KINO VAI TOMĒRLABĀK

GRĀMATU?Ā R Z E M J U L I T E R AT Ū R A

R . DŽ . PA L A S I O

B R ĪN U M S

Desmitgadīgais Augijs Pulmens,

kurš piedzima ar nopietnu sejas

defektu un par kuru ārsti nedeva

cerības, ka viņš izdzīvos, vairs

nemācīsies mājās, bet sāks

apmeklēt 5. klasi kādā

Manhetenas vidusskolā. Skolā

Augijam būs jāsaskaras ar

vienaudžu izsmieklu un jāpārvar

bailes, bet viņš visiem spēkiem

centīsies iederēties un pūlēsies,

lai viņu uzskatītu par parastu

skolēnu.

R O A L D S D Ā L S

Č Ā R L I J S U N

S O KO L ĀD E S FA B R I K A

Čārlijs Bakits izmisīgi alkst pēc

pārmaiņām ēdienkartē, kurā nu jau

ilgu laiku ir tikai ūdeņaina kāpostu

zupa. Bet vēl vairāk viņš ilgojas

apmeklēt milzīgo Vonkas

šokolādes fabriku! Un nu misters

Villijs Vonka, visā pasaulē izcilākais

izgudrotājs, ir paslēpis Zelta

biļetes dažās gardās šokolādes

tāfelītēs. Tikai pieci laimīgie tiks

ielaisti pa lielajiem dzelzs vārtiem,

lai iepazītu pasaules visgaršīgāko

saldumu izgatavošanas

noslēpumus. Viņu vidū ir arī Čārlijs,

un zēnu gaida brīnumainu

notikumu pilna diena...

DŽŪD I J A B LŪM A

T Ī ĢE R A C ĪT E

Šī grāmata stāsta par meitenes

pārdzīvojumiem pēc tēva

nāves… Deivijas tēvs pēkšņi gājis

bojā, un ģimene uz laiku dodas

projām. Deivijai nākas

pielāgoties jaunajiem apstākļiem

un pārvarēt vientulību un ilgas

pēc tēva.

DŽ O N S G R ĪN S

PA P ĪR A P I L S ĒTA

Kventins Džeikobsens visu savu

dzīvi ir iztālēm mīlējis žilbinošo

piedzīvojumu meklētāju Margo

Rotu Špīgelmani. Tāpēc, kad

meitene kādu nakti aicina viņu

doties tai līdzi atjautīgā atriebības

kampaņā, Kventins piekrīt.

Aizraujošā nakts beidzas, pienāk

rīts. Ieradies skolā, Kventins atklāj,

ka Margo ir pazudusi. Vai viņa ir

dzīva? Kur viņa ir?

Drīz vien Kventins atklāj, ka Margo

ir viņam atstājusi norādes, kas

puisi mudina uzsākt neparastus un

varbūt pat bīstamus meklējumus.

M I H A E L S E N D E

B E Z G A L ĪG A I S

S TĀS T S

Dari to, ko tu gribi, – tāds ir

uzraksts uz Fantāzijas

neierobežotās varas simbola.

Taču to, ko šis teikums patiesībā

nozīmē, Bastiāns uzzina tikai pēc

ilgiem un piedzīvojumiem

bagātiem meklējumiem.

Ko nozīmē tas teikums?

DŽ O A N N A K .

R O U L I N G A

H A R I J S P OT E R S

HARIJS POTERS neko nebija

dzirdējis par Cūkkārpu... bet tad

Dzīvžogu ielas ceturtā nama

pastkastītē sāka birt VĒSTULES.

Taču Harija vienpadsmitajā

dzimšanas dienā ierodas MILZIS,

vārdā RUBEUSS HAGRIDS, un

pavēsta NETICAMU vēsti:

Harijs Poters patiesībā ir burvis,

un viņam jādodas mācīties uz

CŪKKĀRPAS RAGANĪBAS UN

BURVESTĪBU ARODSKOLU.

Un tas ir tikai neparasto

piedzīvojumu sākums...

SŪZ E N A KO L I N S A

B A D A S P Ē L E S

Sešpadsmit gadus vecā Katnisa

Everdīna uzaug pasaulē, kas ir

pārcietusi vairākas spēcīgas

katastrofas... No kādreizējās

Ziemeļamerikas pāri ir palikušas

tikai drupas. Iepriekš tik vareno

kontinentu tagad dēvē par

Panemas valsti. Tā ir sadalīta 12

reģionos. Valsti pārvalda visu

redzošā valdība no galvaspilsētas

Kapitolijas. Katru gadu

galvaspilsēta organizē bada

spēles. Uz tām katram reģionam

jāsūta viens zēns un viena

meitene. Cīņa notiek uz dzīvību un

nāvi.

S T E FA N I J A M E I E R E

K L E J OTĀ J A

Mūsu pasaulē ir iebrucis

neredzams ienaidnieks. Cilvēki

kļūst par iebrucēju dvēseļu

nēsātājiem, un viņu prāts pieder

ienaidniekiem, kaut arī ķermenis

paliek neskarts un ārēji dzīve

turpinās tāpat kā agrāk. Kad

Melāniju, vienu no nedaudzajiem

atlikušajiem „brīvajiem” cilvēkiem,

sagūsta, viņa ir pārliecināta, ka tās

ir beigas. Melānijas ķermeni

piešķir Klejotājai, iebrucēju

„dvēselei”, taču Klejotāja nav

gaidījusi, ka ķermeņa līdzšinējā

īpašniece negribēs atdot savu

prātu.

K A S A N D A R A K L ĒR A

K A U L U P I L S ĒTA

Dodoties uz Ņujorkas klubu “Pekle”,

piecpadsmitgadīgajai Klerijai ne

prātā nenāk, ka viņa kļūs par

slepkavības liecinieci. Tā ir Klerijas

pirmā tikšanās ar Ēnu Medniekiem –

karotājiem, kuru misija ir atbrīvot

pasauli no dēmoniem un savaldīt

vilkačus un vampīrus. Tā ir arī viņas

pirmā tikšanās ar lielisko zeltmataino

Džeiku.

Bet kāpēc dēmoni pēkšņi sākuši

interesēties par tādu parastu meiteni,

kāda ir Klerija? Kur tik neizprotami

pazudusi viņas māte? Un kā Klerijai

piepeši izdevies iegūt Redzējumu?

Ēnu Medniekiem tas noteikti ir

zināms...

K L A I V S S T E I P L Z SLŪ I S S

N Ā R N I J A S H R O N I K A S

Bērni juta, kā ķermenī saviļņojas ik

asins lāse, kad kāda nekad agrāk

nedzirdēta, dziļa un nepakļāvīgi

valdonīga balss iesaucās:

“Nārnija! Nārnija! Nārnija! Mosties!

Mīli! Domā! Runā! Lai tavi koki

prot staigāt! Lai tavi zvēri prot

runāt! Lai tavi ūdeņi ir dievišķīgi!”

Zeme, kurā koki staigā un

dzīvnieki runā...

Kur noburta ragana nepacietīgi

alkst pēc triumfa brīža...

Kur jauna pasaule gaida savu

dzimšanu...

PAT R I K S N E S S

Briesmonis ieradās pēc

pusnakts. Tā jau briesmoņi

parasti dara. Bet ne jau

briesmoni Konors O’Mailijs bija

gaidījis. Viņš bija gaidījis vienu

no saviem murgiem: to, kas

viņam rādījies gandrīz katru

nakti, kopš mamma uzsāka

ārstniecības terapiju, to, kur ir

tumsa, vējš un kliedzieni...

Briesmonis tomēr ir citāds. Viņā

ir kaut kas sens, kaut kas

mežonīgs. Un viņš vēlas no

Konora kaut ko briesmīgu.

VIŅŠ VĒLAS PATIESĪBU.

K E T R ĪN A S TO K E TA

K A L P O N E

“Mēs taču esam tikai divi dažādi

cilvēki. Neesam nemaz tik

atšķirīgas. Pat mazāk atšķirīgas,

nekā varētu gaidīt.” Džeksonas

pilsēta ASV, 1962. gads. Laiks,

kad Dienvidu štatos sabiedrība

vēl dalās divās pilnīgi nošķirtās

daļās – baltajos un

melnādainajos – un rasu

integrācija ir tikai sapnis, kas

nule jaušams pašās jaunākajās

vēsmās.

K I N O VA ITOMĒR LABĀKGRĀMATU?L A T V I E Š U L I T E R AT Ū R A

A N N A B R I G A D E R E

S P R ĪD ĪT I S

Ik vienam ir jādodas ceļā, lai

atrasto patieso laimi. Sprīdītis

dodas meklēt laimi, taču tai

stājas pretī visādas likstas. Kur

Sprīdītim atrodas atrast īsto

laimi?

V I Z M A B E L Š E V I C A

B I L L E

Billei ir draugi ar kuriem

Grīziņkalna nama pagalmā var

spēlēties. Vai lauku radi, pie

kuriem aizbraukt godībās vai

pavadīt vasaru. Tā jau viss labi,

bet tā nemitīgā iekulšanās

ķezās- te govis nenogana

pareizi, te zirgu nodzen, te kādu

muļķību pasaka…. Bille spēlējas.

Viņa iztēlojas. Viņa sapņo. Un

viņa pasaulē lūkojas ar tik vērīgu

skatienu, ka itin nekas nepaslīd

garām.

A N D R E J S P U M P U R S

LĀČP L ĒS I S

Tas ir stāsts par varonību un

pašaizliedzību savas tautas labā.

A L F R ĒD S DZ I I ĻU M S

S A P L ĒS TĀ K RŪZ E

Mīlestība, greizsirdība un lauku

romantika savijas raitā un

dabiskā stāstījumā. Neatlaidīgi

un droši mazā Nate iet pretī

savam izvēlētajam mērķim...

V I Z M A B E L Š E V I C A

TA S D U L LĀS

PA U L ĪN E S D Ē Ļ

“Tu saki? Cik tev pašai to matu,

ja man trīs? Četri, vai? Mēs

nopirksim parūkas. Baltas un

sprogainas. Un rokās baltus

cimdus.” Vizma Belševica stāstā

par Paulīni ‒ sirmgalvi, kā

mūsdienās varētu sacīt, “ar

vīziju” ‒ sasmīdina ikvienu

mazliet melna humora cienītāju

ar trāpīgas ironijas piesātinātu

komismu.

JĀN I S

J A U N S U D R A B IŅŠ

A I J A

Galvenais varonis Jānis ir 15-

gadīgs ganuzēns un ir līdz ausīm

ieķēries skaistajā Aijā, vasaru abi

nodzīvo vienā mājā un vakaros

kaļ nākotnes plānus, tomēr viņa

iziet par sievu pie vecāka vīra

Galdara. pēc pāris gadu

pārtraukuma atgriežas savās

mājās, lai kādu laiciņu

padzīvotos, palīdzētu

saimniecībā. Vecās bērnības

mājas atsauc atmiņā mīlestību

pret Aiju…

V I L I S LĀC I S

Z V E J N I E K A D Ē L S

Romāna darbība notiek zvejnieku

ciemā Vidzemes jūrmalā 20. gadu

beigās un 30. gadu sākumā. Šā

romāna idejiski tematisko saturu

veido Zvīņu ciema zvejnieku

smagā cīņa par eksistenci, naids

pret izsūcējiem un zvejnieku

apmuļķotājiem, protests pret

novecojušām zvejas metodēm un

neveselīgām cilvēku attiecībām.

Autors daudzpusīgi raksturojis

zvejniekciemu un zvejniekus, viņu

priekus un nedienas, sūro, riska

pilno, bet nenodrošināto darbu.

A L E K S A N D R S G R ĪN S

D V ĒS E ĻU P U T E N I S

Romāna autors attēlo laiku (1915.-

1918. g.), kad latvju tautas liktenis bija

likts lielo pasaules notikumu svaru

kausos. Katram nācās jautāt, vai mūsu

tauta stāsies līdzās citām tautām, vai

nogrims nebūtībā. Bēgļu un kara

posts draudēja latvjus iznīcināt,

atņemot tēvu zemi, noslodzīt svešu

vergotāju spaidos, vai izklīdināt citu

tautu starpā. Bēgļu izmisums sasaucās

ar karavīru drosmīgajām balsīm,

iznīcības draudi apvienoja visu tautu

nāves cīņā un uzvaras gavilēs, kas

galu galā palīdzēja nodibināt

patstāvīgu latvju valsti.

A L E K S A N D R S G R I N S

N A M E J A G R E DZ E N S

Aleksandra Grīna romāns „Nameja

gredzens” aptver visai nemierīgu

laiku (1600–1601) Latvijas senatnē.

Beidzies Livonijas karš, taču sākas

kaujas starp Polijas karaļa

Sigismunda III Vāsas un

Sēdermanlandes hercoga Kārļa

karapulkiem. Tie ir Polijas–Zviedrijas kara sākuma gadi, kas smagi skar

romānā tēloto Kurzemes un

Zemgales hercogisti.Romāna varoņus iedvesmo latviešu

cilšu 13. gs. cīņas pret vācu feodāļu

agresiju, ko simbolizē zemgaliešu

vadoņa Nameja gredzens. Viņi

uzskata sevi par Zemgales valdnieka Nameja pēctečiem, jo arī cīnās par

savu tiesību atjaunošanu.

A N Š L AV S E G L ĪT I S

H O M O N O V U S

“Homo novus” ir par pagātni,

par tādu laiku, kad “zāle bija

zaļāka”. Par to laiku, kāda bija

Rīga un tās mākslinieku aprindas

starpkaru periodā.

JĀN I S J OŅE V S

J E LG AVA 9 4

Grāmata ir par pusaudžiem

pagājušā gadsimta 90. gados.

Viņi sevis un atšķirīgā

meklējumos pievēršas tā

saucamajai alternatīvajai

kultūrai. Grāmata ir par jaunību,

kad mēs katrs cenšamies

nostāties pret pasauli, nekļūt

tādi kā visi. Vai tas izdodas? Vai

šos solījumus iespējams turēt?

Jānis Joņevs dzimis 1980. gadā.

"Jelgava 94" ir viņa pirmā

grāmata.

G U NĀR S J A N O V S K I S

P I L S ĒTA P I E U P E S

Kas ir šī, savā īstajā vārdā

nenosauktā, mazpilsēta -

Austrumeiropā jeb Asinszemē?

Kas ir šo multikulturālo,

vieglprātīgo un reizē traģisko

laiku sevī nesošā upe? Kas ir šis

jaunais cilvēks, kas atrodas

romāna centrā?