konkurencei atvērts dabasgāzes tirgus latvijā un baltijā

17
Konkurencei atvērts dabasgāzes tirgus Latvijā un Baltijā Rolands Irklis SPRK Padomes loceklis Konference «Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja» Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī

Upload: sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisija

Post on 15-Jul-2015

155 views

Category:

Presentations & Public Speaking


8 download

TRANSCRIPT

Konkurencei atvērts dabasgāzes tirgus Latvijā un Baltijā

Rolands Irklis SPRK Padomes loceklis

Konference «Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja»

Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī

Globālā dabasgāzes tirdzniecība 2013.gads, miljardi m3

Avots: http://www.bp.com/en/global/corporate/about-bp/energy-economics/statistical-review-of-world-energy/review-by-energy-type/natural-gas/natural-gas-trade-movements.html

Eiropas dabasgāzes piegādes avoti 2013.gads, miljardi m3

Dabasgāzes tirgus īpatnības

Liels īpatsvars importam no ārpus ES valstīm.

Ilgtermiņa un vidēja termiņa piegāžu līgumi.

Sistēmas jaudu rezervēšana un izmantošana atsaistīta no darījumiem ar dabasgāzi.

Dažādi cenu veidošanās principi – piesaiste naftas produktu cenām, spot cenas u.c. Iespēja dabasgāzi uzglabāt krātuvēs. Dabasgāze – aizvietojams energoresurss ar lielāku patēriņa elastību attiecībā pret cenu.

Konkurence dabasgāzes tirgū

Patiesa konkurence dabasgāzes tirgū pastāv tad, kad nevienam tirgus dalībniekam nav iespēja ietekmēt cenas, izmantojot būtisku ietekmi tirgū, un kad cenas atspoguļo ar dabasgāzes ieguvi un piegādi saistītās izmaksas (nevis cenas, kuras balstītas naftas produktu cenās). Avots: UK Department of Trade and Industry (2005)

Dabasgāzes cenas Eiropā

Avots: Eiropas Komisija, Quarterly Report on European Gas markets, Volume 7, fourth quarter of 2014

Baltijai šobrīd salīdzinoši augstākas dabasgāzes cenas. Sašķidrinātās dabasgāzes cena Klaipēdai indeksēta pret Lielbritānijas NBP cenu. Alternatīvie piegādes avoti vienlaikus uzlabo apgādes drošību un mazina viena piegādātāja iespējas vienpusēji diktēt cenas.

Dabasgāzes infrastruktūras projekti Baltijas reģionā

(PCI) Finngulf LNG (PCI) Balticconnector EE-FI

(PCI) Paldiski LNG (PCI) Tallinn LNG

(PCI) EE-LV savienojuma uzlabošana

(PCI) Latvijas LNG (PCI) Inčukalns pazemes krātuves modernizācija un paplašināšana

(PCI) LV-LT savienojuma uzlabošana

(PCI) PL-LT Savienojums GIPL

(PCI) Klaipeda-Kiemenai cauruļvada jaudas

palielināšana

(PCI) LNG peldošais terminālis

Kritiskas nepieciešamības projekti Projekti apgādes sistēmas pilnveidošanai

Avots: Eiropas Komisija, PLATTS for the underlying energy network

Priekšnoteikumi atvērtai konkurencei Latvijā Pārvades un krātuves operatora nodalīšana. Nediskriminējoša trešo pušu pieeja pārvades sistēmai un krātuvei. Ieejas/izejas (entry/exit) tarifa ieviešana un piemērošana. Pēc iespējas elastīga sistēmas izmantošana ikdienas balansēšanas nolūkiem izmantojot pārvades jaudas (line-pack), dabasgāzes krātuvi un LNG termināla sniegtās iespējas. Krātuves pēc iespējas elastīga izmantošana, nesasaistot to tikai ar vēsturiskajiem vasaras-ziemas cikliem. Attīstītas IT sistēmas jaudu rezervēšanai un izsoļu organizēšanai.

Priekšnoteikumi atvērtai konkurencei Baltijā

Vienveidīga un sinhronizēta pārvades sistēmas operatoru dabasgāzes uzskaite – no m3 uz KWh, vienota gāzes diena u.tml. Saistītas un vienotas jaudu rezervēšanas iespējas, kuras var veikt vienotā platformā, t.sk., saskaņoti sistēmas izmantošanas “produkti” – gada, ceturkšņa, mēneša, nākošās dienas. Vienots virtuālais tirdzniecības punkts (Virtual trading point), jeb gāzes «habs».

Trešo personu piekļuve pārvades sistēmai un krātuvei

Mērķis

Nodrošināt efektīvu konkurenci un nepieļaut diskrimināciju dabasgāzes tirgū.

Attēla avots: Latvijas Gāze

Trešās personas (sistēmas lietotāji)

1.  Ārvalstu piegādātāji (jau šobrīd).

2.  Piegādātāji un tirgotāji attiecībā pret Latvijas patērētājiem (no 2017.gada).

3.  Latvijas lielie patērētāji, kuri spēj izpildīt piekļuves noteikumu un līguma prasības.

Izmaiņas pārvades tarifu metodikā un piemērošanā

Attēla avots: Latvijas Gāze

Šobrīd

Tarifs tiek aprēķināts un piemērots, ņemot vērā pārvades attālumus.

Nākotnē

Tarifi tiek noteikti un piemēroti attiecībā uz ieejas un izejas punktiem pārvades sistēmā (entry-exit tariffs).

Izmaiņas dabasgāzes uzskaitē

Šobrīd Latvijā norēķiniem par dabasgāzi tās uzskaitei izmanto normālkubikmetrus (nm3). Dažādojoties dabasgāzes avotiem, Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā nonāks dažādas kaloritātes dabasgāze – uzskaitei nepieciešamas mērvienības, kas precīzi uzskaita dabasgāzes enerģētisko vērtību. Lietuvā jau šobrīd pārvades sistēmas ietvaros uzskaite un norēķini notiek izmantojot megavatstundas (MWh).

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma regulēšana

Baltijā dabasgāzes krātuve šobrīd pilda divas funkcijas:

1)  līdzsvaro būtiskās sezonālās patēriņa svārstībām,

2)  uzlabo apgādes drošību. Atvērta tirgus apstākļos krātuvei var būt būtiska loma arī cenas starpības fiksēšanai starp dažādiem periodiem. Krātuves pakalpojuma finansēšanai atbilstoši tās izmantošanas mērķim var būt sekojoši avoti:

•  Regulēts tarifs, •  Drošības komponente, kas saistīta

drošības rezervju uzturēšanu, •  Ieņēmumi no izsolēm, ja

pieprasījumi pēc krātuves jaudas pārsniedz pieejamo jaudu.

Tirdzniecības reģiona izveide Valsts B Valsts A

Kopējais virtuālais tirdz. punkts AB

Kopējā tirdzniecības zona AB

Virtuālais tirdz. punkts A

Balansēšanas zona A

Virtuālais tirdz. Punkts B

Balansēšanas zona B

Tirgus apvienošana

Izejošā

Ienākošā Ienākošā

Izejošā

Ienākošā

Izejošā Izejošā

Gala lietot. balansēšanas zona B

Gala lietot. balansēšanas zona A

Ienākošā

Sākotnējā pozīcija Tiek savienoti divi blakus esoši dabasgāzes tirgi, kuriem ir vismaz vēl viens ienākošais savienojums ar citu tirgu.

Rezultāts Divu blakus esošu dabasgāzes tirgu virtuālie tirdzniecības punkti tiek savienoti, bet netiek savienotas to nacionālās un lietotāju balansēšanas sistēmas.

Priekšrocības Integrēts dabasgāzes vairumtirgus (“spot” un “forward”). Ātrs ieviešanas process, jo nav nepieciešama pārrobežu gala lietotāju balansēšanas noteikumu salāgošana.

Trūkumi Pilnībā neizmantoti sinerģijas efekti. Potenciāla PSO iekšējo kompensāciju sist. nodrošināšana.

Dabasgāzes tirgu apvienošana Valsts B Valsts A

Kopējais virtuālais tirdz. punkts AB

Kopējā balansēšanas zona AB

Virtuālais tirdz. punkts A

Balansēšanas zona A

Virtuālais tirdz. Punkts B

Balansēšanas zona B

Tirgus apvienošana

Izejošā

Ienākošā Ienākošā

Izejošā

Ienākošā

Izejošā Izejošā

Sākotnējā pozīcija Tiek savienoti divi blakus esoši dabasgāzes tirgi, kuriem ir vismaz vēl viens ienākošais savienojums ar citu tirgu.

Rezultāts Divu blakus esošu dabasgāzes tirgu balansēšanas zonas un virtuālie tirdzniecības punkti tiek pilnībā savienoti.

Ienākošā

Priekšrocības Integrēts dabasgāzes vairumtirgus (“spot” un “forward”) un integrēta balansēšanas zona iekļaujot visus gala lietotājus

Trūkumi Uzskaites, piekļuves un balansēšanas noteikumiem jābūt pilnībā sinhronizētiem. Jāveido cieša regulatoru sadarbība. Jāsalāgo normatīvā bāze pārrobežu PSO norēķini abās valstīs.

Secinājumi

Atverot dabasgāzes tirgu, jāņem vērā attiecīgā tirgus īpatnības un jāveido atbilstošs regulējums un uzraudzības mehānismi. Patiesa konkurence iespējama vien tad, ja ir pietiekami daudz alternatīvu piegāžu avotu un nevienam tirgus dalībniekam nav iespējams izmantot tirgu varu un diktēt cenas. Regulējumam jābūt tādam, kas nerada nevajadzīgas barjeras konkurencei. Piekļuvei pārvades sistēmai un krātuvei ir jābūt vienlīdzīgai un nediskriminējošai, ja nepieciešams, pielietojot tirgus instrumentus jaudu sadalei.

PALDIES!

Rolands Irklis SPRK Padomes loceklis

Konference «Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja»

Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī