latvijas universitĀte - · web viewskaits kopā 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008....

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijaiLR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātesnovērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĒŠANAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19Rīga, LV-1586, LatvijaTālr.: 67034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums Bakalaura akadēmiskā studiju programma „Informācijas pārvaldība”

Studiju programmas kods 43322

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijās, 4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika neklātienes studijās

120 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi Vispārējā vidējā izglītība

Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu bakalaura grāds bibliotēkzinātnē un informācijā

Iegūstamā kvalifikācija

Vieta, kur īsteno studiju programmuLU Sociālo zinātņu fakultāte;

Lomonosova iela 1 A, Rīga, LV 1019

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Docente Baiba Holmastudiju programmas direktore

LU SZF dekāns Paraksts ___________________ prof. J.Rozenvalds

Bakalaura studiju programmas „Informācijas pārvaldība” direktore Paraksts _________________ doc. B.Holma

SATURS

1. LATVIJAS UNIVERSITĀTES SENĀTA LĒMUMS PAR STUDIJU PROGRAMMU..4

2. LATVIJAS UNIVERSITĀTES REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS KOPIJA....................5

3. STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS LAPAS KOPIJA (STUDIJU PROGRAMMĀM, KURAS TIEK ATKĀRTOTI AKREDITĒTAS).......................................6

4. LU SZF DOMES LĒMUMS PAR STUDENTU PĀRŅEMŠANU PROGRAMMAS LIKVIDĀCIJAS GADĪJUMĀ...................................................................................................7

5. STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA.......................................................................9

6. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS......................................10

6.1. Īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti...........................................................................10

6.2. Perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa........................................................11

6.3. Salīdzinājums ar Latvijas un Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām 15

6.4. Studiju programmas organizācija, izmaiņas, atbilstība LU mērķiem, uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes novērtējums............................................................................................................................24

6.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums...................................35

6.6. Imatrikulācijas nosacījumi....................................................................................................................36

6.7. Studiju programmas praktiskā realizācija..........................................................................................37

6.8. Vērtēšanas sistēma..................................................................................................................................38

6.9. Studējošie.................................................................................................................................................40

6.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls..............................................................45

6.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums.........................................................................................49

6.12. Programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums un uzdevumi...............................49

6.13. Ārējie sakari............................................................................................................................................50

6.14. Studiju programmas attīstības plāns....................................................................................................55

6.15. Studiju programmas SVID analīze.......................................................................................................57

7. STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSAS.......................................................................59

8. STUDIJU PLĀNS.............................................................................................................61

9. PIELIKUMI......................................................................................................................73

1. pielikums.

Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti

74

2

2. pielikums.

Studiju programmas realizācijā iesaistītie mācībspēki

208

3. pielikums.

Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju anketu paraugi

275

4. pielikums.

Vienošanās par praksi 285

5. pielikums.

Prakses nolikums 290

6. pielikums.

Akadēmiskā personāla līdzdalība projektos 294

7. pielikums.

Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotāmācību literatūra

299

8. pielikums.

LU SZF bibliotēkas infrastruktūras un programmai atbilstošuinformācijas avotu pieejamības raksturojums

308

9. pielikums.

Metodiskie norādījumi bakalaura darba izstrādāšanai

310

10. pielikums.

ES valstu (3) studiju plāni 341

11. pielikums.

Atsauksmes (2) no Latvijas un ārvalstu augstskolām

352

12. pielikums.

Atsauksmes (2) no profesionālajām organizācijām

357

13. pielikums.

Studentu ieteikumi programmas pilnveidei 360

14. pielikums.

Reklāmas un informatīvie materiāli par studiju iespējām

364

15. pielikums.

Diploma pielikuma paraugs 370

16. pielikums.

Skolēnu zinātniskā darba konkursa nolikums 377

3

1. LATVIJAS UNIVERSITĀTES SENĀTA LĒMUMS PAR STUDIJU PROGRAMMU

4

2. LATVIJAS UNIVERSITĀTESREĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS KOPIJA

5

3. STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS LAPAS KOPIJA (STUDIJU PROGRAMMĀM, KURAS TIEK ATKĀRTOTI AKREDITĒTAS)

6

4. LU SZF DOMES LĒMUMS PAR STUDENTU PĀRŅEMŠANU PROGRAMMAS LIKVIDĀCIJAS GADĪJUMĀ

7

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBASBAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

“INFORMĀCIJAS PĀRVALDĪBA” (kods 43322)AKADĒMISKĀ BAKALAURA GRĀDA

SOCIĀLAJĀS ZINĀTNĒS BIBLIOTĒKZINĀTNĒ UN INFORMĀCIJĀIEGŪŠANAI

Academical studies programme in Information Managementfor receiving the Bachelor’s degree in Social Sciences Library Science and

Information

Programmas direktore: Baiba HOLMA ___________________________docente, Dr.philol.

APSTIPRINĀTA

LU Komunikācijas zinātnes studiju programmu padomes sēdē 09.03.2010.

protokola Nr. 4Padomes priekšsēdētāja____________________ /I. Brikše/

APSTIPRINĀTA

LU Sociālo zinātņu fakultātesDomes sēdē 12.03.2010.

protokola Nr. 21Domes priekšsēdētāja___________________ /B. Sporāne/

APSTIPRINĀTA

LU Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisijassēdē 03.06.2010.

lēmums Nr. 29Priekšsēdētājs____________________ /J. Krūmiņš/

APSTIPRINĀTA

LU Senāta sēdē28.06.2010.

lēmums Nr. ___Senāta priekšsēdētājs___________________ /M.Kļaviņš/

8

5. STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Informācijas vide informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā pēdējos gados ļoti strauji mainās, tāpēc darba tirgū pieaug nepieciešamība pēc kompetentiem speciālistiem, kuri būtu apguvuši informācijas pārvaldības jaunākās zināšanas un prasmes.

Augstākās izglītības akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Informācijas pārvaldība” mērķis ir nodrošināt nepieciešamo pamatzināšanu un prasmju ieguvi, lai dažādās institūcijās: bibliotēkās, informācijas centros, arhīvos un citās organizācijās (privātajās, valsts un pašvadību iestādēs un uzņēmumos) varētu pārvaldīt informācijas plūsmas un sniegt mūsdienīgus informācijas pakalpojumus.

Programma nodrošina teorētisko zināšanu bāzi bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē, grāmatzinātnē, arhīvzinātnē un dokumentu pārvaldībā, kas ļauj studijas turpināt maģistra studiju līmenī gan šajās zinātnēs, gan arī citās sociālās un humanitārās zinātnēs.

Latvijas Universitāte ir vienīgā, kas Latvijā sniedz iespēju iegūt sociālo zinātņu bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā.

Studiju ilgums – trīs gadi (seši semestri) pilna laika klātienes (PLK) studijās un četri gadi (astoņi semestri) nepilna laika neklātienes (NLN) studijās.

Obligātajā daļā (A daļā) bakalauranti apgūst pamatzināšanas par šādiem jautājumiem:1) informācija mūsdienu sabiedrībā (informācijas resursu veidi un to vēsturiskā

attīstība kontekstā ar sabiedrības attīstību; informācijas institūciju veidi, funkcijas un pārvaldība),

2) informācijas pieejamības un ieguves iespējas (digitālās bibliotēkas, arhīvi, informācijas sistēmas, informācijas meklēšana un izguve, informācijas pakalpojumi un produkti),

3) informācijas lietotāju un informācijas pakalpojumu izpētes metodes. Lai padziļinātu izpratni par informācijas vidi un ļautu novērtēt dažādas situācijas

kontekstā (sistēmpieeja), obligātajā daļā studenti apgūst arī citu zinātņu kursus (piem., vides zinātnes, vadībzinātnes, kultūras teorijas kursus). Kopā obligātajā daļā (A daļa) jāiegūst 76 kredītpunkti 1 (t.sk. 10 kp par bakalaura darbu un 4 kp par kursa darbu).

Ierobežotās izvēles daļā (B daļa) studenti var izvēlēties studēt nozares kursus un saskarnozaru kursus. Līdzīgi kā obligātajā daļā, arī ierobežotās izvēles daļā nozares kursi grupēti tematiskās grupās:

1) informācijas pārvaldības teorētiskie pamati;2) informācijas resursu pārvaldība;3) informācijas pakalpojumu pārvaldība.

No piedāvātajiem nozares kursiem ir jāizvēlas kursi 30 kp apjomā. No piedāvātajiem citu nozaru kursiem – 12 kp apjomā. Kopā ierobežotās izvēles daļā (B daļā) ir jāiegūst 42 kp.

Brīvās izvēles daļā (C daļa) students var apgūt kursus no LU piedāvājuma 2 kp apjomā.

Programmas finansēšanas avots ir valsts budžeta dotācija un studiju maksa. Līdzekļi studiju apmaksai ir juridisko un fizisko personu finanses.

Programma izstrādāta, atbilstoši LR likumiem un noteikumiem, kā arī konsultējoties un sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem (Latvijas bibliotēku direktoriem, vadītājiem, Valsts Arhīvu ģenerāldirekciju, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas darbiniekiem), profesionālajām asociācijām (Latvijas Bibliotekāru biedrību, skolu, augstskolu bibliotēku asociācijām, Latvijas Arhīvistu biedrību), bakalaura un maģistra programmas bibliotēkzinātnē un informācijā studentiem, kā arī iepazīstoties ar radniecīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās.

1 Turpmāk tekstā - kp9

6. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

6.4. Īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Augstākās izglītības akadēmiskā bakalaura studiju programma „Informācijas pārvaldība” pamatojas uz vairāku sociālo zinātņu (komunikācijas zinātnes un tās apakšnozares - bibliotēkzinātnes, vadībzinātnes, socioloģijas u.c.) un datorzinātnes teorētiskajiem un metodoloģiskajiem sasniegumiem. Nozīmīgākā vieta programmas nozares kursu saturā ir bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes, kā arī grāmatzinātnes un arhīvzinātnes teorijām un mūsdienu konceptuālajām atziņām.

Programmas mērķis ir nodrošināt pamatzināšanas un prasmes informācijas pārvaldībā dažādās institūcijās (bibliotēkās, informācijas dienestos vai centros, arhīvos, muzejos, citās valsts un privātajās iestādēs un uzņēmumos), aptverot šādus galvenos informācijas speciālista kompetences tematiskos blokus: informācijas resursu pārvaldība; informācijas institūciju pārvaldība; informācijas pakalpojumu pārvaldība; informācijas tehnoloģiju pārvaldība.

Lai sasniegtu mērķus, studiju programmas realizācijas gaitā ir paredzēts veikt šādus uzdevumus:

1) nodrošināt studiju procesu infomācijas pārvaldībā (t.i., organizēt lekcijas, praktiskos darbus, seminārus u.c., studentu pētnieciskos darbus u.tml.);

2) organizēt akadēmisko praksi institūcijās, kuras vāc, apstrādā un saglabā dokumentos fiksēto informāciju;

3) iesaistīt augsta līmeņa Latvijas un ārzemju mācībspēkus un profesionāļus programmas kursu docēšanā;

4) sistemātiski novērtēt studiju kursu un studiju programmas kvalitāti atbilstoši izstrādātajiem pašnovērtējuma kritērijiem u.c. pasākumiem;

5) regulāri papildināt studiju kursu saturu ar jauninājumiem nozarē, veicinot docētāju aktīvu dalību nozares praktisko problēmu risināšanā, pētniecībā, konferencēs, zinātnisku publikāciju, kā arī mācību un metodisko materiālu izstrādē;

6) kursu docēšanai pielietot atbilstošākās didaktikas metodes un mūsdienu studiju formas (piem., e-kursus);

7) veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē, grāmatzinātnē, dokumentu pārvaldībā, arhīvzinātnē u.c.;

8) īstenot sadarbību ar darba devējiem, ārvalstu partneriem u. c. ieinteresētajām organizācijām un personām;

9) nodrošināt teorētisko zināšanu bāzi bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē, grāmatzinātnē, arhīvzinātnē un dokumentu pārvaldībā, kā arī citās sociālajās zinātnēs, kas nepieciešama, lai studijas turpinātu maģistra studiju līmenī.

Plānotie rezultāti:Programmas apguve nodrošina absolventam vispārējās un speciālās kompetences.

Absolvents iegūst šādas vispārējās kompetences: 1) prasmi iegūt un analizēt informāciju no dažādiem avotiem;2) prasmi komunicēt ar dažādām sociālām grupām;3) prasmi strādāt komandā (grupā);4) prasmi kritiski domāt un analizēt jautājumu sistēmiski;5) prasmi risināt problēmas un pieņemt lēmumus;6) prasmi patstāvīgi mācīties un apgūt jaunas zināšanas;7) prasmi radoši domāt un piedāvāt inovatīvus risinājumus.

10

Absolvents iegūst šādas specifiskās kompetences:1) zināšanas, kas nepieciešamas informācijas pārvaldības procesu sistēmiskai

izpratnei:a. zināšanas par faktoriem, kas ietekmē informācijas vajadzību

veidošanos, b. zināšanas par informācijas avotiem, to funkcijām un plūsmu sabiedrībā,

institūcijās, c. zināšanas par institūcijām, kas nodrošina organizētu informācijas

plūsmu pārvaldību sabiedrībā, d. zināšanas par informācijas pakalpojumiem un to atbilstību informācijas

lietotāju vajadzībām;2) zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas fizisku un digitālu krājumu

veidošanai un uzturēšanai;3) zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas informācijas avotu apstrādei

(organizēšanai, pārvaldībai), to izguves nodrošināšanai;4) zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas informācijas avotu meklēšanai un

izguvei;5) zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas informācijas izplatīšanai par

informācijas avotiem (informācijas sistēmu, informācijas pakalpojumu izstrāde un piedāvājums, informācijpratības apmācība);

6) zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pielietošanai.

Iegūtais sociālo zinātņu bakalaura grāds bibliotēkzinātnē un informācijā apliecina bakalaura spējas izprast informācijas vajadzības un to veidošanos, informācijas procesus sabiedrībā un to ietekmējošos faktorus, kā arī apliecina spējas izstrādāt un novērtēt informācijas pakalpojumus. Iegūtais bakalaura grāds dot tiesības turpināt studijas akadēmiskā maģistra studiju programmā „Bibliotēkzinātne un informācija” un profesionālā maģistra studiju programmā „Dokumentu un arhīvu pārvaldība” vai citā radniecīgas zinātņu nozares vai apakšnozares maģistra studiju programmā.

6.5. Perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

6.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam

Pārmaiņas informācijas vidē raksturo jaunās iespējas un rīkus informācijas ieguvei, apstrādei un pārraidei. To apguve prasa jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, kas mūsdienās iegūst apzīmējumu „informācijas pārvaldība”. Informācijas pārvaldība ir nozare, kas pasaulē attīstās kopš 20. gadsimta 90 gadiem, taču Latvijā pagaidām tā nav tik izvērsta un attīstīta, bet ir ļoti nepieciešama. Šī bakalaura programma dos ieguldījumu informācijas pārvaldības attīstībā gan sagatavojot speciālistus, gan veicinot teorētiskās bāzes izveidi un izpēti nozarē.

Potenciālais studiju programmas informācijas pārvaldībā absolventu darba tirgus veido divus segmentus: viens segments ietver tādas institūcijas kā bibliotēkas un informācijas centrus; otrs - ikvienu uzņēmumu vai iestādi (privāto, valsts, pašvaldību), kurā tiek nodrošināta dokumentu pārvaldība. Pirmais segments jau ilgstoši ir bijis bakalaura studiju programmas bibliotēkzinātnē un informācijā absolventu galvenais profesionālās darbības lauks. Otrais segments ir jaunais programmas absolventu darba iespēju virziens, kurā arī ir nepieciešamas zināšanas un prasmes par informācijas procesiem sabiedrībā: informācijas vākšanu, apstrādi, glabāšanu, meklēšanu, izplatīšanu, vai citiem vārdiem - sociālās atmiņas

11

organizēšanu, uzturēšanu un izmantošanas nodrošināšanu. Iegūtās zināšanas un prasmes absolventiem ļaus organizēt un pārvaldīt institūcijas dokumentu plūsmu.

Bibliotēkas ir vienas no senākajām sabiedrības atmiņas institūcijām, kas mūsdienās piedzīvo nozīmīgas operacionālas izmaiņas. Tās saglabā gan tradicionālās funkcijas, gan, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tām paveras iespējas jaunu funkciju īstenošanā (piem., publicēt informāciju, veidojot digitālās bibliotēkas, repozitārijus, iesaistīt lietotājus resursu veidošanā, apstrādē u.c.).

Informācijas pakalpojumu sniedzēju konkurences rezultātā bibliotēkas bieži vien izjūt savas eksistences apdraudējumu, tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt izglītību, kas ļautu apgūt jaunākās zināšanas nozarē un veicinātu konkurētspējīgu bibliotēku pakalpojumu attīstību. Latvijā ir 19762 bibliotēkas, kurā strādā 3808 darbinieku. Pēc valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” datiem, lielākajai daļai darbinieku ir profesionālā vidējā vai pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (33%), tad seko darbinieki ar augstāko izglītību, kas iegūta līdz 1993.gadam (30%), no kuriem apmēram 10% ir augstākā bibliotekārā izglītība. 24% darbinieku ir bakalaura vai maģistra grāds, bet no tiem apmēram 7% ir grāds bibliotēkzinātnē un informācijā. Apmēram 13% darbinieku ir vidējā izglītība. Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas normatīvie akti3 gan pašlaik neizvirza bibliotēku darbiniekiem augstas izglītības prasības un līdz ar to arī nemotivē studijām, taču straujās izmaiņas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kā arī sabiedrības atmiņas institūciju prognozējamie attīstības virzieni (piemēram, vienotas informācijas sistēmas) pieprasīs jaunu zināšanu un prasmju apguvi.

Bibliotēku darbiniekiem ir iespēja apgūt jaunākās zināšanas nozarē dažādos kursos, kurus organizē gan valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēma, gan tālākizglītības centri (piem., LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātes bibliotēkā u.c.). Pirmā līmeņa profesionālo studiju programmu Bibliotēkzinātnē un informācijā var apgūt Latvijas Kultūras koledžā, taču sistematizētu augstāko akadēmisku izglītību un bakalaura grādu nozarē, var iegūt tikai studējot Latvijas Universitātē Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā. Bakalaura programmā vēl arvien ir saglabāts galvenais akcents uz informācijas pārvaldības jautājumu apguvi bibliotēkās.

Kopš 20. gadsimta otrās puses arvien vairāk sāk veidoties arī tādas institūcijas kā informācijas centri / dienesti. Šobrīd Latvijā pamatā ir sastopami vairāk kā 120 sociālie4 un lietišķie5 informācijas centri, taču, pamatojoties uz citu valstu pieredzi, var secināt, ka informācijas centru / dienestu skaits pieaug. Informācijas centru darbības mērķis ir līdzīgs bibliotēkām – nodrošināt informācijas lietotāju ar viņam visatbilstošāko informāciju. Tāpēc arī informācijas centru darbiniekam ir jāpārzina visi informacionālie procesi, sākot ar informācijas vākšanu un beidzot ar tās izmantošanu. Tā kā Latvijā nav veikti sistematizēti analītiski pētījumi par Latvijas informācijas centru darbību, tad trūkst pilnīgas informācijas par darbinieku kvalifikāciju. Neformālu avotu ceļā ir iegūta informācija, kas liek secināt, ka informācijas centros ir maz darbinieku ar izglītību informācijas pārvaldības jautājumos.

Pieaugot informācijas plūsmu apjomam, informācijas un zināšanu sabiedrības kontekstā arvien aktuālāks kļūst dokumentu pārvaldības jautājums ikvienā institūcijā. Latvijā ir profesionāli sagatavotu dokumentu pārvaldības speciālistu trūkums gan valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumos, gan arhīvos. Piemēram, par akūtu profesionāli sagatavotu 2 Bibliotēku kopskaita dati uz 2008.gada beigām. Avots: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas vietne [skatīts 09.12.2009]. Pieejams: http://www.km.gov.lv/lv/nozares_info/bibliotekas.html 3 14.08.2001. MK noteikumi Nr.371 “Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību”4 Piemēram, vairāk kā 70 tūrisma informācijas centri; uzziņu dienesti, vairāk kā 20 pašvaldību informācijas centri (vienas pieturas aģentūras), valstu informācijas centri (Francijas u.c. )5 Piemēram, 5 ES Struktūrfondu informācijas centri, ES informācijas centrs; EP informācijas birojs, Eiropas biznesa atbalsta tīkls, nozaru informācijas centri: zivsaimniecības, dizaina, medicīnas, satiksmes u.c.

12

dokumentu pārvaldības speciālistu trūkumu liecina iegūtā informācija no intervijām ar potenciālajiem darba devējiem (piem., ar dokumentu pārvaldības pakalpojumu tirgus līderiem SIA "Storage Solutions", SIA "Unistock" un ar Arhīvu inspekcijas vadītāju). Arī statistikas dati par dokumentu pārvaldībā nodarbināto izglītības līmeni valsts arhīvu sistēmā rāda tipisku ainu šajā jomā kopumā – izglītība arhīvniecībā un dokumentu pārvaldībā ir tikai 1,6% nodarbināto. Valsts pārvaldes iestāžu reorganizācija, elektronisko dokumentu arvien nozīmīgāka vieta dokumentu pārvaldībā ir tikai daži no faktoriem, kas liecina par profesionāli sagatavotu speciālistu nepieciešamību. Tā kā Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa jau ir izstrādājusi profesionālo maģistra studiju programmu „Dokumentu un arhīvu pārvaldība” 6, tad bakalaura programma informācijas pārvaldībā, sniedzot dokumentu pārvaldības pamatzināšanas, nodrošinās izglītības secīguma un pēctecības principu.

6.2.2. Darba devēju aptaujas rezultāti

Lai iegūtu ziņas par bakalaura programmas absolventu profesionālās sagatavotības līmeni, 2009. gada oktobrī tika aptaujāti bibliotēku vadošie darbinieki.

Anketēšanas dati rāda (sk. 1.attēlu), ka ļoti augsts un augsts profesionālās kompetences līmenis absolventiem ir darbā ar informācijas resursiem un to meklēšanu datubāzēs, lietotāju apkalpošanā, darbā ar krājumu. Absolventiem ir arī labas komunikācijas un prezentēšanas prasmes.

Apmierinošas ir svešvalodu zināšanas, nozares normatīvo dokumentu pārzināšana, spējas plānot un organizēt darba laiku. Labākas zināšanas ir nepieciešamas projektu izstrādē un vadībā. Darba devēji arī norādīja, ka ļoti būtiski ir attīstīt inovatīvu domāšanu, lai varētu izstrādāt un ieviest konkurējošus informācijas pakalpojumus.

1. attēlsLatvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku nodaļas absolventu kā bibliotēkas

darbinieku zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences novērtējums

6 Programmai 2009. gada 8. oktobrī ir piešķirta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Universitātei izsniegta licence Nr. 04047-75 par tiesībām īstenot profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu "Dokumentu un arhīvu pārvaldība" profesionālā maģistra grāda dokumentu un arhīvu pārvaldībā un dokumentu sistēmu vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.Izglītības programmas kods: 46322. Licences derīguma termiņš līdz 2012. gada 8. oktobrim.

13

Nozares profesionāļu ieteikumi par to, kādai jābūt mūsdienīgai augstākajai izglītībai bibliotēku nozarē, prioritāšu secībā sakārtojot speciālistam nozīmīgas zināšanas un prasmes, ir atspoguļoti 1. tabulā.

1. tabulaNepieciešamās zināšanas un prasmes bibliotēku darbā mūsdienās

Nozīmīguma rādītājs

Ieteikums

1. Nepieciešamas vispusīgas zināšanas; Teorētiskās zināšanas jāsavieno ar praksi; Jāapgūst informācijas tehnoloģiju prasmes;

2. Organizatoriskās prasmes, plānošana; Svešvalodu zināšanas; Aktuālas, mūsdienīgas, inovatīvas zināšanas;

3. Projektu vadība; Komunikāciju prasmes.

Iepriecina vairāku respondentu atzīmētais, ka programmas “Absolventi ir akadēmiski labi sagatavoti. ..Uzskatām, ka šobrīd studiju līmenis ir labs un atbilst modernajām prasībām…Manuprāt, ar nozares izglītību ir viss kārtībā”.

6.2.3. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Programmas studiju kursu izvēli un saturu nosaka zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas darbam nozarē. Tās noskaidrotas, konsultējoties ar nozares profesionāļiem, uzklausot studentu ieteikumus, studējot jaunākās nozares attīstības tendences dažādās publikācijās, kontaktējoties ar citu valstu nozares profesionāļiem un mācībspēkiem, kā arī apgūstot atbilstošās tematikas programmas citās valstīs. Studiju programma veidota atbilstoši „Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu”7. Standarta prasību un programmas salīdzinājumu sk. 2. tabulā. Programmas studiju kursu plānu sk. 8. nodaļā (Studiju plāns).

2. tabulaBakalaura programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

StandartsNoteikumi par valsts akadēmiskās izglītības

standartu

LU bakalaura akadēmiskā studiju programma

Informācijas pārvaldība

13. Bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās un nepilna laika studijās ir 120 līdz 160 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 10 kredītpunktu ir bakalaura darbs. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās un nepilna laika studijās ir 120 kp, no kuriem 10 kp ir bakalaura darbs. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši semestri, nepilna laika studijās – astoņi semestri.

14. Bakalaura studiju programmu veido tās Bakalaura studiju programmu veido tās obligātā

7 Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu Ministru kabineta noteikumi Nr.2 Rīgā 2002.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 4.§).

14

obligātā daļa (ne mazāk kā 50 kredītpunktu), obligātās izvēles daļa (ne mazāk kā 20 kredītpunktu) un brīvās izvēles daļa.

daļa (76 kp), obligātās izvēles daļa (42 kp) un brīvās izvēles daļa (2 kp).

15. Bakalaura studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju (ne mazāk kā 25 kredītpunkti), zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsturi un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 kredītpunktu), kā arī zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu).

Bakalaura studiju programmas obligātajā saturā ir ietverti kursi, kas raksturo bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju – kopā 36 kp apmērā.Tie ir: Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp); Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā (4 kp), Ievads informācijas zinātnē (4 kp); Pētniecība informācijas zinātnē (2 kp); Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes (2 kp); Informācijas sabiedrības pamati (2 kp); Informācijas organizēšana (4 kp), Zināšanu organizēšana (2 kp); Informācijas pakalpojumi (2 kp), Informācijas sistēmas (4 kp); Digitālās bibliotēkas un repozitāriji (4 kp); Informācijpratība (2 kp).

Bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes attīstības vēsture un aktuālās problēmas tiek skatītas konkrētos studiju kursos (skatīt studiju kursu aprakstus), kas apjoma ziņā pārsniedz 10 kp.

Bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā ir atrodams kursos, kas kopā veido apmēram 30 kp.Tie ir: Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp); Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā (4 kp), Ievads informācijas zinātnē (4 kp); Pētniecība informācijas zinātnē (2 kp); Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes (2 kp); Informācijas sabiedrības pamati (2 kp); Informācijas sistēmas (4 kp); Informācijas avoti un meklēšana (4 kp); Digitālās bibliotēkas un repozitāriji (4 kp); Informācijpratība (2 kp) u.c.

16. Bakalaura grādu — izglītības zinātņu bakalaurs, humanitāro zinātņu bakalaurs, sociālo zinātņu bakalaurs, dabaszinātņu bakalaurs, inženierzinātņu bakalaurs, lauksaimniecības zinātņu bakalaurs, veselības zinātņu bakalaurs un vides zinātņu bakalaurs — piešķir radniecīgu zinātņu nozaru grupā atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā noteiktajām izglītības tematiskajām grupām.

Programmas sekmīgas apguves rezultātā tiek piešķirts sociālo zinātņu bakalaura grāds bibliotēkzinātnē un informācijā.

1.4. Salīdzinājums ar Latvijas un Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām

Tā kā Latvijā nav šādas bakalaura studiju programmas, tad salīdzinājumam izvēlētas trīs Eiropas Savienības valstu programmas.

Salīdzinājums veikts ar šādām studiju programmām:

15

1) Tallinas Universitātes Informācijas studiju institūta bakalaura studiju programmu (Informācijas zinātne).

2) Viļnas Universitātes Komunikācijas fakultātes bakalaura studiju programmu (Bibliotēkzinātne un informācija)

3) Tamperes Universitātes Informācijas studiju un interaktīvo mediju nodaļas bakalaura studiju programmu (Informācijas studijas).

Studiju programmu izvēles pamatā ir ģeogrāfiskais kritērijs. Baltijas valstu (Igaunijas un Lietuvas) programmas izvēlētas arī tāpēc, ka tajās ir līdzīga nozares izglītības vēsturiskā attīstība.

6.3.1. Salīdzinājums ar Tallinas Universitātes Informācijas studiju institūta bakalaura studiju programmu (Informācijas zinātne)

(http://www.tlu.ee/files/arts/2981/Infor2b02bc17f501c11084e63358f0c54dac.pdf)

Tallinas Universitātes Informācijas studiju institūta bakalaura programma „Informācijas zinātne” dod iespēju iegūt bakalaura grādu sociālajās zinātnēs apakšnozarē: Informācijas zinātne. Programmas apjoms – 120 kp (180 ECTS). Programmas struktūru veido kursi, kas iedalīti trīs grupās: ievadkursi (21 kp; no tiem - 75% izvēles); pamatkursi (60 kp; no tiem – 25% izvēles); brīvās izvēles kursi (35 kp), un bakalaura eksāmens (4 kp).

Programmai ir vairāki mērķi: nodrošināt priekšnoteikumus zināšanu un prasmju apguvei, kas nepieciešamas informācijas pakalpojumu organizēšanai un pārvaldībai, datubāzu pārvaldībai un informācijas izguvei; atbalstīt kompetenču attīstību, kas nepieciešamas darbam dažādās institūcijās, kas nodarbojas ar dokumentētās informācijas vākšanu, kā arī darbam citās profesionālās jomās, kurās nepieciešamas informācijas zinātnes zināšanas; nodrošināt priekšnosacījumus tālākām studijām maģistra studiju programmās. Programmu salīdzinājumu sk. 3. tabulā.

3. tabulaSalīdzinājums ar Tallinas Universitātes bakalaura studiju programmu

TU BA programma Informācijas zinātnē

LU BA programma informācijas pārvaldībā

Obligātie kursi ievadkursu daļāStatistika un datu analīze (3 kp) SPSS sociālās zinātnēs (2 kp)Ievads kultūras teorijā (3 kp) Kultūras teorija un vēsture (2 kp)Sociālā psiholoģija (3 kp) Sociālā psiholoģija (2 kp)Izvēles kursi ievadkursu daļāRietumu vēstures galvenie periodi (4 kp)Informācijas meklēšana: avoti un metodes (3 kp)

Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)

Ekonomikas pamati (3 kp) Ekonomikas teorijas pamati (4 kp)Politikas un pārvaldības pamati (3 kp) Mūsdienu demokrātijas pamatproblēmas (2 kp)Ievads sociālajā un kultūras antropoloģijā (3 kp)

-

Ievads semiotikā (3 kp) -Ievads socioloģijā (3 kp) Ievads socioloģijā (2 kp)Mūsdienu sociālās problēmas (3 kp) -Tiesību pamati (3 kp) Ievads tiesību zinātnē (4 kp)Ievadkurss demogrāfijā (3 kp) -Ievads filozofijā (3 kp) -Ievads psiholoģijā (3 kp) -Obligātie kursi pamatkursu daļā - Informācijas zinātnes teorētiskie pamatiIevads informācijas zinātnēs (4 kp) Ievads informācijas zinātnē (4 kp)

Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)16

Informācijas sabiedrības pamati (2 kp)Pētniecības metodes informācijas zinātnē (4 kp) Pētniecība informācijas zinātnē (2 kp)

Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes (2 kp)

Grāmatu un bibliotēku vēsture (4 kp) Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)Studenta individuālais pētniecības projekts (4 kp) Kursa darbs (4 kp)Izvēles kursi pamatkursu daļā - Informācijas zinātnes teorētiskie pamatiIntelektuālā īpašuma tiesiskā aizsardzība (3 kp)

Informācionālās darbības normatīvā bāze (2 kp)

Dokumentu pārvaldības pamati (3 kp) Dokumentu pārvaldības pamati (4 kp)Pasaules reliģijas un teksti (3 kp) -Arhīvu vēsture un teorija (3 kp) Arhīvniecība (4 kp)Obligātie kursi pamatkursu daļā - Informācijas resursu komplektēšana, analīze un mediācijaKrājuma pārvaldība (3 kp) Krājumu pārvaldība (2 kp)Bibliogrāfiskā aprakstīšana un priekšmetu kataloģizācija (4 kp)

Informācijas oganizēšana (4 kp)Informācijas oganizēšana (praktikums) (2 kp)Zināšanu organizēšana (2 kp)

Indeksēšana un anotēšana / referēšana (4 kp)

Ievads informācijas zinātnē (4 kp)Ievads bibliogrāfijā (4 kp)

Izdevējdarbība (4 kp) Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā (4 kp)Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)

Izvēles kursi pamatkursu daļā - Informācijas resursu komplektēšana, analīze un mediācijaDatubāzu pārvaldība (3 kp) Datu bāžu veidošanas pamati (4 kp)Informācijas sistēmas un tīkli (3 kp) Informācijas sistēmas (4 kp)

WWW lapu veidošanas pamati (4 kp)Speciālās kolekcijas (krājumi): senās un retās grāmatas (3 kp)

Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā (4 kp)Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)

Arhivēšana elektroniskajā vidē (3 kp) Arhīvniecība (4 kp) Digitālās bibliotēkas un repozitāriji (4 kp)

Obligātie kursi pamatkursu daļā – Informācijas pakalpojumu organizēšanaInformācijas avoti un izguve (4 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)

Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes (2 kp)Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes (2 kp)

Informācijas pārvaldība institūcijās (organizācijās) (3 kp)

Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās (4 kp)

Informācijas pakalpojumi (3 kp) Informācijas pakalpojumi (2 kp)Profesionālā prakse bibliotēkā (4 kp) Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība

bibliotēkās) (4 kp)Izvēles kursi pamatkursu daļā – Informācijas pakalpojumu organizēšanaBiznesa informācijas avoti (3 kp) Nozaru informācijas avoti: sociālās un

humanitārās zinātnes (2 kp)Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes (2 kp)

Bibliotēku un informācijas darba mārketings (3 kp)

Sabiedriskās attiecības (2 kp)

Arhīvu dokumentu glabāšana un saglabāšana (4 kp)

Arhīvniecība (4 kp)

Dokumentu pārvaldības tiesiskā kārtība (3 kp)

Arhīvniecība (4 kp)Dokumentu pārvaldības pamati (4 kp)

17

Informācionālās darbības normatīvā bāze (2 kp)Informācijas avoti sociālajās zinātnēs (4 kp)

Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes (2 kp)

Salīdzinot ar Tallinas Universitātes bakalaura programmu „Informācijas zinātne”, LU SZF programma “Informācijas pārvaldība” ir līdzīga tai: abās programmās lielākā daļa kursu nodrošina zināšanas, kas nepieciešamas darbam bibliotēkās, mazāka daļu veido kursi par dokumentu pārvaldības jautājumiem citās institūcijās. Atšķirībā no LU programmas, Tallinas Universitātes programmā liela ir brīvās izvēles kursu daļa (35 kp), kura domāta studentu individuālās pašattīstības un intelektuālajām interesēm (ieteikumi – apgūt valodas un informācijas tehnoloģiju kursus). LU programmā ir kursi, kuru tematika Tallinas Universitātes programmā nav ietverta (piem., Vide un ilgtspējīga attīstība, Vadīšanas teorija, Informācijas organizēšana (praktikums), Biznesa datu analīzes tehnoloģijas, Muzeoloģija un Latvijas muzeji, Novadpētniecība bibliotēkās u.c.).

6.3.2. Salīdzinājums ar Viļnas Universitātes Komunikācijas fakultātes bakalaura studiju programmu (Bibliotēku un informācijas zinātne)

(http://www.kf.vu.lt/lt/structure/view/?id=410)

Viļņas Universitātes bibliotēku un informācijas zinātnes bakalaura studiju programma piedāvā iegūt zināšanas, kuras iespējams sekmīgi izmantot kā pētniecībā, tā praksē darbā ar dokumentiem. Studiju kursi iedalīti trijās grupās: universitātes kursi (obligātie un izvēles); ievadkursi studijās un nozares kursi (obligātie un izvēles). Programmas apjoms – 160 kp (240 ECTS). Studiju ilgums – 4 gadi pilna laika klātienē, 5 gadi – nepilna laika neklātienē. Programmu salīdzinājumu sk. 4. tabulā.

4. tabulaSalīdzinājums ar Viļņas Universitātes

bibliotēku un informācijas zinātnes bakalaura studiju programmu

Viļņas Universitāte – BA programma bibliotēku un informācijas zinātnē


Vispārīgie universitātes kursi – obligātie

Informātika (4 kp) Elektroniskā izdevējdarbība (2 kp)Datu bāžu veidošanas pamati (4 kp)

Ievads psiholoģijā (2 kp) Sociālā psiholoģija (2 kp)Nozares valoda (4 kp) -Svešvaloda (4 kp) Profesionālā svešvaloda: angļu valoda, vācu

valoda informācijas speciālistiem (4 kp)Elektroniskie informācijas paklpojumi (2 kp) Informācijas pakalpojumi (2 kp)Vispārīgie universitātes kursi – izvēlesIevads socioloģijā (2 kp) Ievads socioloģijā (2 kp)Inforrmācijas izguve internetā (2 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)Interneta komunikācija (2 kp) WWW lapu veidošanas pamati (4 kp)Statistika (4 kp) SPSS sociālās zinātnēs (2 kp)Ievadkursi studijās

Komunikācijas prasmes (2 kp) Publiskā uzstāšanās (2 kp)Studēšanas prasmes (2 kp) Ievads studijās un pētniecībā (2 kp)Informācijas apstrāde un izguve (24 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)

Informācijas organizēšana (4 kp)Informācijas organizēšana (praktikums) (2 kp)Zināšanu organizēšana (2 kp)Digitālās bibliotēkas un repozitāriji (4 kp)

18

http://www.kf.vu.lt/lt/structure/view/?id=410

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (3 kp) Ievads komunikācijas zinātnē (2 kp)Ievads informācijas zinātnē (4 kp)WWW lapu veidošanas pamati (4 kp)

Komunikācijas un informācijas vēsture (10 kp) Ievads komunikācijas zinātnē (2 kp)Ievads informācijas zinātnē (4 kp)Informācijas sabiedrības pamati (2 kp)Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)

Komunikācijas un informācijas teorijas (9 kp) Ievads komunikācijas zinātnē (2 kp)Pētniecība infomācijas zinātnē (2 kp)

Medioloģija (4 kp) Ievads komunikācijas zinātnē (2 kp)Informācijas tiesības (3 kp) Informācionālās darbības normatīvā bāze (2 kp)Reklamēšana (3 kp) Sabiedriskās attiecības (2 kp)Informācijas pārvaldība (7 kp) Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās

(4 kp)Informācijas sistēmas (4 kp)Digitālās bibliotēkas un repozitāriji (4 kp)Biznesa datu analīzes tehnoloģijas (2 kp)

Sabiedriskās attiecības (3 kp) Sabiedriskās attiecības (2 kp)Gada darbs (4 kp) Kursa darbs (4 kp)Profesionālās izglītības obligātie kursi

Informācijas institūciju plašie pakalpojumi (3 kp) Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)Informācijas pakalpojumi (2 kp) Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām (2 kp)Lietotāju grupas – bērni un pusaudži (2 kp)

Informācijas avoti (3 kp) Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes (2 kp)Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes (2 kp)

Mūsdienu lietuviešu literarūra (3 kp) -Lektoloģija (5 kp) Informācijas pakalpojumi (2 kp)

Informācijpratība (2 kp)Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām (2 kp)Lietotāju grupas – bērni un pusaudži (2 kp)

Projektu pārvaldība (3 kp) Projektu pārvaldība (2 kp)Kultūras mantojums (iespiestie izdevumi un manuskripti) (3 kp)

Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā (4 kp)Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)

Bibliotēku krājumu aizsardzība (2 kp) Krājumu pārvaldība (2 kp)Preses un bibliotēku statistika (2 kp) Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras

kontekstā (4 kp)Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)

Profesionālās izglītības izvēles kursi

Bērnu literatūra (2 kp) Lietotāju grupas – bērni un pusaudži (2 kp)Profesionālā ētika (4 kp) -Tīmekļa lapu izveide (3 kp) WWW lapu veidošanas pamati (4 kp)Universālā literatūra (3 kp) -Grāmatu māksla (2 kp) Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras

kontekstā (4 kp)Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)

Lasīšanas psiholoģija (2 kp) Informācijas pakalpojumi (2 kp)Informācijpratība (2 kp)

Elektroniskās izdevējdarbības sistēmas (2 kp) Elektroniskā izdevējdarbība (2 kp)Izdevējdarbības pamati (2 kp) -Bibliofīlija (2 kp) -Biografistika (2 kp) -

Profesionālā prakse (14 kp) Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība

19

bibliotēkās) (4 kp)Bakalaura darbs (8 kp) Bakalaura darbs (10 kp)

Salīdzinājumā ar Viļņas Universitātes bibliotēku un informācijas zinātnes bakalaura studiju programmu, LU SZF programma “Informācijas pārvaldība” ir strukturētāka, un tā nodrošina arī arhīvniecības, dokumentu pārvaldības, muzeoloģijas zināšanu apguvi. Programmās ir līdzīgi kursi, kas nodrošina informācijas pārvaldības jautājumu apguvi bibliotēkās. Viļņas Universitātes programmā ir vairāk kursu, kas saistīti ar grāmatzinātnes jautājumiem un literatūru.

6.3.3. Salīdzinājums ar Tamperes Universitātes Informācijas studiju un interaktīvo mediju nodaļas bakalaura studiju programmu (Informācijas studijas)

(http://www.uta.fi/laitokset/infim/english/information_studies.html)

Tamperes Universitātes Informācijas studiju un interaktīvo mediju nodaļa piedāvā bakalaura programmu Informācijas studijās, kuras apguves rezultātā tiek iegūts bakalaura grāds zinātnēs (BACHELOR OF SCIENCE). Programmas apjoms 120 kp (180 ECTS).

Studiju programma strukturēta trīs daļās: vispārīgie un valodas kursi; galvenie – informācijas studiju – kursi (kopā 65 kp), un mazāksvarīgie (minor) kursi (kopā – 55 kp), kurus students var izvēlēties no visu nozaru programmu kursiem, kas tiek piedāvāti Tamperes Universitātē, ar nosacījumu, ka vienā nozarē ir jāapgūst kursi vismaz 17 kp apjomā. Programmu salīdzinājumu sk. 5. tabulā.

5. tabulaSalīdzinājums ar Tamperes Universitātes bakalaura studiju programmu

Tamperes Universitātes BA programma “Informācijas studijas”


Vispārīgie un valodas kursi (18 kp)Vispārīgie kursi - obligātie (8 kp)Ievadkurss (1 kp) Ievads studijās un pētniecībā (2 kp)Studiju plānošana (1 kp) Ievads studijās un pētniecībā (2 kp)Informācijas meklēšanas pamati (1 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)Ievads datorzinātnē (2 kp) Elektroniskā izdevējdarbība (2 kp);

Datu bāžu veidošanas pamati (4 kp)Statistikas un SPSS pamati (3 kp) SPSS sociālās zinātnēs (2 kp)Valodas un komunikācijas kursi (9,3)Valodas: somu, zviedru, kāda svešvaloda (parasti – angļu valoda)

Ievads komunikācijas zinātnē (2 kp) Profesionālā svešvaloda: angļu valoda, vācu valoda informācijas speciālistiem (4 kp)

Informācijas studijas, galvenā daļa (47 kp )1. Pamatkursi (obligātie) , (17 kp) Ievads informācijas studijās (1 kp) Ievads informācijas zinātnē (4 kp)Informacionālā dabība (2 kp) Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)

Informācijas sabiedrības pamati (2 kp)Informācijas izguves pamati (2,7 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)Ievads informācijas un dokumentu pārvaldībā (2,7 kp)

Dokumentu pārvaldības pamati (4 kp)Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās (4 kp)

Ievads zināšanu organizēšanā un dokumentu reprezentēšanā (3,3 kp)

Informācijas organizēšana (4 kp)Informācijas organizēšana (praktikums) (2 kp)Zināšanu organizēšana (2 kp)

Zināšanu organizēšana (Grāmatu kopa) (2,7 kp) Informācijas organizēšana (4 kp)Informācijas organizēšana (praktikums) (2 kp)Zināšanu organizēšana (2 kp)

20

Informācijas avoti un starpniekorganizācijas (2,7 kp)

Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes (2 kp)Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes (2 kp)Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)

2. Starpstudijas / kursi (30 kp)

2.1 Profesionālās pieredzes attīstīšanas projekts(3,3 kp)Students izvēlas vienu no piedāvātajiem projektiem:

Kursa darbs (4 kp)

Datubāžu projektsLietotājorientētas informācijas izguves projektsLietotājcentrēta dizaina un novērtēšanas projektsDokumentu un arhīvu pārvaldības projektsLauku darba projektsCiti projekti pēc izvēles2.2 Izvēles kursi (12 kp)Students izvēlas kursus vismaz 12 kp apjomāInformācijas izguves metodes (2,7 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)

Ievads informācijas zinātnē (4 kp)XML izguve (3,3 kp) Ievads metadatos (2 kp)Valodas apstrādes tehnoloģijas informācijas izguvē (2,7 kp)

Ievads informācijas zinātnē (4 kp)

Informācijas izguve (Grāmatu eksāmens) (2,7 kp) Informācijas avoti un meklēšana (4 kp)Ievads informācijas zinātnē (4 kp)

Informācijpratība (Grāmatu eksāmens) (2,7 kp) Informācijpratība (2 kp)Eksperimentālā informācijas izguves pētniecība (3,3 kp)

Ievads informācijas zinātnē (4 kp)

Bibliotēku un informācijas vēsture (Grāmatu eksāmens / eseja) (2,7 kp)

Grāmatniecības un bibliotēku vēsture (4 kp)Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)Ievads informācijas zinātnē (4 kp)

Bibliotēku kultūras un socioloģiskā perspektīva(Grāmatu eksāmens) (2,7 kp)

Informācijas infrastruktūra un institūcijas (2 kp)Informācijas sabiedrības pamati (2 kp)

Informācijas sistēmu un organizāciju pārvaldība (2,7 kp)

Informācijas institūciju pārvaldības pamati (2 kp)Informācijas sistēmas (4 kp)Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās (4 kp)

Dokumentu pārvaldība (2,7 kp) Dokumentu pārvaldības pamati (4 kp)Dokumentu un darbplūsmas pārvaldības principi un metodes (2,7 kp)

Dokumentu pārvaldības pamati (4 kp)Biznesa datu analīzes tehnoloģijas (2 kp)

Dokumentu organizācija un aprakstīšana (4 kp) Dokumentu pārvaldības pamati (4 kp)Arhīvniecība (4 kp)

Informācijas resursu ražošana un krājumu pārvaldība (2,7 kp)

Krājumu pārvaldība (2 kp)

Krājumu un informācijas pakalpojumu novērtēšana (2,7 kp)

Krājumu pārvaldība (2 kp)Informācijas pakalpojumi (2 kp)Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām (2 kp)Lietotāju grupas – bērni un pusaudži (2 kp)

Zinātniskā komunikācija un bibliometrija (Grāmatu kopa)) (2,7 kp)

Pētniecība informācijas zinātnē (2 kp)Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes (2 kp)

2.3 Prakse (3 mēneši) (5,3 kp)Prakse Akadēmiskā prakse (4 kp)2.4 Pētniecības metodes un bakalaura darbs (9,3 kp), kas ietver:

21

Pētniecības metodes (lekcijas) Pētniecība informācijas zinātnē (2 kp)Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes (2 kp)

Pētniecības projekta izstrāde (iesk. Bakalaura darbu) Bakalaura darbs (10 kp)

Mazāksvarīgie (minor) kursi (55 kp)----------------------Studenti var izvēlēties kursus no visu nozaru kursiem universitātē, ar nosacījumu, ka vienā nozarē ir kursi vismaz 17 kp apjomā

Salīdzinot abas programmas, redzams, ka tās ir līdzīgas tematiski. Arī Tamperes Universitātes bakalaura programmā ir bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, dokumentu un informācijas pārvaldības kursi. Tamperes Universitātes bakalaura programma nodrošina iespēju izvēles daļā apgūt vēl arī kādu citu nozari, piedāvājot šo daļu 55 kp apjomā. LU programmā studentam ir piedāvāti vairāk sociālo zinātņu un arī citu nozaru kursi, bet brīvās izvēles kursu ir maz.

6. un 7. tabulā redzams visu programmu savstarpējs salīdzinājums gan pa programmu kursu obligāto, ierobežotās izvēles un brīvās izvēles daļām, gan pa programmu kursu tematisko grupējumu.

Obligāto kursu daļa vismazākā ir Tamperes Universitātes programmā (42%), savukārt tajā ir vislielākā brīvās izvēles daļa (46%). Vislielākā obligāto kursu daļa ir Viļņas universitātes programmā (77%). Salīdzinājumā ar pārējām programmām, LU programmā ir vislielākā ierobežotās izvēles daļa – 35%. Salīdzinot programmu struktūru, var secināt, ka programmu izveidei izvēlētajās valstīs ir atšķirīgi nosacījumi programmas daļu lielumam.8

Salīdzinot programmu kursu dalījumu pa tematiskajām kursu grupām, var atzīmēt, ka tās ir līdzīgas (viena grupa - vispārīgie, ievadkursi, saskarnozaru kursi, otra grupa – nozares kursi, kas pamatā tiek dalīti pa procesiem; trešā grupa – brīvās izvēles kursi). Viļņas Universitātes programmā ir vislielākais nozares kursu skaits (86%), aiz tās seko LU programma (76%). Visās programmās ir samērā līdzīgs vispārīgo, ievadkursu un saskarnozaru kursu īpatsvars. Lielākās atšķirības ir brīvās izvēles kursu apjomam (no 0% līdz 46% no programmas kopējā apjoma).

6.tabulaProgrammas sastāvdaļu salīdzinājums četru augstskolu radniecīgajās programmās

(% pret visu apjomu)

Nr.

Programmas sastāvdaļas

LU Tallinas Viļnas Tampereskp % kp % kp % kp %

1. A. Obligātie kursi 62 52 50 42 124 77 38 32

2. A. Bakalaura darbs

10 8 4 3 8 5 9 8

3. A. Kursa darbs 4 3 4 3 4 3 3 2

4. B. Ierobežotās izvēles kursi

42 35 27 23 24 15 15 12

5. C. Brīvās izvēles 2 2 35 29 - 0 55 46

8 LU Studiju programmu nolikumā norādīts, ka obligātajai daļai kopā ar bakalaura darbu jābūt vismaz 50%; ierobežotās izvēles daļai – vismaz – 33%, bet brīvās izvēles daļai – līdz 17% no programmas.

22

kursi

Kopā 120 100 120 100 160 100 120 100

7.tabulaProgrammas kursu tematisko grupu salīdzinājums četru augstskolu radniecīgajās

programmās (% pret visu apjomu)

Nr.

Programmas sastāvdaļas

LU Tallinas Viļnas Tampereskp % kp % kp % kp %

1. Vispārīgie (universitātes) kursi / citi kursi

26 22 21 18 22 14 18 15

2. Nozares kursi (kopā ar kursa un bakalaura darbu)

92 76 64 53 138 86 47 39

3. Brīvās izvēles kursi

2 2 35 29 0 0 55 46

Kopā 120 100 120 100 160 100 120 100

Pamatojoties uz programmu salīdzinājumu, redzams, ka LU bakalaura programma ir satura ziņā līdzīga ar Tallinas Universitātes, Viļņas Universitātes un Tamperes Universitātes bakalaura programmām. Visās programmās ir iekļauti nozares kursi, kas sniedz zināšanas un attīsta prasmes, kuras nepieciešamas speciālistiem informācijas pārvaldības nozarē, tajā ietverot gan informācijas pārvaldību bibliotēkās, gan dokumentu pārvaldību dažādās valsts un privātās institūcijās. Programmu nosaukumi ir saturiski līdzīgi, bet terminoloģiski atšķirīgi: Tallinas Universitātē – „Informācijas zinātne”, Tamperes Universitātē – „Informācijas studijas”, Viļņas Universitātē – „Bibliotēku un informācijas zinātne”. Tā kā Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā9 nav iekļauta Informācijas zinātne, kas būtu atbilstošāks programmas nosaukums, bet bakalaura programmas saturs ir plašāks par bibliotēkzinātni, tad programmai tika izvēlēts nosaukums „Informācijas pārvaldība”.

9 Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru saraksts. http://www.lzp.lv/latv/zin_noz_sar.htm23

1.5. Studiju programmas organizācija, izmaiņas, atbilstība LU mērķiem,

uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes novērtējums

6.4.1. Studiju programmas organizācija

Programmā var studēt ikviens, kurš ieguvis vidējo izglītību (vispārējo vidējo izglītību vai pamatizglītību un 4 gadu vidējo profesionālo izglītību). Lai veicinātu interesi par nozari jau vidējās izglītības laikā, Sociālo zinātņu fakultāte organizē skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursu10 (piem., Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa - par informācijas vides jautājumiem). Konkursa 1., 2. un 3. vietas ieguvēji papildus saņem punktus, kas tiek ņemti vērā pie uzņemšanas programmā.

Studiju programmas saturs ir veidots atbilstoši LR Izglītības likumam, Augstskolu likumam un valsts akadēmiskās izglītības standartam. Studiju procesu nosaka dokumenti, kas reglamentē studentu un augstskolas tiesiskās attiecības, kā arī studiju norisi un organizāciju.

Programmas apguve paredzēta trijos gados (sešos semestros) pilna laika klātienes (PLK) studijās un četros gados (astoņos semestros) nepilna laika neklātienes (NLN) studijās. Šo semestru laikā studenti apgūst studiju programmas kursus, un izstrādā kursa darbu un bakalaura darbu, pēc izvēles – nostiprina iemaņas akadēmiskajā praksē.

Programmas kursi ir grupēti trijās daļās:A daļa: obligātie kursi – 76 kredītpunkti (t.sk., kursa darbs – 4 kp un bakalaura darbs –

10 kp). A daļas īpatsvars studiju programmā ir 63% no kopējā apjoma. B daļa: ierobežotās izvēles kursi – 42 kp. B daļas īpatsvars ir 35% no kopējā apjoma. C daļa: brīvās izvēles daļa – 2 kp vai 2% no kopējā apjoma (sk. 8.tabulu).

8. tabulaProgrammas sastāvdaļas (kp un % pret visu apjomu)

Nr. Programmas sastāvdaļas Apjoms kredītpunktos % pret visu apjomu

1. A. Obligātie kursi 62 52

2. A. Bakalaura darbs 10 8

3. A. Kursa darbs 4 3

4. B. Ierobežotās izvēles kursi 42 35

5. C. Brīvās izvēles kursi 2 2

Kopā 120 100 %

Kursus, kuri veido programmu, var iedalīt šādās tematiskās daļās (sk. 9. tabulu).9. tabula

Programmas tematiskais dalījums (kp un % pret visu apjomu)

Nr. Kursu tematiskais dalījumsProgrammas daļa un

apjoms kredītpunktos

% pret visu apjomu

1. Nozares (informācijas pārvaldības) teorijas un prakses kursi

A un B daļa - 78 kp 65 %

10 Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkurss tiek realizēts pēc Nolikumiem (sk. 16.pielikumu), kuru apstiprina Sociālo zinātņu fakultātes Dome.

24

Ietver informācijas zinātnes, bibliotēkzinātnes, grāmatzinātnes, dokumentu pārvaldības jautājumus un nodrošina zināšanas un prasmes informācijas pārvaldībai dažādās institūcijās

2. Universitātes pamatstudiju modulis

Ievadkursi humanitārajās un dabaszinātnēs, valodu studijas

A daļa - 14 kp 12 %

3. Citi kursi

Informācijas pārvaldības saskarnozaru kursi, lai labāk izprastu informācijas vidi un informācijas lietotāju (piemēram, socioloģija, komunikācijas zinātne, ekonomikas teorija, sociālā psiholoģija u.c.).

B daļa - 12 kp 10 %

4. Bakalaura darbs A daļa - 10 kp 8 %

5. Kursa darbs A daļa - 4 kp 3 %

6. Brīvās izvēles daļa C daļa - 2 kp 2 %

Kopā 120 100 %

Bakalaura darbs. Darba tematu studenti izvēlas priekšpēdējā (5.semestrī - PLK vai 7. semestrī - NLN) semestrī, saskaņo ar darba vadītāju, iesniedz pieteikumu Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā un pēc apstiprināšanas Nodaļas sēdē uzsāk tā realizāciju. Darba vadītājs ir programmas docētājs. Recenzents var būt gan programmas docētājs, gan informācijas darba jomas nozares speciālists. Par bakalaura darba sekmīgu aizstāvēšanu students saņem 10 kredītpunktus. Bakalaura darba apjoms ir no 50 līdz 70 lp. (1800 zīmju lappusē, 12 punktu burtu lielums, intervāls – 1,5; metodiskos norādījumus bakalaura darba izstrādāšanai sk. 9. pielikumā). Bakalaura darbs reģistrējams Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā sestajā semestrī pilna laika klātienes studijās vai astotajā semestrī nepilna laika neklātienes studijās. Atskaitīšanās par bakalaura darba izstrādes gaitu (empīriskā pētījuma panākumi, konceptuālās atziņas u.c.) notiek bakalaura darbu priekšaizsāvēšanā studiju pēdējā semestrī. Aizstāvēšana notiek informācijas pārvaldības bakalaura gala pārbaudījumu komisijas sēdē pēdējā semestra noslēgumā.

Studiju programmas realizācija pa semestriem PLK un NLN studiju formai redzama 8. nodaļā - Studiju plāns.

Studiju programmas kursu secības pamatā ir šādi principi:

No vispārīgā, kopējā uz atsevišķo, padziļināto; Zināšanu un prasmju akumulēšanās princips.

Pirmā studiju gada semestros (PLK 1.un 2.semestris) studenti apgūst ievadkursus informācijas pārvaldības nozares teorijā un praksē, iegūstot izpratni par informācijas institūcijām un informācijas avotiem sabiedrībā, to funkcijām, piekļuvi un izmantošanu, kā arī pamatus to organizēšanā (Informācijas infrastruktūra un institūcijas, Latvijas pasaules

25

grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā, Informācijas avoti un meklēšana, Informācijas organizēšana, Dokumentu pārvaldības pamati). Šajā studiju gadā tiek apgūts arī LU pamatstudiju modulis (Ievads studijās un pētniecībā, Vide un ilgtspējīga attīstība, Kultūras teorija un vēsture; profesionālā svešvaloda (angļu vai vācu valoda)) un pēc izvēles tiek apgūti arī ievadkursi citās zinātnēs (Elektroniskā izdevējdarbība; Ievads socioloģijā, Ievads komunikācijas teorijā, Ekonomikas teorijas pamati u.c.). Informācijas pārvaldības labākai izpratnei jau programmas pirmajā semestrī tiek apgūtas pamatzināšanas vadīšanas teorijā.

Nākamajos studiju gados (PLK 3.- 6.semestris, NLN – 3.- 8.semsetris) pamatā tiek studēti nozares kursi, kas gan A, gan B daļā ir grupēti trijās daļās: informācijas pārvaldības teorētiskie pamati; informācijas resursu pārvaldība; informācijas pakalpojumu pārvaldība (grupējums tematiskajās daļās nodrošina nozares kursu labāku pārskatāmību, bet nenosaka kp izvēli).

A daļas nozares kursi sniedz zināšanas, kuras nepieciešamas ikvienas institūcijas informācijas speciālistam (Informācijas sabiedrības pamati, Pētniecība informācijas zinātnē, Kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, Ievads informācijas zinātnē, Zināšanu organizēšana, WWW lapu veidošanas pamati, Informācijas sistēmas, Ievads metadatos, Informācijas pakalpojumi, Informācijpratība, Digitālās bibliotēkas un repozitāriji, Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās).

B daļas nozares kursi paredz iespēju izvēlēties un detalizētāk apgūt informācijas pārvaldības jautājumus, kas nepieciešami darbam bibliotēkās un informācijas centros (piem., Krājumu pārvaldība; Ievads bibliogrāfijā, Novadpētniecība bibliotēkās; Grāmatniecības un bibliotēku vēsture; Infomācijas dienesti un centri; Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība bibliotēkās) u.c.) vai – kas nepieciešami dokumentu pārvaldības darbam (piem., Arhīvniecība; Organizāciju teorija; Biznesa datu analīzes tehnoloģijas; Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās)). Vairāki B daļas nozares kursi sniedz zināšanas, kas ir noderīgas gan darbam bibliotēkās un informācijas centros, gan – dažādu institūciju dokumentu pārvaldības struktūrvienībās (piem., Informacionālās darbības normatīvā bāze; Projektu vadība; Datu bāžu veidošanas pamati; Nozaru informācijas avoti; Starptautiskā sadarbība bibliotēku un informacionālā darba jomā; Informācijas institūciju pārvaldības pamati; Sabiedriskās attiecības u.c.). Studenta uzdevums ir izvēlēties atbilstošos nozares kursus 30 kp apjomā.

B daļā ir piedāvāti arī saskarnozaru kursi, kas nepieciešami, lai studenti apgūtu profesionālai darbībai būtiskas vispārējās un speciālās kompetences: piemēram, kurss “SPSS sociālās zinātnēs” sniedz zināšanas par datu apstrādi un attīsta kritiskas domāšanas un analīzes prasmes, kurss “Sociālā psiholoģija” attīsta prasmes komunicēt ar dažādām sociālām grupām, kurss „Publiskā uzstāšanās” attīsta komunikācijas prasmes, informācijas prezentēšanas prasmes u.c.

Pētniecisko prasmju un iemaņu attīstīšanai, izpētot kādu nozares problēmjautājumu, students izstrādā un aizstāv gan kursa darbu (PLK - 4. semestris, NLN – 6.semestris), gan - programmas apguves noslēgumā (PLK 6. semestris, NLN – 8.semestris) - bakalaura darbu.

NLN tiek realizēts adekvāts studiju izkārtojums, ar nedaudz atšķirīgiem realizācijas posmiem (tie dalās semestra laikā utt.).

No imatrikulācijas brīža studentam ir LU studējošā tiesības, kuras paredz likumdošana. Imatrikulētajiem studentiem izsniedz studenta apliecību un paroli piekļuvei LU Informācijas sistēmai (LUIS) un e-kursiem. Studentiem ir iespējas mainīt studiju formu un programmu, ieskaitīt studiju novērtējumā citās atbilstošās augstākās izglītības studiju programmās iegūtās zināšanas, kā arī uz laiku pārtraukt studijas (studiju pārtraukums), saglabājot tiesiskās attiecības ar LU.

PLK studenti mācās četras dienas nedēļā, plānojot 20 kontaktstundas un 20 stundas patstāvīgām studijām nedēļā (šāda proporcija ir paredzēta Augstskolu likumā, nosakot pilna

26

laika studijās ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā, kurā līdz 50% stundu ir kontaktstundas). NLN studenti mācās sestdienās.

6.4.2. Studiju programmas izmaiņas laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas

Tā kā programmas mērķis ir piedāvāt nozarē aktuālas zināšanas11, tad viens no programmas uzdevumiem ir regulāri papildināt studiju kursu saturu ar jauninājumiem nozarē. Programmas saturā ir iestrādāti galvenie ieteikumi, kas atrodami ikgadējos programmas pašnovērtējuma ziņojumos un izkristalizējušies no diskusijām ar nozares profesionāļiem un studentiem (2009. gadā).

Piedāvājot studiju programmu pārakreditācijai, salīdzinot ar 2004.gadā akreditēto programmu, tajā veiktas šādas izmaiņas:

1) paplašināts programmas saturs (programmas A un B daļā iekļauti kursi par informācijas un dokumentu pārvaldību);

2) atjaunots esošo kursu saturs un precizēti kursu nosaukumi atbilstoši izmaiņām, kas notikušas informacionālā darba jomā;

3) precizēts programmas nosaukums - no “Bibliotēkzinātne un informācija” uz “Informācijas pārvaldība”. Nosaukuma precizēšana bija nepieciešama, lai tas būtu atbilstošāks papildinātās programmas saturam.

Programmas satursProgrammas saturs papildināts, ievērojot Latvijas Universitātes, Sociālo zinātņu

fakultātes studiju programmas izveides kopējos principus, nozares profesionāļu un studentu ieteikumus, kā arī ņemot vērā tendences bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes izglītībā pasaulē (piem., tematiskā paplašināšanās (iekļaujot dokumentu pārvaldību), intensīvāka tehnoloģiju apguve; sk. 6.3. nodaļu – programmas salīdzinājumu ar Tallinas Universitātes, Viļņas Universitātes un Tamperes Universitātes atbilstošajām bakalaura programmām).

Izmaiņas attiecībā uz programmas nozares kursu saturu iedalāmas šādās grupās:

1) Programmas papildināšana ar tematiski pilnīgi jauniem kursiem, kas paplašina programmas mērķauditoriju un nodrošina absolventu plašākas darba iespējas (tie ir informācijas un dokumentu pārvaldības kursi, kas pamatā ievietoti programmas B daļā);

2) Programmas papildināšana ar nozares kursiem, kas atspoguļo jaunākās tendences, sasniegumus, bet turpina 2004. gadā akreditētās programmas tematisko ievirzi (piem., kursi par novadpētniecību bibliotēkās, ievads metadatos, informācijpratība);

3) Programmas nozares kursu aktualizēšana atbilstoši procesiem mūsdienu sabiedrībā un informācijas pārvaldības iespējām (piem., pilnveidoti kursi par informācijas resursu apstrādi, digitalizāciju, palielināts apjoms informācijas tehnoloģiju kursiem (lielākajai daļai no 2 kp uz 4 kp), kā arī mainīta šo kursu atrašanās vieta programmas daļā (no B uz A daļu).

Pārakreditācijai piedāvātajā programmā nozares kursu ērtākai pārskatāmībai ir izvēlēts arī cits grupējums, kas saskaņots ar programmas jauno nosaukumu, kā arī ar profesijas

11 Programmas mērķis - nodrošināt nepieciešamo pamatzināšanu un prasmju ieguvi, lai dažādās institūcijās: bibliotēkās, informācijas centros, arhīvos un citās privātās, valsts un pašvaldību organizācijās varētu pārvaldīt informācijas plūsmas un sniegt mūsdienīgus informācijas pakalpojumus.

27

galvenajām kompetencēm12. Četru tematisko grupu (I - Informācija un sabiedrība; II - Informācijas avoti, to atlase; III - Informācijas organizācija un izguve; IV - Informācijas izplatīšana) vietā ir trīs grupas: I- Informācijas pārvaldības teorētiskie pamati; II – Informācijas resursu pārvaldība; III – Informācijas pakalpojumu pārvaldība.

2004.gada un 2010. gada programmu salīdzinājums redzams 10. tabulā. Programmas papildināšanas rezultātā palielināts B daļas kursu skaits, kas studentiem nodrošina brīvākas kursu izvēles iespējas.

12 Competencies for Information Professionals of the 21st Century, 2003. [cited 20-12-2009]. Available: http: www. http://www.sla.org/PDFs/Competencies2003_revised.pdf

10. tabula.2004.gadā akreditētās programmas salīdzinājums ar 2010.gada programmu

A daļas kursi2004. gadā akreditētā programma 2010. gada programma

A. Obligātā daļa kp A daļa kp Jauni kursi A daļā kpLU Sociālo zinātņu bloks1. Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā

4 Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā

4

2. Saskarsmes psiholoģija 4 Kurss pārvietots uz B daļu: Sociālā psiholoģija

2

3. Dabaszinātnes mūsdienu teorijas 4 Nomainīts ar citu kursu: Vide un ilgtspējīga attīstība

4

4. Cilvēces un ideju vēsture 4 Nomainīts ar citu kursu: Kultūras teorija un vēsture

2

5. Publiskā uzstāšanās 2 Kurss pārvietots uz B daļu: Publiskā uzstāšanās

2

Vadīšanas teorija 2

Nozares pamatstudiju kursiI. Informācija un sabiedrība1. Bibliotēka un sabiedrība I 4 Mainīts kursa nosaukums:

Informācijas infrastruktūra un institūcijas

2

2. Bibliotēka un sabiedrība II 2 Mainīts kursa nosaukums: Informācijas sabiedrības pamati

2

3. Ievads informācijas zinātnē 3 Ievads informācijas zinātnē 44. Bibliotēku vadība 4 Kurss pārvietots uz B daļu:

Informācijas institūciju pārvaldības pamati

2

5.Zinātniskā pētniecība bibliotēkzinātnē un informācijā 2 Mainīts kursa nosaukums: Pētniecība informācijas zinātnē

2

Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes

2

29

6. Ievads studijās un pētniecībā 2 Ievads studijās un pētniecībā 27. Profesionālā svešvaloda (angļu vai vācu valoda profesionāliem nolūkiem)

4 Profesionālā svešvaloda: vācu valoda informācijas speciālistiem I, II, angļu valoda informācijas speciālistiem I, II

4

II. Informācijas avoti, to atlase1. Dokumentoloģija 2 Mainīts kursa nosaukums:

Informācijas avoti un meklēšana

4

2. Bibliotēku fondi 4 Kurss pārvietots uz B daļu: Krājumu pārvaldība

2

III. Informācijas organizācija un izguve1. Bibliogrāfiskā aprakstīšana 4 Mainīts kursa nosaukums:

Informācijas organizēšana4

2.Klasificēšana, priekšmetošana, koordinātindeksēšana 4 Mainīts kursa nosaukums: Zināšanu organizēšana

2

3.Bibliogrāfiskās informācijas meklēšanas sistēma 4 Izslēgts no programmas (temati iekļauti citos kursos)

4. Ievads bibliogrāfijas zinātnē 4 Kurss pārvietots uz B daļu: Ievads bibliogrāfijas zinātnē

4

5.Elektroniskā informācijas meklēšana 2 Mainīts kursa nosaukums: Informācijas avoti un meklēšana

4

Ievads metadatos 2IV. Informācijas izplatīšana1.Informācijas pakalpojumi 4 Informācijas pakalpojumi 2

2. Informācijas sistēmas 3 Informācijas sistēmas 4WWW lapu veidošanas pamati

4

Informācijpratība 2Digitālās bibliotēkas un repozitāriji

4

Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās

4

30

Kursa darbs 4 Kursa darbs 4Bakalaura darbs 10 Bakalaura darbs 10

56 (67%)

20

Kopā: A daļā: 84 Kopā: A daļā: 76

B daļas kursi2004. gadā akreditētā programma 2010. gada programma

B daļa: Izvēles daļa (26 kp) kp B daļa: kp Jauni kursi B daļā kpI. Informācija un sabiedrība1.Ievads grāmatzinātnē un pasaules grāmatniecības vēsture

2 Mainīts kursa nosaukums: Grāmatniecības un bibliotēku vēsture

4

2.Bibliotēku vēsture 2 Grāmatniecības un bibliotēku vēsture

4

3. Starptautiskā sadarbība bibliotēku un informacionālā darba jomā

2 Mainīts kursa nosaukums: Starptautiskā sadarbība informacionālā darba jomā

2

4. Informācijas dienesti un centri 2 Informācijas dienesti un centri

2

5. Sabiedriskās attiecības bibliotēkās 2 Mainīts kursa nosaukums: Sabiedriskās attiecības

2

6. Projektu pārvaldība 2 Mainīts kursa nosaukums: Projektu vadība

2

Muzeoloģija un Latvijas muzeji

2

Arhīvniecība 4Informācijas institūciju pārvaldības pamati

2

Organizāciju teorija 4II. Informācijas avoti, to atlase1.Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes

4 Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes

2

2.Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes

4 Nozaru informācijas avoti: dabas un lietišķās zinātnes

2

31

3.Letonikas informācijas avoti 4 Novadpētniecība bibliotēkās

2

III. Informācijas organizācija un izguve1.Digitālās bibliotēkas 2 Kurss pārvietots uz A daļu:

Digitālās bibliotēkas un repozitāriji

4

2.Datu bāžu veidošanas pamati 2 Datubāžu veidošanas pamati

4

Akadēmiskā prakse I 4

Informācijas organizēšana (praktikums)

2

Dokumentu pārvaldības pamati

4

Ievads bibliogrāfijā 4Biznesa datu analīzes tehnoloģijas

2

IV. Informācijas izplatīšana1.Informacionālās darbības normatīvā bāze 2 Informacionālās darbības

normatīvā bāze2

2.Elektroniskā izdevējdarbība 2 Elektroniskā izdevējdarbība 23.WWW lapu veidošanas pamati 2 Kurss pārvietots uz A daļu 44.Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām 2 Informācijas pakalpojumi

noteiktām lietotāju grupām2

5.Bērnu bibliotekārā apkalpošana 2 Mainīts kursa nosaukums: Lietotāju grupas – bērni un pusaudži

2

Akadēmiskā prakse II 4 Mainīts kursa nosaukums: Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība bibliotēkās)

4 Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās)

4

Ievads komunikācijas zinātnē

2

Ievads socioloģijā 2Ekonomikas teorijas pamati

4

32

Ievads tiesību zinātnē 4Mūsdienu demokrātijas pamatproblēmas

2

SPSS sociālās zinātnēs 2Sociālā psiholoģija 2Publiskā uzstāšanās 2

B daļā jāiegūst 26 B daļā jāiegūst 42C daļa: Brīvās izvēles daļa (10 kp)

10 C daļa: 2

Kopā 120 120

33

6.4.3. Plāna atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem

Bakalaura programma informācijas pārvaldībā ir izstrādāta, lai tā atbilstu LU mērķim un uzdevumiem, kas noteikti LU Satversmē13. Iegūtās zināšanas un prasmes, apgūstot bakalaura programmu, sekmēs Latvijas informācijas nozares (bibliotēku, informācijas centru, arhīvu, institūciju dokumentu pārvaldības) attīstību. Lielākā daļa programmas kursu docētāju paralēli akadēmiskajam darbam nodarbojas ar pētniecību, kas nodrošina jaunāko atziņu iekļaušanu studiju kursos. Programmas īstenošanā ir iesaistīti arī labākie nozares profesionāļi. Studiju procesa īstenošanā docētāji izmanto jaunākās studiju metodes (piem., kursi e-formā, atraktīvas studiju formas).

Bakalaura studiju programma nodrošina pamatzināšanas, kas nepieciešamas, lai students varētu turpināt studijas nozares maģistra programmās (gan akadēmiskajā maģistra programmā bibliotēkzinātnē un informācijā, gan profesionālajā maģistra programmā dokumentu un arhīvu pārvaldībā) un tālāk - doktora studiju programmā komunikācijas zinātnē (apakšnozarē – bibliotēkzinātne). Vairāki bakalaura programmas kursi vistiešākajā veidā sekmē Latvijas nacionālās kultūras izpēti, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm (piem., Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā, Digitālās bibliotēkas un repozitāriji, Novadpētniecība bibliotēkās).

6.4.4. Studiju programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Studiju programmas iekšējā kvalitāte tiek vērtēta un nodrošināta gan programmas izstrādes, gan realizācijas procesā.

Programmas izstrādes procesā to vērtē LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku nodaļas mācībspēki, LU Komunikācijas zinātnes studiju programmu padome un LU Sociālo zinātņu fakultātes Domes izvirzīts recenzents.

Programmas atbilstību kvalitātes prasībām apstiprina arī LU Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisija un to izvērtē divi neatkarīgi eksperti.

Programmas realizācijas procesā programmas kvalitātes nodrošināšanai tika veiktas vairākas aktivitātes:

1) akadēmiskā personāla kvalifikācijas regulāra paaugstināšana un iesaistīšana pētniecībā;

2) studentu apgūto zināšanu un prasmju regulāra pārbaude;3) studentu un absolventu viedokļa uzklausīšana par studiju programmu kopumā

un konkrētiem kursiem un to docētājiem (regulāra anketēšana)4) darba devēju viedokļu uzklausīšana par absolventu zināšanām un prasmēm un

to atbilstību darba tirgus prasībām (diskusijas, anketēšana);5) diskusiju rosināšana par programmas sasniegumiem un problēmām studiju

programmu padomes un fakultātes Domes sēdēs; 6) regulāra pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošana un apspriešana.

13 LU Satversme [skatīts 12-12-2009]. Pieejams: http://www.lu.lv/par/svarigakie-dokumenti-un-statistika/satversme/lu-satversme/

34

1.6. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

6.5.1. Finansēšanas avoti

Studiju programmas finansējuma avoti ir :1) valsts budžeta dotācija;2) studiju maksas - juridisko un fizisko personu līdzekļi.

Akreditācijas periodā PLK studijās tika uzņemti 20 vai 25 studenti par valsts budžeta finansējumu14 un vidēji 7 studenti par juridisko un fizisko personu līdzekļiem, NLN – vidēji 15 studentu par juridisko un fizisko personu līdzekļiem.

Studiju programmas izmaksas sk. 7. nodaļā.

11. tabulaStudiju programmas vietas izmaksas

Parametra nosaukums Aprēķinātais lielums(Ls)

Tiešās studiju programmas izmaksas uz 1 studentu gadā 802,43

Netiešās studiju programmas izmaksas uz 1 studentu gadā 293,00

Viena studējošā studiju izmaksas gadā 1095,43

Plānotais optimālais studentu skaits programmā ir vismaz 25 studenti kursā.

6.5.2. Infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas realizāciju pamatā nodrošina LU Sociālo zinātņu fakultāte. Studiju procesa vajadzībām fakultātē ir pieejama labiekārtota, mūsdienīga bibliotēka ar 87 vietām (no tām – 17 datorizētas darba vietas) lasītavā, renovētas auditorijas, datorklases ar nepieciešamo aparatūru un programmatūru. Studenti aptaujās atzīmē, ka labais fakultātes aprīkojums un mājīgās telpas ir būtisks nosacījums arī apmierinātībai ar studijām.

Ar labiekārtotām biroja telpām ir nodrošināti nodaļas docētāji un pārējais personāls. Studentu un docētāju rīcībā ir:

informācijas resursi. Studiju procesa informacionālo nodrošinājumu veic LU bibliotēka, LU SZF

bibliotēka, citas LU nozaru bibliotēkas (piem., Ekonomikas un vadības fakultātes bibliotēka), kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Viena no galvenajām informācijas avotu ieguves vietām ir LU SZF bibliotēka (sk. 8. pielikumu). Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes fizisko krājumu veido apmēram 500 nosaukumu grāmatas (teorētiskā literatūra un uzziņu informācijas avoti), no kurām vairāk kā 60 % ir angļu valodā. Nozares krājuma komplektēšana tiek veikta regulāri, iegādājoties informācijas avotus vidēji par Ls 1300,00 gadā (dati par pēdējiem pieciem gadiem; attiecas uz grāmatu un žurnālu iegādi). Liela daļa nozares zinātnisko žurnālu u.c. avotu pētnieciskie raksti ir pieejami e-formā no LU bibliotēkas abonētajām datubāzēm (piem., Britannica online, Eastview Social Sciences & Humanities, Ebrary, EBSCO Academic Search Complete, EBSCO Library, Information Science & Technology Abstracts, EBSCO MasterFILE Premier, Emerald, Letonika, SAGE Journals Online), kurām var piekļūt no jebkuras vietas, izmantojot

14 Skaits atkarīgs no budžeta vietu skaita konkrētajā akadēmiskajā gadā.35

http://search.ebscohost.com/Community.aspx?authtype=ip&ugt=723731663C5635973706354632653E2225E366D36813669364E323E336133503&return=y

LU VPN (Virtuālā privātā tīkla) iespējas. Izdevniecības Emerald datubāzē vien ir pieejami 25 pilnteksta zinātniskie žurnāli bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes, kā arī 16 pilnteksta zinātniskie žurnāli informācijas un zināšanu pārvaldībā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītāva arī ir nozīmīga informācijas resursu bāze studiju procesam. Lasītavas fizisko krājumu veido 4500 nosaukumu grāmatas (visvairāk krievu (46%) un angļu valodā (23%); latviešu valodā – 17%), kā arī 40 nosaukumi žurnāli. Jaunākie žurnāli pieejami datubāzēs (Emerald, EBSCO).

Bibliotēku krājumus, informācijas meklēšanas iespējas, apkalpošanas kvalitāti un bibliotēkas izmantošanas iespējas studenti kopumā vērtē pozitīvi. Aptauju dati rāda, ka studentus neapmierina mazais informācijas resursu skaits latviešu valodā, studenti vēlētos, lai vairāk grāmatu būtu izmantojamas arī ārpus bibliotēkas, kā arī lietotājam draudzīgāks varētu būt bibliotēku darba laiks (īpaši to atzīmē NLN studenti). Arvien vairāk studentu atzinīgi novērtē iespēju piekļūt elektroniskajiem informācijas resursiem attālināti, izmantojot LU VPN.

Jāatzīmē, ka kvalitatīvi informācijas resursi ir pieejami arī brīvpieejā internetā. Te var minēt gan mācību grāmatas, gan zinātniskos žurnālus un konferenču materiālus (piem., E-prints in Library and Information Science - http://eprints.rclis.org/). Šos informācijas resursus arī bieži vien apkopo bibliotēkas, vai arī kursos tos norāda docētāji.

aparatūra un programmatūra.Studiju un pētnieciskajam darbam gan studentiem, gan docētājiem ir pieejami datori ar

atbilstošu programmatūru, fakultātē ir nodrošināta bezvadu piekļuve internetam, ir pieejamas kopēšanas un skenēšanas iekārtas. Fakultātē ir divas datorklases ar 70 vietām. Ar datoriem, piekļuvi internetam, kopēšanas, drukāšanas un skenēšanas iekārtu ir nodrošināta arī SZF bibliotēka. Nodaļas docētāju rīcībā ir gan galda datori ar nepieciešamajām perifērajām ierīcēm, gan arī trīs portatīvie datori un datorprojektori, kas izmantojami lekcijās, semināros, darbu aizstāvēšanā. Nodaļas rīcībā ir arī digitālais diktafons, kurš tiek izmantots gan pētnieciskos projektos, gan studijās.

auditorijas un nodarbību klases.Sociālo zinātņu fakultātē ir 30 renovētas auditorijas ar 1950 vietām; to lielums un

stāvoklis ir adekvāts studiju programmas realizācijas plānam. Auditorijās iespējama piekļuve internetam.

Infrastruktūra un studiju materiāltehniskā bāze atbilst studiju programmas vajadzībām, infrastruktūras nodrošinājums ir pietiekams ikvienam studentam un docētājam.

1.7. Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācijas nosacījumi: 1) Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību, sākot ar 2004.gadu, nepieciešams

centralizēto eksāmenu (CE) vērtējums latviešu valodā un literatūrā vai latviešu valoda un literatūra mazākmtautību izglītības programmās un svešvalodā (angļu vai franču vai vācu valoda).

2) Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2003.gadam (ieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām, konkursa kritērijs ir sekmīgs vērtējums (ne zemāks par 4) vidējās izglītības dokumentā priekšmetos latviešu valoda un literatūra un svešvaloda (angļu

36

vai vācu vai franču valoda) un vidējās izglītības dokumenta visu mācību priekšmetu gada vidējā atzīme.

1.8. Studiju programmas praktiskā realizācija

6.7.1. Akadēmiskā personāla raksturojums

Programma tiek realizēta pilna laika klātienes (PLK) studijās (6 semestri) un nepilna laika neklātienes (NLN) studijās (8 semestri, nodarbības notiek sestdienās). Abās studiju formās studiju saturs ir vienāds, atšķirības ir studiju kursu plānojumā pa semestriem.

Studiju programmas kursu docēšanu nodrošina atbilstošs akadēmiskais personāls (akadēmiskā personāla sastāvu sk. 6.10.1 nodaļas 14. tabulā un 2.pielikumā). Sakarā ar dokumentu un arhīvu pārvaldības kursu ieviešanu programmā, kā arī ar dziļāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguves nodrošinājumu, akadēmiskā personāla sastāvā notikušas nelielas izmaiņas (to papildinājuši docētāji no Datorikas un Ekonomikas un vadības fakultātes, kā arī speciālisti no arhīvu vides). Pārakreditējamās programmas realizācijā ir iesaistīti Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Ekonomikas un vadības fakultātes, Datorikas fakultātes, Juridiskās fakultātes, Vēstures un filozofijas fakultātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pasniedzēji. Atsevišķus kursus docē un praktisko iemaņu apguvi (arī prakses norisi) nodrošina kvalificēti speciālisti no šādām iestādēm: Latvijas Universitātes bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva, valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas”.

Programmas docētāji nodrošina studiju kursu pasniegšanu, regulāri atjauno kursu saturu, kā arī apgūst jaunas didaktikas metodes, piedalās programmas satura pilnveidošanā, paralēli studiju darbam veic pētniecisko darbu. Nodaļas docētāji turpināja savus iesāktos pētniecības tematus grāmatniecībā, bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē. To rezultāti ir prezentēti gan konferencēs, gan atspoguļoti publikācijās (sk. 6., 7. pielikumu). Pēdējos gados vairākos pētījumos ir iesaistīti arī studenti (piem., 2009. gada pētījumā “Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticība un apmierinātība ar pakalpojumiem” bija iesaistītas divas bakalaura programmas studentes).

Programmas realizācijā ir iesaistīts arī atbilstošs metodiskais un tehniskais personāls (Nodaļas studiju metodiķis, bakalaura programmu studiju metodiķis dekanātā, datorsistēmu administrators), kas nodrošina studiju darba metodisko atbalstu un lietvedību, kā arī efektīvu informācijas tehnoloģiju un tehnikas izmantošanu.

Studiju programmas izpildes gaitā studējošie apgūst teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras nepieciešamas informācijas pārvaldībai dažādās institūcijās.

6.7.2. Izmantotās studiju metodes un formas

Studiju programmas īstenošanā tiek izmantotas daudzveidīgas metodes: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs, grupu darbs, mācību ekskursijas, kontroldarbu izstrāde testu un referātu formā, gadījumu analīze, kā arī akadēmiskā prakse.

Vēl arvien nozīmīgāko daļu no kursa struktūras veido lekcijas (50% – 60%), kurās tiek izklāstītas bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes, arhīvniecības, dokumentu un informācijas pārvaldības teorētiskās atziņas un apgūti pamatjēdzieni, tos skatot sistēmiski un kontekstā ar saskarnozarēm. Tomēr studenti aptaujās atzīmē, ka lekcijas varētu būt mazāk (apmēram 40% - 50% no kursa kopējā apjoma) un vairāk laika varētu tikt atvēlēts semināriem, praktiskajām nodarbībām. Nepieciešamība pēc lekcijām vairs nav tik liela arī

37

tāpēc, ka daudziem kursiem (piemēram, 60% - A daļas kursiem) ir sagatavota e-kursa forma15. Tajā ir pieejamas lekciju prezentācijas u.c. materiāli, kurus students var izlasīt un apgūt zināšanas patstāvīgi. Īpaši atzinīgi e-kursus vērtē NLN studenti.

Gandrīz 40% no kursa apjoma docētāji īsteno ar studiju formām, kas ļauj studentiem aktīvi iesaistīties studiju procesā. Tie ir semināri, praktiskās nodarbības, mācību ekskursijas. Semināri ļauj padziļināti izstudēt gan teorētiskus jautājumus, gan diskutablus tematus. Lielākajā daļā programmas kursu ir vismaz divi semināri. Praktiskās nodarbības, kā individuālā darba forma, ļauj attīstīt prasmes un iemaņas darbā ar informācijas avotiem un informācijas sistēmām (informācijas apstrādi, informācijas izguvi), tīmekļa vietņu un datubāžu veidošanu, informācijas pakalpojumu analīzi un novērtējumu u.c. Mācību ekskursijas nodrošina iespēju iepazīt noteiktas informācijas institūcijas (bibliotēkas, informācijas centrus, arhīvus u.c.), to darba formas un metodes klātienē, tās novērtēt, un atbilstoši docētāja uzdevumiem, sagatavot pārskatus. No jaunākajām metodēm kursu īstenošanā atzīmējama gadījumu analīze, kas izmantojama vecāko kursu studentu apmācībā, jo prasa jau apgūtu noteiktu zināšanu bāzi, uz kuru pamatojoties veikt gadījuma / situācijas analīzi un piedāvāt iespējamos risinājumus (piem., informācijas sistēmu izveidē, novērtēšanā, informācijas meklēšanas sistēmu saskarņu pilnveidošanā). Gadījumu analīze ļauj attīstīt kritisku un inovatīvu domāšanu.

Kursu apguvē tiek doti uzdevumi patstāvīgām studijām. Visbiežāk tas izpaužas kā referātu un semināru sagatavošana, kas nodrošina iespēju studentam iepazīties ar dažādiem avotiem, tos atrast, apgūt, analizēt, sintezēt un sagatavot loģisku izklāstu vai nu rakstīta teksta, vai prezentācijas veidā. Lai attīstītu prasmes strādāt komandā, uzklausīt citus, diskutēt, pārvērtēt savu viedokli, pieņemt vienotu lēmumu, patstāvīgo studiju viena no formām ir kooperatīvā mācīšanās / kooperatīvās studijas.

Kā zināšanu apguves kontroles formas tiek izmantoti testi, esejas, kontroldarbi, kas tiek organizēti studiju kursa norises noteiktā posmā un ļauj novērtēt apgūto zināšanu un prasmju līmeni.

Teorētisko zināšanu sasaistei ar praktiskās darbības vidi un prasmju un iemaņu nostiprināšanai, bakalaura programmas B daļā ir iespēja izvēlēties akadēmisko praksi (prakses aprakstu sk. 5. pielikumā). Atkarībā no studenta interesēm, tā var būt akadēmiskā prakse bibliotēkās un informācijas centros (Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība bibliotēkās)) vai akadēmiskā prakse arhīvos un dokumentu pārvaldē (Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās)).

Prakses norisē programma paredz: 1) ievadsemināru; 2) prakses uzdevumu realizēšanu informācijas institūcijā (bibliotēkā, informācijas centrā, arhīvā, kādā valsts, pašvaldības vai privātā institūcijā); 3) prakses pārskata un nobeiguma prezentācijas izstrādi.

Akadēmiskā prakse bibliotēkās paredz uzdevumus, kas nodrošina informācijas resursu komplektēšanas, apstrādes, lietotāju apkalpošanas prasmju apguvi. Prakses noslēgumā students aizstāv sagatavoto prakses pārskatu.

Akadēmiskā prakse arhīvos u.c. institūcijās nosaka uzdevumus, kas nodrošina dokumentu pārvaldības prasmju apguvi: dokumentu komplektēšanu, organizēšanu un izmantošanu institūcijā. Prakses nobeiguma seminārā tiek prezentēti prakses gaitā veiktie uzdevumi un to rezultāti, kā arī prakses pētījuma mērķi, uzdevumi un novitāte.

1.9. Vērtēšanas sistēma

Studiju rezultātus bakalaura programmā novērtē pēc diviem rādītājiem: kvalitātes rādītājs – atzīme pēc 10 ballu skalas (saskaņā ar Valsts akadēmiskās izglītības standarta prasībām); kvantitātes rādītājs – kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā mācību priekšmetā.

15 LU e-kursi tiek sagatavoti Moodle vidē.38

Lai iegūtu kredītpunktus, katra studiju kursa noslēguma vērtējumam jābūt sekmīgam (vērtējums nav zemāks par 4 (gandrīz viduvēji)). Noslēguma vērtējumu veido noslēguma pārbaudījums (rakstisks vai mutisks eksāmens), kopā arī studiju kursa kārtējiem pārbaudījumiem (starppārbaudījumiem) – kontroldarbiem, testiem, individuālajiem darbiem, uzstāšanos semināros, referātiem u.c. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no kursa apjoma un specifikas. Visos kursos noslēguma vērtējums (atzīme) veidojas kumulatīvi, t.i., vērtējot studenta darbu visa semestra laikā un eksāmena darbu.

Novērtējot studentu darbu, docētāji sniedz arī savus komentārus un pamatojumu vērtējumam.

Prasības kredītpunktu ieguvei un informācija par kursā izmantotajām pārbaudījumu formām un novērtējumu tiek skaidri norādīta katra studiju kursu aprakstā, kas ir pieejams LU Informācijas sistēmā (LUIS), kā arī studenti par tām tiek informēti studiju kursa pirmajā lekcijā /nodarbībā.

Programmas apguvi noslēdz bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana, kas arī tiek vērtēta 10 ballu skalā. Aizstāvot darbu, tiek piemēroti noteikti vērtēšanas kritēriji (sk. 9. pielikumu „Metodiskie norādījumi bakalaura darba izstrādāšanai”, 7.2. apakšnodaļu „Vērtēšanas kritēriji”).

Studentu zināšanu vērtējuma un bakalaura darba vērtējuma rezultāti tiek apspriesti Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdēs un secinājumi izmantoti studiju darba pilnveidošanā.

39

1.10. Studējošie

6.9.1. Studējošo skaits12. tabula.

Studējošo skaits bakalaura programmā (2004. – 2009.)

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto

studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās

T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

1. 2. 3. 4. 5. 6.2004. 40 46 55 51 41 12 0 205 125 472005. 54 58 53 47 46 16 0 220 143 322006. 49 47 50 37 44 18 0 196 114 372007. 42 43 49 49 17 19 0 177 102 482008. 31 30 37 48 19 2 0 136 68 452009. 34 34 21 36 12 0 0 103 44 45

Studējošo skaits programmā akreditācijas periodā ir samazinājies. Tas skaidrojams ar faktu, ka līdz 2007. gadam paralēli tika nodrošinātas studijas gan 160 kp bakalaura programmā, gan 120 kp bakalaura programmā. Ir arī vairāki citi studenta skaita samazināšanās iemesli. Pie objektīvajiem minami vidusskolu absolventu skaita samazināšanās, kā arī bažas par zemo atalgojumu bibliotēkās. Pie subjektīvajiem iemesliem minama programmas pārāk izteiktā orientācija tikai uz darbu bibliotēkās, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju apguves nepietiekamais apjoms, uz ko norādīja arī programmas studenti. Pārakreditācijai piedāvātā programma ir izveidota tā, lai šos trūkumus novērstu. Būtisks faktors studentu skaita samazinājumam NLN studijās, ir finansiālā situācija (pēdējos gados ir bijušas grūtības ar studentu grupas nokomplektēšanu, tāpēc uzņemšana NLN studijās kopš 2009./ 2010.ak.g. plānota reizi divos gados).

Studentu atbirums akreditācijas periodā ir intervālā no 6,4% līdz 15% jeb vidēji – 10%.

Uzņemšanas konkursa rezultāti rāda, ka konkurss uz programmas PLK studiju formas budžeta vietām akreditācijas periodā ir bijis no 1,7 līdz 6,2; savukārt kopējais konkurss ir bijis robežās no 0,57 līdz 2,94 (sk. 13.tabulu). Tomēr jāatzīmē, ka ne visi konkursu izturējošie uzsāk studijas programmā.

40

13. tabula.Uzņemšanas konkurss bakalaura programmas PLK studiju formā (2004. – 2009.)

Gads Vietu skaits budžets/maksa

Konkurssbudžets/kopējais

2004 20/30 1.7 / 0.46 16

2005 20/199 (neierob.) 6.2 / 0.572006 20/25 4.65 /2.072007 25/25 3.08 / 2.082008 25/10 4.12 / 2.942009 25/70 5.08 / 1.34

6.9.2. Studējošo un absolventu aptaujas analīze

Studiju programmas realizācijas laikā katru akadēmisko gadu tika veiktas studējošo un absolventu aptaujas. Aptaujas tika veiktas gan par atsevišķiem studiju kursiem (to veica gan katrs pasniedzējs kursa nobeigumā, gan tika veikta kopēja aptauja semestra noslēgumā), gan par programmu un tās nodrošinājumu kopumā. Kopējo aptauju rezultāti atspoguļoti bakalaura programmas pašnovērtējuma ziņojumos (2004./2005. ak.g.; 2005./2006. ak.g.; 2006./2007.ak.g.; 2007./2008.ak.g; 2008./ 2009.ak.g.). Aptaujās piedalījās vidēji 80 % studiju programmas studentu.

Studējošo aptauju rezultāti17

Kopumā var secināt, ka studējošie ir apmierināti ar bakalaura programmu, taču viņi arī norāda uz nepieciešamību programmu pilnveidot, kas arī ir bijis viens no iemesliem bakalaura programmas pašreizējām izmaiņām.

Viedoklis par programmu kopumāStudiju programmas realizācijas laikā no 2004./ 2005. ak.g. līdz 2008./ 2009. ak.g.

studentu apmierinātība ar studijām kopumā ir augsta. Lielākā daļa (80 – 90%) studējošo atzīmējuši, ka ir apmierināti vai pilnībā apmierināti ar studijām kopumā. Neapmierinātība ar studijām kopumā ir bijusi tiem studējošajiem, kuri atzinuši, ka izvēlējušies savām interesēm neatbilstošu studiju programmu, bet, neskatoties uz to, studijas turpinājuši.

Novērtējot studiju programmu 10 baļļu sistēmā, studējošo vērtējums programmai kopumā ir labs – intervālā no 7,5 līdz 8,1 (kopējā vidējā atzīme – 7,8.).

Studējošo viedoklis par kursu kvalitāti, struktūru, organizāciju un sadalījumu pa programmas daļām18

Studējošo vērtējums par studiju kursu kvalitāti dotajā laika intervālā bijis samērā līdzīgs (sk. 2.attēlu). Lielākā daļa respondentu ar kursu kvalitāti ir bijuši apmierināti vai daļēji apmierināti.19 Pilnīgi apmierināti ar kursu kvalitāti ir bijuši 37% studējošo.

16 Konkurss uz maksas studiju vietām17 Aptaujas anketas sk. 3. pielikumā. 2008./ 2009.ak.g. aptaujas anketa nedaudz pārveidota, to pilnveidojot.18 Studējošo ierosinājumus programmas pilnveidei sk. 13.pielikumā

41

Viens no galvenajām ierosinājumiem kursu kvalitātes uzlabošanai ir operatīvāka kursu satura atjaunošana, kā arī atraktīvāku lekciju organizēšana, izmantojot metodes, kas nodrošina studentu aktīvāku iesaistīšanu studiju procesā. Studenti norāda, ka nepieciešams programmu papildināt ar kursiem par informācijas pārvaldību arī citās organizācijās, ne tikai bibliotēkās, kā arī nepieciešams palielināt stundu skaitu informācijas tehnoloģiju apguves kursiem.

2. attēlsStudējošo vērtējums par programmas kursu kvalitāti (2004./2005. ak.g. - 2008./

2009.ak.g.)

0%

10%

20%

30%40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

neapmierināti

daļēji neapmierināti

daļēji apmierināti

pilnīgi apmierināti

Arī lielākā daļa studējošo (92%) ir bijuši apmierināti ar studiju kursu struktūru (sk. 3.attēlu). Studenti ierosina lielāku kursa daļu plānot praktisko nodarbību un semināru organizēšanai, kas attīstītu prasmes un iemaņas un aktivizētu studiju procesu.

3. attēlsStudējošo vērtējums par programmas kursu struktūru

(2004./2005. ak.g. - 2008./ 2009.ak.g.)

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

neapmierināti




19 2008./ 2009. ak. gada rādītāji atšķiras vairāk arī tāpēc, ka aptaujas anketā tika veikti pilnveidojumi, piedāvājot detalizētāku apmierinātības / neapmierinātības gradāciju (iepriekš – apmierināts; daļēji apmierināts, daļēji nepamierināts, neapmierināts; 2008./2009.ak.g. – pilnīgi apmierināts; apmierināts; daļēji apmierināts, daļēji nepamierināts, pilnīgi neapmierināts).

42

Atskaites periodā arī kursu organizācija ir vērtēta labi – 98% ir bijuši daļēji apmierināti (60%) vai apmierināti (38%) (sk. 4. attēlu). Attiecībā uz kursu organizāciju galvenie ieteikumi ir nodrošināt vēl vairāk kursiem e-kursu formas, lai studiju procesu varētu organizēt elastīgāk un atvēlēt lielāku laiku patstāvīgām studijām (īpaši to atzīmē NLN studenti attiecībā uz C daļas kursiem). Otrs nozīmīgs ierosinājums - piedāvāt vairāk kursus B daļā, lai studentiem būtu iespējama lielāka kursu izvēle.

4. attēlsStudējošo vērtējums par programmas kursu organizāciju

(2004./2005. ak.g. - 2008./ 2009.ak.g.)

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

neapmierināti




Novērtējot kursu sadalījumu pa programmas daļām, lielākā daļa studējošie ir bijuši vai nu daļēji apmierināti, vai apmierināti (sk. 5. attēlu). Atbildot uz anketu jautājumiem, studenti ierosina pārdomāt kursu sadalījumu pa A un B daļām, kā arī pārskatīt kursu apjomu mūsdienu nozares attīstības tendenču kontekstā. Daudzus studentus neapmierina C daļas kursu apguve, ierosinot iespējami samazināt šīs daļas apjomu.

5. attēlsStudējošo vērtējums par programmas kursu sadalījumu

(A, B un C daļā) (2004./2005. ak.g. - 2008./ 2009.ak.g.)

0%

20%

40%

60%

80%

100%

2004. 2005. 2006. 2007. 2008.

neapmierināti




Aptaujās arī tika uzdots jautājums par studējošo plāniem attiecībā uz profesionālo karjeru saistībā ar iegūto izglītību bibliotēkzinātnē un informācijā. Rezultāti ir iepriecinoši,

43

jo vērojama tendence, ka arvien vairāk studentu ir vai nu pārliecināti, vai pozitīvi noskaņoti attiecībā uz iespēju strādāt nozarē, kurā ir iegūta izglītība. Tā, piemēram, ja 2004./2005.ak.g. aptaujā apmērām 50% studentu atbildēja, ka plāno darbu saistībā ar bibliotēkzinātni un informāciju, tad 2008./ 2009. ak.g. tā atbildēja jau 83% studentu. Salīdzinot ar PLK studentiem, daudz pārliecinošāk uz šo jautājumu atbild NLN studenti, kas apliecina, ka viņu izvēle studijām programmā ir bijusi skaidri motivēta. Atskaites periodā kopumā pozitīvi uz šo jautājumu ir atbildējuši vairāk kā 60% studējošo.

Absolventu aptauju rezultāti

Absolventu aptaujas akreditācijas periodā tika organizētas pēc noslēguma darba aizstāvēšanas. Iegūtie dati raksturo apmēram 80% studentu viedokli. Ar anketēšanu tika noskaidrots absolventu viedoklis par iegūtās izglītības kvalitāti un programmas novērtējumu kopumā, tika iegūti absolventu ierosinājumi programmas pilnveidei, kā arī plāni attiecībā uz iegūtās izglītības pielietošanu profesionālajā darbībā.

Attiecībā uz izglītības kvalitātes vērtējumu rezultāti dotajā laika intervālā ir samērā līdzīgi – apmēram puse izglītības kvalitāti vērtē kā augstu (no 40% līdz 55% absolventu) un apmēram puse to vērtē kā vidēji augstu (labu) (no 60% līdz 45%). Komentējot izglītības kvalitāti tiek arī atzīmēts, ka ir iegūtas zināšanas, kas ļauj strādāt dažādās darba vietās.

Programmas kopējam novērtējumam tika uzdots jautājums, vai programmu ieteiktu citiem. Uz šo jautājumu pozitīvi ir atbildējuši vidēji 70% absolventu, bet 2008./2009.ak.gadā pat 80% absolventi ir devuši šādu atbildi.

Galvenie absolventu ierosinājumi programmas pilnveidei ir šādi:a) attiecībā uz kursu saturu un struktūru:

organizēt interesantākas lekcijas, vairāk saistošu praktisko nodarbību (pilnveidot kursu docēšanas metodes);

ieviest kursus, kas ļautu kļūt par informācijas speciālistu, nevis tikai bibliotekāriem;

izstrādāt programmu ar izteiktāku specializāciju grāmatzinātnē, bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē;

novērst kursu tematisku pārklāšanos; operatīvāku jaunumu ieviešanu kursos.

b) attiecībā uz kursu organizāciju: palielināt izvēli B daļā; risināt problēmas ar C daļas kursu apguvi (grūtības šīs daļas kursu apguvē ir

NLN studentiem); pārskatīt kursu iedalījumu A un B daļā.

Absolventu attieksme pret darbu saistībā ar iegūto izglītību vairumā gadījumu ir pozitīva - vidēji 68% vai nu jau strādā vai arī domā, ka strādās saistībā ar iegūto izglītību. Salīdzinoši apstiprinošākas ir NLN absolventu atbildes, kas ļauj secināt, ka studiju programmas izvēle ir bijusi motivētāka. Kā galvenais iemesls nestrādāšanai specialitātē ir norādīts zemais atalgojums.

Kopumā var secināt, ka absolventi bakalaura programmu vērtē pozitīvi: iegūtās izglītības kvalitāte tiek atzīta kā augsta vai vidēji augsta. Par apmierinātību ar programmu liecina arī tas, ka absolventi šo programmu būtu gatavi ieteikt citiem. Jāatzīmē, ka 36% 2009./2010.ak.g. 1.kursa PLK studenti aptaujas anketās ir norādījuši, ka programmu izvēlējušies tāpēc, ka to viņiem ir ieteikuši. Arī absolventu ierosinājumi ir ņemti vērā, veicot izmaiņas pārakreditējamajā programmā (piemēram, ieviesti kursi par dokumentu pārvaldību;

44

aktualizēts kursu saturs; palielināta kursu izvēle B daļā, pārskatīts kursu sadalījums A un B daļas kursos, samazināts C daļas kp skaits).

6.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa organizācijā

Studējošie savu līdzdalību studiju procesa organizācijā īstenojuši gan tieši, gan netieši. Tiešā līdzdalība ir redzama studiju kursu un programmas novērtējuma aptaujas anketās (kursu, semestru, programmas noslēgumā), kā arī formālās un neformālās diskusijās par studiju programmas pilnveidi, kuras bijušas samērā aktīvas pēdējos gados un kurās studenti atklāti norādījuši uz trūkumiem un devuši ierosinājumus (2009. gada sākumā norisinājās diskusijas ar maģistra programmas studentiem, kas izteica savu viedokli par absolvēto bakalaura programmu). Studentu ierosinājumi attiecībā uz informācijas tehnoloģiju zināšanu un prasmju pilnīgāku un dziļāku apguvi ir ievērota - akreditējamā programmā ir palielināts stundu skaits visiem atbilstošajiem kursiem (piem., WWW lapu veidošanas pamati, Digitālās bibliotēkas un repozitāriji, Datubāžu veidošanas pamati). Ņemtas vērā ir arī studentu vēlmes apgūt dažādu institūciju darbā nepieciešamās informācijas pārvaldības zināšanas.

Netiešā līdzdalība īstenota, studentiem iesaistoties pasākumu organizēšanā. Piemēram, jau vairākus gadus studenti sagatavo prezentācijas par programmu Informācijas dienās, piedalās programmas popularizēšanas pasākumos skolās. Studenti piedalījušies arī Nodaļas 60 gadu jubilejas atzīmēšanai veltītās starptautiskās konferences „Personība. Informācijas telpa” (2007) un Nodaļas absolventu salidojuma organizēšanā. Augsta aktivitāte jau vairākus gadus ir studentu grupas organizēšanai, lai piedalītos ikgadējā starptautiskā zinātniskā konferencē Bobcatsss gan referentu, gan klausītāju statusā. Atgriežoties no konferences, studentiem ir idejas arī par jaunu zināšanu ieviešanu programmās (piemēram, dažādu informācijas pārvaldības rīku apguvi).

1.11. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

6.10.1. Akadēmiskā personāla skaits un sastāvsBakalaura programmā studiju procesu realizē 22 pamatdarbā (63%) un 13 blakusdarbā

strādājoši (37%) (kopā 35) docētāji un 3 administratīvā personāla pārstāvji (Nodaļas studiju metodiķis, dekanāta studiju metodiķis un datorsistēmu administrators). Akadēmiskā personāla sastāvu sk. 14. tabulā.

14. tabula.Akadēmiskā personāla sastāvs

Amats

Ievēlēts LU Piesaistīts personāls

Kopā(skaits)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra

grādu (skaits)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra

grādu (skaits)

Profesori 4 — 4Asociētie profesori 3 — 3Docenti 10 — 10Lektori 5 2 7Asistenti 0Stundu pasniedzēji 4 7 11Kopā 17 5 6 7 35

22 1345

Akadēmiskā personāla atlasi nosaka šādi faktori:

1) lai nodrošinātu mūsdienu informācijas speciālistam nepieciešamās zināšanas un prasmes, studiju programmā ir integrētas dažādas zinātņu nozares, kuru kursus docē šo nozaru speciālisti;

2) lai optimizētu programmas izmaksas, tā tiek veidota kursu docēšanā kooperējoties ar citām LU programmām.

Programmas akadēmisko personālu veido LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas, Komunikācijas studiju nodaļas, Politikas zinātnes nodaļas un Socioloģijas nodaļas docētāji, kā arī citu LU fakultāšu mācībspēki: Ekonomikas un vadības fakultātes, Datorikas fakultātes, Vēstures un filozofijas fakultātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes. Akadēmisko personālu veido arī blakusdarba pasniedzēji.

Pamatdarba mācībspēku sastāvā ir: 4 profesori, 3 asoc. profesori, 10 docenti, 5 lektori ar maģistra grādu. Blakusdarba mācībspēku sastāvā ir: 2 lektori ar doktora grādu (bibliotēkzinātnē) un 11 pasniedzēji, no kuriem 4 ir ar doktora grādu, pārējie ar maģistra grādu. Pasniedzēju statusā studiju programmā ir iesaistīti augsta līmeņa profesionāļi no programmai atbilstošām nozarēm. Akadēmiskā personāla sastāvu veido mācībspēku, no kuriem doktora grāds ir 66% , maģistra grāds - 34% . Programmā kursus docē astoņi docētāji ar doktora grādu bibliotēkzinātnē. Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājumu (Curriculum vitae) sk. 2. pielikumā.

Šāda akadēmiskā personāla proporcija nodrošina gan kvalitatīvu teorētisko, gan praktisko zināšanu apguvi.

Salīdzinot ar 2004. gadā akreditēto studiju programmu, programmas īstenošanas procesā iesaistītā akadēmiskā personāla skaits un sastāvs ir nedaudz mainījies. Akreditācijas laikā lielākā daļa nodaļas docētāju ir ieguvuši doktora grādu bibliotēkzinātnē (7 docētāji), kā rezultātā ir mainījies arī to akadēmiskais amats.

6.10.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, līdzdalība projektos un to vadība

Nodaļas akadēmiskais personāls atskaites periodā ir īstenojis pētījumus un bijis iesaistīts valsts un starptautiska līmeņa projektos20.

Nodaļas docētāju pētījumu tematika ir saistīta ar informācijas pieejamības dažādu aspektu izpēti. Informācijas pieejamība ir pētīta gan no nodrošināšanas aspekta (informācijas resursu apstrāde; informācijas resursu novērtēšana, informācijas resursu kultūrvēsturiskā vērtība; informācijas pakalpojumu kvalitāte); gan no lietotāju aspekta (informācijpratības līmeņa noskaidrošana, prasmju attīstības veicināšana).

Tematiski Nodaļas docētāju pētījumi iedalāmi šādās grupas:

1) informācijas un zināšanu organizēšana, informācijas pārvaldība (piem., aizstāvēti promocijas darbi: B. Holma „Zināšanu organizācijas lingvistiskie aspekti” (2005); B.Mūze „Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte” (2007), publicēti raksti konferenču u.c. krājumos (I.Kalniņa, B.Holma, B.Mūze));

20 Detalizētu pārskatu par akadēmiskā personāla līdzdalību projektos sk. 6. pielikumā.

46

2) latviešu grāmatniecība, kultūras mantojuma izpēte (piem., aizstāvēti promocijas darbi: V.Zanders „Rīgas Latviešu biedrības izdevējdarbība (1868 – 1940) (2004); L.Krūmiņa „Latviešu kalendāri, 1758-1919, Bibliografēšanas metodika un kultūrvēsturisks raksturojums” (2005); publicēti raksti konferenču u.c. krājumos);

3) lasīšanas veicināšana, informācijas pakalpojumu un bibliotēkas vērtības novērtēšana (piem., aizstāvēti promocijas darbi: D.Pakalna „Bibliotēkas loma pirmsskolas vecuma bērnu izziņas interešu un radošās fantāzijas realizēšanā”(2004); V.Gerkena „Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas pamattendences” (2007); S.Cīrule „Mūsdienu publiskā bibliotēka Latvijas pagastos (1997 – 2007)” (2009); īstenots pētījums „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” (2009) (D.Pakalna, B.Holma, B.Mūze));

4) digitalizācijas un informācijpratības veicināšana (publicēti raksti konferenču u.c. krājumos: L.Krūmiņa, V.Gerkena);

5) Latvijas informācijas vides izpēte (publicēti raksti konferenču u.c. krājumos: L.Krūmiņa, D.Pakalna, B.Holma, B.Mūze).

Programmā iesaistītie Komunikācijas studiju nodaļas docētāji veic Latvijas sociālās atmiņas, komunikācijas un kultūras prakses un informācijas vides izpēti (publicēti raksti konferenču u.c. krājumos: V.Zelče; S.Lasmane; R.Tjarve; I.Tunne; S.Seņkāne).

Informācijas un zināšanu pārvaldības tehnoloģiskos aspektus pēta LU Ekonomikas un vadības fakultātes docētāji (U.Rozevskis, J.Krasts) un Datorikas fakultātes docētāji (Ģ.Karnītis, A.Rauhvargers).

Dokumentu pārvaldības jautājumus pētījuši docētāji no profesionālās vides (G.Karlsons; V.Rūsiņš).

Nozīmīgākie projekti, kuros ir bijis iesaistīts Nodaļas akadēmiskais personāls, galvenokārt ir bijuši par šādiem izpētes jautājumiem: digitālās bibliotēkas, resursu digitalizācija; informācijas vides izpēte, bibliotēku un informācijas pakalpojumu vērtība; informācijas sistēmu izstrāde.

2004./2005. – DELOS - Network of Excellence on Digital Libraries (Digitālo bibliotēku ekselences tīkls); Eiropas Savienība (B.Holma, B.Mūze).

2006./2007. – SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta projekts „Pārskats par tautas attīstību 2006./2007. Cilvēkkapitāls” (D.Pakalna),Pētījums Šveices Federālās tehnoloģiskās augstskolas bibliotēkā par digitālo bibliotēku (L.Krūmiņa);

2007./2008.LU bibliotēkas projekts „E-bibliotēka” (L.Krūmiņa);v/a „Kultūras informācijas sistēmas” projekts „Pētījums par informācijas komunikāciju tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu un bibliotēku funkcionālo lomu Latvijas sabiedrībā” (D.Pakalna);„Digitālo objektu pārvaldība” (B.Mūze);

47

„Vispārējās izglītības informācijas sistēma” (B.Mūze).

2008./2009.SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta projekts „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” (D.Pakalna, B.Holma, B.Mūze);SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta projekts „Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums” (L.Krūmiņa).

6.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Personāla atlase studiju kursu docēšanai notiek pēc šādiem kritērijiem:1) akadēmiskās kompetences līmenis ar studiju programmu saistītajās nozarēs

(zinātniskais grāds un akadēmiskais amats);2) profesionālā kvalifikācija un kompetences līmenis ar studiju programmu

saistītajās nozarēs.

Atbilstoši minētajiem kritērijiem studiju kursu docēšanai tiek piesaistīti gan Latvijas Universitātes fakultāšu docētāji, gan Latvijas Universitātes bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas”, kompānijas SIA TietoEnator Alise, gan Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieki.

Mācībspēku atjaunošanas plāni ir saistīti ar profesionālās un akadēmiskās karjeras iespējām nozarē. Programmas uzdevums ir attīstīt viņu pētnieciskās intereses, lai nodrošinātu bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes, arhīvzinātnes un dokumentu pārvaldības teorētiskās bāzes attīstību.

Mācībspēku apmācība un attīstība ir saistīta ar:1) studijām komunikācijas zinātnes doktorantūrā (bibliotēkzinātnes apakšnozarē);2) studijām filoloģijas zinātnes doktorantūrā (bibliotēkzinātnes apakšnozarē);3) doktora grādu iegūšanu arhīvu un dokumentu sistēmu pārvaldībā ārvalstu

universitātēs;4) iesaistīšanos Latvijas Universitātes pētnieciskajos projektos;5) didaktikas prasmju pilnveidošanu, apgūstot augstskolas didaktikas kursus.Programmas uzdevums ir veicināt un atbalstīt regulāru pasniedzēju kvalifikācijas

paaugstināšanu augstskolu pedagogu pilnveides programmās, promocijas pētījumus, kā arī viņu stažēšanos ārvalstīs (radošos atvaļinājumus).

48

1.12. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

Studiju programmas “Informācijas pārvaldība” norises organizatoriskos un tehnoloģiskos jautājumus risina Nodaļas studiju metodiķis, dekanāta studiju metodiķis un datorsistēmu administrators.

15. tabulaPalīgpersonāla sastāvs

Amata nosaukums Skaits Uzdevumi

Nodaļas studiju metodiķis 1 SZF Socioloģijas nodaļā, kā arī Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā realizēto studiju programmu studentu darba pārvaldība, atbalsts studiju programmu realizācijā un nodaļas darba organizācija un lietvedība.

Dekanāta studiju metodiķis 1 Studentu konsultēšana par studiju procesa organizēšanu LU, LU normatīvo aktu izskaidrošana un informatīvā atbalsta nodrošinājums par visiem jautājumiem, kas skar studiju procesu; eksāmena sesiju organizēšana, studējošo imatrikulācija un eksmatrikulācija, studiju programmas izpildes kontrole; studiju maksājumu kontrole, studiju pārtraukumu kontrole.

Datorsistēmu administrators 1 Efektīvas esošo informācijas tehnoloģiju un tehnikas izmantošanas nodrošināšana Sociālo zinātņu fakultātē.

Papildus programmas realizāciju nodrošina fakultātes mācību palīgpersonāls – bibliotēkas vadītājs un divi bibliotekāri, kā arī tehniskais palīgpersonāls.

1.13. Programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums un

uzdevumi

16. tabulaProgrammas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības

Struktūrvienība Uzdevumi

LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa

Bakalaura programmas studiju procesa norise, pārbaudījumu un bakalaura darba aizstāvēšanas organizēšana; studiju programmas kursu docēšana

49

LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa

Studiju programmas kursu docēšana

LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa


LU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļa


LU Ekonomikas un vadības fakultāte Studiju programmas kursu docēšana

LU Datorikas fakultāte Studiju programmas kursu docēšana

LU Vēsture un filozofijas fakultāte Studiju programmas kursu docēšana

LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte Studiju programmas kursu docēšana

LU Juridiskā fakultāte Studiju programmas kursu docēšana

Latvijas Universitātes bibliotēka Studiju programmas kursu docēšana; akadēmiskās prakses norises vieta, mācību bāze

1.14. Ārējie sakari

6.13.1. Sadarbība ar darba devējiem

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sadarbība ar darba devējiem ir regulāra. Vairāku profesionālo organizāciju darbinieki ir iesaistīti programmas īstenošanā (sk. 2. pielikumu: Akadēmiskais personāls). Katru gadu programmas akreditācijas periodā Latvijas bibliotēkas un arī atsevišķi informācijas centri bija akadēmiskās prakses norises vietas. Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas mācībspēki ir bijuši vairāku profesionālu organizāciju dalībnieki: doc. L.Krūmiņa iesaistījās Bibliotēku akreditācijas komisijas Augstskolu, zinātnisko un speciālo bibliotēku akreditācijas apakškomisijas darbā; doc. D.Pakalna darbojās MABSTK21, lekt. B.Mūze darbojās Latvijas Zinātņu akadēmijas Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisijā, kā arī bija darba grupas locekle Latvijas skolu bibliotēku integrācijai Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā, viņa arī bijusi organizatore nekonferencei bibliotekāriem, asoc.prof. V.Zanders vairākkārt uzstājies kā referents LNB diskusijkluba „Gūtenberga galaktika” sanāksmēs u.c. Viņš ir arī LZP22 eksperts.

Akreditācijas periodā samērā regulāri ir notikušas diskusijas ar darba devējiem. Lai uzlabotu studiju programmu, kā arī izstrādātu kopīgus pētniecības virzienus un pētījumus, kas ir noderīgi bibliotēkām, viena no diskusijām notika 2006.gada septembrī. Diskusijas rezultātā tika iegūtas darba devēju atziņas studiju programmas uzlabošanai (piem., ieviest bibliotēkzinātnes kursu, akcentēt prakses un praktisko iemaņu veidošanos) un apmierinātības vērtējums ar absolventu zināšanām un prasmēm (vairumā gadījumu – atbilstošas prasībām), kā arī pētniecības temati noslēguma darbiem.

2008. gada sākumā tika organizēta „prāta vētra” par mūsdienu bibliotekāram / informācijas speciālistam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Rezultātā tika nolemts izstrādāt jaunu profesiju standartu, kurā kā darba grupas locekles piedalījās prof. B.Sporāne

21 MABSTK – Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komiteja22 LZP – Latvijas Zinātnes padome

50

un doc. D.Pakalna. Nepieciešamo zināšanu un prasmju apkopojums tika izmantots par pamatu arī programmas pilnveidošanai.

2009. gada 19.jūnijā tika organizēta speciāla diskusija par programmas uzlabošanu, kurā piedalījās Latvijas akadēmisko, publisko un skolu bibliotēku, Kultūras ministrijas Bibliotēku nozares, valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” pārstāvji un studenti. Diskusijas dalībnieki bija iepazinušies ar programmas variantu un izteica savu viedokli par to. Diskusijā iegūtās atziņas bija noderīgas programmas izstrādē.

Bibliotēku darbinieki ir arī izteikuši savu vērtējumu par programmas absolventu sagatavotības līmeni un ieteikumus programmas pilnveidē. Aptauja tika veikta 2009. gada oktobrī (aptaujas anketu sk. 3.pielikumā), to sagatavoja un datu apstrādi veica doc. D.Pakalna ar bakalaura studentiem kursa „Pētniecība bibliotēkzinātnē un informācijā” ietvaros.

Sadarbība ar profesionālo vidi tika īstenota arī ar Nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra (BDTC) darbību (aktīvi tā norisinājās no 2006. līdz 2008. gadam), nodrošinot augstākā līmeņa tālākizglītības kursus.

Akreditācijas periodā tika uzsākat arī sadarbība ar arhīvu pārstāvjiem. Saistībā ar profesionālās maģistra studiju programmas „Dokumentu un arhīvu pārvaldība” izstrādi, kontakti tika nostiprināti ar Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju. Profesionālās maģistra programmas izstrādes gaitā tika pieņemts lēmums papildināt arī bakalaura programmu ar pamatzināšanu kursiem par arhīvu un dokumentu pārvaldību, kas paplašinātu gan absolventu darba iespējas, gan nodrošinātu loģisku pēctecību izglītības procesā. Arhīvu pārstāvji ir iesaistīti akreditācijai piedāvātajā bakalaura programmā (G. Karlsons, V.Rūsiņš).

17. tabulaProgrammas īstenošanā iesaistītās darba devēju institūcijas

Institūcija Uzdevumi

Latvijas Nacionālā bibliotēkā Studiju programmas kursu docēšana, akadēmiskās prakses norises vieta, mācību bāze

Valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”


Valsts arhīvu ģenerāldirekcija Studiju programmas kursu docēšana, akadēmiskās prakses norises vieta

6.13.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Akadēmiskā bakalaura studiju programma, kura nodrošina izglītību bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē, grāmatzinātnē un turpinājumā arī dokumentu un arhīvu pārvaldībā (informācijas pārvaldībā), Latvijā ir vienīgā.

Lai veicinātu bibliotekāro izglītību, Latvijas Kultūras koledžas pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma bibliotēkzinātnē un informācijā ir saskaņota ar LU bakalaura programmu un starp abām institūcijām ir noslēgts Sadarbības līgums (2006.gada 21.februārī) par Latvijas Kultūras koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Bibliotēkzinātne un informācija” absolventu pieteikšanās un reģistrācijas noteikumiem studijām LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura programmas studiju programmas nepilna laika neklātienes otrajā kursā.

51

Akreditācijas periodā šo iespēju izmantoja tikai divas studentes. Zemā ieinteresētība ir izskaidrojama ar nelabvēlīgo finanšu situāciju un bibliotēku darbinieku zemo atalgojumu.

Jāatzīmē, ka izglītības ieguvi neveicina arī nozares normatīvajos aktos23 noteiktās zemās izglītības prasības bibliotēku darbiniekiem, par kuru pārskatīšanu, lai celtu bibliotēku darbinieku kvalifikāciju un nozares prestižu, diskusijas profesionālajā vidē un darbu pie grozījumu sagatavošanas uzsāka Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas mācībspēki un studenti doc. D.Pakalnas vadībā.

Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām ārzemēs ir risinājusies visu akreditācijas periodu. Tā izpaudusies studentu un pasniedzēju apmaiņā LLP/Erasmus ietvaros, viesdocētāju lekcijās LU, konferencēs un darbsemināros, dalībā žurnālu redkolēģijās, kā arī studiju programmas izstrādes gaitā pārakreditācijai.

Akreditācijas periodā Nodaļai ir bijuši noslēgti LLP/Erasmus vai citi sadarbības līgumi ar šādu augstskolu radniecīgajām studiju programmām: Lofboro Universitāte (Lielbritānija), Silēzijas Universitāte (Polija), Krakovas Universitāte (Polija), Dānijas Karaliskās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes augstskola, Borosas Universitāte (Zviedrija), Kūras Universitāte (Šveice), Tallinas Universitāte (Igaunija).

Nozīmīga programmas akadēmiskā personāla pētnieciskās kapacitātes attīstībai ir Nodaļas dalība profesionālajā starptautiskjā organizācijā - NORSLIS24, kas regulāri organizē kursus un seminārus doktorantūras studentiem, lai veicinātu kontaktus un mobilitāti, un pētniecību. Doc.L.Krūmiņa kopš 2007. gada ir valdes locekle. Nodaļa ir arī EUCLID25 biedre – un tās valodes locekle kopš 2008. gada ir doc. B.Holma. Kopš 2010.gada Nodaļa ir arī tīkla Nordplus26 dalībniece.

Nākotnē paredzama sadarbības turpināšana, organizējot līdzīgu studiju programmu studentu un pasniedzēju apmaiņu, veicot kopējus projektus u.tml.

6.13.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Akreditācijas periodā doc. L.Krūmiņa veica pētniecisko darbu Šveices Federālās tehnoloģiskās augstskolas (ETH-Zürich) bibliotēkā (Cīrihe) par digitalizācijas jautājumiem (2007.g. februāris), bet 2008./2009.ak. gadā L.Krūmiņa izmantoja LLP/Erasmus apmaiņas programmas iespējas pasniedzējiem, sniedzot vieslekcijas par tematu - „Digitālo bibliotēku teorija un prakse” Jagelonska Universitātē (Krakova, Polija) Vadības un sociālo komunikāciju fakultātē bakalaura un maģistra programmas studentiem. 2009./2010.ak.g. pavasara semestrī asoc.prof. V.Zanders LLP/Erasmus apmaiņas programmas ietvaros sniedza vieslekcijas par Latvijas grāmatniecības tendencēm Tallinas Universitātes Informācijas studiju institūta studentiem.

18.tabula Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko

vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Valsts

Skaits pa akadēmiskajiem gadiemSkaits kopā

2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

23 14.08.2001. MK noteikumi Nr.371 “Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību”.

24 NORSLIS - Nordic Research School in Library and Information Studies25 EUCLID – European Association for Library & Information Education and Research26 Nordplus – Ziemeļvalstu ministru padomes programma izglītības atbalstam

52

Šveice1 1

Polija 1 1Igaunija 1 1Kopā 3

6.13.4. Ārvalstu vieslektori

Akreditācijas periodā lekcijas programmas studentiem nolasījuši vieslektori no ASV, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Šveices (kopā – 13, sk. 19.tabulu).

19.tabulaĀrvalstu vieslektori

ValstsSkaits pa akadēmiskajiem gadiem

Skaits kopā2004./2005 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

ASV 1 2 1 4Dānija

1 1Igaunija

1 1Itālija

1 1Lielbritānija 1 1Nīderlande 1 1Polija 1 1Šveice

2 2 4Kopā 1 2 1 7 1 2 14

2004./2005. - ASV Vermontas Universitātes dekāne Māra Saule nolasīja lekciju par bibliotēku automatizācijas jautājumiem.

2005./2006. - Nodaļā ar valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” finansiālu atbalstu viesojās Šveices vieslektori profesors Volframs Neubauers un docents Rudolfs Mūmentālers (Swiss Federal Institute of Technology Zurich) ar lekciju kursu „Hibrīdbibliotēku menedžments” (48 h) (2006. gada 29. martā – 1. aprīlī; 31. maijā – 3. jūnijā). Neskatoties uz to, ka lekcijas tika lasītas profesionālā maģistra studiju programmas studentiem, kā arī nozares profesionāļiem tālākizglītības ietvaros, tās apmeklēja arī vairāki akadēmisko programmu studenti (tai skaitā – bakalaura programmas).

2006./2007. - Dānijas Karaliskās Bibliotēku un informācijas zinātnes augstskolas profesors B. Hjorlands nolasīja vairākas lekcijas bibliotēku profesionāļiem, maģistratūras un doktora studiju programmas studentiem, arī interesentiem no bakalaura programmas par zināšanu organizāciju, semantikas nozīmi zināšanu organizācijā, domēna (darbības lauka) teoriju informācijas zinātnē (2006. gada 11.- 13.oktobrī)).

53

2007./2008. - Nodaļas starptautiskās konferences ietvaros tika novadīti semināri par pētniecības jautājumiem maģistra un doktorantūras programmas studentiem, kurus varēja apmeklēt arī bakalaura programmas studenti. Grāmatzinātnē par pētniecību lekciju nolasīja Tallinas Universitātes Informācijas studiju nodaļas prof. Tiu Reimo, par pētniecību bibliotēku un informācijas zinātnē - prof. Džeina Klobas (Bokoni Universitāte, Milāna) un Dž. Fezers (Lofboro Universitāte, Lielbritānija).

2007. gada novembrī sadarbībā ar ASV vēstniecību bakalaura programmas studentiem tika nolasītas divas lekcijas: Information (technology) literacy for Library 2.0 (Informācijas (tehnoloģiju ) pratība bibliotēkai 2.0), lektore ASV Fulbraita stipendijas ieguvēja Barbija Keizera (Barbie E. Keiser) un Building Library Communities through Web 2.0 (Veidojot bibliotēku kopienas, izmantojot Web 2.0), lektore – Šeila Veira (Sheila Weir).

2008. gada aprīlī / maijā - atkārtoti viesojās Šveices vieslektori prof. V.Neubauers un doc. R.Mūmentālers (Swiss Federal Institute of Technology Zurich) ar lekciju kursu „Hibrīdbibliotēku menedžments” (48 h), kuru apmeklēja ar bakalaura programmas studiju programmas studenti.

2008. gada novembrī sadarbībā ar LNB digitalizācijas darbiniekiem tika noorganizēta vieslektora prof. D. Pitti (Virdžīnijas Universitātes (ASV)) lekcija „Datubāžu un teksta marķēšanas tehnoloģiju pielietojums digitālo resursu strukturēšanai”.

2009./2010. – sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku notika Nīderlandes Publisko bibliotēku asociācijas Izpētes un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas doktores Marianas Korenas lekcija „Rights, needs and expectations of library users. Requirements for modern public libraries” (Bibliotēku lietotāju tiesības, vajadzības un cerības. Prasības mūsdienīgai publiskai bibliotēkai). Lekciju apmeklēja bakalaura programmas studenti.2009./2010. ak.g. pavasara semestrī LPP/ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros ar vieslekcijām par ekspertsistēmu pielietojumu bibliotēku pakalpojumos viesojās Silēzijas Universitātes (Polija) docētāja Dr. Jolanta Šulca.

6.13.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros

Akreditācijas periodā 10 bakalaura programmas studenti kā apmaiņas programmas studenti studējuši vienu semestri ārvalstīs. Pamatā studijām izvēlēta Lofboro Universitātes Informācijas zinātnes nodaļas programma (83%). Viena studente bija izvēlējusies studēt Zviedrijas Borosas universitātes Bibliotēku un informācijas zinātnes programmā, viena – Dānijas Karaliskās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes skolas programmā. (sk. 20. tabulu.)

2004./2005. - Lofboro Universitātē Informācijas studiju nodaļā studēja: Līga Kursīte (st.apliec.Nr. BibZ020002); Dace Rozenberga (st.apliec.Nr. BibZ020004);

2005./2006. - Lielbritānijā Lofboro Universitātē Informācijas zinātnes nodaļā studēja: Rita Petaško (st.apliec.Nr. BibZ030025), Aiga Rutka (st.apliec.Nr. BibZ030030).

2006./2007. - Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas zinātnes nodaļā studēja N. Pilipjonoka (BibZ040029).

2007./2008. - Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas zinātnes nodaļā studēja – Ruta Garklāva (rg05007).

2008./ 2009. - Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas zinātnes nodaļā studēja – Aija Putniņa (ap06045).

54

2009./2010. – Zviedrijas Borosas Universitātes Bibliotēku un informācijas zinātnes programmā studēja Ella Juhņeviča (ej07007); Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas zinātnes nodaļā studēja – Saiva Bondare (sb06026); Dānijas Karaliskās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes skolas programmā – Karīna Ševica (ks08296).

20.tabulaStudējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros

Valsts

Skaits pa akadēmiskajiem gadiemSkaits kopā

2004./2005.

2005./2006.

2006./2007.

2007./2008.

2008./2009.

2009./2010.

ApvienotāKaraliste 2 2 1 1 1 1 8Zviedrija 1 1Dānija 1 1Kopā 2 2 1 1 1 3 10

1.15. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programmas attīstības plāns izstrādāts, pamatojoties uz SVID analīzi (sk. 6.15. sadaļu), kas norāda, ka sekmīgas attīstības nodrošināšanai ir veicami šādi uzdevumi:

studiju programmas saturs:

1) regulāri jāpilnveido studiju programmas saturu, reaģējot uz pārmaiņām nozarē, lai pielāgotos jaunākajām attīstības norisēm bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē, grāmatzinātnē, arhīvzinātnē, dokumentu un informācijas pārvaldībā, informācijas tehnoloģiju attīstībā un likumdošanā Latvijā un ārvalstīs;

2) regulāri jāpilnveido studiju programmas saturu, pamatojoties uz profesionālās sabiedrības un studējošo vajadzību analīzi, kā arī izglītības normatīvo aktu prasībām;

3) maksimāli pilnīgi jānodrošina programmas kursus ar izstrādātām e-kursa formām un tās pilnvērtīgi jāizmanto studiju procesā;

4) operatīvi jāreaģē un jānovērš trūkumi studiju programmā;5) jāsadarbojas ar citām Latvijas un ārvalstu augstākajām mācību iestādēm

pieredzes apmaiņai studiju programmas tematiskajās jomās;6) jāpopularizē un jāpiedāvā programmas studiju kursus (piem., tos, kas

nodrošina informācijpratības apguvi) citu programmu studentiem;

akadēmiskais personāls:

1) jānodrošina docētāju regulāra kvalifikācijas paaugstināšana, veicinot viņu stažēšanos ārvalstīs, piedalīšanos pētnieciskajos projektos, konferencēs;

55

2) jāveicina docētājus studiju procesā pielietot daudzveidīgas studiju formas un metodes;

3) jāpiesaista studiju programmai Latvijas un ārvalstu augsta profesionālā un akadēmiskā līmeņa pasniedzējus;

4) regulāri (pēc katra semestra) jānovērtē docētāju darbu, veicot studentu aptaujas par apgūtajiem kursiem;

5) jāveicina docētājus sagatavot jaunus mācību līdzekļus, e-kursus un mācību grāmatas;

sadarbība ar profesionālo sabiedrību:

1) regulāri (reizi akadēmiskajā gadā) jāsadarbojas ar darba devējiem studiju programmas novērtēšanā;

2) jāsadarbojas ar darba devējiem, pētot viņu pieprasījumu darbinieku izglītības kvalitātei un profesionālajām zināšanām, lai paaugstinātu studiju programmas absolventu konkurētspēju Latvijas darba tirgū;

3) regulāri jāsadarbojas ar darba devējiem studiju programmas popularizēšanā un informēšanā par jauninājumiem;

sadarbība ar studējošiem:

1) jāiesaista bakalaura studiju programmas studentus regulārā programmas novērtēšanā un jāsekmē ideju apmaiņa programmas pilnveidei;

2) jāiesaista studiju programmas studentus pētniecības projektos Latvijā; 3) jāveicina studiju programmas studentus veikt pētniecisko darbu un

pieredzes iegūšanu ārvalstīs, stažējoties ārvalstu augstskolās un informācijas institūcijās;

4) jāveicina studentu aktīvu dalība Eiropas augstskolu informācijas zinātnes studentu ikgadējā konferencē Bobcatsss;

5) jārosina absolventu tālāku izglītību, lai nodrošinātu bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes, arhīvzinātnes, dokumentu un informācijas pārvaldības studiju programmas akadēmiskā personāla papildināšanu;

studiju procesa nodrošinājums:

1) regulāri jāpilnveido materiāltehnisko un informacionālo bāzi, papildinot bibliotēkas krājumu ar jaunākajiem izdevumiem bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē, grāmatzinātnē, arhīvzinātnē, dokumentu un informācijas pārvaldībā un nodrošinot pasniedzējus ar modernu tehnisko aprīkojumu lekciju lasīšanai;

2) janodrošina un jāpielieto atbilstošāko programmnodrošinājumu studiju programmas IT zināšanu un prasmju apguvei.

56

1.16. Studiju programmas SVID analīze27

Stiprās puses (S) Vājās puses (V)Studiju programmas un kursiStudiju priekšmetu nodrošinājums ar e-kursiem (+2)Studiju programmas daudzveidīgais studiju kursu piedāvājums (+2)Studiju programmas kursi, kas saturiski nozīmīgi ne tikai bibliotēku darba speciālistiem, bet plašam speciālistu lokam (+2)Akadēmiskais personālsAkadēmiskā personāla kvalifikācija (nodaļas docētāju skaits ar doktora grādu – 88%), kas nodrošina nodaļas teorētisko un pētniecisko potenciālu (+2)Akadēmiskā personāla vēlēšanās uzlabot studiju kursu satura kvalitāti un meklēt jaunas studiju formas (domājoši, gudri, strādīgi un atbildīgi pasniedzēji) (+3)Pieredzējušu nozares profesionāļu iesaiste programmas kursu docēšanā (+2) Profesionālā sabiedrība un studentiProfesionālās sabiedrības un studentu iesaistīšana diskusijās par studiju saturu (+2).Laba sadarbība ar prakses bibliotēkām un ieinteresēta attieksme pret praktikantiem (+3)Kvalitatīvas izglītības ieguvē ieinteresēti studenti (+2)Studiju procesa nodrošinājumsLabs studiju procesa tehnoloģiskais nodrošinājums (+3)Labs fakultātes telpu un bibliotēkas nodrošinājums (+2)

„S” KOPĀ: +25

Studiju programmas un kursiProgrammas nepietiekami operatīva papildināšana ar jauniem kursiem (-3)Atsevišķu studiju kursu satura nepietiekami operatīva atjaunošana un papildināšana ar nozares jaunākajām atziņām (-3)Nepieciešamas dziļākas zināšanas par IT un pedagoģiskām prasmēm lietotāju apmācībai (-2)Ierobežotas studiju kursu izvēles iespējas nelielā studentu skaita dēļ programmā (-2). Nepietiekams kontaktstundu skaits NLN studentiem (-1).Akadēmiskais personālsNepiecieciešamas daudzveidīgākas studiju metožu formas studiju kursos (-2).Liela pasniedzēju akadēmiskā un organizatoriskā darba slodze, atstājot maz iespēju nodarboties ar pētniecību (-3).Nepietiekamas finansiālās iespējas sekot līdzi jaunajām attīstības tendencēm, apmeklējot nozares konferences (-2).Profesionālā sabiedrība un studenti Bieži vien nepietiekama komunikācija ar profesionālo sabiedrību par aktualitātēm studiju programmās (piem, izmaiņām u.c.) (-1)Studentu atšķirīgais zināšanu un IT prasmju līmenis, uzsākot studijas augstskolā (-1)Studiju procesa nodrošinājumsMācību materiālu trūkums latviešu valodā (-1).NLN studentu vajadzībām neapmierinošais fakultātes bibliotēkas darba laiks sestdienās (-1).

„V” KOPĀ: -22

S + V = 25 – 22 = +3

27 Vērtēšanā veikta, izmantojot trīs ballu sistēmu, stiprās puses un iespējas vērtējot ar pozitīvu rādītāju (apzīmēts ar „+”), bet vājās puses – ar negatīvu rādītāju (apzīmēts ar „-”). Lielāka vērtība apzīmē lielāku faktora pozitīvo vai negatīvo ietekmi (1 – neliela ietekme, 2 – vidēja ietekme, 3 – būtiska ietekme). Vērtības lieluma noteikšana pamatojas uz apgalvojuma biežumu ikgadējās studentu aptauju anketās un docētāju pašnovērtējumos.Atsevišķi tiek summētas stipro un vājo pušu kopējās vērtības un iespēju un draudu kopējās vērtības, lai noteiktu, vai iegūtais rezultāts ir ar pozitīvu vai negatīvu vērtību. Ja iegūts negatīvs rezultāts, tātad vājo pušu īpatsvars ir lielāks par stiprajām pusēm vai draudu īpatsvars ir lielāks par iespējām. Tas nozīmē, ka tālākajā stratēģiskajā plānošanā ir jāņem vērā lielāks pārvaramo grūtību apjoms, bet var nozīmēt arī jaunus izaicinājumus un attīstības perspektīvas, pārvarot iekšējos un ārējos šķēršļus. Ja iegūts pozitīvs rezultāts, tad stipro pušu īpatsvars ir lielāks par vājajām pusēm vai iespēju īpatsvars ir lielāks par draudiem. Tas nozīmē, ka tālākā stratēģija būs vieglāk veidojama un risināma izdevīgo iekšējo un ārējo apstākļu kopsummas dēļ.

57

Iespējas (I) Draudi (D)Studiju programmas un kursiPašreizējo trūkumu novēršana studiju programmas īstenošanā (piem., pārdomātāks lekciju plānojums NLN studentiem, kontaktstundu skaita palielināšana NLN u.c., programmu kursu papildināšana ar jaunākajām komunikāciju un informācijas tehnoloģiju zināšanām un prasmēm) (+2)Programmas tematiskās ievirzes paplašināšana (informācijas pārvaldība dažādās institūcijās) (+3)Starpdisciplināru studiju kursu veidošana sadarbībā ar citām LU SZF nodaļām un fakultātēm (piem., Datorikas, Ekonomikas un vadības) (+3)Intensīvāka e-universitātes (e-vides) iespēju izmantošana studijām (piem., NLN studiju formas aizstāšana ar tālmācības programmu; efektīvāku studiju metožu pielietošana, samazinot studentu „atsēdēšanu” lekcijās, bet veicinot patstāvīgu studēšanu) (+3)Augstākā līmeņa tālākizglītības aktivizēšana un integrēšana ar BA studiju programmu (+2)Citu nozaru studentiem noderīgu studiju priekšmetu (piemēram, informācijpratība, informācijas avoti un meklēšana, bibliogrāfisko norāžu un atsauču sistēma) iekļaušana (piedāvāšana) citās LU studiju programmās (+1) Akadēmiskais personāls, profesionālā sabiedrība un studentiSadarbība ar ārvalstu augstskolām studentu un pasniedzēju mobilitātes nodrošināšanai (+2)Akadēmiskā personāla profesionālā pilnveide (didaktikas prasmes un nozares zināšanas) (+2) Pētniecības projektu izstrāde un īstenošana, iesaistot tajos studentus (+2)Sadarbības projektu izstrāde un realizācija kopā ar citiem Baltijas vai Eiropas Informācijas studiju programmu realizētājiem (+2)Sadarbības aktivizēšana ar citām nozares institūcijām (piem., v/a „Kultūras informācijas sistēmas”, LR Kultūras ministrija, SIA TietoEnator Alise), lai iesaistītu studentus pētījumu veikšanā, nodrošinātu nozares speciālistu vieslekcijas un atbalstu studentu prakses norisē (+2)Studentu motivēšana nopietnām studijām ar prakses iespējām ārzemēs (piem., projekta ietvaros) (+2).

„I” KOPĀ: +26

Valsts dotācijas samazinājums (-3)Studējošo skaita vispārēja samazināšanās (-2)Studiju maksas palielināšanās LU (-2)Izglītības prasību samazinājums informācijas institūcijās strādājošajiem, kas savukārt ietekmē to motivāciju studēt (valsts politikas jautājums) (-3)Sabiedrībā valdošie stereotipi par informācijas institūcijās strādājošo profesionālo kvalitāti, kā arī nozares samērā zemais prestižs (-2).

„D” KOPĀ: -12

I+D = 26 - 12 = + 14

Bakalaura studiju programmas „Informācijas pārvaldība” SVID: (+3; +14). Tātad bakalaura programma īstenošanai ir vairāk stiprās puses, bet svarīgas ir arī aktivitātes, kas ir vērstas uz vājo pušu iespējami ātru novēršanu. Savukārt, novērtējot iespējas un draudus, ir redzams, ka programmas izdzīvošanai ir daudz vairāk iespēju nekā draudu. Svarīgi šīs iespējas savlaicīgi īstenot.

58

7. STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSAS

59

8. STUDIJU PLĀNS

Bakalaura studiju programma “Informācijas pārvaldība”pilna laika klātienes studijas (6 semestri)

Kursa kods

Kursa nosaukums1. gads 2. gads 3. gads

Kopā Pārbaudesveids

Lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības Docētājs

1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s.

Obligātā daļa (A daļa)

LU pamatstudiju modulis

KomZ3042 Ievads studijās un pētniecībā 2 2 EksāmensL - 19;

S, PN - 13Doc., Dr.philol. D.Pakalna

VadZ1015 Vadīšanas teorija 2 2 EksāmensL - 18

S, PN - 14Doc., Dr.oec. S.Babris

Valo1592 Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem I 2 2 Eksāmens S, PN - 32 Pasn., A.Jansone

Valo1588 Profesionālā svešvaloda: vācu valoda informācijas speciālistiem I* 2 2 Eksāmens S, PN - 32 Doc., Dr. philol.

J.Kutasina

Valo2467 Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem II 2 2 Eksāmens S, PN - 32 Pasn., A.Jansone

Valo2461 Profesionālā vācu valoda informācijas speciālistiem II* 2 2 Eksāmens S, PN - 32 Doc., Dr. philol.

J.Kutasina

VidZ1010 Vide un ilgtspējīga attīstība 4 4 EksāmensL - 48

S, PN - 16Pasn.,Dr.chem.. J.Zaļoksnis

* Izvēlas vienu profesionālo svešvalodu: vai nu vācu, vai angļu valodu.* Izvēlas vienu profesionālo svešvalodu: vai nu vācu, vai angļu valodu.

61

FilZ2007 Kultūras teorija un vēsture 2 2 Eksāmens

L – 24

S,PN - 8Prof., Dr. hist., V.Zelče

Prof., Dr.phil. S. Lasmane

Nozares kursi

Informācijas pārvaldības teorētiskie pamati

KomZ1017 Informācijas infrastruktūra un institūcijas 2 2 EksāmensL - 18


KomZ2046 Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā 4 4 Eksāmens

L - 45

S, PN - 19Asoc.prof., Dr.philol. V.Zanders

KomZ2081 Informācijas sabiedrības pamati 2 2 EksāmensL - 14

S, PN - 18Lekt., Mag.sci.soc. I.Kalniņa

KomZ3033 Pētniecība informācijas zinātnē 2 2 EksāmensL - 24


KomZ2078 Ievads informācijas zinātnē 4 4 EksāmensL - 36

S, PN - 28Doc., Dr.philol. B.Holma

KomZ3094 Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes 2 2 Eksāmens

L - 16


VadZ3042 Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās 4 4 Eksāmens

L - 32

S, PN - 32Asoc.prof., Dr.oec. U.Rozevskis

Informācijas resursu pārvaldība

KomZ2070 Informācijas organizēšana 4 4 EksāmensL - 50

S, PN - 14Lekt., Dr. philol. B.Mūze

KomZ2076 Zināšanu organizēšana 2 2 EksāmensL - 17


DatZ2064 WWW lapu veidošanas pamati 4 4 EksāmensL - 34

S, PN - 30

Doc., Dr.philol. L.KrūmiņaPasn., Mg.sc.dat.K. Rauhvargers

62

SDSK2047 Informācijas sistēmas 4 4 EksāmensL - 36


SDSK3017 Ievads metadatos 2 2 EksāmensL - 20

S, PN - 12Pasn., Mag.sci.soc. A.Rašmane

Informācijas pakalpojumu pārvaldība

KomZ1016 Informācijas avoti un meklēšana 4 4 EksāmensL - 39

S, PN - 25

Lekt., Dr. philol. V.Gerkena

Doc., Dr.philol. B.Holma

KomZ2074 Informācijas pakalpojumi 2 2 EksāmensL - 24

S, PN - 8Lekt., Dr. philol. V.Gerkena

KomZ2073 Informācijpratība 2 2 EksāmensL - 26


KomZ3092 Digitālās bibliotēkas un repozitāriji 4 4 EksāmensL - 40

S, PN - 24Doc., Dr.philol. L.Krūmiņa

Pētnieciskie darbi

KomZ2077 Kursa darbs 4 4Aizstāvēšana


KomZ4033 Bakalaura darbs 10 10Aizstāvēšana


Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Nozares kursi


KomZ2079 Arhīvniecība 4 4 EksāmensL - 44

S, PN - 20Pasn., Dr.philol. V.Rūsiņš

KomZ2068 Grāmatniecības un bibliotēku vēsture 4 4 EksāmensL - 46


KomZ3039 Informācijas dienesti un centri 2 2 EksāmensL - 12


63

KomZ2042 Informacionālās darbības normatīvā bāze 2 2 EksāmensL - 18

S, PN - 14Pasn., Mag.sci.soc. K.Pabērza

PolZ1040 Organizāciju teorija 4 4 EksāmensL – 32

S, PN - 32Doc., Dr.sci.pol. I.Reinholde

KomZ2027 Starptautiskā sadarbība bibliotēku un informacionālā darba jomā 2 2 Eksāmens

L - 26

S, PN - 6Pasn., Mag.sci.soc. A.Vilks

SDSK3018 Informācijas institūciju pārvaldības pamati 2 2 EksāmensL - 16

S, PN - 16Doc., Dr.paed. I.Gudakovska

VadZ2551 Projektu vadība 2 2 EksāmensL – 16

S, PN - 16Pasn., Dr.philol. S.Cīrule

Vēst3005 Muzeoloģija un Latvijas muzeji 2 2 EksāmensL - 21

S, PN - 11Asoc.prof., Dr.hist. A.Vijups

KomZ2144 Sabiedriskās attiecības 2 2 EksāmensL – 16



KomZ2071 Informācijas organizēšana (praktikums) 2 2 Eksāmens L - 7S, PN - 25

Lekt., Dr. philol. B.Mūze

KomZ1015 Dokumentu pārvaldības pamati 4 4 EksāmensL - 50

S, PN - 14Pasn., Mag.hist. G.Karlsons

KomZ5090 Krājumu pārvaldība 2 2 EksāmensL -18

S, PN - 14Pasn., Mag.sci.soc. J.Kreicbergs

KomZ2001 Ievads bibliogrāfijas zinātnē 4 4 EksāmensL - 34


DatZ2065 Datu bāžu veidošanas pamati 4 4 EksāmensL - 46

S, PN - 18

Doc., Dr.philol. L.Krūmiņa

Doc., Dr.dat. Ģ.Karnītis

VadZ4004 Biznesa datu analīzes tehnoloģijas 2 2 EksāmensL - 16

S, PN - 16Lekt., Mg.sc.dat. J.Krasts


64

KomZ2075 Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes 2 2 Eksāmens

L - 22


KomZ3093 Novadpētniecība bibliotēkās 2 2 EksāmensL - 20


KomZ2069 Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes 2 2 Eksāmens

L - 16


KomZ2072 Lietotāju grupas – bērni un pusaudži 2 2Eksāmens

L - 18


KomZ2045 Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām 2 2 Eksāmens

L - 24


Prakses*

KomZ4034 Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās) 4 4 Aizstāvēšana Pasn., Mag.hist.

G.Karlsons

KomZ4032 Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība bibliotēkās) 4 4 Aizstāvēšana


Lekt., Mag.sci.soc. I.Kalniņa

Citu nozaru kursi

SDSK1040 Elektroniskā izdevējdarbība 2 2 EksāmensL - 24


KomZ3144 Ievads komunikācijas zinātnē 2 2 EksāmensL - 15

S, PN - 17Lekt., Mg.sc.kom. R.Tjarve

Soci1030 Ievads socioloģijā 2 2 EksāmensL - 32 Prof., Dr. Soc. A.

Zobena

Ekon1021 Ekonomikas teorijas pamati 4 4 EksāmensL – 32

S, PN - 32Lekt., Mag.paed. V.Melbārde

JurZP020 Ievads tiesību zinātnē 4 4 EksāmensL –32

S, PN - 32Lekt., Mag.iur. E. Grigore-Bāra

* Izvēlas vienu Akadēmisko praksi: vai nu informācijas pārvaldību organizācijās, vai – informācijas pārvaldību – bibliotēkās un informācijas centros.

65

PolZ1042 Mūsdienu demokrātijas pamatproblēmas 2 2 EksāmensL – 32

Doc., Dr. sc. pol. I.Ijabs

Soci3002 SPSS sociālās zinātnēs 2 2 EksāmensL – 16

S, PN - 16Doc., Dr .sc. soc. S.Seņkāne

Psih1054 Sociālā psiholoģija 2 2 EksāmensL – 32

Doc., Dr.psych., I.Tunne

PolZ1009 Publiskā uzstāšanās 2 2 EksāmensL – 16

S, PN - 16Prof., Dr.Paed. Ž.Ozoliņa

Kopā A daļā 76

LU pamatstudiju kursi 6 8 0 0 0 0 14

Nozares kursi 6 8 10 16 12 10 62

Kopā B daļā 42

Nozares kursi 0 4 8 4 6 8 30

Citi kursi 8 0 2 0 2 0 12

Brīvās izvēles daļā 0 0 0 0 0 2 2

Kopā programmā 20 20 20 20 20 20 120

Kredītpunktu summa: A daļā - 76 kredītpunktiB daļā - 42 kredītpunktiC daļā – 2 kredītpunkti

Kopā jāiegūst: 120 kredītpunkti

66

Bakalaura studiju programma “Informācijas pārvaldība”nepilna laika neklātienes studijas (8 semestri)

Kursa kodsKursa nosaukums

1. gads 2. gads 3. gads 4. gadsKopā Pārbaudes

veids

Lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības

Docētājs1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.


LU pamatstudiju modulis

KomZ3042 Ievads studijās un pētniecībā 2 2 EksāmensL - 4;


VadZ1015 Vadīšanas teorija 2 2 EksāmensL - 4

S, PN - 4Doc., Dr.oec. S.Babris

VidZ1010 Vide un ilgtspējīga attīstība 4 4 EksāmensL - 12

S, PN - 4Pasn., Dr.chem. J.Zaļoksnis

FilZ2007 Kultūras teorija un vēsture 2 2 Eksāmens

L – 6

S, PN - 2

Prof., Dr. hist., V.Zelče

Prof., Dr.phil. S. Lasmane

Valo1592 Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem I 2 2 Eksāmens S, PN - 8 Doc., Dr. philol.

J.Kutasina

Valo1588 Profesionālā svešvaloda: vācu valoda informācijas speciālistiem I* 2 2 Eksāmens S, PN - 8

Pasn., A.Jansone

Valo2467 Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem II 2 2 Eksāmens S, PN - 8 Doc., Dr. philol.

J.Kutasina

Valo2461 Profesionālā vācu valoda informācijas speciālistiem II* 2 2 Eksāmens S, PN - 8

Pasn., A.Jansone

* Izvēlas vienu profesionālo svešvalodu: vai nu vācu, vai angļu valodu.* Izvēlas vienu profesionālo svešvalodu: vai nu vācu, vai angļu valodu.

67

Nozares kursi


KomZ1017 Informācijas infrastruktūra un institūcijas 2 2 Eksāmens

L - 5


KomZ2046 Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā 4 4 Eksāmens

L - 11


KomZ2081 Informācijas sabiedrības pamati 2 2 EksāmensL - 6


KomZ2078 Ievads informācijas zinātnē 4 4 EksāmensL - 9

S, PN – 7Doc., Dr.philol. B.Holma

KomZ3033 Pētniecība informācijas zinātnē 2 2 EksāmensL - 5


KomZ3094 Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes 2 2 Eksāmens

L - 4


VadZ3042 Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās 4 4 Eksāmens

L - 8

S, PN - 8Asoc.prof., Dr.oec. U.Rozevskis


KomZ2070 Informācijas organizēšana 4 4 EksāmensL - 12


KomZ2076 Zināšanu organizēsana 2 2 EksāmensL - 4


DatZ2064 WWW lapu veidošanas pamati 4 4 EksāmensL - 9

S, PN - 7

Doc., Dr.philol. L.KrūmiņaPasn., Mg.sc.dat.K. Rauhvargers

SDSK2047 Informācijas sistēmas 4 4 EksāmensL - 9


68

SDSK3017 Ievads metadatos 2 2 EksāmensL - 5

S, PN - 3Pasn., Mag.sci.soc. A.Rašmane


KomZ1016 Informācijas avoti un meklēšana 4 4 EksāmensL - 10

S, PN - 6



KomZ2074 Informācijas pakalpojumi 2 2 EksāmensL - 6


KomZ2073 Informācijpratība 2 2 EksāmensL - 6


KomZ3092 Digitālās bibliotēkas un repozitāriji 4 4 EksāmensL - 10


Pētnieciskie darbi

KomZ2077 Kursa darbs 4 4 Aizstāvēšana Doc., Dr.philol. B.Holma

KomZ4033 Bakalaura darbs 10 10 Aizstāvēšana Doc., Dr.philol. B.Holma

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Nozares kursi


KomZ3039 Informācijas dienesti un centri 2 2 EksāmensL - 4


KomZ2079 Arhīvniecība 4 4 EksāmensL - 8

S, PN - 8Pasn., Dr.philol. V.Rūsiņš

KomZ2068 Grāmatniecības un bibliotēku vēsture 4 4 EksāmensL - 12


69

KomZ2042 Informacionālās darbības normatīvā bāze 2 2 Eksāmens

L - 5

S, PN - 3Pasn., Mag.sci.soc. K.Pabērza

SDSK3018 Informācijas institūciju pārvaldības pamati 2 2 Eksāmens

L - 4

S, PN - 4Doc., Dr.paed. I.Gudakovska

PolZ1040 Organizāciju teorija 4 4 EksāmensL – 8

S, PN - 8Doc., Dr.sci.pol. I.Reinholde

KomZ2027 Starptautiskā sadarbība bibliotēku un informacionālā darba jomā 2 2 Eksāmens

L - 4

S, PN - 4Pasn., Mag.sci.soc. A.Vilks

VadZ2551 Projektu vadība 2 2 EksāmensL – 4


KomZ2144 Sabiedriskās attiecības 2 2 EksāmensL – 4


Vēst3005 Muzeoloģija un Latvijas muzeji 2 2 EksāmensL - 5

S, PN - 3Asoc.prof., Dr.hist. A.Vijups


KomZ2071 Informācijas organizēšana (praktikums) 2 2 Eksāmens L - 2S, PN - 6

Lekt., Dr. philol. B.Mūze

KomZ1015 Dokumentu pārvaldības pamati 4 4 EksāmensL - 12

S, PN - 4Pasn., Mag.hist. G.Karlsons

KomZ5090 Krājumu pārvaldība 2 2 EksāmensL - 5

S, PN - 3Pasn., Mag.sci.soc. J.Kreicbergs

KomZ2001 Ievads bibliogrāfijas zinātnē 4 4 EksāmensL - 9


DatZ2065 Datu bāžu veidošanas pamati 4 4 EksāmensL - 11

S, PN - 5

Doc., Dr.philol. L.Krūmiņa

Doc., Dr.dat. Ģ.Karnītis

VadZ4004 Biznesa datu analīzes tehnoloģijas 2 2 EksāmensL - 8

S, PN - 8Lekt., Mg.sc.dat. J.Krasts

70


KomZ2075 Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes 2 2 Eksāmens

L - 5


KomZ2069 Nozaru informācijas avoti: dabas un lietišķās zinātnes 2 2 Eksāmens

L - 4


KomZ3093 Novadpētniecība bibliotēkās 2 2 EksāmensL - 5


KomZ2072 Lietotāju grupas – bērni un pusaudži 2 2Eksāmens

L - 4


KomZ2045 Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām 2 2 Eksāmens

L - 4


Prakses*

KomZ4034 Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās) 4 4 Aizstāvēšana Pasn., Mag.hist.

G.Karlsons

KomZ4032 Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība bibliotēkas) 4 4 Aizstāvēšana


Lekt., Mag.sci.soc. I.Kalniņa

Citu nozaru kursi

SDSK1040 Elektroniskā izdevējdarbība 2 2 EksāmensL - 6


KomZ3144 Ievads komunikācijas zinātnē 2 2 EksāmensL - 4

S, PN - 4Lekt., Mg.sc.kom. R.Tjarve

Ekon1021 Ekonomikas teorijas pamati 4 4 EksāmensL – 8

S, PN - 8Lekt., Mag.paed. V.Melbārde

JurZP020 Ievads tiesību zinātnē 4 4 EksāmensL – 12

S, PN - 4Lekt., Mag.iur. E. Grigore-Bāra

* Izvēlas vienu Akadēmisko praksi.

71

Soci1030 Ievads socioloģijā 2 2 EksāmensL - 8 Prof., Dr. Soc. A.

Zobena

PolZ1042 Mūsdienu demokrātijas pamatproblēmas 2 2 Eksāmens

L – 8 Doc., Dr. sc. pol. I.Ijabs

Soci3002 SPSS sociālās zinātnēs 2 2 EksāmensL – 4

S, PN - 4Doc., Dr .sc. soc. S.Seņkāne

Psih1054 Sociālā psiholoģija 2 2 EksāmensL – 8 Doc., Dr.psych.,

I.Tunne

PolZ1009 Publiskā uzstāšanās 2 2 EksāmensL – 4

S, PN - 4Prof., Dr.Paed. Ž.Ozoliņa

Kopā A daļā 76

LU pamatstudiju kursi 4 8 2 0 0 0 0 0 14

Nozares kursi 6 4 6 10 8 10 8 10 62

Kopā B daļā 42

Nozares kursi 0 2 4 4 6 4 6 4 30

Citi kursi 6 0 4 0 2 0 0 0 12Kopā C daļā 0 0 0 0 0 0 2 0 2

Kopā programmā 16 14 16 14 16 14 16 14 120

Kredītpunktu summa: A daļā - 76 kredītpunktiB daļā - 42 kredītpunktiC daļā – 2 kredītpunkti

Kopā jāiegūst: 120 kredītpunkti

72

9. PIELIKUMI

73

1. pielikums. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti


74

Kursa nosaukums Ievads studijās un pētniecībāKursa kods KomZ3042Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 19Semināru un praktisko darbu stundu skaits 13Kursa apstiprinājuma datums 08.02.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Daina Pakalna

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ3042.pdf DzēstKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar studiju procesu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, sagatavo pētnieciskā darba veikšanai, iepazīstinot ar informācijas meklēšanas, atlases un vērtēšanas kritērijiem, akadēmisko rakstības stilu, bibliogrāfisko norāžu un atsauču sistēmas veidošanu.RezultātiZināšanas - studenti ir sagatavoti patstāvīgām studijām, prot meklēt un strādāt ar informācijas avotiem, rakstīt patstāvīgos darbus – esejas, referātus. Prasmes – studenti prot meklēt informāciju, izmantojot bibliotēku katalogus, datubāzes, interneta meklētājus. Viņi spēj izvērtēt atrastos informācijas avotus un izmantot tos patstāvīgu darbu rakstīšanā. Iemaņas – studenti ir apguvuši akadēmisko rakstības stilu, prot veidot norāžu un atsauču sistēmu, atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 690. Kursu apraksts-plāns1.Studiju programmas saturs. Ievadlekcija: kursa priekšmets, mērķi, uzdevumi, apgūšanas avoti un mācību darba formas. L2 2.Izglītības sistēma Latvijas Republikā. Akadēmiskā izglītība Sociālo zinātņu bakalaura grāda informācijas pārvaldībā iegūšana. L2 3.LUB un SZF bibliotēkas resursu izmantošana. P2 4.Informācijpratība un studiju process. Informācijpratības modeļi, Informācijpratības standarts augstākajai izglītībai. L2, S2 5.Pētniecība studiju procesā. Akadēmiskā ētika, akadēmiskais godīgums. Plaģiāta problēma. L2 6.Zinātniskās pētniecības process, tā posmi. Vispārīgās informācijas noskaidrošana. L2 7.Drukātie un elektroniskie nozares informācijas avoti. P2 8.Akadēmiskā rakstība – zinātniskais rakstu valodas stils. Terminoloģijas izmantošana zinātniskā darbā. L2, P2 9.Citēšana, bibliogrāfiskās norādes, aprakstvienību un norāžu veidi. Norāžu un atsauču veidošanas stili un standarti. L2, P2 10.Bibliogrāfiskās atsauces - definīcija, lietojums tekstā, norāžu un atsauču vienotā sistēma un tās veidi. L2, P2 11.Darba tehniskais noformējums. L1, P1 12.Pētījuma rezultātu prezentēšana. L2

L - Lekcija S - Seminārs P - Praktiskais darbs Prasības kredītpunktu iegūšanai1)Pozitīvs praktisko darbu vērtējums. 2)Referāta izstrādāšana par izvēlēto tēmu (5 – 7 lappuses datorrakstā, 1800 zīmes lappusē). 3)Prezentācijas sagatavošana semināram, strādājot grupā. 4)Rakstiskā eksāmena (testa un praktisko uzdevumu) nokārtošana.

Kursa noslēguma atzīmi veido: 35% - rakstiskā referāta izstrāde;

75

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2KOM3042&p_apraksts=C90001




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2KOM3042

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F188861394/KomZ3042.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2KOM3042

10% semināram sagatavota prezentācija; 15% - praktisko darbu izpilde; 40% - rakstiskā eksāmena atzīme.

Literatūra (01-mācību literatūra)1.Craswell Gail. Writing for Academic Success. London; Thousand Oaks; New Delhi : SAGE Publications, 2005. 270 p. ISBN 4129-0301-7. 2.Mūze, Baiba, Pakalna, Daina, Kalniņa, Iveta. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metod. līdz. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 136 lpp. ISBN 9984-19-765-4. 3.Eisenberg, Michael B., Lowe, Carrie A., Spitzer, Kathleen. Information literacy: Essential Skills for the Information Age. 2nd ed. Westport : Libraries Unlimited, 2004. ISBN 1-59158-143-5. Literatūra (02-papildliteratūra)1.Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa. Metodiskie norādījumi kursa, bakalaura un maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai [tiešsaiste] [skatīts 2009. g. 26.dec.] Pieejams: http://szf.lu.lv/lat/fakultate/nodalas/informacijas-un-biblioteku-studiju-nodala/darbu-noformesana-2/ 2.Eko, Umberto. Kā uzrakstīt diplomdarbu : humanitārās zinātnes. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. ISBN 9984-23-192-5. 3.Leedy, Paul. D., Ormrod, Jeanne Ellis. Practical Research : Planning and Design. Person Education International, 2005. 319 p. ISBN 0-13-124720-4. 4.Silvia, Paul J. How to write a lot : a practical guide to productive academic writing. Washington : American Psychological Association, 2007. xii, 149 p. ISBN 1591477433. 5.Stebbins, Leslie F. Student Guide to Research in the Digital Age : How to Locate and Evaluate Information Sources. Westport; London : Libraries Unlimited, 2004. 202 p. ISBN 1-59158-099-4. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1.IFLA. Guidelines on Information Literacy for Lifelong Learning [online]. Available: http://www.ifla.org/VII/s42/pub/IL-Guidelines2006.pdf 2.Information Literacy Competency Standards for Higher Education [online]. Available: http://www.ala.org/ala/acrl/acrlstandards/standards.pdf 2.Bruce, Christine. Seven Faces of Information Literacy in Higher Education [online]. Available: http://sky.fit.qut.edu.au/~bruce/inflit/faces/faces1.htm 3.What is the Big 6 [online]. Available: http://www.big6.com/what-is-the-big6/

76




Kursa nosaukums Vadīšanas teorija Kursa kods VadZ1015Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Uzņēmējdarbības vadībaLekciju stundu skaits 18Semināru un praktisko darbu stundu skaits 14Kursa apstiprinājuma datums 21.04.2009Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autoriDr. Ekonomikas doktors, asoc.prof. Jānis Vitkovskis

Ekvivalentais studiju kurssEkon3033, Vadības teorija Kursa saturs(PDF) Fails: VadZ1015.pdf DzēstKursa anotācijaKurss dod zināšanas par vadīšanas procesu metodiskajiem pamatiem dažāda tipa organizācijās un iestādēs. Vadīšanas procesa organizācija balstās uz sistēmu teorijas pamatprincipiem. Tiek aplūkotas vadīšanas funkcijas, metodes un principi. Šajā sakarā tiek analizēti lēmumu pieņemšanas procesa posmi, to ietekmējošie faktori un apstākļi. Nozīmīga loma vadīšanas procesa organizācijā ir vadītāja personībai, vadīšanas stilam.RezultātiKursa sekmīgas apgūšanas rezultātā students iegūst nepieciešamās prasmes analizēt un raksturot vadīšanas procesus dažādos uzņēmumos, organizācijās un iestādēs, risināt vadīšanas problēmas un motivēt cilvēkus efektīvai darbībai. Kursu apraksts-plāns1. Vadīšanas būtība 4 2. Organizācijas iekšējā un ārējā vide. Komunikācijas 4 3. Vadīšanas lēmums 4 4. Vadīšanas mērķi. Plānošana. 4 5. Vadīšanas procesa organizēšana 4 6. Kontrole, koordinēšana, motivēšana 4 7. Vadītājs, tā vara. Vadīšanas stils. 4 8. Pārmaiņas organizācijā 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai• Lekciju apmeklējums nav obligāts • Kontroldarbs – 50% • kursa pārbaudījums – eksāmens (rakstveida) – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. – Rīga: Vaidelote, 2001. 2. Ukolovs V., Mass A., Bistrjakovs I. Vadības teorija. – R.: Jumava, 2006. 3. Vadībzinības rokasgrāmata. R.Helera red. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 4. The Oxford handbook of organization theory: [meta-theoretical perspectives] / Oxford [etc.]: Oxford University Press, 2003. 5. Robbins, Stephen P., Coulter Mary. Management. Sixth edition. – Prentice Hall, Inc., 1999. 6. Мухин В.И. Основы теории управления: Учебник для вузов. – М.: Изд. «Экзамен», 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Daft Richard. Management. 6th edition. Thomson Learning, 2003. 2. Kets de Vries, Manfred. The leadership Mystique. Prentice Hall. 2001. 3. Schein, Edgar H. Organizational Culture and Leadership. Jossey-Bass Publishers.

77

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2VAD1015&p_apraksts=C91002






https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2VAD1015

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1100488883/VadZ1015.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2VAD1015

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.vecaka_vers_form?l=1&p_galv_kkods=2VAD1015

4. Занковский А.Н. Организационная психология. Уч.пос. – М.: Флинта: МПСИ, 2000. 5. Кнорринг В.И. Основы искусства управления. – М.: Дело, 2003. 6. Психология менеджмента. Учебник. Под ред. проф. Г.С.Никифорова. – СПб.: Изд. С.-Петерб. университета, 2000. 7. Политическая и экономическая этика. Пер. с нем. – М.: Фаир-пресс, 2001. 8. Социология управления: уч.пос. – М.: ИНФРА-М, 1999. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Žurnāls „Kapitāls”. 2. Žurnāls „Latvijas ekonomists”. 3. Guide to Management Theory for Small Business. Find a management style that works for you and your business. By Matt Alderton http://www.business.com/directory/management/management_theory/ 4. Alfred de Grazia. The Science and Values of Administration ... A General Theory of Management http://www.grazian-archive.com/History/SciAdmin/ScienceAdmin.html/ 5. W.P. Carey The Manager's Task: Turning Job Misery into Job Fulfillment http://knowledge.wpcarey.asu.edu/article.cfm?articleid=1490/ 6. The Principles of Management by Edward O. Lutz http://www.cfa.ilstu.edu/pguithe/THE345/am1a.html/ 7. History of Management http://www.sba.muohio.edu/snavely/history.htm/ 8. A "New" Theory of Management by Andrew Sikula, Kurt Olmosk, Chong W. Kim, Stephen Cupps http://web.ebscohost.com/ehost/pdf?vid=6&hid=113&sid=f72f5006-e8e2-423d-97d6-6ca02ddc2f6e%40sessionmgr104/ 9. Theatrics of Leadership? David M. Boje. http://cbae.nmsu.edu/~dboje/teaching/338/leader_model_boje.htm/

78


Kursa nosaukums Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem I

Kursa kods Valo1592Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32

Kursa apstiprinājuma datums 02.06.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Humanitāro zinātņu fakultāte Kursa autoriAugstākā izglītība(līm.), pasn. Astra Jansone

Kursa saturs(PDF) Fails: Valo1592.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir pilnveidot studentu lasīšanas, klausīšanās, runas un rakstīšanas iemaņas angļu valodā uz nozares leksikas bāzes, attīstīt studentu interaktīvās komunikācijas iemaņas, izmantojot svešvalodu, apgūt tēžu, anotāciju un pārsktu veidošanu, kā arī papildināt studentu vārdu krājumu un gramatikas zināšanas angļu valodā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta speciālo tekstu tulkošanas iemaņām/terminoloģijai un sintaksei/konstrukcijām. Kurss iepazīstina studentus ar bibliotekzinātnes, informācijas zinātnes un dokumentu un informācijas pārvaldības pamatjēdzieniem un terminiem: bibliogrāfiju, dokumentu pārvaldību, bibliotekāru darba psiholoģiskajiem aspektiem, kā arī arhīvu darbu.RezultātiPēc kursa sekmīgas pabeigšanas studenti saskaņā ar Eiropas vienotā standarta prasībām (B2.1 līmenis) spēj: - saprast garāku runu angļu valodā par kursā izņemtām nozares tēmām (klausīšanas izpratne) - orientēties savas specialitātes angliski rakstītā literatūrā, izvēlēties vajadzīgo nozares literatūru angļu valodā, lasīt un saprast to (lasīšanas izpratne) - sniegt mutvārdu pārskatu par izlasītu nozares tekstu, prezentēt sava patstāvīga darba rezultātus, piedalīties pārrunās par nozares tēmām (runāšanas prasmes: monologs, dialogs) - rakstīt tēzes, kopsavilkumus un pārskatus par izlasīto, izmantojot profesionālo terminoloģiju (rakstīšanas prasmes)Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Bibliotēkas un bibliotekāri. Konvencionālā un modernā definīcija. 4 2. Bibliotēkas pakalpojumu elementi un galvenās aktivitātes. 4 3. Bibliotēka un informācijas pakalpojumi: evolūcija vai revolūcija? 4 4. Kontroldarbs par darbības vārdu laikiem. 2 5. Digitālā bibliotēka. Definīcija. Hibrīdbibliotēka. 4 6. Digitālie resursi. Izaicinājumi. Autortiesību likums digitālajā bibliotekā. 4 7. Arhīvi. Definīcija. Arhīvu vēsture. Lietotāji un institūciju veidi. 4 8. Kontroldarbs par darbības vārdu kārtām. 2 9. Elektroniskās publikācijas, e-grāmatas 2 10. Projekta prezentācija 2Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Uzdevumu izpilde – 30%; 2. 2 kontrodrabu izpilde – 20% 3. 15 lpp.paša izvēlēta teksta izlasīšana un prezentēšana, saskaņā ar iepriekšnoteiktu modeli - 10%; 4. Rakstisks eksāmens - 40% (rakstiski pārtulkots nezināms teksts specialitātē (1000 rakstu zīmes); rakstiskas atbildes uz jautājumiem par kursā iztirzātajām tēmām, izmantojot apgūto terminoloģiju; prezentēt patstāvīgi sagatavotu projektu).Literatūra (01-mācību literatūra)

79

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2VAL1506&p_apraksts=C91001





https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2VAL1506

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1915500142/Valo1592.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2VAL1506

1. Gates, Jean Key. Introduction to Librarianship, 1997 2. Willis,Mark R. Dealing with patrons in the library,1999. 3. Chowdhury, G.G.Librarianship. Facet Publishing, 2008. 4. Vince Michael. Macmillan English Grammar in Context, 2008. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Papildliteratūra ietver 20 lappuses patstāvīgi atlasīta teksta, kurš tiek prezentēts saskaņā ar iepriekšnoteiktu modeli.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Records Management. http://en.wikipedia.org./wiki/Records 2. Competencies for Information Professionals of the 21st Century. http://www.sla.org/content/learn/members/competencies/index.cfm

80



Kursa nosaukums Profesionālā svešvaloda: vācu valoda informācijas speciālistiem IKursa kods Valo1588Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32

Kursa apstiprinājuma datums 02.06.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Humanitāro zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Jevgenija Kutasina

Kursa saturs(PDF) Fails: Valo1588.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir attīstīt un pilnveidot studentu lasīšanas, klausīšanās, runas un rakstīšanas iemaņas vācu valodā uz nozares leksikas bāzes, apgūt nozares tekstu tēžu un pārskatu veidošanu, kā arī papildināt studentu vārdu krājumu un zinātnes valodas gramatikas zināšanas. Īpaša uzmanība tiek veltīta terminoloģijas un sintaktisko konstrukciju atveidei latviešu valodā. Tiek strādāts pie aktīvā vārdu krājuma veidošanas specialitātē, lai attīstītu nozares tekstu sapratni un šo tekstu mutvārdu un rakstveida prezentācijas iemaņas. Kursā studenti tiek iepazīstināti ar pamattēmām izvēlētajā specialitātē vācu valodā, strādājot ar savas nozares vāciski rakstīto teorētisko literatūru, meklējot nozīmīgu informāciju un apkopojot to. Kursā galvenokārt tiek pilnveidotas receptīvās prasmes, produktīvās prasmes izmantojot kā vienu no pārbaudes instrumentiem. Sekojošā kursā produktīvās prasmes tiek nostiprinātas un attīstītas. RezultātiPēc kursa sekmīgas pabeigšanas studenti saskaņā ar Eiropas vienotā standarta prasībām (B2.1 līmenis) spēj:

- saprast garāku runu vācu valodā par kursā izņemtām nozares tēmām (klausīšanas izpratne) - orientēties savas specialitātes vāciski rakstītā literatūrā, izvēlēties vajadzīgo nozares literatūru vācu valoda, lasīt un saprast to (lasīšanas izpratne) - sniegt mutvārdu pārskatu par izlasītu nozares tekstu, prezentēt sava patstāvīga darba rezultātus, piedalīties pārrunās par nozares tēmām (runāšanas prasmes: monologs, dialogs) - rakstīt tēzes, kopsavilkumus un pārskatus par izlasīto, izmantojot profesionālo terminoloģiju (rakstīšanas prasmes)Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Informācijas iestādes jēdziens, uzdevumi, nozīme. 2 2. Bibliotēku, arhīvu attīstības vēsture. 4 3. Bibliotēku, arhīvu veidi. 4 4. Bibliotēku, arhīvu lietošanas kārtība. 2 5. Bibliotekāru informatīvais darbs. 2 6. Nozares literatūras patstāvīgās lasīšanas pārbaude (individuālais darbs). Tests. 2 7. Literatūras veidi. 2 8. Zinātniskās literatūras veidi. 2 9. Grāmatu attīstības vēsture. 2 10. Grāmatu uzbūve un iedalījums. 2 11. Elektroniskās publikācijas, e-grāmatas. 4 12. Informācijas lietotāja mediju, informācijas un lasīšanas kompetences attīstīšana. 2 13. Nozares literatūras patstāvīgās lasīšanas pārbaude (individuālais darbs). Tests. 2Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Uzdevumu izpilde praktiskajās nodarbībās - 30% 2. Individuāla nozares tekstu lasīšana - 25% 3. 2 rakstveida starppārbaudījumi (testi) - 25% 4. Mutvārdu eksāmens: kādas no kursā aplūkotajām nozares tēmām mutvārdu izklāstīšana – 20%Literatūra (01-mācību literatūra)

81









1. Dieter E. Zimmer: Die Bibliothek der Zukunft. München: Ullstein, 2001. 2. Seefeld, Jürgen u. Syré, Ludger: Portale zu Vergangenheit und Zukunft. Bibliotheken in Deutschland. 3., überarb. Aufl. Hildesheim u.a.: Olms, 2007. 3. Gantert, Klaus u. Hacker, Rupert: Bibliothekarisches Grundwissen. 8. Auflage. München: Saur, 2008. 4. Plassmann, Engelbert u.a.: Bibliotheken und Informationsgesellschaft in Deutschland. Eine Einführung. Wiesbaden: Harrassowitz, 2006.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Heinrich Stalb: Deutsch für Studenten. Lesegrammatik. München: Verlag für Deutsch,1995 2. Heinrich Stalb: Deutsch für Studenten. Schreibgrammatik. München: Verlag für Deutsch,1999Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Bibliotheksdienst 2. Bibliothek: Forschung und Praxis

82



Kursa nosaukums Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem II


Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 02.06.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Humanitāro zinātņu fakultāte Kursa autoriAugstākā izglītība(līm.), pasn. Astra Jansone

PriekšzināšanasValo1592, Profesionālā svešvaloda: angļu valoda informācijas speciālistiem IKursa saturs(PDF) Fails: Valo2467.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir pilnveidot studentu lasīšanas, klausīšanās, runas un rakstīšanas iemaņas angļu valodā uz nozares leksikas bāzes, attīstīt studentu interaktīvās komunikācijas iemaņas, izmantojot svešvalodu, apgūt tēžu, anotāciju un pārskatu veidošanu, kā arī papildināt studentu vārdu krājumu un gramatikas zināšanas angļu valodā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nozares tekstu tulkošanas iemaņām/terminoloģijai un sintaksei/konstrukcijām. Kurss iepazīstina studentus ar bibliotekzinātnes, informācijas zinātnes un dokumentu un informācijas pārvaldības pamatjēdzieniem un terminiem: informācijas speciālists, informācijas pārvaldība, dokumentu pārvaldība, informācijas meklēšana un izguve, informācijas pakalpojumi.RezultātiPēc kursa sekmīgas pabeigšanas studenti saskaņā ar Eiropas vienotā standarta prasībām (B2 līmenis) spēj: - saprast garāku runu angļu valodā par kursā izņemtām nozares tēmām (klausīšanas izpratne) - orientēties savas nozares angliski rakstītā literatūrā, izvēlēties vajadzīgo nozares literatūru angļu valoda, lasīt un saprast to (lasīšanas izpratne) - sniegt mutvārdu pārskatu par izlasītu nozares tekstu, prezentēt sava patstāvīgā darba rezultātus, diskutēt par kursā aplūkotajām problēmām, aizstāvot savu viedokli (runāšanas prasmes: monologs, dialogs, diskusija) - rakstīt tēzes, kopsavilkumus, pārskatus un akadēmiskas anotācijas par izlasīto, izmantojot nozares terminoloģiju (rakstīšanas prasmes) -studiju darbos atsaukties uz publikācijām angļu valodā un citēt tās (tulkošanas prasmes)Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kas ir informācijas speciālists? Definīcija. Galvenās profesionālās kompetences un personīgās īpašības. 4 2. Informācijas institūciju pārvaldība. 4 3. Informācijas resursu pārvaldība. 4 4. Kontroldarbs. 2 5. Informācijas pakalpojumu pārvaldība. Specifisku līmeņu pārraudzība. 4 6. Informācijas speciālistu personīgā kompetence. Scenāriju dažādība. 4 7. Kas ir dokumentu pārvaldība? Definīcija. Dokumentu pārvaldības galvenie elementi. 4 8. Kontroldarbs. 2 9. Informācijas meklēšana un izguve. Bibliotēku e-katalogi. Datubāzes 2 10. Projekta prezentācija 2Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Uzdevumu izpilde – 30%; 2. 2 kontrodrabu izpilde – 20% 3. 15 lpp.paša izvēlēta teksta izlasīšana un prezentēšana, saskaņā ar iepriekšnoteiktu modeli - 10%; 4. Rakstisks eksāmens - 40% (rakstiski pārtulkots nezināms teksts specialitātē (1000 rakstu zīmes); rakstiskas atbildes uz jautājumiem par

83








https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2VAL2461

kursā iztirzātajām tēmām, izmantojot apgūto terminoloģiju; prezentēt patstāvīgi sagatavotu projektu).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Gates, Jean Key. Introduction to Librarianship, 1997 2. Willis,Mark R. Dealing with patrons in the library,1999. 3. Chowdhury, G.G.Librarianship. Facet Publishing, 2008. 4. Vince Michael. Macmillan English Grammar in Context, 2008. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Papildliteratūra ietver 20 lappuses patstāvīgi atlasīta teksta,kurš tiek prezentēts saskaņā ar iepriekšnoteiktu modeli.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Records Management. http://en.wikipedia.org./wiki/Records 2. Competencies for Information Professionals of the 21st Century. http://www.sla.org/content/learn/members/competencies/index.cfm

84




Kursa nosaukums Profesionālā svešvaloda: vācu valoda informācijas speciālistiem II


Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 02.06.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Humanitāro zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Jevgenija Kutasina

PriekšzināšanasValo1588, Profesionālā svešvaloda: vācu valoda informācijas speciālistiem IKursa saturs(PDF) Fails: Valo2461.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir nostiprināt un pilnveidot studentu lasīšanas, klausīšanās, runas un rakstīšanas iemaņas vācu valodā uz nozares leksikas bāzes, nostiprināt prasmi veidot tēzes un pārskatus, par nozares literatūru, apgūt akadēmiskas anotācijas rakstīšanu. Īpaša uzmanība tiek veltīta nozares tekstu tulkošanas iemaņām (terminoloģijai un sintaksei/ konstrukcijām). Tiek turpināts darbs pie aktīvo vārdu krājuma veidošanas specialitātē, lai veidotu stabilu pamatu nozares tekstu lasīšanai un šo tekstu mutvārdu un rakstveida prezentācijai, kā arī diskusijas iemaņām. Kursā studenti tiek iepazīstināti ar pamattēmām izvēlētajā specialitātē vācu valodā. Studējošie strādā ar teorētisko literatūru, meklējot nozīmīgu informāciju un risinot nozarei raksturīgas problēmas. Kursā tiek nostiprinātas produktīvas valodu prasmes, kā arī iemaņas un prasmes patstāvīgai nozares vācu valodas pilnveidošanai.RezultātiPēc kursa sekmīgas pabeigšanas studenti saskaņā ar Eiropas vienotā standarta prasībām (B2 līmenis) spēj:

- saprast garāku runu vācu valodā par kursā izņemtām nozares tēmām (klausīšanas izpratne) - orientēties savas nozares vāciski rakstītā literatūrā, izvēlēties vajadzīgo nozares literatūru vācu valoda, lasīt un saprast to (lasīšanas izpratne) - sniegt mutvārdu pārskatu par izlasītu nozares tekstu, prezentēt sava patstāvīgā darba rezultātus, diskutēt par kursā aplūkotajām problēmām, aizstāvot savu viedokli (runāšanas prasmes: monologs, dialogs, diskusija) - rakstīt tēzes, kopsavilkumus, pārskatus un akadēmiskas anotācijas par izlasīto, izmantojot nozares terminoloģiju (rakstīšanas prasmes) -studiju darbos atsaukties uz vācu publikācijām un citēt tās (tulkošanas prasmes)Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Informācijas un krājumu pārvaldība: bibliotēkas katalogu veidi un formas, citas datubāzes. 8 2. Elektroniskie katalogi. Meklēšanas principi e - katalogos. 4 3. Centralizētā kataloģizēšana. 2 4. Nozares literatūras patstāvīgās lasīšanas pārbaude. Tests. 2 5. Bibliotēku un arhīvu krājumi un krājumu apstrāde. 6 6. Krājuma iegādes veidi un atlases principi. 4 7. Krājuma izsniegšana lasītājiem. Starpbiblioteku abonements. 2 8. Krājuma uzturēšana un kopšana. Novecojušu grāmatu atlase. 2 9. Nozares literatūras patstāvīgās lasīšanas pārbaude. Tests. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Uzdevumu izpilde praktiskajās nodarbībās - 30% 2. 2 individuāli sagatavotie nozares literatūras teksti (20 lpp. apjomā) - 25% 3. 2 rakstveida pārbaudījumi (testi) - 25%

85








https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2VAL2456

4. Mutvārdu eksāmens: kādas patstāvīgi sagatavotas nozares tēmas rakstveida un mutvārdu prezentācija un diskusija - 20%Literatūra (01-mācību literatūra)1. Dieter E. Zimmer: Die Bibliothek der Zukunft. München: Ullstein, 2001. 2. Seefeld, Jürgen u. Syré, Ludger: Portale zu Vergangenheit und Zukunft. Bibliotheken in Deutschland. 3., überarb. Aufl. Hildesheim u.a.: Olms, 2007. 3. Gantert, Klaus u. Hacker, Rupert: Bibliothekarisches Grundwissen. 8. Auflage. München: Saur, 2008. 4. Plassmann, Engelbert u.a.: Bibliotheken und Informationsgesellschaft in Deutschland. Eine Einführung. Wiesbaden: Harrassowitz, 2006. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Heinrich Stalb: Deutsch für Studenten. Lesegrammatik. München: Verlag für Deutsch,1995 2. Heinrich Stalb: Deutsch für Studenten. Schreibgrammatik. München: Verlag für Deutsch,1999 Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Bibliotheksdienst 2. Bibliothek: Forschung und Praxis

86




Kursa nosaukums Vide un ilgtspējīga attīstībaKursa kods VidZ1010Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Vides zinātneLekciju stundu skaits 48Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 14.10.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Vides zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Ķīmijas doktors, pasn. Jānis Zaļoksnis

Kursa saturs(PDF) Fails: VidZ1010.pdf DzēstKursa anotācijaKurss iepazīstina ar vides zinātnes un ilgtspējīgas attīstības pamatjautājumiem globālā, reģionālā un vietējā līmenī. Tiek analizētas vides, dabas, ekonomikas un sociālās problēmas to mijiedarbībā, tiek izvērtēti to cēloņi un pozitīva risinājuma iespējas. Kursa ietvaros tiek attīstīta izpratne par pasauli kā visaptverošu un sarežģītu sistēmu, kuras elementi savstarpēji ietekmē viens otru. Pasaules vide tiek izvērtēta atmosfēras, hidrosfēras, litosfēras un biosfēras līmeņos, kā arī tiek apskatīti šo sfēru funkcionēšanas principi un mehānismi, pamatojoties uz enerģijas un vielu plūsmām. Tiek aplūkoti dabas resursu un vides piesārņojuma aprites cikli, kā arī to nozīme tautsaimniecībā un sabiebrībā. Studenti tiek iepazīstināti ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, galvenajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem. RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un ieteikto obligāto un papildliteratūru. Iegūtas zināšanas par vides zinātnes un ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, galvenajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem globālā, reģionālā un vietējā līmenī. Izzināti dabas resursu un vides piesārņojuma aprites cikli un to nozīme tautsaimniecībā un sabiebrībā.

Prasmes – apgūtas prasmes kompleksi analizēt vides, dabas, ekonomikas un sociālās problēmas, vides stāvokli Latvijā un Eiropā, identificēt apkārtējā vidē esošos dabas un enerģētiskos resursus un riskus to ilgtspējīgai saglabāšanai. Tiek attīstītas prasmes diskutēt par ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, galvenajām problēmām un iespējamiem vides ilgtspējas problēmu risinājumiem

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas ANO un ES normatīvo aktu lietošanā un interpretēšanā, Vides likumdošanas sistēmas piemērošanā un ANO un citu institūciju datu bāžu izmantošanā. Kursu apraksts-plānsNr. Tēma Lekciju apjoms stundās 1. Vides zinātne un tās attīstības vēsture. Vides zinātnes principi un svarīgākās nodaļas. Sistēmpieeja. L2 2. Ilgtspējīgas attīstības būtība un tās loma modernajā sabiedrībā. Ilgtspējīgas attīstības zinātniskais, politiskais un juridiskais pamats. L2 3. Vides sistēmas. Vielu un enerģijas plūsmas. Biogēno elementu bioģeoķīmiskās aprites cikli. L2 4. Vides stāvoklis Eiropā un Latvijā. Vides un ilgtspējīgas attīstības indikatori. L2 5. Vides politika. Vides pārvaldība un institucionālā sistēma. Ietekmes uz vidi novērtējums. Stratēģiskais ietekmes uz vidi vērtējums. L2 6. Dabas resursi. Minerāli, augsne, ūdeņi, meži. Ekosistēmu pakalpojumi. Vidi degradējošas darbības. Ģenētiski modificēto organismi. Invazīvas sugas. L2 7. Enerģētiskie resursi – akmeņogles, brūnogles, degakmens, kūdra, nafta, dabas gāze, radioaktīvās vielas. Atjaunojošies enerģijas resursi – biomasa, Saule, vējš, ūdens. Globālās enerģētikas kopsakarības. L2 8. Vides piesārņojums un tā cēloņi. Dabiskais un antropogēnais piesārņojums, tā ietekme uz biosfēru, ekosistēmām, sugām un cilvēku. Vides piesārņojuma kontrole un monitorings. L2 9. Ķīmiskā piesārņojuma ietekme. Toksisko vielu iedarbības raksturs. Bīstamo vielu klasifikācija un toksiskums. REACH direktīva un Saveso konvencija. L2

87

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2VID1009&p_apraksts=C90003



https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2VID1009

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F855843516/VidZ1010.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2VID1009

10. Radioaktīvā piesārņojuma, trokšņa, elektromagnētiskā un ultravioletā starojuma ietekme uz dzīvajām sistēmām. L2 11. Atmosfēras piesārņojums, tā avoti un piesārņo juma iedarbība. Stratosfēras ozona slānis. Gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēku, ekosistēmām un klimata pārmaiņām. Skābie nokrišņi. Smogs. L2 12. Ūdens resursu nozīmīgums. Ūdeņu piesārņojums. Jūru un okeānu, iekšējo ūdeņu piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām. Eitrofikācija. Pazemes ūdeņi un to aizsardzība. L2 13. Litosfēras piesārņojums. Pārtuksnešošanās un zemes degradācija. Piesārņotas vietas. Augsnes piesārņojums. L2 14. Vides inženierzinātnes. Videi draudzīga ražošana. Materiālu un enerģijas ilgtspējīga izmantošana. Ilgtspējīga ražošana. Ekodizains. Aprites cikla analīze. Ekomarķējums. EMAS un ISO 14000. Profilaktiski pasākumi. L2 15. Ekoloģija. Autoekoloģija. Edafiskie faktori un augsnes vide. Biotiskie faktori. Demekoloģija un sinekoloģija. L4 16. Dabas aizsardzības sistēma, tās veidošanās pasaulē un Latvijā. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to klasifikācija, izmantošana, aizsardzība un apsaimniekošana. Natura 2000. Reto un izzūdošo sugu populāciju saglabāšana. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Sarkanā grāmata. L2 17. Baltijas jūras vide. Jūras ekosistēmas. Jūras piekraste. Zvejniecība un zivsaimniecība. Helsinku konvencija. L2 18. Zemes izmantošanas izmaiņas. Mežu pārvēršana par tīrumiem. Lauksaimnieciskā pārtikas ražošanai. Lauksaimniecības ietekme uz vidi. Ainavas. Laba lauksaimniecības prakse. Ekoloģiskā zemkopība. Ilgtspējīga mežsaimniecība. L2 19. Reģionālā plānošana. GIS un INSPIRE. Lauku un pilsētu mijiedarbība. Transporta sistēma. Kustīguma palielināšanās. Autotransporta vērtējums, tā ietekme uz vidi. Ilgtspējīgas transporta sistēmas. Sabiedriskā transporta lomas palielināšanās. L2 20. Urbanizācija. Pilsētu plānošana un infrastruktūra. Komunālā saimniecība – enerģijas un dzeramā ūdens apgāde. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu saimniecība. Pašvaldību ilgtspējīgas attīstības plāni. L2 21. Vides ekonomika. Princips „piesārņotājs maksā”. Ekonomiskie metodes - nodokļi, nodevas, subsīdijas, aizdevumi, licences, atļaujas. „Zaļais budžets”. Paaudžu ekonomiskā līdztiesība. Vides nodokļi. L2 22. Ilgtspējīgas attīstības morālie un ētiskie principi. Vērtības un ilgtspēja. Antropocentriskā un biocentriskā ētika. Attīstības būtība. Ilgtspējīga attīstība kā postmodernās kultūras būtiska sastāvdaļa. L2 23. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana. Demokrātija un ilgtspēja. Vides likumdošanas sistēma. Rīcības programma 21. gadsimtam. Starptautiska sadarbība. L2 24. Vides zinātne. S4 25. Piesārņojums. S4 26. Dabas resursi. S4 27. Ilgtspējīga attīstība. S4

L - Lekcija S - SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanaiNepieciešamais vērtējums kursa sekmīgai apguvei ir 4-10 balles. Studiju kursa gala atzīmi veido: 25% - vidējā atzīme par semināru un praktisko uzdevumu izpildi; 25% - vidējā atzīme par testiem 50% - eksāmens

Testi: 1. tests: Vide un resursi (1. – 7. temats), 2. tests: Vides piesārņojums (8. – 14. temats), 3. tests: Dabas aizsardzība un teritoriju plānošana (15. – 20. temats). Literatūra (01-mācību literatūra)1. Vides zinātne. M. Kļaviņa redakcijā. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga, 2008. 2. Baltijas reģiona ilgtspēja. 1.-10. sējumos. J. Zaļokšņa redakcijā. LU, Rīga, 2001. 3. Environmental Science (L.Ryden, P.Migula, M.Andersson eds.). Baltic University Press: Uppsala, 2003. 4. The Baltic Sea Region. Cultures, Politics, Societies. Ed. W. Maciejewski. Baltic University Press: Uppsala, 2002. 5. Elmar Römpczyk. Gribam ilgtspējīgu attīstību. Friedrich-Ebert-Stiftung, Rīga, 2007. 6. Miller G. T. Living in the Environment: principles, connections and solutions. 9th ed., Wadsworth Pub: Belmont, USA, 2005. 7. Botkin D. B., Keller E. A. Environmental Science: Earth as living planet. 5th ed. J.Wiley: NY, 2004. 8. Barrow C. J. Environmental management principles and practice. Routledge, London, New York, 2000. 9. Hewitt K. Regions of risk. Longman, 1997. 10. Meadows D.H., Meadows D.L., Randers J. Beyond the limits. Chelsea Green Publishing Co., Post Mills,

88



USA, 1992. Tulkojums latviešu valodā –Zaļoksnis J. Pārsniedzot robežas. LU, Rīga, 1995. 11. Environmental Systems: An Introductory Text. Chapman & Hall. London, New York, Melbourne, 1996. 12. Kolstad C. D. Environmental economics. Oxford University Press, 2000. 13. Environmental Systems: An Introductory Text. Chapman & Hall. London, New York, Melbourne, 1996. 14. Sustainable measures. Eds. Bennet M., James P. Greenleef Publishing House, Sheffield, UK, 1999. 15. Environmental science for environmental management. Ed. O’Riordan. Prentice Hall, Harlow, UK, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Wright R. A. Environmental Science: toward sustainable future. 9th ed. Prentice Hall: NY, 2004. 2. Henry J.G., Heinke G.W. Environmental Science and Engineering. Prentice Hall, Engewood Cliffs, NJ, 2003.

3. Švarcbahs J., Sudārs R., Jansons V., Kļaviņš U., Dreimanis Ē., Bušmanis P. Ekoloģija un vides aizsardzība, LLU: Jelgava, 2001. 4. Kļaviņš M, Cimdiņš P. Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība, LU: Rīga, 2003. 5. Kļaviņš M., Zaļoksnis J. Ekotoksikoloģija, Elpa: Rīga, 2005. 6. G. Starlings. Valsts sektora pārvalde. Valsts administrācijas skola. USIS RIGA, 1999. 7. Al Gore. An inconvenient truth. The Planetary emergency of global warming and what we can do about it. Bloomsbury, 2006. 8. Environmental chemistry. Baird C., Cann M. W.H. Freeman&Co, New York, 2005. 9. The Global casino. An introduction to environmental issues. Middleton N. Arnold Publication, London, New York, Auckland, 1995. 10. English for Environmental science. Ed. Korshuk. Baltic University Programme, Uppsala, 2003. 11. The skeptical environmentalist. Lomborg B. Cambridge University Press, Cambridge, UK, 1996. 12. Environmental Dictonary-2000. Maastik A. Finnish Environmental institute, Helsinki-Tartu, 2000. (Vides vārdnīca somu-igauņu-latviešu-angļu-krievu-vācu-zviedru valodā) 13. Integrated solid waste management. Civil engineering series. Tchobanoglous G., Theisen H., Vigil S. A. Hightstown, NJ, 1993. 14. Sustainable measures. Eds. Bennet M., James P. Greenleef Publishing House, Sheffield, UK, 1999. 15. People, land and time. Atkins P., Simmons J., Roberts B. Arnold, London, 2006. 16. The economy of nature. Rickofs R. E. W.H. Freeman&Co, New York, 2007. 17. Fragile Earth. Harper Colins Publishers, London, 2006. 18. World Changing Users guide for the 21st century. Ed. Stefen A. Abrams, New York, 2006. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Ambio http://www.ambio.kva.se 2. Journal of teacher education for sustainability. Institute of sustainable education. Daugavpils University. 3. Environmental Science and technology: http://pubs.acs.org/journals/esthag 4. Science of The Total Environment http://www.sciencedirect.com/science/journal/00489697 5. Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv

89



Kursa nosaukums Kultūras teorija un vēstureKursa kods Filz2007Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare FilozofijaZinātnes apakšnozare Kultūras filozofijaLekciju stundu skaits 24Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8Institūcija, kura apstiprināja kursu Socioloģijas nodaļa Kursa autoriDr. Socioloğijas doktors, pasn. Dagmāra Beitnere

Kursa anotācijaKursa mērķis ir sniegt zināšanas par pasaules kultūras vēstures galvenajiem posmiem, galveno izmanību veltot sociālajām transformācijām, kultūras un sabiedrības mijiedarbībai. Nozīmīga vieta atvēlēta filozofiskās domas attīstības analīzei, tādējādi veidot pamatzināšanas kultūras teorijā un tās lomā kultūras procesu izpratnē.RezultātiZināšanas – apgūti kultūras teorijas un kultūras vēstures pamatjautājumi saskaņā ar kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru.

Prasmes – apgūtas prasmes analizēt filozofijas tekstus, strādāt ar vēstures grāmatu materiālu, kā arī izdarīt secinājumus un analizēt kultūras un sociālos procesus.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas strādāt ar hronoloģiski dažādu laikposmu tekstiem, lietot akadēmisko tekstu datubāzes.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kultūras jēdziens un mūsdienu kultūras studijas. Filozofijas vieta kultūrā. Mīts un filozofija. Racionālisms. Filozofijas funkcijas. Nozares: ontoloģija, epistemoloģija, loģika, ētika, estētika. L2 2. Antīkā pasaules aina. Pirmie racionālie ontoloģiskie priekšstati Pirmssokrātiķi: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Hērakleits u.c. Sokrats un pēcsokratiķi. Antīkā teleoloģija. Aristotelis. Ideja un ideālisms. Romantisms. Platons un Plotīns. L2 3. Vēsture un pagātne. Atmiņa. Vēstures zinātne. Historiogrāfija. Antīkā sabiedrība. Cilvēks un vara. Senās Grieķijas un Romas historiogrāfija. L2 4. Viduslaiku cilvēka pasaules aina. Transcendence. Teocentrisms. Humanisti, to dzīves veids. Pavērsiens uz antīko kultūru. Dzīves zinātne. Džordano Bruno varonīgais entuziasms. L2 5. Viduslaiki, sociālā hierarhija, cilvēks un vērtības. L2 6. Karteziāniskā patiesības izpratne. Racionālisma domāšanas metode. Noteiktība un skaidrība. Modernā patība un tās paradoksi. Blēzs Paskāls. L2 7. Renesanses kultūras priekšnoteikumi. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi. L2 8. Patība un sabiedrība. Sociālais atomisms un sabiedriskais līgums. Loka, Hobsa un Ruso filozofija. L2 9. Reformācija. Protestantisms. “Kapitālisma gars”. L2 10. Kas ir apgaismība? Kanta sistēma. Tīrais, praktiskais prāts. Spriestspējas kritika. Kanta subjekta brīvlaišana. Komunikācijas pretrunas. Hēgeļa sistēma un sistēmas gals. L2 11. “Ilgā gadsimta” sākums. Franču revolūcija. Cilvēka un pilsoņa tiesības. L2 12. 19. gadsimta filozofiskās idejas. Pozitīvisms. kultūru. Nīčes varas gribas saturs, perspektīvisms, vērtību pārvērtēšana. Kirkegors un noslēpuma komunikācija. Dzīves stadiālās pakāpes. L2 13. Eiropas nacionalizācija. Nacionālās kustības. Nācijas. Nacionālās valstis. Industriālā revolūcija. Pilsēta. Proletariāts un strādnieku kustība. L2 14. Zinātne, tās atklājumi. Vēstures zinātne Buržuāziskais laikmets, tā forma. Sieviete un viņas lomas maiņa. 19. gadsimta kultūras tēls un vērtības. Jaunie sociālie tipi. L2 15. 20. gadsimta filozofijas pavērsieni: analītiskais, eksistenciālais, postmodernais hermeneitika, komunikācijas filozofija. L2 16. “Īsais gadsimts”. Pirmais pasaules karš. Industriālā nogalināšana un cilvēks. Totalitārisms. Otrais pasaules karš. “Aukstais karš”. 20. gs. sociālās un kultūras transformācijas. L2

90

L - lekcijaPrasības kredītpunktu iegūšanaiStudiju kursu studenti apgūst lekcijās un patstāvīgi, strādājot ar mācību grāmatām un kultūras mantojuma tekstiem. Vērtējumu kursā veido: • 2 starppārbaudījumi (kontroldarbi par apgūto) – 50% • Rakstisks eksāmens – 50% Lai iegūtu kredītpunktus, studentiem ir jāiegūst pozitīvs vērtējums gan kontroldarbos, gan eksāmenā.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Blekbērns, S. Neatvairāms ievads filozofijā. Rīga: 1/4 Satori, 2007. 2. Kūle, M., Kūlis, R. Filosofija. Rīga: Burtnieks, 1996. 3. Lasmane, S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 4. Lasmane, S. Rietumeiropas ētika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 5. Lasmane, S. (red.). Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 6. Rubenis, A. Senās Grieķijas kultūra. (visi izdevumi) 7. Rubenis, A. Senās Romas kultūra. (visi izdevumi) 8. Rubenis, A. Viduslaiku kultūra Eiropā. (visi izdevumi) 9. Rubenis, A. Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā. (visi izdevumi) 10. Rubenis, A. Absolūtisma un Apgaismības laikmeta kultūra. (visi izdevumi) 11. Rubenis, A. 19. gadsimta kultūra Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. 12. Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Bellers, S. Antisemītisms: ļoti saistošs ievads. Rīga: ¼ Satori, 2008. 2. Dribins, L. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā. Vēstures atskats. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. 3. Džads, T. Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945. gada. Rīga: Dienas Grāmata, 2007. 4. Gelners, E. Arkls, zobens un grāmata. Rīga: Madris, 2000. 5. Smits, E. D. Nacionālā identitāte. Rīga: AGB, 1997.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Kentaurs. 2. Literatūras un filozofijas portāls “Satori”: http://www.satori.lv 3. Akadēmisko tekstu datubāze “SAGE”: http://online.sagepub.com 4. Akadēmisko tekstu datubāze “JSTOR”: http://www.jstor.org

91

Kursa nosaukums Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa kods KomZ1017Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 18Semināru un praktisko darbu stundu skaits 14Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Daina Pakalna

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ1017.pdf DzēstKursa anotācija“Informācijas infrastruktūra un institūcijas” ir ievads informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes priekšmetu studijās. Lekcijās, praktiskajās nodarbībās un semināros tiek apgūta informācijas institūciju infrastruktūra un bibliotekārās apkalpošanas sistēma. Studenti praktiskajā nodarbībās un mācību ekskursijās iepazīstas ar dažādu tipu bibliotēku un citu atmiņas institūciju – arhīvu un muzeju darbību, tiek apgūti informācijas institūciju darbības teorētiskie pamati: informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes priekšmets, attīstības tendences, nākotnes perspektīvas.RezultātiZināšanas: studenti ir apguvuši atmiņas institūciju rašanās priekšnoteikumu un misiju, iepazinušies ar bibliotēku tipiem un veidiem, nozares normatīvajiem pamatiem un nākotnes perspektīvām. Prasmes: studenti pārzina atmiņas institūciju sistēmu un to sniegtos pakalpojumus. Iemaņas: studenti ir apguvuši iemaņas izmantot dažādu atmiņas institūciju pakalpojumus informācijas iegūšanai.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Pamatjēdzieni: informācija, zināšanas, bibliotēka, informācijas sabiedrība, zināšanu sabiedrība u.c. Informācijas infrastruktūras jēdziens un komponenti. Atmiņas institūciju vieta informācijas infrastruktūrā. L2 2. Informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes avoti un to pieejamība LNB specializētajā lasītavā. PN2 3. Atmiņas institūciju rašanās priekšnoteikumi, to misiju attīstība vēsturiskā skatījumā. L2 4. Atmiņas institūcijas Latvijā, to vēsturiskā attīstība. L2 5. Bibliotēku sistēma Latvijā. Bibliotēku tipi pēc to funkcionalitātes pazīmēm – zinātniskās un publiskās bibliotēkas. L2 6. Nacionālās bibliotēkas, to funkcijas. L2, S2, PN2 7. Speciālās bibliotēkas un informācijas centri. L2, PN2 8. Bibliotēku arhitektūra S2 9. Arhīvu un muzeju infrastruktūra Latvijā. L2, PN2 10. Bibliotēku, muzeju un arhīvu sadarbības projekti. L2, S2 11. Atmiņas institūciju darbības teorētiskie pamati. Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne - rašanās, mijiedarbība, attīstības tendences, paradigmas. L2

L- lekcija, S – seminārs; PN – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanai1. Piedalīšanās visos semināros un mācību ekskursijās; 2. Aktīvs darbs, izstrādājot grupas semināra tēmu; 3. Uzstāšanās seminārā; 4. Rakstiskā referāta iesniegšana; 5. Rakstiska eksāmena nokārtošana. Atzīmi veido: 1. 15% individuālais darbs, izstrādājot savu apakštēmu grupas tēmā un uzstāšanās seminārā; 2. 15% grupas atzīme par kopīgi izstrādāto tēmas projektu;

92








3. 30% atzīme par rakstisko referātu; 4. 40% rakstiskā eksāmena atzīme.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Fourie, Denise K., Dowell, David R. Libraries in the Information Age. Greenwood : Libraries Unlimited, 2002. ISBN 1-56108-634-4. 2. Librarianship: an introduction. G. G. Chowdhury, Burton, Paul, David McMenemy and Alan Poulter.London : Facet Publishing, 2008. 329 p. ISBN 978-1-8560-617-6. 3. Brophy, Peter. The library in the twenty first century: new services for the information ege. London : Library Association publishing, 2007. 250 p. ISBN 978-1-85604-606-0. 4. Hacker R. Bibliothekarisches Grundwissen. Munchen : K. G. Saurs, 2000. 366 S. ISBN 3-598-11394-3. 5. Geschihte, Gegenwart und Zukunft der Bibliothek. Munchen : K. G. Saurs, 2000. 197 S. 6. The Library as Place : History, Community, and Culture. Westport; Connecticut; London : Libraries unlimited, 2006. ISBN 1-59158-382-9.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Dewe, Michael. Planning public library buildings : Concepts and issues for the librarian. Aldershot; Burlington : Ashgate, 2006. xii, 354 p. ISBN 0754633888. 2. Borgman, Christine, L. From Gutenberg to the global information infrastructure. Assess to information in the networked world. London : The MIT Press, 2000. 324 p. ISBN 0-262-02473-3. 3. The public library service : IFLA/UNESCO guidelines for development. Munchen : K. G. Saur, 2001. 116 p. ISBN 3-598-21827-3. 4. Zimmel, D. E. Die Bibliothek der Zukunft: text und Schrift in den Zeiten des Internet. Hamburg : Hofmann und Campe, 2000. 331 S. ISBN 10: 3455104215. 5. Building libraries for the 21st century. The shape of information. Inc. Publishers, 2000. 270 p. ISBN 9780786420346. 6. Budd, John M. Knowledge and Knowing in Library and Information science :a Philosophical Framework. Lanham; Maryland; London : The Scarecrow Press, 2001. ISBN 0-8108-4025-1.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Bibliotēku Pasaule. ISSN 1691-5631. 2. Bibliothek. Forschung und Praxis. ISSN 0341-4183. 3. Alexandria : The Journal of National and International Library and Information Issues published with the British Library.. ISSN: 0955-7490. 4. Miller, Paul. Web 2.0: Building the New Library [online]. Available: http://www.ariadne.ac.uk/issue45/miller/#author1

93




Kursa nosaukums Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstāKursa kods KomZ2046Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 45Semināru un praktisko darbu stundu skaits 19Kursa apstiprinājuma datums 08.02.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, vad.pētn. Viesturs Zanders

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ2046.pdf DzēstKursa anotācijaKurss sniedz pārskatu par latviešu grāmatas vēsturisko attīstību pasaules (jo īpaši Ziemeļeiropas reģiona) kultūras kontekstā. Tas izseko pārmaiņām iespiešanas tehnikā un izdevumu mākslinieciskajā apdarē, grāmatu ražā un to izplatīšanas ceļos. Aplūkota cenzūras kā oficiālās varas kontroles sistēmas instrumenta ietekme izdevniecību darbā, it sevišķi totalitārā sabiedrībā. Kurss dod ieskatu arī baltvācu grāmatniecības attīstībā. Lekciju viela tiek vizuāli nostiprināta praktiskajās nodarbībās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.RezultātiIzmantojot jaunākās grāmatzinātnes atziņas, kurss sniedz ieskatu izdevējdarbības, poligrāfijas, grāmatu mākslas un izplatīšanas attīstībā Latvijā. Zināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un ieteikto pamat- un papildliteratūru, apgūta grāmatniecības terminoloģija latviešu valodā. Prasmes – apgūtas prasmes analizēt publikācijas par Latvijas grāmatniecības vēsturi, veikt kvantitatīvu pētījumu, prezentēt tā rezultātus un diskutēt par tiem. Iemaņas – nostiprinātas informācijas avotu meklēšanas, novērtēšanas un analīzes iemaņas.Kursu apraksts-plāns1.Ievads grāmatniecības vēstures problemātikā. L-4 2.Pirmsnacionālā grāmatniecība (līdz 1855). L-2 3.Latviešu grāmatniecība 16.-18. gs. L-4 4.Apgaismības ideju ietekme Latvijas grāmatniecībā. Latviešu grāmatniecība 19. gs. 1. pusē. L-4 + S-2 5.Nacionālās grāmatniecības aizsākumi 19. gs. 50.-60. gados. L-2 6.Latviešu grāmatniecība 19. gs. 2. pusē un laikaposmā līdz 1918. gadam. L-4 7.Latīņu drukas aizliegums (1865-1904) un Latgales grāmatniecība pēc tā atcelšanas. L-1 + P-2 8.Latviešu grāmatniecība Pirmā pasaules kara gados un Padomju Savienībā 20.gs. 20.-30. gados. L-1 + S-2 9.Latviešu grāmatniecība Latvijas Republikā 20.-30. gados. L-7 10.Latviešu grāmatniecības sovetizēšana 1940.-1941. g. Nacionālā grāmatniecība nacistiskās okupācijas laikā. L-2 + S-2 + P-2 11.Trimdas latviešu grāmatniecība (1945-1991). L-4 +P-2 12.Grāmatniecība Latvijā pēc Otrā pasaules kara. L-2 13.Izdevniecību darbs padomju okupācijas laikā ("Liesma", "Zinātne", "Zvaigzne" u.c.). L-2 14.Pārmaiņas grāmatniecībā pēc valstiskuma atjaunošanas. L-2 15.Nozīmīgākie Latvijas apgādi. L-2 + S-3 + P-2 16.Ieskats baltvācu grāmatniecības attīstībā. L-2 + P-2

L - Lekcija S - Seminārs P - Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiPiedalīšanās semināros un praktiskajās nodarbībās. Individuālais darbs – pārskats par kāda atsevišķa apgāda vai nozares iespiedprodukciju Latvijas grāmatniecībā pēc valstiskuma atjaunošanas (ap 5000 zīmes; iesūtāms elektroniskā formātā 2 nedēļas pirms eksāmena).

94








30% atzīmes – semināru uzdevumu izpilde 40% atzīmes – individuālā darba novērtējums 30 % atzīmes – eksāmena novērtējums Literatūra (01-mācību literatūra)1.Apīnis, Aleksejs. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. - Rīga : Liesma, 1991. - 223 lpp. – ISBN 5-410-00738-7. 2.Apīnis, Aleksejs. Latviešu grāmatniecība no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. - Rīga : Liesma, 1977. - 354 lpp. 3.Zanders, Ojārs. Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā, (13.-17. gs.). - Rīga : Zinātne, 2000. - 396 lpp. – ISBN 5-7966-1248-4. Literatūra (02-papildliteratūra)1.Apīnis, Aleksejs. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās. - [Rīga] : Preses nams, [2000]. - 328 lpp. – ISBN 9984-00-131-8. 2.Grāmata latviešu sabiedrībā, 1856-1870. - Rīga : Avots, 1987. - 133 lpp. 3.Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi : rakstu krājums. - Rīga : J.Rozes apgāds, [1999]. - 189 lpp. – ISBN 9984-623-79-3. 4.Grāmatas aizkulises: apceres, dokumenti, intervijas, atmiņas // sast. R.Luginska, S.Viese. – Rīga : Sol Vita, 2002. – ISBN 9984-556-90-5. 5.Jaunmuktāne Gunta. Avoti par a/s „Valters un Rapa” lomu latviešu grāmatniecības un nacionālās kultūras attīstībā // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A.d., 60.sēj., Nr. 1/2 (2006), 60.-81.lpp. – ISSN 1407-0081. 6.Jēgers Benjamiņš. Statistisks pārskats par trimdas grāmatniecību // Kritikas gadagrāmata. - Rīga : Liesma, 1991. - 18.[laid.]. - 77.-86. lpp. – ISBN 5-410-00451-5. 7.Karulis Konstantīns. Grāmatniecība Latvijā // Latvijas kultūra, 1920-1940. - Rīga : Latv. Mākslas muzeju apv-ba, 1990. - 76.-82. lpp. 8.Labrence, Līvija. Jelgavas grāmata . - Rīga : Zinātne, 1984. - 118 lpp. 9.Latviešu grāmatniecība, 1991-2000 = Latvian publishing output // sagat. S.Rozenbaha. - Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas bibliogrāfijas institūts, 2002. - 56 lpp. – ISBN 9984-607-46-1. 10.Rudzītis, Helmars. Manas dzīves dēkas. - Rīga : Zinātne, [1997]. - 229 lpp. – ISBN 5-7966-1175-5. 11.Starptautiska konference "Bibliotēka, grāmatniecība, ideoloģija Otrā pasaules kara laikā (1939-1945)", 8.10.1996.-12.10.1996., Jūrmala : materiālu krājums. - Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1999. - 255 lpp. – ISBN 9984-607-25-9. 12.Starptautiska konference "Latviešu grāmata un bibliotēka : 1525-2000", 8.11.2000.-11.11.2000., Rīga : materiālu krājums. - Rīga : [Latvijas Nacionālā bibliotēka], 2000. - 1.[sēj.]. - 302 lpp. - ISBN 9984-607-35-6. 13.Zanders, Viesturs. Rīgas Latviešu biedrība (1868-1940) kā nacionālās grāmatniecības centrs. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006. - 158 lpp. – ISBN 9984-802-31-0. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1.Grāmata (1990-1993). – ISSN 0868-6831. 2.Grāmatu Apskats (1994-2000). – ISSN 1407-0332. 3.Latvju Grāmata (1922-1931)

95




Kursa nosaukums Informācijas sabiedrības pamatiKursa kods KomZ2081Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 14Semināru un praktisko darbu stundu skaits 18Kursa apstiprinājuma datums 30.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriSociālo zinātņu mağistrs bibliotēkzinātnē un informācijā, lekt. Iveta Kalniņa

PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2081.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis – veidot izpratni par informācijas un zināšanu sabiedrības būtību un attīstības tendencēm. Kursa saturu veido lekcijas, semināri un eseju rakstīšana par informācijas sabiedrību vēsturiskā, sociālā, politiskā un ekonomiskā kontekstā. Kursā tiek aplūkota informācijas saglabāšanas un izplatīšanas tehnoloģiju attīstība; informācijas ekonomika; personības loma zināšanu uzkrāšanā, izplatīšanā un izmantošanā; bibliotēkas loma zināšanu sabiedrībā; Latvijas informācijas sabiedrības modelis (kontekstā ar informācijas politiku ārvalstīs) un sabiedrības atmiņas institūciju loma tā īstenošanā.RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar kursa programmu par informācijas un zināšanu sabiedrības pamatjautājumiem, valsts informācijas politiku Latvijā, muzeju, arhīvu un bibliotēku sadarbību, kā arī bibliotēku un informācijas darba speciālistu vietu uz zināšanām balstītā sabiedrībā. Prasmes – rakstot esejas, attīstīta prasme noformulēt viedokli par kursa programmas teorētiskajiem jautājumiem.

Iemaņas – attīstītas iemaņas strādāt grupu darbu un uzstāties ar prezentācijām semināros.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadlekcija. Kursa priekšmets, tā uzdevumi, apgūšanas avoti un mācību darba formas. Priekšzināšanu konstruēšana. L 2 2. Informācijas sabiedrības būtība un priekšnoteikumi. Zināšanu sabiedrības jēdziens. L 2 3. Informācijas sabiedrības attīstības vēsturiskais aspekts. L 2 4. Eseja „Informācijas sabiedrības attīstības vēsturiskais aspekts”. P 2 5. Informācijas (zināšanu) ekonomika. L 2 6. Informācijas sabiedrības ekonomiskais aspekts. S 2 7. Eseja “Informācijas sabiedrības ekonomiskais aspekts”. P 2 8. Informācijas sabiedrības attīstības politiskais aspekts. L 2 9. Informācijas sabiedrības politiskais aspekts. S 2 10. Eseja “Informācijas sabiedrības politiskais aspekts”. P 2 11. Informācijas institūciju un darbinieku loma uz zināšanām balstītā sabiedrībā. L 2 12. Informācijas sabiedrības sociālais aspekts. S 2 13. Eseja “Informācijas darbinieku loma uz zināšanām balstītā sabiedrībā”. P 2 14. Latvija ceļā uz informācijas un zināšanu sabiedrību. L 2 15. Informācijas sabiedrības modeļi Eiropā: labas prakses piemēru analīze. S 2 16. Kursa noslēgums un pašvērtējums. P 2

L – lekcija; S – seminārs; P – praktiskais darbs (eseja)Prasības kredītpunktu iegūšanai1) Jāsagatavo referāts par kādu no kursa tematiem. Referāts jāprezentē seminārā, kurā tiek iztirzāta atbilstošā

96








https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2KOM2098

tēma. Referāta temats un informācijas avoti jāsaskaņo ar kursa docētāju un pārējiem grupas biedriem, kas strādā pie tās pašas tēmas. Apjoms – līdz 9000 zīmēm. Termiņš – darbs jāiesniedz semināra dienā vai nākošajā nodarbībā. Vērtējums veido 30% no semestra gala atzīmes. 2) Grupas un individuālā darba rezultātu prezentēšana seminārā. Vērtējums veido 20% no semestra gala atzīmes. 3) Uzrakstītas 3 esejas par kursa galvenajām tēmām. Eseja nav jāraksta par tematu, kas tiek pētīts un aprakstīts referātā. Vērtējums veido 40% no semestra gala atzīmes. 4) Rakstisks eksāmens. Vērtējums veido 10% no semestra gala atzīmes.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Bibliotēkas un zināšanu sabiedrība // Mūžizglītības aktuālās problēmas un bibliotēku loma zināšanu sabiedrībā : Mācību kursa izdales materiāls / Kultūras informācijas sistēmas . – Rīga : Datorzinību centrs, 2008. – 130.-181.lpp. – ISBN 978-9984-665-26-9. 2. Challenge and change in the information society / ed. by S.Hornby, Z.Clarke. – London : Facet Publishing, 2003. – 239 p. – ISBN 1-85604-453-X. 3. Duff A.S. Information society studies / Alistair S.Duff. – London : Routledge, 2000.– 204 p. – ISBN 0-415-21551-X. 4. Feather J. The information society : a study of continuity and change / John Feather.– 5th ed. – London : Facet Publishing, 2008. – xxi, 218 p. – ISBN 9781856046367. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Deniņš A. Inovācijas – konkurētspējas noteicošais faktors // Zināšanu sabiedrību veidojot / Stratēģiskās analīzes komisija; zin. red. Elmārs Grēns; tulk. Biruta Freimane; māksl. Andra Nikolajeva. – [Rīga] : Zinātne, 2005. – [60.]-69.lpp. – ISBN 9984-767-45-0. 2. Karnītis E. Baltijas jūras reģions – līderis informācijas sabiedrības veidošanā / Edvīns Karnītis // Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas : [rakstu krājums] / Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs. – Rīga : [b.v.], 2004. – 142.-[159.] lpp. – ISBN 9984-967622-X. 3. Karnītis E. Informācijas sabiedrība – Latvijas iespējas un uzdrošināšanās / Edvīns Karnītis. – Rīga : Pētergailis, 2004. – 208.lpp. – ISBN 9984-33-074-5. 4. Nacionālā programma Informātika : 1999 – 2005 : kopsavilkums / LR Satiksmes ministrija. – Rīga, 1998. – 60 lpp. 5. Par informācijas sabiedrību Latvijā : statistisko datu krājums / Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. 6. Rifkins Dž. Jaunās ekonomikas laikmets / Džeremijs Rifkins ; no angļu val. tulk. Evita Krastiņa. – Rīga : Jumava, 2004. – 279 [1] lpp. – ISBN 9984-05-712-7. 7. Sporāne B. Informācijas sabiedrības teorijas aspekti : materiāli studijām / Baiba Sporāne; LU, Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa. – Rīga : Latvijas Universitāte, 2002. – 160 lpp. – ISBN 9984-725-26-X. 8. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma : sistēmas darbības koncepcija. – Rīga : BO VSIA “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs”, 2000. – 196 lpp. 9. Hubert A. Democracy and the information society in Europe / Agnes Hubert, Benedicte Caremier. – London : Kogan Page, 2001. – 178 p. – ISBN 978-0312238490. 10. Information Society / Frank Webster // Encyclopedia of Library and Information Science / ed. by Miriam A.Drake. – Vol. 2. – P. 1338-1357. – ISBN 082472075X. 11. The paperless society / Nancy L.Herron // Encyclopedia of Library and Information Science / ed. by Miriam A.Drake. – Vol. 3. – P. 2293-2299. – ISBN 082472075X. 12. The role of librarians in the twenty-first century / Charles Martell // // Encyclopedia of Library and Information Science / ed. by Miriam A.Drake. – Vol. 4. – P. 2524-2536. – ISBN 082472075X. 13. Всемирный Саммит по информационному обществу / сост. Е.И.Кузьмин, В.Р.Фирсов. – Санкт-Петербург : Рос. нац. библ., 2004. – 135 с.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Karnītis E. Informācijas sabiedrības izveide Latvijā – Nacionālās programmas “Informātika” galvenais mērķis/ Edvīns Karnītis // DatorPasaule. – ISSN 1407-4893. – Nr. 7 (2000), 18.-21.lpp. 2. Karnītis E. Zināšanu pārvaldība – Latvijas ilgtspējīgas attīstības centrālais process / Edvīns Karnītis // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes. – ISSN 1407-0081. – 54.sēj., Nr. 5/6 (2000), 48.-52.lpp. 3. Niedra I. Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbība digitālā vidē : Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas projektu konkursa seminārs 2004.g. 5.febr. / Inga Niedra // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 27 (2004), 33.-34.lpp. 4. Nīgals A. Informācijas sabiedrība Latvijā un Eiropā / Artis Nīgals // Latvijas Vēstnesis. – ISSN 1407-0405. – Nr. 124 (2001, 31.aug.), 14.lpp.

97




5. Saule M. Informacionālā krīze un bibliotēkas / Māra Saule // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 26 (2003), 3.-4.lpp. 6. Straujums U. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma (VVBIS) / Uldis Straujums // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 26 (2003), 5.-7.lpp. 7. Šlāpins I. eApziņa / Ilmārs Šlāpins // Rīgas Laiks. – ISSN 1407-1622. – Nr. 3 (2001), 28.-37.lpp. 8. Vasiļjevs A. Kā veidosim informācijas sabiedrību Latvijā // E-pasaule. – ISSN 1407-7299. – Nr.6 (2003, jūn.), 14.lpp. 9. Interoperability: exchange of information between libraries, museums and archives : Workshop held during the IFLA Conference, Edinburg, 22 August, 2002 // International Cataloguing and Bibliographic Control. – ISSN 1011-8829. – Vol. 32, no.3 (July/Sept. 2003), p. 43-49. 10. World Summit on the Information Society [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Nos. no tīmekļa lapaspuses. – Pieejas veids: Tīmeklis WWW. URL: http://www.itu.int/wsis/

98

Kursa nosaukums Pētniecība informācijas zinātnēKursa kods KomZ3033Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32


PriekšzināšanasKomZ3042, Ievads studijās un pētniecībāKursa saturs(PDF) Fails: KomZ3033.pdf DzēstKursa anotācijaMērķis – iepazīstināt studentus ar galvenajiem pētījumu virzieniem informācijas zinātnē un bibliotēkzinātnē un sagatavot kursa darba rakstīšanai. Uzdevums – sniegt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas pētījuma programmas izveidē, izpētes pakāpes un teorētiskās bāzes apzināšanā, iepazīstināt ar nozarē biežāk izmantotajām empīrisko datu vākšanas un analīzes metodēm. RezultātiZināšanas - studenti ir apguvuši pētniecības teorijas pamatus un sagatavoti kursa darba rakstīšanai. Prasmes – studenti prot orientēties informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes pētniecības virzienos un empīrisko datu vākšanas un analīzes metodēs. Iemaņas – studenti prot izveidot pētījuma programmu, izvēlēties kursa darba teorētisko bāzi un datu vākšanas metodes.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadlekcija: kursa priekšmets, mērķi, uzdevumi, prasības kredītpunktu iegūšanai. L2 2. Pētniecībā lietotie jēdzieni un termini. L2 3. Pētniecības process, tā posmi. Mūsdienu aktuālākie pētniecības virzieni informācijas zinātnē un bibliotēkzinātnē. L2 4. Pētījuma plānošanas process – pētījuma programmas izveide. L2, S2 5. Teorētiskās bāzes izveide pētījumam. L2 6. Datu vākšanas metodes, to klasifikācija, izvēles nosacījumi. L2 7. Bibliometrija, Infometrija, vebometrija. L2 8. Novērošana un eksperiments L2 9. Anketēšana. L2, PN2 10. Interviju veidi, to izvēles nosacījumi. Intervijas analīze. Fokusa grupas. L2 11. Dokumentu analīze. Kontentanalīze. L2 12. Pētījuma programmas aizstāvēšana. S4 13. Pētījuma izklāsta veidošana, darba noformēšana, iesniegšana un aizstāvēšana. L2

L – lekcija, S – seminārs, PN – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanaiVisu semināru un praktisko nodarbību uzdevumu izpilde. Izstrādāta un aizstāvēta kursa darba programma. Sekmīgi nokārtots rakstiskais eksāmens – tests un praktiskie uzdevumi.

Eksāmena atzīmi veido: 15% individuālais un grupas darbs semināros un praktiskajās nodarbībās; 20% vērtējums par kursa darba programmu;

99









40% rakstiskā eksāmena vērtējums. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Powell, Ronald R., Connaway, Lynn Siliping. Basic Research Methods for Librarians. Fourth edition. Westport; Connecticut; London, 2004. ISBN 1-59158-103-6. 2. Pickard, Alison Jane. Research Methods in Information. London : Facet Publishing, 2007. 329 p. ISBN 987-1-85604-545-2 3. Beck, Susan, Manuel, Kate. Practical Research Methods for Librarians and Information Professionals. New York; London : Neal-Schuman Publishers, 2008. 309 p. ISBN 978-1-55570-591-6. 4. Kristapsone, Silvija. Zinātniskā pētniecība studiju procesā : mācību grāmata augstskolu sociālo zinātņu studiju programmu studentiem. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2008. 333 lpp. ISBN 978-9984-828-00-8. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Kroplijs, Artūrs, Raščevska Malgožata. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga : Raka, 2004. 178 lpp. ISBN 9984-15-616-8. 2. Evidence-based librarianship : case studies and active learning exercises. Oxford : Chandos Publishing, 2007. ISBN 9781843343004. 3. May Tim. Social Research. Issues, methods and process. Maidenhead : Open University Press, 2001. ISBN 0-335-20612-3. 4. Handbook of Qualitative research. second edition. Thousend Oaks; London; New Delhi : Sage Publication. 2000. 1065 p. ISBN 9781412907804. 5. Handbook of Interview Research. Context &MEthod. Thousand Oaks; London; New Delhi : SAGE Publications 2000. ISBN 0-7619-1951-1. 6. Day, Robert A., Gastel, Barbara. How to write and publish a scientific paper. 6th ed. Westport, Connecticut; London : Greenwood Press, 2006. xv, 302 p. : il. ISBN 0313330271.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. LIBRES [online] : Library and Information Science Research electronic journal. Available: http://libres.curtin.edu.au/ ISSN: 1058-6768. 2. Library and Information Research [online] : Research Into Practice for Information and Library Services. Available: http://www.lirg.org.uk/lir/ojs/index.php/lir/about ISSN 1756-1086. 3. Theories Used in IS Research [online]. Available: http://www.fsc.yorku.ca/york/istheory/wiki/index.php/Main_Page#Top_5

100




Kursa nosaukums Ievads informācijas zinātnē Kursa kods KomZ2078Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 36Semināru un praktisko darbu stundu skaits 28Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Baiba Holma

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKomZ2070, Informācijas organizēšanaKomZ2076, Zināšanu organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: KOmZ2078.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt izpratni par informācijas zinātni un tai skaitā arī bibliotēkzinātni, to vēsturisko attīstību, mūsdienu tendencēm un nākotnes prognozēm, kā arī analizēta informācijas zinātnes sociālā nozīme. Lekcijās studentiem tiek sniegta informācija par bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes pamatjēdzieniem, teorijām un ievērojamākiem bibliotēkzinātniekiem un informācijas zinātniekiem. Semināros studenti, pamatojoties uz patstāvīgi izstudētiem avotiem, demonstrē savu izpratni un zināšanas par konkrētu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes izpētes objektu un priekšmetu. Praktiskajās nodarbībās studenti izpētes rezultātā iegūst zināšanas, kas ļauj labāk izprast problēmas, kuras risina informācijas zinātne. RezultātiZināšanas – kursa apguves rezultātā students iegūst izpratni par bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes mērķiem un uzdevumiem, to vēsturisko attīstību un nākotnes perspektīvām, kā arī apgūst atbilstošo terminoloģiju latviešu un angļu valodā.

Prasmes – kursa apguves rezultātā students attīsta jēdzienu un teoriju analīzes prasmes, visu informacionālo procesu identificēšanas un novērtēšanas prasmes, kā arī pētniecības un prezentēšanas prasmes.

Iemaņas - kursa apguves rezultātā students nostiprina informācijas meklēšanas, atlases un apstrādes iemaņas.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads. Kursa mērķi un saturs, kursa organizācija. Terminu izpratne L-2 2. Bibliotēkzinātnes vēsturiskā attīstība, izpētes objekts, priekšmets, mērķis, metodes L-2 3. Bibliotēku tipoloģija, bibliotēku sistēmas. Krājumu attīstības jautājumi L-2 ; S-2 4. Zināšanu, informācijas un dokumentu organizācija L-2 ; S-2 5. Informācijas pakalpojumi un lasītāju apkalpošana L-2 ; S-2 6. Informācijas zinātne (IZ), tās koncepcijas un attīstības vēsture L-2; S-2 7. Sociālās komunikācijas. Zinātniskās un lietišķās komunikācijas L-4; S-1 8. Informācija un zināšanas kā informācijas zinātnes izpētes objekts L-2; S-1 9. Dokuments kā informācijas avots un nesējs. Dokumentālās komunikācijas, to plūsmu likumsakarības. Vārda biežuma likumsakarība L-2, P-2 10. Informācijas attēlošanas valodas. Dabiskā valoda un informācijas meklējumvaloda L-4; S-2; P-4 11. Informacionālie procesi sabiedrībā, to formālā organizācija I: informācijas vākšana. Informācijas sistēmas L-2, S-2 12. Informacionālie procesi sabiedrībā, to formālā organizācija II : dokumentu apstrāde L-2, P-2 13. Informacionālie procesi sabiedrībā, to formālā organizācija III: glabāšana, saglabāšana L-2

101





https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1148520422/KOmZ2078.pdf



14. Informacionālie procesi sabiedrībā, to formālā organizācija IV: meklēšana un izguve L-2, P-2 15. Informacionālie procesi sabiedrībā, to formālā organizācija V: informācijas vajadzības, informācijpratība L-2, S-2 16. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sabiedriskā nozīme L-2, P-2

L – Lekcija S – Seminārs P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiIndividālo un gupu darbu izpilde semināros (20% vērtējuma) Prakstisko nodarbību uzdevumu izpilde ( 30% vērtējuma) Kontroldarbu izpilde (20% vērtējuma) Eksāmena testa (rakstiska) rezultāti (30% vērtējuma)Literatūra (01-mācību literatūra)1. Vickery, Brian C. Information science in theory and practice. München : K.G. Saur, 2004. 2. Hjørland B. Information seeking and subject representation: An activity - theoretical approach to Information Science. Westport, London : Greenwood Press, 1997. 119 p. 3. International encyclopedia of information and library science / London; New York, NY : Routledge, 2003. 4. Raber, Douglas. The problem of information : an introduction to information science. Lanham, Maryland; Oxford : Scarecrow Press, 2003. 5. Ranganathan, S.R. The Five Laws of Library Science. London: Edward Goldston. 1931. 6. Librarianship : an introduction / G.G. Chowdhury ... [et al.]. London : Facet Publishing, 2008. xviii, 329 lpp.: il. ; 23 cm. ISBN 9781856046176. 7. Thinking outside the book : essays for innovative librarians / edited by Carol Smallwood ; foreword by Joy M. Greiner. Jefferson, N.C. ;London : McFarland, 2008. xii, 273 lpp. ; 26 cm. ISBN 9780786435753 (pbk). 8. Wilhite, Jeffrey M. A chronology of librarianship, 1960-2000 / Jeffrey M. Wilhite. Lanham : Scarecrow Press, 2009. xii, 265 lpp. ; 29 cm. ISBN 9780810852556 (alk. paper). 9. Моргенштерн, И. Г. Общее библиографоведение : [учебник для вузов] / И.Г. Моргенштерн. Санкт-Петербург : Профессия, 2005. 208 с. : ил. ; 21 см. Серия "Библиотека" . ISBN 5939130666. 10. Общее библиотековедение : хрестоматия / [сост. Р.А. Трофимова, А.А. Фомина, М.Н. Тищенко]. Москва : Либерея-Бибинформ, 2007- т. <1 > : ил., табл. ; 21 см. Библиотекарь и время. XXI век ; № 57 . ISBN 5851291753. 11. Хохлова Н.В. Информатика: Учеб. пособие для вузов/ Хохлова Н.В., Устименко А.И., Петренко Б.В. Минск : Вышэйшая школа, 1990. 195 с. 12. Budd, John M., Self-examination : the present and future of librarianship / John M. Budd. Westport, Connecticut ;London : Libraries Unlimited, 2008. xiii, 281 lpp. ; 24 cm. Beta Phi Mu monograph series, . ISBN 9781591585916 (alk. paper). 13. Greer, Roger C., Introduction to the library and information professions / Roger C. Greer, Robert J. Grower, Susan G. Fowler. Westport, Connecticut ;London : Libraries Unlimited, 2007. ix, 194 lpp. : il. ; 25 cm ISBN 9781591584865. 14. Shera, Jesse H., Введение в библиотековедение Основные элементы библ. обслуж. [Пер. с англ.] Джесс Х. Шира; Под ред. Н. С. Карташова М. Высш. шк. 1983 256 с. 21 смLiteratūra (02-papildliteratūra)1. Evidence-based librarianship : case studies and active learning exercises / edited by Elizabeth Connor. Oxford, England : Chandos Publishing, c2007. xxxviii, 170 lpp. : il. ; 24 cm. Chandos information professional series . ISBN 9781843343004. 2. Rowley J. Organizing knowledge : An introduction to information retrieval. 2nd ed. Aldershot, Brookfield : Ashgate, 1992. 510 p. 3. Crowley, Bill, Renewing professional librarianship : a fundamental rethinking / Bill Crowley. Westport, Conn. : Libraries Unlimited, 2008. 173 lpp. ; 24 cm. Beta Phi Mu monograph series, . ISBN 9781591585541 (alk. paper). 4. Lancaster F.E. Indexing and abstracting in theory and practice. 2nd ed. London : Library Association Publishing, 1998. 412 p. 5. Buckland M. Information and information systems. Westport, London : Greenwood Press, 1991. 225 p. 6. Tomašūns I. Sociālās informātikas pamati. [Rīga] : Izglītība, 1996. 112 lpp. 7. Egle R. Tautas bibliotēku tīkla izveidošana . No: Latvijas Bibliotēku biedrības gada grāmata. - Rīga, 1932, - 5. - 17. lpp. 8. Līventāls T. Latvju bibliotēku kustības attīstības gads. No: Latvju bibl. Padomes gada grāmata : 1. gads. - Rīga, 1926, - 5. - 26. lpp.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Hjorland B. Theory and metatheory of information science: a new interpretation. Journal of Documentation.

102





Vol.54, Nr. 5 (1998), p.606 - 621. 2. Hjorland B., Albrechtsen H. Toward a new horizon in information science: domain analysis. Journal of the American Society for Information Science. Vol.46, Nr.6 (1995), p. 400 - 425. 3. Ingwersen P. Information and information science in context. Libri. Vol.42, no.2 (1992); p. 99 - 135. 4. Saracevic, T. Information Science. Pieejams: http://comminfo.rutgers.edu/~tefko/Saracevic%20ELIS%20Information%20science1.pdf 5. Saracevic, T. (2007). Information Science: Where does it come from and where is it going? Invited keynote address at the XII International Conference on Information and Documentation Systems (IBERSID), Zaragoza, Spain. Oct. 2, 2007. 6. Journal of Documentation / The Association for Information Management (ASLIB).-Dorchester: Dorset Press. ISSN: 0022-0418 7. Journal of American Society for Information Science and Technology / The American Society for Information Science. New York: John Wiley Sons, Inc. ISSN: 1532-2882 8. Bulletin of American Society for Information Science. Pieejams: http://www.asis.org/Bulletin/index.html

103

Kursa nosaukums Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodesKursa kods KomZ3094Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Daina Pakalna

PriekšzināšanasKomZ3033, Pētniecība informācijas zinātnēKomZ3042, Ievads studijās un pētniecībāKursa saturs(PDF) Fails: KomZ3094.pdf DzēstKursa anotācijaMērķis – sagatavot studentus bakalaura darba rakstīšanai, iepazīstinot ar pētnieciskā darba teorētiskajiem aspektiem, galvenajiem pētījumu veidiem, empīrisko datu vākšanas un apstrādes metodēm, pētījuma izklāsta veidošanu. Uzdevums – sniegt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas bakalaura darba teorētiskās bāze izveidē, datu vākšanas metožu izvēlē un pielietošanā. Saturs – kursu veido lekcijas par pētnieciskā darba teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Studenti tiek iepazīstināti ar informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes teorētiskajiem virzieniem, pētījumu veidiem, biežāk izmantotajām empīrisko datu vākšanas metodēm – infometriju un bibliometriju, anketēšanu un intervēšanu, dokumentu analīzi (tradicionālo un kontentanalīzi), novērošanu, eksperimentu.RezultātiZināšanas - studenti ir apguvuši pētniecības teorētiskos un praktiskos jautājumus un ir sagatavoti bakalaura darba rakstīšanai. Prasmes – studenti prot orientēties informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes teorijās, spēj izvēlēties atbilstošākās datu vākšanas metodes. Iemaņas – studenti prot praktiski pielietot informācijas zinātnē un bibliotēkzinātnē visbiežāk izmantotās datu vākšanas un analīzes metodes. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadlekcija. L2 2. Pētniecības teorija. Pētījuma stratēģija un metodoloģija. Pētījuma teorētiskās bāzes izveide. L2 3. Galvenie pētījumu veidi informācijas zinātnē un bibliotēkzinātnē. L2 4. Datu vākšanas metodes, to klasifikācija, izvēles nosacījumi. Infometrija, bibliometrija, vebometrija. L2 5. Anketēšana. L2 6. Anketēšanas izmantošana nozares pētījumos S2 7. Anketas veidošana un pilotāžas anketēšana PN2 8. Anketas datu apstrāde, izmantojot programmu SPSS PN2 9. Intervēšana, fokusa grupu intervijas, Delfi studijas. L2 10. Interviju izmantošana nozares pētījumos. S2 11. Novērošana un eksperiments. L2 12. Novērošanas un eksperimenta izmantošana nozares pētījumos. S2 13. Dokumentu analīze un kontentanalīze. L2 14. Kontentanalīzes izmantošana nozares pētījumos. S2 15. Bakalaura darba programmas un teorētiskās bāzes prezentēšana. S4

L- lekcija, S – seminārs, PN – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanaiVisu praktisko nodarbību un semināru uzdevumu izpilde, vienā no semināriem uzstājoties ar sagatavotu

104









ziņojumu. Izstrādāta un ar darba zinātnisko vadītāju saskaņota bakalaura darba programma. Rakstiski iesniegta un seminārā prezentēta teorijas analīze Sekmīgi nokārtots rakstiskais eksāmens – tests un praktiskie uzdevumi.

Eksāmena atzīmi veido: 20% individuālais un grupas darbs semināros 20% vērtējums par teorijas rakstisko analīzi un prezentēšanu seminārā; 20% vērtējums par bakalaura darba programmu un tās prezentēšanu seminārā; 40% rakstiskā eksāmena vērtējums.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Powell, Ronald R., Connaway, Lynn Siliping. Basic Research Methods for Librarians. Fourth edition. Westport; Connecticut; London, 2004. ISBN 1-59158-103-6. 2. Pickard, Alison Jane. Research Methods in Information. London : Facet Publishing, 2007. 329 p. ISBN 987-1-85604-545-2. 3. Beck, Susan, Manuel, Kate. Practical Research Methods for Librarians and Information Professionals. New York; London : Neal-Schuman Publishers, 2008. 309 p. ISBN 978-1-55570-591-6. 4. Theories of Information Behavior. Edited by Karen E. Fisher. Sanda Erdelez and Lynne (E. F.) McKechnie. Medford, New Jersey : 2005. 431 p. ISBN 1-5738-230-X. 5. Kroplijs, Artūrs, Raščevska Malgožata. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga : Raka, 2004. 178 lpp. ISBN 9984-15-616-8.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Mann, Thomas. The Oxford guide to library research. 3rd ed. Oxford; New York : Oxford University Press, 2005. ISBN 0195189973. 2. Library and information science and the philosophy of science. Journal of Documentation, Vol. 61, No. 1, 2005. ISSN 0022-0418. 3. Markless, Sharon, Streatfield, David. Evaluating the impact of your library. London : Facet Publishing, 2006. ISBN 9781856044882. 4. Evidence-based librarianship : case studies and active learning exercises. Oxford : Chandos Publishing, 2007. ISBN 9781843343004. 5. Savolainen, Reijo. Everyday information practices : a social phenomenological perspective. Lanham, Maryland : The Scarecrow Press, 2008. x, 233 lpp. ISBN 9780810861114.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Information Research : open access, international, peer-reviewed, scholarly journal [online]. Available: http://informationr.net/ir/ ISSN: 1368-1613. 2. LIBRES [online] : Library and Information Science Research electronic journal. Available: http://libres.curtin.edu.au/ ISSN: 1058-6768. 2. Library and Information Research [online] : Research Into Practice for Information and Library Services. Available: http://www.lirg.org.uk/lir/ojs/index.php/lir/about ISSN 1756-1086. 3. Theories Used in IS Research [online]. Available: http://www.fsc.yorku.ca/york/istheory/wiki/index.php/Main_Page#Top_5 4. Cybermetrics : International Journal of Scientometrics, Informetrics and bibliometrics [Online]. Available: WWW.cindoc.es/cybermetrics.html

105




Kursa nosaukums Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijāsKursa kods VadZ3042Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Uzņēmējdarbības vadībaLekciju stundu skaits 32Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 15.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autoriDr. Ekonomikas doktors, asoc.prof. Uldis Rozevskis

PriekšzināšanasDatZ1005, Datu bāzu veidošanas pamati DatZ2012, Elektroniskā izdevējdarbībaDatZ2157, WWW lapu veidošanas pamati KomZ1015, Dokumentu pārvaldības pamatiKursa saturs(PDF) Fails: VadZ3042_15.03.2010.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar informācijas un zināšanu pārvaldības būtību un pamatnostādnēm organizācijās un uzņēmumos. Kursā tiek aplūkoti datu, informācijas un zināšanu jēdzieni, jautājumi par dažādu informācijas saglabāšanas un izplatīšanas sistēmu izmantošanu dokumentu pārvaldībai un grupu sadarbībai, par zināšanu uzkrāšanas rīku, metožu, paņēmienu lietošanu uzņēmumos: portāli, vikipēdijas, ekspertu sistēmas, par jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā. Ietverti arī jautājumi par informācijas vizualizāciju, informācijas aizsardzību, par iespējamām tiesiskām un ētiskām problēmām strādājot ar modernām informācijas tehnoloģijām. Rezultāti1.Kursa noslēgumā studenti zina: o datu, informācijas un zināšanu jēdzienus un to interpretāciju, o datu, informācijas, zināšanu iegūšanas, saglabāšanas, izmantošanas procesus, sistēmas un metodes, o zināšanu lomu organizācijas darbībā. 2.Kursa noslēgumā studenti izprot: o dažādu zināšanu sistēmu darbības principus, o dažādu sistēmu uzbūves struktūru (elementus) un to lomu kopējās funkcionalitātes nodrošināšanā, o draudus informācijai, to klasifikāciju, risku vērtēšanu, aizsardzības metodes un paņēmienus; o informācijas un zināšanu tiesisko regulējumu, o informācijas un zināšanu izmantošanas ētiskās un sociālās problēmas, o jaunāko zināšanas izplatības tehnoloģiju attīstības tendences. 3.Kursa noslēgumā studenti spēj: o novērtēt dažādu zināšanu pārvaldības sistēmu izmantošanas mērķus un lietderību, o novērtēt iespējamos riskus informācijai, o novērtēt informācijas izmantošanas riskus sabiedrībā, o salīdzināt dažādu zināšanu pārvaldības sistēmu funkcionalitāti un noderīgumu konkrētā situācijā, o saprast un izmantot datus par zināšanu pārvaldības sistēmu funkcionalitāti, o analizēt un novērtēt konkrētas zināšanu pārvaldības sistēmu ieviešanas nepieciešamību, o piedalīties konkrētu zināšanu pārvaldības sistēmu veidošanā, o sadarboties grupā izmantojot zināšanu pārvaldības sistēmas, o sadarboties grupā meklējot konkrētus risinājumus zināšanu pārvaldībā, o apkopot un analizēt informāciju par zināšanu pārvaldības sistēmu attīstību un izmantošanas lietderību. Sekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūst izpratni par informācijas un zināšanu pārvaldības pamatprincipiem organizācijās, par jaunākajām informācijas tehnoloģijām un rīkiem, kuri tiek izmantoti informācijas un zināšanu uzkrāšanai un apmaiņai, par to uzbūvi, arhitektūru, funkcionālajām iespējām. Studenti iegūst izpratni par dažādo rīku un tehnoloģiju iespējamu lietošanu konkrētu organizācijas darbības

106




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F480693688/VadZ3042_15.03.2010.pdf


https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2VAD3044

problēmu risināšanā. Studenti spēj patstāvīgi lietot galvenos modernos informācijas uzkrāšanas un apmaiņas rīkus, sameklēt un iegūt tajos vajadzīgās zināšanas, gatavot un ievietot tajos informāciju.Kursu apraksts-plāns1. Dati, informācija, zināšanas. 4 2. Dokumentu pārvaldības sistēmas. 4 3. Grupu sadarbības sistēmas. 6 4. Satura pārvaldības sistēmas. 10 5. Portāli, vortāli. 4 6. Vikipēdijas. 8 7. Zināšanu un informācijas vizualizācija. 8 8. Ekspertu sistēmas. 8 9. Informācijas aizsardzība. 4 10. Informācijas un zināšanu izmantošanas tiesiskais regulējums. 2 11. Ētiskās un sociālās problēmas. 4 12. Jaunākās zināšanu izplatīšanas tehnoloģijas. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums nav obligāts. Starppārbaudījumi: praktiskie darbi (40%), patstāvīgais darbs (20%), testi un kontroles darbi semestra laikā (20%), Eksāmens (20%)- tests uz datora elektroniskā veidā. Pārbaudījumi izpildāmi uz datora testa veidā. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Business Information Management. Improving Performance using Information Systems. D.Chaffey, S. Wood. Prencice Hall, 2005. 2. Decision Support and Business Intelligence Systems, 8/E. Efraim Turban, Jay E. Aronson, Ting-Peng Liang, Ramesh Sharda. Prentice Hall, 2007. 3. Management Information Systems: Managing the Digital Firm, 9/E.Kenneth C. Laudon, Jane P. Laudon. Prentice Hall, 2006. 4. Дж.Лодон, К.Лодон. Управление информационными системамы. 7-е изд./Пер.с англ. под ред. Д.Р.Трутнева.- СПб.:Питер, 2005. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Electronic Commerce 2006: A Managerial Perspective. Efraim Turban, Daavid King, Denis Viehland, Jae Lee. Prentice Hall, 2006. 2. Information Visualiation. Design for Interaction. Second Edition. R.Spence. Prentice Hall, 2007., 272 pp. 3. Management Information Systems, 8/e. James A. O'Brien, George M. Marakas, McGraw Hill , 2008. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Emerald Internet žurnāls „Information Management & Computer Security” 2. Emerald Internet žurnāls „International Journal of Web Information Systems” 3. Emerald Internet žurnāls „Journal of Systems and Information Technology” 4. EBSCO Interneta žurnāls „Information Systems Management” 5. EBSCO Electronic „Journal of Information Systems Evaluation” 6. Emerald Internet žurnāls „Journal of Enterprise Information Management” 7. Emerald Internet žurnāls „Journal of Information, Communication and Ethics in Society”

107






Kursa nosaukums Informācijas organizēšanaKursa kods KomZ2070Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 50Semināru un praktisko darbu stundu skaits 14Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Baiba Mūze

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ2070.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – apgūt zināšanas par lietotāja orientētu informācijas organizēšanu tās izguves nodrošināšanas kontekstā; iegūt zināšanas par mūsdienu principiem elektroniskajā datu apstrādē kā bāzi informācijas organizēšanā, par informācijas institūciju sadarbspēju un datu apmaiņas iespējām, kā arī apgūt izpratni par datu apstrādes un informācijas izguves mijiedarbību; apgūt tradicionālo un elektronisko informācijas resursu veidošanas pamatprincipus.RezultātiZināšanas – apgūti teorētiskie jautājumi un jaunākās mūsdienu vadlīnijas informācijas organizēšanā, starptautiskās standartizācijas principi datu apstrādes un informācijas izguves kontekstā. Iegūtas zināšanas par informācijas meklēšanas sistēmas izveides un funkcionalitātes teorētiskajām nostādnēm.

Prasmes – apgūtas prasmes atbilstoši mērķim izvēlēties datu apstrādes metodi informācijas organizēšanai un prasme strukturēt informāciju ar mērķi kvalitatīvi izgūt apstrādāto informāciju. Grupu darbā semināros apgūtas savstarpējās komunikācijas prasmes, patstāvīgo darbu sagatavošanā apgūta prasme mācīties patstāvīgi un strādāt ar avotiem, novērtēt, izdarīt secinājumus un diskutēt, argumentēt savu viedokli.

Iemaņas – apgūtas iemaņas informācijas organizēšanā, datu standartizētā apstrādē un mašīnlasāmā formāta lietošanā. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra. Ievads informācijas organizēšanā. Informācijas resursu (aprakstvienību) veidi. Informācijas organizēšanas veidi, to mijiedarbība. Datu apstrādes metodes. L1 2. Informācijas organizēšanas vēsture un standartizācija. L3 3. Bibliogrāfiskā apraksta struktūra, izveides principi un apraksta zonas. L4 4. Monogrāfisko resursu apraksts. L4 5. Seriālizdevumu (turpinājumresursu) apraksts. Speciālo kolekciju apraksts. L2 6. Elektronisko resursu apraksts. L2 7. Analītiskais (sastāvdaļu) bibliogrāfiskais apraksts. L2 8. Informācijas meklēšanas sistēma un datu apstrādes metodes. L2 9. Mašīnlasāmās datu apstrādes attīstības vēsture pasaulē. L2 10. Mašīnlasāmās datu apstrādes standartizācija un formātu harmonizēšana. L2 11. MARC formāta tipi dažāda veida datu apstrādei un to savstarpējā mijiedarbība. L2 12. MARC21 bibliogrāfisko datu formāts. L4 13. Seminārs MARC21 bibliogrāfisko datu formāts. S6 14. MARC21 autoritatīvo datu formāts. L4 15. Seminārs MARC21 autoritatīvo datu formāts. S4 16. Informācijas organizēšanas funkcionalitāte informācijas sistēmās. L2 17. Tiešsaistes publiskās pieejas meklēšanas sistēmas un starptautiskās OPAC vadlīnijas. L4 18. Elektronisko ierakstu izmantošana datu apstrādē (Z39.50 protokols) un informācijas izguvē. L4

108







19. Informācijas organizēšanas attīstības tendences informācijas izguves aspektā. L4 20. Informācijas organizēšana Latvijā. L2 21. Informācijas audits. S4 Patstāvīgais darbs Nr.1 Informācijas organizēšanas kvalitātes analīze Patstāvīgais darbs Nr.2 Informācijas salīdzinošā analīze vieniem un tiem pašiem resursiem dažādos apstrādes formātos. Patstāvīgais darbs Nr.3 Informācijas salīdzinošā analīze vieniem un tiem pašiem resursiem dažādās datubāzēs. Patstāvīgais darbs Nr.4 Datu lauku un informācijas meklēšanas mijiedarbība.

L- lekcija, S – seminārsPrasības kredītpunktu iegūšanaiSemināru uzdevumu izpilde un prezentāciju sagatavošana. Patstāvīgo darbu izpilde. Pārbaudes darba sekmīga nokārtošana eksāmenā (rakstiski).

Novērtējuma raksturojums:

10% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.1 novērtējums 10% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.2 novērtējums 10% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.3 novērtējums 10% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.4 novērtējums 10% atzīmes – uzdevumu izpildes semināros novērtējums 50% atzīmes – pārbaudes darbs eksāmenā.

Kursa sekmīgai apguvei definētās prasības izpildāmas līdz semestra pēdējās nedēļas beigām. Ja students attaisnojošu iemeslu dēļ nav visus patstāvīgos darbus iesniedzis, jāvienojas ar pasniedzēju par nodošanas termiņu. Studenti, kuri bez attaisnojoša iemesla visus patstāvīgos darbus nav iesnieguši, pie eksāmena netiek pielaisti un viņiem uz šo kursu jāreģistrējas atkārtoti. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Authority Tutorial [online]. Created by Kathleen Wells, Nashaat Sayed. 2004 [cited 29-09-2009]. Available: http://www.lib.usm.edu/%7Etechserv/pdc/auth_tutorial/ 2. FRBR: Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem - gala ziņojums [tiešsaiste]. IFLA Pētniecības grupa par funkcionālajām prasībām bibliogrāfiskajiem ierakstiem; apstiprinājusi IFLA Kataloģizācijas sekcijas pastāvīgā komiteja; tulkojuma darba grupa: Anita Goldberga, Baiba Holma, Antra Indriksone, Guna Linkeviča, Baiba Mūze, Laimdota Prūse, Baiba Sporāne. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005 [skatīts 26-09-2009]. Pieejams: http://www.ifla.org/VII/s13/frbr/frbr-lv.pdf. ISBN 9984-607-4. 3. Furrie, Betty. Understanding MARC Bibliographic : machine-readable cataloging [online]. Written by Betty Furrie, in conjunction with the Data Base Development Department of the Follett Software Company; reviewed and ed. by the Network Development and MARC Standards Office, Library of Congress. 6th ed. Washington, DC : Cataloging Distribution Service, Library of Congress in collaboration with the Follett Software Company, 2000. 29 p. [cited 29-09-2009]. ISBN 0-8444-0961-8. Available also: http://lcweb.loc.gov/marc/ubm/ 4. Joint Steering Committee for Development of RDA. RDA: ResourceDescription and Access. JSC Secretary. Last update 29-08-2008. [cited 02-09-2008]. Available: http://www.collectionscanada.gc.ca/jsc/rda.html 5. Library of Congress. Network Development and MARC Standards Office. MARC21 Format for Bibliographic Data [online]. 1999 ed. (update Nr.1 (October 2001) through Update Nr.9 (October 2008). Latest update 31/12/2008. [cited 27-09-2009]. Available: http://www.loc.gov/marc/bibliographic/ 6. Library of Congress. Network Development and MARC Standards Office. MARC standards [online]. [cited 26-09-2009]. Available: http://lcweb.loc.gov/marc/ 7. MARC21 Autoritatīvo datu formāts [tiešsaiste] : dokuments ir tulkojums no Kongresa bibliotēkas un Tīklu attīstības un MARC standartu aģentūras izdevuma „MARC21 Format for Authority Data, Concise version”. Darba grupa: Mārīte Apenīte, Elita Eglīte, Elga Liepkaula, Baiba Mūze, Anita Rašmane, Aiva Stūrmane. [Rīga] : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2008. Jaunākie labojumi — 2009.g. 8.maijā. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/vadlinijas/marc21/ 8. MARC21 Tutorial [online]. Created by Ann Branton, Aiping Chen-Gaffey. 2004 [cited 26-09-2009]. Available: http://www.lib.usm.edu/%7Etechserv/pdc/marc21_tutorial_ie/ 9. Read, Jane M. Read Cataloguing without Tears : managing knowledge in the information society. Oxford, England ; New Hampshire, USA : Chandos Publ., 2003. xxi, 236 lpp. : il. ISBN 1-8433-404-37 (paperback), ISBN 1-8433-404-45 (hardback). 10. Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA). ISBD Starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais apraksts : Apvienotais izdevums [tiešsaiste] = ISBD: International standard for bibliographic description : Consolidated edition. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2009. [skatīts 29-09-2009]. Nos. no titullapas. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/isbd.pdf

109



11. Svenonius, Elaine. The Intellectual Foundation of Information Organization. Cambridge : Massachusetts Institute of Technology, 2000. Digital libraries and electronic publishing. 255 p. ISBN 0-262-19433-3. 12. Taylor, Arlene G. The Organization of Information. Englewood : Libraries Unlimited, 1999. xv, 280 p. ISBN 1-56308-498-8. 13. Ziņojums par starptautiskajiem kataloģizācijas principiem [tiešsaiste] : [starptautiskā dokumenta tulkojums latviešu valodā]. [Rīga] : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005-2007. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/publikacijas/ICP_2007_maijs.pdf Literatūra (02-papildliteratūra)1. Boeufl, Patrick Le. The Impact of the FRBR model on the future revisions of the ISBDs: a challenge for the IFLA Section on Cataloguing. International Cataloguing and Bibliographic Control, Nr.1, 2002, p.3-6. ISSN 1011-8829. 2. Ede, Stuart. Cataloguing in the digital age. Liber Quarterly, Nr.11, 2001, p.360-371. ISSN 1435-5205. 3. IFLA. IFLA Cataloguing Principles : steps towards an international cataloging code : report from the 1st IFLA Meeting of Experts on an International Cataloging Code, Frankfurt, 2003. Ed. by Barbara B. Tillett, Renate Gempel, Susanne Oehlschläger. München : K.G. Saur, 2004. 186 lpp. IFLA series on bibliographic control ; v. 26. ISBN 3598242751. 4. Henczel, S. The Information Audit : a practical guide. Munchen : K.G.Saur, 2001. xxiv, 272 p. : ill., tab. ISBN 3-598-24367-7. 5. Heye, D. Characteristics of the Successful Twenty-first Century Information Professional. Oxford : Chandos Publ., 2006. ix, 167 p. ISBN 1-84334-145-X. 6. Indriksone, Antra. Bibliogrāfiskā informācija bibliotēku katalogu ierakstos: vēsturiskā attīstība un nākotnes tendences [nepublicētais materiāls] : maģistra darbs. Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa; zin. vad. Baiba Mūze. Rīga, 2004. 90 lp. 7. Managing Cataloging and the Organization of Information : philosophies, practices and challenges at the onset of the 21st century. Ed. R.C.Carter. New York ; London : The Haworth Press, 2000. xxiv, 405 p. ISBN 0-7890-1312-6. 8. Mortimer, Mary. Learn Descriptive Cataloging. 2nd ed. Lanham, Md. : Scarecrow Press, 2007. 256 p. ISBN 978-0810836938. 9. Muzeju, arhīvu, bibliotēku standartizācijas tehniskā komiteja (MABSTK). Latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu īsināšana bibliogrāfisko datu apstrādē [tiešsaiste]. 3., pārstrādātais izd. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2008. [skatīts 29-09-2009]. Nos. no titullapas. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/latv-val-saisin-bibliogr-datu-apstrade.pdf 10. Mūze, Baiba. Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte : promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai Komunikāciju zinātnes Bibliotēkzinātnes apakšnozarē. Latvijas Universitāte; zin. vad. prof. Baiba Sporāne; rec. Benedikts Kalnačs, Viesturs Zanders, Līga Krūmiņa. Rīga, 2007. 289 lp. Citētie avoti: 194.-207.lp. (167 nos.). Bibliogfrāfija: 208.-218.lp. (126 nos.). 11. Mūze, Baiba. Informācijas apstrādes standartizācija. No: Zinātniskie raksti. Latvijas Universitāte. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nod. Rīga, 2002. 646.sēj.: Bibliotēka un sabiedrība; 3.[sēj.], 144.-161.lpp. ISSN 1407-2157. 12. Rowley, Jennifer, Farrow, John. Organizing Knowledge : an introduction to managing access to information. Aldershot : Gower, 2000. xix, 404 p. ISBN 0-566-08047-8. 13. Коготков, Д.Я. Библиографическая деятельность библиотеки: организация, технология, управление. Санкт-Петербург : Профессия, 2003. 304 с. ISBN 5-93913-052-6. 14. Моргенштерн, И.Г. Общее библиографоведение. Санкт-Петербург : Профессия, 2005. 208 с. ISBN 5-93913-066-6.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Cataloging and Classification Quarterly. New York, N.Y. : Haworth Press, [©1981]- . ISSN 0163-9374, ISSN 1544-4554. 2. International Federation of Library Associations and Institutions. International Cataloguing and Bibliographic Control (ICBC). Quarterly bulletin. ISSN 1011-8829. Online version available: http://www.ifla.org/VI/3/admin/icbc.htm 3. International Federation of Library Associations and Institutions. IFLA Journal. ISSN 0340-0352. Online version available: http://www.ifla.org/V/iflaj/index.htm 4. Journal of Library Metadata [online]. Quarterly. Haworth Press, 2008- . Available: http://jlm.haworthpress.com 5. Knowledge Organization. ISSN 0943-7444. 6. Library of Congress. Cataloging Service. Washington : Library of Congress, Processing Dept. ISSN 0041-7890. 7. Library and Information Science Research. ISSN 0740-8188. 8. Starptautiskā bibliotēku asociāciju federācija (IFLA). ISBD elementu atbilstība FRBR entītiju un atribūtu attiecībām [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. [skatīts 10-09-2005]. Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/ISBD_to_FRBR.pdf.

110



9. Библиография. ISSN 0869-6020. 10. Научные и технические библиотеки. ISSN 0130-9765.

111

Kursa nosaukums Zināšanu organizēšanaKursa kods KomZ2076Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 17Semināru un praktisko darbu stundu skaits 15Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Baiba Holma

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ2070, Informācijas organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2076.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt izpratni par zināšanu organizēšanas veidiem, kas tiek izmantoti dokumentu tematiskajā apstrādē: klasificēšanā, priekšmetošanā, indeksēšanā ar atslēgvārdiem un attīstīt prasmes to īstenošanai. Kursa apguve organizēta ar lekciju un praktisko nodarbību palīdzību. Lekcijās studenti apgūst jēdzienus un teorijas par zināšanu organizēšanu, dokumentu tematisko apstrādi, praktiskajās nodarbībās – iegūst prasmes klasificēšanā, priekšmetošanā, indeksēšanā, kā arī klasifikācijas sistēmu, priekšmetu sarakstu un tēzauru izveidē un novērtēšanā.RezultātiZināšanas – studenti iegūst izpratni par zināšanu organizēšanas teorētiskajiem pamatiem – loģikas, izziņas psiholoģijas un epistemoloģijas atziņām, kā arī dokumentu tematiskās apstrādes veidiem: klasificēšanu, priekšmetošanu, indeksēšanu ar atslēgvārdiem, to mērķiem, īstenošanu, un rezultātu izmantošanu.

Prasmes – studenti iegūst prasmes klasificēšanā, priekšmetošanā, indeksēšanā, klasifikācijas sistēmu, priekšmetu sarakstu, informācijas meklēšanas tēzauru izveidē.

Iemaņas – studenti iegūst iemaņas dokumentu priekšmetu noteikšanā, klasifikācijas sistēmas, priekšmetu saraksta, tēzaura izmantošanā indeksēšanas un meklēšanas procesā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads: kursa mērķi un struktūra, uzdevumi. Zināšanu organizēšanas teorētiskie pamati L1, P1 2. Klasifikācija (plašā nozīmē) informācijas institūcijās un internetā. L2, P2 3. Klasifikācijas sistēmas, shēmas, tabulas. Universālā decimālā klasifikācija (UDK). Citas klasifikācijas sistēmas informācijas strukturēšanai. L2, P2 4. Dokumentu klasificēšana, metodika L2, P2 5. Alfabētiskā priekšmetu klasifikācija jeb priekšmetizācija. Priekšmetu saraksti. L2, P2 6. Dokumentu priekšmetošana, metodika L2, P2 7. Koordinātindeksēšana. Informācijas meklēšanas tēzauri (IMT). L2, P2 8. Indeksēšanas metodika. L2, P2 9. Indeksēšanas un informācijas meklējumvalodas. Virzība no hierarhiskajām kokveida struktūrām uz tīklveida struktūrām. L2

L – Lekcija P – Praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanaiKursa gala vērtējuma raksturojums: • 60 % atzīmes – praktisko nodarbību uzdevumu un patstāvīgā darba (informācijas organizēšanas sistēmas

112









izstrādes) novērtējums semestra laikā; • 40 % atzīmes – eksāmena darba novērtējums. (Eksāmena darbs – rakstiski, sniedzot atbildes uz teorētiskiem jautājumiem un izpildot praktiskos uzdevumus (dokumenta klasificēšanu, priekšmetošanu, indeksēšanu)). Literatūra (01-mācību literatūra)1. Cataloging and classification: trends, transformations, teaching and training / ed. J.R.Shearer, A.R. Thomas. New York: The Haworth Press, Inc., 1997. 210 p. ISBN 0-7890-0339-2. 2. Chan L.M. Cataloging and classification: an introduction. 2 nd ed. New York: McGraw-Hill, Inc., 1994. 520 p. 3. Cleveland D.B. Introduction to indexing and abstracting. Englewood: Libraries Unlimited, Inc., 2001. 283 p. ISBN 1-56308-641-7. 4. Foskett, A.C. The subject approach to information / A.C. Foskett. London : Library Association Publ., 1997. 456 p. ISBN 1-85604-048-8 5. Hjørland, B. Information seeking and subject representation: An activity - theoretical approach to Information Science. Westport, London : Greenwood Press, 1997. 119 p. ISBN 0-13-129893-9 6. King, Brandy E. Finding the concept, not just the word: a librarian's guide to ontologies and semantics. Oxford, England: Chandos Publ., 2008. xxi, 202 lpp. Chandos information professional series . ISBN 9781843343189 7. Lambe, Patrick. Organising knowledge : taxonomies, knowledge and organisational effectiveness. Oxford : Chandos Publishing, 2007. 277 lpp. Chandos knowledge management series. ISBN 9781843342274. 8. Rowley, Jennifer, Farrow, John. Organizing knowledge : an introduction to managing access to information. 3rd ed. Aldershot (Hampshire) ;Vermont (USA) : Gower, 2000. 404 p. ISBN 0566080478. 9. Soergel, D. Organizing information : Principles of data base and retrieval systems. San Diego : Academic Press, Inc., 1985. 450 p. ISBN 0126542619 10. Svenonius, Elaine. The Intellectual Foundation of Information Organization. Cambridge : Massachusetts Institute of Technology, 2000. Digital libraries and electronic publishing. 255 p. ISBN 0-262-19433-3. 11. Taylor, Arlene G., The organization of information. 2nd ed. Westport Ct ;London : Libraries Unlimited, 2004. 417. lpp. Library and information science text series . ISBN 1563089769.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Ivins A. Pareizas domāšanas māksla. Rīga: Zinātne, 1990. 239 lpp.:il. Zaļais stars. 2. Vedins I. Loģika: Māc.grām. 2. papild.izd. Rīga: Avots, 1998. 414 lpp. 3. Tulviste P. Par domāšanas izmaiņām vēsturē. Rīga: Avots, 1990. 206 lpp. 4. The Future of classification / ed. by Marcella R., Maltby A. Aldershot, Brookfield: Gower, 2000. 144 p. ISBN 0566-0799-2-5 5. Handbook of information management. 8 th ed. / ed. by A. Scammell. London: Aslib – IMI, 2001. 546 p. ISBN 0-85142-457-0. 6. Hjørland B. Fundamentals of knowledge organization. In: Tendencias de investigacion en organizacion del conocimiento / Trends in Knowledge Organization Research /ed. Jose Antonio Frias & Crispulo Travieso. – Salamanca: Ediciones Universidad de Salamance, 2003. P. 83 – 116. ISBN 84-7800-709-1 7. Lakoff G. Women, fire, and dangerous things: What categories reveal about the mind. Chicago: The University of Chicago Press, 1990. 614 p. 8. Lancaster, F.E. Indexing and abstracting in theory and practice. 2nd ed. London : Library Association Publishing, 1998. 412 p. ISBN 1-85604-268-5 9. Siliņš I. Lielo patiesību meklējumi: Esejas. Rīga: Jumava, 1999. 510 lpp. ISBN 9984-0518-6-2. 10. Raņķis G. Eksaktā zinātne kultūras vēsturē. Rīga: Liesma, 1999. 495 lpp. 11. Weinberger, David. Everything is miscellaneous : the power of the new digital disorder / David Weinberger. New York : Times Books/Henry Holt, c2007. [7], 277 lpp. ISBN 9780805088113.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Journal of Documentation ISSN: 0022-0418 2. Journal of Information Science ISSN: 0165-5515 3. Journal of the American Society for Information Science Print ISSN: 1532-2882 4. Knowledge Organization ISSN 0943-7444. 5. The role of classification schemes in Internet resource description and discovery [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.ukoln.ac.uk/metadata/desire/classification/

6. Hodge G. Systems of knowledge organization for digital libraries: Beyond traditional authority files [tiešsaiste]. Pieejams : http://www.clir.org/pubs/reports/pub91/contents.html

7. What is knowledge organization [online]. Accessible: http://www.db.dk/bh/Lifeboat_KO/CONCEPTS/knowledge_organization.htm 8. Construction of Controlled Vocabularies: A Primer [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams:

113




http://www.slis.kent.edu/~mzeng/Z3919/index.htm 9. Vizine-Goetz, Diane, Houghton, Andrew, Childress, Eric. Web Services for Controlled Vocabularies [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Bulletin, June/July, 2006. Pieejams: http://www.asis.org/Bulletin/Jun-06/vizine-goetz_houghton_childress.html 10. Hodge G. Systems of knowledge organization for digital libraries: Beyond traditional authority files [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.clir.org/pubs/reports/pub91/contents.html

11. Alexander Sigel M.A. Towards knowledge organization with Topic Maps [tiešsaiste].[skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.gca.org/papers/xmleurope2000/papers/s22-02.html 12. Liddy E. D. Whither come the words? [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.dtic.mil/cendi/presentations/liddy.PPT

13. Search Tools: Taxonomies, Categorization, Classification, Categories, and Directories for Searching [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.searchtools.com/info/classifiers.html

14. Welcome to Indexing Resources on the WWW [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.slais.ubc.ca/resources/indexing/index.htm

15. Knowledge organization and classification in international information retrieval / Nancy J. Williamson, Clare Beghtol, editors. Binghamton, NY : Harworth Information Press, 2003. 244 lpp. ISBN 0789023547. 16. Soergel, D. Digital Libraries and Knowledge Organization [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.dsoergel.com/NewPublications/SoergelDigitalLibrariesand KnowledgeOrganization. pdf 17. Controlled vocabularies [tiešsaiste]. [skatīts 29-09-2009]. Pieejams: http://www.deyalexander.com.au/resources/uxd/controlled-vocabs.html

114

Kursa nosaukums WWW lapu veidošanas pamati Kursa kods DatZ2064Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare DatorzinātneLekciju stundu skaits 34Semināru un praktisko darbu stundu skaits 30Kursa apstiprinājuma datums 08.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Līga KrūmiņaDabaszinātņu mağistrs datorzinātnēs, pasn. Krišs Rauhvargers

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaEkvivalentais studiju kurssDatZ1021, WWW lapu veidošanas pamatiKursa saturs(PDF) Fails: DatZ2064.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt zināšanas par tīmekļa vietņu būtību, veidiem un dizaina pamatprincipiem, par tīmekļa tehnoloģiju attīstību, iepazīstināt studentus ar tīmekļa tehnoloģijām, pamatā apskatot klienta puses tehnoloģijas (valodas HTML, XHTML, CSS, JavaScript praktisku uzdevumu risināšanai, XML un tā lietojumiem), kā arī attīstīt tīmekļa vietnes izstrādes iemaņas, izmantojot lietotāja līmeņa programmatūru.RezultātiZināšanas – apgūti tīmekļa vietņu teorijas jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, apgūti tīmekļa vietņu veidošanas principi, kā arī valodu HTML, XHTML, CSS, JavaScript, XML pamati praktisku uzdevumu risināšanai, apgūta atbilstošā terminoloģija latviešu un angļu valodā. Prasmes – apgūtas prasmes izmantot tīmekļa tehnoloģijas tīmekļa dokumentu veidošanai, noteikt un piemērot labas prakses ieteikumiem atbilstošas kvalitātes prasības tīmekļa vietņu izstrādē un vērtēšanā. Iemaņas – attīstītas iemaņas izmantot tīmekļa 2.0 funkcionalitāti, kā arī izstrādāt personīgu tīmekļa vietni, izmantojot lietotāja līmeņa programmatūru.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra. Ievads tīmekļa vietņu izstrādē L(ekcija) 2 2. Tīmekļa infrastruktūra L2 3. Tīmekļa vietņu organizēšana un dizaina elementi L4 4. Tīmekļa vietņu dizaina kvalitātes prasības un vērtēšanas modeļi L2 5. Latvijas tīmekļa vietņu dizaina kvalitātes vērtēšana S(seminārs) 2 6. Tīmekļa 2.0 funkcionalitāte L4 7. Personalizētie profili un multimediju koplietošanas platformas P(raktiskais) 2 8. HTML valoda tīmekļa vietņu veidošanā L6, P2 9. XML un tā lietojumi L2, P4 10. CSS pamati praktisku uzdevumu risināšanai L4, P6 11. JavaScript pamati praktisku uzdevumu risināšanai L4, P6 12. HTML redaktora izmantošana tīmekļa vietnes izstrādei L4 13. Tīmekļa vietnes koncepcijas izstrāde un prezentēšana S2 14. Tīmekļa vietnes koncepcijas praktiskā realizēšana HTML redaktorā (individuālais darbs) P4 15. Individuālā darba rezultāta prezentēšana S2Prasības kredītpunktu iegūšanaiSemināru uzdevumu izpilde (semināru rezultāti – 20% vērtējuma) Praktisko nodarbību uzdevumu izpilde (praktisko nodarbību rezultāti – 30% vērtējuma) Individuālā darba izpilde (individuālā darba prezentācijas rezultāts – 20% vērtējuma)

115

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2DAT2054&p_apraksts=C90001




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2DAT2054

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1136136092/DatZ2064.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2DAT2054

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.vecaka_vers_form?l=1&p_galv_kkods=2DAT2054

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2DAT2054

Rakstiska eksāmena testa rezultāti (30% vērtējuma)Literatūra (01-mācību literatūra)1. Cederholm, Dan. Web standards solutions: the markup and style handbook. 2009. 300 p. ISBN 978-1-4302-1920-0. 2. Chapman, Nigel P., Chapman, Jenny. Web design : a complete introduction. Chichester, West Sussex : John Wiley & Sons, 2006. XI, 682 p. ISBN 0-47006-089-1. 3. Kalbach, James. Designing Web navigation. Beijing ; Cambridge : O'Reily, 2007. XV, 394 p. ISBN 9-780-59652-810-2. 4. Kamars, Andris. Tīmekļa lapu veidošana : HTML un CSS. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 320 lpp. ISBN 9-789-98440-886-6. 5. Lawrence, Dave, Tavakol, Soheyla. Balanced website design : optimising aesthetics, usability and purpose. London : Springer, 2007. XVI, 234 p. ISBN 9-781-84628-518-9 (pbk.). 6. Microsoft Office Frontpage 2003 step by step. = Microsoft Office FrontPage 2003 : шаг за шагом : [перевод с английского]. Москва : Эком, 2005. 383 с. + 1 CD-ROM. (Шаг за шагом). ISBN 5-95700-033-7. 7. Niederst, Robbins, Jennifer. Learning web design : a beginner's guide to (X)HTML, style sheets, and web graphics. 3rd ed. Sebastopol, CA : O'Reilly, 2007. XIV, 464 p. ISBN 9-780-59652-752-5. 8. Zeldman, Jeffrey. Designing with Web Standards. 2nd ed. Berkeley : Peachpit Press, 2006. 432 p. ISBN 0-32138-555-1. 9. Пауэлл, Томас А. WEB-дизайн : наиболее полное руководство. Под ред. Е.Кондуковой. 2-е изд., перераб. и доп. Санкт-Петербург : БХВ-Петербург, 2005. 1072 с. ISBN 5-94157-389-8.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Graustiņš, Nils. Ceļš uz mājaslapu. Rīga : Turība, 2000. 87 lpp. ISBN 9984-609-33-2. 2. Boyle, Cailin. Color harmony for the Web : a guidebook to create color combinations for web site design. Gloucester : Rockport, 2001. 191 p. ISBN 1-56496-603-8. 3. Glenwright, Jerry. WWW layout : [effective design and layout for the World Wide Web]. London : Cassell, 2003. 192 p. ISBN 1-84403-128-4. 4. Jadav, Ameeta D. Designing usable web interfaces. Upper Saddle River : Prentice-Hall, 2003. XVI, 251 p. ISBN 0-13088-854-0. 5. Landay, James A., Hong, Jason I., Van Duyne, Douglas K. The design of sites : patterns of creationg winning web sites. 2nd ed. Upper Saddle River : Prentice-Hall, 2006. XII, 981 p. ISBN 0-13134-555-9. 6. Ноблес, Робин, Греди, Керри-Лэй. Эффективный Web-сайт. Москва : Триумф, 2004. 559 с. ISBN 5-89392-084-8.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. World Wide Web Consortium. [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/ 2. HyperText Markup Language (HTML). [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/MarkUp/ 3. Cascading Style Sheets (CSS). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/Style/CSS/ 4. Extensible Markup Language (XML). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/XML/ 5. The W3C Markup Validation Service. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://validator.w3.org/ 6. The W3C CSS Validation Service. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://jigsaw.w3.org/css-validator/ 7. JavaScript. [tiešsaiste]. The Mozilla Organization, 2005- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.mozilla.org/js/

116




Kursa nosaukums Informācijas sistēmas Kursa kods SDSK2047Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Starpdisciplinārie studiju kursiLekciju stundu skaits 36Semināru un praktisko darbu stundu skaits 28Kursa apstiprinājuma datums 1 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu 1 #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļaKursa apstiprinājuma datums 2 09.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu 2 Datorikas fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Baiba Mūze

PriekšzināšanasKomZ2070, Informācijas organizēšanaKomZ2076, Zināšanu organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: SDSK2047.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt zināšanas par informācijas sistēmu funkcijām un izpratni par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu informācijas pārvaldībā arhīvos, muzejos un bibliotēkās.RezultātiZināšanas – apgūti teorētiskie jautājumi par tehnoloģisko risinājumu izmantošanu un iegūta izpratne par “atmiņas” insitūciju informācijas sistēmām; apgūti teorētiskie jautājumi par galvenajiem posmiem informācijas sistēmas ieviešanā un priekšnosacījumiem tās veiksmīgai ekspluatācijai.

Prasmes – apgūtas prasmes izvēlēties informācijas sistēmu vai definēt prasības informācijas sistēmas izstrādei; prasme novērtēt informācijas sistēmas funkcionalitāti, plānot informācijas sistēmas tehnoloģisko attīstību; apgūtas prasmes analizēt jaunākos IKT risinājumus un izvēlēties tos informācijas pārvaldībā. Grupu darbā semināros apgūtas savstarpējās komunikācijas prasmes, patstāvīgo darbu sagatavošanā apgūta prasme mācīties patstāvīgi un strādāt ar avotiem, novērtēt, izdarīt secinājumus un diskutēt, argumentēt savu viedokli.

Iemaņas – apgūtas iemaņas definēt prasības informācijas sistēmai, izvēlēties piemērotāko sistēmu un iemaņas informācijas pārvaldības galveno procesu veikšanā informācijas sistēmā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra. Ievads informācijas sistēmās. Terminu analīze. L2 2. Informācijas sistēmu veidi, to raksturojums un galvenās komponentes. L2 3. Informācijas iestāžu automatizācijas vēsture. L2 4. Informācijas sistēmas plānošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanas stratēģija. L2 5. Informācijas sistēmas izvēles process, prasību specifikācija un izstrāde, sistēmas ieviešana. L2 6. Informācijas sistēmu funkcionalitāte. L2 7. Informācijas sistēmas ieviešana. Tehniskā apkalpošana un sistēmas uzturēšana. L2 8. “Atmiņas institūciju” informācijas sistēmas. L2 9. Kultūras informācijas sistēmas un informatizācijas projekti Latvijā. L4 10. Seminārs Informatizācijas projektu rezultāti. S2 11. Bibliotēku informācijas sistēma ALISE, tās funkcionalitāte un pārvaldī ba. L2 12. Krājuma pārvaldība, kataloģizācija un automatizēta apkalpošana sistēmā ALISE. P8 13. Bibliotēku informācijas sistēmu funkcionalitāte: sistēma ALEPH 500, tās funkcionalitāte un pārvaldī ba. L2 14. Krājuma pārvaldība, kataloģizācija un automatizēta apkalpošana sistēmā ALEPH 500. P8 15. Latvijas valsts arhīvu informācijas sistēmas funkcionalitāte un izmantošana. L2, P2 16. Latvijas Nacionālā muzeju kopkataloga (LNMK) funkcionalitāte un izmantošana. L2, P2

117

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2SDS2047&p_apraksts=C90003



https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2SDS2047

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1803347225/SDSK2047.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2SDS2047

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2SDS2047

17. Latvijas bibliotēku portāls, Latvijas Valsts arhīvu sistēma, Latvijas muzeju tīmekļa vietne. L4 18. Jauni informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un informācijas pakalpojumi. L4 19. Seminārs Informācijas iestāžu pieredzes analīze (ārvalstu pieredze). S2 20. Ne-konference Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jaunākie risinājumi informācijas pārvaldībā. S4 Patstāvīgais darbs Nr.1 Informācijas sistēmas analīze. Patstāvīgais darbs Nr.2 Darbs sistēmā ALISE. Patstāvīgais darbs Nr.3 Darbs sistēmā ALEPH 500. Patstāvīgais darbs Nr.4 Informatizācijas projektu realizācija Latvijā. Patstāvīgais darbs Nr.5 Informācijas tehnoloģiju jaunākie risinājumi.

L – Lekcija S – Seminārs P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiPatstāvīgo darbu izpilde un rezultātu prezentācija.


10% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.1 vērtējums 10% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.2 vērtējums 30% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.3 vērtējums 20% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.4 vērtējums 20% atzīmes – patstāvīgā darba Nr.5 vērtējums 10% atzīmes - eksāmena vērtējums

Kursa sekmīgai apguvei definētās prasības izpildāmas līdz semestra pēdējās nedēļas beigām. Ja students attaisnojošu iemeslu dēļ nav visus patstāvīgos darbus iesniedzis, jāvienojas ar pasniedzēju par nodošanas termiņu. Studenti, kuri bez attaisnojoša iemesla visus patstāvīgos darbus nav iesnieguši, pie eksāmena netiek pielaisti un viņiem uz šo kursu jāreģistrējas atkārtoti. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Avison, David E., Guy Fitzgerald. Information systems development : methodologies, techniques & tools. 4th ed. London [etc.] : McGraw-Hill, c2006. xxi, 645 lpp. ISBN 9780077114176. 2. Cohn, John M., Kelsey, Ann L., Fiels, Keith Michael. Planning for integrated systems and technologies : a how-to-do-it manual for librarians. New York : Neal-Schuman Publishers, 2001. xix, 205 p. : ill. 3. Gupta, Uma G. Information systems : success in the 21st century. Upper Saddle River (New Jersey) : Prentice Hall, 2000. xxviii, 427 p. ISBN 013010857X. 4. Jessup, Leonard M., Valacich, Joseph S. Information systems today. 2nd ed., intern. ed. Upper Saddle River (N. J.) : Pearson Prentice Hall, c2006. xxiii, 478 p. ISBN 0131273965. 5. Library 2.0 and beyond : innovative technologies and tomorrow's user. Westport, Connecticut ; London : Libraries Unlimited, 2007. xi, 152 p. ISBN 978-1-591-585-374. 6. Lynch, Clifford. From automation to transformation [tiešsaiste] : 40 years of library and information technology in higher education. Pieejams: www.educause.edu/pub/er/erm00/pp060068.pdf.

7. Matthews, Joseph R. Technology Planning. 2004. ISBN 1-59158-190-7; ISBN 978-1-59158-190-1 8. Parry, Ross. Recoding the museum: digital heritage and the technologies of change. USA ; Canada : Routledge, 2007. ISBN 978-0-415-35387-8. 9. Rampāne, Ilga. Automatizācija Latvijas Universitātes Bibliotēkā : kā bija "ALISEs brīnumzemē". Latvijas Universitātes Bibliotēka. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, c2006. 83 lpp. : il. ISBN 9984-802-23-X. 10. Алешин, Л.И. Автоматизация в библиотеке : учебное пособие. Московский государственный университет культуры и искусств. Москва : ИПО Профиздат : Издательство МГУКИ, 2001. 2 т. ISBN 5-882-830-370 (ч. 1), 5-882-830-435 (ч. 2). 11. Шрайберг, Я.Л. Основные положения и принципы разработки автоматизированных библиотечно-информационных систем и сетей : главные тенденции окружения, основные положения и предпосылки, базовые принципы : учебно- практическое пособие. 2-е изд., испр. и доп. Москва : Либерея, 2001. 104 с.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Crawford, John. Evaluation of library and information services. 2nd ed. London : Aslib, cop. 2000. xi, 137 p. Know how guides. ISBN 0-851-424-430. 2. Ferguson, Stuart, Hebels, Rodney. Computers for librarians : an introduction to the electronic library. 3rd ed. Wagga : Centre for Information Studies, Charles Sturt University, 2003. xvi, 316 p. : ill. Topics in Australasian library and information studies ; Nr. 22. ISBN 1-876-938-609. 3. Fisher, Shelagh, Delbridge, Rachel, Lambert, Sian. Harmonising the process of procuring library management systems : a feasibility study. [London] : Resource: The Council for Museums, Archives and Libraries, 2001. 60

118




p. : ill. Library and Information Commission research report; 99, ISSN 1466-2949. ISBN 1-902-3945-69. 4. Fitzpatrick, Michael, Keane, Therese, Montgomery, Anthony Y. Building information systems. 2nd ed. Katoomba, N.S.W. : Social Science Press, 2002. xii, 317 p. : ill. ISBN 1-876-633-565. 5. Jele, Harald. Informations technologien in Bibliotheken. München ; Wien : R.Oldenbourg. Verl., cop. 2001. 132 S. ISBN 3-486-258-184. 6. Wilson, Katie. Computers in libraries : an introduction for library technicians. Binghamton, NY : Haworth Information Press, 2006. xii, 194 p. 7. Библиотеки и информационные ресурсы в современном мире науки, культуры, образования и бизнеса [elektroniskais resurss] : материалы конференции "Крым 2004". Москва : ГПНТБ России : Ассоциация ЭБНИТ, 2004. 1 CD-ROM в футляре. 8. Воройский, Ф.С. Основы проектирования автоматизированных библиотечно-информационных систем. Москва : Физматлит, 2002. 383 с. ISBN 5-922-102-893.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. 6.starptautiskais seminārs "Bibliotēku automatizācija: ceļš 15 gadu garumā" [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.lu.lv/petnieciba/konferences/biblioteku-atumatizacija.html 2. AcqWeb's Guide to Automated Library Systems, Library Software, Hardware and Consulting Companies [online]. [cited 04-10-2009]. Pieejams: http://acqweb.library.vanderbilt.edu/acqweb/pubr/opac.html 3. ADLIB: Flexible Software for Archives, Museums and Libraries [online]. [cited 04-10-2009]. Available: http://www.adlibsoft.com/ 4. Archives and Museum Informatics. Springer Netherlands. ISSN 1042-1467 (Print), ISSN 1573-7500 (Online). DOI 10.1007/BF02873868 5. Archon : The Simple Archival Information System [online]. University of Illinois at Urbana-Champaign (UIUC Library), University of Illinois Archives, Sousa Archives and Center for American Music. [cited 04-10-2009]. Available: http://www.archon.org/ 6. ARHiNET - Archival Information System developed in Croatia [online]. ICA (International Council on Archives). [cited 04-10-2009]. Available: http://www.ica.org/en/2009/09/23/arhinet-archival-information-system-developed-croatia 7. Arhīvi [tiešsaiste]. V/a “Kultūras informācijas sistēmas”. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www.kis.gov.lv/lv/c5/ 8. Biblio Tech Review [tiešsaiste] : news, analysis and comment. Pieejams: http://www.biblio-tech.com/. ISSN 1463-7146. 9. Computers in Libraries [tiešsaiste] : complete coverage of library information technology. Medford, NY : Information Today, Inc. Pieejams: http://www.infotoday.com/cilmag/ciltop.htm. ISSN 1041-7915. 10. e-SJIS.org: Scandinavian Journal of Information Systems [online]. IRIS (Information Systems Research in Scandinavia) Association, 1989- . [cited 04-10-2009]. Available: http://www.e-sjis.org/journal/archive.htm 11. European Journal of Information Systems [online]. [cited 04-10-2009]. Available: http://www.palgrave-journals.com/ejis/archive/index.html. ISSN ISSN: 0960-085X ; EISSN: 1476-9344 12. IFLA Journal. ISSN 0340-0352. http://archive.ifla.org/V/iflaj/index.htm 13. Integrated Library System Reports [online] : Vendors info. Pieejams: http://www.ilsr.com/search2.cfm 14. ISO 14721:2003 Space Data and Information Transfer Systems - Open archival information system – Refrence model. 2003. Available also: http://www.iso.org/iso/catalogue_detail.htm?csnumber=24683 15. Latvijas Valsts arhīvu sistēma [tiešsaiste]. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, SIA “Protero”, 2007. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www.arhivi.lv/index.php?&2 16. Library systems. Vol.1, Nr.1 (July 1981)- . Chicago, Ill. : Library Technology Reports, American Library Association, 1981- . 17. Muzeji [tiešsaiste]. V/a “Kultūras informācijas sistēmas”. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www.kis.gov.lv/lv/c4/ 18. Nacionālais muzeju krājums [tiešsaiste]. Muzeju valsts pārvalde. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www.mvp.gov.lv/content/view/13/14/lang,lv/ 19. OAIS - Open Archival Information System [online]. [cited 04-10-2009]. Available: http://www.ifs.tuwien.ac.at/~aola/publications/thesis-ando/OAIS.html 20. Perkins, John. Archives and Museums Informatics [online] : Planning for Museum Automation Student Workbook. [cited 04-10-2009]. Available: http://www.archimuse.com/publishing/automation.html 21. Reference Model for an Open Archival Information System (OAIS) [online] : recommendation for Space Data System Standards : CCSDS 650.0-1-B Bloe Book. January, 2002. [cited 04-10-2009]. Available: http://public.ccsds.org/publications/archive/650x0b1.pdf 22. Smart libraries : newsletter. ALA TechSource. Chicago, Ill. : ALA TechSource, 2003- . Former title: Library systems newsletter, ISSN 0277-0288. ISSN 1541-8820. 23. Smithson, S., Hirschheim, R. Analysing information systems evaluation: another look at an old problem. European Journal of Information Systems, 1998, Nr.7, p. 158–174. ISSN 0960-085X. Available also: http://www.palgrave-journals.com/ejis/journal/v7/n3/pdf/3000304a.pdf 24. Valsts vienotā arhīvu informācijas sistēma [tiešsaiste] : Nacionālās programmas projekts. Īpašu uzdevumu

119


ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, ERAF. V/a “Kultūras informācijas sistēmas”. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www.kis.gov.lv/lv/c5/n208/ 25. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma [tiešsaiste]. V/a “Kultūras informācijas sistēmas”. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www.kis.gov.lv/lv/c3/s18/ 26. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma [tiešsaiste]: Sistēmas darbības koncepcija.Versija 2.0. VVBIS.SDK. V2.00.12.2000. Rīga : BO VSIA “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs”, 2000. 196 lpp. [skatīts 04-10-2009]. Pieejams: http://www3.acadlib.lv/greydoc/valsts_vienota_biblioteku_informacijas_sistema/vvbis36.doc 27. Zhezhnych, Pavlo. Museum Automation Information System [online]. [cited 04-10-2009]. Available: http://pzhe.net/projects/mais

120

Kursa nosaukums Ievads metadatosKursa kods SDSK3017Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Starpdisciplinārie studiju kursiLekciju stundu skaits 20Semināru un praktisko darbu stundu skaits 12Kursa apstiprinājuma datums 1 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu 1 #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļaKursa apstiprinājuma datums 2 09.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu 2 Datorikas fakultāte Kursa autoriProfesionālais mağistra grāds informācijā un bibliotēkzinībās, pasn. Anita Rašmane

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ2070, Informācijas organizēšanaKomZ2076, Zināšanu organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: SDSK3017.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis — Sniegt priekšstatu par metadatiem, elektroniskajiem resursiem un to identificēšanas un saistīšanas iespējām, ko nodrošina metadatu shēmas un standarti DOI, URI u.c. Iepazīstināt ar resursu krātuvēm, kas izmanto metadatus. Ieskicēt metadatu izmantošanas nākotni. Kursa teorētiskajā daļā tiek aplūkots metadatu jēdziens, dažādu resursu metadatu standarti un shēmas, interneta resursu identificēšanas līdzekļi, semantiskais tīmeklis un ontoloģijas. Kursa praktiskajā daļā studentiem jāizveido sava metadatu pamatshēma kādam problēmapgabalam.RezultātiZināšanas – students iegūst zināšanas par metadatiem, elektroniskajiem resursiem un to identificēšanas un saistīšanas iespējām, ko nodrošina metadatu shēmas un standarti DOI, URI u.c., pārzina resursu krātuves, kas izmanto metadatus, kā arī iegūst priekšstatu par metadatu izmantošanu nākotnē.

Prasmes – students apgūst elektronisko resursu indentificēšanas un saistīšanas prasmes, izmantojot metadatu shēmas un standartus.

Iemaņas – students nostiprina iemaņas iezīmjvalodu izmantošanā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Predzētais apjoms stundās 1. Ievads. Studiju kursa priekšmets. Metadatu jēdziens. Metadatu veidi. L2 2. Ievads iezīmjvalodās. HTML, RTF u.c. Praktiska nodarbība iezīmjvalodā HTML L2, P2 3. RDF un XML L2 4. Metadatu izmantošanas sfēras. Interneta lapas, digitāli objekti, mācību sistēmas, repozitoriji u.c. L2 5. Resursu aprakstīšanas parametri. URI, DOI, URN, PURL u.c. L2 6. Dublin Core un tā paplašinājumi L2 7. Metadatu shēmas. Praktiska nodarbība konkrētas metadatu shēmas izpētē L2, P2 8. Metadatu veidošanas līdzekļi L2 9. Digitālu resursu projekti — krātuves, kas izmanto metadatus. Praktiska nodarbība digitālu resursu projekta analīzē L2, P2 10. Metadatu attīstības tendences. L2, S2 11. Metadatu izmantošanas problēmas. Seminārs S2 12. Individuālā darba — metadatu shēmas izstrāde problēmapgabalam — prezentēšana S2

L – Lekcija, S – Seminārs, P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanai

121









Dalība 3 semināros: - metadatu attīstības tendences, semantiskais tīmeklis, ontoloģijas; - metadatu izmantošanas problēmas; - metadatu pamatshēmas konkrētiem problēmapgabaliem 3 klātienes praktisko darbu izstrāde 3 individuālo darbu iesniegšana un aizstāvēšana (MS PowerPoint) 1) brīvi izvēlētas iezīmjvalodas izpēte; 2) metadatu shēmas izpēte; 3) metadatu pamatshēmas izveide kādam problēmapgabalam (izmantojot Altova XMLSpy) Novērtējuma raksturojums: 30% atzīmes — semināru uzdevumu izpilde 20% atzīmes — praktisko darbu izpilde 40% atzīmes — savas metadatu pamatshēmas izstrāde un prezentēšana 10% atzīmes – eksāmena darba vērtējums.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Caplan, Priscilla. Metadata Fundamentals for All Librarians. — Chicago, 2003. – P.1-11. 2. Arms William Y. Digital libraries. — London : The MIT Press, 2000. In content: Information retrieval and descriptive metadata, P.187-206.Object models, identifiers, and structural metadata, P.225-243. 3. Metadata Principles and Practicalities / Erik Duval, Wayne Hodgins, Stuart Sutton, Stuart L. Weibel // D-Lib Magazine. — Volume 8 Number 4 (April 2002). — 10 p. — DOI :10.1045/april2002-weibel 4. Introduction to Metadata : Pathways to Digital Information / Tony Gill, Anne J. Gilliland, Mary S. Woodley. — 2005. — Online Edition, Version 2.1. — http://www.getty.edu/research/conducting_research/standards/intrometadata/index.html 5. DIGITAL LIBRARIES: Metadata Resources / IFLANET. — http://www.ifla.org/II/metadata.htmLiteratūra (03-ieteicamā periodika)1. Metadata Initiatives. — http://metadata.net/ 2. Semantic Web Community Portal semanticweb.org. — http://www.semanticweb.org 3. Dublin Core Metadata Initiative : Tools and Software. — http://dublincore.org/tools/ 4. World Wide Web Consortium (W3C) Portal. — http://www.w3.org/ 5. W3Schools Online Web Tutorials. — http://www.w3schools.com/

122



Kursa nosaukums Informācijas avoti un meklēšanaKursa kods KomZ1016Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 39Semināru un praktisko darbu stundu skaits 25Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Vineta GerkenaDr. Filoloğijas doktors, doc. Baiba Holma

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ1016.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt studentiem sistēmisku priekšstatu par dokumentiem kā informācijas avotiem, to būtību, struktūru, funkcijām un daudzveidību, kā arī sniegt zināšanas un attīstīt prasmes dokumentu meklēšanā, apgūstot mūsdienu informācijas sistēmu (dažādu datubāzu) piedāvātās iespējas un paņēmienus. Lekcijās studenti iegūst izpratni par dokumenta būtību un attīstības likumsakarībām, mūsdienu informācijas nesēju daudzveidību, dokumentu tipoloģiju un klasifikāciju, dokumentu tipiem un veidiem, meklēšanas sistēmām, to tipiem un meklēšanas procesa īstenojumu tajās. Semināros studenti raksturo mūsdienu informācijas nesēja materiālu, analizē dokumentu klasifikācijas principus, dažādus dokumentu tipus un veidus. Praktiskajās nodarbībās studenti apgūst prasmes pieprasījuma formulēšanai, datubāzes izvēlei, pieprasījuma izteiksmes izveidei vai izvēlei, rezultātu novērtēšanai un saglabāšanai.RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, iegūts sistēmisks priekšstats par dokumentu būtību, struktūru, funkcijām un dokumentu tipu un veidu daudzveidību. Students iegūst izpratni par informācijas meklēšanas sistēmām, to tipiem, meklēšanas procesu.

Prasmes – apgūtas prasmes klasificēt dokumentus pēc dažādām pazīmēm, orientēties tradicionālo un elektronisko informācijas nesēju sistēmā. Students apgūst prasmes informācijas meklēšanai, rezultātu novērtēšanai, to izmantošanai.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas dokumentu raksturošanā pēc to uzbūves, funkcijām un izmantošanas iespējām informācijas meklēšanā un lietošanā. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads. Informācijas avoti, to daudzveidība un mūsdienu meklēšanas iespējas L2 2. Dokuments – informācijas avots un nesējs sabiedrībā L2 3. Dokuments kā sistēma L2 4. Dokumentētās informācijas materiālie nesēji L2 5. Mūsdienu informācijas nesēja materiāls S2 6. Dokumentu tipoloģija L2 7. Dokumentu klasifikācijas daudzveidība S2 8. Izdevums kā dokumenta veids L2 9. Izdevumu klasifikācija pēc to iznākšanas periodiskuma L2 10. Izdevumu klasifikācija pēc informācijas semiotiskā rakstura Izdevumu klasifikācija pēc to funkcionālās nozīmes L2 11. Izdevumi speciālām vajadzībām Izdevumi citām cilvēku vajadzībām un brīvajam laikam L2 12. Pelēkā literatūra L2

123







13. Dokumenti uz tehniskajiem informācijas nesējiem. L2 14. Individuālo pētījumu rezultātu prezentācijas S6 15. Informācijas meklēšanas vispārīgs raksturojums. Elektroniskā informācijas meklēšana (EIM) L2 16. EIM tehniskais un programnodrošinājums un to nozīme EIM īstenošanā S2 17. EIM pamatiespējas un paņēmieni L4; P2 18. Informācijas meklēšana bibliotēku katalogos u.c. datubāzēs L2; P2 19. Informācijas meklēšana kompaktdisku (CD) datubāzēs L1; P1 20. Informācijas meklēšana tiešsaistes datubāzēs un internetā L4, S2, P4 21. Informācijas meklēšana tiešsaistes firmu datubāzēs L2; P2 22. Informācijas meklēšanas semantiskie rādītāji. EIM paņēmienu attīstības vēsture un nākotnes prognozes. L2

L – Lekcija S – Seminārs P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanai1. Piedalīšanās 5 semināros (1- Mūsdienu informācijas nesēja materiāls. Tradicionālo un elektronisko informācijas nesēju attīstības attiecības. 2 - Dokumentu klasifikācijas daudzveidība. 3. - Dokumentu tipu un veidu daudzveidība; 4. - EIM tehniskais un programnodrošinājums un to nozīme EIM īstenošanā; 5. – Interneta meklētāju raksturojums). 2. 3 patstāvīgo darbu izpilde. 3. Visu prakstiko nodarbību uzdevumu sekmīga izpilde. 4. 1 kontroldarba (testa „Dokumenta tipa un veida jēdziens. Dokumentu tipu un veidu identifikācija”) sekmīga izpilde 5. Eksāmena darba informācijas meklēšanā sekmīga izpilde.


20% atzīmes – par praktisko nodarbību uzdevumu izpildi semestra laikā; 30 % atzīmes – par semināru uzdevumu izpildi semestra laikā; 20 % atzīmes – par patstāvīgo darbu izpildi semestra laikā; 10 % atzīmes – par rakstiskā kontroldarba (pārbaudes tests par kursā aplūkotajiem jautājumiem) izpildi. 20% - par rakstisku eksāmena darbu informācijas meklēšanā.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Lee Stuart D. Building an electronic resource collection : A practical guide. London : Library Association Publ., 2002. VI, 147 p. ISBN 1- 85604-422-X. 2. Захаров А. Электронные документы: способы и формы предоставления. Библиотека, 2000, N 11, с.29-31. ISSN 0869-4915. 3. Кушнаренко Н.Н. Документоведение : учебник. Киев : Знання, 2003. 459 с. ISBN 966-620-172-0. 4. Ларьков Н.С. Документоведение : учеб. пособие. Москва : АСТ : Восток-Запад, 2006. 427, [5]с. ISBN 5-17-033775-2. 5. Chowdhury G., Chowdhury S. Searching CD-ROM and online information sources / G.G. Chowdhury; Sudatta Chowdhury. London: Library Association Publishing, 2001. 331 p.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Stīvensone Dž. Bibliotēku un informācijas pārvaldība: angļu-latviešu un latviešu-angļu terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2001, 244 lpp. 2. Eizenschitz T.S. Patents, trade marks and designs in information work. London : CROOM HELM, 1987, p.1.-7., 27.-37. 3. Harrod L.M. Harrod’s librarians glossary. Aldershot : Gover Publishing Company Limited, 2000. XV, 787 p. 4. Keenan S. Concise Dictionary of Library and Information Science. London : Bowker Saur, 1996. 184 p. 5. Полтавская Е.И. Размышления на тему, что общего между библиотековедением, библиографоведением, книговедением... и что такое документ? Научные и технические библиотеки, 2006, 9, с.56-67. 6. Angļu - latviešu - krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Rīga: Avots, 2001. 660.lpp. 7. Angļu - latviešu skaidrojošā datorvārdnīca / sast.L.Leikuma, S.Zariņa, M. Ābeltiņš. Rīga: Jumava, 1998. 398 lpp. 8. Datu pārraides un apstrādes sistēmas: Angļu - kr.- latviešu skaidrojošā vārdn. / sast. G.Fricnovičs u.c. Rīga : A/s SWH informatīvās sistēmas, 1995. 247 lpp. 9. Detlavs M., Sataki K. Ieskaties datoru pasaulē. Rīga: Datorzinību Centrs, SIA, 1997. 288 lpp. Pieejams: http: //www.liis.lv/ieskatdp 10. Baeza-Yates R. Modern Information Retrieval / Ricardo Baeza-Yates, Carlos Castillo. Addison Wesley, 1999. 513 p. 11. Large A., etc. Information seeking in the online age: Principles and practice / Large A., Tedd L.A., Hartley

124




R.J.. London, etc.: Bowker Saur, 1999. 308 p. 12. Sketčers, Adams. Internets? Protams! Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 223 lpp. 13. Batels, Džons. Meklēšana. [Rīga]: Atēna, 2007. 384 lpp. 14. Nelson Stephen. Internets lietišķiem cilvēkiem / Stīvens L. Nelsons, Pets Koulmens. Rīga : Nordik, 2002. 270, [1] lpp. 15. Cooke Alison. A Guide to Finding Quality Information on the Internet : selection and evaluating strategies. 2nd ed. – London : Library Association Publishing., 2001. 216 p. 16. Ellis D. Progress and Problems in Information Retrieval. 2nd ed. London: Library Association Publishing, 1998. 220 p.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Библиотека. ISSN 0869-4915. 2. Finding Information on the Internet: A Tutorial [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://www.lib.berkeley.edu/TeachingLib/Guides/Internet/FindInfo.html 3. Franklin Curt. How Internet Search Engines Work [tiešsaiste] [skatīts 2009.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://computer.howstuffworks.com/search-engine.htm/printable 4. Google [about] [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://searchengineshowdown.com/features/google/review.html 5. How Search Engines Work [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://www.learnthenet.com/english/animate/search.html 6. Internet Tutorials [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://www.internettutorials.net/ 7. Mostafa Javed. Seeking Better Web Searches [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://www.sciam.com/article.cfm?chanID=sa006&articleID=0006304A-37F4-11E8-B7F483414B7F0000 8. Notess Greg R. Search Engine Features Chart [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://searchengineshowdown.com/features/ 9. Search Engines Watch [tiešsaiste] [skatīts 2010.g. 31.janvārī]. Pieejams: http://searchenginewatch.com/

125


Kursa nosaukums Informācijas pakalpojumi Kursa kods KomZ2074Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 24Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Vineta Gerkena

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2074.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt studentiem zināšanas par informācijas pakalpojumu uzdevumiem un organizāciju pakalpojumu teorijas un saskarsmes psiholoģijas kontekstā, informācijas darba struktūru dažāda tipa bibliotēkās un informācijas dienestos, uzziņu aparātu, informacionālās apkalpošanas virzieniem un formām, stratēģisko plānošanu, informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu. Lekcijās studenti iegūst izpratni par pakalpojumu teoriju, informācijas darba pārvaldības vispārīgajiem jautājumiem, bibliotēkas uzziņu aparāta sastāvdaļām, informācijas pakalpojumu formām un veidiem, informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu, informācijas pakalpojumu stratēģisko plānošanu. Semināros studenti vērtē raksturo informācijas pakalpojumu formas dažāda tipa bibliotēkās un informācijas dienestos, veic informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu, sastāda informācijas pakalpojumu stratēģisko plānu. Praktiskajā nodarbībā studenti vingrinās dažādu uzziņu izpildē.RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, iegūta izpratne par pakalpojumu teoriju, informācijas darba struktūru dažāda tipa bibliotēkās un informācijas dienestos, uzziņu aparātu, informacionālās apkalpošanas virzieniem un formām, stratēģisko plānošanu, informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu.

Prasmes – apgūtas prasmes vērtēt informācijas pakalpojumu formas dažāda tipa bibliotēkās un informācijas dienestos, veikt informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu, sastādīt informācijas pakalpojumu stratēģisko plānu.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas veikt bibliogrāfisko uzziņu izpildi, izvēlēties kritērijus un novērtēt informācijas pakalpojumu kvalitāti, sastādīt informācijas pakalpojumu stratēģisko plānu. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads L1 2. Pakalpojumu teorija L2 3. Informācijas darba pārvaldības vispārīgie jautājumi L1 4. Bibliotēkas uzziņu aparāts kā informācijas pakalpojumu nodrošināšanas pamats L1 5. Informācijas pakalpojumu vispārīgs raksturojums L1 6. Informācijas pakalpojumu formas un veidi L2;S2 7. Uzziņu sniegšanas process un tā komponenti. L4;P2 8. Informācijas darbinieka raksturojums L2 9. Informācijas lietotāju uzvedība L2 10. Informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana L2;S2

126








11. Informācijas pakalpojumu stratēģiskā plānošana L4;S2 12. Inovācijas un inovatīvā domāšana informācijas pakalpojumu piedāvāšanā L2

L- lekcija, S –seminārs; P – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanai1. Piedalīšanās lekcijās, praktiskajā darbā un semināros. 2. Jāveic 1 praktiskais darbs (Uzziņu izpilde), 3 patstāvīgie darbi (1.Informācijas pakalpojumi bibliotēkās; 2.Informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana; 3.Informācijas darba stratēģiskā plānošana), aktīvi jāpiedalās 3 semināros (1.Informācijas pakalpojumi dažāda tipa bibliotēkās un informācijas dienestos; 2.Informācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana; 3.Informācijas darba stratēģiskais plāns. 3. Jānokārto eksāmena tests. 4. Pozitīva novērtējuma saņemšana eksāmena testā, praktiskajā darbos un semināros.

Novērtējuma raksturojums: Kursa atzīmi veido: semināru, praktiskā darba un eksāmena testa vērtējums. 60% atzīmes – par uzdevumu izpildi semināros (20% katrs); 10% atzīmes – par uzdevumu izpildi praktiskajā darbā; 30% atzīmes – par rakstveida eksāmena testu.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Bibliogrāfiskais darbs bibliotēkā. No: Bibliogrāfija : vispārīgs kurss. Rīga, 1989, 271.-358.lpp. 2. Sporāne B. Informācijas pakalpojumi : bibliografēšana. Rīga, 1999. 96 lpp. 3. Dilevko Juris. Reading and the reference librarian: the importance to library service of staff reading habits / Juris Dilevko, Lisa Gottlieb. Jefferson : McFarland & Co., Inc., 2004. VI, 263 p. ISBN 0-7864-1652-1. 4. Grogan D. Practical reference work. 2nd ed. London : LAP, 1992. 200 p. 5. Theory of Service. [online]. [cited 26.02.2010.] Available: http://www2.uiah.fi/projects/metodi/127.htm 6. Weingand D.E. Marketing/planning library and information services. Littleton : Libraries Unlimited, 1987. 152 p. 7. Брежнева В. В. Информационное обслуживание: продукты и услуги, предоставляемые библиотеками и службами информации предприятий / В. В. Брежнева, В. А. Минкина. Санкт-Петербург : Профессия, 2004. 303 с. ISBN 5-93913-056-9. 8. Информационно – библиографическое обслуживание. Санкт-Петербург: РНБ, 2003. 192 с. ISBN 5-8192-0166-3 9. Справочник библиографа. Сaнкт-Петербург : Профессия, 2003. 559 с. ISBN 5-93913-059-3.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Corall Sheila. New professionals handbook : your guide to information services management / Sheila Corall, Antony Brewerton. London: Library Association Publishing, 1999. 320 p. ISBN 1-85604-311-8. 2. Dotchin J.A. Total quality management in services. International Journal of Quality & Reliability Management. Vol.11, Nr.3 (1994), pp.27-42. 3. Ghobadian A. Service quality: concepts and models. International Journal of Quality & Reliability Management. Vol.11, Nr.9 (1994), pp.43-66. 4. Guidelines for reference and information services in public libraries. London : Library Assoc. Publ., 1999. IV, 60 p. ISBN 1-85604-350-9. 5. Janes, Joseph. Introduction to reference work in the digital age. New York : Neal-Schuman publ., 2003. XVIII, 213 p. ISBN 1-55570-429-8. 6. Коготков Д.Я. Библиографическая деятельность библиотеки: организация, управление, технология : Учебник. Сaнкт-Петербург : Профессия, 2003. 304 с. ISBN 5-93913-052-6. 7. Коряковцева Н. А. Техники информационно - библиотечной работы. ¬Москва : Либерея, 2004. 135 с. ISBN 5-85129-176-1. 8. Поручи поиск человеку: виртуальные справочные службы в современных библиотеках / Михнова И.Б. … [и др.]. Москва : ФАИР-ПРЕСС, 2005. ISBN 5-8183-0899-5. 9. Jankovska, Ruta. Virtuālais uzziņu darbs bibliotēkās : bakalaura darbs. Rīga, 2007. 10. Marriotta, Inga. Tērzēšanas uzziņu pakalpojums, tā ieviešanas iespējas Latvijas Universitātes bibliotēkā : bakalaura darbs. Rīga, 2009.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. IFLA Journal 2. Journal of Information Science 3. Library & Information Science Research 4. Библиография. - ISSN 08696020

127





Kursa nosaukums InformācijpratībaKursa kods KomZ2073Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 26Semināru un praktisko darbu stundu skaits 6Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Vineta Gerkena

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2073.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt studentiem zināšanas par informācijpratības nozīmi un veidošanu. Lekcijās studenti iegūst izpratni par informācijpratības jēdziena attīstību, konceptuālajiem dokumentiem informācijpratības veicināšanā, informācijpratības modeļiem, standartiem informācijpratīgas personas veidošanai, informācijpratības apguvi, lietotāju uztveres veidiem, dažādām informācijas lietotāju grupām nepieciešamajām informācijas prasmēm. Semināros studenti vērtē ārvalstu pieredzi informācijpratības veidošanā, analizē Latvijas bibliotēku labas prakses piemērus lietotāju apmācībā un sastāda informācijpratības apmācības plānu izvēlētajai bibliotēkas lietotāju grupai. RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, iegūta izpratne par informācijpratības veidošanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Prasmes – apgūtas prasmes sastādīt informācijpratības apmācības plānu izvēlētajai bibliotēkas lietotāju grupai. Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas analizēt dažādu informācijpratības modeļu izmantošanas priekšrocības un trūkumus. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads L2 2. Informācijpratības jēdziens L2 3. Konceptuālie dokumenti informācijpratības veicināšanā L2 4. Informācijpratības modeļi. L4 5. Standarti informācijpratīgas personas veidošanai L2 6. Ārvalstu pieredze informācijpratības veidošanā S2 7. Informācijpratības apguve L4 8. Lietotāju uztveres veidi. L4 9. Dažādām informācijas lietotāju grupām nepieciešamo informācijas prasmju raksturojums L6 10. Informācijpratības apmācības plāns bibliotēkas lietotāju grupai S2 11. Lietotāju apmācība bibliotēkā S2

L – Lekcija; S - SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanai1. Piedalīšanās lekcijās un semināros. 2. Jāveic 3 patstāvīgie darbi (1. Ārvalstu pieredzes analīze informācijpratības veidošanā; 2. Informācijpratības apmācības plāna sastādīšana konkrētai bibliotēkas lietotāju grupai; 3.Lietotāju apmācības Latvijas bibliotēkā labas prakses piemēru analīze), aktīvi jāpiedalās 3 semināros (1. Ārvalstu pieredze informācijpratības veidošanā; 2. Informācijpratības apmācības plāns bibliotēkas lietotāju grupai; 3.Lietotāju apmācība bibliotēkā).

128









3. Jānokārto ieskaites tests. 4. Pozitīva novērtējuma saņemšana ieskaites testā, patstāvīgajos darbos un semināros.

Novērtējuma raksturojums: Kursa atzīmi veido: patstāvīgo darbu, semināru, eksāmena testa vērtējums. (30% atzīmes – uzdevumu izpilde semināros (10% katrs); 30% atzīmes – patstāvīgo darbu uzdevumu izpilde; 40% atzīmes – rakstveida eksāmens (tests).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Behrens S.J. A conceptual analysis and historical overview of information literacy. College & research libraries. Vol.55, 1994, p.309-322. 2. Bruce C. The seven faces of information literacy. Adelaide : Auslib Press, 1997. 203 p. ISBN 1-8751450-43-5. 3. Bubdy A. Australian and New Zealand information literacy framework: principles, standards and practice. 2nd ed. [tiešsaiste]. Adelaide : Australian and New Zealand institute for information literacy, 2004. Pieejams: http://www.anziil.org/resources/Info%20lit%202nd%20edition.pdf 4. Guidelines on information literacy for lifelong learning [tiešsaiste] / IFLA. Pieejams: http://archive.ifla.org/VII/s42/pub/IL-Guidelines2006.pdf 5. Webb J., Powis C. Teaching information skills: theory and practice. London : Facet publishing , 2004. ISBN 1-85604-513-7.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Information literacy programs: success and challenges. New Yourk : The Haworth Press, 2002. 247 p. ISBN 0-7890-1959-0. 2. Barclay Donald A. Teaching and marketing electronic information literacy programs. New Yourk : Neal Schuman Publ., Inc. 2003. XV, 255 p. (How-to-do-it manuals for librarians; Nr.124). ISBN 1-55570-470-0. 3. Bergmane G. Bibliotekārs – pedagogs kā informācijpratības veicinātājs skolā : bakalaura darbs. Rīga, 2006. 4. Krecele L. Interaktīvo mācību metožu pielietojums informācijpratības programmu īstenošanā skolu bibliotēkās : bakalaura darbs. Rīga, 2006. 5. Puntuka D.Uzņēmējdarbības studentu informācijpratība un akadēmiskās bibliotēkas : : maģistra darbs. Rīga, 2007. 6. Rēriha A. Studentu informācijpratība un akadēmiskās bibliotēkas : maģistra darbs. Rīga, 2009.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. IFLA Journal 2. Journal of Information Science 3. Library & Information Science Research

129




Kursa nosaukums Digitālās bibliotēkas un repozitārijiKursa kods KomZ3092Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 40Semināru un praktisko darbu stundu skaits 24Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Līga Krūmiņa

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ3092.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt zināšanas par digitālo resursu būtību, veidiem, glabāšanas un izguves sistēmām un digitalizācijas procesu, kā arī attīstīt digitalizēšanas (fotogrāfiju un teksta dokumentu) un metadatu pievienošanas praktiskās iemaņas. Kurss nodrošina izpratni par digitālo bibliotēku teorijas jautājumiem, par digitālo objektu vadības sistēmām (to skaitā, multimediju sistēmām) un metodēm, veido prasmi vērtēt digitālo resursu kvalitāti, digitalizēt dokumentus un noteikt nepieciešamo metadatu kopumu.RezultātiZināšanas – apgūti digitālo bibliotēku teorijas jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, iegūta izpratne par nozīmīgākajiem digitālo bibliotēku teorijas jautājumiem (jēdzienu būtība, resursu veidi, standarti, resursu publicēšana un izguves organizēšana u.tml.), par digitālo objektu vadības sistēmām un repozitārijiem, kā arī labas prakses principiem digitalizācijas procesā. Apgūta atbilstošā terminoloģija latviešu un angļu valodā. Prasmes – apgūtas prasmes analizēt Latvijas un ārzemju digitālās kolekcijas, vērtējot to atbilstību labas prakses kvalitātes kritērijiem, piemērot standartus digitālo objektu aprakstīšanai, raksturot digitālo objektu publicēšanas metodes un veikt digitālo bibliotēku monitoringu. Iemaņas – attīstītas iemaņas digitalizēt analogos dokumentus (fotogrāfijas un teksta dokumentus), veikt rakstzīmju optiskās atpazīšanas procedūru, kā arī atbilstoši standartiem pievienot metadatus.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra. Ievads digitālo bibliotēku teorijā L2 2. Digitālās informācijas resursi L4 3. Digitālo informācijas resursu formāti un standarti L4, P2 4. Standarts Dublin Core L2 5. Metadatu standarti digitālo resursu aprakstīšanā P2 6. Digitālo resursu vadības sistēmas L4 7. Digitālie repozitāriji L4 8. Repozitāriju funkcionalitāte P2 9. Digitālo resursu publicēšanas un izguves metodes L2, P2 10. Starptautiskā un nacionālā prakse multimediju sistēmu veidošanā L4 11. Globālā tīmekļa platformu izmantošana multimediju kolekciju publicēšanai P2 12. Digitālo kolekciju izstrādes metodika L4 13. Labas prakses vadlīnijas L4 14. Piekļuves un izguves pārvaldība L4, S2 15. Digitālo bibliotēku piekļuves un izguves monitoringa jautājumi L2, P2 16. Starptautisko digitālo kolekciju publikācijas S2 17. Latvijas digitālo kolekciju publikācijas S2

130








18. Digitālo informācijas resursu praktiska veidošana un metadatu noformēšana P4 19. Patstāvīgā darba rezultātu prezentēšana S2

L – Lekcija, S – Seminārs, P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiSemināru un praktisko nodarbību uzdevumu izpilde.

Semināru prezentācijas un praktisko nodarbību uzdevumu izpildes rezultāti – 60% vērtējuma Individuālā darba izpildes un prezentācijas rezultāts – 20% vērtējuma Rakstiska eksāmena testa rezultāti - 20% vērtējuma. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Chowdhury G. G., Chowdhury S. Introduction to digital libraries. London : Facet Publ., 2003. XV, 359 p. ISBN 1-856-04465-3. 2. Foulonneau, Muriel, Riley, Jenn. Metadata for digital resources : implementation, systems design and interoperability. Oxford : Chandos Publ., 2008. XVI, 203 p. ISBN 1-84334-301-0. 3. Jones, Richard, Andrew, Theo, MacColl, John. The institutional repository. Oxford : Chandos Publishing, 2006. XVIII, 247 p. (Chandos information professional series). ISBN 1-84334-138-7. 4. Reese, Terry Jr., Banerjee, Kyle. Building digital libraries : a how-to-do-it manual. New York ; London : Neal-Schuman Publishers, 2008. XV, 277 p. (How to-do-it manuals for librians; 153). ISBN 9-781-55570-617-3. 5. Tedd, Lucy A., Large, Andrew. Digital libraries : principles and practice in a global environment. München : K.G.Saur, 2005. XIX, 280 p. ISBN 3-598-11627-6. 6. Witten, Ian H., Bainbridge, David. How to build a digital library. Amsterdam : Morgan Kaufmann Publ., 2003. XXXII, 518 p. (The Morgan Kaufmann series in multimedia information and systems). ISBN 1-55860-790-0.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Becoming a digital library. Ed. by Susan J. Barnes. New York ; Basel : Marcel Dekker Inc., 2004. XX, 234 p. (Books in library and information science; 63). ISBN 0-8247-0966-7. 2. Caplan, Priscilla. Metadata fundamentals for all librarians. Chicago : American Library Association, 2003. IX, 192 p. ISBN 0-838-9084-70. 3. Hughes, Lorna M. Digitizing collections : strategic issues for the information manager. London : Facet Publ., 2004. 327 p. ISBN 1-856-0446-61. 4. Secker, Jane. Electronic resources in the virtual learning environment : a guide for librarians. Oxford : Chandos Publ., 2004. XV, 176 p. ISBN 1-84334-059-3. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. E-pasaule. ISSN 1407-7299. 2. Computers in Libraries. ISSN 0275-6722. 3. The Electronic Library. ISSN 0264-0473. 4. Journal of Information Science. ISSN 1741-6485. 5. Библиотека. ISSN 0869-4915.

131





Kursa nosaukums Kursa darbs Kursa kods KomZ2077Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneKursa darbam atvēlēto stundu skaits 64Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Baiba Holma

PriekšzināšanasKomZ3033, Pētniecība informācijas zinātnēKomZ3042, Ievads studijās un pētniecībāKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2077.pdf DzēstKursa anotācijaKursa darbs ir Latvijas Universitātes informācijas pārvaldības bakalaura programmas obligāts pētniecisks darbs. Kursa darbs informācijas pārvaldībā ir paredzēts pētnieciskā darba pamatprasmju iegūšanai un teorētisko zināšanu apkopošanas iemaņu izkopšanai. Studenti kursa darbus izstrādā par tematiem, kas ietilpst noklausītajos programmas studiju kursos. Kursa darbā studenti teorētiski sistematizē nokārtotajos studiju kursos iegūtās zināšanas, izmantojot lekcijās, semināros, avotu studijās, praktiskajās nodarbībās iegūtās atziņas. Studenti izvēlas kādu no bibliotēku darba organizācijas, bibliogrāfijas, grāmatniecības, informācijas organizācijas (informācijas zinātnes) vai dokumentu un arhīvu pārvaldības virzieniem, padziļināti studē informācijas avotus un uz to bāzes veido teorētisko pētījuma daļu. Studenti veic arī nelielu pētījumu, demonstrējot zināšanas par empīriskās bāzes izvēli un pētniecības metožu pielietojumu. Ieteicams (ja students to vēlas un temats ir pietiekami plašs) kursa darbā uzsākto pētniecības virzienu turpināt bakalaura darbā, tādējādi padziļinot pētāmās problēmas izstrādi. Izvēlētā kursa darba tematu students saskaņo ar izvēlēto darba zinātnisko vadītāju (to students izvēlas patstāvīgi). Kursa darba izstrādes kārtība un aizstāvēšana arī tiek saskaņota ar darba vadītāju. Studentam darba procesā jākonsultējas ar savu vadītāju par darba programmas un satura izklāsta jautājumiem, kā arī par darba noformēšanas un aizstāvēšanas kārtību. Kursa darbu izstrādā pilna laika klātienes 4.semestrī (ieteicams uzsākt jau trešajā semestrī!) nodod vadītājam marta vidū un aizstāv marta pēdējā nedēļā. Nepilna laika studijās kursa darbs tiek iesniegts līdz 6.semestra vasaras sesijas sākumam un aizstāvēts jūnijā. Aizstāvēšana notiek Nodaļas sēdē ar Nodaļas docētāju un programmas direktora piedalīšanos. RezultātiZināšanas – iegūtas pamatzināšanas par pētniecības procesa veikšanu: pētījuma programmas izveidi, teorētiskās bāzes apguvi, empīriskās bāzes izvēli un pētniecības metožu pielietojumu, kā arī pētījuma izklāsta izveidi un pētījuma prezentēšanu un aizstāvēšanu.

Prasmes - iegūta prasme novērtēt citus pētījumus, analizēt teorijas, izveidot pētījuma instrumentāriju, apkopot datus un prezentēt savu pētījumu teksta izklāsta veidā un publiskā aizstāvēšanā.

Iemaņas - iegūtas praktiskās iemaņas pētījuma veikšanai: informācijas avotu meklēšana, atlase, novērtēšana, datu vākšanas, analīzes un teksta apstrādes tehnoloģijas, kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa darba temata izvēle. 1 2. Kursa darba zinātniskā vadītāja izvēle un temata jeb pētniecības virziena saskaņošana. 2 3. Kursa darba temata apstiprināšana Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē 1 4. Sadarbība ar zinātnisko vadītāju pētījuma programmas izstrādē: problēmas noteikšana, aktualitātes formulējums, novitātes apzināšana, izpētes pakāpes noteikšana, darba plāna un pētījuma tematiskās shēmas izveide, pētījuma metodoloģijas izstrādāšana, pētījuma programmas izstrāde. 5 5. Kursa darba empīriskās bāzes izvēle un pētījuma izstrāde: informācijas avotu meklēšana, atlase un studijas. 10

132








6. Iegūto materiālu apkopošana, analīze un konceptuālo atziņu izstrāde 10 7. Kursa darba melnraksta izstrāde un iesniegšana 15 8. Kursa darba galīgā varianta noformēšanā un aizstāvēšana 20Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Pētījuma programmas izstrāde (10%) 2. Kursa darba melnraksta izstrāde un iesniegšana (20%) 3. Izstrādāta kursa darba iesniegšana un aizstāvēšana (70%).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Powell, Ronald R., Connaway, Lynn Siliping. Basic Research Methods for Librarians. Fourth edition. Westport; Connecticut; London, 2004. ISBN 1-59158-103-6. 2. Pickard, Alison Jane. Research Methods in Information. London : Facet Publishing, 2007. 329 p. ISBN 987-1-85604-545-2 3. Beck, Susan, Manuel, Kate. Practical Research Methods for Librarians and Information Professionals. New York; London : Neal-Schuman Publishers, 2008. 309 p. ISBN 978-1-55570-591-6. 4. Kristapsone, Silvija. Zinātniskā pētniecība studiju procesā : mācību grāmata augstskolu sociālo zinātņu studiju programmu studentiem. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2008. 333 lpp. ISBN 978-9984-828-00-8. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Kroplijs, Artūrs, Raščevska Malgožata. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga : Raka, 2004. 178 lpp. ISBN 9984-15-616-8. 2. Evidence-based librarianship : case studies and active learning exercises. Oxford : Chandos Publishing, 2007. ISBN 9781843343004. 3. May Tim. Social Research. Issues, methods and process. Maidenhead : Open University Press, 2001. ISBN 0-335-20612-3. 4. Handbook of Qualitative research. second edition. Thousend Oaks; London; New Delhi : Sage Publication. 2000. 1065 p. ISBN 9781412907804. 5. Handbook of Interview Research. Context &MEthod. Thousand Oaks; London; New Delhi : SAGE Publications 2000. ISBN 0-7619-1951-1. 6. Day, Robert A., Gastel, Barbara. How to write and publish a scientific paper. 6th ed. Westport, Connecticut; London : Greenwood Press, 2006. xv, 302 p. : il. ISBN 0313330271.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. LIBRES [online] : Library and Information Science Research electronic journal. Available: http://libres.curtin.edu.au/ ISSN: 1058-6768. 2. Library and Information Research [online] : Research Into Practice for Information and Library Services. Available: http://www.lirg.org.uk/lir/ojs/index.php/lir/about ISSN 1756-1086. 3. Theories Used in IS Research [online]. Available: http://www.fsc.yorku.ca/york/istheory/wiki/index.php/Main_Page#Top_5

133





Kursa nosaukums Bakalaura darbs Kursa kods KomZ4033Kredītpunkti 10ECTS kredītpunkti 15Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneKursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Baiba Holma

PriekšzināšanasKomZ3033, Pētniecība informācijas zinātnēKomZ3042, Ievads studijās un pētniecībāKomZ3094, Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodesKursa saturs(PDF) Fails: KomZ4033.pdf DzēstKursa anotācijaBakalaura darbs ir Latvijas Universitātes informācijas pārvaldības bakalaura programmas obligāts gala pārbaudījums. Bakalaura darbs ir studenta veikts pētījums, kas apliecina teorētisko, praktisko zināšanu un metodisko iemaņu apguvi bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes vai arhīvzinātnes un informācijas un dokumentu pārvaldības jomā. Bakalaura darbs var būt atsevišķs pētījums vai arī kursa darba loģisks turpinājums, veicot problēmas secīgu, pakāpenisku un padziļinātu izpēti. Bakalaura darbs var būt arī bibliogrāfiska datubāze, ko iesniedz arī tradicionālā izvadformā kā bibliogrāfisko rādītāju. Šādā gadījumā bakalaura darbā aiz ievada jāietver arī priekšvārds, kurā aplūkota bibliografēšanas speciālā metodika un datubāzes veidošanas jautājumi, kā arī literatūras apskats, kurā veikta avotpētnieciska analīze. Problēmas risinājumiem un teorētiskajām atziņām jābūt izmantojamām bibliotēku un informācijas centru, arhīvu un dokumentu pārvaldības darbības pilnveidošanā, kā arī bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes, grāmatzinātnes un arhīvniecības studiju procesā. Pētniecības tematus studenti izvēlas piektajā semestrī (pilna laika studijās) vai septītajā semestrī (nepilna laika neklātienes studijās) un saskaņo ar potenciālo darba zinātnisko vadītāju, uzraksta iesniegumu un iesniedz Nodaļas sēdei apstiprināšanai. Uz iesnieguma nepieciešama darba zinātniskā vadītāja vīza. Bakalaura darba izstrāde sākas pēc tā apstiprināšanas nodaļas sēdē. Marta vidū Nodaļa organizē bakalaura darba koncepcijas aizstāvēšanu. Bakalaura darbs (pirmais eksemplārs cietā iesējumā, otrais - spirālē), kam pievienota tā elektroniskā kopija, jāiesniedz Nodaļā reģistrācijai aizstāvēšanai maija beigās. Bakalaura darba aizstāvēšana notiek bakalaura studiju noslēgumā jūnija mēnesī Informācijas pārvaldības bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē.RezultātiZināšanas - iegūta izpratne par bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē, grāmatzinātnē, arhīvu un dokumentu pārvaldībā pastāvošo teorētisko atziņu pielietošanu, tālāku attīstīšanu, apgūts patstāvīgu secinājumu ar teorētisku nozīmi aprobācijas process, kā arī bakalaura grādam atbilstoša pētnieciskā darba metodoloģija.

Prasmes - iegūta prasme izvēlēties pētījuma tematam atbilstošu teoriju, noteikt empīrisko bāzi un piemērot tās analīzei vajadzīgās metodes, prasme kritiski analizēt citu pētījumu rezultātus un viedokļus, prasme formulēt pētījuma izklāstu un apkopot secinājumus, prezentēt pētījuma rezultātus un diskutēt par tiem, ievērot akadēmiskā darba ētikas normas.

Iemaņas - iegūtas praktiskās iemaņas pētījuma veikšanai: datu vākšanas, analīzes un teksta apstrādes tehnoloģijas, kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Bakalaura darba temata izvēle. 2 2. Bakalaura darba zinātniskā vadītāja izvēle un temata jeb pētniecības virziena saskaņošana. 2 3. Bakalaura darba temata apstiprināšana Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē 1 4. Sadarbība ar zinātnisko vadītāju pētījuma programmas izstrādē: problēmas noteikšana, aktualitātes formulējums, novitātes apzināšana, izpētes pakāpes noteikšana, darba plāna un pētījuma tematiskās shēmas izveide, pētījuma metodoloģijas izstrādāšana, pētījuma programmas izstrāde. 15 5. Bakalaura darba empīriskās bāzes izvēle un pētījuma izstrāde: informācijas avotu meklēšana, atlase un studijas. 20

134








6. Iegūto materiālu apkopošana, analīze un konceptuālo atziņu izstrāde 20 7. Bakalaura darba melnraksta izstrāde un iesniegšana 40 8. Uzstāšanās bakalaura darba priekšaizstāvēšanā 10 9. Bakalaura darba galīgā varianta noformēšanā un aizstāvēšana 50 Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Piedalīšanās bakalaura darba priekšaizstāvēšanā (20%). 2. Izstrādāts un aizstāvēts bakalaura darbs (80%).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Powell, Ronald R., Connaway, Lynn Siliping. Basic Research Methods for Librarians. Fourth edition. Westport; Connecticut; London, 2004. ISBN 1-59158-103-6. 2. Pickard, Alison Jane. Research Methods in Information. London : Facet Publishing, 2007. 329 p. ISBN 987-1-85604-545-2 3. Beck, Susan, Manuel, Kate. Practical Research Methods for Librarians and Information Professionals. New York; London : Neal-Schuman Publishers, 2008. 309 p. ISBN 978-1-55570-591-6. 4. Kristapsone, Silvija. Zinātniskā pētniecība studiju procesā : mācību grāmata augstskolu sociālo zinātņu studiju programmu studentiem. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2008. 333 lpp. ISBN 978-9984-828-00-8.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Kroplijs, Artūrs, Raščevska Malgožata. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga : Raka, 2004. 178 lpp. ISBN 9984-15-616-8. 2. Evidence-based librarianship : case studies and active learning exercises. Oxford : Chandos Publishing, 2007. ISBN 9781843343004. 3. May Tim. Social Research. Issues, methods and process. Maidenhead : Open University Press, 2001. ISBN 0-335-20612-3. 4. Handbook of Qualitative research. second edition. Thousend Oaks; London; New Delhi : Sage Publication. 2000. 1065 p. ISBN 9781412907804. 5. Handbook of Interview Research. Context &MEthod. Thousand Oaks; London; New Delhi : SAGE Publications 2000. ISBN 0-7619-1951-1. 6. Day, Robert A., Gastel, Barbara. How to write and publish a scientific paper. 6th ed. Westport, Connecticut; London : Greenwood Press, 2006. xv, 302 p. : il. ISBN 0313330271.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. LIBRES [online] : Library and Information Science Research electronic journal. Available: http://libres.curtin.edu.au/ ISSN: 1058-6768. 2. Library and Information Research [online] : Research Into Practice for Information and Library Services. Available: http://www.lirg.org.uk/lir/ojs/index.php/lir/about ISSN 1756-1086. 3. Theories Used in IS Research [online]. Available: http://www.fsc.yorku.ca/york/istheory/wiki/index.php/Main_Page#Top_5

135





Ierobežotās izvēles (B) daļas kursi

136

Kursa nosaukums Arhīvniecība Kursa kods KomZ2079Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 44Semināru un praktisko darbu stundu skaits 20

Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte PriekšzināšanasKomZ1015, Dokumentu pārvaldības pamatiKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2079.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt studentiem zināšanas par arhīvniecības pamatjēdzieniem un arhīvu darba pamatfunkcijām – dokumentu uzkrāšanu, izvērtēšanu, aprakstīšanu, saglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu.RezultātiZināšanas – studenti iegūst izpratni par arhīva pārvaldību, arhīvu teorijas jēdzieniem, arhīvniecības pamatprincipiem un visiem galvenajiem arhīva darba veidiem. Students ir iepazīstināts ar valsts arhīvu sistēmu un funkcijām, kā arī ar galvenajiem arhīva darbu reglamentējošajeim normatīvajiem dokumentiem. Prasmes – studenti attīsta dokumentu uzkrāšanas, izvērtēšanas, aprakstīšanas, saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas prasmes. Iemaņas – studenti nostiprina informācijas meklēšanas, atlases, sintēzes un prezentēšanas iemaņas. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadlekcija. Arhīvniecības priekšmets un pamatjēdzieni. L2 2. Arhīvu terminoloģija. L2; S2 3. Arhīvu pirmsākumi. Arhīvu vēsture pasaulē. L2 4. Arhīvu vēsturē Latvijā. L2; S2 5. Ieskats arhīvu teorijā. L2 6. Arhīvi mūsdienu Latvijā. L2; S2 7. Starptautiskā arhīvu padome. Arhīvu standarti. L2 8. Arhīvu darbību reglamantējošā Latvijas likumdošana. L2; S2 9. Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu organizācija. L2 10. Arhīva dokumentu uzkrāšana. L2 11. Dokumentu nodošana arhīvā: sagatavošana un kārtība. L1; P1 12. Dokumentu fondēšanas pamatprincipi. L1; P1 13. Dokumentu izvērtēšana. L1; P1 14. Dokumentu uzskaite arhīvā. L1; P1 15. Arhīva zinātniskā uzziņu sistēma. L2 16. Dokumentu aprakstīšana. L2, P2 17. Dokumentu saglabāšana. L2 18. Dokumentu konservācija un restautrācija L2 19. Arhīva dokumentu pieejamība. L2, P2 20. Arhīva dokumentu izmantošana. L2; S2 21. Lasītāju apkalpošana valsts arhīvos. L2 22. Elektroniskie arhīvi. L2 23. Arhīva darba organizācija. Darbs ar personālu. L2 24. Nacionālā dokumentārā mantojuma nevalstiskās daļas organizācija. L2; S2

L – lekcija, S – seminārs; P – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanaiSemināru uzdevumu izpilde (īpatsvars vērtējumā – 50%),

137









Sekmīgi nokārtots eksāmens (īpatsvars vērtējumā – 50%). Literatūra (01-mācību literatūra)1. Keeping Archives. Ed. Judith Ellis. 2nd ed. Melbourne : Thorpe in association with The Australian Society of Archivists, 1993. 491 p. ISBN 1-87558-915-5. 2. Енш, Г.А. Из истории архивного дела в Латвии. Рига, 1981. 212 c. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Cook, Terry. Archival science and postmodernism: new formulations for old concepts. Archival Science, 2001, Vol.1, Nr.1, p.3-24. 2. Duranti L. Diplomatics≈New Uses for An Old Science. – 1998. - 186 pp. 3. Jenkinson H. A manual of Archive Administration. – Oxford, – 1922. 4. Schellenberg T. R. Modern Archives: Principles and Techniques. - 2003 (1956). -252 pp. 5. The Principle of provenance: First Stockholm Conference on archival theory and the principle of provenance, 2-3 September, 1993. Ed. by K.Abukhanfusa. Stockholm : Swedish National Archives, 1994. 207 p. ISBN 9-18836-611-1. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Latvijas Arhīvi. ISSN 1407-2270. 2. Archival Science: International Journal on Recorded Information. ISSN 1389-0166. 3. Archivaria. ISSN 0318-6954. 4. Janus. ISSN 0254-7937. 5. The American Archivist. ISSN 0360-9081. 6. http://www.ica.org/ 7. http://www.arhivi.lv/

138




Kursa nosaukums Grāmatniecības un bibliotēku vēstureKursa kods KomZ2068Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 46Semināru un praktisko darbu stundu skaits 18Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, vad.pētn. Viesturs Zanders

PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKomZ2046, Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstāKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2068.pdf DzēstKursa anotācijaKurss iepazīstina ar grāmatniecības galvenajām nozarēm un grāmatzinātni kā kompleksu zinātni, veido pārskatu par grāmatas kā informācijas masveidīgas komunikācijas līdzekļa vēsturisko attīstību pasaulē. Sniedzot ieskatu igauņu un lietuviešu grāmatniecības vēsturē, tiek akcentēta tradīciju radniecība Baltijas reģionā. Kurss sniedz pārskatu par dažādu laikmetu un kultūru bibliotēku izcelsmi un darbību, izseko izglītības un zinātnes progresa nosacītajām pārmaiņām bibliotēku tipoloģijā. Īpaša uzmanība veltīta Latvijas bibliotēku vēsturiskajai attīstībai, nozīmīgākajām bibliotekāru personībām un organizācijām.RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un ieteikto pamat- un papildliteratūru, radīta izpratne par grāmatniecības komplekso raksturu un grāmatas kā medija attīstību pasaules kultūras kontekstā, kā arī bibliotēku pastāvēšanas likumsakarībām dažādos laikmetos sociāli-ekonomisko faktoru, izglītības un zinātnes attīstības iespaidā. Prasmes – apgūtas prasmes analizēt publikācijas par grāmatniecības un bibliotēku vēsturi, veikt kvantitatīvus pētījumus. Iemaņas – uzstāties ar prezentācijām semināros un diskutēt par pētījumu rezultātiem. Kursu apraksts-plānsL – lekcija, S – seminārs, PN – praktiskā nodarbība Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads grāmatniecības un bibliotēku vēstures problemātikā. L-4 2. Raksta attīstība. Grāmata Senajos Austrumos un antīkajā pasaulē. L-4 3. Viduslaiku grāmatniecība. Grāmatu iespiešanas aizsākumi 15.gs. Bibliotēkas viduslaikos un renesansē. L-4 4. Rietumeiropas grāmatniecība (16.-18.gs.). L-4 + S-2 + PN-2 5. Bibliotēkas reformācijas, absolūtisma un apgaismības laikmetā. L-2 6. Grāmatiespiešanas industrializācijas sākums 19.gs. L-4 7. Bibliotēkas Eiropā un ASV 19. gs. un laikaposmā līdz Pirmajam pasaules karam. L-2 8. Totalitārie režīmi un grāmatniecība 20.gs. L-2 + S-2 + PN-2 9. Jaunās nacionālās valstis un to bibliotēkas (1918-1939). L-2 10. Masu kultūras ietekme grāmatniecībā. L-2 11. Monopolizācijas un internacionalizācijas tendences grāmatniecībā. L-4 + S-2 12. Baltijas valstu grāmatniecības tradīcijas : kopīgais un atšķirīgais. L-2 + PN-2 13. Bibliotēkas Latvijā (13.-18. gs.). L-2 14. Bibliotēkas Latvijā 19. gs. un laikaposmā līdz 1918. gadam. L-2 + S-2 15. Bibliotēkas Latvijas Republikā 20.-30. g., padomju un nacistu okupācijas gados (1940-1991). L-4 + PN-2 16. Latviešu bibliotēkas un kultūras vērtību krātuves trimdā pēc Otrā pasaules kara. L-2 + PN-2Prasības kredītpunktu iegūšanaiPiedalīšanās semināros un praktiskajās nodarbībās.

139









Individuālais darbs (1) – pārskats par kāda atsevišķa tipogrāfa vai apgāda darbību (ap 5000 zīmes). Individuālais darbs (2) – dzimtās pilsētas (novada) bibliotēkas vēstures vai personiskās bibliotēkas apskats (ap 3000 zīmes), iesūtāms elektroniskā formātā 2 nedēļas pirms eksāmena. Eksāmens (rakstiski).

20% atzīmes – viena semināra uzdevumu izpilde 60% atzīmes – individuālo darbu novērtējums 20% atzīmes – eksāmena novērtējumsLiteratūra (01-mācību literatūra)1. Encyclopedia of library history / ed. by Wayne A.Wiegand and Donald G.Davis, Jr. - New York, London : Garland, 1994. - XXXI, 707 p. - ISBN 0824057872. 2. Funke F. Buchkunde. - München : K.G.Saur, 1999. - 396 S. – ISBN 3598113900. 3. International dictionary of library histories / ed. by David H.Stam. - Chicago : Fitzroy Dearborn Publ., 2001. - Vol.1-2. - XXX, XVI, 1053 p. – ISBN 1579582443. 4. Lexikon des gesamten Buchwesens / hrsg. von Severin Corsten u.a. – Stuttgart : Anton Hiersemann, 1987-2007. – Bd. 1-7. – ISBN 3777285277. 5. Владимиров Л.И. Всеобщая история книги. - Москва : Книга, 1988. - 312 с. 6. Володин, Б.Ф. Всемирная история библиотек. - Санкт-Петербург : Профессия, 2002. - 352 с. – ISBN 5939130208. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Ancītis, Valdemārs. Bagāti gadi : Kārļa Egles dzīve darbos un atziņās. - Rīga : Liesma, 1967. - 163 lpp. 2. Bibliotheca Rigensis 480 : Latvijas Akadēmiskā bibliotēka gadsimtu liecībās. – Rīga : Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2004. – 231 lpp. – ISBN 9984538680. 3. Latvijas PSR bibliotēku vēstures jautājumi : tematisks rakstu krājums. - Rīga : V.Lāča LPSR Valsts bibliotēka, 1986. - 117 lpp. 4. Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos / sast. Mārīte Saviča; bibliogr. red. Diāna Paukšēna. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007. – 160 lpp. – ISBN 978998480285X. 5. Rancāns, Francis. Jānis Misiņš un viņa bibliotēka. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1963. - 332 lpp. 6. Rīgas Centrālās bibliotēkas simtgades grāmata. – Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, 2006. – 135 lpp. – ISBN 9984950433. 7. Starptautiska konference "Bibliotēka, grāmatniecība, ideoloģija Otrā pasaules kara laikā (1939-1945)", 8.10.1996.-12.10.1996., Jūrmala : materiālu krājums. - Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1999. - 255 lpp. – ISBN 9984607259. 8. Starptautiska konference "Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas", Rīga 14.10.1998.-17.10.1998. : konferences materiālu krājums. - [Rīga] : [Latvijas Nacionālā bibliotēka], [1998]. - 234 lpp. 9. Svēts mantojums Rīgai : J.Misiņš un viņa bibliotēka. - Rīga : Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2002. - 244 lpp. – ISBN 9984538532. 10. Štrāle Aina, Auziņa-Smita Inese. Latviešu grāmatu krātuves Rietumu pasaulē // Konferences “Trimda. Kultūra. Nacionālā identitāte” ref. krāj. – Rīga : Nordik, 2004. – 231.-[245.] lpp. – ISBN 998495482X. 11. Taimiņa, Aija. Ideālās bibliotēkas vīzija 18. gs. izskaņā: Kristofa Hāberlanda un Johana Kristofa Bērensa veltījums savai pilsētai un līdzpilsoņiem // Mākslas Vēsture un Teorija. – Nr. 8 (2007), 62.-71.lpp. – ISSN 16910869. 12. Zanders Viesturs. Zinātnisko biedrību bibliotēkas Latvijā (19.-20. gs.) un to likteņi // LU Raksti : zinātņu vēsture un muzejniecība. – [Rīga] : Latvijas Universitāte, 2007. – 716.sēj. – [47.]-52.lpp. – ISBN 978-9984825175. 13. Black, Alistair. The public library in Britain : 1914-2000 / Alistair Black. – London : The British library, 2000. – XII, 180 p. – ISBN 0712346856. 14. Books and libraries in the Baltic sea region from the 16th to the 18th century = Bücher und Bibliotheken im Ostseeraum vom 16. bis zum 18. Jahrhundert / ed. by L.Kõiv, T.Reimo. – Tallinn : Tallinn City Archive, 2006. – 181 p. – ISBN 9789985912881. 15. Buch und Bildung im Baltikum : Festschrift für Paul Kaegbein zum 80. Geburtstag / hrsg. von Heinrich Bosse, Otto-Heinrich Elias, Robert Schweitzer. – Münster : LIT, 2005. – 668 S. – I SBN 3825887340. 16. The Cambridge history of libraries in Britain and Ireland / ed. by E. Leedham-Green, T.Webber. – Cambridge : Cambridge University Press, 2006. – Vol.1-3. - ISBN 9780521858083. 17. Cultural history of reading. / ed. by Sara E. Quay, Gabrielle Watling. – Westport, Connecticut ; London : Greenwood Press, 2009. –Vol.1-2. – ISBN 0-313-33744-6. 18. Dain, Phyllis. The New York Public Library: a universe of knowledge / Phyllis Dain. – New York : Scala Publishers, 2000. – 144 p. – ISBN 1857592344. 19. Eesti raamatu kronoloogia / koostanud Tiiu Reimo. – Tallinn : Eesti Akadeemiline raamatukogu, 2000. – 131, [1] lk. – ISBN 9985502973. 20. Eisenstein, Elizabeth L. Die Druckerpresse : Kulturrevolutionen im frühen modernen Europa. / Elizabeth L. Eisenstein. – Wien ; New York : Springer, 1997. –XI, 270 S. –ISBN 3211828486.

140



21. The future of the book in the digital age /ed. by Bill Cope and Angus Phillips. – Oxford, England : Chandos Publishing, 2006. – xx, 226 p. – ISBN 1843342413. 22. Garber, Klaus. Schatzhäuser des Geistes : Alte Bibliotheken und Büchersammlungen im Balticum / Klaus Garber. – Köln, Wien : Böhlau, 2007. – XIII, 474 S. – ISBN 9783412081065. 23. Giesecke, Michael. Der Buchdruck in der frühen Neuzeit : eine historische Fallstudie über die Durchsetzung neuer Informations- und Kommunikationstechnologien / Michael Giesecke. – Frankfurt am Main : Suhrkamp, 1998. – 953 S. – ISBN 3518289578. 24. Glaister G.A. Encyclopedia of the book / G. A. Glaister. – New Castle (DE) : Oak Knoll Press; London : The British Libr., 1996. - XXIII, 551 p. – ISBN 0712304908. 25. Haarmann, Harald. Universalgeschichte der Schrift / Harald Haarmann. – Frankfurt (Main) ; New York : Campus Verl., 1991. – 576 S. – ISBN 3593343460. 26. Harris, Michael H. History of libraries in the Western World / Michael H. Harris. – Lanham : The Scarecrow Press, Inc., 1999. – V, 303 p. – ISBN 0810837242. 27. Incunabula and their readers : printing, selling and using books in the fifteenth century /ed. by Kristian Jensen. – London : British Library, 2003. - X, 291 p. – ISBN 0712347690. 28. Kaunas, Domas. Mažosios Lietuvos knyga :Lietuviškos knygos raida 1547-1940 / Domas Kaunas. – Vilnius : Baltos lankos, 1996. - 764 p. – ISBN 998681328X. 29. Literary cultures and the material book / ed. by Simon Eliot, Andrew Nash and Ian Willison. – London : British Library, 2007. – xix, 444 p. – ISBN 9780712306843. 30. The London book trade : topographies of print in the metropolis from the sixteenth century / ed. by Robin Myers, Michael Harris and Giles Mandelbrote. – New Castle, DE : Oak Knoll Press ; London : British Library, 2003. – xvi, 185 p. –ISBN 0712348328. 31. Lott M. A brief history of the Estonian book / Mare Lott, Aile Möldre. - Tallinn : National Library of Estonia, 2000. - 64 p. – ISBN 9985926552. 32. Martynas Mažvydas and Old Lithuania : (collection of papers) / comp. by Regina Koženiauskiene. – Vilnius : Pradai, 1998. – 410, [4] p. – ISBN 9986943140. 33. Pearson, David. Books as history : the importance of books beyond their texts / David Pearson. – London : British Library ; New Castle, DE : Oak Knoll Press, 2008. – 207 p. – ISBN 9781584562337. 34. Twyman, Michael. Printing 1770-1970 : an illustrated history of its development and uses in England / Michael Twyman. – London : British Libr. ; New Castle (DE, USA) : Oak Knoll Press, 1998. – VIII, 285 p. – ISBN 1884718787 . 35. История чтения в Западном мире от Античности до наших дней / [перевод с французского ; редакторы-составители: Г. Кавалло, Р. Шартье. – Москва : Фаир, 2008. – 542, [1] с. – ISBN 9785818314686. 36. Книга : энциклопедия / гл. редактор В.М. Жарков. – Москва : Большая российская энциклопедия, 1999. – 796, [3] с. – ISBN 5852703125. 37. Мигонь, Кшиштоф. Наука о книге : Очерк проблематики / Кшиштоф Мигонь. – Москва : Книга, 1991. – 197,[1] с. – ISBN 5212004586. 38. Немировский, Е. Л. Изобретение Иоганна Гутенберга : из истории книгопечатания : технические аспекты / Е.Л. Немировский. – Москва : Наука, 2000. – ISBN 5020024899. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Bibliotēku Pasaule (no 2003). – ISSN 1407-6799. 2. Grāmatu Apskats (1994-2000). – ISSN 1407-0332. 3. Iespiedgrafika (no 1998). – ISSN 1407-3250. 4. Book History Online [tiešsaiste] : International Bibliography of the History of the Printed Book and Libraries. – Pieejams tīmeklī WWW. URL: http://www.kb.nl/bho/ 5. Книга: Исследования и материалы : сборник (no 1959). – ISSN 0134-837X.

141


Kursa nosaukums Informācijas dienesti un centriKursa kods KomZ3039Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 12Semināru un praktisko darbu stundu skaits 20Kursa apstiprinājuma datums 11.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Baiba Holma

PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKomZ2081, Informācijas sabiedrības pamatiKursa saturs(PDF) Fails: KomZ3039.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – raksturot informācijas centru un dienestu tipus, informacionālā darba formas, darba organizāciju un darbinieku profesionālās zināšanas un iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai apmierinātu gan sabiedrības kopumā, gan konkrēta informācijas lietotāja informācijas vajadzības, un tādējādi parādītu šo iestāžu vietu un nozīmi informacionālās darbības jomā. Lekcijās studenti iegūst izpratni par informācijas centru tipiem, to pakalpojumiem un produktiem; semināros un praktiskajās nodarbībās studenti pēta un analizē dažādus informācijas dienestus un centrus, novērtē un salīdzina to pakalpojumus un produktus, veido centru analītiskus apskatus. Kursa mācību ekskursiju laikā tiek apmeklēti dažāda tipa informācijas centri Latvijā.RezultātiZināšanas – studenti iegūst izpratni par informācijas centriem kā institūcijām, kas apkalpo noteiktas lietotāju grupas, piedāvājot tām atbilstošus informācijas pakalpojumus un produktus. Prasmes – studenti iegūst prasmes identificēt informācijas centra tipus; analizēt to pakalpojumus un produktus. Iemaņas – informācijas centru identificēšanas un raksturošanas procesā studenti nostiprina analītiskās domāšanas iemaņas, informācijas meklēšanas un novērtēšanas iemaņas. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Informācijas centru (dienestu) vieta informacionālajā darbībā L-2; PN-2 2. Komunikācijas procesi sabiedrībā kā informācijas pakalpojumu un produktu bāze L-2 3. Informācijas centrs - lietišķo komunikāciju nodrošinātājs L- 2, PN-2, ME-2 4. Informācijas centra vieta un nozīme zinātnisko komunikāciju īstenošanā L-2, PN-2, ME-2 5. Informācijas centrs sociālajās (sadzīves) komunikācijās L-2, PN-2, ME-2 6. Informācijas centra darbības pamatprincipi S-2, 7. Dažāda tipa informācijas centru pakalpojumu un produktu salīdzinājums L-2 8. Informācijas centra izveides projekts – prezentācija S-4

L – lekcija; S – seminārs; PN – praktiskā nodarbība; ME – mācību ekskursijaPrasības kredītpunktu iegūšanaiPrezentāciju sagatavošana semināros. Piedalīšanās mācību ekskursijās un to uzdevumu izpilde. Praktisko nodarbību uzdevumu izpilde. Eksāmena darba – informācijas centra izveides koncepcijas izstrāde un prezentācija.

Novērtējuma raksturojums: 50% atzīmes – semināru, praktisko nodarbību un mācību ekskursiju uzdevumu izpilde 50% atzīmes – rakstiska eksāmena darba novērtējumsLiteratūra (01-mācību literatūra)

142










1. Gasiņa D. Specializētie korporatīvie informācijas dienesti ceļā uz informācijas sabiedrību: komunikācijas problēmas: Maģistra darbs / LU. Filol.fak. Bibliotēkzin. un inform. zin. nodaļa.- Rīga, 2000. - 73 lp. 2. Muskare I. Informacionālā darba formas parlamentu informācijas dienestos: Diplomdarbs / LU. Filol. fak. Bibliotēkzin. un inform. kat.- Rīga, 1994. - 164 lp. 3. Proveja I. Informācijas centri un dienesti, to funkcijas, struktūra un vieta informācijas sabiedrībā: Maģistra darbs / LU. Filol.fak. Bibliotēkzin. un inform. zin. nodaļa.- Rīga, 1998. – 98 lp. 4. Bakewell K. Managing user-centred libraries and information services. - London, NewYork: Mansell, 1992. - 250 p.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Evans G.E. Developing library and information center collections. - 2nd ed. Littleton, Colorado: Libraries Unlimited, Inc.,1987. - 443 p. 2. Fay C. The corporate information center. In: Online searching: The basics, settings and mangement / ed. by J.H. Lee. - 2nd ed. - Englewood, Colorado: Libraries Unlimited, Inc., 1989. - P. 78 - 82. 3. Kreizman K. Establishing an information center: a pratical guide / Karen Kreizman. - London : BowkerSaur, 1999. - 256 p. - ISBN 1-85739-286-8. 4. Thorhauge J. The library as an information center. In: Thorhauge J. New trends in Scandinavian public libraries. - Ballerup: Bibliotekscentralens Forlag, 1988. - P. 69 - 80. 5. Šķilters, J. Informācijas jēdziens kā dežūrjēdziens, kā bezcerīgs jēdziens vai kā “kas cits” (Semantiski orientētas pārdomas). Kentaurs, Nr. 34, 2004., aug., 9 – 24. lpp. 6. Teters, D. Mazliet informācijas par informāciju un ar to saistītajiem maldiem. Kentaurs. Nr. 34, 2004., aug., 98. – 109. lpp.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Choo, Chun Wei. Environmental scanning as information seeking and organizational learning. In: Information Research, 7(1) , 2001. Available at: http://InformationR.net/ir/7-1/paper112.html

2. Correia, Zita & Wilson, T.D. Scanning the business environment for information: a grounded theory approach. In: Information Research, 2(4), 1997. Available at: http://informationr.net/ir/2-4/paper21.html

143



Kursa nosaukums Informacionālās darbības normatīvā bāzeKursa kods KomZ2042Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 18Semināru un praktisko darbu stundu skaits 14Kursa apstiprinājuma datums 08.02.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriKristīne Pabērza | lektors

PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKomZ2081, Informācijas sabiedrības pamatiKursa saturs(PDF) Fails: Informacionalas darbibas normativaja baze.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt vispārējas zināšanas par tiesībām, kas saistītas ar informacionālā darba jomu un regulē attiecības, kas rodas informācijas aprites procesā. Kursā tiek aplūkoti politikas plānošanas un tiesību akti, kas regulē bibliotēku darbu un darbības ar intelektuālo īpašumu, kā arī tiek apskatīti informācijas brīvības un pieejamības jautājumi, personas datu aizsardzības jautājumi. Studiju procesā studenti iepazīstas gan ar nacionālajiem, gan Eiropas Savienības un starptautiskajiem politikas plānošanas un tiesību aktiem.RezultātiZināšanas un izpratne par visiem politikas plānošanas un tiesību aktiem, kas regulē bibliotēku u.c. informācijas institūciju darbu un darbības ar intelektuālo īpašumu, informācijas brīvības un pieejamības un personas datu aizsardzības jautājumus Latvijā. Prasmes – apgūtas prasmes atrast un izmantot politikas plānošanas un tiesību aktus praktiskā bibliotēku darbā un informacionālā darbībā. Iemaņas – nostiprinātas iemaņas informācijas meklēšanā, novērtēšanā un analīzē.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads L-2 2. Tiesību būtība un informacionālais darbs. Normatīvo aktu veidi un tiesību aktu hierarhija. L-2 3. Kultūrpolitikas plānošanas dokumenti un tiesību akti. Informācijas sabiedrības un e-pārvaldes politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti. L-2 4. Informācijas atklātības un pieejamības principi: Latvijas, Eiropas un starptautiskie dokumenti. L-1 5. Personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums L-1 6. Bibliotēku un arhīvu darba normatīvā bāze L-2 7. Praktiskais darbs grupās: praktiska politikas plānošanas un tiesību aktu izmantošana dažādās ar informacionālo un bibliotēku un arhīvu darbu saistītās aktivitātēs P-4 8. Tiesību aktu izmantošana bibliotēku un arhīvu darbā S-2 9. Principi un tiesību akti, kas regulē darbības ar intelektuālo īpašumu L-2 10. Intelektuālais īpašums: autoru darbi un to izmantošana informacionālā darbībā L-6 11. Praktiskais darbs grupās: ar intelektuālā īpašuma izmantošanu bibliotēkās un arhīvos saistītu situāciju izspēle P-2 12. Intelektuālā īpašuma objektu izmantošana informacionālā darbībā S-2 13. Grupu darbs: sagatavošanās zināšanu pārbaudei P-2 14. Zināšanu pārbaudes tests -2

L - Lekcija P- Praktiskais grupu darbs

144





https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F353526678/Informacionalas%20darbibas%20normativaja%20baze.pdf



S - SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanai1. Uzdevumu izpilde praktiskajos darbos grupā – 20% 2. Uzdevumu izpilde semināros – 20% 3. Individuālais darbs – 20% 4. Sekmīgi nokārtots zināšanu pārbaudes tests – 20% 5. Sekmīga eksāmena nokārtošana – 20% Literatūra (01-mācību literatūra)1. Autortiesību un blakustiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2006. 536 lpp. : tab. ; 23 cm. ISBN 9984790134. 2. Grudulis, Māris Ievads autortiesībās / Māris Grudulis. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2006. 253 lpp. ; 21 cm. Latvijas Vēstneša bibliotēka. ISBN 9984731669. 3. Informācijas un komunikāciju tiesības / Ulda Ķiņa red. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2002. 2 sēj. ; 21 cm. Tiesību zinātņu bibliotēka 10-11. ISBN 9984728145(1). 4. Veikša, Ingrīda Kas ir autortiesības? / Ingrīda Veikša. Rīga : Biznesa augstskola Turība, c2007. 143 lpp. ; 20 cm. Uzņēmējdarbības bibliotēka 50. ISBN 9789984766966. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Copyright in public libraries / rev. a. updated by Sandy Norman. 4th ed. London : Library Assoc. Publ., cop. 1999. VIII, 95 p. The Library Association copyright guides . ISBN 1856043258. 2. Pedley, Paul. Copyright for library and information service professionals / Paul Pedley. 2nd ed. London : Aslib/IMI, cop. 2000. XI, 123 p. ; 20 cm. Know how guides . ISBN 0851424325. 3. Wherry, Timothy Lee. Intellectual property : everything the digital-age librarian needs to know / Timothy Lee Wherry. Chicago : American Library Association, 2008. viii, 141 lpp. : il. ; 28 cm. ISBN 9780838909485. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Olanders, Jans. Informācijas brīvības un personiskās dzīves neaizskaramības tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā / Jans Olanders.. Bibliogr.: 211.-213.lpp. Likums un Tiesības, 4.sēj., Nr.7 (2002, jūl.), 211.-213.lpp. ISSN 1407-4974. 2. Paklone, Inese. Publiskā patapinājuma tiesību realizēšanas iespēja : [par Eiropas Padomes direktīvas 92/100/EEC noteikto autortiesību realizēšanu attiecībā uz grām., fonogr., filmām un datorprogr.] / Inese Paklone. Karogs, Nr.6 (2002), 221.-225.lpp. ISSN 0132-6295. 3. Veide, Maija. Reprogrāfiskā reproducēšana : kā līdzsvarot sabiedrības un autoru intereses : [par darba oriģināla vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošanu fotokopēšanas un skenēšanas ceļā] / Maija Veide.. Bibliogr.: 7.lpp. Latvijas Vēstnesis, Nr.66 (2003, 6.maijs), 6.-8.lpp. ISSN 1407-0391. ( Piel. "Jurista vārds" ; Nr.17 ). 4. www.likumi.lv - “Latvijas Vēstneša tiesību aktu” vortāls 5. www.km.gov.lv - LR Kultūras ministrijas mājas lapa: kultūrpolitikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu informācijas avots 6. www.raplm.gov.lv – LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapa: e-pārvaldes un informācijas sabiedrības politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu informācijas avots 7. www.autornet.lv - Latvijas autori un viņu darbi

145





Kursa nosaukums Organizāciju teorija Kursa kods PolZ1040Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Politikas zinātne (politoloģija)Lekciju stundu skaits 32Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 20.02.2009Institūcija, kura apstiprināja kursu Politikas zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Politoloğijas doktors, doc. Iveta Reinholde

Kursa saturs(PDF) Fails: Organizaciju_teorija.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar publiskā sektora un privātā sektora organizāciju funkcionēšanas nosacījumu teorētisku analīzi, kas ļautu labāk izprast reālo organizāciju darbības problēmu cēloņus un dotu izpratni par piemērotākajiem un izplatītākajiem šo problēmu risināšanas ceļiem. Vienlaikus, kurss piedāvās praktiskas zināšanas un prasmes, kā veidot organizāciju, kā piesaistīt personālu un kas ir svarīgākais, lai nodrošinātu organizācijas izaugsmi.RezultātiZināšanas – zināšanas kā veidot organizāciju (savu uzņēmumu vai jaunu publiskās pārvaldes iestādi), kā definēt organizācijas mērķus, kā veidot komunikāciju ar personālu, kā arī plānot organizācijas attīstības stratēģiju un budžetu. Zināšanas par organizāciju tipiem, organizāciju dizainu un līderību.

Prasmes – apgūtas prasmes organizāciju veidošanas svarīgākajos aspektos – organizāciju stratēģijas un mērķu definēšana, personāla politikas veidošanā un budžeta plānošanā; prasme strādāt komandā un rast inovatīvus risinājumus, līderības prasme, prasme izmantot datus organizācijas attīstības stratēģijas izstrādei, prasme veidot organizācijas struktūru un dizainu, prasme prezentēt darba rezultātus un diskutēt par tiem, prasme argumentēt un ievērot akadēmiskā darba ētikas normas.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas organizācijas mērķu (misijas, vīzijas, stratēģiskie mērķi) definēšanā, kvantitatīvo datu interpretēšanas iemaņas analizējot pašreizējo organizācijas darbību un attīstības perspektīvas. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Organizāciju teorija zinātņu sistēmā L2,S2 2. Izprotot organizācijas: 4 perspektīvu pieeja. L2,S2 3. Organizācijas izveidošana, organizācijas dizains L4,S4 4. Pieci organizāciju tipi L4, S4 5. Politika, vara un autoritāte L4, S4 6. Simboli, kultūra un vide L2, S2 7. Līderis un vadība, personāls L4, S4 8. Efektivitāte, modernizācija L2, S2 9. Organizācijas efektivitāte, tās mērīšana L2, S2 10. Komunikācija organizācijā L2, S2 11. Organizāciju funkcionēšana L2, S2 12. Organizāciju nākotne un attīstības perspektīva L2, S2

L - Lekcija S - Seminārs Prasības kredītpunktu iegūšanaiStudiju kursu studenti apgūst: lekcijās, semināros, praktiskajās nodarbībās un patstāvīgi. Kursa apguves galīgo vērtējumu veido atsevišķu nodarbību vērtējuma summa: individuālais radošais darbs-semestra garumā (rakstiskais darbs 4000 vārdu apjomā.)-30% ; organizācijas problēmas praktiskā izspēle-

146

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2POL1041&p_apraksts=C90001




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2POL1041

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F0/Organizaciju_teorija.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2POL1041

simulācija – 30%; gala pārbaudījums - rakstisks eksāmens-40% Literatūra (01-mācību literatūra)1. Rollinson D. Organisational behaviour and analysis : an integrated approach. Prentice Hall, 2008. 2. Hatch M.J. Organization Theory. Modern, Symbolic, and Postmodern Perspectives.2nd ed. Oxford: University Press, 2006 3. Mintzberg H. Structure in Fives: Designing Effective Organizations. Prentice Hall; 1992. 4. Дафт Р. Теория организации. 3- е изд.- Москва, 2006. 5. Bolman G.L., Deal E.T.. Reframing Organizations: Artistry, Choice, and Leadership. 2nd edition, Jossey-Bass, San Francisco, 1997. 6. Shafritz J.M., Ott S.J. Classics of Organization Theory. 4th edition, Harcourt Brace, Fort Worth (Selected readings), 1996. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Morgan G. Images of Organization. Sage Publications, 2006. 2. Шеметов П.В., Петухова С.В. Теория организации. 3- е изд.- Москва, 2008. 3. Rainey H.G., Bozeman B. “Comparing Public and Private Organizations: Empirical research and the Power of the A Priori”. Journal of Public Administration Research and Theory. No.10, 2000., pp. 447-469. 4. Латфуллин Г.Р., Райченко А.В. Теория организации.- Москва., Санктпетербург, 2003. 5. Heffron F. Organisation theory and public organisations. The Political Connection. Prentice Hall, 1982 Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Public Administration Review 2. International Review of Administrative Sciences 3. International Journal of Organisation Theory and Behaviour 4. Organisation Studies; 5. Journal of Management and Organisation 6. Journal of Organisational Change Management

147




Kursa nosaukums Starptautiskā sadarbība bibliotēku un informacionālā darba jomā

Kursa kods KomZ2027Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 26Semināru un praktisko darbu stundu skaits 6Kursa apstiprinājuma datums 11.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriAndris Vilks | pasniedzējs

PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKomZ2078, Ievads informācijas zinātnē KomZ2081, Informācijas sabiedrības pamatiKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2027.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir sniegt zināšanas topošajiem bibliotēku un informācijas speciālistiem par starptautiskās sadarbības nozīmi. Klausītāji iegūs priekšstatu par Latvijas bibliotēku, profesionālās izglītības un organizāciju līdzdalību starptautiskajā sadarbībā dažādos šķērsgriezumos. Tiks aplūkota dažādu starptautisko organizāciju loma, kooperatīvo informācijas resursu (datu bāžu, kopkatalogu u.c.) un pakalpojumu organizētāji. Īpaša vērība tiks pievērsta Eiropas organizācijām un projektiem. Atsevišķi tiks aplūkotas tās sadarbības izpausmes, kuras attiecas uz reģioniem, ar kuriem ir saistītas Latvijas bibliotēkas. Kursa noslēgumā tiks aplūkotas atbalsta iespējas organizācijām un indivīdiem, kuri darbojas bibliotēku un informācijas jomā gan ES, gan citiem fondiem.RezultātiZināšanas – students iegūst zināšanas par starptautiskās sadarbības darba virzieniem un galvenajām organizācijām informacionālās darbības jomā, to nozīmi šīs jomas attīstībā. Prasmes – students attīsta prasmes analizēt un novērtēt sadarbības formas, organizāciju darbību, projektu mērķus un to īstenošanas rezultātus. Iemaņas – students nostiprina informācijas meklēšanas, analīzes, prezentēšanas prasmes.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Galvenie iemesli starptautiskās sadarbības pieaugošai nozīmei. L-2 2. Starptautisko organizāciju loma informācija darba jomā. L-2 3. UNESCO. Pasaules atmiņa. RAMP. L-2 4. Atmiņas institūciju sadarbība informācijas darba jomā starptautiskā mērogā. L-2 5. Starptautiskās profesionālās organizācijas. Zilais vairogs (ICBS). ICCROM. L-2 6. IFLA, IAC, IASA, CCAAA, FIAF u.c. L-2 7. Starptautiskie standarti bibliotēku un arhīvu darbā. L-2 8. Starptautiskie fondi, kuri atbalsta arhīvu un bibliotēku darbību. L-2 9. Globālie kooperatīvie informācijas resursi un pakalpojumi. L-2 10. Eiropas organziācijas. Eiropas padome. CENL/TEL, LIBER, CERL. EURBICA, EURASICA, ACCE, L-2 11. Eiropas Savienība. i2010. EAG (EBNA), EBLIDA. Boloņas process. S-2 12. Europeana. L-2 13. Bibliotēku un arhīvu sadarbības reģionālie aspekti S-2 14. Baltijas jūras valstu sadarbība. L-2 15. Baltijas valstu sadarbības tradīcijas. L-1; S-1 16. Divpusējās sadarbības formas. L-1; S-1

148








L - Lekcija S - SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanaiStudiju kursu studenti apgūst lekcijās, semināros un patstāvīgajā darbā semināru tematu sagatavošanai. Kursa ietvaros ir jāsagatavo semināri par šādiem jautājumiem: A. Atsevišķu valstu starptautiskā sadarbība informācijas darba jomā un attiecības ar attiecīgo nozari Latvijā. - Baltijas valstis. - Ziemeļvalstis. - NVS. - Vācija, Austrija, Šveice - Lielbritānija, Īrija, ASV, Kanāda - Vidusjūras valstis. B. Boloņas procesa ietekme uz izglītības sistēmu informācijas jomā Eiropā un Latvijā. C. Arhīvu, bibliotēku u.c. atmiņas institūciju starptautiskās sadarbības formas.

Kursa apguves galīgo vērtējumu veido semināru un eksāmena darba vērtējumu summa: semināra uzdevumu izpilde – 50%, rakstisks gala pārbaudījums – 50%.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Co-operation in action : collaborative initiatives in the world of information / ed. by Stella Pilling, Stephanie Kenna. - London : Facet Publishing, 2002. – xvii, 174 p. – ISBN 1-85604-424-6. (Z 021.63) 2. Dilevko, Juris. The evolution of library and museum partnerships : historical antecedents, contemporary manifestations, and future directions / Juris Dilevko, Lisa Gottlieb. - Westport : Libraries Unlimited, 2004. – xi, 247. – ISBN 1-59158-064-1. (Z 021.6) 3. Diversity in unity: Baltic libraries in the European Union : proceedings of the 7th Congress of Baltic Librarians, September 30-October 2, 2004, Jumurda, Madona Region, Latvia / Library Association of Latvia ; National Library of Latvia ; [comp. by Gunta Lūse and Daiga Raļļa]. - Riga : National Library of Latvia, 2004. – 210 p. – ISBN 9984-607-60-7. (Z02) 4. Global librarianship / ed. by Martin Alan Kesselman, Irwin Weintraub. - New York : Marcel Dekker, 2004. – xvi, 320 p. – ISBN 0-8247-0978-0. (Z 02) 5. Stueart Robert D. International Librarianship : A Basic Guide to Global Knowledge Access / ed. by Robert D. Stueart. – Lanham, Maryland – Toronto – Plymuth, UK: The Scarecrow Press, Inc., 2007. – xi, 247 p. – ISBN – 13:978-0-8108-5876-3. 10:0-8108-5876-2. (Z672.S78)Literatūra (02-papildliteratūra)1. Politik für Bibliotheken : die Bundesvereinigung Deutscher Bibliotheksverbände (BDB) im Gespräch / Birgit Dankert zum Ende ihrer Amtszeit als Sprecherin der BDB im Auftrag des Vorstandes hrsg. von Georg Ruppelt. - München : K.G. Saur, 2000. – 208 S – ISBN 3-598-11436-2. (Z 02(4/9)) 2. Doyle, Robert P. Guidelines on library twinning / prepared by Robert P. Doyle, Patricia Scarry [for the] General Information Programme and UNISIST. – Paris : UNESCO, 1994. – vi, 84 p. (Z 02) 3. Harris, Michael H. Into the future : the foundation of library and information services in the post-industrial era / Michael H. Harris, Stan A. Hannah, Pamela C. Harris. - 2nd ed., 2nd print. - Greenwich (Connecticut) ;London (England) : Ablex Publishing Corporation, 1998. – xi, 159 p. – ISBN 1-56750-354-3. (Z 02)Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Archival Science - International Journal on Recorded Information 2. Archivar. Zeitschrift für Archivwesen 3. Bibliotēku Pasaule 4. Bibliotheks Dienst 5. Cultivate Interactive 6. IFLA Journal 7. Latvijas Arhīvi 8. LIBER Quarterly 9. The International Information & Library review

149





Kursa nosaukums Informācijas institūciju pārvaldības pamatiKursa kods SDSK3018Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Starpdisciplinārie studiju kursiLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Pedagoğijas doktors, pasn. Iveta Gudakovska

PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasVadZ1015, Vadīšanas teorija Kursa saturs(PDF) Fails: SDSK3018.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir iegūt ieskatu informācijas institūciju (bibliotēku, muzeju, arhīvu) pārvaldības teorijā, balstoties uz vispārējās vadības teorijas pamatprincipiem, kā arī ieskatu Latvijas un pasaules šo institūciju darbības pieredzē. RezultātiZināšanas – apgūti teorētiskie informācijas institūciju pārvaldības pamatjautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un ieteiktajiem informācijas avotiem. Prasmes iegūtas, pielietojot teorētiskās zināšanas semināros, grupu darbā, lomu izspēlēs u.c. aktivitātēs. Iemaņas – students nostiprina informācijas meklēšanas, atlases, analīzes un prezentēšanas iemaņas. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Informācijas institūciju pārvaldības: bibliotēku, muzeju un arhīvu pārvaldības vispārīgs raksturojums 2L 2. Pārvaldības principi, funkcijas un metodes. 2L, 2S 3. Strukturālās īpatnības, specializācija un koordinācija. 2L, 2S 4. Stratēģiskā plānošana 2L, 2S 5. Pārmaiņu nepieciešamība un attīstība. Pārmaiņu plānošana atbilstoši iekšējās un ārējās vides faktoriem. 2L, 2S 6. Budžeta plānošana un pārvaldība. Papildus finansu resursu ieguves avoti. Projektu darbs. 2L, 2S 7. Informacionālās vides organizācijas principi atbilstoši informācijas resursu uzglabāšanai, aizsardzībai un lietotāju vajadzībām. 2L, 2S 8. Informācijas institūciju darbības publicitātes metodes un formas. 2L, 4S

L – Lekcija S – SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanaiJāapmeklē 75% no plānoto lekciju apjoma un visas seminārnodarbības.

Kursa gala atzīmi veido: • Seminārnodarbību uzdevumu izpilde un aktīvi dalība semināros – 75%; • Studiju kursa pārbaudījums – eksāmens -25% . Literatūra (01-mācību literatūra)1. Stueart, Robert D., Library and information center management /Robert D. Stueart and Barbara B. Moran.- Westport, Connecticut ; London : Libraries Unlimited, 2007.xxviii, 492 p. 2. Matthews, Joseph R. Strategic planning and management for library managers / Joseph R. Matthews. - Westport, Conn. ;London : Libraries Unlimited, c2005, 150 p. 3. Talboys, Graeme K.: Museum educator's handbook /Graeme K. Talboys. Aldershot (Hampshire) ; Vermont (USA) : Gower, 2000, XI, 220 p. : tab

150










4. Управление библиотекой : учебно-практическое пособие / [сост.: С.А. Аверьянов ... [и др.] ; науч. ред. А.Н. Ванеев, Ж.С. Шадрина. Санкт-Петербург : Профессия, 2005, 302 с.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Bahanovskis, V. Arhīva darbības noteikumi. - Rīga:Kamene, [2003.].-37 lpp. 2. The archive /edited by Charles Merewether.London : Whitechapel, Cambridge, Massachusetts : MIT Press, 2006.- 207 lpp. 3. McKay, Duncan J.Effective financial planning for library and information services / Duncan McKay.- 2nd ed.-London:Europa Publications,2003,114 p. 4. Management, marketing and promotion of library services based on statistics, analyses and evaluation /edited by Trine Kolderup Flaten. München : K.G. Saur, 2006, 462 p. 5. Management innovation and Library services, part 2 / O’Conner, Stephen (Editor).- Emerald Group Publishing Limited, 2007.- http://site.ebrary.comLiteratūra (03-ieteicamā periodika)1. Kultūras nozares dokumenti/.- http://www.km.gov.lv 2. Library Administration and Management.- Proquest (datubāze) 3. Library Management.- Emerald (datubāze)

151



Kursa nosaukums Projektu vadībaKursa kods VadZ2551Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Sabiedrības vadībaLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 25.01.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autoriBiznesa vadības mağistra grāds, lekt. Daiga Āboltiņa

Kursa saturs(PDF) Fails: PDF Projektu vadība VadZ2551.pdf DzēstKursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas par projektu vadīšanas pamatjēdzieniem, metodēm, tehnikām un instrumentiem, projektu uzbūves un norises organizāciju. Studiju kursa ietvaros studenti iegūs zināšanas un praktiskas iemaņas projektu raksturošanā pēc to pazīmēm un klasifikācijas veidiem, projektu organizācijā un projektu plānošanā. RezultātiStudiju kursa apguves rezultātā studenti spēs raksturot projektos pēc to pazīmēm un klasifikācijas veidiem; formulēt projekta mērķus, organizēt un plānot projektu, pielietojot atbilstošas projektu vadīšanas metodes un tehnikas.Kursu apraksts-plāns1. Ievads projektu vadīšanā L2,S2 2. Projektu mērķi, uzdevumi un rezultāti L2,S2 3. Projektu vadītājs un komanda L2,S2 4. Projektu norises un laika plānošana L2,S2 5. Projektu resursu plānošana L2,S2 6. Projektu izmaksu plānošana L2,S2 7. Projektu organizēšana L2,S2 8. Projektu vadības priekšnosacījumi L2,S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai2 grupu darbi semināros – 10% Projekta darba izstrāde un prezentācija - 25% 2 kontroldarbi – 15% Rakstisks eksāmens - 50% - jautājumi un uzdevumi Literatūra (01-mācību literatūra)1. Lock D. Project Management. Gower, 2007, 613 p. 2. Patzak G., Projekt Management: Leitfaden zum Management von Projekten, Projektportfolios und projektorientierten Unternehmen. – Wien: Linde, 2004, 589 S.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Ilmete Ž. Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijas. – Rīga: LNPVA, 2004, 75 lpp. 2. ICB – IPMA Competence Baseline. Version 3.0, IPMA Editorial Commitee: Caupin G., Knopfel H., Koch G., Pannenbacker K., Perez-Polo F., Seabury C. – Netherlands, 2006. 3. Schelle H., Ottmann R., Pfeiffer A. Project manager. - GPM, 2006, 550 p.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Žurnāls „Projektu vadīšana”. LNPVA 2. www.lnpva.lv 3. www.ipma.ch 4. LU bibliotēkas datu bāzes: EBSCO, EMERALDS, Cambridge Journals online

152

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2EKOP048&p_apraksts=C91003







https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2EKOP048

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F2085273353/PDF%20Projektu%20vad%C4%ABba%20VadZ2551.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2EKOP048

Kursa nosaukums Muzeoloģija un Latvijas muzejiKursa kods Vēst3005Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes Lekciju stundu skaits 21Semināru un praktisko darbu stundu skaits 11

Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas fakultāte Kursa autoriDr. Vēstures doktors, asoc.prof. Armands Vijups

Kursa anotācijaKursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par muzeju darba specifiku, muzeoloģiju kā zinātnes nozari, muzeju krājumu kā nozīmīgu kultūrvēsturisku vērtību un darbībām, kas saistītas ar tā apzināšanu, saglabāšanu un popularizāciju. Pamatuzmanība tiek pievērsta Latvijas muzejiem un to attīstības un darbības specifikai, muzeju darbības normatīvajiem aktiem, līdztekus kā salīdzinošo materiālu izmantojot Eiropas muzejus un muzeja krājumus. Studiju gaitā studenti apgūst teorētiskas un praktiskas prasmes plānot muzeja ekspozīciju un izstādes, izstrādājot ekspozīcijas koncepciju un strukturētu plānu, iepazīstas ar atsevišķu Latvijas muzeju struktūru un darba īpatnībām.RezultātiKurss sniedz izpratni par muzeoloģiju kā specifisku zinātnes nozari, pamatzināšanas par vēstures profila muzeju darba specifiku, muzeju attīstību pasaulē un Latvijā.Kursu apraksts-plāns1. Muzeja jēdziens. Muzejs un mobilitārais kultūrvēsturiskais mantojums. Muzejs un sabiedrība. L-2 2. Muzeju attīstības vēsture pasaulē. Kolekcionēšana un muzeji. Muzeju tipi. L-2 3. Muzeju attīstība Latvijā. Muzeju profesionālās un sabiedriskās organizācijas. ICOM. L-2 4. Muzeoloģija. Muzeoloģijas metodes un pētniecības objekts. L-2 5. Muzeja darbības pamatjomas un muzeja misija L-2 6. Krājuma veidošana muzejā. Krājuma veidošanas formas. Krājuma komplektēšanas politika. L-2 7. Krājuma saglabāšana muzejā.Muzeja krājuma konservācija un restaurācija. L-2 8. Krājuma izmantošana muzejā. Pastāvīgās ekspozīcijas, izstādes, zinātniskais darbs. L-2 9. Zinātniskais darbs muzejā. Ekspozīciju un izstāžu veidošana. L-1 S-1 10. Darbs ar sabiedrību, mērķauditorijas. Muzeja pedagoģija. L-2 11. Muzeja mārketings un reklāma, mūsdienu muzeja attīstības pamatproblēmas. Latvijas mūsdienu muzeju aktualitātes. L-2 S-2 12. Iepazīšanās ar Latvija smuzeju darbu klātienē, muzeju apmeklējums. S-4 13. Sagatavota izstāžu plāna vai muzejpedagoģiskās nodarbības prezentācija. S-4 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums obligāts. Semināros studenti apmeklē muzejus, prezentē izstrādāto ekspozīciju un izstāžu strukturētos plānus - 70% Gala pārbaudījums – eksāmens (ekpozīcijas plāna aizstāvēšana) – 30%

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Ambrozs T., Peins K. Muzeju darbības pamati. – R.: Muzeju Valsts pārvalde, 2002. 2. Muzejs mūsdienu sabiedrībā: Baltijas muzeoloģijas skolas raksti 2004-2008/red.J.Garjānis. – R.: Muzeju Valsts pārvalde, 2008. 3. Stranskis Z.Z. Ievads muzeoloģijā. – R.:Latvijas muzeju asociācija, 1996. 4. Radiņš A. Zinātniskais darbs muzejā: Rokasgrāmata. - R.: Muzeju Valsts pārvalde, 2004. 5. Muzeju likums, skat: www.likumi.lv/doc.php?id=124955 6. MK noteikumi Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu", skat.: http://www.likumi.lv/doc.php?id=148769&from=off Literatūra (02-papildliteratūra)1. Museum Studies: An Anthology of Contexts/ed. by B.M.Carbonell. – London:Blackwell Publishing, 2005.

154

2. Collections Managment/ed. by A.Fahy. – London and New York, 1998. 3. Stīvens R. Latvijas muzeju tirgus izpēte:Rokasgrāmata. - R.: Muzeju Valsts pārvalde, 2001. 4. Gibsa K., Sani M., Tompsone Dž. Mūžizglītība muzejā: Eiropas rokasgrāmata. – R., 2006. 5. Muzejisko priekšmetu saglabāšana: Rokasgrāmata/zin. red. S.Gaismiņa, U. Mākulis. - R.: Muzeju Valsts pārvalde, 2004. 6. Restaurācija: atgūtā, zaudētā, saglabātā informācija: 7.Baltijas valstu restauratoru triennāle. Konferences materiāli. – R.: Latvijas Restauratoru biedrība, 2005. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Muzeju Vēstnesis – Rīga, 1991 - 2. Museum International 3. LBM muzeju katalogs www.muzeji.lv 4. Latvijas ICOM nodaļa: www.latvia.icom.museum.lv 5. Britu muzejs www.britishmuseum.org/default.aspx 6. ICOM vietne www.icom.org 7. Latvijas NVM www.history-museum.lv 8. Latvijas NMM www.lnmm.lv 9. Ventspils muzejs www.ventspilsmuzejs.lv 10. Rīgas VKM www.rigamuz.lv

155

Kursa nosaukums Sabiedriskās attiecības Kursa kods KomZ2144Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16

Kursa apstiprinājuma datums 30.06.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Komunikācijas studiju nodaļa Kursa autoriDr. Vēstures doktors, asoc.prof. Ojārs Skudra

Kursa saturs(PDF) Fails: Sab.attiecības pdf.doc DzēstKursa anotācijaVispārējs komunikācijas procesa raksturojums. Sabiedrisko attiecību (SA) atšķirīgās definēšanas perspektīvas. Sabiedriskās attiecības kā uzņēmumu panākumu un integrācijas faktors. Sabiedrisko attiecību darba pamata jomas – ikdienas rutīnas darbs, problēmjautājumu menedžments un krīzes komunikācija. Mediju un publiskā viedokļa loma SA darbā. Tēlu veidošana kā SA uzdevums. Darbs ar daļējām publikām un mērķa grupām. SA stratēģiju izvēle un kampaņu realizācija. Organizāciju morāle un SA ētikas kodeksu nozīme no praktiskā darba organizācijas viedokļa.RezultātiVispārējs priekšstats par komunikācijas procesu un tā modeļiem, kas izmantojami analīzē. Spēja nošķirt akadēmiskas SA definīcijas no neakadēmiskiem, praktiķu SA skaidrojumiem. Mediju rezonanses un sabiedriskās domas aptauju dati un to izmantošana SA darbā. Preses relīze un tās veidošanas principi. Tēla teorija un tēlu analīzes iespējas, izmantojot semantiskā diferenciāļa metodi. Sabiedrības strukturēšana daļējās publikās, atbilstoši SA teorijai, un mērķa publikās saskaņā ar tirgvedības komunikācijas teoriju. Vispārējs priekšstats par SA komunikācijas stratēģijām un SA kampaņu galvenajiem uzbūves principiem. Krīzes komunikācijas plāns un tā realizācijas nosacījumi. Deklaratīvā un funkcionējošā SA darba ētika, to nodalīšanas kritēriji.Kursu apraksts-plāns1. Komunikācijas process un tā modeļi. Sabiedrisko attiecību definēšanas perspektīvas 2 2. Seminārs. Sabiedrisko attiecību darba raksturojumi Latvijas preses 2008. gada publikācijās. 2 3. Sabiedriskās attiecības kā panākumu un integrācijas faktors. Sabiedrisko attiecību četri modeļi 2 4. Seminārs. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attieksme pret sabiedrisko attiecību darbu. Tās skaidrojums, izmantojot sabiedrisko attiecību darba modeļus. 2 5. Mediju un publiskā viedokļa loma sabiedrisko attiecību darbā. Preses relīze 2 6. Seminārs. Latvijas lielo uzņēmumu attiecības ar masu medijiem. 2 7. Tēlu struktūras un saturi. Semantiskais diferenciālis 2 8. Seminārs. Konkrēta Latvijas vai ārzemju uzņēmuma tēls Latvijas nacionālajā presē. 2 9. Publikas un mērķa grupas. Tematizācijas procesi 2 10. Seminārs. Sabiedrisko attiecību loma uzņēmumu un organizāciju darbā ar daļējām publikām un mērķa grupām 2 11. Sabiedrisko attiecību stratēģijas un kampaņas 2 12. Seminārs. Sabiedrisko attiecību loma satiksmes drošības un vides aizsardzības kampaņās. 2 13. Sabiedrisko attiecību loma krīžu un katastrofu menedžmentā 2 14. Seminārs. Konkrēta uzņēmuma, organizācijas vai institūcijas krīzes komunikācijas piemēra analīze. 2 15. Organizāciju morāle un sabiedrisko attiecību ētikas kodeksi 2 16. Seminārs. Sabiedrisko attiecību ētikas kodeksu pielietošanas prakse Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu organizāciju darbā. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanai- Astoņi pozitīvi novērtēti semināru nodarbībās iesniegtie/prezentētie rakstu darbi - 90%; - Noslēguma pārruna - 10%. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Katlips,S.M., Senters,A.H., Brūms,G.M. (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga:Avots 2. Grunig,L.A.,Grunig,J.E., Dozier,D.M. (2002).Excellent public relations and effective organizations: a study

156







https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F0/Sab.attiec%C4%ABbas%20pdf.doc


of communication management in three countries. Lawrence Erlbaum Associates: Mahwah, London 3. Kunczik,M. (2002). Public Relations. Konzepte und Theorien.4. völlig überarbeitete Auflage. Köln, Weimar, Wien: Böhlau Verlag 4. Lawniczak,R. (Ed.) (2001). Public relations contribution to transition in Central and Eastern Europe. Research and practice. Poznan 5. Newsom,D., VanSlyke Turk,J., Kruckenberg,D. (2004). This is PR. The Realities of Public Relations. 8th Ed. Wadsworth: Australia,Canada,Mexico, etc. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Curtin, P.A., Gaither, T.K. (2007). International public relations: Negotiating culture, identity, and power.Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications 2. Fitzpatrick, K., Bronstein, C. (Eds.) (2006). Ethics in public relations: responsible advocacy. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications 3. Heath, R.L., (Ed.)Vasquez,G. (Contributing ed.) (2001). Handbook of Public Relations. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications 4. Oliver, S. (2007). Public relations strategy: a managerial approach. London, Philadelphia: Kogan Page 5. Veinberga, S. (2004).Publiskās attiecības PR. Teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Prmagazin 2. Public Opinion Quarterly 3. http://www.prsa.org/

4. http://www.dprg.de/

5. http://www.lasap.lv/

157



Kursa nosaukums Informācijas organizēšana (praktikums)Kursa kods KomZ2071Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 7Semināru un praktisko darbu stundu skaits 25

Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Baiba Mūze

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ2071.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – apgūt izpratni par informācijas strukturēšanu datu apstrādes procesā un attiecībām ar informācijas izguvi; apgūt praktiskās iemaņas bibliogrāfisko un autoritatīvo datu apstrādē atbilstoši starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem un izmantojot mūsdienu apstrādes metodes.RezultātiZināšanas – kursā “Informācijas organizēšana” apgūto teorētisko jautājumu padziļināta izpratne; apgūta bibliogrāfisko datu apstrādes metodoloģija; iegūta izpratne par datu apstrādes un informācijas izguves mijiedarbību; apgūta MARC21 ieraksta struktūra un formāta funkcionalitāte.

Prasmes – apgūtas prasmes izvēlēties mērķim atbilstošo informācijas organizēšanas un datu apstrādes veidu; prasme strukturēt informāciju un radīt informācijas piekļuves punktus.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas bibliogrāfiskā apraksta veidošanā dažāda veida informācijas resursiem; apgūta mašīnlasāmās kataloģizācijas ierakstu izveide MARC21 bibliogrāfisko un autoritatīvo datu formātā: autonoma ierakstu veidošana un datu lejupielāde, izmantojot Z39.50 protokolu. Kursu apraksts-plānsL-lekcija; P – praktiskā nodarbība

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Monogrāfisko resursu bibliogrāfiskais apraksts. L1, P3 2. Kontroldarbs Nr.1 Apraksti grāmatām. P1 3. Elektronisko resursu bibliogrāfiskais apraksts. P1 4. Kontroldarbs Nr.2 Apraksti elektroniskajiem resursiem. P1 5. Analītiskais (sastāvdaļu) bibliogrāfiskais apraksts. P2 6. Kontroldarbs Nr.3 Apraksti analītiskajām vienībām. P1 7. Sistēmas ALISE kataloģizācijas moduļa un OPAC saskarne un funkcionalitāte. MARC redaktora funkcionalitāte. L1 8. Ierakstu veidošana MARC21 bibliogrāfisko datu formātā. P4 9. Mašīnlasāmo ierakstu izmantošana datu apstrādē (Z39.50 protokols) un informācijas izguvē. L1, P1 10. Kontroldarbs Nr.4 Ierakstu izveide MARC21 bibliogrāfisko datu formātā sistēmā ALISE P1 11. Ierakstu veidošana MARC21 autoritatīvo datu formātā. L1, P1 12. Kontroldarbs Nr.5 Ierakstu izveide MARC21 autoritatīvo datu formātā sistēmā ALISE P1 13. Sistēmas ALEPH 500 kataloģizācijas moduļa un OPAC saskarne un funkcionalitāte. MARC redaktora funkcionalitāte. L1 14. Ierakstu veidošana MARC21 bibliogrāfisko datu formātā. P4 15. Mašīnlasāmo ierakstu izmantošana datu apstrādē (Z39.50 protokols) un informācijas izguvē. L1, P1 16. Kontroldarbs Nr.6 Ierakstu izveide MARC21 bibliogrāfisko datu formātā sistēmā ALEPH 500. P1 17. Ierakstu veidošana MARC21 autoritatīvo datu formātā. L1, P1 18. Kontroldarbs Nr.7 Ierakstu izveide MARC21 autoritatīvo datu formātā sistēmā ALEPH 500. P1 Prasības kredītpunktu iegūšanai

158








Visu kontroldarbu izpilde. Pārbaudes darba sekmīga nokārtošana eksāmenā.

Kursa apguvei definētās prasības (7 kontroldarbu izpilde) izpildāmas līdz semestra pēdējās nedēļas beigām. Neizpildītu kontroldarbu gadījumā students pie eksāmena netiek pielaists un jāreģistrējas praktikumam atkārtoti.


10% atzīmes – kontroldarba Nr.1 novērtējums 10% atzīmes – kontroldarba Nr.2 novērtējums 10% atzīmes – kontroldarba Nr.3 novērtējums 10% atzīmes – kontroldarba Nr.4 novērtējums 10% atzīmes – kontroldarba Nr.5 novērtējums 10% atzīmes – kontroldarba Nr.6 novērtējums 10% atzīmes – kontroldarba Nr.7 novērtējums 30 % atzīmes – pārbaudes darbs eksāmenā (bibliogrāfisko MARC ierakstu izveide, lejupielāde ar Z39.50, autoritatīvo ierakstu izveide). Literatūra (01-mācību literatūra)1. Authority Tutorial [online]. Created by Kathleen Wells, Nashaat Sayed. 2004 [cited 29-09-2009]. Available: http://www.lib.usm.edu/%7Etechserv/pdc/auth_tutorial/ 2. Furrie, Betty. Understanding MARC Bibliographic : machine-readable cataloging [online]. Written by Betty Furrie, in conjunction with the Data Base Development Department of the Follett Software Company; reviewed and ed. by the Network Development and MARC Standards Office, Library of Congress. 6th ed. Washington, DC : Cataloging Distribution Service, Library of Congress in collaboration with the Follett Software Company, 2000. 29 p. [cited 29-09-2009]. ISBN 0-8444-0961-8. Available also: http://lcweb.loc.gov/marc/ubm/ 3. Library of Congress. Network Development and MARC Standards Office. MARC21 Format for Bibliographic Data [online]. 1999 ed. (update Nr.1 (October 2001) through Update Nr.9 (October 2008). Latest update 31/12/2008. [cited 27-09-2009]. Available: http://www.loc.gov/marc/bibliographic/ 4. Library of Congress. Network Development and MARC Standards Office. MARC standards [online]. [cited 26-09-2009]. Available: http://lcweb.loc.gov/marc/ 5. MARC21 Autoritatīvo datu formāts [tiešsaiste] : dokuments ir tulkojums no Kongresa bibliotēkas un Tīklu attīstības un MARC standartu aģentūras izdevuma „MARC21 Format for Authority Data, Concise version”. Darba grupa: Mārīte Apenīte, Elita Eglīte, Elga Liepkaula, Baiba Mūze, Anita Rašmane, Aiva Stūrmane. [Rīga] : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2008. Jaunākie labojumi — 2009.g. 8.maijā. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/vadlinijas/marc21/ 6. MARC21 Tutorial [online]. Created by Ann Branton, Aiping Chen-Gaffey. 2004 [cited 26-09-2009]. Available: http://www.lib.usm.edu/%7Etechserv/pdc/marc21_tutorial_ie/ 7. Muzeju, arhīvu, bibliotēku standartizācijas tehniskā komiteja (MABSTK). Latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu īsināšana bibliogrāfisko datu apstrādē [tiešsaiste]. 3., pārstrādātais izd. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2008. [skatīts 29-09-2009]. Nos. no titullapas. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/latv-val-saisin-bibliogr-datu-apstrade.pdf 8. Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA). ISBD Starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais apraksts : Apvienotais izdevums [tiešsaiste] = ISBD: International standard for bibliographic description : Consolidated edition. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2009. [skatīts 29-09-2009]. Nos. no titullapas. Pieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/isbd.pdfLiteratūra (02-papildliteratūra)1. Joint Steering Committee for Development of RDA. RDA: ResourceDescription and Access. JSC Secretary. Last update 29-08-2008. [cited 02-09-2009]. Available: http://www.collectionscanada.gc.ca/jsc/rda.html

2. Library of Congress. Network Development and MARC Standards Office. MARC21 Format for Authority Data [online]. 1999 ed. (update Nr.1 (October 2001) through Update Nr.9 (October 2008). Latest update 31/12/2008. [cited 27-09-2009]. Available: http://www.loc.gov/marc/authority/

3. Read, Jane M. Read Cataloguing without Tears : managing knowledge in the information society. Oxford, England ; New Hampshire, USA : Chandos Publ., 2003. xxi, 236 lpp. : il. ISBN 1-8433-404-37 (paperback), ISBN 1-8433-404-45 (hardback). 4. Sistēmas ALEPH 500 lietotāju rokasgrāmata [nepublicētais materiāls]. 5. TietoEnator Alise. Lietotāja rokasgrāmata [tiešsaiste]. Rīga : TietoEnator Alise, 2009. Pieejama autorizētiem lietotājiem sistēmas instalācijā. 6. Ziņojums par starptautiskajiem kataloģizācijas principiem [tiešsaiste] : [starptautiskā dokumenta tulkojums latviešu valodā]. [Rīga] : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005-2007. Pieejams:

159



http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/publikacijas/ICP_2007_maijs.pdfLiteratūra (03-ieteicamā periodika)1. Cataloging and Classification Quarterly. New York, N.Y. : Haworth Press, [©1981]- . ISSN 0163-9374, ISSN 1544-4554. 2. International Federation of Library Associations and Institutions. International Cataloguing and Bibliographic Control (ICBC). Quarterly bulletin. ISSN 1011-8829. Online version available: http://www.ifla.org/VI/3/admin/icbc.htm 3. International Federation of Library Associations and Institutions. IFLA Journal. ISSN 0340-0352. Online version available: http://www.ifla.org/V/iflaj/index.htm 4. Journal of Library Metadata [online]. Quarterly. Haworth Press, 2008- . Available: http://jlm.haworthpress.com 5. Knowledge Organization. ISSN 0943-7444. 6. Library of Congress. Cataloging Service. Washington : Library of Congress, Processing Dept. ISSN 0041-7890. 7. Library and Information Science Research. ISSN 0740-8188. 8. Starptautiskā bibliotēku asociāciju federācija (IFLA). ISBD elementu atbilstība FRBR entītiju un atribūtu attiecībām [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. [skatīts 10-09-2005]. Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/ISBD_to_FRBR.pdf. 9. Библиография. ISSN 0869-6020. 10. Научные и технические библиотеки. ISSN 0130-9765.

160


Kursa nosaukums Dokumentu pārvaldības pamatiKursa kods KomZ1015Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneLekciju stundu skaits 50Semināru un praktisko darbu stundu skaits 14Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriHumanitāro zinātņu mağistrs vēsturē, Gatis Karlsons

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ1015.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir sniegt studējošajiem zināšanas par dokumentu pārvaldību un tās organizāciju saskaņā ar normatīvo aktu, nacionālo un starptautisko standartu prasībām, organizācijas darbības vajadzībām.RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studējošie iegūs pamatzināšanas par dokumentiem un dokumentu procesiem. Būs apgūta dokumentu sistēmu izstrādes, ieviešanas un uzlabošanas metodoloģijas pamati. Studējošie gūs izpratni par dokumentu pārvaldības politiku, stratēģiju un instrumentiem, vadīt un organizēt dokumentu un arhīvu pārvaldības procesus.Kursu apraksts-plānsNr. p. k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads kursā. L2 2. Dokumentu pārvaldības normatīvā vide. L2 3. Dokumentu pārvaldības politika un atbildība. L2 4. Prasības dokumentu sistēmām un dokumentiem. L4 5. Dokumentu izstrādāšana un noformēšana L8, K2 6. Elektronisko dokumentu izstrādāšana un noformēšana P2, K2 7. Funkciju analīzes pamati. L2 8. Dokumentu pārvaldības procesi. L8, K2, P2 9. Dokumentu izvērtēšana. L4, K2 10. Dokumentu pieejamība L4 11. Organizācijas arhīvs. L4 12. Dokumentu sistēmu izstrāde, ieviešana un uzlabošana. L4, P2 13. Dokumentu pārvaldības audits. L4 14. Dokumentu un arhīvu pārvaldības personāls. L2

L – Lekcija; K – Kontroldarbs; P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiGala atzīmi veido: 1. Atzīmes kontroldarbos (50%); 2. Kursa pārbaudījums - rakstisks eksāmens (50%).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Kalve I. Jaunās paaudzes lietvedība. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002. 2. Model requirements for the management of electronic records : MoReq2 specification : [online]. European Commission. Brussels : Office for Official Publications of European Communities, 2002. 94 p. European Archives News. Supplement VI (2002). ISBN 978-92-79-09772-0. Available: http://www.moreq2.org 3. Shepherd, E., Yeo, G. Managing records: a handbook of principles and practice. London : Facet, 2003. 318 p. ISBN 1-85604-370-3. 4. Standarti LVS ISO 15 489: 1-3 Informācija un dokumentācija. Dokumentu pārvaldība. 5. Ларин, М.В. Управление документами на основе международного стандарта ИСО 15489-2001 : методическое пособие. Москва : ВНИИДАД, 2005. 107 с.

161









Literatūra (02-papildliteratūra)1. Bahanovskis V. Praktiskā lietvedība. Rokasgrāmata. – Rīga: [b.i.], 1997. 2. Behmane Dz. Lietvedības dokumenti. Rokasgrāmata dokumentu sastādīšanai. – Rīga: Pētergailis, 1997. 4. Boles, Frank, Marks Young, Julia. Archival appraisal. New York : Neal-Schuman Publishers Inc., 1991. 117 p. ISBN 1-55570-064-0. 5. Electronic records : a workbook for archivists. International Council on Archives ; Committee on Current Records in an Electronic Environment. Paris : ICA, 2005. 80 p. (ICA Studies - CIA Etudes. 16). 7. Kalējs J., Ābele M. Lietvedības pamati. – Rīga: KIF „Biznesa komplekss”, 1998. 8. Lemieux, Victoria L. Managing risks for records and information. Lenexa, Kansas : ARMA, 2004. 100 p. ISBN 1-93178-618-6. 9. Management of public sector records study programme [online]. International Records Management Trust, 2006. Available: http://www.irmt.org/education_training_materials.html

11. Mills, Tom, Doom, Vincent, Leppananen, Markku, Findlay, Cassandra, Twigge, Stephen. Guidelines on appraisal : draft [online]. International Council on Archives Committee on Appraisal, 2003. Available: http://www.ica.org/en/node/30417

12. Saffady, William. Managing electronic records. 3rd ed. Lenexa : ARMA International, 2002. VIII, 198 p. ISBN 1-931786-05-4. 13. Saffady, William. Records and information management : fundamentals of professional practice. Lenexa, Kansas : ARMA, 2004. ISBN 1-931786-17-8. 14. Skujiņa V. Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos. – Rīga, 1993.

15. Ларин, Михаил В. Управление документацией в организациях. Москва : [Научная книга], 2002. 286, [1] с. ISBN 5-7671-0026-8. 16. Ларин, Михаил В. Электронные документы в управлении : научно-методическое пособие. Москва : ВНИИДАД, 2005. 145, [1] с. ISBN 5-87449-023-X.Literatūra (03-ieteicamā periodika)Pieejama elektroniski no Lanet VPN: 1. Archival Science: International Journal on Recorded Information. ISSN 1389-0166 (print version), ISSN 1573-7519 (electronic version). 2. Records Management Journal. Emerald. ISSN 0956-5698 Brīvpieeja elektroniski: 1. The American Archivist. ISSN 0360-9081. 2. Archivaria : The Journal of the Association of Canadian Archivists. ISSN 0318-6954. http://journals.sfu.ca/archivar/index.php/archivaria Pieejami visi žurnāli, izņemto astoņus pēdējos numurus. Poligrāfiskie izdevumi: 1. Der Archivar : Mitteilungsblatt fur deutsches Archivwesen. ISSN 0003-9500. 2. Archives and Manuscripts : The Journal of the Australian Society of Archivists. ISSN 0157-6895. 3. The Information Management Journal. ISSN 1535-2897 4. Latvijas Arhīvi. ISSN 1407-2270. 5. Отечественные архивы : научно-теоретический и научно-практический журнал. ISSN 0869-4427.

Interneta resursi:

Starptautiskās organizācijas: 1. Starptautiskā arhīvu padome. Pieejams: http://www.ica.org 2. Starptautiskais dokumentu pārvaldības fonds. Pieejams: http://www.irmt.org

Nacionālās organizācijas: 1. ASV nacionālā arhīvu un dokumentu administrācija. Pieejams: http://www.nara.gov 2. Austrālijas nacionālā arhīvu administrācija. Pieejams: http://www.naa.gov.au 3. Jaundienvidvelsas dokumentu administrācija. Pieejams: http://www.records.nsw.gov.au 4. Kanādas arhīvistu asociācija. Pieejams: http://www.archivists.ca 5. Krievijas arhīvi. Pieejams: http://www.rusarchives.ru 6. Latvijas valsts arhīvu sistēma. Pieejams: http://www.arhivi.lv 7. Lielbritānijas Nacionālais arhīvs. Pieejams: http://www.pro.gov.uk Kursa nosaukums Krājumu pārvaldībaKursa kods KomZ5090Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3

162



Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 18Semināru un praktisko darbu stundu skaits 14

Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriSociālo zinātņu mağistrs bibliotēkzinātnē un informācijā, pasn. Jānis Kreicbergs

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ5090.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir sniegt informāciju par bibliotēkas un informācijas centru krājumu pārvaldību - plānošanu un veidošanu, novērtēšanu, komplektēšanu, apstrādi, izvietošanu, saglabāšanu un aizsardzību. Kursā tiek apskatīta un analizēta ar bibliotēkas krājuma pārvaldību saistītā likumdošana, normatīvie akti un nozares normatīvie dokumenti. Sniegts ieskats par informācijas avotiem komplektēšanas procesā, grāmatu iegādes ceļiem un dažādu dokumentu veidu īpatnībām krājuma pārvaldības kontekstā. Paralēli tradicionālajiem informācijas resursiem, kursā īpaša uzmanība pievērsta elektronisko informācijas resursu pārvaldības specifiskajiem jautājumiem. Nolūkā veicināt studentu izpratni un spēju meklēt inovatīvus risinājumus, kursā iekļauti 3 semināri par jaunākajām tendencēm un iespējamajiem nākotnes attīstības scenārijiem bibliotēku un informācijas centru resursu pārvaldībā. Studenti uz semināriem sagatavo ziņojumus un tie tiek kopīgi diskutēti „prāta vētrās”, modelējot dažādus attīstības virzienus un meklējot jaunas iespējas informācijas resursu pārvaldībā. Kursā iekļauti ari 2 bibliotēku vai informācijas centru apmeklējumi, lai klātienē iepazītos ar dažādu informācijas resursu pārvaldības praktiskajiem aspektiem, organizatoriskajiem un tehniskajiem risinājumiem, uzzinātu nozares praktiķu viedokli. RezultātiZināšanas – apgūti teorētiskie jautājumi saskaņā ar kursa programmu un kursa literatūru, analizēta bibliotēku un informācijas centru resursu pārvaldību regulējošā likumdošana un normatīvie akti.

Prasmes – apgūtas prasmes analizēt bibliotēkas un informācijas centra krājuma pārvaldības procesus, identificēt problēmas un meklēt risinājumus. Kursā tiek veicinātas prasmes izmantot inovatīvu un radošu pieeju jaunāko informācijas tehnoloģiju pielietojumam krājuma pārvaldības procesā.

Iemaņas – praktiskos piemēros un semināros, rīkojot „prāta vētras”, tiek apgūtas iemaņas analizēt un identificēt krājumu pārvaldības procesus un problēmas, kā arī kopīgās diskusijās meklēt un pamatot to risinājumus.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads studiju kursā. L - 1 2. Krājuma vēsturiskā attīstība, nākotnes tendences. Terminoloģija. Informācijas resursu veidu raksturojums. L - 2 3. Likumdošana un normatīvie akti krājumu pārvaldībā L -2 4. Krājuma veidošanas cikls. Analīze un lēmumu pieņemšana krājuma veidošanā L - 2 5. Informācijas avoti komplektēšanā. L - 3 6. Krājuma apstrāde un uzskaite, inventarizācija, bibliotekāro informācijas sistēmu lietošana krājuma pārvaldībā L – 3 7. Krājuma glabāšana un aizsardzība L - 2 8. Norakstīšanas process L – 2 9. Bibliotēkas krājuma pieejamības veicināšana L - 1 10. Bibliotēkas / Informācijas centra apmeklējums S - 2 11. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iespējas krājuma pieejamības veicināšanā S - 2 12. E-grāmatas / e-žurnāli S - 5 13. Krājums elektronisko informācijas resursu pārvaldība un saglabāšana S - 5

L – Lekcija

163








S – SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanaiStudiju kurss tiek apgūts lekcijās, semināros, praktiskajos uzdevumos un patstāvīgi. Kredītpunktu iegūšanai paredzēti šādi semināri, praktiskie un pārbaudes darbi:

1. Bibliotēkas / Informācijas centra apmeklējumi – Obligāti a. Mērķis un uzdevums: klātienē iepazīties ar dažādu informācijas resursu pārvaldības praktiskajiem aspektiem, organizatoriskajiem un tehniskajiem risinājumiem, uzzināt nozares praktiķu viedokli un pieredzi 2. Rakstveida ziņojuma sagatavošana par uzdoto semināra tēmu – veido 40% no gala vērtējuma a. Temats: semināru tēmās iekļautās aktuālās problēmas un procesi informācijas resursu pārvaldībā b. Mērķis: iepazīties ar jaunākajām tendencēm informācijas resursu pārvaldībā, veicināt prasmi analizēt informāciju un izklāstīt būtiskākos jautājumus c. Uzdevums: sagatavot rakstisku ziņojumu par uzdoto tēmu. 3. Ziņojuma prezentēšana seminārā – veido 20% no gala vērtējuma a. Temats: semināru tēmās iekļautās aktuālās problēmas un procesi informācijas resursu pārvaldībā b. Mērķis: prezentējot sagatavoto ziņojumu, sniegt informāciju semināra diskusiju uzsākšanai un tālākai tēmas iztirzāšanai c. Uzdevums: pastāstīt un demonstrēt savu ziņojumu pārējiem semināra dalībniekiem, uzsverot un atzīmējot būtiskākos aspektus / problēmas, par kurām būtu nepieciešams veikt plašāku diskusiju. 4. Piedalīšanās 3 semināros - Obligāta 5. Eksāmens – rakstveida, veido 40% no gala vērtējumaLiteratūra (01-mācību literatūra)1. Chowdhury G.G. Librarianship: an introduction / G.G. Chowdhury. – London : Facet publishing, 2008. – ISBN 978-1-85604-617-6 2. Chapman Liz. Managing Acquisitions in Library and Information Services / Liz Chapman. - London : Library Association Publishing, 2001. - ISBN 185604386X. - 150 p. 3. Evans Edward. Developing Library and Information Center Collections / Edward Evans. – Englewood : Libraries Unlimited, 1995 4. Johnson, Peggy. Fundamentals of collection development & management / Peggy Johnson. - Chicago : American Library Association, 2004. - ISBN 0838908535. – 342 p. 5. Brophy Peter. The Library in the Twenty-First Century / Peter Brophy. – London : Facet Publishing, 2008. – ISBN 978-1-85604-606-0 6. Clayton Peter. Managing Information Resources in Library : collection management in theory and practice / Peter Clayton, G. E. Gorman. - London : Library Association Publishing, 2001. - ISBN 1856042979. - 272 p. 7. The internet and acquisitions: sources and resources for development / ed. Mary E.Timmons. - New York : The Haworth Information Press, 2000. - 137 p. - ISBN 0789006871. 8. Lee Stuart D. Electronic collection development : a practical guide / Stuart D.Lee. - New York : Neal - Schuman Publishers, Inc., [2002]. - ISBN 1555704409. - 147 p. 9. Public library collection development in the information age / ed. Annabel K. Stephens. - New York : The Haworth Press, Inc., 1998. - ISBN 078900528X. - 211 p. 10. The future of the book in the digital age / edited by Bill Cope and Angus Phillips. Oxford, England : Chandos Publishing, 2006. xx, 226 lpp. 11. Collection development policies : new directions for changing collections / Daniel C. Mack, editor. New York ;London ;Victoria : Harworth Information Press, c2003. 174 lpp. 12. McMenemy, David. Delivering digital services : a handbook for public libraries and learning centres / David McMenemy and Alan Poulter. London : Facet Publishing, c2005. xv, 184 lpp. 13. Столяров Ю. Н. Защита библиотечного фонда / Ю.Н.Столяров. – Москва : ФАИР-ПРЕСС, 2006. – ISBN 5-8183-1033-7Literatūra (02-papildliteratūra)1. Černišova T. Bibliotēkas fonda kā sistēmas veidošana : maģistra darbs / Tamāra Černišova.- Rīga : Latvijas Universitāte, 2002.- 89 lpp. 2. Godmane V. Akadēmiskās bibliotēkas fonda komplektēšanas politika : maģistra darbs / Veneranda Godmane. - Rīga : Latvijas Universitāte, 2002. - 88 lpp. 3. Upeniece, M. Bibliotēkas krājuma komplektēšanas procesa informacionālais nodrošinājums : metodiskā izstrādne / Mārīte Upeniece ; Latvijas Universitātes bibliotēka. Rīga : LU Akadēmiskais apg., 2004. 67 lpp. 4. Koncepcija par komplektēšanas politikas izveidi Latvijas bibliotēkās / LATABA. – Pieejams elektroniski: http://www.lataba.lv

5. Striphas, Theodore G. The late age of print : everyday book culture from consumerism to control / Ted Striphas. New York : Columbia University Press, c2009. xii, 242 lpp. 6. Libraries and Google / William Miller, Rita M. Pellen, editors. Binghamton, N.Y. : Haworth Information Press, 2005. 240 lpp.

164




7. Casey, Michael E., Library 2.0 : a guide to participatory library service / Michael E. Casey, Laura C. Savastinuk. Medford, N.J. : Information Today, c2007. xxv, 172 lpp. 8. Thinking outside the book : essays for innovative librarians / edited by Carol Smallwood ; foreword by Joy M. Greiner. Jefferson, N.C. ;London : McFarland, 2008. xii, 273 lpp. 9. Shingo, S. Kaizen and the art of creative thinking : the scientific thinking mechanism / Shigeo Shingo ; [foreword by Jeffrey K. Liker ; translated by Satomi Umehara]. Bellingham, WA : Enna Products Corporation, 2007. xxv, 256 lpp. 10. Libraries without walls 3 : the delivery of library services to distant users : proceedings of an international conference held on 10-14 September 1999, organized by the Centre for Research in Library and Information Management (CERLIM), Manchester Metropolitan University / edited by Peter Brophy, Shelagh Fisher, Zoë Clarke. London : Library Association Publ., 2000. vi, 282 lpp. 11. Ванеев А.Н., Васильев И.Г., Володин Б.Ф. Справочник библиотекаря / А.Н.Ванеев, И.Г.Васильев, Б.Ф.Володин. – Москва : Профессия, 2007. – ISBN 5-93913-082-8 Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Collection Building. Pieejams elektroniski: http://www.emeraldinsight.com . ISSN: 0160-4953 2. Library Collections, Acquisitions, and Technical Services. Pieejams elektroniski: http://www.sciencedirect.com . ISSN: 1464-9055 3. LATABA dokumenti http://www.lataba.lv/index.php?page=113 4. Bibliotēku nozares normatīvie akti un dokumenti LR Kultūras ministrijas mājas lapā - http://www.km.gov.lv/lv/nozares_info/biblio/biblio_dokumenti.html 5. IFLA Acquisition and Collection Development Section - http://www.ifla.org/VII/s14/index.htm

165


Kursa nosaukums Ievads bibliogrāfijas zinātnēKursa kods KomZ2001Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 34Semināru un praktisko darbu stundu skaits 30Kursa apstiprinājuma datums 08.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriIveta Kalniņa | lektors

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ2070, Informācijas organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2001.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis – veidot izpratni par bibliogrāfiju kā zinātni un praktiskās darbības jomu, tās nozīmi bibliotēku un informācijas dienestu darbā, iepazīstināt ar informācijas pakalpojumu pamatprocesa – bibliografēšanas – teoriju un metodiku. Kursā tiek apskatīti bibliogrāfijas pamatjēdzieni, vēsture (plašāk – Latvijas bibliogrāfijas vēsture) un bibliogrāfiskā darba organizācija, īpašu vērību veltot nacionālajai bibliogrāfijai un novadpētniecības bibliogrāfijai. Lekcijās dotais teorētiskais materiāls tiek nostiprināts praktiskajās nodarbībās, kā arī ar patstāvīgi veicamu uzdevumu palīdzību, kas tiek analizēti semināros. Studenti apgūst bibliografēšanas pamatjēdzienus; izplatītākās tradicionālās un elektroniskās bibliografēšanas rezultātu formas; analītiskās bibliografēšanas rezultātā patstāvīgi sastāda bibliogrāfisko līdzekli. teorētiskais materiāls tiek nostiprināts praktiskajās nodarbībās, kā arī ar patstāvīgi veicamu uzdevumu palīdzību, kas tiek analizēti semināros. Studenti apgūst bibliografēšanas pamatjēdzienus; izplatītākās tradicionālās un elektroniskās bibliografēšanas rezultātu formas; analītiskās bibliografēšanas rezultātā patstāvīgi sastāda bibliogrāfisko līdzekli.RezultātiZināšanas – apgūtas teorētiskās zināšanas par bibliogrāfijas kā zinātnes un praktiskās darbības jomas pamatjautājumiem.

Prasmes – kursu beidzot, studentiem jāspēj veikt praktisku bibliografēšanas darbu, izveidojot bibliogrāfisko līdzekli.

Iemaņas – attīstītas iemaņas strādāt grupu darbu un uzstāties ar prezentācijām semināros.Kursu apraksts-plāns

166








Nr. p.k. Tēma Apjoms stundās 1. Studiju kursa priekšmets, uzdevumi un struktūra, izmantojamie informācijas avoti. Priekšzināšanu konstruēšana. L-1 2. Termins “bibliogrāfija”, tā saturs un vēsturiskā attīstība. L-1; PN-1 3. Bibliogrāfijas zinātnes attīstība L-1 4. Bibliogrāfiskās informācijas jēdziens, tās pamatfunkcijas un ārējās formas. L-1 5. Bibliogrāfiskās informācijas ārējās formas. PN-2 6. Bibliogrāfiskā produkcija, tās formas, tipi, veidi. Bibliogrāfisko līdzekļu klasifikācija. L-2; PN-4 7. Latvijas bibliogrāfijas vēsture L-5 8. Bibliogrāfiskās darbības raksturojums, organizatoriskās formas un galvenie centri. L-2 9. Bibliogrāfiskās darbības virzieni bibliotēkā. PN-2 10. Bibliogrāfiskā darba organizācija. L-2 11. Bibliogrāfiskā darba organizācija Latvijas bibliotēkās S-2 12. Kontroldarbs “Bibliogrāfija. Bibliogrāfiskā darbība. Bibliogrāfiskā produkcija” PN-1 13. Bibliografēšana kā informācijas apstrādes un izplatīšanas veids. Bibliografēšanas sagatavošanas posms. L-4 14. Prospekta sastādīšana. PN-2 15. Bibliografēšanas analītiskais posms. L-2; PN-2 16. Bibliografēšanas sintezējošais posms. L-2; PN-2 17. Žurnālu apskata sagatavošana un prezentēšana. PN-2 18. Bibliografēšanas noslēguma posms. Personu palīgrādītāja sastādīšana. L-1;PN-2 19. Bibliografēšanas praktisko rezultātu prezentācija un analīze. S-2 20. Nacionālās bibliogrāfijas jēdziens, saturs un veidi L-2 21. Starptautiskās rekomendācijas nacionālajā bibliogrāfijā. L-2 22. Obligātais eksemplārs kā nacionālās bibliogrāfijas pamats. Universālā bibliogrāfiskā uzskaite. L-2 23. IFLA Bibliogrāfijas sekcijas darbība. Nacionālās bibliogrāfijas attīstības tendences. L-2;PN-2 24. LNB Bibliogrāfijas institūts. L-2 25. Nacionālās bibliogrāfijas produkcija. PN-1 26. Nacionālās bibliogrāfijas attīstība dažādās pasaules valstīs. S-2 27. Kontroldarbs “Nacionālā bibliogrāfija”. PN-1

L – lekcija; S – seminārs; PN – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanaiKontroldarbi (20% no semestra vērtējuma): 1. Bibliogrāfija. Bibliogrāfiskā darbība. Bibliogrāfiskā produkcija 2. Nacionālā bibliogrāfija Individuālie darbi (30% no semestra vērtējuma): 1. Bibliogrāfiskā līdzekļa prospekts (plāns). 2. Bibliogrāfiskais līdzeklis, kas atbilst izstrādātajam prospektam. 3. Referāts par kādas valsts (pēc izvēles) nacionālās bibliogrāfijas attīstības vēsturi un mūsdienu situāciju. (Referāts jāprezentē seminārnodarbībā un jānodod līdz semestra beigām. Apjoms – līdz 9000 zīmēm.) Patstāvīgie darbi studentu grupās (20% no semestra vērtējuma): 1. Dažāda tipa bibliotēku (katrai grupai vienas) bibliogrāfiskās darbības analīze. (Izpētes rezultāti tiek prezentēti seminārnodarbībā.) 2. Žurnālu apskata sagatavošana un prezentēšana. Semināri (obligāta līdzdalība): 1. Bibliogrāfiskā darba organizācija bibliotēkās 2. Nacionālās bibliogrāfijas attīstība dažādās pasaules valstīs. Praktiskie darbi (20% no semestra vērtējuma) – skat. kursa saturu. Eksāmens (10% no semestra vērtējuma): tests par kursa teorētiskajiem jautājumiem.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Sporāne B. Informācijas pakalpojumi : bibliografēšana : lekciju konspekti / Baiba Sporāne. – 2.izd. – Rīga : Latvijas Universitāte, 1999. – 96 lpp. 2. Šenberga R. Zinātniskie personālie bibliogrāfiskie rādītāji / Ruta Šenberga; LU. Bibliotēkzin. un informācijas zin. nod. – Rīga : [b.v.], 2000. – 163 lpp. – ISBN 9984-661-03-2. 3. Bell B. An annotated quide to current national bibliographies / Barbara L. Bell. – 2nd compl. rev. ed. – Munchen : K.G.Saur, 1998. – 487 p. – ISBN 3598113765. 4. Моргенштерн И.Г. Общее библиографоведение : учебное пособие для вузов. – Санкт-Петербург : Профессия, 2005. – ISBN 5939130666.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Bibliogrāfija: vispārīgais kurss : mācību grāmata / red. O.Koršunovs. – Rīga : Zvaigzne, 1989. – 377 lpp. – ISBN 5-405-00146-5.

167




2. LVS ISO 5127 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca.– Rīga : Latvijas Standarts, 2005.– 160 lpp. 3. Nacionālā bibliogrāfija: no rakstītā līdz digitālajam : starptautiska konference, Rīga, 12.-13.sept., 2002. – [Rīga] : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2002. – 128 lpp. 4. Encyclopedia of Library and Information Science / ed. by Miriam A.Drake. – 2nd ed. – New York ; Basel : Marcel Dekker, 2003. – 4 vol. – XIX, 3143 (62) p. – ISBN 082472075X. 5. Harmon R.B. Elements of bibliography: a simplified approach / R.B.Harmon. – 3rd rev. ed. – London : The Scarecrow Press, 1998. – 295 p. – ISBN 0-8108-3540-1. 6. Harrod’s librarians’ glossary and reference book / comp. by Ray Prytherch. – 10th ed. – Aldershot : Ashgate, 2005. – xi, 753 p. – ISBN 0-7546-4038-8. 7. Schneider G. Handbuch der Bibliographie / G. Schneider, F.Nestler. – Stuttgart : Hiersemann, 1999. – XII, 726 S. – ISBN 3-7772-9910-3. 8. Диомидова Г.Н. Библиографоведение / Г.Н. Диомидова. – Санкт-Петербург : Профессия, 2002. – 287 с. – ISBN 5-939130-24-0. 9. Коготков Д.Я. Библиографическая деятельность библиотеки : организация, технология, управление : учебник / Д.Я.Коготков. – Санкт-Петербург : Профессия, 2003. – 304 с. : ил. – ISBN 5-93913-052-6.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Jaunmuktāne G. Bibliogrāfs Kārlis Egle un žurnāls “Latvju Grāmata” (1922-1931) / Gunta Jaunmuktāne // Personība. Informācijas telpa : [elektronisks resurss, kompaktdisks] : konferences referāti / LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nod. – [Rīga], 2007. 2. Krūmiņa L. Kārlis Egle latviešu bibliogrāfijas vēsturē / Līga Krūmiņa // Personība. Informācijas telpa : [elektronisks resurss, kompaktdisks] : konferences referāti / LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nod. – [Rīga], 2007. 3. Latvijas bibliogrāfiskās informācijas resursi [Elektroniskais resurss] : projekts.– Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : Projekta darba grupa, 2001. – Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.biblio.lv 4. Limane L. Bibliogrāfam Augustam Ģinteram – 120 (1885-1944) / Lilija Limane // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 33 (2005), 38.-40.lpp. 5. Limane L. Obligātie eksemplāri – cauri laikiem / Lilija Limane // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 38 (2007), 34.-37.lpp. 6. Sallinene I. Novadpētniecība paradigmu maiņās: jaunākā nozares literatūra / Inta Sallinene // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 42 (2008), 15.-18.lpp. 7. Sprudzāne A. Gulbenes novada digitālie novadpētniecības resursi / Antra Sprudzāne // Bibliotēku Pasaule. – ISSN 1407-1576. – Nr. 38 (2007), 18.-20.lpp. 8. Beaudiquez M. What will be usefulness of national bibliographies in the future? / Marcelle Beaudiquez // IFLA Journal. – ISSN 0340-0352. – Vol. 1 (2002), p.28-30. 9. International Cataloguing and Bibliographic Control / IFLA. – Vol. 32 (April/June 2003). – ISSN 1011-8829. 10. Madsen M. The national bibliography in the future: new recommendations / Mona Madsen // Alexandria. – ISSN 0955-7490. – Vol. 12(1) (2000), p.45-50. 11. Грузинова Л.Б. Иностранная библиография [tiešsaiste, elektroniskā grāmata] : учебное пособие. xBook, versija 2.1 b, 2002. Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.hi-edu.ru/e-books/xbook021/01/index.html

168


Kursa nosaukums Datu bāžu veidošanas pamatiKursa kods DatZ2065Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare DatorzinātneLekciju stundu skaits 46Semināru un praktisko darbu stundu skaits 18Kursa apstiprinājuma datums 08.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Līga KrūmiņaDatorzinātņu doktora zinātniskais grāds, doc. Ğirts Karnītis

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKursa saturs(PDF) Fails: DatZ2065.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt zināšanas par informācijas pārvaldības vispārīgajiem principiem, datorsistēmu struktūru un procesiem, par operētājsistēmām un to funkcionalitāti, kā arī par datubāžu vadības sistēmu būtību, datubāžu veidiem un izmantošanu praksē, par ER modeli un datu manipulācijas valodu SQL. Kurss nodrošina izpratni par datubāžu teorijas pamatjautājumiem, attīsta iemaņas izstrādāt un praksē izmantot dažāda satura datubāzes.RezultātiZināšanas – apgūti teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, apgūti datorsistēmu un operētājsistēmu uzbūves un funkcionēšanas pamati, iegūta izpratne par nozīmīgākajiem datubāžu teorijas jautājumiem, datubāžu vadības sistēmām, datubāžu projektēšanu un ER modeli. Apgūta atbilstošā terminoloģija latviešu un angļu valodā. Prasmes – apgūta prasme pētīt un analizē dažādus datubāžu veidus, novērtē to funkcionalitāti, izstrādā savas datubāzes konceptuālo modeli un demonstrēt praktisko realizāciju, apgūta prasme veidot datubāzes skriptus, organizēt normalizācijas procesu un izmantot datu manipulācijas valodu SQL. Iemaņas – iegūtas praktiskās iemaņas tabulu noformēšanā, saišu veidošanā, datu apstrādē (kārtošanā, meklēšanā, atlasē, aprēķinā), vaicājumu, pārskatu, formu un saskarnes izstrādē lietojumprogrammā MS Access. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra. Informācijas pārvaldības vispārīgie principi L(ekcija) 2 2. Datorsistēmu struktūra un procesi, datu aizsardzība un drošība L4 3. Operētājsistēmu jēdziens un to funkcionalitāte L4 4. Datubāžu vadības sistēmu pamatjēdzieni L2 5. ER modeļi, to izveide L2 6. Fiziskā datu modeļa un datubāzes izveides skriptu izveide no ER modeļa L2, P(raktiskais) 2 7. Funkcionālās atkarības L4 8. Normālformas (1., 2., 3.) un normalizācijas process L4, P2 9. Datu definēšanas un manipulācijas valoda SQL L4, P2 10. Informācijas pieejamība tīmekļa datubāzēs L4, P2 11. Datubāžu izmantošanas prakse S(seminārs) 2 12. Datubāzes projektēšanas soļi. Datubāzes veidošana lietojumprogrammā MS Access L2 13. Datu tabulu veidošana MS Access. Saites starp tabulām relāciju datubāzē L2 14. Datu glabāšana un apstrāde MS Access L2 15. Datu izguve un vaicājumi MS Access L2 16. Pārskati un formas MS Access L2 17. Lietotāja saskarnes (vadības pults) veidošana MS Access L2 18. MS Access datubāzes publicēšana tīmeklī L2 19. Datubāzes konceptuālā modeļa prezentācija S2

169




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2DAT2055

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F765291404/DatZ2065.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2DAT2055

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.priekszin_form?l=1&p_galv_kkods=2DAT2055

20. Patstāvīga datubāzes izstrāde pēc izveidotā konceptuālā modeļa P4 21. Patstāvīgā darba rezultātu prezentācija S2Prasības kredītpunktu iegūšanaiSemināru uzdevumu izpilde un prezentācija (semināru rezultāti – 20% vērtējuma) Prakstisko nodarbību uzdevumu izpilde (praktisko nodarbību rezultāti – 30% vērtējuma) Individuālā darba izpilde (individuālā darba prezentācijas rezultāts – 20% vērtējuma) Eksāmena testa rezultāti (30% vērtējuma) Literatūra (01-mācību literatūra)1. Connolly, Thomas M., Begg, Carolyn E. Database systems : a practical approach to design, implementation and management. 4th ed. Harlow, England ... [etc.] : Addison-Wesley, 2005. L, 1374 p. International computer science series. ISBN 9-780-32121-025-8. 2. Jurenoks, Aleksejs, Rikure, Tatjana. Microsoft Access XP : no iesācēja līdz lietpratējam. Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. 130 lpp. ISBN 9984-36-341-4. 3. Date, C. J. An introduction to database systems. 8th ed. Boston (MA) [etc.] : Pearson : Addison Wesley, 2004. xxvii, 983, [22] p. ISBN 0-321-18956-6. 4. Halpin, Terry, Morgan, Tony. Information modeling and relational databases. 2nd ed. Amsterdam [etc.] : Elsevier; Burlington (Mass.) : Morgan Kaufmann, 2008. xxvi, 943 p. (The Moragn Kaufmann series in data management systems). ISBN 9-780-12373-568-3. 5. Mika, Velta. Access pamati. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2008. 79 lpp. : il. (Datorzinību bibliotēka; 19). ISBN 9-789-98482-818-3. 6. Whitehorn, Mark, Marklyn, Bill. Accessible Access 2003. Worcester : Springer, 2005. xvii, 378 p. + 1 CD-ROM (11,5 cm). ISBN 9-781-85233-949-4. 7. Гарсия-Молина, Гектор, Ульман, Джеффри Д., Уидом, Дженнифер. Системы баз данных : полный курсс. Москва ; Санкт-Петер¬бург ; Киев : [Издательский дом „Вильямс”], 2003. 1088 c. ISBN 5-8459-0384-X. 8. Роб, Петер, Коронел, Карлос. Системы баз данных : пректирование, реализация и управление. 5-е изд., перераб. и доп. Санкт-Петербург : БХВ-Петербугр, 2004. XVI, 1024 c. ISBN 5-94157-299-9. 9. Хомоненко, А. Д., Цыганков, В. М., Мальцев, М. Г. Базы данных : учебник для высших учебных заведений. 3-е изд., перераб. и доп. Санкт-Петербург : КОРОНА принт, 2003. 672 с. ISBN 5-7931-0168-3. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Beynon-Davies, Paul. Database systems. Basingstone, 2004. XIV, 601 p. ISBN 1-403916-012. 2. Dunlap, Isaac Hunter. Open source database driven web development : a guide for information professionals. Oxford : Chandos Publ., 2006. xix, 230 p. (Chandos information professional series). ISBN 9-781-84334-161-1 (paperback). 3. Kliedere Inta. Microsoft Access 2000 : datu bāzes veidošana piemēros. Rīga, 2003. 115 lpp. ISBN 9984-9664-0-2. 4. Rowley Jennifer, Farrow, John. Organizing knowledge : an introduction to managing access to information. Aldershot : Gower, 2000. XIX, 404 p. ISBN 0-566-08047-8. 5. Silberschatz, Abraham, Korth, Henry F., Sudarshan, S. Database system concepts. 5th ed. Boston [etc.] : McGraw-Hill Higher Education, 2006. xxvi, 1142 p. ISBN 0-07124-476-X. 6. Крёнке Давид М. Теория и практика построения баз данных. Москва : Питер, 2003. 799 с. ISBN 5-94723-275-8. 7. Моисеенко, С. И., Соболь, Б.В. Разработка приложений в MS Access : краткое руководство. Москва [и др.] : Вильямс, 2006. 267 с. : ил. (Краткое руководство). ISBN 5-84591-046-3. 8. Тимошок, Т. В. Microsoft Office Access 2007 : самоучитель. Москва [и др.] : Диалектика, 2008. 456 с. (Самоучитель). ISBN 9-785-84591-341-8.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. E-pasaule. ISSN 1407-7299 2. Computers in Libraries. ISSN 0275-6722 3. The Electronic Library. ISSN 0264-0473 4. Journal of Information Science. ISSN 1741-6485 5. PC Magazine. ISSN 0888-8507.

170





Kursa nosaukums Biznesa datu analīzes tehnoloģijasKursa kods VadZ4004Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare VadībzinātneLekciju stundu skaits 16Laboratorijas darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 28.01.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autoriDatorzinātņu mağistra grāds, lekt. Juris KrastsSociālo zinātņu mağistrs vadībzinātnē, pasn. Rita Žuka

Kursa saturs(PDF) Fails: VadZ4004_28.01.2008.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis iepazīties ar biznesa datu analīzes tehnoloģijām ( Business Inteligence – BI ), biznesa datu analīzes programmām un apgūt programmu izmantošanu. Kursa laikā studenti iepazīstas ar biznesa datu analīzes programmām, to funkcijām un to izmantošanu. Mācību kursa laikā tiek veikta biznesa datu analīze, studenti iepazīstas ar datu noliktavu un OLAP kubu izveidošanu, to izmantošanu. Studenti iepazīstas ar asociatīvās loģikas biznesa datu analīzes klienta programmu. un izpilda datu analīzi izmantojot datu bāzes, kuras atrodas tīkla SQL datu bāzu vadības sistēmās un klienta puses biznesa datu analīzes lietojumprogrammas. Katrai no mācību kursā apgūstāmajām tēmām studenti izpilda laboratorijas darbus un kontroles testus. Kursa uzdevums ir sekmēt izpratni par biznesa datu analīzes tehnoloģijām, to izmantošanu un apgūt darbu ar konkrētām biznesa datu analīzes programmām. RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām un praktiskas iemaņas to lietošanā ikdienas darbā vācot, analizējot un prezentējot datus, projektus. Studenti spēj patstāvīgi meklēt un iegūt analīzei nepieciešamos datus, izmantot dažādas datorizētas datu analīzes paņēmienus un metodes, atspoguļot analīzes rezultātus un pasniegt tos lasītājiem un klausītājiem piemērotā un efektīgā veidā. Kursu apraksts-plāns1. Biznesa datu analīze Excel vidē. Iterācijas uzdevumi. Biznesa datu prognoze. 4 2. Biznesa datu analīze Excel vidē. Optimizācija, transporta uzdevums. 4 3. Daudzdimensiju biznesa datu analīze. Datu noliktavas, OLAP kubi. Biznesa datu analīzes programmas un to salīdzinošā analīze. 4 4. Microsoft OLAP tehnoloģiju apskats. Analysis Services un Analysis Manager. 4 5. Datu atlases un analīzes programma Business Objects un tās izmantošana. 4 6. Datu atlases un analīzes programmas QlikView izmantošana 4 7. Data Minig – datizrace. Microsoft SQL servera datizraces algoritmi un tehnoloģijas. 4 8. Microsoft SQL servera datizraces algoritmi un tehnoloģijas. Lēmuma koki un to izmantošana biznesa datu analīzē. Klasteru analīze un to izmantošana biznesa datu analīzē. 4 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums nav obligāts, praktisko darbu apmeklējums un izpilde – obligāta (60%), starp pārbaudījums (20%), kursa pārbaudījums – eksāmens (20%). Pārbaudījums (izpildāms uz datora) – tests un uzdevums Literatūra (01-mācību literatūra)1. Jānis Pilipivs. Vadošo biznesa inteliģences risinājumu apskats. Žurnāls „e-pasaule” 2004. gada janvāris. 2. Māris Svilāns, Andis Rumbenieks. Biznesa inteliģence – spēja piekļūt, analizēt un publicēt informāciju.. Žurnāls „e-pasaule” 2002. gada jūlijs. 3. Loren Abdulezer. Excel Best Practices for Business. 2004. By Wiley Publishing 457.p. Tulkojums krievu valodā: Лоран Абдулазар. Лучшие методики применения Ехсеl в бизнесе. Москва –

171







https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F0/VadZ4004_28.01.2008.pdf


Санкт-Петербург – Киев “Диалектика”. 2006. 4. Sivakumar Harinath, Stephen R.Quinn, Professional SQL Server Analysis Services 2005 with MDX, Wiley Publiching, Inc., 2007. Tulkojums krievu valodā: C.Харинатх, С.Куинн. SQL Server Analysis Services 2005 и MDX для профессионалов . Москва - Санкт-Петербург –Киев, издательсво “Диалектика”. 2008., 834.стр. 5. Brian Larson. Delivering Business Intelligence with Microsoft SQL Server 2005. McGaw Hill/Osborne. Tulkojums krievu valodā: Брайан Ларсон. Pазработка бизнес-аналитики в Microsoft SQL Server 2005. Москва - Санкт-Петербург – Нижний Новгород - Воронеж – Ростов-на-Дону – Екатеринбург – Самара – Новосибириск – Киев - Харьков – Минск, издательсво ПИТЕР, 2008. 683.стр. 6. Wayne L.Winston. Microsoft Excel Data Analysis and Bysiness Modeling. Microsft Press. 2004. Tulkojums krievu valodā: Уэйн Л.Винстон. Microsoft Excel анализ данных и построение бизнес-моделей. Москва. “Русская редакция” 2005. 7. A.Бергер, Microsoft SQL Server 2005 Analysis Services. OLAP и многомерный анализa данных. Санкт-Петербург БХВ-Петербург, 2007., 903.стр.. 8. A.A.Барсегян, М.С.Куприянов, В.В.Степаненко, И.И.Холод, Технология анализа данных: Data Mining, Visual Mining, Text Mining, OLAP. Санкт-Петербург, „БХВ-Петербург”, 2007., 375.стр. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Mike Biere, Business Intelligence for the Enterprise. Prentice Hall Professional Technical Reference Upper Saddle River, New Jersey, 2003. Tulkojums krievu valodā: Майк Бьер. Интелектуальное ведение и сопровождение бизнеса. Москва “Кудиц-образ”. 2005, 230. стр. 2. С. Архипенков, Д. Голубев, О. Максименко, Хранилища данных. От концепции до внедрения. Москва 2002, Диалог МИФИ, 528 с. 3. Алексей Федоров, Наталия Елманова. Введение в OLAP-технологии Microsoft. Москва 2002, Диалог МИФИ, 268. с. 4. В. Корнеев, А. Гареев, С. Васютин, В. Райх. Базы данных. Интелектуальная обработка информации. Москва, 2001, издатель МолчановС.В., 496. с. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. http://www.microsoft.com/sql/solutions/bi/default.mspx Microsoft SQL Server: Business Intelligence Solutions, Microsoft Biznesa inteliģences risinājumi 2. http://www.bi.lv/advantagecms/bi.html Biznesa analīzes lietojumu apskats. 3. http://www.businessobjects.lv/company/default.html Business Objects lietojumu programmas. 4. http://www.intellisoft.lv/content/section/13/65/lang,lv/ Datu analīzes lietojums: QlikView 5. http://www.veritana.lv/lt.php/jaunumi/33;1 QlikView 8 – biznesa analīze, kas pārsniedz visas cerības

172



Kursa nosaukums Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes Kursa kods KomZ2075Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 22Semināru un praktisko darbu stundu skaits 10Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Līga Krūmiņa

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKomZ2046, Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstāKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2075.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt zināšanas par sociālo un humanitāro zinātņu teorētisko un praktisko saturu, informācijas avotu īpašībām un piedāvājumu, kā arī attīstīt avotu atlases, izmantošanas un kvalitātes vērtēšanas iemaņas. Kurss nodrošina izpratni par sociālajām un humanitārajām zinātnēm, veido prasmi vērtēt nozaru resursu kvalitāti, izmantot avotus informacionālo problēmu risināšanai, kā arī patstāvīgi veidot nozares ceļvežus.RezultātiZināšanas – apgūti teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, iegūta izpratne par sociālo un humanitāro zinātņu saturu (zinātņu nozares vieta Latvijas Zinātnes nozaru un apakšnozaru klasifikatorā, izpētes objekti un priekšmeti, tematiskie virzieni u.tml.), par dokumentu veidiem un to izmantošanas stratēģiju konkrētās nozares pētniecībā. Apgūti kvalitātes vērtēšanas principi, nozares ceļveža izstrādes metodika, kā arī atbilstošā terminoloģija latviešu un angļu valodā. Prasmes – atbilstoši informācijas prasmju apguves metodikai, studenti noskaidro sociālo un humanitāro zinātņu nozaru nozīmīgākos avotus un autorus, diagnosticē sociālās problēmas un izmanto avotus to risināšanai, izstrādā informācijas meklēšanas stratēģiju un izmanto avotus pētījuma veikšanai, kā arī analizē avotus profesionāla jautājuma noskaidrošanai. Iemaņas – iegūtas praktiskās iemaņas elektronisko un analogo informācijas resursu analīzē (resursu meklēšana, kvalitātes noteikšana u.tml.), kā arī nozīmīgāko ārzemju un nacionālo informācijas resursu izmantošanā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra, teorētiskais un praktiskais saturs. Pārskats par sociālajām un humanitārajām zinātnēm. L2 2. Dokumentu veidi un to izmantošana informācijas meklēšanā. Globālā tīmekļa resursu izmantošanas stratēģija un kvalitātes vērtēšana. L2 3. Sociālās zinātnes: izpētes objekti, tematiskie virzieni, avotu īpašības. Nacionālie bibliogrāfiskās informācijas resursi sociālajās zinātnēs. L2 4. Sociālo zinātņu nozaru kvalitatīvākie avoti un nozīmīgākie autori. P2 5. Statistika, demogrāfija, socioloģija, politika, ekonomika un finanses, juridiskās zinātnes: nozaru saturs, informācijas avotu veidi un piedāvājums. L2 6. Izglītība un folklora: nozares saturs, informācijas avotu veidi un piedāvājums. L2 7. Sociālo zinātņu informācijas avotu izmantošana sociālo problēmu diagnosticēšanā un risinājuma meklēšanā. P2 8. Humanitārās zinātnes: izpētes objekti, tematiskie virzieni, avotu īpašības. Nacionālie bibliogrāfiskās informācijas resursi humanitārajās zinātnēs. L2 9. Filozofija, loģika, ētika, reliģija, teoloģija: nozaru saturs, informācijas avotu veidi un piedāvājums. L2 10. Vizuālā māksla, izpildītājmāksla, arhitektūra: nozaru saturs, informācijas avotu veidi un piedāvājums. L2 11. Nozares informācijas avotu izmantošana pētījuma veikšanai. P2 12. Valoda un literatūra: nozaru saturs, informācijas avotu veidi un piedāvājums. L2

173








13. Vēsture un ģeogrāfija: nozaru saturs, informācijas avotu veidi un piedāvājums. L2 14. Nozaru informācijas avotu izmantošana profesionālo jautājumu risināšanai. P2 15. Nozares ceļveža izstrādes metodika. Nozaru ceļveži globālajā tīmeklī. Tematiskās vārtejas. L2 16. Nozares ceļveža izstrāde un prezentācija. S 2

L – Lekcija, S – Seminārs, P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiPraktisko nodarbību uzdevumu izpildes rezultāti (60% vērtējuma) Individuālā darba izpilde (individuālā darba prezentācijas rezultāts – 20% vērtējuma) Eksāmena testa rezultāti (20% vērtējuma) Literatūra (01-mācību literatūra)1. Blazek, Ron, Aversa, Elizabeth. The humanities : a selective guide to information sources. 5th ed. Greenwood Village : Libraries Unlimited, 2000. XIX, 603 p. ISBN 1-56308-602-6. 2. Cooke, Alison. A guide to finding quality information on the internet : selection and evaluation strategies. 2nd ed. London : Library Association Publ., 2001. VIII, 216 p. ISBN 1-85604-379-7. 3. Hart, Chris. Doing a literature search : a comprehensive guide for the social sciences. London : Sage, 2002. XIV, 194 p. ISBN 0-76196-810-5. 4. Information sources in the social sciences. Ed. by David Fisher, Sandra P. Price, Terry Hanstock. Munchen : K.G.Saur, 2002. XV, 511 p. (Guides to information sources). ISBN 3-59824-439-8. 5. The social sciences : a cross-disciplinary guide to selected sources. Ed. Nancy L. Herron. 3rd ed. Greenwood Village : Libraries Unlimited, 2002. XXV, 494 p. ISBN 1-56308-882-7.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Dawson, Heather. Using the internet for political research : practical tips and hints. Oxford : Chandos Publ., 2003. XI, 175 p. ISBN 1-84334-049-6. 2. Grimshaw, Jennie. How to find information : social sciences. London : British Library, 2000. V, 66 p. ISBN 0-71230-868-7. 3. The guide to EU information sources on the internet. 3rd ed. London : Routledge, 2005. VII, 451 p. ISBN 1-85743-282-7. 4. The information literacy cookbook : ingredients, recipes and tips for success. Ed. By Jane Secker, Debbi Boden, Gwyneth Price. Oxford : Chandos Publishing, 2007. XIII, 162 p. ISBN 1-84334-225-1. 5. Information sources in art, art history and design. Ed. Simon Ford. Munchen : K.G.Saur, 2001. XX, 220 p. (Guides to information sources). ISBN 3-59824-438-X. 6. Information sources in music. Ed. Lewis Foreman. Munchen : K.G.Saur, 2003. XIX, 444 p. (Guides to information sources). ISBN 3-59824-441-X. 7. Leftley, Chris. Best of the web : geography. Munchen : K.G.Saur, 2004. 106 p. ISBN 3-59811-537-7. 8. Moss, Rita W. Strauss’s handbook of business information : a guide for librarians, students, and researchers. 2nd ed. Westport ; London : Libraries Unlimited, 2004. XVII, 455 p. ISBN 1-56308-520-8. 9. Neville, Tina M., Henry, Deborah B., Neville, Bruce D. Science and technology research : writing strategies for students. Lanham : The Scarecrow Press, 2002. IX, 213 p. ISBN 0-81084-428-1. 10. O’Dochartaigh, Niall. The internet research handbook : a practical guide for students and researchers in the social sciences. London : Sage, 2002. XX, 274 p. ISBN 0-76196-439-8. 11. Online information services in the social sciences. Ed by Neil Jacobs, Lesly Huxley. Oxford : Chandos Publ., 2004. XIII, 254 p. ISBN 1-84334-069-0. 12. Pester, David. Finding legal information : a guide to print and electronic sources. Oxford : Chandos Publ., 2003. XXIII, 283 p. ISBN 1-84334-045-3. 13. Stacey, Alison, Stacey, Adrian. Effective information retrieval from the internet : an advanced user’s guide. Oxford : Chandos Publ., 2004. XIII, 310 p. ISBN 1-84334-077-1. 14. Steinberg, Steven J., Steinberg, Sheila L. Geographic information systems for the social sciences : investigating space and place. Thousand Oaks : Sage Publ., 2006. XX, 252 p. ISBN 0-76192-873-1. 15. Кушнаренко Н.Н. Документоведение : учебник. 4-е изд., испр. Киев : Знання, 2003. 459 с. (Высшее образование XXI века). ISBN 966-620-172-0.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. The Electronic Library. ISSN 0264-0473. 2. Journal of Information Science. ISSN 1741-6485. 3. Library and Information Science Research. ISSN 0740-8188. 4. Предметный поиск в традиционных и нетрадиционных информационно-поисковых системах : сб. науч. тр. Санкт-Птб. : Рос. национальная библиотека. ISSN 0234-7075.

Kursa nosaukums Novadpētniecība bibliotēkāsKursa kods KomZ3093Kredītpunkti 2

174





ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32


PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ3093.pdf DzēstKursa anotācijaKurss iepazīstina ar novadpētniecību kā vienu no bibliotēku darba virzieniem, akcentējot uzmanību uz novadpētniecības avotiem un darba metodiku, mutvārdu vēstures un dzimtu pētniecības vietu bibliotēku darbā. Semināros studenti analizē Latvijas bibliotēku veidotos novadpētniecības krājumus un nozīmīgākos projektus, kā arī ārzemju bibliotēku pieredzi novadpētniecības darbā. RezultātiZināšanas – studenti ir ieguvuši zināšanas par galvenajiem novadpētniecības darba virzieniem bibliotēkās. Prasmes – studenti prot strādāt ar novadpētniecības avotiem, izprot mutvārdu vēstures avotu lomu novadpētniecības resursu veidošanā. Iemaņas – studenti spēj konsultēt lietotājus jautājumos, kas saistīti ar novadu izpēti un dzimtu pētniecību. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadlekcija. L2 2. Novadpētniecības, mutvārdu vēstures un dzimtas pētniecības jēdzieni un saistība ar bibliotēku darbu. Novadpētniecības krājums, galvenās lietotāju grupas, sadarbības partneri. L2 3. Novadpētniecības avoti, resursu veidi un formas. Novadpētniecības bibliogrāfiskie resursi. Novadpētniecības literatūras izdevumi. PN2 4. Novadpētniecības darbs Latvijas bibliotēkās. L2; S2 5. Novadpētniecības darbs citu valstu bibliotēkās. S2 6. Novadpētniecības informācijas pieejamības un izguves nodrošināšana. L2 7. Mutvārdu vēstures liecības kā novadpētniecības avots. Mutvārdu vēstures kolekciju veidošana un izmantošana bibliotēkās. L2 8. Intervijas datu fiksēšana un apstrāde. L2, PN2 9. Mutvārdu vēstures kolekciju pārvaldība. L2 10. Dzimtu vēstures izpēte – viens no novadpētniecības virzieniem. Dzimtas koka veidošana. L2, PN2 11. Projekts „Raduraksti” – plāni un paveiktais. L2 12. Mutvārdu vēstures avotu loma ģenealoģiskajos pētījumos. L2 13. Publisko bibliotēku loma dzimtu vēstures izpētē. S2

L – Lekcija S – Seminārs PN – Praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanai- Visu semināru un praktisko nodarbību uzdevumu izpilde. - Semināra sagatavošana, strādājot grupā. - Intervijas ieraksts un tā atšifrējums (transkribts). - Rakstiskā eksāmena (testa un praktisko uzdevumu) nokārtošana.

Kursa noslēguma atzīmi veido: 1. 30% semināram sagatavota prezentācija; 2. 30% intervijas ieraksts un tā atšifrējums (transkribts); 3. 40% - rakstiskā eksāmena atzīme.Literatūra (01-mācību literatūra)

175










1. Local studies collection management. Aldershot : Ashgate, 2002, 196 p. ISBN 0566 08365 5. 2. Šenberga R. Mutvārdu vēsture kā novadpētniecības informācijas avots un tautas bibliotēku krājuma sastāvdaļa. No: Bibliotēkzinātne: Bibliotēka un sabiedrība. LU raksti, 699. sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2006. 200. - 212.lpp. ISBN 9984-783-46-4, ISSN 1407-2157. 3. Trubshaw, Bob. How to Write and Publish Local an Family History Successfully : Books, booklets, magazines, CD-Roms and Web sites. Loughboraough : Heart of Albion Press, 2005. 262 p. ISBN 1 87283 59 1. 4. Library Association Local Studies Group. Local Studies Libraries : Library Association guidelinesd for local studies provision in public libraries. Second edition. London : Library Association Publishing, 2002. ISBN 1-85604. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Šenberga Ruta. Mutvārdu liecību ieskaņojumu pierakstes metodika. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2006. Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, [2008]. 83.-94.lpp. ISBN 9984-9504-4-1; ISSN 1691-1377.

2. Šenberga, Ruta. Mutvārdu vēstures avotu izmantošana. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2004. Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, 2005. 115.-124.lpp. ISBN 9984-9504-2-5; ISSN 1691-1377. 3. Šenberga, Ruta. Dzimtu vēstures pētījumi - aktuāls novadpētniecības virziens. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2007. Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, 2008. 79.-88.lpp. ISBN 978-9984-9504-7-1; ISSN 1691-1377; ISSN 1691-1377. 4. Šenberga, Ruta. Mutvārdu vēstures avotu vākšanas metodika publiskajās bibliotēkās. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2005. Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, 2006. 47.-56.lpp. ISBN 9984-9504-4-1; ISSN 1691-1377. 5. Mūrniece, I. Dzimtu vēstures pētniecība Latvijā un ārvalstīs. Bibliotēku pasaule. Nr.38, 2007, 5.-9. lpp. ISSN 1407-6799. 6. Mūze, Baiba. Novadpētniecības datu bāzes. Bibliotēkas pasaule. 16.[laid.], (2000), 38. - 42.lpp. ISSN 1407-1699. 7. Cadell, Patrick. Building on the Past, Investing in the Future through Genealogy and Local History Services [online]. IFLA Journal, 2002; 28; 175. Available: http://ifl.sagepub.com 8. Bela, Baiba. Dzīvesstāsti kā resurss sabiedrības izpētē: Nacionālās mutvārdu vēstures projekts [tiešsaiste]. No: Latvijas Universitātes raksti. Socioloģija. Socioloģijai Latvijā – 40, Nr. 736. Rīga : LU, 2008, 85.-102. lpp. Pieejams: www.lu.lv/apgads/raksti/736.html 9. Reid, Peter H. The digtal Age and Local Studies. Oxford; New Hampshire : Chandos Publishing, 2003, 237 p. ISBN 1 8434 051 8. 10. International genealogy and local history : papers presented by the genealogy and local history section at IFLA general conferences 2001–2005. Munchen : Saur, 2008. IFLA publications 130. ISBN 9783598220364.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Raduraksti [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html 2. IFLA Genealogy and Local History Section Newsletter [online]. Available: http://archive.ifla.org/VII/s37/ 3. The Local Studies Librarian : the official journal of the Local Studies group of the Chartered Institute of Library and Infoprmatiom Professionals (CILIP). ISSN 0263-0273. 4. The Library of Genealogy [online]. Available: www.libraryofgenealogy.com/ 5. Brittisch assotiation for local history [online]. Available: http://www.balh.co.uk/lhn/article.php?file=lhn-vol1iss92-0.xml 6. Reid, Peter H. The Digital Age and Local Studies. Oxford; New Hampshire : Chandos Publishing, 2003, 237 p. ISBN 1 8434 051 8. 7. Oral History. The Process, the Product [online]. Available: http://www.idealeprosydignity.org/OralHistoryWeb/Oral%20History%20Guide.html 8. CILIP Local studies group [online]. Available: http://www.cilip.org.uk/specialinterestgroups/bysubject/localstudies/events 9. Oral history sociaty [online]. Available: http://www.ohs.org.uk/conferences/2010.php http://www.cilip.org.uk/specialinterestgroups/bysubject/localstudies/events

176



Kursa nosaukums Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes Kursa kods KomZ2069Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriSociālo zinātņu mağistrs bibliotēkzinātnē un informācijā, lekt. Iveta Kalniņa

PriekšzināšanasKomZ1016, Informācijas avoti un meklēšanaKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2069.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar bibliotēku un citu informācijas iestāžu iespējām izmantot dabaszinātņu un lietišķo zinātņu informācijas avotus. Kursa uzdevums – sniegt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas darbā ar nozaru informācijas avotiem dabaszinātnēs un lietišķajās zinātnēs. Kursa saturu veido teorētisko jautājumu apguve lekcijās (16 stundas), konkrētu zinātņu nozaru informacionālā nodrošinājuma izpēte semināros (4 stundas) un iepazīšanās ar dabaszinātņu un lietišķo zinātņu resursiem praktiskajās nodarbībās un mācību ekskursijās uz bibliotēkām un informācijas centriem (12 stundas).RezultātiZināšanas – apgūtas teorētiskās zināšanas par dabaszinātņu un lietišķo zinātņu nozaru saturu, nozīmīgākajiem nacionālajiem un ārzemju resursiem šajās nozarēs. Prasmes – kursu beidzot, studentiem jāprot meklēt un analizēt resursus, novērtēt to kvalitāti un atbilstību mērķauditorijai, patstāvīgi izveidot zinātņu nozares resursu ceļvedi. Iemaņas – attīstītas iemaņas strādāt grupu darbu, meklēt un analizēt elektroniskos informācijas avotus.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads. Kursa priekšmets, tā uzdevumi, informācijas avoti un mācību darba formas. Priekšzināšanu konstruēšana. L-2 2. Dabaszinātņu un lietišķo zinātņu jēdzienu izpratne, nozaru raksturojums un saturs. L-1,PN-1 3. Informācijas avotu sistēma lietišķajās un dabaszinātnēs. Tradicionālie un elektroniskie informācijas avoti. L-2

4. Elektroniskie informācijas avoti Latvijas bibliotēkās. L-1,PN-1 5. Dabaszinātņu un lietišķo zinātņu nozaru informācijas avoti pašvaldību publiskajās bibliotēkās. S-2 6. Zinātniskā un tehniskā informācija. Zinātņu nozares informacionālais nodrošinājums. L-1,PN-1 7. Patentu un tehniskās informācijas avoti. L-2,PN-4 8. Lauksaimniecības informācijas avoti. L-2,PN-2 9. Medicīnas un ārstniecības informācijas avoti. L-2,PN-2 10. Dabaszinātņu informācijas avoti. L-2 11. Interneta resursu ceļveži. L-1,PN-1 12. Atsevišķu dabaszinātņu un lietišķo zinātņu nozaru analīze. Informācijas resursu ceļvežu prezentācijas. S-2

L – lekcija; S – seminārs; PN – praktiskā nodarbībaPrasības kredītpunktu iegūšanai1) Iesniegti un sekmīgi novērtēti visi atbilstoši kursa plānam izstrādātie praktiskie darbi (40% no semestra vērtējuma). 2) Semināru uzdevumu izpilde un prezentēšana (20% no semestra vērtējuma). 3) Iesniegts un sekmīgi novērtēts semestra noslēguma darbs – nozares elektronisko resursu ceļvedis (30% no semestra vērtējuma).

177









4) Sekmīgi uzrakstīts eksāmena tests par studiju kursā apgūtajiem jautājumiem (10% no semestra vērtējuma).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Katz William A. Introduction to Reference Work. – 8th ed. – Vol. I. Basic Information Services. – New York : McGraw-Hill, 2002. – 221 p. – ISBN 0-07-244107-0. 2. Коготков Д.Я. Библиографическая деятельность библиотеки : организация, технология, управление : учебник / Д.Я.Коготков. – Санкт-Петербург : Профессия, 2003. – 304 с. : ил. – ISBN 5-93913-052-6. 3. Земсков А.И. Электронные библиотеки : учебное пособие для студентов вузов культуры и искусств и др. выcших учеб. заведений / Земсков А.И., Шрайберг Я. Л. – Москва : Либерея, 2003. – 352 с. – ISBN 5-85129-184-2. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Cooke, Alison. A guide to finding quality information on the internet : selection and evaluation strategies / Alison Cooke. – 2nd ed. – London : Library Association Publ., 2001. – VIII, 216 p. – ISBN 1-85604-379-7. 2. Chowdhury G.G. Information sources and searching on the World Wide Web / G.G.Chowdhury, Sudatta Chowdhury. – London : Library Association Publ., 2001.– XVIII, 174 p. – ISBN 1-85604-394-0. 3. Emerging Issues in the Electronic Environment: Challenges for Librarians and Researchers in the Sciences / ed. by Jeannie P. Miller. – New York : The Haworth Press, 2004. – ISBN 0-7890-2577-9. 4. Envolving Internet reference resources / ed. by W.Miller, R.M.Pellen. – New York : The Haworth Press, 2006. – ISBN 0-7890-3024-1. 5. Information Practice in Science and Technology: Evolving Challenges and New Directions / ed. by Mary C. Schlembach. – New York : The Haworth Press, 2003. – ISBN 0-7890-2183. 6. Janes J. Introduction to Reference Work in the Digital Age. – New York; London : Neal-Schuman Publishers, Inc., 2003. – ISBN 1-55570-429-8. 7. Lord C.R. Guide to Information Sources in Engineering / Charles R.Lord. – Englewood (Colorado) : Libraries Unlimited, 2000. – ISBN 1-5630-699-9. 8. LVS ISO 5127 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca. – Rīga : Latvijas Standarts, 2005. – 160 lpp. 9. Neville T.M. Science and technology research : writing strategies for students / Tina M. Neville, Deborah B. Henry, Bruce D. Neville. – Lanham : The Scarecrow Press, 2002. –IX, 213 p. – ISBN 0-81084-428-1. 10. Patent and Trademark Information: Uses and Perspectives / ed. by Virginia Baldwin. – New York : The Haworth Press, 2004. – ISBN 0-7890-0425-9. 11. The reference collection : from the shelf to the Web / ed. by W.J.Frost. – New York : The Haworth Press, 2006. – ISBN 0-7890-2839-5. 12. Stacey, Alison. Effective information retrieval from the internet : an advanced user’s guide / Alison Stacey, Adrian Stacey. – Oxford : Chandos Publ., 2004. – XIII, 310 p. – ISBN 1-84334-077-1.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences = Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. B daļa, Dabaszinātnes / Latvijas Zinātņu akadēmija. – Rīga : Latvian Academy of Sciences, 1947-. – ISSN 1407-009X. 2. Science & Technology Libraries / editor David Stern. – New York : The Haworth Press, 1998-. – ISSN 0194-262X, electronic ISSN 1541-1109.

178




Kursa nosaukums Lietotāju grupas - bērni un pusaudžiKursa kods KomZ2072Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32


PriekšzināšanasKomZ1017, Informācijas infrastruktūra un institūcijasKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2072.pdf DzēstKursa anotācijaMērķis – sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par jaunākajām tendencēm bērnu bibliotekārajā apkalpošanā, kas balstīta uz vecumposmu attīstības īpatnību ievērošanu. Kursa pamatā ir jaunākie pētījumi, teorētiski un praktiski raksti, Latvijas un ārzemju labas prakses piemēri. Uzsvars tiek likts uz iegūto zināšanu praktisku pielietojamību bibliotēku darbā ar bērniem un pusaudžiem. Saturs – kursu veido teorētiskas lekcijas, praktiskas nodarbības auditorijā un bibliotēkās, semināri. Studenti, strādājot grupās, modelē un analizē lasīšanas veicināšanas pasākumus bērniem. RezultātiZināšanas – Studenti ir sagatavoti darbam ar bērniem bibliotēkās, viņi prot organizēt lasīšanas veicināšanas pasākumus. Prasmes –studenti ir apguvuši galvenos pakalpojumu veidus, lasīšanas veicināšana metodes un pasākumu veidus. Iemaņas – studenti prot organizēt lasīšanas veicināšanas pasākumus bērniem, Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadlekcija. L2 2. Bērnības koncepcijas attīstība. Bērni un pusaudži - sociālo grupu un vecumposmu īss raksturojums. Bērnības demogrāfiskais un kultūras konteksts. L2 3. Uz vecumposmu attīstības īpatnību ievērošanu balstīta pieeja bērnu bibliotekārajai apkalpošanai. Bērnu bibliotekārās apkalpošanas sistēma Latvijā un pasaulē, tās attīstība un struktūra. L2 4. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra darbība, realizētās lasīšanas veicināšanas programmas. PN2 5. Bibliotēka – radoša un aktīva vide, telpu zonējums un iekārtojums. L2 6. Bērnu bibliotēkas iekārtojums atbilstoši vecumposmu vajadzībām. PN2 7. Lasīšanas veicināšanas programmas un pasākumi Latvijas un ārzemju bibliotēkās. L2 8. Lasīšanas veicināšanas pasākuma scenārija veidošana PN2 9. Stāstu stāstīšanas (storytelling) un priekšā lasīšanas izmantošana darbā ar bērniem L2 10. Stāstu stāstīšanas meistardarbnīca PN2 11. Bērnu literatūra. Krājuma komplektēšana un kārtojums bērnu bibliotēkās. L2; S2 12. Informācijpratības standarti un modeļi – pamats apmācību organizēšanā bērnu bibliotēkās un nodaļās. L2 13. Informācijas tehnoloģiju izmantošana darbā ar bērniem. Drošs internets bērniem publiskajās bibliotēkās. L2; S2 14. Saskarsme ar klientiem - bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem vai citiem aprūpētājiem. PN2

L – Lekcija S – Seminārs PN – Praktiskā nodarbība

179








Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Visu semināru un praktisko nodarbību uzdevumu izpilde; 2. Darbs grupās – kāda vecumposma bērnu bibliotekārās apkalpošanas modeļa izstrādāšana; 3. Rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana.

Kopējo eksāmena atzīmi veido: 1. 40% rakstiskā eksāmena atzīme; 2. 30% - individuālais darbs grupas seminārā; 3. 10% - grupas atzīme par semināru uzdevumu izpildi; 4. 20% - atzīme par rakstisko referātu.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Fasick, Adele M., Holt, Leslie E. Managing children's services in the public library. 3rd ed. Westport, Connecticut; London : Libraries Unlimited, 2008. xvi, 248 p. ISBN 9781591584124. 2. Orden, Phyllis Van. Library service to children : a Guide to the History, Planning, Policy, and Research Literature. Lanham: Maryland; Toronto; Oxford : The Scarecrow Press, 2005. 132 p. ISBN 0-8108-5169-5. 3. Puškarevs, Igors. Attīstības psiholoģija. Rīga : RaKa, 2001. 88 lpp. ISBN 9984152839. 4. Children and Their Changing Media Environment : a Europeen Comparative Study. Mahwah; New Jersey; London, 2001. ISBN 0-8058-3498-2. 5. Holloway, Sarah, Valentine, Gill. Cyberkids : Children in the information age. London; New York : RoutledgeFalmer, 2004. ISNB 0-415-23058. 6. Marino, Jane. Babies in the Library. Lanham; Maryland; Oxford, 2003. 149 p. ISBN 0-8108-4576-8. 7. Lika, Irina. Bērnu psiholoģija. Liepāja : LiePa, 2003. 9984754049Literatūra (02-papildliteratūra)1. Strugles, Paul. Public internet Access in libraries and information services. London : Facet Publishing, 2002. 231 p. ISBN 1-85604-425-4. 2. Krūmiņa, Iveta. Svētki, ko sniedz lasīšana. Bibliotēku Pasaule, Nr.31, 2005. 41.lpp. ISSN 1407-6799. 3. Malnesa, Lita. Pusaudžu un jauniešu vecumposma psihiskās attīstības īpatnības. Psiholoģija Mums, Nr.1, 2004, 12-13.lpp. ISSN 1691-0982. 4. Karpova, Ārija. Ģimenes psiholoģija. Rīga : RaKa, 2006. 445 lpp. ISBN 9984-15-775-X. 5. Ramirez, Elsa. Reading, information literacy, and infomation culture [online] Mehico : Library Science Research Center of the national University of Mexico. Available: www/libinter/infolitconf&mect/papers/ramirez-fulpaper.pdf. 6. Madden, Andrew D., Ford, Nigel J., Levy, Philippa. Childrens use of the internet for information seeking. Journal of Documentation, Vol. 62, No. 6, 2006. pp. 744-766. ISSN: 0022-0418.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Library Student Journal : a peer-reviewed student publication of the University at Buffalo Department of Library and Information Studies ISSN 1931-6100. 2. Teacher Librarian : The Journal for School Library Professionals [online] Available: http://www.teacherlibrarian.com/ 3. 25 Ideas to Motivate Young Readers! [online] [cited 01.02.08] Available: http://www.educationworld.com/a_lesson/lesson/lesson035.shtml 4. Weinreich, Torben. Children’s reading habits and their use of the media [online] [cited 01.02.08.]. Available: http://www.cfb.dk/site.aspx?p=423

180





Kursa nosaukums Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupāmKursa kods KomZ2045Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneLekciju stundu skaits 24Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 08.02.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa Kursa autoriVineta Gerkena | lektors

PriekšzināšanasKomZ2070, Informācijas organizēšanaKomZ2074, Informācijas pakalpojumi KomZ2076, Zināšanu organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: KomZ2045.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis – sniegt zināšanas par pieaugušo lasīšanas funkcionēšanu sabiedrībā. Galvenā uzmanība veltīta atsevišķu lietotāju grupu bibliotekārajai un informacionālajai apkalpošanai un lasīšanas izplatīšanas organizācijai šo lietotāju vidū. Studiju kursa uzdevumi – iepazīstināt ar dažādu lietotāju grupu bibliotekārās un informacionālās apkalpošanas iespējām. Lekcijās studenti iegūst izpratni par bibliotekārās un informacionālās apkalpošanas uzdevumiem, bibliotēkas lietotāju klasifikācijas principiem, galvenajām lietotāju apkalpošanas pamatformām: lietotāju individuālo apkalpošanu, publisko darbu, kā arī iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām (iedzīvotāju ar redzes, dzirdes, kustību, uztveres traucējumiem, gados veco un slimo iedzīvotāju, nacionālo un etnisko grupu iedzīvotāju, ieslodzīto) bibliotekārās apkalpošanas iespējām. Semināros studenti raksturo un analizē dažādu tipu bibliotēku lietotāju kontingentu; pansionātu/slimnīcu bibliotēku un mazākumtautību skolu vai nacionālo kultūras biedrību bibliotēku darbību. Praktiskajās nodarbībās studenti klātienē iepazīstas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību un sniegtajiem pakalpojumiem.RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un ieteikto obligāto un papildliteratūru, apgūta bibliotekārās un informacionālās apkalpošanas būtība un galvenās formas, dažādu lietotāju grupu bibliotekārās un informacionālās apkalpošanas īpatnības. Prasmes – apgūtas prasmes izvēlēties praktiskai situācijai bibliotēkā atbilstošas apkalpošanas formas un metodes dažādām lietotāju grupām, veikt lietotāju kontingenta analīzi bibliotēkā, analizēt pansionātu / slimnīcu un nacionālo kultūras biedrību / nacionālo minoritāšu skolu bibliotēku darbu. Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas bibliotēkas lietotāju kontingenta analīzē un dažādu bibliotēku darbības raksturošanā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Studiju kursa raksturojums L2 2. Lietotāju apkalpošanas raksturojums L2 3. Lietotāju kontingenta īpatnības dažādu tipu bibliotēkās S2 4. Lietotāju apkalpošanas pamatformas L4 5. Starptautiskās vadlīnijas un konceptuālie dokumenti dažādu lietotāju grupu apkalpošanai publiskajās bibliotēkās L2 6. Informācijas nesēji un pakalpojumi neredzīgajiem un vājredzīgajiem L2;P2 7. Informācijas nesēji un pakalpojumi nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem L2 8. Informācijas pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem L2

181








9. Informācijas pakalpojumi iedzīvotājiem ar uztveres traucējumiem L2 10. Galvenās apkalpošanas formas un metodes gados vecajiem un mājai piesaistītajiem cilvēkiem. Gados veco un slimo iedzīvotāju bibliotekārās apkalpošanas problēmas slimnīcu un pansionātu bibliotēkās. L2;S2 11. Informācijas pakalpojumi nacionālo un etnisko grupu iedzīvotājiem. Nacionālo minoritāšu bibliotekārās apkalpošanas formas un metodes, to stāvoklis un attīstības iespējas Latvijas šodienas kultūrsituācijā. L2;S2 12. Darbs ar lasītājiem ieslodzījumu vietās L2

L - Lekcija S - Seminārs P - Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanai1. Jāpiedalās lekcijās, bibliotēku apmeklējumos un 3 semināros (1.Dažādu tipu bibliotēku lietotāju kontingenta raksturojums; 2.Gados veco un slimo iedzīvotāju apkalpošana Latvijā; 3.Nacionālo un etnisko grupu apkalpošana Latvijā). 2. Jāizstrādā 3 patstāvīgie darbi (1.Bibliotēkas lietotāju kontingenta raksturojums; 2.Pansionāta/slimnīcas bibliotēkas apmeklējums un pārskata sastādīšana par redzēto; 3.Nacionālo kultūras biedrību vai mazākumtautību skolas bibliotēkas apmeklējums un pārskata sastādīšana par redzēto). 3. Jāuzraksta pārskats par lauku darbā (bibliotēku apmeklējumu laikā) redzēto un jāprezentē. Kursa noslēguma pārbaudes testa sekmīga nokārtošana.

Novērtējuma raksturojums: 3 semināru, 3 patstāvīgo darbu, pārskatu vērtējuma un rakstiskā eksāmena (pārbaudes tests par kursā aplūkotajiem jautājumiem) vērtējuma kopsumma. 60 % atzīmes – uzdevumu izpilde semināros ; 20 % atzīmes – patstāvīgo darbu prezentācija par lauka darbā novēroto 20 % atzīmes – rakstiskais eksāmens (tests par kursā aplūkotajiem jautājumiem). Literatūra (01-mācību literatūra)1. Guidelines for libraries serving hospital patients and elderly and disabled in long-term care facilities. The Hague : IFLA Headquarters, 2000. 25 p. 2. Guidelines for reference and information services in public libraries. London : Library Assoc. Publ., 1999. IV, 60 p. 3. Guidelines for prison libraries. London : Library Assoc. Publ., 2001. 87 p. 4. Honnold, Rose Mary. Serving seniors. New York : Neal-Schuman Publishers, Inc., 2004. XXI, 249 p. 5. Machell J. Library and information services for visually impaired people: national guidelines. London: Library Assoc. Publ., 1996. XXIII, 54 p. 6. Multicultural communities: guidelines for library services [Elektroniskais resurss]. –E-grāmata. 2nd ed., revised. [B.v.] : IFLANET, 1998. Pieejams: http://www.ifla.org/VII/s32/pub/guide-e.htmLiteratūra (02-papildliteratūra)1. Latvijas Neredzīgo bibliotēka 40: vakar, šodien, rīt... Rīga : Latvijas Neredzīgo bibliotēka, 2002. 130 lpp. : il. 2. Mihailova, D. Vieglā valoda cilvēkiem ar īpašām vajadzībām No: Bibliotēku Pasaule. Nr.29 (2004), 7.-10.lpp.

3. Dunja-Marija G., Koraljka G. Library services for users with special needs - the state of affears in the Croatin capital and plans of the future In: “Open 2001: knowledge, information and democracy in the open society: the role of the library and information sector”: proceedings of the 9th international BOBCATSSS symposium on library and information science. Vilnus University, Vilnius Lithuania January 29-31, 2001. Vilnius, 2001, p.1001.-1005. 4. Mates, Barbara T. 5-star programming and services for 55+ library customers. Chicago : American Library Assoc., 2003. 154 p. 5. The public library service: IFLA/UNESCO guidelines for development [Elektroniskais resurss]. Munchen : K.G.Saur, 2001. Pieejams: http://www.ifla.org/VII/s8/proj/publ.97.pdf 6. Марусичь Ж.В. Библиотечное обслуживание инвалидов по зрению средствами новых информационных технологий. Москва : Либерея, 2004. 95 с. 7. Deksne-Jerohina K. Cietumu bibliotēkas un ieslodzīto bibliotekārā apkalpošana : bakalaura darbs. Rīga, 2007.

8. Galveniece S. Bibliotēkas loma un iespējas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām apkalpošanā : bakalaura darbs. Rīga, 2004. 9. Matisone A. No tāfeles līdz datoram : maģistra darbs. Rīga, 2002. 10. Sināte G. Iedzīvotāju ar dzirdes traucējumiem bibliotekārā apkalpošana : bakalaura darbs. Rīga, 2006. 11. Stepiņa B. Nacionālo minoritāšu bibliotekārā apkalpošana Latvijā : bakalaura darbs. Rīga, 2004.Literatūra (03-ieteicamā periodika)

182





1. Bibliotēkas Pasaule. ISSN 1407-6799 2. Scandinavian Public Library Quarterly. ISSN 0036-5602 3. Библиотека. ISSN 0869-4915. 4. Библиотековедение. ISSN 0869-608X.

183

Kursa nosaukums Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās)Kursa kods KomZ4034Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneKursa apstiprinājuma datums 30.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriHumanitāro zinātņu mağistrs vēsturē, Gatis Karlsons

PriekšzināšanasKomZ1015, Dokumentu pārvaldības pamatiKomZ2079, Arhīvniecība Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ4034.pdf DzēstKursa anotācijaAkadēmiskās prakses mērķis ir nostiprināt un papildināt studiju laikā iegūto teorētisko zināšanu pielietojumu praksē. Prakses saturs ietver praksi dokumentu pārvaldībā un praksi arhīvu pārvaldībā. Prakse notiek iestāžu un uzņēmumu dokumentu pārvaldības struktūrvienībās, iestāžu un valsts arhīvos, ar kuriem LU tiek slēgti līgumi par prakses veikšanu. Prakses apguvi nosaka Prakses nolikums. Prakses laikā studenti nodrošina viena vai vairāku dokumentu pārvaldības procesu un/ vai sastāda iestādē veidojamo dokumentu Lietu nomenklatūras/dokumentu sarakstu, iepazīstas ar komplektēšanas, aprakstīšanas, saglabāšanas, uzskaites, izmantošanas un pieejamības organizāciju iestādes vai valsts arhīvā, nodrošina kādu no arhīva procesiem un veic specifiskus uzdevumus atkarībā no organizācijas specifikas un darba apjoma. RezultātiZināšanas – nostiprināta izpratne par iegūtajām zināšanām arhīvniecībā un dokumentu pārvaldībā.

Prasmes – apgūtas prasmes izstrādāt dokumentu sistēmas, izstrādāt dokumentu pārvaldības instrumentus (dokumentu sarakstus, klasifikācijas shēmas, instrukcijas u.c.); arhīva praksē ir iegūta prasme nodrošināt arhīva dokumentu komplektēšanu, saglabāšanu, uzskaiti un izmantošanu.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas darba veikšanai dokumentu un arhīvu pārvaldībā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Prakse dokumentu pārvaldībā P34 2. Prakses pārskata sagatavošana dokumentu pārvaldībā I4 3. Prakses aizstāvēšana dokumentu pārvaldībā S2 4. Prakse arhīvu pārvaldībā P114 5. Prakses pārskata sagatavošana arhīvu pārvaldībā I4 6. Prakses aizstāvēšana arhīvu pārvaldībā S4

P – Prakse I – Individuālais darbs S – SeminārsPrasības kredītpunktu iegūšanaiLai saņemtu prakses novērtējumu, studentam nepieciešams iesniegt prakses pārskatu un prakses vadītāja sagatavotu studenta raksturojumu, kā arī aizstāvēt praksi. Dokumenti nodaļā jāiesniedz 2-3 dienu laikā pēc prakses beigām. Novērtējot prakses uzdevumu izpildi, prakses vadītājs ņem vērā: - prakses aizstāvēšanā izteiktās darbinieku domas par praktikanta darbu; - studenta raksturojumu; - studenta ziņojumu un atbildes uz jautājumiem; - prakses pārskata kvalitāti. Studentam, kas nav izpildījis prakses programmu, vai arī saņēmis negatīvu atsauksmi aizstāvēšanā, praksi

184









neieskaita.

Vērtējumu kursā veido: 1. Prakses nolikumā noteikto uzdevumu izpilde Dokumentu pārvaldībā – 40%, 2. Prakses nolikumā noteikto uzdevumu izpilde Arhīvu pārvaldībā – 60%.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Standarts LVS ISO 15 489 -1 Informācija un dokumentācija. Dokumentu pārvaldība. 1. daļa. Vispārīgās prasības 2. Standarts LVS ISO TR 15 489- 2 Informācija un dokumentācija. Dokumentu pārvaldība. 2. daļa. Vadlīnijas 3. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu. Rīga, 1995; 4. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts arhīvu iestādēm. Rīga, 2004; 5. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi valsts arhīviem fizisko un juridisko personu pieprasījumu izpildē. Rīga, 2002Literatūra (02-papildliteratūra)1. Administratīvā procesa likums. 2. Fizisko personu datu aizsardzības likums. 3. Iestāžu dokumentu un arhīvu pārvaldības normatīvie akti 4. Informācijas atklātības likums. 5. LVS 369:2004 Arhīviskais apraksts. Vispārīgie noteikumi. Rīga, 2004; 6. Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumi Nr. 154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 7. Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumi Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām" 8. Standarts ISO DIS 15 489- 3 Information and Documentation. Part 3. Metadata requirements. Valsts arhīvu sistēmas normatīvie akti, nolikumi, reglamenti.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Latvijas arhīvi : Latvijas Valsts arhīvu sistēma [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.arhivi.gov.lv

185




Kursa nosaukums Akadēmiskā prakse (Informācijas pārvaldība bibliotēkās)Kursa kods KomZ4032Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneKursa apstiprinājuma datums 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Sociālo zinātņu fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, lekt. Vineta GerkenaSociālo zinātņu mağistrs bibliotēkzinātnē un informācijā, lekt. Iveta Kalniņa

PriekšzināšanasKomZ2045, Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupāmKomZ2070, Informācijas organizēšanaKomZ2073, InformācijpratībaKomZ2074, Informācijas pakalpojumi KomZ2076, Zināšanu organizēšanaKursa saturs(PDF) Fails: KomZ4032.pdf DzēstKursa anotācijaPrakses mērķis – nostiprināt un padziļināt studiju laikā iegūtās teorētiskās zināšanas informācijas resursu sagatavošanas un lietotāju apkalpošanas jomā un pielietot tās praktiskajā darbā. Prakses uzdevumi - iegūt un pilnveidot praktiskās iemaņas lietotāju apkalpošanā; iepazīt jauno informācijas tehnoloģiju pielietojumu lietotāju apkalpošanā Prakses saturu veido vispārēja iepazīšanās ar bibliotēku, iepazīšanās ar bibliotēkas krājuma komplektēšanu un organizāciju, dokumentu bibliogrāfiskā aprakstīšana un klasificēšana, prakses pārskata sastādīšana un prakses aizstāvēšana. Prakses laikā studenti iepazīstas ar informācijas lietotāju apkalpošanu abonementā un lasītavā (bibliotēkas krājums, lasītāju sastāvs, apkalpošanas darba tehnoloģija u.t.t.), darbu starpbibliotēku abonementā, informācijas pakalpojumiem (uzziņu un informācijas darbs bibliotēkā).RezultātiZināšanas – nostiprināta izpratne par iegūtajām zināšanām par bibliotekārās un informacionālās apkalpošanas būtību, galvenajām formām un informācijas pakalpojumiem dažāda tipa bibliotēkās un informācijas iestādēs.

Prasmes – apgūtas prasmes apkalpot lietotājus dažādu tipu bibliotēkās, piedāvāt informācijas pakalpojumus dažādām lietotāju grupām; iepazīts informācijas tehnoloģiju pielietojums bibliotekārajos procesos, kas saistīti ar krājuma organizāciju un elektroniskā kataloga veidošanu.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas lietotāju apkalpošanas darba tehnoloģijā abonementā, lasītavā, SBA un informācijas pakalpojumu (izstāžu veidošana, uzziņu sniegšana, pasākumu organizēšana u.c.) sniegšanas metodikā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Vispārēja iepazīšanās ar bibliotēku / informācijas centru P2 2. Bibliotēkas krājuma komplektēšana un organizācija P18 3. Bibliotēkas / informācijas centra katalogu un kartotēku sistēma. Kataloģizēšana. Elektroniskais katalogs P66 4. Informācijas lietotāju apkalpošana abonementā un lasītavā P18 5. Darbs starpbibliotēku abonementā P12 6. Informācijas pakalpojumi P26 7. Prakses pārskata sagatavošana P6 8. Prakses aizstāvēšana P2 P – prakses uzdevumi Prasības kredītpunktu iegūšanai1. Piedalīšanās akadēmiskajā praksē un prakses uzdevumu (Lietotāju apkalpošanas darba organizācija

186









bibliotēkā/informācijas centrā; Bibliotēkas/informācijas centra sniegto informācijas pakalpojumu raksturojums) izpilde. 2. Pārskata sastādīšana par prakses laikā paveikto. 3. Prakses aizstāvēšana. 4. Pozitīva novērtējuma saņemšana par veikumu (prakses uzdevumu izpildi, prakses pārskatu un prakses aizstāvēšanu) prakses laikā.

Novērtējuma raksturojums: 1) sekmīga prakses individuālo uzdevumu izpilde (90%); 2) prakses pārskata sagatavošana (5%); 3) prakses aizstāvēšana (5%). Lai saņemtu prakses novērtējumu, studentam nepieciešams iesniegt prakses pārskatu un prakses vadītāja bibliotēkā sagatavotu studenta raksturojumu, kā arī aizstāvēt praksi. Dokumenti nodaļā jāiesniedz 2-3 dienu laikā pēc prakses beigām. Novērtējot praksi, nodaļas prakses vadītājs ņem vērā: - prakses aizstāvēšanā izteiktās bibliotēkas darbinieku domas par praktikanta darbu; - studenta raksturojumu; - studenta ziņojumu un atbildes uz jautājumiem; - prakses pārskata kvalitāti. Studentam, kas nav izpildījis prakses programmu, vai arī saņēmis negatīvu atsauksmi aizstāvēšanā, praksi neieskaita.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Bibliogrāfiskais darbs bibliotēkā. No: Bibliogrāfija : vispārīgs kurss. Rīga, 1989, 271.-358.lpp. 2. Bibliotēkzinātnes un informācijas baukalauratūras akadēmisko prakšu programmas / Latvijas Universitāte; Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa; sast. V.Gerkena. – Rīga : Latvijas Universitāte, 2002. – 17 lpp. 3. Grogan D. Practical reference work. 2nd ed. London : LAP, 1992. 200 p. 4. Библиотечно-библиографическое обслуживание В кн.: Справочник библиотекаря. Санкт-Петербург : Изд-во «Профессия», 2000, с.135-184. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Informācijas lietotāja rokasgrāmata. Sast. I.Gudakovska, I.Ikauniece, L.Cvetkova. Rīga : Pētergailis, 2001. 100 lpp. 2. Stīvensone Dž. Bibliotēku un informācijas pārvaldība : angļu-latviešu un latviešu-angļu terminu skaidrojošā vārdnīca. No angļu val. tulk. B.Sporāne. Rīga : Apgāds „Zvaigzne ABC”, 2001. 243 lpp. 3. Studiju kursu Bibliogrāfiskā aprakstīšana; Klasificēšana, priekšmetošana, koordinātindeksēšana mācību materiāli Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Bibliotēkas Pasaule. - ISSN 1407-6799. 2. Библиотека. - ISSN 0869-4915. 3. Библиотековедение. - ISSN 0869-608X.

187




Kursa nosaukums Elektroniskā izdevējdarbība Kursa kods SDSK1040Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Starpdisciplinārie studiju kursiLekciju stundu skaits 24Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 1 16.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu 1 #Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļaKursa apstiprinājuma datums 2 09.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu 2 Datorikas fakultāte Kursa autoriDr. Filoloğijas doktors, doc. Līga Krūmiņa

Kursa saturs(PDF) Fails: SDSK1040.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – sniegt zināšanas par izdevējdarbības procesiem, dokumentu poligrāfiskā maketa sagatavošanas principiem, teksta un attēlu formātiem un to izmantošanu, kā arī attīstīt dokumentu un attēlu apstrādes iemaņas lietojumprogrammās MS Word, Adobe Acrobat Distiller un Adobe Photoshop. Kurss nodrošina izpratni par izdevējdarbības teorijas un prakses jautājumiem, veido prasmi izstrādāt dokumentu un attēlu poligrāfiskos oriģinālus, kā arī sagatavot tos publicēšanai tīmeklī.RezultātiZināšanas – apgūti poligrāfiskā procesa un teksta dizaina teorijas jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, iegūta izpratne par nozīmīgākajām dokumenta maketa sastāvdaļām (lappuses iekārtojums, dizaina objekti u.tml.), par liela apjoma dokumentu un reklāmas materiālu noformēšanu, par teksta dokumentu aizsardzību interneta vidē, kā arī par attēlu apstrādi un izmantošanu, apgūta atbilstošā terminoloģija latviešu un angļu valodā. Prasmes – apgūtas prasmes papildināt dokumenta tekstu ar dažādu veidu objektiem, maketēt rakstu krājumu un prospektus, noteikt drošības iestatījumus PDF dokumentiem. Iemaņas – attīstītas iemaņas dokumentu poligrāfiskā oriģināla noformēšanai izmantot MS Office lietojumprogrammas, kā arī rediģēt un sagatavot attēlus poligrāfiskai pavairošanai un publicēšanai tīmeklī, izmantojot Adobe programmatūru. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra. MS WORD izmantošana dokumentu sagatavošanai. L(ekcija) 2 2. Dokumenta elementi. L2 3. MS Excel objektu veidošana (diagrammas) un to iekļaušana tekstā. P(raktiskais) 2 4. Liela teksta apjoma dokumenta maketēšana un automatizācija. Stili. L2 5. Nosaukumu ievietošana dokumentā. L2 6. Dokumentu dalījums sekcijās. L2 7. Rakstu krājuma maketa patstāvīga izveide. P2 8. MS Office objekti un to izmantošana. L2 9. Darbs ar MS Office objektiem. L2 10. Prospekta vai reklāmas maketa patstāvīga izveide. P2 11. PDF dokumentu veidošana un drošības iestatījumi. L2 12. AdobePhotoshop grafiskais redaktors: attēli un to rediģēšanas iespējas. Attēlu formāti (poligrāfiskai reproducēšanai un tīmeklim). L2 13. AdobePhotoshop grafiskais redaktors: izpratne par krāsām, to noteikšanas principi. L2 14. AdobePhotoshop grafiskais redaktors: attēlu korekcijas līdzekļi. L2 15. AdobePhotoshop grafiskais redaktors: attēlu formas un satura maiņas paņēmieni. L2 16. Attēla patstāvīga rediģēšana. P2Prasības kredītpunktu iegūšanaiPraktisko nodarbību uzdevumu izpildes rezultāti – 60% vērtējuma

188








Praktiskā eksāmena rezultāti - 40% vērtējuma. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Hjūsa, Sallija. Teksta un grafikas dizains. [Lielvārde] : Lielvārds, 2003. 192 lpp. (Soli pa solim). ISBN 9984-11-118-1. 2. Morrison, Connie. Word 2007 : beyond the manual. Berkeley : APress, 2007. xxv, 297 lpp. ISBN 9-781-59059-799-6. 3. Rikure, Tatjana, Jurenoks, Aleksejs. Teksta redaktors Microsoft Word. Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. 64 lpp. ISBN 9-789-98440-172-0. 4. Šaflbotems, Roberts. Photoshop. [Lielvārde] : Lielvārds, 2004. 240 lpp. (Soli pa solim). ISBN 9984-11-189-X. 5. Treiguts, Egmonts. Ievads datorzinībās. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2007. 2 sēj. (Datorzinību bibliotēka; 9). ISBN 9-789-98460-934-8. 6. Аккерман Кеттелл, Дженифер, Харт-Дэвис, Гай, Симмонс, Курт. Microsoft Office 2003 : полное руководство. Москва : Эком, 2006. 826 с. (Справочник профессионала). ISBN 5-71630-116-9.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Rikure, Tatjana, Jurenoks, Aleksejs. Microsoft Word : īsi un vienkārši. Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. 64 lpp. (Lietišķā informātika. Ieskaties un atceries!). ISBN 9-98436-536-0. 2. Simonovičs, S. V., Jevsejevs, G. A., Aleksejevs, A. G. Datorgrafika. Rīga : Kamene, 2001. 221, [10] lpp. ISBN 9984-636-46-1. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. E-pasaule. – ISSN 1407-7299

189




Kursa nosaukums Ievads komunikācijas zinātnē Kursa kods KomZ3144Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Komunikācijas zinātneZinātnes apakšnozare Komunikācijas teorijaLekciju stundu skaits 15Semināru un praktisko darbu stundu skaits 17Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Komunikācijas studiju nodaļa Kursa autoriSociālo zinātņu mağistrs komunikācijas zinātnē, lekt. Rolands Tjarve

Kursa saturs(PDF) Fails: KomZ3144.pdf DzēstKursa anotācijaKursā tiek analizēti un pētīti komunikācijas procesi sabiedrībā, procesi, kas ietekmē publiskās komunikācijas saturu un satura uztveri un izmantojumu. Kurss ir bāzēts uz vispārēju zināšanu par komunikācijas dabu apgūšanu un šo zināšanu pielietojumu, pētot komunikācijas situācijas.RezultātiZināšanas – apgūti visi teorētiskie jautājumi saskaņā ar studiju kursa programmu un rekomendēto obligāto un papildliteratūru, apgūtas komunikācijas zinātnes pamata teorētiskās izpratnes. Kursā tiek analizēti un pētīti komunikācijas procesi sabiedrībā, procesi, kas ietekmē publiskās komunikācijas saturu un satura uztveri un izmantojumu. Kurss ir bāzēts uz vispārēju zināšanu par komunikācijas dabu apgūšanu un šo zināšanu pielietojumu, pētot komunikācijas situācijas.

Prasmes – apgūtas prasmes analizēt sabiedrībā notiekošos komunikācijas procesus saskaņā ar teorētiskajām pieejām, strādāt grupā, diskutēt, apgūta prasme apkopot dažāda veida informāciju, kas nepieciešama komunikācijas procesu analīzei, spējot veikt analīzi un sniegt arī savu vērtējumu, apgūta prasme pamatot savus secinājumus un izteikt pamatotu kritiku.

Iemaņas – apgūtas praktiskās iemaņas apkopot, analizēt un prezentēt dažāda veida datus un informāciju. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Kursa struktūra un saturs. Komunikācijas procesu raksturojumi un to teorētiskās izpratnes. L2; P2 2. Grupu un organizāciju komunikācija. L2; P2 3. Masu komunikācijas teoriju koncepti. Masu komunikācijas loma indivīda un sabiedrības dzīvē. L2; P2 4. Žurnālistika. L2; P2 5. Reklāma. L2; P2 6. Sabiedriskās attiecības. L2; P2 7. Komunikācijas ētika. L1; P2 8. Komunikācija un kultūra. L1; P1 9. Komunikācija un mūsdienu sabiedrība. L1; P2

L – Lekcija P – Praktiskais darbsPrasības kredītpunktu iegūšanaiKursa vērtējumu veido: 40 % – praktisko darbu uzdevumu izpilde; 30 % - individuālais rakstu darbs; 30% - rakstisks eksāmens (tests).

Studentiem, kas nav piedalījušies semināros un izpildījuši rakstu darbu, atbilstoši katra novērtējums ir "0", kas attiecīgi samazina atzīmi par semestra darbu.

190








Literatūra (01-mācību literatūra)1. Griffin, E.A. A First Look at Communication Theory, 5th ed. Bostom: McGraw-Hill, 2003 2. Straubhaar J., LaRose, R. Communication Media in the Information Society. Belmont: Wadsworth Publ. Co, 1996 3. McQuail, D. Mass Communication Theory. London: SAGE, 2005. 4. McQuail, D., Windahl, S. Communication models: For the Study of Mass Communication. London: Prentice Hall, 1993. 5. Severin, W. J., Tankard, J. W. Communication Theories: Origins, Methods, and Uses in the Mass Media. New York: Longman, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Wihalemm, P. Baltic Media in Transition. Tartu: Tartu University Press, 2002. 2. Watson, J., Hill, A. A Dictionary of Communication and Media Studies. 3rd ed. Edward Arnold, 1993. 3. DeFleur, L., Dennis, E. E. Understanding mass communication: a liberal arts perspective. Boston: Houghton Mifflin, 1996. 4. Brikše, I. Latvijas mediji: izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1987-2002)//Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985.līdz 2002. gadam. Kur tā ved Latviju? Zinātnisks pētījums/Andreja Jaunzema red. Ventspils Augstskola, 2002. 5. Holmes, D. Communication Theory: Media, Technology and Society. London: SAGE, 2005. 6. Putnam, L., L., Krone, K., J. (ed.) Organizational Communication. London, Thousand Oaks: SAGE, 2006.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Komunikācijas zinātnes studiju programmas studentu bakalaura un maģistra darbi, kursa darbi; 2. Publikācijas masu medijos par masu komunikācijas problēmām.

191




Kursa nosaukums Ievads socioloģijāKursa kods Soci1030Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare SocioloģijaZinātnes apakšnozare Socioloģijas teorija un vēstureLekciju stundu skaits 32 Kursa autoriDr. Socioloğijas doktors, prof. Aija Zobena

Ekvivalentais studiju kurssSoci1165, Ievads socioloģijā Kursa saturs(PDF) Fails: Ievads socioloģijā.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir dot iespēju studentiem veidot izpratni par socioloģijas zinātnes nozīmīgākajām teorētiskajām nostādnēm, pamatjēdzieniem, palīdzēt studentiem sagatavoties patstāvīgai zinātniskās socioloģiskās informācijas apguvei un apgūt prasmes izstrādāt pētījuma stratēģisko plānu ar nolūku izmantot šīs zināšanas savā pētnieciskajā un praktiskajā darbībā – IT jomā, pedagoģijā, psiholoģijā, utt. Socioloģijas priekšmets, pamatjēdzieni, problēmu loks. Ieskats socioloģijas vēsturē. Pētījuma veikšanas organizācija, loģika, specifika, atšķirības ( ar pedagoģiju un psiholoģiju). Socioloģijas virzieni. Sociālā informācija. Sociālie institūti. Socializācija. Sociālās grupas un sabiedrības stratifikācija. Iedzīvotāji, kopienas, tautas, nācijas. Sociālā mobilitāte. Kultūra. Ģimene. Reliģija. Dzimumu sociālā nevienlīdzība. Rasu un etniskās sociālās atšķirības. Deviance, sociālā (masu) uzvedība un sociālā kontrole. Ekonomiskās attiecības, darbs, atpūta. Sociālās izmaiņas. RezultātiKursa apguves laikā studenti apgūs un pratīs demonstrēt: - zināšanas un izpratni par: par socioloģijas būtību, vietu, virzieniem; pētījuma mērķiem, uzdevumiem, pētījuma programmas izveides likumsakarībām; pētījuma metodēm; Latvijas socioloģijas vietu starptautiskajā kontekstā; socioloģisko centru darbības pamatiem; socioloģijas zinātnes vēsturisko attīstību.

- prasmes analizēt, sintezēt un izvērtēt: dažādu socioloģijas virzienu devumu citām zinātņu nozarēm; dažādu pētījuma metožu izmantošanas nosacījumus; Latvijas socioloģijas pētījumu prioritāros mērķus; sociologu iegūto datu izmantošanas iespējas savā profesijā; Latvijas sociālā konteksta saikni ar izmaiņām sabiedrībā.

- prasmes zināšanas pielietot: izvirzīt pētījuma mērķus un uzdevumus; paredzēt iespējamās grūtības un apkopot rezultātus; izstrādāt pētījuma programmu; izvēlēties savam priekšmetam, programmai aktuālo informāciju; prezentēt pētījumu.

- komunikācijas prasmes; izskaidrot pētījuma mērķi, uzdevumus, metožu atlases loģiku; izskaidrot pētījuma veikšanas nosacījumus; pierādīt izstrādātās pētījuma programmas priekšrocības; sadarboties ar kursabiedriem to izstrādes laikā.

192

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2SOC1030&p_apraksts=C90007


https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2SOC1030

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1116807739/Ievads%20sociolo%C4%A3ij%C4%81.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2SOC1030

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.vecaka_vers_form?l=1&p_galv_kkods=2SOC1030

. - ievirze tālākai mācīšanās prasmēm patstāvīgi izpētīt Eiropas un ASV socioloģijas pieredzi; analizēt un izvērtēt to devuma lietderību Latvijai.

- citas vispārējas prasmes: mācēt atlasīt, iegūt vērtīgo sociālo informāciju no mēdijiem un citiem avotiem.

Kusa apguves laikā studenti gūst ieskatu socioloģijas zinātnes teorētiskajās nostādnēs un izpratni par praktisko pētījumu organizācijas specifiku, veidojot savas profesionālās pētnieciskās kompetences un tā sekmējot savas metodiskās bagāžas pilnveidošanos.

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Socioloģijas priekšmets, pamatjēdzieni, problēmu loks. Ieskats socioloģijas vēsturē (lekcija – 2 st.). 2 2. Pētījuma veikšanas organizācija, loģika, specifika, atšķirības IT laikmetā (lekcija – 2 st.). Pētījumu tēmu izvēle. 2 3. Pētījuma metodes (lekcija – 5 st. + 1. patstāvīgais darbs : anketas izveide – 1 st.). 6 4. Socioloģijas virzieni (lekcija – 1 st.+ 2. patstāvīgais darbs : telefonintervijas plāna izstrāde un veikšana – 1 st.). 2 5. Sociālā informācija. Sociālie institūti. Socializācija (lekcija – 1 st. + 3. patstāvīgais darbs : mēdiju satura kontenanalīze -1 st.). 2 6. Sociālās grupas un sabiedrības stratifikācija (lekcija – 3 st. + 4.patstāvīgais darbs : marginālo grupu pārstāvju ikdienas dzīves gājuma novērojums – 1 st.). 4 7. Iedzīvotāji, kopienas, tautas, nācijas. Sociālā mobilitāte (lekcija – 1 st. + 5.patstāvīgais darbs: biogrāfiskās metodes izmantošana savas profesijas pārstāvju izpētē - 1 st.). 2 8. Kultūra. Ģimene. Reliģija. Dzimumu sociālā nevienlīdzība (lekcija - 2 st.). 2 9. Rasu un etniskās sociālās atšķirības. Deviance, sociālā (masu) uzvedība un sociālā kontrole (lekcija – 2 st.). 2 10. Ekonomiskās attiecības, darbs, atpūta. Sociālās izmaiņas (lekcija – 1 st.). Kontroldarbs (1 st.). 2 11. Socioloģiskās firmas apmeklējums vai sociologu vieslekcija par aktuālajām pētījumu tendencēm Latvijā un pasaulē (lekcija – 2 st.). 2 12. Pētījuma programmas prezentācija un aizstāvēšana (4 st.). 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nodarbību apmeklējums ir obligāts, kavēt pieļaujams tikai 4 stundas no 32 stundām.

1) Rakstiski izpildīti un izprintētā veidā nodoti docētājai 5 patstāvīgie darbi - 30% no vērtējuma (6% par katru patstāvīgo darbu); 2) Sekmīgs starpvērtējums – rakstisks kontroldarbs par kursa teorētiskajiem jautājumiem - 20% no vērtējuma; 3) Kombinētais noslēguma darbs (jāiesniedz izprintētā veidā un jāaizstāv, prezentējot to grupas priekša) - sava socioloģiskā pētījuma programma un tās aizstāvēšana (prezentācija) - 50% no vērtējuma. Literatūra (01-mācību literatūra)Socioloģija Latvijā. – R., 2010. Laķis P. Ievads socioloģijā. – R., 2002. Zobena A. Ievads socioloģijā. – R.,1993. В.А.Ядов, B.A. (1998). Стратегия социологического исследования. Москва Садмен, C., Бреберн, H. (2002). Как правильно задавать вопросы (Введение в проектирование опросного инструмента). Москва. Sociology : / Neil J. Smelser. Englewood Cliffs : Prentice-Hall, 1981. Sociology : a global introduction / John J. Macionis, Ken Plummer. Harlow, England: Pearson Prentice Hall, 2005. Understanding everyday life / edited by Tony Bennett and Diane Watson Oxford, Cambridge, MA : Blackwell, 2002. Giddens A. Sociology. – Cambridge: Polity,1990. Kristapsone, S. (2008). Zinātniskā pētniecība studiju procesā. Rīga: Biznesa Augstskola Turība. 352. lpp Lawrence Neuman, W. (1991). Social research Methods. Allyn and Bacon Babbie, E. (1992). The Practice of Social Research. Sixth edition. Belmont, California. Keith F. Punch. Developing Effective Research Proposals. SAGE Publications, 2000. Bailey, K.,D. (1994). Methods of Social Research. Macmillan, Inc. NY

193




Buckingham, A., Saunders, P. (2004) The Survey Methods Workbook From Design to Analysis. Cambridge: Polity press. Lewis-Beck M. S., Bryman A. Futing Liao T. (ed.). (2004). The SAGE Encyclopedia of Social Science Research Methods in 3.Vol. Literatūra (02-papildliteratūra)Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte. – R., BĢLM, 2004. B.Zepa, A.Zobena. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. – R., 1996. E.Mūrnieks. Mazās grupas un personības socioloģija. –R.,RTU,1994. J.Landis. Sociology. –London, 1986. B.Hess. Sociology. – NY,1991. Payne G., and Payne J. (2004) Key Concepts in Social Research. London, Thousand Oaks New Delhi: Sage Publications Kenneth D.Bailey. Methods of Social Research. Macmillan, Inc. NY, 1994 Девятко, И.Ф. (2003). Методы социологического исследования. Москва Bouma G.D., Atkinson G. B. J. (1995) A Handbook of Social Research. 2nd ed. Qxford University press Ротман Д.Г., Данилов А.Н., Новиковa Л.Г. (ред.) (2001). Оперативные социологические исследования: методика и опыт организации. Минск. Budd, R.W. Thorp, R. K. Donohew, L. (1967) Content Analysis of Communications. NY: Macmillan company Bainbridge, W.,S. (1992). Social Research Methods and Statistics. California. Ivanovs, A., Mezītis, R., Munkevica, R., Ozoliņš, E. (1981). Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika un tehnika. “Zvaigzne”, Rīga.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)Birkerts. Socioloģija: Skolām un pašmācībai. –R., Kultūras balss,1921. Mūrnieks E.. Vispārējā socioloģija. 1.,2.d.-R., RTU, 1991.,1992. Krieviņš V. Izglītības socioloģija. – R., RaKa, 1995. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. (A daļa). http://www.soc.surrey.ac.uk/sru http://www.socialresearchmethods.net/ http://gsociology.icaap.org/methods/ http://academic.csuohio.edu/kneuendorf/content/ http://surveymethods.co.uk/ http://www.tns.lv http://www.lm.gov.lv http://www.delna.lv, http://www.skds.lv

194



Kursa nosaukums Ekonomikas teorijas pamati Kursa kods Ekon1021Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaLekciju stundu skaits 32Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 24.03.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autoriBiznesa vadības mağistra grāds, lekt. Daira BarānovaIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, lekt. Vija MelbārdeDr. Ekonomikas doktors, prof. Veronika Bikse

Kursa saturs(PDF) Fails: ETP-Ekon1021.pdf DzēstKursa anotācijaMācību kurss paredzēts neekonomikas specialitāšu studentiem. Kursa mērķis dot iespēju studentiem iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas par tirgus ekonomiku un mūsdienu ekonomikā funkcionējošām likumsakarībām, lai sekmētu kompetenču attīstību. RezultātiPēc kursa apgūšanas studenti 1) iegūst zināšanas un izpratni par saimniekošanas subjektu rīcību tirgus ekonomikā, 2) prot analizēt tirgus subjektu rīcības cēloņus un sekas noteiktu motīvu ietekmē; 3) spēj patstāvīgi analizēt ekonomiskās parādības un valstī notiekošos ekonomiskos procesus, vadoties no teorētiskām atziņām un starptautiskās pieredzes.Kursu apraksts-plāns

1.Ievads tirgus ekonomikā. Resursu ierobežotība. Ekonomikas teorētiskie modeļi L-2; S-2 2.Ekonomiskās sistēmas.Jaunās ekonomikas laikmeta pazīmes L-2; S-2 3.Tirgus saimniecības funkcionēšanas vispārējie pamati L-2; S-2 4.Pieprasījums un piedāvājums. Tirgus līdzsvars L-4; S-4 5.Patēriņa teorija L-1; S-1 6.Ražošanas teorija: uzņēmējdarbība, ražošanas funkcija, ieņēmumi, izmaksas un peļņa L-3; S-3 7.Konkurence un tirgus struktūra L-2; S-2 8.Ienākumu nevienmērīga sadale . Nabadzība L-2; S-2 9.Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā L-2; S-2 10.Iekšzemes kopprodukts L-2; S-2 11.Bezdarbs un inflācija L-2; S-2 12.Nauda un bankas.Monetārā politika L-2; S-2 13.Valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi. L-2; S-2 14.Nodokļu sistēma.Fiskālā politika L-2; S-2 15.Eksports un imports. Absolūtās un salīdzināmās priekšrocības.Maksājumu bilance L-2; S-2

Paredzētais apjoms stundās. L – lekcija; S – seminārs Prasības kredītpunktu iegūšanaiStudiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs (eseja), jānokārto divi starppārbaudījumi un gala pārbaudījums. Gala vērtējumu veido: 1) pirmais stappārbaudījums 20%; 2) otrais starppārbaudījums 20 %; 3) gala pārbaudījums(rakstisks eksāmens) - 40 % ; 4) patstāvīgā darba vērtējums – 20 % Patstāvīgais darbs (eseja) Darba mērķis: nostiprināt teorētisko ekonomisko zināšanu pielietošanu praksē, izmantojot statistikas datubāzes, papildliteratūru un publikācijas masu mēdijos. Eseja jāraksta par Latvijas vai pasaules ekonomikas aktuālām

195

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2EKO1536&p_apraksts=C90001




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2EKO1536

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F692380827/ETP-Ekon1021.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2EKO1536

problēmām vienā no tematiem: Resursu tirgus ; Ekonomiskās sistēmas; Konkurence un tirgus struktūra; Ienākumu sadale; Valsts loma ekonomikā ;Starptautiskās ekonomiskās attiecības. Uzdevums : definēt un atklāt ekonomisko problēmu, kā arī parādīt tās iespējamos risinājumus.

Literatūra (01-mācību literatūra)1.Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi. R.: SIA Izglītības soļi, 2007. -452 lpp. 2.Bikse V. Ekonomikas teorijas pamati. R.: SIA Izglītības soļi, 2000.-186 lpp. 3.Bikse V. Makroekonomika. Tālmācības kurss. R.: Izglītības soļi,2003.-314 lpp. 4.Dzelmīte M., Volodina M.Mikroekonomika - R.: SIA Izglītības soļi, 2005.-240 lpp. 5.Dzelmīte M., Volodina M. Uzdevumi mikroekonomikā. - R.: SIA Izglītības soļi, 2002.- 48 lpp. Literatūra (02-papildliteratūra)1.McConnel ,Campbel R., Brue Stanley L. Economics: principles, problems and policies. -McGraw Hill,Inc.-2008. -716 p. 2.Snowdon B., Vane Howard R.An enciklopedia of macroeconomics.- Cheltenham ; Northampton (MA) : Edward Elgar, 2002.721 p. 3.Bikse V.Ekonomika un bankas.R.:Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mācību centrs,2009.-224 lpp. 4.Libermanis G. Mikroekonomika. -R.: Kamene, 2007. -371 lpp. 5.Libermanis G. Makroekonomika. -R.: Kamene, 2007. -445 lpp. 6.Rifkins Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. -R.: Jumava, 2004.—279 lpp. 7.Tautas attīstība..-R:Jumava,2002.-267 lpp. 8.Latvija. Pārskati par Latvijas tautas attīstību.- R.:UNDP Literatūra (03-ieteicamā periodika)1.Kapitāls 2.The Economist 3.Latvijas Bankas publikācijas: LB Biļetens Averss un reverss. Gada pārskati u.c. http//www.bank.gov.lv 4.LR Finanšu ministrijas mājas lapa: www.fm.gow.lv

5.LR Ekonomikas Ministrijas „Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”. http//www.em.gov.lv 6.LR Centrālās statistikas mājas lapa: http//www.csb.gov.lv 7.World Development report. The World Bank Washington, D.C. Ikgada izdevumi 8.European Journal of Economic and Social Systems

196




Kursa nosaukums Ievads tiesību zinātnē Kursa kods JurZP020Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Juridiskā zinātneLekciju stundu skaits 32Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 01.04.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Juridiskā fakultāte Kursa autoriDr. Tiesību doktors, doc. Jānis Neimanis

Ekvivalentais studiju kurssJurZ1022, Tiesību pamati JurZ1010, Tiesības Kursa saturs(PDF) Fails: saturs-Iev.t.zin..pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir ievadīt nejuridisko specialitāšu studentus tiesību zinātnē, noskaidrot tiesību būtību un tiesiskā regulējuma pamatfunkcijas, iepazīstināt ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un sniegt ieskatu par vadošām tiesību nozarēm – cilvēktiesībām, konstitucionālajām tiesībām, administratīvajām tiesībām, krimināltiesībām, civiltiesībām un citām šobrīd aktuālajām tiesību sfērām. RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par tiesību zinātnes būtību un priekšstatu par tiesību ideju evolūciju, tiesību funkcijām un tiesību lomu mūsdienās. Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt juridiskās parādības un procesus dažādās tiesību nozarēs. Sekmīga kursa apguve dod iespēju padziļināti apgūt specifiskas tiesību nozares, piemēram, saimnieciskās tiesības.

Kursu apraksts-plāns1. Tiesību izplatība 2 2. Tiesību būtība 2 3. Tiesību teksts un iztulkošana 2 4. Juridiskās profesijas 2 5. Tiesību normas 4 6. Tiesību avoti un palīglīdzekļi 4 7. Normatīvo aktu jaunrade 4 8. Tiesību sistēma 4 9. Publisko tiesību apskats. Cilvēktiesības 4 10. Konstitucionālās tiesības 4 11. Administratīvās tiesības 4 12. Krimināltiesības 4 13. Privāttiesības: ģimenes, mantojuma tiesības 4 14. Lietu, saistību tiesības 4 15. Darba tiesības, komerctiesības 4 16. Tiesu sistēma 4 17. Tiesvedības principi: civillietās, krimināllietās, darba strīdos, administratīvajās lietās 2 18. Konstitucionālā tiesvedība un starptautiskā tiesvedība 2 19. Tiesību zinātne 4 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums nav obligāts, semināru apmeklējums + 2 kontroldarbi ieskaišu veidā (50%), eksāmens (50%). Pārbaudījums (rakstveida) – tests un kāzuss.

197

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2TIEP001&p_apraksts=C90001




https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2TIEP001

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F0/saturs-Iev.t.zin..pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2TIEP001

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.vecaka_vers_form?l=1&p_galv_kkods=2TIEP001

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio juris, 2005. 2. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Rīga: TNA, 2001. 3. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: 2004. 4. Paine F. J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. 4. pārstr. izd. – Rīga: TNA, 2001. 5. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga, 1995. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Cippeliuss R. Tiesību būtība. Rīga: LU, 2001. 2. Briede J. Publiskās un privātās tiesības // Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rīga: TNA, 1999. 3. Iļjanova D. Vispārīgie tiesību principi un to funkcionālā nozīme // Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rīga: TNA, 1999. 4. Jelāgins J. Normatīvo tiesību aktu hierarhija / Tiesību spogulis I. Rīga: Turība, 1999. 5. Jelāgins J. Tiesību pamatavoti / Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rīga: TNA, 1999. 6. Krastiņš I. Tiesību sistēma, tās struktūra un tiesību normu klasifikācija. Tiesību sistēma un tās struktūra Latvijā // Tiesību būtība un forma – Rīga: 1998. 7. Kusiņš G. Normatīvo aktu jaunrade // Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rīga: TNA, 1999. 8. Latvijas Republikas Satversme: LR likums // LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, Nr. 6. 9. Meikališa Ā. Tiesu vara Latvijā. Rīga: Avots, 1997. 10. Meikališa Ā. Prokuratūra Latvijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2002. 11. Meļķisis E. Juridisko jēdzienu un normu abstraktums kā tiesību sistēmu vienojošs elements // Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. – Rīga: TNA, 1999. 12. Meļķisis E. Kontinentālās Eiropas tiesību loks Rietumu tiesībzinātnieku skatījumā / Tiesību spogulis I. Rīga: Turība, 1999. 13. Rehfeldt B., Rehbinder M. Einfűhrung in die Rechtswissenschaft. Berlin: Walter de Gruyter, 1973. 14. Koller P. Theorie des Rechts. Eine Einfűhrung. Wien: BĻhlau, 1997.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Horns N. Ievads Tiesību zinātnē un tiesību filozofijā // Likums un Tiesības, 1.sēj., 1999, Nr.1 un turpmākie Nr.

198




Kursa nosaukums Mūsdienu demokrātijas pamatproblēmasKursa kods PolZ1042Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare Politikas zinātne (politoloģija)Lekciju stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 11.05.2009Institūcija, kura apstiprināja kursu Politikas zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Politoloğijas doktors, doc. Ivars Ijabs

Kursa saturs(PDF) Fails: PolZ1042.pdf DzēstKursa anotācijaKurss “Mūsdienu demokrātijas pamatproblēmas: Latvija un Eiropa” ir iecerēts kā ievadkurss politikas zinātnē, saistot pētnieciskās atziņas ar šodienas politisko praksi. Kursa ietvaros ir paredzēta izpratnes veidošana par demokrātijas funkcionēšanas pamatprincipiem, tās galvenajām institūcijām un nākotnes perspektīvām. Īpaša uzmanība kursā tiks pievērsta Latvijas demokrātijas specifikai, tās attīstībai pēc neatkarības atjaunošanas, kā arī vietai pasaules politiskajā telpā. Kursa uzdevums ir veidot studentos izpratni par demokrātiskas politikas vietu, problēmām un ierobežojumiem modernā sabiedrībā. RezultātiKursa ietvaros tiek veidota padziļināta izpratne par demokrātisku politiku. Tāpat kursā tiks veidotas spējas patstāvīgi analizēt politikas norises, kā arī politisko lēmumu ietekmi uz citiem sabiedriskās dzīves aspektiem – kulturāliem, juridiskiem, ekonomiskiem un sociāliem. Šā kursa mērķis ir veidot dažādu nozaru bakalaura programmu studentos izsvērtu kompetenci politiskos jautājumos, kā arī izpratni par pilsoniskas apziņas un līdzdalības lomu demokrātijā.Kursu apraksts-plāns1. Politikas jēdziens vēsturē un mūsdienās. Jēdziena robežas. Konflikts vai saskaņa. Demokrātiskas politikas specifika. Demokrātiskā iekārta Latvijā: galvenās pazīmes. L - 2 2. Vara. Varas izpratnes. Politiskās varas specifika. Vara un leģitimitāte. Vara un vardarbība. Piespiešana un piekrišana. Varas realizācijas īpatnības Eiropas politiskajā kultūrā. L - 2 3. Politiskie režīmi: autoritārie, totalitārie, posttotalitārie, sultāniskie. Demokrātiska režīma specifika. Totalitārisms Latvijā: teorija un prakse. L - 2 4. Pāreja uz demokrātiju: Latvija postpadomju kontekstā. “Trīskāršās” transformācijas tēze. Demokrātiskās pārejas tipiskākās problēmas. Nacionālisms, populisms, antiliberālisms. Demokrātijas konsolidācijas problēma. L - 2 5. Pilsoniskā līdzdalība, tās nozīme demokrātijā. Konvencionālā un nekonvencionālā līdzdalība. Konvencionālā līdzdalība Latvijā: politiskās partijas un vēlēšanas. Nekonvencionālā līdzdalība. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju loma politiskajā līdzdalībā. L - 2 6. Politiskā kultūra, tās veidi. Pakļāvnieciskā, tradicionālā, līdzdalības kultūra. Politiskā kultūra Latvijā: Eiropas konteksts. Politiskās kultūras pētniecības metodes. Mītu, simbolu, rituālu loma politikā. L - 2 7. Demokrātija un partijas. Partiju ģenēze. Vēlēšanu uzvarēšanas mašīnas vai pasaules uzskatu aizstāves? Politiskās partijas mūsdienās: organizācija, ietekme, lobēšana. Latvijas politiskās partijas: līdzdalība, organizācija, finansēšana. L - 2 8. Elites loma demokrātijā. Demokrātija: Tautas vara vai elites izvēle? Elišu cirkulācija. Elites rekrutācija: “vecās” Eiropas pieredze. Postkomunistiskā elite Latvijā: kopīgais un atšķirīgais. L-2 9. Mediji demokrātiskā sabiedrībā. Publiskās sfēras jēdziens. Diskusija vai manipulācija. Demokrātija un “sabiedriskās attiecības”. Politiskā reklāma. Vārda brīvība. Latvijas mediju telpas ietekme politikā. L - 2 10. Demokrātija un ekoloģija. Ekoloģiskā politika, politisko lēmumu ietekme uz vidi. L-2 11. Politika un ekonomika. Ražošanas un politikas saikne. Labklājības pieaugums – ceļš pie demokratizācijas? Modernās un postmodernās vērtības demokrātijā. ES saimnieciskās politikas ietekme Latvijā. L - 2 12. Reliģija mūsdienu demokrātijā. Sekulārisms, valsts un baznīcas nošķirtība: teorija un prakse. Latvijas pieredze. L - 2 13. Politika un vardarbība: saistība un pretrunas. Terorisms kā moderno demokrātiju problēma. Valsts un “vardarbības monopols”: valsts dezintegrācijas problēmas mūsdienās. L - 2

199





https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F485695185/PolZ1042.pdf


14. Ārpolitika demokrātijā. “Demokrātiskā miera” tēze. Taisnīga kara jēdziens. Atkarības tēze. Demokratizācija kā starptautiskās politikas uzdevums? Latvijas loma ES starptautiskajās misijās. L - 2 15. Globalizācija: jēdziens un realitāte. Globalizācijas aspekti: kulturālie, sociālie, ekonomiskie. Globalizācijas viļņi. Globalizācija un globālisms. L - 2 16. Apkopojums. Demokrātija Latvijā: problēmas un perspektīvas. L - 2

L - lekcijasPrasības kredītpunktu iegūšanai• Patstāvīgais darbs: - 50% (eseja par iepriekš izvēlētu tēmu, izmantojot pasniedzēja norādīto literatūru). • Eksāmens: - 50% (rakstisks eksāmens par lekcijās aplūkoto vielu). Piezīme: ja patstāvīgajā darbā vai eksāmenā vērtējums ir zemāks par “4”, kurss netiek ieskaitīts. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Rozenvalds J. (red.) Demokrātijas audits. Rīga, Zinātne: 2005 2. Ozoliņa Ž. (red.) Ievads politikā. Rīga, 1999 3. Vēbers M. Politika kā profesija un aicinājums. Rīga, 2000 4. Antoloģija politikā un tiesībās. Rīga, 2003. 5. Semanis E., Apine I. (red.) Demokrātijas pamati. Rīga, 1993. 6. Lapiņš A. Politiskie režīmi: demokrātija, autoritārisms, totalitārisms. Rīga: 1993 Literatūra (02-papildliteratūra)1. Mihelss R. Moderno demokrātiju partijiskuma socioloģija / Roberts Mihelss no vācu val. tulk. Arnis Kluinis. - Rīga : AGB, 2004. - 431 lpp. 2. Hantington S. The Third Wave. Democratization in the Late Twentieth Century. Oklahoma: 1991. 5-13. lpp. 3. Dahl R. A. Democracy and its Critics. Yale: 1989. 1-9., 106-120. lpp. 4. Beetham D. Defining and Measuring Democracy. London: 1998. 25-36. lpp 5. Habermas J. Inclusion of the Other. Camb./Mass.: 1996. 239 – 264. lpp. 6. Lijphart A. Democracies. Patterns of Majoritarian and Consensus Government in Twenty-One Countries. Yale: 1984. 1-66. lpp. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. www.politika.lv 2. www.democracy.org 3. www.eurozine.com 4. www.ft.com 5. www.economist.com

200





Kursa nosaukums SPSS sociālās zinātnēsKursa kods Soci3002Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare SocioloģijaZinātnes apakšnozare Kultūras un masu komunikācijas socioloģijaLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 22.02.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Socioloģijas nodaļa Kursa autoriDr. Socioloğijas doktors, doc. Silva Seņkāne

Kursa saturs(PDF) Fails: Soci3002.pdf DzēstKursa anotācijaStudiju kurss iepazīstina studentus ar deskriptīvās un secinošās statistikas pielietojumu sociālajās zinātnēs, ar statistisko pakešu lietošanas vispārīgajiem principiem, ar SPSS for Windows iespējām dažādu datu apstrādes vajadzību un etapu realizēšanā, veido prasmes analizēt reālus sociālos datu SPSS vidē.RezultātiKursa gaitā studenti, strādājot grupā un individuāli, apgūst atbilstošās metodoloģiskās un metodiskās zināšanas, prasmes un iemaņas par sociālo pētījumu datu apstrādi, analīzi un interpretāciju, balstoties uz SPSS. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Empīriskais sociālais pētījums Akadēmiskie un lietišķie sociālie pētījumi. Primārie un sekundārie sociālie pētījumi. Empīriskā sociālā pētījuma procesa loģika. L1, P1 2. Pētījuma datu analīze: sekundārā analīze. L1, P1 3. Izlases teorija un un lietojums sociālos pētījumos. Reprezentativitātes jēdziens un tā realizācijas pētījumā. Izlases modeļi. L1, P1 4. Sociālo parādību mērīšanas teorija un prakse. Mērījumu skalas, to tipi un veidošana. Skalēšana un indeksēšana. L1, P1 5. Kvantitatīvā pētījuma datu apstrāde: principi un pamatinstrumenti. SPSS iespējas L1, P1 6. Kvantitatīvā pētījuma datu analīze: primārās analīzes līmeņi un principi. Matemātiskās statistikas pamatkoncepti, to realizācijas SPSS. L5, P5 7. Datu analīzes metodes: daudzdimensionālās metodes, to realizācijas SPSS. L5, P5 8. Datu analīzes rezultātu interpretācija un sagatavošana atskaitei L1, P1 L – Lekcija P – Praktiskā nodarbība Prasības kredītpunktu iegūšanai100% piedalīšanās praktiskajās nodarbībās,

Kursa vērtējumu veido: 60 % kontroldarbu vērtējums 20% praktisko darbu izpilde 20% eksāmens Literatūra (01-mācību literatūra)1. Arhipova, Irina un Bāliņa, Signe (2003) Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft Exce. Rīga: Datorzinātņu centrs 2. Babbie E. R. (2000) The Practice of Social Research, 2007, 2004, 1998, 1986, 1992, 1995, 3. Babbie, E. (2000) Social Research for Consumers. Belmont, California: Wadsworth publishing company 4. Babbie, E., Halley, F., Zaino, J. (2007) Adventures in social research: data analysis using SPSS 14.0 and 15.0 for Windows. Thousand Oaks; London; New Delhi: Pine Forge Press. 5. Cramer, D. (2003) Advanced Quantitative Data Analysis NY: McGrawHill 6. Gonick, Larry, Smith Woollcott(1993) The cartoon guide to statistics. HarperResource

201






https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2SOC3003

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F1087237658/Soci3002.pdf

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2SOC3003

7. Huck, S. W. (2004) Reading Statistics and Research 4th ed. Pearson ed. Inc 8. Locke L., Silverman S., Sirduso W. (2004) Reading and understanding Research. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Lasmanis A. (2002) Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. 2 grāmatas. R.: Izglītības soļi. 236 un 422 lpp 2. Antonius, Rachad (2003) Interpreting quantitative data with SPSS. London [etc.]: Sage, 306 p. 3. Field, A. (2000) Discovering Statistics Using SPSS for Windows Advanced Techniques for the Beginner. Thousand Oaks [etc]: Sage 4. Gonick, L., Smith, W. (1993) The Cartoon Guide to Statistics. Harper Resource 5. Green, S. B., Salkind N. J., (2003) Using SPSS for the Windows and Macintosh: Analyzing and Understanding Data. 3rd Ed. Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey 6. Kromrey H. (2000). Empirische Sozialforschung: Modelle und Methoden der standartisierten Datenerhebung und Datenauswertung. 9., korrigierte Auflage Opladen: Verlag Leske+Budrich 7. Lewis-Beck, M.S., Bryman, A. [etc.] (2004). The SAGE Encyclopedia of social science research methods. Thousand Oaks [etc]: Sage. 3 vols 8. Marsh, C. (1990) Exploring Data: An Introduction to Data Analysis for Social Scientists. Cambridge, Oxford: Polity Press 9. Rachad, A. (2003) Interpreting Quantitative Data with SPSS. London [etc.]: Sage 10. Samuel B. Green, Neil J. Salkind, Theresa M. Akey (2000) Using SPSS for Windows: Analyzing and Understanding Data. (2nd Edition) Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey 11. Samuel B. Green, Neil J. Salkind, (2003) Using SPSS for the Windows and Macintosh: Analyzing and Understanding Data. (3rd Edition) Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey 12. Wallgreen A., Persson R., Jorner U., Haaland J.-A. (1996) Graphing Statistics & Data. Creating Better Charts. Thousand Oaks [etc]: Sage Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Trochim, William M. The Research Methods Knowledge Base, 2nd Edition. http://www.socialresearchmethods.net/kb/ 2. Electronic Textbook Statsoft http://www.statsoft.com/textbook/stathome.html 3. ESOMAR http://www.esomar.org/index.php/codes-guidelines.html 4. Mācību līdzekļi internetā http://pages.infinit.net/rlevesqu/spss.htm#GeneralTutorials 5. Munger D. How to report scientific research to a general audience http://scienceblogs.com/cognitivedaily/2007/02/how_to_report_scientific_resea.php 6. SPSS 16.0 http://www.spss.com/spss/whats_new_base.htm 7. Statistics explained http://www.sysurvey.com/tips/statistics/relationship.htm 8. Surfstat Australia: An Online Text in Introductory Statistics http://www.anu.edu.au/nceph/surfstat/surfstat-home/surfstat.html

202



Kursa nosaukums Sociālā psiholoģija Kursa kods Psih1054Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare PsiholoģijaZinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģijaLekciju stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 12.11.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu #Psiholoģijas nodaļa Kursa autoriDr. Psiholoğijas doktors, asoc.prof. Ğirts Dimdiņš

Ekvivalentais studiju kurssSoci2030, Sociālā psiholoģija**Kursa saturs(PDF) Fails: Soc_psih_Dimdins.doc DzēstKursa anotācijaKursa mērķis ir sniegt studentiem vispusīgas pamatzināšanas sociālajā psiholoģijā, iepazīstināt ar sociālās psiholoģijas konstruktiem, metodoloģiju, klasiskajām un mūsdienu sociālās psiholoģijas teorijām un iespējām tās pielietot saskarsmē un vadīšanas procesā.RezultātiApgūstot kursu, studenti orientēsies sociālās psiholoģijas konstruktos, teorijās un terminoloģijā, zinās sociālās psiholoģijas teoriju un konstruktu praktisko pielietojumu indivīdu un grupu uzvedības izpratnē.Kursu apraksts-plāns

1.Kas ir sociālā psiholoģija? Sociālās psiholoģijas vēsture. Sociālās psiholoģijas pētījumu metodoloģija un teoriju veidošanās.1 2.Personība un sociālā vide.1 3.Grupu ietekme uz indivīdu un grupu procesi.3 4.Varas attiecības grupās un konformitāte.3 5.Sociālās ietekmes mehānismi.4 6.Pievilcības likumi—no pirmajiem iespaidiem līdz tuvām attiecībām.4 7.Paštēls—kā mēs uztveram un saprotam paši sevi.2 8.Attieksmes un attieksmju maiņa. Attieksmes un uzvedība.4 9.Atribūcijas teorijas.3 10.Stereotipi un aizspriedumi.3 11.Prosociāla uzvedība.2 12.Agresija un antisociāla uzvedība.2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiNo kursa vērtējuma 50% veido divu kontroldarbu atzīmes, un 50% rakstiska eksāmena atzīme.Literatūra (01-mācību literatūra)1.Reņģe, V. (2002). Sociālā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.

Literatūra (02-papildliteratūra)1.Aronson, E., Wilson, T. D., & Akert, R. M. (2005). Social psychology (5th ed.). Upper Saddle River, NJ: Prentice Hall. 2.Augoustinos, M., & Walker, I. (1995). Social cognition: An integrated introduction. London: Sage. 3.Gilovich, T., Keltner, D., & Nisbett, R. E. (2006). Social psychology. New York: Norton. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1.British Journal of Social Psychology 2.European Journal of Social Psychology 3.Journal of Applied Social Psychology

203

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_aprakstsfrm?l=1&p_kkods=2PSI1039&p_apraksts=C91003







https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.dzest_failu?p_kkods=2PSI1039

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F0/Soc_psih_Dimdins.doc

https://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.kupl?kr1=2PSI1039

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.vecaka_vers_form?l=1&p_galv_kkods=2PSI1039

4.Journal of Experimental Social Psychology 5.Journal of Personality and Social Psychology 6.Journal of Social Psychology 7.Personality and Social Psychology Bulletin 8.Personality and Social Psychology Review

204

Kursa nosaukums Publiskā uzstāšanāsKursa kods PolZ1009Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Politikas zinātne (politoloģija)Lekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 23.04.2010Institūcija, kura apstiprināja kursu Politikas zinātnes nodaļa Kursa autoriDr. Pedagoğijas doktors, prof. Žaneta Ozoliņa

Kursa saturs(PDF) Fails: publiska_uzstasanas.pdf DzēstKursa anotācijaKursa mērķis – Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par publiskās uzstāšanās dažādiem aspektiem – materiāla atlasi, sakārtošanu un argumentu formulēšanu; publiskās uzstāšanās specifiku un problēmsituācijām auditorijās. Lielākā kursa daļa tiks veltīta praktisko iemaņu izkopšanai, konkrētu prezentāciju analīzei un izvērtēšanai. Studiju kursa Publiskā uzstāšanās apgūšana ir būtiska sociālo zinātņu speciālistu profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kura saistīta ar regulāru uzstāšanos dažādos pasākumos. Arī kursa, bakalaura un maģistra darba aizstāvēšanā spēja labi pasniegt sagatavoto materiālu ir būtiska sekmīgas atzīmes saņemšanai. Studiju kurss ir sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā ar lekciju palīdzību tiks sniegtas svarīgākās atziņas par to, kā atlasīt, organizēt un pasniegt sagatavoto tēmu, kā uzvesties sabiedriskās vietās, kā kontrolēt situāciju diskusiju laikā. Otrajā daļā notiks praktiskās nodarbības, kurās studenti apgūs nepieciešamās iemaņas labas publiskās uzstāšanas tālākai sagatavošanai. RezultātiZināšanas – apgūtas pamatzināšanas par publiskās uzstāšanās dažādiem aspektiem (sagatvošana, runa, tehniskie līdzekļi, u.c.).

Prasmes – ar treniņu palīdzību panākta prasme pastāvīgi strukturēt prezntāciju, saskaņot saturu ar fomu, veikt veiksmīgu prezentāciju, izvērtēt paša veikto un citu sagatavotās prezentācijas, izmantot nozīmīgākos prezentācijas papildlīdzekļus, veidot attiecības ar auditoriju.

Iemaņas – apgūta stresa mazināšanas tehnika, runas kontroles tehnika, ķemeņa valodas pārvaldīšana. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads. Kursa satura un literatūras apskats L- 2 2. Prezentācijas sagatavošana L- 2 3. Individuālās un grupu uzstāšanās. L- 2 4. Jautājumu un atbilžu specifika L- 2 5. Publiskās uzstāšanās problēmsituācijas L- 2 6. Attiecību veidošana ar auditoriju L- 2 7. Tehnisko līdzekļu izmantošana prezentācijās L- 2 8. Diskusiju tehnika L- 2 9. Ķermeņa kontrolēšana, stresa kontrolēšana S-4 10. Pašprezentācija S-4 11. Prezentācijas - individuālās S-8

L - Lekcijas S - SemināriPrasības kredītpunktu iegūšanaiStudiju kursu studenti apgūst lekcijās, semināros, praktiskajos treniņos, publiskos pasākumos, patstāvīgajā darbā un individuālos treniņos. Kursa apguves galīgo vērtējumu veido atsevišķu nodarbību un uzdevumu vērtējumu summa: semināra uzdevumu izpilde – 30%, patstāvīgā darba prezentācija – 20%, eksāmens (mutisks) – 50%.

205






https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.output_upload?p_name=F499308396/publiska_uzstasanas.pdf


Literatūra (01-mācību literatūra)1. Ričards Denijs. Prasme sazināties un uzstāties. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2002. 2. Džons Edeirs. Efektīva komunikācija. Rīga: Asja, 1999. 3. Tims Hindls. Prasme uzstāties. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 4. Klauss Dīters Hofmanis. Prezentācija un moderācija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Ted Talks. 2. J. Douglas Jefferys. Killer Presentation Skills .2006 (DVD)

3. Richard Zeoli. The 7 Principles of Public Speaking: Proven Methods from a PR Professional. NY: Skyhorse Publishing, 2008

4. TJ Walker and Jess Todtfeld. Presentation Training A – Z. Media Training Worldwide, 2008. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. www.mindtools.com

2. www.stresscure.com/jobstress/speak.html

3. www.conquerpublicspeakingfears.com/

4. www.public-speaking.org/public-speaking-articles.htm

206




2. pielikums. Studiju programmas realizācijā iesaistītie mācībspēki

207

Studiju programmas realizācijā iesaistītie mācībspēki

Nr.p.k. Vārds Uzvārds Grāds Amats Statuss LU Pamata darba

vieta1. Sandis Babris Dr.oec. docents Pamata darba vieta —

2. Sandra Cīrule Dr.philol. pasniedzēja Blakus darba vieta Bauskas rajona Mežotnes pagasta 1.bibliotēka

3. Vineta Gerkena Dr.philol. lektore Blakus darba vieta; ievēlēta LU

Latvijas Nacionālā bibliotēka

4. Elīna Grigore-Bāra Mag.iur. lektore Pamata darba vieta

5. Iveta Gudakovska Dr.paed. docente Pamata darba vieta —6. Baiba Holma Dr.philol. docente Pamata darba vieta —7. Ivars Ijabs Dr.sc.pol. docents Pamata darba vieta —8. Astra Jansone Augstākā izglītība pasniedzēja Blakus darba vieta9. Iveta Kalniņa Mag.sci.soc. lektore Pamata darba vieta —

10. Gatis Karlsons Mag.hist. pasniedzējs Blakus darba vieta Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija

11. Ģirts Karnītis Dr.dat. docents Pamata darba vieta —12. Juris Krasts Mg.sc.dat. lektors Pamata darba vieta —13. Jānis Kreicbergs Mag.sci.soc. pasniedzējs Pamata darba vieta —14. Līga Krūmiņa Dr.philol. docente Pamata darba vieta —15. Jevgeņija Kutasina Dr.philol. docente Pamata darba vieta16. Skaidrīte Lasmane Dr.phil. profesore Pamata darba vieta —17. Vija Melbārde Mg.paed. lektore Pamata darba vieta

18. Baiba Mūze Dr.philol. lektore Blakus darba vieta; ievēlēta LU SIA TietoEnator Alise

19. Žaneta Ozoliņa Dr.paed. profesore Pamata darba vieta —

208

20. Kristīne Pabērza Mag.sci.soc. pasniedzēja Blakus darba vieta Valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”

21. Daina Pakalna Dr.philol. docente Pamata darba vieta —

22. Anita Rašmane Mag.sci.soc. pasniedzēja Blakus darba vieta Latvijas Nacionālā bibliotēka

23. Krišs Rauhvargers Mg.sc.dat. pasniedzējs Blakus darba vieta LU Datorikas fakultātes doktorands

24. Iveta Reinholde Dr.sci.pol. docente Pamata darba vieta —25. Uldis Rozevskis Dr.oec. asoc. prof. Pamata darba vieta —26. Valdis Rūsiņš Dr.philol. pasniedzējs Blakus darba vieta LR Ārlietu ministrija27. Silva Seņkāne Dr .sc.soc. docente Pamata darba vieta —28. Rolands Tjarve Mg.sc.kom. lektors Pamata darba vieta29. Ineta Tunne Dr.psych. docente Pamata darba vieta —30. Armands Vijups Dr.hist. asoc.prof. Pamata darba vieta

31. Andris Vilks Mag.sci.soc. pasniedzējs Blakus darba vieta Latvijas Nacionālā bibliotēka

32. Jānis Zaļoksnis Dr.chem. pasniedzējs Blakus darba vieta LR Vides ministrija33. Viesturs Zanders Dr.philol. asoc. prof. Pamata darba vieta —34. Vita Zelče Dr. hist. profesore Pamata darba vieta —35. Aija Zobena Dr. Soc. profesore Pamata darba vieta —

209

Mācībspēku Curriculum Vitae

Dr.oec. Sandis BabrisDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1977Izglītība: 2003. – 2007. Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte;

doktorantūras programmas apguve un promocijas darba izstrāde Uzņēmējdarbības vadībā

2000. – 2002. Latvijas Universitāte; Ekonomikas un vadības fakultāte. Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā; specialitāte: tirgvedības pētīšana

1996. – 2000. Latvijas Universitāte; Ekonomikas un vadības fakultāte. Bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā; specialitāte: ražošanas vadība

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007. Ekonomikas doktora grāds Uzņēmējdarbības vadībā2007. Docenta akadēmiskais nosaukums.

Nodarbošanās:2007. – šobrīd AS „SEB Latvijas Unibanka” biznesa procesu attīstības

vadītājs2006. – 2007. SIA „DHL Latvia” tirdzniecības un mārketinga nodaļas

vadītājs2003. – šobrīd LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Ražošanas vadības

katedras pasniedzējs2002. – 2006. AS “Latvenergo” mārketinga komunikāciju daļas vadītājs2000. – 2002. AS “Sirowa Rīga” mārketinga speciālists un tirdzniecības

pārstāvju vadītājs1988. – 2000. AS “Rīgas Piena Kombināts” tirdzniecības pārstāvju

vadītājsSvešvalodas:

Angļu un krievu valoda (nedaudz vācu valoda)Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Babris S. Intelektuālā kapitāla būtība un loma mūsdienu organizācijā. No: Latvijas Universitātes

Raksti. Vadības zinātne. Latvijas Universitāte. 674.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 90.-101.lpp. ISSN 1407-2157.

2. Babris, S. Intelektuālo darbinieku vērtējums par esošo vadīšanas praksi Latvijā. No: Latvijas Universitātes Raksti. Vadības zinātne. Latvijas Universitāte. 706.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2006, 156.-173.lpp. ISSN 1407-2157.

3. Babris S. Mārketinga komunikācijas izmaiņas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas aspektā. No: LU un VAS “Latvenergo” starptautiskās zinātniskās konferences “Enerģētika, tautsaimniecība un vide Baltijas jūras reģionā” raksti. Rīga : Latvijas Universitāte un VAS „Latvenergo”, 2005, 62.-70.lpp.

4. Babris S. Profesionālo pakalpojumu uzņēmumu vadīšanas īpatnības. No: Latvijas Universitātes Raksti. Ekonomika un vadības zinātne. Latvijas Universitāte. 677.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 16.-25.lpp. ISSN 1407-2157.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

4

Konferenču tēzes 5Zinātniski pētnieciskā darbība:

2006. LU akadēmiskās attīstības projektsAkadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Vadības teorija A daļa 4 kp Vadīšanas teorija B daļa 2 kp

2010. gada 11. janvāris

____________________ Paraksts

210

Dr.philol. Sandra Cīrule

Dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966.Izglītība: 2003. – 2008. doktorantūras studijas LU Filoloģijas doktora grāda

iegūšanai komunikāciju zinātnes bibliotēkzinātnes apakšnozarē

2001. – 2003. maģistrantūras studijas LU Sociālo zinātņu fakultātē, Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā, iegūstot maģistra grādu sociālajās zinātnēs

1988. – 1996. bakalaura studijas LU Pedagoģijas fakultātēAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2009. Filoloģijas doktora grāds komunikāciju zinātnes bibliotēkzinātnes apakšnozarē

2003. Maģistra grāds sociālajās zinātnēs bibliotēkzinātnē un informācijā (M.Sci.Soc.)

Nodarbošanās:2005. – šobrīd vieslektore LU Sociālo zinātņu fakultātē, Informācijas un

bibliotēku studiju nodaļā, kurss „Projektu pārvaldība”

1984. – šobrīd bibliotēkas vadītāja Bauskas rajona Mežotnes pagasta Strēlnieka bibliotēkā

Svešvalodas:latviešu valoda – dzimtākrievu valoda – labiangļu valoda – apmierinošivācu valoda – apmierinoši

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Veranderungen in der Arbeit der Bibliotheken Lettlands: Theorie und Praxis. Bibliothek:

Forschung und Praxis, 2, 2004, 184-187.2. The Role of Public Libraries in the Formation of the Social and Cultural Environment in Rural

Latvia. Diversity in Unity: Baltic Libraries in the European Union: Proceedings of the 7th Congress of Baltic Librarians. Riga: National Library of Latvia, 2004, 123-127.

3. Tautas bibliotēku loma kultūrvides veidošanā un uzturēšanā Latvijas laukos. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra: VI Daugavpils universitātes zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 2005.

4. Publiskā bibliotēka Latvijas laukos: sadarbības partneris izglītības procesos. Journal of Science Education, 7, 2006, 22-25.

5. Publiskā bibliotēka un personības vajadzību teorijas mūsdienu sociālajā kontekstā. Platforma 3: Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 217-222.


6

Konferenču tēzes navZinātniski pētnieciskā darbība: 2003.-2008. zinātniski pētnieciskais darbs „Publiskā bibliotēka Latvijas pagastos (1997-2007)”

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Projektu pārvaldība B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:

sadarbībā ar LNB Bērnu literatūras centru dalība projektā „Bērnu žūrija”sadarbībā ar UNESCO dalība projektā „Stāstu laiks bibliotēkās”

2010. gada 20. janvārī

____________________ Paraksts

211

Dr.philol. Vineta GerkenaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1968.Izglītība: 1975. – 1986. Jelgavas 1.vidusskola

1986. – 1990. Studijas LU Filoloģijas fakultātē Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas specialitātē

1998. – 2000. Studijas LU Filoloģijas fakultātē Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes maģistra studiju programmā

2000. - 2007. Studijas LU Filoloģijas fakultātē Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes doktora studiju programmā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007. Dr.philol.2000. M.sci.soc.

Nodarbošanās:01.09.2002. – šobrīd

LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore

2000.04.09-30.06.2002.

LU Filoloģijas fakultātesBibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas asistente

Svešvalodas:krievu valodu - pārvaldu brīvi,angļu valodu - sarunvalodas līmenī

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Gerkena Vineta. Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas pamattendences : promocijas darba

kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai komunikāciju zinātnes bibliotēkzinātnes apakšnozarē = Main tendences in user services nowdays : Gruntendenzen der modernen bibliothekarischen bedienung. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007. 45 lpp. Teksts paral. angļu, vācu val. ISBN 9789984391694

2. Gerkena V. Vietējās sabiedrības apkalpošanas koncepcija un tautas bibliotēku attīstības perspektīvas No: LU Raksti. 646.sēj. 2002, 84.-105.lpp.

3. Gerkena Vineta. Informācijas lietotāju apkalpošanas kvalitātes novērtēšana No: LU Raksti. 699.sēj. (2006), 47.-68.lpp.


1. Gerkena V. The main tendencies in the theory of readers servicing in nowadays In: Information sciences. Informacijos mokslai : Mokslo darbai / Vilnius University . Vol.20 (2002), p.80.-85.

2. Геркена В. Обеспечение доступа информации людям с ограничениями в жизнедеятельности В кн.: Библиотеки и ассоциации в меняющемся мире: новые технологии и новые формы сотрудничества: Тема 2003 г. Библиотека и доступность информации в современном мире: электронные ресурсы науке, культуре и образованию : Тр. Конф. Т.3 / 10-я юбил. междунар. конф. «Крым 2003». Москва : ГПНТБ России, 2003, с. 1045-1050.

3. Gerkena Vineta, Kalnina Iveta, Pakalna Daina. Information availability in the context of global tendencies in Latvia In: Book Science : Research papers / Vilnius University . Vol.41 (2003), p.116-129.

4. Gerkena Vineta. Publiskā bibliotēka – vietējās sabiedrības informācijas centrs In: Negotiating futures – states, societies and the world = Uzrunājot nākotnes – valstis, sabiedrības un pasauli : Proceedings of the Internationa Conference. Riga, November 11-14, 2004. Rīga : Latvijas Universitāte, 2005, pp.349.-358.

Konferenču tēzes 1. Gerkena V. Vietējās apkalpošanas teorija un tautas bibliotēku attīstības perspektīvas No: LU 59.konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēde 2001.g. 31.janv. : tēzes. Rīga, 2001, [13.-15.] lpp.

212

2. Gerkena V. Vietējā apkalpošanas teorija tautas bibliotēkās No: II Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga, 2001.g. 14.-15.aug. : tēžu krāj. Rīga, 2001, 47.lpp.

3. Gerkena V. Invalīdu apkalpošanas problēmas No: LU 60.konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēde 2002.g. 29.janv. : tēzes. Rīga, 2002, [15.-18.] lpp.

4. Gerkena V. Informācijas pieejamības nodrošināšana dažādām lasītāju grupām No: LU 61.konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēde 2003.g. 11.febr. : tēzes. Rīga, 2003, 13.-17. lpp.

5. Gerkena V. Pētījums: “Publiskā bibliotēka informācijas sabiedrībā”: raksturojums un rezultāti No: LU 62.konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēde, 2004.g. 4.febr. : tēzes. Rīga : LU, 2004, 17.-21.lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Kopš 2000 Informācijas lietotāju apkalpošanaKopš 2007 Bibliotekārā psiholoģija

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Informācijas avoti un meklēšana (kopā ar

B.Holmu)A daļa 4 kp

Informācijas pakalpojumi A daļa 2 kp Informācijpratība A daļa 2 kp Informācijas pakalpojumi noteiktām

lietotāju grupāmB daļa 2 kp

Akadēmiskā prakse (kopā ar I.Kalniņu) B daļa 4 kpMaģistra programmā: Lasīšanas teorētiskie koncepti B daļa 2 kp Bibliotekārā psiholoģija B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2000.– 2003. Latvijas Zinātnes padomes finansētā un LU Bibliotēkzinātnes un informācijas

zinātnes nodaļas realizētā pētnieciskā projekta “Publiskā bibliotēka informācijas sabiedrībā” dalībniece

2002.-2004. Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra realizētās Profesionālās pilnveides izglītības programmas „Bibliotēku attīstības virzieni informācijas sabiedrībā” (kods 30 3210) dalībniece.

2009. gada 28.septembrī

____________________ Paraksts

213

Mag.iur., lekt. Elīna Grigore-BāraDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1979.Izglītība: 2006. - šobrīd Latvijas Universitāte, Juridiskās zinātnes Tiesību teorijas

un vēstures apakšnozares doktora studijas2003.-2004. Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds

tiesību zinātnē (Maģistra diploms Nr. 1180)1998.-2003. Latvijas Universitāte, Tiesību zinātņu profesionālā

programma, kvalifikācija – jurists (Jurista diploms Nr. 001774)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2004. Sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, Mag.iur.

Nodarbošanās:2008. – šobrīd Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību teorijas

un vēstures katedras lektore tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē

2005. – 2008. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību teorijas un vēstures katedras asistente tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē

2005. – 2007. Valsts kontrole, Juridiskās daļas vadītāja2003. – 2005. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību teorijas

un vēstures katedra, pasniedzējaSvešvalodas:

Angļu – ļoti labiVācu –labiKrievu – labi Zviedru – pamatzināšanas

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. The origins of the institution of expropriation in Europe. In: Developing the Rule of Law in Latvia.

Reflections in the Fields of Legal History, Legal Philosophy and Legal Sociology (ed. Prof. Sanita Osipova), Münster: Sonderpunkt Wissenschaftsverlag, 2008.

2. Nodots publicēšanai (2007.gada 15.martā) referāts "Īpašuma piespiedu atsavināšanas institūta pirmsākumi Eiropā", konferences "Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās" (2007.g. 24.-27.janvāris) krājumā.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumosKonferenču tēzesZinātniski pētnieciskā darbība:

2008. Starptautiskas zinātniskas konferences „Profesoram Arvedam Švābem 120” (2008.gada 2.oktobris) darba grupas locekle.

2007. Voldemāra Kalniņa simtgadei veltītās starptautiskās zinātniskās piemiņas konferences (22.-23.novembris, 2007) darba grupas locekle.

Akadēmiskie kursi: Latvijas tiesību vēsture A daļa 4 kp Tiesību filozofija A daļa 3 kp Tiesību filozofijas problēmas A daļa 2 kp Varas dalīšana un publiskā pārvalde A daļa 2 kp Ievads tiesību zinātnē B daļa 4 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2007. – 2010. Bakalaura gala pārbaudījumu komisijas locekle 2007./2008.gadā, 2008./2009.

un 2009./2010.gadā Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmā.2007./2008. Iestājpārbaudījumu komisijas locekle 2007./2008.gadā

2010. gada 25.janvārī

____________________ Paraksts

214

Dr.paed. Iveta GudakovskaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1959Izglītība: 1993. – 1995. Latvijas Universitāte, pedagoģijas zinātnes doktorantūra

1977. – 1981. Latvijas Universitāte, bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas specialitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1997. Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds1994. Sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un

informācijāNodarbošanās:

2004. – šobrīd Latvijas Universitātes Bibliotēka, direktore2002. - 2004 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte,

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas docente, Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra direktore

Svešvalodas: krievu, angļu

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra no 2001.g.:The University of Latvia ETD program : [elektroniskais resurss] a case study of local practice / Reinis Markvarts, Iveta Gudakovska, Gatis Karlsons. // ETD2007: added values to e-theses, Uppsala, 13th – 16th June 2007: 10th International Symposium on Electronic Theses and Dissertations, Uppsala, Sweden, 13th – 16th June 2007 [Elektroniskais resurss].. Uppsala, 2007. P.1-8. Tiešsaistes grām. URL: http://epc.ub.uu.se/ETD2007/papers.html.Karlsons, Gatis. Providing online access to students’ dissertations : [Elektroniskais resurss] shared responsibility concerns / Gatis Karlsons, Iveta Gudakovska. // Proceedings for the ICA-SUV Seminar in Reykjavik, Iceland, September 13-20, 2006 [Elektroniskais resurss].. Reykjavík, 2006. P.1-5 : fig. Tiešsaistes pakalpojums. URL: http://www2.hi.is/Apps/WebObjects/HI.woa/swdocument/1010348/Karlson.pdf.Оптимизация структуры как закономерность управления библиотекой университета [Elektroniskais resurss] = Structure Optimization as Logic of University Library Management = Оптимізація структури як закономірність управління бібліотекою університету / Ивета Гудаковска // Тринадцатая международная Конференция "Крым 2006" : Библиотеки и информационные ресурсы в современном мире науки, культуры, образования и бизнеса, Судак, Автономная Республика Крым, Украина, 10-18 июня, 2006. [Elektroniskais resurss]. Крым, 2006. [1 с.] URL: http://www.gpntb.ru/win/inter-events/crimea2006/disk2/031.pdfВзгляд на стратегическое развитие Библиотеки Латвийского университета / И. Гудаковска // Университетские библиотеки в изменяющемся мире образования науки и культуры : материалы второй международной научно-практической конференции.. Санкт-Петербург, 2007. С. 38-39The educational situation for library and information science in Latvia: some considerations before embarking on the development of new academic programmes / Iveta Gudakovska, Baiba Holma // Coping with continual change - change management in SLIS : proceedings of the European Association for Library and Information Education and Research (EUCLID) and the Association for Library and Information Science Education (ALISE) Joint Conference, Potsdam, Germany, 31 July-1 August 2003.. [Bradford], 2005. P.65- 72Augstskolas bibliotēkas attīstības konsekvences informācijas sabiedrībai / Iveta Gudakovska. // Jubilejas izdevums = Anniversary edition / Latvijas Universitāte. Zinātniskie raksti / LU. Latvijas Universitātei 85 (2004), 203.-208.lpp. URL: http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/lu85.pdf#page=203.CPD stakeholders in Latvia – have ten years of independence made a diffference? [Elektroniskais resurss] / Iveta Gudakovska, Inese A. Smith. // World Library and Information Congress: 69th IFLA General Conference and Council, 1-9 August 2003, Berlin [Elektroniskais resurss].. Berlin, 2003. P.1-13 : tab. URL: http://www.ifla.org/IV/ifla69/papers/099e-Gudakovska_Smith.pdfNo informācijprasmēm līdz informācijpratībai / Iveta Gudakovska. // Bibliotēka un sabiedrība / Latvijas Universitāte. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa. Zinātniskie raksti / LU ; 646.sēj. 3.sēj. (2002), 74.-83.lpp. : sh., tab.Informācijpratības problēma sabiedrībā : tēzes / Iveta Gudakovska. // LU 60.konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija, Rīga, 2002.gada 29.janv. : tēzes.. Rīga : LU, 2002. [6.-7.lpp.Informācijas lietotāja rokasgrāmata / sast.: Iveta Gudakovska, Iveta Ikauniece, Lita Cvetkova ; konsult.: Baiba Sporāne, Faina Didiča, Baiba Holma. Rīga : Pētergailis, 2001. 95, [2] lpp.Focus on further education of librarians in Latvia [Elektroniskais resurss] / Iveta Gudakovska. // Information Research: an International Electronic Journal. [Elektroniskais resurss] Vol. 7, N 1 (2001, Oct.). Tiešsaistes žurnāls. URL: http://informationr.net/ir/7-1/paper119.html.Trends in continuing education for library and information specialists / Iveta Gudakovska. // Continuing and distance education for developing of worforce [i.e. workforce] : proceedings of the International Conference, Riga, Latvia, 19-20 Oct., 2001 / THENUCE Baltic Relay centre, Ministry of Education and Science of Latvia, University of Latvia ... et al.. Riga : LU, 2001. P.10-14

Zinātniski pētnieciskā darbība:

215

http://www.ifla.org/IV/ifla69/papers/099e-Gudakovska_Smith.pdf

http://www.gpntb.ru/win/inter-events/crimea2006/disk2/031.pdf

Kopš 1994Akadēmiskais kurss:Bakalaura programmā: Informācijas institūciju pārvaldība A daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:Projektu izstrāde un vadīšana:

1999./2000. „Informācijas meklēšanas metožu apgūšana” (SFL)2000.-2001. „Skolas bibliotēkas un informācijas pakalpojumu attīstība Latvijā” (NORDINFO)2000.-2002. „ Tālmācība bibliotekāriem: kompetentas informācijas sabiedrības veidošana”

(sadarbības partneri Leonardo da Vinci programmas atbalstītā projektā)2002. „Pagastu bibliotēku darbinieku attīstības reģionālā vienotība” (KKF)2002.-2003. „Profesionālās pilnveides izglītības programmas bibliotēku darbiniekiem

sagatavošana ieviešanai” (LKKF)2004. „BOBCATSSS 2004” (LKKF)2005. „Europe Direct Rīgas informācijas punkts „e-Eiropa”” (SIF)

Līdzdalība starptautiskajās un Latvijas profesionālās organizācijās:Starptautiskā skolu bibliotekāru asociācija (IASL)Starptautiskā lasīšanas asociācija (IRA)Eiropas zinātnisko bibliotēku asociācija (LIBER) Latvijas akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA)

2009. gada 10.novembrī

____________________ Paraksts

216

Dr.philol. Baiba HolmaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1967Izglītība: 1991. – 1993. Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra;

studijas doktorantūrā1985. – 1989. Latvijas Valsts universitāte; Filoloģijas fakultāte,

Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas katedra; specialitāte: bibliotekārs, bibliogrāfs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2006. Docenta akadēmiskais nosaukums2005. Filoloģijas doktors bibliotēkzinātnē (Dr.Philol.)1994. Sociālo zinātņu maģistrs Bibliotēkzinātnē un informācijā

(M.Sci.Soc.)Nodarbošanās:

2006. – šobrīd Nodaļas vadītāja, docente, Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa

2005. – 2006. Nodaļas vadītāja p.i., docente, Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa

2002. – 2005. Lektore, Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa

1995. – 2002. Lektore, Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa

1991. – 1995. Asistente, Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas katedra

1989. – 1991. Galvenā bibliotekāre, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka

Svešvalodas:Krievu, angļu valoda.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Holma B. Daži informācijas intelektuālās pieejamības aspekti globālās informācijas telpas

kontekstā. No: Expanding borders : Communities and identities: Proceedings of international conference, Riga, 9-12 November 2005. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 440.-452.lpp. ISBN 9984-783-86-3.

2. Holma B. Funkcionālā pieeja dokumenta priekšmetam : vai tā maina piekļuvi informācijai? No: Uncertain transformations – new domestic and international challenges : Proceedings of the international conference, Riga, 9-11 November 2006. Riga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 179.-192.lpp. ISBN 9984-802-58-2.

3. Holma B. The importance of semantic relationships in knowledge organization. In: Knowledge and change : Proceedings of the 12th Nordic conference for information and documentation, 1–3 September 2004. Aalborg : Royal School of Library and Information Science, 2004, p.26-34. ISSN 0902-2848.

4. Holma B. Indeksēšana kā teksta satura atklāšanas metode informācijas meklēšanas sistēmās. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēka un sabiedrība, 3. Latvijas Universitāte. 646.sēj. Rīga : LU, 2002, 134.-143.lpp. ISSN 1407-2157.

5. Holma B. Linguistic aspects of knowledge organization in information retrieval systems [online]. In: Selecting theoretical frameworks for doctoral research projects, Vilnius University, 22-25 November 2001. Vilnius, 2001, 10 p. Available: http://www.kf.vu.lt/wordis

6. Holma B. The reference system of relational semantics in knowledge organization systems. In: The human dimension of knowledge organization : 7th ISKO-Spain Conference. Barcelona : Universitat de Barcelona, Department de Biblioteconomia i Documentacio, 2005, p.296-308.

7. Holma B. Semantikas izpratnes nozīme zināšanu organizācijā : formālā un funkcionālā pieeja. No: Platforma 3 : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krāj. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 200.-216.lpp. ISBN 9984-802-72-8.


9


217

http://www.kf.vu.lt/wordis

Kopš 1991. Semantika un tekstu apstrāde; tematiskā informācijas meklēšana

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Klasificēšana, priekšmetošana,

koordinātindeksēšanaA daļa 4 kp

Ievads informācijas zinātnē A daļa 3 kp Elektroniskā informācijas meklēšana B daļa 2 kp Informācijas dienesti un centri B daļa 2 kpMaģistra programmā: Informācijas meklējumvalodas A daļa 3 kp Ievads informācijas zinātnē A daļa 2 kp Elektroniskā informācijas meklēšana A daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2005. marts – 2005. oktobris

Darba grupas vadītāja koncepcijas “Vienota autoritatīvo ierakstu izveides sistēma Latvijas bibliotēkām” izstrādei

2004. augusts – 2004. decembris

Bibliotēku darbinieku un lietotāju apmācību programmas izstrādes darba grupas locekle

2003. – šobrīd LU SZF Domes locekle2002. – 2003. Dalība projektā DELOS (A network of excellence on Digital Libraries) (Eiropas

Savienība). (IST 99-12262; LU projekta Nr. 2003/1985). Noorganizēts seminārs Latvijas bibliotēku, muzeju un arhīvu speciālistiem - “Metadati digitālajās bibliotēkās” (2003. g. 16. aprīlis) projekta DELOS ietvaros

2001. – 2002. Darbs projektā DELCIS (Distance Education for Librarians) - tālmācība bibliotekāriem, kursa “Interneta papildiespējas”izstrāde

1998. – 2002. Projekta “Informācijas meklēšanas tezaura izstrāde bibliotēkzinātnē” darba grupas locekle

1999. – šobrīd Lektore LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrā

1998. – šobrīd ISKO (International Society for Knowledge Organization) biedre

2009. gada 1. decembrī

____________________ Paraksts

218

Dr.sc.pol., doc. Ivars IjabsDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1972. Izglītība: 2003. – 2006. doktorants, LU Sociālo zinātņu fakultāte, Politikas

zinātnes nodaļa1997. – 2001. Latvijas Universitāte, Vēstures un Filozofijas fakultāte,

filosofijas bakalaurs1992. - 1996. J. Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmija, mākslas bakalaurs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2008. docents2007. Politikas zinātnes doktors (Dr. sc. pol.)2003. filosofijas maģistrs

Nodarbošanās:2008. – šobrīd Docents LU Sociālo zinātņu fakultātē Politikas zinātnes

nodaļā2004. – 2008. Lektors LU Sociālo zinātņu fakultātē Politikas zinātnes

nodaļā2003. – 2004. Asistents Eurofaculty Riga

Svešvalodas:Latviešu – dzimtā, brīvi pārvaldu – krievu, angļu, vācu

Zinātniski pētnieciskā darbība:2007. Pētnieciskais projekts “Pārskats par tautas attīstību 2007”, LU SPPI2006. Pētnieciskais projekts “Latvija un Eiropas nākotne”. Stratēģiskās analīzes

komisija Valsts prezidenta pārraudzībā2006. Pētnieciskais projekts “Latvija un attīstības sadarbība”. Stratēģiskās analīzes

komisija, Jauno zinātnieku forums2006. Pētnieciskais projekts “Latvian – Russian Relations: International and Domestic

Dimensions”. LU SPPI2006. Pētnieciskais projekts “Politiskā kultūra, komunikācija un ētika: Latvijas

Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa”. LU SPPI2005. Pētnieciskais projekts “Politiskais diskurss Latvijā: aktori, dienaskārtība,

kultūra”. LU SPPI2005. Pētnieciskais projekts “Globalizācija un globālā politika”, Stratēģiskās analīzes

komisija, Jauno zinātnieku forums2005. Pētnieciskais projekts “Sociālā dimensija Baltijas jūras reģiona valstu

fenomenoloģiskajā domā”, LU VFF2004. Pētnieciskais projekts “Sociālo un politisko pētījumu mijiedarbe 2004. g. aprīlis – oktobris -

Pētnieciskais projekts “Changing and Overlapping Identities”, LU SZF, Latvijai integrējoties ES”, LU SPPI

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Ijabs, I. Subjekts un laiks Kanta teorētiskajā filosofijā. Grām. Kūle M. (red.) Filosofs starp tradīciju

un pieredzi. Veltījums profesoram Pēterim Laizānam. Rīga: Zinātne, 20042. Ijabs, I. Saprast nesaprotamības spožo gaismu. Grām.: Kūle, M. (red.) Almanahs Filosofija 4.

Rīga: LU FSI, 2004.3. Ijabs, I. Jaunā suverenitāte: ES konstitūcija starp aprēķinu un pašizpratni. Latvijas vēsture. 2004.

Nr. 14. Ijabs, I. The Same Civil Society? Moral Identity and Perception of Politics Before and After 1991.

In: Ozoliņa, Ž. et al. (eds.) Changing, Overlapping and Interacting Identities. Rīga, LU: 20055. Ijabs, I. Global civil society: some problems of the current discourse. Grām.: Ozoliņa, Ž., Runcis,

A. u.c. (red.) Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference Riga, November 9–11, 2005, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006

6. Ijabs, I. Ar skepsi pret vienkāršiem risinājumiem: pilsoniskā sabiedrība un demokratizācija Klausa Offes sociālajā teorijā. Grām.: Kūle, M. (red.)Almanahs Filosofija 5. Rīga: FSI, 2006.

7. Ijabs, I. Sargājot politisko: pilsoniskā sabiedrība un sociālās transformācijas Latvijas Eiropeizācijas procesu kontekstā. Grām: Ozoliņa, Ž. un T. Tīsenkopfs (red.) Sociālo un politisko procesu mijiedarbe, Latvijai iestājoties ES. Rīga, LU: 2005.

219

8. Ijabs, I. Russians and Civil Society. Krāj.: Muižnieks, N. (ed.). Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Rīga, LU SPPI: 2006.

9. Ijabs, I. Bīstamā vienlīdzība: patērniecība, individuālisms un pilsoniskā sabiedrība A. de Tokvila darbos. Agora, 5 (2006).


7

Konferenču tēzes 4Zinātniski pētnieciskā darbība:Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Politisko ideju vēsture A daļa 4 kp Filosofijas pamati A daļa 2 kp Politiskās ideoloģijas B daļa 4 kp Politiskā ētika B daļa 2 kpMaģistra programmā: Ētika un politika B daļa 2 kp Sabiedriskā izvēle un pozitīvā poltikas

teorijaB daļa 2 kp

Politiskā elite B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:


____________________ Paraksts

220

Astra Jansone Dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948.Izglītība: 1966.-1971. Latvijas valsts Universitāte, Svešvalodu fakultāteNodarbošanās:

2002. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultāte; angļu valodas pasniedzēja1996.-2001. Emīļa Melngaiļa Tautas Mākslas Centrs; valodas kursu

vadītāja un pasniedzēja1999. Izglītības un Zinātnes ministrija; angļu valodas

pasniedzēja1996. Latvijas Banka; angļu valodas kursu pasniedzēja1995.-1996. Latvijas Republikas Naturalizācijas Pārvalde; angļu

valodas kursu pasniedzēja1994.-1995. SIA “Baltic Cinema”: angļu valodas kursu pasniedzēja1993.-1994. Valsts uzņēmums “Latvenergo”; angļu valodas kursu

pasniedzēja1971.-1996. Izglītības Augstskolu un Zinātnisko iestāžu darbinieku

kultūras nams;angļu valodas pasniedzēja

Svešvalodas:Angļu valoda

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Angļu valoda profesionāliem nolūkiem

socioloģijas zinātnes bakalaura programmas studentiem

A daļa 2 kp

Angļu valoda sociālā darba profesionālās programmas studentiem

A daļa 4 kp

Angļu valoda bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura programmas studentiem

A daļa 4 kp

2010. gada

____________________ Paraksts

221

Mg.sc.soc., lekt. Iveta KalniņaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1968.Izglītība: 2000. – 2004. Latvijas Universitātes Literatūrzinātnes, folkloristikas,

bibliotēkzinātnes un mākslas zinātnes doktora studiju programma

2002.01.02.-07.12.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta tālākizglītības programma “Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse”

1997. – 2000. Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas maģistrantūra. Iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds

1986. – 1990. Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas specialitāte. Diploms ar izcilību. Iegūta bibliotekāra, bibliogrāfa kvalifikācija

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2002. – šobrīd Lektore, Mg.sc.soc.2000. – 2002. Asistente, Mg.sc.soc.2000. Mg.sc.soc.

Nodarbošanās:2002. – šobrīd Lektore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā2000. – 2002. Asistente Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļā1997.- 2000. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta

Periodisko izdevumu kārtējās bibliogrāfijas nodaļas vadītāja p. i. un vietniece, nacionālās bibliogrāfijas rādītāja “Latvijas preses hronika” redaktore

1996.-1997. Galvenā bibliogrāfe Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta Periodisko izdevumu kārtējās bibliogrāfijas nodaļā

1990.-1994. Galvenā bibliogrāfe Rīgas rajona Centrālajā bibliotēkā1990. Bibliogrāfe Latvijas PSR Izglītības ministrijas Pedagoģijas

zinātniskās pētniecības institūtā1989. Bibliotekāre Latvijas PSR ZA Fundamentālajā bibliotēkā1986. Vecākā bibliotekāre Liepājas rajona Centrālajā bibliotēkā

Svešvalodas:Angļu, krievu

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Mūžizglītības aktuālās problēmas un bibliotēku loma zināšanu sabiedrībā : mācību kursa izdales

materiāls. Aivars Lasmanis, Baiba Sporāne, Daina Pakalne u.c. Rīga : Datorzinību centrs, 2008. 232 lpp. ISBN 978-9984-665-26-9.

2. Kalniņa, Iveta. Studiju process virtuālajā vidē = The Study Process in the Virtual Environment. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa. Personība. Informācijas telpa [kompaktdisks] = Personality. Information space : LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nod. 60 gadu jubilejai velt. starptaut. konf., Rīga, 2007.g. 11.-12. okt. Rīga : [b.v.], 2007.

3. Mūze, Baiba, Pakalna, Daina, Kalniņa, Iveta. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis. Red. Agra Turlaja. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 136 lpp. ISBN 9984-19-765-4.

4. Gerkena, Vineta, Kalniņa, Iveta, Pakalna, Daina. Information availability in the context of global tendencies in Latvia. Knygotyra = Book Science. Vilnius University, Vol. 41, 2003, p. 116-129. Bibliogr. 23 nos. ISSN 0204-2061.

5. Kalniņa, Iveta. Nacionālā bibliogrāfija un kultūras mantojuma saglabāšana. Platforma : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Sast. Jolanta Upeniece. [Rīga] : Zinātne, 2003, 135.-143.lpp. ISBN 9984-698-55-6.

6. Калниня, Ивета. Качество информационных услуг и межбиблиотечная кооперация в процессе ретроспективной конверсии. В кн.: Библиотеки и ассоциации в меняющемся мире: новые технологии и новые формы сотрудничества : труды конференции, том 2. Москва : ГПНТБ России, 2003, с.668-670. ISBN 5-85638-081-9.

222


6


Kopš 2001. Pētniecības temati: retrospektīvā konversija, bibliogrāfija, elektroniskie informācijas resursi, informācijas un zināšanu sabiedrība.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Ievads bibliogrāfijas zinātnē (KomZ2001) A daļa 4 kp Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes

un lietišķās zinātnes (KomZ2040)B daļa 4 kp

Bibliotēka un sabiedrība II (KomZ2041) B daļa 2 kp Akadēmiskā prakse I (KomZ4027) B daļa 2 kpMaģistra programmā: Datu retrokonversija (KomZ5032) B daļa 2 kp Bibliogrāfijas teorija (KomZ5115) B daļa 3 kp Retrospektīvā konversija (KomZP320) B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2008. Lekcijas publisko bibliotēku bibliotekāriem projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros

(aprīlī – maijā)Akadēmisko bibliotēku direktoru diskusija “Bibliotēku personāls pārmaiņu stratēģijā” 22.maijā

2007.-2008. Latvijas bibliotēku darbinieku augstākā līmeņa profesionālās apmācību programmas realizācija projektā “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”

2007. Latvijas bibliotēku darbinieku tālākizglītības projekta “Bibliotēku sistēma Eiropā (Šveices bibliotēku sistēma)” koordinācija

12.2007. – šobrīd Pedagogu tālākizglītības programmas “Informācijas sistēmas pārvaldība skolas bibliotēkā (A)” vadītāja

2007. – šobrīd LU SZF Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra vadītāja11.2006.-10.2007. Augstākā līmeņa tālākizglītības kurss “Informācijas meklēšana internetā”2006. Tālākizglītības kurss programmā LU Bibliotēkas Mācību centrā

„Informācijas meklēšana Internetā (vidējais līmenis)”LU Bibliotēkas 3.starptaut. seminārs „Datu konversija: problēmas, iespējas, risinājumi” un 5.starptaut. seminārs „Augstskolu bibliotēku elektroniskie resursi un digitalizācija”

2005. Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas bibliotēku darbinieku apmācības programma. Lekcijas “Informācijas resursu veidošana, rekataloģizācija”

2004.-2007. Sociālo zinātņu fakultātes dome2003. Mācību nodarbība “Informācijas sabiedrības veidošana” Liepājas rajona

Bibliotēku dienesta sastādītajā bibliotekāru mācību programmā Liepājā, 12.novembrī

2002.-2004. SZF projekts nr.1935 Profesionālās pilnveides izglītības programma “Bibliotēku attīstības virzieni informācijas sabiedrībā”. Kurss “Informācijas meklēšana”

2001.-2006. Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komiteja

2010. gada 5.februārī

____________________ Paraksts

223

Mag. hist. Gatis KarlsonsDzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads: 1975Izglītība:1993. – 1999. LU Vēstures un filozofijas fakultāte, maģistra grāds vēsturē.

Kvalifikācijas celšana:2000. Sanktpēterburgas Eiropas Universitāte

“Arhīvu likumdošana un tās izmantošana arhīvu praksē: 20.gs. arhīvu komplektēšanas problēmas”;

2000. Centrāleiropas Universitāte Budapeštā“Informācijas un arhīvu pieejamība”.

Nodarbošanās:2007. – šobrīd Valsts arhīvu ģenerāldirektora vietnieks2004. – šobrīd Latvijas standarta 22. tehniskās komiteja „Muzeju, arhīvu un bibliotēku darbs” -

priekšsēdētāja vietnieks;2003. – 2007. Latvijas Universitāte - Lietvedības departamenta direktors;1999. – 2003. Latvijas Valsts arhīvs : vecākais eksperts, sektora vadītājs Iestāžu arhīvu un

lietvedības daļā, Arhīvniecības stratēģijas un attīstības daļas vadītājs1997. – 1998. Turaidas muzejrezervāts - galvenais speciālists.

Svešvalodas:Krievu, angļu, vācu, latīņu valoda.

Konferenču plenārsēžu vadīšana:2007. Session 1 of the Seminar Sharing information and resources: cooperation of museums, archives

and libraries in the field of standardization , Riga2006. Assessment in Academic Archives: Seminar Shared Concerns and Responsibility for University

Records and Archives, Reykjavik, Iceland2005. The Continuum of Care: Recordkeeping at Universities: SUV Annual Seminar, Michigan State

University

Konferenču referāti, tēzes:2007. Karlsons G. Adopting standards related to records management : Latvian experience [online].

Seminar Sharing information and resources : cooperation of museums, archives and libraries in the field of standardization. Riga, 2007. Available: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20070420/gatis_karlsons.pdf

2007. Markvarts R., Gudakovska I., Karlsons G. The University of Latvia ETD program : a case study of local practice [online]. 10th International symposium on electronic theses and dissertations. Uppsala (Sweden), 2007. Available: http://hdl.handle.net/2340/697

2007. Belovari S., Karlsons G., Mikati S., Mikoletzky J., Velloso de Olivera L.M. University / science archives across nations [online]. In: Conference “Archives, records and the user”. Dundee (Scotland), 2007. Available:http://www.dundee.ac.uk/archives/SUV2007/papers/Belovari_Sasanne.pdf

2006. Karlsons G., Gudakovska I. Providing online access to students’ dissertations : shared responsibility concerns [online]. Seminar “Shared concerns and responsibility for university records and archives”. Reykjavik, 2006. Available: http://www2.hi.is/page/ICA/SUV_Draft%20Program

Publikācijas Latvijas Zinātnes padomes atzītajos izdevumos:2003. Karlsons G. Latviešu jūrnieki : profesiju aizlieguma veidošanās piemērs. No: Latvijas vēsturnieku

komisijas raksti. 9. sēj. Rīga, 2003, 119.-138.lpp.

Publikācijas starptautiski atzītos citējamajos izdevumos:2007. Gaumiga R., Karlsons G., Uzāre D., Ojaveer H. Gulf of Riga (Baltic Sea) fisheries in the late 17th

century. Fishesries Research, 2007, Vol.87, Iss.2-3, p.120-125.Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

3

Konferenču tēzes 4

Profesionālā darbība (nozīmīgākie rezultāti)

224

http://www2.hi.is/page/ICA/SUV_Draft%20Program


http://epc.ub.uu.se/etd2007/programme.html

http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20070420/gatis_karlsons.pdf


Piedalīšanās darba grupās, projektos:2008. Atbildīgais par

tulkojumu, terminoloģiju

Dalība Starptautiskā standarta „ISO 23081-2 Dokumentu metadati” izstrādē.

2007. Recenzents Starptautiskais standarts ISO 23081-1 Dokumentu metadati2005. Izstrādes

vadītājsProfesiju standarti „Dokumentu sistēmu vadītājs” un „Arhīvists”

2005. Adaptācijas vadītājs

Starptautiskajam standarts ISO 15489: 1, 2 Dokumentu pārvaldība

2004. Darba grupas loceklis

Starptautiskā standarta LVS ISO 5127 „Informācija un dokumentācija: vārdnīca” adaptācija par nacionālo standartu

2002. Darba grupas loceklis

Ministru kabineta 02.03.2004. noteikumi Nr. 117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā”

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2006. – šobrīd Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un zinātnes institūciju arhīvu

sekcijas Biroja loceklis 2006. – šobrīd Latvijas Arhīvistu biedrības Valdes priekšsēdētāja vietnieks


____________________ Paraksts

225

Dr.dat. Ģirts KarnītisDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1974Izglītība: 1998. – 2004. Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas

fakultāte; doktorantūras programmas apguve un promocijas darba izstrāde

1982. – 1988. Latvijas Valsts universitāte; Fizikas un matemātikas fakultāte; specialitāte: datorzinātnes

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007. Docenta akadēmiskais nosaukums2004. Datorzinātņu doktora grāds datu apstrādes

sistēmās un datortīklosNodarbošanās:

2007. – šobrīd Docents, Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte

2004. – 2007. Lektors, Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte

2008. – šobrīd IT konsultants SIA „Datorikas institūts DIVI”1998. – 2008. Projektu vadītājs SIA „Datorikas institūts”1996. – 1998. Programmētājs SIA „Datorikas institūts”


Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. J. Bicevskis, E. Karnitis, G. Karnitis "Networked Environment for Innovative Business",

Сборник трудов Шестой Международной научно-практической конференции "Исследование, разработка и применение высоких технологий в промышленности" St.Pēterbura, 2008

2. G. Arnicans, G.Karnitis "Intelligent Integration of Information From Semi-Structured Web Data Sources on the Basis of Ontology and Meta-Models" Proceedings of the 2006 Seventh International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Baltic DB&IS’2006, pages 177 – 186

3. G. Arnicans, G.Karnitis "Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distibuted Environment." H-M. Haav, A. Kalja (Eds), Databases and Information Systems II, Selected Papers from the Fifth International Baltic Conference, BalticDB&IS'2002, pages 149-160, Kluwer Academic Publishers, 2002

4. G. Arnicans, G.Karnitis "Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on Meta Model of Data Sources”, in Selected Papers of 4th IEEE Baltic Workshop on Databases and Information Systems, pages 167-178, Kluwer Academic Publishers, 2001

5. G. Arnicans, J. Bicevskis, G. Karnitis, E. Karnitis "Smart Integrated Mega-System as a Basis for E-governance". Proceedings D of the 5th International Multi-Conference Information Society IS'2002, pages 197-202, Ljubljana, 2002

6. G. Arnicans, J.Bicevskis, G. Karnitis "The Unified Megasystem of Latvian Registers: Development of a Communication Server – the First Results and Conclusion”, in Abstracts of Papers of 4th International Conference "Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” , pages 163-168, Riga 2000


3

Konferenču tēzes 6

Zinātniski pētnieciskā darbība:2007, 2008 LZP sadarbības projekts 02.00162007, 2008 Lietišķo pētījumu projekts ERAF 251 Nr 43/3 –

aktivitātes vadītājs

226

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Datu Bāzes I A daļa 2 kp Datu bāzes II A daļa 2 kp Cilvēka datora saskarne A daļa 2 kp Visual Basic A daļa 2 kp Datu bāzu praktikums A daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2001. - šobrīd Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA)

biedrs2009. - šobrīd Datorikas fakultātes domes loceklis2007. - šobrīd Datorikas fakultātes bakalauru darbu komisijas loceklis

Vadīti maģistru darbi 6Vadīti bakalauru un kvalifikācijas darbi 20

2009. gada 1. oktobris

227

Datorzinātņu maģistrs Juris Krastsdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1945.

Izglītība: 1963. - 1968. Studijas Rīgas Civilās Aviācijas inženieru institūta (RCAII) Mehānikas fakultātē

1969. - 1972. Aspirantūra Rīgas Civilās Aviācijas inženieru institūtā1993. – 1995. Maģistratūra Rīgas Aviācijas universitātē (RAU)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1995. Datorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:1973. – 1980. RCAII Skaitļošanas tehnikas laboratorijas zinātniskā darba

inženieris;1980. – 1995. RCAII Skaitļošanas centra vadītāja vietnieks;1990. – 1999. RAU Datorsistēmu un programmu apgādes katedras lektors,

RSEBAA lektors,1995. – 1999. RAU Skaitļošanas centra vadītājs;1998. – LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas

informātikas katedras lektors.Svešvalodas: krievu valoda, sarunas valodas līmenī angļu un vācu valodas;

dzimtā valoda ir latviešu valoda.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (laika periods 2-6 gadi):1. Daina Šķiltere, Juris Krasts.Quality Improvement Methods For Statistical Forecasts.

Scientific Inquiry, A Journal of the IIGSS, Editor: Yi Lin, ISSN 1552-1222, Volume 8, Number 2, December 31, 2007

2. D.Šķiltere, J.Krasts. Statistiskajā prognozēšanā izmantojamās informācijas kvalitātes uzlabošanas problēmas, to risinājumu paņēmieni. Zinātnisko rakstu krājums „Statistikas un pārvaldes problēmas – 3”, Latvijas Statistikas institūts, 2004, 15.lpp.

3. D.Šķiltere, J.Krasts. Autoregresijas modeļu izmantošanas iespējas prognozēšanā. Latvijas Universitāte, 2003, Latvijas Universitātes raksti. Vadības zinātne. 660.sējums., 106.- 112. lpp.

4. Nechval, K.N., Nechval, N.A., Vasermanis, E.K. , Krasts, J.J. (2004). “Inspection policies in aircraft service”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004.

5. D.Šķiltere, J.Krasts Metodiskie norādījumi laboratorijas darbu izpildei kursā ”Pieprasījuma prognozēšana”. LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga, 2005, 101.lpp.

6. D.Škiltere, E.Vasermanis, J.Krasts, Prognozēšanas metodes. 2., papild. izd. - R.: LU, Izglītības soļi, 2004.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 23Konferenču tēzes 6

Zinātniski pētnieciskā darbība (laika periods 2-6 gadi):2002. Projektēšanas pakalpojumu potenciāls Latvijā2002. – 2005. Jauni optimalitātes kritēriji un duālās vadības algoritmi datorizētās lēmumu

pieņemšanas sistēmās

228

http://www.iigss.net/Scientific-Inquiry/Dec07/4-skiltere_krasts.pdf

2006. – 2008. Efektīva optimizācija sarežģītās stohastiskās apkalpojošās sistēmās izmantojot statistisko secinājumu ekvivalences principu

2007. – 2008. Datoru matemātisko sistēmu ieviešana mācību procesā augstskolā

Dalība projektos (laika periods 2-6 gadi):1. Projekta 2006/0254/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0093/0063, LU ESS 2006/51,

„Datoru matemātisko sistēmu ieviešana mācību procesā augstskolā” dalībnieks, 01.02. 2007 . līdz 31.05.2008.

2. LZP Projekta Nr. 06.1936 „Efektīva optimizācija sarežģītās stohastiskās apkalpojošās sistēmās izmantojot statistisko secinājumu ekvivalences principu” dalībnieks 2006. – 2008.g.

3. Dalībnieks zinātniskajā projektā Nr. 2002/1877 „Projektēšanas pakalpojumu potenciāls Latvijā. Latvenergo projekta vieta projektēšanas pakalpojumu tirgū”, 2002.g.

Akadēmiskie kursi:Ekonomikas informātika I A daļa 4 kredītp.Ekonomikas informātika II A daļa 4 kredītp.Ekonomikas informātika III A daļa 2 kredītp.Programmēšanas pamati A daļa 4 kredītp.Biroja programmatūra A daļa 4 kredītp.Biznesa datu analīzes tehnoloģijas A daļa 4 kredītp.E-komercijas datoru tehnoloģijas C daļa 4 kredītp.Pieprasījuma prognozēšana. B daļa 4 kredītp.Datu pētīšanas metodes un datu noliktavas

A daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

No 2002. gada ievēlēts EVF Domē.E-kursu izstrādes un to izmantošanas koordinators Ekonomikas un vadības fakultātē no 2000.gada.Sekmīgi pabeigti kvalifikācijas celšanas kursi.

„Biznesa datu atlases un analīzes sistēma (Business Intelligence) Business Objects”, Informācijas tehnoloģiju kompānijas DataPro Grupa uzņēmums SIA DataEksperts, 40 akad. stundas 5.jūlijs – 8.jūlijs 2005.gads.

„OLAP Plānošana un ieviešana, izmantojot Microsoft SQL Server 2000”, Baltijas Datoru Akadēmija, 40 akad. stundas, 2004.gada jūlijs.

„Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide izglītības darba vadībā”, Latvijas Universitāte, 14. janvāris – 6. jūnijs 2004. gads.

„E-kursu izstrāde WebCT vidē”, Latvijas Universitāte, 16.akad. stundas 2003. gads.

2009. gada 1.septembris Juris Krasts

229

M.Sci.Soc. Jānis KreicbergsDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1980.Izglītība: 2008. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultāte, studijas Komunikācijas

zinātnes doktorantūras programmā2003.-2005. LU Sociālo zinātņu maģistra grāds Bibliotēkzinātnē un

informācijā1999.-2003. LU Sociālo zinātņu bakalaura grāds Bibliotēkzinātnē un

informācijāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2005. M.Sci.Soc.Nodarbošanās:

2006. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs2003. – 2006. LR Valsts kases Personāla departamenta vecākais

referentsSvešvalodas:

Angļu – labi ; Krievu – labi ; Vācu – pamatzināšanas

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Latvijas Universitātes Bibliotēkas ikdiena 20.gs. 70.-90.gados darbinieku atmiņstāstos2. Promocijas un augstskolu studentu pētniecisko darbu autortiesību aizsardzība datu bāzēs un

plaģiāta novēršana. No: Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība = Library science : library and society / [galvenā redaktore Baiba Sporāne]. Rīga : Latvijas Universitāte, c2006. 314 lpp. : il. ; 24 cm. Latvijas Universitātes raksti = Scientific papers University of Latvia, 699. sēj. ISBN 9984783464.


Padomju bibliotēka kā jauniešu ideoloģiskās iespaidošanas līdzeklis

Datorprogrammu izmantošana plaģiātisma kontrolē [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – [Rīga] : Latvijas Universitāte, 2008. – Nos. no tīmekļa vietnes. – Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.lu.lv/studentiem/studijas/ka-veiksmigak-studet/akademiska-etika/petijumi/datorprogrammu-izmantosana-plagiata-kontrole/

Konferenču tēzes Latvijas Universitātes Bibliotēkas ikdiena 20.gs. 70.-80.gados darbinieku atmiņstāstos

Zinātniski pētnieciskā darbība:Kopš 2008. Promocijas darba tēma: Studiju telpa – resursu

pārvaldība, informācijpratība un komunikācijaAkadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Bibliotēku fondi A daļa 4 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:


____________________ Paraksts

230

Dr.philol. Līga KrūmiņaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1963Izglītība: 1998. – 2005. Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte;

doktorantūras programmas apguve un promocijas darba izstrāde

1982. – 1988. Latvijas Valsts universitāte; Filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa; specialitāte: filologs, latviešu valodas un literatūras pasniedzējs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2006. Docenta akadēmiskais nosaukums2005. Filoloģijas doktora grāds Komunikācijas zinātnes

nozarē Bibliotēkzinātnes apakšnozarēNodarbošanās:

2009. – šobrīd Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Dokumentu un arhīvu pārvaldība” direktore

2006. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente

2005. – 2006. LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore

1992. – 2005. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Zinātniskās bibliogrāfijas nodaļas vadītāja

1991. – 1992. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas Zinātniskās bibliogrāfijas nodaļas redaktore

1988. – 1991. Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecības “Zinātne” redaktore

Svešvalodas:Krievu, angļu, vācu valoda.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Krūmiņa L. Bibliogrāfiskā datu bāze «Latviešu kalendāri, 1750–1919» : analīzes teorētiskie

un praktiskie aspekti. No: Starptautiskā konference «Nacionālā bibliogrāfija: no rakstītā līdz digitālajam» = International conference «The National Bibliography: from Print to the Digital Age», Rīga, 2002.g. 12.-13. sept. : [materiālu krājums]. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2002. 124.–127.lpp.

2. Krūmiņa L. Grāmata kā kultūras un sociālās vides fenomens. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēka un sabiedrība, 3. Latvijas Universitāte. 646.sēj. Rīga : LU, 2002. 6.–26.lpp. ISSN 1407-2157.

3. Krūmiņa L. Kārlis Egle latviešu bibliogrāfijas vēsturē. No: Personība. Informācijas telpa : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference, Rīga, 2007.g. 11.-12.okt. [kompaktdisks] : konferences referāti. Red. B.Sporāne, V.Zanders u.c. [Rīga] : LU SZF IBSN, 2007. ISBN 978-9984-39-348-3.

4. Krūmiņa L. Latviešu grāmatu kalendāri Latvijas kultūras vēsturē. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēkzinātne : Bibliotēka un sabiedrība. Latvijas Universitāte. 699.sēj. Rīga : [Latvijas Universitātes apgāds], 2006, 263.-300.lpp. ISSN 1407-2157.

5. Krūmiņa L. Latviešu kalendāri, 1758-1919: bibliografēšanas metodika un kultūrvēsturisks raksturojums = Latvian calendars, 1758-1919: methodology of the bibliographic description and cultural and historical characterization = Латышские календари, 1758-1919: методика библиографирования и культурно-историческая характеристика : promocijas darba kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai komunikāciju zinātnes nozarē, bibliotēkzinātnes apakšnozarē. Rīga : Latvijas Universitāte, 2005. 64 lpp.

6. Krūmiņa L. Latviešu kalendāru izpēte britu kalendārniecības kontekstā. No: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes. 53.sēj., Nr. 4./5./6 (1999), 96.-101.lpp. ISSN 1407-0081.

7. Krūmiņa L. The database of Latvian calendars, 1750 to 1919 : an important component of the national bibliography. In: Slavic & East European Information Resources, 2002, Vol. 3, Nr. 2/3, p.135–140. ISSN 1522-8886.

231


6


2008. – 2009. LU pētniecības projekts „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums”

2007. LU pētniecības projekts (LU 2007/ZI2-07) :LU Bibliotēkas “E-bibliotēkas attīstības stratēģija”

2007. Pētnieciskais darbs “Stabilie digitālo objektu identifikatori: DOI, Handle, URN” Šveices Federālās tehnoloģiskās augstskolas bibliotēkā Cīrihē, Šveicē

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Bibliogrāfiskās informācijas

meklēšanas sistēmasA daļa 4 kp

Nozaru informācijas avoti: humanitārās un sociālās zinātnes

B daļa 4 kp

Datubāžu veidošanas pamati B daļa 2 kp Elektroniskā izdevējdarbība B daļa 2 kp Digitālās bibliotēkas B daļa 2 kp WWW lapu veidošanas pamati B daļa 2 kpMaģistra programmā: Digitālās bibliotēkas B daļa 2 kp WWW lapu veidošana un dizains B daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2009. – 2010. ECDL (European Computer Driving Licence) sertifikāts (7 moduļi; Baltijas

Datoru akadēmija)2009. Promocijas darbu izstrādes vadīšana (A.Grēniņa)2009. Vieslekcijas Jagellonian University (16.04.-23.04.2009, Krakova, Polija)

Erasmus programmas Docētāju mobilitātes ietvaros2007. – šobrīd Latvijas Universitātes Senāta senatore2007. – šobrīd Promocijas darbu recenzēšana: Gerkena V. “Mūsdienu bibliotekārās

apkalpošanas pamattendences” (2007); Mūze B. „Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte” (2007); Cīrule S. „Mūsdienu publiskā bibliotēka Latvijas pagastos” (2009)

2005. – 2008. Lektore LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrā

2004. – šobrīd Bibliotēku akreditācijas komisijas Augstskolu, zinātnisko un speciālo bibliotēku akreditācijas apakškomisijas locekle

2004. – šobrīd NORSLIS (Ziemeļvalstu pētniecības skola bibliotēku un informācijas zinātnēs) valdes locekle (2007.-2008. – NORSLIS Publisko bibliotēku izpētes komisijas locekle)

2004. Dalībniece un organizācijas komitejas locekle, NORSLIS (Ziemeļvalstu pētniecības skola bibliotēku un informācijas zinātnēs) seminārs „Pētniecība publisko bibliotēku jomā”, Rīga

2003. – 2004. Projekta vadītāja un atbildīgā redaktore, Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts „Latviešu kalendāri, 1758–1919 : bibliogrāfiskais rādītājs 3 daļās”

2000. Chairwoman of Panel Discussion «Baltic Collections Outside the Baltic Countries: Past, Present, Future?» and Speaker, International Slavic Librarians' Conference «Libraries in Open Society», Tallinn.

1995. – 2005. Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas Bibliogrāfijas komisijas locekle (2000.-2002. – Bibliogrāfijas komisijas priekšsēdētāja)

2009. gada 1. oktobris

232

Dr. philol., doc. Jevgenija KutasinaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1954.Izglītība: 1981. -1984. Maskavas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, aspirante

1974. -1978. Leipcigas Universitāte, ģermāņu valodu fakultāte, studente

1972. -1974. Latvijas Valsts Universitāte, Svešvalodu fakultāte, studente

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1992. Filoloģijas zinātņu doktore1991. Svešvalodu katedras docente1985. Filoloģijas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās:1992. – šobrīd Latvijas Universitātes Valodu Centra docente1988. – 1992. Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu katedras

docente1987. – 1988. Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu katedras vecākā

pasniedzēja1984. – 1987. Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu katedras

pasniedzēja1978. – 1981. Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu katedras

pasniedzējaSvešvalodas:

Latviešu, vācu, angļu, holandiešu valodas. Dzimtā valoda – krievuNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Problems of Syntactical Structures Anderstanding and Translations in Teaching Reading Professional Textes in German// krājumā “Open Learning and Distance Education”, Rīga – ISMA, 2006.

2. Use of Information Tecnologies in Language Study. In: Open Learning and Distance Education, Rīga – ISMA, 2007.

3. Transformation syntaktischer Strukturen als Ansatz eines translatologischen Verfahrens. In: Innovation und Tradition in Contemporary Language Studies, Vilnius, 2005.

4. Tulkojums - Donate Pānke: Antropoloģija reliģijas zinātnes aspektā: feministiskais skatījums.No: Mūsdienu feministisko teoriju antoloģija. Rīga: Jumava , 2001

5. E-kurss “Vācu valoda darbam un praksei”. 1. līmenis (Valo1363)Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

4

Konferenču tēzesZinātniski pētnieciskā darbība:

kopš 2000. Gramatisko konstrukciju transformācija kā viens no pamatelementiem tulkošanas iemaņu attīstīšanā

kopš 1986. Lasīšanas iemaņu veidošana ierobežota vārdu krājuma apstākļos Informācijas tehnoloģiju izmantošana vācu valodas apguvē

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Vācu valoda profesionāliem nolūkiem

bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura programmas studentiem

A daļa 4 kp

Vācu valoda profesionāliem nolūkiem vadības zinātnes bakalaura programmas studentiem

B daļa 4 KP

Vācu valoda profesionāliem nolūkiem ekonomikas zinātnes bakalaura programmas studentiem

B daļa 4 KP

Vācu valoda profesionāliem nolūkiem komunikācijas zinātnes bakalaura programmas studentiem

B daļa 4 KP

Vācu valoda profesionāliem nolūkiem B daļa 2 KP

233

sociālā daba profesionālas programmas studentiem

Vācu valoda akadēmiskiem nolūkiem C daļa 4 KP Vācu valoda I kā otrā svešvaloda C daļa 4 KP Vācu valoda II kā otrā svešvaloda C daļa 4 KPPapildus ziņas par profesionālo darbību:2006. Pabeigts ar sertifikātu LU paaugstināšanas kvalifikācijas kurss “Augstskolu

mācībspēku pedagoģiskā pilnveide, inovācijas augstākās izglītības sistēmā, izglītības vadībā” (160 stundas), Rīgā, 2006.g.

2006. Dalība Baltijas Vācu Valodas Skolotāju Asociācijas tālākizglītības 18-stundu kursā. Rīgā, 2006.g.

2003.- 2007. Berlīnes Brīvas Universitātes (Freie Universität Berlin) studentu, maģistrantu un praktikantu vadīšana


____________________ Paraksts

234

Dr.phil., prof. Skaidrīte LasmaneDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: 1965. - 1968. Latvijas Valsts Universitāte, Filozofijas (dialektiskā un

vēst.mat.) katedras aspirante 1957. – 1962. Latvijas Valsts Universitāte, Vēstures un filoloģijas fakultāte,

studente Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2006. LU SZF SPPI vadošā pētniece2002. LU Praktiskās filozofijas katedras profesore1999. LU Praktiskās filozofijas katedras asociētā profesore1993. LU Vēstures un filozofijas fak. Filozofijas doktore1974. LU Praktiskās filozofijas katedras docente1970. Filozofijas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās:1968. – šobrīd LU mācībspēks

Svešvalodas:angļu, krievu, daļēji - franču, vācu

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (1998. – 2008.):Grāmatas

1. Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. Rīga: LU Apgāds, 2006.2. 20.gadsimta ētikas pavērsieni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 251 lpp.3. Rietumeiropas ētika. R.: Zvaigzne ABC, 1998.

Raksti1. Morālās uzraudzības un vērtējuma ne/efektivitāte. Grām.: Politiskā komunikācija, ētika un kultūra

Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais Apgāds, 2007, 280-296. lpp.2. Informācijas ētika Latvijā. Grām.: Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne,

2006, 85-105. lpp.3. Noslēpums un komunikācija. Grām.: Eksistence un komunikācija Sērena Kirkegora filosofijā.

Rīga: LU FSI, 2006, 61-72. lpp.4. Vēsturiskā atmiņa un tolerance. Latvijas Universitātes Raksti, 683. sējums. Komunikācija. LU

Akadēmiskais apgāds, 2005, 7-22.lpp.5. Normas un vēlmes saikne ētikā. LU Raksti, 687. sējums. Filosofija. LU Apgāds. Rīga: Latvijas

Universitāte, 2005, 54-66.lpp.6. Subjekta brīvlaišana un tās robežas. Krāj.: Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Veltījums

profesoram Pēterim Laizānam. R.: Zinātne, 2004, 160- 175. lpp.7. Vertera ciešanas un mīlestības diskurss mūsdienu latviešu literatūrā. Krāj.: Gēte un Baltija.

Goethe und die baltischen Lander. Nordik, 2002., 233-244.lpp.8. Ideju vēsture. Nodaļa grāmatā “ Latvija 19. gadsimtā .Vēstures apceres.” Latvijas Vēst inst.

apgāds, 2000, 398.-423.9. Integrācija un etniskā identitāte nākotnes ētikas kontekstā . Latvijas Universitātes Filozofijas un

socioloģijas inst. rakstu krāj. E.Vēbera red. Integrācija un etnopolitika. R. Jumava, 2000, 405-416.lpp.

10. A discourse concerning Werter`s suffering and love in Modern Latvian literature.- Humanities and Social Sciences .Latvia. Vol. 4(25),1999, pp.18-28.

11. Tožsamosc etniczna i jej aspekti moralne. Krāj.: Roža Wiatrow Europy,Warsawa,Oficyna Naukova,1999,101-110.


12


Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Komunikācijas ētika A daļa 4 kp Kultūras teorija un vēsture (kopā ar V.

Zelči)A daļa 4 kp

Kultūras teorija un vēsture (kopā ar V. A daļa 2 kp

235

Zelči)Maģistra programmā: Kultūra un komunikācija A daļa 4 kp Komunikācija un 20.gs. ētika B daļa 2 kp Publiskās pārvaldes ētika B daļa 4 kp

2010. gada 30.martā

____________________ Paraksts

236

Mag.paed., lekt. VIJA MELBĀRDEDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957.Izglītība: 2002. – 2007. LU Vadības zinātņu doktorande

1995. – 2000. Latvijas Universitātes studente1975. – 1980. Latvijas Valsts Universitātes studente

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2000. Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā

Nodarbošanās:2009. – šobrīd LU Ekonomikas un vadības fakultātes

Tautsaimniecības katedras lektore2002.- 2009. LU Ekonomikas un vadības fakultātes

Ekonomikas teorijas katedras lektore2000.- 2002. RTU Inženierkonomikas fakultātes Starptautisko

sakaru un muitas institūta lektore 2001.- 2009. Vidzemes augstskolas Biznesa vadības un

ekonomikas fakultātes lektore1999. – 2001. Biznesa augstskola “Turība” Uzņēmējdarbības

fakultātes Ekonomikas katedras lektore1995. – 2002. LR Naturalizācijas pārvaldes Valmieras

reģionālās1980. – 1999. Valmieras rajona vēstures metodiskās

apvienības vadītāja, Viestura vidusskolas vēstures, sociālo zinību un ekonomikas skolotāja

Svešvalodas:krievu, vācu, angļu.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Melbārde V.,Rozentāle S.Society in the conditions of the New Economy//International Scientific

cconference New Dimensions in the Development of Society 2009,October 2-3.Jelgava, Latvia,ISBN 978-9984-48-005-3.

2. Melbārde V.// Valmieras rajona uzņēmējdarbības vide. – Valmiera:Vidzemes augstskola, 2007. –20- 51.lpp.

3. Melbārde V.// Politika un tiesības 2.daļa. – R.: „Izdevniecība RaKa”, 2005. – 214.lpp.(26.-36.;41.—68.lpp.).

4. Melbārde v. // Ekonomika. Sociālās zinības 7.-9. klasei. Mācību grāmata. . – R.: „Izdevniecība RaKa”, 2005. – 122.lpp.(50.-83.lpp.).

5. Melbārde V.// Ekonomika. Sociālās zinības 7.-9. klasei. Darba burtnīca . . – R.: „Izdevniecība RaKa”, 2005. –76 lpp. (38.- 49.lpp.).

6. Melbārde V.// Ievads civilzinībās. Sociālās zinības 9. klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. – R.: RaKa, 2004. - 191 lpp.(112.-156.lpp.).

7. Melbārde V.// Ievads civilzinībās. Sociālās zinības 8. klasei. Darba burtnīca. – R.: RaKa, 2004. - 80 lpp. (47.-62.lpp.).

8. Melbārde V.// Uzdevumu paraugu krājums vēsturē un sociālajās zinībās.- R.: Sorosa fonds – Latvija, LR IZM ISEC, 2001. - 57 lpp. (17.- 20.;37.- 43.; 48.-56.lpp).


Cilvēciskā kapitāla vadības pilnveide uz zināšanām balstītā ekonomikā; Ekonomikas izglītības problēmas

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Makroekonomika A daļa 4 kp Mikroekonomika A daļa 4 kp Ekonomikas teorijas pamati A daļa 4 kp Ekonomikas mācību metodika A daļa 6 kp

Ekonomisko teoriju vēsture B daļa 4 kp Pasaules ekonomikas un biznesa vēsture B daļa 4 kp Ekonomikas teorijas pamati B daļa 2 kp

237

Ekonomikas pamati B daļa 2 kp Ekonomikas attīstības problēmas B daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2006. – 2007. „Valmieras rajona uzņēmējdarbības vides izpēte un analīze”

(VDP1/ESF/NVA/05/APK/3.1.5.2/0021/ -pētniece (LZP un citi valsts finansētie projekti)

2005.-2006. „Kompetences tīkls mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un elektronikas (ICTE) ieviešanai profesionālajās mācību programmās Sociālo Sistēmu Imitāciju Modelēšanā un Pētniecībā” (LV/04/B/F/PP; LV, DE, ES, UK) - projekta izstrādes darba grupa Starptautiskie pētījumu projekti

2005.- Mūžizglītības projekts „Trīs stīgas” (Vidzemes attīstības aģentūra, Latvijas tūrisma asociācija)-dalībnieks

2009. gada 28.decembrī

____________________ Paraksts

238

Dr.philol. Baiba MūzeDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1955Izglītība: 2001. – 2005. Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, Komunikācijas

zinātnes Bibliotēkzinātnes apakšnozares doktorantūra2002. – 2003. Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas institūts,

Kurss doktorantiem "Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse"

1996. – 1997. Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, Sociālo zinātņu maģistre bibliotēkzinātnē un informācijā

1974. – 1978. Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, Specialitāte - bibliotēkzinātnes un bibliogrāfija

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007. Filoloģijas doktora grāds Komunikācijas zinātnes nozarē

Bibliotēkzinātnes apakšnozarēNodarbošanās:

2005. – šobrīd TietoEnator Alise, SIA; Tirdzniecības un mārketinga vadītāja1997. – 2005 IT ALISE, SIA; Alises grupas Mārketinga vadītāja2002. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultāte. Informācijas un bibliotēku studiju

nodaļa; lektore1998. – 2002. LU Filoloģijas fakultāte. Bibliotēkzinātnes un informācijas

zinātnes nodaļa; lektore1994. – 1997. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts

Periodisko izdevumu kārtējās bibliogrāfijas nodaļas vadītāja1982. – 1993. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts

Retrospektīvās bibliogrāfijas nodaļas vadītāja1978. – 1982. Latvijas Grāmatu palāta

Kārtējās bibliogrāfijas nodaļas analītikas sektora vadītājaSvešvalodas:

Krievu, angļu, vācu valoda.Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Pētījuma „Pašvaldību publiskās bibliotēkas:

vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” noslēguma ziņojums [tiešsaiste] : pētījums izstrādāts pēc valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” pasūtījuma Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” otrā posma ietvaros. Autori: Daina Pakalna, Baiba Holma, Aija Zobena, Aivars Tabūns, Baiba Mūze [u.c.]. Redaktore Baiba Mūze. Rīga, 2009. 223 lp. : tab., diagr. Pieejams: http://www.kis.gov.lv/attach/Nosleguma_zinojums

2. Mūze B. Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte : promocijas darba kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai Komunikāciju zinātnes Bibliotēkzinātnes apakšnozarē. Latvijas Universitāte; zin. vad. prof. Baiba Sporāne. Rīga, 2007. 46, [1] lpp. ISBN 978-9984-39-177-9.

3. Mūze B. Elektroniskie katalogi bibliotēkas kvalitātes sistēmas kontekstā No: Platforma-3 : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. [Rīga] : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 189.-199.lpp. ISBN 978-9984-802-72-8.

4. Mūze B. Informācijas kvalitatīva organizēšana bibliotēku elektroniskajos katalogos No: Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība. Latvijas Universitāte. 699.sēj. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 230.-247.lpp. ISBN 9984-783-46-4. ISSN 1407-2157.

5. Mūze B. Informācijas transformācija zināšanās : ierobežojumi un dilemmas = Information transformation into knowledge: limitations and dilemmas. No: Neskaidrās transformācijas – jauni izaicinājumi nacionālā un starptautiskā līmenī = Uncertain transformations – new domestic and international challenges : starptaut. konf. ziņojumi, Rīga, 2006.g. 9.-11.nov. LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI), ASPRI (Advanced Social and Political Research Institute), Stratēģiskās analīzes komisija. [Rīga] : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 234.-243.lpp.

6. Mūze B. Jauni izaicinājumi Latvijas bibliotēku attālajiem elektroniskajiem katalogiem = New challenges to the remote electronic catalogues of libraries in Latvia. No: Platforma-2 : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. [Rīga] : Zinātne, [2004], 221.-229.lpp. ISBN 9984-7672-48.

7. Mūze B. Krājuma veidošanas un organizēšanas iespējas automatizētā akadēmiskajā bibliotēkā = Potentials of collection creation and organization in automated academic library : [referāts starptaut. konf.]. No: Nacionālā bibliotēku krājuma veidošana – sabiedrības izglītībai un kultūrai = National policy of the library collection development to promote education and culture in society. Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA). Rīga : [Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija], 2003, 100.-108.lpp. ISBN 9984-538-621.

239

http://www.kis.gov.lv/attach/Nosleguma_zinojums

8. Mūze B. Mašīnlasāmā kataloģizācija : ierakstu struktūra un evolūcija. No: Platforma : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga : Zinātne, 2003, 144.-[151.]lpp. ISBN 9984-698-556.

9. Mūze B., Pakalna D., Kalniņa I. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis. Atb. par izd. B.Mūze; red. A.Turlaja; rec. I.Rozenvalde. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 133 lpp. ISBN 9984-19-765-4.

10. Mūze B. Union catalogue quality control and evaluation in public libraries. In: Research and innovation: Nordic-Baltic strategies for library development : Proceedings of the IV Nordic-Baltic library meeting : May 2-3, 2005, Liepaja, Latvia. Riga : National Library of Latvia, 2005, p.169-174. ISBN 9984-607-65-8.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 7Konferenču tēzes 23Standarti un citi normatīvie dokumenti 13

Zinātniski pētnieciskā darbība:2009. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts

Pētījums „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” (pētījums izstrādāts pēc valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” pasūtījuma Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” otrā posma ietvaros) – fokusa grupu organizatore, noslēguma ziņojuma redaktore

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Bibliogrāfiskā aprakstīšana A daļa 4 kp. Bibliogrāfiskās informācijas meklēšanas sistēmas A daļa 4 kp Informācijas sistēmas A daļa 3 kp Bibliogrāfisko datu bāžu izveide B daļa 2 kpMaģistra programmā: Kvalitātes vadības sistēma bibliotēkā B daļa 2 kp. Mašīnlasāmā datu apstrāde A daļa 2 kp Informācijas sistēmas A daļa 3 kp

Papildu ziņas par profesionālo darbību:2007. – šobrīd Latvijas Zinātņu akadēmijas Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un

informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisija; komisijas locekle2003. – šobrīd Muzeju, arhīvu, bibliotēku standartizācijas tehniskā komiteja; komitejas locekle2001. Projekts "Latvijas bibliogrāfiskie resursi"; projekta vadītāja1999. – 2007. LU Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra un Latvijas Bibliotekāru biedrības

Bibliogrāfijas sekcijas tālākizglītības kopprojekts “Bibliotēku sistēma Eiropā”; projekta vadītāja

1998. – šobrīd LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrs; lektore

1996 – šobrīd Latvijas bibliotekāru biedrības Bibliogrāfijas un kataloģizācijas sekcija; sekcijas vadītāja; Latvijas bibliotekāru biedrība; valdes locekle


____________________ Paraksts

240

Dr.Paed.,prof. Žaneta Ozoliņa Dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957.Izglītība: 1984. – 1987. Latvijas Universitāte, aspirantūra

1975. – 1980. Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofijas specialitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2002. SZF Politikas zinātnes nodaļas profesore1999. SZF Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore1993. Politikas zinātnes katedras docente1993. Pedagoģijas zinātņu doktore1988. Filozofijas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās:2002. – šobrīd Profesore, Latvijas Universitāte, Politikas zinātnes nodaļa2007. - Viesprofesore BALTDEFCOL2004. – 2008. Nodaļas vadītāja, LU, SZF, Politikas zinātnes nodaļa1999. – 2002. Asociētā profesore, Latvijas Universitāte, Politikas

zinātnes nodaļa1999. – 2002. Eiropas Komisijas delegācija Latvijā, Preses un

informācijas nodaļa1998. 10./11. Docente, Turku Universitāte1998. 01./09. Zinātniskā līdzstrādniece, Kopenhāgenas Miera un

konfliktu pētīšanas institūts1989. – 1999. Docente, Latvijas Universitāte, Politikas zinātnes katedra1993. -1998. Zinātniskā līdzstrādniece, Latvijas Ārpolitikas Institūts1993. -1994. Izpilddirektore, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju

centrs1980. -1989. Pasniedzēja, LU

Svešvalodas:Angļu, krievu

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. 2008. The Post-Soviet Space : a Delusion? M. Mendras (ed) Russia’s Foreign Policy

Dilemmas. London: Routledge. – 18 lpp.2. 2007. European Security and Defense Policy : a view from Latvia. C. Archer (ed) New

Security Issues in Northern Europe. London: Routledge. – 23 lpp.3. 2007 Latvija, Krievija un starptautiskā sistēma 21.gadsimtā, Ozoliņa Ž. (zin.red.)

Latvija – Krievija – X. Rīga: Zinātne. – 19 lpp.4. 2006 Transforming NATO: The View From Latvia. Riga Papers. German Marshall

Fund of the United States. – 15 lpp.5. 2005 NATO attīstības scenāriji – skats no Latvijas. Latvija starptautiskajā vidē. Rīga:

Zinātne. – 22 lpp.6. 2004 Public Attitudes Toward EU membership in Latvia, in Gli allargamenti della

CEE/UE 1961-2004. Bologna: il Mulino – 26 lpp.7. 2003 Latvia and the Baltic States, in Ambivalent Neighbours. Washington: Carnegie

Centre. – 25 lpp.8. 2000 Latvijas drošības reģionālie aspekti. Rīga: Izglītība. – 250 lpp.


2008. Global Governance of Science, DG Research, vadītāja un dalībniece.

2008. Role of European Parliament in the implementation of CFSP, vadītāja un dalībniece. (Eiropas Parlaments)

2008. LU finansēts pētījums „Starpdisciplināra pieeja Eiropas Inovācijas un Kopējās enerģētikas politikas ietekmes novērtējumam uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību”, vadītāja un dalībniece.

241

2007. Valsts Prezidentes kancelejas finansējums projektam “Attiecību trijstūris: Latvija-Krievija-X”, vadītāja un dalībniece.

2006. LR Ārlietu ministrijas finansējums pētījumam “Latvijas ārpolitika transatlantiskajā telpā”, dalībniece.

2006. Valsts Prezidenta kancelejas finansējums pētījumam “Eiropas nākotne”, vadītāja un dalībniece. 2006 Future Scenarious for the Baltic Sea Region after EU enlargement, vadītāja un dalībniece. (Eiropas Parlaments)

2006. EU-Consent – a Network of Excellence, EU FP-6-Citizens-5, dalībniece.

2006. – 2009. Welfare and Values in Europe: Transitions Related to Religion, Minorities and Gender Equality – EU FP-6-Citizens-5, dalībniece un nacionālā koordinatore.

2004. – 2006. Northern Europe and EU Common foreign and security policy, dalībniece.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Ievads starptautiskā politikā A daļa 4 kp Eiropas integrācija: teorija un prakse A daļa 4 kp Reģionālā drošības politika A daļa 4 kp Publiskā uzstāšanās B daļa 2 kpMaģistra programmā: Latvija pasaules politikā A daļa 4 kp ES kopējā ārējā un drošības politika B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:

European Commission, European Research Area Board, loceklisJournal of Baltic Studies, Starptautiskās redkolēģijas locekle.LU Socioloģijas, politoloģijas un komunikācijas zinātņu promocijas padomes locekleLU Profesoru Padomes demogrāfijā, komunikācijā, politikas zinātnē un socioloģijā locekle LU zinātnisko rakstu sērijas “Politikas zinātne” galvenā redaktoreES FP7 pētniecības projektu drošības jautājumos eksperte LR Ārlietu ministrijas ārpolitikas padomes locekle


____________________ Paraksts

242

M. Sci.Soc. Kristīne PabērzaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1979.Izglītība: 2003. – šobrīd Latvijas Universitāte, Filoloģijas doktora studiju

programma Bibliotēkzinātnes apakšnozarē2001. – 2003. Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistra grāds

bibliotēkzinātnē un informācijā1997. – 2001. Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu bakalaura grāds

bibliotēkzinātnē un informācijāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2003. M.Sci.Soc. (Sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā)

Nodarbošanās:01.2007. – šobrīd Apmācību un projekta novērtēšanas speciālists Valsts

aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” 02.2006. – šobrīd Projektu administratore Valsts aģentūra „Kultūras

informācijas sistēmas 09.2003. – šobrīd Stundu pasniedzēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu

fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa08.2006.-12.2006. Vadītāja palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos; LR IZM

Izglītības valsts inspekcija08.2001. – 09.2004.

Bibliotekāre; Laikraksts „Diena”

01.2001. – 08.2001.

Bibliogrāfe; Latvijas Universitātes bibliotēka Bibliogrāfijas nodaļa

Svešvalodas:Krievu - izcili, angļu valoda – izcili.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Outcomes based measurement of public access computing in public libraries: a comparative

analysis of studies in Latvia and Lithuania (līdzautorībā ar Ugne Rutkauskiene) // Performance Measurement and Metrics. – 2010., Vol.11, Nr.1.

2. Towards an assessment of public library value: statistics on the policy makers’ agenda // Performance Measurement and Metrics. – 2010., Vol.11, Nr.1.

3. Towards an assessment of public library value: statistics on the policy makers’ agenda // QQML 2009 Proceedings: International Conference on Qualitative and Quantitative Methods in Libraries. Chania, Crete, Greece, 26-29 of May 2009. Pieejams: http://www.isast.org/proceedingsQQML2009/PAPERS_PDF/Paberza-assessment_of_public_library_value-statistics_on_the_policy_makers_agenda_PAPER-QQML2009.pdf

4. Building library staff capacity to advocate successfully leads to sustainable libraries (līdzautorībā ar Janet Sawaya, Monica Grecu, Pilar Pacheco, Greta Southard) // World Library and Information Congress: 75th IFLA General Conference and Assembly „Libraries create future: Building on cultural heritage”, 23-27 August, 2009, Milan, Italy: proceedings. Pieejams: http://www.ifla.org/files/hq/papers/ifla75/162-sawaya-en.pdf

5. Rīgas Centrālās bibliotēkas loma pilsētas iedzīvotāju informācijas vidē // Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata, 2008.

6. The role of public library in the development and management of national knowledge infrastructure // Information. Innovation. Responsibility: Information professional in the network society: proceedings of the 14th Bobcatsss symposium. Tallin: Tallin University, 2006. P. 395-402.

7. Copyright in e-Latvia // Bobcatsss 2004 [elektronisks resurss: CD]: proceedings: Library and information in multicultural societies / the 12th Bobcatsss symposium 26-28 January 2004 in Riga. [Zviedrija] : Bobcatss, 2004.


3


2009. eIFL.net General Assembly 2009. Aleksandrija, 2009.gada 18.-21.novembris. Ref.: Making your consortium sustainable: advocacy and communication.

243

2009. Libraries Plus: Adding Value in the Cultural Community: 8th Northumbria International Conference on Performance Measurement in Libraries and Information Services (PM8): an IFLA sattelite preconference. Florence, 2009.gada 17.-20.augusts. Ref. Public libraries pulling rank - statistics on the policy makers’ agenda.

2009. World Library and Information Congress: 75th IFLA General Conference and Assembly „Libraries create futures: Building on cultural heritage”. Milāna, 2009.gada 23.-27.augusts. Ref. Building librarians’ capacity to advocate successfully leads to sustainable libraries (līdzautorībā ar Janet Sawaya, Monica Grecu, Pilar Pacheco, Greta Southard).

2009. International Conference on Qualitative and Quantitative Methods in Libraries (QQML2009). Krēta, 2009.gada 26.-29.maijs. Ref.: Towards an assessment of public library value: statistics on the policy makers’ agenda.

2009. International Conference on Qualitative and Quantitative Methods in Libraries (QQML2009). Krēta, 2009.gada 26.-29.maijs. Ref.: Outcomes based measurement of public Access computing in public libraries: comparative analysis of studies in Latvia and Lithuania (līdzautorībā ar Ugne Rutkauskiene).

2008. Bibliotēku pakalpojumi elektroniskā vidē: reģionāls bibliotēku speciālistu seminārs. Ventspils, 2008.gada 24.aprīlis. Ref. Bibliotēku pakalpojumi lietotāju un nelietotāju skatījumā.

2008. Latvijas Bibliotekāru biedrības 9.kongress: Quo vadis, Latvijas bibliotēka?. Rīga, 2008.gada 28.februāris. Ref. Publiskās bibliotēkas skaitļos un attieksmēs.

2005. NORSLIS PhD Conference 2005. Upsala, 2005.gada 21.-22.oktobris. Ziņojums par LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas darbību

2005. LU 4.filoloģijas doktorantu konference. Rīga, 2005.gada 27.maijs. Ref.: Zināšanu pārvaldības elementi akadēmiskā vidē: akadēmiskās bibliotēkas loma

2005. LU 63.konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija Informācijas resursi un bibliotēkas. Rīga, 2005.gada 28.janvāris. Ref.: Informācijas audits – pirmais solis uz zināšanu pārvaldību

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Informacionālās darbības normatīvā

bāzeB daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:


____________________ Paraksts

244

Dr.philol. Daina PakalnaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1959Izglītība: 2000. – 2003. Latvijas Universitāte. Filoloģijas fakultāte.

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa. Dr.philol. Bibliotēkzinātnē

1998. – 2000. Latvijas Universitāte. Filoloģijas fakultāte. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa. Maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā

1978. – 1982. P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. Filoloģijas fakultāte. Kvalifikācija – bibliotekārs - bibliogrāfs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2004. Docenta akadēmiskais nosaukums2003. Filoloģijas doktora grāds Komunikācijas zinātnes nozarē

Bibliotēkzinātnes apakšnozarēNodarbošanās:

2004. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente

2001. – 2004. LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore

1986. – 2001. RCB Šampētera filiālbibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja

1982. – 1986. Sarkandaugavas bērnu bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja

Svešvalodas:Krievu, angļu, vācu valoda.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Pakalna D. Public Libraries in the Information ecology System of the Local Community (Focus Group

interviews with the Information ecology Mapping – Approbation of the Method and the first results). In:. Qualitative and Quantitative Methods in Libraries QQML 2009 : Book of Abstracts. Chania, 2009. p. 65 – 66.

2. Pakalna D. Ģimenes un bibliotēkas loma bērna sagatavošanā skolai. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēka un sabiedrība: 3. Latvijas Universitāte. 646.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2002, 106.-134.lpp. ISSN 1407-2157.

3. Pakalna D. Informācijpratība un informācijas kultūra informācijas sabiedrībā. No: Sabiedrība un kultūra : rakstu krājums. Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Sociālo zinātņu un vadības katedra. Liepāja, 2006, 211.-216.lpp. ISSN 1407-6918.

4. Pakalna D. Teorētiskās bāzes izveide bakalauru darbos (2007. gadā Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā aizstāvēto darbu analīze). No: Personība. Informācijas telpa : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference, Rīga, 2007.g. 11.-12.okt. [kompaktdisks] : konferences referāti. Red. B.Sporāne, V.Zanders u.c. [Rīga] : LU SZF IBSN, 2007. ISBN 978-9984-39-348-3.

5. Pakalna D. Recollections of going to the library and reading books in childhood. Orana : Journal of School and Childrens Librarianschip, 2003, Vol.39, Nr.2, p.10-16.

6. Pakalna D. The role of library in the actualisation of creative imagination and cognition concerns of preschoolers. Informacijos mokslai, 2002, 20 tomas, p. 86-92.



Zinātniski pētnieciskā darbība:2009.

2003., 2007.

Dalība Sociālo un politisko pētījumu institūta veiktajā pētījumā „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem”.Dalība Tautas attīstības pārskata pētījumā

245

2007. Eksperte „Pētījumā par informācijas komunikāciju tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu un bibliotēku funkcionālo lomu Latvijas sabiedrībā”, kas tiek īstenots Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā:Bibliotēka un sabiedrība A daļa 4 kpIevads studijās un pētniecībā A daļa 2 kpZinātniskā pētniecība bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē

A daļa 2 kp

Bērnu bibliotekārā apkalpošana B daļa 2 kpMaģistra programmā:Informācijas un bibliotēku normatīvā bāze A daļa 4 kpBibliotekārā, bibliogrāfiskā un informācijas terminoloģija

B daļa 2 kp

Pētniecības metodes B daļa 4 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2007. – šobrīd Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komitejas

(MABSTK) locekle2006. – šobrīd LU SZF Domes locekle


____________________ Paraksts

246

Mag.sci.soc. Anita Rašmane

Dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1961Izglītība:

2004. – 2005. Latvijas Universtitāte; Sociālo zinātņu fakultāte; Bibliotēkzinību un informācijas zinātnes nodaļa;profesionālā maģistra studiju programma informācijas zinātnē un bibliotēkzinībās

1979. – 1984. Latvijas Valsts universitāte; Fizikas un matemātikas fakultāte; specialitāte: lietišķā matemātika

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2005. Profesionālā maģistra grāds

Nodarbošanās:1993. – šobrīd Latvijas Nacionālā bibliotēka; Informācijas tehnoloģiju

attīstības nodaļa; IT speciāliste–sistēmbibliotekāre1982. – 1993. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts;

Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas centrs; ekonomiste, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece


Akadēmiskie kursi profesionālā maģistra programmā: Metadati B daļa 2 kp Bibliotēku sadarbība digitālā vidē B daļa 2 kp

Dalība kursos, semināros un konferencēs:2007 Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas seminārs “Šriftu lietošana iespieddarbos”,

lektore Taņa Hukenbeka (Vācija) (8.11. Rīga)2007 ASV vieslektoru lekciju noklausīšanās: Sheila Weir “Building Library Communities

through Web 2.0” un Barbie E. Keiser “Information (technology) literacy for Library 2.0” (1.11. Rīga)

2007 LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltītā starptautiskā konference “Personība. Informācijas telpa” (11.-12.10. Rīga)

2006 1. IGeLU starptautiskā conference (4.-7.09. Stokholma)2006 Firmas exigen mācību kursa apguve “Bibliotēkas dokumentu apstrādes sistēmas

“Retro 2.0” lietošana un administrēšana” (13.-16.06. Rīga)2005. Seminārs “Digitalizācija: Datu saglabāšana, strukturēšana, pieejamības

nodrošināšana/publicēšana un digitālās informācijas glabāšana”, vadītājs Ādolfs Knolls (Čehija) (Rīga)

2005. Seminārs “Sagatavošanās jaunām un mainīgām lomām hibrīdbibliotēkās”, vadītāja Gitte Larsena (Dānija) (Rīga)

2005. Kursi “Publiskās uzstāšanās videotreniņš” (Rīga)1996. Starptautiskā konference “Bibliotēku automatizācija Centrālajā un Austrumeiropā”

(Budapešta)1995. Konference “Jaunā informācijas tehnoloģija ’95” (Rīga)1988. Vissavienības DIAMS conference (Naļčika)1984. – 1985. Vadošo darbinieku un tautsaimniecības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas

kursi “Datu bāzu vadības sistēma KVANT SM ESM”, Latvijas Valsts universitāte (Rīga)Sagatavoti datormaketi izdevumiem:Arvids Memenis. Kaŗa kalps.Arnolds Šiņķis. Kurzemes cietoksnis.Ārija Karpova. Personība. Teorijas un to radītāji (1997).Eduards Bruno Deksnis. Eiropas apvienošanās… integrācija un suverenitāte (1998).Ansis Reinhards. LETTONIE-RUSSIE. Traités et documents de base in extenso. (LATVIJAS-KRIEVIJAS līgumi un pamatdokumenti franču valodā) (1998).

247

Margarita Stradiņa. Atņemtā dzimtene : dzeja (1999).Atis Skalbergs. Ar ticību Latvijas saulei (1999).Seniespiedumi latviešu valodā. (1999) (balvas “1999.gada Sevišķā grāmata” un “1999.gada Skaistākā grāmata”).Latviešu grāmatniecība 1991-1997 (R., LNB, 1999, 40 lpp., ISBN 9984-607-26-7).Grāmata. Veltījums latviešu grāmatas 475 gadu atcerei. Rakstu krājums (R., LNB, 2000, 196 lpp.).Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1800.gadam. Biogrāfijas (R., LNB, 2000, 64 lpp.).Газета «Сегодня» 1919–1940 : роспись. Cост. и авт. предисл. Ю.Абызов. Рига : Латвийская Нац. Б-ка, 2001.

Ч.1 : 1919–1930. 416 с. ISBN 9984-607-34-8.Ч.2 : 1920–1940. 388 с. ISBN 9984-607-36-4.

Arturs Silgailis. Latviešu leģions: dibināšana, formēšana un kauju gaitas otrā pasaules karā (R., Junda, 2001, 400 lpp., 332 attēli, 30 shēmas).Rīgas celtniecība un tēlniecība, 1918–1940 : bibliogr. rād. Latvijas Nacionālā bibl. Letonikas nod. ; sast. C.Caune, A.Turlaja. Rīga : Latvijas Nacionālā bibl., 2001. 289 lpp.Latvijas bibliotēku adrešu grāmata. LNB Bibliotēku dienests. Rīga, LNB, 2001. 92 lpp.Brunhilde Sleikša. Autorzīmju tabula, 2.izd.Latvijas Preses hronika (ikmēneša izdevums), 1992.-2006. gads.Latvijas Preses hronika (CD, četrreiz gadā), kopš 2003. gada.Periodikas rādītājs (ikgada izdevums), kopš 1993. gada.Žurnāls “Kadets”. Nr. 24.–26.Žurnāls “Militārais Apskats”. Nr. 106.–111.

2009. gada 31. septembrī

____________________ Paraksts

248

Mg.sc.dat. Krišs RauhvargersDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1979Izglītība: 2005. – 2009. Latvijas Universitāte; Fizikas un matemātikas

fakultāte, Datorikas nodaļa. Datorzinātnes doktora studiju programma, specializācija – datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli.

2002. – 2004. Latvijas Universitāte; Fizikas un matemātikas fakultāte, Datorikas nodaļa. Datorzinātnes maģistra studiju programma.

1998. – 2002. Latvijas Universitāte; Fizikas un matemātikas faktultāte, Datorikas nodaļa. Datorzinātnes bakalaura studiju programma.

Nodarbošanās:2008. – šobrīd Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes

pasniedzējs2002. – šobrīd Latvijas Bankas Informācijas sistēmu pārvaldes

sistēmu projektu vadītājs.2001. – 2002. SIA “IT Grupa” tīmekļa programmētājs1998. – 2001. SIA “ALT RD” tīmekļa programmētājs1998. – 2000. BO “Akadēmiskās informācijas centrs” tīmekļa

vietnes uzturētājsSvešvalodas:

Angļu, krievu, vācu valoda.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Towards a semantic execution environment testing model.

Rauhvargers, K., Bičevskis, J. In: LU scientific Papers, vol. 733 (Bārzdiņš, J., Freivalds, R.-M., Bičevskis, J., eds.) University of Latvia, 2008, pp.38-52

2. Automating the Software Environment Testing Process. Rauhvargers, K., Bičevskis, J. In: Proceedings of the Eighth International Baltic Conference Baltic DB&IS 2008 Tallinn, June 2–5, 2008 (Haav, H.-M., Kalja, A., eds.), Tallinn, 2008. p.155–166

3. On the Implementation of a Meta-data Driven Self Testing Model. Rauhvargers, K. In: Software Engineering Techniques in Progress (Hruška, T., Madeyski, L., Ochodek, M., eds.), Brno, Czech Republic, 2008. pp.153-166

4. Environment Testing Enabled Software – a Step Towards Execution Context Awareness. Rauhvargers, K., Bičevskis, J. In: Databases and Information Systems V - Selected Papers from the Eighth International Baltic Conference, DB&IS 2008 (Haav, H.-M., Kalja, A., eds.), 2009. pp.169-179


1


2006. – 2008. ERAF līdzfinansētais LU pētniecības projekts ‘Jaunu tehnoloģiju izstrāde informācijas sistēmu izveidei un integrācijai’

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Tīmekļa tehnoloģijas I B daļa 2 kp Tīmekļa tehnoloģijas II B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2007.-2008. Dalība trīs daļu lekciju kursa ”Informācijas sistēmu pielietojums un

pārvaldība” materiālu izstrādē ESF finansētā projektā “Tālākizglītības kursu izstrāde IT profesionāļiem”.

2007. Starptautiskās konferences PROFES 2007 (Product Focused Software Development and Process Improvement) organizācijas komitejas loceklis


249

Dr.sc.pol. Iveta ReinholdeDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1977Izglītība: 2001.-2005. Studijas Latvijas Universitātes Politikas zinātnes doktora

studiju programmā1995.-2001. Studijas Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas

fakultātē un Sociālo zinātņu fakultātēAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2005. Docenta akadēmiskais nosaukums2004. Politikas zinātņu doktora grāds (Dr.sc.pol.) Pārvaldes un

administrācijas apakšnozarēNodarbošanās:

2006. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas studiju nodaļas docente

2001. – 2005. SIA Zygon Baltic Consulting, konsultante, mārketinga direktore

2000.-2001. Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes reformu lietās sekretariāts, nodaļas vadītāja

1999.-2000. Latvijas Universitātes Eirofakultāte, pasniedzēja asistente1997.-2000. Valsts pārvaldes reformas birojs, vecākā referente


Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Reinholde I., Jansone D., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

292 lpp.2. Reinholde I. “”ISO 9001 by Decree”: The Latvian Approach to Quality Management in the Public

Sector”. In: Löffler E., Vintar M. (eds.) Improving the Quality of East and West European Public Services. Ashgate Publishing Limited, 2004. pp. 132.-142.

3. Reinholde I. “Challenges for Latvian Public Administration in the European Integration process”. In: Dimitrova A. (ed.) Driven to Change. The European Union`s enlargement viewed from the East. Manchester University Press, 2004. pp. 163. – 178.

4. Reinholde I., Golubeva M. “Pārvaldes struktūru efektivitāte un atbildība”. Grām.: Cik demokrātiska ir Latvija? Rīga: Akadēmiskais apgāds. 2005. 101.-112.lpp.

5. Reinholde I „Daudzlīmeņu pārvaldība ES: cik mājai būs stāvu?„. Grām.: Ozoliņa Ž. (red.) Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni. Zinātne, 2007.

6. Reinholde I. „Savējie un svešie...un birokrāti”. Grām.: Reire G. (red.) Savējie un svešie. Sabiedrības radikalizācijas tendences Latvijā, Eiropā un pasaulē. Zinātne, 2007. 65.-84.lpp.

7. Reinholde I., Golubeva M. “Pārvaldes struktūru efektivitāti un atbildība”. Grām.: Cik demokrātiska ir Latvija?Demokrātijas monitorings 2005-2007. Zinātne, 2007., 49.-57.lpp.

8. Stead D., de Jong M., Reinholde I., „Urban Transport Policy Transfer in Central and Eastern Europe”. DisP 172, 1/2008, Volume 44, pp.62-73.

9. Reinholde I. „Laba pārvalde Latvijā – kādai tai jābūt?”. Grām.: Ozoliņa Ž., Ulnicāne-Ozoliņa I. (red.) Latvija 2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij. LU Akadēmiskais apgāds.2008., 29.-40.lpp.

10. Reinholde I. (red.) Liepāja kā attīstības ceļvedis. Zinātne, 2008.Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

24

Akadēmiskie kursi: Ievads publiskajā administrācijā A daļa 4 kp Politikas analīze A daļa 2 kp Publiskās administrācijas aktuālās

problēmasA daļa 4 kp

Publiskā sektora vadība B daļa 2 kp ES ietekme uz nacionālo valstu

administrācijāmB daļa 2 kp

Projektu vadības pamati B daļa 2 kp Projektu vadība: teorija un prakse B daļa 2 kp Organizāciju teorija B daļa 2 kp

250

Personāla vadība B daļa 2 kp Komandas veidošana B daļa 2 kp Kvalitātes vadības sistēmas B daļa 4 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2007. – šobrīd Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Domes locekle2004. – šobrīd NISPAcee (The Network of Schools and Institutes of Public Administration in

Central and Eastern Europe) darba grupu “Labākas kvalitātes pārvalde sabiedrībai” (Better quality administration for the Public) un “Politikas-administrācijas attiecības” (Politico-administrative relations) dalībniece

2009. gada 30. martā

____________________ Paraksts

251

Dr.oec. Uldis RozevskisDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1949

Izglītība: 1979.-1983. Aspirantūra LU Ekonomikas fakultātē1968.-1973. Studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2003. Latvijas Universitātes asociētais profesors vadībzinātnē1992. Latvijas Universitātes docents1992. Nostrificēts ekonomikas doktora grāds, Dr.oec.1986. Latvijas Valsts universitātes docents1984. Ekonomikas zinātņu kandidāts, Maskavas Finansu

institūts

Nodarbošanās:2003. – šobrīd asociētais profesors, katedras vadītājs Latvijas

Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas informātikas katedrā

1999. – 2003. docents, katedras vadītājs Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas informātikas katedrā

1998. – 1999. sistēmu analītiķis A/S “Dati”1994. – 1998. Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs, informācijas

sistēmu drošības speciālists A/S “Latvijas Unibanka”1981. – 1994. lektors, docents, katedras vadītājs, laboratorijas vadītājs

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē1973. - 1981. inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks PSRS Centrālās

statistikas pārvaldes Zinātniskās pētniecības institūta Latvijas nodaļā


Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Rozevskis U. E-learning Potentialities in Latvia’s Higher Educational Institutions. International

Conference „Information Society and Modern Business”, 31.01.-01.02.2003. Conference Materials, -Ventspils: Ventspils University College, 2003, p. 63 – 71.

Rozevskis U., Nechval N., Nechval K. Statistical Inference Equivalence Principle, Its Applications to Constrained Optimization of Decisions under Uncertainty”, Proceedings of the 35th International Conference on COMPUTERS & INDUSTRIAL ENGINEERING, Istanbul: Istanbul Technical University, Vol.2, p. 1439-1444.

Rozevskis U., Nechval N., Nechval K. In-Service Inspections for the Case of Unexpected Detection of Fatigue Cracks in a Fleet of Aircraft. Proceedings of the 35th International Conference on COMPUTERS & INDUSTRIAL ENGINEERING, Istanbul: Istanbul Technical University, Vol.2, p. 1433-1438.

Rozevskis U., Nechval K., Nechval N. In-Service Inspections of Multiple Systems Under Availability Requirement. IJCAS (An International Journal of Computing Anticipatory Systems), Vol. 19, 2006, p. 146-158.

Informācijas sabiedrības sociālās un tiesiskās problēmas un to risinājumi Latvijā. Monogrāfija / L.Bandevičas un U.Rozevska red. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 250 lpp.

Rozevskis U., e-kurss „Vadības informācijas sistēmas”, kods VadZ5005, http://estudijas.lu.lv, 2003.g.Rozevskis U., e-kurss „Ekspertu sistēmas un mākslīgais intelekts”, kods VadZ5258, http://estudijas.lu.lv,

2003.g.Rozevskis U., e-kurss „Elektroniskās biznesa sistēmas”, kods VadZ5747, http://estudijas.lu.lv, 2004.g.,

apjoms 179 nosacītās lappuses.Rozevskis U., e-kurss „Informācijas sistēmu analīze un projektēšana”, kods DatZ3010,

http://estudijas.lu.lv, 2004.g., apjoms 308 nosacītās lappuses.Rozevskis U., e-kurss „Vadības informācijas sistēmas starptautiskajā biznesā”, kods VadZ5024,

http://estudijas.lu.lv, 2005.g., apjoms 150 nosacītās lappuses.Rozevskis U., e-kurss „E-komercija”, kods VadZ5047, http://estudijas.lu.lv, 2006.g., apjoms 150

nosacītās lappuses.

252

Rozevskis U., e-kurss „Interneta sistēmu projektēšana”, kods DatZ3063, http://estudijas.lu.lv, 2008.g., apjoms 150 nosacītās lappuses


Zinātniski pētnieciskā darbība:2007. – 2008. LU projekts Nr. 2007/ZP-16. Informācijas sabiedrības

sociālās un tiesiskās problēmas un to risinājumi Latvijā. Vadītāji: Bandeviča L., Rozevskis U.

2007. LU projekts Nr.2007/ZP-60. Inovāciju ietekmes un iespēju novērtēšana Latvijas ekonomikas izaugsmei. Vadītājs Rozevskis U.

2005. Rozevskis U., Rozīte K.: dalība Eiropas Komisijas pētījumā “MEPSIR” (Measuring European Public Sector Information Resources)

2002. – 2005. LZP projekts nr. 02.0918, nozare: datorzinātnes. Projekta vadītājs Nečvaļs N. Projekta dalībnieki: Vasermanis E., Rozevskis U., Krasts J., Rozīte K., Nečvaļs N., Moldovans M. “Jauni lēmumu pieņemšanas kritēriji un duālās vadības algoritmi datorizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām”

Akadēmiskie kursi:Vadības zinību bakalaura studiju programmā: Ekonomikas informātika III B daļa 4 kp Informācijas sistēmu analīze un projektēšana B daļa 4 kpProfesionālā bakalaura studiju programmā E-biznesa un loģistikas vadības sistēmas: Interneta sistēmu projektēšana B daļa 4 kpVadības zinību maģistra studiju programmā: Ekspertu sistēmas un mākslīgais intelekts B daļa 4 kp Elektroniskās biznesa sistēmas B daļa 4 kp Vadības informācijas sistēmas B daļa 4 kpVadības zinību un Ekonomikas doktora studiju programmā: Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu

apstrāde un prezentācijaB daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2008. – šobrīd Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Domes loceklis2003. – šobrīd Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas

informātikas katedras vadītājs

2009. gada 1. septembrī

____________________ Paraksts

253

Dr.philol. Valdis RūsiņšDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1973Izglītība: 2002. – 2007. Latvijas Universitāte; Filoloģijas fakultāte, doktora

studijas 1996. – 1998. Latvijas Universitāte; Vēstures un Filozofijas fakultāte,

vēstures maģistra studijas1992. – 1996. Latvijas Universitāte; Vēstures un Filozofijas fakultāte,

vēstures bakalaura studijasAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2007. Filoloģijas doktors 1998. Vēstures maģistrs

Nodarbošanās:2005. – šobrīd Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Arhīva nodaļas

vecākais referents, kopš 2007. g. vadītāja vietnieka p.i.2001. – 2005. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Mācību un

kvalitātes vadības centra vecākais referents1999. – 2001. Latvijas Valsts arhīva Arhīvniecības stratēģijas un

attīstības daļas vecākais eksperts1998. – 1999. Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu

saglabāšanas daļas galvenais arhīvistsSvešvalodas:

Krievu, angļu, vācu valoda.

Publikācijas par arhīviem:1. Latvijas Valsts arhīva fondu rādītājs : I daļa. Uzziņu krājums. Sagat. R.Aukona, A.Āboliņa,

A.Bambals, M.Brancis, M.Brence, A.Kalnciema, A.Mjurka, E.Pelkaus, V.Rūsiņš, I.Šķiņķe, O.Žiļičeva. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs, 2004. 592 lpp. ISBN 9984-954-84-6.

2. Represijas Latvijas laukos, 1944-1949 : dokumenti un materiāli. Red. D.Kļaviņa, A.Kalnciema, J.Riekstiņš, V.Rūsiņš, L.Vītola. Rīga : Latvijas Valsts Arhīvs, 2000. 243 lpp. ISBN 9984-906-38-8.

3. Rūsiņš V. Latviešu bēgļu nometņu pārvaldes struktūra. No: Trimdas arhīvi atgriežas : starptautiskās konferences rakstu krājums. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs, 2000, 30.-34. lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos:

9

Piedalīšanās arhīvniecības nozares dokumentu izstrādē un adaptācijāLVS Arhīviskais apraksts. Pielietošanas noteikumi (tiek izstrādāts)LVS ISO 5127 : Informācija un dokumentācija. Vārdnīca (2004)LVS 369:2004 Arhīviskais apraksts. Vispārīgie principi (2004)LVS ISO 11799 : Informācija un dokumentācija. Prasības dokumentu glabāšanai arhīvu un bibliotēku materiāliem (2004)Arhīva terminoloģijas rokasgrāmata (URL: http://www.arhivi.lv/latv/lvas-tiesibu-akti-pamattermini.pdf; pamattermini publicēti Latvijas Vēstnesī, 14.05.2003., Nr.71)Nacionālā arhīviskā apraksta standarta koncepcijas projekts (2002)

Līdzdalība arhīvniecības pētnieciskajās programmās un projektos:2003. Baltkrievijas Elektroniskās dokumentācijas zinātniski pētnieciskā centra

starptautiskais zinātniski praktiskais seminārs “Informācijas tehnoloģijas arhīvniecībā” (Minska, 2003. gada 27. - 28 maijs); ziņojums par arhīviskā apraksta standartizācijas jautājumiem Latvijas valsts arhīvos

2001. Starptautiskas zinātniskās konferences "1941. gada 14. jūnija deportācija: Noziegumi pret cilvēci" (Rīga, Latvijas Universitāte 2001.g. 13. –14. jūnijs) organizēšana

2000. Starptautiskas zinātniskās konferences “Trimdas arhīvi atgriežas” (Rīga, 2000.g. 15. septembris) organizēšana

Pedagoģiskā kvalifikācija:2003. Profesionālā pilnveide Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta

tālākizglītības programmā “Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse” (sertifikāts Nr. 0175; izdots 2003.g. 2. jūnijā)

254

http://www.arhivi.lv/latv/lvas-tiesibu-akti-pamattermini.pdf

http://www.arhivi.lv/latv/lvas-tiesibu-akti-pamattermini.pdf

2002. Training the Trainer Course “The Archive – skills consultancy” (Margaret A. Crockett, Janet Foster , Lielbritānija). Rīga, 2002. gada 17.-18. septembris.

Lekcijas Latvijas valsts arhīvu sistēmas darbiniekiem profesionālās kvalifikācijas celšanai:2002. – 2005. Lekcijas “Ievads arhīva teorijā” valsts arhīvu darbiniekiem2003. Lekcija “Starptautiskais arhīvu apraksta standarts ISAD(G)” valsts zonālo arhīvu

darbiniekiem2001. Lekcijas “T. Šellenberga arhīva teorija un metodoloģija” LVA arhīva darbinieku

apmācības programmā2000. Lekcijas “T. Šellenberga arhīva teorija” LVA jauno arhīva darbinieku apmācības

programmā


____________________ Paraksts

255

Dr.sc.soc. Silva SeņkāneDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1954Izglītība: 1975. – 1979. Augstākā: Matemātiķis, pasniedzējs Latvijas Valsts

universit’ates (LVU) Fizikas un matemātikas fakultāte Matemātikas nodaļa

1986. – 1989. Aspirantūra: Maskavas Valsts universitāte (MVU) Filozofijas fakultāte Socioloģijas nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:Dr.sc.soc. 1992.Socioloģijas zinātņu kandidāts

1990.

docentsAsoc.prof.

Nodarbošanās:2004. – šobrīd Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu fakultāte (SZF)

komunikācijas zinātnes nodaļas docente1998. – 2004. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras socioloģijas

un administrēšanas katedras vadītāja, asociētā profesore1996. – 1998. LKA Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedras

vadītāja, docente

1990. – 1995. Latvijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakutātes (VFF) Lietišķās socioloģijas katedras lektore

1979. – 1986. LVU VFF Lietišķās socioloģijas katedras jaunākā zinātniskā līdzstrādniece

Svešvalodas:Krievu brīviVācu – gandrīz brīviAngļu – prof. literatūras studēšana brīvi, sarunu – viduvēji

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Richard C. Ready, Jānis Malzubris Silva Senkane The relationship between environmental

values and income in a transition economy: surface water quality in Latvia Environment and Development Economics (2002), 7 : 147-156 Cambridge University Press

2. Tabuns A., disscussant Senkane S. Sociology – Latvia In: Three Social Science Disciplines in Central and Eastern Europe: Handbook on Economics, Political Science and Sociology (1989 – 2001) Budapest: 2002. pp. 452 - 466

3. Tunne I., Seņkāne S. Kultūras institucionalizācija: kultūrizglītība Latvijā 1990 – 2000. LU raksti Sējums Komunikācija 683. 288. – 308.lpp.

4. Rungule R., Laķe A., Seņkāne S. Piederība Alsungas novadam: iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Grām.: Suitu identitāte. LU akad.apāds 21. -29.lpp

5. Seņkāne S. Graffiti kā komunikācija. Grām.: Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski.. LU akad apgāds. 2009.

6. Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu / [pētījuma "Jaunatne Eiropā: jaunatne un labklājība" darba grupa]. Rīga : Rīgas Atkarības profilakses centrs, 2007.155 lpp.

7. Jaunieši darba tirgū : situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze / [pārskata ziņojuma autori: Ilze Koroļeva ... [u.c.]].Rīga : Socioloģisko pētījumu institūts,116 lpp. 2007

8.Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

5


256

2006 - 2007 Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”

Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas vad.prof.J.Krūmiņš

Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums. vad. asoc.prof R.Rungule

2007 Socioloģisko pētījumu institūts SPI Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz

atkarību izraisošo vielu lietošanu [pētījums "Jaunatne Eiropā: jaunatne un labklājība")

Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze.

2007 - 2008. LU SZF Praktiskās ētikas centrs Akadēmiskā godīguma izpratne Latvijas

universitātē. Vad. profesore S.Lasmane.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: KomZ3019 kopā ar I. Šulmani un

G.BlauuA daļa 4 kp

PolZ1144 SPSS A daļa 2 kp Mate1020 Matemātiskās metodes

socioloģijāA daļa 2 kp

Soci3002 SPSS sociālās zinātnēs A daļa 2 kp KomZ3071 Informācijas vākšanas

metodes žurnālistikā kopā ar I. ŠulmaniB daļa 4 kp

KomZ3072 Pētniecības metodes sabiedriskajās attiecībās un reklāmā kopā ar I.Strodi

B daļa 4 kp

Maģistra programmā: KomZ5063 Kvantitatīvās metodes

komunikācijas pētījumosA daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Baltic Media Researchers Association (BAMR) biedreEuropean Communication Research and Education Association (ECREA) biedreLU SZF Domes locekleLatvijas Statistiķu asociācijas biedreLatvijas Sociologu asociācijas biedre

2010. gada 8.decembrī

____________________ Paraksts

257

Lekt. Rolands TjarveDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966.Izglītība: 2000. - šobrīd Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte,

komunikācijas zinātnes doktora studiju programma

1997. – 1998. Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma

1984. – 1991. Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, žurnālistikas nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2003. Latvijas Universitātes lektors

Nodarbošanās:2003. – šobrīd Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte lektors2002. – 2003 SIA “Komunikācijas stratēģijas un projektu vadība”

rīkotājdirektors1998. – 2002 VB SIA “Latvijas Televīzija” ģenerāldirektors1996. – 1998. Nacionālās radio un televīzijas padome priekšsēdētāja

vietnieks1995. – 1996. Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis1994. - 1995. LR Ministru prezidenta padomnieks – preses sekretārs1992. – 1994. Latvijas Radio programmas vadītājs1990. – 1991. Laikraksts “Vefietis” redaktors

Svešvalodas:Latviešu valoda – dzimtāAngļu valoda – teicamiKrievu valoda – teicamiFranču valoda – ar vārdnīcas palīdzību

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Brikše I., Skudra O., Tjarve R. (2002). Development of Media un Latvia in the 1990s. In Baltic

Media in Transition. Ed. Vihalemm P. Tartu University Press. P. 65. – 102.2. Tjarve R. (2004). Viļa Lāča 60. dzimšanas diena padomju Latvijas medijos: ideoloģizēta izziņas

freima veidošanas piemērs. Agora 2 Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms, Rīga: Latvijas Universitāte, lpp. 223-236.

3. Tjarve R. (2005). Elektronisko mediju sistēmas izveidošanās Latvijā (1991- 1995) Latvijas Universitātes raksti 683, Komunikācija, Rīga, LU 2005, lpp.329 – 346.

4. Tjarve R. (2006). Radio un televīzija: mediatizācijas aspekts. Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, Rīga: Zinātne, lpp.176–191.

5. Tjarve, R. (2007). “Milžu cīņas”: publiskās debates sabiedriskajā televīzijā (“Milžu cīņas” (Battle of Giants) – public Debates on Public Television). Grām. Brikše, I., Zelče, V., (ed.) Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Riga: Zinātne, 2007, lpp.107 – 121.


Referāts LU 61. konferencē 2003.gada 12.februārī:“Priekšvēlēšanu debates Latvijas TV - demokrātijas attīstības katalizators.”

Referāts LU 62. konferencē 2004.gada 20.februārī:“ES notikumu atspoguļošana LTV ziņās pirmsreferenduma laikā.”

Referāts starptautiskā konferencē „Cilvēks. Kultūra. Sabiedrība” Minskā 2004.gada 21.maijā: “Elektronisko mediju loma sabiedrības demokratizācijas procesos.”

Referāts LU 63. konferencē 2005.gada 10.februārī:”ES notikumu atspoguļošanas intensitātes un diskursa maiņa LTV ziņu raidījumos pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.”

258

Referāts LU 64. konferencē 2006.gada 17.februārī:”LTV Ziņu dienesta raidījumu ”revolucionārais” diskurss”

Referāts konferencē “Uncertain transformations- new domestic and international challenges” 2006.gada 10.novembrī: ”Debates on TV”

Referāts LU 65. konferencē 2008. gada 15. februārī: „Jauni televīzijas raidījumu formāti Latvijā”Referāts konferencē „Laba pārvaldība Baltijas valstīs” 2008. gada 7. novembrī: „Analītiskās žurnālistikas izaicinājumi Latvijas komerctelevīzijās 2008. gadā”

Konferenču tēzes

Zinātniski pētnieciskā darbība:Kopš 2000.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Ievads komunikācijas studijās A daļa 4 kp Latvijas mediju vide (LUISā - B daļā) 4 kp Ievads komunikācijas zinātnē B daļa 2 kp Elektroniskie mediji 4 kp Latvijas mediju vide 2 kp Komunikācija mūsdienu sabiedrībā 2 kp

Maģistra programmā: Komunikāciju teorijas un mūsdienu

sabiedrībaB daļa 2 kp

Papildu ziņas par profesionālo darbību:2001. decembris – šobrīd

Biedrības Cēsinieku klubs valdes priekšsēdētājs

1998. Latvijas Žurnālistu savienības biedrs

2009. gada 11.novembrī

____________________ Paraksts

259

Dr.psych., doc. Ineta TunneDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1961.Izglītība: 1989. – 1991. Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

katedra, klātienes aspirantūra - doktorantūra psiholoģijā1981. – 1988. Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007. LU SZF vadošā pētniece, docente

1999. LU asociētā profesore sociālajā psiholoģijā

1998. LU pedagoģijas un psiholoģijas katedra, docente

1997. Psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. psych.)

1994. Pedagoģijas maģistra grāds (Mag. paed.)

Nodarbošanās:2007. – šobrīd LU SZF vadošā pētniece, docente2004. LU Sociālo zinātņu fakultāte, asoc. profesore

2001.- 2003. Psiholoģijas promociju padomes zinātniskā sekretāre2000. IzM ISEC ārštata speciāliste psiholoģijas jautājumos1999. IzM Izglītības satura un eksaminācijas centra psiholoģijas

speciāliste1999. – 2005. LU asociētā profesore (sociālā psiholoģija)1998. – 1999. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta docente1991. - 1998. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras - institūta lektore

Svešvalodas:krievu, angļu.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Tunne I, Zelče V.Simboli un rituāli.9. saeimas priekšvēlēšanu kampaņa.//Politiskā komunikācija,

ētika un kultūra.LU, 2007.113. -132.lpp.2. Tunne I, Zitmane M.Reklāmas un to vēstījumi: funkciju un lomu mainība. Informācijas vide

Latvijā: 21.gadsimta sākums.2006, 238. - 257.lpp3. Tunne I. Seņkāne S.Kultūras institucionalizācija Latvijā., Latvijas Zinātnes Vēstis, 2005, 24.lpp.4. Tunne.I.,Emotional, intellectual, social processes in the cognition and quality of education.//

Sauļu (Lietuva) universitātes izdevniecība.,2005.,6 lpp.5. Personības attīstība multikultūru sabiedrībā. /I.Krūmiņa, I Tunne, A. Lasmane, A. Ābele

Humanitarian and social science., RTU zin. konf. materiāli,/ LZP finansēta projekta pētījuma rezultāti/ Izdevniecība “RTU” 2003, 66. -80. lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumosKonferenču tēzes 9Zinātniski pētnieciskā darbība:

2004.- 2006. LZP finansētā projekta Nr.766 „Emocionālie, intelektuālie un sociālie procesi izziņas darbībā un izglītības kvalitāte-vadītāja.

2002. -2003.LZP finansētā projekta” Personības attīstības īpatnības multikulturālā sabiedrībā un starpkultūru pētījumi, Nr.936- vadošais pētnieks.

2002. Skolas somas svars, mācību grāmatu poligrāfiskais noformējums un skolēna veselība./I.Tunne,I. Krūmiņa, I. Kraukle /Decade of reform: Achievments, Challenges, Problems.,ATEE starptautiskā, zinātniskā konference, IZM un LU PPI pētījums, Izglītības soļi,61.-74.lpp.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā:

Komunikācijas psiholoģija A daļa 2 kp

Sociālā psiholoģija B daļa 2 kp Cilvēka attīstības psiholoģija (ieplānots) B daļa 2 kp Ievads psiholoģijā B daļa 4 kp

260

Maģistra programmā: Komunikācijas studiju psiholoģiski

pedagoģiskie aspektiB daļa 4kp

Komunikācija un patērētājs B daļa 2 kp Lietišķā saskarsme (ieplānots) A daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:No 2006. LAPSA (Latvijas Augstskolu Pedagogu Asociācijas) biedre.No 2005. Sporta psihologu asociācijas biedre.No 2005. BAMR Baltijas mediju pētījumu asociācijas biedre.No 2002. LTPA un LSSA iegūts psihoterapeita sertifikāts.


____________________ Paraksts

261

Dr.hist., asoc.prof. Armands VijupsDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1963.Izglītība:

1988. – 1991. Latvijas Valsts universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte, aspirants

1981.- 1986. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, students

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999. asociētais profesors arheoloģijā 1998. vēstures zinātņu doktors, Dr.hist.1995. vēstures zinātņu maģistrs, Mag.hist.1991. lektors Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedrā

Nodarbošanās:2000. – šobrīd Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā1999. – šobrīd Latvijas Universitāte, asociētais profesors1994. – 1998. Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte,

katedras vadītāja v.i.1991. – 1999. Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte,

lektors1988. – 1991. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas

fakultāte, pasniedzējs pēc stundu likmes1986. – 1988. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas

fakultāte, pasniedzējs1986. Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras

pieminekļu zinātniskās pētniecības padome, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

Svešvalodas:angļu, krievu

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Vijups A., Berga T. Coinage of the Bishopric of Kurzeme//Scripta Varia Numismatico Tuukko Talvio: Publications of the Finnish Numismatic Society Nr.6. – Helsinki, 2008. – P.107.- 120.Vasks A., Vijups A. Staldzenes bronzas laikmeta depozīts: Staldzene Bronze Age Hoard. – R., 2004. – 80 lpp.Vijups A. Zīmes kuršu lentveida aproču iekšpusē un Puzes Lejaskroga kapsētas 82. kaps// Ventspils Muzeja Raksti II. – R., 2002. – 195.-201.lpp.Vijups A. Ventspils pilsētas ģerboņa attīstība 20.gs.//Acta historica Vindaviensia. – R., 2001. – 320-338.lpp.Vijups A.Viduslaiku pakavsaktu izmantošanas augšējā hronoloģiskā robeža//Arheoloģija un etnogrāfija. - R.,1996. -18.laid. - 155.-161.lpp.Vijups A. Pakavsaktas ar masīvām un garenām zvērgalvām Latvijas XIV-XV gs. arheoloģiskajā materiālā//Arheoloģija un etnogrāfija. - R.,1994. - 17.laid. - 124.-128.lpp.Vijups A. Pakavsaktas ar ripu galiem Latvijas viduslaiku arheoloģiskajā materiālā//Acta Universitatis Latviensis: Nr.589.Feodālisma problēmas Baltijā. - R.,1993. - 18.-61.lpp.Vijups A.The Development of Archaeology and Archaeological Education in Latvia//Kontaktstencil XXXV:Arkeologi & Etnisitet. - Oslo,1992. - P.76-83. Vijups A. Heraldikas Komitejas darbība (1923.-1939.)//Grāmata. - 1991. - Nr.7./8. - 92.-96.lpp. Vijups A. Dobeles pakavsaktas//Acta Universitatis Latviensis: Nr.555. Feodālisma problēmas Baltijā. - R.,1990. - 43.-67.lpp.


70

Konferenču tēzesZinātniski pētnieciskā darbība:

heraldika, arheoloģija, vēsture, kultūrvēsturiskās vides aizsardzība

Akadēmiskie kursi: Viduslaiku vēsture Latvijas arheoloģija, Ievads arheoloģijā un etnogrāfijā

262

(arheoloģijas daļa), Heraldika Numismātika Sfragistika Latvijas pilsētu heraldika Ievads Latvijas numismātikā Eiropas aizvēsture Ievads vēstures zinātnes palīgdisciplīnās

(daļa no kursa), Aizvēstures jēdziena attīstība

vēstures zinātnē Tipoloģiskā metode arheoloģijā Muzeoloģija un Latvijas muzeji

(kopš 2004.g.)Papildus ziņas par profesionālo darbību:2009. - šobrīd „Kultūras Forums” redkolēģijas loceklis2006. - šobrīd Latvijas Muzeju padomes loceklis (Kurzemes reģions)2004.-2005. VKKF Kultūras mantojuma padomes loceklis2003. Latvijas Nacionālās kultūras padomes (LR KM) loceklis2001. "Spīdolas balvas" laureāts par ekspozīciju Ventspils muzejā (darba grupā)2000.-2002. Ventspils muzeja pamatekspozīcijas zinātniski saturiskās daļas darba grupas

vadītājs (Livonijas ordeņa pils 1. stāvs un torņa telpas)2000.-2008. arheoloģisko ekspedīciju vadība Puzes Lejaskroga, Užavas, Zlēku Gaisiņu un

Jūrkalnes Drēbnieku viduslaiku kapsētās2000.- 2003. Rietumlatvijas vēstures izpētes komisijas zinātniskais sekretārs1999.-2000. Latvijas Zinātņu Padomes eksperts arheoloģijā1999. lekciju kurss un stažēšanās Berlīnes Brīvajā Universitātē un Humbolta

Universitātē.1999. – šobrīd Vēstures doktoru studiju padomes loceklis.1998. – šobrīd sadarbības līguma starp Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju un LU Vēstures

un filozofijas fakultāti koordinators1998. darba grupas likumprojekta “Par heraldisko simboliku” izstrādei vadītājs1998. vadījis sekciju “The Baltic as Interaction Zone in Prehistory” Eiropas Arheologu

Asociācijas 4.kongresā Gēteborgā1996.-1998. Gēteborgas Universitātes Arheoloģijas institūta un LU Vēstures un filozofijas

fakultātes kopprojekta Latvijas puses koordinators, divu šī projekta ietvaros izdoto rakstu krājumu sastādītājs un redaktors

1997. - 2000. Vēstures bakalauru studiju padomes loceklis1997. - 2000. Sorosa fonda-Latvija Izglītības komisijas loceklis1996. – šobrīd Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis, komisijas priekšēdētāja

vietnieks1996. – šobrīd Pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas mantojuma ekspertu padomes

loceklis

2010. gada 29.marts

____________________ Paraksts

263

M.sci.soc. Andris VilksDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957Izglītība: 1975. – 1980. LVU Filoloģijas fak., Bibliotēkzin. un informācijas katedra

2003. – 2006 LU Bibliotēku un informācijas zinātņu doktorantūra Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1994 Sociālo zinātņu maģistrs, Latvijas Universitāte

Nodarbošanās:1989. – šobrīd – šobrīd

LNB direktors

1992 – šobrīd LU lektors1986 – 1989 LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītājs1981 - 1986 LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas sektora vadītājs1978 - 1981 LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vecākais

bibliotekārs

Svešvalodas:Krievu, angļu; sarunu val. līmenī – vācu, lietuviešu

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Recommendations of the Riga Conference on Censorship // Libraries and Democracy: The

Responsibilities of State, Local Authorities and Professionals. Proceedings of the International Conference. – [Strasbourg, 1998].- p. 97 – 104.

2. Strategic planning for IT at the National Library of Latvia // IT and Global Digital Library Development. Proceedings of the 11th International Conference on New Information Technology Taipei, Taiwan, Aug. 18-20, 1999. - W. Newton, MA: MicroUse Information, 1999.- p.429 – 437.

3. Inese A.Smith, Andris Vilks. Latvijas Nacionālā bibliotēka: The National Library of Latvia // ALEXANDRIA.-2001.- 13(3).-p.153.-163.

4. How to Raise the Profile for the National Library. [Report at the Conference of Directors of National Libraries (CDNL), Boston, 22 August 2001] http://www.ifla.org/IV/ifla67/papers/vilks.pdf.

5. The Development of Unified Library Information Network in Latvia // Libraries and Associations in the Transition World: New Technologies and New Forms of Cooperation. Conference Proceedings.- Moscow, 2002. Vol.1: p. 47 – 51.

6. New public libraries. New approaches in Latvia // New buildings and new developments in the academic libraries and the public libraries of Baltic Sea Area: Proceedings from the 6th Symposium of Bibliotheca Baltica in Copenhagen, 18 – 21 September, 2002. Copenhagen: The Royal Library, 2003. p.88 – 98.

7. Digital Divide and Multicultural Environment: A necessity in a today’s multicultural society // Library and Information in Multicultural Societies : Proceedings Bobcatsss 2004, January 26 - 28, 2004 in Riga, p. 357 –366.

8. Von den Ideen und Ansätzen bis zur Verwirklichung der Nationalbibliothek in Lettland// Vernetztes Europa. Beiträge zur Kulturgeschichte des Buchwesens 1650-1918. Bd. I - Leipzig. – Leipziger Universitätsbibliothek, 2005. – S. 175 – 199.

9. Bibliotēkas – jaunās identitātes. // Informācijas vide Latvijā: 21.gadsimta sākums. [R.]- Zinātne, 322. – 355.lpp.


Kopš 1981 Grāmattirdzniecības vēsture Latvijā. Atšķirīgais un likumsakarīgais Austrumeiropas bibliotēkās postsociālisma laikā.

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Starptautiskā sadarbība informacionālā

darba jomāB daļa 2 kp

Maģistra programmā: Bibliotēku pārvaldība A daļa 4 kp Bibliotēku sistēmpolitika A daļa 4 kp

264

http://www.ifla.org/IV/ifla67/papers/vilks.pdf

Informācijas centru un bibliotēku tirgzinību (mārketinga) teorija

B daļa 2 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2006 - šobrīd Bila un Melindas Geitsu fonda projekta Latvijā uzraudzības padomes loceklis2005 – šobrīd Valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (KIS) uzraudzības padomes

vicepriekšsēdētājs 2004 – šobrīd Latvijas akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) valdes loceklis2004 – 2009 Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienības „Bibliotheca Baltica” prezidents 2008 – šobrīd UNESCO LNK Prezidents2001 – 20052009 - šobrīd

UNESCO „Programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskās ekspertu padomes pārstāvis

2003 – šobrīd Eiropas Nacionālo bibliotēku (CENL) valdes izpildpadomes pārstāvis, Mantzinis2002 – 2008 Bila un Melindas Geitsu fonda Bibliotēku programmas „Izglītības pieejamība”

komitejas loceklis2001 – 2002 Atvērtās sabiedrības institūta (the Open Society Institute (OSI)) Bibliotēku tīkla

eksperts2001 – 2007 Starptautiskās bibliotēku asociāciju federācijas (IFLA), Brīvas informācijas

pieejamības un vārda brīvības (FAIFE) komitejas loceklis 2001 – šobrīd UNESCO programmas „Memory of the World” Latvijas Nacionālās komisijas

darba grupas vadītājs1999 – šobrīd Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) pārstāvis 1997 – 2003 Valsts vienotā bibliotēku informācijas tīkla LATLIBNET direktoru padomes

loceklis1997 – 2003 Nacionālās grāmatniecības padomes loceklis 1997 – 2000 Atvērtās sabiedrības institūta (OSI) Budapeštā Bibliotēku tīklu programmas

valdes loceklis 1997 - 2003 Latvijas VKKF Starpnozaru padomes pārstāvis1994 – 1996 Valsts vienotā bibliotēku informācijas tīkla konsorcija (LATLIBNET) direktors,

(VIP ED 17 projekta vadītājs)1994 – 1998 Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienības „Bibliotheca Baltica” valdes loceklis1992 – šobrīd UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izpildkomitejas loceklis1989 – 1993 Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes loceklis

2009. gada 30.septembrī

____________________ Paraksts

265

Dr.chem. Jānis ZaļoksnisDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1944.Izglītība: 1973. – 1976. Studijas aspirantūrā Latvijas Valsts universitātē

1965. – 1970. Latvijas Valsts universitāte (LVU), diploms Nr. 788535, Iegūtā specialitāte - ķīmiķis (fizikālā ķīmija).

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1994. Docents, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA)1992. ķīmijas zinātņu doktors1985. Docents, PSRS MP Augstākās atestācijas komisijas

Docenta atestāts1977. Ķīmijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās:2009. – šobrīd LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, pasniedzējs,

projekta vadītājs2001.- 2008. LR Vides ministrija, Stratēģijas un informācijas nodaļas

vadītājs1996. – 1998. LKA Informācijas nodaļas vadītājs1994. LKA docents1981. LVU docents1978. LVU vecākais pasniedzējs1975. LVU asistents

Svešvalodas:krievu un angļu valoda

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Piesārņojošo vielu reģistra izveidošana Latvijā. Implementation of the Pollutant release and

transfer register in Latvia. International conference EcoBalt ‘2002. Rīga. pp. 32 –33. 2. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai un ilgtspējīgas attīstības prasības. LU 60. zinātniskā

konference. Rīga. 2002. 230.- 231.lpp. 3. Compatibility of the legal documents of Latvia with the requirements of the Aarhus Convention.

Proceedings of the Fourth Conference on the Environmental conventions and the Baltic states. 25. – 26. October, 2001. pp. 22 –26. Haapsalu, Estonia.

4. “Riga city landfill – environmental problems“. Almanach des praktischen Managements in Mittel- und Ost – Europa. Nordic Academy of Informatization. Stralsund, Germany, 2000, pp. 104 – 107.

5. “Municipal solid waste management strategy in the Republic of Latvia and Riga city”. Proceedings of the Third European Conference on Sustainable Cities and Towns. Hannover, Germany, February 9 - 12, 2000.

Mācību grāmatas un tulkotās mācību grāmatas1. darbs pie mācību grāmatas “ Vides zinātne” sagatavošanas augstskolu studentiem. 2. publicēta tulkota grāmata: D.H.Medouza, D.L.Medouzs, J.Randers. "Pārsniedzot robežas".

Rīga, Latvijas Universitātes izdevniecība, 1995., 190 lpp.3. tulkota un modificēta (8 sēj. no 18) rokasgrāmata pašvaldībām par vides aizsardzību (The

International Environmental Agency for Local Governments. Guide to Environmental Management for Local Authorities in Central and Eastern Europe. 18 volumes, aprox. 700 lpp.)

4. tulkots, rediģēts un iespiests Baltijas universitātes (Upsala) lekciju kurss “Baltijas reģiona ilgtspēja” (10 brošūras, apmēram 500 lpp.) latviešu valodā, 2001.Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

4


Kopš 1970. MnO2 elektroķīmisko īpašību pētījumi

266

Akadēmiskie kursi: Vides zinātne - 64 stundas; 4 kp, Baltijas jūras reģiona vide - 32 stundas; 2 kp, Sistēmu dinamika un analīze - 32 stundas; 2 kp, Vides aizsardzība pilsētu saimniecībā - 32 stundas; 2 kp, Baltijas tautas - 32 stundas; 2 kp, , Stratēģiskā plānošana un attīstības plānu izstrāde - 32 stundas; 2 kp, Baltijas reģiona ilgtspējīga attīstība - 32 stundas; 2 kp, Globālo vides sistēmu analīze - 64 stundas; 4 kp, Atpūtas organizēšanas alternatīvas ( kalnu tūrisms) - 32 stundas, 2 kp, Atpūtas organizēšanas alternatīvas ( ūdenstūrisms) - 32 stundas, 2 kp, Vides vadības sistēmas un SSO 14 000 - 32 stundas; 2 kp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1998. – 1999. Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldes priekšnieka vietnieks1997. - 2000. SIA GETLIŅI - EKO Valdes priekšsēdētājs1997. – 2000. Sadzīves cieto atkritumu saimniecības projekts, Rīga, Latvija - sadarbībā ar

Pasaules banku, Globālo vides fondu, Zviedrijas starptautisko attīstības aģentūru un Kanādas starptautisko attīstības aģentūru (apmēram 25 miljoni ASV $)."Rīgas pilsētas vides problēmas un to risinājums" (populārzinātniskas publikācijas Rīgas Domei).


____________________ Paraksts

267

Dr.philol. Viesturs ZandersDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1964Izglītība: 1989. – 1991. Ļeņingradas Valsts kultūras institūts, neklātienes

aspirantūra1982. – 1986. Latvijas Valsts universitāte, Filoloģijas fakultāte,

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļaAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2005. asociētā profesora akadēmiskais nosaukums (diploms LU-APR Nr.0173, LU Demogrāfijas, socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes profesoru padomes 2005.g. 14.jūnija lēmums Nr. 1)

2004. docenta akadēmiskais nosaukums2004. Filoloģijas zinātņu doktors bibliotēkzinātnē (diploms

Sērija D Nr.0018, LU Promocijas padomes 2004. g. 5. jūlija lēmums)

Nodarbošanās:2005. – šobrīd Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas asociētais profesors

2004. – šobrīd Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docents

1995. – šobrīd Baltijas Centrālās bibliotēkas vadītājs1991. – 1999. Latvijas Kultūras skolas pasniedzējs1991. – šobrīd Latvijas Universitātes stundu pasniedzējs, vēlāk lektors1985. – 1994. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un

rokrakstu zinātniskās nodaļas galvenais bibliogrāfsSvešvalodas:

Krievu un vācu valoda.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Zanders V. Dabaszinātņu un medicīnas literatūra Rīgas Latviešu biedrības (1868-1940) apgādā. No:

Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 661.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 187.-192. lpp. ISSN 1407-2157.

Zanders V. Garlieb Merkel und die lettische Gesellschaft 100 Jahre nach ihm. In: Triangulum : Germanistisches Jahrbuch für Estland, Lettland und Litauen. Elfte Folge (2005). Riga ; Bonn, 2006, S.78-91. ISSN 1406-2755.

Zanders V. LU profesora Ernesta Bleses (1892-1964) personālfonds Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. No: Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 684.sēj. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 95.-98.lpp. ISSN 1407-2157.

Zanders V. LU studentu organizāciju veikums grāmatniecībā (20.gs. 30.gadi). No: Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 653.sēj. Rīga : Zinātne, 2003, 272.-279.lpp. ISSN 1407-2157.

Zanders V. LVU docenta Jāņa Strauberga (1886-1952) bibliotekārā un pedagoģiskā darbība. No: Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 704.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007, 109.-113.lpp. ISSN 1407-2157.

Zanders V. Privatbibliotheken im kulturhistorischen Kontext Lettlands : vom 17. Jahrhundert bis zur ersten Hälfte des 19. Jahrhunderts. Im: Kulturgeschichte der Baltischen Länder in der frühen Neuzeit. Tübingen : Max Niemeyer Verlag, 2003, S.137-147. ISBN 3-484-36587-0.

Zanders V. Rīgas Latviešu biedrība (1868-1940) kā nacionālās grāmatniecības centrs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 158 lpp. ISBN 9984-802-31-0.

Зандерс В. Владельческие и дарственные записи в книгах Балтийской центральной библиотеки. In: Knygotyra, 2005, Nr.45, p.68-76. ISSN 0204-2061.

Зандерс В. Книжное дело Латгалии в эпоху запрета латинского шрифта : историографический обзор (1904-2004). In: Knygotyra, 2005, Nr 44, p.131-139. ISSN 0204-2061.

Referāti zinātniskās konferencēs 20

268

Līdzdalība projektos:2004. Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz

1918. gadam", projekta dalībnieks (Valsts Kultūrkapitāla fonds)2004. Bibliogrāfiskais rādītājs "Letonikas grāmatu autoru rādītājs (1523-1919), projekta

dalībnieks, (Valsts Kultūrkapitāla fonds)2004. "The Workers of the Lithuanian Book", Viļņas universitātes Komunikāciju fakultātes

projekta dalībnieksAkadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Latvijas grāmatniecības vēsture

pasaules kultūras kontekstāA daļa 4 kp

Ievads grāmatzinātnē un pasaules grāmatniecības vēsture

A daļa 2 kp

Bibliotēku vēsture B daļa 2 kpMaģistra programmā: Grāmatzinātnes un grāmatniecības

aktuālās problēmasA daļa 3 kp

Bibliofilija un rokrakstu krājumi B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:2001., 2003., 2006., 2007.

Viļņas universitātes rīkoto starptautisko grāmatzinātnes konferenču orgkomitejas loceklis

2006. – šobrīd Ziemeļvalstu un Baltijas valstu darba grupas grāmatniecības, bibliotēku un lasīšanas vēsturē HIBOLIRE valdes loceklis

2005. – šobrīd Viļņas universitātes izdotā zinātnisko rakstu krājuma „Knygotyra“ redkolēģijas loceklis

2004. – šobrīd Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas akadēmiskā maģistra studiju programmas direktors

2004. – šobrīd LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta valdes loceklis (2005.–2006: institūta direktors)

2009. gada 1. decembrī

____________________ Paraksts

269

Dr. hist., prof. Vita ZelčeDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1965.Izglītība:

1988. –1991. Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūta aspirantūra

1983. –1988. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2009. - šobrīd profesore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas

studiju nodaļa2006. – 2008. vadošā pētniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un

politisko pētījumu institūts2001. – 2009. asociētā profesore, LU Sociālo zinātņu fakultātes

Komunikācijas studiju nodaļa1994. – 2001. pētniece, LU Latvijas vēstures institūts1994. vēstures doktora (Dr. hist.) zinātniskais grāds, LU Latvijas

vēstures institūtsNodarbošanās:

2009. – šobrīd profesore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa

2006. – 2008. vadošā pētniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts

2002. – 2009. LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja

2001.– 2009. asociētā profesore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa

1994. – 2001. pētniece, LU Latvijas vēstures institūts1991. – 1994. asistente, LU Latvijas vēstures institūts

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Monogrāfijas un krājumi

1. Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikā un sabiedrība (1822–1865). Rīga: Zinātne, 2009. 488 lpp.

2. Latvijas Universitāte 90 gados: Dzīve. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009. 240 lpp.3. Dāvida Grīntāla atmiņas par Krišjāni Valdemāru. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas

Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 2008. 112 lpp. 4. Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. sēj.: Vēstules Krišjānim Valdemāram. Rīga:

Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007. 1134 lpp. 5. Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis … Rīga: Zinātne, 2007. 444 lpp. 6. Zīmes. Mēs pieminēšana. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 148 lpp.7. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne,

2007. 368 lpp. (kopā ar Intu Brikši)8. Agora. 4. sēj.: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 406 lpp. (Latvijas

Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti)

9. Agora. 3. sēj.: Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa≠staļinisms. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 308 lpp.

10. Marginālās jeb 1376. fonds. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 2005. 254 lpp. (kopā ar Vinetu Sprugaini)

Raksti LZP atzītos recenzējamos izdevumos (2006–2008):

1. Naids naida ielogā: Latvija Padomju Savienības publiskajā telpā 20. gs. 30. gados. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis… Rīga: Zinātne, 2007. 266.–292. lpp.

2. “Bēgšana no brīvības”: Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija un rituāli. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis… Rīga: Zinātne, 2007. 325.–350. lpp.

3. Die ersten sowjetischen Zeitdokumente der Nachkriegszeit: Kalendar für das Jahr 1945. Forschungen zur baltischen Geschichte. 2007. 2: 159–172.

4. Pieminēšana. Piektais gads. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Zīmes. Mēs pieminēšana. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 9.–75. lpp.

270

5. Vēsture un vēsture, un 9. Saeimas vēlēšanas. Grām.: Brikše, Inta, Zelče, V. (red.). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007. 193.–216. lpp.

6. The Establishment and Early Activities of the Weekly “Mājas Viesis” in the Second Half of the 1850s. Latvijas Arhīvi. 2007. 1: 139–162.

7. Lokālā prese – kopienas informācijas vides veidotāja. Grām.: Brikše, Inta (zin. red.). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 144.–166. lpp.

8. The First Contract Between the Stalin’s Regime and Latvian Women: 1945. Ennen&Nyt. 2006. 3/4. www.ennenjanyt.net

9. Vara, zinātne, veselība un cilvēki: Eigēnika Latvijā 20. gs. 30. gados. Latvijas Arhīvi. 2006. 3: 94–137.


40


2009. Publiskā komemorācija un tās politika: Latvijas pieredzes analīze (Latvijas Zinātnes padomes projekts)

2008. Latvijas masu mediju vēsture: 1944/45–1964 (vadītāja) (Latvijas Zinātnes padomes projekts)

2007. – 2008. Padomju pieredzes refleksija Latvijas masu medijos un publiskajā sfērā: 2000–2006 (vadītāja) (Latvijas Zinātnes padomes projekts)

2007. – Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990–2009) (pētniece) (LU pētniecības projekts)

2006. Ētika, komunikācija un politiskā kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā (pētniece, rakstu autore) (LU pētniecības projekts)

2001. –2007. zinātniskā vadītāja: Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. posms: Vēstules Krišjānim Valdemāram (Latvijas Valsts vēstures arhīva vēstures dokumentu publikācijas projekts)

Akadēmiskie kursi:Bakalaura programmā: Kultūras teorija un vēsture; (kopā ar

S. Lasmani)A daļa 4 kp

Komunikācijas vēsture A daļa 4 kp

Latvijas komunikācijas vēsture B daļa 4 kpMaģistra programmā: Komunikācijas pētījumu kvalitatīvās

metodesA daļa 2 kp

Zinātniski pētnieciskā darba pamati un maģistra darba izstrāde

A daļa 4 kp

Komunikācijas zinātne un tās attīstība B daļa 4 kpDoktora programmā Pētniecības stratēģija un

metodoloģija komunikācijas zinātnēA daļa 4 kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes SPPI valdes locekleLatvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Domes locekle European Communication Research and Education Association biedreLatvijas Arhīvistu biedrības biedreBaltic Media Researchers Association biedre


____________________ Paraksts

271

http://www.ennenjanyt.net/

Dr. Soc., prof. Aija ZobenaDzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957.Izglītība: 1986.-1989. Klātienes aspirantūra LU

1975.-1980. Studijas LU Vēstures un filozofijas fakultātēAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2005. Latvijas Universitātes profesore2001. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore1998. Latvijas Lauksaimniecības universitātes asoc. profesore1995. Latvijas Universitātes docente1992. Nostrificēts socioloģijas doktora grāds, Dr. soc.1991. Socioloģijas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās:2005. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas

profesore2004. – šobrīd LU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas

vadītāja2001. – 2004. LLU Socioloģijas katedras profesore1998. – 2001. LLU Socioloģijas katedras asociētā profesore1995. – 2005. LU Socioloģijas nodaļas docente1992. – 1998. LLU Socioloģijas katedras docente1986. – 1992. LLU lektore1980. – 1986. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asistente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Zobena A. (ed) Latvia Human Development Report 2006/2007: Human Capital. - Riga: LU

ASPRI, 2007, 120 p.2. Zobena A. (galv.red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts

ir mana tauta? - Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007. 117 lpp.

3. Zobena A., Paula L. Partnerība – inovatīvs diskurss Latvijas lauku attīstībā. LU Raksti. 714.sēj. Socioloģija, Rīga, LU, 2007 – 72.-85.lpp.

4. Tabuns A., Suna L., Zobena A. Developing supportive institutional environment. Latvian Beef Cattle Breeders Association. In: Roep D. And Wiskerke H.(eds) Nourishing networks. Fourteen lessons about creating sustainable food supply chains.- Rural Sociology Group, Wageningen University, 2006, pp. 17-27.

5. Zobena A. (ed) Latvia Human Development Report 2004/2005: Human Capability in the Regions. - Riga: UNDP, LU ASPRI, 2005, 148 p.

6. Zobena A. (galv.red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos. - Rīga: ANO Attīstības programma, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2005. 148 lpp.

7. Busmanis, P., Zobena, A., Dzalbe, I., Grinfelde, I., Privatisation and soil drainage in Latvia. In: Sustainable Agriculture in Central and Eastern European Countries: The Environmental Effects of Transition and Needs for Change/ F.W.Gatzweiler et al. - Aachen: Shaker, 2002 pp117. – 123.

8. Zepa, B., Zobena A. (red.) Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga: Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1996.- 208 lpp.

9. Zepa, B., Zobena A. (red.) Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. - Rīga: Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1997. - 152 lpp.


36


2005. – 2008. ES 6.zinātnes programmas ietvaros SINER-GI (Strengthening International Research on Geographical Indications: from research foundation to consistent policy), līdzdalība.

2005.- 2008. Sociālā kapitāla loma lauku attīstībā: sociālie tīkli lauku partnerībās, LZP granta vadītāja

272

2003.- 2006. ES 5.zinātnes programmas ietvaros SUS-CHAIN (Marketing Sustainable agriculture: An analysis of the potentional role of new food supply chains in sustainable rural development), līdzdalība

2002.- 2004. Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības institucionālā vide, LZP granta vadītāja

2000.- 2003. ES 5.zinātnes programmas ietvaros CEESA (Central and Eastern European Sustainable Agriculture), līdzdalība

1997.- 2001. Zemnieku saimniecību strukturālo izmaiņu sociālie aspekti., LZP granta vadītāja

1980.- 1991. Lauku kultūrvides attīstību determinējoši faktori.Akadēmiskie kursi: Ievads socioloģijā A daļa 2 kp Socioloģija Latvijā mūsdienās A daļa 2 kp Lauku socioloģija B daļa 2 kp Ekonomikas socioloģija B daļa 2 kp Izglītības un jaunatnes socioloģija B daļa 2 kp Reģionu un lauku attīstība B daļa 2 kpPapildus ziņas par profesionālo darbību:

LU Demogrāfijas, socioloģijas, politikas zinātnes, komunikāciju zinātnes profesoru padomes locekleLU SZF Domes locekleLU Socioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes eksperte socioloģijas teorijas un vēstures apakšnozarē

Kopš 1999.gada COST (European Cooperation in the field of Scientific and Technical Research) pārstāve Latvijā (sociālajās zinātnēs).


____________________ Paraksts

273

3. pielikums. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju anketu paraugi

274

Aptaujas anketa Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas absolventiem

Šīs anketas mērķis ir uzzināt Jūsu viedokli par nodaļas piedāvātajām studiju programmām un studiju procesa kvalitāti.Aptauja ir anonīma (Jums nav jānorāda savi personas dati), rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā studiju programmu pilnveidošanai.Lūdzu, atzīmējiet vienu vai vairākus atbildžu variantus, apvelkot to kārtas skaitli, brīvajā vietā ierakstot savu atbildes variantu vai iezīmējot krustiņu attiecīgajā tabulas rūtiņā.

I. Kādi bija Jūsu galvenie motīvi, izvēloties studēt šajā programmā? (varat atzīmēt vairākus atbilžu variantus)

1. Interese par nozari;2. Darba devēja prasības pēc augstākās izglītības specialitātē;3. Iespēja ar minimālām pūlēm iegūt augstāko izglītību;4. Šīs specialitātes augstais prestižs sabiedrībā;5. Man to ieteica (draugi, paziņas, vecāki u.c.);6. Cits variants (kāds?)____________________________________________________

II. Vai Jūs ieteiktu pazīstamiem cilvēkiem studēt šajā studiju programmā1. Jā;2. Nē;3. Cits variants (kāds?)__________________________________________

III. Kurš informēšanas veids par iespējām studēt bibliotēkzinātni un informācijas zinātni varētu vistiešāk uzrunāt potenciālos studentus (sarindojiet pēc svarīguma, ar “1” apzīmējot visietekmīgāko):

1 Reklāma preses izdevumos;2 Reklāma televīzijā;3 Vēstule skolu absolventiem;4 Nodaļas studentu viesošanās skolās;5 Informācija fakultātes mājaslapā;6 Cits variants (kāds?) __________________________________________

IV. Kurus atslēgvārdus Jūs lietotu, lai rosinātu vidusskolniekus studijām Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā: _________________________________________________________________________________________________________________

V. Lūdzu, novērtējiet savu apmierinātību ar studiju programmas piedāvāto kursu kvalitāti, struktūru, organizāciju un sadalījumu:

Apmierina Daļēji apmierina

Daļēji neapmierina

Neapmierina

Kursu kvalitāte

Kursu struktūra

Kursu organizācija

Kursu sadalījums A, B un C daļās

Ja iespējams, lūdzu, uzrakstiet neapmierinātības iemeslus: ________________________

___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

VI. Kā Jūs vērtējat iegūtās izglītības kvalitāti kopumā:

275

1. Augsta;2. Vidēja;3. Zema;4. Cits variants (kāds?)_________________________________________________

VII. Kuri no apgūtajiem studiju kursiem Jums liekas visvērtīgākie?_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

VIII. Lūdzu, pabeidziet šos teikumus, lai raksturotu nodaļas pasniedzēju darba kvalitātiLabam pasniedzējam vienmēr ir ____________________________________________

____________________________________________________________________

Pasniedzējs nekad nedrīkst _________________________________________________________________________________________________________________________________________

IX. Kādas izmaiņas Jūs ieteiktu izdarīt bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmās?___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________X. Jūs bijāt

1 Budžeta studente (pārejiet pie XII jautājuma);2 Maksas studente (pārejiet pie XI jautājuma).

XI. Kā Jūs maksājāt studiju maksu? (varat atzīmēt vairākus atbilžu variantus)1 Ņēmu kredītu;2 Studijas apmaksāja mana darbavieta;3 Strādāju un maksāju pati;4 Palīdzēja vecāki;5 Cits (kāds?)________________________________________________

XII. Vai pēc studiju beigšanas Jūs esat izlēmusi strādāt apgūtajā specialitātē?1 Jā (lūdzu, pārejiet pie XIV jautājuma);2 Nē (lūdzu, pārejiet pie XIII jautājuma);3 Jau strādāju studiju laikā un turpināšu arī pēc beigšanas (lūdzu, pārejiet pie XIV jautājuma);4 Cits variants (kāds?) ___________________________________________________

XIII. Kas nosaka Jūsu izvēli nestrādāt iegūtajā specialitātē? (varat atzīmēt vairākus atbilžu variantus)

1 Man jau ir cits darbs;2 Zemais atalgojums;3 Neredzu karjeras iespējas;4 Specialitātes prestižs sabiedrībā ir zems;5 Cits variants (kāds?)_______________________________

XIV. Nobeigumā lūdzam sniegt dažas ziņas par Jums:Jūsu vecums:

1 no 21 – 25 gadi;2 no 26 – 30 gadi;3 no 31 – 35 gadi;4 no 36 – 40 gadi;5 no 41 un vairāk

Studiju programma: 1 pilna laika klātienes bakalaura studiju programma;2 nepilna laika neklātienes bakalaura studiju programma;3 akadēmiskā maģistru programma4 profesionālā maģistru programma

Paldies! Veiksmi darba aizstāvēšanā!

276

Aptauja par jauno speciālistu zināšanām, prasmēm un profesionālo kompetenciLai uzlabotu studiju programmu saturu un kvalitāti, Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas kolektīvs lūdz Jūs izvērtēt darbinieku – mūsu nodaļas absolventu - zināšanas, prasmes un profesionālo kompetenci. Ja bibliotēkā nestrādā neviens no pēdējo 6 gadu bakalaura vai maģistra programmu absolventiem, lūdzu, atbildiet tikai uz 2. un 3. jautājumu. Jūsu vērtējums un viedoklis mums ir ļoti svarīgs. Jau iepriekš pateicamies par atbildēm.

1. Ja bibliotēkā strādā kāds no pēdējo 6 gadu Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku nodaļas absolventiem, lūdzu, izvērtējiet darbinieka/u zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences līmeni. (Ar sarkanu iekrāsojiet visatbilstošākā vērtējuma kārtas skaitli. Ja šādu darbinieku bibliotēkā nav, lūdzu, pārejiet uz 2. jautājumu).

Zināšanas, prasmes, kompetences

Ļoti augsts

Augsts Apmierinošs Zems Ļoti zems

Nevaru novērtēt

Lietotāju/klientu apkalpošana 1 2 3 4 5 8Darbs ar elektronisko katalogu un datubāzēm

1 2 3 4 5 8

Darbs ar bibliotēkas krājumu 1 2 3 4 5 8Inovāciju un jaunu pakalpojumu ieviešana

1 2 3 4 5 8

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana darbā

1 2 3 4 5 8

Komunikācijas prasmes saskarsmē

1 2 3 4 5 8

Prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli

1 2 3 4 5 8

Spēja plānot un organizēt 1 2 3 4 5 8Projektu izstrāde un vadība 1 2 3 4 5 8Nozares normatīvo dokumentu pārzināšana

1 2 3 4 5 8

Darbs ar interneta resursiem 1 2 3 4 5 8Svešvalodu zināšanas 1 2 3 4 5 8

2. Kādas ir svarīgākās prasības, kuras tiek izvirzītas, pieņemot darbā jaunus darbiniekus? (Ar sarkanu iekrāsojiet visatbilstošākā vērtējuma kārtas skaitli.)

Prasības Ļoti svarīgi

Svarīgi Vidēji svarīgi

Nav svarīgi

Pilnīgi nesvarīgi

Nav atbildes

Iepriekšējā darba pieredze (vēlamas rekomendācijas)

1 2 3 4 5 8

Bakalaura grāds nozarē 1 2 3 4 5 8Maģistra grāds nozarē 1 2 3 4 5 836 stundu tālākizglītības sertifikāts 1 2 3 4 5 8Svešvalodu zināšanas 1 2 3 4 5 8Datorprasmes 1 2 3 4 5 8Citas (kādas?)1.2.3.

111

222

333

444

555

888

3. Jūsu ieteikumi par to, kādai jābūt mūsdienīgai augstākajai izglītībai bibliotēku nozarē –

277

Sveicam, uzsākot jauno mācību semestri!Lai uzlabotu mūsu studiju programmas kvalitāti, lūdzu, atbildiet uz jautājumiem un izvērtējiet iepriekšējā semestra A un B daļas studiju kursus, tabulās apvelkot ar aplīti atbilstošākās ailītes cipariņu. Ļoti ceram arī uz konstruktīviem ierosinājumiem mācību procesa uzlabošanai.

1. Kā Jūs vērtējat bakalaura studiju programmas piedāvātos studiju kursus kopumā?Pilnīgi

apmierinaApmierina Daļēji

apmierinaDaļēji

neapmierinaPilnīgi

neapmierina

Kursu kvalitāte 1 2 3 4 5

Kursu struktūra 1 2 3 4 5

Kursu organizācija 1 2 3 4 5


1 2 3 4 5

Lūdzu, uzrakstiet neapmierinātības iemeslus, ja tādi ir

_____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kāds būtu studiju kursu struktūras optimālais sadalījums Lekcijām būtu jāaizņem ..... % no kursaSemināriem būtu jāaizņem .....% no kursaBibliotēku apmeklējumiem .....% no kursaGatavošanās semināriem .....% no kursaReferātu rakstīšanai .....% no kursaPraktiskajām nodarbībām .....% no kursaMācību ekskursijām .....% no kursa

3. Vai Jūs plānojat savu profesionālo karjeru saistīt ar LU iegūto izglītību bibliotēkzinātnē un informācijā?

Jā, noteikti 1Jā, varētu būt 2Nē 3Grūti pateikt 4

4. Lūdzu, novērtējiet studiju procesa nodrošinājumu ar mācību materiāliem (izsakiet savu vērtējumu 10 baļļu sistēmā no 1- ļoti vāji līdz 10 – izcili). Vērtējiet tikai tās bibliotēkas, kuras semestra laikā esat apmeklējuši.

Nr.

Bibliotēka Krājuma kvalitāte

Informācijas

meklēšanas iespējas

Apkalpošanas kvalitāte

Darba laiks

1. Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka

2. LU centrālā bibliotēka

278

3. LNB Z lasītava

Jūsu ieteikumi vai komentāri par mācību materiālu pieejamību ___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Izmantojot 10 ballu sistēmu, lūdzu, novērtējiet kopumā studiju kvalitāti Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā:

10 balles9 balles8 balles7 balles6 balles5 balles4 balles3 balles2 balles1 balle

6. Lūdzu, novērtējiet apmierinātība ar studijām kopumā:a. Esmu apmierināta / apmierinātsb. Drīzāk apmierināta / apmierināts nekā neapmierināta / neapmierinātsc. Drīzāk neapmierināta / neapmierinātsd. Esmu neapmierināta / neapmierināts

7. Lūdzu izvērtējiet iepriekšējā semestrī apgūtos studiju kursus

A daļas kursiKursa nosaukums __________________________________

PP

P DP

N PN

NA

1.

Kursam ir loģiska saistība ar iepriekšējiem kursiem 1 2 3 4 5 6

2.

Kursa saturs nedublējas ar iepriekšējiem kursiem 1 2 3 4 5 6

3.

Kurss tiek lasīts visatbilstošākajā semestrī 1 2 3 4 5 6

4.

Pasniedzējs ir kompetents 1 2 3 4 5 6

5.

Pasniedzējam ir augstas prasības 1 2 3 4 5 6

6.

Mācību procesā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību formas un metodes

1 2 3 4 5 6

7 Lekcijām ir sagatavotas prezentācijas 1 2 3 4 5 6

279

.8.

Pasniedzējs ir pieejams (lekcijās, konsultācijās, pa e-pastu, e-kursā)

1 2 3 4 5 6

9.

Vērtēšanas sistēma un pārbaudes formas ir skaidras, tās veicina vielas apguvi

1 2 3 4 5 6

Lūdzu, novērtējiet šo studiju kursu 10 baļļu sistēmā: _________________Lūdzu, uzrakstiet, kas Jums vislabāk patika šajā lekciju kursā un ko Jūs ieteiktu nākamajā

studiju gadā tajā uzlabot!

280

BBIBLIOTĒKZINĀTNESIBLIOTĒKZINĀTNES UNUN INFORMĀCIJASINFORMĀCIJAS BAKALAURABAKALAURA STUDIJUSTUDIJU PROGRAMMASPROGRAMMAS UNUN STUDIJUSTUDIJU KVALITĀTESKVALITĀTES VĒRTĒJUMSVĒRTĒJUMS

AAPTAUJASPTAUJAS ANKETAANKETA

Labdien!Lai pilnveidotu bakalaura studiju programmu un studiju kvalitāti, lūdzu, atbildiet uz anketas jautājumiem. Jūsu atbildes apkopotā veidā tiks izmantotas programmas pašnovērtējuma ziņojumā.

1. Apmierinātība ar studijām kopumā:a. Esmu apmierināta / apmierinātsb. Drīzāk apmierināta / apmierināts nekā neapmierināta / neapmierinātsc. Drīzāk neapmierināta / neapmierinātsd. Esmu neapmierināta / neapmierināts

2. Kā Jūs vērtējat bakalaura studiju programmas piedāvātos studiju kursus – to kvalitāti, struktūru, organizāciju, kursu sadalījumu pa daļām:

Apmierināta/ apmierināts

Daļēji apmierināta/ apmierināts

Daļēji neapmierināta/ neapmierināts

Neapmierināta/ Neapmierināts

Kursu kvalitāte

Kursu struktūra

Kursu organizācija


Ja iespējams, lūdzu, uzrakstiet neapmierinātības iemeslus:_____________________

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Programmas pasniedzēju vērtējums kopumā (apgalvojumam, kuram piekrītat, iezīmējiet zīmi - X) :

3.1. Kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti3.2. Kompetenti tikai kā speciālisti3.3. Kompetenti tikai kā pasniedzēji3.4. Nav kompetenti vispār

Jūsu komentāri: ___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

281

4. Programmas pasniedzēju pieejamība: (apgalvojumam, kuram piekrītat, iezīmējiet zīmi - X):

4.1. Pieejami lekcijās, konsultācijās un arī ārpus tām4.2. Pieejami lekcijās un konsultācijās4.3. Pieejami tikai lekcijās

5. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem ..... % no kursa5.2. Semināriem būtu jāaizņem .....% no kursa5.3. Bibliotēkas apmeklējumam .....% no kursa5.4. Gatavošanās semināram .....% no kursa5.5. Referātu rakstīšanai .....% no kursa

6. Vai Jūs vēlētos, lai Jūsu darbs būtu saistīts ar LU iegūto izglītību bibliotēkzinātnē un informācijā? (apgalvojumam, kuram piekrītat, iezīmējiet zīmi - X):

Jā, noteiktiJā, varētu būtNēGrūti pateikt

7. Izmantojot 10 ballu sistēmu, lūdzu, novērtējiet kopumā studiju kvalitāti Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā:


8. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Paldies par atsaucību!

Docente Baiba HolmaBakalaura studiju programmas direktore

2008.gada septembris

282

4. pielikums. Prakses līgumi

283

Sadarbības līgums par studējošo prakšu nodrošināšanu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku

284

Sadarbības līgums par studējošo prakšu nodrošināšanu ar Personāla dokumentu valsts arhīvu

286

5. pielikumsAkadēmiskās prakses (informācijas pārvaldība bibliotēkās) nolikums

I. Vispārīgie prakses apguves nosacījumi

4.1. Prakse tiek veikta pamatiemaņu apgūšanai informācijas resursu sagatavošanas un lietotāju apkalpošanas jomā.

4.2. Praksi veic zinātnisko, publisko bibliotēku un informācijas centru resursu sagatavošanas un lietotāju apkalpošanas struktūrvienībās, ar kurām LU tiek slēgti līgumi par prakses veikšanu.

4.3. Praksi studējošie veic individuāli, saskaņojot to ar bibliotēku un prakses vadītāju.4.4. Sākoties praksei, notiek vispārēja iepazīšanās ar bibliotēku / informācijas centru:

bibliotēkas / informācijas centra vēsturi, galvenajiem uzdevumiem, struktūru, krājumu, informācijas lietotāju apkalpošanas organizāciju, bibliogrāfisko uzziņu aparātu, personālu.

4.5. Praksi vispirms veic informācijas resursu sagatavošanā, pēc tam lietotāju apkalpošanā. Prakses secības maiņu saskaņo ar prakses vadītāju.

4.6. Prakses apjoms – 4 kredītpunkti. Prakses saturā ir: prakse informācijas resursu sagatavošanā un prakse lietotāju apkalpošanā.

4.7. II. Prakse informācijas resursu sagatavošanā – apjoms -2,5 KP.

4.8. Prakses laikā studējošie strādā un veic šādus uzdevumus:4.8.1. Iepazīstas ar bibliotēkas / informācijas centra krājuma komplektēšanu un

organizāciju.4.8.2. Bibliogrāfiski apraksta un klasificē bibliotēkā / informācijas centrā esošos

dokumentus.4.9. Praksē veicamo uzdevumu izvēli veic atkarībā no bibliotēkas / informācijas centra

specifikas un darba apjoma, saskaņojot ar prakses vadītāju.4.10. Prakses īstenošanai tiek izmantoti šādi metodiskie materiāli un normatīvie akti:

4.10.1. Spēkā esošie nozari reglamentējošiem normatīvie akti un metodiskie materiāli.

4.11. Studenta prakses laikā paveikto akceptē iestādes prakses vadītājs un LU prakses vadītājs novērtē ar atzīmi.

III. Prakse lietotāju apkalpošanā - apjoms 1,5 KP

4.12. Prakses laikā studējošie strādā un veic šādus uzdevumus:4.12.1. Iepazīstas ar informācijas lietotāju apkalpošanas darba organizāciju

bibliotēkas abonementā un lasītavā / informācijas centrā.4.12.2. Piedalās informācijas lietotāju apkalpošanā bibliotēkas abonementā un

lasītavā / informācijas centrā.4.12.3. Iepazīstas un veic SBA pieprasījumu sagatavošanu, dokumentācijas

noformēšanu, SBA pieprasījumu izpildi starpbibliotēku abonementā.4.12.4. Sniedz informācijas pakalpojumus bibliotēkas / informācijas centra

lietotājiem.4.13. Praksē veicamo uzdevumu izvēli veic atkarībā no bibliotēkas / informācijas centra

specifikas un darba apjoma, saskaņojot ar LU un iestādes prakses vadītāju.4.14. Prakses īstenošanai tiek izmantoti šādi metodiskie materiāli un normatīvie akti:

4.14.1. Spēkā esošie nozari reglamentējošiem normatīvie akti un metodiskie materiāli.

4.15. Studenta prakses laikā paveikto akceptē iestādes prakses vadītājs un LU prakses vadītājs novērtē ar atzīmi.

288

4.16. Lai saņemtu prakses novērtējumu, studentam nepieciešams iesniegt prakses pārskatu par prakses laikā paveikto un prakses vadītāja bibliotēkā sagatavotu studenta raksturojumu, kā arī aizstāvēt praksi.

Praksi vērtē ar atzīmi, kuru veido 90% par prakses uzdevumu izpildi (45% prakses informācijas resursu sagatavošanā (I sadaļa) atzīme un 45% prakses lietotāju apkalpošanā (II sadaļa) atzīme), 5% par prakses pārskata sagatavošanu un 5% par prakses aizstāvēšanu.

289

Akadēmiskās prakses (informācijas pārvaldība organizācijās) nolikums

I. Vispārīgie prakses apguves nosacījumi

4.17. Prakse tiek veikta nepieciešamo praktisko iemaņu apgūšanai dokumentu un arhīvu pārvaldībā saskaņā ar profesiju standarta prasībām.

4.18. Par prakses veikšanas vietām un nosacījumiem sekmīgai prakses apguvei studējošie tiek iepazīstināti ievadseminārā. Praksi veic iestāžu un uzņēmumu dokumentu pārvaldības struktūrvienībās, iestāžu un valsts arhīvos ar kuriem LU tiek slēgti līgumi par prakses veikšanu.

4.19. Praksi studējošie veic individuāli. Saskaņojot ar iestādi un prakses vadītāju, praksi lielās iestādēs vai valsts arhīvos var veikt arī studējošo grupa.

4.20. Praksi vispirms veic dokumentu, pēc tam arhīvu pārvaldībā. Prakses secības maiņu saskaņo ar prakses vadītāju.

4.21. Prakses apjoms – 26 kredītpunkti. Prakses saturā ir: ievadseminārs, prakse dokumentu pārvaldībā, prakse arhīvu pārvaldībā, prakses atskaites ziņojuma sagatavošana un noslēguma prezentācija (prakses mērķis, uzdevums, rezultāti).

II. Prakse dokumentu pārvaldībā

4.22. prakses laikā studējošie veic vienu vai vairākus no šādiem uzdevumiem:4.22.1. Organizācijas dokumentu sistēmas vai kādas no tās sastāvdaļām izstrāde un

ieviešana; sagaidāmais rezultāts: izstrādātās sistēmas un tās darba plūsmu apraksts;

4.22.2. Dokumentu sistēmas audits; sagaidāmais rezultāts: audita ziņojums ar ieteikumiem par organizācijas dokumentu sistēmas uzlabošanu; tai skaitā dokumentēšanas politikas un dokumentu sistēmas uzlabošanas stratēģijas izstrāde.

4.22.3. Dokumentu pārvaldības reglamentējošo dokumentu un instrumentu izstrāde; sagaidāmais rezultāts: dokumentu politikas, stratēģijas, instrukciju, klasifikācijas shēmu projektu, dokumentu sarakstu u. c. izstrāde.

4.23. Uzdevumu izvēli veic atkarībā no organizācijas specifikas un darba apjoma, saskaņojot ar prakses vadītāju.

4.24. Prakses laikā tiek izmantota metodoloģija, kas noteikta:4.24.1. LVS ISO 15 489-1: 2001 Dokumentu pārvaldība. 1. daļa. Vadlīnijas 8.4.

punktā;4.24.2. LVS ISO 15 489-2: 2001 Dokumentu pārvaldība. 2. daļa. Tehniskais ziņojums

(izmantojams viss dokuments);4.24.3. rekomendējoši tiek ieteikti Finanšu ministrijas Iekšējā audita padomes

apstiprinātie dokumenti (Iekšējā audita rokasgrāmata).4.25. Prakses rezultātā izstrādātos dokumentus akceptē iestādes prakses vadītājs. Pēc

akcepta to studējošais vai studējošo grupa prezentē prakses seminārā un LU prakses vadītājs novērtē ar atzīmi.

4.26. Prakses dokumentu pārvaldībā rezultātā studējošie būs ieguvuši prasmi izstrādāt un uzlabot dokumentu sistēmas, izstrādāt dokumentu pārvaldības instrumentus (dokumentu sarakstus, klasifikācijas shēmas, instrukcijas u.c.), veikt dokumentu sistēmas auditu.

III. Prakse arhīvu pārvaldībā

4.27. prakses laikā studējošie veic šādus secīgus uzdevumus:

290

4.27.1. iepazīšanās ar dokumentu komplektēšanas, saglabāšanas, uzskaites un izmantošanas organizāciju iestādes vai valsts arhīvā, par ko studējošais saņem ieskaiti;

4.27.2. arhīva fonda vai tā daļu aprakstīšana; sagaidāmais rezultāts: Valsts arhīva uzraudzības iestādes apstiprināts arhīva fonda apraksts vai tā turpinājums;

4.27.3. piekļuves nodrošināšana iestādes vai valsts arhīva dokumentiem: atbilžu uz informācijas pieprasījumiem, arhīva izziņu sastādīšana; sagaidāmais rezultāts - sastādītas izziņas un atbildes uz informācijas pieprasījumiem;

4.27.4. arhīva prakses rezultātā studējošie mācēs nodrošināt arhīva dokumentu komplektēšanu, saglabāšanu, uzskaiti un izmantošanu; studējošie pratīs aprakstīt arhīva dokumentus un sastādīt arhīva izziņas.

4.28. prakses īstenošanai tiek izmantoti šādi metodiskie materiāli un normatīvie akti:4.28.1. Arhīva un tā struktūrvienību nolikumi un reglamenti, procesus

reglamentējošie dokumenti;4.28.2. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Instrukcija par juridisko personu arhīvu

dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu. Rīga, 1995;4.28.3. LVS 369:2004 Arhīviskais apraksts. Vispārīgie noteikumi. Rīga, 2004;4.28.4. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts

arhīvu iestādēm. Rīga, 2004;4.28.5. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi valsts arhīviem fizisko un

juridisko personu pieprasījumu izpildē. Rīga, 2002;4.28.6. Fizisko personu datu aizsardzības likums.4.28.7. Administratīvā procesa likums.4.28.8. Informācijas atklātības likums.4.28.9. Likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un

pašvaldību institūcijās”.4.28.10. Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un Ārlietu ministrijas 20.04.1995. norādījumi

„Par ārvalstis izmantojamo arhīvu izziņu, dokumentu norakstu, izrakstu, un kopiju sagatavošanu un nosūtīšanu.”

4.28.11. Citi normatīvie attiecīgo nozaru normatīvie akti.4.29. Prakses rezultātā izstrādātos dokumentus akceptē iestādes prakses vadītājs, arhīva

aprakstus arī attiecīgās arhīvu uzraudzības iestādes Metodiskā ekspertu komisija (MEK). Pēc iestādes prakses vadītāja un MEK akcepta, dokumentus izvērtē un ar atzīmi novērtē LU prakses vadītājs.

4.30. Praksi vērtē ar atzīmi, kuru veido 50% prakses dokumentu pārvaldībā (II sadaļa) atzīme un 50% prakses arhīvu pārvaldībā (III sadaļa) atzīme.

291

6. pielikums. Akadēmiskā personāla līdzdalība projektos

Sandis Babris2006. Dalība LU akadēmiskās attīstības projektā.

Sandra CīruleKopš 2008. Sadarbībā ar UNESCO dalība projektā „Stāstu laiks bibliotēkās”Kopš 2005. Sadarbībā ar LNB Bērnu literatūras centru dalība projektā „Bērnu žūrija”

Iveta Gudakovska2005. Projekta vadītāja projektā “Europe Direct Rīgas informācijas punkts „e-Eiropa” 2004. Darba grupas vadītāja starptautiskas konferences orgkomitejā „BOBCATSSS 2004”

Baiba Holma2009. Dalība pētījumā „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticamība un apmierinātība

ar pakalpojumiem”.2002.–2003. Dalība projektā DELOS (A network of excellence on Digital Libraries) (Eiropas

Savienība). (IST 99-12262; LU projekta Nr. 2003/1985). Noorganizēts seminārs Latvijas bibliotēku, muzeju un arhīvu speciālistiem - “Metadati digitālajās bibliotēkās” (2003. g. 16. aprīlis) projekta DELOS ietvaros.

2001.–2002. Darbs projektā DELCIS (Distance Education for Librarians) - tālmācība bibliotekāriem, kursa “Interneta papildiespējas” izstrāde.

Kopš 1991. Dalība pētījumos „Semantika un tekstu apstrāde; tematiskā informācijas meklēšana”.

Ivars Ijabs2007. Pētnieciskais projekts “Pārskats par tautas attīstību 2007”, LU SPPI2006. Pētnieciskais projekts “Latvija un Eiropas nākotne”. Stratēģiskās analīzes komisija

Valsts prezidenta pārraudzībā2006. Pētnieciskais projekts “Latvija un attīstības sadarbība”. Stratēģiskās analīzes komisija,

Jauno zinātnieku forums2006. Pētnieciskais projekts “Latvian – Russian Relations: International and Domestic

Dimensions”. LU SPPI2006. Pētnieciskais projekts “Politiskā kultūra, komunikācija un ētika: Latvijas Republikas 9.

Saeimas vēlēšanu kampaņa”. LU SPPI2005. Pētnieciskais projekts “Politiskais diskurss Latvijā: aktori, dienaskārtība, kultūra”. LU

SPPI2005. Pētnieciskais projekts “Globalizācija un globālā politika”, Stratēģiskās analīzes

komisija, Jauno zinātnieku forums2005. Pētnieciskais projekts “Sociālā dimensija Baltijas jūras reģiona valstu

fenomenoloģiskajā domā”, LU VFF2004. Pētnieciskais projekts “Sociālo un politisko pētījumu mijiedarbe, Latvijai integrējoties

ES”, LU SPPI2004. Pētnieciskais projekts “Changing and Overlapping Identities”, LU SZF

Iveta Kalniņa2008. Lekcijas publisko bibliotēku bibliotekāriem projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros

2007.– 2008. Latvijas bibliotēku darbinieku augstākā līmeņa profesionālās apmācību programmas realizācija projektā “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”

2007. Latvijas bibliotēku darbinieku tālākizglītības projekta “Bibliotēku sistēma Eiropā (Šveices bibliotēku sistēma)” koordinātore

292

Gatis Karlsons2008. Dalība Starptautiskā standarta „ISO 23081-2 Dokumentu metadati” izstrādē (atbildīgais

par tulkojumu, terminoloģiju).2007. Dalība Starptautiskā standarta „ISO 23081-1 Dokumentu metadati” izstrādē

(recenzents).2005. Dalība profesiju standartu „Dokumentu sistēmu vadītājs” un „Arhīvists” izstrādē

(izstrādes vadītājs).2005. Dalība Starptautiskā standarta „ISO 15489: 1, 2 Dokumentu pārvaldība” izstrādē

(adaptācijas vadītājs).2004. Darbs Starptautiskā standarta LVS ISO 5127 „Informācija un dokumentācija: vārdnīca”

adaptācijā par nacionālo standartu (darba grupas loceklis).2002. Dalība Ministru kabineta 02.03.2004. noteikumu Nr. 117 “Noteikumi par elektronisko

dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā” izstrādē (darba grupas loceklis).

Ģirts Karnītis2007., 2008. LZP sadarbības projekts 02.00162007., 2008. Lietišķo pētījumu projekts ERAF 251 Nr 43/3 – aktivitātes vadītājs

Juris Krasts2007 - 2008. Projekta 2006/0254/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0093/0063, LU ESS 2006/51,

„Datoru matemātisko sistēmu ieviešana mācību procesā augstskolā” dalībnieks2006 – 2008. LZP Projekta Nr. 06.1936 „Efektīva optimizācija sarežģītās stohastiskās apkalpojošās

sistēmās izmantojot statistisko secinājumu ekvivalences principu” dalībnieks

Līga Krūmiņa2008. – 2009. LU pētniecības projekts „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums”2007. Dalība LU projektā (LU 2007/ZI2-07); Latvijas Universitātes bibliotēkas “E-bibliotēkas

attīstības stratēģija”.2007. Pētnieciskais darbs „Stabilie digitālo objektu identifikatori: DOI, Handle, URN” ETH-

Augstskolas bibliotēkā Cīrihē.2001. Pētnieciskais darbs „Agrīnie latviešu iespieddarbi Britu bibliotēkas fondos, 16. gs. –

1919” Britu bibliotēkā Londonā (zinātnieku apmaiņas līguma starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Britu akadēmiju ietvaros).

1999. Pētnieciskais darbs „Latviešu un britu kalendāri, 1760–1919” Britu bibliotēkā Londonā (zinātnieku apmaiņas līguma starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Britu akadēmiju ietvaros).

Baiba Mūze2009. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts - Pētījums „Pašvaldību

publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem”; dalībnieceKopš 2007. Dalība Latvijas Zinātņu akadēmijas Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un

informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisijā (komisijas locekle).Kopš 2003. Dalība Muzeju, arhīvu, bibliotēku standartizācijas tehniskajā komitejā (komitejas

locekle).1999.–2007. Dalība LU Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra un Latvijas Bibliotekāru

biedrības Bibliogrāfijas sekcijas tālākizglītības kopprojektā “Bibliotēku sistēma Eiropā” (projekta vadītāja).

1998. Dalība projektā "Bibliogrāfija Latvijā, 1991-1998" (projekta vadītāja).

293

Žaneta Ozoliņa2008. Global Governance of Science, DG Research, vadītāja un dalībniece.2008. Role of European Parliament in the implementation of CFSP, vadītāja un dalībniece.

(Eiropas Parlaments)2008. LU finansēts pētījums „Starpdisciplināra pieeja Eiropas Inovācijas un Kopējās

enerģētikas politikas ietekmes novērtējumam uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību”, vadītāja un dalībniece.

2007. Valsts Prezidentes kancelejas finansējums projektam “Attiecību trijstūris: Latvija-Krievija-X”, vadītāja un dalībniece.

2006. LR Ārlietu ministrijas finansējums pētījumam “Latvijas ārpolitika transatlantiskajā telpā”, dalībniece.

2006. Valsts Prezidenta kancelejas finansējums pētījumam “Eiropas nākotne”, vadītāja un dalībniece

2006. Future Scenarious for the Baltic Sea Region after EU enlargement, vadītāja un dalībniece. (Eiropas Parlaments)

2006. EU-Consent – a Network of Excellence, EU FP-6-Citizens-5, dalībniece.2006. – 2009. Welfare and Values in Europe: Transitions Related to Religion, Minorities and Gender

Equality – EU FP-6-Citizens-5,dalībniece un nacionālā koordinatore2004. – 2006. Northern Europe and EU Common foreign and security policy, dalībniece

Daina Pakalna2009. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts - Pētījums „Pašvaldību

publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem”; dalībniece

2007. Dalība „Pētījumā par informācijas komunikāciju tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu un bibliotēku funkcionālo lomu Latvijas sabiedrībā”, kas tiek īstenots Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros (eksperte).

2003., 2007. Dalība Tautas attīstības pārskata pētījumā.

Krišs Rauhvargers2006. – 2008. ERAF līdzfinansētais LU pētniecības projekts ‘Jaunu tehnoloģiju izstrāde informācijas

sistēmu izveidei un integrācijai’

Iveta Reinholde

NISPAcee (The Network of Schools and Institutes of Public Administration in Central and Eastern Europe) darba grupu “Labākas kvalitātes pārvalde sabiedrībai” (Better quality administration for the Public) un “Politikas-administrācijas attiecības” (Politico-administrative relations) dalībniece

Uldis Rozevskis2007.–2008. Dalība LU projektā (Nr. 2007/ZP-16): Informācijas sabiedrības sociālās un tiesiskās

problēmas un to risinājumi Latvijā (vadītāji: L.Bandeviča, U.Rozevskis)2007. Dalība LU projektā (Nr.2007/ZP-60): Inovāciju ietekmes un iespēju novērtēšana

Latvijas ekonomikas izaugsmei (vadītājs U.Rozevskis).2005. Dalība Eiropas Komisijas pētījumā “MEPSIR” (Measuring European Public Sector

Information Resources) (U.Rozevskis, K.Rozīte)2002.–2005. Dalība LZP projektā (02.0918, nozare: datorzinātnes): Jauni lēmumu pieņemšanas

kritēriji un duālās vadības algoritmi datorizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām (vadītājs N.Nečvaļs; dalībnieki: E.Vasermanis, U.Rozevskis, J.Krasts, K.Rozīte, M.Moldovans).

294

Valdis Rūsiņš2007. Dalība standarta „LVS Arhīviskais apraksts. Pielietošanas noteikumi” izstrādē (darba

grupas loceklis).2004. Dalība standarta „LVS ISO 5127 : Informācija un dokumentācija. Vārdnīca” izstrādē

(darba grupas loceklis).2004. Dalība standarta „LVS ISO 11799 : Informācija un dokumentācija. Prasības dokumentu

glabāšanai arhīvu un bibliotēku materiāliem” izstrādē (darba grupas loceklis).2004. Dalība standarta „LVS 369:2004 Arhīviskais apraksts. Vispārīgie principi” izstrādē

(darba grupas loceklis).

Silva Seņkāne2007. – 2008. LU SZF Praktiskās ētikas centrs. Akadēmiskā godīguma izpratne Latvijas universitātē.

Vad. profesore S.Lasmane.2007. Socioloģisko pētījumu institūts SPI

Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu [pētījums "Jaunatne Eiropā: jaunatne un labklājība")

Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze.

2006. – 2007. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”

Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas vad.prof.J.Krūmiņš

Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums. vad. asoc.prof R.Rungule

Ineta Tunne 2004.- 2006. LZP finansētā projekta Nr.766 Emocionālie, intelektuālie un sociālie procesi izziņas

darbībā un izglītības kvalitāte - vadītāja

Armands Vijups2000. - 2006. Arheoloģisko ekspedīciju vadība Puzes Lejaskroga, Užavas un Zlēku Gaisiņu

viduslaiku kapsētās. Andris VilksKopš 1981. Grāmattirdzniecības vēsture Latvijā. Atšķirīgais un likumsakarīgais Austrumeiropas

bibliotēkās postsociālisma laikā.

Viesturs Zanders2004. Dalība projektā „Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu bāze "Latviešu grāmatniecības

darbinieki līdz 1918. gadam"” (projekta dalībnieks; Valsts Kultūrkapitāla fonds).2004. Dalība projektā „Bibliogrāfiskais rādītājs "Letonikas grāmatu autoru rādītājs (1523-

1919)” (projekta dalībnieks; Valsts Kultūrkapitāla fonds)2004. Dalība projektā "The Workers of the Lithuanian Book" (projekta dalībnieks, Viļņas

universitātes Komunikāciju fakultāte).

Vita Zelče2009. Latvijas Zinātnes padomes projekts, dalībniece: Publiskā komemorācija un tās politika:

Latvijas pieredzes analīze2008. Latvijas Zinātnes padomes projekts, vadītāja: Latvijas masu mediju vēsture:

1944/45–1964 2007. – 2008. Latvijas Zinātnes padomes projekts, vadītāja: Padomju pieredzes refleksija Latvijas

masu medijos un publiskajā sfērā: 2000–20062007. LU projekts, pētniece, Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas

Latvijā (1990–2009)2006. LU projekts, pētniece, rakstu autore: Ētika, komunikācija un politiskā kultūra LR 9.

Saeimas vēlēšanu kampaņā 2001–2007. Zinātniskā vadītāja Latvijas Valsts vēstures arhīva vēstures dokumentu publikācijas

projektam: Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. posms: Vēstules Krišjānim Valdemāram

295

Aija Zobena2005. – 2008. ES 6.zinātnes programmas ietvaros SINER-GI (Strengthening International Research on

Geographical Indications: from research foundation to consistent policy), līdzdalība.2005.- 2008. Sociālā kapitāla loma lauku attīstībā: sociālie tīkli lauku partnerībās, LZP granta

vadītāja2003.-2006. ES 5.zinātnes programmas ietvaros SUS-CHAIN (Marketing Sustainable agriculture:

An analysis of the potentional role of new food supply chains in sustainable rural development), līdzdalība.

296

7. pielikums. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas unsagatavotā mācību literatūra

Sandis Babris1. Babris S. Intelektuālā kapitāla būtība un loma mūsdienu organizācijā. No: Latvijas Universitātes Raksti.

Vadības zinātne. Latvijas Universitāte. 674.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 90.-101.lpp. ISSN 1407-2157.

2. Babris, S. Intelektuālo darbinieku vērtējums par esošo vadīšanas praksi Latvijā. No: Latvijas Universitātes Raksti. Vadības zinātne. Latvijas Universitāte. 706.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2006, 156.-173.lpp. ISSN 1407-2157.

3. Babris S. Mārketinga komunikācijas izmaiņas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas aspektā. No: LU un VAS “Latvenergo” starptautiskās zinātniskās konferences “Enerģētika, tautsaimniecība un vide Baltijas jūras reģionā” raksti. Rīga : Latvijas Universitāte un VAS „Latvenergo”, 2005, 62.-70.lpp.

4. Babris S. Profesionālo pakalpojumu uzņēmumu vadīšanas īpatnības. No: Latvijas Universitātes Raksti. Ekonomika un vadības zinātne. Latvijas Universitāte. 677.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 16.-25.lpp. ISSN 1407-2157.

Sandra Cīrule1. Cīrule Sandra. Veranderungen in der Arbeit der Bibliotheken Lettlands: Theorie und Praxis.

Bibliothek: Forschung und Praxis, 2, 2004, 184-187.2. Cīrule Sandra. The Role of Public Libraries in the Formation of the Social and Cultural Environment

in Rural Latvia. Diversity in Unity: Baltic Libraries in the European Union: Proceedings of the 7th Congress of Baltic Librarians. Riga: National Library of Latvia, 2004, 123-127.

3. Cīrule Sandra. Tautas bibliotēku loma kultūrvides veidošanā un uzturēšanā Latvijas laukos. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra: VI Daugavpils universitātes zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 2005.

4. Cīrule Sandra. Publiskā bibliotēka Latvijas laukos: sadarbības partneris izglītības procesos. Journal of Science Education, 7, 2006, 22-25.

5. Cīrule Sandra. Publiskā bibliotēka un personības vajadzību teorijas mūsdienu sociālajā kontekstā. Platforma 3: Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 217-222.

Vineta Gerkena1. Gerkena Vineta. Publiskā bibliotēka – vietējās sabiedrības informācijas centrs In: Negotiating futures

– states, societies and the world = Uzrunājot nākotnes – valstis, sabiedrības un pasauli : Proceedings of the Internationa Conference. Riga, November 11-14, 2004. Rīga : Latvijas Universitāte, 2005, pp.349.-358.

2. Gerkena Vineta. Informācijas lietotāju apkalpošanas kvalitātes novērtēšana No: LU Raksti. 699.sēj. (2006), 47.-68.lpp

3. Gerkena Vineta. Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas pamattendences : promocijas darba kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai komunikāciju zinātnes bibliotēkzinātnes apakšnozarē = Main tendences in user services nowdays : Gruntendenzen der modernen bibliothekarischen bedienung. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007. 45 lpp. Teksts paral. angļu, vācu val. ISBN 9789984391694

Iveta Gudakovska1. Augstskolas bibliotēkas attīstības konsekvences informācijas sabiedrībai / Iveta Gudakovska. //

Jubilejas izdevums = Anniversary edition / Latvijas Universitāte. Zinātniskie raksti / LU. Latvijas Universitātei 85 (2004), 203.-208.lpp. URL: http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/lu85.pdf#page=203.

2. The educational situation for library and information science in Latvia: some considerations before embarking on the development of new academic programmes / Iveta Gudakovska, Baiba Holma // Coping with continual change - change management in SLIS : proceedings of the European Association for Library and Information Education and Research (EUCLID) and the Association for Library and Information Science Education (ALISE) Joint Conference, Potsdam, Germany, 31 July-1 August 2003.. [Bradford], 2005. P.65- 72.

3. Взгляд на стратегическое развитие Библиотеки Латвийского университета / И. Гудаковска // Университетские библиотеки в изменяющемся мире образования науки и культуры : материалы второй международной научно-практической конференции.. Санкт-Петербург, 2007. С. 38-39.

297

http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/lu85.pdf#page=203

4. Оптимизация структуры как закономерность управления библиотекой университета [Elektroniskais resurss] = Structure Optimization as Logic of University Library Management = Оптимізація структури як закономірність управління бібліотекою університету / Ивета Гудаковска // Тринадцатая международная Конференция "Крым 2006" : Библиотеки и информационные ресурсы в современном мире науки, культуры, образования и бизнеса, Судак, Автономная Республика Крым, Украина, 10-18 июня, 2006. [Elektroniskais resurss]. Крым, 2006. [1 с.] URL: http://www.gpntb.ru/win/inter-events/crimea2006/disk2/031.pdf

5. Karlsons, Gatis. Providing online access to students’ dissertations : [Elektroniskais resurss] shared responsibility concerns / Gatis Karlsons, Iveta Gudakovska. // Proceedings for the ICA-SUV Seminar in Reykjavik, Iceland, September 13-20, 2006 [Elektroniskais resurss].. Reykjavík, 2006. P.1-5 : fig. Tiešsaistes pakalpojums. URL: http://www2.hi.is/Apps/WebObjects/HI.woa/swdocument/1010348/Karlson.pdf.

6. The University of Latvia ETD program : [elektroniskais resurss] a case study of local practice / Reinis Markvarts, Iveta Gudakovska, Gatis Karlsons. // ETD2007: added values to e-theses, Uppsala, 13th – 16th June 2007: 10th International Symposium on Electronic Theses and Dissertations, Uppsala, Sweden, 13th – 16th June 2007 [Elektroniskais resurss].. Uppsala, 2007. P.1-8. Tiešsaistes grām. URL: http://epc.ub.uu.se/ETD2007/papers.html.

Baiba Holma1. Holma B. Daži informācijas intelektuālās pieejamības aspekti globālās informācijas telpas

kontekstā. No: Expanding borders : Communities and identities: Proceedings of international conference, Riga, 9-12 November 2005. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 440.-452.lpp. ISBN 9984-783-86-3.

2. Holma B. Funkcionālā pieeja dokumenta priekšmetam : vai tā maina piekļuvi informācijai? No: Uncertain transformations – new domestic and international challenges : Proceedings of the international conference, Riga, 9-11 November 2006. Riga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 179.-192.lpp. ISBN 9984-802-58-2.

3. Holma B. The importance of semantic relationships in knowledge organization. In: Knowledge and change : Proceedings of the 12th Nordic conference for information and documentation, 1–3 September 2004. Aalborg : Royal School of Library and Information Science, 2004, p.26-34. ISSN 0902-2848.

4. Holma B. Indeksēšana kā teksta satura atklāšanas metode informācijas meklēšanas sistēmās. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēka un sabiedrība, 3. Latvijas Universitāte. 646.sēj. Rīga : LU, 2002, 134.-143.lpp. ISSN 1407-2157.

5. Holma B. Linguistic aspects of knowledge organization in information retrieval systems [online]. In: Selecting theoretical frameworks for doctoral research projects, Vilnius University, 22-25 November 2001. Vilnius, 2001, 10 p. Available: http://www.kf.vu.lt/wordis

6. Holma B. The reference system of relational semantics in knowledge organization systems. In: The human dimension of knowledge organization : 7th ISKO-Spain Conference. Barcelona : Universitat de Barcelona, Department de Biblioteconomia i Documentacio, 2005, p.296-308.

7. Holma B. Semantikas izpratnes nozīme zināšanu organizācijā : formālā un funkcionālā pieeja. No: Platforma 3 : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krāj. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 200.-216.lpp. ISBN 9984-802-72-8.

Ivars Ijabs

1. Ijabs, I. Subjekts un laiks Kanta teorētiskajā filosofijā. Grām. Kūle M. (red.) Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Veltījums profesoram Pēterim Laizānam. Rīga: Zinātne, 2004.

2. Ijabs, I. Saprast nesaprotamības spožo gaismu. Grām.: Kūle, M. (red.) Almanahs Filosofija 4. Rīga: LU FSI, 2004.

3. Ijabs, I. Jaunā suverenitāte: ES konstitūcija starp aprēķinu un pašizpratni. Latvijas vēsture. 2004. Nr. 1.

4. Ijabs, I. The Same Civil Society? Moral Identity and Perception of Politics Before and After 1991. In: Ozoliņa, Ž. et al. (eds.) Changing, Overlapping and Interacting Identities. Rīga, LU: 2005.

5. Ijabs, I. Global civil society: some problems of the current discourse. Grām.: Ozoliņa, Ž., Runcis, A. u.c. (red.) Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference Riga, November 9–11, 2005, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.

6. Ijabs, I. Ar skepsi pret vienkāršiem risinājumiem: pilsoniskā sabiedrība un demokratizācija Klausa Offes sociālajā teorijā. Grām.: Kūle, M. (red.)Almanahs Filosofija 5. Rīga: FSI, 2006.

298

http://www.kf.vu.lt/wordis

http://www2.hi.is/Apps/WebObjects/HI.woa/swdocument/1010348/Karlson.pdf

http://www.gpntb.ru/win/inter-events/crimea2006/disk2/031.pdf

7. Ijabs, I. Sargājot politisko: pilsoniskā sabiedrība un sociālās transformācijas Latvijas Eiropeizācijas procesu kontekstā. Grām: Ozoliņa, Ž. un T. Tīsenkopfs (red.) Sociālo un politisko procesu mijiedarbe, Latvijai iestājoties ES. Rīga, LU: 2005.

8. Ijabs, I. Russians and Civil Society. Krāj.: Muižnieks, N. (ed.). Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Rīga, LU SPPI: 2006.

9. Ijabs, I. Bīstamā vienlīdzība: patērniecība, individuālisms un pilsoniskā sabiedrība A. de Tokvila darbos. Agora, 5 (2006).

Iveta Kalniņa1. Mūze, Baiba, Pakalna, Daina, Kalniņa, Iveta. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais

līdzeklis. Red. Agra Turlaja. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 136 lpp. ISBN 9984-19-765-4.2. Kalniņa, Iveta. Studiju process virtuālajā vidē = The Study Process in the Virtual Environment.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa. Personība. Informācijas telpa [kompaktdisks] = Personality. Information space : LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nod. 60 gadu jubilejai velt. starptaut. konf., Rīga, 2007.g. 11.-12. okt. Rīga : [b.v.], 2007.

3. Mūžizglītības aktuālās problēmas un bibliotēku loma zināšanu sabiedrībā : mācību kursa izdales materiāls. Aivars Lasmanis, Baiba Sporāne, Daina Pakalne u.c. Rīga : Datorzinību centrs, 2008. 232 lpp. ISBN 978-9984-665-26-9.

Gatis Karlsons 1. Karlsons, G. Adopting standards related to records management : Latvian experience [online].

Seminar Sharing information and resources : cooperation of museums, archives and libraries in the field of standardization. Riga, 2007. Available: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20070420/gatis_karlsons.pdf

2. Karlsons G. Latviešu jūrnieki : profesiju aizlieguma veidošanās piemērs. No: Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 9. sēj. Rīga, 2003, 119.-138.lpp.

3. Gaumiga R., Karlsons G., Uzāre D., Ojaveer H. Gulf of Riga (Baltic Sea) fisheries in the late 17th century. Fishesries Research (2007) - pieņemts publicēšanai.

4. Karlsons G., Gudakovska I. Providing online access to students’ dissertations : shared responsibility concerns [online]. Seminar “Shared concerns and responsibility for university records and archives”. Reykjavik, 2006. Available: http://www2.hi.is/page/ICA/SUV_Draft%20Program

5. Markvarts R., Gudakovska I., Karlsons G. The University of Latvia ETD program : a case study of local practice [online]. 10th International symposium on electronic theses and dissertations. Uppsala (Sweden), 2007. Available: http://epc.ub.uu.se/etd2007/programme.html

Juris Krasts1. Škiltere D., Vasermanis E., Krasts J. Prognozēšanas metodes. 2., papild. izd. - R.: LU, Izglītības soļi,

2004.2. Šķiltere D., Krasts J. Metodiskie norādījumi laboratorijas darbu izpildei kursā ”Pieprasījuma

prognozēšana”. LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga, 2005, 101.lpp.3. Nechval, K.N., Nechval, N.A., Vasermanis, E.K. , Krasts, J.J. (2004). “Inspection policies in aircraft

service”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004.

4. Šķiltere D., Krasts J.. Statistiskajā prognozēšanā izmantojamās informācijas kvalitātes uzlabošanas problēmas, to risinājumu paņēmieni. Zinātnisko rakstu krājums „Statistikas un pārvaldes problēmas – 3”, Latvijas Statistikas institūts, 2004, 15.lpp.

5. Šķiltere D., Krasts J. Quality Improvement Methods For Statistical Forecasts. Scientific Inquiry, A Journal of the IIGSS, Editor: Yi Lin, ISSN 1552-1222, Volume 8, Number 2, December 31, 2007.

Jānis Kreicbergs 1. Latvijas Universitātes Bibliotēkas ikdiena 20.gs. 70.-90.gados darbinieku atmiņstāstos2. Promocijas un augstskolu studentu pētniecisko darbu autortiesību aizsardzība datu bāzēs un

plaģiāta novēršana

Līga Krūmiņa1. Krūmiņa L. Bibliogrāfiskā datu bāze «Latviešu kalendāri, 1750–1919» : analīzes teorētiskie un

praktiskie aspekti. No: Starptautiskā konference «Nacionālā bibliogrāfija: no rakstītā līdz digitālajam» = International conference «The National Bibliography: from Print to the Digital Age», Rīga, 2002.g. 12.-13. sept. : [materiālu krājums]. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2002. 124.–127.lpp.

299

http://epc.ub.uu.se/etd2007/programme.html



2. Krūmiņa L. Grāmata kā kultūras un sociālās vides fenomens. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēka un sabiedrība, 3. Latvijas Universitāte. 646.sēj. Rīga : LU, 2002. 6.–26.lpp. ISSN 1407-2157.

3. Krūmiņa L. Kārlis Egle latviešu bibliogrāfijas vēsturē. No: Personība. Informācijas telpa : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference, Rīga, 2007.g. 11.-12.okt. [kompaktdisks] : konferences referāti. Red. B.Sporāne, V.Zanders u.c. [Rīga] : LU SZF IBSN, 2007. ISBN 978-9984-39-348-3.

4. Krūmiņa L. Latviešu grāmatu kalendāri Latvijas kultūras vēsturē. No: Latvijas Universitātes Raksti. Bibliotēkzinātne : Bibliotēka un sabiedrība. Latvijas Universitāte. 699.sēj. Rīga : [Latvijas Universitātes apgāds], 2006, 263.-300.lpp. ISSN 1407-2157.

5. Krūmiņa L. Latviešu kalendāru izpēte britu kalendārniecības kontekstā. No: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes. 53.sēj., Nr. 4./5./6 (1999), 96.-101.lpp. ISSN 1407-0081.

6. Krūmiņa L. The database of Latvian calendars, 1750 to 1919 : an important component of the national bibliography. In: Slavic & East European Information Resources, 2002, Vol. 3, Nr. 2/3, p.135–140. ISSN 1522-8886.

Jevgeņija Kutasina1. Problems of Syntactikal Structures Anderstanding and Translations in Teaching Reading

Professional Textes in German// krājumā “Open Learning and Distance Education”, Rīga – ISMA, 2006. g.

2. Use of Information Tecnologies in Language Study// krājumā “Open Learning and Distance Education”, Rīga – ISMA, 2007. g.).

3. Transformation syntaktischer Strukturen als Ansatz eines translatologischen Verfahrens.// Innovation und Tradition in Contemporary Language Studies, Vilnius, 2005. g.

Skaidrīte Lasmane1. Subjekta brīvlaišana un tās robežas. Krāj.: Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Veltījums profesoram

Pēterim Laizānam. R.: Zinātne, 2004, 160- 175. lpp.2. Normas un vēlmes saikne ētikā. LU Raksti, 687. sējums. Filosofija. LU Apgāds. Rīga: Latvijas Universitāte,

2005, 54-66.lpp.3. Vēsturiskā atmiņa un tolerance. Latvijas Universitātes Raksti, 683. sējums. Komunikācija. LU Akadēmiskais

apgāds, 2005, 7-22.lpp.4. Noslēpums un komunikācija. Grām.: Eksistence un komunikācija Sērena Kirkegora filosofijā. Rīga: LU

FSI, 2006, 61-72. lpp.5. Informācijas ētika Latvijā. Grām.: Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006,

85-105. lpp.6. Morālās uzraudzības un vērtējuma ne/efektivitāte. Grām.: Politiskā komunikācija, ētika un kultūra

Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais Apgāds, 2007, 280-296. lpp.

Vija Melbārde1. Melbārde V. Ievads civilzinībās. Sociālās zinības 9. klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. – R.:

RaKa, 2004. - 191 lpp.(112.-156.lpp.). 2. Melbārde V. Politika un tiesības 2.daļa. – R.: „Izdevniecība RaKa”, 2005. – 214.lpp.(26.-36.;41.—

68.lpp.).3. Melbārde V. Ekonomika. Sociālās zinības 7.-9. klasei. Mācību grāmata. . – R.: „Izdevniecība

RaKa”, 2005. – 122.lpp.(50.-83.lpp.). 4. Melbārde V. Valmieras rajona uzņēmējdarbības vide. – Valmiera:Vidzemes augstskola, 2007. –20-

51.lpp.5. Melbārde V., Rozentāle S. Society in the conditions of the New Economy // International Scientific

cconference New Dimensions in the Development of Society 2009, October 2-3.Jelgava, Latvia, ISBN 978-9984-48-005-3

Baiba Mūze1. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Pētījuma „Pašvaldību publiskās

bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” noslēguma ziņojums [tiešsaiste] : pētījums izstrādāts pēc valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” pasūtījuma Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” otrā posma ietvaros. Autori: Daina Pakalna, Baiba Holma, Aija Zobena, Aivars Tabūns, Baiba Mūze [u.c.]. Redaktore Baiba Mūze. Rīga, 2009. 223 lp. : tab., diagr. Pieejams: http://www.kis.gov.lv/attach/Nosleguma_zinojums

300

http://www.kis.gov.lv/attach/Nosleguma_zinojums

2. Mūze B. Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte : promocijas darba kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai Komunikāciju zinātnes Bibliotēkzinātnes apakšnozarē. Latvijas Universitāte; zin. vad. prof. Baiba Sporāne. Rīga, 2007. 46, [1] lpp. ISBN 978-9984-39-177-9.

3. Mūze B. Elektroniskie katalogi bibliotēkas kvalitātes sistēmas kontekstā = Electronic catalogues in the context of library quality system. No: Platforma-3 : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. [Rīga] : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 189.-199.lpp. ISBN 978-9984-802-72-8.

4. Mūze B. Informācijas kvalitatīva organizēšana bibliotēku elektroniskajos katalogos = Qualitative organization of information in library electronic catalogs. No: Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība. Latvijas Universitāte. 699.sēj. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 230.-247.lpp. ISBN 9984-783-46-4. ISSN 1407-2157.

5. Mūze B. Informācijas transformācija zināšanās : ierobežojumi un dilemmas = Information transformation into knowledge: limitations and dilemmas. No: Neskaidrās transformācijas – jauni izaicinājumi nacionālā un starptautiskā līmenī = Uncertain transformations – new domestic and international challenges : starptaut. konf. ziņojumi, Rīga, 2006.g. 9.-11.nov. LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI), ASPRI (Advanced Social and Political Research Institute), Stratēģiskās analīzes komisija. [Rīga] : LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 234.-243.lpp.

6. Mūze B. Mašīnlasāmā kataloģizācija : ierakstu struktūra un evolūcija. No: Platforma : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga : Zinātne, 2003, 144.-[151.]lpp. ISBN 9984-698-556.


8. Mūze B. Union catalogue quality control and evaluation in public libraries. In: Research and innovation: Nordic-Baltic strategies for library development : Proceedings of the IV Nordic-Baltic library meeting : May 2-3, 2005, Liepaja, Latvia. Riga : National Library of Latvia, 2005, p.169-174. ISBN 9984-607-65-8.

Žaneta Ozoliņa1. The Post-Soviet Space : a Delusion? M. Mendras (ed) Russia’s Foreign Policy Dilemmas. London:

Routledge. – 18 lpp. 20082. European Security and Defense Policy : a view from Latvia. C. Archer (ed) New Security Issues in

Northern Europe. London: Routledge. – 23 lpp. 2007.3. Latvija, Krievija un starptautiskā sistēma 21.gadsimtā, Ozoliņa Ž. (zin.red.) Latvija – Krievija – X.

Rīga: Zinātne. – 19 lpp. 2007.4. Transforming NATO: The View From Latvia. Riga Papers. German Marshall Fund of the United States.

– 15 lpp. 2006.5. NATO attīstības scenāriji – skats no Latvijas. Latvija starptautiskajā vidē. Rīga: Zinātne. – 22 lpp.

2005.6. Public Attitudes Toward EU membership in Latvia, in Gli allargamenti della CEE/UE 1961-2004.

Bologna: il Mulino – 26 lpp. 2004.

Kristīne Pabērza1. Outcomes based measurement of public access computing in public libraries: a comparative

analysis of studies in Latvia and Lithuania (līdzautorībā ar Ugne Rutkauskiene) // Performance Measurement and Metrics. – 2010., Vol.11, Nr.1.

2. Towards an assessment of public library value: statistics on the policy makers’ agenda // Performance Measurement and Metrics. – 2010., Vol.11, Nr.1.

3. Rīgas Centrālās bibliotēkas loma pilsētas iedzīvotāju informācijas vidē // Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata, 2008.

4. The role of public library in the development and management of national knowledge infrastructure // Information. Innovation. Responsibility: Information professional in the network society: proceedings of the 14th Bobcatsss symposium. Tallin: Tallin University, 2006. P. 395-402.

Daina Pakalna1. Pakalna D. Ģimenes un bibliotēkas loma bērna sagatavošanā skolai. No: Latvijas

Universitātes Raksti. Bibliotēka un sabiedrība: 3. Latvijas Universitāte. 646.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2002, 106.-134.lpp. ISSN 1407-2157.

2. Pakalna D. Informācijpratība un informācijas kultūra informācijas sabiedrībā. No: Sabiedrība un kultūra : rakstu krājums. Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Sociālo zinātņu un vadības katedra. Liepāja, 2006, 211.-216.lpp. ISSN 1407-6918.

301

3. Pakalna D. Teorētiskās bāzes izveide bakalauru darbos (2007. gadā Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā aizstāvēto darbu analīze). No: Personība. Informācijas telpa : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference, Rīga, 2007.g. 11.-12.okt. [kompaktdisks] : konferences referāti. Red. B.Sporāne, V.Zanders u.c. [Rīga] : LU SZF IBSN, 2007. ISBN 978-9984-39-348-3.

4. Pakalna D. Recollections of going to the library and reading books in childhood. Orana : Journal of School and Childrens Librarianschip, 2003, Vol.39, Nr.2, p.10-16.

5. Pakalna D. The role of library in the actualisation of creative imagination and cognition concerns of preschoolers. In: Informacijos mokslai, 2002, 20 tomas, p. 86-92.


7. Pakalna D. Public Libraries in the Information ecology System of the Local Community (Focus Group interviews with the Information ecology Mapping – Approbation of the Method and the first results). In:. Qualitative and Quantitative Methods in Libraries QQML 2009 : Book of Abstracts. Chania, 2009. p. 65 – 66.

Iveta Reinholde 1. Reinholde I., Jansone D., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002. 292

lpp.2. Reinholde I. “”ISO 9001 by Decree”: The Latvian Approach to Quality Management in the Public

Sector”. In: Löffler E., Vintar M. (eds.) Improving the Quality of East and West European Public Services. Ashgate Publishing Limited, 2004. pp. 132.-142.

3. Reinholde I. “Challenges for Latvian Public Administration in the European Integration process”. In: Dimitrova A. (ed.) Driven to Change. The European Union`s enlargement viewed from the East. Manchester University Press, 2004. pp. 163. – 178.

4. Reinholde I., Golubeva M. “Pārvaldes struktūru efektivitāte un atbildība”. Grām.: Cik demokrātiska ir Latvija? Rīga: Akadēmiskais apgāds. 2005. 101.-112.lpp.

5. Reinholde I „Daudzlīmeņu pārvaldība ES: cik mājai būs stāvu?„. Grām.: Ozoliņa Ž. (red.) Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni. Zinātne, 2007.

6. Reinholde I. „Savējie un svešie...un birokrāti”. Grām.: Reire G. (red.) Savējie un svešie. Sabiedrības radikalizācijas tendences Latvijā, Eiropā un pasaulē. Zinātne, 2007. 65.-84.lpp.

7. Reinholde I., Golubeva M. “Pārvaldes struktūru efektivitāti un atbildība”. Grām.: Cik demokrātiska ir Latvija?Demokrātijas monitorings 2005-2007. Zinātne, 2007., 49.-57.lpp.

8. Stead D., de Jong M., Reinholde I., „Urban Transport Policy Transfer in Central and Eastern Europe”. DisP 172, 1/2008, Volume 44, pp.62-73.

9. Reinholde I. „Laba pārvalde Latvijā – kādai tai jābūt?”. Grām.: Ozoliņa Ž., Ulnicāne-Ozoliņa I. (red.) Latvija 2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij. LU Akadēmiskais apgāds.2008., 29.-40.lpp.

10. Reinholde I. (red.) Liepāja kā attīstības ceļvedis. Zinātne, 2008.

Uldis Rozevskis1. Rozevskis U. E-learning Potentialities in Latvia’s Higher Educational Institutions. International

Conference „Information Society and Modern Business”, 31.01.-01.02.2003. Conference Materials, -Ventspils: Ventspils University College, 2003, p. 63 – 71.

2. Rozevskis U., Nechval N., Nechval K. Statistical Inference Equivalence Principle, Its Applications to Constrained Optimization of Decisions under Uncertainty”, Proceedings of the 35th International Conference on COMPUTERS & INDUSTRIAL ENGINEERING, Istanbul: Istanbul Technical University, Vol.2, p. 1439-1444.

3. Rozevskis U., Nechval N., Nechval K. In-Service Inspections for the Case of Unexpected Detection of Fatigue Cracks in a Fleet of Aircraft. Proceedings of the 35th International Conference on COMPUTERS & INDUSTRIAL ENGINEERING, Istanbul: Istanbul Technical University, Vol.2, p. 1433-1438.

4. Rozevskis U., Nechval K., Nechval N. In-Service Inspections of Multiple Systems Under Availability Requirement. IJCAS (An International Journal of Computing Anticipatory Systems), Vol. 19, 2006, p. 146-158.

5. Informācijas sabiedrības sociālās un tiesiskās problēmas un to risinājumi Latvijā. Monogrāfija / L.Bandevičas un U.Rozevska red. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 250 lpp.

Valdis Rūsiņš

302

1. Latvijas Valsts arhīva fondu rādītājs : I daļa. Uzziņu krājums. Sagat. R.Aukona, A.Āboliņa, A.Bambals, M.Brancis, M.Brence, A.Kalnciema, A.Mjurka, E.Pelkaus, V.Rūsiņš, I.Šķiņķe, O.Žiļičeva. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs, 2004. 592 lpp. ISBN 9984-954-84-6.

2. Represijas Latvijas laukos, 1944-1949 : dokumenti un materiāli. Red. D.Kļaviņa, A.Kalnciema, J.Riekstiņš, V.Rūsiņš, L.Vītola. Rīga : Latvijas Valsts Arhīvs, 2000. 243 lpp. ISBN 9984-906-38-8.

3. Rūsiņš V. Latviešu bēgļu nometņu pārvaldes struktūra. No: Trimdas arhīvi atgriežas : starptautiskās konferences rakstu krājums. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs, 2000, 30.-34. lpp.

Silva Seņkāne1. Seņkāne S. Graffiti kā komunikācija. Grām.: Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un

marginalizācijas riski.. LU akad apgāds. 2009. 2. Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu / [pētījuma "Jaunatne

Eiropā: jaunatne un labklājība" darba grupa]. Rīga : Rīgas Atkarības profilakses centrs, 2007.155 lpp.3. Jaunieši darba tirgū : situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze / [pārskata ziņojuma

autori: Ilze Koroļeva ... [u.c.]].Rīga : Socioloģisko pētījumu institūts,116 lpp. 2007. 4. Tunne I., Seņkāne S. Kultūras institucionalizācija: kultūrizglītība Latvijā 1990 – 2000. LU raksti

Sējums Komunikācija 683. 288. – 308.lpp.

Rolands Tjarve1. Tjarve R. (2004). Viļa Lāča 60. dzimšanas diena padomju Latvijas medijos: ideoloģizēta izziņas

freima veidošanas piemērs. Agora 2 Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms, Rīga: Latvijas Universitāte, lpp. 223-236.

2. Tjarve R. (2005). Elektronisko mediju sistēmas izveidošanās Latvijā (1991- 1995) Latvijas Universitātes raksti 683, Komunikācija, Rīga, LU 2005, lpp.329 – 346.

3. Tjarve R. (2006). Radio un televīzija: mediatizācijas aspekts. Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, Rīga: Zinātne, lpp.176–191.

4. Tjarve, R. (2007). “Milžu cīņas”: publiskās debates sabiedriskajā televīzijā (“Milžu cīņas” (Battle of Giants) – public Debates on Public Television). Grām. Brikše, I., Zelče, V., (ed.) Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Riga: Zinātne, 2007, lpp.107 – 121.

Ineta Tunne 1. Tunne I, Zelče V.Simboli un rituāli. 9. saeimas priekšvēlēšanu kampaņa.//Politiskā komunikācija,

ētika un kultūra.LU, 2007.113-132.lpp.2. Tunne I, Zitmane M.Reklāmas un to vēstījumi: funkciju un lomu mainība. Informācijas vide

Latvijā: 21.gadsimta sākums.2006, 238-257.lpp.3. Tunne I. Seņkāne S.Kultūras institucionalizācija Latvijā., Latvijas Zinātnes Vēstis, 2005, 24.lpp.4. Tunne.I. Emotional, intellectual, social processes in the cognition and quality of education.// Sauļu

(Lietuva) universitātes izdevniecība,2005.,6 lpp.

Andris Vilks

1. Digital Divide and Multicultural Environment: A necessity in a today’s multicultural society // Library and Information in Multicultural Societies : Proceedings Bobcatsss 2004, January 26 - 28, 2004 in Riga, p. 357 –366.

2. Von den Ideen und Ansätzen bis zur Verwirklichung der Nationalbibliothek in Lettland// Vernetztes Europa. Beiträge zur Kulturgeschichte des Buchwesens 1650-1918. Bd. I - Leipzig. – Leipziger Universitätsbibliothek, 2005. – S. 175 – 199.

3. Bibliotēkas – jaunās identitātes. // Informācijas vide Latvijā: 21.gadsimta sākums. [R.]- Zinātne, 322. – 355.lpp.

Viesturs Zanders1. Zanders V. Dabaszinātņu un medicīnas literatūra Rīgas Latviešu biedrības (1868-1940) apgādā.

No: Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 661.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 187.-192. lpp. ISSN 1407-2157.

2. Zanders V. Garlieb Merkel und die lettische Gesellschaft 100 Jahre nach ihm. In: Triangulum : Germanistisches Jahrbuch für Estland, Lettland und Litauen. Elfte Folge (2005). Riga ; Bonn, 2006, S.78-91. ISSN 1406-2755.

303

3. Zanders V. LU profesora Ernesta Bleses (1892-1964) personālfonds Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. No: Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 684.sēj. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 95.-98.lpp. ISSN 1407-2157.

4. Zanders V. LVU docenta Jāņa Strauberga (1886-1952) bibliotekārā un pedagoģiskā darbība. No: Latvijas Universitātes Raksti : Zinātņu vēsture un muzejniecība. Latvijas Universitāte. 704.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007, 109.-113.lpp. ISSN 1407-2157.

5. Zanders V. Rīgas Latviešu biedrība (1868-1940) kā nacionālās grāmatniecības centrs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 158 lpp. ISBN 9984-802-31-0.

6. Зандерс В. Владельческие и дарственные записи в книгах Балтийской центральной библиотеки. In: Knygotyra, 2005, Nr.45, p.68-76. ISSN 0204-2061.

7. Зандерс В. Книжное дело Латгалии в эпоху запрета латинского шрифта : историографи-ческий обзор (1904-2004). In: Knygotyra, 2005, Nr 44, p.131-139. ISSN 0204-2061.

Vita Zelče1. Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikā un sabiedrība (1822–1865). Rīga: Zinātne, 2009. 488 lpp.2. Latvijas Universitāte 90 gados: Dzīve. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009. 240 lpp.3. Dāvida Grīntāla atmiņas par Krišjāni Valdemāru. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts

arhīvu ģenerāldirekcija, 2008. 112 lpp. 4. Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. sēj.: Vēstules Krišjānim Valdemāram. Rīga:

Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007. 1134 lpp. 5. Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis … Rīga: Zinātne, 2007. 444 lpp. 6. Zīmes. Mēs pieminēšana. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 148 lpp.7. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007.

368 lpp. (kopā ar Intu Brikši)8. Agora. 4. sēj.: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 406 lpp. 9. Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti) 10. Agora. 3. sēj.: Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa≠staļinisms. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 308

lpp. 11. Marginālās jeb 1376. fonds. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts arhīvu

ģenerāldirekcija, 2005. 254 lpp. (kopā ar Vinetu Sprugaini)12. Agora. 2. sēj.: Vilis Lācis: Divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms. Rīga: Zinātne, 2004.

268 lpp. 13. Naids naida ielogā: Latvija Padomju Savienības publiskajā telpā 20. gs. 30. gados. Grām.: Zelče, Vita

(zin. red.). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis… Rīga: Zinātne, 2007. 266.–292. lpp. 14. “Bēgšana no brīvības”: Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija un rituāli. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Agora.

6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis… Rīga: Zinātne, 2007. 325.–350. lpp. 15. Die ersten sowjetischen Zeitdokumente der Nachkriegszeit: Kalendar für das Jahr 1945. Forschungen

zur baltischen Geschichte. 2007. 2: 159–172. 16. Pieminēšana. Piektais gads. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Zīmes. Mēs pieminēšana. Piektais gads.

Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 9.–75. lpp. 17. Vēsture un vēsture, un 9. Saeimas vēlēšanas. Grām.: Brikše, Inta, Zelče, V. (red.). Latvijas Republikas

9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007. 193.–216. lpp. 18. The Establishment and Early Activities of the Weekly “Mājas Viesis” in the Second Half of the 1850s.

Latvijas Arhīvi. 2007. 1: 139–162. 19. Lokālā prese – kopienas informācijas vides veidotāja. Grām.: Brikše, Inta (zin. red.). Informācijas vide

Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 144.–166. lpp.20. The First Contract Between the Stalin’s Regime and Latvian Women: 1945. Ennen&Nyt. 2006. 3/4.

www.ennenjanyt.net 21. Vara, zinātne, veselība un cilvēki: Eigēnika Latvijā 20. gs. 30. gados. Latvijas Arhīvi. 2006. 3: 94–137.

Aija Zobena

1. Zobena A. (ed) Latvia Human Development Report 2006/2007: Human Capital. - Riga: LU ASPRI, 2007, 120 p.

2. Zobena A. (galv.red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta? - Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007. 117 lpp.

3. Zobena A., Paula L. Partnerība – inovatīvs diskurss Latvijas lauku attīstībā. LU Raksti. 714.sēj. Socioloģija, Rīga, LU, 2007 – 72.-85.lpp.

4. Tabuns A., Suna L., Zobena A. Developing supportive institutional environment. Latvian Beef Cattle Breeders Association. In: Roep D. And Wiskerke H.(eds) Nourishing networks. Fourteen lessons

304

http://www.ennenjanyt.net/

about creating sustainable food supply chains.- Rural Sociology Group, Wageningen University, 2006, pp. 17-27.

5. Zobena A. (ed) Latvia Human Development Report 2004/2005: Human Capability in the Regions. - Riga: UNDP, LU ASPRI, 2005, 148 p.

6. Zobena A. (galv.red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos. - Rīga: ANO Attīstības programma, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2005. 148 lpp.

305

8. pielikums. LU SZF bibliotēkas infrastruktūras unprogrammai atbilstošu informācijas avotu pieejamības raksturojums

Latvijas Universitātes Bibliotēka (LUB) ir Latvijas Universitātes (LU) akadēmiska pamatstruktūrvienība – vispārpieejama zinātniskā bibliotēka, intelektuālo vērtību glabātāja un uzturētāja.

LUB pamatuzdevumi ir: veidot LUB krājumu atbilstoši LU studiju un zinātniskā darba virzieniem, studiju

programmu prasībām; uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliogrāfiski apstrādāt un saglabāt iespieddarbus,

elektroniskās publikācijas, rokrakstus un citus dokumentus; nodrošināt un popularizēt pieeju elektroniskajām datu bāzēm, analizēt to izmantošanas

efektivitāti; uzkrāt un sistematizēt informāciju par LU akadēmiskās darbības rezultātiem; veidot un saglabāt LU personāla intelektuālā īpašuma: publicēto darbu, LU aizstāvēto

disertāciju krājumu un datu bāzes; LU noteiktā kārtībā kataloģizēt un saglabāt bakalaura darbus, maģistra darbus un

diplomdarbus, kā arī to elektroniskās versijas; nodrošināt LUB krājuma pieejamību un izmantošanu patstāvīgo studiju īstenošanai; modernizēt un paplašināt sniedzamo pakalpojumu klāstu, attīstīt nozaru nodaļu

infrastruktūru; veikt starptautiskā starpbibliotēku abonementa funkcijas, iesaistīties starptautiskās

bibliogrāfisko datu apmaiņas organizācijās un sistēmās; piedalīties nacionālās bibliogrāfiskās datu bāzes veidošanā; koordinēt savu darbību ar

citām augstskolu un zinātniskajām bibliotēkām; veikt lietišķos pētījumus krājuma attīstības, lietotāju apkalpošanas jomā; veidot un nostiprināt LU personāla spēju atrast, analizēt, izmantot un demonstrēt

dažādos datu formātos uzglabātu informāciju; piedalīties studiju un tālākizglītības programmu realizēšanā, saskaņojot to ar

fakultātēm, kuras ir atbildīgas par attiecīgo nozari.

LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka ir LUB nozaru bibliotēka, kas apkalpo lietotājus sociālo zinātņu nozarēs, koncentrē informācijas resursus, kas nepieciešami studiju procesam un mācībspēku darbam, nodrošina to pieejamību, sadarbojas ar fakultāšu vadību un nozaru speciālistiem informācijas nodrošinājuma un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, kā arī piedalās lietotāju apmācībā.

1. Bibliotēka atvērta 45 stundas nedēļā, t.sk. otrdienās, ceturtdienās līdz plkst. 20.00 un sestdienās.

2. Lietotājiem ir iespēja sazināties ar bibliotēku telefoniski, pa e-pastu un ar interneta sarunu rīka Skype palīdzību.

3. Bibliotēkā ir 36 lasītāju vietas4. Lietotājiem pieejami 19 datori ar interneta pieslēgumu, iespēju ierakstīt

informāciju CD/DVD un USB informācijas nesējos5. Fakultātes telpās studentiem pieejams bezmaksas bezvadu internets6. Bibliotēkā ir 2 kopēšanas ierīces, drukas ierīce un skeneris7. Lietotājiem internetā pieejams elektroniskais kopkatalogs, kurā iespējams

sameklēt informācijas resursus un tos pasūtīt. No kataloga pasūtītos informācijas resursus iespējams paņemt bibliotēkā nākamo 3 darba dienu laikā.

8. Viss LU SZF bibliotēkas krājums ir iekļauts elektroniskajā katalogā.

306

9. Lietotājiem, izmantojot VPN pieeju un piešķiroto LUIS lietotājvārdu un paroli, iespējams no jebkuras vietas, kur pieejams internets, un jebkurā laikā piekļūt un izmantot LU abonētos elektroniskos informācijas resursus – vārdnīcas, enciklopēdijas, ziņu datu bāzes, normatīvo aktu datu bāzes, elektronisko žurnālu datu bāzes un e-grāmatu datu bāzes.

10. Papildus minētajiem elektroniskajiem informācijas resursiem, no LU SZF datoriem pieejama JSTOR elektronisko žurnālu datu bāze un AdForum reklāmas materiālu datu bāze.

11. Bibliotēkā lietotājiem iespējams iepazīties ar iepriekšējo gadu studentu bakalaura, maģistra un diplomdarbiem.

12. Bibliotēkai ir sava vietne, kurā regulāri tiek ievietota informācija par bibliotēkas jaunieguvumiem

13. Abonētajās datubāzes pieejami 186 žurnāli par Bibliotēkzinātni, arhīvistiku un informācijas zinātni

14. Bibliotēkā pieejami 5 iespiestie žurnāli par Bibliotēkzinātni, arhīvistiku un informācijas zinātni.

15. Katra mācību gada sākumā 1. kursa studenti tiek iepazīstināti ar bibliotēku, tajā pieejamajiem informācijas resursiem un to izmantošanu.

16. 2010.gada sākumā bibliotēkā bija aptuveni 1500 aktīvie lietotāji, vidējais apmeklējums ap 300 lietotāji dienā.

17. Gada izsniegums – 13800 informācijas resursi (2009.g.)18. 2009.gadā bibliotēkas krājumus papildināts ar 1338 jauniem informācijas

resursiem (828 nosaukumi).19. LU SZF bibliotēkas krājumā (neskaitot seriālizdevumus) 2010.gada sākumā bija

aptuveni 13300 nosaukumu (aptuveni 24000 eksemplāri).

307

9. pielikums. Metodiskie norādījumi bakalaura darba izstrādāšanai


SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

INFORMĀCIJAS UN BIBLIOTĒKU STUDIJU NODAĻA

METODISKIE NORĀDĪJUMI

KURSA, BAKALAURA UN MAĢISTRA DARBA

IZSTRĀDĀŠANAI UN AIZSTĀVĒŠANAI

Apstiprināti

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē


308

SATURS

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 3

2. KURSA, BAKALAURA UN MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDES POSMI 5

2.1. Temata izvēle un apstiprināšana 5

2.2. Kursa darba un noslēguma darba izstrādes gaita sadarbībā ar zinātnisko vadītāju 6

2.2.1. Pētījuma problēmas noteikšana 6

2.2.2. Informācijas avotu meklēšana, atlase, studijas 6

2.2.3. Programmas izstrāde 6

2.2.4. Pētījuma metodoloģijas izstrādāšana 7

2.2.5. Datu vākšana un analīze 7

2.2.6. Melnraksta izstrāde un iesniegšana 7

2.2.7. Tīrraksta izstrādāšana 7

3. KURSA UN NOSLĒGUMA DARBA APJOMS, STRUKTŪRA UN SATURS 8

4. KURSA UN NOSLĒGUMA DARBA TEHNISKAIS NOFORMĒJUMS 12

4.1. Teksta izvietojums lapā 12

4.2. Nodaļu virsrakstu izvietojums lapā 12

4.3. Ilustratīvais materiāls 12

4.4. Darba iesiešana 13

5. DARBA IESNIEGŠANA 14

6. AIZSTĀVĒŠANA 15

7. NOSLĒGUMA DARBU VĒRTĒŠANA 17

7.1. Vērtēšanas kārtība 17

7.2. Vērtēšanas kritēriji 17

8. APELĀCIJAS KĀRTĪBA 20

PIELIKUMI 21

309

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMIBibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā studenti izstrādā un

aizstāv šādus patstāvīgus pētnieciskos darbus:

1. Kursa darbu (pilna laika klātienes studenti – 4. semestrī, nepilna laika neklātienes

studenti – 6. semestrī);

2. Bakalaura darbu (pilna laika klātienes studenti – 6. semestrī, nepilna laika

neklātienes studenti – 8. semestrī).

Bibliotēkzinātnes un informācijas akadēmiskā maģistra studiju programmā studenti

izstrādā maģistra darbu (4. semestrī), profesionālā maģistra programmā “Informācija un

bibliotēkzinības” – maģistra darbu (3. semestrī).

Kursa darbs ir studenta patstāvīgi veikts zinātnisks pētījums kādā no

bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes vai grāmatzinātnes jomām, kurā students apliecina

savas teorētiskās zināšanas nozarē, prasmi strādāt ar informācijas avotiem, pētnieciskā darba

iemaņas, spēju izdarīt patstāvīgus spriedumus.

Noslēguma darbs (bakalaura vai maģistra darbs) - darbs, kura izstrādāšana un

aizstāvēšana ir priekšnosacījums akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas

piešķiršanai28.

Bakalaura un maģistra darba (turpmāk tekstā - noslēguma darbs) izstrādāšana un

aizstāvēšana ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un

informācijas bakalaura un maģistra, kā arī profesionālā maģistra studiju programmas

“Informācija un bibliotēkzinības” studiju programmu obligāta gala pārbaudījuma sastāvdaļa.

Noslēguma darbam izvirzītās prasības un iesniegšanas kārtību nosaka “Zinātniskās

darbības likums” (05. 19. 2005.)29, Augstskolu likums (17. 11. 1995.)30, „Nolikums par

noslēguma pārbaudījumiem LU” (28. 04. 2003. LU Senāta lēmums Nr. 162 )31, LU rīkojums

Nr. 1/114 „Noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas, glabāšanas un pieejas kārtība”

28 Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē [tiešsaiste]. Apstiprināts ar LU 28.04.2003. Senāta lēmumam Nr.162. Rīga : LU, 28.04.2003. [skatīts 2009. gada 21. augustā]. Pieejams: http://www.lu.lv/par/svarigakie-dokumenti-un-statistika/nolikumi/nolikums-par-nosleguma-parbaudijumiem-latvijas-universitate/29 Zinātniskās darbības likums [tiešsaiste]. [skatīts 2009. gada 21. augustā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=10733730 Augstskolu likums. [tiešsaiste]. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=37967 31 Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē [tiešsaiste]. Apstiprināts ar LU 28.04.2003. Senāta lēmumam Nr.162. Rīga : LU, 28.04.2003. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: http://www.lu.lv/par/svarigakie-dokumenti-un-statistika/nolikumi/nolikums-par-nosleguma-parbaudijumiem-latvijas-universitate/

310

(05. 05. 2006.)32, Latvijas Universitātes rīkojums Nr. 1/180 “Par noslēguma darbu izstrādes un

aizstāvēšanas kārtību”33 (04. 07. 2006.).

32 Noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas, glabāšanas un pieejas kārtība [tiešsaiste] : 05.05.2006. rīkojums Nr. 1/ 114. Rīga : LU, 05.05.2006. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: http://www.lu.lv/jf/datnes/Rikojums114.pdf

33 Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība [tiešsaiste]: pielikums. Apstiprināts ar LU 04.07.2006. rīkojumu Nr.1/180. [skatīts 2008. gada 26. augustā]. Pieejams: www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu...kartibas/kartiba-

nosleguma-darbi-2.doc

311

2. KURSA, BAKALAURA UN MAĢISTRA DARBAIZSTRĀDES POSMI

2.1. Temata izvēle un apstiprināšana

Kursa, bakalaura un maģistra darbu tematus studenti izvēlas atbilstoši savām

interesēm. Noslēguma darbos studenti var turpināt kursa darbos aizsāktos vai izvēlēties citus

tematus, kas atbilst Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas pētnieciskajiem virzieniem:

informācijas zinātnē;

bibliotēkzinātnē;

bibliogrāfijā;

grāmatzinātnē.

Nodaļas docētāji piedāvā iespējamos pētniecības virzienus un tematus, kuri, sākot no

oktobra pirmās nedēļas34, saraksta veidā pieejami pie Informācijas un bibliotēku studiju

nodaļas studiju metodiķa.

Kursa un noslēguma darbu tematus un vadītājus pilna laika klātienes bakalaura studiju

programmas 3. kursa studenti un nepilna laika neklātienes 4. kursa studenti un akadēmiskie

maģistranti izvēlas līdz oktobra beigām35.

Lai izvēlētos kursa vai noslēguma darba tematu, students vispirms konsultējas ar darba

zinātnisko vadītāju (bakalaura darba vadītājam jābūt ar maģistra vai doktora grādu, maģistra

darba vadītājam – ar doktora grādu), lai precizētu darba tematu un nosaukumu. Ja docētājs

piekrīt darbu vadīt, students raksta iesniegumu programmas direktoram, kurā norāda darba

nosaukumu (latviešu un angļu valodā) un vadītāju36. Uz šī iesnieguma jābūt darba zinātniskā

vadītāja parakstam37.

Bakalauru un maģistru darbu temati, zinātniskie vadītāji un recenzenti tiek apstiprināti

Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē, kas notiek

novembra pirmajā nedēļā. Ja kāds temats vai darba zinātniskais vadītājs netiek apstiprināts,

nodaļas vadītājs sniedz studentam argumentētu skaidrojumu un piedāvā divu nedēļu laikā

precizēt izvēlēto tēmu vai izraudzīties citu tematu un darba zinātnisko vadītāju.

Ja studenti vēlas noslēguma darbu nosaukumus mainīt vai precizēt, viņi var līdz

priekšaizstāvēšanai rakstīt iesniegumu programmas direktoram. Noslēgumu darbu

34 Datumi katru gadu tiek apstiprināti Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē un iekļauti akadēmiskā gada kalendārā35 Datumi katru gadu tiek apstiprināti Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē un iekļauti akadēmiskā gada kalendārā36 Iesnieguma veidlapa atrodama fakultātes tīmekļa vietnē 37 Iesnieguma paraugu skat. 8. pielikumā.

312

nosaukumus (latviešu un angļu valodā), vadītājus un recenzentus apstiprina ar fakultātes

dekāna rīkojumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darbu aizstāvēšanas.

2.2. Kursa darba un noslēguma darba izstrādes gaita sadarbībā ar zinātnisko vadītāju

2.2.1. Pētījuma problēmas noteikšana

Uzsākot darbu, studentam ir precīzi jānoformulē pētījuma problēma – galvenais

jautājums, uz kuru darbā tiks meklēta atbilde.

2.2.2. Informācijas avotu meklēšana, atlase, studijas

Informācijas avotu studijas vajadzētu uzsākt ar terminu un jēdzienu skaidrojumu

meklēšanu informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes terminoloģijas vārdnīcās un

enciklopēdijās. Nozīmīgs avots ir citi pētījumi, kas veikti izvēlētajā virzienā – sākot ar tiem,

kas aizstāvēti Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā vai citās Latvijas augstskolās.

Studentiem noteikti jāiepazīstas ar pētījumiem, kas publicēti nozares zinātniskajos žurnālos

(gan drukātajos, gan elektroniskajos, kas atrodami Latvijas Universitātes bibliotēkas

abonētajās datubāzēs). Citu pētījumu studēšana var palīdzēt teorētiskās bāzes izveidē,

pētniecības stratēģijas un metožu izvēlē.

2.2.3. Programmas izstrāde

Kursa darbu programmas studenti izstrādā un ar zinātniskā vadītāja vērtējumu un

parakstu decembra otrajā nedēļā iesniedz kursā „Zinātniskā pētniecība bibliotēkzinātnē un

informācijā”.

Bakalaura darba programma jāiesniedz zinātniskajam vadītājam marta pirmajā nedēļā,

maģistru darbu programma – līdz decembra trešajai nedēļai38.

Februārī vai martā39 tiek organizēta noslēguma darbu priekšaizstāvēšana, kurā studenti

iepazīstina ar darba izstrādes gaitu, koncepciju, izvirzīto hipotēzi, plānoto pētījuma

metodoloģiju. Priekšaizstāvēšanu vērtē ar atzīmi, kas tiek ņemta vērā gala pārbaudījumā.

Vērtējumu un ieteikumus studenti nedēļas laikā var saņemt pie zinātniskajiem vadītājiem.

38 Datumi katru gadu tiek apstiprināti Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē un iekļauti akadēmiskā gada kalendārā39 Datumi katru gadu tiek apstiprināti Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sēdē un iekļauti akadēmiskā gada kalendārā

313

2.2.4. Pētījuma metodoloģijas izstrādāšana

Metodoloģijā ietilpst pētījuma stratēģijas un veida, datu vākšanas un apstrādes metožu

izvēle.

2.2.5. Datu vākšana un analīze

Studenti izvēlas tematam, pētījuma stratēģijai un veidam visatbilstošākās datu

vākšanas metodes. Tās var būt intervēšana, verbālais protokols, anketēšana, dokumentu

analīze, kontentanalīze, novērošana, eksperiments, diskursa analīze vai kāda cita. Atkarībā no

pētījuma stratēģijas un datu vākšanas metodēm tiek izvēlētas datu apstrādes metodes.

2.2.6. Melnraksta izstrāde un iesniegšana

Kursa darba melnrakstu (ar zinātniskā vadītāja parakstu) bakalauru studiju

programmas klātienes nodaļas 2. kursa studenti iesniedz marta pirmajā nedēļā, neklātienes

nodaļas 3. kursa studenti – marta otrajā nedēļā. Noslēguma darbu melnrakstus bakalauru

programmas studenti un akadēmiskās maģistru studiju programmas studenti iesniedz aprīļa

pēdējā vai maija pirmajā nedēļā40. Melnrakstus pieņem un reģistrē nodaļas studiju metodiķis.

Ja students attaisnojošu iemeslu dēļ nevar melnrakstu noteiktajā datumā iesniegt, viņš raksta

iesniegumu nodaļas vadītājam, lūdzot pagarināt melnraksta iesniegšanas termiņu.

2.2.7. Tīrraksta izstrādāšana

Studentam ir regulāri jākonsultējas ar zinātnisko vadītāju. Par darba programmas un

melnraksta iesniegšanu tiek izdarītas atzīmes un vērtējums studenta individuālajā kartē (skat.

10. un 11. pielikumus). Individuālo karti students sagatavo pats un katrā konsultēšanās reizē

ieraksta galvenos jautājumus, par kuriem runāts konsultācijā (tiek fiksēta arī konsultēšanās pa

e-pastu). Individuālā karte tiek iesniegta kopā ar kursa vai noslēguma darbu (to neiesien). Ja

students nav nodaļas akadēmiskajā kalendārā noteiktajos datumos iesniedzis darba

programmu un melnrakstu, viņu var nepielaist pie darba aizstāvēšanas.

40 Datumi katru gadu tiek apstiprināti nodaļas sēdē un iekļauti nodaļas akadēmiskā gada kalendārā

314

3. KURSA UN NOSLĒGUMA DARBA APJOMS,STRUKTŪRA UN SATURS

Kursa darba apjoms (neskaitot izmantotās informācijas avotu sarakstu un pielikumus)

ir 25 – 30 lp. (vidēji 1800 zīmes lp., ieskaitot intervālus) vai kopā 45 000 – 54 000 zīmes

(ieskaitot intervālus).

Bakalaura darba apjoms (neskaitot izmantotās informācijas avotu sarakstu un

pielikumus) ir 50 – 70 lp. (vidēji 1800 zīmes lp., ieskaitot intervālus) vai 90 000 – 126 000

zīmes (ieskaitot intervālus).

Maģistra darba apjoms (neskaitot izmantotās informācijas avotu sarakstu un

pielikumus) ir 80 – 100 lp. (vidēji 1800 zīmes lp., ieskaitot intervālus) vai 144 000 – 180 000

zīmes (ieskaitot intervālus).

Kursa un noslēguma darbs sastāv no šādām daļām41:

1. titullapa;

2. anotācijas, atslēgvārdi;

3. satura rādītājs;

4. apzīmējumu saraksts42;

5. ievads;

6. nodaļas un apakšnodaļas;

7. rezultāti un diskusija;

8. secinājumi;

9. pateicības43;

10. izmantoto informācijas avotu saraksts;

11. pielikumi;

12. dokumentārā lapa.

1. Titullapa noformējama atbilstoši paraugam (sk. 1. pielikumu).

2. Anotācijas un atslēgvārdi

Anotāciju veido latviešu un angļu valodā, papildus var tikt pievienota arī anotācija

kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

41 Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība [tiešsaiste]: pielikums. Apstiprināts ar LU 04.07.2006. rīkojumu Nr.1/180. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu...kartibas/kartiba-nosleguma-darbi-2.doc42 Ja tas nepieciešams.43 Pēc autora izvēles.

315

Anotācijas apjoms – no 700 līdz 850 zīmēm, ieskaitot intervālus. Anotācijā tiek

aprakstīta pētījuma problēma, pētījuma mērķi, īsi raksturoti iegūtie rezultāti44. Tai

pašā lapā aiz anotācijas tiek ievietoti 3 – 7 atslēgvārdi (latviešu un angļu valodā),

kas raksturo darba tematu.

3. Satura rādītājs

Darbiem veido automātisko satura rādītāju. Nodaļas un apakšnodaļas numurē ar

arābu cipariem. Pielikumus (ja tādi ir) numurē atsevišķi, norādot katra pielikuma

nosaukumu.

4. Apzīmējumu sarakstā (paraugu skat. 2. pielikumā) tiek atšifrēti darbā lietotie

saīsinājumi un apzīmējumi.

5. Ievads. Darba ievadā ietverti un raksturoti šādi galvenie elementi:

1. temata aktualitāte, temata norobežojums (ja tāds nepieciešams);

2. problēmsituācija un pētījuma problēma;

3. teorētiskā bāze;

4. empīriskā bāze;

5. koncepcija;

6. izpētes pakāpe, novitāte;

7. pētījuma objekts un priekšmets;

8. pētījuma mērķi un uzdevumi;

9. hipotēze;

10. pētniecības metodes;

11. praktiskie rezultāti;

12. darba struktūra..

Ievada elementu nosaukumus vēlams tekstā izdalīt, izmantojot treknrakstu.

6. Nodaļas ar apakšnodaļām veido kursa vai noslēguma darba pamatdaļu. Tajās

veikta pētījuma problēmas teorētiskā analīze, informācijas avotu analīze, apskatīti

iepriekš veiktie pētījumi un aprakstīts empīriskais pētījums.

Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem jābūt precīziem un kodolīgiem, tiem precīzi

jāatspoguļo saturs. Materiāls jāizklāsta loģiskā secībā. Katra nodaļa jābeidz ar

secinājumiem un pāreju uz nākamo nodaļu. Darbs jāraksta zinātniskajā rakstu

valodā. Tajā nedrīkst būt gramatikas un stila kļūdas.

44 Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība [tiešsaiste]: pielikums. Apstiprināts ar LU 04.07.2006. rīkojumu Nr.1/180. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: https://luis.lanet.lv/pls/pub/nas.main_frames?l=1&uid=00650474701549195

316

7. Rezultāti un diskusija. Šajā daļā parādīti svarīgākie pētījuma rezultāti, salīdzinot

tos ar teorētiskajām atziņām, citiem pētījumiem un izvirzīto hipotēzi. Diskusiju

var veidot arī kā atsevišķu nodaļu.

8. Secinājumi. Noslēguma secinājumos apskatīta pētījuma gaita un galvenās gūtās

atziņas, konstatēts, vai un kā hipotēze pētījuma gaitā ir pierādīta. Secinājumus var

apkopot darbā izklāstītajā secībā vai pēc to svarīguma. Šajā daļā raksturota

pētījuma praktiskā nozīme un ieteikti turpmākie iespējamie pētījuma virzieni.

Secinājumiem jāsatur tikai paša autora domas un atziņas.

9. Pateicības. Ja autors to vēlas, viņš var izteikt pateicību visiem, kas palīdzējuši

pētījuma tapšanā – snieguši palīdzību datu vākšanā, morāli vai materiāli

atbalstījuši.

10. Izmantotie informācijas avoti. Sarakstā norāda tikai tos informācijas avotus, uz

kuriem darbā ir atsauces. Norāžu apraksti, saraksta kārtošana un atsauces tekstā

veidojamas pēc bibliogrāfisko norāžu standartiem LVS ISO 690 un LVS ISO 690-

2 (sīkāk skat. metodisko līdzekli „Bibliogrāfiskās norādes un atsauces”45).

Bibliogrāfisko norāžu saistībai ar atsaucēm tekstā izmanto numeratīvo metodi.

Aiz tieša citāta iekavās liek avota kārtas skaitli izmantoto informācijas avotu

sarakstā un konkrēto lappusi, no kuras ņemts citāts, piemēram, (17, 27.lpp.). Ja

atsauce ir teikuma beigās, to iekļauj teikumā un punktu liek aiz atsauces. Ja tekstā

netiek izmantos tiešs citējums, bet autors piemin kādu darbu vai atsaucas uz tajā

paustām domām vai idejām, tekstā iekavās liek tikai avota kārtas skaitli izmantoto

informācijas avotu sarakstā, piemēram, (6).

Nav ieteicams lietot pārmērīgi daudz tiešu citātu. Tekstā citāti iekļaujami tikai

tādā gadījumā, ja tie ir sevišķi nozīmīgi, nepieciešami domas precīzai pamatošanai

vai darbā aplūkojamās problēmas ilustrācijai. Tieši citēt vajadzētu, piemēram,

likuma pantus, terminu definīcijas, standartus.

Citātiem tekstā jābūt precīziem, tie jāliek pēdiņās. Katram citātam tekstā jādod

atsauce. Atsaucēm jābūt arī tad, ja netiek citēts tieši, bet izmantotas kāda cita

autora domas vai atziņas, vai arī tikai pieminēts kāds darbs.

11. Pielikumi. Pielikumus pievieno darba beigās (aiz izmantoto informācijas avotu

saraksta) to pieminēšanas kārtībā. Pielikumos izvieto pētniecības

instrumentāriju – anketas, novērošanas dienasgrāmatas, interviju transkripcijas,

lielāka apjoma tabulas un attēlus.

12. Dokumentārā lapa (skat. 4. pielikumu). Dokumentārā lapā ietver:45 Mūze, Baiba, Pakalna, Daina, Kalniņa, Iveta. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metod. līdz. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 136 lpp. ISBN 9984-19-765-4.

317

1) darba nosaukumu un LU fakultāti, kurā darbs izstrādāts;

2) apliecinājumu, ka darbs veikts patstāvīgi, visi izmantotie informācijas avoti

ietverti informācijas avotu sarakstā, un darba elektroniskā kopija atbilst

iesniegtajai datorizdrukai;

3) ar parakstu apliecinātu darba zinātniskā vadītāja rekomendāciju darba

aizstāvēšanai;

4) recenzenta datus (akadēmisko amatu un zinātnisko grādu);

5) nodaļas studiju metodiķa parakstu par darba saņemšanu;

6) aizstāvēšanas sēdes datumu, vērtējumu, komisijas sekretāra parakstu.46

Ieteicams ievērot šādu daļu procentuālo attiecību:

Ievads – 5 - 10%;

Teorētiskā daļa (informācijas avotu apskats) – 25 - 30%;

Empīriskais pētījums un diskusija – 45 - 50%;

Secinājumi – 5 - 10%.

46 Tikai noslēguma darbiem

318

4. KURSA UN NOSLĒGUMA DARBUTEHNISKAIS NOFORMĒJUMS

4.1. Teksta izvietojums lapā

Teksts tiek noformēts datorsalikumā uz baltām A4 standartformāta lapām, apdrukātām

no vienas puses. Atstarpe starp rindām – 1,5 punkti.

Lapas iestatījumi: augšējā, apakšējā un labā mala – 20 mm, kreisā mala – 30 mm.

Burtu izmērs – 12, fonts – Times New Roman.

Rindkopas formatē ar 1,27 cm pirmās rindas atkāpi.

Lapas numurē apakšā, vidū ar arābu cipariem.

4.2. Nodaļu virsrakstu izvietojums lapā

Nodaļas sāk jaunā lapā, to virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem treknrakstā (bold),

burtu lielums – 14 punkti, ar centrējumu lapas vidū. Apakšnodaļas turpina tajā pašā lapā, to

nosaukumus raksta treknrakstā (bold) mazajiem burtiem, burtu lielums – 12, lappuses kreisajā

malā ar 1,27 cm atkāpi. Aiz nodaļu un apakšnodaļu virsrakstiem punktu neliek.

Virsrakstos nelieto saīsinājumus, izņēmums ir abreviatūras, kas atšifrētas apzīmējumu

sarakstā.

4.3. Ilustratīvais materiāls

4.3.1. Attēli

Visas ilustrācijas – zīmējumus, fotogrāfijas, grafikus, shēmas, diagrammas – sauc par

attēliem. Attēli ievietojami lapā tūlīt pēc to pieminēšanas tekstā. Tos numurē nodaļu ietvaros.

Attēla numuru un nosaukumu novieto centrēti zem attēla, numuru raksta slīprakstā ar 11

punktu burtiem, nosaukumu – 11 punktu burtiem treknrakstā (skat. 4. pielikumu). Tekstā

iekavās dod atsauci uz attēlu, piemēram, (skat. 1.7. att.). Ja attēls nav paša autora veidots, bet

ņemts no kāda informācijas avota, aiz tā nosaukuma liekama atsauce.

4.3.2. Tabulas

Darbā izmantoto skaitlisko informāciju pārskatāmības labad ieteicams izvietot tabulās.

Tabulas numurē nodaļu ietvaros. Tabulas numuru un nosaukumu raksta virs tabulas augšējā

labajā stūrī ar 11 punktu burtiem treknrakstā (skat. 5. pielikumu). Ja tabula jāpārnes uz

nākamo lappusi, virs tās raksta „…tabulas turpinājums”. Aiz attēlu un tabulu nosaukumiem

punktu neliek.

319

Ilustratīvais materiāls un tabulas tekstā izvietojamas tā, lai tās būtu ērti pārskatāmas un

lasāmas teksta lasīšanas virzienā vai pagriežot darbu par 90 grādiem pulksteņa rādītāja

virzienā.

Tekstā ievietotais ilustratīvais un skaitliskais materiāls ir jāanalizē, nevis jāpārstāsta.

4.3.3. Pielikumi

Pielikumus pievieno darba beigās (aiz izmantoto informācijas avotu saraksta) to

pieminēšanas kārtībā. Pielikumus numurē lapas labajā augšējā stūrī. Katram pielikumam jābūt

ar savu nosaukumu, ko raksta labajā pusē nākamajā rindā zem pielikuma numura (skat. 1.

pielikumu). Tekstā jāatsaucas uz konkrētā pielikuma numuru.

4.4. Darba iesiešana

Kursa darbs iesniedzams vienā eksemplārā, sastiprināts vākos vai iesiets ar spirāli.

Noslēguma darba datorizdrukas jāiesniedz divos eksemplāros, no kuriem viens jāiesien

cietajos vākos. Vāka noformējumu skat. 7. pielikumā. Otrs eksemplārs (to darba autors pēc

aizstāvēšanas saņem atpakaļ) – iesiets ar spirāli vai cietajos vākos.

Pēc darbu iesniegšanas un piereģistrēšanas sietuves iesējumā noformētais eksemplārs

iesniedzams darba recenzentam, ar spirāli iesietais – darba zinātniskajam vadītājam.

320

5. DARBA IESNIEGŠANA

Kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu iesniegšanas termiņus katru gadu

apstiprina ar nodaļas sēdes lēmumu un iekļauj akadēmiskā gada kalendārā.

Kursa darbus studenti iesniedz vienā eksemplārā. Noslēguma darbi tiek iesniegti divos

datorizdrukas eksemplāros un elektroniskās kopijas veidā kompaktdiskā. Darba elektronisko

kopiju studenti pirms darba iesniegšanas konvertē PDF (Portable Document Format) formātā

un augšupielādē LUIS, izmantojot LANET piešķirto paroli. Anotācijas iekopē vai ieraksta tām

paredzētajos LUIS laukos. Elektronisko kopiju saglabā ar nosaukumu, kuru veido studējošā

uzvārds, vārds un studenta apliecības numurs, piemēram, Liepa_Daiga_VestB93010.

Nosaukumu veido bez garuma un mīkstinājuma zīmēm. Noslēguma darbu augšupielādē vienā

datnē (failā), kuras lielums nevar būt lielāks par 50 MB.

Noslēguma darbu iesietās izdrukas tiek iesniegtas nodaļas studiju metodiķim, kurš

piereģistrējot pārbauda, vai elektroniskā versija ir augšupielādēta LUIS, un izsniedz

studentam aizpildīšanai reģistrācijas lapu, kurā ar parakstu jāapliecina elektroniskās kopijas

atbilstība iesniegtajām izdrukām un piekrišana vai aizliegums darba pilnas versijas

publiskošanai LU Noslēguma darbu datubāzē. No sekmīgi aizstāvētajiem darbiem LU

Bibliotēka veido Noslēguma darbu bibliogrāfisko datubāzi, kas pieejama ikvienam interneta

lietotājam. Pilnteksta versijas, ko darbu autori atļāvuši publiskot, pieejamas, izmantojot

LANET lietotājvārdu un paroli47.

Kompaktdiskā iesniegtā darba kopija pieejama darba zinātniskajam vadītājam,

recenzentam un noslēguma pārbaudījuma komisijas locekļiem.

Dekāna pilnvarotā persona nodod darbu izskatīšanai recenzentam(-iem).

Struktūrvienības vadītājam ir jānodrošina iespēja studentiem iepazīties ar sava darba recenziju

ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba aizstāvēšanas.

47 Noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas, glabāšanas un pieejas kārtība [tiešsaiste] : 05.05.2006. rīkojums Nr. 1/ 114. Rīga : LU, 05.05.2006. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: http://www.lu.lv/dokumenti/nosleguma-darbu-elektroniskas-versijas.html

321

6. AIZSTĀVĒŠANA

Kursa darbu aizstāvēšana notiek, piedaloties vismaz diviem nodaļas docētājiem. Kursa

darba autors īsi (5 – 7 minūtes) iepazīstina klātesošos ar pētījuma problēmu, koncepciju,

hipotēzi, darba izstrādes gaitu un galvenajiem secinājumiem. Nodaļas docētāji un pārējie

studenti uzdod jautājumus. Par kursa darba atzīmi lemj darba vadītājs un pārējie docētāji, kuri

piedalījušies aizstāvēšanā.

Noslēguma darbu aizstāvēšana notiek gala pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē.

Komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam, vietniekam, sekretāram un vismaz diviem locekļiem.

Tā ir lemt spējīga, ja sēdē piedalās vismaz priekšsēdētājs vai vietnieks, sekretārs un viens

komisijas loceklis. Komisijas sastāvu katram gadam ar LU rīkojumu apstiprina mācību

prorektors. Komisijas priekšsēdētājs un vietnieks ir personas ar doktora grādu. Bakalaura gala

pārbaudījumu komisijas locekļiem jābūt akadēmiskajam personālam ar doktora vai maģistra

grādu. Maģistra akadēmisko studiju programmās gala pārbaudījumu komisijas locekļiem,

izņemot sekretāru, jābūt doktora zinātniskajam grādam vai docenta akadēmiskajam

nosaukumam. Profesionālo maģistru studiju noslēguma pārbaudījumu komisijas

priekšsēdētājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares speciālisti. Vismaz pusei no

komisijas locekļiem jābūt ar doktora grādu48.

Noslēguma darbu var aizstāvēt visi studenti, kuri ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms gala

pārbaudījumu komisijas sēdes ir izpildījuši studiju programmas teorētisko daļu. Studentu

sarakstu, kuriem atļauts kārtot noslēguma pārbaudījumu, apstiprina fakultātes dekāns.

Pārbaudījumu komisijas darba grafiku sastāda sekretārs, saskaņojot to ar studiju

programmas direktoru, komisijas priekšsēdētāju, darbu zinātniskajiem vadītājiem un

recenzentiem. Studējošie jāiepazīstina ar šo grafiku ne vēlāk kā divas nedēļas pirms

pārbaudījuma.

Noslēguma darbu aizstāvēšanas procedūra:

1. Autora uzstāšanās – 5 līdz 7 minūtēm, kurā raksturo pētījuma problēmu,

teorētisko bāzi, izvirzīto hipotēzi, iepazīstina ar darba izstrādes gaitu, iegūtajiem

rezultātiem, galvenajiem secinājumiem. Vēlams sagatavot arī izdales vai

demonstrējamu materiālu PowerPoint formātā.

48 Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē [tiešsaiste]. Apstiprināts ar LU 28.04.2003. Senāta lēmumam Nr.162. Rīga : LU, 28.04.2003. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: http://www.lu.lv/par/svarigakie-dokumenti-un-statistika/nolikumi/nolikums-par-nosleguma-parbaudijumiem-latvijas-universitate/

322

2. Atbildes uz jautājumiem. Jautājumus uzdod recenzents, bet var uzdot jebkurš

komisijas loceklis vai klātesošais. Uz jautājumiem jāatbild tūlīt pēc to uzdošanas.

3. Darba zinātniskā vadītāja atsauksme (5 – 7 minūtes), kurā tiek raksturots darba

process, darba stils, prasmes un iemaņas veikt patstāvīgu pētījumu.

4. Recenzenta uzstāšanās (5 – 7 minūtes), kurā tiek vērtēta darba atbilstība

izvirzītajam mērķim, koncepcija, hipotēze, pētniecības metožu pielietojums, darba

struktūra, teksta izklāsta loģiskums, terminoloģijas lietojums, darba valoda,

noformējums. Savu uzstāšanos recenzents noslēdz ar vērtējumu – vai izstrādātais

darbs atbilst prasībām un pretendentam ir piešķirams bakalaura vai maģistra

grāds. Ja recenzents nevar uz sēdi ierasties, komisijas sekretārs vai vadītājs nolasa

viņa iepriekš iesniegto recenziju.

5. Diskusija – tajā var piedalīties visi sēdes dalībnieki, izsakot savu viedokli un

uzdodot darba autoram jautājumus.

6. Galavārds, kurā autors atbild uz diskusijas gaitā uzdotajiem jautājumiem, aizstāv

savu nostāju, pamato aizrādījumus par kļūdām un nepilnībām.

7. Slēgta gala pārbaudījumu komisijas sēde. Pēc tam, kad uzklausīti un recenzēti

visi grāda pretendenti, komisijas locekļi slēgtā sēdē lemj par atzīmēm.

8. Komisijas lēmuma publiska paziņošana. Paziņojot gala pārbaudījumu komisijas

lēmumu, komisijas priekšsēdētājs raksturo darbu kopējo līmeni, iesaka darbus

publicēt vai izmantot mācību procesā. Atzīmes publiski netiek nosauktas, tās

ieraksta sēdes protokolā un noslēguma darbu dokumentārajās lapās.

323

7. NOSLĒGUMA DARBU VĒRTĒŠANA

7.1. Vērtēšanas kārtība

Noslēguma darbu vērtēšana notiek slēgtā noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdē,

kurā piedalās darbu zinātniskie vadītāji un recenzenti. Pirmais atzīmi ierosina noslēguma

darba recenzents, pēc tam savu viedokli izsaka darba zinātniskais vadītājs un pārējie komisijas

locekļi. Komisija pieņem lēmumu par vērtējumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits ir vienāds,

izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

Komisijas lēmumu par noslēguma pārbaudījuma vērtējumu apstiprina fakultātes

Dome.

Noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdes uz noteiktas formas veidlapas protokolē

sekretārs.

Studenti, kuru noslēguma darbs tiek atzīts par plaģiātu, tiek atstādināti no

pārbaudījuma un eksmatrikulēti. Atkārtota noslēguma pārbaudījuma kārtošana tiek atļauta ne

ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu49.

7.2. Vērtēšanas kritēriji

7.1. tab. Kursa darbu un noslēguma darbu vērtēšanas kritēriji

1. Pētījuma problēmas un izpētes pakāpes analīze (kopējais punktu skaits – 250)

1.1. Temata aktualitāte, tās pamatojums darba ievadā līdz 20 punktiem

1.2. Studenta prasme precīzi formulēt pētījuma problēmu līdz 30 punktiem

1.3. Pētījuma ievada elementu (koncepcijas, hipotēzes, mērķa,

uzdevumu, objekta un priekšmeta) precīzi formulējumi

līdz 50 punktiem

1.4. Darba struktūras loģiskums, atbilstība pētījuma problēmai un

metodiskajos norādījumos noteiktajai shēmai

līdz 50 punktiem

1.5. Problēmas teorētiskajā daļā izmantotie avoti, to analīze. Iemaņas

strādāt ar informācijas avotiem (meklēt, atlasīt, izvērtēt, analizēt),

jaunāko nozares periodisko izdevumu un datubāžu izmantošana

līdz 50 punktiem

1.6. Izpētes pakāpes raksturojums un analīze (pietiekami apzināti un

analizēti jau veiktie pētījumi ne tikai nodaļā izstrādātajos bakalauru

un maģistru darbos, bet arī nozares (un citu nozaru, ja to prasa

pētījuma temats) zinātniskajos izdevumos publicētajos pētījumos)

līdz 50 punktiem

49 Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē [tiešsaiste]. Apstiprināts ar LU 28.04.2003. Senāta lēmumam Nr.162. Rīga : LU, 28.04.2003. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: http://www.lu.lv/par/svarigakie-dokumenti-un-statistika/nolikumi/nolikums-par-nosleguma-parbaudijumiem-latvijas-universitate/

324

1.7. Pētījuma teorētiskā bāze, tās atbilstība pētījuma problēmai. Prasme

veikt pētījuma problēmas teorētisko analīzi konkrētas teorijas/u

pielietojums pētījumā

līdz 50 punktiem

2. Empīriskais pētījums un diskusija (kopējais punktu skaits – 350)

2.1. Temata pārzināšana, adekvātas pētījuma stratēģijas un

metodoloģijas izvēle un apraksts

līdz 70 punktiem

2.2. Precīzs, detalizēts pētniecības metožu raksturojums, izvēles

pamatojums un pētījuma gaitas apraksts

līdz 50 punktiem

2.3. Prasme pielietot izvēlētās metodes datu vākšanai un analīzei līdz 50 punktiem

2.4. Korekti un pietiekami veikta datu apstrāde līdz 50 punktiem

2.5. Prasme sasaistīt darba teorētisko daļu un citu pētījumu analīzi ar

sava empīriskā pētījuma datu analīzi, kritiski izvērtēt iegūtos

rezultātus – diskusija

līdz 50 punktiem

2.6. Prasme analizēt, vērtēt, izdarīt secinājumus līdz 50 punktiem

2.7. Pētījuma instrumentārijs (anketa, novērošanas lapa, intervijas

transkripcija u.c.) pievienots pielikumā

līdz 30 punktiem

3. Darba valoda un tehniskais noformējums (kopējais punktu skaits – 100)

3.1. Korekta zinātniskās rakstu valodas stila lietošana tekstā līdz 10 punktiem

3.2. Nozares terminoloģijas precīzs lietojums līdz 10 punktiem

3.3. Pareizi lietotas interpunkcijas zīmes, korekts datorraksts līdz 10 punktiem

3.4. Precīza atsauču un norāžu sistēmas veidošana atbilstoši ISO 690

standartam. Visiem citējumiem tekstā ir atsauces, visi izmantotie

avoti ir iekļauti izmantoto informācijas avotu sarakstā. Atsauces

veidotas pēc numeratīvās metodes

līdz 30 punktiem

3.5. Darba atbilstība tehniskā noformējuma prasībām (formatējums,

lappušu iestatījumi, burtveidoli, automātiskais satura rādītājs)

līdz 20 punktiem

3.6. Darba apjoms (ne mazāk un ne vairāk, kā nosaka metodiskie

norādījumi)

līdz 10 punktiem

3.7. Ilustratīvā materiāla izmantošana tekstā un to atbilstošs

noformējums

līdz 10 punktiem

4. Darba tapšanas gaita (kopējais punktu skaits – 100)

4.1. Vērtējums par darba priekšaizstāvēšanu līdz 60 punktiem

4.2. Vērtējums par darba izstrādes gaitu (aizpildāmā karte – vai regulāri

konsultējies, laikā iesniedzis koncepciju, melnrakstu un tīrrakstu)

līdz 40 punktiem

5. Aizstāvēšana (kopējais punktu skaits – 200)

5.1. Darba autora ziņojums (prasme iepazīstināt ar veikto pētījumu, līdz 80 punktiem

325

brīvi uzstāties, ieinteresēt auditoriju)

5.2. Vizuālā prezentācija (nepārblīvēti slaidi, ilustratīvais materiāls),

izdales materiāli

līdz 20 punktiem

5.3. Atbildes uz jautājumiem, prasme diskutēt, aizstāvēt savu viedokli līdz 100 punktiem

326

8. APELĀCIJAS KĀRTĪBA

Students var triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas iesniegt

apelāciju fakultātes apelācijas komisijas priekšsēdētājam:

1) par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus;

2) par noslēguma pārbaudījumu norisi (tai skaitā par noslēguma darba aizstāvēšanas

un vērtēšanas procesu)50.

Fakultātes apelācijas komisija triju dienu laikā pēc saņemšanas izskata studenta

iesniegumu. Uz komisijas sēdi tiek uzaicināts students un pārbaudījumu komisijas

priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā.

Ja students nav apmierināts ar apelācijas komisijas lēmumu, viņš var ne vēlāk kā

nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas iesniegt apelāciju mācību prorektoram.

Mācību prorektors izskata studenta iesniegumu piecu darba dienu laikā un rakstiski

informē par pieņemto lēmumu. Prorektora lēmums ir galīgs51.

50 Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība [tiešsaiste]: pielikums. Apstiprināts ar LU 04.07.2006. rīkojumu Nr.1/180. [skatīts 2009. gada 26. augustā]. Pieejams: https://luis.lanet.lv/pls/pub/nas.main_frames?l=1&uid=0065047470154919551 Turpat.

327

PIELIKUMI

328

1. pielikumsNoslēguma darba titullapas paraugs


SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

INFORMĀCIJAS UN BIBLIOTĒKU STUDIJU NODAĻA

PUSAUDŽU INFORMĀCIJAS VIDE UN

BIBLIOTĒKU VIETA TAJĀ

BAKALAURA DARBS

Autore: Dace Birzniece

Stud.apl.00010

Darba vadītājs: profesors Dr.philol. Juris Kalniņš

RĪGA 2010

329

2. pielikumsApzīmējumu saraksts

APZĪMĒJUMU SARAKSTS

IFLA

LATABA

LNB

International Federation of Library Associations and Institutions

(Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija)

Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija

Latvijas Nacionālā bibliotēka

330

3. pielikumsDokumentārās lapas paraugs

Bakalaura darbs „Pusaudžu informācijas vide un bibliotēku vieta tajā” izstrādāts LU

Sociālo zinātņu fakultātē.

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie

informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.

Autore: Dace Birzniece D.Birzniece 15.06.2010.

Rekomendēju darbu aizstāvēšanai

Vadītājs: profesors Dr. philol. Juris Kalniņš J. Kalniņš 15.06.2010.

Recenzente: docente Dr. philol. Marta Gauja.

Darbs iesniegts Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā 20.06.2010.

Metodiķe: Ieva Kravale I.Kravale

Darbs aizstāvēts bakalaura gala pārbaudījumu komisijas sēdē

____.____.2010. prot. Nr. ____, vērtējums __________________

Komisijas sekretāre: lektore Rita Melnace R. Melnace

331

4. pielikumsAttēlu noformējuma paraugs

1.17. att. Vai pēdējā mēneša laikā esat meklējis/-usi (jautājis pazīstamiem cilvēkiem, amatpersonām, meklējis informāciju masu medijos, u.tml.) informāciju par kādu no

sekojošajām tēmām? n (visi respondenti)=1064. Skaits attēlots procentos (%) (14, 73.lpp.)

1.3.att. Informācijas meklēšanas un izmantošanas ekoloģiskais modelis (19, 17.lpp.)

332

5. pielikumsTabulu noformējuma paraugs

4.1. tab. Pašvaldību publisko bibliotēku apmeklēšanas biežums vīriešiem un sievietēm

Vismaz reizi

gadā

Vismaz reizi

sešos mēnešos

Vismaz reizi

trijos mēnešos

Vismaz reizi

mēnesī

Vismaz reizi

nedēļā

Vīrieši 11,5% 15% 22% 34,5% 17%

Sievietes 6,7% 5,8% 20,7% 37% 29,8%

4.2. tab. Fokusa grupās apspriesto jautājumu temati

TematsJautājumu skaits(absolūtos skaitļos)

Pilsētās Laukos Kopā

Darbs, karjera 23 23 46

Politika, likumi 16 9 25

Veselība 10 18 28

Transports 20 23 43

Izglītība 14 19 33

Atpūta, izklaide, kultūra, sports 25 11 36

Mājoklis, tā uzturēšana, iepirkšanās

16 20 36

Citi jautājumi 4 6 10

333

6. pielikumsNoslēguma darba vāka paraugs


BAKALAURA DARBS

RĪGA 2010

334

7. pielikums Iesnieguma paraugs temata pieteikšanai

Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas

bakalaura (maģistra) studiju programmas direktorei

profesorei Ilzei Kalnai

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes

bakalaura studiju programmas

3. kursa studenta

__________________________________

(vārds, uzvārds)

stud. apl. Nr. ………………………..

iesniegums.

Lūdzu apstiprināt bakalaura darba tematu „_______________________________________________

__________________________________________________________________”, nosaukums angļu

valodā:

„_____________________________________________________________________________”, par

zinātnisko vadītāju apstiprināt __________________________________ (akadēmiskais amats, vārds,

uzvārds).

Studenta paraksts ____________________________

Saskaņots ar zinātnisko vadītāju: _____________________________ (zinātniskā vadītāja

paraksts)

Apstiprināts: ___________________________________ (programmas direktora paraksts)

____.10.09.

335

8. pielikums Iesnieguma paraugs noslēguma darba nosaukuma mainīšanai vai precizēšanai

Sociālo zinātņu fakultātes

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas

bakalaura (maģistra) studiju programmas direktorei

profesorei Ilzei Kalnai

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes

bakalaura studiju programmas

3. kursa studenta

__________________________________

(vārds, uzvārds)

stud. apl. Nr. ………………………..

iesniegums.

Lūdzu apstiprināt izmaiņas bakalaura (maģistra) darba nosaukumā. Jaunais nosaukums -

„_____________________________________________________________________________”,

nosaukums angļu valodā:

„_____________________________________________________________”

Studenta paraksts ____________________________

Saskaņots ar zinātnisko vadītāju: _____________________________ (zinātniskā vadītāja

paraksts)

Apstiprināts: ___________________________________ (programmas direktora paraksts)

____.10.09.

336

9. pielikumsKursa darba izstrādes individuālā karte

KURSA DARBA IZSTRĀDES INDIVIDUĀLĀ KARTE

Studenta vārds, uzvārds ___________________________

Kurss _________________________

Kursa darba temats _______________________________________________________

Iesniedzamais melnraksts vai konsultācija

Datums Vadītāja paraksts Vadītāja piezīmes

Kursa darba programma un koncepcija

Kursa darba melnraksts

Konsultācijas

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

337

10. pielikumsBakalaura un maģistra darba izstrādes individuālā karte

BAKALAURA UN MAĢISTRA DARBAIZSTRĀDES INDIVIDUĀLĀ KARTE

Studenta vārds, uzvārds ___________________________

Darba temats _______________________________________________________

Iesniedzamais melnraksts vai konsultācija

Iesniegšanas termiņš

Vadītāja paraksts Vadītāja piezīmes

Darba programma

Darba melnraksts

Konsultācijas

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

Konsultācija

338

10. pielikums. ES valstu (3) studiju plāni

339

Viļņas UniversitāteTable 2.1.2 -2 The second study stage programme Library and Information Sciences (F)

Study field: Humanitarian sciences Study trend: Communication and Information

Subject name

Study scope throughout a semester

Pedagogical title, scientific degree and subject lecturer

I II III IV V VI VII VIII Total

L* P* I* L P I L P I L P I L P I L P I L P I L P I

hrs. hrs. hrs. crd hrs. hrs. hrs. cred. hrs. hrs. hrs. cred. hrs. hrs. hrs. cred. hrs. hrs. hrs. cred. hrs. hrs. hrs. cred. hrs. hrs. hrs. cred. hrs. hrs. hrs. crd hrs. cred.

I. General university education subjects

Informatics 16 36 108 4 160 4 lect. A. Girjotas

Introduction to Psychology 32 2 46 2 80 2 asisst. K. Dragūnevičius

Language of Speciality 32 20 108 4 160 4asisst. A. Tamošaitienė asisst. L. Vaškevičienė

Foreigns Language 66 14 2 66 14 2 160 4doc. D. Vabalienė lect. B. Palovienė lect. N. Matiukaitė

Electronics Information Services 12 26 42 2 80 2 lect. Ž. Petrauskienė

Elective study subject 32 2 46 2 32 2 46 2 160 4

Elective general university education subjects

Introduction to Sociology 32 2 46 2 80 2 dr. V. Žilinskaitė

Retrieval in the Internet 32 2 46 2 80 2 lect. dr. Z. Manžuch

Internet Communication 32 2 46 2 80 2 lect. U. Rutkauskienė

Statistics 28 12 120 4 160 4 doc. O. Molienė

Total 80 124 276 12 32 68 60 4 32 2 46 2 12 26 42 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 800 20

II. Introduction into studies part

Communication Skills 16 18 46 2 80 2 doc. dr. V. Mozūraitė

Study Skills 16 18 46 2 80 2doc. dr. J. Rudžionienė lect. dr. Z. Manžuch

340

Information Processing and Retrieval

64 38 218 8 16 34 30 2 24 14 42 2 64 36 140 6 32 18 70 3 16 34 70 3 960 24

lect. D. Sipavičiūtė doc. E. Janiūnienė doc. M. Prokopčik doc. J. Rudžionienė doc. J. Zinkevičienė prof. dr. O. Janonis doc. dr. J. Čepytė lect. N. Bliūdžuivienė

Information and Communication Technologys 32 34 54 3 120 3 lect. I. Romančikė

History of Communication and Informtion 32 20 108 4 24 14 82 3 32 18 70 3 400 10

doc. dr. A. Navickienė prof. D. Kaunas doc. dr. A. Pacevičius

Theorys of Communications and Informations 32 18 70 3 24 2 94 3 32 18 70 3 360 9

prof. dr. O. Janonis dr. L. Nevinslaitė prof. dr. A. Glosienė dr. R. Januševičienė

Mediology 48 20 92 4 160 4

prof. D. Kaunasprof. Ž. Pečiulisdoc. R. Misiūnaslect. dr. A Braziūnienė lect. dr. J. Mažylėlect. V. Michelkevičius

Information Law 32 18 70 3 120 3 doc. dr. M. Stonkienė

Advertising 32 18 70 3 120 3 doct. A. Meiliūnaitė- Vaišvilienė

Information Management 64 54 162 7 280 7lect. dr. Z. Manžuch lect. R. Petuchovaitė lect. K. Lymantaitė

Public Relation 32 18 70 3 120 3 prof. dr. A. Glosienė lect. J. Saikovič

Yearly Paper 4 76 2 4 76 2 160 4

Total 32 36 92 4 64 38 218 8 160 126 354 16 72 34 294 10 128 72 280 12 96 58 286 11 112 106 302 13 0 0 0 0296

0 74

III. Professional education subjects‘ part

Extensive Services of Information Institutions 32 2 86 3 120 3 doc. dr. J. Rudžionienė

Information Resources 32 18 70 3 120 3 doc. dr. M. Prokopčik

Contemporary Lithuanian Literature 32 18 70 3 120 3 doc. A. Tikuišienė

341

Lectology 48 36 116 5 200 5 doc. V. Mozūraitė

Project Management 16 18 86 3 120 3 lekt. R. Petuchovaitė

Printed and Manuscript Heritage 32 2 46 2 80 2 dr. A. Braziūnienė

Protection of Library Funds 16 18 46 2 80 2 lect. D. Ragauskienė

Statistics of Press and Libraries 16 18 46 2 80 2 doc. dr. J. Rudžionienė

Elective study subject 24 16 120 4 16 34 70 3 32 2 46 2 32 2 46 2 32 2 46 2 520 13

144

0 36

Elective professional education subjects

Children‘s Literature 16 18 46 2 80 2 doc. K.Urba

Professional Ethics 24 16 120 4 160 4 doc. dr. V. Mozūraitė

Creation of Website 16 34 70 3 120 3 lect. I.Žilienė

Universal Literature 16 34 70 3 120 3

Book Art 32 2 46 2 80 2 lect. L. SpurgaReading Psychology 32 2 46 2 80 2 asisst. K. Dragūnevičius

Systems of Computer Publishing 16 18 46 2 80 2 doc. dr. R. Pranaitis

Basics of Publishing 32 2 46 2 80 2 doc. dr. R.Misiūnas

Bibliophily 32 2 46 2 80 2 prof. D.Kaunas

Biographistics 16 18 46 2 80 2 lect. I. Jakimavičiūtė

Professional Practice 4 156 4 4 156 4 6 234 6 560 14

Final Thesis 16 304 8 320 8

Total 0 4 156 4 64 20 156 6 0 0 0 0 24 20 276 8 48 52 140 6 80 38 162 7 80 22 178 7 64 60 676 20232

0 58

Free Choice Subject 16 18 46 2 16 18 46 2 16 18 46 2 16 18 46 2 320 8

Total in the study programme 112 172 836 28240 164 636 26 208 146 446 20 132 104 1044 32 240 194 606 26 272 152 656 27 272 150 658 27 128 142 1890 54

6400 160

*L – lecturesBranch of study programme – group of optional Professional education subjects, that comprise no less than 1/3 of this part of the programme *P – practice classes, seminars

*S – independent student work

* Table prepared according to Academic Year 2007/2008 programme

342

Tampere UniversityThe structure of our bachelor programme Information studies is:

BACHELOR OF SCIENCE, 180 ECTS credits

General and language studies 27 ECTS------------------------------------

General Studies (13 ECTS), all courses of these are obligatory:Orientation Course, 1 ECTSPlanning of studies, 2 ECTSBasic Course on Information Seeking, 2 ECTSIntroduction to Computing, 3 ECTSBasics of Statistics and SPSS, 5 ECTS

Language and Communication Studies (14 ECTS)Languages: Finnish, Swedish, one foreign language, usually English

Information studies, major subject 70 ECTS:-------------------------------------------

1. Basic Studies, 25 ECTS (all courses of these are obligatory)

Introduction to Information Studies, 1 ECTSInformation practices, 3 ECTSBasic Studies in Information Retrieval, 4 ECTSIntroduction to Information and Records Management, 4 ECTSIntroduction to Knowledge Organization and Document Representation, 5 ECTSKnowledge Organization (Set Books), 4 ECTSInformation Sources and intermediary organizations, 4 ECTS

2. Intermediate Studies, 45 ECTS

2.1 Project for Developing Professional Expertise, 5 ECTSStudents choose one project of these:Database ProjectAdvanced Project in User-Oriented Information RetrievalProject in User-Centered Design and EvaluationRecords or Archives Management ProjectField work projectOther Optional Projects

2.2 Optional Studies, 18 ECTSStudents choose courses at least for 18 ECTS from this selection:Methods in Information Retrieval, 4 ECTSXML retrieval, 5 ECTSLanguage Technology of Information Retrieval, 3?4 ECTSInformation Retrieval (Set Book Exam), 4 ECTSInformation Literacy (Set Book Exam), 4 ECTSExperimental information retrieval research, 5 ECTSLibrary and information history (set books exam / essay), 4 ECTSCultural-Sociological Perspective on the Library Institution (Set Book

343

Exam), 4 ECTSManaging Information Systems and Organizations, 4 ECTSDocument and Records Management, 4 ECTSPrinciples and Methods in Records, Documents and Workflow Management, 4?5 ECTSOrganization and description of recordkeeping information, 6 ECTSProduction of Information Resources and Collection Management, 4 ECTSEvaluation of information services and collections, 4 ECTSScientific Communication and Bibliometrics (Set Books), 4 ECTS

2.3 Practical Training (work placement of 3 months), 8 ECTS

2.4 Research methods and thesis writing, 14 ECTS which consists of following:Research methods (lectures)Research Project Studies (Incl. Bachelor's Thesis)

Minor subjects 83 ECTS----------------------

Students can choose courses in all subjects at the university but at least one subject has to be >25 ECTS.

With best regardsRaija Aaltonenacademic secretary

344

Tallinn UniversityInformation Science BA Curriculum (1613) with Course DescriptionsAcademic unit:Institute of Information Studies1613Name of the curriculum in Estonian (code of curriculum)Infoteadus 22. 08. 2002Name of the curricula in English(the date of registration atthe Ministry of Educationand Science)Information Science 26. 11. 2001(approved by the UniversitySenate)21. 02. 2007(approved by the academicunit)Level: Bachelor studiesObjectives of the curriculum:- to create the prerequisites for acquiring knowledge and skills in the field of information services’organisation and management, data-base management and information retrieval;- to support the development of the competencies for working in different institutions that collect documentalinformation (e.g. libraries, museums, information services, archives) and for the working in otherprofessional areas that require a knowledge of information science;- to create the prerequisites for the further studies at Master level.General outcomes of the curriculum:- Systematic knowledge on the history of the institutions that collect information and documents,conceptions and philosophical starting points, theories and methodology in information science.- Knowledge on the types of documents’ collections, their functions and organisation, management, aknowledge of various information resources.- Ability to practically organize information services.- Knowledge and skills for the database modelling and administration, information seeking, fordetermination of information consumers’ needs, for the critical analysis, selection and evaluation ofinformation.- Ability to conduct research in the field of information science, librarianship and book science.- Communication skills, ability to communicate with the different target groups, and participate in teamworkactivities.- Ability to think critically and systematically, hypothesize the problems, and solve them.- Learning skills for the further studies at Master level (e.g. for self-analysis and self-directed study).Basic principles of the curriculum:While fulfilling the general objectives and learning outcomes, the bachelor studies curricula relies upon theconceptual basis of:- scientific knowledge and professional practice;- Estonian Standard for Higher Education and the principles of Bologna process;- the relevant standards in professional field (e.g. professional standard Librarian III, IV and V, approved onthe 8th of December, 2003 by the Professional Council of Librarians);

345

- ethical principles that exist in the area and inexplicit in ”The Ethical Code of Librarian and InformationProfessional” (approved by the Board of Estonian Librarians Association on 14th of February, 2001);- constructivism as a learning concept.Curricula accreditation: valid until 15.05.2008Study load in credits: 120 CPStudy load in ECTS: 180 ECTSNominal duration: 3 yearsLanguage of instruction: mainly Estonian, 10% EnglishISCED-97 level: 5A1Area of studies: social sciences, commerce and lawDegree: sotsiaalteaduste bakalaureusekraad infoteaduses [ Bachelor of Social Science (in the field ofInformation Science) ]Credentials issued on graduation: Diploma and Academic Transcript in Estonian, and Diploma Supplementin English upon the student’s requestHead of curricula, contact: Aile Möldre, PhD in information science, PhD in philology, e-mail: [email protected] requirements:Secondary School Certificate or corresponding recognized qualification attesting to completion ofsecondary education. State examinations required in: a native language, foreign language and one electivechosen by an applicant.For the graduates of the schools with Russian as an instruction language the state examination in Estonianlanguage is required with the result of 60 points at least.Admission is based on the average sum of the state examinations:The admission threshold. Exceeding the threshold is a precondition for starting the studiesStructure of curriculum:1.Introductory courses 21CP/33 ECTS, electives 57%2.Core courses 60 CP/90 ECTS, electives form 25% of core subjects (15 CP)3.Open electives 35 CP/51 ECTS4.Bachelor examination 4 CP/6 ECTSThe curricula stipulates the requirements for a knowledge of a foreign language at the level B2 according toEuropean Language Portfolio, and appropriate computer skills for the university studies, for the graduates ofthe schools with Russian as an instruction language the knowledge of Estonian language is required at C1level.Introductory courses 21CP/33ECTSObjectives:- To create the prerequisites for understanding of information nature and information activity in a broadcontext of social sciences and culture.- To create the prerequisites for the development of further knowledge supporting the student’s furtherprofessional choices.- To support the development of skills for conducting research.Subject codeDenominationCP (creditpoints)ECTSAssessmentCompulsory subjects 9CP/15ECTSMII 6003 Statistics and Data Analysis 3 5 PWTR6015 Introduction to Cultural Theory 3 5 E

346

SPK6005 Social psychology 3 5 EElectives 12CP/18ECTSAIG6026 Main Periods of Western History 4 6 PSII6001 Information Seeking: Sources and Methods 3 5 PSAM6001 Basics of Economics 3 5 CSAV6003 Basics of Politics and Government 3 5 CWTR6016 Introduction to Socio-Cultural Anthropology 3 5 EWTR6024 Introduction to Semiotic 3 5 EWTR6013 Introduction to Sociology 3 5 ESTP6004 Social Problems Today 3 5 CSAM6020 Basics of Law 3 5 EDID6004 Introductory Course of Demography 3 5 CWTR6011 Introduction to Philosophy 3 5 ESPK6001 Overview of Psychology 3 5 PLearning outcomes:- Awareness of the correlations between a man, society and culture, and basics of philosophical thinking.- Ability to understand the society development trends.- Knowledge of statistical data processing, and interpretation of the analysis findings.- Ability to develop professional choices arising from the students’ own interests.Core subjects / main subject studies 60CP/ 90ECTS, compulsory subjects 45CP/68 ECTSand electives 15 CP/22ECTS (25%).Electives can be chosen from any of the three modules in a total sum of 15 CP/22 ECTS.Content Module 1: Theoretical Foundations of Information Science 30CP/42ECTSObjectives:-To develop a theoretic ground for the organisation of information service and conducting research in thefield of information science, librarianship and book science.- To create the prerequisites for developing knowledge on information generation and communication.- To create the prerequisites for developing knowledge on the history of collections development,organization and legal grounds of contemporary collections’ system.Subject code Denomination CP (Creditpoints)ECTS AssessmentCompulsory subjects 16CP/24ECTSSII6003 Introduction to Information Sciences 4 6 ESII6004 Research Methods in Information Science 4 6 ESIR6020 History of Books and Libraries 4 6 ESIK6005 Student’s Individual Research Project 4 6 PElectives 12CP/18ECTSSII6022 Legal Protection of Intellectual Property 3 4 PSIR6013SIR6017SIR6023Basics of Records ManagementReligion and Texts in the WorldHistory and Theory of Archiving333545PEELearning outcomes:

347

- Knowledge of the terminology in the area of information and document collections, philosophical startingpoints, main theories and research work methodology in the field, research strategies and methods, skills fortheir application in research in the field of information science, librarianship and books science.-Knowledge on history of information, its generation and distribution, and documents collections.- Knowledge on the legal regulations of the works and other types of intellectual property.-Written and oral presentation skills, skills for teamwork activities and self-directed studies.-Analysing skills, cognitive skills.-Ability to think critically and solve the problems, to make decisions.- Ability to work self-sufficiently, to acquire learning skills for the further studies at master level (includingskills for self-analysis and self-sufficient work).Content Module 2: Acquisition, Analysis and Mediation of Information Resources27CP/38ECTSObjectives:- To support the development of knowledge and skills for semantic organisation of information, its criticalanalysis and evaluation.- To create the prerequisites for acquiring knowledge and skills for the development of information resourcesin the documental information collections, for becoming proficient in relation to the national and foreignproviders of information content.- To develop skills for the databases modelling and administration.Subject code Denomination CP (creditpoints)ECTS AssessmentCompulsory subjects 15CP/22ECTSSII6006 Collection Management 3 4 ESIK6006 Bibliographic Description and Subject Cataloguing 4 6 PSIK6007 Indexing and Abstracting 4 6 PSIR6021 Publishing 4 6 EElectives 12CP/16ECTSSII6008 Database Management 3 4 CSIK6025 Information Systems and Networks 3 4 ESIR6018SIR6032Special Collections: Old and Rare BooksArchiving in Electronic Environment3344PCLearning outcomes:- Ability for bibliographic and analytical description, and electronic catalogue construction.- Ability for the classification and cataloguing of documents.- Knowledge on documents collection management, procurement of information resources, the principles oftheir preservation, information sources, information distributors.- Knowledge and skills for the work with special collections.- Knowledge on the development and administration of databases.- Analytic and cognitive skills.Content module 3: Organisation of Information Services 30CP/42ECTSObjectives:

348

- To develop theoretical and experimental basis for seeking of different information resources, and theorganisation of information service.-To create the prerequisites for the development of skills in the organisation of document informationcollections and their management.- To create the opportunities for acquiring practical experience in the area of library and informationservices.Subject code DenominationCP (creditpoints)ECTS AssessmentCompulsory subjects 14CP/20ECTSSII6005 Information Sources and Retrieval 4 6 ESII6010 Information Management in Organisations 3 4 ESII6011 Information Services 3 4 ESIK6009 Professional Placement at Library 4 6 PElectives 16 CP/22 ECTSSII 6016 Business Information Sources 3 4 PSIK6003 Marketing in Library and Information Work 3 4 PSIR6012SIR6014SIR6019Storing and Preservation of Archive RecordsLegal Regulation of Records ManagementInformation Resources in Social Science434646EEELearning outcomes:Knowledge and skills for information seeking in digital and paper resources, for their selection, andinformation evaluation.Knowledge on the types, functions, organization of document collections, their management.Ability to organize information service practically depending on the needs of information consumers,acquiring practical experience in library and information work.Communicative skills, ability for written and oral self-expression.Ability to think critically and systematically, to hypothesize the problems and solve them.Open electives 35CP/51ECTSObjectives:The aim of open electives is to create opportunities in order to satisfy the student’s needs for individualdevelopment and intellectual interests. The courses from this module can be also used for a foreign languageknowledge improvement as well as for the improvement of computer skills.Learning outcomes:- Knowledge and skills obtained in the subjects in order to support self-development in chosen profession.- Knowledge of a foreign language at the level B2 according to European Language Portfolio.- Appropriate computer skills for the university studies.- For the graduates of the schools with Russian as an instruction language the knowledge of Estonian at C1

349

level.Ability to implement professional skills for information and document management, administration, paperbasedand digital archiving in modern enterprises.Bachelor Examination 4CP/6 ECTSObjectives:To support the efficiency of professional knowledge acquired by the fulfilment of curricula.To assess the achievements level, and ability to analyze professional issues.Course code Denomination AP (creditpoints)ECTSSII 6012 Bachelor Examination 4 6Learning outcomes:- Successfully achieved knowledge on specialisation.- Ability to integrate the knowledge and skills obtained during the studies for a consistent understanding of profession

350

11. pielikums. Atsauksmes (2) no ārvalstu augstskolām, kuras realizē līdzīgas studiju programmas

351

Atsauksme no Tallinas Universitātes

352

Atsauksme no Viļņas Universitātes

354

12. pielikums. Atsauksmes (2) no profesionālām organizācijām

356

Atsauksme no Latvijas bibliotekāru biedrības

357

Atsauksme no Latvijas arhīvistu biedrības

358

13. pielikums.

Studentu ieteikumi programmas pilnveidei1.tabula

Studējošo ieteikumi programmas pilnveidei

Akadēmiskie gadi

Studentu norādījumu uz trūkumiem studiju programmā

(no aptaujas anketām)

Pasākumi trūkumu novēršanai studiju programmas sagatavošanai

pārakreditācijai

2004./2005 Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Trūkst kursu, kas apskatītu

informācijas darbu arī citās iestādēs, ne tikai bibliotēkās.

2. Atsevišķu pasniedzēju attieksme pret studentiem.

Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Kursi tiek ieviesti

pārkreditējamā studiju programmā (Arhīvniecība, Dokumentu pārvaldība, Informācijas un zināšanu organizēšana organizācijās; Datu intelektuālā analīze; Organizāciju teorija u.c.)

2. Nomainīti daži docētāji.Kursu organizācijai –

1. Studentus neapmierina izmaiņas studiju plānā

Kursu organizācijai –1. 2005. gadā programmas studiju

plānā bija jāveic izmaiņas, lai programmu saskaņotu ar LU Studiju programmu nolikumu (apstiprināts 29.03.2004), un SZF kopīgajām prasībām studiju programmu īstenošanai, kas tika pieņemtas pēc programmas akreditācijas (programma tika sagatavota akreditācijai jau 2004. gada martā).

2005./ 2006. Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Interesantākas lekcijas (pilnveidot

pasniegšanas metodes)2. Vairāk praktisko nodarbību.3. Lielāka orientācija uz informācijas

centriem u.c. informacionālām iestādēm, ne tikai bibliotēkām.

Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Docētājiem ieteikts

izmantot atraktīvākas metodes lekciju laikā.

2. Atbilstoši kursa specifikai, novērtēts un palielināts praktisko nodarbību skaits, samazinot lekciju skaitu.

3. Kursi tiek ieviesti pārkreditējamā studiju programmā (Arhīvniecība, Dokumentu pārvaldība, Informācijas un zināšanu organizēšana organizācijās; Datu intelektuālā analīze; Organizāciju teorija u.c.)

Kursu organizācijai –1. Visām lekcijām izdales materiālus;2. Vairāk e-kursu;3. Novērst kursu satura dublēšanos

Kursu organizācijai –1. Lielākā daļa docētāju

sagatavo izdales materiālus kursu lekcijām, nodarbībām semināriem. Pakāpeniski izdales materiālu sagatavošanu aizstāj e-kursi, kuros iespējama piekļuve nepieciešamajiem kursa materiāliem.

359

2. Docētāji sagatavo e-kursus.52

3. Veikta kursu satura dublēšanās novēršana.

2006./ 2007. Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Interesantākas, saistošākas lekcijas (pilnveidot pasniegšanas metodes)

Kursu kvalitātei un struktūrai –Daļa docētāju doktorantūras studiju ietvaros apguvuši jaunākās didaktikas metodes un tās pielieto kursos, daļa docētāju gatavojas apgūt Augstskolas didaktikas kursus.

Kursu organizācijai –1. Vairāk kursus sagatavot e-kursu

formā un īstenot elastīgāku apmācību (īpaši NLN studenti);

2. Pārdomāt C daļas kursu organizāciju un apguves iespējas (īpaši NLN studenti);

3. Mainīt moduļu sistēmu studiju programmā, akcentus no informacionālajiem procesiem nomainot uz zinātnēm: bibliotēkzinātni, informācijas zinātni un grāmatzinātni.

4. Organizēt racionālāku lekciju plānojumu bakalaura programmas NLN studentiem (maksimāli aizpildītas sestdienas).

Kursu organizācijai –1. E-kursu sagatavošana turpinās.2. Pārakreditējamā programmā ir

samazināts C daļā apgūstamo kursu skaits (2 kp apjomā).

3. Pārakreditējamā programmā saglabāta tematiskā moduļu sistēma, jo tā ir piemērotāka programmas organizācijai

4. Ņemts vērā un realizēts.

2007./2008. Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Pārskatīt atsevišķu kursu saturu, to

papildināt ar jaunākajām tendencēm nozarē

2. Vairāk praktisko nodarbību kursos.

3. Vairāk iesaistīt studentus diskusijās, lai veicinātu līdzdomāšanu.

4. Ieviest vairāk kursus par mūsdienu informācijas tehnoloģijām;

5. Ieviest kursus par informācijas pārvaldību citās organizācijās

Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Docētāji seko līdzi jaunākajām

tendencēm nozarē un iespēju robežās atjauno kursu saturu.

2. Atbilstoši kursa specifikai, palielināts nodarbību, kā arī semināru skaits.

3. Docētāji cenšas padarīt lekcijas u.c. atraktīvākas, ieviešot tādas metodes kā gadījumu analīzi, nekonfernces u.c.

4. Pārkreditējamā programmā ir palielināts kp skaits datortehnoloģiju apguves kursiem, kā arī ieviesti jauni kursi (piem., Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās; Datu intelektuālā analīze).

5. Pārkreditējamā programmā ir iekļauti kursi par informācijas pārvaldību arhīvos un dokumentu pārvaldību.

Kursu organizācijai –1. Piedāvāt lielāku izvēli B daļas

kursos;2. Pārskatīt atsevišķu kursu apjomu

Kursu organizācijai –1. Pārkreditējamā programmā B daļā

tiek piedāvāta samērā liela kursu izvēle (par 38 kp vairāk nekā

52 BA programmā apmēram 70% kursu ir sagatavoti e-kursi.

360

BA (piem, samazināt apjomu neprofesionālajiem kursiem (Dabaszinātnes mūsdienu tendences), palielināt stundu skaitu – svarīgiem nozares kursiem – piem., elektroniskā informācijas meklēšana, datubāzu izveide). Īpaši to atzīmē NLN studenti.

3. Novērtēt atsevišķu pasniedzēju (stundu pasniedzēju) didaktiskās kompetences.

4. Visām lekcijām izdales materiālus;

5. Problemātiska C daļas kursu apguve (lekciju laiki pārklājas, NLN studentiem – grūtības ar kursu apmeklējumu, ja lekcijas notiek darbadienās).

nepieciešams), taču izvēles iespējas ir atkarīgas no studējošo skaita.

2. Pārkreditējamā programmā ir pārskatīts kursu apjoms un vairākiem kursiem samazināts vai palielināts kp skaits, kā arī mainīta to vietu programmas daļā (A un B).

3. Docētāji tiek informēti par nepilnībām kursu pasniegšanā.

4. Lekciju izdales materiāli tomēr tiek samazināti, jo kursu mācību materiāli ir pieejami e-kursos.

5. C daļas kursu skaits pārakreditējamā programmā ir samazināts.

2008./ 2009. Kursu kvalitātei un struktūrai – 1. Operatīvāk atjaunot kursu saturu.2. Organizēt saistošākas lekcijas un

lietot formas, kas aktīvāk iesaista studentu studiju procesā;

3. Vairāk piedāvāt tehnoloģiju kursus,

4. Nodrošināt kursus, kas ļauj iegūt informācijas speciālistam nepieciešamās zināšanas.

Kursu kvalitātei un struktūrai – 1. Docētāji seko līdzi

jaunākajām tendencēm nozarē un iespēju robežās atjauno kursu saturu.

2. Daļa docētāju doktorantūras studiju ietvaros apguvuši jaunākās didaktikas metodes un tās pielieto kursos, daļa docētāju gatavojas apgūt Augstskolas didaktikas kursus.

3. Pārkreditējamā programmā ir palielināts kp skaits datortehnoloģiju apguves kursiem, kā arī ieviesti jauni kursi (piem., Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās; Datu intelektuālā analīze).

4. Pārkreditējamā programmā ir iekļauti kursi par informācijas pārvaldību arhīvos un dokumentu pārvaldību.

Kursu organizācijai – 1. Piedāvāt lielāku izvēli B daļā. 2. Risināt jautājumu par C daļas

kursu apguvi (īpaši NLN53 studentiem);3. Pārdomāt kursu dalījumu A un B

daļā (atsevišķi B daļas kursi šķiet nozīmīgāki par A daļas kursiem);

4. Palielināt kontakstundu skaitu NLN studijās.

Kursu organizācijai – 1. Pārkreditējamā

programmā B daļā tiek piedāvāta samērā liela kursu izvēle (par 38 kp vairāk nekā nepieciešams), taču izvēles iespējas ir atkarīgas no studējošo skaita.

2. C daļas kursu skaits pārakreditējamā programmā ir samazināts.

3. Pārkreditējamā programmā ir pārskatīts kursu apjoms un vairākiem kursiem

53 NLN - nepilna laika neklātiene

361

samazināts vai palielināts kp skaits, kā arī mainīta to vietu programmas daļā (A un B).

4. Studējošo finansiālās situācijas dēļ, kontakstundu skaits NLN studējošajiem ir saglabāts iepriekšējā apjomā (1/4 no kursa apjoma).

Galvenie uzlabojumi pārakreditējamā programmā ir šādi:

Kursu kvalitātei un struktūrai –1. Palielināts kursu apjoms informācijas tehnoloģiju apguvei

2. Programmā iekļauti kursi par informācijas pārvaldību arhīvos, organizācijās, dokumentu pārvaldība;

3. Aktualizēts kursu saturs ar jaunākajām atziņām, metodēm un pieejām nozarē;

4. Pārskatīts kursu apjoms un tas samazināts vai palielināts, atbilstoši mūsdienu tendencēm nozarē;

5. Atbilstoši kursa satura specifikai, kursu struktūrā veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu sabalansētu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi un aktīvāk iesaistītu studentu studiju procesā.

Kursu organizācijai – 1. Mainīts kursu sadalījums pa programmas daļām, atbilstoši kursā apgūstamo zināšanu aktualitātei

un pielietojamībai (pielietojamības plašumam);

2. Palielinātas kursu izvēles iespējas programmas B daļā;

3. Samazināts C daļas kursu apguves apjoms, lielāku laiku atvēlot nozares kursu apguvei;

4. Lielākajai daļai kursu sagatavoti materiāli e-kursa formā.

362

14.pielikums. Reklāmas un informatīvie materiāli par studiju iespējām

363

15.pielikums. Diploma pielikuma paraugs

Bakalaura studiju programmai”Informācijas pārvaldība”

LATVIJAS UNIVERSITĀTEReģ. Nr. 3341000218

Raiņa bulvāris 19. Rīga. Latvija. LV-1586: tālr. 7034301. 7034320: fakss 7034513:e-pasts [email protected]

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes unkultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtuobjektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu)akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personassekmīgi pabeigto studiju būtību līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes parkvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

DIPLOMA PIELIKUMS (Diploma Sērija Nr. )

1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU

Vārds: Tests

Uzvārds: Tests

Dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 11.07.1986.

Studenta identifikācijas numurs vai personas kods: Tests

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU

2.1. Kvalifikācijas nosaukums:Sociālo zinātņu bakalaurs bibliotēkzinātnē un informācijā

2.2. Galvenā(s) studiju joma(s) kvalifikācijas iegūšanai:Informācijas pārvaldība

2.3. Kvalifikācijas piešķīrējas iestādes nosaukums un statuss:Latvijas Universitāte, valsts akreditēta (06.08.1999.), valsts dibināta, universitāte

2.4. Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss : tā pati, kas minēta 2.3.punktā

2.5. Mācību valoda un eksaminācijas valoda(s): latviešu

369

3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI

3.1. Kvalifikācijas līmenis:Pirmais (pamatstudiju) akadēmiskais grāds

3.2. Oficiālais programmas ilgums, programmas sākuma un beigu datums:3 gadi pilna laika studiju, 120 Latvijas kredītpunkti, 180 ECTS kredītpunkti,05.09.2010. – 04.07. 2013.

3.3. Uzņemšanas prasības:Vispārējā vidējā izglītība vai pamatizglītība un 4 gadu vidējā profesionālā izglītība

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM

4.1. Studiju veids: pilna laika studijas

4.2. Programmas prasības:- apgūt mūsdienu teorētiskās zināšanas un prasmes informācijas pārvaldībā

bibliotēkās, informācijas centros, arhīvos un citās institūcijās; - apgūt izpratni par bibliotēkzinātni, informācijas zinātni, grāmatzinātni, arhīvzinātni

un dokumentu un informācijas pārvaldību, - apgūt zināšanas un prasmes analizēt, kā arī patstāvīgi veidot un novērtēt

informācijas pārvaldības sistēmas- izstrādāt un publiski aizstāvēt bakalaura darbu 10 kredītpunktu apjomā.

4.3. Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

A DAĻA (OBLIGĀTĀ DAĻA)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS

kredīti Vērtējums

Ievads studijās un pētniecībā 2 3 8 (ļoti labi)Vadīšanas teorija 2 3 9 (teicami)Vide un ilgtspējīga attīstība 4 6 9 (teicami)Kultūras teorija un vēsture 2 3 8 (ļoti labi)Profesionālā angļu valoda informācijas speciālistiem I 2 3 7 (labi)Profesionālā angļu valoda informācijas speciālistiem II 2 3 7 (labi)Informācijas infrastruktūra un institūcijas 2 3 7 (labi)Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā 4 6 8 (ļoti labi)Pētniecība informācijas zinātnē 2 3 9 (teicami)Informācijas sabiedrības pamati 2 3 7 (labi)Ievads informācijas zinātnē 4 6 8 (ļoti labi)Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes 2 3 8 (ļoti labi)Informācijas un zināšanu pārvaldība organizācijās 4 6 7 (labi)Informācijas organizēšana 4 6 9 (teicami)Zināšanu organizēšana 2 3 8 (ļoti labi)WWW lapu veidošanas pamati 4 6 8 (ļoti labi)Informācijas sistēmas 4 6 9 (teicami)Ievads metadatos 2 3 7 (labi)Informācijas avoti un meklēšana 4 6 8 (ļoti labi)Informācijas pakalpojumi 2 3 8 (ļoti labi)Informācijpratība 2 3 9 (teicami)Digitālās bibliotēkas un repozitāriji 4 6 8 (ļoti labi)

370

B DAĻA (IEROBEŽOTĀS IZVĒLES DAĻA)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS


Arhīvniecība 4 6 8 (ļoti labi)Informacionālās darbības normatīvā bāze 2 3 9 (teicami)Informācijas dienesti un centri 2 3 9 (teicami)Informācijas institūciju pārvaldības pamati 2 3 8 (ļoti labi)Organizāciju teorija 4 6 7 (labi)Dokumentu pārvaldības pamati 4 6 8 (ļoti labi)

Datubāžu veidošanas pamati 4 6 8 (ļoti labi)Biznesa datu analīzes tehnoloģijas 2 3 7 (labi)Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes 2 3 7 (labi)Elektroniskā izdevējdarbība 2 3 9 (teicami)Ievads komunikācijas zinātnē 2 3 8 (ļoti labi)Ekonomikas teorijas pamati 4 6 9 (teicami)SPSS sociālās zinātnēs 2 3 9 (teicami)Sociālā psiholoģija 2 3 8 (ļoti labi)

C DAĻA (BRĪVĀS IZVĒLES DAĻA)Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS


Veselības un sporta izglītība 2 3 8 (ļoti labi)

KURSA DARBI / PROJEKTIKursa darbs 4 6 8 (ļoti labi)

PRAKSEKursa nosaukums Kredītpunkti ECTS


Akadēmiskā prakse (informācijas pārvaldība organizācijās) 4 6 8 (ļoti labi)GALA PĀRBAUDĪJUMI

Bakalaura darbs 10 15 8 (ļoti labi)Tēmas nosaukums: Studentu uzvedība informācijas meklēšanas procesā

4.4. Atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu:

Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars šīs programmas absolventu vidū

10 (izcili) 0% 9 (teicami) 28%8 (ļoti labi) 51%

7 (labi) 21%6 (gandrīz labi) 0%

5 (viduvēji) 0% 4 (gandrīz viduvēji) 0% 3-1 (neapmierinoši) 0%

Kvalifikācijas īpašnieka vidējā svērtā atzīme: 8,1

371

4.5. Kvalifikācijas klase: „Standarta”Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritērijus sk. 6.1. punktā.

5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU

5.1. Turpmākās studiju iespējas: Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākajās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves

5.2. Profesionālais statuss:Nav paredzēts piešķirt

6. PAPILDINFORMĀCIJA

6.1. Sīkāka informācija:Šis diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu Sērija Nr.

Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Latvijas Universitāte.

Latvijas Universitātes bakalaura studiju programma „Informācijas pārvaldība” ir akreditēta no dd.mm.gggg. līdz dd.mm.gggg.

Papildinājums punktam 4.4.Kvalifikācijas īpašnieka vidējo svērto atzīmi rēķina pēc formulas: av=sum(a*f)/sum(f), kur: av –svērtā vidējā atzīme, a - studenta iegūtais vērtējums par katru programmas A un B daļas kursu, f - šā kursa apjoms kredītpunktos.Papildinājums punktam 4.5.Kvalifikācija klases "Standarta" piešķiršanas kritērijs: - izpildītas visas programmas prasības. Minētie kritēriji nav attiecināmi uz ārvalstu augstskolās iegūto vērtējumu.

6.2. Papildinformācijas avoti:

Latvijas UniversitāteRaiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1586, telefons: +371-7034444,fakss: +371-7225039; e-pasts: [email protected]

Akadēmiskās informācijas centrs (Latvijas ENIC/NARIC),Vaļņu iela 2, Rīga, Latvija, LV-1050, telefons: +371-67225155; fakss: +371-67221006e-pasts: [email protected]

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļaLomonosova iela 1, Rīga, Latvija, LV-1019, telefons: +371-67140522, fakss: +371- 67140233 e-pasts: [email protected]

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS:

7.1. Datums: dd.mm.gggg.

7.2. Paraksts un tā atšifrējums: (paraksts) XXX

7.3. Pielikuma apstiprinātāja amats: LU mācību prorektors, prof.

7.4. Zīmogs vai spiedogs

372

(zīmogs)

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ

Skat. nākamās divas lappuses

373

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS

Datums: 15.12.2011.

Paraksts un tā atšifrējums:_______________________M. Auziņš

Pielikuma apstiprinātāja amats: Latvijas Universitātes rektors

Zīmogs vai spiedogs:

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪSk. nākamās divas lappuses

374

16. pielikums. Skolēnu zinātniskā darba konkursa nolikums

2010. gada skolēnu zinātniski pētniecisko darbukonkursa nolikums komunikācijas zinātnē, politikaszinātnē, socioloģijā, informācijā un bibliotēkzinātnēAPSTIPRINĀTSar Latvijas UniversitātesSociālo zinātņu fakultātesDomes 2009. gada 21.septembra lēmumu Nr.64.Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2009.gada 19.oktobrim.Grozījumi: Latvijas UniversitātesSociālo zinātņu fakultātesDomes 2009.gada 19.oktobra lēmums Nr.75.

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursu komunikācijas zinātnē, politikaszinātnē, socioloģijā, informācijā un bibliotēkzinātnē organizē Latvijas UniversitātesSociālo zinātņu fakultāte (turpmāk - LU SZF), iesaistot darbu vērtēšanā Latvijāpazīstamus atbilstošās jomas speciālistus.1. Konkursa mērķi- rosināt skolēnu interesi par mūsdienu sabiedrības attīstības procesiem un parādībāmun veicināt viņu kritiskās domāšanas spējas to analīzē un novērtēšanā;- attīstīt skolēnu prasmes vākt, sistematizēt un analizēt faktus un meklēt tiemteorētiskus izskaidrojumus;- sekmēt skolēnu spējas skaidri izklāstīt un argumentēt savus spriedumus;- ievirzīt skolēnus akadēmiskajām studijām augstskolā un zinātniski pētnieciskajaidarbībai; - popularizēt pasaules akadēmiskajā vidē aktuālos teorētiskos spriedumuspar sabiedrības attīstības tendencēm; - paplašināt skolēnu redzesloku savas nākotnesnodarbošanās izvēlē.2. Konkursa norise- Konkurss notiek sekcijās – komunikācijas zinātnes, politikas zinātnes, socioloģijā,informācijas un bibliotēkzinātnes sekcijā. - Konkursā var piedalīties tikai 12. klašuskolēni. - Dalībniekiem atbilstoši izvēlētajai sekcijai jādefinē sava darba tēma unjāizstrādā darbs, lai tas skaidri atsegtu pētījuma problēmu, parādītu tā iespējamo

377

lietojumu praksē un būtu lietderīgs citiem pētniekiem turpmākā ideju izstrādē unprakses analīzē. - Konkurss tiek organizēts 2 kārtās. Pirmajā kārtā dalībniekiem līdz2010.gada 19. aprīlim jāiesniedz LU SZF dekanātā vai jāiesūta pa pastu savipētnieciskie darbi. Otrā kārta notiek 2010. gada 7.maijā.3. Prasības darbu izstrādē un darbu vērtēšana- Konkursā iesniegtos darbus vērtē konkursa komisija, kuru apstiprina LU SZFDome. - Temats jāformulē īsi un precīzi, skaidri nosaucot pētījuma problēmu, laiatvieglotu darba mērķu un pētniecisko robežu noteikšanu. - Darba ievadā jāformulēpētījuma uzdevumi – kas jādara, lai izpētītu darbā pieteikto problēmu un kādainformācija jāiegūst, lai varētu izdarīt secinājumus. - Jāizvēlas savam pētījumamvisatbilstošākās pētījuma metodes: empīriskās (teksta satura analīze, intervēšana,anketēšana u.c.) un teorētiskās (indukcija, dedukcija, analīze, sintēze, salīdzināšana,modelēšana, matemātiskās statistikas metodes u.c.) un jāpamato to izvēle.Darba struktūra: - Titullapa (darba tēma, adresāts – LU Sociālo zinātņu fakultātesskolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkurss .........(nozares nosaukums), autors –vārds, uzvārds, kontaktadrese, telefons un e–pasts un skola, kuru pārstāv); - Saturarādītājs; - Ievads, kurā autors motivē temata izvēli un aktualitāti, nosauc pētāmāsproblēmas un izpētes jautājumus, pamato pētniecības metožu izvēli, formulē hipotēzi,pamato darba struktūru un dod citas norādes par savu darbu (ap 15% no darbaapjoma); - Nodaļās sakārtota galvenā daļa, kurā ir pētījuma izklāsts, argumenti(apmēram 75% no apjoma); - Secinājumi, kuros autors lakoniski izklāsta darbaizstrādes gaitā radušos atklājumus, parāda darba rezultātu un prognozē pētījumaiespējamo attīstības gaitu (ap 10% no apjoma); - Izmantoto avotu un literatūrassaraksts; - Anotācija latviešu valodā un svešvalodā, kurā ietvertas pētnieciskā darbaproblēmas, satura un secinājumu konspektīvs izklāsts; - Pielikumi ar titullapu"Pielikums" (katram materiālam jābūt kārtas numuram un paskaidrojošamtekstam/nosaukumam); - Avotu un literatūras sarakstā ievieto visus darbāizmantotos avotus un darbus tajā valodā, kādā tie sarakstīti. Tie jāsarindo alfabēta

378

secībā pēc autora uzvārda vai darba nosaukuma pirmā burta, ja autors nav zināms.Sarakstu ieteicams sākt ar darbiem latīņu alfabētā, pēc tam minēt darbus, kasuzrakstīti citā alfabētā. Sarakstu parasti sadala apakšnodaļās: 1) avoti; 2) literatūra.Bibliogrāfiskā aprakstā jāievēro dokumenta aprakstīšanas vispārīgie principi; Darbāuz izmantotajiem avotiem un literatūru ir jālieto bibliogrāfiskās atsauces(bibliogrāfisko ziņu kopums). Atsauces lieto šādos gadījumos:1) ja tekstā minētscitāts,2) ja tekstā dots skaitliskais materiāls,3) ja tekstā pieminēts vai aprakstītskāds piemērs vai vienreizējs gadījums, kas nav vispārzināms,4) ja tekstā izklāstītskādas personas teiktais vai uzskati;5) ja tekstā ir pieminēts kāds avots, zinātniskspētījums, raksts u.c.Atsauces jānovieto parindē katras lappuses beigās. Atsaucesnoformē pēc bibliogrāfiskā apraksta noteikumiem.Ja tekstā dots citāts, kas aizgūtsnevis no oriģināla, bet no kāda cita izdevuma, tad atsaucē jāraksta Citēts pēc: un jādodattiecīgā izdevuma bibliogrāfisks apraksts. - Darba apjoms bez pielikumiemnedrīkst pārsniegt 20 lappušu (32 000 zīmju), burtu izmērs – 12, intervāls – 1,5; -Darbu iesniedz datorrakstā uz A4 formāta lapām un iesietu (iesējuma vākiem navnozīmes), klāt pievienojot elektronisko versiju kompaktdiskā.4. Konkursa vērtēšanaPirmā kārta. Visus iesniegtos darbus izvērtē konkursa komisija, novērtējot tos ar 150punktiem pēc šādiem vērtēšanas kritērijiem:- temata novitāte (10), - pētāmoproblēmu formulējuma precizitāte, hipotēžu pamatotība un formulējums (20); -darba struktūras atbilstība pētījuma uzdevumiem un uzdevumu realizācija (20); -satura izklāsta skaidrība, sistēmiskums un mērķtiecīgums, atsevišķu darba sadaļuatbilstība to mērķiem (20); - pētniecības metožu izmantojums, empīrisko datuapstrāde un analīze (20); - teorētisko metožu izmantojums (20); - spriedumukvalitāte (20); - darba valoda (20).Labākie darbi tiek izvirzīti otrajai kārtai.Konkursa pirmās kārtas rezultātus publisko Latvijas Universitātes Sociālo zinātņufakultātes mājas lapā www.lu.lv/szf līdz 2010.gada 30.aprīlim.Otrā kārta. 2010. gada7.maijā plkst. 13:00 notiek konkursa dalībnieku projektu prezentācijas sekcijās (darba

379

mērķu izklāsts, realizācijas pamatojums, iespējamās efektivitātes novērtējums) undiskusijas.Konkursa dalībnieka prezentācija un piedalīšanās diskusijā tiek vērtēta ar 150punktiem pēc šādiem vērtēšanas kritērijiem:- darba tēmas pamatojums (20); -mērķu izklāsts un tam atbilstošu uzdevumu izvirzījums (20), - teorētisko konceptuizvēles pamatojums (20), - pētniecības metožu izvēles pamatojums (20); - autorapaša būtiskākie ieguvumi darba izstrādes gaitā (20), - prezentācijas prasmes (10), -argumentācijas un komunikācijas prasmes diskusijā (40).Prezentācijas formātu(mutiska uzstāšanās, datorprezentācija, izdales materiāli utt.) brīvi izvēlas konkursadalībnieks, tās maksimālais ilgums – 7 minūtes. Pēc prezentācijas konkursa komisijaslocekļi uzdod jautājumus un diskutē ar konkursa dalībnieku.5. Konkursa rezultāti Konkursa rezultāti tiek paziņoti 2010. gada 7.maijā− LUSociālo zinātņu fakultātē atbilstoši konkursa dienas plānojumam un publicētiwww.lu.lv/szf .− Pirmā vieta. Ieguvēji saņem diplomu un papildus punktus (komunikācijas unpolitikas sekcijā – 100, socioloģijas – 150, informācijas un bibliotēkzinātnes – 300),un bez konkursa tiek uzņemti atbilstošajā studiju programmā par valsts budžetalīdzekļiem, ko apliecina LU SZF izsniegtas apstiprinājuma vēstules.− Otrā vieta. Ieguvēji saņem diplomu un papildus punktus (komunikācijas unpolitikas sekcijā – 75, socioloģijas – 100, informācijas un bibliotēkzinātnes – 200)līdzdalībai konkursā uz studiju vietām sekcijai atbilstošajā studiju programmā, koapliecina LU SZF izsniegtas apstiprinājuma vēstules. − Trešā vieta. Ieguvēji saņemdiplomus un papildus punktus (komunikācijas, politikas un socioloģijas sekcijās – 50,informācijas un bibliotēkzinātnes – 100) līdzdalībai konkursā uz studiju vietāmsekcijai atbilstošajā programmā, ko apliecina SZF izsniegtas apstiprinājumavēstules.Uzvarētāji saņem arī citas balvas. Rezultāti tiek ņemti vērā 2010. un 2011.gada LU iestājpārbaudījumu konkursos tajās studiju programmās, kas atbilstlīdzdalībai sekcijās.

380

Papildus informācija un konsultācijas: Komunikācijas zinātne – asistente ElitaPlokste, [email protected] Informācijas zinātne un bibliotēkzinātne – doc. BaibaHolma, [email protected] Politikas zinātne – asociētā profesore Daina Bāra,[email protected] Socioloģijā- profesore Aija Zobena, [email protected] Fakultātesadrese:Sociālo zinātņu fakultāteLomonosova iela 1 ARīga, LV 1019Piezīme – Konkursam iesniegtos darbus autoriem atpakaļ neizsniedz.

381


Sociālo zinātņu fakultāte

Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmas

(programmas kods 43322) Studiju programma akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrimStudiju programmas direktoredoc. Baiba Holma, Dr. Philol.

un akadēmiskā maģistra studiju programmas (programmas kods 46321)

Studiju programmas akreditēta no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31.decembrim

Studiju programmas direktorsasoc. profesors Viesturs Zanders, Dr. Philol.

P A Š N O V Ē R T Ē J U M A Z I Ņ O J U M S

PAR 2008./2009. AKADĒMISKO GADU

Apstiprināts

Komunikācijas zinātnes studiju programmupadomes sēdē 14.10.2009. Protokola Nr.4

Padomes priekšsēdētāja:

prof. Inta Brikše, Dr.paed.

Apstiprināts

SZF Domes sēdē19.10.2009.

Protokola Nr.8

Domes priekšsēdētāja:

prof. Baiba Sporāne, Dr.paed.

382

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā 30.10.2009.

383

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS, ORGANIZĀCIJA UN PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA 3

1.1. Saturs un organizācija......................................................................................................................3

1.2. Studiju programmas praktiskā realizācija.....................................................................................3

2. STUDENTI 3

2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.......................................................................3

2.2. Studentu aptaujas.............................................................................................................................3

3. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS UN ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS 3

3.1. Akadēmiskais un administratīvais personāls.................................................................................3

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs....................................................................................3

4. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANAS AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS3

5. ĀRĒJIE SAKARI 3

5.1. Sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām..................................................3

5.2. Sadarbība ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežām.....................................3

6. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAI IZVIRZĪTO UZDEVUMU, IETEIKUMU IZPILDE 3

7.STUDIJU PROGRAMMAS SVID ANALĪZE..........................................................................3

PIELIKUMI 3

384

1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācijaInformācijas un bibliotēku studiju nodaļa (turpmāk - Nodaļa) dotajā atskaites periodā

realizēja akadēmisko bakalaura studiju programmu (BA) bibliotēkzinātnē un informācijā (29615) un akadēmisko maģistra studiju programmu (MA) bibliotēkzinātnē un informācijā

(29611). 1.1. Saturs un organizācija

Bibliotēkzinātnes un informācijas akadēmisko studiju programmu saturu nosaka programmu mērķis - nodrošināt iespēju apgūt vispusīgu akadēmisko izglītību bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē. Programmas ietver arī saskarnozaru kursus (pamatā - citu sociālo zinātņu kursus). BA ir organizēta atbilstoši “LU Studiju programmu nolikumam” (lēmums Nr. 236, 29.03.2004.) un ievērojot SZF kopīgās prasības. Kursi atlasīti un grupēti, par pamatu izdalot informacionālos procesus informācijas iestādēs. MA ir izstrādāta kā BA turpinājums, padziļināti apskatot un analizējot informācijas, bibliotēkzinātnes un grāmatniecības procesus, lai nodrošinātu speciālistus Latvijas bibliotēku sistēmas attīstīšanai un vadīšanai.

1.2. Studiju programmas praktiskā realizācijaAtbilstoši kopīgajām nostādnēm fakultātē, BA programmā tika veiktas nelielas strukturālas

izmaiņas, vispārīgo kursu A daļā - „Mūsdienu dabas zinātnes teorijas” (4 kp) aizstājot ar kursu „Vide un ilgtspējīga attīstība” (4 kp). Citas izmaiņas programmā ir attiecināmas uz katra docētāja aktivitātēm savu kursu pilnveidošanā. MA kursu struktūra netika mainīta. Nelielā studentu skaita dēļ, tika turpināta jau iepriekšējā akadēmiskajā gadā uzsāktā B daļas kursu apvienota docēšana abiem MA kursiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, studiju kursos tika izmantotas tādas formas kā lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, mācību ekskursijas, grupu darbs, gadījumu analīze. Vēl arvien nozīmīgāko daļu no kursa struktūras veido lekcijas (50% – 60%), tomēr gan BA, gan MA studenti aptaujās atzīmē, ka lekcijas varētu būt mazāk (apmēram 40% - 50% no kursa kopējā apjoma) un vairāk laika varētu tikt atvēlēts praktiskajām nodarbībām, semināriem. Nepieciešamība pēc lekcijām vairs nav tik liela arī tāpēc, ka daudziem kursiem ir sagatavoti materiāli e-kursu formā, kurus students var apgūt izlasot54. Tāpēc aktuālāks kļūst jautājums par e-kursu norises kopīgu principu (metodikas) izstrādi universitātes līmenī.

Arvien vairāk nodaļas docētāju īsteno studiju formas, kas ļauj studentiem aktīvi iesaistīties studiju procesā: seminārus, praktiskās nodarbības, mācību ekskursijas. Kā ļoti noderīgas un izcili sagatavotas tiek atzīmētas doc. L.Krūmiņas nodarbības viņas docētajos studiju kursos (studentu vērtējumā šie kursi kopumā saņem ļoti augstas atzīmes – „9” un „10”). No jaunākajām metodēm kursu īstenošanā atzīmējama nekonferences forma, kuru savā kursā „Informācijas sistēmas” izmēģināja lekt. B.Mūze un arī saņēma studentu pozitīvu vērtējumu.

Atskaites gadā turpinājās e-kursu sagatavošana: rezultātā BA programmas 24 kursiem ir e-forma (A daļā – 70%), MA programmā pagaidām gan tikai 6 kursiem (32%).

PriekšlikumiNo studentu ieteikumiem, kas iegūti aptaujā:

- Kursu kvalitātei un struktūrai – operatīvāk atjaunot kursu saturu, organizēt saistošākas lekcijas, lietot formas, kas aktīvāk iesaista studentu studiju procesā; vairāk piedāvāt tehnoloģiju kursus, nodrošināt kursus, kas ļauj iegūt informācijas speciālistam nepieciešamās zināšanas;- Kursu organizācijai – piedāvāt lielāku izvēli B daļā, risināt jautājumu par C daļas kursu apguvi (īpaši NLN55 studentiem); pārdomāt kursu dalījumu A un B daļā (atsevišķi B daļas kursi šķiet nozīmīgāki par A daļas kursiem); palielināt kontaktstundu skaitu NLN studijās.

Jāatzīmē, ka daļa no studentu ierosinājumiem ir nemainīgi jau vairākus gadus. To atkārtošanās ir skaidrojama gan ar objektīviem, gan subjektīviem faktoriem. Lekciju kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no paša docētāja ieinteresētības: gan satura, gan pielietoto metožu ziņā. Kursu izvēles iespējas diemžēl ierobežo vairāki faktori: studentu skaits un finansējums. Lai

atvieglotu C daļas kursu apguvi, fakultāte piedāvāja iespēju izmantot citu SZF nodaļu kursus. Tehnoloģiju apguvei un plašākai mērķauditorijai paredzētu kursu ieviešana prasa būtiskākas

programmu strukturālas izmaiņas, kas liek maksimāli ātri gatavot programmas

54 BA programmā 70% A daļas kursu ir e-kursi. 55 NLN - nepilna laika neklātiene

385

pārakreditācijai. Šis process jau ir uzsākts. Nodaļa ir pieņēmusi arī lēmumu palielināt kontaktstundu skaitu NLN studijās.

No docētāju ieteikumiem:Pilnībā neīstenotie ieteikumi no iepriekšējā atskaites gada (atkarīgi no LU Akadēmiskā departamenta) : Izstrādāt metodiku e-kursu īstenošanai LU (studiju materiālu komplekts un pārbaudes darbi;

kontaktstundu skaits; stundu skaits slodzes aprēķināšanai). Nodrošināt operatīvāku sistēmu studiju kursu aprakstu aktualizācijai sistēmā LUIS.Ieteikumi, kuru aktualitāte saglabājas: Nodrošināt operatīvāku studiju kursu atjaunināšanu, aktīvāk sekot līdzi nozares attīstības

tendencēm un norisēm praksē. Izstrādāt projektus, kuru realizācijā docētāju vadībā būtu iesaistīti studenti. Intensīvāk piedāvāt Nodaļas mācību kursus, kas aktuāli arī citu nozaru studentiem, C daļai vai

citām programmām.Jaunie ieteikumi: Aktivizēt tālākizglītības programmu un to sasaistīt ar BA un MA programmu. NLN studiju formu pārveidot par tālmācības formu.

2. Studenti2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Kaut arī Nodaļā ir atjaunināta Nodaļas studiju padome, atskaites periodā bija vērojama aktīva neformālu studentu grupu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā, kas izpaudās gan asā kritikā, gan konstruktīvos priekšlikumos (gan no BA, gan MA studentiem). Priekšlikumi tika ņemti vērā pārakreditējamo programmu izstrādē. Studējošo ieteikumi studiju procesa uzlabošanai tika iegūti arī Nodaļas regulāri organizētu aptauju rezultātā.

2.2. Studentu aptaujas Atskaites perioda novērtēšanai tika izmantotas šādas aptaujas: studējošo aptauja par studiju

programmu (BA, MA), aptaujas par studiju kursiem (pašu docētāju organizētas - atgriezeniskai saitei par kursu); absolventu aptauja.

Lai noskaidrotu studējošo viedokli par studiju programmu kopumā, tika aptaujāti BA PLK56

studenti (79 %), NLN studenti (67%) un MA 2.kursa studenti (82%). Aptaujas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām BA (97% PLK un 100% NLN ir pilnīgi vai drīzāk apmierināti ar studijām).

Viedoklis par kursu kvalitāti un struktūru BA programmā ir šāds: apmierināti ar kvalitāti ir 74 % studentu (PLK – 63%; NLN – 84 %). Lielākā daļa BA studentu ir apmierināti ar kursu struktūru (70%), taču aplūkojot atsevišķi pa studiju formām redzams, ka apmierināti ir 57 % PLK studenti un 83 % NLN studenti. Kursu organizācija daļēji apmierina lielāko daļu studentu (64%).Viszemākā apmierinātība ir ar kursu sadalījumu pa A, B, un C daļās (48% ir daļēji apmierināti), kā galveno iemeslu neapmierinātībai minot izvēles ierobežotību B daļas kursiem un C daļas kursu apgrūtināto apguvi. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir samazinājusies studentu kopējais vērtējums BA studiju programmai – vid. atzīme – 7,9 (iepriekš – 8,1).

Aptaujājot maģistra programmas studentus, var secināt, ka 75 % ir daļēji apmierināti vai pat pilnībā apmierināti ar kursu kvalitāti un organizāciju, kā arī kursu struktūru. Vairāk kritisku iebilžu ir pret B daļas kursu piedāvājuma vienmērību, reālām to izvēles iespējām. Lielā mērā to ir noteikusi nelielā studentu skaita diktētā nepieciešamība atsevišķus studiju kursus lasīt reizi 2 gados. Galvenokārt šis pats apstāklis nav devis gaidītos rezultātus no šajā akadēmiskajā gadā īstenotajiem diviem programmas B daļas moduļiem: Bibliotēkzinātne un grāmatzinātne un Informācijas pārvaldība. Ievērojami mazāk kā agrāk, respondenti ir norādījuši uz atsevišķu kursu satura pārklāšanos ar bakalaura programmā dzirdēto. Studentu vairākums uzskata, ka programmas docētāji ir kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti. Viņuprāt, pasniedzēji ir pieejami gan lekcijās un konsultācijās, gan ārpus tām.

Absolventu aptaujas tika organizētas pēc noslēguma darba aizstāvēšanas. 2008./ 2009. ak.g. beigās tika anketēti 49 absolventi ((26 - PLK BA un 10 - NLN BA), 13 - MA). Kopumā savu viedokli par studijām pauda 87% absolventu (81% - BA; 100% - MA). Dati liecina, ka BA absolventu

56 PLK - pilna laika klātiene

386

viedoklis par izglītības kvalitāti dalās: 52% to vērtē kā vidēji labu, 48% - kā augstu, taču kopumā 78,5 % absolventu atbild, ka šo programmu ieteiktu citiem. BA programmas absolventi ierosina organizēt interesantākas lekcijas, vairāk saistošu praktisko nodarbību, kā arī ieviest kursus, kas ļautu kļūt par informācijas speciālistu, nevis tikai bibliotekāriem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liels BA absolventu skaits (81 % PLK un 90 % NLN) ir atbildējuši, ka strādās specialitātē, kas saistīta ar iegūto izglītību. MA absolventu viedoklis par iegūtās izglītības kvalitāti ir labs: 70% studiju kvalitāti vērtē kā augstu. Ierosinājumi pilnveidei ir šādi: lielāku B daļas kursu izvēli, kā arī operatīvāk atjaunot kursu saturu (īpaši saistībā ar IT lietojumu). Programmas novērtējuma ticamību ietekmē arī fakts, ka 90 % MA absolventu strādās vai turpinās strādāt apgūtajā specialitātē.

3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls3.1. Akadēmiskais un administratīvais personāls

Dotajā atskaites gadā Nodaļas akadēmiskā personāla sastāvā izmaiņas ir notikušas: samazinājies ir akadēmiskajos amatos ievēlētā personāla skaits (no 8 uz 4,5). Vairāki Nodaļas

docētāji turpināja darbu uz līguma pamata lektora amatā (3). Studiju programmu realizācijā ir iesaistīti arī citu LU nodaļu docētāji un vieslektori (pamatā – nozares profesionāļi).

Personāla atlases politikas kritēriji ir saglabāti līdzšinējie: zinātniskā, akadēmiskā un profesionālā kvalitāte. Studijas doktora studiju programmās (Komunikācijas zinātnes un Filoloģijas) un darbu pie promocijas darba rakstīšanas turpināja astoņas57 doktorantes.

Priekšlikumi personāla turpmākai attīstībai ir līdzīgi kā iepriekšējos gados: Jāturpina docētāju profesionālā (aktīvāka nozares pasākumu (konferenču, semināru apmeklēšana) un didaktisko prasmju pilnveide (tai skaitā – e-kursu efektīva izmantošana, tālapmācības metodikas apguve, lekciju pasniegšana, citu formu ieviešana). Nodaļas stratēģiskās attīstības kontekstā un jaunu programmu izstrādei nepieciešams piesaistīt jaunus docētājus (doktorandi). Jāturpina plašāk popularizēt personāla zināšanas un prasmes (docēšana ārpus nodaļas programmām, konsultāciju sniegšana un ekspertēšana (piem., visas zināšanas, kas saistītas ar informācijpratības apguvi.)

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbsDocētāji turpināja savus iesāktos pētniecības tematus grāmatniecībā, bibliotēkzinātnē,

informācijas zinātnē. To rezultāti tika prezentēti gan konferencēs, gan atspoguļoti publikācijās (skat. piel. 6.tabulu).

Vairāki docētāji uzstājās ar referātiem SPPI konferencē „Laba pārvaldība Baltijas valstīs” (2008.g. 6.nov.) (prof. B.Sporāne, asoc.prof. V.Zanders, doc. L.Krūmiņa, doc. D.Pakalna, doc. B.Holma), un ikgadējā LU 67. konferencē (2009.g. februārī) (bibliotēkzinātnes sekcijā: doc.D.Pakalna, doc.B.Holma, lekt.V.Gerkena, MA programmas studente, doktorande; citās sekcijās – asoc.prof.V.Zanders).

Saistībā ar reformām skolu bibliotēkās, vairākās konferencēs58,59 uzstājusies B.Mūze ar referātiem par skolu bibliotēku informācijas sistēmu un e-katalogu.

Starptautiskās konferencēs uzstājušies ar referātiem asoc.prof.V.Zanders (Lietuva), doc.D.Pakalna (Grieķija60). Kā dalībnieces starptautiskās konferencēs savas zināšanas papildinājušas doc.L.Krūmiņa (Dānija61), doc.B.Holma (Portugāle62).

57 A.Štrāle, A.Taimiņa, G.Jaunmuktāne., I.Klekere, M.Dudareva, G.Komarova, E.Lazda, Dž. Dzirkale-Maļavkina58 Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības (LSBB) konference "Skolu bibliotēkas valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā" Rīgā, 2008.g. 5 decembrī59 Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija „Latvijas skolotājs – mūsdienīga mācību procesa organizētājs” Ogrē, 2008.g. 30.oktobrī60 „Qualitative and Qualitative Methods in Libraries” (Kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes bibliotēkās) Hanja, Krēta, Grieķija, 2009. gada maijā

61 „Pētniecības virzieni bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē”, Kopenhāgena (Dānijas Karaliskā bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes skola), 2008. gada 24.-25. novembrī.62 Bobcatsss 2009 - Challenges for the New Information Professional (Izaicinājumi jaunajam informācijas speciālistam), 2009. gada 28.-30.janvāris.

387

Atskaites gadā Nodaļas docētāji piedalījušies arī divos nozīmīgos LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētījumos: „Pārskats par tautas attīstību. Atbildīgums” (projekta vad. prof. J.Rozenvalds) (2008. g. 1. sept.- 2009. g. 30. jūn.) (piedalījās: prof.B.Sporāne; doc.L.Krūmiņa) un „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” (2009.g. janv. – 2009. g. jūn.) (piedalījās: doc. D.Pakalna, lekt.B.Mūze, doc. B.Holma un studentes: S.Suhaņenkova (ss05048) (MA), K.Papule (kp07021) (BA), L.Kalneta (lk07057) (BA)).

4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsTāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā gadā Nodaļas darbības finansēšanas avoti ir valsts

budžeta līdzekļi un maksas studentu iemaksas (fizisko un juridisko personu līdzekļi, studiju kredīti). Papildus finanses tika iegūtas, iesaistoties SPPI pētniecības projektā.

Pateicoties fakultātes vadības iniciatīvai, gan docētājiem, gan studentiem ir labs materiālais un tehniskais nodrošinājums (datori, kopēšanas iekārtas, datorprojektori, piekļuve internetam), kas ļauj izmantot mūsdienīgas apmācības metodes un rada apstākļus individuālām

studijām (datorklases, ar datortehniku aprīkota lasītava SZF bibliotēkā). Studenti aptaujās atzīmē, ka labais fakultātes aprīkojums un mājīgās telpas ir būtisks nosacījums arī

apmierinātībai ar studijām. Metodiskais nodrošinājums ir labs. Lielākā daļa informācijas avotu ir pieejami bibliotēkās

(pamatā - LUB SZF bibliotēkā un LNB 63 Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes lasītavā), taču aptaujās studenti atzīmē, ka vēlētos, lai vairāk grāmatu būtu pieejamas arī izmantošanai ārpus bibliotēkas un lai vairāk mācību materiāli būtu latviešu valodā. Bibliotēku novērtējumā

kā lielāko trūkumu studenti atzīmē darba laiku (īpaši – NLN studenti ir neapmierināti, ka sestdienās SZF bibliotēka sāk strādāt tikai no pl.12.00). Vairāki studenti atzinīgi novērtē iespēju

piekļūt tiešsaistes datubāzēm arī no mājām.

5. Ārējie sakari5.1. Sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām

Gatavojot studiju programmas pārakreditācijai, 2009.gada jūnijā notika diskusija ar nozares profesionāļiem par jauno programmu saturu. Diskusijā piedalījās gan Latvijas

akadēmisko, publisko un skolu bibliotēku, gan Kultūras ministrijas pārstāvji, un studenti. Diskusijas gaitā tika novērtēti jauno BA un MA programmu uzmetumi un izteikti ierosinājumi

to pilnveidošanai (piem., prakšu norise, kursu loģiskā secība, atsevišķu kursu tematiskais aptvērums).

Pētījuma „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem” īstenošanas laikā notika intensīva sadarbība ar v/a „Kultūras informācijas

sistēmas”, kura arī bija šī pētījuma pasūtītāja.Vairākas Nodaļas docētājas turpināja aktīvi darboties dažādās profesionālās institūcijās:

B.Sporāne pildīja LBP64 priekšsēdētājas pienākumus, B.Mūze darbojās Latvijas Zinātņu akadēmijas Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisijā, kā arī bija darba grupas locekle Latvijas skolu bibliotēku integrācijai Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā, un organizatore nekonferencei bibliotekāriem; D.Pakalna darbojās MABSTK65, L.Krūmiņa iesaistījās Bibliotēku akreditācijas komisijas Augstskolu, zinātnisko un speciālo bibliotēku akreditācijas apakškomisijas darbā; asoc.prof. V.Zanders vairākkārt uzstājies kā referents LNB diskusijkluba „Gūtenberga galaktika” sanāksmēs u.c. Viņš ir arī LZP66 eksperts.

5.2. Sadarbība ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežāmAtskaites gada ietvaros tika turpināta sadarbība ar arhīvu speciālistiem jaunas otrā

līmeņa profesionālas augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Dokumentu un arhīvu pārvaldība” izstrādei. Šeit visaktīvāk, kā programmas direktore, darbojās doc.L.Krūmiņa. Jauno BA un MA programmu izstrādei tika uzsākti kontakti ar LU Datorikas fakultāti un

Ekonomikas un vadības fakultāti.

63 Latvijas Nacionālā bibliotēka64 LBP – Latvijas Bibliotēku padome65 MABSTK – Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komiteja66 LZP – Latvijas Zinātnes padome

388

Nodaļas docētāji pildīja arī nozīmīgus uzdevumus LU administratīvajā pārvaldē: prof. B.Sporāne kā LU SZF Domes priekšsēdētāja; doc.L.Krūmiņa kā LU Senāta senatore. Vairāki docētāji darbojās SZF Domē (asoc.prof.V.Zanders, doc.D.Pakalna, doc.B.Holma).

Arī šajā atskaites periodā galvenais ārzemju sadarbības partneris studiju programmu aspektā bija Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas studiju nodaļa. Tajā kā apmaiņas

studentes ERASMUS stipendijas ietvaros rudens semestrī studēja BA studente – A.Putniņa (ap06045) un MA studente – Eva Ausēja (BibZ040006)). Atskaites gadā tika noslēgti ERASMUS sadarbības līgumi ar jauniem partneriem: Tallinas Universitāti (Igaunija), Silēzijas Universitāti

Katovicē (Polija). ERASMUS apmaiņas programmas iespējas pirmo reizi izmantoja arī Nodaļas docētāja.

Doc. L.Krūmiņa sniedza vieslekcijas „Digitālo bibliotēku teorija un prakse” Jagelonska Universitātē (Krakova, Polija) Vadības un sociālo komunikāciju fakultātē bakalaura un

maģistra programmas studentiem.Nodaļas asoc. prof. V.Zanders turpināja uzturēt kontaktus ar Viļņas Universitātes

Komunikācijas fakultātes grāmatzinātniekiem. Arī atskaites gadā viņš bija Viļņas Universitātes zinātniskā rakstu krājuma „Knygotyra” redkolēģijas loceklis. Saites grāmatzinātnes jomā bija

arī ar Tallinas Universitātes Informācijas studiju nodaļu - 2008. gada 7.oktobrī Rīgā notika nodaļas docentes Dr. Anne Valmas

lekcija par igauņu trimdas grāmatniecību (1944-2000), ko noklausījās ne tikaidoktoranti, bet arī vairāki bakalauru programmas studenti.

Doktorantūras jomas starptautiskajā sadarbībā ļoti nozīmīga ir Nodaļas dalība NORSLIS67, kuru kā valdes locekle turpināja pārstāvēt doc. L.Krūmiņa. Doc.B.Holma piedalījās EUCLID68 valdes sēdē Porto, Portugālē starptautiskās konferences Bobcatsss 2009 laikā.

Pateicoties aktīvai MA studentes D.Ūdres (db05027) darbībai, arī atskaites gadā Nodaļas studentu grupa (13 cilv.) un doc. B.Holma piedalījās starptautiskajā BIZ69 skolu studentu organizētajā konferencē Bobcatsss 2009 Porto, Portugālē. Vairāki studenti (7) konferencē uzstājās ar referātiem.

6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpildeAtskaites gadā daļēji ir izpildīti BA un MA programmu attīstībai izvirzītie uzdevumi un

ieteikumi. BA programmā ir sagatavoti jauni e-kursi; MA programmā ir ieviesti starpnozaru kursi, kā arī profesionālās MA programmas nozīmīgākie tehnoloģiju kursi; BA programmas

studentes ir izveidojušas nozares emuāru „Vēl viens blogs par informācijas sistēmām” 70, kurā ikviens var dalīties ar informāciju par profesionāliem jautājumiem (tai skaitā – ar informāciju,

kas saitsīta ar Nodaļu); nopietnā pētnieciskā projektā tika iesaistīti gan vairāki Nodaļas docētāji, gan arī studenti; jauno programmu izveidē veiktas diskusijas gan ar studentiem, gan nozares

profesionāļiem u.c. Tomēr ir palikuši daļēji (piem., kursu izvēles ierobežotās iespējas, visu kursu kvalitātes nodrošinājums, lekciju atraktivitātes trūkums) vai arī pilnībā neatrisināti ieteikumi

(piem., metodikas trūkums e-kursu īstenošanai, studiju kursu aprakstu operatīvāka atjaunošana LUIS u.c.). Nākamā akadēmiskā gada svarīgākais uzdevums ir kvalitatīvu BA un MA

programmu izstrāde pārakreditācijai, paralēli risinot arī noskaidrotos studentu un docētāju ieteikumus.

7. Studiju programmas SVID analīzeStiprās puses Vājās puses

67 NORSLIS - Nordic Research School in Library and Information Science68 EUCLID – European Association for Library & Information Education and Research69 BIZ – bibliotēkiznātne un informācijas zinātne70 Adrese emuāram - http://vvbis.biblog.lv

389

Studiju programmas un kursiKursu satura atbilstība spēkā esošā profesionālajā standartā noteikto prasmju apgūšanai.Studiju priekšmetu nodrošinājums ar e-kursiem .Studiju programmu daudzveidīgais studiju kursu piedāvājums.Studiju programmu kursi, kas saturiski nozīmīgi ne tikai bibliotēku darba speciālistiem, bet plašam speciālistu lokam.Akadēmiskais personālsAkadēmiskā personāla kvalifikācija (nodaļas docētāju skaits ar doktora grādu – 88%), kas nodrošina nodaļas teorētisko un pētniecisko potenciālu.Akadēmiskā personāla vēlēšanās uzlabot studiju kursu satura kvalitāti un meklēt jaunas studiju formas (domājoši, gudri, strādīgi un atbildīgi pasniedzēji).Pieredzējušu nozares profesionāļu iesaiste programmu priekšmetu docēšanā. Profesionālā sabiedrība un studentiProfesionālās sabiedrības un studentu iesaistīšana diskusijās par studiju saturu.Laba sadarbība ar prakses bibliotēkām un ieinteresēta attieksme pret praktikantiem.Kvalitatīvas izglītības ieguvē ieinteresēti studenti.Studiju procesa nodrošinājumsLabs studiju procesa tehnoloģiskais nodrošinājums.Labs fakultātes telpu un bibliotēkas nodrošinājums.

Studiju programmas un kursiStudiju programmu nepietiekami operatīva atjaunināšana un papildināšana ar jauniem kursiem.Studiju kursu teorētiskās daļas nepietiekamā sasaiste ar docētāja praktisko pieredzi un praktisko iemaņu sniegšanu.Studiju kursa satura nepietiekami operatīva atjaunošana un papildināšana ar nozares jaunākajām atziņām.Nepietiekams zināšanu un prasmju nodrošinājums programmu kursos par IT, pedagoģiskām prasmēm u.c.Tematu dublēšanās dažādos kursos, regulāras kursu satura salīdzināšanas un apspriešanas trūkuma dēļ.Ierobežotas studiju kursu izvēles iespējas nelielā studentu skaita dēļ programmās (BA NLN, MA). Nepietiekams kontaktstundu skaits BA NLN studentiem.Akadēmiskais personālsNepietiekamas akadēmiskā personāla didaktiskās prasmes un studiju metožu vienveidība.Liela pasniedzēju akadēmiskā un organizatoriskā darba slodze, atstājot maz iespēju nodarboties ar pētniecību.Nepietiekamas finansiālās iespējas sekot līdzi jaunajām attīstības tendencēm, apmeklējot nozares konferences.Nepietiekami augstas docētāju prasības studentu darbam praktisko uzdevumu izpildei un semināru sagatavošanai.Profesionālā sabiedrība un studenti Bieži vien nepietiekama komunikācija ar profesionālo sabiedrību par aktualitātēm studiju programmās (piem, izmaiņām u.c.)Studentu atšķirīgais zināšanu un IT prasmju līmenis, uzsākot studijas augstskolā.Studiju procesa nodrošinājumsMācību materiālu trūkums latviešu valodā.NLN studentu vajadzībām neapmierinošais fakultātes bibliotēkas darba laiks sestdienās.

Iespējas DraudiStudiju programmas un kursiPašreizējo trūkumu novēršana studiju programmu īstenošanā (piem., pārdomātāks lekciju plānojums MA un BA NLN studentiem, kontaktstundu skaita palielināšana BA NLN u.c., programmu kursu papildināšana ar jaunākajām komunikāciju tehnoloģiju zināšanām un prasmēm).BA un MA programmu tematiskās ievirzes paplašināšana (informācijas pārvaldība dažādās institūcijās).Starpdisciplināru studiju kursu veidošana sadarbībā ar citām LU SZF nodaļām un fakultātēm (piem., Datorikas, Ekonomikas un vadības).Intensīvāka e-universitātes (e-vides) iespēju izmantošana studijām (piem., NLN studiju formas aizstāšana ar tālmācības programmu; efektīvāku studiju metožu pielietošana BA un MA programmās, samazinot studentu „atsēdēšanu” lekcijās, bet veicinot patstāvīgu studēšanu).Augstākā līmeņa tālākizglītības aktivizēšana un integrēšana ar BA un MA studiju programmu.Citu nozaru studentiem noderīgu studiju priekšmetu (piemēram, informācijpratība, informācijas avoti un meklēšana, bibliogrāfisko norāžu un atsauču sistēma) iekļaušana (piedāvāšana) citās LU studiju programmās. Akadēmiskais personāls, profesionālā sabiedrība un studentiSadarbība ar ārvalstu augstskolām studentu un pasniedzēju mobilitātes nodrošināšanai.Akadēmiskā personāla profesionālā pilnveide (didaktikas prasmes un nozares zināšanas). Pētniecības projektu izstrāde un īstenošana, iesaistot tajos studentus.Sadarbības projektu izstrāde un realizācija kopā ar citiem Baltijas vai Eiropas Informācijas studiju

Studiju programmu kvalitatīvu realizāciju un pastāvēšanu apdraud:Studiju programmu un kursu savlaicīga neatjaunošana.Kursu teorētiskās apmācības nepietiekamā saistība ar praktisko pieredzi. Studējošo skaita vispārēja samazināšanās.Studiju maksas palielināšanās LU.Budžeta vietu skaita samazinājums.Izglītības prasību samazinājums informācijas institūcijās strādājošajiem, kas savukārt ietekmē to motivāciju studēt (valsts politikas jautājums).Sabiedrībā valdošie stereotipi par informācijas institūcijās strādājošo profesionālo kvalitāti, kā arī nozares samērā zemais prestižs.

390

programmu realizētājiem.Sadarbības aktivizēšana ar citām nozares institūcijām (piem., v/a „Kultūras informācijas sistēmas”, LR Kultūras ministrija, SIA TietoEnator Alise), lai iesaistītu studentus pētījumu veikšanā, nodrošinātu nozares speciālistu vieslekcijas un atbalstu studentu prakses norisē.Studentu motivēšana nopietnām studijām ar prakses iespējām ārzemēs (piem., projekta ietvaros).

Sociālo zinātņu maģistra studiju programmas bibliotēkzinātnē un informācijā direktors asoc. prof. Viesturs Zanders

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja,Sociālo zinātņu bakalaura studiju programmas bibliotēkzinātnē un

informācijā direktore docente Baiba Holma

391

Pielikumi

1. Studējošo skaits:

Bakalaura programmā



studentu skaits


T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto

skaits (Atbi-rums)1. 2. 3. 4. 5. 6.

2006. 49 47 50 37 44 18 0 196 113 37 30

2007. 42 43 49 49 17 19 0 177 102 48 16

2008. 31 30 37 48 19 2 0 136 68 45 14

Maģistra programmāDati uz

atskaites gada 1. oktobri


studentu skaits


T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto


2006. 15 15 12 27 2 13 52007. 17 18 15 33 8 10 22008. 12 14 14 28 5 13 3

2. Studējošo un absolventu aptaujas

Aptauja par studiju programmu:aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa

studiju gadiem

Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits

Absolventu aptauja:aptaujāto

absolventu skaits711. 2. 3. 4. 5. 6.

2006./2007. 30 27 11 15 ~ 10 49

2007./2008. 30 26 17 0 10~ 10 47

2008./2009. 16 21 9 0 9 0~ 10 49

3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par LU ievēlēto personālu uz atskaites gada 1. oktobri):

Amats, grāds 2006. 2007. 2008.

Profesori 1 1 2

71 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja.

392

Asociētie profesori 1 1 1

Docenti 3 3 5

Lektori: 4 3 5

t.sk: ar doktora grādu 2 3

ar maģistra grādu 4 1 2

citi*

Asistenti:

t.sk: ar doktora grādu

ar maģistra grādu

citi*

Akadēmiskais personāls KOPĀ 9 8 13* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri)

Amats 2006. 2007. 2008.

Viesprofesori72 2 1 0

Viesdocenti73 1 1 1

Vieslektori:Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji)

8 11 11

t.sk: ar doktora grādu 4 3 3

ar maģistra grādu 4 6 6

citi* 2 2

Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ 11 13 11* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme:

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009.

Studē doktorantūrā 1 1 0

Ieguvuši doktora grādu 2

Apguvuši profesionālās pilnveides programmu

Akadēmiskajā atvaļinājumā

72 Ārzemju viesprofesori73 Ārzemju viesdocenti

393

6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība:

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009.

Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits)

8 8 5

Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits)

17 9 9

Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits

9 12 9

Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits)

3

7. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa:

Valsts

Skaits pa akadēmiskajiem gadiem

2005./2006. 2006./2007.2007./2008. 2008./2009.

Mācībspēku apmaiņa

No Latvijas uz ārvalstiPolija 1

No ārvalsts uz Latviju

Studējošo apmaiņaNo Latvijas uz ārvalsti Apvienoto

Karalisti2 1 2

2




394

Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmu

(programmu kodi 44321, 4332201) Studiju programma akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrimStudiju programmas direktoredoc. Baiba Holma, Dr. Philol.






Apstiprināts

Komunikācijas zinātnes studiju programmupadomes sēdē 27.10.2008. Protokola Nr. 6



Apstiprināts

SZF Domes sēdē 03.11.2008.

Protokola Nr. 9




395

SATURS




2. STUDENTI 4












PIELIKUMI 11

396

1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācijaInformācijas un bibliotēku studiju nodaļa (turpmāk - Nodaļa) dotajā atskaites periodā realizēja divas akadēmiskās bakalaura studiju

programmas (BA) bibliotēkzinātnē un informācijā (29610) un (29615) un akadēmisko maģistra studiju programmu (MA) bibliotēkzinātnē un

informācijā (29611). Sakarā ar pāreju uz jauno BA, BA (29610) mācījās tikai pēdējais NLN74 kurss.

1.1. Saturs un organizācijaBibliotēkzinātnes un informācijas akadēmisko studiju programmu galvenais mērķis ir

nodrošināt iespēju apgūt vispusīgu akadēmisko izglītību bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē, sniedzot ieskatu arī citās sociālajās, dabas un lietišķajās zinātnēs, kā arī veicināt praktisku iemaņu veidošanos informācijas produktu un informācijas pakalpojumu sagatavošanā un piedāvāšanā atbilstoši sabiedrības prasībām. BA ir organizēta atbilstoši “LU Studiju programmu nolikumam” (lēmums Nr. 236, 29.03.2004.), kā arī ievērojot SZF kopīgās prasības. Programmas satura pamatā ir studiju kursi, kas ļauj apgūt zināšanas un prasmes darbam bibliotēkās u.c. informācijas iestādēs. Kursi grupēti, par pamatu izdalot informacionālos procesus informācijas iestādēs.

MA ir izstrādāta kā BA turpinājums, padziļināti apskatot un analizējot informācijas un bibliotēkzinātnes procesus, lai nodrošinātu speciālistus Latvijas bibliotēku sistēmas attīstīšanai un vadīšanai.

1.2. Studiju programmas praktiskā realizācijaStrukturālas izmaiņas abās BA netika veiktas. Atbilstoši izmaiņām nozarē un docētāju

pašu veiktajiem pētījumiem, saturiski tika atjaunināti lielākā daļa studiju kursi. Īpaši jāatzīmē kursi, kas saistīti ar datu un informācijas apstrādi, jo šajos tematos notikušas visbūtiskākās izmaiņas (piem., jauni bibliogrāfisko datu formāti u.c.). Arvien asāk izjūtams, ka programmu optimālu realizāciju ietekmē MK75 noteikumi (Nr.821., 07.10.2006), kas nosaka akreditēto studiju programmu grozījumu apjomu (20%) un ierobežo operatīvu studiju programmu papildināšanu. Tas liek domāt par studiju programmu paātrinātu sagatavošanu akreditācijai.

Arī MA kursu struktūra netika mainīta. Nelielā studentu skaita dēļ, tika turpināta jau iepriekšējā akadēmiskajā gadā uzsāktā B daļas kursu apvienota docēšana abiem MA kursiem, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas studentiem.

Studiju kursu īstenošanā pamatā tika izmantotas tādas pat studiju formas kā iepriekšējos akadēmiskajos gados. Lielākā daļa vēl arvien ir lekcijas, kas kopumā sastāda nedaudz vairāk par 50% no kursa struktūras. Vajadzību pēc šāda lekciju procentuālā dalījuma kursos atzīst arī aptaujātie BA un MA studenti. Lekciju nozīmību nosaka gan mācību materiālu trūkums latviešu valodā, gan arī pietiekami straujās izmaiņas nozarē. Tomēr vēl arvien studenti atzīmē, ka lekcijas varētu būt interesantākas un saistošākas. Pārējo kursu struktūru veido praktiskās nodarbības, semināri, mācību ekskursijas. Atskaites gadā lekt. B.Mūze ieviesa jaunu uzdevumu formu - praktisko situāciju analīzi. Kā atzīmē lektore, šī metode palīdz uzskatamāk sasaitīt kursa teorētiskās atziņas ar reālo dzīvi. Interesi par metodēm, kas aktivizē studiju procesu, liek analizēt, kritiski novērtēt situācijas un rada pamatu diskusijām, izrādījuši arī studenti, tāpēc situāciju analīze varētu būt izmantojama arī citos studiju kursos.

Ņemot vērā studentu interesi un pozitīvo vērtējumu (īpaši – NLN studentu), kā arī Nodaļas studiju programmu attīstības tendences, atskaites gadā turpinājās e-kursu sagatavošana. BA tika no jauna uzsākts sagatavot trīs e-kursus (Nozaru informācijas avoti: dabaszinātnes un lietišķās zinātnes, Dokumentoloģija, Informācijas dienesti un centri). Mazāka aktivitāte gan šajā jautājumā bija vērojama MA, tāpēc e-kursu sagatavošana šajā programmā, kā arī BA ir svarīgs turpmākā akadēmiskā gada uzdevums.

74 NLN – nepilna laika neklātiene75 MK – Ministru kabinets

397


Daži priekšlikumi ir tie paši, kas iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Tas liek secināt, ka vai nu programmu direktori nav bijuši pietiekami enerģiski, lai nodrošinātu to īstenošanu (piem.,

organizēt saistošākas lekcijas; novērst dublēšanos kursu un programmu starpā; skaidrāk definēt prasības kursos; vairāk kursus sagatavot e-kursu formā un īstenot elastīgāku apmācību (gan BA NLN, gan MA

studenti); organizēt racionālāku lekciju plānojumu BA NLN studentiem (maksimāli aizpildītas sestdienas) un MA studentiem, vairāk praktiskās nodarbības un prakses), vai arī tam ir bijis cits iemesls, piem., programmas realizācijas vispārējie noteikumi (piem., pārdomāt C daļas kursu organizāciju un

apguves iespējas). C daļas kursu izvēli un apmeklējumu jau vairākus gadus studenti atzīmē kā nopietnu šķērsli studiju procesā (kursi notiek darba dienās, kas traucē kursu izvēlēties un apgūt NLN studentiem, vai arī C daļas kursu norise pārklājas ar programmas A un B daļa kursiem,

kā arī - C daļas kursiem nav e-kursu). Jaunie ierosinājumi:

Piedāvāt lielāku izvēli B daļas kursos gan BA, gan MA programmā. Pārskatīt atsevišķu kursu apjomu BA (piem, samazināt apjomu neprofesionālajiem

kursiem (Dabaszinātnes mūsdienu tendences), palielināt stundu skaitu – svarīgiem nozares kursiem – piem., elektroniskā informācijas meklēšana, datubāzu izveide). Īpaši to atzīmē NLN studenti.

Pārskatīt atsevišķu kursu saturu, to papildināt ar jaunākajām tendencēm nozarē (BA, MA).

Ieviest vairāk kursus par mūsdienu informācijas tehnoloģijām (BA, MA). Novērtēt atsevišķu pasniedzēju (stundu pasniedzēju) didaktiskās kompetences. MA ieviest starpnozaru kursus. Apvienot akadēmisko un profesionālo MA. Izveidot Nodaļas emuāru, kurā tiktu ievietota informācija par Nodaļas programmu

jaunumiem, nozares aktualitātēm.Daži studentu ierosinājumi rāda, ka viņi nav informēti par attiecīgo iespēju vai arī

neapzinās tās īstenošanu (piem., piedāvāt kursus literatūrā (iespējams izvēlēties kā C daļas kursus), organizēt prakses arī informācijas centros (tāda iespēja jau tiek nodrošināta)).

Ierobežoto B daļas kursu piedāvājumu un izvēles iespējas ietekmē nelielais studentu skaits grupās.

No docētāju ieteikumiem: Aktīvāk izmantot e-kursu iespējas (piem., savstarpējai komunikācijai pasniedzējam ar

studentiem). Izstrādāt metodiku e-kursu īstenošanai LU (studiju materiālu komplekts un pārbaudes darbi;

kontaktstundu skaits; stundu skaits slodzes aprēķināšanai). Nodrošināt operatīvāku sistēmu studiju kursu aprakstu aktualizācijai sistēmā LUIS. Nodrošināt operatīvāku studiju kursu atjaunināšanu, aktīvāk sekot līdzi nozares attīstības

tendencēm un norisēm praksē. Izstādāt jaunas studiju programmas BA un MA ar plašāku tematu aptvērumu (informācijas

pārvaldība) un mērķauditoriju. Izstrādāt projektus, kuru realizācijā docētāju vadībā būtu iesaistīti studenti. Intensīvāk piedāvāt Nodaļas mācību kursus, kas aktuāli arī citu nozaru studentiem, C daļai vai

citām programmām.


Kaut arī tika atjaunināta Nodaļas studiju padome, tās darbība nebija pietiekami aktīva. Studējošo priekšlikumi studiju procesa uzlabošanai tika iegūti neformālu kontaktu ceļā, kā arī Nodaļas organizēto aptauju rezultātā. Rezultātā pēc studējošo priekšlikuma tika veiktas izmaiņas MA programmas struktūrā, papildinot akadēmiskās MA programmas kursus ar atsevišķiem profesionālās MA programmas kursiem.

398

2.2. Studentu aptaujasAtskaites perioda novērtēšanai tika izmantotas šādas aptaujas: studējošo aptauja par

studiju programmu (BA, MA), aptaujas par studiju kursiem (pašu docētāju organizētas - atgriezeniskai saitei par kursu); absolventu aptauja.

Lai noskaidrotu studējošo viedokli par studiju programmu kopumā, tika aptaujāti BA PLK76 studenti (70 %), NLN studenti (81%) un MA 2.kursa studenti. Aptaujas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām BA (88% PLK un 95% NLN ir pilnīgi vai drīzāk apmierināti nekā neapmierināti ar studijām).

Viedoklis par kursu kvalitāti dalās šādi: pilnīgi apmierināti ar kvalitāti ir 63 % studentu (PLK – 47%; NLN – 77%), daļēji apmierināti - 36% (PLK – 50%; NLN – 23%). Lielākā daļa BA studentu ir pilnīgi apmierināti ar kursu struktūru (53%), taču aplūkojot atsevišķi pa studiju formām redzams, ka pilnīgi apmierināti ir 32 % PLK studenti un 74 % NLN studenti. Kursu organizācija daļēji apmierina lielāko daļu studentu (55%), kursu sadalījums pa A, B, un C daļām pilnībā apmierina gandrīz pusi studentus (49,5%), daļēji apmierina – 34%, bet 16,5% - daļēji neapmierina. Studenti atzīmē, ka liela daļa docētāju ir kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti un studentiem pieejami. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir paaugstinājies studentu kopējais vērtējums studiju programmai – vid. atzīme – 8,1 (iepriekš - 7,8). Salīdzinot PLK un NLN studentu atbildes uz anketas jautājumiem, redzams, ka NLN studenti ir apmierinātāki ar studiju programmu, to augstāk vērtē, un lielākā daļa savu iegūto izglītību saista darbu ar nozarē (90%). No PLK studentiem pilnīgi un gandrīz pārliecināti par iegūtās izglītības saistību ar darbu ir tikai puse studentu (55%).

Aptaujājot maģistra programmas studentus (83%), var secināt, ka 80 % studentu ir daļēji apmierināti vai pat pilnībā apmierināti ar kursu kvalitāti, kursu organizāciju, kursu struktūru un kursu sadalījumu. Kopumā 70 % respondentu programmu vērtē ar atzīmi – 7 (labi) un 8 (ļoti labi). Studentu vairākums uzskata, ka programmas docētāji ir kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti. Viņuprāt, pasniedzēji ir pieejami gan lekcijās un konsultācijās, gan ārpus tām.

Absolventu aptaujas tika organizētas pēc noslēguma darba aizstāvēšanas. 2007./ 2008. ak.g. beigās tika anketēti 47 absolventi (22 - PLK BA un 15 - NLN BA (no tiem: 7 – 120 kp BA; 8 – 160 kp BA), 10 - MA).

Kopumā savu viedokli par studijām pauda 82% absolventu (73% - BA; 91% - MA). Dati liecina, ka gan 120 kp, gan 160 kp BA absolventu lielākā daļa (70%) iegūtās izglītības kvalitāti vērtē kā augstu un labu un 60 % uzskata, ka šo programmu ieteiktu citiem. Absolventi kā trūkumus norāda kursu dublēšanos un kursu vienveidību, pārāk mazu izvēli B daļas kursos, C daļas kursu apguves problēmas un ierosina izstrādāt programmu ar izteiktāku specializāciju grāmatzinātnē, bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē, ar lielāku praktisko orientāciju un operatīvāku jaunumu ieviešanu kursos. Tikai 45 % PLK absolventu atzīst, ka strādās specialitātē, kas saistīta ar iegūto izglītību, savukārt 60 % NLN absolventi jau strādā nozarē un domā to arī darīt turpmāk.

Arī MA absolventu viedoklis par iegūtās izglītības kvalitāti ir labs: 80% studiju kvalitāti vērtē kā augstu. Ierosinājumi pilnveidei ir šādi: lielāku B daļas kursu izvēli, vairāk kursos apskatīt jaunākās tendences, izveidot apvienotu akadēmisko un profesionālo MA. Programmas novērtējuma ticamību ietekmē arī fakts, ka 82 % MA absolventu strādās vai turpinās strādāt apgūtajā specialitātē.


Dotajā atskaites gadā akadēmiskā personāla sastāvā izmaiņas nav notikušas. Personāla atlases politikas kritēriji ir saglabāti līdzšinējie:

zinātniskā, akadēmiskā un profesionālā kvalitāte. Studijas doktora studiju

76 Pilna laika klātiene

399

programmās (Komunikācijas zinātnes un Filoloģijas) turpināja astoņas doktorantes. Doktorantūras studentes gan piedalījās kursu atsevišķu

tematu lekciju lasīšanā un praktisko nodarbību vadīšanā (piem., G. Jaunmuktāne, A.Taimiņa - grāmatzinātnes kursos, M. Dudareva – informācijas meklējumvalodu kursā), gan iesaistījās Nodaļas 60. gadu jubilejas konferences un salidojuma

organizēšanā.Priekšlikumi personāla turpmākai attīstībai ir šādi:

Nodaļas stratēģiskās attīstības kontekstā un jaunu programmu izstrādei nepieciešams piesaistīt jaunus docētājus. Jāturpina docētāju profesionālā pilnveide (aktīvāka nozares pasākumu (konferenču, semināru apmeklēšana). Jāatjauno augstskolas didaktikas zināšanas, kā arī pamatīgāk jāapgūst metodika e-kursu īstenošanai. Jāturpina plašāk popularizēt personāla zināšanas un prasmes (docēšana ārpus nodaļas programmām, konsultāciju sniegšana un ekspertēšana (piem., visas zināšanas, kas saistītas ar informācijpratības apguvi.)

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbsDocētāji turpina savus pētījuma tematus (grāmatniecība, bibliotēkzinātne, informācijas

zinātne) un tajos iesaista arī studentus, piedāvājot tematus kursa darbiem, bakalaura darbiem, maģistra darbiem. Taču pētniecības projektu izstrāde un studentu iesaiste to veikšanā ir virziens, kurš pašlaik vēl nav pietiekami attīstīts, tāpēc ir iekļaujams veicamo uzdevumu sarakstā nākamajā akadēmiskajā gadā.

Atskaites perioda akadēmiskais gads bija nozīmīgs ar Nodaļas 60 gadu jubilejai veltītās starptautiskās konferences “Personība. Informācijas telpa” un salidojuma noorganizēšanu, kas notika 2007. gada 11., 12. un 13.oktobrī. Visi Nodaļas docētāji, doktoranti un vairāki studenti veica lielu organizatorisku darbu. Nodaļas veidota redkolēģija sagatavoja un izdeva konferences referātu krājumu77.

Nodaļas docētāji ir piedalījušies ar referātiem gan starptautiskās (piem., asoc.prof. V.Zanders – Viļņā, Budapeštā, Rīgā; liela daļa docētāju (asoc.prof. V.Zanders, doc. L.Krūmiņa, doc. B.Holma, lekt. I.Kalniņa, V.Gerkena) Nodaļas 60.gadu jubilejai veltītajā starptautiskajā konferencē „Personība. Informācijas telpa” 2007. g. 11.,12.oktobrī Rīgā), gan dažādās vietējās konferencēs (piem., LU 66.konference) un semināros. Daļa Nodaļas docētāju savas zināšanas ir papildinājuši nozīmīgās konferencēs ārzemēs (B.Mūze - Kanādā 78, L.Krūmiņa - Turcijā79).

Nodaļas docētāji līdzdarbojušies pētniecības projektos (doc. L.Krūmiņa - LU bibliotēkas vadītā projektā „E-bibliotēka”, doc. D.Pakalna darbojās kā eksperte – konsultante pētījuma instrumentārija izstrādes grupā projekta „Pētījums par informācijas komunikāciju tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu un bibliotēku funkcionālo lomu Latvijas sabiedrībā” ietvaros; lekt. B. Mūze darbojās vairākos projektos kā konsultante (piem., projektā - Digitālo objektu pārvaldība; projektā „Vispārējās izglītības informācijas sistēma” u.c.).

Vairāki docētāji darbojušies ar izglītību saistītos projektos (Nodaļas augstākā līmeņa tālākizglītības kursu projektā – „Latvijas bibliotēku darbinieku augstākā līmeņa profesionālās apmācību programmas realizācija

77 Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference Personība. Informācijas telpa [elektroniskais resurss] : [konferences referāti] = University of Latvia Faculty of Social Sciences 60th anniversary of the Department of Information and Library Studies International Conference Personality. Information Space : [conference proceedings] / Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte ; redakcijas kolēģija: Baiba Sporāne ... [u.c.]. ISBN 978-9984-39-348-378 Vispasaules bibliotēku kongress un Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) 68.ģenerālkonference Kvebekā (Kanāda; ar SIA TietoEnator Alise finansiālu atbalstu), 2008. gada augusts.

79 Eiropas Zinātnisko bibliotēku asociācijas starptautiska konference „Efektīva bibliotēku partnerība digitālajā laikmetā”, Stambula (Turcija; ar Cīrihes Tehnoloģiskās augstskolas bibliotēkas finansiālu atbalstu), 2008. gada 1.-5. jūlijā.

400

2007.-2008.gadā projekta “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma” ietvaros”, lekcijas publisko bibliotēku bibliotekāriem projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros 2008.g. aprīlī – maijā).

4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsTāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā gadā Nodaļas darbības

finansēšanas avoti ir valsts budžeta līdzekļi un maksas studentu iemaksas. Nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra darbību finansiāli

atbalstīja valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”. Neskatoties uz doktora grādu ieguvēju kvantitatīvo pieaugumu (pēdējos 5 gados 5 nodaļas

docētāji), papildus finanšu iegūšanu pētniecības konkursos joprojām apgrūtina tas, ka pēc inerces bibliotēkzinātne nepieder LZP tradicionāli

atbalstāmo nozaru lokam.Pateicoties fakultātes vadības iniciatīvai, gan docētājiem, gan

studentiem ir labs materiālais un tehniskais nodrošinājums (datori, kopēšanas iekārtas datorprojektori, piekļuve internetam), kas ļauj izmantot mūsdienīgas apmācības metodes un rada apstākļus individuālām studijām

(datorklases, ar datortehniku aprīkota lasītava SZF bibliotēkā).Nepieciešamie informācijas avoti (grāmatas, datubāzes) ir pieejami

bibliotēkās (LUB SZF bibliotēkā, LNB80, LAB81). Lai nodrošinātu pilnvērtīgāku studiju programmu realizāciju un speciālās (profesionālās)

literatūras nodrošinājumu mūsu nodaļas studentiem, notika vairākas konsultācijas ar LNB Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes lasītavas darbiniekiem. Turpmāk ir paredzēta regulāra sadarbība ar LNB Krājuma

attīstības padomi, kas ļautu samērot (salīdzināt) šīs bibliotēkas krājuma atbilstību dažādu līmeņu studiju programmu kursu aprakstos minētajiem

informācijas avotu sarakstiem.

5. Ārējie sakari5.1. Sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām

Lai uzlabotu studiju programmas, atskaites gadā kopā ar LNB tika organizēta „prāta vētra” par mūsdienu bibliotekāram / informācijas

speciālistam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Rezultātā tika nolemts izstrādāt jaunu profesiju standartu, kurā kā darba grupas locekles

piedalījās prof. B.Sporāne un doc.D.Pakalna. Atbilstoši reģistrētajam profesiju standartam tiks izstrādātas jaunās BA un MA programmas.

Vairākas Nodaļas docētājas aktīvi darbojās profesionālajā vidē: B.Sporāne pildīja LBP82 priekšsēdētājas pienākumus, B.Mūze vadīja LBB83

Bibliogrāfijas un kataloģizācijas sekciju, D.Pakalna darbojās MABSTK84,

80 Latvijas Nacionālā bibliotēka81 Latvijas Akadēmiskā bibliotēka82 LBP – Latvijas Bibliotēku padome83 LBB – Latvijas Bibliotekāru biedrība84 MABSTK – Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komiteja

401

L.Krūmiņa iesaistījās Bibliotēku akreditācijas komisijas Augstskolu, zinātnisko un speciālo bibliotēku akreditācijas apakškomisijas darbā u.c.

Atskaites gadā tika turpināta LU SZF Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra darbība. Tā ietvaros notika ārzemju vieslektoru

lekcijas (Šveices Federālās tehnoloģiskās augstskolas (ETH-Zürich) bibliotēkas direktors prof. V.Neibauers un darbinieks doc. R. Mūmentālers

2008. gada aprīlī atkārtoti novadīja lekciju kursu “Hibrīdbibliotēku menedžments” (48 h) (mērķauditorija: profesionālās un akadēmiskās

maģistra studiju programmas studenti, bibliotēku profesionāļi – tālākizglītības kursa klausītāji), kā arī realizēta pedagogu tālākizglītības programma

„Informācijas sistēmas pārvaldība skolas bibliotēkā” u.c. tālākizglītības kursi. Akadēmiska gada ietvaros tika nonākts pie secinājuma, ka Centra

tālāka attīstība ir jāsaista ar tālākizglītības programmas izstrādi, kas nodrošinātu organisku saistību ar jaunajām BA un MA programmām.

2007./2008.ak.g. novembrī sadarbībā ar ASV Informācijas centru (Rīgā) tika noorganizētas divu vieslektoru lekcijas (B. Keizeres un Š.

Veiras) par bibliotēku darbam aktuāliem tematiem Nodaļas studentiem un profesionāļiem: „Informācijpratība bibliotēkai 2.0” un „Bibliotēku kopienu

veidošana, izmantojot Tīmekli 2.0”. Sadarbībā ar LNB digitalizācijas darbiniekiem tika noorganizēta vieslektora prof. D. Pitti (Virdžīnijas Universitātes

(ASV)) lekcija „Datubāžu un teksta marķēšanas tehnoloģiju pielietojums digitālo resursu strukturēšanai”.

Akadēmiskā gada beigās tika nodibināti kontakti ar Gētes institūta bibliotēku Rīgā, lai pārdomātu kopīgus sadarbības virzienus, kā arī ar LNB

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes lasītavu, lai uzsāktu kopīgu projektu par bibliotēkzinātni digitālā vidē.

Sadarbība izveidojās arī ar valsts aģentūru „Kultūras informācijas sistēmas” projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros. Nodaļas docētājas

piedalījās apmācības materiālu un kursa sagatavošanā un īstenošanā, kā arī kopā ar aģentūras darbiniecēm devās uz sešām Latvijas skolām, lai

popularizētu bibliotekāra profesiju, izglītības programmas LU un projektu „Trešais tēva dēls”. Nodaļas BA un MA programmu popularizēšanai

aģentūra atbalstīja arī informatīvu plakātu izdošanu.

5.2. Sadarbība ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežām

Akadēmisko programmu mērķis ir nodrošināt Latvijas bibliotēkas un informācijas institūcijas ar kvalificētiem speciālistiem, kas sagatavoti

atbilstoši Eiropas augstākās izglītības vadlīnijām un ņemot vērā nozares profesionāļu ieteikumus. Šī mērķa sasniegšanai Nodaļas docētāji un

studenti regulāri kontaktējas gan ar akadēmiskās vides, gan profesionālās sabiedrības pārstāvjiem. Tādējādi tiek nodrošināta informētība par nozares

novitātēm.

402

Atskaites gada ietvaros tika turpināta sadarbība ar arhīvu speciālistiem jaunas otrā līmeņa profesionālas augstākās izglītības maģistra

studiju programmas “Dokumentu un arhīvu pārvaldība” izstrādei. Atskaites periodā galvenais ārzemju sadarbības partneris studiju

programmu aspektā bija Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas studiju nodaļa. Tajā kā apmaiņas studentes ERASMUS stipendijas ietvaros

rudens semestri studēja BA studente – Ruta Garklāva (rg05007) un MA studente – Ļena Žuravļova (BibZ010028)). Šīs studiju nodaļas docētāji bija

aktīvi dalībnieki arī Nodaļas starptautiskajā konferencē. Nodaļas starptautiskās konferences ietvaros galveno referātu nolasīšanai un

semināru vadīšanai par pētniecības jautājumiem MA un doktorantūras programmas studentiem tika atjaunoti kontakti ar Tallinas Universitātes

Informācijas studiju nodaļu (prof. Tiu Reimo) un prof. Džeina Klobas (Bokoni Universitāte, Milāna).

Nodaļas asoc. prof. V.Zanders regulāri uztur kontaktus ar Viļņas Universitātes Komunikācijas fakultātes grāmatzinātniekiem. Viņš ir arī Viļņas Universitātes zinātniskā rakstu krājuma „Knygotyra” redkolēģijas loceklis. Doktorantūras jomas starptautiskajā sadarbībā ļoti nozīmīga ir Nodaļas dalība NORSLIS85, kuru kā valdes locekle turpināja pārstāvēt doc. L.Krūmiņa. Atskaites gadā EUCLID86 valdē tika ievēlēta doc. B.Holma. Kā jau vairākus gadus arī šajā atskaites gadā Nodaļas studentu grupa (15 cilv.) piedalījās (kā referenti, darbsemināru vadītāji, stendu referenti vai vienkārši kā dalībnieki) starptautiskajā BIZ87 skolu studentu organizētajā konferencē Bobcatsss 2008. Zadarā, Horvātijā.

Atskaites gadā ir veikti priekšdarbi vieslektoru uzaicināšanai no Tallinas un Viļņas universitātēm, kur tiek realizētas analogas programmas.

6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpildeBA un MA programmu attīstībai izvirzītie uzdevumi un ieteikumi tika daļēji izpildīti. Ir

atjaunināti kursu saturi, ieviestas jaunas apmācības metodes u.c., taču nav izdevies atrisināt programmu organizatoriskos jautājumus (kursu dublēšanās novēršanu, jaunu kursu ieviešanu, e-kursu intensīvāku izveidi u.c.). Nākošajos akadēmiskajos gados nopietni ir jāstrādā pie jaunu programmu izstrādes, lai piesaistītu vairāk studentus un lai programmas būtu saturiski atbilstošas nozares mūsdienu prasībām.


- Programmas docētāju kvalifikācija (doktora zinātniskie grādi).

- Programmas docētāju ieinteresētība kursu pilnveidošanā (mācību satura uzlabošanā un jaunu formu izmantošanā).

- Kursu docēšanā iesaistītie nozares speciālisti ar lielu praktiskā darba pieredzi.

- Daudzpusīgs studiju kursu piedāvājums (grāmatzinātne, informācijas zinātne, bibliotēkzinātne u.c.).

- Studiju programmās iekļauti vairāki priekšmeti par informācijas apkopošanu, glabāšanu, apstrādi un izplatīšanu, kas aktuāli ne tikai bibliotekāriem, bet ir izmantojami daudzkārt plašāk.

- Augsta akadēmiskā personāla faktiskā noslodze.- Nepilnīgas akadēmiskā personāla didaktiskās

metodikas zināšanas, studiju metožu vienveidība.- Mācību materiālu trūkums latviešu valodā.- Studiju programmu nepietiekami operatīva

atjaunināšana un papildināšana.- Studiju kursu dublēšanās (gan vienas

programmas ietvaros, gan BA un MA ietvaros).- Nepietiekams e-kursu skaits un nepietiekams e-

studiju iespēju izmantojums.- Nepietiekamais finansējums dalībai nozares

starptautiskajās konferencēs un semināros.- Teorētiskā daļa nereti ir nepietiekami saistīta ar

docētāja praktisko pieredzi un praktisko iemaņu sniegšanu.

85 NORSLIS - Nordic Research School in Library and Information Science86 EUCLID – European Association for Library & Information Education and Research87 BIZ – bibliotēkiznātne un informācijas zinātne

403

- Daudzos priekšmetos ir sagatavoti e-kursi, kas piedāvā mūsdienām atbilstošas mācību metodes, paralēli nodrošinot mācīšanos un mācīšanu. Studenti paši vairāk var piedalīties studiju procesā.

- Pēdējos gados pilnveidotais pētniecības darbs ir bijusi bāze, lai daļa studentu (it īpaši maģistra studiju programmās) izstrādātu pētniecības darbus, kas ir jauns un nozīmīgs pienesums nozarē.

- Laba mācību bāze – telpas, vide, bibliotēka.- Profesionālās prakses vietu nodrošinājums.

- Sakarā ar pārāk mazām studentu grupām (NLN BA, MA) nav iespējams piedāvāt plašākas iespējas B daļas priekšmetu izvēlei, jo ar nepietiekamu studentu skaitu priekšmeta docēšana ir nerentabla un šādu priekšmetu nevar „atvērt”.

- Studentu prakse nereti notiek bibliotēkā, kurā ir vāji organizēts darbs, kas rezultātā nedod vajadzīgo rezultātu.

- Nepietiekamas prasības ir patstāvīgo darbu izstrādē, kas neveicina starptautiski atzītu nozares datubāzu izmantošanu (piemēram, EMERALD) un studentu kritisko domāšanu.

- Nepietiekami izvērsta sadarbība ar kolēģiem citās valstīs.

- Nepietiekami intensīva programmu un docētāju zināšanu publicitāte.

Iespējas Draudi- Absolventu konkurētspēja (ne tikai nozares

vidē).- Absolventu akadēmiskās karjeras iespējas

(triju līmeņu akadēmiskā izglītība – bakalaura, maģistra, doktora).

- Aktīvāka sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un nozares institūcijām studiju un pētniecības jomās.

- Saskarnozaru programmu (BA, MA) un starptautisko studiju kursu attīstīšana.

- Aktīvāka pētniecisku projektu izvēršana, iesaistot tajos studentus.

- Kvalifikācijas un pasniegšanas metožu pilnveidošana.

- Jaunu programmu (BA, MA) izstrādāšana, paplašinot tās informācijas zinātnes virzienā (“informācijas pārvladība”).

- Jaunu studiju metožu izmantošana (pāreja uz e-studijām; tālmācību NLN studijās).

- Profesionālās sabiedrības pārstāvju plašāka iesaistīšana docēšanā.

- Augstākā līmeņa profesionālās tālākizglītības veicināšana un mērķauditorijas paplašināšana.

- Profesionālās sabiedrības (darba tirgus) noraidošā attieksme pret paaugstinātām izglītības līmeņa prasībām.

- Nepietiekamā teorētiskās apmācības saistība ar praktisko pieredzi var būt pamats nodaļas ne pārāk augstajam prestižam nozares profesionāļu skatījumā.

- Studiju maksas pieaugums Latvijas Universitātē.- Studiju kursa atvēršanai obligāti nepieciešamais

studējošo skaits grupā.- Arvien sarūkošais studentu skaits, īpaši BA NLN

un MA.- Laikā neizstrādātas jaunas programmas var

novest pie studiju programmu likvidācijas.- Valsts finansēšanas politika izglītībai un

zinātnei.



informācijā (120 kp) direktore docente Baiba Holma

404

Pielikumi





studentu skaits


T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto


2006. 49 47 50 37 44 18 196 113 37 30

2007. 42 43 49 49 17 19 177 102 48 16




studentu skaits


T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto


2006. 15 15 12 27 2 13 52007. 17 18 15 33 8 10 2



studiju gadiem




2006./2007. 30 27 11 15 ~ 10 49

2007./2008. 30 26 17 0 10~ 10 47


Amats, grāds 2006. 2007.

Profesori 1 1

Asociētie profesori 1 1

Docenti 3 3

Lektori: 4 3

t.sk: ar doktora grādu 2


405

ar maģistra grādu 4 1

citi*

Asistenti:


ar maģistra grādu

citi*

Akadēmiskais personāls KOPĀ 9 8* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)


Amats 2006. 2007.

Viesprofesori89 2 1

Viesdocenti90 1 1


8 11



citi* 2

Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)


2006. 2007.

Studē doktorantūrā 3 1





2007. 2008.

Dalība pētnieciskos, akadēmiskos 8 8


406

un citos projektos (projektu skaits)Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits)

17 9


9 12




2005./2006.2006./2007. 2007./2008.


No Latvijas uz ārvalsti


Studējošo apmaiņa


Apvienoto Karalisti 2 12




407


(programmu kodi 44321, 4332201) Studiju programma akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrimStudiju programmas direktores:prof. Baiba Sporāne, Dr. Paed.,

doc. Baiba Holma, Dr. Philol.






Apstiprināts

Komunikācijas zinātnes studiju programmupadomes sēdē 5.11.2007. Protokola Nr. 3



Apstiprināts

SZF Domes sēdē 16.11.2007.

Protokola Nr. 43




408

SATURS




2. STUDENTI 4












PIELIKUMI 6

409

1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācijaInformācijas un bibliotēku studiju nodaļa (turpmāk - Nodaļa) dotajā atskaites periodā realizēja divas akadēmiskās bakalaura studiju

programmas bibliotēkzinātnē un informācijā (29610) un (29615) un akadēmisko maģistra studiju programmu bibliotēkzinātnē un informācijā

(29611). 1.1. Saturs un organizācija

Bakalaura studiju programma ir organizēta atbilstoši “LU Studiju programmu nolikumam” (lēmums Nr. 236, 29.03.2004.), kā arī ievērojot SZF kopīgās prasības.

Maģistra studiju programma ir izstrādāta kā bakalaura studiju programmas turpinājums, padziļināti apskatot un analizējot informācijas un bibliotēkzinātnes procesus, lai nodrošinātu speciālistus Latvijas bibliotēku sistēmas attīstīšanai un vadīšanai.

1.2. Studiju programmas praktiskā realizācijaBūtiskas strukturālas izmaiņas abās bakalaura programmās netika veiktas. Lai

optimizētu programmas realizāciju, bakalaura programmā (29615) nelielas izmaiņas tika veiktas A un B daļas kursu docēšanas secībā (tika nomainīti semestri kursiem: “Ievads bibliogrāfijas zinātnē”, “Klasificēšana, priekšmetošana un koordinātindeksēšana”, Nozaru informācijas avoti: sociālās un humanitārās zinātnes”).

Atbilstoši izmaiņām nozarē, saturiski tika pilnveidota lielākā daļa studiju kursi (piem., Informācijas pakalpojumi, Informācijas pakalpojumi noteiktām lietotāju grupām, Ievads informācijas zinātnē, Bibliogrāfiskā aprakstīšana, Digitālās bibliotēkas). Tomēr jāatzīmē, ka MK noteikumi (Nr.821., 07.10.2006), kas nosaka akreditēto studiju programmu grozījumu apjomu (20%), ierobežo operatīvu studiju programmu papildināšanu ar jauniem priekšmetiem un tematiskajiem blokiem, kas ir īpaši aktuāli tādā šobrīd dinamiski attīstošā nozarē kā bibliotēkzinātne un informācijas zinātne.

Arī akadēmiskajā maģistra studiju programmā kursu struktūra netika mainīta. Tā galvenokārt tika sabalansēta tā, lai interesējošos B daļas kursus varētu apgūt arī profesionālās maģistra studiju programmas studenti, kā arī nelielā maģistratūras studentu skaita dēļ, atsevišķu B daļas kursu norise tika organizēta abiem studiju programmas kursiem vienlaicīgi. Atskaites gadā dažu kursu apguve tika organizēta koncentrētākā veidā (lielāks stundu skaits nedēļā), kursu apgūstot pussemestra laikā. Šāda koncentrēta kursa apguves forma apmierināja gan studentus, gan pasniedzējus.

Studiju kursu īstenošanā tika izmantotas tādas pat studiju formas kā iepriekšējos akadēmiskajos gados. Ņemot vērā studentu ieteikumus, vairākos kursos tika palielināts praktisko nodarbību skaits (piem., Digitālās bibliotēkas, Elektroniskā informācijas meklēšana). Lai veicinātu studentu lielāku iesaistīšanos studiju procesā, docētāji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk izmantoja seminārnodarbības un mācību ekskursijas. Studiju pamatforma lielākajā daļā kursu bija lekcijas. Tās sastādīja vairāk par 50 % no kursa struktūras. Lekciju kā galvenās studiju formas nepieciešamība ir izskaidrojama ar mācību grāmatu trūkumu latviešu valodā un nozares dinamisko attīstību. Lekciju noteicošo nozīmi studiju procesā atzīmē arī studenti (lielākā daļa studentu aptaujās norāda, ka tām būtu jāaizņem vairāk par 50 % no kursa). Tomēr, kā norāda studenti, tām būtu jābūt saistošākām.

Atskaites gadā turpinājās e-kursu izmantošana. Bakalaura programmā 26 % kursu ir e-kursa forma, maģistra programmā – tikai 15 %. E-kursus kā būtisku mācību resursu īpaši atzinīgi novērtēja bakalaura programmas NLN studenti. Vēlmi pēc lielāka e-kursu skaita izsaka maģistratūras studenti. E-kursu veidošanā un izmantošanā būtu vēlama elastīgāka pieeja LU līmenī (piem., samazinot kontaktstundu skaitu auditorijās). Iespējams, ka šīs formas elastīgāka izmantošana veicinātu arī studentu skaita pieaugumu studiju programmās.


410

organizēt saistošākas lekcijas; vairāk kursus sagatavot e-kursu formā un īstenot elastīgāku apmācību (gan

bakalauratūras NLN, gan maģistratūras studenti); pārdomāt C daļas kursu organizāciju un apguves iespējas; piedāvāt vēl citus vispārīgos un saskarnozaru kursus; mainīt moduļu sistēmu bakalaura studiju programmā, akcentus no informacionālajiem

procesiem nomainot uz zinātnēm: bibliotēkzinātni, informācijas zinātni un grāmatzinātni; organizēt racionālāku lekciju plānojumu bakalaura programmas NLN studentiem

(maksimāli aizpildītas sestdienas) un maģistra studiju programmas studentiem.No docētāju ieteikumiem: izstrādāt metodiku e-kursu īstenošanai LU; optimālāk plānot docētāju konsultāciju laikus, ieviešot pierakstīšanās sistēmu; uzlabot bāzi ar tehnoloģijām saistītu kursu realizācijai (piem., mašīnlasāmās datu apstrādes

kursiem) bakalaura programmas NLN studentiem samazināt prakses stundu skaitu, attiecinot uz

praksēm to pašu principu kā uz kontaktstundu skaitu citos kursos (1/4 daļa no klātienes studentiem paredzētā apjoma);

nodrošināt operatīvāku sistēmu studiju kursu aprakstu aktualizācijai sistēmā LUIS.


Studentu līdzdalības veicināšanai studiju procesā Nodaļā ir izveidota Nodaļas studiju padome. Diemžēl, līdzīgi kā iepriekšējā atskaites gadā, Padomes darbība nebija pietiekami aktīva. Studējošo priekšlikumi studiju procesa uzlabošanai tiek iegūti neformālu kontaktu rezultātā, kā arī Nodaļas regulāri organizētu aptauju rezultātā.

2.2. Studentu aptaujasAtskaites perioda novērtēšanai tika izmantotas šādas aptaujas: studējošo aptauja par

studiju programmu (bakalaura, maģistra), aptaujas par studiju kursiem (gan Nodaļas, gan docētāju organizētas); absolventu aptauja.

Lai noskaidrotu studējošo viedokli par studiju programmu kopumā, tika aptaujāti bakalaura programmas PLK studenti (74,5 %), NLN studenti (75%) un maģistra studiju programmas 2.kursa studenti. Aptaujas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām bakalaura programmā (90% ir pilnīgi vai drīzāk apmierināti nekā neapmierināti ar studijām). Viedoklis par kursu kvalitāti dalās: pilnīgi apmierināti ar kvalitāti ir 48 % studentu, daļēji apmierināti - 47%. Lielākā daļa studentu ir daļēji apmierināti ar kursu struktūra (53%) un kursu organizācija (57%). Studenti arī norāda, ka liela daļa docētāju ir kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir krities studentu kopējais vērtējums studiju programmai – 37 % to vērtē ar atzīmi 8, 30% - ar atzīmi –7 (vid. atzīme – 7,8).

Aptaujājot maģistra programmas studentus, var secināt, ka 79 % studentu ir daļēji apmierināti vai pat pilnībā apmierināti ar kursu kvalitāti, kursu organizāciju, kursu struktūru un kursu sadalījumu. Kopumā 50 % respondentu programmu vērtē ar atzīmi – 8 (labi) un 9 (ļoti labi).

Kopēja aptauja par studiju kursiem atskaites periodā tika organizēta 2007. g. februārī. Tā deva priekšstatu par kursu kvalitāti, pasniedzēju profesionalitāti.

Absolventu aptaujas tiek organizētas pēc noslēguma darba aizstāvēšanas. 2006./ 2007. ak.g. beigās tika anketēti 49 absolventi (32 klātienes bakalauri (9 no 120 kp programmas; 23 no 160 kp programmas, 9 – neklātienes bakalauri (160 kp), 8 akadēmiskie maģistri). Kopumā savu viedokli par studijām pauda 80% absolventu. Dati liecina, ka 120 kp bakalaura studiju programmas absolventu lielāka daļa (63%) iegūtās izglītības kvalitāti vērtē kā vidēji augstu, norādot, ka vairāk vajadzētu programmā kursus par informācijas centriem, informācijas meklēšanu un palielināt praktisko uzdevumu skaitu. Iespējams, ka šis vērtējums ir arī iemesls tam, kāpēc tik maz bakalaura programmas absolventu turpināja studijas maģistratūrā. 160 kp bakalaura studiju programmas absolventi ir apmierinātāki ar iegūtās izglītības kvalitāti - 73%

411

PLK un 78% NLN absolventu to vērtē kā augstu, norādot, ka ir iegūtas zināšanas, kas ļauj strādāt dažādās darba vietās. Par programmas galveno trūkumu tiek minēts, ka vairāku kursu saturs pārklājas un ka ir pārāk maz jāiegulda patstāvīgās studijās un pētniecībā. Par neapmierinātības iemesliem tiek minēti kursu nevienmērīgais plānojums pa semestriem, ierobežotas B daļas kursu izvēles iespējas. Nozīmīgākais ierosinājums - veidot vairāk e-kursus.

Maģistra studiju programmas absolventu viedoklis par iegūtās izglītības kvalitāti dalās: 50% to vērtē kā augstu; 50% - kā vidēji augstu. 60 % absolventu ir bijuši apmierināti ar kursu kvalitāti, bet kā nopietnāko trūkumu norāda ierobežotās kursu izvēles iespējas B daļā, kuru iemesls ir nelielais studentu skaits kursā. 75 % maģistra studiju programmas absolventu pēc studiju beigšanas strādās apgūtajā specialitātē.


Dotajā atskaites gadā akadēmiskā personāla sastāvā ir notikušas izmaiņas– sakarā ar aiziešanu pensijā ir samazinājies Nodaļas lektoru

skaits (no 4 uz 3).Personāla atlases politikas kritēriji ir saglabāti līdzšinējie: zinātniskā,

akadēmiskā un profesionālā kvalitāte. Sākot ar 2006./ 2007. ak. g., Nodaļas potenciālajiem docētājiem ir radusies iespēja studēt arī doktora studiju

programmā komunikācijas zinātnē bibliotēkzinātnes apakšnozarē. Atskaites gadā šajā programmā studijas uzsāka četras doktorandes.

Doktora studijas filoloģijas doktorantūrā arī turpina četras doktorandes. Doktorantūras studentes tika iesaistītas kursu atsevišķu tematu lekciju lasīšanā un praktisko nodarbību vadīšanā (piem., G. Jaunmuktāne, A.Taimiņa - grāmatzinātnes kursos, M. Dudareva – informācijas meklējumvalodu kursā, E. Lazda – uzziņu

avotu kursā), kā arī studentu noslēguma darbu recenzēšanā.Priekšlikumi personāla turpmākai attīstībai ir šādi:

profesionālās pilnveides nepieciešamība, kas galvenokārt izskaidrojama ar nozares straujo attīstību informācijas tehnoloģiju jomā un šo tehnoloģiju izmantošanu bibliotēku u.c. informācijas iestāžu darbā. Docētājiem būtu aktīvāk jāiesaistās nozares pasākumos un jāseko līdzi norisēm nozarē, lai studentiem varētu sniegt teorētiskās zināšanas saistībā ar praksi. Jāatzīmē, ka ierobežotā finansējuma dēļ docētājiem nav pietiekami nodrošināta iespēja piedalīties nozares starptautiskajā kongresā IFLA, starptautiskajās konferencēs, semināros. augstskolas didaktikas zināšanu atjaunošana. Daļa docētāju ir izteikusi vēlmi uzlabot šīs zināšanas, lai varētu aktīvāk studentus iesaistīt studiju procesā; personāla zināšanu un prasmju plašāka popularizēšana sabiedrībā. Līdz šim nepietiekami tiek novērtēts nodaļas docētāju potenciāls vairāku tematu pārzināšanā, docēšanā ārpus nodaļas programmām, konsultāciju sniegšanā un ekspertēšanā (piem., informācijas avoti; informācijas meklēšana; bibliogrāfisko norāžu un atsauču sistēma; informācijpratība).

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbsAtskaites gadā ir aizstāvēti divi promocijas darbi un filoloģijas doktora grādu

bibliotēkzinātnē ir ieguvušas lektores V.Gerkena, un B.Mūze. Tas nodrošinājis Nodaļas akadēmiskajam personālam augstu zinātnisko līmeni – gandrīz 90% pilnas slodzes docētāju ir ar zinātnisko grādu. Docētāji turpina savus pētījuma tematus (grāmatniecība, bibliotēkzinātnē, informācijas zinātnē) un tajos iesaista arī studentus, piedāvājot tematus kursa darbiem, bakalaura darbiem, maģistra darbiem.

Nodaļas docētāji ir piedalījušies ar referātiem gan starptautiskās (piem., asoc.prof. V.Zanders – Viļņā; docentes D.Pakalna un B.Holma – Inforum2007, Prāgā; lielākā daļa docētāju - konferencē “Neskaidrās transformācijas – jauni izaicinājumi nacionālā un starptautiskā līmenī” 2006. g. 11.novembrī Rīgā), gan dažādās vietējās konferencēs un

412

semināros (Rīgā, Madonā, Bauskā u.c.). Šis akadēmiskais gads visiem docētājiem pagāja arī aktīvi gatavojoties Nodaļas 60 gadu jubilejai veltītajai starptautiskajai konferencei “Personība. Informācijas telpa”, kas notika 2007. gada 11., 12 un 13.oktobrī.

Nodaļas docētāji līdzdarbojušies gan pētniecības projektos (doc. L.Krūmiņa veikusi pētniecisku darbu digitālo bibliotēku jautājumos Šveices Federālās tehnoloģiskās augstskolas bibliotēkā; doc. Daina Pakalna piedalījusies SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta projektā „Pārskats par tautas attīstību 2006./2007. Cilvēkkapitāls”), gan ar izglītību saistītos projektos (augstākā līmeņa tālākizglītības kursi, pieredzes apmaiņas brauciens uz Šveices bibliotēkām).

4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsNodaļas darbības finansēšanas avoti ir valsts budžeta līdzekļi un

maksas studentu iemaksas (fizisko un juridisko personu līdzekļi, studiju kredīti). Nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra darbību finansiāli atbalstīja valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”.

Pētnieciskās darbības un arī profesionālās pilnveides finansējuma ieguvei Nodaļas docētājiem būtu nepieciešams vairāk izmantot iespēju

izstrādāt projektus vai arī iesaistīties kopīgos projektos.Materiāli tehniskais nodrošinājums ir labs: docētājiem ir nodrošināti

datori, kopēšanas iekārtas, datorprojektori, piekļuve internetam. Jaunajā akadēmiskajā gadā būtu jāmeklē līdzekļi jaunas un jaudīgākas

datortehnikas iegādei. Tehniski nodrošināti ir arī studenti – gan kursu īstenošanai, gan patstāvīgajam darbam ir pieejamas datorklases un ar

datortehniku aprīkota lasītava SZF bibliotēkā.Arī metodiskais nodrošinājums ir labs. Nepieciešamie informācijas

avoti ir pieejami bibliotēkās (LUB SZF bibliotēkā, LNB). Regulāri tiek papildināta fakultātes bibliotēka ar jaunākajām grāmatām nozarēm, tiek nodrošināta piekļuve nozares zinātnisko rakstu datubāzēm (arī ar iespēju

pie tām piekļūt ārpus LU).

5. Ārējie sakari5.1. Sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām Lai uzlabotu studiju programmas, kā arī izstrādātu kopīgus

pētniecības virzienus un pētījumus, kas ir noderīgi bibliotēkām, atskaites gada sākumā (2006.g. septembrī) tika noorganizēta diskusija ar profesijas pārstāvjiem. Diskusijas rezultātā tika iegūtas darba devēju atziņas studiju programmu uzlabošanai (piem., bakalaura programmā – ieviest bibliotēkzinātnes kursu,

akcentēt prakses un praktisko iemaņu veidošanos) un apmierinātības vērtējums ar absolventu zināšanām un prasmēm (vairumā gadījumu – atbilstošas prasībām), kā arī

pētniecības temati noslēguma darbiem. Atskaites gadā tika turpināta LU SZF Bibliotēku darbinieku

tālākizglītības centra darbība. Tās ietvaros notika ārzemju vieslektoru lekcijas (Dānija, Šveice), kā arī Nodaļas docētāju kursi par aktuāliem

bibliotekārā darba jautājumiem. Centra tālāka attīstība prasa darbības koncepcijas izstrādi, kas ir jaunā akadēmiskā gada uzdevums.

Doc. D.Pakalnas vadībā turpinājās darbs pie MK noteikumu Nr. 371. (Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un

413

darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību) grozījumu pamatojuma izstrādes.

5.2. Sadarbība ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežāmAtskaites gada ietvaros tika uzsākta sadarbība ar arhīvu speciālistiem

jaunas profesionālas maģistra studiju programmas “Arhīvu un dokumentu pārvaldība” izstrādei.

Atskaites periodā galvenie ārzemju sadarbības partneri bija: Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas studiju nodaļa (SOCRATES/ERASMUS stipendijas ietvaros tajā semestri studēja bakalaura programmas studente – N.

Pilipjonoka (BibZ040029); Dānijas Karaliskās Bibliotēku un informācijas zinātnes augstskola (profesors B. Hjorlands nolasīja vairākas lekcijas bibliotēku profesionāļiem, maģistratūras un doktora studiju programmas studentiem par zināšanu organizāciju, semantikas nozīmi zināšanu organizācijā, Domēna (darbības lauka) teoriju informācijas zinātnē (2006. gada 11.- 13.oktobrī)); Šveices Federālās tehnoloģiskās augstskolas (ETH-Zürich) bibliotēka (Cīrihe), (Tajā zināšanas par digitalizācijas jautājumiem papildināja un arī pētniecības projektā iesaistījās doc. L. Krūmiņa (2007.g. februāris). Šīs bibliotēkas direktors prof. V.Neibauers un darbinieks doc. R. Mūmentālers 2007. gada aprīlī novadīja lekciju kursu “Hibrīdbibliotēku menedžments” (48 h) (mērķauditorija: profesionālās un akadēmiskās maģistra studiju programmas studenti, bibliotēku profesionāļi – tālākizglītības kursa klausītāji)).

Doktorantūras jomas starptautiskajā sadarbībā ļoti nozīmīga ir Nodaļas dalība NORSLIS. Atskaites gada ietvaros doc. L.Krūmiņa

piedalījās darbseminārā (Stokholma (Zviedrija), 2007. gada 23.-24. aprīlī) un tika ievēlēta arī valdes sastāvā.

6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpildeKopumā vērtējot, var secināt, ka studiju programmu attīstībai izvirzītie uzdevumu un

ieteikumi tiek pildīti. Studiju programmu kursu struktūrā ir vairāk seminārnodarbību, praktisko uzdevumu, mācību ekskursiju. Docētāji domā arī par jaunu e-kursu izstrādi. Gandrīz visi Nodaļas docētāji ir ieguvuši doktora grādu, kas ļauj gan kvalitatīvāk vadīt studiju darbu, gan organizēt studentu pētniecisko darbu. Sadarbība turpinājusies arī ar nozares ārzemju augstskolām. Ne tik veiksmīgi attīstījusies sadarbība ar studentiem un profesionālo sabiedrību. Nav izstrādāta koncepcija tālākizglītības attīstībai.


- Programmas docētāju augstais zinātniskais līmenis (doktora zinātniskie grādi).

- Programmas docētāju ieinteresētība kursu pilnveidošanā (mācību satura uzlabošanā).

- Daudzpusīgs studiju kursu piedāvājums.- Labs auditoriju aprīkojums.- Profesionālās prakses vietu nodrošinājums.

- Augsta akadēmiskā personāla faktiskā noslodze.- Nepilnīgas akadēmiskā personāla didaktiskās

metodikas zināšanas.- Mācību materiālu trūkums latviešu valodā.- Studiju programmu pietiekami operatīva

atjaunošana un papildināšana.- Studiju kursu dublēšanās (gan programmas

ietvaros, gan bakalaura un maģistra programmas ietvaros).

- Nepietiekams e-kursu skaits- Nepietiekamais finansējums starptautiskajām

konferencēm.Iespējas Draudi

- Absolventu konkurētspēja (ne tikai nozares vidē).

- Zemais nozares prestižs sabiedrībā kopumā.- Profesionālās sabiedrības noraidošā attieksme

414

- Absolventu akadēmiskās karjeras iespējas (triju līmeņu akadēmiskā izglītība – bakalaura, maģistra, doktora).

- Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām.

- Saskarnozaru programmu (bakalaura, maģistra) un starptautisko studiju kursu attīstīšana.Augstākā līmeņa profesionālās tālākizglītības veicināšana.

pret izglītības līmeņa prasībām.- Profesionālās sabiedrības rezervētā attieksme

pret sadarbību un diskusijām ar Nodaļu.- Studiju maksas pieaugums Latvijas Universitātē.- Studiju kursa atvēršanai obligāti nepieciešamais

studējošo skaits grupā.- Iespējamā studentu skaita samazināšanās.- Iespējamā budžeta vietu skaita samazināšanās.

Sociālo zinātņu bakalaura studiju programmas bibliotēkzinātnē un informācijā (160 kp) direktore profesore Baiba Sporāne



informācijā (120 kp) direktore docente Baiba Holma

415

Pielikumi





studentu skaits


T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto


2007. 41 41 41 42 13 15 152 84

48

(120kp –14)

(160kp -34)

15

(120 KP – 10 ) (160 kp - 5)




studentu skaits


T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto


2007. 17 17 14 31 4 10 5



studiju gadiem




2006./2007. 30 27 11 15 ~ 10 49


Amats, grāds 2006. 2007.

Profesori 1 1

Asociētie profesori 1 1

Docenti 3 3

Lektori: 4 3


416

t.sk: ar doktora grādu 2


citi*

Asistenti:


ar maģistra grādu

citi*

Akadēmiskais personāls KOPĀ 9 8* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)


Amats 2006. 2007.

Viesprofesori92 2 1

Viesdocenti93 1 1


8 11



citi* 2

Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)


2006. 2007.

Studē doktorantūrā 3 1





2007.


417

Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits)

8

Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits)

17


9




2005./2006.2006./2007.




Studējošo apmaiņa


Apvienoto Karalisti 2 1





(programmu kodi 44321, 4332201)

418

sociālo zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda bibliotēkzinātnē un informācijā iegūšanaiStudiju programma akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim

Studiju programmas direktors:prof. Baiba Sporāne, Dr. Paed.,

dir.p.i. doc. Baiba Holma, Dr. Philol.


sociālo zinātņu maģistra akadēmiskā grāda bibliotēkzinātnē un informācijā iegūšanaiStudiju programmas akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 1.decembrim




ApstiprinātsKomunikācijas zinātnes studiju programmupadomes sēdē 29.09.2006. Protokola Nr. 2

ApstiprinātsSZF domes 09.10.2006. sēdē,protokols Nr. 8

419

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI 3

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA 3

2.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas......................................................................................5

2.2. Studiju plāna uzbūve........................................................................................................................5

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA 6

3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes...................................................................................................6

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība...................................................................................6

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos..............................................................................7

3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā....................................................................................7

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 7

4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes...................................................................................................7

4.2. Novērtēšanas biežums.......................................................................................................................8

5. STUDENTI8



5.3. Studentu atbalsta dienesti................................................................................................................9

5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem9


6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā...................................................................................................................................................................9

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai...........10

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs..................................................................................11

6.5. Pamatdarbā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei.......................11

6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika............................................11

6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti....................12

7. FINANSĒŠANAS AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS 12

420

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu......................................................................12

7.2. Materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma organizācija..................................................12

7.3. Auditorijas un nodarbību klases...................................................................................................13

7.4. Mācību resursu pieejamība............................................................................................................13

7.5. Bibliotēkas satura un laboratoriju aprīkojuma atbilstība struktūrvienības darbībai.............13

7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi........................13

7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms......................................................13


8.1. Saites ar darba devējiem................................................................................................................14

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs.......................................14

8.3. Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā...........................15

8.4. Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs.........................................................................................15

Pielikumi

421

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiInformācijas un bibliotēku studijus nodaļa (turpmāk - Nodaļa) dotajā atskaites periodā realizēja divas akadēmiskās bakalaura studiju

programmas (160 kredītpunktu (kp) un 120 kp bakalaura programmu) un akadēmisko maģistra studiju programmu.

Abu bakalaura studiju programmu mērķis ir nodrošināt akadēmiski un profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu darbam bibliotēkās u.c. informacionālās iestādēs (piem., informācijas centros, iestāžu informācijas dienestos).

Atbilstoši programmas realizācijas videi (Sociālo zinātņu fakultāte (SZF)), kā arī bibliotēku u.c. ar informācijas organizēšanu saistītu iestāžu

darbā nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, bakalaura studiju programmai ir šādi uzdevumi:

1. radīt izpratni par sociālo zinātņu vietu mūsdienu zinātņu sistēmā, un zinātņu nozaru attīstības tendencēm, problēmām un teorijām un lomu sabiedrības pārmaiņu procesos,

2. nodrošināt sociālo zinātņu pētniecības metožu un pētniecības rezultātu atspoguļošanas un prezentācijas formu apguvi;

3. radīt izpratni par kultūras procesiem, kas nosaka informācijas pārraidi un apmaiņu sabiedrībā;

4. sniegt zināšanas par informacionālajiem procesiem sabiedrībā un īpaši – par bibliotēku vietu to īstenošanā, un nodrošināt prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai kvalitatīvi sagatavotu un piedāvātu informācijas pakalpojumus (informācijas meklēšanu, informācijas apstrādi u.c.) un produktus (e-katalogus, literatūras sarakstus u.c.) lietotājiem;

5. nodrošināt tādu zināšanu līmeni, kas ļautu turpināt padziļināti studēt bibliotēkzinātni un informācijas zinātni vai arī kādu citu apakšnozari/jomu.

Akadēmiskās maģistra studiju programmas mērķi ir:1. nodrošināt Latvijas bibliotēkas un informācijas institūcijas ar augsta līmeņa

kvalificētiem, labi sagatavotiem bibliotēku un informācijas speciālistiem un zinātniekiem ar pilnu akadēmisko izglītību, kas spēj iekļauties Eiropas un pasaules procesos šajās zinātnēs;

2. nodrošināt teorētisko bāzi bibliotēku darbības un informācijas procesu pētniecībai un integrācijai informācijas sabiedrībā Latvijā un pasaulē. Studiju process integrēts informācijas tehnoloģijās, jo mūsdienu bibliotēkas iekļaujas Eiropas un pasaules informācijas sistēmās un tīklos.

Programma sniedz absolventiem plašas darba iespējas - informācijas, izglītības, sociālās un kultūras jomās vadošos posteņos: bibliotēkas, informācijas centri, valsts un komercstruktūras, kas veic informācijas vākšanu, kārtošanu, izguvi un izplatīšanu, strādā ar klientiem un lietotājiem, informācijas sistēmām un darbojas sociālās saskarsmes jomās.

2. Studiju programmas organizācijaAkadēmiskajā bakalaura studiju programmā tiek uzņemti reflektanti ar vidējo izglītību

atbilstoši Uzņemšanas noteikumiem LU. 2005./2006.ak.g. tika pagarināts LU sadarbības līgums ar Kultūras koledžu (Nr. 137 – 29/53), kas paredz iespēju Kultūras koledžas pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” absolventiem iespēju turpināt izglītību LU bakalaura studiju programmas bibliotēkiznātnē un informācijā nepilna laika neklātienes otrajā kursā.

422

Bakalaura studiju programma ir organizēta atbilstoši “LU Studiju programmu nolikumam” (lēmums Nr. 236, 29.03.2004.), kā arī ievērojot SZF kopīgās prasības.

120 kp programmas struktūru veido trīs daļas: obligātā daļa (A daļa), kas sastāda 57% no apgūstamajiem kursiem (ieskaitot arī kursa darbu un bakalaura darbu), obligātās izvēles daļa (B daļa) – sastāda 38% no apgūstamajiem kursiem un C - brīvās izvēles daļa, kas sastāda 5% no apgūstamajiem kursiem. Programmas lielāko daļu aizņem studiju priekšmeti, kas atbilst tematiskajam dalījumam: Informācija un sabiedrība (31 kp) un Informācijas organizācija un izguve (26 kp). Šāds studiju kursu sadalījums ir līdzīgs arī citās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes programmās Eiropā (pētījums: European Curriculum Reflections on Library and Information Science Education; Edited by Leif Kajberg and Leif Lørring.2005. Pieejams: http://biblis.db.dk/uhtbin/cgisirsi.exe/tN9VsHG7QI/DBI/115010006/523/462).

1. tabulaBakalaura studiju programmas struktūra

Programmas sastāvdaļas Apjoms kredītpunktos % pret visu apjomuA. Obligātā daļa 54 45%A. bakalaura darbs 10 8,3%A. kursa darbs 4 3,3,%B. Obligātās izvēles daļa 46 38%C. Izvēles kursi 6 5%Kopā 120 100

120 kp programmā akadēmiskajā gadā studēja divi kursi (1. un 2.kurss) pilna laika klātienē (PLK) un divi kursi (1.un 2. kurss) nepilna laika neklātienē (NLN).

160 kp bakalaura studiju programma arī sastāv no trīs minētajām daļām ar nedaudz atšķirīgu kursu izkārtojumu, iegūstamo kp skaitu, kā arī tematisko aptvērumu. 2005./2006.ak.g. šo programmu apguva divi PLK kursi (3.un 4.kurss) un trīs NLN kursi (3., 4., un 5. kurss).

Studijas maģistra studiju programmā bibliotēkzinātnē un informācijā tiek organizētas kā bakalaura studiju programmas turpinājums, dodot studentiem iespēju iegūt pilnu akadēmisko izglītību bibliotēkzinātnē un

informācijā. Tas neizslēdz iespēju bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmā mācīties arī citiem pretendentiem ar augstāko

izglītību. Maģistra studijām uzņem personas, kas ieguvušas attiecīgās nozares vai arī citas nozares bakalaura grādu; ieguvušas augstāko izglītību

un kvalifikāciju, kas atšifrēta LU un citu Latvijas augstskolu diplomos; saņēmušas citu valstu augstāko mācību iestāžu dokumentus par

akadēmiskās izglītības iegūšanu. Maģistra studiju programma paredz padziļinātu informācijas un bibliotēkzinātnes procesu analīzi un apguvi, lai

programmas absolventi spētu veikt vadošu atbildīgu darbu Latvijas bibliotēku sistēmas attīstīšanā un vadīšanā.

Pašreizējās programmas obligātā daļa ietver 50 kredītpunktus (t.sk. 20 kredītpunktus par maģistra darbu), kas veido maģistranta teorētisko zināšanu pamatu, bet no obligātās izvēles priekšmetiem students var izvēlēties studiju kursus 30 kredītpunktu apjomā, iegūstot zināšanas dažādu bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes un grāmatzinātnes problēmu pārvaldībā.

Maģistra studiju programmas struktūra ir redzama 2. tabulā.

423

http://biblis.db.dk/uhtbin/cgisirsi.exe/tN9VsHG7QI/DBI/115010006/523/462

2. tabulaMaģistra studiju programmas struktūra

Programmas sastāvdaļas Apjoms kredītpunktos % pret visu apjomu

A. Obligātā daļa 30 37,5%A. Maģistra darbs 20 25%

B. Obligātās izvēles daļa 30 37,5%Kopā 80 100

2.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas

2005./2006.ak.g. 120 kp studiju programmai nelielas izmaiņas veiktas B daļā. Lai palielinātu izvēles iespējas, tika samazināts kp skaits

Akadēmiskajai praksei I. Lai sabalansētu racionālāk docētāju slodzes pa semestriem, no viena semestra uz citu tika pārvietoti studiju kursi, kas

neietekmēja kursu apguves loģiku (piem., WWW lapu veidošanas pamati – no 3. semestra uz 4. semestri). Nodaļas sēdē tika nolemts papildināt B daļu

ar priekšmetu no 160 kp programmas - “Bibliogrāfisko datu bāžu izveide”.

160 kp bakalaura programmā pamatā ir veiktas tikai izmaiņas kursu satura mūsdieniskošanā.

Maģistra studiju programma šajā laikā (kopš akreditācijas) tika pilnveidota vairāk kursu satura ziņā, mazāk kursu nomaiņas vai papildināšanas ziņā un nemaz – programmas struktūras ziņā. Katru gadu veicot studentu aptaujas un apspriežoties Nodaļas studiju programmas padomē, maģistranti izteica apmierinātību un labu vērtējumu programmai kopumā, vēlot vien modernizēt kursu pasniegšanas tehnoloģiju un optimizēt mācību procesa organizāciju.

2.2. Studiju plāna uzbūve

Studiju plāns bakalaura studiju programmā izstrādāts, ievērojot loģiskuma un pakāpenības principus. Pirmajos semestros tiek apgūti studiju kursi, kas sniedz pamatzināšanas studijās un pētniecībā, sociālajās zinātnēs kopumā, kā arī izpratni par bibliotēku u.c. informācijas iestāžu lomu un funkcijām informācijas sabiedrībā. Nākamajos semestros galvenā vērība tiek pievērsta nozares obligāto un izvēles kursu apguvei. B daļas kursi ir kā papildinājums A daļas nozares pamatkursiem, un tādējādi tie veido moduļu sistēmu un nodrošina studentam kursu izvēles iespējas atbilstoši viņa dominējošām profesionālajām interesēm. Kursu plānojums nodrošina gan teorētisku zināšanu, gan iemaņu un prasmju apguvi. Pamatojoties uz studentu ieteikumiem, tiek domāts par moduļu sistēmas izmaiņām, akcentus no informacionālajiem procesiem nomainot uz zinātnēm: bibliotēkzinātni, informācijas zinātni un grāmatzinātni

Maģistra studiju programmas plānu veido dažādu teoriju studiju kursi, kuri padziļināti ļauj izprast informācijas lomu sabiedrībā, mūsdienu informācijas apstrādes un izguves iespējas, resursu pārvaldi. Pēdējais semestris pilnībā atvēlēts maģistra darba izstrādei.

424

3. Studiju programmas praktiskā realizācija3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes

Līdzīgi kā iepriekšējā akadēmiskajā gadā bakalaura un maģistra studiju programmu kursos tiek izmantotas dažādas didaktikas metodes:

lekcijas, semināri (ar diskusijām un prezentācijām), patstāvīgās (individuālais darbs) un komandas (grupu darbs) studijas, praktiskās

nodarbības, mācību ekskursijas, patstāvīgie mājas darbi, lietišķās (situāciju) spēles. Aktīvi tiek izmantoti arī e-kursi, kurus pozitīvi vērtē

studenti (īpaši – NLN studenti) un arī docētāji. Piem., lektore Baiba Mūze atzīmē, ka e-kursu sagatavošana ir devusi iespēju:

apkopot informāciju par kursā iekļautajiem tematiem un dot iespēju latviešu valodā studentiem to apgūt. Līdz šim nevienā no docētajiem kursiem nav mācību līdzekļu latviešu valodā;

teksta izklāstā iekļaut saites uz daudziem atlasītajiem elektroniskajiem resursiem, kas rekomendējami studijām. Studentam ir iespēja studiju procesā pašam atvērt elektroniskā resursa pilntekstu un iegūt papildu zināšanas;

pilnvērtīgāk lietot kritiskā konstruktīvisma didaktisko modeli; studentiem pašiem semestra laikā novērtēt savas zināšanas, pildot sagatavotos

interaktīvos testus.Jāatzīmē, ka vēl arvien samērā maz e-kursi ir maģistra programmā.Visvairāk izmantotās ir lekcijas (apmēram 50%), jo daudzos studiju

priekšmetos nav mācību grāmatu (īpaši latviešu valodā) un tāpēc ir nepieciešams vismaz viens avots, kas piedāvā strukturētu skatījumu uz apgūstamo tematu. Daudzām lekcijām ir izdales materiāli un vizuālas

prezentācijas. Aptauju rezultāti rāda, ka arī studenti uzskata, ka lekcijām vēl arvien būtu jāaizņem lielākā daļa no studiju procesa.

Visos studiju kursos tiek organizētas arī seminārnodarbības. Ir pat kursi, kuros ap 40% no laika aizņem seminārnodarbības. Kā atzīmē lekt.

V.Gerkena, studenti viņas kursu novērtējumos ieteikuši vēl vairāk palielināt seminārnodarbību skaitu, jo tās attīsta prasmi atrast literatūru,

sagatavot prezentāciju, izteikties un pamatot savu viedokli.Bakalaura programmas kursi, kas saistīti ar informācijas organizācijas

un izguves jautājumi apguvi, lielu daļu laika atvēl praktiskajām nodarbībām. Salīdzinoši šī ir trešā visvairāk izmantotā metode studiju programmās. Nepieciešamību pēc praktiskajām nodarbībām atzīmē

studenti, jo tās ļauj attīstīt prasmes. Arī pasniedzēju vērtējumā praktiskajām nodarbībām ir būtiska pozitīva iezīme: tās veido

atgriezenisko saiti docētājam par lekciju efektivitāti.

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

Pētnieciskā darbība noris vairākos veidos. Daļa docētāju (gan pamatdarbā un pilnā slodzē strādājošie (3), gan stundu pasniedzēji (3))

strādā pie sava promocijas darba. Tie, kas ir aizstāvējuši promocijas darbu, aktīvi turpina pētniecību uzsāktajās jomās, bieži vien tajās iesaistot arī

425

studentus (piem., Līga Krūmiņa (kalendāru izpēte), Viesturs Zanders (grāmatniecība), Daina Pakalna (bērnu lasīšanas pētījumi) u.c.).

Personāla pētnieciskās darbības rezultāti tiek izmantoti lekcijās, semināros, kā arī konferencēs, semināros vai ekspertu darbā.

Docētāju pētnieciskās intereses atspoguļojas viņu piedāvātajos pētījumu tematos studentu pētnieciskajiem darbiem (piem., kursa darbiem,

bakalaura darbiem, maģistra darbiem). Docētāji savas pētījumu tēmas ir saskaņojuši arī ar fakultātes un SPPI (Sabiedrisko un politisko pētījumu

institūts) kopīgajiem pētniecības virzieniem.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un dalība konferencēs ir atspoguļota 1. pielikumā.

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbībā pamatā notiek ar kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu izstrādi, kas atsevišķos gadījumos turpinās arī promocijas darba izstrādē. Docētāji, kuri izstrādā promocijas darbu, bieži vien iesaista savā pētījumā studentus, piem., lektore Baiba Mūze, izstrādājot savu darbu “Elektronisko katalogu kvalitāte un vērtība” iesaistīja pētījumā gan bakalaura, gan maģistra programmas studentus.

Dotajā atskaites gadā studentu labāko pētniecisko darbu (maģistra darbu) rezultāti (raksti) tika publicēti LU zinātnisko rakstu krājumā Bibliotēkzinātne: bibliotēka un sabiedrība (699.sēj.). (No 19 rakstu autoriem – 12 maģistranti).

3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā

Bakalaura programmas saturs pamatā ir orientēts uz informācijpratības apguvi, jo daudzi kursi ietver gan teorētisko zināšanu apguvi, gan arī prasmju attīstīšanu par informācijas avotiem, to meklēšanu, novērtēšanu un izmantošanu. Lielākā daļa docētāju savos kursos izmanto metodes, kas ļauj attīstīt kritisko domāšanu (piem., uzdodot analizēt bibliogrāfisko ierakstu kvalitāti e-katalogos, novērtējot anotāciju un referējumu kvalitāti u.c.). Mācīšanās prasmes tiek pilnveidotas, arī studējot maģistra programmā

4. Vērtēšanas sistēma4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes

Studiju programmās docēto kursu novērtēšana notiek ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Katra kursa gala pārbaudījuma forma ir eksāmens. Atkarībā no kursa pasniedzēja pieejas konkrētā kursa pasniegšanā, eksāmena atzīmi var iegūt trīs dažādos veidos: automātiski, t.i., to veido vidējā atzīme no uzdevumiem kursa apguves laikā, daļēji automātiski (piem., eksāmenu students var nekārtot un saņemt atzīmi, ja par savlaicīgi izpildītajiem uzdevumiem vidējā atzīme nav zemāka par 8), kārtojot rakstveida eksāmenu (testa vai jautājumu formā, dažreiz papildinātu ar praktiskiem uzdevumiem).

Katrai pieejai ir savi pamatojumi, piem., automātiska eksāmena atzīmes izlikšana stimulē studentus aktīvāk mācīties un apmeklēt lekcijas un praktiskās nodarbības, kas savukārt veicina sistemātiskāku mācīšanos, vienmērīgāku darba ieguldījumu semestra laikā un noturīgāku zināšanu apguvi, kā arī novērš stresu, kas rodas eksāmenu kārtojot. Rakstveida eksāmena kārtošana ļauj studentam pārdomāt visus kursa jautājumus (ieraudzīt sistēmu), novērtēt pašam savas zināšanas un demonstrē arī docētājam kopējo izpratni par priekšmetu.

426

4.2. Novērtēšanas biežums

Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmu pasniedzēji galvenokārt izmanto nepārtraukto novērtēšanu - vērtēšanu visa semestra

garumā. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no docētā kursa satura un plāna. Kā minēts iepriekš, novērtēts tiek katrs izpildītais uzdevums. Vērtējumā

tiek ņemts vērā arī darbu izpildes savlaicīgums. Pamatojums šādai pieejai – katra uzdevuma novērtējums stimulē studentus aktīvi un regulāri

iesaistīties studiju procesā, kā arī ļauj pasniedzējam iegūt “atgriezenisko saiti”, un - nepieciešamības gadījumā - veikt korekcijas kursa docēšanā. Kā

atzīmē vairāki pasniedzēji, arī cerība uz automātisku eksāmena atzīmi ir labs stimuls studenta regulārai un kārtīgai strādāšanai visa semestra

garumā.


Studentu līdzdalības veicināšanai studiju procesā Nodaļā ir izveidota Nodaļas studiju padome. Atskaites gadā Padomes darbība nebija pietiekami aktīva. Sistemātiskāka Padomes darbības nodrošināšana ir jaunā akadēmiskā gada uzdevums.

5.2. Studentu aptaujas

Studentu aptaujas Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmās var iedalīt četrās grupās:1. Latvijas Universitātes SZF aptaujas semestru beigās;2. Pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā veiktā studentu aptauja (aptaujas

rezultātu apkopojums skat. 4. pielikumā);3. Absolventu aptauja (sk. 2. pielikumu);4. Docētāju individuāli veidotās aptaujas kursa novērtējumam.

LU SZF aptaujas dotajā atskaites gadā tika organizētas divas reizes, bet studentu pasivitātes dēļ iegūtie rezultāti nesniedza informāciju, kas būtu nozīmīga trūkumu novēršanai un kursu kvalitātes pilnveidošanai.

Pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā galvenā uzmanība bija pievērsta jaunās 120 kp bakalaura studiju programmas novērtēšanai. Tika aptaujāti 2. un 3. kursa PLK studenti.

Aptaujas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmā (91% drīzāk apmierināti nekā neapmierināti ar studijām). Lielākā daļa aptaujāto atzīmēja, ka tos daļēji apmierina kursu kvalitāte (56%) un struktūra (59%), kursu organizācija (69%) un kursu sadalījums pa programmas daļām (44%). Lielākā daļa respondentu (53%) bakalaura programmu vērtē ar atzīmi 8 (kā ļoti labu). Galvenais ieteikums programmas pilnveidē – lielāka orientācija uz informācijas centriem u.c. informacionālām iestādēm.

Aptaujājot 160 kp bakalaura programmas studentus (4. kurss PLK), var secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām (94%). 50% studentu ir daļēji apmierināti vai pat pilnībā apmierināti ar kursu kvalitāti, kursu organizāciju, kursu struktūru un kursu sadalījumu.

428

Tomēr ir izteikti arī iebildumi pret kursu dalījumu, īpaši – neizpratne par B daļas kursiem. Kopumā 44 % respondenti programmu vērtē ar atzīmi – 8 (labi) (sk. 4. pielikumu).

Absolventu viedokļa noskaidrošanai doc. D. Pakalna veica aptauju (sk. Aptaujas anketu) gan bakalaura, gan maģistra programmas beidzējiem (sk. 5.4. Absolventu aptaujas).

Lai uzlabotu savu kursu pasniegšanas kvalitāti, lielākā daļa pasniedzēju ir sagatavojuši aptaujas anketas, kuras tiek izdalītas kursa nobeigumā un kuras pasniedzējs individuāli analizē.

5.3. Studentu atbalsta dienesti

SZF studentu atbalsta dienests ir SZF Studentu pašpārvalde, kuras sastāvā ir iekļauti arī Nodaļas studenti. Studenti piedalās arī SZF Domes darbā.

Nodaļas ietvaros par studentu atbalsta dienestu var uzskatīt Nodaļas studiju padomi, kā arī administrācijas pārstāvjus: Nodaļas vadītāju, studiju programmas direktorus un studiju metodiķi. Nodaļa darbojas administrācijas un docētāju konsultāciju un pieņemšanas laiku grafiks.

5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem

2005./ 2006. ak.g. beigās docente D. Pakalna veica bakalaura un maģistra programmu absolventu aptauju. Pavisam aptaujāti 46 respondenti (23 klātienes bakalauri, 13 – neklātienes bakalauri, 10 akadēmiskie maģistri) (sk. aptaujas anketu 2.pielikumā). Dati liecina, ka lielākā daļa absolventu kopumā augsti vērtē iegūtās izglītības kvalitāti (52%). Gandrīz 50 % aptaujāto gan kursu kvalitāti, gan kursu organizāciju vērtējuši kā daļēji apmierinošu, pie trūkumiem minot tematu pārklāšanos vairākos kursos, reizēm neskaidro dalījumu A, B un C daļās, atsevišķu pasniedzēju nekompetenci un novecojušas pasniegšanas metodes.

61 % absolventu pēc studiju beigšanas strādās apgūtajā specialitātē (un lielākā daļa no tiem jau to dara). 13 absolventi (28%) ir atbildējuši, ka nestrādās specialitātē, par galveno iemeslu minot zemo atalgojumu.

Gan pēc neformālām, gan formālām (diskusijas) sarunām ar darba devējiem (pamatā – bibliotēku darbiniekiem), var secināt, ka kopumā programmas nodrošina speciālistus ar labām zināšanām. Pie trūkumiem darba devēji norāda praktisko iemaņu, kā arī atsevišķu nozaru specifisko zināšanu (piem., tehnikas, dabaszinātņu) nepietiekamību.

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā

Uz 223 studentiem kopā ir 8 pamatdarbā un 1 blakusdarbā strādājošs (kopā 9) nodaļas docētāji un 2 administratīvā personāla pārstāvji (nodaļas vadītājs un studiju metodiķis). Kopā ar pieaicinātajiem mācībspēkiem uz

223 studentiem ir 27 docētāji.Uz vienu docētāju pamatdarbā ir 28 studenti, kopā uz 9 docētājiem –

25 studenti. Uz vienu administratīvā personāla pārstāvi – 112 studenti. Studentu skaitu un sadalījumu pa pozīcijām skat. 5. pielikumā 1.- 3.tabulā.

429

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai(Personāla sarakstu skat. 6.pielikumā, studentu un docētāju skaita

sadalījuma kvantitatīvos datus skat. 5.pielikumā)

Nodaļas akadēmisko personālu (9 docētāji) sadalījumu sk. 3. un 4. tabulā. 3. tabula

Nodaļas personāla sadalījums pēc kvalifikācijasAmats Skaits

profesors 1asoc.prof. 1

docenti 3lektori 4

kopā 9

4.tabula Nodaļas personāla sadalījums pēc zinātniskā grādaGrāds Skaits

zinātņu doktori 5sociālo zinātņu maģistri 4

t.sk. doktorandi 3

Bakalaura studiju programmas realizācijā visu mācībspēku kvalifikācijas un zinātnisko nodrošinājumu atspoguļo 5. tabula

5. tabulaBakalaura studiju programmas kopējais mācībspēku sadalījums

Amats Skaitsprofesori 3asoc.prof. 1

docenti 8lektori 9

stundu pasn. (doktorandi) 2kopā 23

Maģistra studiju programmā nozares kursu docēšanu arī veic pieaicināti docētāji no citām LU fakultātēm vai no citām augstskolām (piem., asoc. prof. Kārlis Krēsliņš no Rīgas Ekonomikas augstskolas) un nozares eksperti (piem., Dace Gasiņa, Latvijas Bankas bibliotēkas vad.).

6. tabulaMaģistra studiju programmas kopējais mācībspēku sadalījums

Amats Skaitsprofesori 2asoc.prof. 3

docenti 3430

lektori 5

stundu pasn. (doktorandi) 3kopā 16

Pēc 6. tabulas redzams, ka 31 % no mācībspēku skaita ir augstāko kvalifikāciju un amatu (profesori un asoc. prof.).

Daļa Nodaļas personāla turpināja studijas filoloģijas doktorantūras programmā bibliotēkzinātnē (piem., Nodaļas docētāji V.Gerkena, I.Kalniņa, B.Mūze, A.Vilks (daļslodzē)), kā arī stundu pasniedzēji - V.Godmane, K.Pabērza, S.Cīrule. Bibliotēkzinātnes doktorantūras studenti piedalās arī kursu atsevišķu tematu lekciju lasīšanā, piem., Ināra Klekere- Krekele, Aina Štrāle (Grāmatniecības kursos).

Profesoru, asoc. profesoru un docentu pētnieciskais darbs, kā arī vairāku lektoru un stundu pasniedzēju promocijas darba izstrāde ir tiešs rādītājs mācībspēku kvalifikācijai un šāds personāla nodrošinājums ir pilnībā atbilstošs Nodaļas akadēmisko studiju programmu realizācijai.

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

Piedalīšanās konferencēs, publikācijas, projekti un ekspertu darbs – skat. 1. pielikumā.

6.5. Pamatdarbā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei

Viss pamatdarbā strādājošais personāls pilda struktūrvienības uzticētos uzdevumus. Bakalaura programmā pamatdarbā strādājošā personāla īpatsvars ir 36 %, maģistra programmā – 50 %. (Skat. 6. pielikumu)

6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Personāla atlases politikas kritēriji ir zinātniskā, akadēmiskā un profesionālā kvalitāte. Kvalitātes vērtējumu nosaka aizstāvētais vai izstrādes procesā esošais promocijas darbs, ievēlēšanai amatos tiek vērtēta arī lekciju kvalitāte (hospitēšana un studentu vērtējums). Personāla kvalifikācija tiek vērtēta arī ikgadējās slodžu atskaitēs.

Atskaites gada ietvaros tika organizētas divas atklātās lekcijas pretendentēm uz docenta amatiem (2006. g. 7.aprīlī profesionālā maģistra studiju programmā lektore L.Krūmiņa nolasīja atklāto lekciju “Tīmekļa vietnes izstrādes process, publicēšana un reklamēšana” un docente B. Holma nolasīja atklāto lekciju “Informācijas meklējumvalodas: to funkcijas, veidi un attīstības tendences”).

Personāla atjaunošanas politikas pamats ir bibliotēkzinātnes doktorantūras darbs un jauno zinātnieku iesaistīšana programmas

nodrošināšanā. Liela nozīme personāla atjaunošanā ir filoloģijas doktorantūrai, kas ir pamats doktorantūras studijām un grāda ieguvei

bibliotēkzinātnē, kas arī ir nosacījums tālākai karjerai Nodaļā.

431

Personāla apmācības un attīstības politiku Nodaļa īsteno ar metodisku semināru organizāciju, ar dalību konferencēs Latvijā un ārzemēs un ar

darbību profesionālās organizācijās. Atskaites akadēmiskajā gadā Nodaļas darbinieki ir aktīvi piedalījušies dažādās konferencēs un semināros

(sk.1.pielikumu), kā arī darbojušies profesionālās organizācijā: Latvijas Bibliotekāru biedrībā, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijā, standartizācijas komisijās, iesaistījušies valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” projektos, kā arī darbojušies starptautisko

organizāciju, piemēram, EUCLID, NORDINFO, IRA, NORSLIS, ISKO u.c. pasākumos, kas nodrošina iespēju apmainīties ar citu valstu kolēģu

pieredzi.

6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

Līdzīgi kā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, arī 2005./2006.ak.g. bija saglabājušās problēmas, kas ietekmēja programmu kvalitāti:

- profesionālās pilnveides nepieciešamība, kas galvenokārt izskaidrojama ar nozares straujo attīstību informācijas tehnoloģiju jomā un šo tehnoloģiju izmantošanu bibliotēku u.c. informācijas iestāžu darbā;

- nozares saturam atbilstošākas doktorantūras studiju programmas nepieciešamību, kas doktorantūras studiju laikā nodrošinātu studijas tieši saistībā ar pētniecības tematu bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē.

Profesionālās pilnveides jautājums lielā mērā ir katra docētāja pārziņā un ir atkarīgs no aktivitātes kontaktu meklēšanā. Īpaši izceļama ir lektores Līgas Krūmiņas ieinteresētība savu zināšanu un prasmju pilnveidošanā tematā par digitālajām bibliotēkām. Nodibināto kontaktu rezultātā ar Šveices viesdocētājiem atskaites perioda akadēmiskajā gadā, 2006./2007. ak. g. L. Krūmiņa dosies uz Šveices Ferderālās tehnoloģiskās augstskolas bibliotēku, lai pētītu digitālās vides standartus, datu formātus, datu apmaiņas protokolus un pielietojumu digitālās bibliotēkas veidošanā.

Atskaites gada ietvaros SZF tika izstrādāta jauna doktorantūras programma komunikācijas zinātnē ar apakšnozari bibliotēkzinātnē. Šīs programmas sekmīga darbība varētu tuvākajos gados atrisināt problēmas, ar kurām nācās saskarties doktorandiem, kuru pētījumu temati bija par bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes jautājumiem.

Lai pilnveidotu studiju programmas, 2006.gada 9. jūnijā notika “prāta vētras” pasākums nodaļas darbiniekiem. Pasākuma rezultātā tika fiksētas galvenās problēmas, risinājumi un sadalīti pienākumi to īstenošanai.

7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsNodaļas darbības finansēšanas avoti ir valsts budžeta līdzekļi un maksas studentu iemaksas (fizisko un juridisko personu līdzekļi, studiju kredīti).

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu

SZF vienam studentam ir pietiekams.

7.2. Materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma organizācija

Materiāli tehniskais nodrošinājums ir labs. Lielai daļai Nodaļas docētāju ir portatīvie datori, kas atvieglo mācību materiālu (īpaši – e-kursu) sagatavošanu. Darbam Nodaļā būtu vajadzīgs viens jaudīgāks personālais dators. SZF ir četras datorklases, kuras var izmantot praktisko

432

nodarbību un e-kursu īstenošanai. Atskaites gada laikā fakultāte ir iegādājusies arī pietiekamu skaitu datorprojektoru, kas atvieglojuši lekciju un praktisko nodarbību norisi, kā arī pilnveidojušas studentu prezentācijas prasmes gan semināros, gan pētniecisko darbu aizstāvēšanā. Fakultātes bibliotēkā ir nodrošināta kopēšana. Datortehnikas izmantošana ir nodrošināta arī studentiem (ir grafiks datoru izmantošanai mācību un patstāvīgā darba vajadzībām). Metodiskais nodrošinājums. Uzziņu un informācijas avoti ir plaši pieejami bibliotēkās. LUB nodrošina piekļuvi jaunākajai literatūrai nozarē gan iegādājoties izdevumus (grāmatas, žurnālus), gan arī abonējot tiešsaistes firmas datubāzes. Gan docētājiem, gan studentiem būtu vairāk jāizmanto iespēja meklēt informāciju nozīmīgāko nozares zinātnisko žurnālu rakstu datubāzē Emerald, kā arī citās DB. Arī LNB specializētā Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas un grāmatzinātnes lasītava Tērbatas ielā 75 ir nozīmīgs informācijas resurss profesionālām studijām. Tās izmantošanu gan ietekmē Lasītavas atrašanās vieta.

Lai ikviens varētu sekot līdzi akadēmiskā gada norisēm un savlaicīgi izpildīt uzdevumus, gan studentiem, gan docētājiem ir pieejams

akadēmiskā mācību gada kalendārs.

7.3. Auditorijas un nodarbību klases

Fakultātes auditorijas, datorklases un semināru telpas ir labā stāvoklī, aprīkotas ar studiju procesam nepieciešamo aprīkojumu, un to lielums

atbilst mūsu studiju programmās studējošo skaitam.

7.4. Mācību resursu pieejamība

Studentiem ir nodrošināta studiju procesam nepieciešamo resursu pieejamība (ir grafiks datoru izmantošanai mācību un patstāvīgā darba vajadzībām, bibliotēkā gandrīz pilnībā ir nodrošinātas literatūras studiju

iespējas). Daudzos studiju kursos pasniedzēji ir sagatavojuši izdales materiālus.

Bibliotēkās (LUB, LNB) ir nodrošināta jaunākā literatūra nozarē (diemžēl – pamatā tikai svešvalodās), kā arī piekļuve resursiem internetā

un tiešsaistes datubāzēm.

7.5. Bibliotēkas satura un laboratoriju aprīkojuma atbilstība struktūrvienības darbībai

Atbilst struktūrvienības darbībai.

7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi

Lēmumu pieņemšana notiek SZF bibliotēkas vadības un nodaļu vadības līmenī. Krājuma komplektēšanā tiek aktīvi iesaistīti Nodaļas

433

docētāji, tādējādi nodrošinot tās literatūras iegādi, kuru docētāji ir uzskatījuši par pietiekami nozīmīgu programmu kursu studijās.

7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms

2005./ 2006. ak.g. realizēts šāds LU projekts: SOCRATES/ERASMUS studentu apmaiņas programma (finansējuma apjoms – EUR

3500,00).

434

8. Ārējie sakari8.1. Saites ar darba devējiem

Atskaites gada periodā Nodaļa aktīvāk pievērsusies saišu stiprināšanai ar darba devējiem. Nozīmīgākā sadarbība izvērsās ar Latvijas

Universitātes Bibliotēku (LUB): nodaļas darbinieki piedalījās semināru organizēšanā, iesaistītājās Bibliotēkas Mācību centra darbībā, nolasīja LUB

darbiniekiem lekcijas par jaunāko nozares atsevišķos tematos, kā arī tika uzsākts īstenot ieceri, izstrādājot studentu pētniecisko darbu par empīrisko bāzi izmantot bibliotēku. Iecerētais mērķis pilnībā netika sasniegts vairāku

faktoru dēļ (studentu pētniecības plānu maiņa u.c.), taču šādas idejas īstenošana ir saglabāta arī nākošajiem akadēmiskajiem gadiem, lietišķo

pētījumu īstenošanā iesaistot arī citas Latvijas bibliotēkas.Visregulārāk saites ar darba devējiem realizējas akadēmisko prakšu

laikā. Docētāju kontakti ar bibliotēku vadītājiem un darbiniekiem ir bijuši noderīgi, lai iegūtu ziņas par studentu zināšanu un prasmju kvalitāti,

saskarsmes spējām un teorētiskajām zināšanām. Lai stiprinātu saites ar darba devējiem, nodrošinot augstākā līmeņa

tālākizglītību, atskaites gadā tika uzsākta aktīva rosība LU SZF Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra (BDTC) darbības atjaunošanai. Aktivitāšu pamatā BDTC ir atsācis kursu piedāvājumu bibliotēku u.c. profesionāļiem.

Nodaļas darbinieki ir uzsākuši arī diskusijas bibliotekāru profesionālajā sabiedrībā (Bibliotēku Padomē) par nepieciešamību mainīt

(koriģēt) MK noteikumus Nr. 371. (Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai

nepieciešamo izglītību), lai celtu bibliotekārā darba prestižu sabiedrībā, kā arī bibliotekārās izglītības vērtību.

Saites ar darba devējiem realizējas arī konferenču un profesionālo apvienību darba procesā.

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs

Tā kā Latvijā nav līdzīgu studiju programmu, tad sadarbība notiek tikai ar ārvalstu universitātēm, kas realizē bibliotēkzinātnes un

informācijas zinātnes akadēmiskās studijas.Atskaites periodā galvenie sadarbības partneri bija:

Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas studiju nodaļa (SOCRATES stipendijas ietvaros tajā studēja 2 bakalaura programmas studentes);

Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultāte; Zviedrijas Borosas Augstskolas Informācijas zinātnes un

bibliotēkzinātnes fakultāte; Dānijas Karaliskās Bibliotēku un informācijas zinātnes augstskola.

435

Doktorantūras jomā ļoti nozīmīga ir dalība NORSLIS (Nordic Research School in Library and Information Science), kas regulāri organizē kursus un seminārus doktorantūras studentiem gan lai veicinātu kontaktus

un mobilitāti, gan - pētniecību. 2005./2006.ak.g. stundu pasniedzēja un doktorande K.Pabērza piedalījās seminārā Viļņā par tematu: Libraries in Transition Public Libraries in a Historical, Social, Cultural and Cultural

Communication and Political Research Perspective (Nov 14-18 2005).Savukārt 2005. gada 21.-22. oktobrī Upsalas Universitātes, Arhīvu,

bibliotēku un muzeju nodaļā notika NORSLIS doktorandu konference (NORSLIS Ph.D. Conference 2005), kurā piedalījās lektore (jaunā pētniece)

L.Krūmiņa un doktorandes: S.Cīrule un K.Pabērza. Konferences mērķis bija veicināt mobilitāti, kā arī viedokļu un ideju apmaiņu starp NORSLIS

projektā iesaistīto organizāciju doktorantūras studentiem un mācībspēkiem.

8.3. Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā

2005./2006.ak.g. Nodaļā ar valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” finansiālu atbalstu viesojās Šveices vieslektori profesors Volframs

Neubauers un docents Rudolfs Mūmentālers (Swiss Federal Institute of Technology Zurich) ar lekciju kursu „Hibrīdbibliotēku menedžments” (48

h) (2006. gada 29. martā – 1. aprīlī; 31. maijā – 3. jūnijā). Lekcijas tika lasītas profesionālā maģistra studiju programmas studentiem, kā arī

nozares profesionāļiem tālākizglītības ietvaros. Tās apmeklēja arī vairāki akadēmisko programmu studenti.

8.4. Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs

2006. gadā no februāra līdz jūnijam (5 mēnešus): Lielbritānijā Lofboro Universitātē Informācijas zinātnes nodaļā (Department of Information Science, Loughborough University) studēja divas studentes:

Aiga Rutka (st.apliec.Nr. BibZ030030);Rita Petaško (st.apliec.Nr. BibZ030025).



436


informācijā (120 kp) direktores p.i. docente Baiba Holma

PIELIKUMIPIELIKUMIb i b l i o t ē k z i n ā t n e s u n i n f o r m ā c i j a sb i b l i o t ē k z i n ā t n e s u n i n f o r m ā c i j a s

a k a d ē m i s k a j ā m s t u d i j ua k a d ē m i s k a j ā m s t u d i j u( b a k a l a u r a , m a ģ i s t r a ) p r o g r a m m ā m( b a k a l a u r a , m a ģ i s t r a ) p r o g r a m m ā m

1.pielikums Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 2. lpp.

2.pielikums Aptaujas anketa Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas absolventiem

7. lpp.

3.pielikums Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmas un studiju kvalitātes vērtējums

10.lpp.

4.pielikums Studentu viedoklis par bakalaura studiju programmu (aptaujas rezultāti)

12. lpp.

5.pielikums Studentu un docētāju skaita sadalījums. Kvantitatīvie dati

16.lpp.

437

6.pielikums Personāla saraksts 18.lpp.

438

1.pielikums

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

P r o m o c i j a s d a r b u i z s t r ā d e

1. Gerkena Vineta. Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas teorijas pamattendences (zin.vad. prof. B.Sporāne)

2. Kalniņa Iveta. Retrospektīvā konversija (zin.vad. prof. B.Sporāne)

3. Mūze Baiba. Elektroniskā kataloga kvalitāte un vērtība (zin.vad. prof. B.Sporāne)

4. Vilks Andris. Bibliotēkas vieta sabiedrības sociālajā sistēmā postkomunisma periodā (pasniedz kursus “Bibliotēku un informācijas centru mārketinga teorija” 2KP, un “Bibliotēku pārvaldība” 2 KP maģistra programmā; zin.vad. prof. B.Sporāne)

Stundu pasniedzēji u.c. doktorandi, kuri docē akadēmiskajās studiju programmās

5. Godmane Veneranda. Krājumu pārvaldība akadēmiskajās bibliotēkās (pasniedz kursu “Bibliotēkas fondi” bakalaura programmā 4 KP; zin.vad. prof. B.Sporāne)

6. Pabērza Kristīne. Zināšanu pārvaldība bibliotēkās (pasniedz kursu “Autortiesības. Intelektuālais īpašums” 2 KP maģistra studiju programmā; zin.vad. prof. B.Sporāne)

7. Cīrule Sandra. Pagastu bibliotēkas Latvijas lauku sociālajā vidē (pasniedz kursu “Projektu pārvaldība” 2 KP bakalaura studiju programmā; zin.vad. prof. B.Sporāne)

Doktorandi, kuri lasījuši atsevišķas lekcijas kursos par grāmatniecību:

8. Klekere- Krekele Ināra. Latviešu dzejas publikācijas un izplatība 18.gs. beigas – 19.gs. vidus (zin. vad. asoc.prof. V.Zanders)

9. Štrāle Aina. Cenzūra un informācijas deformācija Latvijas PSR (bibliotēkzinātnes un grāmatniecības aspekts) (zin. vad. asoc.prof. V.Zanders)

P i e d a l ī š a n ā s k o n f e r e n c ē s , s e m i n ā r o s u n v a s a r a s s k o l ā s

K o n f e r e n c e s L a t v i j ā

LU 64.konference. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēde (2006. gada 14.februārī.)

Gerkena, Vineta. Konflikti informācijas lietotāju apkalpošanā un to risināšanas iespējas: Referāts

Krūmiņa, Līga. Pētījumi latviešu bibliogrāfijas vēsturē: Referāts

Mūze, Baiba. Elektronisko katalogu kvalitātes vērtēšanas kritēriji : Referāts

Pakalna, Daina. Bibliotēku darbības atspoguļojums “Pārskatā par tautas attīstību”: Referāts.

439

Šenberga, Ruta. Dzimtas vēstures izpēte – jauns bibliotēku novadpētniecības darba virziens: Referāts

Zanders, Viesturs. LU docenta Jāņa Strauberga (1886-1952) bibliotekārā un pedagoģiskā darbība: Referāts (Zinātņu vēstures un muzejniecības sekcija - 23.01.2006.).

LU SPPI starptautiska konference „Expanding borders: communities and identities; Robežu paplašināšana: identitātes un kopienas” (Rīga, 2005.g. 9.-12.nov.)

Holma, Baiba. Daži informācijas intelektuālās pieejamības aspekti globālās informācijas telpas kontekstā: Referāts

Pakalna, Daina. Informācijas vide – aktuāls bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes pētniecības lauks: Referāts

Sporāne, Baiba. Bibliotēkas informacionālās telpas un lietotājvides saskarsme: Referāts

Zanders Viesturs. Grāmatu izdošana Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas : reģionālie aspekti : Referāts

Starptautiska konference „Informācija, revolūcija, reakcija : 1905-2005”, Rīga 24.11.2005.

Zanders, Viesturs. Rīgas Latviešu biedrība Piektā gada pretmetos: Referāts

LNB bibliotēkzinātnes un grāmatniecības vēstures diskusijklubs "Gūtenberga galaktika". 13.12. 2005.

Zanders, Viesturs. Apgāds „Daugava” : Zviedrijas gadi (1945-1993): Referāts

LU Bibliotēkas 3. starptautiskais seminārs “Datu konversija: problēmas, iespējas, risinājumi” 2006.g. 7.aprīlī

Kalniņa, Iveta. Retrospektīvā konversija: teorija un prakse: Referāts (tiek gatavots semināra rakstu krājums).

Mūze, Baiba. Datu veidi un to konversija: Latvijas bibliotēku pieredze: Referāts

Latvijas Bibliotekāru biedrības 8.vasaras mācībseminārs “Digitālā bibliotēka tradicionālajā vidē”. (Usma, 2006. gada 12.-14. jūnijs)

Gerkena, Vineta. Konfliktsituācijas darbā ar lasītājiem publiskajās bibliotēkās : Referāts.

Krūmiņa, Līga. Digitalizācijas vadlīnijas: Referāts.Krūmiņa, Līga. Studiju programmas LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā: Referāts.

K o n f e r e n c e s ā r z e m ē s

Igaunija; Tallina, 2005.g. 7.-8. oktobris “Information. Communication. Society”, Tallinas Universitāte

440

Holma, Baiba. Trends in Library and Information Science Education: Report

Zanders, Viesturs. Enciklopēdiju izdošana Latvijā 20.gs.: Report

P r o j e k t u i z s t r ā d e , v a d ī š a n a u n p i e d a l ī š a n ā s

Holma BaibaDarba grupas vadītāja koncepcijas “Autoritatīvo datu vienota izveides sistēma Latvijas bibliotēkām” izstrādei Valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” atbalstītais profesionālās izglītības projekts - pedagoģiskais darbs Latvijas Universitātes bibliotēkas vidējā līmeņa tālākizglītības centrā un (temats: informācijas meklēšana internetā).

Kalniņa IvetaValsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” atbalstītais profesionālās izglītības projekts -

pedagoģiskais darbs Latvijas Universitātes bibliotēkas vidējā līmeņa tālākizglītības centrā un (temats: informācijas meklēšana internetā).

Krūmiņa LīgaValsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” atbalstītā profesionālās izglītības projekts - pedagoģiskais darbs Latvijas Universitātes bibliotēkas vidējā līmeņa tālākizglītības centrā un Latvijas Universitātes SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas augstākā līmeņa tālākizglītības centrā (temats: digitālās bibliotēkas).

Mūze BaibaStarptautiskā konference “Datu konversija: problēmas, iespējas, risinājumi” (LUB, 07.04.2006)

- piedalīšanās konferences organizatoru grupā; Sekcijas vadīšana

E k s p e r t u d a r b s

Kalniņa IvetaMuzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komiteja

Krūmiņa LīgaBibliotēku akreditācijas komisijas Augstskolu, zinātnisko un speciālo bibliotēku akreditācijas

apakškomisijas locekle.

Sporāne BaibaLatvijas kultūras koledžā – Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmas Valsts pārbaudījumu komisijāLatvijas Informācijas sabiedrības padomes locekle

Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja (LBP – LR Ministru Kabineta apstiprināta konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina

bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī pieņem lēmumus jautājumos, kas attiecas uz bibliotēku darbību)

LU SZF Komunikāciju zinātnes doktorantūras padomes locekleLU SZF IBSN projekta “Nodaļas 60.gadu jubilejas konference “Personība. Informācijas telpa””

koordinatore

Zanders ViestursKopš 2005. gada 23. septembra Viļņas universitātes zinātniskā rakstu krājuma „Knygotyra”

redkolēģijas loceklis.

441

P u b l i k ā c i j a s

GERKENA VINETA

Gerkena, Vineta. Informācijas lietotāju apkalpošanas kvalitātes novērtēšana. No:. Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība, 699.sēj., 2006, 47.-68.lpp.

HOLMA BAIBA

Holma, Baiba. Daži informācijas intelektuālās pieejamības aspekti globālās informācijas telpas kontekstā = Some aspects of intellectual accessibility of information in the context of global information space. In: Expanding Borders: communities and identities: Proceedings of International Conference Riga, Nov. 9 – 12, 2005. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 440.- 452.lpp.

KRŪMIŅA LĪGA

Krūmiņa, Līga. Latviešu grāmatu kalendāri Latvijas kultūras vēsturē. No: Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība, 699.sēj., 2006, 263.-300. lpp.

MŪZE BAIBA

1. Hahele, Rudīte. Skolēna zinātniskās pētniecības darbs. Rec. Andris Broks, Baiba Mūze. Rīga : RaKa, 2005. Pedagoģiskā bibliotēka. Teorija, pieredze, prakse. 68 lpp. ISBN 9984-15-767-9.

2. Mūze, Baiba. Informācijas kvalitatīva organizēšana bibliotēku elektroniskajos katalogos. Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība, 699.sēj., 2006, 230.-247.lpp. Bibliogr.: 28 ieraksti. ISSN 1407-2157.

3. Mūze, Baiba. Skolas bibliotēka vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā. Izglītības iestādes bibliotekāra rokasgrāmata, Nr.2, apr./jūn., 2006, 7.-12.lpp. Bibliogr.: 12 ieraksti.

PAKALNA DAINA

1. Pakalna, Daina. Informācijpratība un informācijas kultūra informācijas sabiedrībā // Sabiedrība un kultūra : rakstu krājums VIII. – Liepāja : LiePa, 2006. - 211. – 216. lpp. – ISSN 1407-6918.

2. Pakalna, Daina. Bibliotēka – radoša un attīstību veicinoša vide pirmskolas vecuma bērniem. No: Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība, 699.sēj., 2006, 126.- 142. lpp.

Sporāne Baiba1. Sporāne, Baiba. Bibliotēkas informacionālās telpas un lietotājvides saskarsme. No: Robežu

paplašināšana: identitātes un kopienas. Starptautiskās konferences ziņojumi Rīga, 2005.gada 9.-12.novembris. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 409.-427.lpp. ISBN 9984-783-86-3

2. Sporāne, Baiba. Bibliotēkas fenomena filozofiskā izpratne. No: Latvijas Universitātes Raksti.699.sēj. Bibliotēkzinātne. Bibliotēka un sabiedrība, 2006. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 183.-199.lpp. ISBN 9984-783-46-4

3. Bibliotēka? Hm, bibliotēka…Bibliotēka! Sast. Baiba Sporāne. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata, 2005. Rīga: Rīgas Centrālā bibliotēka, 2006, 175.-181.lpp. ISBN 9984-

442

9504-4-1 ISSN 1691 - 1377

ŠENBERGA RUTA

1. Šenberga, Ruta. Mutvārdu vēsture kā novadpētniecības informācijas avots un tautas bibliotēku krājuma sastāvdaļa. No: Latvijas Universitātes raksti. Bibliotēkzinātne : bibliotēka un sabiedrība, 699.sēj., 2006, [200.] – 212. lpp.

2. Šenberga, Ruta. Mutvārdu vēstures avotu vākšanas metodika publiskajās bibliotēkās // Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata, 2005. Rīga, 2006, 47.-56. lpp.

ZANDERS VIESTURS

1. Книжное дело Латгалии в эпоху запрета латинского шрифта : историографический обзор (1904-2004) // "Knygotyra" Nr.44 (2005). – Vilniaus universiteto leidykla, 2005, p.131.-139.

2. Владельческие и дарственные записи в книгах Балтийской центральной библиотеки // "Knygotyra" Nr.45 (2005). – Vilniaus universiteto leidykla, 2005, p.68-76.

3. Rīgas 1. bibliotēka // Rīgas Centrālās bibliotēkas Simtgades grāmata. – Rīga : [RCB], 2006. – 9.-19. lpp.

4. Rīgas Latviešu biedrība Piektā gada pretmetos // Starptautiska konference "Informācija, revolūcija, reakcija: 1905-2005" rakstu krājums. – Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. – 59 .-62.lpp.

443

2.pielikums

Aptaujas anketa Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas 2006. gada absolventiem

Mēs – nodaļas docētāji ar šo anketu vēlamies uzzināt Jūsu viedokli par nodaļas piedāvātajām studiju programmām un studiju procesa kvalitāti.Aptauja ir anonīma (Jums nav jānorāda savi personas dati), rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā pētnieciskiem nolūkiem.Lūdzu atzīmējiet vienu – visatbilstošāko – atbildes variantu, apvelkot tā kārtas skaitli, brīvajā vietā ierakstot savu atbildes variantu vai iezīmējot krustiņu attiecīgajā tabulas rūtiņā.

I. Kādi bija Jūsu galvenie motīvi, izvēloties studēt šajā programmā:1. Interese par nozari;2. Darba devēja prasības pēc augstākās izglītības specilitātē;3. Iespēja ar minimālām pūlēm iegūt augstāko izglītību;4. Šīs specialitātes augstais prestižs sabiedrībā;5. Man to ieteica (draugi, vecāki u.c.);6. ____________________________________________

II. Vai Jūs ieteiktu pazīstamiem cilvēkiem studēt šajā studiju programmā1. Jā;2. Nē;3. ________________________________________________________________________

III. Kurš informēšanas veids par iespējām studēt bibliotēkzinātni un informācijas zinātni varētu vistiešāk uzrunāt potenciālos studentus (sarindojiet pēc svarīguma, ar “1” apzīmējot visietekmīgāko):

reklāma žurnālā “Mērķis”; reklāma citos preses izdevumos; reklāma televīzijā; vēstule skolu absolventiem; nodaļas studentu viesošanās skolās; informācija fakultātes mājaslapā; informācija izdevumā “Kur mācīties tālāk”; _______________________________________________________________________

IV. Kurus atslēgvārdus Jūs lietotu, lai rosinātu vidusskolniekus studijām Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļā:___________________________________________________________________________________

V. Lūdzu novērtējiet savu apmierinātību ar studiju programmas piedāvāto kursu kvalitāti, struktūru, organizāciju un sadalījumu:

Apmierina Daļēji apmierina Daļēji neapmierina

Neapmierina

Kursu kvalitāte

Kursu struktūra

Kursu organizācija


Ja iespējams, lūdzu, uzrakstiet neapmierinātības iemeslus:

444

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

VI. Kā Jūs vērtējat iegūtās izglītības kvalitāti kopumā:1. augsta;2. vidēja;3. zema;4._____________________________________________________________

VII. Kuri no apgūtajiem studiju kursiem Jums liekas visvērtīgākie?___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

VIII. Lūdzu pabeidziet šos teikumus, lai raksturotu nodaļas pasniedzēju darba kvalitātiLabam pasniedzējam vienmēr ir _________________________________________________________________________________ _________________________________________________________________________________Pasniedzējs nekad nedrīkst _________________________________________________________________________________ __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

IX. Kādas izmaiņas Jūs ieteiktu izdarīt bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes studiju programmās?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

X. Kāds būtu visatbilstošākais mūsu nodaļas nosaukums?_________________________________________________________________________________

XI. Jūs bijāt1. budžeta studente (pārejiet pie XIII jautājuma);2. maksas studente (pārejiet pie XII jautājuma).

XII. Kā Jūs maksājāt studiju maksu:1. ņēmu kredītu;2. studijas apmaksāja mana darbavieta;3. strādāju un maksāju pati;4. palīdzēja vecāki;5. _______________________________________________________

XIII. Vai pēc studiju beigšanas Jūs esat izlēmusi strādāt apgūtajā specialitātē:1. jā (lūdzu pārejiet pie XV jautājuma);2. nē (lūdzu pārejiet pie XIV jautājuma);3. jau strādāju studiju laikā un turpināšu arī pēc beigšanas (lūdzu pārejiet pie XV jautājuma);4.____________________________________________________________________________

XIV. Kas nosaka Jūsu izvēli nestrādāt iegūtajā specialitātē:1. man jau ir cits darbs;2. zemais atalgojums;3. neredzu karjeras iespējas;4. specialitātes prestižs sabiedrībā ir zems;5._____________________________________________________________________________

445

XV. Lūdzu izsakiet savu viedokli par LR Ministru kabineta noteikumos „Par bibliotēku darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību” (stājās spēkā ar 2005. gada 1. janvāri) sniegto kvalificēta bibliotekāra raksturojumu: „Kvalificēts bibliotekārs ir persona, kura strādā bibliotēkā un ir ieguvusi noteiktu akadēmisko vai profesionālo izglītību vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikātu bibliotēku darba jomā”_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

XVI. Kāda pēc jūsu domām būtu nepieciešamā minimālā izglītības pakāpe, lai ieņemtu attiecīgus amatus (atzīmējiet, ievelkot krustiņu attiecīgajā tabulas rūtiņā): Izglītības pakāpe

Amats

Augstākā bibliotekārā (maģistra grāds)

Augstākā bibliotekārā (bakalaura grāds)

Vidējā speciālā

Augstākā izglītība citā nozarē

Vidējā izglītība

Vidējā speciālā (citā nozarē)

Tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts

Valsts nozīmes bibliotēkāBibliotēkas vadītājsVadītāja vietnieksStruktūrvienības vadītājsGalvenais bibliotekārsBibliotekārsReģiona galvenajā bibliotēkāBibliotēkas vadītājsVadītāja vietnieksStruktūrvienības vadītājsGalvenais bibliotekārsBibliotekārsVietējās nozīmes bibliotēkāBibliotēkas vadītājsVadītāja vietnieksStruktūrvienības vadītājsGalvenais bibliotekārsBibliotekārsNobeigumā lūdzam sniegt dažas ziņas par Jums:Jūsu vecums:

1. 21 – 25 gadi;2. 26 – 30 gadi;3. 31 – 35 gadi;4. 36 – 40 gadi;5. 41 un vairāk

Studiju programma: 1. pilna laika klātienes bakalura sudiju programma;2. nepilna laika neklātienes bakalaura studiju programma;3. maģistru programma

Paldies! Veiksmi darba izstāvēšanā!

446

3. pielikums










Kursu kvalitāte

Kursu struktūra

Kursu organizācija



_____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________



447



11. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem .....% no kursa5.2. Semināriem būtu jāaizņem .....% no kursa5.3. Bibliotēkas apmeklējumam .....% no kursa5.4. Gatavošanās semināram .....% no kursa5.5. Referātu rakstīšanai .....% no kursa



13. Izmantojot 10 ballu sistēmu, lūdzu, novērtējiet kopumā studiju kvalitāti Latvijas Universitātē un Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā:


14. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


Doc. Baiba HolmaBakalaura studiju programmas dir. p.i.

2006.g. oktobris

448

4.pielikums

Studentu viedoklis par bakalaura studiju programmu (120 kp)

Aptaujas rezultāti

Pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes gaitā tika veikta studentu aptauja par studiju kvalitāti Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā.

Aptaujāti 2. un 3. kursa PLK studiju bakalauranti; kopā 32 studenti vai 73% no kopējā studentu skaita 2., 3. kursā PLK. Aptaujā izmantota LU Akadēmiskā departamenta Studiju daļas izstrādātā nedaudz izmainīta anketa (sk. 3. pielikumu).

1. Vērtējums par apmierinātību/neapmierinātību ar studijām LU kopumā un BZI programmās:

Pilnīgi apmierināti un drīzāk apmierināti kā neapmierināti

29 – 91%

Drīzāk neapmierināti 2

Neapmierināti 1






Kursu kvalitāte

11 18 – 56% 2 1

Kursu struktūra

6 19 - 59% 6 1

Kursu organizācija

7 22 – 69% 2 1


10 14 – 44% 8 0


Daži kursi ir haotiski un neinteresanti Daudzveidīgāku programmu Pavirša attieksme Vairāk e-kursu Garlaicīgi kursi

449


3.1. Kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti 25 – 78%3.2. Kompetenti tikai kā speciālisti 43.3. Kompetenti tikai kā pasniedzēji 33.4. Nav kompetenti vispār


4.1. Pieejami lekcijās, konsultācijās un arī ārpus tām 134.2. Pieejami lekcijās un konsultācijās 17 – 53%4.3. Pieejami tikai lekcijās 2

5. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem 50 % no kursa

50/ 60 %5.2. Semināriem būtu jāaizņem 50..% no kursa

10 %


Jā, noteikti 417 – 53%Jā, varētu būt 13

Nē 3 15 – 47%Grūti pateikt 12


10 balles9 balles 18/9 18 balles 17 – 53%7/8 17 balles 106 balles 15 balles4 balles 1

8. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes Vairāk e-kursus Modernizēt kursus Visām lekcijām izdales materiālus Programmā vairāk par informācijas centriem, ne tikai bibliotēkām Atsevišķu pasniedzēju attieksme pret studentiem Vairāk praktiskās nodarbības B daļas kursi pārāk vienveidīgi

450


Aptaujas rezultāti

Pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes gaitā tika veikta studentu aptauja par studiju kvalitāti Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā.

Aptaujāti 4. kursa PLK studiju bakalauranti; kopā 18 studenti vai 32 % no oficiālā studentu skaita šīs programmas kursos. Aptaujā izmantota LU Akadēmiskā departamenta Studiju daļas izstrādātā nedaudz izmainīta anketa (sk. 3. pielikumu).



17 – 94%

Drīzāk neapmierināti 1

Neapmierināti






Kursu kvalitāte

7 9 – 50% 2

Kursu struktūra

9 – 50% 6 2 1

Kursu organizācija

7 10 – 55,5% 1


3 10 – 55,5% 3 2


Kursu satura dublēšanās; B daļas kursu izvēles ierobežojumi; Pasniedzēju attieksme, spēja strādāt par pasniedzēju


3.1. Kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti 13 – 72%3.2. Kompetenti tikai kā speciālisti 43.3. Kompetenti tikai kā pasniedzēji 1

451

3.4. Nav kompetenti vispār

452


4.1. Pieejami lekcijās, konsultācijās un arī ārpus tām 74.2. Pieejami lekcijās un konsultācijās 10 – 55,5%4.3. Pieejami tikai lekcijās 1

5. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem 44 % no kursa

40 - 60 %5.2. Semināriem būtu jāaizņem 40.% no kursa

15 - 20%



Nē 1 2 – 11%Grūti pateikt 1


10 balles9 balles 28 balles 8 – 44%7/8 27 balles 46 balles 15 balles4 balles 1

8. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes Līdzsvarotāku mācību slodzi. Pilnveidot pasniegšanas metodes Sadalījums par daļām - pārdomātāks

453

5.pielikums

Studentu un docētāju skaita sadalījumsKvantitatīvie dati

1. tabula KVANTITATĪVIE DATI

2001./2002. akad.g.

2002./2003. akad.g.

2003./2004. akad.g.

2004./2005. akad.g.

2005./2006.akad.g.

Studējošo skaits

271 256 268 269 22394

Mācībspēku raksturojums: kopējais

skaits12 12 12 12 995

ar doktora, ar maģistra

grādu

3 Dr9 maģ.

3 Dr.9 maģ.

3 Dr.9 maģ.

6 Dr.6 maģ.

5 Dr.4 Maģ.

profesoru īpatsvars (uz pamatd.)

12.5% 12.5% 12.5% 14,2% 11%

Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu

23 22 23 22 25

Starptautiskā mācībspēku apmaiņa

3 3 4 1 -

Starptautiskā studentu apmaiņa

2 - 2 2 2

94 Tikai akadēmisko programmu (bakalaura un maģistra) studentu skaits95 Tikai nodaļas akadēmiskais personāls

454

Studējošo sadalījums pa studiju programmām 2005./2006.akad.gadā2. tabula

Programma Studentu skaits KopāBakalauranti 193

Pilna laika klātiene 110

t.sk. budžeta 77t.sk. personīgais finansējums 33

Nepilna laika neklātiene 83

Maģistranti 30

Akadēmiskie 30


Profesionālie 20

Doktorandi 11t.sk. budžeta finansējums 10

t.sk. personīgais finansējums 1

Kopā 223

Studējošo sadalījums pēc finansējuma 2005./2006.akad.gadā3. tabula

Finansējuma veids Studējošo skaitsBudžeta vietas 106

Personīgais finansējums 117 Kopā 223

455

6.pielikums

Personāla saraksts

Bakalaura studiju programmā:

1. Baiba Sporāne, Dr.paed., profesore

2. Viesturs Zanders, Dr.Philol., asoc.prof.

3. Daina Pakalna, Dr.Philol., docente

4. Baiba Holma, M.Sci.Soc., docente

5. Līga Krūmiņa, Dr.Philol., lektore / docente

6. Ruta Šenberga, M.Sci.Soc., lektore

7. Vineta Gerkena, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

8. Iveta Kalniņa, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

9. Baiba Mūze, M.Sci.Soc., lektore, doktorande, blakusdarbā

Pieaicinātie mācībspēki

10. Māra Rubene, Dr.Phil., profesore

11. Aija Zobena, Dr.Sc.Soc., profesore

12. Ludmila Apsīte, Dr.Phil.,docente

13. Iveta Gudakovska, Dr.Paed., docente, blakusdarbā

14. Jānis Harja, Dr.phys., docents, blakusdarbā

15. Ingrīda Jansone, Dr.biol., docente

16. Jevgeņija Kutasina, Dr.Philol.,docente

17. Andris Vilks, M.Sci.Soc., lektors, doktorands, blakusdarbā, daļslodzē

18. Vija Melbārde, Mg. paed , lektore

19. Tatjana Frolova, M.Philol., lektore

20. Sandra Cīrule, M.Sci.Soc., doktorante, stundu pasniedzēja

21. Rolands Tjarve, M.Sci.Soc., doktorants

22. Antra Mazūre, M. pol. zin., lektore

23. Faina Didiča, Dr.art., docente, stundu pasniedzēja

Maģistra studiju programmā:

1. Baiba Sporāne, Dr.paed., profesore

2. Viesturs Zanders, Dr.Philol., asoc. profesors

3. Baiba Holma, Dr.Philol., docente

4. Daina Pakalna, Dr.Philol., docente

5. Līga Krūmiņa, Dr.Philol., lektore / docente

456

6. Vineta Gerkena, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

7. Iveta Kalniņa, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

8. Baiba Mūze, M.Sci.Soc., lektore, doktorande, blakus darbā

Pieaicinātie mācībspēki

9. Faina Didiča, Dr.art., docente, stundu pasniedzēja

10. Inese Vorončuka, Dr. oec., profesore, papildus darbā

11. Inta Brikše, Dr.paed., asoc. profesore

12. Kārlis Krēsliņš, PhD., asoc.prof., blakus darbā

13. Andris Vilks, M.Sci.Soc., lektors, doktorands, blakusdarbā, daļslodzē

14. Dace Gasiņa, M.Sci.Soc., stundu pasniedzēja

15. Kristīne Pabērza, M.Sci.Soc., doktorante, stundu pasniedzēja

16. Rolands Tjarve, M.Sci.Soc., doktorants, lektors




(programmu kodi 44321, 4332201)

sociālo zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda bibliotēkzinātnē un informācijā iegūšanaiStudiju programma akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim

Studiju programmas direktors:prof. Baiba Sporāne, Dr. Paed.,

dir.v.i. doc. Baiba Holma, Dr. Philol.


sociālo zinātņu maģistra akadēmiskā grāda bibliotēkzinātnē un informācijā iegūšanaiStudiju programmas akreditēta

no 2004. gada 1. decembra līdz 2010. gada 1.decembrim


457

P A Š N O V Ē R T Ē J U M A Z I Ņ O J U M SPar 2004./2005. akadēmisko gadu

ApstiprinātsKomunikācijas zinātnes studiju programmupadomes sēdē 14.10.2005. Protokola Nr. 3Padomes priekšsēdētāja:

asoc.prof. Inta Brikše, Dr.paed.


458

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI 3

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA 4

2.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas......................................................................................5

2.2. Studiju plāna uzbūve........................................................................................................................5

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA 6

3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes...................................................................................................6

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība...................................................................................7

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos..............................................................................7

3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā....................................................................................8

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 8

4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes...................................................................................................8

4.2. Novērtēšanas biežums.......................................................................................................................8

5. STUDENTI 9



5.3. Studentu atbalsta dienesti..............................................................................................................10

5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem10


6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā.................................................................................................................................................................10

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai...........11

6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā............................................................................................................11

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs..................................................................................11

6.5. Pamatdarbā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei.......................12

6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika............................................12

6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti....................12

459

7. FINANSĒŠANAS AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS 13

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu......................................................................13

7.2. Materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma organizācija..................................................13

7.3. Auditorijas un nodarbību klases...................................................................................................13

7.4. Mācību resursu pieejamība............................................................................................................13

7.5. Bibliotēkas satura un laboratoriju aprīkojuma atbilstība struktūrvienības darbībai.............14

7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi........................14

7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms......................................................14


8.1. Saites ar darba devējiem................................................................................................................14

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs.......................................15

8.3. Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā...........................15

8.4. Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs.........................................................................................15

Pielikumi

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiBibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa (turpmāk - Nodaļa)

dotajā atskaites periodā realizēja divas akadēmiskās bakalaura studiju programmas (turpināja apmācību 160 kredītpunktu (kp) bakalaura

programmā un uzsāka apmācību jaunajā līdz 2010. gadam akreditētajā 120 kp bakalaura programmā) un akadēmisko maģistra studiju programmu.

Abu bakalaura studiju programmu mērķis ir nodrošināt augsti akadēmiski un profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu darbam bibliotēkās u.c. informacionālās iestādēs (piem., informācijas centros,

iestāžu informācijas dienestos), kas spētu piedāvāt informācijas sabiedrības prasībām atbilstošus informācijas pakalpojumus un produktus.Atbilstoši programmas realizācijas videi (Sociālo zinātņu fakultāte

(SZF)), kā arī bibliotēku u.c. ar informācijas organizēšanu saistītu iestāžu darbā nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, bakalaura studiju

programmai ir šādi uzdevumi:6. radīt izpratni par sociālo zinātņu vietu mūsdienu zinātņu sistēmā, un zinātņu nozaru

attīstības tendencēm, problēmām un teorijām un lomu sabiedrības pārmaiņu procesos, 7. nodrošināt sociālo zinātņu pētniecības metožu un pētniecības rezultātu atspoguļošanas

un prezentācijas formu apguvi;8. radīt izpratni par kultūras procesiem, kas nosaka informācijas pārraidi un apmaiņu

sabiedrībā;

460

9. sniegt zināšanas par informacionālajiem procesiem sabiedrībā un īpaši – par bibliotēku vietu to īstenošanā, un nodrošināt prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai kvalitatīvi sagatavotu un piedāvātu informācijas pakalpojumus (informācijas meklēšanu, informācijas apstrādi u.c.) un produktus (e-katalogus, literatūras sarakstus u.c.) lietotājiem;

10. nodrošināt tādu zināšanu līmeni, kas ļautu turpināt padziļināti studēt bibliotēkzinātni un informācijas zinātni vai arī kādu citu apakšnozari/jomu.

Sociālo zinātņu maģistra studiju programma bibliotēkzinātnē un informācijā pamatojas uz bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes teorētiskajiem un pētnieciskajiem sasniegumiem, atspoguļojot bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes lomu informācijas sabiedrības attīstības procesos, veidojot uz zināšanām balstītu sabiedrību. Akadēmiskās maģistra studiju programmas mērķi ir:

4. nodrošināt Latvijas bibliotēkas un informācijas institūcijas ar augsta līmeņa kvalificētiem, labi sagatavotiem bibliotēku un informācijas speciālistiem un zinātniekiem ar pilnu akadēmisko izglītību, kas spēj iekļauties Eiropas un pasaules procesos šajās zinātnēs;

5. nodrošināt teorētisko bāzi bibliotēku darbības un informācijas procesu pētniecībai un integrācijai informācijas sabiedrībā Latvijā un pasaulē. Studiju process integrēts informācijas tehnoloģijās, jo mūsdienu bibliotēkas iekļaujas Eiropas un pasaules informācijas sistēmās un tīklos.

2. Studiju programmas organizācijaBakalaura studiju programma ir izstrādāta, lai nodrošinātu pamatzināšanu apguvi

bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē, kas ļautu vai nu uzsākt profesionālo karjeru bibliotēkā vai citā iestādē, kuras darbs ir saistīts ar informācijas organizēšanu, vai arī turpināt tālāk šo zinātņu padziļinātu apguvi maģistrantūrā. 120 kp bakalaura studiju programma ir izstrādāta, ievērojot Boloņas deklarāciju (1999.), kuras mērķis ir izveidot vienotu augstākās izglītības arhitektūru Eiropas Savienībā, nodrošināt iegūto grādu kvalitatīvu salīdzinājumu, studentu un pasniedzēju mobilitāti u.c.

Studiju programmā tiek uzņemti reflektanti ar vidējo izglītību atbilstoši Uzņemšanas noteikumiem LU. Studiju programma ir organizēta atbilstoši “LU Studiju programmu nolikumam” (lēmums Nr. 236, 29.03.2004.), kā arī ievērojot SZF kopīgās prasības. Programma sastāv no trīs daļām:

Obligātās daļas (A daļas). Tā ietver LU, SZF kursus un nozares pamatkursus, piem., Dabaszinātnes mūsdienu teorijas, Kultūras teorija un vēsture, Ievads studijās un pētniecībā, Profesionālā svešvaloda, Bibliotēka un sabiedrība I, Latvijas grāmatniecības vēsture pasaules kultūras kontekstā, Ievads informācijas zinātnē, Dokumentoloģija, Bibliotēkas krājums, Bibliogrāfiskā aprakstīšana, Klasificēšana, priekšmetošana, koordinātindeksēšana, Informācijas pakalpojumi u.c. A daļā ietilpst arī kursa darba un bakalaura darba izstrāde.

Obligātās izvēles daļas (B daļas). Tā ietver nozares obligātās izvēles kursus, piem., Starptautiskā sadarbība bibliotēku un informacionālā darba jomā, Bibliotēku vēsture, Informācijas dienesti un centri, Nozaru informācijas avoti, Digitālās bibliotēkas, Datu bāžu veidošanas pamati, Elektroniskā informācijas meklēšana u.c.

C - brīvās izvēles daļas. Programmas izpilde paredzēta 3 gados / 6 semestros pilna laika klātienes (PLK) studijās

vai 4 gados / 8 semestros nepilna laika neklātienes (NLN) studijās.

461

160 kp bakalaura studiju programma arī sastāv no trīs minētajām daļām ar nedaudz atšķirīgu kursu izkārtojumu, iegūstamo kp skaitu, kā arī tematisko aptvērumu. Šīs programmas apguve norit 4 gados / 8 semestros PLK studijās vai 5 gados / 10 semestros NLN studijās. Dotajā atskaites gadā šajā programmā turpināja mācīties 2., 3., un 4. kursa PLK studenti un 2., 3., 4., un 5. NLN studenti.

Studijas maģistra studiju programmā bibliotēkzinātnē un informācijā tiek organizētas kā bakalaura studiju programmas turpinājums, dodot studentiem iespēju iegūt pilnu akadēmisko izglītību bibliotēkzinātnē un informācijā. Tas neizslēdz iespēju bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmā mācīties arī citiem pretendentiem ar augstāko izglītību. Maģistra studijām uzņem personas, kas ieguvušas attiecīgās nozares vai arī citas nozares bakalaura grādu; ieguvušas augstāko izglītību un kvalifikāciju, kas atšifrēta LU un citu Latvijas augstskolu diplomos; saņēmušas citu valstu augstāko mācību iestāžu dokumentus par akadēmiskās izglītības iegūšanu.Maģistra studiju programmas izpilde paredz apgūt:

Obligātajā daļā (A daļā) – informācijas sabiedrības teorijas koncepcijas, bibliotēku sistēmpolitiku, bibliotēku filozofiju, grāmatzinātnes un grāmatniecības aktuālās problēmas, bibliotēku un informācijas normatīvo bāzi, informācijas meklējumvalodas, bibliotēku pārvaldību, mašīnlasāmo datu apstrādi, personāla vadības teoriju. Kopā obligātajā daļā (A daļa) jāiegūst 50 kredītpunkti. (t.sk. 20 kredītpunkti par maģistra darbu).

Obligātās izvēles daļā (B daļā) maģistranti var izvēlēties studēt kursus: informācijas centru un bibliotēku tirgzinību teorija; autortiesiskie aspekti bibliotēku darbā; bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informācijas terminoloģija; bibliotēkzinātnes teorija; bibliogrāfijas teorija; datu bāzu struktūra un ekspertsistēmas; biznesa informācija; pētniecības metodes; lasīšanas teorija un problēmas; bibliofilija un rokrakstu krājumi; bibliotekāra profesionālā ētika; uzziņu avotu klasifikācija; komunikācijas teorijas un mūsdienu sabiedrība; tīkla pārvaldība; digitālās bibliotēkas; datu retrokonversija u.c.

Maģistrantiem jāizstrādā maģistra darbs, kura pamatā ir teorētisko zināšanu un prasmju sintēze, balstoties uz teorētisko vai lietišķo pētījumu bibliotēku un informācijas vidē. Programmas izpilde paredzēta 2 gados / 4 semestros PLK studijās.

2.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas

Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmiskās izglītības bakalaura studiju programmu, jaunajā programmā ir šādas izmaiņas:

1) samazināts kredītpunktu skaits (no 160 kp uz 120 kp);2) samazināts programmas apguves laiks (no 4 gadiem / 8 semestriem

PLK vai 5 gadiem / 10 semestriem NLN uz 3 gadien / 6 semestriem PLK vai 4 gadiem / 8 semestriem NLN);

3) 45 % apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo bakalaura programmu, veiktas izmaiņas studiju kursu satura pilnveidē programmas A daļā. Pamatojoties uz izmaiņām, kas pēdējos gados ir vērojamas bibliotēku un informacionālajā darbā sabiedrībā kopumā, saturiskas izmaiņas, kā arī jaunu kursu iestrāde veikta arī kursiem B daļā. Ievērojami samazināts kredītpunktu skaits C daļā apgūstamajiem kursiem. Jaunā programma tika izstrādāta, lielu uzmanību pievēršot kursu satura dublēšanas novēršanai, kas tika atzīta par vienu no nopietnākajām iebildēm attiecībā uz iepriekšējo bakalaura programmu.

462

160 kp bakalaura programmā pamatā ir veiktas tikai izmaiņas kursu satura mūsdieniskošanā.

Maģistra studiju programmā ir veiktas nebūtiskas programmas strukturālas izmaiņas, programmas kursu saturu papildinot ar mūsdienām

atbilstošu saturu. Pārejot uz 120 kp bakalaura programmu, maģistra programmā ir iekļauti atsevišķi kursi, kuri ir pārņemti no 160 kp

bakalaura programmas, piem., “Bibliofilija un rokrakstu krājumi”, “Mašīnlasāmā datu apstrāde”, “Lasīšanas teorija un problēmas”.

2.2. Studiju plāna uzbūve

Studiju plāns bakalaura studiju programmā izstrādāts, ievērojot loģiskuma un pakāpenības principus. Pirmajos semestros tiek apgūti studiju kursi, kas sniedz pamatzināšanas studijās un pētniecībā, sociālajās zinātnēs kopumā, kā arī izpratni par bibliotēku u.c. informācijas iestāžu lomu un funkcijām informācijas sabiedrībā. Nākamajos semestros galvenā vērība tiek pievērsta nozares obligāto un izvēles kursu apguvei. B daļas kursi ir kā papildinājums A daļas nozares pamatkursiem, un tādējādi tie veido moduļu sistēmu un nodrošina studentam kursu izvēles iespējas atbilstoši viņa dominējošām profesionālajām interesēm. 120 kp programmā programmas kursu procentuālais sadalījums ir šāds: obligātās daļas kursi veido 45 %, obligātās izvēles daļas kursi – 38 %, brīvās izvēles daļas kursi – 5 %; 12 % sastāda kursa darba un bakalaura darba izstrāde. Kursu plānojums nodrošina gan teorētisku zināšanu, gan iemaņu un prasmju apguvi.

Maģistra studiju programmas plānu veido dažādu teoriju studiju kursi, kuri padziļināti ļauj izprast informācijas lomu sabiedrībā, mūsdienu informācijas apstrādes un izguves iespējas, resursu pārvaldi. Pēdējais semestris pilnībā atvēlēts maģistra darba izstrādei. Programmas kursu procentuālais sadalījums ir šāds: A daļas kursi - 37,5%, B daļas kursi - 37,5%, maģistra darbs - 25%.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes

Bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijai tiek izmantotas dažādas metodes: lekcijas, semināri (ar diskusijām un prezentācijām), patstāvīgās (individuālais darbs) un komandas (grupu darbs) studijas, praktiskās nodarbības, mācību ekskursijas, patstāvīgie mājas darbi,

lietišķās (situāciju) spēles, vairākiem kursiem materiāls sagatavots e-kursa formā. Studiju kursu realizācijā apmēram 50% ir lekcijas, kas tiek

“atdzīvinātas” ar diskusijām, kā arī papildinātas ar izdales materiāliem un vizuālām prezentācijām. Docētāji, kuri apguvuši LU Pedagoģijas un

psiholoģijas institūta tālākizglītības programmu “Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse” pamatā izmanto metodes, kas atbalsta

konstruktīvisma principus un veicina studenta aktīvu iesaistīšanos zināšanu apguvē.

Pamatojums attiecīgo metožu izvēlei. Lekcijas tiek izmantotas, lai sniegtu galveno informāciju par tematu, par izmantojamiem

informācijas avotiem šī temata pētīšanā, lai dotu ievirzi tematā. Lai kompensētu jaunākās

463

mācību literatūras trūkumu, īpaši latviešu valodā, pasniedzēji gatavo izdales materiālus (piem., 2 lpp. apjomā vai prezentācijas). Arī studenti uzskata, ka lekcijām vēl arvien būtu jāaizņem lielākā daļa no studiju procesa (pēc studentu aptaujas datiem).

Semināri tiek organizēti, lai studenti patstāvīgi izpētītu noteiktus kursa tematus (aktuālākos tematus u.c.) un pēc tam tos kopīgi analizētu. Semināri dod iespēju iesaistīt visus studentus, ļauj apgūt uzstāšanās prasmes, kā arī stimulē studēšanu, veicinot speciālās literatūras lasīšanu. Semināros tiek izmantotas gan individuālās, gan grupu darba metodes. Semināri ir kļuvuši par regulāru studiju formu gan bakalaura, gan maģistra studiju programmās.

Praktiskās nodarbības tiek izmantotas, lai nostiprinātu teorētiskās zināšanas un apgūtu praktiskās iemaņas – veidotu profesionālās prasmes. Praktiskās nodarbības ir nepieciešamas lielākajai daļai bakalaura programmas nozares studiju kursos, un to vajadzību atzīst arī studenti. Lielākajai daļai praktisko nodarbību ir nepieciešamas datorklases.

Patstāvīgās studijas tiek īstenotas, izstrādājot referātus un sagatavojot tos prezentēšanai. Referātu sagatavošanā studenti iegūst iemaņas pētniecības darbu izstrādē, noformēšanā un prezentācijās iegūst praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas arī bakalaura darbu aizstāvēšanai. Patstāvīgo studiju forma pamatā tiek praktizēta maģistra studiju programmā.

Patstāvīgie mājas darbi tiek veikti atsevišķos studiju kursos, piem., bakalaura programmā - Bibliogrāfiskās informācijas meklēšanas sistēma, Bibliogrāfiskā aprakstīšana, Klasificēšana, priekšmetošana, koordinātindeksēšana, Elektroniskā informācijas meklēšana. To mērķis - nostiprināt praktiskās iemaņas. Darbi tiek rediģēti un atdoti studentiem, lai paši varētu izanalizēt kļūdas un mācīties.

Grupu darbs arvien vairāk tiek izmantots gan semināros, gan praktiskajās nodarbībās. Pasniedzēji atzīst, ka grupu darbs veicina studentu ieinteresētību, ļauj visiem studentiem aktīvi līdzdarboties, izteikt savas atziņas, savstarpēji diskutēt, mācīties no citiem studentiem, pamatot savas atziņas, kā arī attīsta atbildību par izpildāmā uzdevuma kvalitāti.

Lietišķās (situāciju) spēles kā metode tiek izmantota atsevišķos kursos vai nu semestra sākumā, vai arī beigās. Piem., ar lietišķo spēļu palīdzību ir iespējams semestra pirmajās nodarbībās konstatēt un aktualizēt studentu zināšanas, savukārt semestra beigās tās ļauj demonstrēt apgūtās zināšanas, “izspēlējot” situācijas ar realitātei tipisku darbības scenāriju.

Mācību ekskursijas tiek organizētas, lai iepazīstinātu studentus ar praktisko darbu konkrētās bibliotēkās. Katras mācību ekskursijas sākumā studenti tiek iepazīstināti ar tās galvenajiem uzdevumiem, pēc ekskursijas tiek rakstīta tās analīze.

E-mācīšanās un tālmācība, pateicoties LU e-Universitātes projektam, ir nodrošināta vairākiem bakalaura studiju programmas kursiem: Ievads studijās un pētniecībā, Dokumentoloģija, Klasificēšana, priekšmetošana, koordinātindeksēšana, Elektroniskā informācijas meklēšana, Informācijas pakalpojumi, Ievads bibliogrāfijas zinātnē, Informācijas sistēmas, Informācijas sabiedrības teorijas pamati. E-kursi šobrīd gan vairāk tiek izmantoti kā papildmateriāli kursu apguvē, jo kursu norise īpaši nav izmainījusies. Vērtīgs ieguvums e-kursi ir tiem NLN studentiem, kuriem ir nodrošināta pieeja interneta izmantošanai. Salīdzinoši mazāk e-kursi ir izstrādāti maģistra studiju programmas kursiem.

SZF datortehnikas nodrošinājums, kā arī pieslēgums internetam datorklasēs un atsevišķās auditorijās, ļauj pilnveidot kursu pasniegšanu, piedāvājot docētājam iespēju papildināt lekcijas, praktiskās nodarbības u.c. ar vizuāliem uzskates materiāliem.

464

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

Sekmīgs darbs docēšanā iespējams tikai tad, ja pasniedzējs nemitīgi turpina tālākizglītību un piedalās pētnieciskajā darbā. Nodaļā ir samērā liels skaits docētāju (gan pamatdarbā un pilnā slodzē strādājošie (4), gan stundu pasniedzēji (5)), kas strādā pie sava promocijas darba. Personāla

pētnieciskās darbības rezultāti, tiek izmantoti lekciju, semināru u.c. nodarbību “pušķošanā un atsvaidzināšanā” – satura kvalitatīvā

uzlabošanā. Piedalīšanās konferencēs un semināros ir būtisks jaunāko zināšanu ieguves avots, kuras savukārt ir nepieciešamas kursu

mūsdieniskošanai. Docētāju pētnieciskās intereses atspoguļojas viņu piedāvātajos pētījumu tematos studentu pētnieciskajiem darbiem (piem.,

kursa darbiem, bakalaura darbiem, maģistra darbiem).

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un dalība konferencēs ir atspoguļota 1. pielikumā.

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbībā pamatā notiek ar kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu izstrādi. Kā atzīmē lektore Iveta Kalniņa, referātu rakstīšana studiju kursos par noteiktu tematu bieži vien ir izraisīja arī papildu interesi, kuras rezultātā ir izstrādāti un aizstāvēti bakalaura darbi. Maģistra darbi bieži vien turpina bakalaura darbos aizsākto tematu dziļāku izpēti. Docētāji, veicot savus pētījumus, tajos iesaista arī doktorantūras studentus, tā, piemērām, docente Daina Pakalna, piedaloties Tautas attīstības pārskata izveidē, pētījumu veikšanā ir iesaistījusi doktorandi Sandru Cīruli.

3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā

Bakalaura studiju programmā ir kurss “Ievads studijās un pētniecībā” (1.semestris), kurā gan teorētiski, gan praktiski tiek apgūti jautājumi, kas saistīti ar informācijas avotu meklēšanu, to lasīšanu, konspektēšanu, referātu rakstīšanu un noformēšanu, norāžu un atsauču izveidi. Kritiskas domāšanas prasmes tiek veicinātas arī citos programmas kursos. Jāuzsver, ka bakalaura programmas saturs pamatā ir orientēts uz informācijpratības apguvi, jo daudzi kursi ietver gan teorētisko zināšanu apguvi par informācijas avotiem un to izmantošanu, gan arī prasmju attīstīšanu minētajos jautājumos. Mācīšanās prasmes tiek pilnveidotas, arī studējot maģistra programmā.

4. Vērtēšanas sistēma4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes

Studiju programmās docēto kursu novērtēšana notiek ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Katra kursa gala pārbaudījuma forma ir eksāmens. Atkarībā no kursa pasniedzēja didaktiskās pieejas konkrētā kursa pasniegšanā, eksāmena atzīmi var iegūt trīs dažādos veidos: automātiski, t.i., to veido vidējā atzīme no uzdevumiem kursa apguves laikā, daļēji automātiski (piem., eksāmenu students var nekārtot un saņemt atzīmi, ja par savlaicīgi izpildītajiem uzdevumiem vidējā atzīme nav zemāka par 8), kārtojot rakstveida eksāmenu (testa vai jautājumu formā, dažreiz papildinātu ar praktiskiem uzdevumiem).

Docētāji, kuri izmanto automātisko eksāmena atzīmes izlikšanu, to pamato ar šādām atziņām: 1) šāda forma stimulē studentus aktīvāk mācīties un apmeklēt lekcijas un praktiskās

465

nodarbības, 2) tas savukārt veicina sistemātiskāku mācīšanos un noturīgāku zināšanu apguvi, 3) eksāmena atzīmes ir objektīvākas, jo pamatojas uz ieguldītā darba novērtējumu visa semestra garumā, 4) tiek novērstas papildus stresa situācijas studenta dzīvē.

Savukārt docētāji, kuri kursa nobeigumā plāno eksāmena kārtošanu, to organizē kā rakstveida eksāmenu, tādējādi ļaujot studentiem mierīgi un detalizēti izklāstīt iegūtās zināšanas, pamatot atziņas un secinājumus.

Kursa apguves laikā tiek novērtēti visi uzdevumi: praktiskie darbi, kontroldarbi, semināri, referāti, ziņojumi u.tml. Tie tiek vērtēti vai nu kā ieskaitīti, vai neieskaitīti, vai arī – ar konkrētu atzīmi, vai arī paša pasniedzēja izstrādātu punktu sistēmu.

4.2. Novērtēšanas biežums

Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmu pasniedzēji galvenokārt izmanto nepārtraukto novērtēšanu - vērtēšanu visa semestra

garumā. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no docētā kursa satura un plāna. Kā minēts iepriekš, novērtēts tiek katrs izpildītais uzdevums. Vērtējumā

tiek ņemts vērā arī darbu izpildes savlaicīgums. Pamatojums šādai pieejai – katra uzdevuma novērtējums stimulē studentus aktīvi un regulāri

iesaistīties studiju procesā, kā arī ļauj pasniedzējam iegūt “atgriezenisko saiti”, un - nepieciešamības gadījumā - veikt korekcijas kursa docēšanā. Kā

atzīmē vairāki pasniedzēji, arī cerība uz automātisku eksāmena atzīmi ir labs stimuls studenta regulārai un kārtīgai strādāšanai visa semestra

garumā.


Studentu līdzdalības veicināšanai studiju procesā Nodaļā ir izveidota Nodaļas studiju padome, kurā darbojas Nodaļas pārstāvji un pa pārstāvjiem no 2., 3. un 4.bakalauru studiju kursa, kā arī 2.maģistru studiju kursa. Padome katru gadu atjauninās, mainoties studentu sastāvam.

Padomē tiek apspriesti: programmas satura uzlabošanas jautājumi, studiju kursu pasniegšanas metožu uzlabošanas jautājumi, docētāju izmantotās pasniegšanas metodes u.tml. jautājumi. Īpaša uzmanība tiek veltīta aptaujas anketu rezultātu novērtēšanai un secinājumu izdarīšanai. Padomes darbības reālie rezultāti: izmaiņas un papildinājumi bakalaura studiju programmā.

5.2. Studentu aptaujas

Studentu aptaujas Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmās var iedalīt trīs grupās:7. Latvijas Universitātes SZF aptaujas semestru beigās;8. Pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā veiktā studentu aptauja (aptaujas

rezultātu apkopojums skat. 4. pielikumā);9. Absolventu aptauja (sk. 2. pielikumu);10. Docētāju individuāli veidotās aptaujas kursa novērtējumam.

LU SZF aptaujas pamatā ļauj novērtēt konkrēta docētāja prasmes kursa pasniegšanā. Dotajā atskaites gadā šādas aptaujas notika divas reizes - pēc katra semestra. Nodaļas docētāji salīdzinoši ar citiem SZF docētājiem bija ieguvuši augstu studentu novērtējumu (piemēram,

466

D. Pakalnai par kursa “Ievads studijā un pētniecībā” docēšanu vidējais novērtējums bija 8,73, stundu pasniedzējai Aldai Ramānei par kursu “Elektroniskā izdevējdarbība” – 8,82).

Pašnovērtējuma ziņojuma laikā galvenā uzmanība bija pievērsta jaunās 120 kp bakalaura studiju programmas novērtēšanai. Tika aptaujāti 2. mācību gada PLK un NLN studenti. Aptaujas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmā (78% drīzāk apmierināti nekā neapmierināti ar studijām), tos gandrīz pilnībā apmierina kursu kvalitāte (94 %) un struktūra (94%), kā arī kursu organizācija (89%) un kursu sadalījums pa programmas daļām (67%). Lielākā daļa respondentu (60%) bakalaura programmu vērtē ar atzīmi 8 (kā ļoti labu). Bakalaura programmas studentus neapmierina izmaiņas studiju plānā, kas diemžēl bija jāveic tāpēc, ka programma tika izstrādāta un apstiprināta pirms vēl tika pieņemts LU Studiju programmu nolikums, un SZF kopīgās prasības studiju programmu īstenošanai. Pie neapmierinātības iemesliem studenti min to, ka trūkst kursu, kas apskatītu informācijas darbu arī citās iestādēs, ne tikai bibliotēkās. Studentus neapmierina arī atsevišķu pasniedzēju attieksme pret studentiem, kā arī atsevišķu kursu haotiska organizācija. Programmas direktors iespēju robežās centīsies novērst minētos trūkumus (sk.4.pielikumu).

Aptaujājot 160 kp bakalaura programmas studentus (3. un 4. kurss PLK; 4.un 5. kurss NLN), var secināt, ka studenti kopumā ir apmierināti ar studijām (88 %); ar kursu kvalitāti, kursu organizāciju, bet vislielākā neapmierinātība ir bijusi ar kursu sadalījumu, jo ir bijusi apgrūtināta C daļas kursu izvēle un apguve, kā arī ierobežojumi attiecībā uz B daļas kursu izvēli. Kopumā respondenti programmu vērtē ar atzīmi – 7 (labi) (sk. 4. pielikumu).

Absolventu viedokļa noskaidrošanai doc. D. Pakalna veica aptauju (sk. Aptaujas anketu) gan bakalaura, gan maģistra programmas beidzējiem (sk. 5.4. Absolventu aptaujas).

Lai uzlabotu savu kursu pasniegšanas kvalitāti, lielākā daļa pasniedzēju ir sagatavojuši aptaujas anketas, kuras tiek izdalītas kursa nobeigumā un individuāli analizētas.

5.3. Studentu atbalsta dienesti

SZF studentu atbalsta dienests ir SZF Studentu pašpārvalde, kuras sastāvā ir iekļauti arī Nodaļas studenti. Studenti piedalās arī SZF Domes darbā.

Nodaļas ietvaros par studentu atbalsta dienestu var uzskatīt Nodaļas studiju padomi, kā arī administrācijas pārstāvjus: Nodaļas vadītāju, studiju programmas direktorus un studiju metodiķi. Nodaļa darbojas administrācijas un docētāju konsultāciju un pieņemšanas laiku grafiks.

5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem

2004./ 2005. ak.g. beigās docente D. Pakalna veica bakalaura un maģistra programmu absolventu aptauju. Pavisam aptaujāti 47 respondenti (20 klātienes bakalauri, 10 – neklātienes bakalauri, 10 akadēmiskie maģistri, 7 profesionālie maģistri) (sk. aptaujas anketu 2.pielikumā). Dati liecina, ka lielākā daļa absolventu augsti vērtē iegūtās izglītības kvalitāti (55%). 72 % absolventu pēc studiju beigšanas strādās apgūtajā specialitātē (un lielākā daļa no tiem jau to dara). 10 absolventi (21%) ir atbildējuši, ka nestrādās specialitātē, par galveno iemeslu minot zemo atalgojumu. Atalgojuma problēma ir bieži vien atzīmēta kā nopietnākais iemesls, kāpēc absolvents meklē citu darbu. Pēc neformālām sarunām ar darba devējiem var secināt, ka kopumā programmas nodrošina speciālistus ar labām zināšanām, reizēm gan tiek atzīmēts, ka trūkst pietiekamu praktisko iemaņu.

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

467

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā

Uz 269 studentiem kopā ir 7 pamatdarbā un 5 blakusdarbā strādājoši (kopā 12) docētāji un 2 administratīvā personāla pārstāvji (nodaļas vadītājs un studiju metodiķis). Uz vienu docētāju pamatdarbā ir 38 studenti, kopā uz 12 docētājiem – 23 studenti. Uz vienu administratīvā personāla pārstāvi

– 134 studenti. Studentu skaitu un sadalījumu pa pozīcijām skat. 5. pielikumā 1.- 3.tabulā.

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai(Personāla sarakstu skat. 6.pielikumā, studentu un docētāju skaita

sadalījuma kvantitatīvos datus skat. 5.pielikumā)

Nodaļas akadēmisko personālu (12 docētāji) veido: profesors 1

docenti 4lektori 7

Jeb: zinātņu doktori 5sociālo zinātņu maģistri 7, t.sk. 5 doktorandi

Maģistra studiju programmā nozares kursu docēšanu veic arī pieaicināti docētāji no citām LU fakultātēm vai no citām augstskolām (piem., asoc. prof. Kārlis Krēsliņš no Rīgas Ekonomikas augstskolas) un nozares eksperti (piem., Dace Gasiņa, Latvijas Bankas bibliotēkas vad.).

Dotajā atskaites periodā Nodaļa ieguvusi vairākus Filoloģijas doktorus, tā, piem., veiksmīgi savus promocijas darbus aizstāvējuši Nodaļas docētāji - Daina Pakalna, Viesturs Zanders, 2004./ 2005. ak.g. beigās - Baiba Holma, kā arī stundu pasniedzējas: Līga Krūmiņa un Jana Dreimane. Daļa Nodaļas personāla turpināja studijas filoloģijas doktorantūras programmā bibliotēkzinātnē (piem. Nodaļas docētāji V.Gerkena, I.Kalniņa, B.Mūze, A.Vilks), kā arī stundu pasniedzēji - V.Godmane, K.Pabērza, S.Cīrule. Studijas doktorantūrā uzsāka Nodaļas stundu pasniedzēja Ināra Klekere- Krekele.

Studijas doktorantūrā un promocijas darba aizstāvēšana ir būtiska gan nodaļas personāla pēctecības nodrošinājumam, gan docēto kursu kvalitatīvai pasniegšanai, gan pētniecības attīstībai bibliotēkzinātnē, grāmatzinātnē un informācijas zinātnē Latvijā. Kvalifikācijas celšana pilnībā atbilst Nodaļas mērķu un uzdevumu īstenošanai.

6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā

Atskaites periodā dažādos reģistrētos pētniecības projektos bija iesaistīti: B. Sporāne, B.Holma, V.Zanders, D. Pakalna, t.i., 57% no pamatdarbā

strādājošajiem vai 33% no akadēmiskā personāla.

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

468

Piedalīšanās konferencēs, publikācijas, projekti un ekspertu darbs – skat. 1. pielikumā.

469

6.5. Pamatdarbā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei

Viss pamatdarbā strādājošais personāls pilda struktūrvienības uzticētos uzdevumus. Bakalaura programmā pamatdarbā strādājošā personāla īpatsvars ir 58 %, maģistra programmā – 40 %. (Skat. 6. pielikumu)

6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Personāla atlases politikas kritēriji ir zinātniskā, akadēmiskā un profesionālā kvalitāte. Kvalitātes novērtēšana notiek, noklausoties atklātās

lekcijas (piem., ievēlēšanai docenta amatā – D.Pakalnas atklātā lekcija maģistra studiju programmā “Latvijas bibliotēku nozares attīstības

konceptuālie dokumenti” un ievēlēšanai asociētā profesora amatā – V. Zandera lekcija bakalaura programmā “20.gs. enciklopēdijas”), veicot

hospitēšanas darbu, analizējot darbinieku slodžu plānus un atskaites un noklausoties kolēģu atskaites par veikto zinātnisko un akadēmisko darbu (piem., katru gadu Nodaļas sēdē tiek analizētas doktorandu atskaites par

pētniecisko darbu). Tiek rīkotas nodaļas sēdes pieredzes apmaiņai par mācību metožu pielietošanu, darbu ar studentiem.

Personāla atjaunošanas politikas pamats ir bibliotēkzinātnes doktorantūras darbs un jauno zinātnieku iesaistīšana programmas

nodrošināšanā. Liela nozīme personāla atjaunošanā ir filoloģijas doktorantūrai, kas ir pamats doktorantūras studijām un grāda ieguvei

bibliotēkzinātnē, kas arī ir nosacījums tālākai karjerai Nodaļā. Personāla apmācības un attīstības politiku Nodaļa īsteno ar metodisku

semināru organizāciju, ar dalību konferencēs Latvijā un ārzemēs un ar darbību profesionālās organizācijās. Atskaites akadēmiskajā gadā nodaļas ietvaros tika organizēts metodisks seminārs par pētniecības jautājumiem bibliotēkzinātnē un informācijā, Nodaļas darbinieki ir aktīvi piedalījušies

dažādās konferencēs un semināros (sk.1.pielikumu), kā arī darbojušies profesionālās organizācijā: Latvijas Bibliotekāru biedrībā, Latvijas

Akadēmisko bibliotēku asociācijā (piem., lekt. Iveta Kalniņa nolasīja lekcijas par tematu “Informācijas resursu veidošana: rekataloģizācija”), standartizācijas komisijās, piedaloties standartu adaptēšanas procesos

(B.Mūze, B.Holma, B. Sporāne), iesaistījušies valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” projektos, kā arī darbojušies starptautisko

organizāciju, piemēram, EUCLID, NORDINFO, IRA, NORSLIS, ISKO u.c. pasākumos, kas nodrošina iespēju apmainīties ar citu valstu kolēģu

pieredzi.

6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

Pamatojoties uz formālām un neformālām sarunām ar Nodaļas personālu, var izdalīt šādas problēmas, kas ietekmē programmu kvalitāti:

470

- profesionālās pilnveides nepieciešamība, kas galvenokārt izskaidrojama ar nozares straujo attīstību informācijas tehnoloģiju jomā un šo tehnoloģiju izmantošanu bibliotēku u.c. informācijas iestāžu darbā;

- nozares saturam atbilstošākas doktorantūras studiju programmas nepieciešamību, kas doktorantūras studiju laikā nodrošinātu studijas tieši saistībā ar pētniecības tematu bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē.

7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsNodaļas darbības finansēšanas avoti ir valsts budžeta līdzekļi un maksas studentu iemaksas (fizisko un juridisko personu līdzekļi, studiju kredīti).

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu

SZF vienam studentam ir pietiekams.

7.2. Materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma organizācija

Materiāli tehniskais nodrošinājums ir labs. Lielai daļai Nodaļas docētāju ir portatīvie datori, kas atvieglo mācību materiālu (īpaši – e-kursu) sagatavošanu. Darbam Nodaļā būtu vajadzīgs viens jaudīgāks personālais dators. SZF ir trīs datorklases, kuras var izmantot praktisko nodarbību un e-kursu īstenošanai. Atskaites gada laikā fakultāte ir iegādājusies arī pietiekamu skaitu datorprojektoru, kas atvieglojuši lekciju un praktisko nodarbību norisi, kā arī pilnveidojušas studentu prezentācijas prasmes gan semināros, gan pētniecisko darbu aizstāvēšanā. Fakultātes bibliotēkā ir nodrošināta kopēšana. Datortehnikas izmantošana ir nodrošināta arī studentiem (ir grafiks datoru izmantošanai mācību un patstāvīgā darba vajadzībām). Metodiskais nodrošinājums. Uzziņu un informācijas avoti ir plaši pieejami bibliotēkās. LUB nodrošina piekļuvi jaunākajai literatūrai nozarē gan iegādājoties izdevumus (grāmatas, žurnālus), gan arī abonējot tiešsaistes firmas datubāzes. Gan docētājiem, gan studentiem būtu vairāk jāizmanto iespēja meklēt informāciju nozīmīgāko nozares zinātnisko žurnālu rakstu datubāzē Emerald, kā arī citās DB. Arī LNB specializētā Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas un grāmatzinātnes lasītava Tērbatas ielā 75 ir nozīmīgs informācijas resurss profesionālām studijām. Tās izmantošanu gan ietekmē Lasītavas atrašanās vieta.

Lai ikviens varētu sekot līdzi akadēmiskā gada norisēm un savlaicīgi izpildīt uzdevumus, gan studentiem, gan docētājiem ir pieejams

akadēmiskā mācību gada kalendārs.

7.3. Auditorijas un nodarbību klases

Fakultātes auditorijas, datorklases un semināru telpas ir labā stāvoklī, aprīkotas ar studiju procesam nepieciešamo aprīkojumu, un to lielums

atbilst mūsu studiju programmās studējošo skaitam.

471

7.4. Mācību resursu pieejamība

Studentiem ir nodrošināta studiju procesam nepieciešamo resursu pieejamība (ir grafiks datoru izmantošanai mācību un patstāvīgā darba vajadzībām, bibliotēkā gandrīz pilnībā ir nodrošinātas literatūras studiju

iespējas). Daudzos studiju kursos pasniedzēji ir sagatavojuši izdales materiālus.

Bibliotēkās (LUB, LNB) ir nodrošināta jaunākā literatūra nozarē (diemžēl – pamatā tikai svešvalodās), kā arī piekļuve resursiem internetā

un tiešsaistes datubāzēm.

7.5. Bibliotēkas satura un laboratoriju aprīkojuma atbilstība struktūrvienības darbībai

Atbilst struktūrvienības darbībai.

7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi

Lēmumu pieņemšana notiek SZF bibliotēkas vadības un nodaļu vadības līmenī. Krājuma komplektēšanā tiek aktīvi iesaistīti Nodaļas

docētāji, tādējādi nodrošinot tās literatūras iegādi, kuru docētāji ir uzskatījuši par pietiekami nozīmīgu programmu kursu studijās.

7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms

2004./ 2005. ak.g. realizēti šādi LU projekti (3): DELOS (Projekta Nr. 2003/1985). Pabeigta projekta realizācija (finansējuma apjoms

2005. gadam – Ls 1030,56). SOCRATES/ERASMUS studentu apmaiņas programma (finansējuma apjoms – Ls

3235,2). Bobcatsss 2004 (projekta Nr. 960) – par projekta līdzekļiem studentu grupa (10

studentes un Nodaļas lektore B.Holma) piedalījās studentu konferencē “Librarianship in the Information Age” Ungārijā Budapeštā (31.01.2005. - 02.02.2005.). Divas studentes – Agnese Kaupiņa un Evija Grīnmane konferencē uzstājās ar referātiem un vadīja darba grupu (finansējuma kopējais apjoms – Ls 4302,52).

(Citus projektus sk 1. pielikumā)8. Ārējie sakari

8.1. Saites ar darba devējiem

Saites ar darba devējiem regulāri realizējas akadēmisko prakšu laikā. Prakses iziet 2., 3. un 4. gada PLK bakalauri un 4. un 5. gada NLN

bakalauri (160 kp programma). Prakses kā obligātās izvēles daļa (B daļa) ir saglabāta ar 120 kp bakalaura programmā. Prakses pārzina docētājas

V.Gerkena, D.Pakalna un I.Kalniņa. Prakšu programmu izstrāde, prakšu norise un atskaitīšanās notiek ciešā sadarbībā ar bibliotēku vadītājiem un

darbiniekiem. Prakšu norises un rezultātu analīzes laikā bibliotēku vadītāji izsaka aizrādījumus, ierosinājumus par studentu zināšanu un prasmju

kvalitāti, saskarsmes spējām un teorētiskajām zināšanām. Iegūtie materiāli tiek izmantoti studiju kursu pilnveidošanā.

472

Akadēmiskās prakses tiek organizētas Latvijas valsts nozīmes, reģionālās nozīmes un dažkārt arī vietējas nozīmes bibliotēkās. Galvenais

nosacījums – bibliotekāro procesu saistība ar informācijas sabiedrības vajadzību apmierināšanu bibliotēkās, informācijas sistēmu un moderno tehnoloģiju pieejamība. Prakses un kontakti ar darba devējiem palīdz

realizēt studiju programmā nospraustos mērķus un izvirzītos uzdevumus. Saites ar darba devējiem realizējas arī konferenču un profesionālo

apvienību darba procesā.

473

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs

Tā kā Latvijā nav līdzīgu studiju programmu, tad sadarbība notiek tikai ar ārvalstu universitātēm, kas realizē bibliotēkzinātnes un

informācijas zinātnes akadēmiskās studijas.Atskaites periodā galvenie sadarbības partneri bija:

Lielbritānijas Lofboro Universitātes Informācijas studiju nodaļa (SOCRATES stipendijas ietvaros tajā studēja 2 bakalaura programmas studentes);

Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultāte; Zviedrijas Borosas Augstskolas Informācijas zinātnes un

bibliotēkzinātnes fakultāte; Dānijas Karaliskās Bibliotēku un informācijas zinātnes augstskola; Islandes Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte.

Doktorantūras jomā ļoti nozīmīga ir dalība NORSLIS (Nordic Research School in Library and Information Science), kas regulāri organizē kursus un seminārus doktorantūras studentiem gan lai veicinātu kontaktus

un mobilitāti, gan - pētniecību.

8.3. Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā

ASV Vermontas Universitātes dekāne Māra Saule nolasīja lekciju par Bibliotēku automatizācijas jautājumiem.

8.4. Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs

2005. gadā no februāra līdz jūnijam (5 mēnešus): Lielbritānijā Lofboro Universitātē Informācijas studiju nodaļā studēja 2 studentes:

Dace Rozenberga (st.apliec.Nr. BibZ020004);Līga Kursīte (st.apliec.Nr. BibZ020002).



474

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas vadītājas v.i.,Sociālo zinātņu bakalaura studiju programmas bibliotēkzinātnē un

informācijā (120 kp) direktores v.i. docente Baiba Holma

475

PIELIKUMIPIELIKUMIb i b l i o t ē k z i n ā t n e s u n i n f o r m ā c i j a sb i b l i o t ē k z i n ā t n e s u n i n f o r m ā c i j a s

a k a d ē m i s k a j ā m s t u d i j ua k a d ē m i s k a j ā m s t u d i j u( b a k a l a u r a , m a ģ i s t r a ) p r o g r a m m ā m( b a k a l a u r a , m a ģ i s t r a ) p r o g r a m m ā m

1.pielikums Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 2. lpp.

2.pielikums Aptaujas anketa Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas absolventiem

9. lpp.

3.pielikums Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmas un studiju kvalitātes vērtējums

12.lpp.

4.pielikums Studentu viedoklis par bakalaura studiju programmu (aptaujas rezultāti)

14. lpp.

5.pielikums Studentu un docētāju skaita sadalījums. Kvantitatīvie dati

19.lpp.

6.pielikums Personāla saraksts 21.lpp.

476

1.pielikums

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

A i z s t ā v ē t i e p r o m o c i j a s d a r b i

1. Dreimane Jana. “Latvijas bibliotēku vēsture: 20.gs. 40.-50.gadi” (stundu pasniedzēja, kura docēja kursu “Bibliotēku vēsture” 3 KP) (aizstāvēts – 2005.gada maijā)

2. Holma Baiba. “Zināšanu organizācijas lingvistiskie aspekti” (aizstāvēts – 2005.gada maijā)

3. Pakalna Daina. “Bibliotēkas loma pirmsskolas vecuma bērnu izziņas interešu un radošās fantāzijas realizēšanā” (aizstāvēts – 2004.gada jūlijā)

4. Krūmiņa Līga. “Latviešu kalendāri (1760-1919): bibliografēšanas metodoloģija un kultūrvēsturiskais raksturojums” (aizstāvēts – 2005.gada maijā)

5. Zanders Viesturs. “Rīgas latviešu biedrības izdevējdarbība” (aizstāvēts – 2004.gada jūlijā)

P r o m o c i j a s d a r b u i z s t r ā d e

10. Gerkena Vineta. “Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas teorijas pamattendences” (zin.vad. prof. B.Sporāne)

11. Kalniņa Iveta. “Retrospektīvā konversija” (zin.vad. prof. B.Sporāne)

12. Vilks Andris. “Bibliotēkas vieta sabiedrības sociālajā sistēmā postkomunisma periodā” (pasniedz kursus “Bibliotēku un informācijas centru mārketinga teorija” 2KP, un “Bibliotēku pārvaldība” 2 KP maģistra programmā; zin.vad. prof. B.Sporāne)

13. Mūze Baiba. “Mašīnlasāmās kataloģizācijas ietekme uz informācijas pakalpojumu kvalitāti” (zin.vad. prof. B.Sporāne)

14. Godmane Veneranda. “Krājumu pārvaldība akadēmiskajās bibliotēkās” (pasniedz kursu “Bibliotēkas fondi” bakalaura programmā 3 KP; zin.vad. prof. B.Sporāne)

15. Pabērza Kristīne. “Autortiesības un licencēšana elektroniskā vidē” (pasniedz kursu “Autortiesības. Intelektuālais īpašums” 2 KP maģistra studiju programmā; zin.vad. prof. B.Sporāne)

16. Cīrule Sandra. “Pagastu bibliotēkas Latvijas lauku sociālajā vidē” (pasniedz kursu “Projektu pārvaldība” 2 KP bakalaura studiju programmā; zin.vad. prof. B.Sporāne)

17. Klekere- Krekele Ināra. “18.gs.beigu un 19.gs. sākuma dzejas publikācijas Latvijā” (zin. vad. asoc.prof. V.Zanders)

477

P i e d a l ī š a n ā s k o n f e r e n c ē s , s e m i n ā r o s u n v a s a r a s s k o l ā s

K o n f e r e n c e s L a t v i j ā

LU 63.konference Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas "Informācijas resursi un bibliotēkas" sēde (2005. gada 28.janvāris)

Gerkena Vineta. Informācijas lietotāju apkalpošanas kvalitātes novērtējums: Referāts

Holma Baiba. Tematiskās meklēšanas nodrošinājums Latvijas bibliotēku e-katalogos: ReferātsMūze Baiba. Elektronisko katalogu ierakstos iekļautās bibliogrāfiskās informācijas organizācija: Referāts

Pabērza Kristīne. Informācijas audits – pirmais solis uz zināšanu pārvaldību: Referāts

Pakalna Daina. Bērni un internets – iespējas un draudi : Referāts

Sporāne Baiba. Bibliotekāra misija un bibliotekārais pasaules uzskats: Referāts

Zanders Viesturs. Vienaudži ar atšķirīgiem likteņiem (1905. gadā dzimušie bibliotekāri A. Baumanis, M. Lācis un V. Jauģiets): Referāts

Zanders Viesturs. LU mācībspēks Roberts Malvess un viņa pētījumi vēstures palīgzinātnēs: Referāts LU 63.konferences Zinātņu vēstures un muzejniecības sekcijā.

LU SZF starptautiska konference „Uzrunājot nākotnes – valstis, sabiedrības un pasauli” (Rīga, 2004.g. 11.-14.nov.)

Gerkena Vineta. Publiskā bibliotēka – vietējās sabiedrības informācijas centrs: Referāts

Godmane Veneranda. Bibliotēkas krājuma kvalitātes pilnveidošana: Referāts.

Sporāne Baiba. Bibliotekāra ētikas vīzija: Referāts

Zanders Viesturs. Uzziņu literatūras izdošana Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas: Referāts

4.Doktorandu konference 2005. gada 27.maijā

Godmane Veneranda. Krājuma izslēgšanas loma krājuma atjaunošanas procesā: Referāts

Pabērza Kristīne. Zināšanu pārvaldības elementi akadēmiskā vidē: akadēmiskās bibliotēkas loma: Referāts

LU Bibliotēkas starptautiskā konference, 2004.g.17.novembrī

Godmane Veneranda. LU Bibliotēkas starptautiskā konferencē “Radoša pieeja krājuma izvērtēšanā: Conspectus modulis: Referāts

NORSLIS konference Latvijā „Pētniecība publisko bibliotēku jomā” (Rīga, 2004.g. 16.-18.sept.)

478

Gerkena. V. The main tendencies in the theory of users servicing in nowadays: Referāts

Starptautiska konference Liepājā - Research and Innovation : Nordic-Baltic Strategies for Library Development : IV Nordic-Baltic Library Meeting, (2005. g. 2.-3. maijs, Liepāja)

Sporane Baiba. The Book as Entity and Phenomenon in Library Philosophy and Research // Research and Innovation : Nordic-Baltic Strategies for Library Development : IV Nordic-Baltic Library Meeting, May 2-3, 2005, Liepaja, Latvia.

Starptautiskā zinātniskā konference „Sabiedrība un kultūra” 2005. gada 4. – 5. aprīlis,

Liepāja

Pakalna Daina. Informācijpratība un informācijas kultūra informācijas sabiedrībā : Referāts.

Latvijas Bibliotekāru biedrības 7.vasaras mācībseminārs “Hibrīdbibliotēkas: stratēģija un realitāte” Viesītē 14.06.2005.

Mūze Baiba. Elektronisko katalogu izmantošanas iespējas: kvalitāte un izmantošanas vērtība: Referāts

LNB bibliotēkzinātnes un grāmatniecības vēstures diskusijklubs "Gūtenberga galaktika", 13.12. 2004.

Zanders Viesturs. "Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība (1834-1939) Latvijas bibliotēku un grāmatniecības vēstures kontekstā": Referāts

LU SZF tālāklizglītības projekta seminārs, 10.11.2004

Mūze Baiba. Bibliotēku sistēma Spānijā: Referāts

Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” organizētais seminārs, 14.11.2004

Mūze Baiba. Rekataloģizācijas metode bibliotēku elektronisko katalogu izveidē: Referāts

Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” organizētais seminārs: Priekšmetu un atslēgvārdu veidošanas politika vienotā bibliotēku portāla meklēšanas sistēmā” (2004. g. 7. decembris)

Holma Baiba. Kā nodrošināt tematisko meklēšanu ar priekšmetu valodām?: Prezentācija seminārā. Pieejams: http://krokuss.lanet.lv:8080/teorija_holma.pdf

479

Konferences ārzemēs

Dānija, Alborga: Knowledge and change: 12th Nordic Conference for Information and Documentation, September 1 –3, 2004

Holma B. The Importance of Semantic Relationships In Knowledge Organization: Referāts

Spānija, Barselona: 7th ISKO-Spain Conference: The human dimensions of knowledge organization (Barcelona, 6 – 8 July, 2005)

Holma B. The reference system of relational semantics in knowledge organization systems: Referāts

Lietuva, Viļna. Starptautiska grāmatzinātnes konference, 18.11.2004.

Zanders V. Latgales grāmatniecība aizlieguma laikā (1865-1904) : historiogrāfisks pārskats.

Krievija, Sanktpēterburga. Starptautiska konference, 17.03.2005.

Zanders V. Latvijas zinātniskās bibliotēkas un cenzūra (1945-1965): Referāts

P r o j e k t u i z s t r ā d e , v a d ī š a n a u n p i e d a l ī š a n ā s

Holma B.Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra projekts - profesionālās pilnveides izglītības programma “Bibliotēku attīstības virzieni informācijas sabiedrībā”.

Sagatavotas un lasītas lekcijas: “Krājuma organizācija”, “Interneta izmantošana bibliotēku darbā un lietotāju apkalpošanā”, “Informācijas meklēšanas Internetā”.

Kalniņa I.Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra projekts - profesionālās pilnveides izglītības

programma “Bibliotēku attīstības virzieni informācijas sabiedrībā”. Sagatavotas un lasītas lekcijas 10 akadēmisko stundu apjomā programmas 5.daļā “Informācijas meklēšana”.

Sporāne B. NORSLIS – Nordic Research School in Library and Information Science ( NordIS-NET Nordic Information Studies Research Education Network) – sadarbības un doktora līmeņa izglītības projekta dalībniece, 2001 - …

Zanders V. Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.

gadam", projekta dalībnieks, 2004, KKF Bibliogrāfiskais rādītājs "Letonikas grāmatu autoru rādītājs (1523-1919), projekta dalībnieks,

2004, KKF "The Workers of the Lithuanian Book", Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultātes projekta

dalībnieks, 2004

480

E k s p e r t u d a r b s

Kalniņa I.Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskā komiteja

Holma B.Darba grupā koncepcijas - “Autoritatīvo datu vienota izveides sistēma Latvijas bibliotēkām”

izstrāde

B.Sporāne, B. Mūze, B. Holma. Dokumenta: Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem: Functional requirements for

bibliographic records (final report) tulkojuma darba grupa.

Sporāne B. LR IZM Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrā – Latvijas Kultūras koledžas

akreditācijas komisijā Latvijas Valsts Kultūras informācijas sistēmu aģentūrā - projektu novērtēšanas grupā Latvijas kultūras koledžā – Bibliotēkznātnes un informācijas studiju programmas Valsts

pārbaudījumu komisijā Viļņas Universitātes Senāta komisijā starptautiskā eksperte Komunikāciju zinātnes

bibliotēkzinātnes apakšnozares profesoru vēlēšanās.

P u b l i k ā c i j a s

GERKENA VINETAPubliskā bibliotēka – vietējās sabiedrības informācijas centrs // Negotiating futures – states, societies and the world = Uzrunājot nākotni – valstis,

sabiedrības un pasauli : Proceedings of the International conference (Riga, November 11-14, 2004). – [Rīga] : Latvijas Universitāte, 2005. – 349.-358.lpp.

HOLMA BAIBA1. Holma B. The Importance of Semantic Relationships In Knowledge Organization // Knowledge and change: Proceedings of the 12th Nordic Conference for Information and Documentation, September 1 –3, 2004.- Aalborg: Royal School of Library and Information Science. – P. 26 – 34.2. Holma B. The reference system of relational semantics in knowledge organization systems // The human dimension of knowledge organization / 7th ISKO-Spain Conference. Barcelona: Universitat de Barcelona, Department de Biblioteconomia i Documentacio, 2005. – p. 296 – 308.3. FRBR: Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem resursiem [Elektroniskais resurss] / darba grupa: Baiba Holma ... [u.c.]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. – Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/publikacijas.htm

KALNIŅA IVETAMūze B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis / Baiba Mūze, Daina

Pakalna, Iveta Kalniņa. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. – 136 lpp. – ISBN 9984-19-765-4.

MŪZE BAIBA

481

http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/publikacijas.htm

4. Dukure Ilona. Turpinājumresursu bibliogrāfiskā apraksta piemēri [Elektroniskais resurss] / Ilona Dukure, Baiba Mūze. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. – Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/publikacijas.htm5. FRBR: Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem resursiem [Elektroniskais resurss] / darba grupa: Baiba Mūze ... [u.c.]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. – Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/publikacijas.htm6. ISBD(CR): Seriālizdevumu un citu turpinājumresursu starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais apraksts [Elektroniskais resurss] / darba grupa: Baiba Mūze ... [u.c.]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. – Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/publikacijas.htm

7. Mūze B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis / Baiba Mūze, Daina Pakalna, Iveta Kalniņa. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. – 136 lpp. – ISBN 9984-19-765-4.8. Mūze Baiba. Jauni izaicinājumi Latvijas bibliotēku attālajiem elektroniskajiem katalogiem = New Challenges to the Remote Electronic Catalogues of Libraries in Latvia. - Anotācija angļu val. // Platforma-2 : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – [Rīga] : Zinātne, [2004]. – 221.-229.lpp.9. Mūze Baiba. Union Catalogue Quality Control and Evaluation in Public Libraries : [report] / Baiba Mūze. – Bibliographic references: p.174 // Research and Innovation: Nordic-Baltic Strategies for Library Development : Proceedings of the IV Nordic-Baltic Library Meeting : May 2-3, 2005, Liepaja, Latvia. – Riga : National Library of Latvia, 2005. – ISBN 9984-607-65-8. – P.169-174.

PAKALNA DAINAMūze B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis / Baiba Mūze, Daina Pakalna, Iveta Kalniņa. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. – 136 lpp. – ISBN 9984-19-765-4.

Sporāne Baiba1. Sporāne Baiba. The Book as Entity and Phenomenon in Library Philosophy and Research // Research and Innovation : NORDIC-Baltic Strategies for Library Development : Proceedings of the IV Nordic-Baltic Library Meeting, May 2-3, 2005, Liepaja, Latvia. - Riga : National Library of Latvia, 2005. - P.181 - 185. - ISBN 9984-607-65-82. Sporāne Baiba. Bibliotekāra ētikas vīzija // Negotiating futuresc-cstates, societies and the world : Proceedings of the International Conference, Riga, November 11 - 14, 2004. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. - 365. - 376.lpp. - ISBN 9984-770-81-83. FRBR: Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem resursiem [Elektroniskais resurss] / darba grupa: Baiba Sporāne ... [u.c.]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2005. – Pieejams: http://www.lnb.lv/struktura/BI/standartiz/publikacijas.htm

ŠENBERGA RUTAŠenberga R. Mutvārdu vēstures avotu izmantošana // Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata,

2004. –Rīga, 2005, 115.-124.lpp.(0,9 a.l.)

ZANDERS VIESTURS1. Zanders Viesturs. Dabaszinātņu un medicīnas literatūra Rīgas Latviešu biedrības (1868-1940) apgādā // Zinātņu vēsture un muzejniecība. - Rīga : LU, 2004. - (LU Raksti 661.sēj.), 187.-192. lpp.2. Zanders Viesturs. LU profesora Ernesta Bleses (1892-1964) personālfonds Latvijas Nacionālajā bibliotēkā // Zinātņu vēsture un muzejniecība. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. - (LU Raksti 684.sēj.), 95.-98.lpp.3. Zanders Viesturs. Haralds Biezais (1909-1995) un trimdas grāmatniecība // Konferences "Trimda, kultūra, nacionālā identitāte" referātu krājums. - Rīga : Nordik, 2004. -269.-276. lpp.4. Zanders Viesturs. Grāmatniecība un bibliotēkas laikrakstā "Laiks" // Bibliotēku Pasaule. - ISSN 1407-6799. - Nr.30 (2005), 55.-58. lpp.

482





2.pielikums

Aptaujas anketa Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas absolventiem

Aptauja ir anonīma – Jums nav jānorāda savi personas dati. Rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā tikai pētnieciskiem nolūkiem, lai analizētu studiju procesa kvalitāti nodaļā.Lūdzu atzīmējiet vienu – visatbilstošāko – atbildes variantu, apvelkot tā kārtas skaitli, brīvajā vietā ierakstot savu atbildes variantu, vai iezīmējot krustiņu attiecīgajā tabulas rūtiņā.

I. Kādi bija Jūsu galvenie motīvi, izvēloties studēt šajā programmā:1. Interese par nozari;2. Profesionālā pilnveide (jau strādāju nozarē);3. Iespēja ar minimālām pūlēm iegūt augstāko izglītību;4. Šīs specialitātes augstais prestižs sabiedrībā;5. Man to ieteica (draugi, vecāki u.c.);6. ____________________________________________

II. Kā Jūs vērtējat iegūtās izglītības kvalitāti kopumā:1. augsta;2. vidēja;3. zema;4. __________________________________________________________________________________

III. Kuri no programmas ietvaros apgūtajiem studiju kursiem Jums liekas visvērtīgākie?_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

IV. Lūdzu pabeidziet šos teikumus, lai raksturotu nodaļas pasniedzēju darba kvalitātiLabam pasniedzējam vienmēr ir ________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________Pasniedzējs nekad nedrīkst _____________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

V. Kādas izmaiņas Jūs ieteiktu izdarīt bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes studiju programmās?_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

484

VI. Vai pēc studiju beigšanas Jūs esat izlēmusi(is) strādāt apgūtajā specialitātē (ja atbilde ir noliedzoša, lūdzu pārejiet pie VII. jautājuma, ja pozitīva – pie VIII):

1. jā;2. nē;3. jau strādāju studiju laikā un turpināšu arī pēc beigšanas;4.______________________________________________

VII. Kas nosaka Jūsu izvēli nestrādāt iegūtajā specialitātē:1. Man jau ir cits darbs;2. Zemais atalgojums;3. Neredzu karjeras iespējas;4. Specialitātes prestižs sabiedrībā ir zems;5._____________________________________________________________________________

VIII. Lūdzu izsakiet savu viedokli par LR. Ministru kabineta noteikumos „Par bibliotēku darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību” (stājās spēkā ar 2005. gada 1. janvāri) sniegto kvalificēta bibliotekāra raksturojumu: „Kvalificēts bibliotekārs ir persona, kura strādā bibliotēkā un ir ieguvusi noteiktu akadēmisko vai profesionālo izglītību vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikātu bibliotēku darba jomā”_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

IX. Kāda pēc jūsu domām būtu nepieciešamā izglītības pakāpe, lai ieņemtu attiecīgus amatus (atzīmējiet, ievelkot krustiņu attiecīgajā tabulas rūtiņā): Izglītības pakāpe

Amats

Augstākā bibliotekārā (maģistra grāds)

Augstākā bibliotekārā (bakalaura grāds)

Vidējā speciālā

Augstākā izglītība citā nozarē

Vidējā izglītība

Vidējā speciālā (citā nozarē)

Tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts

Valsts nozīmes bibliotēkāBibliotēkas vadītājsVadītāja vietnieksStruktūrvienības vadītājsGalvenais bibliotekārsBibliotekārs

Reģiona galvenajā bibliotēkāBibliotēkas vadītājsVadītāja vietnieksStruktūrvienības vadītājsGalvenais bibliotekārsBibliotekārs

Vietējās nozīmes bibliotēkāBibliotēkas vadītājsVadītāja vietnieks

485

Struktūrvienības vadītājsGalvenais bibliotekārsBibliotekārs

Nobeigumā lūdzam sniegt dažas ziņas par Jums:Jūsu vecums:

1. 21 – 25 gadi;2. 26 – 30 gadi;3. 31 – 35 gadi;4. 36 – 40 gadi;5. 41 un vairāk

Jūsu dzimums:_______________

Studiju programma: ___________________________________________

486

3. pielikums










Kursu kvalitāte

Kursu struktūra

Kursu organizācija



_____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________



487



17. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem .....% no kursa5.2. Semināriem būtu jāaizņem .....% no kursa5.3. Bibliotēkas apmeklējumam .....% no kursa5.4. Gatavošanās semināram .....% no kursa5.5. Referātu rakstīšanai .....% no kursa





20. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


Doc. Baiba HolmaBakalaura studiju programmas dir. v.i.

488

4.pielikums


Aptaujas rezultāti

Pašnovērtējuma ziņojuma tapšanas gaitā tika veikta studentu aptauja par studiju kvalitāti Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā.

Aptaujāti 2. kursa PLK studiju un NLN studiju bakalauranti; kopā 30 studenti vai 63% no oficiālā studentu skaita 2.kursā. Aptaujā izmantota LU Akadēmiskā departamenta Studiju daļas izstrādātā nedaudz izmainīta anketa (sk. 3. pielikumu).



27 – 90%

Drīzāk neapmierināti 3 – 10%

Neapmierināti






Kursu kvalitāte

14 15

50%

1

Kursu struktūra

14 15

50%

1

Kursu organizācija

15

50%

13 2


8 11

37%

11


Nevar izvēlēties C daļu Neesmu izvēlējies sev atbilstošu programmu Tiek mainīts studiju plāns (2) Ierobežots punktu skaits katrā daļā Daži kursi ir haotiski un neinteresanti Pasniedzēju attieksme, haotiskums, neskaidrība (2) Daudzveidīgāku programmu

489

Pavirša attieksme Vairāk e-kursu

490


3.1. Kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti 22 – 73%3.2. Kompetenti tikai kā speciālisti 73.3. Kompetenti tikai kā pasniedzēji 13.4. Nav kompetenti vispār


4.1. Pieejami lekcijās, konsultācijās un arī ārpus tām 124.2. Pieejami lekcijās un konsultācijās 18 – 60%4.3. Pieejami tikai lekcijās

12. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem .....% no kursa

50/ 60 %5.2. Semināriem būtu jāaizņem .....% no kursa

10 %

5.3. Bibliotēkas apmeklējumam .....% no kursa

10%5.4. Gatavošanās semināram .....% no kursa

10%

5.5. Referātu rakstīšanai .....% no kursa

10 %



Nē 2 9– 30%Grūti pateikt 7


10 balles9 balles 28 balles 17 – 56% (70% no atbildējušiem)7 balles 36 balles 2

15. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes Pasniedzēju vienaldzība, ieinteresētība Programmas maiņa (3)

491

Kursu maiņa Pārāk liela orientācija uz bibliotēkām, jo tiek uzsvērts, ka informācijas speciālisti ir vajadzīgi

jebkurā iestādē. Kursu – par citām iestādēm Vairāk praktiskās nodarbības Informēt studentus Neapmierina pasniedzēja, kas grib no studentiem to, ko nav mācījusi

492


Aptaujas rezultāti

Pašnovērtējuma ziņojuma tapšanas gaitā tika veikta studentu aptauja par studiju kvalitāti Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmā.

Aptaujāti 3. un 4 kursa PLK studiju un 4. un 5. kursa NLN studiju bakalauranti; kopā 62 studenti vai 71 % no oficiālā studentu skaita šajos kursos. Aptaujā izmantota LU Akadēmiskā departamenta Studiju daļas izstrādātā nedaudz izmainīta anketa (sk. 3. pielikumu).



55 – 88%

Drīzāk neapmierināti 7 – 12 %

Neapmierināti






Kursu kvalitāte

18 – 29 % 41 – 66% 3 – 5%

Kursu struktūra

17 – 28 % 42 – 67 % 3 – 5%

Kursu organizācija

19 – 30,6% 27 – 43,5% 14 – 22,6% 2


13 – 21% 22 – 35% 17 – 28% 10 – 16%


Kursu satura dublēšanās; B daļas kursu izvēles ierobežojumi; Kursu sadalījums pa semestriem; Reģistrēšanās problēmas.


3.1. Kompetenti gan kā pasniedzēji, gan kā speciālisti 46 – 74 %3.2. Kompetenti tikai kā speciālisti 7

493

3.3. Kompetenti tikai kā pasniedzēji 93.4. Nav kompetenti vispār

494


4.1. Pieejami lekcijās, konsultācijās un arī ārpus tām 43 – 69%4.2. Pieejami lekcijās un konsultācijās 184.3. Pieejami tikai lekcijās 1

12. Kursa struktūras optimālais sadalījums (pēc studentu ieskatiem) 5.1. Lekcijām būtu jāaizņem .....% no kursa

40 - 60 %5.2. Semināriem būtu jāaizņem .....% no kursa

15 - 20%

5.3. Bibliotēkas apmeklējumam .....% no kursa

5 %5.4. Gatavošanās semināram .....% no kursa

10%

5.5. Referātu rakstīšanai .....% no kursa

10 %


Jā, noteikti 1145 – 73 %Jā, varētu būt 10

Nē 2 17 – 27 %Grūti pateikt 7


10 balles9 balles 68 balles 20 – 33 %7 balles 26 – 43%6 balles 8

15. Jūsu ierosinājumi un / vai iebildes Studiju maksas, salīdzinoši ar algām nozarē, ir ļoti augstas; Līdzsvarotāku mācību slodzi; Kursu satura dublēšanās novēršana; Pilnveidot pasniegšanas metodes; Uzlabot pasniedzēju attieksmi; Jaunas mācīšanas metodes; Lielāku akcentu uz informācijas zinātnes jautājumiem.

495

5.pielikums

Studentu un docētāju skaita sadalījumsKvantitatīvie dati

1. tabula KVANTITATĪVIE DATI

2001./2002. akad.g.

2002./2003. akad.g.

2003./2004. akad.g.

2004./2005. akad.g.

Studējošo skaits 271 256 268 269

Mācībspēku raksturojums: kopējais skaits 12 12 12 12

ar doktora, ar maģistra grādu

3 Dr9 maģ.

3 Dr.9 maģ.

3 Dr.9 maģ.

6 Dr.6 maģ.

profesoru īpatsvars (uz pamatd.)

12.5% 12.5% 12.5% 14,2%

Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu

23 22 23 22

Starptautiskā mācībspēku apmaiņa

3 3 4 1

Starptautiskā studentu apmaiņa 2 - 2 2

Studējošo sadalījums pa studiju programmām 2004./2005.akad.gadā2. tabula

Programma Studentu skaits KopāBakalauranti 205

Pilna laika klātiene 118


Nepilna laika neklātiene 87

Maģistranti 53

Akadēmiskie 35


Profesionālie 18Doktorandi 11

496

t.sk. personīgais finansējums 1Kopā 269

Studējošo sadalījums pēc finansējuma 2004./2005.akad.gadā3. tabula

Finansējuma veids Studējošo skaitsBudžeta vietas 110

Personīgais finansējums 159

497

6.pielikums

Personāla saraksts

Bakalaura studiju programmā:

24.Baiba Sporāne, Dr.paed., profesore

25.Daina Pakalna, Dr.Philol., docente

26.Viesturs Zanders, Dr.Philol., docents

27.Ruta Šenberga, M.Sci.Soc., lektore

28.Baiba Holma, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

29.Vineta Gerkena, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

30.Iveta Kalniņa, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

31.Baiba Mūze, M.Sci.Soc., lektore, doktorande, blakusdarbā

32.Iveta Gudakovska, Dr.Paed., docente, blakusdarbā

33.Solveiga Skotele, M.Sci.Soc., lektore, daļslodzē

34.Andris Vilks, M.Sci.Soc., lektors, doktorands, blakusdarbā,

daļslodzē

35.Faina Didiča, Dr.art., docente, stundu pasniedzēja

Maģistra studiju programmā:

17.Baiba Sporāne, Dr.paed., profesore

18.Daina Pakalna, Dr.Philol., docente

19.Viesturs Zanders, Dr.Philol., docents

20.Baiba Holma, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

21.Vineta Gerkena, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

22.Iveta Kalniņa, M.Sci.Soc., lektore, doktorande

23.Baiba Mūze, M.Sci.Soc., lektore, doktorande, blakus darbā

24.Iveta Gudakovska, Dr.Paed., docente, blakusdarbā

25.Solveiga Skotele, M.Sci.Soc., lektore, daļslodzē

26.Andris Vilks, M.Sci.Soc., lektors, doktorands, blakusdarbā,

daļslodzē

498

27.Faina Didiča, Dr.art., docente, stundu pasniedzēja

28.Kārlis Krēsliņš, PhD., asoc.prof., blakus darbā

29.Dace Gasiņa, M.Sci.Soc., stundu pasniedzēja

30.Kristīne Pabērza, M.Sci.Soc., stundu pasniedzēja

31.Inese Vorončuka, Dr. oec. profesore, papildus darbā

499