2 Februaris

.,~.

1931

L. O. rektors prof. A. Tell t e 1i s

Gustavs Adolis kH Vidzemcs kartotajs(PriekslasJJl1tns Z\'ieuru 1111latvicsl1 tl1l'illaSallas hicuriba 193(). g-. (i. lIol'clllhrL)

Ir reta paradiba, kad atceras UII labiem vardiem piClllill k5.du ZC­ITICSiekarotaju, it Tpasi mazic !audis, zelllllieki. jo ticm vicllmer bpbriesmas un kundzibas mail)as visvair5.k bijis jacics. Sads izucmurnslatviesu territorija bija zviedru ickarosal1a l~cniJ.1aGust,rva Adolfa laika.

lekarosanu iesaka g-all viua tevs, Karlis IX, un 1'=;98.g-., paris g-adusveJak, vil)s jau vareja saukties par Vidzcmes TpasnicKu, bet uz Tsu brTdi:Polija, viua pretillicce, atuema lJe tikai lIule iekaroto. bet vel ag-rak ieg-u­His igautlu apdzTvotas Livollijas dalas. Cl IIsta vam Adolfam bij jasak IJOjauna. 1621. g.. aug-usta vius ieradas pie I~fg-as, vicllas no redzarnakall1un ieverojamakam pilsetam tiklab tirdzllicciska, ka polTtiska ziua, UII lieLivonija vien. Par vir.1aS nozTmi vcl 1621. g. jiiIija Dallijas kenius Krisi­Hinis IV rakstija: "Dievs lai pasarg-a, ka vi us (Oustavs Adolfs) to (I~igu)IIcdabu savas rokas, jo tad musu bruuu kambaris pagalam, it ipasi kasattiecas uz virvem un takeIazu, jo mums butu ar zviedriem darTSana, noka Dievs lai rnus pasarga!" Turprctim Gustavs Adolfs 110 Zviedrijasviedokla bijis par RTgu sadas uomas: no'tas "ka no Trojas zirg-a izlTdusasvisas kara gaitas pret Vi~1UUII viua tcvu UII viss posts un nclaimc".

Pec 6 nedelu ilg-as apsesanas I~Tga padcvas. Ull ] 6. septcl11bri ] 621. R.Gustavs Adolfs iej{tja no Daugavas puscs I~ig-a. lai pec 10 dienal11 dotosatpakal pa tiem pasicrn varticm 110 I~Tgas pari Daug-avai g-ut jaunas uz­varas Kurzcme. 1622. g. vit.!s 110 RTg-as turpilla Vidzemes iekarosallu.iCI,Iem Valrnieru untad sledz ar Poliju pamierll. LTdz 1625. g-. vius tacllIav bijis Vidzeme. Tacl atkal ierodas RTga un vicna vasara icuem aus­trulllU Vidzemi ar Terbatu sakot UII Kokncsi bcidzot. Kokncse vir,llI tikkoIIcuzspcr gaisa, jo kads pag-r.lbs bijis pulvcra piJdits. NodcvTbu 1I0versar kada polu parbedzeja nodcvibu. No sc.iicllcs Oustavs Adolfs doda.';pari Daugavai, atri parstaig-a tllvO Lietavas robcZu, tad atgrieZas Kur­zcmc, kur iClJcm Bausku UII pa otralll Jag-am .lclgavu Vidzclllc bija ieka­rota. lai gan tur vel \1627. un 1628. g-ad;i iclauZas Doli. ]628.~. GustavsAdolis raksta, ka "sT province drosi vicll bus pazaudeta. ja tur lIeie­\'cdis kartibu. tapec cs arT braucu turp". 1628. g. Horns uzvar po Iuspic Cesilll un Limbazicm. un 1629. g. 16. scptcmbri Oustavs Adolfs 110­slcdz ar polielll Altmarka pal11icru uz 6.g-adicl1l, UII 7.vicdrij:t paturcja

s

114 -

to Vidzellles dalu. ko bija iekarojusi, Kurzcme paliek hercog-a valsts Po­lijas aizsardzIba.

Vidzclllc tiesam kartIbas ncbija. Ordeoa sabrukul11a laiks ordcl.1azelllCS, rcforJnacijas UII katolicisma cIoa bIskapu zOtllC ncbut nebija kar­tIbas UII likulIIIbas apzi~lu veicinajusi. tapat ka lielie krievu kari. kasnaca par \'idzcmi pec padosanas leisiem un poliel11. Miers iestajas pec20 g-adielll IIn ilga lie vairak ka 20 g-adus, un atkalnezelIgs kars un bries·II1Ig-ais bads 1601.-1603. g., bd kallibalisllls Vidzeme nav reta licta.

Zvicdri jail ar pirl11icrn soliclll Vidzcmc doma par kartIbu, viOi ne­vareja saprast un ciest ta chaosa. kas te valdIja gan parvaldes, gan tiesu,~an saimniecIbas lictas. Pirmaja Isaja parvaldISanas laika 1601. g. viUituti]) izvcda zernes un ZCIl1CS Ilodevu revIziju. lai' zinatu, kads Ipasumsnacis vilJu rokas. Tacu tad neizdevas nekadus citus labosanas solu"spert.

Tikai tad, kad Oustavs Adolfs varcja so zemi saukt par savu, ra·das iespeja sistematiski b:crties pie jallnas provinces nokartosanas. Seitvil)s varcja pat brIvaki rIkotics ncka Zviedrija .. jo seit viou ncsaistIjakartu parstavIba. Tacu g-Iuzi brIvi rIkoties nevareja: saistIjaRIga unmuizniccIba, kasabas vicnmcr bijusas !oti kustIg-as, bd bija jaruna parveco, dazkart icdomato privileidju aizstavcsanu, bet scvisl~i kustIg-as, laiJabutu jaunas. Uzvarctajs kara laika, kapitulacijas, kur vel ncdrosIbassajuta jaucas ar augstsirdIbu un gribu atrak un ciesak saistIt pie seviskapitulejoso. dalldzkart apstiprina un Cijpsola vairak, neka butu lietderIgi,IIn kas velaka darbIba stipri saista. Bcz tam Oustavam Adolfam Livo··IIUa sakuma bija tik parcjas ctaps, aizmugures un flanga nodrosinasanalielakam Ull celakam planarn: karam Vacija. Tikai ar laiku vios nopratajaunieg-uvuma vcrtIbu un svaru, tapec vilJs pcc ieguvuma iormalas ap­stiprinasanas jo nopictlli h:eras pie organizesanas. Ta ka Vi~lS nevar sodarbu pcrsonIgi vcikt, jo kara darbi Vacija visnotal prasa viua klatbutni,tad uz Livoniju suta g-cncralgubernatorus, musu sapratne viccl~eniuus arJielam pilnvaram, pat sava ziua likumdosanas tiesIbam, tapat ar ticsIbamvest sarunas ar arzemju valdniekiem un viuu parstavjiem. Protams, sa­das pilnvaras vareja uzticet tikai izcilakiem valsts vIriem, un tadus arImes redzam visu zviedru laiku.

Pirll10s visgruUikos solus seit sperusi de la Oardie un it Ipasi JohansStitc (Skytte) no 1629. g. Sti te bija I,i:eniua skolotajs un pilsoniskais audzi­natajs, liels zinatnieks. labs stilists un rakstnieks un liels valstsvIrs;'viua darbIba vel nav picnacIg-i nc izpetIta, ne apsverta, bet verteta pecto intrigu rezultata, k<IS naca pec Oustava Adolfa naves. kad pec pirmasvietas cInIjas Akscls Uksenscrna un Johans Siitc. Aksels Uksensernabija, bez sauballl, lielaks gal's un bija sava vieta. Saka, ka Stitem pie­s~irtais g-eneralg-ubernatora amats Livonija bijis zinallla ncverIbas pa­radISana, bet oelllot vera jau sacIto un plasos picnakulllus, gan jaliecina,ka vioam tika paradHa sevis~a lIzticIba. ka sis amats bija gan lielu uz·devumu, tomer arI g-oda amats. Varbut, ka straujo I~eniou ne vienmerapmierinaja apdomIg-a, g-ausa tcoretil~a darbIba, ka to redzam no I~eniuavestules 1631. g.: "Visi priekslikllllli, ko .Jus mums sUtat, ir kaudzempilni ar atvainojumiclIl un argiimentiem." K:enil,1s grib rIkoties civIllie-

- 115 -

tas tap at ka kara lieUis, kur pec situacijas apsvcrsanasnak tiilil,l dar­biba un nevis gara, plasa motIvacija.

Siites nopelnus maziniUa arI scjienes muizniecibas izturcsanas pretviuu, pat intrigas, jo muizniccIbas uzticIbas vIrs vi us nebija, turpretimstradaja dazkart prctim viuas pIanicm, vadoties no zemes vajadzIbamun no valsts viedok[a. Tomer Siitem ncvares atuemt to, ka vil)s ir li­cis stiprus pamatus jaunajai kartIbai, par kuru pec vairak ka 200 g-adiemvacu vesturniekam I~ichteram jaliecina: "Mit grol3em Eifer widmcte sichdie schwedische I~cgierung der Umgestaltllng der Verwaltung- und desOerichtswesens. Man muB ihr den l~uhll1 lasscn, daB sie diesclbcn, sowie sic zum Teil noch jetzt bestehen, wahrhaft geschaffen hat. Im Kir­chen- wie im Civil- und Criminalrechtc, im Gerichts-. Verwaltungs-,Polizei- und Finanz\vesen entwickcltc sic einc gleich groBe und bis ansEnde ihrer Beherrschungszeit fortschreitendc gesetzgebcrische Tiitig­keit." UdzIgi, vel vairak pasvItrojot, runa H. Bruinings sava LivHindi­sche I~iickschau (1879) un E. Scrafims LivIandische Geschichte II sejuma,1904. g.

Kada bija ta iekarta, kas naca scit valdosa chaosa vieta? Jauna pro­vince bij saistita ar Zviedriju caur 15cnil)a personu, ta tad atradas arZviedriju personala finija. Vidzcmes un Igaunijas parvaIdes prieksgala~eniI)s nolika savu vietnieku, gencralg-ubcrnatoru, zem ta nostadot Igau­nijas un Vidzemes gubcrnatorus un apriutm un pilsctu parvaldniekus.So iereduu kompetences un savstarpejas attiecIbas vel loti nesbidras.Tiem nu bij beidzamos bros un valdIbas maiuas galIgi izjukusa parvaldejanokarto pec zviedru parauga, patiesIba no jauna janodibina. Muiznie­cibas un pilsetu attiecIbas pret I~cnil)u un valsti bij pagaidam noteiktaskapitulaciju laika, bet loti visparIga veida. Ta vel 1629. g., kad Isenitlsparada gribu apstiprinat muiznieku vecas privilegijas, tad to izsaka lotinenoteikti: vil)s gribot icvest vecas brIvIbas un tiesIbas un apsargat ik­katru sava Ipasuma. Tacu sIs Ipasull1a tiesIbas un privilcg-ijas bij japie­rada. Jau 1621. g-. lsenius iecela sevisl.m komisiju ar gubernatoru Krfisiprieksgala un uzdcva tai sal,lcmt zverestus tiklab no muizniecIbas, kaari citam kartam, un parbaudIt Ipasuma attiecIba.s. Nakosa gada izdodinstrukciju. Lieta tomer negaja, jo muiznieki izvairIjas no rcvIzijas. Patkad 1623. g. I~Iga sasauc visparcju landtagu, lai ikkurais muiznieks, "k:iarI visi citi godIgi laud is, kam scit ir zcmes Ipasumi, varctu komisariaJ­tiesas prieksa uzradIt sa vas privilegijas un rakstiskos dokumcntus", tautikai 12. diena pec izsludinata atklasanas termiua rodas iespeja to atklatvienIgi neuaudziem klatesot. Te nu gcneralgubernators pazil)o, ka Isc­nius nevcloties .apstiprinat archibIskapa Vilhclma, G. Ketlera, hercogaMagnus, l~adzivilla un Chodkevica davajumus, citiem jaiesnicdzot ne­pieciesamie pieradijumu dokull1cnti. Protams, ka nc sai. ne citos land­Higos neizdevas muiznieku pasIvas prctosanas dcl nokartot sos jauta­jumus, kamer komisarialtiesu sledza un ~ilJas lietas 1629. g. nodcva gal­ma tiesai. kas arI netika gala. Oustava Adolfa pecnacc, patiesiba paval­doniba, izturejas citadi. J,iatzImc vel: kad okt6brI 1621. g. lI1uizniecIbaliidza apstiprinat 1561. g. Privilegium Sigisll1undi Augusti, tad 15enil):;prasija, lai dotu Vi1)3;n so privilegiju orIginala izlasIt. Tas loti parsteidzas'

116 -

liidzcjus, jo viuicm ncbija vairs orTi,:"inala.*) Tapec nav Ilekads brT­nums, ka !<cllius vairTjas apstiprinat priviIeg-ijas, kura~ ncvareja ar orT­ginalu picradlt, jo vioa pol1tika ncbut ncbija muizniccTbas pabalstTsana.

Landtagi, ka viOi bija izveidojusics ]5. un ]6. gadu simtenT, ka se­jiellcs kartu pasvaldIba un zCllles pol1tikas noteiceji, tiek aptureti. betdrIzi vi en drusku citada vcida vil.lus atjauno un pamazam nostiprina, Uika zviedru Jaiku bcigu posllla g-cncralgubernatoriem ar viuiem sIva Ullg-ruta cI~la.

Oustavs Adolfs arI daudz domajis par zerJllliekicm, kas seit Vidzcmebij jau pilllTgi dzimtlaudis. Vius grib zClllniekus ne tikai atbrIvot, bct pa­cclt no dzila pazemojuma brTva kiirta; tapat ka Zviedrija zerJlI1icki irvalsts karta, ta scit tie pacelallli zcmcs karta - Landstalld. Un kadvisas zcmcs kartas bus iekscji organizctas UII nostiprinatas, tad varesspert beidzalllo soli, vares vi~las gTUPCt un apvienot viena polTtiska vi­sas zcmcs parstavTba, lai visa zcme butu vicna tauta.

Protams, ka jau pirmie aizradTjumi par zemnieku brIvIbu Oau ]60 I.gada sarunas, kuras veda Karlis IX, tai laika vel S6dermanlandes her­cogs ar muizniekiem) sastapa niknu protestu: scjiencs apstaklu un lauzudel tas csot gal1gi neiespejams, zcmnieki pasi stipraki turoties pie sa­vas verdzTbas nckii RIga pic savam prieksrocIbam, bez tarn tas striktirunajot prctim muiznieku scnam tiesIbam un privileg-ijiim. Varctu biltruna tikai par labpriitTgu brIvlaisanu, bet mI par to varot lemt tikai land­tags. - Cik Oustavam Adolfam biltu izdevies no saviem noliikiem sa­sniegt, ja vi us butu ilgaki dzIvojis, jaienaidnicka lode IIcbutu viua dzI­vlbu partraukusi 38. dzIvIbas gada, kas to lai pasaka!

Tacu ar jauno tiesu iekartu vius iZ~lcma zcmniekus no muizniekucivIliis un kriminaIas jurisdikcijas. Tiesu lietas arI bij gal1gi paputejusas:novccojusas, ncatbilda polItiskai organizacijai, virsroku bija uemusi pri­vato personu, muiznieku cskperimenti. Drusku labiik lietas bij pilsetas.Oustavs Adolfs nu uzdcva J. Siitem ievest jaunu tiesu kartIbu. Pasasiikuma ieveda 3 valsts tiesu instances: zemako - zcmcs tiesu - Land­gcricht, tad pilstiesu - Schlossgericht un augstako - galma tiesu ­tlofgericht. 26. novo 1629. g. \,{enius piInvaro J. Siiti ievest zemes tiesu,10. dccembrI dod talll instrukciju un 20. maija 1630. g., ta tad 300 gaduatpakal, tiek apstiprinata pirma provizoriska zcmes tiesas kartTba. Ri­gas gubcroa (Oo.uvernement) tick icccltas 6 zemcs tiesas un viou ties­nesi. "Diesc sollcn, tanqualll primac instantiae Judices, ·in causis levio­ribus, exceptis causis Nobilium famam et vitam concernentibus et crimi­nalibus, alss: Oeldt und Schuldsachcn, HcuschHigcn und Ackerscheidun­gen, fischcl ci, gcwaldtthatell, braun und blauschJiigell, zwc mahl im Jahrden 1 Maij und ] Octob. ihrc Gcrichtc halten, nach Schwedischcn Rech­tcn, del' gesulldcn Vcrnunft und ratiollabcl Landsgebreuchcn, und cinesicdcn Docllmcnten lIlld 13cwciscn, gcrichtlich durch summarisch proce-

') Orii!;inalu esot ~labajis Bcrzaunes Tizellhauzells. Kad vi~ls 1601. 1(". 1101111[\5,

tad visi vi~la papiri lIakusi atraitllcs rokas, kas tos 1601. ~. lIodevusi Bistramb'am Jel­g-ava. Kad Tizenhallzella atraitne 'appreccjusies otrreiz ar admirali Derieldenu, tadpapiri lIakusi jauna vira rokas. kas tos lIav izdc\"is. un ta tie pazudusi. Ta lidz saidiellai Ha\" atrasts Si~isll1ullda AU~lIsta pri\"ilci!;ijas orH~illalraksts.

117 -

diren, und ohnc anschcn dcr Pcrsohncn und gcfc!lrliehc affccten ur­theilen. "

Zemes tiesncsis, kas bija gcncralgubcrnatora iceclts, ncvar vienspats tiesu spriest, tam japieaicina 4-5 "vcrstiindigc Pcrsoncn seinesCreyscs aus dencn vom Adcl und; Unadcl, Haupt-Ampt- und Haupt­Leuten, Arrcndatorcn" par asesoriem. Ja kads ncblitu micra ar sprie­dumu, tad vil.1am tiesIba parslidzet, grieioties p~c I~Igas, vai Kokncses,vai Terbatas komcndanta, kuriem jadod tad parslidzetajam pienacIgslaiks apellacijai. 1632. rIkojuma 11. pants gan saka: "Ar so kartIbuun ties as iekartu neblit nctiek atcclta majas pfirmficIbas tiesa, kas kat­ram dzimtkungam un majas tevam ar kristIgu pazcmIbu at!auta merenisodot savus pavalstniekus, saimi un zemniekus ... " SIs mfijas parmfi­cibas tiesIbas deva muizniekiem plasu va!u patvarfgi rIkoties.

Kfi pirmo apellacijas instanci civIl- un kriminfillietas Stitc bija pa­redzejis pilstiesu, kuru 1630. g. nodibina provizoriski, bet 1631. g. ga­Jigi. Tas atradas RIga, Terbata un Kokncse, bct tfis laikam jau 1639. g,atce!. Pec Stitcs domam tfis kompctcncc atrastos pilsouu drosIba, po­licija - veIak Ordmll1g~~ericht (brugu tiesa) - un tiesas spriedumu iz-pildISana. Vil.lU prieksgaIa komcndanti. .

Augstaka install cc bija galma tiCS~l - 'Hofditt, Hofgcricht, ko Gus­tavs Adolfs neiIgi atpaka! 1615. g. bija icvcdis Zviedrijfi. Tfi nfica I~e­niua tiesas vietfi, pic kam l~enil.1S patureja scv ticsIbu picr,lCmt vel jJar­siidzIbas par tfis spriedumiem. Oalma tiesa bija StokhoImfi, tagad tadupat ierIko Terbata ar 26. augusta 1630. g. patcntll. GcneraIgubernatorainstrukcija izdota 27. dccembrI 1630. g. Oalma ticsas locck\i bija 14tieslietu prateji, zviedri, vficiesi un livonieSi: 1 prczidcnts, 1 viccprczi­dents, ISenil)a iccelti, 6 ascsori lUuiznicki, 6 IIcmuiznicki. Ascsorus uzprieksu veW pati tiesa, tikai tie jalick apstiprinat. Padotas sai ticsai zc­mes un pilsetas. I~Iga un l\iSvclc lsepurojfis tam prctim. Gan Stitc untiesas vairakkart rauga pieradIt, ka arI tam japadodas scjiencs ga]matiesai, bet beigfis tomer sIs piIsetas izvairfis 110 tas jurisdikcijas, un viuastiesfi Stokholmas galma tiesa.

Sevisl~i jaatzIme, ka ar zvicdrll tiesam notcikti nodibillfis ticsu iz­meklesana un ievcsti ,.alsts apslidzetfiji. Uzdoto Jietu sfika tfilfik virzIt~enil.la prokurori (ja so tcrminu var lietot).

Vidzeme nokarto arI satiksmi. 18. aprm 16.32. gadfi izdod uotciku­mus par pastll un' par zirgu pasta majfim. Stcdclcs vai krogi jaierIkopa 5 jiidzel11 vicns 110 otra. Visiem tiesIba .pasta zirgus lietot. tikai nc­vajag-ot tos pfirgalvIgi noskriet vai nojfit un IIC vairfik ka 5 jlidzcs. Kasgrib braukt, tal11 jadod says paraksts un tlilit.1 jasalllaksa pasta nauda.Pasta mfijfis var dabut arI pusdienas .. Lielu verTbu jauna valdIba piegriez tirdzniccTbai, it Ipasi labIbas

tirdzniecIbai, jo ta atvieglo kara apgadi. 1630. g. atlauj arI zcnl11iekiembrIvi par dot tirgu savus razojlll11us. Cik no arclIIva ziufim var spriest,tad arI latviesi piedalIjusies tirdZlliecIbfi. 1630. g. sakuma, kad RIga at­sakas apg-adat zviedru karaspekam sausiUl1s, aizbildinadamfis, ka bijisslikts gads, un zemnicki neka neesot icvcdusi, tad valdIba uzdod registretRiga esoso labIbu. Tresa RIgas iecirknI labIbu atzImc: "Hen FranzGrave, Frcdrich Sybens, Herr Gotthard Welling-k" (pieraksta ap 9000piiru).

,

•

- 118 -

Valsts finances Oustavs Adolfs stiprinaja ar augstam ieved- un iz­vedmuiUim (Licenten), kas gal vena karta gllJas uz pilsetam un tirgota­jiem. Vidzeme ieveda arI labIbas monopolu, kas deva lab us ienakumusTa 1630. g. Vidzeme vi en deva muitas un kontribucijas turpat pie 400000dalderll, labIbas monopols pari par 80.00n. Turpmakos gados jau sIs sum­mas stipri mazinas. RIgas pilseta par sadu tirdzniecIbas apgrutinasal1l1zelojas I~enil)am, atsaul<damas uz savam privileg-ijam. Keni(lS uz to at­bild: "Jurns nevajadzctu tikdaudz kustinat savas privilegia. ir viensno diviem: ja jus pasi paliekat salvi, tact bus arI jusu priviIegia salva:bet kad jus pazaudesit rcli~iju un visu dtu, ko tad jums tas IIdzes?"

Kara laikos it sevisl~i eietusi bija baznIca: sakritusas baznIcas ekas,macItajmuizas; macItaji bUa nederIgi, bez kadas izglItIbas, bez sejienesvalodas prasanas. :pie tarn vil)u bija pavisam maz. Par baznIcas lietukartotaju I~enil)s ieeel 1622. g. Hermani Sampsonu, [<Igas maeItaju, pa­celot vil)u par superintendentu. Sampsons laikam 1630. g. zioo par baz­nIcas stavokli Vidzeme. I 1622. g. bijusi tikai 7 macItaji, tai pasa gada2 nomirusi, bet relacijas gada jau pie 40, un ja vel 2 vakantas vi etas butllaizvietotas, ,,£lIs dan \VeiB ich nicht, was noch rnehr konne und rnochtebesetzet \Verden." Pee tarn Vi(IS atzIme draudzes, min to macItajus untos raksturo. No 1625. g. notiek macItaju isinodes pec I~enil)a pasa iz­stradatiem noteikumiem. GalIgi izstradat baznIcas satvcrsmi viuam n('­izdevas, tas notiek 1633. g .. kad paradas konsistoriala iekarta.

Ne mazumu pilIes pielicis Oustavs Adolfs un vioa uzt~cIbas vIri. it

Ipasi Siite, gadajot par gara izdItIbu seit Livonija. So darbu vius jaubij uzsacis I:viedrija, Upsalas universitatei vi us 1625. g. davina 350 Hem­man (muizas), vairaku draudzu desmito (krooa nodoklus), skaidru naudustipendijam, studentu kopdzIvei, gramatu spiestuvi, gramatas, buve Aca­demia Oustaviana u. C. Gustavs Adolfs ir zviedru gimnaziju nodibina­tajs: pinno nodibina Vesterosa 1620. g., otru Strengnesa 1626. tresoLinc6pinga;' Somija pinno nodibina VIborga ]618. g., otro Gbo.

18. augusta 1630. g., ta tad arI 300 g. atpakal, ~enil)s nodibina Ter­bata l~ellisl~Igu Trivium skolu ar 3 skolotajiem un gimnaziju ar 8 profe­soriem, t. i. jau kaut ko IIdzIgu universitatei, bez tam vel kopclzIvi 50personam, arI zemnieku berniem; pedejiem nodibina vel stipendijas. ArIRevelC un ]8. aprilI 1631. g. I<Iga nak g-imnazijas; I<Iga H. Sampsons irpirmais profesors. Ar sevisl~u J. Siites gadIbu Terbatas gimnaziju par­vers par universitati, nosaucot Academia Gustaviana un llosUidot to pil­nIgi IIdzIgas tiesIbas ar Upsalas univcrsitati. Bez tam dod vilJai pilnIguprofesoru veJesanas tiesIbu. rllnclacijas gramatu ]s:eniJ)s paraksta 110­

metne pie Niirnbergas 30. jUllija ]632. g. Siite, pirmais kanclers, atklajuniversitati 15. oktobrI ar latInisku runu. Pirmais rektors ir Siites dels,kuru atkIasanas akta terpj samta amata metelI ar zeIta pog-am un ma­Jam. Par savas varaSi zImi vius dabu arI sccpteri. Oniversitatcs statosskaita ]9 profesorus. To tcolog-ijas fakultate bija 4, juridiska 3, medi­cInas 2, filozofiska 8. Kurss.3 gaclIgs. Profesoru lielais vairums bija va­ciesi. Neraugoties uz to, SCjiCIICSvaciesi no sakuma nesuta savus ber­nus uz Terbatu, bet gan uz Vaciju. Studcntu vairums zviec!ri. Vclako<;gados, kad universitate bija Pernava, UII profesori gandrlz visi zviedri,tad studentu vairakums bija scjicnicsi.

119 -

Vidzemes valdnieks, ]~enius, versa savlI IIzmanTbll IIC tikai vien uztagadni un nakotni, bet arT atpaka! ]Jag-atne. Vius Jabi noskarta pag-atncslomu valsts un sabiedrTbas dzTve, Uipce pagatncs pienlineklll sarg-asanaiJ630, g. nodibina sevisktl amatll. Lviedrll zinatUlI un veSitlres akade­mija parasti svin sT akta g-ada dientl 0. novcmbrT, b:cnil)a n;-tves dicn;-t,sag-ad vit)a svin .300 gadu atmiUtl.

Sodien mcs ar labll apZil,111 varam atlllineties !oti JarbTg-;-t l~el1iuapiemil.1u. Vil)s, blidams Wlu sVeS;-t zeme. no visam pusem ienaidniekllapdraudets, tom\::r atrada laikll g-;-td;-tt nevicn par savas dzil11tenes tillsavas valsts. icks\::jo mieru tin labklajTbtl. bet arT l1e m<lz;-tk5 mer;-t rlipe­jies par jauno provinei, par vil,1as dzTvi, prasTbam. pie talll vel neblidams~aligi parlieeinats, kas ar sIm provinccm notiks pee parniera notecesanas1635. g. Tada vispusTba, encrg-ija tin skaidrais skats pag-atn\::, tag-adn0un nakotne ir ticSam apbrIl1ojami, tin viua liela hUl11anit;-tte pell1a pas tu­vIgu silttl atmit;1l1.·

Cand, theol. A I h. f rei j s

Aurclijs Augusttns(43()-193() )

1 I e v ads. 28. a ugllsta 1930. g-. pag-aja 1SOU g-ad i no ieverojam;-tsenas b:tZnIeas teolog-a tin filozofa Aug-ustTna navcs dienas. So dienuarzemes atzImcja ka katolisk;-t, ta protestantiska laicIg5 tin g-arTga presc.AugustIna personTba ir tik liela, tin Vil,la dOlJlu pasalllc tik dzila, ka viusnav tikai sava laikJ//eta kristTgas macIbas till dzTves izveidotajs, bet arsavu dzilo kristietTbas izpratni ir ietekmejis baznIcas attTstTbas g-aituviduslaikos un reformaeijas laikmeta. AugustTns vienlIdz ir katoliskasun protestantiskas baznIeas macIbas tcvs. I(omas kato!ll un cvat;1gcliskabaznIca ir sava blitIba AugllstIna baZllIcas. AugllstIna tlzskatu ietekmekonstatejama neviel1 4. g. simtenI, kad vius tlzskataJ//s par tilta celeju starpantlko un viduslaiku pasauli, bet arI vclak Anselma teolog-iskas spekula­cijas par iedzimto g-reku. scholastikas macTbas par fiJozofisko d()m~jsallllUIIticIbu, zelastIbu un bazllTcu, ag-ro viduslaiku mistikas grcku varas iz­jOtas, okamisrna teo]ogija. viklifisma macIba par baznlcu, rcncsanscs uz­skatos par cilvecisko, Lutera un KalvIna g-arIgas attistTbas gaita un Vi~111maclba par Dieva zclastIbu. Tik plass ir lauks, kura kustas Aug-ustInadOIJ/1I spe!\:i. Yaram runat pat par noteiktu stravojllmu - auguslInismu,ko atrodam un izmanam gandrIz visos velakos g-adsimtos. AugustIn<1lielo g-arIg-o varu eilvccc spilg-ti raksturo pazIstama nesen mirusu Bcr­lilies profesora Adolfa tiarnaka vardi, ko vilJs pagajusa vasara tcica kadaBerlInes linivcrsitatc noIasHa priekslasUuma par Aug-lIstIna sa g-ada jubi­lejll. YIDS teica: '"Nav ncpiecicsams svinct AugustIna naves dicnas jubi­Icju. Yil)a yards stay rakstIts uz katra g-adsimtcl,1a portala:' AugustInayards ir liels un eels. Tam lieki tuksi eildinajumi un atzImejllll1i. NeviensIlopictns pasaulcs un dzTvcs uzskatu veidotajs. ncvicns teolog-s, filozofs.psIcholog-s un paidagogs ncvar p:tict g-aram Aug-llstIna uomam, viua tco­lo~iskam, fiIozofiskum. psIcholu~dsk~lm lIlI ctiskam l11acIbam.