latvija, igaunija, lietuva abridged migrant integration policy index mipex iii 2011

Šis ir atļauts tulkojums trešajam Imigrantu integrācijas politikasindeksam, ko publicējis Sabiedriskas politikas centrs PROVIDUS.Projektu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija Cilvēktiesībuun sociālās integrācijas programmas ietvaros. Plašākainformācija par Sorosa fonda – Latvija atbalsta virzieniempieejama internetā www.sfl.lv

Pirmo reizi izdots 2011. gada februārī Briselē, publicējusi BrituPadome un Migrācijas politikas grupa.

© 2011 Migrant Integration Policy Index. British Council andMigration Policy Group

Britu Padome un Migrācijas politikas grupa publicēja Imigrantuintegrācijas politikas indeksu II 2007. gada septembrī. 2005.gadā Britu Padome, Migrācijas politikas grupa un Ārlietupolitikas centrs publicēja pilotizdevumu kā Eiropas pilsonībasun iekļaušanas indeksu (European Civic Citizenship andInclusion Index).

Jūs varat kopēt, lejupielādēt vai izdrukāt Imigrantu integrācijaspolitikas indeksa saturu lietošanai savām vajadzībām, un jūsvarat iekļaut citātus no Imigrantu integrācijas politikas indeksapublikācijas, vietnes, datubāzēm un multimediju produktiemsavos dokumentos, prezentācijā, blogos, vietnē un mācībumateriālos ar nosacījumu, ka tiek sniegta atbilstīga norāde uzImigrantu integrācijas politikas indeksu kā atsauces avotu unautortiesību īpašniekiem – Britu Padomi un Migrācijas politikasgrupu. Visi lūgumi par publiskas vai komerciālas lietošanas untulkošanas tiesību piešķiršanu iesniedzami [email protected].

Atsaucēs zinātniskiem nolūkiem jānorāda MIPEX kā: ThomasHuddleston et al, Migrant Integration Policy Index (2011). Citosnolūkos atsauci uz MIPEX var norādīt kā MIPEX 2011.

Vietne MIPEX rezultātu atspoguļojumam pilnā apjomā,tiešsaistes līdzeklis un informācija par MIPEX pasākumiemEiropā un Ziemeļamerikā: www.mipex.eu

Kontaktinformācija: [email protected]

Projekta autori ir atbildīgi par šajā publikācijā izteiktajāmdomām vai viedokļiem. Eiropas Komisija nav atbildīga par šīmdomām vai viedokļiem, ne arī par to iespējamo pielietojumu.

ISBN 978–9984–854–26–7Sagatavota iespiešanai SIA “Nordik”. Reģ. apl. Nr. 2-0792.Iespiesta un brošēta Jelgavas tipogrāfijā.

Pateicība 4Atbalsta vēstule 6Ievads 8Lietotāja rokasgrāmata 10Galvenie secinājumi 12Politikas jomas:

Darba tirgus mobilitāte 14Ģimenes apvienošanās 16Izglītība 18Politiskā līdzdalība 20Pastāvīgā uzturēšanās valstī 22Pilsonības iegūšanas iespējas 24Pretdiskriminācija 26

Igaunija 28Latvija 34Lietuva 40Pielikums. Rādītāju saraksts 46

Valstu saīsinātie starptautiskie apzīmējumi:

AT – AustrijaBE – BeļģijaBG – BulgārijaCA – KanādaCH – ŠveiceCY – KipraCZ – ČehijaDK – DānijaEE – IgaunijaFI – SomijaFR – FrancijaDE – VācijaGR – GrieķijaHU – UngārijaIE – ĪrijaIT – Itālija

SATURS

LV – LatvijaLT – LietuvaLU – LuksemburgaMT – MaltaNL – NīderlandeNO – NorvēģijaPL – PolijaPT – PortugāleRO – RumānijaSK – SlovākijaSI – SlovēnijaES – SpānijaSE – ZviedrijaUK – Apvienotā KaralisteUS – Amerikas Savienotās Valstis

MIPEX

III

Saīsinājumi:

NVO – nevalstiskās organizācijaTVV – trešo valstu valstspiederīgais

MIPEX koordinācijas grupa:

Anita Cassidy, projekta asistente, Britu Padome

Pia Ehlers, komunikāciju vadītāja, Britu Padome

Jim Hollington, MIPEX III projekta direktors,Britu Padome

Thomas Huddleston, centrālais pētniecībaskoordinators, Migrācijas politikas grupa

Elodie Journeau, pētniecības asistente,Migrācijas politikas grupa

Eadaoin Ni Chaoimh, pētniecības asistente,Migrācijas politikas grupa

Jan Niessen, MIPEX III projekta direktors,Migrācijas politikas grupa

Keti Tskitishvili, vecākā projekta vadītāja, Britu Padome

Emilie White, komunikāciju vadītāja,Migrācijas politikas grupa

Plaša sadarbība:

MIPEX trešais izdevums balstās uz uzticamu projektapartneru, ekspertu un atbalstītāju plašu un ilgstošu sa-darbību.

Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu pētījuma partneriem:Philippe De Bruycker, Dirk Jacobs un Yves PascouauBriseles Brīvajā Universitātē; Kay Hailbronner KonstancasUniversitātē; Judit Toth Segedas Universitātē; Alistair RossLondonas Metropoles Universitātē un Isabelle Chopin,“European Anti-Discrimination Law Review” izpildredak-torei. Mēs arī pateicamies Barbara Herman par rezultātukorelācijas analīzi.

Mēs pateicamies visiem, kas deva savu vērtīgo ieguldī-jumu iesaistīto pušu un ekspertu konsultācijās par katruno MIPEX jautājumiem, kā arī pielietojamības seminārā.

Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu partneru tīklam par viņuenerģiju un atbalstu MIPEX: Amerikas Savienotajās

Valstīs – Imigrācijas politikas centram – AmerikasImigrācijas padomei; Apvienotajā Karalistē: RanimedaTrastam un Imigrācijas konsultatīvajam dienestam; Aus-trijā: Imigrantu konsultāciju centram; Beļģijā: KaraļaBoduēna Fondam; Bulgārijā: Atklātās sabiedrības insti-tūtam – Sofijā; Čehijā: Cilvēkiem nelaimē un Prāgas Multi-kultūru centram; Dānijā: Dānijas Bēgļu padomei; Fran-cijā: Terre d’Asile un Terra Nova; Grieķijā: i-RED: Tiesību,vienlīdzības un daudzveidības institūtam un HellēņuCilvēktiesību līgai; Itālijā: Fondazione ISMU; Īrijā: ĪrijasImigrantu padomei; Kanādā: Meitrija Fondam un Kanā-das studiju asociācijai; Kiprā: KISA – Rīcībai par vienlīdzību,atbalstu un pretdiskrimināciju; Latvijā: Sabiedriskās poli-tikas centram PROVIDUS; Lietuvā: Sociālo pētījumuinstitūtam; Luksemburgā: ASTI-Association de Soutiendes Travailleurs Immigrés; Nīderlandē: FORUM – Daudz-kultūru lietu institūtam; Norvēģijā: KIM – NorvēģijasKontaktkomitejai migrantiem un varas iestādēm; Polijā:IPA – Sabiedrības lietu institūtam; Portugālē: KalustaGulbenkiana Fondam; Rumānijā: Sorosa Fondam Rumā-nijā; Slovākijā: IVO – Sabiedrības lietu institūtam; Somijā:Think Tank e2; Spānijā: CIDOB – Barselonas Starptautiskolietu centram; Šveicē: SFM – Šveices Migrācijas un iedzī-votāju izpētes forumam un Lucernas Lietišķo zinātņu unmākslu universitātei – Sociālajam darbam; Ungārijā:Menedék – Ungārijas Migrantu asociācijai; Vācijā: Hein-riha Bella fondam; Zviedrijā: Zviedrijas Sarkanajamkrustam.

Mēs arī sakām paldies Britu Padomes pārstāvniecībām:Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē,Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā,Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā,Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovā-kijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Ungārijā, Vācijā unZviedrijā par vērtīgo sadarbību un palīdzību.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III4

PATEICĪBA

Visbeidzot, mēs apliecinām savu visdziļāko un sirsnīgākopateicību ekspertu, kolēģu – recenzentu un valsts ap-rakstu veidotāju tīklam, kas neliedza savas plašās zinā-šanas salīdzināmu datu vākšanā, uz kuriem balstās MIPEX.Viņu vārdi ir turpmāk minēti, un plašāka informācija irpieejama vietnē: www.mipex.eu.

Amerikas Savienotajās Valstīs: Rebecca Smith, MichaelRoffer, Lenni Benson, Melissa Lazarin, Michele Waslin,Travis Packer, Mary Giovagnoli; Apvienotajā Karalistē:Harris Beider, Cathryn Costello, Ian Davies, Antti Keskisaari,Aileen McColgan, Audrey Osler, Kjartan Sveinsson;Austrijā: Norbert Bichl, Barbara Herzog-Punzenberger,Karin König, Albert Kraler, Bernard Perchinig, Klaus Starl,Katrin Wladash; Beļģijā: Emmanuelle Bribosa, PerrineDevleeshouwer, Isabelle Doyen, Thomas Huddleston, DirkJacobs, Rachel Laget, Julie Ringelheim, Dirk Vanheule;Bulgārijā: Esen Fikri, Margarita Ilieva, Marinela Radeva,Zvezda Vankova, Penka Vasileva; Čehijā: Jakob Hurrle,Pavla Boucková, Magda Faltova, Vera Honuskova, PavlaHredecna, Mila Hutyrova, Petr Novotny; Dānijā: BenteBondebjerg, Christian Horst, Ulla Iben Jensen, Pia Justesen,Per Mouritsen, Mandana Zarrehparvar; Francijā: SophieLatraverse, Françoise Lorcerie, Jean-Eric Malabre, Emma-nuelle Néraudau, Marie Raynal, Patrick Simon, MatthieuTardis; Grieķijā: Dimitris Hormoritos, Eirini Gounari, RubyGropes, Panayota Papoula-Tzelepi, Miltos Pavlou, NassosTeodoridis; Igaunijā: Laura Kirss, Marianne Meiorg, VadimPoleshchuk, Raivo Vetik; Itālijā: Gian Carlo Blangiardo,Mariza Barbera, Giovanna Campani, Ennio Codini, Ales-sandro Maiorca, Alessandro Simoni; Īrijā: Denise Charlton,Liam Coakley, Niall Crowley, John Handoll, MaureenKilleavy, Piaras MacEinri, Orlagh O’Farrel; Kanādā:Siddharth Bannerjee, Noel Burke, Peter Carver, Gerard Gall,Ratna Ghosh, Jack Jedwab, Herbert Marx, Jeff Poirie;Kiprā: Lambros Baltsiotis, Nicoletta Charalambidou,Corina Demetriou, Elena Markou, Nikos Trimikliniotis,Michalinos Zembylar; Latvijā: Dace Akule, AleksejsDimitrovs, Gita Feldhūne, Marija Golubeva, Boriss Kolča-novs; Lietuvā: Gediminas Andriukaitis, Vida Beresnevi-ciute, Egle Samuchovaite, Jolanta Samuolyte, VaivaZuzeviciute; Luksemburgā: Francois Moyse, SergeKollwelter, Frederic Mertz, Claudia Hartman; Maltā:Eugene Buttigeg, Therese C. Cachia, Tonio Ellul, Char-maine Grech, Peter Max; Nīderlandē: Pieter Boeles, GuusExtra, Leyla Hamidi, Rikki Holtmaat, Gerrie Lodder, UrszulaKiwara; Norvēģijā: Anders Bakken, Ronald Craig, Halvor

Frihagen, Steven Meglitsch, Kari Helene Partapouli; Polijā:Lukasz Bojarski, Agata Gorny, Krystyna Iglicka, Piotr Kaz-mierkiewicz, Witold Klaus, Dorota Misiejuk; Portugālē:Graca Fonseca, Lucinda Fonseca, Maria João Hortas,Florbela Luis de Sousa, Manuel Malheiros, Miguel Patricio;Rumānijā: Andreea Craciun, Constantin Husti-Radule,Iustina Ionescu, Romanita Iordache, Stefan Leonescu,Smaranda Witec; Slovākijā: Zuzana Bargerova, OlgaGyarfasova, Jana Kadlecikova, Elena Gallora Kriglerova,Marcela Maslova, Peter Varga; Slovēnijā: Meira Hot, NezaKogovsek, Felicita Medved, Katarina Verbar-Sternad;Somijā: Juhani Kortteinen, Jouko Lehti, Leena Lestinen,Perttu Salmenhaara, Pasi Saukkonen; Spānijā: RosaAparicio-Gomez, Lorenzo Cachón, Alia Chahin, MarionaIllamola, Eduardo Rojo, Elena Sanchez, Ricard Zapata;Šveicē: Gianni D’Amato, Weibke Doering, Denise Efionayi-Mäder, Rosita Fibbi, Bülent Kaya, Bernhard Soland, NicoleWichmann; Ungārijā: Lilla Farkas, Akos Gocsal, AndrásKádár, András Kováts, Boldizsár Nagy; Vācijā: KayHailbronner, Yasemin Karakasoglu, Holger Kolb, MariaKotsina, Matthias Mahlmann, Frauke Miera, ShannonPfohman; Zviedrijā: Pieter Bevelander, Nihad Bunar, AnnaDahlbom, Paul Lappalainen, Per Norberg.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III 5

MIPEX

III

Mūsu nepārtraukti mainīgās sabiedrības kļūst aizviendaudzveidīgākas. Lai kāda būtu mūsu izcelsme, mēs visiesam ieinteresēti to sabiedrību un valstu kopīgajā nā-kotnē, kurās mēs dzīvojam, kur ikviens no mums dod savuieguldījumu šīs valsts ekonomiskajā, sociālajā un sabied-riskajā dzīvē.

Ikvienam indivīdam ir jābūt vienlīdzīgām iespējām dzīvotsabiedrībā, kas ir brīva no diskriminācijas un kurā nav citušķēršļu pamattiesībām. Šie principi ir iesakņoti mūsukonstitūcijās un starptautiskajos likumos. Tagad mūsuvaldībām jācenšas atzīt pilsoņu vērtīgumu, neatkarīgi notā, vai tie būtu vai nebūtu imigrantu izcelsmes, vienlīdzīgiizturoties pret visiem iedzīvotājiem, nodrošinot jaunpie-nācējiem skaidru ceļu uz pilsonību un ieguldot līdzekļuspasākumos, kas vērsti uz šā mērķa sasniegšanu.

Imigrantu integrācijas politikas indekss dod mums līdzekli,kas nepieciešams, lai noteiktu, vai pildām savu solījumupar vienlīdzību. Tas ļauj mums veidot savas rīcībpolitikas,balstoties uz nopietniem pētījumiem un visā pasaulēgūto pieredzi. MIPEX dod mums iespēju mācīties no citāsvalstīs panāktā progresa, kā arī izvērtēt, cik sekmīgi mēsieviešam savus kopīgos tiesiskos standartus. Mēs ar lielunepacietību gaidām 2011. gada MIPEX rezultātus, lai iz-mantotu tos savos centienos novērtēt, salīdzināt un galarezultātā uzlabot mūsu valstu integrācijas rīcībpolitikasrezultātus.

PARAKSTĪJUŠI

Apvienotā KaralisteSarah Spencer, Vienlīdzības un daudzveidības forumapriekšsēdētāja, COMPAS – Migrācijas, politikas un sabiedrības centradirektora vietniece

Aditya Chakrabortty, “Guardian” ekonomikai veltītu ievadrakstuautorsLords Dholakia, Lordu palātas loceklis

Lords Hiltons, Lordu palātas loceklis

Yasmin Alibhai Brown, žurnāliste

AustrijaSandra Frauenberger, pilsētas domes padomniece integrācijas,sieviešu, patērētāju aizsardzības un personāla jautājumos, Vīne

Ingrid Nikolay-Leitner, Austrijas Tiesībsarga vienlīdzīgas attieksmesjomā biroja vadītāja

Terezija Stoisits, Austrijas Tiesībsarga valdes locekle

BeļģijaEdouard Delruelle, Vienlīdzīgu iespēju un rasisma opozīcijas centradirektora vietnieks

Marie-Claire Foblets, profesore, Lēvenes Katoļu Universitāte, BriselesKatoļu Universitāte un Antverpenes Universitāte

Naima Charkaoui, Minderhedena Foruma direktors

BulgārijaAsoc. prof. Petya Kabakchieva, Ph. D., Socioloģijas katedras vadītāja,Svētā Ohridas Klementa Sofijas Universitātes Filosofijas fakultāte

Dr. Krassimir Kanev, Bulgārijas Helsinku Komitejas priekšsēdētājs

ČehijaAlena Gajdusková, Čehijas Parlamenta senāta pirmā priekšsēdētājavietniece

Jan Svejnar, bijušā Čehijas prezidenta Vaclava Havela padomnieks,Džeralda R. Forda Valsts politikas skolas Starptautiskās politikascentra direktors, Prāgas CERGE-EI dibinātājs un priekšsēdētājs

Vladimír Spidla, bijušais ES komisārs nodarbinātības, sociālo lietu unvienlīdzīgu iespēju jautājumos

DānijaTøger Seidenfaden, “Politiken” galvenais redaktors

Knud Vilby, Sociālās politikas asociācijas priekšsēdētājs

Uzma Ahmed Andresen, hennah.dk – Daudzveidības, pilsonības unvienlīdzības tīkla priekšsēdētāja

FrancijaJacqueline Costa-Lascoux, Politikas pētījumu centra direktorepētniecības jautājumos

Patrick Lozès, Melno asociāciju pārstāvniecības padomes prezidents

Sandrine Mazetier, Nacionālās Asamblejas deputāte (Sociālistupartija), Parīze

Etienne Pinte, Nacionālās Asamblejas deputāts (UMP), Ivelina

GrieķijaAhmet Moawia, Grieķijas migrantu foruma priekšsēdētājs

Anna Triandafyllidou, Roberta Šūmana studiju centra profesore,Eiropas Universitātes institūts Florencē, & vecākā pētniece, Hellēņufonds Eiropas un ārējai politikai (ELIAMEP) Atēnās

Vasilis Chronopoulos, konsultants migrācijas politijas jautājumos,Grieķu-albāņu draudzības asociācijas ģenerālsekretārs, Diavatirioreview direktors

ItālijaNatale Forlani, ģenerāldirektore, Imigrācijas ģenerāldirektorāts,Darba un sociālās politikas ministrija

Raffaele Bracalenti, Sociālo pētījumu psihoanalīzes institūtaprezidents

José Galvez, Itālijas pārstāvis SENAMI – nacionālajā sekretariātāmigrantu jautājumos


ATBALSTA VĒSTULE

ĪrijaJoanna McMinn, Vienlīdzības un tiesību alianses priekšsēdētājaSr. Stan Kennedy, Īrijas Imigrantu padomes dibinātājs un pašreizējaisvaldes loceklis

Josephine Ahern, Integrācijas centra izpilddirektore

KanādaMaurice Basque, Akādijas studiju institūta direktors, MonktonasUniversitāte

Minelle Mahtani, profesore, Toronto Universitāte

Naomi Alboim, Politikas studiju skola, Kvīnsas Universitāte

KipraEliana Nicolaou, Komisija administrācijas jautājumos (Tiesībsargs)

Eleni Mavrou, Nikozijas mērs

LatvijaNils Muižnieks, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietībupriekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Sociālo un politikas pētījumuinstitūta direktors, bijušais Sabiedrības integrācijas lietu ministrsLatvijā

Hossam Abu Meri, Libānā dzimis Latvijas pilsonis un Arābu kultūrascentra prezidents

Liesma Ose, Sorosa fonda – Latvija programmu direktore

LietuvaVirginija Aleksejūnė, Vienlīdzības nostiprināšanas centra direktore

Aušrinė Burneikienė, Tiesībsardze vienlīdzīgu iespēju jautājumos

Henrikas Mickevičius, Cilvēktiesību monitoringa institūtaizpilddirektors

LuksemburgaRobert Weber, LCGB, Fédération des Syndicats ChrétiensLuksemburgas priekšsēdētājs

Michel Wurth, UEL – Luksemburgas uzņēmumu savienībaspriekšsēdētājs

Jean-Claude Reding, OGBL – Neatkarīgo arodbiedrībukonfederācijas priekšsēdētājs

NīderlandeAdriana van Dooijeweert, Migrācijas lietu konsultatīvās komitejaspriekšsēdētāja/Hāgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece

Prof. Dr. Han Entzinger, Migrācijas un integrācijas studiju profesors,Roterdamas Erasma Universitāte

Mary Tupan, ECHO – Daudveidības politikas centra izpilddirektore

PolijaProf. Irena Rzeplinska, Helsinku Cilvēktiesību fonds

PortugāleAntónio Vitorino, bijušais Eiropas komisārs tieslietās un iekšlietās

Rui Marques, Forum Estudante direktors, bijušais Augstais komisārsimigrācijas un starpkultūru dialoga jomā

Abdool Karim Vakil, Lisabonas Islāma kopienas prezidents

RumānijaRenate Weber, Eiropas parlamenta deputāte

Mbela Nzuzi, Rumānijas Bēgļu – sieviešu organizācijas prezidente

Cristina-Ancuta Pocora, parlamenta deputāte, Pārstāvju palātasSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju komisijas priekšsēdētāja

SlovākijaPeter Kresák, ANO Cilvēktiesību komitejas Nacionālā biroja vadītājs

Michal Vasecka, Etniskās piederības un kultūras pētījumu centravadītājs

SlovēnijaZdenka Čebašek–Travnik, tiesībsardze cilvēktiesību jautājumos,Slovēnija

Nedžad Grabus, Islama kopienas muftijs Slovēnijas Republikā

SomijaNasima Razmyar, projekta koordinatore, Monika – Daudzkultūrusieviešu asociācija un Gada bēgle

Anneli Jäätteenmäki, Eiropas Parlamenta deputāteAstrid Thors, Migrācijas un Eiropas lietu ministre

SpānijaPedro Solbes, FRIDE izpildkomitejas prezidents

Marcelino Oreja, Eiropas studiju institūta prezidents

Luisa Carlota Solé, profesore, GEDIME direktore, BarselonasAutonomā Universitāte

Candido Méndez, Strādnieku Savienības (UGT) ģenerālsekretārs

UngārijaLajos Aáry-Tamás, komisārs izglītošanās tiesību jomā

VācijaAnnelie Buntenbach, Vācijas Arodbiedrību konfederācijas Federālāizpildvalde

Cem Özdemir, Vācijas Allianses90/Zaļie priekšsēdētājs

Rita Süssmuth, bijusī Vācijas bundestāga priekšsēdētāja

ZviedrijaAnders Knape, Zviedrijas Pašvaldību un reģionu asociācijasprezidents


MIPEX

III

Kas ir Imigrantu integrācijas politikas indekss?Imigrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX) ir atsaucesavots un pilnībā interaktīvs līdzeklis integrācijas politikasnovērtēšanai, salīdzināšanai un uzlabošanai. Tajā izvērtētaintegrācijas politika 31 valstī Eiropā un Ziemeļamerikā. Izman-tojot 148 politikas rādītājus, lai novērtētu valdību apņem-šanos panākt integrāciju, MIPEX atklāj bagātīgu, daudz-dimensiju kopskatu par imigrantu iespējām piedalītiessabiedrības dzīvē. Izvērtējot rīcībpolitikas un to īstenošanu,indekss parāda, vai visiem iedzīvotājiem ir garantētas vien-līdzīgas tiesības, pienākumi un iespējas.www.mipex.eu/about

Kas jauns trešajā izdevumā?MIPEX trešais izdevums aptver vairāk valstu un rīcībpolitikunekā iepriekšējais izdevums. Ar jaunu analīzi laika griezumātas arī atklāj mainīgās tendences integrācijas politikā. 25 Eiro-pas Savienības valstīm, Šveicei, Norvēģijai un Kanādai, kas bijaiekļautas otrajā izdevumā, ir piepulcētas Bulgārija, Rumānijaun ASV. Jauns politikas aspekts par imigrantu skolēnu izglītībuļāvis jau esošajiem rādītājiem par darba tirgus mobilitāti,ģimenes apvienošanos, politisko līdzdalību, pastāvīgo uzturē-šanos valstī, pilsonības iegūšanas iespējām un pretdiskrimi-nāciju pievienot vēl 27 jaunus politikas rādītājus. Rādītāji irtikuši pārskatīti, iekļaujot vēl papildus 40 jaunu rādītāju kopu.12 rādītāji paplašina darba tirgus mobilitātes daļu, bet pārējiepalīdz novērtēt, kā politikas īstenošanas veids var veicināt vaikavēt līdzdalību (piem., konsultatīvās institūcijas, valodas/integrācijas testi).

Ko MIPEX dara?MIPEX veicina caurskatāmību, paplašinot sabiedrības zinā-šanas par valstu rīcībpolitikām, pārmaiņām un starptau-tiskajām tendencēm, padarot tās pamanāmākas. Projektsstimulē diskusiju par valdību mērķiem, panākumiem un re-zultātiem. Tas arī iedvesmo integrācijā iesaistītās puses tur-pināt vākt pierādījumus par to, kā tiesiskā integrācija varpraksē veicināt sabiedrības integrāciju.

MIPEX nosaka, cik lielā mērā visiem iedzīvotājiem ir likumīgastiesības uz vienlīdzīgām tiesībām un pienākumiem, kā arī uzatbalstu viņu konkrēto vajadzību risināšanā, lai vienlīdzīgasiespējas padarītu par realitāti. Tas sniedz atbildes uz jau-tājumiem par izpildes mehānismiem, tādiem kā sankcijas,vienlīdzības institūciju pastāvēšana un to pilnvaras, neval-stisko organizāciju loma un dialogs ar sociālajiem partneriem.Ja šādi mehānismi nepastāv, integrācijā iesaistītās puses varpieprasīt to izveidi. Ja tie pastāv, integrācijā iesaistītās pusesvar (iemācīties) tos efektīvi izmantot.

Kas sagatavo MIPEX?MIPEX projektu vada Britu Padome un Migrācijas politikasgrupa. Līdztekus Britu Padomes pārstāvniecībām 31 valstī visāEiropā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs MIPEXprojektam ir piesaistītas 37 nacionāla līmeņa organizācijas,tajā skaitā zinātnieku kolektīvi, nevalstiskās organizācijas, no-dibinājumi, universitātes, pētniecības institūti un vienlīdzībasaizsardzības institūcijas.

Pētījumu izstrādā, koordinē un veic Migrācijas politikas grupasadarbībā ar pētniecības partneriem. Migrācijas politikas grupaarī sagatavojusi publikāciju, tajā skaitā rezultātus un valstuaprakstus. 2011. gadā nacionālie partneri kopā ar Britu Pa-domes pārstāvniecībām rīkos virkni pasākumu, lai uzsāktudiskusiju visā Eiropā un Ziemeļamerikā.

Šajā publikācijā ir sniegts kopsavilkuma pārskats par rezul-tātiem. MIPEX rezultāti par Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju,Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju un Spāniju ir pieejamiarī šo valstu valodās. Pilnīgs un interaktīvs rezultātu apskatesinstruments atrodams: www.mipex.eu.

MIPEX III ir sagatavots projekta“Outcomes for Policy Change”ietvaros ar Eiropas Fonda trešo valstu valstspiederīgo inte-grācijai līdzfinansējumu.

www.mipex.eu/partners


IEVADS

Kādi ir MIPEX izmantotie visaugstākie standarti?Katrai no 7 politikas jomām: darba tirgus mobilitāte, ģime-nes apvienošanās, izglītība, politiskā līdzdalība, pastāvīgāuzturēšanās valstī, pilsonības iegūšanas iespējas unpretdiskriminācija, MIPEX nosaka visaugstākos Eiropas vaistarptautiskos standartus, kuru mērķis ir panākt vien-līdzīgas tiesības, pienākumus un iespējas visiem iedzī-votājiem. Eiropas Savienības darba programmā 2010.–2014. gadam brīvības, drošības un tieslietu jomā tika vēl-reiz apliecināts: “Eiropas sadarbības mērķis integrācijasjomā ir nodrošināt salīdzināmas tiesības, pienākumus uniespējas visiem.” Visaugstākie standarti ir aizgūti no EiropasPadomes konvencijām vai Eiropas Savienības direktīvām.Ja pastāv tikai minimālie standarti, tiek izmantotas Eiropaslīmeņa politikas rekomendācijas.

Kā MIPEX nosaka rezultātus?MIPEX iekļauj 148 politikas rādītājus par imigrantu inte-grāciju. Tie ir izstrādāti, konsultējoties ar vadošajiem pēt-niekiem un institūcijām, kas izmanto un veic salīdzinošuspētījumus savas kompetences jomā, lai salīdzinātu esošoslikumus un rīcībpolitikas ar visaugstākajiem standartiem.Politikas rādītājs ir jautājums, kas attiecas uz konkrētupolitikas komponentu vienā no 7 politikas jomām. Mak-simālais skaits – 3 punkti – tiek dots, ja rīcībpolitikas atbilstvisaugstākajiem standartiem vienlīdzīgas attieksmes jomā.Novērtējums 2 tiek dots, ja rīcībpolitikas ir pusceļā uzaugstāko standartu sasniegšanu, bet novērtējums 1 tiekdots, ja rīcībpolitikas atrodas vistālāk no augstākajiemstandartiem. Novērtējumi 1 vai 2 tiek doti ES Direktīvunoteikumu pārfrazētām versijām vai nacionālajai praksei,kas paredz lielākus ierobežojumus. Ja valstij nav rīcīb-politikas par konkrētu rādītāju, tai automātiski tiek dotsnovērtējums 1.

Katrā no 7 politikas jomām tiek aprēķināts rādītāju no-vērtējumu vidējais aritmētiskais, tā iegūstot vienu no4 dimensiju vērtējumiem, kas pēta to pašu politikasaspektu. Pēc tam 4 dimensiju vērtējumiem tiek noteiktsvidējais aritmētiskais, lai iegūtu politikas novērtējumu ik-vienai no 7 politikas jomām katrā valstī, kas, vēlreiz aprē-ķinot šo novērtējumu vidējo aritmētisko, ļauj iegūt kopējonovērtējumu katrai valstij. Lai noteiktu reitingus un veiktusalīdzinājumu, sākotnējā 1–3 skala tiek pārvērsta par0–100 skalu dimensijām un politikas jomām, kur 100% irvisaugstākais novērtējums.

Kas vāca datus?Pretstatā indeksiem, kas balstīti uz ekspertu viedokļiem,MIPEX balstās uz valstu likumiem, rīcībpolitikām unpētījumiem. Ikvienā valstī neatkarīgi zinātnieki un praktiķimigrācijas likumdošanas, izglītības un pretdiskriminācijasjomā sniedza novērtējumu par katru rādītāju, balstotiesuz valsts dokumentiem, kas publiski pieejami par situāciju2010. gada maijā. Tika iegūti arī novērtējumi uz 2007.gada martu jauniem rādītājiem visās jomās, izņemotizglītību (jauna politikas joma). Visus novērtējumus ano-nīmi pārbaudīja otrs eksperts. Migrācijas politikas grupanoskaidroja neatbilstības un pārbaudīja konsekvenciaizpildītajās aptaujas lapās pa rīcībpolitikas jomām unvalstīm laika griezumā. Visbeidzot valstu eksperti ziņojapar pārmaiņām rīcībpolitikā un to pamatā esošajiemiemesliem.

Kā politika ietekmē integrāciju?MIPEX parāda, kā valstis var gūt labākus panākumus tie-siskas vides radīšanā, kurā imigranti var dot savu ieguldī-jumu valsts labklājībā, kur viņiem ir vienlīdzīgas tiesībasuz nodarbinātību, viņi dzīvo drošībā kopā ar savāmģimenēm, kļūst par aktīviem pilsoņiem un ir pasargāti nodiskriminācijas.

Tā kā rīcībpolitikas ir integrāciju ietekmējošs faktors, MIPEXvar izmantot par sākumpunktu, lai izvērtētu, kā pārmaiņasrīcībpolitikā var uzlabot integrāciju praksē. Šo informācijuvar iegūt no oficiālās statistikas, budžetiem, projektu unpētījumu novērtējumiem, valdību ziņojumiem un pierādī-jumiem, kurus sniedz NVO, tiesas un paši imigranti. Turp-mākajos pētījumos vajadzētu noskaidrot, vai rīcībpolitikadarbojas praksē, kā arī rast atbildi, kā pārmaiņas inte-grācijas politikā:

1) tiek balstītas uz pierādījumiem un starptautiskajiemstandartiem;

2) tiek finansētas un īstenotas;3) novērtē tie, kam ir jāgūst no šīm pārmaiņām labums;4) tiek analizētas attiecībā uz to plašāku ietekmi uz sa-

biedrību;5) tiek pilnveidotas, balstoties uz jauniem pierādījumiem.


MIPEX

III

Integrācijā iesaistītās puses var visiem spēkiem censtiesatrast jaunu, visaptverošu pētījumu datus un analīzi, uz kobalstīt rīcībpolitikas, priekšlikumus pārmaiņām un pro-jektiem, lai panāktu vienlīdzību savā valstī. Tā vietā viņi varatrast anekdotisku, novecojušu informāciju un nepilnīgustatistiku, kam ir pārāk maza saistība ar rīcībpolitikas reāloietekmi uz cilvēku dzīvēm, lai tās būtu noderīgas uzlabo-jumu izstrādē.

MIPEX mērķis ir to novērst, nodrošinot visaptverošulīdzekli, ko var izmantot integrācijas rīcībpolitikas novērtē-šanai, salīdzināšanai un pilnveidei. MIPEX aptver 31 valsti,lai tādējādi sniegtu kopainu par integrācijas rīcībpolitikudažādās atšķirīgās vidēs. Ilgu laiku Ziemeļamerika tikaminēta kā imigrācijas kontinents, kamēr Eiropa lielā mērābija emigrācijas kontinents. Dažas Eiropas valstis tādas irvēl joprojām (tajā skaitā daudzas valstis Centrāleiropā unBaltijā). Patlaban ļoti daudzas Eiropas valstis ir atzītas parimigrācijas valstīm (Ziemeļvalstis, Rietumeiropa, Dienvid-eiropa), kur ik gadus daudz vairāk cilvēku ierodas valstīnekā to atstāj.Dažās valstīs imigrācija ir vēl pavisam jauna parādība (tajāskaitā arī Dienvideiropā, Čehijā, Somijā un Īrijā), kamērcitas valstis pievelk viesstrādniekus. Vairāk informācijas paršiem nosacījumiem skatīt www.mipex.eu.

Šis līdzeklis ļauj iedziļināties daudzajos faktoros, kasietekmē imigrantu integrāciju sabiedrībā, un ļauj pilnībāizmantot MIPEX rezultātus, lai analizētu un novērtētupārmaiņas rīcībpolitikā, kas veiktas pagātnē un sagai-dāmas nākotnē.

ValdībaMIPEX līdzeklis dod politikas veidotājiem rokasgrāmatuātrām atsaucēm, lai varētu novērtēt izmaiņas savā politikāun gūt vispārēju priekšstatu par savas valsts stiprajām unvājajām pusēm. Tas ļauj valdībām saskatīt savas pieejas unrīcībpolitikas izmaiņu sekas. Tas izvirza priekšplānā rīcīb-politikas, kas atzinīgi novērtējamas, kā arī atklāj iespējamāsjomas pilnveidei. Jūs varat salīdzināt šīs stiprās un vājāspuses ar citām valstīm vai nu jūsu reģionā, vai Eiropā unZiemeļamerikā, vai arī ar visām valstīm vienlaicīgi. Jūsvarat izmantot MIPEX, lai novērtētu nākotnes pārmaiņuietekmi un novērtētu agrāko rīcībpolitiku. Jūs varat arī vāktun kopīgi izmantot pierādījumus par to, kā tikušas finan-sētas, īstenotas un novērtētas rīcībpolitikas pagātnē, laivarētu politiku pilnveidot nākotnē.

www.mipex.eu/government

AizstāvībaInterešu aizstāvības organizācijas un imigranti var ap-vienot savus ieteikumus, kas balstīti uz praksi un viņupieredzi, ar MIPEX pētījumu rezultātiem.

Šis līdzeklis, kas norāda pamatatsauces punktus, var sniegtinformāciju par starptautiskajām norisēm un tuvināt jūsudarbību interešu aizstāvības laukā starptautiskajiem stan-dartiem. MIPEX ne tikai veic rīcībpolitikas izmaiņu moni-toringu, to var izmantot arī proaktīvā veidā, lai pilnveidoturīcībpolitikas ieviešanas procesu, kā arī lai ierosinātu grozītrīcībpolitiku, kas, savukārt, varētu uzlabot integrāciju. Jūsvarat saskatīt rīcībpolitikas pilnveides iespējas konkrētāsjomās, kā varat pilnveidot jau esošo rīcībpolitiku, salī-dzinot to ar pieeju valstīs, kam ir visaugstākais novērtē-jums, kā arī ar visaugstākajiem standartiem.

www.mipex.eu/advocacy


NORĀDES LIETOTĀJAM

Starptautiskās institūcijasStarptautiskās institūcijas var izmantot MIPEX kā pamat-atsauces punktu starptautisko un Eiropas standartu ietek-mes novērtēšanai, vai tie būtu saistoši likumi, brīvprātīgilīgumi vai ieteikumi, valsts likumdošana un rīcībpolitikas.Tas arī sniedz informāciju, kā valstu valdības ir apņēmušāssavu rīcībpolitiku īstenot. Jūs varat saskatīt, kas neatbilstšiem standartiem un kas pārsniedz šo standartu līmeni;vai standarti ir rosinājuši pārmaiņas un uzlabojumus, kāarī, vai ir nepieciešams sniegt palīdzību īstenošanas pa-sākumu izstrādē. Ja šādu standartu nav, jūs varat pār-liecināties, vai pastāv nākotnes sadarbības iespējas,iepazīstoties ar kopīgajām stiprajām un vājajām pusēm.

www.mipex.eu/global-actors

PētniecībaTā kā projekta mērķis ir padarīt datus par integrācijaspolitiku gan uzskatāmus, gan arī noderīgus sabiedrībai,pētnieki iekļauj MIPEX savos pētījumos, padarot to parplatformu plašākām salīdzināmām zināšanām par inte-grāciju. Tas sniedz sistemātisku kategorizāciju 7 kompe-tences jomās, patlaban aptverot 31 valsti. MIPEX novēr-tējuma ietvari pārvērš rīcībpolitikas skaitliskā izteiksmē,iesaistot valstu ekspertus, kas sniedz ziņojumus parfaktiem likumdošanā un rīcībpolitikā. Novērtējumi unskalas ļauj veikt skaidru un loģisku interpretāciju, balsto-ties uz standartiem vienlīdzīgas attieksmes jomā. Rezultātiun ekspertu komentārs var tikt lejuplādēti, un jūs varatizmantot interaktīvo tiešsaistes līdzekli valstu salīdzinā-šanai. Visu datu kopumu var izmantot dziļākiem kvanti-tatīviem un kvalitatīviem pētījumiem par konkrētiemjautājumiem valstu salīdzināšanai, kā arī – lai izvērtētu, kādažādi faktori ietekmē rīcībpolitikas, un kāpēc valstis vienano otras atšķiras. Lai sasaistītu tiesisko un sabiedriskointegrāciju, daudzpusējā analīzē var salīdzināt datus parrīcībpolitiku finansējumu, sabiedrības un imigrantu vie-dokļiem, oficiālo novērtējumu rezultātus, kā arī izmaiņasintegrācijas statistikā.

www.mipex.eu/research

PreseGan starptautiskie, gan nacionālie plašsaziņas līdzekļi varizmantot MIPEX kā drošu, parocīgu atsauces rokas-grāmatu, lai gūtu dziļāku izpratni, kuras valstis sekmīginodrošina vienlīdzīgas tiesības, pienākumus un iespējasimigrantiem un kuras valstis šajā ziņā atpaliek. Jūs varatsalīdzināt valstis ar kaimiņos esošajām vai citām valstīm,un gūt pārskatu, kas ir mainījies un ko varētu darīt inte-grācijas uzlabošanai. Tā kā MIPEX tiek nepārtraukti atjau-nināts, ir iespējams regulāri piekļūt kontekstuālai infor-mācijai un būt lietas kursā par to, kas ir jūsu valsts darbakārtībā imigrantu integrācijas sakarā, un kādu iespaidu tasatstāj uz sabiedrību. Jūs varat rast skaidrojumus zemiemun augstiem novērtējumiem jūsu valstī un izmantot šosrezultātus, lai pastiprinātu cilvēcisko aspektu stāstos parimigrantiem un viņu pieredzēto.

www.mipex.eu/press


MIPEX

III

Stiprās puses un vājās pusesKopumā MIPEX iekļautajā 31 Eiropas un Ziemeļamerikasvalstī ir rīcībpolitikas, kas tikai daļēji ir labvēlīgas imigrācijai.Iegūstot novērtējumu aptuveni 50% līmenī, rīcībpolitikasrada imigrantiem tikpat daudz šķēršļu, cik iespēju, lai kļūtupar vienlīdzīgiem sabiedrības locekļiem. Viesstrādniekiem,ģimenēm, kas apvienojušās un pastāvīgiem iedzīvotājiemir nodrošināta pamataizsardzība, tiesības un aizsardzībapret diskrimināciju. Trīs lielākie šķēršļi ārvalstniekiem, kasvalstī apmetušies uz dzīvi, ir pilsonības iegūšana vai poli-tiskās aktivitātes uzsākšana, bet visiem bērniem, lai kādabūtu viņu izcelsme, tās ir mācības un panākumu gūšana,mācoties kopā skolā.

ReitingiVadošo 10 valstu starpā imigrantiem mazliet labvēlīgākasrīcībpolitikas ir Beneluksa valstīs (BE, NL), Ziemeļamerikā(CA, US), Ziemeļvalstīs (FI, NO, SE) un Dienvideiropā (IT, PT,ES). SE, atrodoties vēl joprojām vadībā, neraugoties uzpārmaiņām ģimeņu apvienošanās jomā, cenšas pilnveidotun gūt atzīstamus rezultātus vienlīdzīgu tiesību un pienā-kumu ziņā. PT, pietuvojoties vadībā esošajai SE, pārņēmaEiropas Savienības standartus imigrantu statusu nodroši-nāšanai (sk. arī BE, ES). Labi izstrādāta integrācijas rīcībpoli-tika vecajās un jaunajās imigrācijas valstīs parāda, ka svarīgair ne tikai tradīcija un pieredze, bet arī politiskā griba. AT,CH, Centrāleiropa un Baltijas valstis vēl joprojām atpaliek.

PārmaiņasIntegrācijas rīcībpolitikas mainās palēnām, taču ar poten-ciāli būtisku ietekmi uz cilvēku dzīvi. Vairums valstu uzlabo-jušas savu novērtējumu kopumā tikai par 1 punktu pēcMIPEX 100 punktu skalas. Lai gan krīze izmainījusi nedau-dzas rīcībpolitikas, finansējuma samazinājumi var apdraudētto īstenošanu un ietekmi uz imigrantiem. Būtisku reformurezultātā integrācijas izredzes mazliet uzlabojās GR (+10)un LU (+8), un pasliktinājās UK (–10). Palūkojoties uz 6MIPEX jomām, kur sniegti dati par laika posmu no 2007.līdz 2010. gadam, 6 valstis tuvojas MIPEX vidējam novēr-tējumam, kamēr 10 jau to ir pārsniegušas. Vēl nesen svār-stīgās valstis (+0) neveica nekādus pasākumus vai arīizšķīrās par pretrunīgiem pasākumiem. Jaunie apstākļimazliet mainījuši virzību uz pretējo pusi 4 vadošajās valstīs.

TendencesMIPEX atklāj izteiktas pozitīvas statistiskas korelācijas starptās dažādajām jomām. Vairums valstu, kas gūst panāku-mus (vai negūst panākumus) vienā integrācijas jomā, gūstpanākumus (vai negūst panākumus) arī pārējās jomās.

imi-grantu ģimenēm ir vieglāk atkal apvienoties un piedalītiessabiedrības dzīvē tajās valstīs, kas palīdz visiem jaunpie-nācējiem atrast pareizo darbu. Vadošās ir gan vecas, ganjaunas valstis, kas piesaista ekonomiskos migrantus.

valstis, kur pieau-gušie imigranti var uzlabot savu karjeru, prasmes unkvalifikāciju, visdrīzāk saskatīs arī viņu bērnu konkrētāsvajadzības un iespējas.

jaunpienācēji tiek vairāk mudināti uzpolitisku līdzdalību kā ārvalstnieki tajās valstīs, kas rosinaviņus kļūt par pilsoņiem. Ja valdība ir tieši atbildīga tikaipilsoņu priekšā, tad imigrantam nereti ir grūtāk par tādukļūt. Valstis, kas atvieglo naturalizāciju, arī aizsargā visusiedzīvotājus pret visa veida diskrimināciju, tajā skaitā uzpilsonības pamata.

valstis gādā par drošām un vienlīdzīgām tiesībām ģime-nēm un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

jaunpienācējiem, kas vēlas ap-mesties uz dzīvi vai apvienoties ar savām ģimenēm, arvienbiežāk tiek izvirzīti daudzi stingri nosacījumi, kurus tradi-cionāli imigrantiem bijis jāpilda, lai viņi pēc daudziemgadiem varētu naturalizēties.

Pierādījumu izmantošana rīcībpolitikas pilnveideiNedaudzas valstis pamato izmaiņas integrācijas rīcīb-politikā ar neapgāžamiem faktiem. Koncentrēšanās uzimigrantu skaitu un testu rezultātiem/līmeņiem pilnībāneatklāj, vai laika gaitā sabiedrībā norisinās integrācija.Dažās valstīs tiek veikts statistikas vai integrācijas ten-denču monitorings, taču tikai nedaudzās valstīs tiek iz-vērtēts, vai rīcībpolitika ir ietekmējusi šīs tendences.Pierādījumi tiek galvenokārt izmantoti imigrantu nodarbi-nātības un izglītības laukā. Tā kā partijas politizē inte-grāciju, lai iegūtu vēlētāju balsis, panākumi aizvien vairāktiek novērtēti pēc vēlēšanu rezultātiem un sabiedrībasuztveres. Vai integrācija ir vai nav prioritāte, izmaiņas na-cionālajā līmenī bieži tiek pamatotas ar starptautiskajāmtiesībām un citu valstu piemēriem. Eiropā valstu rīcīb-politikas ir labvēlīgākas un līdzīgas tajās jomās, kur tiekievērotas Eiropas Savienības tiesības (ģimenes apvieno-šanās, pastāvīga uzturēšanās valstī un pretdiskriminācija).


GALVENIE SECINĀJUMI

WWW.MIPEX.EU/KEY-FINDINGS


Izmaiņas kopšMIPEX

Reitings Valsts III* II **

1 Zviedrija 83 (-1)2 Portugāle 79 (+5)3 Kanāda 72 (+1)4 Somija 69 (O)5 Nīderlande 68 (O)6 Beļģija 67 (+4)7 Norvēģija 66 (-1)8 Spānija 63 (+3)9 ASV 6210 Itālija 60 (-1)11 Luksemburga 59 (+8)12 Vācija 57 (+1)

Apvienotā Karaliste 57 (-10)14 Dānija 53 (+2)

ES vidējais 5215 Francija 51 (O)16 Grieķija 49 (+10)

Īrija 49 (+1)18 Slovēnija 48 (O)19 Čehija 46 (+4)

Igaunija 46 (+2)21 Ungārija 45 (+3)

Rumānija 4523 Šveice 43 (O)24 Austrija 42 (+3)

Polija 42 (+1)26 Bulgārija 4127 Lietuva 40 (+1)28 Malta 37 (O)29 Slovākija 36 (O)30 Kipra 35 (O)31 Latvija 31 (+3)

*

**

Ir

Kopējais vērtējums ietver izglītību un pārējās sešas politikas jomas.Šeit nav ietverta izglītība.Tas atspoguļo vispārējās izmaiņaspārējās sešās rīcībpolitikas jomās, kurāsmērījumi tika veikti, sagatavojot MIPEXII un III.

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

0 Izteikti nelabvēlīgs1–20 Nelabvēlīgs21–40 Mazliet nelabvēlīgs41–59 Daļēji labvēlīgs60–79 Mazliet labvēlīgs80–100 Labvēlīgs

GA

LVEN

IESEC

INĀ

JUM

I

* Kopējais vērtējums ietver izglītību un pārē-jās sešas politikas jomas.

** Šeit nav ietverta izglītība. Tas atspoguļo vis-pārējās sešas rīcībpolitikas jomas, kurās mērī-jumi tika veikti, sagatavojot MIPEX II un III.

Vislabākais piemērsTas ir veidots, balstoties uz valstu rīcībpolitikām, kas 2010.gada maijā konstatētas vismaz vienā no 31 valsts.

Imigrantei, kam ir tiesības strādāt un dzīvot valstī, darbatirgū ir tādas pašas izredzes kā jebkuram citam cilvēkam.Jau ar pirmo dienu valstī viņa un viņas ģimenes locekļi varsākt pieteikties uz jebkuru darba vietu privātajā vai valstssektorā. Tiek atzīta viņas ārzemēs iegūtā kvalifikācija. Viņavar pilnveidot savas prasmes ar apmācības un mācībugrantu palīdzību. Valsts viņu atbalsta, pievēršoties viņaskonkrētajām vajadzībām, piemēram, viņa var apmeklētvalodu kursus, kas saistīti ar viņas profesiju. Darba mentoriun apmācīts personāls palīdz viņi novērtēt prasmes unizmantot valsts nodarbinātības pakalpojumus. Kad viņa irpieņemta darbā, viņai ir tādas pašas tiesības kā visiemdarbiniekiem valstī.

Vissliktākais piemērsTas ir veidots, balstoties uz valstu rīcībpolitikām, kas 2010.gada maijā konstatētas vismaz vienā no 31 valsts.

Ja imigrants nevar pilnībā dot savu ieguldījumu valstsekonomiskajā dzīvē, viņa prasmes un ieceres tiek iznie-kotas. Viņam ir jāgaida pieci gadi, lai iegūtu tādas pašastiesības, kādas ir pilsoņiem: strādāt, mācīties vai uzsāktpašam savu biznesu. Pat tad viņam ir aizliegts strādātdaudzās nozarēs un profesijās. Pa to laiku viņam pašam irjāmeklē darbs, bez jebkāda vispārīga vai mērķtiecīgaatbalsta. Tā kā viņa ārvalstīs iegūtā kvalifikācija netiekatzīta, viņam, iespējams, ir jāatsakās no savas karjeras, laistrādātu jebkuru darbu, ko viņš atrod. Darba devējiem navviņam jānodrošina tie paši darba apstākļi vai sociālādrošība, kas ir viņa darbabiedriem.

VidējaisLai atrastu darbu, ne visiem iedzīvotājiem – ārvalst-niekiem, kam ir tiesības strādāt, ir vienlīdzīga piekļuvevisam darba tirgum, izglītības sistēmai vai nodarbinātībaspakalpojumiem. Piemēram, tikai valstspiederīgajiem unEiropas Savienības pilsoņiem Eiropā ir vienlīdzīgas iespējasvalsts sektorā un labākas procedūras viņu akadēmiskogrādu atzīšanai, kas nav iegūti Eiropas Savienībā. Vairā-kums imigrantu var izmantot valsts nodarbinātības bi-rojus. Lielākajā daļā valstu mērķtiecīgs atbalsts ir viena novājajām pusēm. Šie vispārīgie pakalpojumi reti spēj risinātkonkrētas vajadzības, it īpaši imigrantu – sieviešu un jau-

niešu – vajadzības. Ja imigranti atrod darbu, viņiem vaja-dzētu būt tādiem pašiem darba apstākļiem un pieejaiarodbiedrībai kā pilsoņiem. Šie darbinieki, kas maksānodokļus pilnā apmērā, ir izslēgti no atsevisķām sociālāsdrošības sistēmas jomām.

Tradicionālajās imigrācijas valstīs imigrantiem ir nodroši-nāta labāka pieejamība un mēķtiecīgs atbalsts. Līdzīgākārtā valstis, kas ierobežo pieejamību, parasti necenšasizmantot imigrantu konkrētās prasmes. BE, FR un LU,būdami izņēmumi šo tendenču sakarā, izšķiež daudzutrešo valstu iedzīvotāju ekonomisko potenciālu, sniedzottiem mērķtiecīgu atbalstu, taču tajā pašā laikā aizverotviņiem daudzas nozares. Valstis, kas vēl nesen bija atka-rīgas no viesstrādniekiem (CZ, IT, ES, PT), var nodrošinātvienlīdzīgu attieksmi pret viņiem kā darbiniekiem, tačutās bieži vien ignorē ārvalstīs dzimušās personas konkrē-tās problēmas. EE un RO izrādās vienīgās Centrāleiropasvalstis, kas ir kaut mazliet gatavas savu nākamo imigrantuvajadzībām.

Pārmaiņas un tendencesLaikā no 2007. gada līdz 2010. gadam 10 valstīs imigrantisaņēma lielāku darba tirgus atbalstu. Lielākam skaitamlegālo iedzīvotāju tiks nodrošināta vienlīdzība darba unapmācības pieejamībā vairākās jaunajās imigrācijas valstīs(GR, ES, PT) un Centrāleiropā (HU, PL, LV). Valstis reizēmizmantoja Eiropas Savienības likumdošanas dotās iespējassavas likumdošanas pilnveidošanai. Tradicionālās imigrā-cijas valstis panāca progresu mērķtiecīgu atbalsta pasā-kumu jomā, kas parasti ir vāja visās valstīs. Imigranti ATun DK varēs iepazīties ar vairākiem jauniem mērķtiecīgaatbalsta pasākumiem, bet CA, PT un LU tiks ieviesta labākakārtība viņu kvalifikācijas atzīšanai.


DARBA TIRGUS MOBILITĀTE

WWW.MIPEX.EU/LABOUR-MARKET-MOBILITY


MIPEX% III II

1 100 (100)2 94 (80)3 85 (85)4 84 (79)5 81 (77)6 77 (77)7 73 (64)

73 (76)9 71 (71)10 69 (69)11 68

6813 65 (65)

5714 56 (44)15 55 (55)

55 (55)17 53 (53)

53 (53)19 50 (45)20 49 (49)21 48 (45)

48 (45)23 46 (46)24 44 (44)25 43 (48)26 41 (36)27 4028 39 (42)29 36 (27)30 21 (21)

21 (21)

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

Reitings Valsts

ZviedrijaPortugāleNīderlandeSpānijaKanādaVācijaDānijaNorvēģijaSomijaItālijaRumānijaASVIgaunijaES vidējais AustrijaČehijaApvienotā karalisteBeļģijaŠveiceGrieķijaFrancijaLuksemburgaPolijaLietuvaSlovēnijaMaltaUngārijaBulgārijaĪrijaLatvijaKipraSlovākija


DA

RBA

TIRGU

SM

OB

ILITĀTE


Ģimenes, kas ir veiksmīgi apvienojušās, dzīvo sociālkul-tūras stabilitātē, lai tās varētu līdzdarboties sabiedrībā.Eiropā trešajai valstij piederīgai ģimenei ir tādas pašastiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības valstij piede-rīgai ģimenei, kas pārceļas no vienas valsts uz dzīvi citāvalstī. Ierodoties valstī, iebraucējs iesniedz iesniegumuspar savu laulāto/partneri un bērniem, kā arī par apgādībāesošiem vecākiem un vecvecākiem. Procedūra ir bezmaksas un nav ilgstoša. Varas iestādēm nav pamata no-raidīt ģimenes iesniegumu, ja tajā sniegtas patiesas ziņas,un nepastāv nekādi draudi valsts drošībai. Valsts atviegloģimenes integrāciju, nodrošinot tai skolas, darba unsociālo programmu pieejamību.


Imigrantam, kas ir piespiedu kārtā šķirts no savas ģimenes,ir maz izredžu integrēties vietējā sabiedrībā, kur viņš dzīvo.Viņam ir gadiem ilgi jāgaida, lai kļūtu par pastāvīgoiedzīvotāju. Pat tad likums atzīst tikai tradicionālo nukleāroģimeni. Ģimenes uzaicinātājiem ir jātiek galā ar grūtiemapstākļiem, bez valdības atbalsta. Vienīgi tie, kam ir lieliienākumi, stabils darbs un izcili rezultāti valodas/inte-grācijas testos, var dzīvot kopā ar savu ģimeni. Procedūrasir ilgstošas, dārgas un izveidotas pēc valsts ieskatiem.Likums piespiež apvienojušās ģimenes locekļus atrastiesimigranta apgādībā, jo viņi nevar strādāt vai izmantotvalsts pabalstus. Viņiem nav tiesību uz atsevišķu uzturē-šanās atļauju, pat ja imigrants nomirst, šķir laulību vai pretviņiem izturas vardarbīgi.

VidējaisVairumam imigrantu Eiropā un Ziemeļamerikā ir likumī-gas tiesības uz ģimenes apvienošanos, kas ir mazliet lab-vēlīgākas viņiem un viņu ģimeņu integrācijai. Valstīs, kasievēro sašaurinātas ģimenes jēdziena definīcijas, uzaicinā-tājiem izvirza arī apgrūtinošus nosacījumus. Iesniedzējiemir jāpierāda, ka viņiem ir “stabili un pietiekami” ienākumi,kas bieži vien ir aptuveni un noteikti augstāki par ienā-kumu līmeni, kāds noteikts valstij piederīgajiem, lai viņivarētu dzīvot no sociālās palīdzības. Tikai nedaudzās

valstīs tiek izvirzīti valodas vai integrācijas nosacījumi.Taču, tā kā šādus nosacījumus izvirza aizvien vairāk valstu,tie tiek attiecināti arī uz laulātajiem vēl pirms viņu iera-šanās valstī. Ģimenes iegūst gan drošu pastāvīgās uztu-rēšanās atļauju un vienlīdzīgas tiesības, taču, lai iegūtukāda ģimenes locekļa atsevišķu uzturēšanās atļauju, tāssaskaras ar ilgu gaidīšanu un būtiskiem nosacījumiem.

Droša ģimenes dzīve ir sākumpunkts integrācijai Ziemeļ-amerikā, Ziemeļvalstīs, Ziemeļrietumeiropā un jaunajāsdarbaspēka imigrācijas valstīs. Šo valstu ģimenes definī-cijas un nosacījumi ir vairāk iekļaujoši CA, nekā US, SE unFI, nekā NO, ES un PT, nekā IT. Centrāleiropā labvēlīginosacījumi likumdošanā tiek piemēroti, izmantojot pēcvalsts ieskatiem noteiktu procedūru.

Pārmaiņas un tendencesKopš 2007. gada maz kas ir mainījies TVV ģimenēm, kurunākotne vēl joprojām ir neskaidra. Procedūras kļuvalabvēlīgākas 5 valstīs, taču kļuva stingrākas 11 valstīs.Valstis (pavisam nesen arī GR, LU, ES) tagad nodrošinapamattiesības un uzturēšanās drošību, bieži vien, lainodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanai.Tā kā tie ir minimālie standarti, ir maz valstu, kas tos ne-ievēro, taču vēl mazāk ir valstu, kas tos pārsniedz. Lēmumupieņēmēji galvenokārt nevar vienoties par to, kā piemērotnosacījumus ģimenes apvienošanai. Valstis ar labvēlīgurīcībpolitiku (BE, PT, SE) cenšas noteikt ienākumu vai mā-jokļa prasības, balstoties uz prasībām, kas ir jāizpildavisiem iedzīvotājiem sabiedrībā. Taču arvien biežāk tradi-cionālās imigrācijas valstis pieprasa, lai imigranti atbilstunosacījumiem, kurus nevarētu izpildīt daudzi valstij pie-derīgie: augstāks laulībā stāšanās vecums (UK), augstākiienākumi (AT), vairāk testu (NL), arī laulātajiem ārzemēs(NL, DE, FR, DK), galvenokārt ar augstākām nodevām, betgandrīz bez nekāda atbalsta. Nosacījumi, kas praksē ne-veicina ģimenes apvienošanos un nerosina integrāciju,saskaņā ar ES likumdošanu (2003/86/EC) varētu būt ne-pamatoti. Imigranti jau ir sākuši iesniegt pierādījumus valstutiesās un Eiropas Savienības tiesai (piem., NL – Chakrounlieta).


ĢIMENES APVIENOŠANĀS

WWW.MIPEX.EU/FAMILY-REUNION


MIPEX% III II

1 91 (89)2 89 (89)3 85 (76)4 84 (89)5 75 (75)6 74 (78)7 70 (70)8 68 (70)

68 (72)10 67 (53)

67 (67)67

13 66 (66)14 65 (65)

6516 61 (56)17 60 (62)

6018 59 (59)19 58 (59)20 54 (56)21 53 (53)22 52 (53)23 5124 49 (47)25 48 (50)26 46 (46)27 41 (43)28 40 (40)29 39 (39)30 37 (37)31 34 (36)

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

PortugāleKanādaSpānijaZviedrijaSlovēnijaItālijaSomijaBeļģijaNorvēģijaLuksemburgaPolijaASVČehijaIgaunijaRumānijaUngārijaVācijaES vidējaisLietuvaNīderlandeApvienotā KaralisteSlovākijaFrancijaBulgārijaGrieķijaMaltaLatvijaAustrijaŠveiceKipraDānijaĪrija

Reitings Valsts


ĢIM

ENES

APV

IENO

ŠAN

ĀS

Vislabākais piemērsTas ir sastādīts, balstoties uz valstu rīcībpolitikām, kas 2010.gada maijā konstatētas vismaz vienā no 31 valsts.

Ikviens valstī dzīvojošs bērns var apmeklēt mācību iestā-des, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar universitāti, un varsasniegt vislabākos iespējamos panākumus. Viņš gūstlabumu no tādiem pašiem vispārīgajiem pasākumiem kāviņa klasesbiedri ar tādu pašu sociālekonomisko izcelsmi.Ja viņam savas vai savas ģimenes imigrācijas pieredzesdēļ ir citas vajadzības, viņš saņem papildu atbalstu. Viņaskolotāji ir apmācīti šīs vajadzības pazīt un noteikt viņamvienlīdz augstus sasniedzamos mērķus. Viņam ir tiesībasuz papildkursiem un apmācību, lai panāktu skolasbiedrusun apgūtu viņu valodu. Viņa vecākiem ir aktīva loma viņaizglītībā, jo skola viņus īpaši iesaista ikvienā darbībasposmā. Viņš ar saviem vecākiem arī dod savai skolai jaunasiespējas. Visi audzēkņi var pieteikties nodarbībās par viņaģimenes valodu un kultūru. Viņa skola ievēro multikultu-rālu pieeju mācību programmai, mācību grāmatām, mā-cību darba plānojumam un personāla pieņemšanai darbā.Kopā ar visiem audzēkņiem un personālu viņš apgūst, kādzīvot un mācīties daudzveidīgā sabiedrībā.


Skola nefunkcionē kā motors imigrantu skolēnu inte-grācijai. Daudziem bērniem, kas dzīvo valstī, nav pat tie-sību uz pilnu izglītības apjomu. Ar integrāciju nodarbojastikai dažas skolas vai īpaši vienreizēji projekti. Pret imi-grantu bērnu lielākoties izturas kā pret jebkuru citu bērnuviņa vecumā. Vēl jo sliktāk, skolotāji var uzskatīt viņuvienīgi par problēmu. Viņam nav iespēju iesaistīt savusvecākus, kuri runā dažādās valodās un kuriem ir dažādaizcelsme. Viņš nekad pienācīgi neiemācās ne savas ģime-nes, ne arī uzņēmējvalsts valodu, jo atbalsts valodas ap-guvē ir vājš vai tā vispār nav. Gala rezultātā viņš kopā arpārējiem audzēkņiem – imigrantiem nonāk skolās, kamnav atzīstamu akadēmisku sasniegumu. Skolotāji un per-sonāls paši nepieder pie dažādām tautībām un nevar tiktgalā ar daudzveidību savā skolā. Visi audzēkņi neiemācāscienīt dažādas izcelsmes cilvēkus un strādāt ar tiem.

VidējaisIzglītība kā jauns MIPEX virziens atklājas kā joma, kurāvairākumam valstu ir būtiski trūkumi integrācijas rīcīb-politikā. Nedaudzās skolu sistēmās tiek profesionāli no-vērtēts, ko iebraucēju bērni ir iemācījušies ārzemēs.Vairākumam bērnu ir vismaz netiešas tiesības apmeklētbērnudārzu un iegūt obligāto izglītību. Viņiem ir pieejamiarī vispārējie pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt bērniemno nelabvēlīgām ģimenēm. Viņi gūst tikpat lielu vai ne-lielu labumu, kā citi audzēkņi ar tādu pašu sociālo izcelsmi.

Taču imigrantu skolēniem var klāties grūti skolā arī cituiemeslu dēļ nekā viņu vienaudžiem. Tādā gadījumā skolaspatur sev plašu rīcības brīvību izlemt, vai pievērsties imi-grantu skolēnu, viņu skolotāju un vecāku īpašajām vaja-dzībām un vai veikt rezultātu uzraudzīšanu. Bez skaidrinoteiktām prasībām vai tiesībām skolēni nesaņem at-balstu, kas tiem nepieciešams visu skolas gaitu garumāun jebkur valstī, it īpaši vietās, kur ir daudz imigrantu vainedaudz resursu. Imigrantiem ir tiesības uz atbalstuvalodas apguvē, taču bieži vien tas netiek nodrošinātstādā pašā līmenī kā pārējā mācību programma. Gandrīznevienai valstij nav sistēmas skolu vai personāla daudz-veidības nodrošināšanā, tādējādi vairākums skolu nevarizmantot jaunās iespējas, ko sniedz daudzveidīgs audzēkņusastāvs.Nedaudzas izglītības sistēmas Eiropā pielāgojas imigrā-cijas realitātei. Visvairāk šajā procesā ir iesaistījusies Ziemeļ-amerika, Ziemeļvalstis un Beneluksa valstis. UK ir Eiropasvadošo imigrācijas valstu priekšgalā; PT ir vislabākā jaunoimigrācijas valstu starpā; CZ – Centrāleiropā; un EE –Baltijā. Pārējās valstis ir zem 50% atzīmes, dažas atrodaspat vēl ievērojami zemāk (FR, IE, LV, LT, BG, HU).


IZGLĪTĪBA

WWW.MIPEX.EU/EDUCATION


MIPEX% III

1 772 713 664 63

6363

7 588 559 5210 51

5112 5013 4814 4515 44

4417 4318 4219 41

3920 3321 29

2923 2524 24

2426 2027 17

1729 1630 1531 12

Reitings Valsts

ZviedrijaKanādaBeļģijaSomijaNorvēģijaPortugāleApvienotā KaralisteASVLuksemburgaDānijaNīderlandeIgaunijaSpānijaŠveiceAustrijaČehijaVācijaGrieķijaItālijaES vidējaisKipraFrancijaPolijaĪrijaSlovākijaSlovēnijaRumānijaLatvijaLietuvaMaltaBulgārijaUngārija

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija


IZGLĪTĪB

A


Kad valstis paver politiskas iespējas, demokrātiskā dzīvēvar piedalīties visi iedzīvotāji. Iebraucēji bauda tās pašaspilsoniskās brīvības kā valsts piederīgie. Imigrante varbalsot un tikt izvirzīta par kandidāti vietējās vēlēšanās, unpēc tam, kad viņa valstī likumīgi uzturējusies noteiktugadu skaitu, viņa bauda politiskās pamatbrīvības tāpat kāvalstspiederīgie. Viņa var arī balsot reģionālajās vēlēšanās.Viņa var tikt ievēlēta un var pat vadīt spēcīgu un neatka-rīgu imigrantu konsultatīvo institūciju savā vietējā ap-kaimē, reģionā vai pat visā valstī. Valsts viņu iepazīstina arviņas politiskajām tiesībām un atbalsta imigrantu pilso-niskās sabiedrības veidošanos.


Imigrants nevar piedalīties politisku lēmumu pieņemšanā,kas viņu visvairāk ietekmē, ne pilsētā, ne reģionā, ne arīvalstī, kur viņš dzīvo. Valsts ierobežo viņa pilsoniskās pa-mattiesības. Viņš nevar dibināt politisku apvienību, iestā-ties partijā vai strādāt par žurnālistu.Balsstiesības ir tikai valstspiederīgajiem (un Eiropas Savie-nības dalībvalstīs – Eiropas Savienības pilsoņiem). Viņšdzīvo pilsētā, kur tās vadība pat nekonsultējas ar imigran-tiem. Valsts neīsteno nekādu rīcībpolitiku, lai rosinātu viņupiedalīties demokrātiskā dzīvē. Asociācijas, kas pārstāvviņa intereses, nevar cerēt uz valsts finansējumu.

VidējaisVairākumam imigrantu ir maz iespēju ietekmēt un piln-veidot rīcībpolitikas, kas viņus skar diendienā. 11 valstīs,galvenokārt Centrāleiropā, vēl joprojām ir spēkā likumi,kas liedz imigrantiem politiskās pamatbrīvības. EiropāTVV var tikt izvirzīti par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās13 no apsekotajām valstīm, balsot vietējās vēlēšanās –19 valstīs, reģionālajās vēlēšanās – 7 valstīs un valsts mē-roga vēlēšanās – 2 valstīs (PT, UK). Konsultatīvās institūcijasvietējā līmenī pastāv 15 valstīs, bet valsts līmenī – 11 valstīs.Tās var tikai daļēji sniegt imigrantiem mērķtiecīgas iespē-jas pilnveidot rīcībpolitiku. Apmēram pusē valstu imi-grantu politiskās aktivitātes finansē valsts, kamēr trešdaļā

valstu imigranti saņem no valsts informāciju par savāmpolitiskajām tiesībām.

Politisko un pilsonisko tiesību piešķiršana ir par sevi pār-liecinātas imigrācijas valsts iezīme. Tradicionālo un jaunoimigrācijas valstu starpā pastāv būtiskas atšķirības. Imi-grantiem nav gandrīz nevienas no šīm tiesībām Centrāl-eiropā, Baltijā, CY un MT. Vienīgi IE un PT ir pavērušastikpat daudzas politiskās iespējas kā vadošās valstis noZiemeļvalstīm un Ziemeļrietumeiropas. Tradicionālajāsimigrācijas valstīs ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem, itīpaši attiecībā uz balsstiesībām, ir nepieciešami grozījumikonstitūcijās (AT, DE, IT, ES) vai lielāka politiskā griba (CA,FR, UK, US).

Pārmaiņas un tendencesImigrantu politiskās iespējas īpaši neuzlabojas. Vienīgāvalsts, kas ir panākusi būtisku progresu, bija GR (+15), kurnotika pilsonības likumdošanas reforma, un kas pavēradaudzas politiskas iespējas vietējā līmenī. Šis piemērsilustrē MIPEX konstatēto rezultātu, ka konsultatīvi veido-jumi nav balsstiesību aizstājēji. Valstis, kas paplašina balss-tiesīgo loku, visdrīzāk arī radīs spēcīgas konsultatīvāsinstitūcijas.

Politiskā līdzdalība kļūst par integrācijas stratēģiju sastāv-daļu. Konsultatīvās institūcijas un balstiesības pirmoreizparādījās 20. gs. 70. gados, un par tām tiek regulāri deba-tēts visā Eiropā un aizvien biežāk arī Ziemeļamerikā.Galvenais iemesls MIPEX novērtējumu uzlabošanās ten-dencei nav tieši saistāms ar Eiropas Savienības likum-došanu vai Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 44. Valstu unEiropas tiesas palīdz nodrošināt pilsoniskās pamattiesības(AT, ES). Jaunajās imigrācijas valstīs no jauna parādījusiesinterese par konsultatīvajām institūcijām (FR, IE, IT, ES, PT)un zināmām balsstiesībām (CZ, EE, LT, SI, LU, SK, BE, GR).MIPEX rezultāti liecina, ka konsultatīvās institūcijas, javaldības vēlas tās uzklausīt, parasti rodas (LU, PT, CH) un arīpazūd (BE, DK). Taču balsstiesības paliek: ir grūti tās iegūt,taču vēl grūtāk ir tās atcelt.


POLITISKĀ LĪDZDALĪBA

WWW.MIPEX.EU/POLITICAL-PARTICIPATION

Ir

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

1 Norvēģija 94 (94)2 Somija 87 (87)3 Īrija 79 (79)

Nīderlande 79 (79)5 Luksemburga 78 (76)6 Zviedrija 75 (75)7 Portugāle 70 (69)8 Vācija 64 (64)9 Dānija 62 (66)10 Beļģija 59 (61)

Šveice 59 (58)12 Spānija 56 (56)13 Apvienotā Karaliste 53 (53)14 Itālija 50 (50)15 ASV 4516 Francija 44 (44)

ES vidējais 4417 Grieķija 40 (25)18 Kanāda 38 (38)19 Austrija 33 (33)

Ungārija 33 (33)21 Igaunija 28 (28)

Slovēnija 28 (28)23 Kipra 25 (25)

Lietuva 25 (25)Malta 25 (25)

26 Slovākija 21 (21)27 Latvija 18 (18)28 Bulgārija 1729 Čehija 13 (13)

Polija 13 (13)31 Rumānija 8

MIPEX% III IIReitings Valsts



POLITISK

ĀLĪD

ZDA

LĪBA


Kādā brīdī visiem legālajiem imigrantiem ir tiesības pa-šiem izlemt, vai apmesties valstī uz pastāvīgu dzīvi. Pie-teikuma iesniegšanas procedūra ir bez maksas un īsa, jovienīgais risināmais jautājums ir: vai pastāv potenciālakrāpniecība vai reāli draudi drošībai. Viņš var pārsūdzētjebkuru noraidījumu vai atsaukšanu. Ja atļauja tiek pie-šķirta, viņš var justies droši savā statusā un baudīt vien-līdzīgu attieksmi kopā ar valstspiederīgajiem, tās pašastiesības un pienākumus vairākumā dzīves jomu.


Kā ārvalstniekam imigrantam vienmēr būs “pastāvīgs pa-gaidu” likumīgs statuss, bez vienlīdzīgām integrācijastiesībām. Daudzi legālo imigrantu atļauju veidi nedodviņiem tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pat jacitādi viņi atbilst kritērijiem un prasībām par uzturēšanosvalstī. Iesniedzējam ir jāapmierina sarežģītas prasībasienākumu un nodarbinātības sakarā. Viņš var pat nemē-ģināt kārtot sarežģītos un dārgos valodas un integrācijastestus, jo nav bezmaksas kursu un mācību materiālu. Jaatļauju beidzot piešķir, viņa statuss vēl joprojām ir ne-skaidrs. Viņš var atgriezties savā izcelsmes valstī vienīgi uzneilgu laiku, kas kavē īstenot viņa plānus attiecībā uz šīsvalsts attīstību un savu ģimenes dzīvi.

VidējiLīdz ar ģimenes apvienošanos pastāvīgā uzturēšanāsvalstī ir valstu integrāciju rīcībpolitiku nosacīti stiprā puse.Šie iedzīvotāji var strādāt, mācīties, iet pensijā un dzīvotvalstī tāpat kā valstspiederīgie. Imigrantiem ir jāizpildadaudzas dažādas prasības un nosacījumi par atbilstību –daži ir vairāk, citi – mazāk ierobežojoši. Vairākas personukategorijas ar uzturēšanās atļaujām nevar pieteikties pa-stāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai, lai gan nodzīvojušivalstī piecus vai vairāk gadus. Nosacījumi, kas reiz tikanoteikti pilsonības iegūšanai, aizvien vairāk tiek attiecinātiarī uz pastāvīgo uzturēšanos valstī. Taču nosacījumi pa-stāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai vairāk rosina iesnie-dzējus censties gūt panākumus.

Koncentrējot uzmanību uz valodas pamatprasmi, tajosmazliet vairāk tiek ņemtas vērā indivīdu spējas un trūkumi,un tiem ir vieglāk nodrošināt kursus. Valstis saglabā sevtiesības pēc saviem ieskatiem atteikt vai atsaukt pastā-vīgās uzturēšanās atļauju, lai gan ir jāņem vērā personiskieapstākļi un ir pamats lēmuma pārsūdzēšanai.

Vairākums pastāvīgo iedzīvotāju var iegūt drošu statusuun vienlīdzīgas tiesības Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs. Taspats sakāms par CA, taču ne par US. Iebraucējiem varizrādīties visgrūtāk izpildīt atbilstības prasības un nosacī-jumus UK, CH, DE, FR un AT. Lai gan CY un GR tiek izvirzītiapgrūtinoši nosacījumi, vairākums jauno imigrācijas valstuto nedara, lai gan valstis vēl joprojām nosaka procedūraspēc saviem ieskatiem.

Pārmaiņas un tendences2010. gadā potenciālie pastāvīgie iedzīvotāji lielā mērā sa-skaras ar tām pašām iespējām un šķēršļiem, ar kuriem viņisaskārās 2007. gadā. Gandrīz nekas nemainās tur, kur tiekpiemēroti Eiropas Savienības minimālie standarti. Valstis,kam ir jāpanāk pārējās, cenšas to izdarīt (BE +15, PT +14,ES +6), kamēr tās valstis, kas to nedara, ievērojami atpaliek(UK –43). Vairākums valstu koncentrē izmaiņas savāsrīcībpolitikās uz jaunajiem un stingrajiem nosacījumiem,kas ir Eiropas debašu apritē. 1999. gadā Vācija bija vienīgāEiropas Savienības dalībvalsts, kas izvirzīja prasību parvalodu. Patlaban tendence izvirzīt valodas un integrācijasnosacījumus paplašinās no Eiropas tradicionālajām imi-grācijas valstīm (DK, DE, UK) uz jaunajām darbaspēkaimigrācijas valstīm dienvidos un austrumos (CY, CZ, IT, PT).Pārējās pārmaiņas ir mazāk izteiktas: AT, DK, PT un EScenšas piesaistīt starptautiskos studentus, lai tie apmestosvalstī, pretstatā LU un UK; un, kamēr ES un PT piedāvāsaviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem labāku aizsardzībupret deportāciju, citas valstis atrod jaunus iemeslusatteikumam un uzturēšanās atļaujas atsaukšanai, tādus kāpunktu sistēmas (UK, DK, IT), neskaidri drošības apsvērumi(EE) un dubultsods (UK).


PASTĀVĪGĀ UZTURĒŠANĀSVALSTĪWWW.MIPEX.EU/LONG-TERM-RESIDENCE



MIPEX% III II

1 79 (64)2 78 (72)

78 (78)4 69 (55)

69 (69)6 68 (68)7 67 (68)8 66 (64)

66 (69)10 65 (65)

65 (65)12 64 (64)13 63 (60)14 61 (61)15 60 (54)16 59 (51)

5917 58 (54)

58 (58)19 57

57 (57)21 56 (56)

56 (57)23 5424 50 (50)

50 (50)50

27 46 (46)28 43 (43)29 41 (41)30 37 (41)31 31 (74)

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

BeļģijaSpānijaZviedrijaPortugāleSlovēnijaNīderlandeIgaunijaDānijaItālijaČehijaPolijaMaltaKanādaNorvēģijaUngārijaLatvijaES vidējaisAustrijaSomijaBulgārijaLietuvaGrieķijaLuksemburgaRumānijaVācijaSlovākijaASVFrancijaĪrijaŠveiceKipraApvienotā Karaliste

Reitings Valsts

PASTĀ

VĪG

ĀU

ZTURĒŠA

NĀ

SVA

LSTĪ


Visi pastāvīgie iedzīvotāji, kas redz savu nākotni valstī,saņem visaptverošu atbalstu, lai viņi kļūtu par pilsoņiemun uz vienlīdzīgiem pamatiem piedalītos sabiedrībasdzīvē. Visi pilsoņi var būt dubultpilsoņi. Bērns, kas pie-dzimis valstī vecākiem – imigrantiem, piedzimstot kļūstpar pilsoni (jus soli) tāpat kā visi citi bērni. Cilvēks, kasdzimis ārzemēs, nodzīvojot valstī trīs gadus, var izveidotsaikni ar šo valsti. Viņam ir tiesības uz pilsonību, ja viņšatbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, piemēram,viņam nav nesenas sodāmības. Prasība nokārtot valodaspamatprasmju testu un apmeklēt pilsonības kursus rosinaviņu censties gūt panākumus, izmantojot bezmaksaselastīgus un profesionālus kursus un testus. Kā jaunampilsonim viņam ir tāda pati pilsonības aizsardzība kāpārējiem valstspiederīgajiem.


Valstis, kas nerosina imigrantus iegūt tās pilsonību, radailgtermiņa demokrātisku, sociālu un ekonomisku deficītu.Pret imigrantu bērniem un mazbērniem vēl joprojāmizturas kā pret ārzemniekiem. Imigrants netiek uzskatītspar tiesīgu lūgt pilsonību, ja viņš nav valstī nodzīvojis12 gadus. Jauniem pilsoņiem nevar būt divu valstu pilso-nības. Pārējie nosacījumi ir pārāk apgrūtinoši daudziempastāvīgajiem iedzīvotājiem – vai pat valstspiederīgajiem,lai tos spētu izpildīt (piem., ienākumi, nodevas 1500 eiroapmērā). Iesniedzējam ir jānokārto stingri un dārgi valo-das un integrācijas testi, kurus valstis noteikušas pēcsaviem ieskatiem. Procedūra ir pilnībā izveidota pēc valstsieskatiem, bez tiesiskas uzraudzības. Kā jaunam pilsonimviņam var atņemt pilsonību jebkurā viņa dzīves brīdī, viņšvar pat kļūt par bezvalstnieku.

VidējiDubultpilsonība un jus soli kļūst par normu imigrācijasvalstīs. Vairākums procedūras aspektu vēl joprojām ne-rosina vai neļauj daudziem pat mēģināt to iegūt. Laivarētu pieteikties uz pilsonību, imigrantiem Eiropā irjāgaida vidēji septiņi gadi dažu pastāvīgās uzturēšanāsnosacījumu dēļ.

Pusē valstu pilsonība ir atkarīga no ienākumu līmeņa unaugstām nodevām. Iesniedzējiem parasti tiek izvirzītaprasība zināt valodu, nereti – augstā prasmes līmenī vaineskaidri formulētā apjomā. Testi reti iet rokrokā ar at-balstu, lai sagatavotos to nokārtošanai. Pēc procedūrām,ko valstis noteikušas pēc saviem ieskatiem, var vismazpārsūdzēt lēmumu un izmantot zināmu aizsardzību pretbezvalstnieka statusu un uzturēšanās atļaujas atsaukšanu.

Tradicionālās jus soli valstis (CA, US, IE, UK, FR) un nesenreformas īstenojušās valstis (BE, DE, GR, LU, SE, PT) paversaviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem – ārvalstniekiem maz-liet labvēlīgāku ceļu uz pilsonību. Pilsonības rīcībpolitikasir nelabvēlīgākas sabiedrības integrācijai daudzās jaunajāsimigrācijas valstīs Baltijā, Centrāleiropā, AT, CY, DK, MT unNO.

Pārmaiņas un tendencesJaunie pilsonības likumi būtiski uzlaboja nosacījumusintegrācijai GR (+39) un LU (+32), taču mazliet tos pa-sliktināja UK (–16) un SK (–12). Citādi vairākumam nākamopilsoņu maz kas ir mainījies. Daži testi ir profesionālāki(DE), un tiem ir labāks kursu nodrošinājums (DE, EE andNL), kamēr nodevas ir strauji palielinājušās IE, IT, UK un US.Ieinteresētās puses vēl joprojām nav vienisprātis, vai pa-stāvīgās uzturēšanās prasības, nosacījumi un drošībasapsvērumi veicina vai apdraud integrāciju praksē. Pie-augošo nosacījumu un uzturēšanās gadu skaitu var uz-skatīt par šķēršļiem un vājas integrācijas rādītājiem (GR,agrāk arī PT, BE) vai par “stimuliem” (LU, SK, UK). Daži jau-nie pilsoņi gūs labumu no jaunajiem pasākumiem, kasaizsargā pret valsts rīcību pēc saviem ieskatiem, pilsonībasatņemšanu un bezvalstnieka statusu (DE, GR, HU, LU).Taču jaunie drošības apsvērumi SK un UK (2007), kā arīpriekšlikumi BE, FR, NL un US saistītu drošības jautājumusar jaunajiem pilsoņiem. Debašu centrā ir jautājums, vaipilsonības atņemšana cilvēkiem ar ārvalstu izcelsmi pa-darīs sabiedrību drošāku vai integrētāku.


PILSONĪBAS IEGŪŠANASIESPĒJASWWW.MIPEX.EU/ACCESS-TO-NATIONALITY



MIPEX% III II

1 82 (82)2 79 (79)3 74 (74)4 69 (69)5 66 (34)

66 (65)7 63 (65)8 619 59 (59)

59 (52)59 (75)

12 58 (60)13 57 (54)

57 (18)44

15 41 (41)16 39 (39)17 36 (36)18 35 (35)19 33 (33)

33 (33)33 (33)

22 32 (32)23 31 (28)24 2925 27 (39)26 26 (26)27 2428 22 (22)29 20 (20)30 16 (15)31 15 (16)

Ir

PortugāleZviedrijaKanādaBeļģijaLuksemburgaNīderlandeItālijaASVFrancijaVācijaApvienotā KaralisteĪrijaSomijaGrieķijaES vidējaisNorvēģijaSpānijaŠveicePolijaČehijaDānijaSlovēnijaKipraUngārijaRumānijaSlovākijaMaltaBulgārijaAustrijaLietuvaIgaunijaLatvija

Reitings Valsts

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

PILSON

ĪBA

SIEG

ŪŠA

NA

SIESPĒJA

S


Visi iedzīvotāji, lai kāda būtu viņu izcelsme, var cīnīties pretdiskrimināciju un gūt labumu no vienlīdzīgām iespējām.Ikviens valstī var vērsties tiesā, protestējot pret visiemdiskriminācijas veidiem, kā arī pret rasu aizspriedumiemun rasu naida kurināšanu. Tie ir nelikumīgi visās sabied-rības dzīves jomās – sākot ar nodarbinātību un beidzot arizglītību, publiskajā telpā, mājokļu un sociālās aizsardzībasjomā. Cietušajam ir tiesības vērsties tiesā, jo likumi tiekpienācīgi piemēroti un izmantoti. Neatkarīgas vienlīdzīgasaizstāvības institūcijas un NVO sniedz viņam palīdzībuvisas tiesvedības garumā. Diskriminācijas novēršanai, no-sodīšanai un nodarītā kaitējuma labošanai tiesas izmantoplašu sankciju loku. Valsts uzņemas pozitīvus pienākumusun veic pasākumus, kas rosina pārējās institūcijas kļūtatvērtākām. Tās atrod šā darba vai līguma izpildei vispie-mērotāko personu, vienlaikus nodrošinot labāku pārstāv-niecību iedzīvotājiem, kam tās kalpo.


Pastāv rīcības brīvība liegt kādam cilvēkam iespējas tikaiuz viņa rases piederības, reliģijas un tautības pamata.Cietušajam ir jāvēršas tiesā bez tiesiskas palīdzības, tul-kiem vai NVO atbalsta. Lai pierādītu diskrimināciju, viņamir jāuzņemas pierādījuma smagums visas tiesvedības laikā.Ja garā procedūra neatņem viņam drosmi rīkoties, tad arto var panākt tīri simboliskās sankcijas. Viņš nekur nesa-skata nekādus valdības veiktus pasākumus vienlīdzībasveicināšanai. Viņam nevar palīdzēt arī vārgās vienlīdzībasaizstāvības institūcijas, ko ir radījusi un arī kontrolē valdība.

VidējiEiropa un Ziemeļamerika cīņā pret diskrimināciju gūstlabākus panākumus, nekā vairākumā pārējo integrācijaspolitikas jomu. Lielākajā daļā dzīves jomu plašs iesaistītopersonu loks nevar diskriminēt personu uz rasu pie-derības, etniskās piederības vai reliģijas pamata. Ja parpamatu ir viņas tautība vai ir vairāki diskriminācijas iemesli,tai ir mazāk izredžu – vai pat nav nekādu. Parasti cietušais,kas vēršas tiesā, var gūt labumu no aizsardzības pret

viktimizāciju, kopīgi uzņemoties pierādījumu smagumu,un kopīgi izmantojot finanšu palīdzību un tulku atbalstu.

NVO, kas iestājas par vienlīdzību, varētu būt specīgākaslikumiskās tiesības pārstāvēt cietušos, sniegt kolektīvuprasību tiesās un izmantot situācijas testēšanu. Rīcīb-politikas lielākie trūkumi rodami vienlīdzības jomā. Valstisnespēj garantēt, ka personāls un pakalpojumu sniedzējiatbalstīs vienlīdzību savā ikdienas darbā. Ir pārāk mazvienlīdzības aizstāvības institūciju ar pilntiesīgu juridiskostatusu un neatkarību, kas tiem nepieciešama, lai palī-dzētu cietušajiem.

Diskriminācijas upuri ir vislabāk aizsargāti Ziemeļamerikāun Eiropā – UK, SE, BE un FR. Vadītāji turpina pilnveidotlikumus, lai tos būtu vieglāk izmantot un piemērot. PT, RO,BG un HU sāk izmantot jaunāku likumdošanu pilnā ap-jomā. Baltijas valstis, MT un AT ir veikušas tikai pasākumuminimumu, ko pieprasa Eiropas Savienība; PL un CH ievē-rojami atpaliek no šiem standartiem. Pārējās valstis (CZ,DE, DK, ES) ir pavirzījušās mazliet tālāk, ieviešot plašākusaizsardzības pasākumus, kas vēl joprojām ir neefektīvi vājovienlīdzības rīcībpolitiku dēļ.

Pārmaiņas un tendencesIntegrācijas politika būtiski un konsenventi uzlabojas, kadvalstis pilnveido rīcībpolitikas diskriminācijas un vienlī-dzības jomā. Šeit Eiropa ir guvusi vislielākos panākumus.Pirms �000. gada, kad tika pieņemta Eiropas likumdošana,kas kļuva par pagrieziena punktu, tikai � Eiropas Savie-nības valstis bija pieņēmušas pret rasismu vērstus likumus.Kopš tā laika visām valstīm bija jāsasparojas – visās 4 MIPEXdimensijās. Vislielākais progress tika panākts jaunajāsimigrācijas valstīs un Centrāleiropas valstīs. MIPEX II tonovēroja DE, GR, LU, SI, bet MIPEX III – EE (+14) un CZ(+�4). Pārējās valstis ir veikušas minimālus uzlabojumus,lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības likumdo-šanai. MIPEX III ievēroja situācijas uzlabošanos BE, DK, FI,FR, LT, LU, MT un PL, kamēr tiesu prakse nostiprina aiz-sardzības pasākumus (piem., IE). Vājas vienlīdzības rīcīb-politikas un finansējuma samazinājums (piem., IE), kā arīpolitiskā griba (piem., FR) var mazināt iespējas vērstiestiesā.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III��

PRETDISKRIMINĀCIJA

WWW.MIPEX.EU/ANTI-DISCRIMINATION

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III ��


MIPEX% III II

1 89 (89)89

3 88 (88)4 86 (81)5 84 (84)6 807 79 (70)8 78 (77)9 77 (74)10 75 (75)11 7312 68 (68)13 66 (66)14 63 (55)15 62 (62)16 59 (59)

59 (59)59 (47)59

19 55 (50)20 50 (50)21 49 (49)22 48 (48)

48 (47)24 47 (42)25 44 (20)26 40 (40)27 36 (27)

36 (35)29 32 (18)30 31 (31)31 25 (25)

KanādaASVZviedrijaApvienotā KaralistePortugāleBulgārijaBeļģijaSomijaFrancijaUngārijaRumānijaNīderlandeSlovēnijaĪrijaItālijaKipraNorvēģijaSlovākijaES vidējaisLietuvaGrieķijaSpānijaVācijaLuksemburgaDānijaČehijaAustrijaMaltaPolijaIgaunijaŠveiceLatvija

Kanāda

ASV

Norvēģija

ZviedrijaSomija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

Slovākija

Ungārija

Rumānija

Bulgārija

Grieķija

Itālija

ŠveiceSlovēnija

Austrija

Čehija

Vācija

Dānija

MaltaKipra

Luksemburga

Beļģija

Nīderlande

Francija

Spānija

Portugāle

ApvienotāKaraliste

Īrija

Reitings Valsts

PRET-D

ISKRIM

INĀ

CIJA

PĀRSKATS

Lai gan imigrācijas līmenis saglabājas zems un nav īpašimainījies, Igaunija saglabā ievērojamu TVV daļu iedzīvo-tāju sastāvā. Laika gaitā iedzīvotāju – bezvalstnieku skaitsir samazinājies, jo pēdējo divu desmitgažu laikā reformurezultātā palielinājās naturalizēto personu skaits.

Kopš MIPEX II visiem iedzīvotājiem tagad tiek nodrošinātapamataizsardzība pret diskrimināciju, kas mazliet uzlabo-jusi nosacījumus integrācijai Igaunijā (+� pēc MIPEX).Tomēr progress palicis minimālā līmenī, un Igaunija at-paliek no Eiropas vidējā rādītāja. Tās novērtējums būtuvarējis palielināties vairāk, ja nebūtu tā sauktās “bronzaskareivja paketes”. Liekot pastāvīgajiem iedzīvotājiem sajustlielāku nedrošību savā statusā, var padarīt sabiedrībudrošāku, taču var arī panākt pretējo. Tas var pat padarītsabiedrību par mazāk integrētu. Tai laikā Igaunijai nācāsatdot savu vietu MIPEX reitingā GR, kas risināja pilsonībasun politiskās līdzdalības pamatā esošās problēmas. Gan-drīz �0 gadu pēc neatkarības atgūšanas iebraucējiem unviņu bērniem ir ierobežotas politiskās brīvības un iespējasiegūt Igaunijas pilsonību. Igaunija ir bijusi vadībā Centrāl-eiropā ar savu integrācijas stratēģiju, kuras mērķis ir pa-lielināt līdzdalību nodarbinātībā, izglītībā un sociālajādzīvē. Patlaban tās lielākais izaicinājums ir ietverošu nosa-cījumu izstrāde visiem iedzīvotājiem, lai tie uz vienlīdzī-giem pamatiem piedalītos demokrātiskajā dzīvē.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III�8

IGAUNIJA

WWW.MIPEX.EU/ESTONIA

100% pēcMIPEX skalas

Igaunija Labākā prakse31 valstī

Sliktākā prakse31 valstī

Darba tirgusmobilitāte 65%

Pastāvīgā uzturēšanās valstī 67%

Pilsonības iegūšanasiespējas 16%

Pretdiskriminācija32%

Politiskālīdzdalība 28%

Izglītība50%

100

20

40

60

80 Ģimenesapvienošanās 65%

NOVĒRTĒJUMA PĀRSKATS

2009. g. janvāris +142009. g. janvāris -1

2007. g. decembris 0 2008.0 2008. g. septembris 0

40

02

MIPEXI

70

02

MIPEXII

PretdiskriminācijaLikums par vienlīdzīguattieksmi: Igaunija irviena no pēdējāmvalstīm, kas ievieš EiropasSavienības Pretdiskrimi-nācijas direktīvas

Pilsonības iegūšanasiespējasJaunā pilsonības testamērķis ir padarīt testu“jēgpilnāku”

Pastāvīgās uzturē-šanās grozījumsĀrvalstnieku likumā:apzināts noziegumspret valsti, jaunsiemesls atņemtstatusu

Igaunija pievienojasŠengenas līgumamDod nepilsoņiemtiesības brīvipārvietoties ES

Igaunijas integrācijasstratēģijaPieņemta jauna stratē-ģija �008.–�013. gadampar valodu, bezvalst-niecību, nodarbinātību,savstarpējiem kon-taktiem

INTEGRĀCIJAS POLITIKAS VĒSTURE


• Igaunijas integrācijas stratēģija ir viena no labākajāmEiropā īpašu izglītības un nodarbinātības vajadzīburisināšanā.

• Nepieciešams uzlabot starpkultūru izglītības īsteno-šanas procesu.

• Pilsoniskās pamattiesības vēl joprojām jāpilnveido.

• “Bronzas kareivja pakete” rada jaunu pamatu pastā-vīgās uzturēšanās atļaujas atsaukšanai: pilsonībasgadījumā tas būtu bijis pretrunā ar konstitūciju.

• Valodas prasībām nodrošināts apjomīgs atbalsts, tačutās ir daudz augstākas nekā pārsvarā Eiropā.

• Nav uzlabojumu pilsonības sakarā paaudzēm, kas dzi-mušas pēc neatkarības atgūšanas.

• Būtisks progress pretdiskriminācijas jomā, lai atbilstuEiropas Savienības pamatstandartiem.

• Vienlīdzības aizstāvības institūcijas un rīcībpolitikasvēl joprojām vājas.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III �9

IGA

UN

IJA

STARPTAUTISKĀ HARMONIZĒTĀ MIGRĀCIJAS STATISTIKA

Neto migrācija (�009)109 +/–500

TVV imigrācijas plūsma (�008)110 938

Lielākās trešās valstis – izcelsmes valstis (�008)111 Krievija, Ukraina, Baltkrievija

TVV iedzīvotāji (�009)11� �04 805

TVV īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā (�009)113 15,30%*

Ārvalstnieku īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā (�008)114 1�,00%

Atļaujas, kas izdotas ģimenei (�009)115 1148

Atļaujas, kas izdotas darbam (�009)11� 1135

Atļaujas, kas izdotas mācībām (�009)11� 383

Atļaujas, kas izdotas humānu iemeslu dēļ (�009)118 994**

Pilsētas ar vislielāko iedzīvotāju – TVV skaitu (�004)119 Tallina 9,93%, Tartu 3,44%

TVV nodarbinātības līmenis (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)1�0 4�,90%–5,�%

Nodarbinātības līmenis valstī (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)1�1 �3,50%–4,�%

Bezdarba līmenis TVV vidū (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)1�� ,�0%+11,4%

Bezdarba līmenis valstī (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)1�3 13,80%+�,9%

Iegūta pilsonība (�008. g., izmaiņas kopš �005. g.)1�4 �,1�0–4,95�

* TTV skaitā “Eurostat” iekļauj arī Igaunijas nepilsoņus.** Šis skaitlis ir “Eurostat” tehniska kļūda. Pareizais rādītājs – 4.

(Avots: Igaunijas policijas un robežsardzes departaments.)

IZMAIŅAS NOVĒRTĒJUMĀ (%)DARBA TIRGUS MOBILITĀTE



PASTĀVĪGĀ UZTURĒŠANĀS VALSTĪ

PILSONĪBAS IEGŪŠANAS IESPĒJAS

PRETDISKRIMINĀCIJA

KOPĀ (BEZ IZGLĪTĪBAS)

65

65

28

67

16

32

45

MIPEX III MIPEX II65

65

28

68

15

18

43


2009. g. novembris+1

2009. g. aprīlis0 2009. g. jūnjis 0 2009. g. jūnjis0

010

2

MIPEXIIIAdaptācijas programma

Jauno imigrantu adaptā-cijas programma

Pilsonības iegūšanasiespējasPrezidents uzliek veto,“apzināta noziegumapret valsti” izmanto-šanai par pamatu pilso-nības atņemšanai

Vairs nav ministraiedzīvotāju unetniskajās lietās

Pilsonības iegūšanasiespējas – nosacījumiSabiedrības atbalsts bez-maksas pilsonības kursiem

109: Eurostat110: Eurostat

111: Statistics Igaunija11�: Eurostat

113, 114, 115, 11�, 11�, 118: Ibid119: Urban Audit

1�0: Eurostat1�1, 1��, 1�3, 1�4: Ibid

PIEEJAMĪBA

VISPĀRĪGA ATBALSTA PIEEJAMĪBA

MĒRĶTIECĪGS ATBALSTS

DARBINIEKU TIESĪBAS


ATBILSTĪBA

TIESĪBU IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI

STATUSA DROŠĪBA

AR TO SAISTĪTĀS TIESĪBAS




MIPEX III %

40

83

63

75

65

MIPEX III %

55

75

63

67

65

Igaunijā darbinieki, kas ir TVV, saņem daudz labāku atbalstu, nekā vairākumāCentrāleiropas valstu, taču viņi tomēr saskaras ar būtiskiem šķēršļiem darbatirgus pieejamībā. Viņi var izmantot vispārējās izglītības un apmācībasprogrammas, kā arī saņemt mērķtiecīgu atbalstu ar Igaunijas integrācijasstratēģijas starpniecību (sk. informāciju blakus). Viņiem būs lielā mērā tās pašasdarbinieku tiesības kā viņu igauņu darbabiedriem. Taču, lai gūtu pieejudarbam, viņi saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kas var atturēt viņus pat no darbameklēšanas. TVV ar tiesībām strādāt EE nav pieejams valsts sektors, un viņamir jāievēro papildu nosacījumi, lai viņš varētu atvērt uzņēmumu vai strādātprivātajā sektorā.



Igaunijas integrācijas stratēģijaVairākumam Eiropas valstu, it īpašiCentrāleiropā (piem., LV), vēl ir jāiz-strādā efektīvs mērķtiecīgs atbalsts.Igaunija izceļas šajā ziņā līdz arZiemeļvalstīm, FR, PT, DE un NL.�000.–�00�. gada Igaunijas Integrā-cijas stratēģija ir tikusi pagarināta līdz�008.–�013. gadam. Tās programmaspalīdz visiem Igaunijas iedzīvotājiem,it īpaši jauniešiem, atrast darbu vaiapmācību, panākt savas kvalifikācijasatzīšanu, pilnveidot savas valodasprasmes savā profesijā un tikties arcitiem profesionāļiem savā jomā.Stratēģijas mērķis ir samazināt jeb-

kādas atšķirības nodarbi-nātības un ienākumu ziņāIgaunijas iedzīvotājiem,lai kāda būtu viņupilsonība. www.kogu.ee/indexphpid11145/

Ģimenes dzīves veicināšanaNosacījumi, kurus ir jāievēro ģimenei,lai gūtu labumu no ģimenes apvie-nošanās, Igaunijā kopumā ir izpildāmi,it īpaši salīdzinājumā ar valstīm,kas ierobežo imigrāciju, piemēram,AT, DK, FR, DE. Šis nosacīti pozitīvaissecinājums atrodams daudzās valstīsCentrāleiropā (HU, LT, LV) un vado-šajās jaunajās imigrācijas valstīs,tādās kā ES un PT. Taču galvenais

klupšanas akmensatbilsības nodrošināšanaiir mazliet sašaurinātā“ģimenes” definīcijaIgaunijā.

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Personas, kas nav valstpiederīgas un kas vēlas apvienoties ar savām ģimenēm,var izmantot rīcībpolitikas, kas ir mazliet labvēlīgākas viņu integrācijai. Vājaispunkts ir viņu atbilstība prasībām. Igaunija tur viņus divus gadus šķirtus noģimenēm un tikai tad atļauj viņiem iesniegt pieteikumu par savu nukleāroģimeni. Ja viņiem ir pamatienākumi savas ģimenes uzturēšanai, procedūra irīsa un skaidra. Laulātā atļauja var tikt atteikta vai atsaukta, ja attiecības sabrūk,un viņi nevar saņemt autonomu atļauju pat īpaši sarežģītos gadījumos. Viņiemir labi nodrošināta pieeja tiesiskajām garantijām, kā arī vienlīdzība sociālopabalstu un nodarbinātības pieejamībā, kā tas ir vairākumā valstu.

IZGLĪTĪBA


PIEEJAMĪBA

MĒRĶTIECĪGA PIEVĒRŠANĀS VAJADZĪBĀM

JAUNAS IESPĒJAS

STARPKULTŪRU IZGLĪTĪBA VISIEM

IZGLĪTĪBA

BALSSTIESĪBAS

POLITISKĀS BRĪVĪBAS

KONSULTATĪVĀS INSTITŪCIJAS

IEVIEŠANAS RĪCĪBPOLITIKA


MIPEX III %

50

60

50

42

50

MIPEX III %

25

50

0

38

28

Igaunijas izglītības sistēmai ir labāk izstrādāta integrācijas stratēģija iebrau-cējiem nekā vairākumā Centrāleiropas valstu. Visiem bērniem ir tiesības uzizglītību, sākot ar pirmsskolas un beidzot ar universitātes izglītību. Dažas skolasorganizē ievadīšanas programmas jaunpienācējiem un viņu vecākiem, tačutās nav obligātas. Nokļuvuši sistēmā, jaunpienācēji gūst labumu no mazlietlabvēlīgākiem mērķtiecīgiem pasākumiem. Visiem skolotājiem ir jābūt spē-jīgiem atrisināt problēmas daudzkulturālā mācību vidē. Jaunpienācēji saņemobligātu, nepārtrauktu un kvalitatīvu atbalstu igauņu valodas apguvei, tačuviņi var apgūt arī savu valodu un kultūru. Veltot vairāk darba starpkultūruizglītībai, kas tomēr ir pašreizējo rīcībpolitiku vājā vieta, var palīdzēt visiemskolēniem izmantot jaunās iespējas, ko Igaunijas sabiedrībai dod daudz-veidība (sk. informāciju blakus).


Iebraucējiem Igaunijā ir labākasrīcībpolitikas darba tirgus, ģimenesun izglītības jomā nekā vairākumā

Centrāleiropas valstu.

Salīdzin

ātartāskaim

iņiem

LVun

LT.

Starpkultūru izglītība visiemIntegrācijas un migrācijas fonda“Mūsu ļaudis” projekti palīdz skolāmorganizēt sociālās integrācijas pro-grammas. To darbs ar plašsaziņaslīdzekļiem cenšas palīdzēt sabiedrībaicienīt kultūras daudzveidību unetniskās minoritātes Igaunijā. Visiemskolēniem tas ir jāapgūst visasmācību programmas gaitā. Tačuskolēni var nesaskatīt daudzveidībumācību grāmatās, kuras viņi izmantoskolas dienā, ikdienas pieredzē unskolotājos, no kuriem viņi mācās. Lailabāk īstenotu starpkultūru izglītību,skolām ir nepieciešama sistemātiska

palīdzība, lai tās pielāgotos unnovērtētu padarīto. Var pie-ņemt darbā vairāk skolotāju ardažādu izcelsmi (piem., DK, FI,NL, NO, UK).

Pārdomātākas integrācijasrīcībpolitikas? Gaidāmais Tautībuapaļais galdsMIPEX var gaidīt Igaunijas integrācijasrīcībpolitikas uzlabošanos, ja kopāsanāks Apaļais galds tautību jautā-jumos. Igaunijas Sadarbības asam-bleja (KOGU) balstās uz agrākoPrezidenta apaļā galda paveiktodarbu. Arī viņus iedvesmojusi praksecitviet Eiropā, tādās valstīs kā DK, FI,NL (valsts līmenī) un NO. Katru gadu

ieceltie Apaļā galdalocekļi pievērsīsies vie-nam jautājumam unsniegs savus priekšliku-mus prezidentam unpolitikas veidotājiem.

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Politiskā līdzdalība pagaidām vēl ir vāja joma integrācijas procesā Igaunijā,tāpat kā daudzās Centrāleiropas valstīs un Baltijas valstīs. Nepilsoņi, kaspiedalās visās pārējās Igaunijas sabiedrības jomās, pagaidām vēl lielā mērā irizslēgti no demokrātiskās dzīves. Pastāvīgie iedzīvotāji var balsot pašvaldībuvēlēšanās. Viņi nevar tajās kandidēt, pretstatā 13 valstīm, tajā skaitā LT unpavisam nesen arī GR. Viņi arī nevar iestāties politiskajās partijās, kā tas ir ��valstīs. Lai nepilsoņi izveidotu vai saņemtu finansējumu savām organizācijām,viņiem ir jāļauj, ka organizāciju valdes vada Igaunijas un Eiropas Savienībaspilsoņu vairākums. Igaunijā nav konsultatīvo institūciju šajos jautājumos, kopšsavu darbību beidza Prezidenta apaļais galds etnisko minoritāšu jautājumos(sk. informāciju blakus).

IGA

UN

IJA

ATBILSTĪBA

ATĻAUJAS IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI

STATUSA DROŠĪBA



ATBILSTĪBA

IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI

STATUSA DROŠĪBA

DUBULTPILSONĪBA




MIPEX III % MIPEX II %

50

59

57

100

67

64

68


10

31

21

0

16

30

15

Pastāvīgā uzturēšanās ir mazliet labvēlīgākā statusā integrācijas veicināšanaiIgaunijā, tāpat kā vairākumā Eiropas valstu. Saskaņā ar Eiropas Savienībaslikumdošanas standartiem iebraucēji var pieteikties pēc 5 gadiem, un, jaiesniegums tiek pieņemts, viņi iegūst daudzas drošas un vienlīdzīgas tiesības.Lai gan vairākums nosacījumu ir vispāratzīti, nedaudz nelabvēlīgākā valodasprasmes prasība ir noteikta tik izteikti augstā līmenī (B1, arī vēl � citās valstīsno 31 MIPEX apsekotās valsts), ka daudziem iebraucējiem, kas būtu gatavikārtot pārbaudījumus, tas var izrādīties nereāli pat ar pieejamo bezmaksasatbalstu. LT un LV izvēlējušās vidējo līmeni A�. Pastāvīgie iedzīvotāji, kasdzimuši Igaunijā vai tur jau dzīvo vairāk nekā �0 gadu, jūtoties daļēji droši savāstatusā, tomēr var tikt deportēti. Viņi izjūt vēl lielāku nedrošību (šī tendencenovērojama ļoti nedaudzās valstīs) pēc “bronzas kareivja paketes” pieņem-šanas (sk. informāciju blakus).

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III3�


Sasaistīt ārzemniekus ar valstsdrošību?Reaģējot uz �00�. gada aprīļa “bron-zas kareivja” nemieriem, Parlamentspieņēma “bronzas nakts paketi”(Likums Nr. 41�UE), kas pazeminājaIgaunijas MIPEX novērtējumu par1 punktu. Pastāvīgie iedzīvotāji varzaudēt savu statusu, ja viņi valstīizdara “apzinātu noziegumu pretvalsti”. Tie varētu nebūt ne faktiski,ne nopietni draudi. Šādi nevardarbīginodarījumi ietver valsts vai ārvalstu,vai starptautisko organizāciju simbolu

un karogu iznīcināšanu.Prezidents atteicās attie-cināt šos noteikumus uzpilsonības atņemšanu,kas būtu pretrunā arkonstitūciju.

Jaunie pilsoņi jaunajās imigrācijasvalstīsGR, LU un PT nesen ieviesa zināmaveida tiesības uz pilsonību kopšdzimšanas un pilnībā atzina dubult-pilsonību. Saskaņā ar Grieķijas likum-došanu jaunajai otrajai paaudzeinevajadzētu tikt sociāli un demokrā-tiski izslēgtai. Mērķis LU, kur 40%iedzīvotāju ir ārvalstu valstspiederīgie,bija atspoguļot šīs izmaiņas sabied-rībā un konsolidēt integrāciju.Ārvalstnieki, kas piesakās vairākām

pilsonībām, ir piesaistītisavai jaunajai valstij un vēlasintegrēties, tajā pašā laikāsaglabājot savu vaisavu vecāku izcelsmesvalsts pilsonību unkultūru.

Igaunijai un Latvijai no visām 31 MIPEX valstīm ir vislielākās problēmas arilgtermiņa demokrātisku iekļaušanu. Igaunijas integrācijas stratēģijas ir rosi-nājušas nepilsoņus naturalizēties, taču tiesiskie ietvari paši par sevi ir tamnelabvēlīgi, un tā uzskata arī daudzi iespējamie kandidāti uz pilsonību. Parspīti vairākām politiskām debatēm un priekšlikumiem par vienlīdzību pilso-nības piešķiršanā bērniem, kas dzimuši veselu paaudzi pēc neatkarības at-gūšanas, pret viņiem jau kopš dzimšanas vēl joprojām izturas kā pretārvalstniekiem. Vai viņi kļūs par Igaunijas pilsoņiem, ir pārāk atkarīgs no viņuvecākiem, kas pārstāv vecāko paaudzi. Igaunija ir arī viena no tām retajāmvalstīm, kurā jaunajiem pilsoņiem pagaidām nevar būt dubultpilsonības, laikādi būtu viņu personiskie apstākļi. Tendences, kas jaušamas visā Eiropāimigrācijas valstīs, kur norit reformas (nesen PT, GR, LU), ietver zināma veidapilsonības piešķiršanu jau kopš dzimšanas (patlaban 15 valstīs) un dubult-pilsonības atzīšanu (patlaban 18 valstīs).

PRETDISKRIMINĀCIJA

DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENI

PIEMĒROŠANAS JOMAS

PIEMĒROŠANAS MEHĀNISMI

VIENLĪDZĪBAS RĪCĪBPOLITIKAS

PRETDISKRIMINĀCIJA


43

8

42

33

32

14

33

17

18

Šobrīd, lai iegūtu tiesības uz pilsonību Igaunijā, ārvalstniekiem ir jānodzīvovalstī 8 gadus, neizbraucot no valsts uz ilgu laiku. Ja viņi izmanto tiesības brīvipārvietoties Eiropas Savienībā, ko nepilsoņi ieguva �00�. gadā saskaņā arAugstākās tiesas �008. gada decembra lēmumu, laika atskaite sākas no jauna.

Nosacījumi pilsonības eksāmena nokārtošanai ir sarežģītāki, un to ir vairāknekā �0 MIPEX valstīs. Ja kandidāti netiek atbrīvoti no valodas un pilsonībastestiem, viņiem ir labs bezmaksas atbalsts, lai sagatavotos to nokārtošanai,tajā skaitā kopš �009. gada ir pieejami jaunie pilsonības bezmaksas kursi. Laigan daudzi novērtējumi ir noteikti pēc valsts ieskatiem, tikai sešās valstis irnoteikts tikpat augsts valodas prasmes līmenis, kā Igaunijā. Rakstisko pār-baudījumu vietā dažas valstis izvēlas mazāk pretrunīgas metodes, ko reizēmvada paši jaunie pilsoņi: kursus (piem., LU un NO), intervijas (US) un pilsonībaslietu tiesnešus (CA).

Jaunie pilsoņi Igaunijā, tāpat kā vairākās Centrāleiropas valstīs, atrodas ne-drošā situācijā. Varas iestādēm ir daudz pamatojumu, lai noraidītu viņu iesnie-gumu vai vēlāk jebkurā brīdī atņemtu viņiem pilsonību, pat ja tādējādi Igau-nija viņus padara par bezvalstniekiem. Kandidātiem vismaz ir labas tiesiskāsgarantijas un pārsūdzības iespējas, tāpat kā 18 citās valstīs.


Likums par vienlīdzīgu attieksmiAr jaunā likuma pieņemšanu Igaunijair viena no pēdējām Eiropas Savie-nības dalībvalstīm, kas ievieš savālikumdošanā Eiropas Savienības pret-diskriminācijas direktīvas. Lai gan tasreāli uzlabo stāvokli un ievērojamipaaugstina Igaunijas novērtējumu,likuma pieņemšana saskārās ar spē-cīgu pretestību. Rezultātā spēkā irvienīgi minimālie standarti (piem.,CZ), un aizsardzība vēl joprojām ir vājasalīdzinājumā ar pārējo Eiropu.

Tomēr tagad, kad standartiir pieņemti, cerams, tos varuzlabot. Patiesi, mainotiesrīcībpolitikām pretdiskrimi-nācijas jomā, tās parastimainās uz labo pusi.Centrāleiropas valstis, tādaskā EE, šajā procesā panākvislielāko progresu.

Igaunija uzlabo situāciju, nodrošinotpamataizsardzību pret diskrimināciju

saskaņā ar Eiropas Savienībaslikumdošanu. Taču tā joprojām būtiski

atpaliek no Eiropas tendencēmpilsonības jomā.

Visi iedzīvotāji Igaunijā gūs ievērojamu labumu no jaunās pamataizsardzībaspret diskrimināciju pēc gadiem ilgām debatēm par Eiropas Savienības likum-došanas pārņemšanu (sk. informāciju blakus). Tagad viņi var sagaidīt vien-līdzīgu attieksmi gan privātajā, gan arī valsts sektorā, tajā skaitā no policijaspuses. Viņi var saņemt neatkarīgas konsultācijas no Komisāra dzimumu vienlī-dzības un vienlīdzīgas attieksmes jautājumos. Neraugoties uz šo būtiskoprogresu, Igaunijas rīcībpolitikas vēl joprojām ir salīdzinoši vājas. Iespējasvērsties tiesā ir ierobežotas, tāpat kā ierobežotas ir tiesas rīcībā esošās sank-cijas. Daudzās dzīves jomās vēl joprojām tiek pieciesta diskriminācija uz reli-ģijas un tautības pamata. Komisāram ir ierobežotas pilnvaras, it īpaši tiesā.Valsts nav apņēmusies īstenot galvenās vienlīdzības rīcībpolitikas, tādas kāapziņas rosināšanas kampaņas par diskrimināciju un cietušo tiesībām.

IGA

UN

IJA

Sk.w

ww

.mip

ex.eu

2007. g. maijs 0 2007. g. jūlijs0 2008. g. jūlijs0

40

02

MIPEXI

70

02

MIPEXII

PĀRSKATS

Latvija sāka grozīt imigrācijas likumdošanu, lai piesaistītuviesstrādniekus un investorus, neraugoties uz zināmupolitisku pretestību. Tomēr tai nav visaptverošas rīcīb-politikas viņu integrācijai. Sakarā ar vispārējo budžetaizdevumu samazinājumu Sabiedrības integrācijas minis-trijas, Naturalizācijas pārvaldes un izglītības projektu slēg-šana nenāks par labu integrācijas mērķu sasniegšanai.

Taču izdevumu samazināšana neskāra Eiropas Savienībaslīdzekļus sabiedrības integrācijai. Pēc daudziem neveik-smīgiem mēģinājumiem var rasties integrācijas stratēģijanākotnei (�011.–�014.). Nesen veiktie uzlabojumi (+3punkti kopš �00�. g.) nebija pietiekami, lai Latvija panāktupārējās valstis. Lai gan ir projekti, nav saskaņotas stra-tēģijas, un Latvijas rīcībpolitikas vēl joprojām atpaliek nopārējām valstīm ar 31 punkta novērtējumu un pēdējovietu 31 valsts vidū.

Tāpat kā daudzas Centrāleiropas valstis, Latvija ievēro tikaiEiropas Savienības standartu minimumu, piem., pretdis-kriminācijas jomā. Pieejamība izglītībai mazliet uzlaboiebraucēju darba tirgus mobilitāti. Pastāvīgā uzturēšanāsvalstī, pateicoties Eiropas standartiem, arī ir nedaudz lab-vēlīgāka. Vājākās vietas ir politiskās iespējas nepilsoņiem,pilsonības iegūšanas iespējas, imigrantu izglītība un aiz-sardzība pret diskrimināciju. Debates (piem., par dubult-pilsonību latviešu diasporai) nav atrisinājušas plašākasintegrācijas problēmas visiem iedzīvotājiem.


LATVIJA

WWW.MIPEX.EU/LATVIA

Darba tirgusmobilitāteMinistru kabinetanoteikumi Nr. 44 –nodevas par atļaujām,samazinātas izmaksasdarba devējiem

PretdiskriminācijaPatērētāju aizsardzībaslikums – diskriminācijauz etniskās/rasu piede-rības pamata pieeja-mības nodrošināšanā

Pilsonības iegūšanasiespējasNoteikumi par zinā-šanu pārbaudēmnaturalizācijasgadījumā

20

40

60

80

10 0


Latvija Labākā prakse31 valstī






līdzdalība 18%

Izglītība17%

Ģimenesapvienošanās 46%

Politiskā



2010. g. marts+92010. g. janvāris-2

2009. g. septembris0

010

2

MIPEXIII


• Vēl nepietiekams progress: joprojām pēdējā 31 valstsvidū.

• Jaunas imigrācijas iespējas, taču nav tūlītēju vai vien-līdzīgu tiesību strādāt.

• Tagad visiem iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas tiesības uzizglītību, apmācību, tiesības saņemt mācību grantus.

• Skolas pagaidām vēl maz pielāgotas visu iebraucējubērnu vajadzībām.

• Latvija izmanto tikai “minimuma” pieeju cīņai pretdiskrimināciju, visvājākās likumdošanas piemērošanasiespējas.

• Visvājākā pilsonības rīcībpolitika Eiropā kavē vispārējapilsoņu kopuma veidošanos visu iedzīvotāju vidū.

• Balstiesības dotas Igaunijā un Lietuvā, nav nekādubalstiesību Latvijā.

• Pēc valsts ieskatiem noteiktas procedūras, kas radadaudzām iebraucēju kategorijām nedrošību par savustatusu, var neveicināt integrāciju.

• Nelieli uzlabojumi pastāvīgajiem iedzīvotājiem: vieg-lāk iegūt valodas prasmes apliecību, atļauts ilgākulaiku uzturēties ārpus Latvijas.


WWW.MIPEX.EU/LATVIA

LATVIJA

Pastāvīgāuzturēšanās valstīNoteikumi par valodudažās darbavietās,testi pastāvīgajiemiedzīvotājiem

Darba tirgusmobilitāteVienlīdzība izglītības,arodapmācībaspieejamībā

Pilsonības iegūšanasiespējas – nosacījumiNaturalizācijaspārvalde kļūst parPMLP

IZMAIŅAS NOVĒRTĒJUMĀ (%) MIPEX III MIPEX IIDARBA TIRGUS MOBILITĀTE





PRETDISKRIMINĀCIJA


27

46

18

51

16

25

30

36

46

18

59

15

25

33


Neto migrācija (�009)�3� –5000

TVV imigrācijas plūsma (�008)�38 933

Lielākās trešās valstis – izcelsmes valstis (�008)�39 atzīti nepilsoņi, Ukraina, Baltkrievija

Iedzīvotāji – TVV (�009)�40 394 �0�

TVV īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā (�009)�41 1�,50%*

Ārvalstnieku īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā (�009)�4� 1�,90%

Atļaujas, kas izdotas ģimenei (�009)�43 �59

Atļaujas, kas izdotas darbam (�009)�44 4�4

Atļaujas, kas izdotas mācībām (�009)�45 �1�

Atļaujas, kas izdotas humānu iemeslu dēļ (�009)�4� 11,1�4**

TVV nodarbinātības līmenis (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)�4� 43,90%–�,�%

Nodarbinātības līmenis valstī (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)�48 �0,90%–5,4%

Bezdarba līmenis TVV vidū (�009. g., izmaiņas kopš �008. g.)�49 �3,�0%+1�,�%

Bezdarba līmenis valstī (�009. g., izmaiņas kopš �008. g.)�50 1�,10%+10,3%

Iegūta pilsonība (�008. g., izmaiņas kopš �005. g.)�51 43�0–15 �8�

* TTV skaitā “Eurostat” iekļauj arī Latvijas nepilsoņus.** Šis skaitlis ir “Eurostat” tehniska kļūda. Pareizais rādītājs – 11.

(Avots: PMLP.)

�3�: Eurostat�38, �39, �40, �41, �4�, �43, �44, �45: Ibid

�4�: Note harmonised definitions reported toEurostat

�4�: Eurostat�48, �49, �50, �51: Ibid

PIEEJAMĪBA





DARBA TIRGUS MOBILITĀTE MIPEX III % MIPEX II %

30

50

13

50

36

17

27

Latvija sāka likvidēt galvenos šķēršļus, kas kavēja iebraucējus iesaistīties tāsnosacīti noslēgtajā darba tirgū, neraugoties uz ilgstošo politizāciju un ierobe-žojumiem. Kandidātiem vajadzētu pamanīt mazāku birokrātiju, īsāku gaidī-šanas laiku un zemākas izmaksas. Pirms �008. gada jūlija nodevas bija � reizesaugstākas nekā LT un 8 reizes augstākas nekā EE. Nodevas tika pazeminātas,lai rosinātu viesstrādnieku likumīgu pieņemšanu darbā, ievērojot darbadevēju ieteikumus. � gadus vēlāk, �010. gada jūnijā, tika izveidota vienaspieturas aģentūra darba devējiem, arī ar mērķi veicināt imigrantu nodarbi-nāšanu. Latvija paver ceļu investoriem, tajā pašā mēnesī ieviešot imigrācijasprocedūru trešo valstu uzņēmējiem ar nosacījumu, ka tie izveido 5 darbavietas un investē Latvijā noteiktu naudas daudzumu. Saskaņā ar Pilsonībasun migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem līdz šim reakcija uz šo shēmu irbijusi pozitīva, pa ja dažas politiskās partijas brīdina par krāpniecības iespējām.

Taču kopumā vairākumam iebraucēju Latvijā (tāpat kā tās Baltijas kaimiņ-valstīs) nebūs tūlītēju vienlīdzīgu tiesību uz darbu. Iedzīvotājiem no trešajāmvalstīm ir jāatbilst daudziem nosacījumiem, lai viņi varētu ieiet privātajā vaivalsts sektorā, vai uzsākt uzņēmējdarbību, un tas atstāj nesamērīgu ietekmi uzviņu spēju strādāt. Piemēram, kopš �009. gada septembra personām, kasstrādā aizvien lielākā skaitā profesiju un arodu, kur ir saskare ar sabiedrību, irjābūt noteiktam latviešu valodas prasmes līmenim. Šī prasība tiek izvirzīta,reaģējot uz sūdzībām, ka nepilsoņiem (ne jaunpienācējiem) ir nepietiekamaslatviešu valodas zināšanas (skatīt par pastāvīgo uzturēšanos valstī).

Darba tirgus integrācijas ziņā Latvija sasniedza vislielāko progresu �010. gadamartā, kad visiem cilvēkiem ar uzturēšanās atļaujām tika nodrošinātas vien-līdzīgas tiesības uz arodapmācību un mācību grantiem. Jaunais Izglītībaslikums dos jaunas iespējas viesstrādniekiem pilnveidot savas prasmes unkvalifikāciju (sk. informāciju blakus). Tiesības un vispārīgais atbalsts Latvijā (unLT) izpelnījies tikai vidējo novērtējumu, maz mērķtiecīga atbalsta. Salīdzinā-jumam – Igaunijas integrācijas stratēģija labāk palīdz visiem iedzīvotājiem, itīpaši jauniešiem, atrast darbu un apmācību, saņemt savas kvalifikācijas atzī-šanu, pilnveidot savas valodas prasmes un tikties ar savas jomas profesio-nāļiem.


WWW.MIPEX.EU/LATVIA

Vienlīdzīga izglītībaIzglītības likuma (�010. g. ��. martā)3. pants piešķir visiem TVV ar uztu-rēšanās atļaujām (tajā skaitā pagaidu)vienlīdzīgas tiesības uz izglītību,apmācību un mācību grantu saņem-šanu. Šīs pārmaiņas notikušas, daļējipateicoties Eiropas Savienības 8 Direk-tīvu pārņemšanai, un tās atbilst reko-mendācijām, ko �008. gadā saga-tavoja Sabiedriskās politikas centraPROVIDUS pētnieki. Agrāk vienlīdzīgastiesības uz izglītību bija tikai pastāvī-gajiem iedzīvotājiem un EiropasSavienības pilsoņiem, lai gan

pirmsskolas apmācība unizglītība līdz 18 gadiemir obligātas. Tika atzīts, katas ir pretrunā ar Likumupar bērna tiesību aiz-sardzību.

ATBILSTĪBA


STATUSA DROŠĪBA



ĢIMENES APVIENOŠANĀS MIPEX III %

60

67

0

58

46

IZGLĪTĪBA

PIEEJAMĪBA


JAUNAS IESPĒJAS


IZGLĪTĪBA

MIPEX III %

14

17

19

17

17

)II

XE

PIM

SA

EM

AS(

TVV iedzīvotājiem Latvijā ir mazāk labvēlīgu iespēju apvienoties ar savāmģimenēm nekā Eiropas valstīs ar vidēju rādītāju un kaimiņos esošajās EE, LT unPL. Procedūrai ir tikpat daudz labvēlīgu kā nelabvēlīgu elementu. Tāpat kācitur Centrāleiropā, pēc valsts ieskatiem noteiktās procedūras var apdraudētlabvēlīgus noteikumus par atbilstību un likumā paredzētos nosacījumus.Prestatā EE, kur ir skaidrāki tiesiskie ietvari, Latvijā ģimenes locekļi jūtas izteiktinedroši par sava iesnieguma iznākumu un statusu. Varas iestādēm ir plašasiespējas pēc saviem ieskatiem iesniegumu noraidīt un statusu atņemt.Procedūras neliek viņiem ievērot ģimeņu personiskos apstākļus (kā tas ir tikai� valstīs), ne arī paredz tiesas uzraudzību (kā tas ir vienīgi IE). Ja ģimenesapvienojas, tām tiešām ir visas pamattiesības, ko nosaka Eiropas Savienībaslikumdošana.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III 3�

Būtisks progress attiecībāuz vienlīdzību izglītības un apmācības

jomā, taču projekti netiek īstenotinepārtraukti: integrācija var uzlaboties

ar mērķtiecīgu stratēģiju.

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Pagaidām Latvijā ir maz rīcībpolitiku, kas nodrošinātu, ka visi skolēni –iebraucēji, lai kāda būtu viņu izcelsme, piedalītos un gūtu tādus pašus sasnie-gumus kā pārējie, vai palīdzētu visiem mācīties, kā dzīvot daudzveidīgā sa-biedrībā. Visiem bērniem ir pieejama obligātā izglītība un pirmsskolas izglītība,kā arī vispārējs atbalsts bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Tiek uzskatīts, katiek mācīta starpkultūru pamatizglītība. Taču finansiāla un mērķtiecīga palī-dzība iebraucējiem nav pastāvīga, tā ir lielākoties Eiropas Savienības finansēta,nav rīcībpolitikas, kas līdzinātos EE Integrācijas stratēģijai. Viņi var mācītiessavas ģimenes valodu, kā arī mācību valodu, un Latvijas Valodas aģentūraizstrādā standartkursus. Taču projektus, kas saista vispārējās skolas un biling-vālās skolas, ir nelabvēlīgi ietekmējis finansējuma samazinājums.

LATVIJA

Sk.EEun

ww

w.m

ipex.eu

ATBILSTĪBA


STATUSA DROŠĪBA



PASTĀVĪGĀ UZTURĒŠANĀS VALSTĪ MIPEX III % MIPEX II %

67

40

29

100

59

33

51


BALSSTIESĪBAS





MIPEX III %

0

50

0

20

18

)II

XE

PIM

SA

EM

AS(

Neiesaistot ārvalstniekus demokrātiskajā dzīvē, Latvija nav pievērsusies vaja-dzībai vairot sabiedrības uzticību. Pastāvīgie iedzīvotāji var balsot pašvaldībuvēlēšanās EE (arī HU, SK) un var arī tikt ievēlēti pašvaldībās LT (arī SK). Taču neviens, ne otrs nav iespējams LV. Vēl jo vairāk, ne visiem iedzīvotājiem ir vienlī-dzīgas politiskās brīvības, kas ir problēma Baltijas valstīs un � Centrāleiropasvalstīs. Latvijā viņi saskaras ar ierobežojumiem attiecībā uz politiskajām organi-zācijām un partijām. Organizācijas saņem zināmu valsts atbalstu imigrantupārstāvniecībai (pārsvarā Eiropas Savienības līdzekļus), lai gan pilsoniskā unpolitiskā līdzdalība nav prioritāte finansēšanas ziņā (sk. PT). Kopienu līderi vēlnav iesaistīti publiskajās debatēs ar konsultatīvo institūciju starpniecību, kasparādās visur Eiropā (piem., EE, GR, ES, IE).


WWW.MIPEX.EU/LATVIA

Līdzīgas pārbaudesPirms �009. gada 1. septembra per-sonas, kas vēlējās saņemt pastavīgāsuzturēšanās atļauju, varēja pārbaudītlatviešu valodas zināšanas dažādosveidos. Jaunie noteikumi vienkāršoprocedūru, pieprasot Valsts Izglītībascentra izdotu valodas prasmes sertifi-kātu. Tas standartizē līmeni atbilstošiEiropas standartiem (piem., iekļaujottestos klausīšanos). Šīs izmaiņas no-zīmē, ka kandidāti var izmantot savusertifikātu darbam privātajā sektorā

un apliecināt savu valo-das zināšanu līmeni citāsEiropas Savienības val-stīs. Tās var uzlabot kvali-tāti un palielināt izre-dzes uz panākumiem.

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Pastāvīga uzturēšanās garantē pamatiespējas iebraucējiem Latvijā un veicinaviņu pilnīgāku līdzdalību sabiedrībā. Lai gan Eiropas Savienībā, it īpaši Centrāl-eiropā un Baltijā, pastāvīga uzturēšanās ir attīstīta un spēcīga joma, Latvijā tāir nosacīti nedroša, kā tas ir vēl vienīgi IE un UK, kas abas neievēro EiropasSavienības likumdošanu. Bez efektīvas tiesas kontroles (pretstatā �4 MIPEXvalstīm) jebkurš pastāvīgais iedzīvotājs, kas dzimis valstī vai dzīvo tur jaudesmitiem gadu, var tikt deportēts uz valstīm, kuras viņi gandrīz nepazīst(pretstatā trešdaļai valstu). Kandidātiem ir nedaudz jaunu iespēju, skaidrākasprasības par uzturēšanos ārzemēs un pārdomātāki valodas zināšanu testi (sk.informāciju blakus). Tomēr viņi saskaras ar salīdzinoši apgrūtinošiem nosacī-jumiem. Vēl tikai � valstīs kandidātiem tiek izvirzītas tik augstas darba un valo-das zināšanu prasības.

ATBILSTĪBA


STATUSA DROŠĪBA

DUBULTPILSONĪBA


PILSONĪBAS IEGŪŠANAS IESPĒJAS MIPEX III % MIPEX II %

0

37

0

25

15

39

16

PRETDISKRIMINĀCIJA





PRETDISKRIMINĀCIJA

MIPEX III %

29

8

29

33

25

)II

XE

PIM

SA

EM

AS(

Pastāvīgo iedzīvotāju demokrātiska iekļaušana sabiedrībā ir nopietns izaici-nājums Igaunijai un Latvijai. Ierobežotas iespējas, ierobežojoši nosacījumi unnedrošība, ko turpina izjust naturalizējušies pilsoņi, drīzāk kavē, nevis veicinavispārēja pilsoņu kopuma veidošanos. Turklāt bērni, kas dzimuši veselu pa-audzi pēc neatkarības atgūšanas, vēl joprojām ir ārvalstnieki. Eiropas jaunāsimigrācijas valstis aizvien vairāk ievieš pilsonību no dzimšanas (15 valstīs) unatzīst dubultpilsonību (18) kā pilsoņu kopuma veidošanās stūrakmeņus(nesen arī GR, LU). Centrāleiropā šīs debates ir tikai sākušās. Jaunajiem Latvijaspilsoņiem viņu statusu var atsaukt dažādu iemeslu dēļ bez pārsūdzības tie-sībām (pretstatā 19 valstīm, tajā skaitā arī EE), pat novedot pie bezvalstniekustatusa (sk. pārmaiņas HU). Tas kontrastē ar kaimiņvalstīm, tādām kā CZ unPL, kur visi pilsoņi jūtas vienlīdz droši.


Diskriminācijas, politiskās līdzdalības,pilsonības jomā daudzas citas valstis

atrodas uz pilnveides ceļa, taču Latvijaspagaidām to vidū nav.

Krīze rada iespējas?�010. gada janvārī Naturalizācijaspārvalde tika likvidēta un �4 no�0 personāla locekļiem tika pārceltiuz PMLP. Taču tas var uzlabot vispā-rējo procedūru. PMLP tagad atbildpar visu integrācijas procesu, kas varpadarīt ceļu uz pilsonību skaidrāku.Procedūra var arī kļūt pieejamākaar 30 nodaļām, pretstatā 8 nodaļām,kas pastāvēja pārvaldes laikā.

PMLP plāno veikt analīzi,kāpēc cilvēki naturalizējas,un tās mērķis ir vienkāršotprocesu, piem., līdzīgivalodas zināšanu testidažādām situācijām(NL, UK).

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Latvija ievēro minimālo pieeju diskriminācijai (tāpat kā EE, CZ). Vairākas citasCentrāleiropas valstis ir priekšgalā (piem., BG, HU, RO), kamēr citas (LT, SK) veltavisus pūliņus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanai.Latvijas likumdošana ir ne tikai nesaskaņota, jo skaidri neaizliedz diskriminācijuuz reliģijas vai pilsonības pamata visās dzīves jomās (pretstatā rasu/etniskajaidiskriminācijai), bet tā ir arī noraidoša pret cietušajiem, kuriem doti visvājākiemehānismi savu tiesību izmantošanai Eiropā. Vairākumā valstu, arī Centrāl-eiropā, ir mazliet labvēlīgāki mehānismi, kas nodrošina bezmaksas tiesiskopalīdzību un plašāku sankciju spektru. Izņemot Eiropas Savienības līdzekļus unTiesībsarga mazliet labvēlīgāko mandātu, valsts nav uzņēmusies nekādas tie-siskas saistības, lai nodrošinātu vienlīdzību savā darbā.

LATVIJA

Sk.EEun

ww

w.m

ipex.eu

2008. g. jūlijs+5

40

02

MIPEXI

70

02

MIPEXII

PĀRSKATS

Lietuva kā emigrācijas valsts nesen piedzīvojusi nelieluimigrācijas pieaugumu, galvenokārt sakarā ar lietuvie-šiem, kas atgriezās dzimtenē. Kaimiņos mītošie baltkrievi,krievi un ukraiņi aizvien vairāk ir ieinteresēti braukt uz šovalsti un tur strādāt vai mācīties atkarībā no ekonomis-kajiem apstākļiem.

Kopš �00�. gada rīcībpolitikas vēl joprojām sniedz TVViebraucējiem mazliet nelabvēlīgas integrācijas iespējas,kas ir vienas no vājākajām 31 MIPEX valsts starpā. Viņuizredzes apvienoties ar savām ģimenēm, apmesties uzpastāvīgu dzīvi vai vērsties tiesā pret diskrimināciju irEiropas vidējā līmenī Eiropas Savienības likumdošanas dēļ.Kopš �00�. gada, ievērojot tendences Eiropā, no diskrimi-nācijas cietušajiem ir mazliet labākas iespējas īstenot savastiesības. Rīcībpolitikas nepadara darba tirgu pievilcīgāku,tāpat kā vairākumā Centrāleiropas valstu, kur ir maz imi-grantu. Lietuva, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir ierobe-žojusi politiskās iespējas un ceļu uz pilsonību vēl vairāknekā lielākā daļa Eiropas valstu, bet skolas ir vismazāksagatavotas visu veidu imigrantu skolēnu uzņemšanai.Lielākais izaicinājums visai integrācijas politikai ir varasiestādēm dotā rīcības brīvība un neskaidrība, kas tiekradīta iedzīvotājiem – ārvalstniekiem. Viesstrādnieki, ģi-menes locekļi, pastāvīgie iedzīvotāji un pilsoņi savā sta-tusā ir vieni no nedrošākajiem Eiropā.


LIETUVA

WWW.MIPEX.EU/LITHUANIA


Lietuva

20

40

60

80

10 0





Politiskālīdzdalība 25%

Izglītība17%

Ģimenesapvienošanās 59%


Labākā prakse31 valstī



Pretdiskriminācija

2009. g. jūnijs+5

2009. g. jūnijs 0

010

2

MIPEXIII


• Lietuvas novērtējums ir zem vidējā novērtējuma at-zīmes (40), un Lietuva ieņem ��. vietu.

• Labāka darba tirgus pieejamība nekā vairākumā Bal-tijas valstu, taču vispārējās ekonomiskās rīcībpolitikastikai Centrāleiropas vidējā līmenī.

• Vienkārši nosacījumi ģimenes apvienošanās gadī-jumā, kurus sarežģī nedrošais un atkarības statuss, kācitur Centrāleiropā.

• Pastāvīgā uzturēšanās valstī Eiropas vidējā līmenī, laigan arī lielāka valsts rīcības brīvība.

• Ierobežotas balsstiesības, taču nav citu nozīmīguiespēju piedalīties politiskajā dzīvē.

• Lietuva ir trešajā sliktākajā vietā pilsonības iegūšanasiespēju ziņā, netiek ievērotas vairākas Eiropā pamanā-mas tendences.

• Plašās pretdiskriminācijas definīcijas nozīmību mazinatās ierobežotais piemērošanas mērogs.

• Izpilde uzlabojusies, taču vēl joprojām zem vidējārādītāja.

• Tiesībsargam vienlīdzīgu iespēju jautājumos ir spēcī-gas neatkarīgas pilnvaras sniegt palīdzību cietušajiem.




Neto migrācija (�009)�5� –15 000

TVV imigrācija (�008)�53 �584

Lielākās trešās valstis – izcelsmes valstis (�008)�54 Krievija, Baltkrievija, bezvalstnieki

Iedzīvotāji – TVV (�009)�55 38 994

TVV īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā (�009)�5� 1,�0%

Ārvalstnieku īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā (�009)�5� 1,�0%

Atļaujas, kas izdotas ģimenei (�009)�58 �88

Atļaujas, kas izdotas darbam (�009)�59 1358

Atļaujas, kas izdotas mācībām (�009)��0 4��

Atļaujas, kas izdotas humānu iemeslu dēļ (�009)��1 1� 149*

Pilsētas ar vislielāko iedzīvotāju – TVV skaitu (�001)�� Viļņa 1,1%,Kauņa 0,49%, Panevēža 0,4�%

TVV nodarbinātības līmenis (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)��3 38,40%–�1,9%

Nodarbinātības līmenis valstī (�009. g., izmaiņas kopš �00� .g.)��4 �0,10%–3,5%

Bezdarba līmenis TVV vidū (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.) N/AN/A

Bezdarba līmenis valstī (�009. g., izmaiņas kopš �00�. g.)��5 13,�0%+8,1%

Iegūta pilsonība (�008. g., izmaiņas kopš �005. g.)�� 310–1�5

* Šis skaitlis ir “Eurostat” tehniska kļūda. Pareizais rādītājs – ��8.(Avots: Iekšlietu ministrija, Migrācijas departaments.)

IZMAIŅAS NOVĒRTĒJUMĀ (%)DARBA TIRGUS MOBILITĀTE





PRETDISKRIMINĀCIJA


46

59

25

57

20

50

43

46

59

25

57

20

55

44

MIPEX III MIPEX II

Ģimenesapvienošanās

Pretdiskriminācija

LIETUVA

�5�: Eurostat�53, �54, �55, �5�, �5�, �58, �59, ��0: Ibid

��1: Urban Audit��: Eurostat

��3, ��4, ��5, ��: Ibid

PIEEJAMĪBA





ATBILSTĪBA


STATUSA DROŠĪBA





MIPEX III %

60

50

25

50

46

MIPEX III %

65

75

38

58

59

)II

XE

PIM

SA

EM

AS(

)II

XE

PIM

SA

EM

AS (

Lietuvas rīcībpolitikas padara darba tirgu mazāk pievilcīgu viesstrādniekiem,kas grib integrēties ilgtermiņā. Pagaidu imigrantiem no trešajām valstīmtiešām ir mazliet labvēlīgākas iespējas atrast savu pirmo darbu visos sektoros,izņemot valsts sektoru (kā tas ir tikai 9 citās MIPEX valstīs). Taču tad viņiemstāv priekšā ilgs, neelastīgs ceļš uz savas karjeras izaugsmi, prasmju un kvalifi-kācijas pilnveidi Lietuvā. Ierodoties valstī, darbinieki ar termiņuzturēšanāsatļaujām tiek sasaistīti ar savu darbu, piecus gadus tiem neatļauj mainīt darbavietu un nozari, līdz viņi kļūst par pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Ja viņi savudarbu zaudē, viņiem faktiski ir valsts jāatstāj, kas nozīmē, ka viņiem valstsnodarbinātības pakalpojumi un mērķtiecīgi pasākumi ir daļēji nepieejami(sk. CZ, EE, RO).



(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Rīcībpolitikas ir daļēji rosinošas TVV ģimenēm, tāpat kā vairākumā valstusaskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu, taču tām kaitē varas iestāžu rīcībasbrīvība, kā tas ir daudzviet Centrāleiropā. Tikai 8 citās MIPEX valstīs ģimeņuuzturēšanās prasības tur ģimenes šķirti. TVV pāri gaida ilgāk nekā EiropasSavienības pilsoņi un lietuvieši (�1 gada vecums), kā tas ir tikai � citās valstīs,bez attiecīga skaidra pamatojuma valsts likumdošanā. Līdztekus ģimenes, kasatbilst citiem iekļaujošiem tiesiskiem nosacījumiem (piem., reģistrēta laulība,kā tas ir 14 valstīs), saskaras ar pēc valsts ieskatiem noteiktām procedūrāmun ierobežotām tiesiskajām garantijām. Visu valstu starpā ģimenes atrodas3. sliktākajā vietā nedrošības ziņā, apsteidzot vienīgi IE (šeit nav nekādasrīcībpolitikas) un LV. Ģimenēm, kas atkal apvienojušās, ir līdzīgas tiesības(darbs, izglītība, pabalsti) un šķēršļi (neatkarīgs statuss), tāpat kā vairākumāvalstu.

Neraugoties uz zināmu labvēlīgupraksi, Lietuva pilnībā neizmanto

viesstrādnieku un studentu –imigrantu potenciālu.

IZGLĪTĪBA


PIEEJAMĪBA


JAUNAS IESPĒJAS


IZGLĪTĪBA

BALSSTIESĪBAS





MIPEX III %

7

37

0

25

17

MIPEX III %

50

50

0

0

25

)II

XE

PIM

SA

EM

AS (

Atrodoties ceturtajā sliktākajā vietā, Lietuvas skolām trūkst daudz no pamat-infrastruktūras, lai uzņemtu skolēnus – imigrantus. Nenodrošinot izglītībaspieejamību un mērķtiecīgu atbalstu visiem imigrantu bērniem dažādos izglī-tības līmeņos, tie, kas var iegūt vismaz obligāto izglītību, var atpalikt no saviemvienaudžiem. Iebraucēji var saņemt kvalitatīvu atbalstu valodas apguvē. Tie,kas nepieder etniskajām minoritātēm, nevar mācīties savu dzimto valodu(pretstatā �� valstīm) vai kultūru (14). Lietuva neizmanto šīs jaunās iespējas,tāpat kā vairākums Centrāleiropas valstu. Taču, imigrācijai pieaugot, Lietuvasskolēni var nebūt sagatavoti daudzveidīgai sabiedrībai. Starpkultūru izglītībair iekļauta oficiālajos mērķos, taču maz skolu saņem sistemātisku atbalstu, laito īstenotu skolas dzīvē un mācību programmās (sk. CZ, EE, SK).


(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Izņemot ierobežotas balsstiesības, Lietuva augstu nevērtē aktīvu imigrantupilsonisko līdzdalību, kas ir problēma visur Centrāleiropā. TVV pastāvīgieiedzīvotāji var balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, un Lietuva ir vadībāreģionā attiecībā uz šo Eiropas tendenci virzībā uz labāku praksi (sk. arī EE,HU, SK, SI). Tomēr viņi nevar būt partiju biedri, par kurām viņi balso, vai pār-stāvēt tās kā šo partiju kandidāti. Pēc MIPEX skalas TVV bauda tikai pusi nosavām politiskajām pamatbrīvībām, kas ir problemātiski arī CZ, EE, LV, PL, RO,SK. Izņemot atsevišķus projektus, viņiem nesniedz atbalstu savu interešupārstāvniecībai ar imigrantu konsultatīvo institūciju starpniecību vai struktu-rālu finansējumu imigrantu pilsoniskajai līdzdalībai.

LIETUVA

Sk.EEun

ww

w.m

ipex.eu

ATBILSTĪBA


STATUSA DROŠĪBA



ATBILSTĪBA


STATUSA DROŠĪBA

DUBULTPILSONĪBA




MIPEX III %

50

46

43

88

57

MIPEX III %

20

52

7

0

20

)II

XE

PIM

SA

EM

AS(

)II

XE

PIM

SA

EM

AS(

Lai iegūtu ES likumdošanā garantētās tiesības, TVV, kas vēlas kļūt par pastā-vīgajiem iedzīvotājiem Lietuvā, jāievēro diezgan vidēja līmeņa rīcībpolitikas,taču viņiem tiek izvirzīts mazliet vairāk nosacījumu un ir mazāk drošības(sk. informāciju blakus). Atbilstības kritēriji 5 gadu uzturēšanās standartprasībaiir tikpat labvēlīgi. Tiek ieskaitīts laiks, ko viņi pavada Lietuvā kā studenti (tāpatkā vēl 4 citās valstīs), taču viņi vairs neatbilst noteikumiem, ja pavada laikuārvalstīs (�). Vēl jo vairāk, pastāvīgās uzturēšanās iespēja tiek liegta tiem, kasnespēj izpildīt integrācijas nosacījumus, kas ir tikpat ierobežojoši kā pilsonībasgadījumā. Vēl tikai 5 citās valstīs izvirza tik augstas prasības un sniedz tik mazatbalsta (piem., ad hoc kursi no Eiropas fonda TVV integrācijai). Tas tālupārsniedz vispārējo tendenci izvirzīt tikai pamatprasības (piem., CZ, FR, PT)vai neizvirzīt nekādas prasības (1�).



Pastāvīga nedrošības sajūta?Pastāvīgie iedzīvotāji Lietuvā izjūtgandrīz vislielāko nedrošību savāstatusā. Eiropas Savienības pastāvīgāsuzturēšanās mērķis ir nodrošināt“pastiprinātu aizsardzību pret izraidī-šanu” atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesībutiesas lēmumiem, ka drošība ir šīstatusa pamatiezīme. Taču pastāvīgaisiedzīvotājs Lietuvā vienmēr riskēs tiktizraidīts, neraugoties uz to, cik ilgiviņam ir bijis viņa statuss, unneievērojot nekādus svarīguspersonīgos apstākļus.

Lietuvai ir viens noviszemākajiem novēr-tējumiem drošībasziņā, tāpat kā daudzāmcitām Centrāleiropasvalstīm.

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

(TAS

PATS,KA

SM

IPEXII)

Lietuvā, tāpat kā vispār Baltijas valstīs ārvalstniekiem vēl joprojām jāiet garš,sarežģīts un pēc valsts ieskatiem noteikts ceļš līdz pilsonības iegūšanai. Tagad(jau paaudzi pēc neatkarības atgūšanas) iebraucēju bērni un iespējamiemazbērni vēl joprojām būs ārvalstnieki no dzimšanas, kas ir pretrunā arstarptautiskajām tendencēm (tagad 15 MIPEX valstīs, nesen arī GR, LU, PT).Pirmā paaudze gaidot pavada kopumā 10 gadus. Visi nesaņem pienācīguatbalstu, lai sekmīgi nokārtotu valodas un pilsonības testus (pretstatā EE unLV). Jaunie pilsoņi Lietuvā savā statusā izjūt gandrīz vislielāko nedrošību.Viņiem var atteikt, lai gan viņi atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem(pretstatā 10 valstīm), un viņi var zaudēt pilsonību, pat ja tas nozīmē kļūt parbezvalstnieku (pretstatā 19 valstīm). Dubultpilsonība (atļauta 18 valstīs) vēljoprojām nav iespējama, vienīgais izņēmums ir bēgļi.

Visi iedzīvotāji Lietuvā ir mazāk aizsargāti pret diskrimināciju nekā pilsoņivairākumā Eiropas valstu. Pretdiskriminācijas tiesiskā definīcija Likumā parvienlīdzīgu attieksmi ir daudz plašāka nekā pārējās Baltijas valstīs un Centrāl-eiropas valstīs. Likums aizsargā pret visu veidu diskrimināciju (tajā skaitā uzpilsonības pamata, kā tas ir 14 citās MIPEX valstīs) un ietver diskrimināciju,balstoties uz saistību ar pieņemtām iezīmēm un uz to pamata. Visām per-sonām, kas darbojas privātajā un valsts sektorā, tajā skaitā policijai, ir jāievērolikums, kā tas ir noteikts �� valstīs.

Neraugoties uz to, cietušiem šāda plaša aizsardzība tiek nodrošināta ne tikdaudzās dzīves jomās, kā tas tiek darīts �4 no pārējām 30 MIPEX valstīm.Viņiem tiek nodrošināta aizsardzība izglītības un nodarbinātības jomā, tačunav sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, nav pieejamas preces un pakal-pojumi (tajā skaitā veselības, mājokļu jomā). Nav pieejami dati par preceden-tiem, kas pierādītu pretējo.

Mehānismi likuma piemērošanai ir labāki, tomēr tie ir zem Eiropas vidējārādītāja. Kopš �008. gada jūlijā tika grozīts Likums par vienlīdzīgu attieksmi,cietušie var izmantot iespēju dalīt pierādījumu smagumu (kā tas ir 1� valstīs)un izvirzīt civilprasību tiesā. Pēc izmaiņām Kriminālkodeksā, kas atbilst notei-kumiem, kādi pastāv 14 citās valstīs, diskriminējoša motivācija arī tiks uzskatītapar vainu pastiprinošu apstākli. Taču cietušos attur izaicinājums pašiem vēr-sties tiesā. Ilgās procedūras neietver visaptverošas sankcijas (kā tas ir �0 valstīs)vai oficiālas strīdu izšķiršanas alternatīvas (kā tas ir 19 valstīs). Cietušie varvērsties pie Tiesībsarga vienlīdzīgu iespēju jautājumos, kas ir tikpat spēcīgs kā8 valstīs (piem., BG, HU, RO). Tas var piedāvāt neatkarīgu palīdzību, pieņemtsaistošus lēmumus, kas ir pārsūdzami, kā arī veikt savu izmeklēšanu un lietasizskatīšanu. Daži valdības locekļi strādā pie vienlīdzības rīcībpolitikām. Taču, janav tiesiskas apņemšanās veikt regulāras informatīvas kampaņas, sākt dialoguun pildīt valsts pienākumus vienlīdzības veicināšanai, tikai nedaudz Lietuvasiedzīvotāju var zināt savas tiesības un tās izmantot.


Pilsoniskā sabiedrība un Tiesībsargsvienlīdzīgu iespēju jomā var strādāt

kopā ar cietušajiem, lai izmantotu savastiesības un paplašinātu aizsardzību pret

diskrimināciju, aptverot visas jomas.

PRETDISKRIMINĀCIJA





PRETDISKRIMINĀCIJA


79

33

46

61

55

25

50

LIETUVA

Sk.w

ww

.mip

ex.eu

1. DARBA TIRGUS MOBILITĀTE1.1. Pieejamība1. Tūlītējas nodarbinātības iespējas. �. Privātā sektorapieejamība. 3. Valsts sektora pieejamība. 4. Tūlītējas paš-nodarbinātības iespējas. 5. Pašnodarbinātības iespējas.

1.2. Vispārēja atbalsta pieejamība�. Valsts nodarbinātības pakalpojumi. �. Izglītība un arod-apmācība. 8. Kvalifikācijas atzīšana.

1.3. Mērķtiecīgs atbalsts9. Valsts veicina kvalifikācijas atzīšanu. 10. Pasākumi trešovalstu valstspiederīgo ekonomiskajai integrācijai. 11. Pasā-kumi imigrantu – jauniešu un sieviešu ekonomiskajaiintegrācijai. 1�. Atbalsts valsts nodarbinātības pakalpo-jumu pieejamībai.

1.4. Darbinieku tiesības13. Arodbiedrību pieejamība. 14. Sociālās drošības pieeja-mība. 15. Darba nosacījumi. 1�. Informēšanas rīcībpolitika.

2. ĢIMENES APVIENOŠANĀS2.1. Atbilstība1�. Laiks un izskatītie dokumenti. 18. Partneri un vecumaierobežojumi. 19. Nepilngadīgi bērni. �0. Apgādībā esošituvinieki. �1. Apgādībā esoši pieauguši bērni.

2.2. Nosacījumi statusa iegūšanai��. Pirmsaizbraukšanas integrācijas nosacījumi. �3. Integ-rācijas nosacījumi ierašanās brīdī. �4. Mājoklis. �5. Ekono-miskie resursi. ��. Maksimālais ilgums. ��. Izmaksas.

2.3. Statusa drošība�8. Spēkā esamības ilgums. �9. Pamats atteikumam,statusa atsaukšanai, noraidījumam. 30. Personiskie ap-stākļi, kas tiek ņemti vērā. 31. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

2.4. Ar statusu saistītās tiesības3�. Atsevišķa atļauja partneriem un bērniem. 33. Atrait-nības, laulības šķiršanas, nāves, vardarbības gadījumā.34. Pārējiem ģimenes locekļiem. 35. Izglītības un apmā-cības pieejamība. 3�. Nodarbinātība un pašnodarbinātība.3�. Sociālie pabalsti.

3. IZGLĪTĪBA3.1. Pieejamība38. Pirmsskolas izglītības pieejamība. 39. Obligātā izglītībakā likumā noteiktas tiesības. 40. Agrāk veiktās mācīšanāsnovērtējums. 41. Atbalsts vidējās izglītības pieejamībasnodrošināšanai. 4�. Arodapmācības pieejamība. 43. Aug-stākās izglītības pieejamība. 44. Konsultācijas un padomi.

3.2. Mērķtiecīga pievēršanās vajadzībām45. Ievades programmas. 4�. Atbalsts valodas (-u) ap-mācībā. 4�. Skolēnu monitorings. 48. Skolēnu – imigrantuizglītības stāvoklis. 49. Skolotāju apmācība.

3.3. Jaunas iespējas50. Iespēja mācīties imigrantu valodas. 51. Imigrantu kul-tūras. 5�. Integrācijas veicināšana un segregācijas moni-torings. 53. Pasākumi vecāku un kopienu atbalstam.

3.4. Starpkultūru izglītība visiem54. Iekļaušana skolas mācību programmā. 55. Valsts at-balsta informatīvas iniciatīvas. 5�. Mācību programmumodificēšana daudzveidības atspoguļošanai. 5�. Pielāgo-šanās ikdienas dzīvei. 58. Imigrantu iesaistīšana personālasastāvā. 59. Skolotāju apmācība.

4. POLITISKĀ LĪDZDALĪBA4.1. Vēlēšanu tiesības�0. Tiesības balsot valsts līmeņa vēlēšanās. �1. Reģionālāsvēlēšanas. ��. Pašvaldību vēlēšanas. �3. Tiesības kandidētpašvaldību vēlēšanās.

4.2. Politiskās brīvības�4. Biedrošanās tiesības. �5. Politiskās partijas. ��. Plašsa-ziņas līdzekļu izveide.

4.3. Konsultatīvās institūcijas��. Konsultācijas valsts līmenī. �8. Reģionālais līmenis.�9. Galvaspilsētas līmenis. �0. Valsts pilsētas līmenis.

4.4. Īstenošanas rīcībpolitikas�1. Informācijas politika. ��. Valsts finansējums/atbalstsvalsts līmeņa imigrantu institūcijām. �3. Reģionālajāmimigrantu institūcijām. �4. Vietējā līmenī galvaspilsētā.�5. Vietējā līmenī pilsētā.


PIELIKUMS. RĀDĪTĀJU SARAKSTS

5. PASTĀVĪGA UZTURĒŠANĀS VALSTĪ5.1. Atbilstība noteikumiem��. Pieprasītais uzturēšanās ilgums un izskatāmie doku-menti. ��. Skolēna/studenta mācību laika ieskaitīšana;�8. Atļautie prombūtnes periodi pirms pieteikšanās.

5.2. Nosacījumi statusa iegūšanai�9. Valodas prasmes un integrācijas nosacījumi. 80. Ekono-miskie resursi. 81. Procedūras ilgums. 8�. Izmaksas.

5.3. Statusa drošība83. Spēkā esamības ilgums. 84. Atjaunojama atļauja.85. Prombūtnes laika posmi. 8�. Pamats atteikumam, sta-tusa atsaukšanai vai noraidījumam. 8�. Personiskie ap-stākļi, kas tiek ņemti vērā pirms izraidīšanas. 88. Izraidīšanasnepieļaujamība. 89. Likumā noteiktie aizsardzības līdzekļi.

5.4. Ar statusu saistītās tiesības90. Uzturēšanās pēc aiziešanas pensijā. 91. Darbs unnosacījumi. 9�. Sociālie pabalsti. 93. Kvalifikācijas atzīšana.

6. PILSONĪBAS IEGŪŠANAS IESPĒJAS6.1. Atbilstība noteikumiem94. Uzturēšanās ilgums pirmās paaudzes imigrantiem.95. Prombūtnes laika posmi. 9�. Valstspiederīgo partneri/laulātie. 9�. Tiesības uz pilsonību kopš dzimšanas otrajaipaaudzei. 98. Trešajai paaudzei.

6.2. Nosacījumi pilsonības iegūšanai99. Valoda. 100. Pilsonība/integrācija. 101. Ekonomiskieresursi. 10�. Sodāmība. 103. Labs raksturojums. 104. Maksi-mālais procedūras ilgums. 105. Izmaksas.

6.3. Statusa drošība10�. Papildu pamats atteikumam. 10�. Tiesības noraidītiesniegumu pēc saviem ieskatiem. 108. Personiskie ap-stākļi, kas tiek ņemti vērā pirms iesnieguma noraidīšanas.109. Likumā noteiktā aizsardzība. 110. Pamats atsaukšanai;111. Termiņi pilsonības atsaukšanai. 11�. Bezvalstniecība.

6.4. Dubultpilsonība113. Dubultpilsonība pirmajai paaudzei. 114. Otrajai/tre-šajai paaudzei.

7. PRETDISKRIMINĀCIJA7.1. Definīcijas un jēdzieni115. Definīcija, kas ietver tiešu un netiešu diskrimināciju,vajāšanu, norādījumus diskriminēt. 11�. Diskriminācija,balstoties uz saistību ar pieņemtām iezīmēm un uz topamata. 11�. Attiecinātais uz fiziskām un juridiskāmpersonām. 118. Attiecinātais uz valsts sektoru. 119. Likumānoteiktie aizliegumi. 1�0. Ierobežota biedrošanās brīvība,ja tā kavē vienlīdzību. 1�1. Vienlaicīgi vairāki diskriminā-cijas veidi.

7.2. Piemērošanas jomas1��. Pretdiskriminācijas likums attiecas uz nodarbinātībuun arodapmācību – uz rases un tautības, reliģijas un uz-skatu, kā arī pilsonības, pamata. 1�3. Izglītība. 1�4. Sociālāaizsardzība, tajā skaitā sociālā drošība. 1�5. Sociālās priekš-rocības. 1��. Valsts preču un pakalpojumu, tajā skaitāmājokļa, pieejamība un nodrošinājums. 1��. Tajā skaitāveselības aprūpe.

7.3. Ieviešanas mehānismi1�8. Pieejamās procedūras. 1�9. Alternatīvs strīda risinā-jums. 130. Pamati. 131. Ilgums. 13�. Pierādījumu smagums.133. Stāvokļa testēšana un statistiskie dati. 134. Viktimizā-cija. 135. Valsts palīdzība. 13�. Juridisko personu loma.13�. Tiesisko risinājumu līdzekļu spektrs. 138. Sankcijas.139. Diskriminējoša motivācija.

7.4. Vienlīdzības rīcībpolitikas140. Izveidota specializēta vienlīdzības aizstāvības institū-cija. 141. Palīdzība cietušajiem. 14�. Darbojas kā kvazi-tiesuvaras institūcija. 143. Ir juridisks statuss. 144. Var uzsāktlietas izskatīšanu, vadīt izmeklēšanu, īstenot secinājumus.145. Valsts izplata informāciju un veicina dialogu. 14�. Me-hānismi nodrošina likumdošanas ievērošanu valsts līmenīar atbildīgu valsts institūciju starpniecību. 14�. Valsts iestā-des veicina vienlīdzību funkcijās un līgumos. 148. Pozitīvarīcība.

Lūdzam ievērot, ka šis ir apkopots saraksts.Pilns rādītāju saraksts ir pieejams: www.mipex.eu.

IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III 4�PIELIK

UM

S.R

ĀD

ĪTĀJU

SAR

AK

STS

University of Szeged – Faculty of Law

LITHUANIAN SOCIAL RESEARCH CENTRE

VADĪBAS PARTNERI

PĒTNIECĪBAS PARTNERI

NACIONĀLIE PARTNERI

latvija, igaunija, lietuva abridged migrant integration policy index mipex iii 2011

Documents