4. numurs SESTDIENA, 26. jūlijs

DIENAS GAITA

MAZSALACAS SVĒTKI

Brīvais mikrofons ar vislielāko dalībnieku skaitu Svētdien, 27.jūlijā

8.00 - 9.00 Rīta cēliens 9.00 Brokastis9.40 Konference12.20 Noslēgums13.00 Pusdienas, atvadas14.30 ... Mājupceļš

Izcilais latvietis Vilis Vītols

1

Šajā nometnē tradicionālais Brīvais mikrofons, kas piedzīvojis jau 11. sezonu, bija netradicionāls ar vislielāko dalībnieku skaitu. Pēdējā numurā, ko vadīja Siliņu Uldis, piedalījās visi, kas bija uz šo pašizpausmes pasākumu ieradušies. Vieni bija ragi, otri klarnetes, trešie trompetes, ceturtie - bazūnes. Skanēja vareni.Šis mikrofons bija netradicionāls

arī tāpēc, ka tika izpildīti ne tikai jauni, bet arī seni gabali, kas jau kļuvuši par 3x3 klasiku. Brāļi Krūmiņi un Alberts dziedāja „Div’ baloži strautā dzēra”, ar ko 1997. gadā Gaujienas nometnē, dažādojot Nīkšanu, sākās Brīvais mikrofons. Slavenais 3x3 duets Siliņš un Dreiblats Brīvajā mikrofonā bez mikrofona dziedāja „Es redzēju bāleliņu”, kas 2003. gadā Apguldē tika ierakstīts pirmajā 3x3 dziesmu diskā. Alberts Rokpelnis atkārtoja Laidzes hītu „Uz krustcelēm mazs bērniņš”, ko viņam draugi liek dziedāt jau veselu gadu. Arī Lija Dunska dziedāja dziesmu tāmnieku dialektā, ko viņa ar savu kolektīvu ierakstīja Laidzes diskā. Astoņi Krūmiņi atkārtoja Zaļeniekos dūcināto dūcamdziesmu par melno vabalīti. Bet jauno Krūmiņu ģimene dziedot atcerējās Lūznavu, kad Egija 3x3 bija pirmo reizi un vēl nebija Ingus sieva. Arī Edžus Krūmiņš atkārtoja Lūznavas teātra

ievirzes „Kurmja dziesmu”, kas aizrāva dejā arī pulciņu klausītāju, lielākoties skaistu meiteņu. Bija arī jaunas dziesmas jau zināmu izpildītāju

sniegumā - Cepļu ģimene dziedāja par to, ko viņi vēlas, Austris Grasis dziedāja svešās mēlēs - prūšu un lietuviešu valodā, Ina Celitāne savu dziedamo nobeidza ar Kurzemei raksturīgo izsaucienu, bet Alberts un Kārlis aicināja „Princesīti” dziedāt līdzi. Jolanta un Dairis esot satikušies folkloras festivālā un tāpēc viņiem mīļākās ir tautas dziesmas. Tās noteikti vēl nebija visas mūsu zvaigznes, kas

būtu varējušas dziedāt Brīvajā mikrofonā. Bet bija spoži arī ar to, kas bija.

Rasma

Suminām Annas, Ances un Martas!Šodien Annas diena - Saimnieču diena. Trīsreiz suminām trīs mūsu Annas - Annu Gobzemi Nulli, Annu Jansoni un Annu Lusti. Un tikpat suminām arī Anci Brīvlauku un Anci Rokpelni Ances dienā! Sveicam arī rītdienas vārdadienas gaviļnieces Martu Lizumu un Martu Brīvlauku.

Paldies par nometni3x3 vadības loku nometnes atbalstītāji: PBLA (Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība), Maksims Strunskis, Brunis Rubess, Mazsalacas vidusskola.Paldies organizatoriem: 3x3 Padomei, nometnes vadītājai Inesei Bērziņai, programmu vadītājai Inesei Krūmiņai, mazsalaciešiem un skaņkalniešiem, kas strādāja Darba grupā un Radošajā grupā.

Šodien ievirzē “Izcilie latvieši” mūs uzrunāja būvinženieris, uzņēmējs, latviešu sabiedriskais darbinieks, Latvijas goda konsuls Venecuēlā, Vītolu fonda dibinātājs, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks Vilis Vītols. Viņš piedalījies Venecuēlas divu lielāko tiltu celtniecībā un strādājis arī kā privātuzņēmējs. Aktīvi iesaistījies sabiedriskā darbā: darbojās Venecuēlas Latviešu apvienībā un arī Dienvidamerikas Latviešu apvienībā, bija tās priekšsēdētājs. Bijis arī Pasaules Brīvo

Latviešu Apvienības (PBLA) valdes loceklis, Latvijas Brīvības fonda pārstāvis Venecuēlā. No 1991.gada Viļa Vītola ģimenes uzņēmums sāka līdzdarboties Latvijā – veikalos “Adidas” un “Bergs”. 1996. gadā ģimene nodibināja “Māras banku”. 1999. gadā Vilis kopā ar sievu Martu atgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. 2002. gadā Vītoli nodibināja Vītolu fondu, kas piešķir stipendijas spējīgiem un centīgiem lauku jauniešiem, lai viņi varētu studēt kādā no Latvijas augstskolām.

Daiga

Rīt plkst. 11.00 dievkalpojums Mazsalacas baptistu baznīcā. Vada Valmieras baptistu draudzes mācītājs Andris Akmens un Mazsalacas Sv. Annas draudzes mācītājs Atis Bambāns.Dziedās Ziemeļvidzemes baptistu draudžu apvienotais koris.

Lai arī gan dalībnieku, gan ieviržu skaita ziņā esam mazākā skaitā nekā citās 3x3 nometnēs Latvijā, tomēr vakara programma par to nemaz ne-liecina. Tas nozīmē, ka esam gana strādājuši, kā arī neesam tik kūtri, lai ar citiem arī dalītos. Tas priecē.Noslēguma koncerta programmā ir

iespējamas nelielas izmaiņas, bet to jau manīsim turpat uz vietas. Ie- virzes pieteiks un vakaru vadīs Jurģis Spulenieks.Koncertā uzstāsies: Pusreizpuse,

Folklora, Floristika un cepures no kļavu lapām un doņiem, Pļavas mācība, Novadpētniecība, Veselības psiholoģija, Joga, Jauniešu klubs I, Latviešu valoda, Tautas dejas, Latviskās svinības, Ģimene un dzimta kā sistēma, Tīmeklis, Laika organizēšana, Jauniešu klubs II, 3X3 grāmata, Arhīvs un žurnālistika, Finanses, Nometnes vadītāja plānotājs, Koordinācija starp zemēm un 3X3 izvērtējums un nākotne, Dziedāšana.

Šovakar - noslēguma koncerts

SAVĒJO VĀRDS

3x3 LIETAS

2

LABA MĀTE

Par 3x3 dančiem, kā tas sākās

Līgas Rupertes uzruna Daudzinājumā Mātei

DARBA GRUPĀS

Mātes loma mūsdienās nav mito- loģiska; par to, cik šī loma tiek veiksmīgi vai neveiksmīgi izpildīta, var spriest no konkrētām reālām lietām, kuras izpaužas attieksmē un rīcībā un kuras ir tikpat svarīgi apzināties tēviem, kā mātēm.Laba māte apzinās, ka būt bioloģiskai mātei

nenozīmē automātiski kļūt par labu māti - mums daudz kas ir jāmācās un mātes lomai jāveltī daudz laika un enerģijas, lai apgūtu mākas, kuras ir nepieciešamas labiem vecākiem. Laba māte prot nospraust robežas bērniem

un sev, lai bērni zina, ko no viņiem sagaida un ko viņi var sagaidīt. Bērns mācās būt atbildīgs.Laba māte savus bērnus nelutina. Viņa

cenšas bērnus nodrošināt ar vajadzīgo, nevis apmierināt visas viņu vēlmes. Bērns mācās, ka nevar visu, ko grib.Laba māte veltī laiku kopējām nodarbībām

ar bērniem. Bērns jūtas kā svarīga daļa no

vecāku dzīves un viņi kopīgi veido attiecības visai dzīvei.Laba māte pielieto pozitīvo disciplīnu un prot

ar cieņu un mīlestību uzturēt robežas, kā arī likt bērniem saprast robežu pārkāpšanas se-kas. Bērns mācās, ka katrai rīcībai ir sekas.Laba māte veicina bērna pašcieņu, nesko-

pojoties ar pelnītu atzinību un neliekot bērnam šaubīties par savu mīlestību arī tad, kad viņa rīcība ir bijusi nepieņemama. Bērns mācās cienīt sevi un citus. Laba māte izrāda bērniem mīlestību ar

apkampienu, glāstu un labu vārdu. Bērns mācās mīlēt. Laba māte prot sarunāties un nebaidās runāt

ar bērnu par dažādiem, arī problemātiskiem tematiem. Bērns mācās sazināties.Laba māte apzinās, ka bērns viņai nepie-

der, ka tas ir dārga, neatkārtojama dāvana uz zināmu laiku, un viņas mīlestība bērnu ne- piesien, bet gan palīdz kļūt par cilvēku, kurš veiksmīgi veidos savu ģimeni un savu dzīvi.

ILGA REIZNIECE, 3x3 nometņu muzikante. Madlienas nometnē, manuprāt, vēl īstu danču nebija, tur vairāk gājām rotaļās. Bet tas, ko es pamanīju, un kāpēc sāku spēlēt dančus, bija atskārta, ka tīņiem un jauniešiem trūkst darāmā vakara stundās.Pirmajās nometnēs, kas bija diezgan

precīzas Amerikas 3x3 lidzinieces, bija brīnišķīgi strukturētas pieaugušo un bērnu ievirzes un aktivitātes. Kāpēc ne jauniešu? Jaunieši ārzemju nometnēs nepiedalījās! Lēni un pacietīgi, pielietojot pedagoģiskas viltības, mēģināju mūsu nometnēs jauna-jai paaudzei “ieēdināt” dančus. Jāatceras, ka tagadējie labie dancotāji, 100 danču pratēji, “Zagļa” daudzkārtējie uzvarētāji, tad vēl atradās ratiņos vai 1/2x1/2! Pirmajos 5 gados jauniešu dancināšana gāja kā pa celmiem (jo vajadzēja konkurēt ar vietējo piedāvātajām diskotēkām), nākošie 5 jau gāja kalnup, un pēdējie 9 – nu, jūs jau ziniet: bez dančiem 3x3 vairs nav iedomājams! Ir viena problēma, kuru atļaušos paust publiski, proti, muzikantu trūkums. Danču spēlēšana ir smags, veselībai kaitīgs darbs. Par spīti sāpošām mugurām un rokām, mēs vēl kādu laiciņu dančus spēlēsim, taču - kopā jāmeklē jauni muzikanti! Vai jums ir kādi padomā?Varbūt daudzi nezina, ka mēs ar Andri

Davidoni jau 3 gadus RTU (Rīgā, Kaļķu ielā 1) reizi mēnesī spēlējam dančus. Pēdējā gadā šie danči, atšķirībā no Rīgas Danču kluba rīkotajiem, tā arī saukušies - “3x3 Danču vakari”, un tie notikuši katra mēneša pēdējā otrdienā. Domājams, ka tieši tāpat tas būs arī šogad. Ja vieta vai laiks tiks mainīti (varbūt kādam ir ideja par labu danču vietu Rīgas centrā?!? RTU zāles īres maksa, diemžēl, ir augsta, un tiks vēl paaugstināta), par to ziņosim 3x3 mājas lapā.

Apvienotā darba grupa “cilāja” tādus globālajai kustībai svarīgus jautājumus kā koordinācija starp zemēm, 3x3 izvērtējums un nākotne. JĀNIS ATIS KRŪMIŅŠ: - Sākumā

konstatējām atšķirību nometnēs Latvijā un ārpus tās: citās zemēs nometnieki norobežojas no apkārtējās vides, Latvijā cenšas maksimāli iesaistīt vietējos iedzīvotājus gan kā lektorus garīgajās un praktiskajās ievirzēs, gan kā brīvos dalībniekus. Secinājām, kādas veiks-mes un neveiksmes, kādus principus izvirzīt un vai ko mainīt nometnes uzbūvē. ANITA ANDERSONE: - Ir saprotams, ka

mēs Austrālijā mēģinām pilnīgi izslēgt vietējās vides iespaidu, jo viss notiek latviešu valodā.

Tomēr gan Austrālijā, gan Latvijā meklējam latviskuma oāzi - demogrāfiskās situācijasdēļ. Darba grupā runājām, piemēram, par kopējas 3x3 lektoru datu bāzes nepieciešamību, par jaunu finansēšanas avotu vajadzību. Būtu labi, ja Austrālijā ievirzes vadītu kāds folklorists, vēsturnieks vai rotkalis no Latvijas; uzreiz jautājums, kā saga-tavot šādus cilvēkus, kur ņemt finansējumu.Es domāju, ka 3x3 nepieciešamas jaunas asinis! Pēc šīs nedēļas Mazsalacā jūtu, ka nometne

savu ir sasniegusi, ka Austrālijas 3x3 vairāk piederēs šai kustībai.

Antra

3x3 Padomē jauni locekļiŠodien 3x3 Padomes sēdē par Padomes locekļiem uzņemti četri jaunās paaudzes trīsrieztrīsnieki: Ingus un Egija Krūmiņi, Kristīne Vimba un Ance Rokpelne.

Agrita uzzīmējusi Pasaules 3x3 jostuAvīzes pielikumā šodien 3x3 jostas skices, ko uzzīmējusi Latvijas 3x3 kartes autore Agrita Krieviņa. Kartes ideja Agritai radās, skatot Latvijas nometņu sarakstus, kas viņu neuzrunāja, jo nebija uzskatāmi. Kad Agrita redzēja, ka karte ir ērti lietojama arī citiem, sāka domāt, kā uzskatāmi parādīt visas pa-saules 3x3 nometnes. Radās ideja par Pasaules 3x3 jostu, kuras velkos būtu nometnes vietas, bet audos – laiks. Darbs stāvēja iesākts, līdz šajā nometnē, nonākusi Grāmatas veidošanas darba grupā, Agrita saprata: josta ir vajadzīga. Darba grupa ideju atbalstīja, un pirmais uzmetums – jūsu vērtējumam.

Ziedojumiem 2010. gadā paredzēts izdot 3x3 grāmatu. Mīļi gaidīti zie-dojumi šim mērķim un citām 3x3 aktivitātēm.3x3 reģistrācijas Nr. 40008039619 Hansabanka HABALV22, Konts Nr. LV84HABA000140J051857.

Vienā lokāOJĀRS GRESTE kopā ar sievu Dagniju un

dēlu Edgaru piedalījušies aptuveni 12 no 25 3x3 nometnēm Austrālijā. Uz 3x3 ģimene devusies Edgara dēļ, jo Austrālijā tā bijusi labākā iespēja, kā bērnu ievest latviskajā vidē, mācīties latviešu valodu un tradīcijas. Ģimenei latvietība ir svarīga, un 3x3 nometnē var iepazīties un izveidot draudzīgus kontak-tus ar latviešiem citās pilsētās. Piemēram, ceļojot pa Austrāliju, 3x3 nometnē iepazīti cilvēki, ar kuriem vienmēr ir prieks satik-ties. „Tāpat man ir svarīga dziedāšana, ko nometnē var lieliski darīt. Gribētos cerēt, 3x3 dalībnieki ar savām idejām par ideālo Latviju spēs aizraut līdzi arī pārējos latviešus,” saka Ojārs. Daiga

Palīdzēja izaudzināt dēlu

3x3 RITMI

3

JAUNO VĀRDS

Jākrīt uz mīkstumiem

Kur tie Varakļāni?Reklāma, kas aizrauj radošus cilvēkus

KĀPĒC TEV, KĀPĒC LATVIETIM TAS VAJADZĪGS?

Mūsu iepazīšanās vakara mājastēvs Ģendertu saimnieks AUSTRIS GRASIS ievirzē ir kopā ar tiem, kam rūp latviešu valoda: - Piecdesmit okupācijas gados latviešu

valoda ļoti cietusi, un tas katram latvietim ir jāapzinās. Taču arī tikko pagājušajos astoņpadsmit gados diskusija tā īsti vēl nav sākusies (lietuviešiem ir!), toties turpinās process, ko daļa valodnieku dēvē par “valo-das attīstību”. Patiesībā tam ar attīstību nav nekāda sakara, tas ir mākslīgi uzspiests. Ievirzē es mēģinu palīdzēt cilvēkiem

saprast, kādas sekas var būt šim procesam, padomju laika politikai. Tam nav nekāda sakara ar pārspīlējumiem, ar pūrismu, ko man dažkārt mēģina piedēvēt; es neesmu pret svešvārdiem, bet jānošķir tas, kas mums ar varu uzspiests vai ideoloģiski

motivēts. Piemēram, ir taču starpība - kolektīvs vai kopa. Dziesmu svētkos mani ļoti traucēja vārdi “deju kolektīvs”. Kolektīvs padomju izpratnē ir tāda lieta, kur viens ir pārāks un nosaka, kas darāms. Turpretī kopa ir brīvprātīga cilvēku apvienība. Vēl: Dziesmu svētkos varakļāniešus redzējām pie Vidzemes, pie Madonas rajona, bet patiesībā tā taču ir Latgale.

Ieva rāda zilumu sānos un smej: nākamreiz kritīšu pareizi, jo sāpīgo vietu sargāšu! Drusciņ laikam sāp, bet otrā rītā viņa pie sporta zāles atkal ir pirmā: forši! Pašaizsardzību māca EGILS HELMANIS:- Latvijā ik gadu ap četriem

tūkstošiem cilvēku - apmēram kā Ikšķiles iedzīvotāji - aiziet bojā ārējo cēloņu dēļ: nelaimes gadījumi, krimināli, kritieni utt. Lai no tiem neciestu, pastāv personiskā drošības tehnika.Ikdienā strādāju savā būvniecības firmā

un paralēli arī pasniedzu tuvcīņu. Kopā ar Jāni Kušķi un Jāni Silu esam nodibinājuši patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu.

Pašaizsardzību 3x3 nometnē mācu trešo reizi. Lieta diezgan sarežģīta, balstās uz teorētiskās un praktiskās mehānikas elementiem, kustību koordināciju, bet atsaucība un interese ir, cilvēkiem ir vēlēšanās kaut ko darīt. Tas ir labākais. Sievietes? Lai gan viņas kļuvušas aktīvākas

visās jomās, ar tuvcīņu profesionālā līmenī viņām nebūtu jānodarbojas: tā iz-kopj kvalitātes, kas sievietēm nebūt nav nepieciešamākās, drīzāk jākopj sava sievišķība. Toties elementāras lietas gan: kustības, kas nodrošina pašaizsardzību, kūleņi, kritieni - katram der!

Dalāmies pārdomās par 3x3 attīstību un jaunās paaudzes līdzdalību. Ingus (28) ir optimistisks: „Domāju, ka

sarežģījumi ar paaudžu nomaiņu nebūs, jo jau tagad var redzēt, ka jaunieši sāk apmeklēt teorētiskās ievirzes. Protams, viņiem vajag vakarā labi paballēties, taču, ja to nedara līdz pašam rītam, ievirzes necieš. Turklāt, piemēram, Kocēnos, jauniešu nometnē, uz brokastīm pieceļas gandrīz visi, jo puse dalībnieku paši ir ieviržu vadītāji, un viņi ar savu aktivitāti mudina arī citus piedalīties. Vajadzētu stipri piedomāt pie 3x3 reklāmas

un pie tā, kādā veidā ieinteresēt jaunus dalībniekus, īpaši – jauniešus. Bieži ir tā, ka atbrauc vecāki ar mazo bērnu, bet pusaudzis paliek mājas, jo domā, ka 3x3 nebūs ko darīt. Ja tā turpināsies, 3x3 var pārvērsties par klubu, ne nometni. Ja es vadītu 3x3 nometni, nedomāju, ka

veiktu kādas krasas pārmaiņas. Droši vien piestrādātu pie sīkumiem. Grūti pateikt, kas būtu maināms. Dažādām nometnēm ir dažādi trūkumi. Piemēram, iepazīšanās vakars, manuprāt, ir ļoti būtisks, jo ne visi jau iepriekš izdomājuši, kādas ievirzes apmeklēt, citi vēl šaubās. Tādējādi daudz atkarīgs tieši no vadītāja prezentācijas. Otra lieta varētu būt tā, ka kultūras programmas vadītājs nometnēs ir tik noslogots, ka bieži nespēj labi organizēt vienu pasākumu pēc otra, rodas laika nobīdes.”Edgars (26) stāsta par jauno paaudzi

3x3 nometnēs Austrālijā: „Pirms diviem trīs gadiem nometnēs nebija neviena divdesmitgadnieka. Bija trīsdesmitgadnieki ar bērniem un vecmammas. Turklāt tie bija vieni un tie paši. Ja tā turpināsies, nometnēm būs zemāka kvalitāte, jo vadītājiem nāksies to darīt gandrīz piespiedu kārtā tikai tāpēc, ka citu kandidātu vienkārši nav. Līdz ar to nometnes nebūs tik radoši izstrādātas. Būtībā jautājums par 3x3 nākotni Austrālijā ir jautājums par latviešu sabiedrības nākotni Austrālijā. 3x3 ir jādomā, kā palielināt aktīvo latviešu sabiedrības daļu. Visiem nav vienādas intereses; jādomā ārpus rāmja, lai piesaistītu radošas personības ar individuālām spējām un interesēm.Es negribētu vadīt nometni viens pats, jo, lai

to darītu, manuprāt, ir labi jāsaprot ģimenes vajadzības. Ja tu esi bez sievas un bērniem, tu nepārzini daudzas nianses.”

Laura

Anita Andersone (Austrālija): Savu puķuzirnīšu pušķīti dāvinu informācijas centra darbiniecēm, nometnes vadībai un

mazsalaciešiem, jo ikviens no viņiem ir sirsnīgs, jauks un mīļš cilvēks.

Vineta Gončare (Dikļi): Puķuzirnīšus dāvinu Inesei Bērziņai par to, ka viņa mani uzaicināja uz

nometni, uzklausīja un īstenoja manas vēlmes, kā namamāte klāja galdu un katram piešķīra krūzīti, kas bija ļoti ekoloģiski.

Pēteris Kļaviņš (Itālija): Puķuzirnīšu pušķīti pasniedzu Inesei Krūmiņai un viņas ģimenei, kur katrs bērns dzied, muzicē, dejo un organizē daudzas nometnes aktivitātes. Arī vakardienas daudzinājums bija ļoti aizkustinošs.

Dāvinām puķuzirnīšu pušķus

BAIBA un UĢIS TREIDES ievirzē runā par latviskajiem svētkiem. Baiba: - Ievirzi kopīgi vadām pirmoreiz, un šoreiz vairāk nevis dziedam, bet runājam: kas, kāpēc. Esam pāris, ģimene, kas gaida pirmo kopējo bērniņu.Mums pašiem sev ir svarīgi sajust saknes.

Gadskārtu godi, svētki dod piepildījumu un enerģiju gan gada, gan dzīves laikā, un ir vērts dalīties ar citiem cilvēkiem, jo sajūtas, ko tu piedzīvo, latviskās tradīcijas ir fantastiskas un nāk par labu gan mums, gan citiem. Es gribētu teikt: tas ir brīnums. Mēs gribam ļaut cilvēkiem piedzīvot tādu pašu prieku, kādu mēs piedzīvojam katru gadu.

Uģis: Mūsu ģimenē galvenie ir Jāņi, bet svinam arī citus - Ziemassvētkus, Lieldienas. Jāņu tradīcijas arī visvairāk saglabājušās: vismaz ugunskuru taču iekur vai katrs. Jautājums, kas tālāk: tikai šašliks? Jāņu jēga taču ir - saulgrieži, gaismas svētki. 23. jūnijs ir Līgo svētki, koncerts kā jebkurā citā laikā, tad šašliks, alus vai šņabis… Arvien vairāk cilvēku Jāņus svin īstajos saulgriežos, kas šogad bija 21. jūnijā, un tas priecē.Baiba: Mūsu Jāņi šogad bija Vadakstē, pie

Lietuvas robežas. Ar “Vilkiem” un “Vilcenēm” esam katru gadu citā pusē, kur mūs uzaicina draugi vai paziņas, esam kopā ar vietējiem cilvēkiem.

Antra

Piedzīvot prieku

3x3 RITMI

4

Siliņš Mazsalacā To arī dara latvieši. Kāpēc? Runājot par zirgiem, Sarmītei acis mirdz

Jāsporto mundrumam un dzīvespriekam

Mēs esam nometņu hronistiVai tas, ko mēs nometnēs saucam

par žurnālistiku, ir žurnālistika? Es tā neteiktu. Latvieši, protams, ir lieli rakstītāji, bet ne žurnālisti. Žurnālistikai ir vairāk citu uzdevumu nekā mēs te darām. Mēs drīzāk esam no-metnes hronisti, kas fiksē notikumus,cilvēkus, izjūtas un arī noskaņu. Mēs saglabājam 3x3 vēsturi drukātā formā. Cik svarīga loma ir nometnes avīzei, varam pārliecināties tagad, kad, domājot par 3x3 grāmatu, pamatavots informācijai ir šīs nometņu hronikas lapas. Arī mēs - „Skaņākalna” redakcija -

šajā nometnē strādājām, lai vakariņas būtu īsti 3x3 gaumē - ar avīzi rokā, vienu aci šķīvī, otru - Siliņa slejā.

Pārējo, protams, arī izlasot un vēl pēc gadiem pārlasot. Mēs bijām neliela, bet laba

komanda: redaktore Rasma Zvejniece, rakstītājas Daiga Kļanska un Antra Lāce un maketētāja Ilze Rakstiņa. Mums bija divas īpašas ārpusštata rakstītāju autorsle-jas: Ulda Siliņa dzeltenā sleja un Lauras Bitinieces jauniešu pārdomu sleja. Izmantojām Alda Bitinieka, Andra Tomašūna un Baibas Krūmiņas fotogrāfijas. Paldies viņiem visiem, tāpat Daigai Bitiniecei, informācijas centra meitenēm un citiem, kas mums piegādāja informāciju.

Rasma

Labs rīts!Šī būs pēdējā kauja, kas ar uzvaru nāks! Nometne tuvojas

beigām. Nekas slikts, ko teikt nav, un to labo visu laiku jau nav vērts skandināt. Laiks ir bijis labs, flora skaista, no fau-nas nekas liels nav manīts.Te būs viens gabaliņš, kas netika ievietots vakardien, jo, kā

saka, pietrūka rūmes.Pirmajā vakarā mēs bijām Ģendertos pie Austra Graša.

Savā uzrunā Austris minēja, ka grib atjaunot saimniecības ēkas, ieskaitot kūti. Kur viņš ņems govslopus? Man liekas, ka viņš būs dzirdējis, ka 3x3 kustība uzdāvinājusi Vivitai no Viļāniem jaunu akordeonu. Grasis tagad makšķerē no mums govi. Bija garas runāšanas,dziedāšanas, lielas stāvēšanas, bet bija arī pa prieciņam. Grasim bija 200l alus mucās. Viņa devība bija apbrīnojama, un velti skauģu kukuļiem sacīt, ka viņš tos litriņus dabūjis pa brīvu vai ka derīguma datums jau notecējis. Vispār dāvinātam zirgam zobos neskatās.*Vai jūs ievērojāt, ka dievkalpojums notika “Bučotavā”? Tā

liecināja kokā iegrieztais uzraksts.*Šo te lasīt tikai pilngadīgiem!Sieru, sieru, Jāņu māte, Tev bij govis laidarā!Un tu, upura jērs, alus kannu rokā, tikai pucē iekšā gabalu

pēc gabala. Tev nav ne jausmas, kāpēc Jāņu sieram liek klāt ķimenes. Līgo naktī laiks iet meklēt papardes ziedu ar kādu jaunāku vai vecāku jaunavu. No sākuma pabučo, pabučo, zi-not, ka skūpsts ir trauksmes zvans apakšstāvam, bet nekas nenotiek, zvani, cik gribi. Vīri, tur vainīgas ir tās sasodītās ķimenes! Siera sējējas ir jāsauc pie kriminālatbildības par apzinātu kaitniecību vīrieša potencei! Sieviešiem uz lustēšanos ķimenes neatstāj ne mazāko iespaidu. Šo informāciju mums, ar ļaunu smīnu uz savas cīparblates,

pasniedza Ventiņš, kad mēs bijām iegājuši viņas aptiekā.Potenci varot uzlabot ar šī auga lapām, un Ventiņš man

iegrūž rokās kaut kādu nezāli ar apaļām lapām.“Kā es to varu dabūt iekšā?” es gribu zināt, “Vai man tas

jāšķovē, vai jāvāra zupā?”“Es tev neteikšu, tu jau tā esi pietiekami traks!”Traks?! Ko viņa runā? Klausies, Ventiņ!Agrāk būtu mīlējis, baidījos no grēka,Tagad būtu grēkojis, nu vairs nava spēka.*Šorīt pie brokasta galda bija vairāk siļķu nekā ēdāju. Arī es

pievienojos šim ekskluzīvajam dalībnieku pulkam. Šīs rindas rakstot, jau ir pienācis pusdienlaiks un gaida citi pienākumi.Uz redzi! Paldies! Labu veselību!

Uldis

1x1 partijas līdzdibinātājs un pirmais ilggadīgais priekšnieks, anti – sieviešu hegemonists Ulavs Ķengurs izbraukumā pa Salacas upi. 1x1 partijas sauklis: Vīri airos un sievas peldus!

Dreiblatam piesitas vadātājsVakar nometnes vīriem (visiem vai dažiem - nezinām) sakurināta pirts. Kur pirts, tur Dreiblatu Imants un Tomašūnu Andris. Bet Imantam jādzied Brīvajā mikrofonā. Tad nu Andris šim pirms tam sola parādīt ceļu, lai Imants pēc tam nemaldoties var to atrast. Abi vīri brauc un brauc, līdz piestāj pie … „Mika”, kur Imantam naktsmājas ierādītas. Dreiblatam acis no pieres ārā un uz mirkli valoda pazudusi. Tomašūn, kur tu mani atvedi! Kāda pirts! Es tak te guļu!

Celitāns pārtrauc Krūmiņu pēctecībuPar zolītes čempionu vakarnakt kļuva Aivars Celitāns, finālā apspēlējot Jāni Ati Krūmiņu unKārli Rokpelni. Aivars atzīst, ka ir priecīgs, ka izdevies pārtraukt Krūmiņu dinastijas laurus, jo iepriekšējos 3x3 zolītes turnīros uzvarēja Krūmiņi - tēvs Jānis Atis un dēls Kārlis. Celitāna sieva Ina bija varen lepna par savu vīru un brokastīm kopā ar čempionu.

Viesiem jāpiesakās infocentrāCiemiņiem, kas ierodas nometnē, jāpiesakās informācijas centrā skolas 2. stāvā.

Šajā nometnē uz rīta vingrošanu sporta skolotāji SAIVA un ZINTIS LIEPAS nevienu rītu nevienu no mums nesagaidīja, arī vakarpusē lielākie bumbas spēlētāji bija bērni. “Lai labi justos gan fiziski, gan

garīgi, būtu dzīvespriecīgi un mun-dri, vajadzētu ikdienas steigā atrast laiku arī fiziskām aktivitātēm. Arī mēsikdienā nevaram pamosties uz rīta

Nometnes dalībniekiem pirms vakariņām ir iespēja doties uz SARMĪTES ZAČESTES saimniecību “Kalnameirēni”, lai pavizinātos droškā vai arī pirmo reizi uzkāptu zirga mugurā, uzzinātu, ka zirgu jūdz ratos no kreisās uz labo pusi, mācītos zirglietu nosaukumus. Par to, ka zirgi latvietim visos laikos

ir bijuši svarīgi, liecina ziņas Dainu katalogā, kur sadaļā “Kumeliņš” atrodamas 663 tautas dziesmas, kurās apdziedāti zirgi. Daudzus gadsimtus zirgi latviešiem ir bijuši lielākie palīgi lauku darbos, ar tiem mūsu bāleliņi devušies kara laukā, bērni vesti kristīt uz baznīcu un zirga pajūgs latvieti aizvedis uz smilšu kalniņu. Šodien ar zirgiem mēs dodamies izjādēs, uzlabo-jam veselību, sportojam un dažviet vecākās paaudzes cilvēki vēl apstrādā dārzus. Mīlēt zirgus un saprasties ar tiem

Sarmītei mācījusi mamma, kura

savulaik beigusi zirgu treneru skolu Rjazaņā pie ievērojamā trenera Oskara Roges. Desmit gadu vecumā Sarmīte piedalījusies pirmajās sacensībās un ieguvusi pirmo vietu ar pašas audzētu un trenētu ķēvīti. 2002.gadā vīrs Sarmītei uzdāvināja divus pirmos zirgus. Tagad saimniecībā ir vairāk nekā desmit šķirnes zirgi un viens ponijs. Sarmītei bieži nākas brīnīties par cilvēku attieksmi pret zirgiem un vājajām zināšanām to kopšanā. Cit-reiz ir tā, ka atdod pēdējo naudu, kas ir makā, veterinārārstam, lai tikai izārstētu sasirgušo zirdziņu. “Es dzīvē daudz ko varu paciest, ja tikai man ir zirgi. Cilvēki saka, ka man acis mirdz, runājot par zirgiem. Savas zināšanas nododu jauniešiem un visiem interesentiem. Katru gadu braucu uz jāšanas sacensībām Kleistos, vedu līdzi meitenes, kas trenējas pie manis,” saka Sarmīte.

rosmi, jo esam izteikti “pūces”, bet nometnes laikā sapratām cik labu sajūtu visai dienai var iegūt, ja no rīta pavingro un paklausās putnu dziesmas,” stāsta Saiva. Viņa stāsta, ka latvieši diezgan aktīvi pieņem jau-nos sporta veidus, arī skolā bērniem sāk mācīt nūjošanu, lai viņiem būtu vairāk fizisko aktivitāšu.

Daiga