life–nature projekts “piekrastes biotopu aizsardzÈba un...

20
LIFE–Nature project “PROTECTION AND MANAGEMENT OF COASTAL HABITATS IN LATVIA” LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN APSAIMNIEKOÍANA LATVIJÅ” Projekta pårskats LIFE02 NAT/LV/008498 2002. – 2006. gads Latvijas Universitåtes Biolo©ijas fakultåte Layman’s Report LIFE02 NAT/LV/008498 Year 2002–2006 Faculty of Biology, University of Latvia

Upload: others

Post on 26-Oct-2019

1 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

LIFE–Nature project

“PROTECTION AND MANAGEMENT OF

COASTAL HABITATS IN LATVIA”

LIFE–Nature projekts

“PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN

APSAIMNIEKOÍANA LATVIJÅ”

Projekta pårskats

LIFE02 NAT/LV/008498

2002. – 2006. gads

Latvijas Universitåtes Biolo©ijas fakultåte

Layman’s Report

LIFE02 NAT/LV/008498

Year 2002–2006

Faculty of Biology, University of Latvia

Page 2: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

Teksta autoriVija Znotiña, Brigita Laime, Rita Birziña, Kårlis Kalvißkis,Marita Nikmane, Ineta Plikßa, Mårtiñß Pétersons, DidzisTjarve

Ang¬u valodas redakcijaInguna Jansone

ZîméjumiGundega Gulbe

KorektoreAnitra Pårupe

Fotoattélu autoriAndris Soms, Rita Birziña, Ineta Plikßa, Marita Nikmane,Roberts Bérziñß, Brigita Laime, Valdis Krastiñß, Didzis Tjarve,Vija Znotiña, Dina Dombrovska, Iréna Berga, ValdaBaroniña, Juris Prikulis

Kartes veidojis Kårlis Kalvißkis

MaketéjußiArtürs Gailis, Verners Ívarcs

Iespiests tipogråfijå McÅbols

Izdevums sagatavots projekta “Piekrastes biotopu aizsardzîba un apsaimniekoßana Latvijå” ietvaros

© Latvijas Universitåte, 2006

ISBN 9984–802–00–0

Medzespagastapadome

AinaΩi Carnikava Jürmala LapmeΩciems Påvilosta Rîga

Roja Rucava Salacgrîva Saulkrasti

Page 3: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

1

Projekta mér is, teritorija un galvenie pasåkumi

Eiropas Komisijas atbalstîtais LIFE–Nature projekts“Piekrastes biotopu aizsardzîba un apsaimniekoßanaLatvijå” (Piekrastes projekts) ilga no 2002. lîdz 2006. gadam. To vadîja Latvijas Universitåtes Biolo©ijasfakultåte sadarbîbå ar diviem partneriem — Liepåjasre©ionålo vides pårvaldi un Zieme¬vidzemes biosférasrezervåtu.

Projekta lîdzfinansétåji — Eiropas Komisija (75% noprojekta finanséjuma), Latvijas Vides aizsardzîbas fondsun 11 piekrastes paßvaldîbas — Rucava, Medze,Påvilosta, Roja, LapmeΩciems, Jürmala, Rîga,Carnikava, Saulkrasti, Salacgrîva, AinaΩi.

Projekta mér˚is — Eiropas Savienîbå aizsargåjamoLatvijas piekrastes biotopu aizsardzîba, atjaunoßana unapsaimniekoßana. Uzsåkot projektu, bija zinåms, kaLatvijå jüras piekrasté sastopami 23 Eiropå aizsargåjamibiotopi (no tiem 7 prioritåri aizsargåjami), 9 biotopi, kasaizsargåjami saskañå ar Bernes konvenciju, 4 Biotopudirektîvå minétas augu sugas un 16 Putnu direktîvåminétas sugas.

Projekta teritorija — Baltijas jüras un Rîgas lîça krastakåpu aizsargjosla — apméram 300 metrus plata joslajüras piekrastes sauszemes da¬å, un pludmale. Projektateritorija bija plaßåka vairåkås Natura 2000 vietås. Jüras krasta kopgarums Latvijå ir aptuveni 496 kilo-metri. Apméram 45% no Latvijas piekrastes ir ietvertidaΩådås îpaßi aizsargåjamajås dabas teritorijås. TipiskåkieLatvijå sastopamie Eiropas Savienîbå aizsargåjamiebiotopi ir embrionålås kåpas, priekßkåpas jeb baltåskåpas, pelékås kåpas, meΩainås jürmalas kåpas, dabiskiattîstîjußies veci skujkoku meΩi, mitras starpkåpuieplakas, jürmalas p¬avas.

Background information on the project

LIFE–Nature project “Protection and management ofcoastal habitats in Latvia” (The Coastal Project) lastedfrom 2002 to 2006. Project beneficiary: Faculty ofBiology, University of Latvia. Partners: North VidzemeBiosphere Reserve and Liepåja Regional EnvironmentalBoard. Co–financiers: European Commission (75%),Environmental Protection Fund of Latvia, and 11 coastal municipalities: Rucava, Medze, Påvilosta,Roja, LapmeΩciems, Jürmala, Rîga, Carnikava,Saulkrasti, Salacgrîva, AinaΩi.

The aim of the project was conservation, restoration andsustainable management of coastal habitats and speciesof Community importance. (Starting the project, therewere estimated 23 habitat types (7 of them EU priority)and 4 plant species listed in the Habitats Directive, 9 habitat types according to the Bern Convention, and16 species listed in Birds Directive.)

Project area was the entire Baltic Sea coast — approx.300 m wide coastal zone, beginning with the waterlinein the terrestrial direction. In Latvia, this territory is tra-ditionally protected as the Baltic Sea coastal protectionbelt. In areas where nature conservation plans were elaborated for the protected nature areas, project actionsextend to cover the entire areas of the habitats. Thelength of the Baltic Sea Coast in Latvia is 496 km andapprox. 45% of the Latvian Sea coast is included inNatura 2000 network.

Socioeconomic contextBetween 1945 and 1990, access to the seashore in Latviawas restricted, because the western boundary of Latviawas also the border of the USSR. Controlled access wasallowed only in particular locations. While this systemdegraded the traditional economical and cultural envi-ronment, it ensured that natural habitats were protectedand that building was restricted in the largest part of thecoast, in contrast with most of the European countries.These restrictions were removed after renewal of inde-pendence in 1991. Now, the number of visitors in thesea coast is growing exponentially. Natural habitats suf-fer both from the activities of tourists and from the inappropriate management.

Page 4: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

2

Latvijas piekrastei ir neparasta vésture. No 1945. lîdz1990. gadam pieeja jüras krastam Latvijå tika daudzvietierobeΩota, jo Latvijas piekraste bija Padomju SavienîbasrobeΩa. Kaut arî ßî sistéma degradéja tradicionåloekonomisko un kultüras vidi, tå Latvijå atß˚irîbå nodaudzåm citåm Eiropas valstîm nodroßinåja dabiskopiekrastes biotopu aizsardzîbu, kå arî apbüvesierobeΩojumus piekrastes lielåkajå da¬å. Kopß Latvijasneatkarîbas atgüßanas beidzot cilvéki var ßeit brîvi pårvietoties, atpüsties un saimniekot. Taçu dabiskosbiotopus apdraud gan apmeklétåju rîcîba, gannepiemérota apsaimniekoßana.

Kas apdraud Eiropå aizsargåjamos biotopus Latvijaspiekrasté? Jüras piekraste ir ¬oti jutîga teritorija.• Dabiskos biotopus degradé türisma neorganizéta

attîstîba.• Kåpas un pludmale tiek izbraukåtas ar maßînåm. • Biolo©iski vértîgås p¬avas aizaug, jo netiek p¬autas vai

noganîtas. • Pelékås kåpas ir tikußas apmeΩotas, un to aizaugßana ar

meΩu turpinås. • Aizsargåjamos biotopos izplatås sveßås sugas (krokainå

roze, vårpainå korinte un citas), pårmainot unaizståjot vietéjo augåju.

• Nepiemérotas apsaimniekoßanas dé¬ samazinås aizsargå-jamo biotopu platîba, jo tos apbüvé vai pårveido.

• Neizstrådåti vai novecojußi dabas aizsardzîbas plåniîpaßi aizsargåjamajåm dabas teritorijåm.

• Sabiedrîba ir nepietiekami informéta.

Projektå ietvertie galvenie pasåkumi • Piekrastes aizsargåjamo biotopu kartéßana un

novértéßana. • Dabas aizsardzîbas plånu izstråde 4 îpaßi aizsargåjama-

jåm dabas teritorijåm.• Apsaimniekoßanas pasåkumi vietås, kur apmeklétåji

apdraud aizsargåjamos piekrastes biotopus.• Jürmalas p¬avu un peléko kåpu atjaunoßana un

uzturéßana vietås, kur nepiecießami tülîtéji aizsardzîbaspasåkumi (koku un krümu cirßana, p¬außana,ganîßana).

• Iedzîvotåju iepazîstinåßana ar projektu un izglîtoßanapar apdraudétajiem piekrastes biotopiem un toaizsardzîbu.

Main threats to the coastal habitats in Latvia (as definedin project application) are: degradation of coastal natu-ral habitats by recreation and activities of tourism; dete-rioration of coastal ecosystem by motorised vehicles;destroying of indigenous flora and vegetation by aggres-sive alien species; the reduction of the area of grey dunes;decreasing area of semi–natural meadows; the decreaseof the biological diversity of forests resulting from inappropriate management; decrease in area of endan-gered habitats due to building and due to inappropriatecoastal management; deterioration of endangered habi-tats in protected nature areas due to lack of nature con-servation plans; deterioration of natural habitats due tolow public awareness.

Main actions of the project were • Mapping and evaluation of coastal habitats of

Community importance in the whole coastal protec-tion belt.

• Planning of the appropriate protection and manage-ment measures in protected nature areas where therecurrently are no nature conservation plans.

• Implementation of management measures in thecoastal zone in areas with large and increasing visitoractivity.

• Restoration and maintenance of coastal meadows andgrey dunes in areas where immediate protectionactions are required (cutting of trees and bushes,mowing, grazing); removal of aggressive alien plantspecies (in some areas where they are rapidly expand-ing in distribution and destroying indigenous flora).

• Preparation and dissemination of information aboutthe Coastal project and about threatened coastal habi-tats of Community importance and their protection.

Page 5: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

3

Vecs, dabisks prieΩu meΩs Old, naturally developed pine forest

Tumßsarkanå dzeguzene Epipactis atrorubensDark red helleborine

Smiltåja ne¬˚e Dianthus arenarius subsp. arenariusSand pink

Parastais ßñibîtis Calidris alpinaDunlin

Daudzgadîgs augåjs akmeñainå pludmalé Perennial vegetation of stony bank

Pelékå kåpa Grey dune

Page 6: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

4

Kas dzîvo Latvijas piekrasté?

Piekrastes projekta ietvaros 2003. gadå tika organizétazemes îpaßnieku aptauja. Tajå aktîvi piedalîjås 1581 cil-véks no 31 paßvaldîbas. Latvijas piekrasté ir ap 7000zemes îpaßnieku (Valsts zemes dienesta 2003. gada dati).

Kas ir Latvijas piekrastes zemes îpaßnieks? Apmérampuse (55%) îpaßnieku piekrasté dzîvo visu gadu, 29% – vasarås. Cik ilgi viñi ßeit dzîvo? Gandrîz pusepaståvîgo iedzîvotåju (41%) dzîvo ßeit visu müΩu,apméram treßda¬a (32%) 11 gadus un ilgåk. Påréjie irjaunpienåcéji — apméram 2% ßeit dzîvo 1 gadu, 3% —2 gadus, 8% — 3–5 gadus un 11% — 6–10 gadus.

Ko piekrastes zemes îpaßnieki domå par dabasaizsardzîbu krasta kåpu aizsargjoslå?Diskusijås ar zemes îpaßniekiem daΩkårt dzirdamsviedoklis, ka piekrastes dabas aizsardzîba Latvijå ir påråkstingra, bet krasta kåpu aizsargjosla — nevajadzîga.Tomér aptaujas rezultåti råda, ka 90% zemes îpaßniekuir pårliecinåti, ka krasta kåpu aizsargjosla ir vajadzîga.Lielåkå da¬a uzskata, ka zemes îpaßnieks ßeit ir ieguvéjs — gan estétiskå baudîjuma, gan pe¬ñas güßanasiespéju ziñå. Vairåk nekå puse respondentu (57%) ir apmierinåti arpaståvoßajiem noteikumiem vai arî vélétos tos stin-gråkus, un tikai 11% uzskata, ka noteikumi ir påråkbargi. Lielåkå da¬a (75%) vélas sañemt kompensåciju parsaimnieciskås darbîbas ierobeΩojumiem.52% aptaujas dalîbnieku nosoda büvéßanu krasta kåpuaizsargjoslå, un tikai 8% domå, ka ßeit vajadzétu vairåkbüvét. Tomér 25% no dalîbniekiem plåno izmantotsavu zemi büvniecîbai. Lîdz ar to îpaßi nozîmîga irpiekrastes lîdzsvarotas attîstîbas plånoßana.

Who lives at the sea coast of Latvia?

There are approx. 7000 landowners in the coastal pro-tection belt in Latvia (data of State Land Service, 2003).In years 2003 and 2004, a questionnaire of coastallandowners was organised by the Coastal Project, and1581 landowners from 31 municipalities participated.

Approximately one half (55%) of landowners live at thesea coast constantly, 29% seasonally. Of the permanentresidents, nearly half (41%) have lived here for all theirlife and 32% live for 11 and more years. Others are new-comers — 2% live here for 1 year, 3% for 2 years, 8%for 3–5 years and 11% for 6–10 years.

In discussions with landowners and municipalities wehave sometimes heard the opinion that the coastal pro-tection regime is too hard in Latvia and that most of therestrictions should be removed. However, the results ofquestionnaire show that only 11% of landowners thinkthat the restrictions are too hard. 36% think that pro-tection should be harder, 23% are satisfied with theexisting system.

More than a half of respondents (57%) are satisfied withthe existing regulations or would like harder ones, andonly 11% think that restrictions are too hard. Themajority would like to receive compensations for therestrictions (75%).

52% of landowners criticise the building activities in thecoastal protection belt, and only 8% think that morehouses should be built. However, 25% of respondentswant to use their own land for building. Therefore, theplanning of sustainable development of the coastal areasis very important.

Page 7: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

5

Page 8: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

6

Biotopu kartéßana, novértéßana, funkcionålåzonéjuma izveide

2002.—2004. gadå tika veikta biotopu kartéßana visåprojekta teritorijå, izmantojot Valsts Zemes dienestaortofotokartes un padomju armijas ©enerålßtåbatopokartes (mérogå 1:10 000) un datorå iezîméjotiespéjamås biotopu robeΩas. Péc tam eksperti izpétîjavisu 496 km garo Latvijas piekrasti apméram 300 mplatå joslå, pårbaudot biotopu robeΩas un iezîméjot tåskartés. Viñi apskatîja katru atseviß˚o teritoriju,novértéjot tås aizsardzîbas un apsaimniekoßanasnepiecießamîbu. Péc informåcijas pårbaudîßanas unlaboßanas tika izveidota daudzslåñaina karte — biotoputelpiskå datu båze, ko nodeva paßvaldîbåm un valstsinstitücijåm, kuras to izmanto daΩåda lîmeña plånuizstrådé un vértéßanå. Pamatojoties uz ekspertu atzinumiem, izveidojapiekrastes funkcionålo zonéjumu, biotopu kartes zinåt-nisko informåciju “pårtulkojot” citu nozaruspeciålistiem saprotamå valodå un norådot katrå

Habitat mapping and elaboration of functional zoning

In years 2002—2004, the habitat mapping in all project area was organised. For this purpose ortophotomaps of State Land Service and topographical maps ofSoviet Army (scale 1:10 000) were used. On the base ofthese maps, borders of potential habitats were digitised.Further, experts walked over all the coast of Latvia,checked and corrected habitat borders. For every singlearea, the necessity of protection and management wasevaluated. On the basis on this inventory, the habitatmap with a comprehensive attribute data base was created. It was delivered to municipalities and state insti-tutions. Maps are being used for the elaboration andevaluation of territorial plans on various levels.

On the basis of this map, the functional zoning waselaborated. It is a map, showing advisable, allowed andprohibited actions in every area. The territory was divided into following zones:

Biotopu karte, Kolka Habitat map, Kolka

Funkcionålå zonéjuma karte, KolkaMap of functional zoning, Kolka

Page 9: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

7

teritorijå ieteicamås, at¬autås un nepie¬aujamås darbîbas. Teritorija tika sadalîta seßås zonås: 1) stingrås aizsardzîbas zona, kas ietver Latvijå un

Eiropå aizsargåjamos biotopus un aizsargåjamo sugudzîvotnes;

2) dabas aizsardzîbas zona ar dabiskåm, nepårveidotåmjutîgåm teritorijåm;

3) rekreåcijas zona ar vietåm, kur biotopu aizsardzîbainepiecießams veidot türisma infrastruktüru;

4) ainavu aizsardzîbas zona ar lauksaimniecîbå izman-totåm teritorijåm;

5) neitrålå zona ar pårveidotåm teritorijåm; 6) zona ar îpaßi aizsargåjamajåm teritorijåm, kuråm

izstrådåts zonéjums.Biotopu kartes izmanto dabas aizsardzîbas plånuizstrådé, teritorijas plånojumu, detålplånojumu un cituplånu izstrådé, kå arî mikroliegumu izveidé.

Projekta laikå apstiprinåti 65 mikroliegumu ierosinåju-mi. Biotopi, kuros ierosinåts izveidot mikroliegumus:dabiski, veci skujkoku meΩi; meΩainas jürmalas kåpas;pårmitri platlapju meΩi; jürmalas p¬avas; pelékås kåpas;ka¬˚ainas smiltåju p¬avas; sausas p¬avas ka¬˚ainåsaugsnés; sugåm bagåtas vilkakülas p¬avas ka¬˚ainåsaugsnés.

Kartétajå teritorijå konstatéti 42 Eiropå aizsargåjamiebiotopu tipi (19 000 ha), 11 no tiem prioritåriaizsargåjami (2000 ha), un 31 Latvijå aizsargåjamaisbiotopu tips (18 000 ha). Biotopu karti digitålå veidåpar brîvu iespéjams iegüt tîmek¬a lapåhttp://piekraste.daba.lv/LV/biotopi/.

1) zone of strict protection (in EU and in Latvia protected habitats; habitats of protected species);

2) zone of nature protection (natural, undisturbed, sensitive areas);

3) zone for recreation (sites where establishment ofrecreation infrastructure is necessary for the protec-tion of habitats);

4) landscape protection zone; 5) neutral zone (modified areas); 6) zone of protected nature areas (with individual

zoning).

Habitat maps were used for the elaboration of natureprotection plans for protected nature areas, for the physical plans, and establishment of microreserves.

During the project time, 65 proposals of microreserveswere approved. Habitats where microreserves were proposed: boreal forests (9180); wooded dunes (2180);alluvial forests (91E0*); coastal meadows (1630*); greydunes (2130*); xeric sand calcareous grasslands(6120*); dry grasslands on calcareous substrates(6210); species rich Nardus grasslands on siliceous substrates (6230*).

In total, 42 habitat types of Community importance(19 000 ha), 11 of them EU priority (2000 ha), and 31habitat protected in Latvia (18 000 ha) were found.Digital habitat map can be obtained on the websitehttp://piekraste.daba.lv/EN/biotopi/ free of charge.

Galveno biotopu tipu platîbas projekta teritorijå (ha) Areas of the main habitat types of the project area (ha)

Page 10: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

8

Èpaßi aizsargåjamo dabas teritoriju dabasaizsardzîbas plånu izstråde

Viens no lielåkajiem projekta darbiem ir bijis dabasaizsardzîbas plånu izstråde çetråm Natura 2000 vietåm —dabas parkiem “Piejüra”(3) un “Bernåti”(1), dabas liegu-miem “UΩava”(2) un “Vidzemes akmeñainå jürmala”(4).

Dabas parks “Bernåti”(1) atrodas Liepåjas rajona Nîcaspagastå Latvijas paßå tålåkajå rietumu punktå. Lielåkåsvértîbas dabas parka sauszemes da¬å ir meΩainås jürmalaskåpas, pelékås kåpas un priekßkåpas. Par galvenoapdraudéjumu uzskatåma pieaugoßå rekreåcijas slodze.Apsaimniekoßanas prioritåtes ir meΩaino kåpu un starp-kåpu ieplaku saglabåßana, izveidojot mikroliegumus,rekreåcijas infrastruktüru un informéjot vietéjosiedzîvotåjus un parka apmeklétåjus. Dabas aizsardzîbas plåns ir izstrådåts 2004. gadå. ParkaIndividuålie aizsardzîbas un izmantoßanas noteikumiapstiprinåti 08.04.2004.

Dabas liegums “UΩava”(2) atrodas Ventspils rajonå,UΩavas pagastå. Lieguma galvenås dabas vértîbas irainaviski unikålås un daudzveidîgås pelékås kåpas (arlakstaugiem klåtas pelékås kåpas, pelékås kåpas ar loΩñukårklu), priekßkåpas, meΩainås jürmalas kåpas. Pelékajåskåpås sastopamas divpadsmit ˚érpju sugas, kuråm liegu-ma teritorijå paßreiz ir vienîgå atradne Latvijå. Pieapsaimniekoßanas prioritåtém pieder peléko kåpusaglabåßana un antropogénås slodzes samazinåßana,izveidojot dabas taku, atpütas vietu un autoståvlaukumutîklu, kå arî sabiedrîbas izglîtoßana. Dabas aizsardzîbasplåns apstiprinåts 01.11.2004.

Dabas parks “Piejüra”(3) pleßas Rîgas lîça krastå noVakarbu¬¬iem lîdz Inçupei (Rîgas, Carnikavas unSaulkrastu paßvaldîbu teritorijås). Parkam raksturîgapiekrastes biotopu daudzveidîba — pludmale, baltås unpelékås kåpas, daΩådu tipu p¬avas (arî jürmalas p¬avas),lagünu ezeri u. c. Vasarå ßeit ik dienas atpüßas tük-stoßiem cilvéku. Dabas aizsardzîbas prioritåtes — jüraspiekrastes biotopu kompleksa saglabåßana unapsaimniekoßana, izveidojot rekreåcijas infrastruktüru,kontroléjot dabas aizsardzîbas noteikumu ievéroßanu unizglîtojot sabiedrîbu.

Development of nature conservation plans forprotected nature areas

One of the most voluminous works of the CoastalProject was the elaboration of nature conservation plansfor 4 Natura 2000 sites — Nature Parks “Piejüra”(3) and“Bernåti”(1), and Nature Reserves “UΩava”(2) and“Vidzemes Akmeñainå Jürmala”(4).

Nature Park “Bernåti”(1) is located in Nîca municipali-ty, Liepåja District. Biodiversity values — woodeddunes, grey dunes and foredunes. Main threats is thegrowing anthropogenic pressure. Management priori-ties: conservation of old dune forests and dune slacks,building of recreation infrastructure, rising of publicawareness. Nature conservation plan was elaborated on2004; Regulations on Individual Protection and Use ofthe Nature Park were approved on 08.04.2004.

Nature Reserve “UΩava”(2) is located in UΩava municipality, Ventspils District. Main nature values —pristine grey dunes (grey dunes with herbaceous vegeta-tion, grey dunes with Salix repens), wooded dunes withold, naturally developed pine forests. For 12 lichenspecies, UΩava grey dunes is the only locality on Latvia.Management priorities: diminishing of anthropogenicpressure by establishment of network of nature paths,resting sites, car parks; public education. The natureconservation plan was approved on 01.11.2004.

Nature park “Piejüra”(3) is located at the coast of Gulfof Rîga, in Rîga, Carnikava and Saulkrasti municipali-ties. This is an area of high diversity of coastal habitats— the beach, white and grey dunes, various types ofgrasslands including coastal meadows, lagoons etc. In

Page 11: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

9

summers, park is the holiday site for thousands of peo-ple. Nature protection priorities: the establishment ofrecreation infrastructure, control of nature protectionregime, public education. The plan was approved on01.11.2004, Regulations on Individual Protection andUse approved on 14.03.2006.

Nature Reserve “Vidzemes Akmeñainå Jürmala”(4) islocated in LimbaΩi District, Salacgrîva and Liepupemunicipalities. Habitats — foredunes, embryonicdunes, grey dunes, wooded dunes, semi–natural grass-lands, and also beaches with stones and pebbles, andsandstone cliffs at the sea coast. Management priorities:diminishing of anthropogenic pressure (with means ofboardwalks, stairs, waste management), dune strengthening at some sites, control of invasive species,public education.The plan was approved on 20.08.2004.

(1) Dabas parks “Bernåti” (2) Dabas liegums “UΩava”

(3) Dabas parks “Piejüra” (4) Dabas liegums “Vidzemes akmeñainå jürmala”

Dabas aizsardzîbas plåns apstiprinåts 01.11.2004, bet14.03.2006 apstiprinåti arî Individuålie aizsardzîbas unizmantoßanas noteikumi.

Dabas liegums “Vidzemes akmeñainå jürmala”(4) atro-das LimbaΩu rajonå, Salacgrîvas un Liepupes paßvaldîbasteritorijå. Íeit sastopamas ne tikai priekßkåpas, embri-onålås kåpas, pelékås kåpas, meΩainas kåpas, p¬avas arretu augu un kukaiñu sugåm un boreålie meΩi, bet arîlaukakmeñiem un o¬iem klåtas pludmales un smilßakmens atsegumi jüras krastå. Apsaimniekoßanasprioritåtes ir apmeklétåju ietekmes mazinåßana (türismainfrastruktüras izveide, atkritumu apsaimniekoßana);kåpu nostiprinåßana atseviß˚ås vietås; p¬avuapsaimniekoßana; sveßo sugu ierobeΩoßana, kå arîsabiedrîbas izglîtoßana. Dabas aizsardzîbas plåns apstiprinåts 20.08.2004.

Page 12: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

Lai atjaunotu un uzturétu kaut da¬u no ßîm p¬avåm,Piekrastes projekta ietvaros Randu p¬avu dabas liegumåun Piejüras dabas parkå tås tika ganîtas un p¬autas.Randu p¬avås 2003. gada rudenî izveidoja 21 hektårulielu aploku un tajå ielaida 5 liellopus — 1 govi (Latvijasbrünå) un 4 te¬us (hibrîdus starp Hailender un Sharoleß˚irném). Kopß tå laika lopu skaits sasniedzis 12. Lopuspårrauga Spodrîte Dunda no zemnieku saimniecîbas“i˚upvéveri 1”. Bez tam 16,5 hektåros tika organizétaarî p¬außana.

P¬avas apsaimniekoja arî Rîgå, Piejüras dabas parkå. Trîsgadu laikå veikta p¬avu un niedråju p¬außana vairåk nekå80 ha. 2005. gada rudenî uzbüvéja 5,5 hektåru lieluaploku, kurå 2006. gada pavasarî såka saimniekotHighlander ß˚irnes gotiña ar te¬u un Galloway ß˚irnesbullis. Dzîvniekus pårrauga Rîgas zoodårzs sadarbîbå arvietéjiem iedzîvotåjiem. Péc 3 gadu p¬avu apsaimniekoßanas varam teikt, kadabas daudzveidîba jürmalas p¬avås atjaunojas: niedresatkåpjas, dodot vietu neielabotu p¬avu indikatorsugåm,

10

Jürmalas p¬avu atjaunoßana un apsaimniekoßana Restoration and management of coastal meadows

Niedru p¬außana Piejüras dabas parkå RîgåReed cutting in NaturePark “Piejüra”, Rîga

Jaunie p¬avu apsaimniekotåji Piejüras dabas parkå RîgåGrazing of coastal grasslands in Nature Park „Piejüra”

Jürmalas p¬avås ir sastopamas så¬as augsnes mîloßi augi,pieméram, jürmalas armérija, jürmalas åΩloks, purvamåtsakne. Nozîmîgåkås jürmalas p¬avas Latvijå irRandu p¬avas, kas aizñem apméram 200 hektårus jüraspiekrasté starp AinaΩiem un Salacgrîvu. Liela sugudaudzveidîba raksturîga arî jürmalas p¬avåm Piejürasdabas parkå — Daugavas, Gaujas un Lielupes grîvasapkaimé. Íeit sastopama arî Eiropå aizsargåjamå augusuga — purva måtsakne. Lielåkå da¬a jürmalas p¬avumüsdienås netiek apsaimniekotas, tåpéc tås aizaug unsamazinås to biolo©iskå vértîba.

For the restoration and maintenance of these grasslands,mowing and grazing of coastal grasslands was organisedin Nature Reserve “Randu p¬avas” and in Nature Park“Piejüra”. In Randu grasslands, an enclosure of the areaof 21 hectares was built and 5 cattle — a cow (TheLatvian Brown) and 4 calves (hybrids of Sharole andHighlander) were let in. Now, the number of cattle hasreached 12. Cattle are looked after by the farm“i˚upvéveri 1”. In addition, 16.5 hectares were managed by mowing. In Nature Park “Piejüra”, more than 80 hectares of reedbeds and grasslands were mown, but in year 2006 thecattle were left in enclosure of 5.5 hectares — 1 cowwith a calve (Highlander) and 1 bull (Galloway). After 3 years of grassland management, grassland`s bio-diversity is increasing. The cover of reed decreases andthe abundance of typical grassland species as well as rarespecies (Armeria maritima, Gladiolus imbricatus,Dactylorhiza incarnata, Triglochin maritimum) increases.In mown grasslands in Salacgrîva, the abundance ofAngelica palustris is increasing. After the end of project,

Boreal baltic coastal meadow is characterised byspecies–rich vegetation containing saline species likeArmeria maritima, Triglochim maritimum and others.The largest and most diverse Latvian coastal meadowsare the Randu P¬avas (Randu grasslands) coveringapprox. 200 hectares at the coast of AinaΩi andSalacgrîva. They provide the rare habitat in the Latviafor Angelica palustris — plant species of Communityimportance. Cessation of grazing and mowing leads tothe growth of woody species and to the decrease of bio-diversity.

Page 13: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

11

arî retåm un aizsargåjamajåm sugåm (pieméram, jür-malas armérijai Armeria maritima, jumstiñu gladiolaiGladiolus imbricatus, ståvlapu dzeguΩpirkstîteiDactylorhiza incarnata, jürmalas åΩlokam Triglochinmaritimum). P¬autajås teritorijås Salacgrîvå aizvienlielåkas platîbas aizñem purva måtsakne Angelica palus-tris — Eiropas Savienîbå aizsargåjama suga.

Projekta realizéßana beidzas, bet p¬avu apsaimniekoßanaturpinås, pateicoties lauku atbalsta subsîdijåm, kå arîSalacgrîvas paßvaldîbas, Rîgas domes un Rîgas zoodårzaatsaucîbai.

Sveßo sugu ierobeΩoßana

the grassland management will continue, thanks to theagri–environmental system and the support of Rîga andSalacgrîva municipalities and Rîga Zoo.

The restriction of invasive species

Krokainå roze priekßkåpås dabas liegumå “Ziemupe”Rugose rose in foredunes in Nature Reserve “Ziemupe”

P¬ava ar jumstiñu gladioluMeadow with Gladiolus imbricatus

Krokainå roze, vårpainå korinte, skarainå ©ipsene,pabérzu smiltsérkß˚is, sudraba eleagns un spoΩå klin-tene nav Latvijas vietéjås sugas. Tås ir ievestas, stådîtasdårzos un arî savva¬å. Latvijå tås iejutußås tik labi, kastrauji izplatås, aizñemot arvien lielåkas platîbas uniznîcinot arî aizsargåjamus biotopus. Ir nepiecießamsierobeΩot un iznîcinåt ßîs sugas, jo vélåk to apkaroßanaprasîs aizvien lielåkus lîdzek¬us.

Piekrasté visizplatîtåkå un visbîstamåkå ir krokainå roze(Rosa rugosa), kas izplatås gan atklåto kåpu ekosistémås,gan kåpu meΩos, gan arî p¬avås. VisbieΩåk tå izplatîtapriekßkåpås un pelékajås kåpås. Kåpu meΩos Rîgå unJürmalå sastopama sveßå suga vårpainå korinte(Amelanchier spicata). PrieΩu sausieñu meΩos ßî suga vis-vairåk atrodama tießå apdzîvoto vietu tuvumå, kur tåsizplatîbu veicina eitrofikåcija — augsnes bagåtinåßanåsar barîbas vielåm.

Piekrastes projekta ietvaros tika organizéta sveßo suguierobeΩoßana. Dabas parkå “Piejüra” 2003. un 2005.gadå izcirta vårpainås korintes un krokainås rozes 1,5hektåru platîbå. Dabas parkå “Ragakåpa” 27 hektåruplatîbå tika izcirstas vårpainås korintes, spoΩås klintenesun krokainås rozes. Kurzemes piekrasté Papes dabasparkå un Ziemupes dabas liegumå atjaunotas kåpas 120hektåru platîbå, izcértot krokainås rozes.

In sea coast, Rosa rugosa is the most dispersed andaggressive species. It threatens the open dunes, dunewoodlands and also grasslands. Mostly it can be foundin foredunes and grey dunes. In dune woodlands in Rîga and Jürmala, invasive shrubAmelanchier spicata is spreading. In pine forests, it iscommon mainly at the settlements, and it’s dispersal ispromoted by eutrophication. In years 2003 — 2006, the cutting of invasive specieswas organised.

Rosa rugosa, Amelanchier spicata, Gypsophyla paniculata,Hippophae rhamnoides are not indigenous species in Latvia.They have been planted in gardens and also in wild, andhave dispersed, producing dense stands replacing protectedhabitats. It is necessary to control and eliminate thesespecies because their combating will take much morefinances later.

Page 14: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

12

Biotopu apsaimniekoßana apmeklétåju îpaßiiecienîtås vietås

Habitat management in heavily used areas

Piekrastes kråßñås ainavas sniedz atpütas iespéjas ganvietéjiem iedzîvotåjiem, gan viesiem. Tåpéc ar katrugadu pieaug piekrastes apmeklétåju skaits. Ejot dabå,cilvéki to iepazîst un iemîl. Turklåt türisms veicinavietéjås ekonomikas attîstîbu.Atpütnieki bieΩi vien neapzinås, cik trausla un jutîga irpiekrastes daba. Izbradåjot zemsedzi, viñi var izraisîteroziju, aizbiedét dzîvniekus un putnus. Nereti tiekizmétåti atkritumi, izbraukåtas kåpas, kurinåti ugunskuri. Pret nomîdîßanu neizturîgas augu sugas varizzust. Izbradåtå piekraste turpmåkajiem apmek-létåjiem rada nevértîgas un pielüΩñojamas teritorijasiespaidu, un teritorijas degradéßanås turpinås.

Kå saglabåt aizsargåjamos biotopus, neliedzot cilvékiematpütas iespéjas? Piekrastes teritorijas nevar un arî neva-jag norobeΩot. Problému var atrisinåt, samazinot cilvékuietekmi uz dabu ar labiekårtojumu palîdzîbu. Büvéjotgåjéju takas, autoståvvietas, atpütas vietas, skatu torñus,iespéjams organizét apmeklétåju plüsmu un pasargåt unsaglabåt biolo©iski vértîgåkås un daudzveidîgåkås teri-torijas. Jo veiksmîgåks ir teritorijas labiekårtojums, jomazåk cilvéki ietekmé dabu ap to.

Projekta realizéßanas laikå ir izveidots labiekårtojums 12 piekrastes paßvaldîbås. Tå izveidei tika izstrådåti unsaskañoti 2 detålplånojumi, 12 tehniskie projekti un 5 skiçu projekti.

Ståvlaukumi

Apmeklétåju organizéßana såkas ar maßînu ståvlauku-miem. Tajos cilvéki atståj maßînas un tålåk iet uz plud-mali pa îpaßi izveidotåm takåm. Íeit jåizvieto arî infor-måcijas stendi, atpütas vietas un atkritumu urnas. Lainepie¬autu ståvlaukumu nekontrolétu paplaßinåßanos,tos ieteicams ierobeΩot ar barjeråm.

Projekta ietvaros ierîkoti ståvlaukumi Påvilostå unRucavå, labiekårtoti ståvlaukumi Rojå un LapmeΩciemå.

Coastal landscapes are of scenic and recreational interest. The number of tourists to the Latvian coast isgrowing with each year. While visiting nature, peopleget acquainted to nature, and attached to it. At the sametime, tourism also supports the local economy. Tourists are often unaware of how fragile the coastalnature is. They may trample the dune and forest vegetation and thus cause erosion, or disturb birds andwildlife. People may leave their rubbish behind as wellas make fires and drive in dunes with motorised vehi-cles. Species sensitive to trampling may disappear. Thedegraded and littered territory seems valueless for fur-ther visitors, and the degradation of the area continues.

How to conserve the protected habitats while maintain-ing the recreation possibilities for people? The coastalareas cannot and need not be fenced off. The develop-ment of tourism infrastructure can solve the problem.

By establishing of pedestrian paths, car parks, picnicsites, viewing platforms, it is possible to organise theflow of visitors while conserving the most valuable anddiverse areas. The more successful is the tourism infra-structure of the area the less is the human impact on thesurrounding environment. So, the infrastructure servesfor nature protection and habitat management.

During the project time, small–scale tourism infrastruc-ture was planned and established in 12 coastal munici-palities. The work included also the elaboration of 2 detailed plans, 12 technical designs, and 5 sketch designs.

Car parks

Visitor access control begins at the car park. Here peopleleave their cars and walk to the beach using attractiveroutes. Here, information boards, picnic sites and wastebins should be placed. External fencing may be neededto prevent free range use of the area around the car park.

During the Project time, car parks in Påvilosta andRucava were built, but car parks in Roja andLapmeΩciems were improved.

Page 15: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

Such platforms were established by the Coastal Projectin Jürmala, MeΩciems, Rucava, Saulkrasti. In Rîga, birdobservation tower was built. It’s height ir 6.6 metres.Until height of 2.8 metres it is accessible for people withwheelchairs.

Resting places

Projekta ietvaros ßådas platformas izveidotas Jürmalå,MeΩciemå, Rucavå, Saulkrastos. Rîgå uzcelts putnunovéroßanas tornis. Tas ir 6,6 metrus augsts un lîdz 2,8 metru augstumam pieejams arî cilvékiem ratiñkréslos.

Atpütas vietas

13

Skatu platformas un putnu novéroßanas tornis Observation platforms and bird observation tower

Ståvlaukumu Påvilostå ietver barjeras,kuras var izmantot arî sédéßanai

Car park in Påvilosta is fenced withbarriers which can be used as benches

Ståvlaukums Rucavå pie Papes båkas artakåm un atpütas vietåm

Car park in Rucava at Pape Ligthouse

Ståvlaukums ar barjeru pie Ìipkasdabas lieguma

Fenced car park at Ìipka NatureReserve

Putnu novéroßanas tornis Piejüras dabas parkå RîgåBird observation tower in Nature Park “Piejüra”, Rîga

Skatu platforma pie Inçupes grîvas SaulkrastosObservation platform at the outlet of River Inçupe in Saulkrasti

Pie populåriem apmeklétåju ce¬iem ir jåveido atpütasvietas, lai atpütnieki péc iespéjas mazåk izbradåtu traus-lo kåpu zemsedzi. Atpütas vietas un bérnu rota¬lauku-mi palîdz pulcinåt cilvékus labiekårtotajås teritorijås.

Projekta ietvaros ir izveidotas 29 daΩådas atpütas vietas — gan vienkårßu solu un galdu grupas, gan ugunskura vietas, nojumes un bérnu rota¬laukumi.

Ainaviski pievilcîgås vietås, kur labpråt apståjas unatpüßas apmeklétåji, ieteicamas skatu platformas.

In attractive sites which are used as viewpoints, the setup of observation platforms is recommended.

Picnic tables and children's play equipment provide positive inducements for people to stay in an area withthe established infrastructure.

During the Project time, 29 resting places were established. They vary from simple benches and tablesto more elaborated, with fire places, wide benches andchildren’s playground.

Page 16: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

Projekta ietvaros ir izveidotas daΩådas takas: grantétas(1925 m2); takas ar mizu mulças ieklåjumu (900 m);koka seguma laipas (kopéjais garums 7900 m).Daudzviet takas papildina arî kåpnes un gåjéju tiltiñi.

Izveidoto 76 barjeru vidü ir gan norobeΩojoßås barjerasgar ce¬iem, gan barjeras uz nelegåli izveidotiem ce¬iem,barjeras gar takåm un ap autoståvlaukumiem. Da¬a bar-jeru ir veramas — nepiecießamîbas gadîjumå atslédzamas.

14

Gåjéju takas, kåpnes, barjeras Pedestrian trails, stairs and barriers

Laipa ar koka segumu UΩavåWooden boardwalk in UΩava

Laipa ar koka segumu Ìipkå

Wooden boardwalk in Ìipka

Laipa ar daΩåda lieluma soliem AinaΩos

Boardwalk in AinaΩi, with benches of various size

Grantéts ce¬ß Piejüras dabas parkå Rîgå

Road of gravel in Rîga, Nature Park “Piejüra”

Kåpnes Saulkrastos

Stairs in Saulkrasti

Verama barjera Piejüras dabas parkå Rîgå

Barrier in Nature Park “Piejüra” in Rîga

Gåjéju takas paredzétas, lai cilvéki vairåk apmeklétu labiekår-totås vietas, kur daba mazåk ietekméjama. Ir svarîgi izvélétiestaku piemérotu izvietojumu, materiålu un platumu, jo cilvé-ki iestaigås paßi savus celiñus, ja izbüvétås takas viñiemnepatiks. Taku izbüvé nepiecießams dabai draudzîgs segums — kok-materiåli, grants, smalcinåtas koku mizas, ß˚elda. Takåmjåbüt vismaz 1,5 metrus platåm, bet intensîvi apmeklétåsvietås — vismaz 3 metrus platåm. Garåm takåm ieteicamsveidot paplaßinåjumus un atpütas vietas. Grants vai mulçassegums ieteicams vietås, kur nenotiek smilts pårpüßana.Vietås, kur kråjas smiltis vai notiek erozija, vélamas koka segu-ma takas. Erozijas skartås vietås vélams ierîkot arî barjeras.

Network of pedestrian trails aids for concentrating peo-ple in resistant areas. It is important to choose appro-priate material and location of trails because people willbeat their own paths to the sea unless suitably attractiveroutes are provided.For trails, environmentally friendly material (wood,gravel, chopped bark, mulch) is advisable. Paths shouldbe at least 1.5 m wide. Paths, which receive moderateor heavy use, should be at least 3 m wide. For longpaths, broadening and resting sites should be estab-lished. Where there is no sandblow, a surfaced path ofgravel or chippings is suitable. In areas of sand accre-tion or erosion, boardwalks should be constructed.Along eroded sites, barriers are recommended.

The following pedestrian routes were built by theCoastal Project: 1925 m2 covered with gravel; 900 mcovered with chippings, and 7900 m wooden board-walks (0.75 m — 3.0 m wide). In many sites, paths aresupplemented by stairs and pedestrian bridges. In total, 76 barriers were constructed. They includeboth simple fencings along roads, barriers on illegalroads, along paths and around car parks. Part of the bar-riers can be opened or locked if necessary.

Page 17: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

15

Informåcijas stendi un zîmes Information signs and boards

Informåcijas stends oñu ciemå, Rucavas pagaståInformation board in oñu village, Rucava municipality

Laipa pie Siliñupes grîvasLapmeΩciemå

Boardwalk at the outlet ofRiver Siliñupe inLapmeΩciems

Taka un kåpnes dabas parkå“Ragakåpa” Jürmalå

Trails and stairs in NaturePark “Ragakåpa”, Jürmala

Informåcijas stends Ìipkå, Rojas pagastå Information board in Ìipka, Roja municipality

Informåcijas stends SaulkrastosInformation board in Saulkrasti

Stends LapmeΩciemåInformation board in LapmeΩciems

Ikviena dabas vides labiekårtojuma neatñemama saståv-da¬a ir informåcijas stendi un zîmes. Tiem jåsniedzinformåcija par teritorijas dabas vértîbåm — sugåm unbiotopiem, par to aizsardzîbas un apsaimniekoßanasnepiecießamîbu. Íî informåcija nepiecießama, lai cilvékiiegütu zinåßanas un bütu saudzîgi pret dabu un izvei-doto labiekårtojumu.

Projekta ietvaros ir izveidoti 200 informåcijas stendi un620 zîmes. Tie informé galvenokårt par Eiropas Savienîbåaizsargåjamiem piekrastes biotopiem Latvijå — toattîstîbu, raksturîgajåm struktüråm un sugåm.

Tourism infrastructure must be supplemented withinformation signs and boards which inform on thenature values of the area — species, habitats, their pro-tection and management. This information aids notonly for the public education but also for the changingof the attitude and behaviour towards the nature andtourism infrastructure.

In total, 200 information boards and 620 informationsigns were prepared. They inform mainly on the coastalhabitats of Community importance — their develop-ment, typical structures and species.

Page 18: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

16

Eiropas za¬o dienu ietvaros skolotåji iepazîstas ar piekrastesbiotopiem Piejüras dabas parkå (01.06.2003.)European green days, 01.06.2003. — teachers get acquainted with coastal habitats in Nature Park “Piejüra”

Vérgales pagasta iedzîvotåji iepazîstas ar aizsargåjamiembiotopiem Ziemupes dabas liegumå (31.05.2004)Ziemupe Nature Reserve, 31.05.2004 — local residentslearn the protected habitats

Konkursa “Kurp ej, piekraste?” ietvaros skoléni ståstîja parsavas piekrastes vértîbåm un attîstîbu. Nosléguma pasåkumå(04.12.2004) dalîbnieki iepazîstas ar piekrastes sugåm unbiotopiem.In a competition “Quo vadis, the coast” pupils reported onthe values and development of their area. In closing event(04.12.2004) participants learned coastal species and habitats.

Måcåmies no citiem projektiem — putnu novéroßanas tornisPori, Somijå (18.–21.08.2003)We learn from other projects — bird observation tower inPori, Finnland (18–21.08.2003)

Bukleti, informåcijas lapas, seminåri, filmas

Projekta praktiskie pasåkumi bütu nepilnîgi, ja vienlaikusnenotiktu sabiedrîbas izglîtoßana. Piekrastes iedzîvotåjiemun viesiem ir nepiecießama informåcija gan par piekrastesdabas vértîbåm, gan par to saglabåßanu, uzturéßanu unapsaimniekoßanas metodém. Ar mér˚tiecîgiem izglî-toßanas pasåkumiem esam såkußi mainît cilvéku attieksmiun rîcîbu, cerot, ka turpmåk tie izpratîs Eiropå aizsargå-jamo biotopu nozîmi un pratîs tos pasargåt.

Projekta ietvaros ir organizéti 8 lieli un 15 mazåki seminåri, sagatavoti un izdoti 7 bukleti un 20 informåcijaslapas, uzñemtas 2 filmas. Esam piedalîjußies 12 starptautiskåsun 29 vietéjås konferencés, devußies 2 pieredzes apgüßanasbraucienos uz årzemém.

Booklets, leaflets, seminars, films

The practical project actions would be unsuccessfulwithout the rising of public awareness. There was a lackof information on coastal nature, its values, protection,maintenance and management. We hope to change theoverall awareness and behaviour of people — they willbe aware on habitats of Community importance andwill know how to protect them.

During the project time, 8 large and 15 minor seminarswere organised, 7 booklets and 20 leaflets published, 2 films produced. We also participated in 12 interna-tional, 29 local conferences and 2 study tours.

Page 19: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

Pateicamies par sadarbîbu!

P¬avu apsaimniekotåjiem — Z/S “i˚upvéveri 1”, Z/S “Atpütas”, SIA “Dålderi 1”, K/S “Agroserviss Dole”, SIA “JMR”, Jånim Òipñickim, SIA “Jaunbérzi AF”, Rîgas Nacionålajam zoolo©iskajam dårzam, Aelitai Runcei,Egîlam Kuß˚im, Ivanam Koladam;

Projektétåjiem — A/S “Komunålprojekts”, SIA “ARHstadija”, SIA “Dabas takas”, SIA “ARHIS”, SIA “GNPinformåcijas centrs”, kå arî arhitektiem Martai Daugavietei, Tatjanai Kotoviçai, Inetai Tumaßevskai, NatålijaiBukovskai, Anitai Orniñai, Maijai Dejus, Normundam Raitumam;

Uzñéméjiem — SIA “Fiberglass”, SIA “Aizputes ce¬inieks”, SIA “Ozollînija”, SIA “Lemma G”, SIA “Rude K”,SIA “J.L.K.”, SIA “Rucavas meistars”, Jurim Segliñam, Dainim Gabaliñam, Normundam Tiesnesim, Z/S “Krauk¬i”, A/S ““Grîva” Salacgrîvå”, SIA “Talsu meliorators”, SIA “Lawsare”, SIA “Gartens”, SIA “3Punkti”,SIA “Artelis”, I.K. “LimbaΩu mérnieks”, I.K. “Rucavas Segliñi”, SIA “Grupa Lukss”, Z/S “RobeΩnieki”, AndrimZa¬kalnam, Baibai Vasi¬evskai;

Izdevéjiem “McÅbols”, “Munks”, “Kodols”, “Jelgavas tipogråfija”;

Sabiedriskajåm organizåcijåm — Sabiedrîbai par atklåtîbu “Delna”, Koalîcijai dabas un kultüras mantojumaaizsardzîbai, Invalîdu un viñu draugu apvienîbai “Apeirons”;

Projekta uzraudzîbas grupai, Vides Ministrijas Dabas aizsardzîbas departamentam, Dabas aizsardzîbas pårvaldei,Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministrijas Telpiskås plånoßanas departamentam, Latvijas Paßvaldîbusavienîbai, Ventspils re©ionålajai vides pårvaldei, Rîgas paßvaldîbas policijai, Rîgas meΩa a©entürai, Ziemupes unBu¬¬u salas iedzîvotåjiem, projektå iesaistîtajiem ekspertiem, konsultantiem un Latvijas Universitåtesdarbiniekiem.

We wish to thank and acknowledge the external monitoring team for the continuing support and assistance.

DaΩådu valstu dabas pétnieki apmeklé Ziemupes dabas liegumu starptautiska seminåra “Ekolo©iskå informåcija un praktiskåpieredze plånoßanai augstajos purvos un jürmalas kåpås” ietvaros (22.–29.08.2005).Researchers of various countries visit the Nature Reserve “Ziemupe” in the framework of the international seminar“Dissemination of ecological knowledge and practical experiences for sound planning and management in raised bogs and seadunes” (22–29.08.2005).

Page 20: LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN ...discomap.eea.europa.eu/map/Data/Milieu/OURCOAST_280_LV/OURCOAST_280… · life–nature project “protection and management

Vai vélaties zinåt vairåk?

Latvijas Universitåtes Biolo©ijas fakultåteProjekta måjas lapa http://piekraste.daba.lv/

Want to know more?

Faculty of Biology, University of Latvia Project website http://piekraste.daba.lv/

Lasiet müsu bukletus un informåcijas lapas! Please read our booklets and leaflets!