juridiskās palīdzības administrācijas veiktā aptauja „par valsts … · 2011. 4. 6. ·...
TRANSCRIPT
Juridiskās palīdzības administrācijas
veiktā aptauja
„Par valsts kompensācijas cietušajiem pieejamību un
pakalpojuma saņemšanas efektivitāti”
Aptaujas „Par valsts kompensācijas cietušajiem pieejamību un pakalpojuma
saņemšanas efektivitāti” veikšanas mērķis – noskaidrot cietušo personu, kas saņēmušas valsts
kompensāciju 2009.gadā, vērtējumu par Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtā
pakalpojuma pieejamību un efektivitāti.
Pirms aptaujas veikšanas, veicot globālajā tīmeklī pieejamo materiālo izpēti,
konstatēts, ka līdz šim līdzīgas aptaujas nav veiktas. Ar aptaujas palīdzību Juridiskās
palīdzības administrācija vēlas:
noskaidrot, kā cietušie ir uzzinājuši par valsts kompensācijas saņemšanas
iespēju;
noskaidrot, vai valsts kompensācijas saņēmējiem ir saprotama valsts
kompensācijas pieprasījuma veidlapa;
noskaidrot, kādām vajadzībām cietušie ir izlietojuši saņemto valsts
kompensāciju;
noskaidrot, vai cietušie izmanto iespēju pieprasīt civilprocesuālajā un/vai
kriminālprocesuālajā kārtībā papildu kompensāciju par nodarīto kaitējumu;
uzzināt cietušo viedokli, priekšrocības, saņemot valsts kompensāciju pirms
krimināllietas iztiesāšanas;
uzzināt, vai cietušie ir saņēmuši cita veida palīdzību;
saņemt vērtējumu par Juridiskās palīdzības administrācijas darbību
apmeklētāju pieņemšanā un valsts kompensācijas pieprasījumu izskatīšanā;
uzzināt cietušo ierosinājumus un priekšlikumus Juridiskās palīdzības
administrācijas darbības pilnveidošanai valsts kompensācijas cietušajiem
jomā.
Apzinot aptaujas mērķi, tā sasniegšanai tika izveidota anketa. Anketa ir anonīma, jo
iegūtie rezultāti atspoguļoti vienīgi apkopotā un vispārinātā veidā. Anketā ietverti 18
jautājumi, tostarp 5 jautājumi informācijai par noziedzīgā nodarījumā cietušo.
Valsts kompensācijas cietušajiem 2009.gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Kopā
Kopējais pieteikumu skaits 65 74 77 66 63 56 47 55 45 46 44 51 689
Pozitīvi lēmumi, kopā 35 36 73 60 48 53 53 40 42 33 36 87 596
t.sk., cietušā nāve 11 13 24 19 13 12 19 11 13 6 8 26 175
aizskarta dzimumneaizskaramība 6 9 18 13 11 17 12 10 12 5 7 18 138
smagi miesas bojājumi 9 8 15 10 6 4 5 6 5 8 12 15 103
vidēja smaguma miesas bojājumi 9 6 15 18 18 20 17 13 12 14 9 28 179
Par respondentiem tika izvēlētas noziedzīgos nodarījumos cietušās personas, kas
valsts kompensāciju ir saņēmušas 2009.gadā, kopskaitā tika nosūtītas 572 anketas, pievienojot
aploksni ar norādi „Atbilde apmaksāta”.
2
Rezultāti
Provizoriski tika plānots, ka anketas aizpildīs 10-20% respondentu. Līdz aizpildīto
anketu iesniegšanas datumam administrācijā tika saņemtas 211 anketas, proti 36,9%.
Jāņem vērā arī to anketu skaits, kuras AS „Latvijas Pasts” atsūtījis atpakaļ, jo adresāts
(respondents) mainījis dzīvesvietu – kopējais skaits 9, proti 1,6%.
Ievērojot minēto, secināms, ka respondentu atsaucība anketu aizpildīšanā bijusi
pietiekami augsta. Saņemto anketu skaits ir pietiekams, lai veiktu rezultātu analīzi un izdarītu
secinājumus.
Jautājumu un atbilžu analīze
Aptaujas mērķa sasniegšanai anketā tika iekļauti 13 jautājumi, kā arī 5 jautājumi, lai
noskaidrotu respondenta – cietušā raksturojošo informāciju. Datu analīzei tiks izmantoti
dažādi grafiki: apļa diagrammas un vertikālās stabiņu diagrammas.
1.jautājums
Kur Jūs uzzinājāt par tiesībām uz valsts kompensāciju?
Respondentam piedāvāti 7 atbilžu varianti:
1) policijā, prokuratūrā, tiesā;
2) pašvaldībā;
3) radio;
4) JPA interneta mājas lapā;
5) no televīzijas;
6) no preses izdevumiem;
7) citā veidā.
0
100
200
300
400
500
600
Izsūtītās anketas Saņemtās anketas Anketas, kas nav sasniegušas respondentu
Skaits 572 211 9
3
No iegūtajiem datiem secināms, ka noziedzīgos nodarījumos cietušajiem
kriminālprocesa ietvaros ir izveidojusies pietiekami veiksmīga sadarbība ar kriminālprocesa
virzītājiem, proti, no visiem 211 respondentiem, 74% norāda, ka tieši policijā, prokuratūrā vai
tiesā viņi ir uzzinājuši par iespēju vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā valsts
kompensācijas saņemšanai.
Norādot citus veidus informācijas iegūšanai par valsts kompensācijas saņemšanas
iespēju, anketās norādīti šādi avoti: sabiedrība (radinieki, draugi, kolēģi), kas procentuāli
veido vislielāko skaitu – 50%, kā arī minētā informācija iegūta citās valsts iestādēs,
sabiedriskajās organizācijās, piemēram, bāriņtiesa, Tiesībsarga birojs, invalīdu biedrība, u.c.-
29%, kā arī pie juridiskās palīdzības sniedzējiem – 21%.
2.jautājums
Vai pieprasījuma veidlapas forma Jums bija saprotama un viegli aizpildāma?
Respondentam piedāvāti 2 atbilžu varianti:
1) jā;
2) nē (piedāvājot lauku, kur aprakstīt, kas sagādāja grūtības).
0
20
40
60
80
100
120
140
160
policijā, prokuratūrā,
tiesā
pašvaldībā radio JPA interneta mājas lapā
no televīzijas no preses izdevumiem
citā veidā
Skaits 159 1 2 5 7 12 28
50%
21%
29%
Sabiedrība
Juridiskās palīdzības sniedzēji
Citas valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas
91%
9%
jā
nē
4
No sniegtajām atbildēm redzams, ka lielākā daļa respondentu, proti 91%, uzskata, ka
valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapa un tās aizpildīšana ir saprotama. Tomēr
atsevišķos gadījumos (9%) respondentiem grūtības valsts kompensācijas pieprasījuma
veidlapas aizpildīšanā radīja valsts valodas nepietiekamas zināšanas vai neizpratne par valsts
kompensācijas pieprasījuma veidlapā iekļaujamo informāciju.
3.jautājums
Kādas iespējas izmantojāt, lai pieprasītu valsts kompensāciju?
Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:
1) JPA klientu pieņemšanas servisu;
2) bezmaksas informatīvo tālruni 80001801;
3) aploksni ar norādi „Atbilde apmaksāta”;
4) minētās iespējas neizmantoju, jo;
5) cits.
No aptaujas rezultātiem redzams, ka vislielāko atbalstu valsts kompensācijas
pieprasīšanā cietušajiem ir sniedzis Juridiskās palīdzības administrācijas klientu pieņemšanas
serviss, kurā administrācijas darbinieki klātienē palīdz aizpildīt veidlapas valsts
kompensācijas pieprasīšanai, kā arī sniedz informāciju valsts kompensācijas cietušajiem jomā.
Bez tam pietiekami liels ir to cietušo skaits, kas izmantojuši iespēju aizpildīto valsts
kompensācijas pieprasījumu ar tam pievienotajiem dokumentiem nosūtīt Juridiskās palīdzības
administrācijai, izmantojot aploksni ar norādi „Atbilde apmaksāta”. Attiecīgi mazāks skaits
respondentu izvēlas konsultēties pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
JPA klientu pieņemšanas
serviss
Bezmaksas informatīvais
tālrunis 80001801
Aploksne ar norādi "Atbilde
apmaksāta"
Cits Minētās iespējas netika izmantotas
Skaits 81 21 58 31 16
5
Minot iemeslus, kādēļ 3.jautājumā minētās iespējas netika izmantotas, respondenti
norāda, ka palīdzību saņēmuši no kriminālprocesa virzītāja (57%), juridiskās palīdzības
sniedzēja (25%) vai arī izmantojuši iespēju nosūtīt aizpildīto valsts kompensācijas
pieprasījuma veidlapu pa pastu (18%).
4.jautājums
Vai Jums izveidojās veiksmīga sadarbība ar kriminālprocesa virzītāju (policiju,
prokuratūru, tiesu) nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanā?
Respondentam piedāvāti 2 atbilžu varianti:
1) jā;
2) nē (piedāvājot lauku, kur norādīt kriminālprocesa virzītāja iestādi un iemeslus).
No apļa diagrammas konstatējams, ka cietušajiem kriminālprocesa ietvaros ar
kriminālprocesa virzītājiem ir izveidojusies pietiekami veiksmīga sadarbība, proti, 87% no
visiem respondentiem. Minētais jautājums sasaistāms ar anketas 1.jautājumu, kuru rezultāti
liecina, ka tieši pie kriminālprocesa virzītājiem noziedzīgos nodarījumos cietušie saņem
informāciju par iespējām saņemt valsts kompensāciju.
Minot iemeslus, kādēļ sadarbība ar kriminālprocesa virzītājiem nav izveidojusies
veiksmīga (13%), respondenti norāda, ka netika izsniegti attiecīgie dokumenti (izziņa, kas
pievienojama valsts kompensācijas pieprasījumam), kā arī netika sniegta informācija par
iespēju saņemt valsts kompensāciju vai tā bijusi maldīga.
5.jautājums
Valsts kompensāciju saņēmu sakarā ar:
Respondentam piedāvāti 4 atbilžu varianti:
1) vidēja smaguma miesas bojājumiem;
2) aizskartu dzimumneaizskaramību;
3) smagiem miesas bojājumiem;
4) personas nāvi.
25%
57%
18%Juridiskās palīdzības sniedzēji
Kriminālprocesa virzītāji
Valsts kompensācijas pieprasījums nosūtīts pa pastu
87%
13%
jā
nē
6
No iegūtajiem datiem redzams, ka visvairāk valsts kompensācijas ir izmaksātas sakarā
ar personas nāvi un vidēja smaguma miesas bojājumiem. Minēto apliecina arī Juridiskās
palīdzības administrācijas 2009.gada statistikas dati, no kuriem konstatējams, ka lielākais
pozitīvo lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu skaits ir bijis sakarā ar personas nāvi,
proti, 179 lēmumi, kā arī sakarā ar vidēja smaguma miesas bojājumiem - 175 lēmumi.
6.jautājums
Kad Jūs saņēmāt valsts kompensāciju?
Respondentam piedāvāti 3 atbilžu varianti:
1) pirmstiesas kriminālprocesā;
2) tiesvedības stadijā;
3) pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas.
No apļa diagrammas izriet, ka lielākā daļa respondentu valsts kompensāciju ir
saņēmuši pirmstiesas kriminālprocesā, proti 58% no 211 aptaujātajiem respondentiem un
attiecīgi mazāk tiesvedības stadijā – 24%, savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas un
vainīgā notiesāšanas – 18%.
Minētais izskaidrojams ar nepieciešamību saņemt finanšu līdzekļus uzreiz pēc
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, lai tos attiecīgi izmantotu, piemēram, ārstēšanās, bēru, u.c.
izdevumu segšanai.
0
10
20
30
40
50
60
70
vidēja smaguma miesas bojājumi
aizskarta dzimumneaizskara
mība
smagi miesas bojājumi
personas nāve
Skaits 66 38 45 67
58%24%
18%
pirmstiesas kriminālprocesā
tiesvedības stadijā
pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas
7
Mazāks skaits respondentu valsts kompensāciju pieprasījuši tiesvedības stadijā vai pēc
kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas, kas iespējams izskaidrojams ar to, ka
respondenti nav bijuši pietiekami informēti par valsts kompensācijas saņemšanas iespēju
pirmstiesas kriminālprocesā.
7.jautājums
Kā vērtējat iespēju saņemt valsts kompensāciju pirms kriminālprocesa pabeigšanas un
vainīgā notiesāšanas?
Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:
1) atbalstu, jo vainīgais nav noskaidrots;
2) atbalstu, jo nepieciešams segt ārstēšanās, u.c. izdevumus;
3) neatbalstu, jo tikai tiesa noskaidros patiesību krimināllietā;
4) neatbalstu, jo kompensācija jāmaksā vainīgajam, nevis valstij;
5) cita atbilde.
No iegūtajiem datiem redzams, ka lielākā daļa respondentu, proti, 63% atbalsta valsts
kompensācijas saņemšanu pirms krimināllietas iztiesāšanas, jo nepieciešami finanšu līdzekļi
ārstēšanās un citu izdevumu segšanai.
Sniedzot savu vērtējumu par iespēju saņemt valsts kompensāciju pirms
kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas, respondenti pauž uzskatu, ka
krimināllietas izmeklēšanas un tiesvedības process ir laikietilpīgs, tādējādi nevar prognozēt,
kad kriminālprocess tiks pabeigts, līdz ar to būtiski ir saņemt valsts kompensāciju pirms
kriminālprocesa pabeigšanas, turklāt vainīgā persona kriminālprocesa ietvaros var netikt
noskaidrota.
14% respondentu, lai arī ir vērsušies Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts
kompensācijas pieprasījumu, uzskata, ka tomēr atlīdzinājums par noziedzīgā nodarījuma
rezultātā radīto kaitējumu būtu jāsedz vainīgajam, nevis valstij.
13% norāda, ka šādu valsts kompensācijas mehānismu neatbalsta, jo valsts
kompensācija būtu saņemama tikai pēc vainīgā noskaidrošanas.
8.jautājums
Ja atbalstiet, lūdzu, norādiet priekšrocības, saņemot valsts kompensāciju pirms
krimināllietas iztiesāšanas
13%
63%
5% 14%
5%atbalstu, jo vainīgais nav noskaidrots
atbalstu, jo nepieciešams segt ārstēšanās, u.c. izdevumus
neatbalstu, jo tikai tiesa noskaidros patiesību krimināllietā
neatbalstu, jo kompensācija jāmaksā vainīgajam, nevis valstij
cita atbilde
8
Respondentam piedāvāts brīvs lauks atbildes sniegšanai.
Lielākā daļa respondentu min priekšrocību saņemt valsts kompensāciju pirms
krimināllietas iztiesāšanas, proti, sakarā ar nepieciešamību savlaicīgi saņemt medicīniskos,
juridiskos, u.c. pakalpojumus, kā arī segt citus ar to saistītos izdevumus.
Tāpat cietušie uzskata, ka sakarā ar neprognozējamo tiesvedības procesa norisi,
finanšu līdzekļi būtu nepieciešami uzreiz pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kā arī
cietušie nav pārliecināti par to, ka vainīgais labprātīgi vai pēc tiesas nolēmuma, kurā
cietušajam noteikts atlīdzinājums, spēkā stāšanās, vai piespiedu izpildes kārtībā spēs atlīdzināt
par nodarīto kaitējumu. Atsevišķi respondenti norāda, ka saistībā ar izdarīto noziedzīgo
nodarījumu tiem ir zudusi darbspēja, līdz ar to valsts kompensācija nepieciešama ģimenes
pamatvajadzību nodrošināšanai. Daži cietušie norāda priekšrocību saņemt valsts
kompensāciju, paužot gandarījumu par valsts atbalstu šādos gadījumos.
9.jautājums
Kādām vajadzībām Jūs izlietojāt valsts izmaksāto kompensāciju?
Respondentam piedāvāts brīvs lauks atbildes sniegšanai.
No iegūtajiem datiem redzams, ka lielākā daļa, proti 41%, respondentu, saņemto valsts
kompensāciju izlietojuši ar medicīnas pakalpojumiem saistīto izdevumu segšanai
(medikamentu iegādei, operācijas u.c. medicīnisko manipulāciju apmaksai).
No 211 aptaujātajiem 18% valsts kompensāciju izlietojuši dažādām sadzīves
vajadzībām, piemēram, apģērba, sadzīves tehnikas iegādei un ģimenes pamatvajadzību
nodrošināšanai.
13% respondentu, kas valsts kompensāciju saņēmuši sakarā ar personas nāvi, norāda,
ka naudas līdzekļi izmantoti bēru izdevumu segšanai.
12% respondentu norāda, ka valsts kompensācijas izlietojuši bērnu vajadzību
nodrošināšanai - psihologa konsultāciju apmaksai, ar izglītības iegūšanu saistīto izdevumu
segšanai, u.c.
Respondenti, kas valsts kompensāciju saņēmuši sakarā ar aizskartu
dzimumneaizskaramību, norāda, ka naudas līdzekļi izmantoti dzīvesvietas maiņai, kā arī
psihologu konsultāciju apmaksai.
10.jautājums
Vai Jūs saņēmāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu arī no vainīgā?
Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:
1) jā, saņēmu, piedāvājot 3 atbilžu variantus:
41%
13%7%
12%
18%
4% 3% 2% Ārstēšanās izdevumi
Bēru izdevumi
Parādu segšanai
Bērnu vajadzībām
Sadzīves vajadzībām
Nevēlas norādīt
Juridisko pakalpojumu apmaksai
Nav izlietota
9
1.1.) pirmstiesas stadijā;
1.2.) tiesvedības stadijā;
1.3) pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas;
2) nē, nesaņēmu.
No apļa diagrammas redzams, ka lielākā daļa respondentu (93%) kriminālprocesa
ietvaros par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu no vainīgās personas nav
saņēmuši atlīdzinājumu.
Respondentiem, kas arī no vainīgā saņēmuši kompensāciju, anketā tika piedāvāti
papildu 3 atbilžu varianti, ar iespēju norādīt, kad atlīdzinājums saņemts, proti - pirmstiesas
stadijā, tiesvedības stadijā vai pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas.
No iegūtajiem datiem redzams, ka procentuāli lielākā daļa (57%) respondentu
kompensāciju no vainīgā saņēmuši pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas,
kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka cietušie izmantojuši iespēju Kriminālprocesa likumā
noteiktajā kārtībā pieteikt kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā.
11.jautājums
Vai saņēmāt cita veida palīdzību (psiholoģisko, juridisko, medicīnisko u.c.) kā noziedzīgā
nodarījumā cietušais?
Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:
1) jā (piedāvājot lauku, kur norādīt palīdzības veidu un tās sniedzēju;)
2) nē.
7%
93%
jā, saņēmu
nē, nesaņēmu
14%
29%57%
pirmstiesas stadijā
tiesvedības stadijā
pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas
10
56% respondenti norāda, ka cita veida palīdzību kā noziedzīgā nodarījumā cietušais nav
saņēmuši. Savukārt 44% respondenti norāda, ka papildus valsts kompensācijai ir saņēmuši
medicīnisko, psiholoģisko un juridisko palīdzību, kā arī tuvinieku atbalstu.
12.jautājums
Vai izmantojāt iespēju pieprasīt papildu kompensāciju saskaņā ar:
Respondentam piedāvāti 3 atbilžu varianti:
1) Kriminālprocesa likumu, piesakot kriminālprocesa virzītājam;
2) Civilprocesa likumu, ceļot prasību tiesā;
3) minētās iespējas neizmantoju.
44%
56% jā
nē
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Psiholoģiskā Juridiskā Medicīniskā Tuvinieku atbalsts
Skaits 30 16 40 3
23%
10%67%
Pieprasīt papildu kompensāciju saskaņā ar KPL (piesakot kriminālprocesa virzītājam)
Pieprasīt papildu kompensāciju saskaņā ar CPL (ceļot prasību tiesā)
Minētās iespējas neizmantoju
11
Kā no apļa diagrammas redzams, lielākā daļa respondentu neizmantoja iespēju
pieprasīt papildu kompensāciju kriminālprocesuālajā un/vai civilprocesuālajā kārtībā par
noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Analizējot anketās sniegto informāciju,
secināms, ka pārsvarā tieši normatīvo aktu nezināšanas dēļ respondenti nav pieprasījuši
papildu kompensāciju.
Savukārt daļa respondentu norāda, ka tie nevēlas ne kriminālprocesuālajā, ne
civilprocesuālajā kārtībā pieteikt kaitējuma kompensāciju, izvērtējot vainīgā finansiālo
stāvokli. Arī faktors, ka vainīgā persona nav noskaidrota ierobežo respondentu tiesības
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildu kaitējuma kompensāciju.
13.jautājums
Kā Jūs vērtējat JPA darbību apmeklētāju pieņemšanā un pieprasījumu izskatīšanā?
Respondentam piedāvāti 4 atbilžu varianti:
1) ļoti labi
2) labi
3) vidēji
4) slikti
Jautājums par Juridiskās palīdzības administrācijas darbības novērtējumu skatāms
kontekstā ar anketā iekļauto brīvo lauku, kurā respondentiem tika dota iespēja sniegt
ierosinājumus un komentārus. Lielākā daļa respondentu anketās pauž pateicību Juridiskās
palīdzības administrācijai par sniegto pakalpojumu, kas sasaistāms ar apļa diagrammā
redzamo rezultātu, proti, respondenti uzskata, ka Juridiskās palīdzības administrācija savu
darbu veic labi un ļoti labi, attiecīgi 51% un 38%.
Viens no respondentu visbiežāk norādītājiem ierosinājumiem ir palielināt
izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru.
Daļa respondentu uzskata, ka par Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtajiem
pakalpojumiem valsts kompensāciju cietušajiem jomā netiek sniegta pietiekami plaša
informācija masu medijos.
Saistībā ar anketā iekļauto 12.jautājumu, kurā respondentiem tika lūgts sniegt atbildi,
vai tika izmantota iespēja pieprasīt papildu kompensāciju kriminālprocesuālajā un/vai
civilprocesuālajā kārtībā, daļa respondentu lūdz sniegt plašāku informāciju par minētajām
iespējām.
Atsevišķi respondenti piedāvā izvērtēt iespēju vienkāršot valsts kompensācijas
pieprasījuma iesniegšanas un papildu informācijas pieprasīšanas kārtību, veicot to
elektroniskā veidā, pēc iespējas mazāk iesaistot cietušo.
38%
51%
9%
2%
ļoti labi
labi
vidēji
slikti
12
Informācija par respondentu
jeb noziedzīgā nodarījumā cietušo
Dzimums
Vecums
38%
62%Sieviete
Vīrietis
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
Līdz 18.g. 19-25.g 26-35 g. 36-45 g. 46-55g. 56-65g. virs 65g.
Skaits 44 26 31 31 38 21 18
13
Dzīvesvieta
Izglītība
0
10
20
30
40
50
60
Rīga Rīgas reģions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
Skaits 56 15 39 41 27 29
0
10
20
30
40
50
60
pamata vidējā vidējā profesionālā
augstākā cits
Skaits 59 39 57 29 22
14
Nodarbošanās
0
10
20
30
40
50
60
Skaits