latgales tautsaimniecības pētījumi...inese silicka, iveta dembovska. gastronomiskā tūrisma...

RēzeknesAugstskola

Ekonomikasunvadībasfakultāte

Reģionālistikaszinātniskaisinstitūts

LatgalesTautsaimniecībaspētījumiSociālozinātņužurnāls

LatgaleNationaleconomyresearchJournalofSocialSciences

Nr.1(6)

Rēzekne,2014

2LatgalesTautsaimniecībaspētījumi

LatgalesTautsaimniecībaspētījumi.SociālozinātņužurnālsNr.1(6)Rēzeknē:RAIzdevniecība,2014.–216lpp.Tirāža50eks.ISSN1691–5828Zinātniskāredkolēģija/ScientificeditorialboardGintautas Bužinskas, Utenas koledža, Lietuva/ Utena University of Applied Science,LithuaniaZuzana Hajduova, Bratislavas Ekonomikas Universitāte, Slovākija/ University ofEconomicsinBratislava,SlovakiaMarinaMahotajeva,PleskavasValstsuniversitāte,Krievija/PskovStateUniversity,RussiaMihailNikolajev,PleskavasValstsuniversitāte,Krievija/PskovStateUniversity,RussiaKnutScherhag,VormsasLietišķozinātņuaugstskola,Vācija/WormsUniversityofAppliedSciences,GermanyAleksandra Stecjun, Budžeta un valsts kases akadēmija,Maskava, Krievija/TheBudgetandTreasuryAcademyoftheMinistryofFinanceoftheRussianFederation,Moscow,RussiaIluta Arbidāne, Rēzeknes Augstskola, Latvija/ Rezekne Higher Education Institution,LatviaIvetaMietule,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaIrēna Silineviča, Rēzeknes Augstskola, Latvija/ Rezekne Higher Education Institution,LatviaOļegsUžga–Rebrovs,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaAnda Zvaigzne, Rēzeknes Augstskola, Latvija/ Rezekne Higher Education Institution,LatviaĒrikaŽubule,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaGalvenaisredaktors/Editor–in–chiefBirutaGaranča,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaRedaktors/ExecutiveeditorAndaZvaigzne,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaAngļuvalodaskorektors/EnglishlanguageproofreaderViktorijaPokule,RēzeknesAugstskola,Latvija/RezekneHigherEducationInstitution,LatviaVisikrājumāievietotierakstirecenzēti.Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskāinstitūtaatļauja.Citējotatsauceuzizdevumuobligāta.ŽurnālsiriekļautsIndexCopernicuszinātniskoizdevumudatubāzē/ThejournalisincludedinthedatabaseofIndexCopernicusscientificpublicationsAdrese/AddressRēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts/Rezekne Higher EducationInstitution,ScientificInstituteforRegionalStudiesAtbrīvošanasaleja90Rēzekne,LV4601,Latvija/Latvia

SociālozinātņužurnālsNr.1(6)3

SATURS/CONTENTS

Priekšvārds 5

RomantėBučienė,ErstidaUlvidienė.TheanalysisofentrepreneurialdimensioninthecontextofEuropeancountries/UzņēmējdarbībasdimensijuanalīzeEiropasvalstukontekstā 7

IvetaDembovska,IneseSilicka.LaukutūrismailgtspējīgaattīstībaLatgalē/SustainabledevelopmentofruraltourisminLatgale 20

BirutaGaranča.Latgalesplānošanasreģionasaimniecībasnozarurentabilitātesunfinansiālāriskaanalīzeparlaikaperioduno2006.g.līdz2012.g./AnalysisoftheprofitabilityandfinancialriskofthebranchesofeconomyofLatgaleplanningregionduringtheperiodoftimefrom2006to2012 41

ArtūrsGaveika.Sabiedriskāskārtībasuncituapdraudējumujēdzienusatursunlomarobežšķērsošanā/Contentsofthenotionandroleofpublicorderandotherthreatsinthebordercrossing 61

PēterisGrabusts.Asociācijulikumupielietošanasiespējasstatistiskodatuanalīzē/Applicationpossibilitiesofassociationrulesinstatisticaldataanalysis 77

IntaKotāne.Komercdarbībasefektivitātesjēdziensuntāinterpretācija/Theconceptofbusinessefficiencyanditsinterpretation 92

MaijaKrūze.KvalitātesvadībassistēmaspilnveidošanasociālopakalpojumujomāRēzeknespašvaldībā/ImprovementofqualitymanagementsystemsinthesphereofsocialservicesinRezeknemunicipality 117

IvetaMietule,AļonaKlodāne.Uzņēmumakrīžurašanāsunattīstībasprocess.Teorētiskāspamatnostādnesunpraktiskāizpēte/Theemergenceanddevelopmentprocessofcompanies’crises.Theoreticalguidelinesandpracticalresearch 135

IneseSilicka,IvetaDembovska.GastronomiskātūrismapiedāvājumaizpēteunanalīzeLatgalesreģionā/ResearchandanalysisofgastronomictourisminLatgaleregion 152

IrēnaSilineviča.Rēzeknesnovadaattīstībasstratēģijasieviešanasiespējuizpētetūrismaattīstībaskontekstā/ResearchonstrategyimplementationopportunitiesofRezeknecountyinthecontextoftourismdevelopment 171

AndaZvaigzne,IneseSaulāja,AijaČerpinska.SieviešukonkurētspējadarbatirgūLatgalē/CompetitivenessofwomeninthelabourmarketinLatgale 186


ĒrikaŽubule,SantaPaleja.IespējamienodokļumodeļiLatgalesreģionaekonomikasstimulēšanai/PossibletaxmodelstostimulatetheeconomyinLatgaleregion 199


Priekšvārds

Graudspiegraudiņa–unlabībaklētī.Sakāmvārds

2009.g. nāca klajā pirmais žurnāla numurs, šogad sestais. Pa šiem

gadiempublicētivairākkā100raksti, lieladaļano tiemveltītaLatgalessaimniecības un tās nozaru izpētei.Mums ļoti gribētos domāt, ka esamdevuši zināmu ieguldījumu, kaut vai nelielu, situācijas Latgalēapzināšanā, nepieciešamībā veikt īpašus pasākumus Latgales reģionastraujākaiattīstībai,lailikvidētutāsatpalicībunoLatvijasvidējālīmeņa.Zināmu gandarījumu deva Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei2012. – 2013.gadam izstrādeunpieņemšana.Tomēr, kā izriet noVidesaizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvā ziņojuma2014.g.17.februārī„ParRīcībasplānāLatgalesreģionaizaugsmei2012.–2–13.gadamparedzētopasākumuizpildi”, rindapasākumuizpildīti tikaidaļēji. Vēl daudz kas darāms, lai uzlabotu Latgales iedzīvotājuekonomiskostāvokli,laiattīstītuLatgalesinfrastruktūru.

Arī šajā žurnāla numurā septiņi no divpadsmit rakstiem veltītiLatgales saimniecības pētījumiem. Izstrādāti nodokļu modeļi Latgalesreģiona ekonomikas stimulēšanai (Ērika Žubule un Santa Paleja), rindarakstu veltīta Latgalei svarīgas jomas – tūrisma attīstības problēmām:pētītasRēzeknesnovadatūrismaattīstībasstratēģijasieviešanasiespējas(Irēna Silineviča), lauku tūrisma ilgtspējīga attīstība Latgalē (IvetaDembovska, Inese Silicka), pētīts gastronomiskā tūrisma piedāvājumsLatgalē (Inese Silicka, Iveta Dembovska). Autores Anda Zvaigzne, IneseSaulāja un Aija Čerpinska pievērsušās sieviešu konkurētspējas Latgalesdarba tirgū izpētei. Maija Krūze pētījusi kvalitātes vadības sistēmaspielietošanu sociālo pakalpojumu jomā Rēzeknes pašvaldībā. Latgalessaimniecības nozaru rentabilitātes salīdzināšanai ar attiecīgo nozarurentabilitātiLatvijāveltītsBirutasGarančasraksts.

Latgalē aktuālas ir arī problēmas, kas risināmas visas Latvijasmērogā. Ekonomisko krīzi Latgales uzņēmumi pārdzīvoja ne mazāksāpīgi kā pārējie Latvijas uzņēmumi. Tādēļ gan Latvijā, gan tajā skaitāLatgalē,aktuālsirIvetasMietulesunAļonasKlodānespētījumsparkrīžurašanosunattīstībumazosunvidējosuzņēmumos.

Katrāžurnālanumurā iratrodamiarī teorētiskopētījumurezultāti.Šajā numurā lasītāji var iepazīties ar Intas Kotānes rakstu parkomercdarbības efektivitātes jēdzienu un Pētera Grabusta rakstu parasociācijulikumupielietošanasiespējāmstatistiskodatuanalīzē.


Turpināsmūsu sadarbība ar citu valstu zinātniekiem. Šogadmūsuviesi ir Viļņas universitātes pārstāves Romante Bučiene un ErsrtidaUlvidiene.

Jaukļuvispartradīcijuekonomikaspētījumiemveltīturakstuklāstupapildināt ar juristu ieguldījumiem. Ņemot vērā, ka Latgalei ir ārējārobeža,aktuālsirPēteraGaveikaspētījumsparsabiedriskāskārtībasuncituapdraudējumujēdzienuraksturuunlomurobežšķērsošanā.

Domājot par nākotni, cerīgi izklausās paziņojumi, ka valdībapievērsīs lielāku uzmanību reģionu attīstības plānošanai un turpmāknebūs vajadzīgas īpašas kampaņas kāda viena reģiona problēmurisināšanai, tiks likvidētas iedzīvotāju dzīves līmeņa teritoriālāsdisproporcijasLatvijā,unmūsužurnālarakstosnākotnē,iespējams,vairsnedominēspriekšlikumiparLatgalesatpalicībaslikvidēšanu.Redkolēģijacer, ka turpmākos žurnāla numuros būs vairāk rakstu par pozitīvāmizmaiņāmLatgalē.

Dr.oec.BirutaGarančažurnālagalvenāredaktore


THEANALYSISOFENTREPRENEURIALDIMENSIONINTHECONTEXTOFEUROPEANCOUNTRIES

UZŅĒMĒJDARBĪBASDIMENSIJUANALĪZEEIROPASVALSTUKONTEKSTĀ

RomantėBUČIENĖFacultyofEconomicsinVilniauskolegijaUniversityofAppliedSciences,lecturer

Vilnius,LithuaniaE–pasts:[email protected]

ErstidaULVIDIENĖDr.AssociateProfessor

FacultyofEconomicsinVilniusUniversityVilnius,Lithuania

E–pasts:erstida.ulvidiene@gmail.comAbstract.Undertherapidprocessesofglobalization,educationshouldhelpstrengthenthecreativepowersofsociety,especiallyoftheyoungergeneration,topreserveandtodevelop the identity, as well as to educate civil society, increasing employmentopportunities,particularly theonesof theyouth,aswellaseconomiccompetitiveness,reducing poverty and social exclusion. This paper defines the concept ofentrepreneurship, the importance of entrepreneurial competence in the context oflearning toact, italsopresentsanoverviewofyouthemploymentandunemploymentsituation in the labourmarket,entrepreneurship levelevaluationproblem.Thepaperpresents resultsof the survey carriedoutamong youngpeople inLithuania,Slovakiaand Germany, the attitude towards decision‐making, time management, initiative,leadership, communication, confidence, responsibility, money and investment risk,mentalstamina,creativity,acquiredandinbornpersonalcharacteristicsofbusinessmenaswellassmall(family)businessdevelopmentopportunities.Keywords: business environment, competence, entrepreneurship, entrepreneur,innovation,levelofentrepreneurship,motivation.

Introduction

Theresearchproblemistheyouthentrepreneurialeducation,oneofthemost important areas of critical economic development, reducingunemploymentthathasanimpactoncontributingtosocialandeconomicwelfare of society. It is important to ensure the comprehensiveunderstandingoftheprincipleifyoungpeoplehaveaccesstotheirfamilybusiness, they continue their parents’ business. Future professionalsmust be able to work in a team (it is necessary for workers andsupervisors), tocoordinatethe individualandsocialcompetences, tobeprepared for lifelong learning, scientific and technical progress andincreasingdemandsfornewknowledge,toadapttothefrequentchange


concerning work, to corporate globalization requiring multi–management, which entails flexibility and tolerance, intellectualopennessandalltheeffortstoexecutethework.Theyhavetobeawareofthe internationalarena,whichisunderstoodastheabilitytoworkindifferent cultural systems, a great sense of responsibility formanufacturing a product, service, quality, likewise taking theresponsibility over the collaborators. The main aim is to disclose thevalueofyouth, the familyapproachto theconstantlychangingbusinessenvironment. In order to accomplish this aim, the following tasks havebeen set: to describe the concept of entrepreneurship; to review theattitudes of young people participating in the survey of personalcharacteristics; to explore the opinions of respondents on the essentialcharacteristicsofanentrepreneur.AccordingtoA.Tajani,vice–presidentof the European Commission, responsible for enterprise and industry,businessgrowthmeansmoreinnovativeandcompetitivejobs.Becominganentrepreneur isallowingone’sownvisiontobecomearealitywhichrequiresa lotofpersonalriskandefforts.Entrepreneursaretheheroesofour time.Entrepreneurship is also the strongestgrowthpromoter inthehistoryofeconomy(10).Theaimofthearticleistoanalysetheentrepreneurialdimensionandtodescribe the attitude of the surveyed students towards personalcharacteristicsinthechangingbusinessenvironment.Theobjectivesofthearticlearetodefinetheconceptofentrepreneurshipin the context of learning to act, to evaluate and compare the level ofentrepreneurship in Lithuania, Slovakia and Germany and to revealyoung people's attitude towards decision–making, time management,initiative, leadership, communication skills, self–confidence,responsibility, investment risk, creativity, and small (family) businessopportunities.

TheEntrepreneurshipandthelevelofEntrepreneurship

Entrepreneurship is the practice of establishing new organizations,particularly new businesses, generally in response to identifiedopportunities. Entrepreneurship is often a difficult undertaking, as themajority of new businesses fail. Entrepreneurial activities aresubstantiallydifferentdependingonthetypeoforganizationthatisbeingestablished. Entrepreneurship is the ability to transform the existinghumanandmaterialresourcesintotheproductionthatisdemandedandrequired by other people. The choice, frequency and stability ofconsumption point in relation to the production demand and itscompetitiveadvantagesonthemarket(2).


The concept of entrepreneurship has a wide range of definitions.Entrepreneurship in a proper sense is understood as knowledge ofearning money, creating surplus value, receiving investments.Entrepreneurshipinabroadsenseisunderstoodasanindividualwayofthinking, personal, social and managerial competences. JosephSchumpeter (1883 – 1950), one of the most well–known theorists onentrepreneurship, defined an entrepreneur as the onewho reorganizeseconomic activity in an innovative and valuable way. His definition ofentrepreneurship placed an emphasis on innovation, such as newproducts, new production methods, new markets and new forms oforganization. J. Schumpeter (1961) defined innovation, creativity anddiscoveryasthevitalcoresubjects(2).Economic literature provides many definitions of entrepreneurship.Entrepreneurship can be defined as an initiative of the organization,including the risk behaviour, increasing the value of the developmentprocess, as the opportunities for searching and using, focusing oninnovation. The concept is derived from the English word“entrepreneurship”, which is associated with the possibility ofdiscoveringnewopportunities, theopportunitytorealizeourselvesandthe creation of economic or social value. Economic Glossary definesentrepreneurshipaspeople’spropensityandabilitytotaketheeconomicactivity by combining capital, labour and other economic resources, inorder tomake profit and assuming all of the activities associatedwithrisk. Entrepreneurship in its explicit sense is understood as creationofadded economic value of the payment to make money, attractinginvestments. Entrepreneurship in its broad sense is a set of natural oracquired personal characteristics, which allows us creating not onlyeconomic but also social values. Entrepreneurship is a personalway ofthinking, personal, social,managerial excellence,which allows adaptingalreadyexistingknowledgetotheneedsofeverydaylife–specificskills,providing theopportunitynotonly toorganizeone’sownbusiness,butalso to take the risk for any decisions. If a fundamentalmathematicianandtheoreticalastronomyresearcherhadentrepreneurialqualitiesandabilities, hewould be an innovator. If such a personwere an artist, hewould have to belong to avant–garde. In the world of businessentrepreneurshipfamilyisthefamilyofgreatstrategists,theconquerorsof new markets, new products, services and facilities. As the Englishsociologist and cultural historian Henry Thomas Buckle wrote: “Inancient times, the richest countries were those, which had generousnature;nowthosewhichhavemoreactivepeople.” (2). Inregardswiththe educational services, young people are provided uniqueopportunities on the market, where they use practical experience and


theoretical knowledge in small and medium–sized enterprises.Promotion of youth entrepreneurship is one of the most importantobjectives of the educational institutions. Joseph Schumpeter oncearguedthateconomicprogresstakesplacein“cracks”and“leaps”ratherthan “infinitesimal small steps” as it is driven by rule–breakingentrepreneurs. Itmightbenice to thinkthatwecouldhavegrowthandjob–creation without a good deal of Schumpeterian cracking. But,unfortunately, some thoughts are really worthless, impossible to beimplementedandevensilly.Small entrepreneurs need to develop new technologies, products andservicesthatarecompetitiveinthemarket.Anentrepreneurmusthavealong–term strategy that should be implemented. Innovation is onecommon trend which is essential to ensure the success ofentrepreneurship.Innovationbringssomethingneworunusualontothemarket and exacerbates the competitive process, as well as generateswealth. New companies, new products and new opportunities forbusiness development increase the gross added value and improve thequalityoflife.Therefore,youngpeoplemustdeliberatelyusetheirinborncharacteristics and acquire the characteristicsduring the studyprocesswhicharenecessaryfortheirbusinessdevelopment.An entrepreneur is a person who undertakes and operates a newenterpriseorventureandassumessomeaccountabilityfortheinherentrisks.Individualcharacteristicsoftheentrepreneurarethefollowing:theability to take the lead, self–sufficiency, innovative skills, creativity,enthusiasm, push, persistence, being a leader, the ability to overcomeobstaclesandcommunicate(1).Today’s producers are entrepreneurs, i.e. persons engaged in businessandworkingindependentlyattheirownrisk,andfinanciallyaccountablefor themselves. When working, businessmen have to make difficultdecisionsand tomanage the flowof information.Entrepreneurship isahumanwayofthinkingandacting,makingmoney,attractinginvestmentsand customers, i.e. creating economic added value. Entrepreneurialcharacteristics areuseful for a successfulbusinessman ineverydayandprofessional life and are closely related to the ability of strengtheningone‘spositiononthemarket.Nowadays Lithuanian society is characterized by rapid changes inpolitical,economicandsocialspheres.Changingbusinessenvironmentisalternatingsociallifestyle,valuesandrelationshipofindividuals.Rapidly changing business environment increased the number ofenterprises: since 2007 till 2012 the number increased from 76516 to83624enterprises,thatis9.3percent.Thenumberofprivateenterprisessince2008till2012decreasedfrom23406to12155,thatis52percent


(Table 1). Although the activity of a private enterprise provides morefreedom, it simultaneously increases the risk of being responsible forone’sownassets.

Table1.Numberofenterprises(atthebeginningoftheyear)inLithuania,

from2007to2012(3)

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Total Private Total Private Total Private Total Private Total Private Total Private

76516 23406 81376 22704 84574 20499 83202 16742 86987 16410 83624 12155

Long–termnationaleconomicdevelopmentstrategiesemphasizethefactthat business development is one of the most important economicpolicies. It basically works on the general economic development,creationofjobandensuringsocialstability.Unemployment is currently one of the most pending problems. Youthunemploymentemergesduetotheoveralllabourmarketsituation.

Table2.

Unemploymentrate(%)inLithuania,GermanyandSlovakiafrom2000to2011(3)

Country Lithuania Germany Slovakia

2000 16.4 7.5 18.82001 16.5 7.6 19.32002 13.5 8.4 18.72003 12.5 9.3 17.62004 11.4 9.8 18.22005 8.3 11.2 16.32006 5.6 10.3 13.42007 4.3 8.7 11.12008 5.8 7.5 9.52009 13.7 7.8 12.02010 17.8 7.7 14.42011 15.4 7.1 13.5

Theyouth(aged20–24)unemploymentrate inLithuania in2010madeup17.8percent,andwastwiceashighasin2005.Thesituationwasverysimilar in Slovakia. Thehighest unemployment rate inGermanywas in2005andeveryyeardecreased.Theanalysisshowsthatcurrentsituation


ofthebusinessenvironmentinLithuaniaandSlovakiaisnotfavourabletoyoungpeople.TheentrepreneurshipindexoftheDepartmentofStatisticsiscalculatedonthebasisoftwocriteria:thelevelofentrepreneurship(1)–accordingto the existing businesses per thousand of the population, the level ofentrepreneurship (2) – by individuals engaged in individual activities,including those working under a business license, per thousand of thepopulation. According to the Department of Statistics, it is possible tocalculatethecumulativetotalofthelevelofentrepreneurship(3).

Figure1.CumulativetotalofthelevelofentrepreneurshiprateinLithuaniain

2003–2012:operatingcompanies(lightgrey)andpersonsengagedinindividualactivities,includingthoseworkingunderabusinesslicense

(darkgrey),thenumberof1000inhabitants(Authors,2012)

Theresearchonmotivationandentrepreneurship

The goal of the research is to reveal the attitude of the youth towardsentrepreneurship.Theresearchobjectivesarethefollowing: To findout theyouthattitude towardsessential characteristicsof

anentrepreneur. Torevealthe18–24yearoldrespondents’motivationinrelationto

settinguptheirownbusinessorgettingitfromtheirparents.The researchmethods are as follows: analysis and synthesis, grouping,and self–completion questionnaire methods. The research “Would youliketosetupyourownbusinessorgetitfromyourparents?”Theperiodis defined as 2011–2012 in Vilniaus kolegija/University of AppliedSciences, Faculty of Economics, Lithuania, Kiel University of Applied

16 17 1722 26

35 38 40

2633

1316 17

1719

2021 20

22

21

0

10

20

30

40

50

60

70

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012


Sciences, Germany, University of Trencin, Slovakia. The questionnaireconsistedofclosedandopenquestions.

Table3.ThequestionswhichcouldbeusedtodescribethenaturalandacquiredcharacteristicsoftherespondentsinLithuania,GermanyandSlovakia

(Authors,2012)

Questions

Lithuania Germany Slovakia

Yes(%)

No(%)

Noanswer(%)

Yes(%)

No(%)

Noanswer(%)

Yes(%)

No(%)

Noanswer(%)

Doyouliketomakedecisions?

76 12 12 68 30 2 88 10 2

Areyouabletoplan? 74 11 15 96 4 – 83 12 5

Doyoufinishyourworkontime?

71 17 12 68 28 4 85 12 3

Areyouabletotaketheinitiative?

66 18 16 91 7 2 78 18 4

Areyoualeader? 30 38 32 40 60 – 43 47 10Doyoulikeworkingwithpeople?

73 11 16 86 12 2 89 9 2

Doyoueasilyadapttochanges? 64 24 12 76 20 4 80 15 5

Areyouself‐confident? 77 16 7 72 28 – 85 12 3

Areyoudeterminedtotakerisksinvestingmoneyinbusiness?

46 14 40 36 64 – 52 42 6

Areyouphysicallyandmorallyfitenoughifitfallstowork12‐16hoursperday,6daysperweek,weekendsandholidays?

30 37 33 24 76 – 48 50 2

Areyoustrongenoughtobearthestrain?

34 33 33 49 48 3 42 55 3


Answering the question “Do your parents have their own business?”there were 6 per cent. The respondents emphasized the followingcharacteristicsof theirparents–businessmen:ability toplan theirwork,make decisions, determination, risk–taking, diligence, thoroughness,leadership,abilitytohavelogicalmindandself–confidence.Therespondentspointedoutthereasonswhytheywerenotmotivatedtosetuptheirownbusiness:havinganegativeopinionofabusinesssphere,present business situation, having no interest in a particular businesssphere, having awish to start business on their own. The respondentshighlightedtheessentialcharacteristicsofanentrepreneur.Theresearchstated that the respondents had essential inborn and acquiredcharacteristics of a businessman, but the reasons why they were notmotivated to set up their ownbusinesswere the following: studies arefocused on the acquisition of the theoretical knowledge, business is arisky venture,most of them do not get practical knowledge in familiesandtheydonotwanttosucceedintheirparents’business.

Figure2.AnswersofthestudentsofVilniauskolegija/UniversityofAppliedSciences,FacultyofEconomics,Lithuania(Authors,2012)


Inordertosuccessfullymanageabusinessenterprise,youneedtoplanandbediligent.Thesurveyresultsshowthatanaverageof80percentofthe respondents like to make decisions, about 80 percent of therespondents know how to plan their activities. Almost 83 per cent ofGerman students can plan their activities. Slovak students finish theirworkontime(85percent).Germanstudentsareproactive(91percent).Head of the company is a business planner and implementer, a leaderinfluencing others to achieve company’s goals. A successful business isveryimportantforcommunication,adaptabilitytotheenvironment.Thesurvey showed that more than 80 per cent of German and Slovakstudentshadgoodcommunicationskillsand73percentofthesurveyedLithuanianstudentswereeasytocommunicatewith.About80percentof German, Slovak and Lithuanian respondents noted that they couldeasily adapt to changes. In the survey such characteristics as ability totakethelead,self–sufficiency,innovativeskills,creativeness,enthusiasm,push,persistence,beingaleader,communicativenesswereemphasized.Inborn and acquired characteristics ratedby respondents are adequateto the characteristics of a successfully working entrepreneur. Therespondents did not point out theoretical differentiation betweencharacteristics of people and entrepreneurs because of the followingreasons: The respondents of the three questionnaires equally rate the

characteristicsofanentrepreneur–communicativeness,diligence,self–confidence and the characteristics of people in agriculture –perceptivity,diligenceandresponsibility.

Peoplewhoareself–sufficientandaredeterminedtorisk,wanttobe businessmen, but only half of them were determined to takerisks investing their money in business. It is true to say thatbusiness is a risky activity that is why motivation of makingbusinessisusuallydiminished.

Mostparentspossesssuchbusinesscharacteristics: leadership,spiritualstrength, responsibility, activity, integrity, determination and ability toperformworkontime,workovertime,risk,andsoforth.Iftheirparentshavebusiness,halfoftherespondents,participatinginthesurvey,wanttohavetheirownbusiness,halfofsuchrespondentsdonotwanttotakeover the business because of the following reasons: they do not likebusiness and do not want to put a lot of effort in it, not all of themansweredthisquestion.0.5percentoftherespondentsnotedthattheirparentsdonothave their ownbusiness, but they admitted that if theirparentshadtheirownbusiness,theywouldbeveryinterestedinsuchanactivityandtheywouldbereadytocontinuethefamilytradition.


Figure3.AnswersofthestudentsofUniversityofTrencin,Slovakia(Authors,2012)

Anentrepreneurhastobeself–sufficientandwillingtorisk.Thequestionabout confidence had a positive response rate of 80 per cent out of allsurveyed students, almost every second respondentwasdetermined torisk investing his/her money in business and about 30 per cent werephysicallyandmorallyfitenoughtowork12–16hoursperday,6daysaweek,weekendsandholidays,andabout35percentofrespondentwerespirituallystrongenoughtoworkunderpressure.If to compare the results of three questionnaires, the views regardingessential inborn and acquired characteristics of an entrepreneur havechanged. Essential common inborn and acquired characteristics of anentrepreneurarecommunicativeness,diligence,andself–confidence.During their studies, students improve their theoretical knowledge. Inorder to get practical experience related to their field of studies, thestudentsmadeasuggestiontovolunteertheirconsultingservicestothemarket, experiencing unique learning opportunities by doing


0 20 40 60 80 100 120

Do you like to make decisions?

Are you able to plan?

Do you finish your work on time?

Are you able to take the initiative?

Are you a leader?

Do you like working with people?

Do you easily adapt to changes?

Are you self‐confident?

Are you determined to take risks investing your money in business?

Are you physically and morally fit enough if it falls to work 12‐16 hours per day?

Are you strong enough to bear the strain?

Yes

No

No answer

professional project work on the one hand and managing small andmedium–sizedenterprisesontheother.

Figure4.AnswersofthestudentsofKielUniversityofAppliedSciences,Germany

(Authors,2012)

Conclusions

1. One of the most important strategic goals of the economicdevelopment is to create a favourable legal and economicenvironment for business in order to protect welfare andemploymentofsociety.

2. Today's producers are entrepreneurs, i.e. persons engaged inbusiness andworking independently at their own risk being alsofinanciallyaccountableforthemselves.

3. The concept of entrepreneurship has awide range of definitions.Entrepreneurshipinapropersenseisunderstoodasknowledgeofearning money, creating surplus value, receiving investments.Entrepreneurship inabroadsense isunderstoodasan individualwayofthinking,personal,socialandmanagerialcompetences.


4. Businessisariskyactivityandpersonalbankruptcytogetherwiththefearoffailureweakensthemotivationtoengageinit.

5. Research stated that the respondents have essential inborn andacquired characteristics of a businessman, but the reasons whythey are not motivated to establish their own business are thefollowing: studies are more focused on acquiring theoreticalknowledge, business is a risky venture, most of them do not getpracticalknowledgeinfamiliesandtheydonotwanttosucceedintheirparents’business.

6. Anaverageof80percentoftherespondentsfromallcountriesliketomakedecisions,knowhowtoplantheiractivities,completetheirwork on time, they are responsible, self–confident and able tocommunicate.Germanstudentsareproactive.About80percentofGerman,SlovakandLithuanianrespondentsnotedthattheycouldeasilyadapttochanges.

7. During their studies, students do not get enough practicalexperience that iswhy theymake a suggestion to volunteer theirconsulting services to the market, experiencing unique learningopportunities by doing professional project work and managingsmallandmedium–sizedenterprises.

Bibliography

1. Henry Thomas Buckle. [online]. [seen on 2 Oct 2012] Available:http://lt.wkiquote.org/wiki/Henris_Tomas_Boklis.

2. http://ec.europa.eu/news/business/130110_lt.htm.3. http://www.stat.gov.lt/lt/pages/view/?id=2328.4. Jaunimoverslumas[online].[seenon2Oct2012]Available:

http://www.esparama.lt/es_parama_pletra/failai/fm/failai/Vertinimas_ESSP_Neringos/Ataskaitos_2011MVP/Jaunimo_verslumas_ataskaita.pdf

5. GEM pristatymas [online]. [seen on 2 Oct 2012] Available:http://www.ukmin.lt/uploads/documents/SVV/GEM_pristatymas.pdf.

6. Labour market. Eurostat yearbook 2012 [online]. [seen on 27 Jan 2013]Available:http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/CH_05_2012/EN/CH_05_2012‐EN.PDF.

7. Verslo aplinka [online]. [seen on 27 Sept 2012] Available:http://www.ukmin.lt/web/lt/verslo_aplinka/smulkaus‐ir‐vidutinio‐verslopolitika/verslumoskatinimas/Europos_Komisijos_komunikatas.

8. Ūkio ministerijos ataskaita [online]. [seen on 27 Sept 2012] Available:http://www.ukmin.lt/lt/veikla/ataskaita/ataskaita2009.php.

9. Economist [online]. [seen on 2 Oct 2012] Available:http://www.economist.com/news/business/21581965‐true‐ entrepreneurs‐find‐worth‐worthless‐and‐possibility‐impossible‐crazy‐diamonds?fsrc=scn/tw/te/pe/crazydiamonds.

10. Zoltan J.,Szerb,L.TheGlobalEntrepreneurshipIndex(GEIDEX). JenaEconomicResearchPaper(April2009).ISSN1864‐7057


Kopsavilkums

Mūsdienu straujās globalizācijas apstākļos izglītībai būtu jāstiprinasabiedrības radošās spējas, jo īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi. Tādējādi tiktuaizsargāta un attīstīta identitāte, audzināta pilsoniska sabiedrība, palielinātanodarbinātība,joīpašijauniešuvidū,veicinātaekonomiskākonkurētspēja,samazinotnabadzību un sociālo izstumtību. Darbā ir skaidrots uzņēmējdarbības jēdziens,konkurētspējasnozīme,uzņēmējdarbībaskompetencesnozīmemācotiesrīkoties,kāarī atainotakopējā situācija attiecībāuz jauniešunodarbinātībuunbezdarbudarbatirgū, problemātika saistībā ar uzņēmējdarbības līmeņiem. Darbā ir arī atspoguļotiaptaujas,kasveiktaLietuvas,SlovākijasunVācijasjauniešuvidū,rezultāti.Galvenaismērķisbijaatklātjaunāspaaudzesvērtību,viņuģimenespielāgošanāsspējunemitīgimainīgajaiuzņēmējdarbībasvidei.Šīmērķasasniegšanaitikaizvirzītišādiuzdevumi:uzņēmējdarbībasjēdzienaizpēte,veiktajāaptaujāiesaistītojauniešuattieksmespretpersonīgām iezīmēm noteikšana, respondentu uzskatu attiecībā uz galvenajāmuzņēmējdarbības iezīmēm izpēte. Uzņēmējdarbība ir cilvēku domāšanas un rīcībasveids, naudas pelnīšana, investīciju un klientu piesaistīšana, t.i., ekonomiskāspievienotās vērtības radīšana. Uzņēmējdarbības īpašības uzņēmējam ir būtiskasikdienas un profesionālajā dzīvē, kā arī tās ir cieši saistītas ar spējām nostiprinātpozīcijutirgū.

Aptaujatikaveiktalaikaposmāno2011.līdz2012.g.3šāduiestāžustudentuvidū: Viļņas kolēģija/ Lietišķo zinātņu Universitāte, ekonomikas fakultāte (Lietuva)(Vilniauskolegija/UniversityofAppliedSciences,FacultyofEconomics),ĶīlesLietišķozinātņu Universitāte (Vācija) (Kiel University of Applied Sciences), TrenčinasUniversitāte (Slovākija) (UniversityofTrencin).Aptaujas rezultātiparādīja, kavidēji80% respondentu visās minētajās valstīs patīk lēmumu pieņemšana, viņi zina, kāplānotsavasaktivitātes,kālaicīgipabeigtsavudarbu,kāarīviņiiraktīvi.Uzņēmumavadītājs ir arī uzņēmējdarbības plānotājs un īstenotājs, līderis, kas ietekmē citusuzņēmuma mērķu sasniegšanai. Veiksmīga uzņēmējdarbība ir ļoti būtiskakomunikācijasprocesam,piemērošanāsspējāmvidei.Aptaujapierādījato,kavairāknekā80procentiemVācijasunSlovākijasstudentupiemītlabaskomunikācijasspējas,73 aptaujātajiem Lietuvas studentiem nesagādāja grūtības komunicēt ar citiemcilvēkiem. Apmēram 80 procenti Vācijas, Slovākijas un Lietuvas respondentunorādīja,kaviņiembūtuvieglipielāgotiesizmaiņām.


LAUKUTŪRISMAILGTSPĒJĪGAATTĪSTĪBALATGALĒSUSTAINABLEDEVELOPMENTOFRURALTOURISMIN

LATGALE

IvetaDEMBOVSKAMg.oec.,RēzeknesAugstskolaslektore

Rēzekne,LatvijaE–pasts:[email protected]

IneseSILICKAMg.soc.sc.,RēzeknesAugstskolaslektore


Abstract.Thearticlediscussestheoreticalaspectsofruraltourismand itssustainabledevelopment, aswell as focuses on rural tourism development issues and the socio‐economic situation. The present article critically reviews the development of ruraltourism inEurope, themeaning of variousnational eco‐labels in the development ofruraltourism,andthetoolsofsustainabledevelopmentofLatvia,theirnatureandtherole inthedevelopmentof .ruraltourism.Theauthorshavealsoexploredtherangeof“environmentally friendly”ruraltourismoffers inLatgaleregionanddevelopedanewoffer.Keywords:“greencertificate”,ruraltourism,sustainabledevelopment.

Ievads

Tūrismsirnozare,kasstraujiattīstāsuntiekprognozēts,katuvākopāris desmitu gadu laikā īpaši strauja attīstība noritēs Baltijas jūrasreģionā. Tādēļ daudzas pašvaldības tūrisma un ar to saistīto nozaruattīstībuuzskataparvienunosavāmprioritātēm.Laukutūrismaradītāsdarbavietas var būt ļoti nopietnamotivācija vietējiem iedzīvotājiem, laiatturētutosnoaizceļošanaspromnolaukiem.Vietējieiedzīvotāji,attīstotar tūrismusaistītāsprofesionālās,uzņēmējdarbībasunorganizatoriskāsiemaņas, var palielināt gan savu ietekmi uz tūrisma attīstību, gan gūtlielākaspeļņasiespējas.

Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka pavadot brīvdienas laukos, ganLatvijas iedzīvotāji, gan arī ārvalstu tūristi vēlas atpūsties neskartā unmazapdzīvotā vidē. Kā jebkura cilvēka darbība, arī tūrisms visās tāizpausmēsietekmēprocesusdabā.

Tūrismaundabasattiecībasirpētītasdaudzvietpasaulē.ArīLatvijāpēdējosgadosšaiproblēmaipievērstapastiprinātauzmanība.Notūrismaattīstības ilgtspējības viedokļa būtiski ir apzināties, ka katrai tūrismavietai jebobjektam ir savavides ietilpība.Tovarēturaksturotkāvietasspējuuzņemtnoteiktuskaituapmeklētāju,nenodarotdabaipāri.


Definējot problēmu, autori uzskata, ka ikvienam Latgales laukutūrisma vadītājam jāsaprot, ka ilgtspējīga attīstība ir iespēja saglabātdabu, gleznainu ainavu un dzidrus ūdens baseinus, kas ir tūristupiesaistesgalvenaisresursslaukuapvidū,kāarīsamazinātpiesārņojumu.Ilgtspējīgalaukutūrismaattīstībanetikaipalielināstūristuskaitu,betarīpaaugstinās dzīves līmeni vietējiem iedzīvotājiem un veicinās reģionaattīstību.

Raksta mērķis: veikt lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības iespējuizpētiunanalīziLatgalē.

Mērķasasniegšanaitiekizvirzītišādiuzdevumi:1. Izpētīt lauku tūrisma un ilgtspējīgas attīstības teorētiskos

aspektus;2. Veikt lauku tūrisma sociālekonomiskās situācijas

raksturojumuunizpētītattīstībasproblēmas;3. Izpētītvidiraksturojošoelementuietekmes;4. Izpētītekonomikuunlabklājībuietekmējošosfaktorus;5. Izpētītlaukutūrismamītņuvideidraudzīgopiedāvājumu;6. Izteikt videi draudzīga – ilgtspējīga lauku tūrisma produkta

piedāvājumavīziju;7. Veiktsecinājumusunizteiktpriekšlikumus.Pielietotās metodes: kontentanalīze, loģiski–konstruktīvā metode,

analīze.

Laukutūrismaunilgtspējīgasattīstībasteorētiskieaspekti

LatvijasRepublikas„Tūrismalikumā”laukutūrismstiekdefinētskātūrismaveids,kuramērķis ir,balstotiesuzvietējiemsociāliem,kultūrasun dabas resursiem, piedāvāt tūristiem iespēju atpūsties vai izmantottūristumītneslaukuteritorijā(24.).

Savukārt,asociācija„LaukuCeļotājs”(20.)iepriekšminētodefinīcijupapildina un lauku tūrismu definē kā tūrisma veidu, kura galvenaismērķisir,balstotiesuzvietējiemsociāliem,kultūrasundabasresursiem,piedāvāt patērētājiem iespēju atpūsties un/vai izmantot tūristumītneslaukuapdzīvotāsvietās,izņemotrepublikasnozīmespilsētas.

Eiropaslaukutūrismaapvienība„Eurogites”(16.)laukutūrismuirdefinējusi sekojoši: lauku tūrisms ir ilgtspējīga, daudzfunkcionālaaktivitāte, kas balstīta uz vietējiem, ar tradicionālo lauksaimniecību,kultūruvaidabasvērtībāmsaistītajiemresursiemlaukosvaimazpilsētās,kurtūrismsnavgalvenaisienākumuavots.

Knovds (I. Knowd) darbā „Rural tourism: Panacea and Paradox”.(„Laukutūrisms:PanacejaunParadokss”)(3.)uzsver,kalaukutūrismsirveidots balstoties uz lauksaimniecības ainavām un to raksturo arpielāgotasdabasvai ļotipārveidotuainavubaudīšanu.Laukutūrismā ir


iespējamsuzzinātparzemeslietošanasveidiemunlaukucilvēkakultūru,kur starp cilvēku un zemi ir izveidotamijiedarbība. Tas ir izveidots uzlauksaimniecībasunsaimniecībupamata.

Eiropas Komisijas veidotajā patērētāju izglītības projektā laukutūrismampievienotivairākipaveidi:

agrotūrismsirplašāksjēdziens,arkoparastisaprotdzīvošanulaukusaimniecībāarvietējāskultūrasuntradīcijuiepazīšanu,bet tas var ietvert arī vietējos kultūras festivālus, muzejus,amatniecībasizstādes,kultūraspasākumusunatrakcijas;

zaļais tūrisms irvideidraudzīgs tūrisms,kur tiekapmeklētasdažādasdabasbagātības;

ekotūrisms – integrē lauku attīstību, tūrismu, resursuizmantošanu un aizsargājamo teritoriju pārvaldi. Parasti arekotūrismu saprot dabas tūrismu, kas veicina videsaizsardzību, nes tiešus labumus vietējai sabiedrībai unkultūrai, kas tūristiem dod pozitīvu un izglītojošupārdzīvojumu(22.).

Savukārt M. Todorovica savā darbā „Lauku tūrisms Serbijā kāattīstības koncepcija neattīstītajiem reģioniem” (8.) norāda, ka laukutūrisms apvieno vairāk nekā 19 tūrisma veidus: saimniecību tūrismu,tūrismu citos lauksaimniecībasmājokļos, dzimtenes tūrismu, sporta unizklaides tūrismu, piedzīvojumu tūrismu, veselības tūrismu, izziņastūrismu,tranzītatūrismu,kempingatūrismu,jūrastūrismu,kontinentālotūrismu,kultūrastūrismu,reliģijutūrismu,medībutūrismu,zvejniecībastūrismu, vīna degustācijas tūrismu, gastronomisko tūrismu, ekotūrismuu.c.

Agrotūrisms un ekotūrisms kā lauku tūrisma paveidi kļūst pararvien pieprasītākiem tūrisma veidiem pasaulē. Tādas valstis kāSlovākija,Vācija,Čehija,Polijauncitasikgaduintensīvipalielinauzņemtolaukutūristuskaitu.

Eksperti bieži lauku tūrisma, agrotūrisma un ciemata tūrismaapzīmējumusizmantokāsinonīmus.Tovarizskaidrotarto,kaviesmīlībalaukos ir saistīta ar lauksaimniecību un šis tūrisma produkts sastāv noizmitināšanas, ēdināšanas un atpūtas pakalpojumiem. Lauku tūrismsparedz īpašas, autentiskas emocijas tūristiem, alternatīvu ienākumu unvietējo dabas vērtību un kultūras saglabāšanu attiecībā uz vietējiemiedzīvotājiem(7.).

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzībuapmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībuapmierināšanai(13.).

V.Miltojevica savā rakstā “Ilgtspējīgas attīstības kulturāladimensijakāvietējāskopienasattīstībaskoncepcija”(6.)norāda,kaviena


no pirmajām ilgtspējīgās attīstības definīcijām tika dota Brutlandziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”. Šajā ziņojumā ilgtspējīga attīstība(sustainable development) tiek definēta kā attīstība, ko izmanto, laiapmierinātu pašreizējās vajadzības, tā lai neapdraudētu nākamāspaaudzes apmierināt savas vajadzības. Būtībā, ilgtspējīga attīstība irizmaiņu process, kurā resursu izmantošana, ieguldījumu virziens,tehnoloģiju attīstības orientēšana un institucionālās pārmaiņas irharmonijā un ļauj izmantot pašreizējos un nākotnes potenciālus, laiapmierinātucilvēkuvajadzībasunvēlmes.

Latvijasreģionālāsattīstībasunpašvaldību lietuministrijauzsver,kailgtspējīgaattīstībairattīstība,kuršodienasvajadzībuapmierināšananeapdraudnākamopaaudžuiespējasapmierinātsavējās(25.).Taiirtrīsdimensijas – ekonomiskā, sociālā un apkārtējās vides. Tas nozīmē, kaekonomiskā attīstība notiek saudzīgi rīkojoties ar mūsu planētasresursiem un rūpējoties par to, lai uz Zemes tiktu saglabāta bioloģiskādaudzveidība. Ilgtspējīga attīstība veicina sabiedrības kopējo labklājībuunsniedzcilvēkamiespējudzīvotveselīgāvidē,īstenojotsavupotenciāluunspējas.

Ilgtspējīga attīstība nav jauna koncepcija. Tā ir jaunākā izpausmemūžsenaiētikai,kassaistītaarcilvēkaunvidesattiecībāmunpašreizējāspaaudzesatbildībupretnākamajāmpaaudzēm. Ilgtspēja funkcionē tikaivirzienānoapakšasuzaugšu.Tainepieciešamasabiedrība,kuraslielākādaļa identificējasar līdzdalību ilgtspējīgasattīstībasmērķu formulēšanāunsadarbojasganvietējā,ganreģionālālīmenī.

IlgtspējīgasattīstībasjēdzienspirmoreizitikaminētsRiodežaneirokonferencē„Videunattīstība”1992.g.Šodientoatzinušasunapņēmušāsīstenotvisaspasaulesattīstītāsvalstis(15.).

Ilgtspējīgāsattīstībasmērķiunprincipiirkļuvušiparvadlīnijām,laipieņemtu atbilstošus ekonomiskus un politiskus, kā arī videsaizsardzībaslēmumus,kurumērķisir(2.):

ierobežotcilvēcesietekmiuzapkārtējodabasvidiunnepieļauttālākuvidespašatjaunošanāsspējupārsniegšanu;

samazināt līdz minimumam neatjaunojamo resursu patēriņuun nodrošināt atjaunojamo resursu izmantošanaspaplašināšanu;

saudzēt un aizsargāt dabu, nodrošināt bioloģiskāsdaudzveidībassaglabāšanu;

veicināt ekonomisko attīstību, lai nodrošinātu cilvēkavajadzības, ļautu paaugstināt dzīves kvalitāti un nodrošinātutaisnīgupasaulesbagātībusadali;


izveidot tādu lēmumu pieņemšanas un pārvaldības sistēmu,kas sekmē sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanasprocesā.

Galvenieilgtspējīgāsattīstībasuzdevumiir(2.):1. Resursu saglabāšana, respektīvi, cilvēces attīstībai

nepieciešamo resursu pieejamības nodrošināšana ne tikaiesošajām, bet arī nākamajām paaudzēm. Līdz ar tonepieciešams realizēt rīcības programmu un politiku, kurasmērķis ir paaugstināt neatjaunojamo resursu izmantošanasefektivitāti, to aizvietošanu ar atjaunojamiem resursiem,vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājotsuguģenētiskopotenciālu.Šīuzdevumarisināšanaspieejas irlabi zināmas – tās ir, piemēram, alternatīvo enerģijas avotuattīstība, ražošanas un cita veida atkritumu atkārtotaizmantošana,jaunu,videidraudzīgutehnoloģijuattīstība;

2. Cilvēka radītās (antropogēnās) vides un dabas videssabalansētaattīstība,kassaistās,piemēram,arnepieciešamībusaglabāt lauksaimnieciski izmantojamo zemju produktivitāti,optimizēt pilsētu teritoriju izmantošanu un transportaplūsmas;

3. Sabiedrības attīstībai pieņemamas vides kvalitātesnodrošināšana, pārtraucot vai ierobežojot procesus, kasdegradē vidi, negatīvi ietekmē ekosistēmu pašatjaunošanāsspējas, un nepieļaujot procesus, kas var nelabvēlīgi ietekmētcilvēku veselību un samazina dzīves kvalitāti. Vienlaikusnepieciešamsatjaunotdegradētovidi;

4. Sociālās vienlīdzības nodrošināšana. Ilgtspējīga attīstība naviedomājama bez sociālās vienlīdzības nodrošināšanas ganvalstī,ganstarpvalstīm,nepieļaujot ienākumunevienlīdzībaspieaugumuunnodrošinottāduattīstību,kassamazinasociālonevienlīdzību;

5. Sabiedrībaslīdzdalībavalstsunvidespārvaldēvistiešākrāda,ka ilgtspējīga attīstība jāatbalsta un jāuztur visai tautai.Ilgtspējīga attīstība nav sasniedzama bez sabiedrībasattieksmes pret patēriņu resursu izmantošanas maiņu.Sabiedrībaspārejauzilgtspējīgoattīstībunaviedomājamabezpolitiskas apņemšanās un pārejas no tādas sociāliekonomiskās sabiedrības organizācijas, kas balstās uz esošoresursu pārtēriņu un iegūto labumu nevienlīdzīgu sadali, uzsabiedrību, kuras pamatā ir sociālā vienlīdzība, resursusaudzīga izmantošana un efektīva pārvalde. Vienlaikus irskaidrs, ka šādas izmaiņas sabiedrībā nav sasniedzamas ar


administratīvām reformām, bet tām ir jābūt ierosinātām unatbalstītām no apakšas. Ilgtspējīgās attīstības uzdevums irpanākt izmaiņas attieksmē pret vērtībām, nodrošinot aizvienlielāku sabiedrības līdzdalību politisku lēmumu pieņemšanāunsabiedrībaspārvaldē.

Ilgtspējīga attīstība sasniedzama, rodot risinājumu visiem šiempieciemuzdevumiem–īstenojotsabiedrībasplānošanutirgusekonomikāunnenosakot,kādāpolitiskāsistēmāšieuzdevumitiekrisināti(2.).

Tūrisma asociācija „Lauku Ceļotājs” ilgtspējīgu tūrisma attīstībudefinē kā tūrisma attīstību, kas neapdraud dabas, kultūras un sociālosresursus, vienlaicīgi nodrošinot ekonomisko attīstību un pieaugošudzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem, kā arī visa veida resursuracionāluizmantošanu(20.).

Ilgtspējīgas attīstības princips pastāv, ja tūrisma nozare tiekattīstīta,apmierinotpašreizējāstūristuuntūrismagalamērķuvajadzības,vienlaicīgi tos aizsargājot un vairojot to nākotnes iespējas. Tūrismaresursi, īpaši fiziskās un sociālās vides resursi, uzturot kultūrasintegritāti, pamata ekoloģiskos procesus, bioloģisko daudzveidību undzīves atbalsta sistēmas, tiek saglabāti ilglaicīgai izmantošanainākamajām paaudzēm, vienlaicīgi dodot labumu mūsdienu sabiedrībai(18.).

Pasaules Tūrisma organizācija ir definējusi ilgtspējīgas tūrismaattīstībasdesmitpamatprincipus(23.):

1. Dabas, sociālo un kultūras resursu saglabāšana unnenoplicinošaizmantošana;

2. Pārmērīgapatēriņaunatkritumusamazināšana;3. Dabas, sociālās un kultūras daudzveidības uzturēšana un

palielināšana;4. Tūrisma attīstības integrēšana vietējā un nacionālā

stratēģiskāsplānošanasdarbā,ietekmesuzvidiizvērtēšana;5. Vietējo ekonomisko aktivitāšu atbalstīšana un vides

aizsardzībasizmaksunovērtēšana;6. Vietējoiedzīvotājuiesaistīšanatūrismasektorā;7. Savstarpēja konsultēšanās starp tūrisma industrijas

pārstāvjiem un vietējiem iedzīvotājiem, organizācijām uninstitūcijām;

8. Apkalpojošā personāla regulāra apmācīšana un vietējodarbiniekuizvēlevisalīmeņaamatos;

9. Tūrisma tirgus atbildības izvērtēšana, tūristu nodrošināšanaariespējamipilnīguinformāciju;

10. Nepārtrauktatūrismaindustrijasizpēteunmonitorings.


Par ilgtspējīgas attīstības veicinošiem var uzskatīt ekotūrisma,laukutūrisma,dabas,zaļāunizziņastūrismaveidus(5.).

Lauku tūrismam raksturīgs, ka ceļojuma nolūks ir iepazīties arlauku dzīvi, ikdienu un lauksaimniecisko ražošanu, atpūsties laukos.Laukutūrismsietverarīatpūtasunkultūrastūrismaelementus.Latvijāirsenaslaukutradīcijasunpieejamiedabasunvidesresursiirparpamatušī tūrismaveida attīstībai. Laukuundabas tūrisms ir viensnoveidiem,kuram ir nozīmīga loma kā vietējā, tā arī starptautiskā tūrismā. Šistūrismaveidssniedzarībūtiskuieguldījumuilgtspējīgastūrismanozaresun produktu attīstībā. Piedāvājuma attīstīšana atbilstoši vietējā tūristainteresēm un vajadzībām ir pamats arī ārvalstu tūristu piesaistei untādējādipakalpojumaeksportapieaugumaveicināšanai. Irnepieciešamsnodrošināt labvēlīgus apstākļus piesaistoša, kvalitatīva un ilgtspējīgapiedāvājuma attīstībai. Risināmo jautājumu lokā ir dažāda līmeņaregulējumuaugstāsprasībasunkopumāuzņēmējdarbībasatvieglošanasnepieciešamība(18.).

Laukutūrismaattīstībasproblēmasunsociālekonomiskāssituācijasraksturojums

Ilgtspējīga attīstība aptver trīs savstarpēji saistītas dimensijas:ekonomikas, sociālo un vides, un tai nepieciešama šo trīs dimensijusavstarpēja integrācija. Vides aizsardzības aspekti tiek integrēti visāstautsaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu veselīgu, drošu dzīvi unlabklājību gan esošajām, gan arī nākamajām paaudzēm. Arvien lielākulomu ilgtspējīgā attīstībā iemanto dažādi ekonomiskie instrumenti,sabiedrībasizglītošanaunpreventīviepasākumi(14.).

Ilgtspējīgās attīstības koncepcija balstās uz nepieciešamībuoptimizētekonomiskoattīstībuunsociālosistēmu,kāarīietekmiuzvidiun resursu izmantošanu. Šim attīstības modelim jānodrošinaekonomikas,videsunsociālāssfērasilgtspējalaikāuntelpā(1.att.).Trīspamatasfēras,bezkurāmmūsdienāsnaviespējamacilvēcespastāvēšana,irdarbotiesspējīgaekonomika,harmoniskasabiedrībaunveselīgavide,kas vienlaikus ir vēlamie ārējie priekšnosacījumi indivīda attīstībai.Ilgtspējīga attīstība nozīmē to, ka jebkurš ekonomikas, sabiedrības vaividesjautājumsjārisinatā,laipieņemtaislēmumsbūtulabvēlīgsvaipēciespējasmazāknelabvēlīgspārējosfēruattīstībai(2.).


1.attēls.Vides,ekonomikasunsociālāssfērasilgtspējīgaattīstība(2.)

Valstsunpašvaldībupārvaldeinepieciešamaprecīza,nepārprotamiskaidra un laikus sniegta informācija politikas prioritāšu noteikšanai,politikas veidošanai un ieviešanas lietderības un efektivitātesnovērtēšanai. Savukārt, uzņēmumu vadība ieinteresēta saņemtinformācijuparveiktopasākumuietekminetikaiuzuzņēmumuattīstību,bet arī tautsaimniecības izaugsmi kopumā, vides kvalitātes saglabāšanuun dabas resursu izmantošanu, kā arī sabiedrības labklājību, ieplānojotjaunus pasākumus. Iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas vēlas būtinformētiparsabiedrībasattīstībastendencēm.

Lai informācija atbilstu augstākminētajām prasībām un būtu pēciespējasviegliuztverama,izstrādātasrīcībasjomas,kasļauj:

sabiedrībaiuzzināt,vaitāsattīstībairilgtspējīga; novērotun izvērtētstratēģiskumērķusasniegšanasunrīcību

ieviešanasgaitu; salīdzinātilgtspējīguattīstībuglobālāmērogā.Autori, tiekoties ar lauku tūrisma uzņēmējiem (semināru laikā),

konstatē, ka Latgales reģiona lauku tūrisma uzņēmēju viena noproblēmāmirapkopotasinformācijastrūkumsparilgtspējīgasattīstībasvirzieniemLatgalē.

Tākādaudzuspasākumusunprocesus irgrūti izmērītun izsvērt,atspoguļot grafiski, grūti arī tiem piemērot rīcības jomas. Līdzšinējāstarptautiskā pieredze liecina, ka tās piemēro tikai daļai stratēģiskomērķu. Jāņem arī vērā, ka jomu kopa „izgaismo” nelielu sabiedrībasattīstības daļu un pastāv risks izlaist no redzesloka svarīgus attīstībasprocesuscitās jomās.Svarīgi iruzturētpārvaldāmurīcības jomuskaitu,kasatbilstnepieciešamajāmzināšanām(14.).


Pēc autoruuzskatiem, tieši tāpat kā ilgtspējīga attīstība, arī laukutūrisma ilgtspējīga attīstība nevar pastāvēt bez trīs dimensijām: vide,labklājība un ekonomika. Tomēr lauku tūrismā šo sfērumijiedarbība iršaurāka un nedaudz savādāka. Tā ir ainavas un bioloģiskāsdaudzveidības saglabāšana, ekoloģisku materiālu un produktupielietošana uzņēmējdarbībā, sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem undarba vietu izveide, pašvaldību budžetu palielināšana, maksājotnodokļus,kurāatrodaslaukutūrismamītne.

Vidiraksturojošoelementuietekmesizpēte

Pēdējo tūkstošu gadu laikā cilvēks ir kļuvis par vienu nobūtiskākajiem vidi ietekmējošiem faktoriem. Cilvēks pastāvīgi izmantovides resursus savu arvien pieaugošo vajadzību apmierināšanai. Dabasresursu aizsardzība ir kļuvusi par otršķirīgu uzdevumu pēc cilvēkaērtībām un tehnoloģiskā progresa. Neskatoties uz to, ka pēdējo gadudesmitu laikā vides aizsardzība ir kļuvusi par vienu no prioritātēm, vēlaizvien mums katram kā indivīdam ir maz izpratnes par reālāmdarbībām,kākatrsnomumsvarmazinātietekmiuzvidi,saglabājotmūsuplanētuparvietu,kurvarēsdzīvotmūsubērni(11.).

Videspiesārņojumam ir tiklab estētiskais, kā arī fiziskais aspekts.Gleznainasainavaspiesaistavairāktūristu,tātadarvienvairākunvairākdabīgo ainavu nonāk tūrisma ietekmē. Lauki atkāpjas viesnīcu un citutūrisma nozares uzņēmumu priekšā, kuri strauji rodas, lai apmierinātutūristu vajadzības, un gadās, ka konkrētā vieta vairs netiek uztverta kāgleznainauntūristidodascitur,laiatrastukautkoklusākuunskaistāku.

Vizuālopiesārņojumuvarradītarīnepārdomātstūristiemdomātuēku dizains. Ļoti bieži jāvaino nepietiekamā projektēšanas kontrole, joceltniecības uzņēmumi tiecas samazināt celtniecības darbu izmaksas,tādejādiradotapkārtnēneiederīgasdaudzstāvuneizteiksmīgasviesnīcas(1.).

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2015–2020.g.(projekts) norādīts, ka būtiskas problēmas ir klimata pārmaiņas, dabasresursu noplicināšana un dabas daudzveidības zaudēšana. Pieaugošaispasaules iedzīvotāju skaits un ekonomiskā izaugsme ierobežo dabasresursu pieejamību. To izraisa pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas,ūdens un enerģijas. Globāli samazinoties fosilās enerģijas krājumiem,prognozējams degvielas cenu kāpums, kas veicinās pieaugošasinvestīcijas atjaunojamā enerģijā un efektīvā enerģijas izmantošanā.Pieaugs zaļo stratēģiju ieviešanas aktualitāte ar apkārtējo vidi saistītatūrismaizpausmēs(19.).


Arī lauku tūrismāaktuāla ir enerģijaspatēriņaproblēma.Gandrīzvisās tūrisma mītnēs (97%) (11.) netiek izmantotas videi draudzīgasalternatīvās enerģijas formas.Nelielo energojaududēļ saimniecībās parkurināmogalvenokārtizmantokoksni,dabasgāzi,ogles,mazutu.

Kā nākamoproblēmu varminētēku siltināšanu.Dzīvojot Latvijasklimata apstākļos, jārēķinās ar lielu enerģijas patēriņu ēkasapkurināšanai.Apkuressezonaaizņemvidēji6mēnešusgadā.Aplūkojottradicionālāsēkukonstrukcijas,varamnovērot,kasiltumenerģijanoplūsttrīsgalvenajosvirzienos:

caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām, kā sienas, jumti,pamati,logiutt.;

arinfiltrācijucaurspraugāmunneblīvumiemēkasfasādē; caurventilācijassistēmu.Vislabāko efektu enerģijas patēriņa samazinājumā ir iespējams

sasniegt,veicotkompleksusrisinājumus,kasietvervisuvājoēkasposmuuzlabošanu, tādejādi palielinot ēkas energoefektivitāti. Taču pārsvarāenergoefektivitātes pasākumi prasa lielas investīciju izmaksas, tādēļ irnepieciešams izvērtēt, kādi būtu minimāli, ekonomiski izdevīginepieciešamie darbi, lai sasniegtumaksimālu efektu. Tātad galvenais iratrast līdzsvaru starp investīciju izmaksām un enerģijas ietaupījumaieguvumu,laisasniegtuikmēnešaizmaksusamazinājumu.

Ieguvumi no ēku energoefektivitātes paaugstinošu pasākumupielietošanasir(12.):

1. Finansuresursuekonomija;2. Iekštelpasmikroklimatauzlabošana;3. Ēkasinženiertehniskāssubstancessaglabāšanaunkalpošanas

pagarināšana;4. Ēkasvizuālāizskatauzlabošana;5. Atbildība par apkārtējo vidi – apzinīga attieksme pret

atmosfērassasilšanu;6. Energoresursu lietderīgas izmantošanas direktīvas Eiropas

Savienībāievērošana;7. Nekustamāīpašumavērtībaspalielināšanās.Ne mazāk svarīgas ilgtspējīga tūrisma attīstībā ir atkritumu

šķirošanas problēmas. Kā pirmo problēmu var minēt atkritumupārstrādi.Kopumā Latvijā ik gadus rodas aptuveni 600 000 – 700 000tonnu sadzīves atkritumu, aptuveni puse no šī daudzuma ir uzskatāmiparbioloģiskinoārdāmiemsadzīvesatkritumiem.Parsadzīvesatkritumuapsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā iratbildīgaspašvaldības.


Balstotiesuz2013.g.apkopotajiemdatiemwww.videsrisimajumi.lvmājas lapā (10.), apmēram 77% no Latvijā radītajiem sadzīvesatkritumiemtiekapglabātipoligonosvai izgāztuvēsunarkatrugadušoapglabāto atkritumu apjoms palielinās. Bez tam, palielinās arī bīstamoatkritumu apjoms un lielāko bīstamo atkritumu daļu veido metāluražošanas atkritumi. Pašlaik bīstamie atkritumi tiek īslaicīgi uzglabātikomercsabiedrībāsun speciāli aprīkotās atkritumuuzglabāšanas vietās.Tačuuzlabojasbīstamoatkritumusavākšanaunapsaimniekošana,kāarīotrreizējipārstrādātāiepakojumaapjoms.

2004.g.Laukuceļotājaveiktajāaptaujāsecināts(5.),katikai~26%tūrisma uzņēmējiem viņu pagastā bija iespējama šķiroto atkritumunodošana otrreizējai pārstrādei. Tādēļ atkritumu apsaimniekošana, t.sk.bīstamo (baterijas, akumulatori, azbests u.c.) jāuzskata par būtisku unkompleksu vides aizsardzības problēmu, kuru risināt jāuzsāk katrāatsevišķā lauku sētā. Autori, izbraucot mācību ekskursijās ar studentugrupāmpaLatgales lauku tūrismamītnēm,konstatē, ka šī situācijanavmainījusies.Tiesagan,organiskās izcelsmesatkritumusuzkrāj atsevišķiunkompostē lielākādaļauzņēmēju.Tomērnepieciešamsvairāk izglītotuzņēmējus un pašvaldības par tādu atkritumu kā stikls, plastmasa u.c.šķirošanasunotrreizējāspārstrādesnepieciešamību.

Nozīmīgavidessastāvdaļairmateriāli,nokuriemtiekceltaslaukutūrisma ēkas un iekārtotas telpas. Remontu veikšanai izvēloties krāsas,uzņēmējineiedomājas,kašieķīmiskiesavienojumiietekmēganvidi,gancilvēka veselību. Nepieciešams stimulēt uzņēmējusmītnēs nomainīt unturpmāklietotcilvēkaveselībaidraudzīgusbūvmateriālusunproduktus(5.).

Lauku tūrisma mītnes ir viens no uzņēmumiem, kas atrodasattālumānopilsētām,betirdabastuvumāunmijiedarbojasarto.Tāpēcirsvarīgi,laišietūrismauzņēmumiarsavudarbībuneietekmētunegatīvigleznaino ainavu, jo tas ir viens no galvenajiem resursiem tūristupiesaistei,līdzartoarīuzņēmumadarbībasilgumam.

Ekonomikuunlabklājībuietekmējošiefaktori

Attiecībā uz ekonomisko (un arī sociālo) jomu, lauku tūrismampiemītliela„pievienotāvērtība”unplašspozitīvoietekmjuspektrs.Tačuarī šajā gadījumā ir svarīgi, vai šis tūrisma veids un tūrisms kopumā,tāpat arī kā pārējās nozares, attīstās ilgtspējības virzienā, vai nē.Piemēram, lauku tūrisms un ar to saistītās aktivitātes ģenerē jaunasdarbavietas, nodrošinot cilvēkus ar darbu lauku teritorijās, radasadarbības mehānismu starp dažādiem lauku uzņēmējiem, piesaistatūristus un līdz ar to veicina gan vietējo dzīvotāju labklājības celšanos,gan reģionālo attīstību kopumā. Taču šīs ietekmes nevar īstenoties


gadījumos, kad attiecīgajā teritorijā vairs nav iedzīvotāju, kurus iriespējamsnodarbinātlaukutūrismauncitosartosaistītossektoros(17.).

Ekonomisku labumu vēl dod nodarbinātība, jo darbietilpīgātūrisma industrija dotu lielu skaitu tiešo un netiešo darbavietu,piemērotuarīnekvalificētamdarbaspēkam,kuršveidoaugstubezdarbalīmeni.Tūrismspapildus tiekuzskatītskānomaļureģionuekonomiskāsattīstībasstimuls,reģionu,kurosvērojamastagnācijavaiprimārāsektorasamazināšanās, bet kam nav iespējas uzņemt liela mērogaindustrializāciju vai citas alternatīvas. Ilgtspējīgs tūrisms kalpo kādzinējspēks, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi attīstošās vietās unsamazinātupēcizaugsmessekojošokritumu.Tiekuzskatīts,kavaldībaiirjāuzņemas vadošā loma stabilai ekonomiskai attīstībai ar tūrismapalīdzību(9.).

Lauku tūrisms ir pievilcīgs no ekonomiskā viedokļa, jo tam iriespējapapildinātundažādot laukuekonomikunomaļosrajonos.Kāarītiek apgalvots, ka tam ir pieejami sociālie un kulturālie guvumi kāinterešu aizstāvības platforma. Tas nozīmē, ka tūrisms veicinastarpkultūrusapratni,un,visbeidzot,pasaulesmieru,caurtiešukontaktustarpuzņēmējuunviesi(9.).

TūrismaaugšupejauntūrismanozaresekonomiskāattīstībaLatvijānereti tiek vērtēta galvenokārt saistībā ar diviem ekonomiskajiemrādītājiem – ārvalstu ceļotāju skaita pieauguma dinamiku un tūristuatstāto naudas daudzumu. Taču šāda formulu un pieeju – „jo vairāktūristu,jolabāk”Latvijānevienmērvarpiemērotvisiemgadījumiemunnevisāsteritorijās.

Īpaši aizsargājamāsdabas teritorijāspalielināta tūristuplūsmanevienmēr radapozitīvuefektu, īpaši gadījumos, ja tās ir jūtīgasvai videskapacitātesziņānenoturīgasteritorijas(taspatsattiecasarīuzdažādiembiotopiem un sugām), vai, ja minētajās teritorijās nav atbilstoša unkvalitatīva infrastruktūraun tokontrolējošas institūcijas. Šajā gadījumātūristu skaita neprognozēts un neregulēts pieplūdums rada pretējuefektu – tā var apdraudēt vai pat iznīcināt nozīmīgas dabas vērtības –biotopus,sugas,atsevišķusainavaselementusu.c.

Tūrismanozaresattīstībastempuunattīstībaskvalitatīvorādītājuanalīze nav iespējama arī bez citu ekonomisko indikatoru analīzes,piemēram, tādu, kas parāda ar tūrismu saistīto nozaru infrastruktūrasattīstībastempusuninfrastruktūraskvalitāti(17.).

Ja izvēlas tādus ilgtspējīgu attīstību raksturojošus indikatorus kā„pasažieru pārvadājumi”, „satiksmes intensitāte”, vai arī citus – „valstskopējais veloceliņu kopgarums”, „interneta pieejamība tūristu mītnēs”,„ceļu kvalitāte”, „jaunu tūrisma infrastruktūras objektu (autostāvvietas,norādes, informācijas punkti, tūristu apmetnes, tualetes, ugunskura


vietas,atpūtasvietasu.c.) izveideārpusLatvijaspilsētām”, tadiegūstamainu, kas liecina par zināmām regresa pazīmēm atsevišķās ar tūrismuciešisaistītās jomās.Kāuzskatāmspiemērs irsabiedriskātransportaunautoceļu joma, kas ir ne tikai tūrisma, bet arī valsts ekonomiskāsattīstībaspamats.

Tajāpatlaikājāuzsver,kanetikaidažādasekonomikasjomastiešāunnetiešāveidāietekmētūrismu,arītūrismsbūtiskiietekmēekonomiku.Lauku tūrisma un tūrisma ilgtspējīgas attīstības modelis pie zināmiemnosacījumiem var būt kā reāls instruments reģionālās ekonomikasattīstībai(4.).

Lauku tūrisms labvēlīgi ietekmē ekonomisko vidi un attīstībuLatvijas laukos un mazpilsētās – paplašinās nodarbinātības iespējas,palielinās uzņēmējdarbības daudzveidība un aktivitāte, pieaug pārdotoprečuunpakalpojumuapjoms,paaugstināsiekasētonodokļuapjoms,tiekatjaunoti un uzturēti kultūrvēsturiskie pieminekļi, vairojas vietējoiedzīvotājulepnumsunrūpesparsavanovadadabasunkultūrvēsturiskomantojumu,kāarīizlīdzināsattīstībaslīmenisstarpreģioniem(5.).

Laukutūrismamītņuvideidraudzīgspiedāvājums

Lauku tūrismam un ar to saistītām aktivitātēm šobrīd Latvijāpiemīt galvenokārt „ekstensīvs” raksturs – lauku tūristu skaits parastinepārsniedz konkrētās teritorijas vietējo iedzīvotāju skaitu, taču ar šoīpatnībuvajadzēturēķināties,plānojotilgtspējīgulaukutūrismaattīstībunākotnē.

Lauku tūrismā kā viens no rādītājiem, kas nosaka piedāvājumailgtspējībuir„Zaļaissertifikāts”.

„Zaļais sertifikāts” ir vides kvalitātes zīme tūrismamītnēm, kurāstiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijasresursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana unapsaimniekošana, tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes,veselīgavietējāražojumapārtikaunpilnvērtīgainformācijaparvietējiemdabas,kultūrasunvēsturesobjektiem.

„Zaļaissertifikāts”tiekpiešķirts,lai(25.): stimulētutūrismauzņēmējusatjaunot,būvētuniekārtotlauku

tūrisma mītnes novadam raksturīgā, tradicionālā veidā,saglabājot ainavu savdabību, izmantojot videi draudzīgusvietējāražojumabūvmateriālus;

nodrošinātu tūrisma uzņēmējdarbību, kas veicina dabasdaudzveidībassaglabāšanu;

radītulaukutūrismauzņēmējospārliecību,kailgtspējīgalaukutūrisma attīstība nodrošina plašas ekonomiskās attīstībasiespējas.


2.att. atspoguļots lauku tūrisma mītņu skaits Latgales novados2013.g.,kurasir„LaukuCeļotāja”biedriunciknotāmirpiešķirts„Zaļaissertifikāts”.

2.attēls.LaukutūrismamītņuskaitspaLatgalesnovadiem(autoruveidots,izmantojot(21.))

Kā redzams, vislielākais „Lauku Ceļotāja” biedru skaits Latgalē ir

Rēzeknes novadā un tās ir 7 lauku naktsmītnes, kā arī šajā novadā irlielākais skaits „Zaļā sertifikāta” mītņu – 4 naktsmītnes. Otrs lielākais„LaukuCeļotājabiedruskaitsirLudzasnovadā,tāsir4naktsmītnes,betAglonasnovadāirpar1mazāk,toties„Zaļāsertifikāta”mītņudaudzumsabos novados ir vienāds. Savukārt Ciblas, Daugavpils, Krāslavas unRugāju novados ir tikai pa vienai lauku naktsmītnei, kurai ir piešķirtsekosertifikāts.CitosLatgalesnovadosnavlaukunaktsmītņu,kurāmbūtupiešķirts„Zaļaissertifikāts”.

„Zaļāsertifikāta”Latgaleslaukunaktsmītņupiedāvājumsirsamērāplašs.Tovarredzēt1.tabulā.

0

1

2

3

4

5

6

7Aglonas

Baltinavas

Balvu

Ciblas

Dagdas

Daugavpils

Ilūkstes

Kārsavas

Krāslavas

Līvānu

Ludzas

Preiļu

Rēzeknes

Riebiņu

Rugāju

Vārkavas

Viļakas

Viļānu

ZilupesLaukutūrism

amītņuskaits

Novads

"LaukuCeļotāja"biedrs Piešķirts„Zaļaissertifikāts”


1.tabula„Zaļāsertifikāta”laukunakstmītņupakalpojumiLatgalē(autoruveidots)

Laukunakts‐mītne

Kvalitāteskategorija

(taureņi);

Ēdināšanaspakalpojumi;

Telpasem

ināriem,svinībām.

Ūdensatpūta(makšķerēšana,

peldvieta);

Velonom

a

Laivunoma

Dabastakas,dabasvērošana

Sēņošana,ogošana;

Veselībasatpūta(pirts,zāļu

tējas,masāžas);

Aktīvāatpūta(sportalaukum

s

Bērnuspēļulaukum

s

Telšuvietas

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13Laukumāja„Pagalmiņi”

2 + + + + + ‐ ‐ + + + ‐

Laukumāja„Upenīte” 2 + + + ‐ + + ‐ + ‐ +/‐ +

Brīvdienumāja„Akmeņi”

1 + + + + ‐ ‐ + + + + +

Brīvdienumāja„Pakrasti”

2 ‐ ‐ + + ‐ ‐ + + + + ‐

Brīvdienumāja„Klajumi”

1 + ‐ + + ‐ + + + + ‐ +

Laukusēta„Aizup‐māja”

‐ + ‐ + ‐ ‐ + + + ‐ ‐ +

Brīvdienumāja„Ezerze‐mes”

3 + ‐ + + ‐ ‐ + + + + ‐

Viesumāja„Azarkrosti”

2 + + + + + ‐ + + + + +

Brīvdienumāja„EzeraSonāte”

2 ‐ ‐ + + + ‐ ‐ + + + +

Brīvdienumāja„PieRāznas”

3 + ‐ + + + ‐ + + + + +

Viesunams„Zaļāsala” 3 + + + ‐ ‐ + ‐ + + + +

Brīvdienumāja„Rūķīši”

‐ + + + ‐ ‐ ‐ ‐ + +/‐ + ‐


Autori secina, ka visām 12 lauku tūrisma mītnēm, kurām irpiešķirts „Zaļaissertifikāts”,pakalpojumuklāstā tiekpiedāvātapirtsvaisauna. Arī atpūta pie ūdens ir katrā tūrisma mītnē, tā var būt ganmakšķerēšana, ganpeldvietasnodrošinājumsvai abipakalpojumi kopā.Gandrīz visās mītnēs tiek piedāvāti ēdināšanas pakalpojumi, kuri iriekļauti naktsmītnes pakalpojuma cenā vai tam jāpiesakās atsevišķi.Gatavojot maltīti, visas lauku tūrisma mītnes izmanto sava ražojumaproduktus vai iegādājas tos no vietējiem zemniekiem. Gandrīz visāmlaukutūrismamītnēmirpiešķirtakvalitāteskategorija.

Kā īpaši videi draudzīgu pakalpojumu 8 lauku tūrisma mītnesLatgalē piedāvā velonomu un aptuveni 6 mītnes – laivu nomu, jo šiepārvietošanāslīdzekļineradakaitējumuvideiunsniedztūristiemiespējuapskatīt apkārtni. Telšu vietas piedāvā 8 laukumītnes, bet 9 – piknikavietas, kas ir alternatīva iespēja tūristiem pašiem pagatavot brīvā dabāmaltīti, ja lauku tūrismamītnenepiedāvāšopakalpojumuvaiarīpar toatsevišķijāmaksā.Iekārtotāspiknikavietasarizveidotuugunskuravietune tikai norāda tūristiem, kur brīvā dabā var pagatavot pašu spēkiemmaltīti,betarīļaujsaimniekambūtmierīgamparsavasapkārtējāsdabassaudzēšanu,koviesivarsabojāt,pašiemizveidojotugunskuraunatpūtasvietas.

No 12 lauku tūrisma mītnēm tikai 4 – piedāvā dabas vērošanasiespējas, tāsvarbūtgan izveidotadabas taka,ganpārgājieni argidupaapkārtni vai arī bebru dzīves vērošana, ko piedāvā lauku sēta„Aizupmājas”. No visām lauku naktsmītnēm7 piedāvā iespēju sēņot unogot, tas nozīmē, ka tuvumā ir mežs, tomēr ir jāsniedz tūristieminformācijuparto,kāpareizijāsēņo,laiarīnākošajāgadābūtuiespējamsizmantotatkārtotišoaktivitāti.

Videidraudzīga–ilgtspējīgalaukutūrismaproduktapiedāvājumavīzija

Lai produkts atbilstu videi draudzīgām prasībām, tam jābūtražotam ar tā sauktajām tīrajām tehnoloģijām: izejvielas iegūtas videidraudzīgā veidā, nav vestas no tālienes, dabā pietiek resursu rezervju.Produkta ražošanas laikā līdz minimumam ir samazināts emisiju,enerģijasunatkritumudaudzums.Kadproduktsnonākpiepircēja, tamjābūt energoefektīvam, tas nedrīkst apdraudēt ne cilvēku, ne videsveselību. Ļoti svarīgi, lai būtu nodrošināta arī produkta „otrā dzīve” –proti, vai šo produktu iespējams otrreiz pārstrādāt vai izmantot citāditad,kadtaskļuvisnederīgs.

Par videi draudzīgiem var saukt tikai tādus produktus, kurutapšanas procesā, lietošanas laikā un tam nonākot atkritumu plūsmā,


rodas pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi un ir samazināts dabasresursupatēriņš.

Tātad, lai izveidotu (saražotu) jaunu, videi draudzīgu produktu,jāsamazina tā ietekme uz vidi visā aprites cikla laikā: gan izejvieluiegūšana un to transportēšana, gan produkta sastāvdaļu ražošana,montāža, tā izplatīšana, lietošanas ilgums, pēc tam reciklēšana unnonākšana atkritumu plūsmā. Šāda videi draudzīga produktaizstrādāšananotiek,ievērojotekodizainapamatprincipus.

Ekodizainstiekdefinētskāvidesapsvērumuintegrēšanaproduktavai pakalpojuma projektēšanas/dizaina fāze, ņemot vērā visu produktaapritesjebdzīvesciklu–noizejmateriāluiegūšanaslīdzgalīgaiproduktanoglabāšanai.

Autori sadarbībā arAndriAnspoku, kurš irRēzeknesMākslasundizaina vidusskolas skolotājs, meklē risinājumus, iespējas piedāvāt,attīstīt jaunu ilgtspējīgu produktu Latgales, un ne tikai vietējā tirgū.Projekta tehniskās idejas autors ir Andris Anspoks, bet šī produktaizmantošanas, pielāgošanas, adaptēšanas iespējas ir autoru izstrādātāsidejaskāšovideidraudzīgoproduktuvarpiemērotlaukutūrismā.

Ekodizaina produktam „Čiekurs” ir lodes forma (diametrs 3,5m).Nesošāskonstrukcijaspamatāizmantotssaplāksnis–plastisks,vieglsunizturīgsmateriāls. Ārējai apdarei ir iespējami vairāki varianti – cinkotsskārdsvaišindelis,vaijumtaskaidas,vaikrāsotssaplāksnisuncitijumtaseguma materiāli. Veidojot ārējo apdari no saplākšņa, ir paredzētavirsmas krāsošana ar ekoloģiskām, elpojošām, uz linsēklu eļļas bāzesveidotāmkrāsām.

Atbalstotvietējoražotājuprodukcijuunatsakotiesnopolimēraunsintētiskajiem materiāliem, projektā par pamatmateriāliem ir izvēlētikoksunsaplāksnis,siltumaunskaņasizolācijaiizmantotaekovate,kovaraizstāt ar speciāli apstrādātām ēveļskaidām vai linu pārstrādesblakusproduktiem. Veiksmīgs konstrukcijas risinājums ļauj sienāsiestrādātlīdz150mmbiezusiltināmāmateriālakārtu.Tasļauspaplašinātobjektaizmantošanasiespējas.

Iekšējaiapdareitiksizmantotskoks,kombinējottoarsaplāksniuncitiemmateriāliem.


3.attēls.Ekodizainaprodukts„Čiekurs”(autorufotounproduktavizualizācija)

Jaunoekodizainaproduktuvarizmantot: kākempingamāju; kāpārģērbšanāskabīnipeldvietās; kāspeciāliaprīkotulaukumājaspirti; kāpiknikamāju; kāputnuvērošanasvietukokā; izmantotkāmoduļusnumuriņiemviesnīcā; uncitāminteresantāmunradošāmidejām.

Secinājumiunpriekšlikumi

1. Lauku tūrisms paredz īpašas, autentiskas emocijas tūristiem,alternatīvu ienākumu un vietējo dabas vērtību un kultūrassaglabāšanu attiecībā uz vietējiem iedzīvotājiem. Agrotūrisms unekotūrisms kā lauku tūrisma paveidi kļūst par arvienpieprasītākiemtūrismaveidiempasaulē,arīLatvijāunLatgalē.

2. Lauku tūrismā pasaulē, Latvijā un Latgales reģionā ir aktuālasenerģijas patēriņa, ēku siltināšanas, atkritumu šķirošanas unmateriālu izmantošanas problēmas, lai varētu nodrošinātu laukutūrismailgtspējīguattīstību.

3. Lauku tūrisms ir pievilcīgs no ekonomiskā viedokļa, jo tam iriespējapapildinātundažādotlaukuekonomikunomaļosrajonos.

4. Lauku tūrismam un ar to saistītām aktivitātēm šobrīd Latvijāpiemīt galvenokārt „ekstensīvs” raksturs – lauku tūristu skaitsparastinepārsniedzkonkrētāsteritorijasvietējoiedzīvotājuskaitu,tačuaršo īpatnībuvajadzēturēķināties,plānojot ilgtspējīgu laukutūrismaattīstībunākotnē.


5. Latgalē lielākaisLaukuCeļotāja”biedruskaits irRēzeknesnovadāuntāsir7laukunaktsmītnes,kāarīšajānovadāirlielākaisskaits„Zaļā sertifikāta” mītņu – 4 naktsmītnes. Otrs lielākais „LaukuCeļotāja biedru skaits ir Ludzas novadā – 4 nakstmītnes, betAglonas novadā ir par 1 biedru mazāk, toties „Zaļā sertifikāta”mītņu daudzums abos novados ir vienāds. Savukārt Ciblas,Daugavpils, Krāslavas un Rugāju novados ir tikai pa vienai laukunaktsmītnei, kurām ir piešķirts ekosertifikāts. Citos Latgalesnovados nav lauku naktsmītņu, kurām būtu piešķirts „Zaļaissertifikāts”.

6. Kā īpaši videi draudzīgu pakalpojumu 8 lauku tūrisma mītnesLatgalēpiedāvāvelonomuunaptuveni6mītnes– laivunomu, jošie pārvietošanās līdzekļi nerada kaitējumu videi un sniedztūristiem iespēju apskatīt apkārtni. Telšu vietas piedāvā 8 laukumītnes,bet9–piknikavietas.

7. Jaunais ekodizaina produkts „Čiekurs” var būt interesants laukutūrismaproduktsLatgalē(kāarīcitosreģionos),kovarizmantotkāputnu novērošanas vietu kokos, ģērbtuvi pludmalēs, viesnīcasnumuriņu,pirtiu.c.,kasatbilstilgtspējīgasattīstībasprincipiem,jotiek samazināta produkta ietekme uz vidi visā aprites cikla laikā:gan iegūstot izejvielas un tās transportējot, gan ražojot produktasastāvdaļas, montējot, izplatot, lietojot, pēc tam reciklējot unnonākotatkritumuplūsmā.

Izmantotāliteratūraunavoti

1. HolovejsK.,Tūrismabizness.Rīga:JāņaRozesapgāds,1999.2. KļaviņšM.u.c.Videunilgtspējīgaattīstība.Rīga:2010.3. KnowdI.,Ruraltourism:PanaceaandParadox.UniversityofWesternSydney,

2001.4. LaukuCeļotājs.PārskatsparIlgtspējīgaLaukuTūrismaAttīstībuLatvijā.2006.5. LaukuCeļotājs.Pētījums„LaukutūrismailgtspējīgaattīstībaLatvijā”.2004.6. MiltojevicV., Cultural dimensionof sustainabledevelopment as apresumtion

oflocalcommunitiesdevelopment.UniversityofNiš:2011.7. PakurarM.,Definitionof rural tourismand its characteristics in thenorthen

greatplainredion.2008.8. Todorovic M., u.c. Rural tourism in Serbia as a way of development in

undevelopregions.2009.9. WeaverD.,Sustainabletourism:TheoryandPractice.Oxford:2006.10. Atkritumu pārstrāde. [tiešsaiste]. Vides risinājumu mājas lapa. [atsauce

27.01.2014.].Pieejasveids:http://www.videsrisinajumi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=69&Itemid=135&lang=lv

11. Cilvēks.[tiešsaiste].Videsrisinājumumājaslapa.[atsauce22.01.2014.].Pieejasveids: http://www.videsrisinajumi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=67&Itemid=119&lang=lv


12. Ēka. [tiešsaiste]. Vides risinājumu mājas lapa. [atsauce 28.12.2013.]. Pieejasveids:http://www.videsrisinajumi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=72&Itemid=138&lang=lv

13. Ilgtspējīgaattīstība.[tiešsaiste].ISECpublikācija.[atsauce22.01.2014.].Pieejasveids: http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=610.html

14. Kadiķis N., u.c. Latvijas ilgtspējīgās attīstības indikatoru pārskats2006.[tiešsaiste].Latvijasvides,ģeoloģijasunmetoroloģijascentramājaslapa.[atsauce 20.11.2013.]. Pieejas veids: http://www.meteo.lv/upload_file/Profesionala_informacija/IAIP_2006/IEVADS.pdf

15. Kas ir ilgtspējīga attīstība?[ tiešsaiste]. Nacionālās attīstības plāns. [atsauce20.02.2013.].Pieejasveids:http://www.nap.lv/page/8

16. Kvalitāte Eiropas Lauku tūrismā. [tiešsaiste]. Lauku Ceļotāja publikācija.[atsauce 20.03.2013.]. Pieejas veids: http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/Leonardo2008/Doc/Leaflet_Publisher_Qualitool_lv.pdf

17. Latvijasilgtspējīgasattīstībasindikatorupārskats.[tiešsaiste].LVAmājaslapa.[atsauce 26.02.2013.]. Pieejas veids: http://www.lva.gov.lv/produkti/liaip2003/

18. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009‐2015.gadam (informatīvādaļa). [tiešsaiste] Ekonomikas Ministrijas mājas lapa.[atsauce 27.01.2014.]Pieejasveids:www.em.gov.lv

19. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam projekts.(Informatīvā daļa). [tiešsaiste] Ekonomikas Ministrijas mājas lapa.[atsauce27.01.2014.]Pieejasveids:http://em.gov.lv/em/2nd/?cat=30128

20. Lauku tūrisma definīcija. [tiešsaiste]. Lauku Ceļotāja mājas lapa. [atsauce20.01.2014.]. Pieejas veids: http://www.celotajs.lv/cont/prof/assoc/definition_lv.html

21. Lauku tūrisma naktsmītnes.[tiešsaiste]. Lauku Ceļotāja mājas lapa. [atsauce14.11.2013.]. Pieejas veids: http://www.celotajs.lv/cont/cntr/accomm/country_lv.html

22. Lauku tūrisms. [tiešsaiste].Dolcetamājas lapa. [atsauce14.12.2013.].Pieejasveids:http://www.dolceta.eu/latvija/Mod5/Lauku‐t%C5%ABrisms.html

23. Pasaules tūrisma ētikas kodekss. [atsauce 15.01.2014.] Pieejas veids:http://ethics.unwto.org/sites/all/files/docpdf/latvia.pdf

24. Tūrisma likums. [tiešsaiste]. Likumi.lv. [atsauce 12.12.2013.]. Pieejas veids:http://www.likumi.lv/doc.php?id=50026

25. „Zaļais sertifikāts”. [tiešsaiste] Vides aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija.[atsauce 27.01.2014.] Pieejas veids: http://www.varam.gov.lv/lat/lidzd/pad/zs/?doc=432

Summary

TheissuesraisedinthearticleemphasizethefactthatLatvia’sinhabitants,aswellasforeign tourists, spending holidays in the countryside,want to rest in pristine andsparsely populated environment. As any human activity, tourism in all its formsaffects the nature processes. The interrelation between tourism and nature isexplored inmany parts of theworld; in Latvia this issue has been also paidmuchattention,particularlyinrecentyears.Fromthepointofviewofsustainabletourismdevelopment it is important to understand that each tourist place or object has its


ownenvironmentalcapacity,itcouldbedescribedastheabilityofaparticularplacetoaccommodatecertainnumberofvisitors,withoutharmingthenature.Thisarticleexploresthewaytheruraltourismevokesspecific,authenticemotionsintourists, as well as provides alternative income, helps preserve the values of localnaturalandculturalplacesforlocalresidents.Agro‐tourismandeco‐tourismasformsof rural tourism are becoming themost demanded forms of tourism in theworld,LatviaandLatgale.Rural tourism in the world, Latvia and, particularly in Latgale is currently facingproblemsrelatedtoenergyconsumption,heatinsulation,wasterecyclingandtheuseofmaterialstoensuresustainabledevelopmentofruraltourism.InLatgalethereare12ruraltouristaccommodationplacesthathavebeenawardedthe “Green Certificate” confirming their contribution to themanagement principlesbasedonsustainabletourismdevelopment.Asaparticularlynaturefriendlyservice8rural tourism accommodation places in Latgale offer bicycle rental and about 6 ofthem–boatrent,becausethesemeansoftransportdonotharmtheenvironmentandprovidetouristsanopportunitytoexplorethearea.Tentsitesarealsoofferedby8ruralhousesand9ofthemofferpicnicspots.In Latvia rural tourism and related activities are currently well‐known for theirpredominantly “extensive” nature – the number of rural tourists usually does notexceedtheamountoflocalpopulation,butthesecharacteristicsshouldbetakenintoconsiderationwhenplanningsustainabledevelopmentofruraltourisminthefuture.The new eco‐design product “Čiekurs” could become an interesting rural tourismproductinLatgale(aswellasinotherregions),whichcanbeusedasbird‐watchingsites in the trees, dressing rooms in beaches, “hotel rooms”, sauna, etc, thatcorresponds to principles of sustainable development because it decreases thenegativeenvironmentalimpactofproductsthroughouttheirlifecycle:acquisitionofraw materials, as well as transportation and manufacturing of components ofproducts, assembling, distribution, use duration, then recycling, and finally, comingintothewastestream.The methods applied in the present study: content analysis, logical ‐ constructivemethodofanalysis.


LATGALESPLĀNOŠANASREĢIONASAIMNIECĪBASNOZARURENTABILITĀTESUN

FINANSIĀLĀRISKAANALĪZEPARLAIKAPERIODUNO2006.G.LĪDZ2012.G.

ANALYSISOFTHEPROFITABILITYANDFINANCIALRISKOFTHEBRANCHESOFECONOMYOFLATGALEPLANNING

REGIONDURINGTHEPERIODOFTIMEFROM2006TO2012

BirutaGARANČADr.oec.,as.prof.,RēzeknesAugstskolas

ReģionālistikaszinātniskāinstitūtavadošāpētnieceRēzekne,Latvija

E–pasts:[email protected]

Abstract.Therehasbeencalculatedandanalysed theprofitabilityof thebranchesofeconomyandthebasicactivityofLatgaleincomparisonwiththatofLatviaduringtheperiodoftime from2006to2012.The impactoftheprofitabilityoftheeconomicandthebasicactivityhasbeencalculatedbyapplyingtheauthor’sworkedoutmethodology.There have been calculated and analysed the profitability variation quotients of thebranchesofeconomyand thebasicactivity,whichcharacterize the financialrisk.Theadvantagesof thebranches inLatgalehavebeen statedby combining theanalysisofprofitabilityandthefinancialrisks.Keywords. Economic profitability, financial risk, profitability of the basic activity,variationquotient.

Ievads

Lai likvidētuLatgales atpalicībunoLatvijas vidējā līmeņa, Latgalēne tikai pēc iespējas vairāk jāiegulda ES fondu līdzekļi, bet arījāpaaugstinajauieguldītoresursuatdeve.

Viensnoieguldītākapitālaatdevesrādītājiemirrentabilitāte.Artāspalīdzību komersanti var salīdzināt savus finanšu rezultātus ar citukomersantufinanšurezultātiem,plānošanasreģionarādītājusarLatvijasrādītājiem, atsevišķu nozaru rentabilitāti ar Latvijas atbilstošo nozarurentabilitāti, kā arī veikt citus salīdzinājumus. Komercsabiedrībuīpašniekivarizdarītsecinājumusunpieņemtattiecīguslēmumus.

Rentabilitātesrādītājiirsvarīgiarīinvestoriem.Investoruinteresiveiktieguldījumuslielāmērānosakaiespējamākapitālaatdeve.Savukārt,potenciālās kapitāla atdeves prognoze balstās uz jau esošo situācijuuzņēmumā, nozarē, reģionā. Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei2012–2013.gadā(1.)teikts,kanepieciešamsplašāksniegtkomersantieminformāciju par komercdarbības iespējām Latgalē, t.sk. veikt pētījumuspar potenciāli peļņu nesošām nozarēm un to rezultātus publiskot.


Vēlotiesdotarīsavuieguldījumušī jautājumarisināšanā,autoreveikusiaprēķinus,apkopojusiunanalizējusirentabilitātesrādītājusparLatgalesplānošanas reģiona saimniecības nozarēm laika periodā no 2006.g. līdz2012.g., kas ietver periodu pirms krīzes, krīzes gadus un periodu pēckrīzes. Lai varētu novērtēt Latgales saimniecības nozaru rentabilitātesrādītājus,tiesalīdzinātiarLatvijasattiecīgonozarurādītājiem.Salīdzinotrentabilitātesrādītājus,analizētiarītovariācijaskoeficienti,kasraksturofinansiālorisku.

Darba mērķis – sniegt informāciju visiem interesentiem, it īpašipotenciāliem investoriem, par Latgales saimniecības nozarurentabilitātes un finansiālā riska rādītājiem un to dinamiku pēdējoseptiņugadulaikā.

Laisasniegtumērķi,jāatrisinasekojošiuzdevumi: no rentabilitātes rādītāju loka jāizvēlas tie rentabilitātes

rādītāji,kuriatspoguļoieguldītākapitālaatdevi; jāaprēķina izvēlētie rentabilitātes rādītāji un to variācijas

koeficienti pa visām Latgales un Latvijas saimniecībasnozarēmparlaikaperioduno2006.g.līdz2012.g.;

jāanalizē Latgales saimniecības nozaru rentabilitāte unvariācijas koeficienti salīdzinājumā ar attiecīgiem Latvijasrādītājiem.

Analizē pielietotās metodes – dinamisko rindu aprēķini, variācijurindu vidējo svērto un izkliedes rādītāju (vidējo svērto variācijaskoeficientu)aprēķini.

Pamatteksts

Teorijāunpraksēpielietodažādusrentabilitātesrādītājus.Kapitālaatdeves raksturošanai lieto ekonomisko rentabilitāti – peļņas attiecībupretgadavidējoaktīvuapjomu.Aktīvuapjomsatspoguļovisuuzņēmumāieguldīto kapitālu. Kapitāls var tikt ieguldīts ne tikai pamatdarbībā, betarīpārējāsaimnieciskādarbībā,finanšuieguldījumuunārkārtasdarbībā.Galvenā darbība, kuras veikšanai dibināts uzņēmums, ir pamatdarbība.Lietderīgi būtu aprēķināt arī pamatdarbībā ieguldītā kapitāla atdevi kāpamatdarbības peļņas attiecību pret pamatdarbībā ieguldītā kapitālaapjomu (pamatdarbības aktīviem). Ja grūtības nesagādā kapitāla, kuršinvestēts finanšu ieguldījumu darbības veikšanai, noteikšana, tadattiecībāuzpārējosaimnieciskodarbību,kura,kātasbūsredzamstālāk,ievērojami ietekmē saimnieciskās darbības rezultātu, tas praktiski naviespējams, izmantojot tikai bilances datus. Līdz ar to tiek apgrūtinātapamatdarbībā ieguldīto aktīvu apjoma noteikšana. Nepieciešams arīaprēķināt pamatdarbības peļņu. Autore ir izstrādājusi pamatdarbībaspeļņas aprēķina metodiku (2.), kuras precizitāte ir pietiekama tālāko


aprēķinu un analīzes veikšanai. Līdz ar to tika radīta iespēja aprēķinātjaunu rentabilitātes rādītāju – pamatdarbības rentabilitāti kāpamatdarbības peļņas attiecību pret neto apgrozījumu, kuru veidopamatdarbība,unaprēķinātfaktoru,kasradastarpībustarpekonomiskounpamatdarbības rentabilitāti, ietekmi (2.). Faktori, kas veido starpībustarppamatdarbībasrentabilitātiunekonomiskorentabilitāti, irpārējāssaimnieciskās darbības, finanšu ieguldījumu darbības un ārkārtasdarbībasrezultāti,procentuunnodokļunopeļņasmaksājumiunaktīvuaprites ātrums. Analizējot ekonomisko rentabilitāti saistībā arpamatdarbības rentabilitāti un faktoru, kas veido starpību starpekonomisko rentabilitāti un pamatdarbības rentabilitāti, var veiktpadziļinātuieguldītākapitālaatdevesanalīzi.

1.tab. apkopoti pamatdarbības rentabilitātes, ekonomiskāsrentabilitātes un faktoru, kas veido starpību starp ekonomisko unpamatdarbības rentabilitāti, aprēķinu rezultāti par laika periodu no2007.g. līdz 2012.g. (par 2006.g. nav iespējams veikt ekonomiskāsrentabilitātes aprēķinus, jo autores rīcībā nav nozaru bilanču dati uz2006.g. sākumu pēc pašreiz pastāvošās nozaru klasifikācijas.Pamatdarbības rentabilitātes aprēķinus par 2006.g. iespējams veikt, jopeļņas vai zaudējumu aprēķins par 2006.g. satur informāciju par netoapgrozījumu). Aprēķini veikti par Latgales plānošanas reģionu(turpmāk–Latgali)unLatvijukopumā.

Latgales saimniecības ekonomiskā rentabilitāte 2007., 2008. un2009.g. bija zemāka nekā visas Latvijas saimniecības ekonomiskārentabilitāte,2010.,2011.un2012.g.tābijaaugstāka.Tātad,vadotiesnoekonomiskās rentabilitātes rādītāja, var secināt, ka Latgaleskomercsabiedrības periodā pēc krīzes sākušas strādāt efektīvāk, tokapitāla atdeve bijusi augstāka nekā Latvijas komercsabiedrībās. Tajāpašā laikā visu pētījuma periodu Latgales saimniecības pamatdarbībasrentabilitāte bija ievērojami zemāka nekā Latvijas. Kā izriet no 1.tab.datiem,galvenais faktors,kurš ietekmēja starpībustarpekonomiskounpamatdarbības rentabilitāti, bija pārējās saimnieciskās darbībasrezultāts, kurš Latgalē visu pētījuma periodu bija pozitīvs, bet Latvijānegatīvs. Pie tam,Latgalēpārējā saimnieciskādarbība2011. un2012.g.bija ienesīgāka nekā pamatdarbība. Pēc autores domām, vērtējotsaimnieciskās darbības rezultātu, galvenā nozīme ir pamatdarbībasrezultātam,unpārējās saimnieciskāsdarbības rezultātamvajadzētubūttikaikāpapilduspeļņaivaizaudējumiem.

Vislielākā negatīvā ietekme uz ekonomisko rentabilitāti ganLatgales, gan Latvijas saimniecībā bija procentu maksājumiem(izteiktiemprocentosnonetoapgrozījuma). It īpašinegatīvato ietekmeLatgales saimniecībā bija 2008., 2009. un 2010.g., kad procentu


maksājumu apjoms bija lielāks vai vienāds (2012.g.) ar pamatdarbībaspeļņu. Nodokļu no peļņas ietekme, (izteikta procentos no netoapgrozījuma) bija mazāka nekā procentu maksājumiem. Svārstīga bijaaktīvuapritesietekme.

1.tabulaLatgalesunLatvijassaimniecībaspamatdarbībasunekonomiskārentabilitāte

unekonomiskorentabilitātiietekmējušiefaktorilaikaperiodāno2007.g.līdz2012.g.(%)(autoresaprēķins,izmantojot(4.)datus)

Rādītāji 2007 2008 2009 2010 2011 2012Pamatdarbībasrentabilitāte Latgale 4,28 1,43 ‐0,93 1,46 1,26 2,08

Latvija 7,04 5,98 3,68 5,07 5,75 6,07 starpība ‐2,76 ‐4,55 ‐4,62 ‐3,60 ‐4,49 ‐3,99Pārējāssaimnieciskās Latgale 0,73 0,97 0,45 0,79 2,29 2,26darbībasrezultāts Latvija ‐0,15 ‐2,65 ‐4,23 ‐3,05 ‐1,41 ‐2,53 starpība 0,87 3,62 4,68 3,85 3,69 4,79Finanšuieguldījumudarbības

Latgale 0,31 0,43 0,45 0,50 0,32 0,29

rezultāts Latvija 0,94 1,03 1,07 0,87 0,09 0,68 starpība ‐0,63 ‐0,60 ‐0,63 ‐0,38 0,22 ‐0,39Procentumaksājumi Latgale ‐1,48 ‐1,82 ‐1,97 ‐1,46 ‐1,09 ‐0,94 Latvija ‐1,62 ‐2,01 ‐2,58 ‐2,01 ‐1,57 ‐1,28 starpība 0,14 0,19 0,61 0,55 0,48 0,34Ārkārtasdarbībasrezultāts Latgale 0,02 0,07 ‐0,20 0,01 0,15 0,09

Latvija ‐0,01 ‐0,02 ‐0,17 ‐0,11 ‐0,04 ‐0,04 starpība 0,03 0,09 ‐0,03 0,12 0,19 0,13Nodokļinopeļņas Latgale ‐1,01 ‐0,69 ‐0,47 ‐0,60 ‐0,56 ‐0,91 Latvija ‐1,23 ‐0,85 ‐0,73 ‐0,78 ‐0,72 ‐0,78 starpība 0,22 0,16 0,26 0,18 0,17 ‐0,13Komerciālārentabilitāte Latgale 2,84 0,39 ‐2,67 0,70 2,37 2,87

Latvija 4,96 1,48 ‐2,96 ‐0,01 2,11 2,11 starpība ‐2,12 ‐1,09 0,28 0,72 0,26 0,75Aktīvuapritesietekme Latgale 0,90 0,05 0,49 ‐0,05 0,12 0,35

Latvija 1,18 ‐0,05 0,80 0,00 ‐0,20 ‐0,03 starpība ‐0,29 0,10 ‐0,31 ‐0,05 0,32 0,38Ekonomiskārentabilitāte Latgale 3,73 0,44 ‐2,19 0,65 2,49 3,21

Latvija 6,14 1,43 ‐2,16 ‐0,01 1,91 2,08 starpība ‐2,41 ‐0,99 ‐0,03 0,66 0,58 1,13


No 1.tab. datiem redzams, ka lietderīgi ir analizēt ne tikaiekonomiskorentabilitāti,betarīpamatdarbībasrentabilitātiunfaktorus,kas veido starpību starp pamatdarbības un ekonomisko rentabilitāti.Pārejotpie saimniecībasnozarurentabilitātesanalīzes, tālāk rakstā tiksanalizētaekonomiskāunpamatdarbībasrentabilitāte.Rakstaierobežotāapjomadēļ,nozarulīmenīnetiksatspoguļotafaktoru,kasveidostarpībustarppamatdarbībasrentabilitātiunekonomiskorentabilitāti, skaitliskāietekme,autoretikaiminēssavuaprēķinurezultātus.

2.tab. apkopoti Latgales saimniecības nozaru ekonomiskāsrentabilitāteslaikāno2007.g.līdz2012.g.aprēķinurezultāti.

2.tabula

Latgalessaimniecībasnozaruekonomiskārentabilitātelaikāno2007.g.līdz2012.g.(%).

(autoresaprēķins,izmantojot(4.)datus)

Nozare 2007 2008 2009 2010 2011 2012

A 3,60 0,83 ‐1,69 4,62 3,14 4,55B 21,33 9,14 ‐1,52 5,60 5,68 11,58C 4,34 ‐0,24 ‐2,52 2,36 5,28 3,85D ‐4,38 0,84 3,35 3,97 1,24 2,05E 2,21 1,30 1,32 1,42 0,46 0,21F 17,93 9,14 0,68 ‐7,09 0,60 2,55G 4,79 1,58 ‐3,07 ‐0,28 ‐0,15 1,23H ‐0,73 ‐4,45 ‐7,89 0,60 8,24 9,26I ‐1,38 ‐6,02 ‐18,61 ‐10,93 ‐7,73 ‐6,21J 15,49 12,02 8,27 4,72 7,29 12,46K 4,35 0,82 1,31 • 3,02 0,11L ‐1,05 ‐0,42 0,93 ‐0,46 ‐0,89 1,30M 17,40 13,76 4,47 6,34 5,49 4,33N 5,98 ‐1,34 ‐4,20 4,07 8,67 8,58P 2,47 ‐6,48 1,37 36,26 7,77 7,97Q 5,75 1,10 1,87 2,62 ‐1,69 ‐0,97R ‐2,36 ‐5,49 ‐2,18 0,07 ‐1,65 ‐9,12S ‐2,70 ‐7,22 ‐2,62 ‐4,44 ‐5,71 ‐6,80

•‐informācijakonfidenciāla

Ekonomiskā rentabilitāte bija atšķirīga pa nozarēm un svārstīgalaikā.Svārstībaslaikālielāmērāizskaidrojamasarpētījumaperiodu,kuršietvertāsaucamos„treknosgadus”2006.un2007.g.,krīzesgadus2008.un2009.g.unperiodupēckrīzes.

Rentabilitātes atšķirības pa nozarēm nosaka daudzi faktori. Tajāskaitā rentabilitāti ietekmē arī uzņēmuma atrašanās noteiktā teritorijā:dabas resursi, infrastruktūra,darbaspēkakvalifikācijau.c.Lainovērtētu


rentabilitātes līmeni un tā svārstības pa saimniecības nozarēm Latgalē,lietderīgi to salīdzināt ar attiecīgiem rādītājiem pa Latviju kopumā,tādējādikonstatējotsituācijasLatgalēietekmiuzrentabilitāti.

Latgales saimniecības nozaru ekonomiskās rentabilitātes rādītājiapkopoti2.tab.,Latvijas–3.tab.

Šeit un tālāk izmantota vispārējā ekonomiskās darbībasklasifikācija(3.).Tāirsekojoša:

A – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecībasprodukti,B–derīgoizrakteņuieguve,C–gatavieizstrādājumi,D–elektroenerģija,gāze,ūdenstvaiksungaisakondicionēšana,E – ūdens piegāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana unattīrīšanaspakalpojumi,F–būvesunbūvdarbi,G – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi;automobiļuunmotocikluremontapakalpojumi,H–transportaunuzglabāšanaspakalpojumi,I–izmitināšanaunēdināšanaspakalpojumi,J–informācijasunsakarupakalpojumi,K–finanšuunapdrošināšanaspakalpojumi,L–arnekustamoīpašumusaistītiepakalpojumi,M–profesionālie,zinātniskieuntehniskiepakalpojumi,N–administratīvieunpalīgpakalpojumi,P–izglītībaspakalpojumi,Q–cilvēkuveselībasaprūpesunsociālāsaprūpespakalpojumi,R–mākslas,izklaidesunatpūtaspakalpojumi,S–citipakalpojumi.Salīdzinot 2. un 3.tab. datus, redzams, ka profesionālo, zinātnisko

un tehnisko pakalpojumu (M) ekonomiskā rentabilitāte visu pētījumaperiodu Latgalē bija augstāka nekā Latvijā. Būvju un būvdarbu (F),finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu (K) un ar nekustamo īpašumusaistīto pakalpojumu (L) ekonomiskā rentabilitāte piecos no sešiemgadiem Latgalē bija augstāka nekā Latvijā. Lauksaimniecības,mežsaimniecībasunzivsaimniecības(A)unizmitināšanasunēdināšanaspakalpojumu(I)ekonomiskārentabilitātevisupētījumaperioduLatgalēbijazemākanekāLatvijā.PārējonozaruekonomiskārentabilitāteLatgalēsalīdzinājumāarLatvijudažosgadosbijaaugstāka,dažoszemāka.


3.tabulaLatvijassaimniecībasnozaruekonomiskārentabilitāte

laikāno2007.g.līdz2012.g.(%).(autoresaprēķins,izmantojot(4.)datus)

Nozare 2007 2008 2009 2010 2011 2012A 17,91 8,15 3,29 10,11 6,79 7,06B 17,02 6,03 4,36 5,19 6,57 8,08C 4,99 0,08 ‐3,22 1,67 2,77 3,60D 2,18 1,66 1,26 2,79 18,09 1,94E 1,70 1,31 0,82 0,90 ‐0,14 0,34F 7,41 0,24 ‐5,73 ‐3,65 ‐3,41 0,20G 6,62 1,68 ‐4,18 0,47 2,58 3,71H 5,97 1,34 1,63 1,72 1,36 4,75I 4,96 ‐4,44 ‐9,26 ‐6,30 ‐6,02 ‐2,42J 19,33 15,22 8,14 9,04 7,10 8,81K 3,54 ‐1,08 ‐2,64 ‐0,85 0,70 1,86L 3,00 ‐1,00 ‐4,15 ‐5,17 ‐3,33 ‐1,81M 11,20 12,78 3,23 2,02 2,24 2,48N 7,36 1,14 ‐3,48 ‐0,73 2,80 ‐11,81O 3,65 1,36 0,95 0,78 ‐76,23 3,45P 7,63 1,82 4,51 4,43 8,64 5,31Q 7,34 1,00 3,17 3,53 ‐1,14 0,75R 8,58 ‐1,68 ‐7,38 ‐5,05 1,17 6,93S 0,02 ‐5,72 ‐11,04 ‐5,22 ‐4,22 ‐2,84

O–valstspārvaldesunaizsardzībaspakalpojumi,obligātāssociālāsapdrošināšanaspakalpojumi.

Ievērojamās rentabilitātes svārstības laikā apgrūtina Latgales unLatvijas attiecīgo nozaru rentabilitātes salīdzināšanu. Variācijaskoeficientiļaujnovērtētsvārstībulielumuunveikttosalīdzināšanustarpattiecīgās nozares variācijas koeficientiem Latgalē un Latvijā. Variācijaskoeficients raksturo finansiālo risku: jo lielāka tā absolūtā vērtība, joaugstāks finansiālais risks sasniegt vidējo rādītāju. Lai varētu aprēķinātvariācijas koeficientu, aprēķināta svērtā aritmētiskā vidējā rentabilitāteun standartnovirze. Gan svērtās aritmētiskās vidējās rentabilitātes, ganstandartnovirzesaprēķinākāsvariizmantotigadavidējieaktīvuapjomi,veicot aprēķinus par ekonomisko rentabilitāti, un neto apgrozījums,veicot aprēķinus par pamatdarbības rentabilitāti. Variācijas koeficientsaprēķināts, dalot svērto standartnovirzi ar svērto aritmētisko vidējorentabilitāti.

Svērtās aritmētiskās vidējās ekonomiskās rentabilitātes un tāsvariācijaskoeficientuaprēķinarezultātiapkopoti4.tab.

Treknrakstā izdalīti variācijas koeficienti Latgales saimniecībasnozarēs,kurāstiebijamazākinekāattiecīgāsLatvijasnozarēs,unsvērtā


aritmētiskāvidējārentabilitātenozarēs,kurāstābijaaugstākakāLatvijā.Tālāk tiks analizētas šīs nozares, uzskatot, ka pārējās Latgalessaimniecības nozares no ekonomiskās rentabilitātes un finansiālā riskaviedokļa nav pievilcīgas investoriem, jo to rentabilitāte bija zemāka unvienlaicīgi finansiālais risks augstāks. Tās var interesēt investorus nokādacitaviedokļa.

Zems variācijas koeficients liecina par relatīvi stabilu un dotajamkopumamtipiskuvidējolielumu,parnelielufinansiāloriskuiegūtvidējorādītāja līmeni, respektīvi, vidējo rentabilitāti. Ne vienmēr augstsvariācijas koeficients jāvērtē negatīvi. Augsts variācijas koeficients varliecināt par aktīvu procesu, kur kontrastu veidā izpaužas attīstībasprogress. Tādēļ, vērtējot variācijas koeficientu, jāņem vērā arī nozaresattīstībastemps.

4.tabulaLatgalesunLatvijassaimniecībasnozarusvērtāaritmētiskāvidējā

ekonomiskārentabilitāteuntāsvariācijaskoeficientiparlaikaperioduno2007.g.līdz2011.g.(%)


Nozare svērtāaritmētiskāvidējāekonomiskārentabilitāte variācijaskoeficients

Latgale Latvija Latgale LatvijaA 2,62 8,27 84,6 47,6B 7,67 7,22 80,4 48,2C 2,13 1,59 129,2 165,7D 1,56 5,32 151,1 123,2E 1,03 0,72 59,9 81,2F 4,31 ‐1,13 182,3 ‐370,4G 0,70 1,77 345,6 186,0H 0,61 2,74 1028,1 65,4I ‐8,69 ‐4,19 ‐64,0 ‐104,9J 9,66 11,22 36,9 39,2K 1,67 0,14 87,6 1467,4L ‐0,03 ‐2,45 ‐2907,0 ‐98,4M 8,37 4,79 57,8 86,7N 4,23 ‐1,58 116,1 ‐387,6P 9,51 5,35 141,8 41,9Q 0,99 1,99 227,7 123,6R ‐3,46 0,08 ‐94,2 7625,1S ‐4,78 ‐5,16 ‐39,2 ‐67,3

LatgalesunLatvijassaimniecībasnozarunetoapgrozījumaaugums

2012.g.procentospret2006.g.atspoguļots1.att.


1.attēls.LatgalesunLatvijassaimniecībasnozarunetoapgrozījumaaugums2012.g.procentospret2006.g.


No nozarēm, kuru svērtā aritmētiskā vidējā ekonomiskārentabilitāteLatgalēbija augstākanekāLatvijā unvariācijas koeficientszemāks,četrunozarunetoapgrozījumaaugumspētījumaperiodābijavainusamērānelielsvaipatnegatīvs.Tāsbijaūdenspiegāde,notekūdeņu,atkritumu apsaimniekošana un attīrīšanas pakalpojumi (E), gatavoizstrādājumu ražošana (C), būves un būvdarbi (F) un izglītībaspakalpojumi (P). Piecas no nozarēm, kuru svērtā aritmētiskā vidējāekonomiskā rentabilitāte Latgalē bija augstāka un/vai variācijaskoeficients zemāks nekā Latvijā, pētījuma periodā strauji attīstījās. Tāsbijaderīgoizrakteņuieguve(B),administratīvieunpalīgpakalpojumi(N),profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M), finanšu unapdrošināšanaspakalpojumi(K)uninformācijasunsakarupakalpojumi(J).

Administratīvo un palīgpakalpojumu (N) sniegšana Latgalēattīstījās ļoti strauji, tās neto apgrozījuma pieaugums pētījuma periodāLatgalē bija 221,2%, Latvijā tikai 35,1% (1.att.) Autore nekomentēs šoLatgales attīstības „fenomenu” un tālāk minētās nozares rādītājusneanalizēs.

5.tab. apkopoti minēto astoņu nozaru svērtā aritmētiskā vidējāekonomiskā rentabilitāte un tās variāciju koeficienti, kā arī aprēķinātasstarpībasstarpLatgalesunLatvijasrādītājiem.

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

300,0

350,0

400,0

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S

pro

centi

Latgale

Latvija


5.tabulaNozaruC,E,F,P,B,J,K,Msvērtāaritmētiskāvidējāekonomiskārentabilitāte,tāsvariācijaskoeficientiunstarpībasstarpLatgalesunLatvijasrādītājiem

(autoresaprēķins,izmantojot4.tab.datus)

Ne visas 5.tab. iekļautās nozares, neskatoties uz augstāku

rentabilitāti un/vai zemāku finansiālo risku, var būt investoriempievilcīgas.Svarīgsirarīvariācijaskoeficientalielumssaistībāarnozaresattīstībastempuunrentabilitātesdinamiku.

Gatavo izstrādājumu ražošanas (C), ūdens piegādes, notekūdeņu,atkritumuapsaimniekošanasunattīrīšanaspakalpojumu(E)unbūvjuunbūvdarbu(F)svērtāaritmētiskāvidējāekonomiskārentabilitāteLatgalēbija augstāka nekā Latvijā un finansiālais riska zemāks. Tomēr,salīdzinājumā ar citām nozarēm, gatavo izstrādājumu ražošanas (C) unbūvju un būvdarbu (F) finansiālais risks bija augsts. Nozarēs ar lēnuattīstības tempu augsts rentabilitātes variācijas koeficients liecina parnopietnāmsaimnieciskāmproblēmām.

Izglītības pakalpojumu (P) svērtā aritmētiskā vidējā ekonomiskārentabilitāteLatgalēbijaaugstāka,betvariācijaskoeficientsarīaugstāks.No ekonomiskās rentabilitātes viedokļa nozare var būt pievilcīgainvestoriem,kasnebaidāsriskēt,laiiegūtuaugstākurentabilitāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (M) un finanšuun apdrošināšanas pakalpojumu (K) vidējā rentabilitāte Latgalē bijaaugstāka nekā Latvijā, variācijas koeficienti zemāki. Ņemot vērā, kaprofesionālie,zinātniskieun tehniskiepakalpojumi(M)straujiattīstījās,finansiālais risks vērtējams kā zems. Jāatzīmē, ka nozares rentabilitātei

Nozare Svērtāaritmētiskāvidējāekonomiskārentabilitāte Variācijaskoeficients

Latgale(%)

Latvija(%)

starpība(procentpunkti)

Latgale(%)

Latvija(%)

starpība(procent‐punkti)

nozaresarlēnuattīstībastempu

C 2,13 1,59 0,54 129,2 165,7 ‐36,5E 1,03 0,72 0,32 59,9 81,2 ‐21,4F 4,31 ‐1,13 5,43 182,3 ‐370,4 ‐188,1P 9,51 5,35 4,17 141,8 41,9 99,9nozaresarstraujuattīstībastempu

B 7,67 7,22 0,45 80,4 48,2 32,1J 9,66 11,22 ‐1,56 36,9 39,2 ‐2,3K 1,67 0,14 1,52 87,6 1467,4 ‐1379,8M 8,37 4,79 3,58 57,8 86,7 ‐28,9


pētījuma periodā bija tendence samazināties (2.tab.). Arī Latvijāprofesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (M) rentabilitātesamazinājās (3.tab.). Turpinoties šādai tendencei, Latgalē nozaresekonomiskārentabilitātevararīnākotnēbūtaugstākanekāLatvijāunnoekonomiskās rentabilitātes un finansiālā riska viedokļa investīcijasLatgalēvarbūtizdevīgas.

Derīgo izrakteņu ieguves (B) rentabilitātes variācijas koeficientsLatgalēbijaaugstāksnekāLatvijā,tasatbilstsituācijai,kadnozarestraujiattīstās (1.att.). Svērtā aritmētiskā vidējā ekonomiskā rentabilitāte bijaaugstāka nekā Latvijā un tā tāpat kā pirmskrīzes periodā, 2012.g. atkalbija augstāka nekā Latvijā (2. un 3.tab.). Nozare var būt pievilcīgainvestoriem.

Informācijasunsakarupakalpojumi (J)bijavienanorentablākāmnozarēm Latgalē un, neskatoties uz straujo attīstību, finansiāli stabila(zems variācijas koeficients). Kaut gan svērtā aritmētiskā vidējārentabilitāte bija zemāka nekā Latvijā, nozares rentabilitātei bijatendence augt (2.tab.) un tā 2012.g. jau pārsniedza Latvijas līmeni. Noekonomiskāsrentabilitātesviedokļanozarepievilcīgainvestoriem.

Otrs rentabilitātes rādītājs, kurš raksturo kapitāla atdevi, –pamatdarbības rentabilitāte – ienes daļējas izmaiņas līdzšinējā nozarufinansiālāstāvokļanovērtējumā.

6.tabulaLatgalessaimniecībasnozarupamatdarbībasrentabilitātelaikā

no2006.g.līdz2012.g.,(%)(autoresaprēķins,izmantojot(4.)datus)

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012A ‐3,68 ‐3,77 ‐9,63 ‐17,94 ‐7,61 ‐7,45 ‐6,87B 11,08 31,68 21,34 2,52 23,40 19,76 31,35C 3,62 4,23 1,87 ‐0,46 3,69 3,55 3,88D ‐5,25 ‐7,81 ‐4,30 5,91 7,75 1,65 2,97E 4,95 5,80 1,59 2,13 ‐2,88 ‐8,57 ‐8,29F 6,79 10,80 7,59 3,72 ‐3,81 2,62 3,62G 2,63 3,14 2,13 ‐0,03 0,80 1,18 1,48H 7,93 0,80 ‐8,11 ‐16,79 ‐0,74 ‐2,63 ‐0,12I ‐4,70 1,75 ‐3,02 ‐16,03 ‐7,09 ‐3,12 ‐2,61J 10,50 13,71 13,07 9,44 9,39 8,21 11,47K 10,37 19,49 16,12 16,77 12,29 2,80L 6,37 9,74 5,27 11,18 7,55 4,74 10,79M 15,69 13,74 10,92 6,87 9,69 11,97 7,50N 4,35 4,87 ‐3,30 ‐2,36 5,80 5,23 10,25P 2,78 5,17 ‐6,45 4,34 21,97 9,48 10,86Q 2,02 2,77 ‐0,43 0,97 0,29 ‐8,77 ‐7,90R ‐27,16 ‐34,00 ‐59,00 ‐44,78 ‐16,14 ‐46,01 ‐39,04S ‐5,52 ‐0,25 ‐8,55 ‐6,52 ‐6,46 ‐10,26 ‐8,19


7.tabulaLatvijassaimniecībasnozarupamatdarbībasrentabilitātelaikā

no2006.g.līdz2012.g.,(%)(autoresaprēķins,izmantojot(4.)datus)

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012A 11,01 17,72 7,23 2,46 12,25 9,37 8,50B 14,17 16,41 12,21 10,64 11,27 12,08 14,70C 5,88 5,59 2,70 0,41 4,67 4,85 5,39D 18,54 25,95 28,32 29,23 29,12 27,60 23,17E 1,55 3,13 3,12 1,48 1,19 ‐1,01 ‐1,95F 7,87 8,38 5,77 0,93 ‐0,16 1,76 5,05G 2,66 3,11 1,93 ‐0,76 1,59 1,96 2,31H 6,05 5,06 9,29 9,53 3,71 9,76 9,37I 6,07 5,26 ‐0,40 ‐11,28 ‐5,31 ‐4,99 ‐0,46J 26,61 25,03 23,60 19,84 18,17 16,98 16,61K 23,07 26,59 23,71 ‐8,05 27,17 28,08 32,07L 21,94 20,23 14,93 6,46 7,13 7,39 11,47M 10,69 12,16 9,49 7,55 6,11 7,86 8,63N 7,47 7,59 3,94 1,62 5,09 5,56 6,95O 9,16 6,71 4,55 7,15 9,72 9,14 6,09P 8,41 8,09 2,95 9,33 13,34 11,85 8,49Q 4,80 4,59 1,10 3,30 3,58 ‐2,13 ‐0,14R 21,98 15,31 0,70 ‐17,43 ‐2,49 6,07 10,59S 0,90 1,48 ‐2,78 ‐7,62 ‐4,40 ‐2,97 ‐1,00

Salīdzinot 8. un 4.tab. datus, redzams, ka nozaru, kuru vidējā

rentabilitāteLatgalēbija augstākaunvariācijas koeficienti zemākinekāLatvijā, saraksts ir mainījies. Nav vairs treknrakstā atzīmēta ūdenspiegādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un attīrīšanaspakalpojumunozare (E),kurassvērtāaritmētiskāvidējāpamatdarbībasrentabilitāteatšķirībānoekonomiskāsrentabilitātesLatgalēbijazemākaunvariācijaskoeficientsievērojamiaugstāksnekāLatvijā.Savukārt,klātir nākušas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu,automobiļu un motociklu remonta pakalpojumu nozare (G) un arnekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu nozare (L), kurupamatdarbības rentabilitātes variācijas koeficienti Latgalē bija zemākinekāLatvijā.

Starpību starp ūdens piegādes, notekūdeņu, atkritumuapsaimniekošanas un attīrīšanas pakalpojumu (E) ekonomisko unpamatdarbības rentabilitāti Latgalē, palielinot ekonomisko rentabilitāti,galvenokārt veidoja pārējās saimnieciskās darbības pozitīvais rezultāts:pēckrīzes gados tas bija ≈10‐12% no neto apgrozījuma, pamatdarbībaradījazaudējumus≈3‐9%apmērānonetoapgrozījuma(autoresaprēķini,izmantojot (4.) datus). Pamatdarbības zaudējumi tika segti ar


ieņēmumiem no pārējās saimnieciskās darbības. Pēc autores domām,neskatoties uz augstāku nekā Latvijā ekonomisko rentabilitāti, nofinansiālāviedokļakapitālaieguldījuminozarespamatdarbībāLatgalē,t.i.ūdenspiegādes, notekūdeņu, atkritumuapsaimniekošanaun attīrīšanaspakalpojumos,investoriemnavizdevīgi.

8.tabulaLatgalesunLatvijassaimniecībasnozarusvērtāaritmētiskāvidējā

pamatdarbībasrentabilitāteuntāsvariācijaskoeficientiparlaikaperioduno2006.g.līdz2011.g.(%)(autoresaprēķins,izmantojot(4.)datus)

nozare svērtāaritmētiskāvidējāpamatdarbībasrentabilitāte

variācijaskoeficients

Latgale Latvija Latgale LatvijaA ‐7,76 9,90 ‐96,8 86,0B 22,11 13,04 188,7 14,2C 3,05 4,36 32,3 33,2D 1,13 26,57 1197,8 18,0E ‐0,02 1,01 ‐74704,8 172,4F 5,50 4,93 157,8 95,6G 1,71 1,95 28,8 29,0H ‐2,61 7,75 ‐820,7 35,3I ‐4,31 ‐0,99 ‐269,4 ‐1541,1J 10,92 20,96 16,9 33,8K 12,68 21,81 129,2 327,2L 8,01 12,87 37,7 132,6M 10,65 9,00 33,6 19,8N 4,08 5,52 242,7 34,3P 9,11 9,09 404,6 50,7Q ‐1,53 2,03 ‐608,1 138,8R ‐36,31 6,24 ‐276,3 1015,4S ‐6,09 ‐2,18 ‐86,4 ‐193,6

9.tab. apkopoti 8.tab. treknrakstā atzīmēto nozaru svērtā

aritmētiskā vidējā pamatdarbības rentabilitāte un tās variācijukoeficienti, kā arī aprēķinātas starpības starp Latgales un Latvijasrādītājiem.


9.tabulaNozaruC,E,F,P,B,J,K,Msvērtāaritmētiskāvidējāpamatdarbības

rentabilitāte,tāsvariācijaskoeficientiunstarpībasstarpLatgalesunLatvijasrādītājiem

(autoresaprēķins,izmantojot9.tab.datus)

NozareSvērtāaritmētiskāvidējā

pamatdarbībasrentabilitāte variācijaskoeficients

Latgale(%)

Latvija(%)


Latgale(%)

Latvija(%)


nozaresarlēnuattīstībastempu C 3,05 4,36 ‐1,31 32,28 33,24 ‐0,96F 5,50 4,93 0,57 157,77 95,56 62,21G 1,71 1,95 ‐0,24 28,85 29,00 ‐0,16P 9,11 9,09 0,02 404,64 50,67 353,97nozaresarstraujuattīstībastempu B 22,11 13,04 9,08 188,66 14,22 174,44J 10,92 20,96 ‐10,04 16,85 33,84 ‐16,99K 12,68 21,81 ‐9,13 129,25 327,23 ‐197,98L 8,01 12,87 ‐4,86 37,75 132,56 ‐94,81M 10,65 9,00 1,66 33,56 19,84 13,72

Nozaru, kuras iekļautas gan 5.tab. gan 9.tab., pamatdarbības

rentabilitāte Latgalē bija augstāka par ekonomisko rentabilitāti,neskatotiesuzto,kaparLatgalikopumāpamatdarbībasrentabilitātebijazemāka nekā Latvijā (1.tab.) Analizējamās nozarēs pārējā saimnieciskādarbība Latgalē radīja zaudējumus, izņemot finanšu un apdrošināšanaspakalpojumus (K), kuri peļņu guva galvenokārt no finanšu ieguldījumudarbības. Tātad, analizējamās nozarēs Latgalē pamatdarbība bijagalvenais peļņas avots. Pamatdarbības rentabilitātes variācijaskoeficientibijaganzemāki,ganaugstākinekāekonomiskāsrentabilitātesvariācijaskoeficienti.

Kaut gan analizējamo nozaru pamatdarbības rentabilitāte Latgalēbija augstākanekā ekonomiskā rentabilitāte, starpība starp Latgales unLatvijas attiecīgo nozaru pamatdarbības rentabilitāti bija mazāka nekāekonomiskai rentabilitātei (izņemot derīgo izrakteņu ieguvi (B)). Tasietekmēattiecīgonozarunovērtējumunofinansiālāviedokļa.

Gatavo izstrādājumu ražošanas (C) un būvju un būvdarbu (F)finansiālaisnovērtējumspasliktinājās:starpībastarpLatgalesunLatvijassvērto aritmētisko vidējo pamatdarbības rentabilitāti salīdzinājumā arekonomiskorentabilitātisamazinājās,būvjuunbūvdarbu(F)finansiālais


risksLatgalēkļuvalielāksnekāLatvijā.Varbūtība,kagatavoizstrādājumuražošana (C) ieinteresēs investorus no rentabilitātes viedokļa, ir maza.Interese par ieguldījumiem būvju un būvdarbu (F) nozarē varētu būtsaistītaarnelielo,bettomērpozitīvostarpībustarpLatgalesunLatvijasrentabilitātesrādītājiem.

Izglītībaspakalpojumu(P)pamatdarbības rentabilitāteLatgalēunLatvijāpraktiskibijavienādas(pārējāssaimnieciskāsdarbībasrezultātuietekmē), ievērojami pieaugot finansiālam riskam Latgalē. Tādējādi,pretēji iepriekšējam secinājumam, kurš izrietēja no ekonomiskāsrentabilitātes analīzes, izglītības pakalpojumi (P) nav pievilcīgiinvestoriemnopamatdarbībasrentabilitātesviedokļa.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (M) un finanšuun apdrošināšanas pakalpojumu (K) svērtā aritmētiskā vidējāpamatdarbības rentabilitātes starpība starp Latgali un Latviju bijapozitīva, kaut gan samazinājās salīdzinot ar ekonomiskās rentabilitātesstarpību, finansiālais risks palielinājās. Profesionālo, zinātnisko untehnisko pakalpojumu (M) pamatdarbības finansiālais risks gan bijaaugstāksLatgalēnekāLatvijā,tomērtasbijaviensnozemākiemLatgalē.Nozares zemais finansiālais risks ir apvienots ar augstāku nekā Latvijāekonomisko un pamatdarbības rentabilitāti. Nozare var ieinteresētinvestorus.

Informācijas un sakaru pakalpojumu (J) svērtā aritmētiskā vidējāpamatdarbībasrentabilitāteLatgalēbijaievērojamizemākanekāLatvijā,kaut gan, salīdzinot ar citām nozarēm, tā bija viena no rentablākāmnozarēmLatgalē.Beztam,jaLatvijāinformācijasunsakarupakalpojumu(J)pamatdarbības rentabilitātei bija tendencepazemināties (7.tab.), tadLatgalē2012.g. tāpaaugstinājās.Finansiālais risksbijazemsunzemāksnekā Latvijā. Tā ir investoriem pievilcīga nozare, jo ar zemu finansiālorisku var iegūt priekš Latgales līmeņa augstu pamatdarbības unekonomiskorentabilitāti,kautganzemākunekāLatvijā.

Derīgo izrakteņu ieguves (B) svērtā aritmētiskā vidējāpamatdarbības rentabilitāte un tās variācijas koeficients Latgalē bijaaugstāks nekā Latvijā: vidējā rentabilitāte Latgalē bija par 9,08procentpunktiem augstāka, variācijas koeficients augsts (188,66%) unievērojami augstāks nekā Latvijā. Jāatzīmē, ka pamatdarbībasrentabilitāte periodā pēc krīzes strauji auga un 2012.g. tā bija 31,35%(6.tab.). Derīgo izrakteņu ieguve (B), var būt interesanta nozareinvestoriem,kasgataviriskēt,laiiegūtuaugsturentabilitāti.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu,automobiļu un motociklu remonta pakalpojumu (G) rentabilitātesvariācijaskoeficientibijazemi,kasatbilstnozareslēnaiattīstībai.Latgalētie bija nedaudz zemāki (par 0,16 procentpunktiem) nekā Latvijā, bet


svērtāaritmētiskāvidējārentabilitātezemākapar0,24procentpunktiem.Nelielā starpība starp variācijas koeficientiem nerada īpašaspriekšrocības kapitāla ieguldījumiem šajā nozarē Latgalē. EkonomiskāsrentabilitātesrādītājiLatgalēbijaievērojamisliktākinekāLatvijā.

Arnekustamoīpašumusaistītopakalpojumu(L)svērtāaritmētiskāvidējā pamatdarbības rentabilitāte bija zemāka nekā Latvijā par 4,86procentpunktiem (10.tab.), variācijas koeficients arī zemāks.Pamatdarbības rentabilitātei gan Latgalē gan Latvijā bija tendence augtun 2012.g. Latgalē tā bija tikai par 0,68 procentpunktiem zemāka nekāLatvijā (6. un 7.tab.). Pēc ekonomiskās rentabilitātes datiem, nozareszaudējumi Latgalē bija mazāki nekā Latvijā (zaudējumus radījagalvenokārtaugstieprocentumaksājumi),(autoresaprēķins, izmantojot(4.) datus)), bet finansiālais risks ievērojami augstāks (4.tab.). Nopamatdarbības rentabilitātes viedokļa nozare var interesēt investorus,betfinansiālierādītājiirļotisvārstīgi.

Apkopojot rentabilitātes analīzes rezultātus pa nozarēm, varsecināt, ka Latgalē ir nozares, kuras no rentabilitātes rādītāju viedokļavar interesēt investorus, kuri dod priekšroku zemam riskam, uninvestorus,kuriirgataviriskētlaisasniegtuaugstākurentabilitāti.

Nozare ar zemu un zemāku kā Latvijā finansiālo risku irinformācijas un sakaru pakalpojumi (J). Tās pamatdarbības unekonomiskā rentabilitāte bija viena no augstākām Latgalē, kaut ganzemāka nekā Latvijā. Zems finansiālais risks Latgalē bija arīprofesionāliem,zinātniskiemuntehniskiempakalpojumiem(M).Pietamzemais finansiālais risks ir apvienots ar augstāku nekā Latvijāekonomiskounpamatdarbībasrentabilitāti.

Nozares ar augstu un augstāku kā Latvijā finansiālo risku bijaderīgo izrakteņu ieguve(B)unbūvesunbūvdarbi (F).Derīgo izrakteņuieguves (B) ieguldījumi pamatdarbībā bija finansiāli riskanti, bet araugstu kapitāla atdevi. Būvju un būvdarbu nozares (F) ekonomiskā unpamatdarbības rentabilitāte bija augstāka nekā Latvijā. bet nozareistagnējot,finansiālaisrisksbijaaugsts.

Derīgoizrakteņuieguves(B),būvjuunbūvdarbu(F),informācijasun sakaru pakalpojumu (J) un profesionālo, zinātnisko un tehniskopakalpojumu(M)netoapgrozījumaīpatsvarsLatgalessaimniecībasnetoapgrozījumā2012.g.bija9,2%.

Galvenā problēma, kas padara lielāko daļu Latgales saimniecībasnozaru nespējīgas konkurēt no rentabilitātes viedokļa ar Latvijasattiecīgāmnozarēm,irzemāpamatdarbībasrentabilitāte.


Secinājumi

1. Kapitāla atdeves raksturošanai lieto ekonomisko rentabilitāti –peļņas attiecībupret gada vidējo aktīvu apjomu.Galvenādarbība,kuras veikšanai dibināts uzņēmums, ir pamatdarbība. Izmantojotautores izstrādāto pamatdarbības rentabilitātes aprēķina unfaktoru, kas veido starpību starp ekonomisko un pamatdarbībasrentabilitāti, metodiku, var veikt padziļinātu ieguldītā kapitālaatdevesanalīzi.

2. Latgales saimniecības ekonomiskā rentabilitāte 2007., 2008. un2009.g. bija zemāka nekā visas Latvijas saimniecības ekonomiskārentabilitāte, 2010., 2011. un 2012.g. tā bija augstāka. Tajā pašālaikā visu pētījuma periodu Latgales saimniecības pamatdarbībasrentabilitāte bija ievērojami zemāka nekā Latvijas. Galvenaisfaktors, kurš ietekmēja starpību starp ekonomisko unpamatdarbības rentabilitāti, bija pārējās saimnieciskās darbībasrezultāts, kurš Latgalē visu pētījuma periodu bija pozitīvs, betLatvijānegatīvs.Pietam,Latgalēpārējāsaimnieciskādarbība2011.un2012.g.bijaienesīgākanekāpamatdarbība.Pēcautoresdomām,vērtējot saimnieciskās darbības rezultātu, galvenā nozīme irpamatdarbības rezultātam, un pārējās saimnieciskās darbībasrezultātamvajadzētubūttikaikāpapilduspeļņaivaizaudējumiem

3. Ganekonomiskā,ganpamatdarbībasrentabilitātebijaatšķirīgapanozarēm un svārstīga laikā. Svārstības laikā lielā mērāizskaidrojamas ar pētījuma periodu, kurš ietver tā saucamos„treknosgadus „2006.un2007.g.,krīzesgadus2008.un2009.g.unperiodupēckrīzes.Rentabilitātesatšķirībaspanozarēmnosakadaudzi faktori. Tajā skaitā rentabilitāti ietekmē arī uzņēmumaatrašanās noteiktā teritorijā: dabas resursi, infrastruktūra,darbaspēka kvalifikācija u.c. Lai novērtētu ekonomiskāsrentabilitātes līmeni un tā svārstības pa saimniecības nozarēmLatgalē,tāsalīdzinātaarattiecīgiemrādītājiempaLatvijukopumā,tādējādikonstatējotsituācijasLatgalēietekmiuzrentabilitāti.

4. Ievērojamās rentabilitātes svārstības laikā apgrūtina Latgales unLatvijas attiecīgo nozaru rentabilitātes salīdzināšanu. Variācijaskoeficientiļaujnovērtētsvārstībulielumuunveikttosalīdzināšanustarp variācijas koeficientiem Latgalē un Latvijā. Variācijaskoeficientsraksturofinansiālorisku: jo lielākatāabsolūtāvērtība,jo augstāks finansiālais risks. Lai varētu aprēķināt variācijaskoeficientus, aprēķināta svērtā aritmētiskā vidējā rentabilitāte unstandartnovirze.


5. Ekonomiskā un pamatdarbības rentabilitāte, svērtā aritmētiskāvidējā rentabilitāte un tās variācijas koeficienti aprēķināti par 18Latgalesun19Latvijassaimniecībasnozarēm.Sīkākaanalīzeveiktatikai par tām 10 nozarēm, kuru variācijas koeficienti Latgalessaimniecībasnozarēsbijamazāki nekā attiecīgās Latvijas nozarēsun svērtā aritmētiskā vidējā rentabilitāte nozarēs augstāka kāLatvijā. Pārējās Latgales saimniecības nozares no ekonomiskāsrentabilitātes un finansiālā riska viedokļa nav pievilcīgasinvestoriem, jo to rentabilitāte bija zemāka un vienlaicīgifinansiālaisrisksaugstāks.Tāsvarinteresētinvestorusnokādacitaviedokļa.

6. Ekonomiskās un pamatdarbības rentabilitātes un to variācijaskoeficientu analīzes rezultāti ir atšķirīgi. Lielākās daļas rakstāanalizētonozarupamatdarbībasrentabilitāteLatgalēbijaaugstākanekāekonomiskārentabilitāte.Tātad,analizējamāsnozarēsLatgalēpamatdarbība bija galvenais peļņas avots, neskatoties uz kopējosituāciju Latgalē. Pārējās nozarēs galvenā problēma, kas padarījalielāko daļu Latgales saimniecības nozaru nespējīgas konkurēt norentabilitātes viedokļa ar Latvijas attiecīgām nozarēm, bija zemāpamatdarbībasrentabilitāte.

7. Apkopojot ekonomiskās un pamatdarbības rentabilitātes analīzesrezultātuspanozarēm,varsecināt,kaLatgalēirnozares,kurasnorentabilitātes viedokļa var interesēt investorus, kuri dodpriekšroku zemam riskam, un investorus, kuri ir gatavi riskēt laisasniegtuaugstākurentabilitāti.Nozare ar zemu un zemāku kā Latvijā finansiālo risku irinformācijas un sakaru pakalpojumi (J). Tās pamatdarbības unekonomiskārentabilitātebijavienanoaugstākāmLatgalē,kautganzemāka nekā Latvijā. Zems finansiālais risks Latgalē bija arīprofesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem (M).Pie tam zemais finansiālais risks bija apvienots ar augstāku nekāLatvijāekonomiskounpamatdarbībasrentabilitāti.Nozares ar augstu un augstāku kā Latvijā finansiālo risku bijaderīgo izrakteņu ieguve (B) un būves un būvdarbi (F). Derīgoizrakteņu ieguves (B) ieguldījumi pamatdarbībā ir finansiāliriskanti,betaraugstukapitālaatdevi.Būvjuunbūvdarbunozares(F) ekonomiskā un pamatdarbības rentabilitāte Latgalē bijaaugstākanekāLatvijā,betnozarei stagnējot, finansiālais risksbijaaugsts.



1. Par rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2012.02013.gadā. LR Ministrukabineta 2012.g. 27.jūn. rīkojums Nr 281. Pieejas veids http://likumi.lv,apskatīts2013.g.11.septembrī

2. GARANČA B. Rentabilitātes analīze// Latgales Tautsaimniecības pētījumi.Sociālo zinātņu žurnāls. Galv.red.B.Garanča. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2012Nr.1(4).,103.‐112.lpp.

3. Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2.reakcija.Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publikācija. Pieejas veidshttp://www.csb.gov.lv/node/29900/list,apskatīts2013.g.11.septembrī

4. LatvijasCentrālāsstatistikaspārvaldesnepublicētiemateriāli:- Komersantu (komercsabiedrību)bilancesaktīvaunpasīva rādītāji,2006‐

2009 (perioda beigās), peļņas vai zaudējumu aprēķini 2006‐2009.Piepr_1806(pēcdarb.sk._Latgale_Latvija_2006‐2009

- Komersantu(komercsabiedrību)bilancesaktīvaunpasīvarādītāji2010.g.beigās, peļņas vai zaudējumu aprēķini 2010.g. Pieprasījums 1648_pēcdarb.sk_Latgale_Latvija_2010

- Komersantu (komercsabiedrību) bilances aktīvs un pasīvs, peļņas vaizaudējumuaprēķini2011.g.Pieprasījums_Latvija_Latgale

- Komersantu (komercsabiedrību) bilances aktīvs un pasīvs, peļņas vaizaudējumuaprēķini2012.g.Pieprasījums_Latvija_Latgale

Summary

Theaimofthearticleistofurnishinformationtothoseinterestedinit,especiallytothepotentialinvestorsregardingtheprofitabilityandfinancialriskindicesofLatgaleeconomicbranchesandtheirdynamicsduringthelastsevenyears.TherehasbeencarriedouttheanalysisofthefactorsinfluencingtheprofitabilityoftheeconomicandbasicactivityofLatgaleandthatofthewholeofLatviaduringtheperiod of time from 2006 to 2012. The economic profitability of the economy ofLatgaleintheyears2007,2008and2009waslowerthanthatoftheeconomyofthewholeLatvia,intheyears2010,2011and2012itwashigher.Theprofitabilityindexleads to the conclusion thatduring theperiodof the crisis the capital return in theeconomyofLatgalewashigherthanthatinLatvia.Atthesametimeduringthewholeperiodof the investigation theprofitabilityof thebasic activityofLatgaleeconomywasconsiderablylowerthanthatofLatvia.Themainfactorinfluencingthedifferencebetweentheeconomicprofitabilityandthatofthebasicactivitywastheresultoftherest of economic activities, which was positive during the whole period ofinvestigation in Latgale, while in Latvia it was negative. Moreover, the rest of theeconomicactivitiesinLatgalewasmoreprofitablethanthatofthebasicactivityintheyears2011and2012.The level of the profitability of economic and basic activity and its fluctuationaccording to branches of economy in Latgale are compared to the correspondingindicesinLatviainitsentirety,thusstatingtheinfluenceofthesituationinLatgaleontheprofitability.Theeconomicand thebasicactivityprofitabilityandthebeneficialarithmetical mean value and its quotients have been calculated in 19 economicbranches of Latgale and Latvia. Amore detailed analysiswas carried out in the 10branches, the variation quotients of which were smaller than those of thecorrespondingbranches inLatvia,and thebeneficialarithmeticalmeanprofitability


washigherthanthatinLatvia.TherestoftheeconomicbranchesofLatgalearenotattractive to the investors from the point of view of their profitability and thefinancialrisk,becausetheirprofitabilitywaslowerand,asaresult,thefinancialriskwashigher.The results of the analysis of the profitability of economic and basic activity andvariationquotientsaredifferent.Theprofitabilityofthemajorityofthebasicactivity,analysed in Latgale was lower and its variation quotients were higher than theeconomic profitability and its variation quotients. It is the chief problem, whichmakesanumberofeconomicbranchesinLatgaleunabletomeetthecompetitioninthecorrespondingbranchesofLatviafromthepointofviewoffinancialindices.Summarizing the results of the analysis of profitability according to differentbranchestheconclusioncanbedrawnthattherearebranchesinLatgale,whichfromthepointofviewoffinancialindicescanbesubjectofinteresttobothinvestors,whopreferlowriskirrespectiveofthepotentialprofitability,andinvestors,whoarereadytoriskinordertoachievehigherprofitability.A branch with low and lower financial risk than in Latvia is information andcommunication.ItsbasicactivitiesandeconomicprofitabilitywasoneofthehighestinLatgale,althoughitwaslowerthaninLatvia.Professional,scientificandtechnicalactivitieshadlowfinancialriskinLatgale.Besidesthelowfinancialriskiscombinedwith the profitability of economic and basic profitability, which is higher than inLatvia.Mining,quarryingandconstructionwerebrancheswithhighandhigherfinancialriskthan in Latvia. Investments in the basic activity of mining and quarrying arefinancially risky, but with high capital return. The economic and basic activityprofitabilityofconstructionwashigherinLatgalethaninLatvia,butasaresultofthestagnationofthebranchthefinancialriskwashigh.


SABIEDRISKĀSKĀRTĪBASUNCITUAPDRAUDĒJUMUJĒDZIENUSATURSUNLOMAROBEŽŠĶĒRSOŠANĀCONTENTSOFTHENOTIONANDROLEOFPUBLICORDER

ANDOTHERTHREATSINTHEBORDERCROSSING

ArtūrsGAVEIKAMg.iur.,viesdocents,RēzeknesAugstskola


Abstract.The concept ofpublicpolicyasa legal concept isquite complicated,muchdebatedconceptof jurisprudence, it isreflected inseveral lawsoftheSchengenacquisand in the case law. Due to interpretation problems the attempts to proportionatebalance inpublicorder interests ensuring freemovementofpersons in theEuropeanUnion space have become the subject of a number of judicial precedents in bothseparate Schengen Member States as well as throughout the European Union. Animportant step in conflict resolution is the concept and terminology analysis andunification,which in the legal frameworkof theSchengenacquismustbe initiatedbydefiningthebasicconceptssuchas„publicorder”,„nationalsecurity”,„threatstopublichealth”aswellastoharmonizetheterminology,theauthoroffersalecture.Thatiswhythe author’s main suggestion in this study is to work out unitary and harmonizedterminology.Keywords:bordercontrol,publicorder,publicsecurity,threatstopublichealth.

Ievads

Tēma ir aktuāla sakarā ar Latvijas Republikas dalību EiropasSavienībā (ES) un Šengenas konvencijas darbības zonā, robežkontrolesnormatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību, Latgales reģionaatrašanos ES ārējo sauszemes robežu tuvumā, uz kurām atrodasvairākums Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietu ar ļoti intensīvupersonu,mantuuntransportlīdzekļurobežšķērsošanu(1.att.)un līdzarto–ievērojamulikumpārkāpumuunieceļošanasliegumuskaitu.

Pētījums veikts 2012.‐2013.g. periodā, pielietojot normatīvo aktuuntiesupraksesanalīzes,interpretācijasunsalīdzināšanasmetodes.

Raksta mērķis ir noskaidrot Latvijas robežkontroles normatīvāregulējuma problemātiku sabiedriskās kārtības un citu apdraudējumujēdzienuizpratnēunpiedāvāttiesiskosrisinājumus.

Pētījuma objekts ir pamatjēdzienu „sabiedriskā kārtība”, „valstsdrošība”,„sabiedrībasveselībasapdraudējums”piemērošanasnormatīvāregulējumaproblemātika.

Pētījumapriekšmets–EStiesībuŠengenasacquis(Šengenastiesībukopums)unattiecīgaisnacionālaisnormatīvaisregulējums.


1.attēls.PersonuunautomašīnurobežpārbaužuskaitsLatvijā2010.–2012.g.

(36)

Pētījumauzdevumiir1)izpētītminētojēdzienutiesiskosaturuunpielietošanas prakses problemātiku un 2) piedāvāt šo jēdzienudefinējumusnormatīvāregulējumapilnveidošanai.

Pilnveidojot pamatjēdzienu „sabiedriskā kārtība”, „valsts drošība”,„sabiedrības veselības apdraudējums” normatīvo regulējumu, būsiespējams panākt efektīvāku publiskās kārtības institūciju darbīburobežpārbaudēs,kārobežkontrolesbūtiskādaļā.

SabiedriskāskārtībasuncituapdraudējumujēdzieniŠengenasacquissistēmā

Šengenaskonvencijanosaka,kakontroliveicsaskaņāarvienotiemprincipiem, ievērojot katrā valstī noteikto kompetenci un likumus unņemot vērā visu dalībvalstu intereses visās to teritorijās(1.,6.p.,1.punkts). Attiecībā uz uzturēšanos, kas nav ilgāka par trimmēnešiemsešumēnešulaikā,uztrešovalstuvalstspiederīgajiemattiecasšādiieceļošanasnoteikumi(2.,5.p.,1.punkts):

viņam ir noteikts derīgs dokuments vai dokumenti, kas ļaujšķērsotrobežu;

viņamirderīgavīza,jatāirvajadzīga(1.,6.p.,1.punkts)(derīgavīzavajadzīgasaskaņāarPadomesRegulu(EK)Nr.539/2001(3.), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem,šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī totrešovalstusarakstu,uzkurupilsoņiemšīprasībaneattiecas,izņemotgadījumus,javiņiemirderīgauzturēšanasatļauja;

0

1200000

2400000

3600000

4800000

6000000

2010.gads 2011.gads 2012.gads

4137724

4511600

4418561

1400615

1650695

1614090

personāmpar2%(93039)2012.g.mazāknekā2011.g.

automašīnāmpar2%(36605)2012.g.mazāknekā2011.g.


vajadzībasgadījumāviņšvaruzrādītdokumentus,kaspamatoparedzētās uzturēšanāsmērķi un apstākļus, un viņa rīcībā irpietiekami iztikas līdzekļi paredzētās uzturēšanās laikam, kāarī,laiatgrieztosvalstī,nokurasieceļo,vaitranzītamuztrešovalsti, kurā ir garantēta viņa uzņemšana, vai arī viņš spējlikumīgiiegūtšāduslīdzekļus;

par viņu nav saņemti ziņojumi, t.sk., SIS (Šengenasinformācijassistēmā)sakarāarkovarliegtieceļošanu;

viņš netiek uzskatīts par tādu, kas var apdraudēt kādasŠengenas konvencijas dalībvalsts sabiedrisko kārtību, valstsdrošību vai starptautiskās attiecības; atbilstoši ŠengenasRobežukodeksam–„viņusneuzskataparapdraudējumukādasdalībvalstspolitikai,iekšējaidrošībai,sabiedrībasveselībaivaistarptautiskām attiecībām, un, jo īpaši, valstu datubāzēs parviņiemnavizdotsbrīdinājums,laiminētoiemesludēļatteiktuieceļošanasatļauju).

Salīdzinot uzskaitītās Šengenas konvencijas un Šengenas Robežukodeksa normas jāsecina, ka pēc būtības un pamatjēgas tās tieksavstarpējidublētas,kautarī atšķirīgās redakcijāsun terminoloģijā, kassavukārtlielākāvaimazākāmērādeformēšonormusaturu.Tassavukārtpraksēvarradītunradainterpretācijasproblēmas,piemēram,sakarāartāduterminulietošanu,kāderīgsdokuments(ceļošanasdokuments),navziņots (SIS izdots brīdinājums), sabiedriskā kārtība (sabiedrībasveselība),valstsdrošība(dalībvalstspolitika,iekšējādrošība).SaskaņāarŠengenas Robežu kodeksu robežpārbaudes procesa ietvaros personāmvarveiktminimālovaipilnopārbaudi.

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 7.panta 2.punktuminimālopārbaudijāveicātriunlietišķi,vajadzībasgadījumā,izmantojottehniskuslīdzekļus un pieejamās datubāzes. Minimālas pārbaudes mērķis irpersonas identificēšana, ceļošanas dokumenta derīguma kritērijupārbaude, kā arī viltojumu pazīmju neesamības pārbaude. Saskaņā ariepriekš minēto pantu, veicot minimālās pārbaudes personām, kasizmanto Eiropas Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, robežsargi tomērvar izlases kārtībā pārbaudīt informāciju valstu un Eiropas attiecīgāsdatubāzēs, lai pārliecinātos, ka attiecīgās personas nerada reālus,konkrētusunpietiekaminopietnusdraudusdalībvalstuiekšējaidrošībai,sabiedriskai kārtībai, starptautiskām attiecībām vai neapdraudsabiedrības veselību (2.,7.p. 2.punkts). Trešo valstu valstspiederīgosieceļojotunizceļojotpārbaudapilnībā:

pārliecinās par to, vai trešās valsts valstspiederīgajam irdokuments (pase, vīza vai uzturēšanās atļauja) robežasšķērsošanaiunkuraderīgumatermiņšnavbeidzies;


rūpīgipārbaudaceļošanasdokumentaderīgumu; pārbaudaieceļošanasunizceļošanasspiedogu; pārliecināsparattiecīgātrešāsvalstsvalstspiederīgāceļojuma

sākumpunktuungalapunktu,kāarīpariecerētāsuzturēšanāsmērķi un, vajadzības gadījumā, atbilstīgajiem apstiprinājumadokumentiem;

pārliecināsparto,kaattiecīgajamtrešāsvalstspiederīgajamirpietiekamiiztikaslīdzekļiganiecerētāsuzturēšanāslaikamunmērķim,ganlaiatgrieztosizcelsmesvalstīvaitranzītādotosuztrešovalsti;

pārliecināsparto,kaattiecīgaistrešāsvalstsvalstspiederīgais,viņa transportlīdzeklisunvestiepriekšmetineapdraudkādasdalībvalsts politiku, iekšējo drošību, sabiedrības veselību vaistarptautiskās attiecības; pārliecināšanās ietver tiešu datusalīdzināšanu ar Šengenas informācijas sistēmā un attiecīgasvalsts datubāzēs esošiem datiem un brīdinājumiem parpersonām un, vajadzības gadījumā, par priekšmetiem, kā arīveicamās darbības, ko attiecīgā gadījumā veic, saņemotbrīdinājumu.

Pilnapārbaudeizceļojotir: pārliecināšanās par to, ka trešo valstu valstspiederīgajam ir

robežasšķērsošanaiderīgsdokuments; rūpīgaceļošanasdokumentapārbaude,vai tamnavviltojuma

pazīmju; pārliecināšanās par to, ka trešās valsts valstspiederīgais nav

uzskatāms par draudu kādas dalībvalsts politikai, iekšējaidrošībaivaistarptautiskāmattiecībām;

ŠengenasRobežukodekssnosaka,karobežkontrolesatcelšanapieiekšējāmrobežāmneietekmēpolicijaspilnvaras,ko īstenokompetentasdalībvalstu iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja vienpilnvaruīstenošanaiedarbībasziņānavlīdzvērtīgarobežpārbaudēm(tasattiecasarīuzpierobežasteritorijām),jo:

parmērķineizvirzarobežkontroli; balstās uz vispārēju tiesībsargājošos iestāžu informāciju un

pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošībasapdraudējumiem un konkrēti paredzēta pārrobežunoziedzībasapkarošanai;

veikta tā, ka tā noteikti atšķiras no sistemātiskajām personupārbaudēmpieārējāmrobežām;

tiekveiktaizlaseskārtībā(2.,21p.).


Robežkontroles atjaunošanas kontekstā būtisks ir ŠengenasRobežu kodeksa noteiktais termins „sabiedrības veselībasapdraudējums” – slimība, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, kānoteikts Pasaules Veselības organizācijas starptautiskajos veselībasaizsardzības noteikumos, kā arī citas infekcijas slimības vai lipīgasparazītuslimības, jauztāmattiecasaizsardzībasnoteikumi,kasattiecasuz dalībvalstu valstspiederīgajiem (2.,2p.19.punkts). Šāds nosacījums iriekļauts uz ārējām robežām regulāri veicamo robežpārbaužu(2.,7.p.2.punkts) drošības nosacījumos, taču, tāpat kā sabiedriskāskārtības apdraudējums, nav minēts pie robežkontroles atjaunošanasiemesliem uz iekšējām robežām, kaut gan tiek minēti tādi iemesli, kānopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai. TurklātvalstspolitikasapdraudējumasatursunjēganavatklātaŠengenasacquisietvaros. 1994.g. Valsts robežas likuma (13.) (zaudējis spēku) 15.pantsnoteica, ka, ja Latvijas Republikā vai kaimiņvalsts teritorijā draudizplatītiesinfekcijasslimības,Valstsrobežsardze,saskaņāarMKlēmumu,varēja apdraudētajos rajonos uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmipāri valsts robežai.Taču2009.g.Valsts robežas likumā (7.) šādanormavispārnavparedzēta,bet ir iekļautanormapar robežkontrolespagaiduatjaunošanu uz iekšējās robežas tikai saskaņā ar Šengenas Robežukodeksa23.panta1.punktanoteikumu– “nopietns apdraudējumsvalstspolitikaivaiiekšējaidrošībai”.

Turpretī Krievijas Federācijas normatīvais regulējums valstsdrošības interesēs (arī pēc kaimiņvalstu lūguma) paredz iespēju slēgtvalstsrobežuunuznoteiktulaikupārtrauktpersonukustībupārirobežai(15,cт.9.),kāarīdarbībassakarāarsabiedrībasveselībasapdraudējumu,ekoloģijas apdraudējumu un citiem apdraudējumiem, t.sk.kriminālpārkāpumuunadministratīvopārkāpumuapdraudējumiem(15,cт.13.,14.). Līdzīga norma ir iekļauta arī Baltkrievijas Republikasnacionālajā normatīvajā regulējumā (16, cт.5.) un līgumā par valstsrobežasrežīmustarpLatvijasRepublikuunBaltkrievijasRepubliku,kurāsabiedriskās kārtības un valsts drošības apdraudējumu regulējums irdiezgan plašs un detalizēts: ekoloģiskais, sanitār–epidemioloģiskais,dabasun tehnogenokatastrofu, starptautiskāsnoziedzībasunnelegālāsmigrācijas apdraudējumu diezgan konkrēts uzskaitījums (6, cт.26.–29.,33.). Savukārt Šengenas Robežu kodeksa termins „sabiedrībasveselības apdraudējums” ir definēts pārāk sašaurināti, jo paredzsabiedrības veselības apdraudējumus tikai no slimībām, taču tādsapdraudējums var rasties arī dažādu ārkārtas situāciju (Gaveika, 2011)rezultātānodabasuntehnogēnajāmkatastrofāmunavārijām.


Apdraudējumujēdzienulietošanasjudikatūra

Šengenas konvencijas 5.pants nosaka, ka tie ārvalstnieki, kas tiekielaisti kopējā brīvas pārvietošanās zonā, nedrīkst “tikt uzskatīti pardraudujebkurasdalībvalstssabiedriskajaikārtībai,nacionālajaidrošībaivaistarptautiskajāmattiecībām”.Šādavienādaprincipapiemērošanauzārējāmrobežāmnavvienkārša, jopersonas tiek izvērtētasbalstotiesuznacionālo tiesību un tradīciju kritērijiem, kuri ir atšķirīgi dažādāsdalībvalstīs (11.,28.punkts). Sabiedriskās kārtības jēdziens ir diezgansarežģīts, kā arī plaši diskutēts juridisks jēdziens (Dubure, Fogels,Fridrihsonsu.c.,1998,230.lpp.),tasirsastopamsvairākosŠengenasacquisnormatīvajos aktos un tiesu praksē, piemēram, lietā MinisterulAdministraţiei şi Internelor –Direcţia Generală de Paşapoarte Bucureştipret Gheorghe Jipa, kurā tiesa atzina, ka atbilstoši judikatūrai“sabiedriskās kārtības jēdziens katrā ziņā nozīmē, ka papildussabiedriskiem traucējumiem, ko rada jebkurš likumpārkāpums, pastāvfaktisks, attiecīgajā brīdī esošs un pietiekami nopietns apdraudējumssabiedrībaspamatainteresēm”.Turklāt,ņemotvērāšaurointerpretāciju,kāda ir izmantojama attiecībā uz visām atkāpēm no tiesībām uzpārvietošanās brīvību, šīs brīvības ierobežojums ir pieļaujams vienīgitiktāl, ciktāl tas “ir pamatots tikai ar attiecīgā indivīda personiskodarbību,jonavpieņemamiapsvērumi,kasatdalītinokonkrētāgadījumaiezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem”, kārezultātā“pasākums,arkurutiekierobežotastiesībasbrīvipārvietoties,ir jāveic, ņemot vērā apsvērumus tikai par dalībvalsts, kura veic šopasākumu,sabiedriskāskārtībasaizsardzību”.Tiesaarīatgādināja,ka“laiarīdalībvalstīmsaskaņāartovajadzībām,kuraskatrādalībvalstīunlaikaperiodā var atšķirties, principā ir tiesības noteikt sabiedriskās kārtībasun valsts drošības prasības, tomēr Kopienu kontekstā un it īpaši kāpamatojumsatkāpeinopersonubrīvaspārvietošanāspamatprincipašīsprasībasirjāinterpretēšauriuntosaturunevarnoteiktkatradalībvalstsvienpusējibez[Savienības]iestāžukontroles”(20.,22.,23.punkts).

Interpretācijas problēmu dēļ, mēģinājumos samērīgi sabalansētsabiedriskās kārtības nodrošināšanu ar personu brīvas pārvietošanāsnodrošināšanu, ir kļuvis par vairāku tiesu precedentu priekšmetu kāatsevišķuŠengenasdalībvalstu (22.).Ar sabiedriskokārtībuvar saprastgan tādu kārtību sabiedriskās vietās, kas izpaužas realizējamāssubjektīvajāstiesībāsunizpildāmospilsoņupienākumos,gankāpilsoņutiesībuunbrīvībupastāvīguaizsargāšanu,visuarlikumuamatpersonāmunpilsoņiemnoteiktopienākumuobligātās izpildesuzraudzību, ganarīcitādākāsinterpretācijās.Sabiedriskāskārtībasjēdzienaskaidrojumsnavatrodams ne Šengenas acquis ietvaros, ne pat dažu valstu nacionālajānormatīvajā regulējumā, kaut gan tieši no Rietumeiropas valstīm


FrancijasunVācijasšisjēdziens18.gs.guvaizplatībuAustrumeiropasuncitāsvalstīs(Бельский,2004,c.231.).

Šengenas konvencijā noteikts, ka persona var ieceļot, ja tā netiekuzskatīta par tādu personu, kura var apdraudēt kādas dalībvalstssabiedrisko kārtību, valsts drošību vai starptautiskās attiecības(1.,5.p.1.punkts e) apakšpunkts). Savukārt Kodeksā noteikts, ka tai navjābūt personai, kuru uzskata par apdraudējumu kādas dalībvalstspolitikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskāmattiecībām, un valstudatubāzēspar šopersonunav izdots brīdinājums,lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanu (2.,5.p.,1.punktse)apakšpunkts).

Vairāku jēdzienu, piemēram, apdraudējumu definēšanasdaudzveidība („sabiedriskā kārtība vai valsts drošība” (2.,2.p.2.punkts),„starptautisko attiecību apdraudējums” (2,5.p.e)punkts), „sabiedrībasveselības apdraudējums” (2.,2.p.19) punkts) „nopietns apdraudējumsvalsts politikai vai iekšējai drošībai” (2.,23.p.1.punkts)) un citasneprecizitātes ir novedušas pie Šengenasacquis vairāku pamatjēdzienudažādās interpretācijas un līdz ar to arī pie nekonsekvences Šengenaskonvencijasīstenošanā.TāLietasC–348/09(18.)secinājumostikaatzīts,kaseksuālavardarbībapretčetrpadsmitgadīgunepilngadīgo,vardarbīgadzimumtieksmes apmierināšana un izvarošana neietilpst nopietnu(primāru) valstsdrošības apsvērumu jēdzienāgadījumā, ja šīsdarbībastiešineapdraudiedzīvotājumieruunfiziskodrošībukopumāvailielātāsdaļā,patneskatotiesuz to, kavainīgais ir sodītsar ilgstošucietumsoduun nav pat atzinis savu vainu, un tas palielina recidīva risku, tātadapdraudējumu sabiedrībai (18.). Pretēji Šengenas konvencijas 96.pantānoteiktajai sabiedriskās kārtības un valsts drošības interpretācijai, kasparedz,kašādsapdraudējumsvarizrietētnoārvalstnieka,kasnotiesātspar noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšanavismaz uz vienu gadu, vai ārvalstnieku, par kuru ir pamats uzskatīt, kaviņširizdarījissmagusnoziedzīgusnodarījumus,direktīvas2004/38(4.)28.pantāsabiedriskāskārtībasunvalstsdrošībasjēdzienijauirnošķirti.Direktīvas2.punktānoteikts,kadalībvalstsnedrīkstpieņemtlēmumupartāduSavienībaspilsoņuvai viņuģimenes locekļu izraidīšanuneatkarīgino valstiskās piederības, kuriem ir tiesības pastāvīgi uzturēties tāsteritorijā, izņemot nopietna sabiedriskās kārtības apdraudējuma vaivalsts drošības apsvērumu dēļ (4,28.p.). Savukārt direktīvas 2004/383.punktānoteikts,ka lēmumupar izraidīšanunedrīkstpieņemtpretESpilsoņiem, izņemot, ja lēmumspamatojasuznopietniemvalstsdrošībasapsvērumiem,kodefinējušasdalībvalstis,t.i.japilsoņi:

a) iruzturējušiesuzņēmējādalībvalstīiepriekšējosdesmitgadus;


b) ir nepilngadīgi, izņemot, ja izraidīšana ir vajadzīga bērnainteresēs.

Iepriekšminēto jēdzienu salīdzinājums Direktīvas2004/3828.panta 2. un 3.punktā skaidri norāda uz atšķirību starp sabiedriskāskārtības un valsts drošības jēdzieniem, no kuriem otrais norāda uzaugstākusvarīgumapakāpinekāpirmaisattiecībāuzto,kādosapstākļosvar nepiemērot ES pilsoņiem noteikto paplašināto aizsardzību. Abu šojēdzienu piemērošana krimināltiesību jomā atbilst divām atšķirīgāmkrimināltiesiskām situācijām. Katra dalībvalsts ar tās nacionālajāmtiesībāmnosakasavusabiedriskokārtību, jotādefinē,kādaveidarīcībair aizliegta, paredzot kriminālsodu. Šajā ziņā ir skaidrs, ka visaskrimināltiesību normas attiecas uz sabiedrisko kārtību tādējādi, ka šīstiesību normas pēc būtības ir obligātas un ar individuālu gribu nevarizvēlēties tāsneievērot.Tās ir radītas tieši tam, laipakļautu individuālogribu,kurassekastiekuzskatītaskāsabiedrībasvērtībāmkaitējošasvaibīstamas. Šo tiesību normu neievērošana rada dalībvalsts noteiktāssabiedriskās kārtības traucējumu, kas ir lielāks vaimazāks atkarībā noizdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, jo sabiedriskās kārtībastraucējums parasti atspoguļojas valsts likumdevēja paredzētā sodasmagumā aizliegtās rīcības sodīšanai. Katrā konkrētajā lietā šīizvērtēšana un attiecīgā gadījumā – izsvēršana, izpaužas faktiskinoteiktajā sodā, kas, ņemot vērā katras lietas raksturīgos apstākļus,raksturo reāli nodarītā likumpārkāpuma pakāpi (4.). Policijas tiesībuzinātnieksDr.A.Matvejevsnorāda,kasabiedriskākārtībairtādakārtībapubliskāsvietās,kura izpaužascilvēkurealizējamāssubjektīvās tiesībāsun tiesību normās noteiktos izpildāmos pienākumos. Sabiedriskāskārtības svarīga iezīme – regulēšana ar tiesību un morāles normām.Turklātgalvenaisuzsvarsnosauktosabiedriskoattiecīburegulēšanātiekvirzīts uz administratīvo un kriminālo tiesību normām. Mazāk bīstamilikumpārkāpumi,kastraucēsabiedriskokārtībuunsabiedrībasdrošību,tiek kvalificēti kā administratīvie pārkāpumi, par kuriem LatvijasAdministratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK) paredzadministratīvoatbildību(Matvejevs,2009,122.–123.lpp.).

Minēto Šengenas acquis pamatjēdzienu interpretācijasproblemātika izpaužasarīatsevišķosEiropasKomisijasnekonsekventospārmetumos saistībā ar valstu iekšējās robežas šķērsojošo personusūdzībām par pārbaudēm pierobežā 2010.g. sakarā ar iespējamajāmregulārām pārbaudēm, kuras veic dažās iekšējās pierobežas zonās,šķēršļiem netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanasvietās pie iekšējām robežām un kavētu paziņošanu par plānoturobežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām (27.). Taču nedaudzvēlāk Eiropas Komisija, norūpējusies par Āfrikas politiskās krīzes


izraisītonelegālāsimigrācijasriskuEiropā,ierosinājaparedzētstingrākuŠengenas noteikumu piemērošanu un strukturētāku lēmumupieņemšanas mehānismu robežkontroles pagaidu atjaunošanā pieiekšējām robežām, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajaikārtībai vai iekšējai drošībai tuvākun konkrētākneatklājot šo jēdzienujuridiskosaturuunapjomu(28.).

Ārkārtasapstākļosvaruzlaikuatjaunotrobežkontrolipieiekšējāmrobežām(2.,15.punkts),japastāvnopietnsapdraudējumssabiedriskajaikārtībaivaiiekšējaidrošībai.Iespējaatjaunotrobežkontrolipieiekšējāmrobežām ES mērogā tika izmantota ne mazāk kā 26 reizes. Vairumāgadījumu robežkontroles atjaunošana notika saistībā ar liela mērogasporta pasākumiem, politiskajām demonstrācijām vai augsta līmeņapolitiskajām sanāksmēm (11.). Tā, piemēram, lai novērstu iespējamusapdraudējumusNATOParlamentārāsAsamblejaspavasarasesijasnoriseiRīgā no 2010.g. 28.maija līdz 1.jūnijam, bija atjaunota pagaidurobežkontroleuziekšējāmrobežām(8.).

Personu kontroles atcelšana uz iekšējām robežām ļauj robežušķērsot ne tikai pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem, kuri var ieceļot unuzturēties Šengenas valstu teritorijā līdz 3mēnešiem, ja tiem ir derīgspersonu apliecinošsdokumentsun vīza (ja tādanepieciešama) (1.,5.p.).Taču ārvalstniekiem var atteikt ieceļot Šengenas teritorijā, ja tie radadraudussabiedriskajaikārtībaiundrošībai, informācijaparkuriemtiekiegūtano Šengenas informācijas sistēmas visos robežkontrolespunktosuz ārējām robežām visās Šengenas zonas valstīs. ĢenerāladvokātaP.Mengoci(PaoloMengozzi)secinājumosLietāC–84/12(17.)atzīts,kaESlīmenīnavprecīzi definētiVīzukodeksa21.pantāun32.panta1.punktāminētie ieceļošanas nosacījumi, kā arī riska izvērtējums un atteikumapamatojumi, kas var novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas vīzasizsniegšanas procedūrā (14.). Līdztekus Šengenas robežu kodeksā unVīzu kodeksā noteiktajiem dalībvalsts politikas, iekšējās drošības,sabiedrības veselības un starptautisko attiecību apdraudējumiem, kasminēti pie ieceļošanas atteikuma iemesliem, Vīzu kodeksā tiek noteiktipapildus tādi vīzas izsniegšanas nosacījumi kā nelegālās imigrācijasdraudu neesamība, ieceļošanas mērķa pamatotība, iesniegto vīzaspieteikuma dokumentu autentiskums, medicīniskā apdrošināšana unuzturēšanāslīdzekļuesamība(14.,21.,32.p.).

Tiesībsargājošo institūciju darbā ļoti svarīga ir Šengenaskonvencijas ceturtā sadaļa „Šengenas informācijas sistēma”, kas paredzglobālu informācijas sistēmu likumpārkāpumu apkarošanai undalībvalstu sadarbībai. Ar SIS izmantošanu ir saistītas nozīmīgasizmaiņasimigrācijasprocesaregulējumākatrāŠengenasdalībvalstī(27.),lai stiprinātu sabiedrisko kārtību un drošību dalībvalstu teritorijā,


nodrošinotziņojumupieejamībudalībvalstukompetentajāminstitūcijāmun iestādēm(12.,1.p.),kautarī šieziņojumidažkārtnesaturpietiekamusabiedriskās kārtības interešu pamatojumu, lai liegtu ieceļošanupersonām (21.). SIS ir kopīga tiesībaizsardzības iestāžudatubāze, kurālīdz2012.g.bija ievadītivairāknekā40miljoniziņojumu(skaitspieaugparapmēram3%mēnesī) (31.)no28valstīm (32.), ieskaitotRumānijuun Bulgāriju, kaut arī tās vēl joprojām nav Šengenas zonas dalībvalstis(5.). No 2008.g. līdz 2013.g. SIS brīdinājumu kopskaits pieauga no 22,9līdz44miljoniem (33.). SISdatubāzes ietilpībabija ierobežota tehniskoiespēju dēļ. Bija plānots, ka līdz 2008.g. 31.dec. sāks darboties jaunasistēmaSISIIarbiometrijasdatuizmantošanuunnacionāloinformācijassistēmuintegrēšanu,kasgalarezultātāsākadarbotiestikai2013.g.maijā(31.).

Var arī piekrist H.J.Šreteram, ka harmonizācija ir ES tiesību unpienākumu kopuma jēdziens un nozīmē atsevišķo ES dalībvalstuatšķirīgo tiesisko un pārvaldes priekšrakstu saskaņošanu (35.,117.,145.lpp.).

Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 307.pantsparedz,kalīgumsneietekmēdalībvalstustarptautiskitiesiskāssaistības,kuras tās uzņēmušās pret vienu vai vairākām trešajām valstīm. TačusaskaņāarKopienuTiesas lēmumulietāCommissionv.Italy,Case [1962](23., 11.punkts) attiecībās ar citām dalībvalstīm piemērojami EiropasKopienu tiesību akti. Turklāt, ja dalībvalsts konstatē savu starptautiskitiesisko saistību nesaderību ar Eiropas Kopienu tiesību normām, taijāveicvissnepieciešamais,lainesaderībunovērstu.

Starptautiskāskonvencijaspar jūrassatiksmesatvieglošanu(FAL)5.pantaotrajādaļānoteikts,ka„nekasšajāKonvencijāvaitāspielikumānevar tikt interpretēts kā aizliegums Līgumslēdzējvalsts valdībaipiemērotspēkāesošospasākumus,košīvaldībauzskataparvajadzīgiem,lai saglabātu sabiedrisko morāli, kārtību un drošību vai lai novērstusabiedrības,dzīvniekuvaiauguveselībuapdraudošuslimībuvaikaitēkļuizplatībuvaiievešanu„(9.).


1. Šengenas līgums un Šengenas konvencija ir viens noievērojamākajiem personu brīvas pārvietošanās sasniegumiemstarptautiskajāmērogā.Ņemotvērāšolīgumuģeopolitiskonozīmiun vistiešāko ietekmi uz konstitucionālajām tiesībām undalībvalstu suverenitāti, tie būtu pieskaitāmi pie ES dibināšanaslīgumiem, jo ar tiem tiek dibināta vienota personu brīvaspārvietošanāstelpa.


2. Salīdzinot sabiedriskās kārtības un citu apdraudējumu normasŠengenas konvencijā un Kodeksā, jāsecina, ka pēc būtības unpamatjēgas tās tiek savstarpēji dublētas, kaut arī atšķirīgāsredakcijāsun terminoloģijā,kassavukārt lielākāvaimazākāmērādeformēarīšonormusaturu.Tassavukārtpraksēvarradītunradainterpretācijas problēmas, piemēram, attiecībā uz tādu terminulietošanu kā: Šengenas konvencijā – nav ziņots, Kodeksā – SISizdotsbrīdinājums,tiesasspriedumā–„personas,parko[Šengenasinformācijas sistēmā (SIS)] izdots brīdinājums, lai atteiktuieceļošanu”; Šengenas konvencijā – sabiedriskā kārtība, valstsdrošība vai starptautiskās attiecības, Kodeksā un tiesu praksē –neuzskata par apdraudējumu kādas dalībvalsts politikai, iekšējaidrošībai,sabiedrībasveselībaivaistarptautiskāmattiecībām,un,joīpaši, valstu datubāzēs par viņiem nav izdots brīdinājums, laiminētoiemesludēļatteiktuieceļošanasatļauju.

3. VairākiRietumeiropas tiesību zinātniekiuzsverES tiesībunormuharmonizācijas nepieciešamību, paredzot, ka ES tiesību kopumajēdziens nozīmē atsevišķo ES dalībvalstu atšķirīgo tiesisko unpārvaldes priekšrakstu saskaņošanu. Taču autors uzsver arī EStiesībuunstarptautiskotiesībuharmonizācijasnepieciešamību,kasbūtu īpaši svarīgs sabiedriskās kārtības un citu apdraudējumujēdzienu precizēšanā intensīvas pārrobežu komunikācijasapstākļos,nosakotŠengenasacquissistēmā,kasabiedriskākārtībair visu personām ar normatīvo regulējumu noteikto pienākumupastāvīgaunprecīzaizpildesabiedrībā,japarsabiedriskāskārtībaslikumpārkāpumiem saskaņā ar dalībvalsts nacionālo normatīvoregulējumu ir paredzēta atbildība ne mazāka kā brīvībasatņemšana vismaz uz vienu gadu. Šāds regulējums būtu jāparedzŠengenasrobežukodeksā2.pantā(definīcijas).

4. ES līmenīnavunificētiunprecīzidefinēti arīdalībvalstspolitikas,iekšējās drošības, sabiedrības veselības, starptautisko attiecībuapdraudējumi,kasŠengenasrobežukodeksāminētipieieceļošanasatteikumaiemesliem,betVīzukodeksāpapildusnoteiktitādivīzasizsniegšanas nosacījumi, kā nelegālās imigrācijas drauduneesamība, ieceļošanas mērķa pamatotība, iesniegto vīzaspieteikuma dokumentu autentiskums, medicīniskā apdrošināšanaun uzturēšanās līdzekļu esamība. Harmonizējot Šengenas robežukodeksa jēdzienu „apdraudējums kādas dalībvalsts politikai,iekšējai drošībai vai starptautiskām attiecībām, par EiropasSavienības un Šengenas konvencijas dalībvalstu drošībasapdraudējumu robežkontrolē jāuzskata starptautisko noziedzību,masveida nelegālo migrāciju, terorismu, kontrabandu, narkotisko


vielu,radioaktīvovielu,ieročuunsprāgstvielunelikumīguapritiuncitus ekstrēmisma apdraudējumus, kuru dēļ var izceltiesstarpvalstukonfliktiunstarptautiskāssituācijassaasināšanās.Šādsregulējums papildus būtu jāparedz Šengenas robežu kodeksā2.pantā(definīcijas).

5. SavukārtŠengenasrobežukodeksajēdziena„„sabiedrībasveselībasapdraudējums”–irslimība,kaspotenciālivarizvērstiesepidēmijā,kā noteikts Pasaules Veselības organizācijas starptautiskajosveselības aizsardzības noteikumos, kā arī citas infekcijas slimībasvai lipīgas parazītu slimības, ja uz tām attiecas aizsardzībasnoteikumi, kas attiecas uz dalībvalstu valstspiederīgajiem” ietvarsjāpapildina ar kaitēkļu masveida izplatības, ķīmiskā un citasaindējumaapdraudējumiem,kasapdraud iedzīvotājuveselībuunapkārtējovidi.


Normatīviakti:1. Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985.gada 14.jūnijs) starp

Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas FederatīvāsRepublikasvaldībuunFrancijasRepublikasvaldībuparpakāpeniskukontrolesatcelšanu pie kopīgām robežām. Ministru un valsts sekretāru KopīgāDeklarācija, tiekoties Šengenā1990.gada19.jūnijā.OficiālaisVēstnesis.L239,22/09/2000lpp.0019–0062.

2. EiropasParlamentaunPadomesRegula(EK)Nr.562/2006(2006.g.15.marts),ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personupārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) [tiešsaiste]. OfficialJuornal. L 105, 13.04.2006. [atsauce 2014.g. 20.jan.]. Pieejas veids:http://europa.eu.int/eur‐lex/lex/LexUriServ/site/lv/oj/2006/l_105/l_10520060413lv00010032.pdf

3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15.marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojotdalībvalstuārējāsrobežas,irjābūtvīzām,kāarītotrešovalstusarakstu,uzkurupilsoņiem šī prasība neattiecas [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 20.jan.]. Pieejasveids: http://eur‐lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32001R0539:LV:HTML

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.g. 29.apr. Direktīva 2004/38/EK parSavienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties unuzturētiesdalībvalstuteritorijā,arkogrozaRegulu(EEK)Nr.1612/68unatceļDirektīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK,75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uzEEZ)[tiešsaiste].[atsauce2014.g.11.jan.].Pieejasveids:http://www.rs.gov.lv/index.php?id=825&sa=&top=0&doc=2745 ES dalībvalstu ārējo robežupārvaldīšanas plāns [tiešsaiste]. ES Padome. 14.06.2002, 10019/02.9834/1/02.[atsauce2014.g.11.jan.].Pieejasveids:www.consilium.europa.eu/uedocs/.../en/.../71141.doc‐


5. ES Padomes 2010.gada 29.jūnija Lēmums par Šengenas acquis noteikumuīstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmuBulgārijasRepublikā unRumānijā [tiešsaiste]. (2010/365/ES). [atsauce2014.g.11.jan.].Pieejasveids:http://eur‐lex.europa.eu/Notice.do?mode=dbl&lang=lv&ihmlang=lv&lng1=lv,lv&lng2=bg,cs,da,de,el,en,es,et,fi,fr,hu,it,lt,lv,mt,nl,pl,pt,ro,sk,sl,sv,&val=518813:cs

6. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums parLatvijas ‐ Baltkrievijas valsts robežas režīmu [tiešsaiste]. 10.04.2013.starptautisks dokuments. Latvijas Vēstnesis. 2013.g. 21.nov. Nr.227 (5033).Pieejasveids:http://likumi.lv/doc.php?id=262076

7. LatvijasRepublikas valsts robežas likums. LR Saeimas 2009.g. 12.nov. likums.LatvijasVēstnesis.2009.2.dec.Nr.189.

8. Par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām. LR Ministrukabineta 2010.g. 12.maija (prot. Nr.22 24.§) rīkojums Nr.254. LatvijasVēstnesis.2010.14.maijs,Nr.76.

9. Par Starptautisko konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu.LRSaeimas1997.g.11.sep.likums.LatvijasVēstnesis.1997g.24.sep.Nr.242.

10. Robežsardzes likums. LR Saeimas 1997.g. 27.nov. likums. Latvijas Vēstnesis.1997.16.dec.Nr.1044/1045.

11. Šengenaspārvaldība–zonasbezkontrolespie iekšējām robežām stiprināšana[tiešsaiste]. Eiropas Komisija. Brisele: 2011, 16.sep., COM(2011) 561 galīgāredakcija.EKpaziņojums. [atsauce 2014.g. 11.jan.]. Pieejas veids: http://eur‐lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uriCOM:2011:0561:FIN:LV:PDF

12. Šengenas informācijas sistēmas darbības likums. LR Saeimas 2007.g. 14.jūn.likums.LatvijasVēstnesis.2007.g.27.jūn.Nr.102.

13. LatvijasRepublikas valsts robežas likums. LR Saeimas 1994.g. 27.okt. likums.LatvijasVēstnesis.1994.10.nov.Nr.132.

14. Regulation(EC)No810/2009oftheEuropeanParliamentandoftheCouncilof13July2009 establishingaCommunityCode onVisas (VisaCode) [tiešsaiste].(Vīzu kodekss ). [atsauce 2014.g. 10.jan.]. Pieejas veids: http://eur‐lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32009R0810:EN:NOT

15. ОГосударственнойграницеРоссийскойФедерации.ЗаконРФот1апреля1993 г. N 4730‐I. [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 12.jan.]. Pieejas veids:http://femida.info/

16. О Государственной границе Республики Беларусь. Закон РеспубликиБеларусьот21 июля2008 г.№419‐З [tiešsaiste]. [atsauce2014.g. 12.jan.].Pieejasveids:http://www.newsby.org/news/2008/

Tiesuprakse:17. ĢenerāladvokātaP.Mengoci(PaoloMengozzi)2013.g.11.apr.secinājumiLietā

C‐84/12RahmanianKoushkakipretBundesrepublikDeutschland[tiešsaiste].Pieejasveids:http://eur‐lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62012CC0084:LV:HTML

18. Ģenerāladvokāta Īva Bota [YVES BOT] 2012.g. 6.marta Secinājumi LietāC‐348/09 P.I. pret Oberbürgermeisterin der Stadt Remscheid(OberverwaltungsgerichtfürdasLandNordrhein‐Westfalen(Vācija)[tiešsaiste].[atsauce 2014.g. 22.jan.]. Pieejas veids: http://eur‐lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62009CC0348:LV:HTML


19. ESTiesas2012.g.14.jūn.spriedumsLietāC‐606/10[tiešsaiste].[atsauce2014.g.25.jan.]. Pieejas veids: http://eur‐lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62010CJ0606:LV:HTML

20. ESTiesas2008.g.10.jūl.spriedumsLietāC‐33/07parlūgumusniegtprejudiciālunolēmumu atbilstoši EKL 234.pantam, ko Tribunalul Dâmboviţa (Rumānija)iesniedzaar lēmumu,kasTiesā reģistrēts2007.g.24.jan., tiesvedībāMinisterulAdministraţiei şi Internelor – Direcţia Generală de Paşapoarte Bucureşti pretGheorghe Jipa [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 13.jan.]. Pieejas veids:http://curia.europa.eu/juris/document/document_print.jsf;jsessionid=9ea7d2dc30db55fe6da5856e4cc6b9e2b6e1edef38b2.e34KaxiLc3qMb40Rch0SaxuKbx10?doclang=LV&text=&pageIndex=0&part=1&mode=DOC&docid=67583&occ=first&dir=&cid=321068

21. ES Tiesas 2006.g. 31.jan. spriedums Lietā C‐503/03 EiropasKopienuKomisijapret SpānijasKaralisti.Personubrīvapārvietošanās ‐Direktīva64/221/EEK ‐Trešāsvalstspilsonis,dalībvalstspilsoņa laulātais ‐Ieceļošanasunuzturēšanāstiesības‐Uzsabiedriskāskārtībasapsvērumiembalstītsierobežojums‐Šengenasinformācijas sistēma ‐ Ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu [tiešsaiste]. [atsauce2014.g. 15.jan.]. Pieejas veids: http://eur‐lex.europa.eu/Notice.do?mode=dbl&lang=en&lng1=en,lv&lng2=cs,da,de,el,en,es,et,fi,fr,hu,it,lt,lv,mt,nl,pl,pt,sk,sl,sv,&val=421201:cs

22. Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2004‐26‐01 „Par Imigrācijas likuma42.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam”.LR Satversmes tiesas2005.g. 2.sep. lēmums.LatvijasVēstnesis. 2005.g. 8.sep.Nr.143.

23. Judgmentof27February1962,CommissionoftheEEC/Italy(10/61,ECR1962p. 1) (FR1962/00001 NL1962/00003 DE1962/00003 IT1962/00003EN1962/00001DA1954‐1964/00287EL1954‐1964/00657PT1962‐1964/00001ES1961‐1963/00127) [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 11.jan.]. Pieejas veids:http://curia.europa.eu/en/content/juris/c1_juris.htm

Grāmatas,rakstinogrāmatāmunperiodiskiemizdevumiem:24. DUBURE,V.,FOGELS,A.,FRIDRIHSONS,I.,u.c.Juridiskoterminuvārdnīca.Rīga:

NORDIK,1998,302lpp.25. GAVEIKA,A.Ārkārtassituācijunovēršanastiesiskāsreglamentācijastendences

un problēmas uz Latvijas Republikas ārējām robežām.TēzesLU II Juridiskāszinātnes doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu zinātniski‐praktiskaikonferencei2011.g.17.jūnijā.Rīgā.

26. MATVEJEVS,A.Policijasdarbībasteorijasattīstībastendences.Rīga:PetrovskisunKo,2009,327lpp.

27. Par Šengenas robežu kodeksa piemērošanu. Eiropas Komisija. LatvijasVēstnesis.2010.15.okt.,nr.164.

28. Par Šengenas zonas stiprināšanu. Eiropas Komisija. Latvijas Vēstnesis.2011.28.sep.,nr.153.

29. Grenzüberschreitende polizeiliche Zusammenarbeit zwischen den Schengen‐Staaten im EU Rahmen. Heranführung der Staaten Mittel‐und Osteuropas.Seminar.Weimar:ThüringerrPolizeiverwaltungsamt,1999,S.147.

30. БЕЛЬСКИЙЛ.С.Полицейскоеправо.Лекционныйкурс.Подред.КуракинаА.В.Москва:ДелоиСервис,2004,235c.


Internetāpubliskotiemateriāli:31. Prezidentūra [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 11.jan.]. Pieejas veids:

http://www.iem.gov.lv/lat/eiropas_savieniba/prezidentura/?ins_print=132. Šengenas informācijas sistēma [tiešsaiste]. ES Padome. [atsauce 2014.g.

21.jan.]. Pieejas veids: http://www.consilium.europa.eu/policies/council‐configurations/justice‐et‐affaires‐interieures‐%28jai%29/sirene‐schengen‐information‐system/sis?lang=lv

33. Šengenas informācijas sistēma [tiešsaiste]. [atsauce 2013.g. 11.dec.]. Pieejasveids:http://www.vp.gov.lv/?id=620

34. Šengena. Tavi vārti uz brīvu pārvietošanos Eiropā. Eiropas Savienība.2013[tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 11.jan.]. Pieejas veids:http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/QC3012122LVC.pdf

35. Šengena, tavi vārti uz brīvu pārvietošanos Eiropā [tiešsaiste]. ES: Consilium(Publikāciju birojs). Belģija, Brisele: 2011. [atsauce 2014.g. 11.jan.]. Pieejasveids: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/QC3011151LVC.pdf.

Nepublicētiemateriāli:36. Valsts robežsardzes pamatfunkciju izpildes rezultāti. No: Valsts robežsardzes

ikgadējoatskaišumateriāliem(Par2011.‐2012.g.),(nepublicēts).

Summary

Thepresentresearchwasaccomplishedduringtheperiodoftimefrom2012to2013using the laws, regulations and case law’s analysis, interpretation andmethods ofcomparison.TheaimofthestudyistofindouttheproblemsofLatvianbordercontrolregulatoryframeworkfromtheperspectiveofpublicorderandotherhazardsandtoofferlegalsolutions.Theobjectoftheresearchistheadaptationproblemsofthebasicconceptsof„publicorder”,„nationalsecurity”,„threatstopublichealth”inregulatoryframework. The subject of the research is EU Schengen acquis (Schengen set ofrights)andnationalregulatory framework.The tasksof theresearchare toexplorethe concept of legal content and problems of applying it in practise, to proposedefinitionsoftheseconceptstoimprovetheregulatoryframework.Byimprovingtheregulatoryframeworkofbasicconceptsof„publicorder”,„nationalsecurity”,„threatsto public health”, it will be possible to achievemore effective institution of publicpolicyinoperationsofborderchecksbeingasubstantialpartofbordercontrol.The Schengen Agreement and the Schengen Convention are one of the remarkableachievements to ensure free movement of persons on the international arena.Considering geopolitical importance and the direct influence of these contracts onconstitutional rights and national sovereignty, they should be included in the EU'sestablishing treaties, because with the help of these agreements a unitary freemovementspaceisfounded.Comparingpublic order and other threats of the rules in the SchengenConventionand the Code, it can be concluded that essentially they are mutually duplicated,although they are reflected having different versions and terminology,which in itsturn, more or less twists the content of the norms. Respectively, it can cause andcreateproblemsofinterpretationinpractice,forinstance,whenusingsuchtermsas:intheSchengenConvention‐notreported,intheCode–SISthereisissuedawarning,inthejudgment‐„personswhowere[theSchengenInformationSystem(SIS)]issued


a warning in order to refuse entry”; Schengen Convention ‐ public policy, nationalsecurity or international relations, in the Code and in the case law – it was notconsidered as a threat to any state policy, internal security, public health orinternational relations, and in particular, in national data bases there is no issuedwarningforthemtorefuseentry.SeveralscholarsinWesternEuropeunderlinetheneedforharmonizingthelawintheEU, provided that the EU law means different legal and administrative prescriptalignment of several individual EU Member States. Nevertheless, the author alsohighlights the need for harmonizing the EU law and the international law whichwouldbeparticularly important inclarifyingpublicpolicyandotherhazards in theintensivecross‐bordercommunicationconditions,defininginthesystemofSchengenacquis the fact that public policy comprises certain responsibilities which areincluded in the lawtoensure itspermanentandaccurateexecutionbymembersofsociety being binding for all parties. As to the public order offenses, in accordancewithMemberStates'nationalregulatoryframework,theliabilityforeseesnolessthanimprisonmentforatleastoneyear.ThisframeworkshouldbereflectedinArticle2oftheSchengenBordersCode(Definitions).AttheEUleveltherearenounifiedandclearlydefinedthreatstoStatepolicy,internalsecurity,publichealth, international relations,which in theSchengenBordersCodearementionedasreasonstorefuseentry,butintheVisaCode,inaddition,therearepointed out conditions for issuing visas such as, illegal immigration risks absence,purpose of entry validity, submitted visa applications by the authenticity ofdocuments,medicalinsuranceandresidenceresourcesexistence.Whenharmonizingthe concepts “threat topublicpolicy, internal securityor international relations”ofthe SchengenBordersCode, the threats tonational security in theEuropeanUnionand in the Schengen Convention, it should be considered that international crime,massiveillegalmigration,terrorism,smuggling,drugs,radioactivesubstances,illegalmovementofweaponsandexplosiveandotherextremistthreatsmaybecomeissuesthatinitiateinterstateconflictsandaggravationintheinternationalsituation.Thatiswhy, this framework should be also reflected in Article 2 of the Schengen BordersCode(Definitions)In its turn, the concept of the Schengen Borders Code, “threat to public health”‐ isdisease that potentially can expand to epidemic, as it is defined in the InternationalHealth Regulations of the World Health Organization, and other infections orcontagiousparasiticdiseases,iftheyarethesubjectofprotectionprovisions,relatedtonationalsofMember States”„ , framework should be complementedwith amassivespreadofpests,chemicalandotherpoisoningthreats,thatimperilpublichealthandtheenvironment.


ASOCIĀCIJULIKUMUPIELIETOŠANASIESPĒJAS

STATISTISKODATUANALĪZĒAPPLICATIONPOSSIBILITIESOFASSOCIATIONRULESIN

STATISTICALDATAANALYSIS

PēterisGRABUSTSDr.sc.ing.,asoc.prof.,RēzeknesAugstskola


Abstract. This paper studies one of intelligent data processing methods: usingassociationrulesfordataanalysis.Themethodofassociationruleobtainingwhatwasinitiallydevelopedtoanalyseconsumer’sbaskethasturnedtobeagoodtoolforothertaskstoo.ThemethodhelpssearchandfindregularitiesoftheformXYindifferentkinds of data. Nowadays this method is widely applied in the tasks of large scaledatabaseprocessingandanalysing.Asaresult,methodsofassociationruleconstructionoccupy theirplaceamong thebasicmethodsof intelligentdataprocessing.Thepaperconsistsof twoparts: theoreticalandexperimental.The theoreticalpartexamines themathematical aspects of association rule construction in detail and describes basicconcepts and algorithm application possibilities. The experimental part presentsimplementation results and analysis of experiments. Conclusions have been drawnconcerningtheefficiencyofassociationrules’applicationinsearchofregularities.Eventhoughtheassociationrulesminingmethodisamongthefundamentaldataprocessingmethods, in Latvia this method is not widely used, therefore, the article underconsideration reveals the potential possibilities of the association rulemining in theanalysisofstatisticaldata.Keywords:Apriorialgorithm,associationrules,confidence,DataMining,support.

Ievads

Statistisko datu analīzes jomā aizvien biežāk tiek pielietotas tāsaucamās intelektuālās datu analīzes metodes, jo ir uzkrājies lielsdaudzums datu dažādās tautsaimniecības nozarēs un tradicionālāsklasiskās statistikas metodes daudzos gadījumos nespēj piedāvātrisinājumus.Kāpiemēruvarminētvienunoproblēmām,arkurusastopaslielveikalu menedžeri: ja pircējs nopērk konkrētu preci, tad X%gadījumosviņšnopērkarīcitupreci,kasirpastarpinātapirmajaiprecei.Sākotnēji šis uzdevums tika izmantots lielveikalos tipisku iepirkumušablonu atrašanai, tāpēc to dažkārt sauc par iepirkumu groza analīzi.Likumsakarības, pēc kurām varētu spriest par šādu notikumu saistību,nosauca par asociācijām. Asociācijas jeb asociāciju likumi ļauj atrastlikumsakarības starp vairākiem saistītiem notikumiem. Šādu likumupamatāirapgalvojums:jairizpildījiesnotikumsA,tadariespējuX%būsspēkāarīnotikumsB.


Asociāciju likumu iegūšanas pamatā ir 1993.g. izstrādātieteorētiskie pieņēmumi par šādu likumu esamību (1.). 1994.g. tikapublicētsefektīvsalgoritmsasociācijulikumuiegūšanai(2.).Šiepētījumistimulēja daudzu līdzīgu algoritmu izstrādāšanu, kas ļāva analizēt,piemēram, liela apjomapirkumuoperācijas un vispārināt šo uzdevumuparvienunointelektuālāsdatuanalīzespamatmetodēm(5.,9.).Asociācijulikumus var izmantot ne tikai pircēju groza analīzei, bet var pielietotjebkurudatuanalīzei–rūpīgianalizējotiegūtāslikumsakarības.

Asociāciju likumu iegūšanas metodes pielietošana neaprobežojastikaiaruzskaitītajiempielietojumiem.Tāstiekplašiizmantotasarīlielāsdatu bāzēs, ko arī parāda pieaugošais izstrādāto asociāciju likumuiegūšanasmetožuskaits(3.,4.,7.,8.).

Lai arī pamatoti asociāciju likumu ieguves metode ir starpgalvenajām intelektuālās datu apstrādes pamatmetodēm, Latvijā šādametodenetiekplaši izmantota, tāpēcautoranolūks irparādītasociācijulikumu ieguves potenciālās iespējas tautsaimniecības statistisko datuanalīzē.

Darba mērķis ir parādīt asociāciju likumu iegūšanas algoritmudarbībasiespējasstatistiskodatuanalīzē,noskaidrotiegūtolikumuskaitaatkarību no sākumvērtībām, izvērtēt tādu riska faktoru, kā straujulikumuskaitapieaugumupienoteiktāmparametrusākumvērtībām.

Mērķa realizācijas nolūkā tika veikta eksperimentu sērija, lainoskaidrotuiegūtolikumuskaitaatkarībunoatbalstasākumvērtībām.

Par eksperimentālajiem datiem kalpoja Latvijas Centrālāsstatistikas pārvaldes dati par respondentu apsekošanu (11.).Eksperimentam izvēlētās datu izlases bija saistītas ar iedzīvotājumājsaimniecību ekonomisko pašnovērtējumu, iedzīvotāju migrācijasprocesu pētīšanu un iedzīvotāju darba apstākļu apsekošanasjautājumiem.

Galvenās pētījuma metodes dotajā darbā ir aprakstošā metode,matemātiskāmodelēšanaunstatistiskāanalīze.Pētījumalaikaperiodsir2008.–2013.g.

Asociācijuanalīziraksturojošielielumi

Visiem asociāciju likumiem veidā IF(X) THEN(Y) (Ja...Tad) ir diviraksturlielumi(2.):

Ticamība–gadījumudaļa,kadlikumsizpildās,starpvisiemtāpielietošanas gadījumiem (gadījumu Y daļa starp Xgadījumiem).

Atbalsts – gadījumu daļa, kad likums izpildās, starp visiemgadījumiem,kadizpildāsY(gadījumuXdaļastarpgadījumiemY).


Pieņem, ka I={i1,i2, ..., im] ir literāļu kopa, ko sauc par vienumiem.ApakškopuXIsaucparvienumukopu.k–tāvienumukopairkopa,kassatur k vienumus. Pieņem, ka datu kopaD={T1, T2, ..., Tn} ir transakcijukopa,kurkatratransakcijaTi irvienumukopa.Katratransakcijasaistāsjebtiekasociētaarunikāluidentifikatoru,sauktuparTID.TransakcijaTsaturvienumukopuX,jairspēkāXT.

AsociācijulikumsformāliirimplikācijaformāXY,kurXI,YIun X Y=0. X tiek dēvēts par likuma antecedenta daļu un Y – parkonsekventadaļu.Katraivienumukopai ir zināmsstatistisksnozīmībasmērs,kosaucparatbalstu.LikumamXYiratbalstsstransakcijukopāD,jas%notransakcijāmDkopāsaturXY:

| ∈ | ⊆ |

| |

(1)

Saka,kalikumsXYirspēkātransakcijukopāDarticamībuc,ja

c%noDtransakcijām,kassaturX–saturarīY:

,∪

(2)

Ticamība nosaka likuma „stiprumu”. Ticamības robežvērtība cmin

tiek izmantota, lai izslēgtu likumus, kas nav pietiekoši stipri. Attiecīgiatbalstarobežvērtībasminizslēdzvisuslikumus,kuriemtransakcijassaturantecedentaunkonsekventadaļasarnepietiekošuapjomu.

Atbalsta robežvērtība ir definēta caur visām vienumu kopām.Attiecībā uz asociāciju likumiem tā procentuāli raksturo transakcijuskaitu, kas satur visus vienumus, kuri parādās likumā. Ticamībasrobežvērtība raksturo minimālo varbūtību, ka konsekventa daļa irpatiesa tad, ja antecedenta daļa ir patiesa. Ticamības vērtība tuvu pie100%raksturoļotistipruslikumus.

Asociāciju likumu atrašanas problēmu var raksturot sekojoši.Dots:vienumukopaI,vienumukopudatubāzeD,atbalstarobežvērtībasmin,ticamībasrobežvērtībacmin.IrjāatrodvisusasociācijulikumusveidāX Y.Tādējādi, vajagatrast visusasociāciju likumusX YkopāDaratbalstavērtībus(XY)sminunticamībuc(X,Y)cmin.

Ilustrējamizklāstītoarpiemēru.1.tab.dotatransakcijudatubāze.TāirkopaI,kassastāvnoproduktiemA,B,CunD.


1.tabulaTransakcijuTIDdatupiemērs(adaptētsno10.)

TID Pirkumugrozs TID Pirkumugrozs1 {A,C} 6 {A,B}2 {B} 7 {A,D}3 {A,B,C,D} 8 {B,C,D}4 {B,D} 9 {C,D}5 {A,B,D} 10 {A,B,D}

Katra tabulas rinda satur transakcijas identifikatoru TID, kas

raksturo pircēja veikto operācijas numuru un iegādāto produktu kopu.Vienumu kopas {A,B} atbalsts ir 0,4. {A,B,D} atbalsta vērtība ir 0,3.Sekojoši,likuma{A,D}{B}ticamībair0,75,jopēcformulas(2)iegūst:

, ⟹∪ ∪ 0,3

0,40,75

Ja atbalsta robežvērtība smin ir mazāka vai vienāda ar 0,3 un

ticamībasrobežvērtībacminirmazākavaivienādaar0,75,tadšislikumstiek uzlūkots kā pieņemams asociāciju likums. Var teikt, ka ir iegūtsasociāciju likums„JapircējsnopērkproduktusAunD, tad ir iespējams,ka 75% gadījumos viņš nopirks arī produktu B”. Protams, šādiapgalvojumi ir pieņemami tikai lielām transakciju datu bāzēm.Atbalstaun ticamības vērtības vēl negarantē likuma pielietojamību pircējauzvedībasmodeļa darbībā. Tās var tikai palīdzēt lēmumu pieņemšanasprocesā.

Vispārīgā gadījumā visu asociāciju likumu iegūšanas process tiekreducētsuzdiviemuzdevumiem:1) atrast visasvienumukopas, kurāmtransakciju atbalsta vērtības pārsniedz atbalsta robežvērtību. Vienumukopa arminimālo atbalstu tiek dēvēta par lielo vienumu kopu, pārējāsparmazajāmvienumukopām;2) izmantojot lielovienumukopu, atrastattiecīgoslikumus.

Asociācijulikumuiegūšanasalgoritms

Apriorialgoritmsunkandidātkopuģenerēšanasalgoritmspseido–C notācijā (2.tab. un 3.tab.) ir viens no biežāk citētajiem algoritmiemvienumukopuatrašanā(1.).Laiarīpastāvvirkneatšķirīgualgoritmu,šisalgoritmskalpoparpamatulīdzīgatipakonstrukcijuizstrādāšanai.


2.tabulaApriorialgoritms(adaptētsno1.)

Ievadā: TransakcijudatubāzeDunatbalstarobežvērtībasmin.Izejā: KopaL,kassaturvisasDvienumukopas.(1) L1={lielā1‐vienumukopa}(2) for(k=2;Lk‐10;k++)dobegin(3) Ck=AprioriGen(Lk‐1);//Jaunskandidāts(4) foralltransakcijāmtDdobegin(5) Ct=apakškopa(Ck,t);//Kandidātiiekšt(6) forallkandidāticCtdo(7) c.count++;(8) end(9) Lk={cCk|c.countminsup}(10) end(11) Atbilde=kLk;

3.tabula

AprioriGenfunkcija(adaptētsno1.)

(1) functionAprioriGen(Lk‐1);(2) //Pievienošana(3) insertintoCk(4) selectp.item1,p.item2,...,p.itemk‐1,q.itemk‐1

(5) fromLk‐1p,Lk‐1q(6) wherep.item1=q.item1,...,p.itemk‐2=q.itemk‐2,p.itemk‐1<q.itemk‐

1;(7) //Saīsināšana(8) forallitemkopaicCkdo(9) forall(k‐1)‐apakškopaisnocdo(10) if(sLk‐1)then(11) deletecnoCk;

Iteratīvitiekmeklētalielāvienumukopa.Pirmajāiterācijāparlielovienumu kopu tiek ņemta visa datubāze D. Nākamajās iterācijās arfunkcijasAprioriGenpalīdzībutiekģenerētaskandidātkopas.

Literatūrānavpārākdaudzpriekšlikumu,kādāveidāiegūtlikumusno atrastajām lielajām vienumu kopām, jo vienumu kopu ģenerācijasprocesstiekuzskatītsparļotibūtisku,kamarīatvēlētanozīmīgākalomaasociāciju likumu ieguvesprocesā. Parpamatu šāda tipa algoritmiem irņemti pieņēmumi par algoritma eksistenci asociāciju likumu iegūšanai(2.).

Pieņem, ka dota k–vienumu kopa (k 2) un apakškopa l, kur0lf.Tadlikumslf\lirasociācijulikums,jaizpildāsnosacījums:

(3)


kur s(f) – f atbalsta vērtība, s(l) – l atbalsta vērtība un cmin –minimālāticamībasvērtība.

Jalikumamlf\lnavminimālāsticamībasvērtības,tadneizpildāsarī likums l’ f\l’,kam0 l’ l.Tādējādi, tāvietā, lai izskatītuvisas fapakškopas likumu ģenerēšanai, var lietot funkciju, kas ģenerē likumusar(k–1)–apakškopul’nok–tāsvienumukopaslkālikumaantecedentu,ja izpildās nosacījums (3). Algoritma un likumu ģenerācijas funkcijasdetalizētākus aprakstus var atrast (2.). Šis algoritms tiek uzskatīts parpamata algoritmu likumu ģenerēšanai no iepriekš iegūtajām vienumukopām, taču tas ir samērā lēns, tāpēc ir izstrādāta vesela virknealgoritmu,kasļaujātrākatrastasociācijulikumus(10.).

Asociācijulikumuiegūšananostatistiskajiemdatiem

Pētījuma daļā tika veikta eksperimentu sērija, lai noskaidrotuiegūto likumu skaita atkarību no atbalsta sākumvērtībām. Pareksperimentālajiem datiem kalpoja Latvijas Centrālās statistikaspārvaldes dati (11.) ar respondentu apsekošanas atbilžu variantiem.Eksperimentiem izvēlētās datu izlases bija veltītas iedzīvotājumājsaimniecību ekonomiskajam pašnovērtējumam, iedzīvotājumigrācijasprocesupētīšanaiun iedzīvotājudarbaapstākļuapsekošanasjautājumiem.

Pētījumudaļaspirmajāetapātikasagatavotidatieksperimentiem.Sākotnēji visi dati bija SPSS formātā un šajā etapā tika fiksēti visinepieciešamie atribūti un izstrādāta kodifikatoru sistēma, lai datiemvarētu pielietot asociāciju likumu algoritmu. Otrajā etapā arprogrammatūras palīdzību (izstrādāta Matlab vidē) tika realizētsasociāciju likumu iegūšanasalgoritmsunpiesākotnējiemnosacījumiemtikaiegūtidatusraksturojošielikumiunveiktatoanalīze.

Mājsaimniecībuekonomiskaispašnovērtējums

Respondentiembijauzdotisekojošijautājumi: Ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējo ekonomisko

situāciju, lūdzu, pasakiet, kurš no izteikumiem vislabākraksturoJūsusituāciju(doti7atbilžuvarianti);

Ja Jūsumājsaimniecībaipēkšņi ievajadzētos120 latus,vai Jūsvarētu sagādāt šādu naudas summu nedēļas laikā? (doti 6atbilžuvarianti);

Vai Jūsu mājsaimniecības ekonomiskā situācija patlaban irlabāka, tāda pati vai sliktāka nekā pirms 5 gadiem? (doti 5atbilžuvarianti);


Vai Jūsumājsaimniecības ekonomiskā situācija pēc 5 gadiembūs labāka, paliks tāda pati vai būs sliktāka, salīdzinot arpašreizējosituāciju?(doti5atbilžuvarianti).

Pirmajā eksperimenta daļā tika pieņemts, ka ticamībasrobežvērtība cmin=75 un atbalsta robežvērtība smin=75. Pie šīmsākumvērtībām (cmin=75 un smin=75) tika iegūti 6 likumi. Katramlikumam tika izskaitļota atbalsta vērtība un ticamības vērtība. Iegūtielikumiirsekojoši:

1) 25=>34Atbalsts=247unticamība=82;2) 3242=>23Atbalsts=205unticamība=75;3) 2543=>34Atbalsts=168unticamība=83;4) 2553=>34Atbalsts=106unticamība=84;5) 2559=>34Atbalsts=75unticamība=87;6) 254353=>34Atbalsts=78unticamība=85.

Varkonstatēt(ņemottalkāatbilžukoduatšifrējumus),kaPirmais likumsnosaka:JA „Mūsusaimniecība irnabadzīga”TAD

„Mēsnevarētupēkšņisagādāt120latusnedēļaslaikā”;Otraislikumsnosaka:JA„Mumsbūtunepieciešamacitupalīdzība

sagādāt120 latusnedēļas laikā”UN „Mūsumājsaimniecības ekonomiskāsituācijairtādipati,kā5gadusatpakaļ”TAD„Mēsneesamnebagāti,nenabadzīgi”;

Trešais likums nosaka: JA „Mēs esam nabadzīgi” UN „Mūsumājsaimniecībasekonomiskāsituācijairsliktāka,kā5gadusatpakaļ”TAD„Nebūtuiespējamssagādāt120latusnedēļaslaikā”;

Ceturtais likums nosaka: JA „Mēs esam nabadzīgi” UN „Mūsumājsaimniecības ekonomiskā situācija pēc 5 gadiem būs sliktāka nekātagad”TAD„Nebūtuiespējamssagādāt120latusnedēļaslaikā”;

Piektaislikums:kļūdains,joanketānavtādakoda59.Visticamāk,tāiranketasaizpildītājakļūda;

Sestais likums nosaka: JA „Mēs esam nabadzīgi” UN „Mūsumājsaimniecībasekonomiskāsituācija irsliktāka,kā5gadusatpakaļ”UN„Mūsumājsaimniecības ekonomiskā situācija pēc 5 gadiem būs sliktākanekātagad”TAD„Nebūtuiespējamssagādāt120latusnedēļaslaikā”.

Otrajā eksperimenta daļā tika iegūtas likumu skaita vērtības pie

dažādām atbalsta vērtībām un fiksētām ticamības robežvērtībām.Rezultātiuzrādīti4.tabulā.


4.tabulaLikumuskaitaatkarībanouzdotāsatbalstavērtības

(autoraaprēķinurezultāts)

Atbalsts 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 15 20 25 50 75 100Ticamība(25)957792731684656 639 629 608 591 582 522 478 439319245189Ticamība(50)417310273249235 226 225 215 205 201 177 168 153108 83 64Ticamība(75)133 62 48 32 28 28 28 26 24 23 19 17 15 10 6 n/a

Grafikaveidāatbilstībaparādīta1.attēlā.

1.attēls.Likumuskaitaatkarībanouzdotāmatbalstavērtībāmpiedažādāmticamībasrobežvērtībām(autoraaprēķinurezultāts)

Notabulasdatiemungrafiskāsatbilstībasvarsecināt,ka,jolielāks

uzdotais ticamības līmenis un atbalsta robežvērtība, jo mazāks iegūtoasociācijulikumuskaitsunlīdzartolikumiir„stingrāki”.

Iedzīvotājumigrācijasprocesupētīšana

Respondentiembijauzdotisekojošijautājumi: KurāvalstīJūsesatdzimis?(doti11atbilžuvarianti); Cik ilgi Jūs dzīvojat šajā apdzīvotajā vietā? (doti 4 atbilžu

varianti); KurJūsdzīvojātpirmspārcelšanāsuzšoapdzīvotovietu?(doti

3atbilžuvarianti); Lūdzunosaucietapdzīvotāsvietastipu,kurāJūsdzīvojātpirms

pārcelšanāsuzšovietu?(doti7atbilžuvarianti); Kādsbijaiemeslstam,kaJūspārcēlātiesuzšoapdzīvotovietu?

(doti6atbilžuvarianti); Vai Jūs turpmākajos 3 gados plānojat pārcelties uz citu

apdzīvotuvietu?(doti5atbilžuvarianti).


Pirmajā eksperimenta daļā tika pieņemts, ka ticamībasrobežvērtība cmin=95 un atbalsta robežvērtība smin=95. Pie šīmsākumvērtībām tika iegūti 52 likumi. Katram likumam tika izskaitļotaatbalstavērtībaunticamībasvērtība.Zemākparādītidažiiegūtielikumiarlielākajāmatbalstavērtībām:

1. 1274=>51Atbalsts=592unticamība=98;2. 46=>83Atbalsts=545unticamība=97;3. 127483=>51Atbalsts=530unticamība=98;4. 1246=>83Atbalsts=443unticamība=97;5. 455165=>83Atbalsts=303unticamība=95.

Ņemottalkākoduatšifrējumus,varspriest,kaPirmais likums nosaka: JA “Jūs esat dzimis Latvijā” UN

“Pārcēlāties uz šo apdzīvoto vietu ģimenes apstākļu dēļ” TAD “PirmspārcelšanāsuzšoapdzīvotovietuJūsdzīvojātLatvijā”;

Otrais likums nosaka: JA “Jūs vienmēr esat dzīvojis šajāapdzīvotajāvietā”TAD“Turpmākajos3gadosJūsneplānojatpārceltiesuzcituapdzīvotovietu”;

Trešaislikumsnosaka:JA“JūsesatdzimisLatvijā”UN“Pārcēlātiesuzšoapdzīvotovietuģimenesapstākļudēļ”UN“Turpmākajos3gadosJūsneplānojatpārceltiesuzcituapdzīvotovietu”TAD “PirmspārcelšanāsuzšoapdzīvotovietuJūsdzīvojātLatvijā”;

Ceturtais likums nosaka: JA “Jūs esat dzimis Latvijā” UN “Jūsvienmēr esatdzīvojis šajāapdzīvotajāvietā”TAD “Turpmākajos3gadosJūsneplānojatpārceltiesuzcituapdzīvotovietu”;

Piektais likums nosaka: JA “Jūs šajā apdzīvotajā vietā esatnodzīvojislīdz50gadiem”UN“PirmspārcelšanāsuzšoapdzīvotovietuJūsdzīvojātLatvijā”UN“PirmstamJūsdzīvojātciemā”TAD“Turpmākajos3gadosJūsneplānojatpārceltiesuzcituapdzīvotovietu”.

Otrajā eksperimenta daļā tika iegūtas likumu skaita vērtības pie

dažādām atbalsta vērtībām un fiksētām ticamības robežvērtībām.Rezultātiuzrādīti5.tabulā.

5.tabulaLikumuskaitaatkarībanouzdotāsatbalstavērtības

(autoraaprēķinurezultāts,adaptētsnoautoradarba(6.))

Atbalsts 10 15 20 25 50 75 100Ticamība(50) 2690 2071 1628 1346 765 509 386Ticamība(75) 1717 1343 1029 839 473 318 241Ticamība(90) 983 736 553 436 246 159 121

Grafiskāveidāatbilstībuvarapskatīt2.attēlā.


2.attēls.Likumuskaitaatkarībanoatbalstavērtībāmpiedažādāmticamībasrobežvērtībām

(autoraaprēķinurezultāts,adaptētsnoautoradarba(6.))

Līdzīgi kā iepriekšējā datu izlasē, no tabulas datiem un grafiskāsatbilstības var secināt, ka, jo lielāks uzdotais ticamības līmenis unatbalsta robežvērtība, jo mazāks iegūto asociāciju likumu skaits.Analizējot iegūtos likumus, var secināt, ka aptaujātie iedzīvotāji dzīvokompaktānelielāapdzīvotāvietāarmazizteiktumigrācijastieksmi.

Iedzīvotājudarbaapstākļi

Respondentiembijauzdoti8jautājumi.Anketasjautājumibijašādi: Vai Jūs esat nodarbināts kā ierindas darbinieks vai noteikta

līmeņa vadītājs? (doti 7 atbilžu varianti, atbildes kods no 11līdz18);

KādaveidadarbalīgumsJumsirarsavudarbadevēju?(doti8atbilžuvarianti,atbildeskodsno21līdz28);

Kāda ir īpašuma formauzņēmumā, kur Jūs strādājat? (doti 5atbilžuvarianti,atbildeskodsno31līdz38);

Kāds darba režīms vislabāk raksturo Jūsu situāciju? (doti 5atbilžuvarianti,atbildeskodsno41līdz48);

Cik darbinieku ir Jūsu darba vietā? (doti 6 atbilžu varianti,atbildeskodsno51līdz47);

Vai pēdējā gada laikā ir bijusi aizkavēšanās darba algasizmaksā?(doti3atbilžuvarianti,atbildeskodsno61līdz63);

Vai Jūs uzskatāt, ka nākošo divu gadu laikā Jūsu pašreizējaisdarbsvarētutiktapdraudēts?(doti6atbilžuvarianti,atbildeskodsno71līdz77);

VaiJūsudarbaapstākļi,salīdzinotarstāvoklipirms5gadiem,ir...?(doti7atbilžuvarianti,atbildeskodsno81līdz87).


Pirmajā eksperimenta daļā tika analizēti 33 asociāciju likumi, kastikaiegūtipieticamībasrobežvērtībascmin=90unatbalstarobežvērtībassmin=100. Iegūtie likumi, to atbalsta un ticamības vērtības parādītas6.tabulā.

6.tabulaIegūtielikumiuntoskaitliskāsvērtības(autoraaprēķinurezultāts)

N. Likums At‐balsts

Tica‐mība

N. Likums At‐balsts

Tica‐mība

1. 74=>62 471 91 18. 223174=>62 156 952. 2274=>62 373 93 19. 113174=>62 153 913. 4174=>62 315 90 20. 225174=>62 145 944. 3274=>62 261 91 21. 227483=>62 136 925. 5174=>62 199 90 22. 314174=>62 128 906. 3174=>62 196 91 23. 417483=>62 105 917. 7483=>62 167 91 24. 234162=>11 104 908. 3143=>62 111 90 25. 11224174=>62 187 939. 7183=>11 108 92 26. 11223274=>62 158 9010. 5274=>62 103 94 27. 22324174=>62 138 9411. 4374=>62 103 92 28. 11223174=>62 119 9612. 7482=>62 103 90 29. 11227483=>62 116 9113. 112274=>62 287 92 30. 11225174=>62 106 9214. 224174=>62 249 94 31. 22314183=>62 103 9115. 223274=>62 205 92 32. 22314174=>62 102 9516. 324174=>62 176 91 33. 1122324174=>62 107 9217. 223183=>62 158 90

Ņemot vērā anketas kodu atšifrējumus, piemēra nolūkā varizrakstītatsevišķusasociācijulikumus:

Pirmaislikumsnosaka:JA“Neuzskatu,kanākošodivugadulaikāpašreizējais darbs varētu tikt apdraudēts” TAD “Pēdējā gada laikā navbijusiaizkavēšanāsdarbaalgasizmaksā”;

Otrais likums nosaka: JA “Darba līgums ir pastāvīgs” UN“Neuzskatu, ka nākošo divu gadu laikā pašreizējais darbs varētu tiktapdraudēts”TAD “Pēdējāgada laikānavbijusiaizkavēšanāsdarbaalgasizmaksā”;

Devītais likumsnosaka: JA “Nākošo divu gadu laikāpašreizējaisdarbsvarētutiktapdraudētsštatusamazināšanasdēļ”UN“Darbaapstākļi,salīdzinotarstāvoklipirms5gadiemirtādipaši”

TAD“Esmunodarbinātskāierindasdarbinieks”;17‐tais likumsnosaka:JA “Darba līgums irpastāvīgs”UN “Darba

vietairvalstsuzņēmums”UN“Darbaapstākļi,salīdzinotarstāvoklipirms5 gadiem ir tādi paši“ TAD “Pēdējā gada laikā nav bijusi aizkavēšanāsdarbaalgasizmaksā”;


24‐taislikumsnosaka:JA“Darbalīgumsirpagaidu”UN“Strādājuparastu darba režīmu (starp 6:00 – 18:00)”UN “Pēdējāgada laikānavbijusi aizkavēšanās darba algas izmaksā” TAD “Esmu nodarbināts kāierindasdarbinieks”.

Otrajā eksperimenta daļā tika iegūtas likumu skaita vērtības piedažādām atbalsta vērtībām un fiksētām ticamības robežvērtībām.Rezultātiuzrādīti7.tab.,betgrafikaveidāatbilstībuvarapskatīt3.att.

7.tabula

Likumuskaitaatkarībanouzdotāsatbalstavērtības(autoraaprēķinurezultāts)

Atbalsts 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Ticamība(25) 19116 9227 5806 4046 3067 2338 1893 1563 1296 1090Ticamība(50) 13130 6373 4009 2848 2189 1675 1368 1132 943 943Ticamība(90) 1934 664 320 168 114 79 62 51 39 33

3.attēls.Likumuskaitaatkarībanoatbalstavērtībāmpiedažādāmticamībasrobežvērtībām

(autoraaprēķinurezultāts)

Varpamanīt,kašaidatuizlaseiasociācijulikumukonsekventadaļalielākotiesuir62(Pēdējāgadalaikānavbijusiaizkavēšanāsdarbaalgasizmaksā). Tas saistīts ar to, ka anketas sestajā jautājumā bija tikai 3atbilžuvarianti,kasšajāgadījumājūtamiietekmējalikumukonstruēšanu.


Asociāciju likumu meklēšana ir viens no populārākajiemintelektuālāsdatuanalīzespielietojumiem.Asociācijuanalīzeirlietderīgagadījumos, kad vairāki notikumi ir saistīti savā starpā. Šo metodi

0

5000

10000

15000

20000

0 20 40 60 80 100

Likumi

Atbalsts

Likumuskaitaatkarībanoatbalstavērtības

Ticamība(25)

Ticamība(50)

Ticamība(90)


lietderīgi pielietot kā vienu no pirmajiem pētnieciskajiem etapiem, kadzināms(vaibūtisks)tikaikādsnodatusraksturojošiemlielumiem.

Asociācijulikumugalvenāpriekšrocībairsamērāvienkāršulikumuiegūšana. Tādus likumus viegli formulēt un attiecīgi tos var uzreizizmantot datu analīzē. Cita asociāciju analīzes priekšrocība ir iespējastrādātardažādagarumaierakstiem,un,visbeidzot,šometodiērtilietotdatu analīzes sākuma etapā, kad nav skaidra priekšstata paranalizējamiemdatiemunnavzināmskāsāktrisinātkonkrētouzdevumu.

Likumu novērtēšanā izmantojamajām atbalsta un ticamībasvērtībāmirbūtiskaietekmeuziegūtolikumuskaitu.Eksperimentālāceļātiek piemeklētas minimālās atbalsta un ticamības sākumvērtības, kārezultātā tie likumi, kas neatbilst uzdotajām sākumvērtībām, tieknoraidītiunnetiekņemtivērākonkrētāuzdevumarisināšanā.

Jaatbalstavērtībaparāda,ciklielsprocentstransakcijuuzturdotolikumu, tad ticamības vērtība uzdod varbūtību tam, ka no XY.Acīmredzotirspēkānosacījums:jolielākaticamība,jomazāklikumutiekiegūtspieatbilstošajāmatbalstavērtībām.

Var izdarīt slēdzienu, ka atsevišķu uzdevumu klasēm asociācijulikumuieguvesmehānismsirļotilietderīgs,tačusvarīgiirapzināties,kaiegūtie asociāciju likumi prasa rūpīgu analīzi, lai to izmantošana būtuefektīva. Reizē ar to jāsecina, ka asociāciju likumu analīzē ir arī savasvājāsvietas,kuruizpētevarētubūtvērtīgspielietojumulauks:asociācijulikumu programmrealizācijas izpilde prasa ievērojamu laika patēriņu;analizējamajiemdatiemjābūtpēciespējasviendabīgiem,kātasiranketudatos.

Likumuiegūšanasprocesāraksturīgaproblēmair tā,kaasociācijulikumu metode tikai dod iespēju iegūt noteiktu likumu skaitu, tālākoanalīziatstājotekspertuvaianalītiķuziņā.


1. AGRAWAL,R.,IMIELINSKI,T.,SWAMI,A.MiningAssociationRulesBetweenSetsof Items inLargeDatabases. Proc. Conf. onManagement ofData, ACMPress,1993,p.207‐216.

2. AGRAWAL, R., SRIKANT, R. Fast Algorithms for Mining Association Rules.Proceedings of the 20th International Conference on Very Large Databases,1994,p.487‐499.

3. CHEN, M‐S., HAN, J., YU, P.S. Data Mining: An Overview from a DatabasePerspective. IEEE Transactions on Knowledge and Data Engineering, Vol. 8,No.6,1996,p.866‐883.

4. CHEUNG, D.W. et al. Efficient Mining of Association Rules in DistributedDatabases.IEEETransactionsonKnowledgeandDataEngineering,Vol.8,No.6,1996,p.911‐922.

5. FAYYAD, U.M., PIATETSKY‐SHAPIRO, G., SMYTH, P. From Data Mining toKnowledgeDiscovery:AnOverview.InFAYYAD,U.M.,PIATETSKY‐SHAPIRO,G.,


SMYTH,P.andUTHURUSAMY,R.(editors),AdvancesinKnowledgeDiscoveryand Data Mining, Chapter 1, AAAI/MIT Press, Menlo Park, California, USA,1996.

6. GRABUSTS,P.UsingAssociationRules toExtractRegularities fromData.Proc.6th International Baltic Conference onData Bases and Information Systems,Riga,2004,p.117‐126.

7. HOUTSMA, M., SWAMI, A. Set‐Oriented Mining for Association Rules inRelationalDatabases. Proceedings of the 11th IEEE International ConferenceonDataEngineering,Taipei,Taiwan,1995,p.25‐34.

8. KLEMETTINEN,M.etal.FindingInterestingRulesfromLargeSetsofDiscoveredAssociationRules.3rdInternationalConferenceonInformationandKnowledgeManagement(CIKM),1994,p.401‐407.

9. NEWQUIST,H.P.DataMining:TheAIMetamorphosis.DatabaseProgrammingandDesign,№9(DataMiningSpecialEditionSupplement),1996.

10. DUNHAM, M.H. et al. (2001). A Survey of Association Rules. [atsauce 2013.g.16.dec.]. Pieejas veids: Available: http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/summary?doi=10.1.1.91.1602

11. Statistikas datubāzes [tiešsaiste]. Centrālās statistikas pārvaldes publikācija[atsauce2014.g.7.feb.].Pieejasveids:http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas‐datubazes‐28270.html

Summary

Thesearchofassociationrules isoneof themostpopular intellectualdataanalysisapplications. Analysis of associations is useful in cases where several events arelinkedtoeachother.Itisusefultousethismethodatoneoftheearlyresearchstages,whenonlyoneofthedatacharacterizingparametersisknown(oressential).Themainadvantageofassociationrulesisgenerationofrelativelysimplerules.TherulesinIF–THENformatareeasytounderstandandinterpret.Suchrulesareeasytoformulateandthustheycanbedirectlyusedindataanalysis.Anotheradvantageofassociation rules analysis is the opportunity to work with variable–length recordsand,finally,thismethodissuitableforinitialstageofdataanalysiswhenthereisnoclear understanding about the data being analyzed and it is not known how toapproachtheparticulartask.Associationrulesmethodworksbest insituationswhere thevariousparameters inthedataappearinrelativelyequalnumberofcases.Otherwise,theruleswilllinkonlyfrequently repeated parameters and it will not be possible to learn anything newaboutrarelymetparameters,thatis,timewillbenon–effectivelyspentforprocessingnon‐importantrules.Supportandconfidencevaluesusedintherulesevaluationprocesshaveasignificantimpact on the resulting number of rules. Experimentally, minimal support andconfidence thresholds have been selected, as a result those rules that do notcorrespond to defined starting values, are discarded and not used in solving aparticulartask.Ifthesupportvalueshowshowlargepercentageoftransactionsmaintainsthegivenrule,thentheconfidencevalueinstructsthattheXY.Apparently,theconditionisinforce: the bigger confidence is, the „better” the rule is, nevertheless the confidencevaluedoesnotallowtoevaluatetheeffectivenessoftherule.It can be concluded that for certain forms of tasks the association rules extractionmechanismisveryuseful:


the aim of the search task for association rules is the determination offrequentlyoccurringobjectmodelsindatasamples;

theresultsofthetaskareexpressedintheformofassociationrules,wheretheconditionandtheconcludingpartscontainsuchsamples;

thecharacteristicvaluesofassociationrulesaresupportandconfidence.Theimportantpointisthattheresultingassociationrulesrequirecarefulanalysisinorder to use them effectively. At the same time, it shall be concluded that theassociation rules analysis also has its weaknesses, the study of which could be avaluableapplicationfield: softwareimplementationofassociationrulesistime‐consuming; thedataunderanalysisshouldbepossiblyhomogeneous; incorrectorunusualdataalsoparticipateinruleformation.Theseriesofexperimentswereperformed in the researchpartof thepaperwithapurpose to determine the dependence of the obtained number of rules on thesupport’s initial values. The Latvian Central Statistical Bureau data about therespondents’answervariantsservedasabasisfortheresearch.Thedataselectedinthe research related to the household’s economic self‐evaluation, the migrationprocessofinhabitantsandtheevaluationoftheworkingconditionsofthepopulation.ThesoftwarewaswrittenintheMatlabenvironment.Intheexperimentalpartofthestudytheassociationrules’miningfromthestatisticaldatawas carried out, the number of definite rules dependence on the support andconfidence values was determined. As a result, the empirical correlation of rulesdependence on confidence has been obtained. The obtained rules are logical andreflecttherealsituation.


KOMERCDARBĪBASEFEKTIVITĀTESJĒDZIENSUNTĀINTERPRETĀCIJA

THECONCEPTOFBUSINESSEFFICIENCYANDITSINTERPRETATION

IntaKOTĀNEMg.oec.,RēzeknesAugstskola,pētniece

RīgasStarptautiskāBiznesaunAdministrācijasaugstskola,doktoranteRēzekne,LatvijaE‐pasts:[email protected]

Abstract.Theconceptofefficiencyisoneofthemostimportantcategoriesofeconomicanalysis;however,therearenounambiguoustranslationsinEnglish‐American,LatvianandRussian.Therearealso contradictions in the interpretationsandexplanationsofthisconcept.Thereare several termsused in theeconomic literatureaswellasotherfields’ literature to characterize the concept of efficiency and effectiveness.However,these terms are not always similarly defined in different fields. There are severalvariantsoftheconceptofefficiency,thusitisimportanttoresearchtheexplanationsofit. This study is based on the analysis of special literature as well as scientificpublicationsinLatviaandabroadaboutbusinessefficiency.Theaimofthisresearchistoresearchtheconceptofbusinessefficiency.Common research methods are used in this research: monographic or descriptiveresearch method and comparison method by conducting detailed research of theconcept of business efficiencywhich is based on an extensive literature review. Theresults of the research show the improved definitions of the concept of businessefficiency.Keywords:concept,economicefficiency,functionaleffectiveness,interpretation.

Ievads

Efektivitātes jēdziens tiek plaši pielietots un tam ir plašainterpretācija. Piemēram, akadēmiskā terminu datu bāzē AkadTerm(Akadēmiskā..., 2014), meklējot jēdzienu efektivitāte, var atrast 38terminus,kassaistītiarjēdzienuefektivitāte.Ekonomikasliteratūrā,tāpatarī citu nozaru literatūrā, izmanto dažādus terminus, lai raksturotuefficiency un effectiveness jēdzienus. Taču šie jēdzieni ne vienmēr tiekvienādi definēti dažādu nozaru ietvaros. Pastāv dažādi efektivitātesjēdziena un terminu izpratnes varianti, tāpēc ir svarīga efektivitātesjēdzienaskaidrojumuizpēte.

Bieži vien var dzirdēt gan teorētiķu, gan praktiķu izteikumus, kaveiksmīgaiuzņēmējdarbībaiirjābūtefektīvai.Šādiapgalvojumibieživienirvispārinātiunnetiekpaskaidrotisīkāk,konozīmēefektīvsuzņēmums,efektīvarīcībavaiefektivitātekādosprocesos(Zvirbule–Bērziņa,2009).

Raksta tēma Latvijā nav pietiekoši pētīta unminētie apgalvojumirada nepieciešamību veikt komercdarbības efektivitātes jēdziena


detalizētu izpēti, pamatojoties uz speciālās literatūras un Latvijas unārvalstu zinātnisko publikāciju analīzi, kā arī turpmākajos pētījumosveiktkomercdarbībasefektivitātesveiduunrādītājuizpēti.

Pētījuma mērķis: veikt komercdarbības efektivitātes jēdzienaizpēti.

Pētījumamērķasasniegšanaiizvirzītišādiuzdevumi:1) izpētīt komercdarbības efektivitātes jēdziena un mērīšanas

koncepcijuattīstību;2) sistematizēt efektivitātes jēdzienu tulkojumus un rast

efektivitātes jēdziena sinonīmus latviešu valodasterminoloģijā;

3) sistematizētefektivitātesjēdzienuskaidrojumusunpilnveidotefektivitātesjēdzienuterminuskaidrojumus.

4) izstrādātsecinājumusunpriekšlikumus.Pētījumaobjekts:efektivitāte.Pētījums pamatojas uz speciālās literatūras un zinātnisko

publikācijuanalīziparkomercdarbībasefektivitāti.Pētījumā izmantotasvispārzinātniskās pētījumu metodes: monogrāfiskā jeb aprakstošāpētījuma metode un salīdzināšanas metode, veicot komercdarbībasefektivitātes jēdziena detalizētu izpēti, balstoties uz plašu zinātniskāsliteratūrasapskatu.

Komercdarbībasefektivitātesjēdzienaunmērīšanaskoncepcijuattīstība

Efektivitātivaruzskatītparvienunovadībaskoncepcijām.Viensnovadības teorijas pamatlicējiem H.Emersons (H.Emerson) uzskatījaefektivitātipargalvenovadītājauzdevumu(Emerson,1924).

Pieņemts uzskatīt, ka jēdziens efektivitāte sākotnēji radāsekonomiskajā literatūrā. Efektivitātes jēdziens sastopams jau V.Petija(W.Petty), viena no klasiskās politekonomijas dibinātājiem, un F.Kenē(F.Kene),fiziokrātuskolasdibinātāja,darbos(Солодкая,1999).

Komercdarbības efektivitātes jēdzienanozīmemūsdienās atšķirasno D.Rikardo efektivitātes formulējuma. 1817.g. D.Rikardo savā darbā„Principles of Political Economy and Taxation” noteica darbībasefektivitātikārezultātapārsvaruvirsizmaksām(Риккардо,2007).

20.gs.pirmajāpusēmikroekonomikasteorijaapskatījaefektivitāteskonceptu no V.Pareto skatupunkta. Pareto efektivitāte jeb Paretooptimalitāte ir koncepcija pētījumos par ekonomikas efektivitāti unienākumu sadali. 1909.g. V.Pareto nāca klajā ar paziņojumu, ka 80%bagātības ir20%iedzīvotājurokās,kasvēlāk ieguvanosaukumuParetolikums,Paretoprincipsvaiarī20/80princips(Chen,et.al.,2001).Paretoizskatījaefektivitātes jēdzienu,pamatojotiesuzražošanas iespēju līknes


modeli,unParetoefektivitātenosaka,ka„noklusētupieņēmumuietvarosir spēkā teorēma, ka perfektas konkurences tirgū ilgā termiņā iestājasdubultefektīvslīdzsvars:ražošanairekonomiskiefektīva–firmasražoarminimālām vidējām izmaksām; resursi ir izlietoti sociāli optimāli–ražošanas marginālās izmaksas līdzinās produkta cenai, kas savukārtvienādaarvidējāmizmaksām.PerfektaskonkurenceslīdzsvarsirParetoefektīvs pēc bikritērija (patērētāju ieguvums; ražotāju ieguvums)”(Jaunzems, 2012). Pareto efektīvu situāciju var raksturot kā situāciju,kurānevienamtāsdalībniekamnaviespējamsatrastkāducitusituāciju,kurā viņa labums palielinātos, vienlaikus nesamazinoties neviena citadalībniekalabumam.

Ekonomiskās domas teorētiķis un praktiķis H.Emersons(H.Emerson) ar savu darbu „The twelve principles of efficiency” (1912)radīja efektīvas ekonomiskās darbības teoriju, noskaidroja funkcionāloatkarībustarpražošanasorganizācijuunvadībasprincipiem,norādotuzto, ka efektīva ir tā kompānija, kura ražo maksimālu produkcijasdaudzumu, izmantojot resursus 100% apmērā, bez zaudējumiem.H.Emersonsefektivitātesjēdzienupielīdzinājaproduktivitātesjēdzienam(Emerson,1924).

Britu ekonomista, 1991.g. Nobela prēmijas laureāta ekonomikāR.H.Kouza(RonaldHarryCoase)pazīstamākiedarbiekonomikā irrakstiekonomikas žurnālos: „The Nature of the Firm” (1937), kurā pētītasuzņēmumutransakcijuizmaksas,un„TheProblemofSocialCost”(1960),kurā pētītas ārējās ietekmes (externality) problēmas ekonomikā.R.H.Kouzs ieviesa terminu „ārējie efekti”, kas efektivitāti var ganpaaugstināt, gan arī pazemināt. Saskaņā ar R.H.Kouza teoriju, „ārējieefekti” ir trešāspuses, kas tieši nepiedalāsdarījumā, bet rada izmaksasvai ienākumus. R.H.Kouzs to skaidroja šādi: ir lopkopis, kurš pārdotpienu, un pircējs (darījuma tiešie dalībnieki). Cenā, protams, ietvertasizmaksas un paredzamais izdevīgums. Tomēr, govs ganīšanas laikā ietpāri kaimiņa tīrumam un mīda to. Cenā nav iekļauta kompensācijakaimiņamparizmīdītotīrumu,tačutasradaizmaksas(Коуз,2007).

P.Drakers(PeterF.Drucker),ievērojamsvadībasspeciālists,ieviesisvairākus vadzinības jēdzienus, viņu mēdz dēvēt par cilvēku, kuršizgudrojis vadības teoriju. P.Drakers uzskatīja, ka viens novisizplatītākajiem nepietiekoši augstas efektivitātes iemesliem irnesabalansētībastarppiedāvātoproduktutirguunnoietakanāliem.Viņšpētīja jautājumu – ko var uzskatīt par veiksmīgu kompāniju jebveiksmīgu produktu – un secināja, ka galveno peļņu tirgū iegūst, pēckopējā tirgus īpatsvara, otrais dalībnieks, jo tirgus līderis tērē pārākdaudz spēka, lai līderību uzturētu. P.Drakers efektīvu biznesu pretstatamarginālajam (franču valodā „marginal”, latīņu valodā „margināli”–


robeža, maznozīmīgs) biznesam. Marginālais bizness–minimāliefektīvais bizness, kad biznesmenis saņem ienākumu no pārdotāsprodukcijasapjoma,kasapmierinapastāvīgoneaktīvo tirgusdalībniekuvajadzības (Друкер,2008). Tādā gadījumā iegūstamo līdzekļu apjominedod iespēju reinvestēt un uzņēmējs būs spiests aiziet no tirgus, kadnosacījumi viņam nebūs labvēlīgi. Marginālais bizness pie pietiekošiempārdošanas apjomiem arī ir rentabls un, pēc D.Rikardo, efektīvs. TačuP.Dakers neuzskatīja tādu biznesu par efektīvu. P.Drakera izpratnē„efektīva komercdarbība”–darbības perspektīvs stāvoklis, kad tiekiegūtavirspeļņauzlīderapozīcijasrēķina(Хаджаев,Никонова,2013).

P.Drakers (Drucker, 1977) „efficiency” raksturoja kā „darīt lietaspareizi”(„doingthingsright”)un„effectiveness”kā„darītpareizāslietas“(“doing the right things.”) (Kumar, et al.,2010). P.Drakers uzskatīja, kalietderīga jeb rezultatīva darbība ir sekas tam, ka tiek izgatavotaslietderīgasunvajadzīgaspreces,betefektīvadarbībairsekastam,katāspašasprecestiekizgatavotaspareizi.

Austriešu ekonomistu J.Šumpēteru (J.A.Schumpeter) varētu dēvētpar inovatīvāsekonomikasteorētiķiunklasiķi.No J.Šumpēteradarbiemvar secināt, ka ne jau zinātnes atziņas pašas par sevi kā degviela araugstāku oktānskaitli paātrina automobiļa skrējienu. Tas ir automobiļavadītājs,jebekonomikā–uzņēmējs,kaspiespiežotgāzespedāli,paātrinaautomobiļa gaitu. Labāks benzīns tikai dod šādu iespēju. Tādēļekonomikā vispirms ir vajadzīgi labi uzņēmēji, liberāls tirgus un brīvakonkurencetajā,laiuzņēmējibūtumotivētimaksimāliizmantotvisu,kasvienvaruzlabotviņukapitālaunresursuefektivitāti lairažotu,pārdotuun pelnītu vairāk. Tādēļ uzņēmēji ražošanas procesā nemitīgi cenšasieviest arvien jaunas inovācijas (Zinātniskais..., 2002). J.Šumpētersuzskatīja, ka „virspeļņu var iegūt tikai novatorisku priekšrocībugadījumos” (Шумпетер, 2007). Autore secina, ka P.Drakeram unJ.Šumpēteram bija vienāda attieksme, izskatot uzņēmējdarbībasefektivitātesjautājumunopeļņasgūšanasviedokļa.

R.Hadžajevs un I.Nikonova (Хаджаев, Никонова, 2013) apkopojaKrievijas zinātnieku pētījumus par komercdarbības efektivitātesjautājumiem un secināja, ka Krievijas pētnieki J.Babāne (Бабань Ю.А.,2002), G.Kleiners (Клейнер Г.,2002) un O.Romanova (Романова О.,2002) būtiski paplašinājuši jēdzienu „efektivitāte”. Piemēram, J.Babānejēdzienu „efektivitāte” nomainīja ar jēdzienu „turīgums”(состоятельность) un izdalīja šādus jēdziena „turīgums” veidus:ekonomiskais (rentabilitāte, konkurētspēja); investīciju (investīcijupotenciāls);finansiālais(maksātspēja,finansiālāstabilitāte)u.c.

Efektivitātes mērīšanas jautājumi vienmēr bijuši saistīti arpaaugstinātu interesi no uzņēmēju puses, ko nosaka nepārtraukta


nepieciešamība paaugstināt savas darbības produktivitāti. Efektivitātespētījumi aptver bezpeļņas uzņēmumus un uz peļņu orientētusuzņēmumus.

E.BallesterounJ.A.Maldonado(Ballestero,Maldonado,2004)atzīst,ka„efektivitātesmērījumiempiemītteorētiskasunpraktiskasproblēmas,ja tiek apskatīti vairāki resursi vai rezultāti. Pirmkārt, efektivitāteskontekstā „resursiem” (input) ir standarta resursu nozīme (darbs,kapitāls,zeme)tikilgi,kamēršosresursuspieprasaorganizācija,kastosizmanto, lai piegādātu preces un pakalpojumus. Otrkārt, resursi tiekizmantotiplašāizpratnēkāzaudējumi,ziedojumivaisamaksaparkautkāiegūšanu. Efektivitāte samazinās, kad resursu, kas tiek izmantotiražošanā(piemēram,zeme,darbaspēksvaimateriāli),patēriņšpalielinās,betrezultātipaliektādipaši. „Rezultāti” irne tikai industriālāungarīgāražošana, bet arī jebkādas taustāmas vai netveramas priekšrocības unieguvumi,vēlamivainoderīgirezultāti,kāarī jebkādassekas,kurasdodlabumulēmumupieņēmējam.

Efektivitātes mērījumi parādījās T.C.Kūpmena (Koopman,1951)darbos, viņu interesēja ražošanas analīze, un G.Debreu (1951) darbos,kurš ieviesa resursu izmantošanas koeficientu. Labklājības ekonomikāPareto–Kūpmena efektivitātes jēdziens nosaka, ka „lēmumu pieņemošavienība ir efektīva (100%) tad un tikai tad, ja nav iespējams uzlabotnevienu ieguldījuma vai rezultāta (input/output) rādītāju, nepasliktinotkāducituieguldījumuvairezultātu”(Cooperet.al.,2011).

M.J.Farels (Farrell) (1957) pētījumā par produktīvās efektivitātesmērīšanu norādīja, ka „nozares produktīvās efektivitātes mērīšanasproblēma ir svarīga gan ekonomikas teorētiķiem, gan ekonomikaspolitikas veidotājiem. Ja teorētiskie argumenti attiecībā uz dažāduekonomisko sistēmu relatīvo efektivitāti ir pakļauti empīriskajaitestēšanai, ir svarīgi spēt izveidotdažus faktiskosefektivitātes sistēmasmērījumus.Plānojotnozaruattīstību, ir svarīgi zināt, cik tālunoteiktajānozarē var sagaidīt pieaugumu rezultātos ar vienkāršu efektivitātespalielināšanubezpapilduresursuabsorbēšanas”(Cook,Seiford,2009).

1957.g. M.J.Farels paziņoja, ka uzņēmumu efektivitāte var tiktaprēķināta empīriski, ieviesa inovatīvu efektivitātes robežuprognozēšanas metodi no reālu ražošanas situāciju novērojumiem undefinējaekonomiskoefektivitātikātehniskāsefektivitātesunizvietojuma(allocative) efektivitātes kombināciju. M.J.Farela definētā tehniskāefektivitāte zināma kā „pilnīga tehniskā efektivitāte”, jo to neietekmēmēroga efekts. M.J.Farels uzskatīja, ka „uzņēmums nevar būt 100%ekonomiski efektīvs, ja tas vienlaikus nav 100% efektīvs tehniski un100%efektīvsizvietošanasziņā.Ekonomiskāefektivitātevartiktsadalītadivosatsevišķoskritērijosuntādējādiirtikaišodivuatsevišķomērījumu


rezultāts.M.J.Farelsuzskatīja,katehniskāefektivitāteizmēraveidu,kādāuzņēmums izvēlas resursu daudzumu, kas tiks izmantots ražošanasprocesā,jadotaizmantotofaktoruietekme.Tehniskāefektivitātenovērtēarī veidu, kādā uzņēmums izvēlas dažādu resursu attiecību saistībā artirgus cenu, kas tiek uzskatīta par konkurētspējīgu. Ekonomiskāsefektivitātes koncepts tiek asociēts ar vērtības kritērijiem. Tādējādijebkādas izmaiņas, kuras rada vērtības paaugstināšanos, tiek uzskatītaspar efektīvām izmaiņām, kā arī par neefektīvām pretējā gadījumā”(Ouattara,2012).

M.J.Farels sākumā definēja tikai viena rezultāta efektivitāti.M.J.Farels arī norādīja, ka primārais iemesls, kādēļ visi mēģinājumiproduktivitātes efektivitātes mērīšanā bija neveiksmīgi, bija nespējaapvienot vairāku resursu mērījumus noteiktā efektivitātes mērā. Toiespējamsrealizēt,nosakotvispārējoproduktivitātiatsevišķamresursam(ignorējotvisuspārējosresursus)unveidojotefektivitātesindeksu,kurāresursuvidējāsvērtāvērtībatieksalīdzinātaarrezultātiem.

1978.g. pētnieku grupa (Charnes et al., 1978) izveidoja datuaplenkuma (Data envelopment analysis) (DEA)metodi. Pamatojoties uzto, ka sociālajās zinātnēs teorētiski augstākā iespējamā efektivitāte navnovērojama, Pareto–Kūpmena efektivitātes definīcija tika aizstāta armodeļa veidošanu tikai ar empīriski pieejamo informāciju. Lēmumupieņemoša vienība ir efektīva (100%) tad un tikai tad, ja citu lēmumupieņemošo vienību rādītāji parāda, ka nav iespējams uzlabot nevienudotās lēmumu pieņemošās vienības ieguldījuma vai rezultāta rādītāju,nepasliktinot kādu citu ieguldījuma vai rezultāta rādītāju Šādi definētaefektivitāte tiek uzskatīta par tehnisko efektivitāti, jo tā nepieprasa necenas,nearīkāduscitus„svarus”(Cooperet.al.,2011).

Galvenie DEA varianti ir Charnes–Cooper–Rhodes (CCR) (Charnesetal.,1978)modelisunBanker–Charnes–Cooper(BCC)modelis(Banker,et.al., 1984). CCR modelī tika veiksmīgi ieviesta M.J.Farela efektivitātespieeja, raksturojot efektivitāti vairākiem rezultātiem. R.D.Bankerspamatoja vispārējas (overall, global), tehniskās un mēroga (scale)efektivitāteskopsakarības(Banker,at.al.,1984).

DEA mērķis ir noteikt neefektivitāti, lai sasniegtu augstākosiespējamoslabumulīmeņusunizvairītosnopārmērīgaresursupatēriņa.DEAmetodesidejaspamatāpielietoja,novērtējotvadībasunprogrammuefektivitāti tādās bezpeļņas lēmumu pieņemšanas vienībās kā skolas,slimnīcasu.c.(Banker,et.al.,1984).Visatbilstošākaispielietojumssaistītsaraktivitātēm,kurāsdažirezultātiun/vairesursiirnetaustāmi,tāpēctosgandrīz nav iespējams pārrēķināt naudas vienībās. Piemēram, slimnīcuunskolurezultātus,tāpatkāvidesizmaksasrūpniecībāirgrūtinovērtētnaudasvienībās,tāpēcšāduaktivitāšuefektivitātesanalīzenavveicama,


apskatot ieguvumus un izmaksas grāmatvedības terminu kontekstā(Ballestero,Maldonado,2004).

Kopš DEA ieviešanas 1978.g., metode būtiski pilnveidota ganteorētiski,ganarītāsidejupiemērojamībapraktiskāssituācijās.

Autore, veicot ārvalstu zinātnieku efektivitātes pētījumu analīzi,secina,kapētījumi,izmantojotDEApieeju,galvenokārtnovērojamitādāssabiedriskā sektora jomās kā veselības aprūpe, augstākā izglītība unsatiksme.Efektivitātespētījumiprivātajāsektorāgalvenokārtattiecināmiuzpakalpojumunozari(tūrisms,viesnīcas),ražošanasnozariunfinanšusektoru(bankām).

Neskatoties uz to, ka privātajā sektorā efektivitātes rādītājusvieglāk noteikt nekā publiskajā sektorā (Mihaiu, et.al, 2010), tomērlielāku interesi no zinātnieku puses, pamatojoties uz publicētajiempētījumiem, izraisa tieši sabiedriskā sektora efektivitātes analīze.Jāuzsver, ka praktiski netiek pētīta mazo uzņēmumu darbībasefektivitāte, ko apstiprina A.Nīlija (Neely) mazo un vidējo uzņēmumuaptaujas respondenta komentārs: maziem un vidējiem uzņēmumiembieživienvislabākaispamatojums ir „sajust”,pat tad, ja skaitļinesakrīt.Mērīšana irgreznība–veiksmesunneveiksmes iracīmredzamas(Neelyet.al.,2005).

Autore, veicot Latvijas zinātnieku efektivitātes pētījumu analīzi,secina, ka galvenie pētījuma virzieni aptver Latvijas ostu darbībasefektivitātes vērtēšanas metodoloģijas izstrādi, Valsts policijas darbaefektivitātes vērtēšanas kritēriju izstrādi, Latvijas augstākās izglītībassistēmas efektivitātes izpēti, ugunsdrošības sistēmas ekonomiskāsefektivitātes novērtēšanas metožu izpēti Latvijā, Eiropas Savienībasfondu efektivitātes izpēti Latvijā un Eiropas Savienības finansējumaefektīvākasizmantošanasiespējuizpēti.

Neskatoties uz efektivitātes jēdziena vēsturisko attīstību,efektivitātes mērīšanas koncepciju attīstību un efektivitātespraktiskajiempētījumiem,pastāvdažādaefektivitātes jēdziena izpratne.Raksta autore uzskata par nepieciešamu aplūkot efektivitātes jēdzienaskaidrojumusunpilnveidotefektivitātesjēdziena/udefinīcijas.

Efektivitātesjēdzienainterpretācija

Ekonomikas literatūrā tāpat arī citu nozaru literatūrā izmantodažādusterminus,lairaksturotuefficiencyuneffectivenessrādītājus.Tačušie jēdzieni ne vienmēr tiek vienādi definēti dažādu nozaru ietvaros.Pastāvdažādiefektivitātes jēdzienaunterminuizpratnesvarianti, tāpēcirsvarīgaefektivitātesjēdzienauntāpielietošanasizpēte.

Efektivitātes (latīņu valodā „effectivus” – efektīvs un „effectus”–iedarbība) jēdziens ir viena no svarīgākajām ekonomiskās analīzes


kategorijām, taču nepastāv viennozīmīga jēdziena efektivitāte angļu–amerikāņu un latviešu terminoloģijā. Angļu–amerikāņu zinātniskajāliteratūrā efektivitātes jēdzienu raksturo ar 2 terminu palīdzību:efficiency un effectiveness. Viennozīmīga doto jēdzienu tulkojuma navlatviešu valodā, kā arī krievu valodā (Божко, 2013). Latviešu valodasterminoloģijāpastāvdažādidotojēdzienutulkojumi:

Efficiency: efektivitāte, iedarbīgums, ražošanas produktivitāte. (Biznesa

leksikas...,2003); efektivitāte(Ekonomikasterminoloģijas...,2004); 1.efektivitāte, produktivitāte, ražīgums. 2.lietderības

koeficients. 3.izmantošanas koeficients (dabas resursu,zemes). 4.rentabilitāte, ekonomiskums (English – Russian ...,2000);

1.efektivitāte; iedarbīgums. 2.lietpratība; prasme;3.produktivitāte; ražība; ražīgums. 4.lietderības koeficients.(English–Latvian…,2006);

1.efektivitāte, ražīgums; produktivitāte, rentabilitāte.2.lietderībaskoeficients(Бобров,1997);

efektivitāte(tehniskā);ražīgums,produktivitāte(DictionaryofBusiness…,1997);

ekonomiskāefektivitāte(PasaulesBanka,2006).Effectiveness: iedarbīgums, lietderīgums, efektivitāte (English–Latvian…,

2006); efektivitāte,iedarbīgums(Бобров,1997); funkcionālā efektivitāte (Rezultātu…, 2008; Pasaules Banka,

2006), neizdalot atšķirības starp jēdzieniem „effectiveness,efficiency”;

efektivitāte(Ekonomikas,lietvedības...,1995).Pastāv problēmas ne tikai ar doto jēdzienu tulkojumiem, bet arī

pretrunas šo jēdzienu skaidrojumos un to interpretācijā, jo „vadītājiemšie jēdzieni var šķist sinonīmi, bet katram no tiem ir sava atšķirīganozīme”(Kumar,Gulati,2010).Jēdzieniefficiencyuneffectiveness irplašiizmantoti, taču bieži tiek izmantoti ar dažādu nozīmi (ProductivityCommission,2013).

Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā netiek skaidrots efektivitātesjēdziens, bet ir atsauce un tiek skaidrota ekonomiskā efektivitāte, kā„ekonomisks rādītājs, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem.Ekonomisko efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pretizlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami peļņas iegūšanai.”(Ekonomikas skaidrojošajā..., 2000). Efektivitātes („efficiency”) jēdziens


skaidrots, izmantojot tehniskās un ekonomiskās efektivitātes jēdzienus(Бизнес: Oксфордский..., 1995) un tiek skaidrota investīciju projektuefektivitāte, kapitālieguldījumu efektivitāte, ražošanas efektivitāte,ražošanas faktoru efektivitāte, ekonomiskā efektivitāte un ekonomiskāunsociālāefektivitāte(Экономическаяэнциклопедия,1999),betnetiekskaidrota efektivitātes kategorija. S.Tikins (Тикин,2009) uzskata, ka, janetiek dots efektivitātes kategorijas būtības skaidrojums, tad īpašībasvārda „ekonomiskā” pievienošana nenoteiktam jēdzienam neatvieglo tāuztveri,betpadaratāizmantošanasjomuvēlnenoteiktāku.

Efektivitātes kritērijs ekonomiskajā literatūrā formulēts dažādosveidos:

maksimālsrezultātupieoptimālaizmaksuapjoma; maksimālsrezultātsarminimālāmizmaksām; maksimālsrezultātsuzvienuizmaksasvienību; minimālas izmaksas uz vienu rezultāta vienību (Мазурова и

др.,2010)Arefektivitātisaprot: konkrēturezultātu(noteiktasdarbībasefektivitāti); rezultāta vai procesa atbilstību maksimāli iespējamajam,

ideālamvaiplānotajam; sistēmufunkcionālodaudzveidību; funkcionēšanasapmierinātībasskaitliskoraksturojumu; mērķauzdevumuunfunkcijuizpildīšanasvarbūtību; reāla efekta attiecība pret prasīto (normatīvo) efektu

(Гурышев,2007).Vērtējot atsevišķu „efektivitātes” jēdziena skaidrojumus, var

secināt,kapastāvproblēmasdotājēdzienaskaidrojumā(1.tab.): efektivitāte kā viens jēdziens, neizdalot atšķirības starp

jēdzienu effectiveness un efficiency skaidrojumiem (1.–2.jēdziena skaidrojumi) vai arī efektivitāte (3.jēdzienaskaidrojums) definēta kā iekšējā uzņēmuma resursuizmantošana,kovarētuattiecinātuzefficiency;

skaidrojottikaiefficiency jēdzienu(4.‐6.jēdzienaskaidrojumi),kaut gan 4.jēdziena skaidrojumā varētu izdalīt abusefektivitātesveidus;

dažādas pieejas jēdzienu skaidrojumiem un dažādi jēdzienunosaukumi(7.–9.jēdzienaskaidrojumi);

efficiency kā ekonomiskā efektivitāte un effectiveness kāfunkcionālāefektivitāte(10.–13.jēdzienaskaidrojumi)


1.tabulaEfektivitātesjēdzienuskaidrojumi

(autoresapkopojums)

Nr. Efficiency Effectiveness Avots

1. Efektivitāte Svešvārduvārdnīca,1999.

Tas,cikviegli,ātrivailētiarattiecīgolīdzekli,metodivairīcībasveidusasniedzamsnoteiktsmērķis.

Resursumaksimālaatdeve,toizmantošanaarminimāliemzaudējumiem.

2. Efektivitāte(effectiveness,efficiency) Klauss,2000;2002. Tas,cikviegli,ātrivailētiarattiecīgolīdzekli,metodivai

rīcībasveidusasniedzamsnoteiktsmērķis. Ierobežoturesursumaksimālaatdeveuntoizmantošanaar

minimāliemzaudējumiemvaibezzaudējumiem3. Efektivitāte(эффективность) Райзберг,и

др.,1998.Nosacītaisefekts,procesa,operācijasunprojektarezultativitāte,konosakakāefekta,rezultātaattiecībupretizmaksām,kasnodrošinatāsaņemšanu.

4. Pakāpe,kādāsistēmavaitāssastāvdaļassasniedzvēlamorezultātu(izpildasavasfunkcijas)salīdzinājumāarresursupatēriņu.

Rādītājs,kasraksturomērapakāpi,kādāsistēmavaitāssastāvdaļassasniedzvēlamorezultātu(izpildasavasfunkcijas)salīdzinājumāarresursupatēriņu

‐

Ekonomikasterminolog‐ģijas...,2004

5. Spējastrādātlabivaiuzrādītlabākurezultātuvaipadarītdarbuātri

‐Dictionaryofbanking...,2005.

6. Maksimālaizlaidearminimāludarbaun/vaikapitālaizmantošanu.

‐Ammer,1984.

7. Procesupieeja Rezultātupieeja Dāvidsone,2008.Efektivitātekārādītājs,kas

raksturomērķusasniegšanāizmantotoresursuizmantošanaslietderībuuntotaupīšanasvaioptimālākaslietošanasiespējuanalīzi.

Efektivitātekārezultātujebdarbībasefekts.Šajāgadījumāefektivitāteirrādītājs,raksturojošsorganizācijaspanākumussākotnējiizvirzītomērķusasniegšanā.


1.tabulasturpinājums

8. Efektivitāte(эффективность) Rezultativitāte(результативность)

Тикин,2009.

Tiekšanāsrādītājsuzgalarezultātu,tačunepatsrezultāts,betpareizības,virzībasprecizitātesvariantsattiecībāpretto(galarezultātu).

Kādaprocesanoteiktsrādītājs,japrocesanoslēgumāiegūtskautkasiepriekšieplānots,t.i.tradicionālarezultātaattiecībapretizmaksām.

9. Alokatīvāefektivitāte(аллокативнаяэффективность)

Adaptīvāefektivitāte(адаптивная)

эффективность)

Cериков,2011

Raksturocikproduktīvitieksadalītiresursi,kāarīcikekonomiskitieizmantoti

Raksturodažāduapakšsistēmuveiksmīgumu(rezultativitāti)attiecībāpretārējovidi.

10. Ekonomiskāefektivitāte Funkcionālāefektivitāte Rezultātu...,2008.Pakāpe,kādāsistēmavaitās

sastāvdaļassasniedzvēlamorezultātu(izpildasavasfunkcijas)salīdzinājumāarresursupatēriņu.

Plānotodarbībasrezultātuunizvēlētoalternatīvuatbilstībasasniegtajiempolitikasrezultātiemunmērķiem

11. Ekonomiskāefektivitāte Funkcionālāefektivitāte Iekšējāauditalikums,2012

Sagaidāmovaisasniegtodarbībasrezultātukvalitātesunkvantitātesattiecībapretieguldītajiemresursiemundarbībām.

Sagaidāmovaisasniegtodarbībasrezultātuunizraudzītoalternatīvuatbilstībanoteiktiemmērķiem.

12. Ekonomiskāefektivitāte Funkcionālāefektivitāte PasaulesBanka,2006.

Parādaattiecībasstarpizmantotajiemresursiemunizpildesrādītājiem.Tomērakāresursupatēriņu(izmaksas,cilvēkdienasu.t.t.)uzvienuizpildesrādītājavienību.

Parāda,ciklielāmērāprogramma(aktivitāte,uzdevums)irsasniegusirezultātaunietekmesvēlamokvalitātiatbilstošiprogrammasmērķiemunvīzijai.

13. Ekonomiskāefektivitāte Funkcionālāefektivitātejebrezultativitāte

Paņina,2011.

Rezultātasasniegšanaarminimāliemizdevumiem.‘’...varētutraktētkālietderībuunkuršvairākasociējasarproduktivitāti,nozīmēdarītlietaspareizi”.

Vairākasociējasarkvalitātiunapzīmē„darītpareizaslietas”...,raksturomērķasasniegšanasapmēru.,...fokusējasuzvēlamorezultātu,stratēģijuunprioritātēm,tiecaspēcpanākumiem


Pretrunasjēdzienutulkojumos,salīdzinotariepriekšapskatītajiemjēdziena skaidrojumiem, novērojamas A.Kovaļova (Ковалев, 2012)efektivitātes jēdzienu izpratnē,kasefficiency tulkokā rezultativitāti,betefficientkāefektivitāti.

Latviešu valodas terminoloģijā sastopams jēdziens „efekts”(effect)aršādiemjēdzienaskaidrojumiem:

darbībasizraisītassekas(Ekonomikasterminoloģijas...,2004); darbības,norisesrezultāts,sekas(piem.,ekonomiskaisefekts)

(Svešvārduvārdnīcā,1999); kādas darbības vai procesa rezultāts (Ekonomikas

skaidrojošajā..,2000.)A.Serikovs (CериковА.В.)uzskata,kaefekts irnoteiktasdarbības

rezultāts,betefektivitāteirdarbībasīpašībasniegtšorezultātu(Cериков,2011). A Zvirbule–Bērziņa (Zvirbule–Bērziņa, 2009) uzskata, kauzņēmuma darbības rezultāts vēl neparāda efektivitāti, jo pastāv divitermini – efekts un efektivitāte. Ikviens efekts liecina par to, kāds iruzdotā uzdevuma izpildes rezultāts: kā izpildīta preču ražošana vaipakalpojumu sniegšana, vai tiek apmierinātas patērētāju prasības unvajadzības,vaibūsiespējamsprecespārdot,parkāducenuvarēspārdot,kādabūssagaidāmāpeļņa?Novērtējotefektu,parastisalīdzinafaktiskosvai gaidāmos rezultātus (starprezultātus un galarezultātus) arpieņemtajiem standartiem, etaloniem vai izvirzītajiem mērķiem. Tā,piemēram, sagaidāmo gada ekonomisko efektu no plāna (projekta)īstenošanas veido plānotā kopējā uzņēmuma gada peļņa, ko nosaka kāstarpībustarpprognozētoprodukcijaspārdošanascenuunpašizmaksu,ievērojot produkcijas izlaides un realizācijas plānotos apjomus.A.Zvirbule–Bērziņa uzskata, ka praktiskajā darbībā efektivitāte ir labsuzņēmumarezultātunovērtēšanasmehānisms.

Efektivitāteskategorijuvaraplūkotkā2lielumusummu:starpībasstarprezultātiemunizmaksām,kasliecinaparpozitīvusaldo,t.i.labuma,kas iegūts cilvēku darba rezultātā, un šīs starpības (labuma) spējuapmierinātreālisvarīgassabiedrības,cilvēkuvajadzības(Ковалев,2012).Efektivitāte ir komplekss biznesa procesu rādītājs, kurš raksturo šādasīpašības: rezultativitāti, (procesa spēju sasniegt nepieciešamosrezultātus); resursu ietilpību (resursu patēriņu) un operativitāti (laikapatēriņu)(Cериков,2011).

Pastāv uzskats, ka jēdziens efficiency ir iekšējā efektivitāte, beteffectiveness ārējā efektivitāte (Grönroos, Ojasalo, 2004; Ойнер, 2008).Iekšējā efektivitāte–iekšējais standarts, kuru nosaka attiecinotrezultātuspretizmaksām.Ārējāefektivitātenosakaārējosstandartusunraksturo uzņēmuma attīstības iespējas, attīstības stabilitāti, adaptivitātiun atbilstību ārējās vides prasībām. Atkarībā no pētījuma uzdevumiem


var pielietot dažādas ārējās efektivitātes novērtēšanas metodes:stratēģisko mērķu sasniegšanu, uzņēmuma situāciju tirgū, dažāduinterešu grupu prasību apmierinātības līmeni, uzņēmuma vērtību(Божко,2013).

Efektivitāte pamatojas uz trīs būtiskiem raksturojošiemelementiem(1.att.)

1.attēls.Efektivitātesjēdzienuraksturojošieelementi(autoresveidots)

1.att. redzams, ka efektivitates jēdziens ir plašs un ir attiecināms

gan uz resursu patēriņu, gan sasniegto rezultātu kvalitāti–noteiktamērķa sasniegšanu. Uzņēmuma darbības efektivitātes novērtēšanājāatbilduzšādiemjautājumiem:

1) vaiuzņēmumsdarapareizaslietas(“doingtherightthings.”)–galīgo mērķu (outcome) sasniegšanai ir noteikti atbilstoširezultāti(output);

2) vai pareizas lietas dara pareizi („doing things right”)–rezultātusasniegšanairesursusizmantoekonomiski;

3) vainoteiktiemērķiarnoteiktajāmdarbībāmtieksasniegti.Pamatojoties uz doto jēdzienu tulkojumiem latviešu valodā,

jēdzienu skaidrojumiem un jēdzienu praktisko pielietošanu konkrētajāvidē, autore jēdziena efficiency raksturošanai darbā lietos jēdzienuekonomiskāefektivitāteunjēdzienaeffectivenessraksturošanai jēdzienufunkcionālāefektivitāte.

Ekonomiskās efektivitātes un funkcionālās efektivitātes jēdzienuspētījušiunanalizējušidaudziautori.

EFEKTIVITĀTE

Ieguldījumi(inputs)

Īstermiņadarbībasrezultāti

(outputs)

Ilgtermiņadarbībasrezultāti

(outcomes)

Nepieciešamieresursi

(materiālie,finanšuuncilvēkuu.c.)

Saražotāsprecesvaipiedāvātiepakalpojumi

Sagaidāmaisgalarezultāts–

noteiktsmērķis


Ekonomiskā efektivitāte galvenokārt ir saistīta ar izmaksusamazināšanu un līdzekļu piešķiršanu alternatīvai to izmantošanai(Achabal et.al, 1984.). P.Drakers (Drucker) uzskatīja, ka ekonomiskāsefektivitātesrādītājsnovērtēto,kāuzņēmumsspējsasniegtrezultātu(s)arminimāliem ieguldījumiem.Tasnavpanākumutirgūrādītājs,betgandarbaizcilībaresursuizmantošanasprocesā(Kumar,Gulati,2010).

Ekonomiskā efektivitāte ir relatīvs jēdziens. To mēra, salīdzinotsasniegto produktivitāti ar vēlamo normu, mērķi vai standartu.Kvantitatīvais iznākums un sasniegtā kvalitāte, kā arī sniegtopakalpojumu līmenis tiek salīdzināts ar mērķiem vai standartiem, lainoteiktu, kādā mērā tie var radīt izmaiņas efektivitātē. Produktivitāteuzlabojas, ja tiek saražots vairāk noteiktas kvalitātes produkcijas artādiem pašiem vai mazākiem resursu ieguldījumiem vai ja tādu pašudaudzumu produkcijas saražo ar mazāk resursiem (Understanding ...,1995). Nepieciešamā rezultāta sasniegšanu ar minimāliem resursiem(Shanahan, et.al., 1985) norāda uz to, ar kādiem minimāliemieguldījumiem var sasniegt maksimālus rezultātus (Peak, et.al., 2004).Ekonomiskā efektivitāte ir relatīva kategorija, un vienas formulasaprēķins vai tās sniegtais rezultāts nav pietiekams, lai noteiktu, vaiuzņēmums ir efektīvs. Attiecīgi vispārīgā efektivitātes formula var tiktizteiktašādāveidā:Efektivitāte=Rezultāts/IeguldījumuvaiEfektivitāte=Ieguldījums/ Rezultāts, vai Efektivitāte = Rezultāts/Rezultāts, vaiEfektivitāte=Ieguldījums/Ieguldījums(Nábrádi,et.al.,2009).

Funkcionālās efektivitātes jēdziens tiek analizēts līdzāsekonomiskāsefektivitātes jēdzienam.Funkcionālāsefektivitātes rādītājsnovērtē uzņēmuma spēju sasniegt savus iepriekš noteiktos mērķus unuzdevumus (Keh et.al., 2006). Funkcionālās efektivitātes jautājumssaistīts ar noteiktu mazumtirdzniecības stratēģiju, kura ilgtermiņāmaksimizē investīciju rentabilitāti, meklējot visefektīvāko resursuizmantošanu un pieņemot, ka resursi tiks izmantoti efektīvi(Achabalet.al., 1984). G.H.Gertners un S.Remnaraiens (Gaertner andRamnarayan,1983) apgalvo, ka funkcionālā efektivitāte nav uzņēmumadarbības rezultāta raksturlielums, bet gan nepārtraukts process, kassasaista uzņēmumu ar tā klientiem, turklāt, funkcionālā efektivitāte irvairāk saistīta ar darījumu noslēgšanu, nevis ražošanu. Uzņēmums irfunkcionāli efektīvs tik lielā mērā, cik lielā mērā tas sasniedz savusmērķus. Funkcionālā efektivitāte ir uzņēmuma politikas mērķusasniegšanaspakāpe(Asmildu.c.,2007.),funkcionālāefektivitāteattiecasuzkādunoteiktu,iepriekšdefinēturezultātusasniegšanabezuzmanībaspievēršanas izlietotajām izmaksām vai arī šo izmaksu aprēķinam(Shanahan,et.al.,1985), norādauz to, cik labi ir izpildītsuzdevums. Lainoteiktu funkcionālās efektivitātes līmeni, ir jāidentificē sasniedzamais


mērķis un jāvērtē uzdevuma izpilde saistībā ar to (Peak, et.al., 2004).Funkcionālāefektivitāte(programmasvaipakalpojuma)nosaka,cik labiprogrammas vai pakalpojuma īstermiņa rezultāti sasniedz šīsprogrammas vai pakalpojuma noteiktos mērķus (vēlamos ilgtermiņarezultātus)(ProductivityCommission,2013).

S.Tikins(Тикин,2009)uzskata,kaefektivitātesjēdzienuskaidrojotkārezultātaattiecībupretražošanasizmaksām,nonākampiekoeficienta,kas raksturo ieguldīto līdzekļu atdeves pakāpi, un šajā gadījumāekonomikā būtu jālieto jēdziens efektivitātes koeficients. Taču tasnenoteiktu pareizāko uzņēmuma attīstības virzienu, ja kritērija,īstermiņapeļņa,vietāizvēlētosvirzībuuzilgtermiņa,perspektīvāku,kautgan mazāku peļņu nesošu ražošanas attīstība. S.Tikins ierosinaefektivitāti noteikt ar matemātiska jēdziena–vektora palīdzību, joražošana ir efektīva, ja virzās pareizajā virzienā. S.Tikins uzskata, karezultāta pret izmaksām attiecība raksturo darbības rezultativitāti kālietderības koeficients, bet efektivitāte dotajā gadījumā ir izvēlētāvirzienapareizībasrādītājs,jouzņēmumsvarstrādātrezultatīvi(rentabliīstermiņa periodā), bet virzīties nepareizajā virzienā. Rezultativitātesgadījumā tiek darītas pareizas, nepieciešamas lietas un efektivitātesgadījumā lietas tiek darītas pareizi, ar „pareizi” saprotot nekļūdīguattīstības virzienu, t.i. vektora virzību, kas raksturo ražošanas pareizuattīstību. A.Serikovs attīstīta vektora ideju efektivitātes novērtēšanā unuzskata, ka „saimnieciskās darbības rezultātam ir vairākas dimensijas,tāpēcnepieciešamsieviestefektivitātesvektorarādītāju,kuršietvertukāfunkcionālos (adaptīvos), tā arī ekonomiskos (alokatīvos) efektivitātesrādītājus(Cериков,2011).

Papildinot un sasaistot kopā efektivitātes jēdzienu raksturojošoselementus (1.att.), var iegūt attiecību modeli starp ekonomisko unfunkcionāloefektivitāti(2.att.).

2.attēls.Attiecībasstarpekonomiskounfunkcionāloefektivitāti

(autoresveidots,pamatojotiesuzMihau,et.al,2010,ProductivityCommission,2013)


2.att. redzams, ka resursu patēriņu raksturo ekonomiskāefektivitāte, bet sasniegto rezultātu kvalitāti kā noteikta mērķasasniegšanu–funkcionālāefektivitāte.

Ekonomiskās un funkcionālās efektivitātes jēdzienu skaidrojumuuzskatāmiparāda3.att.

3.attēls.Efektivitātesjēdzienaizpratne(autoresveidots)

Ekonomiskā efektivitāte skaidrojamakā resursupatēriņš izvirzītā

mērķa sasniegšanai, un funkcionālā efektivitāte – kā noteiktu izvirzītomērķu sasniegšanas pakāpe. Apkopojot ekonomiskās un funkcionālāsefektivitātes jēdzienu skaidrojumus var secināt, ka ekonomiskāefektivitātenosakaresursuizmantošanuarmazākiemzaudējumiem,betfunkcionālā efektivitāte nosaka augstāku mērķu sasniegšanu.Ekonomiskās efektivitātes vadīšana virzīta uz mazākiem resursuzaudējumiem (augstāku ekonomisko efektivitāti) un funkcionālāsefektivitātes vadīšanavirzītauz augstākumērķu sasniegšanu (augstākufunkcionālo efektivitāti). Augstāka ekonomiskā un funkcionālāefektivitāte, saskaņā ar ekonomiskās un funkcionālās efektivitātesmatricu nosaka pareizu lietu darīšanu pareizi („Doing the right thingsright”).

A.Zvirbule–Bērziņa uzskata, ka uzņēmuma efektivitātes analīzeparāda savstarpējo saistību starp ilgtermiņa un īstermiņa rezultātiem,uzņēmuma un tā plānu efektivitātes novērtējumu, piebilstot, kaefektivitātes mērījumiem ir jābūt ilglaicīgiem (tiem jāatspoguļodinamika) un efektivitātes aprēķini jāsaista ar attiecīgā uzņēmumalielumu,darbaspecifikuunražotāproduktaīpatnībām(Zvirbule–Bērziņa,2009.)

Ekonomiskā efektivitāte un funkcionālā efektivitāte bieži tiekskatītas kopā ar produktivitāti (Keh et.al., 2006; Achabal et.al., 1984).

EFEKTIVITĀTE

EKONOMISKĀEFEKTIVITĀTE FUNKCIONĀLĀEFEKTIVITĀTE

Kādsirresursupatēriņšizvirzītāmērķasasniegšanai?

Ciklielāmērāsasniegtsizvirzītaismērķis?


Produktivitāteirekonomiskāsefektivitātesunfunkcionālāsefektivitātesapvienojums, jo produktivitātes nosacījumus attiecībā uz vēlamārezultāta sasniegšanu risina funkcionālā efektivitāte, bet pēc iespējasminimāluizlietotoresursupatēriņu–ekonomiskāefektivitāte(Shanahan,1985). Produktivitāte ir ekonomiskās efektivitātes un funkcionālāsefektivitātes kombinācija (Burinskiene, Burinskas, 2011). Produktivitāteliecinaparto,cikražīgivaimazākražīgiuzņēmumsirspējīgsstrādāt,unproduktivitāte ir cieši saistīta ar efektivitāti, kā arī produktivitātes unefektivitātespaaugstināšanuvaruzskatītparnebeidzamuprocesu.

Darba autores efektivitātes jēdziena tulkojumu un skaidrojumuizpēte apstiprina to, ka nepastāv viennozīmīgs efektivitātes jēdzienatulkojumsunskaidrojums.

Darba autore efektivitātes jēdziena precīzākai izpratnei unskaidrošanai latviešu valodas terminoloģijā izmantot divus efektivitātesjēdzienus, norādot arī to tulkojumus angļu valodā: ekonomiskāefektivitāte(efficiency)unfunkcionālāefektivitāte(effectiveness).

Pētījumarezultātādarbaautore irpilnveidojusiunpiedāvāšādasefektivitātesjēdzienadefinīcijas:

Efektivitāte (efficiency, effectiveness) raksturo sasniegto darbībasrezultātu attiecībā pret izlietotajiem resursiem noteikta rezultātasasniegšanā;

Ekonomiskāefektivitāte(efficiency)raksturokākādassistēmasvaitās sastāvdaļas sasniedz vēlamo darbības rezultātu salīdzinājumā arresursupatēriņu,paredzotresursumaksimāluatdeviuntoizmantošanuarminimāliezaudējumiem;

Funkcionālāefektivitāte(effectiveness)raksturo,ciklielāmērākādasistēmavaitāssastāvdaļassasniedzvēlamodarbībasrezultātuatbilstošisistēmasvaitāssastāvdaļunoteiktajiemmērķiem.


1. Efektivitātes jēdziens sākotnēji radās ekonomiskajā literatūrā unsastopams jau V.Petija, viena no klasiskās politekonomijasdibinātājiem,unF.Kenē,fiziokrātuskolasdibinātāja,darbos.

2. Efektivitāti var uzskatīt par vienu no vadības koncepcijām.H.Emersons uzskatīja efektivitāti par galveno vadītāja uzdevumu,radīja efektīvas ekonomiskās darbības teoriju, noskaidrojafunkcionālo atkarību starp ražošanas organizāciju un vadībasprincipiem, un efektivitātes jēdzienu pielīdzināja produktivitātesjēdzienam.

3. 20.gs.pirmajāpusēmikroekonomikasteorijaapskatījaefektivitāteskonceptu no V.Pareto skatpunkta. Pareto efektivitāte jeb Pareto


optimalitāteirkoncepcijapētījumosparekonomikasefektivitātiunienākumusadali.

4. R.H.Kouzs pētīja uzņēmumu transakciju izmaksas un ārējāsietekmesproblēmasekonomikā,ieviesaterminu„ārējieefekti”,kasefektivitātivarganpaaugstināt,ganarīpazemināt.

5. P.Drakera izpratnē „efektīva komercdarbība”–darbībasperspektīvs stāvoklis, kad tiek iegūta virspeļņauz līderapozīcijasrēķina. P.Drakers efficiency raksturoja kā „darīt lietas pareizi”(„doing things right”) un effectiveness kā „darīt pareizās lietas“(“doingtherightthings.”).

6. Efektivitātes mērījumi parādījās T.C.Kūpmena darbos, viņuinteresēja ražošanas analīze, un G.Debreu darbos, kurš ieviesaresursu izmantošanas koeficientu. Labklājības ekonomikāPareto–Kūpmena efektivitātes jēdziens nosaka, ka lēmumu pieņemošavienībairefektīva(100%)taduntikaitad,janaviespējamsuzlabotnevienu ieguldījuma vai rezultāta (input/output) rādītāju,nepasliktinotkāducituieguldījumuvairezultātu.

7. 1978.g. pētnieku grupa izveidoja datu aplenkuma (Dataenvelopment analysis) (DEA) metodi. Pamatojoties uz to, kasociālajās zinātnēs teorētiski augstākā iespējamā efektivitāte navnovērojama, Pareto–Kūpmena efektivitātes definīcija tika aizstāta,uzsverotmodeļaveidošanutikaiarempīriskipieejamoinformāciju.Galvenie DEA varianti ir Charnes–Cooper–Rhodes (CCR) modelisun Banker–Charnes–Cooper (BCC) modelis. Kopš DEA ieviešanas1978.g.metodebūtiskipilnveidotaganteorētiski,ganarītāsidejupiemērojamībapraktiskāssituācijās.

8 Ārvalstu zinātnieku efektivitātes pētījumi, izmantojot DEA pieeju,sabiedriskajāsektorāgalvenokārtnovērojamitādāsdarbībasjomāskā veselības aprūpe, augstākā izglītība un satiksme. Efektivitātespētījumiprivātajāsektorāattiecasuzpakalpojumunozari(tūrisms,viesnīcas),ražošanasnozariunfinanšusektoru(bankām).

9. Latvijas zinātnieku efektivitātes pētījumi aptver Latvijas ostudarbības efektivitātes vērtēšanas metodoloģijas izstrādi, Valstspolicijas darba efektivitātes vērtēšanas kritēriju izstrāde, Latvijasaugstākās izglītības sistēmas efektivitātes izpēti, ugunsdrošībassistēmas ekonomiskās efektivitātes novērtēšanas metožu izpētiLatvijā, Eiropas Savienības fondu efektivitāte izpēti Latvijā unEiropas Savienības finansējuma efektīvākas izmantošanas iespējuizpēti.

10. Ekonomikas literatūrā, tāpat arī citu nozaru literatūrā, izmantodažādus terminus, lai raksturotu efficiency un effectivenessrādītājus.Tačušiejēdzieninevienmērtiekvienādidefinētidažādu


nozaru ietvaros. Pastāv dažādi efektivitātes jēdziena un terminuizpratnes varianti, tāpēc ir svarīga efektivitātes jēdziena un tāpielietošanasizpēte.

11. Efektivitātes jēdziens ir viena no svarīgākajām ekonomiskāsanalīzes kategorijām, taču nepastāv viennozīmīga efektivitātesjēdzienatulkojumaangļu–amerikāņu,latviešuunkrievuvalodā,kāarīpastāvpretrunasšījēdzienaskaidrojumosuninterpretācijā.

12. Vērtējotatsevišķusefektivitātesjēdzienaskaidrojumus,varsecināt,kapastāv efektivitātekā viens jēdziens, neizdalot atšķirības starpjēdzienu effectiveness un efficiency skaidrojumiem vai arīefektivitātedefinētakāiekšējāuzņēmumaresursuizmantošana,kovarētuattiecinātuzefficiency.

13. Efektivitāte pamatojas uz trīs būtiskiem raksturojošiemelementiem: ieguldījumiem, īstermiņa darbības rezultātu unilgtermiņa darbības rezultātu. Efektivitātes jēdziens attiecināmsganuzresursupatēriņu,gansasniegtorezultātukvalitāti–noteiktumērķasasniegšanu.

14. Ekonomiskāefektivitāte(efficiency)nosakaresursuizmantošanuarmazākiemzaudējumiem,betfunkcionālāefektivitāte(effectiveness)nosaka augstāku mērķu sasniegšanu. Ekonomiskās efektivitātesvadīšana virzīta uz mazākiem resursu zaudējumiem (augstākuekonomisko efektivitāti) un funkcionālās efektivitātes vadīšanavirzīta uz augstāku mērķu sasniegšanu (augstāku funkcionāloefektivitāti). Augstāka ekonomiskā un funkcionālā efektivitāte,saskaņā ar ekonomiskās un funkcionālās efektivitātes matricunosaka pareizu lietu darīšanu pareizi–”Doing the right thingsright”.

15. Darba autore, efektivitātes jēdziena precīzākai izpratnei unskaidrošanai latviešu valodas terminoloģijā, ierosina izmantotdivus efektivitātes jēdzienus, norādot arī to tulkojumus angļuvalodā: ekonomiskā efektivitāte (efficiency) un funkcionālāefektivitāte(effectiveness).

16. Pētījuma rezultātādarba autore ir pilnveidojusi unpiedāvā šādasefektivitātesjēdzienadefinīcijas:16.1. Efektivitāte (efficiency, effectiveness) raksturo sasniegto

darbības rezultātu attiecībā pret izlietotajiem resursiemnoteiktarezultātasasniegšanā;

16.2. Ekonomiskā efektivitāte (efficiency) raksturo kā kādassistēmas vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo darbībasrezultātusalīdzinājumāarresursupatēriņu,paredzotresursumaksimālu atdevi un to izmantošanu ar minimāliezaudējumiem


16.3. Funkcionālā efektivitāte (effectiveness) raksturo, cik lielāmērā kāda sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamodarbības rezultātu atbilstoši sistēmas vai tās sastāvdaļunoteiktajiemmērķiem.


1. ACHABAL,D.D.,HEINEKE,J.M.ANDMCJNTYRE,S.H.Issuesandperspectivesonretailproductivity.Journalofretailing,1984.Vol.60No.3,pp.107‐127.

2. AMMER,C.,AMMER,D.S.DictionaryofBusinessandEconomics.N.Y:TheFreePress,1984.507p.

3. ASMILD,M.,PARADI,J.C.,RESSE,D.N.,TAM,F.Measuringoverallefficiencyandeffectiveness using DEA. European Journal of Operational Research, 2007.Vol.178,Iss.1.pp.305.‐321.http://dx.doi.org/10.1016/j.ejor.2006.01.014

4. BALLESTERO, E., MALDONADO, J.A. Objective measurement of efficiency:applyingsinglepricemodeltorankhospitalactivities.Computers&OperationsResearcg,2004.Vol.31,pp.515.‐532.

5. BANKER, R.D., CHARNES, A., COOPER, W.W. (1984) Some models forestimating technical and scale inefficiencies in data envelopment analysis.ManagementScience,1984.Vol.30(9),pp.1078.‐1092.

6. Biznesa leksikas skaidrojošā angļu‐latviešu vārdnīca. Sast.: A.Purviņš. Rīga:Avots,2003.527lpp.

7. BURINSKIENE, A., BURINSKAS, A. Comparison of productivity: sectorial andindustrial approach. Journal of International Scientific Publications:Economy&Business,2011,Vol.5,Part1.pp.71.‐81.

8. CHARNES, A., COOPER, W.W. AND RHODES, E. Measuring the efficiency ofdecisionmakingunits.European JournalofOperationalResearch, 1978.Vol.2No.6,pp.429.‐444.

9. CHEN, J.C.H., CHONG, P.P.,. CHEN, Y.S. Decision Criteria Consolidation: ATheoretical Foundation of Pareto Principle to Michael Porter’s CompetitiveForces. Journal ofOrganizationalComputing andElectronicCommerce, 2001.Vol.11,No.1,pp.1‐14

10. COOK,W.D.,SEIFORDL.M.Dataenvelopmentanalysis(DEA)–Thirtyyearson.EuropeanJournalofOperationalResearch,2009.Vol.192,Iss.1,pp.1.‐17.

11. COOPER,W.W., SEIFORD, L.M., ZHU, J. Data envelopment analysis. History,modelsandinterpretations.Cooper,W.W.,Seiford,L.M.,Zhu,J.(Eds.)HandbookonDataEnvelopmentAnalysis.SpringerScience+BusinessMedia,LLC,2011.p.1.‐497.

12. DĀVIDSONE, G.Organizāciju efektivitātes modelis. Rīga: OrganizationDevelopmentAcademy,2008.,328lpp.

13. Dictionaryofbankingand finance.DictionaryP.H.Collin.3rded.London:A&CBlack,2005.383p.

14. Dictionary of Business and Management : терминологический словарь=Бизнес.Менеджмент/Дж.Розенберг (сост.) ;пер. с англ.Т.Аристовой. ‐Москва:ИНФРА‐М,1997.‐464с.

15. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Sast. aut. kol.R.Grēviņas vad. Rīga: Zinātne,2000.,702lpp.

16. Ekonomikas,lietvedībasundarbaorganizācijastermini.V.Skujiņa(aut.kol.vad.).Rīga:LZALatviešuValodasInstitūts,1995.911lpp.


17. EMERSON, H.The twelve principles of efficiency. New York: The EngineeringMagazineCo.Industrialmanagementlibrary.1924.6thedition

18. English ‐RussianEcologicalDictionary.G.Akzhigitov (edit.).Moscow:RusskyYazykPublishers,2000.603p.

19. English–Latvian Dictionary of International Business. Edit.:I.Matisone,I.Blumfelde.Rīga:ZvaigzneABC,2006.704lpp.

20. GAERTNER,G.H.,RAMNARAYAN,S.OrganizationalEffectiveness:AnAlternativePerspective.The Academy ofManagement Review.1983.Vol.8,No.1,pp.97‐107.

21. GRÖNROOS, C., OJASALO, K. (2004). Service productivity: Towards aconceptualization of the transformation of inputs into economic results inservices.JournalofBusinessResearch,2004.Vol.57,Iss.4,pp.414‐423.

22. KEH, H.T., CHU, S., XU, J. Efficiency, effectiveness and productivity ofmarketingi n services. European Journal of Operational Research, 2006.Vol.170,Iss.1,pp.265‐276.

23. KLAUSS, A.Kontrolings A ‐Z: skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Preses nams, 2000.255lpp.

24. KLAUSS,A.Zinībasvadītājam.Rīga:Presesnams,2002.560lpp.25. KUMAR,S.,GULATI,R.Measuringefficiency,effectivenessandperformanceof

Indian sector bank. International Journal of Productivity and PerformanceManagement.2010.Vol.59No.1.,pp.51‐74.

26. MIHAIU, D.M., OPREANA, A., CRISTESCU, M.P. Efficiency, effectiveness andperformanceofthepublicsector.InstituteofEconomicForecasting.RomanianJournalofEconomicForecasting.4/2010,pp.133.‐147.

27. NEELY,A., GREGORY,M.ANDPLATTS,K. Performancemeasurement systemdesign. A literature review and research agenda. International Journal ofOperations&ProductionManagement.2005.Vol.25No.12,pp.1228‐1263.

28. OUATTARA,W.EconomicEfficiencyAnalysusinCôted’Ivore.AmericanJournalofEconomics2012,2(1):37‐46.DOI:10.5923/j.economics.2012021.05

29. PAŅINA,L.Latvijasaugstākāsizglītībassistēmasefektivitātesizpēteunvidējātermiņa attīstības modeļi. Promocijas darbs ekonomikas doktora (Dr.oec.)zinātniskāgrādaiegūšanai.Daugavpils:DaugavpilsUniversitāte.2011.

30. PEAK, K.J., GAINES, L.K., GLENSON, R.W.Police supervisionandmanagement.PearsonPrenticeHall:2004.

31. SHANAHAN, DONALD T. Patrol administration. Management by Objectives.Thirdedition.PrintedinUSA,Newton,1985.630p

32. Svešvārduvārdnīca.Red.J.Baldunčiks.Rīga:Jumava,1999.879lpp.33. CЕРИКОВ, А.В. Эффективность хозяйственной деятельности

определение, измерение, синергетическое управление. ЕkoнomiчнийвicниkДонбасу,2011.Nr.2,(24),,c..212.‐219.

34. Бизнес:Oксфордскийтолковыйангло‐русскийсловарь.Москва:Прогресс‐АкадемияИзд‐воРГГУ,1995.,752с.

35. БОБРОВ, В. Б.Англо‐русский словарь по рекламе имаркетингу.М: Руссо,1997.698c.

36. БОЖКО, Л.М. О сущности эффективности управления в контекстепроведения организационных изменений на основе маркетинговогоподхода. Теоретические основы развития экономических систем всовременныхусловиях.ВестникАГТУ.Сер.:Экономика,2013,Nr.1,c.37.‐40.


37. ГУРЫШЕВА.П.Оценка эффективностидеятельностипредприятиячерезиспользованиефинансовыхинефинансовыхпоказателей.МенеджментвРоссииизарубежом.2007.№5.c.99‐105.

38. ДРУКЕР,П.Эффективноеуправлениепредприятием.Пер.сангл.М.,2008.39. КОВАЛЕВ, А.И. Управленческий и маркетинговый подходы к оценке

эффективности деятельности фирмы. Экономика и управление.Экономическиенауки.2012.9(94),с.117.‐119.

40. КОУЗР.Фирма,рынокиправо.Пер.сангл.Б.Пинскера.М.,2007.41. МАЗУРОВАИ.И.,БЕЛОЗЕРОВАН.П.,ЛЕОНОВА Т.М.,ПОДШИВАЛОВАМ.М.

Анализ эффективности деятельности предприятия. СПб.: Изд‐воСПбГУЭФ,2010.113c.

42. РАЙЗБЕРГ, Б.А.Современный экономический словарь. Б.А.Райзберг,Л.Ш.Лозовский,Е.Б.Стародубцева.2‐еизд.,испр.Москва:ИНФРА‐M,1998.,478с.

43. РИККАРДО, Д.Начало политической экономии и налогового обложения.Пер.англ.М.,2007.

44. ТИКИН, В.С. Эффективность–не коэффициент. Экономическая теория.Экономическиенауки.2009.7(56).,с.94.‐97.

45. ХАДЖАЕВ., Р.Ш., НИКОНОВА, И.М. Эволюция сущности понятияэффективность предпринимательской деятельности и ее особености вмедиа бизнесе региона. Журнал: Вестник Балтийского федеральногоуниверситетаим.И.Канта.2013.Но.3,сс.34.‐40

46. ШУМПЕТЕРЙ.Теорияэкономическогоразвития.Капитализм, социализмидемократия/предисл.В.С.Автономова.М.:ЭКСМО,2007.864с.

47. Экономическая энциклопедия. Л.Абалкин (гл.ред.); Ин‐т экономики РАН.Москва:Экономика,1999.1055с.

48. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm. [tiešsaiste]. LZA Terminoloģijaskomisija. [atsauce 2014.13.febr.). Pieejas veids: http://termini.lza.lv/term.php?term=efektivit%C4%81te&list=&lang=&h=yes

49. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā pieņemtie termini un definīcijas.[tiešsaiste]. LZA Terminoloģijas komisija. [atsauce 2013.10.sept.]. Pieejasveids:http://termini.lza.lv/article.php?id=115

50. Iekšējāauditalikums.LRSaeimas2012.g.13.dec.likums.[tiešsaiste].[atsauce2014.10.janv.].Pieejasveids:http://likumi.lv/doc.php?id=253680

51. JAUNZEMS, A. Asimetriskā informācija un errou teorēma mikroekonomikā.[tiešsaiste]. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 2012. Sērija „Ekonomika”.[atsauce 2014.10.janv.]. Pieejas veids: http://www.lza.lv/LZA_VestisA/66_4/2_Andrejs%20Jaundzems%20ASEMERTISKA%20INFORMACIJA.pdf

52. NÁBRÁDI, A., PETŐ, K., BALOGH, V., SZABÓ, E., BARTHA, A., & KOVÁCS, K.[tiešsaiste]. Efficiency indicators in different dimension. 2009. APSTRACT:Applied Studies in Agribusiness and Commerce, 3. [atsauce 2014.10.janv.].Pieejas veids: http://ageconsearch.umn.edu/bitstream/49127/2/1Efficiency%2520indicators%2520in%2520different%2520dimension.pdf

53. Pasaules Banka. [tiešsaiste]. Latvijas pilsētu programma Pilsētu ekonomiskāsattīstības stratēģijas Pamatojums Rīgas pilsētas attīstības stratēģijasuzraudzībassistēmasizstrādei.SIA“PKC”Pašvaldībukonsultācijucentrs.2006.[atsauce 2014.10.janv.]..] Pieejas veids: http://www.sus.lv/files/SUS_Pamatojums.pdf


54. Productivity Commission. [tiešsaiste]. On efficiency and effectiveness: somedefinitions.StaffResearchNote,Canbera[atsauce2014.10.janv.].Pieejasveids:http://www.pc.gov.au/__data/assets/pdf_file/0003/123357/efficiency‐effectiveness.pdf

55. Rezultātuun rezultatīvo rādītāju sistēmaspamatnostādnes2008.‐2013.gadam.[tiešsaiste]. [atsauce 2014.10.janv.]. Pieejas veids: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file18615.doc

56. UnderstandingEfficiencyConcepts.[tiešsaiste].OfficeoftheAuditorGeneralofCanada. 1995. [atsauce 2014.10.janv.]. Piejas veids: http://www.oag‐bvg.gc.ca/internet/English/meth_gde_e_20331.html

57. Zinātniskais pētījumsNacionālās inovāciju programmas izstrādei. [tiešsaiste].Izpildītājs:SIA“BDOInvestRīga”.2002.[atsauce2014.10.janv.].Pieejasveids:http://www.logincee.org/file/3295/library

58. ZVIRBULE‐BĒRZIŅA,A. [tiešsaiste].Kas iruzņēmumadarbībasefektivitāteunkā to paaugstināt. [atsauce 2014.10.janv.]. Pieejas veids: http://www.ifinanses.lv/lat/vadiba?doc=709

59. ОЙНЕР,О.К.[tiešsaiste].Оценкарезультативностимаркетингаспозицийсистемыуправления.Российскийжурналменеджмента,2008.Том6,No2,с..27–46. [atsauce 2014.10.janv.]. Pieejas veids: http://www.rjm.ru/files/upload/rjm/2008/2/6_2_oyner.pdf

60. СОЛОДКАЯМ.С.[tiešsaiste].Надежность,эффективность,качествосистемуправления.Теоретическийфилософскийжурнал«Credo»,1999.№5(17).[atsauce 2014.10.janv.]. Pieejas veids: http://quality.eup.ru/MATERIALY10/qsm.htm

Summary

The concept of efficiency has been widely employed recently, it has manyinterpretationsanduses.Economic literatureaswell asother fields’ literatureusesdifferent termstocharacterize theconceptsofefficiencyandeffectiveness.However,these concepts often are not similarly defined in different fields. There are severalvariants of comprehension of the concept of efficiency and its terms, thus it isimportant to research the concept and its application. This topic has not beenadequately studied yet, and this information shows the necessity to conduct adetailed research on the concept of business, based on the analysis of specialliterature as well as scientific publications in Latvia and abroad about businessefficiency;italsoshowstheneedforfurtherresearchofbusinessefficiencyformsandindicators.Theaimoftheresearch:toconductaresearchoftheconceptofbusinessefficiency.Toreachtheaim,thereareseveralresearchtaskshighlighted:1) to research the development of business efficiency concept and assessment

concepts;2) tosystemize the translationsofefficiencyconceptsandto findsynonyms for

theseconceptsintheLatvianlanguage;3) to systemize the explanations of efficiency concepts and to improve the

explanationsofefficiencyconcepts.4) todevelopconclusionsandrecommendations.Researchobject:efficiency.Theresearchisbasedontheanalysisofspecialliteratureandscientificpublicationsabout business efficiency. Common research methods are used in this research:


monographicordescriptiveresearchmethodandcomparisonmethodbyconductingdetailedresearchoftheconceptofbusinessefficiencywhichisbasedonanextensiveliteraturereview.Efficiency can be considered as one of management concepts. The term efficiencyoriginally can be seen in the economic literature – it can be found already in theworksofW.Petty,oneofthefoundersofclassicalpoliticaleconomy,andF.Kene,thefounder of the school of physiocrats. In the first half of the 20th century,microeconomictheorywasinterestedintheefficiencyconceptfromtheviewpointofV.Pareto. In the opinion of P.Drucker, ‘effective business’ is the perspective state ofactionwhenthereisasuperprofitattheexpenseofleaderposition.Theassessmentof efficiency can be seen in the works of T.C.Koopman, who was interested inmanufacturinganalysis,andintheworksofG.Debreuwhointroducedthecoefficientofresourceuse. In1978,agroupofresearcherscreatedDataenvelopmentanalysis(DEA)method.The research using DEA method by scientists abroad in the public sector can bemainly seen in the fields of health care, higher education and traffic. Research ofefficiency in the private sector concerns service sector (tourism, accommodation),manufacturing sector, and finance sector (banks). Several fields are included in theresearchaboutefficiencybyLatvianscientists: thedevelopmentofmethodologyforassessingtheefficiencyofLatvianports,thedevelopmentofcriteriaforassessingtheefficiency of State Police activities, the research on efficiency of higher educationsysteminLatvia,theresearchonefficiencyofEuropeanUnionfundsinLatviaandtheresearchontheeffectiveuseofEuropeanUnionfunding.The concept of efficiency is one of themost important categories of the economicanalysis; however, there are no unambiguous translations in English‐American,Latvian and Russian. After evaluating separate explanations of the concept ofefficiency, itispossibletoconcludethatthereareproblemswiththeexplanationsofthe given term: efficiency as a one concept without any difference between termseffectivenessandefficiency,theirexplanations;oreffectivenessistranslatedastheuseof company’s internal resources, which can be also named efficiency; or only theconcept of efficiency is explained, even if it is possible to distinguish two kinds ofefficiencyintheexplanation.Overall,itispossibletoconcludethatthereareseveralapproachestotheexplanationsofconceptsanddifferentnamesfortheseconcepts.Efficiency is based on three main characteristics: investments, short‐term actionresultsandlong‐termactionresults.Theconceptofefficiencycanbeappliedbothtotheuseofresourcesandthequalityoftheresults–theachievingofsetobjectives.Economicefficiencydetermines theuseof resourceswith smaller losses, functionaleffectiveness–theachievingofhighergoals.Themanagementofeconomicefficiencyis directed towards smaller losses in resources (higher economic efficiency); themanagementof functional effectiveness is directed towards the achievingofhigherobjectives (higher functional effectiveness). Higher economic and functionalefficiency, according to economic and functional efficiency matrix, determines therightdoingofrightthings–“Doingtherightthingsright”.Toreachamoreprecisecomprehensionoftheconceptofefficiencyandtoexplainitin Latvian terminology, the author proposes to use two terms of efficiency,supplementing also translations in English: economic efficiency and functionaleffectiveness.Asaresultofthisresearch,theauthorhasimprovedandofferedthesedefinitionsofefficiency:bothefficiencyandeffectivenesscharacterizetheresultofacertainactionin


relation to the used resources to reach a certain goal. Economic efficiencycharacterizestheachievedresultsofasystemoritscomponentsinrelationtotheuseof resources, anticipating maximum return on the resources and their use withminimumlosses.Functionaleffectivenesscharacterizestheextent towhichasystemoritscomponentsachievetheresultsofitsuse,accordingtothesetobjectivesofthissystemoritscomponents.


KVALITĀTESVADĪBASSISTĒMASPILNVEIDOŠANASOCIĀLOPAKALPOJUMUJOMĀRĒZEKNES

PAŠVALDĪBĀIMPROVEMENTOFQUALITYMANAGEMENTSYSTEMSIN

THESPHEREOFSOCIALSERVICESINREZEKNEMUNICIPALITY

MaijaKRŪZEMg.commerc.,RēzeknesAugstskola,lektore

Rēzekne,LatvijaE‐pasts:[email protected]

Abstract.ThepaperexploresthequalitymanagementsystemofRezekneSocialserviceanditsperfectionemployinginternalauditandself‐evaluationmethodology.Theaimofthepresentstudyistofindouthowthequalityofprovidedservicesofsocialserviceandsocial service providers is ensured in accordance with the ISO 9001:2008 qualitystandard, exploring the processes ofmanagement, basic activity, internal audit andpreventionofnon‐complianceaswellasfocusingonthemeasurestobetakeninorderto improve thequalitymanagement system (QMS).When elaborating thearticle, theeconomicandlegalliteratureonqualitymanagementterminology,itsapplicationandeffectivesocialservicesmanagementhavebeenstudiedaccordingtotheISO9001:2008standard. The paper examines themeasureswhich ensure quality of social aid andprovision of social services of Rezekne Social service highlighting the qualitymanagementsystem,eliminationofnon‐compliance,QMSreportresults,customerlevelofsatisfactionandself‐evaluationmethodology.Theauthorhasworkedoutproposalsto improve the processes of quality management system and quality results,consequentlyensuringthedevelopmentofRezekneSocialservice.With thehelp ofpractical examples, thehypothesisproved that internalauditof thequality management system, management processes to address non‐compliance,managementreportsandself‐evaluationprovideanobjectiveassessmentofthequalityandcreate favourableconditions toensure theprovisionofqualitativesocialservices,contributingtoabettercontrolledsocialpolicy.Keywords:audit,management,quality,services,social,system.

Ievads

Viens no priekšnosacījumiem, lai mazinātu nabadzību un sociālāriska grupu iedzīvotāju sociālo atstumtību, ir efektīva organizācijasvadība un kvalitatīvi sociālie pakalpojumi, ko var nodrošināt ar sociālopakalpojumu sniedzēju vadības sistēmas un darbības efektivitāti,iekšējiem auditiem, neatbilstību novēršanas vadību, klientu aptaujām,sociālo pakalpojumu sniedzēju administrācijas un sociālā darbaspeciālistukapacitātiunatbilstošiemresursiem.

Pētījuma vieta un periods: Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes„Sociālais dienests” (turpmāk sociālais dienests) kvalitātes vadības


sistēma (turpmāk KVS), kura sertificēta atbilstoši ISO 9001:2008standartam,izstrādātaunieviesta2010.g.,uzlabota2010.–2012.g.

Darbā izmantotās pētīšanas metodes: informācijas vākšanas,sistematizēšanas un analītiskā metode, monogrāfiskā metode,ekonomiskāsanalīzesmetode,empīriskāsizziņasmetode,novērošana.

Rakstamērķis:noskaidrot,kātieknodrošinātasociālādienestaunsociālo pakalpojumu sniedzēju institūciju sniegto sociālo pakalpojumukvalitāte atbilstoši ISO 9001:2008 standartam, pētot vadības,pamatdarbības, iekšējo auditu un neatbilstību novēršanas vadībasprocesus, un kādi pasākumi jāveic kvalitātes vadības sistēmaspilnveidošanai.

Uzdevumi:1. izpētīt ekonomiska un juridiska rakstura literatūru par KVS

terminoloģiju, tās pielietojumu un efektīvu sociālopakalpojumu sniedzējas organizācijas vadīšanu atbilstoši ISO9001:2008standartam;

2. izpētīt Rēzeknes pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības unsociālopakalpojumusniegšanasunkvalitātesnodrošināšanaspasākumus – iekšējā audita procesu, neatbilstību novēršanasvadības procesu un vadības pārskatu rezultātus, klientuapmierinātībaslīmeniunpašnovērtējumametodiku;

3. Pamatojoties uz secinājumiem, izstrādāt priekšlikumussociālajam dienestam kvalitātes vadības sistēmas procesupilnveidošanaiunplānotokvalitātesrezultātuuzlabošanai.

Hipotēze: KVS iekšējais audits, neatbilstību novēršanas vadībasprocesi, vadības pārskati un pašnovērtējums dod objektīvu kvalitātesvērtējumuunrada labvēlīgusapstākļuskvalitatīvusociālopakalpojumunodrošināšanai, veido labāk regulējamu sociālo politiku Rēzeknespilsētaspašvaldībā.

Līdzīgu tēmu „Kvalitātes nodrošināšana Rēzeknes pilsētaspašvaldības sociālajā dienestā un sociālo pakalpojumu sniedzējuinstitūcijās” par kvalitātes vadības sistēmas, atbilstoši ISO 9001:2008standartam, izveidošanu sociālajā dienestā 2011.g. savā diplomdarbāpētīja un aizstāvēja Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes2.līmeņa profesionālās studiju programmas „Uzņēmējdarbība” 5. kursastudente Ilona Kozlova. Diplomdarba zinātniskā vadītāja Mg.commerc.MaijaKrūze.(16.,127.)

KvalitātesvadībassistēmaRēzeknesSociālajādienestā

Kvalitāte ir procesos, sistēmās vai produktos iemiesotoraksturlielumu spēja apmierināt klientu un citu ieinteresēto pušuprasības.Kvalitāteiratbilstībanoteiktāmprasībām,atbilstībalietošanai,


klientu vajadzību izpilde. Kvalitāte nav tikai konkrēta produkta vaipakalpojumagalaīpašība,betprocess,kasaptvernorisesvisdažādākajāsformās,visosiespējamoslīmeņosunvirzībāuzpilnveidošanos.

Kvalitātessistēma–organizatoriskastruktūra,procedūras,procesiun līdzekļi kvalitātes pārvaldības (vadīšanas) īstenošanai. Kvalitātessistēmas uzdevums ir nodrošināt vēlamo produktu un procesu,pakalpojumu,kāarīcitunorišukvalitāti.

Kvalitātes prasības ir vajadzību vai ar tām saistītu īstenojamu unpārbaudāmu kvantitatīvo vai kvalitatīvo prasību izteikšana vienumaraksturotājiem.

Kvalitātesuzraudzība ir instrumentskvalitātesnodrošināšanaiunvadīšanaiunirbūtiskakvalitātessistēmassastāvdaļa.

Verificēšana–arpārbaudāmasliecībaspārbaudiunnodrošināšanuiegūtsapstiprinājumstam,kanoteiktāsprasībasirizpildītas.

Kvalitātesaudits ir sistemātiskaunneatkarīgaanalīze,koveic, laipārliecinātos, vai darbība kvalitātes jomā un iegūtie rezultāti atbilstplānotajiempasākumiemun vai šie pasākumi ir lietderīgi unpiemērotimērķasasniegšanai.

Efektivitāte ir attiecība starp sasniegto rezultātu un lietotajiemresursiem.

Neatbilstība ir noteikto prasību neizpilde. Neatbilstībasnovēršana– uz neatbilstošu vienumu vērsta darbība, lai likvidētu tāneatbilstībunoteiktāmprasībām(5.,38.).

Rēzeknes pilsētas domes pārvalde „Sociālais dienests” irpašvaldībasnozarupārvalde,kuraveicsociālāspolitikasizstrādāšanuunīstenošanu: nodrošina sociālo palīdzību trūcīgām personām, invalīdiemun veciem cilvēkiem un nodrošina 11 sociālos pakalpojumus Rēzeknespilsētaspašvaldībasiedzīvotājiem.

Sociālā dienesta darbību nodrošina administrācija un četrasnodaļas:pabalstunodaļa,sociālopakalpojumunodaļa,atbalstanodaļaungrāmatvedībasnodaļa.

Sociālā dienesta pakļautībā ir četras struktūrvienības, kurasnodrošina sociālos pakalpojumus: aprūpes mājās birojs, bērnu sociālopakalpojumu centrs, nakts patversme un pensionāru sociālopakalpojumucentrs.

„Sociālādarbavērtībupamatāircieņapretvisucilvēkuvienlīdzību,vērtību un pašcieņu. Cilvēktiesības un sociālais taisnīgums kalpo kāmotivācija un pamatojums sociālā darbinieka rīcībai. Profesija cenšasmazinātnabadzībuunatbrīvotmazaizsargātosunapspiestoscilvēkus,laiveicinātusociālointegrāciju”.(9.,2.).

Autore uzskata, ka nozīmīgs atspēriens sociālo pakalpojumukvalitātesnodrošināšanā,veidojotKVS,bijasociālādienestastratēģiskās


plānošanas dokumentu izstrāde un vadības funkciju sakārtošana. Tikaizstrādāta sociālā dienesta vīzija, misija, kvalitātes politika, kvalitātesmērķi un noteikti procesu efektivitātes rādītāji, pēc kuriem iespējamsmērīt sociālā dienesta mērķu un procesu izpildi, noteikt klientuapmierinātības līmeni ar sniegto pakalpojumu kvalitāti, iespējamsidentificētlietasunvietasprocesos,kurnepieciešamitūlītējineatbilstībunovēršanasunuzlabošanaspasākumi.

Neatsverama sociālo procesu uzlabošanas sastāvdaļa ir iekšējieauditi,kastiekveiktivienureizigadāvisosprocesos.Irizstrādātiauditukritēriji atbilstoši ISO 9001:2008 standartam, kā arī sociālā dienestasociālie pakalpojumi tiek vērtēti atbilstoši MK noteikumiem Nr.291„Prasībassociālopakalpojumusniedzējiem”(2.),kāarītiekveiktasārējāspārbaudes,koveiccituatbildīgoinstitūcijupārstāvjisavaskompetencesjomās,piemēram,pārtikaskvalitātes,veselībasaprūpeskvalitātes,bērnutiesību,darbaaizsardzībasunugunsdrošībasjomās.

Sociālā dienesta misija: veicināt Rēzeknes pilsētas iedzīvotājudzīves kvalitāti, nodrošinot sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumusistēmas (sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, aprūpe mājās, sociālādarba un psihologu pakalpojumi) profesionālu, kvalitatīvu un efektīvudarbībuatbilstošinormatīvajiemaktiemuniedzīvotājuvajadzībām.

KVS ieviešanas procesā ir izstrādāta KVS rokasgrāmatadarbiniekiem. Rokasgrāmatā atrunāti: rokasgrāmatas lietošana, vadībassistēmas sfēra, kvalitātes politika, vadības sistēmas dokumentācijasstruktūra, pārvaldes organizatoriskā struktūra, atbildība un pilnvaras,klientuapmierinātībaunvadībaspārskats,infrastruktūraundarbavide,vadības sistēma, procesi, to mijiedarbība un atbilstība ISO 9001:2008standartam.

Kānākamaisstratēģijasnoteikšanassolisbijakvalitātesmērķuunprocesuefektivitāteskritēriju izstrādekatramnākamajamgadam.Tākāsociālā dienesta KVS ir orientēta uz klientu apmierinātību, kā galvenie2013.g.tikanoteiktišādikvalitātesmērķi:

saglabāt un attīstīt esošo pašvaldības sniegto sociālopakalpojumu klāstu, organizējot un nodrošinot efektīvusociālo pakalpojumu sniedzēju finanšu vadību un sociālopakalpojumu koordinēšanu un kontroli, konkrēti, 100 %saglabātpašvaldībasesošos11sociālospakalpojumus;

nodrošināt vidējo klientu apmierinātības līmeni ar sniegtosociālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti sociālā dienestastruktūrvienībāsnezemākukā89,2%(2010.g.bija84%),t.sk.klientiem bez izmitināšanas 88.4 % (2010.g. bija 83,5 %),klientiemarizmitināšanu90%(2010.g.bija84,5%).


Autoreirnoskaidrojusi,kaKVSieviešanasietvarosirizstrādātiKVSuzturēšanas atbalstošie dokumenti, kas nodrošina aktuālo normatīvoaktu lietošanu visiem sociālā dienesta un struktūrvienību darbiniekiemunizskaužvarbūtību,kasociāliepakalpojumivaipalīdzībatiekpiešķirti,balstoties uz novecojušiem normatīvajiem aktiem. Izstrādāta arīkvalitātes vadības sistēmas elektroniskā versija – E_KVS. E_KVS ir labsatbalsts sociālā dienesta darbiniekiem, jo tajā ir pieejami visi aktuālieiekšējienormatīvieaktiunveidlapas(16.,127.).

Autore ir izpētījusi, ka sociālā dienesta budžets sastādīja 9% nokopējā Rēzeknes pilsētas pašvaldības budžeta. 2012.g. sākumā sociālādienesta budžets sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu unsaimnieciskāsdarbībasnodrošināšanaibijaLs2717725.gada laikā tastikapalielinātsparLs23471ungadabeigāstassastādījaLs2741196.Salīdzinotar2011.g.budžetu,kurš2011.g.beigāsbijaLs2828030, tassamazinājāsparLs86834vaiar3,07%.

Vislielāko īpatsvaru kopējā sociālā dienesta budžeta izdevumuapjomā ieņem izdevumu pozīcijas „sociālie pabalsti” un „atlīdzība”.Pozīcijas „sociālie pabalsti” īpatsvars kopējā budžeta izdevumu apjomā2012.g. bija 49,59%, jeb Ls 1359 264. Pozīcijas „atlīdzība” īpatsvarskopējābudžetaizdevumuapjomāir34,24%,tasirLs938516.Salīdzinotar2011.g.,2012.g.izdevumišajāpozīcijāirpalielinājušiesparLs38596,tāpēc, ka izveidotas 5 jaunas štata vienības. 2013.g. veikta divustruktūrvienību reorganizācija, optimizēts amatu saraksts un papildusizveidotas 4 jaunas darbavietas, palielināts aprūpes un tehniskāpersonālaatalgojumspar10%,kopumāpalielinotdarbaalgasfondupar7,5%. 2013.g. beigās izveidotas vēl 4 darbavietas sociālajiemrehabilitētājiem un fizioterapeitam, kuri turpinās darbu pēc EiropasSociālā fondaprojekta finansēšanasar2014.g.1.martu,kasvēlpalielinasociālādienestadarbaalgasfonduparLs20674.

Autore analizēja sociālā dienesta KVS vadības pārskatus par2010.– 2012.g. un no tiem apkopoja datus par sociālo pakalpojumusaņēmējuskaitu2010.–2012.g.(1.tab.)(19.,74.).

No 1.tab. autore secina, ka vislielākais klientu skaits sociālajādienestā bija 2011.g., bet 2012.g. tas samazinās. Ir uzlabots Rēzeknespilsētas zupas virtuves darbs un nodrošināts trīs reiz lielāks zupasporciju skaits trūcīgām personām, jo pieauga pieprasījums. Tāpat varsecināt, ka notiek iedzīvotāju novecošanās, jo 2012.g. strauji pieaudzispensionāru sociālo pakalpojumu centra klientu skaits, kā arīmanāmi –par 100% pieaudzis sociālā riska ģimeņu – sociālā darba un psihologupakalpojumusaņēmējuskaits.


1.tabulaSociālopakalpojumusaņēmējuskaits2010.–2012.g.

Rēzeknespilsētaspašvaldībā(autoressastādīta,izmantojot(17.;18.;19.)datus)

Nr.p.k. Sociālaispakalpojums

Saņēmējuskaitsgadā

2010.g. 2011.g. 2012.g.

1. Sociālāspalīdzībaspabalsti 7114 6944 68072. Sociāliepakalpojumi,t.sk. 2264 2571 22462.1. Sociālādarbapakalpojumipilngadīgām

personāmarfunkcionāliemtraucējumiem

261 665 482

2.2. Sociālādarbapakalpojumisociālāriskaģimenēmarbērniem 285 785 572

2.3. Psihologapakalpojumiģimenēmarbērniem 997 383 390

2.4. Ilgstošasociālāaprūpeunsociālārehabilitācijainstitūcijāpilngadīgāmpersonām

230 249 293

2.5. Ilgstošaunīslaicīgasociālāaprūpeunsociālārehabilitācijainstitūcijābērniem 53 49 58

2.6. Sociālāaprūpeunsociālārehabilitācijabērniemarfunkcionāliemtraucējumiem(dienascentrs)

38 39 38

2.7. Īslaicīgasociālāaprūpeunsociālārehabilitācijakrīzescentrāģimenēmarbērniem

19 22 4

2.8. Sociālārehabilitācijapilngadīgāmpersonāmarfunkcionāliemtraucējumiem(dienascentrs)

13 15 16

2.9. Sociālārehabilitācijapensionāriemuninvalīdiem(dienascentrs) 78 96 46

2.10. Naktspatversmespakalpojumi 96 87 1022.11. Aprūpesmājāspakalpojumi 194 181 1833. Kopāapkalpotoklientuskaits 9378 9515 90534. Izsniegtassiltaszupasporcijaszupas

virtuvēunotrāēdienaporcijassociāloakcijulaikā

12884 29805 37380

Izstrādājot darbu, autore guvusi šādas atziņas par to, kādus

ieguvumusSociālajamdienestamdodISO9001:2008sertifikāts:1. kvalitātesvadības sistēmanodrošina sociālopakalpojumuun

pabalstu piešķiršanas caurspīdīgumu, izsekojamību, sociālopakalpojumukvalitātesuzraudzībuunuzturēšanu;

2. tiek veikta sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātesnovērtēšanacaurregulāriemiekšējiemunārējiemauditiemun


līdz ar to tiek nodrošināta efektīva naudas līdzekļuapsaimniekošanassistēma;

3. ISO 9001:2008 sertifikāts ir apliecinājums sociālā dienestaklientiem, sadarbības partneriem un Rēzeknes pilsētaspašvaldībai, ka sociālā dienesta darbības sfēra – sociālāpalīdzība un sociālo pakalpojumu sistēmaun tās procesi – irsakārtotiuntieknepārtrauktipilnveidoti.(10.).

Rēzeknes sociālais dienests ir vienīgais sociālais dienests Latvijā,kuram ir izstrādāta KVS un sertificēta atbilstoši ISO 9001:2008standartam.Tādēļnav iespējamssalīdzināt tāsKVS rezultātusar citiemsociālajiem dienestiem Latvijā. Latvijas sociālajos dienestos tiek veiktakvalitātes novērtēšana atbilstoši Ministru kabineta 03.06.2003.noteikumiem Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, tačuiekšējo auditu veikšana un neatbilstību novēršanas vadība un ISO9001:2008standartaprasībuizpildeirdaudzplašākajoma.

Autore ir izpētījusi,ka līdzīgskvalitātesvadībassistēmasmodelis,ieviešot Eiropas Sociālā fonda projektu, ir izstrādāts Kuldīgas novadasociālajā dienestā, kur sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanaiizstrādātas vadlīnijas klientu iesaistīšanai darba un sociālo prasmjusaglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos; pārskatīti sociālopakalpojumu kvalitātes kritēriji un izstrādāta 10 kritēriju metodekvalitātes novērtēšanai. 2012.g. veiktas sociālo pakalpojumunovērtēšanas vizītes Kuldīgas novada pagastu pārvaldēs, tika veiktspētījums „Tiešais vadītājs kā atbalsta sniedzējs pagasta sociālajamdarbiniekam” ar mērķi noskaidrot pagasta pārvaldes vadītāju izpratniparsociālodarbuunatbalstusociālādarbiniekadarbā(13.).

KVSiekšējounārējoauditulomasociālopakalpojumukvalitātespaaugstināšanā

Kvalitātes uzlabošanas pasākumi sevī ietver daļu no kvalitātesvadības,kasorientētauziespējupalielināšanuizpildītkvalitātesprasības.Tā ir darbības un procesu tehniskās un ekonomiskās efektivitātespastāvīga paaugstināšana, ko veic organizācija, lai nodrošinātuorganizācijasunklientulabklājību(4.,66.).

Lai arī cik precīzi būtu noteikti procesu mērķi vai izstrādātaprocesu norises shēma, neviens process nenotiek pats no sevis. Vadītprocesunozīmēvadītšādusbūtiskusfaktorus:

procesumērķus,procesāiesaistāmodarbiniekus; resursus,procesumijiedarbību(4.,66.). iekšējo auditu, problēmu un neatbilstību novēršanu (uz

neatbilstošu vienumu vērstu darbību veikšana, lai likvidētuneatbilstību, izmantojot iekšējo auditu kā korektīvo darbību,


kas vērsts uz neatbilstības cēloņu novēršanu un procesupilnveidošanu).

Autore ir izpētījusi un uzskata, ka procesu vadība pēc KVSieviešanas ir uzlabojusies un notiek pēc Deminga cikla „Plāno – Dari –Pārbaudi–Rīkojies”(8.,369.),jo:

1) sociālā dienesta procesu mijiedarbība kopumā un katraatsevišķapamatdarbībasprocesavadībatiekplānota,tiemtieknoteiktikvalitātesmērķiunprocesuefektivitāteskritēriji,kuritiekmērīti,tiekveiktakatraprocesaauditēšanauntiekveiktiKVSuzlabojumi;

2) procesu izpilde notiek saskaņā ar procesu, sociālopakalpojumu sniedzēju pamatmērķiem, saskaņā arnormatīvajos aktos noteiktajām sociālo pakalpojumusniedzēju funkcijāmunuzdevumiemunpašvaldībaspiešķirtāfinansējuma,materiāloresursuuncilvēkresursuietvaros.

Autoreirizpētījusi,kapēcKVS2012.–2013.g.iekšējoaudituciklaveikšanas sociālajādienestā lielākauzmanība tiekpievērsta funkcijuunamatu sadalījumam, precīzāk un korektāk tiek noteiktas darbiniekupilnvaras un atbildība, ar iekšējo normatīvo aktu un precizēto amatuaprakstupalīdzībutiekkonkretizētadarbiniekupakļautībaunhierarhija.Tas sakārto procesa iekšējo vidi mazina iekšējo konfliktu rašanos, jokatramdarbiniekamirskaidrs,kasviņamirjādarakonkrētāprocesāunkādsirviņaieguldījumsprocesamērķasasniegšanā.

Nozīmīgairaugstākāsvadībasundarbiniekuiekšējākomunikācijaun atgriezeniskās saiknes izveidošana, lai procesa īstenošanasuzraudzībanotiktutiešilaikāunvietā,kurtāvisvairāknepieciešama.

Organizācijas,kassavudarbībuunattīstībasiespējasvērtēnetikaicaur materiālo resursu, bet arī personāla prizmu, savā darbībā parastiizmantošādusprincipus:

organizācijas un darbinieki ir nepieciešami viens otram.Organizācijām ir nepieciešamas darbinieku spējas, zināšanas,talanti, darbiniekiem – atalgojums, darbavieta un resursunodrošinājums,attiecībasarkolēģiemuntamlīdzīgi;

organizācijas palīdz darbiniekiem apmierināt viņu būtiskāsvajadzības. Savukārt darbinieki palīdz organizācijām sasniegtmērķusunrealizētorganizācijuvajadzības(3.,329.).

Procesu vadības speciālisti uzsver, ka resursu vadība procesuietvaros atšķiras no resursu vadības funkciju ietvaros. Katrsfunkcionālais vadītājs pārrunās ar savu tiešo vadītāju cenšas iegūtiespējami lielāku resursu apjomu, lai īstenotu savu funkciju. Savukārt,procesu pieejas gadījumā, resursu sadale notiek, stingri vadoties noprocesā nepieciešamo resursu kopējā apjoma analīzes, kas tiek sadalīti,


ņemot vērā katras struktūrvienības ieguldījumu konkrētajā procesā(3.,329.).

Autore ir izpētījusi,ka2012.–2013.g. iekšējoaudituciklā sociālādienesta iekšējie auditori veica KVS dokumentēto procesu apjomīguauditu, iekļaujot tajā ISO 9001:2008 standarta un prasību sociālopakalpojumusniedzējiempārbaudi.Pavisamtikasagatavotas10 iekšējoauditu atskaites. Iekšējos auditos neatbilstības netika atklātas,konstatētas45daļējiizpildītasprasībasunsniegti154ieteikumiprasībuizpildeiunprocesuuzlabošanai.

Autoresecina,ka,sociālādienestaKVSkopumādarbojasefektīvi,irnodrošinājusi sociālā dienesta un struktūrvienību noteikto uzdevumuizpildiunnepārtrauktipilnveidojas,darbojassistēmasprincips“PLĀNO–DARI – PĀRBAUDI – RĪKOJIES”. Auditu gaitā iegūtie apliecinājumi ļaujsecināt,kaiekšējieaudititiekplānotiunveiktiatbilstošiplānam.Iekšējoauditu process vērtējams kā efektīvs, jo ISO 9001:2008 standarta unprasībassociālopakalpojumusniedzējiemirizpildītas,betnepieciešamasociālās rehabilitācijas procesu un to dokumentēšanas pilnveidošanabērnu sociālopakalpojumucentrā,naktspatversmē,pensionāru sociālopakalpojumu centrā, atbalsta nodaļā un sociālo pakalpojumu nodaļā(19.,74.).

Autore pētīja neatbilstību novēršanas vadības procesa izpildi,efektivitāti un efektivitātes kritērija izpildi. Pavisam 2012.g. sociālajādienestā tika veikta 51 ārējā pārbaude (2.tab.), tajā skaitā, 35 ārējāspārbaudēs konstatēta pārbaudāmās jomas atbilstība normatīvo aktuprasībām,16daļējiizpildītasprasībasun11neatbilstības,nokurām9irizlabotas,bet2neatbilstībunovēršanaturpinājās2013.g.

Ārējās pārbaudes veica augstākstāvošās un sociālā dienestadarbībuuzraugošās institūcijasdažādās jomās: Pārtikasunveterināraisdienests pārtikas ražošanas jomā, Valsts ugunsdzēsības un drošībasdienestsugunsdrošības jomā,Veselības inspekcija veselībasaprūpesunsanitārās higiēnas jomā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijabērnutiesībuaizsardzībasjomā,Valstsdarbainspekcijadarbatiesībuunnodarbinātībasjomā.

Salīdzinotar2011.g.,2012.g.reģistrētspar2neatbilstībāmvairāk,bet zīmīgi tas, ka vienos procesos tās ir izskaustas, piemēram, par 1mazāk PSPC, bet citos procesos, piemēram, nakts patversmē atklātasveselības aprūpes, ugunsdrošības jomās, DAC „Īpašais bērns” nebijakontrolēta darbinieku obligāto apmācību joma, bērnu patversmēneatbilstībuskaitsbijaiepriekšējāgadalīmenī.


2.tabulaĀrējopārbaužu,neatbilstībuunsūdzībuskaits2011.–2012.g.

Rēzeknessociālajādienestā(autoressastādīta,izmantojot(19.)datus)

Struktūrvienība,pārvalde

2011.gadā

tajāskaitā2012.gadā

tajāskaitā NAskaitaizmaiņas+/‐P* NA* S* P* NA*

*Sociālāsaprūpespārvalde

2 1 1 ‐ 3 2 1 ‐ ‐

Aprūpesmājāsbirojs

‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐

Bērnupatversme**

8 4 4 ‐ 15 11 4 ‐ ‐

DAC“Īpašaisbērns”**

4 4 ‐ ‐ 9 8 1 ‐ +1

Naktspatversme 3 3 ‐ ‐ 5 3 2 ‐ +2

Pensionārusociālopakalpojumucentrs

8 4 4 1 17 14 3 ‐ ‐1

Kopāārējāspārbaudes

25 16 9 1 25 16 11 ‐ +2

*P–pārbaude,NA‐neatbilstība,S–sūdzība.Mērķis:10,fakts:10.**BērnupatversmeunDAC“Īpašaisbērns”no01.05.2013.reorganizētasparBērnusociālopakalpojumucentru.

Autoresecina,kaiekšējounārējopārbaužurezultātātieknovērstasneatbilstības KVS pamatdarbības procesos, ir novērstas konstatētāsneatbilstības,uzlabotasociālopakalpojumukvalitāte,tiekveiktaprocesupilnveidošana, tomēr nepieciešama nepārtraukta pilnveidošana.IeguvumusnoKVSaudituunneatbilstībunovēršanasvadībasprocesiemnevarvērtēt īstermiņā,KVS ietekmeuzpakalpojumukvalitātesattīstībuvērtējamailgtermiņā,vismazpēc6–10gadiem.

J.Leilandsraksta:„Kvalitātesvadībassistēmugalvenaisuzdevumsir nodrošināt produktu un pakalpojumu atbilstību klienta prasībām. Šīsistēmajāveidotā,laitātiktunodrošinātaarnepārtrauktupilnveidošanuun attīstību, sniedzot iespēju maksimāli efektīvi izmantot budžetalīdzekļuspubliskāsektoraorganizācijās”(6.,57.).

KVS nav tikai procedūru rakstīšanas, dokumentu reģistruveidošanas, veidlapu numerācijas sistēmas izveidošanas pasākums, tāsbūtiskākais uzdevums ir nepārtraukta pilnveidošanās, šī mērķasasniegšanaitiekizmantotidažādikvalitātes„instrumenti”unmetodes.

LīdzarsociālādienestaKVSizveidošanu,trīsgadulaikānotikušasbūtiskas izmaiņas sociālā dienesta darbībā – tika ieviesti procesi


‘’Iekšējais audits’’ un ‘’Problēmu un neatbilstību novēršanas vadība’’,ieviesta klientu apmierinātības aptauju rezultātumērīšana, procesi tieknovērtēti,analizētiunvadīti.

Kvalitātes instrumentu izmantošana stratēģiskās plānošanasprocesā, problēmu risināšanā, cilvēku iesaistīšanā ideju meklēšanā unkolektīvaviedokļaformulēšanā,kāarīklientavajadzībulabākāizprašanāvar nodrošināt ērtāku un efektīvāku pašu procesu un kvalitatīvu tārezultātu(7.,35.).

Autore analizēja KVS vadības pārskatu par 2012.g., kurāatspoguļota klientu apmierinātības analīze par sociālo pakalpojumukvalitāti (dati apkopoti 3.tab.) Klientu aptaujas katru gadu tiek veiktasvisosKVSpamatdarbībasprocesos–4sociālādienestastruktūrvienībāsun3nodaļās.

No 3.tab. redzams, ka par 4,5 procentpunktiem ir pazeminājiesPSPC klientu ar izmitināšanu apmierinātības līmenis. Tas izskaidrojamsar to,kaklientuskaits irbūtiskipalielinājies,daudzvairāk irklientuarsmagām saslimšanām, joprojām nepietiek aprūpes personāla, 58%klientuiradaptācijasperiods(tasvarilgtlīdz1gadam).Salīdzinājumāar2011.g.,visāsstruktūrāskopējaisklientuarizmitināšanuapmierinātībaslīmenisirpieaudzispar1,5procentpunktiem.

Salīdzinājumā ar 2011.g., visās struktūrvienībās kopējais klientubez izmitināšanas apmierinātības līmenis ir pieaudzis par 3,2procentpunktiem(7.,57.).

Kvalitātes mērķis 2012.g. ir sekmīgi izpildīts, un klientuapmierinātības līmenis ir 89,2 % un tas ir uzlabots par 2,4procentpunktiem salīdzinājumā ar 2011.g. aptauju datiem, betsalīdzinājumā ar 2010.g. klientu apmierinātības līmeni ir pieaudzis par5,2procentpunktiem(19.,74.). Irsasniegts ļoti labsrezultātstik īsāKVSfunkcionēšanasperiodā.

Autore secina, ka sociālā dienesta resursu vadībā vērojamiuzlabojumi pakalpojumu kvalitātes līmeņa nodrošināšanā – tā tiekorganizēta stingri pēc normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, unveikta pēc procesu pieejas, stingri vadoties no procesā nepieciešamoresursukopējāapjomaanalīzes,unkopējiepārvaldesresursitieksadalīti,ņemot vērā katra procesa ieguldījumu kopējo vadības sistēmas mērķusasniegšanai.

Autore, izpētot žurnālos „Kvalitāte” J.Leilanda rakstus par dažādukvalitātes „instrumentu” izmantošanu kvalitātes kontroles unuzlabošanas nodrošināšanai, ir noskaidrojusi, ka katru nevēlamusituācijuvaiproblēmuvar izlabot,betpanākt, ka šī situācijaneveidojassistemātiski, var tikai veicot korektīvās darbības – novēršot šīsproblēmascēloņus.Betšiecēloņinevienmērirskaidriunnepārprotami


redzami.Cēloņu–sekuanalīzeizmantojotIšikavascēloņu–seku„koku”(6.,57.) ir efektīva problēmu risināšanas metode, lai identificētu kāduproblēmu vai notikumu (seku) cēloņus un samazinātu kvalitātesizmaksas,tačusociālajādienestātoneizmanto.

3.tabulaKlientuapmierinātībaslīmenisparsniegtopakalpojumukvalitāti

2011.–2012.g.Rēzeknespašvaldībā(autoressastādīta,izmantojot(17.;18.;19.)datus)

Process/nodaļa,struktūrvienība

2011.g.aptaujasdati(%)

2012.g.aptaujasdati(%)

Izmaiņaspret2011.g.

+/‐(procent‐punkti)

2012.g.kvalitātesmērķis,

kritērijs(%)

Novirzeno2012.g.mērķa+/‐

(procent‐punkti)

Pensionārusociālopakalpojumucentrs(PSPC):

93,5 89 ‐4.5 91.8 ‐2.8

P2.2.Sociālārehabilitācija,kultūra 86 81.5 ‐4.5 86 ‐4.5

A1.1Nodrošināšanaarēdināšanaspakalpojumu

98,5 91 ‐7.5 93 ‐2

A1.2Veļasmazgāšanasnodrošināšana 95,8 90 ‐5.8 95 ‐5

A1.3Veselībasaprūpesnodrošināšana 93,8 93.5 ‐0.3 93 +0.5

P6.2Bērnupatversmespakalpojumusniegšana

79,5 87 7.5 85 +2

Klientiarizmitināšanu 86,5 88 +1.5 88.4 ‐0.4

P3Aprūpesmājāspakalpojumusniegšana 97 97 0 95 +2

P4DAC“Īpašaisbērns”pakalpojumi

83,6 88.5 +4.9 83 +5.5

P7Naktspatversmespakalpojumi 59 71 +12 70 +1

P1Sociālāspalīdzībassniegšana 86 87 +1 86 +1

P2.1Sociālaisdarbsarcilvēkiemarinvaliditāti

99 100 +1 95 +5

P6.1Psihosociālopakalpojumusniegšana 98 98 0 95 +3

Klientibezizmitināšanas 87,1 90.3 +3.2 87.3 +2.9

Kopējaisklientuapmierinātībaslīmenis

86.8 89.2 2.4 87.9 +1.30


Pašnovērtējumametodika‐jaunssociālopakalpojumusniedzējunovērtēšanasmodelis

Autore ir izpētījusi, ka sociālais dienests, piedaloties Labklājībasministrijas ESF projektā „Sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalitātesnovērtējumametodikas izstrāde, validācija un ieviešana”, kā viensno8sociālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, 2011.g. aprīlī veicastruktūrvienības – Pensionāru sociālo pakalpojumu centra (PSPC) –pašnovērtējumu pēc sociālo pakalpojumu sniedzēju metodikas, kuraizstrādātapēcEiropasizcilībaspašnovērtējumamodeļa(turpmāk–CAF).

Labāspraksespiemērsparpašnovērtējumametodikaspielietošanuun rezultātiem tika nodots arī citiem Latgales reģiona sociālopakalpojumu sniedzējiem Labklājības ministrijas organizētāinformatīvajā seminārā, Daugavpilī 2011.g. 27.maijā. Sociālais dienestssaņēma Labklājības ministrijas pateicību par iniciatīvu un ieguldījumusociālopakalpojumusniedzējunovērtējumametodikasizstrādesprocesāunpilotprojektarealizēšanā.

Autore ir izpētījusiPSPCpašnovērtējumarezultātukopsavilkumu,kurā no iespējamiem449 punktiem ir iegūti 293 punkti jeb 65% lieluatbilstībuCAFprasībām.

Priekšnosacījumudaļāirkonstatēti66%atbilstības,kasdalās: līderības/vadībasatbilstība–51no80punktiemjeb64%; darbiniekuatbilstība–43no68punktiemjeb63%; partnerības un resursu atbilstība – 42 no 60 punktiem jeb

70%; procesuatbilstība–34no48punktiemjeb71%.Rezultātudaļāirkonstatēti64%atbilstības,kasdalās: ar darbiniekiem saistīto rezultātu atbilstība – 28 no 45

punktiemjeb62%; arklientiemsaistītorezultātuatbiolstība–19no28punktiem

jeb68%; arsabiedrībusaistītorezultātuatbilstība–26no44punktiem

jeb59%(20.,59.).Kādilabumiiegūtinošīpašnovērtējuma?Pirmkārt,tasirieguvums

organizācijai, jo pašnovērtējuma process rada vajadzību attīstīties arpašu līdzdalību un resursiem. Tas parādīja, kas ir tūlīt jāuzlabo PSPCdarbībā un ko var atstāt uz nedaudz vēlāku laiku. Šis novērtējums iriedrošinājis noteikt augstākus mērķus. Otrkārt, tas ir ieguvumsorganizācijasvadītājam,joiriespējaizvērtētsavudarbuunPSPCdarbībukopumā: vai organizācija darbojas veiksmīgi. Vadītājam ir iespējaidentificēt problēmas, vājās vietas un pastiprināt uzmanību tosakārtošanai.Tas liekparaudzītiesuzpašreizējosituācijunocitaredzes


viedokļa un iemācīties kaut ko jaunu. Pašnovērtējuma dokuments ir„špiķeris”vadītājamviņaturpmākajaidarbībai.Treškārt,tasirieguvumsdarbiniekiem, jo pašnovērtējums lika aizdomāties par darbiniekuvajadzībām un ieteikumiem, novērtēšanas procesā tika atklāts, kasorganizācijā ir jāuzlabo attiecībā uz darbiniekiem. Tieši darbinieki irorganizācijasvislielākāvērtībaun tie irvajadzīgiviensotram.Strādājotvienotā komandā, kur ir korekta uzdevumu un atbildību sadale unizpildotkopējosmērķus, iespējamssasniegtaugstusociālopakalpojumukvalitātes līmeni un nodrošināt klientu vajadzību apmierināšanu(20.,59.).

“Pašnovērtējuma veikšana un analīze ir devusi konkrētusPensionāru sociālo pakalpojumu centra novērtēšanas rezultātus – ir“novilktasvītra”,mēsredzam,kurmēspašlaikesam,trūkumiirapkopoti,noteiktiuzlabošanasunattīstībaspasākumi,tagadjāveictonovēršanaunpilnveidošanāspasākumu izpilde,mēs redzam, kas ir jāsasniedz tuvākāun kas – ilgākā laika periodā. Pilnveidošanās ir jāanalizē dinamikā, tadvarēsredzēt,kātāattīstās–skatsunrezultātsuznākotni.Tasirteicamspirmais solis, ja tiek uzsākta organizācijas procesu attīstība vai arīsalīdzinošās izpētes process. Pašnovērtējumu var izmantot arī laipārbaudītuvadībasiemaņas,uzraudzītu,kānorisorganizācijasattīstība,noteiktuorganizācijasgalvenosrezultātus”(12.,6.).

Pēc CAFmetodikas pašnovērtējumu ieteicams veikt vienu reizi 3gados,tātadšīvērtēšanasmodeļaietekmevērtējamavēlilgākātermiņā.

Līdzīgi pašnovērtējumi tika veikti Rīgas, Cēsu, Kocēnu sociālajādienestā, pansionātā “Madliena”, privātajā aprūpes iestādē “Rūjienasseniorumāja”, valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Aizvīķi”(12.,6.). Šo pašnovērtējumu rezultāti ir katras pašvaldības ierobežotaspieejamībasinformācija.

SecinājumiparKVSieviešanasieguvumiem

1. KVS ieviešana veicinājusi sociālā dienesta cilvēkresursu vadībasuzlabojumus:irsakārtotsdarbiniekufunkcijuunamatusadalījums,precīzāk un konkrētāk noteiktas darbinieku pilnvaras unatbildības, iekšējos normatīvajos aktos konkretizēta darbiniekupakļautība un hierarhija, tādējādi, sakārtota procesu iekšējā vide,mazināta iekšējo konfliktu rašanās, jo katram darbiniekam irskaidrs, kas viņam ir jādara konkrētā procesā, kāds ir viņaieguldījumsmērķasasniegšanā.

2. Rēzeknespašvaldībāpieaugvecocilvēkuaprūpesunsociālā riskaģimeņu īpatsvars, tādēļ ir palielināts atalgojums aprūpespersonālam un darbinieku skaits pakalpojumu kvalitātesnodrošināšanai. Vērojami uzlabojumi Sociālā dienesta procesu


īstenošanāunresursuvadībā,KVSietekmeuzsociālopakalpojumukvalitātimērāmailgtermiņā.

3. KVS kopumā darbojas efektīvi, ir nodrošināta sociālā dienesta unstruktūrvienību noteikto uzdevumu izpilde. KVS nepārtrauktipilnveidojas, darbojas sistēmas princips “PLĀNO – DARI –PĀRBAUDI–RĪKOJIES”.

4. Iekšējo un ārējo pārbaužu rezultātā tiek novērstas neatbilstībasKVS pamatdarbības procesos, ir novērstas konstatētāsneatbilstības, uzlabota sociālo pakalpojumu kvalitāte. Iekšējoauditu process vērtējams kā efektīvs, jo ISO 9001:2008 standartaun prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir izpildītas, betnepieciešama sociālās rehabilitācijas procesu un todokumentēšanas pilnveidošana. Ieguvumus no KVS auditu unneatbilstību vadības procesiem nevar vērtēt īstermiņā, KVSietekmeuzpakalpojumukvalitātesattīstībumērāmailgtermiņā.

5. IekšējaisauditsunneatbilstībunovēršanasvadībasociālādienestaKVSdarbībā ir devuši ieguldījumu sociālopakalpojumukvalitāteslīmeņa uzlabošanā, sistemātiski tiek veiktas procesu kvalitātespārbaudes, identificētas un novērstas neatbilstības, veiktaskorektīvās darbības, veiktas klientu aptaujas un analizēti sociālopakalpojumu kvalitātes kritēriji, uzlabots klientu apmierinātībaslīmenispar5,2%.

6. Pašnovērtējums ir ieguvums organizācijai, jo pašnovērtējumaprocess atbalsta vajadzību attīstīties, un ar pašu līdzdalību unresursiemnoteiktattīstībasvajadzības.Tasparādīja,kasirjāuzlaboPSPC darbībā. Pašnovērtējums ir iedrošinājis noteikt augstākusmērķus,tasirieguvumsvadītājam,tāiriespējaizvērtētsavudarbuun PSPC darbību kopumā, izvērtēt, vai organizācija darbojasveiksmīgi, identificēt problēmas, vājās vietas un pastiprinātuzmanībutosakārtošanai.

7. Nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu sociālopakalpojumukvalitātesunsociālāsinfrastruktūrasuzlabošanai.

8. ISO 9001:2008 sertifikāts ir apliecinājums sociālā dienestaklientiem,sadarbībaspartneriemunRēzeknespilsētaspašvaldībai,ka sociālā dienesta darbības sfēra – sociālo pakalpojumu unsociālās palīdzības sistēma, tās procesi ir sakārtoti un tieknepārtrauktipilnveidoti.

9. Sociālais dienests ir ilgtspējīga pašvaldības nozaru pārvalde, kasdarbojas pārmaiņu vadībā, rūpējas par KVS pilnveidošanu undarbinieku atalgojuma sistēmu, kompetenču uzturēšanu undarbiniekuaizsardzību,unirgatavsrealizētsociālāspalīdzībasun


sociālo pakalpojumu politiku Rēzeknē, izstrādājot un ieviešot arījaunasdarbaformasunjaunussociālospakalpojumus.

PriekšlikumiRēzeknessociālajamdienestamKVSprocesunepārtrauktaipilnveidošanai

1. Pastāvīgi uzturēt unnepārtraukti pilnveidot sociālā dienestaKVS,motivēt visus darbiniekus apzināties savu lomu un atbildību KVSun strādāt vienotā komandā, izpildot izvirzīto kvalitātes politiku,kvalitātes mērķus, sociālā dienesta struktūrvienību specifiskosmērķusunprocesuefektivitāteskritērijus.

2. Turpinātveiktiekšējosauditusunklientuapmierinātībasaptaujas,pilnveidojot iekšējoauditukritērijusatbilstošigan ISO9001:2008standartam, gan prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, gandokumentu pārvaldībai, darbā ar dokumentiem un klientiemievērojotierobežotaspieejamībasinformācijasstatusu.

3. Plānot veikt sociālā dienesta un pārējo struktūrvienībupašnovērtējumu,atbilstošiCAFmodelim,unpieaicinātLabklājībasministrijas apmācītos ekspertus pašnovērtējuma veikšanai unkonsultācijusniegšanai.

4. Plānotilgtermiņaattīstībasprojektusunpasākumus,esošosociālopakalpojumu kvalitātes un sociālās infrastruktūras attīstībai unjaunusociālopakalpojumuattīstībai,piesaistotEiropasSavienībasfinansējumu.


1. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības (9001:2008). Latvijas Standarts LVSENISO9001:2009.Rīga:VSIALatvijasstandarts,2009.68.lpp.

2. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem [tiešsaiste]. Ministru kabineta2003.g. 3.jūn. noteikumi Nr. 291 [atsauce 2014. g. 19.janvārī]. Pieejas veids:http://likumi.lv/doc.php?id=75887

3. DĀVIDSONE, G.,Organizāciju efektivitātesmodelis. Jelgavas tipogrāfija. 2008.329lpp.

4. Kvalitātes terminu vārdnīca. Preču un pakalpojumu kvalitātes informatīvais,konsultāciju unmācību centrs. Rīga: SIA KIF “Biznesa Komplekss”. 2003. 66lpp.

5. KALNIŅŠ, A. Kvalitātes vadība valsts iestādēs un pašvaldībās. Izglītības unattīstībascentrs“EGO”.Mācībulīdzeklis.2008.38lpp.

6. LEILANDS,J.Kvalitātes“instrumenti”.Kvalitāte.2007.Nr.6.57lpp.7. LEILANDS,J.Kvalitātes“instrumenti”.Kvalitāte.2008.Nr.2.35lpp.8. НИВ, Г. Пространство доктора Деминга. Москва: Центр Новых

Технологий.2005.369с.9. Latvijas sociālo darbinieku ētikas kodekss. Pieņēmusi Latvijas profesionālo

sociālounaprūpesdarbiniekuasociācijaskopsapulce,Rīgā,2001.g.10.maijā.5lpp.


10. KOZLOVA I., Diplomdarbs „Kvalitātes nodrošināšana Rēzeknes pilsētaspašvaldībassociālajādienestāunsociālopakalpojumusniedzēju institūcijās”,2011.127lpp.

11. KOZLOVA, I. Sociālās aprūpes pārvalde saņem ISO 9001:2008 standartasertifikātu.RēzeknesVēstis.2010.(Nr.139(10598)/23.11.2010.).8lpp.

12. KOZLOVA, I. Izstrādāts jauns sociālo pakalpojumu sniedzēju novērtēšanasmodelisRēzeknesVēstis.2011.(Nr.70(10684)/09.06.2011.).1lpp.

13. KURMEI.Gankontroles,ganattīstībasinstruments.Sociālaisdarbinieks.2011.Nr.32–6lpp.

14. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Sociālais dienests” 2012.gadapubliskais pārskats, 21 lpp. [Tiešsaiste] [atsauce 2014. g. 19.janvārī]. Pieejasveids:

15. http://www.socialais.kuldiga.lv/dokumenti/2013/Socialais_dienests_publ_parskats_2012.pdf

16. Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvalde. Kvalitātes vadībassistēmas rokasgrāmata [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g.19.janvārī]. Pieejas veids:http://www.latgale.lv/lv/esf/esf_pr2/results

17. Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvalde. Kvalitātes vadībassistēmasvadībaspārskatspar2010.dadu.85lpp.



20. Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvalde. Pensionāru sociālopakalpojumucentrapašnovērtējums,59lpp.

Summary

The aim of the study is to find out the way how the quality of social services ofRezekneSocial serviceandsocial serviceproviders is ensuredaccording to the ISO9001:2008 standard. The study examines the processes of management, basicactivity,internalauditandeliminationofnon‐complianceaswellasanalyzestheroleofinternalandexternalauditinimprovingthequalityofsocialserviceandexploresthemeasurestobetakeninordertoimprovethequalitymanagementsystem(QMS),applyingself‐evaluationmethodology.The author of the research has successfully accomplished the tasks of the presentstudy.When elaborating the article, the economic and legal literature on qualitymanagementterminology,itsapplicationandeffectivemanagementofsocialservicesorganisationhavebeenstudiedaccordingtotheISO9001:2008standard.The author has studied the processes described in the Quality manual of QMS ofRezekne Social service, i.e. the provision of social services and social aid, theproportionof budget expenditure, quality objectives, performance indicesprovidedbyannualmanagementreportsofQM.Theauthorhasalsoanalyzedthedataobtainedfrom customer survey, explored themeasures to be taken in order to improve thequalitymanagementsystem(QMS),studiedinternalandexternalauditprocessesandtheirimpactontheimprovementoftheQMSaswellasself‐evaluationmethodology.The author of this study proves the hypothesis stating that internal audit of QMS,managementprocessesofnon‐complianceelimination,managementreportsandself‐evaluation provide an objective assessment of the quality and create favourable


conditions to ensure the provision of qualitative social services, contributing to abettercontrolledsocialpolicyinRezeknemunicipality.Thehypothesisisprovedbythefindingsandconclusionsmadebytheauthorofthepresentstudy:1. The staff functions and posts alignment are arranged, the powers and

responsibility of the staff are clearly and accurately defined, internalregulations provide specified hierarchy, the number of internal conflictsreducedaseachemployeehasaclearunderstandingofwhatneedstobedoneinaparticularprocess;

2. Theinternalauditandmanagementofnon‐complianceeliminationintheworkofQMSofsocialservicehascontributedgreatly, improvingthelevelofsocialservice quality. Quality checks of processes are carried out systematically toidentify and eliminate non‐compliance, corrective actions are taken andcustomersurveysconducted,qualitycriteriaofsocialservicesanalyzedaswellascustomersatisfactionlevelimprovedby5.2%;

3. Social service is a sustainablemunicipality sectormanagement, operating inthechangemanagement.IttakescareoftheQMSdevelopmentandthesystemofemployeerewards,competencemaintenanceandemployeeprotectionandit is ready to implement social aid and social services policy in Rezekne,developingandimplementingthenewformsofworkandnewsocialservices;

4. There is a need to maintain and continually improve the QMS of the Socialservice, tomotivateemployees tounderstandtheirroleandresponsibility intheQMSaswellastoworkasateam,fulfillingthestatedqualitypolicy,qualityobjectivesandprocessperformancecriteria;

5. Itisofgreatimportancetocontinuecarryingoutinternalauditsandcustomersatisfactionsurveys,improvingtheinternalauditcriteriaaccordingtotheISO9001:2008standardandtherequirementsofsocialserviceprovidersaswellasdocumentmanagement,workingwithdocumentsandcustomerstakingintoconsiderationthestatusofrestrictedinformationaccess.

The findingsof theauthor’sstudyreflect theevidencethat thequalitymanagementsystemofRezekneSocialserviceworksaccordingtothefollowingprinciple“Plan‐Do‐Check‐Act”. It is maintained and is efficient enough – service quality is provided,auditsareconductedsystematically,non‐complianceisaddressed,workisfocusedonaclient.Withthehelpofqualitymanagementsystemitispossibletoensureabettermanaged social policy and ISO 9001:2008 certificate is information for clients,suppliersandownersthat indicatesthatsocialaidandsocialservicesystemanditsprocessesarearrangedandcontinuallyimproved.


UZŅĒMUMAKRĪŽURAŠANĀSUNATTĪSTĪBASPROCESS.TEORĒTISKĀSPAMATNOSTĀDNESUN

PRAKTISKĀIZPĒTETHEEMERGENCEANDDEVELOPMENTPROCESSOFCOMPANIES’CRISES.THEORETICALGUIDELINESAND

PRACTICALRESEARCH

IvetaMIETULERēzeknesAugstskola,Dr.oec.,asoc.profesore


AļonaKLODĀNERēzeknesAugstskola,Mg.soc.sc.,lektore


Abstract. Slightest changes in the environment can trigger company’s crisis at anystageof itsdevelopment.Beingawareof the key factors entailing the crisis togetherwiththe impactofallcontributing factors,aswellashavingagoodknowledgeofthepossible scenarios of crisis development, enables business leaders to have a betterchancetoeffectivelyensurecompany’sstabilityatanystageofitscrisis.Inthisregardthetheoreticalframeworksofthecompany'scrisisandcrisisdevelopmentprocesshavebeenexplored.Asaresultofthispracticalresearchonthecrisisdevelopmentprocess,themostimportantstandpointsofLatvia’ssmallandmedium‐sizedentrepreneurshavebeenexplored.Keywords. Crisis, crisis in enterprises, crisis factors, emergence of crisis, process ofcrisis,stagesofcrisis.

Ievads

Krīzesuzņēmumānavstatiskas, tās irdinamisksprocess.Saskaņāar uzņēmuma dzīves cikla teoriju, krīzes uzņēmuma funkcionēšanasprocesā ir neizbēgamas. Krīzes ir iespējamas jebkurā uzņēmumā tāevolūcijas (attīstības) procesā un liecina par noteiktas faktoru kritiskāsmasas akumulēšanos, kuru likvidācija vai aktivizācija ir nepieciešamaatražošanas procesa turpināšanai (organizācijas funkcionēšanai) vai tāpārejaijaunākvalitāteslīmenī.

Tā kā krīze nepārprotami ir process, tā ir jāvada. Visefektīvākuzsāktkrīzesvadīšanu,jebsāktaktīviīstenotkrīzesvadībaspasākumus,ir pirms krīzes pastiprināšanās jeb tās sākotnējā stadijā, laicīgiidentificējot simptomus, kas signalizē par krīzes tuvošanos, un atklājotfaktorus un cēloņus. Tādā veidā krīzes vadības efektivitātesnodrošināšanā par aktuālu izpētes jautājumu kļūst divas kategorijas:


krīzes faktori, cēloņi un simptomi, un krīzes stadijas, kas lielā mērāietekmēkrīzesvadībaspasākumuizvēli.

Raksta mērķis ir izpētīt uzņēmuma krīzes rašanās un attīstībasprocesateorētiskāspamatnostādnes,kāarīnoskaidrotLatvijasmazounvidējo uzņēmēju viedokli un būtiskākās atziņas par uzņēmuma krīžurašanāsunattīstībasprocesajautājumiem.

Pētījumaobjekts–uzņēmumakrīzesrašanāsunattīstībasprocess.Pētījuma priekšmets – krīzes rašanās un attīstības procesa teorētiskāspamatnostādnesunLatvijasmazounvidējouzņēmumuvadītājuviedokļipar pētāmo jautājumu. Pētījuma periods: no 2013.gada aprīļa līdz2013.gadamaijam.

Pētījumauzdevumiirsekojoši: izpētītuzņēmumakrīzesrašanāsteorētiskāspamatnostādnes,

raksturojot krīzes faktoru, cēloņu un simptomu būtību unizpētot faktoru klasifikāciju un to ietekmi uz sistēmasfunkcionēšanu;

izpētīt uzņēmuma krīzes attīstības procesa teorētiskāspamatnostādnes,apskatotkrīzesstadijuveidus, to izpausmessimptomus un pretkrīzes vadības pasākumu atbilstību katrānodefinētajāmstadijām;

veikt anketēšanu, lai noskaidrotu Latvijas mazo un vidējouzņēmumu vadītāju viedokli un būtiskākās atziņas paruzņēmumakrīžurašanāsunattīstībasprocesajautājumiem.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai tika izmantota monogrāfiska jebaprakstoša pētīšanas, salīdzināšanas, kā arī analīzes metode, papilduspielietotas kvalitatīvās un grupēšanas un grafiskās metodes, kā arīsocioloģijas pētījuma metode – aptauja anketēšanas veidā. Pielietojotminētāsmetodes,tikaizpētītakrīzesrašanāsunattīstībasprocesabūtība,veicot saturisko analīzi un salīdzināšanu, apkopotas vairāku autorupiedāvātas krīzes faktoru un attīstības stadiju klasifikācijas, kā arīdefinēts Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju viedoklis un būtiskākāsatziņasparuzņēmumakrīžurašanāsunattīstībasprocesajautājumiem.

Uzņēmumakrīzesrašanāsfaktori,cēloņiunsimptomi

Parasti krīzes situācijā uzņēmums nokļūst pietiekoši ilgā laikaperiodā,kamērpakāpeniskitiekuzkrātinegatīvāsiedarbībasfaktori(5.,38.),kāarīkatraisistēmaiindividuāliecēloņi.

Pētotuzņēmumakrīžurašanāsjautājumu,jāatzīmē,kakrīžufaktorinav cēloņi, tie ir notikumi, tendences, kas var tikai ietekmēt sistēmu.Faktoru ietekmes (pozitīvās vai negatīvās) rezultātā sistēmā parādāssimptomi, kas norāda uz problēmu veidošanos, iespējamās krīzesiestāšanos (3.). Savukārt, faktoru ietekme izpaužas noteiktu cēloņu dēļ


(7.,40.).KāatzīmēI.Mogotite,cēloņivarbūtspecifiskikatramatsevišķamuzņēmumam, kas atšķiras ar noteiktu sistēmas lielumu, iespējām,stiprajāmunvājajāmpusēm,u.c.raksturlielumiem(3.).Līdzartocēloņunoteikšana jāveic pēc konkrētas ietekmējošo faktoru izpētes un videsanalīzes.

Vairāki autori krīzes faktoruspakļaujdziļai izpēteiunpārsvarā irvienprātīgitoveidunoteikšanā.Piemēram,K.V.Baldinskāpamatuizdalaārējus un iekšējus faktorus. Balstoties uz viņa darbā „Антикризисноеуправление: макро – и микроуровень.” piedāvāto informāciju, tikaveidota krīzes faktoru klasifikācija, kas uzskatāmi parāda to dažādību.Daudziautori (DemčukaO.N.,2009,KovansS.E.,MakrovaL.P.,2009.u.c.)min identiskus faktorus, tomēr K.V. Baldina veidotais apkopojumsatzīstamsparveiksmīgāku.

SaskaņāarK.V.Baldinaviedokli, ārējuskrīzes faktorusvar iedalītdivās grupās: starptautiskās un nacionālās ietekmes faktori.Starptautiskajā līmenī uzņēmuma līdzsvarotu (ne krīzes) darbību varietekmēt(5.,14.–15.):

vadošopasaulesvalstuekonomiskā–cikliskāattīstība; pasaulesfinanšusistēmasstāvoklisuntendences; starpvalstutirdzniecībassistēmasstabilitāte; starpvalstu sadarbības līgumi, vienošanās u.c. likumdošanas

dokumenti; starpvalstukonkurence,utt.Savukārt,plašāksirnacionālāsietekmesfaktoruloks,kassastāvno:

1) politiskiem; 2)ekonomiski – ģeogrāfiskiem; 3)kultūras un4)zinātniski–tehniskiemcēloņiem(5.,15.–16.).

Katruizdalītonacionālofaktorugrupuvarsadalītsīkāk.Piemēram,uzņēmums var sastapties ar krīzes situāciju valsts iekšējās politikas unpolitiskāssituācijasstabilitātes līmeņa, likumdošanasnormuunprasībuizmaiņu dēļ. Latvijas autori Mogorite I. u.c. uzskata, ka minētā faktoraietekmes mazināšanai uzņēmējiem vajag vairāk iedziļinātieslikumdošanas normās, kā arī izmantot nodokļu, juridiskās jomaskonsultantupalīdzību.Ekonomiski–ģeogrāfiskofaktorugrupāvarizdalītpieprasījuma struktūru un apmērus konkrētajā tirgū, iedzīvotājupirktspējas līmeni, cenu un inflācijas līmeni, uzņēmuma finansēšanaspiesaistes iespēju, konkurences apstākļus un konkurētspēju. Negatīvāsietekmes mazināšanas pamatā ir stratēģiskā plānošana un kontrole.Kultūras faktori pārsvarā ir morālo, kultūras, reliģisko pārliecībuietekmētauzvedībatirgū,kāarīprečuunpakalpojumuiegādesieradumi.Pēc I.Mogorites viedokļa tie ir ciešā saistībā ar pieprasījuma struktūru,līdz ar to faktora negatīvās ietekmes mazināšanai efektīvs līdzeklis irtirgus pētījumi. Zinātniski – tehniskā rakstura faktori apvieno sevī


tehnoloģiska progresa ietekmes faktorus, inovatīvo darbību, jaunotehnoloģiju ieviešanas spējas, utt. Uzņēmuma vadītāja inovācijuieviešanasspējasunpārmērīgakonservatīvismaneesamībaspējmazinātfaktora ietekmi(10.,20.–21.;5.,15.–16.;3.).Minētāklasifikācija iraktuālane tikai ārvalstu tautsaimniecībai, bet ir saistoša arī Latvijas sociāli –ekonomiskiem subjektiem. Latvijas ekonomiskās sistēmas kontekstāīpaša uzmanība jāpievērš nacionālās ietekmes faktoriem, tostarplikumdošanasnormunemitīgajāmizmaiņām(īpašinodokļujomā),valstsnestabilajai politiskajai sistēmai. Akcentējot nacionālo līmeni, nedrīkstaizmirst 2008.g. finanšu krīzi, kas satricināja ne tikai Latvijasmazā unvidējābiznesastabilitāti,betarīradīja lielasproblēmasdaudzāmlielāmsabiedrībām ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Tādējādi pasaules valstu,Eiropas Savienības valstu finanšu stāvoklis būtiski ietekmē situācijuLatvijā.

Nemazāksvarīgiiriekšējiefaktori,kasirpašauzņēmumadarbībasrezultāts. Integrējot krīzes vadības paņēmienus uzņēmuma vadīšanassistēmā, parādās iespēja paredzēt un kontrolēt šāda veida faktoruizraisītāsproblēmas.

Balstotiesuzpastāvošoteoriju,krīzesrašanāsiekšējosfaktorusvarklasificēt sekojoši. 1. att. uz analizētās informācijas pamata ir apkopotikrīzesteorijāpiedāvātieizplatītākieunLatvijasapstākļiemaktuāliekrīžufaktoruveidi.

1.attēls.Uzņēmumakrīzesiekšējofaktoruklasifikācija(veidotapēc6.;19.;20.;10.,20.‐21.;14.,236.‐239.)

Jāatzīmē,kamūsdienāskrīžuteorijasattīstībairvirzītauzfaktoru

detalizāciju un savstarpējas ietekmes noteikšanu. Tomēr vēl joprojām


paliek diskutējams tāds jautājums kā faktoru grupu (ārējo un iekšējo)prioritātes līmenis (15.,97.–103.c.). Atbilstoši esošajai literatūrai unsaistošajiempētījumiem,attīstītajāsārvalstīsārējiefaktoriveido10–15%no ietekmes kopspēka, bet iekšējie – 85–90% (8.,24.c.). Pasaulesstatistika liecina,kavairākuuzņēmumukrīzespamata cēloņi ir vadībasneatbilstība vides noteikumiem (12.,21.c.). Latvijas biznesa portāls„www.db.lv” vēsta, ka nesenā 2008.g. krīze, tāpat kā citi ārējie faktori,tikai atklāj biznesa vājas vietas, kas pastāvējušas līdz šim (16.). Šīsviedoklis ir pietiekoši korekts, jo no iekšējiem faktoriem nenovājinātasistēmaadekvātiunelastīgireaģēuzārējovidesfaktoruietekmi.

Uzņēmumakrīzesattīstībasstadijas

Krīze irnestabils, laikā ierobežots,dinamisksprocess arnemitīgutāparametruvērtībuizmaiņu.Pēcbūtības,krīzesattīstībasmehānismsirviens no ekonomiskā mehānisma paveidiem. Tas ir savstarpēji saistītuekonomisku parādību ķēde, kurus aktivizē subjekti. Krīzes attīstībasprocess ir secīgs savstarpēji saistītu ekonomisku parādību ķēdesatkārtošanās process, kura beigās uzņēmums nokļūst noteiktā krīzessituācijā. Katrā nākamā ekonomiskā parādība šajā ķēdē rada lielākudestruktīvu iedarbību uz uzņēmuma funkcionēšanu un prasa lielākusizdevumus tās seku pārvarēšanai. Tādā veidā jāsecina, ka uzņēmumakrīzesattīstāsetaposjebstadijās.

Vairākiesošiemodeļi,piem.,G.Kristekamodelis,V.Mulleramodelis,Z.AivazjanaunB.Kiričenkomodelisu.c.,kasparedzkrīzesprocesasadaliatsevišķās stadijās, ir caurskatāmas krīzes ķēdes no kvalitatīvajāmizmaiņām (konflikti) līdz kvantitatīvajiem zaudējumiem (finansiāliezaudējumi)(4.,134.–138.).Tieattēlokrīzesattīstībaslīkninotāsrašanāsmomenta, destruktīvās iedarbības palielināšanos līdz krīzesatrisināšanai, un ir paredzēti, lai palīdzētu uzņēmuma vadītājiemmaksimāli precīzi noteikt atrašanās punktu un pieņemt vadībaslēmumus, kas ietekmētu krīzi, pavājinātu tās negatīvo iedarbību unpārvarētuto.

Daudzi autori pēta krīžu stadijas no sava skatupunkta, līdz ar toteorija piedāvā gan atšķirīgus krīzes stadiju sadalījumus, gan tonosaukumus. Tā Latvijas zinātnieki I.Mogorite un K.Didenko (4., 134.–138.)piedāvāplašukrīzesdzīvesciklajebstadijuizpēti.Viņiskaidro,kauzņēmumakrīzes stadijasvar tikt skatītas analogi aruzņēmumadzīvesciklaetapiemunvartiktizdalītičetriposmi.Dažāduzinātniekuatzinumiparšiemposmiem,piemēram,Finka,Kristena,Aivazjana,Kiričenkou.c.,kopumāsakrīt.Joīpašitasattiecasuzšādāmpazīmēmkā(4.,135.):

1) neskaidrs,sarežģītinosakāmskrīzessākums;


2) galvenās krīzes pazīmes: maksātnespēja, krasa rezervjusamazināšanās,finansiālāstāvokļapasliktināšanās;

3) samērāaugstsnotikumuattīstībasātrums,t.i.,“lavīnasefekts”.Savukārt,galvenāatšķirībairnevisstadijuraksturojumāunbūtībā,

bet gan to nosaukumos. Piemēram, Finks piedāvā medicīniskuterminoloģiju,AivazjanamunKiričenko ir samērāvienkāršinosaukumi,kurilīdzīgiraksturojumam.Tāpatpastāvatšķirības,izvērtējotuzņēmumakrīzesgalarezultātu.PesimistiskākāversijaKristenamir:galarezultāts–likvidācija. Visoptimistiskākā Finka versija – sasniegt kvalitatīvi jaunulīmeni.Viņa teorija ir tuvākuzņēmumadzīvescikla teorijai,kautgan tāattīstāsnevispozitīvāvirzienā,betnegatīvā(4.,134.–138.).

Apkopojotteorētiskomateriālu,secināts,kaparastitiekapskatītassekojošas četras uzņēmuma krīzes stadijas, kas atbilst Z.Aivazjana unV.Kiričenkomodelim(4.,134.–138.lpp.):

1) rentabilitātes – uzņēmuma slēptā, sākotnējā krīzes stadija,pasliktināsrentabilitāte;

2) attīstības – neienesīgums, kad samazinās resursu fondi unuzņēmumaiespējas;

3) ražošanas – grūtības ar maksātspēju, kad krasi pasliktināsfinanšustāvoklis;

4) maksātnespējas–dziļamaksātnespēja,tuvošanāsbankrotam.Autores piedāvā sekojošu krīzes stadiju secību un nosaukumus

(2.tab.)2.tabula

Uzņēmumakrīzesstadijuraksturojumsunīstenojamiepretkrīzesvadībaspasākumi

(veidotapēc1.,217.–222.p.;6.,74.–77.c.;2.,269.–272.p.;17.;9)

Krīzesstadijas

Raksturojums Pretkrīzesvadībaspasākumi

1 2 31.stadija Biežiirslēpta.Irkapitāla

efektivitātes,uzņēmumabiznesaaktivitātesrādītājusamazināšanās,rentabilitātesunpeļņasapjomusamazināšanās.Rezultātāpasliktināsuzņēmumafinanšustāvoklis,pavājināsattīstībasavotiunrezerves.

Minētoproblēmurisinājumsvarbūtganstratēģiskasvadībasjomā(uzņēmumastratēģijaspārskatīšana,uzņēmumarestrukturizācija),tāarītaktiskasvadībasjomā(izdevumusamazināšana,darbaražīgumapaaugstināšana).

2.stadija Ražošanasneienesīgums.Attīstībasnespēja.Rezultāts:uzņēmumarezervjufondusamazināšanās,jarezervjufondunav–uzreiziestājāstrešāfāze.

Problēmasrisinājumsirstratēģiskāsvadībasinstrumentiunīstenojasuzņēmumabrīvprātīgāsrestrukturizācijasveidā.



1 2 33.stadija Uzņēmumapašulīdzekļuun

rezervjufonduneesamība.Zaudējumuunārējosaistībudzēšanaiuzņēmumsvirzaapgrozāmolīdzekļudaļu,tādējādiaprobežojotsavuražošanu.

Uzņēmumarestrukturizācijaitrūkstlīdzekļu,tāpēcnepieciešamiuzņēmumafinanšustāvokļastabilizācijasoperatīviepasākumi,kāarīlīdzekļupiesaisterestrukturizācijasīstenošanai.

4.stadija Dziļasmaksātnespējasstadija.Uzņēmumsnavspējīgsturpinātsavusaistībuizpildi,rodasreālāsražošanasapturēšanasbriesmas,betvēlākarībankrotabriesmas.

Radikālipasākumi,maksātnespējaslieta,bankrotaprocedūras.

2.tab.atspoguļotinevienkrīžustadijuveidi,betarīkatraistadijai

raksturīgo pretkrīzes vadības pasākumukopa. Pēc veiktās analīzes tieksecināts, ka, jo dziļāka ir krīze, jo radikālāki pasākumi ir īstenojami.Piemēram, krīzes pirmajā stadijā, kad tiek konstatēta tikai biznesaaktivitātes rādītāju samazināšanās, rentabilitātes un peļņas apjomusamazināšanās, atkarībā no krīzes cēloņiem, situācijas stabilizācijaivarētu izmantot vien stratēģiskās vadības pasākumus (uzņēmumastratēģijas pārskatīšana, tirgvedības stratēģijas pārskatīšana, tirgussegmenta precizēšana utt.). Savukārt, ja krīze tiek konstatēta tikai tāsceturtajā stadijā – var būt pilnīgi pamatota uzņēmumamaksātnespējaslietasuzsākšana.

E.Terenkovs izdara secinājumu, ka pirmās trīs uzņēmuma krīzesstadijas ir bīstamas tā īpašniekiem un saistošām personām, savukārt,ceturtā stadija skar kreditoru loku (13.). Kā liecina teorijā pastāvošaisviedoklis attiecībā uz pretkrīzes vadības pasākumiem, katrā no krīzesstadijām,pirmajāundažkārtarīotrajāstadijā,situācijuvarētustabilizētstratēģiskie vai taktiskie soļi, trešajā stadijā jāpielieto operatīvāsdarbības, savukārt, ceturtajā stadijā, autori visbiežāk min bankrotaprocedūrasnepieciešamību(1.,217.–222.;6.,74.–77.).

Dažādi pretkrīzes vadīšanas veidi paredz ne tikai atšķirīgusmērķus, bet arī pielietojamās stratēģijas un instrumentāriju. Izpētotvairāku autoru darbus (Ivanichenko, 2011. (2., 269–272.), Aivazjans,Kiričenko (17.), Gubins, 2008. (6.,74–77.), Byulavina, 2011. (1.,217–222.)) acīmredzams, ka pretkrīzes vadības veids un metodoloģija irvairākatkarīgatiešinokrīzesstadijas.

Zināšanasparto,kurākrīzesprocesastadijāatrodassaimnieciskaissubjekts, ļauj vadītājam pieņemt efektīvākus pasākumus iziešanai noizveidojušāssituācijas(11.,165.–170.).Teorijapiedāvāplašukrīžustadijuidentifikācijas instrumentu spektru. Krīzes stāvokļumatrica (11., 165.–


170.), kas ir salīdzinoši vienkārša pielietošanā, atbilstoši uzņēmumamaksātnespējas izpausmēm un krīzes pārvarēšanas līmenim, nosakakrīzesstadiju.

2.attēls.Saimnieciskāsubjekta(uzņēmuma)krīzesstāvokļumatrica(11.,165.–170.)

Krīžuprocesustāvokļumatrica(2.att.),raksturokrīzipēcdziļuma

unplašuma.Pielietojotminētometodi,rodasiespējanoteikt,kurākrīzesstadijāatrodasuzņēmumsunpiemērotatbilstošuspasākumus.Taspalīdzizvairītiesnoneefektīvāmdarbībām, laika iztērēšanasun liekas resursuizmantošanas.

Uzņēmumakrīžurašanāsunattīstībasprocesaizpratnesunbūtiskākoatziņuizpētesrezultāti

Laika periodā no 2013.g. aprīļa līdz 2013.g. maija beigām tikaveiktssocioloģiskspētījumsanketēšanasveidā,kuravienanojautājumugrupāmdeva iespēju izpētīt Latvijasmazo un vidējo uzņēmēju viedoklipar uzņēmuma krīžu rašanās un attīstības procesa jautājumiem.Aptaujāti tika 72 Latvijas uzņēmumu vadītāji, kas darbojas mazā unvidējābiznesasfērā.

Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka pēc respondentuviedokļa, kas parādīts 3. att., visspēcīgākā ietekme Latvijas apstākļos iruzņēmumalīmeņafaktorugrupai,koatzīmēja67,4%respondentu.Tikai2% no aptaujātajiem uzskata, ka uzņēmuma līmeņa faktori neietekmēkrīzes izcelšanās varbūtību. Tāpat skaidri redzama ietekmessamazināšanāsatkarībanofaktoralīmeņa.Jauzņēmumalīmeņafaktorus


respondenti novērtēja kā visspēcīgāk ietekmējušus faktorus, tadstarptautiskā līmeņa faktorus novērtēja kā neietekmējošus faktorus(14,1%–atbilde„neietekmē”),unvisretāk(30,4%)atzīmējakāfaktorus,kasļotiietekmēuzņēmumadarbībuunirkrīžupamatā.

3.attēls.UzņēmumakrīžufaktoruietekmesnovērtējumsLatvijasuzņēmējdarbībasvidē(respondentuviedoklis)

(autoruveidotspēcaptaujasdatiem)

Nacionālā līmeņa faktoru grupu vērtējot, respondentu viedokļisadalījās galvenokārt starpatbilžuvariantiem: „ļoti ietekmē”un „vairākietekmē nekā neietekmē”, tomēr lielākais atbilžu skaits bija pirmajamvariantam (43,5%). Tādējādi var secināt, ka par visietekmīgāko krīžufaktoru grupu Latvijas uzņēmumu vadītāji uzskata tieši uzņēmumalīmeņafaktorus.TātadarīLatvijasvidēirizplatītsuzskats,kasvarīgākiiruzņēmuma pašu radīti noteikumi un apstākļi, kas var provocēt un būtkrīžupamatā,unārējiefaktoritikaipastiprinaiekšējofaktoruietekmi.

Izskatot katru faktoru grupu atsevišķi, tika konstatēts, karespondentudomasdalās,vērtējotgrupasatsevišķufaktorustiprumu.

Starptautiskā līmeņa konkrētu faktoru vērtējums ir atspoguļots4.att.Starptautiskālīmeņapiedāvātajāizplatītāko(atbilstošiteorētiskiempētījumiem) krīžu faktoru kopā, kā visspēcīgāk ietekmējošo faktoru,respondenti izdalīja vadošo pasaules valstu ekonomiski–cikliskoattīstību, atzīmējot 39,1% gadījumos, ka šīs faktors ļoti ietekmēuzņēmuma krīžu izcelšanos Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tomērvisbiežāk šīs faktors tika novērtēts kā vidējās ietekmes faktors (47,8%atzīmējumu). Minētais viedoklis varēja veidoties salīdzinoši nesenopasaules ekonomisko notikumu dēļ, kas 2008.g. ietekmēja un vēljoprojām turpina ietekmēt Latvijas uzņēmumu (īpaši mazo biznesu)

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

60.0

70.0

Starptautiskalīmeņafaktori

Nacionālalīmeņafaktori

Uzņēmumalīmeņafaktori

30.4

43.5

67.4

45.739.1

21.714.1 10.9

2.2

Atzīmējumuskaits,%

Uzņēmumakrīžufaktorulīmeņi

Kuri,Jūsuprāt,faktorivisspēcīgākietekmēuzņēmumuLatvijasuzņēmējdarbībasvidēunvisbiežākirkrīžupamatā?

Ļotiietekmē

VairākietekmēnekāneietekmēNeietekmē


darbošanās rezultativitāti. Turklāt, skaidrojot 2008.g. pasaules finanšukrīzes cēloņus, bieži saistošajā periodikā tika aktualizēts tieši pasaulesekonomikascikliskāsattīstībasaspekts.

4.attēls.StarptautiskālīmeņaizplatītākokrīžufaktoruietekmesnovērtējumsLatvijasuzņēmējdarbībasvidē(respondentuviedoklis)


Iespējams,iepriekšminētācēloņadēļ,arītādsfaktorskā„pasaulesfinanšu sistēmas stāvoklis un tendences” tika atzīmēts visbiežāk visāstarptautiskālīmeņafaktorugrupā,unnovērtētskāvairākietekmējošaisnekā neietekmējošais (52,2% respondentu). Savukārt, ļoti līdzīgsnovērtējums tika dots faktoriem „starpvalstu sadarbības, likumdošanasdokumenti”un „starpvalstukonkurence”: visbiežāk tie tikanovērtētikāvairāk ietekmējoši, nevis neietekmējošie, un divreiz retāk – kāneietekmējošie faktori. Jāatzīmē, ka minētos faktorus visbiežāk, kāietekmējošākos,atzīmējatirdzniecībasunbūvniecībasnozarupārstāvji.

Kāparāda5.att.,citasituācijaveidojas,analizējotnacionālālīmeņaizplatītākofaktorurespondentuvērtējumu.

Vērtēšanai tika piedāvāti četri pamata faktori: politiska,ekonomiska, kultūras un zinātniski–tehnoloģiska rakstura faktori. Pēcanketēšanas rezultātiem, nacionālajā līmenī Latvijas uzņēmējdarbībasvidē uzņēmumu visspēcīgāk ietekmē ekonomiskais faktors. Šis faktorstika atzīmēts 82,6% gadījumos; tikai 13% respondentu atzīmēja šo

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

60.0

vadošopasaulesvalstu

ekonomiskā–cikliskāattīstība

pasaulesfinanšusistēmas

stāvoklisuntendences

starpvalstusadarbībaslīgumi,

vienošanāsu.c.

likumdošanasdokumenti

starpvalstukonkurence

39.1

30.426.1 26.1

47.8 52.2

43.5 39.1

4.38.7

21.7 21.7

Atzīmēkumuskaits,%

Starptautiskālīmeņaizplatītākiekrīžufaktori

Kuri,Jūsuprāt,starptautiskālīmeņafaktorivisspēcīgākietekmēuzņēmumuLatvijasuzņēmējdarbībasvidēunvisbiežākirkrīžu

pamatā?

Ļotiietekmē

Vairākietekmēnekāneietekmē

Neietekmē


faktorukāvairāk ietekmējošu,nekāneietekmējošuun4,3%uzskata,katasnavietekmējošaisfaktors.

5.attēls.NacionālālīmeņaizplatītākokrīžufaktoruietekmesnovērtējumsLatvijasuzņēmējdarbībasvidē(respondentuviedoklis)


Kā otru spēcīgāko respondenti atzīmēja politiskās vides faktoru(52,2%). Jāatzīmē,kašajāfaktorugrupārespondentinebijavienprātīgi,jo39,1%respondentuuzskatīja,kapolitiskiemfaktoriemtomērirvidējaietekme.

Savukārt, zinātniski – tehnoloģisku faktoru grupu respondentivisbiežāk vērtē kā vairāk ietekmējošu, nevis neietekmējošu. Šajā grupātika konstatēts atbilžu varianta „ļoti ietekmē” pārsvars (26,1%),salīdzinot ar identisku atbildi kultūras faktoru grupā. Tādējādi, pēcrespondentu domām, tas vairāk ietekmē krīzes izcelšanos nekāneietekmē.

Pavisam cita situācija ir gadījumā, kad respondenti vērtēuzņēmuma līmeņa izplatītākus krīzes faktorus jeb vadības, ražošanas,tirgusunfinanšufaktorus(6.att.).

Gandrīzvisi respondentiatzīmēja,ka finanšusfēras faktorugrupavisspēcīgāk ietekmē uzņēmuma krīzes iestāšanās varbūtību (91,3%respondentu) un tikai 4,3% gadījumos tika atzīmēta vidējā ietekme. Kāotru ļoti ietekmējošu faktoru uzņēmuma līmenī, respondenti (69,6%)atzīmēja tirgus sfēras faktorus. Gandrīz 22% gadījumos tika izvēlētaatbilde, kas liecina par šā faktora vidējo ietekmi. Savukārt, 4,3%gadījumostikaatzīmētiatbilžuvarianti,kasparedz,kauzņēmumalīmenī

0.0

20.0

40.0

60.0

80.0

100.0

politiskiefaktori

ekonomiskiefaktori

kultūrasfaktori

zinātniski–tehnoloģiskie

faktori

52.2

82.6

13.026.1

39.1

13.0

47.856.5

4.3 4.3

26.1

8.7


Nacionālālīmeņaizplatītākiekrīžufaktori

Kuri,Jūsuprāt,nacionālālīmeņafaktorivisspēcīgākietekmēuzņēmumuLatvijasuzņēmējdarbībasvidēunvisbiežākirkrīžu

pamatā?Ļotiietekmē


Neietekmē


tirgusunražošanasfaktorivispārneietekmēkrīžuiestāšanos.Kautgan,aptaujas laikā ražošanas faktoru kā ļoti ietekmējošu atzīmēja 52,2%respondentu, nedaudz biežāk (56,5% atzīmējumu) nekā ražošanasfaktorugrupatikaatzīmētivadībassfērasfaktori,tādāveidātasirtrešaispēc ietekmes stipruma uzņēmuma līmeņa krīzes faktors pēc Latvijasuzņēmumuvadītājuvērtējuma.

6.attēls.UzņēmumalīmeņaizplatītākokrīžufaktoruietekmesnovērtējumsLatvijasuzņēmējdarbībasvidē(respondentuviedoklis)


Teorētiskā materiāla izpētes gaitā, tika secināts, ka ir ļoti svarīgiidentificētnevienkrīzesfaktorus,betarīkrīzesstadiju,joatkarībānotāsir jāizvēlas gan stratēģija, gan pretkrīzes vadības pasākumi, līdz ar tosocioloģiskā pētījuma laikā tika izzināts respondentu viedoklis arī šajājautājumā.Respondentusniegtoatbilžugrafiskoattēlojumuskat.7.att.

0.010.020.030.040.0

50.060.070.080.090.0100.0

vadībassfērasfaktori

ražošanassfērasfaktori

tirgussfērasfaktori

finanšusfērasfaktori

56.552.2

69.6

91.3

30.4 30.421.7

4.30.0

4.3 4.3 0.0


Uzņēmumalīmeņaizplatītākiekrīžufaktori

Kuri,Jūsuprāt,uzņēmumalīmeņafaktorivisspēcīgākietekmēuzņēmumuLatvijasuzņēmējdarbībasvidēunvisbiežākirkrīžu

pamatā?

Ļotiietekmē


Neietekmē


7.attēls.Respondentuviedokļuatspoguļojums,paruzņēmumakrīžustadijujautājumiem(autoruveidotspēcaptaujasdatiem)

Kā rāda minētā ilustrācija, vien 8,7% respondentu uzskata, ka

krīzes attīstās vienlīdz stipri un to stadijas nepastāv. Pārējie 91,3%uzskata,katomērkrīzeattīstītāsdažāduetapuunstadijuveidā,tādējādivairākumsrespondentupiekrīt,kaatkarībānokrīzesstadijas,irjāizvēlasatbilstošais pretkrīzes vadības veids (pasākums) un stratēģija. Tomērattiecībāuz šoapgalvojumu tikanovērotaneliela respondentuviedokļudažādība, jo 28,3% noliedza apgalvojumu, tādējādi uzskatot, kapretkrīzes vadības veida un stratēģijas izvēle nav saistīta ar krīzesattīstībasstadiju.

Vērtējot kopumāaptaujas laikā iegūtos rezultātus, var atzīmēt, kaLatvijas uzņēmumu vadītāju krīzes teorijas komponenšu izpratne iratbilstošaunnostājasšajājomāirpietiekošipozitīvitendētas,laivirzītosuz pretkrīzes vadības aktualizēšanu Latvijas uzņēmējdarbības vidē,veicot saistošus pētījumus un pozicionējot pretkrīzes vadību kā iespējuuzlabotbiznesaefektivitāti.

Secinājumi

1. Teorija piedāvā atšķirīgus krīzes stadiju sadalījumus un tonosaukumus. Piemērotākais izpētei ir Z.Aivazjana un V.Kiričenkomodelis, kas paredz četras uzņēmuma krīzes stadijas:1)rentabilitātes;2)attīstības;3)ražošanas;4)maksātnespējas.Dēļviedokļu daudzveidības krīzes stadiju nosaukumu jomā, krīzes

0% 50% 100%

krīzesuzņēmumāattīstāsdažādāsstadijās

atkarībānokrīzesstadijas,jāizvēlaspretkrīzesvadībasveidsunstratēģija

jodziļākairkrīze,joradikālākipretkrīzespasākumiirīstenojami

krīzesstadijunepastāv

Jā;91.3

Jā;71.7

Jā;85.9

Jā;8.7

Nē;8.7

Nē;28.3

Nē;14.1

Nē;91.3

Atzīmējumustruktūra

Piedāvātieapgalvojumi

Respondentuviedokļuatspoguļojums,kasskarkrīžustadijujautājumu.


stadiju nosaukumi varētu tikt abstrahēti sekojoši: 1., 2., 3. un4.stadija.

2. Jo dziļāka ir krīze, jo radikālāki pasākumi ir īstenojami: krīzespirmajāstadijā,atkarībānokrīzescēloņiem,situācijasstabilizācijaiizmantojami stratēģiskās vadības pasākumi (uzņēmumatirgvedības stratēģijas pārskatīšana, utt.); savukārt, ja krīze tiekkonstatēta tās ceturtajā stadijā, pamatota ir uzņēmumamaksātnespējaslietasuzsākšana.

3. Pēcrespondentuviedokļa,visspēcīgākaietekmepiemītuzņēmumalīmeņa faktoru grupai, ko atzīmēja 67,4% no visiemrespondentiem.2%noaptaujātiemuzskata,kauzņēmuma līmeņafaktorineietekmēkrīzesizcelšanāsvarbūtību.

4. Latvijas vidē ir izplatīts uzskats, ka svarīgāki ir uzņēmuma pašuradītinoteikumiunapstākļi,kasvarprovocētunbūtkrīžupamatā,unārējiefaktoritikaipastiprinaiekšējofaktoruietekmi.

5. Starptautiskālīmeņakrīžufaktorukopākāvisspēcīgākietekmējošofaktoru respondenti izdalīja vadošo pasaules valstu ekonomiski–ciklisko attīstību, 39,1% gadījumos atzīmējot, ka šīs faktors ļotiietekmēuzņēmumakrīžuizcelšanosLatvijasuzņēmējdarbībasvidē.

6. Nacionālajā līmenī Latvijas uzņēmējdarbības vidē uzņēmumuvisspēcīgāk ietekmē ekonomiskie faktori. Šie faktori tika atzīmēti82,6%gadījumos.Kāotruspēcīgāko faktorurespondentiatzīmējapolitiskāsvidesfaktoru(52,2%).

7. 91,3% no respondentiem atzīmēja uzņēmuma līmeņa finanšusfēras faktoru grupu kā visspēcīgāk ietekmējošu uz uzņēmumakrīzes iestāšanās varbūtību. Kā otru ietekmējošu faktoru šajālīmenī,respondenti(69,6%)atzīmējatirgussfērasfaktorus.

8. 91,3% respondentu uzskata, ka krīzei ir raksturīgi attīstītiesdažādu etapu un stadiju veidā, līdz ar to vairākums respondentu(71,8%) piekrīt, ka atkarībā no krīzes stadijas ir jāizvēlasatbilstošaispretkrīzesvadībasveids(pasākums)unstratēģija.


1. BYULAVINA, I.Thetheoreticalaspectsofcrisisonthe levelof theenterprise.Economicsofcivilengineeringandmunicipaleconomy.2011.Nо.7 (4),217–222p.

2. IVANICHENKO, V., KUDLAI, A. Themethodology of the anti‐crisis strategy oftheenterprise.Системиобробкиiнформацii.2011.Nо.2(92),269–272p.

3. MOGORITE, I., MAGIDENKO, A. et al. Basic aspects of crisis managementmethodology insmallandmediumsizebusiness. „Businessandmanagement2012”7thInternationalScientificConferencepublication.10‐11Mai2012.

4. MOGORITE,I.,DIDENKO,K.Pretkrīzesvadīšanauzņēmumakrīzesdzīvesciklateorijā.RīgasTehniskāsuniversitāteszinātniskorakstukrājums. 2012.Nо.22,134.–138.lpp.


5. БАЛДИН,К.В.,БЫСТРОВ.О.Ф.идр.Антикризисноеуправление:макро‐имикроуровень.Москва:«ДашковиКО»,2005.316с.

6. ГУБИН, В.А, ГУБИН, Г.В. О концептуальных подходах к антикризисномууправлениюсовременнымсубъектом.Российскоепредпринимательство.2008.Nо.4,вып.1(108),74–77с.

7. ДЕМЧУК, О.Н., ЕФРЕМОВА, Т.А. Антикризисное управление. Москва:«Флинта»,2009.256c.

8. ЖАРКОВСКАЯ,Е.П., БРОДСКИЙ, Е.П. Антикризисное управление. 2е изд.,Москва:Омега‐Л.2005,356с.

9. КАЦ, И. Антикризисное управление предприятием.Проблемытеории ипрактикиуправления.2010.Nо.2/03.

10. КОВАН, С.Е., МОКРОВА. Л.П. и др. Теория антикризисного управленияпредприятием.Москва:«КНОРУС»,2009.160c.

11. ОКРУШКО, В. Я. Содержание кризисного процесса в антикризисномуправлении. Проблемы современной экономики. 2010. Nо. 2 (34), 165 –170с.

12. ПАВЛОВА, Е.В. Превентивное антикризисное управление предприятиемна основе методов риск‐менеджмента: авто‐реф.дис.канд.экон.наук:08.00.05.Москва,[б.и.]2006.‐21.с.

13. ТЕРЕНКОВ, Е.М., ДВЕДЕНИДОВА, С.А. Диагностика в антикризисномуправлении.МенеджментвРоссииизарубежом.2002.Nо.1.

14. ТУРОВА,Е.В.Антикризисноеуправление:потребностьинеобходимость.Вiсник Хмельницкого національного університету. 2011.Nо. 3, Т‐1, 236 ‐239с.

15. ФЕДОРИЩЕВА, О. В. Исследование причин и факторов, приводящихотечественное промышленное предприятие к кризисному состоянию.ВестникОГУ.2008.Nо.80,97‐103с.

16. ŠNEJERSONS, P. No kurienes uzņēmumam atnāk krīze? [tiešsaiste]. Biznesaprotāls db.lv [atsauce 23.02.2013.]. Pieejas veids: http://www.db.lv/blogi‐viedokli/blogi/pavels‐snejersons/no‐kurienes‐uznemumam‐atnak‐krize‐226461

17. АЙВАЗЯН, З., КИРИЧЕНКО, В. Антикризисное управление: принятиерешений на краю пропасти [tiešsaiste]. Zinātniski ‐ izglītojošais portālseup.ru [atsauce 01.02.2013.]. Pieejas veids: http://vasilievaa.narod.ru/ptpu/17_4_99.htm

18. Внутренние причины возникновения кризиса в компании [tiešsaiste].Portāls:BizIdei.ru[atsauce24.11.2012.].Pieejasveids:http://www.bizidei.ru/vnutrennie_prichinyi_vozniknoveniya_krizisa_v_kompanii.html

19. ЦИБРО,Ю.В.Причинывозникновениякризисанапредприятии [tiešsaiste].Portāls: fox‐manager.com [atsauce 25.11.2012.]. Pieejas veids:http://www.fox‐manager.com.ua/crisis_part1.html

20. Причины возникновения кризисов и их роль в социально‐экономическомразвитии [tiešsaiste]. Portāls: APU.ru [atsauce 25.11.2012.]. Pieejas veids:http://www.aup.ru/books/m98/6_1.htm


Summary

The aim of this article is to study the theoretical guidelines of the emergence ofcompany’scrisis, toexplorethecrisisdevelopmentprocess,aswellas todefinethestandpoint of entrepreneurs of Latvia’s small andmedium‐sized companies on thearisingissuesrelatedtotheemergenceanddevelopmentprocessofcompany’scrisis.Theresearchobjectisemergenceanddevelopmentprocessofcompany’scrisis.Theresearchsubject is thetheoreticalguidelinesofcrisisemergenceandtheprocessofitsdevelopment;aswellasthestandpointonthesubjectmatterofLatvia’ssmallandmedium‐sizedentrepreneurs.TheresearchperiodstudiedwastakenfromApril2013totheendofMay2013.Theresearchobjectivessetarethefollowing:1. toexplorethetheoreticalguidelinesofcompany’scrisisemergence,describing

the nature of crisis factors, causes and symptoms, as well as to exploreclassificationoffactorsandsubsequentimpactonthefunctioningofasystem;

2. toexplorethetheoreticalguidelinesofthedevelopmentprocessofcompany’scrisis, by describing crisis stages, the ways symptoms are revealed andcomplianceofcrisismanagementmeasureswitheachofthedefinedstages;

3. tocarryoutsurveystofindoutthestandpointofLatvia’ssmallandmedium‐sized entrepreneurs on the emergence of company’s crisis and itsdevelopmentprocess.

The monographic or descriptive research, comparison and analysis methods havebeen employed to accomplish the aim of this article. Furthermore, the qualitative,grouping and graphicalmethodshavebeenused, aswell as a sociological researchmethod‐asurveyconductedintheformofaquestionnairewasemployed.Applyingthese methods, the nature of crisis emergence and development process weresubstantiallyexplored.Employing the content analysis and comparison elaborated by various authors,classificationsofcrisisfactorsandcrisisdevelopmentstagesweregeneralizedwhilestudying theobjectof this research. Inaddition, thestandpointofentrepreneursofLatvia’ssmallandmedium‐sizedcompaniesontheissuesrelatedtocompany’scrisisemergenceanddevelopmentprocessweredefinedaswell.Themainconclusionsandsuggestions:1. The theory provides an insight into different crisis stages and the

corresponding terminology, however the most appropriate for the researchappeared to be themodelworked out by Z.Aivazjana and V.Kirichenko thatforesees four company’s crisis stages: 1) profitability; 2) development;3)production and 4) insolvency. There are a lot of opinions on theterminology related to these stages. Therefore, the crisis stages can beabstractedasfollows:the1st,2nd,3rdandthe4thstage.Themethodalsosolvestheproblemwiththesequenceofcrisisstages.

2. Thedeeperthecrisis,themoreradicalmeasureshavetobetaken.Duringthefirst stage of a crisis, depending on the causes of the crisis, appropriatestrategic management activities should be applied (company’s, marketingstrategyrevision,etc..)inordertostabilizethesituation.Howeverifthecrisisis identified only during the fourth stage – then initiation of company’sinsolvencycaseisjustified.

3. According to the respondents’ point of view, the most intensive impact istypicalofthegroupoffactorsconcerningcompany’slevel‐notedby67.4%ofallrespondents.2%oftherespondentsbelievethatcompany’slevelfactorsdo


notaffecttheprobabilityofcrisisemergence.4. In Latvia there is a justified assumption that internal companies’ processes,

circumstancesaremoresignificantandserveasconditionsthatcantriggeracrisisorformabasisfortheone,whereasexternalfactorsonlycontributetotheeffectcapitalizedbyinternalfactors.

5. At the international level, as themost influential factor in the crisis factorscluster, highlighted by the respondents, was the economic cyclicaldevelopmentoftheworld’sleadingcountries,alsopointedoutby39.1%.Therespondents assume that this factor greatly affects company’s crisisemergence in the business environment of Latvia. In Latvia, at the nationallevel, companies are strongly influenced by the economic factors. Thesefactors form a high of 82.6%.As the second strongest factormarked by therespondentswasthepoliticalfactor(52.2%).

6. 91.3% of the respondents emphasized the group of factors related to thefinancial sphere of company’s level as the most intensive one affecting theprobability of crisis emergence. As the second factor at this level, therespondents (69.6%) noted factors of the market sphere. 91.3% of therespondents reckon that crisis is characterized by the development of avariety of stages. The majority of the respondents (71.8%) agree that,depending on the stage of a crisis there is an opportunity to chooseappropriateanti‐crisismanagementmeasuresandstrategy.


GASTRONOMISKĀTŪRISMAPIEDĀVĀJUMAIZPĒTEUNANALĪZELATGALESREĢIONĀ

RESEARCHANDANALYSISOFGASTRONOMICTOURISMINLATGALEREGION

IneseSILICKAMg.soc.sc.,RēzeknesAugstskolaslektore


IvetaDEMBOVSKAMg.oec.,RēzeknesAugstskolaslektore


Abstract.Theimportanceofgastronomictourismintoday’ssocietyandthenecessityofits development in regions is determined by the market conditions and principles.DevelopingthegastronomictourismintheregionsofLatvia(especiallyinLatgale)willintroducecompetitiveproductsintheborderareaofLatviaandwilldecreasetheeffectofbeingaremotepartofthecountry,additionallytheinfrastructurewillbeimprovedinthedistrictsthatcontributetothedevelopmentoftheregioninthefuture.Includingthefeeling of delightwhen enjoying specialties from Latgale, the tourism offer can alsocontribute greatly to the diversification, originality of tourism offers, thus increasingcompetitivenessoftheelaboratedtourismoffers.Keywords:culturaltourism,gastronomictourism,nationaldishes.

Ievads

Analizējot gastronomiskā tūrisma attīstību ietekmējošos faktorus,izpētot gastronomiskā tūrisma produktu piedāvājumu pasaulē, Eiropā,Latvijā, Latgales reģionā var izveidot jaunu konkurētspējīgugastronomiskotūrismaproduktupiedāvājumu.

Pētījumaaktualitāte:ēdiensirceļotājavitālapamatvajadzība,tāpēcarī ēdināšana ir viens no tūrisma nozares neiztrūkstošiem ungalvenajiem piedāvājuma elementiem. Katra valsts savus viesus cenšaspārsteigtunnacionālieēdieniirviensnoveidiem,kātoizdarīt,papildussniedzot jaunu pieredzi tūristam, vienlaikus apmierinot viņa vēlmes,vajadzības un ziņkārību, jo ēdiens ir viens no spēcīgākajiemvilinājumiem, viena no spēcīgākajām baudām līdztekuskultūrvēsturiskajiempieminekļiem,dabasobjektiemunpiedzīvojumiem.

Raksta mērķis: veikt izpēti un analīzi par gastronomiskā tūrismapiedāvājumu Eiropā, Latvijā un Latgalē, kā arī noteikt gastronomiskātūrismatālākāsattīstībasiespējasLatgalesreģionā.


Mērķasasniegšanaitiekizvirzītišādiuzdevumi:1. Analizētgastronomiskātūrismajēdzienadažādāsizpratnes;2. Veikt gastronomiskā tūrisma piedāvājuma izpēti Eiropā un

Latvijā;3. VeiktanalīzipargastronomiskotūrismapiedāvājumuLatgalē,

izstrādātpriekšlikumustātālākaiattīstībai.Pētījumāpielietotāsmetodes:kontentanalīze, loģiski–konstruktīvā

metode,analīze.

Gastronomiskātūrismajēdzienadažādāsizpratnes

Ēdienam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, izvēlotiesceļojumu. Jebkurā gadījumā kulinārais mantojums ir viens no veidiem,kādā tūrists iepazīst ciemu, pilsētu, valsti, un rosina atsevišķus tūristusatgrieztiesunizgaršotnacionālāsvirtuvesīpatnībasatkārtoti.Kulināraismantojumsvistiešākajāveidā,proti, caurvēderu, iepazīstina tūristus arnacionālajāmvērtībām(10.).

Kapkans (М.В.Капкан) un Lihačeva (Л.С.Лихачева) rakstā„Гастрономическая культура: понятие, функции, факторыформирования” (25.) min, ka ēšana ir procedūra, kas ietver cilvēkasociāli–kulturāluuzvedību,tāpavadadažāduscilvēkadzīvesnotikumus,piemēram, priekus, svētkus (kāzu galdi, dzimšanas dienas u.c.) un arīskumjus,traģiskusbrīžus(bērēsu.c.).

Pasaulēgastronomiskaistūrismsirzināmsarīkā„ēdienutūrisms”(„food tourism”), „garšošanas tūrisms” („tasting tourism”), ”gardēžutūrisms”(„gourmettourism”)un„kulināraistūrisms”(„culinarytourism”).Kā redzams no nosaukumiem, gastronomisko tūrismu var saistīt ardažāduizjūtu,parādībuunprocesujēdzieniem.

BarbaraSantich rakstā „The studyofgastronomyand itsrelevanceto hospitality education and training” (18.) skaidro, ka vēsturiski unetimoloģiskigastronomijasaistāsarpadomiemunieteikumiemparto,koēstundzert,kur,kad,kādāveidā,kādāskombinācijās.Tovarsaprastarīkā„dzīvesmākslu”,izmantojotprasmesunzināšanassaistībāarpārtiku,veiktizvēli,līdzartogūtpriekuunbaudunoēšanasundzeršanas.

Meklējotskaidrojumugastronomiskajamtūrismamautorisaskārāsardažādāmpiedāvātajāmdefinīcijām.

Pasaules pārtikas tūrisma asociācijas piedāvātā definīcija ir:„Gastronomiskais tūrisms – nodarbošanās veids ar unikālas unneaizmirstamasēšanasundzeršanaspieredzesiegūšanu.”(8.)

Savukārt „Tūrismaunviesmīlības terminuskaidrojošajāvārdnīcā”(2.) piedāvātādefinīcija ir sekojoša: gastronomiskais tūrisms ir tūrismaveids, kam galvenais ceļojuma nolūks ir nacionālās virtuves un augstaskvalitātes pārtikas produktu un dzērienu, augstas kvalitātes pavāru


pagatavoto ēdienu baudīšana. Gastronomiskais tūrisms ir kultūrastūrisma sastāvdaļaunorientēts uz gardēžiem.Gastronomiskais tūrismsparasti tiek organizēts vēsturiskos un etnogrāfiskos novados, kur tiekkoptas vietējas sadzīves un kultūras tradīcijas. B.Makkerčera unH.DuKrosas (1.) grāmatā „Kultūras tūrisms: Tūrisma un kultūrasmantojuma pārvaldības partnerība” gastronomiskais tūrisms skaidrotskākultūrastūrismapaveids,kāceļojumaforma,kurāgalvenaismērķisiratšķirīgu, bieži vien nacionāli vai lokāli specifisku ēdienu un dzērienubaudīšana.

Kā redzams, ar gastronomisko tūrismu bieži vien saista arī tādusjēdzienuskāgardēdis,kultūrastūrismsunnacionālāvirtuve.

Gardēdis–cilvēks,kuršarsavāmzināšanāmunpieredziirspējīgsprofesionālinovērtētēdienusundzērienusunkuršlabprātēdizmeklētasdelikateses(1.).

Kultūras tūrisms – tūrismaveids, kurā tūristu galvenais ceļojumunolūksirapmeklētuniepazītsavastautasvaicitutautuunvalstukultūruun kultūras mantojumu. Dažādu pasaules reģionu savdabīgā kultūraveicina ceļotāju interesi par tiem, tāpēc kultūras un izziņas tūrismsmūsdienāskļūstparnozīmīguunatzītutūrismaveidu.Kultūras tūrismsveicinakultūrasmantojumaapzināšanuunsaglabāšanu(1.).

Balstotiesuzaugstākminēto,autorinonācapiesecinājuma,kanavtieša skaidrojuma jēdzienam nacionālā virtuve un šī pētījuma ietvarosšādu izveidoja. Nacionālie ēdieni (virtuve) ir katras tautas nacionālāskultūras sastāvdaļa, kuras izveidošanu ietekmējušas pārtikas produktuizvēlesunapstrādāšanasiespējas.Nacionāloēdienu(virtuves)īpatnībasnosaka ne tikai uztura produktu iegūšanas iespējas, bet arī ēdienusagatavošanasveidsdotajāteritorijā.

Gastronomiskais tūrisms var tikt organizēts vairākos veidos.Mandriks (С.А.Мандрык) rakstā „Гастрономический туризм вГермании”norāda,kagastronomiskotūrismuvarpiedāvāt(26.):

ekskursijās,kuru laikāpiedāvāvīna,alusunvietējoproduktudegustācijas. Šādos braucienos tūristi uzzina par nacionālāsvirtuves tradīcijām, apmeklē alus darītavas, vīna rūpnīcas,konditorejasfabrikasunrūpnīcas.

specializētās ekskursijās, kuru laikā notiek dažādasmeistarklases un tūristi iegūst pieredzi no īstiemprofesionāļiem. Labākie pavāri stāsta par nacionālo ēdienupagatavošanu, par virtuves īpatnībām. Ceļotāji uzzina, kāpareizi izvēlēties produktus, lai radītu garšīgu un oriģināluēdienu.


GastronomiskaistūrismsEiropā

Ēdiensirsvarīgsjebkuraimērķauditorijaitūrismā.Pasaulēirdaudztautu un katra atšķiras no citas ar savu īpatnējo kultūru. Katru tauturaksturo tās tradīcijas, ieražas, mentalitāte, tautas folklora, valoda un,protams,nacionālāvirtuve,kasveidojusiesjaunoseniemlaikiem.Ēdiensirdaļanokatrai valstij unikālākultūrvēsturesmantojumaunatšķirīgāsidentitātes.Galvenokārtnacionālosēdienuspagatavonoproduktiemunizejvielām,kurasatrodamas tautas apdzīvotajā teritorijāunkam ir saviīpatnējie nosaukumi, kurus bieži vien nevar iztulkot citā valodā. Laukuēdiens tiek asociēts ar svaigu, labu, garšīgu, veselīgu, vietēji audzētupārtikubezķīmiskāmpiedevām.

Gastronomisko tūrismu jeb nacionālo virtuvi Eiropas valstīsdažādas organizācijas popularizē atšķirīgi. Viena no autoru izvēlētajāmvalstīm ir Somija. Somijā pastāv nacionālamēroga sertifikāts „UniquelyFinnish”,koProAgriaLaukukonsultācijucentrspēcpieprasījumapiešķirmazajiemēdināšanas,amatniecībasunlaukutūrismauzņēmumiem,kuriizpildanoteiktuskritērijus.„UniquelyFinnish”irvisstingrākiekritērijinolīdzīgiemnacionālamērogazīmoliem.Tajādarbojassavakvalitātesvērtē‐šanas sistēma un vērtētāji ir ekspertu grupa. Uzņēmumi, kas saņēmušisertifikātu un piedāvā nacionālos ēdienus, tiek popularizēti izdevumā„Uniquely Finnish Food Travel in 7 provinces. Local food experiences ingenuine atmospheres” („Somijas Unikālais – kulinārais ceļojums pa 7Somijasprovincēm.Vietējieēdieniautentiskāatmosfērā”)(22.).

Somu tradicionālos ēdienus ir ietekmējuši diezgan bargie dabasapstākļi,kāarīkrievu,zviedruunEiropasvirtuves.Somuēdieniretitiekgatavoticitāsvalstīs.Somutradicionālāsvirtuvesīpatnībasirparastieunsātīgie ēdieni. Somija atrodas ziemeļos, tāpēc daudz jāstrādā, lai iegūturažu, taču tā ir tūkstoš ezeru zeme un pirmajā vietā, protams, ir zivjuēdieni no foreles, laša, sīgas un siļķes, kā piemēram, kalakukko,kalakeitto.EiropasSavienība2002.g.iekļāvasomunacionālozivjupīrāgukalakukko oriģinālo tradicionālo ēdienu aizsargājamo nosaukumusarakstā.Tasnozīmē,kaEiropasSavienībasteritorijāzivjupīrāgunevarsaukt par kalakukko, ja tas nav pagatavots pēc somu tradicionālāstehnoloģijas(19.).

Savukārt Norvēģijā lauku tūrisma un lauku pārtikas asociācijaipieder HANEN zīmols. Tas apvieno lauku tūrisma uzņēmējus, mazosražotājus laukos, ēdināšanas iestādes un aktīvās atpūtas pakalpojumusniedzējus visāNorvēģijā. Gaiļa simbols norāda vietas, kur var izbaudītīstusNorvēģijaslaukuēdienusvaiiegādātieslaukuproduktus(17.).

Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Ļoti lielanozīme ir pienam, to norvēģi lieto lielā daudzumā, par delikatesi tiekuzskatītskazassiers.Plašitieklietotiarīgaļasprodukti–dažādistreiki,


cepeši,šniceles,savvaļasdzīvniekugaļa,putnugaļa.Populārasirdažādaveidaputras(16.).

Runājotpardažādutautuvirtuvēm,nevarneminētitāļuunfrančuvirtuves. Itāļuvirtuvenocitāmatšķirasar lieliskāmgaršas īpašībāmuntās veselīgumu. Itālija pasaulei piedāvā ļoti daudzus oriģinālus virtuvjuvariantus, kas atspoguļo dažādo valsts reģionu vēsturi un tur izplatītosproduktus. Itāliešunacionālaisēdiens irmakaroni–pasta,par toautoripārliecinājās arī ceļojumu laikā uz Itāliju. Ir vairākimakaronu veidi unēdieni, kas pagatavoti no tiem. Tie ir dažādu formu un izmēru, tospievieno klāt zupām, pasniedz ar mērcēm vai vienkārši ar sieru, cepcepeškrāsnīunpat gatavo arpildījumu.Vīnaklātbūtne tiekuztvertakāpašsaprotama, jo vīns ir neatņemama ikvienas ēdienreizes un visasItālijaskultūrassastāvdaļa.

Franču virtuvei ir pašas izsmalcinātākās un skaistākās virtuvesreputācijavisāpasaulē.Novienaspuses,frančuēdieniirizsmalcinātiungrezni, no otras puses – pieejami un vienkārši. Daudzas citas tautas iraizņēmušās no frančiem receptes un nosaukumus. Francijā katrā lielāpilsētā atradīsies franču restorāns ar izsmalcinātu ēdienkarti jebkuraigaumei.

Izskatot vairāku tūrisma pakalpojumu sniedzēju – tūrismaaģentūru, tūrisma biroju – mājas lapas, autori izpētīja un analizēpiedāvātosgastronomiskosceļojumusuzEiropasvalstīm(1.tab.).

1.tabulaGastronomiskieceļojumiuzEiropasvalstīm2013.g.

(autorusastādīta,izmantojot6.,4.,3.,5.,20.)

TūrismapakalpojumusniedzējiLatvijā

Ceļojums DienasCena(Ls) Transports Apraksts

1 2 3 4 5 6Tūrismabirojs„RelaksTūre”

„Beaujolaisnoveau”vīnasvētkiLionā(Francija)

9 360‐430

autobuss Erfurte–BadZalcungenassālstermasunķeltupirtis–Rūdeshaima–Reingavasvīnudegustācija–Elzasasvīnudegustācija–Kolmāra–Otrivaspils‐Ardešasupeskanjons–Balažika–Ardešasielejasvīnu

degustācija–Bužolēvīnareģions‐Liona‐

„Beaujolaisnoveau”vīnasvētkiLionā‐Peruža–Čemnicasiepirkšanās

centrs



1 2 3 4 5 6 Bordovīniun

Atlantijaspiekraste(Francija)

11 450‐540

autobus,lidmašīna

Einbeka–Parīze–ŠenonsounIsaspilis–Larošela‐FortBoyard–austerudegustācija–Rēsala–marķīzaKarabasapils–mīdijudegustācija–Bordounvīnudegustācijas–Arkašonaslagūna–DuneduPilatkāpa–Sentemiljona–Reimsasšampanietis–Vupertāle

Francijagardēžiem

11 445‐535

autobuss Grāca–Itālijasvīnadegustācija‐Sirmione‐Kastellarkuato‐Bibbio–Monako–MonteKarlo–Bellet–Nica–Grāsa–Kastelāne–Verdonasaiza–raftingspaVerdonasupi‐Anesī‐Eviana–Lozanna–Šveicesšokolāde‐Bamberga

OlīvuražaKrkassalā(Horvātija)

8 320‐385

autobuss Krkassala–Plitvicesezerudabasparks–Roviņja–Portoroža–brauciensarkuģītipaAdrijasjūru–Izola–Pirana‐Postojnasalas

Mozelesielejasvīna

svētki(Vācija)

7 285‐340

autobuss Bamberga–Trīre–Mozelesielejasvīnasvētki–Elcaspils–Kohema–Koblenca–Rūdesheima

Toskānasgaršas,baudasunsmaržas(Itālija)

6 No560

arlidmašīnu

Florence–Sandžiminjāno–vīns,olīves,trifelesunitāļuvirtuveskursi–CertaldoAlto–Rapolānotermas‐Sjēna

SIA„Ansbergs”

VīnuzemeSakartveloražassvētku

laikā(Gruzija)

11 956 lidmašīna Rīga‐Tbilisi–Mtskheta–Samtavro‐DāvidaGaredža‐Signagi‐Gurdžāni–Kvareli–Iljiezers–Gremi–Šuamta–Tbilisi‐Gori–Upliscihe‐Vardzija–Ahalcihe‐Ananuri–Kazbegi‐Tbilisi‐Rīga



1 2 3 4 5 6Ceļojumubirojs

„ExpressTravel”

Noputojošāaluslīdz

mežonīgajiemrietumiem

Igaunijassirdī

2 61 autobuss ‐

BelovežasgaršaunMazūrija(Polija)

3 92 autobuss ‐

SIA„JēkabaAģentūra”

VīnuUngārija‐Tokaja‐

Budapešta‐Balatonsez.‐Viļļaņi‐Pēčā(Ungārija)

7 No169,99

autobuss Miškoļca‐Topaļca–Tokaja–Budapešt‐Balatonsezers‐Villāņi–Pēča‐Seksārda

SIA„Airtour” NedēļasnogalearvīnuBarselonā(Spānija)

4 no320

lidmašīns SantSadurnid’Anoiavīnaražošanasrajonaapmeklēšana,Kordonju(Cordonnier)‐šampaniešuvīnapagrabuapskate.Katalāņudzirkstošāvīna“kava”degustācijauniepazīšanāsarražošanasprocesu.Barselonasapskatesekskursija,aplūkojotKatalonijasunSpānijaslaukumus,Montžuikakalnu,Kolumbapieminekliunostu,Olimpiskociematu,AntonioGaudišedevrus.EkskursijauzMontseratakalnuklosteri.TurpinājumsbraucotuzVilafrancadelPenedesvīnkopībasreģionu,apmeklējotBodegasTorres‐vīnapagrabus:ražošanasprocess,vīnapagrabi,iepazīšanāsarģimenesvēsturiunvīnadegustācijaaraperitīviem.


Analizējot piedāvātos gastronomiskos ceļojumus no Latvijas uzEiropu, autori secina, ka piedāvājums nav visai plašs. No daudzajiemtūrismapakalpojumusniedzējiemLatvijātikainedaudzipiedāvāiespējuaizceļot uz kādāmEiropas valstīm armērķi nobaudīt nacionālo virtuvi.Piedāvājumsgastronomiskajiemceļojumiemlielākotiesirsaistītsarvīnabaudīšanu. Izvērtējot piedāvātos ceļojumus 2013.g., var secināt, kapopulārākaisgalamērķisirFrancija.

M.A.CoriglianounR.Baggiorakstā„ItalianculinarytourismontheInternet” interneta vietnē torc–ttracanada.ca (7.) uzsver, ka konkrētosgalamērķospiedāvājotēdienusunvīnu,varradīttūristaminteresiunlīdzartogalamērķiiegūstatpazīstamībuunnovērtējumu.

Gastronomiskā tūrisma cienītājiem ir pieejams degustatorakalendārs. Interneta lapā degustator.net.ua (23.) autori pētīja 2013.g.vasarasmēnešudegustatorakalendāruEiropā:

Jūnijs2013– 3.–6.jūnijs.„Dinnerinthesky”–Brisele,Beļģija.– 5.–9.jūnijs. Festivāls „Stokholmas garša”, Stokholma,

Zviedrija.– 8.jūnijs.Siļķesdiena,Nīderlande.– 15.–16.jūnijs. Pasaules ēdiena un ceļojuma apkārt

pasaulei2013.g.festivāls,Maskava,Krievija.– 23. jūnijs. Kulināraismaršruts (Saaser Gourmet – Trail),

Saas–Fe,Šveice.– 25.–26.jūnijs.„TicinoWine”,Lugāno,Šveice.– 28.–30.jūnijs. Festivāls „Lauva uz šķīvja 2013”, Ļviva,

Ukraina.– 28.–30.jūnijs. Alus festivāls „Bierpassie weekend”,

Antverpene,Beļģija.– 29.jūnijs. Alus un kvasa festivāls „Brewing–fest”,

Sanktpēterburga,Krievija.– 30.jūnijs.Sautētagaiļafestivāls,Ukraina.

Jūlijs2013– 1.–21.jūlijs.Melnoolīvusvētki(Olivades),Francija.– 1.–22.jūlijsTunzivssvētki,Francija.– 5. jūlijs–30.augusts. Krimas lielais vasaras alus festivāls,

Krima,Ukraina.– 6.jūlijs.Pildītukāpostufestivāls,Ungārija.– 11.jūlijs.Vispasaulesšokolādesdiena.– 13.jūlijs.Kalmārasvētki,Francija.– 21.jūlijs.Kulināraisfestivāls„КоропФест2013”,Ukraina.– 26.–28.jūlijs.Šampaniešasvētki,Francija.– 27.–28.jūlijs.„LaTavolata”,Šveice.


Augusts2013– 1.–4.augusts. „Haarlem Culinair” – kulinārijas festivāls,

Hārlema,Nīderlande.– 3.–5.augusts.Gliemežasvētki,Francija.– 25.augusts.Plūmjufestivāls,Ukraina.

Degustatora kalendārs tiek atjaunots regulāri, tajā tiek ietvertainformācija gardēžiem par tuvākajiem gastronomiskā tūrismanotikumiem Eiropā. Raksta izstrādes laikā bija pieejams degustatorakalendārs2014.g.janvārimunfebruārim(24.):

Janvāris2014– 1.janvāris. Tirdziņš „Wine Professional”, Amsterdama,

Nīderlande.– 4.janvāris.Nacionālāspagetidiena,ASV.– 8.janvāris. Vecmāmiņas putras krievu gaumē (Бабьи

кашиуславян)– 27.janvārī.Saulaināskafijasdiena,Īslande.– 27.–31.janvāris. Gastronomijas festivāls, Santmorica,

Šveice.– 30.01.–02.02. Izstāde „Wine Show for Bordeaux and

Aquitaine”,Luksemburga.– 31.janvāris.Krievudegvīnadzimšanasdiena.

Februāris2014– 1.–2.februāris.Alusfestivāls,Bruģe,Beļģija.– 7.–9.februāris.Šokolādessalons,Brisele,Beļģija.– 21.–24.februāris. Vīna tirgus «Côtes du Rhône

Septentrionales».– 23.–26.februāris.Sieruunpienaproduktuizstāde,Parīze,

Francija.– 24.februārī.Masļennica.

Kāredzams,gastronomiskātūrismaiespējasEiropāirļotiplašas.

GastronomiskaistūrismsLatvijā

Veicot izvēli par labu kādamno gardumu kulinārijas produktiem,mēsaizvienretāksākamiegādātiesvietējosnacionālosgardumus.Tāpēcir vajadzība popularizēt sabiedrībā vietējos nacionālās kulinārijasprasmesuntradīcijas.Atbalstotvietējomazopārtikasražotāju,pērkotungodā turot viņa saražoto, mēs nodrošināsim arī to, ka šie veselīgieproduktibūspieejamiplašākaisabiedrībai.Irjāizceļnacionāloproduktuvērtībacituvalstupiedāvātokulinārijasproduktuvidū.

Latvijā Baltijas jūras tuvumā uzturā lielākoties jau izsenis tikapatērētas jūrā noķertās zivis. Vietās, kas atradās tālāk no jūras, cilvēkipievērsās zemkopībai, lopkopībai, medībām. Sākot ar viduslaikiem,


populārs latviešu ēdiens allaž ir bijusi zupa. Latvieši ilgu laiku gaļasēdienus baudīja vien svētkos. Taču attīstoties lopkopībai, gaļaspagatavošanasveidikļuvaaizviendaudzveidīgāki. Īpaši tikapilnveidotagaļas kūpināšana. Ļoti daudz ēdienu receptes tika pārņemtas no vācuvirtuves, viņiem viduslaikos nostiprinot savu ietekmi tagadējā Latvijasteritorijā.Latvijāļotipopulāriirarīpienaprodukti–biezpiens,siers,utt.(12.)

Latviešu, tāpat kādaudzu citu tautu kulinārijas vēsturi ietekmējisgan vietējais klimats un daba, gan vēsturiskie apstākļi – iebraucēji,ieceļotāji,pilsētuveidošanāsu.tml.

„Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010. – 2015.g.” (13.)gastronomiskais tūrisms ir definēts kā viens no konkurētspējīgākajiemkultūras tūrisma resursiem. Mērķis, veidojot tūrisma produktu, iriesaistīt tūristus, rosināt tūristus piedalīties, baudīt, nogaršot unpagatavotēdienus,attīstīt„slowfood”kustību,gardēžutūrismu,inovatīvogastronomiju, radošo tūrismu, veicināt nacionālo ēdienu gatavošanuunpasniegšanu mūsdienīgā, tūristiem pievilcīgā veidā. Kā nozīmīgākieresursi ar attīstībaspotenciālu tikaminēti latviešunacionālie ēdieni, togatavošanastradīcijas,ekoloģiski,dabīgiproduktiunvide–muižas,pilis,restorāni un lauku sētas, kur šos produktus baudīt un līdzdarboties togatavošanā(Latvijasalus,pašbrūvētākandžau.c.).

Latvijasgastronomiskātūrismāpiedāvājumuautoripētījainternetavietnēslatviešuvalodā,kurirapkopotainformācijaparnacionālovirtuvi,tiekpiedāvātiganalkoholiskieunbezalkoholiskiedzērieni,augļiunogas,dārzeņi, piena produkti, miltu izstrādājumi, zivis un gaļa, putnu olas,saldumiunpagatavotieēdieni. Internetavietnes tika izvēlētas tāpēc,kamūsdienutūristsinteresējošoinformācijumeklēinternetavietnēs.

„Laukuceļotāja”mājaslapāautoripētījaLatvijassaimniecības,kaspiedāvā kādus lauku labumus. Kopumā tika piedāvāti 9 saimniecībasveidi.Autoriatlasījapopulārākosuninteresantākos.

Latvijā netrūkst strausu audzētavu, kas gardēžiem ir interesantastieši ar milzu olām, no kurām var pagatavot gardu ēdienu. Kurzemē,Grobiņāirapskatāmsputnudārzs,kurirarīcitieksotiskiputni,neskaitotstrausus – pāvi, fazāni, pērļvistas, arī Latvijas laukos audzētie – tītari,vistas, zosis u.c. Iespējams iegādāties putnus un to olas. Robežniekupagastā atrodas strausu, fazānu, pāvu un pērļu vistiņu audzētava„Viesturi”, savukārt strausu fermāVidzemē, Indrānos, iespējamspasūtītarīstrausašašlikuvaiomletinostrausaolas.


2.tabula„Laukulabumu”saimniecībuveidi(autorusastādīts,izmantojot(14.))

Veidi Īssskaidrojums

Dzīvniekuaudzētāji Mājdzīvnieki,savvaļasundekoratīviedzīvnieki,produkcijaspārstrāde,tāsdegustācijauniegāde.

Sēņuaudzētājiunsēņotāji

Šitaki,austersēnes,mežasēnesunsēņošana,degustācija,produkcijasiegāde,pagatavošanasreceptes.

Bioloģiskāsunveselībassaimniecības

Ārstniecībasaugi:zāļutējas,laukuprodukcijasdegustācijauniegāde,veselībasunpirtskūres,senoprasmju(sviestakulšana,maizescepšana)apgūšana.

Pārtikasauguaudzētāji Ogas,augļi,graudaugiundārzeņi,todegustācijauniegāde.

Zivjuaudzētājiunzvejnieki

Zivjudīķi,makšķerēšana,izbraucieniarzvejaslaivām,vadavilkšana,produkcijasdegustācijauniegāde.

Pārtikasprodukturažotāji

Maizescepēji,konditori,bitenieki,vīnadarītāji,alusdarītāji,pienaungaļasprodukturažotāji.

Krodziņi(laukukrodziņi) Krodziņi,kafejnīcasuncitasvietaslaukosunmazpilsētās,kurpiedāvāgaršīgus,nosvaigiemvietējiemproduktiemunarīpēctradicionālāmlatviešuvirtuvesreceptēmgatavotusēdienus,kaskatrāLatvijasnovadāiratšķirīgi.

Savukārt sēņu audzētavas kopumā tikai četras. Viena no

interesantākajām ir audzētava „Garīkas” Skrundas novadā, kasnodarbojasaršitakēsēņuaudzēšanu.Tiekpiedāvāta „Imperatorasēņu”degustācija (mērcevai zupa), konsultācijaspar sēņuaudzēšanu.Var arīpasūtīt ēdienus, kuros izmantotas šīs sēnes un iegādāties tās kaltētas.SavukārtValkasrajonāaudzētavā„Jaunaunžēni”saimniekinodarbojasaraustersēņu audzēšanu. Tiek rādīts un skaidrots austersēņu audzēšanasprocess,stāstītsparsēņugatavošanasreceptēm,piedāvātasprodukcijasdegustācijasunprodukcijuvararīiegādāties.

Kandavas novadā atrodas bioloģiskā un veselības saimniecība„Indāni”, kas piedāvā apskatīt un apmīļot mājdzīvniekus, nelieluekskursijupasaimniecību,nobaudītzāļutējasunmedu.

Carnikavā atrodas zivju kūpinātava „Krupis”, tajā baudāmi nēģi.KūpinātaszivisnogaršojamasarīRojā,kur iespējamspašiempiedalītieszvejasprocesā.

Latvija allaž lepojusies ar savām alus darīšanas tradīcijām, tāpēctiekpiedāvātasekskursijas,piemēramuzBauskasalusdarītavu,kurtiekīpaši domātspar tūristu labsajūtu, piedāvājot gandažādas alus šķirnes,ganuzkodas.


Latvijā izveidojušās labas siera ražošanas tradīcijas, kā arī tiekgatavoti garšīgi jogurti. Siera darītavā Ozolnieku novada Līcīšos tiekpastāstīts,kākazastiekaudzētas,barotasunkātiekgatavotssiers.Tiekpiedāvātas degustācijas, kā arī tirgošanās par daudz zemākām cenāmnekāveikalā.

„Lāčumaizes”ceptuveRūjienaspusēpiedāvāekskursijasunmaizesdegustācijas. Savukārt āra ekskursija pa novadpētniecībasmuzeju AtesdzirnavāsKalncempjupagastāAlūksnesrajonā,beidzasarvietējākrāsnīceptasrudzurupjmaizesbaudīšanu.

Populāra lieta irarīnacionāloēdienu izēšanāscilvēkugrupāmjaupie pagatavotu ēdienu klātiem galdiem. Īpaši izceļas Latgalessaimniecības un krogi, bet vēl smalkāki galdi tiek klāti Latvijas pilīs:Jaunpilī,Ēdolē,Bīriņos,kurvariejustiesaugstmaņuādā.

Latvijā ir izveidotakultūraszīme„LATVISKAISMANTOJUMS”(11.).ŠĪzīmeizveidotaarmērķigodinātunrādītlatviskāskultūrasunsadzīvesmantojumu, kas dzīvo mūsdienās un nav sastindzis muzeju plauktos.Latviskā mantojuma zīmes uzdevums – saglabāt latviskās identitātessaikni ar mūsdienu dzīvi, demonstrējot to tūrismā. Pēc šīs zīmes varatpazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt,cienātarlatviskiemēdieniem,mācītamatusunprasmes,svinētlatviskossvētkus.Zīmesuzdevumsirpopularizētunsaglabātkultūrasmantojumu,toaktīvilietojotunpadarotsaprotamumūsdienucilvēkam.

GastronomiskātūrismaproduktupiedāvājumsLatgalē

Joprojāmdzīvasiratšķirīgaskulinārāstradīcijasdažādosnovados.Cilvēkigatavotradicionālosēdienusgan ikdienā,gansvētkos.MūsdienuLatgale vēl aizvien ir neizzināta, aizvien atšķirīga. Tradicionālās ēdienureceptesnākušasnovietējāmsaimniecēm,ko tās izdomājušaspašasvaiarīaizguvušasnosaviemsenčiem.

2004.g. Latgale ir iestājusies Eiropas reģionālajā kulinārāmantojumatīklā,kaskopumāaptvervairāknekā20reģionusvisāEiropā.Īpaši daudz gastronomiskā tūrisma produktu ir pieejami Dagdas unPreiļu novadā. Līdz ar to Dagdas un Preiļu novadu var uzskatīt parLatgales nacionālās virtuves galvaspilsētu. Tāpēc daudzi gardēži dodastiešiuzDagdasunPreiļunovadiem, lainobaudītu īstu latgaliešuēdienudaudzveidību. Dagdas kafejnīcā „Papardes zieds”, iepriekš pasūtot, varnogaršot Latgales ezeru veltes, pagatavotas labākajās latgaļu virtuvestradīcijās–pildītulīdaku,vārītusvēžusunzuti(9.).


Dažas Latgales tradicionālo ēdienu receptes, kas raksturo šoreģionu,tākultūruuntradīcijas,irsekojošas(15.):

murcovka – gatavo no jau gatavasmaizes, to sadrupinot vaisagriežot gabaliņos. Pievieno sagrieztus sīpolus un sāli. Aplejarūdeniunlinsēklueļļu.

asuškas–biezpienampievienorūgušpienu,olas,sodu,sāliuncukuru, un kārtīgi samaisa. Masai pievieno miltus, kārtīgiizmīcaunizveltnē.Sagriežrombiņosunliekceptiesuzpannasgaišibrūnus.

buļbešniki – ar visu mizu novārītus kartupeļus atdzesē,nomizounsamaļ.Masaipievienoolas,miltus,sāliunsamaisa.Veido mazus plācenīšus, vidū liek dažādus pildījumus,piemēram,sēņuvaikāpostu,malasnolokaunapcepeļļā.

buļbu bļīni – sarīvē kartupeļus, kuros iejauc olas, krējumu,rūgušpienu, cukuru, miltus un sodu. Mīklas plāceņus liekkarstostaukosuncepgatavus.Pasniedzkarstusarkrējumu.

guļbešņīki–kļockas–novārītuskarstuskartupeļussastampāvaisamaļ.Masaipievienooluunmiltus.Samīcītumasusarullēdesā un sagriež gabaliņos, kurus uz uzkarsētas pannas cepbrūnus.Pasniedzarkrējumuvaiizkausētusviestu.

ĪpašuLatgalesēdienubaudīšanasiekļaušanatūrismapiedāvājumāvarsekmētreģionatūrismapiedāvājumadažādošanu,oriģinalitātiunlīdzartoarīreģionatūrismapiedāvājumukonkurētspēju.

Autori veica pētījumu par gastronomiskā tūrisma produktupiedāvājumu Dienvidlatgales reģionā (tiek izvēlēts viens no Latgalesreģioniem ierobežotā raksta apjoma dēļ). Autori secina, ka Latgalesreģionā gastronomiskā tūrisma produktā tiek ietverta ne tikai ēdienabaudīšana, bet arī tūristu izglītošana. Par gastronomiskā tūrismaprodukta sastāvdaļu kļūst arī paša produkta audzēšana, ievērojotnoteiktusapstākļus,šīproduktaaudzēšanas,iegūšanasunpagatavošanasmākslasdemonstrēšana(3.tab.).

Balstotiesuz3.tab.datiem,autorisecina,kaDienvidlatgalesreģionāgastronomiskā tūrisma produktu piedāvājumu veido tradicionālielatgaliešuuzturaproduktiuntieir:

maize (piem.,viesu māja „Mežinieku mājas”, Gūteņi Aglonaspag.,AlbīnaSpūleUpmalaspagastāu.c.);

siers, piena produkti, kūpināta cūkgaļa (piem., Lauku māja“Murāni”Aglonasnovadāu.c.);

kūpinātasvistas(piem.,IvarsLivdānsAglonasnovadāu.c.); medus(piem.,Brīvdienumāja„Zundi”Dagdasnovadā); ekoloģiski tīri lauksaimniecības produkti (piem., viesumāja

„Salenieki”u.c.).


3.tabulaGastronomiskātūrismaproduktiDienvidlatgalesreģionā

(t.sk.pārtikasražotājiunēdinātāji)(sastādījušiautori,izmantojot(21.))

Uzņēmums/Uzņēmējs

Adrese,kontaktinformācija Piedāvājumsunpieejamība

Viesumāja„Mežiniekumājas”

Gūteņi,[email protected]

Latgaleskulinārāmantojumavirtuve.Svinībām,kāzām,semināriem,darbaballītēm,prezentācijāmu.c.pasākumiemzāle120personām,kamīnzāle30personām.Tiekgatavotsuzvietasnosaviemlaukuproduktiem.

Laukumāja„Upenīte”

Tartakas7,Aglona,[email protected]

Piedāvābioloģiskitīrusproduktus.Īpašijāatzīmē,kašeitvarmielotiesarupenēm,bumbieriem,ķiršiemunplūmēm.

Maizesmuzejs Daugavpilsiela7,Aglona,[email protected]

Aglonasmaizesmuzejs‐aicinājumsuzsarunuparmaizi,maizestapšanasprocesu:svaigasmaizesdegustācija,zāļutējasbaudīšana,iespējaiegādātiesAglonasmaizītiunkonditorijasizstrādājumus.

Laukumāja“Ābelītes”

Madelāni,Aglonaspagasts,[email protected]

Siers,upenes,upeņuvīns,pienaprodukti,dārzeņi

Laukumāja“Murāni”

Aglonasnovads Siers,pienaprodukti,kūpinātacūkgaļa

IvarsLivdāns Aglonasnov. KūpinātasvistasVilhelmsJackevičs

Aglona Medus

VladislavsValainis

Aglona Medus

Z/S“Zemeņukrastiņi”

Vortņiki,Kastuļ[email protected]

Bioloģiskiaudzētaszemenes,mājasjogurts,sietssiers,dārzeni,āboli.Dziednieciskapēršanapirtīardažādāmslotiņām.Baltomālu,zemeņu,jogurta,medusuncitasķermeņaunsejasmaskas

Laukumāja„Saules”

Pervelišķi,Konstantinovaspag.

Guļbaļķuklētslaukusētāarkamīnuunsenatnīguinterjeru.Pašuaudzētiekoloģiskitīriprodukti,veselīgāsmaltītēs.

Ciemamāja„Savagi”

Andzeļ[email protected],

[email protected]

Iriespējanobaudītsvaigumedunobišudravas,kāarīpiedalītiesaktīvāatpūtāuzūdens.



Brīvdienumāja

„Sprogas”

Andzeļ[email protected],

[email protected]

Brīvdienumāja„Sprogas”viesiempiedāvānaktsmītnes8personām,aktīvuatpūtupiedabasunūdeņiem,iespējamasaimniecībāizaudzētobiologiskodārzeņu,pienaproduktuunmedusiegāde.Laukupirts,kāarīpeldēšanas,makšķerēšanas,ogošanasunsēņošanasiespējas.

Brīvdienumāja„Zundi”

[email protected]

Z/snodarbojasarpienaungaļaslopkopībuunsaviemviesiempiedāvāīstuslaukulabumus,medu,pienaproduktus,dārzeņus.

Laukumāja„Papeles”

[email protected],

[email protected]

Ekoloģiskitīrilauksaimniecībasprodukti,tiekpiedāvātimaltītēspēcpasūtījuma,kastiekpagatavotipēcvietējāmēdienugatavošanastradīcijām.

Kafejnīca„Papardeszieds”

Alejasiela29,[email protected],

[email protected]

Ēdināšanamazāmunlielāmgrupām,svētku,bērumielasti,konditorejasizstrādājumi,degustācija.IrLatgalesKulinārāmantojumatīkladalībnieks,iepriekšpasūtotvarnogaršotLatgalesezeruveltes:pildītulīdaku,vārītusvēžus,zuti.

„Ošumājas” Jaunsaimniekuc.,Preiļunovads

Vīngliemežuaudzētava.Atbraucotuzšovietu,tūriststiekiepazīstinātsarvīngliemežudzīvi,varredzētvietu,kurtieaug,kāarīdzirdētsaistošusaimniekastāstījumuparšīmneparastajāmradībām.Ekskursijasnoslēgumānotiekarīvīngliemežudegustācija.

Z/s„Kalni”

Ārdava,Pelēčupag. Z/S„Kalni”nodarbojasarogu,ķiršuuncituaugļuaudzēšanuunmājasvīnadarināšanu.Saimniecepiedāvāekskursijuvīnadarītavāundegustācijaspiknikavietā.

Bišudrava„Kāres”

Aizkalne,Preiļunovads Bišudrava„Kāres”piedāvāinteresantustāstījumu,spēlesunapmācībasparbišudzīvi.Īpašaprogrammaskolēniem.Izejotizzinošodabastakuvarnobaudītpašmājumedu.

Viesumāja„Salenieki”

Vārkavasnovads Piedāvāekoloģiskitīrusproduktus,saimniecībanodarbojasarbioloģiskolauksaimniecību,iriegūts„Zaļaissertifikāts”.



Vasarasviesumāja„Vingri”

Vārkavasnovads Iriespējanobaudītbišudravasproduktus.Viesusuzņemnomaijalīdzseptembrim.

AlbīnaSpūle Upmalaspagasts Maizescepēja,sierusējēja.Viesumāja„Ludmila”

Vārkavasnovads Iriespējaiegādātiesžāvētaszivis.Viesusuzņemnomaijalīdzseptembrim.

SIA“Adugs” Celtniecī[email protected];

[email protected]

Sausiņuuncepumuražošana;konditorejasizstrādājumuunkūkuražošana(degustācijas)

Z/S„SUMANKA”

Rožupespag., Augkopība;dārzeņkopība;dārzkopībagraudauguunciturneklasificētulauksaimniecībaskultūruaudzēšana,dārzeņu,dekoratīvokultūruunstāduaudzēšanaaugļu,riekstu,garšauguundzērienuražošanāizmantojamoauguaudzēšana(degustācijas).

Z/S„LAZDAS” Rožupespag., Graudauguunciturneklasificētulauksaimniecībaskultūruaudzēšanaaitu,kazu,zirgu,ēzeļu,mūļuunzirgēzeļuaudzēšana,gaļasungaļasprodukturažošana,pārstrādeunkonservēšana,pienaprodukturažošana.

Lauku mājas kā tūrisma produktu var veidot arī meistarklases

dažādām mērķauditorijām, kuras interesē ēdienu gatavošana, dažādasnacionālasvirtuves,tostarplatgaliešutradicionālāēšanaskultūra.


1. Pasaulēgastronomiskaistūrismsirzināmsarīkā„ēdienutūrisms”„garšošanas tūrisms”, „gardēžu tūrisms” un „kulinārais tūrisms”.Gastronomisko tūrismu var saistīt ar dažādu izjūtu, parādību unprocesujēdzieniem.

2. Pasaulē ir daudz tautuunkatra atšķirasno citas ar savu īpatnējokultūru. Katru tautu raksturo tās tradīcijas, ieražas, mentalitāte,tautasfolklora,valodaun,protams,nacionālāvirtuve,kasveidojasjau no seniem laikiem. Ēdiens ir daļa no katrai valstij unikālākultūrvēsturesmantojumaunatšķirīgāsidentitātes.

3. Pētījuma autori ir izstrādājuši un piedāvā nacionālo ēdienudefinīciju. Nacionālie ēdieni (virtuve) ir katras tautas nacionālāskultūras sastāvdaļa, kuras izveidošanu ietekmējušas pārtikas


produktu izvēles un apstrādāšanas iespējas. Nacionālo ēdienu(virtuves) īpatnības nosaka ne tikai uztura produktu iegūšanasiespējas,betarīēdienusagatavošanasveidsdotajāteritorijā.

4. Analizējot piedāvātos gastronomiskos ceļojumus no Latvijas uzEiropu, autori secina, ka piedāvājums nav visai plašs. Nodaudzajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā tikainedaudzipiedāvā iespējuaizceļotuzkāduEiropasvalsti armērķinobaudīt nacionālo virtuvi. Piedāvājums gastronomiskiemceļojumiem lielākoties ir saistīts ar vīna baudīšanu. Populārākaisgalamērķis–Francija.

5. Latvijākānacionālāsvirtuvesungastronomiskā tūrismaproduktitiekpiedāvātiganalkoholiskieunbezalkoholiskiedzērieni,augļiunogas, dārzeņi, piena produkti, miltu izstrādājumi, zivis un gaļa,putnuolas,saldumiunpagatavotieēdieni.

6. Latgales reģionāgastronomiskā tūrismaproduktā tiek ietvertanetikai ēdiena baudīšana, bet arī tūristu izglītošana. Pargastronomiskā tūrisma produkta sastāvdaļu kļūst arī pašaprodukta audzēšana, ievērojot noteiktus apstākļus, šī produktaaudzēšanas,iegūšanasunpagatavošanasmākslasdemonstrēšana.

7. Dienvidlatgales reģionā gastronomiskā tūrisma produktupiedāvājumu veido tradicionālie latgaliešu uztura produkti un tieir:maize,siers,pienaprodukti,kūpinātacūkgaļa,kūpinātasvistas,medus,ekoloģiskitīrilauksaimniecībasprodukti.

8. ĪpašuLatgalesēdienubaudīšanasiekļaušanatūrismapiedāvājumāvarsekmētreģionatūrismapiedāvājumadažādošanu,oriģinalitātiunlīdzartoarīreģionatūrismapiedāvājumukonkurētspēju.

9. Lauku mājas kā tūrisma produktu var veidot arī meistarklasesmērķauditorijām, kurus interesē ēdienu gatavošana, dažādasnacionālasvirtuves,tostarplatgaliešutradicionālāēšanaskultūra.


1. MAKKERČERS, B., DU KROSA, H. Kultūras tūrisms: Tūrisma un kultūrasmantojumapārvaldībaspartnerība.Rīga:Neputns,2007.278.lpp.

2. Tūrismaunviesmīlībasterminuskaidrojošāvārdnīca.Sast.K.Bērziņau.c.Rīga:LatvijasRepublikasEkonomikasministrija,2008.102.–103.lpp

3. Ceļojumi [tiešsaiste]. Express Travel [atsauce 03.04.2013.]. Pieejas veids:http://www.expresstravel.lv/index.php?id=23

4. Ceļojumi [tiešsaiste]. SIA “Ansbergs” [atsauce 03.04.2013.]. Pieejas veids:http://www.ansbergs.lv/celojumi

5. Ceļojumi [tiešsaiste]. SIA “Jēkaba Aģentūra” [atsauce 03.04.2013.]. Pieejasveids:http://www.lidojumi.lv/

6. Ceļojumi ar autobusu [tiešsaiste]. Tūrisma birojs “Relaks Tūre” [atsauce03.04.2013.].Pieejasveids:http://www.relaksture.lv/site/travels/1


7. CORIGLIANO,A.M.,BAGGIO,R.ItalianculinarytourismontheInternet[online].torc‐ttracanada.ca [cited 02.04.2013.]. Available from Internet: http://torc‐ttracanada.ca/torc/downs1/baggio_enogastro.pdf

8. Culinary tourism [online]. [cited 10.01.2013.]. Available from Internet:http://www.worldfoodtravel.org/

9. Gardēžu tūre pa Latgali [tiešsaiste]. Atputasbazes.lv [atsauce 17.04.2013.].Pieejas veids:http://www.atputasbazes.lv/lv/blogi/citi/428_gardezu_ture_pa_latgali/

10. Gastronomiskais tūrisms un tā loma ceļojuma galamērķa izvēlē [tiešsaiste].Nekrize.lv [atsauce 04.01.2013.]. Pieejas veids: http://nekrize.lv/gastronomiskais‐turisms/

11. Izsludinātapieteikšanāsuzkultūraszīmi „Latviskaismantojums” [tiešsaiste]tava.lv [atsauce 21.01.2014.]. Pieejas veids: http://www.tava.gov.lv/lv/izsludinata‐pieteiksanas‐uz‐kulturas‐zimi‐latviskais‐mantojums

12. Latviešu kulinārijas vēsture [tiešsaiste]. Maggi [atsauce 04.04.2013.]. Pieejasveids: http://www.maggi.lv/maggi‐vesture/kulinarijas‐vesture/latviesu‐kulinarijas‐vesture.aspx

13. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010. – 2015. gadam [tiešsaiste].Tūrisma attīstības valsts aģentūra [atsauce 05.04.2013.]. Pieejas veids:http://www.em.gov.lv/images/modules/items/Strategija.pdf

14. Lauku labumi [tiešsaiste]. Lauku ceļotājs [atsuce 11.04.2013.]. Pieejas veids:http://www.celotajs.lv/cont/wrth/worth/bounty_lv.html

15. MARHELE, A. Latviešu ēdienkarte [tiešsaiste]. Pareizs‐Uzturs.com [atsauce29.04.2013.]. Pieejas veids: http://www.pareizs‐uzturs.com/public/latviesu‐edienkarte.php

16. Norvēģija [tiešsaiste]. SIA Antario [atsauce 28.03.2013.]. Pieejas veids:http://www.antario.lv/?section=342&lang=lv&action=6&sort=

17. NorwegianRuralTourism [online].HANEN[cited24.03.2013.].Available fromInternet:http://www.hanen.no/index_EN.html

18. SANTICH,B.Thestudyofgastronomyanditsrelevancetohospitalityeducationand training [online]. SciVerse ScienceDirect [cited 10.01.2013.]. Availablefrom Internet: http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0278431903000690

19. Somunacionālāvirtuve[tiešsaiste].Blogs[atsauce24.03.2013.].Pieejasveids:http://somuugri.blogspot.com/2010/01/somu‐nacionala‐virtuve.html

20. Spānija:ceļojumi[tiešsaiste].SIA“Airtour”[atsauce04.04.2013.].Pieejasveids:http://airtour.lv/spanija/

21. Tūrismaobjekti. Iespēja ieturētmaltīti. [tiešsaiste]Latgales reģionaattīstībasaģentūras mājas lapa.[atsauce 27.01.2014.] Pieejas veids: http://visitlatgale.com/lv/objects/list?c=7&pp=2

22. Welcome![online].Thebestoftheprovince[cited23.03.2013.].AvailablefromInternet:http://www.maakuntienparhaat.fi/en/

23. Календарь дегустатора [tiešsaiste]. Дегустатор [atsauce 03.04.2013.].Pieejasveids:http://degustator.net.ua/события/анонс/

24. Календарь дегустатора [tiešsaiste]. Дегустатор [atsauce 14.01.2014.]Pieejasveids:http://degustator.net.ua/события/анонс/

25. КАПКАН, В. М., ЛИХАЧЕВА, С. Л. Гастрономическая культура: понятие,функции, факторы формирования [tiešsaiste]. Известия Уральскогогосударственного университета [atsauce 10.01.2013.]. Pieejas veids:


http://proceedings.usu.ru/?base=mag/0055%2801_152008%29&xsln=showArticle.xslt&id=a04&doc=../content.jsp

26. МАНДРЫК, А. С. Гастрономический туризм в Германии [tiešsaiste].Нижневартовскийгосударственныйгуманитарныйуниверситет[atsauce11.01.2013.]. Pieejas veids: http://nggu.ru/ru/materialyikonf/1016/Pashalnie%20chteniya%202011_1239.pdf#page=162

Summary

The topic emphasized in the article concerns the fact that food is a traveller’s vitalbasicneed;thereforecateringisoneofthekeyelementsusedinthetourismindustryoffers.Everycountryistryingtoimpressitsguests,andnationaldishesisoneoftheways to do it, additionally providing a totally new experience for tourists whilesatisfying their desires, needs and curiosity since food is one of the strongesttemptations, one of the genuine pleasures along with cultural and historicalmonuments,naturalattractionsandadventures.Thegastronomictourism,exploredinthepresentarticleisassociatedwithdifferenttypesoftourismterms,suchas“gourmettourism”,“culinarytourism”andothers,andincludes such additional terms as gourmand, cultural tourism andnational cuisine.Historically and etymologically gastronomy is associated with advice and tips onwhat to eat and drink, where, when, how, and in what combinations. This can beunderstoodasthe“artoflife”,usingskillsandknowledgerelatedtofoodinordertomake a choice, thus having fun andpleasure out of eating and drinking during thetrip.Theworldhas a lot ofnations andeachdiffers fromanotherby itsunique culture.Everynationischaracterizedbyitstraditions,customs,mentality,folklore,languageand,ofcourse,nationalcuisine,originatingfromtheancienttimes.Foodisapartofeach country’s unique cultural heritage and distinctive identity. Mainly nationaldishesarepreparedfromproductsandmaterialsfoundintheareainhabitedbythenation, having specific names, which often cannot be translated into anotherlanguage.Latgaleregionhasitsowngastronomicspecialties.InLatgaleregionthegastronomictourismincludesnotonlytheprocessofenjoyingfood,butalsotouristeducation.Asapartofthegastronomictourism,thepopularityisgainingtheorganicproductionofingredientsrequired in therecipes, followingcertainconditions,growing,acquiringanddemonstratingtheartofpreparingthesedishes.InthesouthernpartofLatgaleregiontheofferofthegastronomictourismproductsconsistsoftraditionalfoodproducts,andtheyare:1. Bread (e.g., Guest houses “Mežinieku mājas” Gūteņi, Aglona parish; Albīna

Spūle,Upmalasparish,etc.).2. Cheese, dairy products, smoked pork (e.g., Country house “Murāni”, Aglona

parish,etc.).3. Smokedchicken(e.g.,IvarsLivdāns,Aglonaparish,etc.).4. Honey(e.g.,Holidayhouse“Zundi”,Dagdaparish).5. Organicagriculturalproducts(e.g.,Guesthouse“Salenieki”,etc.).Including the feelingof delightwhenenjoying specialties fromLatgale, the tourismoffercanalsocontributegreatlytothediversification,originalityoftourismproducts,thusdevelopingtheregionalcompetitivenessinthesenseoftourism.Themethodsemployed in thepresentstudy:contentanalysis, logical ‐constructivemethodofanalysis.


RĒZEKNESNOVADAATTĪSTĪBASSTRATĒĢIJASIEVIEŠANASIESPĒJUIZPĒTETŪRISMAATTĪSTĪBAS

KONTEKSTĀRESEARCHONSTRATEGYIMPLEMENTATION

OPPORTUNITIESOFREZEKNECOUNTYINTHECONTEXTOFTOURISMDEVELOPMENT

IrēnaSILINEVIČADr.sc.ing.,prof.,RēzeknesAugstskola


Abstract. This research analyzes how the development programme provides theimplementation in the context of tourism development. The aim of this study is toexplore Rezekne county Development Strategy related to Tourism development, toreveal potential implementation problems, and to make proposals for successfulStrategy implementation. The offered proposals for successful implementation ofstrategic direction ‘Tourism development’ were developed by taking into accountdevelopmentofhumanresourcescapacity.Keywords:Regionaldevelopment,StrategyImplementation,Tourism

Ievads

Līdzsvarotas attīstības nepieciešamība ir viens no aspektiem, kouzsver stratēģija ES 2020. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz2030.g. (Latvija 2030) ir vērsta uz teritoriju ekonomiskā potenciālapilnvērtīgākuizmantošanu,iedzīvotājudzīveskvalitātespaaugstināšanu,dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un prasmīguizmantošanu,tāparedztelpiskāsattīstībasperspektīvuunvalstsatbalstuinfrastruktūras sakārtošanai, industriālo teritoriju, uzņēmējdarbības,zinātnes,pētniecībasuninovācijasattīstībai,kāarīpubliskopakalpojumunodrošināšanai.

Reģionālajā politikā 2014.–2020.g. periodā ir noteikta plašākateritoriālās pieejas izmantošana reģionālās attīstības veicināšanā aruzsvaruuzuzņēmējdarbībasaktivitātesstimulēšanuteritorijās(3),kāarīuzsvaru uz plašu ieinteresēto pušu iesaisti reģionālās politikas mērķusasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros plānots nodrošināt attīstībasiespējas ikvienai Latvijas teritorijai, balstoties uz to integrētajāmattīstībasstratēģijāmunredzējumuparkompleksiemproblēmjautājumurisinājumiem uz vietām. Integrēta pieeja paredz koordinētu telpisko,tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starpvisiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) unieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām


organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, laisasniegtunoteiktosmērķusunprioritātes.Tiekmeklētasiespējasvietējopašvaldību kapacitātes palielināšanai un pašattīstības spējas attīstībai.Uzsvarstiekliktsuzreģionaiekšējāmiespējāmattīstībasnodrošināšanā.

Reģionaattīstībaspolitikanosakatāattīstībasmērķusunattīstībasvadlīnijas. Tās uzdevums ir stimulēt reģiona ekonomisko un sociāloizaugsmi. Savukārt reģiona attīstības stratēģijai vajadzētu piedāvātreģionam visizdevīgāko ilglaicīgu ekonomikas attīstības modeli, kasveicina ekoloģiski, sociāli un ekonomiski sabalansētu pieeju reģionaattīstībai, kā arī nodrošināt reģiona attīstības politikas veiksmīguīstenošanu.

Stratēģijas ieviešana ir viena no nozīmīgākām un sarežģītākāmstratēģiskās vadības sastāvdaļām. Apskatot Latvijas stratēģiskosdokumentus, kas attiecas uz reģionālo politiku un ekonomiku, varkonstatēt faktu, ka šajos dokumentos nospraustiemērķi netiek īstenoti(Silineviča, 2013). Pētījumi par reģionu attīstības stratēģiju ieviešanasproblēmām Latvijā atrodas sākotnējā stadijā. Pieteiktais pētījumspretendēuznoteiktuieguldījumušīsproblēmasizpētētūrismajomā.

Latvijasteritorijasadalītapiecosplānošanasreģionos(2.).ViensnotiemirLatgale,kas,savukārt,irsadalīts19novadosundivāsrepublikasnozīmespilsētās.Katramnovadamirsavaattīstībasprogramma.Novaduattīstības programmas satur gan analītisko daļu, gan stratēģisko daļu,kurānodefinētinovadaattīstībasstratēģiskiemērķi,vīzija,ilgtermiņaunvidējātermiņaprioritātes,rīcībasplāni.

Latgales reģiona attīstības programmā (4.) nodefinētas reģionaspecializācijas. Viena no tām ir tūrisms. Tūrisma attīstība novados naviespējamabezcilvēkresursuattīstībasšajājomā.Cilvēkresursuattīstībasiespējas novada ietvaros lielā mērā nosaka esošās izglītības iespējasreģionā un novadā, kā arī interešu izglītības atbilstība reģiona/novadaspecializācijai. Tāpēc, analizējot stratēģijas ieviešanas atbalsta sistēmas,tiekvērtēts,kādasizglītībasiespējasreģions/novadspiedāvā.

Darba mērķis ir izpētīt Rēzeknes novada attīstības programmasieviešanas instrumentus, kas attiecas uz tūrisma specializāciju, unnovērtēttāsīstenošanasiespējas.

Laisasniegtunospraustomērķi,irizvirzītišādiuzdevumi: dažu teorētisko aspektu apskate par attīstības stratēģiju

ieviešanu; novērtēt Rēzeknes novada tūrisma specializācijas attīstības

ieviešanas instrumentus, kas atspoguļoti attīstībasprogrammasstratēģiskajādaļā,tāsrīcībasplānāuninvestīcijuplānā;


priekšlikumu izstrāde sekmīgai novada tūrisma attīstībasnodrošināšanai.

Par pētījuma objektu autore izvēlējās Rēzeknes novada, kas irvislielākaisnovadsLatgalē,attīstībasprogrammu.

Pētījuma priekšmets − faktori, kas iespaido novadu attīstībasstratēģijuīstenošanutūrismajomā.

Pētījuma hipotēze − stratēģijas sekmīga ieviešana iespējama tikaitad, ja tiek nodrošināti un izmantoti atbilstoši stratēģijas ieviešanasinstrumentiunnodrošinātaatbilstošaadministratīvākapacitāte.

Pielietojamāspētījumametodes: kontentanalīze, pētot zinātnisko literatūru par attīstības

stratēģiju ieviešanu,novadaattīstībasprogrammu, rīcībasuninvestīciju plānus, kā arī citus reģionālās attīstībasdokumentus;

salīdzinošā analīze, salīdzinot novada rīcības plānus,izmantotos resursus, kas varētu nodrošināt stratēģijasieviešanu;

sintēze, loģiskās un abstraktās konstruktīvās metodes, pētotcilvēkresursu attīstības iespējas novadā, kā arī izstrādājotpriekšlikumus stratēģisko attīstības programmu izveidē, kasnodrošinātuilgtspējīgutūrismanozaresattīstību.

Dažiteorētiskieaspektiparstratēģijuieviešanu

Dotajā pētījumā autore pieturas pie Kotlera definīcijas, kastratēģijas (plāna) ieviešana ir process, kas pārvērš plānus noteiktosuzdevumosunnodrošinašouzdevumutāduizpildi, laisasniegtuplānosnodefinētos mērķus (Kotler, 1984; 1990). Stimson, Stough and Roberts(2006)norāda, ka allaž grūti saskaņot reģionālās ekonomikasattīstībasplānošanasstratēģijasformulēšanuartāsīstenošanu,pazūdkongruencestarpstratēģijānospraustiemreģionālāsekonomiskāsattīstībasmērķiemun procesiem, kas īsteno stratēģiju. Šo plaisu starp stratēģijasformulēšanu un ieviešanu pētnieki saista ar bieži mainīgo ārējo vidi(piemēram,valūtasmaiņaskurss,jaunastehnoloģijas,ārējākonkurence),kas būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanas procesus, ietekmējotekonomiskopolitikuunstratēģijureģionos.

Sekmīga stratēģijas ieviešana ir atkarīga no organizācijasstruktūras (Tara Duggan, 2011), ko jāveido tādā veidā, lai izpildītājivarētu visefektīvāk veikt tiem uzticētās funkcijas, prasmīgi izmantojotvisus viņu rīcībā esošus resursus un instrumentus, ražojot kvalitatīvasprecesunattīstotkvalitatīvuspakalpojumus.TaraDuggan(2011)atzīmē,ka, vēl pirms jaunas stratēģijas uzsākšanas, korporatīvajiem vadītājiemjābūtpārliecinātiem,kavisampersonālam,kasietvertsorganizatoriskajā


struktūrā, ir vajadzīgās zināšanas, iemaņas un pieredze, kā arī ir visinepieciešamie resursi, kas nodrošina paredzēto uzdevumu izpildi. Laiieviestu stratēģiju, nepieciešama visa personāla saskaņota darbība, kasvirza uz stratēģijā nosprausto mērķu (specifisku, izmērāmu, būtisku,sasniedzamu,laikāierobežotu)sasniegšanu.

Roberts Barro (Barro1997) savā pētījumāpasvītro cilvēkkapitālakā ekonomiskās izaugsmes avota nozīmi stratēģijas ieviešanas procesā.Silineviča(2003) savā pētījumā pasvītro zināšanu kā atslēgas faktoralomuekonomiskajāattīstībā.

SakarībasstarporganizācijaskultūruunstratēģijasieviešanupētījaAhmadi,S.A.A.,Salamzadeh,Y.,Daraei,M.,&Akbari,J.(2012)unanalizējatipoloģiskās undimensionālās korelācijas; empīriskā pētījuma rezultātāpierādīts,kašīskorelācijaspastāv.

Resursi ir galvenais faktors jebkuras stratēģijas ieviešanā. Dabasresursi un kultūras mantojuma resursi ir nozīmīgi reģionakonkurētspējasattīstībā.Cilvēkresursiirvisvērtīgākieresursi,kasattīstaatšķirīgās kompetences, veido konkurētspējīgās priekšrocības unnodrošina visu stratēģiskās vadības procesu. Yavitz (1982.) pētījumurezultāti apliecināja korelācijas starp atšķirīgo kompetenču attīstību unveiksmīgustratēģijasieviešanu.Hitt,M.A.unR.D.Ireland(1985)pierādījakorelācijas starp korporatīvām atšķirīgām kompetencēm unorganizācijas sekmīgudarbību.Sekmīgastratēģijas ieviešana iratkarīgano personāla zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Lai nodrošinātuvajadzīgopersonālakompetenceslīmeni,šoprocesunepieciešamsvadīt,izmantojot atbilstošus vadības instrumentus. Silineviča (2009), pētotstratēģiskās vadīšanas priekšrocības, pasvītro nepieciešamību ievieststratēģiskovadīšanutūrismauzņēmumos.

Terry Irvin (2011) pētīja stratēģiskās plānošanas un stratēģijasieviešanas kopsakarības, atzīmējot, ka ieviešana ir visgrūtākais posms,kasprasaelastīgupieejujaunāmiespējām,koradaapkārtējāvide.TerryIrvin(2011)norādīja,kastratēģiskiemērķiirgalvenāplānadaļa,kastiekmērīti un sasniegti, integrējot ikdienas, iknedēļas un ikmēnešaoperacionālo darbību rezultātus. Lai sasniegtu ieviešanas efektivitāti,nepieciešams, lai stratēģiskais plāns nodrošinātu elastīgu pieejupārmaiņām apkārtējā vidē, ievērojot četrus pamatprincipus stratēģiskāplāna ieviešanā: izvairīšanos no ierastām ieviešanas kļūdām(nepietiekamaskomunikācijas,u.c.),ieinteresētopušuiesaisti,panākumumērīšanu stratēģiskajā plānā, stratēģiskā plāna monitoringu(nepārtrauktus uzlabojumus un personāla kompetenču paaugstināšanucaurmācīšanos).


Rēzeknesnovadaattīstībasprogrammasizpētetūrismaattīstībaskontekstā

Rēzeknes novads atrodas centrālā Latgales reģiona daļā. PēcplatībastasirlielākaisnovadsnetikaiLatgalē,betarīvisāLatvijā–2524kv.km.Novadsaizņem3,9%noLatvijasplatībasun17,35%noLatgalesreģionakopējāsplatības(6).Novadāir25pagasti.Iedzīvotājuskaits–30901 (01.01.2013.) Nacionālais sastāvs: latvieši 57%, krievi 37%, poļi1.1%,ukraiņi0,5%,baltkrievi1,1%,citastautības–2.6%(8.).

Rēzeknes novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmesautomaģistrāles un dzelzceļa maģistrāles Rīga – Maskava unSanktpēterburga – Varšava, kas novadampiešķir ērta tranzīta koridorastatusu.NovadaadministratīvaiscentrsirRēzeknespilsēta,tāsattālumslīdz Rīgai ir 242 km, līdz Krievijas robežai – 38km. Rēzeknes novadsrobežojas arAglonas, Ludzas, Ciblas, Riebiņu,Dagdas, Viļānu, Kārsavas,Balvu,Madonasnovadiem(7.).

Novadateritorijasattīstībasindekss2011.g.bija–1,113(5.).Attīstības programmā (8.) kā viena no novada specializācijām

nacionālajā, vietējā un reģionālajā mērogā tiek definēts aktīvais unsakrālais tūrisms. Visos līmeņos, ieskaitot arī starptautisko, attīstībasprogrammā atzīmēts, ka Rēzeknes novads ir ‘latgaliskās kultūras untradīciju centrs, daudznacionāla vide, kas cieši saistās ar lauku sētuattīstību, kur ir saglabātas senās amatu prasmes un tradīcijas, novadaunikālā mentalitāte, autentisks kulinārais mantojums un mājražošanasprodukti’(8.).

Novada vērtība ir kultūras identitāte – latgaliešu dzīvā valoda,kultūra, bagātīgais kultūrvēsturiskais mantojums – dažādu konfesijubaznīcas, tradīcijas, podniecība un amatniecība, kulinārā mantojumatradīcijasunprasmes, amatuundarbuprasmes, kā arī dabasbagātībasun augstvērtīgas ainavas. Tas ir priekšnosacījums un vēl pilnībāneizmantotsresurssizziņas,dabasunaktīvātūrismaattīstībai.Novadāirekoloģiski tīra un veselīgu dzīvesveidu veicinoša vide. Tā nodrošinaaugstāku darbaspēka pievienoto vērtību. Lauku ciemi un viensētas irlatgalisko vērtību un lauku dzīvesveida pamats. Novada iedzīvotājuamatu un arodu daudzveidīgās prasmes un zināšanas, to pielietojumsrada iespējas attīstīt lauku sētu, mājražošanu un plašu tūrismapakalpojumupiedāvājumutirgū.

Novadāirpieejamibagātīgidabasresursiilgtermiņā–pazemesunvirszemes ūdeņi, tajā skaitā daudzi ezeri, kas nodrošina tūrisma,zivsaimniecībasunakvakultūrasattīstību.

Rēzeknes novadam raksturīgs daudznacionāls sastāvs.Multikulturāla vide rada priekšrocības tūrisma attīstībai unekonomiskajaipārrobežusadarbībaiarKrieviju,Baltkrieviju.


Attīstībasstratēģijassekmīgaieviešanasaistāsarcilvēkresursuattīstību(Silineviča, 2003). Cilvēkresursu attīstības iespējas novada ietvaros irsekojošas:

vispārējo izglītību nodrošina 8 pamatskolas, 7 vidusskolas, 3internātapamatskolas;

profesionālās ievirzes izglītību nodrošina bērnu un jauniešusporta skola, bērnu mūzikas skola Maltā un bērnu mākslasskolaNautrēnos;

interešu izglītība lielākoties saistīta ar kultūrizglītībasprogrammām (69%). Tās ir dejas (tautas dejas, modernāsdejas, līnijdejas), mūzika (kori, vokālie ansambļi, popgrupas,instrumentālie ansambļi, folkloras kopas, ģitāristi), teātri(daiļlasītāji,teātrasports,skolasteātris,dramatiskiekolektīvi)un mākslas nodarbības (vizuālā un lietišķā māksla,apgleznošana,gleznošana,aušana,tekstildarbiu.tt.)(8.).

skolāstiekatbalstītasarīsportaizglītībasprogrammas(16%)(sporta spēles, slēpošana un tūrisms), vides izglītības (5%)(dabas draugi, ornitoloģija) un tehniskās modelēšanasizglītības (5%) (velosipēdisti, modelēšana) un citās (5%)(mazpulki,metodiskādarba,skolasavīzes)programmās;

lai nodrošinātu pēctecību un tradīciju pārmantojamībuinterešu izglītībā, Rēzeknes novada pašvaldības Izglītībaspārvalde 2011./2012.mācību gadā izvirzīja šādas prioritātes(8):– saglabājot latviskās tradīcijas un kultūras mantojuma

pēctecību, sekmēt bērnu un jauniešu darbošanoskultūrizglītībasprogrammās:tautudejās,koros,folklorā;

– veicināt bērnu un jauniešu darbošanos mūsdienu dejas,teātra un sporta, jauno velosipēdistu, lietišķās mākslaszēniem (metālapstrāde, kokapstrāde u.c.), tehniskāsjaunrades,vides,sportainterešuizglītībasprogrammas;

– inovatīviradošāsinterešuizglītībasprogrammas(8.).Kā liecina augstākminētais, interešu izglītība atbilst tikai divām

novada specializācijām: metālapstrādei un kokapstrādei, bet neatbilsttūrismaspecializācijai.

Rēzeknes novada attīstības programmas analītiskajā daļā (8.) iratzīmēts, ka, „nodrošinot labvēlīgus dzīves apstākļus un kvalitatīvutransporta pakalpojumupieejamību, ir iespējamspiesaistīt resursus arīno tuvākām un tālākām teritorijām. Rēzeknes novads var izmantotRēzeknespilsētas,kāizglītībascentra,iespējas”.BezvispārējāsizglītībasiespējāmRēzeknespilsētapiedāvāšādasprofesionālāsizglītībasiespējas:

Austrumlatgalesprofesionālāvidusskolā;


Grāmatvedībasunfinanšukoledžā; J.IvanovaRēzeknesmūzikasvidusskolā; Rēzeknesmākslasundizainavidusskolā; Valstsrobežsardzeskoledžā.Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības iespējas tūrisma

vadībāpiedāvāRēzeknesAugstskolā.Interešu izglītības iespējas piedāvā Austrumlatvijas radošo

pakalpojumu centrs (ARPC) „Zeimuļs”. Centrā strādā jaunatnes lietunodaļa un Skolēnu interešu centrs, Tūrisma attīstības centrs, Latgalesamatniekuveikals–salonsundarbaprasmjuizstāžuzāle,kāarīkafejnīca„Rositten”.„Zeimuļa”aktivitātesirparedzētasbērniemunjauniešiemlīdz25gaduvecumam,betirnodarbības,kurāspiedalāsbērniunviņuvecāki.

Skolēnuinterešucentrādarbojasvairāknekā80interešuizglītībasprogrammas. Jaunatnes lietu nodaļa veic darbu ar jaunatni un sekmējauniešuneformālāsizglītībasiespējasRēzeknespilsētaspašvaldībā.

Rēzeknes Tūrisma attīstības centrs (TAC) sniedz informāciju parvietējā tūrisma iespējām. TAC mērķis ir veicināt Rēzeknes, RēzeknesnovadaunViļānunovada tūrismaattīstību.TACaktivitātēs ir iespējamsiesaistīt arī Rēzeknes novada jauniešus, tādā veidā paplašinot interešuizglītībaslokuRēzeknesnovadā.

ARPC piedāvātā interešu izglītība neatbilst Rēzeknes novadatūrismaspecializācijai.

Rēzeknes novada attīstības vīzija ir cieši saistīta ar tūrismu:„Rēzeknes novads – latgaliskās kultūras identitātes centrs Latvijā unpasaulē, starp Latvijas lielākajiem ezeriem, ar mūsdienīgu ražošanu,dzīvāmtradīcijāmlaukusētā,unaktīvu,veselīgudzīvesunatpūtasvidi”(8.).

Attīstībasprogrammā(8.)nodefinētišādistratēģiskiemērķi(SM):SM1–sakārtotaunpievilcīgadzīvesvide;SM2–radošsunizglītotscilvēks;SM3–attīstītaunkonkurētspējīgauzņēmējdarbība.Ilgtermiņaprioritātes(IP)ir: IP1–pieejamaunkvalitatīva izglītība, sociāli atbalstošavide,

kvalitatīvi veselības pakalpojumi, daudzpusīgi sporta unkultūraspasākumi;

IP2–mērķtiecīgacilvēkresursuprasmjuattīstība; IP3 – attīstīta uzņēmējdarbības vide, transporta un vides

infrastruktūra, pieejami un kvalitatīvi sakari, uzņēmējusadarbībastīkli.


Ilgtermiņa prioritātēm atbilstošās vidējā termiņa prioritātes(VTP)ir:– VTP1 – iekšējoun ārējonovada savienojumu, tehniskās

infrastruktūrasattīstība;– VTP 2 – daudzveidīgi sabiedriskie pakalpojumi un

pakalpojumuinfrastruktūrasattīstība;– VTP3–radošazināšanuunprasmjuattīstība;– VTP4–dabas resursuunkultūrmantojumasaglabāšana

unattīstība.Attīstības stratēģijā ietverti uzdevumi atbilstoši nodefinētajām

prioritātēm,un to rezultāti. 1.tab. atspoguļoti uzdevumi, kas attiecasuztūrismaattīstību,untiemparedzētierezultāti.

1.tabulaUzdevumi(U)unparedzētaisrezultāts,kasattiecasuztūrismaattīstību

Rēzeknesnovadaattīstībasstratēģijā(autoresveidotapēc(8.))

Uzdevumi(U) Paredzētaisrezultāts(VTP2)U.2.5.1.Izveidotnovadazīmolu

Izveidotsnovadazīmolsaruzsvaruuzmērķagrupām(vietējaisunārvalstutūrisms).

(VTP2)U.2.5.2.Attīstītunveicinātjaunutūrismaproduktuunpakalpojumuizveidošanu

Veicinātatradicionālālatgaliskādzīvesveidasaglabāšanaunlauksaimnieciskādarbība,novadamraksturīgoprasmjuuniemaņuintegrēšana.Izveidotiinovatīviaktīvātūrismaprodukti(šķēršļutrases,piedzīvojumu,izziņasparki…).

(VTP2)U.2.5.3.Veicinātaktīvātūrismaattīstību

Izveidotijauniaktīvātūrismamaršrutinovadadabasobjektos,peldvietuizmantošanai,makšķerēšanaspakalpojumuattīstībai.

(VTP2)U.2.5.4.Sekmētvelotūrismaattīstību

Izveidotsvelonomascentrs,izbūvētiveloceliņi,izstrādātijaunivelomaršruti.

(VTP2)U.2.5.5.Veicinātizziņas,dabasunsakrālātūrismaattīstību

Organizētasdabasparku,svētvietu,ūdens,putnu,sakrāloprocesijudienas.Rīkotizīmējumuunprojektukonkursiizglītībasiestādēs.Organizētipasākumi,apmācības,tematiskāsdienas,tradicionāliesvētki,iekļaujottostūrismamaršrutos.Publikācijas,konferences,pieredzesapmaiņaspasākumi,rakstiundiskusijaspardabaidraudzīgutūrismuundzīvesveidu.Noorganizētasetnogrāfiskās,dabas,sakrālāmantojumaekspedīcijas;iegūtaismateriālsatspoguļotsmasuinformācijaslīdzekļos,muzejuekspozīcijās.Izveidotisakrālātūrismamaršruti.



(VTP2)U.2.5.6.PilnveidotsadarbībuarDabasaizsardzībaspārvaldesLatgalesreģionāloadministrāciju,tūrismaorganizācijāmunuzņēmējiemtūrismapiedāvājumaveidošanāunpopularizēšanā

Izveidotikopīgipiedāvājumi.Organizētipieredzesapmaiņasbraucieni.OrganizētadalībaRāznasnacionālāparkadienās,tūrismaizstādēs.

(VTP4)U.4.3.2.SekmētLatgaleskulinārāmantojumasaglabāšanuunpopularizēšanulaukusētā

Paplašinātstūrismapakalpojumuklāstsnovadā.

(VTP4)U.4.3.3.Izstrādāt„latgaliskāslaukusētas”zīmolu

Izstrādāts”Latgaliskāslaukusētas”zīmols.

(VTP4)U.4.3.4.Organizētapmācībasmonitoringaprogrammaslaukusētasunmājražošanasattīstībai

Izstrādātasapmācībuprogrammas.Izveidotasjaunasprofesionālāsievirzesuninterešuizglītībasprogrammas,uzsverotradošoindustrijujomu,tehniskojaunradi,paplašinātasprofesionālāsievirzesuninterešuizglītībasiespējas,iesaistītsplašāksjauniešuunskolēnuskaits.

Rezultāti, ko paredzēts sasniegt, veicot uzdevumus, kas saistīti ar

tūrisma attīstību novadā, kā arī šo uzdevumu īstenošanas iespējamībasizvērtēšanaattēlota2.tab.

2.tabulaUzdevumuīstenošanasizvērtējumsRēzeknesnovadaattīstībasstratēģijā

(autoresizveidota)

Uzdevumi IespējamiedraudiuzdevumuizpildēJaunutūrismaproduktuveidošanaunattīstība

Tūrisma produktam jābūt konkurētspējīgam.Konkurētspējīgu tūrisma produktu iespējams veidot,izmatojotinovācijas,kurupamatāirnovadakultūrvēsturesun dabas unikalitāte. Jaunu konkurētspējīgu tūrismaproduktu veidošanai un attīstībai nepieciešami ne tikaidabas vai kultūrvēsturiskie resursi, bet, galvenokārt,cilvēkresursi, kas nodrošina jaunas zināšanas, atšķirīgāskompetences, radošu pieeju. Attīstības programmā navparedzētacilvēkresursuattīstībatūrismajomā.Arīinterešuizglītība šajā jomā netiek īstenota, kas savukārt mazinanovadabērnuun jauniešu ieinteresētību iekļautiesnovadatūrisma produktu veidošanas un attīstības procesā. Bezcilvēkresursu kapacitātes attīstības jaunu konkurētspējīgutūrismaproduktuveidošanavarētubūtproblemātiska.



Novadazīmolaizveide

Novada zīmola veidošanai nepieciešams izstrādāt zīmolaattīstības koncepciju un mērķtiecīgu šīs koncepcijasīstenošanu.Koncepcijasizstrādēbūtulietderīgiiesaistītgantūrisma nozares speciālistus, gan pašvaldības pārstāvjus,gan NVO, skolas u.c. iestādes. Bez mērķtiecīgas darbībaszīmolaizstrādevarētubūtneveiksmīga.

Aktīvātūrismaattīstība

Aktīvajam tūrismam ir tendence attīstīties un tā veididažādojas. Lai piedāvātu konkurētspējīgu aktīvā tūrismaproduktu, nepieciešama inovatīva, radoša pieeja,tirgvedībasunvadībasprasmes.Attīstībasprogrammānavparedzētipasākumicilvēkresursuattīstībaišajāsjomās.Bezcilvēkresursukapacitātes attīstības aktīvākonkurētspējīgātūrismaattīstībavarētubūtapdraudēta.

Velotūrismaattīstība Varētu rasties problēmas ar velomaršrutu virzīšanu tirgū,to popularizēšanā. Novada vadībai vajadzētu pievērstuzmanību sadarbības iespējām ar dažādāmorganizācijām,kas varētu būt potenciālas mērķauditorijas, kā arītirgvedības pasākumiem velomaršrutu organizēšanā unpopularizēšanā. Attīstības programmā nav paredzētipasākumi cilvēkresursu attīstībai šajās jomās. Bezcilvēkresursu,kasdarbotosšajājomā,kapacitātesattīstībaskonkurētspējīga velotūrisma attīstība varētu būtapdraudēta.

Izziņas,dabasunsakrālātūrismaattīstība

Novadā ir daudz dabas un sakrālā tūrisma resursu. Tospārveidot par tūrisma produktiem var cilvēki aratbilstošāmzināšanām,prasmēm,izmantojotradošupieejuun spējas, laipiedāvātais tūrismaproduktsbūtupievilcīgstūristiem un konkurētspējīgs. Attīstības programmā navparedzētipasākumicilvēkresursuattīstībaišajāsjomās.Bezcilvēkresursu kapacitātes attīstības konkurētspējīgāizziņas, dabas un sakrālā tūrisma attīstība varētu būtapdraudēta, neskatoties uz novada kultūras, dabas unsakrālātūrismaresursupārpilnību.

SadarbībaarDabasaizsardzībaspārvaldesreģionāloadministrāciju,tūrismaorganizācijāmunuzņēmējiemtūrismapiedāvājumaveidošanāunpopularizēšanā

Sadarbībasveidošanaijābūtmērķtiecīgaiunsistemātiskai.Lai nospraustais uzdevums tiktu īstenots, nepieciešamspiesaistīt augsti kvalificētus tirgzinības speciālistus, kasvarētu veiksmīgi veidot, pārdot un popularizēt tūrismaproduktus.Attīstībasprogrammānavparedzētimehānismišīuzdevumaīstenošanai.



Latgaleskulinārāmantojumasaglabāšanaunpopularizēšanalaukusētā.

Lai īstenotu šo uzdevumu, ir nepieciešams izstrādāt unattīstīt Latgales kulinārā mantojuma saglabāšanas unpopularizēšanas stratēģiju. Arī investīciju plānā būtujāparedz vieta šīs stratēģijas īstenošanai. Attīstībasprogrammā nav paredzēts mehānisms, kā šo uzdevumuīstenot.

„Latgaliskāslaukusētas”zīmolaizstrāde

Latgaliskā lauku sēta ir īpaša, tās zīmola veidošanai unuzturēšanai nepieciešama Latgaliskās lauku sētas zīmolaattīstībasmārketinga stratēģija.Attīstībasprogrammānavparedzētimehānismišīuzdevumaīstenošanai.

Laukusētasunmājražošanasattīstībassekmēšana,izveidojotapmācībuprogrammas.

Nepieciešamasapmācībasprogrammasbiznesauzsākšanā,grāmatvedībā, produkta pārdošanā. Varētu rastiesproblēmas šo programmu īstenošanā, komplektējotapmācībugrupas.

Kā liecina 2.tab. dati, Rēzeknes novada stratēģijā nodefinēto

uzdevumu īstenošana tūrisma jomā varētu būt problemātiska, ja netiksnodrošināta cilvēkresursu, kas darbojas tūrisma jomā, kapacitātes unatšķirīgo kompetenču attīstība. Attīstības programmā nav paredzētimehānismi cilvēkresursu attīstībai šajās jomās. Stratēģijā nodefinētāilgtermiņaprioritāte2.IP−Mērķtiecīgacilvēkresursuprasmjuattīstība–un vidēja termiņa prioritāte VTP3 − Radosa zināšanu un prasmjuattīstība–netiektālākattīstītarīcībasuninvestīcijuplānos.

Kā liecina veiktā analīze (7.;8.), Rēzeknes novada kopējamiedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties, kā arī pieaug iedzīvotājuskaits virs darbspējas vecuma, kā rezultātā Rēzeknes novadā, tāpat kāvisā Latvijas teritorijā, novērojamas nelabvēlīgas iedzīvotājunovecošanāsundepopulācijastendences. Izglītotuunmotivētu jauniešutrūkums, darbspējas vecuma iedzīvotāju migrācija no laukiem uzpilsētāmunārzemēmnākotnēradīskvalificētuspeciālistutrūkumuunirbremzējošsfaktorslaukuattīstībai.


Secinājumi:1. Rēzeknesnovadaattīstībasprogramma ir izstrādāta,balstotiesuz

teritoriālo pieeju, apzinot teritorijas attīstības tendences unresursus. Stratēģijā noteikta teritorijas nākotnes izaugsmes vīzija,stratēģiskiemērķi, ilgtermiņaunvidējā termiņaprioritātes,kas irsaistītasartūrismaattīstībunovadā.


2. Rēzeknes novads ir bagāts ar tūrisma resursiem: dabas,kultūrvēsturiskajiem, kas ietver sakrālomantojumu, amatniecību,tradīcijas,folkloru,latgaliskoidentitāti,kulināromantojumuu.c.

3. Rēzeknesnovadā interešu izglītībanovadabērniemun jauniešiempārsvarā piedāvā dažādas sporta un mākslas iespējas; tā navsaistītaarnovadaspecializācijām,taiskaitā,tūrismu.Tasneveicinajauniešu interesiparnovadaattīstības iespējāmun jauniešuvietutajā.

4. Novada jauniešuunbērnu interesiparnovadaspecializācijāmvarunvajagmērķtiecīgiattīstīt,izmantojotinterešuizglītībasiespējas.

5. Stratēģijā nodefinēta ilgtermiņa prioritāte 2.IP − ‘’mērķtiecīgacilvēkresursu prasmju attīstība’’ un vidēja termiņa prioritāteVTP3−‘’radošazināšanuunprasmjuattīstība’’netiektālākattīstītarīcībasuninvestīcijuplānos.

PriekšlikumiRēzeknesnovadadomei:1. SadarbojotiesarRēzeknesAugstskoluuncitāmaugstākāmmācību

iestādēm, izstrādāt mērķtiecigu cilvēkresursu sagatavošanasprogrammu, kas nodrošinātu atbilstošu cilvēkresursu kapacitātivisās novadā nodefinētajās specializācijās, un tādā veidā spētunodrošinātnovadaattīstībasstratēģijasīstenošanu.

2. Novada jauniešu interešu izglītību virzīt uz novada specializāciju.Orientēt jauniešus uz izglītības turpināšanu specialitātēs, kasatbilstnovadaspecializācijām.

3. ViensnostratēģiskisvarīgiemuzdevumiemRēzeknesnovadābūtuskolasjauniešuiesaistīšananovadaattīstībaspasākumos,lairadītuinteresi par novadā attīstāmajām specializācijām un parādītunākotnesattīstībasiespējasdzīvotkvalitatīvāvidēsavānovadā.Tasapturētu novada jauniešu migrāciju uz ārzemēm un veicinātunovada ekonomisko attīstību. Jau jaunākajās klasēs, izmantojotinterešu izglītības iespējas,bērnusvajadzētupraktiski iepazīstinātar novada specializācijām, demonstrēt pozitīvus piemērus šospecializācijuattīstībā.

4. Novadazīmolaveidošanainepieciešamsizstrādātzīmolaattīstībaskoncepciju un veikt mērķtiecīgu šīs koncepcijas īstenošanu,iesaistot tajā gan tūrisma nozares speciālistus, gan pašvaldībaspārstāvjus,ganNVO,skolasu.c.iestādes.

5. Lai sekmīgi izveidotu Latgales lauku sētas zīmolu, nepieciešamsizstrādātlatgaliskaslaukusētaszīmolaattīstībasstratēģiju.

6. Lai veiksmīgi attīstītu dabas, sakrālo, atpūtas, izziņas tūrismu,velotūrismu nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti; novadadomeibūtujārūpējasparšāduspeciālistusagatavošanu,izmantojotvietējos cilvēkresursus un iespējas, ko sniedz profesionālās


izglītībasiestādesunaugstākāsmācībuiestādestūrismaspeciālistusagatavošanasjomā.

7. Attīstīt sadarbības iespējas ar augstskolām, kas piedāvā tūrismaspecializācijas studiju programmas, iesaistot studentus un skolujauniešus, tādā veidā nodrošinot radošu pieeju tūrisma produktuattīstībānovadā.

8. Lai veiksmīgi attīstītu sadarbību ar ārējiem partneriem tūrismaprodukta attīstībā, nepieciešami kvalificēti speciālisti unmērķtiecīgasadarbībasprogramma.

9. Lai sekmētu unikālu tūrisma produktu attīstību, kas saistīti arLatgales lauku sētu un mājražošanu, nepieciešamas apmācībasprogrammas biznesa uzsākšanā, grāmatvedībā, produktapārdošanā,kopiedāvātnovada jauniešiemuncitiempotenciāliemuzņēmējiem.

10. Lai sekmīgi veiktu Latgales kulinārā mantojuma saglabāšanu unpopularizēšanu, ir nepieciešams izstrādāt un attīstīt Latgaleskulinārāmantojumasaglabāšanas,uzturēšanasunpopularizēšanasstratēģiju.


1. Latvijasilgtspējīgasattīstībasstratēģija(Latvija2030).Pieeja:www.em.gov.lv,skat.05.01.2014.

2. LatvijasNacionālaisattīstībasplāns2007–2013.Pieeja:http://www.em.gov.lv,skat.01.12.2012.

3. Latgalesstratēģija2030.Pieeja:www.latgale.lv.skat.02.03.20124. Latgales programma 2010–2017. Pieeja: http://www.latgale.lv skat.

01.12.20125. MK 2010.g. 25.05.noteikumi N 482.2.pielikums. Teritorijas attīstības indeks

novadiem,Pieeja:www.Likumi.gov.lv,sk.17.12.20136. Rēzeknes novada teritorijas plānojums 2013.–2024.g. Pieeja:

www.rezeknesnovads,lv.skat.:11.10.2013.7. Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija2033. Pieeja:

www.rezeknesnovads.lv/.skat.:11.10.20138. Rēzeknes novada attīstības programma 2013.–2018. Pieeja:

wwwrezeknesnovads.lv.skat.:11.10.20139. Ahmadi, S.A.A., Salamzadeh, Y.,Daraei,M.,&Akbari, J. (2012).Relationship

betweenOrganizationalCultureandStrategyImplementation:TypologiesandDimensions. Global Business and Mangement Research: An InternationalJournal,4(3/4).286‐299.

10. Barro,R.J.(1997).EducationandEconomicgrowth.Pieeja:http://www.oecd.org/innovation/research.skat.12.03.2013.

11. Duggan,T. (2011). Structural‐considerations‐strategic‐implementation.Reviewed:htmlhttp://www.ehow.com/info_.Access:14.11.2012.

12. Hitt, M. A., R. D. Ireland (1985). Corporate distinctive competence, strategy,industyandperformance.StrategicManagementJournal,Vol.6,273‐293


13. Porter,M.E. (1985):CompetitiveAdvantage:CreatingandSustainingSuperiorPerformance,NewYorkFreePress.

14. Porter, M.E. (1990): The Competitive Advantage of Nations, MacMillan, NewYork.

15. Silineviča,I.(2003).Businessknowledgeasakeyfactorineconomicdevelopment.InternationalConference“BusinessstudiesinEuropeanenvironment”Vilnius,Lithuania,16.05.2003.

16. Silineviča,I.(2009).NecessityandopportunitiesofImplementationofStrategicManagementinRuralTourismEnterprises./LLUstarptautiskākonference23.‐24.04.2009.

17. Silineviča,I. (2013). ImplementationproblemsofDevelopment Strategies: casestudy of Dagda county. Integrated and Sustainable Regional Development.,International scientific conference. ‐ Jelgava (Latvia). No.31.ISSN 1691‐3078.Abstracted/Indexed:AGRIS,EBSCO

18. Stimson,StoughandRoberts(2006).RegionalRconomicDevelopment:AnalysisandPlanningStrategy,Revisededition.,Berlin,Springer

19. Yavitz, B., Newman, W.H (1982). What the corporation should provide itsbusinessunits.,JournalofBusinessStrategy,Vol.2,pp.14‐19

20. Terry Irvin (2012) United Kingdom: Implementing a strategic plansuccessfully.Pieeja:http://www.mondag.com/x/y,skat.23.01.2014.

Summary

This research is devoted to strategy implementation problems in the context oftourism development. The aim of this study is to explore Rezekne countyDevelopment Strategy related to tourism development, to reveal potentialimplementation problems, and to make proposals for successful Strategyimplementation. The offered proposals for successful implementation of strategicdirection ‘Tourism development’ were developed by taking into account humanresourcesdevelopment.Hypothesisofthisresearch:ItispossibletoimplementStrategyonlybyestablishingappropriateStrategy implementationmechanismtaking intoaccountthemajorroleofhumanresourcesdevelopment.Researchobject:RezekneCountyDevelopmentStrategyResearchsubject:FactorsinfluencingtheStrategyimplementation.To accomplish the objectives of this study, the following research methods wereapplied: content analysis, analysis and synthesis, logical and abstract constructivemethods.Themainfindingsofthisresearchareasfollows:Successful county’s Strategy implementation requires well‐educated and highlyskilled human resources that are involved in the implementation of county’sDevelopmentStrategy.Highlyskilledhumanresourcesserveasthemaininstrumentfor the implementation of the Strategy. Formation and development of humanresources capacity builds the base for qualitative and sustainable development oftourismproductsandservices.The findings of the analysis of Rezekne county Development Strategy allowestablishingafactthattheactionplanrelatedtotourismdoesnotforeseeanyactivityconnectedtoensuringhumanresourcesdevelopmentforthetourismindustry.


DevelopmentStrategydoesnotforeseeimprovementofcounty’scompetitivenessbyhuman resourcesmanagement related to people who are involved in the TourismDevelopmentprogramme.Itisnecessarytomanageimprovementofdistinctivecompetencies.Tocarryoutthismanagement, the human resources development plan should be worked out incompliancewiththespecialisationofacountyinthecounty.Thisplanshouldworkasapartofthesupportsystemtoimplementcounty’sdevelopmentStrategy.


SIEVIEŠUKONKURĒTSPĒJADARBATIRGŪLATGALĒCOMPETITIVENESSOFWOMENINTHELABOURMARKETIN

LATGALE

AndaZVAIGZNERēzeknesAugstskolasReģionālistikaszinātniskāinstitūtavadošāpētniece

LatvijasLauksaimniecībasuniversitātesdocenteE‐pasts:[email protected]

IneseSAULĀJALatvijasLauksaimniecībasuniversitāteslektore

E‐pasts:[email protected]

AijaČERPINSKARēzeknesAugstskolaslektore


Abstract.Competitivenessinthelabourmarketisarangeofvariousfactorsthatassistanemployeeingettingorretainingajob,whileanemployercanattractandmaintainalabourforceadequatetomeettheemployer’sneeds.TheresearchaimistoexaminethecompetitivenessofwomeninthelabourmarketinLatviaandtodevelopproposalsforits improvement. The present research deals with employment trends, especiallyfocusingon statisticaldataonwomen.Theresearchalsoexamines statisticaldataonjob vacancies, unemployment,wages, and other related data. To identify the factorsinfluencing women’s competitiveness, 214 women were surveyed in Latgale region.Accordingtothesurvey,thereareseveralfactorsinfluencingwomen’scompetitivenessin the labour market. Education, length of service, and experience are the mostsignificantfactors.Thelongerwomen’sunemploymentperiodis,themorethesewomenrequiresupporttorestarttheiremploymentandtobecompetitiveinthelabourmarket.Researchmethodsemployed:themonographicmethod,thedescriptivemethod,analysisand synthesis, the graphic method, document analysis, statistical analysis, and asociologicalmethod–asurvey.ThesurveyresultswereprocessedusingthetoolsoftheStatisticalPackagefortheSocialSciences(SPSS)andMicrosoftExcel.Keywords:Employment,Latgaleregion,women’scompetitiveness.

Ievads

Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka sievietēm ir grūti būtkonkurētspējīgāmdarbatirgū.Dažkārttastiekpamatotsarto,kaviņasirspiestaspārtrauktdarbaattiecībassakarāarbērnapiedzimšanu.

Konkurētspējas jēdziens ir atvasināts no jēdziena konkurence.Konkurenceirvisassabiedrībasattīstībasvirzītājspēks.Parkonkurencesteorijas pamatlicēju var uzskatīt Ā.Smitu, kurš 1776.gadā savā darbā“Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem” (6.,14.) pirmaisformulēja konkurences jēdzienu, aprakstīja efektīvas konkurences


pamatnoteikumus, kā arī izstrādāja konkurences attīstības unpastiprināšanasmodeli.

Tālāk Ā.Smita konkurences teoriju attīstīja D.Rikardo,Dž.Robinsons, Dž.Keins, K.P.Makkonnels, M.Porters, G.Azojevs,A.Judanovsunciti(6.).

Latvijas Republikas Konkurences likumā konkurence definēta kāpastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starpdiviemvaivairākiemtirgusdalībniekiemkonkrētajātirgū(1.).

Daudzu autoru – Račko, Mihejeva, Fathutdinovs (Фатхутдинов),Azojevs (Азоев) u.c., (6.; 9.;10.;14.) sniegtajām definīcijām pētījumos,avotosparkonkurētspējuvarsaskatītsekojošaskopīgaspazīmes:

tāpēcsavasbūtībasnozīmēsacensību, kāarīspējupārspēt,pastāvētunizturētkonkurencikonkrētajā

tirgū; pamatāirdoma,kakonkurētspējaietvertādāsdarbības,kuras

ļaujgūtveiksmi,priekšrocībupārotru.Konkurētspēja darba tirgū – faktori, kas konkurences apstākļos

darbaņēmējampalīdziegūtvaisaglabātdarbavietu,betdarbadevējamļaujpiesaistītunnoturētsavāmvajadzībāmatbilstošudarbaspēku(5.).

Konkurētspējas attīstības iespējas ir cieši saistītas ar valstsattīstību, ar ieguldījumu palielināšanos sabiedrības labklājībā, arpolitiskāssistēmasstabilizāciju.

PēdējosgadosLatvijādarbatirgusirpētītsnodažādiemaspektiem,ir arī pētījumi par iespējām veicināt nodarbinātību, paaugstinātkonkurētspēju darba tirgū. Līdzšinējie pētījumi nav palīdzējuši rastpozitīvurisinājumuunkonkurētspējasproblēmadarbatirgūaktualizējas.

I.Ķīkulesveidotajārokasgrāmatā(13.)teikts,kauzņēmumuvadītājine vienmēr saskata, cik lielā mērā viņu ikdienas darbību un personālapolitiku ietekmē darbinieku dzimums. Arī paši darbinieki ne vienmērapzinās, ka, piemēram, aizskarošu izteikumu lietošana par kādadarbinieka dzimumu ir nepieļaujama. Kaut arī darba likumdošanaaizliedz atšķirīgu attieksmi dzimumadēļ, ļoti liela ietekme irmūsdienusabiedrībasizpratneipardzimumulomām,kasiraudzināšanasrezultātāizveidota izpratne par to, kāda uzvedība tiek sagaidīta no sievietes unkāda no vīrieša. Latvijā sabiedrībā strādājošās sievietes augstāk vērtēdarba devēja nodrošinātās sociālās garantijas, bet vīrieši – saņemtoatalgojumu.Tādēļsievietesbieživienpiekrītstrādātbezdarbalīgumiem.Šādaizvēlevarētubūtskaidrojamaarsievietesunvīriešalomasizpratni:sievieteirģimenesunbērnuaprūpētāja,betvīrietis–galvenaisģimenesapgādnieksunpelnītājs.

Pētījuma mērķis ir izpētīt sieviešu konkurētspēju darba tirgūLatgalēunsniegtpriekšlikumustāsuzlabošanai.


Pētījumamērķasasniegšanaiizvirzītidarbauzdevumi:1. IzpētītsieviešugalvenāsnodarbinātībastendencesLatgalē;2. Izvērtētsieviešuaptaujasdatusparviņukonkurētspējudarba

tirgūLatgalē;3. Sniegt priekšlikumus sieviešu konkurētspējas uzlabošanai

darbatirgūLatgalē.Pētījuma periods par sieviešu galvenajām nodarbinātības

tendencēmirno2008.g.līdz2012.g.Sieviešuaptaujasveikšanasperiodsir 2012.g. decembris – 2013.g. februāris. Pētījuma vieta – Latgalesreģions.

Pētījumāpielietotāsmetodes:monogrāfiskiaprakstošāmetode,kāarī analīzesun sintēzes, grafiskā,dokumentuanalīzes,datugrupēšanas,socioloģiskopētījumumetode–anketēšana.

Aptauju rezultāti apkopoti ar sociālo zinātņu statistikas paketes(SPSS)datuunMicrosoftExcelanalīzesrīkiem.

SieviešunodarbinātībasgalvenāstendencesLatgalē

Pētot statistisko informāciju par Latvijas reģioniem, daudzi darbatirgus rādītāji ir atšķirīgi tieši Latgales reģionā, salīdzinot ar citiemreģioniem.

BrīvodarbavietuskaitsliecinapariespējāmsievietēmatrastdarbuLatgalē un citos Latvijas reģionos. 1.tab. dati parāda, ka Latgalē brīvodarba vietu skaits 2012.g. salīdzinājumā ar 2008.g., ir samazinājies par62%,kasirpar6procentpunktiemmazāknekāLatvijākopumā.

1.tabulaBrīvodarbavietuskaitsLatgalēsalīdzinājumāarcitiemLatvijasreģioniem

laikaperiodāno2008.līdz2012.g.(autoruveidotspēc12.;8.)

Reģioni 2008 2009 2010 2011 2012 Izmaiņas(+/‐)2012/2008,%

Rīga 7183 1434 1397 2082 2358 ‐67Pierīga 1226 300 139 358 433 ‐64Vidzeme 280 70 93 106 152 ‐45Kurzeme 737 161 107 175 129 ‐82Zemgale 529 169 53 72 49 ‐91Latgale 606 243 211 216 230 ‐62

Latvija 10561 2377 2000 3009 3351 ‐68

Visstraujākais darba vietu skaita samazinājums Latvijas reģionos

bija 2009.g., kas skaidrojams ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanosvalstīkopumā.


Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bezdarbniekiLatvijātiekklasificētidažādāsriskagrupās:ilgstošiebezdarbnieki(ilgākpar 1 gadu), jaunieši (no 15 līdz 24 gadiem), pirmspensijas vecumabezdarbnieki, personas ar invaliditāti, personas pēc bērna kopšanasatvaļinājuma un personas pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietās. No2008.g.līdz2012.g.bezdarbniekuskaitsLatgalēkatrugadupieaugavisāsriska grupās. Latgalē sieviešu bezdarbnieču skaita pārsvars pār vīriešubezdarbnieku skaitu bija gandrīz visās riska grupās, izņemot grupā –personaspēcsodaizciešanasieslodzījumavietās(2.tab.).

Ilgstošobezdarbnieku grupā sieviešu skaits 2012.g. salīdzinājumāar 2008.g. pieauga par 435%, bet sieviešu bezdarbnieču pēc bērnakopšanas atvaļinājuma skaits par 27%. Būtiski jāatzīmē, ka Latgalēpētāmajā periodā pieauga sieviešu bezdarbnieču skaits pēc sodaizciešanasieslodzījumavietās6reizesvairāk,betattiecīgibezdarbniecesarinvaliditāti2012.gadāpieauga4reizesvairāknekā2008.g.(2.tab.).

2.tabula

BezdarbniekuskaitsriskagrupāsLatgalēno2008.līdz2012.g.(11.)

Riskagrupas2008 2009 2010 2011 2012

Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr.Ilgstošiebezdarbnieki(ilgākpar1gadu)

3048 2095 4942 3966 9554 7938 10252 81491633113129

Jaunieši(no15līdz24gadiem)

1022 868 2324 2433 2686 2596 2103 1665 2784 2174

Pirmspensijasvecumabezdarbnieki

1104 1090 1956 1772 2185 1901 2243 1949 3169 2861

Personasarinvaliditāti 583 621 847 925 1146 1265 1316 1361 2535 2593

Personaspēcbērnakopšanasatvaļinājuma

624 8 825 21 805 36 716 15 793 14

Personaspēcsodaizciešanasieslodzījumavietās

5 49 8 102 11 100 8 78 30 165

VisvairākbezdarbniecesLatgalēbijaarvispārējo izglītību:2012.g.

45% no kopējā sieviešu bezdarbnieču skaita (3.tab). Ar bezdarbnieku


riska grupām jāstrādā karjeras konsultantiem, psihologiem, veicinot šocilvēku motivāciju, ieinteresētību atgriezties darba tirgū, jāizstrādā unjāieviešefektīvinodarbinātībaspasākumi,kastiešifokusētiuzcilvēkiem,kasilgstošibijušiārpusdarbatirgus.

No 3.tab. datiem izriet, ka 2012.g. salīdzinājumā ar 2008.g.,bezdarbnieču skaits ar vispārējo izglītību ir audzis par 45 % un arprofesionālo izglītību par 46%, bet savukārt ar augstāko izglītību par116%.

3.tabulaBezdarbniečuskaitspēcizglītībasLatgalēno2008.līdz2012.g.(11.)

Izglītībaslīmenis2008 2009 2010 2011 2012

Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr.zemākaparpamatizglītību 154 155 283 373 348 477 344 408 401 357

vispārējāizglītība 4404 3883 7721 8369 8721 8786 8070 7507 6391 5750

profesionālāizglītība 3938 3840 7170 8170 7654 8169 6962 6842 5750 5678

augstākāizglītība 734 441 2223 1194 2065 1014 1903 788 1586 678

navdokumentāriapliecināta 21 47 32 52 35 46 2 5 68 10

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.g.

profesiju grupā vadītājiLatgalē bija nodarbinātas 4,7tūkstoši sievietes,bet vīrieši – 5,2tūkstoši. Turpretim vienkāršajās profesijās Latgalē bijanodarbinātas9,2tūkstošisievietesuntikai3,2tūkstošivīrieši(2.;4.).

Pēcstatistiskajiemdatiemvisvairākbijabezdarbniecesarvispārējoizglītību: 2012.g. 45% no kopējā sieviešu bezdarbnieču skaita. Latgalesreģiona izglītības iestādēm jāveic aktīvāk vidējās speciālās, augstākāsizglītības, mūžizglītības, kā arī tālmācības nozīmīguma un iespējupopularizēšana.

Saskaņā ar ES statistikas biroja datiem, darba samaksas atšķirībastarp abiem dzimumiem Latvijā bija lielāka nekā vidēji Eiropā, kur tā2012.gadā bija 16,4%. un tendence algu atšķirībās turpina pieaugt,salīdzinoši 2008.gadā algu atšķirība bija 13,4%. Latvijā kopumā starpabiem dzimumiem bruto darba samaksas atšķirība 2012.gadāsalīdzinājumā ar 2008.gadu palielinājusies par 2%. Arī darba samaksaLatgalēstarpdzimumiemiratšķirīga:vidējābrutodarbasamaksamēnesīsievietēm ir 345Ls, bet vīriešiem – 374Ls. (3.) Vērtējot Latgalēbezdarbniečuskaitupēcbezdarba laika ilguma laikaperiodāno2008.g.līdz 2012.g., var secināt, ka 2012.g. salīdzinot ar 2008.g. par 17%samazinājies bezdarbnieču skaits, kurām bezdarba ilgums ir līdz 6


mēnešiem (11.). 2012.g. salīdzinājumā ar 2008.g. par 24% palielinājiesbezdarbniečuskaits,kurāmbezdarbailgumsbijano6līdz12mēnešiem.Savukārtpar244%pieaudzisbezdarbniečuskaitsarbezdarbailgumuno1 līdz3gadiemunpar219%tādu,kurāmbezdarba ilgums ir3gadiunvairāk (11.). Jo garāks irbezdarba laika ilgums, jo vairāk šīmsievietēmbūsnepieciešamsatbalsts(karjeraskonsultācijas,kvalifikācijascelšanaskursiu.c.), laiatsāktuaktīvāsdarbagaitasuntāsbūtukonkurētspējīgasdarbatirgū.

AptaujasrezultātiparsieviešukonkurētspējudarbatirgūLatgalē

Rakstaautoresveicaaptaujuarmērķinoskaidrotkādasproblēmaspastāv sievietēm, integrējoties darba tirgū (no darba ņēmēju viedokļa).Šajāpētījumā izklāstīti rezultātiparsieviešukonkurētspējudarba tirgū,kāarī ieteiktipriekšlikumi,kasbūtumaināmsvaikobūtunepieciešamsieviest.

Izpētes laiks bija 2012.g. decembris – 2013.g. februāris. Pētījumateritorija–Latgalesreģions.

Aptaujas anketas tika izsūtītas divos veidos: rakstiskā formā unelektroniski. Kopā bija saņemtas 214 pētījumam derīgas aizpildītasanketas.

Aptaujas45jautājumitikaizklāstītiuz6lpp.Aptaujasaizpildīšanaslaiks – līdz 10minūtēm. Lai atvieglotu respondentiem anketasaizpildīšanu, anketā pārsvarā tika iekļauti slēgta tipa jautājumi. Atbilžuvarianti, armērķi paaugstināt pētījumu rezultātu ticamību, bija vairāki.Aptauju rezultāti apkopoti ar sociālo zinātņu statistikas paketes (SPSS)19.0datuunMicrosoftExcelanalīzesrīkiem.

Respondenta raksturojums pēc izglītības līmeņa ir augsts, jogandrīz80%respondentuiraraugstākoizglītību(1.att.).

nepabeigtapamata0%

vidējā3% vidējāspeciālā

7%

nepabeigtaaugstākā10%

augstākā80%

1.attēls.AptaujātosieviešuizglītībaslīmenisLatgalē(%)

(autoruveidotapēcaptaujasdatiem)


Pēc aptaujas datiem redzams, ka 80% aptaujāto sieviešu iraugstākā izglītība, 10% nepabeigta augstākā izglītība, 7% vidējāspeciālā, bet3%–vidējāvispārējā.Nepabeigtapamata izglītība ir tikaidiviem respondentiem jeb 0,2%. Ņemot vērā atbildes uz aptaujasanketas nākamo jautājumu „Jūsu nodarbošanās”, augstais izglītībaslīmenis ir saprotams, jo vislielāko īpatsvaruaizņemskolotājas–15,2%un lektores – 13,3%, tad seko grāmatvedes – 8,4%, administratores –5,6%. Liels īpatsvars ir pārdevējām – 5,1%, jo šajā amatā strādā divirespondentiaraugstākoizglītību,bet22–arnepabeigtuaugstāko,kāarī12–arvidējovispārējoun10arvidējospeciāloizglītību.

Veicot ietekmes līmeņa pārbaudi starp pazīmēm „izglītība” un„konkurētspēja darba tirgū”, secināts, ka izglītība būtiski (p=0,000;α=0,05) ietekmē sieviešu konkurētspējas novērtējumu darba tirgū. Arnovērtējumu „ļoti augstu” savu konkurētspēju novērtēja sievietes araugstāko izglītību. Savukārt, ar novērtējumu „zemāk par vidējo” savukonkurētspējunovērtēsievietesarvidējovispārējoizglītību.

Lai varētu analizēt konkurētspēju darba tirgū, svarīgs faktors irdarba stāžs. Pēc aptaujas datiem redzams, ka 53% respondentu ir ardarbastāžuno11līdz20gadiem(2.att.).

mazākpar10gadiem42%

11‐20gadiem53%

21unvairākgadiem5%

2.attēls.AptaujātosieviešudarbastāžsLatgalē(%)


Tikai 5% respondentu ir ar darba stāžu 21 un vairāk gadi, bet42%–mazākpar10gadiem.

Analizējot faktora„darbastāžs” ietekmiuzsieviešukonkurētspējudarba tirgū Latgalē, secināts, ka darba stāžs būtiski (p=0,000; α=0,05)ietekmēsieviešukonkurētspējasnovērtējumudarbatirgū.Gandrīzpuseno respondentiem ar darba stāžu mazāk par 10gadiem savu


konkurētspējunovērtēja„augstākparvidējo”.Joaugstāksirdarbastāžs,josievietessavukonkurētspējuvērtēzemāk,vairākkāpusetonovērtējakā„vidēju”.

Tā kā garš darba stāžs ne vienmēr nozīmē lielu pieredzi, tad tikapētītsfaktora„darbapieredze”ietekmeuzsieviešukonkurētspējudarbatirgūLatgalē.Aršoaptaujas jautājumutieknoskaidrots,vaidarbastāžs(pieredze)irvienāprofesijāvaivairākās.

Daudzveidīgaunliela18%

Lielavienāprofesijā47%

Daudzveidīga,betmaza24%

Mazavienāprofesijā5%

Citaatbilde6%

3.attēls.AptaujātosieviešudarbapieredzeLatgalē,(%)


Pēc 3.att. datiem redzams, ka respondentudarbapieredze ir lielavienā profesijā (46,8%). Nākamā aptaujāto grupa ir tādi, kuriem darbastāžsirmazs,betdaudzāsprofesijās(23,6%),kāarīaptaujātie,kuriemirgandaudzveidīga,ganlielapieredze(18,5%).Kācitsatbilžuvariantstikanorādīts:vidējavienāprofesijā,pietiekamiplašaunvidēja.

Izrādās, ka darba pieredze būtiski (p=0,000; α=0,05) ietekmēsieviešukonkurētspējasnovērtējumudarbatirgū.Laiarīvisaugstāksavukonkurētspēju darba tirgū novērtē sievietes ar lielu pieredzi vienāprofesijā,tomērgandrīztikpatsieviešuaugstuvērtēsavukonkurētspējuarlieluundaudzveidīgupieredzi.

Respondentu konkurētspējas novērtēšanai tika piedāvāti sekojošiatbilžuvarianti: ļoti augstu,augstākparvidējo,vidēji, zemākparvidējounļotizemu.Rezultātiapkopoti4.att.

Pēc aptaujas datiem redzams, ka visvairāk aptaujāto savukonkurētspēju darba tirgū vērtē augstāk par vidējo (45%) un vidēji(48%).Tikai5%tonovērtēkāļotiaugstuun2%–zemākparvidējo.


Kopumā pēc 4.att. datiem redzams, ka sievietes samērā augstuvērtē savu konkurētspēju darba tirgū. Pēc aptaujas datiem parādāsvairāki ietekmējošie faktori.Tākārespondenti irsievietes, tadviensnobūtiskiem faktoriem, kas ietekmē sieviešu konkurētspēju darba tirgū irbērni (7.). Ņemot vērā, ka bērna piedzimšana būtiski ietekmēkonkurētspēju darba tirgū, tika analizēta, kā mainījās sieviešukonkurētspēja darba tirgū. Atbilžu varianti anketā bija: daudz labākanekāpirmsbērna/–iem, tādapati,kādabija,mazlietpazeminājāsbērnudēļ,daudzzemākanekāpirmsbērna/–iem.

Izrādās, ka bērni būtiski (p=0,000; α=0,05) ietekmē sieviešukonkurētspējasnovērtējumudarba tirgū.Visvairāksievietesuzskata,kadarba pārtraukuma rezultātā kvalifikācija ir palikusi tāda pati kā bija(atsevišķām profesijām tas ir ļoti būtiski). Mazāk respondentu bijaatzīmējušas,kakvalifikācijamazlietpazeminājāsbērnudēļ.

ļotiaugstu5%

augstākparvidējo45%

vidēji48%

zemākparvidējo2%

ļotizemu0%

4.attēls.Aptaujātosieviešukonkurētspējasnovērtējums

darbatirgūLatgalē(%)(autoruveidotapēcaptaujasdatiem)

Aptaujas laikā tika sīkāk noskaidrots, kas pietrūkst veiksmīgai

konkurētspējaidarbatirgū(5.att.).Kāliecinaaptaujasrezultāti,tadvisvairākrespondentiempietrūkst

valodu zināšanu (26,8%), naudas līdzekļi, lai varētu uzturēt bērnus(18,1%),pieredzestrūkums(17,5%)unvieta,kuratstātbērnus(16,9%).Diezgan augsts īpatsvars ir profesionālo zināšanu trūkumam un tasvarētu nozīmēt, ka cilvēkiem nav iespēju pilnveidoties vai celtkvalifikāciju.


0,0

0,0

1,5

6,0

13,2

16,9

17,5

18,1

26,8

0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 25,0 30,0

laiks

visapietiek

vēlmestrādāt

citaatbilde

profesionāluzināšanu

vieta,kuratstātbērnu/bērnus

pieredzes

naudaslīdzekļi,laiuzturētubērnu/bērnus

valoduzināšanu

%

5.attēls.Aptaujātosieviešuatbilžusadalījumspēcpazīmes,kaspietrūkstviņu

veiksmīgaikonkurētspējaidarbatirgūLatgalē(%)(autoruveidotapēcaptaujasdatiem)

Anketās parādās ieteikumi arī darba devējiem. Viņiem būtujānodrošina sievietēm adekvāti darba apstākļi, atalgojums, kā arīsievietēm pēc bērna piedzimšanas jānodrošina atbilstošs darba režīms,izskaidrojotnepilnalaikanodarbinātībasiespējas.

Pēc respondentu ieteikumiem, NVA filiālēm un vietējāmpašvaldībām vajadzētu uzlabot informācijas pieejamību parnodarbinātībasiespējām.


1. Bezdarbnieku skaits Latgalēno2008.g. līdz2012.g. ar katru gadupieauga visās riska grupās. Latgalē pētījuma periodā būtiskipieauga sieviešu – bezdarbnieču skaits pēc soda izciešanasieslodzījuma vietās un bezdarbnieču ar invaliditāti skaits. Arbezdarbnieku riska grupām jāstrādā karjeras konsultantiem,psihologiem, veicinot šo cilvēku motivāciju, ieinteresētībuatgriezties darba tirgū, jāizstrādā un jāievieš efektīvinodarbinātības pasākumi, kas tieši fokusēti uz cilvēkiem, kasilgstošibijušiārpusdarbatirgus.

2. Pēcstatistiskajiemdatiemvisvairākbijabezdarbniecesarvispārējoizglītību: 2012.g. 45% no kopējā sieviešu bezdarbnieču skaita.Latgalesreģionaizglītībasiestādēmjāveicaktīvākvidējāsspeciālās,augstākās izglītības, mūžizglītības, kā arī tālmācības nozīmīgumauniespējupopularizēšana.

3. Aptaujasdatiliecina,kasieviešukonkurētspējudarbatirgūbūtiskiietekmēizglītībaslīmenis,darbastāžs,darbapieredze,kvalifikācijau.c.faktori.


4. LatgalēNVAfiliālēmjāveicsieviešu–bezdarbniečuvidūefektīvāksinformēšanasdarbsparviņutiesībām,pienākumiem,pariespējāmunjāradapārliecība,kaviņasvaratrastdarbu,kāarībūtiskimainītsavudzīvi.Pēcrespondentuieteikumiem,NVAfiliālēmunvietējāmpašvaldībām vajadzētu uzlabot informācijas pieejamību parnodarbinātībasiespējām.

5. Latgales reģiona darba devējiem no savas puses jānodrošinasievietēmadekvātidarbaapstākļi,atalgojums,kāarīsievietēmpēcbērna piedzimšanas jānodrošina atbilstošs darba režīms,izskaidrojotnepilnalaikanodarbinātībasiespējas.

6. Papildusdarbadevējiembūtunepieciešamsvairāksniegtapmācību(profesionālā pilnveidošana, valodu apmācība u.c.) – sevišķisievietēm,kasirbijušasdarbapārtraukumāilgākulaikaperiodu.


Normatīvieakti1. Konkurenceslikums.LRSaeimas2001.g.4.okt.likums.LatvijasVēstnesis.2001.

23.okt.Nr.151(2538).Analītiskāliteratūra2. Bruto darba samaksa vidēji mēnesī pa profesiju pamatgrupām Latgalē

2010.gadā(LVL).Darbasamaksasstruktūrasapsekojumarezultāti2010.gadā:statistiskodatukrājums–Rīga:CSP,212lpp.

3. Bruto darba samaksa vidēji mēnesī pa statistiskajiem reģioniem 2010.gadā(LVL).Darbasamaksasstruktūrasapsekojumarezultāti2010.gadā:statistiskodatukrājums–Rīga:CSP,212lpp.

4. Darbinieku skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām Latgalē 2010.gadā(tūkst.). Darba samaksas struktūras apsekojuma rezultāti 2010.gadā:statistiskodatukrājums–Rīga:CSP,212lpp.

5. Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas (2007). EiropasSavienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi”projekts „Labklājības ministrijas pētījumi” nr.vpd1/esf/nva/04/np/3.1.5.1./0001/0003,Jelgava,2007

6. MIHEJEVAL. (2004)Konkurence,konkurencessalīdzināšanaspriekšrocībasunkonkurētspēja/ Uzņēmējdarbība lauku ilgtspējīgā attīstībā, Jelgava: SIA„Jelgavastipogrāfija”,193‐207lpp.

7. SAULAJA I. (2012)AnalysisofFactorsAffecting theLabourMarket inLatvia,InternationalJournalofArtsandSciences,InternationalJournalofBusinessandManagementStudies,volume01,number01,119‐126p.ISSN:2158‐1479

8. ZVAIGZNEA.,SAULAJAI.,ZEIFERTEDZ.(2013)MainfactorsofdirecteffectonemploymentinLatviaIn:Proceedingsoftheinternationalscientificconference„Economic Science for Rural Developmen”, Jelgava, April 25‐26, LatviaUniversity of Agriculture. № 31: Integrated and sustainable regionaldevelopment, p.190‐197, ISSN 1691‐3078; ISBN 978‐9934‐8304‐7‐1Abstracted/Indexed:ISIWebofKnowledge,AGRIS,EBSCO.

9. АЗОЕВ Г.Л.Конкуренция: анализ, стратегия и практика Монография. –М.:Центрэкономикиимаркетинга,1996.–208с.


10. ФАТХУТДИНОВ Р.А. „Управление конкурентоспособностью организации”2‐еизд.,испр.идоп.‐М.:Эксмо,2005.—544с.

Internetaresursi11. Bezdarbnieku skaits Latgalē 2008.‐2012.gadam [tiešsaiste]. [atsauce 2013.g.

3.dec.] Pieejas veids:http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=404&txt=416&t=stat

12. Brīvās darbavietas pa statistiskajiem reģioniem vidēji gadā2008.‐2012.gadam:[tiešsaiste]. [atsauce 2013.g. 3.dec.] Pieejas veids:http://data.csb.gov.lv/Selection.aspx?px_tableid=Sociala\Ikgad%C4%93jie+statistikas+dati\Aiz%C5%86emt%C4%81s+un+br%C4%ABvas+darbvietas+apmaks%C4%81tais+darba+laiks\jvs0060g.px&px_language=lv&px_type=PX&px_db=Sociala&rxid=cdcb978c‐22b0‐416a‐aacc‐aa650d3e2ce0

13. Ķīkule I.Rokasgrāmata arodbiedrību speciālistiem „Vai dzimumam ir nozīme,aizstāvotsavas tiesības darba tirgū?”[tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 10.janv.].Pieejasveids:http://www.lbas.lv/upload/stuff/201003/dzimumvienl_7.pdf

14. RAČKO E. Latvijas reģionu konkurētspējas novērtēšana un paaugstināšanaspotenciāls Eiropas Savienībā [tiešsaiste]. [atsauce 2014.g. 14.janv.]. Pieejasveids:http://du.lv/files/000/008/032/kopsavilkums_racko_save.pdf?1377776973

Summary

The present research focuses onwomen’s competitiveness in the labourmarket inLatgale. An opinion prevails in the society that it is difficult for women to becompetitiveinthemarket.Sometimesitisjustifiedbythefactthatwomenareforcedtointerrupttheiremploymentbecauseofchildbirth.TheresearchaimistoexaminethecompetitivenessofwomeninthelabourmarketinLatviaandtodevelopproposalsforitsimprovement.Competitiveness in the labour market is a range of various factors that assist anemployeeingettingorretainingajob,whileanemployercanattractandmaintainalabourforceadequatetomeettheemployer’sneeds.Thepresentresearchdealswithemploymenttrends,especiallyfocusingonstatisticaldata on women. The research also examines statistical data on job vacancies,unemployment,wages,andotherrelevantdata.ThenumberoftheunemployedinLatgaleincreasedamongallriskgroupseveryyearin the period 2008‐2012. In Latgale, the number of unemployed women releasedfrom imprisonment and the number of disabledwomen considerably rose in 2012comparedwith2008.Career advisers and psychologists have to work with the risk groups of theunemployed,raisingtheirmotivationandinterestinreturningtothelabourmarket;besides,effectiveemploymentmeasuresfocusingparticularlyontheindividualswhowereoutofjobforalongperiodhavetobedesignedandintroduced.An analysis of statistical data on the distribution of the unemployed women byeducation shows thatmostunemployedwomenhadsecondaryeducation–45%ofthe total number of the unemployed women in 2012. In Latgale region, theeducational institutionshave topopularise theopportunities forandsignificanceofsecondary special education,higher education, lifelong learning, aswell asdistancelearning.AccordingtoEurostatdata,thedifferenceinwagesbetweenbothgendersinLatviaisgreaterthanonaverage inEurope,where itwas16.4%in2012,andthisdifference


continues increasing; to compare, the difference in wages in 2008 was equal to13.4%. Wages differ between both genders in Latgale: the average gross monthlywageforwomentotalledLVL345,whileformenitreachedLVL374.To identify the factors influencing women’s competitiveness, 214 women weresurveyed in Latgale region. According to the survey, there are several factorsinfluencing women’s competitiveness in the labour market. Education, length ofservice, and experience, are the most significant factors. The longer women’sunemployment period is, the more these women require support to restart theiremploymentandtobecompetitiveinthelabourmarket.The affiliates of the State Employment Agency (SEA) have to hold effectiveinformative activities among the unemployed women regarding their rights,responsibilities, andopportunitiesand toconvince themthat theycan finda jobaswell as significantly change their lives. According to the respondents, the SEAaffiliatesand localauthoritiesshould improve theavailabilityof informationon theemploymentopportunities.In Latgale region, employers, on their part, have to provide appropriate workingconditionsandanadequatewageforwomen,aswellaswomenafterchildbirthhavetohaveanappropriateworkingschedule,focusingonpart‐timeemployment.Additionally,employershavetoholdmoretrainingactivities(tobuildupprofessionalskills, foreign language skills, etc.) – especially for women who interrupted theiremploymentforalongperiod.Research methods employed: the monographic method, the descriptive method,analysis and synthesis, the graphic method, document analysis, statistical analysis,and a sociologicalmethod– a survey.The survey resultswereprocessedusing thetoolsoftheStatisticalPackagefortheSocialSciences(SPSS)andMicrosoftExcel.Additionally, employers have to holdmore training activities (to build professionalskills,foreignlanguageskills,etc.)–especiallyforwomenwhohadinterruptedtheiremploymentforalongperiod.Research methods employed: the monographic method, the descriptive method,analysis and synthesis, the graphic method, document analysis, statistical analysis,and a sociologicalmethod– a survey.The survey resultswereprocessedusing thetoolsoftheStatisticalPackagefortheSocialSciences(SPSS)andMicrosoftExcel.


IESPĒJAMIENODOKĻUMODEĻILATGALESREĢIONAEKONOMIKASSTIMULĒŠANAIPOSSIBLETAXMODELSTOSTIMULATETHEECONOMYIN

LATGALEREGION

ĒrikaŽUBULEDr.oec.,asoc.prof.,RēzeknesAugstskola


SantaPALEJAMg.oec.,galv.grāmatvede,SIA„Jēkabpilsdolomīts”

Jēkabpils,LatvijaE‐pasts:[email protected]

Abstract. Since regaining the state independence, Latgale region in terms of itsdevelopmenthasbeenlaggingbehindotherregionsofthecountry.Itisdemonstratedbythe index of territorial development,which is drawn up annually and characterizesspecificself‐governmentsorregionalsocio‐economicperspectives.Theauthorsbasedonthe identified shortcomings offer potential solutions for the problem. The aim of thearticle is to formulate and evaluate proposals for possible tax models in order tostimulatetheeconomyofLatgaleregion.Consequently, thearticledefinesproblems,whichhinder theeconomicdevelopmentofLatgaleregionaswellasanalyzesandproposespossibletaxmodelselaboratedtosolvethedefinedproblemsintheframeworkofthepresentstudy.Keywords: commercial companies, corporate income tax, economic activity,entrepreneurs,indexofterritorialdevelopment,unemployment.

Ievads

Ekonomiskai situācijai atbilstoša un savlaicīgi īstenota fiskālāpolitika ir vitāli svarīgs priekšnosacījums, lai panāktu ilgtspējīgutautsaimniecībasattīstību.

Ekonomikas teorijā pastāv dažādas pieejas fiskālās politikasveidošanā un katra valsts tās īstenošanā cenšas izmantot labāko. Laisekmīgi realizētu fiskālopolitiku,nepieciešamsne tikainoteiktmērķus,bet arī novērtēt, kā dažādi fiskālas politikas instrumenti ietekmēstautsaimniecību.

SaskaņāarCSPdatiemLatgalesreģionaīpatsvarskopējāvalstsIKPlaikaposmāno2006.līdz2009.g.arkatrugadupieaugano7.3%2006.g.līdz8.4%2009.g.,taču2010.g.situācijamainījāsunreģionaIKPīpatsvarsnokritāspar0.6procentpunktiemunsastādījavairstikai7.8%.ŠādsIKPapjoma īpatsvars, ņemot vērā to, ka Latgalē dzīvo 15% Latvijas


iedzīvotājuunLatgalesreģionaplatībasīpatsvarsir22.5%,irvērtējamsnegatīviunliecinaparzemuizaugsmeslīmenireģionā(1.).

Pēdējos gadus Latgales reģionu raksturo ilglaicīgo negatīvoekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopums. Viens noreģiona izaugsmi ierobežojošiem faktoriem ir iedzīvotāju ekonomiskāsaktivitātes problēmas. Latgales reģionā kopš 2008.g. ir vērojams otrslielākais darba meklētāju īpatsvars Latvijā, turklāt 2012.g. tā īpatsvarsbijapieaudzispartrīsprocentpunktiemsalīdzinotariepriekšējogaduunsastādīja19%(2.).

Arīpašlaikvisaugstākaisbezdarbs irLatgalesreģionāunviensnofaktoriem, kas to ietekmē ir fakts, ka Latgalē iedzīvotāji ir krietniieinteresētāki reģistrēties kā bezdarbnieki, lai saņemtu pašvaldībupabalstus un varētu iesaistīties dažādās sociālās programmās. Jāuzsver,ka Latgalē visizteiktāk iezīmējas strukturālā bezdarba problēma –ilgtermiņa bezdarbnieku īpatsvars. Saskaņā ar Nodarbinātības valstsaģentūras (NVA) datiem uz 2013.g. marta beigām no visa kopējābezdarbnieku skaita ilgstošie bezdarbnieki Latvijā bija 41,2%, savukārtLatgales reģiona filiālēs, izņemot Daugavpili, šis rādītājs bija daudzaugstāks – vidēji 60%, turklāt Latgales reģionā vidēji 30% no šiemilgstošajiem bezdarbniekiem bezdarba ilgums jau ir sasniedzis 3 gadusunilgāk(2.).

Ņemotvērāpriekšrocības,kosniedzlabvēlīgsreģionaģeogrāfiskaisnovietojums, transporta un dzelzceļa tranzīta koridori, dabas resursi,autoresuzskata,kaLatgalei irpotenciālsveicinātekonomisko izaugsmi.Būtisks aspekts šajā kontekstā ir publiskā sektora atbalsts produktīvonozaru, īpaši tradicionālo augstas un vidējās pievienotās vērtībasapstrādesrūpniecībasnozaru,atbalstīšanā.

Tātad, aktualizējas ekonomiku stimulējošas valsts nodokļupolitikaspasākumiLatgalesreģionā.

Pētījuma mērķis ir formulēt un izvērtēt priekšlikumusiespējamajiem nodokļu modeļiem Latgales reģiona ekonomikasstimulēšanai.

Autorespielietojušasvispārējāspētījumumetodes: loģiski konstruktīvo metodi, izsakot spriedumus, analizējot

rezultātus; grafisko metodi, pētot pētāmā priekšmeta savstarpējās

sakarības; analīzes metodi, sadalot veselo informāciju sastāvdaļās un

apskatotkatrunotāmatsevišķi.Pētījuma periods ir laika posms no 2008.– 2012.g., tāpēc finanšu

aprēķinosuzrādītiLVL.


PriekšlikumiiespējamajiemnodokļumodeļiemLatgalesreģionaekonomikasstimulēšanai

Lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo undemogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, kā arī nodrošinātuekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, autores izvirza un analizēšāduspriekšlikumus:

jaundibinātiemuzņēmumiempiešķirtatvieglojumu–pirmos5gadus uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) ir jāmaksā tikaitad, ja tiek izmaksātas dividendes un vēl nākamos 5 gadusatceltuzņēmumaienākumanodokļaavansamaksājumus;

uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidiproporcionālivalstsbudžetānomaksātāiedzīvotājuienākumanodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksupieauguma apjomam (taksācijas gada attiecība pretiepriekšējotaksācijasgadu%);

ieviest jaununodokli – ilgstošobezdarbniekualgasnodokli –5%, 7%, 10% no neto darba samaksas, diferencējot pēckritērijiem–bezdarbailgums,vecums,izglītība.

Kā vienu no iespējām Latgales reģiona ekonomikas stimulēšanaiautores izvirza reģionā jaundibinātos uzņēmumus pirmos 10 gadusatbrīvot no uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumiem unpirmos 5 gadus no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumiem, jauzņēmumspeļņuieguldaattīstībā,nevisizmaksādividendēs.

Šāda priekšlikuma nepieciešamību rada zemā uzņēmējdarbībasaktivitātereģionā,kopamatošādifakti:

2012.g. beigās Latvijā darbojās 197039 uzņēmumi, no tiemtikai15842Latgalesreģionā;

finanšu krīzes laikā 2009.g. Latgales reģionā par 25%samazinājās reģistrēto komercsabiedrību skaits, turpretīlikvidētokomercsabiedrībuskaitspieaugapar23%;

Latgales reģionā reģistrēto komercsabiedrību īpatsvars laikaperiodā no 2008. līdz 2012.g. bija vidēji 6.3%, savukārtlikvidēto 8,0%, kas ir gan zemākais reģistrēto, gan likvidētokomercsabiedrību īpatsvara apjoms starp reģioniem unnorādauzLatgalesreģionazemoekonomiskoaktivitāti;

visaugstākais ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikasvienību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem laika periodā no 2007.līdz2011.g. bijaRīgas reģionā (68–75), bet viszemākais (48–59)Latgalesreģionā(9.).


Autoresuzskata,kaUINavansamaksājumibūtu jāatceļvisāvalstīkopumāun visiemuzņēmumiem, jo tas nav pareizi, ka uzņēmumiem irjākreditē valsts. Zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Libertepartneris Jānis Zelmenis M.Ķirsona rakstā „Prasa atcelt avansamaksājumus„norāda,kaUINavansamaksājumisavulaiktikaieviesti,kadvalstij nebija naudas, ar ko maksāt algas skolotājiem, mediķiem unuzturētvēstniecības90.gadusākumā(4.).Šobrīd jau ir2014.g.unbūtulaiksieviestizmaiņasšajājautājumā,jošodaudzogadulaikāsituācijairmainījusiesnetikaiLatvijā,betvisāpasaulē.

SaskaņāarLRlikumu„Paruzņēmumuienākumanodokli”UIN15%apmērā maksā iekšzemes uzņēmumi par taksācijas periodā Latvijā unārvalstīs gūto apliekamo ienākumu, kas noteikts saskaņā ar likumaparUIN 2.nodaļu. Turklāt uzņēmumi – UIN nodokļa maksātāji – taksācijasgada laikā līdz katra mēneša 15.datumam izdara valsts budžetā UINavansa maksājumus, kas pēc būtības ir viena divpadsmitā daļa noaprēķinātā nodokļa, kas koriģēts ar Centrālās statistikas pārvaldesnoteiktogadakopējopatēriņacenuindeksu(šisnavprecīzsdefinējums,precīzsnodokļaaprēķinsdefinētslikumaparUIN23.pantā)(5.).

Analizējot citu valstu pieredzi augstāk minētā nodokļapiemērošanā,autorespozitīvivērtēIgaunijasunSingapūraspieredzi.

Igaunijas konceptuāla atšķirība no klasiskās ienākuma nodokļusistēmasirtā,kauzņēmumupeļņasaplikšanasvietātiekapliktasadalītāpeļņa(arīslēptāsadalītāpeļņa)(3.).Igaunijāpeļņa,kogūstunnesadala(saglabā sabiedrībā), netiek aplikta ar nodokli. Peļņu apliek ar nodoklibrīdī, kad to sadala dividendēs. Bruto dividenžu nodokļu likme ir 21%,taču ienākumu nodokli aprēķina no neto dividenžu apjoma, piemērojotnodokļulikmi21/79(11.).

Termins “peļņas sadale” iekļauj arī slēpto sadalītopeļņu: sniegtoslabumus, dāvanas un ziedojumus, ar biznesu nesaistītus izdevumus,transfertcenas, ar 2009.g. arī maksājumus no kapitāla un likvidācijaskvotas(3.).

To, ka jaunajiem uzņēmumiem to darbības sākumā irnepieciešamas atbalsts, apliecina arī Singapūras UIN nodokļa sistēma.Singapūrā ir nodokļa atlaides, kas atkarīgas no uzņēmuma ar nodokliapliekamo ienākumu lieluma un uzņēmuma vecuma. Pirmos trīs gadusapliekamais ienākums līdz 100tūks. SGD netiek aplikts ar nodokli, 100tūkst. līdz 300 tūkst. likme ir 8.5%, savukārt 300 tūkst. līdz 2 milj.apliekasar17%.Pēcpirmajiemtrīsgadiemnodoklislīdz300tūkst.SGDtāpat saglabājas 0%, taču virs 300 tūkst. jau piemērojas 17%, kas irSingapūrasUINpamatlikme(6.).


Autoru izvirzītā priekšlikuma būtība ir šāda – jaundibinātsuzņēmumspirmospiecus gadusnemaksāUINpienosacījuma, kapeļņatiekieguldītauzņēmumaturpmākāattīstībā,nevisizmaksātadividendēs.Tiklīdz uzņēmums izmaksā dividendes, tas no bruto izmaksājamāssummas aprēķina un nomaksā UIN 15% izmaksas brīdī, līdzīgi kāiedzīvotājuienākumanodokli.Turklātpirmos10gadustamnavjāmaksāarī avansa maksājumi, neraugoties uz to, ja tas izlemj izmaksātdividendes.

Lai izvērtētu šī priekšlikuma ieguvumus, autores veicsalīdzinājumu par uzņēmuma attīstību 10 gadu laikā bez izmaiņām(variants A) un ar izmaiņām (variants B), vērtējot, kāda veidosiesuzņēmumanesadalītāpeļņa,UINmaksājumi,unkādsirieguvumsnoUINmaksājumuneveidošanās(1.tab.).

1. tab. ir veidota, balstoties uz pieņēmumu, ka uzņēmums pirmodarbībasgadunoslēdzar10000LVLlielupeļņu(tātiekpieņemtaarīparUIN apliekamo ienākumu) un ar katru nākamo gadu peļņas apjomspieaugpar12%.

1.tabulaUINatvieglotonoteikumuietekmesizvērtējums

(autorusastādīta)

Gads 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Kopā

Peļņapirmsnodokļiem

A 10000 11200 12544 14049 15735 17623 19738 22107 24760 27731B 10000 11200 12544 14049 15735 17623 19738 22107 24760 27731

Peļņapēcnodokļiem

A 8500 9520 10662 11942 13375 14980 16777 18791 21046 23571B 10000 11200 12544 14049 15735 17623 19738 22107 24760 27731

AprēķinātaisUIN

A 1500 1680 1882 2107 2360 2644 2961 3316 3714 4160B ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ 2644 2961 3316 3714 4160

MaksājamieUINavansi

A ‐ 1120 1814 2032 2276 2549 2855 3198 3581 4011B ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐

UINmaksājumigadākopā

A ‐ 2620 2374 2099 2351 2633 2949 3303 3700 4144

B ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ 2644 2961 3316 3714

Nesadalītāpeļņa

A 8500 18020 28682 40624 53999 68979 85757 104547125593149164B 10000 21200 33744 47793 63528 78508 95286 114077135122158694

Ieguvumsinvestīcijām

A ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐B ‐ 2620 2374 2099 2351 2633 306 343 384 430 13540

Kā rāda 1.tab. dati, tad ieguvums izmaiņu gadījumā būtu13540LVL, ko uzņēmums varētu ieguldīt turpmākai uzņēmumaattīstībaiunpeļņasapjomapalielināšanai.Arīnesadalītāspeļņasapjomsbūtupar6.39%lielāksuntaspalielinauzņēmumapašukapitālu, līdzartouzlabojotarīuzņēmumamaksātspējasrādītājus.

No1.tab.datiemvarsecināt,kasaskaņāaršobrīdspēkāesošajiemnoteikumiem uzņēmumam pēc pirmā darbības gada ir jāsamaksā ganUIN1500LVLungadalaikāvēl1120LVLUINavansa,kasuzņēmumam,


kam tas ir tikai otrais darbības gads, ir liels slogs. Būtībā valsts otrajādarbībasgadānouzņēmējaprasasamaksātnodokligandrīz30%apmērā.Tas uzņēmējdarbības attīstību ne tikai nestimulē, bet pat bremzē, jouzņēmumamirjārēķinās,kadaļanonaudaslīdzekļiem,kovarētuieguldītuzņēmumā,būsjānomaksāvalstijUINavansamaksājumosparpeļņu,kasvēlnavizveidojusies.

Uzņēmumsjauotrajādarbībasgadāsākkreditētvalsti,koturpinadarītarībrīdī,kadtamrodaszaudējumi.

Shematiski šī problēma attēlota 1.att., kurā ar piemēra palīdzībuatspoguļota UIN avansu maksāšanas kārtība 2 gadus periodā un toatgūšanasiespējaszaudējumugadījumā.

2012.g.

(aprīlīiesniegtsGPunUINdeklarācijas

par2011.gadu,kurāparādās,ka

strādātsarpeļņuunirarUIN

apliekamsienākums)

1.–4.mēnesis(pamatojotiesuz2010.g.datiem)

100LVL

340LVL(100+240)iespējaatgūt2013.g.

laikā


240LVL

2013.g.

(aprīlīiesniegtsGPunUIN

deklarācijaspar2012.gadu,kurā

parādās,kastrādātsarzaudējum

iem

unnavarUINapliekamāienākuma) 1.–4.mēnesis

(pamatojotiesuz2011.g.datiem)

90LVL 90LVLtiekiesaldētilīdz2014.g.


0LVL

UINavansamaksājuminetiekveikti,

pamatojotiesuzuzrādītajiemzaudējumiem

1.attēls.UINavansumaksāšanasshēma(autoruveidots)

1.att. redzams, ka, ja 2011.g. ir bijusi peļņa, tad 2012.g. un arī

2013.g. pirmos četrus mēnešus līdz gada pārskata un UIN deklarācijasiesniegšanai uzņēmumsmaksāUIN avansamaksājumus, neskatoties uz


to, ka 2012.g. tiek noslēgts ar zaudējumiem. Summu, kas nomaksāta2012.g. ir iespējaatgūt, tačusummu,kasnomaksāta2013.g.pirmajos4mēnešosuzņēmumsvaratgūtpēc2013.g.UINdeklarācijas iesniegšanas2014.g.Tātad,vienugadunaudatiekiesaldēta.

Izvērtējot augstākminēto priekšlikumu, var secināt, ka būtiskākieieguvumišajāgadījumābūtušādi:

nesamaksātā nodokļa summa un avansa summa paliktuuzņēmuma rīcībā kā apgrozāmais līdzeklis, ko ieguldītuzņēmuma turpmākā attīstībā pamatlīdzekļu, vai ražošanainepieciešamo izejvielu, palīgmateriālu un pamatmateriāluiegādei;

palielinātos uzņēmuma nesadalītās peļņas un pašu kapitālaapjoms;

uzņēmējibūtumotivētipeļņu ieguldītuzņēmumā,nodrošinotilgtermiņaattīstību,nevis izmaksātdividendēs,kasnepareizalēmumagadījumāvarnovestpieapgrozāmolīdzekļutrūkuma;

uzņēmēji nemeklētu iespējas samazināt peļņu (apliekamoienākumu), lai nav jāmaksā nodoklis, bet gan uzrādītu reālouzņēmuma situāciju, kas savukārt visām ieinteresētajāmpusēm (īpašniekiem, kreditoriem, debitoriem, investoriemu.c.) ļautu precīzi novērtēt uzņēmuma finansiālo stāvokli un,piemēram, kredītiestādes, izvērtējot lēmumu par aizdevumapiešķiršanu, redzētu faktisko situāciju, kas precīzi ļautunovērtēt riskus, kas saistīti ar izsniegto aizdevumu unuzņēmēja spēju to atmaksāt, kā arī palielinātu pašu kapitālu,nostiprinotuzņēmumastabilitāti.

ArmērķisamazinātnodokļusloguautorespiedāvāieviestLatgalesreģionauzņēmējiemUINatlaidiproporcionālivalstsbudžetānomaksātāiedzīvotājuienākumanodokļaunvalstssociālāsapdrošināšanasobligātoiemaksupieaugumaapjomam(taksācijasgadaattiecībapret iepriekšējotaksācijasgadu%).

Šādapriekšlikumanepieciešamībupamatostatistikasdati: 2012.g. Latgales reģionā no 144,3 tūkstošiem ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem 114,5 tūkst. jeb 79,3% bijanodarbināti, savukārt 21,9 tūkstoši jeb 20,7% bija darbameklētāji,

Latvijas ēnu ekonomika 2012.g. bija 21,1% no IKP un ēnuekonomikas lielāko daļu – 42,9% – veidoja aplokšņu algas,39,5%–neuzrādītāpeļņa,bet17,6%–neuzrādītaisdarbiniekuskaits(7.).


vidējabrutodarbaalgaLatgalesreģionā2012.g.bija334LVL,kas,salīdzinotarLatvijasvidējolīmeni,irpar147LVLjeb31%mazāk(8.).

Tātad,varsecināt,kairnepieciešamsveiktpasākumusbezdarbaun„ēnu” ekonomikas mazināšanā, kā arī jāpalielina Latgales reģionaienākumu līmenis. Augstākminētais priekšlikums ir viens nopotenciālajiempasākumiemšoproblēmurisināšanā.

Latvijā spēkā esošā likumdošana UIN atlaides attiecībā uz darbasamaksu piedāvā tikai gadījumā, ja nodokļa maksātājs nodarbinadarbinieku,kuršdienZemessardzē.ŠajāgadījumāsaskaņāarUINlikuma6.pantu uzņēmums taksācijas perioda apliekamo ienākumu varsamazinātpartodarbiniekadarbaalgassummasdaļu,kuraattiecīgajamdarbiniekam tiek aprēķināta par Zemessardzes dienesta uzdevumupildīšanā vai apmācībā iesaistītā zemessarga aizvietošanu un kura šajāperiodā nepārsniedz aizvietotā zemessarga darba līgumā noteiktoatlīdzību atbilstoši aizvietošanas periodam. Apliekamo ienākumu varsamazināt, ja darbinieks, kurš dienē Zemessardzē, ir bijis darbatiesiskajās attiecībās ar nodokļa maksātāju vairāk nekā trīs mēnešus(pirms Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanas vai mācībuuzsākšanasdienas)(5.).

Izvērtējot citu valstu pieredzi, autores vēlas vērst uzmanību uzUkrainas pieredzi, kur 2011.g. ieviesa pagaidu atvieglojumu – 0% UINlikmi(spēkā līdz2016.g.1.janvārim)uzņēmumiem,kurugada ienākuminepārsniedz3milj.UAH(apmēram199500LVL)unminimālāalga,kastiekmaksātauzņēmumā irvismaz2minimāloalgu (2013.g.2294UAHjeb152.55LVL)apmērā(10.).

Šajā gadījumā analogi autoru izvirzītajampriekšlikumamnodokļaatvieglojums sasaistīts ardarba samaksuundomājams, ka tasdarīts armērķi mazināt ēnu ekonomiku, jo Ukrainā 2011.g. gandrīz trešdaļaiedzīvotāju tika nodarbināti nelegāli un ēnu ekonomika sastādīja 44%(10.).

AutorespiedāvāLRlikumāparUINiestrādātjaunuatlaidiLatgalesreģiona uzņēmumiem, kas dotu iespēju tiem samazināt savu apliekamoienākumu par tādu pieaugumu procentu, kas tiek aprēķināts, kātaksācijas perioda nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valstssociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summa pret iepriekšējātaksācijas periodā nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valstssociālāsapdrošināšanasobligātoiemaksusummu.

Minētajāsituācijābūtiskiņemtvērā,kavarrastiesnepieciešamībašīs summas koriģēt saistībā ar nodokļu likmju izmaiņām, lai tās būtusalīdzināmas.


Autoru priekšlikuma būtība izvērsta 2.att., kurā atspoguļotaatlaides veidošanās, pamatojoties uz nomaksāto nodokļu pieaugumu.Jāuzsver, ka uzskatāmākai ietekmes atspoguļošanai piemērs veidots,pieņemotšādusnosacījumus:

nomaksātienodokļiveido54%nodarbasamaksasfonda, arUINapliekamaisienākumsvisusgadusirvienādasumma, nodokļaatlaidisākpiemērot2.gadā.

1.gads 2.gads 3.gads 4.gads

Darbiniekuskaits10

Darbiniekuskaits12

Darbiniekuskaits15

Darbiniekuskaits20

Darba

samaksasfonds

2160LVL

Darbasamaksasfonds

2400LVL

Darbasamaksasfonds

3150LVL

Darbasamaksasfonds

5000LVL

Nomaksātienodokļi1166LVL




ArUIN

apliekamaisienākums1000LVL

ArUINapliekamaisienākums1000LVL



Atlaide0%

Atlaide11,15%

Atlaide31,25%

Atlaide58,73%

UINpar1.g.150LVL

UINpar2.g.133,28LVL

UINpar3.g.103,13LVL

UINpar4.g.61,91LVL

Ieguvumsnoatlaides0LVL

Ieguvumsnoatlaides16,72LVL



2.attēls.UINatlaidesveidošanāsnomaksātonodokļupieaugumanosacījumos

(autoruveidots)

2.att. dati parāda – jo lielākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa unvalsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus veicuzņēmums,jolielākauzņēmumaienākumanodokļaatlaidetampienākas.


Līdz ar to var identificēt ieguvumus, ko radītu šī priekšlikumaīstenošana:

uzņēmumiem veidotos mazāki izdevumi UIN maksājumiem(līdzartoarīUINavansamaksājumiem)unietaupītosummutie varētu novirzīt citiem ar saimniecisko darbību saistītiemizdevumiem;

uzņēmējibūtustimulētivisusdarbiniekusnodarbinātoficiāli–mazinātosnelegālānodarbinātība,kassavukārtmazinātuēnuekonomiku,kāarīuzlabotosbezdarbarādītāji;

uzņēmējibūtustimulētivisudarbasamaksumaksātoficiāli–mazinātos aplokšņu algas, kas savukārt mazinātu ēnuekonomiku;

uzņēmējineslēptusavus ieņēmumusunuzrādītu lielākudaļusavas peļņas, jo darba samaksa un valsts sociālāsapdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa radītuizdevumus, kas samazina apliekamo ienākumu un tajā pašālaikā dod arī UIN atlaidi, tādejādi mazinātos neuzrādītāspeļņasapjoms,kas2012.g.veidoja39.5%noēnuekonomikas(7.).

LaimazinātuLatgalesreģionabezdarbalīmeni,autoresuzskata,kanepieciešamsrisinātproblēmas,kurassaistītasarilgstošobezdarbnieku(ilgāk par 1 gadu) atgriešanu darba tirgū. Saskaņā ar NVA datiem uz2013.g. marta beigām no visa kopējā bezdarbnieku skaita ilgstošiebezdarbnieki Latvijā bija 41,2%, savukārt Latgales reģiona filiālēsizņemotDaugavpili,šisrādītājsbijadaudzaugstāks:

Balvufiliālē–66,6%; Daugavpilsfiliālē–40,9%; Krāslavasfiliālē65,3%; Ludzasfiliālē68,3%; Preiļufiliālē61,2%; Rēzeknesfiliālē62,1%.TurklātLatgalesreģionāvidēji30%nošiemilgstošajiem

bezdarbniekiembezdarbailgumsjauirsasniedzis3gadusunilgāk(2.).Taspastiprinafaktu,kaLatgalesreģionamirnepieciešamsatbalsts,

kasdotuiespējušiemcilvēkiematgrieztiesdarbatirgū.Autores šīs problēmas risināšanai piedāvā ieviest ilgstošo

bezdarbnieku algas nodokli – 5% līdz 10% no neto darba samaksas,diferencējot pēc kritērijiem – bezdarba ilguma, vecuma, izglītības. ŠādulikmiLatgalesreģionauzņēmēji(reālāsaimnieciskāsdarbībasveikšanasvieta ir Latgales reģions) sava reģiona iedzīvotājiem piemērotu pirmos12mēnešuspēcpieņemšanasdarbā,pēctamalgasnodokļipiemērojamivispārīgākārtībā.


Izvēlētoskritērijusautorespamatošādi: bezdarba ilgumuar to, ka cilvēkiem, kuri bezdarba ir ilgāku

laiku, arvien sarežģītāk ir atgriezties darba tirgū, jo ar laikuzūdapgūtāsprasmes,kāarīiemaņasregulārināktuzdarbuunstrādātnoteiktudarbalaiku;

vecumu ar to, ka, izvērtējot NVA datus par ilgstošajiembezdarbniekiem,autoressecināja,ka irvecumagrupas,kurāsilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks kā citās –galvenokārttieircilvēkivecumāno40–59gadiem;

izglītību ar to, ka arī šeit tāpat kā vecuma kritērijā dominēnoteiktsizglītībaslīmenis–ilgstošobezdarbniekuīpatsvarsiraugstāks pamatizglītības, profesionālas un vidējās izglītībasieguvējiem.

Likmesnoteikšanaiautorespiedāvāizmantot2.tab.aprakstītometodiku.

2.tabulaIlgstošobezdarbniekualgasnodokļalikmesaprēķināšanasmetodika

(autorusastādīta)

Kritērijs Punktupiešķiršana

Bezdarbailgums

1–2gadi–15punkti,3–4gadi–30punkti5unvairākgadi–45punkti

Vecums 15–19gadi–1punkti,20–24gadi–8punkti,25–29gadi–7punkti,30–34gadi–7punkti,35–39gadi–9punkti,

40–44gadi–11punkti,45–49gadi–12punkti,50–54gadi–16punkti,55–59gadi–15punkti,60–unvairākgadi–4punkti,

Kopējāpunktusumma–90punkti,kassadalītipamatojotiesuznoteiktāvecumaīpatsvaruilgstošobezdarbniekukopskaitā2012.g.Latgalesreģionā.

Izglītība profesionālāizglītība–38punkti,vidējāizglītība–25punkti,pamatizglītība–18punkti,

augstākāizglītība–6punkti,zemākaparpamatizglītību–2punkti,navdokumentāriapliecināta–1punkti.

Kopējāpunktusumma–90punkti,kassadalītipamatojotiesuznoteiktāizglītībaslīmeņaīpatsvaruilgstošobezdarbniekukopskaitā2012.g.Latgalesreģionā.

Rezultātitiekapkopoti,tossadalottrīsgrupās: 0–30punkti–piemērolikmi10%; 31–60punkti–piemērolikmi7%; 61–100punktipiemērolikmi5%.


Šī aprēķina metodika tiktu noteikta MK noteikumos, savukārt,informācijuparkonkrētācilvēkaatbilstībukritērijiemuzņēmumāvarētuvērtēt, pamatojoties uz cilvēka iesniegtajiem personu un izglītībuapliecinošajiem dokumentiem, kā arī izziņu par bezdarba ilgumu, koizsniegtuNVA.

Ieviešot šo nodokli, darba devēji būtu motivēti pieņemt darbācilvēkus, kas jau ilgstoši ir bezdarba, jo viņudarba samaksas izmaksasveidotudaudzmazākusummu.Topamato3.tab.veiktaisaprēķins.

3.tabula

Darbaspēkaizmaksusalīdzinājums(autorusastādīta)

Postenis Standartlikmes 10% 7% 5%

Brutoalga 200,00 160,68 156,30 153,38Algasnodokļukopsumma 102,10 14,60 10,22 7,30Netodarbasamaksa 146,08 146,08 146,08 146,08Darba devēja darba spēka izmaksaskopā 248,18 160,68 156,30 153,38

3.tab. dati parāda, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām darba

samaksanodokļalikmēmdarbadevējamirjārēķināsar248,18LVL,jatasdarbiniekam vēlas izmaksāt 146,08 LVL, savukārt, ja tiktu izmantotasautorespiedāvātās likmes, tad izmaksassamazinātospar88,18LVLpie10% likmes, par 91,88 LVL pie 7% likmes un par 94,80 LVL pie 5%likmes.Turklātjadarbadevējsirgatavsuz248,18LVLlielāmizmaksām,tasdarbiniekamvarpiedāvāt lielākuneto algu–pie5% likmesmaksātvismaz235,nevistikai146,08LVL.

Protams, šajā gadījumā var diskutēt par to, ka samazināsiesnodokļuieņēmumi,cilvēkiembūsmazākassociālāsgarantijas,sarežģīsiesadministrēšana.Tačuautoresuzskata,kaīstermiņazaudējumitomērbūsdaudzmazākinekāieguvumiilgtermiņā:

samazināsies izmaksas dažādiem NVA apmācībaspasākumiem;

samazināsies dažādu sociālo pabalstu – garantētā minimālāienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsta,mājokļa pabalsta,atbrīvojuma no pacientu iemaksām, pacienta līdzmaksājumapar operāciju, maksas par uzturēšanos „slimnīcu viesnīcās”,atbrīvojuma no līdzmaksājuma par kompensējamiemmedikamentiemu.c.izmaksuapjoms;

samazināsies dažādu algoto pagaidu sociālo darbu izmaksuapjoms;


cilvēkiem,kas ilgstoši atrodasbezdarbaun ir kļuvušimazākkonkurētspējīgi, šāda nodokļa ieviešana paaugstinātu viņukonkurētspējudarbatirgū;

uzņēmēji spētu piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, jo tosummu, kas jāmaksā nodokļos, uzņēmējs varētu maksātdarbiniekam,tādejādipalielinotnetodarbasamaksu.


Pēdējos gadus Latgales reģionu raksturo ilglaicīgo negatīvoekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopums. Viens noreģiona izaugsmi ierobežojošiem faktoriem ir iedzīvotāju ekonomiskāsaktivitātesproblēmas. Ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz labvēlīgsreģiona ģeogrāfiskais novietojums, transporta un dzelzceļa tranzītakoridori, dabas resursi, Latgalei ir potenciāls veicināt ekonomiskoizaugsmi.

Lairisinātuproblēmas,kāarīnodrošinātuekonomikasattīstībuuninvestīciju piesaisti Latgales reģionā, nepieciešami stimulējošas fiskālāspolitikaspasākuminodokļujomā.

Izvērtējot būtiskākos Latgales reģiona attīstību ietekmējošosaspektusunizveidojušāsproblēmas,autoresizvirzašāduskonstruktīvuspriekšlikumus:

1. Atbrīvojotjaundibinātosuzņēmumusnouzņēmumaienākumanodokļa avansa maksājumiem un no uzņēmuma ienākumanodokļa maksājumiem, ir iespēja pozitīvi stimulēt Latgalesreģiona ekonomiku. Tādēļ autores rosina veikt izmaiņas LRlikumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, iestrādājotizmaiņas attiecīgā likuma pantos, kas noteiktu, ka Latgalesreģiona jaundibinātie uzņēmēji pirmos 10 darbības gadus iratbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa avansamaksājumiem un pirmos 5 darbības gadus no uzņēmumaienākuma nodokļa maksājumiem, ja tie peļņu neizmaksādividendēs,betieguldauzņēmumaturpmākajāattīstībā.

2. Latgalesreģionāiraugstsbezdarbalīmenis(2012.g.–20,7%)un„ēnu”ekonomikasīpatsvars(2012.g.–21,1%).Lairisinātušīs problēmas, autores piedāvā papildināt likuma par UINtrešo nodaļu ar pantu, kas noteiktu, ka Latgales reģionauzņēmējiem ir tiesības piemērot UIN atlaidi proporcionālivalsts budžetā nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa unvalsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieaugumaapjomam(taksācijasgadaattiecībapret iepriekšējotaksācijasgadu%).


3. Latgales reģionā ir augsts ilgstošo bezdarbnieku skaitaīpatsvars.SaskaņāarNVAdatiemuz2013.gadamartabeigāmno visa kopējā bezdarbnieku skaita ilgstošie bezdarbniekiLatvijā bija 41,2%, savukārt Latgales reģiona filiālēs izņemotDaugavpili šis rādītājs bija daudz augstāks – vidēji 60%.Turklāt Latgales reģionā vidēji 30% no šiem ilgstošajiembezdarbniekiembezdarbailgumsjauirsasniedzis3gadusunilgāk. Autores šīs problēmas risināšanai piedāvā ieviestilgstošobezdarbniekualgasnodokli–5%,7%vai10%nonetodarba samaksas, diferencējot pēc kritērijiem – bezdarbailgums,vecums,izglītība.ŠādulikmiLatgalesreģionauzņēmēji(reālā saimnieciskās darbības veikšanas vieta ir Latgalesreģions) sava reģiona iedzīvotājiem piemēro pirmos 12mēnešus,pēctamalgasnodokļipiemērojasvispārīgākārtībā.


1. Iekšzemeskopproduktsstatiskajosreģionos[tiešsaiste].LRCentrālāsstatistikaspārvaldes datu bāzes [atsauce 04.05.2013.]. Pieejas veids:http://data.csb.gov.lv

2. IzvērstāstatistikaparbezdarbasituācijuLatvijāunreģionos2013.gadamarts[tiešsaiste]. NVA publikācija [atsauce 15.05.2013.]. Pieejas veids:http://www.nva.lv

3. KLUŠKINA, J.Nodokļi Igaunijā: līdzībasunatšķirības salīdzinājumāarLatviju[tiešsaiste]. KPMG publikācija [atsauce 2013.g.14.maijā]. Pieejas veids:http://www.liaa.gov.lv/

4. ĶIRSONS, M. Prasa atcelt avansa maksājumus [tiešsaiste]. Portāls: db.lv[atsauce2013.g.14.maijā].Pieejasveids:http://www.db.lv

5. Paruzņēmumuienākumanodokli[tiešsaiste].LRSaeimas1995.g.9.febr.likums[atsauce2013.g.19.maijā].Pieejasveids:http://www.likumi.lv

6. Singapore Corporate Tax Guide[online]. Portal: guidemesingapore.com [citedMay15,2013].AviablefromInternet:http://www.guidemesingapore.com

7. SĪLE,E.Latvijāēnuekonomika samazinājusies līdz21,1% [tiešsaiste]. ŽurnālaIRpublikācija[atsauce2013.g.19.maijā].Pieejasveids:http://www.ir.lv

8. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos pa mēnešiem[tiešsaiste]. LR Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes [atsauce14.05.2013.].Pieejasveids:http://www.csb.gov.lv

9. Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pastatiskajiem reģioniem un galvenajiem darbības veidiem [tiešsaiste]. LRCentrālāsstatistikaspārvaldesdatubāzes[atsauce04.05.2013.].Pieejasveids:http://data.csb.gov.lv

10. Ukraine Highlights 2013 [online]. Portal: deloitte.com [cited May 15, 2013].AviablefromInternet:http://www.deloitte.com

11. ZERNASK, C. Tax Card 2012 Effective from 1 January 2012 The Republic ofEstonia[online]. Portal: KPMG [cited May 15, 2013]. Aviable from Internet:http://www.kpmg.com


Summary

Since regaining the state independence, Latgale region in terms of its developmenthasbeenlaggingbehindotherregionsofthecountry.Itisdemonstratedbytheindexofterritorialdevelopment,whichisdrawnupannuallyandcharacterizesspecificself‐governmentsorregionalsocio‐economicperspectives.In2011theindexofterritorialdevelopmentinallLatgaleself‐governmentswasnotpositive,furthermoreitcanbenoted that the decline was observed in all major cities, the specified index ofterritorialdevelopmentwasaggregatedby theStateRegionalDevelopmentAgency.Scrutinizing the data of the State Regional Development Agency where themunicipalities with the highest and lowest indices of territorial development aresummarized according to the data of 2011, it can be pointed out that among 10municipalitieswiththelowestindexofterritorialdevelopmentlevel,9arelocatedinLatgaleregion.TheaimofthearticleistoformulateandevaluateproposalsforpossibletaxmodelstostimulatetheeconomyofLatgaleregion.Consequently,thearticledefinesproblemswhichhindertheeconomicdevelopmentofLatgaleregionandproposespossibletaxmodelstotackletheseproblems.CommercialcompaniesregisteredinLatgaleregionintheperiodoftimefrom2008to 2012 comprised the average of 6.3%, while the liquidated onesmade up 8.0%,whichmarkedboththelowestregisteredandliquidatedcommercialcompaniessharerate among regions and highlighted low economic activity in Latgale region.Therefore, in order to facilitate the process of establishing a new business and tosupportitinitially,theauthorssuggestedtheSaeima,theCabinetofMinisters,andtheMinistry of Finance to introduce amendments to the law “Corporate Income Tax”,providedthatthenewlyestablishedcompaniesofLatgaleregionduringthefirst10yearsoftheirbusinessactivityaretoobtainexemptionfromtheadvancepaymentsofthe corporate income tax and for the first 5 years of their business activity are toobtain exemption from the corporate income tax payments if they do not pay outdividends on their profit, but invest into further development of a company, thusdevelopingintostable,GDPincreasing,regionalcompanies.In 2012, in Latgale, out of 144.3 thousand of economically active population 114.5thousandor79.3%wereemployed,while21.9thousandor20.7%wereunemployed,initsturntheaveragegrossmonthlywage/salaryinLatgaleregionin2012was334LVL, which in comparison with Latvia’s average is about 147 LVL or 31% less.Moreover, the shadow economy of Latvia in 2012 was 21.1% of the GDP and thebiggestpartoftheshadoweconomy‐42.9%comprisedthepay‐packet‐39.5%and17.6%‐thehiddennumberofemployees.Basedonthisdata,theauthorsproposedthe Saeima and the Cabinet of Ministers, together with the Ministry of Finance tointroduce amendments to the law “Corporate Income Tax” by improving the thirdsectionofthearticlespecifyingthatentrepreneursofLatgaleregionhavetherightstoapply income tax rebate in proportion to the amount of personal income tax andincrementamountofmandatorystatesocialinsurancecontributionspaidtothestatebudget(ataxyearfromtheprevioustaxyear%).The unemployed structure of Latgale is characterized by a high long‐termunemployedproportion,whichattheendofMarchin2013wasonaverage60%ofthe total number of the unemployed, besides on average 30% of the long‐termunemployedfacedtheirunemploymentperiodfor3yearsandlonger.Basedonthisdata, the authors made suggestions to the Saeima, the Cabinet of Ministers, theMinistry of Finance and the Ministry of Welfare to introduce long‐term


unemploymentwage tax ‐ 5%,7%or10%ofnetwagesdifferentiatedby criteria ‐durationofunemployment,ageandeducationfixingitsapplicationduringthefirst12monthsofemployment.


© RēzeknesAugstskola© RēzeknesAugstskolasReģionālistikaszinātniskaisinstitūts

Atbrīvošanasalejā90,Rēzeknē,LV4601RAizdevniecība,2014Atbrīvošanasalejā115,Rēzeknē,LV4601

latgales tautsaimniecības pētījumi...inese silicka, iveta dembovska. gastronomiskā tūrisma...

Documents