„eTwinning” konferencē apbalvo labākos skolu sadarbības projektus

Uz jautājumu, kāds īsti ir izglītības mērķis, N.Hokss pats arī atbild, ka, viņaprāt, nolūks ir panākt cilvēces uzplaukumu. Ja vecāki ir ļoti aizņemti, tad skolotājiem ir jāpalīdz bērniem uzplaukt un attīstīt savas spējas.

Iespēju ir daudz, tik jādara. Laikam nav svarīgi, cik mazs esi, bet cik liels gribi būt. Kad atnācu strādāt uz Mores skolu, daudzos pedagogos bija jūtama pesimistiska noskaņa – ko tad mēs, mēs jau laukos... Bet mēs varam!

Lasiet 6.–10. lpp.4 Lasiet 17.–21. lpp.4 FOTO

: “Sk

ola2

030”

pub

licitā

tes f

oto,

auto

re: E

vija

Tr

ifano

va, L

ETA.

FOTO

: No

pers

onīg

ā ar

hīva

IK

Ceturtdiena, 2019. gada 17. oktobris, Nr. 15 (570) Abonēšana 26002264, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv

IK INFORMĀCIJA

Labākie projekti Priekuļos, Ainažos un Riebiņos Nacionālo „eTwinning” balvu 2019 starptautisko projektu kategorijā ieguva Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes “Mežmaliņa” projekts “Stories about Minibeasts” (projekta iesniedzēja Kristīna Bernāne). Nacionālo „eTwin-ning” balvu 2019 nacionālo projektu kategorijā ieguva Riebiņu vidusskolas projekts “Rokasgrāmata skolotājiem, skolēniem un sliņķiem par siltumu” (projekta iesniedzēja Laila Vibornā), kas īstenots kopā Kr.Valdemāra Ainažu pa-matskolu (projekta vadītāja Ineta Lielkalne). Skatītāju balvu ieguva Rīgas Teikas vidusskolas projekts “Perfekt zusammen lernen” (projekta iesniedzēja Helēna Briede).

Pirmsskolā pēta kukaiņus un veido stopkadru video Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes “Mežma-liņa” bērni projektā “Stories about Minibeasts” kopā ar

bērniem no Horvātijas un Beļģijas pētīja kukaiņus un citas sīkbūtnes. Bērni veica novērojumus dabā, vāca nepiecieša-mo informāciju, lai paši no dažādiem materiāliem veidotu kukaiņus un stāstītu stāstus par to dzīvi dabā. Visu trīs sa-darbības valstu bērni kopīgi veidoja un izspēlēja stāstu, kurā pašu izvēlētais kukainis sastopas ar problēmu, ko atrisināt palīdzēja citu skolēnu komandu atsūtītie kukaiņi. Izstrādāto stāstu ekranizēja filmā stopkadru tehnikā. Bērni izveidotos stāstus analizēja un ar „Beebot” palīdzību tos kodēja, tādē-jādi apgūstot arī programmēšanas pamatus. Iestāde starp-tautiskus projektus īsteno vairākus gadus, aptverot dažādas tēma. Iestādes vadītāja un projekta vadītāja Kristīna Bernāne norāda: “ļoti svarīgi, ka projektā bērni iemācās sadarboties – gan klātienē savā grupā, gan arī tiešsaistē ar citu bērnudārzu bērniem”.

Turpinājums 2.lpp.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla „eTwinning” ietvaros šī gada 12. oktobrī Rīgā, “People Work” telpās rīkoja Nacionālo „eTwinning” konferenci, kurā prezentēja sešus pagājušā mācību gada veiksmīgākos skolu sadarbības projektus un apbalvoja konkursa “Nacionālā „eTwin-ning” balva 2019” uzvarētājus.

IZGLĪTĪBA KULTŪRA

FOTO

: Pub

licitā

tes f

oto

Ceturtdiena, 2020. gada 9. aprīlis, Nr. 7 (580) Abonēšana 26002264, e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv

Ir sporta skolotāji, kas rod risinājumus, lai fiziskās aktivitātes nepazustu, un domā, kā tās padarīt saistošas arī šajos apstākļos.

Tehniski vieglāk klājas skolās, kur digitālo prasmju apguvē jau ir lielāka pieredze, bet galvenā atziņa ir, ka gan skolotāji, gan skolēni kopīgi mācās strādāt jaunajos apstākļos. Par to liecina daži pieredzes stāsti.Lasiet 12. – 14.lpp. ▶ Lasiet 15. – 19.lpp. ▶

Kad klase ienāk mājās IK Gunta Lūse, žurnāliste

Nu jau trešo nedēļu skolēni mācās tikai mājās, attālināti. Vairums no viņiem izglītošanos veic kopā ar ve-cākiem, kuri arī strādā attālināti. Šī situācija ir izaicinājums visiem – ne tikai mācību apguvē, bet arī citādu attiecību veidošanā. Kā ar to tiek galā ģimenes?

Skolotājiem ieteikts plānot mazāka apjoma mā-cību satura apguvi – jaunākajās klasēs to samazinot līdz pat 50 %, vecākajās klasēs – vismaz par 10 % vai

vairāk. Tomēr grūtību un zināma veida pārpratumu netrūkst. Svarīgi arī ņemt vērā, ka ir bērni, kuri mācī-bu vielu labāk uztver, ja dzird skaidrojumu, bet citiem

Smiltenietis Matīss van Eks ir īsta izaicinājuma priekšā, jo viņa mamma Ilze Haka azartiski ķērusies pie mājmācības. 

Foto

VĀ

KS:

no

I.Hak

as p

erso

nīgā

arh

īva.

22020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Laikraksts “Izglītība un Kultūra”Izdevējs: SIA “V-Media”Vienotais reģistrācijas numurs: 40103369264

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz „Izglītību un Kultūru” obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

Redakcijas tālr.: 26002264Redakcijas e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lvwww.izglitiba-kultura.lv

Redaktore: Vita PļaviņaKorektore: Dace SokolovaDatorgrafiķis: Oto Andreļūns

– ir vizuāla uztvere, tātad vajag redzēt. Ir skolotāji, kuri atsūta ļoti daudz sarežģītu uzde-

vumu un neko neizskaidro, bet vakarā dusmīgi raksta, kāpēc mājas darbiiesūtītitikai pēc 18.00.Kāda mamma sūrojas, ka skolotāja pieprasa paskaidrojumu no vecā-kiem: kāpēc bērns stundā parādījāstikai ik pa laikam? Bet kā gan mamma to var zināt, ja pati strādā pie otra

datora? Iespējams, bērns izgāja no čata, jo nolēma uz-spēlēt kādu spēlīti, vai vienkārši internets nobruka. Mjā, vēl sarežģītāk, ja mamma vai tētis ir arī skolotājs, tad nereti pat ēst gatavošana pāriet bērnu ziņā…

Turpinājums 8. lpp. ▶

IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Radīta iespēja mācīties kopā ar teleskolotājiem IK Ilze Brinkmane, žurnāliste

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvu par jauna izglītojoša televīzijas (TV) kanāla „Tava klase” izveidi, piešķirot 365 208 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem audiovi-zuālā satura radīšanai un izplatīšanai, tostarp ar bezmaksas televīzijas programmu starpniecību.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar iniciatīvas grupu „Vecāki par labāku izglītību”, paredzot oriģināla mācību satura izveidi un tā pārraidīšanu bezmaksas televīzijas platformās „ReTV” un „Sportacentrs.com TV”. Projekta tehnoloģiskie partneri ir „Telia Latvija” un „Veset’’, kas nodrošina televīzijas kanālu izspēles pakalpojumus, kā arī apraidi internetā, platformā „tavaklase.lv”.

Īpaši domāts par sākumskolas skolēniem2. aprīlī mediju brīfingā izglītības un zinātnes mi-

nistre Ilga Šuplinska norādīja, ka līdzīgu ideju veidot mācību kanālus ārkārtas situācijā, nodrošinot attāli-nātās mācības, izmanto arī vairākās citās Eiropas val-stīs: Čehijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā.

„Jebkurš vecāks, skolēns, skolotājs, īpaši 1.–6. kla-ses skolēns, ir aicināts sekot programmai un ie-nākt šajā klasē – būt klāt, vērot, iesaistīties,” mudina I. Šuplinska un paskaidro, ka, piemēram, matemātiku ar teleskolotāja palīdzību ikviens var apgūt, nostipri-nāt, pārdomāt, mainīt savu redzējumu par kādu no piedāvātajām tēmām. 1.–6.  klases skolotāji tiek aici-nāti sekot līdzi IZM un minēto TV kanālu tīmekļ-vietnēm, kur būs publicēta raidījumu programma, un to sasaistīt ar iecerēm savā stundā. „Skolotājiem būs vienkāršāk nodot informāciju, bet skolotāji joprojām būs aktīvi konsultētāji un atgriezeniskās saiknes snie-dzēji, jo patlaban viņu darba apjoms pieaug tieši tādēļ, ka jāvelta laiks materiālu atrašanai un individuālām konsultācijām. Projekta pamatideja ir padarīt pieeja-mākas mācības 1.–6. klases skolēniem, atvieglot vecā-kiem un skolotājiem viņu darba gaitas un vērst fokusu uz emocionālo labsajūtu, uz klātbūtni un mācīšanos kopā,” stāsta I. Šuplinska.

No 6.  aprīļa līdz 29.  maijam darbdienās no

„Projekta pamatideja ir padarīt pieejamākas

mācības 1.–6. klases skolēniem, atvieglot vecākiem un skolotājiem viņu darba gaitas un vērst fokusu uz emocionālo labsajūtu, uz klātbūtni un mācīšanos kopā,” stāsta I. Šuplinska.

32020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

plkst. 9.00  līdz 13.40 kanālā „ReTV” tiks pārraidītas mācību stundas 1.–4.  klases skolēniem, bet kanālā „Sportacentrs.com TV” no plkst. 9.00 līdz 16.40 – mā-cību stundas 5., 6., kā arī 9. un 12. klases skolēniem.

Mācību stundas veidos 20  minūšu gari audiovi-zuāli materiāli.

Atslogos skolotājus un vecākusIniciatīvas grupas „Vecāki par labāku izglītību”

pārstāve Maija Āboliņa uzskata, ka lielākais ieguvums no TV mācību stundām būs to radītā klātbūtnes izjū-ta, jo jaunāko klašu skolēniem svarīgs ir cilvēciskais kontakts ar savu skolotāju, kas patlaban nav iespējams. „Bērni ir zaudējuši iespēju socializēties ar saviem vienaudžiem gan skolā, gan sportā, gan interešu iz-glītībā, un, šiem apstākļiem ieilgstot, tas rada zināmu emocionālu spriedzi. Ņemot vērā TV mācību stundu iesaistošo raksturu, par ko īpaši rūpējas projektā ie-saistītie skolotāji, rezultātam vajadzētu būt tādam, ka turpmākajā attālināto mācību periodā jaunāko klašu skolēniem būs iespēja pie TV ekrāniem mācīties pat-stāvīgāk nekā līdz šim. Līdz ar to arī vecākiem, no ku-riem daudzi patlaban strādā attālināti, šajā dienas daļā vajadzētu būt atslogotiem no daudzu tehnisku jautā-jumu risināšanas, kas ir realitāte daudzās ģimenēs,” secina M. Āboliņa. Savukārt Gundars Āboliņš ir pār-liecināts, ka šis ir labs pilsoniskās solidaritātes piemērs ārkārtas apstākļos, pateicoties arī projekta dalībnieku entuziasmam un pašaizliedzīgajam darbam.

Bērni gūs papildu zināšanasSkolotāja Ance Jaks runā to kolēģu vārdā, kuri

aktīvi strādā projektā. „Ir liela cerība, ka tas, ko ra-dīsim un parādīsim televīzijā, kalpos par lielu atbal-stu skolotājiem, kuri jau divas nedēļas vaigu sviedros cenšas nodrošināt attālināto mācību procesu. Ceram, ka aiztaupīsim viņiem kaut nedaudz laika, gatavojot nodarbības, un viņiem būs iespēja vairāk laika veltīt atgriezeniskās saiknes sniegšanai un katra bērna kon-sultēšanai individuāli, jo kaut kādu daļu no satura bērns būs jau noskatījies,” stāsta A.  Jaks. Viņasprāt, ilgtermiņā tas palīdzēs bērniem nodrošināt mācību diferencēšanas iespēju, ko ikdienā klasē ir krietni grū-tāk nodrošināt. „Pirmās klases skolēns varēs pie tele-vizora pasēdēt ilgāk, ja viņam, piemēram, būs intere-santi skatīties arī 2. klases saturu. Ja viņam ir interese gūt papildu zināšanas, būs radīta tāda iespēja. Tas būs milzīgs ieguvums gan bērniem, gan skolotājiem, kad bērni atgriezīsies pie viņiem klasē,” teic A. Jakse.

Uzdevums ir motivēt, iedrošināt un uzrunātI.  Šuplinska skaidro, ka pamatā ir izvēlēti tādi

priekšmeti kā matemātika, latviešu valoda un angļu valoda, bet piektdienās notiks nodarbības robotikā, animācijas filmu veidošanā, kopīgi varēs sportot un dziedāt jebkura vecumposma bērni.

„Mūsu uzdevums ir motivēt, iedrošināt un uzru-nāt skolēnu un viņu vecāku šajā laikā. Interešu izglītī-bā fokuss ir arī uz mazākumtautību skolām. Piektdie-nu pēcpusdienās būs iespēja gūt priekšstatu par tām valodām, kuras Latvijā varbūt nedzirdam bieži, bet kurās notiek izglītība, tā ir igauņu, lietuviešu, ukraiņu, baltkrievu, poļu un krievu valoda. Klāt varētu nākt arī lībiešu un latgaliešu valoda, kas ikdienā kā mācību va-loda tiek izmantotas reti,” norāda ministre.

Uz žurnālistu jautājumu, kā izvēlēti un kas veido skolotāju kodolu, M.  Āboliņa atbild, ka projektā ie-saistītie aptuveni 70 skolotāji ir no viņas bērnu skolas, skolotāji no kustības „Iespējamā misija” un uzrunāti arī „Ekselences balvas” laureāti u. c. Joprojām gaidīti radoši skolotāji, un par oriģinālmateriālu izveidi pie-nāksies arī autoratlīdzība.

Laikraksta redakcija uzdeva jautājumu, vai TV pārraides tiks nodrošinātas arī ar subtitriem un sur-dotulka iesaisti, lai palīdzētu skolotājiem un vecākiem, kuru ģimenē aug vājdzirdīgi un nedzirdīgi bērni, taču šāda iespēja laikam nav paredzēta, jo atbilde uz šo jau-tājumu tiešsaistē neizskanēja.

„Mūsu mērķis nav pilnīgi visiem izpatikt, bet pa-līdzēt izprast, atrast veidu, kā sadarboties un mainīt pasauli kopā. Ticu, ka šis ir laiks, kas mūs katru vedina iet uz vērtībām,” uzsver I. Šuplinska un iesaka izlasīt Māra Bērziņa romānu „Aizliegtais pianīns”, kas viņu

Iecerēts, ka jau pēc Lieldienām mācību

programmu saturs tiks nodrošināts nedēļu iepriekš, ļaujot vispārizglītojošo skolu pedagogiem mērķtiecīgi plānot izglītojošā kanāla programmu savā nodarbību grafikā.

42020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

personīgi ļoti uzrunājis.Iecerēts, ka jau pēc Lieldienām mācību program-

mu saturs tiks nodrošināts nedēļu iepriekš, ļaujot vis-

pārizglītojošo skolu pedagogiem mērķtiecīgi plānot izglītojošā kanāla programmu savā nodarbību grafikā.

Vēl 2000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

IK Silvija Reinberga, „Leta”

Vēl ir 2000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, 7. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par-lamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Viņš sacīja, ka no jauna esot pieteikušies 2000 skolēnu, kuriem aizvien trūkst viedierīces. Politiķis atgādināja, ka marta nogalē ministrijas veiktā aptauja uzrādīja, ka Latvijā ir aptuveni 3% jeb 5000 skolēnu, kuriem mājās nav ne datora, ne viedtālruņa ar inter-neta pieslēgumu, kas nozīmē, ka šie skolēni nevar piln-vērtīgi piedalīties attālinātajā mācību procesā. Tāpēc IZM kopā ar partneriem nodrošināja 5000 trūkstošās viedierīces Latvijas skolēniem.

Pēc šo ierīču nogādāšanas, ministrija turpināja sa-ņemt ziņas, ka ir daudzbērnu ģimenes, kurās ir viena vai divas ierīces, bet pieci bērni un citi tamlīdzīgi ga-

dījumi. Kopumā saņemtas ziņas par vēl 2000 skolē-niem, kuriem trūkst ierīču attālinātām mācībām, teica Znotiņš.

Viņš aicināja skolēnu vecākus vērsties sākumā pie skolas un pašvaldības, lai tās risina viedierīču trūku-ma problēmu. IZM pašlaik uzrunā vairākus privātos partnerus, kas varētu ziedos ierīces, tomēr ministrija lūdz primāri par šo jautājumu vērsties pašvaldībā.

Tāpat Znotiņš uzsvēra, ka ir virkne pašvaldību, kas pašas saviem spēkiem palīdz ģimenēm, kā arī ir skolas, kas par saviem līdzekļiem sagādā un nogādā nepieciešamās ierīces.

Ministre: Dažas attālināto mācību blaknes vecākus un skolēnus bieži vien noved tuvu izmisumam

IK „Leta”Viena no konstatētajām attālināto mācību blaknēm ir daudzviet vēl esošā pārslodze un pedagogu sav-

starpējā plāna nesaskaņošana, kas rezultējas tajā, ka vecāki un skolēni bieži vien ir tuvu izmisumam, 9. aprīļa intervijā TV3 raidījumā „900 sekundes” atzina Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Pēc viņas teiktā, skolēni un vecāki nesaprot, kāpēc viens vai otrs darbs netiek izvērtēts, ja tiek prasītas ļoti regulāras atskaites, vai tieši otrādi ‒ kāpēc vērtējums ir ļoti strikts.

"Viena no blaknēm ir varbūt līdz galam nepārdo-mātā un bieži vien tieši priekšmetu struktūrai pakļau-tā mācību darba plānošana un atgriezeniskās saiknes saglabāšana ar summatīvo vai arī ieskaitīts/neieskai-tīts vērtējuma skalu, un mazāk aprakstošu un radošu darbu došana un kompleksu risinājumu meklēšana," atzina Šuplisnka.

Pēc viņas teiktā, Valsts izglītības un satura centrs patlaban izstrādā striktākas vadlīnijas, kā organizēt atgriezenisko saikni un palīdzēt neapjukt, ja ir kādas

ķibeles, neizpratne vai pārpratumi tieši emocionālajā plāksnē. Daudzi skolēni arī esot norādījuši, ka sākumā bijis grūti saplānot savu laiku.

Tāpat ministre norādīja, ka šajā laikā, pirmkārt, tiek noslogota digitālā pratība un pašvadītā mācīša-nās. Un grūtākais ir tas, ka pašvadītā mācīšanās ir jāorganizē kā vecākiem tā skolotājiem un skolēniem, proti, tā ir kopdarbība. "Un šeit mēs redzam, ka gata-vošanās kompetenču pieejai varētu teikt notiek pilota fāzē. Jo šobrīd mēs pārliecināmies, ko nozīmē strādāt ar starppriekšmetu saiti, strādāt pašvadīti un rēķinā-ties ar ļoti daudziem blakus apstākļiem," teica minis-tre.

52020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

88% skolēnu nejūtas pilnvērtīgi sagatavoti gala eksāmeniem IK Jānis Krievāns, JA Latvia valdes priekšsēdētājs

Izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia" no 6.-8. aprīlim veica vispārējās un profesionālās iz-glītības iestāžu skolēnu aptauju, lai noskaidrotu attālinātās mācīšanās pieredzi, tagad, kad jau divas nedēļas klātienes mācības skolās nenotiek. Vislielākās bažas rada 88% 9. un 12. klašu skolēnu atbildes, ka, attālināti mācoties laikā pirms eksāmeniem, skolēni jūtās slikti vai nepilnvērtīgi sagatavoti gala eksāmeniem. Droši jūtas vien 12% aptaujāto skolēnu.

"Pozitīvais aspekts, ko varam iegūt no šīs situā-cijas ‒ digitālā transformācija izglītībā šobrīd notiek diezgan strauji un arī aptaujas dati rāda, ka vairums skolēnu jeb 81% izmanto dažādas digitālā satura plat-formas mācību procesā. Tomēr vienlaikus pedagoga klātienes atbalsta nozīmi neviens nav atcēlis un tas joprojām ir ļoti nepieciešams, lai sasniegtu labus mā-cību rezultātus. Tādēļ šis laiks ir pietiekoši izaicinošs gan pedagogiem, gan skolēniem, gan izglītības satura veidotājiem, lai, mācības veidojot attālināti, iespējami mazāk ciestu izglītības kvalitāte," saka "Junior Achie-

vement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.Par galveno attālinātas mācīšanās priekšrocību

skolēni uzskata efektīvāku laika izmantošanu un lie-lāku patstāvību (49%), bet kā būtiskāko izaicinājumu norāda jaunas vielas apgūšanu (34%). Aptuveni ce-turtā daļa skolēnu (24%) attālinātas mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata.

"Junior Achievement Latvia" vispārējās un profe-sionālās izglītības iestāžu skolēnu aptauja tika veikta no šī gada 6. līdz 8.aprīlim, aptaujājot 3287 skolēnu visā Latvijā.

Sliktākajā gadījumā IZM tomēr piedāvās centralizēto eksāmenu vietā palikt pie vidējā gada vērtējuma

IK „Leta”Ja ārkārtējā situācija vairs netiks pagarināta, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās centrali-

zētos eksāmenus rīkot jūnijā, pretējā gadījumā pieļaujot to norisi vēl vēlāk, bet sliktākajā gadījumā paliekot pie gada vidējā vērtējuma, 9. aprīļa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

IZM ceturtdien plānojusi piedāvāt valdībai izšķir-ties par iespējamajiem centralizēto eksāmenu norises scenārijiem.

Viens no scenārijiem paredz rīkot centralizētos eksāmenus jūnijā. Tas notiktu tad, ja pēc 12. maija ārkārtējā situācija vairs netiktu pagarināta, skaidroja Šuplinska.

Ja ārkārtējā situācija tomēr tiks pagarināta, tad vēl ir "papildu termiņa iespējas, proti, nobīde laikā", no-rādīja ministre.

Savukārt, "ja ir vēl citi tieši drošības apsvērumi, tad mēs paliekam pie vidējā vērtējuma", teica politiķe.

Vaicāta, vai tas attiecas gan uz 9. klasēm, gan 12. klasēm, ministre norādīja, ka "tas attiecas gan uz 9., gan 12. klasēm un runa ir tieši par jūnija mēnesi".

Viņa piebilda, ka patlaban sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) tiek domāts, kā ievērot visus drošī-bas pasākumus, nepieļaut lielu skolēnu koncentrāciju. Tiek domāts, ka kādu daļu iespējams rīkot attālinātajā procesā, kā arī tiek vērtēts iespējams eksāmenu apjo-ma samazinājums, īpaši 9. klasēs.

"Esmu par to, ka katrs darbs ir jānoslēdz tā, kā viņš ir iecerēts. Un, ņemot vērā, ka vispār man ir rakstu-rīga maksimālista daba, es esmu par to, ka ierastais

un arī skolēnam svarīgais viņa viena izglītības posma noslēgums ir ar konkrētu novērtējumu, ar konkrētu padarīta darba apziņu," teica ministre.

Šobrīd IZM veic aprēķinus, cik skolēni varētu kār-tot latviešu valodas, matemātikas un angļu valodas ek-sāmenus, lai saprastu, vai tos var fiziski sarīkot. Para-lēli arī aplūko iespēju, vai eksāmenu mutisko daļu nav iespējams organizēt attālināti. "Trešais moments, kas izrunāts 8. aprīlī, ir pavisam neliels, bet tomēr sama-zinājums eksāmena saturā. Tie ir trīs galvenie akcenti, kas tiek modelēti ‒ skolēnu skaits, kura daļa varētu būt attālināti un satura samazinājums," atklāja politiķe.

Ja sākotnēji IZM slējās uz pozīciju, ka 9. klasēm iztiks ar gada vērtējumu, tad pēc sarunas ar nozari un skolēnu satrauktajām vēstulēm tomēr palikts pie risi-nājuma - ja ir variants "B" un eksāmenu sesija var no-tikt jūnijā, tad 9. klasēm rīkot kompleksu eksāmenu, saliekot visus četrus centralizētos eksāmenus kopā, mazinot apjomu un prasības.

IZM negrib centralizētos eksāmenus rīkot mai-jā, jo, ja 12. maijs ir termiņš, kurā beidzas ārkārtējā situācija, atgriešanās normālajā darba ritmā noritēs pakāpeniski. "Tāpēc ir skaidrs, ka nevar 15. maijā rī-kot svešvalodas eksāmenu. Ir vajadzīgas vismaz divas

62020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

IZM: Dienā izglītojošo kanālu "Tava klase" noskatās ap 240 000 skatītāju

IK Silvija Reinberga, „Leta”Izglītojošo kanālu „Tava klase” vidēji dienā noskatās ap 240 000 skatītāju, liecina Izglītības un zinātnes

ministrijas (IZM) provizoriskās aplēses. Kā aģentūru „Leta” informēja IZM, jaunais izglītojošais projekts „Tava klase” pirmajās darbības dienās ir iekļuvis visskatītāko televīzijas pārraižu vidū.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem aptuvenais vidējais skatītāju skaits telekanālā „ReTV” dienā bijis 100 000 cilvēku, „Sportacentrs.com” ‒ ap 80 000 cilvē-ku, bet vietnē www.tavaklase.lv programmu skatīju-šies ap 60 000 cilvēku.

Kā liecina vietnes www.tavaklase.lv nodrošinātāja „Telia Latvija” veiktā „Google Analytics„ datu analīze, pirmajās divās dienās jauno televīzijas kanālu skatījās pavisam 69 pasaules valstīs.

Pēc Latvijas visvairāk skatītāju bijis Lielbritānijā, tad ASV, Igaunijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Krievijā, Īrijā un Somijā. Skatītāju vidū bijuši arī pārstāvji no tādām attālām valstīm kā Bolīvija, Gvatemala, Peru, Jaunzēlande un citām.

Sākot no 9. aprīļa, vietnē www.tavaklase.lv būs pie-ejama ne tikai programma, bet arī nodarbības tēma un nepieciešamie resursi. Vietnē nospiežot uz attiecī-gās mācību stundas, būs redzams pedagoga sagatavo-tais satura apraksts, nodarbībai nepieciešamie mācību līdzekļi un cita veida informācija.

Jau vēstīts, ka „Tava klase„ satura veidošanā iesais-tīti vairāk nekā 70 skolotāji no visas Latvijas. Palīdzī-bu skolotājiem projekta ietvaros ir snieguši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, dziedātāji un mākslinieki.

Tā kā IZM saņem daudz jautājumu un priekšliku-mu, vietnē www.tavaklase.lv izveidots speciāls e-pasts tavaklase@tavaklase.lv, kā arī norādīts kontakttālru-nis, kur izteikt savus priekšlikumus.

nedēļas, kurās plānveidīgi konsultē un visu saorgani-zē. Tāpēc plānā "A" eksāmeni ir iecerēti jūnijā," pauda ministre.

Šuplinska uzsvēra, ka par centralizētajiem eksā-

meniem valdībai un plašākai sabiedrībai vairāk tiks stāstīts 9. aprīlī, bet ministrijas rīcības programma plašāk tikšot prezentēta tikai pēc Lieldienām.

LIZDA atkārtoti aicina valdību piešķirt piemaksas pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupās nodarbinātajiem, kā arī ļaut vest uz

pirmsskolu bērnus tikai noteiktu profesiju pārstāvjiem IK Guntis Meisters, LIZDA Sabiedrisko attiecību speciālists

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūdz Ministru kabinetu (MK) steidza-mības kārtā noteikt no valsts budžeta piemaksas pirmsskolas izglītības iestādēs dežūrgrupās strādājošajiem pedagogiem, skolotāju palīgiem, tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ļaut vest uz pirmsskolas izglītības iestā-dēm bērnus tikai noteiktu profesiju pārstāvjiem. Pēdējā laikā novērots, ka bērnudārzu dežūrgrupās pieaug bērnu skaits. Būtiski nodrošināt darbiniekus ar dezinfekcijas līdzekļiem, cimdiem un sejas maskām.

Šobrīd LIZDA veic anonīmu aptauju par pirms-skolā nodarbināto profesionālo dzīves kvalitāti valsts ārkārtējās situācijas apstākļos. Vienā no aptaujas jau-tājumu blokiem tiek novērtēta aizsardzība pret risku saslimšanai ar Covid - 19. Aptauju paredzēts noslēgt 2020. gada 9. aprīlī, bet uzrunāto pirmsskolā nodar-bināto atsaucība ir liela un šobrīd aptaujā savu vie-dokli ir jau izteikuši 3311 respondents no kuriem 84% ir pedagogi un 16% skolotāju palīgi. Līdz ar to jau ir skaidras tendences, ko apliecina aptaujas provizoris-kie rezultāti.

LIZDA, iepazīstoties ar aptaujā iegūto informāci-ju, secina un vērš IZM uzmanību uz to, ka pirmssko-las izglītības iestāžu dežūrgrupās nodarbinātajiem ir

paaugstināts risks saslimšanai ar Covid-19 vīrusu, jo:1. 78% aptaujāto apstiprina, ka pirmsskolas izglītī-

bas iestādē ir noteikta stingra kārtība, kādā vecāki vai citas personas uzturas pirmsskolas telpās un teritorijā, bet tikai 60% aptaujāto piekrīt, ka pirmsskolas izglītī-bas iestādes noteikto kārtību vecāki ievēro;

2. Riska mazināšanas nolūkos, saslimšanai ar Co-vid-19 tikai 78% no aptaujātajiem darbam izglītības iestādē ir nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, 30% ar cimdiem un 12% ar sejas maskām.

3. 13% aptaujāto apliecina, ka ir bijis gadījums, ka kādam no bērniem vai darbiniekiem izglītības iestādē ir bijusi nepieciešamība pašizolēties, bet viņi to nav ie-vērojuši un ir atradušies pirmsskolas izglītības iestādē.

72020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Pirmsskolas izglītības iestādēs ir bijuši gadījumi, kad kādam no bērniem vai darbiniekiem ir konstatēta Co-vid -19 vīrusa saslimšana;

4. 48% aptaujāto uztrauc, ka jāstrādā ar bērniem, kuru vecāki ir iesaistīti Covid-19 mazināšanas pasā-kumos;

5. 64% aptaujāto uzskata, ka viņam šobrīd, atrodo-ties darbā pirmsskolas izglītības iestādē, ir palielinā-jies risks saslimšanai ar COVID-19;

6. 77% aptaujāto uzskata, ka dežūrgrupu pakalpo-jumus būtu jānodrošina tikai ārkārtas situācijā noteik-tu profesiju vecāku bērniem;

7. 14% dežūrgrupās nodarbināto aptaujāto peda-gogu, lai nokļūtu uz darbu ir spiesti izmantot sabied-risko transportu, kurā ir lielākas inficēšanās iespējas ar Covid-19 vīrusu;

"Reālā situācija pierāda, ka bez dežūrgrupām ne-varam iztikt. IZM vadība birokrātiski "spēlē futbolu" un aicina mūs jautājumus risināt ar pašvaldībām, jo tās finansē pirmsskolas. Nevajadzētu turpināt dalīt pedagogus, par kuriem jārūpējas pašvaldību un valsts līmenī. Īpaši tagad būtu valsts līmenī jāparūpējas arī par pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo papildus atbalstu, veselības drošību. Nepietiekams un nesavlai-cīgs atbalsts pakļauj riskam inficēties ar COVID-19 mūsu pašus mazākos bērnus, viņu ģimenes un pirm-

skolu darbiniekus, kā arī viņu ģimenes. Ja no 4 mil-jardiem eiro nevar atrast naudu pirmskolu dežūrgru-pām, pašu mazāko lielākai drošībai, tad...tas gan jau ir vairāk kā nožēlojami," uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Daļa pedagogu un tehnisko darbinieku ir Co-vid-19 vīrusa vecuma riska grupā, jo Latvijā pedago-gu vidējais vecums ir 48 gadi, turklāt 51% ir vecumā virs 50 gadiem (OECD vidējais rādītājs - 34%). Aptau-jā piedalījās 29% aptaujāto vecuma grupā 40-49 gadi, 29% vecuma grupā 50-59 gadi, 8% vecuma grupā 60 un vairāk gadi.

LIZDA uzskata, ka bērnu uzraudzības pakalpo-jumu, prioritāri, dežūrgrupās jānodrošina nodarbi-nātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 preventīvajos, organizatoriskajos vai seku likvidācijas pasākumos. 30% aptaujāto uzskata, ka pilnībā būtu jāpārtrauc dežūrgrupas pakalpojumi pirmsskolas izglītības iestā-dēs turpmākajā valdības noteiktajā ārkārtas situācijas laikā.

LIZDA informē, ka tiks iesniegti papildus priekš-likumi pēc pētījuma visu datu apkopošanas, lai varētu nodrošināt drošāku darba vidi un kvalitatīvāku attā-lināto mācību procesu pirmsskolas izglītības iestādēs ārkārtas situācijas apstākļos.

LIZDA: Piedāvātais jaunais Skolotāja profesijas standarts apdraud pirmsskolas izglītības kvalitāti

IK Silvija Reinberga, „Leta”Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina uzlabot izstrādāto jauno Skolo-

tāja profesijas standartu, uzskatot, ka tā pašreizējā redakcija apdraud pirmsskolas izglītības kvalitāti, aģen-tūrai „Leta” pavēstīja arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

Viņš atklāja, ka 8. aprīlī Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās apakšpadomes elektronis-kajā sēdē plānots apstiprināt jauno Skolotāja profesi-jas standartu. LIZDA aicina atlikt tā apstiprināšanu un pilnveidot to, jo pašreizējā redakcijā tas radot ris-kus turpmākai kvalitatīvai pirmsskolas izglītības īste-nošanai un pirmsskolas skolotāja profesijas prestiža pazemināšanai.

Analizējot standarta projektu LIZDA un Pirms-skolas izglītības asociācija, secinājušas, ka pirmsskolas skolotājiem turpmāk var būt nepietiekamas prasmes, attieksmes, profesionālās zināšanas un kompetences, lai īstenotu jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un iekļaujošu izglītību.

LIZDA pauž bažas, ka turpmāk var tikt apdraudēta pirmsskolas izglītības attīstība un pētniecība Latvijā.

"Ja tiks pieņemts Skolotāja standarta projekts esošajā versijā, tad skolotājiem turpmāk Latvijā tiks liegta iespēja iegūt bakalaura grādu tieši pirmssko-las izglītībā," norādīja Meisters. Viņš skaidroja, ka

šobrīd licencēšanai nodotā programma paredz tikai kopīgu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvali-fikāciju. Pirmsskolas skolotājam, kurš vēlēsies iegūt bakalaura grādu, 3. un 4. kursā obligāti būs jāapgūst sākumskolas skolotāja kvalifikācija un jādodas praksē uz sākumskolu, tādā veidā netiks padziļinātas profe-sionālās zināšanas un kompetences tieši pirmsskolas izglītībai aktuālos jautājumos.

Tāpat viņš pauda, ka pirmsskolas skolotājiem tiks liegta iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt pro-fesionālā bakalaura grādu pirmsskolas izglītībā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka Skolotāja profesijas standarts ir tāds, kas neļaus pedagogiem pilnvērtīgi iegūt augst-skolā izglītību, kas savukārt ļautu kvalitatīvi realizēt pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Viņasprāt, nedrīkst no standarta izslēgt būtiskus jautājumus, kuriem jābūt iekļautiem tālāk pedagoģijas studiju programmu sa-turā, citādi "pedagogs paliks bez vainas vainīgais".

82020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv MĀCĪŠANĀS MĀJĀS

Kad klase ienāk mājās IK Gunta Lūse, žurnāliste

Turpinājums no 1.lpp.

Pagulēt diendusuJānis Bērziņš, tūrisma jomas darbinieks, četru dēlu tēvs:– Mūsu ģimenē ir tikai viens skolēns, pārējie vēl

mazi. Kārlis mācās 1. klasē. Kopš mācības notiek at-tālināti, viss ir citādi, bet kopumā galā tiekam. Pro-tams, mums kā vecākiem jāiegulda daudzreiz vairāk darba. Skolotāja pagaidām nav sevišķi samazinājusi apgūstamo vielu, laikam arī viņa mēģina pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ir labi, ka tagad no skolotājas saņemam vairāk atsauksmju nekā iepriekš.

Esam pamanījuši, ka Kārlim mājās ir grūtāk kon-centrēties. Ja dēlam sanāk aizķerties pie kāda darbiņa, ir bijis tā, ka pat pulksten piecos viņš vēl nav izpildījis visu. Ja pilnībā ļaujam viņam vaļu, iezogas pavairāk kļūdu, un darbiņš jāveic otrreiz.

Mums noteikti patiktu labāk un būtu vieglāk, ja darbi visos mācību priekšmetos būtu iedoti nedēļai. Tā vienā nedēļā bija matemātikā. Dēls gandrīz visu izpildīja vienā dienā, un tas deva iespēju viņam būt brīvākā režīmā ceturtdien un piektdien.

Kārlis saka, ka mājās mācīties ir grūtāk. Viņu trau-cējot troksnis, ir grūtāk koncentrēties. Nezinu, kā ir skolā, bet mājās jau ap pulksten 13–14 puika ir nogu-ris. Pāris reižu, kad bija jāveic grūts uzdevums, viņš ielīda gultā un pagulēja. Pēc tam varēja ķerties pie darbiņa ar jaunu sparu un iedvesmu. Skolā, protams, tas nebūtu iespējams. Kārlim patīk, ka starp stundām ir garākas pauzes. Arī pusdienas varot paēst ātrāk.

Mums ar sievu ir interesanti piedzīvot attālināto mācīšanos. Vēl gan mēģinām saprast, cik daudz dēlam palīdzēt, bet cik ļaut darīt pašam un lai tad paliek tieši tā, kā viņam ir sanācis.

Nesteidzīgā ritmāMarika Rozenberga, pašnodarbinātā, 3. klases skolēna mamma:– Agrāk es savam bērnam negribēju nekādu māj-

mācību. Dēls ir atbalsta bērnu grupā, viņam ir prob-lēmas ar uzvedību un vielas uztveri, un reiz kāds klī-niskais psihologs vaicāja, vai nevēlamies mājmācību. Toreiz biju pilnīgi pret, bet nu sāku domāt, ka tas nav nemaz tik slikti. Puika arī saka, ka tagad viņam patīk labāk mācīties. Man patīk, ka nav agri jāceļas un jā-krata bērns augšā. Vismaz rīta agrumā ir daudz mazāk stresa.

Saprotams, ka dēla mācībām man ir jāpieplok vēl

vairāk nekā agrāk. Ja iepriekš divas stundas abi kopā pildījām mājasdarbus, tad tagad tās ir četras stundas. Sākumā bija pat visas piecas stundas, bet es šo laiku samazināju – dodu tikai obligāti atrādāmos uzdevu-mus. Viņam jau tā ir problēmas ar uzmanības noturē-šanu, negribu to visu saasināt.

Manuprāt, viņam pietrūkst sportošanas iespē-ju. Dzīvojam Rīgas centrā, un nav, ne kur izskrieties, ne bumbu uzspēlēt. Kaimiņi jau sūdzas, ka mēs par daudz lēkājam.

Šīs jaunās situācijas sakarā aizdomājos par izglī-tības nākotni, jo pāreja uz mācīšanos attālināti to var ļoti ietekmēt.

Valles pamatskolas 1. klases skolēns Kārlis uzdzied kopā ar Renāru Kauperu, kuru ir prieks ieraudzīt jaunajā televīzijas kanālā „Tava klase”.

92020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Kļūt par skolotāju karantīnas laikāLiene Bērziņa, grāmatvede, omīte deviņiem mazbērniem:– Kamēr mana vecākā meita bija ceļojumā Spānijā,

abi mazbērni dzīvoja mūsmājās. Kad meita atgriezās, viņai divas nedēļas bija jāpaliek karantīnā. Nolēmām, lai bērni šo laiku dzīvo pie mums, jo tā viņi nebūs apdraudēti un varēs staigāt svaigā gaisā. Izrādījās, ka uz maniem pleciem nonāca arī attālinātā izglītošana. Matīss mācās 3. klasē, Justīne – 7. klasē.

23.  martā pamodos ļoti agri un ar 1.  septembra sajūtu, jo sākas taču skola! Meita man atsūtīja pieeju „e-klasei”. Drīz vien izrādījās, ka tā ir interneta vietne, ko šajās nedēļās apmeklēju visbiežāk. Man gan bija lie-las bažas, vai šo nemitīgo pieslēgšanos izturēs „e-kla-se”, „uzdevumi.lv”, „soma.lv” un vispār viss internets. Iztur! Esmu pārsteigta par tām daudzajām virtuālajām mācību iespējām, kādas dod šis laiks, un par to, ka vi-sas tās tiek izmantotas.

Mums ir divi datori, katram bērnam ir savs tele-fons, mums nekā netrūkst. Ir gan darbi, kur pietiek ar

telefona iespējām, bet, piemēram, darboties „uzdevu-mi.lv” tomēr ir ērtāk datorā. Mazbērni nereti to dara manā datorā, un tad es, protams, nevaru strādāt, savi darbi jāpārliek uz citu laiku.

Man ir iespēja salīdzināt divas skolas un divas klašu grupas. Mazdēla skolotāja noteica, ka ik rītu līdz pulksten 8.30 katram bērnam jāpiesakās klases „WhatsApp” grupā. Tas disciplinē. No rīta skolotāja tiešsaistē uzrunā bērnus un dod ievirzi dienai. Viss dienā darāmais smalki un detalizēti sarakstīts „e-kla-ses” dienasgrāmatā.

Mazmeita mācās 7. klasē, un tur katru priekšme-tu māca cits skolotājs, tādēļ kārtība nav tik laba. Bija mācību priekšmeti, kuros bieži pulksten desmitos no rīta skolotājs vēl nebija ierakstījis uzdoto. Protams, darbiem ir atvēlēta visa diena, bet labāk būtu, ja plāns būtu skaidrs jau no rīta. Cik sapratu, skolas nostādne bija tāda, ka skolotājiem dienas darbi jāieraksta līdz pulksten divpadsmitiem. Uzrakstīju, ka tas nav labi, pēc tam vairs tā nebija.

Justīne teic, ka viņai patīk šis citādais mācību sko-las laiks, tomēr īstā skola vairāk disciplinējot. Taču esot labi, ka pats var plānot laiku. Nereti gan esot grū-ti, ja ir paredzētas mācību stundas tiešsaistē. Līdz tam visu jāpaspēj izdarīt, lai varētu savlaikus pieslēgties.

Es zinu, ka tīri labi var iztikt (un tā ir arī paredzēts) bez materiālu izdrukāšanas, tomēr izdrukāju dienas programmu, jo mazdēlam patīk, ja viņš var izsvītrot padarīto. Pirmās dienas vēroju, ko un kā viņš dara. Apmēram līdz pulksten divpadsmitiem Matīss visu jau ir padarījis, un pārējā diena pieder viņam. Pēcpus-dienā gan kādu laiku aizņem sportiņš, jo katru dienu jāveic noteikti vingrinājumi un jāpieraksta rezultāti. Kad jautāju Matīsam, kas viņam patīk attālinātajās mācībās, viņš atbildēja vienā vārdā – viss! Tādēļ, ka var ātri izmācīties un nav jāpilda mājasdarbi. Un vēl – nav jābrauc uz skolu ar sabiedrisko transportu un nav jāēd skolas pusdienas.

Justīne ātri vien saprata, ka var saņemt palīdzību no mājiniekiem, un nereti nedaudz pietēloja, ka ne-saprot. Droši vien tā dara daudzi bērni. Ne velti Ma-tīsa skolotāja pēc pārbaudes darba ierakstīja vecāku

Omīte Liene Bērziņa pirmajā attālinātās mācīšanās dienā kopā ar mazbērniem Matīsu un Justīni. Bērni dzīvoja pie omītes, kamēr mamma atradās karantīnā.

Nereti mājās izdodas visu paveikt ātrāk,

bet jāzina, ka bērns, šādi mācoties, ātrāk nogurst.

102020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

„WhatsApp” grupā, ka bērniem jāstrādā patstāvīgi. Viņa taču zina, kā kurš mācās, ko spēj vai nespēj. Ja darbs paveikts pārlieku labi, iespējams, vecāki nāku-ši palīgā. Bija lūgums tā tomēr nedarīt, ļaut bērniem strādāt pašiem un pašiem kļūdīties. Es tiešām vairs tik ļoti neuztraucos un palīdzu tikai tad, ja lūdz.

Lauku vidē ar trīs skolēniemLinda Rozenbaha, žurnāliste, četru bērnu mamma: – Mūsu ģimenē ir trīs skolēni un zīdainītis. Pirms

divām nedēļām pārcēlāmies no Rīgas uz laukiem. Dzī-vojam viensētā, mums ir normāls internets. Pozitīvi, ka varam katru dienu būt svaigā gaisā un vienlaikus mācīties Rīgas skolā. Vidējie – meita un dēls – mācās 4. un 7. klasē Rīgas Centra Daiļamatniecības pamat-skolā, lielais dēls – Rīgas Angļu ģimnāzijas 10. klasē. Esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un varu veltīt bēr-niem diezgan daudz laika, droši vien tā nav tiem vecā-kiem, kuri strādā. Protams, mazā meitiņa prasa savu laiku, un man ir arī daudz lielākas rūpes par ēdienu nekā agrāk, jo visi ir mājās.

Lielais dēls visu paveic pie datora. Meitai visi darbi pārsvarā jāraksta ar roku, vidējam puikam gan datorā, gan ar roku. Jā, bet katrs bērns vēl grib iet savā „my-koob” profilā, un tā mans agrāk neaizskaramais dators kļuvis par koplietojamu… Vīram ir savs dators, bet viņš visu laiku ar to strādā.

Sākumā bija tehniskas grūtības, nelieli pārpratumi. Skolotāji gan ir pretimnākoši, ar katru var sazināties telefoniski vai sarakstīties. Piemēram, kad izrādījās, ka vācu valodā tomēr neesam nosūtījuši darbu, lai arī tas bija izpildīts, skolotāja ne tikai pieņēma darbu, bet arī uzrakstīja sirsnīgu vēstuli. Kad izrādījās, ka neva-ram izvēlēties uzdevuma numuru, jo tas jāizvēlas pēc bērna secības „mykoob” vietnē, ko mēs nevarējām, to arī normāli izrunājām.

Pašlaik mācības jau iegājušas saprotamākā gultnē. Uzdevumus var atrast pa dienām (sākumā bija tāda kā apkopojoša lapa), viss ir saprotamāk. Es intensīvi darbojos ar mazākajiem skolēniem – sēžu blakus un palīdzu vai tikai pārskatu darbus. Bet arī tad man jā-izprot katra tēma, viss jāizlasa. No vienas puses, tas paņem daudz vairāk laika nekā jebkad agrāk un prasa iecietību, bet, no otras puses, esmu uzzinājusi daudz jauna un vairāk darbojos kopā ar bērniem. Ir priekš-meti, kur bērniem vairāk palīdz vīrs.

Bērni saka, ka mācību ir vairāk nekā skolā. Un tie-šām mācāmies daudz. Parasti tas ilgst vairākas stun-das, bet pa vidu viņi pieprasa pauzes. Lielais puika, kurš darbojas patstāvīgi (viņam ir „e-skolas” vide), saka, ka dienā mācībām jāvelta kādas sešas stundas. Viņam līdzi gandrīz nesekoju, tik piefiksēju, ka darbi ir ieskaitīti un atzīmes ir līdzīgas iepriekšējām.

Skolotāja rakstīja meitai, ka daļai bērnu šķiet, ka uzdotā ir daudz, citiem – par maz. Piemēram, mate-mātikā, ja kādam šķiet par daudz, drīkst pildīt mazāk. Ir daļa uzdevumu, kas ir jānosūta, bet citi nav jāsū-ta. Dažkārt visās šajās norādēs var apjukt, kaut ko sa-jaukt. Bet labi ir tas, ka esmu vairāk kopā ar bērniem, jūtu, ka mazākajiem šis atbalsts patīk, varbūt jūtamies daudz tuvāki.

Vidējo bērnu skolā ir daudz mākslas priekšmetu, daudz radošo darbu. Vietējo ciemu un pilsētiņu vei-kalos tomēr varēju nopirkt prasītos materiālus, vienīgi A2 papīru neatradu.

Dažos priekšmetos lielākoties jāpilda uzdevumi no grāmatām vai jāveido konspekti. Ir skolotāji, kuri pa-centušies uztaisīt internetā aizpildāmus testus. Video diemžēl neviens netaisa  – nevienai no manu bērnu

Rozenbahu ģimene pirms divām nedēļām pārcēlās uz laukiem, bet visi bērni turpina mācīties Rīgas skolās. Jasmīna izpildījusi mājasdarbu – kopā ar tēti izgatavojusi putnu būrīti. Nebija teikts, ka tas noteikti jādarina no koka, bet laukos tas bija iespējams, turklāt visiem prieks, ka būrītis ir noderīgs.

112020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

klasēm. Bērni sākumā uz to cerēja. Domāju, tas būtu vajadzīgs sarežģītākajos priekšmetos, īpaši, ja šāda at-tālinātā mācīšanās ieilgst. Bet es saprotu, ka skolotā-jiem tā ir pilnīgi jauna situācija un darba ir pat vairāk.

Forši mācību materiāli bija mūzikā, piemēram, jā-saliek mūzikas instrumentu puzle. Varēja klausīties, kā instruments skan, un skatīties, kā par to pastāsta konkrētā mūzikas instrumenta pārzinātājs.

Bērniem patīk izvēlēties laiku, kad sākt mācības, to viņi novērtē pozitīvi. Bet ir bijušas dienas, kad gāja traki, jo viņi sāka mācīties tikai vakarā. Meita ir no-ilgojusies pēc draugiem un skolas  – tur esot mazāk jāmācās.

Un vēl nelielai jautrībai kāda situācija. Reiz zvanīja latviešu valodas skolotāja un jautāja, kāpēc tā iesūtī-jām darbu (ar roku rakstītu), kļūdas grūti izlabot. Es iekšēji salēcos: ko, kļūdas, man? Es taču tēmu izkodu, līdzi sekoju, kopā ar bērnu pildīju... Izrādījās, ka darbs vēl nebija labots. Skološanās mājās laikam atmodina arī vecāku iekšējo skolēnu.

Skolotāja pidžamāSmilteniete Ilze Haka saistībā ar attālināto mācīša-

nos guvusi pat zināmu popularitāti. Par savu pieredzi dēla Matīsa jaunajā mācīšanās procesā Ilze raksta die-nasgrāmatu „Facebook” – „Skolotājas pidžamā piezī-mes”, ko ar interesi un smaidu lasa daudzi.

Viņas dēls Matīss ir īsta izaicinājuma priekšā, jo mamma azartiski ķērusies pie mācību organizēšanas mājās. Pirmajā dienā Ilze rakstīja: „Es ticu, ka pēc mā-cībām ar mani es vairs nekad nedzirdēšu: „Mamm, es negribu iet uz skolu.” Tas, ko šajā laikā dos skola, ir vien tāds sīkums, bet man – ir PLĀNS!”

Ilze izplāno katru dienu, ieviešot tajā interesan-tus elementus dažādos priekšmetos, izgudro eksperi-mentus, sacensības abu starpā dažādos priekšmetos, ēst gatavošanu, interesantu sportošanu un praktiskas nodarbes. Lūk, tikai daži fragmenti no mammas pie-zīmēm.

„Šodien stundas sāksim ar mājturību – padodu lu-patu un piekodinu, lai iztīra pagulti kārtīgi. Kad gan

vēl būs tāda izdevība? Apmācāmais protestē, ka viņš spēlējot paslēpes. Labi, labi. Ļoti labi! Turpinām spē-lēt, tikai tagad ar lupatu rokās. Pēc šiem pigoriem viņš ir sapratis, ka grāmatu mācības ir vieglākas, un fiksi pievēršas latviešu valodai. 

Mūzikas stunda. Apmācāmais spirinās pretī. Bet man ir ideja. Apmaināmies vietām, tagad es spirinos pretī, runāju, neklausu, tomēr galu galā fa mažora gammu uz ksilofona iemācos nospēlēt. Svinot uzvaru, ka mamma iemācījusies gammu, puika ķeras pie sava nošu meža ar prieku.

Latviešu valodā turpinām lasīt un rakstīt. Dienas-grāmatu apmācāmais atsakās rakstīt, bet raksta grā-matu „Zvēru vēsture”.

Dabaszinībās šodien eksperimentu diena. Taisī-sim putojošo briesmoni, mācīsimies par skābēm un sārmiem (avots: grāmata „100 aizraujoši eksperimen-ti”, „Zvaigzne ABC”).”

Ilze jau pirmajā attālināto mācību dienā saprata, ka „bērna attieksme pret mācībām būs tieši tāda pati kā man. Ja viņš sajutīs manu neapmierinātību un ne-gatīvismu, arī pats nevarēs pozitīvi noskaņoties dar-bam. Tāpēc mēs visu darām ar prieku, smiekliem un jokiem. Jā, ir arī neveiksmes, taču arī tā ir pieredze. Pasmejamies un mēģinām atkal. Dažkārt gan ir grūti dēlu motivēt nopietnam darbam.

Matīss saka: „Mājās mācīties ir labāk. Jo var izvē-lēties, kuru stundu vispirms mācīties; kad grib, var paņemt starpbrīžus; stundu laikā var ēst un dzert. Ne-gatīvais – pietrūkst klasesbiedru un drusku arī skolo-tāju.”

Uzskatu, ka pozitīvais ir tas, ka bērns iemācās plā-not laiku, iemācās komunicēt, rakstot e-pastus, vairāk iesaistās izziņas procesā, iemācās atbildību un pat-stāvīgu darbu. Un vēl – bērni iemācās jēgpilni lietot viedierīces. Protams, ka pietrūkst komunikācijas ar klasesbiedriem.

Esmu sapratusi, ka jābūt režīmam un skaidri no-teiktiem mērķiem katrai dienai. Jāseko līdzi, kurā brī-dī nepieciešama atpūta un kad pamudinājums pievēr-sties darbam. Nedrīkst visu aizlaist pašplūsmā.”

Foto: No ģimeņu personiskajiem arhīviem.

* Vecākiem nav jābūt skolotājiem savam bērnam, bet atbalsta personām – jāparāda virziens, bet jāļauj darīt pašam, pēc tam viss jāpārrunā.

* Mājās ir vērts uzlikt taimeri, kas zvana pēc noteikta laika, lai bērnam būtu pietiekami daudz atpūtas paužu.

* Šobrīd nevajadzētu koncentrēties uz atzīmēm, svarīgāk, lai bērns mācās sevi disciplinēt, organizēt, šādi iegūstot svarīgas iemaņas dzīvei.

* Vissvarīgākais pašlaik ir labas savstarpējās attiecības ģimenē un miers mājās, pozitīvs noskaņojums. Sagādājiet bērnam jaukus pārsteigumus, jokojiet, tveriet notiekošo ar vieglumu, lai bērns tieši to iemācās no vecākiem!

122020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv SPORTA STUNDAS

Sporta stundas kļūst radošākas un izdomas bagātākas

IK Ilze Brinkmane, žurnāliste

Patlaban ir savdabīgs laiks. Ja pirms tam mudinājām bērnus un jauniešus mazāk laika pavadīt pie dato-ra vai citām viedierīcēm un vairāk doties laukā, tad tagad tam kļūst arvien vairāk ierobežojumu, tai skaitā sportošana kopā ar draugiem. Tomēr ir sporta skolotāji, kas rod risinājumus, lai fiziskās aktivitātes nepa-zustu, un domā, kā tās padarīt saistošas arī šajos apstākļos.

Krīzes situācija veicina radošumuKandavas Reģionālās vidusskolas sporta skolotāja

Inna Freiberga stāsta, ka pašiem mazākajiem nesūta videomateriālus, bet domājusi, kā sportu sasaistīt ar latviešu valodu. „Radās doma par līdzskaņiem, pie-mēram, kādi vārdi sākas ar burtiņu „p” – pastiepties, pietupties utt. – un to arī praktiski izdarīt. Kopā ar ve-cākiem jāizdomā kaut kas līdzīgs ar citiem burtiem.

5. līdz 7. klases skolēniem nosūtīju saiti uz video, kur redzams vingrojumu komplekss, bet dotais uzde-vums ir aprakstīt, kura muskuļu grupa strādā, izpildot attiecīgo vingrojumu.

Viens no vingrojumu kompleksiem ir jāizpilda katru dienu, līdz to atceras no galvas. Vai tas ir da-rīts, sapratīsim, kad tiksimies skolā, jo vajadzēs node-monstrēt, lai saņemtu vērtējumu ballēs.

Patlaban ļoti būtiski ir vingrināt plaušas, tādēļ vi-sām vecuma grupām iesaku elpošanas vingrinājumus. Piemēram, ar salmiņu jāpūš kāds viegls priekšmets – spalviņa, papīra gabaliņš u. tml. Ja ir vairāki brāļi un māsas, tad uz grīdas var izveidot spēles laukumu, jā-nosaka centra līnija un priekšmets jāiepūš vārtos. Tā-pat var pūst balonu,” dalās I. Freiberga.

Skolotāja atklāj, ka pagaidām vēl apsver, kā realizēt standartā paredzētās dejas un ritmiku.

Uz jautājumu, vai viņa aicina vingrot arī kolēģes, I. Freiberga apstiprina, ka vingrojumu variantus sūtī-jusi arī klašu audzinātājām, un zina teikt, ka vairākas skolotājas aktīvi cenšas arī darīt.

„Sākotnēji visiem bija satraukums un neziņa, bet, ja arī kādam ir grūtības ar interneta pieslēgumu, tad notiek veiksmīga sadarbība ar vecākiem. Arī es vairā-kiem bērniem uzdevumus uzrakstīju uz lapas un iz-drukas atstāju pastkastītē skolā, kur tos saņem vecāki, bet pēc tam aizbraucu pie viņiem pēc atbildēm. Izeju jau var atrast jebkurā situācijā, atliek domāt radoši. Tas attiecas uz jebkuru lietu, piemēram, neprotu res-taurēt mēbeles, bet meklēju informāciju, sāku darīt un rezultātu sasniedzu. Ja dažkārt ikdienā bija iezagusies rutīna un pat zināms apnikums, tad krīzes situācija veicina radošumu,” secina skolotāja. Viņai radusies atkal jauna ideja, kā varētu sadarboties ar vizuālās mākslas skolotāju, piemēram, zīmējot cilvēka ķerme-

ni, vienlaikus domāt arī par stājas vingrinājumiem.

Neparastā rīta rosme (latviešu valoda + sports) 1. klaseiSporta skolotājas Innas Freibergas piedāvātā rīta

rosme. Ko tā attīsta? Skolēns iemācās līdzskaņus, kā arī atcerēsies kustību vingrinājumus un varēs veikt tos patstāvīgi. Vingrinājumu izpildei nepieciešams vecā-ku atbalsts.

1. „P” – pastiepies pirkstgalos uz augšu, paceļot ro-kas augšā, ieelpo, izelpo atgriezies sākuma stāvok-lī. Atkārto 6 reizes.

2. „N” – noliecies uz priekšu, kājas taisnas, izstieptas rokas priekšā. Nolaid rokas līdz kāju pirkstgaliem, tad atkal rokas priekšā, beigās iztaisnojies, rokas gar sāniem. Atkārto 4 reizes.

3. „G” – grozi gurnus pa labi, pa kreisi. Atkārto visu 10 reizes.

4. „T” – pietupies līdz grīdai, piesit plaukstas pie grī-

Sporta skolotāja Inna Freiberga demonstrē vienu no elpošanas vingrinājumiem - izmantojot kokteiļu salmiņu, jāmēģina aizpūst spalvas līdz noteiktam mērķim.

Foto

: no

Inna

s Fre

iber

gas p

erso

nisk

ā ar

hīva

.

132020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

das, celies augšā, dari atkal. Atkārto 6 reizes.5. „S” – sēdi uz grīdas un atbalsties uz rokām aizmu-

gurē. Cel kājas uz augšu 8 reizes.Noslēgums – soļojot uz vietas, atkārto iemācītos bur-tus, skaļi tos izrunājot – P, N, G, T, S. Atkārto vairākās reizes.

MājasdarbsIzdomāt vingrojumus „B” un „C” burtam ar ve-

cāku palīdzību. Bērns izpilda iepriekšējos piecus vin-grinājumus un pieliek klāt sesto burta „B” un septīto burta „C” vingrinājumu. Noslēgumā soļo ar visu bur-tu atkārtošanu. Noteikti nevajag aizmirst par pastaigu svaigā gaisā kopā ar vecākiem!

Elpošanas vingrinājumiDer viss, ko mājās varam atrast pūšanai ar muti, –

baloni, burbuļu pūšana traukā vai pudelē, spalvas, svilpes. Varat izdomāt savu elpošanas vingrinājumu. Jo garāka ir izelpa, jo labāk. Ieelpot būtu ieteicams caur degunu, tādēļ pievērsiet uzmanību, vai nodarbī-bas laikā ir tīrs deguns.

Balonus var piepūst kaut nedaudz un, laižot ārā gaisu, tā strūklu mērķēt uz kādu mazāku papīra gaba-lu vai spalvu, lai objekts sasniegtu kādu konkrētu mēr-ķi. Var izmantot kokteiļu salmiņus un kaut ko vieglu

pūst līdz mērķim.

Sporta skolotāja Baiba Straupmane stāsta, ka 2. un 3.  klases skolēni bija iesaistīti projektā „Sporto visa klase”, tādēļ ikdienā ar sportu nodarbojušies vēl papil-dus trīs dienas nedēļā. „Esmu izstrādājusi vingroju-mu kompleksu, kurā iekļauti septiņi vingrinājumi, ja bērnam nav iespējas iziet laukā, taču, ja apstākļi atļauj uzspēlēt bumbu, braukt ar riteni, lekt ar lecamauklu, griezt riņķi, tad arī tā ir iespēja aktīvi izkustēties,” no-rāda skolotāja.

Mācību programmā ir paredzēts apgūt latviešu deju soļus. Saistībā ar šo tematiku aicināju internetā meklēt konkrētu soļu aprakstu, piemēram, gājiena so-lis, septiņsolis, palēciena solis, galops, tad no tiem var izvēlēties divus un pāris teikumos aprakstīt, pēc tam jāatsūta uz „WhatsApp” vai „e-klasi”.

„Bērni un vecāki ir atsaucīgi, tiešām arī uzraksta, kuri no soļiem patīk un padodas, dzirdēju labas at-sauksmes par uzdotajiem vingrojumu kompleksiem un to, ka aktīvi iesaistās arī tēvi. Tā ka viss notiek,” optimistiski uzsver B. Straupmane.

Viens otru pavelkam un dalāmies ar idejām Atverot Rubenes pamatskolas tīmekļvietni, parā-

dās uzraksts lieliem burtiem: „Attālinātā mācību pro-cesa laikā izaicinu visus skolēnus uz aktīvu kustēšanos svaigā gaisā! Vēlot izdošanos, sporta skolotāja Santa.”

„Ieskatoties „Fecebook”, var aizgūt ļoti daudz ideju, daudz smeļos no kolēģu ieteikumiem, kaut ko pielieku arī no sevis. Mazākajās klasītēs mudinu bērnus kopā ar vecākiem iziet dabā, piemēram, uzrāpties nelielā

B. Straupmane: „Mācību programmā ir paredzēts

apgūt latviešu deju soļus. Saistībā ar šo tematiku aicināju internetā meklēt konkrētu soļu aprakstu, piemēram, gājiena solis, septiņsolis, palēciena solis, galops, tad no tiem var izvēlēties divus un pāris teikumos aprakstīt, pēc tam jāatsūta uz „WhatsApp” vai „e-klasi”.”

Sporta skolotāja Baiba Straupmane darba procesā.

Foto

: no

Baib

as S

trau

pman

es p

erso

nisk

ā ar

hīva

.

142020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

augstumā, ar soļiem nomērīt attālumu līdz konkrētam kokam vai akmenim, izpildīt līdzsvara vingrinājumus, kad, mammas vai tēta pieskatīts, bērns mēģina noiet pa kādu nogāztu koku vai dēli u. tml., un saskaitīt, cik metru tas veiksmīgi izdevās.

Šajā mēnesī tieši bija paredzēta vingrošana, tā ir pateicīga tematika. Sūtu video, kuros redzama vin-grojumu izpilde gan telpās, gan brīvā dabā. Mēģinām darboties attālināti, sazināmies ar bērniem un vecā-kiem gan „WhatsApp”, gan „e-klasē”.

Vecāko klašu skolēni palīdz man apgūt dažādas tehnoloģijas, atrast jaunu informāciju, tas ir izaicinā-jums mums visiem,” stāsta sporta skolotāja Santa Kra-sovska.

Skolas tīmekļvietnē redzami vairāki ieteikumi:1. Ja ir iespējams, izveidot, ieinstalēt soļu skaitītāju

savā viedierīcē (telefonā), piemēram, „Endomon-do”, „Stara” utt.

2. Katras nedēļas beigās atsūti uz „WhatsApp” savu veikumu ekrānuzņēmumā („screenshot”).

3. Tiekoties skolā, kad beigsies attālinātās mācības, katras nedēļas aktīvākie skolēni tiks atzīmēti un apbalvoti!Skolotāja neslēpj gandarījumu, ka daudziem sko-

lēniem ir āķis lūpā, jo viņi sūta atskaites, cik soļu ir noiets, cik noskriets vai nobraukts ar riteni.

„Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, skolēni izrāda lie-lāku aktivitāti, nekā tas dažkārt bija sporta stundās. Daudzus piesaista tehnoloģijas, un viņi vēlas dalīties, kādu sistēmu atraduši un pieslēguši telefonā, piemē-ram, ka mēra arī sirdsdarbību un patērētās kalorijas. Līdz ar to kontrolē savu veselību, par to apsprieža-mies „WhatsApp” grupā. Sasummējot nedēļas laikā

noskrieto, izrādās, ka kāds jau ir noskrējis maratonu. Tā ka notiekošo uztveram gan nopietni un padziļināti, gan arī ar humoru,” norāda S. Krasovska. Viņa atzīst, ka Rubenē, Kocēnos un Vaidavā ir pateicīga vide, jo ir lieli plašumi un katrs, otram netuvojoties tuvāk par diviem metriem, var aktīvi izkustēties. Nākamais uz-devums būs nofotografēt sevi, kā skrien vai iet garām kādam dižozolam, vēsturiskam piemineklim u. tml.

„Ar savas audzināmās 9.  klases skolēnu atsūtīta-jiem attēliem jau dalos, lai viņiem rodas idejas aiz-braukt ar riteni, kur kāds jau bijis. Viens otru pavel-kam, dalāmies ar idejām gan bērni, gan kolēģi,” teic skolotāja un piebilst, ka tomēr ļoti pietrūkst saziņas klātienē.

Uz jautājumu, cik sportiski ir pārējo priekšmetu skolotāji, S. Krasovska priecīga uzteic kolēģus. Patla-ban viens otru redzot vairāk attālināti, bet pa gabalu pamāj, ja kāds brauc ar riteni, dodas nūjot vai pastai-gā, un novēl viens otram veiksmi un labu garastāvokli.

S. Krasovska pērn izcīnīja izcilākā sporta skolotāja titulu Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā kon-kursā „Gada sporta skolotājs 2019”. Uz jautājumu, vai tituls uzliek kādus īpašus pienākumus, viņa atbild, ka dara tāpat, kā visu laiku darījusi, vien novēl sev veselī-bu un izturību turpināt.

„Ir jānotur temps un dažādība, jo bērnus iesaistu dažādos projektos un pasākumos. Piemēram, pagā-jušā gada nogalē Latvijas Badmintona federācija Ru-benes pamatskolu atzina par labāko lauku skolu šajā sporta veidā un saņēmām balvu „Gada skola”. Vadām treniņu procesus, Lieldienās bija paredzēts ikgadējais novadu turnīrs, bet vīruss dara savu, taču nesēžam, rokas dīkā salikuši. Protams, ka viss notiks, lai arī ar laika nobīdi,” ir pārliecināta S. Krasovska.

Rubenes pamatskolas sporta skolotāja Santa Krasovska ar personīgo piemēru mēģina "ievilkt" brīvajā laikā svaigā gaisā veikt dažādas aktivitātes (spēle "IZAICINĀJUMS" visai skolai).

Foto

: no 

Sant

as K

raso

vska

s per

soni

skā

arhī

va.

S. Krasovska: „Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, skolēni izrāda

lielāku aktivitāti, nekā tas dažkārt bija sporta stundās. Daudzus piesaista tehnoloģijas, un viņi vēlas dalīties, kādu sistēmu atraduši un pieslēguši telefonā, piemēram, ka mēra arī sirdsdarbību un patērētās kalorijas.”

152020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv PIEREDZE

Īpašā situācija ļāvusi vienam otru labāk izprast un atbalstīt

IK Ilze Brinkmane, žurnāliste

Sākt mācības attālināti no visiem šajā procesā iesaistītajiem prasījis ļoti ātri apgūt jaunas lietas. Sarunā ar laikrakstu atklājas, ka tehniski vieglāk klājas skolās, kur digitālo prasmju apguvē jau ir lielāka pieredze, bet galvenā atziņa ir, ka gan skolotāji, gan skolēni kopīgi mācās strādāt jaunajos apstākļos. Par to liecina daži pieredzes stāsti.

Skolotāji mācās un aug kopā ar skolēniemDagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša norā-

da, ka pavasara brīvdienas bija satraukuma pilnas gan skolotājiem, gan skolēniem, gan viņu vecākiem.

Visu brīvdienu laiku skolotāji čakli strādājuši  – iepazinās ar daudz jauniem informācijas tehnoloģiju rīkiem, lai varētu vienoties, ar kādiem strādās un kā saņems atgriezenisko saiti, skatījušies vebinārus par attālinātā mācību procesa norisi. „Skolotāji katrai kla-sei izstrādāja darba plānu, lai dažādu priekšmetu sko-lotāji atrastu kopīgu saskares punktu, kā arī sagatavoja stundu aprakstus nedēļai. Viss izdevās, un pirmdienā „e-klasē” skolēni saņēma materiālus. Visvairāk strā-dāja pie tā, lai bērniem būtu skaidrs sasniedzamais rezultāts, izraudzījās jēgpilnus uzdevumus, ar kuriem bērni varētu tikt galā. Līdz šim daudz domājām, kā ieviest caurviju prasmes, un vienas nedēļas laikā tas izdevās,” stāsta V.  Gekiša. Katru dienu pēc pulksten 16, sazinoties ar skolotājiem, noskaidroju, kādas ir problēmas, un kopā apsveram, kā tās risināt.

„Katru rītu skolotājām nosūtu uzmundrinošus vārdus, lai diena izvēršas laba, lai mums veicas. Sko-las psihologs izstrādāja dienas režīmu, kuru publi-cējām skolas tīmekļvietnē, lai skolēniem palīdzētu organizēt savu darba dienu. Lielu paldies vēlos teikt arī sākumskolas skolēnu vecākiem, jo viņi ļoti aktīvi iesaistās, sūta video, kā bērni strādā, vai arī nosūta skolotājām uzmundrinošus sveicienus. Jauks pārstei-gums bija vienas skolnieces ideja – viņa izdomāja un atsūtīja vingrojumu kompleksu skolotājiem, jo izprot, ka arī skolotāji nogurst, ilgstoši strādājot pie datora. Viņas īpašo sveicienu nosūtīju visiem skolotājiem. Ja sākotnēji bija liela neziņa un bažas, tad tagad ir sajū-ta, ka visi esam vienoti. Varbūt pēc šīs krīzes arī kļū-sim viens otram tuvāki. Varbūt vecāki labāk izpratīs skolotāju darbu, būs tuvāki arī saviem bērniem un izpratīs viņu ieguldīto darbu. Es ļoti uzticos saviem skolotājiem, paļaujos uz skolēniem un saku paldies vecākiem,” klāsta skolas direktore un piebilst, ka izjūt arī lielu pašvaldības morālo atbalstu.

Trīs bērnu mājās nav bijis dators, bet tagad ar plan-šetēm esot nodrošināti arī viņi, kuri dzīvo attālākajās Dagdas novada vietās.

Pēc V. Gekišas domām, jau vienas nedēļas laikā ir izdarīts ļoti daudz, uzlabojusies arī skolēnu lasītpras-me, jo jāizlasa skolotāju uzrakstītais, lai uzdevumu va-rētu pareizi izpildīt.

Galvenā saziņa notiek „e-klasē”. No 7. klases līdz šim jau izmantoti „uzdevumi.lv”, bet sākumskolas skolēniem tā ir „soma.lv”. Skolotāji izmanto arī ap-

„Visvairāk skolotāji strādāja pie tā, lai

bērniem būtu skaidrs sasniedzamais rezultāts, izraudzījās jēgpilnus uzdevumus, ar kuriem bērni varētu tikt galā. Līdz šim daudz domājām, kā ieviest caurviju prasmes, un vienas nedēļas laikā tas izdevās,” stāsta V. Gekiša.

Foto: blog.clickmeeting.com

162020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

gāda „Zvaigzne ABC” materiālus, tagad klāt nācis arī „Skayp” un izveidotās „WhatsApp” grupas, taču vi-deokonferences nepraktizē.

„Es esmu latviešu valodas skolotāja un sagatavoju darba lapu nedēļai, bet uz neskaidrajiem jautājumiem atbildu pa tālruni vai sarakstāmies „WhatsApp” grupā. Kāda skolotāja atzina, ka saziņa notiek gandrīz visu diennakti, tā ka ir gan prieks, gan asaras, jo kādam pēkšņi vajadzīga konsultācija pulksten astoņos vaka-rā, bet cits atsūta izpildīto uzdevumu ap pulksten 23,” norāda V. Gekiša.

Uz jautājumu, kāds noskaņojums ir 12.  klases skolēniem, direktore atbild, ka viņa vienīgā patlaban dodas uz skolas ēku, bet reiz pie tās satikusi dažus 12. klases puišus, kuri teikuši, ka labprātāk nāktu uz skolu un kārtotu eksāmenus. „Lielākais satraukums ir par neziņu, kā būs turpmāk, bet visi tagad mācāmies un palīdzam cits citam. Tā arī aicinu skolotājus mā-cīties un augt kopā ar skolēniem,” atzīst V. Gekiša un visiem skolotājiem velta vārdus: „Kurš gan no skolo-tājiem varētu pateikt, ka viņš ir pilnībā izaudzis un ka vairs nekādu jaunu atklāsmju viņam nebūs? Laikam jau neviens. Bet kāpēc es visu laiku gaidu, ka beidzot izmācīšos, izdarīšu, sakārtošu un tikai tad dalīšos ar to, kas man ir. Varbūt tas ir jādara tagad, kamēr vēl neesmu īsti izmācījusies, izaugusi, sakārtojusi, jo var-būt kādam es esmu vajadzīga tieši tāda – līdz galam neizaugusi, nesakārtota, neizmācījusies, jo viņam vieglāk sekot tam, kurš viņam tuvāks, nevis sēž augstu pie mākoņiem. Tāds pats dzīvs, neideāls cilvēks, kurš nupat vandījies un vēl drusku vandās pa dubļiem, ie-spējams, tā ir vieglāk izaugt kopā, kad redzi otru tādu nepilnīgu, kurš cenšas, dara, mainās, kļūdās un tomēr aug.”

Ar pirmajiem izaicinājumiem tikts galā veiksmīgiUzrunājot Rubenes pamatskolas direktoru Ivaru

Ādamsonu, sarunā iesaistās arī direktora vietniece izglītības jomā Laura Lilientāle, jo piezvanu, kad abi attālināti rezumē paveikto. „Edurio” sistēmā izveidota

arī anketa, lai uzzinātu skolotāju, skolēnu un viņu ve-cāku viedokli, kā sokas attālinātās mācības un kas sa-gādā grūtības. Viens no jautājumiem, vai ar jaunajiem izaicinājumiem visi tikuši galā tehniski, un atklājies, ka diviem bērniem bijušas problēmas ar datoru, bet viņus skola uz attālināto mācību laiku nodrošinājusi ar planšetdatoriem. Otrs izaicinājums skolēniem esot no rīta saņemt dienai uzdevumus un pašiem saplānot savu dienu.

„Esam izveidojuši stundu grafiku, un ir iekļauti arī vebināri jeb stundas konferences veidā, kad sko-lotāji sarunājas ar bērniem, dod norādījumus, sniedz konsultācijas, uztur saikni, lai izprastu, kā skolēniem veicas. Stundu sarakstā nav sporta stundas, bet sko-lotāja ir uzdevusi daudzveidīgus uzdevumus (laik-raksta numurā publicēta saruna ar sporta skolotāju Santu Krasovsku – I. B.). Lielāka apjoma mājasdarbus sagatavojušas arī vizuālās un mūzikas skolotājas, to izpildei dots laiks vairākas nedēļas, lai katrs skolēns atrasto informāciju varētu apkopot individuālā pro-jektā. Mājturībā būs jāizgatavo praktiskas lietas. Tas atslogos stundu grafiku, jo ņemam vērā, kāda ir dienas noslodze,” stāsta I. Ādamsons un piebilst, ka centušies strādāt pēc stundu saraksta, īpaši, lai galveno mācību priekšmetu slodze nedēļā būtu tāda pati, kā strādā-jot klātienē. Piemēram, ja matemātika notika piecas reizes nedēļā, tad patlaban vismaz divas reizes nedē-ļā notiek vebināras tikšanās, kad kopīgi tiek analizēti izpildītie uzdevumi, izmantojot „uzdevumi.lv” u. tml.

„Vairāki skolotāji līdz šim savā praksē nebija iz-mantojuši šādus rīkus, īpaši videokonferences, bet visi kopā sākām mācīties, iedrošinājām nedrošākos kolē-ģus. Vislabākās atsauksmes tagad saņemam no skolo-tājām, kuras visvairāk baidījās no neizdošanās. Viņas atzīst, ka pat iepaticies ar skolēniem strādāt attālināti, sarunāties vebināru formā,” norāda skolas vadītājs. Viņaprāt, lai arī kā sabiedrībā vīpsnā par vecāka ga-dagājuma skolotājiem, viņi lieliski tiek galā ar izaici-nājumiem.

„Ja jāatbild uz jautājumu, vai un cik lielā apjomā apgūsim mācību vielu, tad par to spriest vēl ir pār-agri, bet vēlos akcentēt, ka mūsu skolas bērni strādā ļoti azartiski. Varbūt, atrazdamies klasē, nebūtu tik ļoti piepūlējušies, meklējot informāciju un gatavo-jot atbildes uz skolotāju sagatavotajiem jautājumiem. Varbūt tā ir laime nelaimē, ka piespiedu kārtā un īsā laikā skolotāji spējuši apgūt tehnoloģijas un bērni sa-vukārt sapratuši, ka daudz atkarīgs no viņiem. Pieņe-mu, ka liela daļa vecāku beidzot sapratīs un novērtēs, cik lielu darbu veic skolotāji, jo daudzi vecāki tagad strādā kopā ar saviem bērniem gan rīta cēlienā, gan pēc darba. Par to liecina sākumskolas skolotāju teik-tais, ka visu laiku ar vecākiem notiek saziņa pa tālruni, „WhatsApp” grupās, e-pastos. Viens otrs no vecākiem

Skolas psihologs izstrādāja dienas

režīmu, kuru publicējām skolas tīmekļvietnē, lai skolēniem palīdzētu organizēt savu darba dienu.

172020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

jau atzinies, ka ir piekusis, tā ka šī ir vienreizēja iespēja celt skolotāju prestižu, un liela sabiedrības daļa izpra-tīs, cik daudz darba iegulda skolotāji, ka tas nav tikai nostāties klases priekšā un parunāties,” uzsver skolas vadītājs.

Uz jautājumu, kuru no digitālajām platformām sa-runām ar skolēniem izmanto, I. Ādamsons paskaidro, ka Kocēnu novadā izmanto „Google Meet”, papildus video var čatot, tas ir, tērzētavā uzreiz rakstveidā uz-dot jautājumus.

„Skolēni ir iemācījušies ievērot disciplīnu, piemē-ram, izslēgt video, lai blakus signāli netraucētu vienam otru dzirdēt, runāt pa vienam, uzklausīt skolotāju. Jau

apmēram četrus gadus izmantojam „uzdevumi.lv”, ta-gad katru rītu „e-klasē” skolēni saņem uzdevumus un tur arī atsūta atbildes. Protams, ir gadījumi, ka skolēni savos datoros uzreiz nevar atvērt nepieciešamās prog-rammas, tad pastāv iespēja paveikto nofotografēt un atbildes nosūtīt e-pastā. Skolotāji atbildes izvērtē, ko-mentāros norāda, kas vēl jāpapildina utt. Esmu pārlie-cinājies, ka mūsu skolai attālinātā mācīšanās nav ne-pārvarams izaicinājums, jo ir pieejamas tehnoloģijas. Cits jautājums, kas notiks pēc vairākām nedēļām un vai nezudīs skolēnu entuziasms,” apsver I. Ādamsons.

Skolas vadības komanda veic aptaujas analīzi, vai skolēniem slodze nav bijusi pārāk liela, kuros mācību priekšmetos skolotāju sniegtā informācija bijusi ne-pietiekama, lai, strādājot šādā režīmā, varētu darbo-ties arī ilgākā laikā, ja tas būs nepieciešams.

Uz jautājumu, vai visiem skolēniem izdodas neaiz-mirst, kad jāpieslēdzas videokonferencei, L. Lilientāle atbild, ja arī kāds nav laikus pieslēdzies, skolēni viens otru meklē, zvana, bet tīšuprāt neviens nav izvairījies. Direktors piebilst, ka klases audzinātāji un sociālie pedagogi seko līdzi, vai visi no rīta ir skatījušies in-formāciju „e-klasē”, un, ja kāds uzdevumus nav skatī-jies, notiek saziņa ar bērniem vai vecākiem. Visbiežāk tās bijušas tehniskas problēmas, piemēram, beidzies kredīts interneta pieslēgumam tālrunī u.  tml., bet pagaidām mācību procesā sekmīgi iesaistījušies visi 117 skolēni. Direktors paskaidro, ka dienas pirmā daļa organizēta kopīgam darbam, bet no pulksten 13 katrs bērns savā tempā pilda uzdoto vai pabeidz skolotāju vadībā iesākto.

Orķestra mēģinājumi aizstāti ar teorijas nostiprināšanu„Kā šādā veidā strādāt, pieredzes nav ne skolotā-

jiem, ne skolēniem. Manuprāt, skolotāji uzdod pārāk daudz, jo, uzrunājot skolēnus, īpaši apzinīgākie vidus-skolēni atzīst, ka ir pārāk daudz uzdevumu, kā arī ir grūti uzreiz izprast jaunas tēmas. Skolotāji ir ļoti ap-zinīgi un uzskata, lai, piemēram, matemātikā izpras-tu jaunu tēmu, nostiprinātu jau mācīto, tiktu galā ar dažādiem uzdevumiem, jāapgūst tas pats, kas līdz šim stundās. Tomēr ir liela starpība, vai kāds risina uzde-vumus pie tāfeles un pārējie domā līdzi, vai, kā patla-ban, katram jādomā pašam.

Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad visiem nav sava da-tora, un, ja vēl attālināti jāstrādā kādam no vecākiem, tad ir grūti. Ir daudz objektīvu grūtību,” norāda Jelga-vas 4. vidusskolas direktors Agris Celms.

Galvenā saziņa skolā notiek „e-klasē”, kur skolēni saņem uzdevumus un arī nosūta atbildes.

„Es mācu mūzikas vēsturi, un galvenā problēma ir panākt, lai skolēni atbildēs nekopē gudrus tekstus no „Vikipēdijas”, bet raksta savu tekstu. Uzreiz jau varu

„Ja jāatbild uz jautājumu, vai un

cik lielā apjomā apgūsim mācību vielu, tad par to spriest vēl ir pāragri, bet vēlos akcentēt, ka mūsu skolas bērni strādā ļoti azartiski. Varbūt, atrazdamies klasē, nebūtu tik ļoti piepūlējušies, meklējot informāciju un gatavojot atbildes uz skolotāju sagatavotajiem jautājumiem, stāsta I. Ādamsons.

Foto: www.tes.com

182020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

atšķirt, ja ir uzrakstīts nevainojamā literārā valodā, bet pirms tam bieži komponista vārds rakstīts ar mazo burtu,” ar humoru teic A. Celms.

Skolā mācās 1200  skolēnu, bet apmēram tikai 10 skolēniem bija nepieciešams dators. Viņi uz laiku ir nodrošināti ar portatīvajiem datoriem un interneta pieslēgumu.

Jelgavas 4.  vidusskolā padziļināti apgūst mūziku, tādēļ daudziem mūzikas instrumenti no skolas bija jā-nes uz mājām, tāpat kā mācību grāmatas.

„Pūtēju orķestra dalībnieki līdz šim mēģināja sko-lā, tagad aicinu mājās paspēlēt vismaz garās skaņas, lai nezaudētu formu. Mācības kopumā vairāk balstās uz teoriju, bet var jau dziedāšanā lūgt uzdoto vingrināju-mu nodziedāt pa tālruni, taču akcents ir uz mūzikas teorijas nostiprināšanu, lai neaizmirstu par gammām, intervāliem utt.,” stāsta skolas vadītājs, komponists un diriģents.

A. Celms stāsta, ka dienā, kad sarunājamies, no-tiks tiešsaiste, kurā uzklausīs viedokļus, vai šovasar notiks XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Viņa viedoklis bija kategoriski pret to norisi jau šajā gadā, jo skolotājiem arī ir nepieciešama atpūta, kā arī nav notikuši mēģinājumi. Publicējot sarunu, jau ir zināma informācija, ka skolēnu dziesmu un deju svēt-ki notiks 2021. gada jūlijā.

Sarunā izskan raizes arī par ekonomisko situāciju valstī, kāda tā izvērtīsies, kad ierobežojumi tiks atcelti, kā tas ietekmēs skolotāju atalgojuma sistēmu.

Nedēļā paveic četru gadu ieceriLiepājas Raiņa 6.  vidusskolas direktors Kārlis

Strautiņš atzīst, ka īsta satraukuma nav bijis, jo skolā ir ilgstoša pieredze darboties digitālā vidē. Kad noti-kusi skolas renovācija, mācības notikušas deviņās ci-

tās ēkās un dažkārt mācības jau tad notikušas attāli-nāti, izmantojot tādas digitālās platformas kā „Zoom”, „Classkick”, „uzdevumi.lv” un citus rīkus, tā ka sko-lotāji ir pieraduši to jau darīt. Piemēram, „Classkick” ļauj uz vairākiem ekrāniem redzēt, ko skolotājs dara un viņam noteiktā laikā sekot notiekošajam uz skolē-na datorekrāna, kā viņš pilda uzdevumu.

„Patlaban, kad visa skola strādā attālināti, tas prasa būtiski pārorientēties arī stundu plānā. Esam ieviesuši „Google” dokumentu, kur skolotāji veido nedēļas plā-nu ar darba uzdevumiem, norādot dažādas papildu saites. Digitālajā kalendārā skolotāji un skolēni uz-skatāmi redz nedēļas darba plānu un stundu grafiku. Daudz vairāk un vieglāk ir veidot starpdisciplinārus uzdevumus. Mācību process notiek gan sinhroni, gan asinhroni, proti, ir uzdevumi, kurus skolēni pilda pat-stāvīgi, tos izlasot vai vērojot video, un ir stundas, kas notiek „Zoom” vidē kā videokonferences. Piemēram, vēsturē daļu informāciju skolēns uzzina no dažādiem literatūras avotiem, tad seko 30 minūšu sesija ar sko-lotāju tiešsaistē, pēc tam 10 minūtes pilda uzdevumu refleksijai,” paskaidro K. Strautiņš.

Uz jautājumu, vai stundu saraksts tika mainīts, direktors atbild, ka tas nav bijis jāmaina, jo jau asto-ņus gadus stundas notiek blokos, vienīgi izmaiņas no-tikušas radošajos mācību priekšmetos, kur izveidots integrēts projekts un tālāk katrs skolēns veido indivi-duālu projektu.

„Skolēniem ir ieviesta sava veida digitāla dienas-grāmata, jo dienas beigās viņiem jāieraksta, kā novēr-tē dienā notikušo – kādus rīkus izmantojis, vai slodze nav bijusi pārāk liela, tas ļauj ātri reaģēt un mācību procesā ieviest korekcijas. Katru dienu pulksten 16 ar skolotājiem ir īsā dienas refleksija platformā „Zoom”, kurā iespējams pārrunāt aktualitātes  – veiksmes un neveiksmes,” teic K. Strautiņš.

Uz jautājumu, kas līdz šim sagādājis grūtības sko-lēniem, direktors secina, ka bijušas dažas problēmas ar tehniku, bet ģimenes, kurām mājās nebija datora vai citas viedierīces, vai arī ir vairāki bērni, jau nodro-šinātas ar datoriem no skolas resursiem, kā arī ar Izglī-tības un zinātnes ministrijas sagādātajām planšetēm un tālruņiem.

„Mani iepriecina dažu bērnu teiktais, ka viņi ir noilgojušies un vēlas nākt uz skolu, jo mācīties kla-sē kopā ar skolotāju esot krietni vieglāk. Priecājos, ka skolas zelta fonds – skolotājas jau cienījamos gados – viens otru atbalsta, strādā attālināti, un viss ir izda-rāms,” stāsta skolas vadītājs.

Kādi secinājumi jau radušies? „Ar skolotājiem ļoti strādājam, lai uzdevumi nebūtu pārāk intensīvi, jo mācības attālināti no skolēniem prasa lielāku piepūli un daudz ilgāku laiku. Pirmajā nedēļā skolotāji mācī-bu stundu apjomu veidoja tādu pašu, kā tas būtu bijis

Piemēram, vēsturē daļu informāciju

skolēns uzzina no dažādiem literatūras avotiem, tad seko 30 minūšu sesija ar skolotāju tiešsaistē, pēc tam 10 minūtes pilda uzdevumu refleksijai,” paskaidro K. Strautiņš.

192020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

kontaktnodarbībā, bet pašvadītā mācību procesā tas aizņem 30  līdz 40  procentus vairāk laika. Skolēnam uzdevums jāpārlasa vairākas reizes, atkārtoti jānoska-tās video, lai izprastu tēmu, uzreiz netiek saņemts sko-lotāja novērtējums, jo dažkārt pietiek ar acu skatu vai mājienu, ka esi uz pareizā ceļa. No kolēģiem dzirdu, ka viņiem pietrūkst gandarījuma izjūtas, jo, tikai strā-dājot klasē, var izjust, vai skolēni ir apmierināti, vai stunda ir izdevusies, tagad to noķert ir krietni grūtāk. Pietrūkst dzīvās enerģijas apmaiņas,” atzīst K. Strau-tiņš un piebilst, ka tomēr neticami daudz paspējuši iemācīties. Piemēram, vienoto tematisko stundu tēmu platformu mēģinājis ieviest jau četrus gadus, bet, apstākļu spiesti, to paveikuši vienā nedēļā.

Darba diena kļuvusi 24/7„Otrā nedēļa ir iezīmējusi stabilitāti, bet pirmajā

nedēļā pietrūka tiešo kontaktu ar bērniem, jo tad var pamanīt, kas katram izdodas un kas neizdodas, uz-reiz varu dot padomu. Sapratām, ka vajag tiešsaistes nodarbības un izmantojam „Zoom”. Pagājušajā ne-dēļā bija jāiesāk jauna tēma, piemēram, 11. klasē par prizmām, tad runājām visi kopā, jo man jātur roka uz pulsa, lai skolēni neieliek sev nepareizu pamatu, tāpēc ir tik svarīgas arī klātienes sarunas, kad varu skaidrot, akcentēt būtisko,” stāsta Liepājas Raiņa 6.  vidussko-las matemātikas skolotāja Evija Jaunzeme. Otrā ne-dēļa jau vairāk līdzinoties ierastajai ikdienai – pirmo pusstundu skolēni strādā patstāvīgi, risina aizsūtītos uzdevumus, tad visi uz 30  minūtēm saslēdzas tieš-saistes videokonferencē un salīdzina atbildes. „Katrs dalās, cik tālu ticis, un lēnām izrunājam, jo ģeomet-rija ne visiem padodas, tāpēc ka ir daudz formulu un jāizdomā, kuru katrreiz izmantot. Izejam cauri risi-nājumiem līdz pēdējam jautājumam, kamēr visiem ir skaidrs. Atlikušajā stundas daļā 20  minūtes viņi risina vienu līdz divus uzdevumus, lai nostiprinātu kopīgi izdarīto,” 80 minūšu garo stundas norisi atklāj E. Jaunzeme. Pēdējo uzdevumu atbildes skolotāja no-sūta uz „WhatsApp” grupu, jo nevar izsekot, kad un kā uzdevumi pildīti, taču saziņa turpinās, jo kādam vēl vajag konsultāciju. No rīta arī pārbaudot, vai visi atvēruši vēstuli „e-klasē”, ja kāds kavējas, tad zvana un jautā, kāds iemesls, kāpēc nav sācis darbu. „Tas prasa laiku, bet nevaram kādu pazaudēt, arī bērnam ir sva-rīgi, ja viņam piezvana, jo viņš jūt, ka kāds par viņu ļoti domā. 12. klases skolēni ir satraukušies, jo nezi-nām, kā būs ar eksāmenu. Viņi ir darītāji, un mums ir izveidojušās ļoti labas attiecības, īpaša bikstīšana pat nav vajadzīga. Ja kādam rodas problēmas, viņi palīdz viens otram, sazinās, dažreiz vēlas manu padomu, tad saslēdzamies mazākās grupiņās un lietas izrunājam. Man ir liels prieks, ka viņi meklē mani,” ir gandarīta

E. Jaunzeme.Uz jautājumu, cik ilgu laiku aizņem gatavošanās

stundai, skolotāja atbild, ka ļoti daudz, jo, lai skolē-niem nebūtu jāmeklē tēmu apraksti, svarīgāko viņa sniedz stundas aprakstā. „Ar kolēģiem smejamies, ka mūsu darba diena kļuvusi 24/7. Visilgāko laiku aiz-ņem atgriezeniskās saites sniegšana katram. „Uzdevu-mi.lv” ir labi, bet skolēni bieži palaiž garām nianses, kur kļūdījušies. Izvērtēju veiktos risinājumus un indi-viduāli katram dodu atbildi, kam pievērst uzmanību,” teic skolotāja.

Lūgta salīdzināt, kā viņa līdz šim sniegusi atgrieze-nisko saiti, E. Jaunzeme norāda, ka, redzot acīs tukšu skatienu, uzreiz saprot, kuru jāņem savā rūpju lokā, pārējie paši veidojot grupas un sadarbojas savā starpā. Patlaban pietrūkst tieši šīs sadarbības formas.

Kādus variantus skolotāja pieļauj centralizēto ek-sāmenu norisei? E.  Jaunzemes ieteikums būtu vērtēt skolēnu paveikto gada laikā un augstskolām izveidot savus iestājpārbaudījumus. „Vismaz šogad atbildību vajadzētu sadalīt, lai augstskolas veic savu atlasi, vai jaunietis konkrētajā studiju programmā var studēt. Ja būtiskas ir zināšanas matemātikā, tad var veikt pār-baudi šajā priekšmetā, bet humanitārajās specialitā-tēs pārbaudes veids varētu būt, piemēram, domraksts vai eseja. Kad ar skolēniem bijām Rīgā, izstādē Skola 2020, viņi bija pārsteigti, ka iestājai augstskolā rezul-tāts matemātikā ir noteicošais. Jokojot atteicu, ka tas ir ekskluzīvs priekšmets, kas visiem ļoti patīk,” stāsta skolotāja.

E.  Jaunzeme šogad bija viena no nominētajiem pretendentiem uz Ekselences balvu. Tā kā žūrija at-zina, ka bijis grūti izšķirties, kurš būs tās ieguvējs, tad jautāju, ko viņa vērtē kā savu stipro pusi. „Kolēģi bija izbrīnīti, kā 20  minūšu laikā man izdevās pamanīt katru skolēnu. Laikam 24 gadu laikā ir izveidojies savs profesionālais redzējums, kad no bērna acu skatiena, kustībām saprotu, kā viņš jūtas, vai viss ir kārtībā. Man svarīga ir saruna, vienmēr iedrošinu, lai bērni runā, ja arī nekas nav skaidrs, jo tad noskaidrosim, kāpēc, un, visticamāk, vēl kādam radīsies līdzīgs jau-tājums. Tikpat būtiski ir uzvedinošie jautājumi, kāpēc tu tā domā? Bieži dzirdu tādas idejas, par kurām ne-esmu pat aizdomājusies. Stundu laikā kāds vienmēr nevar nociesties un vēlas atbildi pateikt priekšā, bet paši to neļauj, teikdami, ka es tāpat jautāšu, kāpēc tas ir tā. Arī tagad man sirds ir mierīga, jo viņi saprot, ka nav jēgas norakstīt. Ja skolēni jūt, ka jebkurā brīdī būs nepieciešamais atbalsts, viņi cīnās un dara. Lielākais gandarījums, kad skolēni, kuriem ir pat zināmas grū-tības, mēdz teikt: „Lai arī es neko nesaprotu, man pa-tīk matemātikas stundas”,” prieku neslēpj E. Jaunzeme un cer, ka šo laiku izturēsim un viss būs labi.

202020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv DROŠĪBA INTERNETĀ

Arī mācoties attālināti, jāatceras par drošību internetā

IK Andra Ozola, žurnāliste

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla „eTwinning” ietvaros 2. ap-rīlī organizēja vebināru „Drošība internetā  – kas par to jāzina pedagogiem?”, kurā Latvijas Drošāka in-terneta centra vadītāja Maija Katkovska stāstīja par svarīgākajiem interneta drošības jautājumiem, vēršot skolotāju uzmanību, no kā uzmanīties, izvairīties un uz ko „neiekrist” interneta plašumos. It kā sena tēma, taču arī internets visu laiku mainās un hakeri neguļ arī Covid 19 krīzes laikā.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja vebinā-rā apskatīja aktuālākos drošības riskus bērniem, prob-lēmsituācijas, izaicinājumus pedagogiem, kā arī snie-dza noderīgu informāciju un ieteikumus.

Vebināra sākumā tā dalībniekiem tika lūgts at-bildēt uz jautājumu, kas ir jūsu lielākie izaicinājumi attālināto mācību laikā. Dažas no atbildēm – būtiski pieaug darba apjoms, informācijas trūkums, skolēnu motivēšana, bērnu vecāki.

Kas par drošību internetā jāzina pedagogiem?Aktuālākie drošības riski bērniem, problēmsi-

tuācijas ieteikumi (attiecas arī uz pieaugušajiem)Bērna vecumam nepiemērots saturs. Ko tas no-

zīmē? Meklē un atrod pornogrāfiska vai vardarbīga satura materiālus. Nejauši reklāmas vai ieteikto video veidā saskaras ar pornogrāfisku saturu. Bērni viens otram pārsūta gan bērnu kailfoto, gan pornogrāfiju.

Internets darbojas pēc algoritma „ko meklēji, tas tev tiek piedāvāts”. M. Katkovska paskaidroja, ka bērns ar pornogrāfisku saturu var nejauši saskarties arī tad, ja bērnam atdota pieaugušā lietota ierīce, kas nav restartēta.

Ieteikumi:• Uz koplietošanas ierīcēm izveidot bērnam savu

kontu. • Bērna telefonam norādīt bērna īsto vecumu (līdz

ar to bērnam nav pieejams saturs, kas paredzēts no 13 gadu vecuma, vecāki bērna telefonu var piesais-tīt savam kontam, uz kuru nāks paziņojumi, vai vecāki atļauj bērnam turpināt darbības).

• Meklētājprogrammās ieslēgt režīmu „drošā mek-lēšana”, kas darbojas kā filtrs.

• „YouTube” ieslēgt „ierobežotais režīms”.• Pārrunāt noteikumus par bērna vecumam neatbil-

stošu mobilo lietotņu izmantošanu.• Ar „Google” konta iestatījumu palīdzību noņemt

nevēlamas reklāmas.

Organizējot attālināto mācīšanos, jābūt uzmanīgiem

un vērīgiem ar bērniem, kuri vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu. „Jūs nevarat prasīt bērniem pārkāpt noteikumus. Saziņai ar tiem bērniem, kuri vēl nav sasnieguši attiecīgo vecumu, ir jānotiek caur viņu vecākiem,” norāda M. Katkovska un pastāsta, ka Drošāka interneta centrs ir saņēmis jautājumus par „WhatsApp” lietošanu sākumskolā.

Foto: etwinning.lv

212020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Latvijas Drošāka interneta centra tīmekļvietnē  „drossinternets.lv” ir pieejama informācija, kā rīko-ties, ja pamanīts, ka bērns izmanto nevēlamu saturu, par kontroles rīkiem vecākiem lietotņu (aplikāciju) pārvaldībai bērnu viedierīcēs, padomi sarunai ar bēr-nu un kā rīkoties, ja internetā nonācis bērna kailfoto.

Risks kļūt par krāpnieka vai varmākas upuri. Ko tas nozīmē?

• Tic informācijai, to nepārbaudot  → informācijas avots → salīdzināšana ar citiem avotiem → iespēja sazināties ar informācijas izplatītāju → faktu pār-baude  → fotogrāfiju, telefona numuru, adreses, bankas informācijas pārbaude.

• Nekritiska savas personīgās dzīves „izlikšana” in-ternetā.

• Vēlme pamēģināt – laimēt loterijā, paskatīties, kā izskatīsies pēc 30 gadiem, izpildīt saderības testu utt. (tie visbiežāk tiek radīti ar kādu nolūku). „Ja pakalpojums ir bez maksas, visticamāk, jūs mak-sājat ar saviem datiem,” uzsver M. Katkovska.

• Nekritiskas darbības internetā: ieslēgts „WiFi”, at-rašanās vieta, „Bluetooth” (krāpniekiem vieglāk piekļūt ierīcei).

• Sociālo tīklu lietošanas noteikumi!

Attiecībā uz internetu M. Katkovskas ieteikums ir: „Labāk dubultaizdomīgi un piesardzīgi, nekā uzreiz uzticēties.” Patlaban aktuālajā attālinātās mācīšanās laikā viņa skolotājiem iesaka izlasīt mācību program-mu lietošanas noteikumus.

Cik daudz par tevi var uzzināt internetā?Jo īpaši M. Katkovska atgādina, ka ļoti rūpīgi jā-

iepazīstas ar sociālo tīklu lietošanas noteikumiem, jo, piemēram, „Facebook” lietošanas noteikumu 3. punkts paredz, ka jūs sociālā tīkla administrācijai dodat iespēju lietot un izmantot visu, ko publicējat, t. i., praktiski dodat iespēju darīt visu, ko vien viņi vē-las (izplatīt, publicēt, kopēt, pavairot, tulkot, izman-tot reklāmai utt.). Līdzīgi tas ir arī „Instagram”. Taču jūs varat izbeigt šo licenci jebkurā laikā, izdzēšot savu saturu vai kontu. Tas jāpārrunā ar bērniem, aicina M. Katkovska.

Drošāka interneta centra vadītāja mudināja sko-lotājus, organizējot attālināto mācīšanos, būt uzma-nīgiem un vērīgiem ar bērniem, kuri vēl nav sasnie-guši 13  gadu vecumu. „Jūs nevarat prasīt bērniem pārkāpt noteikumus. Saziņai ar tiem bērniem, kuri vēl nav sasnieguši attiecīgo vecumu, ir jānotiek caur viņu vecākiem,” norāda M.  Katkovska un pastāstīja, ka Drošāka interneta centrs ir saņēmis jautājumus par

„Whats App” lietošanu gan no 4. klases skolotājas, gan ir sūdzējušies sākumskolas vecuma bērnu vecāki, jo skola pieprasījusi, ka visiem bērniem jāielādē „Whats App” aplikācija. Drošāka interneta centrs par šiem ga-dījumiem ziņojis Izglītības un zinātnes ministrijai un Valsts izglītības satura centram.

Sociālo platformu noteiktais vecuma ierobežojums kontu turētājiem 13+ „Snapchat”, „Instagram”, „TikTok”, „YouTube”,

„Facebook”, „Skype”, „Twitter”, „Google+”, „Gmail”, „Yahoo”, „Vimeo”, „ASK.FM”.

16+ „WhatsApp”.Ieteikumi

• Pēc atslēgas vārdiem pārbaudīt visu informāciju (ko jums piedāvā cilvēki, preču pārdevēji, sociālie tīkli), pirms tai ticēt.

• Izvērtēt visu informāciju, ko grasāties ievietot in-ternetā – vai tā jums neradīs kaitējumu?

• „Google” meklēšanā ir iespējams meklēt arī pēc at-tēla.

• Nepieslēgties nezināmiem „WiFi” tīkliem.• Bez vajadzības neturēt ieslēgtu atrašanās vietu,

„WiFi” un „Bluetooth”.• Domāt kritiski par visu, ko redzam un dzirdam! • Izlasīt lietošanas noteikumus!

Tīmekļvietnē „Drossinternets.lv” piedāvāti pado-mi, kā atpazīt viltus kontu „Facebook” vai „Instagram”, aizpildīt testu, kurā var uzdot 7 jautājumus sev pirms fotogrāfijas publicēšanas internetā.

Tiek atgādināts, ka sociālajos tīklos vienmēr ir jā-lieto privātuma iestatījumi, jo piemēram, „WhatsApp” nepazīstamas personas, saglabājot tavu telefona nu-muru, var apskatīt tavu profilu un sazināties ar tevi. Ja esi kādā grupā, tavas ziņas var lasīt arī svešas per-sonas. Tavas sūtītās bildes un ziņas var viegli pārsū-tīt citiem, un tu nekad neuzzināsi, kurš un kam tās ir pārsūtījis tālāk. Tev būs zudusi kontrole pār ziņu vai bildi, ja būsi nosūtījis to kaut vai vienai personai.

Savukārt „Instagram” vai „Facebook” jebkurš var tevi „ietagot” savā fotogrāfijā. Tevi var viegli izsekot, ja tu atzīmējies, kur atrodies. Ja tavs konts ir publisks, tavas publicētās fotogrāfijas redzēs visi, arī tie, kas nav „Instagram”. Tavas bildes var viegli sameklēt pēc at-slēgas vārdiem meklētājprogrammās „Google”, „Bing”, u. c. Publicētās fotogrāfijas var viegli pārpublicēt, un tu nekad neuzzināsi, kurš un kā tavas ziņas ir izplatī-jis tālāk. „Instagram” bildes var redzēt arī caur tavu „Facebook” profilu. Tev būs zudusi kontrole pār to, ko būsi ievietojis „Instagram” vai „Facebook”.

„Drossinternets.lv” ir sagatavojis arī video „Cik daudz par tevi var uzzināt internetā?” un materiālu

222020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

„Sociālo tīklu drošības ceļvedis”.

M.  Katkovska norāda uz biežāko bērnu kļūdu, darbojoties interneta vidē,  – nav atbilstošu drošības uzstādījumu (nezina, kur uzlikt iestatījumus). Viņa ikvienam iesaka pārliecināties, vai viņa publicētais saturs sociālajos tīklos ir publisks vai privāts; kas ir sekotāji un cik daudz viņi redz; vai svešas personas var sazināties; vai sociālo tīklu kontus var atrast caur interneta meklētājprogrammām; vai ir uzlikta dubul-taizsardzība, kas ir drošāka.

Ieteikumi • Visās sociālo tīklu platformās pārskatiet privātu-

ma un drošības iestatījumus.• „YouTube” ieslēdziet „ierobežotais režīms”.• Meklētājprogrammās ieslēdziet „drošā meklēša-

na”.• Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju.

Problēmsituācijās neziņo un nevēršas pēc palīdzībasKā vienu no lielākajām problēmām M. Katkovska

minēja, ka problēmsituācijās gan bērni, gan pieaugu-šie neziņo un nevēršas pēc palīdzības. Tā dēļ:

netiek apturētas varmākas vai krāpnieka darbības, turpinās pazemošana, šantāža, citu cilvēku apkrāpša-na;

pazemojošs, nelegāls saturs netiek dzēsts no inter-neta;

bērniem rodas depresīvs noskaņojums, nevēlēša-nās iet uz skolu.

Kas var palīdzēt? „Drossinternets.lv” vai mobilajā lietotnē „Drošs

internets”;bērniem – pieaugušie, kuriem viņš uzticas;uzticības tālrunis 116111;Valsts policija;sociālo tīklu administrācija (ja neatbild, vērsties

pie „Drossinternets.lv”).M. Katkovska vienmēr aicina atcerēties: „Jūs nees-

at vieni!” Viņa atgādina, ka ir svarīgi, lai bērnam būtu vismaz viens uzticams pieaugušais, pie kā vērsties. Tā-pat ļoti svarīgi ir bērnu, kurš ir saņēmies un vērsies pēc padoma vai palīdzības, nesarāt.

Izaicinājumi pedagogiemŠajā vebināra sadaļā pedagogi tika aicināti uzdot

jautājumus un dalīties savā pieredzē. Tika uzdots jau-tājums, vai ir cerība, ka pornogrāfijas materiālu var izdzēst no interneta uz visiem laikiem. M. Katkovska paskaidroja, ka Latvijas Drošāka interneta centrs sa-darbojas ar 46 valstīm, Interpolu un Eiropolu, bet uz internetā izvietoto saturu attiecas tās valsts likumi, kurā saturs izvietots, izmitināts (lai gan serveri var būt izvietoti arī citās valstīs). Latvijā ir saņemti vairāk nekā 3000 ziņojumu par bērnu pornogrāfijas materiā-liem. „Ja internetā redzams kails bērns – jāreaģē ātri, uzreiz, jo ātrāk reaģēs, jo ātrāk varēs izdzēst,” uzsver M. Katkovska.

Skolotāji arī interesējās par iespēju tikt anonimi-zētam, izdzēstam no interneta. „Mēs nokļūstam savu draugu fotogrāfijās, darba devējs publicē kontaktin-formāciju par mums,” stāsta M. Katkovska, piebilstot, ka palikt pilnīgi anonīmam mūsdienu pasaulē ir grūti. Viņa atgādina, ka „Google” ir forma, kuru var aizpil-dīt, lai izdzēstu jums nevēlamu meklēšanas rezultātu, taču „Google” rīkojas pēc saviem ieskatiem – reizēm izdzēš, bet citreiz atsaka.

Skolotāji dalījās arī praktiskā pieredzē, ka, pie-mēram, strādājot ar „Zoom”, uzradies hakeris, kurš vaicājis, kāpēc visam kursam ir viena parole. Kā rīko-ties? M. Katkovska iesaka vispirms noskaidrot, vai tas ir kāds no skolēniem, kurš grib pašapliecināties, vai

„Facebook” lietošanas noteikumu 3. punkts

paredz, ka jūs sociālā tīkla administrācijai dodat iespēju lietot un izmantot visu, ko publicējat, t. i., praktiski dodat iespēju darīt visu, ko vien viņi vēlas (izplatīt, publicēt, kopēt, pavairot, tulkot, izmantot reklāmai utt.). Taču jūs varat izbeigt šo licenci jebkurā laikā, izdzēšot savu saturu vai kontu. Tas jāpārrunā ar bērniem, aicina M. Katkovska.

Foto: www.aiznemiesatbildigi.lv

232020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

kaut kas ārējs, saglabāt materiālus un sākt no jauna ar jaunām parolēm. Tas, ka hakeri var ielauzties skolu datorsistēmās, nav nekas neparasts. Viņa minēja pie-mēru, ka kādā Norvēģijas skolā 9 gadus vecas meite-nes skolā grupu darbā mācību stundas laikā pārstei-dzis pieaudzis vīrietis, kurš sācis atkailināties. Šobrīd, ņemot vērā lielo noslodzi, ļoti aktuāli kļuvuši hakeru uzbrukumi slimnīcām.

Pedagogi vēlējās arī zināt, kā var pārliecināties, cik autentisks ir bērna iesūtītais darbs un kā cīnīties pret „kopražojumiem”. M. Katkovska skolotājus šajā attā-linātās mācīšanās laikā aicināja bērnu iesūtītos dar-bus nevērtēt pārāk nopietni. Par to viņa pārliecināju-sies, izpētot sava dēla sestās klases skolnieka sekmes „e-klasē” kādā mācību priekšmetā. Ja pirms attālinā-tās mācīšanās ieviešanas klases sekmju līmenis šajā priekšmetā bijis 65–75%, tad, mācoties attālināti,  – 94%. Viņa novērojusi, ka dēls, lai izpildītu skolā uz-doto, aktīvi izmanto saziņas platformas – četri draugi saslēdzas kopā un kopīgi pilda visus priekšmetus. Ie-spējams, ka bērnam blakus sēž vecāki un saka priekšā.

Atbildot uz jautājumu par „WhatsApp”, M.  Kat-kovska paskaidroja, ka ne velti šī platforma ir pieejama no 16 gadiem, jo tās veidotāji apzinās, ka šo saziņas vietni var izmantot nelabvēlīgiem mērķiem – radikā-lie grupējumi tiek ķerti, izmantojot atslēgas vārdus, bet ir svarīgi ziņot, ja kādā grupā „ceļo” bērnu kailfo-to, tad administrācija var šos attēlus aizmiglot.

Citāts no vebināra čata: „Ļoti sarežģīts brīdis. No vienas puses, skolēnus nevar sasniegt, lai nodrošinātu viņiem attālināto mācīšanos, no otras puses, jebku-riem rīkiem ir savi drošības riski. Un neesam jau mēs tam mērķtiecīgi gatavojušies, ne skolēni, ne skolotāji.”

M.  Katkovska uzskata, ka attālinātā mācīšanās ir lielisks brīdis no tā viedokļa, ka bērni saprot, ka ierīces nav tikai izklaide, bet tās palīdz saziņai un mācībām, un skolotāji tādējādi var mainīt bērnu uztveri. Tikai platformām, ko pedagogi iesaka izmantot mācībām, vispirms vajag izpētīt noteikumus, iepazīties ar mīnu-siem, plusiem, atļauto vecumu, riskiem.

Skolotāji var arī uzdot uzdevumu skolēniem – iz-pētīt noteikumus un sagatavot par tiem prezentāciju, gan jau kaut kas vērtīgs bērniem paliks atmiņā. Un tās skolas, kas piedalās „eTwinning” projektos kopā ar citu valstu skolām, var uzdot skolēniem sameklēt informāciju dažādos mācību priekšmetos, dažādās va-lodās un to pēc tam var izmantot mācību procesā.

Viņasprāt, ir svarīgi, vai pedagogi jūtas droši, iz-mantojot tehnoloģijas. „Pārbaudām e- pastus, seko-jam līdzi „cert.lv” ziņām, sekojam, ar ko dalāmies, lai nesagrautu savu reputāciju,” M. Katkovska aicina sko-

lotājus. Viņa arī norāda, ka ir jāreaģē, ja bērni izveido skolotāja vai skolas viltus kontu, jāreaģē, ja bērns tiek pazemots internetā.

Atbildot par ierīču lietošanu skolās, M. Katkovska sacīja, ka Latvijā pārsvarā vērojami divi varianti – vi-sur vai nemaz. Kā piemēru viņa minēja divas lielas Rī-gas skolas. Pirmajā skolā bērni viedierīces varēja lietot starpbrīžos un citos laikos, tikai stundās nedrīkstēja. Taču, uzdodot stundās darbus, kur bija jāizmanto te-lefoni, uzdevumu pildīšana mācību stundās ātri pār-vērtās par bezjēdzīgu nodarbi, jo bērni bija pieraduši pa kluso ierīces lietot arī stundās.

Otras skolas noteikumi bija stingri – skolēni sko-lā personīgās ierīces nedrīkst lietot no pulksten 8 līdz 15, pie otrā aizrādījuma skolēnam tiek atņemts tele-fons un atdots klases audzinātājam, bet trešajā reizē tam jānāk pakaļ vecākiem. Telefoni stundās tiek lietoti mācībām, un kārtība ir perfekta.

Materiāli, ieteikumi, instrukcijasLatvijas Drošāka interneta centra tīmekļa viet-

nē atsevišķā sadaļā pieejami materiāli skolēniem, sko-lotājiem, kā arī vecākiem.

„Drossinternets.lv” ir izstrādājis materiālu kopu par drošību internetā 6–11  gadus veciem bērniem „Aitu dzīve”, kurā ietvertas 13 izglītojošas animācijas filmiņas latviešu valodā, darba lapas, komiksi, krāso-jamās lapas un radoši uzdevumi. Vecāki tiek aicināti kopā ar bērniem skatīties filmiņas, pildīt uzdevumus, piedalīties konkursā un izdomāt aitām vārdus.

Sākumskolas bērniem sagatavoti uzdevumi ar medijpratības elementiem matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā. Bērni un jaunieši var pildīt testus tiešsaistē, lai pārbaudītu savas zināšanas interneta drošībā un medijpratībā. Tiek piedāvāta arī spēle ar komiksiem par situācijām internetā 12–18 gadus ve-ciem bērniem, stundu plāns 7.–9. klasei „Pārkāpumi internetā  – kā tos atpazīt un rīkoties?”, kā arī uzde-vumi fizikā, ķīmijā, matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā.

„Drossinternets.lv” ir videosadaļa, un skolotāji var aicināt skolēnus noskatīties video, tos analizēt un uz-rakstīt savas pārdomas. Var apskatīt arī sociālo tīklu drošības ceļvedi un, kā uzstādīt privātuma un drošī-bas iestatījumus.

„Attālinātās mācīšanās laikā mūsu cilvēks, kas de-vās izbraukuma lekcijās, ar skolām ir gatavs sazināties vebināra veidā. Aicinām skolas pieteikties!” mudina M. Katkovska.

Pedagogi arī aicināti noskatīties Drošāka interneta dienas 11. februārī diskusijas „Noķerti tīklā” videoie-rakstu „Drossinternets” „Facebook” kontā.

242020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv E-STUDIJAS

Latviešu valoda kā svešvaloda laikā, kad valstī ir ārkārtas situācija

IK Lāsma Gaitniece,Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes latviešu valodas kā svešvalodas docētāja

Ar katru studiju gadu palielinās ārzemju studentu skaits, kuri ierodas Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē no Āzijas reģiona valstīm, lai papildinātu savu iz-glītību, tostarp turpinātu apgūt studiju kursu „Latviešu valoda kā svešvaloda”. Pārsvarā tie ir studenti no Pekinas Starptautisko studiju universitātes (Beijing International Studies University), kas ir otra lielākā sveš-valodu universitāte Ķīnas galvaspilsētā.

Iepriekšējā studentu sagatavotība latviešu valodā atbilst A2 vai B1 starptautiskajam līmenim, kas nozī-mē, ka jauniešu valodas prasmes ir labas, kā arī to, ka docētajam darbs ar šiem izglītotajiem, zinošajiem un centīgajiem studentiem prasa apgūt arvien ko jaunu. Aktuāls ir jautājums, kā kvalitatīvi un mērķtiecīgi pa-pildināt valodas prasmes (lasīšana, rakstīšana, klau-sīšanās, runāšana), izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un pieejas.

Pārmaiņas studiju procesā ieviesa ārkārtas situāci-jas paziņošana 2020. gada 12. martā saistībā ar vīrusa Covid-19 straujo izplatību. Visās Latvijas augstākās izglītības iestādēs tika atceltas klātienes nodarbības. Docētāju uzdevums šajā laikā ir nodrošināt studiju procesa nepārtrauktību un studentiem piedāvāt citus sadarbības modeļus, proti, attālinātās studijas. Raksta autore paralēli docēšanai klātienē jau ilgstoši bija rea-lizējusi attālinātu sadarbību ar ķīniešu studentiem gan Rīgas Tehniskās universitātes studiju sistēmā ORTUS, kurā kursam „Latviešu valoda kā svešvaloda” izvei-dota atsevišķa vietne, gan sociālā medija „Facebook” slēgtajā grupā.

Docējot latviešu valodu kā svešvalodu, studen-tiem galvenokārt tiek attīstītas četras prasmes: runā-šana, rakstīšana, lasīšana un klausīšanās. Šī iemesla dēļ docētājam, realizējot attālinātās studijas un iz-vēloties gan apgūstamos tematus, gan dažādu veidu uzdevumus, vēlams izmantot tādus mācību līdzekļus un materiālus, kas iespējami attīstītu visas četras ie-priekš minētās prasmes. Attiecībā uz praktiskajiem uzdevumiem pedagogam vēlams rūpīgi pārdomāt gan tematu, gan darba procesā paveicamo, lai studentiem, gatavojot atbildes, būtu pēc iespējas augstāka moti-vācija strādāt patstāvīgi, nevis pārkopēt vai norakstīt, respektīvi, uzdoto uztvert kā formalitāti un strādāt ne-godprātīgi. Raksta mērķis ir atklāt docētājas pieredzi, piedāvājot ārzemju studentiem, kuri apgūst latviešu valodu kā svešvalodu, divus praktiskus uzdevumus,

un analizēt iegūtos rezultātus.

1. uzdevums. Videosižets un atbildēšana uz jautājumiem

Viena no iespējām ir izvēlēties tematam atbilsto-šus vai aktuālus videosižetus no kanāla „YouTube”. Docētājs izvēlas videosižetu par kādu svarīgu tematu, iesaka to noskatīties studentiem un rakstveidā atbil-dēt uz vairākiem jautājumiem. Šādi tiek trenētas trīs prasmes – klausīšanās (pirmais solis ir noskatīties, no-klausīties un saprast videosižetu), lasīšana (otrais solis ir pedagoga sagatavoto jautājumu izpratne un, ja nav saprotami visi jautājumos ietvertie vārdi, tulkošana) un rakstīšana (trešais solis ir atbildēšana uz jautāju-miem rakstveidā). Ja docētājs plānojis strādāt tiešsais-tē, tiek trenēta arī ceturtā prasme – runāšana. Saistībā ar šo uzdevumu tas nozīmētu, ka docētājs eventuāli var uzdot papildjautājumus par videosižetā aplūkoto tematu.

Raksta autore izvēlējās videosižetu „Kā uzvesties pludmalē” kanālā „YouTube” (tiešsaiste: https://www.youtube.com/watch?v=9XIQ3WpnDvU). Izvēles pa-matojums: uzdevums tiek uzdots laikā, kad tuvu ir vasaras brīvlaiks, līdz ar to sauļošanās un peldēšanās sezona, tādēļ ir mērķtiecīgi atcerēties, kas jāievēro, at-rodoties pludmalē, lai neradītu draudus savai veselībai un dzīvībai. Pēc videosižeta noskatīšanās, kurā ārsts un Bulduru pludmales glābšanas stacijas glābēja runā par drošību karstajā laikā un atrodoties pie ūdens, studentu uzdevums bija rakstveidā atbildēt uz trim jautājumiem:

1) Par kādu problēmu runā žurnālisti?2) Ko iesaka ārsts?3) Kas jāievēro, gada siltajā laikā atrodoties ūdens

tuvumā?

Izvērtējot atbildes, ir vairāki secinājumi:1) Vairāki studenti nav ievērojuši atbilžu iesniegša-

252020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

nas termiņu, to, iepriekš nebrīdinādami docētāju, pārsniedzot par dažām dienām. Uzdevuma izpil-des laiks bija nedēļa.

2) Atbildot uz jautājumiem, lielākā daļa studentu ir pavirši, kas secināms pēc īsiem, aprautiem, nepa-matoti lakoniskiem teikumiem. Atbildot uz pirmo jautājumu, pat netiek veidots pilns teikums, pie-mēram, „Žurnālisti runā par…”, bet gan izmanto-tas vien atsevišķas teikuma daļas, piemēram, „kas noteikti jāievēro?”; „kā īsti izturēties pludmalē?”. Šīs teikumu daļas bez konteksta nav saprotamas.

3) Liela daļa studentu nav ievērojuši teikuma beigu pieturzīmju lietošanas nosacījumus, respektīvi, vairāki nav lietojuši teikuma beigu pieturzīmes (galvenokārt tas attiecināms uz 1. jautājuma atbil-di).

4) Konstatējamas drukas kļūdas (trūkst garumzīm-ju, izlaisti burti), kā arī, lietojot līdzīga skanējuma vārdus, sajauktas nozīmes (vārda „dažāds” vie-tā lietots vārds „dažs”; vārda „valkāt” vietā lietots vārds „vairāk”).

5) Videosižetā intervēto personu teikto aptuveni puse no studentiem klausījušies neuzmanīgi. Tas secināms sniegtajām atbildēm uz 2.  jautājumu. Ārstam tiek piedēvēti ieteikumi, kurus viņš inter-vijas laikā NAV sniedzis.

6) Studenti darba procesā nav ievērojuši, ka sarunva-loda atšķiras no rakstu valodas. Līdz ar to daudz kļūdu konstatējams 2. jautājuma atbildēs, kur daži jaunieši vārds vārdā pārrakstījuši ārsta teikto. Jā-precizē, ka ārsta teiktajā intervijas laikā ir konsta-tējams pāris stila kļūdu.

7) Uzskaitot ieteikumus, kas jāievēro, gada siltajā lai-kā atrodoties ūdens tuvumā, studenti bieži izman-tojuši darbības vārda pavēles izteiksmi, taču vien daži ir atcerējušies, ka teikuma, kurā izmantota pavēles izteiksme, beigās liekama izsaukuma zīme.

8) Daži studenti pēc vērtējuma saņemšanas atzina, ka nav sapratuši visu videosižetā teikto. Gan žur-nālisti, gan intervētie cilvēki, viņuprāt, runājuši par ātru. Vairākus vārdus jaunieši nav saklausījuši, līdz ar to nav sapratuši to nozīmi, taču šos pašus vārdus tieši tādā formā, kā ir sadzirdējuši, lieto savās atbildēs. Nav mēģināts precizēt, kādu vārdu videosižetā teicis intervētais cilvēks un ko tas no-zīmē. Tādēļ visvairāk kļūdu tika konstatēts saistībā ar vārdu vai kādu vārda formu lietojumu nevietā.

2. uzdevums. „Interesants fakts par Jūrmalas slimnīcas vēsturi” jeb

darbs ar Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas vietni „www.periodika.lv”

Īsi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas ap-

meklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur mums bija ekskursija profesionālas gides pavadībā. Apmek-lējuma mērķis bija iepazīties ar bibliotēkas darbu, lai turpmāko studiju laikā studenti bez problēmām varē-tu izmantot tās piedāvātos resursus.

Otrā uzdevuma mērķis: lai studenti apzinātu Lat-vijas Nacionālās digitālās bibliotēkas sniegtās iespējas un apgūtu vietni „www.periodika.lv”, trenējoties mek-lēt sev nepieciešamo informāciju. Saistībā ar uzdevu-mu studentiem bija jāatrod informācija, precīzāk, kāds interesants fakts par Jūrmalas slimnīcu vai tās vēstu-ri, un jāuzraksta pārspriedums piecu teikumu apjo-mā. Veidojot uzdevumu, docētājam vienmēr ir ļoti svarīgi precīzi izstrādāt noteikumus, kas studentiem būs jādara. Šajā gadījumā radās vajadzība sašaurināt darba robežas, jo laika gaitā Jūrmalā ir pastāvējušas divas slimnīcas – Slokas un Bulduru slimnīca, tāpēc tika noteikts, ka studentiem darbs jāsagatavo par Bul-duru slimnīcu, kas kopš 2007. gada ir SIA „Jūrmalas slimnīca”. Gatavojot atbildes, jaunieši trenē lasīšanas un rakstīšanas prasmes.

Izvērtējot atbildes, ir vairāki secinājumi:1) Aptuveni puse studentu savā pārspriedumā nav

norādījuši avotu jeb atsauci saistībā ar izmantoto informāciju. Tā saistībā ar šo uzdevumu uzskatā-ma par pašu rupjāko kļūdu.

2) Labākie no grupas studentiem vietnē „www.perio-dika.lv” ir atraduši vairākas informācijas vienības (divus rakstus periodikā) un izvēlējušies rakstīt pārspriedumu par abiem, kas vērtējams pozitīvi.

3) Izvēloties informāciju pārsprieduma rakstīšanai, lielākā daļa jauniešu priekšroku devuši tādu faktu atspoguļojumam, kas saistīti ar noziegumu izdarī-šanu vai nu Jūrmalas slimnīcas telpās (piemēram, vairāki studenti rakstīja par kāda cilvēka nošau-šanu palātā), vai Jūrmalas pilsētā, kur cietušie pēc nozieguma izdarīšanas tūlīt ievietoti slimnīcā.

4) Vienas studentes pieeja, gatavojot uzdevumu, bija īpaši radoša: viņa atbildes iesniedza kopā ar trim zīmējumiem, kur vizuāli attēlots pārspriedumā paustais.

5) Studenti, pildot uzdevumu, iemācījušies vairākus vārdu savienojumus, piemēram, „iet bojā”, „nākt pasaulē” u. c.

6) Secināms, ka šis uzdevums studentiem šķitis aiz-raujošāks par iepriekšējo – videosižeta skatīšanos. Noslēgumā jāpiebilst, ka gan docētāji, gan studen-

ti attālinātās studijas uztver kā izaicinājumu, kas vei-cina digitālo tehnoloģiju sniegto iespēju padziļinātu apguvi un daudzpusīgāku izmantojumu. Gan vieni, gan otri ārkārtas situācijas laikā dara labāko no tā, ko spēj, – par to raksta autore ir pārliecināta.

262020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Izvēloties informāciju pārsprieduma rakstīšanai, lielākā daļa jauniešu priekšroku devuši tādu faktu atspoguļojumam, kas saistīti ar noziegumu izdarīšanu vai nu Jūrmalas slimnīcas telpās (piemēram, vairāki studenti rakstīja par kāda cilvēka nošaušanu palātā), vai Jūrmalas pilsētā, kur cietušie pēc nozieguma izdarīšanas tūlīt ievietoti slimnīcā.

Saistībā ar uzdevumu studentiem jāatrod informācija vietnē „periodika.lv”, precīzāk, kāds interesants fakts par Jūrmalas slimnīcu vai tās vēsturi, un jāuzraksta pārspriedums piecu teikumu apjomā.

Secināms, ka šis uzdevums studentiem šķitis aizraujošāks par iepriekšējo – videosižeta skatīšanos.

Ilustrācijas: Xinyi Yan (latviešu valodas nodarbībās uzrunā kā Lieni)

272020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

LNMM atklāj virtuālu izstādi IK Elita Ansone,

Dr. art., LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas turpināt uzrunāt savu cienījamo auditoriju un pielāgo izstāžu formātu Covid-19 krīzes laika apstākļiem. Muzeja tīmekļvietnes „www.lnmm.lv” apmeklētāji no 2020. gada 6. aprīļa līdz 31. maijam varēs skatīt antipublisku videomākslas kolekcijas izstādi – tālu prom no muzeja zālēm, katrs savās mājās, privātajā monitorā.

Pirmo reizi kopumā tiek parādīta gandrīz visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) vide-omākslas kolekcija, kuras veidošanai muzejs pievēr-sies pēdējos piecus gadus. Skatītāju uzmanībai pie-dāvāta neliela, bet izcila izlase  – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fiše-ra, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. Vairākos darbos kon-statējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija. Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaid-rot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā.

Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā „Altāris” (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā „Valodas stunda” (2015). Vissenāk vei-dotais LNMM videokolekcijas darbs ir Katrīnas Nei-burgas 2003. gada feministiskais projekts „Satiksme”, kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas pro-fesijas – taksometra vadītājas – lomā. Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018.  gadā radītais darbs  – Kārļa Vītola animācija „Beigas”, kas stāsta par pusmūža krī-zes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.

Virtuālā ekspozīcija dod iespēju apskatīt arī video-etīdi „Gulbis / Le Cygne” (2016) no Ērika Apaļā per-sonālizstādes „Ģimene”, kas pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas tika atklāta Latvijas Nacionālā mākslas

Sarmīte Māliņa, Kristaps Kalns. „Altāris”. Kadrs no videoinstalācijas Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā 2006. gada Lieldienās. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.

Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna altāra instalācija Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā un Lieldienu dievkalpojuma laikā 2006. gadā.

Publ

icitā

tes f

oto.

Publ

icitā

tes f

oto.

Publ

icitā

tes f

oto.

282020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

muzeja Lielajā zālē un pagaidām ir slēgta. Videodarbā meitene zem ūdens cenšas izrunāt vārdu „le cygne” (fr. val. – gulbis), taču ūdens matērija neļauj to izdarīt sa-protami. Šī mazā detaļa ir trāpīgs komentārs par to, kā mainās mūsu spēja skaidri izteikties apkārtējo ietek-mes faktoru un citu mijiedarbojošos spēku apstākļos.

Jānorāda, ka LNMM krājuma videodarbi tapuši izstāžu formātam, nereti kā lielākas ekspozīcijas daļa un to instalēšanas veids – projicēšana uz viena vai vai-rākiem ekrāniem –, izmērs un citas nianses ir būtis-kas, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto emocionālo ie-darbību. Eksponēšanas forma var būt arī neatņemama darba daļa. Piemēram, tikai lielizmērā ir projicējams Voldemāra Johansona okeāna vētras vērojums, kurā ar attēla megaizmēru un ūdens pilieniem piesātinātu telpu tiek radīts klātbūtnes efekts, ķermenisks pārdzī-vojums. To nevar panākt, skatoties darbu datorā, tāpēc „Slāpes” (2015) nav iekļautas videomākslas kolekcijas izstādē. Tomēr, neapšaubāmi, arī minētais video iede-ras šābrīža situācijā ar atgādinājumu, ka cilvēks nebūt nav visvarenākais pasaulē.

Tāpat Mārtiņa Ratnika videoinstalācija „Zeme” (2009), kas tika nominēta otrajai Purvīša balvai 2011. gadā, prasa telpisku 360° projicēšanu, ko nevar nodrošināt datora ekrānā. Autora ideja, ka „mēs ska-tāmies, bet ļoti daudz ko neredzam”, ir pamatā dau-dziem viņa darbiem un atkal jau trāpīgi sasaucas ar šodien aktuālo neredzamā vīrusa kontekstu.

Nevienam nav noslēpums, ka izstāžu apmeklētāji videodarbus nereti vispār nenoskatās līdz galam, jo laiks taču min uz papēžiem un ekspozīcijas iepazīša-nai ieplānotās minūtes negaida. Toties šajā periodā, paliekot mājās, steigas problēmai nevajadzētu būt. Izstādes veidotājiem šķiet, ka tagad ir īstais brīdis ie-lūkoties darbos, ko varbūt esat palaiduši garām vai vē-laties noskatīties atkārtoti.

Īsākais no kolekcijas videodarbiem ir iepriekš mi-nētais Ērika Apaļā „Gulbis” – vien 00:01:21 min. Garā-kais ar 00:19:58 min. ir Ievas Epneres dokumentālais videodarbs „Piramīdas četras versijas” (2015), kas ta-pis no Špicbergenā iegūta materiāla pamestā padomju ogļrūpniecības pilsētā Piramīda. Tā patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā, un tajā jau teju divdesmit gadu laiks ir iekonservējies. Tur dzīvojošie varoņi iz-stāsta, ka šajā zemes nostūrī, kurā laiks ir apstājies un mūsdienu pārsātinātā pasaule nav ielauzusies, viņi var justies vienoti ar dabu un savā veidā būt laimīgi.

Videodarbus aicinām skatīties pilnā ekrānā.

Kārlis Vītols. „Beigas”. Kadrs no animācijas filmas. 2018. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.

Kristaps Epners. „Vingrinājumi”. Kadrs no video. 2016. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.

Foto

: Ans

is St

arks

.Pu

blic

itāte

s fot

o.Pu

blic

itāte

s fot

o.Pu

blic

itāte

s fot

o.

292020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Ieva Epnere. „Piramīdas četras versijas”. Kadrs no video. 2015. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.

Publ

icitā

tes f

oto.

Ēriks Apaļais. „Gulbis”. 2015. Audekls, eļļa.

Publ

icitā

tes f

oto.

Ēriks Apaļais. „Le”. 2016. Audekls, eļļa.

Publ

icitā

tes f

oto.

Maija Kurševa. „Izgatavošana”. 2016. Papīrs, sietspiede.

Publ

icitā

tes f

oto.

302020. gada 9. aprīlis www.izglitiba-kultura.lv

Maija Kurševa. „Garlaicība”. 2016. Papīrs, sietspiede.

Krista Dzudzilo. „Skaidrība”. Kadrs no video. 2015. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.a

Publ

icitā

tes f

oto.

Publ

icitā

tes f

oto.