Sestdien un svētdien, 6. un 7. jūnijā Brīvda-bas muzejā notika kārtējais gadatir-gus. Sestdienas rīts bija vēss un apmā-cies. Reizēm lija. Mēs ieradāmies gadatirgū agri, ap plkst. 9.30, bet, izrādījās, bija vēl agrāki pircēji, kuri jau gāja projām ar saviem pirkumiem.

Likās, ka pār-devēju bija līdzīgā skaitā kā pērn, ar līdzīgu preču sortimentu. Kā vien-mēr, kvalitāte bija teicama. Lielākā atšķirība ar pagājušo gadu bija, ja kāds sarežģīts individuāls izstrādājums, kā piemēram, metāla lustra, akmens skulptūra vai kas līdzīgs būtu maksājis

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

NR. 40 2009. gada 9. jūnijā TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursEiropas Parlamenta un pašvaldībuvēlēšanas......1, 10Latvijasziņas ........................1, 10Nekrologs–AdīnaĶirškalne ......1Austrālijasziņas ...2, 3, 4, 5, 6, 11Redakcijā ...................................3UldaOzoliņaskatījums ........7, 14Kultūra ........................................8Martagalerijāsmaijā ..................9AijasRozentālaspārdomas .....12ElīnaStarostniece– Misionāradienasgrāmata .13, 14Sēruziņa ..................................14Atceries ....................................15Datumi ......................................15Sarīkojumiunziņojumi .............16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

Vai Tu balsoji?!Iedzīvotāju balsojums Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās: lielāko iedzīvo-

tāju atbalstu saņēmusi Pilsoniskā savienība (PS) – 24,33% balsis, Saskaņas centrs – 19,40%, apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – 9,62% , LPP/LC – 7,5% balsu, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 7,45%, bet Jaunais laiks (JL) – 6,6%.

Latvijai EP ir 8 deputātu vietas. Tiek pieļauts, ka no SC Latviju varētu pār-stāvēt Alfrēds Rubiks un Boriss Cilēvičs vai Aleksandrs Mirskis. PS mandātu

FOTO

Uve

Zos

ars

Gadatirgus Brīvdabas muzejā

Adīna Ķirškalne*1915. g. 15. aug. Vecpiebalgas Ģibuļos

†2009. gada 3. jūnijā Madonā

Palikt uz laikiem tā – Kopā ar ziedošo zemiMirdzošā klusumā.

Pirms 35 gadiem rakstītie Sko-lotājas vārdi ir piepildījušies. Viņas gaišais ceļš aprāvās mūža deviņdesmit ceturtās vasaras vakarstundā. Lielajā Aizsaules valstībā viņa sadziedāsies ar bērnības draugiem Vecpiebalgā, Ces-vaines ģimnāzijas un Rīgas Skolotāju institūta puišiem un meitenēm, ko kara vēji izkaisījuši pasaulē, vecākiem, brā-li, tuviniekiem un draugiem…

Skolotājai bija tikai trīs darba-vietas – dzimtā pagasta Upītes un 1905. gada skola, bet no 1948. gada Madonas rajona Lazdonā, kalnā starp diviem ezeriem. No agras jaunības viņa interesējās par literatūru, vi-ņas dzejoļi un miniatūras ar parakstu Ganu meita kara gados publicēti laik-rakstā Daugavas Vanagi. Augusi kopā ar Dievu, Dabu, Darbu un Dziesmu, viņa to nemanāmi mācīja saviem au-dzēkņiem ārpus paredzētās program-mas tad, kad to oficiāli nedrīkstēja. Būdama Tautskolotāja un Audzinātāja šī vārda plašākajā nozīmē, viņa pa-sniedza dažādus priekšmetus, vadīja kori, dramatisko un citus pulciņus. Viņas teiktie vārdi allaž sildīja cilvē-ku sirdis svētkos un skumjās reizēs apklusušo mūžu dārzā, ar aizrautību kā bērniem, tā pieaugušajiem stāstīja par literatūru, īpaši par Kārli Skalbi, kopā ar ekskursantiem pārstaigāja R. Blaumaņa Braku pakalnus un lūkojās Piebalgas ezeros. Līdz pat pēdējam pavasarim katrs rīts viņai nesa Dzejas dienu, jo Ceļmalas pilnas ar dzejoļiem / Kā varavīkšņainas rasas un Smilgu smalkajā sudrabā / Mirdzēt mirdz tau-tas dainas. Sauli izstaroja gaišo matu vainags ap mazliet pieliekto galvu, gaisma nāca no viņas mīļajām saules-puķēm un kliņģerītēm, mīlestība – no vēstulēm.

1994. gadā viņa bija pirmā skolotā-ja atjaunotajā Latvijas Republikā, kas

Adīna Ķirškalne

IzskaņaKad mūža gājumam manam Bēru vainags būs vīts,Palikšu skolas ceļā,Kur solis mans ierakstīts.Palikšu zaļajā miglā, Plaukstošos bērzos kas līst,Dzērvju atvadu dziesmāSeptembra debesīs.Palikšu cīruļa dziesmā,Kad uzziedēs lazdas zars,Paglabās skatienu manuZvaigznes un saules stars.Kad steigā gadi pēc manisAtnāks un projām skries,Tie, kas man bijuši tuvi,Ar mani vēl satiksies.

Turpinājums 10. lpp.

Turpinājums 10. lpp.

saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.Pieliksim sudraba maliņu savām

skumjām sestdien, 13. jūnijā, izvadot Skolotāju no Lazdonas pamatskolas plkst. 12.00 un guldot Vecpiebalgas kapos plkst. 14.00.

Dace ZvirgzdiņaLaikrakstam „Latvietis“

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze dibināta Vasarsvētkos, 1949. gadā 20. maijā. Šogad Vasarsvētki iekrita 31. maijā. Draudze kopīgi atzīmēja Kristīgās baznīcas dzimšanu un savu 60 gadu pastāvēšanu. Svinības ievadī-ja ar svētku dievkalpojumu, ko vadīja draudzes mācītājs – prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) kopā ar viesu mācītāju Māru Saulī-ti. Dievkalpojumu ievadīja ar svinīgu gājienu. Draudzes padomes loceklis Ivars Birze vadīja gājienu, nesdams baznīcas krustu. Gājienā piedalījās bi-jušie draudzes priekšnieki Jānis Trei-manis un Andris Zīriņš, kā arī bijušās dāmu komitejas priekšnieces Irma Bertranda un Velta Mežkaza, patrei-zējais draudzes priekšnieks Eigits Ti-

mermanis un padomes locekļi Imants Liepiņš, Valdis Krādziņs, Nikolajs Sproģis, Baiba Liberta un dāmu komi-tejas priekšniece Tamāra Koškina un abi garīdznieki.

Dievkalpojumā ar četrām pacilā-jošām dziesmām piedalījās Sidnejas latviešu vīru koris diriģentes Dainas Jaunbērziņas vadībā. Draudzes an-samblis Ināras Gedgovdas vadībā no-dziedāja divas dziesmas.

Svētrunā prāvests sacīja, ka visās lielās maiņās, kas notikušas sešdes-mit gados, viena lieta nav mainīju-sies, proti, draudzes uzdevums būt par Kristus lieciniekiem. Draudze eksistē, lai paustu evaņģēlija vēsti, un tā ne-mainās, jo Kristus nemainās. Galve-nā liecība ir mīlestība, kas iespējama

tikai, ja turas kā zars pie īstā vīna koka, kas ir Kristus. Prāvests mudināja visiem pār-domāt savas attiecības gan ar Kristu, gan ar draudzi; kādu vietu tās ieņem ikkatra dzīvē.

Lūgšanā prāvests pieminēja draudzes pirmo ganu mācītāju Jāni Kraukli, kā arī visus darbiniekus un locekļus, kas aizgājuši mūžībā. Prāvests arī

pieminēja prāvestu Arnoldu Grosbac-hu, kuram tieši 31. maijā būtu piepildī-jušies 100 gadi.

Dievkalpojumam beidzoties, prāvs dievlūdzēju skaits devās uz draudzes namu, kur turpinājās svinības. Zāle bija skaisti izdekorēta šim speciālam gadījumam. Pie sienām bija izstādītas fotogrāfijas, kas atspoguļoja draudzes 60 gadu darbību. Foto izstādi iekārtoja Linda Makfersona.

Svinības iesākot, prāvests lūdza visiem pacelt vīna glāzi, pateicoties Dievam un vēlot draudzei svētību nā-kotnē. Pēc galda lūgšanas dāmas ar palīgiem iznēsāja visiem siltas pusdie-nas. Pusdienās pacienāja ar cāļa fileju diļļu krējuma mērcītē, ar kartupeļu sa-cepumu un saknītēm. Saldam ēdienam bija ļoti garšīgs debesmannā.

Starp galveno maltīti un saldo ēdienu prāvests sniedza īsu vēsturisku pārskatu par draudzes dzīvi un tad no-lasīja LELBĀL arhibīskapa E. E. Ro-zīša apsveikuma rakstu. Sekoja mu-tiskie apsveikumi no mācītājas Māras Saulītes un Volongongas draudzes priekšnieka Arta Medeņa. Pēc tam prāvests nolasīja citus rakstiskos ap-sveikumus un, noslēdzot oficiālo daļu, lūdza visiem vienoties dziesmā Pie ro-kas ņem un vadi.

Ludviks V.Laikrakstam „Latvietis“

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Sidnejas draudzes dimanta jubileja

Draudzes darbība 60 gadosS i d n e j a s

ev. lut. latviešu draudze dibināta 1949. gadā, 20. mai-jā.

Pēc Vasarsvētku dievkalpojuma, kuru

noturēja māc. Buģis, sapulcē piedalījās 16 latvieši, no kuriem izraudzīja pirmo draudzes valdi un Frici Lakšēvicu kā pirmo draudzes priekšnieku. Nāko-šos divus dievkalpojumus noturēja māc. Pēteris Laiviņš. Mācītājs Krauk­lis ieradās Sidnejā 1949. g. Jāņos. Viņš savu darbu kā draudzes mācītājs ie-sāka septembra mēnesī, noturot diev-kalpojumus nometnēs, kurās dzīvoja vairāki latvieši, kā arī pilsētas centrā

Golburnas (Goulburn) ielā, Vācu lu-terāņu baznīcā. Dievkalpojumi notika arī Mauntdruita (Mt. Druitt), Rūtīhilā (Rooty Hill), Silverdeilē (Silverdale), Volongongā, Grētā un Šeivilē (Schey-ville).

1950. gada, 26. februārī, Central-holā (Central Hall) notika draudzes pilnsapulce, kurā tika ievēlēta jauna padome ar J. Miezi kā priekšnieku. Diemžēl, viņš pēkšņi mira 2. aprīlī, un tā P. Ozols pārņēma draudzes vadību. Draudze veidojās strauji un darbība pieauga.

Lielāki dievkalpojumi,– kā iesvētī-bas, notika Svētā Džeimsa (St. James) baznīcā pilsētas centrā.

Draudzes pirmais īpašums bija Red fernā un to iesvētīja 1954. g. 20. maijā. Nākamajā dienā draudze atzīmēja savu 5 gadu jubileju ar pateicības dievkalpojumu un kon-certu, kurā piedalījās operdziedātājs Kārlis Nīcis.

1955. g. par draudzes priekšnieku tiek ievēlēts Kārlis Rudens, kas kalpo nākamos 10 gadus. Viņa kalpošanas laikā tiek pārdota Redfernas māja un nopirkts īpašums Hombušā (Home-bush). Lēmumu pārdot Redfernas māju un pirkt īpašumu Hombušā pieņēma

FOTO

Lin

da M

akfe

rson

a (M

acPh

erso

n)

Foto pie draudzes nama jubilejas dienā. No kreisās: māc. Māra Saulīte, prāv. Kolvins Makfersons, dāmu komitejas priekšniece Tamāra Koškina un draudzes priekšnieks Eigits Timermanis.

Turpinājums 11. lpp.

Pie baznīcas durvim baznīcas iesvē-tīšanas dienā. No kreisās: arhitekts Aivars Drēziņš, priekšnieks Osvalds Beimanis, arhitekts Arnis Kārkliņš.

FOTO

no

drau

dzes

arh

īva

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Pēc ilgāka pārtraukuma 7. jūnijā Melburnas latviešu namā varējām vē-rot Austrālijas Latviešu teātra uzve-dumu – vēl vienu skeču virkni Raibā pēcpusdiena.

Kā autori programmā minēti Biru-ta Neilande, Oļģerts Bergmanis un Iv-ars Mirovics; diemžēl, atkal nezinām kurai spalvai pieder kurš skečs. Režiju vadīja Valda Rube, par dekorācijām atbildīgas Rita Kauliņa un Ieva Kaina; Jānis Kārkliņš vadīja izrādi un rūpē-jās par gaismām. Uz skatuves vairāk runāt nācās Valdai Rubei, Mārai Kazi-ņai, Ievai Kainai, Ivaram Mirovicam, Imantam Lēmanim, Eero Pūpēdim un Gunāram Klausam (viņa vārds, diem-žēl, nav minēts programmā), mazāk Irēnai Klausai, Kaijai Hermanei, Ritai Kauliņai, Renekai Lēmanei, Markum Dragūnam, Jānim Kainam un Jānim Kārkliņam.

Skečā Nav mīlas bez asarām iz-gaismotas ārpus laulības sakaru prob-lēmas. Latviešu banka nerosināja sa-jūsmu par tās darbinieku kompetenci; vēroto nevajadzētu attiecināt uz mums visiem pazīstamo kredītkooperatīvu. Ciemats rādīja dzīvi mums tikpat labi pazīstamā ciemā; kādreiz jau raks-tīju – it kā nevajadzētu zoboties par veciem ļaudīm, bet – kamēr vēl varam par sevi pasmieties, tikmēr vēl dzīve nav galā! Ciemata projektā ķenguru kontinenta latviešus aicināja pārcelties uz bezrūpīgu dzīvi Latvijā; lieku reizi redzējām, cik labi mums patīk smie-ties par krievvalodīgo latviešu valodas izrunu, bet – vai nav labāk runāt tā

nekā latviski nemaz nerunāt? Satikša-nās kafejnīcā izvēr-tās par pārrunām par latviešu valodas problēmām, it seviš-ķi sieviešu uzvārdu rakstību ; mazliet par to vēl šī rakstiņa beigās. Par Vēstuli – arī mazliet vēlāk.

Pēc starpbrīža redzējām skečus par mūsu Kultūras svētkiem (= dienām). Bija ausīm uzbrūkošs klavieru duets, kā arī pirmās lēdijas (eksprezidentes) parādīšanās un iespēja ar viņu (vai vi-ņas attēlu) fotografēties. Runājot par trimdas rosību vai tās sarukšanu, bei-gās izvirzījās cerīga doma: ja iet galīgi grīstē, varam izsaukt nevien māksli-niekus, bet arī skatītājus no Latvijas! (Te vēlos uzmundrināt ALT ansambli : nemetiet plinti krūmos, vēl nav laiks!) Lidojums pagātnē vairāk paliks atmi-ņā nevis ar savu laikā ceļošanas apa-rātu, bet ar spēcīgo rokas kratīšanu! Modes skate kā jau modes skate – bez dīvainībām un jaunumiem neiztikt.

Uzvedums ritēja raiti; dekorācijas bija vienkāršas, līdz ar to viegli mai-nāmas. Patika dažādība tēlotāju apģēr-bos, arī parūkās, atšķirīgos skečos. Ja maiņas mazliet kavējās Modes skatē, to varēja saprast un attaisnot. Par joku izdošanos atbildīgs kā teksta autors, tā aktieris. Nerakstīšu, ka uzvedumu visu laiku pavadīja skatītāju smieklu vētras, bet bez humora dzirkstelēm neiztika. Kā pēcpusdienas kroni gribu izcelt pa-visam nepretenciozo Vēstuli – bija grū-ti nesmieties, klausoties Irēnas Klausas piemēroti vienmuļā lasījumā: priekš-nesums derēja tekstam kā rokai cimds.

Programmā ir par daudz punktu – gandrīz pēc katra otrā vārda. Mazliet par daudz arī lielo burtu. Patīk, ka mūsu aktrises ir sievietes arī savu uz-vārdu rakstībā; te gan kāds ir darījis pāri Irēnai Klausai.

Kārlis Ābele

Cilvēks atkal grib smieties :Vēl viena raibā pēcpusdiena Melburnā

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Latviešiem ir grūti saprast demo-

krātijas spēku. Pirms kara tā mums bija tikai īsu laiku, un vēl ļoti nesen Ministru prezidents Aigars Kalvītis lika saprast, ka tikai muļķi piedalīsies balsošanā referendumā.

Un tagad kārtējo reizi latvieši dara gandrīz visu iespējamo, lai pazaudētu tik viegli iegūto neatkarību un labklā-jību. Nebija jāiet ar ieročiem pretī nik-nam ienaidniekam, upurējot savu dzīvī-bu dzimtenes labā. Bija tikai jāiet balsot par Latvijai labvēlīgiem spēkiem.

Un pat to nevarēja... ∎

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

PATEICĪBA

Izsaku sirsnīgu pateicību mācī-tājam Aldim Elbertam par ma-nas māsas Vijas Ausmas Šīrants izvadīšanu. Liels paldies Ērikai Stokāns un dāmām par bagātī-go bēru mielasta sagatavošanu. Draugiem un radiem par sil-tiem rokas spiedieniem un mie-rinājušiem vārdiem, skaistiem mājā atsūtītiem ziediem un saziedotiem $900 MLB Dau-gavas skolai.Zeltīte Kasparsons ar ģimeni

Svētdien, 7. jūnijā Melburnas Lat-viešu nama Lielajā zālē Austrālijas Latviešu teātris (ALT) rīkoja Raibo Pēcpusdienu. Par apmeklētāju lielo in-teresi liecināja vairāk kā 150 izpārdo-tās biļetes. Un kā nu nebūt interesei, ja šīs Raibās Pēcpusdienas sola smieklus un smaidus, kas arī svētdien neizpa-

lika! Ja mēs spējam paši smaidīt par savām vājībām un par tām pasmieties, tas tik liecina mums par labu.

ALT autori – Biruta Neilande, Oļģerts Bergmanis un Ivars Miro-vics bija pamanījuši šo to komisku

Turpinājums 11. lpp.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Rokopera „Lāčplēsis“FILMAS IZRĀDE

(Oriģinālais 1988. g. ieraksts)

SVĒTDIEN,2009. g. 28. jūnijā, plkst. 12.30

Svētā krusta baznīcas zālē pēc dievkalpojuma.

BŪS ARĪ PUSDIENAS!Ziedojumi (par pusdienām ar filmu)

tiks nodoti Okupācijas muzējam Rīgā – baltā Nākotnes nama celšanai.

Meklē Austrālijas latvieti,ar ko sarakstīties.

Es dzīvoju Kuritibā Brazīlijā, Paranas Štata galvas pilsētā. Esmu sekretāre mūsu Latviešu grupai. Piedalos baptistos. Esmu dzimusi šeit, bet mani vecāki atbrauca no Latvijas 1922.  gadā. Esmu bijusi Latvijā un saprotu labi latviski. Man ļoti patīk lasīt latviski. Esmu 78 gadus veca.

V.Ja kāds mūsu lasītājs vēlas sarakstīties ar V. kundzi, lūdzu atsūtiet savus kontaktus redakcijai (adreses 2. lpp.).

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Tieši šogad ne tikai daudzi tautie-ši atceras, ka pirms 60 gadiem viņi sāka jaunu dzīvi jaunā zemē, bet arī vai-rākas latviešu or-ganizācijas atzīmē savas dibināšanas 60. gadskārtu. Ade-

laides Latviešu Biedrība šo savu dzim-šanas dienu atzīmēja 31. maijā Tālavas lielajā zālē, kur pulcējas ļaudis paci-lātā garastāvoklī, lai kavētos atmiņās par pavadītiem 60 gadiem, pieminētu aizsaules ceļos aizsauktos sabiedris-kos darbiniekus, pateiktos tiem, kam pateicība pienākas, un baudītu pirm-klasīgus muzikālus priekšnesumus.

Pēcpusdienu atklāja ALB valdes priekšsēdis Bruno Krūmiņš ar aizrau-

jošu pastaigu par Biedrības vēsturi, par dibinātājiem, par brīvprātīgiem, ilggadīgiem darbiniekiem, kas pašaiz-liedzīgi turēja dzīvu šo Mazo Latviju Adelaidē. Bija iespēja godināt vienī-go dzīvu palikušo dibinātāju Gunāru Matisonu, pasniegt viņam ziedus un uzklausīt viņa apsveikuma vārdus. Lai gan DLOA priekšnieks Pēteris Strazds apsveica Biedrību visu Adelaides or-ganizāciju vārdā, neiztrūka atsevišķu organizāciju cildinoši vārdi, un ALB koris pārsteidza klātesošos ar īpaši sa-dzejotu muzikālu apsveikumu. Bied-rība pateicās saviem darbiniekiem ar Goda biedra statusu un Atzinības rakstiem. Pirmo saņēma Velta Voit-kuna, Aelita Bērziņa, Valdis Toma-nis, Alberts Veigurs un Inta Stupāne, bet otru – Rūdis Dancis, Inese Laine un Marija Perejma. Viņiem par godu

Adelaides latviešu biedrībai liela jubileja

No kreisās: Bruno Krūmiņš, Velta Voitkūna, Aelita Bērziņa, Valdis Tomanis, Alberts Veigurs, Anna Hepvorta (Hepworth) (kura pārstāveja vecomāti Intu Stupānu). Bruno Krūmiņš viņiem pasniedz ALB goda biedru nozīmes. Nākamie trīs: Marija Perejma, Rūdis Dancis, Inese Laine saņēma ALB Atzinības rakstus.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Meld: Še kur līgo priežu meži, Teksts: Gunta R.Gadi sešdesmit nu aprit mūsu latvieš’ biedrībai,Cēli darbi, diži darbi vainagā ir vīti tai.

Mūsu mīļo valodiņu, kultūru tā veicina,Atbalsta tā jaunus, vecus, dzimto zemi daudzina.

Dziedāsim mēs slavas dziesmas mūsu latvieš’ biedrībai,Veselību, spēku, drosmi, vēlam viņas vadībai.

Darbiniekus bijušos un esošos mēs cildinām,Svētību un darba prieku viņiem allaž novēlam.

Adelaides Dziesmu Laiva pateicās nu biedrībai,Mīļi sveicam, augsti teicam, saules mūžu vēlam tai.

Latviešu biedrību Adelaidē sveic Adelaides jauktais koris „Dziesmu laiva“. Lai dzīvo latviešu biedrība!Koris „Dziesmu laiva“. Diriģente Lilita Daenke.

Veltījums Adelaides Latviešu biedrībai,svinot 60 raženus darbības gadus.

nodziedāja Nevis slin-kojot un pūstot.

Pēc īsa starpbrīža priecīgu Bēthovena mūziku spēlēja stīgu trio – profesionālie mūziķi Jānis Laurs, Juris Ezergailis un Imants Larsens. Va-ram tiešām lepoties ar šiem apdāvinātiem latviešu mūzi-ķiem, kuri ir iecienīti arī plašākā sa-biedrībā. Mariatviles (Marryatville) skolas koris ir latviešu sabiedrībā labi pazīstams, jo to vada mūsu pašu Aldis Sils, kurš arī ir plašākā sabiedrībā pa-zīstams un cildināts kā iedvesmojošs mūzikas skolotājs un Adelaides lielā kora Philharmonia Chorus diriģents. Dzirdējām četras dziesmas: vienu po-liski, vienu latīniski un divas latviski. Jauniešiem latviešu akcents gandrīz nevainojams, lai gan kora rindās re-dzēja ne tikai austrāļu bērnus, bet arī ķīniešus! Jāapbrīno koristu labo dikci-ju un dzidro, izjusto dziedāšanu.

Pēc koncerta viesi devās uz mazo zāli, lai iebaudītu uzkodas, pīrāgus un Daugavas Vanagu dāvanu– šampanie-ti. Kā jau pie dzimšanas dienas pienā-kas, goda vietu galda vidū ieņēma liels kliņģeris (ļoti garšīgs – cepējai – ce-puri nost!), ap kuru viesi nodziedāja Daudz baltu dieniņu. Dzimšanas diena bija priecīgi nosvinēta, un Biedrības 60 raženi darbības gadi pieminēti un godā celti.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Mariatviles (Marryatville) skolas koris. Diriģents Aldis Sils.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

No kreisās: Imants Larsens, Jānis Laurs, Juris Ezergailis.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Kooperatīvam ir nauda ko

aizdot

4.00% gadā,

uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 4.00% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 5.60%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 5.49%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-pasta adrese: lacc@latviancredit.com.au

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS001-02/09

Latviešu Kreditkooperatīvs Austrālijā

Melburnas latviešu biedrība 60 gadiŠā gada 31. maijā Melburnas Lat-

viešu namā notika Melburnas Latvie-šu biedrības 60 darbības gadu atceres sarīkojums. Nama lielajā zālē bija pul-cējušies vairāk kā 100 apmeklētāju. Ar ievadvārdiem sarīkojumu atklāja MLB priekšsēdētāja Iveta Laine, aici-not klātesošos pēc ilggadīgas tradīcijas kopīgi nodziedāt dziesmu Es dziedāšu par tevi tēvu zeme (Tirzmalietes vārdi, Jēkaba Graubiņa mūzika). Pieminēja biedrus, kuri jau kopš biedrības dibi-nāšanas ir tās biedri, piemēram Dzin-taru Veide (biedru karte nr. 12), Vikto-ru Bendrupu (nr. 26), vienu no visilgāk nokalpojušiem valdes locekļiem Leo Stilve (nr. 29).

Rasma Celma apsveica vēl vienu 60 gadnieku: laikrakstu Austrālijas Latvietis, nosaucot vārdā gandrīz vi-sus tās bijušajos redaktorus.

Tad sekoja daudzie apsveikumi Latviešu biedrībai. Eduards Lēmanis apsveica no Svētā krusta draudzes, Aivars Saulītis no Melburnas 1. ev. lut. Latviešū draudzes, kā arī no Daugavas Vanagiem, Jāna Andersone no Lat-viešu jaunatnes apvienības Austrālijā, Māra Piksone no Melburnas Latviešu organizāciju apvienības (MLOA), Kār-lis Kasparsons no Melburnas Latviešu nama kooperatīva, kā arī K!K!M! vār-dā (seniors Ēriks Stokans nevarēja būt klāt), Dāvids Dārziņš apsveica Dzinta-

ru vārdā un pateicās ilggadējai MLB priekšsēdei par sadarbību ar LAAJ un MLOA, kuras savā laikā ir vadījis. Valda Rube apsveica no S!K!K!M!, un nolasīja Ivara Mirovica apsveikumu no Austrālijas Latviešu teātra. Edvīns Misa apsveica no Kreditkooperatīva, Arnis Vējīnš no Rīgas 1. gaidu un 102. skautu vienības. Rakstiski apsveikumi bija no Latvijas goda konsula Melbur-nā Jāņa Dēliņa, Adelaides Latviešu biedrības (Bruno Krūmiņš), Sidnejas Latviešu biedrības (Jānis Grauds), MLB vidusskolas (Kārlis Brēmanis), Aleksandra Impola, latviešu radio programmas 3ZZZ (Elvīra Latiša) un vēl biedrību apsveica Jānis Vējiņš.

Ar MLB Zelta nozīmi tika apbal-vota ilggadīgā Melburnas Latviešu biedrības­vadītāja Eva Brennere. Viņa garākā stāstījumā pakavējās atmiņās par Melburnas Latviešu biedrības vēsturi un darbību. (Viņas runu skat. laikr. Latvietis Nr. 39).

Sarīkojuma pirmā daļa noslēdzās ar MLB bērnu dārza Daina priekšne-sumu.

Pēc starpbrīža MLB Daugavas skolas koris dziedāja divas dziesmas.

MLB jaunatnes mūzikas nozares uz-vedumā uzstājās mā-sas Māra (vijole) un Daina (klavieres) Jefi-movas.

Gunārs Klauss nolasīja Mirdzas Stilves stāstījumu par MLB sākuma gadu daudzajām nozarēm un to darbī-bu.

MLB Jauktais koris Rota diriģenta Viktora Bendrupa vadībā dziedāja trīs dziesmas ar piedevu. Viktors apsveica biedrību ar dzejas rindām:

Mums šeit iespēja ir dotaApsveikt jūs no kora RotaBiedrību, kas šeit ir viena,Kuru visi mīla, ciena.Ilgu mūžu mēs jums vēlam,Jūsu darbam dižam, cēlam!Tā kā ciešu mezglu sienot,Visu latvju tautu vienot!

Sarīkojuma svinīgo daļu noslēdza, kopīgi nodziedot dziesmu Teici, teici valodiņa (teksta autors Jānis Neilands). Tad pie svētku kliņģera, cepumiem, tējas un kafijas tases vai vīna glāzes sarīkojuma apmeklētāji vēl brīdi uzka-vējās kopīgās draudzīgās sarunās. ∎

MLB jauktais koris „Rota“. Diriģents Viktors Bendrups.

No kr: Daina un Māra Jefimovas.

MLB Daugavas skola.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

sFO

TO G

unār

s Nāg

els

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Arī Pertā baro ar pankūkāmMaija pēdējā

svētdienā Pertas Daugavas vanadzes bija pulcinājušas Latviešu sabiedrī-bu uz pusdienām, pulksten 13:00 Daugavas Vana-gu Klubā. Kad īsi

pirms vieniem iebraucu Latviešu Cen-tra pagalmā, tas jau bija kārtīgi pildīts ar pankūku baudītāju mašīnām. Ar sieviņu nodomājām – „sak’, vai ne-būsim atbraukuši jau par vēlu?“ Nu, jāiet vien iekšā un jāskatās, kas tur no-tiek. Mums tagad tā drusciņ tālāk ko braukt, jo no Manduras līdz Latviešu Centram ir apmēram 70 km, un tad mēs šad tad drusku aizkavējamies.

Nu tā, tomēr ieejot vanagu klubā, tur jau mudž no ļaužu valodām. Tur jau nāk Ritiņa un mums ierāda vietiņu pie galda, kur mums nosēsties. Nu jā, pankūkas jau mums visiem garšo itin labi, un, ja vēl pašam nav jācep, tad jau tikai vajag piedāvāt un ēdāju ne-pietrūks. Jā, jā uz vanadžu pankūkām vienmēr atnāk daudz vairāk ļaužu nekā uz daudz citiem sarīkojumiem,

un šoreiz vēl bija piesolīta DVD no Latvijas.

Tā nu drīz vien Rita mums pa-skaidro, kas un kā viss notiks, ka va-rēsim dabūt daždažādas gan pildītās, gan nepildītās pankūkas un pat varē-sim piedzert klāt buljonu. Pēc ēšanas varēsim noskatīties kādu koncertu no Latvijas, kur varēsim arī piebiedroties ar dziedāšanu arī paši.

Drīz vien jau stājās rinda un vana-dzes aiz galda skaidro, ka te ir pildītās ar gaļu, te ar sēnēm, te ar āboliem un te ir nepildītās kartufeļu pankūkas. Nu taču izvēle lielum lielā. Acis jau lielas, bet nezin vai vēders to pane-sīs. Ēdīsim, tad redzēsim. Šķīvīti jau piekrāvu tā, lai apmierinātu acis, bet vēderu gan laikam pārspīlēšu. Aizne-su gan pie galda un te jau gaida liekas brūkleņu, zapte, ko likt pie garšīgajām pankūkām un piedzer vēl vīniņu klāt; nu īstās dzīres.

Ļaudis arī bija saradušies no malu malām: ne tikai paši pertieši, bet lie-kas arī ciemiņi no citām vietām, bet pie mūsu galda cilvēki pat no Latvijas. Acīmredzot Latvijā lielā krīze ir tie-šām ļoti iespaidīga: liels bezdarbs un

tiem, kam darbs vēl ir, no algas grūti izdzīvot. Daudzi brauc pasaulē labāku dzīvi meklēt un to meklē ne tikai Ei-ropā, bet nu jau tālajā Austrālijā. Lai nu viņiem laimējas, jo ar darbu arī šeit jau nav Leiputrija, kaut gan labāk nekā Latvijā laikam ir gan.

Nu tā ēdām, dzērām, vanadzes no-vāca traukus, un uz ekrāna parādījās DVD koncerts. Nepaspēju gan redzēt no kurienes tieši tas nāca un ar Lat-vijas viešņu mēģinājām atpazīt kādā zālē tas notika. Nu tas jau nebija sva-rīgi, jo koncerts bija labs, un tā kā bija mums pazīstamās dziesmas, tad paši arī dziedājām līdzi. Tā pagāja stundas, bijām labi paēduši, izdziedājušies un varējām braukt atkal mājās, un sākt gaidīt uz nākošām pankūkām.

Lielum lielais paldies Pertas Dau-gavas Vanadzēm par garšīgajām pankūkām un Jānim par DVD rādīša-nu un visiem, kuri mums sagādāja jau-ki pavadīto pēcpusdienu. Pat mājās ti-kām vēl ar gaismiņu. Tagad jāgaida uz Latviešu Biedrības rīkotajiem Jāņiem 21. jūnijā. Pankūkas jau tur laikam ne-būs, bet Jāņu siers varbūt būs.

Jānis Purvinskis

Novusa čempionāts Sidnejā!Sestdien un svētdien 30.–31. maijā

Sidnejas Daugavas Vanagu namā no-tika novusa čempionāts, kurā arī man bija iespēja būt klāt. Kopā bija sapulcē-jušies daudz dalībnieku. Tālu ceļu bija mērojuši dalībnieki no Melburnas un Adelaides, kā arī ne tik tālu – no Cen-trālā krasta, ar kuriem bija liels prieks iepazīties.

Spēles notika divas garas dienas.

Kā jau zinām, vairākums mūsu lat-vieši Austrālijā nav vairs tik jauni, bet neviens nesūkstījās, ka būtu noguris, jo aizrautīgi spēlēja. Tas man bija vis-lielākais pārsteigums, salīdzinot ar daudziem Latvijā dzīvojošajiem lat-viešiem! Kā Latvijā par jums sacītu: „Veci opīši un omītes, bet tik ņipri!“

Pēc šīm abām dienām es esmu no-lēmusi arī piedalīties šādos turnīros.

Lai šīs spēles citam spēlētajam bija nozīmīgas dēļ rezultāta, tomēr spēles mērķis ir bijis un paliks viens – vienot mūs, latviešus kopā, runāt Latviešu valodā, dziedāt Latviešu dziesmas un pieminēt MŪSU DZIMTENI – LAT-VIJU.

Kristīne Kugrēna,studējošā latviete SidnejāLaikrakstam „Latvietis“

Pertas DV basketbola komanda pirmdien, 20. aprīlī ar 49 – 60 punk-tiem zaudēja Cougars U/20. DV gal-venie punktu guvēji bija Dāvids Me-denis ar 13 un Lukas Tellejs ar 12 punktiem.

27. aprīlī DV uzvarēja pret Spier-vuda hoksiem (Spearwood Hawks) 1, 50 – 31. DV galvenie punktu guvēji

bija Lukas Tellejs ar 21 punktiem un Dāvids Medenis ar 13.

Iepriekšējā sezonā DV ierindojas 7. vietā. Dāvids Medenis no visas A Grade sacensības tik izvēlēts ka MVP (Visvērtīgākais spēlētājs).

Mēs visu sezonu spēlējam, lai sa-biedrībā labi pārstāvētu DV. Spēlējam ar lielu prieku, bet, šo sezonu arī būs

skumji spēlēt bez Reiņa Danča, kurš ir aizvācies atpakaļ uz savu dzimto pil-sētu Adelaidi.

Pateicamies Pertas DV, Aquajet un latviešu sabiedrībai par atbalstu iepriekšējā sezonā, un laipni lūdzam turpmāku atbalstu komandai, it seviš-ķi kad mēs spēlējam.

Dāvids Medenis

DV basketbols Pertā

No kreisās: JDV sporta pr-nieks E. Sīkais, Sidnejas novu-sa pr-nieks A. Drēziņš, Vienspēļu vinnetāji: I. Mirovics (1. vieta), E. Kaufmanis (2. vieta), G. Kaufmanis (3. vieta).

Dubultspēļu vinnētaji. No kreisās: A. Drēziņš un A. Drē-ziņš (3. vieta), R. Puisēns un B. Delforce (1. vieta), J. Veiss un I. Apelis (2. vieta).

FOTO

Rūd

olfs

Nem

me

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Kas notiek Latvijā?Pirmais turpinājums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 38.

Laikraksts „Latvietis“ aicināja Dr. Uldi Ozoliņu izteikties par patreizējo stāvokli Latvijā. Mēs esam pierakstījuši viņa stāstījumu ar tikai nelielu rediģēšanu.

galā ar šādām lietām.Starptautiski, man šķiet, šī ir bijusi

problēma, jo kopš Vairas Vīķes­Frei-bergas aiziešanas no prezidentūras nav tāda cilvēka, kas tiešām ir spējis no Latvijas centra aizstāvēt un repre-zentēt Latviju. Lai arī kādas spējas ir Zatleram, šīs reprezentēšanas spējas nav tās spilgtākās.

Tātad, mēs nonākam pie tā, ka Godmaņa valdība bija zem milzīga spiediena. Un šī nauda, par kuru runā, ir aizdevums no Starptautiskā valū-tas fonda, bet Starptautiskais valūtas fonds nekad tev nedos lētu aizdevumu, viņi prasīs savējo un ko nozīmē savē-jo? Savējo nozīmē, ka tu savu budžetu savedīsi kārtībā.

Budžeta jautājums ir ļoti svarīgs Latvijai, jo Latvija grib tikt eiro zonā – tikt pie eiro valūtas. Tas dotu patiešām lielāku finansiālo stabilitāti, kaut arī lats ir bijis ļoti stabils, jo nauda nav drukāta. Lats ir bijis stabils, bet tomēr grib tikt eiro zonā. Un, ja grib tikt eiro zonā, tad budžetam uz vairākiem ga-diem ir jābūt ar deficītu ne vairāk kā 3% no iekšzemes kopprodukta.

Godmanis domāja, ka vēl varēs to noturēt, un gāja uz 5%, bet tas arī nav noturēts. Deficīts kļūst arvien lielāks. Pērnā gada decembrī Godmanis vēl dabūja cauri, ka Saeima pieņēma viņa pirmo stabilizācijas plānu, bet tad bija plānots, ka Latvijai būs apmēram 5% recesija. Cerēja, ka 5% tomēr ies uz leju, budžeta deficīts arī būs apmēram 5% un tad it kā tiktu cauri. Bet tūlīt pēc tam nākamajos mēnešos recesija ir daudz lielāka, ekonomija ir kritu-si apmēram līdz 12,9% pirms diviem mēnešiem. Jaunākie skaitļi jau rāda ap 18%. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tagad arvien vairāk būs jāaizņemas nauda un arvien lielāks ir tas deficīts. Tagad deficīts būs 7% no iekšzemes kopprodukta.

Politiskā krīzeFinansiālā krīze nāca līdz ar po-

litisko krīzi, jeb politiskā krīze nāca līdz ar finansiālo krīzi. Godmaņa valdība kādreiz izskatījās stipra it kā viņa varēs saturēt to. Jaunais Laiks, patiešam, varbūt nebija tik efektīgs, kaut gan viņiem bija daži ļoti efektīgi cilvēki – Solvita Āboltiņa un daudzas stiprās, veiklās sievietes, bet tomēr Jaunam Laikam bija ļoti grūti opozī-cijas stāvoklī kaut ko darīt un panākt. Viņi arī mēģināja gāzt valdību, bet citas opozīcijas partijas Par cilvēku

tiesībām vienotā Latvijā un Saskaņas Centrs nav vienmēr vienādās domās ar Jauno Laiku.

Tātad, Jaunais Laiks bija grūtā si-tuācijā, bet beigās situācija izmainījās; ne, ka Jaunais Laiks kļuva stiprs, bet gan koalīcija nonāca tādās milzīgās pretrunās un nespēja tikt galā ar šo krīzi. Godmanis izsludināja, ka visām ministrijām jāapcērpj savus izdevu-mus: vispirms par 15%, tad par 5%. Tad katrs ministrs sūdzējās: nē, nu viņa sektors ir tik svarīgs, ka neko taču nevar apcirpt. Runāja par to, ka biro-krātija būtu jāapcērpj, bet atkal sekoja tik daudz protestu. Godmaņa laikā bija grūtības pat vienu daļu no birokrātijas kaut cik pārmainīt, tās iekšējās refor-mas vienkārši nenāca.

PingvīniVarbūt tas simboliskais kalngals

visai šai jezgai bija Godmaņa slavenā Jaunā gada uzruna tautai, kurā viņš teica: „Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežo-ties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ. [...] Un varat būt droši – valdība būs ar jums. Ceru, ka arī jūs būsiet ar mums, jo vienoti mēs esam stiprāki par krī-zēm.“ (Laikraksts „Latvietis“ Nr. 19). Labi, feļetoniem un karikatūristiem tas ir burvīgi: parādījās visādi ping-vīnraksti, un, cik es zinu, tad pingvīnu T­krekli ar visādiem uzrakstiem arī vēl ir Rīgā ļoti populāri.

Un šis bija tas mirklis, kas pierā-dīja, ka valdība netiek gala ne tikai ar finansiālo krīzi, bet ar vismazāko lie-tu, lai pārkārtotu savā struktūrā, savā valdībā. Viņi pieņēma budžetu, sama-zinot to decembrī, ar lielu bļaušanu. Godmanis tajā laikā teica, ka šī Saei-ma ir viena no visspējīgākām Eiropā, ja var šādu lietu pieņemt, bet tajā pat laika, kad nonāca pie īstas rīkošanās, kā samazināt, tad tā jezga turpinājās.

Godmanis bija neveiklā situācijā, jo viņš nāk no mazas partijas – Lat-vijas Ceļš, un beigās divas lielākās partijas – Tautas partija un Zaļo un Zemnieku savienība izteica viņam ne-uzticību un viņam bija jāatkāpjas, vi-ņam cita ceļa nebija.

Par Godmani ir interesanti domāt. Viņš tagad divas reizes ir biji Minis-tru prezidents, faktiski sakot, divos visgrūtākos laikos, kas Latvijā ir bi-juši pēc neatkarības atgūšanas. Viņš

Finansiālā krīzeŠis bija tāds mil-

zīgs kāpiens atpakaļ, kad uzreiz viss sāka sadrumstaloties un, kad šo apskatījās tuvāk, tad jau no jūnija, jūlija varē-ja manīt statistikā,

ka lietas vairs neiet tā, kā gāja līdz tam. Ļoti ātri sāka pieaugt bezdarbs, daudzas firmas beidza savu darbību, banku sektors bija paralizēts dabūt kredītus, un Latvija bija nonākusi īstā politiskā jezgā.

To vēl pasliktināja daži mūsu poli-tiķi un ministri, kā piemēram, finanšu ministrs Atis Slakters. Protams, tagad viņa teicieni Rīgā ir gandrīz uz katra otra T­krekliņa. Viņa bēdīgi slavenā intervija finanšu TV kanālam Ņujor-kā Blumberg (Bloomberg), kur viņš ar savu ļoti neveiklo angļu valodu, deva divus izteicienus, kas tagad ir iemūži-nāti. Viens bija, kad prasīja par Latvi-jas finansiālo krīzi, viņš atbildēja „na-sing spešal“. Kad tālāk jautāja, kā tad Latvija rīkosies, viņš atbildēja vī vil bī taupīg.

Man kādreiz šķiet, ka Latvijā ir problēmas, bet tās problēmas vienmēr pasliktina tieši tas, kā Latvija repre-zentējas. Mans igauņu draugs vienmēr saka, ka Latvija dara apmēram to pašu ko Igaunija, bet viņa vienmēr izskatās daudz neveiklāk un neprot reprezentēt sevi ārzemēs. Vienmēr aizsūta kādu nemākuli. Bet, protams, ir izņēmumi, kā Vaira Vīķe–Freiberga, Piebalgs utt., bet tie daži nemākulīgie gadījumi atkal parāda pasaulei to negatīvo.

Vēl viens mazs incidents bija, kad tika aizturēti divi cilvēki par to, ka viņi bija izplatījuši tādu uzskatu, ka latu va-jadzētu devalvēt. Viens bija universi-tātes mācību spēks, otrs bija dziedātājs un viņiem nekāda sakara ar politiku nebija, bet uzreiz iesaistījās Drošības policija. Šī ir nopietna lieta Austru-meiropā – iztaisīt paniku par valūtu ir noziegums, jo tas ir kādreiz bijis darīts un tas ir nopietni. Neviens cilvēks ne-būtu ievērojis, ko šie cilvēki teica, bet Drošības policija uzreiz bija klāt. Šis arī bija vēl viens virsraksts Volstrītas žurnāla (Wall Street Journal, 2008.g. 1.dec.), kas rakstīja: How to Combat a Banking Crisis: First, Round Up the Pessimists (Kā apkarot banku krīzi: vispirms savākt pesimistus). Un tas atkal nostādīja Latviju tādā vietā, parādot, ka Latvija ir valsts, kas netiek

Dr. Ulda Ozol iņa skatījums

Turpinājums 14. lpp.

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Kultūra„Towards and Against“ („Uz un pret“)

Leona Samuļa izstāde MelburnāPiektdien, 5. jūnija pievakarē ga-

lerijā ar samērā savdabīgu nosauku-mu Famous When Dead (Slavens, kad miris), klātesot krietnam pulkam radu, draugu un mākslas cienītāju, at-klāja divu jaunu mākslinieku izstādi. Katra mākslinieka darbi bija izstādīti atsevišķā telpā. Ja Olijas Lukas (Ollie Luca) darbi bija akvareļa un tintes zī-mējuma tehnikā precīzi, grafiski smal-kām līnijām veidoti un bija uztverami kā raksts, vai fragments no rakstu zī-mēs, tad otrs – Leons Samulis ar sa-viem darbiem demonstrēja glezniecī-bu šī vārda tiešākajā nozīmē.

Latviešu izcelsmes gleznotāja Leo na Samuļa darbus melburnieši jau ir skatījuši gan viņa solo izstādē Mel-burnā apmēram pirms gada, gan arī pērnā gada nogalē Sidnejā Austrālijas latviešu 52. Kultūras dienu mākslas izstādē.

Leons skatītāju vērtējumam šai iz-stādē piedāvā 18 akrila tehnikā glezno-tas neliela formāta gleznas. Īsi varētu teikt: ak, kas par neviltotu krāsu prie-ku mūs sveicina, uzlūkojot šos darbus! Leona gleznās sižets vai stāsts nav dominējošais, un tā nolasīšana atstāta katra skatītāja tikai paša ziņā. Līdz ar to, diezin vai diviem skatītājiem būs vienāda uztvere par vienu un to pašu gleznu. Kā pats mākslinieks saka, dar-bi kaut tiek radīti, iepriekš izplānojot, tad tomēr darba procesā galvenais ir emocijas, un krāsas pašas piesakās at-

tiecīgai garastāvokļa noskaņai.Un arī šajā nelielajā darbu skatē

katrai gleznai ir savs stāsts. Piemēram, glezna ar nosaukumu Flight of out An-ger (Lidojums ārā no dusmām), mani uzrunāja kā biezs, piesnidzis egļu mežs, atstājot nomierinošu un līdzsva-rotu starojumu, bet māksliniekam bija citas sajūtas to gleznojot. Savukārt, glezna ar nosaukumu Untitled Ran-dom Green (Nejaušais zaļais bez no-saukuma), gleznota tiešām tik latviskā krāsu gammā, ka varētu domāt, Leons tik tikko caur jūnija ziediem pilno Lat-vijas pļavu būtu gājis. Šīs gleznas ak-tīvais pat dramatiskais priekšplāns un fonā gaišais, gandrīz baltais četrstū-ris – logs? – ir vesels stāsts par sarež-ģīto un kontrastaino realitāti – priekš-plānā un gaismas pielieto logu uz labo nodomu nākotni. Atstāšu katra skatītā-ja paša ziņā, lasīt šo gleznu vēstījumus, bet tik varu teikt: šis būs patiešām inte-resants un saistošs process. Bet, ja arī sižets pie jums neatnāk, tad droši varu teikt, jūs baudīsiet patiesi smalkas krā-su gammas, izsmalcinātu mākslinie-ka kolorīta demonstrējumu pasniegtu veiklā, dinamiskā gleznošanas stilā.

Jau izstādes atklāšanas vakarā pie vairākām gleznām tika pielikti sarka-nie punkti, kas liecina, ka mājvieta tām jau izvēlēta kādā no mākslas cie-nītāju kolekcijām.

Prieks bija redzēt publikā tik daudz latviešu, un vakars pagāja interesan-

tās pārrunās ar gleznotāju. Paldies galerijas īpašniekam, kā arī radiem, kas piedalījās, lai sekmīgi organizē-tu šo izstādi. Novēlu Leonam sekmes mākslas ceļā, būt uzticīgam savai in-tuīcijai, radot arvien jaunus emocijām piesātinātus un krāsu kolorītā bagātos mākslas darbus!

Izstādes darbi aplūkojami un, ja iepatīkas, arī iegādājami līdz 21. jūni-jam. (Famous when dead galerijā, 207 Victoria St., West Melbourne.)

IN

Untitled Random Green (Nejaušais zaļais bez nosaukuma).

Leons Samulis. Galerijas direktors JD Mitmans (Mittmann) atklāj izstādi.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

sFO

TO G

unār

s Nāg

els

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Kopš maija vi-dus Latvijas nacio-nālajā mākslas mu-zejā ar savu tonāli smalko glezniecību priecē Jānis Osis (1926.–1991.) – trauksmaina vēja un spirgta dzīvīguma piepildītām jūrma-

las ainavām, figurālām kompozīci-jām no zvejnieku dzīves, pārsteidzoši veikli stilizētām lauku ainavām, kuras nevienu brīdi nekļūst naturālas savā reālismā, bet saglabā svaigu stilizāciju un abstrakciju. Smalki pelēkajiem to-ņiem kontrastā neticami koši laukumi, kuri atdzīvina un iepriecina. Atseviš-ķas gleznas jau kļūst gluži vai ēteris-kas – minimālistiskas savos izteiks-mes līdzekļos un krāsā – tikai elpojoša gaisa vibrācija un neticams smalkums.

Latvijas Mākslas Akadēmijā bija apskatāma Lietuvas un Latvijas metāl-apstrādes mākslas izstāde, kurā pieda-lījās gan studenti, gan pasniedzēji no

abu valstu augstskolām. Lielākoties oriģināli dizaina priekšmeti – lampas, trauki – un neparastas, pārsteidzošas rotas, mazāk objekti / skulptūras. In-teresanti salīdzināt abu valstu skatīju-mu un priekšstatus par metālapstrādes mākslu, lai gan lielas atšķirības šoreiz neatradu, ja nu vienīgi Latvijai rakstu-rīgāki dizaina priekšmeti, kamēr Lie-tuvas jaunie metālmākslinieki ļaujas brīvākām fantāzijām metāla izmanto-šanā, izveidojot, piemēram, Džeimsa Bonda koferīti vai mistiskus kinētis-kus objektus.

Arī Galerijā 21 varēja uzzināt ko vairāk par dažiem Lietuvas jaunajiem māksliniekiem – ar skulptūru, gleznu, objektu un video starpniecību. Kā pa-rasti, ietilpīga un stāstoša tēlniecība, kura pārsteidz ar savu redzes leņķi (Marius Zavadskis, 1979., Martynas Martišius, 1979.). Negaidīti tonāla un jūtīga glezniecība (Agne Jonkute, 1974.) ,– mēģinot ietvert sajūtas, kuras palikušas no guļošā cilvēka nospiedu-mā spilvenā...

Savukārt Mākslinieku Savienības galerijā Mākslas dienu ietvaros noti-ka izstāde Pašportrets, kurā piedalī-jās visdažādāko paaudžu, tehniku un stilu pārstāvji. No griestiem līdz grīdai skatītāju uzlūkoja visdažādākās sejas, ironiskas un reālistiskas, gleznieciskas un grafiskas, pat telpiskas.. Kopējais iespaids kā ikgadējā Rudens izstādē, tikai šoreiz ar vienojošu tēmu.

Marta JurjāneSpeciāli laikrakstam „Latvietis“

Marta galerijās maijā

FOTO

Mar

ta Ju

rjān

eFO

TO M

arta

Jurj

āne

FOTO

Mar

ta Ju

rjān

e

FOTO

Mar

ta Ju

rjān

eFO

TO M

arta

Jurj

āne

Pašportreti.

Juris Gagainis „Kandžas kuģis”, 2007.

Marius Zavadskis (1979), bronza.

Vladislavs Grišins (1937). Pašportrets (2009).

Diāna Dimza-Dimme (1964). Seja ar pērli (2009), li-togrāfija 60×86.

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

kādus Ls 100 pirms gada, tad šogad tas bija tikai Ls 35. Daudzas lietas bija vēl krietni lētākas.

Bija parastās ēdienu un pārtikas teltis pie Zvejniekciema, kuros pārde-va dažādas maizes, medu, karstus šaš-likus, desas, skābos kāpostus, salātus

uz kartupeļiem, filtrētu, nefiltrētu un komerciālu alu.

Citādi bija ļoti līdzīgi agrākajiem gadiem. Bija jauki redzēt daudzas jaunas ģimenes ar latviski runājošiem bērniem, kuriem šis bija ievads, lai iepazītos ar latviešu rokdarbu tradīci-jām.

Ap pusdienas laiku, kad mēs de-

vāmies prom, apmeklētāju skaits bija pamatīgi pieaudzis, un bija redzams krietns skaits mašīnu, kas novietotas ceļa malā abos virzienos līdz Juglai un Berģiem.

Uve ZosarsLaikrakstam „Latvietis“

GadatirgusTurpinājums no 1. lpp.

FOTO

Uve

Zos

ars

FOTO

Uve

Zos

ars

varētu iegūt Sandra Kalniete un Inese Vaidere. No LPP/LC EP lielāko atbal-stu guvis Ivars Godmanis, no JL – Krišjānis Kariņš, no PCTVL Tatjana Ždanoka, bet no TB/LNNK – Roberts Zīle.

Pārējās partijas EP nav iekļuvušas. Partija Libertas.lv ieguvusi 4,32% at-balstu, Tautas partija – 2,79%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku par-tija – 3,8%, Osipova partija – 0,27%, partija Visu Latvijai! – 2,81%, partija Par Dzimteni! – 0,56%, partija Sa-biedrība citai politikai – 3,85%, Rīcī-bas partija – 0,44%, Zaļo un zemnieku savienība – 3,72%, Latvijas Atdzimša-nas partija – 0,23% un Kristīgo demo-krātu savienība – 0,3%.

Rīgas mērsApvienībai Saskaņas centrs (SC)

jaunajā sasaukumā Rīgas domē varētu būt 26 no 60 mandātiem.

Partija Pilsoniskā savienība varētu iegūt 14 mandātus, LPP/LC frakcija – 12, partija Jaunais laiks – 8 mandātus.

Pirmdien, 8. jūnijā žurnālistiem partijas LPP/LC izvirzītais Rīgas mēra amata kandidāts Ainārs Šlesers iztei-cies, ka Rīgas pašvaldībā nepiecieša-ma attieksmes maiņa un atsevišķām sociālajām grupām informāciju par palīdzības iespējām vajadzētu sniegt dzimtajā – krievu – valodā.

„Jaunie cilvēki valodu iemācās skolās, bet problēmas ir ar vecajiem. Domāju – ja atnāk pensionārs, kas ne-zina valodu, tad viņam tomēr jāpalīdz. Nepieciešama attieksmes maiņa pret cilvēkiem,“ sacīja Šlesers.

Kā piemēru Šlesers minēja ārzem-nieku, kas, ienākot domē, palīdzību lūgtu angļu valodā: „Viņam taču mēs mēģinātu palīdzēt.“

Apvienības Saskaņas centrs (SC) izvirzītais Rīgas mēra amata kandi-dāts Nils Ušakovs taujāts, vai Rīgas pašvaldībā tagad tiks palielināts krie-vu valodas lietojums, sacīja, ka infor-

mācija par sociālajiem pabalstiem ir jāsniedz viņu dzimtajā valodā, bet tas nekādā gadījumā neapdraudēšot lat-visku Rīgu.

SC un LPP/LC par amatu sadalīju-mu jaunajā Rīgas domē un iespējamo mēra kandidātu plāno lemt nākamajā tikšanās reizē – trešdien, 10. jūnijā.

Ušakovs sacījis, ka pirmdien, 8. jūnijā tikšanās laikā abi mēra ama-ta kandidāti esot pārrunājuši darbības prioritātes un iespējas izveidot koman-du: „Runājām par sadarbību, prioritā-tēm, kā efektīvāk piesaistīt investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu, kā arī par sociālo jomu.“

Abi kandidāti norādīja, ka pēc šīs dienas sarunām varot runāt par tandē-mu Šlesers­Ušakovs jeb Ušakovs­Šle-sers.

Šlesers piezīmējis, ka pēc trešdie-nas tikšanās būšot zināms, kā runāt ar abām pārējām partijām – Pilsonisko savienību (PS) un Jauno laiku (JL), lai tās iesaistītu aktīvā domes darbā: „Galvenais nav sadalīt amatus, bet gan izveidot darboties spējīgu komandu,“ piebilstot, ka SC un LPP/LC būtībā neesot nepieciešams piesaistīt papildu balsis, lai nodrošinātu vairākumu, bet ir interese iesaistīt JL un PS konstruk-tīvā darbā.

Citur LatvijāPašvaldību vēlēšanās Latvijā no-

balsoja 53,67% jeb 800 204 balsstie-sīgo.

Vidzemē visslinkākie balsotāji bi-juši Cesvaines novadā; balsojuši tikai 42,26% vēlētāju jeb 1037 iedzīvotāji. Visčaklākie balsotāji Vidzemē bijuši Stopiņu novada iedzīvotāji; balsojuši 61,41% vēlētāju jeb 3606 iedzīvotāji.

Partiju finansēšanaPar iespējamiem pārkāpumiem

gan partiju finansēšanas jomā, gan aģitācijas kārtības ievērošanā pirms vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis vairāk nekā 40 dažāda rakstura infor-māciju vai iesniegumus. KNAB preses

pārstāvis Andris Vitenburgs norādīja, ka visos priekšvēlēšanu aģitācijas lai-kā identificētajos gadījumos, kad ir konstatētas aģitācijas pazīmes, proti, kāda deputāta kandidāta reklamēšana, bet tie oficiāli nav kvalificēti kā aģitā-cijas materiāli vai pasākumi, ir uzsāk-tas pārbaudes, lai izvērtētu, vai tā ir atzīstama par priekšvēlēšanu aģitāciju vai tā ir tā dēvētā trešā persona.

Pārbaude uzsākta arī par telekom-pānijas TV3 raidījumā Nekā personīga minēto, ka, pārkāpjot likumu, politis-ko organizāciju apvienības Par cilvē-ka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) priekšvēlēšanu aktivitātes sponsorēju-si arī Maskavas pilsēta.

Pēdējā nedēļā pirms Eiropas Parla-menta vēlēšanām Rīgā par labu Žda-nokai aģitēja Maskavas politiķi, aģitē-jot pat baznīcā, dēvējot Ždanoku par vislabāko krievu tiesību aizstāvi Eiro-pā. Maskavas mērija finansiāli Ždano-ku esot atbalstījusi arī iepriekš, bet ne tieši maksājot naudu PCTVL, bet gan caur Ždanokas vadīto Latvijas Cilvēk-tiesību komiteju. TV raidījuma Nekā personīga rīcībā esot vēstules kopija, ko Jolkina rakstījusi Maskavas valdī-bai, lūdzot piešķirt vairāk nekā 1,177 miljonus rubļu, lai Latvijas krievva-lodīgajos medijos stāstītu par tautiešu organizācijām Latvijā un saviem aktī-vistiem un speciālu sleju veltot Ždano-kas Eiropas Parlamenta dienasgrāma-tai. Nauda šim mērķim esot saņemta.

Likuma pārkāpumu PCTVL neat-zīst, jo Maskava naudu devusi nevis tieši partijai, bet sabiedriskajai orga-nizācijai. Bet to vada abas galvenās PCTVL kandidātes, kuru popularitāti Krievijas nauda ir palīdzējusi vairot.

Tautas partija nepopulāraTP Saeimas deputāts Jānis Lagz-

diņš rosinot apvienot vairākus spēkus un uz TP bāzes veidot jaunu partiju. Līdz šim Rīgas Domē ilgstoši pie varas esošā TP šajās pašvaldību vēlēšanās saņēma vien 1,95% vēlētāju atbalstu, arī Eiropas Parlamentā nebūs neviena TP deputāta. ∎

Vai Tu balsoji?!Turpinājums no 1. lpp.

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

no mūsu vietējās sabiedrības dzīves, kurus režisore Valda Rube bija savirk-nējusi daudzās mazās ainiņās. Aktie-ru aizrautīgā spēle mūs sajūsmināja it visus: vai tie būtu tik pieredzējušie kā Valda Rube, Māra Kaziņa, Ieva Kaina, Irēna Klausa, Reneka Lēmane, Gunārs Klauss, Imants Lēmanis, Ivars Miro-vics, Ēro (Eero) Pūpēdis, Jānis Kār-kliņš vai jaunākie – Rita Kauliņa, Kai-ja Hermane, Markus Dragūns, vai arī aktieris, kuram šajā izrādē nebija tek-sta – Jānis Kains. Uz viņa sniegumu patiesi varētu attiecināt seno teicienu: nav lielu vai mazu lomu, bet ir lieli un mazi aktieri. Viņš ar savu mazo lomu

izcili un pārliecino-ši tika galā. (Sakiet, vai viegli sēdēt uz skatuves un pa-vadīt savu kundzi ar tādu cieņu – ar pašam galvenajam kungam atbilstošu smaidu?)

Par īstu panto-mīmas meistaru es gribētu nosaukt Ēro Pūpēdi, kurš ne vien pārliecinoši tika ar savām dau-dzajām teksta lomām galā, bet tikpat pārliecinošs bija etīdēs bez teksta, pie-mēram – Klavieru duetā. Uzslavu pel-nījis gaismu un skaņu pavēlnieks Jānis Kārkliņš, kas meistarīgi bija piemek-lējis atbilstošām epizodēm skaņas/

trokšņus, kā arī gaismu un arī ...tumsu.Ērtu un trāpīgu un arī minimālu

dekorāciju pielietojumu bija sekmīgi izplānojušas dekorāciju autores Rita Kauliņa un Ieva Kaina.

Paldies, mīļie aktieri, režisori un visi, visi, kas pielikāt savas pūles, lai šī Raibā Pēcpusdiena notiktu! ∎

Cilvēks atkal grib smietiesTurpinājums no 3. lpp.

sapulcē 1962. g. 20. maijā. Redfernas māju pārdeva par $9000 un Homebušā īpašumu nopirka par $10 600.

Vecā māja tiek remontēta un izvei-dota, lai tajā varētu notikt dievkalpo-jumi.

1965. gadā par priekšnieku tika ie-vēlēts Osvalds Beimanis, un viņa kal-pošanas laikā tika uzcelta gan baznīca, gan draudzes nams.

Mācītājam Krauklim bija sap-nis uzcelt latviešu dievnamu. Viņa sapnis tika piepildīts, un 1968. gada 10. novembrī notika jaunā dievnama iesvētīšana prāvesta A. Grosbacha va-dībā. Sešus gadus vēlāk tika uzcelts draudzes nams. Sidnejas draudzes dievnams bija pirmais latviešu celtais dievnams Austrālijā. Tas tika celts no draudzes locekļu un labvēļu ziedoju-miem bez kādiem aizņēmumiem.

Pārlasot māc. Kraukļa saraksti ar prāvestu Grosbachu, ir interesanti tas, ka viņš mēģināja māc. Kraukli atrunāt no dievnama celšanas, jo „taču drīz at-griezīsimies Latvijā“.

1979. gadā draudzes 30 gadu jubi-lejā savā svētrunā prāvests Grosbachs teica, ka šīs svinības notiek ar divējā-dām jūtām:– varam bēdāties, ka tik daudz gadu bijis jāpavada trimdā, un varam priecāties, ka draudze svešumā uzcēlusi tik skaistu dievnamu un drau-dzes namu, kurā brīvi varam klausīties Dieva Vārdu. Trīsdesmit gadus vēlāk, priecājamies un izsakām pateicību Dievam, par to, ka vēl arvien pastāvam un kalpojam Viņam kā latviešu drau-dze latviešu valodā.

No 1969. gada 9. aprīļa līdz 1975. gadam pie draudzes darbo-jās jauktais koris diriģenta Haralda Rutupa vadībā. No 1970. gada līdz 1979. g. draudzē arī darbojās jauniešu koris, kuru arī vadīja Haralds Rutups. Patlaban draudzē darbojas ansamblis Ināras Gedgovdas vadībā, kas bieži kuplina dievkalpojumus ar garīgām dziesmām.

Ļoti populāri sarīkojumi drau-

dzē ir bijuši Dārza svētku koncerti, kurus rīkoja solis-te Velta Skujiņa. Pirmais koncerts notika 1969. gadā, un tie turpinā-jās 25 gadus; visi V. Skujiņas vadībā. 2007. g. kā pateicī-ba par viņas darbu tika rīkots Dārza svētku koncerts vi-ņas piemiņai.

M ā c ī t ā j s Krauk lis juzdams, ka tuvojās laiks iet atpūtā, sāka rūpē-ties par draudzes nākotni. Viņš mani satika Draudžu dienās 1985. g sā-kumā un aicināja apmeklēt draudzi Lieldienu laikā, ko es arī izdarīju. Neilgi pēc tam saņēmu lūgumu no mācītāja Kraukļa savu prakses gadu nokalpot pie viņa, un tā es šeit ierados 1985. g. decembrī un, kā redzat, vēl arvien te esmu. Pēc manas ordinācijas 1986. g. decembrī kalpoju kā mācītāja adjunkts līdz 1987. g. jūlijam, kad mā-cītājam Krauklim aizejot pensijā, es pārņēmu draudzes vadību.

Draudzes dzīve vienmēr bijusi ro-sīga, un plaukšanas gados draudzē sa-stāvēja aptuveni 1500 locekļu. Latvie-šu saimei novecojot, draudzes skaitlis ir sarucis uz apm. 400 locekļiem, bet draudze tomēr vēl ir tikpat aktīva un rosīga.

Kur būsim pēc desmit gadiem, to zina tikai Dievs. Mums katram būtu svarīgi pārdomāt, ko mums personīgi nozīmē šī draudze un ko mēs ikviens varētu darīt, lai viņa turpina pildīt savu Dieva dotu misiju.

Pieminam šodien draudzes dibinā-tāju un pirmo mācītāju Jāni Kraukli un viņa kundzi.

Draudzes priekšnieki kalpošanas kartībā ir bijuši:

F. Lakšēvics, J. Miezis, P. Ozols,

E. Liepiņš, Dr. V. Cīrulis, K. Rudens, O. Beimanis, E. Arnoldijs, J. Treima-nis, V. Kalniņš, K. Rudens, A. Tau-riņš, A. Saulītis, H. Okšis, A. Zīriņš, H. Okšis, R. Krēsliņš, M. Strīķis un tagadējais E. Timermanis.

Dāmu komitejas priekšnieces kal-pošanas kārtībā ir bijušas:

V. Zirnīte, A. Birzule, A. Brūvere, A. Vāciete, A. Kraukle, V. Treimane, I. Arnoldija, J. Sirmule, M. Saulīte, I. Bērtrande, V. Mežkaza un tagadējā T. Koškina.

Draudzei ir vienmēr bijuši ērģel-nieki/ces, kas pašaizliedzīgi kalpoju-ši. Draudzes pastāvēšanas laikā tie ir bijuši: F. Stockholms, J. Freimanis, J. Muižnieks, R. Heimanis, A. Skujiņš, A. Pīlupe, A. Kliešmete, J. Balodis. Pašlaik I. Gedgovda un T. Koškina.

Pateicības:Dāmu komitejai un palīdzēm par

šodienas skaisto sarīkojumu,Lindai Makfersonai (MacPherson)

par foto izstādi. Pateicamies arī Lake ģimenei, Jānim Upītim, Līgai Rutupai un Dzidrai Jansonei par fotogrāfiju piegādi.

Kolvins Makfersons

Draudze 60 gadosTurpinājums no 2. lpp.

Iesvētības 1956. gadā. Starp iesvētāmiem ir patreizējais draudzes priekšnieks Eigits Timermanis un padomes lo-ceklis Ivars Birze.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Aijas Rozentālas pārdomas

Daudzi no jums varbūt lasījuši Mal-koma Gledvela „Acumirklis: ne-domāšanas domu vara”*, aizraujoša grāmata, ko intere-santi lasīt, neska-toties uz to, ka pēc tam pagrūti pateikt,

par ko īsti tā stāsta. Taču stāsta tā par to, ka ļoti daudz kas mūsu apziņai paliek nemanīts. Lēmumus mēs bieži vien pieņemam vienā mirklī, paši īsti neapjauzdami, uz kā tos balstām. Cita starpā autors apraksta piemēru neapzi-nātam rasismam. Datora ekrānā redza-ma viena baltā un viena melnā cilvēka fotogrāfija; pa vienam parādās īpašī-bas raksturojoši vārdi. Eksperimen-ta dalībniekiem vispirms tika lūgts saistīt labās īpašības ar balto cilvēku fotogrāfijām un sliktās – ar melno, re-akcijas laiks tika fiksēts. Pēc tam ek-sperimentu atkārtoja, tikai šoreiz slik-tās īpašības bija jāpieraksta baltajiem, labās – melnajiem. Izvērtējot reakcijas laiku, atklājās, ka pirmajā gadījumā tas bijis ievērojami īsāks, nekā otrajā, tātad cilvēkiem daudz loģiskāk liekas, ka melnās rases pārstāvji ir sliktie, un baltā rase ir labā. Turklāt zibenīgās reakcijas ātrums tāpat atšķīrās arī pa-šam Gledvelam, neskatoties uz to, ka viņa māte ir jamaikiete un no rasisma viņā – kā pašam liekas – nav ne sma-kas. Vārdu sakot, priekšstats par bal-tajiem kā par pozitīvajiem tēliem mīt mūsu prātos arī tad, ja esam gatavi godīgi apzvērēt, ka ar rasistiskiem aiz-spriedumiem nesirgstam.

Arī es par sevi domāju kā par ne-aizspriedumainu, tomēr šo eksperi-mentu vienmēr atceros krievu un vā-ciešu sakarā. Lai arī man ir labi draugi gan vienu, gan otru vidū, es jūsmoju par krievu tautasdziesmām un baudu viņu literatūru vai filmas, nespēju ne-just, ka dziļi sirdī man šie abi vārdi lie-kas ar tādu kā negatīvu pieskaņu. Kaut kur pakrūtē ir sajūta, ka nav smuki cil-vēku nosaukt par krievu. To pašu ievē-roju arī citos latviešos – un te es runā-ju nevis par izteiktiem nacionālistiem, bet pavisam parastiem pilsoņiem. Nesen mana mamma ar izbrīnu balsī teica, ka tāda un tāda firma ir pavisam sakarīga, lai arī tur ir vieni krievi. Sa-vulaik vasarnīcā rokas mazgājām zem ūdenstvertnes ar tādu ļodzīgu puļķīti, ko paspiežot uz augšu, tecēja ūdens. Šī ne visai izcilā iekārta tika augst-sirdīgi dēvēta par krievu būšanu (tas nekas, ka lietotāji bija latvieši). Līdzī-gi ir ar vāciešiem, kaut arī viņu roku mazgājamās ietaises noteikti ir nostrā-dātas uz ūsiņu – vācieši taču! –, mēs

uz viņiem skatāmies ar aizdomām. Vācietis paliek vācietis, neko labu no šiem nevar gaidīt. Tā ar mums spēlējas gadsimtos krāta tautas kolektīvā piere-dze. Es varu domāt, ka esmu labvēlīgi noskaņota un nespriežu par vīru pēc tautības, taču tai pat laikā īsti negribas dzert kafiju Double Coffee, jo runā, ka tā piederot krieviem.

Izrādās, ka mūsos slepeni miti-nās ne vien vēstures gaitā iemācītie tautībaizspriedumi, bet arī daudz ne-itrālākas lietas. Ja ieklausāmies, ko runājam, izdzirdam, ka senās reālijas joprojām dzīvo izteicienos un sakām-vārdos Mēs sakām: iededz uguni, kaut arī tā jau sen ir tikai metafora – mums mājās ir elektriskās lampas, kuras vienkārši jāieslēdz. Teiciens īlenu maisā nenoslēpsi nākot no laika, kad ar vāciešiem un krieviem mums vēl kreņķu nebija. Tolaik tas bija viens no lietotākajiem darbarīkiem, sievietes vēl staigāja apsienamajos brunčos un visu vajadzīgo nēsāja pie jostas maisi-ņos, kuros tomēr ne viss turējās iekšā. Un vēl, sakiet, cik daudzi ir cirpuši aitu? Kur aitas, tur cirpēji un liela brēka, maza vilna – šos sakāmvārdus mēs saprotam un lietojam. Līdzīgi ir ar ticējumiem, kuriem sen vairs neti-cam, tomēr ticam. Visiem zināms: ja izbirst sāls, būs kašķis/nelaime. Se-nāk sāls bija ļoti dārga importa pre-ce – ja tāda manta iet zudumā, kašķis ir loģisks iznākums. Mūsdienās sāls maksā santīmus, tomēr pakrūtē iek-ņudinās nemiers, ja tas nejauši izbirst. Mēs jau sen nedomājam, ka aiz kreisā pleca stāv velns, tomēr drošības pēc mēdzam iespļaut viņam acīs, trīsreiz nospļaudamies, kad melns kaķis pār-skrien pār ceļu.

Protams, katrs psihologs sauks, ka taisni tāpat ir ar pavisam individu-āliem, nekolektīviem priekšstatiem. Kāds reiz pateicis, ka tu neproti darīt to un to, un tā nu tu (ne)laimīgs dzī-vo, domādams, ka esi nepraša, līdz daudzus gadus vēlāk nejauši atklāj (ja palaimējas), ka patiesībā ir pavisam citādāk. Reizēm dzīvojam arī pavisam nekaitīgos maldos. Es, piemēram, vai-rāk nekā 20 gadus biju ciešā pārliecī-bā, ka Rīgā ir Matejas tirgus. Kā bēr-nībā reiz biju saklausījusi, tā arī saucu šo vietu. Prāta kartotēkā tirgum bija dots nosaukums, un to pārskatīt nebi-ja nekādas vajadzības. Tikai pēc ilga laika nejauši aizdomājos un sapratu: nevis Matejas, bet Matīsa tirgus! Biju neiedomājami pārsteigta, ka patiesība bijusi tepat degunpriekšā, bet es to tik ilgi nebiju pamanījusi. Pamazām sāku ievērot, ka tāpat notiek ar daudzām lietām. Naktsgaldiņš ir nolikts vie-nā pozīcijā un tā arī paliek, kaut gan

daudz ērtāk to būtu pabīdīt mazliet sāņus. Taču, lai līdz tam aizdomātos, nez kāpēc ir vajadzīgi mēneši vai gadi. Pierodam un pieņemam apkārtni tādu, kāda tā ir. Nebūtu arī loģiski enerģiju tērēt nemitīgai status quo apšaubīša-nai, taču reizēm, protams, tā noder – kā mēdz teikt, jauna slota labi slauka. Arī diplomātijā iepriekšējais vēstnieks aizbrauc, pirms ierodas jaunais, lai nenodotu tam savus niķus un vieglāk nāktu pozitīvas pārmaiņas.

Jā, priekšstati un ieradumi reizēm ir kā brilles uz deguna – gadiem nēsā-tas nejūtamas un neredzamas. Un, ja jau tā, tad no evolūcijas viedokļa tas ir izdevīgi. Tomēr daži, piemēram, dzen-budisti tā vien pūlas visiem spēkiem nojaukt esošās programmas, lai būtu iespēja rasties kam jaunam. Pārmai-ņas, protams, ir ne vien nepiecieša-mas, bet arī neizbēgamas, taču reizēm noder pavisam apzināti iziet ārpus pie-rastā rāmja, iemītās taciņas – citreiz, lai rastu risinājumu, citreiz, lai vien-kārši izdaiļotu ikdienu. Var aiziet uz darbu pa citu ceļu, samīļot biklo kaķi pāris reižu biežāk, pārmaiņas pēc pa-līdzēt kādam, pārmaiņas pēc ļaut, lai kāds pats tiek galā, ļaut sev atpūsties mazliet vairāk vai aizskriet kilometru tālāk – kas nu kuram ir jauns un ne-bijis. Vai arī vienkārši pārbīdīt kādu mēbeli istabā, ja dzīves telpā viss sāk šķist déjà vu. Un pamēģiniet pārbīdīt tikai vienu pašu mēbeli, visu pārējo atstājot tieši tā, kā tas bijis! Šai sistē-miskajā pasaulē, kur viens neizbēgami ietekmē apkārtējo, nekad nevar zināt kādu tauriņefektu rada nevainīga ka-fijas galdiņa nolikšana citā vietā. Pār-vietojam to, jāpārbīda klubkrēsls un ieraugām sienu, kas prasās piekrāsoja-ma. Ja jau krāsojam vienā istabā, pie reizes jāpārlaiž ota pāris plankumiem uz priekšnama sienas, tad jau sanāk arī tā pamatīgāk iztīrīt, un pie viena pielikt pie sienas bildi, kas sen mētājās nevietā. Ķēdes reakcija – un gadās, ka dabūjam pavisam citādu māju. Pat, ja jūs tiešām iemanīsieties pārvietot tikai vienu pašu mēbeli, tā nemanot mazliet mainīs jūsu pārvietošanās ceļu pa dzī-vokli, jūsu rokai līdz kafijas tasei būs jāmēro atšķirīgs attālums vai vismaz skats būs cits. Un kaut par mata tiesu mainīsieties arī jūs pats. Vai tas ir va-jadzīgs? Es nezinu. Zinu tikai, kā ar 4 taisnām līnijām savienot kvadrātā iz-vietotus 9 punktus, neatraujot zīmuli no papīra. Varbūt arī jūs to zināt?

Aija RozentālaLaikrakstam „Latvietis“

* Malcolm Gladwell, Blink: The Power of Thinking Without Thinking, 2005

Blink un Matīsa tirgus

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

16. februāris, pirmdienaMūsu otro

Aust r u mt imoras pieturvietu – cie-matu Vebereku (Weberek), pretēji plānotajam, pame-tam tikai pirmdien.

Svētdienā diskusijas par to, kura no medmāsām brauks kopā ar mums uz galvaspilsētu Dili, viegli noslēdzās ar pretēju atbildi – neviena no viņām. Ve-berekā paliks abas, lai novērotu, kā iz-klīdīs virs mierīgā ciemata savilkušies nesaskaņu mākoņi. Interesanti, vai kopīgiem ciemata iedzīvotāju spēkiem izdosies atrast tos, kas piektdienas va-kara koncertā tumsas aizsegā meta ak-meņus uz mūsu komandu un 150 mūsu klausītājiem?

Šodien mūsu priekšā ir brauciens uz galvaspilsētu Dili, kur pārnakš-ņosim, lai nākamajā dienā dotos uz ciematu Hēra un tur strādātu atliku-šo laiku šajā valstī. No rīta nolemjam izbraukt ap plkst.10.00. Tā kā ceļš ir pārāk bīstams džipam ar piekabi, tad mums – 12 cilvēku komandai – džipā šoreiz jāietilpina arī vēl savas somas. Ja kāda no medmāsām brauktu ar mums, tad varētu braukt arī ar otru džipu. Bet nē. Turpmākās septiņas, as-toņas stundas būs jāpavada šaurībā un lielā neērtībā.

Ar sažņaugtu sirdi vēroju, vai man atradīsies vieta mašīnas priekšgalā. Ja es sēdēšu mašīnas kopīgajā nodalīju-mā virs somām, varu garantēt – man paliks slikti un izvemšos. Par laimi man vieta atrodas, un no Veberekas varu izbraukt, vērojot priekšpusē vī-

došo ceļu kopā ar Malinu, kas vēl ve-seļojas no malārijas, un mūsu šoferi Tai-leru.

Par spīti tam, ka naktī ir lijis, kalns no Veberekas nav pārāk slikts, un mēs varam pamest ciematu. Vārdi nav slikts, protams, nav tie precīzākie, lai aprakstītu pirmo riskanto ceļa pos-mu. Iedomājieties, ka māla ceļu, kas iet no stāva kalna lejā, ir izdangājušas kravas automašī-nas. Tāds ir mūsu pirmais ceļa posms. Dažās vietās māla ceļš ir gluži pār-sprādzis pušu. Tāpēc mūsu braukšanu džipā drīzāk atgādina milzīgu zvalstī-šanos. Dažbrīd mašīna bīstami sazve-ļas uz priekšu vai uz sāniem. Meitenes aizmugurē kliedz, bet tad Tailers neiz-tur un saka – ja gribat vispār kaut kur nokļūt, labāk klusējiet! Skaidrs, ka tas nav viegli. Meitenes apklust, bet Tai-lers var pilnībā pievērsties dangu pār-varēšanai.

Es pie sevis domāju – a ja nu ne-izdosies izbraukt, ja nu apgāzīsimies. Pašā bīstamākajā un stāvākajā ceļa posmā pamanu, ka mūs ieraugot no ceļa grāvī iebēg kāds vīrs. Droši vien tas ir mūsu tumšādainais sargeņģelis. Ja nu tiešām mums neizdotos pārvarēt grambas, būtu vismaz kāds, kas par to paziņotu pārējiem ciemata iedzīvotā-jiem.

Tālāk braucam bez lielām pau-zēm. Pilsētā Same ar komandas vadī-tāju Kimu vienās mājās, kurās pazīst Veberekas darbinieces, atļauj mums izmantot tualeti. Tā ir tīra, ar tualetes papīru – tātad, pa pirmo!

Turpinot ceļu, rodas divas trīs bīs-tamas situācijas, par kurām Dievs dod iekšēju impulsu lūgt. Šoreiz šaurajos kalnu ceļos iespēja saskrieties ar pre-timbraucošām mašīnām paiet garām. Mūsu komandas biedrs Tailers ir šo-feris – monstrs. Viņš noteikti varēs Amerikā saviem biedriem palielīties, kādus tik neceļus pārvarējis. Taču ceļa pēdējā posmā, mēģinot iebraukt ben-zīntankā – viņš iebrauc ar kreiso riepu grāvī un mašīnai uz betona apmales uzdauza bukti. Es domāju, ka Tailers vienkārši noguris. Par laimi mums pa-līgā dodas pāris vietējo un kopējiem spēkiem džipu no grāvja izstumjam ārā. Tad pastumjam to vēl kādu gaba-

lu, iedarbinām motoru, un ceļš turpi-nās!

Vakarā galvaspilsētā Dili Jaunat-nes ar misiju bāzē darbinieces mums ir sagatavojušas brīnišķīgas vakari-ņas – buritos un paštaisītu saldējumu, kas garšo debešķīgi. Bāzes cilvēki mums saka tik daudz pateicības vār-dus, ka jūtamies novērtēti un fantastis-ki. Pirms miega vēl pārkopēju bildes no fotokameras datorā un eju gulēt.

Ap pusvieniem naktī sākas murgs... Visu nakti vemju, un reizē mani moka arī caureja. Pa visu ne-spēku man jāspēj katru reizi aiziet pie izlietnes, piepildīt spainīti ar ūdeni un noskalot tualeti, jo šajā valstī tekoša ūdens tualeti esmu redzējusi tikai vie-nu reizi, turklāt ne šeit, bāzē. No rīta pēdējiem spēkiem aizeju uz blakus is-tabu un pasaku Kimai, ka esmu slima. Viņai noskaņojums gan kā tankam – neizskatās, ka viņa mainīs plānus. Bet es braukt negribu nekur.

17. februāris, otrdienaPa nemaņu sakravāju somu. Ma-

keila saka, ka jākravājas vien ir, jo Hē-ras ciemata darbinieki mums noīrējuši speciālu busiņu, lai mums nevajadzētu ar vietējiem un lielajām somām spies-ties sabiedriskajā transportā.

Visu ceļu gandrīz noguļu. Šoferis, par laimi brauc lēni un mierīgi. Kad atbraucam, nespēju ne smaidīt, ne arī sasveicināties ar sagaidītājiem. Atrodu sev istabu ar matraci un liekos gulēt. Vakarā ar pārējiem aizeju vakariņās un paēdu nedaudz makaronus. Lai-kam manu slimības vaininieks ir bijis ūdens. Ja iepriekšējā nedēļā pie sevis apmierināti smaidīju, kad citi grupas darbinieki cīnījās ar vēdera sāpēm

Misionāra dienasgrāmata. AustrumtimoraTrešais turpinājums. Pirmās daļas laikrakstā „Latvietis“ Nr. 36, 37 un 38.

FOTO

Lea

h Fo

pma

El īna Starostniece – Misionāra dienasgrāmata

Turpinājums 14. lpp.

Elīna Starostniece raksta dienasgrāmatu un veseļojas.

Skats uz mājas jauko dārzu Herā.

FOTO

Elīn

a St

aros

tnie

ce

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Kas notiek LatvijāTurpinājums no 7. lpp.

✝ Aizsaules ceļos aizgājusi mūsu mīļa tante un krustmāte

ELGA ĶEPĪTE dzim. ŠICEDzimusi 1931. g. 15. jūnijā, Ķīnā; mirusi 2009. g. 29. maijā, Sidnejā.

Dziediet visi, dziediet visi,Neviens manis neraudiet,Lai es eju pie Dieviņa,Kā ieviņa ziedēdama. T. dz.

Viņu vienmēr mīlestībā sirdīs paturēsMaruta Dēliņa-Tauriņa, Jānis, Daris un Lūsīna Dēliņi, Dainis, Roberts un Janīna Karnupi

Misionāra dienasgrāmataTurpinājums no 13. lpp.

vai caureju, tad šoreiz smiekli vairs nenāk. Jūtos ārkārtīgi slikti, turklāt esmu tālu no mājām.

18. februāris, trešdienaNo rīta jūtos labāk, bet nav enerģi-

jas. Pēc lenča parādās enerģija un vis-pār vēlme kaut ko darīt. Šodien sapro-tu, ka man bijusi slikta attieksme pret prakses laiku – neesmu novērtējusi, ka šo laiku īpaši varu veltīt Dievam un palīdzībai līdzcilvēkiem, lielākoties esmu tikai kurnējusi. Nožēloju to un nolemju laboties. Ejot uz lenču, gru-pas vadītāja Kima, kā zinādama par manām pārdomām, uzsāk sarunu, kā-pēc prakses laikā esmu tik bieži bijusi nogurusi. Atzīstos, ka grafiks bijis par grūtu un arī tāpēc, ka esmu bijusi ne-apmierināta. Prasu viņai piedošanu, ka esmu žēlojusies bez pamata.

Pēcpusdienā mūsu komandai atvē-lētajā mājā paliekam kopā ar Malinu.

Šajā ciematā mūsu prakses grupas rī-cībā ir nodota vesela māja, kurā ir trīs lielas istabas, vairāki griestu ventila-tori, virtuvē grēda banānu un šķīsto-šā Nescafe kafija. Pats skaistākais šai mājai ir mazais āra dārzs, kas iekopts blakus verandai un no ciemata aiz-ņemtākās ielas norobežots ar žogu. Sēžot istabā un raugoties ārā pa logu, vēl nespēkā pēc slimības, priecājos par stādiem un mazajiem putniņiem. Darīt īsti nav ko, tāpēc ar Malinu nolemjam ieslēgt manu datoru un noskatīties sēriju no ASV biznesmeņa Donal­da Trampa realitātes šova Māceklis. Tajā uzņēmēji sacenšas par iespējām strādāt pie miljonāra. Iespraužu da-tora kontaktdakšu kontaktligzdā un .. pazūd elektrība visā mājā! Apstājas ventilatori un nevar vairs uzvārīt ka-fiju. Ko nu? Mistiskā veidā elektrība parādās pēc kādas pusstundas atkal. Mēģinām datoru pieslēgt vēlreiz. At-kal pazūd elektrība. Šoreiz, spaidot korķus un pārbaudot visus slēdžus vairākas reizes pēc kārtas, tā neatjau-

nojas pavisam. Elektrība atgriežas ti-kai nākamajā dienā, kad atnāk bāzes darbinieki un sagroza vajadzīgos kor-ķus. Tie nu ir joki. Izrādās, ka mans dators var noslēgt elektrību veselai mājai! Turpmāk nolemju uzlādēt da-toru tikai bāzes ēkā, kurā noteikti ir labāka elektrības padeve. Interesanti, ka visa Austrumtimora katru dienu cīnās ar regulāru elektrības zudumu. Vismaz tajos ciemos, kur elektrība ir. Hērā elektrība pazūd katru vakaru uz kādām divām stundām. Ārpus mājas tai laikā staigāt nevaram, ārā ir piķa melna tumsa, tāpēc tad noder mans dators. Kopā ar pāris meitenēm kopā skatāmies Mācekli, vērojot šova dalīb-niekus, kas tērpti elegantos kostīmos un dažkārt vakartērpus. Mums prak-ses laikā tā ir neredzēta eksotika, kas patīkami priecē acis.

Elīna StarostnieceLaikrakstam „Latvietis“

Turpinājums sekos

bija Ministru prezidents no 1990.–1993. gadam, kad viņu ievēlēja vēl Augstākā Padome no pirmām kaut cik demokrātiskām vēlēšanām, kas atguva Latvijas neatkarību. Tajā laikā, kad bija Godmaņa valdība, tad viss Aus-trumeiropas politikā mainījās: PSRS sabruka, Berlīnes mūris krita.

Cik es esmu sapratis, Godmaņa valdība bija vienīgā valdība Austru-meiropā, kas izturēja visu savu man-dāta laiku – 3 gadus. Arī vienīgā kaut cik demokrātiskā valdība Latvijas vēs-turē, kas izturēja 3 gadus. Nu labi, visi teica, nebija ko likt vietā utt., bet tomēr Godmanis spēja izdarīt to darbu. Ir tāda ļoti interesanta grāmata Pilsonis Godmanis.

Tagad atkal Godmanis tika ielikts neiespējamā situācijā. Nu neviens ne-varēja to finansiālo krīzi paredzēt, bet neviens nevarēja arī Padomju Savienī-bas sabrukumu paredzēt. Tātad God-manis ir bijis divos tādos ļoti vēsturis-kos momentos, un ne viena, ne otra no šo laiku grūtībām nav viņa vaina. Tās grūtības bija ļoti objektīvas un visu

aptverošas. Man liekas, ka Godmaņa valdīšanas laikus un viņa panākumus vairāk izvērtēs vēsturē, nekā to dara pašlaik.

Godmanis aizietBet atgriežoties pie jaunākiem lai-

kiem: viņš nevarēja izturēt un viņam bija jāatkāpjas. Vienīgais jautājums, kas man būtu pret Godmani: kāpēc Latvijas Ceļš gāja kopa ar šo Latvijas Pirmo partiju – šo īpatnējo mācītāju partiju, kas ir tāds velnišķīgs savieno-jums starp baznīcu un oligarhiem? Un es tiešām nezinu, kādēļ Godmanis tur gāja.

Latvijas politika ir tāda, ka tās par-tijas nav īstas partijas mūsu skatījumā, tās vairāk tādi indivīdi­cilvēki vai in-terešu grupas ar zināmām personīgām interesēm: kliķēm vai oligarhiem utt. Un no tā visa Latvija cieš.

Tālāk: Godmaņa valdība krita un Zatleram bija izvēle: Tautas Parti-ja uzstādīja savu kandidātu, Jaunais Laiks uzstādīja Dombrovski. Varēja redzēt, ka Zatlers absolūti gribēja kaut ko jaunu likt vietā.

Vēl es nepieminēju to naglu – par

Zatleru, kas Godmanim bija pēc šiem pingvīniem – 13. janvāra notikumi Rīgā, kad šī jauna politiskā grupa – Savienība citai politikai sasauca plašu mītiņu, lai prasītu Saeimas atlaišanu. Mītiņš bija rīkots vakarā, kas ir tā mazliet neparasti, un pēc tā vakara mītiņa, kas bija miermīlīgs, tomēr bija grautiņš. Un pirmo reizi Rīgā tāds grautiņš, kur cilvēki demolēja ielas, veikalus.

Dr. Uldis OzoliņšTurpinājums sekos

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā

slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās

tikai $26.

Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi9. jūnijsGita, Ligita1779. baltvācu entomologs autodi-dakts, nozīmīgu publikāciju autors Benjamins Augusts Grimmentāls. Viņa savāktā kolekcija joprojām gla-bājas LU Zooloģijas muzejā. 1934. ķīmiķis LZA īstenais loceklis Gunārs Duburs.1959. PSRS CK sekretārs Hruščovs ierodas Rīgā, lai sāktu nacionālko-munistu iztīrīšanu. Kopā ar Hruščovu nāca VDR delegācija, ko vada Val-ters Ulbrihts un Oto Grotevols. Vācu viesi bija izteikuši vēlēšanos apskatīt 1864. gadā uzstādīto pieminekli Her-deram, kurš pēc Otrā pasaules kara kā padomju ideoloģijai neatbilstošs bija novākts. Likvidēta čuguna postamenta vietā tēlnieks Mārtiņš Zaurs steidzīgi izgatavoja melnu granīta pamatni, bet

pašu krūšutēlu, kad strādnieki to no-gāza un gatavojās aizvest, bija izglā-busi un savā darba kabinetā paslēpusi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja zinātniskā līdzstrādniece Olga Logi-nova. Tas tika atkal uzstādīts Rīgā.

10. jūnijsAnatols, Anatolijs, Malva1884. rakstnieks Ontons Laizāns.1954. režisore Ilona Brūvere.

11. jūnijsIngus, Mairis, Vidvuds1784. vācu izcelsmes latv. rakstnieks, tulkotājs Johans Teodors Bērents.1879. rakstnieks, žurnālists, tulkotājs Kārlis Kraujiņš.1939. grafiķis, karikatūrists Māris Bi-šofs.

12. jūnijsIja, Leonora, Nora1959. dzejniece Anna Rancāne.1994. Latgales priekšpilsētā vecajos eb-reju kapos atklāj piemiņas plāksni 2. pa-saules karā cietušajiem ebrejiem. (Pad. laikā kapus likvidēja, vietu nosauca par

Komunistisko brigāžu parku.)

13. jūnijsAinārs, Uva, Zigfrīds.1954. Latvijas Min. prez. (26.11.1998.–16.07.1999.) Vilis Krištopans.

14. jūnijsSaiva, Saivis, Santis, Sentis, TijaKomunistiskā genocīda upuru piemi-ņas diena1874. rakstnieks, žurnālists Jānis Mie-zis­Mezevskis.1925. diriģents Viktors Bendrups.1941. masu deportācijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.1949. dzejniece Mirdza Kerliņa.1989. pirmo reizi 1941. gada deportā-ciju gadadienu oficiāli atzīmēja Latvijā kā Staļina terora upuru piemiņas dienu

15. jūnijsBaņuta, Vilija, Vits, Žermēna1914. sabiedriski politisks darbinieks Eduards Berklavs.1934. aktrise Anta Krūmiņa.1944. Stokholmā dibināta komiteja, lai organizētu evakuāciju no Latvijas. ∎

Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas Latvietis

Nr. 490, 1959. g. 13. jūnijā

Kremlis „izlaiž“ uz Austrāliju mirušu latvieti

No okupētajām Baltijas valstīm 21 cilvēkam atļauts braukt pie šeit

dzīvojošajiem piederīgajiemPadomju savienība piekritusi no

okupētajām Baltijas valstīm pie tuvi-niekiem Austrālijā izlaist 21 cilvēku– 14 latviešus, 6 igauņus un 1 lietuvieti, – pagājušās nedēļas nogalē paziņoja Austrālijas imigrācijas ministrs A. Dauners Anglijā, kur tas pašreiz vie-sojas.

Augšējais paziņojums diemžēl jā-koriģē, jo Austrālijā drīkstam gaidīt nevis 14, bet tikai 13 latviešus... viens no izlaižamajiem nesagaidījis atbrīvo-šanu, Rīgā jau kopš 8 mēnešiem miris, taču kremlis, to nemaz nezinādams, arī viņa vārdu paziņojis laimīgo šurp-braucēju sarakstā. Mirušais ir 92 g. v. Otto Kerāns, kuru Austrālijā gaidīja 2 meitas un mazbērni.

Šo paziņojumu publicēja dažas dienas pēc tam, kad Kanberā ieradās pirmie trīs krievu diplomāti, lai at-jaunotu Padomju savienības sūtniecī-bas darbību, kas bija pārtraukta kopš Petrova spiegošanas aferas atklāšanas. [...] Kopš 1956. gada maija Austrālijas vald. lūgusi izlaist 585 šādus tuvinie-kus no Padomju savienības okupēta-jām Baltijas valstīm u.c. Austrumeiro-pas zemēm aiz dzelzs priekškara. Līdz pagājušās nedēļas nogalei, kad mi-

nistrs A. Dauners nāca ar sākumā mi-nēto paziņojumu, uz Austrāliju tomēr bija izlaisti tikai 10 tuvinieki, to vidū 1 latviete – toreiz 86 g.v. Anna Štāle, kas 1957. g. 21. oktobrī atbrauca pie meitas Melburnā un tur tagad arī dzīvo.

* * *Nacionālās galerijas šogad iegūtā

Aļņa Ansona glezna Orientāla dejotāja pašreiz izstādīta šīs galerijas Austrāli-jas modernās mākslas nodaļā Melbur-nā.

* * *Miris kapt. V. Jeske

Nelaiķis apbedīts SidnejāLatviešu vecais strēlnieks – bij.

Troickas pulka kapteinis Voldemārs Jeske 69 g. vecumā miris 26. maijā Sidnejā. Aizgājēju pārpelnoja Rukvu-das krematorijā.

Sēru dievkalpojumu vadīja māc. P. Laiviņš. No aizgājēja atvadījās Lat-viešu virsnieku apvienības un DV pār-stāvji, radi un draugi.

Kapt. V. Jeske dzimis 1890. g. 13. novembrī. Latvijas neatkarības lai-kā viņš bija Virsnieku kluba pārzinis Rīgā. Sidnejā strādāja Deivida Džona preču namā. Pēdējā laikā, slimības mākts, pilnīgi atturējās no līdzdalības latviešu sabiedrībā.

* * *Melburnas ev. lut. latviešu drau-

dzes jaunatnes pulciņam ir jauna val-de: pr–dis Valdis Plato, sekr. Pēteris Krūmiņš un kas. Daina Grosbacha. P. Krūmiņš gan pašreiz sācis karavīru apmācības Viktorijas provincē un vai-rākus mēnešus nevarēs būt Melburnā.

* * *

Prof. Dr. E. Dunsdorfs Pertā[...] Pēc vairāku mākslinieku vie-

sošanās, prof. Dr. E. Dunsdorfs šajās dienās bija pirmais latviešu zinātnieks, kas uzņēmies tālo ceļu uz Pertu, iero-doties tur no Melburnas.

29. maija vakarā Pertas lidlaukā pulcējās LBBP, DV Pertas nod. un Rietumaustrālijas preses pārstāvji, lai sagaidītu viesi. Lidmašīnai nolaižo-ties, sagaidītājos bija parastās bažas par atbraucēja pazīšanu. Pat Latvijas universitātes tautsaimniecības fakul-tātes bijušie studenti, kas atradās sa-gaidītāju vidū, šaubījās vai profesoru pēc tik ilgiem neredzēšanās gadiem vairs pazīs. Tapēc gadījās, ka DV Per-tas nod. vanadzes sarkanbaltsarkanu rožu saišķi vispirms iespieda rokās pavisam svešam cilvēkam. Kad vana-dzes piesarkušas atgriezās pārējo sa-gaidītāju vidū, profesoru jau intervēja austrāliešu laikrakstu reportiere.

* * *Melburnas latviešu gaidas un skauti

savā gadskārtējā sarīkojumā pag. sest-dien ap 120 viesiem rādīja R. Celmas un L. Ļauļas vadītu uzvedumu Vaka-rēšana latvju sētā. Tēlotāji, dejotāji un dziedātāji sniedza jauku priekšnesumu. Bija arī bagātīga lotereja, bet pavisam maza atsaucība rotaļām un dejām.

* * *Ap 20 apmeklētāju svētdien bija

Melburnas latviešu biedrības māks-linieku kopas mājas koncertā. Tajā piedalījās dziedoņi A. Ķiploks, A. Raiskuma, pianiste V. Baranovi-ča–Reizniece un tautisko deju grupa Daugavieši. Kopas piektais šāds sarī-kojums notika 5. jūlijā gleznotāja Alņa Ansona studijā Braitonā. ∎

Atzerees?

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 9. jūnijā

Pertas ev.lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 14. jūn., plkst. 10.30 Diev-kalpojums. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

SidnejāPiektdien, 12. jūn., plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latviešu namāPiektdien, 12. jūn., plkst. 15.00 – 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzkožamie, draudzīga atmosfēra.Svētdien, 14. jūn., plkst. 14.00 Ap-vienotās baltiešu komitejas rīkotais 14. jūnija deportāciju piemiņas sarī-kojums Latviešu namā. Piemiņas runu teiks lietuviešu juriste Ginta Viļūnas (Viliunas). Uzstāsies SLB Jauktais ko-ris, lietuviešu un igauņu kori un visu trīs tautību solisti/muzikāli ansambļi.Piektdien, 19. jūn., plkst. 15.00 – 20.00 novuss DV namā.Piektdien, 26. jūn., plkst. 15.00 – 20.00 novuss DV namā.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 14. jūn., plkst. 10.00 Aiz-vesto piemiņas dievkalpojums ar Svē-to Vakarēdienu.Svētdien, 21. jūn., plkst. 10.00 Lasī-tais dievkalpojums. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 14. jūn., plkst. 10.00 Tautas sēru dienas dievkalpojums. Piemiņas svētbrīdis Viktorijai Manass†.Svētdien, 21. jūn., plkst. 10.00 Jāņu dienas dievkalpojums. ∎

AdelaidēTrešdien, 10. jūn., plkst. 10.00 – 12.30 Aprūpētāju grupas Mūzikas terapijas nodarbība Vinetas Lagzdiņas vadībā. Pieteikšanās līdz 8. jūnijam, zvanot Margotai. Tikšanās ALB telpās.Trešdien, 10. jūn., plkst. 13.00 No-vuss Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti un mudināti piebiedroties katrā laikā – novuss – spēle jauniem un veciem!Sestdien, 13. jūn., plkst. 14.00 Aiz-vesto piemiņas dienas atcere – vaina-gu nolikšana Migrācijas muzeja pagal-mā pie baltiešu plāksnes, Kintore Ave., Adelaidē. Paredzētas īsas uzrunas un muzikāli priekšnesumi.Svētdien, 14. jūn., plkst. 9.30 Novuss Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti un mu-dināti piebiedroties katrā laikā – no-vuss – spēle jauniem un veciem!Svētdien, 14. jūn., plkst. 15.00 Aiz-vesto piemiņas dienas atcere – Diev-kalpojums un koncerts Sv. Pētera baz-nīcā. Piedalīsies latviešu un lietuviešu kori; būs arī citi priekšnesumi.Sestdien, 20. jūn., Jāņu svinēšana Dzintaros. 14.00­15.00 Vainagu vīša-na (ziedus, zāles jāņem līdzi); 15.00 launags; 15.30 dziesmas, rotaļas, spēļes; 17.00 vakariņas ($12 un $5); 18.00 ugunskurs, apdziedāšana, sa-viesīgā dzīve. Paņemiet līdzi luktu-rus. Pārnakšņošana un brokastis $12. Pārdošanā būs Jāņa alus, karstvīns un sulas. Pieteikties piedalīšanos līdz 15. jūn. Margotai Puķītei 8261 9931. Autobuss no Tālavas pl.13.30; no Dzintariem pl.21.00 ($15).Trešdien, 24. jūn., plkst. 13.00 No-vuss Tālavā.

Adelaides Sv. Pētera draudzeMācītājs Māris Lukaševics.Svētdien, 14. jūn., plkst. 15.00 Aiz-vesto piemiņas dievkalpojums.

BalaratāSvētdien, 14. jūn., plkst. 13.00 Diev-kalpojums Balaratā. Māc. Māra Saulīte.

BrisbanēSvētdien, 14. jūn., plkst. 14.00 14. jū-nija atcere. Piemiņas brīdis pie akmens pagalmā. Pēc tam Latviešu namā Valda Gertnera uzruna, dzejas un prozas lasī-jumi, un BLB kora Beverīna dziesmas.Sestdien, 20. jūn., plkst. 16.00 Jāņu sarīkojums Latviešu namā. Par omu-lību gādās Zigrīda ansamblis. Saules bārs būs atvērts izslāpušiem viesiem. Daugavas vanadzes gādās par garšī-gām vakariņām, kafiju un kūku. Visi laipni aicināti! Ieeja $5. Vakariņas $10. Kafija ar kūku $5.

Kvīnslandes latv. ev.lut.draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 21. jūn., plkst. 11.30 Diev-kalpojums ar dievgaldu (prāv. Kolvins Makfersons) Nācaretes baznīcā.

KanberāSvētdien, 14. jūn., plkst. 14.00 Aiz-vesto piemiņas akts poļu kluba telpās O’Connor. Runu teiks viesis no Volon-gongas prof. Juris Reinfelds. Muzikāls priekšnesums Lienas Lacey vadībā. Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem.

MelburnāLīdz 12. jūnijam plkst. 10.00 – 17.00: Izstāde – „Ziemas 09 grupu skate“ (Winter 09 Group Show), kurā piedalās māksliniece Irēne Lūkina – Gasworks Arts Park, Gatehouse Buil-ding, 21 Graham St. Albert Park. Līdz 21. jūnijam – Leona Samuļa iz-stāde „Towards and Against“ atvērta trešdienās–piektdienās 11.00 – 18.30; sestdienāš un svētdienās 11.00 – 16.00. „Famous when dead“ galerijā, 207 Victoria St., West Melbourne.Sestdien, 13. jūn., plkst. 14.00 Leons Samulis stāstīs par savu izstādi. „Fa-mous when dead“ galerijā, 207 Victo-ria St., West Melbourne.Sestdien, 20. jūn., plkst. 12.00 Gaidu, skautu un Daugavas skolas Jāņu svinē-šana Tērvetē. Aicinām jūs visus pava-dīt jauku laiku kopā mūsu vidū. Pīsim vainagus (pl.12), pērkamas pusdienas (pl.13), līgošana, kafijas galds.Svētdien, 21. jūn., plkst. 14.00 MLB Jāņu svinēšana Latviešu namā. Pieda-līsies tautas deju kopas. G. Cveigorina deju mūzika. Aplīgošanās. Loterijas. Groziņu vakars. Ieeja $15. Vietas var rezervēt pie Edgara Laķa 9311 0640.Piektdien, 26. jūn. – 28. jūn. Gaidu un skautu slēpošana Bulera kalnā, ar apmešanos Zilaču mītnē.

Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 14. jūn., plkst. 10.00 Lūgša-na baznīcā.Svētdien, 14. jūn., plkst. 11.00 Otrā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem. Aizvesto piemiņas dienas dievkalpo-jums. Sprediķa tēma: „Viens ir miris par visiem“. Dziedās draudzes koris dir. E. Smalkā vadībā.Svētdien, 21. jūn., plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā. Plkst. 11.00 Trešā svēt-diena pēc Svētā Gara svētkiem – diev-kalpojums ar dievgaldu un uzrunu bērniem. Sprediķa tēma: „Liela vētra“; Svētdienas skola.Svētdien, 21. jūn., plkst. 14.00 Diev-kalpojums ar dievgaldu Latviešu ciemā.

ŅūkasleŅūkāsles ev.lut. latviešu draudzePrāv. Kolvins Makfersons.Piektdien, 19. jūn., plkst. 11.00 Aiz-vesto piemiņas dievkalpojums.

PertāSvētdien, 21. jūn., plkst. 14.00 Latvie-šu biedrības rīkotā „Jāņu svinēšana“.

Latvijas Bankas kurss 10. jūnijā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,39901 GBP = 0,8120

1 NZD = 0,31301 USD = 0,5060

Lata kurss

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Negribat paši izdrukāt?Vai nav ātrā interneta pievienojuma?

Labprāt KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim

laikrakstu „Latvietis“.Dāviniet sev vai citam!

Abonements$35 par 10 numuriem vai

$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

redakcija@laikraksts.comČeki rakstāmi: „Sterling Star“