ieguldjumu p rvaldes akciju sabiedrbas seb ......nf darbbas mris ir nodrošint klientiem 10-15% gada...

IEGULD�JUMU P�RVALDES AKCIJU SABIEDR�BAS SEB UNIFONDI 2006. GADA P�RSKATS


�

�

� 2 �

Saturs Inform�cija par Ieguld�jumu sabiedr�bu 3 Ieguld�jumu sabiedr�bas vad�bas zi�ojums 4 - 5 Pazi�ojums par Ieguld�jumu sabiedr�bas vad�bas atbild�bu 6 Revidentu zi�ojums Ieguld�jumu sabiedr�bas finanšu p�rskati:

7 – 8

Pe��as vai zaud�jumu apr��ins 9

Bilance 10

Pašu kapit�la izmai�u p�rskats 11

Naudas plsmas p�rskats 12

Ieguld�jumu sabiedr�bas finanšu p�rskatu pielikums 13 – 30


�

�

� 3 �

Inform�cija par Ieguld�jumu sabiedr�bu Ieguld�jumu sabiedr�bas nosaukums “SEB Unifondi” Ieguld�jumu p�rvaldes akciju

sabiedr�ba Ieguld�jumu sabiedr�bas juridiskais statuss Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�ba Reistr�cijas numurs, vieta un datums 40003525797

R�ga, 2000. gada 29. decembris Veikta p�rreistr�cija Komercreistr� 2003. gada 11. septembr� Atk�rtoti izsniegta apliec�ba 2005. gada 18. apr�l�

Ieguld�jumu sabiedr�bas licence Ieguld�jumu p�rvaldes pakalpojumu sniegšanas licence p�rreistr�ta 2004. gada 14. maij� Finanšu un kapit�la tirgus komisij� ar re. Nr. 06.03.07.101/92

Adrese R�ga, Krasta iela 105a, LV-1019 Akcion�ra v�rds, adrese un apmaks�t� pamatkapit�la da�a

AS SEB Latvijas Unibanka - 100% „Unicentrs”, Valdlau�i, �ekavas pagasts, R�gas raj., LV 1076, Latvija

Padomes locek�u v�rdi, uzv�rdi, ie�emamie amati

Viesturs Neimanis – Padomes priekšs�d�t�js no 2006. gada 1. jnija. (L�dz 2006. gada 30. maijam Padomes priekšs�d�t�js Ilm�rs Kreituss) Ain�rs Ozols – Padomes priekšs�d�t�ja vietnieks no 2006. gada 1. jnija Reins Retseps – Padomes loceklis no 2006. gada 1. jnija. (L�dz 2006. gada 30. maijam Padomes loceklis M�ris Larionovs) Hans Eriks Rolands Eks – Padomes loceklis no 2006. gada 1. jnija. (L�dz 2006. gada 30. maijam Padomes locekle Ewa Malyszko)

Valdes locek�u v�rdi, uzv�rdi, ie�emamie amati

Normunds Igolnieks – Valdes priekšs�d�t�js J�nis Rozenfelds – Valdes priekšs�d�t�ja vietnieks L�ga Treiliha – Valdes locekle

P�rskata periods 2006. gada 1. janv�ris - 2006. gada 31. decembris

Revidenta v�rds, personas kods un adrese PricewaterhouseCoopers SIA

Komercsabiedr�bas licence Nr.5 Kr. Valdem�ra iela 19 R�ga LV-1010 Latvija Atbild�gais zv�rin�tais revidents: Juris Lapše zv�rin�ts revidents Sertifik�ts Nr. 116


�

�

� 4 �

Vad�bas zi�ojums Darb�ba p�rskata gad� 2006. gad� ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�ba “SEB UNIFONDI” (turpm�k tekst� Ieguld�jumu sabiedr�ba) str�d�ja š�dos pamatvirzienos – valsts fond�to pensiju sh�mas l�dzek�u p�rvald�šana, priv�to pensiju fondu akt�vu p�rvald�šana, ieguld�jumu fondu p�rvald�šana un individu�lo ieguld�jumu portfe�u p�rvald�šanu.�� Šis gads ir bijis �oti dinamisks un veiksm�gs, kas atspogu�ojas Ieguld�jumu sabiedr�bas pe��as r�d�t�jos. P�rskata gads ir Ieguld�jumu sabiedr�bai nosl�dzies ar pe��u Ls 386 586 apm�r�. P�rskata gada pe��a ir pieaugusi par 146%. Ieguld�jumu sabiedr�bas Valde iesaka akcion�riem p�rskata gada pe��u atst�t nesadal�tu. Ieguld�jumu sabiedr�bas p�rvald�šan� esošie neto akt�vi p�rskata gad� pieauga par vair�k k� 73% un uz 2006. gada 31. decembri tie bija 145.4 milj. latu. 2006. gad� Ieguld�jumu sabiedr�ba uzs�ka sadarb�bu ar SIA ”Za��s gaismas invest�cijas”, iegstot 12% l�dzdal�bu uz��mum�, kura m�r�is ir darboties k� riska kapit�la fondam un kas ir viena no trim uzvar�juš�m komp�nij�m r�kotaj� konkurs� par ties�b�m p�rvald�t ES naudas l�dzek�us. L�dz ar to SEB Unibankas klientiem tiek pied�v�ts jauns finans�juma veids – riska kapit�ls jeb iesp�ja pretend�t uz starta kapit�lu interesentu biznesa pl�nu att�st�bai. Ieguld�jumu sabiedr�ba p�rvalda divus ieguld�jumu fondus – atv�rto ieguld�jumu fondu “Latu rezerves fonds” (turpm�k – LRF) un sl�gto ieguld�jumu fondu “Nekustam� �pašuma fonds” (turpm�k – N�F). LRF 2006. gada laik� ir palielin�jis savu tirgus da�u l�dz 77 % un stabili saglab� Latvijas liel�k� ieguld�jumu fonda statusu. LRF darb�bas m�r�is ir pied�v�t ieguld�t�jiem naudas l�dzek�u izvietošanas iesp�ju, kas ir alternat�va banku nor��inu kontiem, bet pie l�dzv�rt�gas ieguld�juma droš�bas un likvidit�tes var dot btiski augst�ku ienes�gumu. LRF ienes�gums p�rskata gad� bija 2.85%. LRF akt�vu apjoms uz 2006. gada beig�m bija 36.5 milj. lati, kas ir par 75% vair�k nek� uz 2005. gada beig�m. N�F darb�bas m�r�is ir nodrošin�t klientiem 10-15% gada ienes�gumu, izmantojot Baltijas nekust�m� �pašuma tirgus att�st�bas potenci�lu. N�F ienes�gums p�rskata gad� bija 21.35%, savuk�rt ienes�gums kopš fonda reorganiz�cijas 15.07.2004. – 16.31% gad�. Ieguld�jumu sabiedr�bai 2006. gada laik� ir strauji pieaudzis akt�vu apjoms individu�lajos ieguld�jumu portfe�os, kas uz gada beig�m bija 91.4 milj. latu. Uz p�rskata gada beig�m Ieguld�jumu sabiedr�bas p�rvald�to valsts fond�to pensiju sh�mas (turpm�k – VFP) akt�vu apjoms bija 26.6 milj. latu jeb 23.1% no kop�jiem akt�viem starp priv�tajiem p�rvald�t�jiem tirg, bet dal�bnieku skaits Ieguld�jumu sabiedr�bas p�rvald�tajos ieguld�jumu pl�nos (SEB akt�vais pl�ns, SEB sabalans�tais pl�ns, SEB Eiropas pl�ns un SEB Latvijas pl�ns) – bija 174 tkstoši latu. Ieguld�jumu sabiedr�bas p�rvald�to liel�k� atkl�t� pensiju fonda “SEB Unipensija” (turpm�k – SEB Unipensija) pensiju pl�nu UNI-Sabalans�tais, UNI-Akt�vais un UNI-Eiropensija l�dzek�u kop�jais apjoms uz 2006. gada beig�m bija 16.5 milj. latu.


�

�

� 5 �

Vad�bas zi�ojums (turpin�jums) Saimniecisk�s darb�bas rezult�ti Sal�dzinot ar iepriekš�jo gadu, Ieguld�jumu sabiedr�bas pamatdarb�bas ien�kumi no akt�vu p�rvald�šanas palielin�j�s divas reizes un sast�da 98% no p�rskata gada kop�jiem ien�kumiem. Sal�dzinot ar iepriekš�jo darb�bas gadu Ieguld�jumu sabiedr�bas saimniecisko izdevumu apjoms ir palielin�jies par 42%, liel�k�s pieauguma poz�cijas ir saist�tas ar person�la un biroja un transporta izmaks�m. SEB Unifondi IPAS pamatkapit�ls 2006.gada laik� nav main�jies un ir 318 tkst.lati. Ieguld�jumu sabiedr�ba veiksm�gi nosl�dza 2006.gadu ar p�rskata gada pe��u 386 586 latu apm�r�. P�rskata gada pe��a ir pieaugusi par 146% sal�dzinot pret iepriekš�jo p�rskata gadu. 2006.gada darb�bas rezult�ti ir labs pamats turpm�kiem pan�kumiem. N�kotnes perspekt�va 2007. gad� Ieguld�jumu sabiedr�ba pl�no turpin�t VFP, SEB Unipensijas, SEB Dz�v�bas apdrošin�šanas akt�vu, ieguld�jumu fondu un individu�lo ieguld�jumu portfe�u l�dzek�u p�rvald�šanu, k� ar� l�dzdarboties SIA ”Za��s gaismas invest�cijas” riska kapit�la fond�. Ieguld�jumu sabiedr�ba pl�no konsekventi pilnveidot savu akt�vu p�rvald�šanas kompetenci, piln�b� integr�jot Ieguld�jumu sabiedr�bas p�rvald�šanas noda�u SEB priv�tkapit�la p�rvald�šanas div�zijas p�rvald�šanas noda��. 2007. gad� Ieguld�jumu sabiedr�ba pl�no piedal�ties viena SEB ieguld�jumu fonda dibin�šan�, k� ar� p�rvald�šan�. Pastiprin�ta uzman�ba tiks piev�rsta ieguld�jumu fondu un individu�lo ieguld�jumu portfe�u p�rdošanai. Apst�k�i un notikumi p�c p�rskata gada beig�m Laika period� kopš p�rskata gada p�d�j�s dienas l�dz š� zi�ojuma parakst�šanai nav bijuši nek�di iev�rojami notikumi, kas btiski ietekm�tu p�rskata gada rezult�tu.

�


�

�

� 6 �

Pazi�ojums par Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�bas „SEB Unifondi” vad�bas atbild�bu Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�bas „SEB Unifondi” valde ir atbild�ga par Ieguld�jumu sabiedr�bas finanšu p�rskatu sagatavošanu atbilstoši Latvijas Republikas normat�vo aktu pras�b�m, kas nosaka, ka ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�bas finanšu p�rskati tiek sagatavoti saska�� ar ES apstiprin�tajiem Starptautiskajiem finanšu p�rskatu standartiem. Finanšu p�rskati, kas atspogu�oti no 9. l�dz 30. lappusei, sniedz patiesu priekšstatu par Ieguld�jumu sabiedr�bas finansi�lo st�vokli 2006. gada 31. decembr�, t�s 2006. gada darb�bas rezult�tiem un naudas plsmu. �

Ieguld�jumu sabiedr�bas vad�ba ir atbild�ga par atbilstošas uzskaites sist�mas nodrošin�šanu, Ieguld�jumu sabiedr�bas akt�vu saglab�šanu, k� ar� par kr�pšanas un citu Ieguld�jumu sabiedr�b� izdar�tu p�rk�pumu atkl�šanu un nov�ršanu. �

Iepriekš min�tie finanšu p�rskati ir sagatavoti saska�� ar ES apstiprin�tiem Starptautiskajiem finanšu p�rskatu standartiem. �

Finanšu p�rskatu sagatavošanas gait� vad�bas pie�emtie l�mumi un izdar�tie nov�rt�jumi ir bijuši piesardz�gi un pamatoti.


�

�

� 7 �


�

�

� 8 �


�

�

� 9 �

Pe��as un zaud�jumu apr��ins

Pielikums 2006 Ls

2005 Ls

Pamatdarb�bas ie��mumi 6 766 691 383 961 Procentu ie��mumi no ieguld�jumiem ilgtermi�a depoz�tos

5 551 5 931

P�r�jie ie��mumi 113 - Komisijas naudas izdevumi 7 (599) (1 823) �rvalstu valtu p�rv�rt�šana (1 250) (31) Person�la izmaksas 17 (180 467) (109 889) Biroja izmaksas (20 911) (12 550) Profesion�lo pakalpojumu izmaksas (37 829) (35 625) Transporta un sakaru izmaksas (29 664) (12 051) Uz��muma produktu rekl�mas un att�st�bas izmaksas

(39 784) (35 919)

Nemateri�lo akt�vu un pamatl�dzek�u nolietojums 8 (5 129) (4 527) P�r�j�s izmaksas (10 988) (16 653) Finanšu ie��mumi 9 364 444 Pe��a pirms ien�kuma nodok�a apr��in�šanas 455 098 161 268 Ien�kuma nodoklis 9 (68 512) (3 989) P�rskata gada pe��a 386 586 157 279 �

Pielikumi no 13. l�dz 30. lapai ir šo finanšu p�rskatu neat�emama sast�vda�a.

�


�

�

� 10 �

Bilance 2006. gada 31. decembr� Pielikums 31.12.2006.

Ls 31.12.2005.

Ls Akt�vi Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 10 454 256 150 614 P�rdošanai pieejami finanšu akt�vi:

- akcijas un citi v�rtspap�ri ar nefiks�tu ien�kumu

14

2 640

-

Termi�noguld�jumi 11 120 647 115 096 Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izmaksas 13 165 760 87 807 Atlikt� nodok�a akt�vs 9 677 419 Pamatl�dzek�i 12 73 821 5 948 Nemateri�lie akt�vi 12 3 687 5 048 Kop� akt�vi 821 488 364 932 Saist�bas Uzkr�tie izdevumi un n�kamo periodu ien�kumi 15 35 954 25 423 Uz��muma ien�kuma nodok�a saist�bas 18 63 428 3 989 Kop� saist�bas 99 382 29 412 Kapit�ls Pamatkapit�ls 16 318 000 318 000 Uzkr�t� pe��a 404 106 17 520 Kop� kapit�ls 722 106 335 520 Kop� saist�bas un kapit�ls 821 488 364 932 Pielikumi no 13. l�dz 30. lapai ir šo finanšu p�rskatu neat�emama sast�vda�a.


�

�

� 11 �

Kapit�la izmai�u p�rskats Pamatkapit�ls Nesadal�t� pe��a/

(zaud�jumi) Pašu kapit�ls

kop� Ls Ls Ls Atlikums 2005. gada 1. janv�r� �

318 000 (139 759) 178 241

P�rskata gada pe��a - 157 279 157 279 Atlikums 2006. gada 1. janv�r�

318 000

17 520

335 520

P�rskata gada pe��a

- 386 586 386 586

Atlikums 2006. gada 31. decembr� 318 000 404 106 722 106



�

�

� 12 �

Naudas plsmas p�rskats Pielikums 2006

Ls2005

Ls Naudas plsma pamatdarb�bas rezult�t� Pe��a pirms uz��mumu ien�kuma nodok�a apr��in�šanas

455 098

161 268

Nemateri�lo akt�vu un pamatl�dzek�u amortiz�cija/ nolietojums

12 5 129

4 527

�rvalstu valtas p�rv�rt�šanas zaud�jumi 1 250 31 Procentu izdevumi - 122 Procentu ie��mumi (14 915) (6 375) Pamatl�dzek�u un nemateri�lo akt�vu v�rt�bas norakst�šana

12 97

908

Naudas un t�s ekvivalentu palielin�jums pamatdarb�bas rezult�t� pirms izmai��m akt�vos un pas�vos

445 409

160 481 Kreditoru par�du izmai�a 10 273 9 609

P�rdošanai pieejamo finanšu akt�vu pieaugums

(2 640)

-

Debitoru par�du izmai�a (68 112) (41 087) Naudas un naudas ekvivalentu izmai�as pamatdarb�bas rezult�t�

384 930

129 003

Sa�emtie procenti 9 310 - Samaks�tie procenti - (122) Samaks�tais uz��mumu ien�kuma nodoklis (9 073) - Naudas un t�s ekvivalentu pieaugums pamatdarb�bas rezult�t�

385 167

128 881

Naudas plsma ieguld�jumu darb�bas rezult�t� Pamatl�dzek�u un nemateri�lo akt�vu ieg�de 12 (71 739) (3 739) Termi�noguld�jumu samazin�jums / (pieaugums)

(9 786)

23 105

Naudas un naudas ekvivalentu palielin�jums / (samazin�jums) ieguld�jumu rezult�t�

(81 525)

19 366

Naudas un t�s ekvivalentu pieaugums 303 642 148 247 Naudas un t�s ekvivalenti p�rskata gada s�kum� 10 150 614 2 367 Nauda un t�s ekvivalenti p�rskata gada beig�s 10 454 256 150 614



�

�

� 13 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem 1. Inform�cija par Ieguld�jumu sabiedr�bu SEB Unifondi IPAS ir ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�ba, kas ir reistr�ta Latvijas Republik� 2000.gada 29.decembr� un darbojas saska�� ar Latvijas Republikas likumdošanu. Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�bas darb�bas pamatvirziens ir akt�vu p�rvald�šana. Ieguld�jumu sabiedr�ba p�rvalda divus ieguld�jumu fondus – atv�rto ieguld�jumu fondu “Latu rezerves fonds” un sl�gto ieguld�jumu fondu “Nekustam� �pašuma fonds”, k� ar� valsts fond�to pensiju sh�mas ieguld�jumu pl�nus – SEB Akt�vais pl�ns, SEB Eiropas pl�ns, SEB Sabalans�tais pl�ns un SEB Latvijas pl�ns. SEB Unifondi IPAS juridisk� adrese ir Krasta 105a, R�ga, LV – 1019, Latvija. SEB Unifondi IPAS akcijas nav izlaistas publiskaj� apgroz�b�. Finanšu p�rskatus 2007.gada 23.febru�r� ir apstiprin�jusi Ieguld�jumu sabiedr�bas Valde. 2. Gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principi Šie finanšu p�rskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zem�k min�tajiem gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principiem. Šie principi ir izmantoti iepriekš�jos gados, ja vien nav nor�d�ts cit�di. 2.1. Uzskaites pamati Šie finanšu p�rskati ir sagatavoti saska�� ar Eiropas Savien�b� apstiprin�tajiem Starptautiskajiem finanšu p�rskatu standartiem (SFPS). Visi r�d�t�ji finanšu p�rskatos ir nor�d�ti Latvijas latos (Ls), ja nav nor�d�ts cit�di. Finanšu p�rskati ir sagatavoti, balstoties uz s�kotn�jo izmaksu uzskaites metodi, papildus pielietojot p�rdošanai pieejamo finanšu akt�vu nov�rt�šanu patiesaj� v�rt�b�. Šie finanšu p�rskati ir pirmie Ieguld�jumu sabiedr�bas finanšu p�rskati, kas tiek sagatavoti saska�� ar SFPS. T�p�c tiek piem�rots SFPS 1 - Starptautisko finanšu p�rskatu standartu piem�rošana pirmo reizi. L�dz 2005. gada 31. decembrim Ieguld�jumu sabiedr�ba finanšu p�rskatus sagatavoja saska�� ar Finanšu un kapit�la tirgus komisijas (Latvijas Republika) noteikumiem “Ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�bu gada p�rskatu sagatavošanas noteikumi” (turpm�k tekst� - Noteikumi). Uz Ieguld�jumu sabiedr�bu attiecin�mie uzskaites principi, kas ietverti Noteikumos un SPFS, btiski neatš�iras. L�dz ar to, SPFS piem�rošana nerad�ja izmai�as Ieguld�jumu sabiedr�bas pašu kapit�lu, darb�bas rezult�tu vai naudas plsmas sal�dzinošos r�d�t�jus. Ieguld�jumu sabiedr�ba veica atseviš�us bilances poste�u p�rklasifik�ciju, k� aprakst�ts 5. pielikum�. Šo izmai�u apraksts un ietekme uz Ieguld�jumu sabiedr�bas pašu kapit�lu, darb�bas rezult�tiem un naudas plsmu ir skaidrota 5. pielikum�. �

(a) Standarti, groz�jumi un interpret�cijas, kuri nav st�jušies sp�k� un kurus Ieguld�jumu sabiedr�ba nav v�l piem�rojusi

Public�tie jaunie gr�matved�bas standarti un to groz�jumi, kas ir oblig�ti Ieguld�jumu sabiedr�bai, s�kot no 2006. gada 1. maija un v�l�k, un kurus Ieguld�jumu sabiedr�ba v�l nav piem�rojusi, ir sekojoši:

SFPS 7 Finanšu instrumenti: inform�cijas atkl�šana, un papildinoši groz�jumi SGS 1, Finanšu p�rskatu sagatavošana – Inform�cijas atkl�šana par kapit�lu (sp�k� no 2007. gada 1. janv�ra).


�

�

� 14 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 2. Gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principi (turpin�jums) 2.1. Uzskaites pamati (turpin�jums)

(a) Standarti, groz�jumi un interpret�cijas, kuri nav st�jušies sp�k� un kurus Ieguld�jumu sabiedr�ba

nav v�l piem�rojusi(turpin�jums)

SFPS 7 ievieš jaunus inform�cijas atkl�šanas nosac�jumus, lai uzlabotu p�rskatos atkl�to inform�ciju par finanšu instrumentiem. Standarts pieprasa, lai tiktu atspogu�ota kvalitat�va un kvantitat�va inform�cija par riskiem, kas izriet no finanšu instrumentiem, iek�aujot ar� �pašus inform�cijas atkl�šanas nosac�jumus par kred�trisku, likvidit�tes risku un tirgus risku, iek�aujot ar� tirgus riska jt�guma anal�zi. Standarts aizvieto SGS 32, Finanšu instrumenti: Inform�cijas atkl�šana un sniegšana. Standarts ir j�piem�ro visiem uz��mumiem, kuri sagatavo p�rskatus saska�� ar SFPS. Groz�jumi SGS 1 ievieš inform�cijas atkl�šanas nosac�jumus par kapit�la pietiekam�bu un to, k� uz��mumi p�rvalda savu kapit�lu. Ieguld�jumu sabiedr�ba izv�rt�ja SFPS 7 un SGS 1 groz�jumu ietekmi un secin�ja, ka galvenie papildus pielikumi bs tirgus riska jt�guma anal�ze un kapit�la pielikumi saska�� ar SGS 1. Ieguld�jumu sabiedr�ba piem�ros SFPS 7 un groz�jumus SGS 1, s�kot ar p�rskata periodu no 2007. gada 1. janv�ra. (b) Standarti un esošo standartu interpret�cijas, kas nav v�l st�juš�s sp�k� un neattiecas uz

Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu Standarti, groz�jumi un Starptautisko finanšu p�rskatu interpret�ciju komitejas (SFPIK) interpret�cijas, kuras st�jas sp�k�, s�kot no 2006. gada 1. maija un v�l�k un kuras neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu, ir sekojošas: SFPS 8 Darb�bas segmenti (sp�k� no 2009. gada 1. janv�ra). SFPS 8 aizvieto SGS 14 un zi�ošanu par segmentiem vien�do ar ASV standarta - SFAS 131 Inform�cijas atkl�šana par uz��muma segmentiem un saist�t� inform�cija – pras�b�m. SFPS 8 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu. SFPIK 7 Kori��šanas metodes pielietojums saska�� ar SGS 29, Finanšu p�rskatu sagatavošana paaugstin�t�s infl�cijas ekonomik� (sp�k� periodiem, kas s�kas no 2006. gada 1. marta). SFPIK 7 sniedz ieteikumus, k� pielietot SGS 29 pras�bas p�rskata period�, kura laik� uz��mums nov�ro paaugstin�tas infl�cijas esam�bu funkcion�l�s valtas ekonomikas vid�, ja paaugstin�t� infl�cija nebija nov�rota iepriekš�jos periodos. T� k� Ieguld�jumu sabiedr�ba nepielietoja paaugstin�tas infl�cijas ekonomikas funkcion�lo valtu, SFPIK 7 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu; SFPIK 8, SFPS 2 darb�bas joma (sp�k� periodiem, kas s�kas vai turpin�s p�c 2006. gada 1. marta). SFPIK 8 skaidro, ka SFPS 2 maks�jums ar akcij�m attiecas ar� uz dar�jumiem, kur uz��mums veic maks�jumu ar akcij�m par uzskat�mi neatbilstošu vai ar� nulles v�rt�bu. SFPIK 8 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu.

SFPIK 9 Finanšu instrumentos ietverto atvasin�to instrumentu p�rskat�šana (sp�k� periodiem, kas s�kas vai turpin�s p�c 2006. gada 1. j�nija). SFPIK 9 prasa uz��mumam nov�rt�t, vai finanšu instrument� ietverto atvasin�to instrumentu btu j�nodala no vadoš� l�guma un j�uzskaita atseviš�i k� atvasin�to instrumentu ar br�di, kad uz��mums pievienojas l�gumam. Turpm�ka p�rskat�šana ir aizliegta, iz�emot gad�jumus, kad l�guma nosac�jumi tiek main�ti, k� rezult�t� btiski main�s naudas plsmas, ko s�kotn�ji paredz�ja l�gums. Š�d� gad�jum� l�guma p�rskat�šana ir nepieciešama. SFPIK 9 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu.


�

�

� 15 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 2. Gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principi (turpin�jums) 2.1. Uzskaites pamati (turpin�jums) (b) Standarti un esošo standartu interpret�cijas, kas nav v�l st�juš�s sp�k� un neattiecas uz

Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu (turpin�jums) SFPIK 10 Starpposma finanšu zi�ošana un v�rt�bas samazin�jums (sp�k� periodiem, kas s�kas vai turpin�s p�c 2006. gada 1. novembra). SFPIK 10 aizliedz starpposma period� atz�tos v�rt�bas samazin�juma zaud�jumus no uz��muma nemateri�l�s v�rt�bas, ieguld�jumiem kapit�la instrumentos un ieg�des izmaks�s uzskait�tiem finanšu akt�viem, atcelt sekojoš� bilances datum�. SFPIK 10 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu, jo Ieguld�jumu sabiedr�ba nesagatavo starpposma finanšu p�rskatus. SFPIK 11, SFPS 2 – Koncerna un Valsts Kases akciju dar�jumi (sp�k� periodiem, kas s�kas vai turpin�s p�c 2007. gada 1. marta). SFPIK 11 skaidro, k� pielietot SFPS 2 attiec�b� uz akciju maks�jumiem, iek�aujot uz��muma pašu kapit�la instrumentus vai grupas cita uz��muma pašu kapit�la instrumentus. SFPIK 11 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu. SFPIK 12, Vienošan�s par pakalpojumu koncesiju (sp�k� periodiem, kas s�kas vai turpin�s p�c 2008. gada 1. janv�ra). SFPIK 12 skaidro, k� btu j�piem�ro esošie SFPS, lai uzskait�tu saist�bas un ties�bas, kas rodas vienošanos par pakalpojumu koncesiju rezult�t�. Tas neskaidro pakalpojumu koncesiju dar�jumu uzskaiti no vald�bas puses. SFPIK 12 neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu. 2.2. �rvalstu valtu p�rv�rt�šana latos

(a) Dar�jumos izmantot� un uzskaites val�ta Ieguld�jumu sabiedr�bas finanšu p�rskatu poste�i tiek uzskait�ti t�s ekonomisk�s vides valt�, kur� uz��mums darbojas (uzskaites valta). Finanšu p�rskatu poste�i ir izteikti Latvijas latos (Ls), kas ir Ieguld�jumu sabiedr�bas uzskaites un p�rskatu valta.

(c) Dar�jumi un atlikumi Visi dar�jumi �rvalstu valt�s ir p�rv�rt�ti uzskaites valt� p�c noteikt� valtas kursa attiec�g� dar�juma veikšanas dien�. Šo dar�jumu veikšanas un monet�ro akt�vu un saist�bu, kas izteikti �rvalstu valt�s, p�rr��in�šanas latos p�c gadu beigu kursa rezult�t� gt� pe��a vai zaud�jumi tiek atspogu�oti attiec�g� perioda pe��as vai zaud�jumu apr��in�. Izmantotie valtas kursi:

31.12.2006. Ls

31.12.2005. Ls

1 USD 0.536 0.593 1 EUR 0.702804 0.702804


�

�

� 16 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 2. Gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principi (turpin�jums) 2.3. Pamatl�dzek�i un nemateri�lie ieguld�jumi Nemateri�lie ieguld�jumi un pamatl�dzek�i ir uzr�d�ti ieg�des v�rt�b�, atskaitot uzkr�to nolietojumu. Ieg�des v�rt�b� tiek iek�autas izmaksas, kas tieši saist�tas ar nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a ieg�di. Nolietojumu apr��ina p�c line�r�s metodes attiec�go nemateri�lo ieguld�jumu un pamatl�dzek�u lietder�g�s izmantošanas perioda garum�, lai norakst�tu nemateri�l� ieguld�juma un pamatl�dzek�a ieg�des v�rt�bu l�dz t� apl�stajai atlikušajai v�rt�bai lietder�g�s izmantošanas perioda beig�s, izmantojot š�das vad�bas noteiktas likmes: Pamatl�dzek�u veids Gada likme Elektronisk�s datu apstr�des iek�rtas 25% M�beles 10%-25% P�r�jais biroja apr�kojums 14.29% Mobilie telefoni 33.33%

Nemateri�lie akt�vi tiek amortiz�ti vis� to lietder�g�s izmantošanas laik�. Akt�vu atlikuš�s v�rt�bas un lietder�g�s izmantošanas laiki tiek p�rskat�ti un nepieciešam�bas gad�jum� kori�ti katra p�rskata gada beig�s. Gad�jumos, kad k�da nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a bilances v�rt�ba ir augst�ka par t� atgstamo v�rt�bu, attiec�g� nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a v�rt�ba tiek nekav�joties norakst�ta l�dz t� atgstamai v�rt�bai. Atgstam� v�rt�ba ir augst�k� no attiec�g� nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a paties�s v�rt�bas, atskaitot p�rdošanas izmaksas, vai lietošanas v�rt�bas. Turpm�k�s izmaksas tiek iek�autas akt�va bilances v�rt�b� vai atz�tas k� atseviš�s akt�vs tikai, kad past�v liela varbt�ba, ka ar šo posteni saist�tie n�kotnes saimnieciskie labumi iepld�s Ieguld�jumu sabiedr�b� un š� poste�a izmaksas var ticami noteikt. Š�das izmaksas tiek norakst�tas attiec�g� pamatl�dzek�a atlikušaj� lietder�g�s lietošanas period�. Tekoš� remonta un uztur�šanas izmaksas tiek iek�autas t� perioda pe��as vai zaud�jumu apr��in�, kur� t�s ir raduš�s. Pe��a vai zaud�jumi no akt�va izsl�gšanas tiek apr��in�ti k� starp�ba starp akt�va bilances v�rt�bu un p�rdošanas rezult�t� gtajiem ie��mumiem, un iek�auti t� perioda pe��as vai zaud�jumu apr��in�, kur� tie radušies. 2.4. Finanšu akt�vi Finanšu akt�vi tiek klasific�ti sekojoš�s kategorij�s: p�rdošanai pieejami finanšu akt�vi un aizdevumi un debitoru par�di. Klasifik�cija ir atkar�ga no finanšu akt�va ieg�des nolka. Vad�ba nosaka finanšu akt�vu klasifik�ciju to s�kotn�j� atz�šanas br�d�.

(a) Atz�šana/izsl�gšana no akt�viem Finanšu akt�vu ieg�de un p�rdošana tiek atz�ta nor��inu veikšanas dien�. Finanšu akt�vus beidz atz�t, kad ties�bas uz naudas plsm�m no finanšu akt�viem beidzas vai kad Ieguld�jumu sabiedr�ba ir nodevusi visus �pašumties�b�m rakstur�gos riskus un atdevi. Finanšu akt�vi s�kotn�ji tiek atz�ti to patiesaj� v�rt�b� (iek�aujot ieg�des izmaksas). Vismaz katra p�rskata perioda beig�s Ieguld�jumu sabiedr�ba nov�rt� vai past�v objekt�vi iemesli, ka finanšu akt�vu vai finanšu akt�vu grupu bilances v�rt�bas var�tu bt samazin�juš�s.


�

�

� 17 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 2. Gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principi (turpin�jums) 2.4. Finanšu akt�vi (turpin�jums)

(b) Aizdevumi un debitoru par�di Klasifik�cija Aizdevumi un debitoru par�di ir neatvasin�ti finanšu akt�vi, kas nekot�jas akt�v� tirg, ar fiks�tiem vai nosak�miem maks�jumiem. Bilanc� aizdevumi un debitoru par�di klasific�ti k� debitoru par�di un termi�noguld�jumi. �

Nov�rt�šana Aizdevumi un debitoru par�di tiek uzr�d�ti amortiz�taj� ieg�des v�rt�b�, izmantojot efekt�vo procentu likmju metodi, atskaitot uzkr�jumus v�rt�bas samazin�jumam. Uzkr�jumi v�rt�bas samazin�jumam tiek veidoti gad�jumos, kad past�v objekt�vi pier�d�jumi, ka Ieguld�jumu sabiedr�ba nevar�s sa�emt par�dus piln� v�rt�b� atbilstoši s�kotn�ji noteiktiem atmaksas termi�iem. Uzkr�jums v�rt�bas samazin�jumam ir starp�ba starp akt�va bilances v�rt�bu un atgstamo v�rt�bu. �

(c) P�rdošanai pieejamie finanšu akt�vi

Klasifik�cija P�rdošanai pieejamie finanšu akt�vi ir neatvasin�ti finanšu akt�vi, kas vai nu ietverti šaj� kategorij� p�c vad�bas l�muma vai nav iek�auti nevien� cit� kategorij�. P�rdošanai pieejamie finanšu akt�vi ir klasific�ti k� ilgtermi�a akt�vi, iz�emot gad�jumus, kad vad�bai ir nolks p�rdot tos 12 m�nešu laik� no bilances datuma. �

Nov�rt�šana S�kotn�ji finanšu akt�vi tiek atz�ti to patiesaj� v�rt�b� ieskaitot visas ar to ieg�di saist�t�s finanšu izmaksas. Turpm�kajos periodos p�rdošanai pieejamie finanšu akt�vi tiek uzskait�ti to patiesaj� v�rt�b�. Izmai�as p�rdošanai pieejamo finanšu akt�vu patiesaj� v�rt�b� tiek atz�tas pašu kapit�la sast�v�. Paties� v�rt�ba akt�v� tirg nekot�tiem finanšu akt�viem tiek noteikta izmantojot tam piem�rotas nov�rt�šanas metodes, t�das k� diskont�t�s n�kotnes naudas plsmas metode vai sal�dzin�mus dar�jumus, p�c iesp�jas balstoties uz publiski pieejamo inform�ciju. P�rdošanai pieejamo finanšu akt�vu p�rdošanas vai v�rt�bas samazin�šan�s gad�jum�, uzkr�t�s paties�s v�rt�bas izmai�as tiek iek�autas pe��as vai zaud�juma apr��in� citu ie��mumu vai citu izdevumu sast�v�. �

2.5. Nodok�i

(a) Pievienot�s v�rt�bas nodoklis Atbilstoši Latvijas Republikas normat�vajiem aktiem Ieguld�jumu sabiedr�ba nav pievienot�s v�rt�bas nodok�a maks�t�js. (b) Ien�kuma nodoklis Ien�kuma nodoklis tiek apr��in�ts saska�� ar Latvijas Republikas nodok�u likumdošanu. Sp�k� esoš� likumdošana nosaka 15 procentu nodok�a likmi. �


�

�

� 18 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 2. Gr�matved�bas uzskaites un nov�rt�šanas principi (turpin�jums) 2.5. Nodok�i (turpin�jums) �

(c) Atliktais nodoklis Atliktais ien�kuma nodoklis tiek uzkr�ts piln� apm�r� saska�� ar saist�bu metodi attiec�b� uz vis�m pagaidu atš�ir�b�m starp akt�vu un saist�bu v�rt�b�m finanšu p�rskat� un to v�rt�b�m nodok�u apr��inu m�r�iem. Tom�r, ja atliktais nodoklis rodas no s�kotn�j�s akt�vu vai saist�bu atz�šanas, kas rad�s dar�juma rezult�t�, kas nav uz��m�jdarb�bas apvienošana, un kas dar�juma br�d� neietekm� pe��u vai zaud�jumus ne finanšu p�rskatos, ne nodok�u m�r�iem, atliktais nodoklis netiek atz�ts. Atlikt� nodok�a apr��inos tiek izmantota nodok�a likme (un likumdošana), kas sagaid�ma periodos, kad pagaidu atš�ir�bas izl�dzin�sies, pamatojoties uz bilances datum� noteiktaj�m nodok�u likm�m. Pagaidu atš�ir�bas galvenok�rt rodas, izmantojot atš�ir�gas pamatl�dzek�u nolietojuma likmes, k� ar� no uzkr�taj�m izmaks�m atva�in�jumiem un pr�mij�m. Gad�jumos, kad kop�jais atlikt� nodok�a apr��ina rezult�ts btu atspogu�ojams bilances akt�v�, to iek�auj finanšu p�rskat� tikai tad, kad ir ticams, ka Ieguld�jumu sabiedr�bai bs pietiekams ar nodokli apliekams ien�kums, pret kuru var�s segt pagaidu atš�ir�bas. 2.6. Nauda un naudas ekvivalenti Naudas plsmas p�rskata m�r�iem nauda un naudas ekvivalenti sast�v no tekošo bankas kontu atlikumiem un nor��inu kart�m un bilanc� atspogu�oti k� „Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m”. 2.7. Uzkr�t�s neizmantoto atva�in�jumu izmaksas Uzkr�to neizmantoto atva�in�jumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vid�jo dienas atalgojumu p�rskata gada p�d�jos sešos m�nešos ar p�rskata gada beig�s uzkr�to neizmantoto atva�in�juma dienu skaitu. 2.8. Darbinieku labumi Ieguld�jumu sabiedr�ba veic valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas valsts pensiju apdrošin�šanai valsts fond�to pensiju sh�m� saska�� ar Latvijas likumdošanu. Valsts fond�to pensiju sh�ma ir fiks�tu iemaksu pensiju pl�ns, saska�� ar kuru Ieguld�jumu sabiedr�bai j�veic likum� noteikta apjoma maks�jumi. Ieguld�jumu sabiedr�ba veic iemaksas ar� fiks�to iemaksu priv�to pensiju pl�n�. Ieguld�jumu sabiedr�bai nerodas papildus juridiskas vai prakses rad�tas saist�bas veikt papildus maks�jumus, ja valsts fond�to pensiju sh�ma vai priv�tais pensiju pl�ns nevar nok�rtot savas saist�bas pret darbiniekiem. Valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas un pensiju pl�na iemaksas tiek atz�tas k� izmaksas, izmantojot uzkr�jumu principu, un ir iek�autas darbinieku izmaks�s. 2.9. Ien�kumi

(a) Ie��mumi no pakalpojumiem Ie��mumi no pakalpojumiem tiek atz�ti period�, kad pakalpojumi tiek sniegti. Ieguld�jumu sabiedr�bas pamatie��mumi ir komisijas maksas, ko t� sa�em par l�dzek�u p�rvald�šanu un kas izteiktas k� noteikta da�a no p�rvald�to akt�vu apjoma.

(b) Procentu ien�kumi Procentu ie��mumi tiek atz�ti taj� p�rskata period�, kad tie radušies, izmantojot faktisk� ienes�guma metodi.


�

�

� 19 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 3. Riski un to vad�ba Ieguld�jumu sabiedr�bas galvenie finanšu riski ir tirgus risks, kred�trisks un likvidit�tes risks. Ieguld�jumu sabiedr�bas riska politika izriet no p�rliec�bas, ka organiz�cijas pan�kumi ir atkar�gi no risku efekt�vas p�rvald�šanas, atbilstošas nov�rt�šanas un past�v�gas uzraudz�bas. Ieguld�jumu sabiedr�ba iev�ro sav� darb�b� un politik� SEB grupas riska politiku. Ieguld�jumu sabiedr�b� ir izstr�d�tas un praks� ieviestas politikas un procedras, lai nodrošin�tu klientiem augstu un efekt�vu apkalpošanas servisu.

(a) Tirgus risks (i) Valtas kursu sv�rst�bu risks Ieguld�jumu sabiedr�ba nav pak�auta �rvalstu valtas kursu sv�rst�bu riskam, jo visi Ieguld�jumu sabiedr�bas ieguld�jumi ir Latvijas latos.

(ii) Cenu risks Ieguld�jumu sabiedr�ba nav pak�auta kapit�la v�rtspap�ru cenu riskam. (iii) Naudas plsmas un paties�s v�rt�bas procentu likmju risks Ieguld�jumu sabiedr�ba nav pak�auta naudas plsmas un paties�s v�rt�bas procentu likmju riskam, jo t�s procentus nesošie ieguld�jumi ir termi�depoz�ti ar fiks�t�m procentu likm�m.

(b) Kred�trisks

Ieguld�jumu sabiedr�ba ir pak�auta kred�triskam, kas ir saist�ts ar debitoru par�diem un naudas l�dzek�iem bank�s. Ieguld�jumu sabiedr�bas partneri naudas dar�jumos ir viet�j�s bankas ar piem�rotu kred�tv�sturi. Ieguld�jumu sabiedr�ba nav pak�auta riskam, kas saist�ts ar ieguld�jumiem korporat�vajos par�da v�rtspap�ros.

(c) Likvidit�tes risks Piesardz�ga likvidit�tes riska vad�ba nosaka pietiekamu naudas l�dzek�u atlikumu uztur�šanu. Ieguld�jumu sabiedr�bas akt�vu un saist�bu sadal�jums p�c termi�iem sniegts 24. pielikum�. 4. Btiski pie��mumi un spriedumi Ieguld�jumu sabiedr�bai nav akt�vi vai saist�bas, kas ir pak�autas riskam, ka bs nepieciešamas btiskas korekcijas btisku pie��mumu un spriedumu rezult�t�. 5. P�reja uz SFPS 5.1. SFPS 1 piem�rošana Šie finanšu p�rskati ir sagatavoti atbilstoši Pielikuma 2.1. punkt� aprakst�tajam. Ieguld�jumu sabiedr�bas p�rejas datums uz SFPS ir 2005. gada 1. janv�ris. Uz šo datumu Ieguld�jumu sabiedr�ba sagatavoja s�kuma bilanci saska�� ar SFPS. Š� finanšu p�rskata beigu datums ir 2006. gada 31. decembris. Ieguld�jumu sabiedr�bas SFPS pirmreiz�j�s pie�emšanas datums ir 2006. gada 1. janv�ris. Sagatavojot šos finanšu p�rskatus saska�� ar SFPS 1, uz Ieguld�jumu sabiedr�bu neattiecas oblig�tie iz��mumi attiec�b� uz pilnu retrospekt�vu SFPS piem�rošanu. Ieguld�jumu sabiedr�ba nav izmantojusi nevienu izv�les iz��mumu saska�� ar SFPS 1, jo tie neattiecas uz Ieguld�jumu sabiedr�bas darb�bu.


�

�

� 20 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 5. P�reja uz SFPS (turpin�jums) 5.2. SFPS un Noteikumu atš�ir�bu skaidrojums Poste�i, kuros ir veiktas izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jiem finanšu p�rskatiem, piem�rojot SFPS: - termi�noguld�jumi, - uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izmaksas. 2005. gada 31. decembr� veiktas izmai�as uzkr�to procentu par noguld�jumiem klasifik�cij�, t.i. no poste�a „Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izmaksas” uzkr�tie procenti Ls 15,096 apm�r� iek�auti poste�a „Termi�noguld�jumi” sast�v�. Iz�emot iepriekšmin�to, šajos finanšu p�rskatos nav veiktas izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jiem finanšu p�rskatiem, kas raduš�s SFPS piem�rošanas rezult�t�.


�

�

� 21 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 6. Pamatdarb�bas ie��mumi Šaj� posten� tiek atspogu�oti komisijas ien�kumi, ko Ieguld�jumu sabiedr�ba sa�em par l�dzek�u p�rvald�šanu:

2006 2005 Ls Ls APF “SEB Unipensija” pensiju pl�na l�dzek�u p�rvald�šana 126 034 63 576 Valsts fond�to pensiju ieguld�jumu pl�nu p�rvald�šana 317 031 192 173 Latu Rezerves fonda l�dzek�u p�rvald�šana 149 668 84 330 Nekustam� �pašuma fonda l�dzek�u p�rvald�šana 23 986 20 349 Priv�to klientu portfe�u p�rvald�šana 84 125 7 760 A/S “SEB Latvijas Unibanka” portfe�a p�rvald�šana 27 639 15 773 AAS “SEB Dz�v�bas apdrošin�šana” portfe�a p�rvald�šana 28 449 - SEB Ieguld�jumu fondu izplat�šana 9 759 - 766 691 383 961

100% no pamatdarb�bas ien�kumiem ir gti Latvij�. 7. Komisijas naudas izdevumi

Dal�bas maksa 289 336 Starpnieku komisijas maksas par fondu un pl�nu izplat�šanu - 1 277 Komisijas maksas par atv�rtajiem kontiem kred�tiest�d�s 310 210 599 1 823

8. Nemateri�lo akt�vu un pamatl�dzek�u nolietojums Nemateri�lo akt�vu nolietojums (skat. 12. pielikumu) 2 069 1 940 Pamatl�dzek�u nolietojums (skat. 12. pielikumu) 3 060 2 587 5 129 4 527


�

�

� 22 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 9. Ien�kuma nodoklis un atliktais nodoklis

(a) Ien�kuma nodoklis Atliktais nodoklis (skat. 9. (c) pielikumu) (258) (419) P�rskata gada uz��mumu ien�kuma nodoklis 68 770 4 408 68 512 3 989

(b) Finanšu p�rskata pe��as sal�dzin�jums ar ien�kuma nodok�a izmaks�m

Uz��mumu ien�kuma nodoklis atš�iras no teor�tisk�s nodok�a summas, kas btu j�maks�, ja pe��ai pirms nodok�iem piem�rotu likum� noteikto 15 % likmi: Pe��a pirms nodok�iem 455 098 161 268 Teor�tiski apr��in�tais nodoklis, piem�rojot 15% likmi 68 265 24 190 Izdevumi, par kuriem nedr�kst samazin�t apliekamo ien�kumu 247 662 Izmai�a neatz�taj� atlikt� nodok�a akt�v� - (20 863) Nodok�u izdevumi 68 512 3 989

(c) Atlikt� nodok�a akt�vs

Uz��mums veic atlikt� nodok�a akt�vu un atlikt� nodok�a saist�bu ieskaitu tikai tad, ja tas ir juridiski ties�gs veikt p�rskata perioda nodok�a akt�vu ieskaitu pret p�rskata perioda nodok�a saist�b�m un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodok�u administr�ciju. Ieskait�tas atlikt� nodok�a summas ir š�das: 31.12.2006. 31.12.2005. Ls Ls Atlikt� nodok�a akt�vi: – Viena gada laik� atgstamais atlikt� nodok�a akt�vs 3 762 1 795 3 762 1 795 Atlikt� nodok�a saist�bas: – P�c vair�k nek� 1 gada atgstam�s atlikt� nodok�a saist�bas (2 649) (904) – Viena gada laik� atgstam�s atlikt� nodok�a saist�bas (436) (472) (3 085) 1 376 Neto atlikt� nodok�a akt�vs 677 419


�

�

� 23 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 9. Ien�kuma nodoklis un atliktais nodoklis (turpin�jums) 2006 2005 Ls Ls Atlikt� nodok�a akt�vs p�rskata gada s�kum� 419 - Atz�tais atlikt� nodok�a akt�vs p�rskata gad� 258 419 Atlikt� nodok�a akt�vs p�rskata gada beig�s 677 419 �

Atlikt� nodok�a akt�vu un saist�bu kust�ba p�rskata gada laik�, ne�emot v�r� nodok�a akt�va ieskaitu pret p�rskata perioda nodok�a saist�b�m, kas attiecas uz vienu un to pašu nodok�u administr�ciju:

Pa�trin�tais nodok�u

nolietojums

Uzkr�t�s izmaksas

neizmantotajiem atva�in�jumiem

Uzkr�t�s izmaksas neizmantotajiem atva�in�jumiem Kop�

Ls Ls Ls Ls 2004. gada 31. decembr� - - - - Iek�auts pe��as vai zaud�jumu apr��in� 1 376 (892) (903) (419) 2005. gada 31. decembr� 1 376 (892) (903) (419) Iek�auts pe��as vai zaud�jumu apr��in� 1 709 (60) (1 907) (258) 2006. gada 31. decembr� 3 085 (952) (2 810) (677) 10. Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 31.12.2006. 31.12.2005. Ls Ls Nor��inu konts A/S “SEB Latvijas Unibanka” 452 033 148 243 Dienesta kartes A/S “SEB Latvijas Unibanka” 2 223 2 371 454 256 150 614


�

�

� 24 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 11. Termi�noguld�jumi 31.12.2006. 31.12.2005. Ls Ls Termi�noguld�jums 4.19% (19.06.2006. –19.06.2008.) A/S LHZB 59 864 - Termi�noguld�jums 6% (17.06.2003. –17.06.2008.) A/S LHZB 60 783 57 742 Termi�noguld�jums 5.71% (17.06.2003. – 17.06.2006.) A/S LHZB - 57 354 120 647 115 096 Ilgtermi�a depoz�ts Ls 50,000 apjom� VAS “Latvijas Hipot�ku un Zemes banka” tika noguld�ts 2003. gada 17. jnij� un t� termi�š bija 3 gadi. P�c depoz�ta dz�šanas termi�a 2006. gada 17. jnij� depoz�ta pamatsumma Ls 50,000 un uzkr�tie procenti Ls 8,550 apjom� tika noguld�ti VAS “Latvijas Hipot�ku un Zemes banka”. Depoz�ts tika noguld�ts 2006. gada 19. jnij� ar procentu likmi 4,19% gad� (dz�šanas termi�š 2008. gada 19. jnij�). Depoz�ta procentu kapitaliz�cija notiek vienu reizi m�nes�. Uzkr�tie procenti uz 2006. gada 31. decembri sast�da Ls 77. Ilgtermi�a depoz�ts Ls 50,000 apjom� VAS “Latvijas Hipot�ku un Zemes banka” ar procentu likmi 6% gad�. Depoz�ts tika noguld�ts 2003. gada 17. jnij�, un t� termi�š ir 5 gadi (dz�šanas termi�š 2008. gada 17. jnijs). Uzkr�tie procenti uz 2006. gada 31. decembri sast�da Ls 10,783.


�

�

� 25 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 12. Nemateri�lie akt�vi un pamatl�dzek�i

Nemateri�lie ieguld�jumi

Nom�t� �pašuma

uzlabojumi

Dator- tehnika

Biroja apr�kojums

Avansa maks�jumi

par pamat-

l�dzek�iem

Kop�

Ls Ls Ls Ls Ls Ls 01.01.2005. S�kotn�j� v�rt�ba 9 355 - 10 486 1 550 - 21 391 Uzkr�tais nolietojums (2 827) - (5 517) (355) - (8 699) Atlikus� bilances v�rt�ba

6 528

-

4 969

1 195

-

12 692

Gads l�dz 31.12.2005.

S�kotn�j� bilances v�rt�ba

6 528

-

4 969

1 195

-

12 692

Ieg�d�ts 460 - 2 761 518 - 3 739 Norakst�ts - - (908) - - (908) Nolietojums (1 940) - (2 215) (372) - (4 527) Atlikus� bilances v�rt�ba

5 048

-

4 607

1 341

-

10 996

31.12.2005. S�kotn�j� v�rt�ba 9 815 - 12 339 2 068 - 24 222 Uzkr�tais nolietojums (4 767) - (7 732) (727) - (13 226) Atlikus� bilances v�rt�ba

5 048

-

4 607

1 341

-

10 996

Gads l�dz 31.12.2006.

S�kotn�j� bilances v�rt�ba

5 048

-

4 607

1 341

-

10 996

Ieg�d�ts 733 41 671 11 004 17 300 1 031 71 739 Norakst�ts (25) - - (72) - (97) Nolietojums (2 069) - (2 557) (503) - (5 129) Atlikus� bilances v�rt�ba

3 687

41 671

13 054

18 066

1 031

77 509

31.12.2006. S�kotn�j� v�rt�ba 10 368 41 671 21 266 19 021 1 031 93 357 Uzkr�tais nolietojums (6 681) - (8 213) (955) - (15 849) Atlikus� bilances v�rt�ba

3 687

41 671

13 053

18 066

1 031

77 508

2006. gada septembr� Ieguld�jumu sabiedr�ba parakst�ja jaun� biroja - telpu nomas l�gumu un uzs�ka biroja telpas remonta darbus. 2006. gada decembr� Ieguld�jumu sabiedr�bas visi nepieciešamie remonta darbi tika pabeigti un uz gada beig�m Ieguld�jumu sabiedr�ba jau str�d�ja jaunaj�s biroja telp�s Krasta iel� 105a. Nom�t� �pašuma uzlabojumi ietver jaun� biroja remonta izdevumus, kuri tiks amortiz�ti biroja nomas l�guma laik� (7 gadi).


�

�

� 26 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 12. Nemateri�lie akt�vi un pamatl�dzek�i (turpin�jums) Saska�� ar nomas l�gumu iznom�t�js kompens�s Ls 20 par kvadr�tmetru remonta izmaksas, kuras atskait�tas no nom�t� �pašuma uzlabojumu bruto v�rt�bas. Kompens�cija tiks sa�emta 2007. gad�, t�d�� 2006. gada 31. decembr� kompens�cijas summa ir iek�auta bilanc� k� debitora par�ds Ls 3,952 apm�r�. 13. Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 31.12.2006. 31.12.2005. Ls Ls Valsts fond�to pensiju 2. l�me�a l�dzek�u p�rvald�šanas projekta uzs�kšanas izmaksas -

11 580

Sa�emamie procenti par nor��inu kontiem 53 - Uzkr�t�s komisijas par akt�vu p�rvald�šanu (skat. 19. pielikumu) 152 069 74 501 Sa�emam� kompens�cija par nom�to pamatl�dzek�u uzlabojumiem (skat.12.pielikumu) 3 952

-

Citas n�kamo periodu izmaksas 9 686 1 726 165 760 87 807

14. Akcijas un citi v�rtspap�ri ar nefiks�tu ien�kumu 2006. gada 5. jlij� Ieguld�jumu sabiedr�ba ir veikusi ieguld�jumu SIA “Za��s gaismas invest�cijas”, ieg�d�joties kapit�la da�as par kop�jo summu Ls 2640. Ieguld�jumu sabiedr�bas l�dzdal�ba SIA “Za��s gaismas invest�cijas” pamatkapit�l� sast�da 12%. 15. Uzkr�tie izdevumi un n�kamo periodu ien�kumi Uzkr�tie izdevumi person�lam 25 078 11 851 FKTK maks�jam� komisijas maksa par ieguld�jumu fondiem 4 063 6 360 Citi uzkr�tie izdevumi 6 813 7 212

35 954 25 423 16. Pamatkapit�ls 2006. gada 31. decembr� reistr�tais un piln�b� apmaks�tais pamatkapit�ls sast�v no 318 000 parastaj�m da��m ar Ls 1 nomin�lv�rt�bu katra. 17. Person�la izmaksas 2006 2005 Ls Ls Atl�dz�ba par darbu 129 168 76 193 Valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas 32 210 19 001 Iemaksas pensiju fondos 6 191 2 477 Person�la vesel�bas apdrošin�šana 1 544 1 039 Atva�in�juma nauda 11 354 11 179 180 467 109 889


�

�

� 27 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 18. Nodok�i un valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas Uz��mumu

ien�kuma nodoklis

Valsts soci�l�s apdrošin�šanas

oblig�t�s iemaksas

Iedz�vot�ju ien�kuma

nodoklis

Kop� Ls Ls Ls Ls

Par�ds 31.12.2005. 3 989 - - 3 989 Apr��in�ts par 2006. gadu

68 512

39 737

30 119

138 368

Samaks�ts 2006. gad�

(9 073)

(39 737)

(30 119)

(78 929)

Par�ds 31.12.2006. 63 428 - - 63 428 19. Uzkr�t�s komisijas par akt�vu p�rvald�šanu

31.12.2006. 31.12.2005. Ls Ls APF “SEB Unipensija” pensiju pl�na l�dzek�u p�rvald�šana 44 934 18 041 Valsts fond�to pensiju ieguld�jumu pl�nu p�rvald�šana 33 603 20 456 Latu Rezerves fonda l�dzek�u p�rvald�šana 16 261 11 367 Nekustam� �pašuma fonda l�dzek�u p�rvald�šana 23 411 20 354 Priv�to klientu portfe�u p�rvald�šana 28 457 1 838 A/S “SEB Latvijas Unibanka” portfe�a p�rvald�šana 2 290 2 445 AAS “SEB Dz�v�bas apdrošin�šana” portfe�a p�rvald�šana 3 113 - 152 069 74 501

Uzkr�to komisiju par akt�vu p�rvald�šanu sadal�jums pa valt�m: �

2006. gada 31. decembr� �

� LVL EUR USD LTL Kop� APF “SEB Unipensija” pensiju pl�na l�dzek�u p�rvald�šana 43 285

1 649

-

-

44 934

Valsts fond�to pensiju ieguld�jumu pl�nu p�rvald�šana 33 603

-

-

-

33 603

Latu Rezerves fonda l�dzek�u p�rvald�šana 16 261

-

-

16 261

Nekustam� �pašuma fonda l�dzek�u p�rvald�šana -

-

23 411

-

23 411

Priv�to klientu portfe�u p�rvald�šana 5 055 21 764 1 638 - 28 457 A/S “SEB Latvijas Unibanka” portfe�a p�rvald�šana

1 960

95

235

2 290

AAS “SEB Dz�v�bas apdrošin�šana” portfe�a p�rvald�šana 3 113

-

-

-

3 113

Kop� 101 317 25 373 25 144 235 152 069


�

�

� 28 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) �

19. Uzkr�t�s komisijas par akt�vu p�rvald�šanu (turpin�jums) 2005. gada 31. decembr� �

� LVL EUR USD LTL Kop� APF “SEB Unipensija” pensiju pl�na l�dzek�u p�rvald�šana 17 096 945 - - 18 041Valsts fond�to pensiju ieguld�jumu pl�nu p�rvald�šana 20 456 - - - 20 456Latu Rezerves fonda l�dzek�u p�rvald�šana 11 367 - - - 11 367Nekustam� �pašuma fonda l�dzek�u p�rvald�šana - - 20 354

- 20 354

Priv�to klientu portfe�u p�rvald�šana 885 655 298 - 1 838A/S “SEB Latvijas Unibanka” portfe�a p�rvald�šana - 1 954 208 283 2 445Kop� 49 804 3 554 20 860 283 74 501�

�

20. Ieguld�jumu sabiedr�b� nodarbin�to personu skaits 2006 2005

Vid�jais ieguld�jumu sabiedr�b� nodarbin�to personu skaits gad� 11 8 21. Akt�vu un saist�bu sadal�jums p�c atlikuš� ieguld�juma termi�a Tabul�s apkopota inform�cija par akt�viem un saist�b�m p�c atlikuš� termi�a, kas apr��in�ts no bilances datuma l�dz noteiktajam dz�šanas termi�am. 2006. gada 31. decembr� L�dz 1 gadam 1 l�dz 5 gadi Beztermi�a Kop� Ls Ls Ls Ls Nauda un naudas ekvivalenti 454 256 - - 454 256 P�rdošanai pieejami finanšu akt�vi - - 2 640 2 640 Debitoru par�di 13 032 - - 13 032 Termi�noguld�jumi - 120 647 - 120 647 Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 152 728 - - 152 728 Pamatl�dzek�i - - 73 821 73 821 Nemateri�lie akt�vi - - 3 687 3 687 Kop� akt�vi 620 016 120 647 80 148 820 811


�

�

� 29 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) �

21. Akt�vu un saist�bu sadal�jums p�c atlikuš� ieguld�juma termi�a (turpin�jums) �

2006. gada 31. decembr� (turpin�jums) �

L�dz 1 gadam 1 l�dz 5 gadi Beztermi�a Kop� Ls Ls Ls Ls Uzkr�t�s saist�bas un n�kamo periodu ien�kumi

35 277

-

-

35 277

Nodok�u saist�bas 63 428 - - 63 428 Pašu kapit�ls - - 722 106 722 106 Kop� saist�bas un pašu kapit�ls 98 705 - 722 106 820 811 Neto likvidit�te 521 311 120 647 (641 958) - �

2005. gada 31. decembr�� L�dz 1 gadam 1 l�dz 5 gadi Beztermi�a Kop� Ls Ls Ls Ls Nauda un naudas ekvivalenti 150 614 - - 150 614 Debitoru par�di 30 - - 30 Termi�noguld�jumi 57 354 57 742 - 115 096 Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 87 776 - - 87 776 Pamatl�dzek�i - - 5 948 5 948 Nemateri�lie akt�vi - - 5 048 5 048 Kop� akt�vi

295 774 57 742

10 996 364 512 �

L�dz 1 gadam 1 l�dz 5 gadi Beztermi�a Kop� Ls Ls Ls Ls Uzkr�t�s saist�bas un n�kamo periodu ien�kumi 25 003 - - 25 003 Nodok�u saist�bas 3 989 - - 3 989 Pašu kapit�ls - - 335 520 335 520 Kop� saist�bas un pašu kapit�ls 28 992 - 335 520 364 512 Neto likvidit�te 266 782 57 742 (324 524) - �

22. Dar�jumi ar saist�t�m pus�m Ieguld�jumu sabiedr�bas SEB Unifondi m�tes uz��mums ir AS SEB Latvijas Unibanka, kam pieder 100% akciju kapit�ls. AS SEB Latvijas Unibankas ir Latvijas Republik� reistr�ta akciju sabiedr�ba, kura ar meitas uz��mumiem darbojas banku un finanšu jom�. Koncerna (banka un t�s meitas uz��mumi) gal�gais m�tes uz��mums ir Zviedrij� reistr�ta banka Skandinaviska Enskilda Banken AB. P�r�jie šaj� pielikum� min�tie uz��mumi ir AS SEB Latvijas Unibanka meitas uz��mumi. P�rskata period� Ieguld�jumu sabiedr�ba veica š�dus dar�jumus ar saist�taj�m pus�m:


�

�

� 30 �

Pielikumi finanšu p�rskatiem (turpin�jums) 22. Dar�jumi ar saist�t�m pus�m (turpin�jums)

(a) Pakalpojumu sniegšana un sa�emšana 2006

Ls 2005

Ls M�tes uz��mums: Telpu nom�šana (6 628) (6 628) Izdevumi par bankas pakalpojumiem (4 200) (4 200) Ien�kumi no akt�vu p�rvald�šanas 37 398 15 773 Ien�kumi no nor��inu kontiem 9 364 444 35 934 5 389 � � �

Citas saist�t�s puses: AAS SEB Dz�v�bas apdrošin�šana – ien�kumi no akt�vu p�rvald�šanas 28 449 - AS SEB Unipensija – ien�kumi no akt�vu p�rvald�šanas 129 984 63 576 SIA Unil�zings – autotransporta noma 3 355 3 033 P�r�j�s saist�t�s puses – ien�kumi no akt�vu p�rvald�šanas 1 347 - 163 135 66 609 � � �

199 069 71 998 Debitoru par�di, kas radušies no dar�jumiem ar saist�taj�m pus�m

31.12.2006.

Ls 31.2.2005.

Ls M�tes uz��mums: Procenti par nor��inu kontiem 53 - Komisijas par akt�vu p�rvald�šanu 2 290 2 445 2 343 2 445 Citas saist�t�s puses: AAS SEB Dz�v�bas apdrošin�šana – komisijas par akt�vu p�rvald�šanu 3 113 - SIA Unil�zings - citi debitoru par�di 285 571 P�r�j�s saist�t�s puses – komisijas par akt�vu p�rvald�šanu 343 - 3 741 571 6 084 3 016 �

2006. gad� vadošajam person�lam izmaks�tais atalgojums ietver darba samaksu Ls 79 164 (2005. gad� Ls 55 274) un valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas Ls 15 892 (2005.gad� Ls 11 784). �

23. Notikumi p�c p�rskata gada beig�m Laika period� kopš p�rskata gada p�d�j�s dienas nav bijuši notikumi, kas btiski ietekm�tu Ieguld�juma sabiedr�bas finansi�lo st�vokli 2006. gada 31. decembr�. �

ieguldjumu p rvaldes akciju sabiedrbas seb ......nf darbbas mris ir nodrošint klientiem 10-15% gada...

Documents