maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un latvijā
TRANSCRIPT
Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Maksājumu sistēmu pārvalde
2015. gada decembris
Latvijas Banka
Latvijas Banka: • līdzdarbojas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.
To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
Saturs
1. Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
2. Kāda tā ir Latvijā?
3. Maksājumu instrumenti.
4. Attīstības tendences.
Maksājumu sistēma
Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes (klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām.
Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
Maksājumu vide
Liela apjoma starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
Maksājumu vide
Liela apjoma starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
MAKSĀJUMU SISTĒMAS
Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē
• Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai;
• Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku stabilitāti;
• Infrastruktūra monetārās politikas īstenošanai;
• Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana veicina sabiedrības labklājību;
• Norēķini centrālās bankas naudā mazina sistēmisko risku;
• Veicina iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes.
Maksājumu sistēmu veidi
• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par LVPS – Large Value Payment Systems)
• RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku klientu ikdienas maksājumiem.
Maksājumu sistēmu veidi
• bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi un nosūta tos pa vienam uzreiz;
• neto norēķins - sistēma apkopo daudzus maksājumus un nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas reizes dienā.
BRUTO NORĒĶINS
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins
norēķins
norēķins
norēķins
NETO NORĒĶINS
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins
RTGS
• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
• Monetārās politikas darījumu norēķini;
• Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;
• citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini;
• Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem - koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.
Maksājumu sistēma
Maksātāja konts
Saņēmēja konts
Banka B Banka A
Centrālā banka
Avots: ECB
debetē maksātāja konta Bankā A
iesniedz maksājuma rīkojuma RTGS sistēmā
notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas B kredīts centrālajā bankā
informāciju par maksājumu nodod Bankai B
kreditē saņēmēja kontBankā B
13
CHAPS, Lielbritānija
HVPS - Ķīna
Fedwire un CHIPS - USA STEP2 - ES
TARGET2 – ES,
BEPS - Ķīna
BOJ-NET - Japāna EURO1 - ES
CORE – Francija,
TARGET2-Latvija
EKS
MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ un LATVIJĀ
Zengin - Japāna
SWIFT – maksājumu infrastruktūras kritiska sastāvdaļa
• SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu ziņojumu drošai apmaiņai;
• Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT tīklā;
• SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā ar Beļģijas likumdošanu.
MAKSĀJUMU VIDE LATVIJĀ
Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
27 BANKAS
E-naudas iestādes;
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase
Ko Latvijas Banka dara maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” normām. Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar citām Eirosistēmas centrālajām bankām. Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants
Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
• maksājumu sistēmu operators;
• maksājumu sistēmu pārraugs;
• katalizators maksājumu vidē.
EKS un TARGET2-Latvija
Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem.
Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips. TARGET2-Latvija ir viena no 24-ām TARGET2 komponentsistēmām.
TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 22 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.4 tūkst. maksājumu 1.0 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 11 mēneši).
Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.
EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.
EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.
EKS piedalās 18 tiešo dalībnieku - 16 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, un 13 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.
Vidēji dienā EKS apstrādā 146.2 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 11 mēneši).
Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?
SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu telpa):
• projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu maksājumiem eiro;
• trīs galvenie produkti – maksājumu kartes, kredīta pārvedumi un tiešais debets;
• kopēja telpa un vienādi standarti.
Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014
par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro
par SEPA kredīta pārvedumu eiro
vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro
Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem
Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi Galvenais nosacījums – BIC un IBAN
24
EKS
Starpbanku maksājuma ceļš
Ja abas bankas piedalās EKS sistēmā
25
EKS
EBA Clearing
Starpbanku maksājuma ceļš
Ja tikai viena no bankām piedalās EKS sistēmā
EKS sistēmas attīstība
Eiro norēķini
2008
STEP2 tiešais savienojums Darbs brīvdienās
2014
Ātrie maksājumi
2017
Nakts cikls
2015
Ieviešana
1998
SEPA
2010
Pārraudzība un Katalizatora loma
• maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem pārraudzības standartiem, kas ietver ieteikumus dažādu ar sistēmas darbību saistītu risku mazināšanā;
• maksājumu sistēmu datu analīze;
• sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras nodrošinātājiem projektos maksājumu un vērtspapīru jomā;
• viedoklis par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības jautājumiem;
• risku analīze valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju robežās mazinot to negatīvo ietekmi.
Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku, maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu tirgus dalībnieku darbību.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem, saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma noteikumiem.
Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.
Maksājumu pakalpojumu sniedz
• 27 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;
• 12 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā reģistrētas 15)
• 31 maksājumu iestādes (Latvijā reģistrētas 35),
• Latvijas Pasts un Valsts kase
Maksājumu pakalpojumu sniedzēji
• nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro naudu;
• sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām) maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru (maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu veikšanai;
• rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).
Banku klientu kontu skaits 2015. gada 1. pusgadā 3.5 milj. (kritums pret iepriekšējo pusgadu - 3.1 %)
0
900
1,800
2,700
3,600
4,500
5,400
I II I II I II
2013 2014 2015
Banku klientu kontu skaits (tūkst.)
kontu skaits t.sk. pieejami internetā
MAKSĀJUMU INSTRUMENTI
Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini
Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā naudā pēdējās nedēļas laikā?
Bāze: visi respondenti: n=1007
5.7
BEZSKAIDRĀ NAUDĀ SKAIDRĀ NAUDĀ
6.3 VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS:
VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS:
EUR 54.6 VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA:
VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA: EUR 40.8
Iedzīvotāju viedoklis TNS 2015. gads
Maksājuma instruments
Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija).
Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko attiecību pamatā esošajiem pienākumiem.
Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais maksājumu veids?
0
20,000
40,000
60,000
80,000
100,000
I II I II I II I II
2012 2013 2014 2015
Klientu kredīta pārvedumi
Karšu maksājumi
Tiešais debets
E-naudas maksājumi
Čeki
Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu attīstība
Maksājumi ar kartēm palielinājās par 2.4% pēc skaita (sasniedzot 103.0 milj.) un samazinājās par 0.1% pēc apjoma (līdz 2.0 mljrd. eiro)
• Kopumā izdotas 2.3 milj. maksājumu kartes (samazinājās par
1.1%). • Pieejamas 30.0 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem
(pieaugums 5.3%)
Klientu kredīta pārvedumi – palielinājās par 5.4% pēc skaita (līdz 71.0 milj.) un samazinājās par 19.1% pēc apjoma (līdz 174.9 mljrd. eiro) Izmaiņas 2015. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada 2. pusgadu.
Attīstības tendences
• reālā laika klientu maksājumi
• “virtuālās valūtas”
• e-nauda
ATTĪSTĪBAS TENDENCES
Reālā laika klientu maksājumi
Galvenās iezīmes:
• ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un “person-not-present” transakcijas (mobilais un tiešsaistes kanāls);
• maksājums tiek saņemts sekunžu laikā no maksājuma uzsākšanas;
• starpbanku norēķins notiek reālajā laikā, vai tiek izmantots tā sauktais “atliktais” (deferred) norēķins;
• līdz šim pārsvarā šo maksājumu servisu nodrošina privātais sektors.
Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?
Saņēmēja banka
Solis 6
Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Ātro maksājumu serviss
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Maksātāja banka
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Klients
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 6
Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 6
Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
47
ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ
Mexico – SPEI (2004)
Chile – TEF (2008) South Africa – RTC (2006)
Nigeria – NIP (2011)
China – IBPS (2010)
Taiwan – CIFS (2010)
India – IMPS (2010)
Singapore – FAST (2014)
South Korea – KFTC (2014)
UK – FPS (2008)
Poland – Elixir Express (2012)
Sweden – BiR (2012)
Denmark – Nets (2014)
Italy – SIA (2014)
Australia – (2016)
USA – (2018)
NETHERLANDS
SPAIN
EKS sistēmas attīstība
Eiro norēķini 2008
STEP2 tiešais savienojums Darbs brīvdienās 2014
Ātrie maksājumi 2017
Nakts cikls 2015
Ieviešana 1998
SEPA 2010
• Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru
• Veicināt Latvijas maksājumu tirgus integrāciju Eiropas maksājumu telpā (sasniedzamība)
• Veicināt inovatīvo maksājumu instrumentu attīstību Latvijā
Latvijas Bankas motivācija veidot ātro maksājumu servisu EKS
50
ĀTRO MAKSĀJUMU PRINCIPI
nekavējoties saņem naudas līdzekļus kontā un var izmantot
Saņēmējs
tūlītējs starpbanku
Klīrings
saņem apstiprinājumu sekunžu laikā pēc maksājuma iniciēšanas
Maksātājs
SEPA kredīta
pārvedums
Instruments
24/7/365
Pieejamība
Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu veidā esošai bezskaidrai naudai: • maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas
summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā; • ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas
summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā; • e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā; • izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem,
bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas līdzeklis kā e-nauda.
ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA “Dāvanu karte” (Galactico).
Kas ir “virtuālā valūta”?
Tā nav valūta (nauda). “Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli. “Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto valūtu. Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar virkni risku: - naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā; - naudu no digitālā maka var nozagt; - patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas
līdzekli; - “virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz
nullei; - darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot
noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.
Secinājumi
• Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens - tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem.
• Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā.
• Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā pakalpojumus klientiem.
• Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci - sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro naudu.
STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
Darbu iesniegšana: Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa