PIEKTDIEN, 2016. GADA 9. DECEMBRĪ

8. LAPPUSE

Kreisās puses foto-attēlā redzama Talsu 3. septiņgadīgās skolas ēka 1956. gada 18. februārī, toreiz Padomju ielā 30, bet tagad K. Mīlenbaha ielā 30, kur darbojas Talsu novada vakara un neklātienes vidusskola. 20. gadsimta sākumā šo ielu dēvē-ja par Rīgas ielu tādēļ, ka tas bija tiešais ceļš uz Rīgu. Tomēr vietējie iedzīvotāji to dēvēja par Nurmui-žas ielu. 1928. gadā ielu pārdēvēja skolotāja Kārļa Mīlenbaha (1853—1916) vārdā. Pēc Otrā pasaules kara to nodēvēja par Padomju ielu, un tāds nosaukums pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Latvijas valsts atguva savu neatkarību. Par to, ka šajā ēkā no 1907. līdz 1915. gadam izvietojās F. Cirķeļa tirdzniecības skola, jau rakstīju «Talsu Vēstu» šā gada 25. novembra numurā.

Par skolas darbību ir saglabājušās šīs skolas absolventes un vēlāk sko-lotājas Adeles Lizetes Ellas Zvej-nieces, dzimusi Buša (1893—1958), atmiņas. Pēc Nogales pagastskolas

beigšanas viņa iestājās F. Cirķeļa tirdzniecības skolā. Noliekot iestājek-sāmenu, to uzņēma jau 2. klasē. Dzīvoja pansijā pie inspektora F. Cirķeļa

(toreiz skolu priekšniekus dēvēja par inspektoriem). Mācības notika tikai krievu valodā. Varēja apmek-lēt arī latviešu valodas mācības vienu stundu nedēļā. Tā bija pēdē-jā un tāpēc reizēm ieilga līdz pat trim stundām. Pabeidzot F. Cirķeļa tirdzniecības skolu, viņa iestājās Viļa Olava komercskolā Rīgā. Tā kā tur mācības jau bija sākušās, Ellai deva līdzi rekomendāciju ar solīju-mu, ka, būdama spējīga audzēkne, mācībās panāks nokavēto. Skolā viņu uzņēma, un pavasarī Ella sa-ņēma beigšanas atestātu. Viņa no-lēma mācīties par aktrisi Zeltmata kursos, bet sastapās ar vecāku, se-višķi mātes, pretestību. Darbā par skolotāju to uzaicināja tirdzniecības skolas inspektors F. Cirķelis. Alga 30 zelta rubļu mēnesī, brīvs uzturs un dzīvoklis.

Ellas atmiņas: «F. Cirķelis — gudrs pedagogs,  gaiši  domājošs  cilvēks,  ga-dos  jau pavecs,  liels  vēstures un  latī-ņu  valodas  pratējs…  F.  Cirķeļa  Tal-su  tirdzniecības  skolā  par  skolotāju strādā  lielais  savas  pilsētas  patriots T.  Zaudmanis,  kas  vēlāk  latvisko savu  uzvārdu  —  Dzintarkalns.  Ļoti enerģisks cilvēks, kas spēkus un izdo-mu ziedo,  lai Talsos uzceltu Kultūras namu.  Līdzekļi  jāsavāc  pa  rublītim vien. Rīko  «bazārus»  ar  dažādām  iz-klaidēm.»

Ella bijusi sīka augumā, tikai 150 centimetrus gara, un viņas vieta ir laimes akas dibenā. Ārpu-sē tādās reizēs ir kāds spiegs, kas slepus ziņo, kas ir makšķernieks, un tā loms kļūst interesantāks. T. Zaudmanis raksturā ir trakulīgs, delverīgs. Ja iesāk trakuļoties, nav nobremzējams. Reiz lielajā sko-las veļas grozā iecēlis vācu valodas skolotāju, kura bija maza augumā, Emīliju Štelmahera (1880—1972) jaunkundzi, vēlāk precēta Leja, un auļojis ar visu apkārt ēdamzāles galdam, nerēķinoties, ka to noska-

tās kādi audzēkņi.Naudu vācot, spēlējuši arī teāt-

ri. T. Zaudmanis nekad nav lāgā zinājis lomas tekstu, bet paļāvies uz suflieri. Ella reizēm bija aktrise, reizēm sufliere. Kādā ģenerālmēģi-nājumā viņa sadomājusi kolēģi iz­āzēt. Lomas teksts bijis: «Tad ta bij tracis bērnu istabā!» Ella nu suflē: «Tad ta bij slaktiņš bērnu istabā!» To, uz skatuves uzskrējis, ar pato-su atkārto T. Zaudmanis. Attopas, tikai dzirdot apkārtējo smieklus. Pēc mēģinājuma Ellai jāsteidzas mājās, iekams iznerrotais nav vēl pārģērbies. Skolā viņš tomēr vainī-go panāca. Ella bailēs ieskrēja vir-tuvē, paslēpās aiz Cirķeļa kundzes (Anna Lizete, dzimusi Joste 1881. gadā) muguras: «Glābiet, glābiet!» Mājasmāte mīcīja baltmaizīti, ķēra mīklas piku un meta uzbrucējam. Trāpīja ūsās, jo tur labi ieķepējas. Ella pa to laiku uzskrēja savā bē-niņu istabiņā un ieslēdzās. Drīz va-jātājs bija klāt! Iekšā neticis, puk-stēdams un stenēdams vilka durvīm priekšā smagās bēniņos esošās

lādes. Ella ārā nu netika. Labi, ka caur lodziņu sasauca kādu paziņu uz ielas.

Reiz gan šāda trakošana šim bei-dzās bēdīgi. Sievieši noķēruši un pa vairākām turējušas to ciet, kamēr enerģiskā apkopēja stapējusi šim biksēs sniegu: «Vai tevi, ērzel, neva-rēs valdīt!»

E. Zvejniece atmiņās pieminējusi, ka T. Zaudmanis pie Pilsētas dārza ceļ sev māju, kas bijusi labi saskatā-ma, koki vēl to neaizseguši. Talsinie-ki šo ēku iedēvējuši par Zālamana dievnamu. Vēlāk šajā mājā izvietojās Talsu tipogrāfija. 1956. gadā namā notika Talsu 3. septiņgadīgās skolas pirmais izlaidums. 1962. gadā skola pārcēlās uz Talsu vidusskolas telpām Brīvības ielā 29. Tās vietā šeit darbī-bu sāka Vakara maiņu vidusskola. Rajona Remontu celtniecības pār-valde blakus uzcēla ēku divos stā-vos, kur izvietojās vidusskolas zēnu internāts.

Imants Tamsons Talsos

Nikolaja Veipāna arhīva foto Daiņa Kārkluvalka foto

Paula Kārkluvalka

Karīna Spade, psiholoģe un bloga cepam.lv autore:«Abus bērnus jau kopš divu gadu vecuma izglītoju, vienkāršiem

vārdiem stāstot, ko katrs ēdiens un produkts mums dod, — tas dara tevi gudrāku, tas palīdz nesaslimt. Jo vecāks bērns, jo sarežģītāku informāciju izklāstu. Ja vecāki aizliegs ēst saldumus vai to ēšanu nekontrolēs, gaidāmas problēmas. Bērni, kurus ģimenē izglīto uz-tura jautājumos, izprot sabalansēta uztura nepieciešamību, un, sa-ņemot arī saldumu paciņu, grūtībām nevajadzētu rasties.

Mūsu ģimenē bērniem saldumi ir brīvi pieejami, bet viņi zina, ka tie nesatur vitamīnus un nepieciešamās barības vielas. Saldumi ir gardi, bet labumu nedod. Līdz ar to bērni saldumus izvēlas reti. Arī no Ziemassvētku paciņām izņem tikai dažus kārumus. Pāri paliku-šos saldumus atdodam savai frizierītei, kura ar tiem cienā klientus.

Es bērnībā ļoti gaidīju saldumu tūtu un saņēmu to ar nevil-totu prieku! Neesmu cukura lietošanas atbalstītāja ikdienā, bet īpašos gadījumos gan tajā neredzu neko sliktu. Arī mani bērni nav lieli saldumu fani, bet zinu, ka daudzām ģimenēm šis žests saldumu paciņas izskatā ir kas īpašs, jo ikdienā kārumiem lī-dzekļu nepietiek. Priecājos, ka, piemēram, pirmsskolas izglī-tības iestādē «Pīlādzītis» veido veselīgu paciņu. Tajā ir žāvēti augļi, rozīnes un plūmes šokolādē.»

Bloga autore atklāj vairākas ģimenē iecienītas receptes, kuru sastāvs ir organismam veselīgs. Karīna iesaka kausētā melnajā šo-kolādē apmērcēt sezonas augļus — hurmas šķēlītes, kivi, banānu pusītes. Tās 30 minūtes tur saldētavā un pasniedz bērniem.

Karīna Spade. Albuma foto

Karīnas ģimenē ļoti iecienīti dažādu augļu kokteiļi. To sastāvā ne-kad neliek cukuru, bet, ja augļi ir ļoti skābi, pie-vieno kļavu sīrupu vai medu. Pēdējā laika labā-kais atklājums, kas ļoti garšo bērniem, ir šāds kokteilis:

½ granātābola; 1 banāns; 10 saldētas avenes vai

citas pieejamas ogas; ½ ābola; 250 g kokosriekstu

piena.

Visas sastāvdaļas sablen-dē. Ja nav pieejams jaudīgs blenderis, tad nesasmalci-nātās granātābola sēkliņas izkāš. Šo dzērienu droši var lietot bērni un pieaugušie, kuriem ir alerģija pret piena produktiem.

Augļu un riekstu bumbiņas

100 g žāvētu aprikožu; 100 g žāvētu dateļu (ieteicamas tādas,

kas iepakotas vakuumā); 100 g riekstu, piemēram, mandeles un

Indijas rieksti; 60 ml apelsīnu sulas; 1 ēdamkarote medus; kokosriekstu skaidiņas.

Dateles un aprikozes piecas minūtes tur siltā ūdenī, tad tās nosusina un blenderī vai virtuves kombainā samaļ kopā ar riekstiem, apelsīnu sulu un medu. Ar rokām saveļ bumbiņas, kuras apviļā kokosriekstu skai-diņās. Gatavs! Bērnībā šādas bumbiņas, ap-lietas ar tum-šo šokolādi, sauktas par serenādēm.

Saldi bezcukura cepumi

2 ļoti gatavi banāni; 160 g ātri vārāmo auzu pārslu; 2 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta. Var pievienot arī 70 gramus rozīņu

un šķipsniņu kanēļa.No sastāvdaļām veido bumbiņas un

cep 175 grādos 15 minūtes. Šādus kāru-mus bērni notiesās gardu muti, saņemot gan šķiedrvielas, gan proteīnu.

Kārumu zelta vidusceļš