Ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas

izstrāde pēc 01.12.2011

Andris EglītisVARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta

vecākais referents

ES 2020 mērķi un ES dalībvalstu reformu programmās noteiktie mērķi

Nodarbinātības līmenis (%)

Pētniecība un attīstība % no IKP

CO2 emisiju samazināšanas mērķi

Atjaunojamie energoresursi

Energoefektivitāte - enerģijas patēriņa samazinājums Mtoe

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana %

Augstākā izglītība %

Samazināt nabadzībā nonākušo vai sociālā atstumto personu skaitu

ES pamatmērķis

75 % 3 % -20 %(pret 1990.g.)

20 % Energoefektivitātes pieaugums par 20 % jeb 368 Mtoe

10 % 40 % 20 000 000

Igaunija 76 % 3 % 11 % 25 % 0,71 9,5 % 40 % līdz 15 % (pret 17,5 % 2010. gadā)

Lietuva 72,8 % 1,9 % 15 % 23 % 1,14 <9 % 40 % 170 000

Latvija 73 % 1,5 % 17 % 40 % 0,67 13,4 % 34-36 % 121 000

Attīstības plānošanas sistēma Latvijā

Ilgtermiņa konceptuālais modelis“Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā

vietā”

Ilgtermiņa konceptuālais modelis“Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā

vietā”

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030

Latvijas Nacionālais attīstības plānsLatvijas Nacionālais attīstības plāns

Nozaru politikas plānošanas dokumentiNozaru politikas plānošanas dokumenti

Iestāžu darbības stratēģijasIestāžu darbības stratēģijas

Plānošanas reģionu un pašvaldībuilgtermiņa stratēģijas un teritorijas

plānojumi

Plānošanas reģionu un pašvaldībuilgtermiņa stratēģijas un teritorijas

plānojumi

Plānošanas reģionu un pašvaldībuattīstības programmas

Plānošanas reģionu un pašvaldībuattīstības programmas

Vidējas termiņa budžeta plānošana

Vidējas termiņa budžeta plānošanaV

ald

ības

dek

larā

cija

Val

dīb

as d

ekla

rāci

ja

Budžeta programmas

Budžeta programmas Ikgadējais valsts budžetsIkgadējais valsts budžets

Partnerības līgums (nacionālā stratēģija ES fondu apguvei)Partnerības līgums (nacionālā stratēģija ES fondu apguvei)

Ikgadējie pašvaldību

budžeti

Ikgadējie pašvaldību

budžeti

Plānošanas dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām

• Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrāde, kas uzsākta pirms TAPL spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā, kad tika uzsākta minēto attīstības programmu izstrāde

• Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi vai aktualizāciju saskaņā ar TAPL

TAPL par IAS

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva

21.pants. Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā.

(2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī nosaka un shematiski attēlo vietējās pašvaldības nozīmīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Veidojas spēcīga  nācijas identitāte, kultūra, radošums

Visa pieejamā cilvēkresursa iesaisteProduktivitātes celšanaIzglītības paradigmas maiņa

Intelektuālais un radošais potenciāls pārvēršas ekonomiskos ieguvumos

Saglabāta bioloģiskā daudzveidība, inovatīvi izmantoti ekosistēmu pakalpojumi un atjaunojamie energoresursi 

Vietas kapitāla izmantošanaVeidojas Latvijas kā zaļas valsts tēlsRīga – Baltijas metropole

Efektīva resursu pārvaldībaJaunas pilsoniskās līdzdalības formas Sabiedrība ar augstu pašapziņu

Pakalpojumu pieejamībaSadarbības tīkli Pilsētu lauku mijiedarbība

Kultūras telpas attīstība

Ieguldījumi cilvēkkapitālā

Paradigmas maiņa izglītībā

Inovatīva un ekoefektīva ekonomika

Daba kā kapitāls nākotnei

Telpiskās attīstības perspektīv

a

Inovatīva pārvaldība

un sabiedrības līdzdalība

2 

1 

3 

4  5 

6 

7 

Latvija 2030 prioritātes unilgtermiņa attīstības virzieni

Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.g.

Politikas virzieni:

Sasniedzamība un mobilitātes iespējas

Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji)

Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)

Latvija 2030 īstenošanas modelis

SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA sociālo partneru un NVO aktivitātes

UZRAUDZĪBA

ĪSTENOŠANA

PLĀNOŠANA

MK

MINISTRIJAS

REĢIONI

PAŠVALDĪBAS

2030NAP NAP NAP

ES 2020, VASAB, BJRS, Eiropas Savienības IAS2

01

0

20

13

20

20

20

27

institūts Ilgtspējīgas

Saeimas

attīstības komisija

Nacionālā attīstības padome

Ilgtspējīgas

Latvija2030

attīstības

Ilgtermiņa un vidēja termiņa uzstādījumi

Rīcības virzieni

Uzdevumi

Rīcības virzieni

Uzdevumi

Rīcības virzieni

Uzdevumi

Vid. term. prioritātesVid. term. prioritātes Vid. term. prioritātes

Vīzija

Stratēģiskais mērķis

Ilgtermiņa prioritātes

Stratēģiskais mērķis

Ilgtermiņa prioritātes

Stratēģiskais mērķis

Ilgtermiņa prioritātes

Ekonom. profils / specializācija

Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi

Vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi

Pašvaldību pieredze IAS izstrādē

Piemērs – Ikšķiles novada IAS 2030

Apjoms – 14 lpp

Izstrādāta 2009-2010.g. vienlaicīgi ar AP un TP

Struktūra:

• 3 lp titullapa, saturs, ievads

• 2 lp Ikšķiles novads 2010 .g. raksturojums

• 2 lp novada specializācija un funkcionālās saites

• 2 lp Ilgtermiņa uzstādījumi

• 4 lp telpiskās attīstības raksturojums un karte

• 1 lp Ikšķiles centra telpiskā attīstība

Piemērs – Jūrmalas IAS 2030Apjoms – 61 lppIzstrādāta 2009.-2010.g., pašvaldībai nav AP

Struktūra:• 3 lp titullapa, saturs, ievads• 4 lp Jūrmala 2010 .g. • 4 lp Jūrmalas SVID• 2 lp IAS struktūra• 2 lp vīzija• 2 lp stratēģiskie mērķi• 1 lp prioritātes• 22 lp pasākumi prioritāšu īstenošanai• 8 lp IAS īstenošanas uzraudzība• 2 lp sadarbība ar citām pašvaldībām• 11 telpiskā perspektīva un perspektīvā

sadarbība ar apkārtējām teritorijām

IAS un AP izstrādes process

Sagatavošanās izstrādei

Izstrāde

Publiskā apspriešana

Pilnveidošana

Saskaņošana

Apstiprināšana

TAPL par AP

Attīstības programma - vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai

22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu

AP saturs

Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze

Stratēģiskā daļa (līdz 7 gadiem)

Rīcības plāns (t.sk. investīciju plāns) (vismaz 3 gadiem)

Uzraudzības kārtība

Pārskats par publisko apspriešanu

• teritorijas attīstības plānošanas dokuments

• vidējam termiņam (7 gadiem)

• izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus

Riski AP izstrādē

• Ļoti īsi izstrādes termiņi, kas izslēdz sabiedrības un vietējo ekspertu iesaisti (kvalitatīvās AP izstrāde prasa vismaz gadu)

• Atbildības nodošana konsultantiem, kas izstrādā 5 un vairāk AP vienlaicīgi (www.iub.gov.lv)

• AP izstrāde bez ieinteresētības (piem., bez politiķu iesaistes)

Nozaru politiku vadlīnijas pašvaldībām

• Vadlīniju mērķis:– nodrošināt nozaru jautājumu risināšanu “uz vietām”

– informēt par nozaru politiku prioritātēm, kas būtu jāievēro plānojot un īstenojot vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošana dokumentus

• Pielikums VARAM izstrādātajos metodiskajos ieteikumos attīstības programmu izstrādei

• Plānots izstrādāt līdz 30.12.2011

• Aktualizēšanas biežums pēc izstrādes – reizi gadā (saistībā ar likumdošanas izmaiņām, atbalsta iespējām utt.)

Nozaru politiku vadlīniju tematiskais aptvērums

1. Vispārējā izglītība un pirmsskolas izglītība2. Pieaugušo izglītība3. Sports4. Jaunatnes politika5. Profesionālā izglītība6. Kultūra (bibliotēkas, muzeji, kultūras nami utt.)7. Nodarbinātība8. Bērnu un ģimenes politika9. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība10. Vienlīdzīgu iespēju politika (personu ar invaliditāti tiesības)11. Vienlīdzīgu iespēju politika (dzimumu līdztiesība)12. Veselības aprūpe un veselības veicināšana13. Vides aizsardzība14. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana pakalpojumu sniegšanā15. Satiksme un sakari16. Enerģētika un energoefektivitāte17. Uzņēmējdarbības attīstības programmu izstrāde (Inovācija)18. Investīcijas un eksports19. Tūrisms20. Uzņēmējdarbības vides sakārtošana21. Mežu apsaimniekošana un zemes pārvaldība22. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Saturiskais aptvērums

1. Kuri ir būtiskākie normatīvie akti, kas būtu jāizvērtē, plānojot vietējo attīstību, un to saturs attiecībā uz pašvaldībām? Kur publiski ir pieejamas visas aktuālākās normatīvo aktu redakcijas?

2. Kādi galvenie nozares politikas plānošanas dokumenti būtu jāizvērtē, plānojot vietējo attīstību, un to saturs attiecībā uz pašvaldībām, norādot konkrētus uzdevumus, par kuru izpildi pašvaldība ir noteikta kā atbildīgā / līdzatbildīgā? Kur publiski ir pieejami plānošanas dokumenti?

3. Kādas ir nozares prioritātes, atbalsta virzieni 2014.-2020.gadam, t.sk. Eiropas līmeņa iniciatīvas / aktualitātes?

Saturiskais aptvērums

4. Kādi ir ieteikumi pašvaldībām pasākumu un rīcību plānošanā (ieteikumi nozares atspoguļošanai attīstības programmā (terminoloģija, nozares attīstību raksturojošie rādītāji, saistītās nozares utt.))?

5. Kādi ir ieteikumi pašvaldībām prioritāro projektu noteikšanai, ieteikumi sadarbības projektiem / formām, ieteikumi pasākumu / investīciju projektu teritoriālajai diferenciācijai, t.sk. pakalpojumu teritoriālajam izvietojumam?

6. Sadarbībā ar nacionāla līmeņa institūcijām risināmie jautājumi (nacionāla mēroga problēmu / risinājumu atspoguļošana pašvaldību attīstības programmās)

7. Ar kuriem ministrijas darbiniekiem var konsultēties, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas?

Tipiskākās pieļautās kļūdas PSA

• Statistika tiek atspoguļota tikai par novadu kopā, nav izcelta katra teritoriālā vienība

• Statistika tiek atspoguļota tikai par vienu, diviem gadiem

• Nav kartogrāfisko materiālu (pakalpojumu izvietojums, apkalpes mērogs, funkcionālās saites utt.)

• Netiek atspoguļoti iepriekš īstenotie investīciju projekti un veiktās aktivitātes

• Koncentrēšanās tikai uz vājajām pusēm (nepieciešamie remonti, problēmas utt.)

• Tiek konstatēti fakti, bez izvērtējuma un analīzes

• Nav izvērtētas tendences un sniegtas prognozes

Stratēģijas formulēšana – prioritāšu noteikšana• Stratēģijas uzbūve ir katras pašvaldības brīva izvēle, bet

tās daļām jābūt savstarpēji saistītām

• Vidēja termiņa stratēģijai jābūt pamatotai PSA un ilgtermiņa stratēģiskajos uzstādījumos (vīzija, specializācija, ilgtermiņa mērķi)

• Prioritātes jānošķir no būtiskiem priekšnosacījumiem to īstenošanai (10 prioritātes vairs nav prioritātes)

Tipiskākās pieļautās kļūdas stratēģiskajā daļā

• Daudz prioritāšu (viss ir prioritārs)

• Uzstādījumi ir pretrunā ar PSA

• Kā specializācija norādītas daudzas nozares (nav nošķirts, kas ir top-nozare, kas ir pakārtots)

• Netiek izvērtēta prioritāšu sasaiste ar PR prioritātēm

• Prioritātēm netiek izvirzīti rezultatīvie rādītāji

Rīcības, t.sk. investīciju, plāna izstrāde

Vismaz 3 gadiem

Jāparedz komplekss ieviešanas mehānisms – savstarpēji saistītu, papildinošu un secīgu pasākumu kopums (tematiskā un laika dimensija) stratēģijas ieviešanai, iekļaujot tajā:

- īstenojamos projektus/ pasākumus- finansēšanas avotus un apjomu- izpildes laiku- atbildīgos (gan izpildvaras, gan politiskajā līmenī)- iesaistītos partnerus (īpaši privātajā sektorā, NVO)

Rīcības plāns

Uzdevumi, (U) Pasākumi, aktivitātes

Atbildīgie izpildītāji

Izpildes termiņš

vai periods

Finanšu resursi

un avoti

Vidēja termiņa prioritāte VTP1Rīcības virziens RV1:

U1

•Rīcības plānā iekļauj informāciju par visu AP īstenošanā iesaistīto iestāžu un struktūrvienību plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm, lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus

•Rīcības plāns aktualizējams pēc pašvaldības budžeta kārtējam gadam apstiprināšanas

Investīciju plāns

N.p.k.

Projekta nosauku

ms

Atbilstība

vidēja termiņ

a prioritā

tēm

Papildinātība ar citiem

projektiem

Indikatīvā summa

Finanšu instruments, (LVL vai %) Plānoti

e darbīb

as rezultāti un to rezulta

tīvie rādītāji

Plānotais laika posms Partn

eriPašvaldīb

as budžets

ES fond

u finansējums

Privātais

sektors

Citi finansējum

a avoti

Projekta

uzsākšanas

datums

Projekta

realizācijas

ilgums

1. Projekta ideja1.1.

Aktivitāte

• Investīciju plānā atspoguļo visas plānotās investīcijas pašvaldības attīstības veicināšanai, t.sk. pašvaldības investīcijas, investīcijas, ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālā atbalsta ietvaros

• Investīciju plāns aktualizējams pēc pašvaldības budžeta kārtējam gadam apstiprināšanas

Tipiskākās pieļautās kļūdas rīcības plānā

• Investīciju projekti un aktivitātes nav pamatoti PSA un SVID

• Ievietoti tikai apstiprinātie, īstenošanā esošie projekti

• Ievietoti visi projekti, ko iesniedz pašvaldības struktūrvienības, iestādes

• Nav līdzsvars starp “tērējošiem” un “pelnošiem projektiem”

• Rīcības plānā iekļauto projektu kopējais finansējums krietni pārsniedz pašvaldības finansiālās iespējas

Uzraudzības sistēmas uzdevumi Nodrošināt pašvaldības attīstības novērtēšanas iespējas, identificējot pārmaiņas pašvaldības situācijā kopumā un pa jomām

Identificēt, vai AP rādītāju sasniegšana norit kā plānots

Parādīt pašvaldības darbības progresu un sasniegumus

Nodrošināt ar informāciju par AP īstenošanas sasniegumiem sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses

Pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību (aktualizācija ≠ uzraudzība)

Tipiskākās pieļautās kļūdas uzraudzības sistēmā

• Definēti neizpildāmi uzstādījumi (rezultatīvie rādītāji)

• Visās rīcībās kā atbildīgais par izpildi norādīta pašvaldības attīstības nodaļa

• Sadaļa satur vien pārkopētu metodisko ieteikumu sadaļu

Sabiedrības līdzdalība AP izstrādē

• Nevis formāli, bet ar mērķi patiešām izzināt sabiedrības domas un idejas par teritorijas attīstības nākotni

• Iesaiste jau sākumposmā

• Pielāgoties iedzīvotāju iespējām (arī vakaros un brīvdienās)

• Nevis kritizēt, bet pašiem sniegt priekšlikumus

Tipiskākās pieļautās kļūdas sabiedrības iesaistē

• sabiedrība netiek iesaistīta

• sabiedrība tiek iesaistīta, kad ir izstrādāta vien PSA vai stratēģiskā daļa

• visi saņemtie sabiedrības komentāri tiek ņemti vērā

• Sabiedrības iesaistes aktivitātes tiek organizētas vienīgi novada centrā un darbadienu rītos

AP saskaņošana

• Pašvaldībām, kas saņem finansējumu prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros, AP ir jāsaskaņo gan ar VARAM, gan PR

• Pašvaldībām, kas nesaņem finansējumu prioritātes „Policentriska attīstība”, AP ir jāsaskaņo ar PR

PR atzinuma sagatavošana

PR izvērtē pašvaldības AP:

• atbilstību plānošanas reģiona AP

• atbilstību normatīvo aktu prasībām (AP struktūra, saskaņotība ar augstāka līmeņa dokumentiem, sabiedrības iesaistes process u.c.)

• atbilstību integrētas pieejas prasībām (AP sadaļās ietveramā informācija, investīciju projektu sasaiste ar identificētajām problēmām un iespējām u.c.)

Nozīmīgākie AP izvērtēšanas kritēriji I

Kritēriji, kas ir noteikti APSL, RAL un MK 25.08.2009 noteikumos Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”) un kuru neievērošanas var būt par pamatu negatīva atzinuma saņemšanai:

•AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar attiecīgā plānošanas reģiona spēkā esošo AP (ja plānošanas reģionam nav AP, tad saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu)

•AP ir izstrādāta / aktualizēta vidējam termiņam (līdz 7 gadiem)

•AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.

•AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030

Nozīmīgākie AP izvērtēšanas kritēriji II

•AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar attiecīgās pašvaldības ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem (t.sk. teritorijas plānojumu, ilgtermiņa attīstības stratēģiju)

•AP ietver šādas sadaļas (Pašreizējās situācijas analīze, Stratēģiskā daļa, Rīcības plāns, Īstenošanas uzraudzības kārtība, Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem)

•Rīcības plāns ir izstrādāts vismaz trīs gadiem

•AP izstrādes procesā ir notikusi dokumenta publiskā apspriešana

•AP tiek aprakstīts publiskās apspriešanas process, tā posmi un rezultāti

Daži labās prakses piemēri Kurzemē

• Grobiņas novada attīstības programma 2011–2017

• Aizputes novada attīstības programma 2012–2018

• Ventspils pilsētas integrētās attīstības programma 2007–2013 (akt.)