18.maijā LU SZF publiskajā diskusijā “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?” tika

prezentēts socioloģiskais pētijums “Mediju ietekme uz Latvijas sabiedrību”.

Pirmie socioloģiskā pētījuma par “Latvijas mediju ietekmi uz Latvijas sabiedrības pašvērtējumu un sociālo pašsajūtu” rezultāti medijos tika publiskoti 2010.gada februārī. Daudziem mediju nozares pārstāvjiem radās padziļināta interese par šo pētījumu, tāpēc tika sagatavota pētījuma detalizētāka un uzskatāmāka atskaite, ar ko jūs šeit varat iepazīties. Pētījums rāda, ka pozitīvas ziņas rosina cilvēkus pašiem uzņemties atbildību un palielina pārliecību, ka Latvija ir laba vieta, kur dzīvot, savukārt negatīvas – liek justies emocionāli sliktāk. 

18.maijā notika pētījuma prezentācija LU Sociālo Zinātņu Fakultātes publiskajā diskusijā “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?”. Pētījumu prezentēja sociologs Arnis Kaktiņš, sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers. Diskusijas laikā bija dažādu viedokļu variācijas par mediju atbildību kā arī tās dalībnieki, šī pētījuma kontekstā, ierosināja apsvērt koncepta labs/slikts nomaiņu pret konstruktīvs/nekonstruktīvs.

Socioloģiskā pētījuma autori veica šo darbu pēc savas iniciatīvas, uzskatot, ka fakts par mediju ietekmi ir vispār zināms, bet, kā tas tieši realizējas Latvijā un, ka medijiem būtu arī reālā darbībā jākļūst atbildīgākiem, varbūt ir atgādināšanas vērts. Socioloģisko pētījumu sagatavoja sociologs Arnis Kaktiņš, sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers un producents Viesturs Dūle.

Mediju ietekme uz Latvijas sabiedrību

Ziņu materiālu tests/ eksperimenta rezultāti

2010.gada maijs

Ivars AustersArnis KaktiņšViesturs Dūle

Mediju saturs atstāj iespaidu uz to kā jūtas, domā un redz pasauli mediju patērētāji, uz viņu gatavību pašiem kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai vai tieši otrādi neko nedarīt.

Hipotēze

Vai tas ir triviāli, ka negatīvai ziņai ir negatīvas sekas?

Ne vienmēr, jo (sociālās psiholoģijas pētījumi rāda):– Negatīvas nākotnes izredzes var likt

cilvēkiem saņemties un mainīt iesīkstējušos dzīves modeļus;

– Cilvēki eiforiskā garastāvoklī ir gatavi pieņemt mazāk izsvērtus lēmumus.

• Pētījums tika veidots kā eksperiments ar mērķi noskaidrot vai un ja jā, tad cik lielā mērā, mediju piedāvāto ziņu saturs ietekmē to kā Latvijas iedzīvotāji jūtas, domā un redz pasauli, uz viņu gatavību pašiem kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai vai tieši otrādi neko nedarīt.

• Pētījums tika veikts divās kārtās– Pirmās kārtas mērķis bija ar aptaujas palīdzību sarekrutēt pētījuma vajadzībām

atbilstošu potenciālo respondentu kopumu – t.i. cilvēkus, kuri ir regulāri LNT ziņu, TV3 ziņu vai Panorāmas skatītāji.

• Izmantojot pētījumu centra SKDS Web aptauju respondentu paneli, tika veikta Web aptauja, kuras laikā tika noskaidroti TV ziņu skatīšanās paradumi kopumā 1769 respondentiem

• Aptaujas norises laiks: 08.07.2009 līdz 14.07.2009

– Otrās kārtas mērķis bija ar aptaujas palīdzību veikt eksperimentu • Saskaņā ar ieceri eksperimenta vajadzībām pēc nejaušās izlases principiem no pētījumu

centra SKDS Interneta aptauju respondentu datu bāzes kopumā tika atlasīti 900 respondenti, vienādās daļās izvēloties tādus cilvēkus, par kuriem jau iepriekš bija zināms, ka viņi regulāru skatās televīzijas kanālu LTV1, LNT un TV ziņas (tika izvēlēti 300 katra kanāla ziņu skatītāji).

• Izvēlētie respondenti tika sadalīti divās vienādās grupās (katrā grupā 450 respondenti, kur ietilpa 150 katra TV kanāla skatītāji), kur katras grupas dalībniekiem tika lūgts iepazīties ar saturiski nedaudz atšķirīgu ziņu – viena ziņa apzināti tika veidota ar pozitīvu nobeigumu, bet otra ar negatīvu.

• Ziņa respondentiem tika pasniegta tā, lai radītu iespaidu, ka to ir ziņojis attiecīgā respondenta regulāri skatītā TV kanāla ziņu raidījums.

• Pēc ziņas izlasīšanas pētījuma dalībniekus lūdza atbildēt uz īsas aptaujas jautājumiem.• Aptaujas norises laiks: 13.10.2009 līdz 29.10.2009

Pētījuma apraksts

Plānotā izlases struktūra

LNT ziņu skatītāji150 respondenti

Panorāmas skatītāji150 respondenti

TV3 ziņu skatītāji150 respondenti

POZITĪVĀ ziņakopā 450

respondenti

LNT ziņu skatītāji150 respondenti

Panorāmas skatītāji150 respondenti

TV3 ziņu skatītāji150 respondenti

NEGATĪVĀ ziņakopā 450

respondenti

LNT ziņaskopā 300

respondenti

Panorāmakopā 300

respondenti

TV3 ziņaskopā 300

respondenti

PAVISAM KOPĀ900 respondenti

Sasniegtās izlases struktūra

LNT ziņu skatītāji154 respondenti

Panorāmas skatītāji162 respondenti

TV3 ziņu skatītāji152 respondenti

POZITĪVĀ ziņakopā 468

respondenti

LNT ziņu skatītāji142 respondenti

Panorāmas skatītāji163 respondenti

TV3 ziņu skatītāji146 respondenti

NEGATĪVĀ ziņakopā 451

respondenti

LNT ziņaskopā 296

respondenti

Panorāmakopā 325

respondenti

TV3 ziņaskopā 298

respondenti

PAVISAM KOPĀ919 respondenti

• Kā izejmateriāls respondentiem piedāvātajai ziņai tika ņemts reāls fakts no 2009.gada rudens notikumiem, kur kādai no jaunuzceltajām daudzdzīvokļu mājām netika pieslēgta apkure, jo apsaimniekotājs nedaudzajiem pārdoto dzīvokļu iemītniekiem bija pieprasījis segt visas mājas apkures izmaksas. Pozitīvā ziņa saturēja šo faktu un pozitīvu atrisinājumu – iedzīvotāji bija atraduši kopīgu risinājumu gan ar ēkas būvniecību kreditējošo banku, gan siltuma piegādātāju un apkure dzīvokļiem tika pieslēgta. Negatīvās ziņas gadījumā risinājums problēmai netika atrasts kā rezultātā iedzīvotāji ir spiesti „pārziemot” bez apkures.

• Dotā ziņa tika izvēlēta tāpēc, ka Latvijā pozitīvi piemēri par banku/ īrnieku/ apsaimniekotāju atsaucību un sadarbību ir retums un bija kā labs precedents tam, ka arī šādus piemērus var atrast. Negatīvā ziņa, bija izdomāta, un tās pamatojums ir balstīts uz kopējo situāciju valstī, kas liecina, ka gadījumi, kad puses nespēju vienoties un savstarpēji sadarboties, netrūkst.

Pētījuma apraksts

Pētījuma aprakstsNEGATĪVĀS ZIŅAS SATURSPirms atbildēt uz aptaujas jautājumiem lūdzu izlasiet apmēram divas nedēļas atpakaļ LNT ziņās/ TV3 ziņās/ Panorāmā pārraidītas ziņas atreferējumu, kas bija veltīta patlaban aktuālam tematam.

Krīze saldē

Astrīda savā dzīvoklī mūs sagaida biezi saģērbusies un ar šalli ap kaklu. Rudens drēgnumu aiz loga jau nomainījis ziemas saltums, un viņas dzīvojamās istabas temperatūra nokritusi jau līdz 15 grādu robežai. „Vasarā bērni bija laukos, tāpēc problēmu nebija. Tagad sākās skola, salām visi kopā. Žēl noraudzīties uz dēliem, kas mājas darbus pilda sveču un segu ielenkumā.” Astrīdai un viņas ģimenei apkure atslēgta par spīti nomaksātiem rēķiniem. Maksājumi nav pienākuši no citiem dzīvokļiem un iemesls tam ir pavisam vienkāršs. Tajos neviens nedzīvo.

Astrīdas bēdu stāsts sākās pirms pusotra gada, kad ar kredīta palīdzību viņa iegādājās plašu dzīvokli Debeskalnu moderni izplānotajā namā. Viņu toreiz nemulsināja fakts, ka viņas ģimene ir vienīgā, kas apdzīvos visu kāpņu telpu. „Kad ievācos jaunajā miteklī, bijām trīs ģimenes visā mājā,” atceras Astrīda. Gāja laiks, plīsa nekustamā īpašuma burbulis, sākās krīze. No 40 dzīvokļiem aizņemti bija tikai deviņi. Apsaimniekotājs sasauca sapulci un ar skābu sejas izteiksmi paziņoja – naudas man nav, par siltumu maksāsim vai nu par visu māju, rēķinu summu sadalot solidāri vai tā tiks atslēgta nemaksāšanas dēļ. „Kaimiņi iebilda, sākās tracis. Apsaimniekotājs solījās, ka naudu atradīs,” atceras Astrīda.

Gāja laiks un tieši apkures sezonas sākumā siltā ūdens cirkulācija radiatoros apstājās. Apsaimniekotājs no atbildības nav vairījies, taču siltuma uzņēmuma priekšā bija bezspēcīgs. Sākās problēmas arī ar bankas maksājumiem, jo tukšos dzīvokļus pārdot nebija izdevies. Pat par pazeminātu cenu. „Mēs esam burbuļa plīšanas upuri,” norāda Astrīda, kura vairs necer, ka apburtais loks ar krītošiem ienākumiem un pieaugošām izmaksām tik ātri noslēgsies. „Mums atliek pārdzīvot ziemu un atkal gaidīt vasaru.”

Pētījuma aprakstsPOZITĪVĀS ZIŅAS SATURSPirms atbildēt uz aptaujas jautājumiem lūdzu izlasiet apmēram divas nedēļas atpakaļ LNT ziņās/ TV3 ziņās/ Panorāmā pārraidītas ziņas atreferējumu, kas bija veltīta patlaban aktuālam tematam.

No krīzes iziet sausām kājāmKad pirmoreiz satikām Astrīdu, viņa savā dzīvoklī mūs sagaidīja biezi saģērbusies un ar šalli ap kaklu. Rudens drēgnumu aiz loga bija nomainījis ziemas saltums, un viņas dzīvojamās istabas temperatūra sasniedza 15 grādu robežu. Astrīdai un viņas ģimenei apkuri atslēdza par spīti nomaksātiem rēķiniem. Maksājumi nebija pienākuši no citiem dzīvokļiem un iemesls tam ir pavisam vienkāršs. Tajos neviens nedzīvoja.Astrīdas bēdu stāsts sākās pirms pusotra gada, kad ar kredīta palīdzību viņa iegādājās plašu dzīvokli Debeskalnu moderni izplānotajā namā. Viņu toreiz nemulsināja fakts, ka viņas ģimene ir vienīgā, kas apdzīvos visu kāpņu telpu. „Kad ievācos jaunajā miteklī, bijām trīs ģimenes visā mājā,” atceras Astrīda. Gāja laiks, plīsa nekustamā īpašuma burbulis, sākās krīze. No 40 dzīvokļiem aizņemti bija tikai deviņi. Apsaimniekotājs sasauca sapulci un ar skābu sejas izteiksmi paziņoja – naudas man nav, par siltumu maksāsim vai nu par visu māju, rēķinu summu sadalot solidāri vai tā tiks atslēgta nemaksāšanas dēļ. „Sākumā visi bija šokā, taču tā kā mūsu mājā dzīvo uzņēmīgi ļaudis, kopā meklējām risinājumu.” Un tāds tika atrasts.Iedzīvotāji izvirzīja mājas vecāko, kurš kopā ar apsaimniekotāju runāja ar banku un siltuma piegādātāju. Lai nepieļautu maksātnespēju, viens no mājas iedzīvotājiem bez maksas sakārtoja visus juridiskos jautājumus un sekoja līdzi pārrunām. Pēc pāris nedēļu intensīva darba banka piekrita pagarināt kredītlīnijas līgumu ar apsaimniekotāju, parāds, kā arī priekšapmaksa par pakalpojumu līdz sezonas beigām pēc izdevīgākiem nosacījumiem ar siltuma piegādes uzņēmuma tika nomaksāts, bet, pateicoties pārējo mājas iedzīvotāju aktivitātei, šajā laikā par apsaimniekotāja piedāvātu pazemināto cenu izdevās pārdot vēl septiņus dzīvokļus.„Mēs katrs sniedzām savu ieguldījumu,” divu mēnešu sadarbību ar kaimiņiem atceras Astrīda. „Šī nosacītā nelaime mūs savā starpā satuvināja, kas visticamāk nebūtu noticis citos apstākļos.”

Eksperimenta rezultāti

Kam jāuzņemas atbildība?

3.19

3.34

2.36

2.56

2.00

2.20

2.40

2.60

2.80

3.00

3.20

3.40

3.60

negatīvais sižets pozitīvais sižets negatīvais sižets pozitīvais sižets

Cilvēkiem pašiem Izglītības sistēmai

Vidējās aritmētiskās vērtības (mean)

+/- 0.15

+/- 0.20

Pilnā mērā

atbildīgi (5)

Nemaz nav

atbildīgi (1)

Šobrīd Latvijā daudziem cilvēkiem neklājas pārāk labi. Cik lielā mērā atbildība par to būtu jāuzņemas katrai no sekojošām cilvēku grupām?TV kanālu ziņu skatītāju atbildes

* t-tests, p < 0,05

*

*

Cik lielā mērā Latvija ir šāda?

2.63

2.85

1.78

1.97

1.25

1.50

1.75

2.00

2.25

2.50

2.75

3.00

Negatīvais sižets Pozitīvais sižets Negatīvais sižets Pozitīvais sižets

Latvija ir laba vieta kur dzīvot Latvija ir laba vieta kur strādāt

Vidējās aritmētiskās vērtības (mean)

Pilnā mērā (5)

Nemaz (1)

Cik lielā mērā Latviju šajos laikos raksturo katrs no sekojošajiem raksturojumiem?TV kanālu ziņu skatītāju atbildes

+/- 0.22

+/- 0.19

*

*

* t-tests, p < 0,05

Kā jūtas TV ziņu skatītāji?

2.89

2.46

2.31

3.05

2.62

2.17

2.00

2.20

2.40

2.60

2.80

3.00

3.20

3.40

stiprs patīkami satraukts vainīgs

Negatīvais sižets

Pozitīvais sižets

Vidējās aritmētiskās vērtības (mean)

Cik bieži Jūs šādi esat juties pēdējo dienu laikā?

Ļoti bieži (5)

Nemaz/ ļoti reti

(1)

+/- 0.15

+/- 0.14

+/- 0.16

* t-tests, p < 0,05

*

*

*

3.5

8.1

54.8

54.7

37.5

34.0

4.2

3.2

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Negatīvais sižets

Pozitīvais sižets

Pilnībā spējat ietekmēt

Drīzāk spējat ietekmēt

Drīzāk nespējat ietekmēt

Nemaz nespējat ietekmēt

Kā Jums šķiet, cik lielā mērā Jūs esat savas dzīves noteicējs? Cik lielā mērā Jūs spējat ietekmēt to, kas ar Jums notiek Jūsu dzīvē?TV kanālu ziņu skatītāju atbildes (%)

2.42

2.32

2.00

2.20

2.40

2.60

2.80

Negatīvais sižets Pozitīvais sižets

Kā Jums šķiet, cik lielā mērā Jūs esat savas dzīves noteicējs? Cik lielā mērā Jūs spējat ietekmēt to, kas ar Jums notiek Jūsu dzīvē?TV kanālu ziņu skatītāju atbildes (%)

Vidējās aritmētiskās vērtības (mean)

Drīzāk spējat/

Pilnībā spējat ietekmēt

Drīzāk nespējat/

Pilnībā nespējat ietekmēt

+/- 0.10

Cik lielā mērā TV ziņu skatītāji ir savas dzīves noteicēji?

*

* t-tests, p < 0,05

Konstatētās atšķirības viedokļos/ vērtējumos ir sekojošas:1. Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā

grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka atbildība par to, ka patlaban daudziem cilvēkiem neklājas labi, būtu jāuzņemas:

• cilvēkiem pašiem• izglītības sistēmai

2. Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka…

• Latvija ir laba vieta kur dzīvot• Latvija ir laba vieta kur strādāt

3. Grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar slikto ziņu, ir atzinusi, ka viņi paši ir savas dzīves noteicēji un spēj ietekmēt to, kas ar viņiem notiek viņu dzīvēs.

4. Grupas, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „stipri” un „patīkami satraukti”

5. Savukārt grupas, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „vainīgi”.

Secinājumi

Secinājumi

Šī eksperimenta rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības grupu atbildēs uz atsevišķiem anketas jautājumiem. Tātad var apgalvot, ka hipotēze, ka mediju saturs atstāj iespaidu uz to kā jūtas, domā un redz pasauli mediju patērētāji, uz viņu gatavību pašiem kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai vai tieši otrādi neko nedarīt, IR PIERĀDĪTA!

Paldies par uzmanību!