laikraksts 'latvietis' 121 · kaut kur pa visu top dzeja. kā sāls, kas attīra, kā medus, kas...

16. novembrī Rīgas Reformātu baznīcā no-tika svinīgs dzejnieces Rudītes Losānes un mākslinieces Martas Jurjānes kopdarba – dzejoļu grāmatas Sāļais

medus atklāšanas vakars. Šis bija jau ceturtais Latvijas Evaņģēliski Luteris-kās Baznīcas evaņģēlistes, Ilģuciema sieviešu cietuma kapelānes un Latvi-

jas Luterāņu Sieviešu Teologu Apvie-nības prezidentes dzejoļu krājums un otrais, sadarbībā ar mākslinieci Martu Jurjāni.

Rudīte Losāne: ,,No sīka zieda līdz milzu jūrai, no medus saldmes līdz sāls sāļumam – tāds dzejnieka ceļš. Un kaut kur pa visu top dzeja. Kā sāls, kas attīra, kā medus, kas dziedina.“

Vispirms klātesošie ar aplausiem sveica Rudīti Losāni, kura 11. novem-

brī saņēma Latvijas valsts apbalvoju-mu – Triju Zvaigžņu ordeni – par ne-savtīgu un pašaizliedzīgu ieguldījumu ieslodzīto resocializācijas procesa or-ganizēšanā un pilnveidošanā Latvijā.

Svinīgajā pasākumā skanēja dzies-mas, kam vārdus no angļu valodas bija atdzejojusi dzejniece īte Losāne Āgenskalna baptistu draudzes izpildī-

Šogad Latvijā sākas ar 11. novembri – Lāč-plēša dienu. Nezinu, kā-pēc šogad tāda patriotis-ka nedēļa ir ieviesta, bet tik daudz zinu gan, ka kaut kas mums tiešām ir

ļoti nepieciešams. Arī man personīgi tas ir vajadzīgs, jo pēdējie pāris mēne-ši ir bijuši tik pilni ar negatīvu infor-māciju un negatīvām sajūtām, ka bieži vien esmu gatava pirkt vienvirziena biļeti uz nekurieni.

Uz Latviju taču pārcēlos pārlie-cībā, ka te viss ies uz augšu vien, jo latviešu godīgumam, darba tikumam un tēvzemes mīlestībai ticēju bez jeb-kādām šaubām. Biju arī pārliecībā, ka latvieši dzimtenē latviešus no ār-zemēm gaida atgriežamies. Diemžēl tas tā nav, un jo ilgāk te dzīvoju, jo skaidrāk saprotu, ka diezgan liela tau-

tas daļa uz mums te skatās ne tikai ar aizdomām vien, bet pat ar nicināšanu.

It sevišķi tas sakāms par man vēl arvien neizskaidrojamu naidu pret Ameriku un pret Amerikas latvie-šiem. Vairāk kā desmit gadus Latvijā nodzīvotajā laikā neesmu tam varējusi atrast saprotamu iemeslu, un ne tādēļ vien manas patriotiskās jūtas pret Lat-viju un latviešiem kļūst šaubīgas, un tas man ļoti, ļoti sāp. Es vairs nebrīnos, ka tādēļ daudzi man pazīstami latvie-ši, kuri te bija pārcēlušies no Ameri-kas, tagad ir atgriezušies tur atpakaļ. Tāpēc man šī izsludinātā patriotu ne-dēļa ir tik daudz redzamā, klausāmā un vērojumu pilna. ... un labi, ka tā, jo tā tomēr redzēju un dzirdēju daudz, par ko varu tikai priecāties.

Patriotiskās nedēļas notikumu gai-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 121 2010. gada 2. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ............2, 3, 4, 5, .............................. 6, 7, 12, 15Latvijas ziņas .................1, 10, 14Redakcijā ...................................3Astrīda Jansone ...................1, 11Latvieši pasaulē .....................8, 9Uldis Siliņš par vēsturi ....8, 10, 14Atis Skalbergs ..........................12PBLA ........................................13Latvijas Izglītības un zinātnes

ministrija ..............................13Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Patriotiskā nedēļa...Astrīdas Jansones atziņas

Turpinājums 11. lpp.

„Sāļais medus!“Mazās lietās ir liels spēks, ja tās kalpo lielam mērķim


2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 2. decembrī

Gara, gara šī naksniņa (brīnišķīgs du-ets) un Saulīt vēlu vakarā (aizkustināja līdz asarām). Toļi dzeivuj muna meilo iepriecināja Latgales dēlus un meitas.

Šī koncerta daļa pierādīja, ka arī modernā mūzika ir baudāma, ja to komponē un izpilda ne kaut kādi garmataini neprašas, bet īsti, skoloti mākslinieki, kas zina, ko dara, un no rok mūzikas prot iztaisīt kaut ko tie-šām skaistu un vērtīgu. Pat raksturī-gais rokmūzikas skaļums bija ieturēts

Operas tradīcijā, te-noram vienmēr pieder mīlētāja loma, un kad uz Adelaides Latviešu nama skatuves 28. no-vembrī nostājās trīs tenori no Latvijas, tad

pavisam drīz noskaidrojās, kādēļ tas tā vienmēr bijis. Guntars Runģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jen-čs atbilda katras sievietes romantisko sapņu tēlam gan izskatā, gan skaņā. Neaizmirsīsim pavadītāju Gintu Bēr-ziņu, kurš arī lika ne vienai vien dāmu sirsniņai iepukstēties straujāk ar savu vīrišķīgo stāju un spožo klavieru taus-tiņu ņirbināšanu.

Programmas pirmajā daļā dzirdē-jām mīlestības dziesmas no labi pa-zīstamām operetēm, kā Franza Lehāra Smaidu zeme, Paganini un Frederike, kā arī Kalmana Silva, Štolca Vasaras nakts Venēcijā un Makbena dziesmu no kinofilmas Bel ami. Tām sekoja čet-ras romantiskas neapolitāņu dziesmas. Būdami operas zvaigznes, šie tenori prot arī tēlot, un, kad viņi dziedāja Tev pieder mana sirds, Skūpstījis es esmu daudz vai Ak, meitenīt, maigo, tad katra daiļā dzimuma pārstāve varēja būt droša, ka viņi dzied tieši un tikai viņai! Platus smaidus redzēja gan uz skatuves, gan publikā.

Dziedājumā netrūka ne spēka, ne maiguma, jo ne jau visas tenora balsis ir vienādas. Ir varoņtenori, kas paras-ti dzied Vāgnera operās, ir liriskie un romantiskie tenori, kuru liegās, me-dainās balsis piestāv kaislīgu mīlētāju lomām. Mūsu tenoru balsīm bija kat-rai savs kolorīts, kas kopīgo priekšne-sumu padarīja interesantu un krāšņu. Ļoti patika Guntara maigais falseta dziedājums pirmajā daļā, bet otrajā daļā arī Miervaldis un Nauris parādī-ja, ka viņi meistarīgi pārvalda šo ne visai vieglo tehniku. Ir daudz vieglāk dziedāt skaļi un skaisti nekā klusi un skaisti, un daudzi tenori dižojās tikai ar skaļumu.

Miervaldis var lepoties ne tikai ar

savu Heldentenor, bet arī ar sulīgiem, pilnvērtīgiem ze-mākiem toņiem, kuri jau ietilpst ba-ritona diapazonā. Nauris un Guntars izskatās un izklau-sās pēc tipiskiem mīlētājiem itāļu un vācu operās. Un kas par plaušām – garās notis turēja un turēja un turēja! Publika bija sajūs-mā.

Ja cilvēks prot spēlēt klavieres, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir labs vai pat kaut cik pietiekošs pavadītājs. Gints Bērziņš ir meistarīgs solists un arī ļoti veiksmīgs un empātisks pavadītājs. Angliski viņu sauktu par Associate ar-tist, jo vārds pavadītājs ne tuvu neiz-saka pietiekoši lielu cieņu šim klavieru meistaram. Emīla Dārziņa Melanho-liskais valsis no viņa pirkstiem iztecē-ja kā spožu pērļu virkne; kā pianists/kolēģis tenoru priekšnesumā, viņš spī-dēja gluži līdzvērtīgi. Pārāk bieži pa-vadītāji tikai spēlē klavieres, bet šinī gadījumā, pianists patiešām kuplināja jau tā spožu priekšnesumu. Mākslinie-kiem ir ne tikai ļoti laba savstarpēja saprašanās, bet arī ļoti silts kontakts ar publiku un var redzēt, ka uzstāšanās arī viņiem pašiem dara prieku.

Pēc starpbrīža, savus melnos uz-valkus pret baltiem nomainījuši, māks-linieki krasi mainīja arī programmu. Tautas dziesmas mēdzam iedomāties kā kaut ko vienkāršu, varbūt varētu pat sacīt vecmodīgu. Siltu un mīļu. J. Ku-lakovs iedomājās pavisam ko citu, un viņa septiņas tautas dziesmu apdares rok stilā pārsteidza, iepriecināja un dziļi aizkustināja. Tenorus pavadīja ieskaņota mūzika, kurā piedalījās Rī-gas Doma skolas zēnu koris, bungu un dūdu grupa Auļi, stīgu kvartets un citi nespecificēti mūziķi. Sevišķi patika

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums!Trīs Latvijas tenori Adelaidē

No kreisās: Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs Adelaidē.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

No kreisās: Jānis Priedkalns, Regīna Berķe, Guntars Runģis, Gints Bērziņš,Anna Didrichsone, Nauris Puntulis, Miervaldis Jenčš, Genoveva Janmeija, Lo-lita Kļaviņa, Lilita Daenke.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds


Ceturtdien, 2010. gada 2. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sveicināti, lasītāji!Ir pagājusi novembra

patriotiskā nedēļa, un tuvojas Ziemassvētki. Austrālijas latvieši gata-vojas Kultūras dienām Melburnā. Rīgā Tērba-

tas ielai 50 ir atkal pieslēgts ūdens, bet problēmas nav nemaz atrisinātas. Mel-burnas Svētā krusta draudze nobalso-ja, ka aicinās māc. Daini Markovski kļūt par jauno draudzes ganu. Latvijas Televīzija rāda dokumentālās fi lmas Būt latvietim sērijas par Austrālijas latviešiem.

Viss kārtībā. Dzīve turpinās. Bet ir tāda sajūta, ka ir miers nemierā. Es silti iesaku visiem, kam ir iespējams, noskatīties Andžeja Vajdas fi lmu Ka-tiņa par PSRS mēģinājumu iznīcināt Polijas nākotni, slepkavojot tās virs-niekus. Filmu var bez maksas noska-tīties 2. decembrī Sidnejā.

Līdzīgā veidā genocīds pret latvie-šu tautu tika veikts jau pirms kādiem 70 gadiem, un tad vēl 50 gadus propa-gandēja padomju sistēmas un svešas tautas pārākumu. Sekas ir tādas, kādas apraksta Astrīda Jansone, ka vēl arvien liela tautas daļa uzskata, ka ir šī šķir-tne starp mums – labiem latviešiem, un viņiem – sliktiem latviešiem. Mums visiem neatlaidīgi jācīnās pret šo šķie-tamo mūri, ko uzcēlusi mums naidīga vara, un kuru ar visādiem līdzekļiem cenšas nostiprināt tā pati vara.

Neesmu vēl redzējis fi lmu Būt lat-vietim, bet varu iedomāties, ka tā būtu bijusi iespēja parādīt, ka mēs tomēr visi esam daļa no vienas tautas. Kad mani intervēja šai fi lmai Melburnā, tad uzsvēru, ka mums jābūt vienotiem, un ka laikraksta Latvietis mērķis ir, pirm-kārt, vienkārši demonstrēt un atgādi-nāt, ka mēs latvieši esam visā pasaulē, un esam ārkārtīgi līdzīgi viens otram, vienalga, kur un kā esam uzauguši.

Cieši saistīts ar šo ir pilsonības jau-tājums. Es uzskatu, ka visiem latvie-šiem ir tiesības uz Latvijas pavalstnie-cību, vienalga kāda cita pavalstniecība viņiem arī būtu. Dubultpilsonība ir pieņemta daudzās valstīs, un arī tādās, kuras nav nacionālas valstis. Latvija ir vienīgā latviešu valsts pasaulē, un Latvijai ir vajadzīgs katrs savs pavalst-nieks.

Būt latvietim nozīmē būt Latvijas pilsonim. Vienkārši!

GN

Parasti ļaudis pēc gara darba mūža sev slo-dzi samazina un meklē atpūtu, bet Brigita Saiva tad uzsāka otru darba mūžu diakones lomā, nezinot, ka tas ilgs vēl

20 un vairāk gadus. Ar 1990. gada 18. novembra dievkalpojumu sākās Brigitas darbs mūsu draudzē un pa-ralēli tam arī darbs vairākās draudzēs Latvijā. Dievs viņai ir dāvājis netica-mu izturību un arī skaistu balsi.

Kvīnslandes latviešu ev. lut. drau-dze svētdien, 21. novembrī kuplā skaitā nāca uz dievkalpojumu Nācare-tes baznīcā, lai atzīmētu gan Latvijas valsts svētkus, gan Brigitas Saivas 20 gadu darba atceri. Sprediķī Brigita ru-nāja par Dieva Vārda spēku un teica, ka pārliecināta Dieva vārda sludināša-na ir bijusi lielākā dāvana, ko viņa ir varējusi dot savai draudzei. Dievkal-pojumu kuplināja Brisbanes Latviešu biedrības koris Beverīna, dziedot Dā-vida 19. dziesmu Em. Melngaiļa apda-rē un Fr. Šuberta Svēts ir!

Pēc tam pie balti klātiem galdiem ar ziediem un kliņģeri, pulcējāmies svinībās, lai pateiktos Brigitai par vi-ņas ilggadīgo darbu un pieminējām viņas vairāk kā 200 vadītos dievkal-pojumus, neskaitāmus apsveikumus ar Dieva vārdu draudzes locekļiem dzim-

šanas dienās, sadraudzību un harmo-nisku sastrādāšanos ar draudzes valdi.

Mēs esam arī lepni uz Brigitas ne-nogurstošo darbu Latvijā, kur viņa ik gadus pavada 3 mēnešus. Ir jauki Lat-vijā, runājot ar draugiem dzirdēt, ka

Sestdien, 27. novem-brī notika Melburnas Latviešu vidusskolas gada noslēguma akts. Šogad ir divas abitu-

rientes: Laura Kārkliņa un Monika Šarpe (Sharpe). Akts sākās drama-tiski: Latviešu namā nebija elektriskās strāvas; tā šķita, ka aktā nevarēs lietot prožektoru un kompaktdiska spēlētā-ju, kā paredzēts. Pateicoties Dāvidam Šarpem (David Sharpe), kas agrāk strādājis kā elektriķis, akts ar tehnisko atbalstu varēja turpināties.

Aktu atklāja mācītājas Māras Saulītes vadītais svētbrīdis, kam se-koja MLV vadītāja Kārļa Brēmaņa uzruna, kurā viņš aprakstīja skolas mācību programmu un pateicās skolas padomei, bibliotekārei Aijai Grosai, Latviešu Nama kooperatīvam, Stokā-na kundzei un Nama Dāmu kopai un Birutai Fladas (Flood) kundzei.

Pirmās klases skolniece Daina Jefi mova stāstīja par Sveika, Latvija! braucienu pa Latviju šī gada jūnijā. Te tika izmantota tehnoloģija, Dainai ilustrējot stāstīto ar attēliem uz ekrā-na. Stāstījums bija saistošs, ar jautru

humoru.Skolotāji Ingus Purens un Kārlis

Brēmanis apsveica un raksturoja abi-turientes Lauru Kārkliņu un Moniku Šarpe (Sharpe), beidzot aprakstus ar lentā un kompaktdiskā ierakstītām dziesmām, kas palīdz raksturot abitu-rientes.

MLV pateicas visām organizāci-jām, kas skolu apsveica un sniedza at-balstu. Pēc akta dalībnieki pakavējās pie audzēkņu vecāku sagādātā kafi jas galda.

KBLaikrakstam „Latvietis“

Redakcijā

20 gadu kalpošanas jubilejuKvīnslandes latviešu draudzes diakonei Brigitai Saivai

Diakone Brigita Saiva 20 gadu darba atceres dievkalpojumā.

FOTO

Arn

is S

iksn

a

LabojumsLaikraksta „Latvietis“ Nr. 120

rakstā PBLA Atzinības raksts vaja-dzēja parādīties Viktorijas un Andreja Mačēna dēla Toma vārds (dzimis 1982. g.). Kopš š.g. augusta Viktorija vairs nav SLB valdē.

Melburnas Latviešu vidusskolaIzlaidums sākās ar neparedzētu drāmu

No kreisās: Laura Kārkliņa un Monika Šarpe (Sharpe).

FOTO

Ingu

s Pur

ens



Kanberas latviešu biedrības paspārnē rī-kotais 3 Latvijas tenoru koncerts Kanberā, noti-ka šī gada 21. novembrī Imanuela baznīcas zālē.

Koncerta pirmās da-ļas programmā bija Bon ami un otrā daļā neapolitāņu dziesmas. Tenoru dziedājums priecēja klausītāja sirdi, un negaidīti kuplais apmeklētāju skaits ar aplausiem pateicās māksliniekiem par katru dziedāto dziesmu.

Paldies māksliniekiem par skaisto koncertu!

Skaidrīte Dariusa

Ir 18. novembris, un Sidnejas Lat-viešu nama pagalmā jau kopš agra rīta ir plīvojuši Latvijas karogi. Nama ka-fejnīcā, pie sarkanbaltsarkaniem zie-diem rotātiem galdiem pulcējas tautie-ši. Viņiem drīz piebiedrojas arī tie, kas bijuši Valsts svētku dievkalpojumā, un tie, kas steigušies tieši no darba. Visi dodas uz lielo zāli, kur skatuvi rotā ziedi un karogi. Šogad 18. novembra skatuves dekorācijas Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis ir veidojuši ap latviskas saktas motīvu, ko skaisti papildina trīs zvaigznes un karoga drapējumi.

Svētku viesus sveic Sidnejas lat-viešu tautas deju kopas Jautrais pāris pārstāve Rita Vīksniņa. Goda kon-suls Aldis Birzulis nodod sveicienus no Latvijas Republikas vēstnieka Aus-trālijā, Induļa Bērziņa, un tiek nolasīts Latvijas valsts prezidenta 18. novem-bra apsveikums, pirms visi kopīgi no-dzied Dievs, svētī Latviju.

Daina Bogdanoviča iepazīstina publiku ar svētku runas teicēju, filan-tropu Vili Vītolu, īpaši minot darbu un līdzekļus, ko viņa ģimene ieguldījusi Vītolu fondā un Kokneses fondā. Viļa Vītola stāstījums gūst lielu publikas atsaucību, izceļot pozitīvo Latvijas at-tīstībā, pieminot darbu, ko latvieši vei-kuši savas tēvzemes labā gan Latvijā, gan ārzemēs, un mudinot mūs visus, katru pēc savām spējām atbalstīt Lat-viju un latviešu tautu arī nākotnē. Visi jūt, ka šis ir cilvēks, kas mūs mudina, ne ar tukšiem vārdiem, bet gan ar savu piemēru, labus darbus veicot.

Pēc svētku runas ir laiks pieminēt tos,no mūsu pašu vidus, kas ir rosī-gi darbojušies latviešu sabiedrībā. Apbalvojumu saņēmēju saraksti pēc 18. novembra parādīsies preses uzde-vumos, tādēļ tos es šeit neatkārtošu, bet tanī vakarā, apbalvoto vārdus pir-mo reizi paziņo publikai. LAAJ pre-

zidija priekšsēdis Juris Ruņģis ziņo par PBLA Balvu, LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Andris Kariks pasniedz PBLA Kultūras fonda ap-balvojumu, LAAJ v icepr iekšsēd is Jaundienvidvelsā pasniedz Izglītī-bas un zinātnes ministrijas apbal-vojumus skolo-tājiem un LAAJ Atzinības rakstus, un Spodra Klauverta piemiņas fonda priekšsēde Lija Veikina apbalvo Jaun-dienvidvelsas sporta vadītāju Viktoru Sīko.

Svinīgās runas beidzas, bet svētku sajūta turpinās, kad uz skatuves nāk Trīs Latvijas tenori. Tenori Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis, Miervaldis Jenčs un pianists Gints Bērziņš atska-ņo tautā iemīļotus latviešu komponis-tu darbus, kas ne tikai iepriecina, bet arī aizkustina klausītājus. Pēc atceres sarīkojuma, ar dziesmu sirdīs, tautieši vēl ilgi uzkavējas Mārtiņa Siliņa zālē, kur ar vīnu un dažādiem gardumiem tos pacienā šī gada svētku rīkotāji, tau-tas deju kopas Jautrais pāris dejotāji.

Pāris dienas vēlāk, šīs dziesmu skaņas turpinās, kad sestdien, 20. no-vembrī Sidnejas Latviešu biedrība jau vienpadsmito gadu rīko 18. novem-bra pusdienas. Svētku viesus sagaida ar šampanieti, un pēc Goda konsula Alda Birzuļa un Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēža Jāņa Grauda uzrunām, tie paceļ glāzes uz Latvijas veselību. SLB Dāmu kopa ir rūpēju-sies par gardu mielastu, un visi tiešām jūt, ka ir svētki.

Šajā dienā garas runas izpaliek.

Trīs Latvijas tenori mazliet neformā-lākā gaisotnē kā 18. novembrī, sniedz koncertu divās daļās. Pirmajā daļā skan dziesmas, ko 1930os gados dzie-dāja tā laika slavenie Latvijas teno-ri – ārijas, dziesmas no operetēm un grāvēji no tā laika kino filmām. Līdz ar to šī programmas daļa nosaukta kinofilmas vārdā Bel ami. Otrajā daļā skan latviešu tautas dziesmas Jura Ku-lakova apdarē, kas dod iespēju publi-kai reizēm līdzi dziedāt un tenoriem pašiem reizēm pat līdzi dejot. Varens koncerts, vareni svētki!

Kā pēc senām latviešu paražām, šogad arī 18. novembra svētkus sid-nejieši svinēja trīs dienas. Paldies Latvijas Republikas Goda konsulam Sidnejā, Sidnejas Latviešu biedrībai un Sidnejas Latviešu organizāciju ap-vienībai, kuru finansiālais atbalsts ļāva Trīs Latvijas tenoriem kuplināt visus Sidnejas 18. novembra sarīkojumus. Paldies Guntaram Ruņģim, Naurim Puntulim, Miervaldim Jenčam un Gin-tam Bērziņam, kā arī Vilim un Martai Vītoliem, kas mēroja tālo ceļu uz Aus-trāliju, lai būtu ar mums šajos svētkos!

Iveta RoneLaikrakstam „Latvietis“

Valsts svētki SidnejāRunā Vilis Vītols; dzied trīs Latvijas tenori

Pianists Gints Bērziņš un tenori (no kreisās) Nauris Pun-tulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs.

FOTO

Vik

torij

a M

ačēn

a

Dziesma priecē sirdiTrīs tenoru koncerts Kanberā

No kreisās: Gints Bērziņš (pie klavierēm), Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs.

FOTO

Pēt

eris

Gri

gulis


viņi ar prieku atpazīst Brigitu no kāda dzirdēta sprediķa vai dziesmas. Pilnī-gāka informācija par Brigitu ir atro-dama: http://www.gramata21.lv/users/saiva_brigita/. To pārlasot saprotam, ka viņa Latvijā ir kalpojusi vairāk kā daudzi citi ārzemju latviešu mācītāji. Rīgā viņa ir runājusi vai dziedājusi vi-sās lielajās draudzēs un ārpus Rīgas – Cēsis, Valmierā, Jelgavā un vēl duci mazākās vietās Vidzemē.

Katru gadu kā Ziemsvētku dāvanu mēs no viņas saņemam skaistus dzie-

dājumus un priecājamies par viņas dziedāšanas sasniegumiem Latvijā. Tur viņai bijuši 6 patstāvīgi koncerti un neskaitāmas piedalīšanās koncer-tos ar izciliem māksliniekiem un pa-vadītājiem.

Svinību skaistākā dāvana Brigitai bija Jānas Vanagas vijoles solo, vēl jo vairāk tāpēc, ka Brigita bija dziedājusi Jānas vecāku – Dainas un Raimonda kāzās!

Lai Dievs viņai bagātīgi atlīdzina garo darba posmu un dod spēku un ve-selību to turpināt!

Māra SiksnaLaikrakstam „Latvietis“

Pārdomas var radīt Valsts svētku pieņem-šanas Adelaidē atrefe-rējums, kurā minēts, ka „kameras dienas ir skaitītas“. Latvijas goda konsuls un kameras pre-

zidents Dr. V. Tomanis savā uzrunā vairākkārt pieskārās CITCSA (Dien-vidaustrālijas etnisko kameru apvie-nība) eksistences problēmām sakarā ar valdības budžeta nogriešanu birojam, tādējādi, iespējams, radot darbības samazināšanos vai pat pārtraukumu. Iemesls šī temata ietilpināšanai runā bija daudzo iespaidīgo politiķu un amatpersonu klātbūtne un jautājuma aktualitāte politiskā vidē. Te bija ie-spēja deklarēt mūsu viedokli un at-balstīt etnisko grupējumu nostāju, ko Dr. Tomanis arī sekmīgi veica. Nekā-dā gadījumā šī epizode nevar iespaidot Latviešu Kameras darbību, kas ir au-

tonoma organizācija visas Austrālijas apmērā ar saviem statūtiem, biedriem un darbības plānu. Kamera joprojām rīko seminārus Latvijā, rūpējās par informācijas sagādi, veicina tūrisma un izglītības iespējas Austrālijā, kā arī atbalsta latviešu kultūras un sporta pa-sākumus.

Kameras pilnsapulcē š.g. 27. no-vembrī Dr. V. Tomanis vēlreiz ap-stiprināja, ka būtu bēdīgi, ja CITCSA darbība tiktu ierobežota, jo caur šo or-ganizāciju mēs esam kontaktā ar val-dību un biznesa sabiedrību vispār.

Dr. V. Tomanis savā ziņojumā biedriem raksturoja aizvadītā gada darbību par sekmīgu gan darbos, gan finansēs. Gadskārtējās pusdienās mai-jā piedalījās 45 viesi un runātājs bija senators Korijs Bernardijs (Cory Ber-nardi). Savukārt kameras 16. saiets Rīgā pulcēja pāri par 80 dalībnieku. Runātāji bija goda konsuls Kērnsa

A. Gārša, kurš runāja par Kērnsas un Rīgas māsu pilsētu 20 gadu atceri, un K. Kasparsons, kurš informēja par darba imigrācijas iespējām Austrālijā. Sakarā ar globālo ekonomisko krīzi un Austrālijas dolāra augsto kursu, saim-nieciskā mijiedarbe ir samazinājusies, bet savukārt interese par tūrismu un izglītības iespējām palielinājusies. Ka-meras biedru skaits ir pieaudzis, patei-coties biedra veicinātāja statusa ieve-šanai. Valde aicina ikvienu, kam vien ir interese par Latvijas saimniecisko atplaukšanu iestāties kamerā (veicinā-tājs $25, biedrs $75, uzņēmums $125).

Valdē no jauna ievēlēja I. Dicma-ni, K. Kasparsonu, I. Lūsi, V. Tomani un G. Dicmani, Dz. Sudimti, J. Lūsi, R. Zvaigzni. Pēc pilnsapulces biedri un viesi tikās pārrunās pie glāzes vīna un uzkodām.

Ilmārs LūsisLaikrakstam „Latvietis“

Sestdiena, 13. novembrī nebija ar dalībniekiem ļoti sekmīga, jo Adelaidē bija lieli satiksmes sastrēgumi – gads-kārtējā Ziemsvētku parāde un 3 dienu zirgu jāšanas sacīkstes. Abi pasākumi ļoti iespaidoja satiksmes plūsmu caur pilsētu un tā varbūt traucēja dažiem ierašanos. Ar visu to tomēr 15 drošsir-dīgas personas bija ieradušās uz visie-mīlētāko kāposta vīstokļa gatavošanu.

Ilze Rozentāla ar savas mazmeitas Kristīnes palīdzību mums demons-trēja kā to vislabāk darīt. Grūtākais darbs, protams, bija izsutinātās kāpos-ta lapas, nolobīt tā, lai tās nesaplīstu. Dalībniekiem arī bija iespēja piepildīt kāpostu lapas un skaisti un vienādi tās sarullēt cepšanai vai nu krāsnī, jeb uz pannas, jeb pat crockpotā. Mēs visi kopā baudījām kafiju, tēju un Ilzes ceptās smalkmaizītes un pacietīgi gai-dījām, kad varēs tos nogaršot. Uz gar-

šošanu pat bija ieradies ALB priekš-nieks Bruno Krūmiņš. Viņš slavēja gatavos vīstokļus, teikdams, ka „esot ārā no šīs pasaules“. Dalībnieki neap-strīdēja viņa vērtējumu.

Ar šo ir noslēdzies sekmīgs gads Laimas latviskā pavārmākslā. 2011. gadā ir paredzēta vēl interesan-tāka programma.

Mūsu sāktais projekts ir izraisījis interesi arī lietuviešu sabiedrībā, kuri ir uzsākuši pavārmākslas demonstrē-šanu savā namā. Vai tas būtu Mas-terchef nopelns?

Liels un sirsnīgs paldies koordina-torei Brigitte Sigurai, Laimai, Ilzei un Kristīnei.

Dalībnieki vēl visiem Priecīgus Ziemsvētkus un uz tikšanos Jaunā gadā!

Jolanta LūseLaikrakstam „Latvietis“

Pavārmākslas kursi2010. gada pēdējais pasākums Tālavā

No kreisās: Kristīne Aukete (Aukett), Ilze Rozentāla, Linda Bilsbrova.

Tirdzniecības kamera ir un būsPilnsapulcē paziņo par biedru skaita pieaugumu

20 gadu kalpošanas jubilejuTurpinājums no 3. lpp

Latviešu zēni veic dažādus celtniecības darbus (handyman) Melburnā: • Krāsošana – fasādes, telpas;• Flīzēšana;• Visa veida restaurācija;• Grīdas seguma ieklāšana; • Žoga montāža, izbūve;• Visa veida koka darbi;• Logu, durvju labošana;• Lietus ūdens noteku cauruļu

nomaiņa un montāža.

Tel. 0416529179 Petras


Sestdien, 27. novembrī Melburnas Latviešu nama Lielā zāle bija ļaužu pilna. Pāri par 200 apmeklētāju bija ieradušies noklausīties Trīs tenorus no Latvijas – Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi, kā arī pia-nistu Gintu Bērziņu.

Mūsu saruna ar māksliniekiem notika īsi pēc koncerta. Vispirms pa-teicos māksliniekiem par brīnišķīgo koncertu un sākam ar iepazīšanos. Jautāju, no kuras vietas Latvijā jūs katrs nākat?

Gints Bērziņš: Rīga – dzimis un audzis rīdzinieks.

Miervaldis Jenčs: Sigulda.Guntars Ruņģis: Esmu no Kusas,

tas turpat pie Gaiziņkalna, no Mado-nas puses.

Nauris Puntulis: Esmu dzimis un audzis Kurzemē, mazā miestiņā, kas saucas Tiņģere, tas atrodas Talsu ra-jonā.

Kā varbūt melburnieši atceras, Gints Bērziņš Melburnas Latviešu namā 1997. gadā sniedza izcili skaistu koncertu kā pianists. Arī Miervaldis Jenčs jau pirms gadiem bijis Melburnā un uzstājies kā solists. Nauris un Gun-tars Austrālijas kontinentā ir pirmo reizi.

Gints Bērziņš saka: „Tik pilnu zāli es atceros arī no iepriekšējās viesoša-nās, kas bija 13 gadus atpakaļ. Situā-cija ir mainījusies, bet pirms braukša-nas uz Austrāliju, es saviem kolēģiem jau stāstīju kā bija Melburnā; ne ka es atcerētos, cik tur bija cilvēku, bet ļoti patīkami bija redzēt gandrīz to pašu pilno zāli šodien.“

Jautāju par Trīs tenoru koncer-tu turnejām, jo zinu, ka mākslinieki daudz un bieži brauc koncertēt. Nauris Puntulis atbild: „Mēs esam bijuši pie-cas reizes Amerikā, no kurām trīs rei-zes esam apbraukuši Amerikai pilnīgi apkārt – 25 tūkstoši kilometru pie stū-res un 18 koncerti. Arvien mums tur ļoti labi iet. Mēs nebijām bijuši Aus-trālijā, mēs to ļoti gribējām, un te mēs esam. Bet mēs braucām šurp ar domu, ka šī noteikti būs vienīgā reize, kad mēs braucam uz Austrāliju. Man pēc šiem nodziedātiem četriem koncer-tiem (Red. Melburnā bija Trīs tenoru ceturtais koncerts, bet nu jau notikuši koncerti Adelaidē un atkal Sidnejā.) domas ir manījušās. Es nezinu, varbūt es esmu pārlieku liels optimists, bet man ir tāda sajūta, ka mēs varētu vēl-reiz atbraukt! Kas attiecas uz latviešu centriem, tad te situācija man šķiet ir līdzīga kā Amerikā, bet Melburnā viennozīmīgi ir vislabākā – visatsau-cīgākā publika līdz šim.“

Guntars Ruņģi piebilst: „Atsaucī-gākā arī skaita ziņā un arī uzņemšanā. Es gribēju pateikt vislielāko paldies cilvēkiem, kas mūs uzņem, jo tas tie-

šām nav vienkārši: vadā, rāda dabas skatus, Austrālijas visus jaukumus, pabaro mūs un iz-mitina... tā kā vi-ņiem īpašs paldies visās pilsētās, kur esam viesojušies!“

Jautāju: „Visi esat skoloti, aka-dēmiski izglītoju-šies Latvijas Valsts kon se r va t o r i jā , tagad – Mūzikas akadēmijā, bet sa-vas mūziķu kar-jeras sākāt visi ne gluži ar operu?“

Nauris Puntulis jau laikam jūt, par ko gribu vaicāt, smejas un atbild: „ Jā, jā. Es domāju, ka man varbūt vienkār-ši palaimējās ar to, ka mana darbība pop mūzikas laukā bija tāda mazliet spilgtāka un redzamāka. Es biju gru-pā Pērkons kopā ar Juri Kulakovu, bet es neesmu vienīgais, jo arī Guntars ir darījis to pašu. Katrs, kurš vēlāk aiziet studēt akadēmisko dziedāšanu, droši vien ir jaunības dienās darbojies citos mūzikas žanros. Miervaldis bērnībā ir dziedājis pie Raimonda Paula. Var-būt vienīgi tas, ka Pērkons tanī laikā bija pamanāmāks, populārāks. Liela daļa dziedātāji, kad sāk mācīties, tad galvenokārt izlemj iet uz šo – nopiet-no virzienu. Tā bija ar mani, tā ar Guntaru un tā tas parasti notiek, taču dažreiz arī nē – izglītojās, bet paliek joprojām šajā pop mūzikas laukā. Es domāju vērtīgākais ir tas, ka pieredze, kas mums visiem ir šinī varbūt citā žanrā ir tieši tā, pateicoties kurai, mēs spējam būt tik elastīgi. Mēs neesam, ja drīkst tā teikt, akadēmiski stīvi.

Guntars Ruņgis papildina: „Mums ir arī viena programma – pop mūzikas programma – pirms gada uzstājāmies ar to Dzintaru koncertzālē (Jūrmalā). Mēs dziedājām gan Jumpravas pazīs-tamākās dziesmas, gan Zigmāra Lie-piņa Ja tu man esi, Mielava Tu saviļ-ņoji mani... utt. tādu programmu, bet speciāli aranžētu mūsu balsīm. Tas bija unikāls koncerts, kas vēl joprojām ir Latvijas Radio arhīvā atrodams.“

Nauris Puntulis: „Galu galā ne-viens no mums nav tik augstprātīgs, lai sevi salīdzinātu ar Domingo, bet arī Domingo brīnišķīgi dzied Bītlu (Beatles) Vakardienu (Yesterday) un daudz ko citu. Arī Pavaroti savu laiku ir rīkojis koncertus kopā ar visdažā-dākiem dziedātājiem – saviem drau-giem. Mums ir DVD uzfilmēts viens no mūsu Valentīna dienas koncertiem, kurā mēs sadarbojamies ar visdažā-dāko žanru mūziķiem. Šādu radošu eksperimentu mūsu 13 gadu darbības

laikā ir bijuši ļoti daudz, un ar to mēs tikai iegūstam un esam mīlētāki, ja tā var teikt.“

Visi trīs dziedātāji, visi tenori, bet katrs ar savdabīgu un oriģinālu tem-bru. Jautāju, ka tad ir Operā?

Guntars Ruņģis atbild: „ Operā ir tikai tenors; ir kontrtenors, bet īstenībā tie ir falseti. Kontratenors ir kastrāts, bet mūsdienās jau nekastrē vairs. Līdz ar to viņi faktiski dzied vīriešu falsetā, kurš arī mums visiem ir; ja mēs gri-bam, mēs mierīgi varētu dziedāt šajā kontrtenora balsī. Tas nav nekas īpašs, kā varbūt pasniedz. Tas ir vienkārši iz-kopts falsets.“

„Vai jums visiem trim tenoriem Operā ir pilna laika maizes darbs un šis, kad uzstājaties kā Trīs tenori – sirds darbs,“ jautāju.

Guntars Ruņģis atbild: „Jā, šis ir sirds un iztikas darbs arī.“

Būtu interesanti dzirdēt: „ Kā jūs sākāt kopā koncertēt? Apzināts pro-jekts vai gadījums jūs kopā saveda? Arī atceros, ka Trīs tenori savos pirm-sākumos uzstājās Jura Kulakova pava-dījumā? Vai turpināt sadarbību ar viņu arī?“

Guntars Ruņģis: „Gints Bērziņš uzņēmās šīs tūres organizēšanu. Šajā tūrē vairāk ir tīri klasiskie koncerti, un Gints ir profesionāls pianists, bet ar Juri Kulakovu mēs arī sadarbojamies.

Mūsu pirmā uzstāšanās bija pasā-kums Rīgā, Mazajā Ģildē pirms 13 ga-diem; tas bija tā, ka mūs uzaicināja trīs tenorus nodziedāt kopā. Un tad man likās, kā latvieši saka, tur ir drēbe! Izdevām pirmo kompaktdisku Mīlas prieki (Piacer d’Amor), un ar to mūsu popularitāte sākās.

Juris Kulakovs ir speciāli aran-žējis 13 tautas dziesmas, kuras izpil-dījām Dziesmu svētku laikā koncertā Kongresu pilī, tās ir ierakstītas kom-paktdiskā, bet patreiz tie visi jau ir izpārdoti. Šo tautas dziesmu ierakstā

„Trīs tenori no Latvijas“Saruna pēc Melburnas koncerta


No kreisās: Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs un Gints Bērziņš Melburnas Latviešu biedrības bib-liotekā pēc koncerta.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s


Otrdienas pēcpus-dienās Brisbanes Lat-viešu namā reti kad pulcējas ļaudis, bet 23. novembrī uz Latvi-jas Trīs tenoru koncertu tie bija ieradušies lielā

skaitā un mērojuši garus ceļus. Skatu-vi greznoja tropiskas palmas un milzu orhideju pušķi, un Latvijas karogi vēl liecināja par nesenajiem Valsts svēt-kiem.

Silti aplausi sagaidīja ciemiņus – tenorus Miervaldi Jenču, Nauri Pun-tuli, Guntaru Ruņģi un pianistu Gin-tu Bērziņu. Jau ar skaisto C. Franka Panis Angelicus tie pārņēma klau-sītājus mūzikas varā. Sirdi sildīja Em. Dārziņa Melanholiskais valsis, kas jau koncerta sākumā pierādīja pia-nista augsto kvalitāti un lika klausītā-jiem tikpat cītīgi klausīties uz pavadī-jumiem, kā dziedājumiem. Koncerta

pirmajā daļā dzirdējām tādu pašu iz-lasi kā Sidnejas Valsts svētku koncer-tā, kur dominēja mūsu pazīstamo un iemīļoto latviešu komponistu darbi un kurus Brisbanē sen neesam dzirdējuši. Tenoru spēcīgās balsis atsitās augsto griestu velvē un piepildīja zāles visus kaktiņus. Pārsteidza trīs maz pazīsta-mas ārijas no latviešu operām Ham-lets, Vilkaču mantiniece un Zelta zirgs. Varbūt vecmodīgie vārdi Em. Dārziņa dažām romancēm lika pasmaidīt, bet izpildījumi bija jauki.

Otrā daļā tenori dziedāja jautrā-kas ārijas no operetēm un neapolitāņu dziesmu cikla. Daudziem publikā tās atsauca atmiņā jaunības dienas 1930to gadu Rīgā. Klausītājiem šī daļa ļoti patika, jo Naura Puntuļa aktiera spē-jas to padarīja vieglu un rotaļīgu. Pēc koncerta katram dziedonim un pavadī-tājam pasniedza vīrišķīgu, austrālisku banksias ziedu.

Paldies Latvijas izcilajiem mūzi-ķiem un visiem, kas palīdzēja sagādāt Brisbanes latviešu publikai tik varenu koncertu!

Māra SiksnaLaikrakstam „Latvietis“

piedalījās gan zēnu koris, gan stīgu kvartets, gan Auļi. Ja būs iespēja, tad nākamreiz jābrauc pie jums arī ar Tau-tas dziesmu programmu, ņemot līdzi atskaņošanas aparatūru.

Šeit Melburnā mēs izvēlējāmies programmu speciāli no visiem labā-kajiem skaņdarbiem, tādu kā esenci. Līdz ar to programmiņām skatītāji ticēt vis nevarēja, jo programmu mēs mainījām.“

Manuprāt, Trīs tenoriem ļoti pa-veicies, jo klavieru pavadījums bija tik delikāts, tik saliedēts ar priekšne-sumu, ka atstāja viena vesela iespaidu. Jautāju Gintam Bērziņa, kā viņa rado-šais ceļš atvedis pie tenoriem.

Gints Bērziņš: „Mēs tā gluži netī-šām sagājām kopā; vienreiz bija tāda vajadzība. Es teikšu, ka tā pavadīšana zināmā mērā ir mana otra profesija, ja varētu mūzikā dalīt tās profesijas, ār-pus tā, ka es spēlēju solo. Pateicoties tam, ka es desmit gadus nodzīvoju Ņu-jorkā, es vēl līdz šim uz turieni brau-cu, man ik pa brīdim nācās, kā saka, piepelnīties šur un tur, un es domāju, nu kādēļ ne ar mūziku? Opera mani vienmēr interesējusi, un es sāku sa-darboties ar dažādiem operu teātriem. Vajadzēja spēlēt mēģinājumos, vaja-dzēja iziet cauri kādai lomai, bet tajā pat laikā pavadīt šo cilvēku koncertus utt. Tā es pēdējos 10 gadus to daru, ār-pus mūsu sadarbībai ar Trim tenoriem. Tas bija tikai loģiski, ka agri vai vēlu mēs saiesim kopā kādā brīdī.“

Jautāju māksliniekiem: „Kā jūs jūtaties pēc koncertiem, vai ir ganda-rījums par paveikto? Piekūst, nogurst taču arī, piedevām, ja koncerti gandrīz

vai katru dienu, bet starp tiem pār-braucieni, lidojumi un jādzied arī vie-tās, kur ir karsts?“

Guntars Ruņģis: „Ir ļoti dažādi. Ir gandarījums, un ir reizes, kad pieklā-jīgi atstrādāts: tu dari visu to labāko, bet kaut kā nesanāk, arī tā ir. Mēs jau neesam roboti. Mainās diena, nakts un otrādi. Ir tā, ka profesionāli tu ne-drīksti nokrist zem pieklājības līmeņa. Piemēram, es šodien arī nedaudz biju apsaldējis balsi, bet es ceru, ka publika to nejuta. Mēs jau neesam citā pasaulē, tādi paši cilvēki esam, to pašu gaisu el-pojam, tās pašas kaites var mūs skart.“

Nauris Puntulis: „Es vienmēr visu dziedāšanu salīdzinu ar hokeju. Pie-mēram, tava mīļākā komanda arī ne-var vienmēr uzvarēt. Tu viņiem vaicā: Ej, veči, nu kādēļ jūs šodien zaudējāt? Bet viņi saka: Mēs spēlējām un darī-jām visu, bet vienkārši mēs šodien zaudējām. Un arī mums kādreiz ga-dās koncertā zaudēt, kaut, protams, neviens negrib zaudēt. Un mēs cenša-mies vienmēr spēlēt uz uzvaru, bet tas neizslēdz, ka mēs nekad mūžā nebūtu zaudējuši.“

Ar prieku sekojām ziņām, ka Trīs tenori pagājušā vasarā ar koncertiem apbraukāja Latviju, lai pārliecinātu Latvijas pilsoņus piedalīties vēlēšanās.

Dziedātājiem bija tik koncertiem blīvs grafiks, un koncerti bija laukos. Rīga jau arvien dabū ļoti daudz labus kon-certus, bet Latvijas laukos tie ir retāk.

Guntars Ruņģis: „PBLA mūs at-balstīja un varējām koncertēt lielākos centros, bet mūsu ideja vēl paliek spē-kā – uzstāties pavisam mazos centros. Uz laukiem – tā bija mūsu ideja, un Miervaldis īstenībā gribēja apbraukt jebkuru lauku Tautas namu, kur uz koncertu atnāktu kaut tikai 30 cilvēku. Daudz vietas apbraukājām, bet tā ie-spējas mums vēl ir...

Miervaldis Jenčs: „...un mēs ce-ram, ka tās vēl kādreiz realizēsim. Jā, tas bija tieši tas, ko mēs gribējām. Šāds projekts neatmaksājas finansiāli, bet morāli ļoti atmaksājas.“

Guntars Ruņģis: „Katrā gadījumā, jābūt kādam sponsoram, lai šīs vietas apbraukātu, jo ienākumi no šiem kon-certiem nav.“

Novēlu Trīs tenoriem šo ieceri sa-glabāt un varbūt, ja to nevarēja vienā vasarā paveikt, lai izdodas nākamajā!

Sarunu beidzot un atvadoties, Guntars novēl: „Turieties, latvieši, šeit tāpat kā turamies mēs, latvieši, Latvi-jā! Turamies mēs visi kopā!“

Ilze NāgelaLaikrakstam „Latvietis“

„Trīs tenori no Latvijas“Turpinājums no 6. lpp

Trīs tenori BrisbanēAijā manu skaņu balsu...

No kreisās: Tenori Miervaldis Jenčs, Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un pianists Gints Bērziņš.

FOTO

Arn

is S

iksn

a

Apsveiciet Ziemassvētkos radus, draugus un paziņas Austrālijā, Latvijā un visā plašajā pasaulē ar laikraksta Latvietis starpniecību!

Savu apsveikumu varat papildināt ar fotogrāfiju vai arī sagatavosim apsveikuma dizainu/noformējumu pēc jūsu ieteikuma!

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $41.


Izvilkums no speciālziņojuma NEW YORK TI-MES, svētdien, 12. oktobrī.

LONDONA.Tas bija iro-

nija, ka karaļa Džordža Miera līguma ratifikā-cija ar Vāciju tika parakstīta tieši tai laikā, kad fon der Golca kara-vīri uzsāka savu

izvirtīgo iebrukumu Baltijas valstīs, kas pēc saņemtajiem ziņojumiem, ir novedis pie Rīgas krišanas.

* * *

NEW YORK TIMES virsraksti 10. ok-tobrī.

VĀCIEŠI UZBRŪK RĪGAI VISĀ FRONTĒ

FON DER GOLCA 20 000 VĪRU ARMIJA UZSĀK SPĒCĪGU UZBRUKUMU LATVIEŠIEM.

AIZSTĀVJI ATKĀPJAS

SABIEDROTIE SPERS JAUNUS SOĻUS, LAI PIESPIESTU TEITOŅUS ATKĀPTIES

NEŅEM VĒRĀ BERLĪNES PASKAIDROJUMUS

SAGAIDA, KA FOŠS SŪTĪS JAUNU ULTIMĀTU, NESKATOTIES UZ ZIŅĀM PAR VĀCIEŠU PIEKĀPŠANOS.LONDONA, piektdien, 10. oktobrī.

„Vācieši maršē uz Rīgu,“ ziņoja ceturtdien The Daily Mail Helsinkfor-sas korespondents .

* * *NEW YORK TIMES, 12. oktobrī.

LIELIE VĀCU LIELGABALI BOMBARDĒ RĪGU, LIEKOT TAI KAPITULĒT.

Jau 62 gadu bez pār-traukuma Kraistčerčas latvieši pulcējās, lai at-zīmētu Latvijas valsts svētkus. Kaut gan skait-liski maz latviešu pali-kuši Jaunzēlandē, latvju

gars ir dzīvs.Šoreiz braucu uz Kraistčerču ar

bažām, kā izskatīsies skaistā pilsēta pēc septembra lielās zemestrīces. Stai-gājot par pilsētas centru, vietām nekas daudz nebija mainījies, kopš es biju pēdējo reizi Kraistčercā 2009. gada novembrī. Bet vietām posts diezgan ievērojams. Vecās mūra ēkas cietušas visvairāk, un daudzām ēkām apliktas sētas, bet citas atstutētas ar dzelzs stu-tēm. Vienai vēsturiskai baznīcai tornis pilnīgi nogāzies... Laimīgi, ka latviešu draudzes zāle nebija zemestrīces ie-vainota. Tomēr dažiem draudzes lo-cekļiem mājas bija skartas.

Valsts svētku dievkalpojums noti-ka sestdienas, 13. novembra pēcpus-dienā mazajā latviešu draudzes zālītē. Altāris bija jauki uzstādīts un izdeko-rēts ar ziediem Latvijas karoga krā-sās. Draudzes priekšnieks Mierval-

dis Altments bija sagatavojis skaistas dievkalpojuma brošūras, kurās bija iespiesta dievkalpojuma kārtība un dziesmas. Dievlūdzēji pulcējās jau lai-cīgi, un bija jaukti atkal tikties. Neizli-kās, ka jau gads ir pagājis kopš pēdējās tikšanās reizes.

Svētruna bija pamatota uz 1. Jāņa vēstules 4. nodaļas, kur izskan mu-dinājums Mīlēt cits citu, jo mīlestība ir no Dieva. Aicinājums bija turēties cieši pie Jēzu Kristu, kas ir mūsu ticī-bas centrs. Jo tuvāk pie Viņa esam, jo ciešākas mūsu attiecības, jo spēcīgāka mūsu ticība un tās izpausme mīlestība.

Aizlūgumos aizlūdzām par Latvi-jas prezidentu, saimi, baznīcu un tautu. Izteicam pateicību Dievam, ka arī Viņš savā žēlastībā pasargājis Kraistčerčas iedzīvotājus zemestrīces laikā. Paldies Dievam, neviens nav bojā gājis.

Svēto Vakarēdienu saņēmuši, no-slēdzām dievkalpojumu ar Valsts him-nu Dievs, svētī Latviju.

Dievkalpojumam beidzoties, zāle tika pārkārtota svinīgam aktam. Izjus-tu un kodolīgu runu teica Miervaldis Altments, uzsverot, ka jau 62 gadus no vietas Kraistčeras latvieši pulcējušies

atzīmēt Valsts svētkus. Latvijas goda konsule Kraistčerčā Laila Jansone nolasīja vēstnieka Induļa Bērziņa ap-sveikumu. Tad televīzijas ekrānā no-skaitījāmies Latvijas prezidenta ieska-ņoto runu un vienojāmies, otru reizi dziedot Valsts himnu.

Sekoja saviesīgais vakars. Bau-dījām vietējo žāvēto zušu maizītes, daudz citu gardumu un jauku sabied-rību. Dziedāšana bija jautra un daži pat uzdejoja. Izvilka mazo loteriju, un dažiem jau laimējās saņemt vairākus vinnestus.

Jauku pēcpusdienu un vakaru pa-vadījuši, devāmies uz mājām. Vēlā vakara stundā sajutām zemestrīci. Ieg-rabēja durvis. Tad dažas stundas vēlāk atkal diezgan pamatīgi māja sakustē-jās. Kamēr biju Kraistčerčā, bija vai-rākas ievērojamas tā sauktās pēctrīces (after shocks). Paies vēl kāds laiks, pirms viss nomierināsies. Paturēsim Kraistčerčas iedzīvotājus savās lūgša-nās. Daudzi jau saka, ka pieraduši, bet tomēr daudziem arī bailes un nemiers.

Prāvests Kolvins Makfersons(Colvin MacPherson)

Laikrakstam „Latvietis“

Valsts svētki KraistčerčāSvinībām sekoja zemestrīce

Valsts svētku dalībnieki.

FOTO

Sni

edze

Ple

sova

Prāv. Kolvins Makfersons vada dievkalpojumu.FO

TO S

nied

ze P

leso

va

Pirms 91 gadaUldis Siliņš par notikumiem 1919. gadā (3)Otrais turpinājums. Sākums LL118, LL119



18. novembris ir svētku diena ik-vienam latvietim, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā liktenis viņu aiz-vedis.

Arī Minsteres latviešiem šī diena, tāpat kā Latvija, ir sirdij tuva, tāpēc 92. neatkarības gadadienas svinī-bas tika ieskandinātas 18. novembra vakarā, kad, atsaucoties uz Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatle-ra aicinājumu visiem kopīgi pulksten 21.00 pēc Latvijas laika dziedāt valsts himnu, pie Latviešu centra ēkas vējā plīvojošiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem pulcējās vairāki desmiti cil-vēku. Mirklis atmiņu stāstiem un arī Minsterē skanīgi atbalsojās Dievs, svētī Latviju! Pēc himnas nodziedāša-nas sanākušie latviešu tika aicināti uz glāzi šampanieša un vieglām uzkodām Minsteres Latviešu bērnudārza telpās.

Piektdienas rīts centra telpās atgā-dināja darbīgu skudru pūzni – katram savs veicamais uzdevums. Kamēr cen-tra darbinieki un brīvprātīgie organi-zēja un rotāja svinībām paredzētās telpas, klāja galdus un kārtoja traukus, tikmēr jau virtuvē tika sautēti skābie kāposti un vārīti kartupeļi rasolam. Minsteres Latviešu bērnudārza mam-mas un arī tēti visu dienu cītīgi gata-voja salātus, cepa gaļas ruletes un pī-rāgus, lai nākamajā dienā būtu viesiem cienasts. Brīžiem mazās virtuvītes tik tiešam izrādījās par mazu, un bija cil-vēki, kas vēl ap plkst. 23 aktīvi šiverē-ja pa virtuvi.

Lai vai kā, piektdienas, 19. no-vembra vakarā ikviens interesents tika aicināts doties uz tikšanos ar Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu direktoru Valteru Nollendorfu un noklausīties viņa referātu vācu valodā Trimdas loma cīņā par Latvijas brīvī-bu. Referāts aizsākās ar Nollendorfa kunga atmiņām par Latvijas atstāšanu uz kuģa klāja, turpinājās ar trimdas tipoloģiju un hronoloģiju, savukārt referātu beidza ar ļoti saviļņojošām atmiņām – 1988. gadā visur jau bijuši sarkanbaltsarkanie karogi un dzirdot Latvijas himnu, Nollendorfa kunga sirdi pārņēmis patiess prieks, ko pat manījusi viņa tolaik sešgadīgā meita. Ikviens varēja iesaistīties diskusijā par latviešu trimdu, tās lomu pirms vairākiem gadiem un mūsdienas. Inte-resants fakts, ko, uzsākot savu referā-tu, minēja runātājs un iespējams tikai retais ievērojis, ka mūsu valsts himna ir vismiermīlīgākā himna – tajā tiek pausts lūgums ļaut mums dzīvot un būt laimīgiem mūsu tēvu zemē, kur dēli dzied un meitas zied.

Sestdienas, 20. novembra rītā Latviešu Centra telpās turpinājās ie-priekšējā vakarā aizsāktā konference par Baltijas trimdas pētniecību. Kon-ferences dalībnieki no Latvijas, Lietu-

vas, Igaunijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas iepazīstināja klātesošos ar sa-viem pētījumiem un pašreizējiem pro-jektiem, un ikviens varēja iesaistīties diskusijās. Projekti galvenokārt bija saistībā ar dažādiem muzejiem, arhī-viem un bibliotēkām, taču neizpalika arī vispārīgu pētījumu. Konferences noslēgumā tika secināts, ka ir nepie-ciešams izveidot spēcīgāku sadarbības tīklu, kā arī rīkot šādas konferences ne tikai Minsterē, bet arī citās pilsētās un valstīs.

Svētku programmas kulminācija bija sestdien, 20. novembrī. Svinīgais akts un saviesīgais pasākums notika vakarā, taču ikviens, kas piedalījās svētku rīkošanā, vairākas stundas ie-priekš darbojās centra telpās, lai veik-tu pēdējos darbus. Pulksteņa stundu rādītājam tuvojoties pieciem, aulā sāka plūst cilvēku straume, un pavisam drīz telpa bija cilvēku pilna. Latvieši bija mērojuši ceļu ne tikai no Dortmundes vai Brēmenes, bet pat no Frankfurtes un citām tuvām un tālām Vācijas pil-sētām. Visas paaudzes bija pārstāvē-tas – no mazuļiem līdz sirmgalvjiem.

Svinīgo aktu atklāja ar svētbrīdi Laimas Urdzes vadībā. Klātesošos viesus sveica Latviešu Kopības Vāci-jā valdes priekšsēdētājs Nīls Ebdens. Sava apsveikuma laikā Ebdena kungs pasniedza ilggadīgam Minsteres Latviešu Ģimnāzijas skolotājam un lietvedim Albertam Spoģim PBLA goda diplomu par grāmatu Minsteres Latviešu Ģimnāzija izdzīvoja. Svētku runu teica Minsteres Latviešu ģim-nāzijas absolvents, žurnālists Dainis Mjartāns. Savā runā viņš uzsvēra, ka šobrīd pastāv nevis ekonomiskā, bet gan morāles krīze un tikai mainot cil-vēku attieksmi, spēsim palīdzēt savai dzimtenei. Aulā bija manāms cilvēku atbalsts šai idejai. Un jau pēc brīža kā-das 150 balsis vienojās kopīgā dziesmā un reizē lūgumā – Dievs, svētī Latvija!

Svinību turpinājumā viesus prie-cēja Hamburgas koris Balticoro Gin-ta Rāceņa vadībā. Repertuārā bija ne tikai dziesmas latviešu, bet arī mūsu brāļu tautas – lietuviešu valodā. Ikkat-ra dziesma aizskāra sirdis, taču neslēp-ta sajūsma bija par maestro Raimonda Paula un Jāņa Petera gara darbu Manai dzimtenei. Izdzirdot Pūt, vējiņi melo-diju, cilvēki cēlās kājās un dziedāja līdzi korim. Aulu pārņēma neredzēta vienotības sajūta.

Pēc svinīgā koncerta, viesi varēja mieloties ar Latviešu centra un bēr-nudārza vecāku, kā arī pašu sarūpēto mielastu un mierīgā gaisotnē pie vīna glāzes vai kafijas tases aprunāties un apmainīties viedokļiem ar citiem lat-viešiem. Kā jau dziedātāju tauta, neiz-tika bez dziesmu dziedāšanas līdz pat agrai rīta stundai.

Pasākums guva negaidīti lielu at-saucību, par to patiess prieks. Un ik-viena minūtē, kas tika ieguldīta gata-vojoties šiem nozīmīgajiem svētkiem, tika atzinīgi novērtēta ar katru sirsnīgi pateikto paldies vai silto smaidu.

Svētkus rīkoja un par viesu labsa-jūtu rūpējās: Latviešu Kopība Vācijā, Latviešu Centrs Minsterē, Minsteres Latviešu bērnudārzs un brīvprātīgie palīgi.

Zane LegzdiņaVentspils Augstskolas studente;

praktikante Latviešu Centrā MinsterēLaikrakstam „Latvietis“

Valsts svētki Latviešu centrā MinsterēSvinīgais akts un arī konference

Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu di-rektors Valters Nollendorfs.

FOTO

Nils

Ebd

ens

Dainis Mjartāns.

FOTO

Nils

Ebd

ens

No kreisās: Alberts Spoģis saņem PBLA goda diplomu no Latviešu Kopī-bas Vācijā valdes priekšsēdētāja Nīla Ebdena.

FOTO

Rob

erts

Spo

ģis


KARASPĒKS IEŅEM DAUGAVAS TILTUS UN UZBRŪK TORŅKALNAM.

IGAUŅI PALĪDZ LATVIEŠIEM.

ARMIJA PIEVIENOJAS

AIZSTĀVJIEM PRET UZBRŪKOŠO IENAIDNIEKU.

LONDONA VĒRTĒ SITUĀCIJU KĀ NOPIETNU.BERLĪNE, 1919.g. 11. oktobrī.

Ziņojums no Jelgavas stāsta, ka karaspēks zem pulkv. Avalova-Ber-monta šorīt okupējis Daugavas tiltu, kas savieno Torņkalnu ar Rīgu.

Pulkv. Avalova-Bermonta kara-spēks, kas ienāca Rīgas nomalēs ti-kai pēc niknas cīņas piektdienas rītā, ieņēma Torņkalnu, kas atrodas jūdzi rietumos no Daugavas [angļu tekstā: austrumos]. Līdz ar to Daugavas tilts bija uzbrucēju rokās. [Liekas, ka ko-respondents jauc nevien debess puses, bet arī citas lietas. Tiltam ir divi gali

jumā.Šī vakara vadītāja aktrise un re-

žisore Kristīne Klētniece dzejnieces dzeju izjusti izdziedāja gan dziesmās, gan iznesa vārdos, kas ieveda dzejnie-ces iekšējā pasaulē, kas mums atklāja patieso dzīves garšu.

Par to kā garšoja un dziedināja šī vakara baudāmais Sāļais medus iz-vērtēja eksperti – filoloģe un saeimas deputāte Janīna Kursīte un mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte. Eksperti, izbaudījuši krājumu Sāļais medus, to atzinīgi novērtēja un ieteica izbaudīt ikvienam.

Apsveikuma vārdus un savu vēlē-jumu teica LELB jauniešu centra va-dītājs mācītājs Krists Kalniņš, kurš noslēdza savu izjusto un gaišo apsvei-kumu ar paša sacerēto dzejoli par lūg-šanu.

Pianists Māris Žagars pie klavie-rēm papildināja šo īpašo Sāļā medus garšu ar debesu skaņām, kas pacēla spārnos visu klātesošos.

Rudītes Losānes dzeja ir tik īsta un patiesa kā dzīve, kurā katrs var ie-raudzīt sevi un to, kas notiek sevī un

augstāk par sevi.Klausoties un izbaudot šo dzeju,

man tā reizē šķiet tik tīra, garšīga un dziedinoša, ka gribas vēl un vēl at-griezties pie šī sevišķā medus, ko va-rētu apzīmēt – PILNĪGA DZĪVE.

Sāļais medus jau iespējams vēl šajā gadā būs baudāms Austrālijā.

Man gribētos salīdzināt šī divas autores kā divas čaklas bitītes, kuras savākušas no dažādiem ziediņiem pi-lienu pa pilienam nektāra, nevis lai baudītu pašas, bet paceļas savos traus-lajos spārnos, un atnes līdz mums. Atnes mūsu dvēselei , kas mums vis-vairāk vajadzīgs – cerība. Cerība bez salkaniem solījumiem un pārsālītiem vārdiem. Cerība nest citiem cerību, kas nāk no mūžīgā Dieva.

Dievs mums katram ir devis medu, lai katrs varētu ņemt no tā, kas mums ir nepieciešams. Dvēselei, garam un miesai! Tur ir viss nepieciešamais, lai varētu dzīvot un varētu dalīties ar to, ko bagātīgi esam saņēmuši. Medu daudz nav iespējams baudīt un izgar-šot, pietiek kādreiz ar medus pieskā-rienu lūpām, lai varētu izbaudīt to visā pilnībā. Līdzīgi kā visu īsto un nozī-mīgo – nevajag daudz. Katrai medus šķirnei ir savs aromāts, sava vienreizē-

jā garša un arī pēcgarša. Tikai mēs cil-vēki, apzināti un neapzināti piejaucam savai dzīvei un arī citu dzīvēm kaut ko klāt kā piedevu, vienalga, bet tomēr kā piejaukumu.

Mazās lietās ir liels spēks, ja tās kalpo lielam mērķim!

Klausoties šo Rudītes Losānes dzeju un zinot viņas patieso ticīgo kal-pošanu ikvienā vietā un no visas sirds, man gribētos viņu salīdzināt ar biti, kura nevis dzeļ vai izdala rūgtu indi, bet dod mums baudīt šo dzīvo cerību, kam nosaukums – Sāļais medus.

Dainis MarkovskisLaikrakstam „Latvietis“

Pirms dažiem gadiem Austrāli-jā viesojās Artūrs, Inta un Matīss

Uškāni. Vasaras vidusskolas un 3x3 saimei viņi pazīstami kā dedzīgi folk-

loristi. Pēdējos trīs mēnešus katru ne-dēļas nogali viņi mērojuši tālo ceļu no Daugavpils uz Rīgu, lai uzstātos Dziedošās ģime-nes konkursā te-levīzijā. Pārraide sākās 22. augustā ar jau atlasītu 20 ģimeņu konkursu. Sacensībā ir bijis jāparāda muzikāla vispusība, dzie-dot dažādos sti-los. Katru nedēļu trīs personu žūrija dod savu vērtēju-mu, kuru pieskaita

kopā ar skatītāju telefonisko nobalso-jumu. Citreiz Uškāni guvuši žūrijas piekrišanu, citreiz skatītāju balsis vi-ņus izglābuši. Jādomā, ka viņiem liela piekrišana Latgalē.

Svētdien 28. novembrī plkst. 20.15 LNT viņi uzstājās konkursa fi-nālā kopā ar Ņikonovu un Zaļkalniņu ģimenēm. Sūtam sveicienus un laba vēlējumus no Austrālijas!

Linda OzereLaikrakstam „Latvietis“

Red.: Finālā Uškānu ģimene saņēma žūrijas visaugstāko punktu skaitu, toties skatītāji nepiekrita. Pirmo vie-tu konkursā ar 35 937 balsīm ieguva Zaļkalniņu ģimene no Lielvārdes. Uškānu ģimene ieguva otro vietu ar 33 089 skatītāju balsīm, bet trešā vietā ar 10 535 skatītāju balsīm palika Ņiko-novu ģimene no Talsiem. ■

Uškānu ģimene „Dziedošās ģimenes“ finālā!Parāda muzikālo vispusību

13. septembra programmas ieskaņošana. Uškānu ģimene bija uzstājusies ar dziesmu par Rigas Dinamo. Otrā no kreisās – Linda Ozere, trešais – Jānis Čečiņš.

„Sāļais medus!“Turpinājums no 1. lpp

Dainis Markovskis un Rudīte Losāne.

Pirms 91 gadaTurpinājums no 8. lpp



tā mēs redzam un dzirdam dažādus apsveikumus, koncertus, filmu par brīvas Latvijas nodibināšanu, militā-ras parādes, ziedu klēpjus pie Brīvī-bas pieminekļa, svecīšu tūkstošus pie 11. novembra krastmalas ložu cauru-motās sienas un nedēļas nobeigumā fantastisku, absolūti brīnišķīgu vēl neredzētu deju lielkoncertu ar īpaši patriotisku un latvisku nosaukumu No zobena saule lēca. Bez tā visa vēl redzam, ka Rīga tiešām burtiski staro.

11. novembris ir piemiņas diena mūsu karavīriem, kas cīņā ar Ber-monta pārspēku par brīvu Latviju 1919. gadā te zaudēja dzīvību. Tur kritušo karavīru piemiņai cilvēki liek svecītes pie mūra sienas netālu no pre-zidenta pils. Tur nāk lieli un mazi, nāk veci un jauni, nāk cilvēki pa vienam, nāk veselas ģimenes, reizēm pat trīs paaudzēs. Gandrīz visiem pie krūtīm piespraustas Latvijas karoga lentītes. Tie, kam nav iespējams uz krastmalu tikt, ieliek svecītes savos logos. Kāds tikko svecīti iededzinājis jaunietis re-portierim stāsta, ka katra tur iedegtā ir kāda krituša karavīra sirds vai dvē-sele, un drīz vien visa piekraste liekas vienās liesmās. Svecīšu tur ir bezgala daudz. Arī manā loga vējo divas lies-miņas, un es jūtos, kā daļa no visa, kas notiek pie pils.

Tajā pašā laikā pie Rātslauku-ma Okupācijas muzeja tuvumā tiek dziedātas patriotiskas dziesmas, tie ir jaunieši, kas tikko mērojuši ceļu no Brāļu kapiem, un man ir žēl, ka balss vairs man nav tāda, ko gribētu, lai citi dzird, un blakus vairs nav neviena, kas varētu palīdzēt. Tik labprāt būtu viņu vidū un dziedātu līdz. Par šo va-karu no Vītolu fonda meitenēm līdz ar skaistu fotogrāfiju saņemu burvīgu apsveikumu Valsts svētkos ar šiem tik ļoti patriotiskai nedēļai piemērotiem vārdiem:

„Mēs mīlam šo zemi, kuras dzim-šanas diena apliecina, ka arī vistum-šākajā laikā var dzimt gaisma – gan no svecītēm krastmalā, gan no mūsu siržu siltuma. Arī šobrīd katra laba doma un darbs kļūst par daļiņu un ir apliecinājums tam, ka spēsim palīdzēt savai Latvijai uzziedēt spēkā un lep-numā.“

Paldies, Vita man vienmēr prot pa-teikt kaut ko tādu, kas sasilda sirdi un liek atkal mīlēt kā Latviju, tā latviešu tautu un līdz ar to liek aizmirst par vienvirziena biļeti uz nekurieni.

Tā visu nedēļu te redzams un dzir-dams, kaut kas skaists un interesents ar kulmināciju pašā 18. novembra dienā un vakarā. Pa dienu varam ska-tīties, kā valsts prezidents, ministri, deputāti un citi Latvijai svarīgi vīri un sievas noliek ziedus pie Brīvības pie-minekļa, vēlāk dzirdam, kā kori kopa ar tautu dzied skaistas un patriotiskas dziesmas. Gandrīz visiem kā publikā,

tā koristiem pie krūtīm sarkanbalt-sarkanas lentītes un rokās mazi karo-dziņi, un, kad visā pasaulē pie mums deviņos vakarā dzied Dievs, svētī Lat-viju, dziedu arī es. Asaras man birst kā pupas, balss arī neskan vairs kā kādreiz ģimnāzijas meiteņu dubult-kvartetā, bet es dziedu, jo saprotu, ka dzied visa latviešu tauta. Es arī piede-ru pie latviešu tautas un pie tās patrio-tiem, neskatoties uz to, ka mani šeit daži vietējie ir nosaukuši par jeņķi, amerikāņu tanku, sorosītu, nolādētu Trojas zirdziņu, kaislīgu Vienotības plintnieci un nezin vēl ko.

Šodien pie Brīvības pieminekļa neesmu bijusi, savus ziedus noliku Lāčplēša dienā, un pašlaik nav gara-stāvokļa būt liela cilvēku pūļa vidū. Televīzijā redzu, ka pie pieminekļa ir daudz jaunu cilvēku un jaunas ģime-nes ar visāda vecuma bērniņiem. Re-dzu, ka daudz ziedu ir nolikti arī pie Ulmaņa un Kalpaka pieminekļiem. Dzirdu arī patriotiskās uzrunas Saei-mā, diemžēl tās mani vairs neaizkus-tina, jo politiķu vārdiem ticu maz. Par daudz un ilgi esmu dzirdējusi līdzīgus vārdus, kas tikpat ilgi ar darbiem ne-saskan, un lietas notiek, kā tās ir noti-kušas gadiem ilgi, un vēl arvien sva-rīgos amatos nonāk cilvēki nevis pēc pieredzes, bet gan pēc partiju piederī-bas, un nereti tie ir tādi, kurus agrāk esmu cienījusi. Tie ir cilvēki, kas savu personīgo izaugsmi vērtē augstāk par to, kas ir svarīgs Latvijas valstij un tautai. Diemžēl!

Daudz vairāk varu ticēt vārdiem, kas dzirdami no bērnu un jauniešu teiktā, ko viņiem nozīmē Latvija. Kad bērni un jaunieši saka, ka viņiem ļoti sāp tas, kas Latvijā notiek, un, ka cie-ņa un mīlestība pret Latviju viņiem ieaudzināta jau ģimenē, tam es ticu. Daudziem nav saprotams, ka Latvijā dzīvojot, Latviju var nemīlēt. Te gribu parādīt tikai dažus teikumus no ese-jām, kuras bija iesniegtas konkursā. „Latviju nepametīšu, jo „svēts man-tojums šī zeme mūsu tautai“.“ „Mani audzināja par Latvijas patrioti.“ Vai daži citi: „Esmu pārliecināta, ka Lat-vijai vajag tādu kā es – cilvēku ar sir-di, kas mīl savu zemi; Darītu visu, lai mūsu valsti padarītu par lieliskāko pasaulē jebkurā jomā.“ Tad vēl divi, kas mani aizkustina visvairāk – „Ti-kai manos spēkos ir tas, vai es Latviju daru tikai mazliet labāku vai tomēr dvēseliski brīnumskaistu. Un es zie-dēšu Latvijai.“ „Šķiet arī, ka daudzi cilvēki gaida – Latvija kalpos viņiem, nevis viņi – Latvijai.“

Man personīgi Latvijas patriotiskā nedēļa šogad noslēdzas ar brīnišķīgu dejas izrādi, ko rīkotāji nosaukuši ļoti skaistā un piemērotā vārdā No zobena saule lēca. Tajā piedalās 18 deju kopas ar vairāk kā 800 dejotājiem, bungu un dūdu mūzikas grupa Auļi, vīru koris Gaudeamus, vairāki solisti un visås četrās izrādēs Ķīpsalas izstāžu zāle ir stāvgrūdām pilna. Vēl nedēļu pēc iz-

rādes neesmu dzirdējusi neko citu kā tikai ļoti labas atsauksmes.

Vienmēr esmu bijusi sajūsmā par Agra Daņiļeviča horeogrāfijas uzve-dumiem, bet šoreiz liekas, ka viņš ir pārspējis pats sevi. Par programmu viņš cita starpā ir teicis: „...visu izrā-des dalībnieku un radošās komandas vārdā varu teikt: Tā mēs mīlam Latvi-ju, un mīliet ar mums kopā!“ Program-mu skatoties, man arī jāatzīst, ka to visu redzot, nevar Latviju nemīlēt. Tā ir pamatā balstīta uz latviešu folklo-ru, un katram atsevišķam numuram ir dots vārds, kas ir tik izteikti latvisks un sirsnīgs, ka man visu programmas laiku kamols ir kaklā un kabatas laka-tiņš jāmeklē diezgan bieži. Tur ir de-jas ar tādiem vārdiem un izpildījumu kā: Lielais rīts, Apdziedāšana, Jāņu polka, Ugunskurs, Šķēpi, Veļu druva, Nāves lauks, Veļu Ziemsvētki, Māras pilna istabiņa, Tumša nakte, Bērni un citi tam līdzīgi. Tie visi liek man aiz-mirst vienvirziena biļetes pirkšanu.

Baidos, ka man nav tādu vārdu, lai pilnībā un saprotami izteiktu, cik skaists un baudāms bija šis sarīko-jums. Likās, ka nereti aizmirsu pat el-pot. Dejotāji bija ģērbti vai nu sniega baltos vai lina krāsas tērpos, basām kājām, bet lieli apsieti ar baltu mate-riālu un krusteniski apsietām siksni-ņām. Reizēm tiek dejots ar baltiem dvieļiem, baltiem palagiem, reizi pa-lags pat iet pāri visai zālei. Reizēm de-jotāji cits citu met gaisā, reizēm to lejā nākot arī saķer, bet ir arī reizes, kad gaisā mestajam vai lēcējam lejā jātiek arī pašam uz savām kājām, liekas viņi nav dejotāji, bet īsti akrobāti. Skrien tādā ātrumā, ka man galva reibst, ap-met kūleni un tad momentā ir atkal uz kājām un skrien tālāk. Vairākās dejās puišiem rokās ir garas nūjas, ar kurām tad nu rīkojas, ko un kā tik vien māk, jo reizi tās vairākas saliktas kruste-niski, nes pa dejotājam kā uz nestu-vēm. Te tās ir gaisā, te ieslietas zemē, te pa gaisu tiek mētātas un grozītas tā, ka es jau baidos, kādam tiks izbadītas acis. Bet viņi zina, ko dara, tas viss notiek tik vienādi un vienlaicīgi, ka negadījumi nenotiek.

Var redzēt, ka šo bērnu un jaunie-šu vecākiem nav jāraizējas par to, ko bērni vakaros dara. Šie bērni vakaros dejo un savu no skolas brīvo laiku pa-vada mēģinājumos. Kaut ko tik skais-tu un profesionālu nevar iemācīties dažos vakaros, lai cik talantīgs būtu dejotājs, lai cik spējīgs būtu viņa sko-lotājs.

No sarīkojuma mājās eju daudz priecīgāka un cerīgāka, tā vienvirzie-na biļete netiks pirkta, jo kamēr Lat-vijā vēl ir tādi jaunieši, varam cerēt, ka viss reiz būs labi. (Tikko atklāju, ka vairākus video no projekta No zo-bena saule lēca var noskatīties portālā www.youtube.com)

AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“

Patriotiskā nedēļa...Turpinājums no 1. lpp


Jūlijā, kad 22 gadus vecā Anna Pe-rejma kā Adelaides Universitātes op-tikas un fotonikas zinātņu kursa (Bac-helor of Science (Optics & Photonics) vienīgā absolvente nolika eksāmenus, viņa iekāpa mašīnā un stūrēja uz starptautisko Teilsa (Thales) kompāni-jas Sidnejas filiāli. Tur viņa kā vienīgā sieviete savā darba laukā iesāka piedā-vāto vietu – lāzeru inženiere, veidojot zemūdeņiem aizsardzības zemūdens uztveršanas sistēmu.

Oktobra mēnesī Anna tika izvēlēta kā viena no 5 sievietēm, lai sadarbotos ar pasaulē pazīstamo modes fotogrāfi Daneilu Federiči (Daniela Federici), reklamējot Šika (Schick) asmeņus. Koncepcija ir par pašapziņu un parā-dīt, ka Austrālijā ir pašapzinīgas ikdie-nišķas sievietes un ar to viņas ir prie-cīgas lepoties.

Annas personīgā vārdnīcā būt garlaicīgam nav vietas. Viņa dzīvi apkampj ar abām rokām un nepalaiž interesantas iespējas garām durvju slieksnim. Viņa ir piedalījusies dau-dzos latviešu pasākumos, ieskaitot visās Jaunatnes dienās un Kultūras dienās vai ar deju, dziesmu, klavieru, kokles spēli vai sportu gan šeit Austrā-lijā, gan Latvijā.

Daniela ir dzimusi Melburnā. Pa-beidzot savas studijas, viņa iesāka dar-bu dizaina kompānijā Ņujorkā. Tagad Bondstrītā (Bond Street) viņai ir pašai sava studija. Viņas fotogrāfijas ir atro-

damas uz daudzu žurnālu vākiem, ieskaitot Vogue, Vanitīfēru (Vani-ty Fair) un Elle. Daniela arī bieži strādā ar Ameri-kas zvaigznēm, kā Hali Beriju (Halle Berry), Katerīnu Zetadžonsu (Cat-herine Zeta-Jo-nes), kā arī Sonī (Sony) un Varne-ru brāļu (Warner Bros.) ierakstu firmām. Viņa ceļo pasaules ceļus un ir pazīstama kā fo-togrāfe ar neparastu stilu, jo izmanto ikdienas vietas, kas parasti ir nesagai-dītas vai neparastas. Viņai ļoti patīk strādāt ar melnbaltām fotogrāfijām, kas viņai atgādina iemīļotās, vecās Holivudas filmas.

Šika (Schick) 5 dienu projekts bija lielākais, kas Sidnejā ir līdz šim re-dzēts. Kampaņa iesākās 1. novembrī, un visām 5 sievietēm ir dota sava ie-spēja būt galvenai fotogrāfijā dubult-lappusē. Šika (Schick) reklāmu var redzēt Cleo, Cosmopolitan, Grazia, Madison, un Annas fokus bilde at-radās OK! žurnālā katru nedēļu līdz gada beigām.

Fotogrāfes Danielas un Annas video interviju var noskatīties http://

trimstyleconfidence.com.au/mtg.html Anna ir tiešām zinātniece, tautiete

ar savu šiku un Schick.Karlīne Padedze


2010. g. 2. oktobrī notika 10. Saeimas vē-lēšanas, bet Šlesers ar savējiem jau gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Viņš noslēdza

sadarbības līgumu ar SC. To jāuztver kā brīdinājuma zvanu jaunai priekšvē-lēšanas kampaņai. Šlesers atkal gatavs gozēties televīziju kameru priekšā un stāstīt, kas tā būs par varenu un gud-ru sadarbību, tikai pašlaik nav daudz klausītāju un vēl mazāk to, kas teikta-jam ticētu.

Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām bija skaistas runas un solījumi, kas tik Rīgas domē notiks, kāda lieliska sadarbība būs ar Maskavas domi, kā Latvijas preces ar uzlīmi Mūsu marka pirks Maskavā un citur. Līdz šai dienai tie palikuši tikai solījumi.

Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozo-liņš žurnālā IR Nr. 33, 17.–24. nov. 2010. raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā

reize, kad promaskaviska partija ne-tiek Latvijas valdībā. Tā ir Kremļa po-littehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā pēdējā un galīgā varas iegūšanas projekta izgā-šanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu trešo republiku. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vē-lēšanām Pirmajā Baltijas kanālā paslu-dinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja labot pirms 20 gadiem pieļautās kļū-das un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem.“

Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiska-jai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.

Kremļa aģenti gatavoja valsts ap-vērsumu. To nepieļāva latviešu vēlē-tāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latvi-ju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Ab-

hāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss, lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās.

Esam jau pieredzējuši miskas-tes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009. g. 13. jan-vārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: Rossija. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jau-niešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms. Kādam po-litiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jau-nus draudus rada tie, kas gatavo valsts apvērsumu.

Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu parti-jām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.TEV MŪŽAM DZĪVOT, LATVIJA!

Atis SkalbergsLaikrakstam „Latvietis“

Jauni draudiAtis Skalbergs par SC iecerēm

Zinātniece ar šiku un SchickAdelaides latviete – lāzeru inženiere sludina asmeņus

Vidū – Anna Perejma.

FOTO

Dan

iela

Fed

erič

i (D

anie

la F

eder

ici)

Anna Perejma Schick reklāmā.

FOTO

Dan

iela

Fed

erič

i


PBLA Kultūras fonda apbalvojumi 2010. gadāPiešķirtas balvas, goda diploms, prēmija un atzinības raktsi

Goda balva:Ansamblim KOLIBRI ASV par

izcilo skaņu ierakstu Kolibri atskatās. (Mūzikas nozare)

Zigurdam Miezītim Kanādā par 50 gados izcili veikto darbu latviešu tautu deju izkopšanā un Diždancis vadīšanā. (Tautas un mākslas deju no-zare)

Goda diploms:Silvijai Kambelai (Campbell)

Kanādā par ilggadīgu un veiksmīgu darbu jaunatnes audzināšanas jomā. (Pedagoģijas nozare)

Albertam Spoģim Vācijā par grāmatu Minsteres latviešu ģimnazija izdzīvoja. (Humanitāro un sociālo zi-nātņu nozare)

Krišjāņa Barona prēmija:Indrai Gubiņai Kanādā par grā-

matu Vēlreiz turpu un atpakaļ. (Rakst-niecības nozare)

Atzinības raksti:Andrai Berkoldai ASV par dzies-

mu spēli Hotel Paradiso un tās režiju. (Teātra nozare)

Varim Bokalderam Zviedrijā par ekoloģiskās būvniecības principu ie-vešanu Latvijā. (Tehnisko un dabas zinātņu nozare)

Šarlotei Cērpai Zviedrijā par grā-matu Flyktfaglar (Bēgputni). (Rakst-niecības nozare)

Anitai un Ivaram Gaidēm Kanā-dā par ilggadīgu darbu latviešu garī-gās mūzikas jomā. (Mūzikas nozare)

Lolitai Gulbei Kanādā par dzejo-ļu krājumu Smilšu pulkstenis. (Rakst-niecības nozare)

Gunai Ikonai Kanādā par dzejo-ļu krājumu Lidojums. (Rakstniecības nozare)

Velgai Jansonei Kanādā par izci-lu darbu podniecības mākslā. (Lietis-kās mākslas nozare)

Edgaram Kiršam Kanādā par ilggadīgu un sekmīgu darbu jaunat-nes audzināšanas jomā. (Pedagoģijas nozare)

Ingrīdai Lēvenšteinai ASV par Denveras latviešu ev. ut. draudzes dievnama vitrāžām. (Tēlotājas māks-las nozare)

Viktorijai Mačēnai Austrālijā par ilggadīgu darbu latviešu mūzikas jomā. (Mūzikas nozare)

Gunāram Zvejniekam Zviedrijā par ilggadīgu darbu latviešu mūzikas un kultūras jomā. (Mūzikas nozare)

XIII latviešu dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejai par izcilu svētku sarīkošanu. ■

LAAJ Preses ziņojums nr. 23Latvijas Izglītības ministrijas atzinības raksti skolotājiem AustrālijāIzvirzītā kandidā-ta vārds, uzvārds

Kur kandidāts darbojas vai darbojās

Atzinības raksta nominācijas ieteikums Pamatojums apbalvojuma piešķiršanai

Rasma CelinskaAdelaides lat-viešu pamat-skola,

Rasma ir nodarbojusies 4 gadus iestudējot lugas skolas sarīkojumos. Kā arī 6 gadus māca bērniem latviešu tautas dejas un dziedāšanu. Bērni viņu respektē un mīl.

Par ilggadīgu, veiksmīgu un radošu darbu bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā.

Valentīne Krofor-da (Crawford)

Melburnas lat-viešu pamatsko-la Daugava

Ilggadīga Daugavas skolas skolotāja (apm. 1970-tie gadi – 1997). Strādājusi arī latvie-šu vidusskolā, kā arī palīdzējusi latviešu vasaras nometnē Tērvete.


Elvīra LatišaMelburnas lat-viešu pamatsko-la Daugava

Daugavas skolas skolotāja (apm. 1970-tie gadi – 1998). Vēl strādā kā palīgskolotāja, ja kādu skolotāju vajag aizvietot. Palīdzē-jusi arī latviešu vasaras nometnē Tērvete.


Aija GrosaMelburnas latviešu vidus-skola

29 gadus Melburnas latviešu vidusskolas bibliotekāre.


Māra KaziņaMelburnas latviešu vidus-skola

Macījusi latviešu valodu daudz gadu.Par ilggadīgu, veiksmīgu un radošu darbu bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā.

Viktors BrennersMelburnas latviešu vidus-skola

2 gadus MLV skolotājs un 3 gadus ins-truktors Tērvetes bērnu nometnē. 4 gadus pasniedzējs Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā, 1 gadu Eiropas Vasaras Vidus-skolā un 1 gadu Garezera instruktors.


Sandra Dragūna Sidnejas latvie-šu pamatskola,Ilggadīga dziedāšanas skolotāja spēļu grupas un pamatskolas bērniem.


Anita Misiņa Sidnejas latvie-šu pamatskolaIlggadīga skolotāja vidusskolā un pa-matskolā. Arī strādājusi Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā.


Anita Štube Sidnejas latvie-šu pamatskola, Ilggadīga skolotāja pamatskolā.Par ilggadīgu, veiksmīgu un radošu darbu bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā.

Gundega Zariņa Sidnejas latvie-šu pamatskolaIlggadīga latviešu valodas skolotāja pieau-gušiem.



un tikai Torņkalna gals ir bermontiešu rokās]

Britu flote ir atstājusi Rīgu un de-vusies nezināmā virzienā, ziņo Local Anzeiger. No Jelgavas ziņo, ka kādi latviešu karavīri pievienojušies pulkv.

Avalova-Bermonta spēkiem. [Tās va-rētu būt A. Niedras pagaidu valdības vienības.] Saņemtas ziņas, ka liela igauņu kolonna maršē no Siguldas uz Rīgu. Igauņu kuģu transports ir ceļā uz Liepāju.

Turpmāk vēl

Trešdiena, 17. novembris: Pēc vairākiem paziņojumiem un brīdi-nājuma vēstulēm, SIA Rīgas ūdens (RŪ), izmantojot paziņojumu presei, paziņo, ka 22. novembrī atslēgs ūdeni Tērbatas ielā 50 (T50). Tiešas saziņas ar T50 iedzīvotājiem nav.

Vēlāk tajā pašā dienā mūsu draugs Ģirts Zēgners atsūta mums saiti uz rakstu Delfi portālā, citējot RŪ pazi-ņojumu presei. Paldies, Ģirt, bez Ta-vas palīdzības, mēs, iespējams, būtu palikuši bez ūdens vairāku nedēļu ga-rumā, tostarp bez cisternas piegādes!

Ceturtdiena, 18. novembris: Lat-vijas Neatkarības diena, sākums čet-ru dienu svētku periodam. Nākamās četras dienas, vairāki komentāri tiek pievienoti portālu izstrādājumam, kad ziņas ir palaistas sociālos tīklos.

Svētdiena, 21. novembris: pirmā mājas lapa un petīcija izveidota un pir-mais paziņojums presei e-pasta formā tiek nosūtīts dažādiem medijiem. Ek-semplārs tiek nosūtīts arī Rīgas domei (RD), lūdzot mēru rīkoties, kā arī vi-sām trīs RŪ adresēm.

Plakāts ar www adresi pielikts pie durvīm. Turpinās sociālo tīklu darbī-ba.

Pirmdiena, 22. novembris: plkst. 10.20 RŪ bez paziņojuma at-slēdz ūdeni. Plašsaziņas līdzekļos iz-platās mūsu paziņojums (TVNET, db, Delfi, Ir un Diena portālos, TV5 ziņas).

Pirmais kontakts ar Rīgas domes deputātu Mārtiņu Zandbergu.

Pienāk oficiālā atbilde no RD, ka mūsu vēstule saņemta un reģistrēta.

RŪ tiek brīdināti, jo runā arī TV5 ziņās un notiek krīzes sanāksmes. Pēc plkst. 16.30, RŪ zvana Jurim, lai pazi-ņotu, ka ūdens cisterna tiks piegādāta T50 plkst. 18.00. Ir skaidrs, ka RŪ to nebija plānojuši, un šī vēlā maiņa ra-dās mediju reakcijas dēļ. Citiem vār-diem sakot, RŪ bija gatavi pārkāpt savu juridisko pienākumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada jūlija no-teikumiem Nr. 298 3 ((kuri norāda uz Pasaules Veselības organizācijas no-teiktajām cilvēktiesībām uz ūdensap-gādi www.who.int/water_ sanitation_health/rightowater/en/) nodrošināt katram iedzīvotājam 25 litrus ūdens dienā.

Ūdens cisterna tiek atvesta, bet par

to zina ļoti maz cilvēku. Mēs uzfilmē-jam savu videoklipu.

Otrdiena, 23. novembris: Mārtiņš sarīko tikšanos ar partijas kolēģi Valdi Gavaru, Mājokļu un vides komitejas locekli, kurš, redzot mūsu materiālus (paziņojumu presei, petīciju, portālu izdrukas), piekrīt to pārskatīt ar viņa komitejas priekšsēdi. Vēlāk viņš ap-stiprina tikšanos nākamajā dienā.

Tā kā Juris atrodas Rīgas domes telpās, viņš nostājās pie Sēžu zāles durvīm, caur kurām domes deputāti dodas uz savu iknedēļas sēdi, sasvei-cinoties ar domniekiem, parādot mājas lapas adresi un pasniedzot materiālus.

Vēl viens TV kanāls ierodas filmēt T50.

RŪ nodrošina jau otru ūdens cis-ternu bez papildus paziņošanas. Šoreiz to izmanto vairāk cilvēku, taču nekādā ziņā visi T50 iedzīvotāji.

Trešdiena, 24. novembris: Juris tiekas ar Valdi Gavaru un viņa komite-jas priekšsēdi Vjačeslavu Stepaņenko. Izrādās, ka komiteja var noteikt tikai rīcībpolitiku, un ka formāli pats mērs Nils Ušakovs kontrolē pilnīgi visas RŪ akcijas. Tomēr, Stepaņenko kungs pie-krīt manu jautājumu/prasību sarakstu nodot RŪ valdes priekšsēdētājai Dag-nijai Kalniņai (kuras vārds nav atro-dams RŪ mājas lapā). Sarakstu nosū-tām, izmantojot e-pastu.

Pēc Baibas Rubesas ieteikuma Juris aizsūta e-pastu vairākiem Saei-mas deputātiem, skaidrojot situāciju un lūdzot palīdzību. Imants Lieģis jau bija parakstījis petīciju un piedā-vā atbalstu, bet atzīst, ka viņa Ārlietu komiteja nav ideālais variants. Lolita Čigāne, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekle, piedā-vā šo jautājumu izskatīt savā komitejā. Sarunājam, ka to darīs, kad ir apkopoti dati par citiem, līdzīgiem incidentiem ar RŪ. Šīs informācijas vākšana ir vie-na no mājas lapas funkcijām, tādēļ lū-dzam atstāt komentārus.

RŪ televīzijas raidījuma laikā pie-dāvā pieslēgt mūsu ūdeni, ja mēs pa-rakstām kopīgu T50 līgumu. RŪ, kā sarunāts, plkst. 17.00 ierodas uz mājas iedzīvotāju sanāksmi. Viņu komandā ir viena sabiedrisko attiecību depar-tamenta pārstāve, divas advokātes un notāre. Pēc aktīvas diskusijas klāteso-

šie T50 dzīvokļu īpašnieki negribīgi piekrīt parakstīt līgumu, atzīstot un norādot, ka tas neatrisina pamatprob-lēmu – novecojušo kolektīvās atbildī-bas principu. Ja parāds rodas, jo nav maksājuši daži iedzīvotāji, RŪ vienīgā iespējamā rīcība ir atslēgt visu mājas ūdens piegādi. Šis ir kā iegansts turpi-nāt kampaņu.

Ūdens tiek pieslēgts, tātad trešā, pie mājas pievestā ūdens cisterna izrā-dās nevajadzīga.

Videoklipu augšupielādējam You-Tube.

Ceturtdiena, 25. novembris: sa-ņemam e-pastu no Stepaņenko kunga: viņš uzņemas šo jautājumu pārrunāt savā komitejā.

Saprotot bezmaksas mājas lapas ierobežojumus, iegādājamies jaunu domēnu un pašu mājas lapu, kas izvei-dota sadarbībā ar bijušo T50 iedzīvo-tāju Arni Grosu, lai gan viņš tajā brīdī uzturas Uluru/Ayers Rock, Austrālijā.

Piektdiena, 26. novembris: sa-ņemam e-pastu no RD Sabiedrisko Attiecību departamenta ar pievienotu komentāru kuru, domājams, sagatavo-jis Mājokļu un vides departaments (tas nav parakstīts) un citējot darba grupas sapulci 22. novembrī, kurā piedalījās RŪ. Dokumentā minēti visi iespējamie tiesību akti, kuru dēļ mūsu ūdens ir ti-cis atslēgts (dokuments tiks ievietots), bet vairāki jautājumi paliek neatbildēti (ieskaitot, kāpēc neviens no T50 nav ai-cināts piedalīties sēdē), tāpēc ir pamats turpināt mūsu iesākto pretdarbību.

Sestdiena, 27. novembris: Pie T50 sienas tiek pielīmēts neliels RŪ pazi-ņojums: RŪ atslēgšot ūdeni uz trim stundām nākamnedēļ, lai atvietotu galveno ūdens skaitītāju.

Pirmdiena, 29. novembris: Petī-cijai 264 paraksti, video noskatīts 112 reizes.

Lieliski jaunumi: RD ir nosūtīju-si mūsu sākotnējo paziņojumu presei RŪ, pieprasot valdes priekšsēdētājai Dagnijai Kalniņai „atbildi pēc būtī-bas“!

Otrdiena, 30. novembris: Petīci-jai 274 paraksti, video noskatīts 117 reizes.

Juris BeņķisTērbatas ielā 50


Tērbatas ielas 50 hronikaCīņa par ūdens saņemšanu daudzdzīvokļu mājā Rīgas centrā

Pirms 91 gadaTurpinājums no 10. lpp Latvijas

tekstilmākslinieku darbi AL53KD

mākslas darbu izstādei jau ieradušies Austrālijā!


ciešamās robežās. Nauris vietām pie-spēlēja stabuli, un Guntars žvadzināja iespaidīgu trijžuburainu trijdeksni.

Tā kā mākslinieki nemaz neiz-skatījās noguruši, publika no viņiem

izplaudēja divas piedevas, Čuči mana līgaviņa un O sole mio, kurā dziedātā-ji draudzīgi sacentās, kurš var izturēt augstāk un ilgāk, kamēr pianists cen-tās viņus pārspēt ar visādiem pirkstu izmežģījošiem trilleriem. Bet tad tie-šām bija cauri; atlika tikai sapulcēties Tālavas mazā zālē pie vīna un uzko-

dām, kur publika varēja personīgi ie-pazīties, aprunāties, pat fotografēties ar izciliem viesiem.

Tik skaistu koncertu sen nebijām baudījuši un varam tikai lūgt: „Brau-ciet kādreiz atkal!“

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

AdelaidēSestdien, 4. dec., plkst. 12.00 Dauga-vas Vanadžu Ziemassvētku tirdziņš DV namā.Svētdien, 5. dec., plkst. 9.30 novuss Tālava (Adelaides Latviešu sporta klubs A.S.K.). Novuss – spēle jauniem un veciem!Sestdien, 11. dec., plkst. 10.00 Adelai-des Latviešu skolas izlaidums Tālavas mazajā zālē. Visi skolas draugi un at-balstītāji aicināti.Svētdien, 12. dec., plkst. 9.30 ASK eglīte Tālavā.Svētdien, 12. dec., plkst. 17.00 Ade-laides Latviešu skolas eglīte Fullarton Community Centre parkā. Dziedāsim Ziemassvētku dziesmas, klausīsimies pūtēju orķestra sniegumu un gaidīsim Ziemassvētku vecīti. Visi ir aicināti ierasties tērpā ar Ziemassvētku no-skaņu (sarkanā, zaļā vai baltā krāsā);

var ņemt līdzi arī rūķu cepures, brie-žu ragus, lāču ausis utt. Līdzi ņemami groziņi un sedziņa vai krēsls uz kā sē-dēt. Aicināti piedalīties visi, kas vēlas pavadīt jauku vakaru svaigā gaisā! Pa-ciņas bērniem pieteikt līdz 8. dec. pie Vizmas Skābes-Boag 8536 6274.

Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 5. dec., plkst. 11.00 Otrās Adventas dievkalpojums bez dievgal-da.

BrisbanēSvētdien, 5. dec., plkst. 10.00 Svēt-dienas rīts Dievam. Pārrunāsim Agro kristiešu dzīve pie A. Blūmas, 43 Nor-man Cres., Norman Park.Sestdien, 11. dec., plkst. 14.00 DV pilnsapulce un Ziemsvētku eglīte Lat-viešu namā.Otrdien, 14. dec., plkst. 10.00 Brīv-ļaužu sanāksme – Ziemsvētku eglīte

Latviešu namā. Būs arī mazs tirdziņš ar piparkūkām un pīrāgiem. Rīta tēja un pusdienas $15. Vis laipni aicināti!Sestdien, 18. dec., plkst. 15.00 Ai ba-gāti Ziemassvētki! – Tirdziņš, Ziemas-svētku dziesmas, Ziemassvētku vecītis ar dāvanām. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva.

Kanberā Kanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāLīdz 11. dec. Ritas Kauliņas izstāde Latvija Botānika 2011 Latviešu Namā. Botānika Latvija saistās ar Latvijas skaistām puķēm, kokiem, mežiem un ainavām. Izstādē Latvija Botānika

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi1. decembrisArnolds, Emanuels1225. pēc bīskapa Alberta lūguma Vā-cijas karalis Heinrihs atzīst Rīgas bīs-kapijas zemes par Vācijas teritoriju un piešķir tās bīskapam firsta tiesības kalt naudu, dibināt pilsētas, spriest tiesu. Rīgā tiek izkalta pirmā monēta – fe-niņš.1925. dibināta Auseklis – teologu brā-lība – līdz 1939. g. 24. martam – Be-tānija.1937. literatūras zinātniece, folkloris-te, psiholoģe, politiķe, Latvijas Valsts prezidente (1999.g. 8.jūl. – 2007.g. 7.jūl.) Vaira Vīķe-Freiberga.

2. decembrisMeta, Snie

laikraksts 'latvietis' 121 · kaut kur pa visu top dzeja. kā sāls, kas attīra, kā medus, kas...

Documents