Kāds ir Gaujas ūdens?

Ūdens kvalitāte un tās noteikšana

Galvenā redaktore:Ilze Kalvāne

Redkolēģija:Edgars Bojārs, Agnija Skuja, Dace Strigune, Iveta Teibe, Kristīna Veidemane

Zinātniskie konsultanti: Ivars Druvietis, Tõnu Feldmann, Laura Grīnberga, Rein Järvekülg, Katrit Karus, Inga Konošonoka, Aive Kõrs, Teet Krause, Ingmar Ott, Dāvis Ozoliņš, Peeter Pall, Anu Palm, Gunta Spriņģe, Henn Timm

Valodas redaktore:Sanda Roze

Karte:Sandra Sprukta

Vāka foto:Heiko Kruusi

Zīmējumi:Jānis Kārkliņš

© Teksts: Baltijas Vides Forums, 2013© Iespiests SIA ”Gandrs”, Rīga, 2013© Grafiskais dizains: Lolita Piterniece, 2013

Publikācija iespiesta uz otrreizēji pārstrādāta papīra

1

Ievads

Gauja ir Latvijas ainaviskākā un garākā upe, kura savu tecējumu gan sāk, gan beidz Latvijas teritorijā. Terito-riju, no kuras Gauja savāc savu ūdeni, sauc par tās sateces baseinu, tajā ieskaitot arī platību, no kuras savus ūdeņus savākušas visas Gaujas pietekas un pieteku pietekas. Gaujas sateces baseins lielākoties atrodas Latvijā, pavisam nedaudz iesniedzoties Igau-nijas dienvidos.

Laba ūdens kvalitāte ir svarīgs priekšnoteikums visu dzīvo organismu pastāvēšanai, jo ūdens ir katra or-ganisma sastāvdaļa un daudzām sugām tas kalpo par dzīves vidi. Arī mūsu ikdienas dzīve ir atkarīga no ūdens kvalitātes. Pamēģiniet iztēloties savu dzīvi, ja nebūtu pieejams tīrs dzeramais ūdens, nedrīkstētu peldēties vietējā upē vai arī nedrīkstētu ēst tajā noķer-tās zivis! Diemžēl daudzas cilvēku darbības negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti ne vien Gaujā un tās pietekās, bet arī Baltijas jūrā.

Tāpēc gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami plašs cil-vēku loks, kas ikdienā, savstarpēji sadarbojoties, rū-pējas par ūdens kvalitātes novērtēšanu, uzraudzību un uzlabošanu. Tie ir gan zinātnieki un vides eksperti, gan valsts institūcijas un pašvaldības, gan nevalstis-kās organizācijas.

Iesaistoties gandrīz visām iepriekš minētajām grupām, projekta “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” ietvaros tika izstrādāta šī brošūra, kuras mērķis ir sniegt ieska-tu ūdeņu kvalitātes novērtējumā Gaujas upju baseina apgabalā. Tas ietver Gaujas un Salacas sateces ba-seinus, kā arī blakus esošo mazāko upju, kuras ietek tieši Rīgas līcī, sateces baseinus.

Brošūra sniedz iespēju uzzināt, kas ir laba ūdens kva-litāte, pēc kādiem rādītājiem tā tiek vērtēta un kādi ir jaunākie šī projekta laikā veikto pētījumu rezultāti.

Šajā brošūrā esam iekļāvuši arī vienkāršotu ceļvedi ūdens kvalitātes noteikšanai upē vai ezerā, vērojot tajā sastopamos ūdensaugus, zivis un citus ūdens ie-mītniekus.

Ceram, ka Jums patiks mūsu brošūra un turpmāk Jūs spēsiet labāk izprast procesus, kas norit ūdenī! Iespē-jams, Jūs pat pievienosities tiem cilvēkiem, kam rūp vide un īpaši ūdens kvalitāte upēs un ezeros!

2

Kas ir ūdens kvalitāte?

Ūdens kvalitātes noteikšana

Gan Latvijā, gan Igaunijā ūdens kvalitāte tiek vērtēta virszemes un pazemes ūdeņiem, jo tie ir savstarpēji cieši saistīti un abi ir mums nozīmīgi dabas resursi.

Faktiski ūdens kvalitātes novērtēšana Latvijā un Igau-nijā pašlaik mazliet atšķiras, bet abas valstis meklē risinājumus, kā šīs atšķirības mazināt. Novērtēšanas pamatprincipi jau ir iekļauti Eiropas Savienības Ūdens

pamatdirektīvā1 un tiek ieviesti arī pārējās Eiropas Sa-vienības dalībvalstīs. Tomēr jāpiemin, ka zinātnieki vēl diskutē par kvalitātes novērtēšanas metodēm, tādēļ tās ar laiku var mainīties.

Brošūrā tiks apskatīti tikai tie ūdens kvalitātes noteik-šanas pamatprincipi, kas ir vienoti Latvijā un Igaunijā.

Virszemes ūdens objektu kvalitātes noteikšana

Pie virszemes ūdeņiem pieder visas virszemes ūdens-tilpes un ūdensteces: ezeri, upes, dīķi, ūdenskrātuves, strauti, grāvji, kanāli, kā arī jūras piekrastes ūdeņi. Virszemes ūdeņu kvalitāti vērtē pēc to ķīmiskās un ekoloģiskās ūdens kvalitātes, ņemot vērā ūdens ķī-misko sastāvu un fizikālās īpašības, kā arī tajā mītošo dzīvo organismu sastāvu. Pašlaik tie ir: zivis, ūdens-

augi, bentiskie bezmugurkaulnieki (kukaiņu kāpuri, tārpi, gliemenes un citi mazi dzīvnieciņi, kas dzīvo ūdenstilpes dibenā uz akmeņiem, iekritušiem kokiem un cita substrāta), fitoplanktons (mikroskopiski ūdenī brīvi peldoši ūdensaugi) ezeros un fitobentoss (uz ak-meņiem, gliemenēm un cita substrāta augošas aļģes) upēs.

Kopējā ūdens kvalitāte

Ekoloģiskā ūdens kvalitāte Ķīmiskā ūdens kvalitāte

Zivis •Ūdensaugi•Bentiskie •bezmugurkaulniekiFitoplanktons/ fitobentoss•

Ūdenstilpes •hidromorfoloģija (ūdens plūsmas režīms, aizsprostu ietekme u.c.)Ūdens fizikāli ķīmiskais •raksturojums (temperatūra, caurredzamība, barības vielu (N,P) daudzums u.c.)

Bīstamo vielu koncentrācija:ūdenī•zivīs/gliemenēs•ūdenstilpes nogulumos•

Kad mēs ikdienā aizdomājamies par ūdens kvalitāti kādā ezerā vai upē, parasti domājam, vai tajā drīkst peldēties un vai šo ūdeni drīkst dzert. Bieži arī bažīja-mies, vai ūdens nav piesārņots ar ķimikālijām.

Tomēr ūdens kvalitātes jēdziens speciālistu vidū tiek skatīts daudz plašāk, jo to raksturo ne vien ūdens sastāvs, bet arī visi tajā mītošie dzīvie organismi. Tie mijiedarbojoties savstarpēji un ar visu apkārtējo vidi, veido vienotu sistēmu, ko sauc par ekosistēmu. Tā darbojas līdzīgi pulksteņa mehānismam – ja kāda no sastāvdaļām nestrādā, tad pulkstenis nekad nerādīs pareizu laiku.

Tāpat ir ar ūdenstilpes ekosistēmu – ja kāda no sa-stāvdaļām būs izmainīta, tā joprojām darbosies, bet atšķirīgi, nekā dabiskos apstākļos. Piemēram, ja ūdenī cilvēku radītu iemeslu dēļ nebūs pietiekami daudz skā-bekļa, dažas zivju sugas tajā vairs nespēs izdzīvot vai nārstot un zivju sugu skaits vai sastāvs izmainīsies. Tā kā zivis ir ūdens ekosistēmas barības ķēdes galvgalī, barības vielu aprite tiks izjaukta un ekosistēma vairs nedarbosies tā, kā tai būtu dabiski jādarbojas. Šādos gadījumos pasliktināsies arī upes vai ezera kvalitāte, lai gan peldēties tajā var nebūt bīstami.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

3

Ekoloģiskās ūdens kvalitātes klases

Cilvēka darbības radītās izmaiņas ūdens ekosistēmā Nav vai ir nelielas Vidējas Būtiskas

Kvalitātesklase un attiecīgais krāsas

apzīmējumsĻoti laba kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidējakvalitāte

Slikta kvalitāte

Ļoti slikta kvalitāte

Zivis

Augi

Bezmugurkaulnieki

Aļģes

Kāds ir mērķis un ko darīt? Kvalitāte atbilst mērķiem un ir jāsaglabā

Jāveic ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi

Pazemes ūdeņu kvalitāte tiek vērtēta, ņemot vērā tikai divas rādītāju grupas – ūdens daudzumu un tā ķīmisko sastāvu. Gaujas upju baseina apgabalā pazemes ūde-ņu kvalitāte ir novērtēta kā laba.

Savukārt ķīmisko ūdens kvalitāti nosaka pēc kaitī-go un bīstamo vielu koncentrācijas ūdenī, zivīs un/vai gliemenēs un ūdenstilpes nogulumos. Šīs vielas var negatīvi ietekmēt ne vien ūdens organismus, bet arī cilvēka veselību, piemēram, lietojot uzturā saldūdens zivis, kas šādas vielas var uzkrāt taukaudos. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos ir noteiktas

Ekoloģiskās ūdens kvalitātes novērtējums pār-svarā balstās uz bioloģisko parametru stāvokli, bet ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības un hidroloģisko un morfoloģisko iezīmju raksturojumu izmanto rezultātu izskaidrošanai. Ūdens organismu stāvoklis parāda ūdenstilpes ekoloģisko kvalitāti ilgtermiņā. Diemžēl Latvijas valsts finansētajā virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringā vāc datus vien par dažiem bioloģiskajiem

parametriem, tādējādi ekoloģiskās ūdens kvalitātes vērtējums ir nepilnīgs.

Lai savstarpēji salīdzinātu virszemes ūdeņu kvalitāti, visā Eiropā lieto vienotu ekoloģiskās ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmu. Visi virszemes ūdeņi tiek iedalīti piecās kvalitātes klasēs: augsta, laba, vidēja, slikta un ļoti slikta (klasēm ir pieņemti vienoti krāsu apzīmējumi).

Pazemes ūdeņu kvalitātes noteikšana

pieļaujamās koncentrācijas 53 bīstamajām vielām vai vielu grupām. To vidū ir dzīvsudrabs, svins, halogēnus saturošie organiskie savienojumi un organiskie alvas savienojumi u.c. Virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti vērtē un iedala tikai divās klasēs: labā vai sliktā.

4

!A

!A

!A !A

!A!A

!A

!A

!A !A

!A

!A

!A

!A

!A

!A!A

!A

!A

!A

!A!A

!A

!A

!A!A!(

!(!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

Sõdaalonõ järv

Pärlijõgi

Pedetsi

Unģenurga

Laan

emet

sa

Kolga

Koiva

Pužu

pe

Glāžupe

Pestava

Acupīte

Rikanda

Šepka

Step

upīte

Raipala ezers

Pārejasūdensobjekts

Piekrastesūdensobjekts

Pedeli jõ

gi

Ape

Cēsis

AlojaValka

Ainaži

Vangaži

Sigulda

Līgatne

Limbaži

Strenči

Rūjiena

Smiltene

Valmiera

Staicele

Saulkrasti

Salacgrīva

Pullijärv

Loja

Ruusmäe järv

Pintelis

Rauna

Kocēni

Ausmas

Stalbe

Ragana

Augulienas ezers

Naukšēni

Mūrmuiža

Seda

Priekuļi

Mazsalaca

Burtnieki

Carnikava Inčukalns

Jaunpiebalga

Kikkajärv

Maiori järv

Kiiviti järv

Preeksa järv

Ahitsõ järv

Mikeli järvVäiku-Palkna järv

Murati järv

Köstrejärv

Burtnieku ezers

Dūņezers

Aijažu ezers

Lādes ezers

Unguru ezers

Augstrozes Lielezers

Sārumezers

Dzirnezers

Limbažu Lielezers

Lilastes ezers

Zobols

Sudala ezers

Juveris

Aģes ezers

Salainis

Ramatas Lielezers

Dūņezers

Sokas ezers

Riebezers

Āsteres ezers

Rāķa ezers

Lūkumītis

Vaidavas ezers

Riebiņu ezers

Katvaru ezers

Raiskuma ezers

Auziņu ezers

Lielais Bauzis

Ķiruma ezers

Lizdoles ezers

Dauguļu mazezers

Lielais Virānes ezers

Iģe

Seda

Tirz

a

Vija

Brasla

Aģe

Abuls

Gau

ja

Amata

BriedeVitrupe

Vizla

Rauna

Korģe

Vaidava

Svētupe

Melnupe

Rūja

Ķīšupe

Pēte

rupe

Salaca

Tulij

a

Pedele

Liepupe

Vecpalsa

Inčupe

Peeli

Pähni

AheloUjuste

Harg

la

Krišupīte

Sudaliņa

Mustjõgi

Peetri

Ram

ata

Jaunpalsa

Gauja

0 10 205 km

APZĪMĒJUMI:

Ūdensobjekta robeža

Ūdens kvalitāte:

ļoti slikta

laba

ļoti laba

vidēja

slikta

Valsts robeža

7

Virszemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte Gaujas upju baseinu apgabalāDatu avoti:

Projekts “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas •upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (2012)Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs •(2005-2012)

5

!A

!A

!A !A

!A!A

!A

!A

!A !A

!A

!A

!A

!A

!A

!A!A

!A

!A

!A

!A!A

!A

!A

!A!A!(

!(!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

!(

Sõdaalonõ järv

Pärlijõgi

Pedetsi

Unģenurga

Laan

emet

sa

Kolga

Koiva

Pužu

pe

Glāžupe

Pestava

Acupīte

Rikanda

Šepka

Step

upīte

Raipala ezers

Pārejasūdensobjekts

Piekrastesūdensobjekts

Pedeli jõ

gi

Ape

Cēsis

AlojaValka

Ainaži

Vangaži

Sigulda

Līgatne

Limbaži

Strenči

Rūjiena

Smiltene

Valmiera

Staicele

Saulkrasti

Salacgrīva

Pullijärv

Loja

Ruusmäe järv

Pintelis

Rauna

Kocēni

Ausmas

Stalbe

Ragana

Augulienas ezers

Naukšēni

Mūrmuiža

Seda

Priekuļi

Mazsalaca

Burtnieki

Carnikava Inčukalns

Jaunpiebalga

Kikkajärv

Maiori järv

Kiiviti järv

Preeksa järv

Ahitsõ järv

Mikeli järvVäiku-Palkna järv

Murati järv

Köstrejärv

Burtnieku ezers

Dūņezers

Aijažu ezers

Lādes ezers

Unguru ezers

Augstrozes Lielezers

Sārumezers

Dzirnezers

Limbažu Lielezers

Lilastes ezers

Zobols

Sudala ezers

Juveris

Aģes ezers

Salainis

Ramatas Lielezers

Dūņezers

Sokas ezers

Riebezers

Āsteres ezers

Rāķa ezers

Lūkumītis

Vaidavas ezers

Riebiņu ezers

Katvaru ezers

Raiskuma ezers

Auziņu ezers

Lielais Bauzis

Ķiruma ezers

Lizdoles ezers

Dauguļu mazezers

Lielais Virānes ezers

Iģe

Seda

Tirz

a

Vija

Brasla

Aģe

Abuls

Gau

ja

Amata

BriedeVitrupe

Vizla

Rauna

Korģe

Vaidava

SvētupeM

elnupe

Rūja

Ķīšupe

Pēte

rupe

Salaca

Tulij

a

Pedele

Liepupe

Vecpalsa

Inčupe

Peeli

Pähni

AheloUjuste

Harg

la

Krišupīte

Sudaliņa

Mustjõgi

Peetri

Ram

ata

Jaunpalsa

Gauja

0 10 205 km

APZĪMĒJUMI:

Ūdensobjekta robeža

Ūdens kvalitāte:

ļoti slikta

laba

ļoti laba

vidēja

slikta

Valsts robeža

1 6

8

5

2 3

4

0 10 205 km

APZĪMĒJUMI:

Ūdensobjekta robeža

Ūdens kvalitāte:

ļoti sliktalabaļoti laba vidēja slikta

Valsts robeža

Vaidava Melnupe/Peetri Pededze/Pedetsi

Mazais Baltiņš/Väiku Palkna Ilgājs/KikkajärvMuratu/Murati ezers

Pedele/Pedeli

Pērļupīte/Pärlijõgi

Foto

: I.D

ruvi

etis

Foto

: P.P

all

Foto

: P.P

all

Foto

: P.P

all

Foto

: I.D

ruvi

etis

Foto

: I.D

ruvi

etis

Foto

: H.T

imm

Foto

: H.T

imm

1

4

2

5

3

6

7

8

APZĪMĒJUMI:Ūdensobjekta robeža

Ūdens kvalitāte:

ļoti slikta

laba

ļoti laba

vidēja

slikta

Valsts robeža

APZĪMĒJUMI:Ūdensobjekta robeža

Ūdens kvalitāte:

ļoti slikta

laba

ļoti laba

vidēja

slikta

Valsts robeža

Paraugu ņemšanas vieta

Kvalitātes klase:

6

Nosaki ūdens kvalitāti pats!

Daudzas augu un dzīvnieku sugas dabā spēj izdzīvot tikai pie noteiktiem un maz mainīgiem vides apstāk-ļiem – ja tie izmainās, sugas nespēj pielāgoties un iz-zūd. Šādas sugas sauc par indikatorsugām.

Pazīstot indikatorsugas un to prasības pēc vides aps-tākļiem, var noteikt, vai ūdenstilpes ekosistēmā notiek izmaiņas un vai ūdens kvalitāte uzlabojas vai paslikti-nās. Šādas sugas ir sadalītas četrās lielās grupās pēc to līdzīgās lomas ekosistēmā un prasībām pēc vides apstākļiem.

Zivis

Zivis ir ne vien nozīmīgs resurss makšķerniekiem, bet arī būtiska veselīgas ūdens ekosistēmas sastāvdaļa. Veselīgā ūdenstilpes ekosistēmā dzīvo visas ūdens-tilpei raksturīgās zivju sugas, turklāt tās ir sastopa-mas visās vecuma grupās, zivīm nav novērojamas anomālijas u.tml.

Galvenie zivju sugu izplatību ierobežojošie faktori eze-ros ir skābekļa saturs ūdenī un nārstam piemērotu dzī-votņu trūkums, bet upēs – piemērotu dzīvotņu trūkums vai to sliktais stāvoklis, slikts ūdens ķīmiskais sastāvs, kā arī aizsprosti uz upēm, kas kavē zivju migrāciju un rada radikālas ūdens līmeņa svārstības.

Ūdensaugi

Ūdensaugi aug ūdenī vai arī ūdenstilpju krastos. Tie var atrasties pilnībā zem ūdens vai arī būt daļēji ie-grimuši. Daži ūdensaugi brīvi peld ūdenī, bet daži virs ūdens virsmas turas tikai ar lapām.

Augi ir barības avots un dzīves telpa zivīm un citiem ūdens iemītniekiem. Dažas putnu sugas augus izman-to kā ligzdošanas vai barošanās vietu. Ūdensaugi uz-ņem barības vielas un citas piesārņojošās vielas, pie-

Ūdens bezmugurkaulnieki

Ūdens bezmugurkaulnieki ir pārsvarā mazi dzīvnie-ciņi, kas dzīvo ūdenī, tiem nav mugurkaula, bet tie ir pietiekami lieli, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci. Šie dzīvnieciņi ir dažādu sugu kukaiņi, kukaiņu

Aļģes

Ūdenī sastopamās aļģes var būt dažāda izmēra. Ūdens kvalitāti lielākoties nosaka pēc mikroskopiskām aļģēm, kas nav saredzamas ar neapbruņotu aci. Taču tās ir visai viegli pamanāmas masveida savairošanās gadījumos. Visbiežāk sastopamas ir zaļaļģes, kramaļ-ģes un zilaļģes (cianobaktērijas). Aļģēm var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz ekosistēmu.

Pozitīva loma ir to spēja absorbēt barības vielu piesār-ņojumu nelielos daudzumos, bet problēmas ekosistēmā rodas tad, kad aļģes savairojas masveidā. Tās pada-ra ūdenstilpi necaurredzamu (ūdensaugiem nepietiek

mēram, bīstamos fenolus, samazinot to saturu ūdenī. Bet, ja barības vielu koncentrācija ūdenī kļūst pārāk augsta, ūdenstilpe sāk aizaugt un var veidoties pat tā saucamā hipereitrofikācija2.

Galvenie ūdensaugu izplatību limitējošie faktori ir gais-ma, barības vielas, gultnes veids, straumes ātrums, vējš, temperatūra.

2 Process, kad ūdenstilpē, pateicoties pastiprinātam barības vielu (galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumi) satura pieaugumam, strauji palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas pārsniedz dabiskos apmērus. Ūdenstilpe strauji aizaug un notiek lielas skābekļa koncentrācijas svārstības ūdenī, pasliktinot ūdens kvalitāti.

kāpuri, tārpi, gliemenes un vēžveidīgie. Lielākā daļa ūdens bezmugurkaulnieku dzīvo, piestiprinājušies akmeņiem, augu lapām vai ierakušies ūdenstilpju gultnē.

gaismas) un izraisa lielas skābekļa koncentrācijas svār-stības. Ekstremālos gadījumos dažas sugas rada pat toksiskus savienojumus, kas var būt bīstami zivīm, bez-mugurkaulniekiem, putniem, zīdītājiem un cilvēkiem.

Nākamajās lapās mēs esam apkopojuši indikatorsugu piemērus no visām četrām augstāk minētajām grupām, kas var norādīt uz labāku vai sliktāku ūdens kvalitāti. Bet esiet uzmanīgi vērtējumā! Gadījumā, ja kādu no sugām neatrodat, nesteidzieties ar secinājumiem par ūdens kvalitāti. Varbūt gluži vienkārši nav piemērotā-kais gada laiks vai dzīvotne, lai tur to atrastu!

7

Strauta forele Salmo trutta fario Limitējošie faktori

Foto

: A.B

irkov

s

Šai forelei ir divas formas: strau-ta forele (Salmo trutta fario), kas pastāvīgi dzīvo upēs, un taimiņš (Salmo trutta trutta), kas migrē, jo nārsto upēs, bet pieaug jūrā. Abas formas dzīvo strauji tekošās upēs.

Ūdens piesārņojums•Dzīvotnes trūkums •Ūdens līmeņa svārstības•Aizsprosti•

Lasis Salmo salar Limitējošie faktori

Foto

: T.H

unt

Migrējoša zivju suga, kuru vis-vairāk ietekmē iznīcinātās nārsta vietas un hidroelektrostacijas, kas uzceltas bez piemērotiem zivju ce-ļiem.

Nārsta vietu zudums•Ūdens līmeņa svārstības•Aizsprosti•

Vēdzele Lota lota Limitējošie faktori

Foto

: T.H

unt

Vēdzele dzīvo gandrīz visās pietie-kami dziļās Latvijas upēs un eze-ros ar tai piemērotiem apstākļiem, nepieciešama zema temeratūra. Īsu laiku tās var izdzīvot arī mainī-gā ūdens straumes režīmā.

Nepietiekams skābekļa •satursDzīvotnes trūkums•Ūdens piesārņojums•

Tā kā visas zivju sugas var dzīvot labas kvalitātes ūde-ņos, vispirms ir jāmin galvenie zivju sugu sastopamī-bas limitējošie faktori:

Nepietiekams skābekļa saturs ūdenī – skābekļa koncentrācija ūdenī ir zemāka nekā tai būtu jābūt no-teiktā ezera tipā, ja tas neciestu no cilvēka darbības ie-tekmes. Taču esiet uzmanīgi ar secinājumiem - iemesli var būt arī dabiski, piemēram, ilgstoša ledus sega zie-mas laikā.

Dzīvotnes trūkums – kādai no sugām trūkst dzīvo-šanai un/vai nārstošanai piemērotas vietas. Parasti šādas problēmas novērojamas meliorētās upēs vai arī citādi mākslīgi pārveidotās ūdenstilpēs, piemēram, uzpludinātās ūdenskrātuvēs. Par iemeslu var būt arī ūdenstilpju aizaugšana un akmeņainu un krāčainu vie-tu samazināšanās.

Pārmērīgas ūdens līmeņa svārstības – parasti no tām cieš upju posmi lejpus hidroelektrostacijām, kuru darbības dēļ notiek stipras ūdenslīmeņa svārstības. Lī-dzīgas ūdens līmeņa svārstības var radīt arī citi ūdens izmantošanas veidi.

Ūdens piesārņojums – ūdens ir piesārņots ar barī-bas, kā arī bīstamām vai toksiskām vielām, kas ūdenī nonāk ar nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem vai no lauksaimniecības zemēm.

Aizsprosti – uz upēm uzbūvēti dambji, hidroelektro-stacijas un citi cilvēku un dabas (piemēram, bebru dambji, sakritušo koku un zaru aizsprostojumi) radītie šķēršļi, kas izslēdz zivju migrāciju.

Ūdens kvalitāte un zivju sugas

Tipiskākās zivju indikatorsugas un to limitējošie faktori

8

Repsis Coregonus albula Limitējošie faktori Fo

to: T

.Hun

t

Dod priekšroku plašiem un dziļiem ūdeņiem ar zemu barības vielu daudzumu un temperatūru (mak-simāli +16oC). Apdzīvo Gaujas upes baseina lejasdaļu, piemē-ram, Alauksta ezeru Latvijā.

Nepietiekams skābekļa •saturs Ūdens piesārņojums•

Ālants Leuciscus idus Limitējošie faktori

Foto

: T.H

unt

Zivs sastopama lielajās un vidējās upēs un ezeros. Retāk sastopams mazos iekšzemes ezeros.

Nepietiekams skābekļa •satursDzīvotnes trūkums •Ūdens līmeņa svārstības•Aizsprosti•

Akmeņgrauzis Cobitis taenia Limitējošie faktori

Foto

: A.R

akko

Dzīvo upēs un ezeros ar smilšainu gultni un lēni tekošu ūdeni. Tieši smilšainā gultne ir viens no būtis-kākajiem faktoriem šīs sugas izpla-tībai.

Nepietiekams skābekļa •satursDzīvotnes trūkums •Ūdens līmeņa svārstības•

Platgalve Cottus gobio Limitējošie faktori

Foto

: T.H

unt

Platgalve ir labākais indikators la-bai ūdens kvalitātei tās dzīvesvei-da dēļ, jo migrē maz. Platgalves klātbūtne vien mēr norāda uz ilg-stoši labu ūdens kvalitāti upē. Tai ir nepieciešami strauji un krāčaini upju posmi.

Nepietiekams skābekļa •satursDzīvotnes trūkums •Ūdens piesārņojums•

Upes nēģis Lampetra fluviatilis Limitējošie faktori

Foto

: T.H

unt

Pieaudzis upes nēģis dzīvo jūras ūdeņos, bet tā nārsta vietas ir krā-čaini un strauji upju posmi, kas arī ir galvenais izplatības limitējošais faktors.

Ūdens piesārņojums•Dzīvotnes trūkums •Aizsprosti•

9

Alata Thymallus thymallus Limitējošie faktori Fo

to: T

.Hun

t

Sastopama upēs. Tā ir jutīga pret krāčainu un strauju upes posmu izzušanu.

Ūdens piesārņojums•Dzīvotnes trūkums •

Zivju sugas, kuras neietekmē gandrīz nekas

Mazais stagars Pungitius pungitius Piecieš

Foto

: T.H

unt

Nav prasīgs pret dzīves vietu. Var dzīvot gan sāļūdeņos, gan sald-ūdeņos un pat meliorācijas grāv-jos.

Nav prasīgs pret noteiktu •dzīvotniŪdens līmeņa svārstības •Ūdens piesārņojumu •Zemu skābekļa daudzumu•Aizsprostus•

Pīkste Misgurnus fossilis Piecieš

Foto

: A. R

akko

Tā dod priekšroku dūņainiem, duļ-ķainiem un lēni tekošiem ūdeņiem ar zemu skābekļa saturu, elpojot atmosfēras skābekli. Var izdzīvot arī tādos ūdeņos, kur skābekļa uz kādu brīdi nav vispār.

Ūdens piesārņojumu•Zemu skābekļa daudzumu•Aizsprostus•

Karūsa Carassius carassius Piecieš

Foto

: T.H

unt

Kādu laiku pilnībā var paciest skā-bekļa neesamību, bet tā ir jutīga pret vēlamās dzīvotnes izzušanu.

Ūdens piesārņojumu•Zemu skābekļa daudzumu•Aizsprostus•

Ezeru un upju ūdens kvalitātes piemēri Gaujas upju baseinu apgabalā pēc sastopamo zivju sugu populāciju stāvokļa

Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Peeli, Pahni, Kolga

Salaca, Rūja,

Pededze, Muratu ezers,

Mustjegi lejtecē

Ilgājs, Mustjegi

augštecē, Akaviņa, Glāžupe, Pedele

Igaunijas pusē

Abuls, Pērļupīte, Ķīšupe,

Sapraša, Ruusmae

ezers

Netika novērota

Datu avots: projekts “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (2012)

10

Ūdens kvalitāte un ūdensaugi

Šeit ir apkopoti tie ūdens augi, pēc kuriem var noteikt ūdens kvalitāti upēs (U) un trīs ezeru tipos:

ezeri ar vidēju ūdens cietību (EVC) • – piemēram, Ilgājs /Kikkajarv un Raipala ezers;ezeri ar mīkstu tumšas krāsas ūdeni (EMT) • – pie-mēram, Ramatas Lielezeres, Ramatas Mazezers, Akacis, Melnezers, Mikkeli;ezeri ar mīkstu gaišas krāsas ūdeni (EMG) • – pie mēram, Lielais Baltiņš, Mazais Baltiņš/ Väike-Palkna, Ummis, Langstiņu, Pulli.

Uzmanību! Pirms tiek novērtēta kvalitāte, ezeros būtu jāņem vērā visa augu sabiedrība kopumā!

Hildenbrandija Hildenbrandia rivularis

Foto

:I.P

all

Aug straujos, seklos, ēnainos un akmeņainos upju posmos. Izskatās kā tumši sarkana garoza uz akmeņiem vai gliemežvākiem.

U

EVC

Glīvenes Potamogeton spp.

Foto

: L.G

rīnbe

rga

Glīvenes aug stāvošos vai lēni plūstošos ūde-ņos. Lapas parasti ir iegrimušas ūdenī.Ziedi ir kā vārpas, kas paceļas virs ūdens līme-ņa.

U

EVC

Parastā avotsūna Fontinalis antipyretica

Foto

:L.G

rīnbe

rga

Aug zem ūdens stāvošos un lēni tekošos upju posmos, piestiprinās akmeņiem, kokiem u.c. Citreiz arī peld ūdenī.Atkarībā no piestiprināšanās vietas, ūdens ķī-miskā sastāva un straumes ātruma mainās arī auga krāsa un izmēri.

EVC

SūnaugiFo

to:L

.Grīn

berg

a

Aug strauji tekošos ūdeņos, zem ūdens, uz ak-meņiem. Labvēlīgos apstākļos visu gultni var noklāt ar tādu kā biezu paklāju. Nepatīk lielas ūdens svārstības.

U

EVC

Mieturaļģes

Foto

:K.K

arus

Aug zem ūdens visu veidu saldūdens ūdenstil-pēs.Lapas ap stumbru ik pēc kāda gabaliņa veido gredzenus (mieturus).Pie zemes piestiprinās ar saknei līdzīgiem izau-gumiem – rizoīdiem.

U

EVC

Ūdens augu sugas, kas liecina par labu ūdens kvalitāti

11

Dažāda veida sfagni Sphagnum spp.Fo

to:A

.Prie

de

Aug ūdenstilpju krastos. Tā ir pati sūna, kas aug purvos un veido kūdru.

EMT

Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna

Foto

:K.K

arus

Aug ezeros ar dzidru ūdeni līdz 1,5 metru dziļu-mam, nepatīk dūņaina gultne.Ziedi ir blāvi zili (gandrīz balti), paceļas virs ūdens. Redzami jūlijā un augustā. Ja nezied, to viegli sajaukt ar ezerenēm.

EMG

Ezerenes Isoëtes spp.

Foto

:L.G

rīnbe

rga

Aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos zem ūdens. Lapas atgādina asmeņus, aug rozetē. Augam nav kāta.

EMG

Pamīšziedu daudzlape Myriophyllum alterniflorumFo

to:K

.Kar

us

Aug daļēji iegrimušas stāvošos un lēni tekošos ūdeņos. Lapas parasti aug savijušās pa četrām apkārt stublājam. Lapa atgādina zivs asaku.Ziedi ir šauri, redzami tikai dažus mm virs ūdens virsmas.

EMG

Ūdens augu sugas, kas liecina par pasliktinātu ūdens kvalitāti

Platlapu vilkvālīte Typha latifolia

Foto

:K.K

arus

Aug visu veidu ūdenstilpju krastos un seklos ūdeņos.Tā ir viegli atpazīstama pēc brūnās krāsas vālī-tēm, kas ir zieda sievišķā daļa. Ja labi ieskatās, tās virspusē ir arī tās vīrišķā daļa, kas izskatās kā nokaltis izaugums.

U

Smaržīgā kalme Acorus calamus

Foto

:V.P

iliba

ityte

Aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos ūdenstilp-ju piekrastes joslā.Zied reti. Noplūcot lapas, var atpazīt pēc patīka-mi saldas smaržas.

U

12

Mazais ūdenszieds Lemna minorFo

to: L

.Grīn

berg

a

Aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos. Ūdenī peldoši augi. Dažreiz blīvi klāj visu ūdens virs-mu. Ūdens līmenim krītoties, bieži atrodami krastmalās.Lapas ir sīkas, apaļas, koši zaļā krāsā, katrai ir sava atsevišķa sakne.

U

EVC EMT

Raglapes Ceratophyllum spp.

Foto

: K. K

arus

Aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, parasti brīvi peldot ūdenī.Lapas ir dakšveida, cietas, ap stumbru veido gredzenus.Augam nav sakņu.

U

EVC

Dzeltenā lēpe Nuphar lutea

Foto

: K. K

arus

Aug seklos ūdeņos un pārmitrās vietās. Lapas peld virs ūdens, bet var atrasties arī 5 metru dziļumā.Ziedi ir koši dzelteni un smaržīgi, kas ir galvenā atšķirība no tai vizuāli līdzīgām sugām.

EVC

EMT

EMG

Ūdensrozes Nymphaea spp.

Foto

: K. K

arus

Aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos. Ir divu sugu ūdensrozes - baltā un sniegbaltā, kas ir ļoti līdzīgas.Lapas ir sirdsveida, līdz pat 30 cm diametrā, virs ūdens peldošas.Ziedi ir balti, pa vienam.

EMT

EMG

Parastā niedre Phragmites australis Fo

to: L

.Grīn

berg

a

Aug seklumā, ūdenstilpju piekrastēs, arī pie jū-ras. Veido plašas vienlaidus audzes. Stublājs ir 1-6 m garš. Ziedi ir kā tumši violetas skaras, 20-50 cm ga-ras, zied vasaras otrajā pusē.

EVC

Ezera meldrs Scirpus lacustris

Foto

: L.G

rīnbe

rga

Aug visa veida saldūdens ūdenstilpēs, kā arī jū-ras krastā. Stublājs ir 1-2,5 m garš, bez lapām. Atšķirt var pēc zieda, kas kāta galā sakārto-jas it kā uz trim kātiņiem (zilganajam meldram S. tabernaemontani tie ir uz diviem).

EVC

13

Ežgalvītes Sparganium spp.Fo

to: L

.Grīn

berg

a

Aug seklos ūdeņos. Ežgalvītēm Latvijā ir apmē-ram 7 sugas.Stublājs un lapas ir taisni, bez zarojumiem, līdz pat 2 m.Ziedi ir kā mazas zaļas bumbiņas ķekaros ap zieda kātu.

EMT

Parastā mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae

Foto

: I.D

ruvi

etis

Aug stāvošos vai lēni plūstošos ūdeņos.Lapām ir sirdsveida rozetes forma, tās turas uz ūdens virsmas. Saknes karājas ūdenī, bet ne-pieskaras gultnei. Ziedi ir mazi, balti, ar trīs ziedlapām, atgādina mazas ūdensrozītes.

EVC

EMT

Abinieku sūrene Polygonum amphibium

Foto

: L.G

rīnbe

rga

Aug seklos ūdeņos gar ezeru krastiem, iesāļ-ūdens līčos, upēs, grāvjos.Ziedi sakārtoti 2-5 cm garā rozā vārpā, kas pa-ceļas virs ūdens.

EMG

Kanādas elodeja Elodea canadensis

Foto

: L.G

rīnbe

rga

Aug iegrimusi ūdenī, brīvi peldoša.Stublājs – garš, līdz pat 3 m, klāts ar zaļām, mazliet caurspīdīgām lapām.Ziedi ir ļoti reti.

EMG

Ezeru un upju ūdens kvalitātes piemēri Gaujas upju baseinu apgabalā pēc tajos sastopamajām augu sugām, to blīvuma un citiem rādītājiem

Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Abuls augštecē,

Rūja, Vaidava, Pērļupīte,

Mustjogi lejtecē

Ilgājs, Mazais Baltiņš, Muratu ezers, Abuls lejtecē, Salaca lejtecē

Raipals, Ruusmäe ezers,

Abuls upes vidusposmā,

Kaičupe, Acupīte

Pededze, Köstrijärv ezers

Igaunijā

Netika novērota

Datu avots: projekts “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (2012)

14

Ūdens kvalitāte un ūdens bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieku sugas, kas var liecināt par labu ūdens kvalitāti

Dažādu sugu bezmugurkaulnieki var „pieciest” atšķi-rīgus ūdens straumes apstākļus un piesārņojuma lī-meni. Ūdenstilpē sastopamo bezmugurkaulnieku sa-stāvs ļauj secināt, kāda ir ūdens kvalitāte. Piemēram, strauteņu, viendienīšu un maksteņu kāpuri nespēj dzī-vot piesārņotā ūdenī. Ja šo kukaiņu kāpuri ir atrodami

attiecīgajā ūdenstilpē, tas var liecināt par labu ūdens kvalitāti. Bet uzmanību! Ja šo kukaiņu kāpuru nav, tas uzreiz nenozīmē, ka ūdens kvalitāte ir pavisam slikta, jo sugu sastopamību var ietekmēt arī ūdenstilpei rak-sturīgie apstākļi - straumes ātrums, piekrastes augājs un dziļums.

Viendienītes Heptagenia sulphurea kāpurs

Foto

:A.S

kuja

Apdzīvo oļainas un akmeņainas gultnes strauji te košu upju posmos.Kāpura ķermenis ir saplacināts, raksturīgi trīs astes izaugumi. No citiem viendienīšu kāpuriem atšķiramas pēc melnā ķermeņa krāsojuma ar gaišiem laukumi-ņiem.

Strautenes Isoperla grammatica kāpurs

Foto

:H.T

imm

Apdzīvo tīrus, strauji tekošus, ar skābekli bagātus ūdeņus, piestiprinoties pie cieta substrāta – oļiem, ak-meņiem.Strauteņu kāpuriem raksturīgi divi astes izaugumi. Ķermenis apmēram 15 mm garš, dzeltenīgā krāsā. Sugu var viegli atpazīt pēc raksturīgā tumšā galvas zīmējuma.

Dīķmaksteņu Potamophylax latipennis kāpurs

Foto

:H.T

imm

Kāpuri dzīvo seklumā stāvošos un tekošos ūdeņos. Sugu viegli atpazīt pēc tumšā galvas krāsojuma. Kāpuri no maziem akmentiņiem un atmirušām augu daļiņām būvē mājiņas.

Strautu zilspāres Calopteryx virgo kāpurs

Foto

:H.T

imm

Kāpuri apdzīvo lēni tekošus ūdeņus ar oļainu un ak-meņainu gultni; bieži atrodami uz ūdensaugiem. Tiem raksturīgi trīs astes izaugumi ar vienu gaišāku joslas vidusdaļā. Pieaugušās spāres uzturas piekrastes au-gājā.

Biezā perlamutrene Unio crassus

Foto

:A.S

kuja

Gliemenes apdzīvo tīrus, strauji tekošus upju posmus, priekšroku dodot grants un oļu gultnei. Čaula ir līdz 7 cm gara, melnā vai brūngani melnā krāsā. Atšķirībā no citām pērļgliemeņu sugām abi čaulas gali ir noapaļoti. Šī ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Igaunijā.

15

Ezeru un upju ūdens kvalitātes piemēri Gaujas upju baseinu apgabalā pēc tajos sastopamā bezmugurkaulnieku sugu sastāva

Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Pērļupīte, Pededze,

Mustjegi upes vidusdaļā,

Hargla un Ahelo upes Igaunijā

Ilgājs, Ahitsõ, Muratu ezers,

Mustjegi lejtecē, Pedele

Mustjegi augštecē, Pähni upe Igaunijā

Nav novērots Ruusmäe ezers

Datu avots: projekts “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (2012)

Mazā plātņdēle Helobdella stagnalis

Foto

:H.T

imm

Apmēram 5 mm gara dēle, ķermenis bālganā krāsā. Suga viegli nosakāma pēc brūndzeltenās plātnītes uz muguras. Apdzīvo eitrofas ūdenstilpes.Dēle ir plēsīga, barojas ar citiem bezmugurkaulnie-kiem.

Ūdens ēzelītis Asellus aquaticus

Foto

:A.S

kuja

Vienādkājvēzis, kura ķermenis ir tumši brūns, saplaci-nāts no mugurpuses. Vēžveidīgais apdzīvo eitrofus, ar organiskajām atliekām (detrītu) bagātus ūdeņus.

Parastā apaļgliemene Sphaerium corneum

Foto

:H.T

imm

Gliemenei ir ovāla, plāna, brūni dzeltenīga, līdz 14 mm gara čaula. Apdzīvo gan ezerus, gan lēni tekošas upes. Priekšroku dod aizaugušām un seklām vietām. Liels šīs sugas gliemeņu skaits strauji tekošos upju posmos liecina par vidēju organisko vielu daudzumu un/vai par aizsprostu augštecē.

Trīsuļoda Chironomus plumosus kāpurs

Foto

:H.T

imm

Kāpuri ir līdz 2 cm gari, spilgti sarkanā krāsā, ko no-saka skābekļa uzņemšanu nodrošinošais pigments - hemoglobīns.Izturīgi pret organisko piesārņojumu un zemu skābek-ļa saturu ūdenī.Dzīvo eitrofās ūdenstilpēs, ierakušies dūņu slānī.

Mazsartārpi Tubifex tubifex

Foto

:H.T

imm

Vieni no visizturīgākajiem organismiem pret organis-ko piesārņojumu un zemu skābekļa saturu. Apdzīvo dūņainu gultni, veidojot sev mājiņas - „trubiņas”, no kurām ārā redzams tikai astes gals. Kāpurs to kusti-na, lai no ūdens uzņemtu vairāk skābekļa. Skābekli piesaista to ķermenī esošais sarkanais pigments – he-moglobīns.

Bezmugurkaulnieku sugas, kas var liecināt par pasliktinātu ūdens kvalitāti

16

Ūdens kvalitāte un aļģes

Ezeru un upju ūdens kvalitātes piemēri Gaujas upju baseinu apgabalā pēc mikroskopiskajiem ūdensaugiem

Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Lielais Baltiņš,

Pērļupīte augštecē,

Mustjogi augštecē, Kaičupe,

Pahni upe Igaunijā

Raipals, Kiiviti, Mikeli,

Vaidava, Pērļupīte lejtecē

Muratu ezers, Ahitso ezers,

Ruusmae ezers, Hargla upe,

Pedele

Nav novērota Nav novērota

Datu avots: projekts “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (2012)

Aļģes, pēc kurām tiek vērtēta ūdens kvalitāte, parasti ir ļoti mazas un saskatāmas tikai ar mikroskopu. Ze-māk ir uzskaitītas sugas, kuras mēs varam saskatīt un viegli atpazīt. Turklāt pēc tām var vērtēt arī ūdens kvalitāti.

Hildenbrandija Hildenbrandia rivularis

Foto

: I.D

ruvi

etis

Piemēram, seklās un ātrās upēs ar ēnainām vietām un akmeņainu gultni ir iespēja ieraudzīt sārtaļģi Hilden-brandia rivularis. Sārtaļģe aug zem ūdens uz akme-ņiem un reizēm arī gliemežvākiem. Tā izskatās pēc sarkanas garozas. Ja pamanāt šo aļģi, varat būt diez-gan pārliecināti, ka ūdens kvalitāte ir laba.

Zilaļģe (cianobaktērija) Gloeotrichia pisum

Foto

:I. O

tt

Dažreiz labi apgaismotu un tīru ezeru (tādu kā Sõ-daalonõ, Maiori un Pulli) krastos var parādīties izska-lotas mazas, glumas, sfēriskas aļģes ar apmēram 1-5 cm diametru. Tās ir zilaļģu Gloeotrichia kolonijas.

Masveidīgi savairojusies zilaļģe (cianobaktērija) Aphanizomenon flos-aquae

Foto

:I.D

ruvi

etis

Dažreiz ūdenī parādās kaut kas līdzīgs sīkiem dzelte-nīgiem vai zaļganīgiem ūdenī peldošiem kunkuļiem, ūdens virsma var pat būt pārklāta ar zaļganīgu plēvi. Visticamāk, ka šī ir zilaļģu „ziedēšana”. Tādos gadīju-mos ūdenī ir ļoti daudz barības vielu un ļoti lielas skā-bekļa koncentrācijas svārstības. Ekstrēmos gadījumos dienas vidū skābekļa koncentrācija var pieaugt divas reizes, salīdzinot ar normāliem apstākļiem, bet naktī tā var tuvoties nullei. Šādos apstākļos var izdzīvot tikai daži dzīvie organismi. Dažas zilaļģes tiek dēvētas par potenciāli toksiskām, jo noteiktos apstākļos, var veidot savienojumus, kas ir kaitīgi uz zivīm, bezmugurkaul-niekiem, zīdītājiem, putniem un cilvēkiem. Ūdens kva-litāte šādā gadījumā ir slikta vai pat ļoti slikta.

Kā atpazīt zilaļģes stāvošos ūdeņos? Ielieciet nelielu aļģu daudzumu glāzē ar ūdeni un 1. ļaujiet tai mierīgi pastāvēt apmēram stundu. Ja za-ļās daļiņas uzpeld virspusē, tad tās ir zilaļģes.Paņemiet kociņu un pārbaudiet, vai aļģes veido blī-2. vu masu, ko var izcelt no ūdens. Ja uz kociņa atro-dami aļģu pavedieni, tad šīs ir nekaitīgas aļģes. Ja aļģes izjūk pa daļiņām, kad tās aiztiek, tad iespē-jams, ka tās ir zilaļģes.

Ko darīt gadījumā, ja atpazīstat zilaļģes?Izvairieties paši un neļaujiet tur peldēt vai dzert ūde-1. ni arī mājdzīvniekiem.Esiet sociāli atbildīgi un informējiet Veselības in-2. spekciju vai Valsts vides dienesta tuvāko reģionālo nodaļu.

Lai novērtētu ūdens kvalitāti, speciālisti pētī arī citus mikroskopiskos zemākos ūdens augus (fitoplanktonu un fitobentosu).

ESTONIA

Brošūra ir sagatavota un iespiesta Igaunijas-Latvijas programmas 2007.-2013. gadam projekta „Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (projekta Nr. EU 38839) ietvaros.

Projekta partneri:

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (vadošais partneris) www.lhei.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija www.varam.gov.lv

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts www.bi.lu.lv

Baltijas Vides Forums - Latvija www.bef.lv

Baltijas Vides Forums - Igaunija www.bef.ee

Tallinas Tehnoloģiju universitāte www.ttu.ee

Igaunijas Dabaszinātņu universitāte www.emu.ee

Projekta mājas lapa: http://gauja.balticrivers.eu