1

IlgtspIlgtsp ēējj īīgagaattatt īīstst īībaba

un un videvide

Docents JDocents J āānis Zanis Za ļļoksnisoksnis

2

VIDES AIZSARDZVIDES AIZSARDZ ĪĪBAS LIKUMSBAS LIKUMSSaeima, 2006. gada 2. novembrisSaeima, 2006. gada 2. novembris

VIII nodaVIII noda ļļa. Vides zina. Vides zin āātne, vides izgltne, vides izgl īītt īība un izglba un izgl īītt īība ba ilgtspilgtsp ēējj īīgai attgai att īīstst īībaibai

……•• 42. pants.42. pants.……•• (2) Augstskolu un koled(2) Augstskolu un koledžžu visu studiju programmu u visu studiju programmu

obligobligāātajtajāā dadaļāļā iekiekļļauj vides aizsardzauj vides aizsardzīības kursu. bas kursu.

(3) Visu augstskolu un koled(3) Visu augstskolu un koledžžu pedagogu studiju u pedagogu studiju programmprogrammāās ieks iekļļauj kursu par ilgtspauj kursu par ilgtspēējjīīgu attgu attīīststīību.bu.

……

ILGTSPILGTSPĒĒJJ ĪĪGA ATTGA ATT ĪĪSTSTĪĪBABA

IlgtspIlgtsp ēējj īīga attga att īīstst īība ir attba ir att īīstst īība, kas nodroba, kas nodro ššina ina mmūūsdienu paaudzes vajadzsdienu paaudzes vajadz īības, neradot bas, neradot grgrūūtt īības nbas n āākamkamāām paaudzm paaudz ēēm nodrom nodro ššinināāt t

savas vajadzsavas vajadz īības.bas.

5

The Club of The Club of RomeRome

• Romas klubs ir glob āls ideju ģenerators (think tank), kas nodarbojas ar dažādiem starptautisk ās politikas jaut ājumiem. Tas tika nodibin āts 1968. gadā pie Accademia dei Lincei Romā, Itālijā. • Dibin ātāji bija Aurelio Peccei, It ālijas r ūpnieks un Aleksandrs Kings, skotu zin ātnieks ar konceptu ālu uzst ādījumu “nepat īkamā cilv ēces stāvok ļa risin ājumu mekl ējumi”.• Romas klubs sevi raksturo k ā “pasaules iedz īvot āju grupu, kurai ir kop īgas rūpes par cilv ēces nākotni“.• Romas klub ā ir esošie un bijušie valstu vad ītāji, ANO darbinieki, augsta līmeņa politi ķi, vald ības amatpersonas, diplom āti, zin ātnieki, ekonomisti un biznesa l īderi no visas pasaules. • Romas klubs piev ērsa milz īgu sabiedr ības uzman ību 1972. gad ā ar savu ziņojumu “Augsmes robežas”. • Kopš 2008. gada organiz ācijas galven ā mītne atrodas Vintert ūrā(Winterthur),Šveic ē.

Hans-Peter Durr (1929), German physicist Mikhail Gorbatchev (1931) , former President of the USSRDr. Bohdan Hawrylyshyn (1926) – Chairman, International Management Institute – Kyiv, Ukraine Mugur Isarescu (1949), the Governor of the National Bank of Romania Erich Jantsch, author of Technological Forecasting (†) Derrick de Kerckhove, author of “The Skin of Culture and Connected Intelligence”Vaclav Havel (†), former President of the Czech RepublicAlexandr King (†), founder of the Club of RomeMax Kohnstamm (Netherlands), former Secretary General of the Europen Coal and Steel Community (†) Queen Beatrix of the NetherlandsDavid Korten , author of the “Agenda for a New Economy”Dennis Meadows , author of the “Limits to Growth”Donella Meadows (†) , author of the “Limits to Growth”Mihajlo D. Mesarovic, UNESCO Scientific Advisor on Global change

George P. Mitchell , American businessman, real estate developer and philanthropistAurelio Peccei (†), founder of the Club of RomeJohn R. Platt (†), American physicist and biophysicistJean Saint-Geours , Ministry of Finance in Paris Hugo Thiemann (†), Swiss founding member Pierre Elliott Trudeau (†), former prime minister of Canada Robert Uffen (†), Canadian research geophysicist Frederic Vester (†), German biochemist,and an expert in the field of ecologyMahdi Elmandjra , Morroccan futurist, economist and sociologistPrince Hassan bin Talal , Jordania

Romas kluba Goda biedri

6

Club of Rome Global Assembly Club of Rome Global Assembly Amsterdam, 26Amsterdam, 26 --27 October 200927 October 2009

Romas kluba GlobRomas kluba Glob āāllāās asamblejas s asamblejas Amsterdamas DeklarAmsterdamas Deklar āācija cija

…

Starptautisko klimata aizsardzības pasākumu galvenajam mērķim jābūt:

nepārsniegt CO 2 koncentr ācija atmosf ērā350 daļas uz miljonu .

…

7

Club of Rome Global Assembly 2009Club of Rome Global Assembly 2009

8

Dennis MeadowsDennis Meadows• Bija prof. Džeja Forestera asistents.

• Masačusetas tehnoloģiskajā institūtāieguva vadības zinātņu Ph.D.

• Dr. Meadows ir lasījis lekcijas un vadījis seminārus vairāk kā 50 valstīs, arīLatvijā.

• Viņš ir Starptautiskās sistēmu dinamikas biedrības un Starptautiskās modelēšanas un lietišķo spēļu asociācijas eksprezidents.

• Viņš ir viens no Balatona grupas dibinātājiem, kas pašlaik ietver ~ 300 profesionāļus no ~30 valstīm, kas aktīvi darbojas sistēmu zinātnē, sabiedrības politikā un ilgtspējīgā attīstībā.

9

PASAULES ATTPASAULES ATT ĪĪSTSTĪĪBAS IESPBAS IESPĒĒJASJAS

10

11

KLIMATAKLIMATAIZMAIIZMAIŅŅASAS

Satel īta att ēls, kas par āda kuģu izmešu rad ītos m ākoņus ASV austrumos .

Prognoz ētais Zemes vid ējās temperat ūras pieaugums laika posmiem 2020.-2029.g. un 2090.-2099.g. attiec ībā pret temperat ūru laika posm ā 1980.-1999.g., atkar ībā no iesp ējamiem

sabiedr ības att īst ības un klimata main ības scen ārijiem

Ilgtspējīgas attīstības scenārijs

Tehnoloģiskāprogresa scenārijs

Rīcības “kā līdz šim” scenārijs

oC

12

13

14

15

Information

Date: 29 Nov.–10 Dec. 2010

Location: Cancún, Mexico

Participants: UNFCCC member countries

Ieguvumi:Vienošanās par “Zaļo Klimata fondu” ("Green Climate Fund“).

Vienošanās par “Klimata Tehnoloģiju centru” ("Climate Technology Center“). Turpināsies darbs, lai sagatavotu Otro Kioto protokola periodu.

Dalībvalstu centieni nepieļaut, lai globālā gada vidējā temperatūra paaugstinātos vairāk par 2°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu.

Virzīšanās uz “zema oglekļa izmantošanas sabiedrības” (low-carbon society) modeli.Aicinājums attīstītām valstīm samazināt savas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, bet attīstošām valstīm plānot to

emisiju samazināšanu.Pēc 2020. gada vāji attīstītām valstīm paredzēt 100 miljardus ASV dolāru gadā, lai veicinātu siltumnīcefektu izraisošo

gāzu emisiju samazināšanu un adaptāciju.

17

COPCOP--19; 19; 1111..--2222.. nnovov .,., 20132013

ANO klimata konference Varšavā iezīmēja nākošo soli starptautiskajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Konference vienojās par dalībvalstu Adaptācijas plāna iesniegšanu līdz 2015. gadam, kas paredz ieguldījumu

samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar jauno nolīgumu. Konference arī vienojās pastiprināt centienus, lai paātrinātu emisiju samazinājumu jau šajā desmitgadē un, lai izveidotu mehānismu, kas novērstu zaudējumus un kaitējumu, ko rada klimata pārmaiņas neaizsargātākajās jaunattīstības valstīs.

Nacion ālais stadions Varšav ā - galven ā konferences vieta

Vairāk nekā 10 000 dalībnieki no 189 valstīm piedalījās konferencē, bet tikai 134 ministri paziņoja par līdzdalību. Četras valstis, kuras visvairāk apdraud klimata pārmaiņas, pārstāvēja prezidents vai

premjerministrs (Tuvalu, Nauru, Etiopija un Tanzānija).

18

Tā kā šī bija parasta ikgad ējā konference,vair āk uzman ības tika piev ērsts 2015. gada

Parīzes konferences m ērķiem.

ES stabili saglab ā uzstādījumu, ka vis ām valst īm ir saistošs 40 % oglek ļa savienojumu

emisiju samazin ājums l īdz 2030. gadam, sal īdzinot ar 1990. gada emisiju l īmeni.

Plūdi Hošimin ā

Deg sekvoju meži Kalifornij ā

19

On May 2, 2013 after nightfall shut down photosynthesis for the day in Hawaii, carbon dioxide levels in the atmosphere touched 400 parts-per-million there for the first time in at least 800,000 years. Near the summit of volcanic Mauna Loa—where a member of the Keeling family has kept watch since 1958 – sensors measured this record through sunrise the following day. Levels have continued to dance near that benchmark in recent days, registering above 400 ppm for the first time in eons after midnight on May 7. When the measurements started the daily average could be as low as 315 ppm, already up from a pre-industrial average of around 280 ppm.

This measurement is just the hourly average of CO2 levels high in the Hawaiian sky, but this family’s figures carry more weight than those made at other stations in the world as they have faithfully kept the longest record of atmospheric CO2. Arctic weather stations also hit the hourly 400 ppm mark last spring and this one. Regardless, the hourly levels at Mauna Loa will soon drop as spring kicks in across the northern hemisphere, trees budding forth an army of leaves hungrily sucking CO2 out of the sky.

20

IEDZIEDZ ĪĪVOTVOTĀĀJU SKAITA DINAMIKAJU SKAITA DINAMIKA

ATGRIEZENISKO SAIŠU DARB ĪBAIEDZ ĪVOTĀJI

21

PASAULES IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA

22

23

Pasaules iedzīvotāju skaits, miljardi

Nr. Desmit apdzīvotākās valstis

1990 2008 2025*

1. Ķīna 1,141 1,333 1,458

2. Indija 0,849 1,140 1,398

3. ASV 0,250 0,304 0,352

4. Indonēzija 0,178 0,228 0,273

5. Brazīlija 0,150 0,192 0,223

6. Pakistāna 0,108 0,166 0,226

7. Bangladeša 0,116 0,160 0,198

8. Nigērija 0,094 0,151 0,208

9. Krievija 0,148 0,142 0,137

10. Japāna 0,124 0,128 0,126

Pasaule, kopā 5,265 6,688 8,004

24

Kopienām un valstīm, kurās mēs dzīvojam ir sena, tūkstošgadīga vēsture. Vai mums vajadzētu pieļaut, ka tuvākajā nākotnē varētu būt katastrofa ?

Tomēr šāds drauds pastāv, ja vērtē visu pasauli un atsevišķas pasaules valstis. Katastrofa gan nenozīmē sabrukšanu, bet drīzāk būtiskas izmaiņas visās sistēmās, kas pašlaik darbojas.

Galvenais iemesls ir svarīgāko resursu izsīkšana.

Vai mums izdosies izvair īties no sabrukuma ? Diemžēl, pasaules vēsturē nav grūti atrast piemērus, kad civilizācijas ir gājušas bojā.

Pazīstamākais piemērs ir Lieldienu sala.

25

• Amerikāņu ģeogrāfs un fiziologs Jareds Daimonds savā grāmatā“Sabrukums - kā sabiedrības izvēlas izdošanos vai krišanu" analizēdesmitiem kopienu, kas cietušas neveiksmi, gan senajos laikos, gan arīmūsdienās. • Viņš nevaino atsevišķas personas, piemēram, personu, kas nocirta pēdējo koku Lieldienu salā, bet meklē cēloņus sabiedrības attīstības norisēs. • Daži cēloņi ir kopīgi, bet saraksta augšgalā ir vides izmaiņas, jo īpaši mežu izciršana un augsnes degradācija.

• Mūsu attīstība ir radījusi sabiedrību, kurā vairums cilvēku dzīvo labāk, ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes. Bet par kādu cenu ?

• Šodienas rūpes par ilgtspējīgu attīstību, diemžēl nav katras konkrētas valsts prioritāte. Atkal tas ir kā senāk, kad pasaules sabiedrība pār mēru izmanto mūsu planētas resursus. Mēs izcērtam mežus, esam izķēruši zivis okeānos, mēs izmantojam vairāk enerģijas nekā Zeme var sniegt ilgtermiņā. Gala rezultātā cilvēka darbība pārmērīgi piesārņo vidi.

• Ja tas turpināsies, kādā brīdī tas novedīs pie sabrukuma, tāpat kā tas ir bijis daudzās nebūtībā aizgājušās sabiedrībās.

Izpratne par ilgtsp ējīgu att īst ību ir nepieciešama, lai izvair ītos no b ūtisk ām nepatikšan ām un veidotu pārtikušu n ākotni ar ī nākamajām paaudz ēm.

26

PĀRTIKAS NEPIETIEKAM ĪBA

Saskaņā ar Pasaules resursu institūta datiem, kopējā pasaules pārtikas ražošana ir ievērojami pieaugusi. Pēdējās desmitgadēs cilvēku skaits pasaulē, kuriem ir liekais svars, ir pārsniedzis vienu miljardu. Visā pasaulē ir aptuveni viens miljards cilvēku, kuri ir hroniski izsalkuši dēļ galējas nabadzības.Apmēram diviem 2 miljardiem cilv ēku neregulāri tr ūkst pārtikas dažādas pakāpes nabadzības dēļ. Katru gadu seši miljoni bērnu mirst no bada – 17 000 katru dienu !

27

NAFTAS KR ĪZE

28

PASAULES NAFTAS KRPASAULES NAFTAS KRĀĀJUMIJUMI

PASAULES DABAS GĀZES IZSĪKŠANAS ĀTRUMI

29

30

Vieta ValstsDabasgāzes apstiprinātie

kr ājumi, m³% no kopējādaudzuma

Inform ācijas dati

Pasaule, kopā 300,000,000,000,000 100% 2012 1. Krievija 55,000,000,000,000 18,3% 2010 2. Ir āna 33,500,000,000,000 11,1% 2011 3. Turkm ēnija 26,200,000,000,000 8,73% 2012 4. Katara 25,470,000,000,000 8,5% 2010 5. ASV 9,000,000,000,000 3,0% 2011 6. Saūda Arābija 8,200,000,000,000 2,73% 2012 7. Azerbaidžāna 6,071,000,000,000 2,02% 20108. Venecuēla 5,524,500,000,000 1,84% 20119. Nigērija 5,246,000,000,000 1,75% 2010 10. Alžīrija 4,502,000,000,000 1,37% 2010 11. Austrālija 3,825,000,000,000 1,27% 2012 12. Ir āka 3,600,000,000,000 1,17% 2012 13. Ķīna 3,100,000,000,000 1,02% 2012 14. Indonēzija 3,001,000,000,000 1,58% 2010 15. Kazahija 2,407,000,000,000 1,27% 2010 16. Malaizija 2,350,000,000,000 1.24% 2010 17. Norvēģija 2,313,000,000,000 1,22% 2010

18. AAE 2,250,000,000,000 1,18% 2010 19. Uzbekija 1,841,000,000,000 0,97% 2010 20. Kuveita 1,798,000,000,000 0,95% 2010 21. Kanāda 1,754,000,000,000 0,92% 2010.22. Ēģipte 1,656,000,000,000 0,87% 2010 23. L ībija 1,539,000,000,000 0,81% 2010 24. Nīderlande 1,416,000,000,000 0,74% 2010 25. Ukraina 1,104,000,000,000 0,58% 2010 26. Indija 1,075,000,000,000 0,57% 2010

31

PASAULES MEŽI

MEŽU IZMANTO ŠANA

Kostarika

32

Vielu bīstamība atkarīga no to dabas, kas parasti tiek norādīts uz vielas iepakojuma marķējuma ar īpašiem apzīmējumiem

33

Strādājot ar b īstamām vielām jāievēro īpaši

droš ības pas ākumi, lai samazin ātu vai nov ērstu iespējamo risku videi un

vesel ībai

Oksidējoša viela

Kaitīga vai kairinoša

viela

Degoša vai uguns-bīstama

viela

Toksiska viela

Videi bīstama

viela

Kodīga viela

Eksplozīva vai sprādzienbīsta

ma viela

34

OZONA CAURUMA VEIDOOZONA CAURUMA VEIDO ŠŠANANĀĀSS

Visliel ākais re ģistr ētais ozona caurumsvirs Antarkt īdas 2006. gada septembr ī

35

ČČERNOBIERNOBIĻĻAARadioaktīvo vielu izplatīšanās pēc Černobiļas avārijas (~100 x lielāka jauda kā uz

Hirosimu un Nagasaki nomestajām kodolbumbām II Pasaules kara beigās). Tomēr ārpus Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas piesārņojums bija relatīvi neliels

(līdzīgs tam, ko eiropieši saņem gada laikā no dabiskās radioaktivitātes).

Černobi ļas “sarkof āgs”

36

Fukushima Daiichikodolkatastrofa

2011. gada 11. marts

354 000 evakuēto

Piesārņotā ūdens

daudzums, tonnas

Spēkstacijas spēju

atjaunošana

29. jūnijs 6380 76 %

6. jūlijs 6130 73 %

13. jūlijs 4510 54 %

20. jūlijs 4870 58 %

27. jūlijs 6190 74 %

3. augusts 6720 80 %

10. augusts 7420 88 %

37

VIDES PIESVIDES PIESĀĀRRŅŅOJUMS UN VESELOJUMS UN VESELĪĪBABA

38

DOKUMENTI PAR VIDI UN ILGTSPDOKUMENTI PAR VIDI UN ILGTSP ĒĒJJ ĪĪGU ATTGU ATT ĪĪSTSTĪĪBUBUES LISABONAS L ĪGUMS

TITLE I

COMMON PROVISIONS ...

Article B

The Union shall set itself the following objectives:

to promote economic and social progress which is balanced and

sustainable

ANO Dekāde par izgl ītību ilgtsp ējīgai att īst ībai (2005.-2014.)

Stokholma (1972 .)- nepieciešams sabalansēt ekonomiskos un sociālos procesus ar vides kvalitāti un dabas resursu izmantošanu.

ANO Vides un att īst ības komisija – „Mūsu kopīgānākotne”.

Riodežaneiro (1992.)„ilgtspējīga attīstība ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana nepārsniedzot ekosistēmu un biosfēras iespējas nodrošināt cilvēcei nepieciešamos dabas un vides pakalpojumus”.

Rio+20 (2012.)

39

EIROPAS SAVIENEIROPAS SAVIEN ĪĪBAS PADOMEBAS PADOMEBrisel ē, 2006. gada 15.-16. jūnijs.

ES Ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģija10917/3/06 REV 3 (lv) Brisel ē, 2006. gada 6. oktobr ī.

Sūtītājs: Ģenerālsekretariāts

Saņēmējs: ES DV delegācijas

Temats: −ES Ilgtspēj īgas attīstības stratēģijas pārskatīšana - Atjaunota stratēģija

GALVENIE UZDEVUMIGALVENIE UZDEVUMIKlimata pārmaiņas un tīra enerģijaIerobežot klimata pārmaiņas un to radītos izdevumus un negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi.Ilgtspēj īgs transportsNodrošināt, lai mūsu transporta sistēmas apmierinātu sabiedrības ekonomikas, sociālās un vides vajadzības, vienlaikus samazinot to nevēlamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.Ilgtspēj īgs patēriņš un ilgtspēj īga ražošanaVeicināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošanaUzlabot apsaimniekošanu un nepieļaut dabas resursu pārmērīgu izmantošanu, atzīstot ekosistēmu pakalpojumu vērtību.Sabiedrības veselībaVeicināt labu sabiedrības veselību pie līdzvērtīgiem nosacījumiem un uzlabot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem.Sociālā integrācija, demogrāfija un migr ācijaRadīt sociāli integrējošu sabiedrību, ņemot vērā solidaritāti paaudzēs un starp tām, un palielināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo tas ir priekšnosacījums noturīgai individuālai labsajūtai.Globālā nabadzība un ilgtspēj īgas attīstības uzdevumiAktīvi veicināt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē un nodrošināt, lai Eiropas Savienības iekšpolitika un ārpolitika atbilstu globālai ilgtspējīgai attīstībai un ES starptautiskajām saistībām.

40

Karmenu Vella, Malta Vide, jūras lietas un zvejniec ība

Miguel Arias Cañete, Sp ānija Klimata p ārmaiņas un

enerģētika

Neven Mimica, Horv ātijaStarptautisk ā sadarb ība un att īst ība

ES Vides komis ārsJanez Poto čnik

ES Klimata komis āreConnie Hedegaard

ES Att īst ības un humanit ārāspal īdzības komis ārs

Andris Piebalgs

ES komis āri

LATVIJAS ILGSPLATVIJAS ILGSP ĒĒJJĪĪGAS ATTGAS ATT ĪĪSTSTĪĪBAS STRATBAS STRATĒĢĒĢIJA LIJA L ĪĪDZ DZ 2030. GADAM2030. GADAM

Dzīvot ilgtsp ējīgi noz īmē apzināties, k ā šodienas l ēmumi ietekm ēs mūsu dz īvi pēc gadiem un r īkoties sapr ātīgi un p ārdom āti, t ā liekot

stabilu pamatu savai n ākotnes labkl ājībai.

• Latvijas iedz īvot āji nedom ā par nākotni, bet ar sav ām izvēlēm to rada.• Latvija piedz īvo bied ējošu smadze ņu aizpl ūšanu.

• Latvij ā valda liela netic ība publiskajai varai un lemtsp ējai.• Latvijas ekonomika v ēl nav akt īvi uz āru vērsta un nav inovat īva.• Latvijas iedz īvot āji nav inform ēti par ilgtsp ējīgu dz īvesveidu, ta ču

attieksme pret konkr ētu uzved ību šaj ā virzien ā ir pozit īva.• Latvija noveco.

• Ilgtsp ējīga att īst ība ir vien īgā ilgtermi ņa perspekt īva Eiropas Savien ības ietvaros.

41

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

42

Latvijas dabas kapitāls ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr nepietiekami izmantots un apsaimniekots. Esošā dabas resursu un dabiskās vides daudzveidība ir Latvijas unikālā

iespēja ne tikai „zaļas” ekonomikas un ilgtspējīga patēriņa attīstībai. Tā ir iespēja veidot un saglabāt Latvijas kā zaļas valsts tēlu - Latvijas starptautiskās atpazīstamības zīmolu.

Daba kā nākotnes kapit āls

Dabas vērt ību un pakalpojumu ilgtsp ējīga izmantošana

Dabas kapit āla pārvald ība Tirgus instrumentu izveide Dabas akt īvu kapitaliz ēšana Ilgtsp ējīga dz īvesveida veicin āšana

INDIKATORI 2030 • Pārstrādāto atkritumu īpatsvars no savāktajiem atkritumiem gadā, %... > 80 • Dabas resursu izmantošanas produktivitāte, EUR/resursu tonna...> 1550 • Siltumnīcas efekta gāzu emisijas gadā (pret emisiju apjomu bāzes gadā)...< 45 • Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības īpatsvars, % no valsts teritorijas...18

Būt ES l īderei dabas kapit āla saglab āšanā, palielin āšanā un ilgtsp ējīgā izmantošan ā !

ZAZAĻĻA VALSTS !!! A VALSTS !!!

43

EKOLOEKOLOĢĢISKISKĀĀ PPĒĒDA UN ILGTSPDA UN ILGTSPĒĒJJ ĪĪGS GS PATPATĒĒRIRIŅŅŠŠ

44

Pasaules karte pPasaules karte p ēēc valstu ekoloc valstu ekolo ģģskskāās ps pēēdasdas

Cilvēki pat ērē resursus un ekosist ēmu pakalpojumus no daž ādām pasaules valst īm un vi ņu ekolo ģisk ā pēda ir šo daž ādo teritoriju kopsumma, neatkar īgi no tā, kur vi ņi paši atrodas. Kart ē atainota valstu teritorija p ēc to ekolo ģisk ās pēdas.

Lielākā ekolo ģisk ā pēda uz vienu iedz īvotāju ir ASV, bet Ķīnā un Indij ā tā ir tr īs reizes zem āka par pasaules vid ējo r ādītāju.

IlgtspIlgtsp ēējj īīgas attgas att īīstst īības principi dabas resursu fiziskbas principi dabas resursu fizisk āāizmantoizmanto ššananāā

1. princips. Vielas, kas iegūtas no litosfēras, nedrīkst sistemātiski akumulēt ekosfērā (fosilā degviela ---> skābie nokrišņi; fosfora savienojumi ---> virszemes ūdeņi).

2. princips. Cilvēka radītās vielas nedrīkst sistemātiski akumulēties ekosfērā (ekosistēmā tiek akumulēti noturīgie organiskie piesārņotāji).

3. princips. Ražošanas un dabas daudzveidības fiziskie apstākļi ekosfērā nedrīkst sistemātiski pasliktināties (mežu izciršana ---> pārtuksnešošanās un zemes auglības samazināšanās).

4. princips. Resursi jāizmanto efektīvi, un jārespektē cilvēku vajadzības.

5. princips. Saglabāt dabas kapitāla daudzumu (jākompensēar resursu pieaugumu citā vietā vai veidā, tā vismaz saglabājot kopējo apjomu).

Rīgas TEC-1 kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi,

patērējot apmēram 230 milj.m3

gāzes gadā, bet kā rezerves kurināmais ir paredzēta

dīzeļdegviela

Belhatovas lignīta (brūnogļu) spēkstacija Polijā ir raksturīgs elektroenerģijas

ražošanas piemērs – tā ir ES lielākais vides piesārņotājs; priekšplānā lignīta raktuves

46

Pļaviņu HES Aizkrauklē, Latvijā –jaudas ziņā lielākā Baltijā un otra lielākā

Eiropas Savienībā47

Ilgtermiņā ir jāveido sabiedrība, kas balstās uz atjaunojamiem enerģijas resursiem tieš ā veidā (izmantojot neizsmeļamos resursus)

vai arī netieši (izmantojot bioenerģiju)

Biogāzes rūpnīca Upsalā, Zviedrijā

48

Modelējot izaugsmes robežu ietekmes sekas, uzdevums bija nevis izveidot modeli nākotnes pareģošanai, bet nodrošināt, lai cilvēces attīstības scenāriji

parādītu aptuvenas nākotnes notikumu iezīmes

1972. gadā tika paredzēti vēl 40-80 izaugsmes gadi dažādos scenārijos, tomēr realitātē redzams, ka procesi norit

daudz straujāk

Pastāv uzskats, ka stāvokli var mainīt tehnoloģijas, taču arī tās nevar novērst izaugsmi vai situācijas pasliktināšanos.

Lai gūtu panākumus, nepieciešamas izmaiņas sabiedrības apziņā

Cilvēces att īst ības r ādītāju iespējamā main ība

49

Pārtēriņš un sabrukums v ēsturiski ir nov ērots daudz ās kopien ās, īpaši sal ās, kur robežas (pieejami resursi un dz īves telpa) ir ac īmredzamas un bieži vien viegli

nosak āmas – ar ī plan ētu Zeme var sal īdzin āt ar salu Visum ā

s

Ja izaugsme kādā sistēmā turpinās nepārtraukti, tā nenovēršami patērē vairāk

resursu nekā saražo (pārtēriņš) un kādā brīdī sistēma var sabrukt,

vienlaikus degradējot resursu bāzi

Ja pasaules izaugsme turpināsies, atbilstoši “augsme, kā parasti” modelim, tas neizbēgami

novedīs pie resursu pārtēriņa, maksimumpunkta sasniegšanas un

sabrukuma

Patēriņa iespējamās izmaiņas laikā

Programmas uzmanības centrā ir izglītība ilgtspējīgai attīstībai, ko realizē ar studentu konferencēm, semināriem un pētniecības projektiem, kas norisinās katru gadu visā reģionā

50

Ilgtspējīgas sabiedrības veidošanās lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības locekļu zināšanu apjoma par videi aktuāliem jautājumiem,

tāpēc svarīga loma ir izglītībai

Viens no piemēriem – Baltijas Universit ātes programma , kurā studenti ar daudzveidīgām kultūras un izglītības saknēm no visām

Baltijas jūras reģiona valstīm sadarbojas un attīsta iemaņas kolektīvam darbam