ieskats gâzes nozares vçsturç latvijâ · 2018. 9. 19. · ieskats gâzes nozares vçsturç...
TRANSCRIPT
Ieskats
gâzes
nozares
vçsturç
Latvijâ2002. gadâ bija aizritçjuði 140 gadi kopð brîþa, kas uzskatâms par Latvijas
gazifikâcijas sâkumu, - pirmâ gâzes fabrika Rîgâ tika uzcelta 1862. gadâ, pçc
20 gadiem uzbûvçja arî fabriku Liepâjâ. Kopð tâ laika Latvijas gâzes uzòçmumi
ir pârdzîvojuði daudzas tehnoloìiskas un juridiskas pârmaiòas. Kâ Latvijas pirmo
gâzes fabriku vçsturisks pçctecis un visu ðo pârvçrtîbu rezultâts ðodien ir
izveidojies viens no ietekmîgâkajiem uzòçmumiem Latvijas ekonomikâ - akciju
sabiedrîba "Latvijas Gâze". Tâdu uzòçmumu, kas Latvijas apstâkïos,
pârdzîvojot karus, revolûcijas un okupâcijas, var lepoties ar tik senu vçsturi un
tradîcijâm, nebût nav daudz.
19. gadsimts pasauli un tâs veco kârtîbu satricinâja neatgriezeniski. Kapitâlisms ieradâs
nomainît feodâlismu, nesot lîdzi visas pârmaiòas, ko mçdz saistît ar progresa vârdu.
Augoðajâm lielpilsçtâm bija raksturîgas laikmetîgas attîstîbas prasîbas, un par vienu no
tâlaika ieguvumiem kïuva pilsçtu apgaismojums, viduslaiku laternu vârâs sveces liesmas
nomainot modernai tehnoloìijai. Jautâjums par pilsçtas apgaismojuma
modernizçðanas nepiecieðamîbu, ievieðot gâzes gaismu morâli novecojuðâs sveèu
laternu sistçmas vietâ, Rîgâ tika izvirzîts jau 19. gadsimta 30. gados. Reâli ðî jautâjuma
risinâðanas mçìinâjumi sâkâs 40. gadu vidû, kad 1844. gadâ Rîgas râte saòçma oficiâlu
civilgubernatora priekðlikumu gâzes apgaismojuma ierîkoðanai. Lai veicinâtu Rîgas
gâzes fabrikas projekta izstrâdi, tika izveidota ìilþu komisija. Reâlais Rîgas gâzes fabrikas
darbîbas sâkuma laiks sakrita ar objektîvu vçsturisku situâciju. 19. gadsimta vidû Latvijâ
aizsâkâs urbanizâcijas process, mainot sociâlekonomisko attiecîbu struktûru: pilsçtas
strauji industrializçjâs, cits pçc cita radâs jauni uzòçmumi, dibinâjâs pirmâs bankas un
kredîtsabiedrîbas, kâ arî pirmâ augstâkâ tehniskâ mâcîbu iestâde, mainîjâs pilsçtu
pârvalþu sistçma, radâs jauni sakaru lîdzekïi (Rîgas birþas komitejai piederçja pirmâ
telegrâfa lînija Krievijâ). Fabrikas jautâjuma risinâðana tika atsâkta 1857. gadâ reizç ar
viduslaiku nocietinâjumu vaïòu nojaukðanu, kas Rîgai beidzot deva lielpilsçtas attîstîbas
vçrienu. 1858. gadâ Rîgas râte saòçma Vidzemes ìenerâlgubernatora atïauju gâzes
apgaismes ierîkoðanai pilsçtâ, bet 1859. gadâ Rîgas Gâzes un ûdensvada ierîkoðanas
komisija noslçdza pirmo sadarbîbas lîgumu ar Berlînes bûvmeistaru Âdolfu Kînelu
vecâko par fabrikas inþeniertehniskâ projekta izstrâdi. Nedaudz vçlâk - 1861. gadâ
Gâzes un ûdensvada iestâdes izveidoðanas komisijas 25. februâra sçdç nolçma
Âdolfam Kînelam vecâkajam uzticçt iestâdes izveidoðanas virsvadîbu. Paradoksâli, ka
ðajâ bulvâru loka ansamblî, skaistâkajâ pilsçtas apstâdîjumu zonâ, tolaik tika ierâdîta
vieta vienam no sava laika progresa iekarojumiem - Rîgas pirmâs gâzes fabrikas bûvei.
1861. gada 12. jûlijâ (pçc vecâ stila) kanâla malâ pie Bastejkalna, Jçkaba ravelîna
vietâ, teritorijâ, kas toreiz veidoja salu, svinîgi tika likts gâzes iestâdes pamatakmens.
Fabrikas çku komplekss tagadçjâ Basteja bulvârî 1 ir daïçji saglabâjies. Reizç ar gâzes
iestâdes bûvi tika izveidota èuguna gâzesvadu sistçma: sâkumâ izbûvçtais cauruïu tîkls
sasniedza 28,5 km kopgarumu, un pa to tika piegâdâta deggâze 678 laternâm. Visu
gâzes fabriku çku kompleksos zîmîgâkâs un efektîgâkâs celtnes bija gâzes rezervuâri,
kuros ûdenî peldoði zvanveida kupoli radîja spiedienu, novadot gâzi caurulçs. Ðíietami
skaidrais gâzes ieguves princips patiesîbâ pamatojas uz komplicçtu íîmisku un fizikâlu
procesu, un jau no 19. gadsimta Rîgas gâzes uzòçmumâ darbojâs íîmijas laboratorija,
nemitîgi attîstot gâzes un tâs blakusproduktu raþoðanas tehnoloìijas. Rîgas pirmâs
gâzes fabrikas plânotâ vidçjâ jauda bija 2000 m³ gâzes diennaktî, bet maksimâlâ -
5700 m³ diennaktî. Tomçr neviens nebija spçjis paredzçt, ka pilsçtas attîstîba un gâzes
patçriòa pieaugums bûs tik straujð. Jau nâkamajos gados fabrikas jaudas nâcâs
palielinât uz iekðçjo rezervju rçíina, izbûvçjot papildu retorðu krâsnis. 1874. gada
19. aprîïa sçdç Rîgas râte pieòçma lçmumu par esoðâ gâzes uzòçmuma paplaðinâðanu
un 6. maijâ apstiprinâja celtiecîbas vietu - gruntsgabalu kvartâlâ starp Bruòinieku un
Matîsa ielu galiem, bet 12. jûnijâ tâ pieòçma galîgo lçmumu par gâzes fabrikas filiâles
bûvniecîbu. 1875. gada janvârî otrâ gâzes fabrika uzsâka darbu. Fabrikas maksimâlâs
jaudas robeþa bija aprçíinâta 10 000 m³ gâzes diennaktî; tâ tika sasniegta seðu gadu
laikâ, un fabriku atkal nâcâs paplaðinât. Kapitâla pârbûve sâkâs 1882. gadâ, un
fabrikas kompleksa celtniecîba turpinâjâs lîdz pat 20. gadsimta sâkumam. Pamazâm
visa gâzes raþoðana pârbâzçjâs uz otro gâzes fabriku, un veco fabriku 1907. gadâ
slçdza.
"Pilsçtas daïâ starp centru un priekðpilsçtu - parkâ pie pilsçtas kanâla paveras burvîgs skats uz gâzes fabrikas çkâm. 1862. gadâ pabeigtâ fabrika, kuras projektu izstrâdâjis Berlînes gâzes fabrikas direktors Kînels, vizuïodama paceïas pâri kokiem un graciozi veidotajam tiltiòam, pieðíirot ainavai îpaðu pievilcîbu un ðarmu. Ir grûti iedomâties, ka astoòstûra çkâs, kuras lîdzinâs pilij ar daudzâm cakâm un tornîðiem, atrodas gâzes tvertne pilsçtas apgaismoðanai."
Paraksts zem C.Ðulca foto. 19. gadsimta beigas.
Rîgas pirmâ gâzes fabrika.
Gravîra pçc J.Klarka zîmçjuma. Gravçjis Vegers Leipcigâ. 1863. gads.
Rîgas pirmâ gâzes fabrika. 20. gadsimta 30. gadu sâkums.
Bûvmateriâlus Rîgas pirmâs gâzes fabrikas celtniecîbai piegâdâja ar liellaivâm pa
pilsçtas kanâlu.
Otrâ gâzes fabrika oficiâli tika atklâta 1875. gada janvârî un darbojâs
lîdz 1962. gada oktobrim.
Gâzes skaitîtâju darbnîca.
20. gs. 50. gadi.
Otrâs gâzes fabrikas kolektîvs. 20. gs.
50. gadu sâkums.
Tvaika sûknis gâzes iesûknçðanai
tvertnçs. 20. gs. 50. gadi.
Rîgas otrâs gâzes fabrikas strâdnieks
pie krâsnîm. 1949. gads.
Lielâkâ un jaunâkâ gâzes tvertne, kas
uzbûvçta 1901. gadâ pçc inþeniera
K. Felsko projekta. 1997. gadâ tika
aizbçrta tvertnes ûdenstilpne un veikta
tvertnes rekonstrukcija.
Otrâ gâzes tvertne, kuru uzbûvçja
fabrikas paplaðinâðanas laikâ
1882. gadâ. Inþenieris arhitekts
A. Hartmanis. Jau 20. gs. 70. gados
tajâ iekârtoja remontdarbnîcas.
Visas bijuðâs gâzes fabrikas gâzes tvertnes kâ vietçjas nozîmes arhitektûras pieminekïi
iekïautas Valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ. Pçc fabrikas slçgðanas
1962. gadâ gâzes tvertòu tçrauda un dzelzs konstrukcijas laika gaitâ tika nodotas
pârstrâdei, bet tvertòu ûdenstilpnes aizbçrtas. Vçlâk çkas izmantoja daþâdâm
vajadzîbâm, galvenokârt autotransporta novietoðanai un remontam.
19. gadsimta 70. gadu beigâs Rîgâ sâka lietot pirmos gâzdzinçjus. Tâ, piemçram, 1895.
gadâ elektriskâ apgaismojuma radîðanai divi firmai "Gustavs Kunncendorfs" iznomâtie
gâzdzinçji tika uzstâdîti Vçrmanes dârzâ. Ðâds dzinçju izmantoðanas veids kïuva ïoti
izplatîts. Tie bija noderîgi arî citiem mçríiem: ûdens, kanalizâcijas un ugunsdzçsîbas
sûkòu darbinâðanai, kokapstrâdç, stikla slîpçðanâ, tipogrâfijâs, litogrâfijas tehnikâs,
ðokolâdes un tabakas fabrikâs u.c., pat çrìeïu darbinâðanai.
Gâzes fabrikas tika uzbûvçtas vairâk nekâ
trîsdesmit Krievijas impçrijas pilsçtâs, to skaitâ bija arî Liepâja. Pilsçtas ekonomiskais
uzplaukums bija saistîts ar tâs ìeogrâfiski izdevîgo novietojumu Baltijas jûras krastâ.
Pilsçtas attîstîbai bija vajadzîgs atbilstoðs apgaismojums, îpaði òemot vçrâ, ka lîdz ðim
ostas teritorijas apgaismoðanai izmantoja atklâtu lâpu uguni.
Pirmâs izmçìinâjuma
gâzes laternas pilsçtâ iedegâs 1882. gada 1. februârî. Gâzesvadu kopgarums
sasniedza 26 km, un tika ierîkotas 450 gâzes laternas.
Pirmâ pasaules kara laikâ gâzes fabrikas darbu nepârtrauca, tomçr bija spiestas krietni
samazinât produkcijas apjomu, jo trûka izejvielu - akmeòogïu imports bija ierobeþots.
Laiks starp diviem postoðâkajiem kariem pasaules vçsturç nebija garð, taèu tas tika
izdzîvots ar eksplozijai lîdzîgu intensitâti; pârciestâs kara ðausmas un varbût nâkamâs
katastrofas jausma deva dzîvei paâtrinâjumu. Lîdz ar laikmeta pârmaiòâm mainîjâs arî
politisko neatkarîbu ieguvuðâs Latvijas gâzes uzòçmumi. Par galveno gâzes lietotâju
starpkaru laikâ kïuva individuâlais patçrçtâjs, kuram tika veltîta nedalîta gâzes raþotâju
uzmanîba. 20. gadu vidû, kad Latvijas valsts tikko sâka sakârtot ekonomiku, Rîgas gâzes
fabrika daþu gadu laikâ pieckârðoja peïòu un varçja atïauties gan nopietnus
kapitâlieguldîjumus raþoðanas rekonstrukcijâ, gan gâzes tarifu pazeminâðanu,
nodroðinot savai produkcijai lielâku apgrozîjumu.
1911. gadâ Rîgas gâzes
fabrikâ atkal notika rekonstrukcija - tika uzstâdîtas èetras jaunas, modernas
vertikâlkameru krâsnis, kas kurinâmâ un darbaspçka patçriòa ziòâ bija ekonomiskâkas.
Nâkamajâ gadâ gâzes pirmskara perioda patçriòð sasniedza apogeju - 6,6 miljonus m³.
1914. gadâ lielâkie gâzes patçrçtaji bija Rîgas-Orlas dzelzceïa sabiedrîba, Krievu
sabiedrîba "Vispârçjâ elektrîbas kompânija", Rîgas pilsçtas slimnîca, "Kümmel" alus
darîtava, Rîgas Politehniskais institûts u.c.
Pilsçtas râte gâzes
fabrikas celtniecîbai bez maksas pieðíîra gruntsgabalu Dienvidaustrumu ostmalâ
17/19. 1881. gadâ tâ noslçdza lîgumu ar Berlînes bûvuzòçmçju K.F.Pipigu, kurð parakstîja
vienoðanos par fabrikas celtniecîbu un koncesiju nodoðanu Íîles - Hamburgas firmai
"Schmidt und Bichel" uz 50 gadiem, pçc kuriem Liepâjas gâzes fabrika - mehâniskâs
iekârtas, çkas un viss cauruïvadu tîkls - pârietu pilsçtas îpaðumâ.
Jau ïoti drîz - 1886. gadâ arî
Liepâjas fabriku rekonstruçja, izbûvçjot papildu retorðu krâsnis un otru, divreiz lielâku
gâzes rezervuâru, kâ arî paplaðinot kondensâcijas un attîrîðanas iekârtas. 1890. gadâ
Liepâjas gâzes fabrika mainîja îpaðnieku, uzòçmumu nopirka Hamburgas akciju
sabiedrîba "Gasanstalt Gaarden". Par direktoru kïuva jaunievçlçtais vietçjais uzòçmçjs,
labîbas vçtîjamo maðînu fabrikas îpaðnieks E. Ðulte. Kaut arî Liepâjâ tika domâts par
laikmetîgâku enerìijas veidu un 1899. gadâ pilsçtas vadîba izdeva koncesiju
elektrostacijas ierîkoðanai, gâzes uzòçmums pozîcijas nezaudçja. 1899. gadâ gâzes
apgaismojumâ tika ieviesta kvçlgaisma. Bet 1908. gadâ salîdzinâjumâ ar 1900. gada
beigâm, kad uzòçmumam bija 662 gâzes laternas, laternu skaits jau bija palielinâjies lîdz
1500, no kurâm 120 apgaismoja ostas teritoriju; turklât gâzes cauruïvadu tîkls ðai laikâ
bija sasniedzis 70 km. Tâpat pieauga gâzes privâtais patçriòð un vairâkos pilsçtas
uzòçmumos tika ieviesti gâzdzinçji.
20. gados iedibinâtâ mârketinga stratçìija darbojâs lîdz pat Otrajam pasaules karam.
Îpaða uzmanîba tika pievçrsta gâzes lietoðanas propagandai, kuras mçríis pirmâm
kârtâm bija ieinteresçt moderno sievieti - aktîvu sabiedrîbas locekli, dâmu, kam mâjas
solis jâpaveic âtri, çrti un atbilstoði jaunajâm higiçnas prasîbâm. Vecajâs fabrikas telpâs
Basteja bulvârî tika atklâta pastâvîga gâzes aparâtu izstâde. 1936. gadâ izstâde
pârcçlâs uz toreizçjo Brîvîbas ielas 23. numuru, ðis t.s. Krastkalna nams Brîvîbas un
Lâèplçða ielas stûrî tagad ir atzîts par vienu no Rîgas arhitektûras pçrlçm. Pasaules
ekonomiskâs krîzes apstâkïos Latvijas valdîba uzsâka vietçjo raþotâju atbalstîðanu, un
gâzes tehniku sâka izgatavot arî Latvijâ. 30. gadu otrajâ pusç uzòçmums ievçrojamus
lîdzekïus ieguldîja vecâ un ekspluatâcijai nedroðâ gâzesvadu tîkla un paðas fabrikas
rekonstrukcijâ. Nolietoto horizontâlo retorðu krâðòu vietâ tika ierîkotas modernâs
vertikâlkameru krâsnis. Pçc jaunâ parauga pârbûvçja arî vecâs vertikâlâs koksçðanas
krâsnis. Pastiprinâtu uzmanîbu uzòçmums pievçrsa gâzes blakusproduktu raþotnei:
1935. gadâ tika uzstâdîta iekârta motorbenzola raþoðanai - to piedâvâja kâ
automaðînu degvielu. Fabrikas íîmijas laboratorija ilgstoði strâdâja pie izmçìinâjumiem,
uzlabojot gan gâzes, gan tâs svarîgâko blakusproduktu kvalitâti. 1939. gadâ, sâkoties
Otrajam pasaules karam, gâzesvadu tîkla kopgarums Rîgâ sasniedza 132,2 km, fabrika
saraþoja 8,1 miljonu m³ gâzes, pârtvaicei izmantojot 23,5 tûkstoðus tonnu akmeòogïu,
gâzes skaitîtâji bija uzstâdîti 13,5 tûkstoðiem patçrçtâju un pilsçtas ielas vçl joprojâm
apgaismoja 1166 laternas. Pçdçjos gados gâzes patçriòa pieaugums bija sasniedzis
7 - 10% gadâ; tas atkal strauji tuvinâja uzòçmuma jaudas robeþas, kas bija 30 tûkstoði m³
gâzes dienâ. 30. gadu vidû Rîgâ gâzi lietoja 12 - 15% dzîvokïu, kas atradâs gâzesvadu
tîkla robeþâs; salîdzinâjumam - Berlînç no dzîvokïu fonda bija gazificçti 97%. Rîgas gâzes
uzòçmums izstrâdâja gâzes raþoðanas un lietojuma racionalizçðanas programmu.
Papildus aktîvai gâzes propagandai 1935. gadâ tika ieviests diferencçts gâzes tarifs (tâ,
piemçram, mâjturîbâ par pirmajiem 50 m³ bija jâmaksâ 20 santîmu par vienu m³, bet
tâlâk tarifs samazinâjâs lîdz 15 santîmiem, tâpat atkarîbâ no patçrçtâ gâzes daudzuma
svârstîjâs rûpnieciskâ patçriòa tarifi). Taèu pirmais individuâlais lîgums par gâzes tarifa
atvieglojumiem tika noslçgts ar akciju sabiedrîbu "L.W.Goegginger" (vçlâk fabrika
"Laima") jau 1927. gadâ. Ðâdas vienoðanâs ar gâzes lielpatçrçtâjiem notika arî turpmâk;
piemçram, lîdzîgs lîgums 1933. gadâ tika noslçgts arî ar VEF.
Gâzes laterna Vecrîgâ, Mazâs Skolas
un Palasta ielas stûrî.
Viòa Íeizariskâs majestâtes Krievijas
cara Nikolaja II aizbraukðana pçc
luteriskâs Doma baznîcas
apmeklçjuma 1910. gada 3. jûlijâ.
Izvadot miruðos, gâzes laternas abpus
baznîcas ieejai tika pârklâtas ar
melniem ðíidrautiem.
19. gs. otrajâ pusç gâzes
apgaismojums plaði ieviesâs arî
dzîvokïos un sabiedriskajâs telpâs.
Gâzes lietotâjiem bija iespçja
iegâdâties apgaismes íermeòus
atbilstoði laikmeta modes prasîbâm.
Rîgas pilsçtas Sanktpçterburgas un Maskavas priekðpilsçtu sabiedriskâ gâzes
apgaismojuma attîstîbas plâns (1866 - 1870).
Tûlît pçc Liepâjas ìimnâzijas beigðanas sâku strâdât Gâzes fabrikâ. Tur nostrâdâju no 1941. g. 1. jûlija lîdz 1947. g. 31. augustam (..)Fabrikas kantoris atradâs Vecâs ostmalas ielas lielajâ mâjâ 1. stâvâ ar logiem uz sçtas pusi. Iekârta bija ïoti senlaicîga no cara laikiem. Rakstâmgaldu vietâ bija lielas, platas, augstas pultis. Lai varçtu rakstît, uz paaugstinâjuma stâvçja sols. Abonentu grâmatas (2) milzîga formâta 1 m platas un pabiezas, smagas. tajâs bija sarakstîti visi gâzes abonenti pa ielâm. Visiem abonentiem bija gâzes skaitîtâji, inkasents katru mçnesi tos uzòçma un iekasçja naudu. Man maksâjumus vajadzçja iegrâmatot. Man pretî pie otras lielâs pults sçdçja rçíinvedis, kas atzîmçja gâzes maksas parâdniekus.
No Ievas Valdðteines atmiòâm.
Gâzes fabrikas darbinieki
20. gs. 40. gadu pirmajâ pusç.
Skats uz dzelzceïa tiltu un Liepâjas
gâzes fabriku.
20. gs. 20. gadu pastkarte.
Gâzes fabriku slçdza 1964. gada
oktobrî, bet gâzes tvertnes nojauca
1993. gadâ.
Liepâjas gâzes fabrikas situâcijas plâns. Arhitekts P.M.Berèi. 1881. gada
15. jûlijs. Gâzes fabrikas çku kompleksu sâkotnçji veidoja gâzes tvertne, skurstenis un
çka, kurâ atradâs krâðòu (retorðu) telpa, tîrîtava, aparâtu un maðînu telpa,
kondensatoru telpa un darbnîcas. Jau 1886. gadâ fabriku paplaðinâja, vienlaikus
uzbûvçjot otru, daudz lielâku gâzes tvertni.
"Labi garðo kafija, ja tâ vârîta speciâlâ
gâzes kafijmaðînâ, tikai tâ sniedz
aromâtiski pilnvçrtîgu baudu."
"Gâze - tîrîbas un labsajûtas augstâkais
ideâls. Veselâ miesâ mâjo vesels gars."
"Gâzes mazvirtuvi arvien iespçjams
uzturçt spodru, tîru un glîtu, çdienu
gatavoðana racionâla un higiçniska."
"Mâjturîbas skolâ mâca visus
mâjsaimniecîbas darbus. Jaunâs
mâjsaimniecîbas skolas virtuvç
vârîðanas mâcîbâm uzstâdîti moderni
gâzes pavardi."
"Visus higiçniskos daiïoðanas darbus
veic gâze. Gâze mazgâðanai,
karsçðanai, sterilizçðanai un apkurei."
"Izmazgât patiesi tîri veïu ðobrîd ïauj
jaunâs, ar gâzi darbinâmâs
veïasmaðînas."
(Citâti no 30. gadu reklâmas izdevumiem.)
Gâzes ierîces kïuva populâras ne tikai mâjsaimniecîbâ, bet arî nelielos uzòçmumos.
"Modernâ interjerâ siltumu un
mâjîgumu nodroðina elegantais
gâzes kamîns." 1906. gads.
Rîgas un Liepâjas gâzes uzòçmumi darbojâs gandrîz visus kara gadus. 1941. gada
deportâcijas un vâcu karaspçka ienâkðana Rîgâ ar visâm politiskajâm peripetijâm,
izpostîtajiem cilvçku likteòiem Rîgas uzòçmuma vçsturç ir palikuðas "aiz kadra", taèu
fabrikas pârskatos minçtie produkcijas apjomi ir pârsteidzoði. Sâkâs pâreja uz plânveida
ekonomiku. Ðajâ gadâ uzòçmums sasniedzis saraþotâ gâzes daudzuma rekordu - 3gandrîz 9,5 miljonus m ; un arî vçlâkie jaudas samazinâjumi, òemot vçrâ kara apstâkïus,
3tâpat bijuði relatîvi nelieli: 1942. gadâ tika saraþoti 8,5 miljoni m un 1943. gadâ - 7,8 3miljoni m gâzes. Tikai 1944. gadâ Rîgas gâzes fabrikai ogïu trûkumu dçï uz laiku nâcâs
raþoðanu pârtraukt. Tas pats iemesls kara beigâs arî Liepâjas gâzes fabriku piespieda
pârkârtot tehnoloìiju, lai pârstrâdâtu zâìu skaidas, ko piegâdâja vietçjâ kokapstrâdes
fabrika "Baltija". Savukârt Rîgas fabriku, sagaidot kara noslçgumu, apvijusi kâda
leìenda. Vâcu karaspçks, 1944. gadâ atkâpjoties no Rîgas, centies uzspridzinât visus
stratçìiski svarîgos objektus. Rîgas gâzes fabrika tika mînçta, bet tehniskâ
dokumentâcija sadedzinâta. Kâ vçstî nostâsts, tikai strâdnieku paðaizliedzîba izglâbusi
fabriku no sagrauðanas. 1945. gadu Rîgas gâzes fabrika sagaidîja ar iztukðotâm ogïu
rezervçm, daïçji izpostîtu gâzesvadu tîklu un nolietotâm krâsnîm - no septiòâm gâzes
fabrikas krâsnîm darbspçjîgas vairs bija tikai èetras. Ðajâ gadâ ogïu trûkuma dçï gâzes 3raþoðana tika pârtraukta vçl vairâkas reizes, kopâ saraþojot apmçram 2,5 miljonus m
gâzes. Lai nodroðinâtu pilsçtas apgâdi ar gâzi, pieòçma lçmumu ar vietçjo kadru un
materiâlu resursiem atjaunot trîs gâzìeneratoru krâsnis. Padomju Savienîbas
ekonomiskâ sistçma balstîjâs uz grandiozu industrializâciju un intensîvu dabas resursu
apguvi, un ðajos procesos enerìçtikai bija izðíiroða loma. Jau PSRS agrînajâ vçsturç ðîs
programmas îstenoðanas sâkums ir dokumentçts hrestomâtiskajâ V. Ïeòina Krievijas
Valsts elektrifikâcijas (GOELRO) plânâ. Îpaða uzmanîba tika pievçrsta Padomju
Savienîbas industriâlajiem centriem, kuru vidû atkal atradâs Rîga. Ðo centru gazifikâcija
un elektrifikâcija tika uzskatîta par vienu no ekonomiski svarîgâkajiem pçckara
pasâkumiem (cietâ kurinâmâ pârstrâde deggâzç paaugstinâja kurinâmâ siltumspçju
no 12-15% lîdz 55-80%, turklât salîdzinâjumâ, piemçram, ar malku 3-4 reizes samazinâja
izdevumus), tâdçï valdîbas lîmenî tika izstrâdâti vçrienîgi projekti.Tikmçr 40. gadu otrajâ
pusç Rîgas gâzes fabrikâ ar paðu darbinieku spçkiem tika veikts kapitâlais remonts,
tagad orientçjoties ne vairs uz Rietumu tehnoloìijâm, bet Austrumu iespçjâm.
Ïeòingradas Valsts projektçðanas institûts atjaunoja fabrikas tehnisko dokumentâciju.
Izmantojot Ukrainas ðamota íieìeïus, ar t.s. "karstâ remonta" metodi - nepârtraucot
raþoðanas procesu - tika pârbûvçtas visas septiòas gâzes fabrikas krâsnis, kâ arî veikti citi
rekonstrukcijas darbi: izbûvçja mehânisku koksa ðíirotâju ar transportlentu, aizstâjot roku
darbu; pârbûvçja koksa transporta kausu; laboja gâzes blakusproduktu raþoðanas
iekârtas; kapitâli remontçja fabrikas çkas. Pçc kara laikâ bojâtâ gâzes rezervuâra un
zuduðâs tehniskâs dokumentâcijas atjaunoðanas 1946. gadâ darbu atsâka arî Liepâjas
gâzes uzòçmums.
Tikmçr Padomju Savienîba mçrítiecîgi turpinâja valstiski nozîmîgo enerìçtikas kursu.
Latvijas gâzes saimniecîbâ tuvojâs lielas pârmaiòas, kas pilnîbâ pârvçrta ðîs nozares
attîstîbu. Mâkslîgâs deggâzes raþoðana no akmeòoglçm un Latvijas gâzes fabriku
laikmets virzîjâs pretî noslçgumam. Kâ gaidâmo pârmaiòu vçstnesis 1949. gadâ par
pirmo saðíidrinâtâs naftasgâzes lietotâju Latvijâ kïuva Rîgas elektrospuldþu rûpnîca.
Raþoðanas tehnoloìiskajâm vajadzîbâm gâze te tika ievesta no Rietumukrainas.
Jaunâs sistçmas priekðrocîba bija ne vien saðíidrinâtâs naftasgâzes lielâ siltumspçja, bet
arî tâs mobilitâte. Patçrçtâju apgâde ar saðíidrinâtâs naftasgâzes baloniem bija
operatîvâka un izdevîgâka nekâ gâzesvadu bûve, kam vajadzçja lielâkus ieguldîjumus;
gâzes fabrikas darbîbas laikâ pçc kara Rîgas gâzesvadu tîkla kopgarums bija
palielinâjies tikai par nepilniem diviem kilometriem. 1950. gadâ tika uzstâdîtas
saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu iekârtas pirmajos Rîgas 50 dzîvokïos (izmantojot t.s.
Kijevas paraugu, gâzes balonu ar reduktoru novietoja tieði virtuvç). Sâkumâ apgâde ar
saðíidrinâto naftasgâzi funkcionçja visai primitîvi, tukðos saðíidrinâtâs naftasgâzes
balonus pârvedot un pildot ârpus Latvijas vai - "pçc paðteces principa" - pârlejot gâzi
balonos tieði no vagoncisternâm tepat Latvijâ. Sevastopoles ielâ (tagad Jçzusbaznîcas
iela) 12 tika izveidota pirmâ gâzes balonu noliktava. Pieprasîjums pçc saðíidrinâtâs
naftasgâzes bija tik liels, ka 1952. gadâ Ðíirotavas dzelzceïa stacijas tuvumâ kâ vienu no
pirmajâm PSRS sâka bûvçt Rîgas saðíidrinâtâs naftasgâzes uzpildes staciju. Sâkumâ ðî
stacija bija iecerçta saðíidrinâtâs naftasgâzes regazifikâcijai - tâ tika projektçta gâzes
pievadîðanai Rîgas gâzes fabrikai, lai palielinâtu raþotâs gâzes apjomu un uzlabotu tâs
kvalitâti. Projekts netika îstenots. Rîga tika iekïauta gazifikâcijas plânâ, kas paredzçja
pilsçtas apgâdi ar dabasgâzi, un gâzes fabrikâm vairs nebija nâkotnes. 1953. gadâ
izveidoja îpaðu struktûrvienîbu - Gâzes, ûdensvada un kanalizâcijas tresta Rîgas
saðíidrinâtâs naftasgâzes kantori, un 1954. gadâ nodeva ekspluatâcijâ jaunâs
saðíidrinâtâs naftasgâzes uzpildes stacijas pirmo kârtu. Vispirms tika izbûvçts slieþu ceïa
atzars un nojume balonu pildîðanas posteòiem. Paralçli tiem darboties sâka arî citi
stacijas objekti - stacionârâs gâzes tvertnes, sûkòu un kompresoru iekârtas u.c. Daþus
gadus vçlâk uzceltajâ balonu uzpildes cehâ jau tika lietotas modernâkas tehnoloìijas -
iekðçjais transports, balonu pârvietoðanas plûsma, ventilâcijas sistçmas, balonu
apkopes un pârbaudes posteòi, iekârta smago atlikumu nolieðanai no baloniem.
Izmantojot modernizçtas tehnoloìijas, ievçrojami palielinâjâs patçrçtâs gâzes
daudzums. "Balonu gâze" nebija lçtâka par vietçjâ gâzes fabrikâ raþoto gâzi, taèu,
pateicoties mobilitâtei, tâs izplatîba ieguva milzîgu vçrienu. Salîdzinâjumam: visâ gâzes
fabrikas pastâvçðanas vçsturç gâzes abonentu skaits sasniedza aptuveni 15 tûkstoðus,
turpretî 1959. gadâ saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu iekârtas bija uzstâdîtas gandrîz
23 tûkstoðos dzîvokïu, un 1963. gadâ to skaits jau sniedzâs turpat lîdz 63,5 tûkstoðiem.
Ceïot dzîvojamos masîvus, dzîvokïu gazificçðanas nolûkâ tika iebûvçtas pirmâs
saðíidrinâtas naftasgâzes pazemes rezervuâru iekârtas.
Saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu
pârvadâðanas automaðîna.
Gâzes uzpildes stacijas sûkòu -
kompresoru nodaïa. Iekârtu darba
pârbaude pirms gâzes pârlieðanas.
1969. gads.
Daugavpils gâzes uzpildes stacija.
Saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu
pârbaude. 1968. gads.
Aparatûras pârbaude Daugavpils
gâzes uzpildes stacijâ.
Rîgas eksporta bâzes uzpildes stacija -
balonu uzpildes cehs.
Saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu pârvadâðanas maðînas - "redeles".
Valmieras gâzes uzpildes stacija.
Latvijâ pirmâ saðíidrinâtâs naftasgâzes
iekârta, kas paredzçta apkurei un
ûdens sildîðanai, uzstâdîta Talsu rajona
Lîbagu pagasta "Aizezeros" 1998 gadâ.
PSRS aktîvâ dabas resursu apguves politika tika îstenota, radot grandiozu, kompleksu
sistçmu, kurâ iekïâvâs zinâtniskâs pçtniecîbas institûcijas. Intensîva zemes ìeodçziskâ
dzîïu izpçte sniedza informâciju par tajâs slçpto ekonomisko potenciâlu. Aizvien jaunu
dabasgâzes atradòu atklâðana nozîmçja veselu revolûciju valsts enerìçtikâ, paverot
milzu iespçjas Padomju valsts industrijas un lauksaimniecîbas attîstîbai, kâ arî tautas
masu sadzîves vajadzîbu apmierinâðanai. Dabasgâzei kâ enerìijas veidam bija
neizmçrojamas priekðrocîbas - izbûvçjot maìistrâlos vadus no gâzes ieguves vietâm,
samazinâjâs tâs transporta un uzglabâðanas izdevumi, lîdz ar to ievçrojami mazâka
kïuva gâzes paðizmaksa; augstu vçrtçjama bija arî dabasgâzes lielâ siltumspçja un tâs
îpaðîba praktiski nepiesâròot vidi.
1958. gada 15. augustâ Padomju Savienîbas Komunistiskâs partijas Centrâlâ Komiteja
un PSRS Ministru Padome pieòçma vçsturisku lçmumu "Par gâzes rûpniecîbas un PSRS
pilsçtu un uzòçmumu gâzesapgâdes tâlâku attîstîbu", kas kïuva par pagrieziena punktu
Vissavienîbas mçroga gazifikâcijâ. Lçmums paredzçja maìistrâlo dabasgâzes vadu
bûvi no gâzes ieguves vietâm uz visâm Padomju Savienîbas republikâm, radot kopçju
gâzesapgâdes sistçmu. Maìistrâlo gâzesvadu saraksta pirmajâ rindâ atradâs
maìistrâle Daðava-Minska (Ivancevièi)-Viïòa-Rîga, un tâs plânotais garums bija viens
no iespaidîgâkajiem - 1230 km. Rîgu gâzei bija jâsasniedz 1962. gadâ. Nâkamais
gazifikâcijas lçmums kâ primârâs Latvijas vietas pçc Rîgas paredzçja Brocçnus, Jelgavu
un Daugavpili. Pçc pârejas uz dabasgâzi Rîgai jau tûlît gâzes piegâde bija plânota 200
reiþu lielâkâ apmçrâ, nekâ bija spçjusi saraþot Rîgas gâzes fabrika. Maìistrâlâ
gâzesvada celtniecîbu veica daþâdi PSRS pakïautîbas dienesti. Lai pârietu no
mâkslîgâs gâzes uz dabasgâzi, Rîgas atbildîgajâm institûcijâm daþos gados Latvijâ
vajadzçja: veikt maìistrâlâ gâzesvada vietçjo atzaru bûvi; rekonstruçt novecojuðo un
projektçt jaunu gâzesvadu tîklu, kâ arî abonentu pievadus; pielâgot gâzes aparatûru
dabasgâzes specifikai; pârkârtot virkni uzòçmumu darbam gâzesapgâdes reþîmâ,
nodroðinot nepârtrauktu gâzes piegâdi; izbûvçt pazemes gâzes krâtuves, pirms tam
veicot ìeodçziskâs izpçtes darbus; uzcelt kompresoru stacijas; sagatavot speciâlistus
jaunajai gâzesapgâdes sistçmai. Ðo nozîmîgo un plaðo gazifikâcijas darbu vadîðanai
1961. gada aprîlî tika izveidota LPSR Ministru Padomes Galvenâ gazifikâcijas pârvalde,
kas vçlâk tika reorganizçta par LPSR Valsts gazifikâcijas komiteju (savu darbîbu tâ
pârtrauca tikai 1987. gadâ, kad nodibinâjâs raþoðanas apvienîba "Latvijas Gâze"). Ðie
vçsturiskie pârkârtojumi risinâjâs PSRS Komunistiskâs partijas vadîtâja Òikitas Hruðèova
politiskâ atkuðòa laikâ. Tomçr nosacîtâs demokrâtijas gaisotnei raksturîgo sociâlistiskas
jauncelsmes sajûsmu pavadîja arî asa publicistiska kritika par vietçjo neorganizçtîbu un
nepietiekamajiem tempiem. Tâ kâ Latvijas gazifikâcija atradâs vitâli svarîgâ padomju
ekonomikas zonâ, vietçjâs pârvaldes institûcijâm, lai izpildîtu saòemtos uzdevumus,
nâcâs pielikt visus spçkus. Daþus nâkamos gadus lîdz maìistrâles pabeigðanai tika
pieòemta vesela sçrija lçmumu un rîkojumu, kurus bija parakstîjuðas valsts atbildîgâs
amatpersonas, arî Latvijas tâlaika partijas un valdîbas lîderi Jânis Kalnbçrziòð, Vilis Lâcis
un Arvîds Pelðe. Lielu darbu Latvijas gazifikâcijas sistçmas veidoðanâ un sakârtoðanâ
paveica viena no pazîstamâkajâm personîbâm Latvijas padomju laika
tautsaimniecîbâ - Miervaldis Ramâns.
Jaunais maìistrâlais gâzesvads Daðava - Rîga jau 1962. gada vasarâ, pirms termiòa,
sasniedza Rîgu. Gazifikâcijâ visi piecgadçm plânotie uzdevumi lielâkoties tika paveikti,
un Latvijas enerìçtika vçl ðodien balstâs uz tolaik ieliktajiem pamatiem. Tâ, piemçram,
arî tagad turpinâs cieða sadarbîba starp akciju sabiedrîbâm "Latvijas Gâze" un
"Ïeòtransgaz", nodroðinot dabasgâzes padevi Latvijai jau kopð pagâjuðâ gadsimta 60.
gadiem. 1958. - 1959. gadâ Politehniskâ institûta Celtniecîbas fakultâtç studijas uzsâka
gâzes speciâlistu kurss. Vairâki pirmo izlaidumu absolventi Latvijas gazifikâcijâ devuði
bûtisku ieguldîjumu. 1963. gadâ tika izveidots LPSR Galvenâs gazifikâcijas pârvaldes
Mâcîbu kombinâts, kurâ sagatavoja lielâko daïu gâzes iekârtu ekspluatâcijas
speciâlistu, ðî mâcîbu iestâde - kâ akciju sabiedrîbas "Latvijas Gâze" Mâcîbu centrs -
turpina darboties arî tagad. Salîdzinâjumâ ar 1958. gadu, kad tika pieòemts vçsturiskais
gazifikâcijas lçmums un kad no visa gâzes daudzuma rûpniecîba patçrçja 3,2%, 1965.
gadâ rûpniecîbas uzòçmumu un termoelektrostaciju dabasgâzes patçriòð sasniedza
96% no kopapjoma. Par l ielâkajiem gâzes patçrçtâjiem kïuva Rîgas
termoelektrocentrâle, Rîgas hidroelektrostacija, elektroiekârtu rûpnîca VEF, Rîgas
vagonu rûpnîca, 3. maizes kombinâts, rûpnîcas "Komutators" un "Komunârs", kâ arî Rîgas
piena kombinâts. 1963. gada 1. janvârî dabasgâzes sistçmai bija pieslçgti jau 1055
dzîvojamie nami (18 103 dzîvokïi). Padomju periodâ enerìçtikas jomâ notika dzîva
rosîba. Maìistrâlajiem gâzesvadiem meþos tika izcirstas 20 m platas stigas. Darbos
iesaistîjâs sapieri un ûdenslîdçji, kas gâzesvadus novadîja caur paplaðinâtajâm upju
gultnçm. Èuguna gâzesvadi piederçja pagâtnei - tagad tos izgatavoja no tçrauda.
Zemes tranðejâs tika guldîti veseli, sametinâti 80 m un pat 100 m gari gâzesvadu posmi;
ukraiòu zinâtnieku izstrâdâtâ PSRS metinâðanas tehnoloìija kâ stratçìiskas nozîmes
nozare tolaik bija viena no labâkajâm pasaulç. Cita pçc citas tika gazificçtas Latvijas
ekonomiski svarîgâkâs vietas. Maìistrâlais Viïòas-Rîgas gâzesvads apkalpoja arî Bausku
un Iecavu. Viens tâ atzars no Iecavas tika novirzîts uz Jelgavu un Dþûksti, kâ arî uz
Brocçniem, lai apgâdâtu ar gâzi Brocçnu cementa un ðîfera kombinâtu, kurð vienâ 3gadâ plânoja patçrçt 130 miljonus m gâzes. (Atceroties Rîgas gâzes fabrikas gada
3rekordu - saraþotos 10 miljonus m gâzes, rodas priekðstats par 60. gadu industrializâcijas
vçrienu.) Iespçja saòemt dabasgâzi radâs arî Brocçnu iedzîvotâjiem: piemçram,
dzîvokïus, kuros lîdz ðim lietoja saðíidrinâto naftasgâzi, vçl papildinâja 182 dzîvokïi, kas
tika pievienoti dabasgâzei. No Dþûkstes cits gâzesvada atzars virzîjas uz Jûrmalu. Pilsçtu
partijas komiteju sekretâriem un citâm atbildîgâm personâm atklâjot mîtiòus, svçtku
lâpu "zilâs liesmas" 1966. gadâ aizdegâs Jelgavâ, 1967. gadâ - Jûrmalâ un 1968. gadâ -
Brocçnos. Liepâjas gâzes fabrika kâ nerentabla tika slçgta jau 1964. gadâ. Pçc
Ïeòingradas speciâlistu izstrâdâtâ projekta 1966. gadâ Liepâjâ sâka izbûvçt gâzesvadu
tîklu, un pamazâm tika gazificçti arî pilsçtas dzîvojamie rajoni. Liepâjnieki, kas daþus
gadus bija aizvadîjuði, patçrçjot tikai "balonu gâzi", dabasgâzi saòçma 1969. gadâ. Par
pirmo un lielâko gâzes patçrçtâju pilsçtâ tûlît kïuva PSRS nozîmes uzòçmums "Sarkanais
metalurgs" (tagadçjais "Liepâjas metalurgs").
Tâpat gâzi saòçma Saurieðu ìipða rûpnîca, Íekavas putnu fabrika, kâ arî vesela virkne
Rîgas, Bauskas un Tukuma rajona kolhozu un padomju saimniecîbu. Tukuma rajonâ
pirmais gâzi saimniecîbâ sâka izmantot kolhozs "Dzirkstele". Kolhoziem tika dota iespçja
saòemt gâzi lçtâk par paðizmaksu, paverot visplaðâkâs iespçjas tâs lietojumam
katlumâjâ, lai apsildîtu mehâniskâs darbnîcas, fermas un siltumnîcas, kâ arî lopbarîbas
sagatavoðanâ un graudu kaltçs. Lîdz ar gâzes reþîma ievieðanu saimniecîbas sistçma
no primitîvâm metodçm pârgâja uz mehanizâciju un automatizâciju. Paralçli radâs
iespçja gâzi lietot arî vietçjâs nozîmes sabiedriskos objektos - çdnîcâs, kultûras namos,
tâpat laukos jaunceltajâs daudzdzîvokïu çkâs. Daðavas gâzes vadam pieslçdzâs
izmçìinâjumu stacijas, pienotavas, rajonu skolas un slimnîcas. Lai nodroðinâtu gâzes
piegâdi, tika bûvçtas aizvien jaunas sadales stacijas. Lauksaimniecîbas gazifikâcijâ
Latvija PSRS mçrogâ tûlît aiz Lietuvas ieòçma otro vietu. Dabasgâzes lietojums
tautsaimniecîbâ bija tik intensîvs, ka maìistrâlâ gâzesvada Daðava-Rîga caurlaides
spçja, îpaði posmâ Viïòa-Rîga, kïuva nepietiekama. Turklât Rietumukrainas dabasgâzes
resursi izrâdîjâs ierobeþoti. Gâzes patçriòð sâka pârsniegt piegâdes iespçjas, radot
ðíçrðïus tâlâkai Latvijas gazifikâcijai. Padomju ekonomikas devîtâ piecgade un PSKP
24. kongresa direktîvas iezîmçja problçmas risinâjumu ar jaunas gâzes maìistrâles
Valdajs-Pleskava-Rîga bûvi, kas bija gâzesvadu sistçmas "Ziemeïblâzma" rietumu
atzarojums. Ðo sistçmu ar dabasgâzi apgâdâja Vuktilas atradnes Rietumsibîrijâ, kas
atradâs Komi Autonomâs Padomju Sociâlistiskâs Republikas Tjumeòas apgabala Uhtas
rajonâ. Jauno maìistrâli pieslçgt pie "Ziemeïblâzmas" gâzesvadu sistçmas bija
paredzçts Torðokas pilsçtâ. Gâzesvada bûvdarbi tika uzticçti Maskavas, Ïeòingradas,
Volgogradas un Ðèokinas celtniecîbas pârvaldçm. Pârvarot deviòas upes, 137 kanâlus,
135 ceïus, kâ arî purvus (24 km) un vairâkas augstienes, 566,6 km garâ trase no Valdaja
augstienes cauri Novgorodas, Pleskavas apgabalam un Igaunijai sasniedza mçríi.
1972. gada 10. septembrî tika veikti izmçìinâjumi, pçc kuriem Inèukalna pazemes
gâzes krâtuvç (PGK) tika iesûknçti pirmie Sibîrijas gâzes kubikmetru miljoni. 15. septembrî
Raganâ, netâlu no Inèukalna krâtuves, tika aizdedzinâta simboliskâ gâzes lâpa, kas
vçstîja, ka maìistrâle ir pabeigta. Ïeòingradas institûta "Giprospecgaz" izstrâdâtajâ
Latvijas gazifikâcijas projektâ bija paredzçts, ka no 1975. lîdz 1990. gadam ar gâzi
apgâdâs 36 pilsçtas un ciemus, 246 kolhozus un padomju saimniecîbas; tâpat plânoja,
ka turpmâk dabasgâze republikas kopçjâ kurinâmâ bilancç bûs 80%. 1976. gadâ
dabasgâzes apgâdei tika pievienota Bauska, 1979. gadâ - Saldus, bet 1982. gadâ
dabasgâze saniedza Vangaþus un 1983. gadâ - Cçsis. 1986. gadâ pabeidza maìistrâlâ
gâzesvada Saurieði-Ogre-Jçkabpils-Daugavpils bûvi, kas aptvçra arî citas apdzîvotâs
vietas trases tuvumâ. Tajâ paðâ laikâ paplaðinâjâs Rîgas, Jelgavas, Liepâjas, Jûrmalas
un Bauskas rajona, kâ arî Latvijas lauku rajonu gazifikâcija. 1990. gadâ kopçjais 3dabasgâzes patçriòð sasniedza 2,9 miljardus m , vienlaikus tika iztçrçts 78 tûkstoði tonnu
saðíidrinâtâs gâzes.
Gâzesvada likðana Daugavas gultnç.
1961. gads.
Gâzes cauruïu izkrauðana. Caurules izgatavoja Urâlu metalurgi gâzesvada Daðava-
Minska-Viïòa-Rîga celtniecîbai. Maìistrâles bûve pavçrsusies uz Rîgu. Lietuva, 1961.
gada 9. jûnijs.
Gâzesvada bûvniecîba Daðavas
gâzes saòemðanai.
Rîga, 1962. gada 13. aprîlis.
Gâzesvada bûvçðana
Jelgavas rajonâ. 1966. gads.
Jaunâ maìistrâlâ gâzesvada
bûvniecîba Liepâjas dienvidu daïâ.
1971. gads.
Minska
Helsinki
Stokholma
Kopenhâgena
Tallina
Maskava
Kijeva
Varðava
Rîga
Daðava
1958. gadâ tika pieòemts vçsturisks
Vissavienîbas gazifikâcijas lçmums, arî
par dabasgâzes maìistrâles Daðava-
M inska-V i ï òa -R îga ce l tn iec îbu .
Maìistrâle, kuras garums bija 1260 km,
tika pabeigta 1962. gadâ. "Visi stobri
pavçrsti pret Rîgu, tuvojas Daðavas
gâze. Simtiem kilometru garâ trase
robeþu nepazîst. 21. jûlijâ Rîgâ iedegsies
zilâ uguns kâ lâpa brâlîgo republiku
draudzîbai. 11 tautîbu ïaudis gatavoja
ðo dâvanu mûsu republikas 22.
gadadienai. Paldies par 200 miljoniem 3m lçtâ kurinâmâ, ko ðogad saòems
Rîgas rûpnîcas un darbaïauþu dzîvokïi,
par t î ra jâm debes îm, ko vai r s
nepiekvçpinâs akmeòogïu dûmi, par
visu. Dedzi, zilâ uguns, lai tuvu un tâlu
redz - ðodien mums svçtki," tâ ðo
notikumu ir komentçjis viens no tâlaika
kinoþurnâliem "Padomju Latvija".
Svinîgâ lâpas aizdegðana, saòemot
dabasgâzi.
Bauska, 1976. gada 28. aprîlis.
Gâzesvada montâþa Jelgavas purva
teritorijâ.
Gâzesvada ierîkoðana Klaipçdas ielâ
Liepâjâ. 1972. gada 20. janvâris.
Gâzesvada Valdajs-Rîga bûvniecîba
pie Gaujas Rîgas rajonâ. 1972. gada
25. marts.
Mîtiòð Jelgavâ, veltîts uzòçmumu un
dzîvojamo mâju pievienoðanai
Daðavas gâzesvadam.
1966. gada 5. septembris.
Energoresursi Latvijâ (ktce)
1990
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
Dati uzrâdîti tûkstoðos tonnu nosacîtâ kurinâmâ (1990. - 1993. g.) un ktce (1994. - 2000. g.)Izmantoti Valsts Statistikas komitejas, vçlâk Centrâlâs statistikas pârvaldes publicçto statistisko izdevumu dati.
152
665
12821193
1585
2193
2899 2960
2120
1028
1216
1085
1326 12991245
1359
15781610
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
196
2.g
.
196
5.g
.
197
0.g
.
197
5.g
.
198
0.g
.
198
5.g
.
199
0.g
.
199
1.g
.
199
2.g
.
199
3.g
.
199
4.g
.
199
5.g
.
199
6.g
.
199
7.g
.
199
8.g
.
1999.g
.
200
0.g
.
200
1.g
.
200
2.g
.
3Dabasgâzes patçriòa dinamika (milj. m )
1381
3479
3666
2818
656
862
964
12 439
1566
1808
1502
1083
610
642
7211
1187
1644
2139
989
426
628
7013
1399
1563
1412
1013
379
641
6407
1250
1436
1586
1649
212
626
6759
1525
1327
1156
1608
182
590
6388
Dabasgâze un saðíidrinâtâ gâze
Naftas produkti
Mazuts, degakmens eïïa
Malka, kûdra, kokss u.c.
Ogles
Elektroenerìija (HES un importçtâ)
Kopâ
1990 1993 1994 1995 1996 1997Energoresursu patçriòð
1494
1272
1086
1450
147
596
6045
1495
1335
900
1300
120
580
5730
1560
1366
406
1267
94
566
5259
1998 1999 2000
Ceïð lîdz veiksmîgai gazifikâcijas
posma pabeigðanai ir ilgs,
darbietilpîgs process.
Vecâs gâzes regulçðanas stacijas tehnoloìiskâs lînijas nogrieðana no pienâkoðâ
maìistrâlâ gâzesvada.
Modernizçtie krâni ir atverami un
aizverami no dispeèeru pults.
A/s "Latvijas Gâze" investîcijas gâzesvadu bûvç (tûkst. Ls)
Inv
est
îcija
s (t
ûkst
. Ls
)
1000
2000
3000
4000
5000
6000
50
0
100
150
200
0
Gâ
zesv
ad
u g
aru
ms
(km
)
5,99,9
28,9
34,1
57,2
108,8
205,1
151
329888,6 1017,7
1950
2893,2
5577,7
1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
Investîcijas un piesaistîtie lîdzekïi Gâzesvadi
Dabas resursu potenciâla apguves politika un ìeoloìijas zinâtnes Krievijâ bija attîstîtas
jau 19. gadsimtâ. Arî Latvijâ ðai laikâ tika sastâdîtas pirmâs ìeoloìiskâs kartes. Padomju
periodâ visâ Baltijâ izvçrsâs plaði ìeodçziskâs izpçtes darbi, kuru mçríis bija naftas un
gâzes krâjumu meklçjumi. 50. gadu sâkumâ atklâtajâ smilðakmens slânî, kurð stiepjas
cauri Baltijai, kontrolurbumi naftas iegulas neuzrâdîja. Tomçr, îstenojot plaðo
Vissavienîbas gazifikâcijas programmu, atklâjumam izrâdîjâs milzîga nozîme.
Pieprasîjums pçc gâzes ir pakïauts sezonâlâm svârstîbâm, vasarâ radot gâzes
pârprodukciju, ziemâ - deficîtu. Aktîvâ gâzes patçriòa sezonas laikâ maìistrâlâ
gâzesvada Daðava-Rîga kapacitâte visa reìiona pieprasîjumu nodroðinât nespçja.
Jau 1959. gadâ, gatavojoties dabasgâzes saòemðanai, LPSR Valsts plâna komisija, lai
atrisinâtu gâzes vienmçrîgas padeves problçmu, citu uzdevumu vidû bija atzîmçjusi
Ìeoloìijas pârvaldei veicamos izpçtes darbus potenciâlas pazemes gâzes krâtuves
ierîkoðanai. 1961. gadâ dienesta "Specìeofizika" veiktie pçtîjumi atklâja, ka pazemes
struktûras ir piemçrotas, lai veidotu gâzes krâtuves Çrgïos, Ogrç, Mâlpilî un Inèukalnâ un
ka Latvijas iespçjas ðajâ ziòâ ir unikâlas. Inèukalna apkaimç (tagadçjo Inèukalna,
Krimuldas un Sçjas pagastu robeþâs) gâzes iesûknçðanai optimâlâ - 700-800 m dziïumâ
tika konstatçts 50 m biezs, izliekts smilðakmens slânis, ko sedz gâzi necaurlaidîgi mâla un 2 3dolomîta ieþi un kas 23,2 km platîbâ veido dabisku pazemes rezervuâru ar 4 miljardu m
ietilpîbu. 1962. gadâ izdeva pavçli sâkt Inèukalna gâzes krâtuves izveides zinâtniski
pçtnieciskos darbus, projektus izstrâdâja PSRS Vissavienîbas zinâtniski pçtnieciskais
institûts "VNIIGAZ" un institûts "Giprospecgaz". 1966. gadâ pçc PSRS Ministru Padomes
rîkojuma sâkâs Inèukalna pazemes gâzes krâtuves bûvniecîba. 1968. gada 9. augustâ 3darbi tika pabeigti, un nâkamâ gada vasarâ krâtuvç jau iesûknçja 92 miljonus m
Daðavas gâzes. Krâtuves nozîme ievçrojami palielinâjâs 1972. gadâ pçc Rietumsibîrijas
maìistrâlâ gâzesvada izveides. No 1969. lîdz 1973. gadam tika îstenota Inèukalna
gâzes krâtuves paplaðinâðanas otrâ kârta, bet 1974. gadâ - treðâ kârta. Laikposmâ no
1974. lîdz 1987. gadam krâtuvç veica vçl 151 urbumu, kâ arî uzcçla otru kompresoru
cehu un izveidoja gâzes savâkðanas punktus. Aktîvâs gâzes apjoms no3 31,75 miljardiem m gadu gaitâ palielinâjâs lîdz 2,205 miljardiem m 2002. gadâ.
Inèukalna krâtuves virszemes un pazemes tehnoloìiskâs iekârtas nodroðina, ka gâzi
porainajâ smilðakmens slânî var gan iesûknçt, gan no tâ izsûknçt. Tas ir tehnoloìiski
komplicçts process: vispirms gâze tiek attîrîta no nevçlamajiem piemaisîjumiem, tad
kompresoru cehâ tai tiek paaugstinâts iesûknçðanai nepiecieðamais spiediens. Ðî
procesa laikâ stipri paaugstinâs gâzes temperatûra, tâdçï vçlâk îpaðâ cauruïvadu
sistçmâ tâ tiek dzesçta. Tâlâk kolektoru iekârtâs gâzi vienmçrîgi sadala uz 93
ekspluatâcijas urbumiem, pa kuriem to iesûknç krâtuvç. Diennaktî iespçjams iesûknçt 3lîdz 12 miljoniem m gâzes. Aktîvâ gâzes patçriòa sezonas laikâ gâzi no rezervuâra
izsûknç, tâs spiedienu samazina. Pçc þâvçðanas un filtrâcijas gâze tiek novadîta
maìistrâlajâ gâzesvadâ, no kura tâ uzsâk ceïu pie patçrçtâjiem; izsûknçðanas 3potenciâls ir 18-20 miljoni m gâzes diennaktî. Inèukalna krâtuvei ir ievçrojama nozîme,
apgâdâjot ar gâzi Igaunijas un ziemeïrietumu Krievijas patçrçtâjus. 2001. gadâ tika
akceptçta jauna kompresoru ceha bûvniecîba, kas sâkâs 2002. gadâ. Maijâ tika
parakstîts protokols, kurâ noteikts, ka Inèukalna pazemes gâzes krâtuve ir pakâpeniski 3jâpaplaðina un ka aktîvâs gâzes apjomam krâtuvç jâsasniedz 2,5 miljardi m , bet
3kopîgajam apjomam - 5 miljardi m . Latvijai ir unikâla ìeoloìiskâ situâcija, tai jaunu
pazemes gâzes krâtuvju izveides potenciâlâs iespçjas ir vçl daudz lielâkas: 60.-70. gadu
izpçtes darbu laikâ atklâja vçl 11 vietas ar lîdzîgu ìeodçzisko struktûru - par
perspektîvâko no tâm tiek uzskatîta Dobele; kopçjais potenciâlais aktîvais tilpums ðajâs 3pazemes struktûrâs sasniedz aptuveni 50 miljardus m .
Inèukalna pazemes gâzes krâtuves
operators un galvenais ìeologs
darba laikâ. 1978. gads.
1. kompresoru ceha ûdens
sagatavoðanas iecirknis. Inèukalns.
1978. gada oktobris.
Inèukalna pazemes gâzes krâtuves
1. kompresoru ceha gâzes dzesçtâji.
1971. gads.
Inèukalna pazemes gâzes krâtuves
1. kompresoru cehs. 1972. gada
septembris.
Kontaktoru iekârtas gâzes
sausinâðanai.
1970. gada 24. augusts.
2Inèukalna pazemes gâzes krâtuve aizòem 23,2 km lielu platîbu Inèukalna, Krimuldas
un Sçjas pagasta robeþâs. Biezu, gâzi necaurlaidîgu mâla un dolomîta slâòu
ieskautâ krâtuve ekspluatâcijâ ir pilnîgi droða un apkârtçjai videi nekaitîga. Krâtuve
sastâv no ìeoloìiskiem veidojumiem, kuros tiek uzglabâta dabasgâze, kâ arî
apakðzemes un virszemes tehnoloìiskâm iekârtâm, kas paredzçtas gan gâzes
iesûknçðanai ûdens nesçjhorizonta slânî, gan tâs ievadîðanai maìistrâlo gâzesvadu
sistçmâ gâzes izsûknçðanas periodâ.
A/s "Eesti Gaas"AAS "Gazprom" A/s "Latvijas Gâze"
0,9390,758 0,838 0,886
1,01 1,074
0,71
0,22
0,237 0,544
0,583 0,4470,3
0,537
0,215
0,254
0,28
0,310,325 0,443
0,461
1,145
1,430
1,582
1,7311,658
1,753
2,0722,25
2
1,75
1,5
1,25
1
0,75
0,5
0,25
01996/1997 1997/1998 1998/1999 1999/2000 2000/2001 2001/2002 2002/2003
3m
ilja
rdi m
No Inèukalna PGK apkures sezonâs pievadîtâ dabasgâze (1996-2003).
A/s "Latvijas Gâze" ðodien
Diez vai kâds gandrîz pirms pusotra simta gadu, kad tika dibinâta pirmâ gâzes fabrika
Latvijâ, spçja prognozçt uzòçmumam tâdu nâkotni, kâda ir ðodienas realitâte. Akciju
sabiedrîba "Latvijas Gâze" ir viens no lielâkajiem Latvijas uzòçmumiem, kurð nodarbojas
ar dabai draudzîgâ kurinâmâ - dabasgâzes un saðíidrinâtâs gâzes iegâdi,
uzglabâðanu, transportçðanu, sadalîðanu un realizâciju Latvijâ. Tagad, lai apliecinâtu
akciju sabiedrîbas "Latvijas Gâze" jaudu un nozîmi ne tikai valsts enerìçtikâ, bet arî visâ
ekonomikâ, nav vajadzîga daiïrunîba. Pietiek ar faktiem. Un tie vçsta, ka gâzei jau
ðobrîd ir noteicoðâ loma valsts energoresursu tirgû. Tâ kâ dabasgâze ir viens no
ekoloìiski droðiem kurinâmâ veidiem, paredzams, ka tâs daïa kopçjâ patçrçtâs
enerìijas struktûrâ vçl pieaugs.
2002. gadâ tika pabeigta akciju sabiedrîbas "Latvijas Gâze" privatizâcija. Tâs akcionâri
ir atklâtâ a/s "Gazprom", "E.ON Energie AG", "Ruhrgas Energie Beteiligungs - AG"
un SIA "ITERA Latvija". Kompânijai ir apmçram 900 tûkstoðu klientu: to lielâkâ daïa ir
iedzîvotâji, bet aptuveni 1500 - rûpniecîbas un komunâlie uzòçmumi. Jau vairâkus
gadus "Latvijas Gâze" ir atzîta par vienu no lielâkajiem nodokïu maksâtâjiem.
Uzòçmumam, kurâ strâdâ gandrîz divi tûkstoði darbinieku, raksturîga stabila attîstîba
ðodien un nopietni plâni turpmâkai Latvijas gazifikâcijai nâkotnç.