krĀslavas novada skaistas pagasta teritorijas … · skaistas pagasta teritorijas plānojums ir...

Apstiprināts ar Krāslavas novada domes 2010.gada 28.janvāra domes lēmumu (prot. Nr.1, §24)

kā saistošie noteikumi Nr. 2010/06 “Krāslavas novada Skaistas pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļaun teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2009.-2010.gadam”

Krāslavas novada domes izpilddirektors: _____________________ Jānis Geiba

Krāslava 28.01.2010.

KRĀSLAVAS NOVADA

SKAISTAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2009. – 2021.GADAM

GALĪGĀ REDAKCIJA

I DAĻA

PASKAIDROJUMA RAKSTS Skaistas pagasta pārvalde

2009

Krāslavas novada Skaistas pagasta teritorijas plānojums 2009. – 2021.gadam I. Paskaidrojuma raksts

2

SATURS

Ievads 3 1. Vispārīgi attīstības principi 4 1.1. Skaistas pagasta attīstības vīzija 4 1.2. Plānojuma pamatprincipi 4 1.3. Skaistas pagasta attīstības mērķis un uzdevumi 4 2 Pārskats par esošo situāciju 5 2.1. Ģeogrāfiskais novietojums 5 2.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība 6 2.3. Teritorijas pašreizējas izmantošanas apraksts 6 2.4. Zemes izmantošanas struktūra 6 2.5. Dabas pamatnes teritorijas 8 2.5.1. Purvu teritorijas 8 2.5.2. Virszemes ūdensobjektu teritorijas 8 2.6. Intensīvi apsaimniekojamās dabas teritorijas 11 2.6.1. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas 11 2.6.2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes 11 2.6.3. Apbūves teritorijas 13 2.6.4. Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zemes 14 2.6.5. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu zemes 17 2.7. Pārējās teritorijas 20 2.7.1. Kultūrvēsturiskais mantojums 20 2.7.2. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti 22 2.7.3. Labiekārtotās ārtelpas teritorijas 27 2.7.4. Kapsētu teritorijas 27 2.7.5. Karjeru teritorija 28 2.7.6. Degradētās un potenciāli piesārņotās teritorijas 29 3. Plānojuma atbilstība augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem 30


3

Ievads Krāslavas novada Skaistas pagasta teritorijas plānojums ir pagasta teritorijas turpmākās

attīstības un zemes izmantošanas politika laika posmam no 2009.gada līdz 2021.gadam. Skaistas pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar 2005.gada 27.janvāra izsludināto

“Teritorijas plānošanas likumu” un 2004.gada 19.oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” un 2009.gada 06.oktobra MK noteikumiem „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.

Plānojums izstrādāts pamatojoties uz šādiem dokumentiem: • Skaistas pagasta padomes 2008.gada 23.februāra lēmumu ( sēdes prot.nr. 2 §5) par

teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu; • Darba uzdevumu; • Skaistas, Aulejas un Kombuļu pagastu attīstības koncepsiju, 1999.gads; • Skaistas, Aulejas un Kombuļu pagastu attīstības stratēģiju,1999.gads; • Institūciju iesniegtajiem nosacījumiem un informāciju; • Iedzīvotāju un ieinteresēto personu priekšlikumiem; • Spēkā esošajiem citiem teritorijas plānojumiem ( rajona, reģiona, nacionālais). Teritorijas plānojums sastāv no sekojošām daļām: I PASKAIDROJUMA RAKSTS; II GRAFISKĀ DAĻA; III TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI; IV PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI. Paskaidrojuma rakstā atainota Skaistas pagasta attīstības vīzija, ģeogrāfiskais novietojums un

vēsturiskā attīstība, teritorijas telpiskās struktūras, kā arī teritorija turpmākās izmantošanas risinājumu priekšlikumi, kas noteikti atbilstoši Skaistas pagasta attīstības prioritātēm, tiesisko aktu un izsniegto valsts institūciju nosacījumu prasībām, kā ar iedzīvotāju un ieinteresēto personu priekšlikumiem.

Kartogrāfiskais materiāls gan digitālā, gan izdrukas veidā sastāv no sekojošām kartēm:

• Skaistas pagasta pašreizējā izmantošana – mērogs 1: 10 000. • Skaistas pagasta plānotā ( atļautā) izmantošana – mērogs 1:10 000. • Skaistas pagasta vienkāršota topogrāfiskā karte – mērogs 1:10 000.

Skaistas pagasta teritorijas plānojumu ir izstrādājusi darba grupa sekojošā sastāvā: Gundega Grišāne, pagasta padomes priekšsēdētāja; Viktorija Lene, pagasta padomes deputāte, lauksaimniecības konsultante; Ināra Dzergača, pagasta padomes deputāte; Marija Zvidriņa, pagasta padomes deputāte; Edvīns Vecelis, pagasta padomes deputāts, skolas direktors; Vladislavs Skrebelis, pagasta padomes deputāts; Vladimirs Grigorjevs, pagasta padomes deputāts. kā arī konsultējoties ar valsts institūciju un

citu iestāžu speciālistiem. Plānojuma kartogrāfisko materiālu, pamatojoties uz darba grupas norādījumiem, sagatavoja v/a

“Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” saskaņā ar noslēgto līgumu.


4

1. Vispārīgi attīstības principi 1.1. Skaistas pagasta attīstības vīzija Krāslavas novada Skaistas pagasts iekļaujas Latvijas valsts un Krāslavas rajona kopējā

attīstības sistēmā kā teritorija ar savu kultūrvidi, attīstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecības sistēmu, sakārtotu infrastruktūru, ar attīstītu tūrismu un uzņēmējdarbību, kā arī ar nepiesārņotu un sakoptu vidi, kas nodrošina gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju labklājību un dod iespēju realizēt jaunās ieceres.

1.2. Plānojuma pamatprincipi Skaistas pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts pamatojoties uz vairākiem pamatprincipiem:

ilgtspējības princips nodrošina nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu

ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un

kultūras mantojuma saglabāšanu;

daudzveidības princips nozīmē to, ka tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un

materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

detalizācijas princips paredz plānot ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi atsevišķas teritorijas;

nepārtrauktības un pēctecības princips paredz mainīties spēkā esošajam plānojuma

pamatojumam;

atklātības princips paredz iesaistīt sabiedrību plānojuma izstrādē, nodrošinot informācijas

un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

1.3. Skaistas pagasta attīstības mērķis un uzdevumi Mērķis – radīt pamatu pagasta ilgstošai un stabilai sociālekonomiskai attīstībai, balstoties uz

ilgtspējīgas attīstības principiem, saskaņojot ekonomiskos, sociālos un vides jautājumus, lai saniegtu augstāku iedzīvotāju dzīves līmeni.

Uzdevumi: • Attīstīt un veicināt saimniecisko un tehnisko, sociālo un kultūras sadarbību ar citām

pašvaldībām tuvākos kaimiņos. • Nodrošināt labas un konkurētspējīgas izglītības iespējas un pieejamību – saņemt kvalitatīvu

un efektīvu pirmskolas, pamata un vidējo izglītību dzīves vietas tuvumā, kā arī profesionālās un tālākizglītības iespējas, tai skaitā pieaugušajiem.

• Nodrošināt veselības un sociālās aprūpes kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, sabiedrisko drošību, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanu.

• Atbalstīt esošos mazos un vidējos uzņēmumus, veicināt jaunu uzņēmumu rašanos, pagastam perspektīvajos darbības virzienos: zivsaimniecības, lauksaimniecības, tūrisma un atpūtas organizēšanas un pakalpojumu sniegšanas sfērās.

• Pamatojoties uz ezeru ekspluatācijas noteikumiem un apsaimniekošanas plāniem, attīstīt un veidot kompleksu ezeru apsaimniekošanas sistēmu, iekļaujot ezeru hidroekoloģisko un krastu apsaimniekošanu, zivsaimniecības attīstību, t.sk. zivju resursu audzēšanu un aizsardzību, zvejas un makšķerēšanas organizēšanu un licencēšanu, ar to saistītā servisa un pakalpojumu sfēras attīsību, ezeru pārvaldes pilnveidošanu.


5

• Attīstīt un veicināt lauksaimniecības pamata uzņēmējdarbības veidus, attīstīt bioloģiski dinamisko un netradicionālo lauksaimniecību, vienlaicīgi saglabājot raksturīgo lauku dzīves vidi: nepiesārņotu, tīru augsni, atmosfēru un ūdeņus.

• Attīstīt tūrismu t.sk. ūdenstūrismu un makšķerēšanas tūrismu, kā tautsaimniecības nozari uz apjomīgā dabas resursu potenciāla bāzes.

• Uzlabot ceļu infrastruktūru, nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīviem komunālajiem paklpojumiem.

• Saglabāt bioloģisko daudzveidību un racionāli izmantot dabas resursus, kultūrvēsturisko mantojumu, ainaviskās vērtības un vides kvalitāti.

• Samazināt notekūdeņu noplūdi virszemes un pazemes ūdeņos, atjaunot ūdeņu ekoloģisko līdzsvaru un kvalitāti.

• Saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 11.panta 8.p. kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas struktūrvienību izstrādāt civilās aizsardzības pasākumu plānu, kā arī avārijas un glābšanas darbu teritoriālos plānus un kontrolēt to izpildi.

2. Pārskats par esošo situāciju 2.1. Ģeogrāfiskais novietojums Krāslavas novada Skaistas pagasts atrodas Latvijas dienvidaustrumos, bijušā Krāslavas rajona

centrālajā daļā. Skaistas pagasts ietilpst Latgales augstienes dienviddaļā, kas ir tiešs Augšzemes augstienes turpinājums. Atbilstoši Latvijas fizģeogrāfiskās rajonēšanas shēmai, pagasts iekļaujas Dagdas paugurainē, kura DR –ZA virzienā stiepjas 100 km garumā, tās maksimālais platums vidusdaļā nepārsniedz 40 km.


6

Šī ir Latvijā visblīvāk nosegtā teritorija ar ezeriem, kura izceļas arī uz Latgales , kas tiek saukta par Zilo Ezeru Zemi, fona. Kopējā Skaistas pašvaldības platība ir 117 km² vai kopplatība 11698,8 ha, no tās zem ūdeņiem ir 2034,4 ha, kas sastāda 17,37% no pagasta platības.

Pagasts robežojas ar Aulejas, Kombuļu, Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu un Krāslavas pagastiem.

2.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība Skaistas pagasts (Izabelinas pag.) dibināts 1861. gadā. 1945.gadā Skaistas pagastā izveidoja

Baltiņu, Ezeriņu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas ciemus, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Tagadējā Skaistas pagasta teritorijas veidošanās saistāma ar Ezeriņu ciemu. 1954.gadā tam pievienoja likvidēto Skaistas ciemu, 1962.gadā - Kazinču ciemu. 1964.gadā. Ezeriņu ciemu pārdēvēja par Skaistas ciemu. 1990.gadā Skaistas ciema teritorijā nodibināts Skaistas pagasts. Tajā ietilpst bijušā Skaistas pagasta Z daļa, bet bijušajā Skaistas pagasta D daļā izveidots Kalniešu pagasts.

2.3. Teritorijas pašreizējas izmantošanas apraksts Dabas apstakļi, pagasta vēsturiskā attīstība muižu un sovhozu - kolhozu laikos, kā arī sociālās

infrastruktūras attīstība pagasta teritorijā ir galvenie faktori, kas ietekmējuši Skaistas pagasta teritorijas pašreizējo izmantošanu.

Skaistas pagasta iedzīvotaju blīvums ir 6.4 iedz./km2. Blīvāk apdzīvots ir Skaistas pagasta centrs Skaista.

Skaistas pagastā darbojas Skaistas pamatskola. Skolā darbojas arī pirmsskolas bērnu grupa. Skolā mācās skolēni gan no vietējās pašvaldības, gan arī no apkārtējiem pagastiem. Skolai sporta vajadzībām iekārtots sporta laukums un pielāgota zāle Tautas namā. Tur ar sporta aktivitātēm var nodarboties arī pagasta iedzīvotāji.

Skaistas centrā ir Tautas nams un bibliotēka. Tautas namā darbojas folkloras kopa “Rauduvīte”, sieviešu vokālais ansamblis un dramatiskais pulciņš. Bibliotēkā atvērts publiskais interneta pieslēguma punkts.

Centrā ir pašvaldība, bāriņtiesa, sociālais dienests. Apmeklētājus pieņem arī Skaistas feldšeru un akušieru punkts, kurā reizi nedēļā pieņem ģimenes un bērnu ārsts no Krāslavas.

Pagastā darbojas divas katoļu draudzes – Romas katoļu Svētā Antona draudze Skaistā un Romas katoļu Svētās Agates draudze Ļudvikovā.

Pagatā atrodas vairākas kapsētas- Skaistas, Vēveru, Čenčupu. Lūņu, Stolu, Romulišķu, Ludvikovas, Bebrišu, Bogdānu, Skradaļu. Ir divas kapsētas Skradaļos un Skaistā II, kur apbedījumi vairs netiek veikti.

Pagasta zemes kopplatība ir 11698,8ha. No visas pagasta platības 47,635%, aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 22,6% aizņem meži, 0,85% purvi, ūdeņi 17,37%., meliorētas ir 2198,8 ha pagasta zemes jeb 18,8% no pagasta kopplatības. Pagastā kopumā ir 523 īpašumu, kas sastāda 8128,1ha, kā arī 302 lietojumu 3188,3ha platībā.

2.4. Zemes izmantošanas struktūra

Saskaņā ar 12.09.2003. MK noteikumiem Nr. 684 „Noteikumi par nacionālās nozīmes

lauksaimniecības teritorijām” nacionālās vai reģionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju un polderu Skaistas pagastā nav. Vidējais zemes novērtējums. –201,4 Ls/ha (1,9 rudzu vienības).

Skaistas pagasta kopējā zemes platība ir 11698,8ha, no tās 9078,1ha – lauksaimniecībā izmantojamā zeme 2145,8ha sastāda meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vidējā lauksaimniecības zemju vērtība pagasta teritorijā ir 27 balles.


7

Saskaņā ar VZD Dienvidlatgales reģionālās nodaļas datiem uz 01.01.2008. ir sekojošs Skaistas pagasta zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām

Zemes sadalījums pa nekustama īpašuma lietošanas mērķu grupām (uz 01.01.2008.)

Nr.p.k. Zemes lietošanas mērķis Īpašuma vai lietojumu

skaits

Platība ( ha)

1. Lauksaimniecības zeme (kopplatība) t. sk. l/s izmantojamā zeme: -aramzeme -augļu dārzi -pļavas -ganības Meži Krūmāji Purvi Zem ūdeņiem Pagalmi Ceļi Pārējās zemes

626 9078,1 5422,7 4363,4 43,1 186,0 830,2 2119,9 555,0 368,6 312,8 80,0 57,9 161,2

2. Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu

83 575,3

3. Ūdens objektu zeme 30 1651,6 4. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 1 3,1 5. Dabas pamatnes un rekreācijas

nozīmes zeme 1 0,5

6. Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme

19 6,2

7. Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 4 1,0

8. Komercdarbības objektu apbūves zeme

4 0,6

9. Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes

19 133,2

10. Ražošanas objektu apbūves zeme 12 63,6 11. Satiksmes infrastruktūras objektu

apbūves zeme 36 184,8

12. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme

1 0,8

Zemes īpašumu struktūra (uz 01.01.2008.)

Nr.p.k. Īpašnieks vai lietotājs Īpašumu vai lietojumu skaits Platība (ha)

1. Fizisko personu īpašumi 475 6385,4 2. Juridisko personu īpašumi 42 1689,9 3. Pašvaldību īpašumi 3 4,4


8

4. Valsts īpašumi 2 48,2 5. Jaukta statusa īpašumi 1 0,2 6. Fizisko personu lietojumi 191 1836,1 7. Juridisko personu lietojumi 6 31,5 8. Pašvaldību lietojumi 94 242,4 9. Valsts pārvaldes institūciju

lietojumi 13 1042,0

11. Zeme zemes reformas pabeigšanai un valstij vai pašvaldībai piekritīgā zeme

11 382.4

2.5. Dabas pamatnes teritorijas Par Dabas pamatnes teritorijām noteiktas tās teritorijas, kuras ir cilvēka nepārveidotas vai

mazpārveidotas, neapbūvētas, ar daļēji vai pilnīgi dabisku veģetāciju, ko virspusē klāj augsne, kūdra vai ūdens. Izņēmums ir mākslīgi radītas ūdenskrātuves (uzpludināti vai rakti diķi u.c.) vai arī ieverojami parveidotas ūdensteces (taisnotas, bagarētas upes un strauti), kuras arī pieskaitāmas pie šīm teritorijām. Šajās teritorijās neietilpst kapsētas, karjeri un inženierkomunikāciju trases un teritorijas. Dabas pamatnes ir izmantojamas ilgtspējīgi, nenoplicinot to vērtību un kvalitāti, jo ikviena šī teritorija ir saistīta un var ietekmēt viena otru.

Kā dabas pamatnes teritorijas Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā izdalītas purvu un virszemes ūdensobjektu teritorijas (ūdenstilpes un ūdensteces).

2.5.1. Purvu teritorijas Saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu’’ (05.02.1997.), Purvi ir ekosistēmas uz kūdras augsnēm,

kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem. Pašreizējais izvietojums: Lielākais purvs- • Vigorka - Luņu sādžā, uz DR no Margauča ezera. Purvā ir 2 pacēlumi: Lielā un Mazā Skudru

ostravas. Platība 25 ha. Purvs bagāts ar dzērvenēm. Mazākie purvi - • Ižiuna – arī Ļudvikovas purvs. Atrodas Ļudvikovas sādžā Ižiuna ezera DA malā. Platība ~15

ha. Purvs bagāts ar dzērvenēm un mellenēm. • Mohovka – aizaudzis ar krūmāju. Atrodas Skradaļos 1km uz A no Ildza ezera. Platība ~14 ha. • Kapustas pūrs – arī Lielais purvs. Atrodas 1km uz A no Geibiem. Platība ~15 ha. Purvs

bagāts ar mellenēm. • Kopūrs – atrodas starp Stoliem un Glagačiem, 400m uz DA no Teneisa ezera, uz R no Stolu

kapiem, Geibu – Kaziņču ceļa kreisajā pusē. Platība ~ 6 ha. Pašreizeja izmantošana Purvi pašlaik netiek saimnieciski izmantoti. 2.5.2. Virszemes ūdensobjektu teritorijas Pie Virszemes ūdensobjektu teritorijām pieskaitāmas ūdenstilpes un ūdensteces. Par Ūdenstilpju teritorijām Skaistas pagastā noteikti dažādas izcelsmes ezeri, dīķi un citas

mākslīgās ūdenstilpes, ka arī to palienes. Par Ūdensteču teritorijām Skaistas pagastā noteiktas upes, strauti un meliorācijas grāvji.


9

Pašreizējais izvietojums Skaistas pagastā ir 19 ezeri, no tiem 15 lielāki par 10 ha, un četras upes. Kopā zem ūdeņiem

1651.6 ha Ezeri un to raksturojums

N.p.k.

Nosaukums (varianti)

Platība, ha

Atrašanās vieta, raksturojums

1. Sivers (Sīvera ez.) Publiskais ezers

961 (1759)

Maksimālais dziļums - 24,5 m, vidējais dziļums 6,3 m. Ezeram ir vairākas (20 gab.) salas. Ezerā dzīvo zuši, zandarti. Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

2. Dreidzs (Dridzis) Publiskais ezers

414 (753,0)

Maks. dziļums: 65,1m, vid. Dziļums 12,8 m. Ezerā dzīvo zuši. Ezers ietilpst dabas parkā „Dridža ezers”. Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

3. Indrs (Indras ez.)

205 Maks. dziļums 7,6m, vid. Dziļums 4,3 m. Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

4. Ižiuns (Ižunas ez.)

101 Maks. dziļums 2,4m, vid. Dziļums 1,6m. Ezers sāk aizaugt. Ūdens tīrs.

5. L. Ožukns (L. Ažuknis)

90 Maks. dziļums 3,5 m, vid. Dziļums 2,0 m. Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

6. Kuļs (Kulis) 36 Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties. 7. Soms (Soma

ez.) 34

8. Ildzs (Ildzas ez.)

26 Maksimālais dziļums 6,9 m.

9. Kauseņš (Kausiņa ez.)

14 Ezers aizaugošs.

10. Teneiss (Tenisa ez.)

12 Ezers aizaugošs.

11. Rūbežnīks (Robežnieku ez.)

11

12. Plaudeņš 11 13. Dūņu ezers 11 Aizaugošs ezers, malas pārpurvojušās,

apgrūtināta piekļūšana. 14. Margaucis 11 Aizaugošs ezers, malas pārpurvojušās, kas

apgrūtina piekļūšanu.

15. M.Ožukns (M.Ažuknis)

10 Malas pārpurvojušās, kas apgrūtina piekļūšanu ezeram.

16. Lubāns (Lubānas ez.)

7 Malas pārpurvojušās, kas apgrūtina piekļūšanu ezeram.

17. Linoks (Lenoks)

4 Ezers aizaugošs.

18. Mazais 2,0 Ezers aizaugošs. 19. Ļutes 0,5 Ezers aizaugošs.


10

1998.gadā Valsts Zivsaimniecības pārvaldes iekšējo ūdeņu problēmu laboratorija ir izstrādājusi zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Sīvera un Dridža ezeriem, bet 1999.gadā Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts izstrādājis Indras ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Pagastā ir četras upes: Dzegūze, Indrica un Iuzupe (Dubna), Čenčupīte. Lielākā no tām ir Indrica (Indra, Robežnieku upīte, Niedrica), kas iztek no Indras ezera un

līkumodama veic tecējumu pa Skaistas un Robežnieku pagasta robežu uz Daugavu , ap 30km gara. Iuzupe iztek no Ļutes ezeriņa, tek cauri Teneisa ezeram, ietek Sīverī., ap 5 km gara. Tā tiek

uzskatīta par Dubnas upes sākumu. Dzeguze (Malnupe) – apmēram 22 km gara, iztek caur Ižūna ezeram un ir Indricas augštece,

tek cauri pagastam no ZR līdz D robežai un ietek Indras ezerā. Čenčupu upīte tek Skaistas pagasta R starp Čenčupiem un Orupiem. Savieno Lielo Ožukni un

Dridza ezeru, apmēram 1,2 km gara. Mazas upītes ir Povarišku upīte, kas iztek no Lubāna ezera un Skradaļu upīte, kas ietek Kuļa

ezerā. Pagasta ir arī valsts nozīmes ūdensnoteka:

ŪSI kods

Nosaukums pēc VZD datu

bāzes

Baseina platība, km2

Kopējais garums, km

t.sk.reg.raj., km Gads, kurā

regul.

Piezīmes

4374 Indrica 242,5 32 5.1 1975 Pašreizēja izmantošana Ūdenstilpju piekrastēs intensīva saimnieciskā darbība nenotiek. Virszemes ūdeņi tiek izmantoti

lauksaimniecības, saimnieciskajām un citām vajadzībām. Aktīvāk tiek izmantotas Dridza un Sīvera ezera piekrastes, pakļaujot vai plānojot apbūvei atpūtas un viesu uzņemšanai.

VA ‘’Sabiedrības veselības aģentūra’’ Sivera ezerā veic ūdens kvalitātes pārbaudes saskaņā ar aģentūras realizēto programmu ‘’Peldūdeņu kvalitātes monitorings’’. Sīvera, Dridzas un Indras ezeriem Skaistas pagastā ir izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Pagastā esošā Dridža ezera krastos ir izveidoti vairāki tūrisma objekti. Tūristi iecienījuši atpūtas kompleksu “Dridži” un “Skaistkalni”. Tur tiek piedāvāta makšķerēšana, ir peldvietas un pirts.

Skaistas pagastā ir pietiekoši daudz tūrisma aktivitātēm piemērotu teritoriju, kas lielākoties varētu saistīties ar lauku tūrismu - pagastā ir mazāki un lielāki ezeri, arī mežu platības ir salīdzinoši lielas. Ja to pieļauj ezeru ūdens kvalitāte, pie atsevišķiem ezeriem būtu ierīkojamas labiekārtotas peldvietas.

Skaistas pagastā nav nevienas mazās hidroelektrostacijas. Lielu problēmu pagastā rada bebri, kuri veidojot sev mājokļus, appludina teritorijas. Gan

ierobežoto finansu līdzekļu dēļ, gan citu iemeslu dēļ, ir grūti atrisināt šo problēmu, teritorijas pārpurvojas.

Meliorācijas sistēmas ir novecojušas. Meliorācijas grāvju tīkls tika veidots pagājušā gadsimta 60. - 80.gados. Veidoto sistēmu darbībai un uzturēšanai, pēc to izveides, netika veltīta pietiekoša uzmanība un tās pašreizējā situācijā netiek intensīvi apsaimniekotas. Skaistas pagasta nav lielu meliorēto lauksaimniecības zemju teritoriju, tāpēc finansu līdzekļu ieguldīšana pastāvošo meliorācijas sistēmu uzturēšanā un pilnveidošanā netiek uzskatīta par primāro lietu pagasta zemju sakartošanā un attīstībā.

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Teritoriju izmantošana saistīta ar ekstensīvu brīvdabas atpūtu, dabas tūrismu, kā arī atbilstoši

ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un ūdeņu piederības vai valdījuma


11

tiesībām - zivsaimnieciskai izmantošanai. Dabas pamatnes ūdeņu teritoriju izmantošanas nosacījumi atkarīgi no ūdenstilpnes vai ūdensteces piederības saskaņā ar LR Civillikumu, kā arī atbilstoši pastāvošajai likumdošanai (Zvejniecības likums un Aizsargjoslu likums)

Pie ūdeņu teritorijām kā atsevišķi atļautās izmantošanas objekti tiek izdalītas peldvietas, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātnes, cik tālu to pieļauj likums un Dabas parka „Dridža ezers” aizsardzības plāns.

2.6. Intensīvi apsaimniekojamās dabas teritorijas Kā Intensīvi apsaimniekojamās dabas teritorijas Skaistas pagastā Teritorijas plānojumā

izdalītas mežsaimniecībā un lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Galvenā atšķirība no dabas pamatnes teritorijām ir tā, ka šis teritorijas ir regulāri jāapsaimnieko un jākopj, lai tās neaizaugtu un nezaudētu savu saimniecisko vertību.

2.6.1. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas Par Mežsaimniecības teritorijām uzskatāmas teritorijas, kas klātas ar mežu, kā arī mežu

izcirtumi un jaunaudzes. Izņēmums ir aizsargājamie meži, kas tiek saglabāti kā vērtīgi dabas pamatnes biotopi.

Pašreizējais izvietojums Skaistas pagasta teritorijā 2633,7ha jeb 22,51 % no kopējās pagasta teritorijas aizņem meži.

Lielākie kompaktākie mežu masīvi atrodas Kazinčos un Bogdānos. Pašreizējā izmantošana Lielākā daļa no pagasta teritorijā esošajiem mežiem ir privātā lietošanā, ieskaitot mežus, kuri ir

zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību un Skaistas pagasta padomes īpašumā vai lietošanā. Pēdējos gados stipri sarucis egļu un bērzu īpatsvars, sakarā ar masveida izzāģēšanu.

Skaistas pagastā neatrodas AS “Latvijas Valsts meži’’ piederoši meži. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā saņemti vairāki iesniegumi ar vēlmi apmežot pagasta

teritorijā esošu aizaugošu vai citās saimniecības nozarēs neizmantojamo zemi. Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Mežu teritorijas izdalītas ar mērķi attēlot mežaudzes, kuru primārā izmantošana ir

mežsaimniecība, mežizstrāde, ar to saistītas produkcijas pirmapstrāde. Mežu apsaimniekošnu regulē Meža likums (24.09.2000.) Meža zemes transformācija jebkurā gadījumā var tikt veikta tikai likumdošanas noteiktajā

kārtībā. Fizisko un juridisko personu un pašvaldības esošo mežu izmantošanas un apsaimniekošanas

tiesiskais pamats ir īpašuma tiesības, likumdošana un meža inventarizācijas materiāli. Fiziskajām un juridiskajām personām piederošās mežu teritorijas var tikt iznomātas mednieku

formējumiem. Meža teritorijā netiek liegta brīva pieeja jebkuram apmeklētājam mežā – ogojot, sēņojot,

atpūšoties, pie nosacījuma, ka tiek ievēroti visi saistošie vides aizsardzības un meža apsaimniekošanas normatīvie akti.

2.6.2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes Pašreizējais izvietojums


12

Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas ir izdalītas kā lauksaimniecības zemes, ganības, pļavas, tīrumi, augļu dārzi, kā arī piemājas dārzu un palīgsaimniecību teritorijas.

Pašreizējā izmantošana Lauksaimniecībā izmantojamā zeme pagastā netiek vērtēta kā īpaši auglīga. Meliorētas ir

2198,8ha zemes. Skaistas pagastā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju. Skaistas pagasta zemes īpašnieki galvenokārt nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. 25

saimniecības nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Lielākās un spēcīgākās zemnieku saimniecības ir “Malaine”, “Druviņi” un “Ozoli”. Pagasta teritorijā lauksaimniecības zemes netiek intensīvi mēslotas ar neorganiskās izcelsmes

līdzekļiem, lielākoties iedzīvotāji izmanto bioloģisko mēslojumu, tajā skaitā arī bioloģiskās dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Lauksaimniecības zemju apsaimniekošana ir būtisks resurss pagasta iedzīvotāju ekonomiskajai darbībai. Skaistas pagastā intensīvi nenodarbojas ar rūpniecisko ražošanu.

Pārskats par saimniecībām uz 2008.gada 1.janvāri Pagastā ir 278 liellopu ganāmpulki, ar kopējo skaitu 1258, no tiem: • Govis - 521; • Teles līdz 29 mēnešiem - 37; • Līdz gadam – 201; • No 12-29 mēnešiem – 212; • Buļļi līdz gadam – 282; • Buļļi no 12-29 mēnešiem – 85. Lielākās saimniecības:

Saimniecība Govju skaits Liellopu skaits kopā

īpašnieks

Druviņi 80 181 E.Miļevskis Ozoli 67 116 V.Markevičs Malaine 69 151 R.Lenis P/s Zemenīte 12 18 L.Dmitrijeva Radze 14 33 P.Ungurs Rozītes 10 23 A.Petunova

Pagastā vēl ir: • 42 aitu ganāmpulki ar kopējo aitu skaitu 878; • 9 kazu ganāmpulki ar kopējo skaitu 38; • 53 zirgi.

Vairākas bišu dravas, lielākās no tām: • p/s “Trani” – 50 bišu saimes (P.Konošonoks); • p/s “Kļavas” – 32 bišu saimes ( J.Grišāns); • Z/s “Rūķīši” – 10 bišu saimes ( O.Bebrišs).

Ar augļkopību nodarbojas z/s “Rozītes” (A.Petunova ir augļkopju asociācijas biedre). Ir

iestādīts 1 ha ķiršu un 2 ha bumbieru. Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi.


13

Lauksaimniecības zemju teritorijas izdalītas ar mērķi lauksaimniecības turpmākai attīstībai, lauku viensētu saglabāšanu, bioloģiskās lauksaimniecības tālākai attīstībai, netradicionālās lauksaimniecības attīstībai, kā arī lauku tūrisma attīstībai.

Lai lauksaimniecībā izmantojamo zemi varētu pārveidot par lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, piemēram, mežu, zemi apbūvei vai ūdenskrātuvi, tai jābūt saskaņā ar spēkā esošo teritoriālo plānojumu.

Lai pārveidotu lauksaimniecībā izmantojamo zemi par lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, ir jādodas uz pašvaldību. Pašvaldība izsniegs izziņu par plānotā zemes izmantošanas veida atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādītajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai.

Pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārveidošanas, tās īpašniekam trīs mēnešu laikā jāierosina kadastra datu aktualizācija LR Valsts zemes dienestā. Lai to izdarītu, pēc izziņas saņemšanas no pašvaldības, zemes īpašniekam jāvēršas pie mērnieka un jāpasūta zemes vienības situācijas plāna aktualizāciju, kas tiks iesniegts LR Valsts zemes dienestā izmaiņu reģistrācijai.

Šobrīd tiek izstrādāts aizsardzības plāns dabas parkam “Dridža ezers” un īpaši aizsargājamās

teritorijas aizsardzības režīms, tai skaitā transformācijas kārtību noteiks teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Jaunu dzīvnieku novietņu plānošanā un projektēšanā lauksaimniecībā izmantojamajās teritorijās nepieciešams ievērot LR MK 27.07.2004. noteikumu Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” prasības.

2.6.3. Apbūves teritorijas Skaistas pagastā apbūve iedalāma divās grupās - viensētas un pārējā apbūve. Viensētas jeb zemnieku sētas (sādžas) ir izveidojušās vēsturiski izklaidus pa visu pagasta

teritoriju. Daļa pagasta apbūves izveidojusies Padomju Savienības gados - daudzdzīvokļu mājas, savrupmājas, skolas ēkas, pagasta administratīvā ēka un citas ēkas.

Pašreizējais izvietojums Viensētas izveitojušās izklaidus pa pagasta teritoriju, tomēr kompaktāk– pagasta centrālajā

daļā. Blīvāka apbūve izveidojusies pagasta centrā Skaistā. Lielākā daļa pagasta centra apbūves izveidojusies 20.gs. 70 - 80-tajos gados - daudzdzīvokļu mājas, savrupmājas un citas ēkas. Daudzstāvu dzīvojamo apbūvi veido četras trīsstavu daudzdzīvokļu mājas.

Sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas Skaistas pagastā veido Skaistas pagasta padomes, pasta nodaļas, bibliotekas, skolas, Tautas nama un veikalu ēkas.

Kā tehniskās apbūves teritorijas Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā izdalītas garāžu ēkas un noliktavu būves, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un sūkņu stacijas, artēziskie urbumi, ūdenstorņi, ka arī transformātoru būves.

Pašreizējā izmantošana Lielākā daļa pagasta teritorijā esošās ēkas tiek izmantotas tās paredzētajiem mērķiem. Aktīva

saimnieciskā darbība vairs nenotiek daļā no lauksaimnieciskās ražošanas apbūves ēkām. Lai veicinātu un sekmētu šo teritoriju sakopšanu un saglabāšanu, atbilstoši ilgtspējīgās attīstības principiem, jauna lauksaimnieciskās ražošanas darbība tiek paredzēta šajās, jau agrāk izmantotajās teritorijās. Salīdzinoši liela daļa viensētu ir pamestas. Padomju Savienības laikā Skaistas centrā tika uzbuvētas četras trīsstavu daudzdzīvoklu dzīvojamās ēkas. Perspektīvā kā kompakti apdzīvotu vietu paredzams attīstīt Skaistu. Lai veicinātu šīs apdzīvotās vietas attīstību, pagasta Teritorijas plānojumā šai vietai tiek noteikts ciema statuss.

Gan Skaistas, gan pārējo apdzīvoto vietu attīstība ir skatāma kontekstā ar Skaistas pagasta spēju uzturēt un sekmīgi pārvaldīt padomju laikos uzcelto sociālo infrastruktūru, sevišķi Skaistas administratīvo centru, un spēju saglabāt kultūras un izglītības tradīcijas pagastā.


14

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. • Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences, kā arī asfaltētu ceļu trūkumu un

neapmierinošo ceļu kvalitāti līdz pagasta lielākajām apdzīvotajām vietām, īpašas izmaiņas pagasta apdzīvojuma struktūrā nav paredzamas.

• Teritorijas plānojuma risinājumos ir paredzama jaunu apbūves teritoriju veidošana - individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes, gan esošo ciemu ietvaros, gan atjaunojot sen neapdzīvotas viensētas, gan pilnīgi jaunas apbūves veidošanu.

• individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes izmantojama esošās dzīvojamās apbūves uzturēšanai un paplašināšanai, labiekārtošanas pasākumu veikšanai, kā arī saimnieciskām vajadzībām – saimniecības ēku uzturēšanai un celtniecībai, lopkopības, zemkopības un dārzeņkopības produkcijas ražošanai, lai ģimenes nodrošinātu ar ikdienā nepieciešamajiem pārtikas produktiem.

Būvniecība • Projektējot un būvējot ēkas un būves, jāievēro pagasta apbūves noteikumi un spēkā esošie

būvnormatīvi. • Skaistas pagasta teritorijas plānojumā daudzdzīvokļu māju apbūves zeme izdalīta atbilstoši

esošajai situācijai ar mērķi nodrošināt pagasta iedzīvotājus ar dzīvojamo platību un sociālajiem pakalpojumiem;

• Primārais zemes izmantošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve ar trīs stāvu daudzdzīvokļu namiem ar īres vai privātajiem dzīvokļiem, bet sekundārais – citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas, kas parasti izvietojamas dzīvojamo namu pirmajos stāvos un nerada dzīvojamajai videi diskomfortu;

• Jaunas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas Skaistas pagasta teritorijas plānojumā nav paredzētas.

• Esošajai apdzīvojuma struktūrai tiek piesaistītas arī plānojamās ražošanas apbūves teritorijas, kas ietver esošos ražošanas objektus un noliktavu teritorijas, kā arī esošās un perspektīvās ražošanas attīstības iespējamās teritorijas lauku apvidū, piemēram, kokapstrādes gateri. Esošajās ražošanas un noliktavu apbūves teritorijās tiek saglabātas esošās ražotnes un pašreizējā noliktavu izmantošana.

• Paredzot ražošanas virziena, apjomu un noliktavu izmantošanas maiņas, visos gadījumos nepieciešams pagasta pašvaldības saskaņojums, savukārt VVD Reģionālās vides pārvaldes un Vides Veselības Aģentūras saskaņojums nepieciešams atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem;

• Jaunu objektu būvniecības veikšanai esošajās un perspektīvajās ražošanas objektu teritorijās nepieciešams izstrādāt šo teritoriju detālos plānojumus.

• Projektējot jaunas un rekonstruējot esošās ražošanas un noliktavu ēkas, paaugstinātas arhitektoniskās kompozīcijas un apdares prasības tiek noteiktas objektiem, kuri skatāmi no valsts nozīmes ceļiem, izņemot gadījumu, ja tiek ierīkoti skatu aizsedzoši koku un krūmu stādījumi;

• Ražošanas un noliktavu apbūves teritorijā aizliegts celt dzīvojamās ēkas.

2.6.4. Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zemes Pašreizējais izvietojums Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā valsts autoceļi parādīti atbilstoši esošajai situācijai.

Pagasta teritorijā ir viens reģionālais autocelš un četri vietējie autoceļi. Pašvaldības ceļu kopgarums ir 65,250 km, bet ielu garums Skaistā ir 2.920 km, ko sastāda

piecas ielas.


15

Skaistas pagasta teritorijā esošie valsts autoceļi N.p.k

. Klasifikācija Posms

Autoceļa šķira. Seguma veids.

Garums pašvaldības

teritorijā , km 1. Valsts nozīmes reģionālie

autoceļi (asfaltēti)

Krāslava – Dagda (P 61) asfalta

14 (kopā 30km)

2. Valsts nozīmes vietējie autoceļi (grants segums gar Dridzas un Sivera ezeriem, melnais segums 0,525km Skaistas centrā)

Konstantinova – Skaista (V632) grants

12 (kopā 13,710km)

3. Valsts nozīmes vietējie autoceļi (grants segums gar Indras karstu)

Veceļi – Robežnieki (V626) grants

12 (kopā 15,130 km)

4. Valsts nozīmes vietējie autoceļi

Romulišķi – Kazinči (V654) grants

3,055 kopā 3,055)

5. Valsts nozīmes vietējie autoceļi

Veceļi – Baltiņi (V643) asfaltbetons

7 (kopā 10.400)

Skaistas ciema ielas

Skaistas pagasta pašvaldības ceļi

Nr.p.k. Autoceļa nosaukums

Adrese Svarīgākie autoceļu parametri

Kadastra numurs

no līdz

Garums (km)

seguma veids

1. Vanagiški – 0 1,800 1,800 Grunts 60880023011

Nr.p. k.

Ielas nosaukums

Adrese Svarīgākie ielu parametri Kadastra numurs

no

līdz Garums (km)

seguma veids

1. Miera 0 1.400 1.400 Melnais, 100m grants

60880063038

2. Liepu 0 0.480 0.480 Grants 60880063029

3. Skolas 0 0.110 0.110 70m melnais, 40m - grants

60880063045

4. Ezera 0 0.420 0.420 melnais 60880063046 5. Jaunatnes 0 0.510 0.510 grunts 60880063027

Kopā: Melnais

Grants grunts

2,920


16

Konstantinovas pagasta robeža

2. Ļudviki - Vanagiški

0 2,650 2,650 Grants 60880023012

3. Nemčinova - Valteri

0 5,300 5,300 Grants 60880033008; 60880073024

4. Indrica - Ļaksi 0 4,850 4,850 Grunts 60880073025 5. Ļaksi - Ornicāni 0 2,100 2,100 Grunts 60880093002 6. Ļaksi – Podlesica -

Valteri 0 1,240 1,240 Grants 60880073026

7. Kazinči - Smildiški 0 5,000 5,000 Grunts 60880023010 8. Čenčupi -Ludzītis

– Grundāni – Bebriši

0 5,600 5,600 Grunts 60880053006; 60880063037

9. Čenčupi – Ezeriņi - Vēveri

0 5,050 5,050 Grants 60880053005; 60880063034

10. Seikaļi - Bogdāni 0 1,320 1,320 Grunts 60880063033 60880083028

11. Vainiški - Otrā Skaista

0 2,600 2,600 Grants 60880063035; 60880083027

12. Bogdāni - Ornicāni 0 3,820 3,820 Grants 60880083014 13. Bogdāni - Bogdāni 0 1,210 1,210 Grunts 60880083013 14. Skradeļi - Skradeļi 0 1,500 1,500 Grants 60880083015

15. Traptiški – Luņi – Traptiški

0 8,700 8,700 4,300/4,40

0

grunts, grants

60880043010; 60880043012

16. Luņi – Glagači 0 2,950 2,950 Grunts 60880043011 17. Tenismuiža -

Tenismuiža 0 1,900 1,900 Grunts 60880023009

18. Stoli - Kuliniški 0 3,090 3,090 Grants 60880063036; 60880043019

19. Traptiški – Traptiški

0 0,920 0,920 Grunts 60880043020

20. Vēveri - Grundāni 0 1,300 1,300 Grants 60880053008 21. Puncuļi - Veceļi 0 1,400 1,400 Grunts 60880063030 22. Luņi – Kombuļu

pag. robeža 0 0,950 0,950 Grunts 60880043021

Kopā: Grants grunts

65,250 30,950 34,300

Pašreizējā izmantošana Tikai divas no Skaistas ielām ir daļēji asfaltētas. Ceļu kvalitāte netiek vērtēta kā īpaši laba.

Pašvaldības autoceļu remontam finansējumu saņem no rajona autoceļu fonda, bet ceļu remontdarbus un apsaimniekošanu nodrošina ar SIA ‘’Valmeks’’ noslēgtais sadarbības līgums. Ziemas sezonā ceļu attīrīšanu no sniega veic z/s “Apskalnes” un p/s “Kopdarbs”. Skaistas ielas pašreizējā situācijā netiek apgaismotas. Skaistas pagasta centrā ielām gājēju celiņi ierīkoti tikai Miera ielai. Nav brauktuves speciāli velosipēdu satiksmei.


17

Neskatoties uz to, ka lielākā daļa pagasta iedzīvotaju lieto personīgās automašīnas, daudziem iedzīvotājiem liela nozīme ir arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Skaistas pagasta teritorijā regulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem rajona robežās nodrošina SIA ’’Daugavpils AP’’. Trīs reizes nedēļā caur pašvaldības teritoriju kursē Robežnieku pašvaldības autobuss, veicot pasažieru pārvadājumus.

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Valsts un pašvaldību pašvaldības autoceļi un ielas, servitūtu ceļi t.sk. māju pievadceļi, kā arī

autobusu pieturas Skaistas pagastā tiek uzskatītas kā satiksmes infrastruktūras objektu apbūves teritorijas.

Skaistas pagasta teritorijas plānojumā satiksmes teritorijas paredzētas autoceļu aizsardzības nodrošināšanai un apkalpes objektu izvietošanai. Tās izdalītas atbilstoši esošajai situācijai, lai skaidri parādītu to rezervēto teritoriju, ieskaitot ceļa nodalījuma joslu un aizsargjoslu, līdzās citiem zemes izmantošanas veidiem.

Saskaņā ar likumu „Par autoceļiem” valsts autoceļi un to zemes ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots valsts ceļu dienesta īpašumā un izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem. Valsts autoceļu izmantošanas kārtību nosaka likums „Par autoceļiem”, „Ceļu satiksmes likums”.

Valsts autoceļu aizsargjoslas paliek zemju lietotāju rīcībā un tiek izmantotas, ievērojot likuma „Par autoceļiem” un „Aizsargjoslu likuma” noteikumus

Saskaņā ar likumu „Par autoceļiem”, pašvaldību ceļi un to zemes ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Skaistas pagasta īpašums un izmantojams transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.

Pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanas un izmantošanas kārtību nosaka likums „Par autoceļiem” un „Ceļu satiksmes likums”, kā arī MK noteikumi Nr.446 „Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā”.

Pašvaldības ceļu un ielu zemes nodalījuma joslas zeme ir pašvaldības īpašumā un šajā joslā aizliegts veikt jebkādus darbus bez pašvaldības atļaujas.

Gadījumā, ja nepieciešama jaunu piebraucamo ceļu izbūve, Skaistas pagasta padome var ierosināt izstrādāt detālplānojumu.

Valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas zemes ir valsts ceļu dienesta lietojumā. Šajā ceļu zemes nodalījuma joslā ir aizliegts veikt jebkādus darbus bez valsts ceļu dienesta atļaujas

Jaunas teritorijas valsts un pašvaldību autoceļiem plānojumā netiek paredzētas, jo esošo ceļu tīkls atbilst esošajām un plānotajām aktivitātēm Skaistas pagastā. Nepieciešama tikai ceļu kvalitātes uzlabošana.

2.6.5. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu zemes Pašreizēja izmantošana 1) Elektroapgāde un gāzes apgāde Iedzīvotājiem elektroenerģiju nodrošina AET (Austrumu elektriskie tīkli) Krāslavas rajona

elektrotīklu rajons. Skaistas pagasta teritorijā atrodas 3 maģistrālās līnijas : LN-21 : 11.757 km. LN-251 : 7.500 km. LN-252 : 7.248 km.; 37 20/0.4 kV apakšstacijas :

N.p.k TP oper.Nr. 20 kV līnijas garums , km. 0.4 kV līnijas garums , km.


18

1 4007 1.244 6.191 2 4010 1.49 3.048 3 4012 0.6 4.93 4 4036 0.287 3.735 5 4040 0.06 3.776 6 4052 0.289 0.287 7 4068 0.1 3.634 8 4069 0 0.378 9 4074 0.047 2.02 10 4077 0.915 2.975 11 4080 4.395 5.236 12 4088 0 2.82 13 4089 1.803 2.265 14 4105 0.826 2.697 15 4111 0 0 16 4144 0.557 1.8 17 4205 1.04 2.597 18 4207 1.972 0.121 19 4209 2.254 1.406 20 4213 0.793 0.516 21 4301 1.46 7.932 22 4307 0.122 4.414 23 4319 1.381 2.355 24 4350 1.596 1.2 25 4356 1.408 5.964 26 4357 1.56 4.066 27 4358 1.084 2.836 28 4359 0.239 5.37 29 4391 0.105 3.454 30 4392 0.11 12.036 31 4413 2.469 4.977 32 4414 0.03 3.829 33 4434 0.455 7.564 34 4435 2.7 6.026 35 4439 0.87 2.759 36 4449 0 4.565 37 4492 0.478 1.909

Dabas un sašķidrinātās gāzes piegādi pagasta iedzīvotājiem nodrošina ‘’Latvijas Gāze’’

Krāslavas filiāle un SIA ‘’Intergaz’’. 2) Siltumenerģijas apgāde Skaistas pagastā centralizēta vietējā siltumapgāde pieejama pašvaldības iestādēs, pārejie

pagasta iedzīvotāji izmanto autonomo apkures sistēmu, kur kā kurināmo pārsvarā izmanto koksni. 3) Ūdensapgādes sistēma Pagasta teritorijā ir centralizēta ūdensapgāde (gan Skaistas ciemā, gan Veterovkas ciemā).

Pagastā kopumā ir 22 (pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas aģentūras datiem) artēziskie urbumi, taču reāli dabā visi nav sameklējami. Pašvaldības vajadzībām darbojas divi (Skaistā un


19

Veterovkā), viens iekonservēts. Tiek plānots jauns urbums Skaistas ciema vajadzībām. Pārējie urbumi atrodas privātos īpašumos. Daudzi no tiem veidoti kolhozu gados un tagad vairs nedarbojas.

Pārskats par Skaistas pagastā esošajiem artēziskajiem urbumiem.

Nr. p.k.

Urbuma Nr. DB„Urbumi”

Akas atrašanās vieta

Urbuma vai zemes īpašnieks

Urbšanas gads

Urbuma dziļums (m)

Piezīmes

1

7301 Ciems „Skaista” (Geibi)

Pašvaldība 1990 160 Darbojas

2

13558 Ciems „Skaista” (Geibi)

Pašvaldība 1986 160 Nedarbojas (rezervē

3

Ciems „Skaista” (Miera 6))

Pašvaldība 2008 Jauns, plānota atdelžošanas stacijas būvniecība

4

23901 Ferma „Vēveri” J.Vēveris 1976 150 nedarbojas

5

13616 Ciems Veterovka Pašvaldība 1991 205 darbojas

6 24822 Saimn. „Kalmes” SIA „Skaistas dārzi”

A.Igaunis 2008 101 darbojas

7 8914 Atp. mājiņu komplekss „Pamales”

A.Bimbiruls R.Jevsejevs

2003 76 Darbojas

8 24141 Apdz. vieta „Kuliniški”

V.Kazimirjonoks 1996 90 Darbojas

9 21278 Mājas „Jaunzemi”, z.s. „Druviņi”

E.Miļevskis 2005 140 Darbojas

10 8659 Kaziņči „Neibādes” I.Muskare 2002 50 Darbojas 11 Atpūtas centrs

„Pasaciņas” I.Silkāns Darbojas

12

Atpūtas bāze Kazinčos

Nav zināms

Skaistas pagasta ūdensapgādes sistēmu izmanto lielākoties apdzīvoto vietu Skaistas un

Veterovkas iedzīvotāji, bet pārējie izmanto akas un urbumus. Pagasta īpašumā atrodas divi ūdenstorņi, kuri būvēti vēl kolhoza laikā, līdz ar to tehniskais

stāvoklis vairs nav vērtējams kā pietiekoši labs. 4) Saimnieciskās kanalizācijas sistēma, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Skaistas pagastā ir centralizēta notekūdeņu savākšana. Kanalizācijas tīklā tiek savākti

notekūdeņi un novadīti uz notekūdeņu atklātajām bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām (NAI). Pagastā atrodas viena notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Skaistas ciemā. Notekūdeņu attīrīšanas iekartas Skaistas ciemā tehniskais stavoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. Iekārtas ir nolietojušās un tās netiek nodarbinātas uz pilnu slodzi, bet finansu līdzekļu trūkuma dēļ pašlaik nav iespējama to rekonstrukcija.


20

Māju īpašnieki, kuri izmanto izsmeļamās bedres, paši organizē notekūdeņu savākšanu un izvešanu. Datu par to tehnisko stāvokli un radīto piesārņojumu nav, bet, lai tiktu nodrošināta šo notekūdeņu attīrīšana, tiek slēgti līgumi ar pašvaldību par notekūdeņu nogādāšanu uz pašvaldības attīrīšanas iekārtām. Skaistas pagasta padomei ir noslēgti līgumi ar zemniekiem par to, ka bioloģisko attīrīšanas iekārtu dūņas tiek izmantotas lauksaimniecības zemju mēslošanai.

5) Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas Skaistas pagastā fiksētos publiskos telekomunikāciju pakalpojumus piedāvā SIA “Lattelecom”.

Skaistas pagastā ir pieejami mobilie sakari, lai gan vērojamas problēmas, ko varētu ietekmēt pagasta reljefs. Tos nodrošina Latvijas Mobilais Telefons un Tele 2. Pagastā nav nevienas mobilo sakaru stacijas (torņa).

Sabiedriskie (publiskie) interneta pieejas punkti pašreiz darbojas pagasta bibliotēka, pamatskolā un pašvaldībā. Arī pagasta iedzīvotāji savos mājokļos izmanto iespēju izveidot interneta pieeju.

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Lai uzlabotu ūdensapgāde sistēmas un kanalizācijas un notekūdeņu sistēmas darbību un

pieslēgtu šīm sistēmām visas ciema iedzīvotāju mājas, tiek izstrādāts Tehniski ekonomiskais pamatojums projektam „Ūdenssaimniecības attīstība Skaistas ciemā”, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

Atbilstoši esošajai situācijai, paredzot teritorijas esošo un plānoto inženiertehnisko objektu izvietošanai, kas ietver maģistrāli inženiertehniskās apgādes tīklu - elektrotīklu un sadales objektu, transformatoru apakšstaciju, elektronisko sakaru tīklu un objektu (mobilo sakaru torņi), ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izvietošanai nepieciešamās teritorijas – plānojumā tiek izdalītas inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu zemes.

Tehniskās apbūves teritorijas izmantojamas, ievērojot vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un ekspluatācijas aizsargjoslas atbilstoši „Aizsargjosu likuma” prasībām.

Jaunu inženierkomunikāciju objektu plānošana un izbūve veicama saskaņā ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”.

2.7. Pārējās teritorijas 2.7.1. Kultūrvēsturiskais mantojums Pašreizējais izvietojums Pagasta teritorijā atrodas 12 valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi un divi mākslas

pieminekļi.


21

Kultūrvēsturisko pieminekļu saraksts Skaistas pagastā

Arh

eolo

ģija

s pi

em.

nosa

ukum

s

Val

sts

aizs

ardz

ības

N

Pi

emin

ekļu

ve

ids

Piem

inek

ļu

vērtī

bas g

rupa

Atra

šanā

s vie

ta

Īpaš

niek

s, ze

mes

liet

otāj

s

Zem

es

kada

stra

nu

mur

s. ap

grūt

ināj

umi

Čenčupu senkapi

(Kara kalns)

1176. A

rhe

oloģ

ija

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Čenčupu sādžā

Andris Litaunieks

6088-005-0141 Ir ZG, nav kā apgrūtinājums

Ekšu pilskalns (Gorodok) ar apmetni

1177.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Ekšu sādžā

Inga Kriviņš

6088-008-0258 ir ZG, ir kā apgrūtinājums

Ekšu pilskalniņš- pilskalns

1178.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Ekšu sādžā Stirnu ezera Z krastā

Grundānu pilskalns ar apmetni

1179.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. R Grundānos uz Z no Ezeriņiem

A.un S. Kursīši Grundāni,.

6088-005-0010 ir ZG, nav kā apgrūtinājums

Ļaksu pilskalns (Piļisovka)

1180.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Ļaksu sādžā

Oļuss Piciļevičs Kazimirova,

6088-007-0044 nav ZG nomas līgums ar pašvaldību

Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne

1181.

Vietējās nozīmes

Skaistas pag. Katoļniekos Dridza ez. Z krastā

Donāts Evarts Katoļnieki

6088-006-0239 nav ZG

Kulinišķu senkapi I

1182.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Kulinišķu sādžā

Gints Muskars .


Kulinišķu senkapi II

1183.

Vietējās nozīmes

Skaistas pag. Kulinišķu sādžā Dridza ez. A krastā

Arvīds Reinholds



22

Pašreizējā izmantošana Arheoloģiskie pieminekļi, galvenokārt pilskalni un senkapi, lielākoties ir apauguši ar krūmiem

un tiem ir grūti piekļūt vai pat pamanīt. Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Plānojot teritorijas izmantošanu vai paredzot jebkādu saimniecisko darbību kultūras pieminekļa

vai aizsardzības zonā, saistoši sekojoši normatīvie akti: - likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”; - MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību.

Izmantošanu, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”; -citi normatīvie akti, kuros ietverti kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumi. 2.7.2. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti Saskaņā ar likumu ‘’Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām’’ (1993.03.02., ar grozījumiem,

kas izsludināti līdz 2005.gada 30.septembrim), Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

• aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeologiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.); • nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību; • saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Skaistas senkapi

1184.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Pie bij.Skaistas muižas

Raimonds Baško


Tenīsa senkapi 1185.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Tenīsa ez. Z krastā

Arvīds Markevičs


Vanagišku senkapi (Franču kapi)

1186.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Vanagišku sādžā

Antoņina Kromāne Romulišķi,.


Zukulišku senkapi

(Ķešiņu, Franču kapi)

1187.

Valsts nozīmes

Skaistas pag. Zukulišku sādžā

Andrejs Igaunis


Monstrance 18.gs.v.

3575

Māk

sla Valsts

nozīmes Skaistas katoļu baznīca, Skaistas ciemā

Romas katoļu Skaistas baznīca

Misāle ar gravīrām

1786.gads

3574

Valsts nozīmes

Skaistas katoļu baznīca, Skaistas ciemā

Romas katoļu Skaistas baznīca


23

Pašreizējais izvietojums: ir noteikta NATURA 2000 (Eiropas Savienības īpaši aizsargājamā

dabas teritorija) – dabas parks “Dridža ezers”. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo pauguraiņu ainavu un Dridza ezeru- Baltijas dziļāko ezeru. Dridža ezers ar apkārtējo ainavu ir galvenā īpaši aizsargājamās teritorijas vērtība

Krāslavas rajona Skaistas pagasta īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts (ATK=6000)

Dabas parki

Teritorijas kods

Teritorijas nosaukums

Kate gorija Pagasti ATK

kods Platība

(ha)

No kura gada

aizsardzībā

Tiesību akts, kas nosaka aizsardzību

3009 Dridża ezers Dabas parks

Kombuļu pagasts Skaistas pagasts Krāslavas pagasts

6074 6088 6078

2627 1977 Noteikumi Nr.83 par dabas parkiem (LR

MK, 1999 g.)

Zemes īpašnieki un lietotāji dabas parka teritorijā

Kadastra numurs

Platība ha

Zemes īpašnieks

Nosaukums

Piezīmes

60880040017 21,2 Ļuta Andrejs Mālkalni 60880040020 22,8 Lenis Roberts Malaines 60880040023 12,3 Laksa Arnolds Šauras

60880040024 2,0 Kurtiša Janīna Dreimaņi nav tiešas robežas

60880040032 13,8 Kargins Valērijs Remuļi 60880040036 2,4 SIA "BŪVE INTEX" Griestiņi 60880040052 22,3 Vēveris Ernests Arinkas

60880040053 6,1 Vēveris Ernests Arinkas nav tiešas robežas

60880040066 7,1 Kārkliņš Aivars Liepkalni nav tiešas robežas

60880040078 6,9 Kārkliņš Aivars Liepkalni 60880040092 1 Laksa Arnolds Šauras 60880040096 12,1 Jurovska Kolete Jurovski 60880040122 1,2 Vītola Lidija Lazdiņas 60880040123 5,83 Litvinskis Viktors Pussaliņa 60880040124 1,7 Škutāns Jāzeps Krastmalas 60880040128 2,3 Laksa Arnolds Šauras 60880040132 5,7 Ignatovičs Juris Saules krasti 60880040134 0,6 Kargins Valērijs Remuļi

http://vdc2.vdc.lv:8998/free/nt$nt.queryview?p_nt_id=3009&z_chk=3021


24

60880040157 1,3 Gratkovska Marija Ezerkoņi

60880040165 1,9 Ignatovičs Juris Saules krasti nav tiešas robežas

60880040167 2,6 Lenis Roberts Malaines nav tiešas robežas

60880040169 3,79 Giruckis Oļegs Mežstepes nav tiešas robežas

60880050003 8,6 Gražulis Antons Darbslava nav tiešas robežas

60880050005 18,1 Gražulis Vitolds Jurīši 60880050009 2,3 Dzindulis Paulis Laši

60880050010 9,4 Kursītis Stanislavs Ezerci nav tiešas robežas

60880050010 9,4 Kursītis Antons Ezerci 60880050012 20,8 Tračums Juris Bernatu salas sala 60880050013 0,6 Tračums Juris Bernatu salas sala 60880050014 0,5 Tračums Juris Bernatu salas sala

60880050022 5,4 Vēvers Antons Bitītes nav tiešas robežas

60880050029 2,06 Grundāns Viktors Veldzes 60880050033 9,3 Pētersone Silvija Saules 60880050038 2,8 Moiseja Valentīna Jāņu mājas 60880050043 0,15 Bogdanovičs Genādijs Turaidas 60880050043 0,15 Krumpāns Aleksandrs Turaidas

60880050045 2,7 Moiseja Longina Orupi nav tiešas robežas

60880050046 20,9 Žura Bronislava Galiņi 60880050051 11,2 Janīna Runkovska Ezerbebri

60880050052 1,7 Erdmane-Hermane Antija Saulespuķes nav tiešas robežas

60880050054 14,5 Grundāne Lūcija Austras 60880050066 18,4 Krumpāne Anna Mežābeles 60880050068 15,8 Runkovska Janīna Ezerbebri 60880050071 12 Ozoliņš Andrejs 60880050081 8,3 Vēvers Jānis Strautiņi

60880050083 1,8 Ludzītis Vladislavs Brekši nav tiešas robežas

60880050084 0,4 Sokolovska Malvīne nav tiešas robežas

60880050121 7,1 Feldmanis Artūrs Krasti 60880050126 2,0 Dzindulis Paulis Māras 60880050127 1,6 Moisejs Viktors Dridži 60880050137 21,5 Bernate Ingrīda Dridzas kalns 60880050141 18,9 Litavnieks Andris Kalnavoti

60880050158 0,535 Kampāns Kristaps Dūnas nav tiešas robežas

60880050142 6,03 Kumpiņa Sanita Venteri 60880050144 4,3 Kozlovskis Dainis Skaistkalni 60880050148 1,3 Krumpāne Alla Namiņi 60880050150 1,78 Dzindulis Paulis Māras


25

60880050151 14,34 Silkāns Ivars Pasaciņas

60880050155 1,9 Moisejs Viktors Dridži nav tiešas robežas

60880050156 0,1881 Runkovska Janīna Ezerbebri nav tiešas robežas

60880050157 1,19 Erdmane-Hermane Antija Saulespuķes nav tiešas robežas

60880050158 0,535 Kampāns Kārlis Dūnas nav tiešas robežas

60880060019 24,1 Miļevskis Ernests Druviņi 60880060028 2,1 Bimbiruls Alfrēds Pamales

60880060032 9,2 Antonovs Andrejs Jāņa sētas nav tiešas robežas

60880060053 3,1 Antonovs Andrejs Andreja osta nav tiešas robežas

60880060069 2,8 Plivčs Vladislavs Sarmas

60880060070 1,2 Krasikova Irina Pie ezera nav tiešas robežas

60880060089 2,7 Ļuta Bonifacijs 60880060102 15,1 Evarts Donats Kļavkalni

60880060106 0,2 Punculis Andris Bebriši nav tiešas robežas

60880060123 0,2 Jacina Pēteris Lācīši

60880060142 0,4 Kazimirjonoks Viktors Gabaliņi nav tiešas robežas

60880060145 3,05 Bogdanova Laura Indrāni 60880060145 3,05 Dzene Silva Indrāni 60880060145 3,05 Kalniņa Baiba Indrāni 60880060145 3,05 Vainovska Guna Indrāni 60880060153 12,9 Podskočija Zoja Ziedlapas 60880060184 21,8 SIA "AGROLATS" Jaunzemi 60880060266 3,95 Punenovs Kaspars Atpūtnieki

60880060192 4,1 Dzergača Ināra Rītausmas nav tiešas robežas

60880060237 5,14 Punculis Andris Bebriši nav tiešas robežas

60880060239 1,1 Vladimirovs Aleksandrs Krustceles nav tiešas robežas

60880060240 3,3 Požidajeva Silvija Jurģi nav tiešas robežas

60880060266 3,95 Punenovs Kaspars Atpūtnieki 60880060266 3,95 Paplavskis Jānis Atpūtnieki 60880060267 7,6 Igaunis Andrejs Uplejas 60880060269 0,5 Reinholds Arvīds Dzidras gals

60880060298 2,0 Bimbiruls Alfrēds Saules kalni nav tiešas robežas

60880060327 3,26 Lene Viktorija Jasmīni nav tiešas robežas


26

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Īpaši aizsragājamā dabas teritorijas dabas parks „Dridža ezers” teritorijas plānojumā tiek

izdalīta, lai akcentētu dabas parka aizsardzības statusu, kas jāņem vērā paralēli citām atļautām izmantošanām, ka arī aizsargātu šīs teritorijas ainaviskās vērtības.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās zemes izmantošana notiek atbilstoši pastāvošajiem MK noteikumiem Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (22.07.2003.):

18. Dabas parku teritorijā aizliegts: 18.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt: 18.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā; 18.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm; 18.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru; 18.3. nosusināt purvus; 18.4. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi; 18.5. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 18.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu; 18.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām; 18.8. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā; 18.9. uzstādīt vēja ģeneratorus; 18.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību; 18.11. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem; 18.12. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi; 18.13. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi: 18.13.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku; 18.13.2. veikt zemes transformāciju un mainīt zemes lietošanas mērķi; 18.13.3. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju; 18.13.4. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 18.13.5. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas; 18.13.6. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 18.14. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus;


27

18.15. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz: 18.15.1. priežu un ozolu audzēm — 60 gadus; 18.15.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm — 50 gadus; 18.15.3. apšu audzēm — 30 gadus.

(Grozīts ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898) 19. Būvniecība dabas parkā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot

normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus. (MK 26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā) 2.7.3. Labiekārtotās ārtelpas teritorijas Pašreizējais izvietojums Kā labiekārtota ārtelpas teritorija Teritorijas planojumā izdalīta parku teritorija Skaistas pagasta

centrā, kura atrodas centra Z daļā pie vecās skolas 3,8 hektāru platībā un ir pašvaldības īpašumā. Pašreizējā izmantošana Inventarizācija vecajā parka teritorijā nav veikta, tāpat neskaidra ir tā vērtība un aizsardzības

statuss. Teritoriju labiekārtošana tiek veikta galvenokārt pagasta centrā Skaistā. Pagasta ārtelpas

teritorijas, pašvaldības iespēju robežās, tiek apsaimniekotas. Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi Apzināt parka bioloģisko vērtību. Ar laiku parks varētu veidoties kā vietējās nozīmes

aizsargājama dabas teritorija. 2.7.4. Kapsētu teritorijas Pašreizējais izvietojums Latgale jau no senatnes ir ievērojama ar to, ka pagastu teritorijās atrodas salīdzinoši liels skaits

kapsētu, kuras ir izvietojušās izklaidus pa visu teritoriju. Arī Skaistas pagasta teritorija nav izņēmums - tajā atrodas 11 kapsētas no kurām joprojam darbojas 9 kapsētas:

Kapsētas Skaistas pagastā

n.p.k. Kadastra numurs Nosaukums, atrašanās vieta Platība (ha)

1. 6088 008 3017 Bogdānu kapi Bogdānu ciemā 0,2

2. 6088 005 3003 Čenčupu kapi Čenčupu ciems 0,2

3. 6088 006 3017 Vecticībnieku kapi , Skaista II (apbedījumi netiek veikti) 0,3

4. 6088 008 3012 Šalajeva dzimtas kapi Skradeļos (apbedījumi netiek veikti) 0,2

5. 6088 008 3011 Skradeļu kapi Skradeļu ciemā 0,2

6. 6088 002 3013 Ļudviku kapi Ļudviku ciemā 0,6


28

7. 6088 002 3014 Romulišķu kapi Romulišķu ciemā

8. 6088 007 3016 Bebrišu kapi Kazimirovas ciemā 0,3

9. 6088 004 3014 Stolu kapi Stolu ciemā 0,5

10. 6088 005 3007 Vēveru kapi Vēveru ciemā 0,4

11. 6088 006 3012 Skaistas kapi Skaistas ciemā

Pagasta teritorijā nav nevienas dzīvnieku kapsētas, arī tuvākajā perspektīvā nav plānots šādu

kapsētu ierīkot. Zemnieku saimniecībās nobeigušies lopi tiek vesti uz Dobeli, kur tie tiek attiecīgi apglabāti.

Pašreizējā izmantošana Kapsētas Skaistas pagasta pašvaldības iespēju robežās tiek sakoptas, taču lielākoties par to

rūpējas paši pagasta iedzīvotāji. Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Atbilstoši esošajai situācijai teritorijas plānojumā tiek izdalītas kapsētu teritorijas • Kapsētu teritorijas atļauts paplašināt esošo zemesgabalu robežās • Kapsētu teritorijas izmantojamas, ievērojot sanitārās aizsargjoslas, atbilstoši „Aizsargjoslu

likuma” prasībām un saskaņā ar LR MK 29.12.1998. noteikumu Nr. 502 „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” prasībām:

III. Kapsētu ekspluatācijas un drošības prasības 7. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina kapsētas piebraucamā ceļa uzturēšanu tehniskā

kārtībā. 8. Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu,

kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

9. Zemesgabalā, kur ierīko kapsētu, jābūt sausai, porainai augsnei (smilts, mālsmilts vai smilšmāls), kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu. Zemesgabalus, kuros ir melnzemes, kūdras vai smagas māla augsnes, kapsētas ierīkošanai neizmanto.

10. Kapsētu ierīko teritorijā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par diviem metriem. IV. Vides un cilvēka aizsardzības prasības 11. Lai nodrošinātu vides un cilvēka sanitāro aizsardzību, aizsargjoslās aizliegts: 11.1. būvēt jaunas rūpnieciskās, saimnieciskās, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas, izņemot

kapsētas saimniecībai nepieciešamās ēkas un ēkas pilsētās, ja tās harmoniski papildina esošo apbūvi. Rekonstruējot esošās ēkas, jānovērtē to ietekme uz vidi;

11.2. ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas. 2.7.5. Karjeru teritorija Pašreizējais izvietojums Pagasta teritorijā atrodas trīs grants - smilts karjeri Lūņu ciemā (smilts) un Ļaksu ciemos

(grants un smilts). Karjerus vēl līdz pagajušā gadsimta 90.-tajiem gadiem intensīvi izmantoja smilts un grants ieguvei. Pašreizējā situacijā divi karjeri ir īpašumā, bet viens – pašvaldības valdījumā.

Pašreizējā izmantošana


29

Joprojām tiek izmantoti, galvenokārt pašu vajadzībām. Karjeri nav sīkāk pētīti un derīgo izrakteņu krājumi tajos nav akceptēti, arī attiecīgā dokumentācija nav sakārtota.

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi. Arī turpmāk smilts, smilts-grants atradnes varēs izmantot būvniecībai, ceļu būvei un remontam. Zemes īpašniekiem un lietotājiem savā īpašuma robežās atļauts veikt ģeoloģiskus

izmeklējumus, topogrāfiju, izstrādāt detālplānojumus un izmantot krājumus esošo likumu noteiktā kārtībā.

2.7.6. Degradētās un potenciāli piesārņotās teritorijas Par Degradētu teritoriju tiek uzskatīta teritorija, kur ir radies piesārņojums no saimnieciskās

darbības. Potenciāli piesārņotas vietas ir augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas. Potenciāli piesārņotas vietas ir izveidojušās cilveka darbības rezultātā - ražojot, uzglabājot indīgas vielas, veidojot izgāztuves.

Pašreizējais izvietojums Pašreizējā situācijā kā degradēta teritorija Skaistas pagasta teritorijā noteikta atkritumu

izgāztuve “Glagačos”.Uz doto brīdi tā jau ir rekultivēta. Kā degradētas teritorijas pašreizējā situacijā noteiktas arī agrāk pastāvošās fermas Skaistas

pagastā, kuras beidzot pastāvēt kolhoziem vairs netika izmantotas un pašlaik ir sabrukšanas stadijā, veidojot nepievilcīgu un degradētu ainavu.

Kā degradētas teritorijas tiek noteiktas arī pussabrukušas dzīvojamās ēkas. Potenciāli piesārņotas teritorijas Skaistas pagastā nav. Pašreizējā izmantošana Skaistas pagasta atkritumu apsaimniekošanai ir noslēgts līgums ar SIA “DOVA”, kas nodrošina

cieto sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu pagasta teritorijā. Šim nolūkam Skaistas un Veterovkas ciemos ir izvietoti 7 atkritumu konteineri. Problemātiska ir atkritumu apsaimniekošana lauku teritorijā, kur nav uzstādīti atkritumu konteineri. Atkritumi vai nu tiek noglabāti uz vietas saimniecībās vai arī atvesti uz ciema konteineriem, kas tiek regulāri pārpildīti. Pēdējā laikā vērojamas pazitīvas tendences, kad viensētu īpašnieki slēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem.

Iedzīvotājiem ir grūtības arī nodot otrreizējai lietošanai vai pārstrādei stikla taru, makulatūru, metāla un plastmasas atkritumus.

Latvijā aktīvi tiek īstenota MK apstiprināta ‘’Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā’’ 1998. - 2010.gadam un ‘’Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns’’ 2003. - 2013.gadam, samazinot darbojošos izgāztuvju skaitu. Lai sasniegtu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izvirzītos mērķus, Latvijā uzsākta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošana, saskaņā ar kuru, Skaistas pagasts ir iekļauts Dienvidlatgales reģionā. Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. - 2025.gadam paredz, ka projekta realizācijas gaitā, kā arī pašvaldībai jānodrošina atkritumu savākšanas sistēma, paredzot arī dalītās vākšanas attīstību (pašlaik dalītā atkritumu vākšana un šķirošana pagasta iedzīvotajiem netiek piedāvāta).


30

3. Plānojuma atbilstība augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstība nacionālajam plānojumam Nacionālais plānojums ir dokumentu kopums, kas sastāv no trim daļām - Latvijas telpiskās

attīstības perspektīvas, nacionālā plānojuma saistošajām daļām un nacionālā plānojuma vadlīnijām, kā arī nosaka Nacionālā plānojuma izstrādes, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas un uzraudzības kārtību.

Izvērtējot Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstību nacionālajam plānojumam tika ņemti vērā 09.12.2008. MK noteikumi Nr. 684 „Noteikumi par nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijām”. Skaistas pagastā šādu teritoriju nav.

Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstība Latgales plānošanas reģiona teritorijas

plānojumam 2006.-2026.gadam Saskaņā ar Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma telpiskās attīstības perspektīvu,

Skaistas pagasta teritorijas telpiskās attīstības kontekstā ir būtiski sekojoši elementi: Vietējas nozīmes centri. Tie ir lauku apdzīvotās vietas – ciemi, kuru funkcijas un apkalpes zonas nozīmīgas vairākām

pašvaldībām. Reģiona teritorijas plānojumā tās nenosaka, jo tas ir rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu uzdevums, kas jābalsta uz visu apdzīvoto vietu potenciāla izvērtējumu, rajona administratīvās reformas izpētes materiāliem un projektiem.

Pārējās apdzīvotās vietas. Pārējo apdzīvoto vietu – ciemu, viensētu un viensētu grupu – attīstība reģiona plānojumā netiek

prognozēta. Reģiona plānojums atbalsta to attīstību un paredz, ka nākotnē tiem būs vietējās ekonomiskās attīstības atbalsta centru loma. Piedāvājot daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tie darbosies kā nozīmīgs pilsētu un lauku partnerības posms. Taču konkrēto vietu potenciāla izvērtēšanā un lomas noteikšanā ir katras vietējās pašvaldības kompetencē.

Ciemi būs kā papildus centri ar ierobežotu funkciju skaitu un apkārtējo lauku teritoriju atbalsta punkti. Tur tiks koncentrētas arī ekonomiskās aktivitātes un dažādi pakalpojumi. Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jārod risinājumi, lai šo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem būtu nodrošināta pieeja pamata izglītībai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, lai būtu iespējas saņemt vismaz minimālo ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā arī tiktu nodrošinātas satiksmes iespējas līdz tuvākajam lielajam centram.

Viensētu un to grupu pastāvēšana reģiona plānojumā atbalstīta, lai tiktu saglabāts tradicionālais lauku apdzīvojuma veids, veicināta vienmērīga lauku apdzīvotība, saglabāta kultūrainava un tradīcijas. Viensētu loma palielināsies, attīstoties lauku tūrismam, tāpat arī to izmantošana par brīvdienu un vasaras mājokli pilsētniekiem

Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas arī lauku teritoriju attīstības prioritātes, kas ir ņemtas vērā arī izstrādājot Skaistas pagasta teritorija plānojumu:

• reģiona identitātes saglabāšana, izkopjot un attīstot latgalisko kultūrvidi un vērtības; • kultūras mantojuma saglabāšana, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saprātīga izmantošana; • tradicionālo un alternatīvo nodarbes veidu atbalstīšana, jaunu darbavietu radīšana; • daudzveidīga tūrisma (dabas, sakrālā, kultūras, sporta, medību) atbalsts un attīstības

veicināšana; • vienota reģiona tūrisma attīstības stratēģijas veidošana – attīstot pakalpojumu infrastruktūru,

integrētus tūrisma maršrutus un informācijas tīklus, veidojot mārketinga stratēģiju.


31

Pamatojoties uz Latgales reģiona teritorijas plānojumā definētajām teritorijas plānojumu vadlīnijām, Krāslavas novada Skaistas pagasta teritorijas plānojumā ir iestrādāti sekojoši būtiski nosacījumi:

• Ciemu apbūves teritorijās jāizvieto dzīvojamā apbūve, ražošanas, apkalpes, sabiedriskās, sociālās un tehniskās infrastruktūras objekti, kā arī jānodrošina dabas un apzaļumotās teritorijas iedzīvotāju rekreācijai;

• ciemu teritorijās jaunapbūvējamā zemesgabala minimālā platība ir 2500 m2; • Jaunā apbūve maksimāli kompakti koncentrējama jau esošo ciemu robežās. Paredzot jaunās

apbūves teritorijas, jāizstrādā detalizēti ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas risinājumi; • Nav pieļaujama jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju plānošana cieši gar transporta

koridoriem un valsts galvenajiem autoceļiem; • Jāsaglabā brīva pieeja ūdeņiem, nav pieļaujama blīvas apbūves veidošana cieši gar upju un

ezeru krastmalām; • Apbūve jāplāno tādā attālumā no ceļiem, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai pret

autotransporta radīto troksni, izplūdes gāzēm un citu negatīvo ietekmi; • Apdzīvotajās vietās jānodrošina netraucētas piekļūšanas iespējas tehnikai, kas veic

glābšanas darbus, paredzot optimālu ielu un ceļu tīklu, kā arī ūdens ņemšanas vietas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

• Attīstības plānošana jābalsta uz dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

• Jānodrošina vēsturiski, estētiski un ekoloģiski nozīmīgo kultūrainavu saglabāšana un uzturēšana;

• Jāatbalsta un jāveicina ainavu, kultūras un dabas mantojuma izmantošana videi draudzīga tūrisma attīstībai;

• Jāsaglabā Latgalei raksturīgā lauku apdzīvojuma struktūra un jāpaaugstina lauku apdzīvoto vietu dzīvotspēja;

• Jāstiprina mazie lauku centri kā lauku ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves atbalsta punkti un jāveicina to attīstība;

• Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka argumentētas kompakti apdzīvoto vietu – ciemu robežas, neiekļaujot apdzīvotajās vietās lauksaimniecības zemju un mežu masīvus;

• Apbūve jākoncentrē esošo apdzīvoto vietu un jau apbūvēto teritoriju robežās, pēc iespējas izvairoties no jaunu mājokļu teritoriju veidošanas atvērtajā telpā;

• Plānojot jaunas mājokļu teritorijas, jānosaka prasības vides un ainavu aizsardzībai, jāparedz visa nepieciešamā inženierinfrastruktūra, kā arī jānodrošina optimālas sasniedzamības iespējas ar sabiedrisko transportu;

• Jāatbalsta viensētu saglabāšana un attīstība gan zemnieku, gan piemājas saimniecību statusā; • Ūdeņi, meži un ainavas uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru attīstīšanā un saglabāšanā

ieinteresēta visa sabiedrība, tāpēc visu līmeņu plānojumos jānodrošina to publiska pieejamība. Nav pieļaujama publiskās teritorijas – upju un ezeru piekrastes joslas – izmantošanas ierobežošana, apbūve, mežu iznīcināšana;

• Bez pamatotas vajadzības neparedzēt lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemju transformēšanu citos zemes izmantošanas veidos;

• minimālā nedalāmā zemesgabala platība – lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm ne mazāk kā 2 ha.

Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstība Krāslavas rajona teritorijas

plānojumam Izvērtējot Skaistas pagasta plānojuma atbilstību Krāslavas rajona teritorijas plānojumam, tika

izvērtēts rajona teritorijas zonējums, zonējuma un apbūves vadlīnijas un teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana.


32

Saskaņā ar Krāslavas rajona teritorijas plānoto un atļauto izmantošanu (30.01.2007.saistošie noteikumi Nr.2 Skaistas pagasts ietilpst Krāslavas rajona centrālā daļā, ko raksturo augsts ezeru blīvums, to rekreatīvā un ainaviskā kvalitāte, labi attīstīts ceļu tīkls, apmierinoši attīstīts tūrisma servisa līmenis.

Kopumā Skaistas pagasta teritorijas plānojums nav pretrunā ar Krāslavas rajona teritorijas plānojumu.

krĀslavas novada skaistas pagasta teritorijas … · skaistas pagasta teritorijas plānojums ir...

Documents