai;
- kultūras, sporta un atpūtas vajadzību apmierināšanai;
- kluba biedriem nodrošināt maksimāli izdevīgus noteikumus dalībai medījamo dzīvnieku un putnu medībās;
- nodrošināt racionālu medību fonda izmantošanu, samazināt zaudējumus citām saimniecības nozarēm.
Adrese: „Pulkas”, Iecavas novads, LV-3913 Kolektīva vadītājs Edmunds Grība
Nav informācijas
Klubam ir noslēgti medību nomas līgumi ar AS "Latvijas valsts meži” par 850 ha apmedījamās platības, ar zemnieku un piemājas zemju īpašniekiem par 1094 ha platības.
16. Biedrība „Lokanie bērzi”
Biedrības mērķi:
- Popularizēt un aizstāvēt bērnu un jauniešu tiesības;
- Sniegt zināšanas bērniem un jauniešiem, lai veicinātu to iespējas līdztiesīgi piedalīties demokrātiskos procesos un ietekmēt sabiedrības dzīvi;
- Organizēt izglītojošas nedēļas nogales nometnes, vasaras, sporta un citas nometnes;
- Nodrošināt jaunatnei un sabiedrībai aktuālu projektu un programmu realizēšanu;
- Veidot vidi, kura jauniešiem sniedz iespēju realizēt savas idejas, radošo izaugsmi, iegūt brīvprātīgā darba pieredzi.
Valdes priekšsēdētājs Andis Lūsis
29591745
Iecavas nov., Dimzukalns, Jāņupītes iela 5, LV-3913
Nav informācijas
Biedrības «Lokanie Bērzi» projekts «Bērnu rotaļu laukuma «Nāc spēlēties» izbūve Iecavā» veiksmīgi startēja ES Lauku attīstības programmas pasākumā «Vietējās attīstības stratēģija». Lai ieceri realizētu, 90% izmaksu sedza Eiropas Savienības fonds, bet atlikušos 10% biedrība savam pirmajam projektam atvēlēja no iekrātās biedru naudas. Savukārt, zemes gabalu, uz kura laukums ierīkots, biedrībai uz septiņiem gadiem iznomājusi Iecavas novada Dome.
2011.gadā Talsu novada domes atbalstītais biedrības
143. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
„Lokanie bērzi” projekts „Bērnu sporta un atpūtas laukumu labiekārtošana” ELFLA pasākumā "Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā", kura rezultātā labiekārtoja bērnu laukumu daudzdzīvokļu namu pagalmā Talsos. Projektā pašvaldības līdzfinansējums nebija nepieciešams.
Kopējās projekta izmaksas sastāda 8470 latus, no kuriem 90% jeb Ls 7623 ir LEADER programmas līdzfinansējums, bet 10% jeb Ls 847 biedrības "Lokanie bērzi" biedru nauda.
17. Biedrība „Moskvich club.lv”
Biedrības mērķi:
- apvienot automašīnu „Moskvich” īpašniekus un interesentus, sniegt tiem organizatorisku un tehnisku palīdzību kluba mērķu īstenošanā;
- meklēt, restaurēt un saglabāt „Moskvich” markas automašīnas;
- apkopot un popularizēt "Moskvich" markas automašīnu vēsturi;
- piesaistīt sabiedrības interesi auto-moto tehnikai, veikt izglītojošo darbu;
- konsultēt, rīkot izstādes, organizēt „Moskvich” markas automašīnu salidojumus.
Zigmunds Bogdanovičs
Tālr.29289289
Upes iela 13B, Iecava, Iecavas nov., LV-3913
Aktīva Kluba pirmā lielākā aktivitāte – kopā ar ZAZ klubu 2012.gada maijā organizēta „Moskvich 412” 45.jubileja - vairāk kā divdesmit „Moskvich” un „Zaporozhec” automašīnu īpašnieki pulcējās Jelgavā, lai pēc tam dotos braucienā uz Ozolniekiem, Rundāli un Bausku.
Piedalījusies arī Muzeju nakts un Iecavai 520 norisē.
18. Biedrība „Zero Energy Building Association”
Biedrības uzdevumi:
- pētījumu un analīžu veikšana; projektu izstrādāšana un īstenošana; - jaunu nulles enerģijas ēku tehnoloģiju un būvniecības metožu izstrādāšana un ieviešana; - pētījumu un projektu rezultātu publiskā apspriešana, racionālas diskusijas veicināšana; - sabiedriskas komunikācijas kvalitātes paaugstināšana; - zināšanu izplatīšana, konsultācijas atjaunojamo energoresusrsu izmantošanas jomā; - energoresursu uzskaites, automatizācijas un vadības sistēmu pilnveidošana, pētniecība un ieviešana; - citas darbības, kas saistītas ar atjaunojamo energoresursu perspektīvu attīstību un energoresursu taupību nākotnē; cieša sadarbība ar ārvalstu speciālistiem, pētniecības institūtiem un zinātniskajām laboratorijām; - piedalīšanās starptautiskajos projektos.
Andris Runcis
Tālr. 29141508
Adrese: Kalmes, Zorģi, Iecavas nov., LV-3913
Pasīva
19. Biedrība „A 41 IECAVA”
Biedrības mērķi: Nodrošināt dzīvojamās mājas Bauskas rajona, Iecavas novada, Iecavā, Rīgas ielā 41 A pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību, kā arī apmierināt citas biedru vajadzības, kas saistītas ar dzīvokļu koplietošanas telpu izmantošanu.
Tālr. 29450436
Adrese: Rīgas 41A-41, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
Nav informācijas
20. Biedrība „Ameka”
Biedrības mērķi:
- veicināt neatkarīgās kultūras attīstību; piesaistīt jauniešus aktīvam, pozitīvam un radošam dzīves veidam;
Iecavas novads, Dzelzāmurs, „Āboliņi”, LV-3913
Nav informācijas
144. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
- Organizēt kultūras, mākslas, izklaides un sporta pasākumus un aktivitātes.
21. Nodibinājums „Baltijas Zinātnes atbalsta un Tālmācības attīstības fonds”
Nodibinājuma mērķis:
-labdarība; - labās prakses popularizēšana ES fondu piesaistē; - tālmācības priekšrocību popularizēšana izglītībā; - tālākizglītības un mūžizglītības veicināšana jebkurā vecumā; - brīvprātīgo darbs; - labās prakses popularizēšana zaļajai domāšanai; - darbs ar jauniešiem; - nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanu politikas plānošanas procesā un publisko pakalpojumu sasniegšanā; - sociālekonomiskās attīstības veicināšana atbalstot projektus jauniešu un sieviešu aizsardzībai no vardarbības; - sniegt padomus par nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, sociālo integrāciju; veicināt Eiropas pilsonības apziņu, solidaritāti un iecietību jauno eiropiešu vidū un iesaistīt viņus ES nākotnes veidošanā; veicināt neformālo izglītību un starpkultūru dialogu, kā arī visu jauniešu iekļaušanu, neatkarīgi no viņu izglītības, sociālā stāvokļa vai kultūras vides; veicināt Eiropas identitātes apziņu izkopšanu, kuras pamatā
Tālr. 26447772
Adrese: Iecavas nov., Iecava, Edvarta Virzas iela 55
Nav informācijas
22. Biedrība „Bauskas Amatnieku brālība”
Biedrības mērķi:
- veicināt amatniecību valstī;
- sekmēt augstu arodu profesionālo līmeņu sasniegšanu;
- aizstāvēt un pārstāvēt amatnieku intereses dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī ārvalstīs; - līdzdarboties to likumdošanas aktu izstrādāšanā, kuri skar amatniecības intereses. Sadarboties ar ieinteresētajām personām un organizācijām savu programmu un koncepciju izstrādāšanā un realizācijā; - aktīvi sadarboties ar Latvijas Amatniecības kameru tās mērķu realizācijai;
- piedalīties amatu apmācības un pārbaudes programmu izstrādē;
- veikt amata mācekļu apmācību, uzraudzīt apmācības procesu, reģistrēt mācekļus;
- veikt amata zeļļu pārbaudes;
- organizēt amata meistaru un zeļļu diplomu izsniegšanu;
- darboties Amatu padomē, Goda tiesā;
- veicināt starptautisko amatnieku pieredzes apmaiņu; - izveidot ekspertu komisiju strīdu novēršanai starp amatniekiem un viņu klientiem; - sniegt palīdzību amatniecības uzņēmumu veidošanā.
Raiņa iela 1, Iecava, Iecavas nov., LV-3913
Nav informācijas
23. Biedrība „Mednieku klubs „Gulbji””
Biedrības mērķi:
- apvienot individuālos medniekus kopīgai medību organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai, medību saimniecības labiekārtošanai; - nodrošināt meža dzīvnieku normālu dzīves vidi; - nodrošināt racionālu medību fonda izmantošanu; - nodrošināt biedrības biedriem izdevīgos noteikumu piedalīties medījamo dzīvnieku un putnu medībās.
Tālr. 29471611
Adrese: „Pulkas”, Iecavas novads, LV-3913
Nav informācijas
24. Biedrība „Mednieku
Biedrības mērķi:
- iesaistīt savus biedrus medījamo dzīvnieku
Aivars Tiesnesis
Tālr. 29106534
Nav informācijas
145. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
biedrība „Mežāres””
aizsardzībā;
- organizēt likumīgas un noteikumiem atbilstošas medības;
- izkopt un pilnveidot medību tradīcijas un ētiku;
- pārstāvēt mednieku intereses, aizstāvēt viņu likumīgās prasības, intereses un iniciatīvu dažādās institūcijās un organizācijās;
- organizēt atpūtas un rekreācijas pasākumus, kā arī veicināt lauku un medību tūrisma attīstību.
Adrese: „Aivari”, Iecavas novads, LV-3913
25. Biedrība „Dzīvokļu īpašnieku biedrība Sila 8”
Biedrības mērķi:
- nodrošināt dzīvojamās mājas Sila 8, Iecavas novada, Iecavā, pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību;
- piesaistīt mājas remontam vai renovācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus;
- veikt mājas renovāciju atbilstoši energoaudita atskaitē norādītajiem pasākumiem.
Adrese: Sila 8-8, Iecava, Iecavas novads, LV-3913
Nav informācijas
26. Biedrība „Iecavas airēšanas klubs”
Biedrības mērķi:
- uz brīvprātības principiem apvienot airēšanas sporta veidus, entuziastus, biedrības nodibinājumus un fiziskas, juridiskas personas, kuras vēlas atbalstīt, attīstīt, popularizēt un nodarboties ar dažādiem airēšanas veidiem; - palīdzēt radīt nepieciešamos apstākļus airēšanas veidu attīstībai un sekmēt augstu sportisko rezultātu sasniegšanu; - veikt sabiedriskā labuma funkcijas: neformāla izglītība, sports, atpūta, pasākumu organizēšana un atbalstīšana.
Jānis Sala
Tālr. 28656463
Adrese: „Sproģi”, Iecavas nov., LV-3913
Nav informācijas
27. Biedrība „Latvijas Olu ražotāju asociācija”
Biedrības mērķi:
- lauksaimniecības un lauku attīstības daudznozaru un nozaru nevalstisko organizāciju iesaistīšana lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā;
- konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un eksporta veicināšana;
- alternatīvu nodarbošanās veidu attīstības laukos veicināšana.
Valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, t. 29542671
Kontaktpersona: Valdis Grimze
Tālr. 29214070
Adrese: „Balticovo”, Iecavas novads
Iecava, LV-3913
e-pasts: [email protected]
Nav informācijas
Lai veicinātu organizāciju sadarbību, īstenotu efektīvu informācijas apmaiņu, gūtu pieredzi vai citādā veidā palīdzētu nodrošināt Latvijas lauksaimniecības nozares attīstību, LOSP piedalās un veiksmīgi realizē dažāda veida projektus, tajā skaitā, kas tiek līdzfinansēti no Eiropas savienības fondu līdzekļiem.
Lauksaimniecības nozares, produktu, pakalpojumu un izglītības popularizēšanas kampaņa „Lauki ienāk pilsētā”.
LAT-LIT projekts „Jaunas biznesa idejas ar mantotām tradīcijām – nākotne bez robežām”. u.c.
28. Biedrība „Mežu īpašnieku biedrība „Siliņi””
Biedrības mērķi:
- veicināt Eiropas Savienības un Latvijas Mežu politikas principiem atbilstošu mežu apsaimniekošanu; - attīstīt ilgtspējīgu mežsaimniecību biedrības biedru īpašumā esošajās mežu platībās; - organizēt mācību pasākumus - lekcijas, seminārus, lauku nodarbības, mācību kursus; - apmežot ne meža zemju platības; - atjaunot mežaudzes;
Aigars Veģis
Tālr. 29452087
Adrese: Rūpniecības iela 18, Iecava, Iecavas nov., LV-3913
Nav informācijas
146. lpp.
Nr.p.k.
NVO nosaukums
Darbības mērķi, rezultāti Vadītāji,
kontaktinformācija
Sadarbība ar
pašvaldību
Iesaiste projektos/ darbības rezultāti
- attīstīt apaļkoku tirdzniecības pakalpojumus; - attīstīt cirsmu izstrādes pakalpojumus; - attīstīt meža apsaimniekošanas pakalpojumus; - attīstīt mežaudžu kopšanas pakalpojumus; - iegādāties un izmantot atbilstošu tehniku.
29. Biedrība „Mēs Iecavai”
Biedrības mērķi:
- nodrošināt sakārtotu un labvēlīgu vidi Iecavas novada iedzīvotājiem;
- aizstāvēt Iecavas novada iedzīvotāju intereses un uzlabot dzīves apstākļus.
Tālr. 26744875
Adrese: Edvarta Virzas iela 11-5, Iecava, Iecavas nov., LV-3913
Pasīva
30. Biedrība „OLD CARS CLUB”
Biedrības mērķi:
- popularizēt vēsturiskos spēkratus; - veikt vēsturisko spēkratu restaurāciju; - rīkot vēsturisko spēkratu salidojumus; - izveidot un uzturēt biedrības saitu internetā; - veikt labdarības pasākumus bērnunamos; - sadarboties ar dažādiem autoklubiem Lietuvā un citur pasaulē.
Zigmunds Bogdanovičs
Tālr. 29289289, 28605650
Adrese: Rīgas iela 25—1, Iecava, Iecavas nov., LV-3913
Aktīva
31. Biedrība „Sporta draugu līga”
Biedrības mērķi:
- veicināt biedru iesaistīšanos sportiskās aktivitātēs;
- veicināt cilvēku interesi par sportu; - popularizēt sportiskas aktivitātes; - organizēt basketbola čempionātu un citus sporta pasākumus, sacensības, treniņus un treniņnometnes; - organizēt konferences, sapulces, seminārus. - sagatavot informāciju par biedrības darbību masu informācijas līdzekļiem.
Adrese: Rīgas 1-1, Iecava, Iecavas nov., LV-3913
Nav informācijas