Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošais izdevums Nr. 3 (56) Septembris, 2019

Š o retorisko jautājumu nesenā pagātnē

izteica kāds slavens Latvijas politiķis, kurš personiski solīja atnest jaunus laikus Lat-vijas politikā. Laiki iet, politiķi nāk arvien jaunāki un ambīcijām bagātāki, bet viens ko-pīgs talants ir raksturīgs gandrīz visiem, kuri pārkāpj Jēkaba ielas nama slieksni.

Šis talants ir progresējoša ignorance pret Latvijas medicīnas katastrofālo stāvokli un spēja to risināt tikai ar neko nemaksā-jošiem tukšiem solījumiem, lai tikai nomieri-nātu „satrakojušos mediķus” līdz nākamajai reizei, kad tos atkal varēs pabarot ar kārtējo laimīgās dzīves apsolījumu porciju. Otra ne-mainīga Latvijas politiķu iezīme ir prasme atrast visneticamākos iemeslus pašu doto solījumu nepildīšanai. Līdz šim tie bija tikai solījumi labu vēlmju izskatā, bet šogad cinisms ir sasniedzis jau-nas virsotnes, jo tiek uzskatīts, ka bez lielām problēmām var nepildīt pašu gandrīz vienbalsīgi pieņemto likuma normu par finansējuma pieaugumu medicīnas darbinieku atalgojumam.

Mēs, mediķi, laikam esam īpaši viegli pārliecināma tauta, jo līdzīgus solījumus dzirdam jau 29 gadus, bet šādai notikumu at-tīstībai atkal nebijām gatavi. Kad Veselības aprūpes finansēšanas likumā tika paredzēts palielināt mediķu algas par 20 %, dau-dzi noticēja, ka būs labāk. Tolaik izdevās novērst ne-atliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku trūkumu un universitā-tes slimnīcu vadītāji zi-ņoja par ticību nākotnei un ārstu un māsu atgriešanos. Vai ticība nākotnei saglabāsies arī tad, ja finansējuma pieaugums medicīnas darbinie-ku atalgojumam nākamā gada budžetā ne-tiks paredzēts?

Vai tiešām viss ir tik slikti? Nav grūti atrast nopietnus un reprezentablus pētījumus par situāciju saistībā ar cilvēkresursiem Latvi-jas medicīnā. Dati ir mazliet atšķirīgi, bet kopumā pat šajā „dziļi optimistiskajā” brīdī Latvijā trūkst ap 700 ārstu un 7000 māsu. Ir pamatotas aizdomas, ka šī bezkaunīgā pašu pieņemto un likumā nostiprināto solījumu nepildīšana būs pēdējais piliens, kas izdzē-sīs jebkādu uzticību politiskajai elitei, kura ne vien ne reizi medicīnai nav atvēlējusi ko līdzīgu Eiropas Savienības vidējiem budžeta izdevumiem par medicīnu, bet arī nespēj no-drošināt absolūto minimumu, lai medicīniskā

aprūpe spētu kaut cik normāli funkcionēt. Vēl ne reizi budžets nav plānots no “baltas

lapas”, priekšplānā izvirzot Latvijas iedzīvo-tājiem kritiski svarīgās nozares – veselības aprūpi, iekšējo un ārējo drošību (šī pēdējā ir vienīgā kritiskā nozare, kam ārējā apdraudē-juma dēļ finansējums ir adekvāts). Tā vietā,

kā ierasts, tiek modificēti jau iegājušies izdevumu pos-teņi, no kuriem vairāki atgādina dzīres mēra laikā. Iznākums ir viegli prognozē-jams. Visi ārsti

un medicīnas māsas, kam nav nepār-varamu apstākļu, lai paliktu šeit (mums

par laimi, šādi apstākļi ir diezgan bieži), dosies strādāt tur, kur viņu darbs tiks novēr-tēts ne tikai solījumu līmenī. Ja kāds vēl nav informēts: pieprasījums pēc labi izglītotiem

Latvijas medicīnas profesionāļiem ārvalstīs ar daudz adekvātāku atlīdzības sistēmu

būtiski pārsniedz pieprasījumu pēc visdažādākā līmeņa deputātiem. Mē-

ģinājumi mediķu trūkuma problē-mu risināt ar tādām padomju laika metodēm kā nosūtīšana strādāt uz kāda administratora izvēlētu ārstniecības iestādi perifērijā ne-varētu būt tiesiski, bet spiedienu ar ekonomiskām svirām, proti, prasību atmaksāt mācību maksu vai studiju kredītu, atspēko tās pašas ekonomiskās metodes, jo atalgojums ārpus Latvijas ļauj to izdarīt bez īpašām galvassāpēm.

Vai tā ir tikai pašu medi-ķu problēma? Izrādās, ka ne. 2019.  gada augustā pētījumu centrs SKDS veica reprezentatī-

vu Latvijas iedzīvotāju aptauju par veselības aprūpes sis-

tēmas vērtējumu. Mi-nēšu tikai svarīgākos faktus. 93  % respon-dentu uzskata, ka ve-selības aprūpes finan-sējums ir jāpalielina.

73% iedzīvotāju uzskata, ka vajadzētu piešķirt vairāk līdzekļu veselības aprūpes nodrošināšanai

73.037.3

34.833.9

23.722.7

19.816.4

7.55.75.5

4.74.3

3.30.60.4

0 20 40 60 80

Veselības aprūpes nodrošināšanaVecuma pensijas

IzglītībaTransports un ceļi

Atbalsta programmas ģimenēm ar bērniemNodarbinātības veicināšana, bezdarba samazināšana

Lauku reģionu attīstībaUzņēmējdarbības atbalsta programmas

Atbalsts lauksaimniekiemBruņotie spēki un valsts ārējā aizsardzība

Valsts iekšējās drošības un likumu ievērošanas nodrošināšana (t.i.,…Zinātnes attīstība

Kultūra un mākslaVides aizsardzība

Citas jomasGrūti pateikt

%Bāze: visi respondenti, n=1016

Domājot par nākamā gada valsts budžetu, kurām trīs jomām, Jūsuprāt, vispirmām kārtām vajadzētu piešķirt vairāk līdzekļus? Iespējams līdz 3 atbildēm

Jānis BendiksMC izpilddirektors

Kā var nesolīt?

➥

Plastikos

73 % respondentu apgalvo, ka veselības ap-rūpei ir jābūt starp trim svarīgākajām budže-ta prioritātēm. 81 % respondentu uzskata, ka veselības aprūpes pamatpakalpojumu pie-ejamība ir neapmierinoša, bet 58 % respon-dentu laikus nav saņēmuši pakalpojumu garo rindu vai lielo izmaksu dēļ. Vairums pacientu šīs problēmas risina uz savu vai tuvinieku ie-taupījumu rēķina, bet dažiem ir jāņem ātrais kredīts vai pat jāpārdod īpašums. Šie dati ir uzskatāmi un biedējoši.

Situācija ir tik nopietna, ka aktīvi cilvēki un sabiedriskās organizācijas ir sākuši īstenot iniciatīvas, kas palīdzētu atvērt acis lēmumu pieņēmējiem. Sabiedriskā kustība #dzives-spriedums cenšas aizklauvēties līdz atbildī-gajiem ministriem un deputātiem, lai viņus pārliecinātu, ka par veselības aprūpi iztērētie līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas, lai nodrošinātu veselu nāciju, pilnvērtīgu darba-spēku, priecīgus un veselīgus bērnus un viņu vecākus. Šāda vienota dažādu sabiedrisko grupu iniciatīva ir izveidojusies pirmo reizi. Tas ļoti spilgti parāda to noskaņu un rūpes par nākotni, kuras daudz vairāk tiek gaidītas tieši no budžeta sastādītājiem un galīgā lē-muma pieņēmējiem.

Līdz budžeta pieņemšanai ir atlicis pavi-sam maz laika. Budžeta projekts, kurā vese-lības aprūpei paredzētais līdzekļu pielikums spēs nodrošināt algu pieaugumu tikai īpaši izraudzītām mediķu grupām, jau ir ceļā uz Saeimu. Tur būs pēdējā iespēja apturēt šo neprātu, kas perspektīvākos un talantīgākos jaunos speciālistus aizdzīs uz ārzemēm, un atgriezties pie pašu doto solījumu pildīšanas. Un ne tāpēc, ka to vajag mediķiem. To vajag katram no mums, jo mēs visi reiz varam kļūt par pacientiem un būt spiesti izbaudīt šo ka-tastrofu. Mums vēl ir cerība, bet ir jārīkojas nekavējoties un bez aizbildināšanās!

93% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā jāpalielina valsts budžets veselības aprūpei

Vai, Jūsuprāt, Latvijā būtu jāpalielina valsts budžets veselības aprūpei, lai iedzīvotājiem uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību?

Bāze: visi respondenti, n=1016

Visbiežākais šķērslis nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai: garas rindas un augstas cenas

Bāze: visi respondenti, n=1016

Kādi, Jūsuprāt, Latvijā iedzīvotājiem ir paši lielākie šķēršļi nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai? Iespējamas vairākas atbildes

Iedzīvotāji uzskata, ka tikt pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem ir ļoti vai drīzāk grūti

Cik viegli (t.i., ātri, vienkārši), Jūsuprāt, iedzīvotāji Latvijā pēc vajadzības var tikt pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem un ārstu - speciālistu konsultācijām?

Bāze: visi respondenti, n=1016

➦

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošais izdevums

Nr. 3 (56) Septembris, 2019

Š ogad Skandināvu rokas ķirurgu asoci-

ācija rīkoja savu 27. kongresu. Šis kongress bija īpašs, jo tā rīkošanā piedalījās Singapū-ras Rokas ķirurģijas asociācija, kas nozīmēja izteiktu kvalitātes paaugstināšanos. Kongre-sā piedalījās arī Skandināvu rokas terapijas komiteja, tāpēc notika intensīva pieredzes apmaiņa starp rokas ķirurgiem un terapei-tiem. Mikroķirurģijas centru pārstāvēja pieci ķirurgi un ergoterapeite D. Bringina. Prieks, ka šoreiz kongresu apmeklēja arī pārstāvji no citām Latvijas klīnikām, kurās nodarbojas ar rokas ķirurģiju un terapiju: ķirurgi pārstāvēja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, bet ergoterapeiti bija ieradušies no Rīgas, Liepā-jas un Jelgavas.

Kongresa zinātniskā daļa notika no 22. līdz 24. augustam. Tās laikā tika nolasīti ziņojumi par 46  pētījumiem, kā arī prezentēti vairāki desmiti stenda referātu. Liels uzsvars tika likts uz pasaulē atzītu rokas ķirurģijas speciā-listu lekcijām par dažādām ar rokas ķirurģiju saistītām tēmām, pamatojoties uz pierādīju-mos balstītu klīnisko praksi. Šo trīs dienu lai-kā secīgi tika izskatīti visi rokas reģioni, sākot no elkoņa un beidzot ar naga falangu. Kon-gresa nobeigumā notika lieliska sesija par ro-kas transplantēšanas un bioelektrisko rokas protēžu lietošanas iespējām pasaulē.

Prieks, ka par vienu no lektoriem tika iz-raudzīts Mikroķirurģijas centra ārsts Uldis Krustiņš, kurš pašlaik ir starptautiski atzīts augstākās klases speciālists kompleksu in-traartikulāru spieķkaula lūzumu ārstēšanā. U.  Krustiņš uzstājās ar lekciju „Artroskopija distālo spieķkaula lūzumu ārstēšanā”.

Mikroķirurģijas centra ārsti uzstājās arī ar referātiem zinātniskajās sesijās. Mārtiņš Ka-pickis prezentēja inovatīvu ķirurģijas metodi kubitālā kanāla sindroma ārstēšanai, savu-

kārt Aivars Tihonovs uzstājās ar referātu par modifikāciju perforatora lēveru lietošanā ap-deguma rētu ārstēšanai augšējā ekstremitātē.

Kopumā šis kongress izcēlās ar interesan-tiem un godīgiem pētījumiem, kuri daudz kri-tiskāk lika palūkoties uz agrāk publicētajiem ziņojumiem. Patīkami, ka lektori vienmēr informēja arī par iespējamiem interešu kon-fliktiem, kas varētu ietekmēt pētījuma rezul-tātus, pavelkot tos instrumentu vai implantu ražotāju virzienā.

Gan Norvēģijas, gan Zviedrijas rokas ķirur-ģijas asociāciju pārstāvji, uzstājoties ar ziņo-jumiem, skaidri varēja pateikt, cik konkrēto rokas operāciju valstī ir bijis, kādas metodes ir izmantotas un kādi ir rezultāti. Tas ir iespē-jams, pateicoties nacionālajam veselības ap-rūpes kvalitātes reģistram, kāds būtu jāievieš arī Latvijā, lai visās ķirurģijas specialitātēs varētu redzēt patieso kopainu par ārstēšanas rezultātiem.

Ļoti interesanta bija īkšķa karpometakar-pālās locītavas patoloģiju sesija, kurā tika iz-tirzātas dažādas sarežģītības un dārdzības operācijas, t.  sk.  endoprotezēšana. Kopējais secinājums ir tāds, ka patlaban visefektīvākā metode ir trapecektomija. Līdz šim neviena publikācija nav ticami norādījusi uz implan-tu pārākumu par trapecektomiju. Jāpiebilst, ka profesors Lims Beņhajs (Lim Beng Hai) no Singapūras gan prezentēja lieliskus rezultātus saistībā ar pacientiem, kuri lieto endoprotēzes „Electra”. Jācer, ka šīs jaunās endoprotēzes uz-rādīs arī labus ilgtermiņa rezultātus, jo pašlaik 30–40 procentiem pacientu pēc karpometakar-pālās locītavas operācijas ir atlieku sāpes vai īkšķa hiperekstensija.

Ļoti iespaidīga bija rokas protēžu un ro-kas transplantācijas sesija, kurā Paolo Sasu (Paolo Sassu) un Makss Ortiss Katalans (Max

Ortiz Catalan) demon-strēja mūsdienu aug-stāko tehnoloģiju iespējas, kas dod funkcio-nālus rezul-tātus cilvēkiem ar rokas amputāciju. Pašlaik gan bioelektrisko protēžu, gan rokas trans-plantācijas un tehnoloģiju ieviešanas izmak-sas ir kosmiski augstas, tomēr jācer, ka reiz šīs procedūras būs pieejamas arī Latvijā.

Kongresā guvām labu priekšstatu un jau-nas idejas par laivveida kaula un citu karpālo kaulu un saišu patoloģiju ārstēšanu, kā arī par plaukstas locītavas artroskopiju un rādija lūzumu ārstēšanu. Tika apskatītas arī efektī-vākās pirkstu un plaukstas lūzumu un cīpslu bojājumu ārstēšanas metodes.

Tomēr katra rokas ķirurģijas kongresa „saldais ēdiens” ir Moberga lekcija, proti, ar savu mūža darbu pasaules rokas ķirurgu cie-ņu iemantojuša ārsta lekcija par savu pieredzi un atziņām rokas ķirurģijā. Šoreiz goda lek-tors bija profesors Teo Lamčuaņs (Teoh Lam Chuan) no Singapūras Tan Tock Seng slimnī-cas. Viņš dalījās mūža laikā gūtajā pieredzē attiecībā uz rokas pacientu ārstēšanu un mu-dināja izmantot visas rekonstruktīvās mikro-ķirurģijas iespējas. Visiespaidīgāk bija redzēt profesora darba augļus pēc 30 un pat 40 ga-diem – to, cik lieliski ir atjaunojusies pacientu darbspēja pēc replantācijas un lielu lēveru izmantošanas. Tomēr kā būtiskāko lektors uzsvēra ergoterapeitu nozīmi pacientu reha-bilitācijā – ergoterapeits ir galvenais rezultātu kaldinātājs pēc rokas operācijām.

Pēc kongresa ir prieks par gūtajām atzi-ņām un diskusijām ar kolēģiem. Uz mājām tika atvestas jaunas idejas un pierādījumi, kas pacientus ļaus ārstēt efektīvāk.

Aivars TihonovsMC mikroķirurgs

Mikroķirurģijas centra ārstu pieredze skandināvu kongresā

Pēc kongresa, lai iepazītos ar Latvijas mikroķirurgu darbu, Rīgā bija ieradies asociētais profesors Andrew Chin, kurš strādā Singapore General Hospital rokas un mikroķirurģijas nodaļā un bija noda-ļas vadītājs no 2009. līdz 2018. gadam. Dr. Chin bija patīkami pārsteigts par rokas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas attīstību Latvijā. Attēlā: ciemos pie Valsts apdegu-mu centra vadītāja dr. Sergeja Smirnova.

Plastikos

Mikroķirurģijas centrsRīgas Austrumu slimnīca, klīnika „Gaiļezers”

Hipokrāta iela 2, RīgaTālr. 67969832, mob. tālr. 26177339

Mikroķirurģijas centra ambulatori konsultatīvā klīnika

Brīvības gatve 410, 2. stāvs, RīgaTālr. 67969830, mob. tālr. 20284685

E-pasts: registration@mcl.lv www.mikrokirurgija.lv

Š ogad Skandināvu rokas ķirurgu asociācijas

(SSSH) kongress notika Tallinā. No iepriekšējos gados notikušajiem kongresiem tas atšķīrās kaut vai tikai ar to, ka Baltijas valstu rokas ķirurgu

asociācijas nu ir kļuvušas par pilntiesīgām šīs asociācijas loceklēm. Par to mums

jāpateicas Norvēģijas kolēģim un biju-šajam SSSH prezidentam Dr. Janam Ragnaram, kurš, balstoties uz savu

pieredzi Baltijas Rokas ķirurģijas kongresos, rekomendēja uzņemt mūs šajā asociācijā. Šī gada SSSH kongresu daudzkrāsainu padarīja arī Singapūras Rokas ķirurģijas asociācijas dalībnieku piedalīšanās. Jocīgu notikumu virknes rezultātā kongresā satikās 37 valstu pār-stāvji, un gandrīz puse no viņiem nebija skandināvi. Par to, ko jaunu apguvām, var lasīt Dr. Aivara Tihonova rakstā, bet es pakavēšos pie tā, ar kādiem draugiem mēs tikāmies un kādiem notikumiem bijām aculiecinieki.

Latvijas delegācijā bija pārstāvēti gan ķirurgi, gan rehabilitologi (1. att.). Bija prieks būt vienā delegācijā ar kolēģiem Dr. M. Radzi-ņu, Dr. I. Breidi un Dr. K. Krastiņu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas, kā arī kolēģēm no Kurzemes. Mikroķirurģijas centra de-legācijā bija U. Krustiņš, A. Tihonovs, K. Pastars, M. Kapickis, P. Lau-cis, M. Rudakovska un D. Bringina. Mūsu senā sadarbības partnere fizioterapeite L. Leske pārstāvēja savu klīniku Concordiall. Ar priekš-lasījumiem uzstājās Dr. A. Tihonovs un šī raksta autors, bet kā ielūg-tais lektors ar akadēmisko mācību lekciju uzstājās Dr. U. Krustiņš.

Kopā ar Singapūras kolēģiem mums bija arī neformāla tikšanās, jo, kā šādos kongresos ierasts, tie kolēģi, kas iepriekš ir kopā mācī-jušies un strādājuši tā sauktajos felovšipos (angļu val. – fellowship), satiekas un atceras to, kas mūs saista pat vairāk nekā pati rokas ķirurģijas un mikroķirurģijas nozare (2. att.). Jāpiemin, ka fellowship atšķirībā no dažādiem maksas kursiem apvieno praktisku darbu un mācības mikroķirurģijā gan dežūrās, gan ambulatorajā daļā viena gada periodā. Šādos apstākļos cilvēkus var iepazīt vislabāk, tāpēc arī viņi kļūst par īstiem draugiem uz visu mūžu.

Kongress notika interesantā ēkā Kultuurikatel. Iesaku apmeklēt vietni kultuurikatel.ee, kur var gūt priekšstatu par šo dīvaino ēku. Ag-rāk tā ir bijusi termocentrāle, bet tagad pārvērsta par vietu kongresu rīkošanai. Šajā industriālā stila celtnē ir saglabātas visas padom-ju laika metāla konstrukcijas un instalācijas. Pateicoties kongresa prezidentam Dr. Kristo Kaskam (Kristo Kask) (3. att.), tas bija noorga-nizēts ļoti labi. Bija arī iespēja lejupielādēt lietotni, ar kuru varēja gan piedalīties diskusijās, gan atbildēt uz lektoru jautājumiem.

Sena draudzība nerūs

Latvijas delegācija.

Vakariņās kopā ar Singapūras fellowship beidzējiem.

Dr.  U.  Krustiņš un Dr.  M.  Kapickis kopā ar kongresa prezidentu Dr. Kristo Kasku no Igaunijas. Fonā – industriālā stila interjers.

Labu draugu tikšanās. No kreisās: Dr.  Jans Ragnars (Norvēģija), Dr. M. Kapickis (raksta autors), P. Sasu (rokas transplantācijas pro-grammas vadītājs, Gēteborga), Dr.  P.  Pāvilainens (Rokas ķirurģijas nodaļas vadītājs, Tampere), Dr. P. Akselsons (Zviedrijas Rokas ķirur-gu asociācijas prezidents).

1. att.

2. att.

3. att.

4. att.

Mārtiņš Kapickisplastikas ķirurgs, rokas ķirurgs