Vasaras mājas ir ne tikai cilvēkiem, bet arī simfoniskajiem orķestriem. Bostonas simfoniskais orķestris vasarās dzīvo Tenglvudā, Čikāgas simfoniskais orķestris – Ravinjas parkā, “Londonas filharmoniķi” dodas uz Glaindbornu, “Vīnes filharmoniķi” ciemojas Šēnbrunnas pilī u. tml.Pirmo gadu arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim ir sava vasaras māja, un mēs vēlamies, lai tas būtu pamats jaunai tradīcijai – ik augusta nogali aicināt mūsu mīļos klausītājus svinēt atvasaras dzidro skaistumu “LNSO vasarnīcā”.Vasaras saulē un notikumu virpuļos ir karsti. Draugu ballītes, festivāli, negulētas naktis, pūkaini rīti. Vasarnīcas verandā aiz krāsainu stiklu logiem ir patīkams vēsums un miers. Vasara stāv uz atvasaras sliekšņa.Tavā priekšā ir Vidzemes plašums tālos mežu galos līdz apvārsnim. Augstu debesīs ir zelts, kas pēc dažām nedēļām sāks krist koku lapās. Slīd mākoņi. Tu sēdi savā vasarnīcas verandā, un ap tevi virmo harmonija, kas izkaisījusies straujās vasaras negantajā skrējienā un nu atgriežas mājās. Tu paskaties vecajā sienas pulkstenī. Drīz koncerts.

3

Mēs paši sakām – “LNSO vasarnīca” ir mūsdienīgs klasiskās mūzikas festivāls ģimenei.

Mēs vēlamies veicināt kultūras tradīciju pārmantošanu paaudzēs un klasiskās mūzikas vērtību izskaidrošanu dažādu interešu un vecuma apmeklētājiem.

Mēs piedāvājam muzikālu filmu seansus, bērnu koncertprogrammas, mūzikas instrumentu iepazīšanas darbnīcas, muzikālo jogu un trīs lielus vakara koncertus.

Mēs priecājamies, ja vecāks klausītājs atved sev līdzi jaunāku.

Mēs esam lepni, ja jaunieši pārstāj baidīties no simfoniska koncerta iedomātā garlaicīguma vai paši savas iedomātas neprasmes klausīties.

Mēs uzsveram – mūziku nevar klausīties nepareizi!

FRAGMENTS NO SARUNAS AR VIJOLNIECI BAIBU SKRIDI PAVĒSĀ JŪNIJA DIENĀ JŪRMALĀ

LNSO: Vai tev, bieži ceļojot, atmiņā palicis kāds īpašs mūzikas festivāls tieši visai ģimenei?

B.S. Šovasar, piemēram, došos uz Bostonas simfoniskā orķestra vasaras māju Tenglvu-dā. Neesmu nekad tur bijusi, bet zinu, ka tur ir arī programmas bērniem, jauniešiem, gan ar izglītojošu, gan izklaidējošu funkciju.

Tā ir superīga ideja, tiešām, ka tādu festivālu tagad taisāt arī Latvijā. Tādi festivāli ir ļoti vajadzīgi.

LNSO: “LNSO vasarnīcā” tavā izpildījumā dzirdēsim Britena Vijolkoncertu. Decembrī šo pašu skaņdarbu atskaņosi ar Amsterdamas Concertgebouw orķestri.

B.S. Šo skaņdarbu atskaņoju ļoti bieži, vismaz reizi gadā noteikti. Pirmoreiz spēlēju kopā ar Andri Nelsonu, tas bija ļoti sen. Britens gan nav gluži vieglākais materiāls, bet tajā ir gan dziļums, gan vieglums vienlaikus. Katrā ziņā nav tā, ka šis Vijolkoncerts jā-klausās vairākkārt, lai saprastu tā jēgu. Domāju, publikai patiks – tā mūzika ir daudz-slāņaina, piemērota dažādam uzmanības dziļumam. Britens bija īsts spāņu revolūcijas fans, šajā viņa koncertā var saklausīt spāniskas vēsmas.

LNSO: Ko tu novēlētu ikvienam piedzīvot šai vasarā?

B.S. Vai!... Novēlu būt. Ļauties. Patiesībā atļaut sev atpūsties nemaz nav tik viegli. Citreiz tas jāmācās. Jo vairāk strādā, jo grūtāk ir atpūsties. Bet uzdāviniet sev šo iespēju. Palu-tiniet sevi un ģimeni ar savu nedalītu klātbūtni.

21. augustā plkst. 20.00 koncertzālē “Cēsis”

LNSO VASARNĪCĀ – BAIBA SKRIDE UN ČAIKOVSKA CETURTĀBaiba Skride, vijoleDiriģents Andris Poga

Programmā:Sergejs Rahmaņinovs Skerco reminorāBendžamins Britens Koncerts vijolei un orķestrimPēteris Čaikovskis Ceturtā simfonija faminorā op. 36

Biļetes: 10, 15, 20, 30, 40 EUR

4

BENDŽAMINS BRITENS VIRTUVĒKomponista dzīvesdraugs, ievērojamais tenors Pīters Pīrss atmiņās pauda, ka Britens mācējis labi ja olu uzvārīt. Tas tomēr netraucēja viņu atklāt savas iecienītās receptes 1971. gada recepšu grāmatā The Food of Love – tur bija “Mis Hadsonas zupa” (mis Had-sona bija Britena un Pīrsa mājsaimniece), “Redhauzas paltuss” (Redhauza bija Britena un Pīrsa nams Oldburgā) un “Tumšā sīrupa želeja”. Britens pat nevarēja iedomāties, ka viņam būtu vajadzējis kaut ko no tā pagatavot pašam. Viņš tikai līksmi ēda šos iecie-nītos ēdienus.

FRAGMENTS NO PĒTERA ČAIKOVSKA VĒSTULES MECENĀTEI FON MEKAI PAR CETURTĀS SIMFONIJAS TAPŠANU

“Ievads ir visas simfonijas pamatgrauds, galvenā doma. Tas ir fātums, liktens spēks, kas traucē ceļā uz laimi sasniegt mērķi un kas vērīgi uzmana, lai labklājība un miers nebūtu bez mākoņiem; šis spēks karājas virs galvas kā Damokla zobens un nenovēršami, pa-stāvīgi indē dvēseli. Vai nebūtu pareizāk novērsties no īstenības un ieslīgt sapņos? Ak, tavu prieku! Parādījās kaut kāds gaišs cilvēka tēls, un nu viņš sauc, aicina kaut kur. Lūk, tā ir laime! Nē! Tie bija sapņi, un fātums modina no tiem. Simfonijas otrajā daļā ir tā melanholiskā sajūta, kas pārņem vakarā, kad tu viens sēdi, nogu-ris no darba, paņem grāmatu, taču tā izkrīt no rokām. Uznirst atmiņu spiets. Žēl pagājušā, bet nav arī vēlmes sākt dzīvi no jauna. Dzīve tevi nomākusi. Ir labi atpūsties un atskatīties. Trešā daļa nepauž noteiktas sajūtas. Tās ir kaprīzas arabeskas, netverami tēli, kas šaudās iztēlē, kad tu iedzer mazliet vīna un izjūti pirmo reibuma fāzi. Nav ne jautri, ne skumji.Ceturtā daļa. Ja tu pats sevī neatrodi iemeslu priekam, skaties uz citiem. Ej pie cilvē-kiem. Skaties, kā viņi māk priecāties, bez atlikuma ļaujoties līksmībai. Vaino pats sevi un nesaki, ka pasaulē ir tikai skumjas. Ir vienkārši, taču spēcīgi prieki. Priecājies ar svešu prieku! Dzīvot tomēr ir iespējams.”

5

VESTARDS ŠIMKUS PAR PROGRAMMAS IZVĒLI“19. gadsimta izcilā poļu romantiķa Friderika Šopēna iemīļotākais komponists esot bi-jis austriešu 18. gadsimta klasicisma ģēnijs Volfgangs Amadejs Mocarts, savukārt viens no 20. gadsimta sākuma izcilākajiem krievu komponistiem un pianistiem – mistiskās un ekspresionistiskās mūzikas radītājs Aleksandrs Skrjabins – jaunības gados pirms gu-lētiešanas nereti esot palicis Šopēna skaņdarbu notis zem spilvena, lai no šī komponis-ta mūzikas nešķirtos pat naktī. Lai arī pirmajā brīdī Skrjabina daiļrade šķietami atrodas “gaismas gadiem tālu” no Mocarta mūzikas skaistuma pārpilnās skaidrības, saikne, kuru starp abiem šiem komponistiem nodrošina Šopēna skaņdarbu te noslēpumaini me-lanholiskā, te aizrautīgi romantiskā un tomēr klasicistiski apskaidrotā skaņu pasaule, ir nenoliedzama.”

22. augustā Vidzemes koncertnamā “Cēsis”

LNSO VASARNĪCĀ – SPĪĶERU KVARTETS UN VESTARDS ŠIMKUSVestards Šimkus, klavieresSpīķeru kvartetsProgrammā:Vestards Šimkus Sonāte klavierēm “Gaismas gadiem tālu” (2015, pirmatskaņojums)Volfgangs Amadejs Mocarts Devītā sonāte klavierēm Remažorā KV 311Aleksandrs Skrjabins Valsis Labemolmažorā op. 38Frideriks Šopēns Lielais spožais valsis Labemolmažorā op. 42Dmitrijs Šostakovičs Klavieru kvintets solminorā op. 57

Biļetes: 10, 15, 20, 30, 40 EUR

6

PAR ŠOPĒNA KLAVIERSPĒLILeons Eskidjē rakstīja: “Klausieties, kā Šopēns maigi, liegi, melanholiski sapņo, raud, dzied, klausieties, ar kādu pilnību viņš izteic vismaigākās jūtas (...) Viņš ir jūtu pianists par excellence.”Teofils Gotjē teica: “Šopēns ir melanholiskas elegances un sapņaina šarma simbols, vi-ņam piemīt sievišķs jūtīgums, viss, kas dvēselē var būt smalks, jūtīgs, ēterisks. Viņš elpo pie sava instrumenta, un viņa pirksti it kā ar eņģeļa spārnu liek klaviatūrai uzziedēt.”Lists salīdzināja Šopēna spēles trauslumu ar “verbēnas smaržu” vai stikla harmoniju skanējumu. Šopēna bailes no koncertiem kādā vēstulē apraksta Žorža Sanda: “Vissatriecošākais jaunums ir tas, ka mans Šipšips (Chip Chip, tā Sanda mēdza saukt Šopēnu) sniegs grrrrrandiozu koncertu. Šis šopēniskais murgs ieviesīsies Plejēla zālē. Viņš nevēlas nekādas afišas, nekādas programmiņas, viņam nevajag lielu publiku, viņš negrib, lai par viņu runātu. Viņu baida tik daudz kas, ka es viņam piedāvāju spēlēt tumsā bez sveču gaismas, bez klausītājiem un pie mēmajām klavierēm.”

ISAAKS GLIKMANS PAR TO, KĀPĒC VIŅA LABS DRAUGS ŠOSTAKOVIČS UZRAKSTĪJA KVINTETU, NEVIS KVARTETU

“Sākotnēji Šostakovičs, pēc paša teiktā, posās rakstīt Otro stīgu kvartetu (pirmais tapa 1936. gadā). Kāpēc gan mainījās iecere? Sarunā ar mani Dmitrijs Dmitrijevičs skaidroja šo izmaiņu visoriģinālākajā veidā. Viņš apgalvoja, ka viņu vadījuši ne tik daudz māksli-nieciski, cik dziļi personiski sadzīviski apsvērumi.“Zini, kāpēc es rakstīju klavierpartiju? Lai pats spēlētu to un man būtu iemesls ar kon-certiem braukāt apkārt pa pilsētām un ciemiem. Tagad visi šie glazunovieši un bēt-hovenieši, kas braukalē šurp turp, bez manis neiztiks. Lūk, arī es paskatīšos uz pasauli.”Mēs abi bez redzama iemesla pasmējāmies.Jautāju: “Tu nejoko?”Dmitrijs Dmitrijevičs atbildēja: “Nemaz. Tu esi kaislīgs mājās tupētājs, bet es dvēselē esmu kaislīgs ceļotājs.”No viņa sejas izteiksmes nebija iespējams pateikt, vai viņš joko, vai runā pilnīgi nopietni.”

7

VESTARDS ŠIMKUS PAR SAVU JAUNDARBU

“Klaviersonāte “Gaismas gadiem tālu” tapusi šī gada pavasarī kā atmiņas par sajūtu, noraugoties uz kādu citu un svešu pasauli, kas atrodas kaut kur debesīs tālu virs manas šībrīža atrašanās vietas. Kā tas raksturīgi manai mūzikai, šis darbs, būdams atonāls, tomēr koncentrējas ap vienu pamatnoti, un faktū-ras sarežģītība un atonalitāte tajā apvienojas ar samērā skaidru melodisko tematismu.

“LOENGRĪNS” VĒSTURĒ UN CĒSĪSRiharda Vāgnera saikne ar Latviju vairāk attiecināma uz viņa agrākām operām (”Rienci” un “Klīstošais holandietis”), taču tas, ka meistars Rīgā vadījis nepilnus trīs dzīves gadus, ļauj mums laiku pa laikam sabiedrībai atgādināt šo faktu un aktualizēt Vāgnera mūzi-kas klātbūtni Latvijā.“Loengrīna” pirmizrāde notika 1850. gadā Veimārā. Rīga bija viena no pirmajām Eiropas pilsētām, kur izrādīja “Loengrīnu”, un tas notika jau 1855. gadā (tikai pēc tam bija Vīne, Minhene, Berlīne, Pēterburga u. c. lielpilsētas). Cēsīs notiks “Loengrīna” izvērstu fragmentu montāža koncertversijas veidolā – bez scenogrāfijas un mizanscēnām. Diriģents Roberts Trevinjo izveidojis šīs operas frag-mentu kompilāciju, saglabājot satura pamatlīnijas.

ROBERTA TREVINJO AĢENTE MARINA BAUERE (PRODUCTIONS INTERNATIONALES ALBERT SARFATI) PAR JAUNO MAESTRO

“Ļoti neparasta personība. Viņš ir gan meksikāniski pārgalvīgs, gan dziļš un dinamisks savā domāšanā, gan ļoti disciplinēts. Roberts palika bez tēva 16 gadu vecumā, un vi-ņam nācās kļūt faktiski par ģimenes galvu, rūpējoties par mammu, brāli un māsu. Pie-augusi dzīve sākās ļoti agri, un viņš ar to tika galā. Izstudēja literatūru, izstudēja mūziku. Plašs redzesloks. Daudzpusīgas intereses. Saulains cilvēks.Jā, atšķirībā no Andra Pogas, kurš vairāk ir simfoniskās mūzikas diriģents, Roberts dievi-na operu. Jūs zināt, ka viņš, tāpat kā Andris, ir Svetlanova konkursa laureāts, un konkur-sa partneris savukārt ir Maskavas Lielā opera. Kad mums vajadzēja izvēlēties konkursa laureātu debijai Maskavā, izraudzījām Robertu. Vispirms viņš nospīdēja “Toskā”, pēc tam viņu kā otro diriģentu aicināja iestudēt “Donu Karlosu”, bet sākās konflikts ar Vasili-ju Sinaiski, un Roberts diriģēja pirmizrādi. Par to viņu nominēja “Zelta maskai” kā sezo-nas labāko diriģentu. Tātad ne tikai iemīlējies operā, bet arī spējīgs tajā spoži izpausties. Es teiktu, ka Robertam ir dramatisks temperaments. Viņam patīk atrasties kameru un publikas priekšā, viņš lieliski kontaktējas ar mūziķiem, bet ir arī neticami prasīgs. Viņam ir atbruņojošs smaids un dzelzs cimdi.”

23. augustā Vidzemes koncertnamā “Cēsis”

LNSO VASARNĪCĀ – VĀGNERA LOENGRĪNSElza – Magdalēna Anna Hofmane, soprānsOrtrūde – Tanja Ariane Baumgartnere, mecosoprānsLoengrīns – Korbijs Velčs, tenorsDiriģents Roberts Trevinjo

Programmā:Riharda Vāgnera operas “Loengrīns” koncertversija

Biļetes: 10, 15, 20, 30, 40 EUR

8

LEĢENDĀRAIS ČEHU TENORS LEONS SLĒZAKS (1873–1946) PAR OPERAS “LOENGRĪNS” PIRMO CĒLIENU

“Ķēniņš Heinrihs uzlicis sev garu piekaramu bārdu. Viņš sēd zem liela ozola un tura tiesu. Dižciltīgais Telramunds iesniedzis sūdzību pret Elzu no Brabantas. Viņš apgalvo, ka tā esot nonāvējusi savu brāli, mazo Gotfrīdu. Ķēniņš tam netic. Tas arī nav taisnība. ( .. )Gandrīz aizmirsu pastāstīt, ka Telramunds precējies un viņa sieva saucas Ortrūde. Diez-gan nesimpātiska dāma. Patiesībā viņa uzkūda Telramundu, lai tas iesniedz sūdzību. Vecos laikos ļoti moderna bija Dieva tiesa. Ja nevarēja zināt, vai kāds vainīgs, vai ne-vainīgs, tad diviem vīriem vajadzēja par to cīnīties. Vājāko tad atzina par vainīgu. Ļoti nedroša lieta.Telramunds griežas pie klātesošiem ar uzaicinājumu, vai kāds nevēlas izkauties par Elzas nevainību. Neviens no bruņiniekiem gan netic, ka ka nabaga Elza būtu varējusi izdarīt tik nejaukas lietas, bet tomēr nevienam netīkas iejaukties. ( .. )Piepeši tālumā redzams bruņinieks spožās bruņās. Viņš brauc laivā. Laivu velk snieg-balts gulbis. Vīriešu koris sāk bļaut cits caur citu. Viņi rāda uz bruņnieku un neatlaidīgi vēro kapel-meistaru, bet, kā liekas, tas neko nelīdz, jo viņiem katram savi uzskati.Piebrauc Loengrīns. Viņu no visām pusēm apgaismo prožektori. Tad viņš dzied savu gulbja dziesmu, kaut arī ceturtdaļtoni par zemu. Gulbis to jūt un tādēļ aizmūk. Tagad sākas pats interesantākais.”(tulkojis Jūlijs Pētersons, izd. grāmatu apgādniecība A. Gulbis Rīgā, 1936)

9

MAGDALĒNA ANNA HOFMANE – ELZAKādā Berga operas “Voceks” izrādē Varšavā dzimu-sī Magdalēna Anna Hofmane, toreiz vēl meco-soprāns, dziedāja Margrētu, Voceka dzīvesbiedres Marijas kaimiņieni, un slavenā Angela Denoke, kas bija Marijas lomā, izteica aizdomas, ka jaunā soliste gan izklausoties pēc soprāna. Viņas izmēģinājušas kādu soprāna āriju, un Magdalēna Anna devusies pie savas vokālās pedagoģes Vīnē, lai mainītu am-pluā. Šī mainīšana notika, vienlaikus iestudējot Mo-carta Grāfieni un Vāgnera Kundri. Jāteic, diezgan neiedomājams salikums, taču Hofmane saka – tas

TANJA ARIANE BAUMGARTNERE – ORTRŪDECeļu mūzikā viņa sāka kā vijolniece, taču augstskolas gados apjauta, ka vijole nav īstais “medijs” un skaistā, zemā balss visu laiku turpat vien bijusi, tikai neizmantota. Tiesa, vēl mācīdamās vijolspēli, Tanja Ariane ar izbrīnu skatījusies uz dziedātājiem kā dīvainīšiem, kas “klausās CD, kamēr mēs studējam partitūras”.

10

ļāva apjaust jaunās balss frekvenču joslas platumu jeb cilvēku valodā – apjaust balss dažādās iespējas.Intervijā Viljamam Olsenam portālā operalounge.de Hofmane stāsta, kādu iztēlojas savu pirmo Elzu: “Ilgi gaidīju, kad būs iespēja dziedāt šo lomu, tāpēc mans prieks par koncertu Latvijā ir milzumliels. Elza ir stipri padevīgs tēls, un mans nodoms ir maķenīt lauzt šo sapņainību un naivumu. Dodu priekšroku kaislīgiem, sarežģītiem un grūtiem sieviešu tēliem, tādējādi no manas Elzas varētu sanākt kaut kas pavisam jauns.” Magdalēna Anna atzīst, ka viņai ļoti piestāv Rihards Štrauss un viņa sapņot sapņo par Maršalieni, Arabellu, Ariadni... No itāļu repertuāra vēlmju sarakstā ir Santuca, Toska, Ver-di Elizabete, bet šīm lomām vēl jāpagaida, kaut ko sasteigt nebūtu labi, tas skaidrs.Uz mūzikas ceļa Magdalēna Anna nostājās ar senlaiku itāļu ārijām labas pedagoģes vadībā, tomēr vispirms gāja studēt bērnu pedagoģiju un tikai pēc tam beidzot ļāvās tam, ko gribēja kopš bērnības – tas ir, dziedāt.

KORBIJS VELČS – LOENGRĪNSKorbiju Velču atcerēsies Rīgas Operas festivāla 2011. gada skatītāji – šis Mineapolē (Minesota, ASV) dzimušais tenors, kurš jau diezgan daudzus gadus dzied un dzīvo Vācijā, toreiz Rīgā bija Ēriks Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” izrādē. Vērī-gāki sociālo tīklu lietotāji zina stāstīt, ka Korbijs esot varen priecīgs par iespēju atkal muzicēt Latvijā. 2014. gada pavasarī Velčs dziedāja Loengrīnu Duis-burgā un tā paša gada rudenī to pašu darīja Mag-deburgā, un atsauksmēs teikts, ka viņa dziedātais varonis bijis tik vāgneriski spožs, tik trompešspilgts,

11

Vienlaikus svētā nopietnībā un ar vieglu ironiju dziedātāja stāsta Frankfurter Allgemeine Zeitung, ka viņa vienmēr bijusi čakla un viņas moto ir – visu var iemācīties strādājot, tev tikai jādara, jādara, jādara. Runājot par režīma ievērošanu, Baumgartnere bilst, ka sevis uzturēšana labā stāvoklī, pietiekams miegs un rūpes par instrumentu – tie ir pamatpienākumi. Var nojaust, ka “rūpēs par instrumentu” ietilpst arī tumšā šokolāde, kas viņas balsij “sevišķi patīk”.Soliste vislabāk jūtas itāļu un vācu operrepertuārā, un viņu interesē negantie sieviešu raksturi, kurus aizraujoši pētīt – kāpēc šīs sievietes ir tādas un kas tā par jūtu pārpilnību, kas izlaužas caur nepareizo ventili. Pēc debijas Zalcburgas festivālā 2010. gadā ar grāfienes Gešvicas lomu Berga operā “Lulu” nākamais Baumgartneres veikums šajā prominentajā vasaras mūzikas forumā bija Šarlotes loma Alvja Hermaņa iestudētajā Cimmermaņa operā “Zaldāti” (2012). Kopš 2009. gada Tanja Ariane ir Frankfurtes operas trupas dalībniece, un šajā operna-mā viņas lomu sarakstā ir citstarp Šarlote, Eboli, Frika, Ortrūde, Buijonas princese, Fe-nēna u. c. Lielus panākumus dziedātājai atnesa Ļizas loma Mečislava Veinberga operā “Pasažiere”.

tik pirmklasīgs, it kā Velčs nekad neko citu nebūtu darījis, kā tikai dziedājis Vāgneru. Arī Baireitai nebūtu jākaunas šādu varoni ar visu gulbi vilkt Vāgnera templī, bet, kamēr to nedara Baireita, lai būtu Cēsis, un tā nu gulbis ir ceļā uz Vidzemes ūdeņiem pie Latvijas klausītājiem.Korbijs Velčs kopš 2003. gada ir solists Vācu operā pie Reinas. Sāka kā Mocarta tenors un dziedāja Tamino, donu Otāvio, Belfjori, Titu. Pēc tam repertuārs paplašinājās ar Kvin-tu Britena operā “Skrūves pagrieziens”, Ķeizaru Štrausa operā “Sieviete bez ēnas”, Pin-kertonu, Princi (“Nāra”), Ēriku, Zīgmundu, Pīteru Graimsu, Logi u. c.

22. augustā plkst. 16.00, 23. augustā plkst. 15.00 Koncertzāles “Cēsis” Kamerzālē

PASAKA PAR DIEGABIKSI MUZIKĀLS CEĻOJUMS PĒC ŽAŅA GRĪVAS PASAKAS MOTĪVIEMMūzika – Rihards ZaļupeLibrets, režija – Paula Pļavniece“Diegabikša kvintets” – flauta, klarnete, čells, mežrags un sitaminstrumentiKvinteta vadītājs – Guntis KuzmaStāstnieks – Artūrs PutniņšScenogrāfe – Sintija JēkabsoneBiļetes: bērniem 5 EUR, piegušajiem 8 EUR

12

KAMERIZRĀDES APRAKSTSKādu dienu bruņurupucēns Diegabiksis devās pasaulē meklēt laimi un piedzī-vot brīnumus. Vai Diegabiksis atradīs meklēto? Kā Diegabiksim veiksies, ciemojo-ties upes dzelmē vai ceļojot uz Mākoņa? Ko darīja Akmens un ko teica Kalns? Muzikālo pavadījumu Žaņa Grīvas aprakstītajam Diegabikša ceļojumam ra-dījis komponists Rihards Zaļupe, un klausītājiem būs iespēja kopā ar Diega-biksi uzzināt, kā dzied varžu koris, kā rēc dusmīgais Lauvu karalis un kā lido skaistais Brīnumputns.Ceļojuma laikā klausītāji varēs atbalstīt Diegabiksi un Latvijas Nacionālā simfo-niskā orķestra mūziķus, radot dažādas skaņas ar ikdienišķiem sadzīves priekšme-tiem, kas Diegabikša klātbūtnē pēkšņi kļūst par mūzikas instrumentiem.

ĪSI PAR BRUŅURUPUČIEM

• Šie ar lielisku redzi un izcilu ožu apveltītie reptiļi uz mūsu planētas dzīvo kopš senseniem laikiem – kādus 200 miljonus gadu – un ir vieni no senākajiem Zemes iemītniekiem.

• Sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.• Rupuču bruņas – tie ir vairāki desmiti labi sastiprinātu kaulu.• Sauszemes rupuči (angliski – tortoise) var nodzīvot 100 gadu un ilgāk, ūdens

rupuču (angliski – turtle) mūžs vidēji ir ap 40–50 gadu, taču var būt arī vairāk.• Viena no vistālāk uz ziemeļiem mītošajām bruņurupuču sugām ir Eiropas

purva bruņurupucis.• Eiropas purva bruņurupuča dzimumu var noteikt citstarp pēc acukrāsas:

meitenēm varavīksnene ir dzeltena, puikām sarkanbrūna.• Diegabiksis varētu būt Eiropas purva bruņurupucis, kas sastopams arī

Latvijā. Reti – bet sastopams. Augusta nogalē Cēsīs – pilnīgi noteikti.

13

Vasarā jāpaspēj atjaunot ievārījumu krājumus, sakārtot bē-niņus, ļaut saulei vaigos atstāt kādu vasarraibuma ķeksi, un, protams, ir tik daudz arī bērniem solīto “vēlāk”. Kā lai visā šajā

neaizmirst arī sevi pašu? Vasara par īsu?

“LNSO vasarnīca” ir festivāls visai ģimenei. Ņemiet bēr-nus līdzi un piedzīvojiet kopīgus atklājumus muzikā-lās filmās, jogas pozu ķeburos, guašas krāsas triepie-

nos un skaļos smieklos. Pamēģiniet atcerēties, kā jāloka papīra lidmašīna, jābūvē kapteiņa Granta kuģis, jāuzceļ smil-šu pils un jāzīmē ar pirkstu galiem.

“LNSO vasarnīcas” bērnu aktivitātes varat baudīt kopā ar savām atvasītēm vai arī atstāt viņus mūsu skolotāju gādībā un baudīt koncertprogrammas.

BĒRNISTABĀ viss notiek pēc bērnu vēlmēm, bet acīgas skolotājas vadībā. Mēs zīmē-jam ar zīmuļiem, otām un pirkstiem uz papīra un audekla. Mēs ejam rotaļās, dziedam, būvējam kosmosa kuģus, saceram pasakas un stāstām tās viens otram, mēģinām saskaitīt zvaigznes, kuras esam uzzīmējuši, un sakām vēlēšanos, kad zvaigzne iekrīt mums tieši rokās. Protams, arī gatavojam dāvanas vecākiem, bet par to taču nevar skaļi runāt. Bērnistaba darbosies vakara koncertu laikā.

BĒRNU JOGAS nodarbībās mēs elpojam dziļi un apzināti kā vulkāns, kad no tā izšau-jas lava, vai kā skaļi krācošs lācis ziemas miegā. Kopā sveicinām saulīti un piepildām sevi ar tās gaismu un siltumu. Spēlējam “jogas kārtis”, kur katram tiek sava poza, ko rādīt pārējiem. Pasaku laikā klausāmies pasaules tautu mītus un kopīgi atdarinām to galvenos varoņus ar jogas pozu palīdzību. Muzikālās jogas nodarbības paredzētas bērniem vecumā no 4 līdz 12 gadiem.Skolotāja būs Līva Kupča: “Bērnu muzikālā joga nebeidzas līdz ar nodarbības beigām – tā turpinās mājās, bērnudārzā, skolā, attiecībās ar sevi un citiem sev apkārt. Joga palīdz izprast emocijas un iemācīties kontrolēt tās, un tas ir īpaši svarīgi, kad bērna emocionālais ķermenis vēl tikai attīstās. Joga nostiprina bērna apziņā cieņu pret sevi un citiem, mīlestību, līdzcietību, dāsnumu, pašdisciplīnu. Fiziskās kvalitātes te ir līdz-svara un koordinācijas spēju uzlabošanās, lokanums, fizisks spēks. Mentālās kvalitātes – augstākas koncentrēšanās spējas, prasme savienot savu iekšējo un ārējo darbību, apmierinātība ar sevi.” Bērnu jogas nodarbības 22.08. 14.30-15.30 un 23.08. 12.00-13.00

22. augustā plkst. 22.00 Cēsu “FonoKlubā”

GORAN GORA UN LNSO STĪGU KVARTETS

14

STĪGU KVARTETS?Ar Knuta Skujenieka dzeju komponētās Goran Gora dziesmas, kas kārtotas albu-mā “Mosties”, skanējušas daudzviet Latvijā. Uldis Rudaks “Mūzikas Saulē” raksta: “Divpadsmit lieliskas dziesmas, cita par citu labāka, un tas liek pie katras nākamās dziesmas atkal un atkal mainīt domas par albuma virsotni.”Bet – kur der jau sasniegtas virsotnes, ja nav vēlēšanās raudzīties pēc jaunām?! Go-ran Gora veido jaunu programmu, kurā tiek solīts kas nebijis – Goran Gora pirmo-reiz dzīvē stāsies uz kamermūzikas takas un muzicēs kopā ar stīgu kvartetu, atska-ņojot paša dziesmas ar paša tekstiem, kā jau klasiskam dziesminiekam pieklājas.Aicinām “LNSO vasarnīcas” ciemiņus tūlīt pēc Vestarda Šimkus un Spīķeru kvarteta koncerta doties uz “FonoKlubu” (Rīgas ielā 47) un ļauties vēlas vasaras nakts burvībai ar Goran Gora jaunajām dziesmām stīgu kvarteta uzmundrinošā sabiedrībā.

Goran Gora, balss, ģitāraToms Poišs, bassMārtiņš Miļevskis, sitaminstrumenti

Oskars Siliņš, vijoleLīga Pētersone, vijoleTatjana Ļebedeva, altsJānis Rinkulis, čells

GORAN GORA PAR VASARU“Vasara ir savāds gadalaiks. Cilvēki kļūst atbrīvotāki, smaidīgāki, bet mūziķi – domīgāki, koncentrējas uz “rudens ražas” laiku. Tāpat arī es pavadu vasaras, gatavojot jaunas dziesmas ar kurām pārsteigt klausītājus gada klusajā laikā. Ir gan pāris no manas vasaras neatraujamu nianšu: svaigi pļautas zāles smarža, upju un ezeru dzestrums, bezrūpīgu ceļojumu vilinājums un vasaras nakšu neatvairāmais šarms.”

Biļetes: klubā pirms koncerta, cena 3 EUR

15

FILMU STUDIJAS “DAUKA” ANIMĀCIJAS FILMAS21. augustā 19.00–19.45Skudriņa Tipa I Desas piedzīvojumi I Zelta sietiņš I Kam ir visskaistākās ūsas I Kalado I Miega vilcieniņš22. augustā 18.00–18.40Kabata I Pieci kaķi I Sēd uz sliekšņa pasaciņa I Nikno lapsēnu maršs I Ķekatdancis I Skumjā govs23. augustā 17.00–17.30Skatāmpanti I Zaķīšu pirtiņa I Laimes lācis I Pirms aizmieg ūdeņi visi I Nebēda I Atvelc, pelīt, miedziņu

LIGITAS VIDULEJAS UN DOMUBIEDRU MŪZIKAS FILMAS22. augustā 15.00–16.15Oktobra oratorija I Skumjš stāsts par Keriju23. augustā 14.00–15.15Saulrietu violetās ērģeles I Šekspīra mūzika I Disko ēnāBiļetes: 3 EUR

Mūzikas vēsturnieces un kritiķes Ligitas Vidulejas (1933) talants spilgti izpaudās mūzikas un kustīgu attēlu savienošanā, sadarbojoties ar režisoriem Marutu Jurjāni un Ansi Bērzi-ņu, kā arī citiem spožiem meistariem.Imanta Kalniņa “Oktobra oratorija” (1976) – mūsdienu izpratnē provokācija un aizmetnis pārdomām un diskusijām. “Skumjš stāsts par Keriju” (1978) – Raimonda Paula mūzika un tālaika jauno aktieru Maijas Ķirses un Andra Bērziņa izcili plastisks duets. “Saulrietu violetās ērģeles” (1976) – Marģera Zariņa vērienīgs un vienlaikus poētisks port-rets. “Šekspīra mūzika” (1977) – Paula Dambja mūzika, Maija Krīgena sarkanā kleitā un Pēteris Plakidis pie klavesīna zaļā pļavā. “Disko ēna” (1980) – Jāņa Petera pārdomas par laiku, Jura Strengas laikavīrs un Dailes jaunie aktieri, kas akrobātiski apdzīvo pusremon-tētu Pēterbaznīcu. Vecākiem tā būs nostalģiska atmiņu spodrināšana, savukārt jauniešiem priekšstats par padomju laikiem, iespējams, papildināsies ar vērojumu, ka mākslas ceļi tika ieti arī ārpus kompartijas nospraustajām robežām.

Desai apnīk mierīga dzīve, un viņa kopā ar Valtu Pūci dodas piedzīvojumos. Pēteris Vasks kopā ar skudriņu Tipu brīnās par pasaules brīnumiem. Juris Kulakovs spēlējas ar nikniem lapsēniem.Vēl arī Ivars Vīgners un pieci kaķi, Zigmars Liepiņš ar Aspazijas Pasaciņu, Ingus Baušķe-nieks ar skumjām govīm un miega vilcieniem, Anrijs Krenbergs ar zeltītām vasarām, Mārtiņš Brauns ar visādiem ūsaiņiem, un kā bez Imanta Kalniņa zaķīšu pirtiņā un Ojāra Vācieša kabatā.Režisores Rozes Stiebras (1942) un draugu veidotās animācijas filmas ir nenovecojoša vērtība – kas redzējuši, būs priecīgi par atkaltikšanos, bet visiem pārējiem var teikt tikai vienu – nāciet paši un vediet bērnus!

Biļetes: 3 EUR

16

3

4

5

1

6

5

1

3

2

4

7

98

1510

11

121314

Palas

ta ie

la

Lenču iela

Rīgas iela

Rīg

as

iela

Piebalgas iela

Raunas iela

Liel

ā sk

olas

iela

Valmieras ie

la

Uzvaras bulvāris

Pils iela

Niniera iela

Cēsu pils parks

Maija parks

CēsukoncertzāleCēsu ordeņpils

Līvu laukums

17

ĒDAMVIETAS CĒSĪSar zinātāju ieteikumiem

1. CĒSU VĪNA BĀRS koncertzāles “Cēsis” 6. stāvā, Raunas ielā 12/1 (tīkama gaisotne, ļoti garšīgi nelieli ēdieni, laba vīnu izvēle)

2. Restorāns BOHĒMA koncertzālē “Cēsis”, Raunas ielā 12/1

3. Restorāns ALEXIS viesnīcā “Kolonna”, Vienības laukumā 1

4. Bistro CAFE POPULAR viesnīcā “Kolonna”, Vienības laukumā 1

5. Restorāns IZSALKUŠAIS JĀNIS Valmieras ielā 1

6. Kafejnīca PROVINCE Niniera ielā 6 (īsti kārtīgs latviešu ēdiens)

7. Kafejnīca AROMA Lenču ielā 4

8. Kafejnīca VINETAS UN ALLAS KĀRUMLĀDE Rīgas ielā 12 (labas kūciņas)

9. Kafejnīca CAFE 7 BAR Rīgas ielā 7

10. Picērija STUDIO PIZZA Rīgas ielā 20

11. Kafejnīca CAFE 2 LOCALS Rīgas ielā 24a

12. Bārs BAZAAR Rīgas ielā 25 (neliela izvēle, taču ēdiens garšīgs)

13. Kafejnīca KAFĒ RĪGA Rīgas ielā 27 (hipsteru vieta)

14. Bārs ZAĻĀ ZĀLE Rīgas ielā 27 (ļoti garšīgi burgeri)

15. Kafejnīca ST ORANGE Rīgas ielā 18 (jauna vieta ar skatu uz baznīcu)

ĒDAMVIETAS ĀRPUS CĒSĪMCAMEL CAFE Rakšu zoodārzā Amatas novada Drabešu pagastā (iesakām ģimenēm)

HOTEL TIGRA restorāns EIFRATA Priekuļos, Veidenbauma ielā 2

UNGURMUIŽAS RESTORĀNS Ungurmuižā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā

VIESNĪCAS 1. KOLONNA Vienības laukumā 1

2. Viesu nams PROVINCE Niniera ielā 6

3. Viesnīca KATRĪNA Mazajā Katrīnas ielā 8

4. Viesu nams GUSTAVS Lielajā Katrīnas ielā 28

5. HOTEL TIGRA Priekuļos, Veidenbauma ielā 2

Lai noskaidrotu, kur un cik brīvu vietu, droši rakstiet cesishotel@gmail.com

18

GUNĀRS IGAUNIS• vada “Gunāra Igauņa mūzikas instrumentu

muzeju” Gaigalavā• kolekcionē un restaurē mūzikas instrumentus• vada mūzikas instrumentu meistardarbnīcas• bijis ilggadējs Rēzeknes kapelas “Dziga” vadītājsGunārs Igaunis piedāvās skatu uz mūzikas instru-mentiem, kas spēlēti Latvijā pēdējos 150 gados. Tie ir: ermoņika, garmoška, akordeons, akordcī-tara, podziņcītara, cimbole, Latgales kokle, Kur-zemes kokle, trīdeksnis, tarkšķis, klabata. Gunārs

INESE ROZE• vada Tradicionālās kultūras iniciatīvu centru

“Kas te”• vada Drabešu muižas Amatu māju• rīko Starptautisko “Ģikšu danču nakti” Amatas

novada Ģikšu kultūras namā (2015. gada janvārī jau astoto reizi)

• vada Amatas novada folkloras kopu “Ore”• laikraksta “Druva” aptaujas galvenās balvas

“Gada cilvēks 2014” ieguvēja

TAUTAS MŪZIKAS INSTRUMENTU MEISTARDARBNĪCASGUNĀRS IGAUNIS22. augustā 16.00-19.00 Izstāžu zālēINESE ROZE 23. augustā 15.00-17.30 Izstāžu zālē

rādīs arī etniskas dabas instrumentus, kas savulaik lietoti putnu biedēšanai.Būs stāsti par visiem šiem instrumentiem un paraugdemonstrēšana. Muzicētgribošākie darbnīcas apmeklētāji varēs pamēģināt, kā spēlē akordcītaru, podziņcītaru, cimbalu un bungas. Gunārs Igaunis arī sola ansambļu izveidošanu, kur garmoška satiekas ar bungu vai akordeons ar cītaru u. tml.Meistaram būs līdzi meldiņu krājumi, tā ka ikviens varēs kļūt par muzikantu, un ikviens arī varēs no sagatavēm pataisīt savu mūzikas instrumentu – klabatiņu, treščotku, rokassprā-dzi ar zvārguļiem.

Ineses Rozes un viņas domubiedru darbnīcā būs iespēja iepazīties ar dažādiem tautas mūzikas instrumentiem un izmēģināt tos. Ineses ceļojošajā krājumā ir sīpoltaures, stabu-les, kokles, bungas, koka jeb ganu taures, dūdas, base, ģīga, arī tādi skaņurīki kā svilpau-nieki, grabuļi u. c.Varēs izgatavot pats savu niedru stabuli, grabuli vai dūceni.

BIĻETESIelāgojiet, ka ar vakara koncerta biļeti visi pārējie tās dienas “LNSO vasarnīcas” pasākumi baudāmi bez makSaS.Uz vakara koncertiem skolēniem, studentiem un pensionāriem 50% atLaide.

dieNaS biļeteS bērNiem 10 eUr par aizraujošu, piedzīvojumiem pilnu dienu ar izrādi, radošo darbnīcu, multeņu skatīšanos un kopīgu darbošanos bērnistabā.

TRĪS DIENAS LNSO VASARNĪCĀ JEB VASARNĪCAS ABONEMENTSTrīs lieliski muzikāli vakari, kuros baudāma simfoniskās mūzikas burvība, karmermuzicēšanas prieks un operas spēks, par trim ļoti pievilcīgām cenām 35, 50 vai 70 EUR.

BĒRNISTABABērnistabas biļetes nopērkama arī uz vietas, cena 3 eUr.

19

Biļetes uz “LNSO vasarnīcas” koncertiem un citiem pasākumiem var iegādāties ”Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv

Biļešu rezervācijas iespējams veikt Lielās ģildes biļešu kasē

21.08.17.00–17.30 Izstāžu zālē LNSO koncertafišu izstādes atklāšana

19.00–19.45 Kinozālē Animācijas filmu studijas “Dauka” filmu izlase I

20.00 Lielajā zālē LNSO VASARNĪCĀ – BAIBA SKRIDE UN ČAIKOVSKA CETURTĀ

22.08.14.30–15.30 Bērnistabā Muzikālā joga

15.00–16.15 Kinozālē Mūzikas filmas “Oktobra oratorija” un “Skumjš stāsts par Keriju”

16.00–17.00 Kamerzālē Riharda Zaļupes un Paulas Pļavnieces “Pasaka par Diegabiksi”

16.00–19.30 Izstāžu zālē Tautas mūzikas instrumentu darbnīca ar Gunāru Igauni

18.00–18.40 Kinozālē Animācijas filmu studijas “Dauka” filmu izlase II

20.00 Lielajā zālē LNSO VASARNĪCĀ – SPĪĶERU KVARTETS UN VESTARDS ŠIMKUS

22.00 Fonoklubā Goran Gora un LNSO stīgu kvartets

23.08.12.00–13.00 Bērnistabā Muzikālā joga

14.00–15.15 Kinozālē Mūzikas filmas “Saulrietu violetās ērģeles”, “Šekspīra mūzika” un “Disko ēna”

15.00–16.00 Kamerzālē Riharda Zaļupes un Paulas Pļavnieces “Pasaka par Diegabiksi”

15.00–17.30 Izstāžu zālē Tautas mūzikas instrumentu darbnīca ar Inesi Rozi

17.00–17.30 Kinozālē Animācijas filmu studijas “Dauka” filmu izlase III

18.00 Lielajā zālē LNSO VASARNĪCĀ – VĀGNERA LOENGRĪNS

Visi pasākumi, izņemot Goran Gora koncertu, notiek koncertzālē “Cēsis”Vairāk ziņu – www.lnso.lv/vasarnica

VAKARA KONCERTU LAIKĀ DARBOSIES BĒRNISTABA

WWW. LNSO.LV WWW.BILESUPARADIZE.LV

2015