INTELEKTA NĀCIJA

Prof. Ina DruvieteSaeimas Izglītības, kultūras un

zinātnes komisijas priekšsēdētāja

LATVIJA 2030

• Ienākumus dod darbs un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi.

• Latvija eksportē intelekta pakalpojumus, ne izejvielas.

• Trešdaļa iedzīvotāju sniedz intelekta pakalpojumus (pētniecība, radošās industrijas, izglītība, patenti, konsultācijas attīstība) – no savas mājas visai pasaulei!

UZDEVUMS: INTELEKTA NĀCIJA

• Augstākā izglītība un zinātne kā tautsaimniecības izaugsmes un sociālās labklājības galvenais avots.

• Strauji augošu un inovatīvu uzņēmumu īpatsvars kopējā tautsaimniecībā;

• Augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, izglītības un zinātnes resursu koncentrēšana!

PROBLĒMAS

• Nepietiekams vidējās izglītības ieguvēju īpatsvars, vājas svešvalodu zināšanas.

• Maksas studijas: Latvijā valsts finansē 34% no studentiem (Igaunijā 45%, Rietumeiropā – ap 90-95%).

• Augstākās izglītības un zinātnes iestāžu sadrumstalotība un fragmentēšana, mazs doktorantu un zinātnieku skaits.

0,61,6 1,7 2

3,2

1 1,4

11,2

0,41,5

0

2

4

6

8

10

12

Izglī

tība

Human

itārā

s

Sociāl

ās

Dabas

Inže

nierzin

ātnes

Uzņemšana2010.: 80%studentumaksāpaši

• Augstākās izglītības un zinātnes sistēma nav vienota – pastāv nošķelta “mācīšana” ar kosmētisku zinātnes devu.

• Struktūra ir fragmentēta - 17 valsts augstskolas, 17 valsts koledžas, 15 privātas augstskolas.

• Latvijā ir 96 bakalaura programmas, 428 maģistra programmas.

• Latvijā ir 92 (!) doktora studiju programmas.

PROBLĒMA: SADRUMSTALOTĪBA

84

0 50 100 150 200 250 300 350

Veselība 84

Humanitārās 118

Izglītība 126

Sociālās 318

Dabaszinātnes 80

Inženierzinātnes 157

BET: HUMANITĀRA PIEEJA IR NEPIECIEŠAMA

«Nepietiek cilvēkam iemācīt arodu. Tādējādi viņš varētu kļūt par noderīgu mašīnu, bet ne par harmoniski attīstītu personību. Ir svarīgi, lai students apgūtu un dziļi izprastu vērtības. Viņam jāmācās izprast cilvēku rīcības motīvus, viņu ilūzijas un viņu ciešanas, lai apzinātos indivīda un sabiedrības patieso mijiedarbību. Viņam jāapgūst aktīva skaistā un patiesi morālā izpratne. Citādi viņš - ar savām specializētajām zināšanām - vairāk atgādinās labi dresētu suni. Pāragra specializācija uz mirkļa lietderības pamata ir iznīcinoša gan garam, no kā atkarīga visa kultūras dzīve, gan arī pašai specializēto zināšanu apguvei.» (A.Einšteins)

• Mazs zinātnieku skaits; Latvijas valsts dibinātās augstskolās ir ap 1800 doktoru.

• Jaunie zinātnieki augstskolās – 1 līdz 11%; pensijas gados līdz 43%.

• Daudzi mācībspēki paši nedarbojas zinātnē.

• 2010. gadā uzņemti 621 doktoranti, no tiem trešdaļa par maksu, grādu ieguvuši 122.

• Kopā pašlaik ir 2093 doktoranti – par budžeta līdzekļiem 1689, par maksu 404.

PROBLĒMA: ZINĀTNIEKU UN DOKTORANTU TRŪKUMS

• Eiropa 2020 martā izsaka nopēlumu ES valstīm, kas iegulda zinātnē zem 2% IKP (ASV – 2,6%, Japāna – 3,4%).

• Latvija netuvojas ES mērķim ieguldīt studijās un zinātnē kopā 3% IKP;

• Studijās Latvija iegulda tikai 0,39% IKP.

• Latvija finansē ap 20% studiju vietu – vismazāk Eiropā.

PROBLĒMA: FINANSĒJUMA TRŪKUMS

UZDEVUMS: INTELEKTA NĀCIJA

• Vidējā izglītība – obligāta!• Augstākās izglītības un zinātnes sinerģija!• Augstākās izglītības un zinātnes resursu

koncentrācija!• Jaunu zinātnieku audzināšana!• Valsts finansiālā ieguldījuma palielināšana!• Sabiedriskā doma!

• Nepieciešams vismaz 400-500 jaunu, pašu izaudzinātu zinātnieku katru gadu (līdz 2015. gadam - > 1600).

• Ikviena doktoranta pētnieciskais darbs arī izcilās ārvalstu universitātēs.

• Valsts pilnībā finansēta doktorantūra ar 2012. gadu.

INTELEKTUĀLĀS ELITES AUDZINĀŠANA

• Mērķis - valsts finansētas studijas 2015. gadā [Latvija augstākajā izglītībā pašlaik iegulda 40 milj. latu, Igaunija – 90 milj.].

• Jānodrošina 3% no IKP augstākajai izglītībai un zinātnei 2015. gadā.

• Pakāpenisks pieaugums par 0,25% no IKP uzsākams ne vēlāk par 2013. gadu.

FINANSĒJUMA PALIELINĀŠANA

LATVIJAS TAUTA = INTELEKTA TAUTA!