Latvija skaitļos

Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015p 2016p

Iekšzemes kopprodukts (faktiskajās cenās, mljrd. eiro)

24,4 18,9 18,2 20,3 22,0 23,2 24,1 24,8 26,0

pieaugums pret iepriekšējo gadu, procentosIekšzemes kopprodukts -3,2 -14,2 -2,9 5,0 4,8 4,2 2,4 2,0 3,0

Privātais patēriņš -8,0 -16,2 3,1 2,9 3,0 6,2 2,3 2,6 3,2

Valsts patēriņš 2,4 -10,7 -8,1 3,1 0,4 2,9 3,4 2,4 0,2

Kopējā pamatkapitāla veidošana -9,2 -33,3 -20,0 24,2 14,5 -5,2 1,3 -1,1 3,0

Eksports 2,4 -12,9 13,4 12,0 9,8 1,4 2,2 2,4 2,8

Imports -10,7 -31,7 12,4 22,0 5,4 -0,2 1,6 0,7 2,1

Patēriņa cenas 15,4 3,5 -1,1 4,4 2,3 0,0 0,6 0,9 2,0

procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts citādiVispārējās valdības sektora bilance -4,0 -9,0 -8,1 -3,3 -0,8 -0,7 -1,4 -1,5 -1,2

Vispārējās valdības parāds 18,6 36,4 46,8 42,7 40,9 38,2 40,0 37,0 40,0

Eksporta-importa saldo -13,6 -1,5 -1,5 -5,0 -4,4 -2,9 -2,9 -3,1 -2,5

Nodarbināto skaita izmaiņas (15-74 gadi, % pret iepriekšējo gadu)

-0,2 -13,9 -6,4 1,3 1,6 2,1 -1,0* 0,2 0,5

Nodarbinātības līmenis 62,0 54,3 52,0 54,0 56,1 58,2 59,1 60,0 61,0

Latvijas Ekonomikas raksturojums• IKP 30 061 miljoni $ (2014)

• IKP uz vienu iedzīvotāju $ 23,793 (2014)

• IKP pa nozarēm: Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012)

• Darba spēks 1,031 miljoni (2012)

• Darba spēks pēc nodarbošanās: Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010)

• Bezdarba līmenis 9,0% (2013)

• Vidējā bruto darba alga 810 EUR/mēnesī (2015)

• Eksports $12,23 miljards (2012) Eksportpreces: Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, metāli, tekstils, pārtika

• Ārējais bruto parāds $39,43 miljards (2012)

Valsts finanses

• Valsts parāds 34,8% no IKP (2014)

• Budžeta Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014) Izdevumi 7 187 498 102 EUR (2014)

• Ārvalstu valūtas rezerves US$ 7,854 miljardi (2013)

Latvijas dzīves kvalitātes rādītāji

Materiālie dzīves apstākļi 1. Vidējā alga gadā Latvijā 9420 ES vidēji 14 811

2. Nabadzības riskam pakļautie Latvija 35,5% ES 17,5% Bērni 38,4% ES 27%3. Ienākumu sadalījuma nevienlīdzība Latvija 2011 Gini 0,35 4. Dziļa materiālā nenodrošinātība Latvija 19,2% ES 9,0% (2014)5. Slikti mājokļi Latvija 28,1% ES 15,5%

Darbs 1. Mazās algas 27,8% ES 16,96% 2. Apmierinātība ar darbu 6. zemākā ES

Veselība1. Paredzamais dzīves ilgums Latvija 74,3 gadi ES 80,6 (2013) 2. zemākais ES 2. Sūdzības par veselības aprūpi Latvija 16,1% ES 3,4%

Ekonomiskā un fiziskā drošība1. Nespēja apmaksāt neparedzētus tēriņus Latvija 73,5% ES 37,9% 2. Parādos Latvija 25% ES 11,6% 3. Slepkāvību skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvija 5,8 ES 0,9

Vides tīrība un Izglītība virs ES vidējiem rādītājiem, Līdzdalība organizācijās 5%

ej.uz/14j2

Ienākumu nevienlīdzība ES

Ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotāju ES

Laimīgas planētas indekss

Laimīgas planētas indekss 118. vietaSubjektīvās labklājības rādītāji 107. vietaApmierinātība ar dzīvi Latvija 6,5 ES vidēji 7,1HPI vienā indeksā apvieno vidējo paredzamo mūža ilgumu,

subjektīvās labklājības rādītājus un valsts ekoloģisko pēdu. HPI noskaidro vai iedzīvotāji konkrētajā valstī ir laimīgi un veseli, dzīvo ilgi un saimnieko ilgtspējīgi, ievērojot dabas noliktos ierobežojumus.

How many long and happy lives country produces per unit of environmental input

Cik ilgu laiku tu pēdējo četru nedēļu laikā esi bijis laimīgs?

Ekoloģiskā pēda

Latvija vismaz pagaidām ir pasaules ekoloģiskais kreditors. Šodien cilvēce izmanto ekvivalentu 1,6 planētām, lai nodrošinātu mūs ar resursiem un absorbētu mūsu radītos atkritumus. Tas nozīmē, ka Zemei nepieciešams gads un seši mēneši, lai reģenerētu to, ko izlietojam viena gada laikā. .

Izdevumus no 2013. – 2016. gadam bija plānots palielināt apmēram par 277 327 827 latu. Latvijas kopbudžeta izdevumi procentos no IKP valstī kopumā tika samazināti katru gadu. No 2013. – 2016.gadam valsts budžeta izdevumus samazināja no 29,5% līdz 25,8% no IKP, bet izglītībai bija paredzēts samazināt no 2,8% līdz 2,0% no IKP.

Which country does the most good for the world? Labas valsts indekss

1) Ireland 2) Finland 3) Switzerland4) Netherlands 5) New Zealand 6) Sweden26) Kenya 59) Uganda83) Latvia (Zemākais ES)

Science and Technology

Culture International Peace and Security

World Order

Planet and Climate

Prosperity and Equality

Health and Wellbeing

Latvia 27 15 124 88 62 89 104

Labas valsts indekss mēra cik lielu pienesumu konkrētā valsts sniedz cilvēces kopējam labumam un cik daudz tā paņem prom. Vai konkrētā valsts ir kreditors vai slogs cilvēcei. Vai jebkurš cilvēks, jebkur uz zemeslodes, pamostoties no rīta var teikt – paldies Dievam, ka eksistē šī valsts

A Good Country is a country that contributes to the greater good.

Sociālais kapitālsIr resursi, ekonomiskie un sociālie labumi ,kas gūstami veidojot sociālos tīklus/attiecības, kuras balstītas dalītās vērtībās un savstarpējā sadarbībā.

Sociāla kapitāla efekts ir pieaugusi savstarpējā uzticība, atbalsts un līdzdalība dāžādās sabiedriskās dzīves sfērās (pārvaldes institūcijās, skolās, NVO, brīvprātīgajā darbā, klubos u.c.)

Ekonomiskais devums1. Sociālo attiecību tīkli vairo pārliecību un drošības sajūtu, kas veicina iniciatīvu un vairo spēju uzņemties risku, kā arī paātrina informācijas un zināšanu apriti. 2. Ļauj mobilizēt kopienas fizisko un cilvēku kapitālu produktīvām aktivitātēm. 3. Savstarpējās uzticības dēļ samazinās transakciju izdevumi un savedot kopā biznesus, valdības aģentūras un kopienu grupas palielinās iespēja kolektīvi atrisināt dažādas problēmas.

Sociālie ieguvumi 1. Sociālā sasaistītība, kad cilvēki veido ciešas saites un attiecības palielina dzīves ilgumu, mazinasociālo atstumtību un ļauj izmantot kopienas labā visu cilvēku produktīvos talantus un prasmes. 2. Vecāku un kopienas iesaiste skolēnu izglītībā mazina sliktu uzvedību un uzlabo mācību rezultātus3. Tiek stiprināta demokrātija un uzlabojas reģionālā pārvaldība4. Samazinās noziedzība un anti-sociāla uzvedība.5. Sociālais kapitāls stiprina vienotību, ļauj saglabāt un nodrošināt kultūras pārmantojamību, būvētiltus starp dažādām kopienām un uzlabo kopienas spējas pašorganizēties kopēju aktivitāšu veikšanai

Sociālā kapitāla avoti ir ģimenes, skolas, uzņēmumi, pilsoniskās institūcijas, brīvprātīgās organizācijas u.c.

Sociālais kapitāls Latvijā1) Civilā iesaistīšanās Latvijā Normas neatbilst realitātei •76.7% uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir ļoti svarīgi •Vēlētāju skaits pēdējās saeimas vēlēšanās – 60.9% (2006), 63.1% (2010), 59.4% (2011), vēl zemāks pašvaldību vēlēšanās - 52.8% (2005), 53.8% (2009), 46.0% (2013).2) Neuzticība formālajām institūcjām : •Tikai 15.4% piekrīt apgalvojumam: «Pašreizējā nodokļu sistēma Latvijā ir godīga pret mani un manu ģimeni» •77 % pilnībā vai daļēji nepiekrīt apgalvojumam «Kopumā nodokļu sadale Latvijā ir godīga» •Bezspēcība formālo institūciju priekšā - 29.6% respondentu norāda, ka viņu spēja ietekmēt valdības likumus ir «diezgan maza», un 58.1% - “ļoti maza”

ej.uz/sokap

Sociālā kapitāla deficīts

Sociālā kapitāla pamatā ir uzticēšanās, kas ļauj sabiedrībai vienoties par kopīgiem mērķiem un, kas jo būtiskāk, tos arī sasniegt, savstarpēji sadarbojoties.  

ej.uz/sockap