maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un latvijā

Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā

Maksājumu sistēmu pārvalde 2016. gada marts

Latvijas Banka Latvijas Banka: • līdzdarbojas monetārās politikas

noteikšanā un īstenošanā; • pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta

rezerves; • veicina maksājumu sistēmu raitu darbību; • nodrošina starpbanku maksājumus; • nodrošina raitu skaidras naudas apriti

valstī; • vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku; • pārstāv Latvijas intereses starptautiskās

finanšu institūcijās.

To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

http://www.bank.lv/

Saturs

1. Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.

2. Kāda tā ir Latvijā?

3. Maksājumu instrumenti.

4. Attīstības tendences.

Maksājumu sistēma

Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes (klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām.

Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma

Maksājumu vide

Liela apjoma starpbanku

maksājumu sistēmas

Neliela apjoma maksājumu sistēmas

Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem

Personu savstarpējie maksājumi

Maksājumu vide






MAKSĀJUMU SISTĒMAS

Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē

• Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai;

• Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku stabilitāti;

• Infrastruktūra monetārās politikas īstenošanai;

• Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana veicina sabiedrības labklājību;

• Norēķini centrālās bankas naudā mazina sistēmisko risku;

• Veicina iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes.

Maksājumu sistēmu veidi

• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par LVPS – Large Value Payment Systems)

• RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku klientu ikdienas maksājumiem.

Maksājumu sistēmu veidi

• bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi un nosūta tos pa vienam uzreiz;

• neto norēķins - sistēma apkopo daudzus maksājumus un nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas reizes dienā.

BRUTO NORĒĶINS

1. maksājums

2. maksājums

3. maksājums

4. maksājums

norēķins

norēķins

norēķins

norēķins

NETO NORĒĶINS

1. maksājums

2. maksājums

3. maksājums

4. maksājums

norēķins

RTGS

• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);

• Monetārās politikas darījumu norēķini;

• Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;

• citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini;

• Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem - koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.

Maksājumu sistēma

Maksātāja konts

Saņēmēja konts

Banka B Banka A

Centrālā banka

Avots: ECB

debetē maksātāja konta Bankā A iesniedz maksājuma rīkojuma RTGS sistēmā notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas B kredīts centrālajā bankā informāciju par maksājumu nodod Bankai B kreditē saņēmēja kontBankā B

13

CHAPS, Lielbritānija

HVPS - Ķīna

Fedwire un CHIPS - USA STEP2 - ES

TARGET2 – ES,

BEPS - Ķīna

BOJ-NET - Japāna EURO1 - ES

CORE – Francija,

TARGET2-Latvija

EKS

MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ un LATVIJĀ

Zengin - Japāna

SWIFT – maksājumu infrastruktūras kritiska sastāvdaļa

• SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu ziņojumu drošai apmaiņai;

• Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT tīklā;

• SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā ar Beļģijas likumdošanu.

MAKSĀJUMU VIDE LATVIJĀ

Maksājumu vide Latvijā






EKS, FDL

TARGET2-Latvija

Bankas E-naudas iestādes Maksājumu iestādes Latvijas Pasts Valsts kase

Ko Latvijas Banka dara maksājumu sistēmu jomā?

Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” normām. Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar citām Eirosistēmas centrālajām bankām. Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants

Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?

Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:

• maksājumu sistēmu operators;

• maksājumu sistēmu pārraugs;

• katalizators maksājumu vidē.

EKS un TARGET2-Latvija

Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem.

Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips. TARGET2-Latvija ir viena no 25-ām TARGET2 komponentsistēmām.

TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 22 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL norēķinu karšu apstrādes sistēma).

Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.4 tūkst. maksājumu 1.0 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 12 mēneši).

Latvijas Bankas EKS sistēma

EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.

EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.

EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.

EKS piedalās 18 tiešo dalībnieku - 16 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, un 13 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.

Vidēji dienā EKS apstrādā 147.4 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 12 mēneši).

Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?

SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu telpa):

• projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu maksājumiem eiro;

• trīs galvenie produkti – maksājumu kartes, kredīta pārvedumi un tiešais debets;

• kopēja telpa un vienādi standarti.

Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?

Komisijas maksa Latvijas kredītiestāžu internetbankās

Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014

par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro

par SEPA kredīta pārvedumu eiro

vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro

Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem

Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi Galvenais nosacījums – BIC un IBAN

24

EKS

Starpbanku maksājuma ceļš Ja abas bankas piedalās EKS sistēmā

25

EKS

EBA Clearing

Starpbanku maksājuma ceļš Ja tikai viena no bankām piedalās EKS sistēmā

http://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=images&cd=&cad=rja&uact=8&ved=0CAcQjRxqFQoTCILXiZW8tcgCFcT-cgodj7EGjg&url=http://www.sia-ce.eu/en/media+partner+epc+-+european+payments+council+1.html&bvm=bv.104615367,d.bGQ&psig=AFQjCNHLJocY26_B9uh_9LxKkBJj3VtJTw&ust=1444482868821522

https://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=images&cd=&cad=rja&uact=8&ved=0CAcQjRxqFQoTCKOxlf67tcgCFYSqcgodgN8DjQ&url=https://www.fkl.fi/en/themes/sepa&bvm=bv.104615367,d.bGQ&psig=AFQjCNF0-2Ro1OA6ec8kcLsYdsXboLCAiA&ust=1444482663541288

EKS sistēmas attīstība

Eiro norēķini

2008

STEP2 tiešais savienojums Darbs brīvdienās

2014

Ātrie maksājumi

2017

Nakts cikls

2015

Ieviešana

1998

SEPA

2010

Pārraudzība un Katalizatora loma

• maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem pārraudzības standartiem, kas ietver ieteikumus dažādu ar sistēmas darbību saistītu risku mazināšanā;

• maksājumu sistēmu datu analīze;

• sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras nodrošinātājiem projektos maksājumu un vērtspapīru jomā;

• viedoklis par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības jautājumiem;

• risku analīze valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju robežās mazinot to negatīvo ietekmi.

Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku, maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu tirgus dalībnieku darbību.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem, saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē

Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.

Maksājumu pakalpojumu sniedz

• 26 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;

• 15 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā licencētas 3)

• 34 maksājumu iestādes (Latvija licencētas 3)

• Latvijas Pasts un Valsts kase

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji

• nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro naudu;

• sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām) maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru (maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu veikšanai;

• rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).

Banku klientu kontu skaits 2015. gada 2.

pusgadā 3.4 milj. (pieaugums

pret iepriekšējo pusgadu - 1.9 %)

0

900

1,800

2,700

3,600

4,500

5,400

I II I II I II

2013 2014 2015

Banku klientu kontu skaits (tūkst.)

kontu skaits eiro kontu skaits latos

MAKSĀJUMU INSTRUMENTI

Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini

Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā naudā pēdējās nedēļas laikā?

Bāze: visi respondenti: n=1007

5.7

BEZSKAIDRĀ NAUDĀ SKAIDRĀ NAUDĀ

6.3 VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS:

VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS:

EUR 54.6 VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA:

VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA: EUR 40.8

Iedzīvotāju viedoklis TNS 2015. gads

Maksājuma instruments

Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija).

Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko attiecību pamatā esošajiem pienākumiem.

Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma

Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais maksājumu veids?

0

20,000

40,000

60,000

80,000

100,000

I II I II I II I II

2012 2013 2014 2015

Klientu kredīta pārvedumi

Karšu maksājumi

Tiešais debets

E-naudas maksājumi

Čeki

Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu attīstība

Maksājumi ar kartēm palielinājās par 9% pēc skaita (sasniedzot 112.2milj.) un pieauga par 10.3% pēc apjoma (līdz 2.2 mljrd. eiro)

• Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu kartes (pieauga par 1

%). • Pieejamas 31.0 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem

(pieaugums 3.3%)

Klientu kredīta pārvedumi – palielinājās par 5.9% pēc skaita (līdz 65.7 milj.) un pieauga par 6.9% pēc apjoma (līdz 175.7 mljrd. eiro) Izmaiņas 2015. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2015. gada 1. pusgadu.

Attīstības tendences

• reālā laika klientu maksājumi

• “virtuālās valūtas”

• e-nauda

http://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=images&cd=&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwirqJCn49DJAhXH1iwKHV2RCl8QjRwIBw&url=http://finance.yahoo.com/news/silicon-valley-sees-bitcoin-as-its-way-to-overtake-wall-street-120920191.html&psig=AFQjCNHsbdi8VjbxFmbugqN2DvLPQIssRA&ust=1449819093219590

ATTĪSTĪBAS TENDENCES

Reālā laika klientu maksājumi

Galvenās iezīmes: • ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un

“person-not-present” transakcijas (mobilais un tiešsaistes kanāls);

• maksājums tiek saņemts sekunžu laikā no maksājuma uzsākšanas;

• starpbanku norēķins notiek reālajā laikā, vai tiek izmantots tā sauktais “atliktais” (deferred) norēķins;

• līdz šim pārsvarā šo maksājumu servisu nodrošina privātais sektors.

Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?

Saņēmēja banka

Solis 6

Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu

un kreditē kontu

Solis 5

Saņēmēja banka autorizē maksājumu

Ātro maksājumu serviss

Solis 7

Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs

Solis 4

Maksājums apstiprināts

Maksātāja banka

Solis 8

Maksājuma apstiprinājums

Solis 3

Autorizācija

Klients

Solis 1

Klients sazinās ar banku

Solis 2

Maksājums tiek iniciēts

Solis 1


Solis 2


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 8


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 4


Solis 8


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 8


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 7


Solis 5


Solis 4


Solis 8


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 6


un kreditē kontu

Solis 7


Solis 5


Solis 4


Solis 8


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 3

Autorizācija

Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 3

Autorizācija

Solis 1


Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 3

Autorizācija

Solis 8


Solis 1


Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 3

Autorizācija

Solis 7


Solis 8


Solis 1


Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 3

Autorizācija

Solis 6


un kreditē kontu

Solis 7


Solis 8


Solis 1


Solis 2


Solis 5


Solis 4


Solis 3

Autorizācija

47

ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ

Mexico – SPEI (2004)

Chile – TEF (2008) South Africa – RTC (2006)

Nigeria – NIP (2011)

China – IBPS (2010) Taiwan – CIFS (2010) India – IMPS (2010)

Singapore – FAST (2014) South Korea – KFTC (2014)

UK – FPS (2008) Poland – Elixir Express (2012)

Sweden – BiR (2012) Denmark – Nets (2014)

Italy – SIA (2014)

Australia – (2016)

USA – (2018)

NETHERLANDS

SPAIN

http://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=images&cd=&cad=rja&uact=8&ved=0CAcQjRxqFQoTCMDah4yA5cgCFckPLAodvegFyA&url=http://www.3gsp.eu/references&psig=AFQjCNHpIduizDDfG3c7W1Pth9btcNUB4g&ust=1446115948636334

EKS sistēmas attīstība

Eiro norēķini 2008

STEP2 tiešais savienojums Darbs brīvdienās 2014

Ātrie maksājumi 2017

Nakts cikls 2015

Ieviešana 1998

SEPA 2010

• Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru

• Veicināt Latvijas maksājumu tirgus integrāciju Eiropas maksājumu telpā (sasniedzamība)

• Veicināt inovatīvo maksājumu instrumentu attīstību Latvijā

Latvijas Bankas motivācija veidot ātro maksājumu servisu EKS

50

ĀTRO MAKSĀJUMU PRINCIPI

nekavējoties saņem naudas līdzekļus kontā un var izmantot

Saņēmējs

tūlītējs starpbanku

Klīrings

saņem apstiprinājumu sekunžu laikā pēc maksājuma iniciēšanas

Maksātājs

SEPA kredīta pārvedums

Instruments

24/7/365

Pieejamība

Kas ir elektroniskā nauda?

Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu veidā esošai bezskaidrai naudai: • maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas

summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā; • ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas

summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā; • e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā; • izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem,

bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas līdzeklis kā e-nauda.

ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA “Dāvanu karte” (Galactico).

Kas ir “virtuālā valūta”?

Tā nav valūta (nauda). “Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli. “Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto valūtu. Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar virkni risku: - naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā; - naudu no digitālā maka var nozagt; - patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas

līdzekli; - “virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz

nullei; - darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot

noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.

Secinājumi

• Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens - tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem.

• Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā.

• Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā pakalpojumus klientiem.

• Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci - sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro naudu.

Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:

www.makroekonomika.lv

• Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Deniss Fiļipovs Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs

Maksājumu sistēmu pārvalde Latvijas Banka

Diskusija Aptaujas anketa

maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un latvijā

Economy & Finance