kultŪraugu kaitĪgo organismu izplatĪbas, postĪguma …
TRANSCRIPT
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Zinātniskā pētījuma
KULTŪRAUGU KAITĪGO ORGANISMU
IZPLATĪBAS, POSTĪGUMA UN ATTĪSTĪBAS CIKLU
PĒTĪJUMI
KAITĪGUMA SLIEKŠŅU IZSTRĀDĀŠANAI
INTEGRĒTAJĀ AUGU AIZSARDZĪBĀ
Zinātniskais pārskats par 4. posmu
(laika periods 01.01.12. - 29.02.12.)
Vadītāja: Biruta Bankina, Dr. biol.,
Augsnes un augu zinātņu institūts, LLU
2
Galvenie izpildītāji:
Augsnes un augu zinātņu institūts un Agrobiotehnoloģijas institūts, LLU
LLU MPS „Vecauce”
LLU MPS „Pēterlauki”
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts (VPLSI)
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts (VSGSI)
Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs
Valsts augu aizsardzības dienests
SIA Pūres dārzkopības pētījumu centrs
3
IEVADS
Atskaites periodā turpināta iegūto datu apkopošana un analīze, rezultātā
publicēti seši raksti izdevumā „Agronomijas vēstis”. Raksti ir sagatavoti latviski, lai
pēc iespējas plašāk informētu ražotājus par integrētās augu aizsardzības iespējām
Latvijas apstākļos.
Lai padziļinātu izpratni par sliekšņu izmantošanu integrētajā augu aizsardzībā,
veikts teorētiskais pētījums par kaitīguma sliekšņa koncepciju pasaules un it īpaši
Eiropas literatūrā.
Turpināta dārzeņu slimību diagnostika un uzskaite glabāšanās laikā.
Iepriekšējos laika periodos iegūtie rezultāti prezentēti LLU Lauksaimniecības
fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības un Latvijas Lauksaimniecības un meža
zinātņu akadēmijas organizētā zinātniski praktiskajā konferencē “ZINĀTNE
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS NĀKOTNEI: PĀRTIKA, LOPBARĪBA,
ŠĶIEDRA UN ENERĢIJA”, kas notika Jelgavā 2012. gada 23. un 24. februārī.
REZULTĀTI
1. Integrētās augu aizsardzības ieviešanas nozīmīgākie
parametri un sliekšņu jēdziens
Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir vidi saudzējoša un ekonomiski pamatota
kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanas un savairošanās regulēšanas sistēma.
IAA pamatojas uz zināšanām, kas ļauj veikt konkrētas ekoloģiskas sistēmas
analīzi. Ekosistēmas analīze tiek veikta, izmantojot ilggadīgas datu bāzes,
meteoroloģiskos datus un zināšanas par kaitīgā organisma bioloģijas un ekoloģijas
īpatnībām.
Integrēto augu aizsardzību iespējams pielietot saimniecībā ar augstu tehnisko
un intelektuālo potenciālu. Tomēr, pat labi nostādītās saimniecībās, augkopības
nozare, līdz ar to augu aizsardzība, vienmēr saistīta ar risku, jo lauku darbs nav
šablonisks, to nevar atkārtot nākamajā gadā pēc iepriekšējās shēmas, vienmēr lēmums
par augu aizsardzības pasākumiem būs jāpieņem no jauna.
Mūsdienu modernā lauksaimniecība aizvien vairāk ir atkarīga no zinātnisko
pētījumu rezultātiem, īpaši, ja aktualizēta IAA, lai iespējami samazinātu nepamatotu
ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Zinātnieki visā pasaulē ir analizējuši un
uzsvēruši veselu rindu integrētās augu aizsardzības pasākumus, kurus ievērojot varētu
šo sistēmu ieviest. Pēc šiem kritērijiem konsultants var vērtēt objektīvo situāciju
saimniecībā.
1.1. Integrētās augu aizsardzības kritēriji
PROFILAKTISKIE PASĀKUMI - visi pasākumi, kas nodrošina augu normālu
augšanu un attīstību. Šo pasākumu īstenošana samazina vai novērš kaitīgo organismu
rašanos un inficēšanās iespējamību:
4
Augstvērtīgs sēklas materiāls.
Augu maiņa un kultūraugu dažādošana saimniecībā.
Atbilstošu kultivēšanas paņēmienu izmantošana.
Iepazīšanās ar iepriekšējo gadu problēmām un agrotehnisko informāciju, to
analīze.
Augsnes analīzes un sabalansēta mēslojuma izvēle.
Nezāļu ierobežošana – konkurenti kultūraugam un iespējamie saimniekaugi
slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
Meteoroloģisko apstākļu reģistrēšana (var prognozēt vairāku slimību un kaitēkļu
savairošanos un potenciālu to izplatību).
Sekot brīdinājumu signālam valstī un reģionā!
Kur iespējams, profilaktiski izmantot bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus (tos
nevarēs izmantot kā augu aizsardzības tiešos pasākumus pie kritiskā rīcības
sliekšņa, jo bioloģiskiem līdzekļiem ir garš iedarbības periods). Īpaši tas attiecas uz
laukaugiem ziemeļu reģionā!
Veidot lauku izvietojumu tā, lai saglabātos joslas derīgiem kukaiņiem.
Lauku apstrādes jāplāno secīgi, tehniku izmantot no “tīrā uz inficēto”.
Nepieļaut nepiederošu personu vizītes siltumnīcās un stādu audzētavās,
nepieciešamības gadījumā viesiem izsniegt dezinficētu tērpu un apavus.
Neizmantot atklātu ūdenskrātuvju ūdeni stādu un siltumnīcu kultūraugu laistīšanai,
lai novērstu to inficēšanos.
Augu aizsardzībā izmantot smidzinātājus, kas saņēmuši sertifikātu par tehnisko
apskati.
NOVĒROŠANA (MONITORINGS) - kultūraugu uzraudzība, lai konstatētu kaitīgo
organismu parādīšanos, novērtētu tā izplatības dinamiku, ņemot vērā arī to dabisko
ienaidnieku izplatību, un pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem kaitīgo organismu
ierobežošanas pasākumiem:
Postošāko kaitēkļu un slimību monitorings un protokolēšana noteiktās attiecīgā
kultūraugu attīstības stadijās, novērtējot:
o kaitīgā organisma attīstību, izplatību un attīstības pakāpi, izmantojot
zināšanas par tā bioloģiju;
o meteoroloģisko faktoru ietekmi uz kaitīgā organisma attīstību konkrētā
veģetācijas sezonā.
Monitorings ir jāveic, izmantojot unificētas uzskaites metodēs un protokolus, lai
dati būtu salīdzināmi pa gadiem, veidojot datu bāzes.
Sadarbība ar zinātniekiem un konsultantiem precīzai kaitēkļu un slimību
diagnostikai laboratorijā (visas problēmas vizuāli uz lauka nevar noteikt).
Ražas prognoze, kura atkarīga no reģiona, audzēšanas tehnoloģijas un konkrētā
gada apstākļiem.
Lēmuma pieņemšana par kultūrauga apstrādi ar AAL. Lēmums par metožu un
līdzekļu izvēli ir atkarīgs no katra kaitīgā organisma postīguma.
Augu aizsardzības līdzekļu iedarbības spektra, efektivitātes un klasifikācijas
pamatprincipu pārzināšana, lai novērstu kaitīgo organismu rezistences rašanos.
5
AUGU AIZSARDZĪBAS TIEŠIE PASĀKUMI - rīcība, iejaukšanās, ja
nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, pamatojot to ar datiem par kāda kaitīgā
organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī, izmantojot zināšanas par kaitīgo
organismu kaitīguma sliekšņiem. Sasniedzot kritisko rīcības jeb ekonomisko rīcības
slieksni izmantot tikai integrētā augu aizsardzībā ieteiktos augu aizsardzības līdzekļus.
1.2. Sliekšņu jēdziens un izmantošana integrētā augu aizsardzībā
Integrētās augu aizsardzības koncepcijai ir jau vairāk kā 50 gadu, kad to
definēja Sterns 1959. gadā. Patlaban atsevišķus tās elementus jau izmanto augļkopībā
un segtajās platībās kaitēkļu ierobežošanai. Relatīvi nelielās platībās vieglāk uzskaitīt
kaitēkļus un slimību izplatību, prognozēt to attīstību, grūtāk tas ir veicams laukaugu
kultūraugiem.
Brīdinājuma signāls. Brīdinājumu par kaitīgo organismu iespējamo
savairošanos sniedz konsultatīvie dienesti vai Valsts augu aizsardzības dienesta
speciālisti, pamatojoties uz zinātniski pamatotām prognožu sistēmām vai monitoringa
datiem. Pēc brīdinājuma zemniekam jāpārbauda savi lauki un jāpārliecinās par
situāciju konkrētā laukā. Šaubu gadījumā zemniekam jāgriežas pie profesionāliem
konsultantiem.
Brīdinājumu sistēmas vajadzībām valsts līmenī ir jāveic sekojoši pētījumi un
novērojumi:
kultūraugu apsekošana, ievērojot regulārus intervālus un datu ievadīšana datu
bāzēs;
plēsīgo un parazitāro kukaiņu uzskaites un datu izmantošana lēmumu
pieņemšanā (pagaidām Latvijā neveic);
zinātnisko pētījumu rezultātu un informācijas analīze un izmantošana;
informācijas izplatīšana - publisks brīdinājuma signāls par kaitīgā organisma
(piemēram, kaitēkļa sastopamība, patogēna izraisītie pirmie simptomi)
parādīšanos konkrētā reģionā. Lai objektīvi novērtētu situāciju valstī,
monitoringu jāveic nedēļas konkrētā dienā un laikā visā valsts teritorijā.
Zemnieks saņem atbilstošu peļņu, ja tā darbība ir plānota un pārdomāta. Lai spētu
augkopībā novērtēt ieguvumu un rīcības nepieciešamību augu aizsardzībā ieteikts
izmantot sliekšņu jēdzienu.
Izmanto šādus kaitīgo organismu savairošanās sliekšņus un brīdinājuma signālu:
Kaitīguma ekonomisko slieksni (ang. economic injury level)
Kritisko jeb rīcības ekonomisko slieksni (angļu val. action threshold)
Sliekšņu vērtības tuvosies objektīvam vērtējumam, ja būs veikti precīzi,
daudzgadīgi izmēģinājumi, dažādās atšķirīgās veģetācijas sezonās. Zinātniskā
literatūrā minēts, ka teorētiski aprēķinātie sliekšņu lielumi ir drīzāk subjektīvi.
Kaitīguma ekonomiskais slieksnis (KES) ir kultūrauga bojājuma
līmenis, pie kura kaitīgo organismu ierobežošanas izmaksas ir līdzvērtīgas zudumiem,
ko rada kaitēklis, slimība vai nezāles.
6
Lauka izmēģinājumi precizē, kādi ražas zudumi (kg/ha) novērojami pie
dažādiem kaitīgiem organismiem, dažādos meteoroloģiskos apstākļos. Kaitīguma
slieksni izsaka naudas izteiksmē, sarēķinot maksu par visiem potenciāliem
izdevumiem – samaksu par darbu, tehniku, kultūraugu bojājumiem to apstrāžu laikā,
degvielu, izmantoto pesticīdu u.c. izmaksām. Dažkārt kultūrauga kaitīgums izpaužas
kā estētisks produkcijas bojājums, kuru jāvērtē dinamikā, lai nerastos zaudējumi
samazinoties tā tirgus vērtībai.
Kaitīguma sliekšņa vērtība mainās līdz ar pesticīdu, degvielas un tehnikas un
gala produkta cenu izmaksām konkrētajā laika posmā, sakarā ar tirgus svārstībām.
Līdz ar to katrā valstī un pa gadiem sliekšņi ievērojami atšķirsies un tos nav
iespējams tiešā veidā pārņemt ne no citas valsts, ne citiem mūsu valsts reģioniem.
Piemēram, Zviedrijā kaitīguma slieksnis ievu-auzu laputij svārstās robežās no 2 - 15
laputīm uz viena ziemas kviešu stiebra, mainoties produkta cenai tirgū ( Gustafsson,
2011).
Vienkāršots EKS aprēķins:
KES = (C/V) ( 1/L)
Kur: C= kaitīgā organisma ierobežošanas izmaksas LVL par vienu uzskaites vienību
V= produkcijas tirgus cena LVL par vienu uzskaites vienību
L= produkcijas vai resursu zaudējums, ko izraisa kaitīgais organisms (zaudējums uz
uzskaites vienību pie attiecīgā kaitīgā organisma).
Sasniedzot kaitīguma ekonomisko slieksni, ļoti uzmanīgi un regulāri jāseko
tālākām katra atsevišķa laika postošo kaitēkļu populācijas blīvuma izmaiņām,
nozīmīgāko patogēnu izplatībai un attīstības pakāpei saistībā ar meteoroloģisko
apstākļu izmaiņām un kultūrauga attīstības stadijā. Nepieļaut strauju kaitīgo
organismu savairošanos jaunākās augu attīstības fāzēs. Ja kaitēkļiem un slimībām
kaitīguma slieksnis sasniegts populācijas maksimuma apstākļos vēlākās augu
attīstības fāzēs, tad ierobežošanas pasākumi, iespējams, nebūs jāveic, to parasti izlemj
konsultanta klātbūtnē. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus IAA lieto tikai kā
regulējošu pasākumu, lai kaitīgo organismu savairošanos noturētu zem ekonomiskā
sliekšņa, ja tas nav iespējams pēc iespējas izvēlēties selektīvākus un nepersistentus
pesticīdus.
Kritiskais rīcības jeb ekonomiskais rīcības slieksnis tiek uzskatīts
par robežu, kad kaitīgā organisma attīstības gaitas prognozēšana kļūst īpaši aktuāla.
Lai noteiktu ekonomisko rīcības slieksni jāprognozē raža dinamiski esošajā situācijā.
Rīcības slieksni parasti izsaka kā
kaitēkļu skaitu uz auga, stiebra, lapas vai vārpas
slimības intensitātes līmeni konkrētā kultūrauga attīstības fāzē
nezāļu skaitu m2.
Ekonomiskais rīcības slieksnis, pie kura jāizlemj par augu aizsardzības
līdzekļu lietošanu mainās līdz ar kultūrauga attīstības stadiju.
Integrētā augu aizsardzībā pie kritiskā rīcības jeb ekonomiskā rīcības sliekšņa
pesticīdu lietošana attaisnojas, ja saglabātā ražās vērtība pārsniedz izmaksas. Vērtējot
ražu, jāvērtē gan ražas kvantitāte, gan kvalitāte, vairums gadījumos tieši kvalitāte ir
noteicošā. Kā jau minēts jāņem vērā arī produkcijas estētiskais izskats, kur atsevišķās
valstīs izmanto pat estētiskā sliekšņa jēdzienu.
Aprēķinot produkta galīgo vērtību jāņem vērā arī transporta izmaksas papildus
ražas pārvadāšanai, papildus žāvēšanas un glabāšanas izdevumi, jo vēlāk veģetācijas
7
sezonā kaitīgo organismu ierobežošana notiek, jo lielāki izdevumi ir tieši žāvēšanas
un uzglabāšanas procesā.
Kritiskais rīcības jeb ekonomiskais rīcības slieksnis ir saimniecības un
atsevišķa lauka, veģetācijas sezonas, audzēšanas tehnoloģijas, papildus iegūtās ražas
un tirgus svārstību specifisks rādītājs, pēc kura par lauka apstrādi ar augu
aizsardzības līdzekļiem jāizlemj audzētajam pašam vai konsultējoties ar profesionālu
konsultantu.
Izmantotā literatūra: 1. Alston G.D. Pest Management Decision-Making: The Economic-Injury Level
Concept. Utah State University Extension and Utah Plant Pest Diagnostic
Laboratory.IPM Fact Sheet 3.
http://extension.usu.edu/files/publications/publication/economic-injury-level96.pdf
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009.gada 21.
oktobris)
ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai.
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 309/71. http://eur-
lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:309:0071:0086:LV
3. Pedigo K.P., Higley G.(1992) The economic injury level concept and
environmental quality a new perspective. American Entomologist 38: 12-31.
4. Pedigo K.P., Hutchini Sh.H, Higley G. (1986) Economic injury levels in
theory and practice. Annual Review of Entomology 31: 341-368.
5. Smith, R. F. (1978) History and complexity of integrated pest management.
pp. 41-53. In Pest control strategies, E. Smith, D. Pimentel (eds.), Academic Press.
334 pp. Smith, R. F., Reynolds H.T. (1966) Principles, definitions and scope of
integrated pest control. Proc. FAO Symposium on Integrated Pest Control Vol. 1,
p.11-17.
6. Stern V.M., Smith R.F., van den Bosh R., Hagen K.S. The Integrated Control
Concept. Higardia. Vol. 29: 81 -101.
7. Way M.J. van Emden H.F (2000) Integrated pest management in practice
pathways towards successful application. Crop Protection Vol. 19:81-103
8. Zadoks, J. C. (1985) On the conceptual basis of crop loss assessment: the
threshold theory. Annual Review of Phytopathology Vol. 23 : 455 - 473.
9. Zadoks, J. C. (1993) Crop protection: why and how. pp. 48-55. In Crop
protection and sustainable agriculture. CIBA Foundation Symposium. Vol. 177, 285
pp.
2. Dārzeņu slimības to glabāšanās laikā atkarībā no
ierobežošanas sistēmām veģetācijas laikā
2.1. Sīpolu slimību uzskaite un diagnostika glabāšanās laikā
2011. gadā izmēģinājums bija iekārtots, izmantojot tikai vienu sīpolu šķirni –
`Safrane` F1; tika salīdzināti varianti – Dacom Plant Plus prognožu programma (D),
Eksperta variants (AAL pielietojums pēc pieredzes) (E) un kontrole (K). Pirmā
paraugu analīze veikta pēc sīpolu apžūšanas, tieši pirms paraugu ievietošanas
glabāties (27. septembrī), otru reizi analīze veikta 12. decembrī, trešo reizi 30. janvārī.
8
No paraugiem atlasīti gan sadīgušie sīpoli, gan sīpoli ar slimību pazīmēm.
Salīdzinot inficēto sīpolu skaitu pa variantiem, jāsecina, ka tieši kontroles variantā
vidējais inficēto sīpolu skaits trijās uzskaites reizēs bijis viszemākais (1. attēls).
Matemātiski būtiskas starpības novērojamas gan starp dažādajiem smidzinājumu
variantiem, gan paraugu ņemšanas laiku (Rs = 2.67).
1. attēls. Vidējais inficēto sīpolu skaits glabāšanās laikā
Sīpolu slimības vizuāli ir grūti atšķiramas, tādēļ nepieciešama patogēnu
izolācija ar sekojošu identifikāciju. Patogēni identificēti mitrajās kamerās un
izmantojot patogēnu tīrkultūras specifiskajās barotnēs. No 129 bojāto audu paraugiem
iegūti 150 izolāti, kas identificēti un aprakstīti.
Izmantojot mitrās kameras, pēc 1 nedēļas izdalīti sekojoši patogēni:
1) sīpolu pamatnes puves ierosinātājs, no Fusarim spp.;
2) sīpolu baltās puves ierosinātājs Sclerotum cepivorum (1. pielikums).
Sīpolu pamatnes puvi ierosina Fusarium ģints sēnes no Anamorfo sēņu
grupas. Patogēnus identificē pēc raksturīgajām konīdijām (1. Pielikums).
Inficēšanos ar sīpolu pamatnes puvi sekmē paaugstināta gaisa temperatūra
veģetācijas perioda laikā (25 – 28 °C) un paaugstināta mitruma apstākļi ražas
vākšanas laikā. Patogēna iekļūšanu sīpolā veicina arī sīpolu mušas kāpuru radītie
bojājumi. Ja inficēšanās notiek veģetācijas perioda sākumā, tad uz lokiem un sīpolu
virsējām zvīņām parādās iesarkani plankumi. Inficētie augi var arī pakāpeniski novīst.
Glabāšanās laikā sīpola iekšējās zvīņas maina krāsu, brūnē un kļūst ūdeņainas.
Sīpolu balto puvi ierosina S. cepivorum no Anamorfajām sēnēm,
patogēnu identificē pēc raksturīgajiem konīdijnesējiem, kas izkārtoti pušķīšos un
konīdijām (1. pielikums).
Sīpolu baltās puves gadījumā inficētajiem sīpoliem tiek bojāta sakņu daļa,
saknes var atmirt pat pilnībā un augs pakāpeniski aiziet bojā (1. pielikums). Bojājumi
uz sīpola lokiem novērojami tikai stipras infekcijas gadījumā, kad sēnes micēlijs caur
sīpolu aizaug līdz tiem. Loki strauji nodzeltē un lēnām atmirst. Raksturīgi, ka
infekcija uz lauka izplatās perēkļveidā. Sēni raksturojošā baltā apsarme novērojama
tikai tad, kad loki jau atmiruši, biežāk sakņu rajonā. Atsevišķos gadījumos uz micēlija
9
var novērot nelielus tumšus sklerocijus. Sklerociju lielums variē 0.35 – 0.5 mm.
Tomēr uz barotnes sklerociju lielums var būt pat vairāk par 5mm.
No bojātajiem audiem izdalīti arī sekundārie patogēni: baktērijas (kas pieder
Pseudomonas spp. un Erwinia spp.) un Penicillium spp. kas ierosina pelējumus.
Sekundārā inficēšanās notiek, ja sīpoli jau bijuši iepriekš mehāniski traumēti, ir bijuši
tripša bojājumi vai citas slimības.
Atrasti arī citi izolāti, kas pieder ģintij Fusarium. Fusarium spp. – pieder pie
Anamorfo sēņu grupas. Šai ģintī ir ļoti daudzas sugas, no kurām liela daļa ierosina
slimības sīpoliem augšanas un it īpaši glabāšanās laikā. Vairums Fusarium sugu
ziemo ar micēliju vai hlamidosporām augsnē. Pēc auga inficēšanas attīstās sīpolu
pamatnes puve vai sīpolu puve, un sīpols pakāpeniski sapūst. Inficēšanās notiek jau uz
lauka, jebkurā sīpolu attīstības stadijā, bet tālākā slimības attīstība turpinās glabāšanās
laikā (1. pielikums).
Sīpolu puves, ko ierosina Fusarium spp. simptomi novērojami uz sīpola
glabāšanās laikā. Sākumā starp zvīņām parādās dzeltenīgi, iegrimuši, ūdeņaini,
caurspīdīgi plankumi, kas pakāpeniski kļūst dzeltenīgi brūni un zvīņa lēnām žūst līdz
kļūst pilnībā sausa. Biežāk inficēšanas notiek caur sakņu kaklu un inficējas iekšējās
zvīņas. Sīpolu pamatne nav inficēta. No inficētajiem sīpoliem var izdalīties brūns
šķidrums. Reizēm starp inficētajām zvīņām var novērot arī baltu sēnes micēliju (1.
pielikums).
Šī gada izmēģinājumā konstatēta arī sīpolu puve, ko ierosina Botrytis spp.
(1. pielikums). Kaut arī inficēšanās notikusi uz lauka (visbiežāk caur ievainojumu),
slimība postīga ir tieši sīpolu glabāšanās laikā, jo īpaši, ja sīpoli pirms ievietošanas
glabāties nav kārtīgi apžāvēti. Infekcija iekļūst caur sakņu kaklu un tad virzās pa
sīpola vidu uz sakņu daļu. Audi atkrāsojas un nomelnē. Sēnes sklerociji (1-10 mm
lieli) var veidoties gan sīpolam pa vidu, gana arī uz ārējām zvīņām (1. pielikums).
Konīdijas, kas izkārtotas uz konīdijnesējiem veidojot „kociņu” glabāšanās laikā
veidojas, tikai paaugstināta mitruma apstākļos. Pirmie slimības simptomi parasti
parādās kad sīpoli uzglabāti ilgāk par 1- 2 mēnešiem. Sēne saglabājas uz inficētajiem
sīpoliem un ar sklerocijiem augsnē līdz pat 2.5 gadiem.
Slimības ierobežo ievērojot augu maiņu, izvēloties mazāk ieņēmīgas sīpolu
šķirnes, kvalitatīvi sīpolus novācot un apžāvējot un nodrošinot optimālu temperatūru
glabāšanās laikā (+ 4°C).
2.2. Burkānu slimību uzskaite un diagnostika glabāšanās laikā
Burkāniem arī izmantota tika viena šķirnes - ‘Nevis’ un varianti – Dacom
Plant Plus prognožu programma (D), Eksperta variants (AAL pielietojums pēc
pieredzes) (E) un kontrole (K). Pirmā paraugu analīze veikta tieši pirms paraugu
ievietošanas glabāties (18. oktobrī), otru reizi analīze veikta 12. decembrī, trešo reizi
30. janvārī.
Salīdzinot inficēto burkānu skaitu pa variantiem, jāsecina, ka visos variantos
inficēto burkānu skaits bija neliels, neatkarīgi no paraugu ņemšanas laika (2. attēls).
Matemātiski arī nav būtisku starpību ne starp dažādajiem smidzinājumu variantiem,
ne paraugu ņemšanas laiku.
10
2. attēls. Vidējais inficēto burkānu skaits glabāšanās laikā
Kopumā laboratorijā analizēti 32 bojāto audu paraugi, no kuriem iegūti 92
izolāti. Paraugu analīze veikta gan izmatojot mitrās kameras, gan izolējot patogēnus
uz specifiskām barotnēm.
Mitrajā kamerā esošajos paraugos konstatēti gan saprotrofi, kas pieder ģintīm
Penicillium spp. un Fusarium spp., gan arī melnās puves ierosinātājs Thielaviopsis
basicola. Uz specifiskajām barotnēm iegūti arī vairāki Fusarium spp. izolāti, burkānu
tumšplankumainības ierosinātājs Pythium spp, brūnās puves ierosinātājs Phoma
rostrupii un baltās puves ierosinātājs Sclerotinia sclerotiorum (2. pielikums).
Burkānu melnā puve, ko ierosina Thielaviopsis basicola ir tipiska
burkānu slimība, kas novērojama glabāšanās laikā. Jo īpaši tā novērojami burkāniem,
kas tiek mazgāti, iepakoti polietilēna maisiņos un sagatavoti pārdošanai. Uz
inficētajiem burkāniem novērojami tumši brūni, gandrīz melni plankumi, kuri satur
patogēna micēlija, hlamidosporu un konīdiju masu. Bieži vien uz saknēm veidojas arī
plaisas, caur kurām arī notiek sporulācija. T. basicola pieder pie Anamorfo sēņu
Hifomicēšu grupas. Patogēna saimniekaugu loks ir ļoti plašs. Patogēns galvenokārt
attīstās kā saprotrofs un tikai atsevišķos gadījumos rada ievērojamus zudumus.
Patogēna savairošanos veicina augsts organiskās vielas saturs augsnē un paaugstināts
augsnes skābums. Slimības attīstību glabāšanās ierobežo savlaicīgi veicot glabātuvju
dezinfekciju, kvalitatīvi novācot burkānus, tos netraumējot un burkānus uzglabājot
optimālos apstākļos (līdz + 10°C).
Burkānu tumšplankumainība, ko ierosina Pythium spp. pieder
Chromista valsts Oomycota nodalījumam. Infekcijas rezultātā būtiski samazinās
burkānu tirgus produkcijas daudzums, jo kaut arī burkāns neaiziet bojā no konkrētās
infekcijas, pārdot to nevar. Slimības simptomi ir tumši iegrimuši plankumi uz burkāna
mizas un nedaudz tikai dziļākos audos. Plankuma vietā pakāpeniski veidojas plaisa un
audi tumšojas. Bojājumu vietās viegli iekļūst citi patogēni un notiek sekundārā
inficēšanās, rezultātā burkāni var sapūt. Pythium spp. ir vairāki saimniekaugi, ne tikai
burkāni un tie ilgstoši spēj saglabāt dzīvotspēju augsnē, pat bez saimniekauga
klātbūtnes. Tādēļ svarīgi ir ievērot augu maiņu audzējot burkānus. Slimības izplatību
11
veicina paaugstināti mitruma apstākļi augsnē. Siltās un sausās vasarās patogēna
izplatība ir ierobežota.
Burkānu brūno puvi ierosina Phoma rostrupii, kas pieder Anamorfajām
sēnēm (teleomorfa Leptosphaeria libanotis, pagaidām Latvijā nav atrasta). Infekcijas
rezultātā uz burkānu saknēm novērojami sausi brūni plankumi. Inficēšanās un
saglabāšanās galvenokārt notiek ar sēklām (2. pielikums). Svarīgākais ierobežošanas
pasākums ir sēklu kodināšana.
Burkānu balto puvi ierosina Sclerotinia sclerotiorum no Askusēņu
nodalījuma. Raksturīgi, ka asku sporas veidojas apotēcijos, kas veidojas uz
sklerocijiem. Apotēciji parasti ir mazi vai vidēji lieli, brūni un ar kātiņu. Ierosina balto
puvi ļoti dažādiem saimniekaugiem, tai skaitā burkāniem. Burkānu inficēšanās notiek
jau veģetācijas perioda laikā, bet simptomi galvenokārt novērojami tieši glabātuvē. Uz
inficētajiem burkāniem novērojami mīksti ūdeņaini plankumi, kas pārklāti ar baltu,
pūkainu micēliju. Bieži micēlijā un uz tā novērojami melni sēnes sklerociji (izmērs no
dažiem mm līdz vairākiem cm). Sklerociji dzīvotspēju var saglabāt vairākus gadus.
Ierobežot var ievērojot augu maiņu, ierobežojot nezāles, burkānus strauji atdzesējot
pirms ievietošanas glabāties, nodrošinot optimālus apstākļus glabātuvēs.
2.3. Kāpostu slimību uzskaite un diagnostika glabāšanās laikā
Izmēģinājumā izmantota šķirne ‘Cabton F1’, un divi varianti – Kontrole (bez
fungicīdiem) un Eksperta variants. Glabāties kāposti tika ielikti konteinerā, no katra
atkārtojuma 10 galviņas. Vidējais kāpostu galviņu svars kontroles variantā bija 3.2 kg,
bet Eksperta variantā 3.3 kg. Kāpostu paraugu analīze veikta 12. decembrī un 30.
janvārī.
Pirmajā paraugu analīzē vizuāli jau gandrīz uz visām galviņā tika konstatēti
pelēkās puves (Botrytis cinerea) simptomi – pelēka apsarme. Visvairāk bija inficēts
Eksperta varianta 1. atkārtojums – tas tika likvidēts. Atkārtoti veicot paraugu analīzi
visām galviņām, visos variantos bija gan pelēkās puves, gan baltās puves simptomi
(Sclerotinia sclerotiorum) (3. pielikums).
Trešajā uzskaites reizē inficētās galviņas tika notīrītas un nosvērtas, aprēķinot
zudumus (3.attēls).
3. attēls. Vidējā svara izmaiņas glabāšanās laikā
12
Glabāšanās laikā kāpostu galviņas abos variantos vidēji zaudēja 31% no sava
svara, kāds bija ievietots glabāties (Kontrole 31.8 kg, Eksperta variantā 31.1 kg).
Būtiskas atšķirības starp Kontroli un Eksperta variantu netika novērota. Glabāšanās
tālāk netika turpināta.
Visvairāk atrasta pelēkā puve, ko ierosina Botrytis cinerea no
Anamorfajām sēnēm. Patogēns ir plaši specializēts ar ļoti plašu saimniekaugu loku.
Uz inficētajām galviņām labi redzama pelēka apsarme, kas pakāpeniski pārņem visu
galviņu; tā sastāv no sēnes micēlija un gariem (līdz 5 mm) kokveidā zarotiem
konīdijnesējiem. Virsējā lapa vīst, bet infekcijas izplatās tālāk iekšā galviņā. Kāpostu
inficēšanās parasti notiek jau uz lauka, bet arī glabātuvē infekcija pāriet no inficētās
galviņas uz blakus esošajā veselajām galviņām.
Balto puvi ierosina Asku sēne Sclerotinia sclerotiorum. Uz lauka slimības
simptomi parasti grūti konstatējami. Uz inficētajām galviņas redzama izteikts balts,
pūkains micēliju, uz iekšējām lapām novērojami gaiši brūni apaļi plankumi.
Laboratorijā uz mākslīgajām barotnēm baltās puves ierosinātājs identificēts pēc baltā
pūkainā micēlija (sporas neveidojas) un melnajiem sklerocijiem.
Slimību ierobežošanai svarīgi ir kāpostus glabāt piemērotās, labi vēdināmās
glabātuvēs. Būtiski ir glabāšanai piemērotas šķirnes izvēle.
SECINĀJUMI
Latvijā līdz šim nav bijuši pētījumi par dārzeņu slimībām glabāšanās laikā,
tādēļ ļoti liela nozīme ir patogēnu identifikācijai. Precīza identifikācija ir pamatā
optimālai, bioloģiski un saimnieciski pamatotai slimību ierobežošanas sistēmai.
Glabāšanās laikā identificēti un aprakstīti sekojoši patogēni: vairāki patogēni
no Fusarium ģints; Sclerotum cepivorum, Botrytis cinerea, Thielaviopsis basicola,
Phoma rostrupii, patogēni no Pythium ģints, Sclerotinia sclerotiorum, kā arī
saprotrofi: sēnes no Penicillium ģints un baktērijas no Pseudomonas un Erwinia
ģintīm.
Sīpolu, burkānu un kāpostu glabāšanos fungicīdu lietošana veģetācijas sezonā
neietekmē, daudz lielāka nozīme ir šķirnei, ražas vākšana un glabāšanas apstākļiem.
NOSLĒGUMS
Projekta galīgais mērķis ir veicināt integrētās augu aizsardzības ieviešanu Latvijā,
tādēļ īpaši svarīga ir iegūto rezultātu popularizēšana Latvijā.
Publikācijas: 1. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M., Kronberga A.,
Kokare A., Maļecka S. (2012) Labību un rapša slimību ierobežošanas iespējas
integrētā augu aizsardzībā. No: zinātniski praktiskās konferences Zinātne Latvijas
lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība, šķiedra un enerģija: Raksti.
Jelgava, 2012, 25 – 28. lpp.
2. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M. (2012) Ziemas kviešu
slimību ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā. No: zinātniski
13
praktiskās konferences Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika,
lopbarība, šķiedra un enerģija: Raksti. Jelgava, 2012, 102 – 105. lpp.
3. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M. (2012) Ziemas miežu
slimību ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā. No: zinātniski
praktiskās konferences Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika,
lopbarība, šķiedra un enerģija: Raksti. Jelgava, 2012, 94 – 97. lpp.
4. Bankina B., Kronberga A., Kokare A., Maļecka S. (2012) Tritikāles un rudzu
slimību ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā. No: zinātniski
praktiskās konferences Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika,
lopbarība, šķiedra un enerģija: Raksti. Jelgava, 2012, 106 – 109. lpp.
5. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M. (2012) Rapša slimību
ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā. No: zinātniski praktiskās
konferences Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība,
šķiedra un enerģija: Raksti. Jelgava, 2012, 98 – 101. lpp.
6. Bimšteine G., Bankina B., Lepse L. (2012) Dārzeņu slimību ierobežošanas iespējas
integrētā augu aizsardzībā. No: zinātniski praktiskās konferences Zinātne Latvijas
lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība, šķiedra un enerģija: Raksti.
Jelgava, 2012, 166 – 168. lpp.
Sniegti ziņojumi Zinātniski praktiskajā konferencē “ZINĀTNE LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS
NĀKOTNEI: PĀRTIKA, LOPBARĪBA, ŠĶIEDRA UN ENERĢIJA”, kas notika
Jelgavā 2012. gada 23. un 24. februārī.
1. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M., Kronberga A.,
Kokare A., Maļecka S. Labību un rapša slimību ierobežošanas iespējas integrētā
augu aizsardzībā – mutiskais ziņojums.
2. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M. Ziemas kviešu slimību
ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā – stenda ziņojums.
3. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M. Ziemas miežu slimību
ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā– stenda ziņojums.
4. Bankina B., Kronberga A., Kokare A., Maļecka S. Tritikāles un rudzu slimību
ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā– stenda ziņojums.
5. Bankina B., Gaile Z., Balodis O., Kreita Dz., Katamadze M. Rapša slimību
ierobežošanas iespējas integrētā augu aizsardzībā – stenda ziņojums.
6. Bimšteine G., Bankina B., Lepse L. Dārzeņu slimību ierobežošanas iespējas
integrētā augu aizsardzībā – mutiskais ziņojums.