SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

izglītības saturu”

8.3.1.2.pasākums “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde”

Eiropas Savienības struktūrfondi 2014.-2020.gadam

2018.gada janvāris

Saturs

Ievads.............................................................................................................................

1. Esošās situācijas raksturojums...................................................................................

1.1. Jaunais mācību saturs un digitālie mācību līdzekļi.............................................6

1.2. Digitālie mācību līdzekļi Latvijā.......................................................................10

1.2.1. VISC izstrādātie bezmaksas pieejamie digitālie mācību līdzekļi.................10

1.2.2. Komersantu izstrādātie digitālie mācību līdzekļi.........................................14

1.3. Pedagogu un izglītojamo kompetence un motivācija........................................18

1.4. Tehniskais nodrošinājums un interneta pieslēgums..........................................19

1.5. Kopsavilkums....................................................................................................22

2. Citu valsts pieredze..................................................................................................

2.1. Somijas pieredze...............................................................................................28

2.2. Igaunijas pieredze..............................................................................................29

2.3. Dānijas pieredze................................................................................................30

3. Līdzšinējie ieguldījumi.............................................................................................

4. 8.3.1.2. pasākuma īstenošanas apraksts...................................................................

4.1. 8.3.1.SAM ieviešana.........................................................................................36

4.2. 8.3.1.2.pasākuma ieviešanas visparējs raksturojums........................................37

4.3. 8.3.1.2.pasākuma specifiskie ieviešanas nosacījumi.........................................39

4.3.1. Atbalsta ieviešanas shēma............................................................................39

4.3.2. Atbalstamās darbības un izmaksas...............................................................42

4.3.3. Indikatīvais laika grafiks..............................................................................42

4.3.4. Digitālo mācību un metodisko līdzekļu kvalitāte.........................................44

4.3.5. Autortiesības un digitālo līdzekļu izmantošanas iespējas izglītības procesā45

4.4. Sasaiste ar citiem ES fondu pasākumiem..........................................................47

5. SAM sākotnējās ietekmes novērtējums...................................................................

6. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz

konkurenci un tirdzniecību...........................................................................................

7. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK

noteikumos par SAM īstenošanu.................................................................................

8. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas

iespējas.........................................................................................................................

Saīsinājumi

Digitālie līdzekļi – digitālie mācību un metodiskie līdzekļi un resursi

DML – digitālie mācību līdzekļi

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESSBJR – Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

IAP 2014.-2020.gadam – Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

IKT – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

IT – informācijas tehnoloģijas

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

MK – Ministru kabinets

OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The Organisation for Economic

Co-operation and Development)

SAM – specifiskais atbalsta mērķis

SVID analīze (SWOT analysis) - ir stratēģijas plānošanas instruments, kas ļauj noteikt

uzņēmuma vai projekta stiprās puses (Strengths), vājās puses (Weaknesses), iespējas

(Opportunities) un draudus (Threats).

VISC – Valsts izglītības satura centrs

4

Ievads

Pasaulē notiek arvien straujāka izglītības vides digitalizācija un mācību procesā tiek

izmantoti dažādi digitālie mācību līdzekļi1, mācību tehniskie līdzekļi, informācijas

tehnoloģijas, sociālie tīkli, mācīšanās platformas u.c. Digitālie mācību līdzekļi atšķirībā no

tradicionālajām mācību grāmatām, darba burtnīcām, uzskates materiāliem var būt multimodāli

– tie var būt digitāli radītas vai digitalizētas mācību grāmatas vai cita veida mācību literatūra,

metodiskie līdzekļi, papildu literatūra, uzskates līdzekļi, spēles, simulācijas, testi, uzdevumi,

video un audio materiāli, izmantojot gan vizuālu informāciju (attēli, filmas, animācijas,

simulācijas), gan audiāli ierakstītu informāciju (teksti, skaņas). Tie var kombinēties,

izmantojot reālo, virtuālo un augmentēto (virtuālās un reālās vides kombinācija) mācību vidi.

Tehnoloģijas un digitāli risinājumi var būt spēcīgs instruments, lai pārveidotu mācīšanos un

pilnveidotu mācību vidi. Tās var palīdzēt aktualizēt mūsdienīgās pieejas un pedagoga un

izglītojamā savstarpējo sadarbību.

Lai Latvijā attīstītu plašāku digitālo mācību un metodisko līdzekļu izmantošanu

izglītības procesā, tādējādi veicinot jaunā mācību satura ieviešanu, Eiropas Savienības fondu

2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”

ietvaros tiks ieviests 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu

vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.2.pasākums “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu

izstrāde” (turpmāk - 8.3.1.2.pasākums). Tā mērķis ir nodrošināt digitālo mācību un metodisko

līdzekļu izstrādi jaunā mācību satura ieviešanai pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un

vidējās izglītības pakāpē. Sekmīgai izglītojamo kompetenču attīstībai, plašāk izmantojot

digitālos mācību un metodiskos līdzekļus, tiek veiktas papildinošās investīcijas mācību vides

uzlabošanā un pedagogu digitālās kompetences paaugstināšanā.

8.3.1.2.pasākumam pieejams finansējums 4 221 187 euro apmērā. Pasākumu plānots

īstenot atklātas projekta iesniegumu atlases veidā ar komersantiem kā projektu iesniedzējiem.

8.3.1.1.pasākuma ietvaros īstenotajā projektā izstrādātais jaunais mācību saturs būs pamats

digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādei 8.3.1.2.pasākuma ietvaros.

1 Latvijā digitālo mācību līdzekļu definīcija ir ietverta Izglītības likuma 1. panta 12.4 ) f) punktā, kas sniedz skaidrojumu, ka digitālie mācību līdzekļi un resursi ir elektroniskie izdevumi un resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs.

5

1. Esošās situācijas raksturojums

Šajā sadaļā ietverta informācija par (1) jaunā macību satura ieviešanu, (2) pašreizējo

situāciju ar digitālo mācību un metodisko līdzekļu nodrošinājumu, (3) pedagogu un

izglītojamo nepieciešamājām kompetencēm darbam ar digtiālajiem mācību līdzekļiem, (4)

izglītības iestāžu tehnisko nodrošinājumu un interneta pieslēgumu. Sadaļas beigās tiek sniegta

SVID analīze, balstoties uz minēto aspektu apraksta.

1.1. Jaunais mācību saturs un digitālie mācību līdzekļi

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) saskaņā ar Izglītības attīstības

pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam (turpmāk – IAP 2014. – 2020.gadam) ievieš jaunu

kompetenču2 pieeju izglītībā, kuras mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2020.gadam visās Latvijas

mācību iestādēs studējošie apgūtu to rīcībspējai vitālās pamata un caurviju kompetences.

Pamata kompetences ietver tādas kompetences kā valoda; sociālā un pilsoniskā kompetence;

kultūras un mākslas izpratne; matemātikas un datorzinātnes kompetence; dabaszinātņu un

inženierzinātņu kompetence; veselības un fiziskās aktivitātes kompetence; kritiskā domāšana

un uzdevumu risināšana; jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspēja; digitālā un mediju

kompetence; pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties; sadarbība un līdzdalība.

Digitālie resursi (digitālie mācību un metodiskie līdzekļi, digitālie resursi) ir daļa no

pasākumu kopuma, lai nodrošinātu uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, radošumu

un veselīgu dzīves veida veicinošu izglītības satura pilnveidi, proti, mūsdienīgu mācību

procesu vispārējā izglītībā. Saskaņā ar IAP 2014. – 2020.gadam noteikto Latvijā digitālie

mācību līdzekļi (turpmāk – DML) īpatsvaram vispārējā un profesionālajā izglītībā

2017. gadā ir jāveido 15% un 2020. gadā - 30% no kopējo mācību līdzekļu skaita3.

Līdztekus tam paredzēta arī digitālo mācību līdzekļu izstrāde ar iespēju tos

izmantot visos mācību priekšmetos, t.sk. iekļaujošas izglītības principa īstenošanas

kontekstā.

Jaunā mācību satura un pieejas, kas attīsta skolēnu lietpratību, ieviešana tiks

nodrošināta 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

izglītības saturu” (turpmāk – 8.3.1.SAM) 8.3.1.1.pasākuma “Kompetenču pieejā balstīta 2 Kompetence ir indivīda gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajā pasaulē; spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi,

risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās; spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personīgā vai sabiedriski politiskā). Kompetence atšķirībā no prasmes ir kompleksa, tā ietver zināšanas, prasmes (kognitīvās, tehniskās, intrapersonālās u.c.), attieksmes (tās ir balstītas uz vērtībām un vienlaikus ir saistītas ar motivāciju un gribu).

3 Saeimas paziņojums „Par izglītības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam apstiprināšanu”. Latvijas Vēstnesis, 2014. 29. maijs, Nr. 103 (5163). Pieejams: https://m.likumi.lv/doc.php?id=266406

6

vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” (turpmāk – 8.3.1.1.pasākums) Valsts

izglītības satura centra (turpmāk – VISC) īstenojamā projekta “Kompetenču pieeja mācību

saturā” ietvaros, kurš tika uzsākts 2016.gada beigās. Projekta mērķa grupas ir: VISC,

pedagogi ‒ vispārējās izglītības pedagogi visās izglītības pakāpēs un mācību priekšmetos,

t.sk. speciālās izglītības skolotāji un speciālie pedagogi, kā arī augstskolu akadēmiskais

personāls un izglītojamie visās izglītības pakāpēs. Projektā plānots sniegt tiešu atbalstu

pedagogiem, izstrādājot un padarot katram pedagogam pieejamus digitālajā mācību resursu

krātuvē mācību un metodiskos materiālus, diagnostikas instrumentus vispārējās izglītības

pedagogu mērķgrupām: pirmsskola, 1.- 6. klase, 7.-9.klase, 10. – 12.klase; t.sk. mācību un

metodiskos materiālus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Tā tiks risināta problēma, ka

šobrīd skolu praksē nepietiekami akcentēti iekļaujošās izglītības principi.

Kā jau konstatēts 8.3.1.1. pasākuma sākotnējā novērtējumā, Latvijas izglītības iestādēs

ir izveidojusies neapmierinoša situācija ar atbilstošas mācību literatūras nodrošinājumu

speciālās izglītības programmu īstenošanai, īpaši izglītojamiem ar garīgās attīstības

traucējumiem. Līdz 2009.gadam šīs mācību literatūras izdošanai tika piešķirti līdzekļi no

valsts budžeta. Valsts ekonomiskās krīzes dēļ 2010.gadā šīs mācību literatūras finansēšana no

valsts budžeta tika pārtraukta. Pēdējos gados Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projektu

ietvaros ir izdoti atsevišķi mācību literatūras izdevumi, kā arī vairāki elektroniskie mācību

līdzekļi, kurus mācību procesā var pielāgot arī izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

(sk.2.sadaļu).

Šobrīd pedagogiem neatkarīgi no izglītības vides ir pašiem jāmeklē un jāveido mācību

materiāli, kurus izmantot mācību procesā, lai izglītojamie varētu apgūt zināšanas dažādos

mācību priekšmetos atbilstoši viņu attīstības līmenim, spējām un veselības stāvoklim. Turklāt,

analizējot IZM apkopoto statistiku4, var secināt, ka ar katru mācību gadu arvien vairāk

izglītojamiem tiek diagnosticēti mācīšanās traucējumi, kas rada grūtības apgūt mācību saturu

atbilstoši izglītojamo intelektuālajai attīstībai. Šādiem izglītojamiem izglītības procesā ir

jāizmanto atbalsta pasākumi, kas ļautu viņiem parādīt apgūtās zināšanas un kompetences.

Šobrīd pedagogiem ir ierobežota izvēle atbalsta pasākumu piemērošanai izglītības procesā,

tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un nodot izglītības iestādēm un izglītojamiem tādus atbalsta

materiālus, kas ļauj tos elastīgi izmantot pedagoģiskajā procesā, lai palīdzētu izglītojamiem

iekļauties izglītības procesā5. Gadījumos, kad DML izmanto izglītojamo ar speciālām

4 Skolēnu ar mācīšanās traucējumiem skaita izmaiņas (avots: IZM statistika: VS-1 pārskati) pēdējos divos gados: 2013./14.mācību gadā 3571 skolēni; 2014./15.mācību gadā 4175 skolēni.

5 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un

7

vajadzībām apmācībā, ir jāņem vērā viņu nelabvēlīgā situācija un jāveicina iekļaujoša

izglītība un individualizēta mācīšanās, laikus sniedzot atbalstu un laicīgi nosakot īpašās

vajadzības.

Mācību līdzekļiem jaunā mācību satura nodrošināšanai nepieciešama savstarpēja

savietojamība, atvērtība, transformējamība, ko labi var nodrošināt digitālais formāts. Sniedzot

atbalstu digitālo līdzekļu nodrošināšanai, tiek atbalstīta arī ES 2013.gadā apstiprinātā

iniciatīva par Izglītības atvēršanu - ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanās un mācību

apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus ar mērķi

uzlabot iedzīvotāju digitālās kompetences un ieviest pārmaiņas izglītības sistēmā6.

Lai veicinātu ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanu, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādāja “Informācijas sabiedrības

attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (tuprmāk – ISA pamatnistādnes), kas ietver

rīcības virzienus un pasākumus, kurus ievieš gan VARAM, gan citas ministrijas to

kompetences jomās. ISA pamatnostādnēs citu starpā ir norādīts, ka jāpaplašina digitālo

mācību materiālu izmantošana izglītības procesā, aptverot visus mācību priekšmetus pamata

un vidējās izglītības posmā. Prioritāri jāatbalsta aktivitātes, kas vērstas uz interaktīva un

oriģināla digitālā mācību satura radīšanu, veidojot to atbilstoši tehniskajiem standartiem,

kurus atbalsta izglītības sfērā izveidotie centralizētie mācību materiālu izvietošanas un

izmantošanas risinājumi. Jāveicina pieejamo materiālu un izziņas resursu izmantošana

(latviešu valodā, Latvijas vēsturē u.c. jomās) interaktīvu digitālo mācību resursu veidošanā.

Izstrādājot digitālo mācību materiālus, jānodrošina to tehniskā un tiesiskā pieejamība arī ārpus

skolas klases. Tas sevī ietver gan tehniskos aspektus (piemēram, ārpus klases nebūs pieejamas

interaktīvās tāfeles), gan juridiskos jautājumus (par publisko finansējumu radītiem mācību

līdzekļiem ir jābūt brīvi pieejamiem – piemēram, izmantojot CC7 vai OSI8 licences, vienlaikus

nodrošinot atlīdzību izmantoto aizsargāto darba tiesību īpašniekiem). 9

ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.6 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai. Izglītības atvēršana - ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanās un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus. Brisele, 25.9.2013., COM(2013)654 final, SWD(2013) 341 final, 14 lpp. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0654&from=EN

7 Creative Commons, saīsinājumā CC, ir bezpeļņas organizācija, kas publicē dažādus standarta autortiesību licences līgumus, kuri dažādu radošu darbu autoriem ļauj viegli nodot tiesības uz saviem darbiem sabiedrības rīcībā.

8 Open Source Initiative, saīsinajumā OSI, ir atvērtā koda licences, kas atbilst Open Source definīcijai, proti, ļauj brīvi izmantot programmatūru, modificēt un kopīgot programmatūru.

9 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, http://polsis.mk.gov.lv/documents/4518

8

Jaunā mācību pieeja, kas attīsta skolēnu kompetences, ir pamatā 21.gadsimta

izglītošanās procesam, kas vērsts uz cilvēka personīgo izaugsmi un pašpilnveidi un nodrošina

mācīšanos individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību, tostarp

DML10. Modernu mācību instrumentu un tieši digitālo līdzekļu izmantošanas paplašināšana

Latvijā saskan arī ar Eiropas Padomes secinājumiem par stratēģisko sistēmu Eiropas

sadarbībai izglītības un apmācības jomā, kuros tiek uzsverts, ka ļoti būtiska ir prasmju

digitālajā jomā attīstīšana un nostiprināšana, izmantojot jaunus informācijas un

komunikācijas tehniloģiju (turpmāk – IKT) līdzekļus un kvalitatīvu e-mācību vidi.11

IKT ne vien piedāvā dažādus rīkus, radot jaunas iespējas darbam klasē, bet arī

nodrošina mācību procesa pielāgošanu audzēkņu vajadzībām un digitālo kompetenču

attīstīšanai mūsdienu zināšanu sabiedrībā.12 Šo vidi veido “izglītības programmas

īstenošanai un izglītības satura apguvei atbilstošu DML kopums un to izmantošanai

nepieciešamās tehniskās ierīces, iekārtas, aprīkojums, tehnoloģijas un rīki, kā arī personāls,

kas nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu DML izmantošanu mācību procesā”.13

1.2. Digitālie mācību līdzekļi Latvijā

1.2.1. VISC izstrādātie bezmaksas pieejamie digitālie mācību līdzekļi

VISC mājas lapā ir pieejami vairāk nekā 231 DML, no kuriem 18 paredzēti

pirmskolas izglītības programmas īstenošanai, 104 - pamatizglītības programmas īstenošanai,

102  - vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanai un septiņi DML kā palīgmateriāls

pedagogiem mācību darbā.14 VISC mājas lapā pārsvarā ir publiskoti tikai VISC un VISC

sadarbības partneru izstrādātie DML. Nozīmīgu daļu no bezmaksas pieejamajiem DML izdod 10 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā, OV L 394, 30.12.2006. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006H0962&from=LV

12 Eiropas Komisija. Pamatdati par IKT izmantošanu mācībās un inovācijā Eiropas skolās, Eurydice ziņojums, 2011, 3. lpp. Pieejams:

http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/key_data_series/129LV.pdf 13 Ieteikumi Digitālo mācību līdzekļu un resursu izstrādei un novērtēšanai, Latvijas Informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju asociācija, 03.02.2016. 214/2015. Pieejams: https://www.likta.lv/LV/Aktivitates/Lists/Aktivitates/Attachments/124/DML_vadlinijas_LIKTA_03.02.2016.pd f

9

un savās mājas lapās publisko arī citi izdevēji – valsts institūcijas un komercsabiedrības

(piemēram, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Banka, CSDD u.c.)

Pirmsskola

VISC mājas lapā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas atbalstam pieejami

trīs elektroniskie izdevumi un 15 tiešsaistes publikācijas. 17 DML ir VISC DML, kur viens no

materiāliem ir izstrādāts ar ES fondu atbalstu projekta „Izglītojamo ar funkcionāliem

traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” ietvaros 2013.gadā. Viens DML ir Valsts kancelejas

materiāls “Ciemojamies Ministru kabinetā”. No minētajiem DML pa vienam DML veltīti

tādiem tematiem kā audzināšana, sports, bērna attīstība, logopēdija, rakstītprasme un

matemātisko prasmju attīstība. Trīs DML veltīti jautājumiem par bērna drošību, divi - mākslai

- un vēl daži materiāli ar informatīvi izglītojošu nozīmi.

Pamatizglītības programma

VISC mājas lapā ir pieejami 104 DML pamatizglītības programmas īstenošanai. Kā

redzams 1.tabulā, tad skaitliski visvairāk DML pamatizglītības vecuma posma izglītojamiem

pieejami tādos mācību priekšmetos kā sociālās zinības, informātika un bioloģija.

Matemātikā vecuma posmam no 1.klases līdz 6.klasei nav pieejams neviens DML.

Līdzīga situācija ir arī ar latviešu valodu un literatūru, kur attiecīgi pieejami divi un viens

DML. Vienlaikus daudzi latviešu valodas (un arī literatūras) apguvei domāti DML bez

maksas ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājas lapā. Jāatzīmē, ka tieši šie priekšmeti ir

būtiskākie izglītojamo rēķinātprasmes un lasītprasmes attīstībai un kalpo kā salīdzinošais

rādītājs starptautiskos pētījumos.

1.tabula

VISC mājas lapā pieejamie digitālie mācību līdzekļi pamatizglītībā

Priekšmets 1.kl

.

2.kl

.

3.kl

.

4.kl

.

5.kl

.

6.kl

.

7.kl

.

8.kl

.

9.kl

.

NN

DM

L sk

aits

Matemātika X X X 9Latviešu valoda X X X X X 2Literatūra X X X 1Dabaszinības X 7Fizika X X X 7Ķīmija X X X 8Bioloģija X X X 10

14 Sākumlapa > Vispārējā izglītība. Izglītības saturs > Digitālo mācību līdzekļu saraksts. http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/digit_maclidz.shtml

10

Ģeogrāfija X 3Informātika X 16Angļu val. 0Vācu val. 0Mājturība X 1Sports X 6Vizuālā māksla X 4Mūzika X X 3Sociālās zinības X X X X X X X X X X 21Ētika X X X X X X 1Vēsture X X X X X 5

KOPĀ 104

Apzīmējumi: NN – nav norādīta vecuma grupa, materiāls paredzēts pamatizglītības posmam.Avots: VISC, 2017, skatīts 09.08.2017. (http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/digit_maclidz.shtml)

Vispilnīgākie un kvalitatīvākie no pamatskolas mācību programmas īstenošanai

pieejamajiem DML ir DML bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā 7. – 9. klasei, kas

izstrādāti VISC īstenotajā ESF projektā "Dabaszinātnes un matemātika", kura īstenošana

notika no 2008.gda 15.decembra līdz 2011.gada 31.oktobrim. Projekts tika īstenots sadarbībā

ar Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti.

Vispārējās vidējās izglītības programma

VISC mājas lapā ir pieejami 102  DML vispārējās vidējās izglītības programmas

īstenošanai.

Skaitliski visvairāk DML pieejami informātikā, matemātikā, dabaszinībās, ķīmijā un

fizikā. Turpretīm tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda, lietartūra un ētika nav

pieejams neviens DML (sk.2.tabulu).

11

2.tabula

VISC mājas lapā pieejamie digitālie mācību līdzekļi vispārējās vidējās izglītības posmam

Priekšmets 10.kl. 11.kl. 12.kl. NN DML skaits

Matemātika X X X X 12Latviešu valoda 0Literatūra 0Dabaszinības X X X X 11Fizika X X X 11Ķīmija X X X 10Bioloģija X X X 11Ģeogrāfija X 3Informātika X 16Angļu val. X 3Vācu val. X 2Mājturība 0Sports X 3Vizuālā māksla 0Mūzika X X X X 3Sociālās zinības 0Ētika 0Vēsture X 2Programmēšanas pamati X 5

Veselības mācība X 1Ekonomika X 4Psiholoģija X 1Politika un tiesības X X X X 3Kulturoloģija X 1

Kopā 102

Apzīmējumi: NN – nav norādīta vecuma grupa, materiāls paredzēts vidējās izglītības posmam. Avots: VISC, 2017, skatīts 09.08.2017. (http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/digit_maclidz.shtml)

Kā redzams 2.tabulā, DML nodrošinājums ģeogrāfijā, angļu valodā, vācu valodā,

vēsturē, programmēšanas pamatos, ekonomikā un psiholoģijā nav plašs.

Kā redzams 1. un 2.tabulā, tad reti kuros priekšmetos DML ir pieejami secīgi visās

klasēs. Piemēram, matemātikā pamatizglītības programmas īstenošanai ir pieejami deviņi

DML izglītojamo vecuma grupā no septītās līdz devītai klasei, bet nav neviena DML vecuma

grupā no pirmās līdz septītajai klasei.

VISC kā vienu no problēmām izglītības satura izstrādē un īstenošanā ir identificējusi

to, ka mācību līdzekļu, piemēram, grāmatu, saturs nereti ir pārslogots ar detalizētu nozaru

specifiku, tie nenodrošina pietiekamu kompetenču apguvi, kā arī nav pēctecīgi un sistēmiski

nodrošināta digitālo mācību līdzekļu izstrāde15.

15 https://komitejas.esfondi.lv/.../IZM_SN_8311_precizets_12052015.doc12

Papildus šim VISC mājas lapā16 ir pieejami arī metodiskie izdevumi. Zemāk

atpoguļotajā tabulā ir apkopoti pieejami metodiskie līdzekļi – 65 unikāli metodisku materiālu

komplekti, dažus no tiem var izmantot darbam ar dažādām mērķa grupām.

3.tabula

VISC mājas lapā pieejamie digitālie metodiskie līdzekļi

Izglītības līmenis

Metodisko materiālu

(komplektu) skaits

Piezīmes

Pirmsskola 26 Materiāli pārsvarā ir saistīti ar veselību un drošību.Vairākus materiāus var izmantot arī sākumskolā.

Sākumskola 39 Visvairāk materiālu ir saistīti ar veselību un drošību. Materiālus var izmantot darbam pirmsskolā, kā arī līdz 6.klasei, atsevišķus – līdz 9.klasei.

Pamatskola 16 Visvairāk materiālu ir saistīti ar veselību un drošību, daži ir paredzēti valodas, vēstures, ģeogrāfijas apgūvei. Paredzēti darbam ar skolēniem no 7.-9.klasei. Vairākus materiālus var izmantot gan pirmsskolā, gan sākumskolā līdz 6.klasei.

Vidusskola 18 Dabaszinības un veselības izglītība. Dažus materiālus var izmantot darba arī no 1.klases vai no 7.klases.

Piezīme: Skatīts 19.12.2017.

16 http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/metmat.shtml ; Pēdējās izmaiņas – 30.11.2016; skatīts 2017.gada 19.decembrī

13

1.2.2. Komersantu izstrādātie digitālie mācību līdzekļi

Pirmskolas vecumā viens no veidiem kā ieinteresēt bērnus mācību procesā ir izmantot

interaktīvās spēles. Viena no iespējām ir izmantot speciāli šim nolūkam veidotas mājas lapas

internetā. Trīs populārākās no tām ir www.kidi.lv, www.pasakas.lv un

http://www.jurjans.lv/kaste/galvena.htm.

4.tabula

Interneta vidē pieejamie digitālie mācību līdzekļi pirmsskolai

Interneta vietne Vecums Saturs Cita informācija

www.kidi.lv Līdz 2 gadiem

1 spēle, kas veicina bērna iemaņas lietot datoru

Nekomerciāls privātpersonu projekts, kas izstrādāts 2010.gadā ar mērķi izveidot spēles bērniem latviešu valodā. 2011. gadā ieguva Latvijas interneta asociācijas projekta “Net-Safe Latvia” simpātijas balvu “Bērniem kvalitatīvs interneta saturs 2011”, kā arī ir organizācijas “POSCON” (Positive Online Content and Services for Chidren in Europe), kuras mērķis ir bērniem drošas interneta vides nodrošināšana Eiropā, biedrs.Bezmaksas, reģistrācija nav nepieciešama.

No 3 līdz 7 gadiem

4 spēles, kas veicina burtu apguvi;1 spēle matemātisko prasmju veicināšanai; 2 spēles, kas attīsta datorprasmes.

www.pasakas.lv 2-7 gadi 499  pasakas un vairāk nekā 500 teikas, kuras ir iespējams ne tikai lasīt, bet arī noklausīties MP3 formātā;Vairāk nekā 100 krāsojamo lapu ar dažādu pasaku tematiku, sešas spēles, 23 skatāmpasakas, vairāk kā 100 mīklu, arī daudz dziesmu un multfilmu, kas veicina bērnu attīstību.

2007.gadā izveidojusi biedrība “Ideju Forums”. Bez maksas un reģistrēties nav nepieciešams. Vairāk ir izklaidējoša, ne mērķtiecīga mācību satura vietne.

http://www.jurjans.lv/kaste/galvena.htm

4-7 gadi 1 spēle alfabēta apguvei;1 spēle rēķinātprasmes apguvei;5 spēles, kas trenē bērna atmiņu, uzanību un vizuālo uztveri;1 interaktīva spēle, kur apvienota burtu apguve ar vizuāla rakstura loģikas treniņu.

-

Piezīme: Skatīts 10.12.2017.

Papildus pieejamas vēl arī šādas mājas lapas:

http://www.dzimba.lv (ietver spēles, uzdevumu lapas un padomus par bērnu drošību

attiecībās ar citiem cilvēkiem);

http://pasakas.letonika.lv (digitālais mācību līdzeklis sastāv no 3 ilustrētām un

ieskaņotām (‘runājošām’) dažādu tautu pasakām, katra pasaka ir pieejama trīs valodās:

14

latviešu, krievu un angļu. Pasakas var lasīt, var klausīties, vai arī – reizē lasīt un klausīties,

turklāt tiek nodrošināta sinhrona teksta un audio sintēze – atskaņotie vārdi tiek izcelti

rakstītajā tekstā);

http://maciunmacies.valoda.lv/spele un citas, kuras vairāk piemērotas bērniem, kas

vecāki par pieciem gadiem;

www.cirkulis.lv  nav komerciāls projekts; to uztur divi praktizējoši pedagogi. Mājas

lapā ir atrodamas krāsojamās lapas un citi uzdevumi bērniem, kā arī idejas rodašajiem

darbiem un attiecīgās pamācības;

http://www.pedagogiem.lv/lv/noderigi/latviesu-valoda ir apkopoti daži resursi un

digitālie mācību līdzekļi pedagogiem;

www.soma.lv - “Lielvārda” digitālā bibliotēka, kurā ir atrodamas bezmaksas mācību

e-grāmatas un daži uzdevumi, kas ir sagrupēti pa klasēm un izglītības priekšmetiem.

Par maksu (skolēniem sastāda 4.99 euro mēnesī, bet skolotājiem – 8,99 euro/mēnesī)

ir pieejami interektīvie mācību līdzekļi, pārbaudes lapa, video, kā arī metodiskie

materiāli pedagogiem;

http://www.lnkc.gov.lv/macibu-materiali/par/ - “Digitālie mācību līdzekļi” ir

izglītojoša interneta platforma kultūrizglītības programmu audzēkņiem, studentiem un

skolotājiem. Mācību līdzekļu saturs ir pieejams reģistrētajiem lietotājiem – skolēniem

un pedagogiem. Dažiem mūzikas jomas mācību materiāliem piekļuve iespējama ar

atsevišķu paroli, lai izsekotu mācību progresam;

www.uzdevumi.lv - to 2009.gadā izveidojis SIA “Uzdevumi.lv”, piedāvājot Latvijā

lielāko skolas mācību vielas un teorijas datubāzi. Vietne ir izveidota ar mērķi padarīt

aizraujošāku mācību procesu, palīdzēt uzlabot izglītojamo zināšanu līmeni, kā arī

atvieglot skolotāju darbu. Portāla satura izstrādē - atbilstoši Latvijas izglītības

standartiem - piedalījušies vairāk nekā 30 dažādu mācību priekšmetu skolotāji, tās

saturs nepārtraukti tiek atjaunots un papildināts. Portalā ir brīvi pieejamie mācību

materiāli (sk. 3.tabulu).

15

5.tabula

Portālā www.uzdevumi.lv piejamie mācību materiāli (bezmaksas)

Priekšmeti/ klases

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 NN

Matemātika X X X X X X X X X X X XLatviešu valoda X X X X X X X X X X X XLiteratūra X X XDabaszinības X X X X X XFizika X X X X XĶīmija X X X X XBioloģija X X X X X XĢeogrāfija X X XInformātika X X X X XAngļu val. X X X X X X X X X X X XVācu val.Mājturība SportsVizuālā māksla X X X X XMūzika X XSociālās zinībasĒtikaVēsture X X X X X X XProgrammēšana XVeselības mācībaEkonomika X X XPsiholoģijaPolitika un tiesībasKulturoloģija X X XDatorika X XKrievu valoda X X X X X X X

Avots: www.uzdevumi.lv, https://www.uzdevumi.lv/p, skatīts 22.07.2017.

Vairāk nekā 200 skolu diagnosticējošo darbu dabaszinībās aizvada tiešsaistē17.

Tiešsaistes darbs tika veidots sadarbībā ar VISC un palīdzēja būtiski atvieglot vērtēšanas

procesu, kā arī veicināt skolēnu digitālo kompetenci. Pēc diagnosticējošā darba izpildes

skolotāji piedalījās tiešsaistes darba novērtēšanas aptaujā. Vairāk nekā 98% aptaujāto

pedagogu diagnosticējošā darba izpildi tiešsaistē vērtēja atzinīgi.  Skolotāji pozitīvi

novērtēja to, ka skolēni uzreiz pēc darba izpildes redzēja rezultātu par testveida uzdevumiem,

bet pēc darba labošanas - saņēma visu uzdevumu pareizās atbildes un varēja tās analizēt.

Tāpat tika uzslavētas tādas tiešsaistes darba priekšrocības kā automātiska skolēnu rezultātu

17https://www.uzdevumi.lv/jaunumi/2017/zinas-03l-2017/vairak-neka-200-skolu-diagnosticejoso-darbu-dabaszinibas-aizvada-tiessaiste

16

pārsūtīšana VISC, automātiska testveida uzdevumu vērtēšana, kā arī laika un papīra resursu

ietaupījumu, kas ļāva saudzēt vidi.

Interneta mājas lapā www.uzdevumi.lv 2017.gada sākumā bija reģistrējušies vairāk

nekā 190 000 lietotāju, un kopš tās izveides vietnē atrisināti kopumā vairāk kā 51 milj.

uzdevumu. SIA “Uzdevumi.lv” ir noslēdzis sadarbības līgumus ar izglītības iestādēm, un

vairāk nekā 150 izglītības iestādēs tika veiktas apmācības par šīs interneta mājas lapas

lietošanu.

Vietnes darbību nodrošina seši pastāvīgie darbinieki, pēc nepieciešamības piesaistot

pedagogus DML satura izstrādei. Interneta mājas lapas lietošana pamata līmenī ir bez maksas,

taču tās izmantošanai ir nepieciešams veikt reģistrāciju. Portālā par samaksu 5 EUR/mēnesī

vai 30 EUR uz vienu kalendāro gadu ir iespējams reģistrēties pakalpojumam “Prof”, kas dod

iespēju izglītojamajiem uzzināt pareizās atbildes uzdevumiem, iepazīties ar katra uzdevuma

risināšanas soļiem un iegūt pieeju iepriekšējo gadu eksāmenu un diagnosticējošo darbu

sadaļai. Tajā var risināt uzdevumus, kā arī katram no uzdevumiem var “uzģenerēt” līdz

100 variantu, kas dod iespēju izglītojamajiem trenēt uzdevumu risināšanas iemaņas un

izglītoties. Uzdevumu ģenerāciju nodrošina sistēma GenExis, kas uzņēmumā izstrādāta

2007.gadā. Tā ir pieejama deviņās valodās un pārbaudīta vairāk nekā 10 ES valstīs. Patlaban

tā tiek aktīvi izmantota ES un NVS valstīs. Kopumā portālā ar GenExis tehnoloģiju jau ir

izveidoti vairāk nekā 5 000 000 uzdevumu variantu, kurus izglītojamie var izmantot

izglītošanās procesā.18

Pēdējos gados komercsabiedrību izstrādātajām drukātajām mācību grāmatām tiek

pievienoti DML, kas papildina mācību grāmatu (piemēram, sniedz papildu informāciju par

mācību saturu, nodrošina iespēju veikt praktiskus uzdevumus, pārbaudīt mācību

sasniegumus). Drukātās mācību grāmatas tiek digitalizētas un piedāvātas iegādei skolām e-

grāmatas formātā.

IZM pasūtītā datu apkopojuma19 ietvaros veikto ekspertu interviju rezultātā tika

secināts, ka, lai arī komersantu DML piedāvājums ir kvalitatīvs, tomēr vieslielākais DML

piedavājums ir obligātajos priekšmetos, kuru nodrošināšanā ar DML uzņēmēju starpā pastāv

būtiska konkurence. Komersanti ir ieinteresēti veidot DML, kuri ir īpaši pieprasīti no

izglītības iestāžu puses, kas dod komersantiem realizēt izstrādātos DML. Komersanti

nepiedāvā vai piedāvā ievērojami mazākā apjomā DML pārējos mācību priekšmetos, kas

18 http://www.uzdevumi.lv/prof 19 “Ziņojums par izpētes rezultātiem digitālo mācību un metodisko līdzekļu pieejamībā un izmantošanā”,

tika veikts 2017.gada oktobrī-decembrī. Statuss – saskaņošanas procesā.17

skaidrojams arī ar salīdzinoši mazo potenciālo tirgu un iespējām atpelnīt DML veidošanā

ieguldītos resursus. Turklāt, viens no būtiskākajiem faktoriem, kāpēc atsevišķos mācību

priekšmetos nav mācību līdzekļu, ir autoru trūkums, ar kuriem komersanti slēdz līgumu par

mācību līdzekļa izstrādi.

1.3. Pedagogu un izglītojamo kompetence un motivācija

8.3.1.SAM veiktajā situācijas analīzē konstatēts, ka IKT pielietošanu izglītības procesā

kavē nepietiekama IKT infrastruktūra vai pedagoģiskie apsvērumi. Rezultātā tika secināts, ka

efektīvas IKT pielietošanas pamatā ir pedagogu digitālā kompetence. Turklāt ir jāņem vērā

mūsdienu izglītības paradigmas maiņa, kas paredz lielāku izglītības sistēmas saistību ar

ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem20.

Pedagogu lietpratību digitālo līdzekļu izmantošanā veido vairākas kompetences21 – (1)

digitālā kompetence jeb e-prasmes, (2) satura kompetence, (3) didaktiskā jeb metodoloģiskā

kompetence. Lai digitālo līdzekļu izmantošana mācību procesā būtu sekmīga, ir nepieciešams

skolotāja profesionalitāti pilnveidot visās trijās komponentēs. Satura kompetenci var veicināt

mediju pratības mācības un centralizēta pieeja DML un izglītībā izmantojamiem digitālā

satura resursiem. E-prasmju apgūšana pamatlīmenī (kas mūsdienās ir lietotājam ļoti

draudzīgs) varētu būt arī pedagoga individuāla atbildība. Didaktiskā kompetence varētu būt

vissarežģītākais posms, jo pedagogam DML jāspēj organiski integrēt mācību procesā, kas spēj

darboties arī bez DML. Lai DML arī skolotāja skatījumā būtu jēgpilna, skolotājam ir jābūt

pārliecinātam par to, ka DML palīdzēs sasniegt skolotāja izvirzīto mērķi. Pētījuma ietvaros

aptaujātie eksperti atzīst, ka līdzšinējā praktiskā pieredze liecina, ka pirmsskolas izglītības

procesā iesaistītajiem pedagogiem ir salīdzinoši vājas digitālās kompetences, līdz ar to arī

vājas iespējas izmantot jau sagatavotos digitālos resursus, kā arī radīt jaunus DML. Arī

tehnoloģiju aprīkojums pirmsskolas izglītības iestādēs ir ievērojami mazāks. Taču, ņemot

vērā, ka pirmsskolai domātajos DML ir nepieciešams lielāks audiovizuālo resursu īpatsvars,

arī aprīkojuma trūkums ierobežo pedagogu iespējas to izstrādē.

Latvija kļuva par OECD dalībvalsti 2016. gada vidū. OECD mācību pieejas, kas attīsta

skolēnu kompetences, izpratne ir veidota uz starptautiska projekta bāzes (DeSeCO, 1997) un,

ņemot vērā tehnoloģiju straujo progresu, sabiedrības daudzveidību un globalizācijas procesus,

20 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

21 “Ziņojums par izpētes rezultātiem digitālo mācību un metodisko līdzekļu pieejamībā un izmantošanā”, tika veikts 2017.gada oktobrī-decembrī. Statuss – saskaņošanas procesā.

18

definēta trīs pamatkompetenču modelī, viena no kurām ir rīku un līdzekļu lietošana, lai

efektīvi darbotos (IKT u.c.). Tā iever sevī vajadzību ne tikai pielietot profesionālos jeb

zināšanu rīkus (valoda, informācija un zināšanas), kas ir indivīdam nepieciešami zināšanu

līmeņa paaugstināšanai, bet arī spējas pielietot praktiskos rīkus, piemēram, datorus, planšetes,

viedtālruņus. Turklāt, ir svarīga ne tikai fiziska pieeja praktiskajiem rīkiem, bet kompetence

šo rīku pielietošanā (teksta lasīšana, interneta lietošana) jeb „digitālā kompetence”, ko nosaka

nepieciešamība pielietot tehnoloģijas ne tikai darba vietā, bet arī ikdienas dzīvē. Digitālā

kompetence ir svarīgs instruments katra indivīda dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas kopumā

sniedz ieguldījumu un ir pamats arī attīstībai globālā līmenī22.

2013.gadā Komisijas Paziņojumā23 ir secināts, ka 70% pedagogu apzinās DML

pielietošanas nozīmi, bet tikai 20% audzēkņu uzskata, ka viņu pedagogi ir pietiekami

kompetenti to pielietošanā. IKT tehnoloģiju izmantošanas rādītājs nodarbībās, kas 2006.gadā

bija sasniedzis 25%, līdz 2014. gadam bija palicis nemainīgs. Lielākā daļa skolotāju IKT

izmanto mācību satura sagatavošanai mācību saturu, nevis darbam ar audzēkņiem. Šodienas

izglītojamie vēlas personalizētāku attieksmi, lielāku sadarbību un labāku saikni starp formālo

un neformālo izglītību, ko lielā mērā var īstenot, mācību apguvē izmantojot digitālās

tehnoloģijas. Tomēr 50% līdz 80% audzēkņu ES nekad neizmanto digitālas mācību grāmatas,

uzdevumu programmatūras, raidījumus/tiešsaistes aplādes, simulācijas vai izglītojošas spēles.

Tādējādi, ņemot vērā straujo digitālo mācību resursu attīstību izglītībā un vajadzības

pēc aizvien individualizētā mācību procesa, pedagogu prasmes darbā ar IKT ir kritiskas

kvalitatīvas izglītības procesa nodrošināšanai.24

1.4. Tehniskais nodrošinājums un interneta pieslēgums

Balstoties uz biedrības “Izglītības tehnoloģiju asociācija” sagatavoto apkopojumu par

izglītības digitalizācijai nepieciešamajiem inovatīvajiem izglītības tehnoloģiju risinājumiem

22 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs. Sk. arī: OECD (2005). The Definition and Selection of Key Competencies. Pieejams: http://www.oecd.org/pisa/35070367.pdf

23 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un Reģionu komitejai. Izglītības atvēršana - ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunas tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus, Eiropas Komisijas ziņojums. 25.9.2013., COM(2013) 654 final, 2. lpp. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0654&from=EN

24 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam19

katrai no izglītības jomām (valodu, dabaszinātņu un inženierzinātņu, matemātikas un

datorzinātņu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un radošās izpausmes (mākslu),

fiziskās aktivitātes un veselības) un caurviju kompetencēm jaunajam mācību saturam un

pieejai, kas attīsta skolēnu lietpratību jeb kompetences vispārējās izglītības satura

nodrošināšanai un digitālā formāta mācību līdzekļu izmantošanai (skatīt biedrības „Izglītības

tehnoloģiju asociācija” materiālu pielikumā).

“Izglītības tehnoloģiju asociācijas” pārstāvji uzskata, ka, lai skolēniem nodrošinātu

pilnvērtīgas iespējas attīstīt lietpratību, jāmainās mācību darba organizācijas formām un tādēļ

arī mācību fiziskajai videi. Ieviešot jaunu pieeju mācībām, skolēni strādās gan individuāli, gan

grupās pie apjomīgiem, starpdisciplināriem uzdevumiem un projektiem, tai skaitā, projektējot

inženiertehniskus risinājumus, izgatavojot prototipus un gūstot pieredzi, strādājot ar dažādiem

materiāliem un tehnoloģijām. Viņiem vajadzēs ērtu piekļuvi daudzveidīgām tehnoloģijām gan

informācijas iegūšanai, gan problēmu risināšanai un risinājumu īstenošanai, improvizētām

darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai, apspriežu telpas mazām grupām, vietas

fokusētam individuālam darbam, vietai vēl nepabeigto darbu izvietošanai un tamlīdzīgi. Būs

nepieciešamas daudzfunkcionālas, transformējamas mācību telpas - plašas klases, kurās viegli

pāriet no īsas frontālas lekcijas uz bāzes stacijām grupu darbam, elastīgu telpu plānojumu, kur

pēc nepieciešamības ir iespējams vienkopus izmantot un pārraudzīt daudzveidīgas darba

formas. Skolas videi ir jābūt skolēnam draudzīgai, drošai un veselību veicinošai.

Lai varētu tikt aprobēti mūsdienīgi mācību un metodiskie līdzekļi pedagogiem, to

skaitā digitāli mācību līdzekļi, aprobācijas vajadzībām atkarībā no izglītības pakāpes

nepieciešama mūsdienīga mācību vide un aprīkojums, piemēram, datori, multimediju

projektori, grafoprojektori, datu kameras, interaktīvā tāfele u.c. ierīces. Lai skolēni

kompetences varētu apgūt atbilstoši mūsdienu prasībām, ir nepieciešami mūsdienu prasībām

atbilstoši mācību priekšmetu kabineti.

Latvijā 2016.gadā 75%25 iedzīvotāju mājās lietoja platjoslas interneta pieslēgumu.

Laikā no 2004.gada, kad platjoslas interneta pieslēgums bija tikai 5% iedzīvotāju, līdz

2016.gadam šis rādītājs pieaudzis 15 reizes. Interneta lietotāju skaits Latvijā pagājušā gadā

(otrajā ceturksnī) sasniedzis 83% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī. Kopumā pieeja

internetam 2016.gada pirmajā pusgadā bija 77% iedzīvotāju, kas ir būtiski lielāka iedzīvotāju

daļa salīdzinājumā ar 2004.gadu, kad internets bija pieejams tikai 15% iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaits, ka lieto interneta glabātuves vietas (mākoņdatnes) sasniedzis 22%.

25 Centrālā statistikas pārvalde, Informatīvais apskats “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2016.gadā”

20

2016.gadā internets visvairāk iedzīvotāju bija pieejams Rīgā (83%) un Pierīgā (81%), bet

vismazāk - Latgales reģionā (67%).

Pavisa

m

Pilsēta

s

Lauku te

ritorij

as

Rīgas r

eģio

ns

Pierīga

s reģ

ions

Vidze

mes

reģio

ns

Kurzem

es re

ģions

Zemga

les re

ģons

Latgale

s reģ

ions

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

73 75

65

80 79

63

69 71

66

76 76

70

81 80

71 71 73

69

77 76

72

83 81

72 72

76

67

201420152016

1.attēls “Interneta pieejamība iedzīvotājiem 2014.-2016.gadā (%)” Avots: CSP

Kā redzams 1.attēlā, tad Latvijas reģionos situācija ar interneta pieejamību

iedzīvotājiem ir līdzīga un 2016.gadā šis rādītājs starp reģioniem ir robežās no 67% Latgales

reģionā līdz 81% Pierīgas reģionā. 2016.gadā Latvijas vidējais rādītājs ir 77% un arī lauku un

pilsētu teritoriju rādītājs savstarpēji būtiski neatšķiras un attiecīgi sastāda 72% un 76%.

Tomēr Latvijā pastāv būtiskas atšķirības interneta pieejamībā atkarībā no iedzīvotāju

ienākumiem. Saskaņā ar statistikas datiem internets pieejams 98% iedzīvotāju ar augstiem

ienākumiem, bet iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – tikai 52%, kas ir būtiska atšķirība.

Trīs galvenie iemesli tam, kāpēc iedzīvotājiem mājās nav pieejams internets, tiek minēti –

internets nav nepieciešams (56%), trūkst iemaņu (28%), pārāk lielas iekārtu izmaksas (26%)

un interneta piekļuves izmaksas (17%). No šiem datiem secināms, ka interneta lietošanai

būtisks faktors ir digitālā kompetence, jo otrs būtiskākais iemesls tam, kāpēc iedzīvotājiem

mājās nav pieejams internets, ir iemaņu tūkums jeb nepietiekama digitālā kompetence.

Saskaņā ar statistikas datiem visbiežāk internetu Latvijā lieto studenti un skolēni.

2016.gadā internetu vismaz vienu reizi nedēļā lietojuši 100% (% no iedzīvotāju kopskaita)

studentu un skolēnu, kas ir būtisks rādītājs skolēnu digitālās kompetences līmenim un norāda

uz būtisku potenciālu DML pielietošanai mācību procesā.

21

Kā otru būtiskāko faktoru DML pielietošanai izglītības procesā jāmin IKT

nodrošinājumu. Saskaņā ar statistikas datiem par vispārizglītojošo skolu informatizāciju,

2015./2016. mācību gada sākumā 809 skolās bija pieejami datori, bet 774 skolās ir iekārtotas

datorklases (skat. 6.tabulu).

6.tabula

Vispārizglītojošo skolu informatizācija Latvijā 2015./2016.gada sākumā

 Rādītājs SkaitsSkolu skaits, kurās ir datori 809Skolu skaits, kurās ir datorklases 774Datorklašu skaits vispārizglītojošajās skolās 1 146Datoru skaits vispārizglītojošajās skolās 43 931...datoru skaits mācību procesam 25 981...datoru skaits, kas saslēgti lokālajā datortīklā (2013./2014.m.g.)* 16 726Skolēnu skaits uz 1 mācību procesam paredzēto datoru 8Skolu skaits, kurās ir interneta pieslēgums 808Skolu skaits, kurās apgūst informātiku vai lietišķo informātiku 749Skolēnu skaits, kuri apgūst informātiku vai lietišķo informātiku 82 970...1.-9.klasē 57 444...10.-12.klasē 25 526Avots: CSPPiezīme:*Par datoriem, kas saslēgti lokālajā tīklā, nav pieejami jaunāki dati.

Kā redzams 6.tabulā, tad pavisam vispārizglītojošās skolās pieejami 43 931 datori, no

kuriem vairāk nekā puse jeb 25 981 dators paredzēts mācību procesam. Latvijā vidējais

skolēnu skaits uz vienu mācību procesam paredzēto datoru ir astoņi izglītojamie. ES vidējais

rādītājs skolēnu skaitam uz vienu mācību procesam paredzēto datoru ir vidēji 3-7 izglītojamie.

Tāpat būtiski, ka 749 izglītības iestādēs no 809 izglītojamie apgūst informātiku vai lietišķo

informātiku, kā arī dažās skolās apgūst arī datoriku (1.-3.kl.). Kā redzams 6.tabulā, tad

2015./2016.mācību gadā pavisam informātiku vai lietišķo informātiku apguva

82 970 izglītojamie, kas veido 40% no izglītojamo kopskaita. Attiecīgi pamatskolā (1.-

9.klase) šis rādītājs ir 57 444 izglītojamie, bet vidusskolā – 25 526 izglītojamie.

1.5. Kopsavilkums

Esošās situācijas analīze parāda situāciju Latvijā saistībā ar pedagogu kompetenci,

tehnisko nodrošinājumu, pašlaik pieejamajiem digitālajiem līdzekļiem. Papildus tam IZM

22

pasūtītā datu apkopojuma26 ietvaros tika secināts, ka digitālo līdzekļu izmantošanu vispārējās

izglītības izstādēs ietekmē interneta pieejamība vai tā kapacitāte. Skolas labprāt izmanto

uzdevumi.lv, soma.lv un citās vietās pieejamos Latvijā izstrādātos materiālus, bet vairumā

gadījumu to saista ar skolotāju entuziasmu. Izglītības iestādes labprāt iegādātos jaunus

digitālos līdzekļus vai pieejas, ja būtu pietiekams finansējums digitālo mācību iegādei vai

digitālo resursu abonēšanai.

Valsts budžeta līdzekļi un valsts budžeta mērķdotācija valsts un pašvaldību izglītības

iestādēm elektronisko izdevumu kā digitālo mācību līdzekļu un resursu veida iegādei tiek

pieģšķirta ikgadēji. Izglītības iestādēm primāri jānodrošina pašu apstiprinātā izglītības

programmas īstenošanai, tostarp elektroniskajā vidē, izmantojamā mācību literatūra. Ja

mācību literatūra mācību procesa pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamajā apmērā ir

nodrošināta, no valsts budžeta līdzekļiem valsts un pašvaldību izglītības iestādes var finansēt

arī pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts

standartiem atbilstošu metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un elektronisko izdevumu iegādi.

Izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi izvēlēties un apstiprināt izglītības programmas

īstenošanai, tostarp elektroniskajā vidē, izmantojamo mācību literatūru. Vienlaikus, ievērojot,

ka pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartos ir iekļauti izglītības

programmu (visiem mācību priekšmetiem attiecīgajā izglītības pakāpē kopēji) galvenie mērķi

un uzdevumi, vērtēšanas pamatprincipi un kārtība, vērtēšanas formas un metodiskie

paņēmieni, mācību procesā var tikt izmantoti elektroniskie mācību līdzekļi, tai skaitā

tiešsaites publikācijas, ar vairākiem mācību priekšmetiem kopēju saturu.

Otrā izvirzītā izglītību iestāžu prioritāte, lai nodrošinātu digitālo līdzekļu izmantošanu

mācību procesā, būtu tehniskais nodrošinājums un pedagogu sagatavotība darbam ar

digitālajiem līdzekļiem. Savukārt, viens no šķērēliem digitālo līdzekļu izmantošanai

pirmsskolas izglītības iestādēs ir izglītojamo prasmes, kā arī pedagogi nav motivēti iekļaut

tos mācību procesā.

Minētajā datu apkopojumā sniegtā informācija liecina, ka eksperti, ar kuriem tika

veikta intervija, atbalsta IZM izvirzīto prioritāti, kas paredz izglītības iestāžu nodrošināšanu ar

mūsdienīgiem un ilgtspējīgiem digitālajiem līdzekļiem. Stratēģiskajā sadarbībā iesaka iesaistīt

publisko un privāto sektoru, t.sk. skolas, pašvaldības, pedagogus, skolēnus, vecākus,

uzņēmumus. Tāpat būtu svarīgi digitālo līdzekļu veidošanu uzticēt kompetentiem

izstrādātājiem, kas seko līdzi nozares attīstības tendencēm globālā mērogā, piedāvāt

26 “Ziņojums par izpētes rezultātiem digitālo mācību un metodisko līdzekļu pieejamībā un izmantošanā”, tika veikts 2017.gada oktobrī-decembrī. Statuss – saskaņošanas procesā.

23

kvalitatīvus resursus, ņemot vērā lokālās vajadzības, kā arī var nodrošināt to maksimāli plašu

pielietojumu. Pedagogu sagatavošanu būtu jāorganizē, cieši sadarbojoties digitālo līdzekļu

līdzekļu izstrādātājiem un ekspertiem, kas pārzina pedagoģiskos principus tehnoloģiju

bagātināta mācību procesa organizēšanā.

Viena no identificētajām problēmām digitālo līdzekļu izmantošanā ir tehniskā

nodrošinājuma nepietiekamība. Vienlaikus, PISA pētījuma valstīs kopumā ir novērojama

savdabīga tendence – jo vairāk datoru uz skolēnu skolā, jo zemāki ir rezultāti matemātikā,

mazākam datoru lietošanas īpatsvaram ir arī pozitīva korelācija ar lasītprasmes rezultātu

uzlabošanos27. Šeit gan ir jāuzsver, ka datos parādās tendence, ka nesabalansēts datoru

lietošanas apjoms tiek saistīts ar zemākiem mācību rezultātiem – gan pārmērīgi zems, gan

augsts lietojums ikdienā. Tādēļ ir būtiski pievērst uzmanību digitālajai lietpratībai un jēgpilnai

digitālo rīku lietošanai mācību procesā, uzsverot kvalitāti pār kvantitāti.

7. tabula

SVID analīze: digitālo līdzekļu pielietošanai mācību procesā Latvijā

Stiprās puses/PriekšrocībasMācību process:Saistošāks mācību process, vieglāka izglītības satura apguve. Iespējas mācīties jebkurā laikā un vietā. Multimodalitāte (informācijas pārraide var notikt gan vizuāli, gan audiāli).DML specifika:Digitālie rīki var palīdzēt skolēniem vadīt mācību situāciju, piemēram, individuāli pielāgot tempu vai nekavējties sniedzot atgriezenisko saiti.

Tehniskais nodrošinājums:Šobrīd virknē skolu ir pietiekams tehniskais nodrošinājums, kas tika pilnveidots, izmantojot ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu. Tāpat būtiskas investīcijas mācību infrastruktūras modernizācijā, tostarp IKT nodrošinājumā, tiek veiktas ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā (SAM 8.1.2, 8.1.3, 8.1.4).

Pedagogi:Tika veikti ieguldījumi pedagogu e-prasmju paaugstināšanā (sk. 3.sadaļu)

Pušu sadarbība:Komersantu, macību līdzekļu izdevēju un ekspertu IKT jomā gatavība sadarboties, lai veidotu digitālos mācību līdzekļus.

Vājas puses/TrūkumiMācību process:Digitālos līdzekļus būtu regulāri jāatjauno vai jāpielāgo izglītojamo mainīgajām vajadzībām (Digitālo līdzekļu “novecošanās”)

Tehniskais nodrošinājums:Dažās izglītības izstādēs nepietiekams vai nepilnīgs tehnoloģiskais nodrošinājums vai interneta pieejamība.

Pedagogi:Pedagogu nepietiekamās profesionālās prasmes digitālo līdzekļu izmantošanā. Pedagogu motivācijas trūkums izmantot digitālos līdzekļus.

Finansējums: Nepietiekams finansējums skolu tehnoloģiskajam nodrošinājumam vai tā neatbilstība konkrētajam digitālajam līdzeklim.Nepieteikams finansējums DML

27 OECD. (2015). Students, Computers and Learning: Making the Connection. PISA, OECD Publishing. Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264239555-en

24

iegādei un digitālo resursu abonēšanai.

IespējasMācību process:Izglītojamo digitālās kompetences apguve agrīnajā vecumā un tās pakapeniskā paaugstināšana.Digitālais līdzeklis palīdz radīt īpašus mācību apstākļus, kas arī veicinātu jaunā mācību satura ieviešanu.Virtuālie risinājumi palīdz risināt reālās pasaules problēmas un tas palīdz piesaistīt izglītojamo uzmanību apgūstamajam saturam.Digitālo līdzekļu specifika:Mācību līdzekļa pielāgošana lietotāja individuālajām vajadzībām (piemēram, mainīt teksta vai attēlu izmērus, regulēt skaļuma līmeni). Digitālā mācību vide ļauj iegūt precīzus datus par katra izglītojamā mācību sasniegumiem, veiktajām aktivitātēm, tādējādi radot iespēju pielāgot mācību saturu.

Tehniskais nodrošinājums:8.1.2.SAM “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (turpmāk – 8.1.2.SAM) atbalsts izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai

Pedagogi:Pedagogu un izglītojamo digitālās kompetences paaugstināšana, praktiski izmantojot digitālos līdzekļus un resursus.8.3.1.1.pasākuma atbalsts profesionālās kompetences pilnveidei, t.sk. digitālās kompetences pilnveidei.

Pušu sadarbība:8.3.1.SAM ietvaros plānots izveidot digitālo resursu krātuvi, kur tiks ievietota informācija par izstrādātajiem digitālajiem līdzekļiem.Vairāki digitālo līdzekļu un resursu izstrādātāji piedāvā semināru un apmācības par izstrādāto digitālo līdzekļi un tā izmantošanu.Digitālo līdzekļu un resursu izstrādātaji ir gatavi iesaistīt pedagogus jaunu produktu izstrādē, kas palielinās pedagogu interesi par mācību procesa digitalizāciju.

Finansējums:Ikgadējais valsts budžeta līdzekļi un valsts budžeta mērķdotācijas izglītības iestādēm mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, iegādei un abonēšanai

DraudiDML specifika:Autortiesību neievērošana (izglītojamo iespējas izmantot DML ārpus izglītības iestādes).Ja digitālais līdzeklis ir saistīts ar interneta izmantošanu, tad skolām ir nozīmīga loma, veicinot atbildīgu iznterneta izmantošanu un palielinot izpratni par jauniem draudiem.

Pedagogi:Pedagogu kompetences un motivācijas trūkums tehnoloģiju izmantošanā un digitālo mācību līdzekļu pielietošanā.

25

Digitālo līdzekļu pielietojums sniedz atbalstu izglītības programmu īstenošanai un

izglītības satura apguvei un spēj padarīt mācību vidi atvērtāku, lai sniegtu augstākas kvalitātes

un efektīvāku izglītību, kā rezultātā tiek stimulēta konkurētspēja un izaugsme, paaugstināta

darbaspēka kvalitāte un nodarbinātības līmenis.

Veidojot pedagogu pieprasījumu pēc digitālajiem līdzekļiem, jāņem vērā, ka to nav

iespējams “uzspiest no augšas”, nepieciešams veicināt to, lai pedagogi savā ikdienas darbā

paši izjustu nepieciešamību pēc to izmantošanas, piemēram, lai atvieglotu pareizrakstības

kļūdu konstatēšanu, vai tulkošanas iespējas. Nepieciešams informēt visus skolotājus par

digitālo līdzekļu iespējām, piedāvājot informāciju par tām vienā resursā, lai skolotājiem nav

jātērē laiks un enerģija. Svarīgi ir piedāvāt skolām vairāk digitālo līdzekļu un resursu u.c., kas

būtu izmantojami atsevišķi un pēc nepieciešamības integrējami dažādās vidēs. Pēc „Tilde”

veiktās aptaujas tikai 30% skolotāju izmanto gatavus digitālo mācību līdzekļus, lielākajai

daļai ir būtiska iespēja tos pielāgot savām vajadzībām vai veidot no pieejamā satura savus

mācību līdzekļus.

Izglītības satura, izglītības procesa (t.sk. mācību darba) organizācijas un pedagogu

profesionālo kompetenču pilnveides vienlaicīga un sabalansēta attīstīšana ar tai piesaistītu

atbilstošu finansējumu ļautu īsākā termiņā – ne vēlāk kā sešos gados – izveidot un aprobējot

ieviest tādu vispārējās izglītības (pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības) satura

modeli, kas ilgtermiņā nodrošinātu IAP 2014.–2020.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu:

indivīda konkurētspējas un radošuma attīstību, izglītības vides kvalitātes paaugstināšanu un

resursu pārvaldības efektivitātes veicināšanu28.

Digitālo līdzekļu un resursu izmantošanu mācību procesā lielā mērā veicinās ES fondu

2014.-2020.gada plānošanas perioda ESF un ERAF ieguldījumi (sk. 4.4.sadaļu), kā arī valsts

budžeta līdzekļi un valsts budžeta mērķdotācija mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, iegādei.

28 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

26

2. Citu valsts pieredze

Atšķirībā no citām galvenajām kompetencēm gandrīz visās Eiropas valstīs ir īpaša

nacionālā stratēģija, kas aptver digitālās kompetences jomu. Dažviet tā ir plaša, aptverot

vairākas jomas kā e-pārvalde, infrastruktūras un platjoslas interneta savienojamība, IKT

drošība, citos gadījumos – šaura, vērsta tikai uz IKT pielietojumu izglītībā (šādā gadījumā

vairumā valstu pastāv arī vispārējā nacionālā IKT stratēģija) 29.

Analizējot publiski pieejamo informāciju par DML izmantošanu izglītības satura

ieviešanā vispārējās izglītības posmā, var secināt, ka pasaulē ir dažāda veida pieejas:

(A) konkrētu projektu īstenošana un informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT)

platformu izveide DML izstrādei un izplatīšanai, t.sk. privāto;

(B) sistemātiska pāreja uz DML izmantošanu STEAM30 perspektīvā, kas nozīmē

saprast mācības kontekstuāli. Šāda pieeja ir ilgtspējīga, jo ne tikai parāda jomas, kur mācību

priekšmeti pārklājas, bet tā ir arī pielāgojamās mācību struktūras nodrošināšana, lai mainītu

personīgo un globālo attīstību, un tas ir pozitīvs rīcības veids, lai patiesi apmierinātu 21.

gadsimta ekonomiskās vajadzības. Šīs pieejas un ar to saistīto DML izmantošana mācību

procesā nav viegls uzdevums, jo pedagogiem patstāvīgi jāatlasa vai jāpielāgo esošie DML.

Tomēr tā nodrošina pedagogu rīcības brīvību dažādu DML atlasē, pielāgošanā (gan

vecumposmiem, gan izglītības jomām) un izmantošanā, un tādējādi izglītības iestādes pārtop

no vietām, kur mācās, par vietām, kur gūst plašu mācīšanās pieredzi.

Turpinājumā apkopota informācija par 3 OECD valstīm, kur skolēnu sasniegumi ir

virs vidējā rādītāja. Šīs valstis ir Somija, Igaunija un Dānija. Somijā ir nemainīgi augsti

skolēnu sasniegumu rādītāji un Somija ir izstrādājusi valsts programmu izglītības vides

digitalizācijai, paredzot mācību vides digitalizāciju un izstrādāt plaši izmantojamus digitālos

mācību materiālus. Igaunija ir 1.vietā pēc IKT lietošanas izglītības iestādē mācību procesā

indeksa un Igaunijas skolēnu mācību sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā ir

augstākie starp Eiropas valstīm. Arī Igaunija ir izstrādājusi rīcības programmu izglītības vides

digitalizācijai. Dānija ir starp OECD valstīm, kurās ir visplašākā IKT integrācija skolās. Pēc

IKT lietošanas izglītības iestādē mācību procesā indeksa, Dānijai ir augsti rādītāji. Dānijā ir

izstrādāta valsts politika visu jomu digitalizācijai, tai skaitā arī izglītības digitalizācijai.

29 Eiropas Komisija. Pamatdati par IKT izmantošanu mācībās un inovācijā Eiropas skolās, Eurydice ziņojums, 2011, 17 - 18. lpp. http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/key_data_series/129LV.pdf

30 STEAM ir izglītojoša pieeja mācībām, kas izmanto zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku kā piekļuves punktus skolēnu kritiskās domāšanas vadīšanai

27

2.1. Somijas pieredze

Somijas Valdības programmā 2015-2019 (Government programme 2015-2019) kā

pirmais sasniedzamais mērķis norādīts – jaunas mācīšanās vides un digitālie mācību materiāli

vispārizglītojošās skolās. Lai šo mērķi sasniegtu, tika īstenots valdības projekts, atvēlot 50

miljonus euro skolotāju sagatavošanai un 40 miljonus euro eksperimentiem ar DML.

Somijas izglītības vidē tiek kombinētas fiziskās un digitālās vides dimensijas, lai

attīstītu klases un citas mācību vides, un tās kļūtu iedvesmojošas, motivējošas un aktīvu

mācīšanos sekmējošas, jo mērķis ir padarīt Somiju par pasaules klases jaunās pedagoģijas un

digitālās izglītības laboratoriju. Somijas izglītības vidē izmanto digitālos tehnoloģiju

risinājumus, t.sk., mākoņrisinājumus tiešsaistes mācīšanās platformām un infrastruktūras

risinājumiem, novērtēšanas sistēmām, interaktīviem mobiliem risinājumiem,

izglītojošām/didaktiskām spēlēm un to programmatūrām, digitāliem mācību materiāliem un

citiem resursiem. Tāpat tiek piedāvāti individualizēti risinājumi – aplikācijas, tehnoloģijas,

programmas, digitālie mācību un metodiskie materiāli utml. visiem izglītības līmeņiem:

pirmsskolas izglītība, pamata un vispārējā izglītība, profesionālā un tehniskā izglītība,

skolotāju tālākizglītība, augstākā izglītība, kā arī citi mācību vides līmeņi un dimensijas tiek

iekļauti šajā piedāvājumā.

Materiālā Finnish Excellence in Education31 ir norādīts, ka pats skolas koncepts šobrīd

ir pārmaiņu procesā, jo IKT ir mainījušas uzsvarus izglītības vidē. Sākotnēji izplatot mācību

materiālus digitāli, bet tālāk jau palielinot to interaktivitāti un nodrošinot personalizētu

mācību materiālu izstrādi, izmantojot sociālo mediju modeļus, tiek panākts, ka mācību

process ir daudzdimensionāls. Tas ļauj dziļāk iesaistīties pašā mācību procesā, izmantojot

izglītojošas digitālās spēles, efektīvus informācijas meklēšanas veidus tiešsaistē un izstrādājot

personalizētus mācību komplektus. Digitālā mācību vide ļauj arī iegūt precīzus datus par katra

izglītojamā mācību sasniegumiem, veiktajām aktivitātēm, tādējādi radot iespēju pielāgot

mācību saturu, lai labāk apmierinātu konkrētu izglītojamo vajadzības un mācīšanās stilus, lai

ikvienam būtu nodrošināta iespēja konstruēt savas zināšanas, atbilstoši individuālām spējām

un vajadzībām. Tas veicina izglītojamo aktīvu mācīšanos un atbildības uzņemšanos par savu

zināšanu konstruēšanu, kas rezultātā nodrošina viņu spēju radīt jaunas zināšanas, idejas un

produktus.

31 Finnish Excellence in Education: http://www.eduexport.fi/documents/85622/107866/Finnish+Excellence+in+Education/6d02d1b2-5b9e-4ad4-adb5-c175e149cdca

28

2.2. Igaunijas pieredze

Digitālā izglītība Igaunijā ir viena no piecām galvenajām Igaunijas mūžizglītības

stratēģijas prioritātēm (2014-2020). Igaunija tiek uzskatīta par vienu no pasaules tehnoloģiju

līderiem, un skolu sistēma piedāvā stimulējošu kontekstu, lai ar vietējiem politikas

veidotājiem un praktiķiem izpētītu efektīvu atbalstu digitālajai izglītībai. Izglītības politikas

ilgtermiņa prioritāte ir, izmantojot ciparu rīkus, uzlabot mācīšanu un mācīšanos, kā arī attīstīt

skolotāju un skolēnu digitālo kompetenci, jeb izveidots mūžizglītības digitālais cikls:

mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai efektīvi mācītu un mācītos

Kopš 2015. gada Igaunijā tiek īstenota valsts programma, kuras mērķis ir digitālo

iespēju apzināta un gudra integrācija mācību procesā. Galvenais uzdevums - digitalizēt visas

Igaunijas skolas līdz 2020.gadam. Tādējādi paredzēts nodrošināt iespēju visam skolu mācību

procesam notikt, izmantojot digitālos mācību resursus. Šī iniciatīva ir daļa no Igaunijas

Mūžizglītības stratēģijas "Digital Revolution" programmas, kuras mērķis ir apzināt un viedi

integrēt digitālās iespējas mācību procesā. Kopējais programmas finanšu apjoms ir 40 350

000 euro, no kuriem 34 297 500 euro ir no ESF un Igaunijas valsts līdzfinansē 6 052 500

euro apmērā.

Valsts programmas īstenošanas ietvaros ir izveidots e-skolas portfeļa portāls, kas

nodrošina skolēniem un pedagogiem pieejamību dažādiem digitālajiem mācību materiāliem

no dažādiem informācijas tehnoloģiju veidiem un vidēm. Esošie e-mācību materiāli un

izstrādātie jaunie materiāli tiek pielāgoti vispārējās un profesionālās izglītības vajadzībām.

Pedagogiem tiek nodrošināta profesionālā izaugsme (semināri/kursi). Izstrādātie DML sastāv

no mācību materiāliem (tostarp mācību grāmatām, tiešsaistes videoklipiem un mobilajām

lietojumprogrammām, mācību spēlēm, e-darblapām, tiešsaistes testiem, mācību priekšmetu

plāniem u.c.), kas tiek publicēti digitālā formātā (piemēram, internetā, datu bāzēs vai digitālā

datu nesējā). Skolas izglītības portāla krātuve satur elektroniskus DML, kuri sakārtoti

atbilstoši vispārējās izglītības programmām. Speciālisti to pastāvīgi atjaunina ar atraktīviem

mācību materiāliem, kas saistīti ar mācību programmu, bet ikviens var dot savu ieguldījumu

datu bāzes pilnveidošanā. Mācību līdzekļu kvalitāti garantē mācību priekšmeta speciālisti,

kuri pirms materiāla publiskošanas tos pārbauda. Šis integrētais izglītības portāls (pieejams

tikai igauņu valodā) ir orientēts uz visu līmeņu skolotājiem un pasniedzējiem, bet portālam ir

trīs galvenie darbības virzieni:

- mācīšanās dažādošana ar aizraujošiem mācību materiāliem un jaunu tehnoloģisko

līdzekļu izmantošana;

29

- jaunāko digitālo prasmju un labās prakses apmaiņa;

- iespēja sadarboties un dalīties (piemēram, tērzētava).

2.3. Dānijas pieredze

Kopš 2014.gada īsteno Valdības stratēģiju IT jomā. Tās mērķi pamatizglītībā ir:

- vairāk un kvalitatīvāki digitālās izglītības resursi - pietiekama un efektīva IT

infrastruktūra un aprīkojums;

- IT un DML efektīvāka izmantošana;

- zināšanas par IT balstītu mācīšanu/ mācīšanos;

- labās prakses izplatīšana.

Lai risinātu dažādas problēmas, kas pastāvēja saistībā ar pieejamību DML, tika

izstrādāts tiešsaistes resurss, kuru izglītības iestādes varēja abonēt izmantošanai. Skolas

abonē paketi, kura tiek regulāri atjaunināta un paplašināta ar jauniem papildinājumiem –

izglītības iestādes regulāri saņem jaunus mācību resursus un tie vienmēr ir aktuāli. Skolu

abonementu ieviešana būtiski ietekmēja DML izplatību skolās.

Kopumā var secināt, ka valstis, kas iegulda līdzekļus mācību vides digitalizācijā:

1. Pamazām pāriet no viena konkrēta mācību līdzekļa izstrādes un izmantošanas, uz

mācību platformu izveidi, kurās ir apkopoti dažādi mācību līdzekļi, kas gan

pedagogiem, gan izglītojamajiem ir pieejami, autorizējoties noteiktā platformā.

2. Liels uzsvars tiek likts uz pedagogu sagatavošanu darbam ar digitāliem mācību

līdzekļiem, organizējot pedagogu kursus, seminārus, konferences.

30

3. Līdzšinējie ieguldījumi

ES struktūrfondu 2004.-2006.gada un 2007.-2013.gada plānošanas perioda veiktie

ieguldījumi kalpo par pamatu tālākai jaunā mācību satura izveidei, t.sk. digitālo līdzekļu

izstrādei un ieviešanai.

8.tabula

Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veiktie ieguldījumi DML izstrādē un to ieviešanā

Plānošanas periods

Projekta nosaukums Rezultāts saistībā ar digitālo līdzekļu izstrādi un ieviešanu

Ieguldījumi 2004.-2006.gada plānošanas periodā

Nacionālās programmas „Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā” ESF projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos”

* izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāja atbalsta materiālu komplekti (kopumā 90 iespieddarbi, 34 elektroniskie mācību materiāli);* izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāja atbalsta materiālu komplekti (kopumā 90 iespieddarbi, 34 elektroniskie mācību materiāli);* 50 projekta izmēģinājumskolām tika radīta iespēja kļūt par reģionālajiem mācību metodiskajiem centriem ar moderni aprīkotām mācību klasēm, laboratorijām un profesionāliem pedagogiem; * visas Latvijas vidusskolas un arodskolas, kurās tiek īstenotas vispārējās vidējās izglītības programmas, saņēma jaunus mūsdienīgus mācību materiālus ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un dabaszinību priekšmetos 10. – 12. klasēm;

Ieguldījumi 2007.-2013.gada plānošanas periodā

1.2.1.2.1.apakšaktivitātes “Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” ESF projekts “Dabaszinātnes un matemātika”

* tika pilnveidots pamatskolas mācību saturs dabaszinātnēs un matemātikā, t.sk. izstrādāti un nogādāti skolām elektroniskie un drukātie mācību materiāli bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā 7. – 9. klasei.

Jāatzīmē, ka šī projekta ietvaros izstrādātie DML ir būtisks ieguldījums izglītojamo nodrošināšanā ar kvalitatīviem DML.

1.2.1.2.1.apakšaktivitātes “Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” ESF projekts “Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai”

* sagatavoti mācību un metodiskie līdzekļi valsts valodas apguvei un bilingvālajām mācībām, * izstrādāti elektroniski mācību resursi valsts valodai 7.-12.klasē un nodrošināta to ieviešana.

1.2.1.2.3.apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences

* pedagogu IKT prasmju paaugstināšanai e-mācību vides veidošanā mācību procesā. Kursi notikuši vairāk nekā 60 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, un tajos

31

paaugstināšana un prasmju atjaunošana” ESF projekts “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”

piedalījušies 24 979 pedagogi (98% no kopējā pedagogu skaita). * programmu „Interaktīvās tāfeles rīki mācību materiālu sagatavošanai” apguvuši 2 772 pedagogi, savukārt tālākizglītības moduļus (12 māc. st.) „Interaktīvās tāfeles rīku izmantošana mācību procesā pedagogiem bez priekšzināšanām” – 3 194 pirmskolas pedagogi.

3.1.3.1.aktivitātes “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” ERAF atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās

*sniegts atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās aptvēra 27,8% no visām vispārējās izglītības iestādēm (72% no visām vidusskolām), 69% vispārējās izglītības iestāžu saņēma atbalstu datortehnikas iegādei un 4,46% – izglītības iestāžu pielāgošanai izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem.

3.2.2.1.2. apakšaktivitātes “Izglītības iestāžu informatizācija” ERAF atbalsts izglītības izstāžu modernizācijai

*vispārizglītojošajām skolām piegādāti stacionārie datori, portatīvie datori un multimediju komplekti (interaktīvā tāfele, projektors, datu kamera un datu sensori). Projektā piegādāto stacionāro datoru pieslēgšanai pie interneta ir paplašināti skolu lokālie datortīkli, ierīkojot jaunu tīkla pieslēgvietu.

Papildus ES struktūrfondu būtiskiem ieguldījumiem Latvijas izglītības sistēmas

attīstībā, valstī tiek īstenoti citi projekti, kas nereti dod ierosmes un piedāvā risinājumus

sekmīgai izglītības sistēmas attīstībai.

Laikā no 2014.gada septembra līdz 2016.gada maijam Latvijā tika īstenots projekts

“Gatavi rītdienai!”, kura mērķis bija veicināt mūsdienīgu izglītības vidi Latvijā, nodrošinot

skolēnus trīs vecuma grupās (sākumskola, pamatskola, vidusskola) ar aparatūru un

programmatūru un palīdzot Latvijas skolotājiem integrēt 1:1 tehnoloģijas mācību procesā,

izmantojot 1:1 mācīšanās metodiku.

Projektu “Gatavi rītdienai!” savstarpējā sadarbībā ieviesa Microsoft Latvia, LMT, SIA

“Corinth”, SIA “Be3D”, Izglītības metodiskās laboratorija, Izglītības iniciatīvu centrs, SIA

“SEBIT” un pašvaldības. Projekta būtība - 21.gs. prasmēm un darba tirgus prasībām

atbilstošas izglītības nodrošināšana, personificēta mācīšanās modeļa ieviešana, skolēnu

mācību motivācijas celšana un mācību procesa attīstīšana ārpus klases un stereotipiem.

Projekta ietvaros tika ievākta un analizēta informācija par tehnoloģiju ieviešanu un

izmantošanu skolās projekta norises laikā un mērīt to ietekmi uz mācību procesu un izveidot

metodoloģiju 1:1 tehnoloģiju ieviešanai izglītības iestādēs. Ietekmes novērtējuma

metodoloģija tika apspriesta ar projektā iesaistītajiem skolu vadītājiem un skolotājiem, kā arī 32

aprobēta 5 projekta skolās 2014./2015.m.g. otrajā semestrī. Projekta laikā tika apkopoti arī

praktiski ieteikumi no izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un izglītojamajiem.

Projekta laikā tika novērots izglītojamo motivācijas pieaugums mācību darbā,

auga uzticība darbam ar tehnoloģijām, novērota atsevišķu 21.gs. prasmju sekmīgāka

integrēšana mācību procesā, kā arī uzlabojumi skolotāju darba efektivitātē un

profesionālajā attīstībā.

Projektā gūtie secinājumi ļauj apzināt, kā 1:1 tehnoloģijas ieviestas un izmantotas

projekta skolās, izprast iesaistīto pušu ieguvumus un grūtības, kā arī piedāvāt 1:1 tehnoloģiju

ieviešanas un izmantošanas modeli citām skolām.

Balstoties uz projekta ietekmes novērtējuma gaitā iegūto informāciju, tika definēti

primāri vēlamo esošās izglītības sistēmas izmaiņu virzieni. Daži no tiek tiek saistīti ar

macību satura digitalizāciju un jaunu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā:

1) lai pilnvērtīgi ieviestu izmantotu jauno tehnoloģiju iespējas, primārs ir tehnoloģiskā

nodrošinājuma jautājums – datoriem jābūt brīvi pieejamiem katram izglītības sistēmas

dalībniekam un visām skolām jābūt nodrošinātām ar būtiskāko papildus tehniku –

projektoriem, interaktīvajām tāfelēm u.tml.;

2) mācību satura digitalizācijas nodrošināšana un izstrādāto vai adaptēto digitālo

mācību materiālu un arī metodisko materiālu centralizētas e-pieejas nodrošināšana

(visefektīvāk kādā no esošajiem resursiem, piemēram, www.skolas.lv , www.skolotajs.lv vai

citos resursos).

2014. gadā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA)

kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka “ERASMUS+” atbalstīta

projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education"

(Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta mērķis: mācību

programmas, apmācību, prasmju novērtēšanas un sertifikācijas  metodikas un rīku izstrāde,

adaptācija un ieviešana skolotāju digitālo prasmju jomā, kas saistās ar sadarbību tiešsaistē un

mākoņdatošanas iespēju izmantošanu. Projekta mērķauditorija: pedagogi. Projekta rezultātā

izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā, kurā piedalījās gandrīz 100

izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības

pārvalžu eksperti un skolotāji.

Projektā izstrādātos materiālus pārbaudīja un novērtēja ap 150 skolotāju no četrām

valstīm. Latvijā organizētajās pilotapmācībās iesaistījās 30 skolotāji no Rīgas, Rīgas reģiona,

Cēsu novada, Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Smiltenes, Rēzeknes,

33

Ventspils, Talsiem un Talsu novada. Skolotāji – pilotprojekta dalībnieki – augstu

novērtējuši nepieciešamību izmantot tiešsaistes sadarbības rīkus mācību procesā: vairāk

kā 95% atzinuši nepieciešamību izmantot mobilos telefonus  un lietotnes mācību procesā,

95% paredz izmantot mākoņpakalpojumus un datu glabāšanu mākonī, bet vairāk kā 70%

izteikusi apņēmību turpmāk lietot tiešsaistes kalendārus, sociālos medijus un e-mācību vidi

savā ikdienas darbā ar skolēniem.

Projekta Online4EDU izstrādāto mācību programmu, mācību materiālus un rīkus var

izmantot ne tikai vispārējās un profesionālās izglītības skolotāju apmācībā, bet arī iekļaut

mūžizglītības procesā dažādām mērķa grupām, piemēram, bibliotekāriem, sociālajiem

darbiniekiem, karjeras konsultantiem.

2016.gada sākumā LIKTA parakstīja sadarbības memorandu ar VISC ar mērķi sekmēt

izglītojamo digitālās kompetences veidošanu, tādējādi veicinot speciālistu sagatavošanu

Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Viens no būtiskiem sadarbības virzieniem ir skolotāju

digitālo prasmju pilnveide, izstrādājot pedagogu profesionālās pilnveides programmas jaunu

tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.

Pašlaik kompleksa analīze par veikto izmaiņu (izglītības saturs, e-vide, pedagogu

tālākizglītība, kā arī mācību vide) ietekmi uz izglītojamo sniegumu nav veikta, ņemot vērā, ka

ietekme ir mērāma vairāku gadu garumā pēc atbalsta saņemšanas. Izglītības kvalitāti

raksturojošie dati tiek uzkrāti, piemēram, VISC uzkrāj datus par izglītojamo sniegumu valsts

pārbaudes darbos, Izglītības kvalitātes valsts dienests uzkrāj datus par obligāto izglītības

vecumu sasniegušajiem bērniem, t.sk. iemesliem, kāpēc tiek pārtrauktas mācības. Papildus

šim 8.3.6.SAM “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” 8.3.6.2.pasākuma

“Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” ietvaros IZM sadarbībā ar VISC un IKVD

plāno izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas

balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu (t.sk.

nacionālajiem pētījumiem šī pasākuma ietvaros), valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un

citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu, centralizēto eksāmenu

rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes

novērtēšanas informācijas izmantošanu, ievērojot vidējā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares

stratēģiskos mērķus un rezultātus. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma vispārējās un

profesionālās izglītības līmenī, kā arī augstākā izglītībā, ļaus izglītības iestādes līmenī iegūt

salīdzināmus datus par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām pusēm, kā arī attiecīgi

pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot

34

izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, sekojot katra izglītojamā mācību

sasniegumu dinamikai. Projekta īsentošanu plānots uzsākt 2018.gada 1.ceturksnī.

Vienlaikus Latvija piedalās tādos starptautiski salīdzinošajos pētījumos, kā OECD

PISA, PIRLS, TALIS32, kuru rezultāti dod iespēju vērtēt veikto ieguldījumu atdevi izglītības

līmeņa rakturojošos rādītājos.

32 OECD PIRLS - Progress in International Reading Literacy Study (Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums), OECD TALIS - Teaching and Learning International Survey (Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums)

35

4. 8.3.1.2. pasākuma īstenošanas apraksts

4.1. 8.3.1.SAM ieviešana

8.3.1.SAM kopējais pieejamais finansējums ir 18 182 071 euro (ESF finansējums

15 454 760 euro, valsts budžeta finansējums 2 727 311 euro). 8.3.1.plānots īstenot divos

pasākumos – 8.3.1.1. “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un

ieviešana” (8.3.1.1.pasākums) un 8.3.1.2. “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde”

(turpmāk – 8.3.1.2. pasākums).

8.3.1.1.pasākuma projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Projekta

Nr. 8.3.1.1/16/I/002, turpmāk – 8.3.1.1.pasākuma projekts) uzsākts 2016.gada 17.oktobrī un

tiks īstenots līdz 2021.gada 16.oktobrim. Projekta īstenotājs ir VISC, kas ir valsts pārvaldes

iestāde, kas atbildīga par mācību satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību.

8.3.1.1.pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 13 960 884 euro, ko

veido ESF finansējums 11 866 751 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 094 133 euro.

Projekta mērķis ir nodrošināt jaunā vispārējās izglītības satura aprobāciju atbilstoši

vispārējās izglītības obligātā satura aprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolas

izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

8.3.1.1.pasākuma ietvaros īstenotajā projektā izstrādātais jaunais mācību saturs,

kas attīsta skolēnu kompetences, kalpos par pamatu digitālo mācību un metodisko

līdzekļu izstrādei 8.3.1.2.pasākuma ietvaros. 8.3.1.2.pasākumā veidotie digitālie mācību

līdzekļi plānoti interaktīvi, kas paredz, ka lietotājs nebūs pasīvs informācijas uztverējs, bet

spēs ietekmēt procesu, izvēloties dažādus scenārijus – izvēlēties saturu vai darbības atbilstoši

savām vajadzībām, saņems atgriezenisko saiti u.c.

Jaunā mācību satura ieviešanas atbalstam 8.3.1.1.SAM projekta ietvaros plānots

izveidot digitālās mācību resursu krātuvi. Digitālo mācību resursu krātuvē materiāli būs

pieejami gan pedagogiem, gan izglītojamajiem33. Lietotājiem draudzīgā veidā tiks nodrošināta

pieeja visiem 8.3.1.1.pasākuma projektā izveidotajiem mācību satura dokumentiem, mācību

un metodiskajiem materiāliem. Šajā krātuvē provizoriski plānots izvietot arī 8.3.1.2.pasākuma

izveidotos digitālos mācību līdzekļus. Šāda digitālo mācību resursu krātuve nodrošinās abu

8.3.1.SAM pasākumu rezultātu ilgtspēju.

33 Digitālo mācību resursu krātuve no jauna tiks veidota tādēļ, ka pašreizējai VISC mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte, tā nav paredzēta liela apjoma materiālu izvietošanai, ērtai pārraudzībai, meklēšanai un izmantošanai lielam lietotāju skaitam, tajā nav mūsdienīgu funkciju interaktīvai izmantošanai.

36

Projekta īstenošanas atbalsta strūktūrvienība pārraudzīs 8.3.1.1.SAM projekta

īstenošanai nepieciešamo digitālos risinājumu izstrādi un ieviešanu, nodrošinās tehnoloģisko

risinājumu savietojamību; organizēs digitālās mācību resursu krātuves izveidi un uzturēšanu.

Viens no 8.3.1.1.pasākuma projekta rezultātiem ir “Mācību un metodiskie līdzekļi

pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē - 83; t.sk. digitāli 68”

Detalizētāka informācija ir sniegta sākotnējā novērtējumā34.

8.3.1.2.pasākuma ietvaros tiks izstrādāti digitālie mācību līdzekļi un metodiskie

materiāli jaunā vispārējās izglītības mācību satura ieviešanai un pasākumā plānotās darbības

papildinās 8.3.1.1.pasākuma darbības, nodrošinot 8.3.1.SAM rezultāta sasniegšanu.

8.3.1.2.pasākuma ietvaros, izstrādājot komptetenču pieejā balstīta mācību saturam

atbilstošus digitālos līdzekļus, un 8.1.2.SAM veicot atbilstošus ieguldījumus IKT

nodrošinājumam, tiktu nodrošināta iespēja izveidot pilnīgu rīku kopumu komptetenču pieejā

balstīta izglītības satura ieviešanai.

4.2. 8.3.1.2.pasākuma ieviešanas visparējs raksturojums

8.3.1.2. pasākuma mērķis ir nodrošināt digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi

jaunā mācību satura ieviešanai pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpē.

8.3.1.2.pasākums tiks īstenots atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Kā

projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji plānoti komersanti, kas projektus īstenotu

sadarbībā ar izglītības iestadēm sekmīgai digitālā līdzekļa izstrādei un aprobācijai

(detalizētākā informācija par atbalsta ieviešanas modeli ir sniegta 4.3.sadaļā).

Pasākuma mērķa grupa ir izglītības iestādes, pedagogi, izglītojamie, valsts pārvaldes

iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un pārraudzību, mācību literatūras

izdevēji.

Kopējais 8.3.1.2. pasākuma finansējums ir 4 221 187 euro. ESF indikatīvā

līdzfinansējuma likme plānota 50 procenti, finansējumu piešķirot ar saimniecisku darbību

saistītu projektu īstenošanai. Projektu finansēšanai paredzēts piemērot de minimis regulējumu

(Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas

Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības

34 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

37

Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1)). Projektu iesniedzēji nevar būt

grūtībās nonākuši komersanti35.

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi paredz, ka de minimis atbalsts, ko piešķir vienam

vienotam uzņēmumam36, jebkurā triju fiskālo gadu periodā (ar to saprotot – kārtējo un pēdējos

divus fiskālos gadus) nepārsniedz 200 000 euro. Saskaņā ar Komisijas (ES) regulas

Nr.1407/2013 (2013.gada 18.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un

108.panta piemērošanu 5.panta 1.punktu de minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, var

kumulēt ar citu de minimis atbalstu, kas sniegts ar šo vai citu de minimis atbalsta regulējumu,

nepārsniedzot robežlielumu 200 000 euro.37.

Indikatīvā projekta minimālā summa ir 25 000 euro. Projekta īstenošanas laiks plānots

līdz 24 mēnešiem (indikatīvi).

8.3.1.2.pasākumu plānots ieviest divās kārtās. Pirmajai kārtai pieejamais ESF

finansējums ir 1 405 259 euro, un finansējuma saņēmējs nodrošina līdzfinansējumu vismaz 50

% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Otrās kārtas pieejamais ESF finansējums ir 705 334

euro. Otrās kārtas finansējums būs pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par prioritāra

virziena „Izglītība, prasmes un mūžizglītība“ noteiktā snieguma ietvara izpildi.

Izstrādājot digitālus mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču pieejā balstītā

vispārējās izglītības satura ieviešanai atbilstoši izveidotajiem standartiem un vadlīnijām, tiks

veicināta 8.3.1.SAM mērķa sasniegšana.

35 Grūtībās nonācis komersants – komersants, kuram ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

36 Saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1)2.panta 2.punktu: “Viens vienots uzņēmums” ietver visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:

a) vienam uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;b) vienam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības

struktūras locekļu vairākumu;c) vienam uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas

noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;d) viens uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai

dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem minētā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu.

37 Saskaņā ar 2010.gada 10.augusta MK noteikumiem Nr.740 “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus” projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta veidlapu, lai apliecinātu, ka netiek pārsniegts maksimālais de minimis atbalsta robežlielums triju fiskālo gadu periodā viena vienota uzņēmuma līmenī. Atbalsta summa tiek skatīta uz lēmuma pieņemšanas brīdi, nevis reālās izmaksas brīdi.

38

4.3. 8.3.1.2.pasākuma specifiskie ieviešanas nosacījumi

4.3.1. Atbalsta ieviešanas shēma

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz izvērtēšanai atklātas projektu

iesniegumu atlases ietvaros. Projektu īsteno komersants sadarbībā ar izglītības iestādēm.

Sadarbības iestāžu apliecinājums (piemēram, nodomu protokols un sadarbības līguma

projekts) tiek pievienots projekta iesniegumam. Sadarbības iestādes tiek iesaistītas projektā,

lai nodrošinātu izstrādājamā digitālā līdzekļa aprobāciju. Aprobācijas nosacījumi tiks

atspoguļoti MK noteikumos par 8.3.1.2.pasākuma ieviešanu. Lai izvērtētu projekta ietvaros

izstrādātā digitālā līdzekļa kvalitāti, projekta īstenošanā tiek iesaistīti atbilstošas kvalifikācijas

eksperti.

2.attēlā atspoguļota 8.3.1.2.pasākuma ieviešanas shēma.

39

Atbalstāmās darbības

Izst

rāde

vai

ārv

alst

u līd

zekļ

u ad

aptā

cija

A

prob

ācija

un

kv

alitā

tes n

odro

šinā

šana

Projekta rezultāts – jaunizstrādātais vai ārvalstu adaptētais digitālais līdzeklis

Ilgtspējas nodrošināšana: Tiešsaiti uz digitālo līdzekli norāda VISC digitālo resursu krātuvē Izplata un aktualizē digitālo līdzekli pēc projekta pabeigšanas

Sadarbībā ar

izglītības iestādēm

Digitālo līdzekļu veidi tiks definēti MK noteikumos par 8.3.1.2.pasākuma ieviešanu

2.attēls “8.3.1.2.pasākuma ieviešanas shēma”

40

Plānots, ka finansējuma saņēmējs veidos sadarbību ar izglītības iestādēm, kas atbilst

šādiem kritērijiem:

1) Izglītības iestāde īsteno attiecīgo programmu, kuras saturs un izglītojamo

vecumgrupa atbilst izstrādajamā digitālā līdzekļa saturam un mērķim;

2) Tiek piesaistīta vismaz viena izglītības iestāde, kas ir valsts ģimnāzija, speciālās

izglītības attīstības centrs vai profesionālās izglītības kompetences centrs;

3) Vismaz viena izglītības iestāde atrodas ārpus Rīgas plānošanas reģiona.

Ja digitālo līdzekli var izmantot personas ar attīstības traucējumiem vai arī pedagogs

var izmantot izstrādāto digitālo metodisko līdzekli darbā ar šo grupu, tad aprobācijā iekļauj

skolēnus ar attīstības traucējumiem.

Uzsākot digitālā līdzekļa aprobāciju, finansējuma saņemējs noorganizē informatīvo

semināru izglītības iestādēm, kurās notiks digitālā līdzekļa aprobācija. Semināra dalībnieki ir

attiecīgo priekšmetu vai programmas pedagogi, kas var izmantot digitālo līdzekli attiecīgā

vecuma skolēnu stundās.

Katra izglītības iestāde iesaista aprobācijā attiecīgās izglītības jomas pedagogus, kas

praktiski izmantos attiecīgo digitālo līdzekļi savās nodarbībās klasē vai veicinās to

izmantošanu mājās mācību uzdevumu izpildei. Izglītības iestāde aprobācijā iesaista skolēnus,

kuru vecums atbilst digitālā līdzekļa mērķim.

Pēc digitālā līdzekļa aprobēšanas izglītības iestāde iesniedz finansējuma saņemējam

atskaiti par aprobācijas rezultātiem, kurā apraksta aprobācijas gaitu, norāda skolēnu skaitu un

vecumu, kas tika iesaistīti aprobācijā, iekļauj secinājumus un ieteikumus.

Finansējuma saņēmējs, saņemot izglītības iestāžu aprobācijas atskaiti, sagatavo

Aprobācijas ziņojumu, norādot aprobācijā iesaistītās izglītības iestādes, pedagogus un to

skaitu, skolēnu skaitu, secinājumu apkopojumu un ieteikumu ieviešanas statusu.

Pēc digitālā līdzekļa aprobācijas finansējuma saņēmējs nodrošina tiešsaites iekļaušanu

VISC digitālo mācību resursu krātuvē, kā arī informē sabiedrību par jaunizstrādāti digitālo

līdzekli.

41

4.3.2. Atbalstamās darbības un izmaksas

8.3.1.2. pasākumā plānotas šādas atbalstamās darbības:

1) Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde vai ārvalstu digitālā līdzekļa

adaptācija.

Digitālo līdzekļu izstrādes vai adaptācijas izmaksas ietver projekta projekta

īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (mācību līdzekļa satura izstrādes un novērtēšanas

ekspertu izmaksas, IT speciālistu izmaksas u.c.), nemateriālo aktīvu izmaksas, kas ir noteiktas

proporcionāli projekta īstenošanas laikposmam (piemēram, nepieciešamās licenču un

programmatūru iegādes izmaksas), autortiesību izmaksas; preču iegādes un pakalpojumu, tai

skaitā īres izmaksas, kas nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai; tulkošanas izmaksas.

2) Digitālo mācību un metodisko līdzekļu aprobācija.

Digitālo līdzekļu izstrādes izmaksas ietver projekta projekta īstenošanas personāla

atlīdzības izmaksas, semināru organizēšanas izmaksas; preču iegādes un pakalpojumu, tai

skaitā īres izmaksas, kas nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai; komandējumu un

darba braucienu izdevumi, kas ir saistīti ar digitālā līdzekļa aprobāciju.

Projekta netiešās izmaksas ir attiecināmas 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām

personāla izmaksām. Pievienotās vērtības nodoklis ir neattiecināmās izmaksas, izņemot

gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.

Informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas ir attiecināmas atbilstoši attiecīgajiem

normatīvajiem aktiem.

4.3.3. Indikatīvais laika grafiks

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot pēctecīgi 8.3.1.1. pasākuma darbībām, kur līdz

2017.gada septembrim ir izstrādāts jaunu mācību saturs un pieeja, nododot to sabiedriskajai

apspriešanai. 2018.gadā izstrādāto izglītības saturu plānots uzsākt tā īstenošanu pirmsskolas

izglītības un ar 2019.gadu – pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē.

8.3.1.2.pasākuma ieviešanu plānots saskaņot ar jaunā satura ieviešanas shēmu, kas ir

atspoguļota zemāk.

42

3. attēls “Jaunā mācību satura ieviešanas shēma”

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot divās atlases kārtās, pirmās kārtas īstenošanu

plānojot 2018.gada III ceturksnī, paredzot digitālo mācību līdzekļu izstrādi atbilstoši jaunajam

saturam pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē; otrās kārtas īstenošanu – 2020.gada

II ceturksnī, paredzot digitālo mācību līdzekļu izstrādi atbilstoši jaunajam saturam vidējās

izglītības pakāpē.

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot indikatīvi no 2018.gada trešā ceturkšņa līdz

2023.gada beigām (skat. 9.tabulu).

9.tabula

Atbalstāmo darbību indikatīvais laika grafiks 8.3.1.2.pasākuna īstenošanai

8.3.6.2. pasākuma ietvaros īstenojamās atbalstāmās darbības

Gads2018 2019 2020 2021 2022 2023

Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde (1.kārta)

x x xDigitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde (2.kārta)

x x x x

43

4.3.4. Digitālo mācību un metodisko līdzekļu kvalitāte

Viens no veidiem, kādā DML var mērķtiecīgi un racionāli iekļaut mācību procesā

formālajā un neformālajā izglītībā, ir modulārā pieeja. Tas nozīmē, ka DML ir paredzēts

vienas vai vairāku izglītības saturā iekļauto tēmu vai tematu (moduļu) apguvei un/ vai mācību

sasniegumu pārbaudei un ir izmantojams formālajā un/ vai neformālajā izglītībā.

Izstrādājot un izvērtējot DML mācību saturu, ir jāņem vērā šādi nosacījumi:

DML atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem izglītības mērķiem, uzdevumiem un

pamatprasībām mācību satura apguvei;

DML iekļautie vingrinājumi, uzdevumi un pārbaudes darbi atbilst mācību satura

apguvei un mācību sasniegumu pārbaudei un vērtēšanai, ievērojot normatīvajos aktos

noteiktos iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī mācību

sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

DML atbilst izglītojamā vecumposma attīstības īpatnībām, interesēm, pieredzei un

vajadzībām;

DML atbilst tiesiskajiem (t.sk. cilvēktiesību, bērnu tiesību, līdztiesības un vienlīdzīgu

iespēju), ētiskajiem un morāles pamatprincipiem;

DML atbilst galvenajiem mācību pamatprincipiem (t.s. mērķtiecīgums, zinātniskums,

saprotamība, sistēmiskums, sistemātiskums, objektivitāte, uzskatāmība, saistība ar

dzīvi un aktualitāte, kultūrizglītība, izglītības satura apguves metodiskā vadība);

DML atbilst gramatikas aspektiem (izklāsta skaidrība, nav gramatisku un stila kļūdu).

Lai digitāli mācību līdzekļu varētu mudināt izglītojamo interesi un vēlmi iesaistīties

mācību procesā, viens no digitālo līdzekļu svarīgakajiem kritērijiem ir interaktivitāte.

Paredzēts, ka, izmantojot 8.3.1.2.pasākuma izstrādātos digitālos līdzekļus, lietotājs varēs

izvēlēties, kādu saturu vēlas saņemt vai kādas darbības veikt; lietošanas scenārijs būs sazarots

un atšķirīgi sadarbojas ar katru lietotāju, piemērojas konkrēta lietotāja vajadzībām un

situācijai, paredzot arī atgriezeniskās saites saņemšanu. Tādējādi, lietotājs nav pasīvs

informācijas (t.sk. arī multimediāla satura) uztvērējs, kas nespēj ietekmēt satura virzību.

Plānots izvairīties no digitālo līdzekļu izstrādes PDF38 formatā vai formātā, kas neparedz

lietotāja aktīvo iesaisti.

Lai nodrošinātu digitālo līdzekļu kvalitāti, plānots ņemt vērā ne tikai tā satura

atbilstību noteiktiem kritērijiem, bet arī citus aspektus, piemēram, aprobācija, īstenošanas

38 Portatīvā dokumenta formāts44

personāla kvalitāte, izplatīšanas plāns. Zemāk ir atspoguļoti svarīgāki nosacījumi, kas

nodrošinās digitāla līdzekļa un attiecīgi projekta kvalitāti.

4.attēls “Projekta un digitālo līdzekļu izstrādes nosacījumi”

Detalizētāki digitālo līdzekļu kvalitātes kritēriji ir iekļauti Projektu iesniegumu

vērtēšanas kritērijos. Dažu kritēriju vērtēšanai plānots piesaistīt ekspertus.

4.3.5. Autortiesības un digitālo līdzekļu izmantošanas iespējas izglītības procesā

Autortiesību izmantošanu izglītības iestādēs mācību procesā regulē vairāki normatīvie

tiesību akti starptautiskā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā, piemēram, Bernes konvencija par

literatūras un mākslas darbu aizsardzību,39 LR Autortiesību likums40, 2001. gada 22. maija

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK “Par dažu autortiesību un

blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā”.41

39 Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību: LR starptautisks līgums. Latvijas Vēstnesis, 2003. 21. februāris, Nr. 29. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/5

40 Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6.aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27.aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK “Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā”. OV L 167, 22.06.2001. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32001L0029:LV:HTML

45

Ir jāņem vērā, ka izglītības procesā ir būtiskas kā autortiesības, tā blakustiesības. Abu

jēdzienu legāldefinīcija ir atrodama Autortiesību likumā, kurā ir paredzēts, ka autortiesības ir

tādi autoru darbi kā literārie darbi, audiovizuālie darbi, zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un

grafikas darbi un citi mākslas darbi u.c.42 Blakustiesības, savukārt, ir izpildītāju, fonogrammu

producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības, un blakustiesību objekts ir

izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums.43

Autortiesību likums paredz divus izņēmumus, kas ir saistīti ar darbu un blakustiesību

izmantošanu izglītības nolūkiem mācību procesā, ņemot vērā autora mantisko tiesību

ierobežojumus, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un

nepamatoti neierobežotu autora mantiskās intereses.44 Autortiesību likuma izpratnē “mācību

process” nozīmē zināšanu un pieredzes nodošanu citiem, kas aptver mācību procesu visos

līmeņos, ieskaitot pirmsskolas mācību procesu.45

Pirmkārt, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, ir paredzētas

tiesības izmantot autortiesībām pakļautus objektus izglītības un pētniecības iestādēs

nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā

nekomerciālos nolūkos, nemaksājot autoratlīdzību.46 Šis nosacījums tiek attiecināts uz

izziņotiem vai publicētiem darbus vai to fragmentiem, izmantojot tos izglītības standartiem

atbilstošās mācību grāmatās, vizuālos uzskates līdzekļos u.tml. Tas nozīmē, ka izstrādājot

jaunu mācību līdzekli (filmu, plakātu, uzdevumu u.tml.) vai papildinot esošu mācību līdzekli,

nav nepieciešams maksāt autoratlīdzību, ja radītie mācību līdzekļi tiks izmantoti izglītības

iestādē.

Tāpat ir pieļaujams bez autora piekrišanas un autoratlīdzības samaksas publiski

izpildīt darbu izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā

nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu un

ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai pedagogi,

izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.47

42 Pilnu autortiesību objektu - autoru darbu uzskaitījumu sk. 4. pantā. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

43 Sk. 47. panta pirmo un otro daļu. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

44 21. panta pirmā daļa, 26. panta 2. apakšpunkts, 18. panta otrā daļa. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

45 Eversheds Bitāns. Skaidrojums par autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu mācību procesā, b/d. Pieejams: http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/skaidrojums_par_autortiesibam.pdf

46 21. panta pirmā daļa. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

47 26. panta 2. apakšpunkts. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

46

4.4. Sasaiste ar citiem ES fondu pasākumiem

Pasākuma ieviešana ir saistīta ar vairākiem citiem ES fondu pasākumiem.

8.3.1.1. pasākums “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura

aprobācija un ieviešana”

Informācija sniegta 3.1.sadaļā “8.3.1.SAM ieviešana”.

8.1.2.SAM “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”

Jaunā 8.3.1.1.pasākuma ietvaros izstrādātā jaunā mācību satura, kas attīsta skolēna

kompetences, aprobācija tiks īstenota sinerģijā ar 2007. – 2013.gada plānošanas perioda un

2014. – 2020.gada plānošanas perioda ERAF investīcijām. Sākot ar 2016.gadu plānota ES

fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un

nodarbinātība” 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību

vidi” īstenošana, paredzot ERAF investīcijas vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras

uzlabošanai, t.sk. IKT risinājumu ieviešanai.

IZM ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.SAM ietvaros plāno

kompleksus ieguldījumus, balstoties uz pašvaldības izglītības attīstības stratēģijām,

koncentrējot resursus un uzlabojot VII mācību vidi, tādejādi palielinot izglītojamo skaitu,

kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide. Kopējais

finansējuma apmērs 8.1.2.SAM īstenošanai ir ne mazāks kā 168 190 881 euro, tai skaitā

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 142 962 247 euro (tai skaitā 4 095 434

euro virssaistību finansējums pirmajai atlases kārtai) un nacionālais publiskais

līdzfinansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija) – ne mazāks kā 25 228 634

euro. 8.1.2.SAM paredzēts īstenot 4.kārtu ietvaros:

1) pirmajā atlases kārtā – nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība –

Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils

pilsētas pašvaldība.

2) otrajā atlases kārtā – reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles,

Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu,

Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas

novada pašvaldība;

3) trešajā atlases kārtā – Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes,

Salaspils un Viļakas novada pašvaldība;

47

4) ceturtajā atlases kārtā – pašvaldība, kuru netika plānots atbalstīt iepriekšējās atlases

kārtā un tā ir vismaz vienas MK noteikumos minētajiem stratēģiskajiem priekšatlases

kritērijiem atbilstošas vispārējās izglītības iestādes dibinātāja.

Pašlaik notiek 8.1.2.SAM pirmās, otrās un trešās atlases kārtas projektu pašvaldību

projektu iesniegumu vērtēšana, tostarp CFLA lēmumos (par projektu iesniegumu

apstiprināšanu ar nosacījumiem) noteikto nosacījumu izpildes vērtēšana.

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.SAM ietvaros ERAF ieguldījumi

plānoti saskaņā ar IAP 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem, kā arī ņemot vērā

līdzšinējos ieguldījumus VII infrastruktūrā, tādejādi radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva

un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, kā arī stiprinot metodisko

funkciju valsts ģimnāzijās.

8.1.2.SAM ietvaros 100-115 izglītības iestādēs plānots iegādāties IKT aprīkojumu, kā

arī nodrošināt bezvada internetu un interneta pieslēgumu, kas nākotnē sniegs iespēju izglītības

procesā pielietot arvien vairāk DML un mācību procesā efektīvi izmantot 8.3.1.2.pasākumā

izstrādātos digitālos līdzekļus, tādejādi veicinot jaunā mācību satura ieviešanu.

8.5.2.SAM “Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas

ietvarstruktūrai”

Projektā ir paredzēta mācību līdzekļu (tai skaitā 30 digitālie mācību līdzekļi) un

metodisko materiālu, kā arī novērtēšanas materiālu un darba vidē balstītas profesionālās

izglītības ieviešanai nepieciešamo mācību līdzekļu izstrāde, iegāde un publiskošana un

atbilstības Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai izvērtēšana, kā arī simulācijas iekārtu

(informācijas tehnoloģiju programmas, speciāli aprīkotas iekārtas reālas darbības aizstāšanai,

atspoguļojot galvenās īpašības vai uzvedību izvēlētai fiziskai vai abstraktai sistēmai vai

procesam) iegāde. Projekta eksperti, lai iegūtu informāciju par nepieciešamo mācību

līdzekļiem izstrādi un iegādi, tikās ar nozaru profesionālajām organizācijām, nozares

speciālistiem, nozares uzņēmumu un izglītotāju pārstāvjiem. Proejekts tiek īstenots no

2016.gada 16.decembra līdz 2021.gada 31.decembrim. Kopējais pieejamais finansējums ir 12

132 050 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums ir 10 312 242 euro un valsts budžeta līdzfinansējums

ir 1 819 808 euro.

48

5. SAM sākotnējās ietekmes novērtējums

5.1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

8.3.1.2.pasākuma ietvaros plānotās darbības makroekonomisko vidi tieši neietekmē.

Projekta īstenošanai IZM neparedz jaunu darba vietu radīšanu.

5.2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

8.3.1.2.pasākuma ietvaros plānotās darbības tiešā veidā neietekmē uzņēmējdarbības

vidi, taču var palielināt uzņēmumu, kas nodarbojas ar mācību līdzekļu izstrādi, savstarpējo

konkurenci un produktu klāstu.

5.3. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

8.3.1.2.pasākums neradīs ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām.

5.4. Sociālā ietekme

8.3.1.2.pasākumam ir pozitīva sociālā ietekme. Pasākuma ieviešana sniegs

ieguldījumu jaunā satura ieviešanai vispārējā izglītībā, kas palīdzēs uzlabot izglītojamo

mācību sniegumu, izglītības iestādes vidi, pedagogu kvalifikāciju, kā arī labāk sagatavot

izglītojamos augstākās izglītības iegūšanai un darba tirgum.

8.3.1.2.pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas

iespējas”. Mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesību, lai

tie būtu saistoši visiem neatkarīgi no dzimuma, ievērojot personu ar invaliditāti tiesības,

nediskrimināciju vecum vai etniskās piederības dēļ.48

8.3.1.2.pasākums neietekmē horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”.

5.5. Ietekme uz vidi

8.3.1.2.pasākums neietekmē horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”.49

8.3.1.2.pasākumam ir pozitīva ietekme uz vidi. DML plašāka pielietošana izglītības

procesā var samazināt drukāto mācību līdzekļu izmantošanu izglītības iestādēs, līdz ar ko vidē

nonāks mazāks skaits nolietoto drukāto mācību līdzekļu.

5.6. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

48 FMProgr_25022015_DPP; Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība papildinājums”, 94.lp49 FMProgr_25022015_DPP; Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība papildinājums”, 94.lp

49

8.3.1.2.pasākumam nav ilgtermiņa ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

8.3.1.2.pasākuma īstenošana neradīs papildu finansiālo slogu valsts budžetam pēc projekta

īstenošanas beigām.

5.7. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas

starptautiskajām saistībām

8.3.2.1.pasākumam nav ietekmes uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām.

5.8. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem

8.3.1.2.pasākuma īstenošana neietekmēs esošo institūciju funkcijas un cilvēkresursus,

kā arī nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās institūcijas.

5.9. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu

finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

8.3.1.2.pasākumam nav tiešas ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas

sistēmām.

5.10. Ietekme uz veselību

8.3.1.2.pasākuma ietvaros izstrādāto digitālo mācību līdzekļu izmantošana mācību

procesā var pozitīvi ietekmēt izglītojamo veselību. Mācību grāmatas aizstājot ar digitālajiem

mācību līdzekļiem, pastāv iespēja mazināt izglītojamo somas piepildījuma svaru, kas attiecīgi

mazinās pārnēsājamā svara ietekmi uz izglītojamo veselību.

50

6. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā

ietekme uz konkurenci un tirdzniecībuValsts atbalsta programmas iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

nav sagaidāma, jo 8.3.1.2.pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts atbilstoši de minimis

nosacījumiem.

7. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana

iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanuDati par 8.3.1.2.pasākuma iznākuma rādītāju “Izstrādāto digitālo un metodisko

līdzekļu skaits” sasniegšanas progresu tiks uzkrāti Eiropas Savienības struktūrfondu un

Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā. Šī iznākuma rādītāja sasniegšana papildinās

8.3.1.1.SAM iznākuma rādītāju “Kompetenču pieejā balstītu izglītojamajiem (tai skaitā

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko

līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts” Citi dati netiks uzkrāti.

8. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu

finansēšanas iespējasSaskaņā ar Darbības programmā minēto, 8.3.2.SAM ietvaros koordinācija ar ESSBJR

nav paredzēta.

51