1

izdevums 2018. gada jūnijs

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

28.

Lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.

Jāņa ev. 16,24

Kungs, arī mana sirds ilgojas pēc prieka, pēc tīra, apskaidrota prieka.

Bet mana diena bieži vien ir tukša, pelēka, grūta. Un mans gars kā Noasa

balodis lidinās virs tumšiem bezcerību ūdeņiem.

Tāpēc es lūdzu Tevi: dod man tādas acis, lai es saskatītu arī savā

ikdienā pilnīga prieka avotus, lai es mācītos priecāties arī par šķietami

mazām lietām, kas tomēr liecina par Radītāja varenību, gādību.

Dod, lai man prieku sagādā puķe, kas aug ceļmalā, putna dziesma,

jaunu dienu sveicot... Un pretimnācēja smaids, kuru sastopu uz ielas.

Kā bērnam, Kungs, kā bērnam liec man lūgt un priecāties par to, ko Tu

esi apslēpis augstprātīgiem, pārgudriem, neticīgiem, zaimotājiem.

Bez Kristus sedz mūs dzīves maldi,

Bez Kristus svešs mums īstais prieks,

Kļūst tukši dzīves dzīru galdi,

Kļūst viss bez Viņa tukšs un lieks -

Tik Viņš mūs gaismas ceļos vada

Un mieru, prieku sirdī rada.

„Dievs, mūsu patvērums” Arnolds Lūsis

2

Lieldienas

Senioru saietā - viesis no Latvijas

Turpinājums 3.lpp.

8.maijā Melburnas Latviešu ciemā Senioru saietā, sadarbībā ar MLB, viesojās

profesors Ojārs Spārītis no Latvijas. Profesors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

Viņa zināšanas un intereses ir Latvijas un Eiropas Renesanses kultūras dažādi aspekti

arhitektūrā un

mākslā, sakrālā

māksla, kultūras

mantojuma

aizsardzība un

saglabāšana.

Profesora

priekšlasījuma

tēma bija

"Piemiņas vietas, pieminekļi un simboli Latvijā".

Mēs visi tikām vesti ļoti interesantā, virtuālā ceļojumā pa Latviju. Viņa stāstījums bija tik

saistošs, ar personīgām piezīmēm un fotogrāfijām, ka stāstījumam atvēlētās 40 minūtes

pagāja pavisam nemanot. Apskatījām galvenās Rīgas celtnes, iegriezāmies Eduarda

Veidenbauma mājās. Apskatījām Kandavas pilskalnu, kur senlatvieši aizstāvēja savu

zemi pret svešzemju iebrucējiem. Uzzinājām, ka starp Tukumu un Kandavu ir vecākais

Latvijas ozols.

Profesors pieminēja vairākas pilsdrupas Latvijā. Vienas no iespaidīgākajām ir Kokneses

pilsdrupas. Tās ir svarīgas tāpēc, ka netālu atradās dziesmās apdziedātā un stāstos

iztēlotā Staburadze. Tika pieminētas arī pilsdrupas Siguldā, Kandavā un citur Latvijā.

Cēsu pilsdrupas šodien Latvijā ir varenākās. Tās ir skaisti atjaunotas. Uz Cēsu pili tiek

vesti skolēni un tūristu grupas, lai iepazītos ar Latvijas vēsturi.

Profesors pastāstīja arī par Bauskas pili. Bauskas pils bija Kurzemes hercoga mājvieta.

Tā bija svarīga robežu pils savā laikā, kad tā atradās uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Dzirdējām arī par Turaidas pili. Tā bija viena no Rīgas arhibīskapa pilīm.

Runājot par lauku pilsētiņām, visas lielākās ir skaisti atjaunotas un sakoptas.

Profesors pieminēja Talsus. Tika īpaši stāstīts par Ventspili. Neskatoties uz to, ka bieži

dzirdam, ka Ventspils mērs tiek kritizēts par dažādām lietām, profesors atzina, ka Latvijai

bija jādomā par naudu un saimniecību pēc PSRS sabrukuma. Kā pastāvēt par sevi. Bija

jāsāk domāt kā izmantot Latvijas resursus, lai varētu neatkarīgi dzīvot. Ventspils osta ir

ļoti svarīga Latvijas tirdzniecības attīstībā. Osta ir atjaunota un modernizēta. Arī pati

Ventspils pilsēta ir skaista un sakopta. Svarīgākais ir tas, ka Ventspils mērs negrib,

lai ventspilnieki brauc projām no Latvijas un mēģina veidot Ventspilī dzīvi tādu, lai tā

piesaistītu iedzīvotājus.

Kurortu dzīve - pamazām kūrortu dzīve Latvijā sāk atjaunoties. Piemēram, tiek domāts kā

atjaunot Ķemeru sanatoriju.

Latvijas baznīcu ainava ir kļuvusi bagātāka. Jautājums, kas pēdējā laikā tiek uzdots ir,

sakarā ar iedzīvotāju straujo samazināšanos, vai baznīcas vēl ilgi varēs pastāvēt. Tomēr

profesors atzina, ka baznīcas ir kultūras mantojums un ir svarīgi tās uzturēt sakoptas.

Profesors pastāstīja arī par lielākajām muižām Latvijā. Tās bija ļoti svarīgas, jo pie katras

muižas izveidojās gandrīz neliels ciematiņš kurā dzīvoja strādnieki, lai muiža varētu

veiksmīgi darboties.

3

Vienreizējs saiets!

Turpinājums no 2.lpp.

Senioru saietā - viesis no Latvijas

Piemēram, Nurmuiža pie Talsiem- tur savā laikā ap muižu tika saceltas vairākas ēkas.

Tagad tā ir atjaunota.

Latvijā pašreiz ir apmēram 1200 muižas un ir jādomā ko darīt ar šīm muižām. Ja tās

pieder naudīgiem cilvēkiem, tad tās tiek atjaunotas un bieži paliek par tūrisma vietām, bet

dažas muižas ir ļoti nolaistas.

Runājām arī par Latvijas pilīm. Protams, mums ir Rundāles pils, kura ir sakopta. Tā ir

Eiropā pazīstama pils un to apmeklē tūristi no visas pasaules. 2014. gadā tā tika

pilnībā restaurēta.

Vēl tika pieminēta Talsu pils. Talsu mācītājs bija Bēthovena draugs un tā Talsu pils

piesaista mūziķus vēl šodien uz dažādiem koncertiem. Talsu pils ir sakopta un tur bieži

notiek jauniešu nometnes.

Profesors minēja, ka Latvija bija Kultūru mijiedarbības vieta. Viņš paskaidroja,

ka piemēram Latvijā ir dzirnavas, kuras ir "dzimušas" Holandē, bet latvieši tās ir ar prieku

pieņēmuši kā savas.

Tika pieminēta arī Aglonas baznīca. Jāņa Pāvila otrā ciemošanās laikā tur bija pus

miljons cilvēku.

Noslēgumā atgriezāmies Rīgā. Profesors pastāstīja par Doma baznīcu. Kristīgās kultūras

Citadelei - Doma baznīcai, līdzīgas ir arī Vācijā un citās Eiropas vietās, kas Latviju

saistīja ar visu Eiropu. Baznīca ir atjaunota pilnībā un ir ļoti skaista.

Profesors noslēgumā aicināja visus neaizmirst savu dzimto zemi un apciemot Latviju.

Tas patiešām bija vienreizējs stāstījums ar personīgām, vispusīgām un interesantām

piebildēm un attēliem, kas liecina, ka stāstītājs ļoti labi pārzina to, ko stāsta. Liels paldies.

Iveta Laine

Senioru saietā Melburnā, 8. maijā ciemojās izcils Latvijas viesis. Tik aptverošu un interesantu referātu Melburna vēl nebija dzirdējusi. Referēja profesors Ojārs Spārītis – „Latvijas māksla, piemiņas vietas un simboli.”

Viņš runāja no sirds un iesēja mūsos jaunas sēklas mūsu domās par dzimteni. Katrā teikumā bija dzirdama viņa degsme izvēlētā profesijā, vai viņš runāja par baznīcu, vai ozolu, vai par kaļķu cepli, vai riju.

Žēl, ka tik vērtīgu referātu dzirdēja tikai maza senioru saujiņa. To vajadzētu dzirdēt katram ārzemēs dzīvojošam latvietim. Pārsteidza mūsu akadēmiskās saimes mazā interese. Ievērojamam starptautiskam zinātniekam un izcilam Latvijas dēlam pienācās vairāk cienības.

Uz katra galda bija informācijas lapa par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu. Ja šī informācija būtu sasniegusi plašāku sabiedrību laikus, iespējams, saiets būtu pārplūdis. Varbūt dažus tautiešus atturēja arī referāta nosaukums, kas bija par sausu.

Vai es sapņoju par neiespējamo? Kā dzirdēju nākošā dienā Latviešu nama zāle, kur koncertēja laba operas dziedātāja, bijusi pustukša. Vai mēs paliekam slinki un vienaldzīgi, jeb tikai nespēcīgi?

Patika profesora atvadu vārdi. Viņš Sidnejā bijis pirms divdesmit pieciem gadiem un rādīja uzdāvināto tīšert kā tādu kā Austrālijas latviešu dāvinātu karogu. Ja mums viņa stāstījums paticis, tad mums jādzīvojot vēl divdesmit pieci gadi, lai viņu atkal satiktu. Centīšos, tas ir tā vērts! Edgars

4

Nedēļas nogale - 12. un 13. maijs Latviešu ciems bija ļaužu pilns.

12. maijā Latviešu Ciemu apciemoja MLB Daugavas skolas bērni, vecāki, ciemiņi, kuri priecēja ar daudz un dažādiem priekšnesumiem, par ko varat lasīt Edgara Laķa sagatavotajā rakstā (5. lpp.) un svētdien visi Latviešu Ciema ļaudis bija aicināti uz Mātes Dienas pusdienām

Ciema lielajā zālē.

Māmiņdienā galdi bija izvietoti pa visu plašo zāli, klāti baltiem galdautiem, rotāti ar rozā primulām puķu podiņos, klāt izvēlētām skaistām ceriņkrāsas salvetēm un sarūpētām dāvaniņām katrai māmuliņai. Tas viss radīja pavasara noskaņu plašajā

zālē, un jācer, ka arī atnākušo sirdīs.

Pusdienas bija sagatavotas īpašas – verēja izvēlēties, vai nu zivi vai pīli ar kartupeļiem,

mērci un dažādiem dārzeņiem piedevās. Lielā izvēlē bija dzeramie - šampanietis un vīns. Saldajā ēdienā varēja baudīt biezpiena sacepumu ar ogu mērci un vēlāk, dzerot pupiņu kafiju - piekost klāt svaigas avenes un cepumus. Šoreiz dziedāšana izpalika, bet fonā skanēja skaista, klusināta

mūzika.

Baudot īpaši sarūpētās Mātes Dienas pusdienas, ikviens varēja iegūt svētku dienas prieku un kliedēt vientulību, ja nu tāda bija piezagusies.

Visi tika gaidīti, cienāti un lutināti!

Paldies visiem, kas palīdzēja!

Pēc šīs nedēļas nogales daudzas istabas rotāja apsveikumu kartiņas un

ziedi, ko māmuļām Mātes Dienā bija dāvājuši radi.

Vienlaicīgi, priecājoties par bagātīgajiem, krāsainajiem, puķu pušķiem, skaistajām kartiņām, vēl vairākas dienas iedzīvotājiem raisījās vaļā atmiņas kamoliņš par pagājušiem laikiem, un man galvā skanēja Laimoņa

Vāczemnieka sarakstītās rindas…

Kā dziju kamols mūžs ir saritināts,

Kur dzīpari visdažādākie mirdz.

Ja spētu kāds tos atkal atšķetināt,

Tad vidū būtu vecmāmuļas sirds.

(L. Vāczemnieks)

Ingrīda Biezaite

Ģimenes diena un Mātes diena...

5

Ģimenes dienas svētki MLB Daugavas skola ciemojās Latviešu Ciemā 12. maijā,

kas jau palikusi par ikgadēju tradīciju. Tas ir viens no retajiem sarīkojumiem, kas pulcē bērnus, vecākus un vecvecākus vienā telpā, trīs paaudzēs. Varbūt vēl skolas sarīkojumi arī uzbur šo latvietības nākotnes sapni. Citos sarīkojumos cīnāmies ar

apmeklētāju trūkumu.

Bija pareģota lietaina un auksta diena. Daugavas

skola ienesa sauli Ciemā. Lielā zāle bija pārpildīta ar cilvēkiem neierastā steigā un kustībā. Skola gatavojās mums sagādāt prieku un patīkamas atmiņas. Pēc mācītāja Daiņa lūgšanas, kurai pievienojās daudzi skolēni, un tā izskanēja skaļāk kā baznīciņas dievkalpojumos, sākās

priekšnesumi, sākot no bērnu dārza līdz 8. klasei.

Man iežēlojās sirds par mazo latvisko lellīti ar nelaimīgo sejiņu. Laikam lielais ļaužu pulks viņu nobaidīja. Drīz vien savilkās lūpiņas un sāka birt asaras. Vienīgi māmiņas glāsts tās apturēja. Kā skaitītajās tautas dziesmās. Par māmiņu dzirdējām daudz un skolotāji bija

piestrādājuši, lai klases priekšnesums būtu interesants un atšķirīgs.

Skolas korītis bija ļoti atturīgs. Es domāju, ka korītim derētu diriģents, kas dotu drošības sajūtu. Skolotāja sēdēja tālu, pie flīģeļa. Ievēroju, ka bieži dziedātāju skati aizklīda pie skolotājas, nevis pie nošu

grāmatas.

Patika 8. klases stāstījumi par viņu ģimenēm. Man liekas, ka viens otrs ģimenes noslēpums tika atklāts, bet ceru, vecāki to neņems ļaunā.

Drīzāk leposies, ka šie stāsti bija nevainojamā latviešu valodā.

Tautas dejas bija nosauktas par dančiem, bet vienalga, patika tik un tā. Ievēroju, ka tie mazākie dancotāji bija tie pareizākie kustībās un solī.

Lielajos puišos varēja manīt tādu kā vienaldzību.

Patika arī Lāras vecāku „dancināšana”. Dejotāji ik pa brīžam tika sūtīti uzaicināt savus vecākus uz danci. Tie bija jautrākie brīži visā sarīkojumā. Neveikli tēvi, pārāk aizrautīgas mātes, vai vecāku stumdītāji un raustītāji – bērni. Man nebija iespējams noteikt cik ciema ļaužu ņēma dalību šajos svētkos. Noteikti, bez ģimenes palikušie. Par sevi varu teikt, jo jutos atkal jauns domās, bet piecelšanās no krēsla man atgādināja īstenību. Edgars

6

Sveiks, lai dzīvo!

15. maijā Anetei Klāsēns svinējām 100. dzimšanas dienu! Iedzīvotāji tika cienāti ar gardu zemeņu torti un dažādiem dzērieniem.

Priecājamies, ka Latviešu Ciemā dzīvo vairāki

iedzīvotāji, kuriem šogad, tā pat kā mūsu Latvijai

paliek 100 gadi! Jautāju Anetei, kāda ir bijusi viņas dzīve un kā

viņa jūtas savā 100. dzimšanas dienā?

Jau no astoņu gadu vecuma esmu smagi strādājusi: gāju ganos - ganīju cūkas, vēlāk govis. Astoņpadsmit gados salīgu par meitu pie saimniekiem. Tur saimniecībā strādāju līdz sākās karš. Ģimene, kurā strādāju ņēma mani līdzi bēgļu gaitās un nonācu Vācijā nometnē. Tad dzīvojos pa nometnēm, līdz tiku ar kuģi uz Austrāliju. Šeit, sākuma gados strādāju slimnīcā, apkopu vecos karavīrus un vēlāk strādāju darbu metālapstrādes fabrikā. Manī visu mūžu bijis iekšā liels

spīts, ko biju nodomājusi, to arī izdarīju!

Kā patīk dzīve Latviešu Ciema aprūpes namā?

Anete turpina: “Nāca vecums…” Tad paskatās balonā uz kura ir uz-drukāts skaitlis 100 un sevi izlabo: “Jā, tagad, kad ir pienācis vecums, nolēmu, ka ir jāpārceļas uz aprūpes namu, lai ikdienas solis ir vieglāks.

Man šeit ļoti patīk. Ēšana ir ļoti laba, tāpat arī aprūpēšana!

Kad ierados dzīvot ciemā, te jau dzīvoja mana sena paziņa Irma, dažus gadus vecāka par mani. Sākām runāt par seniem laikiem. Izrādījās, ka viņa sākusi strādāt par skolotāju kopā ar mācītāja Gaudiņa kundzi. Mācītājs Gaudiņš bija kādu laiku mūsu Blīdenes draudzes mācītājs. Atceros, ka viņš mūsu iesvētības mācības stundā 1942. gadā stāstīja par eksperimentu, ko izdarīja Latvijas universitātē. Viņi gribēja zināt, cik ilgi cilvēks var dzīvot, kad viņam nolaiž asinis. Viņi bija dabūjuši cilvēku, kas bija notiesāts uz nāvi un izskaidroja viņam par šo priekšlikumu un teica, ja vien būs iespēja, tad glābs viņa dzīvību. Viņi iesēdināja viņu vienā istabā, uzvilka sānos vienu aizkaru caur kuru paņēma viņa vienu roku, drusku ieskrāpēja un tecināja siltu ūdeni, atgādinot asins tecināšanu. Tā viņš tur palika sēžot. Pēc kāda laika atrod viņu mirušu. Eksperiments bija beidzies ar neveiksmi. Jā, tas tiesa, bet viņiem neienāca ne prāta, ka viņi atklāja – domu spēku. To tikai tagad lēnām nojauš, ka domām ir milzu spēks. Kāds gudrelis nesen teica, ja cilvēki apzinātos, ka domām ir tāds

milzu spēks, tad nekad sliktu nedomātu! Armands

Domu spēks Pārdomas Pēc stāstītā pierakstīja Ingrīda Biezaite

7

Pārdomas

Latviešiem patīk sanākt un sēžot ap galdu, ko ieēst,

iedzert bet galvenais padziedāt... To lielāko prieku sniedz pazīstamās dziesmas.

Atceros no bērnības kā vecāki ar draugiem svinēja kādu vārda dienu vai dzimšanas dienu vai tikai bija priecīgi kopā. Kad biju pietiekami liela drīkstēju arī sēdēt pie tā galda. Tas ir, kad iemācijos ka Rīga dimd un aiz ezera ir balti bērzi ar sidrabiņa lapiņām. Tautu meitas sijā auzas un dažreiz gāja uz avotu. Saulīte tecēja tecēdama un upe nesa vainadziņu

kaut gan daži skaisti ziedi tika mesti Gaujā.

Cekulaine zīle dzied, kad gāju caur sidraba birzi. Ratiņš rūc klusi,

klusi un meža gali lokās kamēr div' dūjiņas gaisā skrēja un upe nesa

ozoliņu. Gailītis ietecēja sētiņā kamēr pastalnieki dancoja, bet jauns un traks tas puika bija. Puiši meitas apsūdzēja, bet meitas puišus apsūdzēja. Dzirdu ka seši mazi bundzenieki vēl arvien jāj par ceļu bungodami. Vai ziemassvētki sabrauc rakstītām kamanām? Aiz kalniņa dūmi kūp un tā

iemācijos, ka uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu grumbuļains.

Gribam zināt, jo visi dara tā! Kur tu skriesi vanadziņi ar tiem vaska spārniņiem? Kas āva baltas kājas un kas kaisija rozes istabiņā? Piebalgā meita ir egles garumā, bet vai tai bija tas zilais lakatiņš? Kas saplēsa zaļo krūzi? Kas dziedāja tautu tīrumā un kas nopļāva sarkanos aboliņus? Kas notiek augšā uz bēniņiem? Kas palaida rikšiem

bērīti?

Strauja upe tecēja gar bāliņa namdurvīm, kur nedrīkstēja pāri jāt, jo baidās kumeliņš. Bērīts manis kumeliņš staignā purva bridējiņš. Nesapratu. Domāju ka laikam zirgs, bet tikai apskatoties “Google” dabūju zināt ka gaiši brūns zirgs ar melnām krēpēm, asti un

kājām ir bēris.

Jūriņa prasa smalku tīklu, laiviņ’ baltu zēģelīt’. Vējiņš vēl pūš dzenot laiviņu Kurzemē. Daugaviņa vēl puto balta un virši zili, virši sārti zied arvien. Birzēm rotāts Gaiziņš ir latvju milzis un lakstīgala skaisti dzied

Rīgas torņa galiņā. Še kur līgo priežu meži ļaudis pulcējās Gaujmalā.

Tautiešami roku devu un daudz baltu dieniņu Laimiņa vēla man.

Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī līdz nodziedās Aijā žūžū lāču bērni.

Lai atskan dziesmas ir tā biezā dziesmu krājuma grāmata, kas man sķiet atrodas mūsu katru mājās. Jā, skaista bija jaunība bet tomēr vēl skaistāk ir redzēt, ka te ciemā ļaudīm patīk sanākt un sēžot ap galdiem

ieēst, iedzert, stāstīt jokus, bet galvenais dziedāt. Lustīga dzīvošana!

Selga

Padziedāsim!

8

Bumbiņu ripināšana pa tepiķi!

Esam 8 – 9 entuziastes. Šī nodarbība prasa no mums lielu koncentrēšanos. Nodarbību dvēsele ir Ozoliņa Mirdza, kas zina visus šīs spēles noteikumus un prasmes un nekad neliedz savu

padomu jaunpienākušajiem.

Mazliet pamēģināšu aprakstīt šīs spēles norisi: Vispirms tiek izritināts speciāls tepiķis ar iedalījumiem un atzīmēm, kuras

jāievēro.

Vienā reizē spēlē piedalās 3 spēlētājas, pārējās sēd rindā un gaida savu kārtu. Divas ripina bumbas, katrai 4 bumbas divās krāsās un viena maza balta, kura jāaizripina pa tepiķa vidu, un kur tā apstājas, to novieto uz vidus līnijas, bet ja noskrējusi no tepiķa, tad novieto uz „pumpas”. Trešā spēlētāja tepiķa otrajā galā savāc nomaldījušās bumbas (kuras noskrien no tepiķa, vai nepāriet

vidus līnijai pāri).

Spēli sāk tā meitene, kura izripina balto bumbu. Kad visas lielās bumbas izripinātas, tās pašas spēlētājas to atkārto no tepiķa otra gala, tikai šoreiz balto

bumbiņu ripina otra spēlētāja.

Uzvarētāja ir tā, kuras bumba ir vistuvāk mazai baltai bumbiņai. Pēc tam notiek spēlētāju maiņa, spēlē piedalās tā, kura ķēra bumbas un divas no malā sēdētājām, no kurām atkal viena

bumbas ķer un savāc.

Laikam jau tā to sauc latviski (Carpet bowling). Tā ir vēl viena aizraujoša nodarbība, kuru mēs ciema meitenes spēlējam pirmdienu

pēcpusdienās no plkst. 15.30 – 16.30.

Un tad nu sākas mūsu veiksmes un neveiksmes, jo aizripināt to bumbu nemaz nav tik vienkārši kā

izliekas.

Mums iet tiešām jautri, jo vienai otrai diezgan bieži visas bumbas „noskrien” no tepiķa, jo nēesam ievērojušas, kā šī bumba jāripina. Dažreiz viena otra tās nevis ripina, bet sviež, dažai bumbai ātrums pārāk liels utt. Bet tā nu arī ir vieta, kur var papļāpāt par jaunākiem notikumiem ciemā un citām svarīgām lietām, tāpēc arī nekoncentrējamies spēlei. Tomēr, neskatoties uz visām mūsu ķibelēm, tā ir patīkama laika pavadīšana. Visas vienmēr esam ļoti apmierinātas un varam doties mājās,

lai atkal satiktos nākošajā pirmdienā.

P.S. Es jau iepriekš atvainojos, ja eksperti saskatīs kādu neprecizitāti, jo es jau arī tikai mācos to ripināšanu, bet paklausīju lūgumam

kaut ko par to uzrakstīt.

Velta

9

Atmiņas No manas Dienas grāmatas

Svētdien 28. jūnijā, Olaines purvā

Jau divas dienas esmu atkal nometnē. Šodien līst lietus un tādēļ visa apkārtne izskatās ļoti bēdīga, tādēļ arī garastāvoklis nav visai zolīds. To visu vēl bēdīgāku iztaisa maizes trūkums. No mājas man bija gan līdz, bet šeit palikušie biedri bija galīgi tukšā un man sirdsapziņa neļāva vienam mieloties. Tagad mēs visi esam vienādi pliki.

Es nezinu kādēļ mani vajā Ilgas tēls. Es atkal redzu viņas lūpas un smaidu kādā mūsu virtuves meitenē. Tas notiek gandrīz ar katru sievieti, kuru redzu.

Vakar, lielāko daļu no darba laika mašīnas stāvēja granātu šķembu dēļ, kas šinī purvā lielā vairumā, jo šeit ir brīvības kara cīņu vieta. Direktors uzskata, ka mēs paši taisam visus bojājumus. Lai jau iet!

Pirmdien , 29. jūnijā

Pēc darba vakarā bija ierindas mācība un izgājām uz šosejas.

Tur viens stulbs piedzēries šucmanis piesējās.

Šodien avīzes raksta, ka jāaiziet tikai septembrī. Sūdīgi!

Otrdien , 30. jūnijā

Pirmdienas naktī no mūsu nometnes aizbēga divi gūstekņi. Sargi pieprasījuši trauksmi füreriem, bet tie bija atteikuši ieroču trūkuma dēļ, varbūt vairāk

iztraucētā miega dēļ.

Ap pusdienas laiku divi vācu SD virsnieki aizveda vienu žīdu nošaušanai.

Mūsu zemei laikam ir lemts tapt par žīdu kapu vietu. Te, purva salā strādājošo žīdu vidū maz ir no Latvijas. Sievietes ir no Vīnes un vīrieši no Čehoslovākijas. Vispār, vīriešu daudz mazāk... Ja puišiem maizes par daudz, viņi taisa andeles ar žīdiem. Lai gan viņi tiek stingri uzmanīti, tomēr viņiem netrūkst ne naudas, ne

zeltlietas. Man andeles dzīt neiznāk. Jau vakar un šodien dzīvoju bez maizes.

Mums Cepurnieks ieveda jaunu un jauku parašu. Katrs tagad savā vārda dienā sēdēs pie atsevišķa galda ar galdautu un puķēm. Parasto bļodiņu vietā šķīvji. Tā kā šodien ir Pēteri, tad jubilāru sanāca veseli seši. Mēs pārējie aizgājām darbā, bet füreri un Pēteri palika svinēt.

Mums pārnākot no purva tikai viens turējās kājās un nesakarīgi muldeja.

Apgādes „ministrs” bija smagi pārgriezis rokas stiklos un ar ātro palīdzību aizvests uz slimnīcu Rīgā. Klīst baumas, ka bijis kautiņš. Šādā garā mums iet bieži. Dzeršana gandrīz katru dienu.

Pārnākot no purva mēs gandrīz palikām bez vakariņām. Saimnieces pārrēķinājušās. Tomēr pašā katla dibenā bija kaut kas saglabājies. Dabīgi, ka tik lielus vairumus vārot, lai arī cik rūpīgi skalotu kartupeļus un citus produktus,

tomēr sakrājas smiltis katla dibenā.

Paši par to taisīja lielu bļaustīšanos ar saimniecēm un füreriem. Daudz nevajadzēja, kad tiktu lietotas dūres. Es savu porciju apēdu, jo cits ko ēst nebija. Nemanot biju izvērties par aizstāvi saimniecēm un strīdiņš ar mūsu puišiem bija

diezgan nikns. Edgars

10

Kalorijas Ja neviens neredz, kad tu ēd,

ēdienam nav kalorijas.

Ja dzer diet kolu un uzkod klāt šokolādi, tad kola neitralizē kalorijas.

Kalorijas samazinās līdz nullei, ja tu ēd kopā ar kādu un apēd mazāk kā galda biedrs.

Pārtikas produktiem, ko lieto ārstniecības nolūkiem vispār nav kalorijas. Piemēram, karsta šokolāde, saldējums.

Kalorijas nav ēdieniem un dzērieniem, ko baudi kultūras iestādēs, tie ir izklaides sastāvdaļa.

Visas kalorijas izgaro, atverot cepamā iesaiņojumus, tāpēc capamam nav kaloriju.

Kalorijas nav ēdamam, ko nogaršo cepšanas laikā.

Pārtikai, kurai ir vienāda krāsa, ir vienāds kaloriju daudzums. Piemēram, sviestam ar burkāniem, baltmaizei ar redīsiem.

Ēdamais, kas paņemts no blakus sēdošā ēdāja šķīvja nesatur kalorijas, jo tās paliek, kur uzliktas sākumā.

Un atceries, lai tu izskatītos slaidāks, mēģini stāvēt blakām apaļīgākam cilvēkam.

Zupai vispār nav kalorijas, jo to vāra ūdenī.

Vakar avīzē izlasīju, ka vistas špricē ar antibiotikām. Tagad, skaidrs, kāpēc vistas buljonu iesaka slimniekiem.

Sagatavoja Betija

Zupas vakarā stāstītie joki

Ja kanakam nebija pienākumu, viņš jutās labi un brīvi, tad tādu patīkamu stāvokli kanaki aprakstīja ar izteicienu ,,iekš vien’ kirš mier’ un pīpēšan’. Runa neiet par ķiršiem, kirš’ nāk no vācu die Kirche – baznīca un tiem, kas nezina, par kanakiem sevi sauca II p.k. leģionāri. Kāds baznīcai

sakars ar pīpēšanu, nezinu.

Iespējams, ka tas sakarā ar pīpmaņiem, kam smēķu nekad nebija pietiekami. Es arī visu kaŗa un gūsta laiku nopīpēju un vēl darbā – sēdēju Holdena birojā un pūtu gaisā dūmu gredzenus. Tad kādu dienu pār mani

nāca apgaismība – varēju bez cigaretes iztikt, nebiju saindējies. E.S.

Interesants stāsts

,,iekš vien’ kirš mier’ un pīpēšan’

11

Sakiet man, kas var būt jaukāks par līgošanu Jāņu vakarā?

Viens no maniem draugiem saka ēšana. Otrs uzstāj, ka

dzeršana. Man tas ir o-kei [kā saka latviski]. Tas taču viss

pieder pie lietas - saderās ar JĀŅIEM - Līgošana, siera ēšana

un alus dzeršana.

Tātad, mums nekādas domstarpības nav un lai jau iepriekš sāktu vingrināt rokas un mutes uz tām Jāņu pa-darīšanām, mēs katrs atraujam pa kanniņai. LĪGO !

Vēl jau gan jūnijs ir tikai tā “apmēram ap vidu”, bet labāk sākt ātrāk nekā aizlaist garām nemanītu un ne-nosvinētu. Īstenībā, man šķiet ,ka tas nu gan letiņu Ciemā nebūtu iespējams. Jāņu vakarā LĪGO skanētu cauri visām sienām - vai ir kādas oficālas darīšanas vai nē.

Kā piemēram pagājušo gadu… Jā, kā tad nu bija…pagājušā gadā…Hmmm… Nu ziniet - kauna lieta, bet es pagājušā gadā laikam būšu iebaudījis pāris kanniņu par daudz …nav vairs prātā ko darījām pērn… Bet līgošanai noteikti vajadzēja būt, citādi jau varētu iznākt, ka tam Trautfetera kungam bijusi taisnība.

Osvalda Lideka grāmatiņā [Latviešu svētki & Latviešu svinamās dienas] rakstīts, ka - 1850. gadā, kāds Ernests Kristjāns Trautfeters esot rakstījis: “Šis ir īstais dziesmu laiks latviešu tautai. Meitenes un zēni govis ganīdami, ļauj laukos un mežos tālu skanošam līgo atskanēt.

Bet kas jāievēro, vīriešus nedzird dziedam.” Baigi muduļi. Nez kā tas domāts - vai vīri vispar nedzied jeb vai seņči nav ausis nekad mazgājuši?

Tā kā Ciemā govis nav, tad meitenes un zēni nevarēs nekā līdzēt.

Bez tam, mums ciemā trūkst ne tikai govis, bet arī meitenes un zēni.

Tas, ka mazliet uzņēmuši uz krūts,daži veči un večiņas sauc sevi par meitenēm un zēniem - neskaitās.

Ja nu tiešām vīri sadomātu sekot seņču paraugam un Jāņos nelīgot un nedziedāt, tad jau mums visiem Jāņu naktī būs jāguļ. Kaut kur tā kā pa miglu, liekās dzirdēts, ka ja gulēsi Jāņu nakti un nelīgosi, tad gulēsi visu nākamo gadu.

Man liekās, ka mēs jau tagad guļam visu gadu - atskaitot ēdamreizes. Ja nu turpmāk brokastīs, pusdienās un vakar-iņās būs jāsāk nākt pidžāmās, gataviem līst atpakaļ gultās, tad jau mēs vairs nebūsim nekādi - cienijamus gadus sasnieguši seniori, bet gan tās mūža kastes agri kanditāti…FUI, FUI - Trīs reizes jānospļaujās! Kas tā par draņķīgu runāšanu. Vai tev jau smadzenēs tārpi ieviesušies Janci, ka tik nešpetni muldi?

ATVAINOJOS, dikti, dikti atvainojos. Kad iedomājos Līgo svētkus bez līgošanas, tad melns sagriezās ap acīm un tad jau vairs nevar normāli domāt. Dzirdu ka mani nedraugi sauc skaļā balsī :Kad tad tu esi normāli domājis? Tas lai paliek neatbildēts – prāts nesas uz dziedāšanu ne uz kasīšanos.

Bet -muldēšanu pie malas – pavisam loģiski apsverot. Jāņu vakars šogad ir svētdienā. Abi kantori ciet. Kas tad ko varēs rīkot vai sarīkot? Klusums! Jāmeklē tikai pidžāmas un jāsameklē dažas piemērotas Līgo dziesmiņas ko gultā guļot un miegu gaidot var klusiņām dungot – līgo, līgo

Jancis

12

27. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi

Līmeniski: 1. Mutācija 6. Poli 7. Krauklis 8. Efas 11. Tritons 13. Skramba 14. Arta 17. Kamielis 18. Īdēt 19. Sakaltis Stateniski 1. Mikstūra 2. Tracināt 3. Ciklons 4. Apse 5. Alfa 9. Formulēt 10. Reģistrs 12. Serbija 15. Radi. 16. Akts.

Stateniski: 1. Latvju rakstnieks 2. Pilsēta Latvijā 3. Akmeņogle, kas attīrīta no darvas

un gāzēm 4. Putns 5. Ļoti tuvā pagātnē 9. Operdziedones Benefeldes vārds 10. Saulkrastu agrākais nosaukums 11. Apcietinās 13. Ļoti novājējuši 14. Saimniecības

ēkas 15. Gleznas, zīmējuma uzmetums. Sastādīja E.S.

1 2 3 4 5

6

7

8 9 10 11

12 13 14 15

16

17

18 19

Rakstiet mums arī e-pastā: activities@latvianfs.org.au

Līmeniski:

1. Latvju

rakstnieks

4. Ģeometriska figūra

6. Turku valdnieku tituls

7. Zirgu aizstāvis latviešu

mītoloģijā

8. Plašs klajums Ziemeļamerikā

12. Asas, nemīlīgas

16. Liels koka trauks

17. Apgabali

18. Egļu mežs

19. Vācu komponists

SAULES ISTABĀ

(pretīm 1. ēdamzālei)

ir ierīkota kaste ar

spēlēm, kuras varat

brīvā laikā spēlēt!

Jāņa māte sieru sēja

Deviņiem stūrīšiem;

Šim stūrītis, tam stūrītis

Man pašai viducītis.

Jautrā draugu pulkā pie alus un siera

gabaliņa aicinām visus uz

MLB rīkoto Jāņu sarīkojumu!

Piektdien, 2018. g. 22. jūnijā plkst. 14. 00

Melburnas Latviešu ciema lielajā zālē.