jānis zaļoksnis "klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, izglītība"
TRANSCRIPT
Klimata pārmaiņas, Klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, ilgtspējīga attīstība,
izglītība izglītība Jānis Zaļoksnis, Latvijas Universitāte
2016. gada 26. aprīlis
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma
grantu shēmas projekta „Klimata izglītība visiem”
Grāmatas “Izaugsmes ierobežojumi” autori – Deniss Medouzs , Donella Medouza un Jorgens Randers.
CO2 koncentrācijas pieaugums
CO2 koncentrācijas pieauguma tendences tiek mērītas Mauna Loa observatorijā (Havaju salas,
ASV). Tur vidē nav piesārņojuma avotu, tomēr
vērojams pastāvīgs un ievērojams ogļskābās gāzes koncentrācijas pieaugums.
Nedēļa pēc 19.04.2015. 403.05 ppm Nedēļas vērtība pirms 1 gada 401.30 ppm
Nedēļas vērtība pirms 10 gadiem 382.28 ppmCO2 koncentrācijas pieaugums virs280 ppm Mauna Loa (vidēji nedeļā)
Klimata zinātne un politika
Hipotēzi par siltumnīcefektu veidojošo gāzu un galvenokārt par CO2 nozīmi Zemes klimata izmaiņās izvirzīja zviedru ķīmiķis
Svante Areniuss jau 1896. gadā. Mūsdienās pilnībā apstiprinājušies viņa
aprēķini, ka CO2 koncentrācijas dubultošanās var izraisīt Zemes vidējās temperatūras
pieaugumu par 5–6 °C.
ANO Klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā, 18.12.2009. ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas Savienības vadītāji: Apvienotās
Karalistes premjerministrs Gordons Brauns, Francijas prezidents Nikola Sarkozi, Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfeldts, Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas prezidents Hose Manuels Barrozo un Dānijas
premjerministrs Lars Rasmusens
7
Oslo, 10. decembris, 2007. IPCC un Alberts Arnolds Gors saņem Nobeļa Miera prēmiju par klimata pārmaiņu zināšanu ieguvi un
izplatīšanu.
PARĪZES VIENOŠANĀSPARĪZES VIENOŠANĀS12.12.2015.
12. pants
Puses sadarbojas , veicot pasākumus , lai vajadzības gadījumā uzlabotu klimata pārmaiņu
izglītību, apmācību, sabiedrības izpratni , sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi
informācijai , atzīstot šo soļu nozīmību saskaņā ar šo vienošanos .
Kas ir pašvaldībaKas ir pašvaldības politika
Likumdošana un pašvaldībaLikumdošanas izmaiņas
LR pašvaldību reformu koncepcijaPašvaldības darba organizācija
Pašvaldības darba kontroles formasPolitiķa atbildības formas
Pretkorupcija s normasPilsoniska sabiedrība
Autonomās un deleģētās funkcijasFunkciju izpildes organizēšanaPašvaldību tiesību aizsardzība
Pašvaldību finanšu sistēmaAttīstības plānošana
Uz teritoriju orientēta pieejaPašvaldības mārketinga stratēģija
Dzimumu līdztiesības principi pašvaldībās
2013. gada 1. jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās ievēlēti 1618 deputātu
12
Skolu un skolotāju skaits Latvijas izglītības sistēmā 2013/2014 māc./g.
Skolotāju skaits
28 221
Kopā Sākumskolas Pamatskolas VidusskolasĪpašās izglītības
iestādesSkolu skaits Latvijā 807 48 337 361 61
Sākumskolas Kopā 1. klase 2. klase 3. klase 4. klase 1. – 4. klase 76 921 20 168 18 876 19 120 18 757
Pamatskolas Kopā 5. klase 6. klase 7. klase 8. klase 9. klase 5. - 9. klase 90 459 18 293 18 820 17 644 17 015 18 687
Vidusskolas Kopā10.
klase11.
klase12.
klase
10. – 12. klase 33 320 10 409 10 976 11 941 Pavisam 1. - 12. klase 200 207
13
Platona akadēmija, mozaīka no Pompejas.
Galvas rēķini, Nikolajs Bogdanovs-Berlskis, 1895.
SKOLU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBASKOLU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA
14
JAUNAS PROBLĒMAS SKOLU ATTĪSTĪBĀJAUNAS PROBLĒMAS SKOLU ATTĪSTĪBĀ
Likums „Par pašvaldībām”Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 19.maijā.
…Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:
•gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā;
•...•organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības
metodisko darbu.…
Izglītības likumsLikums Saeimā pieņemts 1998. gada 29. oktobrī.
…Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:…nodrošina atbalstu tās padotībā esošo izglītības iestāžu akreditācijā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai šajās izglītības iestādēs;
finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu — papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma — iegādi tās padotībā esošām izglītības iestādēm;
organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu.…
Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu
paraugiemparaugiemLatvijas Republikas Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta noteikumi Nr. 468… Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:• sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;• radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;• veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;• pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes;• veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.…
18
Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi...3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;...Uzdevums nodrošināt zināšanas un prasmes, kas sekmētu indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, apzinoties vides un sabiedrības mijiedarbību ir prasīts 14 no 25 priekšmetiem - Dabas zinātnēs, Matemātikā, Fizikā, Ķīmijā, Bioloģijā, Ģeogrāfijā, Ekonomikā, Politikā, Filozofijā, Psiholoģijā, Ētikā, Vēsturē, Kultūrā un Mājsaimniecībā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 (21.05.2013.)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem
Ģeogrāfija Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
•izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;•raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;•apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona un valsts sociālajā vidē;•izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;•izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;•izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;•analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;•izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;•apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;•skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;•analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un pasaules okeāna ekosistēmās;•ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā;•vērtē dabas resursu nozīmi reģiona un valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;•interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu un valstu ekonomikas attīstībā;•raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;•izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo •iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos un valstīs;•vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;•izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;•zina tūrisma resursu izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;•izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;•vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā jomā.•izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos, aprēķinot demogrāfisko situāciju, dabas resursus un saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus;•izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē.
AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAAUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA
VIDES AIZSARDZĪBAS VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMSLIKUMS
Saeima, 2006. gada 2. novembris
VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai…42. pants.…(2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā iekļauj vides aizsardzības kursu.
(3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās iekļauj kursu par ilgtspējīgu attīstību. ……
22
23
PALDIES PAR UZMANĪBU !