Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi

Jānis Daugavietis, LU SPPI

LU 71. konferenceSocioloģijas sekcija "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra"LU SZF, Lomonosova ielā 1a2013.gada 15. februāris

‘Mākslinieciskā pašdarbība un Latvijas reģionu attīstība’ (prom.d.)

• Kultūras vieta attīstības ideoloģijā un praksē

• Mākslinieciskās pašdarbības sociālā nozīme Latvijas vietējās kopienās

Mūsdienās dominējošajā ilgtspējīgas attīstības modelī, līdzās ekonomiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem mērķiem, par vienlīdz būtisku attīstības resursu tiek uzskatīta kultūra. Izmantojot sociālā kapitāla un kopienas attīstīšanas pieejas, tiek apgalvots, ka iedzīvotāju aktivitātes kultūras laukā var sekmēt attīstību.

Vietējā prese, statistika, sekundārie dati, avoti, LR pētījumi, dokumenti... kultūrpolitikas dokumenti

Latvijas kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvā analīze

Latvijas kultūras jomu regulējošie dokumenti (38):

• kultūras jomu regulējošie likumi

• kultūrpolitikas plānošanas dokumenti

• kultūrpolitikas plānošanas dokumenti – izpildes ziņojumi

• KM stratēģijas

• KM darbību regulējošie dokumenti

No 1992. - 2011.gadam~ 2 mlj. zīmju jeb 1000 lpp.

Hipotēzes...

...izriet no kultūrpolitikas dokumentu kvalitatīvās analīzes secinājumiem:

1. Dominē 'vecā valoda' un tiek atražota klasiskā ekonomiskā reģionālās izaugsmes pieeja (bet ne visos).

2. Nav prioritāšu: kultūra ir gan mērķis, gan instruments.

ASV sociālās labklājības pētnieki Marks Šterns (Mark J. Stern) un Sjūzana Seiferte (Susan C. Seifert) kultūrpolitikas pieeju klasifikācija:

1.DidaktiskāMāksla un kultūra iedzīvotāju

izglītojoši-politiskai ietekmēšanai, tikumu uzlabošanai.

Teorētiskais modelis, 1

2. DiskursīvāMāksla kā sociālās diskusijas un kritikas līdzekli,

veids kā veicināt sociālās pārmaiņas.

Teorētiskais modelis, 2

3. EkoloģiskāIedzīvotāju iesaistīšana jebkāda veida kultūraktivitātēs, uzskatot to par vienu no pilsoniskās līdzdalības formām (sociālais kapitāls un

kopienas attīstība).

„Paļaujoties uz sociālā kapitāla un kopienas kapacitātes attīstīšanas idejām, ekoloģiskajā pieejā ir pieņemts, ka ar kultūras aktivitātēm saistītie sociālie un institucionālie tīkli dod dzirksteli, kas veicina citus sabiedriskās iesaistīšanās veidus.” (Stern and Seifert 2009: 22)

Teorētiskais modelis, 3

Tehnika

1.Klasiska kvantitatīvās kontentanalīzes procedūrateorētiskie modeļi tiek pārvērsti kategorijās , tās – jēdzienos, bet tie – atslēgvārdos

2.Sintaktiski-semantiskā līmeņa kontentanalīze piem., ‘valsts’, ‘tīkls’

3.Nomināla atslēgvārdu skalasummēšana un ‘sadalīšana’ pa modeļiem (ar ‘QSR NVivo 8’).

Modelis Kategorijas Jēdzieni

Didaktiskais:

„mākslas un kultūras spēja izglītot un pārliecināt iedzīvotājus”

Valsts (suverēns) kā labuma avots/noteicējs/ piegādātājs, un kultūra viens no šādiem labumiem.Mākslas spēja ‘pacelt garu’, apgaismot iedzīvotājus.Kultūras dzīves pārvalde un standartizācija.Klasiskā kultūras izpratne.

amatiermāksla, apgaismošana, augstais, demonstrācijas, dramaturģija, gars, iesaistīšana, ietekme, instrukcija, izdaiļošana, izglītošana, izpratne, kontrole, līmenis (pacelšana), mācīšana, manifestācijas, manipulācija, masas, mobilizācija, morāle, pārmaiņas, pārraudzība, pārvlade, plāns, propoganda, simboli, skaistais, tauta, telpa, tikums, uzlabošana, uzraudzīšana, valsts, vide

Kodi Hierarhiskie kodi (modeļi)

DIDAKTISKAIS DISKURSĪVAIS EKOLOĢISKAIS

amatieri, amatiermāksla, pašdarbība

X X

cilvēks X

iesaistīšana X X

labklājība X

vides kvalitāte X

kopiena X X

iedzīvotāji X

Rezultāts

Dokumentu kopas Modeļi (%)

DIDAKTISKAIS DISKURSĪVAIS EKOLOĢISKAIS

likumi 50 15 4

īstenošanas ziņ. 51 42 14

planošanas dok. 56 49 33

vidēji 49 33 14

Secinājumi

1. Likumos dominē 'vecā valoda'

2. Plānošanas dokumentos nozīmīga ir arī 'jaunā valoda'(sociālā kapitāla pieeja)

3. ... sadzīvo pretrunīgi diskursi

Problēmas...Kritika...

Risinājumi...Diskusija...

Paldies!