izm pedagogu darba samaksas noteikumu projekts (06.05.2015.)

IZMNot_060515_darbasamaksa; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba

samaksas noteikumi”

06.05.2015. 21:24 Projekts

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2015.gada Noteikumi Nr.______

Rīgā (prot. Nr. .§)

Pedagogu darba samaksas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16., 22. un 24.punktu,

Vispārējās izglītības likuma 4.panta 3.1 un 3.2 punktu Profesionālās izglītības likuma 7.panta 12.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba

samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu, kā arī kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija)

pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

II. Darba slodze vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem

2. Pedagoga darba slodzē, saskaņā ar viņa amata aprakstu, iekļauj mācību

stundu vadīšanu un to sagatavošanu, darbu ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī līdzdalību izglītības iestādes attīstības

veicināšanā. 3. Pedagoga darba slodzi plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar

pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā atbilstoši šādai proporcijai: 3.1. vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem (izņemot

pirmsskolas pedagogus un profesionālās ievirzes izglītības pedagogus): 3.1.1. mācību stundu vadīšana un sagatavošana – līdz 77 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.1.2. darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību

stundām – līdz 22 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.1.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 11

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.2. pirmsskolas pedagogiem:

http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums#p14

http://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums

http://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums#p4

2

IZMNot_060515_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba


3.2.1. rotaļnodarbību vadīšana un sagatavošana – līdz 70 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.2.2. darbs ar izglītojamajiem pēc rotaļu nodarbībām – ne mazāk kā 20 procentu no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.2.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 10 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.3. profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogiem: 3.3.1. mācību stundu vadīšanai un sagatavošanai – līdz 85 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.3.3. individuālais darbs ar izglītojamiem – līdz 10 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.3.2. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.4. profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem:

3.4.1. mācību - treniņu programmas īstenošana – līdz 85 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.4.2. individuālais darbs ar izglītojamiem – no 10 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 3.4.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.5. interešu izglītības pedagogiem:

3.5.1. nodarbību vadīšanai un sagatavošanai – līdz 95 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.5.2. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

3.6. psihologiem, logopēdiem, pedagogiem karjeras konsultantiem: 3.6.1. nodarbību vadīšana ar izglītojamajiem individuāli un grupās – līdz

95 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā; 3.6.2. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – no 5

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā.

4. Pagarinātās dienas grupas pedagogu vai pedagogu, kuri veic klases

audzinātāja pienākumus vairākās klasēs, internāta, dienesta viesnīcas pedagogu, bibliotekāru, sociālo pedagogu darba slodzes plānošanā nepiemēro šo noteikumu

3. punktu.

5. Pedagoga darba slodze nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga

aizvietošanu.

6. Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem mācību stundu vadīšanai un sagatavošanai paredzēto minimālo laiku astronomiskajās stundās

aprēķina, mācību stundu skaitu nedēļā reizinot ar koeficientu:

3



6.1. valodu, matemātikas un profesionālās izglītības mācību priekšmetos

(izņemot profesionālās ievirzes pedagogiem) – 1,2; 6.2. dabaszinātņu un vēstures mācību priekšmetos – 1,13; 6.3. sociālo zinību, mākslu, informātikas, mājturības un tehnoloģiju, kā arī

sporta mācību priekšmetos – 1,06; 6.4. profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem – 1,06.

7. Darba pienākumus, kurus pedagogs veic ārpus izglītības iestādes,

nosaka izglītības iestādes darba kārtības noteikumos vai izglītības iestādes vadītāja rīkojumā.

III. Amatalgas grupu un mēnešalgas noteikšanas kārtība vispārējās,

profesionālās un interešu izglītības pedagogiem

8. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, izglītības metodiķiem amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu.

9. Mācību priekšmeta pedagoga amata algu valsts budžeta mērķdotācijas

(turpmāk – mērķdotācija) aprēķināšanai nosaka saskaņā ar 1.pielikuma 2.tabulu atbilstoši izglītības iestādes grupai.

10. Vispārējās izglītības iestādes grupu nosaka, Valsts izglītības

informācija sistēmā (turpmāk – sistēma) kārtējā gada 20.augustā reģistrēto izglītības iestādes izglītojamo, skaitu dalot ar klašu komplektu skaitu izglītības

iestādē: 10.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē mazāks par 10;

10.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 10, bet mazāks par 15; 10.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 15, bet mazāks par 20;

10.4. 4.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 20, bet mazāks par 25; 10.5. 5.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē 25 vai vairāk.

11. Vispārējās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, pedagoga amata algu nosaka,

ņemot vērā šo noteikumu 10.punktā noteikto.

12. Profesionālās izglītības iestādēs (izņemot profesionālās ievirzes izglītības iestādēs) pedagoga amata algu nosaka saskaņā ar 1.pielikuma 2.tabulu

atbilstoši izglītības iestādes vidējam izglītojamo skaitam gadā: 12.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē mazāks par 300;

12.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē no 300, bet mazāks par 500;

12.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē no 500, bet mazāks par 800;

http://likumi.lv/doc.php?id=195578#piel1

4



12.4. 4.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē 800 vai vairāk.

13. Pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs pedagoga amata algu

nosaka saskaņā ar 1.pielikuma 2.tabulu atbilstoši sistēmā kārtējā gada

20.augustā reģistrēto izglītojamo skaitam.

14. Vidējo izglītojamo skaitu šo noteikumu 12.punktā minētajās iestādēs aprēķina, izmantojot formulu:

Vsk = S1×9+S2×3

12 , kur Vsk – vidējais izglītojamo skaits profesionālās izglītības iestādē;

S1 - sistēmā kārtējā gada 1.janvārī reģistrēto izglītojamo skaitu, S2 - sistēmā kārtējā gada 1.oktobrī reģistrēto izglītojamo skaitu.

15. Profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pedagoga amata algu nosaka

saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulu.

16. Pedagogu, izņemot šo noteikumu 8., 9., 12. un 15.punktā minētos,

amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 4.tabulu.

17. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu un interešu izglītības pedagogiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze

nedēļā, mēnešalgu aprēķina pēc šādas formulas: Ma = Aa × stn : slav, kur

Ma - mēnešalga, Aa – amata alga,

stn – darba stundu skaits nedēļā, slav – darba slodze nedēļā, kas atbilst vienai amata vienībai.

18. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem (izņemot šo noteikumu 17.punktā minētos), kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, mēnešalgu

aprēķina pēc šādas formulas: Ma = Aa × stg : stav, kur

Ma - mēnešalga, Aa – amata alga,

stg – darba stundu skaits gadā, slav – darba slodze gadā, kas atbilst vienai amata vienībai.

19. Izglītības iestādes vadītāja mēnešalgu atbilstoši sistēmā reģistrēto

izglītojamo skaitam nosaka katru gadu 1.septembrī (profesionālās izglītības , profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu direktoriem – 1.oktobrī):

19.1. attiecīgā novada (republikas pilsētas) pašvaldība – pašvaldības izglītības iestāžu vadītājiem;


5



19.2. attiecīgā ministrija – ministrijas padotībā esošo profesionālās

izglītības iestāžu vadītājiem. 20. Pedagogu mēnešalgu katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs pēc

izglītojamo skaita sistēmā 20.augustā, veicot tarifikāciju uz 1.septembri (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu), kurā norāda katra pedagoga slodzi, kā arī vakanto

pedagogu amatu vienību skaitu atbilstoši izglītības programmas mācību priekšmetu stundu plānam, mācību – treniņu nodarbību plānam un pedagogam

noteiktajiem amata pienākumiem.

21. Lai nodrošinātu tarifikācijas atbilstību piešķirtajai valsts budžeta mērķdotācijai un dotācijai valsts dibinātajās izglītības iestādēs, izglītības

iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes padotībai saskaņo tarifikāciju ar izglītības iestādes dibinātāju.

22. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktori un

viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji izglītības jomā, izglītības metodiķi,

sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, viņu vietnieki un metodiķi, kuru darba slodze atbilst vienai amata

vienībai, savu amata pienākumu ietvaros var veikt mācību priekšmeta pedagoga darbu (profesionālajā ievirzē sportā vadīt mācību – treniņu nodarbību) līdz

septiņām mācību stundām nedēļā, nesaņemot par to papildu samaksu, izņemot gadījumus, kad tiek veikta promesoša pedagoga aizvietošana.

23. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri piedalās nepilnu

laiku izglītības programmas īstenošanā, var piemērot stundu atalgojumu.

24. Stundas izmaksu aprēķina, dalot pedagoga amata algu ar amata vienībai noteikto stundu skaitu mēnesī.

25. Par promesoša pedagoga aizvietošanu veic papildu samaksu atbilstoši

papildus nostrādātajam stundu skaitam.

26. Par darba apjoma palielināšanu, veicot papildu pedagoģisko darbu, var

noteikt piemaksu līdz 30 procentu apmērā (iestādes darba samaksas fonda ietvaros) no amata algas vai stundas izmaksas, kas noteikta papildu darba

veicējam.

27. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu, viņu var prēmēt vai piešķirt naudas balvu, izmantojot šim nolūkam paredzētos, kā arī

ietaupītos valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus darba samaksai. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās materiālās stimulēšanas

apmērus nosaka attiecīgā ministrija, pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu


6



vadītājiem – pašvaldība, pārējiem pedagogiem – iestādes vadītājs saskaņā ar

izglītības iestādē apstiprināto materiālās stimulēšanas kārtību.

28. Pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe, nosaka

piemaksu attiecīgi 32,00 euro, 80,00 euro un 100,00 euro apmērā par vienu pedagoga amata vienību proporcionāli tarificētajam mācību stundu skaitam.

Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, izglītības metodiķiem,

sporta organizatoriem un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un metodiķiem minēto piemaksu par pedagoģisko darbu nosaka proporcionāli

viņiem tarificētajam mācību stundu (nodarbību) skaitam (atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētajam).

IV. Vispārējās, profesionālās (izņemot profesionālās ievirzes sporta

izglītībā) un interešu izglītības pedagogu amata vienību skaita aprēķināšana mērķdotācijas apmēra noteikšanai

29. Viena pedagoga amata vienība atbilst 3.pielikumā noteiktajai pedagoga slodzei stundās nedēļā un gadā.

30. Mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaitu katrai izglītības

iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

𝑺 =∑(𝑷 × 𝑲) × 𝑰

𝑽 × 𝑮× 𝑻, 𝑘𝑢𝑟

S – mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaits izglītības iestādē; P – normētais izglītojamo skaits izglītības pakāpē, kuru iegūst, izglītojamo skaitam

pielietojot šo noteikumu 30.punktā minētos izglītības programmu koeficientus ; K – vidējais vienam izglītojamajam paredzētais mācību stundu skaits nedēļā atbilstoši izglītības pakāpei;

I – stundas ilguma koeficients; V – izglītojamo/pedagogu proporcija;

G – mācību priekšmetu pedagogu darba slodze nedēļā; T – vidējā mācību stundu skaita attiecība pret apmaksāto stundu skaitu vienā pedagoga amata vienībā.

31. Nosakot normēto izglītojamo skaitu izglītības pakāpē, izglītojamo

skaitam piemēro papildu koeficientus šādām izglītības programmām: 31.1. izglītojamo skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas

speciālajās izglītības iestādēs, – koeficientu 1,8; 31.2. izglītojamo skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas

vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs (grupās) vai integrēti, – koeficientu 2;

31.3. izglītojamo skaitam vakara (maiņu) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,75;

7



31.4. izglītojamo skaitam neklātienes (tai skaitā – tālmācības) vispārējās

izglītības programmās piemēro koeficientu 0,5; 31.5. profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar

padziļinātu svešvalodas un dabaszinātņu mācību priekšmetu apguvi piemēro

koeficientu 1,2; 31.6. profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar

padziļinātu mūzikas apguvi piemēro koeficientu 1,3; 31.7. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmās piemēro

koeficientu 1,2; 31.8. ilgstoši slimojošajiem izglītojamajiem paredzētajās vispārējās

pamatizglītības programmās, kuras īsteno slimnīcās, iepriekšējā gada izglītojamo vidējam skaitam, ko pašvaldība līdz kārtējā gada 20.augustam

iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā, piemēro koeficientu 0,81; 31.9. eksterņiem piemēro koeficientu 0,01.

32. Profesionālās vidējās izglītības mākslas programmām (izņemot

Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās programmas) mācību priekšmetu

pedagogu amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 1,27.

33. Pedagoģiskās korekcijas programmām profesionālās izglītības iestādēs mācību priekšmetu pedagogu amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam

piemēro koeficientu 1,48.

34. Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām izglītības iestādēm mācību priekšmetu pedagogu amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro

papildu koeficientus šādām izglītības programmām: 34.1. profesionālās vidējās izglītības mākslas programmām – 1,5;

34.2. profesionālās vidējās izglītības mūzikas programmām – 2; 34.3. profesionālās vidējās izglītības teātra programmām – 1,5;

34.4. profesionālās ievirzes izglītības programmām mākslā, mūzikā un dejā – 1,2.

35. Vidējo vienam izglītojamajam paredzēto mācību stundu skaitu nedēļā atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai nosaka saskaņā ar

4.pielikumu.

36.Vidējās izglītojamo/pedagogu proporcijas sadalījums ir šāds: 36.1.vispārējās izglītības iestādēs (izņemot pirmskolas izglītības iestādes)

– no 1:6 līdz 1:16, atbilstoši formulai: V = 2,997×S0,24, kur S – skolēnu skaits skolā;

36.2. pirmskolas izglītības iestādēs, kas īsteno 5 – 6 gadīgo obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, novados – 1:7 un republikas nozīmes

pilsētās – 1:10,5; 36.3. profesionālās izglītības iestādēs:

8



36.3.1. 1:12, ja izglītojamo skaits iestādē līdz 300,

36.3.2. 1:13, ja izglītojamo skaits iestādē no 301 līdz 500, 36.3.3. 1:14, ja izglītojamo skaits iestādē no 501 līdz 800, 36.3.4. 1:15, ja izglītojamo skaits iestādē vairāk par 801.

37. Stundas ilguma koeficients izsaka mācību stundas ilguma attiecību

pret astronomisko stundu 40/60 = 0,667 vai 5 – 6 gadīgo obligātās sagatavošanas pamatizglītības ieguvei rotaļnodarbības ilguma attiecību pret

astronomisko stundu 30/60=0,5.

38. Mācību priekšmetu stundu vidējo procentuālo attiecību vispārējās un profesionālās izglītības programmās (izņemot profesionālās ievirzes izglītības

programmas) aprēķina, vidējo mācību priekšmetu stundām paredzēto darba stundu skaitu, dalot ar mācību priekšmetu pedagogu amata vienībai atbilstošo

darba stundu skaitu – 22/36=0,611; 5 – 6 gadīgo obligātās sagatavošanas pamatizglītības ieguvei – 25,2/36=0,7.

39. Mācību priekšmetu stundu procentuālo attiecību profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā aprēķina, vidējo mācību

priekšmetu stundām paredzēto darba stundu skaitu dalot ar kopējo mācību priekšmetu pedagogu darba stundu skaitu – 26/36= 0,722.

40. Izglītības iestādes vadītāju, viņa vietnieku un citu pedagogu, izņemot

šo noteikumu 28.punktā minēto, pedagogu amata vienību skaitu nosaka saskaņā ar:

40.1. vispārējās izglītības iestādei – 5.pielikuma 1.tabulu; 40.2. profesionālās izglītības iestādei – 5.pielikuma 2.un 3.tabulu.

41. Izglītības iestādēm, kurās 1. un 2.klasē skolēnu skaits ir vairāk par 28

skolēniem, aprēķinot mācību priekšmetu pedagogu amata vienības, papildus pieskaita septiņas mācību stundas minētajām klasēm, lai nodrošinātu otra pedagoga darbu latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā.

V. Kārtība, kādā aprēķina un sadala mērķdotāciju pašvaldības

izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai

42. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un sadala mērķdotāciju šādu pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai:

42.1. vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tai skaitā izglītojamo no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības iestāžu

pedagogiem; 42.2. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, izņemot profesionālo

ievirzi sportā; 42.3. interešu izglītības pedagogiem.

9



43. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un sadala dotāciju profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības

programmas.

44. Kultūras ministrija aprēķina un sadala mērķdotāciju pašvaldības izglītības iestādēm saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā valsts

finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas , kā arī ņemot vērā šo noteikumu 34.punktā minēto.

45. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina laika periodam no

1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam: 45.1. mērķdotācijas apmēru pašvaldībai 40.punktā minēto iestāžu

pedagogu darba samaksai, atbilstoši pedagogu amata vienību (izglītības iestādes vadītāja, viņa vietnieku, metodiķu valsts ģimnāzijās, bibliotekāru un mācību priekšmetu pedagogu – katrai izglītības iestādei, logopēdu, psihologu, karjeras

izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu – katrai pašvaldībai) skaitam;

45.2. papildus šo noteikumu 45.1.apakšpunktā noteiktajam, aprēķina finansējumu katrai pašvaldībai:

45.2.1. izglītojamo no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai;

45.2.2. piemaksām par iegūto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpi;

45.2.3. pašvaldībām, kuru izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmas slimnīcās, ilgstoši slimojošo izglītojamo pedagogu darba samaksai;

45.2.4. papildus finansējumu līdz diviem procentiem no kopējās pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai,

ilgstoši slimojošu izglītojamo mācīšanai, reemigrējošo un imigrējošo izglītojamo atbalstam latviešu valodas apguvei;

45.2.5. interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

45.3. mērķdotācijas apmēru pedagogu darba samaksai internātskolās un speciālās izglītības iestādēs saskaņā ar kārtību, kādā finansē speciālās izglītības

iestādes, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klases (grupas) un internātskolas, ievērojot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo

pedagogu amata vienību skaitu un šo noteikumu 1.pielikumu.

46. Veicot 45.punktā minētos aprēķinus, Izglītības un zinātnes ministrija ņem vērā:

46.1. šo noteikumu 8., 9., 15. un 16. punktā noteiktās pedagogu amatalgas;

46.2. šo noteikumu 28.punktā noteikto finansējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām.

10



46.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

47. Interešu izglītības iestāžu pedagogu daļējai darba samaksai amata

vienību skaitu aprēķina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši

izglītojamo skaitam attiecīgajā administratīvajā teritorijā iepriekšējā budžeta gada 1.septembrī, klātienes vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības

iestādēs) pilsētās uz katriem 15 izglītojamajiem, novados – uz katriem 10 izglītojamajiem:

47.1. 1. – 6.klasē – 3 stundas nedēļā; 47.2. 7. – 9. klasē – 2 stundas nedēļā;

47.3. 10. – 12.klasē – 1 stunda nedēļā.

48. Lai saņemtu mērķdotāciju nākamajam gadam, novadu un republikas pilsētu pašvaldības nodrošina, ka sistēmā līdz kārtējā gada 20.augustam tiek

ievadīta un apstiprināta informācija par izglītojamo skaitu izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām).

49. Pašvaldības mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atbilstoši noteiktajam mērķim, atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē.

50. Novadu un republikas pilsētu pašvaldības sadarbībā ar sabiedrības

pārstāvjiem izstrādā un apstiprina mērķdotācijas sadales kārtību atbalsta pedagogu (izņemot speciālās izglītības iestādes), ilgstoši slimojošu izglītojamo

pedagogu, interešu izglītības pedagogu, izglītības metodiķu darba samaksai, piemaksām pedagogiem, kuri izglītības programmas īsteno ieslodzījuma vietās,

kā arī prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai un atbilstoši šai kārtībai sadala mērķdotāciju izglītības iestādēm. Mērķdotāciju interešu izglītībai sadala,

izvērtējot izglītības iestādes iesniegtās interešu izglītības programmas.

51. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu amata vienību sadali un darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros.

52. Ja izglītības iestāde sistēmā sniegusi nepatiesas ziņas par izglītojamo skaitu un tās rīcība apstiprināta finanšu vai izglītības kvalitātes uzraudzības

institūciju aktos vai atzinumos, kā arī nepamatoti izlietojusi pedagogu darba samaksai paredzēto finansējumu, pašvaldība 30 dienu laikā atmaksā valsts

budžetā pedagogu atalgojumam neizlietoto finansējumu un atlīdzina nepamatoti izlietoto finansējumu.

53. Pašvaldības sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu

iepriekšējā budžeta gadā (6.pielikums) un līdz 15.janvārim ievada to Valsts kases informācijas sistēmā "Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati".

11



54. Ja šo noteikumu 53.punktā minētajā pārskatā uzrādītais atlikums

pārskata perioda beigās pārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, tas tiek ņemts vērā, aprēķinot finansējuma apmēru pašvaldībai nākamajam laika periodam.

VI. Pedagogu darba slodzes, mēneša darba algas likmes un mēneša

darba algas noteikšanas kārtība augstskolā un koledžā

55. Pedagogam augstskolā vai koledžā darba samaksas kārtību un darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskolas senāts vai koledžas

padome saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

56. Zemāko mēneša darba algas likmi augstskolā pedagogam nosaka

saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu.

57. Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu, zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 2.tabulu.

58. Augstskolas vai koledžas vadītāja mēneša darba algu atbilstoši

faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.oktobri.

59. Augstskolas dibināto izglītības iestāžu vadītājiem mēneša darba algu atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz

1.oktobri nosaka attiecīgā augstskola.

VII. Noslēguma jautājumi

60. Šo noteikumu 10.punktā minēto amata vienību skaitu un

mērķdotācijas apmēru periodam no 2015.gada 1.septembra līdz 31.decembrim Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina, pamatojoties uz informāciju sistēmā

par izglītojamo skaitu 2015.gada 27.maijā.

61. Šo noteikumu 31.5. un 31.6.apakšpunktā minētās programmas, ja to īstenošana uzsākta līdz 2014.gada 1.septembrim, pēc 2016.gada 1.septembra

turpina finansēt no mērķdotācijas.

62. Atzīt par spēku zaudējušiem: 62.1. Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumus Nr.836

“Pedagogu darba samaksas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 121., 168.nr.;

2010, 137.nr.; 2011, 131.nr.; 2012, 133.nr.; 2013, 169.nr.; 2014, 137.nr.); 62.2. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1616

„Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību



12



izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto

pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr., 2010, 138.nr.; 2011, 131., 205.nr.;

2012, 133.nr.; 2013, 100., 169.nr.; 2014, 134.nr); 62.3. Ministru kabineta 2009.gada 5.jūlija noteikumus Nr.523 „Kārtība,

kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105.nr.; 2013, 188.nr.; 2014, 162.nr.).

63. Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos

attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.

64. Noteikumi stājas spēkā 2015.gada 1.septembrī.

Ministru prezidente L.Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre M.Seile

Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece –

Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

06.05.2015. 3034

A.Āboliņa, 67047930, [email protected] L.Buceniece

67047830, [email protected] M.Jansone,

67047973, [email protected] A.Trokša 67047858, [email protected]

mailto:[email protected]

13



Ministru kabineta noteikumu projekta

„Pedagogu darba samaksas noteikumi””

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”” (turpmāk – projekts) izstrādāts, pamatojoties uz

Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 31. punktā minēto par jauna pedagogu darba

samaksas aprēķināšanas modeļa ieviešanu. Arī Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija sēdes protokollēmuma

(prot. Nr.33 98.§) „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību

izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un

pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai””4.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums līdz 2015.gada 31.augustam

izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai jaunu noteikumu projektu par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts

budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un

pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Izglītības un zinātnes ministrijā saņemtajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā tika norādīts uz atsevišķām neprecizitātēm Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836

„Pedagogu darba samaksas noteikumi”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.836), kuru esošā redakcija pieļauj atšķirīgu tiesiskā

regulējuma izpratni, tāpēc var rasties nepamatots finanšu resursu izlietojums. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam

(apstiprinātas 22.05.2014.), Rīcības virziena 3.2. apakšpunktā,, Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība” noteikts -

,,Izstrādāts un ieviests jauns vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma modelis”.

2. Pašreizējā situācija un

problēmas, kuru risināšanai tiesību

akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un

būtība

Projekts izstrādāts, lai ieviestu jaunu pedagogu darba samaksas

modeli. Lai samazinātu birokrātisko slogu, projektā iekļauts arī tiesiskais regulējums par kārtību, kādā aprēķina un sadala

mērķdotāciju pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Šāda pieeja devusi iespēju atteikties no papildu normatīvajiem aktiem (iepriekš - Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumi Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas

izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu

14



darba samaksai”, Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija

noteikumos Nr.523 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts

budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas.

No 2009.gada 1.septembra Latvijā tika mainīts pedagogu darba samaksas modelis, ieviešot pedagogu darba samaksas aprēķinā

principu „nauda seko skolēnam”, kas radīja iespēju mērķdotācijas pedagogu algām aprēķinu sasaistīt ar skolēnu skaitu, kā arī

skolēnu vajadzību ievērošanu, lietojot papildu koeficientus speciālo izglītības programmu, profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmām ar padziļinātu mācību

priekšmetu apguvi. Latvijā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības iestādēs ir

skolēnu skaita ziņā ļoti mazas klases, lai gan princips „nauda seko skolēnam” rosināja pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES un OECD dalībvalstīs.

Ļoti mazais skolēnu skaits klasēs lauku vidusskolās negatīvi ietekmē ne vien izglītības finansēšanu valstī, bet arī izglītības

kvalitāti. Papildu līdzekļi, kas no valsts budžeta nonāk pašvaldību rīcībā, bieži netiek izmantoti plašākam izglītības programmu, mācību

priekšmetu piedāvājumam un individuālajam atbalstam izglītojamiem. Bieži tiek izlietoti neefektīvai, neprognozētai

pedagogu darba likmju skaita palielināšanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Pašvaldībām dotā iespēja pārdalīt valsts budžeta finansējumu bieži

sekmē pedagogu vidē izplatītu uzskatu par netaisnīgu atalgojumu, jo par līdzīgu darbu dažādās administratīvās teritorijās atalgojums

var būt dažāds. Turklāt novados, kur ir liels skolu īpatsvars ar mazu skolēnu skaitu tajās, finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu visus atbalsta pasākumus izglītojamiem. Savukārt

skolās ar pietiekamu skolēnu skaitu, iespējams nodrošināt visus atbalsta pasākumu skolēniem, kā arī paaugstināt atalgojumu par

vienu likmi pedagogam. Tas rada milzīgu diferenci pedagogu atalgojumā, kā arī nevienlīdzīgu atbalsta pasākumu nodrošinājumu izglītojamiem.

Esošajā modelī mēnešalgas aprēķinā nav iekļauti daudzi pedagogu pamatpienākumi vai arī veids, kādā tiek noteikti un atalgoti

papildu pienākumi, nav caurskatāms un konsekvents. Lai gan divas trešdaļas pedagogu saņem vairāk nekā zemāko samaksu par darba likmi, kas noteikta MK noteikumi Nr.836, bet vairāk, viņi

turpina uzskatīt, ka viņu paveiktais nav apmaksāts. Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī tiek saglabāta principa

“nauda seko skolēnam” sasaiste ar skolēnu skaitu un paplašināta atbalsta pasākumu nodrošināšanas iespēja visiem izglītojamiem, neatkarīgi no skolas lieluma (izglītojamo skaita izglītības iestādē)

un atrašanās vietas. Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī noteikta 36 darba stundu

nedēļa (var strādāt mazāk, vai līdz 40 stundām nedēļā pie viena darba devēja), kurā vidējais mācību stundu skaits mācību

15



priekšmeta pedagogam ir 22 mācību stundas, tādējādi netiek pieļauta pedagogu pārslodze un pedagoga darba slodzē ietverti

visi pedagoga darba pienākumi, sekmējot pedagogu darba kvalitāti. Pedagoga darba slodzē saskaņā ar viņa amata aprakstu

iekļauta mācību stundu vadīšana un to sagatavošana, darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā.

Jaunajā modelī saglabātas piemaksas par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi.

Jaunajā modelī ir pārskatīts atbalsts valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogam, nosakot papildu direktora vietnieka un izglītības metodiķa amata vienības.

Jaunais tiesiskais regulējums nosaka skolu iedalījumu piecās grupās pēc vidējā skolēnu skaita klasē. Atbilstoši šīm grupām

noteikta pedagogu amatalga. Pedagoga amata alga atkarīga no vidējā skolēnu skaita klasē neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, tādējādi pedagogiem par līdzīgu darbu izglītības iestādēs ar

vienādu klašu piepildījumu, kā arī vienas skolas pedagogiem, tiek nodrošināts vienāds atalgojums.

Projektā noteikts, kā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija, kā arī dotācija pedagogu darba samaksai. Caurskatāma atalgojuma sistēma tiek nodrošināta, valsts līmenī

nosakot pedagoga amata algu un aprēķinot pedagoga amata vienību skaitu katrai izglītības iestādei. Aprēķināto finansējumu

un amata vienību skaitu mācību procesa nodrošināšanai saņem katra skola, pašvaldībai nepārdalot. Piemērs mācību priekšmetu pedagogu amata vienību aprēķinam:

Izglītības iestādē mācās 103 skolēni (1.-6.klasē – 71, t.sk. 17 skolēni speciālajās izglītības programmās un 7.-9.klasē – 32, t.sk.

4 skolēni speciālajās izglītības programmās) 9 klašu komplektos, kur vidējais skolēnu skaits klasē 11,4. Izglītības iestādē mācās arī 11 bērni pirmsskolas izglītības programmās (5-6gadīgo obligātā

sagatavošana pamatizglītībai). Mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaitu katrai

izglītības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

𝑺 =∑(𝑷× 𝑲) × 𝑰

𝑽 × 𝑮× 𝑻

Formulā virs daļsvītras: 1. P – aprēķina normēto izglītojamo skaitu izglītības pakāpē, kuru

iegūst izglītojamo skaitam speciālajās izglītības programmās piemērojot koeficientu 2.

1.-6.klase: 17x2+(71-17)=88 normētie skolēni 7.-9.klase: 4x2+(32-4)=36 normētie skolēni

2. K – aprēķina visiem izglītojamiem paredzēto mācību stundu

skaitu nedēļai atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai.

1.-6.klase: 88x25,50=2244 mācību stundas 7.-9.klase: 36x33,33=1199,88 mācību stundas Kopā: 2244+1199,88=3443,88 mācību stundas

16



3. I – aprēķinātās mācību stundas tiek izteiktas astronomiskajās stundās, piemērojot stundas ilguma koeficientu 0,667 (koeficients

noteikts noteikumu projektā). 3443,88x0,667=2297,06 astronomiskās stundas

Formulā zem daļsvītras:

4. V – aprēķina vidējo izglītojamo/pedagogu proporciju atbilstoši

formulai: V = 2,997xS0,24, kur S – skolēnu skaits skolā - proporcija ir 9,71.

5. G – aprēķinātā vidējā izglītojamo/pedagogu proporcija tiek reizināta ar mācību priekšmetu pedagogu darba slodzi nedēļā - 36 stundas.

9,71x36=349,56 astronomiskās stundas 6. T – iegūto rezultātu (5.punktā) reizina ar vidējo mācību stundu

skaita attiecību pret atmaksāto stundu skaitu vienā pedagoga amata vienībā – koeficients 0,611 (koeficients noteikts noteikumu projektā).

349,56x0,611=213,58 astronomiskās stundas. Kad ir aprēķināti un zināmi visi mācību priekšmetu pedagogu

amata vienību aprēķina formulas indikatori, tiek aprēķināts mācību priekšmetu pedagogu amata vienību skaits. 2297,06/213,58=10,75 mācību priekšmetu pedagoga amata

vienības.

Direktora un direktora vietnieka (ieskaitot 5-6 gadīgos izglītības iestādē), izglītības metodiķa un bibliotekāra amata vienību skaitu un algu nosaka pēc kopējā skolēnu skaita skolā.

Jaunajā modelī noteikts atbalsta personāla amata vienību skaits uz noteiktu izglītojamo skaitu pašvaldībā, kam paredzēto

finansējumu pašvaldība pārdala atbilstoši izglītojamo skaitam un atbalsta vajadzībām pašvaldībā. Pašvaldības sadalīs skolām to mērķdotācijas daļu, kas paredzēta atbalsta personāla finansēšanai,

piemaksām par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi, mācību stundu aizvietošanu pedagogu slimības gadījumā,

izglītojamo no piecu gadu vecuma obligātai sagatavošanai izglītības uzsākšanai un interešu izglītībai. Plānots, ka pāreja uz jauno modeli, nodrošinās arī skolēnu

savlaicīgu uzskaiti, jo paredzēt no 2016.gada sadalīt valsts budžeta līdzekļus visam mācību gadam, nevis divas reizes gadā, kā tas ir

šobrīd. Projekts paredz, ka pašvaldības mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts

kasē”. Naudas līdzekļi tiek pārskatīti uz pašvaldību Valsts kases kontiem. Pašvaldības izdevumus pedagogu darba samaksai veic

no Valsts kasē atvērtajiem norēķinu kontiem. Atbilstoši saņemtajam finansējumam, pašvaldības katru gadu sagatavo un sniedz atskaiti Valsts kases informācijas sistēmā “Valsts budžeta

un pašvaldību budžeta pārskati” par mērķdotācijas izlietojumu. Šajā atskaitē pašvaldības norāda gan saņemto finansējumu Valsts

kases kontā, gan atbilstoši tam – izlietoto. Tāpat, ja izglītības iestādes sistēmā ir sniegusi nepatiesas ziņas par izglītojamo skaitu

17



un tās rīcība ir apstiprināta finanšu vai izglītības kvalitātes uzraudzības institūciju aktos vai atzinumos, kā arī gadījumos, ja

nepamatoti izlietots pedagogu darba samaksai paredzētais finansējums, pašvaldībai jāatmaksā valsts budžetā atalgojumam

neizlietotais finansējums vai arī jāatlīdzina nepamatoti izlietotais finansējums. Ja pārskatā uzrādītais atlikums pārskata gada beigās pārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas

iepriekšējā budžeta gadā, tas tiek ņemts vērā aprēķinot finansējumu pašvaldībai nākamajam budžeta gadam.

Dotācijas sadale un kārtība profesionālās ievirzes izglītības

iestādēm noteikta Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1035 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas” un

Ministru kabineta 20011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta

izglītības programmas”, kurus nav plānots integrēt noteikumu projektā (jaunajā darba samaksas modelī). Vienlaikus jaunā darba samaksas modeļa regulējumā ņemta vērā profesionālās ievirzes

izglītības specifika attiecībā uz pedagoga darba slodzes noteikšanu un citiem ar darba samaksas aprēķināšanu saistītiem jautājumiem.

Projektā saglabāts tiesiskais regulējums no MK noteikumiem Nr.836 par augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Līdz ar augstākās izglītības finansēšanas jaunā modeļa ieviešanu

tiks izstrādāts jauns tiesiskais regulējums.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts apspriests ar pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, saņemot priekšlikumus tiesiskā

regulējuma papildināšanai. Projekts apspriests 30 novadu semināros izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem.

Projekts apspriests un diskutēts Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupās ar arodbiedrību ,,Izglītības vadītāju asociācija” un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas

Pašvaldību savienību un Latvijas lielo pilsētu asociāciju. Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Finanšu ministrija.

4. Cita informācija Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un

administratīvo slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais

regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Jaunais modelis ietekmēs izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot izglītojamiem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības otrajam posmam izglītību tuvāk dzīves vietai, savukārt izglītojamiem

pamatizglītības otrajā posmā un vidējā izglītībā koncentrējoties vairāk reģionālajos centros, tādējādi veicinot konkurētspēju un

nodrošinot izglītības kvalitāti. Jaunā modeļa ieviešana var sekmēt pedagogu mobilitāti, kā arī pedagogu skaita pakāpeniskas izmaiņas.

Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz aptuveni 26800 pedagogiem un 1200 izglītības iestādēm, kā arī 110 novadu pašvaldībām un 9 republikas pilsētu pašvaldībām.

18



2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz

tautsaimniecību un administratīvo slogu

Būtiski samazināsies administratīvais slogs pašvaldībām un izglītības iestādēm, jo Izglītības un zinātnes ministrija

mērķdotāciju aprēķinās gan katrai pašvaldībai, gan katrai skolai. Izglītības un zinātnes ministrija projekta ieviešanu nodrošinās

esošo resursu ietvaros. Projekts, mazinot administratīvo slogu, ietver trīs līdz šim spēkā esošos ministru kabineta noteikumus.

3. Administratīvo izmaksu monetārs

novērtējums

Projekts šo jomu neskar.


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2015. gads Turpmākie trīs gadi (euro)

2016. 2017. 2018.

saskaņā ar

valsts

budžetu

kārtējam

gadam

izmaiņas kārtējā

gadā, salīdzinot ar

valsts budžetu

kārtējam gadam

izmaiņas,

salīdzinot ar

kārtējo

(2015.) gadu

izmaiņas,

salīdzinot ar

kārtējo

(2015.) gadu

izmaiņas,

salīdzinot ar

kārtējo

(2015. gadu

1 2 3 4 5 6

1. Budžeta

ieņēmumi:

297 283 231 9 790 356 0 0 0

1.1. valsts pamatbudžets,

tai skaitā ieņēmumi no

maksas pakalpojumiem un citi pašu

ieņēmumi

297 283 231 9 790 356 0 0 0

1.2. valsts

speciālais budžets

0 0 0 0 0

1.3. pašvaldību

budžets

0 0 0 0 0

2. Budžeta

izdevumi:

297 283 231 9 790 356

2.1. valsts pamatbudžets

297 283 231 9 790 356

2.2. valsts speciālais

budžets

0 0 0 0 0

2.3. pašvaldību budžets

0 0 0 0 0

3. Finansiālā ietekme:

0 0

19




0 0

3.2. speciālais budžets

0 0 0 0 0

3.3. pašvaldību budžets

0 0 0 0 0

4. Finanšu

līdzekļi papildu

izdevumu finansēšanai (kompensējošu

izdevumu samazinājumu

norāda ar "+" zīmi)

X 0 0 0 0

0 0 0 0

0 0 0 0

5. Precizēta

finansiālā ietekme:

X 0


0

5.2. speciālais

budžets

0 0 0 0

5.3. pašvaldību

budžets

0 0 0 0

6. Detalizēts ieņēmumu un

izdevumu aprēķins (ja

nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un

izdevumu aprēķinu var

pievienot anotācijas pielikumā):

Finansējums saskaņā ar valsts budžetu 2015.gadam – 288 225 641 euro, tai skaitā:

62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām”: - Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās

izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” – 224 623 872 euro;

- Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām" – 10 698 108 euro; - "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no

piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai

un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” – 23 791 537 euro;

15.resora “Izglītības un zinātnes ministrija”: - Dotācija privātajām mācību iestādēm – 4 761 971 euro - Profesionālās izglītības mācību iestādēs (atlīdzība pedagogiem) –

24 350 153 euro - Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu

pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” apmērs 2015.gadā ir 9 057 590 euro

6.1. detalizēts ieņēmumu

aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu

aprēķins

7. Cita informācija

Pedagogu darba samaksa vispārējās izglītības iestādēs:

20



Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd

(bez kvalitātes piemaksām), euro 17 693 289

Amata

vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamai

s finansējums

mēnesim, euro

Skolotāji 14344,73

6 516410,51

01 16 392 499

Direktori 624,450 1 002 817

Vietnieki 1013,835 1 342 116

Atbalsta personāls 1034,108 822 178

Papildus finansējums pašvaldībām 0,3% 58 679

Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 19 618 289

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro + 1 925 000

Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro + 7 700 000

Pedagogu darba samaksa interešu izglītībai:

Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd

(bez kvalitātes piemaksām), euro 853 924

Amata

vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamai

s finansējums

mēnesim,

euro

Pedagogi

1113,41

5 40082,94 963 250

Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 963 250

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro + 109 326

Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro + 437 304

Pedagogu darba samaksa 5-6 gadīgo obligātā sagatavošana

pamatizglītības apguvei:

Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes piemaksām), euro 1 884 236

Amata

vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro

Skolotāji 2049,443 73779,94 1 773 034

Atbalsta personāls (logopēds) 126,633 109 554

Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 1 882 589

Finansējums papildus nav nepieciešams

Pedagogu darba samaksa privātās izglītības iestādēs:

21



Dotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes pakāpēm), euro 387 756

Amata vienību

skaits

Stundu

skaits

Nepieciešamais

finansējums

mēnesim, euro

Skolotāji 369,525 13302,91 323 825

Direktori 47,430 51 937

Vietnieki 23,715 21 522

Atbalsta personāls 21,230 13 845

Kopā paredzētais finansējums 1

mēnesim, euro 508 114

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro + 120 358

Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro + 481 433

Valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.19.00 “Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

apmērs 2015.gadā ir 9`057`590 euro (t.sk. 971 765 euro no 1.septembra), savukārt 2016., 2017. un turpmākajos gados – 11`001`120 euro, tādejādi

nodrošinot, ka esošā tiesiskā regulējuma ietvaros ar 2015.gada 1.septembri (un turpmākos gados) tiek atjaunots 100% valsts līdzfinansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto

sporta treneru (turpmāk – trenera) darba samaksai. Esošā tiesiskā regulējuma ietvaros profesionālajā ievirzē sportā tiek apmaksātas tikai kontakstundas

(mācību –treniņu nodarbības vadīšana). Lai nodrošinātu noteikumu projektā noteikto pedagoga darba slodzē

un amata aprakstā iekļauto pienākumu (mācību stundu (nodarbību) vadīšanu

un to sagatavošanu, darbu ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī līdzdalību izglītības iestādes attīstības veicināšanā) un

mācību priekšmeta (nodarbības) pedagoga amata algas likmes par amata vienību profesionālajā ievirzē samaksu, kā arī ievērojot Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI sadaļa) iekļauto 31.uzdevumu (palielināt līdz 100% valsts

līdzfinansējumu treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot dotāciju sadales kārtību), nepieciešams par 31,95% (darba slodzes apjoms un algas palielinājums)

palielināt apakšprogrammā 09.19.00 „Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 2015.gadā (ja noteikumu projekts attiecībā uz profesionālo ievirzi sportā stājas spēkā 2015.gada 1.septembrī) izdevumus transfertiem pašvaldībām 1`171`619 euro apmērā, attiecīgi 2016.

un 2017.gadā 3`514`858 euro apmērā.

Kopā papildus pedagogu darba samaksai 2015.gada septembrim – decembrim nepieciešams 9 790 356 euro, neskaitot Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju.

22



IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus ar projektu jāveic grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos:

1.Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 135 „Noteikumi par kvalificētā personāla skaitu un

nepieciešamo aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs“; 2. Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi

Nr.382 „Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”.

3. Ministru kabineta 20011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”.

4. Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 ,,Noteikumi par profesionālās izglītības

programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi.

5. Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi Nr.825 “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības

iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība.

2. Atbildīgā institūcija Izglītības un zinātnes ministrija


Anotācijas VI sadaļa – projekts šīs jomas neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1. Plānotās sabiedrības

līdzdalības un

komunikācijas

aktivitātes saistībā ar

projektu

30 novadu semināri izglītības iestāžu vadītājiem un

vietniekiem, kā arī apspriedes un diskusijas. Projekts 2015.gada 24.aprīlī nosūtīts pirmajai apspriešanai

sociālajiem un sadarbības partneriem un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un speciālistiem. Projekts publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas interneta

vietnē mājas lapā (30.04.2015.).

2. Sabiedrības līdzdalība

projekta izstrādē

Projekts apspriests un diskutēts ar pašvaldību izglītības

pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem; ar arodbiedrību ,,Izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Izglītības un

zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas lielo pilsētu asociāciju, Latvijas logopēdu

asociāciju un Latvijas Skolu psihologu asociāciju, kā arī Latvijas Skolu Bibliotekāru biedrību.

3. Sabiedrības līdzdalības

rezultāti

Projekts pilnveidots atbilstīgi budžeta iespējām, pārskatot un

palielinot izglītības iestādei izglītības programmu

īstenošanai nepieciešamo pedagogu amatu vienību skaitu.

23




VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, novadu un

republikas pilsētu pašvaldības, kā arī privātās izglītības iestādes.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija

vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts nerada nepieciešamību izveidot jaunas institūcijas vai likvidēt vai reorganizēt esošās.



Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore,

valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

06.05.2015.

3245

M.Jansone,

67047973, [email protected]

A.Āboliņa,


A.Trokša, 67047858, [email protected]

mailto:[email protected]

24



1.pielikums Ministru kabineta

2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes un

interešu izglītības) iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju amata

algas

1.tabula

Nr.

p.k.

Pedagoga amata

(profesijas) nosaukums

Amata algas likme euro

1. Izglītības iestādes vadītājs, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājs izglītības iestādē (koledžas

struktūrvienībā), kurā ir šāds izglītojamo skaits:

1.1. 2601 un vairāk 2480

1.2. no 2401 līdz 2600 2380

1.3. no 2201 līdz 2400 2280

1.4. no 2001 līdz 2200 2180

1.5. no 1801 līdz 2000 2080

1.6. no 1601 līdz 1800 1980

1.7. no 1401 līdz 1600 1880

1.8. no 1201 līdz 1400 1780

1.9. no 1001 līdz 1200 1680

1.10. no 701 līdz 1000 1580

1.11. no 501 līdz 700 1480

1.12. no 301 līdz 500 1380

1.13. no 151 līdz 300 1280

1.14. no 101 līdz 150 1180

1.15. līdz 100 1080

1.16. Struktūrvienības vadītājs izglītības

iestādes mācību vietā, kas atrodas citā administratīvajā

teritorijā

1000

2. Izglītības iestādes vadītāja vietnieks, izglītības metodiķis, pirmsskolas izglītības

metodiķis, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas

īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāja vietnieks izglītības iestādē

(koledžas struktūrvienībā), profesionālās izglītības iestādes teritoriālās

struktūrvienības vadītājs, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

2.1. 2601 un vairāk 1660

2.2. no 2401 līdz 2600 1550

2.3. no 2201 līdz 2400 1500

2.4. no 2001 līdz 2200 1450

2.5. no 1801 līdz 2000 1400

2.6. no 1601 līdz 1800 1350

2.7. no 1401 līdz 1600 1300

2.8. no 1201 līdz 1400 1250

2.9.. no 1001 līdz 1200 1200

25



*Profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem,

struktūrvienību vadītājiem, izglītības metodiķiem, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķiem amata algu nosaka iestādes dibinātājs.

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu (izņemot profesionālās ievirzes izglītības

iestādes) mācību priekšmeta pedagoga amata algas

2.tabula

Izglītības iestāžu grupa I II III IV V

Amata alga par amata vienību vispārējās

izglītības iestādēs (euro)

800 850 900 950 1000

Amata alga par amata vienību profesionālas izglītības iestādēs (euro)

850 900 950 1000 _

* Pedagogiem speciālajās izglītības iestādēs nosaka par vienu grupu augstāku amata algu

**Pedagogiem speciālajās izglītības iestādēs ar garīgās attīstības un garīgās veselības traucējumiem nosaka par divām grupām augstāku amata algu.

Mācību priekšmeta pedagoga amata algas likmes par amata vienību profesionālās

ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā

3.tabula

N.p.k.

Pedagoga amats

Amata algas likmes par amata vienību

(euro)

1. Profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogs 950

2. Profesionālās ievirzes izglītības pedagogs mākslā, mūzikā un dejā

900

3. Profesionālās vidējās izglītības pedagogs Kultūras

ministrijas padotības izglītības iestādē

950

4. Profesionālās vidējās izglītības pedagogs Kultūras ministrijas padotības izglītības iestādē, kas ir ieguvusi

PIKC statusu

1000

Pedagogu (izņemot mācību priekšmeta pedagogu) amata algas likmes par amata vienību

4.tabula

Amata algas likmes

2.10. no 701 līdz 1000 1150

2.11. no 501 līdz 700 1100

2.12. no 301 līdz 500 1050

2.13. no 151 līdz 300 1000

2.14. no 101 līdz 150 950

2.15. līdz 100 900

26



N.p.k. Pedagoga amats par amata vienību (euro)

1. Pirmsskolas skolotājs 700

2. Skolotājs logopēds 700

3. Psihologs 700

4. Bibliotekārs 550

5. Pedagogs karjeras konsultants 700

6. Sporta organizators 700

7. Interešu izglītības pedagogs 700

8. Dienesta viesnīcas pedagogs 700

9. Internāta skolotājs 700

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre M.Seile

Vizē:

Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

06.05.2015.

555

B.Baskere,

67047835, [email protected];

M.Jansone,


A.Āboliņa,


IZMNot_060515_darbasamaksa; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”

2.pielikums

Ministru kabineta 2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Izglītības iestāžu pedagogu tarifikācijas veidlapa

APSTIPRINU

____________________________

20___.gada_____________________ (Izglītības iestādes nosaukums) Pedagogu tarifikācija Nr.____

(finansējuma avots)

20___.gada________________________

N.p.k.

Uzvārds,

vārds, personas

kods

Amats

Pedagoga darba

stāžs

Amata alga,

EUR

Mācību priekšmeti

u.c. izglītības programmās

paredzētās nodarbības

Klase, klašu grupa

Mācību

stundu (nodarbī

bu) skaits

Darba stundas nedēļā Darba samaksa

par stundām,

EUR

Amata vienību skaits

Darba samaksa

par amatu, EUR

Piemaksa par darba kvalitāti

Darba samaksa,

EUR

Piezīmes Mācību

stundu vadīšanai

un sagatavošan

ai

Darbam ar izglītojamajiem

individuāli un grupās

pēc mācību stundām

Līdzdalībai izglītības iestādes

attīstības veicināšanā

Kopā

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18

Sagatavotājs _____________________________________________ (vārds, uzvārds un tālrunis)

SASKAŅOTS

_______________________

20___.gada_________________

28

IZMNot_060515_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”

Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece –

Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

06.05.2015.

143

I.Pavloviča


IZMNot_060515_darbasamaksa; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba




Pedagogu darba slodze, kas atbilst darba samaksai mēnesī par vienu amata vienību

Nr.p.k.

Amata nosaukums

Darba slodze (astronomiskajās)

stundās

nedēļā gadā

1.

Mācību priekšmeta pedagogs, pirmsskolas izglītības pedagogs, koncertmeistars izglītības iestādē,

logopēds, speciālais pedagogs vispārējās izglītības iestādē, sporta treneris izglītības iestādē, interešu

izglītības pedagogs, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs, pirmsskolas izglītības sporta skolotājs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, pedagoga

palīgs. Pedagogs speciālās izglītības iestādē, speciālās

izglītības klasē vai grupā, kas paredzēta izglītojamajiem ar dzirdes, redzes, garīgās attīstības vai jauktiem attīstības traucējumiem un ilgstoši

slimojošiem izglītojamajiem, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi (ilgstoša

ārstēšanās mājās vai slimnīcā), ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pedagogs sociālās korekcijas izglītības iestādē,

ieslodzījuma vietā

36

1584

2.

Pedagogs baleta mākslinieks horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādē

34 1340

3.

Izglītības iestādes vadītājs, izglītības iestādes

vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs, izglītības metodiķis, pirmsskolas izglītības metodiķis, sporta organizators izglītības iestādē,

surdopedagogs speciālās izglītības iestādes dzirdes kabinetā, tiflopedagogs speciālās izglītības iestādes

redzes kabinetā, arodmācības (amatmācības) skolotājs, pagarinātās dienas grupas skolotājs, internāta skolotājs vispārējās un speciālās izglītības

iestādē, skolotājs izglītības iestādes dienesta viesnīcā, izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs

mentors, karjeras izglītības pedagogs

40

1720

4.

Lektors, asistents un koncertmeistars augstākās izglītības iestādē

600–1000

5.

Profesors, asociētais profesors, docents augstākās

izglītības iestādē

600–1000

6. Lektors, asistents koledžā 840–1000

7. Docents koledžā 840–1000

Iesniedzējs:

30




Vizē:

Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja E.Papule

06.05.2015.

247

B.Baskere,


M.Jansone,


A.Āboliņa,


31



4.pielikums

Ministru kabineta 2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Vidējais vienam izglītojamajam paredzētais mācību stundu skaits nedēļā

atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai

Nr. Programma Izglītības pakāpe vai izglītības veids

1.– 6.klase

Stundu skaits izglītības

programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits – 6

7. – 9.klase


programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits –

3

10. – 12.klase


programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits –

3

1. Vispārējās izglītības

programmā

153/6 = 25,50

100/3 = 33,33

108/3 = 36

3. Pirmsskolas izglītības

programmā

22 rotaļnodarbības

4. Profesionālās izglītības programmā

36 mācību stundas, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo izglītības iestāžu īstenotajās programmās – 37 mācību stundas

5. Profesionālās

ievirzes izglītības programmās

mākslā, mūzikā un dejā

10 mācību stundas

Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore,


06.05.2015.

138

B.Baskere,


M.Jansone,


A.Āboliņa,


32





Pedagogu amata vienību

vispārējās izglītības iestādē (izņemot mācību priekšmetu pedagogus) skaits, kas

izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

1.tabula

Iestādes vadītājs Viena amata vienība, iekļaujot 5.un 6.gadīgo izglītojamo skaitu (izglītības iestādēs līdz 100 izglītojamiem -

proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē)

Direktora vietnieks Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, iekļaujot 5.un 6.gadīgo izglītojamo skaitu, valsts ģimnāzijā –

papildus 1 amata vienība uz kopējo izglītojamo skaita

Bibliotekārs Viena amata vienība uz 500 izglītojamiem proporcionāli

izglītojamo un pedagogu skaitam iestādē

Psihologs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem pašvaldībā

Logopēds Viena amata vienība uz 300 pirmsskolas (5 – 6 gadīgajiem) izglītojamajiem, viena amata vienība uz 500

izglītojamajiem no 1. – 6.klasei katrā pašvaldībā

Pedagogs karjeras konsultants Viena amata vienība uz 2000 izglītojamajiem katrā pašvaldībā

Izglītības metodiķis

Valsts ģimnāzijā

Viena amata vienība uz 500 izglītojamajiem izglītības

iestādē

Struktūrvienības vadītājs vispārējās izglītības iestādes

mācību vietā, kas atrodas citā adresē

Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem struktūrvienībā

Pedagogu amata vienību skaits profesionālās izglītības iestādē, kas izmantots valsts

budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

2.tabula

Direktors Viena amata vienība izglītības iestādē

Direktora vietnieks izglītības jomā

Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, profesionālās izglītības kompetences centrā – papildus 1 amata vienība uz

kopējo izglītojamo skaita

Struktūrvienības vadītājs Viena amata vienība uz struktūrvienību, kas atrodas citā

administratīvajā teritorijā

Psihologs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem

Izglītības metodiķis Viena amata vienība profesionālās izglītības kompetences

centrā un izglītības iestādē virs 500 izglītojamiem

Bibliotekārs 1 amata vienība uz 500 izglītojamiem, proporcionāli

izglītojamo un pedagogu skaitam iestādē

Sociālais pedagogs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem izglītības

33



iestādē

Dienesta viesnīcas pedagogs Viena amata vienība uz 75 izglītojamiem, kas dzīvo

internātā

Interešu izglītības pedagogs Viena amata vienība uz 300 izglītojamajiem

Pedagogu amata vienību skaits Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības

iestādēs, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

3.tabula

Direktors Viena amata vienība izglītības iestādē

Direktora vietnieks izglītības jomā

Viena amata vienība uz 150 izglītojamajiem, bet ne vairāk kā pieci izglītības iestādē

Struktūrvienības vadītājs Viena amata vienība uz struktūrvienību

Psihologs Viena amata vienība izglītības iestādē

Izglītības metodiķis Viena amata vienība profesionālās izglītības kompetences

centrā un izglītības iestādē

Bibliotekārs Viena amata vienība uz 200 izglītojamiem, proporcionāli

izglītojamo skaitam iestādē

Pedagogs karjeras konsultants Viena amata vienība izglītības iestādē

Dienesta viesnīcas pedagogs Viena amata vienība uz 50 izglītojamiem, kas dzīvo

internātā

Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore,


06.05.2015.

396

B.Baskere,


M.Jansone,


A.Āboliņa,


IZMNot_060515_darbasamaksa; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”

6.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada __.___________ MK noteikumiem Nr.____

Pārskats par mērķdotācijas novadu un republikas pilsētu pašvaldībām izlietojums 20____.gadā

KODI

Pašvaldības nosaukums

Pārskata gads

62.resora

programma Programmas nosaukums

Atlikums

uz pārskata

perioda

sākumu

Saņemts

pārskata

periodā

Izpilde pēc uzkrāšanas principa

Pedagogu

darba

samaksai un

valsts sociālās

apdrošināšanas

obligātajām

iemaksām

tajā skaitā piemaksas par Nepedagoģiskā

personāla darba

samaksai un

valsts sociālās

apdrošināšanas

obligātajām

iemaksām

Pārējie

iestādes

uzturēšanas

izdevumi

Izpilde kopā

(3.+7.+8.)

Atlikums uz

pārskata perioda

beigām

(1.+2.-9.)

3.kvalitātes

pakāpi

4.kvalitātes

pakāpi

5.kvalitātes

pakāpi

A B 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.

01.00.00

Mērķdotācijas izglītības

pasākumiem 0,00 0,00

05.00.00

Mērķdotācijas

pašvaldībām – pašvaldību

izglītības iestāžu pedagogu

darba samaksai un valsts

sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām X X 0,00 0,00

10.00.00

Mērķdotācijas

pašvaldībām – pašvaldību

izglītības iestādēs bērnu no

piecu gadu vecuma

izglītošanā nodarbināto

pedagogu darba samaksai

un valsts sociālās X X 0,00 0,00

35

IZMNot_060515_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas noteikumi”

Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministre M.Seile Vizē:



06.05.2015.

183

I.Pavloviča


apdrošināšanas

obligātajām iemaksām

0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

Paskaidrojums par pārskata periodā neizlietoto finansējumu:

36

IZMPielik7_060515_darbasamaksa; 7.pielikums Ministru kabineta noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas noteikumi”



Pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās un koledžās

1.tabula

Nr.

p.k.

Pedagoga amata


Zemākā mēneša darba algas likme euro

1. Rektors 1410

2. Profesors 1175

3. Prorektors 941

4. Asociētais profesors 941

5. Dekāns 941

6. Docents 753

7. Katedras vadītājs 753

8. Prodekāns 602

9. Lektors 602

10. Asistents 481

2.tabula

Nr.

p.k.

Pedagoga amata


Zemākā mēneša darba algas likme euro

1. Direktors koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

1.1. 1001 un vairāk 1410

1.2. no 501 līdz 1000 1128

1.3. līdz 500 988

2. Direktora vietnieks koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

2.1. 1001 un vairāk 916

2.2. no 501 līdz 1000 733

2.3. līdz 500 642

3. Studiju daļas vadītājs koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

3.1. 1001 un vairāk 825

3.2. no 501 līdz 1000 660

3.3. līdz 500 578

4. Docents 753

5. Lektors 602

6. Katedras vadītājs, 602

37

IZMPielik7_060515_darbasamaksa; 7.pielikums Ministru kabineta noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas noteikumi”

nodaļas vadītājs

7. Asistents 481

Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministre M.Seile Vizē:



06.05.2015.

189

B.Baskere,


M.Jansone,


A.Āboliņa,


izm pedagogu darba samaksas noteikumu projekts (06.05.2015.)

Education