~~~----------------------------------------------~--------

( Biedribas )

liaBs n;o

. ~ ~ ~ .. , ...

Liepajas Gundega Panko

Liepaja pirmo reizi Ledus halle sanaca mDsu biedri, fai kopa paslidotu (attela pa labi).

Sakuma so izdevTbu izmantoja dazas gimenes: ValdmaQu, Dirnenu un Vazdi~u, bet nu jau viQu pulkam pievienojas parejie slidotgribetaji. Tas mums ir prieks, ka pec garas darba nede!as varam kaut kur izkusteties. Nolemam so tradTciju rTkot reizi menesl.

Musu Ledus halle piemerota visiem - gan iesacejiem, gan jau tadiem, kas prot lieliski slido!. Es pati , piemeram uz

~~~~~~~~~~.~~~~~~~,~~~~~~

! / Uzmanibul l

t

kapu uz slidam pec vairak neka 30 gadu partraukuma, bet sanaca labi. Ta ka uzaicinam musu pulka arT biedrus no citurienes - ieeja nay darga (0,50 Ls par ieeju, 0,50 Ls - par slidam).

000 21 . februarT uz atputas pa

sakumiem - Valentlndienas

un karnevala balli bija sanakusi biedri kupla skaita. Jasaka, ka pie mums Liepaja sen nay bijis rikots karnevals, tapec nolemam so pasakumu noorganize!. Pasakums mums tiesam izdevas labi. Bija groziQgalds, atrakcijas un dejas, bet pats galvenais, ka uz karnevalu bija ieradusies biedri maskas - soreiz tie bija: skaistaka princese ar savu malO princi (Inese VTnkalne un Agnese Kaire) un ragana (Andris Riziks) - atteia pa kreisi.

Prieks par to, ka apmekletaju vidu bija ari jauniesi. Paldies velreiz biedribam par skaisto davanu musu jubileja muzikas centru. Tam pateicoties, tagad varam rTkot dancus, kas sevis~i piesaista jaunatni.+

Saruaatles

a() klusumu'

Gints Pormeisters macas AlDksnes rajona Siksl;1U pamatskolas 9. klase. ·Sarunas Gints s~iet 'oti nopietns un domajoss puisis, un 'SIS kva/itates vit;lam drosi vien devusi dzlve.

Gints aug gimene, kura gan tetis Vilis, gan mamiQa Indra ar parejiem sazinas vienTgi zTmju valoda. Gints ir vienTgais berns sava gimene, tade! viQam ja· pagust bot pallgam gan vecakiem, gan vecvecakiem.

ZTmju valodu puisis apguvis, diendiena kontaktejoties ar vecakiem.

«Daudziem liekas, ka zTmju valoda ir svesvaloda un, neko taja nevar saprast, bet, ja pa

sam iznak ar to saskarties, tad tas s~iet vienkarsi. Daheiz skolasbiedri paludz iemaclt kadu frazi, bet pilnTba zTmjLJ valodu iemaclties nay gribejis neviens. Nu jau arT Vidaga daudzi megina apgut pamatfrazes zTmju valoda,» saka Gints.

To, ka viQs spej sadzirdet parejos un sarunaties ar citiem, puisis neuzskata par veiksmi. Vienkarsi ta ir noticis. Gints zina, ka viQa gimene nay vienTga, kura kads cilveks ir nedzirdTgs.

Gints loti labi zina, ka nedzirdTgam cilvekam ir groti dzlvo!.

«Dazs varbot ar to samierinas, bet cits ne. Ja cilveks ir nedzirdTgs kops dzimsanas, tad viQs jau pie ta pierod, bet, ja tagad kads padsmitgadnieks zaudetu dzirdi, tad, manuprat, viQam botu sagrauta psihe,» uzskata puisis.

Gints uzskata, ka nedzirdTgie ir da!eji nos~irti no pasaules. Labi, ka modernas tehnologijas !auj sazinaties ar TsziQam mobilajos telefonos. Tacu televTzijas raidTjumos surdotulkojumu var ieraudzlt arvien retak.

Atgriezoties no skolas, Gintam katru dienu japalldz vecaku un vecvecaku saimniecTba, kur ir sesas gotiQas. Ziema jabrauc meza darbos. Ginta mamina, pateicoties NOdarbinatlbas valsts agentoras projektam, gandrTz gadu var stradat Viresu biblioteka. '

«Mamma jotas pacilata, ka vinai ir darbs. Uz biblioteku vina iet ar nepacietlbu. Te jau ir'ta lieta par ats~irtTbu - tagad viQa vismaz tiek cilvekos, sabiedriba,» saka Gints.

Gints ir it ka medijs starp..

Kartejo raidijumu . nedzirdIgajiem cikla uKopan skatieties

22. marta pl. 18.15 ;I ar atkartojumu

vakara pee nakts I "-- z!Q_a'!l . .. ... .... _ /. ==~=-=.c =

Sern vestis 'il'

Kiids parpratums Un neparasta smeldze _ L Vel tik daudz ritausmas Tev jaieskatas bij... Izsakam dzi!u IIdzjutibu Afanasijai Merescenko sakara ar vTra tragisko navi

Ventspits RB

Cik grDti ticet, ka sajii dzive Vairs neiznaks ar tevi paruniit, Bez tevis diena uzausis un dzisis, Bez tevis gadiem nu jaaiziet. Izsakam dzi!u lidzjuHbu musu biedram Linardam Dugnesim, uz muzu no sievas s~iroties. Lai Judltei viegla dzimtas zemes smilts.

Zieme!u grupas biedri 'il'

No sis tales neatsaukt,

Neatgriezt ar mi!u vardu...

Izsakam dzi!u IIdzjOHbu Veronikai un Ivan am Cvetkoviem, meitu Lidiju smiltaja aizvado!.

LNS Rigas pensionaru valde 'il'

Tajas lapas, ko s~irsta mDiibas vejs, aiziet un pazDd, un paliek citveka mOis. Izsakam dzilu lidzjOHbu mOsu biedrTbas priekssedetajam Ainaram Osmanim, mamiQu guldo! smilsu klepl.

PlaviQu biedriba 'il'

Leks sau/ite citu ritu

Laukus, situs apraudzit.

Gules tava mamulite

Baltos smilsu palagos.

Jotam lidzi bedas LNS viceprezidentam Ainaram Osmanim, mamulu muzTba izvado!. Lai viQai viegla aizsaules taka!

LNS valde 'il' MILDA MILTS

1914.14. IV - 2002.4. V Rigas biedriba

'il' MI~ELlS KALEJS 1943.4.VII- 2004.12. I

Liepajas biedriba

http:1943.4.VII-2004.12

-------------------------------------------------------~

divam mazliet atS~irTgam pasaulem, tadel viQs saprot veseles cilvekus, kam ir grOti kontakteties ar nedzirdTgajiem, je zestu valeda ne katram ir zinama. ArT Gintam daudzi ieteikusi klOt par tulku, je tas eset pieprasTts arods.

«NedzirdTgie var iemaeTties lasTt no. IOpam, bet zestu valodu visefektTvak var

apgOt, dzTvejet kepa ar nedzirdTgu eilveku. ZTmju valoda neienak jauni vardi , ka tas ir pierasts mums. MOsu valodas jaunvardus dazkart ir groti paradTt zTmju valeda, tad tie jaskaidro pa burtiem," stasta Gints.

Pagaidam puisis vel nezina, kada varetu bOt viQa naketne pee pamatskelas abselvesanas.

(____p._ie_ )re_d~_e__ Inese Immure

Ne paNik bieii rodas izdevTba izbraukt arpus Latvijas, lai paskatTtos un uzzinatu, ka dzTvo un ko dara nedzirdTgie citas zemes. Un 3.starptautiskais kultOras festivals Slovakija (par to vairak lasiet M.Antonovas un U.Ozola rakstos ieprieksejos ccKopso/T» numuros) bija brTnis~Tga vieta un reta iespeja klatiene satiktvairaku Eiropas valstu nedzirdTgos un iegOt ko jaunu. Par to arf sinT raksta. Vien piebildTsu, ka par sf raksta tapsanu pateicos arT savai darba kolegei Marikai Antonovai, kas veiksmTgi pi/dlja gan zfmju v~/odas, gan ang/u valodas tulka lomu.

Nedzirdigo mikslas darbu izstide

NedzirdTge kultoras festivala ietvares netika arT makslas darbu izstade,

Pilsetas vienTgaja arzemju makslas galerija vareja apskatTt 50 darbus , ke radTjusi cetri nedzirdTgie makslinieki no. Francijas un sesi no. Slevakijas.

STs izstades kuratore - makslas teereti~e Marta Huckeva, ieprieks nezinet, kadi darbi bOs, veiksmTgi izvietoja tes pa zanriem - klusa daba, zTmejumi, grafika, akvareli un fotegrafijas. Uz jautajumu, vai nedzirdTgo maksla ats~iras no dzirdTge, viQa atteie, ka nenes~i r dzirdTgos no. nedzirdTgiem. Darbu auteri ir gan studenti, gan profesionali, gan amatieri. Kurato.re atzTst, ka lielaka dala darbu ir augsta ITmenT, piemeram, darbs «Vietas gars»dazas fetografijas parada veselu stastu .

Mani, kam jau agrak bijusi iespeja piedalTties nedzirdTge makslinieku izstades, sT izstade patTkami parsteidza. Biju jau pieradusi, ka nedzirdTgie saves darbes eensas attelot vai nu rekas, vai ausis. Sereiz neviena darba nemanTju ses nedzirdTge identitates apliecinajumus - simbolus. Vai nedzirdTgie pasauli sakusi uztvert plasak? Vai sapratusi, ka nevar mOzTgi gleznet ausis un rekas?

000 Visvairak darbu prezenteja Linda Svo

radeva (attela) , Divdesmit pieeus gadus veea Linda izstadTja 12 darbus.SebrTdviQa maeas Makslas akademijas pedeja -kursa

ZimlU'vaLac/;a'nedzirdlgajiem

itr tas'pats, kas zivij'iidens

un bOs pirma nedzirdTga profesionala makslinieee Slevakija. (Vel viena nedzirdTga maeas 4.kuFsa, par parejiem slevaku nedzirdTgajiem maksliniekiem - amatieriem Lindai nebija infermaeijas,) . Linda kadreiz veidejusi reklamas veikaliem, masTnam, bundzam, bet tagad taisa grafiskes zTmejumus un tes parded.

000 Franeijas nedzirdTgo makslu parstaveja

KristTna Berindeja (sk. atte/u 4. /pp.). ViQa pastastija, ka Franeija ir 60 nedzirdTgo makslinieku. No. tiem 7 ir profesienali ar universitates izglTtTbu. IIgu laiku nedzirdTge makslinieku lielaka problema bija saistTta ar to., ka nebija iespeju izstadTt savus darbus. Par viena darba izstadTsanu pilsetas galerija jamaksa 200 eire. Tapee viQa pirms 2 gadiem nodibinaja nedzirdTge makslinieku «galeriju»- klubu.

Tada veida viQa palTdz nedzirdTgajiem izstadTt un pardet savus darbus. ViQa sniedz palTdzTbu arT citas valsITs dzTvojosajiem nedzirdTgajiem maksliniekiem. (P.S. Ja kadam Latvijas nedzirdigajam maksliniekam ir interese sadarboties ar Kristinu 8erindeju, pie manis var dC1btJt viQas koordinEttes.)

So. klubu Linda vada sabiedriska karta. Pirms vairakiem gadiem viQa emigreja no. Rumanijas. Kad dzTveja Rumanija, viQa gleznoja, tagad ne, jo Franeija ar gleznosanu nevar nepelnTt. Kristina strada kada lie/a kempanija, un ir atbi/dTga par perso

«GedTgi saket, man diez ke nepatTk maeTties, bet es sapretu, ka, lai tiktu prestizas skelas, ir jamaeas. Daudzi saka, ka man ir gudra galva, un arT pats sapretu, ka varetu izdarTt vairak. Vel nezinu, ke darTSu talak, bet gribetes palikt veeaku tuvuma, ne pareelties uz pilsetu," saka Gints.

Malienas ZiQas "",Is"""=="=

nala jautajumiem. Jautata par sazinasanas preb/emam ar dzirdTgajiem darba kolegiem un k/ientiem, viQa atri atbild, ka tadas nepastav, je sazinasanas netiek eaur dateru.

Izglitiba Siovakiji Seminara /aika iepazinamies ar Irisu

Demaneevu, kas bija atbildTga par seminara «NedzirdTgais un mediji " nerisi. Pee izturesanas gaitas eleganti gerbuses Irisu sakuma netureju par dzirdTgu. Ne, izradas, viQa ir pi/nTgi nedzirdTgs eilveks, ar labu lasTtprasmi no. IOpam un lielisku speju nelikt neertas lietas savas vietas.

Te gribu atstastTt Marikas piedzTvete. Festiva/a nesleguma pasakuma generalmeginajuma Irisa saka runat, -nestajusies apmeram 30 em attaluma no. mikrofena, lai varetu brTvi lietet zTmju valedu. Pasakuma rezisors viQai uzkliedza: «Ka jOs demajat, kam ir demats mikrefens?» Irisa neke neatbildeja, bet piegaja pie mikrefena tiesi klat, un , /ai varetu runat zTmju valeda, apskavusi mikrofenu, turpinaja savu tekstu balsT un zTmju valoda. Rezisers vairs neke neteiea un noreguleja mikrofenu ta, lai viQa varetu erti runat abas valedas. Var tikai apbrTnet viQas prasmi savaldTties.

Irisa ir stradajusi Bratislavas nedzirdTge skela par sakumskelas skeletaju. Bet sebrTd viQa nestrada, je stude dektorantora un peta nedzirdTge izglTtibas sistemu. Slevakija Irisa ir pazTstama arT ka TV programmas nedzirdTgajiem vadTtaja. NedzirdTgiem demata programma ir divas reizes menesT katra otraja svetdiena ar atkartejumu nakamaja svetdiena.

Irisu IOdzu pastastTt par nedzirdTge izglTtTbas sistemu viQas valstT.

Siovakija ir 6 nedzirdTge pamatskolas, katra no tam maeas ap 100 bernu. IzglTtibas likums nedzirdTgiem un dzirdTgiem ir vienads. Tatad arT maeTbu ilgums 'ir vienads. NedzirdTgie maeas 10 gadus, tiesi tikpat daudz eik dzirdTgie. Vidusskolas izglTtTbu Siovakijas nedzirdTgajiem ir iespeja iegOt divas vidusskelas - Bratislava un Kremeniea. ..

http:Kurato.re

GU~--~---------------------------------------------

Zimju;'la/ada l1edzitdigajlem... Sakums 3. /pp. . .

NedzirdTga petnieee uzskata, ka darba ar nedzirdTgiem berniem nepieeiesams vairak lietot zTmju valodu. Diemzel zTmju valoda loti maz tiek izmantota stundas, jo dzirdTgo skolotaju zTmju valodas prasme ir vaja. 1995.gada pieQemtaja likuma par zTmju valodu teikts, ka "nedzirdTgam bernam ir tiesTbas iegOt izgliHbu zTmju valoda». Irisa atzTst, ka prakse tas nedarbojas. Pieaug nedzirdTgo skolotaju skaits, bet viQiem nay iespeju stradat pie nedzirdTgiem berniem. Jo viQus negrib nodarbinat.

SobrTd Siovakija ir 12 nedzirdTgie ar pedagoga izglTtTbu. Daudzi vel maeas par skolotajiem. No tiem tikai 3 strada par skolotajiem, un parejie ir audzinataji. ViQi ir

.nodibinajusi nedzirdTgo pedagogu apvienTbu ar mer~i atrisinat zTmju valodaslietojuma problemu nedzirdTgo skolas.

Atvieglojumi Festivala laika ar mOsu grupu katru

dienu kopa bija nedzirdTgais puisis Peters Polaks, kuram iepatikas mOsu vakarskolas meitenes. Pats dzTvo Nitra, kur nay nedzirdTgo kluba, toties aktTvi iesaistTjies Effetas organizaeija. BrTvaja laika spele teatri. Peters saka, ka viQam brTva lika esot maz, strada par galdnieku garas darba stundas.

Runajot par nedzirdTgo dzTvi Siovakija viQs Tsuma pastastTja sekojoso:Siovakija ir ap 15 000 nedzirdTgo. Darbojas 8 nedzirdTgo klubi. ArodizglitTbas iespejas nedzirdTgajiem Siovakija ir lielakas neka mums. Ir iespeja apgOt kadu no 13 arodiem cetras arodskolas. Peters mineja dazus: suveja, galdnieks, krasotajs, pavars, frizieris, makslinieks, datoroperators. Neskatoties uz lielakam iespejam apgOt kadu arodu , arT seit nedzirdTgajiem esot problemasatrast darbu. Jautats par. tulkiem, Peters stasta, ka

. Siovakija ir 30 tulki, bet bOtu vajadzTgi kadi 100.

NeiztrOkstoss jautajums bija par atlaidem. Vietejo sabiedrisko transportu nedzirdTgie izmanto par brTvu, uzradot aplieeTbu, kas aplieeina, ka ir dzirdes invalTdi. 50%

atlaide nedzirdTgajiem pienakas, braueot ar autobusu vai vileienu uz eitu pilsetu. TV ziQas ar surdotulkojumu skatamas katru dienu p1.19.30 - 20 ar atkartojumu pl.22 un otra rita p1.7. Runajot par nedzirdTgo slovaku avTzi ar nosaukumu "Gong», tagad ta iznak tikai vienu reizi divos menesos. Agrak 1 reizi menesT. Tas ir saistTts ar finansialajamproblemam. Vel esot nedzirdTgo kristiesu avTze "Gaudium».

Tulku darbs Verojot slovaku tulku ·darbu festivala

laika, manu uzmanTbu piesaisHja viena tulee. Ar izkoptu tulkosanas prasmi seminara un eitas ofieialajas da!as un ar nedzirdTgajiem raksturTgo zTmju valodu starpbrTzos. Vienmer smaidTga un atverta, kurai tad arT pedeja vakara IOdzu pastastTt par tulkiem Siovakija.

Pee Lubieas Sari novas stasHjuma seeinu, ka viQu liktenis ir IidzTgs mOsu tulkiem. Zimju valodas tulki netiek sagatavoti augstskolas IimenT. Visi tulki nak no nedzirdTgo veeaku gimenem. TrOkst iespeju aizbraukt uz arzemem paskauties, ka tur strada tulki. Seit tulku darbs ir slikti apmaksats - vienkarso fizisko darbu veieeju ITmenT. Tapee daudzi tulki maina profesiju. Tomer viQa uzskata, ka Siovakijas tulku tulkosanas prasme ir augsta ITmenT.

Kopuma Siovakija ir 50 cilveku, kas varetu stradat par tulku. NedzirdTgo organizacijas rTcTba ir 30 tulku. Lubica saka, ka viQa ir patriote, mil savu darbu. Tam gan ir vel viens iemesls - viQa ir apprecejusies ar nedzirdTgu vTru un viQai ir nedzirdTgi berni. ArT viQas masa Agete ir precejusies ar nedzirdTgo.

Kados gadTjumos nedzirdTgiem vajag vairak tulku? - Studentiem augstskolas un berniem, kuri macas integretas skolas, tas ir, kopa ar dzirdTgajiem. Socialas palTdzTbas likums at!auj izmantot tulku ka personisko asistentu . Tulka pakalpojumu Siovakija var pieprasTt jebkurai dzTves situacijai , arT izglTtTbai. Likumanav noteikts stundu skaits gada.· Cik daudz vajadzTgs tulka pakalpojums, to nosaka vienojoties ar pasu nedzirdTgo.

Piemeram, viQas dels, kas ir vienTgais nedzirdTgais pilsetas gimnazija, izmanto tulku 190 stundas menesT. Protams, vina ka mamma nevar bOt tulks savam delan,. Tulko cita. Toties Lubicas vTram neatlauj izmantot tulka pakalpojumus, tapee ka: viQa pasasieva ir tulks.

Has ir nedzirdigo kulliira? Seminara laika Holandes parstavji de

monstreja videofilmu, kas iepazTstinaja klatesosos ar neparastu mOzikas projektu. Tika demonstrets grandiozs simfoniskas mOzikas koncerts, kas notika Holandes

pilseta Utrehta (Utrecht) slavenaja Operas nama. 1300 nedzirdTgo un vajdzirdTgo berni ar baloniem klepT meginaja sajust mOziku. Lai nedzirdTgiem berniem nebOtu garlaieTgi skauties so koncertu, simfoniska orkestra prieksa nedzirdiga sieviete stastija Siravinska skaQdarba Le sacre du Printemps sizetu. MOs apbOra sis sievietes plastiska kustesanas zales vidO. Ne tikai vinas rokas bet arT viss viQas augums un seja izteiksmi: gi ieveda mOs stasta, pec ka ir tapis sis mOzikas saeerejums.

Sada veida holandiesi meginaja iepazTstinat nedzirdigos un vajdzirdigos bernus ar mOzikas pasauli. Tomer, Ka atzina Holandes parstave tulks Erika Zigere, tik plaSU pasakumu viQi vairak nerlkos. Pameginaja un redzeja, ka sads muzikals pasakums berniem, kuri nemaz nedzird, tomer neder.

Festivala laika sarunajoties ar tulku Eriku, atklaju, ka viQa ir dedzTga nedzirdTgo kultoras piekriteja un aizstave. Ar vinu sanaca visgaraka un visinteresantaka 'saruna, kas jelkad man ir bijusi. Paldies vinai par to. '

o Ka vertejat nedzirdTgo uzstasanos sin! festivala?

- Seit aktieru ITmenis ir citadaks neka Holande: Ir labi prieksnesumi, bet brTZam var redzet tadus momentus, kas bija mode pirms 20 gadiem. Daudz pantomTmas, filmu kopijas. Izrades zTmju valoda netiek izmantota ka pats pamats.

Tas rada maldTgu prieksstatu, ka zTmju valoda nay pilnvertTga valoda. VarbOt tas ir nedzirdTgo pasparliecinaHbas trOkums? Tada sajOta, ka nedzirdTgie grib pieradlt, ka var to pasu, ko dzirdTgie. Ja runa par nedzirdigo kultOras festivalu, tad lielaku iespaidu uz nedzirdigo un dzirdTgo auditoriju gOstam, ja veidojam Ujdu makslu , kas bal- ·

.stita uz zTmju valodu . VarbOt dzirdTgie nesapraHs ... Bet kad dzirdTgie iet uz operu, kur dzied italu valoda, viQi nesaprot ita!u vardus, toties viQus iespaido sis makslas skaistums.

o Ko jOs domajat par melodeklamaciju?

- Man pasai ka makslas zanrs ta loti patTk, bet ta ir mOzikas tulkosana zimju valoda, ta ir dzirdigo kultOras adaptacija (piemerosana). Kad es izvelos iestudet kadu dziesmu zTmju valoda, tad nostajos spogu!a prieksa un izdziedu to bez mOzikas, lai redzetu, vai nedzirdTgajam, kurs nedzird mOziku, bOs interesanti to skatities.

Ja nedzirdTgo teatra grupa iestude lugu, ko dzirdigie jau paradTjusi, arT to var saukt par dzirdTgo kultoras adaptaciju.

o Ka nedzirdigo kultOra izpauzas Holande?

http:p1.19.30

------------------------------------------------------~~ - Mums ir profesionala nedzirdTgo teatra grupa Handtheater (Iatv. val. - Roku teatris). Ta nekad nepar~em dzirdTgo sabiedrTba iestudetas lugas. Pasi nedzirdTgie raksta lugas, scenarijus, ~emot par pamatu to, kas bOtisks nedzirdTgo sabiedrTbai. Vi~u mer~is ir iepazTstinat dzirdTgos ar nedzirdTgo kultoru un stiprinat nedzirdTgo cilveku pasvertejumu, iesaistTt pasus nedzirdTgos.

Piemeram, viena izrade bija par holandiesu makslinieku van Gogu, kas bija nogriezis savu ausi. Lugas veidosanai tika izmantoti materiali no sT makslinieka sarakstes ar vi~a brali.

Cita izrade balstTjas uz stastu par garTdznieku Abbi de I Eppe, kas 18 gs. beigas iepazTstinaja nedzirdTgos Eiropa ar vi~u pasu valodu. Udz tam laikam tika lietota orala metode. Vi~s bija tas, kas nodibinaja pirmo nedzirdTgo skolu, kura berni tika macHi, izmantojot zTmju valodu. Tas bija pirmo reizi vesture, kad nedzirdTgie berni tika sadi apmacTti. Tadejadi vi~i vareja attTstTties ka ITdzvertTgi pilso~i.

Vienu lugu uzraksUjis kads nedzirdTgais ebrejs, kurs atklaja savu pieredzi, ko guvis otra pasaules kara. Tas ir pasa nedzirdTga stasts zTmju valoda.

Vispar Holande daudzi nedzirdTgie velas iet uz operu, teatra izradem un izbaudTt so makslu .ar tulkojumapaITd~Tbu . Mes, tulki, esam uz skatuves, pasi arT telojam, nesezam mali~a.

o Ka, vai aktierus netrauce tas, ka tulks staiga viQiem blakus uz skatuves?

VarbOt tas bija sakuma, bet tagad tas aktierus aizrauj, jo agrak vi~i patnezinaja, ko nozTme tulkojums zTmju valoda.

Domaju, ka ieguveji ir arT rezisori. Biezi rezisoram groti ir panakt dzirdTgajos aktieros spilgtu emocionalo telojumu. Piemeram, frazi "Es tevi milu» runata valoda var izteikt dazadi j bet, kad rezisors ierauga, ka to pasaka zTmju valoda, vi~s uzreiz iesaucas - tas ir tas, ko es domaju!

o Vai visas izrades tiek tulkotas?

Tiek tulkotas popularas lugas. Otrs veids: pati izdomaju, ka to vai citu lugu botu interesanti tulkot. Saja gadTjuma pati kontaktejos ar rezisoru un IOdzu at!auju. Lai izrades tulkosana botu veiksmTga, tulki piedalas arT meginajumos.

ArT izrazu tulkosana palTdz dzirdTgiem cilvekiem saprast, ka zTmju valoda ir pilnvertTga valoda. Es varu bOt skatuves gaisma, pateicoties zTmju valodai.

o Cik lielaj jabOt nedzirdigo skatHaju grupai, lai pieprasitu tulku i.zrades tulkosanai?

Kaut vai viens nedzirdTgais.

o Kas apmaksa tulka pakalpojumu? 30 stundas gada apmaksa valsts. Bet

daudzi uz izradem velas iet biezak. Tad 10dzam kadu fondu, kadu firmu, lai apmaksa so tulkosanu. Vairums ir gatavi atbalstTt so pasakumu.

Ir vel cits projekts, kas paredz izveidot titrus 8 holandiesu filmam. Pie mums titri ir tikai arzemju filmam. Teicam, ja neatbalsUsiet so projektu, tas nozTme, ka nedzirdTgie nekad nevares iepazTt Sis filmas. Projekts beigsies vasara. Tad bOs diskusijas par to.

o Cik zimju valodas tulku ir specializejusies izrazu tulkosana?

Mes esam divas. Bet, ka jau teicu, daudz nedzirdTgo grib iet uz teatri, tad mes velamies apmacTt arT citus tulkus. Tulkosanas darbu veicu, pirmkart, tapec, ka pasai prieks to darTt. Otrkart, esmu ka sava veida zTmju valodas vestnesis, ka ticTbas, ka zTmju valoda ir pilnverUga valoda, apliecinajums. ZTmju valoda nedzirdTgajiem ir tas pats, kas zivij Odens.

o Ka kluvat par zimju valodas tulku?

Man nay neviena nedzirdTga radinieka. Biju skolotaja parasta skola. Pirms 17 gadiem kadi vecaki uz skolu bija atvedusi savu nedzirdTgo bernu un jautaja man, vai vinu berns var macTties mana klase. Toreiz par nedzirdTbu nezinaju neko. IntuTcija tei

= ji ' ;tt"tp .= tS$i

l1Jlma:arEpar lledzirrJffgajlem Baiba Bicena

Nesen notika apvienJbas «Apeirons» gada sapulce. Devit;l0s gados no mazas domubiedru grupas ta parvertusies par specTgu Latvijas invalTdu organizaciju. ApmacTti vides pieejamTbas eksperti, ' kuri konsulte bOvniecTbas specialistus, pec organizacijas ierosinajuma pie~emti grozijumi Iikumos, tiek organizetas konferences, nometnes, sporta sacensTbas, atpOtas pa?akumi.

Sap'ulce bija ieradusies aviokluba «Sparni" parstavji , kuri aicinaja invalldus palidot

ar paraplanu. Mums demonstreja filmu, kur radija, ka pa gaisu lido rati~nieki. Tas gan bija filmets ASV, bet arT Latvijas lidotmll9taji ir gatavi sadarboties ar invalidiem. Domaju, ka tas varetu intereset arT nedzirdTgos, jo savlaik viQu vidO bija ari izpletQleceji.

Tiks rikota akcija par sabiedriska transporta pieejamTbu. SvarTgi ne tikai tas, vai transporta var iek!Ot cilveks ratiQos, bet arT, ka jOtas cilveki ar redzes undzirdes defektiem. Vai pieturas un transportlidzeklos ir masrutu shemas un brauksanas grafiks? Vai pasazieri var saprast, kura pietura jaizkapj?

Apeirona iestajusies galvenokart invalTdi ar kustTbu traucejumiem, tacu durvis atvertas arT citiem. Ir doma, ka apvienTbas ietva

ca, ka bOtu mu!~Tgi stavet sT berna prieksa, tikai platot muti.

Tapec vecakiem teicu: jOsu berns var nakt, tikai dodiet man laiku iemacTties zTmju valodu. Apmekleju 3 nienesu kursus. ZTmju valodas skolotajs bija kads nedzirdTgs dzejc nieks. Ar vi~u katru vakaru gaju uz kafefnTcu. Ta, brTva atmosfera runajoties, daudz iemacTjos. Pasniedzejs teica, ka man ir talants saja zi~a.

Kad redzeju pasus nedzirdTgos runajam zTmju valoda, tas mani ta pievilka, ka . sapratu: tas ir tas, ko es gribu. Ja gribi bOt labs zTmju valodas tulks, ir arT jaapgrozas nedzirdTgo sabiedrTba, nevis tikai notulko un prom.

Nekad neesmu saubTjusies par to, ka cilveks, kurs nay ieinteresets nedzirdTgo kultora, nekad nebOs labs zTmju valodas tulks. Bet nedzirdTgie biezi vien ir spiesti izveleties tulkus, kuri nay ieintereseti nedzirdTgo kultOra, jo trOkst tulku. NedzirdTgajiem ir japrot celties un pastavet uz sayam tiesTbam pec kvalificeta tulka. Man ir prieks, ka nedzirdTgie tagad k!uvusi pasparliecinataki un kritiskaki.

o Ka Holande sie tulki tiek saukti nedzirdigo tulki vai zimju valodas tulki?

ZTmju valodas tulki. o Ka tulki tiek sagatavoti? Jamacas 4 gadi, bet augstakas paka

pes kursi ilgst 6 gadus. Daudzi studenti gribetu bOt tulki, bet ne katrs to spej.

Dazi spiesti pamest macTbas, jo vi~iem neveidojas kontakts (:Ir nedzirdTgiem cilvekiem. Domaju, vi~i neuzdrosinas paskatTties pasi uz sevi. Uz nedzirdTgo minoritati vairums so studentu skatas no augsas, bet, kad vi~i ieiet nedzirdigo sabiedrTba, kur nedzirdTgie ir vairakums, tad lomas mainas.

Ir tomer biedejosi ieiet cita pasaule, nedzirdTgo pasaule. Pec kursu beigsanas liela da!a nay spejTgi bOt labi tulki. Augstskola nay nedzirdTgo pasniedzeju, jo arT vi~iem bOtu jabot ar augstako izglTtTbu. +

ss s ,

ros varetu pulceties arT tie nedzirdigie un . vajdzirdigie cilveki, kuri macTjusies parastajas skolas, runa balsT un zTmju valodu nemak. Ir diezgan daudz tadu cilveku, kuri dzirdi daleji vai pilnTgi zaudejusi jau dzTves laika un vi~iem svarTgi sada situacija saglabat iegOto amatu, nepazaudet vecos draugus un taja pasa laika kontakteties ar citiem sev ITdzTgiem. Sazinaties varetu rakstiski ar epastui ka arT izmantojot moderno tehniku. Starp citu, Apeirona telpas Valdemara iela bOs aprikotas ar indukcijas vadu vajdzirdigajiem un arT projektoru. Tatad sadiem cilvekiem sazinasanas sava starpa nevaretu bOt liela problema. +

~~. ( Notikums )

laJl11Jiesll!l(1 dzeja Zigmars Ungurs

Uz /I Dai/lasTsanas konkurs(,J zTmju valoda 26. februarT RTga, RailJa vakarskola tiku uzaieinats tapee, ka bija paredzets arT manas poemas «BethQvens» fragmentu lasljums. Sadi dzejas pasakumi, kuri skola notiek jau otro gadu pee kartas, iedibinati, pateieoties ang/iJ valodas skolotajas Ineses Immures inieiatTvai.

JaatzTstas, ejot uz pasakumu, man nebija ne jausmas, ka redzesu tik daudz aizrautTgu un dzejas parQemtu jauniesu. AeTmredzot biju pak!avies stereotipam, ka jauniesi interesejas tikai par izklaidesanos un izprieeam. Cik patTkami parlieeinaties, ka ta nebot nay!

Stingra iiirija Auditorija bija sapuleejusies turpat vai

visi sTs vakarskolas nedzirdTgie un vajdzirdTgie skoleni, bet ar dzejas deklamaeijam uzstajas veseli trTspadsmit. PiedalTjos vertesanas zurija, kura bez manis vel bija Uga Bauere - zurijas priekssedetaja (RTgas nedzirdTgo skolas zTmju valodas skolotaja), Tatjana Urboniene (skolas absolvente, pagajusa gada Dai!lasTSanas konkursa 2. vietas ieguveja), Aija KarkliQa (direktora vietnieee audzinasanas darba), Renate Jermaka (muzikas skolotaja) un Dzintra BerziQa (zTmju valodas tulks).

Deklamaciju vertesana notika pee sadiem kriterijiem: staja, mTmika, zTmju skaidrTba, prieksnesuma izteiksmTgums, vardu atbilstTba zTmem.

Lielakoties latviesu dzeja Ka pirma uzstajas Ilona Linina ar Vila

PludoQa dzejoli «Kalna kapejs< jaatzTst, izteiksmTga deklamacija. Gita Stupane bija izvelejusies Frica Bardas "Lugsanu». ArT Arija Kopeika bija izvelejusies Viii Pludoni (

--------------------------------------------------------------~. ( Paldies visiem, visiem, kas mums palidzeja 2003. gada)

Pars/(ats: Par zledl!J:tajieml.

t(J; zleda'tajamstJ11/j/11am UIJ1!

zied/CJJi:Jl1ll:llzLie'tDjtltnU;21!JfJ;3.gaaa

Latvijas Nedzirdigo savieniba

Registracijas Nr. 40008000615

Uz 0.1.01.2003 neizlietots atlikums 92.50 LVL

I. Atlikumi parskata gada sakuma - 92.50

II. Parskata gada sa~emto ziedojumu un davinajumu kopsumma- 5755.95 1. Latvijas Republika registretas juridiskas personas - 5374.45

SIA Nokia Latvija 000323737 2500.00 AJS Aizktaukles Banka LV 50003149401 400.00 SIA PapTrfabrika LlGATNE LV 40003477891 74.34 AJS Kalija Parks 000313669 200.00 SIA VTU Valmiera LV 40003004220 114.00 SIA Baltins LV 42402001057 13.22 SIA DEKOM LV 50003173901 11.19 Laikraksts «Kurzemes yards"~ LV 42103002455 8.25 AJS Valmieras piens LV 40003020475 1922.88 SIA Trials, Valmieras galas kombinats LV 47403003934 72.84 SIA Nigella, aptieka «Lauma» LV 44102014718 57.73

2. Arvalstu juridiskas personas 3. Fiziskas personas (rezidenti) 381.50

4. Fiziskas personas (nerezidenti) 5. Anonlmi (nezirrami) ziedotaji un davinaUiji

6. Citi ziedotaji

III. Ziedojumu un davinajumu izlietojumu kopsumma- 5415.11 1. Neierobeiotai lietosanai paredzeto ziedojumu un davinajumu izlietojums - 204.84 Latvijas Nedzirdigo savieniba Rakstampapirs biroja darba nodrosinasanai 74.34

Valmieras RB Prieksnama mebelu komplekta iegade 130.50

2. lerobeiotai lietosanai paredzeto ziedojumu un davinajumu izlietojums - 1995.72 Valmieras RB Piena produkti trOcigo cilveku atbalstam - 673 personam 1922.88 Galas konservi nedzirdigo sportistu edinasanai sporta sacensTbas 60 personam ' 72.84

3. Noteiktam mer~im paredzeto ziedojumu un davinajumu izlietojums - 3214.55

Latvijas Nedzirdigo savieniba Daleja apmaksa par klc RTlausma jumta 5eguma nomai~u 2900,00 legadatas zalOiijas KlC RTlausma no Rigas RB biedru ziedojumiem (atlikums no 2002.gada) 66.66 Laikrakstu abonesana 2004.gadam Valmieras RB 114.00 Partikas produktu izstradajumi Ziemassvetku pasakumam tejas galdam Rezeknes RB 24.41 legadata tejkanna atpotas pasakumiem Uepajas RB 8.65 legadatas davanu kartes biedrTbas aktTvistiem Uepajas RB 55 gadu jubileja 22.00 legadats sildTtajs Uepajas RB (daleja apmaksa) 8.35 Liepajas RB Laikraksta «Kurzemes vards», abonesana biedrTbas biedru lietosanai biedrjba Rezeknes RB Masku balles suvenTru iegade (dala) Valmieras RB VitamTni 25 biedribas pensionariem

IV. Atlikumi par5kata gada beigas -Atlikuma atsifrejums: Ls 233.34 - fiziskas personas, Ls 200,00 - Kalija parks

LNS prezidents Arnolds Pavlins LNS galvena gramatvede IIze Ro~e

8,25

4,50

57,73

433.34

( Var noderet )

1:Z:/11aJlj}aS s~acla~/aJa

llol1til

RaWs Ozols FebruarT JOrmala risinajas Latvijas

NedzirdTgo cempionats ziemas auto Pateiclba sporta. Trase un laika apstakli bija loti

Izsakam lielu paldies firmai «Esso»piemeroti - silts, bez sniega. par ziemas autosporta cempionataleprieks bija pieteikusies autobrauceji,

atbalstu.bet vienu kaislTgu autobrauceju pievTla vi~a

Veios iepazities Esmu 40 gadus jauna nedzirdiga,

3 bernu mamil;la. Priecatos iepazities ar jauku virieti vecuma '

Hdz 50 gadiem, bez kaitigiem ieradumiem. Rakstit: Annai,

Ventas ieHi 26, Kuldiga

~:=

KC «Rltausma» Pasvaldibu un valsts namu, privatizeto

dzTvoklu Tpasniekiem parrunasar specialistiem 23. marta pl. 16, 6. aprTlT

pl. 19. Jus uzzinasiet, ka pareizi rTkoties pee nama privatizacijas.

Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, leI. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA «ELPA -2», Riga, Doma laukuma 1.

KS_6_2004_1