mtargmneli da redaqtori: guri sengelaia, xatuna turmanize ... - operatori.pdf · amastan ukve...
TRANSCRIPT
1
mTargmneli da redaqtori: guri Sengelaia, xaTuna TurmaniZe
m. m. volineci
Pprofesia _ operatori
interesTa mravalferovnebidan gamomdinare, SegviZlia, xmamaRla vTqvaT, rom
dadamiwasa Tu kosmosSi ar darCenila mniSvnelovani movlena, romelic kinosa da
televiziis YyuradRebis centrSi ar moxvedrila _ iqneba es politikuri,
samecniero_ popularuli, kulturuli Tu samewarmeo procesi. Ffoto, kino,
satelevizio Tu dokumentur nawarmoebebSi SegviZlia, davtkbeT Cvens irgvliv
arsebuli samyaros auwereli silamaziT, ciuri planetebis grandiozulobiT Tu
umcires mikrobTa samyaroTi.
aRsaniSnavia, rom rig seriozul samecniero TemebSi kino da televizia kvle-
vis warmoebisTvis erT-erT aucilebel instrumentad iqca, romelTa gareSec
SeuZlebeli iqneboda ama Tu im aRmoCenis gakeTeba. marTalia am SemTxvevaSi
gamoiyeneba gadaRebis specialuri meTodebi, magram am meTodebs am SemTxvevaSic
operatori asrulebs!
televiziis interesTa sfero Janruli TvalsazrisiT amouwuravia _ aq gvxvde-
ba rogorc informaciul-analitikuri gadacemebis sxvadasxva saxeoba, aseve
samecniero- SemecnebiTi programebi da dokumenturi filmebi, koncertebi da
musikaluri Souebi, Teatraluri speqtaklebi Tu mxatvruli filmebi. satelevizio
nawarmoebis avtorebi mayurebels ukavSirdebian teleekranis saSualebiT. swored
teleekranidan gvawvdian avtorebi informacias garkveuli movlenis Sesaxeb da
amisaTvis iyeneben xmas da gamosaxulebas.
televizia es aris audiovizualuri xelovneba. Tumca, am bolo dros, aq
dominirebs sityva. gadacemaTa umravlesoba, romelTac miniWebuli aqvT Toq-Sous
statusi, Tavisi arsiT nel-nela emsgavseba radiogadacemas. Mmas SeiZleba vusminoT
daxuWuli TvalebiT. am SemTxvevaSi maT avtorebs, mgoni, aviwydebaT rom
televizia _ cqeradi xelovnebaa.
Nnebismieri satelevizio produqtis SeqmnaSi, iqneba es siuJeti, narkvevi,
gadacema Tu filmi, monawileobs SemoqmedebiTi koleqtivi: reJisori, operatori,
scenaristi, mxatvari da a.S. miuxedavad imisa, rom operatori ZiriTadad muSaobs
garkveuli adamianebis miTiTebiT, mayurebeli ekranidan uyurebs swored imas, rac
dainaxa, SeigrZno da daafiqsira operatorma. Ffilmis Tu gadacemis gamomsaxvelo-
biTi nawili, romlis avtoric gaxlavT operatori, warmoadgens umniSvnelovanes
elements, riTac ganisazRvreba nawarmoebis mxatvruli Rirebuleba. Aamitom
operatoris profesias udidesi mniSvneloba aqvs satelevizio Tu kino cxovreba-
Si. “ erTxel nanaxi sjobs, aTasjer mosmenils’’ am uZveles andazas dRes mecnieru-
li dasabuTeba gaaCnia. Mmecnierebma daamtkices, rom Cvens irgvliv arsebuli
samyaros Sesaxeb informaciis 80% Cven viRebT mxedvelobis meSveobiT. xolo kino
da televizia mayurebels esaubreba swored gamosaxulebis saSualebiT. aqedan
gamomdinareobs bunebrivi moTxovnileba operatoris xarisxiani da maRalkvali-
ficiuri momzadebisa.
Nnebismieri satelevizio gadacemis Tu mxatvruli filmis momzadebis procesi,
rogorc wesi, scenariT iwyeba. miiRebs ra mza scenars, reJisori yuradRebiT
ekideba rogorc momavali filmis dramaturgiul Rirsebas, aseve literaturul
enas, mxatvrulobas. arc Tu iSviTad, reJisorebi Tavad weren scenars momavali
nawarmoebisTvis.
reJisori gaxlavT ZiriTadi figura kinoSi, Teatrsa Tu televiziaSi, romel-
ic saTaveSi udgas da sworad warmarTavs SemoqmedebiTi koleqtivis muSaobas. is
2
unda iyos mravalmxriv ganaTlebuli da, amavdroulad, RvTiuri niWiT dajildove-
buli pirovneba. Mmetad mniSvnelovania, hqondes cxovrebiseuli gamocdileba. Mmas
TanamSromloba uwevs sxvadasxva SemoqmedebiTi profesiis adamianebTan: scena-
ristTan, operatorTan, mxatvarTan, kompozitorTan, memontaJesTan, msaxiobTan an
telewamyvanTan da a.S. aqedan gamomdinare, reJisoris “palitra’’ metad mravalfe-
rovania da igi valdebulia, kargad icnobdes am “palitris” TiToeul fers.
*scenari es aris literaturuli safuZveli nebismieri filmisTvis, iqneba es 15
wamiani reklama Tu 200 seriani sapnis opera. scenari damouikidebeli dramaturgi-
uli nawarmoebia. Aamitom dramaturgis talantze bevradaa damokidebuli
momavali filmis mxatvruli Rirebuleba. Aarsebobs cudi filmebi da gadacemebi,
romlebic Seqmnilia kargi scenaris mixedviT, magram ar arsebobs maRalmxatvruli
nawarmoebi, romelic dafuZnebulia cud scenarze.
*msaxiobis ostatoba. reJisori valdebulia, flobdes msaxiobis ostatobas.
Mman Zirfesvianad da misaxvedrad, gasagebad unda ganumartos msaxiobs davaleba,
xolo aucileblobis SemTxvevaSi uCvenos kidec vizualurad rolis Sesrulebis
xerxi. DamasTan, es axsna-ganmarteba imdenad taqtianad unda miawodos msaxiobs,
rom ar awyeninos mas.
*gamosaxuleba. gamomsaxvelobiTi xelovnebis istoria reJisorisTvis unda
iyos rogorc gadaSlili wigni. televizia gaxlavT audiovizualuri xelovneba,
magram plastiuri gamosaxulebis miReba ekranze SeuZlebelia, Tuki ar vicnobT
msoflio saxviT da skulpturul xelovnebas, ar vecnobiT da viTavisebT
novaciebs foto da kino industriaSi. Ees codna aucilebelia reJisorisTvis,
raTa igi Tanabar mdgomareobaSi aRmoCndes _ mxatvarTan da operatorTan, raTa
sworad dausaxos maT gamomsaxvelobiT- mxatvruli amocanebi da profesionalu-
rad Seafasos maTi Sesruleba.
*musika. reJisori valdebulia kargad esmodes da grZnobdes musikas. xolo
musika es mTeli samyaroa. muSaobs ra kompozitorTan an musikalur gamformebel-
Tan, man zustad unda miuTiTos, rogori musika unda daiweros an SeirCes
filmisTvis. sabolood, swored reJisorma unda Seafasos, miesadageba Tu ara es
Tu is musikaluri fragmenti mis nawarmoebs.
*montaJi. xelovnebis sxva saxeobebisgan gansxvavebiT, kinosa da televizias
gaaCnia unikaluri SesaZlebloba _ manipulireba moaxdinos droSi, moqmedebasa da
arealSi. flobs ra montaJis xelovnebas, reJisors saSualeba eZleva, SekumSos,
ganavrcos, daanawevros dro da areali da Seqmnas ekranze misTvis saWiro tempi da
ritmi.
Ddokumenturi filmis reJisorma dawvrilebiT unda Seiswavlos masala, romlis
safuZvelzec unda Seqmnas telenawarmoebi, gaecnos mis gmirebs, maT muSaobas da
cxovrebs. reJisoris komunikabeluroba, wrfeli damokidebuleba filmis gmirebTan
aucileblad iZleva sasurvel Sedegs. aseTi reJisoris xelmZRvanelobiT gakeTebul
gadacemaSiAadamianebi kameris win gacilebiT gaxsnilebi arian da Tavs komfor-
tulad grZnoben. simarTle, bunebrioba da gulaxdiloba _ swored amas iTxovs
mayurebeli telenawarmoebidan.
Ffilmis gadaRebis momzadebisas reJisorma mxatvarTan da operatorTan erTad
guldasmiT unda SearCios bunebrivi interieri da ganaTeba. Pparalelurad xdeba
msaxiobTa mowveva kastingze, mxatvari qmnis dekoraciis eskizebs, ikereba
kostiumebi, irCeva rekviziti, iwereba musika da a.S. literaturuli scenaris
safuZvelze reJisori wers sareJisoro scenars, ris Semdegac mxatvarTan da
operatorTan erTad keTdeba kadrireba, ixateba momavali filmis TiToeuli
kadri, muSavdeba mizanscena da gamosaxulebis masStabi. kadrireba gaxlavT
operatoris eqsplikaciis safuZveli, sadac operatori winaswar gegmavs (moxazavs)
TiToeuli epizodisa da mTlianad filmis mxatvrul-gamomsaxvelobiT gadawyve-
tas. eqsplikaciaSi mieTiTeba tonaloba, qoloriti, kompozicia, optika,
operatoruli xerxebi, damxmare teqnika dea a.S.
3
Yyoveli epizodis gadawyveta xdeba gansazRvruli stilisturi maneriT, es
iqneba gawonasworebuli kompozicia Tu dinamiuri kamera, saerTo xedze gaTvli-
li mizanscenebi, Sidakadruli montaJi Tu epizodi, romelic eqvemdebareba
gadaRebisSemdgom montaJs da Sedgeba saerTo, saSualo da msxvili xedebisgan.
Ffriad mniSvnelovania, reJisori kargad erkveodes operatoris ostatobaSi.
Mmxolod am SemTxvevaSi SeeZleba mas, misces konkretuli miTiTebebi ama Tu im
kadris, epizodis Tu saerTod filmis gamomsaxvelobiTi amocanebis Sesasruleb-
lad. amasTan, arc Tu umniSvneloa, ras SemogvTavazebs operatori reJisoruli
koncefciis garda. urTierTTanamSromlobis Sedegad ki ibadeba momavali filmis
proeqti. TiToeul kadrze dawvrilebiT mieTiTeba yvela aucilebeli komponenti,
rac saWiro iqneba am kadris gadasaRebad. Ees aris msaxiobTa da statistTa
raodenoba da vinaoba, teqnikuri saSualebebis CamonaTvali, ganaTebis xelsawyoe-
bis ganTavseba da a.S. swored aseTi SemoqmedebiTi da saorganizacio samuSaoebis
Catarebis Semdeg ityvis frangi reJisori rene kleri Semdeg frazas: “ Cemi filmi
mzad aris, darCa mxolod gadaReba”.
rasakvirvelia gadasaReb moedanze, sadac mimdinareobs SemoqmedebiTi procesi,
adgili aqvs proeqtidan garkveul gadaxvevebs, rac savsebiT normaluria. Tumca
filmis ZiriTad safuZvlad mainc rCeba reJisoris mier gakeTebuli kadrireba.
xSirad nayofieri SemoqmedebiTi TanamSromloba reJisorsa da operators
Soris filmidan filmze grZeldeba.
reJisoris SemoqmedebiTi waxnagebis vrcel CamonaTvalSi operators mxolod
erTi xazi uWiravs, Tumca operatoruli saSualebebis arsenali, risi meSveobiTac
reJisori da operatori axorcielebs SemoqmedebiT Canafiqrs, saocrad didia.
operatoris profesia dafuZnebulia codnasa da praqtikul gamocdilebaze
iseTi datvirTuli cnebebisa, rogoricaa kompozicia da sinaTle, aseve teqnikuri
disciplinebi.
*teqnikuri disciplinebi: optika, eleqtroenergia, ganaTebis teqnika, eqspono-
metria, fermcodneoba, eleqtroteqnika, gadamRebi aparatura, damxmare saopera-
toro teqnika.
satelevizio teqnika dRiTidRe ixveweba. Aam procesSi CarTulia uamravi
eleqtosaqonlis mwarmoebeli firma da specialisti. dResdReobiT videokameris
eleqtrosistema did daxmarebas uwevs operators SemoqmedebiTi samuSaoebis
CatarebaSi da uadvilebs Sromas. magaliTad, diafragmis avtomaturi gansazRvra,
ramac faqtiurad Caanacvla eqsponometri. Aaseve operatoris survilis mixedviT
advilad icvleba da narCundeba safokuso manZili gadasaReb obieqtamde. Eeleq-
truli sistema generirebas ukeTebs cisartyelas yvela fers, marTalia jerjero-
biT cota uxeSad, magram parametrebi TandaTan umjobesdeba. Mmodernizacia
ganicada gamosaxulebis konservirebis procesmac, magnituri lenti adgils uTmobs
kompaqtdiskebs, sadac xdeba gamosaxulebisa da xmis cifruli Cawera. Kkompaqt-
diskebis gamoyeneba moxmarebidan agdebs lentdamWimi meqanizmebis aucileblobas
da masTan dakavSirebul usiamovnebebs. D
damxmare teqnika _ sxvadasxva simZlavris gamnaTebeli xelsawyoebi, urika
relsebsa Tu saburavebze, saoperatoro amweebi, romlebic gansazRvraven
gamosaxulebis stabilurobas _ TandaTan ixveweba da umjobesdeba. amasTan, xSirad
maT modernizaciaSi CarTulni arian Tavad operatorebi.
gadasaRebi da damxmare teqnikis srulfasovnad floba _ operators sWirdeba
ara misi formaluri moxmarebisaTvis, aramed Tavisi SemoqmedebiTi Canafiqris
gansaviTareblad da gansaxorcieleblad.
Aaucilebelia, xazgasmiT aRiniSnos, rom kompozicia da Suqi araviTar teqni-
kur srulyofas ar emorCileba, isini mTlianad damokidebulni arian operatoris
niWsa da codnaze, raTa man dainaxos, igrZnos da gadmosces ekranze SemoqmedebiTi
Canafiqri. amasTan, operatoris profesia operatorisgan moiTxovs Tavisi
4
profesiis swavlas da srulyofas mTeli sicocxlis manZilze. rogorc we-
si,Ooperatoris ostatobis aTviseba xdeba kompoziciis kanonebis SeswavliT.
K
kompozicia
kompozicia es aris mxatvris SemoqmedebiTi iaraRi, romlis meSveobiT qmnis
igi gamokveTil, srulyofil nawarmoebs, romelsac erT mTlianobaSi mohyavs
(Tavs uyris) gamosaxulebis sxvadasxva nawilebi da mayureblis yuradRebas
warmarTavs Temis gaxsnisTvis aucilebel kalapotSi. TiToeuli kadris kompozi-
ciaSi reJisori da operatori amyareben garkveul wesrigs nawarmoebis mTavari
elementebis aRqmisTvis, umorCileben damatebiT elementebs mTavar elementebs,
riTac mayureblis yuradRebis koncentrireba xdeba swored am mTavarze.
“arsebobs saerTo xedva, da amasTan arsebobs mxatvruli xedva. Mmxatvruli
xedvis gareSe xelovneba ver iarsebebs.” – v.favorski.
“kompozicia es aris mxatvris SemoqmedebiTi procesi, sakuTari azris sxva-
TaTvis gadacemis xelovneba”- mile.
Kkompoziciis kanonad unda CaiTvalos ucilobeli gageba imisa, Tu ra uswreb-
da win asaxul moments da rogor gagrZeldeba igi, ra SeiZleba mohyves mas.
suraTis, kadris fotografiis nebismieri wami asaxavs moZraobis nakadidan
daWeril moments. es moZraoba fotografiasa da mxatvrul tiloze danawevrebu-
lia. videorgolSi ki seleqciurad aris awyobili kadrebis jaWviT da sulac ar
aris aucilebeli, zustad asaxavdes moZraobis process.
cxovrebis romelime fragmentis foto Tu mxatvrul suraTze aRbeWdvisas,
xelovani irCevs swored iseT moments, romelic gansakuTrebuli siZlieriT
imoqmedebs mayureblis emociur aRqmaze ( emo-
ciebze).
kadri
dResdReobiT televiziaSi gamoiyeneba kadris
formati Semdegi SefardebiT 4:3 (1,33:1). Ees Tana-
fardoba axlosaa Lleonardo da vinCis mier Semo-
Rebul cnebasTan “ oqros kveTa” _ 4:2,5. igi ga-
moiTvleba Semdegi formuliT
a/x=x/a-x. sadac a –mocemuli naWeria, formatis si-
gane, x- ki kadris saZiebeli simaRle.
X aris saSualo ariTmetikuli naWris saerTo
sigrZesa da narCens Soris (a-x). gverdebis Tanafar-
doba _ 4:2,5 an 8:5 an 16:10 aris swored oqros kveTa.
Cvens cxovrebaSi Zalian bevri nivTia Semosuli msgavsi TanafardobiT, ra-
sac verc ki vamCnevT. magaliTisTvis gamodgeba rveulis, Cemodnis, asoebis
proporciebi.
kinematografiaSi gamoiyeneba sxva formatis kadrebic.
*farToekraniani kadri, romelic miiReba anamorfotuli optikuri wana-
zardisgan _ 1,85:1 an 2,35:1.
*farToformatuli kadri (lenti-70mm) _ 2,62:1.
Kkadris gverdebis, kideebis saukeTeso Tanafardobis Zieba aixsneba imiT,
rom Cven samyaros ori TvaliT vuyurebT da danaxul sivrces horizonta-
lurad ufro didi masStabiT aRviqvamT, vidre vertikalurad.
rodesac T. edisoni eZiebda kadris formats kinematografisTvis, man “ga-
daaTvaliera” daaxloebiT 255 mxatvruli tilo. maTi umravlesoba jdeboda
formatSi, romelic axlos iyo oqros kveTasTan. Dda bolos SerCeul iqna
kadri siganisa da simaRlis TanafardobiT 8:5.
5
mogvianebiT xmis “gaCenis” gamo, saWiro gaxda kadridan gamoyofiliyo gark-
veuli nawili xmis bilikisaTvis da kadrmac miiRo dRevandeli formati 4:3.
amasTan ukve damuSavebulia kadris formati 16:9, rac miaxloebulia oqros kveTis
parameterTan 16:10. es aris umaRlesi simkveTris mqone satelevizio formati, sadac
xazebis sixSire Seadgens 1250. Tumca teqnikuri revolucia grZeldeba da albaT,
xval kidev axal sityvas ityvis igi tele-kino industriaSi.
Aaqedan gamomdinare, saqme gvaqvs kadris universalur formatTan da mxatvre-
bisgan gansxvavebiT, misi Secvla ar ZalgviZs.
Ees formati unda pasuxobdes garkveul moTxovnebs:
1) kadris suraTul sibrtyeze kargad unda iyos ganTavsebuli aqtioruli
mizanscenebi rogorc dekoraciebSi, aseve naturaze.
2) kadrSi unda “jdebodes” saerTo, saSualo da msxvili xedebi.
3) Kkadris formatSi warmatebulad unda iqnas komponirebuli qalaqisa da
soflis peizaJebi.
4) Kkadris formati saSualebas unda iZleodes, gadaReba iwarmoos rogorc
stacionaluri, aseve moZravi kameriT.
5)Dda bolos, formatma unda uzrunvelyos mayureblis mier rogorc calkeuli
kadris saukeTeso aRqma, aseve mTeli filmis gamomsaxvelobiT-montaJuri
Sinaarsisa, romelic uamravi samontaJoO kadrisgan Sedgeba.
Ppraqtika gviCvenebs, rom dRevandeli formati akmayofilebs yvela zemoTCa-
moTvlil moTxovnas.
Kkadris Semadgenloba es aris uwyvetad ganviTarebadi qmedeba. gamosaxuleba
Tavis TavSi iTvaliswinebs, itevs, rogorc literaturis TxrobiT Sinaarss, aseve
saxviTi xelovnebis plastikas. anu moTxrobas da Cvenebas. TiToeul kadrs unda
hqondes zusti azri_ gansazRvruli Sinaarsi, mayureblisaTvis advilad aRsaqmeli.
Ddidi mwerlis mier dawerili frazis mTavari Rirebuleba mdgomareobs sityvaTa
zust SerCevaSi azris gadmosacemad da am sityvebis yvelaze gamomxatvelad,
mravlismTqmelad ganTavsebaSi. Aanalogiurad, kadris Rirebuleba damokidebulia
komponentTa sworad, naTlad SerCevaze, maT gamomsaxvelad ganTavsebaze. Aam
gamomsaxvelobiTi xerxebis saSualebiT gadaecema mayurebels reJisorisa da
operatoris Canafiqri.
Ooperatoris profesiaSi “kadris kompoziciis” cneba garkveulwilad gansxvav-
deba mxatvris tilosTan dakavSirebul kompoziciis cnebisgan.
Mmxatvari Tavisuflad operirebs garesamyaroSi arsebuli sagnebiT, igi TviT-
neburad, Tavisuflad aTavsebs maT sakuTari naxatis kompoziciaSi. Mmas SeuZlia
“gadaitanos” an saerTod gaaqros saxli, xe da sxva obieqtebi, raTa miiRos ufro
STambeWdavi kompozicia. Mmas SeuZlia, raime movlena an warmosaxvis sagani
tiloze gadmoitanos mxolod sakuTar maxsovrobasa da fantaziaze dayrdnobiT.
suraTis Seqmnisas SeuZlia gaaerTianos mravali dRis dakvirvebis Sedegi, SearCios
ufro saintereso ganaTeba da feri, gamoiyenebs ra winaswar gakeTebul monaxazebs
da etiudebs.
operatori, romelic asaxavs dadgmul kompozicias, portrets, naturmorts,
mravalfigurul scenas, aseve Tavisufalia Tavis SemoqmedebiT muSaobaSi. Mmas,
rogorc mxatvars, SeuZlia, SemoqmedebiTad gadaancvlos obieqtebi kompoziciur
velze, raTa miiRos ukeTesi gamosaxuleba. Tumca, roca saqme gvaqvs peizaJis an
bunebrivi interieris gadaRebasTan, mxatvrisgan gansxvavebiT, operatori
moklebulia msgavs Tavisuflebas. am SemTxvevaSi mas mxolod isRa rCeba, SearCios
gadaRebis saukeTeso wertili, CanafiqrisTvis saWiro ganaTeba, daelodos
atmosferuli pirobebis saTanado mdgomareobas. Mxolod amis Semdeg SeuZlia mas
dasaxuli amocanis ganxorcieleba.
Kkidev ufro SezRudulia operatori Tavis qmedebaSi reportaJuli gadaRebis
dros. movlena mimdinareobs amindisa da ganaTebis damoukideblad. amis miuxedavad,
6
operatorma orientireba unda moaxdinos da SeZlos, gadaiRos movlena kompozi-
ciurad da ganaTebis mxrivac gamomsaxvelobiTad.
Kkadris komponirebisas, umorCilebs ra Tavis muSaobas ekranze gamosaxulebis
miRebis saorganizacio sakiTxebs, operatorma ramdenime amocana unda gadaWras
Tanadroulad:
1)ipovos saukeTeso gadaRebis wertili. es niSnavs, rom ganisazRvros kameris
adgilmdebareobis koordinatebi sami veqtoriT _ manZili obieqtamde, horizon-
taluri da vertikaluri mdebareoba.
2) SearCios optika _ obieqtivis gansazRvruli xedvis kuTxe. Aamazea damokide-
buli ara mxolod saganTa masStaburi Tanafardoba, aramed kadris perspeqtivis
gadmocemis xasiaTi.
3)SearCios obieqtis ganaTeba, riTac uzrunvelyofs, saukeTesod gadmosces
saganTa forma da faqtura.
4) gansazRvros momavali gamosaxulebis feri da Suqtonaluri xasiaTi.
5)gadawyvitos romeli saoperatoro xerxi gamoiyenos ama Tu im kadris gada-
saRebad_ statiuri xedi, panorama, miaxloeba, daSoreba, moZraobaSi gadaReba da
a.S. amavdroulad unda ganisazRvros am xerxebis temporitmuli parametrebi.
swored operatoris muSaobis Sedegad eqmneba mayurebels warmodgena saganTa
formasa da faqturaze, aseve brtyeli ekranis sivrcobriv siRrmeze.
Kkadri _ es aris filmis, Canaxatis, siuJetis ZiriTadi elementi, misi sa-
damdgmelo, gadasaRebi da samontaJo erTeuli. Ees aris aso, sityva montaJur
frazaSi. TiToeuli kadri warmoadgens erT mTlianobas da misi Sinaarsi sruliad
aris Cateuli masSi.
Kkadris Sinaarsi da daniSnuleba pirdapir ar aris damokidebuli mis adgilmde-
bareobaze montaJur rigSi. Kkadrebis amaTu im kombinaciiT urTierTdakavSirebiT,
SeiZleba, Camoyalibdes absoluturad gansxvavebuli ganwyoba da SegrZneba.
magaliTad, v.pudovkinma erTidaigive kadri (mSvidad mdgomi mamakacis portreti)
gamoiyena or sxvadasxva epizodSi: qorwilis scena da dakrZalvis scena. Dda orive
scenaSi mSvenivrad Cajda. Aasevea mweralic, srulyofili frazis misaRebad igi
mravaljer ucvlis adgils sityvebs. Uufro martivi magaliTi, erTidaigive aso-
bgerebis meSveobiT SegviZlia, SevadginoT azrobrivad absoluturad gansxvavebu-
li sityvebi.
Ggamosaxuleba ekranze _ es aris, pirvel rigSi, informaciis wyaro. Tumca
kadris kompoziciis agebisas operatori zrunavs ara mxolod imaze, rom
mayureblamde miitanos SiSveli informacia. Mmisi Semoqmedebis mTavari kanoni
(azri) aris _ TiToeuli kadris gamomsaxvelobiTi mxare.
Eekranze xarisxiani gamosaxulebis misaRebad operatorma unda gaiTvaliswinos
mTeli rigi moTxovnebi:
*gamokveTili formebi
saganTa gaurkveveli formebi ekranze xels uSlis kadris Sinaarsis an masSi
mimdinare moqmedebis aRqmas. xolo zedmetad garTulebuli formebi, gadatvirTu-
li kompozicia, tonTa da ferTa simWaxe iwvevs mkveTr gaRizianebas da aseve
uSlis xels mayurebels _ aRiqvas kadri.
*kadris Sinaarsis kiTxvadoba
Aarasworia imis mtkiceba, rom mayurebelma Tavad unda airCios yuradRebis
obieqti ekranze nanaxi gamosaxulebidan. roca damTvalierebeli dascqeris
mxatvris namuSevars, igi TviTon gansazRvravs, raze gaamaxvilos yuradReba
Tavdapirvelad, Semdeg saiT gadainacvlos da ra datovos yuradRebis miRma.
Ooperatori kadrSi ise uyris Tavs obieqtebs, rom mayurebelma advilad gaarCios
misi SinaarSi. Nnawarmoebis avtorebis amocanaa _ mTlianad daipyron mayureblis
yuradReba.
7
moqmed gmirTa, saganTa, faqturaTa swrafad Secnoba aucileblobas warmoad-
gens kinosa da televiziaSi, radgan TiToeuli kadri ekranze demonstrirdeba
drois gansazRvrul monakveTSi.
Fferwerul namuSevars, skulpturas, grafikas, fotografias Cven SegviZlia
vuyuroT da vukirkitoT drois SeuzRudavad. xolo kinosa da televiziaSi
“gvaiZuleben” fragmenti aRviqvaT drois gansazRvrul monakveTSi. Kkompozitoris
mier Seqmnili musikaluri fragmentisa da reJisoris mier montirebuli fragmen-
tis Sexameba aq naTlad Cans. SemTxveviTi ar aris, rom bevri epizodi montaJdeba
musikis TanxlebiT, anu montaJuri frazis agebisas gamoiyeneba temporitmi da
musikaluri nawarmoebis tonaloba.
rac ufro rTulia kadris kompozicia da Sinaarsi, miT ufro didi dro sWirde-
ba mayurebels misi aRqmisTvis. rac martivi da naTelia kadris Sinaarsi, miT
naklebi dro eTmoba mas ekranze. ra Tqma unda, reJisors ufleba aqvs, gaazrebulad
Seeqmnas qronometraJis mixedviT mokle montaJuri fraza da amavdroulad kadri
iyos metad datvirTuli Sinaarsis mixeedviT. magaliTad, moqmedi gmiri wamierad
SeaRebs kars foiedan saaqto darbazSi, xedavs uamrav Tavmoyril adamians da
maSinve mixuravs kars. Kkadris Sinaarsia _ gviCvenos, rom darbazi savsea da
amisTvis sulac ar aris saWiro dagvanaxos TiToeuli stumris saxe calcalke.
*epizodebisa da Tavad filmebis gamomsaxvelobiT-montaJuri konstruqciis
logikuroba.
Ees, ZiriTadad, reJisoris amocanaa, Tumca, operatori valdebulia, uzrunve-
lyos kadrebs Soris logikuri, optikuri, tonaluri, qolorituli kavSiri,
radgan aseTi kavSirebis ararseboba aiZulebs mayurebels, daZabos Tavisi
warmosaxva, rac iwvevs daRlas da yuradRebis gafantvas.
Kkadri ar unda iyos gadatvirTuli meorexarisxovani detalebiT, kadris
kompoziciuri da Suqtonaluri centri aucileblad unda emTxveodes siuJetur-
azrobriv centrs. Mmayureblis yuradReba swored masze unda iyos koncentrirebu-
li. Mmayureblis yuradRebis dasapyrobad da kadris arsebiTi mniSvnelobisTvis
xazgasasmelad xSirad gamoiyeneba Suqtonaluri aqcenti. anu kadris mTavari
obieqtis simkveTris amaRleba.
amasTan gasaTvaliswinebelia, rom sinaTlis efeqtma ar unda “gadafaros”
figurebi da sagnebi, raTa kadri ar gaxdes monoturi da mosawyeni.
“kompozicia unda iyos daundobeli” _ s.ezenSteini.
Ddidi reJisoris es sityvebi dResac aqtualuria. samwuxarod, Sromatevadi
samuSaoebi, nawilobriv akninebs SemoqmedebiTi muSaobis moTxovnilebas kadris
kompoziciisadmi, misi gamomsaxvelobiTi, mxatvruli safuZvlisadmi.
xSirad vawydebiT arasaTanadod, gauazreblad Tavmoyril kadrebs,
scenebs.kompoziciis “dabinZureba” ki arcTu mcire zians ayenebs epizods da
mTliand films. cxovrebiseuli situaciebis mravalricxovneba, romelic aisaxeba
mxatvrul nawarmoebebSi, warmoSobs kompoziciur gadawyvetaTa mravalsaxeobas.
Tumca, SesaZlebelia, gamovyoT gamosaxulebis gadmocemis xerxebi da meTodebi,
romelTac saerTo saxasiaTo niSnebi gaaCnia. iseT mravlismomcvel disciplinas,
rogoricaa kompozicia,uamravi Sesatyvisi aqvs. ganvixiloT ramdenime maTgani.
M
mdgradi (gawonasworebuli) da aramdgradi (gauwonasworebeli) kompozicia
Mmdgradi kompozicia, Tavisi konstruqciiT, kadrs warmogvidgens rogorc
saswors, sadac gamosaxulebis marjvena da marcxena nawilebi gawonasworebulia.
aseTi kompoziciis dros gamosaxulebis horizontaluri da vertikaluri xazebi
kadris CarCos, napirebis paraleluria (imeorebs).
8
ferweraSi Cven gvxvdeba e.w. daxuruli
kompozicia, rodesac personaJTa moZraoba, Jestebi,
mzera mimarTulia suraTis siRrmisken. Fferweruli
namuSevris fragmentebad danawevrebis dros
(gadaRebisTvis dasakadrireblad) Cven miviRebT
ramdenime Ria kompozicias, rodesac personaJTa
mzera da Jestebi kadris CarCoebs gascildeba, rac
iTvaliswinebs maT momaval montaJs.
Ggawonasworebuli kompoziciis yvelaze naTeli
magaliTia statiuri xedis horizontaluri ageba,
roca horizontalebi imeoreben ra kadris CarCos,
ar gadaikveTeba vertikalebiT, rac aZlierebs sivrcis sifarToves, romelic
kadris CarCos scildeba. Ees SeiZleba iyos Tvaluwvdeneli stepebi an Tovlis
udabnoebi.
kadrSi SeiZleba ganTavsdes statiuri
sagnebi, ganviTardes moZraoba, magram yvela
SemTxvevaSi, es iqneba mSvidi,
gawonasworebuli gamosaxuleba, moklebuli
mkveTr dinamiur maCveneblebs.
Cven viciT, rom ekranze muqi, Savi masa
nacrisferTan SedarebiT aRiqmeba, rogorc
ufro mZime. Aaqedan gamomdinare, TiTqos
martivad vaskvniT, rom kadris marcxena
nawilSi arsebuli muqi masa unda
gawonaswordes an nacrisferi, ruxi masiT an Tanabari zomis muqi masiT. Nnax.2
Mmagram, roogorc aRmoCnda, sinamdvileSi
saqme gacilebiT rTuladaa. Nnax3
Kkaci zis fanjarasTan moZrav matarebelSi.
Mmisi figura muqia, naxevarsilueturi da naTlad
gadawonis kadris marjvena nawils _ fanjaras,
sadac gaielveben xeebi, mindvrebi, Senobebi.
Ffanjara naTelia, msubuqi da “woniT” ver jobnis
kadris marcxena nawils, formalurad ver sjobnis.
sinamdvileSi ki _ fanjaraSi mimdinare moZraoba,
gaelvebuli peizaJebi, mniSvnelovnad
awonasworebs, abalansebs am kadrs.
Semdegi magaliTi. zRvis piras dgas kaci. zRva mSvidia da carieli. Kkaci
iyureba Sors, elodeba navis gamoCenas. Kkompoziciidan Cans, rom kadris marjvena
nawili, sadac kaci dgas, gadatvirTulia da aqedan gamomdinare, kadri TiTqos
gauwonasworebelia (nax4). magram daZabuli molodini, romelic mayurebelzec
gadmodis, warmoadgens faqtors, romelic Caanacvlebs arasakmaris
gamawonasworebel masas kadris marcxena nawilSi. gansazRvros am molodinis
xangrZlivoba, dro _ es reJisoris amocanaa, Tu
navi Zalian male gamoCnda, maSin
mayureblis daZabuloba
arasakmarisi iqneba, magram Tu
molodini Zalian didxans
gagrZelda, maSin daZabuloba
saerTod daecema, radagan
mayurebeli, ubralod, daiRleba
molodiniT.(nax5)
Kkidev erTi magaliTi. Kkadris
marcxena nawilSi ganTavsebulia
9
qali, romlis mzera mimarTulia
marjvniv _ mobibine puris yanisken.
Tavidan gveCveneba, rom kadrSi
wonasworoba daucvelia, radgan qalis
figura aWarbebs kadis marjvena nawils.
sinamdvileSi ki, swori tonaluri
Sefardebis pirobebSi _ adamianis muqi
masa da mindvris vrceli, naTeli masa _
mayureblis mzera mTavari gmiris
mzeras mihyveba da TiTqos vrcel
mindors mTavari gmiris TvalebiT
“aRiqvams”. swored es mzera iqneba
gamawonasworebeli faqtori.
“wonasworoba ar aris mxolod saganTa da tonalur laqaTa Tanabari
gadanawileba suraTebriv sibrtyeze, aramed upirvelesad igi warmoadgens
STabeWdilebis azrobriv dasasruls da erTianobas. Aaqedan gamomdinareobs is, rom
wonasworoba pirdapiri gagebiT SeiZleba iyos aramdgradi, magram gamosaxuleba
miviRoT dasrulebuli da mTliani,
Sekruli”. _ i.ekelCiki.
zogjer kompoziciuri
wonasworoba aRwevs mezobeli
kadrebis Tanafardobasac.
Kkompoziciis wonasworobis
darRveva mayurebelze moqmedebs,
rogorc SemaSfoTebeli faqtori
filmis personaJis bedis irgvliv.
ferweraSi aramdgradi
kompoziciebi gadadis mdgrad
kompoziciaSi garkveuli xerxebis
meoxebiT, sadac moqmedeba
gadmoicema diagonaluri
dominantebis meSveobiT.
Mmag: v.surikovis “boiaris asuli morozova” (nax.6). marxilis swrafi moZraoba,
sadac zis alanZuli morozova, xdeba diagonalze marjvnidan marcxniv. Mmarxilis
moZraobis siswrafe gamokveTilia mis gverdiT morbenali biWis figuris
saSualebiT. suraTi gawonasworebulia marjvniv da marcxniv ganTavsebuli xalxis
masebiT.
Mmeore magaliTi: repinis “jvriT svla kurskis guberniaSi”. suraTSi moZraoba
mimarTulia or paralelur diagonalze. xalxis mTavari masa moZraobs pirdapir
marjvena dabla kuTxisken. Mmeore mcirericxovani jgufi, kuzianis winamZRolobiT
moZraobs mcire diagonalze suraTis qveda kidis centrisken.
Ees mZlavri moZraoba gawonasworebulia ramdenime uZravi mxedriT da suraTis
marcxena nawilisken dadablebuli gorakis moxazulobiT.
i.priaSnikovis “carielebi”. suraTze moZraoba agebulia or Semxvedr,
urTierTgadamkveT diagonalze. Mmdgrad kadrSic ki diagonaluri dominanti
uzrunvelyofs kadrSi dinamikis Seqmnas.
10
Ddaxrilobis diagonali, romelic mimarTulia kadris sazRvrisaken, aqtiurad
angrevs statikas da advilad ipyrobs yuradRebas. Ddiagonali aramarto aZlierebs
moZraobis STabeWdilebas, aramed igi flobs Zalas, warmarTos mayureblis mzera
siRrmisken. Ddiagonalze moZraobisas obieqti izrdeba an mcirdeba masStabSi. es
garemoeba saSualebas iZleva, kinosa da televiziaSi aqtiurad gamoviyenoT
ekranis moculoba moZraobis gadmosacemad.
moZraobis eqspresia SeiZleba gaZlierdes an Semcirdes Sesabamisad mokle da
grZelfokusiani optikis gamoyenebisas. zogjer aramdgradi kompozicia, ar iyenebs
ra diagonals, warmoiqmneba siuJetur-azrobrivi centris da kadris kidis
SerwymiT. Mmag: moqmedi gmiris msxvili xediT ganTavseba kadris gverdiTA
zRvarTan, xazs usvams mis diskomfortul, mouwesrigebel, arasaxarbielo
mdgomareobas. Nnax9
simetria
Cvens cxovrebaSi simetriis uamravi magaliTi gvxvdeba. simetriulia fifqi,
pepela, kristali. garkveuli xarisxiT simetriulia foToli, xe, adamiani.
SeiniSneba simetriisken swrafva arqiteqturul qmnilebebSi _ qoxidan dawyebuli
klasikuri, mdidruli saxliT damTavrebuli. simetriuli kadri kompoziciis
mixedviT mudam mdgradi, gawonasworebulia da qmnis harmoniis, simSvidis
STabeWdilebas. simetriuli kadris aRsaqmelad mayurebels naklebi dro sWirdeba,
vidre asimetriulisa. kadris marjvena da marcxena nawilebSi ganTavsebuli
informacia Tanabaria, swored amis gamo aRiqvams mas mayuerebeli swrafad.
A
asimetria
asimetriuli kompozicia qaosis, daulageblobis, SfoTvis STabeWdilebas
tovebs. Aasimetriuli kompozicia specialurad iqmneba am formiT, raTa moqmedi
gmiris an siuJetis sulieri diskomforti mayurebelzec gadmovides. amiT xazi
esmeva moqmedi gmiris mdgomareobas. ori kadris Sedarebisas (nax.10 kadri1
kadri2),SeiniSneba,rom pirvel simetriul kadrs #1 vakvirdebiT ufro
swrafad,vidre kadrs #2.
reJisori iyenebs nebismier kadrs, nebismier kompoziciur xerxs, raTa gavlena
moaxdinos mayurebelze. Tuki, #1 kadrs, romlis dawvrilebiT daTvarielebac
moaswro mayurebelma, reJisori didxans datovebs ekranze mayurebelSi iwvevs
garkveul ukmayofilebas da piriqiT, kadri #2,romelic moiTxovs ufro xangrZliv
daTvalierebas, maleve Caanacvla reJisorma sxva kadriT, aseve iwvevs mayurebelSi
uaryofiT emociebs, radgan ver moxerxda kadris Semcvelobis srulad aRqma.
11
Oori principis, xerxis – asimetriisa da simetriis _urTierTSeTanxmeba erT
sibrtyeze, mxatvars saSualebas aZlevs, gaaZlieros STabeWdileba asaxuli
konfliqtebidan. mag: mSvid simetriul peizaJur fonze xdeba devna an sastiki
Sebma-SebrZoleba. amasTan simetriul kadrSic SeiZleba xdebodes dramatuli
movlenebi. amis TvalsaCino magaliTia leonardo da vinCis “saidumlo seroba”. es
kompozicia absoluturad simetriulia,frontalurad ganTavsebuli magida, SuaSi
qriste, marjvniv da marcxniv 6-6 mowafe, ukan fanjara, saidanac mosCans peizaJi.
Tumca, am erTi SexedviT, mSvid scenarSi aRiniSneba Rrmad tragikuli movlenebi.
suraTi iTvleba msoflio mniSvnelobis Sedevrad ara marto misi gmirebis
xasiaTis wvdomis da gadmocemis gamo, aramed, imitomac, rom aq ostaturad aris
gamoyenebuli kontrasti garegnulad mSvid trapezsa da Sinaganad Rrma dramatul
daZabulobas Soris.
kontrasti.
rac ufro bneliaRame, miT ufro
kaSkaSaa varskvlavebi.
maikopi
kontrasti-kompoziciis erTerTi ZiriTadi xerxia, romelic qmnis aqtiur
urTierTgavlenas da Tanafardobas kompoziciur elementebs Soris, warmoqmnis
mZafr vizualur SegrZnebebs.
gamosaxulebiTi kontrastis magaliTebi:
*muqi masa naTel fonze.
*naTeli laqa muq fonze.
*qromatiuli obieqti aqromatul fonze.
*ferebiT datvirTuli obieqti pastelur-rbil fonze.
nislis dros CvenTan axlos mdgomi sagnebis gamosaxuleba kontrastulia, aqvs
kargad gamokveTili ganaTebuli da daCrdiluli nawilebi. rac ufro Sors arian
isini Cvengan, miT ufro bundovani, gacrecili xdebian. ufro Sors-gadaRebis
obieqti saerTod inTqmeba, sivrce-
Si maTi konturebic ki ar Cans.
moZravi obieqti uZrav fonze.
avtousis gaCerebaze uZravad
gaSeSebula iq mjdomi da mdgari
xalxi. rogorc Cans, transporti
didi xania ar mosula. da mxolod
erTi kaci ver isvenebs, gadi-
gamodis. ra Tqma unda,kontrastis
mixedviT yuradReba gadava swored
am kacze.
uZravi obieqti moZrav fonze.
fabrikis WiSkridan gamodis mu-
SaTa jgufi. yvela miiCqaris sa-
xlisken. mxolod erTi kaci, yvavi-
lebiT xelSi, uZravad dgas WiSkar-
Tan. swored is gaxdeba yuradRebis
obieqti.
EsiuJeturi kontrasti _ mima-
vali da momavali xalxis talRaa.
kontrasti,ramelic dafuZnebu-
lia kompoziciis elementebis ur-
TierTwinaaRmdegobaze masStabis
mixedviT.
EEdamatebiTi ferebis kontras-
12
ti.
mag: vardisferi saxe Tbil fonze normalurad gamoiyureba. igive saxe damate-
biTi (mwvane) feris fonze - ferTa kontrastis kanonebidan gamomdinare -
mogeCvenebaT ufro gawiTlebuli.
komikuri kontrasti: msuqani da gamxdari, maRali da dabali da a.S.
ritmi
ritmi _ raime sagnis, motivis, moqmedebis ganmeorebaa garkveuli drois an
sivrcis intervalSi. ritms axasiaTebs rogorc moZraoba, ise statika.
ritmi Zlierad moqmedebs adamianze. mag: musikaSi, barabanze dartya an
musikaluri frazebis gameoreba sacekvao ritmebSi _ momentalurad gadadis
adamianze. poeziaSi _ perioduli monacvleoba marcvlebisa, ferwerasa da
grafikaSi ki _ ritmuli ganmeorebebi kompoziciuri elementebisa maSinve
zemoqmedebs mkiTxvelisa da damTvaliereblis ganwyobaze. Aal. benuam a. puSkinis
poemis “spilenZis mxedari’’ ilustrirebisas, gamosaxa ra gaqceuli evgeni da masze
dadevnerbuli spilenZis mxedari, saxlebis Tavze ritmulad, vertikalurad
ganalaga Savi Rrublebi.
statikaSi Cven SesaniSnavad aRviqvamT kolonadebis ritms. magaliTad
TvalnaTliv vxedavT, rom ritmulia svetebis ganlageba-gameoreba mixailovis
sasaxlis fasadze. ritmulia usasrulod gameorebuli TaRebi doJebis sasaxleze
veneciaSi da a.S. cxovrebaSi Cven gvxvdeba aritmiuli moZraobis faqtebi. Mmag:
zRvis napirze moxeTqebuli talRebi. marTalia, maT moZraobaSi aris garkveuli
intervali, samagierod, maTi zomebi Zalian gansxvavebulia.
ariTmiulia caze mimavali Rrublebi, anTebuli cecxli. Dda swored imitom,
rom maTi formebi da moZraoba yovel wuTSi icvleba, usasrulod SegviZlia,
vucqiroT mRelvare talRebs, cis tatnobze mimavl Rrublebs Tu mogizgize
kocons.
ritmi _ es aris mZlavri instrumenti mayurebelze zegavlenis mosaxdenad,
gansakuTrebiT, ritmi _ dinamikaSi. moviyvanoT ramdenime magaliTi:
*warmovidginoT aRlumze gamomsvlel jariskacTa batalioni _ 20 rigi da
TiToeul rigSi 20 jariskaci. isini ritmuli, mwyobri nabijiT miabijeben
moedanze. aRlumis macqeral adamianebs aucileblad gadaedeba siZlieris,
simamacis, siamayis SegrZneba. Aamis Semdeg ki warmovidginoT, rom moedanze
marSirebas gadis mxolod erTi jariskaci...
*baleti “gedis tba’’, patara gedebis cekva. oTxi balerina, rogorc erTi,
taqtSi asrulebs ulamazes cekvas. Eiqneba ki igive efeqti, am cekvas rom erTi
balerina asrulebdes?
saerTod, kinosa da televizias Zalian bevri saerTo aqvs musikasTan. Mmusikis
riTmebi da gamosaxuleba advilad eqvemdebareba sinqronizacias. Mmusikalur
kreSendos pasuxobs gamosaxulebiTi kreSendo, musikalur diminuendos _ gamosax-
ulebiTi diminuendo. amitom gamosaxuleba advilad “edeba’’ musikas da montirdeba
musikaluri ritmis qveS.
Ooperatorma kargad unda icodes musika da grZnobdes mas. Mmusikaluri ritmi
xangrZlivad gadasaReb xedebze da ritmi kameris moZraobis dros Tanxvedrili
unda iyos. Ooperatori gamoiyenebs ra “subieqturi’’ kameris xerxs, zustad unda
grZnobdes musikis ritms, raTa gadmosces igi kameris dinamikaSi.
*taZris bnel TaRebqveS modis grZel, SavkapiSunian anaforaSi Cacmuli beri,
sanTliT xelSi. iqmneba garkveuli STabeWdileba. iqve moZraobs berTa grZeli
rigi, aseve Sav kapiSunian anaforebSi Cacmulni, yvela maTgans sanTeli uWiravs
xelSi. STabeWdileba mravalgzis Zlierdeba.
*kaci xerxavs kunZs, riTmulad _ maRla-dabla_ moZraobs misi xerxiani xeli. Ees
erTferovani moZraoba Cven male gvbezrdeba, radgan igi monoturia da gvTenTavs.
13
*aseve ritmulad _ maRla-dabla _ moZraobs jalaTis xeli. is lesavs danas.
Mmisi msxverplis, sasikvdilod ganwiruli adamianis fiqrebi, SeiZleba yovelgavri
iyos, garda monoturisa.
*aseve ritmulad _ zeviT-qveviT _ moZraobs molaris xeli. is gvaZlevs xel-
fass. Ees monoturoba usasrulod rom gagrZelebuliyo, mainc arasodes mogvbezr-
deboda.
rogorc vxedavT, erTnairi moZraobebi ritmisa da mimarTulebis mixedviT
CvenSi sruliad gansxvavebul grZnobebs iwvevs.
*Setakebis ritmi _ barabnebis cema _ ormag STabeWdilebas axdens Tavdamcve-
lebsa da Tavdamsxmelebze. erTi mxriv, es ritmi Setevaze gadasulebs STaagonebT
absolutur Tavdajerebulobas maT gamarjvebaSi. Mmeores mxriv, igive ritmi
Zlierad zemoqmedebs Tavdamcvelebze, iwvevs maTSi panikas da ganadgurebis,
damarcxebis SegrZnebas.
rakursi
saoperatoro saqmianobaSi Cven sityviT _ rakursi _ aRvniSnavT gadaRebis
wertils. Cven vambobT: zeda rakursi, qveda rakursi, rakursSi. termini rakursi
iTargmneba rogorc Semcireba, SezRudva. Oobieqtis Semcireba xom swored
gadaRebis wertilzea damokidebuli.
gadaRebis zeda wertili, gadaaadgilebs ra horizontis xazs maRla, TiTqos,
miwaze aWylitavs moqmed gmirs, adablebs mas da amcirebs mis zomebs. gadaRebis
qveda wertili aZlierebs kadris gamomsaxvelobas, magram advili SesaZlebelia,
daamaxinjos gadaRebis obieqti, iqneba es arqiteqturuli nageboba, adamianis
figura Tu saxe.
intervius gadaRebis dros xSirad uSveben Semdeg Secdomas:
kamera ganTavsebulia ufro maRal wertilze vidre mjdomare gadasaRebi ob-
ieqti da ramdenadme zemodan dahyurebs mas. amasTan Jurnalisti, romelic
esaubreba gmirs, zis kameris gverdiT skamze, interviueris doneze. saboloo jamSi,
kamera moTavsebulia ra mosaubreTa TavszemoT TiTqos iatakze akravs maT,
amasTan mayurebeli ver xedavs gmiris Tvalebs.
gadaRebis obieqtis amorCevisas, operatori gansazRvravs kameris dayenebis sam
koordinantul wertils (nax11):
1)manZili gadaRebis obieqtamde
2)kameris ganTavseba horizontalSi obieqtidan frontalurad, marjvniv an
marcxniv.
3) kameris ganTavseba vertikalSi _ normaluri, zeda an qveda wertili anu
rakursi.
14
11-e naxatze Cven vxedavT figuris gamosaxulebas, romelic gadaRebulia
a)normaluri b)zeda g)qveda gadaRebis wertilidan. (hx _ horizontis xazi)
am paragrafSi ganvixileT ramdenime gansazRvreba, romelic Sedis kompoziciis
SemadgenlobaSi: mdgradi da aramdgradi kompozicia, simetria da asimetria,
kontrasti, ritmi, rakursi.
Ppraqtika gviCvenebs, rom nebis-
mieri saoperatopro xerxi _ iq-
neba es gadaRebis wertilis Ser-
Ceva, simetria-asimetria, tempis
da ritmis gansazRvra, kontrasti
_reJisorisTvis yovelTvis aris
mayureblis grZnobebze zegavle-
nis moxdenis saSualeba.
aqedan keTdeba daskvna: au-
cilebelia mWidro SemoqmedebiTi
kontaqti reJisorsa da opera-
tors Soris.
sivrcis siRrme organzomilebian brtyel ekranze
perspeqtivis saxeobebi
teleekrans axasiaTebs igive
uaryofiTi mxareebi, rac
kinoekrans, fermweris tilos an
fotografias. Tavisi “winaprebis’’
msgavsad igi brtyeli, organzomi-
lebiania. Mmagram es sulac ar
niSnavs, rom operators ar aqvs
saSualeba, gadalaxos, gaarRvios
es organzomilebianoba da
mayurebels Seuqmnas sivrcis
siRrmis arsebobis STabeWdileba
da sam ganzomilebaSi “uCvenos’’
ekranze asaxuli garesamyaro. am
miznis gansaxorcieleblad operators gaaCnia garkveul saSualebaTa mTeli
arsenali. Mmagram maTi gamoyenebisas operators mudam unda axsovdes, rom
samganzomilebiani sivrcis Seqmnisas, perspeqtiva da plastika, Jestebi da
moZraoba kadrSi kompoziciur mniSvnelobas iZens mxolod nawarmoebis dedaazr-
Tan kavSiris dros.
xazovani perspeqtiva
visac Tvalyuri udevnebia mxatvar-fermwerisaTvis muSaobis dros, advilad
SeamCnevda, raoden didi ZalisxmeviT qmnis momavali nawarmoebis kompozicias.
kompoziciis yvela elements mxatvari umorCilebs Cvens mier gare samyaros aRqmis
kanonebs. Cveni Tvalebi, RmerTis mier Seqmnili optikuri sistema, sinaTlis
sxivebis Sesvlis Sedegad, gamosaxulebebs da sivrces imeorebs (airek-
lavs,imaxsovrebs) Tvalis baduraze. amasTan sagnebi, mcirdeba ra Tvalidan
daSorebis Sedegad, eqvemdebareba xazovani perspeqtivis kanonebs.
Tvalis baduraze gamosaxuleba miT mcire zomebSi aisaxeba, rac ufro Sors
mdebareobs sagani Tvalidan(nax.12).
Ees moCvenebiTi daaxloeba Sors mimavali paraleluri xazebisa (maTi TiTqos
Tavmoyra) da sagnis daSorebasTan erTad Semcireba-perspeqtivis mTavari kanonia.
ganvixiloT naxazi#12. warmovidginoT rom sagnebiMMDda H aris erTi zomis
15
telegrafis svetebi,romlebic ganTavsebulia adamianis Tvalidan sxvadasxva
distanciaze. baduraze TvalsaCinoa maTi Semcireba perspeqtivaSi.
Mmxatvari horizontis xazze, romelic mdebareobs Tvalis (an kameris) simaR-
leze, gansazRvravs e.w. SeerTebis mTavar wertils, sadac Tavs iyris yvela
SeerTebis xazi.
am xazebidan gamomdinare xdeba kompoziciis elementebis perspeqtivaSi Semci-
reba (nax.#13).
aRsaniSnavia, rom mxatvris samuSao _ Seqmnas man namdvili (WeSmariti) perspeq-
tiva _ gacilebiT rTulia.
gasaTvaliswinebelia ra mxedvelobis binokularoba, suraTSi ”Semodis” ara
marto is sagnebi,romlebic moxvedrilia mxedvelobis areSi, aramed maTi
garemocvac (maT garSemo arsebuli areali), romelic aRiqmeba e.w. gverdiTi
xedviT. aqedan warmoiqmneba ramdenime “Tavmoyris” adgili. Mmag: frontaluri
interieris gamosaxulebisa (nax.14).
xolo kuTxur interierze muSaobisas an ori erTmaneTisken mimavali quCis
daSorebisas,”Tavmoyris”wertilebi saerTod suraTis sazRvrebs Sordeba (nax.15 da
16)
mxatvrisTvis aucilebelia, SeeZlos, icodes marTi kuTxeebis ageba sxvadasxva
mimarTulebiT(nax.17), Seqmnas parketuli iatakis perspeqtiuli naxati(nax.18) da
aseve sxva sagnebisa, adamianis figuraTa CaTvliT. aq CamoTvlili sqemebi mxolod
umciresi nawilia perspeqtivis agebis uamravi variantisa, romlebsac srulyofi-
lad unda flobdes mxatvari.
16
operatorebi da fotografebi,sabednierod, gaTavisuflebulebi arian am ur-
Tulesi samuSaosgan. maT exmarebaT optika. samagierod is warmoqmnis aranaklebi
sirTulis sxva amocanebs. es amocanebi SeiZleba CamovayaliboT ase: optimaluri
gadaRebis wertilis SerCeva optikis SemoqmedebiTad gamoyenebiT, raTa Seiqmnas
rac SeiZleba gamomsaxvelobiTi kompozicia.
rogorc zemoT vTqviT,gadaRebis wertili irCeva sami koordinatis gamoT-
vliT.
*manZili obieqtamde.
*kameris ganTavseba horizontalurad obieqtis mimarT.
*kameris ganTavseba vertikalurad.
17
optimeluri gadasaRebi wertilis Ziebisas sworad SerCeul optikas udidesi
mniSvneloba aqvs. sxvadasxva safokuso maZilis mqone obieqtivebis SemoqmedebiTad
gamoyenebisTvis, aucilebelia, gvaxsovdes Semdegi wesi.
kadrSi optikuri gamosaxulebis perspeqtiva, gadaRebuli sxvadasxva
obieqtivebiT, oRond erTi wertilidan, ar icvleba, rCeba erTnairi.
arsebobs mosazreba, rom moklefokusiani optikiT gadaRebul obieqtebs
gaaCniaT ufro eqspresiulad gamoxatuli xazovani perspeqtiva. sinamdvileSi, wina
da Sori xedebis gamosaxulebaTa masStabebis TanaSefardeba, damokidebuleba ar
icvleba, roca gadaReba xdeba erTidaigive wertilidan, Tundac sxvadasxva
safokuso manZilis mqone optikiT. swored es Tanafardoba gansazRvravs
gamosaxulebis perspeqtivas.
19-e suraTze Cans ori figura, gadaRebuli erTi da igive wertilidan,
sxvadasxva obieqtivebiT (28mm _ a; 135mm _ b). manZili axlo figuramde aris 50 m,
xolo Sors mdebaremde _ 60m. imisaTvis rom 28mm-iani obieqtiviT gadaviRoT
axlos mdebare figura iseve msxvilad, rogorc 135mm-ianiT, saWiroa, mivuaxlovdeT
obieqts, davdgeTmasTan,daaxloebiT 2 metris manZilze.
axla ganvixiloT 19b da 20-e suraTebi. 19b suraTze manZili axlo mdebare
figuramde aris 50m, xolo Sors mdebare figuramde 60m. anu Sefardeba _ 5:6, xolo
20-e naxatze manZili pirvel figuramde aris 2m, xolo meore figuramde 12m. anu
manZilTa Sefardeba 1:6. Bbunebrivia, rom 20-e naxatze Sors mdebare figura
mkveTrad aris Semcirebuli da perspeqtivac Sesabamisad mkveTrad gamoxatulia.
aqedan gamomdinare, moklefokusiani obieqtivebiT gadaRebuli gamosaxulebis
gansakuTrebuloba aixsneba imiT, rom am SemTxvevebSi gadaReba iwarmoeba axlo
manZilidan da masStabTa Sefardeba wina da Sori xedebisa mkveTrad gansxvavdeba,
perspeqtiva xdeba eqspresiuli.
dResdReobiT, gadamRebi aparatura dakompleqtebulia obieqtivebis soliduri
krebuliT, romelTac gaaCniaT gadaRebis sxvadasxva kuTxe, (nax.21) rac operators
saSualebas aZlevs,
SemoqmedebiTad
gamoiyenos optika kadrSi
perspeqtivis ukeTesad
gadmosacemad.
es garemoeba
gansakuTrebiT
TvalsaCino xdeba,
rodesac sxvadasxva
safokuso manZilis mqone
obieqtivebiT (25mm _
200mm) viRebT Sors
gaWimul rkinigzis
relsebsa da Cvensken
momaval matarebels
(nax.22).
gadaReba xdeba erTi wertilidan. Mmatarebeli mdebareobs 200m-Si am
wertilamde. igi 5 wm-Si gadis 50 m-s da uaxlovdeba kameras 150 m-de. TeTri
marTkuTxedi aRniSnavs moZraobis dasawyiss, Savi _ mdebareobas 5 wm-is mere (150 m-
Si kameridan).
pirvel kadrSi naCvenebia gamosaxuleba, romelic gadaRebulia 25 mm-iani
obieqtiviT _ manZili 200m-dan 150m-mde, dro 5wm.
18
meore kadrSi, romelic gadaRebulia 200mm-iani obieqtiviT, igive gadaRebis
wertilidan, matarebeli gaivlis ra 50 metrs, faravs mTel kadrs, magarm
gansxvaveba matareblis zomebSi (TeTri da Savi marTkuTxedebis Sefardeba)
moZraobis dasawyisidan (200m) _ gadaRebis damTavrebamde(150m) orive iptikas
erTnairi aqvs. igi arc ise didia, anu moZraobis siswrafis gancda da perspeqtivis
gamomsaxveloba erTnairad sustia rogorc I, ase II kadrSi.
imisaTvis rom 25mm-iani obieqtiviT gadaRebisas matareblis gamosaxuleba
miviRoT iseTive msxvili, rogorc II kadrSi, ro-
ca matarebeli 5 wm-is Semdeg faravs mTel ekrans,
saWiroa kamera davayenoT matareblis moZraobis
dasarulidan daaxloebiT 10 m-Si. manZilTa Tana-
fardoba meore kadrSi (200mm obieqtivi) aris
_150:50 anu 3:1.
III kadrSi manZilTa damokidebuleba (25mm ob-
ieqtivi) 10:50 anu 1:5, perspeqtiva SesamCnevad ga-
moxatulia, matareblis moZraobac ufro mZafrad
aRiqmeba. II da III kadrebis Savi da TeTri marT-
kuTxedebis Tanafardobis Sedarebisas, vxedavT,
Tu ramdenad eqspresiulia perspeqtriva da mata-
reblis moZraobis aRqma 25 mm-iani obieqtiviT axlo manZilidan gadaRebisas.
peizaJebis da arqiteqturuli Zeglebis gadaRebisas, aucilebelia, movZeb-
noT gadaRebis meore koordinantuli wertili anu kameris ganTavseba horizon-
talurad. Aam SemTxvevaSi operators yovelTvis aqvs amorCevis SesaZlebloba.
19
SeiZleba obieqti gadaiRo frontalurad, roca gverdiTi kedlebi ar Cans(nax23).
SesaZlebelia gadRebis wertili SeirCes ufro marjvniv an marcxniv da amiT
miviRoT nagebobis moculobiTi gamosaxuleba(nax24).
Mmoklefokusiani optikis gamoyenebisas, ar unda daviviwyoT, rom mkveTrad
gamoxatulma rakursma _kameris mesame kordinatuli wertili_ SeiZleba Zlierad
dagimaxinjoT gadaRebis obieqti.
25-e naxatze gamosaxulia koSkis gadaRebis sqema, roca gadaReba warmoebs
moklefokusiani optikiT mkveTrad gamoxatuli qveda wertilidan. manZili
kameridan koSkis uaxloes wertilamde udris _L,xol0 koSkis zeda nawilamde _ L+
L1. Aaqedan gamomdinareobs koSkis gamosaxulebis sxvadasxva masStabi. Llamazi
koSki gardaiqmna maxinj nagebobad.
tonaluri (haerovani) perspeqtiva
Hhaerovani perspeqtivis warmoqmna aixsneba imiT, rom haeri sulac ar gaxlavT
absoluturad gamWvirvale. gansakuTrebiT, roca is gajerebulia mtvris, tenis
nawilakebiT da igi miT naklebad aris gamWirvale, rac ufro didia misi sisqe
(gajerebuloba), sxva sityvebiT rom vTqvaT, rac ufro Sors mdebareobs obieqti
Cveni Tvalidan an kameridan. Oobieqtis mdebareobidan da haeris “sisqidan’’
gamomdinare icvleba saganTa tonebi. swored amitom ewodeba perspeqtivis am
saxeobas tonaluri.
kadrSi, sadac ganTavsebulia haerovani kvamli, pirvel (axlo) xedze tonebi
ufro kontrastuli, gajerebulia, meore da mesame xedebze ufro rbili, aqva-
pasteluri. Sor xedze obieqtebi mTlianad gadRabnilia, simkveTres kargavs
saganTa xazebi da sazRvrebi.
“haerovani kvamlis’’ gamoaSkaraveba damokidebulia ganaTebaze. Mmzis pirdapiri
Suqis dros es kvamli TiTqmis ar Cans, samagierod, SesaniSnavad gamovlindeba igi
mzis ukana-gverdiTi da kontraJuruli mdebareobisas da Sesabamisad, mZafrdeba
tonaluri perspeqtiva.
Cven ganvasxvavebT “kvamlis” xuT saxeobas:
20
*molekuluri kvamli (molurjo-cisferi) _ haeris molekulebis mier sinaTlis
mokle talRebis gafantva (440-480nm).
*sarkuli, moTeTro kvamli, roca Suqi airekleba wylis (Rrubeli, wvima),
Tovlis, yinulisgan.
*difuzuri kvamli (nacrisferi, ruxi, moyviTalo-moyavisfro, Savi, wiTeli) _
sinaTlis gafantva mtvris, sinestis mier (miwis, mineralebis, sawvavis narCenebis
feri).
*optikuri kvamli _ haeris fenebis sxvadasxva sisqe zRvis zedapirTan. hori-
zontis xazis waSla.
*marevo _ haeris Tbili nakadi, romelic aedineba gaxurebuli miwidan, cxeli
asfaltidan, qvebidan uqaro amindSi.
Hhaerovani perspeqtivis Sesaqmnelad naturasa da pavilionSi operatorebi
iyeneben gadasaRebi sivrcis xelovnurad gakvamvlis xerxs.
cnobilma operatorma sergei urusevskim filmis “oqros varskvlavis kavaleri”
gadaRebisas gamoiyena xelovnuri damtverianebac ki. soflis gzaze mimavali
aRalis gadaRebisas, man urmis RerZebze daamagrebina cocxebi, romlebis gvidnen ra
Saragzas, mtvris koriantels ayenebdnen. amiT man ukeT gadmosca uqaro amindis da
gamTangveli sicxis gancda.
Ooptikuri perspeqtiva
Cveni Tvali, aTvalierebs ra garemos da gadaaqvs mzera erTi sagnidan meoreze,
mudmivad icvlis “fokuss”. Cvens mxedvelobis organoSi fokusis dayeneba wamierad
xdeba Tvalis “obieqtivis”-brolis gadaxrilobis SecvliT. Tvalis fokusirebis
Secvlis process akomodacia ewodeba. operatoric gadaRebis momzadebisas aseve
axdens fokusis dayenebas. Cveulebriv, fokusi swordeba kadris mTavar obieqtze.
Kkadris meorexarisxovani obieqtebi rCeba naklebi simkveTris, xandaxan ki
saerTod bundovania.
mkveTrad gamoxatuli mTavari obieqtis, aramkveTri fonisa da meorexarisxo-
vani sagnebis urTierTSefardeba, rac optikis saSualebiT xorcieldeba, qmnis
sivrcis siRrmis efeqts. swored es gaxlavT optikuri perspeqtiva.
bunebrivia,rom grZelfokusiani optika, romelsac naklebi simkveTris siRrme
aqvs, saSualebas gvaZlevs ufro gavabundovnoT meore da mesame xedebi. swored
amitom portretebis gadaReba _ rogorc naturaze,ise pavilionSi,sasurvelia
grZelfokusiani obieqtiviT, radgan aseTi obieqtiviT gadaRebisas saxis plastika
da gamomxatveloba gacilebiT Zlierdeba (gaZlierebulia). Tumca, aseT SemTxve-
vebSi, advili SesaZlebelia daikargos moqmedebis adgilis “geografia”, buneba, ris
fonzec xdeba gadaReba. xandaxn eTerSi gamoCndeba xolme eseTi kadri: quCis fonze
dgas korespondenti da gvamcnobs raRac siaxles, meore da mesame fonze ganTavse-
buli saxlebi, adamianebi da moZravi transporti imdenad bundovania, rom
21
STabeWdileba rCeba, TiTqos gadaReba akvariumSi xdeba. es niSnavs rom sinaTle ar
iyo sakmarisi da operatorma imdenad gaxsna optikis diafragma, rom ukana xedebma
saerTod dakarges mkveTri moxazuloba. amasTan SesaZlebelia, man gamoiyena
grZelfokusiani optika.
naturaze portretis gadaRebisas, rodesac xdeba meore da mesame xedebis
obieqtebis gabundovneba, aucilebelia, gvaxsovdes, am epizodis danarCeni xedebic
(Semdgomi montaJisTvis) unda gadaviRoT fonis bundovanebis igive xarisxiT.
xolo saerTo da saSualo xedebze, sadac gamoiyeneba moklefokusiani optika,
amis gakeTeba sakmaod rTulia. naturaze portretuli gadaRebisTvis SeiZleba
gamoviyenoT “normaluri” optikac, magram sasurvelia vimuSaoT obieqtivis didi
RiobiT, aperturiT (1:2,8 1:4).
aseTi obieqtiviT _erTnairi diafragmiT_ SeiZleba gadaviRoT mTeli epizodi
_ saerTo, saSualo da msxvili xedebi. imisTvis rom “CamovaWraT” zedmeti
sinaTle, aucilebelia, gamoviyenoT neitraluri ruxi filtri. aseT SemTxvevaSi
Cven miviRebT saxis mkveTr gamosaxulebas portretze da odnav bundovan,
Serbilebuli ferebiT gadmocemul fons.
Ddinamiuri perspeqtiva
statiur kadrSi, rogorc zemoT aRvniSneT, horizontis xazze arsebobs e.w.
SeerTebis, Sekrebis wertili, saiTac miemarTeba yvela warmosaxviTi SeerTebis
xazi. SeerTebis wertili uZravia. Yyvela sagani, emorCileba ra xazovani
perspeqtivis kanonebs, mcirdeba am wertilis mimarTulebiT.
rogorc ki kamera iwyebs panoramirebas marjvniv an marcxniv, maSinve icvleba
horizontze am wertilis mdebareoba, Sesabamisad, icvleba kadris xazovan-
geometriuli agebulebis mTeli sistema. warmovidginoT, rom kamera moZraobs
winaswar gansazRvrul horizontalur traeqtoriaze, igi moTavsebulia urikaze,
raime sxva transportze an sulac operators uWiravs xelSi.
Kkameris sivrcobrivi mdebareobis cvlileba gamudmebiT cvlis perspeqtivis
konstruqciis agebulebas gadaRebis TiToeul momentSi, radgan Sekrebis wertili
da Sekrebis xazebi mudmiv moZraobaSi imyofeba. Uufro metic, Tu kamera
moTavsebulia amweze, anu vertikaluradac gadaadgildeba, kadrSi mdebareobas
icvlis Tavad horizontis xazic, razec aris ganTavsebuli SeerTebis wertili.
Aamrigad, warmoiqmneba perspeqtivis aRqmis axali saxoba _ mayurebels saSualeba
eZleva, dainaxos moqmedeba sxvadasxva sivrcobrivi mdebareobidan anu dinamiuri
perspeqtivis efeqti. igi xels uwyobs gamosaxulebis siRrmis iluziis warmoqmnas.
Fferebis perspeqtiva
rogorc viciT, TeTri feri daSlis Sedegad iyofa cisartyelis Svid ferad:
wiTeli, narinjisferi, yviTeli, mwvane, cisferi, lurji, iisferi.
F
22
ferebis wreSi (nax26) marjvniv ganTavsebulia e.w. Tbili ferebi: wiTeli, narin-
jisferi, yviTeli. Mmarcxniv _ civi ferebi: iisferi,lurji, cisferi. vertikaluri
diametris ferebi, romelic am wres Suaze yofs, miekuTvneba rogorc civ, aseve
Tbil ferebs: mewamuli da mwvane. Ees damokidebulia saerTo qoloritul
gadawyvetaze. saerTod, fsiqofiziologiurad Cven Tbil ferebs aRviqvamT rogorc
wina xedze wamoweuls, xolo civi ferebi siRrmisken inacvlebs.
Ffermwerebma adamianis es Tviseba ramdenime saukunis winaT aRmoaCines. renesan-
sis periodis didi ostatebis ferwerul tiloebze, aseve 18_19-e saukuneebiis
mxatvarTa SemoqmedebaSi aSkarad Cans maTi Rrma codna feradi perspeqtivis
agebisa. axlo xedi, Cveulebriv, iwereboda muqi-yavisferi tonebiT, meore xedi_Ria
cisferi, lurji tonebiT. Aadamianis mier garesamyaros aRqmis am unars aqtiurad
iyeneben TavianT SemoqmedebaSi operatorebi.
Cven ganvixileT perspeqtivis ramdenime saxoba: xazovani,tonaluri, optikuri,
dinamiuri, feradi.
Tumca es soliduri CamonaTvali xerxebisa, romelTa saSualebiT Cven SegviZ-
lia, gadavlaxoT ekrenis organzomilebiani sibrtye, sulac ar gaxlavT srulyo-
fili.
iseTi xerxi, rogoricaa pirveli (wina) xedis gamoyofa, mudam gamoiyeneba
saoperatoro praqtikaSi sivrcis siRrmis gancdis gasaZliereblad.
Ppirveli xedi, rogorc perspeqtivis efeqtis gaZlierebis saSualeba
Tuki pirveli xedi kadrSi muqia, xolo meore da mesame xedebi naTel ferebSia
gadmocemuli, aseTi tonaluri ganawileba fsiqologiurad aRiqmeba rogorc
kadris siRrme. Fferadi perspeqtivis SesaZleblobebis gaTvaliswinebiT, pirveli
xedi SeiZleba iyos gadmocemuli rogorc Tbili ferebiT, aseve tonalurad muqi
ferebiT, mag: yavisferi an bordosferi.
rodesac ar gavqvs pirveli xedi, xandaxan mis rols asrulebs teleekranis Savi
CarCo. Ppirveli xedi SeiZleba iyos rogorc statiuri, aseve dinamiuri. magali-
Tad, mindorze wamowolili biWis portreti gacilebiT bunebrivi iqneba,Tuki misi
saxis win ganTavsebuli iqneba qarisgan aTrTolebuli balaxis Reroebi.
moZravi matareblis paraleluri moZraobidan gadaRebisas Cven miviRebT nak-
lebad saintereso, TiTqmis statiur kadrs, radgan matareblisa da operatoris
manqanis siswrafe Tanabari iqneba. Mmagram Tu pirvel xedze kamerasa da matare-
bels Soris gaielvebs xeebi, boZebi, nagebobebi, kadri SeiZens saWiro dinamikas,
siRrmes da gamomsaxvelobas.
sinaTlis sxivebi, rogorc perspeqtivis saSualeba
rodesac xeivans mze gverdidan anaTebs, xeTa Crdilebi bilikze iribad ecema da
qmnis sinaTlis anareklebis monacvleobas. igive ganaTebuli da bneli adgilebis
monacvleobis efeqti gvxvdeba skolis derefanSi, rodesac fanjridan Semosuli
mzis sxivebi Senacvlebulia bneli monakveTebiT, romelic warmoqmnilia
fanjaraTaSoris arsebuli kedlebis gamo.
Kkadris sivrceSi gadaadgilebisas (kamerisken an kameridan) moqmedi gmiri
xvdeba xan CrdilSi da xan ganaTebul adgilebSi, amiT xazi esmeva perspeqtivis
siRrmes. xolo Tu Cven odnav “gavkvamvlavT” gadasaReb obieqts da SevqmniT ufro
xelSesaxeb haerovan garemos, miviRebT mzis sxivebis naTlad gamoxatul suraTs,
iqneba es xeivani Tu skolis derefani.
aseT kadrSi monawileobas miiRebs sami “instrumenti”, romelic gaaZlierebs
siRrmis SegrZnebas: xazovani perspeqtiva, haerovani perspeqtiva da mzis sxivebisa
da Crdilis monacvleoba. Aaqedan gamomdinare, kadri, ra Tqma unda, ufro
gamomsaxvelobiTi iqneba.
Suqtonaluri aqcenti da Suqtonaluri gadawyvetis erTianoba. Kkadris Sec-
vlisas mayurebeli ar unda eZebdes mTavar gmirs an obieqts ekranze. aucilebelia,
mTavari gmiri gamokveTilad vuCvenoT mayurebels.
23
Eekranis sibrtyeze ganlagebulia sxvadasxva sagnebi, romlebic ganTavsebulia
rogorc wina xedze ise siRrmeSi. aqve “moRvaweoben” (moqmedeben) nawarmoebis
personaJebi. optikur da Suqtonalur centrad, Cveulebriv, gvevlineba adamianis
saxe, filmis an gadacemis gmiris.
sxva JanrebSi mTavari obieqti SeiZleba iyos rogorc qarxnis dazga, ise
mxatvris tilo an arqiteqturuli Zegli.
imisTvis rom mayureblis yuradReba gavamaxviloT mTavar obieqtze, igi auci-
leblad unda gamovyoT kadrSi arsebuli sxva obieqtebisgan. Ees keTdeba sinaTlis
(Suqis) aqcentis meSveobiT _ mTavar obieqtze xdeba sinaTlis (ganaTebis)
gaZliereba.
“Suqtonaluri gadawyvetis erTianobis” cnebaSi Sedis Semdegi saoperatoro
xerxebi:
*Suqtonaluri da ferTa kontrastis mudmivoba.
muqi da Ria tonebis monacvleoba (muqi tonis Ria tonze proecireba da
piriqiT). Tumca, xSiaria Secdomebi. mag: rodesac portretis Crdilovani mxare
proecirdeba muq fonze, am dros Crdili fonSia ganzavebuli, TiTqos portreti
“miewebao” fons.
*”win wamoweuli” Tbili da “ukan daxeuli” civi tonebis saTanadod gamoyeneba.
Ffonis civi feri unda iyos naklebad gajerebuli, vidre pirveli xedis “Tbili”
obieqtebi.
*damatebiTi ferebis, ferTa wyvilebis gamoyenebis codna (lurji_yviTeli,
mewamuli_mwvane da a.S.)
erTi epizodis yvela kadri unda inarCunebdes Suq- da fertonaluri
parametrebis stabilurobas, Torem SemdegSi SeuZlebeli iqneba maTi erTmaneTTan
damontaJeba. gamosaxulebis masStabi
dResdReobiT iseTi cnebebi, rogoricaa saerTo, saSualo, msxvili xedebi da
detali yvelasTvis cnobilia. Ees gasakviri arcaa, swored xedis simsxvile xdeba
xolme kino an telenawarmoebis ganxilvis safuZveli mayureblis mxridan.
xelovnebis am saxeobebs Cven bavSvobidan vicnobT. xolo profesionalisTvis
zemoT CamoTvlil cnebebs Zalian didi mniSvneloba aqvs.
saerTo xedi _ es aris garemos daxasiaTeba, sadac xdeba garkveuli epizodis
moqmedeba. saerTo xedi Seicavs didi raodenobiT sxvadasxva informacias.
*moqmedebis adgili: qalaqi, moedani, quCa, mindori, tye, mdinare, udabno da a.S.
*weliwadis dro: gazafxuli, zafxuli, Semodgoma, zamTari.
*dRe-Ramis monakveTi: dila, SuadRe, saRamo, Rame.
*atmosferuli pirobebi, amindi: moRrubluloba, wvima, qari, Tovli, mze,
qariSxali, setyva da a.S.
saerTo xedis gadaRebisas operatorebi iyeneben sinaTlisa da qoloritul
palitras, romelic daculi iqneba saSualo da msxvil xedebSic, aseve gansazRvra-
ven Suqtonaluri parametrebis mTlianobas, erTianobas. gamoiyeneba xelovnuri
gakvamvla, Suqfiltrebi. ganisazRvreba gadaRebis xerxi: statika Tu dinamika.
Pportretuli gadaRebisas xedis masStabzea damokidebuli mTavari gmiris
zemoqmedebis xarisxi mayurebelze. saerTo xedze ganTavsebuli gmiri mayureblis
mier aRiqmeba rogorc ucnobi personaJi, romelsac SeiZleba yuradReba ar
mivaqcioT.
saSualo xedi _ es aris adamiani da garemo. Aadamiani _ es mTavaria, es aris
kompoziciis siuJeturi centri, garemo _ meorexarisxovani. operatori Tvalyurs
unda adevnebdes, rom fonze ar moxvdes zedmeti, yuradRebis gamfantavi detali.
Aaq garegnobiT, qceviT, siaruliT SeiZleba ganisazRvros gmiris socialuri
xasiaTi, misi mdgomareoba: mxiarulia Tu mowyenili, mTvrali Tu fxizeli da a.S.
saSualo xedze kargad Cans mimika, artikulacia, Jestebi.
24
Mmsxvili xedi _ es, rogorc wesi, adamianis saxea. msxvil xedze SesaniSnavad
Cans gmiris fsiqologiuri mdgomareobis umciresi niuansebi: Seyrili warbebi,
odnav mokvnetili tuCi, daJinebuli mzera, naRvliani Tvalebi da Aa.S. es
moqmedebani, romelic TiTqmis SeumCneveli rCeba saerTo da saSualo xedze,
xSirad gacilebiT metis mTqmelia vidre xmamaRali wamoZaxilebi an uazro
Jestikulacia.
Mmsxvili xedi _ es aris uZlieresi saSualeba gavlena moaxdino mayurebelze.
Ddetali saxviT xelovnebaSi, kinosa da televiziaSi _ es aris iribi
fsiqologiuri daxasiaTeba mTavari gmiris da misi adgilsamyofelis. Ees SeiZleba
iyos sayofacxovrebo sagnebi, gmiris irgvliv arsebuli nivTebi. es nivTebi xSirad
naTlad gamoxataven gmiris xasiaTs. magaliTad, CiCikovisTvis sakmarisi iyo
erTxel Seevlo Tvali pluSkinis saxlSi arsebul mdgomareobaze, rom igi maSinve
mixvda, visTan hqonda saqme da rogor moqceuliyo maspinZelTan.
Ddetali mniSvnelovan rols TamaSobs nawarmoebis dramaturgiul qsovilSi.
magaliTad, filmis an gadacemis dasawyisSi Cans, rom napovnia tyvia (detali),
riTac moklulia erTerTi gmiri. mTeli filmi agebulia damnaSavisa da
danaSaulis iaraRis Zebnaze. Ffilmis bolos napovnia pistoleti (detali),
dadgenilia eWvmitanilis braleuloba mkvlelobaSi da a.S.
Aamrigad, detali monawileobs rogorc moqmedebis kvanZis SekvraSi, ise
gaxsnaSi, aseve nawarmoebis kulminaciaSi. Ddetalis rolze dramaturgiaSi Cven
kidev visaubrebT qvemoT, rodesac ganvixilavT Janrs “naturmorti”.
saWiroa, aRvniSnoT, rom Tavad gamosaxulebis masStabis gansazRvra metad
pirobiTia, SefardebiTia. magaliTad, asanTis kolofi gmiris xelSi es mxolod
detalia, magram Tuki Cven ganvizraxavT, mayurebels vuamboT Tavad asanTis
kolofze, maSin igi warmodgenili iqneba saerTo xedSi. xolo saSualo da
msxvili xedebi iqneba asanTis Rerebi da asanTis Tavebi.
saxviTi xelovnebis Janrebi
Janri, mxatvruli nawarmoebis tipi, dafuZnebulia misi formisa da Sinaarsis
specifiuri Tvisebebis erTianobaze. cneba “Janri” moicavs, aerTianebs Strixebs
rac axasiaTebs nawarmoebTa vrcel jgufs.
saxviT (gamomsaxvelobiT) xelovnebaSi istoriulad Camoyalibda Janris
gansazRvrva gamosaxuli sagnis mixedviT: portreti, peizaJi, interieri,
naturmorti, istoriuli, sayofacxovrebo, bataluri scenebi da a.S. dResdReobiT
satelevizio Janrebi ganicdian garkveul modernizacias, xdeba maTi
urTierTganzaveba da Serwyma.
Kkinosa da televiziaSi organulad aris Sesisxlxorcebuli portreti, peizaJi,
interieri. masStabur nawarmoebebSi farTod gamoiyeneba xalxmravali, bataluri
scenebi, romelTa uzrunvelyofa xdeba urTulesi piroteqnikiT.
Pportreti
Mmxatvruli nawarmoebis mTavari gmiri, umetesad, rogorc wesi, aris adamiani.
swored gmiri gadascems mayurebels nawarmoebis ideas. avtorTaTvis yovelTvis
mniSvnelovania, rogor miiRebs mkiTxveli an mayurebeli Tavad gmirs da, ra Tqma
unda, gmiris mier gadmocemul azrebs _ igive avtoris azrsa da ideas, romelic
Cadebulia nawarmoebSi.
Lliteraturul nawarmoebSi mTavari gmiris daxasiaTeba-aRwera da misi
moqmedebis Sefaseba xorcieldeba sxvadsxva mxridan, sxvadasxva xedvis wertilidan.
1.avtori aRwers ra mTavar gmirs, gviambobs misi garegnobis, xasiaTis Sesaxeb,
amiT Taviseul Sefasebas aZlevs mis moqmedebas.
2.nawarmoebis sxva gmirebi gviamboben mTavari gmiris Sesaxeb. TiToeul maTgans
sakuTari Sexeduleba aqvs masze.
3.Tavad gmiri afasebs sakuTar Tavs:
*garegnulad (mag: iyureba sarkeSi)
*Sinaganad (gamoTqvams mosazrebebs sakuTari Tavis Sesaxeb)
25
zogjer avtori Seavsebs xolme Tavisi mosazrebebiT gmiris daxasiaTeba-
Sefasebas, romelic gadmocemulia Tavd gmiris an sxva personaJTa mier. saerTo
jamSi ki yalibdeba mTavari gmiris literaturuli portreti.
E aseve SeiZleba Seiqmnas mTavari gmiris saxe ekranul xelovnebaSi sxvadasxva
SexedulebaTa meSveobiT: avtoris, Tavad gmiris (kadrs miRma xma) da sxva
personaJTa gamoTqmuli mosazrebebiT. miT ufro, rom TiToeuli personaJi
mTavar gmirs Taviseburad uyurebs, TiToeul maTgans Tavisi Sexeduleba aqvs,
Tavis safuZvliani an zedapiruli Sefaseba. magaliTad:
1.mTavari gmiri, lamazi qali icqireba sarkeSi da “afasebs” Tavis garegnobas
sakuTari TavisTvis an sxvaTaTvis (erTgvari sulieri striptizi kadrsmiRma
monologSi).
2.erTi personaJi masSi xedavs mxolod lamaz qals. gadaRebulia epizodi, sadac
mocemulia ramdenime gamoxatuli portreti da sadac xalxi aRfrTovanebulia am
qalis silamaziT.
3.meore personaJi gmirs Sefasebas aZlevs rogorc kolegas. Sesabamisi epizodi
gadaRebulia samuSao garemoSi.
4.mesame personaJi aRfrTovanebulia gmiriT, rogorc martoxela dediT.
epizodis gadaReba xdeba saxlSi, bavSvTan erTad.
5.meoTxe personaJi gmirs Tvlis gzaabneul qalad da am azris dasamtkiceblad
an uarsayofad xdeba Sesabamisi epizodis gadaReba.
TiToeuli personaJi mTavar gmirs uyurebs Taviseburad, sxvadasxvagvarad,
TiToeul maTgans sakuTari Sexeduleba aqvs masze.
xSirad polarulad gansxvavebul am SefasebaTa Sejereba gvaZlevs gmiris
araerTferovan saxes. realisturi nawarmoebis gmiri ar SeiZleba gamoixatos
erTi _ TeTri an Savi feriT. Yyvela adamianSi aris rogorc keTili, ise boroti
sawyisi, mTavaria, ra proporciiT gvxvdeba igi gmirSi.
Ggasagebia, rom mTavari gmiris damaxasiaTebeli scenebis gadaRebisas,
operatoris winaSe dgas arc Tu ise ioli amocana. man unda Seqmnas gmiris
mxatvruli saxe, misi socialur-fsiqologiuri daxasiaTeba sxvadasxva
cxovrebiseul situaciaSi da amasTan, aucileblad unda SeinarCunos maqsimaluri
msgavseba da momentaluri cnobadoba.
Pportretis Seqmnis teqnika operatorisgan moiTxovs didi samuSao wris
Sesrulebas, dawyebuli msaxiobis plastikuri formis da saxis feris analiziT da
damTavrebuli saTanado, ufro gamomsaxvelobiTi ganaTebis povniT. mTavar
sirTules warmoadgens saxis plastikis Cvenebis aucilebloba, misi mimikebi, misi
gansxvavebuloba sxvadasxva ganaTebis efeqtis dros.
Ooperatoris amocanaa, damajereblad gadmogvces ekranze msaxiobis mier
Sesrulebuli roli. saSualo da msxvili xedebis portretuli kadrebis
kompoziciisa da ganaTebis xelovneba _ es aris operatoris ferweruli samuSaos
safuZveli.
Aadamianis saxis feri gansazRvravs ferTa palitras, mTeli epizodis
qoloritul kompozicias, romelic lagdeba yvela montaJuri kadris naxvis
Sedegad. Fferis sul cotaTi Secvla Tundac erT saSualo an msxvil xedze angrevs
mTeli epizodis qoloritul erTianobas. Ees gansakuTrebiT TvalSisacemia
ramdenime kameriT gadaRebis dros. sxvadasxva kameridan miRebuli gamosaxulebebi,
arazusti awyobis SemTxvevaSi, mkveTrad gansxvavdeba erTmaneTisgan
fergadmocemiT. sxvadasxva kameriT gadaRebuli kadrebis montaJisas, Tavs iCens
arsebiTi sirTuleebi.
Aamitom operatorisTvis aucilebelia Semdegi wesebis dacva: erT epizodSi,
erT montaJur kompoziciaSi saxis feri da simkveTre mudmivi, ucvleli unda iyos.
Ggmiris saSualo xedi, gadaRebuli civ tonalobaSi, ver damontaJdeba amave gmiris
an misi Tanamosaubris msxvil xedTan, romelic gadaRebulia Tbil tonalobaSi.
Ees operatoruli wunia.
26
Eekranuli portreti _ es aris rolSi gardasaxuli msaxiobis gamosaxulebaTa
jami an dokumenturi filmis gmiris portretTa rigi cxovrebis garkveul
monakveTSi. Aam saxis SeqmnaSi did rols TamaSobs msaxiobis garegnoba
(dokumenturi filmis gmiris garegnoba), misi saxasiaTo moZraoba, Jestebi, mimika,
figuris kavSiri fonTan da a.S.
gmiris saxe iqmneba mTeli rigi portretuli xedebisgan mTeli seriisgan.
amasTan, siuJetur-montaJuri kompozicia SeiZleba aigos rogorc
mravalricxovani statiurad gadaRebuli kadrebisgan, aseve gaerTiandes dinamiur
mizanscenasTan, romelic gadaRebulia moZraobaSi erTi xediT da Seicavs
sxvadasxva simsxvilis da araerTgvarovnad ganaTebul portretTa rigs.
zemoTmoyvanili hipoTezuri magaliTis gadasaRebad, rodesac Cven
warmovadgineT mTavari gmiris ramdenadme gansxvavebuli siuJetur-kompoziciuri
portretebi sxvadasxva cxovrebiseul situaciaSi, operators dasWirdeboda,
mobilizacia gaekeTebina mTeli Tavisi ostatobisa da codnisTvis, raTa gadaeRo
mTavari gmiri sxvadasxva ampluaSi, gadaeRo gamomsaxvelobiTad da amasTan ise,
rom gmiri cnobadic yofiliyo.
portretis gadaRebisas aucilebeli ar aris, gamoviyenoT e.w. rbilad mxatavi
optika. SesaZlebelia SemoqmedebiTad gamoviyenoT sxvadasxva difuzionebi da
badeebi, e.w. optikuri wanazardebi.
xandaxan saxe SeiZleba, moqceuli iyos CrdilSi, xelebi ki sinaTleSi. saSualo
xedis gadaRebisas, roca xelebi rCeba kadrs miRma, operatorma SeiZleba zustad
ver gadmosces gmiris fsiqologiuri daxasiaTeba. Aarc Tu iSviaTad, swored
JestebiT gamoixateba nawarmoebis mTavari azri. gavixsenoT surikovis suraTi
“boiaris qali morozova”, gacecxlebul qals aweuli aqvs ori TiTi, rac zustad
gamoxatavs misi dapatimrebis mizezs.
Tuki saSualo xedi _muxlamde _ mayurebels aiZulebs, yuradReba miaqcios
adamians, saSualo xedi _welamde_TiTqmis niSnavs, rom es aris mTavari gmiri an
erTerTi maTgani da masTan iqneba dakavSirebuli garkveuli dramatuli
koliziebi.
msxvili xedi iTvaliswinebs, rom Cven ukve kargad vicnobT gmirs. Zalian did
rols TamaSobs msxvil xedze mzera. Mmzeris mimarTulebiT datovebuli unda iyos
Tavisufali sivrce kadrSi. xolo mis Sesaxvedrad unda Cajdes montaJuri kadri,
romelic azrobrivad pasuxobs am mzeras. Ees SeiZleba iyos sagani an adamiani, an
raime movlena, saiTac mimarTulia es mzera.
Zalian msxvili, e.w. zemsxvili xedi, s.eizenSteinis mixedviT, mayurebelSi
aRviZebs intimur, ndobiT aRsavse grZnobebs mTavari gmiris mimarT.
unda gvaxsovdes, rom msxvili xedebis gadaRebisas axlos ganTavsebuli foni
iqcevs mayureblis yuradRebas da amasTan, xels uSlis kontraJuruli da ukana-
gverdiTi ganaTebis xelsawyoebis ganTavsebas.
amasTan, Tavad foni naklebad kontraJuruli unda iyos ganaTebis mixedviT,
vidre saportrete saxe. sxva sityvebiT rom vTqvaT, tonaluri gadasvlebi Suqsa da
Crdils Soris fonze gacilebiT rbili unda iyos, vidre Suqisa da Crdilis
kontrasti saxeze. Mmxolod am SemTxvevaSi gaCndeba haerovani garemos arsebobis
iluzia.
rogorc mxatvruli, ase dokumenturi filmi adamians warmogviCens sxvadasxva
mdgomareobaSi, mudmivad cvlad garemocvaSi. Ooperatorma unda uzrunvelyos
gmirisa da fonis harmoniuli Sexameba. Ggmirs disonansi ar unda Sehqondes fonSi,
garda im SemTxvevebisa, roca es winaswar aris siuJeturad Cafiqrebuli.
Mmoklefokusiani optikiT gadaRebisas, Zalian frTxilad unda gamoviyenoT
qveda da zeda rakursi, maT arcTu iSviaTad mivyavarT saxis proporciebis
darRveva-damaxinjebamde.
27
Uufro gamomsaxvelobiTi, meetyveli gamodis portreti (gansakuTrebiT msxvil
xedze), romelic gadaRebulia saSualo da grZelfokusiani optikiT, radagn igi
iZleva naklebad mkveTr fons da ufro plastiur gamosaxulebas.
saSualo xedebis gadaRebis drosac ki unda viswrafodeT, rom adamianTa figu-
rebi da irgvliv ganTavsebuli nivTebi, romlebic mdebareoben meore xedze, iyos
naklebad mkveTri, vidre pirveli xedis ZiriTadi personaJebi.
amisaTvis unda vimuSaoT obieqtivis diafragmiT F=1:2 da F=1:2,8. Aam dros
miviRebT SesaniSnav Sedegs rogorc msxvil, ise saSualo xedebze.
…...uZveles droSi, romeliRac gamoqvabulis binadarma, romelic mRvimeSi ijda
koconTan da RmerTis mier dajildovebuli iyo mxatvruli xedvis CanasaxiT,
SeamCnia kedelze mocimcime Crdilebi da scada naxSiriT Semoexaza misi
konturebi. albaT, es iyo pirveli mcdeloba, aRebeWda TavisTvis da
STamomavlobisTvis Tavisi Tanatomelis mocaxcaxe gamosaxuleba.
adamianisTvis damaxasiaTebelia mudmivad Seiswavlos sakuTari Tavi da
Tanamedroveebi, magram mxolod mxatvars ZaluZs datovos maTi gamosaxuleba, saxe
STamomavlobisTvis literaturasa Tu ferweraSi, skulpturasa Tu fotografiaze.
oRond skulptura da ferwera statiuria. am TvalsazrisiTac Znelia, ar
daafaso kinosa da televiziis mniSvneloba, romelic Tanamedroveobis,
garesamyaros asaxvisas iyenebs rogorc statuarul-gamomsaxvelobiT kompoziciebs,
ise sxvadasxva ganaTebas da plus yvelafer amas dinamiur kameras.
reportaJuli portreti
portretis gadaReba reportaJis dros _ operator-qronikioris samuSaos
sakmaod rTuli nawilia.
Mmovlena mimdinareobs drosa da sivrceSi. Mmas verc SeaCereb, verc gaimeoreb.
Aaq saWiroa namdvili snaiperuli muSaoba operatoris mxridan: garkveuli
movlenis mkacrad gansazRvrul droSi mimdinareobisas, operatorma unda gadaiRos
Sinaarsobrivad realuri,azrobrivad gamarTuli da formiT gamomsaxvelobiTi
kadrebi.
Qqronikaluri gadaRebebi operators uyalibebs Cvevas, wamierad moaxdinos
orientireba movlenaTa qaosSi, male miiRos SemoqmedebiTi gadawyvetileba, iqve,
gonebaSi Seadginos montaJuri fraza, moZebnos saukeTeso gadaRebis wertili
saTanado ganaTebiT.
Aadamiani kadrSi unda iqceodes absoluturad bunebrivad, ver unda grZnobdes
kameris arsebobas. rodesac adamiani SeboWilia, ver ixsneba, aseTi situaciisTvis
gamoiyeneba an Ffaruli kameris meTodi an Seguebuli kameris meTodi, rodesac
gmiri an saerTod ver xedavs kameras, an miCveulia mas da yuradRebas aRar aqcevs.
reportaJuli portretis gadaRebis dros gamoiyeneba kompoziciis igive kano-
nebi, rac sxva JanrebSi: kadris gawonasworebuloba, zusti kompoziciur-azrobrivi
aqcentireba, yuradRebis gamfantavi detalebis gamoricxva, yuradRebis miqceva
xelebze, rogorc adamianis meore saxeze.
Mmoqmedi gmiris xelebma SeiZleba gacilebiT meti iformacia mogvawodos
masze, vidre saxis gamometyvelebam an warmoTqmulma sityvam. zogjer ekranze
vxedavT, rogor msjelobs adamiani sakmaod saCoTiro Temaze metad gulgrili,
sakuTar TavSi darwmunebuli adamianis saxiT. gviCndeba azri _ nuTu is marTalia?
Aam dros operatori gviCvenebs am “mSvidi” adamianis xelebs da vxedavT rom
xelebi, ubralod, “gagiJdnen”. xelebi, rogorc sicruis deteqtori, amJRavneben
gamomsvlelis daZabulobas.
reportaJul portretSi kompozicia gacilebiT Tavisufalia, radgan gviwevs,
aviTvisoT garemo, romlis Secvlac ar SegviZlia, mag: gadavsvaT sxva skamze gmiri,
gavanaToT foni da a.S. Tumca, mxatvrul filmSic, romlis gadaRebac qronikalu-
rad mimdinareobs, garkveulwilad Semsubuqebulia kadrSi kompoziciis agebisTvis
saWiro mkacri kanonebi.
28
reporataJuli gadaRebisas operatorma maqsimalurad unda gamoiyenos mTeli
”arsenali”. Ees aris optikis SerCeva, e.w. optikuri wanazardebi, amreklavi Tu
eleqtro misanaTeblebi. Nnaturaze reporataJuli gadaRebisas warmatebiT
gamoiyeneba neitralur-nacrisferi (ruxi) filtrebi, romelic saSualebas gvaZlevs,
gadaviRoT obieqtivis didi SefardebiTi xvreliT da Sesabamisad, miviRoT
optikuri perspeqtivis SesamCnevi efeqti.
Pportretis gadaRebisas interierSi, xelovnuri an bunebrivi ganaTebis piro-
bebSi, operatoris winaSe dgeba ramdenime amocana: pirvel rigSi, Tavad interieri
unda iyos saintereso _ rogorc foni da adamiani bunebrivad unda erwymodes mas.
Mmeore _ interieris da masSi myofi adamianis ganaTeba unda iyos gamomsaxvelo-
biTi, anu kargad avlendes formas, faqturas, Senobis moculobas da amavdroulad,
xazs usvamdes adamianis mdgomareobas. Bbunebrvi ganaTebis dros, roca sinaTle
Semodis fanjrebidan da qmnis Zlier kontrasts Suqsa da Crdils Soris adamianis
saxeze, aucilebeli xdeba Crdilebis minaTeba. Ees SesaZlebelia, rogorc
amreklavi misanaTeblebis saSualebiT, aseve eleqtromisanaTebeli mowyobilobe-
biT, romelTa feris temperatura 5500 k-ia.
xelvnuri ganaTebis dros, unda gaviTvaliswinoT Semdegi piroba: interieris
sanaTurebisgan warmoqmnili Suqis efeqti aucileblad unda gamoviyenoT
portretis Seqmnisas.
dadebiTi da uaryofiTi xibli (garegnoba)
nebismieri adamiani Tavis nacnobebs Tu ucnobebs ganacalkevebs simpaTiurebad
an arasimpaTiurebad. TeatrSi, kinosa da televziaSi es cnebebi Secvlilia
sinonimebiT: adamiani dadebiTi xibliT da adamiani uaryofiTi xibliT. Aarc erTi
reJisori ar miscems dadebiT rols uaryofiTi xiblis mqone msaxiobs, Tumca
uaryofiTi gmiris rols xSirad asrulebs dadebiTi xiblis mqone msaxiobi.
saerTod, msaxiobTa sworad SerCeva es filmisa da speqtaklis warmatebis
sawindaria.
sirTule imaSi mdgomareobs, rom nawarmoebis ZiriTadi idea, dedaazri
gaxmovanebulia dadebiTi gmiris mier. Dda Tu am ideas gaaxmovanebs arasimpaTiuri,
uaryofiTi xiblis mqone adamiani, mayurebelTa umravlesoba mas ar daujerebs,
gulgrili darCeba am ideis mimarT.Aanu mTeli muSaoba wyalSi Caiyreba.
Ddokumenturi nawarmoebis msxvil xedze ver damalav yalb dapirebebsa da
Rimils, Tavs ver moiwoneb guldasmiT gazepirebuli lamazi frazebiT. Tvalebi
aucileblad gagcems.
saxviTi xelovnebis arc erT dargSi ise ar mJRavndeba adamianis xasiaTis
Tundac Zalze dafaruli Strixebi, rogorc msxvil xedze kinosa da televiziaSi.
ra Tqma unda, Cveni gadaRebis yvela gmiri ver flobs dadebiT xibls. Aarc
ufleba gvaqvs, am xiblis mixedviT SevarCioT gadaRebis obieqtebi , vTqvaT,
reportaJuli gadaRebis dros. Cven intervius varTmevT sxvadasxva tipis adamianebs,
Cvens gverdiT muSaoben gansxvavebuli xasiaTis da tipaJis Jurnalistebi. Aamitom
operators aucileblad unda axasiaTebdes “zomebis” SerCevis unari, Tu ra
simsxvilis gamosaxulebiT, xediT unda imuSaos ama Tu im adamianTan.
xSirad reJisori operators sTxovs, gadaiRos msxvili xediT, kidev ufro
msxvili xediT da ver grZnobs, rom xedis zedmeti simsxvile ukve “amaxinjebs’’ mis
gmirs. Aamitom, saWiroa operatorma droulad SeZlos SeCereba optikuri
miaxloebisas, rodesac iRebs mosaubre adamians.
zogjer ukeTesia, gmiri gadaiRo saSualo, welamde xediT, vidre Zalian
msxviliT. gansakuTrebiT, es gasaTvaliswinebelia momRerali msaxiobebis
gadaRebisas. simReris dros adamians eZabeba saxe, yelze ebereba ZarRvebi, Zalian
didze aRebs pirs da a.S. yvela es wvrilmani sakmaod usiamovno sacqeria da sulac
ar aris gaTvlili msxvili xediT gadaRebaze. Ees aris sceniuri simsxvile da
maqsimum, saSualo xeds moiTxovs. mZafri, dramaturgiulad datvirTuli dialogic
ki Zalian cudad gamoiyureba zemsxvili xediT gadaRebisas. xolo gmiri, romelic
29
usmens Tanamosaubres, musikas da a.S. SegviZlia gadaviRoT Zalian msxvili xediTac.
Mmdumare, yuradRebiT msmeneli personaJi mayurebels gadmoscems Tavis intimur
gancdebs.
peizaJi
peizaJi sruliad damoukidebeli Janria saxviT xelovnebaSi. televiziam es
Janri memkvidreobiT miiRo literaturisgan, ferwerisgan, kinosgan. Mmxatvari-
peizaJistebi mTeli cxovreba eZieben, rogor gamosaxon buneba mTeli Tavisi
mSvenierebiT. literaturaSi gvxvdeba uamravi magaliTi, YTu rogori aRmafreniT
aRwers mwerali garemos, bunebas.
Ffotografia, kino, televizia mudmivad ubrundeba am Janrs, iyenebs ra peizaJs
sxvadasxva filmsa Tu gadacemaSi.
1)formalur-obieqturi peizaJi. Ees aris, ubralod, faqtis dokumentaluri
konstatacia. Mmag: taigis, tundris, yinulovani udabnos fotografia. aseTi “civi’’
suraTebi amSvenebs geografiis saxelmZRvanelos, romelTac Tan axlavT aseTive
umetyvelo warwerebi:’’ase gamoiyureba taiga, taigaSi izrdeba kedari, fiWvi...”
aseTi suraTebis avtori gaxlavT absoluturad gulgrili adamiani. aseTi
suraTebiT xdeba ganxibvla araTu mayureblis, aramed Tavad avtorisac, radgan
araviTari doziT ar gadmoicema xibli da ganwyoba, romelic gvebadeba bunebasTan
miaxloebisas. Ggamosaxuleba gadmogvcems mxolod imas, rac avtorma dainaxa,
magram ver gadmogvcems, ra igrZno man.
aseT kadrebSi (fotoebSi) ar aris cocxali Rrublebi, romlebic miCqarian cis
dasalierisken, ver vxedavT, rogor brwyinavs dilis nami balaxsa da foTlebze,
ver vgrZnobT, ra lamazia cisfrad mocimcime Tovli Tu rZesaviT Sededebuli
nisli. AaseT peizaJebSi ar aris gadmocemuli bunebis is mSveniereba, romelic
gaxlavT swored xelovnebis obieqti, muza.
2) peizaJi-garemo, peizaJi-foni.
Ggarkveuli filmis an gadacemis gadaRebisas, Cven guldasmiT virCevT
moqmedebis adgils im dramaturgiuli kolizisaTvis, romelic gaTvaliswinebulia
scenariT. Mmiuxedavad imisa, rom peizaJi TamaSobs damxmare rols, naturis
xasiaTi da mdgomareoba unda pasuxobdes epizodSi mimdinare moqmedebas, Tanac
ramdenime parametriT. es aris _ epoqa, romelSic xdeba moqmedeba nawarmoebSi,
wlis dro, dRe-Ramis monakveTi, atmosferuli pirobebi da a.S. naTelia, rom
maRali Zabvis eleqtrogadamcemi boZebis gamosaxuleba ar Cajdeba me-18 saukunis
peizaJSi. norCi, mwvane balaxi axasiaTebs gazafxuls, Semodgoma oqrosfer-
narinjisferi ferebiTaa Semosili, zamTari ki TeTri-mocisfro qoloritiT
xasiaTdeba da a.S.
3)peizaJi-epiTeti
Ees aris avtoris TvaliT danaxuli peizaJi. aseTma peizaJma xazi unda gausvas,
gaaZlieros gmiris fsiqologiuri mdgomareoba, TiTqos mxari unda dauWiros mas.
,mag: gmiri mowyenilia da bunebac moRrubluli, naRvliania, irxeva xis totebi,
wvima cris, yvelaferi irgvliv uxasiaTodaa TiTqos...
peizaJi-epiTeti SeiZleba pasuxobdes gmiris mdgomareobas da SeiZleba piriqiT,
iyos misi xasiaTis sapirispiro ganwyobis. Mmag: gmirs SeemTxva tragedia, xolo
peizaJi _ mziani, mxiaruli, maJorulia. amiT TiTqos mtkicdeba _ buneba
maradiulia, igi Tavisufalia, xolo adamianis cxovrebaSi aris rogorc bednieri,
ise ubeduri momentebi, radgan igi mokvdavia. aseTi urTierTsapirispiro
mdgomareoba adamianisa da bunebisa xSirad ufro Zlierad moqmedebs mayurebelze,
vidre peizaJisa da gmiris xasiaTis Tanxvedra.
4)peizaJi-saxe, peizaJi-simbolo _ es aris gmiris TvaliT danaxuli peizaJi. Ees
aris gmiris ganwyoba-xasiaTis plastikuri, gamomsaxvelobiTi gardasaxva mocemul
momentSi. cxovrebis sxvadasxva periodSi gmiri garemos sxvadasxvagvarad aRiqvams,
radgan SeiZleba igi iyos bednieri, ubeduri, mowyenili, mxiaruli, janmrTeli,
avadmyofi da a.S.
30
warmovidginoT soflis quCa, sadac cxovrobs gmiri. filmSi vxedavT, rom is
mrvaljer brundeba saxlSi am quCiT xan dRisiT, xan RamiT. Aanu es quCa CvenTvis
ukve nacnobia, TiTqos mravali weli vicxovroT aq, gmiris mezoblad.
...da ai, gmiri saxlSi brundeba daWrili. is midis bavSvobidan nacnob quCaze,
xolo saxlebi irweva da dacuraven mis dabindul TvalebSi. Aai, is daeca...
qvemodan, miwis zedapiridan quCa sruliad ucxo Cans, saxlebi _ veberTela,
mSobliuri WiSkari ki Zalian Sorsaa, Zalac aRar SerCa, rom miforTxdes...
...ai, is ipoves,icnes, aiyvanes, raRac sakacismagvariT mihyavT... da pirqvedawo-
lili am sakaceze, is xedavs TiTqos nacnob, gadadRabnil saxeebs, ayiravebul
xeebs...
Aavtori amiT peizaJs tvirTavs sxvadasxva adamianuri gancdebiT da mayurebe-
lic aRiqvams mas, rogorc gmiris grZnobebis da emociebis Widilis gansaxierebas.
Ggmiris mdgomareoba epizodidan epizodSi SeiZleba Seicvalos. Cven saSualeba
gvaqvs, ekranze vnaxoT misi sizmrebi, ocnebebi, halucinaciebi... amasTan, aseTi
irealuri kompoziciebi SeiZleba, Seexos peizaJsac, portretsac, interiersac,
naturmortsac. Aanu yvela Janrs, romelTaganac Sedgeba filmi. bavSvobidan
nacnobi peizaJis gmiris TvaliT danaxva operators aZlevs uzarmazar saSualebas,
SemoqmedebiTad gamoiyenos rakursi, kameris moZraobis ritmi, optikuri
wanazardebi, filtrebi...
filmSi “ivanes bavSvoba’’ (reJ. tarkovski, operatori_iusovi) naCvenebia naTe-
li aryis xis tye, sadac TiTqos dafrinavs kamera _ es bednieri, mocekvave gmiris
TvalebiT “xedavs’’ operatori Walas. Aai, kamera gaCerda da kadrSi Semocurda
mocekvave gmiri. Kkamera xdeba avtoris “Tvalebi’’. Aase, erT kadrSi Seicvala
“kameris damokidebuleba’’ momxdarTan..
peizaJi-lakonizmi
peizaJi, rogorc filmis, epizodis srulfasovani kompoziciuri elementi,
imisda miuxedavad, rad gvevlineba igi _ fonad, epiTetad, simbolod, aucileblad
asrulebs gansazRvrul gamomsaxvelobiT rols.
Aam rolis Sesabamisad, peizaJma maqsimalurad unda gadmogvces epizodis gan-
wyobileba da ar unda gvevlinebodes igi mxolod samontaJo kadrad.
peizaJSi garkveviT unda ikiTxebodes mTavari azrobrivi motive. Aaqedan
gamomdinareobs gardauvali moTxovna _ gavaTavisufloT igi zedmeti, yuradRebis
gadamtani elementebisgan, ar davuSvaT kompoziciuri gadatvirTva.
peizaJis lakonuroba momavalma reJisorma da operatorma unda Seiswavlos
klasikuri literaturuli nawarmoebidan.
peizaJis gadaRebisas gaTvaliswnebuli unda iqnas bunebrivi ganaTeba naturaze:
kontarastuli Suq-Crdili kaSkaSa mzis dros, rbili tonaluri gadasvlebi
moRrublul amindSi, silueturi gamosaxuleba daisiT gaferadebuli cis fonze,
saavdrod Seyrili Rrublebi, nisli, anareklebi wyalze da a.S.
qalaqis an soflis peizaJis gadaReba umjobesia, davgegmoT saRamos, Sebindebi-
sas, roddesac inTeba lampionebi, naTdeba saxlis fanjrebi, moCans gzad mimavali
avtomobilis Suqfarebi _ es aris e.w. “reJimuli dro’’. marTalia, metad xanmokle,
grZeldeba daaxloebiT 30-40 wuTi, samagierod am tipis gadaRebebi saSualebas
aZlevs operators, gamoiyenos yvelaze gamomsaxveli saRebavebi operatoris
palitridan.
peizaJis gadaReba SeiZleba nebismier amindSi. Eeqstremaluri meteorologiuri
situacia yovelTvis qmnis ganumeorebel xasiaTs peizaJSi. Mmag: wvima aZlierebs
tonaluri perspeqtivis SegrZnebas. amasTan, sveli miwidan, foTlebidan, qvebidan
yalibdeba mkveTri anareklebi, rac damatebiTi saSualebaa kadrisTvis gamomsaxve-
lobis misaniWeblad.
imisaTvis rom ar elodon bunebis wyalobas, mxatvruli filmis operatorebi
aqtiurad iyenebn TavianTi teqnikuri arsenalis srul SesaZleblobas. Mmag: Weqa-
31
quxilis efeqtis Sesaqmnelad swored im epizodSi, romelic gaTvaliswinebulia
scenariT, operatori mimarTavs Semdeg SemoqmedebiT xerxebs:
*cis dabneleba saTanado mdgomareobamde xdeba damaCrdileblebiT an neitra-
luri ruxi SuqfiltriT.
*qari “qris’’ Zlieri ventiliatoridan. zogjer qaris efeqtis Sesaqmnelad
gamoiyeneba saaviacio propeleriani Zravebi.
*wvimas uzrunvelyofs wylis Wavlis gamfantavi specialuri sawvimari xelsa-
wyoebi.
*elvis imitacias ki viRebT ganaTebis xelsawyoebis wyvetili CarTva-
gamorTvis Sedegad.
Dda Tu Weqa-quxilis scenis gadaReba xdeba e.w. reJimul droSi, maSin kadrebis
gamomsaxveloba garantirebulia.
interieri
dResdReobiT bevri satelevizio filmis Tu gadacemis gadReba iwarmoeba
bunebriv interierSi. Ees metad xelsayrelia prodiuserebisTvis finansuri
TvalsazrisiT: saWiro aRar xdeba ZviradRirebuli dekoraciebis ageba, pavilionis
mowyoba an gadasRebi moednis dakaveba.
Tumca bunebriv interierebSi gadaReba garkveul moTxovnebs uyenebs opera-
tors, swored am Temaze visaubrebT qvemoT.
interieri pirobiTad SeiZleba davyoT sam saxeobad: daxuruli, Ria da naxe-
vradRia.
Ddaxurul interiers ara aqvs fanjrebi da, Sesabamisad, ar Semodis dRis Suqi _
es aris derefnebi, kinodarbazebi, miwisqveSa metros sadgurebi, Caketili Sida
kibeebi da a.S. aseT pirobebSi aucilebelia, maqsimalurad gamoviyenoT arsebuli
Suqis wyaroebi: CiraRdnebi, sanaTurebi, WaRebi, imisaTvis rom SevinarCunoT am
interierisTvis damaxasiaTebeli ganaTeba. Tumca aucileblobis SemTxvevaSi
gamoiyeneba damatebiTi ganaTebac.
naxevradRia interieri _ es aris sacxovrebeli binebi, saklaso oTaxebi, maRa-
ziebi, ofisebi da maTi msgavi Senobebi Cveulebrivi zomis fanjrebiT. Ffanjrebis
arsebobis gamo, operatori iZulebulia, aseT interierSi gadaiRos Sereuli
gadaRebis gamoyenebiT: dRis SuqiT (5500k), romelic Semodis fanjrebidan da
xelovnuri sinaTliT, ganaTebis aparaturiT, romlis feris temperaturaa 3200k. es
garemoeba ki ramdenadme arTulebs operatoris samuSaos, magram garkveuli
teqnikuri xerxebis gamoyenebis Sedegad, aucileblad miiReba sasurveli Sedegi. Ees
xerxebi ganxilulia qveTavSi “operatoris muSaoba SuqTan’’.
Ria interieri _ es aris Senobebi, romelTa erTi an ori kedeli iatakidan
Weramde mTlianad minisaa an saerTod ar arsebobs. mag: terasa, aivani. aseT
interierSi dRis ganmavlobaSi sufevs naturaluri ganaTeba feris temperaturiT
5500 k da zemoT.
gadaRebis obieqtis SerCevisa da daTvalierebisas Cven unda davadginoT, mzis
“migraciis’’ procesisas, DdRis romel monakveTSi naTdeba interieri yvelaze
gamomsaxvelobiTad.
Kkedlebis nawili _fanjrebis sapiripiro mxares_ ganaTebuli iqneba ufro
mkveTrad, vidre daCrdiluli, fanjaraTaSorisi monakveTebi. Sesabamisad, es
monakveTebi moiTxovs minaTebas. amisaTvis SegviZlia, gamoviyenoT rogorc
amreklavi misanaTeblebi, aseve eleqtro gasanaTebeli xelsawyoebi, feris
temperaturiT 5500k.
imisaTvis rom SevinarCunoT interieris gamomsaxveloba, guldasmiT unda
SevarCioT kadris kompozicia, obieqtivis safokuso manZili, rakursi, ganvsazR-
vroT rogor gamaSi _naTelSi Tu muqSi_ iqneba warmoebuli gadaReba.
Tumca, nebismier gamaSi obieqtis Suqisa da feris simkveTre (kompoziciis
yvelaze naTeli elementidan yvelaze muq elementamde) aucileblad unda jdebodes
matricis “fotografiul sifarToveSi’’.
32
imisaTvis rom gamovacocxloT arqiteqturuli sivrce da xelSi ar SegvrCes
mSrali, protokoluri gamosaxuleba, aucileblad unda gamoviyenoT Suqis laqebi,
aTinaTebi, anreklebi, fanjrebisa da porteris figuruli Crdilebi.
Semdgom saWiroa, ganvixiloT interierisadmi SemoqmedebiTi damokidebuleba
igive poziciidan, rogorc peizaJis gadaRebis pirobebSi.
Oobieqturi, formalurad gadaRebuli interieri _ es aris faqtis dokumenturi
konstatacia. Mmag: interieris civ, umetyvelo fotografias SeiZleba axdes
Semdegi teqsti: aq ama da am wlebSi cxovrobda esa da es pirovneba.
saxelmZRvanelo wignisTvis es foto misaRebia, mgram mxatvrul-gamomsaxvelobiTi
TvalsazrisiT aranair interess ar iwvevs. magaliTad, ama Tu im axalaSenebuli
sacxovrebeli binebis satelevizio reklamaSi xSirad gvixilavs aseTi
“obieqturad gadaRebuli’’ kadrebi, romelic emsaxureba mxolod informaciis
mowodebas.
interieri rogorc garemo, foni. Aam interierSi mimdinareobs garkveuli
moqmedeba, TamaSdeba aqtioruli scena an aris raime sazogadoebrivi Tavyriloba.
*dokumentur movlenaSi interieri warmoadgens moqmedebis adgilis
daxasiaTebas da fiqsirdeba bunebrivi saxiT, protokolurad.
*mxatvrul (dadgmul) filmSi an gadacemaSi bunebrivi interieri, romelic
gvevlineba fonad, obieqturad unda asaxavdes moqmedebis epoqas da dros, xolo
kompoziciurad da ganaTebis mixedviT _ xazs unda usvamdes scenis dramaturgias.
interieri-epiTeti. Ees aris avtoris Sexeduleba, romelic gamyarebulia
scenaris dramaturgiiT da mocemuli epizodis mxatvrul-gamomsaxvelobiTi
gadawyvetiT. aseTi interieris gadaRebis mizania, emociuri gavlena movaxdinoT
mayurebelze, igi axorcielebs dramaturgiis gamomsaxvelobiT mxardaWeras da zog
SemTxvevaSi gmiris fsiqologiuri mdgomareobis Tanxvedrilia, zogjer ki _
sapirispiro.
CiraRdnis mocimcime SuqiT ganaTebuli, Rrma Crdilebisa da gauwonasworebeli,
SemaSfoTebeli kompoziciis mqone interieri badebs sul sxva STabeWdilebas,
vidre mzis SuqiT avsebuli oTaxi, msubuqi fardebiT fanjrebze, sadac naTeli,
maJoruli ganwyobileba sufevs.
Tumca, rogorc peizaJSi, aqac SesaZlebelia, operatorma gmiris tragedias
daupirispiros mSvidi, harmoniuli interieri... an piriqiT, mxiruli, bednieri
gmiri, SeiZleba, SevagdoT WuWyian, bnel oTaxSi.
interieri-saxe, interieri-simbolo. Aaq operatori cdilobs, gadmosces ara
interieris miseuli xedva, STabeWdileba, aramed Tavad gmiris mier aRqmuli
interieri... gmiri avtorisgan gansxvavebiT, SeiZleba iyos sul sxvadasxva fizikur
an sulier mdgomareobaSiDda, Sesabamisad, gmiris TvalebiT erTidaigive interieri
sxvadasxvanairad davinaxoT. Uufro metic, sxva personaJebi am interiers SeiZleba
gansxvavebulad aRiqvmdnen.
Aamas garda, gmiri SeiZleba idges, iwves, darbodes, bolTas scemdes da a.S. da
misi sivrculi mdgomareobidan gamomdinare, gadaRebis rakursi arsebiTad
Seicvalos.
...mdidari vaWari amayad uCvenebs stumars Tavis apartaments. Ggmirebi nela
TavdajerebiT dadian oTaxidan oTaxSi da aseTive tempiT moZraobs kamera maT
gverdiT. amasTan, kamera SeiZleba iyos gmirebis win, gverdiT, ukan da igi
darbazebs xedavs gmirebis TvalebiT. RamiT am mdidrul saxlSi Seipara qurdi.
Zvirfaseulobis maZebari qurdis akankalebuli, nerviul-naCqarevi moZraobebi
“gadaedeba’’ kameras. Aam SemTxvevaSi operatori interiers xedavs qurdis
TvalebiT. xmaurze gamoCnda saxlis patroni, dainaxa ra qurdi, daiyvira da imave
wuTSi mas TavSi moxvda Sandali.iatakze davardnil, dasisxlianebul vaWars qurdi
miaTrevs xaliCaze da Tavis mdidrul apartaments vaWari ukve xedavs da aRiqvams
sul sxvagvarad, vidre dRisiT, roca stumars aTvalierebinebda.
33
Aam kadrSi mizanSewonilia, gamoviyenoT rogorc qveda rakursi, ise kameris
qanaoba (TiTqos vaWris Tavi qanaobs xaliCaze gaTrevisas), aseve kameris
obieqtivis vazeliniT Sezelva, riTac gamovxatavT saxlis patronis gonebis
dakargvamde misvlas (kamera _ gmiris Tvalebia).
“gacocxlebuli’’ interieri _ SemoqmedebiTi aRdgena gasuli saukuneebis
cxovrebisa Zvel saxlebsa da sasaxleebSi, msaxiobTa monawileobiT an maT gareSe.
magaliTisTvis ganvixiloT epizodebi filmisa “moskovis kremli’’.
1)ivane mrisxanes koronacia uspenskis taZarSi. Kkamera nela moZraobs taZris
SesasvlelSi sakurTxevlisken, romelic mdidrulad aris morTuli sazeimo
movlenis gamo da uamravi sanTliT ganaTebuli. Ggamoyenebulia moklefokusiani
optika, xedvis kuTxe farToa, taZari aRiqmeba didi masStabiT, amasTan kameris
moZraoba eqspresiulia. Oobieqtivis win, msxvil xedze, kameris svlis ganmavlobaSi
moCans oqrosfer olavarSi gamowyobili mRvdelmsaxuris xelebi, romelsac
frTxilad miaqvs monomaxis qudi. Aam SemTxvevaSi Cven taZars vxedavT xucesis
TvalebiT.
2)ormoci moisari anTebuli CiraRdnebiT da alebardebiT xelSi darbian
darbazSi, raTa Seamowmon, cocxlebi arian Tu ara mefis Svilebi (operatoric
kameriT xelSi maT rigebSia).
Mmorbenali operatoris xelSi moTavsebuli kamera interiers xedavs moqmedi
gmiris TvalebiT, am SemTxvevaSi moisaris. Semdgom operatori Cerdeba da
akvirdeba, rogor arbian moisarebi kibze. Aam SemTxvevaSi kamera gadaiqca avtoris
Tvalebad.
3)boris godunovi (msaxiobi) gaSterebuli daborialobs sanaTuris qveS. patara
sasanTleze damagrebuli sami anTebuli sanTeli ganTavsebulia pirvel xedze,
moboriale kameris win, TiTqos godunovis Tvalwin. Bbunebrivia, kameris
moZraobis traeqtoria guldasmiT iqna repetirebuli gamnaTebelTan erTad,
romelic Suqis laqiT gamoyofda ama Tu im adgils interierSi mizanscenis
Sesabamisad.
interieri nawarmoebis gmiri
1)xSiria SemTxveva, roca dokumenturi filmi an gadacema eZRvneba gamoCenili
xuroTmoZRvris moRvaweobas. Ooperatoris amocanaa, SeinarCunos arqiteqturuli
Zeglis xibli da silamaze, ar daamaxinjos igi kadris usufTao (araswori)
kompoziciiT an arabunebrivi ganaTebiT.
2)Tumca, zogjer interieri SeiZleba , iqces mxatvruli nawarmoebis mTavar
gmirad, romelic yvelasTvis yuradsaReb ideas axorcielebs Tavis TavSi.
...cariel saxlSi molaparake saaTi daJinebiT “aRviZebs’’ patronebs: “wik-wik, 7
saaTia, adgomis droa!’’ magram aravin ar Cans.
samzareuloSi mikrotalRurma Rumelma moamzada 4 sauzme _ 2 ufrosebisTvis, 2
bavSvebisTvis.
Weridan gaismis xma: dRes 2006 wlis 4 agvistoa. DdRes tilitebis qorwinebis
wlisTavia, moaxlovda wylis, Suqis, bunebrivi airis gadasaxadebis dro...
rvis naxevrisTvis robotebma aalages gaciebuli sauzme, Cayares nagvis yuTSi.
saxli TiTqos ganagrZobs cxovrebas. robotebi Seudgnen dalagebas, rwyaven
yvavilebs. Rumeli amzadebs sadils. mogvianebiT xeluxlebeli sadili iyreba
metalis sanagveSi. baRSi amoirtyocneba wylis Wavli yvavilebis da buCqebis
mosarwyavad. Aaq Cven pirvelad vxedavT, rom saxlis erTi kedeli damwvaria. moCans
ori bavSvis da ori mozrdili adamianis siluetebi, romlebic TiTqos fotozea
gadaRebuli maTi sicocxlis ukanasknel momentSi.
saxli martodmarto dgas nangrevebsa da ferflSi, Cven vxedavT, rom am qalaq-
Si mxolod es erTi saxlia gadarCenili.
xuT saaTze bavSvebis oTaxis kedlebi ganaTda, daiwyo sabavSvo gadacemebis
dro. 7,8,9 saaTia. kabinetSi Weridan gasmis xma: misis maklelan, romel leqss
moismenT Zilis win? Ppasuxi ar ismis. igive xma: maSin me wavikiTxav Tqvens
34
sayvarel leqss! Dda kiTxulobs leqss bunebis mSvenierebaze, romelic ase
sruldeba: Tuki dedamiwidan aRigveba adamianTa modgma, buneba mainc gaiRviZebs,
kvlav dadgeba gazafxuli ise, rom verc ki SeamCnevs, varsebobT Tu ara Cven _
adamianebi!
saRamos 10 saaTze saxlSi Cndeba xanZari. robotebi ebrZvian cecxls, magram
wydeba wyali, iTiSeba eleqtroenergia. gamTeniisas saxli ingreva. gadarCa
mxolod erTi kedeli da am kedlidan ismis monoturi xma: dRes 2006 wlis 5
agvistoa...
es aris mokle Sinaarsi amerikeli fantasti mwerlis rei bredberis mSvenieri
moTxrobisa “iqneba nazi wvima’’.interieris garda, romelic aris mTavari moqmedi
gmiri, moTxrobaSi monawileobs peizaJi da naturmorti.
Mmiuxedavad imisa, rom aq xalxi ar aris, moTxroba gvitovebs dauviwyar,
tragikul STabeWdilebas. Ees aris moTxroba-gafrTxileba. Mmasze Seqmnilia
animaciuri filmi.
filmebSi iSviaTad gvxvdeba epizodebi, gadaRebuli iseTi aRmafreniT, rogorc
es aris p.lebeSevis filmSi “ramdenime dRe oblomovebis cxovrebidan’’. Ees aris
epizodebi patara iliuSas bavSvobidan, roca deda mas aZinebs, roca is eTamaSeba
andriuSas, roca mTeli saxlis Semadgenlobas sZinavs... epizodebi gadaRebulia ise
wrfelad, iseTi wvdomiT, rom mayurebelSi iwvevs sinanulis grZnobas gardasul
bavSvobaze.
Dda kidev erTi magaliTi. tarkovskis cnobil filmSi “ivanes bavSvoba’’ erT-
erTi yvelaze SemZvreli, Tavisi tragizmiT, gaxlavT epizodi “SeSlili’’.
...faSistebis mier damwvari qoxidan gadarCa mxolod Rumeli da sakvamuri,
TiTqos zecisken gawvdili xeli, kedlis nawili, romelzec mimagrebulia sigeli
da CarCoze dakidebuli kari...
ra aris es? interieri? natura? diax, interieris narCeni, moxuci moWriale
kars urduliT ketavs, miuxedavd imisa, rom aRar arsebobs kedlebi da saxuravi.
diax naturac, radgan aq ar arsebobs Senoba rogorc aseTi. am SemxvevaSi zust
gansazRvrebas mniSvneloba ar aqvs.
naturmorti
naturmorti _ mkvdari buneba _swored rom operatoris xelovnebis nawilia,
romlis daxvewisa da srulyofisaTvis sicocxle ar eyofa adamians.
sinamdvileSi mkvdari buneba an sagnobrivi samyaro, rogorc axla ewodeba am
Janrs, mayurebelSi iwvevs cocxal grZnobebs, SegrZnebebs da rogorc qvemoT
vnaxavT, SeiZleba, aRviqvaT, rogorc simbolo.
naturmortis saSualebiT xSirad wydeba rTuli mxatvruli amocanebi. Asagno-
briv kompoziciebSi SesaZlebelia gamomsaxvelobiTad iyos gaxsnili garkveuli
idea.
naturmorti xSirad xdeba adamianis cxovrebis saCvenebeli suraTi da bevrs
gviambobs nawarmoebis gmirze. xSirad naturmorti gamoiyeneba filmis an
gadacemis kulminaciad. zogjer naturmortma SeiZleba Secvalos msaxiobis
gasaTamaSebeli scena.
Ffilmis an gadacemis kompoziciur struqturaSi naturmorts SeiZleba ar
eWiros mTavari adgili, magram igi iseve zemoqmedebs mayurebelze, rogorc sxva
Janrebisgan_portreti, peizaJi_ miRebuli STabeWdileba.
suraTis sibrtyis sagnebiT gadatvirTva, maTi araswori komponireba, natur-
mortis gadaRebis wertilis araswori SerCeva da amasTan aragamomsaxvelobiTi
ganaTeba iwvevs filmis warumateblobas da Sesabamisad, avtorTa Sromis
ganqarwylebas.
Nnaturmortis Janri pirobiTad, SeiZleba, davyoT orad: reportaJuli da
dadgmuli.
reportaJuli naturmortebi Cven xSirad gvxvdeba cxovrebaSi: es aris
xelsawyoebi, tansacmeli, sarkis win ganlagebuli parfiumeria, gaSlili sufra da
35
a.S. bazris daxlze dawyobili bostneulis “mTebi”, sayofacxovrebo sagnebis
“zedaxora”, an uwesrigod Camokidebuli tansacmeli warmatebulad komponirebis
Sedegad SeiZleba vaqcioT reportaJul naturmortad.
...miwisqveSa gadasasvlelSi ukravs musikosi. Mmis fexebTan violinos carieli,
gadaxsnili futliari devs. Mmsxvili xediT gadaRebuli futliari, sadac moCans
masSi Cayrili xurda fuli _ ukve naturmortia.
saagarako nakveTis kutikarze hkidia didi boqlomi, mis rkalSi garWobilia
daxveuli werili. Ees reportaJuli naturmortia.
erT-erTi yvelaze mravlismTqmeli, maRalmxatvruli reportaJuli naturmorti
gadaRebuli iqna 1945 wels, samamulo omis damTavrebis Semdeg:
...miwaze agdia jariskacis tyviiT dacxriluli CaCqani. naxvretebSi
amozrdilia balaxi. CaCqanSi Citis budea, xuTi kvercxiT. Ees aris meore msoflio
omis tragediis STambeWdavi simbolo da amasTan, simbolo sicocxlis
gagrZelebisa. Aam naturmortis fotom moiara mTeli msoflio. Qqvemexis lulaSi
gaCrili vardis Sto _ esec reportaJuli naturmorti-simboloa.
dadgmuli naturmorti _ iqmneba operatoris mier filmis an gadacemis
Sesatyvisad. Fformalurad dadgmuli naturmorti mayurebels acnobs saganTa,
nivTTa bunebriv Tvisebebs, maT formebs, faqturas, moculobas. Nnaturmortis
obieqtebad gvevlineba sxvadasxva sayofacxovrebo sagnebi _ SuSa, keremika,
plastmasi, metali, bewvi da a.S.
materialuri samyaros (an samyaros materializaciis) vizualurad gadmocemis
Tanadroulad naturmorti Seicavs garkveul dramaturgiul datvirTvas. Mmisi
Sinaarsi “muSaobs’’ filmis, gadacemis, reportaJis saerTo ides gadmocemisTvis.
gavixsenoT isev tarkovskis “ivanes bavSvoba’’.
...rogori siyvaruliT da mzrunvelobiT awyobs daWmuWnul xelsaxocSi puris
natexebs (da ara naWrebs), xaxvs, kvercxs kapitani xolini, ivanes meTauri...da
wamierad SeSdeba: ramdenad saSiSia, Cados iq loris naWeri?! albaT, ar Cadebs _
Tuki germanelebi Seamowmeben ivanes, ar daujereben aseT guluxv mowyalebas.
Mmayureblis Tvalwin xolini qmnis naturmorts, romelic pirdapir
gansazRvravs moqmedi gmiris sikvdils an sicocxles. aseTi naturmorti, romelic
momzadebulia moqmedebis Semdgomi ganviTarebisTvis, Seicavs udides
dramaturgiul datvirTvas.
rogorc cnobilia, SostakoviCis meSvide simfonia dawerili da Sesrulebuli
iqna leningradis blokadis dros.
filmSi “d.d. SostakoviCi’’ _reJ.a.gendelSteini, op. zilbergi_ romelic omis
damTavrebidan mravali wlis Semdeg aris gadaRebuli, avtorebma gadawyvites,
gaemeorebinaT SesaniSnavi simfoniis Sesrulebis momenti filarmoniis imave
darbazSi, sadac nawarmoebi pirvelad gaJRerda, Tanac musikosTa da msmenelTa
imave SemadgenlobiT. radiosa da gazeTebSi gamoqveynda gancxadebebi da daTqmul
dRes filarmoniaSi Tavi moiyares meSvide simfoniis pirvelma Semsruleblebma da
msmenelebma. Ddarbazi naxevrad carieli aRmoCnda, sakmaod SeTxelebuli iyo
orkestric.
...ismis dauviwyari musika. skamebze, sadac unda isxdnen Semsruleblebi,
dawyobilia maTi instrumentebi. iq myofi musikosebi asruleben TavianT partiebs.
Mmoxucebuli k.eliasbergi diriJorobs ise, TiTqos orkestri ukravs sruli
SemadgenlobiT. Kkamera gadaadgildeba uZravad dawyobil violinoebs, altebs,
valtornebs, violanCelebs Soris da instrumentebTan miaxloeba_SeCerebiT
gamoyofs maTSi solos Semsrulebels...
am epizods, sadac SemsrulebelTa msgavsad mTavar gmirebad gvevlineba
musikaluri instrumentebi, veravin ucqeris gulgrilad. ra Tqma unda,
STabeWdilebas aZlierebs umSvenieresi musika.
xSirad scenarSi gvxvdeba sazeimo sufris amsaxveli epizodebi, romlebic
eZRvneba dabadebis dRes, qorwils an raime sadResaswaulo TariRs. aseTi tipis
36
scenebi SeiZleba gadawyvetili iyos 15-20 msaxiobis meSveobiT. erTi maTgani
iqneba maspinZeli, danarCeni stumrebi. aseTi epizodisTvis specialurad iwereba
dialogebi, replikebi, ganisazRvreba moqmedebis ganviTareba, finali. Semdgom
xdeba mTeli scenis repetireba da gadaReba, montaJi da gaxmovaneba. Tumca es
epizodi SeiZleba gadavwyvitoT ufro martivadac. grZeli, lamazad gawyobili
magida. TeTr sufraze awyvia Zvirfasi Rvinoebi da delikatesebi, brolis da
vercxlis WurWeli. Kkamera nela moZraobs magidis gaswvriv. “gavlis” dasrulebis
Semdeg maSinve iwyebs moZraobas uku mimarTulebiT. Mmagida ukve sul sxvagvarad
gamoiyureba. Bboboqari mxiarulebis Sedegad naturmorti Znelad sacnobi gaxda:
damsxvreuli Wiqebi, narCenebiT da ZvlebiT savse TefSebi, daWmuWnuli xelsaxocebi,
sufraze daRvrili Rvino, viRacis langarze damxobili fizionomia... kadrs miRma _
yvirili, gineba, msxvrevis xma, braxuni da a.S.
magidis gaswvriv kameris erTma “gavlam’’ Caanacvla mTeli gasaTamaSebeli scena
Tavisi msaxiobebiT, dialogebiT da repeticiebiT.
filmSi “moskovis kremli” iyo mcdeloba aRedginaT ivane mrisxanes epoqis
samefo lxinis suraTebi.
gadaReba mimdinareobda kremlis mowaxnagebul darbazSi, namdvil samefo
satrapezoSi. Bbordosferi maudiT dafarul magidaze daiwyo xili oqros
langrebiT, fialebi, Tasebi... yvela sagani namdvili iyo, samuzeumo eqsponati
iaraRis palatidan.
cnobilia, rom ivane mrisxane gamoirCeoda TavSeukavebeli qceviT da xSirad
gamodioda wyobilebidan sufrasTan jdomis dros. avtorebi cdilobdnen,
aRebeWdaT misi mrisxanebis amsaxveli momentebi da amisTvis gamoiyenes
naturmorti.
vinaidan TiToeul nivTze pasuxs agebda muzeumis zedamxedveli, savalalo
Sedegis Tavidan acilebis mizniT, iatakze, kadrs miRma, gaawvines muzeumis 9-10
TanamSromeli, raTa daeWiraT gadmovardnili WurWeli, rodesac ganrisxebuli
ivane sufras gadaaZrobda magidas. Ddubli saerTod ar moiazreboda. Kkadrs
iRebdnen sami kameriT: erTi zemodan, meore-gverdidan, mesame _ pirdapir da
TiTqos sagnebi masze cvioda. kinogadaReba xdeboda ramdenadme Senelebuli
siCqariT (16 kadri wm-Si) da demonstrirebis dros moqmedeba gamoiyureboda ufro
mkveTrad da swrafad.
Aaqedan daskvna, dadgmuli naturmortis gadaRebisTvis saWiroa, gadaiWras
mTeli rigi mosamzadebeli sakiTxebi.
Nnaturmortis gamomsaxvelobiTi gadawyveta ganisazRvreba epizodis Sinaarsis
mixedviT. dramaturgiuli scenisa da saerTo saxviTi (ferweruli) gadawyvetidan
gamomdinare aucilebelia, Sesruldes Semdegi samuSaoebi:
1.SeirCes sagnebi.
sagnebi unda SeirCes tonis, feris, masalis mixedviT. naturmortis
kompoziciuri elementebi urTierTzemoqmedeben. isini SeiZleba esadagebodnen
erTmaneTs TavianTi garegnuli msgavsebiT, rogorc erTi servisis faifuris
finjnebi. magram SeiZleba, sagnebi antigonisturic iyos, mag: broils sirCa da
Tujis giri. Ees ori sagani erT naturmortSi gamoxatavs advilad aRsaqmel
gamomsaxvelobiT kontrasts da dramaturgiul konfliqts. maTi urTierTSexebisas
SeiZleba moxdes tragedia.
naturmortisTvis sagnebi SeiZleba, SeirCes Tematurad. mag: sadurglo,
sazeinklo, samedicino instrumentebi, magidaze gawyobili sauzme, sarkis win
ganlagebuli parfiumeria, sayofacxovrebo sagnebi da a.S.
naturmortisTvis SerCeuli sagnebi unda warmoadgendes epizodis gmiris da iq
ganviTarebuli moqmedebis irib daxasiaTebas.
2.ganisazRvros naturmortis kompoziciuri agebuleba, saganTa urTierTkavSiri
an urTierTSepirispireba. aqedan gamomdinare _ unda ganisazRvros maTi ganlageba
kadris svrceSi. aigos lakonuri kompozicia, ar moxvdes araferi zedmeti, yvela
37
sagani aucileblad unda pasuxobdes ZiriTad Temas. Ppirvel rigSi, unda gamoiyos
mTavari obieqti naturmortSi. gasaTvaliswinebelia, rom yvelaze mniSvnelovani
elementi iyos kompoziciurad centraluri an ganTavsdes kadris centrTan axlos.
3.SeirCes foni da safuZveli (grunti) naturmortisTvis. Ees metad
mniSvnelovani parametrebia, maT sworad SerCevaze bevradaa damokidebuli kadris
gamomsaxveloba da mxatvruloba.
warmovidginoT gausufTavebeli qaSayi, romelic devs daWmuWnul gazeTze
WuWyiani kedlis fonze. Dda meore qaSayi, moTavsebuli lamaz saTevzeze, xaxviT da
mwvaniliT morTuli, amasTan saTevze devs qaTqaTa sufraze. TiToeuli es martivi
naturmorti gviambobs patronebis cxovrebis wesze.
Nnaturmortis safuZvelic (grunti) da fonic SeiZleba iyos sul
sxvadasxvagvari: muqi an naTeli, priala an dalaqavebuli, mqrqali faqturis an
sarkuli, metalis an xis, keramikuli an minis, magaram zustad unda pasuxobdes im
sagnebs, romlebic ZiriTadia naturmortSi. Mmag: polirebul magidaze ar unda
ewyos agurebi da cementis nazaviT savse varcli. Dda Tuki aseTi SeuTavsebeli
obieqtebis gadaReba mainc xdeba, e.i. winaswar aris gansazRvruli igi dramatur-
giuli miznis misaRwevad da es urTierTSepirispireba dadgmulia Segnebulad.
4.gamoyenebuli iqnas optikis SesaZleblobebi da perspeqtivis kanonebi.
Nnaturnmortis mTavari, ZiriTadi obieqtebi, rogorc wesi, unda iyos mkveTri,
meorexarisxovani sagnebi ki sxvadsaxva xarisxis naklebsimkveTris. calkeuli
nivTebi SeiZleba nawilobriv gadaifaros meore nivTiT, raTa gaZlierdes siRrmis
efeqti. gamWvirvale obieqtebSi SsesaZloa Candes maT ukan mdgomi damaxinjebuli
sagnebi, es damatebiT gamomsaxvelobas aniWebs kadrs. Nnaturmortis gadaRebis
dros SeiZleba gamoyenebuli iqneas optikuri wanazardebi, badeebi, gakvamvla, ra
Tqma unda, maTi gamoyeneba mibmuli unda iyos mTeli epizodis gamomsaxvelobiT
gadawyvetasTan, romelSic Sedis es kadri.
5.SerCeuli iqnes rakursi
Nnaturmortis gadaRebis dros kameris gansaTavsebeli wertilis arCevani arc
ise didia. Qqveda rakursi gamoiyeneba Zalze iSviaTad. Cveulebriv, kamera dgeba an
naturmortis safuZvlis (gruntis) doneze da kadrSi gvaqvs foni (nax.27) an kameras
uWiravs zeda wertili da yvela sagani proecirdeba naturmortis gruntze. xSirad
zeda rakursis erTerT naklad gvevlineba fonisa da fuZis sazRvari, romelic
“Wris” naturmortis sagnebs da uaryofiTad moqmedebs kadris gamomsaxvelobaze
(nax.29).
imisaTvis rom Tavidan aviciloT arasasurveli sasazRvro xazi fonsa da fuZes
Soris, maT Sesaqmnelad gamoiyeneba erTidaigive masala (plastikati, Tunuqi,
daWimuli tilo), riTac foni da fuZe TiTqos erTiandeba, xdeba rbili tonaluri
gadasvla fuZidan fonze (nax30).
6.unda Seiqmnas naturmortisTvis aucilebeli ganaTeba.
Nnaturmortis gadaRebis dros Seqmnili Suqis efeqti mTlianad emorCileba
epizodis gamomsaxvelobas da ganaTebulobas. gamomsaxvelobiTi gadawyvetidan
gamomdinare naturmorti SeiZleba gadaRebuli iqnes dRis ganaTebis efeqtiT anu
naTel gamaSi an saRamos, Ramis ganaTebis efeqtiT anu muq gamaSi. xSirad
ganaTebis wyaro Sedis naturmortis kompoziciaSi. aseT SemTxvevaSi unda
gvaxsovdes, rom magidis sanaTuris Ria feris abaJuri, sanTlis ali an navTis
sanaTis sinaTle kompoziciis yvelaze naTeli elementebia, magram ara mTavari
obieqtebi. xolo kompoziciaSi, sasurvelia, swored siuJetur-azrobrivad mTavari
obieqtebi iyos aqcentirebuli SuqiT.
38
Sesabamisad, aucilebelia, mivaRwioT kadrSi saganTa simkveTris iseT ur-
TierTSefardebas, rom miuxedavad masSi sinaTlis wyaros arsebobisa, mayurreblis
yuradReba mimarTuli iyos azrobrivad mTavari obieqtebisken. amisaTvis SeiZleba
magidis sanaTuris abaJurSi CavdoT TeTri qaRaldis furceli. amiT SevamcirebT
misi sinaTlis simkveTres. Aan gamoviyenoT naklebad Zlieri Suqis mqone naTura.
navTis sanaTs ki gavumuroT SuSa kameris mxridan, raTa alis Suqi SevamciroT.
Tu kadrSi ganTavsebulia sanTeli, maSin mis als ar unda eWiros didi sibrtye,
radgan mxolod mTavari obieqtebi unda iqcevdes mayureblis yuradRebas rogorc
Tavisi sikaSkaSiT, ise kadrSi dakavebuli
farTobis mixedviT.
ganaTebis meSveobiT Cven formirebas vuke-
TebT saganTa moculobas, warmovaCenT maT
formas da faqturas.
saganTa Crdilebi kompoziciis srulufle-
biani elementebia. amas garda, swored
SuqCrdilebis meSveobiT vqmniT Cven ganaTebis
sxvadasxva efeqts: mziani dRe, saRamo, Rame da
sxva dinamiuri efeqtebi.
39
sayovelTaod cnobilia arekvladi zedapirebis ganaTebis sirTule. Aarasasur-
veli anareklebis Tavidan asaSoreblad operatorebi eZieben ganaTebis xelsawyoe-
bis ganTavsebis ufro zust adgils an anareklebs gadafaraven xolme naturmortis
kompoziciis sxva sagnebiT. zogjer anareklebs faraven sapniT, amqrqaleben
specialuri spreebiT, iyeneben sapolarizacio filtrebs.
arapriala zedapiriani sagnebis faqturas kargad avlens kontraJuruli da
ukanagverdiTi ganaTeba. SuSis gamWirvale sagnebi ufro gamoxatulia kontraJu-
ruli ganaTebisas, oRond, aman SeiZleba waroqmnas arasasurveli anareklebi.
Mmetali SegviZlia gadaviRoT rogorc gafantuli, ase mimarTuli ganaTebiT.
oRond, aucilebelia Tavi avaridoT arasasurvel anareklebs. Mmetalis ordenebis,
monetebis, naklebad amoburculi bareliefis moculobebi ukeT vlindeba mkveTri
gverdiTi ganaTebis dros.
naturmortis gadaReba _ es aris saukeTeso skola operatoris daxelovnebis,
misi ostatobis srulyofisTvis.
ferSi muSaobisas, yvela CamoTvlil moTxovnasTan erTad operators uwevs
ferTan, qoloritTan dakavSirebuli sakiTxebis gaTvaliswineba. Ees Seexeba,
rogorc saganTa SerCevas feris mixedviT, romelic an urTierTkavSirSi iqneba
mTavar obieqtTan an misi sapirispiro. qolorituli naturmorti ucileblad unda
iyos “mibmuli” interierTan, sadac is mdebareobs.
Ffoni, Suqi, maT ricxvSi feradic _ yvelaferi unda iyos daqvemdebarebuli
saerTo tonalur da qoloritul gadawyvetas.
perspeqtivis gamosavlenad an optikuri naxatis Sesarbileblad SegviZlia
gamoviyenoT badeebi, difuzionebi, gakvamvla, sadac kargad ikiTxeba mzis sxivebi.
ganaTebis efeqti gadamwyvet rols TamaSobs mayureblis mier naturmortis
srulfasovan aRqmaSi da saboloo jamSi mTlianad kadris gamomsaxvelobis
CamoyalibebaSi.
Nnaturmorti advilad uTavsdeba saxviTi xelovnebis sxva Janrebs: portrets,
peizaJs, interiers.
zemoT moyvanil moTxrobaSi “iqneba nazi wvima” swored naturmorti gvevli-
neba mTavar gmirad interierTan erTad. baRSi Cadgmuli, sauzmisTvis gawyobili
magida aris naturmorti peizaJis fonze.
Kkidev erTi magaliTi: gmiri zis oTaxSi, magidasTan, magidaze naturmortia,
fanjrebs miRma peizaJi. aq aris rogorc portreti, ise interieri, peizaJi,
naturmorti da amasTan yvelaferi es SeiZleba gadaRebuli iqnes moZravi kameriT.
gadaRebis dinamika
40
yvelaferi, rasac Cven aRviqvamT sinamdviled, aRiqmeba drosa da sivrceSi.Cven
realobas SevigrZnobT oTx ganzomilebaSi: meoTxe ganzomilebaa _ dro!
v.favorski
saxviTi xelovnebis “statiuri” saxeobebisgan gansxvavebiT kinematografi da
televizia flobs unikalur SesaZleblobas _ aRbeWdos garesamyaro moZraobaSi,
dinamikaSi.
Ffermweri, suraTis Cafiqrebisas, aseve irCevs garkveul wams im scenis ganviTa-
rebaSi, razec unda imuSaos. mag:Lrepinis suraTi “ivane mrisxane da misi vaJi ivane”.
Nmxatvris mier SerCeuli iqna ara garegnulad momgebiani dinamiuri momenti, roca
ivane argans urtyams Svils safeTqelSi, aramed mefis sinanulis, monaniebis
momenti _ garegnulad statiuri scena, magram tragikulad daZabuli. mTeli
sastiki moqmedebidan gamoyofilia erTi statiuri wami.
Yyvela ferwerul namuSevarSi, maT Soris mravalfigurianSi, mayurebels SeuZ-
lia warmoidginos moqmedebis Semdgomi ganviTareba. Mmag: a.ivanovis suraTze
“qristes gamoCena xalxSi’’, SegviZlia, vivaraudoT, rom wamis Semdeg xalxi
gaeSureba mesiis Sesaxvedrad, romelic suraTze sivrcis siRrmeSia.
Kkino da telenawarmoebSi nebismieri xalxmravali scena igeba avtoris Cana-
fiqris Tanaxmad. Yyvela kompoziciuri elementi (am SemTxvevaSi xalxi) ganuwy-
vetliv ireva, adgils inacvlebs. zogi nel-nela mcirdeba zomaSi da qreba
TavlTaxedvidan, zogic piriqiT _ gviaxlovdeba. da am bunebrivi uwyveti
moZraobiT qmnis mimdinare movlenis absoluturi utyuarobis STabeWdilebas. Dda,
rac mTavaria, yvelaferi es xdeba winaswar Cafiqrebuli, gamoTvlili mizanscenis
Tanaxmad. Dda aq Cven mivdivarT iseT cnebebTan, rogoricaa dro da sivrce. realur
cxovrebaSi drois monakveTi SeuZlebelia gavagrZeloT an SevamciroT _ erTi
saaTi yovelTvis erTi saaTia. Mmagram emocionalurad dros Cven aRviqvamT
subieqturad, garkveuli garemoebidan gamomdinare. magaliTad, sikvdilmisjilisT-
vis TiToeuli wami saukunod iweleba, bednieri adamiani ki ver grZnobs, rogor
dasrulda dRe.
realur cxovrebaSi SeuZlebelia erTdroulad iyo or adgilas, kino- da
telenawarmoebSi es SesaZlebelia.
SesaZlebelia erTi scenis moqmedebis dro davanawevroT calkeul “naWrebad” da
am fragmentebis demonstrireba movaxdinoT filmis sxvadasxva adgilas. magaliTad,
rogorc aris tarkovskis filmSi “ivanes bavSvoba”, ivanes dedis sikvdilis scena.
SesaZlebelia davabrunoT warsuli mogonebebis xerxiT.
Dda bolos _ SesaZlebelia SevixedeoT momavalSi. Ppolakis filmSi “daqancul
cxenebs xvreten’’, gmirs jer ar Caudenia danaSauli, magram Cven patara CanarTSi
mas ukve cixeSi vxedavT.
Sesabamisad, drois transformaciaze damokidebulia sivrcis deformaciac.
magaliTad, Seyvarebulebi mirbian erTmaneTis Sesaxvedrad. viRebT grZelfokusiani
optikiT. maTi urTierTiSexvedris drois gaxangrZlivebiT, Cven vadidebT,
vagrZelebT sivrces. Ggogona morbis Cvensken, kamerisken. morbis... da verafriT ver
gviaxlovdeba, ar izrdeba masStabSi, verafriT ver xvdeba Seyvarebuls.
sxvadasxva safokuso manZilis mqone optikis gamoyenebiT gveZleva saSualeba,
SevqmnaT pirobiTi dro da sivrce, realurisgan ramdenadme gansxvavebuli.
drois transformaciis TvalsaCino magaliTi gvxvdeba filmSi “mifrinaven
weroebi’’, borisis sikvdilis epizodSi. Mmomakvdavi axalgazrda kacis fiqrebi
gadadis arSemdgar momavalze ocnebaSi, mis qorwilze veronikasTan, romelsac
asruleba ar ewera.
Bborisis sikvdilis erTaderTi wami avtorebis mier gawelili iqna ramdenime
aTeuljer. virtuozulma, maRali klasis saoperatoro ostatobam misca saSualeba
operator urusevskis am epizodiT gamoewvia mayurebelSi Rrma tragikuli
grZnobebi gmiris dakargvasTan dakavSirebiT.
Cven gamovyofT sami saxis moZraobas, dinamikas:
1. dinamika TviT gadasaReb obieqtebSi
2. Suqis dinamika
3. kameris dinamika
es aris moZraobis pirobiTi saxeebi, magram, rogorc mogvianebiT aRmovaCenT,
TiToeuli moZraoba, Tuki igi aucielebelia, TvalnaTliv cvlis kadris xarisxs,
gamomsaxvelobas da Sesabamisad, mayurebelze mosaxden STabeWdilebas.
dinamika gadaRebis obieqtebSi
41
saxviTi xelovnebis Janrebi TavianT bunebriv mdgomareobaSi floben
moZraobis sxvadasxva elementebs.
peizaJi. aq yvelaferi icvleba wamierad. caze moZraoben Rrublebi da
gamudmebiT icvlian formebs. Qqarisgan irxeva totebi da foTlebi. jejilze Tu
mobibine balaxze Cndeba talRebi. wylis zedapirze cimcimebs mzis sxivebi, modis
Tovli, wkapunebs wvima...
interieri. Ria fanjaraze irxreva fardebi da kedlebze Cndeba maTi moqanave
Crdilebi. farda wamoedo skams da waayirava. orpiri qarisgan WrialiT gaiRo kari
da Tvalwin gadagveSala oTaxis mTeli perseqtiva.
Nnaturmorti. saferfleSi xrColavs sigareti. bokalSi irxeva Rvino.
Ffanjridan monaberi qari furclavs wigns. gaRebuli karidan daberili niavi dabla
yris nawerebiT gadaWrelebul furclebs, abrunebs yvavilebian larnaks, magididan
vardeba da imsxvreva bokali, iRvreba Rvino...
Aar unda dagvaviwydes rom naturazec da gansakuTrebiT pavilionSi Zalian
bevr moZraobas vqmniT Cven TviTon, xelovurad. Ees aris wvima, qari, talRebi
wyalze,Oorpiri, fardebis rxeva da karebis jaxuni interierSi, Yyvavilebiani
larnakis da bokalis gadayiraveba naturmortSi.
Tuki yvelaferi es ganvaxorcieleT profesionalurad, zomierebis dacviT,
maSin ekranze miviRebT absoluturad bunebriv moZraobas.
portreti. Aadamiani ganuwyvetliv moZraobs. ixreba, brundeba, SeiZleba
dapataravdes kameridan daSorebisas da gaizardos moaxloebisas.
sxvadasxva masStabis, simsxvilis xedebze moZraobis eqspresia ganicdis
mniSvnelovan cvlilebebs.
*Tuki saerTo xedze gmiri SeiZleba darbodes, daxtodes da energiulad
brunavdes,
*saSualo xedze yvela es moZraoba xdeba ufro Senelebulad, gacilebiT
mdored.
*xolo msxvil xedze yvela moZraoba unda iyos Zalian rbili, msubuqi, Torem
miviRebT gadRabnil kadrebs.
*rac Seexeba zemsxvil xeds, aq sakmarisia Tvalis erTi daxamxameba, rom es xedi
advilad damontaJdes msxvil da saSualo xedTanac ki.
Suqis dinamika
peizaJi. RrubelTa moZraoba ganuwyvetliv cvlis peizaJis ganaTebulobas.
Rrublebidan gamWolad gamomavali mzis sxivebi anaTeben sivrcis xan erT, xan
meore monakveTs. sagnebze Cndeba da qreba Crdilebi, anareklebi. moqanave foTlebi
warmoqmnian moqargul Crdilebs sxvadasxva nivTebze.
interieri. qarisgan ixureba da iReba darabebi fanjrebze. oTaxi xan
ganaTebulia, xan Camobnelebuli, TiTqmis bindia. saerTod kadri, romelic
gajerebulia muqi zedapirebiT da moculobebiT, anu gadaRebulia muq tonalobaSi,
tovebs Caketilobis, depresiis, Seviwrovebulobis STabeWdilebas. sinaTliT,
mxiaruli ferebiT avsebuli sivrce qmnis Tavisuflebis, bednierebis, sixarulis
grZnobas. Suqis Caqroba da anTeba oTaxSi, buxris Tu sanTlis ali, fanjridan
Semomavali elvis sinaTle _ yovelive es sagrZnoblad gardasaxavs, cvlis
erTidaigive interiers.
Nnaturmorti. Aaq gamoiyeneba Suqis yvela efeqti, rac gamoyenebulia
interierSi, sadac ganTavsebulia kompoziciis sagnebi. Aadamianma gaiara
magidasTan, misi Crdili daeca naturmorts. Qqarma Caaqro magidaze mdgari
sanTeli _ Camobnelda... aseTi magaliTebi uamravia.
Pportreti. Tavad gmiris moZraobisas gamudmebiT icvleba Suqisa da Crdilis
ganawileba mis saxeze, figuraze. sxvadasxva Suqis efeqtis dros adamiani
gansxvavebulad gamoiyureba. Mmag: magidis sanaTuriT ganaTebuli saxe gansxvavdeba
reklamis mocimcime naTurebiT ganaTebuli saxisgan da a.S.
Suqis cimcimi moZraobaSi gadaRebisas, mag:avtomobilSi, aZlierebs dinamikis
gancdas da cvlis Tavad gmiris gamometyvelebas.
Pportretis gadaRebisas SegviZlia gamoviyenoT yovelgvari Suqis efeqti,
oRond, erTi pirobiT, gmiri yovelTvis unda iyos cnobadi.
kameris dinamika
Tanamedrove teqnika saSualebas aZlevs operators, ganaxorcielos kameris
nebismieri tipis moZraoba da gadaadgileba, magram es SesaZlebloba yovelTvis ar
gamoiyeneba profesionalurad.
43
kameris moZraoba aucileblad unda iyos motivirebuli, emocionalurad
gamarTlebuli. Kkameris moZraobiT SegviZlia gamovxatoT adamianis nebismieri
grZnoba: SiSi, siyvaruli, gabrazeba, eWvianoba, sixaruli da a.S.
Kkamera unda moZraobdes mxolod im SemTxvevaSi, Tu misi moZraoba
Tanxvedrilia kadrSi mocemuli grZnobisa.
Aaucilebelia, zustad dadgindes, romeli kadridan (sasurvelia statiuri)
iwyebs moZraobas kamera da romel kadrTan (aseve statiurTan) asrulebs.
sawyisi da bolo kadrebi unda iyos kompoziciurad gamomsaxveli, xolo misi
statiuroba saSualebas gvaZlevs, advilad davamontaJoT igi wina da Semdgom
kadrebTan.
ganvixiloT kameris moZraobis ramdenime saxeoba:
1.panorama
a)mimoxilviTi panorama
msgavsad imisa, Tu rogori tempiT vamoZravebT Tavs garemos daTvalierebisas,
operatoric statiuri Statividan akeTebs panoramas, raTa daafiqsiros sivrcis
esa Tu is monakveTi. Amis wyalobiT SegviZlia dawvrilebiT davaTvalieroT
peizaJi an pavilionis rTuli dekoracia.
mimoxilviTi panorama xorcieldeba rogorc uZrav Stativze damagrebuli
kameriT, aseve urikidan, amwidan, isridan...
am tipis panoramas uyeneben igive moTxovnebs, rasac kameris nebismier
moZraobas: sawyisi da bolo statiuri kadrebi unda iyos kompoziciurad
gamomsaxvelobiTi, xolo Tavad panorama unda Seicavdes saintereso informacias.
Ppanoramis siCqare (Statividan) ganisazRvreba obieqtivis safokuso manZiliT.
magaliTad, 180 gradusze panoramirebisas saWiroa imdeni wami, ramdeni
milimetricaa obieqtivis safokuso manZili.
Oobieqtivi F=28mm _ panoramireba 180 gradusze_ 28 wamSi.
Oobieqtivis F =50mm _ panoramireba 180 gradusze _ 50 wami
Oobieqtivi F =100mm _ panoramireba180 gradusze P_ 100 wami.
b)Tanmxlebi panorama
aseTi panoramis saSualebiT, Cven TiTqos kvalSi mivyvebiT gadaRebis obieqtis
moZraobas. Ees SeiZleba iyos mosiarule adamiani, mcuravi navi, afrenili
TviTmfrinavi an nebismieri moZravi obieqti. Tanmxlebi panorama SeiZleba iyos
horizontaluri, vertikaluri an rTuli, sxvadasxva mimarTulebiT moZraobisgan
Semdgari, romlis mizania kadridan ar gavides moZravi obieqti. Tanmxlebi
panoramis grZelfokusiani optikiT gadaRebisas, SesaZlebloba gvaqvs, miviRoT
iseTi efeqti, TiTqos Cven moqmedi, moZravi gmiris paraleluraad vmoZraobT.
g)gadasrola
swrafi, gaazrebuli panoramireba, wamieri, mkveTri Secvla erTi kadrisa
meoreTi gadaRebis SeuCereblad. Ppirvel da bolo kadrs Soris sivrce ignorire-
bulia, ar fiqsirdeba, waSlilia.
2.gavla
rogorc mimoxilviTi panoramisas, e.w. gavlis meSveobiT SesaZlebelia didi
sivrcis aTviseba da, amasTan, detalebis dawvrilebiT daTvaliereba.
filmSi “ubedurebis gza” (reJ. A.fordi, op. g.tolandi), gmiri Tavisi Zveli,
Raribuli satvirTo avtoTi Sedis devnilebis banakSi, sadac cxovroben Raribi
fermerebi, romlebic korporaciam TavianTi miwebidan gamoyara.
satvirTo nela moZraobs banakis dangreul gzaze, romlis gaswvriv dganan
sasowarkveTili adamianebi. Aaq e.w. gavla gangeb aris Senelebuli, raTa mayure-
belma dawvrilebiT naxos devnili sazogadoeba. erTi aseTi mravlismetyveli
gavla mTlianad cvlis vrcel naambobs, ambavs im tragediaze, rac SeemTxva am
xalxs.
Ggavlis meSveobiT SesaZlebelia warmatebiT gavaerTianoT mizanscenis ori
saxeoba: dinamiuri mizanscena, romelic moZrvi kameriT xorcieldeba da
siRrmiseuli mizanscena, romelsac iReben uZravi statiuri kameriT. 31a nax-ze
gamosaxulia parkis monakveTi, romlis xeivanSic unda gaiaron gmirebma. Aam
monakveTze sami xeivania _ erTi maRla da ori dabla. Ddabla mdebare xeivanebs
Soris gadebulia relsebi, romelzec imoZravebs urikaze dadgmuli kamera.
Tavdapirvelad gmirebi moZraoben zeda xeivanSi marcxnidan marjvniv. kamera
(Stativze, uZrav urikaze) axorcielebs Tanmxleb panoramas saerTo xediT
(pirveli nawyveti mizanscenidan 31b naxatze). Semdgom gmirebi eSvebian kibeze
44
qveda xeivnisken, eSvebian da uaxlovdebian statiur kameras (ori nawyveti nax 31g
da 31d), gmirebi TandaTan izrdebian zomaSi, es aris siRrmiseuli mizanscena.
Semdgom gmirebi Seuxveven qveda xeivanSi, moZraoben marjvnidan marcxniv.
Kkamera mihyveba maT da axorcielebs dinamiur mizanscenas. Aam SemTxvevaSi gmirebi
Cans odnav gverdidan da uknidan saSualo xediT (3 nawyveti 31a nax). mivlen ra
gadebuli relsebis bolomde, gmirebi Semouvlian relsebs da wamovlen meore
qveda xeivniT marcxnidan marjvniv (mizanscenis 4 nawyveti). Kkamera imoZravebs maT
win da gmirebi warmodgebian msxvili xediT (nax.31-v).
Mmizanscenis danawevreba calkeul nawyvetebad pirobiTia _ mTeli epizodi
gadaiReba erT “naWrad”. personaJTa aseTi xangrZlivi da gamomsaxvelobiTad
gansxvavebuli svlis ganmavlobaSi SeiZleba Catardes seriozuli dadgmiTi
epizodi, ise rom ar moxdes gmirebis SeCereba da ar danawevrdes scena calkeul
samontaJo kadrebad.
Ddinamiuri mizanscenebis agebisa da ganxorcielebis ubadlo ostati iyo
operatori s.urusevski. man sxvadasxva filmSi gadaiRo uamravi gamomsaxvelobiTad
metad saintereso panorama.
Kkargadaa cnobili panorama filmidan “mifrinaven weroebi’’, rodesac veronika
midis gamwvev punqtSi, raTa gamoemSvidobos frontze mimaval boriss.
gaCerebuli avtobusidan veronika xteba xalxis masaSi (operatori mas misdevs),
mirbis skolisken, sadac Tavi mouyriaT moxaliseebs, miarRvevs xalxs. Ooperatori
yvelgan Tan axlavs mas, xan uswrebs moqmed gmirs da “uWiravs” igi msxvil xedze,
xan gverdidan iRebs, pirvel xedze gaelvebul adamianTa Soris. Dda yvelgan kameris
moZraoba xazs usvams epizodis dramaturgiul daZabulobas (datvirTvas). Bbolos
da bolos veronika miaRwevs skolis Robes, magram ver naxavs boriss. Eepizodi
mTavrdeba gmiris SesaniSnavi msxvili xediT.
M
meore magaliTi filmidan “me-kuba’’, axalgazrda kubelis dakrZalvis epizodi,
romelic diqtator batistas “gorilebma’’ mokles.
...damkrZalavi procesia moZraobs sigaris fabrikasTan viwro quCaze. kamera
adis liftiT 3-e sarTulze Ria SaxtSi, saidanc Cans mTeli quCa. Semdgom kamera
Caivlis sigaris xeliTgadamxvevel muSa qalebTan, saidanc gadis saxuravze da
moZraobs specialur bagirze (operatoris gareSe), romelic ganTavsebulia
procesiis zemodan.
3.daSoreba
daSoreba emsaxureba mizans _ miawodos mayurebels informacia principiT
“kerZodan _ saerTomde’’. Kkadrs viwyebT, magaliTad, arc ise didi arqiteqturuli
detaliT, ukan daxevisas, vaCvenebT mTlian gadasaReb obieqts, mTel Senobas. Aan
erTi gmiris msxvili xedidan dawyebuli daSorebis bolos vaCvenebT adamianTa
mTel jgufs.
magaliTisTvis moviyvanoT ori samontaJo kadri. Nnax 32,33. Ppirveli kadri _
patara CeCnuri dasaxlebis quCa. Ddaborialoben qaTmebi, ukana xedze TamaSoben
bavSvebi, gadi-gamodian zrdasrulebi. Mmeore kadri _ igive quCa gadaRebulia
gamongreuli alayafis WiSkridan. Aaq aucilebeli iyo optikuri daSoreba. igive
kadri, oRond dinamikaSi, iqneboda ufro gamomsaxvelobiTi, miiRebda logikur
dasasruls.
45
4.miaxloeba
Mmiaxloeba es aris daSorebis informaciuli xerxi. Aaq informacia
konkretdeba, obieqti ganixileba ufro dawvrilebiT _ saerTodan kerZomde,
adamianTa jgufidan mTavari gmiris msxvil xedamde, qalaqis moednis saerTo
xedidan CvenTvis saintereso Zeglamde.
Oorive xerxi _ miaxloebac da daSorebac _ operatorisgan moiTxovs erTi da
igive pirobebs _ sawyisi da statiuri kadrebi aucileblad unda iyos
kompoziciurad gamomsaxvelobiTi. amasTan, aucilebelia, arsebobdes miaxloebis
an daSorebis zusti da damajerebeli motivacia. operators yovelTvis unda
hqondes kameris ama Tu im moZraobis Sesrulebis argumenti.
cvladi safokuso manZilis mqone obieqtivebis gamoCenis Semdeg, operatorebi
xSirad borotad iyeneben miaxloeba_daSorrebis xerxebs. amasTan, optikuri
miaxloeba an daSoreba _ es aris obieqtivebis safokuso manZilebis rbilad cvla
statiuri kameris pirobebSi. Ooptikuri miaxloeba an daSoreba _ es gaxlavT im
xerxebis arasrulfasovani gameoreba, romelic keTdeba moZravi kameris
gamoyenebiT.
34-e naxatze naCvenebia optikuri miaxloebis SedarebiT gamomsaxvelobiTi
SesaZleblobebi (sur.34a) da urikaze damagrebuli kameriT gakeTebuli miaxloeba
derefnis boloSi mdgar skulpturasTan (34b).
zumis gamoyenebisas Cven praqtikulad ver viRebT axal informacias miaxloe-
bisgan, ubralod, gamoyenebuli ileTis bolos Cven vxedavT skulpturis ufro
msxvil xeds. urikis gamoyenebisas anu realurad moZravi kameriT gadaRebisas
saSualeba gveZleva, miaxloebisas davaTvalieroT derefnis gverdiTi kedlebi, iq
ganTavsebuli sagnebi, fanjara da fanjrismiRma sivrce. Bbolos mivuaxlovdeT
skulpturas da vipovoT saukeTeso wertili gadaRebisa da aRqmisTvis.
46
5.miaxloeba-daSoreba urikiT da amavdroulad zumis gamoyenebiT.
Uurikaze moTavsebuli kamera anxorcielebs daSorebas, xolo zumis saSuale-
biT Cven vakeTebT optikur miaxloebas da vinarCunebT xedis mudmiv simsxviles.
daSorebis dasawyisSi farTokuTxiani optikiT mSvenivrad Cans foni, garemo, sadac
ganTavsebulia gmiri. urikiT daSorebis bolos, roca stabiluri simsxvilis
SesanarCuneblad gamoiyeneba grZelfokusiani optika, Cven transformacias
vukeTebT fons _ igi iSleba, bundovandeba. Pportreti mTlianad ganyenebulia
garemomcveli pirobebisgan.
sapirispiro xerxi: miaxloeba xdeba urikiT, daSoreba _ zumiT. ganyenebuli
garemodan gmiri gadadis realur garemoSi.
6.Semovla
Ddistanciuri marTvis pultis mqone kamerebis gamoCenis Semdeg, romlebic
damagrebulia sxvadasxva sigrZis isrebze, Semovlis xerxis Sesruleba gacilebiT
gaiolda. risi uamravi magaliTic gvaqvs mxatvrul filmebSi. magaliTad, filmSi
“mcveli’’ es xerxi gamoyenebulia orjer: gmirebis cekvis dros finalur apofeogur
scenaSi _ orivejer absoluturad zustad aRibeWda gmirebis fsiqologiuri
mdgomareoba. Dda amasTan, orivejer gadaReba xdeboda sxvadasxva ritmSi.
A
adre am miznis misaRwevad scenis irgvliv wriulad ewyoboda relsebi, romel-
zec moZraobda kamera da Sesabamisad, msaxiobTa moZraoba-gadaadgileba SezRudu-
li iyo.
Tumca “mfrinavi” kamerebis gamoyeneba xSirad araprofesionalurad xdeba
xolme. Mmag: koncertebze, sadac Tavmoyrilia uamravi adamiani, kamera dafrinavs
win da ukan da operatori saerTod ar iTvaliswinebs panoramis azrs.
amasTan, aris obieqtebi, romelic xelmiuwvdomelia “mfrinavi” kamerisTvis _
es SeiZleba iyos Zegli an ZeglTa jgufi, romlebic ganlagebulia moednebze.
rogorc cnobilia, moculobiTi skulptura gaTvlilia yoveli mxridan daT-
valierebaze, amitom aseTi qandakebebis Semovla TiTqos mizanSewonili unda
iyos. Tumca, ar unda dagvaviwydes, rom monumentaluri skulpturis daTvaliereba-
aRqma xdeba qveda wertilidan. swored amis gamo sulac ar aris saWiro mfrinavi
kameris gamoyeneba.
Aaris ori saSualeba, ganvaxorcieloT aseTi Semovla: an unda dayendes wriuli
relsebi da gadviRoT masze moZravi urikidan, skulpturis daTvalierebisTvis
47
yvelaze xelsayreli wertilze SeCerebiT. Aan ganvaxorcieloT Semovla-gadaReba
Ria avtomobilidan, romelsac brwyinvale amortizaciuli kiduli eqneba.
istoriul-SemecnebiTi filmisTvis “moskovis kremli” gadaRebuli iqna monu-
menti “brinjaos mxedari’’ (peterburgSi) da gamoyenebuli iqna Semovlis xerxi.
Ddaiqiraves Ria msubuqi manqana zis-110, gadaiRes ori dubli moZraobis sxvadasxva
mimarTulebidan. Kkadri gamovida STambeWdavi, radgan Zeglis ukana foni mudmivad
icvleboda (saavdrod moqufruli Rrublebidan mokrialebul camde) da iqmneboda
STabeWdileba, TiTqos petre didi cxeniT dajiriTobda.
7.stedikami
Ees aris mastabi-
lizirebeli sistema,
romlis saSualebi-
Tac Tavidan SegviZ-
lia, aviciloT rye-
vebi, vibraciebi da
vaxorcielebT iseT
ileTs, TiTqos kame-
ra haerSi dacuravs.
Mmiuxedavad imisa,
rom mowyobiloba
sakmaod moculbiTia,
operatorebi mas di-
di siamovnebiT iyene-
ben rTuli kombini-
rebuli panoramebis
Sesrulebis dros.
Kkameris dinamikis
yvela saxeoba ga-
moiyeneba gamomsax-
velobiTi xelovnebis
ZiriTadi Janrebis
gadasaRebad: portre-
tis, peizaJis, natur-
mortis, interieris
da a.S. mTavari moT-
xovnaa _ Semoqmede-
biTad gamoviyenoT
operatoruli xerxe-
bi.
sami saxis mo-
Zraoba _ dinamika
gadaRebis obieqtebSi,
Suqis dinamika da ka-
meris dinamika _
SeiZleba gaerTiandes
erTi saerTo Canafi-
qriT da ganxor-
cieldes erTi dina-
miuri kadris gadaRe-
bisas.
magaliTisTvis
gamogvadgeba epizodi
filmidan “es iyo,
iyo...” romelic mog-
viTxrobs rusuli es-
tradis ganviTarebaze XIX saukunis bolos da XX saukunis dasawyisSi.
Eepizodi “kabare’’ gadaRebuli iqna Zveli sasaxlis mdidrul darbazSi, romelic
oqtombris revoluciamde erT mdidar gemTflobels ekuTvnoda. Ddidi darbazi
moxatul-moZerwili WeriT dekorirebuli iqna plafonebiT, romelic SesaniSnavad
Seuxames interiers. Aam plafonebis ukan “Camaluli’’ iyo ganaTebis aparatura,
48
darbazis bolos agebuli iqna xelovnuri dekoraciuli kedeli, romlis iqiTac
Seiqmna vrceli naturmorti
gasuli saukunis Teatralur-saestrado aqsesuarebisgan. grZel magidaze ewyo
kostumebi, parikebi, manekenebi, maraoebi, lornetebi da a. S. kedelze ekida
msaxiobTa suraTebi da naxatebi.
operatoris mxarze moTavsebuli kameris moZraoba xorcieldeba borblebiani
urikidan. naturmortis gaswvriv gavla mTavrdeba xelovnur kedelze Camokidebul
sruliad Sav suraTTan “miaxloebiT’’.
rogorc ki miaxloeba dasruldeba, kamera aCvenebs Sav mindors, suraTi
“cocxldeba” _ es iyo mxolod CarCo, romlis ukanac mdebareobda kabares
Cabnelebuli darbazi. darbazSi yvela magidaze inTeba patara magidis sanaTurebi.
Kkamera Sedioda suraTSi, CarCo zed ecemoda operators (mas iWerdnen muSebi),
gaWimuli Spaleris kedeli ingreoda da kamera moZraobas ganagrZobda ukve
darbazSi, sadac erTerT magidasTan ijda wamyvani (msaxiobi).
sakmaod xangrZlivi miaxloebis ganxorcielebisas, wamyvani mokled gviambobs,
rogori saRamoebi imarTeboda am darbazSi Zvelad. misi sityvebis Semdeg: aq
gamodiodnen sxvadasxva Janris msaxiobebi, maT Soris mocekvaveeebi, darbazis
boloSi inTeba Suqi da patara estradaze, romelic aqamde arc Canda sibneleSi,
gamodis mocekvaveTa jgufi da asrulebs kankans.
sacekvao nomris dawyebidan zustad erTi wuTis Semdeg mTavrdeba es xangrZli-
vi “gavla’’. Semdgom kankans iReben montaJurad.
amrigad, am rTul gavlaSi gamoyenebuli iqna gasanaTebeli xelsawyoebis sami
jgufi: pirveli jgufi anaTebda did naturmorts interierSi, meore _ irTveba
kameris suraTSi “Sesvlisas”,anaTebs darbazs da wamyvans, mesame ki _ inTeba cekvis
dawyebisas.
36-nax-ze naCvenebia scena, sadac grZel magidaze Seqmnilia dadgmuli naturmor-
ti msaxiobTa aqsesuarebisgan. 37-e nax-ze moCans mTeli interieri, dekoraciuli
minaSenis da ganaTebis xelsawyoebis gegma. punqtiriT naCvenebia kameris moZraoba.
mTavari iyo is, rom mTeli es rTuli kompozicia, sadac gamoyenebuli iqna
bunebrivi interieri, naturmorti, portreti, sakoncerto nomeri, cvladi
dinamiuri Suqebi, kameris urTulesi “gavla”, mofiqrebuli da dagegmili iyo
gadaRebis mosamzadebel periodSi, amis Semdgom Sesrulda butaforiulad da
gadaRebul iqna Canafiqris Sesabamisad.
II nawili
Ooperatoris muSaoba SuqTanA
Suqi ara marto aucilebeli pirobaa kinosa da televiziaSi gamosaxulebis
misaRebad, aramed, erTerTi uZlieresi SemoqmedebiTi saSualeba. Gganwyobisa da
grZnobebis yvelaze faqizi niuansebic ki SeiZleba gamovavlinoT da win
wamovwioT Suqis
meSveobiT. SuqTan muSaobis
xelovneba did rols
TamaSobs operatoris
profesiaSi. erTi da igive
kadri, oRond
sxvadasxvagvarad
ganaTebuli, mayurebelze
tovebs absoluturad
gansxvavebul, zogjer
sapirispiro STabeWdilebas.
ra aris Suqi
fizikidan viciT, rom
Suqi e saris sxivuri
energiis nakadi, romelsac
Tvali mxedvelobis
grZnobiT aRiqvams.
sinaTlis energia
eleqtrotalRebi 1000km
radiotalRebi 1km
hercis sxivebi 1m_1mm
infrawiTeli
sxivebi
0,001mm-mde
xiluli sinaTle 390_770nm
ultraiisferi
sxivebi
10-10m-mde
rendgenis sxivebi molekulebi,atomebi
kosmosuri
sxivebi
10-13m_mde,atomTa
birTvebi
49
gansxvavdeba sxva sxivuri energiebisgan mxolod talRis sigrZiT. swored talRis
sigrZe ganapirobebs gamosxivebis xarisxs. rogorc cxrili gviCvenebs,
eleqtromagnituri rxevebis speqtri sakmaod farToa, talRebis diapazoni _
uzarmazari
radiogamosxiveba, infrawiTeli sxivebi, TvaliT aRqmuli sinaTle, uxilavi
ultraiisferi sxivebi _ yovel maTgans aqvs erTnairi xasiaTi, emorCileba
erTidaigive kanonebs, magram talRis sigrZis gansxvavebulobidan gamomdinare,
zemoqmedeben gansxvavebulad.
sxivuri energiis yvela saxeoba aRiqmeba sxvadasxva mimRebi xelsawyoebiT da
mxolod sinaTles aRviqvamT TvaliT _ RmerTis mier Seqmnili unikaluri
grZnobis organoTi.
sinaTlis speqtruli Semadgenlba
TeTri sinaTlis nakadi prizmis saSualebiT SegviZlia davSaloT uwyvet
speqtrad, romelSic erTi feri TandaTanobiT gadadis meoreSi. speqtris xiluli
nawilis feradi monakveTebis sazRvrebi dadginda Semdegnairad:
iisferi _ 390-440 nm
lurji _ 440-480 nm
cisferi _ 480-510 nm
mwvane _ 510-575 nm
yviTeli _ 575-585 nm
narinjisferi _ 585-620 nm
wiTeli _ 620-77 nm
miuxedavad imisa, rom xilul sinaTles saerTo nakadSi uWiravs sakmaod umniSv-
nelo adgili (390-770 nm), speqtris es mikroskopuli monakveTi saSualebas aZlevs
adamians, mxedvelobiT aRiqvas garesamyaros uTvalavi SuqCrdili da feradi
saxesxvaoba.
talRis sigrZis sxvaoba Cveni Tvalis mier aRiqmeba rogorc sxvaoba ferSi.
Tvalis baduris mgrZnobeloba erTnairi ar aris xiluli speqtris yvela
Semadgeneli nawilisTvis. mgrZnobelobis maqsimumi modis moyviTalo-momwvano
nawilze (555nm). rogorc 38-e nax-ze Cans, speqtris orive kidisken Tvalis mgrZnobe-
loba mkveTrad ecema. F
feris temperatura
feris temperatura es aris efeqturi sidide, romelic utoldeba absoluturad
Savi sxeulis temperaturas. Nnebismieri wyaros sinaTle xasiaTddeba absoluturad
Savi sxeulis feris temperaturiT, romlis drosac absoluturad Savi sxeuli
gvaZlevs sinaTles, romelic feris mixedviT identuria mocemuli wyaros
sinaTlisa.
Aabsoluturad Savi sxeuli (abstraqtuli samecniero instrumenti) siTburi
gamomsxivebeli gamohyofs yovel garkveul temperaturaze sruliad gansazRvruli
speqtruli Semadgenlobis sinaTles. Aabsoluturad Savi sxeuli STanTqavs masze
dacemul yvela eleqtromagnitur gamosxivebas. Uufro zust warmodgenas absolu-
turad Sav sxeulze Segviqmnis gaumWirvale Rru sxeuli minimaluri xvreliT.
Aabsoluturad Savi sxeulis gamosxivebis speqtri ganisazRvreba mxolod misi
temperaturiT.
viciT, rom eleqtroqselSi
normaluri Zabvis dros
varvarebis naTurebis volfra-
mis spirali asxivebs TeTr
sinaTles. Zabvis momatebisas
spirali anaTebs Zalian
mkveTrad (kaSkaSebs), mere ki
gadaiwveba. Aanu volframi
gadneba. Aaxla ganvixiloT
Zabvis cvlilebis procesi
ukumimarTulebiT. Nnormaluri
Zabvis dros naTuris Zafi
anaTebs mkveTrad, Zabvis
TandaTanobiT klebisas,
SevamCnevT, rom Zafis naTeba
fermkrTaldeba, mere xdeba
50
mkveTri wiTeli, wiTeli, muqi wiTeli, muqi Jolosferi da bolos ruxi. igive
process SegviZlia davakvirdeT martenis RumelSi liTonis dnobisas.
Nnebismieri sxeulis temperatura _ es aris molekulebis moZraoba, rac ufro
swrafad moZraoben molekulebi, miT maRalia temperatura.
Aamrigad, TiToeul temperaturas Seesabameba sruliad gansazRvruli (garkveu-
li) gamosxiveba ucvleli feris temperaturiT.
temperaturis daweviT Cven SevanelebT molekulebis moZraobas, xolo klebis
gagrZelebis Sedegad, SesaZlebelia, dadges momenti, roca molekulebi saerTod
wyveten moZraobas. Ees xdeba absoluturad nulvan temperaturaze, romelic udris
-273,16 gradus celsiuss. SegviZlia, vivaraudoT, rom gagrilebuli ruxi feris
metali absolutur nulovan temperaturaze miiRebs Sav fers da gadaiqceva
absoluturad Sav sxeulad.
Aabsoluturi nuli iTvleba feris temperaturis aTvlis wertilad. Fferis
temperatura ganisazRvreba kelvinebSi. Aamrigad, feris temperatura gamoisaxeba
cifriT, romelic 273-iT metia, vidre igive temperatura celsiusSi. Mmag: 4000
gradusi celsiusiT udris feris temperaturas 4273 kelvini.
gadaRebis procesisTvis mTavari aris ganaTebis wyaros gamosxivebaSi lurji
da wiTeli Semadgenlobis Tanafardoba, radganac maszea garkveuli xarisxiT
damokidebuli gamosaxulebis xasiaTi. rac ufro metia gamosxivebaSi wiTeli, miT
ufro dabalia feris temperatura. magaliTad, anTebuli sanTlis alis feris
temperatura 1800k, varvarebis halogenuri naTuris _ 3200 k, Cveulebrivi naTuris _
2650 k. amasTan, sinaTlis wyaros simZlavres araviTari mniSvneloba ar aqvs. Tuki
Cven 200 vatiani varvarebis naTuris win, romlis feris temperaturaa 3200 k,
davamagrebT cisfer sakompensacio filtrs da amiT feris temperaturas avwveT
5500 k-mde, amiT naTuris simZlavre ar Seicvleba.
5500 k _ es aris saSualo maCvenebeli mzis pirdapiri ganaTebis feris tempera-
turisa (4800 k) da gafantuli ganaTebis (6500 k) feris temperaturas Soris.
Fferis temperaturis skala sakmaod farToa:
0 _ absoluturad nulovani temperatura anu -273 gr. cels.
1700 _ asanTis ali
1800 _ sanTlis ali
2650 _ 100 vatiani varvarebis naTura
3050 – proJeqtoris naTura 500 vt varvarebis
3220 _ halogenuri varvarebis naTura
4800 _ mzis pirdapiri sinaTle
5500 _ intensiuri naTebis rkali
6500 _ ganaTeba Rrublian amindSi, gafantuli ganaTeba
800 – 10000 _ mocisfro-monacrisfro ca
20000 _ molurjo-mocisfro ca
22000 _ lurji ca (mTebSi)
sinaTlis gavrceleba
erTnair (erTgvar) garemoSi sinaTle vrceldeba sworxazovnad. Ees faqti
advilad mowmdeba sxvadasxva sagnebidan dacemuli Crdilebis arsebobiT, rac
TvalsaCinos xdis, rom sinaTlis sxivebi _ pirdapiria.
sinaTlis sworxazovani gavrcelebis Tanadroulad xdeba eleqtromagnituri
xasiaTis ganivi ( gardi- gardmo) rxevebi, vibraciebi.
C=λ∙V sadac C –sinaTlis an sxva eleqtromagnituri talRebis siCqarea, λ –talRis
sigrZe, V_rxevis sixSire.
radgan C=300 000 km/sT da es sidide mudmivia nebismieri eleqtromagnituri
gamosxivebisas, maSin λ∙V –c mudmivia. Sesabamisad, rac moklea talRis sigrZe, miT
metia rxevis sixSire, radagan λ∙V yovelTvis unda udrides 3000000 –s. sinaTlis
nakadis rxevis sixSire daaxloebiT 1014-ia. rxeva xdeba mimarTulebiT, romelic
Suqis gavrcelebis mimarTulebis perpendikularulia. 39-e nax-ze naCvenebi XY RerZi _ aris sinaTlis gavrcelebis mimarTuleba, sadac α rxevis amplitudaa, ×-talRis
sigrZe, λ/2 _talRis sigrZis naxevari.
erTi sigrZis talRis rxeva xdeba ABCD sibrtyeSi, meore talRisa A1B1C1D1 da a.S. nax.40
aseTi sibrtyeebi, romlebic XYRerZzea, uTvalavia. talRis yoveli sigrZe
yovel sibrtyeSi Seesabameba romelime fers an feris elfers.
51
Tuki Y wertilidan gavxedavT X wertils, maSin XY xazi gamoCndeba rogrc wer-
tili, xolo sibrtye (ABCD) gadaiqceva am wertilze gamaval uamrav xazebad (nax.41).
ganvixiloT sinaTlis nakadi, romelic moedineba P wertilSi ganTavsebuli
wertilovani sinaTlis wyarodan, magaliTad, sinaTlis Zalis (J) varvarebis naTuridan (nax 42).
sinaTlis nakadi izomeba liumenebSi. Lliumeni es aris sinaTlis nakadi, ro-
melsac gamoscems 0,53 mm2 farTobis absoluturad Savi sxeuli platinis gamyarebis
temperaturaze (20446 k). Tuki Cven eqsponometris fotoelements mivmarTavT Suqis
wyarosken, am SemTxvevaSi P wertilisken, amiT gavzomavT ganaTebulobas.
ganaTebuloba (E) es aris Suqis nakadis zedapiruli simkvrive, romelic ecema
ganaTebul zedapirs da izomeba liuqsebSi
liuqsi _ es aris 1m2 farTobis zedapiris ganaTebuloba, romelic iRebs masze
Tanabrad ganawilebul sinaTlis nakads 1 liumenis odenobiT.
Tuki eqsponometris fotoelements mivmarTavT am zedapirisken, amiT Cven
gavzomavT sikaSkaSes (B). sikaSkaSe izomeba apostilbebSi.
Aapostilbi es aris sikaSkaSe absoluturad TeTri difuzurad arekvladi
zedapirisa, romelsac aqvs ganaTebuloba 1 liuqsis
idenobiT.
Tumca erTi da igive ganaTebulobis pirobebSi Savi
xaverdi muqia, radgan ireklavs masze dacemulli
sinaTlis mxolod 1_4%, xolo TeTri qaRaldi _ naTeli,
radgan ireklavs 70_90%. Aamrigad, zedapiris sikaSkaSe
damokidebulia ara mxolod ganaTebulobaze, aramed am
zedapiris arekvlis SesaZleblobazec _ albedo (a): B=E∙a Fformulidan Cans, rom sikaSkaSe aris ganaTebulobis
funqcia. radagn albido yovelTvis naklebia erTze (
radgan vercerTi zedapiri ver aireklavs masze dacemul
sinaTles mTlianad), amitom E∙a namravli, yovelTvis
52
naklebi iqneba E-ze. sxva sityvebiT rom vTqvaT, mo-
cemuli zedapiris sikaSkaSe yovelTvis naklebia mis
ganaTebulobaze.
ganaTebulobis sidide aseve damokidebulia si-
naTlis wyarosTan daSorebis manZilze (L). ukeT rom
gavigoT, ramdenad icvleba ganaTebuloba sinaTlis
wyarodan sxvadasxva manZilze mdebareobis dros, gan-
vixiloT nakadidan gamoyofili erTi sxivi, romelic
ganTavsebulia piramidaSi, romlis wveroc aris P, xolo fuZe _ABCD farTobiT 1m2,romelic 1m-iTaa da-
Sorebuli mwvervalidan. xolo meore fuZe A1B1C1D1
mwvervalidan ori metris daSorebiT. samkuTxedSi
PA1D1 ad xazi iqneba e.w. Sua xazi , radgan is pirobisa-
mebs 1 metris tolia, xolo fuZe A1D1=2. Sesabamisad,
piramidaSi PA1B1C1D1 fuZis A1B1C1D1farTobia 4 metri.
rac niSnavs, rom ganaTebuloba ( sinaTlis nakadis zedapiruli simkvrive, romelic
ecema ganaTebul zedapirs) nawildeba 4-jer ufro did farTobze, maSin roca
manZili Suqis wyaromde gazrdilia mxolod 2-jer. Aaqedan gamomdinareobs
kvadratuli daSorebis (manZilis) wesi.
sibrtyis ganaTebuloba, sinaTlis perpendikularuli mimarTulebisas
pirdapirproporciulia wyaros sinaTlis Zalisa da ukuproporciulia manZilis
kvadratisa E=J/I2.
sadac J sinaTlis Zalaa, radgan B=E ∙ a, erTnairi zeda-
pirebis da erTnairi a-s pirobebSi
B=J/I2 gafantuli sinaTlis wyaroebis sinaTlis nakadebi
mTliand emorCileba am formulas. Mmisi intensiuroba
ecema manZilis kvadratis ukuproporciulad. Nnax.43
mimarTuli Suqis xelsawyoebi, frenelis linziT
aRWurvilni, naTuris gafantul Suqs kraven sxivad,
romelic regulirdeba sifarToveSi garkveul sazRvrebSi.
Ees xelsawyoebi TiTqos arRveven wesebs, romelic
ganpirobebulia formuliT E=J/I2.
saqme isaa, rom mimarTuli Suqis gamomcem sxivur
xelsawyoebs axasiaTebT e.w. sxivis formirebis distancia,
nax.44.
Ees distancia gansxvavebuli aqvT sxvadasxva simZlavris xelsawyoebs. Tumca,
yuradsaRebia, rom sxivis formirebis Semdeg misi intensiuroba raRac manZilze _X
_ TiTqmis ucvlelia. Mmcire manZili X, romelic sxvadasxvagvari aqvT gansxvave-
buli simZlavris xelsawyoebs, aseTu ise saSualebas aZlevs dokumenturi nawarmoe-
bis gmirs an msaxiobs Tavisuflad imoZraos garkveul sazRvrebSi. Ees aris sxivuri
xelsawyoebis upiratesoba gafantuli ganaTebis xelsawyoebTan mimarTebaSi, sadac
xelsawyosTan miaxloeba an daSoreba imwamsve aisaxeba gadaRebis obieqtis
ganaTebulobaze.
Suqis moqmedeba ori garemos gamyof sazRvarze
sinaTlis arekvla. sinaTlis arekvla Seicavs or ZiriTad pirobas:
*dacemis kuTxe arekvlis kuTxis tolia
53
*dacemuli sxivi da areklili sxivi ganlagebulia erT
sibrtyeSi normaliT dacemis wertilisadmi.
sxvadasxva zedapiri sxvadasxvagvarad aireklavs sinaTlis
nakads.
1.sarke. sarkul zedapirze sinaTlis wertilovani wyaro
mTlianad airekleba, TiTqmis danakargis gareSe. anareklSi
Cven davinaxavT sinaTlis wyaros. Ees aris mimarTuli
kuli anarekli (nax45).
2.priala, moxvewili
zedapiri _ metali, kera-
mika da a.S. priala zeda-
pirze sinaTlis
vani wyaro airekleba ro-
gorc naTeli bundovani
laqa. Ees aris mimarTul-
gafantuli anarekli
(nax46).
3.vatmanis qaRaldis
TeTri furceli. Aanarekli
TeTri qaRaldis mqrqali
zedapiridan Tanabari iqne-
neba yvela mimarTulebiT. sinaTlis wertilovan wyaros
saerTod ver davinaxavT, misi sikaSkaSe iqneba erTnairi. Ees aris difuzur-
gafantuli anarekli (nax47).
sinaTlis gardatexa. Oori garemos gamyof sazRvarze sinaTlis erTi nawili
airekleba, meore, gaivlis ra gamyofis zedapirs, Seicvlis Tavis mimarTulebas da
gaagrZelebs moZraobas axali mimarTulebiT. sinaTlis am gadaxras Suqis
gardatexa ewodeba. Suqis gardatexa xdeba yovelTvis, roca sinaTle gadadis erTi
garemodan meoreSi. sinaTlis gardatexis kanoni formulirdeba Semdegnairad:
dacemuli da gardatexili sxivi ganlagebulia erT sibrtyeSi gamyofis zedapi-
risadmi normaliT sxivis dacemis wertilSi.
Ddacemis kuTxis sinusis Sefardeba gardatexis kuTxis sinusTan _ es aris mudmi-
vi sidide dacemis kuTxis nebismieri mniSvnelobis dros.
/S𝓲𝓷β=𝒏=𝙘𝙤𝙣𝙩
sxvadasxva garemos gardatexis ( /S𝓲𝓷β) maCvenebeli sicarielidan
(nax.48)
haeri _1,0009
organuli mina _ 1,49
mina-kroni _ 1,51
kanaduri balzami _ 1,54
mina flinti _ 1,61
mZime kroni _ 1,61
mZime flinti _ 1,92
almasi _ 2,42
garemo miT ufro ewinaaRmdegeba sinaTlis
gatarebas, rac ufro didia garemos optikuri
simkvrive da rac maRalia gamosxivebis sixSire.
Suqis gatareba
1.mina. sinaTlis wertilovani wyaro mTliand moCans minidan. Ees aris Suqis
mimarTuli gatareba (nax.49).
2.mqrqali mina, arkazoli, difuzur-gamfantveli qsovili. wertilovani sinaT-
lis wyaro Cans rogorc naTeli laqa. wyaros wvrili sxivi gardaiqmna farTo,
rbili Suqis nakadad. Ees aris Suqis mimarTul-gafantuli gatareba (nax50).
3.TeTri bambis qsovili, vatmanis qaRaldis TeTri furceli, rZisferi mina.
aseTi masalis mTeli sibrtye naTdeba Tanabrad. ra mxridanac ar unda SevxedoT
mas, misi sikaSkaSe Tanabaria. es aris sinaTlis difuzur-gafantuli gatareba.
sinaTlis funqcia
sinaTle da siTbo _ mzis gamosxiveba _ es aris sicocxlis safuZveli dedami-
waze. Tumca operatoris xelovneba dainteresebulia misi sxva funqciebiT.
54
Ppirveli funqcia _ aris sinaTle – aris gamosax-
ulebiTi informacia, ar aris sinaTle _ ar aris in-
formacia. Tu Cven SevalT bnel oTaxSi anTebuli
sanTliT xelSi, oTaxi ganaTdeba da gamoCndeba masSi
ganTavsebuli nivTebi. Cven darwmunebiT SegviZlia
vTqvaT, rom es aris karada, divani, magida... magram ai,
vaqrobT sanTels da TiTqos yvelaferi qreba. sagan-
Ta gamoCenis da gaqrobis faqti sanTlis anTebisa da
Caqrobis dros _ es aris sinaTlis pirveli funqciis
gamovlineba.
Mmeore funqcia. sinaTle gamoavlens saganTa fers.
anTebuli sanTlis Suqze Cven varCevT sagnebs, magram
darwmunebiT ver davasaxelebT am saganTa an zeda-
pirTa fers. amisTvis, ubralod, ar gvyofnis sinaTle.
gamoTqma _”RamiT yvela kata Savia” _ carieli ad-
gilidan ar wamosula. saganTa feris zustad gan-
sazRvra ganpirobebulia mxolod Suqis aucilebeli,
saWiro da sakmarisi raodenobis dagrovebis dros.
Aaucilebeli _ es aris ganaTebis minimumi, rom-
lis qvemoTac Cven vcdebiT feris gansazRvris siswo-
reSi.
sakmarisi _ es aris ganaTebis maqsimumi, romlis
maRlac aseve xdeba feris damaxinjeba. gavixsenoT
elvis blici, roca yvela sagnis feri gafermkrTale-
bulia, siTeTremdea misuli gadanaTebulobis gamo. GganaTebis sakmarisi raodeno-
bisas Cveni mxedvelobis unikaluri organo _Tvali_ ganasxvavebs aqromatuli
rigis 300 elfers da aTiaTasobiT qromatul fers da elfers.
Tvalis fermgrZnobelobas aqvs Tavisi aRmasvla da vardna dRe-Ramis ganmavlo-
baSi. fergarCevis maqsimumi modis dRis monakveTSi 13-15 ss Soris da minimaluri 23
sT-dan Ramis 3 sT-mde.
Mmesame funqcia
Suqi gamoavlens saganTa formas, moculobas, reliefs da faqturas, aZlierebs
sivrcisa da moZraobis SegrZnebas. ganaTebuli sagani iZens naTel da Crdilovan
mxareebs, sakuTar Crdils, masze Cndeba anareklebi da refleqsebi, romlebic
gvexmareba sagnis moculobis da faqturis gamokveTaSi. amasTan sagnisgan ecema
Crdili. Ddacemuli Crdili, Suqis laqebi da zolebi kadris kompoziciis
sruluflebiani wevrebia.
sinaTlis dinamika _ cimcimi, sinaTlis nakadis CarTva-gamorTva, sinaTlis
laqebis da dacemuli Crdilebis gadanacvleba aZlierebs kadrSi moZraobis
iluzias.
warmovidginoT matareblis kupe. Ppatara magidaze, romelic muqi fardebiT
daburul fanjarasTanaa ganTavsebuli, devs CaiT savse Wiqa da vaSli. Ees mgzavru-
li naturmorti ganaTebulia susti naTuriT, romelic CamontaJebulia kupis
Werze arsebul plafonSi. CaiT saves Wiqis da vaSlis Crdili dacemulia magidaze
gadafarebul sufraze. Mmatarebeli nela daiZra. moZraobas aRviqvamT vagonis
rweviT da WiqaSi siTxis rxeviT. magram mgzavrma gadaswia muqi fardebi. dRis
kaSkaSa Suqma sruliad gardasaxa naturmorti. Cai gamoCnda narinjisferi, Wiqasa
da kovzze acekvda mxiaruli anareklebi, daeca grZeli, moZravi Crdilebi. fanjris
miRma peizaJis cvla, borblebis xmauri, vaSlis gadagoreba-gadmogoreba magidaze,
siTxis rxeva WiqaSi, kovzis wkaruni da amas damatebuli moZravi Crdilebi,
yovelive aman gaaZliera moZraobis SegrZneba.
meoTxe funqcia _ sinaTlis emociuri zemoqmedeba.
moRrubluli, pirquSi dRe... muqi tyviisferi ca TiTqos mZime sabnad gadaefara
dedamiwas horizontamde. Ees wuTia gadaiRo wvimam. soflis gza gauvali talaxiT
da gubeebiT daifara. Aar mRerian Citebi. Ggamefebulia damTrgunveli siCume.
mxolod ismis, rogor ecemian foTlebidan Camogorebuli bolo wveTebi gubeebze.
siCume, mowyeniloba, sevda mefobs...
magram ai, Rrublebma daiwyes gafantva, gamoCnda patara Riobi caze, saidanac
gamoiWra sxivi, mxolod erTi sxivi. Mmagram rogor Secvala irgvliv yvelaferi!
sxivi daeca xeTa varjebs da gaabrwyina milionobiT wveTi. Kkenweroebi airekla
gubeebSi, rogorRac gadatexilad, Tan TiTqos moZraoben, radgan guburaSi wyali
55
irxeva monaberi niavis wyalobiT. Ggza aRar gveCveneba aseTi saSineli. TiTqos
ufro mxiaruli da mimzidvelia. Ggubeebi gadaiqca naTel fanjrebad, sadac moCans
morbenali Rrublebi. Tavad Rrublebi xom sul mTlad Seicvalnen, zogierTi,
ufro muqi, TiTqos mogviaxlovda, sxvebma, romlebic gamudmebiT icvlidnen
formebs da moZraobdenen, siRrmisken gadainacvles.
Mmagram umTavresi aq mainc mzis sxivebia! maT TiTqos gaarRvies tyviisferi
Rrublebis kideebi, gaasxivosnes da eniT auwereli silamaze SesZines maT.
RrubelTa Riobidan daSvebulma mzis sinaTlis svetebma gaanaTes mindvrebi,
mdinaris napirebi, soflis midamoebi...yvelaferi gardaisaxa, gamococxlda,
gaxalisda...gaisma Citebis WikWiki, amRerda, gabrwyinda buneba...
Cven varT kosmosis Svilebi da uwyveti kavSiri gvaqvs bunebasTan. amitom,
savsebiT bunebrivia, moRrubluli amindi CvenSi iwvevdes sevdian ganwyobilebas. ra
Tqma unda, aseT amindsac aqvs Tavisi dadebiTi mxare _ notio, haerovani burusi,
romelic qmnis kargad aRsaqmel perspeqtivas. Mmagram Tu burusian amindSi
gavxedavT magaliTad aryis xes, misi foTlebi mogveCveneba raRac uferuli mwvane,
xis tani ki _ Sav-TeTri.
Mmzian amindSi ki foTlebi aTasgvar elfers iZenen, maTi rxevisas xis tanze
TamaSoben Crdilebi, Tavad tani ki xan movardisfro, xan mocisfro, xan moiisfro
mosCans.
naTeli, mziani amindi, msubuqi Rrublebi, anareklebi wylis zedapirze TiTqmis
yovelTvis gviqmnian sasiamovno, bednier ganwyobilebas.
Tumca reJisorebi TavianT nawarmoebSi xSirad Segnebulad qmnian kontrasts
da gmiris tragikul mdgomareobas upirispireben CaxCaxa mzes. Ees dapirispirreba
aZlierebs situaciis dramatulbas. rogorc ar unda iyos, erTi ram udavoa _
sinaTle warmoudgenlad Zlier zemoqmedebas axdens Cvenze.
zemoTCamoTvlil funqciaTa garda sinaTles kidev uamravi datvirTva aqvs:
*gazomvisa da kontrolis funqcia sxvadasxva daniSnulebis fotoelementebSi
*sinaTlis signalizaciis funqcia (koconi, TviTmfrinavis dasaSveb bilikze
ganaTebuli fanrebi, xomaldis proJeqtorebi,romelTa meSveobiTac gemebi
erTmaneTs “elaparakebian” morzes anbaniT...).
*speqtroskopiaSi gandnari metalis Semadgenlobis gamocnoba, varskvlavebis
speqtris gamokvleva da a.S.
Tumca Cven gvainteresebs is funqciebi, romelic uSualod gamoiyeneba opera-
toris profesiaSi.
ganaTebis xasiaTi bunebaSi
Cven yoveldRiurad gvakvirvebs ganaTebis mravalferovneba bunebaSi. Mmzis
mdebareoba da atmosferos mdgomareoba _ yovelive es zemoqmedebs bunebriv
ganaTebaze, romelic pirobiTad SeiZleba daiyos ramdenime saxeobad.
SuqCrdilovani ganaTeba. aseT ganaTebas vawydebiT naTel amindSi, roca mzis
sxivebi pirdapiri SuqiT anaTeben sagnebs. Aamis gamo TiToeuli sagani iZens
ganaTebul da Crdilovan mxares, sakuTar Crdils. sinaTle gamoavlens sagnis
moculobas, formas da faqturas. sagnisgan “gamodis” dacemuli Crdili. Crdilebi
minaTebulia cis SuqiT, romelic warmoadgens gafantuli Suqis wyaros.
uCrdilo ganaTeba. AaseTi ganaTeba warmoiqmneba moRrublul amindSi, roca ca
dafarulia RrubelTa sqeli feniT. Rrublebi zemodan ganaTebulia mzis SuqiT da
atareben sxivebis mxolod nawils. xolo Tavis mxriv Tanabrad isini anaTeben
sivrces gafantuli sinaTliT.
Llokaluri ganaTeba. Bbindisas, roca anTia quCis lampionebi, gaielveben
mimavali manqanis Suqfarebi, ganaTebulia saxlebis fanjrebi, am wyaroebidan
warmoiqmneba statiuri an dinamiuri Suqis laqebi an zolebi. darCenili sivrce da
sagnebi rCeba CrdilSi.
silueturi ganaTeba. igi warmoiqmneba, roca pirvel xedze obieqtebi daCrdi-
lulia, Cabnelebulia da ganaTebulia mxolod sivrcis siRrme, meore xedi, foni.
Mmag: xeebi daisis fonze, adamanTa figurebi mkveTrad ganaTebuli kedlebis fonze
da a.S.
Aamrigad arsebobs ganaTebis oTxi xasiaTi.
kiTxva: maS saidan Cndeba ganaTebis aseTi mravalferovneba, romelic warmoqm-
nis erTidaigive peizaJis auracxel variacias?
Ppasuxi: saqme isaa, rom xasiaTi, tipi sufTa saxiT, magaliTad, SuqCrdilovani
ganaTeba sruliad uRrublo cis pirobebSi, gvxvdeba gacilebiT iSviaTad da
56
mxolod udabnoSi SeiZleba gagrZeldes igi xangrZlivad. uCrdilo ganaTebasac Cven
vawydebiT mxolod uamindobisas, wvimian amindSi.
sinamdvileSi ki, xSirad xdeba ganaTebis pirobebis mudmivi cvlileba. Rrublebi
xan meCxeria, xan mojanRuli _ faraven mzes. sxivebis intensiuroba mcirdeba,
rbildeba kontrasti sagnis ganaTebul da Crdilovan mxareebs Soris. “mze rZeSi” _
ase uwodeben operatorebi am mimarTul-gafantul ganaTebas, rac warmoadgens
SuqCrdilovani da uCrdilo ganaTebebis nazavs. radganac es gazaveba SeiZleba
moxdes sxvadasxva proporciebiT, amitom ganaTebac mkveTrad gansxvavebuli iqneba...
aseTive gazaveba xdeba ganaTebis uCrdilo da lokalur tipebs Soris da a.S.
daskvna: teqnologiuri TvalsazrisiT stabiluri amindi, ganaTebis ucvleli
xasiaTiT friad xelsayrelia gadaRebisTvis. radgan pirobebi ar icvleba, muSaobac
ufro mosaxerxebelia. magram ferwerul-gamomsaxvelobiTi kuTxiT ganaTebis
mudmivi cvlileba metad sainteresoa SemoqmedebiTi samuSaos TvalsazrisiT.
radgan es cvlileba saSualebas gvaZlevs, avsaxoT ulamazesi, mravalferovani
garesamyaro Cvens nawarmoebSi. Ffiqric warmoudgenelia, rogor unda gvecxovra
ucvleli ganaTebis da stabiluri amindis pirobebSi. albaT, rogorc terariumSi,
ara?!
radgan vsaubrobT ganaTebis xasiaTze bunebaSi, gverds ver avuvliT tonalur,
haerovan perspeqtivas. Tuki xazovani da optikuri perspeqtivebi, romelic
gadmoicema operatoris mier, gadaRebisas warmoadgens amaTu im optikis gamoyene-
bis rezultats, tonaluri perspeqtiva damokidebulia atmosferul pirobebze,
xolo mis SeqmnaSi uSualod monawileobs sinaTle. swored sinaTle warmoqmnis
e.w. haerovan kvamls, buruss.
Bburusi, kvamli. Aadamiani sagnebs xedavs haerovan garemoSi. Ooptikuri garemo
anu burusis sxvadasxva saxeobebi, romlebic gvxvdeba bunebaSi an xelovnuri
gakvamlva naturasa da pavilionSi, operators exmareba, Seamciros konturebis
simkveTre da feris simWaxe, Searbilos SuqCrdilebis gradaciebi. ganvixiloT e.w.
burusis ramdenime saxeoba.
M
mole
leku-
ku-
luri
kvam
li,
bu-
rusi.
Mmzia
n
amind
Si
Cven
xSirad vxedavT horizontze buruss, ris gamoc Soreuli tye gveCveneba ara mwvane,
aramed cisferi, lurji, an molurjo-iisferi. Ees xdeba im mizeziT, rom speqtri
lurj-iisfer sxivebs talRis sigrZe aqvT 390-410 nm. speqtris lurj-iisferi talRis
sigrZis naxevari mcirea haeris molekulis zomaze. Ees mokle talRebi ejaxebian
haeris molekulebs da ifantebian (nax52 a). aqedan warmodgeba burusis cisferi
Seferiloba.
speqtris mwvane, yviTeli, wiTeli sxivebi, romelTa talRis sigrZe 500 nm metia,
Tavisuflad uvlian gars haeris molekulebs, radgan am monakveTis talRis sigrZis
naxevaric ki metia haeris molekulis zomaze (nax.52 b).
sarkuli burusi. sarkul burusSi amoqmedebulia mTeli speqtri, amitomac mas
TeTri feri aqvs. sarkuli imitom hqvia, rom sinaTle airekleba haerSi arsebul
nawilakebze. Mmag:wvimis wveTebi, nislis an Tovlis umciresi nawilakebi.
Ddifuzuri burusi. Ees aris sinaTlis arekvla myari nawilakebidan: kvamli,
miwis mtveri, mineralebis umciresi nawilkebi da a.S. maT SeiZleba hqondeT sul
sxvadasxva Seferiloba. Kkvamli TeTric aris, Savic da feradic, xolo miwis
mtveri niadagis struqturidan gamomdinare SeiZleba iyos Savi, ruxi, mowiTalo
da a.S. Sesabamis fers iRebs burusic.
57
optikuri burusi. Ees burusi war-
moiqmneba SemRvrevis Sedegad, romelic
xdeba haeris sxvadasxva fenebSi tempera-
turis sxvaobisas. zRvis gaSlil sivrceSi
igi xSirad kargad gamokveTavs perspeq-
tivas da aqrobs horizontis xazs _ zRva
TiTqos mierTebulia cis TaRze. opera-
torebi aqtiurad iyeneben optikur bu-
russ, rogorc saSualebas, romelic aZ-
lierebs sivrcis siRrmis efeqts brtyel
ekranze. Aarc Tu iSviaTad, operatorebi
qmnian aseT garemos (xelovnuri wvima,
daburuseba, gakvamlva) ara marto natu-
raze, aramed pavilionis scenazec. Ees ex-
mareba maT gamosaxulebas SesZinon meti
plastiuroba, xolo ferebisa da SuqCrdilebis gadasvlebi rbili da bunebrivi
gaxadon. cxovrebiseuli gamocdilebidan viciT, rogor Zlierdeba sivrcis siRrmis
SegrZneba wvimis, nislis, Tovlis dros anu garemos nebismieri daburusebis
periodSi.
Mmarevo. Mmarevos Cven vxvdebiT cxel, uqaro dReebSi. Ggaxurebuli haeri cxeli
asfaltisgan an Tbili, moxnuli miwidan Wavluri nakadiT miemarTeba maRlisken.
Aam moZravi nakadis fenis miRma mTeli sivrce gveCveneba rxevadi, moqanave,
mudmivad cvladi da perspeqtiulad Rrma. zogjer xerxdeba marevos, rxevadi
sivrcis efeqtis xelovnurad Seqmna. amisaTvis Txeli metalisgan mzaddeba
oTxkuTxedi “blenda-tubusi” daaxloebiT 100X100X100 sm moculobis. Aam mowyobi-
lobis gverdiTi da zeda kedlebi icaven haeris Tbil nakads niavisgan. Bblenda
dgeba kameris win da qvemodan xurdeba erTi an ori sarCilavi naTuriT (nax53).
OobieqtTa ganaTebuloba mzian amindSi
Mmzian amindSi ganaTebis wyaroebad gvevlineba
*mzis pirdapiri sxivebi
*cis gafantuli sinaTle
*garSemo arsebuli sagnebidan areklili Suqi
*amreklavi misanaTebeblidan da misanaTebeli eleqtroxelsawyoebidan are-
klili sinaTle.
ganaTebis pirobebi mzian amindSi gansxvavdeba kontrastulobis da feris
mixedviT da damokidebulia rogorc mzis maRliv mdebareobaze horizontis
mimarT, aseve Rrublianobaze.
1.rodesac mze mdebareobs 15-60 °-mde horizontis mimarT, Cven viRebT stabilur
TeTr ganaTebas.
2.zenituri ganaTeba, roca mze 60°-ze kuTxiT mdebareobs horizontis mimarT.
aseTi ganaTeba axasiaTebs subtropikebsa da tropikebs. saSualo ganedebis
mcxovrebTaTvis igi uCveuloa, amitom operatorebi mas iSviaTad iyeneben.
3.efeqturi ganaTeba gvxvdeba diliT an saRamoTi, roca mze 15°-ze naklebi
kuTxiT mdebareobs horizontis mimarT, xSirad mas aqvs vardisferi Seferiloba.
Yyvela kadrSi, romelic gadaRebulia erT epizodSi, operatorma unda daicvas
stabiluri Suqtonaluri da qolorituli erTianoba, swored amitom man mudivad
unda akontrolos eqsponometriuli monacemebi ganaTebis cvalebad pirobebSi.
Mmzian amindSi gadaRebisas aucilebelia gaviTvaliswinoT ara marto mzis
debareoba horizontis mimarT, aramed misi mdebareoba Tavad gadaRebis obieqtis
mimarT (mzis sxivebis mimarTuleba). Mmzis mdebareoba da Sesabamisad ganaTebis
xasiaTi SeiZleba iyos frontaluri, diagonaluri, gverdiTi, ukanagverdiTi da
kontraJuruli (nax54).
Ffrontaluri (pirdapiri ganaTeba). Mmze anaTebs obieqts kameris mxridan.
Oobieqti ganaTebulia Tanabari, erTnairi intesivobis SuqiT. sikaSkaSis
intervali _ obieqtis sinaTlisa da feris sikaSkaSis daxasiaTeba _ ganisazRvreba
mxolod obieqtis faqturis, formisa da reliefis asaxvis, arekvlis koefieciente-
biT. sufTa cis pirobebSi da mzis mdebareobisas 15-60° _ ganaTebul adgilebSi
gvxvdeba TeTri ganaTeba, xolo CrdilSi _ lurji.
58
sinaTlisa da Crdilis kontrasti _ 4:1 _ 2,5:1. Aam pirobebSi eqsponometriuli
parametrebi stabiluria, magram Crdilebis lurji minaTebas (cisgan) SesaZlebelia
mohyves ferdamaxinjeba. Eeleqtro an amreklavi misanaTeblebis gamoyeneba
aZlierebs sikaSkaSis koeficients Crdilovan adgilebSi, amcirebs kontrasts da
ferdamaxinjebas.
Ppirdapiri sinaTle srulfasovnad ver gamokveTavs saganTa moculobas, formas,
radgan formebis gamomavlinebeli Crdilebi damalulia damkvirveblis Tvalisgan.
Ddiagonaluri ganaTeba
Mmze mdebareobs 30-60 gradusiani kuTxiT obieqtivis optikur RerZTan mimarTe-
baSi. Ddiagonalur ganaTebas aqvs mniSvnelovani upiratesoba, vidre frontalurs
da gverdiTs, radgan ukeTesad warmoaCens obieqtis formasa da reliefs, gansaku-
TrebiT adamianTa saxeebs, radgan am dros SuqCrdilebis ganlageba ufro
gamomsaxvelobiTia. Aam pirobebSi saganTa moculoba ukeTesad gadmoicema. Mmzis
diagonaluri mdebareobisas ferTa bunebiv kontrasts emateba SuqCrdilovani
sikaSkaSis saxasiaTo Strixebi. gadasaRebi obieqtebis saerTo sinaTlis da feris
kontrasti gacilebiT maRalia, vidre pirdapiri (frontaluri) ganaTebis
pirobebSi. Crdilebi obieqtebze minaTebulia mxolod cis SuqiT. uRrublo cis
dros kontrasti adamianis saxis ganaTebul da Crdilovan nawilebs Soris
SeiZleba iyos 6:1, 8:1, xolo mTaSi, sadac haeri gacilebiT sufTa da gamWvirvalea,
kontrasti aRwevs 12:1, da 15:1-ac ki. SuqCrdilis kontrastis Sesarbileblad da
formebis damatebiTi modelirebisTvis operatorebi iyeneben amreklav an
eleqtro misanaTeblebs. (amreklavi misanaTeblebi _ fari, romelzec gadakrulia
daWmuWnuli folga, TeTri tilo da a.S. eleqtromisanaTeblebi _ sinaTlis
eleqtronuli wyaro, romlis feris temperaturaa 5500 k)
misanaTeblebis gamoyeneba saSualebas gvaZlevs, mivaRwioT sruliad misaRebi
kontrastis Semdeg gradaciebs:
*Rrma SuqCrdili saxis ganaTebuli da Crdilovani nawilebis kontrastisas 6:1
*rbili SuqCrdili _ 2,5:1
*gamWvirvale SuqCdili _ 1,5:1
Mmzis sxivebi ara marto qmnian kontrasts adamianis saxeze, aramed ramdenadme
auxeSeben mas. aseT SemTxvevaSi, kontrastis Sesamcireblad da saxeze ufro rbili
ganaTebis Sesaqmnelad, zogjer gamoiyeneba damaCrdileblebi _ erT- or_ da
samfeniani tiulis ekranebi, romelsac vaTavsebT msaxiobTa Tavs zemoT, mzis
sxivebis Sesagebebeli mimarTulebiT. Ees damaCrdileblebi arsebobs sxvadasxva
zomis, scenaSi monawile msaxiobTa raodenobidan gamomdinare. Mmzis sxivebi
59
gadian ra am tiulis ekranSi, rbildebian da gamosaxulebac Sesabamisad gamodis
ufro rbili da plastiuri.
A
amave mizans emsaxureba xelovnuri gakvamvla, daburuseba. jgufuri scenebis
gadaRebisas, miT umetes msxvili xedebis, gansakuTrebiT xelsayrelia, roca mze
anaTebs RrubelTa Txeli fenis miRmidan (mze rZeSi). aseT amindSi SegviZlia, ar
gamoviyenoT misanaTeblebi. Nnebismieri gadasaRebi obieqti, SerCeuli operatoris
mier, rac ar unda kontrastuli iyos, unda jdebodes muxturi kavSiris xelsawyos
matricis fotografiul sifarToveSi (L). (muxturi kavSiris xelsawyos matrica _ am xelsawyos meSveobiT masze fokusi-
rebuli optikuri gamosaxuleba gardaiqmneba eleqtronul videosignalad)
davuSvaT, rom viRebT kadrs, sadac kompoziciurad Tavmoyrilia adamiani,
saxlis kuTxe, tye da ca (nax55). Aam kadris mTavari obieqti iqneba adamianis saxe
da Sesabamisad diafragma (eqspozicia) ganisazRvreba saxis mixedviT, ufro zustad
saxis ganaTebis mixedviT. ganvixiloT, rogor jdeba es obieqti matricis
fotografiul sifarToveSi. amisTvis gamoviyenoT kinematografiaSi danergili
grafiki _ e.w. maxasiaTebeli mrudi, romlis mixedviTac ganisazRvreba firis
ZiriTadi fotografiuli parametrebi (nax56). Oordinatis RerZze gadasaRebi
obieqtis elementebis sikaSkaSis sidideebi (am SemTxvevaSi Suqi da Crdili saxeze,
ca, saxli, saxlis Crdili, xeebi, Crdilebi xeebis qveS). Tavad mrudze ki _ matricis
signalebis gansazRvruli doneebi. signalis done pirdapir aris damokidebuli
gadasaRebi obieqtis TiToeuli elementis sikaSkaSeze.
Cvens kadrSi, roca diafragma F=1:11 cis sikaSkaSe (A) _16 saxis sikaSkaSe ganaTebul nawilSi _10
saxis sikaSkaSe daCrdilul nawilSi _8
saxis sikaSkaSe _6
xis _4
saxlis Crdilis _2
xis Crdili _0,5
Mmaqsimaluri sikaSkaSe (p) _14 Mminimaluri (Q) _ 1 Mmrudis swori nawilis proeqcia ab-
cisis RerZze P wertilidan Q werti-
lamde aris fotografiuli sifarTove
(L), romelic gviCvenebs, Tu ra SesaZle-
bloba gaaCnia matricas sikaSkaSis
mTeli speqtris _ TeTridan Savamde _
gadmosacemad. Cvens SemTxvevaSi foto-
grafiul sifarToveSi mTeli peizaJi
ver Cajda. cis sikaSkaSe (A) mdebareobs
sikaSkaSis maqsimalur wertilze (P) maRla, anu premodulaciaSi. Ees ki gamo-
saxulebis wunia. imisTvis rom Sevamci-
60
roT gadasaRebi obieqtis maRali kontrasti, anu davCrdiloT ca, operatorebi
naturaze gadaRebisas xSirad iyeneben nawilobriv gaumWvirvale, CamosaWrel
neitralur-rux Suqfiltrs (anu filtris zeda nawili aris muq ferSi, gaumWvir-
vale da nelnela dabla kidisken Riavdeba, mas gaaCnia meti simkvrive zeda
nawilSi, Semdgom Tanmimdevrulad, etapobivad Riavdeba da xdeba gamWvirvale) es
filtri iZleva saSualebas, Semcirdes cis sikaSkaSe.
CamosaWreli Suqfiltri Sedgeba ori nawilisgan: qveda nawili _ sufTa gamW-
virvale mina, zeda nawili _ Tavad neitraluri-ruxi filtri. uTavsebs ra
filtris naWers horizonts (sazRvari gamWvirvale da gaumWvirvale nawilebs
Soris), operators saSuleba eZleva, Seamciros cis sikaSkaSe Tanabrad kadris
mTel sivrceSi.
kiTxva: magram Tu am cis (gafiltruli) fonze viRebT adamians?! maSin isi
sikaSkaSec xom Semcirdeba?
Ppasuxi: am SemTxvevaSi adamianis figuras an saxes unda mivanaToT amreklavi an
eleqtro misanaTeblebiT.
Ddaskvna: rodesac kadrSi gvyavs adamiani, gansakuTrebiT, msxvili da saSualo
xediT, igi aucileblad xdeba gadaRebis mTavari obieqti. Kkadris sxva obieqtrbis
sikaSkaSes operatori uTavsebs adamianis saxis sikaSkaSes. Crdilebis minaTebis
intensiurobas operatori gansazRvravs saxis, cis sikaSkaSidan da aucilebeli
sinaTlis balansidan gamomdinare.
(sinaTlis balansi _ Suqisa da Crdilis Sefardeba saxeze, aseve sinaTlis
Sefardeba saxesa da fonze)
rac Seexeba kadris im nawilebs,
romelic Rrma CrdilebSia da aseve ver
jdeba fotografiul sifarToveSi
(Cvens SemTxvevaSi Crdilebi xeebs
qveS), aqac SegviZlia gamoviyenoT
amreklavi misanaTeblebi an eleqtro-
sinaTle (5500k). Tuki ar aris saSuale-
ba, gavzardoT kadris Crdilovani na-
wilebis sikaSkaSe misanaTeblebis sa-
SualebiT, kadris am elementebs _ de-
koraciis nawili, xis tani _ Rebaven
ufro naTeli tonis saRebaviT. ro-
gorc vxedaT, Zlier kontrastuli
obieqtebic ki emorCileba operatoris
gamWriaxobas da mxatvris funjs.
ra Tqma unda, es magaliTi gamog-
vadgeba mxatvruli filmis gadasaRebad.
Ddokumentur naSromSi zogjer uaris
Tqma gviwevs sakmaod STambeWdav, magram kontrastul kadrebze.
Mmzis sxivebi qmnian saxeze SuqCrdilovan naxats (mxatavi sinaTle). misanaTe-
beli, romelic ganTavsebulia kameris gverdiT, arbilebs Crdilebs, amcirebs
kontrasts. kontraJuruli misanaTebeli ki kameris miRma mdebareobs da qmnis
sinaTlis konturs.
kontraJuruli ganaTeba. Mmze mdebareobs gadasaRebi obieqtis ukan. obieqtze
Cndeba sinaTlis konturi, anareklebi, romelic mkveTrad aZlierebs gamosaxulebis
kontrasts _ obieqtis sinaTlisa da sikaSkaSis xasiaTs. sikaSkaSeTa kontrastma
kontraJuruli ganaTebis dros naturaze SeiZleba miaRwios niSnuls 1:1000 (mag:
kontrasti wylis zedapirze mzis aTinaTsa da napirze ganlagebuli xeebis qveS
arsebul Crdilebs Soris). saSualo da msxvili xedis gadaRebisas obieqtze Cndeba
mkveTri sinaTlis konturi, xolo saxe ganaTebulia cis lurji SuqiT. Tuki
vecdebiT silurje movaSoroT saxes, maSin fers dakargavs cac da gaTeTrdeba.
Uunda gvaxsovdes, rom kontraJuruli ganaTebisas gadaRebuli kadrebi cudad
montaJdeba frontalur an diagonalur ganaTebaze gadaRebul kadrebTan. imisaTvis
rom daicvas sinaTlisa da fertonalobis erTianoba, opertorma unda miaRwios
mxatavi da misanaTebeli sinaTlis speqtraluri Sedgenilobis stabilurobas
epizodis yvela samontaJo kadrSi. Aamitom aq gverds ver avuvliT amreklav da
eleqtromisanaTeblebs. maTi gamoyeneba operators saSualebas aZlevs, SeinarCu-
nos sinaTlis balansi konturis sikaSkaSesa da Semavsebel sinaTles Soris,
ukeTesad gamoavlinos saxisa da figuris faqtura da moculoba, aseve xazi gausvas
61
gmiris fsiqologiur mdgomareogbas. amasTan, Crdilebis minaTebiT Tavidan
avicilebT ferdamaxinjebas. Aamreklavi misanaTeblebi (daWmuWnuli folgiT
dafaruli dafebi) zogjer iZleva Zalian mkveTr anarekls. misanaTeblis sikaSkaSis
daregulirebisTvis mas gadafaraven xolme tiulis naWris erTi an ori feniT.
M
msxvili xedis gadaRebisas misanaTeblad SeiZleba gamoviyenoT qaRaldis
TeTri furceli, TeTri naWeri da a.S. amreklavi an eleqtro misanaTebeli,
romelic Semavsebel sinaTled gvevlineba, Cveulebriv, magrdeba kameris simaRleze
obieqtivTan axlos. Tu misanaTebeli mdebareobs adamianis saxis qvemoT, maSin
viRebT garkveul ganaTebis efeqts _ mag: anarekli magidaze dafenili TeTri
sufridan.
Uunda gvaxsovdes, rom qveda sinaTlem SiZleba dagvimaxinjos saxis forma da
gamometyveleba. amasTan, efeqturi sinaTlis arseboba gamarTlebuli unda iyos.
Mmzis kontraJuruli mdebareobisas erT-erTi amreklavi (an eleqtro) misanaTe-
blebi SeiZleba gaxdes diagonaluri (mxatavi) sinaTlis wyaro, romelic qmnis
SuqCrdilovan naxats adamianis saxeze. Aam SemTxvevaSi operatori Tavad
gansazRvravs mis saukeTeso adgilmdebareobas (ZiriTadad, ramdenadme maRla da
gverdulad gadaRebis obieqtidan). Crdilebi minaTebulia an cis sinaTlidan an
eleqtromisanaTebliT. Nnaturaze gadaReba moiTxovs dawvilebiT eqsponometriul
kontrols. Mmzis sinaTlis intensiuroba da Sesabamisad, sinaTlis balansi xSirad
icvleba atmosferuli pirobebidan gamomdinare. gadamReb jgufs xSirad uwevs did
xans lodini, rodis gamoCndeba mze da Seiqmneba pirobebi gadaRebis gasagrZeblad,
romelic daiwyo naTeli cis dros. Tu ar aris mze, ar muSaoben amreklavi
misanaTeblebic. irRveva ganaTebis arqiteqtonika. Aaramdgrad amindSi, roca iReben
mxatvruli filmis scenebs, misanaTeblis ampluaSi upiratesobas aniWeben
eleqtromisanaTebel xelsawyoebs. eleqtrosinaTlis gamoyeneba mzis kontraJu-
ruli mdebareobisas saSualebas iZleva, ar SevwyvitoT gadaReba maSinac ki, Tu
mze Rrublebs moefareba da Semdeg isev gamoCndeba. Kkonturebis gaqroba-gamoCena
gmirebze eleqtroganaTebis arsebobisas, roca saxeze sinaTlis balansi SenarCune-
bulia, mxolod acocxlebs scenas, warmoaCens mas ufro bunebrivad, organulad.
Oobieqtis ganaTebuloba moRrublul amindSi
62
moRrublul amindSi RrublebiT dafaruli ca qmnis Tanabar uCrdilo (tona-
lur) ganaTebas. Ees ganaTeba dRis saaTebSi (roca mze 15 gradusze maRali
kuTxiTaa horizontTan) xasiaTdeba sinaTlis speqtruli Semadgenlobis mudmivo-
biT (stabilurobiT) _daaxloebiT 5700-6500k. saganTa horizontaluri zedapirebi,
vinaidan mdebareoben Sveulad daSvebuli sinaTlis perpendikularulad, ufro
metadaa ganaTebuli, vidre vertikaluri zedapirebi, romelzec sinaTle garkveuli
kuTxiT ecema. saganTa gamosaxulebas viRebT tonalurs anu fertonalur
kontrastze awyobils.
moRrublul amindSi haeri gaJRenTilia nestiT (nisli, wvimis wveTebi). Nnotio
haerovani garemo arbilebs saganTa bunebriv ferebs, gansakuTrebiT, Sor xedebze
da aZlierebs sivrcis siRmis SegrZnebas. amasTan svel zedapirebze warmoiqmneba
anareklebi, rac xls uwyobs saganTa formebis gamovlinebas. moRrublul amindSi
operatorebi farTod iyeneben eleqtromisanaTeblebis SesaZleblobebs. uCrdilo
ganaTeba gvevlineba e.w. gruntad, romelzec operatori Tavisi SemoqmedebiTi
Canafiqris mixedviT “wers” sinaTliT. Eeleqtroxelsawyoebis gamoyeneba, romelTa
feris temperaturaa 5500k, saSualebas gvaZlevs, SevqmnaT mzis sinaTlis efeqti,
gavaZlieroT obieqtis sinaTlis kontrasti, mivanaTebT an davaCrdilebT ra
calkeul monakveTebs, SevqmnaT sinaTlis laqebi, anarelebi, gamovkveToT sagnis
konturebi da a.S. Tundac susti eleqtrosinaTlis wyaros arsebobisas
(akumulatoris naTura, avtomobilis Suqfari), romelic kompensirebuli iqneba
feris temperaturamde 5500k, SegviZlia gavanaToT adamianis saxe msxvil xedze,
SevqmniT odnav SesamCnev SuqCrdils, gavacocxlebT gmiris Tvalebs maSi gaCenili
anareklebiT.
yoveldRiuri qronikluri samuSaos piroebSi, Zalze xSirad operatorebs
saerTod ar aqvT eleqtrosinaTlis avtonomiuri wyaroebi naturaze gadasaRebad.
Tumca am eleqtrosinaTlis ararsebobis drosac ki SesaZlebelia, SevqmnaT saxeze
ufro moculobiTi ganaTeba moRrublul amindSi, romelic Tavisi gamomsaxvelo-
biT miaxloebuli iqneba SuqCrdilovan ganaTebasTan. amisaTvis gamoiyeneba
damaCrdileblebi _tentebi, farebi. maTi meSveobiT gadavfarvT ra cis sinaTles,
saxis erT nawilze warmovqmniT Crdils. am gziT miRebuli kontrasti cis
sinaTliT ganaTebul saxis nawilsa da daCrdilul nawils Soris, tovebs
SuqCrdilovani portretis SegrZnebas (STabeWdilebas).
obieqtis ganaTebuloba da gadaReba “reJimis” pirobebSi reJimuli dro _ es aris 30-40 wuTiani periodi mzis Casvlis Semdeg da mzis
amosvlamde (daisi da aisi). Mmze Cavida, magram jer kidev ar Camowolila bindi.
Crdilebi Camuqda, adamianis saxeebi gacilebiT muqi ferisaa, vidre ca. obieqtis
mTeli sivrce, romelic ganaTebulia cis mimqrali SuqiT, ar aris damuSavebuli
sinTliT. Uufro metic, ca yovel wuTs bneldeba, Sesabamisad obieqtic ufro da
ufro sustad naTdeba.
“reJimuli” gadaRebis azri imaSi mdgomareobs, rom gmirebis saxeebis an sxva
mniSvnelovani gadasaRebi obieqtebis eleqtrosinaTliT ganaTebisas, operatori
Crdilebs, maT Soris saxezec, tovebs gaunaTebels. radgan Crdilebi ganaTebulia
mxolod cis mqrqali SuqiT, amitom minaTebis intensiuroba ganuwyvetliv
mcirdeba. Kkompoziciuri elementebis eqsponometriuli sikaSkaSeebi (nax59)
“reJimul” obieqtSi gamoiyureba Semdegnairad (cifrebi pirobiTia):
saxis sikaSkaSe ganaTebul adgilebSi _ 4
cis sikaSkaSe _ 2
saxis sikaSkaSe daCrdilul adgilebSi _ 1
es sikaSkaSeebi mcirdeba dublidan dublamde.
Aamrigad, saxis ganaTebuli adgilis sikaSkaSe orjer aRemateba cis sikaSkaSes,
xolo cis sikaSkaSe orjer aRemateba saxis daCrdiluli nawilis sikaSkaSes. Suqisa
da Crdilis balansi saxeze gvaqvs _ 4:1, anu Crdilebi Rrmaa. amasTan mudmivi
sikaSkaSe gvxvdeba mxolod saxis ganaTebul adgilSi, xolo cis da saxis
daCrdiluli nawilis sikaSkaSe gnuwyvetliv mcirdeba. Mmuqdeba mTeli sivrce
irgvliv. “reJimul” pirobebSi gadaReba gvaZlevs SesaniSnav Sedegs, mniSvnelovnad
amdidrebs operatoris gamomsaxvelobiT palitras.
63
“adreuli saRamos reJimi _mzis Cas-
vlisTanave yvelaFferi rbili, plas-
tiuri xdeba. Ddilis reJimi _ ufro
xangrZlivia, meti sinotive, nami. Seg-
viZlia gadaviRoT damatebiTi misana-
Teblebis gareSe. Ria sivrce gaikva-
mlos.’’_v.kaliuta
reJimuli drois simciris gamo ga-
daRebisTvis mzadeba iwyeba dRissul,
dabindebamde. Mmowmdeba aparatura, si-
naTle, tardeba repeticiebi, raTa re-
Jimuli drois dadgomisTanave ganxor-
cieldes Canafiqri da arc erTi wuTi
ar daikargos uqmad.
Cveulebriv mijriT iReben ramdenime
dubls, saidanc Semdgom SeirCeva saukeTeso: sinaTlis balansis, fergadmocemis da,
ra Tqma unda, msaxiobTa TamaSis mixedviT.
Ddilis reJimi SeiZleba gamoyenebuli iqnas ufro martivi gadaRebebisTvis,
radgan gadaRebisTvis momzadeba sibneleSi, mzis amosvlamde araracionaluri da
rTulia.
Ooperatoris muSaoba sinaTlesTan pavilionSi
foto-, kino- da telepavilionebis warmoqmna da ganviTareba
dRevandeli pavilionebis winaprebad SegviZlia miviCnioT mxatvar-fermwerTa
saxelosnoebi, studiebi. aseTi saxelosnoebi, ZiriTadad, mowyobili iyo vrcel
SenobebSi, romelTa didi fanjrebi ganlagebuli gaxldaT CrdiloeTis mxridan,
raTa mzis pirdapiri sxivebi ar Semosuliyo oTaxSi. Tanabari, msubuqi, rbili
sinaTle, romelzec iqmneboda ferweruli tiloebi, xels uwyobda zust
fergadmocemas da stabluri iyo mTeli dRis ganmavlobaSi.
roca gaCnda fotografia, fotomasalebis mgrZnobeloba imdenad dabali iyo,
rom gadaReba SeiZleboda mxolod naturaze da isic mzian amindSi. Mmiuxedavad
sinaTlis aseTi siuxvisa, eqspozicis gamoTvlas ramdenime wuTi sWirdeboda.
Aamitom adamiani, romlis portretsac akeTebda fotografi, sul mcire 2 wuTis
ganmavlobaSi mainc unda mdgariyo gaunZrevlad. gamoiyeneboda specialuri
marwuxebi, romliTac xdeboda adamianis Tavis fiqsireba. Tuki mzes Camoefareboda
Rrubeli an qari amovardeboda, romelic aiZulebda adamians Tvali daexamxamebina,
gadaReba Cavardnili iyo.
Ffotograf-portretistebi ocnebobdnen ferwerTa msgavsad studiebSi
gadaenacvlebinaT da ar yofiliyvnen damokidebuli amindis Jinianobaze. Ees
procesi mimdinareobda ori mimarTulebiT: erTi_fotomasalebis mgrZnobelobis
amaRleba da meore_ xelovnuri sinaTlis wyaroebis simZlavris gadideba. rogorc
ki xelovnuri sinaTlis wyaros xelsawyoebma SeiZines sakmarisi simZlavre,
romelic iZleoda saSualebas, gadaeRoT ukve amaRlebuli mgrZnobelobis
fotofirfitaze, portretebis, jgufuri suraTebis gadaRebam gadainacvla
fotostudiebSi. Ffotograf-portretistebi friad kmayofilni iyvnen TavianTi
bediT, radgan SeeZloT emuSavaT nebismier amindSi.
Semdgom gaCnda kino. siCqariT _16 kadri wamSi. swored es siCqare iyo
standartuli munj kinoSi. Eeqspozicia Seadgenda mxolod wamis 1/30 nawils. aseTi
eqspoziciiT gadaReba SeiZleboda molod naturaze. Mmagram amindi ucvleli ar
aris, xolo msaxiobebs unda gadauxado nebismier amindSi, maSinac ki Tu gadaReba
uamindobis gamo gadaido. amitom kinematografistebma fotografTa msgavsad
gadainacvles pavilionSi. erTis mxriv gaZlierda eleqtrogasanaTebel
xelsawyoTaA simZlavre, meores mxriv kinofiris SuqmgrZnobeloba.
64
gadaRebebis pavilionebSi Catarebis aucilebloba nakarnaxevi iyo aramarto
cvalebadi amindis kapriziT, aramed swrafviT _ emuSavaT swrafad da
produqtiulad.
Frodesac daiwyo specialuri kinostudiebis aSeneba, maT Tavidan ewodebodaT
kinofabrikebi. gadaRebis normalurad organizebisTvis muSaoba midioda sam
cvlaSi. dResac iSviaTi ar gaxlavT Ramis gadaRebebi da sxva damatebiTi
samuSaobis RamiT Sesruleba: dekoraciebiss ageba, SeRebva, Spaleris gakvra da a.S.
kinopvilionebis gamoCenam saSualeba misca reJisorebsa da operatorebs,
hqonodaT gadaRebis gansazRvruli grafiki da ar yofiliyvnen damokidebuli
amindze.
Tanamedrove tele da kino pavilionebi _ es aris rTuli inJinruli nageboba,
sakmaod maRali eleqtroSeiaraRebiT. Mmcire pavilionebSi SeiZleba gadaviRoT
maketebi, detalebi, kombinirebuli kadrebi, titrebi. Ddid pavilionebSi, romelTa
farTobic 1000 da meti kvadratuli metria, Sendeba quCebi, soflebi, gemebis
fragmentebis dekoraciebi, TamaSdeba brZolebi da a.S.
rogor unda iyos pavilioni aRWurvili teqnikurad?
1.pirvel rigSi, pavilioni unda iyos absoluturad xmagaumtari, izolirebuli,
sinqronuli gadaRebis Casatareblad. Aamitom pavilionis Senoba xSirad dgas
gancalkevebiT, sxva Senobisgan damoukidebel fundametze. Nniadagis nebimieri
vibracia da quCis xmauri ar unda igrZnobodes pavilionSi.
2.pavilioni uzrunvelyofili unda iyos meqanizebuli WeriT, dakidebuli
xaraCo-platformebiT. Aam platformebze usafrTxoebis mizniT gakeTebulia
moajirebi, damagrebulia ganaTebis xelsawyoebi. Mmeqanizebuli Weri saSualebas
iZleva ganaTebis xelsawyoebi damagrdes nebismier kordinatul wertilSi.
3.pavilions unda hqondes speciluri qseli xmis Cawerisa da kavSirisaTvis.
4.pavilionSi damontaJebuli unda iyos mZlavri gamwovi saventilacio sistema.
Ees aucilebelia iseTi scenebis gadaRebis Casatareblad, rogoricaa xanZari, roca
pirvelive dublis Semdeg SenobaSi grovdeba didi raodenobiT kvamli, romelic
saswrafod unda ganiavdes, raTa pavilioni Seivsos sufTa haeriT momdevno dublis
gadaRebamde.
5.saxanZro-wyalsadeni qselic emsaxureba igive mizans _ swrafad Caqres cecxli.
Aara marto xanZris scenebis dros, aramed, gauTvaliswinebeli ubeduri SemTxvevis
pirobebSic, radgan dekoraciebis umetesoba agebulia xis, naWris, qaRaldisgan da
miuxedavad imisa, rom gaJRenTilia specialuri cecxlsawinaaRmdego xsnariT,
dazRveuli mosalodneli xanZrisgan mainc ar aris.
6.pavilionSi, sadac iReben xanZris, wyaldidobis, zRvis, qariSxlis scenebs, anu
sadac xdeba wylis didi raodenobiT dagroveba, iataki hidroizolirebulia da
damontaJebulia specialuri sakanalizacio sistema wylis gasasvlelad.
magaliTad, zRvis qariSxlis gadaRebisas 5-10 m3 varcli, magrdeba xaraCoze
xomaldis gembanis dekoraciis zemoT. gadaReba iwyeba. xomaldi irweva, haeris
momberavi xelsawyos meSveobiT iqmneba Zlieri qaris efeqti, varcli
gadmopirqvavdeba da wylis masa gadmoiqceva gembanze. Ppirveli dubli
gadaRebulia. Mmsaxiobebi icvamen mSral kostumebs, wyali romelic pavilionis
iatakze daiRvara saswrafod unda iqnes kanalizirebuli, xolo varcli _
Sevsebuli meore dublis gadasaRebad.
7.dekoraciis gasanaTeblad aucilebelia gasanaTebeli xelsawyoebis sistema.
varvarebis naTurebiani xelsawyoebi, romelic iyenebs cvlad dens da xelsawyoebi
intensiuri wvis rkalebiT, romlebic muSaoben ucvlel, mudmiv denze, magrdeba ara
marto kidul xaraCoebze, aramed dekoraciis parametrSi da iatakze ganTavsebul
xaraCoebzec.
Tuki SevajamebT pavilionSi gamoyenebul energetikul simZlavreebs, vnaxavT,
rom igi meryeobs 1-3kvt –s farglebSi 1m2-ze. rac qarxnis sawarmos
energomomaragebis tolia.
65
kiTxva: risTvis aris moyvanili magaliTebi pavilionis energomomaragebis
Sesaxeb?
Ppasuxi: imisTvis rom davrwmundeT, ramdenad Zviri jdeba pavilionSi gadaReba.
Ddaskvna: pavilionSi gadamRebi operatori srulyofilad unda flobdes Tavis
profesias da gansakuTrebiT sinaTlesTan muSaobis xelovnebas, raTa Semoqmedebi-
Tad gamoiyenos arsebuli teqnikuri saSualebebi.
pavilionSi ganaTebis xelovnebas, mis mowyobas da mxatvrul-SemoqmedebiTad
gamoyenebas metad rTuli istoria aqvs.
sxvadasxva operators gansxvavebuli midgoma aqvs scenisa da dekoraciis gana-
Tebisadmi. pavilionSi muSaobisas operatoris winaSe mudam dgas gansazRvruli
mxatvrul-gamomsaxvelobiTi amocana. sinaTlis meSveobiT man aucileblad unda:
*gamoavlinos saganTa moculobiTi formebi, aseve dekoraciis reliefi da
faqtura.
*daxatos figuris formis konturebi da gamokveTos igi sivrceSi.
amasTan, scenaris Sesabamisad saWiroa dekoraciaSi Seiqmnas ama Tu im sinaTlis
efeqti, romelic gadmoscems moqmedebis garkveul fsiqologiur atmosferos,
ganwyobilebas.
Ddekoraciis calke ganaTebis principis dasabuTeba. Tu naturaze gadaRebisas
gamoiyeneba ganaTebis bunebrivi wyaroebi _ mze, ca, saganTagan areklili Suqi,
aseve amreklavi da eleqtromisanaTeblebi, pavilionSi operatorebi dekoraciebs
anaTeben ganaTebis aparaturiT. ganaTebis sistemis mowyoba pavilionSi dafuZne-
bulia dekoraciis da gamoyenebuli sagnebis calcalke ganaTebaze:
*dekoracia: kedlebi, iataki, Weri, kari, fanjara...
G*gamoyenebuli sagnebi: magida, skami, karada, roiali da a.S.
F*fonebi: fanjrebs, karebs, Riobebs miRma sivrce...
D*dekoraciis sivrce, sadac moZraoben msaxiobebi
*msaxiobTa figurebi
Mmravalricxovani xelsawyoebidan wamosuli Suqis kombinirebiT pavilionSi
SegviZlia, miviRoT ganaTebis sxvadasxva xasiaTi: SuqCrdilovani, tonaluri,
lokaluri (roca dekoracia ganaTebulia laqebiT) da silueturi. Suqis efeqtis
amocanis Sesabamisad naTdeba msaxiobTa figurebi, dekoraciis sivrce, ganlagebuli
sagnebi da fonebi. Ggamosaxulebis xasiaTisgan damoukideblad sivrcis
ganaTebuloba unda iyos sakmarisi, raTa saTanadod damuSavdes ferebi Crdilovan
adgilebSi. Ggamonaklisi SeiZleba iyos mxolod saRamos an Ramis ganaTebis
efeqti, roca kadris raRac monakveTebi moqceulia srul sibneleSi.
pavilionSi gadaRebis momzadebisas, operatoris samuSaos safuZveli aris
epizodis dramaturgiuli Sinaarsis saukeTesod ganovlineba, gadmocema,
mizanscenis da msaxiobis TamaSis Taviseburebis warmoCena. Aaucileblad unda
aRiniSnos, rom pavilionSi SuqTan muSaobis praqtika warmatebiT gamoiyeneba
dokumentaluri gadaRebebis drosac. interieris, sivrcis da am sivrceSi moZravi
adamianebis cal-calke ganaTeba aseve SesaZlebelia publicistur gadacemebsa da
filmebSi. Dda rac mTavaria, iZleva saukeTeso Sedegs ganaTebis xelsawyoebis
saxeobebidan damoukideblad.
sinaTlis tipebi (saxeobebi)
Tavis samuSaoSi operatori iyenebs Suqis Semdeg saxeobebs: mxatavi,
Semavsebeli, kontraJuruli, mamodelirebeli, fonuri.
Mmxatavi sinaTle _ es aris mimarTuli ganaTebis xelsawyoebis sinaTle.
ZiriTadi teqnikuri amocana imaSi mdgomareobs, rom sagnebze, figurebze, gmirebis
saxeze gaCndes SuqCrdilovani naxati. mxatavi sinaTle, romelic mkveTrad
gamohyofs obieqtis ganaTebul da Crdilovan mxareebs, SesaniSnavad gamoavlens
saganTa moculobas, formas, faqturas. gadaRebis obieqtisgan ecema Crdili
(e.w.dacemuli Crdili) sxva obieqtebze, iatakze, kedelze da a.S. aseT ganaTebas Cven
vxvdebiT mzian amindSi, roca mzis sxivebi anaTeben ra sagnebs, qmnian masze
66
SuqCrdilovan naxats. amasTan, mxatavi sinaTlis warmomqmneli ganaTebis
aparaturis meSveobiT pavilionSi SegviZlia SevqmnaT ganaTebis sxva efeqtebi.
realur cxovrebaSi _ SenobaSi Tu naturaze _ ganuwyvetliv vxvdebiT
romelime sinaTlis efeqts. uamindobaSic ki oTaxSi igrZnoba fanjridan Semosuli
moRrubluli ganaTebis efeqti. aseTi sinaTlis nakadi iqneba farTo, fanjris
farTobis Sesabamisi, xolo Crdilebi, magaliTad, adamianis saxeze, iqneba
gacilebiT rbili, vidre sanTlis an navTis sanaTuris Suqisgan Seqmnili Crdilebi,
romelTa efeqtic iqmneba aseve mxatavi sinaTlis xelsawyoebis saSualebiT.
Semavsebeli sinaTle. Ees aris sinaTle, romelic Tanabrad avsebs dekoraciis
mTel sivrces. MaseT sinaTlis Sesaqmnelad gamoiyeneba gafantuli ganaTebis
xelsawyoebi an ekranebi (CarCoze gadaWimuli TeTri naWeri), romlebic
ganaTebulia eleqtrogasanaTebeli xelsawyoebiT. gadasaRebi sivrcis TiToeul
wertilSi arsebuli sakmarisi ganaTebuloba gvexmareba saganTa plastikuri
formebis da moZravi figurebis gamovlenaSi, mianaTebs ra Crdilebs msaxiobTa
saxeebze, amiT xels uwyobs gmiris fsiqologiuri mdgomareobis emociur aRqmas.
gadaRebis obieqtis Crdilebi SeiZleba, gavanaToT ise, rom ar gamoviyenoT
dekoraciis mTeli sivrcis Semavsebeli sinaTle. amisaTvis gamoiyeneba mimarTuli
an gafantuli sinaTlis xelsawyoebi, romelic ganTavsebuli iqneba kameris
gverdiT. Aam xelsawyos sinaTlis intensivobis cvliT, regulirdeba Crdilebis
ganaTebuloba da iqmneba operatorisTvis saWiro kontrasti.
kontraJuruli (konturuli) sinaTle. Oobieqtis ukana mxridan ganaTebisas,
masze warmoiqmneba sinaTlis konturi, romelic Semoxazavs figurebs da gamohyofs
maT fonisgan.
sinaTlis konturiT SesaniSnavad esmeva xazi arqiteqturul formebs: kibeebs,
kolonebs, aseve ganlagebul avejs. kontraJuruli sinaTle xels uwyobs sivrcis
siRrmis aRqmas (SegrZnebas), gamohyofs pirveli xedis figurebs meore xedis
figurebisa da fonisgan. Dda am TvisebiT igi aris ara mxolod gamomsaxvelobis
saSualeba, aramed ekranis organzomilebiani sibrtyis daZlevis (gadalaxvis)
instrumenti. amasTan, unda gaviTvaliswinoT, rom arasworad gamoyenebulma
kontraJurulma sinaTlem SeiZleba migviyvanos arasasurvel Sedegamde.
Aarsebobs uamravi filmi da gadacema, sadac kontraJuruli sinaTle mxolod
formaluradaa gamoyenebuli.
magaliTad epizodi, did samamulo omze gadaRebuli filmidan. Mmiwuri. Oori
oficeri zis TviTnakeT magidasTan da ganixilavs rukas. anaTebs Wraqi_Wurvis
masraSi Camagrebuli patruqi _ savsebiT garkveuli efeqturi sinaTlis wyaro.
xolo gmirebze gamosaxullia brwyinvale sinaTlis konturi, warmoqmnili
saidanRac.
kontraJuruli sinaTlis msgavsma aramotivirebulma gamoyenebam SeiZleba
mayurebelSi gamoiwvios undobloba yalbi gamosaxulebisadmi da es undobloba
gavrceldes mTels filmze _ mis dramaturgiasa da ideaze.
realisturi filmis gadaRebisas, kontraJuruli sinaTle unda gamoviyenoT
argumentirebulad, raTa gamosaxuleba iyos sando da ar iwvevdes kiTxvebs
mayurebelSi.
Mmamodelirebeli sinaTle. Mmamodelirebeli sinaTle gamoiyeneba saxisa da
msxvili detalebis sinaTliT saTuTi damuSavebisTvis. Mmsaxiobis figurisa da
saxisken mimarTulia sinaTlis wvrili kona linzuri xelsawyodan, saidanac
SeiZleba miviRoT patara laqebi da anareklebi, rac aZlierebs moculobis
grZnobas da xazs usvams gmiris fsiqologiur mdgomareobas. aseTi Suqtonaluri
modelireba xSirad gamoiyeneba gansakuTrebulad msxvili (zemsxvili) xedebis
gadaRebisas. Tvalebis minaTeba, sinaTlis aqcentebi ordenebze, samkaulebze,
diademaze da TiTze wamocmul rgolzec ki, aTinaTebi daxveuli Tmis kululebze
da a.S. aseTi miznebis gansaxorcieleblad mamodelirebeli sinaTle Seucvlelia.
67
Ffonuri sinaTle. Ffonuri sinaTlis amocanaa _ Seqmnas mxatvruli foni
msaxiobisTvis, daxatos (xazi Semoavlos) dekoraciis arqiteqturuli formebi da
gamoavlinos sivrcis siRrme. Ffonuri sinaTle keTdeba imdagvarad, rom ganaTebis
xelsawyoebisTvis adgilis Seucvlelad SeZlos operatorma, gadaiRos saerTo,
saSualo da msxvili xedebi. Ffonuri sinaTlis saSualebiT SegviZlia SevqmnaT,
magaliTad, alionis an daisis efeqti dekoraciis fanjrebs miRma sivrceSi...
Aamrigad operatoris gankargulebaSia sinaTlis xuTi saxeoba, TiTqos cotaa,
magram es mxolod erTi SexedviT. Uunda gaviTvaliswinoT ori viTareba:
*pirveli, sinaTlis am xuTi saxeobidan TiToeuli ganuwyvedliv da TvalnaT-
liv icvleba intensiurobis mixedviT da qmnis absoluturad gansxvavebul
urTierTTanafardobas figurasa da fons, saxis ganaTebul da Crdilovan mxareebs
Soris da a.S.
*meore _ TiToeuli maTgani SeiZleba iyos feradi. xolo ferisa da elferis
raodenoba uTvalavia.
Aamrigad, Tu gaviTvaliswinebT am garemoebebs, Suqferis palitra operators
aniWebs ganusazRvrel gamomsaxelobiT SesaZleblobebs. ATumca, imis nacvlad, rom
gamoiyenos sinaTlis xuTive saxeoba, operatorebi xSirad Semoifarglebian ori-
sami maTganiT. magaliTad, gamoiyeneba mxolod Semavsebeli sinaTle (saxeze) da
fonuri. Aamas SeiZleba daematos kontraJuruli sinaTlis wyaro da miviRoT
metad saintereso Sedegi.
roca portrets viRebT mkveTri kontrastiT saxis ganaTebul da daCrdilul
mxareebs Soris, anu Semavsebeli sinaTlis gareSe, romelic Crdilebs arbilebs,Aam
dros SeiZleba Sedegad miviRoT saxis daCrdiluli nawilis fonTan “mierTeba”.
imisaTvis rom gaveqceT msgavs usiamovnebas, aucilebelia, kontraJuruli sinaTlis
meSveobiT gamovyoT figura fonisgan an gamoviyenoT tonebis swori monacvleoba
(muqi_naTelze, naTeli _muqze) anu SevqmnaT Suqis laqebi figuris Crdilovani
nawilis ukan ganTavsebul fonze. maSin gadaRebis obieqti ukeTesad waikiTxeba.
saxeze arsebuli mkveTri SuqCrdilovani kontrasti darbildeba obieqtivze
difuzuri optikuri wanazardis damagrebis Semdeg.
Ffoni SeiZleba iyos muqic da naTelic, feradic da aqromatulic, Tanabrad
ganaTebulic da laqebiT dafarulic. Aamisgan damoukideblad figurebi da sagnebi
mainc kargad unda ikiTxebodes fonze, ar unda erwymodnen mas.
sinaTlis gasaRebi
pavilionSi sinaTlesTan samuSaod SemoRebuli iqna cneba sinaTlis gasaRebi. es
aris eqsponometriuli kontrolis sistema, romlis drosac amosaval sidided
miRebulia saxis sikaSkaSe ganaTebul nawilSi. SegaxsenebT, rom sikaSkaSe aris
ganaTebulobis funqcia, amitom operatori Tavad wyvets, Cautaros Tu ara mas
eqsponometriuli kontroli ganaTebulobis gazomvisas. ganaTebuloba _ sinaTle
romelic ecema gadaRebis obieqts gasanaTebeli xelsawyoebidan, bunebrivi
sinaTlis wyaroebidan; sikaSkaSe _ sinaTle, romelsac aireklavs obieqti.
saxis ganaTebuli nawilis sikaSkaSes ewodeba sikaSkaSis gasaRebi e.w. mTavari
saeqspozicio sinaTle, radgan swored masTan mimarTebaSi dgindeba sxva danarCeni
zedapirebis, figurebis, fonis sikaSkaSe kadrSi. swored am mTavari saeqspozicio
sinaTlidan xdeba kadris sinaTlisa da fertonaluri palitris awyoba. aqedan
gamomdinare vaskvniT, rom erT epizodSi, diafragmis erT niSnulze mTavari
saeqspozicio sinaTlis sidide ucvleli unda iyos.
sinaTlis balansi
ganaTebuli da daCrdiluli nawilebis sikaSkaSeTa urTierTSefardebas
sinaTlis balansi ewodeba. amasTan, es cneba moicavs or Semadgenel nawils:
*sinaTlisa da Crdilis Tanafardoba saxeze
*sinaTlis Tanafardoba saxesa da fonze
sakanSi warmoebuli gadaRebis mrudi F=1:4
68
O
A_maqsimaluri sikaSkaSe
O_kedelze asaxuli mzis laqebis sikaSkaSe
C_sinaTlis gasaRebi
D_fonis sikaSkaSe(dRisiT)
E_saxis Crdilis sikaSkaSe(dRisiT)
F_saxis Crdilis sikaSkaSe(RamiT)
Q_fonis sikaSkaSe(RamiT)
P_minimaluri sikaSkaSe
mzis operatoris saqmianobaSi sinaTlis balanss friad mniSvnelovani adgili
uWiravs. Mmisi saSualebiT operatori qmnis saWiro sinaTlis atmosferos,
romelSic xdeba esa Tu is moqmedeba, aregulirebs ra sinaTlisa da Crdilis
Tanafardobas sxeze, aseve saxisa da fonis ganaTebis Tanafardobas, iyenebs
gansazRvrul Suqis efeqts garkveuli atmosferos Sesaqmnelad da gmirebis
fsiqologiuri daxasiaTebis gadmosacemad.
gadaRebis obieqtebi: cixis sakani da saavadmyofos palata. sakanSi zis damna-
Save, palataSi wevs misi msxverpli. saknis kedlebi nacrisferia, kedelSi
69
Catanebulia viwro, gisosebiani sarkmeli. palataSi kedlebi naTelia, TiTqmis
TeTri, fanjrebi _ farTo.
saavadmyofos palataSi warmoebuli gadaRebis mrudi,F=1:4
O
AA_maqsimaluri sikaSkaSe
B_kedelze asaxuli mzis laqebis sikaSkaSe
Q_fonis sikaSkaSe(dRisiT)
C_sinaTlis gasaRebi
D_saxis Crdilis sikaSkaSe(dRisiT)
E_saxis Crdilis sikaSkaSe(RamiT)
FF_fonis sikaSkaSe(RamiT)
P_minimaluri sikaSkaSe
orive epizodi moiazreba rogorc drois erTsa da imave monakveTSi mimdinare
moqmedeba da montaJdeba paralelurad.
naTeli mziani dRe. Mmzis sxivebi aRwevs sakanSi patara sarkmelidan da anaTebs
damnaSavis saxes (nax60). Ddiafragmisas F=1:4, mTavari saeqspozicio sinaTle saxeze
(ganaTebul adgilebSi) udris _5 (cifri pirobiTia). Semavsebeli sinaTlis
intensiuroba didi ar aris, radgan sarkmeli pataraa da ruxi kedlebidan
areklili Suqic mcirea. saxeze arsebuli Crdilebi _ 2-is tolia. sinaTlis balansi
Sesabamisad udris 5:2. sinaTlis naxati sakmaod kontrastulia.
70
saavadmyofos palataSi (nax 61) diafragmis igive mniSvnelis dros (F=1:4) da
igive mTavari saeqspozicio sinaTlis pirobebSi (5), naTeli kedlebidan areklili
sinaTle gacilebiT didi iqneba. Aamitom daCrdiluli nawilis sikaSkaSe udris _3.
sinaTlis balansi gveqneba _5:3. sxvagvarad rom vTqvaT, Crdilebi msubuqia,
ganaTebuli, rac Seesabameba udanaSaulod dazaralebuli adamianis rbil
SuqCrdilovan daxasiaTebas.
Aamrigad, mzis sxivebi drois erTsa da imave monakveTSi erT dekoraciaSi
(sakani) qmnis kontrastul SuqCrdilovan naxats Camuqebuli ruxi foniT, meore
dekoraciaSi (palata) _ rbil SuqCrdilovan naxats, naTeli foniT. rogorc
vxedavT, gamosaxulebis xasiaTi pirdapiraa damokidebuli sinaTlis balansze.
gavagrZeloT magaliTis ganxilva.
igive gmirebi gadaRebulia Ramis epizodebSi. isev diafragmis erTidaigive
niSnuli F=1:4. erTnairi mTavari saeqspozicio sinaTle saxeze _ 5. Mmagram sakanSi
(naTura WerqveS) Crdilebi ganaTebulia metad umniSvnelod da sinaTlis balansi
udris 5:1, xolo palataSi (sanaTuri tumboze) TeTri kedlebis wyalobiT sinaTlis
balansi udris 5:2. sakanSi foni TiTqmis Savia, rac uxeSi SuqCrdilovani naxatis
dros portretze qmnis gamosaxulebis kidev ufro daZabul xasiaTs. palataSi
RamiTac ki ufro naklebi kontrastia saxeze naTeli fonis gamo. Aanu miviReT
gamosaxulebis naklebad daZabuli saerTo xasiaTi.
“sianTlis gasaRebi” da sinaTlis balansi TamaSoben gansakuTrebiT aqtiur
rols yoveli epizodis gamomsaxvelobiT gadawyvetaSi, zemoqmedeben ra mayureb-
lis mier gamosaxulebis emocionalur aRqmaze. imisaTvis rom warmodgena gvqondes,
rogor gamoiyeneba mTavari saeqspozicio sinaTle da sinaTlis balansi,
mivmarToT maT maxasiaTebl mrudebs (nax 60a da 61a). SegaxsenebT, rom ordinatis
RerZze ganlagebulia gadasaRebi obieqtis sikaSkaSis sidideebi (erTeulebi), xolo
Tavad mrudze _ maTi Sesabamisi signalis done telekameris matricaze.
Aamrigad, saxis sikaSkaSe dRis epizodSi, sakanSi gadaRebisas unda Cajdes oval-
Si, romelic aerTianebs or wertils _ C da E. gmiri sakanSi moZraobisas xan
sxiviT ganaTebul adgilebSi xvdeba, xan_CrdilSi. Aamitom saxis sikaSkaSe icvleba,
magram balansi 5:2_ unda SenarCundes mTel epizodSi.
Ramis gadaRebisas am dekoraciaSi, roca F=1:4 da B=5, saxis sikaSkaSe unda Cajdes
ovalSi, romelic aerTianebs wertilebs C da F. es niSnavs, rom dekoraciaSi
msaxiobis nebismieri gadaadgilebisas misi saxis sikaSkaSe ar unda iyos mTavar
saeqspozicio sinaTleze (5) meti da erTze naklebi (wertili F). anu aucileblad
unda SenarCundes balansi 5:1. sinaTlis balansma saxesa da fons Soris (Bs.g.=5,
Bfoni=0,3-0,5) SeiZleba miaRwios niSnuls 10:1 da 12:1. Aar dagvaviwydes, rom dRis da
Ramis epizodebis gadaReba xdeba diafragmiT F=1:4 da Bs.g.=5.
kiTxva: raSi mdgomareobs gansxvaveba (teqnologiuri) dRis da Ramis ka kadrebs
Soris?
Ppasuxi: dRis da Ramis kadrebis gadaRebisas zemoTmoyvanil magaliTSi gamoye-
nebuli iqna diafragmisa da sinaTlis gasaRebis Tanabari niSnulebi F=1:4 da B=5.
Aamis gamo yvela gansxvavebuloba dRis da Ramis epizodebs Soris gamoixateba
saxeze Suqisa da Crdilis urTierTSefardebasa da saxesa da fonis sinaTlis
urTierTSefardebaSi.
dRis epizodebSi sinaTlis balansi saxeze udris 5:3(palataSi) da 5:2 (sakanSi).
Aanu mTavari saeqspozicio sinaTle stabiluria, xolo Crdilis sikaSkaSe odnav
cvalebadi gamosaxulebiTi gadawyvetidan gamomdinare. Ffoni sakmarisad naTelia
sakanSi (niSnuli _6) da Zalian kaSkaSa palataSi (7,5). Ees aris e.w. naTeli gama,
roca foni naTelia da masze Suqis laqebi da zolebia, romelic sikaSkaSiT
mniSvnelovnad aRemateba mTavar saeqspozicio sinaTles (B). es sikaSkaSeebi
SeiZleba iyos _7 da 8 ordinatis RerZze, magarm ara maqsimalur B-ze maRla.
71
saxis Crdilebis ganaTeba, Sesabamisad, sinaTlis balansic, sxvadsxva pirobebSi
SeiZleba gansxvavebuli iyos (5:3, 5:2), magram naTeli gama igrZnoba saknis rux
kedlebSic ki. Ramis an saRamos epizodis gadaRebasa axasiaTebs muqi gama. Rrma
Crdilebi saxeze, muqi foni, romlis sikaSkaSec mniSvnelovnad mcirea saxeze
arsebuli Crdilebis sikaSkaSeze. MmagaliTad 0,5_0,3. Mmagram ara minimalur B-ze
dabali. zogjer Ramis an saRamos epizodebSi gmirebi TiTqmis amovardnilebi
arian sinaTlidan da Canan rogorc siluetebi.
Ddaskvna: imisaTvis rom, SevqmnaT kadrSi dRis ganaTeba, saWiroa saxeze Sevi-
narCunoT sinaTlis balansi 5:3, 5:2, aseve sinaTlis balansi saxesa da fons Soris
epizodis Suqtonaluri gadawyvetis Sesabamisad naTel gamaSi.
saRamos an Ramis ganaTebis SesagrZnobad saWiroa muqi gama. Cvens magaliTSi
gvaqvs mkvaTrad gamoxatuli naTeli gama dRisiT saavdmyofoSi (sinaTlis balansi
saxeze 5:3, saxesa da fons Soris 5:7,5). Dda mkveTrad gamoxatuli muqi gama sakanSi
RamiT (sinaTlis balansi saxeze 5:1, saxesa da fons Soris 5:0,3). dRis da Ramis
epizodebi gadaRebulia mTavari saeqspozicio sinaTlis erTi da igive niSnuliT
_5 da erTaniri diafragmiT F=1:4.
dabali sinaTlis gasaRebi _ naTeli tonaloba
rogorc ukve iTqva, mocemul magaliTSi, gadaRebisas gamoyenebuli iqna sinaT-
lis gasaRebis da diafragmis erTnairi monacemebi, raTa moxerxebulad dagvepiris-
pirebina gadaRebis xerxebi naTel da muq tonalobaSi, gamaSi da gveCvenebina maTi
pirdapiri damokidebuleba sinaTlis balansTan.
praqtikaSi, operatorebi Tuki epizods iReben naTel tonalobaSi, gamaSi,
Segnebulad amcireben mTavari saeqspozicio sinaTlis dones, adgenen e.w. dabal
gasaRebs (Cvens magaliTSi Bmss=4 BCrdili saxeze=2 Bmin=0,3 Bmaqs=8, sinaTlis balansi
saxeze 4:2). mTavari saeqspozicio sinaTlis dabali niSnulisas damaxasiaTebeli
mrudis wrfivi monakveTis zeda nawilSi rCeba ufro meti adili (4-dan 8-mde
grafikze) naTeli zedapirebis, mkveTri anareklebis da refleqsebis dawvrilebiTi
niuansirebisTvis (nax62).
xolo epizodis muq tonalobaSi, gamaSi gadRebisas xdeba mTavari saeqspozi-
cio sinaTlis amaRleba (Cvens magaliTSi Bmss=7, BCrdili saxeze=2,5 sinaTlis balansi
saxeze 1:3). es aris e.w. mTavari saeqspozicio sinaTle (nax63).
72
sinaTlis maRali gasaRebi _muqi tonaloba
A
am SemTxvevaSi maxasiaTebeli mrudis wrfivi monakveTis qveda nawilSi rCeba
meti adgili kadris muqi zedapirebis SuqiT damuSavebisTvis (monakveTi grafikze
0,3_2,5).
Aaq, aucilebelia, iTqvas Suqtonalur erTianobazec, romelic operatorma
unda SeinarCunos TiToeul epizodSi. magaliTad, miuRebelia naTel gamaSi
gadaRebuli epizodis romelime kadrSi msaxiobis saxeze Seiqmnas Ramis kontrasti
(5:1) an Ramis epizodSi foni gadanaTdes dRis niSnulamde. Aam kadrebis gamoyenebas
reJisorebi ver SeZleben, radgan isini ver damontaJdeba wina da momdevno
kadrebTan, sadac fonis sikaSkaSe pasuxobs muq gamas. Aanu operatorma ar unda
daarRvios Suqtonaluri erTianoba.
Aanareklebi. saxeze, figuraze, dekoraciis sagnebze ganTavsebuli sinaTlis
patara mkveTri laqebi _anareklebi- SeiZleba iyos kadris yvelaze naTeli
monakveTebi. maTi sikaSkaSe arc Tu iSviaTad aWarbebs saxis ganaTebuli nawilis
sikaSkaSes. Aanareklebi gamoiyeneba moculobis, faqturis ukeTesad gamosavlenad,
gadasaRebi obieqtis gamomsaxvelobis gasaZliereblad. Aanareklebi SeiZleba iyos
feradi, xazs usvamdes sinaTlis efeqtis arsebobas (mze, mTvare, koconi da a.S.).
anareklisadmi ZiriTadi teqnikuri moTxovnaa, SeinarCunos sagnis faqtura.
refleqsi. Ees aris sinaTle, romelic saganze ecema ara ganaTebis ZiriTadi
wyarodan, aramed areklilia kedlebidan, iatakidan, irgvliv ganTavsebuli
sagnebidan. tansacmlidan da a.S. refleqsi, gansakuTrebiT feradi, kargad ikiTxeba
daCrdilul adgilebSi, radgan obieqtis naTeli monakveTebi ganaTebulia mxatavi
sinaTliT, romelic gacilebiT Zlieria, vidre areklili Suqi.
Fferi _ es upirveles yovlisa Crdilia! Mmagram Crdili yovelTvis iZens amaTu
im Seferilobas kadrSi dominirebuli ferisgan gamomdinare. Crdili gareSe ar
iqneba feri, ar iqneba refleqsebis siuxve. kaSkaSa mzis sinaTlis efeqti SeuZle-
belia Seiqmnas xelovnurad sinaTlis intensivobis xarjze, aucileelia gverdiT
73
iyos raime muqi, saWiroa garkveuli kontrasti. ra mSvenieria Savi feri da
damabrmavebeli sinaTle!
Aaqedan daskvna _ sinaTle es aris operatoris xelovnebis ZiriTadi
instrumenti!
Ppavilionis ganaTebis meTodebi
SemoqmedebiTi amocanebis Sesasruleblad, xelmZRvanelobs ra filmis saerTo
gamomsaxvelobiTi gadawyvetidan, operatori pavilionSi gadaRebisas iyenebs
SuqTan muSaobis erT-erT meTods: mxatavi sinaTlis meTodi da tonaluri,
uCrdilo ganaTebis meTodi.
Mmxatavi (plastiuri) sinaTlis meTodi dafuZnebulia ganaTebis imave
principze, romelsac Cven vxvdebiT mzian amindSi, roca mzis pirdapiri sxivebiT
ganaTebuli sagnebis formebi da moculobebi gamovlenilia SuqCrdilis
saSualebiT.
M
mxatavi sinaTlis meTodis arsi imaSi mdegomareobs, rom mimarTuli sinaTlis
xelsawyoebi anaTeben dekoracias da msaxiobebs, gamoavlenens maT formas,
moculobas da faqturas Suqisa da Crdilis mkveTri gamoyofis sasualebiT.
amasTan gamovlindeba saganTa Seferiloba. operatori organizebas ukeTebs
sinaTlis sxivebis, laqebisa da Crdilebis mravalferovnebas, uqvemdebarebs
ganaTebis erTgvar arqiteqtonikas da qmnis kadris gansazRvrul Suq da
fertonalur kompozicias. im SemTxvevaSi, roca aucilebelia mTavari gmiri
gamoiyos mravalfiguriani kompoziciidan, gamoiyeneba sinaTlis aqcenti anu
momatebulia sikaSkaSe, oRond igi ar aWarbebs mTavar saeqspozicio sinaTles.
tonaluri, uCrdilo ganaTebis meTodi. pavilionSi iqmneba ganaTeba, romelic
analogiuria naturaze, moRrublul amindSi arsebuli uCrdilo ganaTebisa.
74
Ddekoraciis Tanabari ganaTeba miiRweva sxvadasxva gamfantavi masalis
gamoyenebiT. Cveulebriv gamoiyeneba TeTri naWriT gadakruli CarCoebi, romlebic
ganTavsebulia dekoraciis zemodan WerTan, kameris ukan da dekoraciis Riob
adgilebSi. maTi gamWolad ganaTebis Sedegad, es manaTobeli zedapirebi
dekoraciis mTel sivrces avseben Tanabari sinaTliT.
Ddekoraciis faqtura da plastika, tonaluri da feris perspeqtiva iqmneba
saganTa da zedapirTaA feris, tonalobis da sikaSkaSis SerCevis xarjze.
Ddekoraciis ganaTebuloba keTdeba im donaze, rom miviRoT saxis saWiro,
aucilebeli sikaSkaSe. radgan Tanabari ganaTebis dros mTavari gmiris gamoyofa
Suqis aqcentiT SeuZlebelia, igi gamoiyofa TvalSisacemi kostiumiT. igive
mizniT SeiZleba gmiri ganvaTavsoT ufro msxvil xedze, xolo danarCeni
personaJebi _ saerTo xedze.
Ggvaqvs mxolod ori meTodi _ mxatavi da tonaluri ganaTeba, magram,
miuxedavad amisa, Cven viRebT gamomsaxvelobiTi gadawyvetilebis
mravalferovnebas sxvadasxva gadacemasa Tu filmSi. da marTlac, es ori meTodi,
praqtikulad, moicavs dekoraciis ganaTebis yvela SesaZlo variants.
Mmagram, msgavsad imisa, rom ganaTebis xasiaTebi bunebaSi mudmivad icvleba da
erwymeva erTmaneTs, es ori meTodic xSirad gamoiyeneba erTdroulad operatoris
mier. magaliTad, dekoraciis sivrce ganaTebulia Tanabrad, magram saerTo
ganTebuloba Semcirebulia, xolo am sinaTlis gruntze operatori Sxefebad
isvris mimarTuli sinaTlis kaSkaSa sxivebs.
Bbevri operatori dekoraciis ganaTebisas qmnis sxvadsxva sinaTlis efeqts,
mimarTavs ra mimarTul-gafantuli ganaTebis kombinirebul meTods. amisaTvis
isini iyenebs difuzur-gamfantvel masalebs da gaanaTeben ra maT gamWolad
mimarTuli ganaTebis aparaturiT, iReben manaTobel ekranebs.
Llevan paataSvili _”pavilionSi ZiriTadi sinaTle, romelic, magaliTad,
imitacias ukeTebs dRis bunebriv ganaTebas, Cveulebriv aRwevs dekoraciis
sxvadasxva Riobebidan.
ganaTebuli zedapirebis upiratesoba imaSi gamoixateba, rom msaxiobi, Tundac
miuxlovdes mas, ar gadanaTdeba Ria xelsawyoebTan miaxloebisgan gansxvavebiT.
Mmzis pirdapiri sxivebi (linzebiani xelsawyoebidan) xandaxan iZleva
perspeqtivas, magram es unda gakeTdes taqtikurad, codniT, gemovnebiT. sinaTlis
mimarTul-gafantuli xasiaTi qmnis ara marto gansazRvrul garemos, aramed
gansakuTrebul SuqCrdils, sadac Suqisa da Crdilis sazRvrebi msubuqad
gadaSlilia, rogorc ferwerul namuSevrebSi, rac gamosaxulebas ufro bunebrivs
xdis. Mmagram mTavari mimarTul-gafantuli sinaTle (cis sinaTle fanjrebSi)
Tundac damatebiTi rkaluri ganaTebis (mzis sinaTle) gamoyenebisas, mainc ar aris
sakmarisi. maSin iZulebuli vxdebiT, damatebiT mivmarToT zeda ganaTebas,
romelic moedineba difuzur-gamfantveli Weridan”.
rogorc cnobilia, obieqtis ganaTebuloba (sikaSkaSe) mimarTul-gafantuli
ganaTebis dros ukuproporciulia siaTlis wyaromde arsebuli manZilis
kvadratisa. Cvens magaliTSi (nax64) msaxiobs fanjarasTan mdgoms, gaaCnia mTavari
saeqspozicio sikaSkaSe saxeze (ganaTebul nawilSi). Mmagram gmiri Tu moSordeba
fanjaras ori metriT, sikaSkaSe saxeze mcirdeba 4-jer, Tu moscildeba 3 metriT
_mcirdeba 9-jer da a.S. imisaTvis rom SevinarCunoT mTavari saeqspozicio
sinaTle (B) erT doneze dekoraciis mTel sivrceSi da amasTan SevinarCunoT
fanjridan Semomavali sinaTlis efeqtic, unda mivmarToT damatebiT sinaTlis
wyaroebis gamoyenebas (difuzur-gamfantveli Weridan).
saerTo, saSualo da msxvili xedebis ganaTeba
saerTo xedis ganaTebis obieqtebia _ msaxiobTa figurebi, formebi da
dekoraciis reliefi, aveji. gasanaTeblad gamoiyeneba mxatavi sinaTle, romelic
qmnis ZiriTad sinaTlis efeqts. Ffigura fonidan gamoyofilia an fonis sinaTliT
75
an kontraJuruli sinaTliT. msaxiobTa figurebi SeiZleba ganaTebuli iyos
kontrastulad, Crdilebi minaTebuli iyos sustad, radgan aq saxis gamometyveleba
mTavari ar aris. mTavaria _ gmirebis moZraoba. opertorma SeiZleba saerTod
uari Tqvas Semavsebel sinaTleze.
saSualo xedze ganaTebis obieqtebia _ Tavad figurebis moculoba da reliefi.
Ddekoracia da aveji gadanacvlebulia meore, ukana xedze. ganaTebis aqcenti
gadatanilia gmirebze. msaxiobTa Jestebi Sexamebulia mimikasTan, kargad Cans saxis
gamometyveleba, artikulacia. amitom am dros aucilebelia Semavsebeli sinaTle.
Mmsxvil xedze muSaobisas gamosaxulebis sagania msaxiobis an dokumenturi
gmiris saxe.. msxvili xedi, portreti saWiroebs sinaTliT ufro gulmodgine
modelirebas, radgan man unda asaxos gmiris fsiqologiuri mdgomareobis umciresi
niuansebi.
Mmsxvili xedis ganaTebis meTodika
Pportretis Seqmnisas ZiriTadi amocanaa, gadmovceT saxis plastiuri formebi
garkveuli ganaTebis efeqtis pirobebSi. filmSi msaxiobs (an dokumenturi
nawarmoebis gmirs) TamaSi uwevs absoluturad gansxvavebul pirobebSi.
aucilebelia, uzrunvelvyoT ganaTebis gamomsaxveloba da saxis feris ucvleloba
mTeli filmis ganmavlobaSi, aseve gmiris cnobadoba sinaTlis nebismier pirobebsa
da nebismer garemoSi. portretuli sinaTlis praqtikulad aTvisebisaTvis
saukeTeso gamosavalia, gamoviyenoT linzebiani ganaTebis xelsawyoebi, Tumca
sasurveli Sedegi miiRweva gafantuli ganaTebis aparaturiT muSaobis drosac.
davdgaT skami fonidan (sasurvelia, foni muqi ar iyos) 2-3 metris daSorebiT.
skamze modelis ampluaSi davsvaT nebismieri studenti. Kkamera movaTavsoT
gadaRebis obieqtis win. Ooptikis SerCeva xdeba msxvili xedis miRebis principiT.
ganaTebis xelsawyo ganTavsdeba kamerasTan rac SeiZleba axlos, rogorc
horizontalurad ise vertikalurad, raTa misi sinaTlis nakadi mimarTuli iyos
obieqtivis optikuri RerZis paralelurad. aseTi sinaTle praqtikulad Crdilebs
ar iZleva. gavanaTebT ra saxes mimarTuli sinaTlis wyaroTi, romelic
ganTavsebulia kameris gverdiT, Cven saxeze miviRebT muq konturs, romelic kargad
waikiTxeba naTel fonze.
Mmiuxedavad imisa, rom erTi xelsawyos mimarTuli sinaTle Zalian “ubraloa’’,
igi mainc usvams xazs saxis plastikas, gamoavlens moculobas. Ees imitom xdeba,
rom saxis erTi nawili _ Subli, loyebi, nikapi_ mdebareobs masze dacemuli Suqis
mimarT marTi kuTxiT da aireklavs met sinaTles, sxva nawilebi _ yvrimalebi,
safeTqlebi, nestoebi _ mdebareobs maxvili kuTxiT da aireklavs ra nakleb
sinaTles, gveCveneba ufro muqad. Mmagram mimarTuli sinaTlis nebismieri
wertilovani wyaro iZleva sakmaod mkveTr gadasvlas naTelidan muqze da Zalian
uxeSad xatavs plastiur formas.
Nnebismieri gafantuli sinaTlis wyarod gamoiyeneba TeTri ekrani,
ganTavsebuli kameris gverdiT an didi zomis ekrani, romelic ganTavsdeba kameris
ukan, aseTi ekranebi, romlebic ganTebulia areklili sinaTliT an gamWolad
saTanado simZlavris xelsawyoebiT, iZleva Tanabari gafantuli sinaTlis nakads.
Aadamianis saxeze rbildeba Suqisa da Crdilis gamyofi xazi, gamosaxuleba xdeba
ufro plastiuri da bunebrivi. Tuki gafantuli sinaTlis xelsawyoebi,
rekomendirebulia, daidgas rac SeiZleba axlos obieqtivis optikur RerZTan,
mxatavi sinaTlis xelsawyos operatori ganaTavsebs adgilis, garemoebis, drois
da saWiro sinaTlis efeqtis mixedviT.
76
davayenoT erTi mxatavi sinaTlis
momcemi ganaTebis xelsawyo mjdomare adamianis win, odnav marjvniv da odnav mis
Tavs zemoT. CavrToT sinaTle. saxeze mkveTrad gamoixateba ganaTebuli da
Camuqebuli adgilebi, mkveTrad gaimijneba Suqi da Crdili. saxe miiRebs SesamCnev
moculobas, magram operators ar akmayofilebs marto moculobis warmoCena, mas
sWirdeba, gamoavlinos adamianis garkveuli socialur-fsiqologiuri xasiaTi da
amisTvis sinaTliT gamoyos saxis erTi nawili, “damalos” meore... operatorma
unda Caataros saxis Taviseburi koreqcia SuqiT, gamomsaxvelobiTi amocanis
Sesabamisad. Man unda moZebnos momgebiani sinaTle filmis TiToeuli gmirisTvis
TiToeul epizodSi, nebismieri sinaTlis efeqtis dros.
mxatavi sinaTlis xelsawyo avwioT maRla Stativze da sinaTlis sxivi
mivmarToT gadasaRebi saxisken. daviwyoT xelsawyos nel-nela daSveba. Suqi da
Crdili saxeze ganuwyvetliv icvleba da TiToeul momentSi gansxvavebul xasiaTs
aniWebs saxes. gadavaadgiloT xelsawyo marcxniv 3-5 sm-iT da isev gavanaToT saxe,
Tan davuSvaT dabla Stativze. miviRebT portretTa gansxvavebul serias Suqisa da
Crdilis cvalebadi ganTavsebis mixedviT.
Tuki gadasaReb saxes miviCnevT garemos centrad da xelsawyos gadavanacvlebT
am garemoSi, oRond centridan Tanabrad daSorebul manZilze, Tan amavdroulad
xelsawyos davuSvebT maRlidan dabla, advilad davrwmundebiT, rom arsebobs
uamravi magaliTi mxatavi sinaTlis ganTavsebisa (nax65). Aaucileblad unda
aRiniSnos is faqtic, rom mxatavi sinaTlis xelsawyos sxivs SeuZlia Seicvalos
rogorc intensivobis, ise Tavad sxivis diametris mixedviT (magaliTad, jibis
fanaris wvrili sxivi da fanjridan Semomavali sinaTlis nakadi). am
SesaZleblobidan gamodis operatori, roca eZebs saukeTeso gamomsaxvelobiT
sinaTles Tavisi gmirisTvis.
Bbunebasa da cxovrebaSi Cven xSirad vxvdebiT mxatavi sinaTlis magaliTebs.
magaliTad, mzis sxivi dRisiT ara zenituri mdebareobisas, sanTlis, sxvadsxva
sanaTuris Tu lampionis sinaTle da a.S. yvela es sinaTlis wyaro ganTavsebulia
adamianis saxidan 15-70 gr-iT maRla da 15-90 gr_iT marjvniv an marcxniv. sinaTlis
aseTi mimarTuleba ufro momgebianad anawilebs Suqsa da Crdils saxeze, kargad
gamoavlens moculobas da Cveni TvalisTvisac ucxo ar aris. aseT sinaTles
normaluri portretuli sinaTle ewodeba.
Camavali mze (horizontTan axlos myofi), anTebuli sanTeli, magidis
sanaTuri, koconi da aseTi wyaroebi sinaTlesa da Crdils adamianis saxeze
ganaTavsebs uCveulod, efeqturi saxiT. amitomac uwodeben mas efeqtur sinaTles,
miuxedavad imisa, rom igi iqmneba mxatavi sinaTlis igive xelsawyoebiT.
saxis koreqtireba SuqiT
Mmiuxedavad imisa, rom arsebobs uamravi saSualeba, SeirCes momgebiani sinaTle
ama Tu im personaJisTvis, zogjer mainc iqmneba saWiroeba, movaxdinoT gmiris
saxis koreqtireba sinaTliT.
77
sinaTliT koreqciis ZiriTadi principia _ aris sinaTle, aris informacia,
gamosaxuleba; ar aris sinaTle, ar aris informacia, gamosaxuleba.
vakeTebT sinaTlis aqcents saxis im nawilze, romlis gamokveTac aucilebeli
da gamarTlebulia azrobrivad, xolo daCrdilvis saSualebiT garkveulwilad
gadavfaravT saxis danarCen nawils. amiT saSualeba gveZleva, magaliTad,
mayureblis yuradReba mivmarToT gmiris metyveli Tavlebisken da davfaroT misi
uxeSi nikapi. Aan gavanaToT gmiris viwro Subli ise, rom cota gavzardoT misi
moculoba (nax66).
Ggamxdari saxis zedmetad daZabunebuli gamometyveleba rom SevamciroT,
SeiZleba gavanaToT igi pirdapiri sinaTliT, raTa warmovaCinoT saxis mTeli
farTobi. Zalian msuqani da farToyvrimalebiani saxe SeiZleba nawilobriv
davaCrdiloT da amiT ufro gamxdari gamovaCinoT. saxis sinaTliT koreqciisaT-
vis gamoiyeneba yvelgvari optikuri wanazardi _ badeebi, difuzionebi, kaSe da
grimi.
moZravi obieqtebis ganaTebis meTodika
sinaTle, romelic dadgmulia uZravad myofi gmirisTvis, maSinve iwyebs cvli-
lebas (umetesad ukeTesobisken), rogorc ki gmiri amoZravdeba. is garemoeba, rom
personaJebi moZraobisas xvdebian mudmivad cvalebad sinaTlis pirobebSi, erTis
mxriv, gvevlineba dadebiT faqtorad, radgan saSualeba gveZleva, mravalferovnad
gamoviyenoT sinaTlis sxvadasxva saxeoba da ufro gamomsaxvelad gadmovceT
adamiani, xolo meores mxriv _ mniSvnelovnad arTulebs operatoris samuSaos.
Ooperatoris amocanaa, erTi sinaTlidan meoreSi gadasvlisas ar warmoiqmnas
e.w. talaxi _ ormagi Crdilebi, erTi sinaTlis gadafarva meoreTi da a.S. rom
78
yoveli sinaTle iyos sakmarisad gamomsaxvelobiTi moqmedi pirisTvis mocemul
epizodSi. Mmomgebiani sinaTlis SerCeva TiToeuli msaxiobisTvis xdeba e.w.
qastingis dros.
romelime scenis gadaRebisas dekoraciaSi an bunebriv interierSi, msaxiobebi
moZraoben winaswar gaTvlil da repetirebul mizanscenaSi, ganaTebis garkveul
pirobebSi. Mmsaxiobebi SeiZleba moZraobdnen (mizanscenasTan SeTanxmebiT)
urikaze moTavsebuli, amweze damagrebuli an ubralod, Statividan panoramirebu-
li kameris paralelurad. mizanscena SeiZleba ise iyos dadgmuli, rom gmiri xan
uaxlovdebodes kameras da amiT izrdebodes masStabSi msxvil xedamde, xan
Sordebodes mas da moqmedebas ganagrZobdes saSualo da saerTo xedebze. Ees aris
dinamiuri mizanscena. Tumca mizanscena SeiZleba gaTvlili iyos statiuri
kamerisTvis, maSin mTeli scena gaiSleba siRrmeSi. Ggarkveul momentSi gmirebi
uaxlovdebian kameras da xdeba maTi TviTgamsxvileba. Ees aris siRrmiseuli
mizanscena.
siRrmiseul da dinamiur mizanscenebSi, Tuki gasaTamaSebel scenas iReben erTi
uwyveti naWriT, maSin saqme gvaqvs Sidakadrul montaJTan. xedis simsxvilis
cvlileba xdeba msaxiobTa moZraobis procesSi kamerasTan miaxloebis da
daSorebis dros. umravles SemTxvevaSi, reJisorebi upiratesobas aniWeben scenis
SeuCereblad gadaRebas, rac msaxiobs saSualebas aZlevs, aqtiurad Sevides rolSi,
misi TamaSi xdeba ufro bunebrivi da organuli. Aam SemTxvevaSi mizanscena
eqvemdebareba danawevrebas _ iyofa mTavar da meorexarisxovan monakveTebad.
Mmeorexarisxovani monakveTebi _ mizanscenis is nawilebia, sadac msaxiobebi
muSaoben saSualo da saerTo xedebze da sadac scenis dramaturgia naklebad
daZabulia.
Mmizanscenis yvelaze mTavar monakveTebze, sadac ZiriTadad TamaSdeba dram-
turgiulad yvelaze mniSvnelovani, datvirTuli moqmedeba, gadaReba warmoebs
msxvil xedze. Aaq operatori gansakuTrebuli gulmodginebiT muSaobs gmiris
portretis sinaTliT individualur modelirebaze, ra Tqma unda, saerTo
sinaTlis efeqtis gaTvaliswinebiT.
sinaTlis efeqtebi
nebismier cxovrebiseul situaciaSi, rogorc wesi, gvxvdeba sinaTlis romelime
efeqti. sadac ar unda viyoT Cven, yovelTvis vgrZnobT romelime sinaTlis
arsebobas an ararsebobas, rac CvenTvis aseve garkveul sinaTlis efeqts warmoad-
gens. dekoraciaSi raime sinaTlis efeqtis Seqmnisas, operatorebi sulac ar
akeTeben bunebrivi ganaTebis pirobebis pirdapir kopirebas.
Kkino da televizia warmoSobs Tavis mxatvrul-gamomsaxvelobiT realobas,
sadac cxovrebiseuli mtkicebulebebis garda figurirebs fantazia da mxatvar-
operatoris ostatoba. teqnologiurad yovelgvari sinaTlis efeqtis (koconi,
sanTeli, mze da a.S.) misaRebad gamoiyeneba CvenTvis ukve nacnobi msaxiobTa,
dekoraciis da fonis calcalke ganaTebis principi.
ganvixiloT saxasiaTo sinaTlis efeqtis ramdenime magaliTi, romelic sak-
maod xSirad gamoiyeneba rogorc mxatvrul, ise dokumentur nawarmoebebSi.
Mmzis sinaTlis efeqti oTaxSi. Aam efeqtis Sesaqmnelad saWiroa ramdenime
xelsawyo ( an xelsawyoebis jgufi Tu nageboba didia):
1.linzebiani xelsawyoebi efeqturi sinaTlisTvis. Mmisi Suqi farTo nakadad
iRvreba fanjrebSi, anaTebs fardebs, dekoraciis sivrces, avejs, iatakze warmoqmnis
sinaTlis zolebs da laqebs, xatavs ra masze fanjris CarCos moxazulobas.
2.fonis gasanaTebeli xelsawyoebi. Aam xelsawyoTa sinaTlis mimarTuleba
Tanxvedrili unda iyos mTavari efeqturi sinaTlis mimarTulebisa. Crdilebi
fonze, avejze, sinaTlis laqebi da zolebi, romelic iqmneba ganaTebis aparatu-
raze damagrebuli sxvadasxva kaSeTi, unda aRiqmebodes rogorc fanjridan
Semosuli sinaTlis Crdilebi.
79
3.mxatavi sinaTlis xelsawyoebi, mimarTuli msaxiobebze, romlebis moqmedeben
dekoraciaSi.
Mmzis sinaTlis efeqtis dros aucilebelia SenarCundes naTeli gama. Ffonis
Crdilebi unda iyos msubuqi, gasxivosnebuli. am dros bevria Semavsebeli sinaTle.
sinaTlis balansi saxeze utoldeba 5:2; 5:3.
mTavari sinaTlis efeqti _ igi iqmneba mzis sinaTlis efeqtis analogiurad.
Mmagram kontrasti gazrdilia. sinaTlis balansi saxeze 5:1-ia, fonis Crdilebi _
muqi da Rrma. SesaZlebelia CrdilebSi feris dakargva.
Mmagidis abaJuriani sanaTuris efeqti. Aadamiani Semodis bnel oTaxSi, miujde-
ba sawer magidas da anTebs magidis sanaTurs. Aaq unda gaviTvaliswinoT erTi
faqti. Kkinosa da televiziis sibnele gansxvavdeba Cveulebrivi sibnelisgan.
Zalian iSviaTad filmebSi SeiZleba SevxvdeT Cabnelebul ekrans. Ees SeiZleba
gagrZeldes mxolod ramdenime wami, Torem gamosaxulebiTi scena gadaiqceva
radiogadacemad. Tu filmSi adamiani Sedis bnel oTaxSi, Cven am oTaxs unda
vxedavdeT. ganaTebis cvalebadi pirobebis Sesaqmnelad, Cveulebriv, muSaobs
ganaTebis xelsawyoebis ramdenime jgufi.
Ppirevli jgufi amzadebs sibnelis efeqts gamfantavi sinaTlis xelsawyoebis
saSualebiT (quCis lampionis anarekli, SeRebuli karidan SemoWrili Suqis zoli
da a.S.). meore jgufi muSaobas iwyebs im momentSi, roca adamiani anTebs sanaTurs.
maT Sorisaa:
1.mxatavi sinaTlis xelsawyo adamianis saxeze efeqtis Sesaqmnelad. amasTan
sinaTlis nakadi gadaifareba, kaSirdeba abaJuris formis da sanaTuris tipis
mixedviT.
2.xelsawyo, romelic Seqmnis Suqis laqas magidaze.
3.xelsawyo, romelic warmoqmnis laqebs da zolebs fonze, misi sxivi kaSirdeba
abaJuris formidan gamomdinare.
Aamrigad, adamiani Semodis bnel oTaxSi _ muSaobs ganaTebis xelsawyoebis
pirveli jgufi. Aadamiani miujda magidas, CarTo sanaTuri _muSaobs meore jgufi
_warmoiqmneba magidis sanaTuris sinaTlis efeqti. Crdilebi saxeze _Rrmaa.
sinaTlis balansi _5:1; 5:1,5. Ffoni _muqi.. muqia gamac. Aadamiani gamorTavs
sanaTs_iTiSeba meore jgufis xelsawyoebi. Mmagidis sanaTuris efeqti qreba. rCeba
bneli oTaxis efeqti.
gavarTuloT amocana. gamorTavs ra sanaTurs, adamiani dgeba magididan, midis
fanjarasTan da gadaswevs fardas. igi fanjarasTan miaxloebis periodSi ganaTe-
bulia minimaluri sinaTliT pirveli jgufis xelsawyoebidan, romelic sakmarisia
Crdilebis gasanaTeblad, raTa miviRoT sinaTlis balansi saxeze 5:1; 5:1,5. fanja-
rasTan ukve adamiani xvdeba ganaTebis sxva pirobebSi. Ees SeiZleba iyos qarisgan
moqanave QquCis fanaris sinaTle, reklamis mocimcime naTurebis Suqi, gzad
mimavali avtomobilis sinaTle, elvis QSuqi.
Nnebismieri am sinaTlis efeqtis dros unda amoqmeddes ganaTebis xelsawyoebis
mesame jgufi. amasTan, fanjridan Semosuli efeqturi sinaTle gaanaTebs ara marto
gmirs, aramed gafantavs laqebs, zolebs da anareklebs fonzec, romelic zogjer
gamoCndeba, zogjer gaqreba.
sinaTlis efeqti rentgenis kabinetSi. Aaq gamoiyeneba xelsawyoebis ori jgufi.
Ppirveli _ Cveulebrivi sinaTlisTvis kabinetSi. Mmeore _ rentgenis aparatis
ekranidan momavali efeqturi sinaTlis Sesaqmnelad eqimsa da pacientze. Eeqimi
Rilakze erTi daWeriT TiSavs Cveulebriv sinaTles da rTavs aparats. im wamsve
iTiSeba pirveli jgufis xelsawyoebi da CairTveba efeqturi sinaTlis xelsawyo
da piriqiT.
sianTlis efeqti yovelTvis dakavSirebulia gansazRvrul sinaTlis wyarosTan,
im SemTxvevaSic ki, Tu es wyaro kadrSi ar aris.
sinaTlis efeqtis uamravi saxeoba arsebobs. Ggamocdili operatorebi virtu-
ozulad iyeneben sinaTlis niuansebs kadris ukeTesi gamomsaxvelobis misaRwevad.
80
sinaTlis dramaturgia
jer kidev eqsplikaciis daweris stadiaSi operatorma damajereblad unda
Camoayalibos mxatvrul-gamomsaxvelobiTi koncefcia, sinaTlis traqtovka
epizodebis, scenebis, mTliand filmis an gadacemis.
kinofilmSi “apokalifsi dRes’’ (reJ f.kopola op.v.stroraro) naTlad iyo
formulirebuli da Semdeg SesaniSnavad ganxorcielebuli operatoris mier
sinaTlis koncefcia, romelic filmSi gvevlineba sinTlis dramaturgiis
gansaxierebad. koncefcia mdgomareobs ori civilizaciis Sejaxebasa da urTierT-
dapirispirebaSi _ aRmosavleTis da dasavleTis _romelic ganxorcielda
gansxvavebuli xasiaTis ganaTebis urTierTSebrZolebis Sedegad. erTis mxriv_
vietnami: bunebrivi ganaTeba mzis amosvlidan daisamde, Tavisi usazRvro
elferebiTa da ferTa gardasvliT. Mmeores mxriv _ amerika: proJeqtorebis,
afeTqebis xelovnuri sinaTle _ mkveTri, damabrmavebeli, romelic operators
aZlevs udides gamomsaxvelobiT SesaZleblobebs Tavis samuSaoSi.
Ees aris magaliTi dramaturgiis gamomsaxvelobiTi gadawyvetilebisa sinaT-
liT. Aaq warmatebiTaa gamoyenebuli naTeli da muqi gama, portretTa ganaTebis
mravalferovneba kontrastis mixedviT, saxis sinaTliT koreqtreba da a.S. unda
SegaxsenoT, rom am filmis kadrireba moxda gadaRebamde didi xniT adre da
Sesrulda kadrirebidan gadauxvevlad.
Ffilmi “daumTavrebeli piesa meqanikuri pianinosTvis” (reJ. mixalkovi, op.
lebeSevi) iwyeba mkveTrad gamoxatuli naTeli gamiT. Nnatura, dila, mziani dRe.
Semdeg moqmedeba gadadis terasaze, sadac ufro sibnelea. warmoqmnili dramatur-
giuli koliziebi Zlierdeba ufro kontrastuli sinaTliT. Semdgomi scenebi
terasaze gadaRebulia oTaxidan, fanjridan. Ggama ufro muqia. Mmere saRamos
epizodebi saxlSi, minimaluri ganaTebis pirobebSi da naturaze feierverkis dros.
dramaturgiulad yvelaze datvirTuli scenebi gadaRebulia swored muq gamSi. Dda
bolos filmi mTavrdeba alionis kadrebiT naTel gamaSi _ mZinare biWi da
amomavali mzis sxivebi.
Seqmna da gadmosce ekranze sinaTlis dramaturgiis damajerebeli koncefcia _
metad rTuli SemoqmedebiTi amocanaa da misi daZleva mxolod kvalificirebul
operators ZaluZs.
Fferi kadrSi
B yvela grZnobas aqvs feri. Mmxolod gulgrilobaa _ ufero!
nazarenko
“puSkinis da gogolis gamoCenamde rusuli literatura brma iyo. Ffers, ro-
gorc aseTi, ver amCnevda. igi iyenebda gaxunebul kombinaciebs brma qvemdebareebisa
da misi ZaRliviT erTguli epiTetebisa, romelic evropas memkvidreobiT ergo
winaprebisgan. ca iyo cisferi, aisi _ alisferi, foTlebi – mwvane da a.S. da
mxolod gogolma da Semdgom lermontovma da tolstoim SeamCnia yviTeli da
iisferi. rom ca ganTiadisas SeiZleba iyos gacrecili mwvane, Tovli uRrublo
dRes _ muqi lurji, uazro eresiad moesmoda mweral-klasikoss, romelic miCveuli
iyo XVIII saukunis franguli literaturis ucvlel, sayovelTaod miRebul ferTa
gamas. (v.nabokovi)
garRveva cxovrebiseul, usazRvrod mrvalfeerovan ferTa gamisken gamomsaxve-
lobiT xelovnebaSi, moaxdines impresionistebma. maT pirvelebma miaqcies
yuradReba iseT “wvrilmanebs”, rogoricaa mocaxcaxe SuqCrdilebi xeebqveS an mzis
sxivebis celqoba foTlebze.
Yyoveli mxatvari, da maT Soris operatoric, Tavis SemoqmedebaSi valdebu-
lia, iTvaliswinebdes adamianis fsiqolofiur da fiziologiur Taviseburebas
mxedvelobiT ferTaaRqmaSi.
rogorc gvaxsovs, feris skala Sedgeba Svidi ferisgan: wiTeli, narinjisferi,
yviTeli, mwvane, cisferi, lurji da iisferi.
81
Uufro zusti warmodgena rom Segveqmnas feris aRqmis kanonzomierebaze, visar-
gebloT ferTa wriT (nax26), romelSic speqtris ferebi da masze damatebuli
mewamuli, ganlagebulia wriulad.
Ddiametrebis sapirispiro boloebze mdebareobs ferebi, romelic erTamneTis
Semavsebelia, damatebaa. Serevis dros isini avseben erTamneTs aqromatul feramde.
Ddiametris xazi _mewamuli-mwvane_ yofs wres or nawilad. Mmarjvniv Tbili
ferebia, marcxniv_civi.
Fferis ZiriTadi maxasiaTeblebia _feris toni, najeroba, da ganaTebuloba.
Fferis toni λ_ es Tavad feria. Fferis toni gansazRvravs feris xarisxobriv
daxasiaTebas.
Nnajeroba P _ es feris sisufTavea, saRebavis koncentraciis xarisxi (done),
minarevebis arseboba an ararseboba.
ganaTebulobas(ρ_po)_es aris sinaTlis arekvlis xarisxi feradi zedapiridan.
Aaqromatuli rigis elferebi, romlebic qmnian rux skalas TeTridan _ Savamde,
gansxvavdeba mxolod ganaTebulobiT. Cveulebriv, am skalidan xdeba ama Tu im
feradi zedapiris ganaTebulobis Sedareba.
Llokaluri feri. Ees aris sagnis zedapiris feri ganaTebis pirobebisgan damou-
kideblad. Cveni mxedvelobis mier ufro aqtiurad aRiqmeba Tbili ferebi, vidre _
civi. Ffsiqologiurad, Cven aRviqvamT Tbili feris obieqtebs ise, TiTqos isini
wamoweulia wina xedze, xolo civebi gadanacvlebulia siRrmisken.
Fferis kontrasti. Uufro didi kontrasti igrZnoba damatebiTi (Semavsebeli)
ferebis Sedarebisas: yviTeli _lurj-iisferi, wiTeli_cisferi, mwvane_mewamuli.
Aanu ferebi, romlebic urTierTssapirispirodaa ganlagebulis ferTa wris
diametrze.
a.erTdrouli kontrasti. Mxatvrebma, didi xania, SeamCnies, rom Tu obieqtis
naTeli mxare ganaTebulia Tbili ferebiT, maSin Crdilebi civi gveCveneba.
b.Tanmimdevruli kontrasti. Tu didxans davakvirdebiT mkveTrad ganTebul
ferad zedapirs, xolo Semdeg mzeras gadavitanT TeTr zedapirze, igi TiTqos
SeiZens damatebiTi feris Seferilobas.
g.zRvruli kontrasti. Oori feradi zedapiris sazRvarze maTi jeradoba izrde-
ba.
Qqoloriti
Ees aris ferTa da elferTa harmoniuli Sexameba, gansazRvruli esTetiuri
siamovnebis sagani, dramatuli JReradobis instrumenti. Qqoloriti _ erToblioba
da urTierTdamokidebuleba ferebisa, romlebic qmnian gamosaxulebas da ayalibe-
ben garkveuli feris erTianobas. Qqoloriti SeiZleba iyos naTeli an muqi,
Tbili an civi, mSvidi an myvirala.
Kkadris qilorituli erTianobis misaRwevad operatori iyenebs rogorc feris
kontrasts, ise raime gamaerTianebel ferad tons, zogjer ki ferad ganaTebas.
Aaucilebelia, gvaxsovdes: telekamera da teletraqti arc Tu iSviaTad sakmaod
amaxinjebs Tavdapirvel fers, gansakuTrebiT, Tu feradi zedapiri arasakmarisad
ganaTebulia. Fferadi ganaTebiT muSaoba SeiZleba mxolod mudmivi vizulauri
(monitoriT) da instrumentuli kontrolis pirobebSi.
saxviTi xelovnebis yvela nawarmoebSi feri gvevlineba sruluflebian drama-
tul da dramaturgiul faqtorad. Bbunebrivi, relauri ferSexameba qmnis gamosax-
ulebis garkveuli feris harmonias. mkveTri feradi aqcentebi, ferTa disonansi
aRiqmeba diskomfortulad, iwvevs gangaSis, safrTxis grZnobas.
Eesa Tu is feri TiToeuli adamianis mier aRiqmeba individualurad.
...1915 weli. sergei diagilevis xelmZRvanelobiT, reJisori mixeil larionovi
da kompozitori igor stravinski dgamen speqtakls “qorwili”. Mmxatvaria
Nnatalia gonCarova.
82
Nnatalia gonCarova: “Cemis azriT, ferSi aris uCveulo magia. Mmowyenili,
mxiaruli da mSvidi ferebi...feri zemoqmedebs fsiqologiur ganwyobaze da mWidro
kavSirSia sulier mdgomareobasTan.
wiTeli feri, Zalze muqi, rogorc sisxli, es aris simbolo vnebis, didi
siyvarulis, mudmivis, grZnobieris, dafarulis...
mkveTri wiTeli _ uecari vnebis, yayaCoebis, amboxis, ajanyebis feria...
Savi feri _ sikvdilis, Tundac droebiT urTierTgaTiSulobis. amisTvis xom ar
iweren adamianebi jvars?!
yviTeli da misgan warmoqmnili narinjisferi _ mzis, simdidris, uzrunvelyofis
feria...magram amavdroulad eWvis, undoblobis... nuTu SeiZleba, eWvi geparebodes
adamianSi, romelsac andob Sens keTildReobas, sxeuls, momaval Svilebs?!
Mmwvane _ imedis, udardelobis, amomavali balaxis, gamdinare wylis feria. Aara!
Qqorwinebis ceremoniali ar tardeba imisTvis, rom yvelaferi damTavrdes,
gaiaros rogorc wyalma!
Llurji_ciferi? Ddiax, lurjSi simSvidea, raRac iseTi, romelic gvinergavs
imeds, rom yovelTvis erTad viqnebiT.
erT-erTi dekoracia me gavakeTe Ria cisferi, odnav nacrisferi.
Mmeore _ Ria vardisferi _ feri sinazis, ocnebis, romelic yvela qalwuls
aRafrTovanebs cxovrebis romeliRac etapze.
Mmesame dekoracia _ Ria nacrisferi, nacrisferi...es aris warsulis, yovelgvari
warsulis feri da moqmedebis bolos Semodis cota moyviTalo_Jangisferi, anu
cota SeSfoTeba da undobloba!”
aseTi Rrma Cawvdomis mcdeloba feris aRqmis fsiqologiaSi aRfrTovanebis
Rirsia. dRes-dReobiT Nnatalia gonCarovas damsaxurebuli adgili uWiravs XX
saukunis rus mxatvarTa Soris.s
tulisa da kvamlis gamoyeneba dekoraciebsa da interierebSi
tiuli. Cveulebriv es masala gadaiWimeba garkveul manZilze kameridan
dekoraciis (interieris) siRrmeSi, obieqtivis optikuri RerZis
perpendikularulad. amiT warmoiqmneba haerovani perspeqtivis SegrZneba. oRond,
tiulis ukan arsebuli dekoracia mkveTrad gansxvavdeba wina xedisgan, igi kargavs
sinaTlisa da feris gajerebulobas, gamoiyureba ufro Serbilebulad, TiTqos
waSlilia. tulis gamoyenebis uaryofiTi mxarea, msaxiobTa gadaadgilebis
SezRudva dekoraciis siRrmeSi. daAaseve, kontraJuruli ganaTebiT muSaobisas,
sinaTle daecema ra tulze, momentalurad deSifrirdeba.
Ooptikuri wanazardi (difuzioni, burusi)
pavilionSi susti damaburusebeli filtrebis da difuzionebis gamoyeneba
arbilebs gamosaxulebis kontrasts, xels uwyobs kadrSi qolorituli erTianobis
Seqmnas. Tumca es wanazardebi Tanabrad abundovneben dekoraciis mTel sivrces,
erTnairad arbileben rogorc pirveli, ise meore da mesame xedebis kontrasts.
Ggakvamlva, daburuseba _ es aris kadrSi haerovani garemos Seqmnis saukeTeso
meTodi. dekoraciaSi obieqtebis kontrastis Serbileba xdeba proporciulad_ rac
ufro axlosaa kamerasTan, miT mkveTri da kontrastulia, rac Sorsaa_ miT ufro
dabinduli da waSlilia. amasTan kvamli SeiZleba ganaTdes sinaTlis patara
konebiT,riTac xdeba meore xedis da fonis obieqtebis metnaklebi
xarisxiT…darbileba. unda aRiniSnos, rom kontraJurulma sinaTlem daburusebis
dros, SeiZleba, mogvces Saravandedi ganaTebis xelsawyosTan axlos.
Mmravalkameriani gadaReba
saukeTeso, optimaluri sinaTle SeiZleba daidgas gadaRebis erTi wertilis,
erTi mimarTulebisTvis. roca Cven vmuSaobT ori an sami kameriT, TiToeul
kameras aqvs gadaRebis sakuTari wertili, amitom erTi kamerisTvis warmatebiT
dagmuli sinaTle, SeiZleba, wamgebiani aRmoCndes igive kadrisTvis sxva
wertilidan.
83
erTi kameris meorisgan izolaciis
umartives magaliTs SeiZleba
davakvirdeT bunebriv interierSi, mag:
kinoTeatris foieSi. erTi kamera
magrdeba mayurebelTa darbazis erT
kedelTan, meore _ meoresTan (nax67).
TiToeul kameras Tavisi avtonomiuri
sinaTle aqvs, romelic xels ar uSlis
meore kameras. Mmizanscena, romelSic
moZraoben msaxiobebi, naCvenebia
punqtiriT. saerTo xedze orive
kameras SeuZlia erTdroulad
gadaReba. Mmagram roca gmirebi
gamodian ufro msxvil xedze, isini ukve xvdebian erTi romelime kameris gadaRebis
sferoSi, scenis am nawilisTvis dadgmuli sinaTlis pirobebSi.
Tuki ar aris saSualeba, moxdes kamerebis erTamaneTisgan izolireba, maSin
meore kamera Tavisi sinaTliT
irTveba im momentSi, roca
gmiri Seva dekoraciis an
interieris am kamerisTvis
gankuTvnil nawilSi. roca
pavilionSi igegmeba
mravalkameriani gadaReba, maSin
winaswar, eskizebis gakeTebis
dros, mxatvari iTvaliswinebs
dekoraciis danawevrebas
damoukidebel monakveTebad
TiToeuli kamerisTvis.
68-e nax-ze Cans, rom or,
didfanjrebian da aivnian
oTaxSi SesaZlebelia gadaRebul
iqnas SeuCereblad grZeli
dadgmuli scena oTxi kameris
gamoyenebiT. ra Tqma unda,
TiToeuli kameris sinaTle daqvemdebarebulia ZiriTadi sinaTlis efeqts, mTels
dekoraciaSi dadgmuls.
Kkamera SeiZleba iyos rogorc statiur, ise dinamiur mdgomareobaSi (amwe,
urika). Aaq SesaZlebelia Seiqmnas rTuli mizanscena. Ggmirebi Tavisuflad
gadaadgildebian oTaxidan oTaxSi, gadian aivanze da a.S. aseT pirobebSi xdeba
xalxmravali scenebis gadaReba, romelic paralelurad mimdinareobs or oTaxSi
erTdrouli montaJiT sareJisoro pultze (nax68). magaliTis saxiT aq moyvanilia
dekoraciis yvelaze ubralo sqema. Mmxatvrebi, ra Tqma unda, asruleben gacilebiT
rTul dekoraciul kompleqsebs, sadac operators aqvs udidesi SesaZlebloba,
SearCios sruliad sxvadasxva gadaRebis wertili.
Uunda aRiniSnos, rom pavilionSi Suqis dayenebis meTodebi SegviZlia
warmatebiT gamoviyenoT dokumenturi filmebisa da qronikaluri masalebis
gadaRebisas.
Ramis gadaReba naturaze
Ramis gadaReba naturaze operatoris muSaobis TvalsazrisiT arafriT ar
gansxvavdeba pavilionSi gadaRebisgan. Ggamoiyeneba ganaTebis xelsawyoebi feris
temperaturiT 3200k. operatorma ise unda gamoiyenos ganaTebis xelsawyoebi, rom
mayurebelSi ar gamoiwvios xelovnurobis, gamosaxulebis siyalbis SegrZneba.
84
saRamos da Ramis sinaTlis wyaroebia: quCis lampionebi, saxlis fanjrebidan
gamosuli Suqi, transportis Suqfarebi. Ees bunebrivi, mayureblisTvis nacnobi
ganaTebaa.
Aarc Tu iSviaTad, ekranze SeiniSneba Semdeggvari kadrebi: adamiani midis
saxlis gaswvriv, misi Crdili ki meore sarTulze maRlaa. Aan Cerdeba msubuqi
avtomobili, iReba kari da minaze areklilia mTeli ganaTebis xelsawyoebi.
Ooperatoris mier Cadenili aseTi da msgavsi daudevrobebi, xSirad wyalSi yris
mTeli gadamRebi jgufis muSaobas da amdablebs filmis saerTo STabeWdilebas.
xSirad operatorebi Ramis scenebs iReben dRisiT. v.kaliuta: “Ramis scenebs
viRebT...dRisiT, kontraJuruli ganaTebis pirobebSi, zogjer Sav-TeTri firiT,
viyenebT neitraluri-ruxi da wiTeli Suqfiltrebis sxvadaxsva variantebs.
Qqalaqis peizaJebs viRebT sinaTlis mxriv ufro mkveTrad, kontrastulad, vidre
soflisas.”
Sav-TeTri firi operatoris mier gamoiyeneba Segnebulad, imis gaTvliT, rom
RamiT yvela kata ruxia. saganTa feri arasakmarisi ganaTebis dros TiTqmis ar
igrZnoba.
sinaTlesTan muSaobis principi interierSi
interieri, pirobiTad, SeiZleba davyoT sam saxeobad:
*daxuruli, anu mTlianad izolirebuli dRis sinaTlisgan da naturaluri
fonisgan
*naxevradRia _ Senoba Cveulebrivi fanjrebiT da Sesabamisad, iqedan
Semomavali dRis SuqiT da naturaluri foniT
*Ria _ interierebi, romelTa erTi kedeli iatakidan Weramde minisaa da
romlis ganaTebaSic Warbobs dRis sianTle (sruliad Ria Seuminavi terasa _ aseve
Ria interieria).
Ddaxuruli interieri. es aris darbazebi, kabinetebi, foie da msgavsi
nagebobani, romelTa gamoyeneba xSirad xdeba sxvadasxva siuJetebis, filmebis,
gadacemebis gadaRebis dros. radgan aseT interierSi fanjrebi ar aris, bunebrivia,
rom maTi sakuTari sinaTle gadaRebis sawarmoeblad sakmarisi ar iqneba.
Ooperatori iZulebulia, gamoiyenos ganaTebis xelsawyoebi, miuxedavad imisa, rom
SenobaSi maTi ganlageba xSirad sakmaod mouxerxebelia. mTavari amocanaa,
Seiqmnas sruli iluzia interierSi ganaTebis bunebriobisa. xSirad interierebi
gvevlineba arqiteqturuli Semoqmedebis Sedevrad, maT aqvT samuzeume faseuloba.
maSin operatoris amocana ufro rTuldeba: aucilebelia, mTliand SenarCundes da
xazi gaesvas xuroTmoZRvris SemoqmedebiT mignebebs. ganaTebis xelsawyoebi,
Cveulebriv, ganlagdeba kolonebis ukan, imaleba karis RiobebSi, kuTxeebsa da
SverilebSi. Ggamoiyeneba beletaJuri gadafarva, antresoli da a.S.
Tu interierSi kedlebi TeTria, maSin sinaTlis balansi daculi unda iqnes
saerTo gamomsaxvelobiT gadawyvetasTan SeTanxmebiT (dRis epizodia Tu Ramis).
xSirad qronikaluri gadaRebisas, magaliTad raime sxdomis, konferenciis
Sesvenebisas, kulisebSi gviwevs am RonisZiebis monawileTa gadaReba _ maTi
komentarebi, interviuebi da a.S.
aseTi tipis gadacemebSi xSirad vawydebiT Secdomebs _ gamomsvlelTa mimarT
cudad dadgmuli sinaTle da sinaTlis balansis darRveva saxesa da fons Soris.
Ggamomsvlelis saxe walekilia sinaTliT, xolo eqspozicia dgindeba kadris
mTavari obieqtis _ saxis mixedviT. amitom meore xedi da foni aseT kadrSi
moqceulia sibneleSi. Aar unda dagvaviwydes, rom msxvili xedis gadaRebis drosac
ki, Cven gvaqvs foni, romelsac uWiravs kadris 2/3, amitom daudevrad
komponirebuli kadrebi, cudad ganaTebuli foniT, tovebs dausruleblobis,
usufTaobis SegrZnebas.
aucilebelia, gaviTvaliswinoT, rom mTavari obieqti ganaTebuli unda iyos
saTanadod, radgan sinaTlem kargad gamoavlinos moculoba, xazi gausvas
85
mosaubris pirovnebas. Aamave dros yuradReba unda mieqces meore xedsac _ iqac
xdeba moqmedeba: xalxi dadis, saubrobs, cxovreba grZeldeba.
naxevradRia interieri
naxevradRia interierebs warmoadgens Senobebi Cveulebrivi zomis fanjrebiT:
sacxovrebeli binebi, saklaso oTaxebi, ofisebi, maRaziebi da a.S. aseT pirobebSi
gadaRebis sirTule mdgomareobs SemdegSi: fanjrebidan Semodis dRis sinaTle
feris temperaturiT 5500k, maSin roca ganaTebis aparaturis feris temperaturaa
3200k. naxevradRia pavilionebSi sinaTlesTan muSaobisas, Cven viyenebT rogorc
dRis sinaTlis temperaturas 5500k, aseve xelovnuri sinaTlis temperaturas 3200k.
dRis da xelovnuri sinaTlis Serwymas yovelTvis mivyavarT gadaRebis obieqtis
fergadmocemis damaxinjebamde. Ees ferdamaxinjeba, pirvel rigSi, SeimCneva
adamianTa saxeebze. saxes dahkravs molurjo elferi, Tu Warbobs dRis sinaTle,
xolo Tu orive sinaTle intensivobis mixedviT Tanabaria, maSin moqmedi gmiris
saxe iZens WuWyian-nacrisfer fers. (xelovnuri sinaTliT muSaobis dros #1
filtriT kameraze).
naxevradRia pavilionSi unda ganvasxvavoT, rogorc minimum gadaRebis mimar-
Tulebis sami varianti.
Ppirveli varianti: gadaReba fanjrebis mimarTulebiT (nax69). Ffanjrebi da
fanjrebs miRma sivrce gvevlineba kadris fonad. gadaRebis obieqti _adamiani_ zis
fanjrisken zurgiT an 3/4 kamerasTan mimarTebaSi. fanjridan Semomavali Suqi
misTvis kontraJurulia. Aam variantSi ZiriTadi sinaTle, adamianze momuSave,
iqneba kameris mxridan momavali Suqi.
Tu Cven viRebT xelovnuri ganaTebis reJimSi, sinaTlis wyaros feris tempera-
turiT 3200k, #1 filtri kameraze, Cven gadaRebis obieqts vanaTebT “wiTlad”
(3200k), xolo fonze dRis “lurji” ganaTeba gvaqvs (5500k). kameraze dayenebuli #1
filtris meSveobiT saxe iRebs normalur fergadmocemas, xolo fonze, fanjrebs
miRma iqneba “silurje”.
rogorc ferTa wris sqemidan vxedavT, ferebi _ vardisferi (Tbili) da cisferi
(civi) gvevlineba erTmaneTis (damatebad) Semavsebel ferebad. Aamas garda, Cven
Tbil obieqtebs aRviqvamT, rogorc win, pirvel xedze wamoweuls, xolo civs _
ukan daxeuls siRrmeSi. Aamrigad, Cvens magaliTSi feris kontrasti kidev ufro
gaaZlierebs sivrcis siRrmes.
86
Tu fanjrebi ikavebs kadris mniSvnelovan nawils, operatori diafragmas xsnis
naturaze gadaRebis Sesabamisad. maSin sinaTlis balansis SesanarCuneblad,
sinaTle, romelic obieqtze muSaobs kameridan, unda pasuxobdes (intensivobis
mixedviT) am diafragmas. saxis da fonis sikaSkaSeebis sworad Sefardebisas,
SegviZlia, miviRoT sakmaod gamomsaxvelobiTi portreti, amasTan sinaTlis
konturi iqneba mocisfro.
ganvixiloT kidev erTi magaliTi. Tuki ar aris sakmarisi sinaTle saklaso
oTaxis saerTo xedis gadasaRebad (gadaRebis wertili #1), maSin viRebT saSualo
xeds ori fanjriT (gadaRebis wertili #2) an xeds erTi fanjriT (gadaRebis
wertili #3).
M
meore varianti: gadaReba fanjrebis gaswvriv (nax70). Aam variantSi sinaTle
fanjrebidan ecema pirdapir adamianTa saxeebs, am SemTxvevaSi moswavleebs,
romlebic sxedan klasSi. roca gadaRebis wertili mdebareobs kedelTan, romelzec
hkidia dafa, xolo bavSvebi sxedan saxiT kamerisken, maSin fanjridan Semomavali
dRis sinaTle (5500k) iqneba mxatavi sinaTle, xolo eleqtrogasanaTeblebis
sinaTle (3200k), romelic muSaobs kameridan, iqneba Semavsebeli.
Aaq saxeze gvaqvs dRisa da xelovnuri sinaTlis Sereva. aseTi kadris gadaRebi-
sas operators aqvs sami SesaZlebloba:
*daamagros eleqtrogasanaTebel xelsawyoebze cisferi sakompenssacio fil-
tri, miiyvanos feris temperature 5500k-mde. Kkameraze daayenos naturis Suqfil-
tri (#2 #3) da gadaiRos naturis reJimSi.
*gadaiRos naturis reJimSi im eleqtrogasanaTebeli xelsawyoebiT, romelTa
sinaTlis nakadis feris temperatura miaxloebulia dRis sinaTlis feris
temperaturasTan.
*ecados, gadafaros eleqtrosinaTliT dRis sinaTlis nakadi, Semomavali
fanjrebidan (imuSaos xelovnuri ganaTebis reJimSi #1 filtriT kameraze).
87
Tuki Cvens gankargulebaSi iqneba xelovnuri sinaTlis sakmarisi raodenoba,
xolo dRis sinaTle fanjrebidan ar iqneba zedmetad intensiuri, maSin es
yvelaferi gamogviva. Eeleqtro xesawyoebis sinaTlis intensiuroba 1,5_2-jer meti
unda iyos, vidre fanjridan momavali dRis sinaTlisa, mxolod maSin CavaxSobT
cisfer Suqs, Tavidan avicilebT dRisa da xelovnuri sinaTlis aRrevas da
Sesabamisad, ferdamaxinjebas.
Mmesame varianti: gadaReba fanjrebis mxridan (nax71). gadaRebis am saxeobas
mivmarTavT maSin, roca xelovnuri sinaTle saerTod ar arsebobs da Cven viyenebT
mxolod dRis ganaTebas, romelic Semodis fanjrebidan. Aam pirobebSi gadaReba
mimdinareobs naturis reJimSi.
Ria interierebi. Ria interierebSi _ miniskedlian an saerTod ukedlo nagebo-
bebSi, terasaze_ gadaReba mimdinareobs naturis reJimSi.
sinaTlis dinamika
buneba da civilizacia gulmodgined gvTavazobs Cven cvalebadi ganaTebis
gamaognebel mravalferovnebas. Ddinamiuri sinaTlis CamonaTvali usasrulod
vrcelia.
*mzis pirveli sxivebis gamoCena _ alavardnili xis kenweroebi da aTinaTebi
fanjrebze
*aTinaTebi wyalze _ maTi anareklebi adamianTa saxeebze, sagnebze, kedlebze
*mzis sxivebi, romlebic anaTeben gmirebis saxeebs moqanave foTlebs Soris
*elvis wamieri gaelveba, romelic yvelafers gardaqmnis irgvliv
*koconis mocimcime sinaTle
*moZravi transportis Suqfarebis sinaTle
*mocimcime reklamis Suqi
Dda a.S.
Ddinamiuri Suqi gvxvdeba interierSic:P
*qarisgan moqanave darabebi fanjrebze, xan ixureba da oTaxSi bneldeba, xan
iReba da kaSkaSa mzis SuqiT avsebs oTaxis sivrces
*xelovnuri sinaTlis wyaroebis nebismieri anTeba-Caqroba _ magidis sanaTuri-
dan WaRamde, sinaTlis efeqtis gamoCena da gaqroba
*anTebuli buxridan wamosuli cecxlis anareklebi
*sinaTlis anTeba da Caqroba mezobel bnel oTaxSi, derefanSi
Dda a.S.
gansakuTrebul siZneles operatorTaTvis warmoadgens feris dinamika anu
efeqti, sadac xdeba sianTlisa da feris TandaTanobiTi cvlileba kadrSi.
Ooperatori qmnis feris garkveul arqiteqtonikas, romelic daqvemdebarebulia
epizodis saerTo mxatvrul-gamomsaxvelobiT gadawyvetilebaze. magaliTad,
dekoracia da msaxiobebi ganaTebulia fanjrebidan Semosuli Camavali mzis
movardisfero sinaTliT. Mmze Cadis, Camowva bindi, ganaTeba xdeba mocisfro-
monacrisfro, arasakmarisi. Bbolos anTeben navTis sanaTurebs an SemoaqvT
sanTlebi. msaxiobTa saxeebi, dekoracia _ xelaxla naTdeba, magram ukve sxva,
Tbili sinaTliT.
...misaRebi oTaxis kuTxeSi dgas Cveulebrivi skulpturuli portreti_ qalis
marmarilos biusti. dRisiT, fanjridan Semomavali SuqiT ganaTebuli, igi
gviCenebs mSvid, yovelldRiurobisgan ganyenebul Rirsebebs.
Ddaiwyo Weqa-quxili. Ffanjrebs miRma Camobnelda, bindma moicva oTaxi. uecrad
gaielva da elvis Suqma gaanaTa misaRebi, civi sinaTlis kaSkaSa nakadi TiTqos
gadaesxa am mSvid portrets. mogveCvena, rom TiTqos qalma Sehkivla am uecari
dartymisgan. Ffanjris minebze Camomavali wvimis wylis nakadis Crdilebi elvis
Suqis meSveobiT proecirdeba qalis marmarilos saxeze da ise Cans, TiTqos qali
tiris.
damTavrda Weqa-quxili. xalxi Semovida misaReb oTaxSi. aanTes buxari, daiwyes
mSvidi saubari. Bbuxris alis Tbili anarekli anaTebs ara marto mosaubreTa
88
saxeebs, aramed lbili SexebiT TiTqos efereba qalis saxes. Aam Tbili sinaTlisgan
saxe Serbilda, TiTqos gaTba, monawile gaxda mSvidi saubris. civi marmarilo
TiTqos Cvens Tvalwin gacocxlda, suli Caedga.
Aaqedan gamomdinare, is rac ver an ar gadmoicema wminda skulpturuli Tavl-
sazrisiT, SesaZlebellia Seivsos sinaTlis dinamikiT (SecvliT). Ees xelewifeba
mxolod kinematografiasa da televizias. mTavaria is, rom sinaTlis yvela es
cvlileba xdeba uwyvetad, erTmaneTSi gadasvliT, rac qmnis cxovrebis realuri
dinebis efeqts. aseTi gadaRebis Catareba arc ise iolia, magram igi savsea
gamomsaxvelobiTi eqspresiiT.
Kkidev erTi magaliTi:Pori kaci iyineba manqanaSi. gmirebis fizikuri mdgoma-
reobis Secvla gamoixateba feris TamaSSi. TandaTanobiT kadridan qreba Tbili
tonebi: wiTeli_ farqveSa Suqi, Semdeg yviTeli_avtomobilis Suqfarebis sinaTle.
Kkadri xdeba monoqromuli da rodesac wydeba sicocxlis bolo feTqva, gamo-
saxuleba xdeba civi, monacisfro-mocisfro. ukeTesi efeqtisTvis gamoyenebuli
iqna grimi da minebis moWirxvla. Mmagram mTavari saRebavi iyo feri.
Aarqiteqturuli Zeglebis (nagebobebis) gadaReba
Aarqiteqturuli Zeglebi, Senoba-nagebobani, skulpturebi, qandakebebi filmsa
Tu gadacemaSi asruleben, minimum, or funqcias, rols. arqiteqturuli nawarmoebi
SeiZleba iyos “mTavari gmiri”, Tu gadacema uSualod saxviT xelovnebas,
xuroTmoZRvrebas eZRveba. meores mxriv, arqiteqtura asrulebs fonis, garemos
rols, sadac mimdinareobs filmis moqmedeba. maSin is kostumebTan da rekviziteb-
Tan erTad gvevlineba im garkveuli epoqis vizualur TavlsaCinoebad, romel
epoqazec keTdeba filmi. Aaqedan gamomdinareobs moTxovna SemoqmedebiTi
jgufisadmi _ garkveuli istoriuli epoqis Sesaxeb masalis momzadebisas, yvelaze
guldasmiT SeirCes arqiteqturuli obieqtebi, romlebic TvalsaCinod gadmoscemen
istoriul garemos. SerCeva unda moxdes imisda miuxedavad, iqneba arqiteqturuli
nawarmoebi mxolod foni Tu gadaRebis mTavari obieqti.
Aarqiteqturuli Zeglebi, xuroTmoZRvarTaA nawarmoebebi brwyinvale masaa
gadaRebisTvis, radgan es Zeglebi arqiteqtorTa xelovnebis produqti, maTi
ideebis xorcSesxmuli gansaxierebaa. Nnebismieri adamiani, romelic ecnoba ama Tu
im Zegls, Tavad iRebs gadawyvetilebas, ra daaTvalieros pirvelad, ra _ Semdgom,
da ras ar miaqcios yuradReba saerTod. Cven vkisrulobT ra valdebulebas,
vuCvenoT es Zegli ekranze, mayurebels garkveulwilad Tavs vaxvevT ara marto
Cvens gemovnebas, aramed am Zeglis Cveneul aRqmas da gagebas. Seabamisad, Cveni
gemovneba da ganswavluloba am sakiTxSi eWvebs ar unda iwvevdes.
FFfilmis an gadacemis momzadebisas, sadac mTavari gmiri Tavad arqiteqturuli
Zeglia, Cven valdebulni varT, ar davamaxinjoT xuroTmoZRvris kompoziciuri
Canafiqri. sainteresod SerCeuli gadaRebis wertili xazs unda usvamdes vizualur
efeqts, romelic arqiteqtorma Caifiqra da ganaxorciela. reJisori da operato-
ri Rrmad unda Caswvdes arqiteqturuli nawarmoebis arss, kargad unda gaTvalon,
romeli profesiuli xerxebis gamoyeneba ajobebs, rom mayureblamde ufro
gamomsaxvelobiTad miitanon Zeglis avtoris Canafiqri. ganvixiloT, ra
gamomsaxvelobiTi xerxebi SeiZleba SevarCioT qalaqis, quCebis, saxlebis ekranze
warmosaCenad.
Qqalaqi
Qqalaqis yvelaze SemaRlebul adgilze asvlisasac ki (mag:funikuliorze) ver
vxedavT qalaqs mTliand, amitom Cvenda uneburad vabrunebT Tavs, raTa kargad
SevaTvalieroT mTeli sivrce. amiT Cven vasrulebT panoramas. sworedac, Zalze
Znelia miiRo mTeli qalaqis statikuri saerTo xedi, Cveulebriv, saWiro xdeba
panoramis gakeTeba. amasTan, panoramisaTvis aucilebeli ar aris moklefokusiani,
farTokuTxiani optikis gamoyeneba. Nneli panorama, Sesrulebuli normaluri
obieqtiviT F=40-50mm, iZleva sakmaod karg Sedegs (nax72).
89
U
ufro farTo, saerTo xedebi iSleba qalaqis SemaRlebuli wertilebidan _
caTamjenebidan, mTidan. Tumca arc aseTi maRali wertilebidanaa SesaZlebeli
mTeli qalaqis danaxva. aqac aucilebelia panoramireba. aseTi panoramebi unda
daiwyos da damTavrdes statikuri kadrebi, romlebic kompoziciurad gamomsaxve-
lobiTi iqneba.
Zalian saintereso SeiZleba iyos vertikaluri panorama _ zesvla, romelic
sruldeba saoperatoro amwidan an liftidan. aseTi panoramis dawyeba sasurvelia
raime fragmentiT, mere, ufro da ufro maRla asvlisas, Tanadroulad unda
Sesruldes optikuri ukandaxeva (transfokatoris meSveobiT), rac saSualebas
mogvcems mayurebels vuCvenoT qalaqis Soreuli perspeqtiva. Qqalaqis saerTo
xedebi saukeTesod miiReba haeridan gadaRebisas (TviTmfrinavi, Sveulmfreni).
TviTmfrinavi, Sveulmfreni mifrinavs, mag: qalaqis mTavari magistralis Tavze, mis
paralelurad. aseTi gadaRebisas kargad ikiTxeba qalaqis saerTo gegma, qalaqis
amSeneblebis Canafiqri _ yvelaferi TiTqos xelisgulze Cans.
Qqalaqis saerTo xedebis gadaReba SedarebiT ukeTesia kaSkaSa mzis ganaTebis
pirobebSi, romelic iZleva moculobis gamomvlen mkveTr SuqCrdilebs. Mmzis
mimarTuleba _ gadaRebis mimarTulebisadmi gverdiT mdgomareobaSi unda iyos.
imisaTvis rom miviRoT rbili, Senelebuli frena (frinvelis iraos msgavsi),
operatorebi xSirad zrdian gadaRebis siCqares, mag: gadaRebis siCqare 50 k/wm-Si
iZleva neli frenis SegrZnebas. televiziaSi frenis Seneleba advilad miiRweva
montaJis saSualebiT. Mmagram rac ar unda didxans SevaCeroT ekranze saerTo
xedi, mayurebeli mainc ver SeZlebs dawvrilebiT gaecnos qalaqs. saerTo xedidan
STabeWdilebac saerTo rCeba. Aamitom daveSvaT miwaze da gaviaroT qalaqis
quCebsa da moednebze.
Mmoedani
farTo moedanze moxvedrisas, Cven, ra Tqma unda, vcdilobT, mzera movataroT
mTel sivrces, miviRoT dasrulebuli saerTo STabeWdileba. Tu moedani Zalian
90
vrcelia, Cven panoramirebas vakeTebT mzeriT. mxolod amis Semdeg vaTvalierebT
moednis Semomfarglav Senobebs, obieqtebs. aq Cveni yuradReba gadaerTveba
saerTodan kerZomde. Mmagram xdeba isec, rom moedanze moxvedrisas, Cvens
yuradRebas maSinve ipyrobs calkeuli obieqti, didxans vaTvalierebT mas da
mxolod amis Semdeg vaqcevT yuradRebas mTlianad moedans, isic, CvenTvis
saintereso obieqtidan gamomdinare. Aaq Cveni yuradReba midis kerZodan saerTos-
ken. Mmoednebis gadaRebisas aseve iqceva operatoric. Man SiZleba gadaiRos moednis
saerTo xedi, romelic zogjer statiuria, Tuki moedani vrcelia, SeiZleba
gakeTdes panoramac. Aamis Semdeg operatori miaxloebas akeTebs moednis erTerT
mTavar obieqtze. yvela Senobisa da nagebobis msxvili xediT Cvenebisas, gadaReba
damTavrdeba arqiteqturuli ansamblis CvenebiT. amasTan gadaReba SeiZleba
daiwyos mTavari obieqtiT, moednis mxatvrul-azrobrivi centriT. Semdeg
gakeTdes optikuri daSoreba da vaCvenoT mTeli moedani saerTo xedze. Aaseve
gadaReba SeiZleba daviwyoT romelime fragmentiT, romelic azrobriv kavSirSia
wina epizodTan.
Mmoednis panoramis ganxorcielebisas unda gaviTvaliswinoT, rom moklefoku-
siani optikis gamoyeneba qmnis moednis gazrdis efeqts _ moedani moculobiT
ufro didi Cans, vidre aris sinamdvileSi.
Mmagram yvela moedani ver uZlebs statiuri saerTo xediT gadaRebas. magali-
TisTvis ganvixiloT moskovis wiTeli moedani, sasaxlis moedani sankt-
peterburgSi da taZris moedani moskovis kremlSi.
wiTeli moedani
wiTel moedanze Zalian bevri gadaReba tardeba, magram arasdros gvbezrdeba
misi ganumeorebeli ansambleis cqera. Aarsebobs uamravi foto da kinokompozicia
am ulamazesi moednisa. igi SeiZleba gadaRebuli iqnas yvela mimarTulebiT.
1.mavzoleumis mimarTulebiT. wertili kremlis kedlis da istoriis muzeums
Soris. Ffonze gamoCndeba spaskis koSki da vasil netaris taZari.
2.istoriuli muzeumis centraluri Sesasvlelidan. Aam mimarTulebidan
gadaReba Zalian sainteresoa adre diliT, roca moedani carielia, xolo mzis
mimarTuleba _ kontraJuruli.
3.spaskis koSkis mxridan, TiTqmis kremlis kedlidan.
4.vasil netaris taZridan, zeda wertilidan
5.gumis saxuravidan
6.vasil netaris taZris saxuravidan
7.spaskis koSkidan
iSviaTia, rom moedans SeerCes gadaRebis amdeni mimarTuleba. Uunda aRiniSnos,
rom amindis sxvadasxva mdgomareoba damatebiT elfers sZens am moednis
gadmocemas. zamTarSi, yinvis susxis burusi qmnis tonalur perspeqtivas kremlis
kedelsa da vasil netaris taZars Soris. burusSi Cans moskov-mdinaris napirebi.
tonaluri perspeqtivis gaZlierebis efeqts miviRebT wvimaSi gadaRebisas.
rac Seexeba wiTeli moednis bunebriv ganaTebas, igi, rogorc yvela moedani,
Caketil sivrceSia moqceulli. Mmoedani SeiZleba Semofargluli iyos SenobebiT
sami, oTxi da meti mxridan, rac qmnis moednis sxvadasxva konfiguracias xedebSi.
Mmze Tavisi Cveuli rkalis gavlisas, rogorc wesi, anaTebs marTkuTxedis sam
mxares, rogorc aris dagegmarebuli wiTeli moedani.
zafxulSi, adre diliT mze anaTebs Semocurebuli sxivebiT kremlis kedels,
mavzoleums, spaskis koSks. Ddila aris saukeTeso momenti moednis am monakveTis
gadmosacemad. istoriuli muzeumis mxridan gadaRebisas igi ganaTebulia ukana
gverdiTi sinaTliT. Ees ki ganaTebis yvelaze efeqturi xasiaTia
arqiteqturisaTvis. sinaTlis aseTi mimarTuleba saukeTesod gamoavlens SenobaTa
moculobas da faqturas. Aamis Semdeg mze gadacurdeba marjvniv, kremls miRma.
Mmoednisken mimarTuli kedeli eqceva CrdilSi. Aam dros kargadaa ganaTebuli
91
istoriuli muzeumi da gumi. vasili netaris taZari dRis pirvel naxevarSi
moqceulia CrdilSi da mxolod 14-15sT-is Semdeg iRebs is gverdiT ganaTebas.
Mmoednis ganaTebis aseTi dawvrilebiTi analizi imisTvis dagvWirda, rom
dagvenaxebina, ramdenad rTulia, gadaiRo moedani mTlianad mzis ganaTebis
pirobebSi.
roca gvaqvs dramaturgiuli amocana, gadaviRoT moedani maJorSi, bunebrivia,
upiratesobas mivaniWebT mzis ganaTebas. CvenTvis aucilebelia, winaswar
davaTvalieroT gadaRebis adgili da obieqtebi da ganvsazRvroT, dRis romel
monakveTSi moednis romeli nawilia ganaTebuli ukeTesad.
wiTeli moedani SesaniSnavia nebismier amindSi. moRrublulobis dros yvela
obieqti iRebs Tanabar ganaTebas (cis sinaTlisgan). Ppanoramis gadasaRebad es
metad mosaxerxebelia, Tumca gamosaxulebis STabeWdileba gansxvavebuli iqneba,
vidre mzis ganaTebis pirobebSi Catarebuli gadaRebisas. wiTeli moedani Tavisi
mdidruli siluetis wyalobiT lamazia saRamosac, daisis fonze.
Aai, Ramis gadaRebebi xelovnuri sinaTlis pirobebSi garkveuli siZneles
warmoadgens. Ggumis Tavze damontaJebuli proJeqtorebi Tanabrad anaTebs moedans
_ TvalisTvis es sinaTle sakmarisia. oRond moednis saerTo xedis kino da
videogadaRebisas, saWiro gaxdeba ganaTebis xelsawyoebi saerTo simZlavriT 500-
1000kvt.
sasaxlis moedani
erT-erTi ulamazesi moedani da gadasaRebad metad rTuli. Mmas ar gaaCnia ise
bevri gadaRebis mimarTuleba. Yyvelaze ufro saintereso wertilia _ mTavari
Stabis TaRis qvemodan. Kkadri metad gamomsaxvelobiTia mkveTri wina xediT,
magram statiuri, SemosazRvruli TaRiT.
zamTris sasaxlis aRebis cnobil kadrSi, romelic pirvelad gadaRebuli iqna
s.eizenSteinis da e.tises mier 1927w, filmSi “oqtomberi” da gameorebuli iqna
1937w m.romis filmSi “lenini oqtomberSi’’ (op.volCeki), gamoyenebuli iqna swored
mTavari Stabis TaRis WiSkari. Kkadri metad efeqturia, magram, samwuxarod, ar
gadmoscems mTal moedans.
92
Uufro naTeli STabeWdilebis Sesaqmnelad da moqmedebis masStaburobis misaRe-
bad reJisorma s.bondarCukma da operatorma v.iusovma filmSi “wiTeli zarebi”
gamoiyenes Sveulmfrenidan gadaReba. swored am xerxiT miiRes maT sasaxlis
moednis saerTo xedi epizodSi monawile aTasobiT adamianiT.
mTavari Senobis miwis donidan gadaRebisas, pirvel xedze miviRebT zamTris
sasaxlis dasavleT frTas. sasaxlis moedani STambeWdavad gamoiyureba zeda
wertilebidan, gansakuTrebiT, pirveli xedis figurebis gamoyenebiT, romelic
ganTavsebulia sasaxlis saxuravze. Aaseve rTuli mdgomareobaa moedanze ganaTebis
mxrivac. Mmxolod zafxulSi, dilaobiT xvdeba mze zamTris sasaxlis fasads,
romelic mimarTulia moednisken.
iseTma genialurma xuroTmoZRvarmac ki rogoricaa rastreli, romelsac
mSvenivrad esmoda Senobis momgebiani mdebareobis mniSvneloba mzis mimarT, ver
SeZlo aq veraferi. sanapiros mimarTuleba karnaxobda mas iseT mdebareobas, rom
mzis mier kargad naTdeboda mxolod mdinare nevis mxares moqceuli fasadi.
samagierod, mTavari Stabi mSvenivrad aris ganaTebuli mTeli dRis ganmavlobaSi.
moRrublul amindSi, roca eqspozicia yvelgan Tanabaria, kargia moednis
panoramiT gadaReba, radgan Senobebi Tanabari simaRlisaa. Mmoednis Senobebis
SesaniSnav ganaTebas iZleva Rrublebidan gamWolad manaTobeli mze (“mze rZeSi”).
Ees rbili, mimarTuli ganaTeba kargad gadmoscems moculobas, gansakuTrebiT
reliefebs, ar iZleva Rrma Crdilebs. aseTi sinaTle upiratesia nazi tonebisTvis
(zamTris sasaxlis TeTri-mwvane-cisferi da moyviTalo-TeTri mTavari Stabis) da
saerTod sanktpeterburgis arqiteqturisTvis.
taZris moedani (moskovis kremli)
es aris oTxive mxridan taZrebiT Semofargluli patara moedani. samxreTiT
_arxangelskis taZari, CrdiloeTiT _ uspenskis, aRmosavleTiT _ ivane didis
samreklo da dasavleTiT _ waxnagovani palata, mikruli kremlis did sasaxles da
waxnagovan palatasa da arxangelskis taZars Soris _ xarebis taZari. Mmoedani
mopirkeTebulia didi brtyeli qvebiT _ plitebiT. Tu davdgebiT moednis
SuagulSi, wriuli panoramis gakeTeba SeuZlebelia, radgan moedani Zalian
pataraa, nagebobebi _ ki masiuri, veberTela. Tumca gvaqvs mravalricxovani
statiuri xedebi, Zalian STambeWdavi, gamomsaxvelobiTi da yovel maTganSi
mocemulia erTi an ori taZari (nax73). Tuki SevecdebiT panoramis Sesrulebas
farTokuTxiani obieqtiviT, panoramirebisas aucileblad gamovlindeba mniSvne-
lovani optikuri damaxinjeba.
zeda wertili (samreklodan) saSualebas iZleva gadaviRoT saerTo xedi. roca
mze mdebareobs samxreTiT arxangelskis taZris gumbaTi warmoqmnis mkveTr
Crdilebs moednis qvebze. Aamrigad, arxangelskis taZari kadrSi mocemulia Tavisi
Crdilis saxiT. kadrSi marjvniv _ uspenskis taZari, kadris zeda nawilSi –
waxnagovani palata. zeda wertilidan, SesaZlebelia gaakeTo panorama, romelsac
daiwyeb, magaliTad, xarebis taZridan. farTokuTxiani obieqtivis daxmarebiT
SeiZleba gadaiRo ivane didis samreklo waxnagovani darbazis mxridan. Uunda
aRiniSnos, rom es kadri gvevlineba erTgvar qrestomaTiul kadrad, igi metad
gamomsaxvelobiTia da gamodgeba saxelmZRvanelod sxvadsxva koSkebis gadaRebisT-
vis. kadrSi marcxniv _waxnagovani palatis kuTxe, marjvniv – arxangelskis taZris
kuTxe, maT Soris_ samreklo. Mmzian amindSi taZrebi ganaTebulia metad efeqtu-
rad. Kkargad formirdeba M moculobebi, mkveTrad iyofa Suqi da Crdili gumbaTis
dolurebze, saukeTesod ikiTxeba waxnagovani palatis kedlebi. Mmxolod
arxangelskis taZris CrdiloeT kedels ver xvdeba mze verasodes. Mmagram misi
dasavleT kedeli SuadRisiT ganaTebulia mcuravi mxatavi sinaTliT da SeiZleba
gadaRebul iqnas friad gamomsaxvelobiTad. nebismier amindSi es moedani
gamoiyureba mxatvrulad. Ffriad saintereso siluetebis wyalobiT taZrebi
SegviZlia gadaviRoT saRamos cis fonze.
93
quCa
nebismieri prospeqtis, quCis gadaRebisas Cven yovelTvis viRebT sakmarisad
naTlad gamoxatul xazovan perspeqtivas. Cveni amocanaa, operatoruli xerxebis
saSualebiT, filmis, epizodis siuJetur-SemoqmedebiTi gadawyvetilebidan
gamomdinare, gavaZlieroT, xazi gavusvaT an piriqiT, SevarbiloT es perspeqtiva,
nagebobaTa gansxvavebul masStabebsa da daSorebebze xazgasmiT. grZelfokusiani
optika, magaliTad, asustebs siSoris gancdas da arbilebs perspeqtivas (nax74).
rad
ganac Cven saqme gvaqvs brtyel ekranTan, sivrcis haerovnebis iluziis Seqmna _
erT-erTi mTavari amocanaa. Aamitomac, Zalian kargia, Tu xazovan perspeqtivas
Seavsebs tonaluri perspeqtiva.
tonaluri perspeqtiva (tonebis Serbileba kamerisgan daSorebis mixedviT)
warmoiqmneba, roca haerovani sivrce avsebulia an wvimis wveTebiT, nisliT an
umciresi nawilakebiT _ kvamli, Tovli. amasTan obieqtebi, ganTavsebuli meore da
mesame xedebze, gaidRabneba ufro metad. SenobaTa feri xdeba pasteluri,
gamoxunebuli. Yyvela es faqtori qmnis damatebiT gamomsaxelobas, aZlierebs
gamosaxulebis siRrmis efeqts. Aam miznebisTvis operatorebi xSirad iyeneben
badeebs, garemos xelovnur daburusebas (gakvamvlas).
Nnaturaluri ganaTeba formirdeba mzis da cis sinaTleebiT. rogorc wesi, mze
anaTebs quCis erT mxares. Mmeore mxare minaTebulia cis sinaTliT. cis sikaSka-
Seze, masze arsebuli Rrublebis raodenobazea damokidebuli quCis Crdilovani
mxaris ganaTebuloba. Dda Sesabamisad, mTlianad obieqtis sikaSkaSis xasiaTi.
CvenTvis sasurvelia, rom kontrasti yvelaze gakaSkaSebul Senobebsa da yvelaze
Rrma Crdilebs Soris ar iyos Zalze didi, raTa Cajdes matricis fotografiul
sifarToveSi.
94
M
mxatvruli, dadgmuli filmebis mizanscenebis gadaRebisas, romelSic CarTulia
quCis Crdilovani mxareebi, gvixdeba maTi eleqto an amreklavi misanaTeblebiT
ganaTeba, raTa Semcirdes gamosaxulebis kontrasti. rogorc ukve iTqva, yvelaze
momgebiani mzis mdebareoba quCebis perspeqtivaSi gadaRebisa aris _ ukanagverdiTi
(nax75). aseT SemTxvevaSi mSvenivrad ixateba SenobaTa konturi, garkveviTaa
ganlagebuli Suqi da Crdili, gamokveTilia moculoba da muSavdeba zedapirebis
detalebi da faqtura. iSviaT SemTxvevebSi drois umcires monakveTSi mze
gamoCndeba zogierTi quCis SuagulSi, saxlebs Soris da kontraJuruli sinaTliT
anaTebs quCis orive mxares da haerovan sivrces (nax76a). mzis aseTi mdebareoba
qmnis gadaRebis SesaniSnav pirobas, magram es xdeba Zalze iSviaTad. Kkargad
profilirebuli Senobebis, aivnebis da a.S. arsebobisas, miviRebT SesaniSnav suraTs
quCisas, romelic ganaTebulia pirdapiri mziT (gadaRebis mimarTulebiT) (nax76b).
am SemTxvevaSi obieqtis sikaSkaSisa da feris xasiaTi Seiqmneba mxolod saxlebis
bunebrivi ferSexamebiT, maTi elferiTa da bunebrivi tonebiT. Crdilebi,
romlebic aZliereben obieqtis kontrasts, TiTqmis ar arsebobs.
quCis gadaReba moZraobisas, Cvens winaSe ayenebs zust amocanas: ratom unda
gadaviRoT maincdamainc moZraobaSi, ra gvinda amiT vTqvaT. Tu quCaSi ganlage-
bulia erTnairi, msgavsi Senobebi, maSin gavlis dros ganmeorebiTi elementebis
arseboba xazs ar gausvams nagebobaTa ritms, piriqiT, Seqmnis monotonurobis
efeqts.
kargia, Tu quCis gadaRebas moZraobaSi daviwyebT statiuri, guldasmiT kompo-
nirebuli kadriT. Semdgom manqana (saidanac xdeba gadaReba) iwyebs mdored svlas.
Dda Cven Sesabamisad vaCvenebT kompoziciuri arqiteqturuli nagebobebis rigs,
gavlas vamTavrebT mxatvruli statiuri kadriT. Tuki ar ZalgviZs mdored
davZraT manqana adgilidan da mdored gavaCeroT, maSin gadaReba SeiZleba
CavataroT Cveulebrivi gavliT, manqanis SeCerebis gareSe aqcentirebul xedebze.
95
sawyisi panorama iwyeba statikuri kadriT, Semdeg kamera panoramas akeTebs
romelime mimarTulebiT (mag:marcxnidan marjvniv). Oorive es kadri advilad
montaJdeba moZraobis mixedviT. bolo (sasruli) panorama, Statividan gadaRebu-
li, TiTqos agrZelebs manqanis svlas. Aanu kamera panoramirebs marjvnidan
marcxniv da Cerdeba kargad Sedgenil (komponirebul) statikur kadrze.
erTnairi saxlebiT Semojaruli quCa, romelsac ar gaaCnia azrobrivi
ideur_mxatvruli aqcentebi, SeiZleba gadaviRoT kameris swrafi moZraobiT,
radgan mayureblisTvis arafris momcemia yuradRebis SeCereba TiToeul saxlze.
Kkargad gamoiyureba moZraobaSi gadaRebuli quCa, Tu pirvel xedze ganlagebulia
xeebi, magaliTad, gavlas vakeTebT bulvaris gaswvriv, gadaRebas vawarmoebT quCis
meore mxares xeebs miRma.
Mmzis mdebareobidan gamomdinare SeiZleba mivRoT ganaTebis sxvadasxva va-
rientebi da Sesabamisad, sxvadasxva STabeWdileba.
*mze_ pirdapiri mimarTulebiT, erTnairadaa ganaTebuli xeebic da saxlebic.
*mze_ gverdiTi mimarTulebiT. xeebi ganaTebulia moculobiTad. zogi maTgani
moqceulia CrdilSi. saxlebi ganaTebulia mcuravi, mxatavi sinaTliT.
*mzis kontraJuruli mdebareoba mogvcems gaSuqebul foTlebs pirvel xedze da
daCrdilul, daStrixul saxlebs meore xedze. gansakuTrebiT mxatvrulia aseTi
kadri SemodgomobiT, roca pirvel xedze irxeva oqrosferi da mewamuli foTlebi.
moviyvanoT moZraobaSi gadaRebis sami magaliTi:
avstralielma kinooperatorma, romelic pirvelad moxvda moskovSi, gadawy-
vita, zustad eCvenebina igi Tavisi TanamemamuleebisTvis. gadaReba daiwyo leninis
prospeqtidan. Kkamera daayena Stativze Ria manqanaSi, CarTo motori da daiwyo
gadaReba principiT: rasac vxedav, imas viReb! daiZra qalaqis centrisken. Mmanqanis
SeCerebas da kameris damuxtvas Tu gamovricxavT, man gadaiRo 10-15 wuTiani masala
_ quCebi moZraobaSi. gadaiRo ise, rom winaswar ar dauTvalierebia gadaRebis
96
obieqti, ar SearCia saWiro da saintereso adgilebi... gadaiRo daufiqreblad,
araSemoqmedebiTad, magram _ swrafad.
Ffilmis “soliarisi” gadaRebisas reJ. tarkovskis da op. iusovs dasWirdaT,
gadaeRoT didi qalaqis Tanamedrove moZraobiT gadatvirTuli quCebi, raTa
kontrastulad daepirispirebinaT es kadrebi soflis idiliuri, ganmartovebuli
cxovrebis amsaxveli kadrebisTvis. Kkamera aqac damagrebuli iqna Stativze Ria
manqanaSi (gadaReba xdeba tokioSi). Mmanqana daiZra saerTo nakadSi misTvis
micemuli marSutiT, romelic winaswar iyo SerCeuli, igi emorCileboda
moZraobis wesebs, Cerdeboda SuqniSnebTan, uxvevda gzajvaredinebze... magram
gadaReba xdeboda siCqariT 4-8 kadri/wamSi. Eefeqti iyo gamanadgurebeli. saocari
siswrafiT miqris manqana caTambjenebs Soris, giJiviT uvlis gverds sxva manqanebs,
uecrad, TiTqos kedels miadga, Cerdeba aTasobiT manqanis wiTlad mocimcime
Suqebis win, romlebic SuqniSanze mwvane feris anaTebs elodebian...mere RmuiliT
CayvinTavs gvirabis mocimcime sinaTleSi, gamovardeba iqedan da miqris
win...daaxloebiT oTxi wuTi grZeldeba es Tavbrudamxvevi, yovlisdampyrobi svla
(ar dagvaviwydes xmauri da musika) da uecrad _ wynari soflis tbori...es aris
namdvili SemoqmedebiTi aRmafrena. K
kidev erTi magaliTi. filmSi “gzajavredini” naCvenebi unda yofiliyo Zveli
arbati, rogorc erTerTi quCa, romelic uerTdeba arbatis moedans (gzajvaredins).
Aavtorebma gadawyvites, arbati gadaeRoT gavliT b.okujavas simReris “ax, arbato,
Cemo arbato” TanxlebiT. Tavidan reJisorma da operatorma auCqareblad gaiares
arbati, SearCies saxlebi, romelzedac SeiZleboda yuradRebis miqceva. gadaReba
warmoebda Semdegnairad.
Ddadginda simReris qronometraJi, aseve gamoiangariSes, ra dro da siCqare
sWirdeboda arbatze gavlas. Ooperatori da misi asistenti isxdnen Ria manqanaSi.
maT ukan modioda kidev erTi manqana, romlis dinamikebidanac ismoda simRera.
gadaReba daiwyo smolenskis moednidan, sagareo saqmeTa saministros mraval-
sarTuliani Senobidan. Mmanqanebi gamovidnen arbatze da musikis ritms daqvemdeba-
rebulebi, nel-nela gauyvnen quCis RerZula xazs. radgan kamera ar idga Stativze
da igi eWira operators, mas SeeZlo Tavisuflad gaekeTebina panorama marjvniv da
marcxniv, maRla da dabla, iRebda ara mxolod winaswar SerCeul kadrebs, aramed
improvizirebda kidec. Ooperatoris asistenti Tvalyurs adevnebda diafragmas,
radgan quCis erTi mxare ganaTebuli iyo, meore ki_ CrdilSi moqceuli. Aamas
garda, icvleboda diafragmis niSnuli arbatis moedanze gasvlisas. gadaRebuli
iqna mxolod ori dubli, miuxedavad imisa, rom svla metad rTuli Sesasrulebeli
gaxldaT. Uunda iTqvas, rom moskovelebi, romlebic iyvnen am gadaRebis mowmeebi
da monawileni, iqceodnen saocrad bunebrivad. Soridan SemoesmaT ra simRera da
dainaxes, rom mimdinareobda gadaReba, isini manqanis miaxloebisas ganagrZobdnen
TavianT saqmianobas da avtorebis SiSi, rom dublebs gaufuWebda maTi kamerisken
mimarTuli mzera, an mcdeloba_moxvedriliyvnen kadrSi, ar gamarTlda. Oorive
dubli gadaRebuli iqna warmatebiT. Nneli svla arbatze ganpirobebuli iyo am
quCis simyudroviTa da simReris ritmiT. SemTxveviTi ar aris, rom dResdReobiT
arbatze transporti ar moZraobs, igi gankuTvnilia QqveiTad moseirneTaTvis da
Sesabamisad auCqarebeli mimoxilvisTvis.
iseTi Sedevris, rogoricaa nevis prospeqti, moZraobaSi gadaRebas didi
sifrTxile sWirdeba. Aaq imdeni arqiteqturuli Zeglia Tavmoyrili, rom TiToeul
maTganTan didxans unda SeCerde da guldasmiT daaTvaliero. Nnevis prospeqti
imsaxurebs mTel films da ara erT gavlas.
Senobebi
roca Cven gvinda, kargad SevaTvalieroT adamianis saxe, Cven vcdilobT Sevxe-
doT mas rogorc pirdapir, ise profilSi da sami-meoTxediT Semobrunebuls.
zustad aseT daTvalierebas moiTxovs Senobac. arqiteqturuli obieqtis swori
Cveneba exmareba mayurebels, Cawvdes arqiteqtoris Canafiqrs. sworad unda
97
gakeTdes aqcenti nagebobis kompoziciis RirSesaniSnav elementebze, amas
mivaRwevT gadaRebisTvis saukeTeso droisa da wertilis SerCeviT. gansazRvruli
informaciiT datvirTul kadrSi simetriuli nageboba aRiqmeba swrafad da
advilad, anu mcire dro sWirdeba.
A
asimetriuli struqturis aRqma xdeba ufro nela, radgan gaaCnia meti informa-
ciuli datvirTva, Sesabamisad kadri unda iyos ufro xangrZlivi (drois mixedviT).
Tuki arqiteqturul nagebobaSi ritmi gamoxatulia sakmaod mkveTrad, xolo am
ritmis fsiqologiuri zemoqmedeba Zalze Zlieria, aRar aris saWiro misi
gaZliereba an xazgasma gadaRebis specialuri xerxebis saSualebiT.
magaliTad, Cven win aris sanktpeterburgis “stumris ezos” kolonada an
moskovSi, maneJis erTerTi mxare (arafasaduri). Mmayurebeli, romelic aTvaliere-
bas am Senobas realobaSi, Tavad gansazRvravs, ra dro unda dauTmos mis
daTvalierebas. Aam obieqtebis ekranze Cvenebisas ki, Cven vwyvetT, rogor
ganvsazRvroT aRqmisTvis saWiro dro. Mmayurebeli obieqts aRiqvams Cveni
TvalebiT.
Nneli panorama (Cvens magaliTSi) migviyvans garkveul monoturobamde. panora-
mis sworad SerCeuli siCqare xazs gausvams Senobis ritms, xolo panoramis
SeCereba _statika_ zustad ganisazRvreba ritmis SeCerebis kompoziciiT. Aamrigad,
mayurebeli, mihyveba ra kameras, swavlobs arqiteqturis sworad danaxvas.
viwyebT ra arqiteqturuli nagebobebis Cvenebas, Cven, pirvel rigSi, ganv-
sazRvravT kadrebis kompozicias da kompoziciuri gadawyvetilebidan gamomdinare,
varkvevT, gadaRebis romeli wertilidanaa ganaTebuli Senoba yvelaze ukeT.
magaliTad, Cven unda movuTxroT mayurebels klasikuri tipis saxlis arqiteqtu-
raze. aSkaraa, Cven unda vaCvenoT sasaxlis saerTo xedi imdagvarad, rom naTlad
gamoCndes Senobis simetria. Ees iqneba gadaRebis frontaluri wertili. amasTan
Senoba Zalze gawelilia horizontalSi da rogorRac uferul horizontalur
kompoziciasTan gvaqvs saqme, Tumca, Cven mainc ver gaveqceviT gadaRebis am
wertils, Tuki filmi miZRvnilia uSualod arqiteqturisadmi.
imisaTvis rom kadri gavalamazoT, gavxadoT igi kompoziciurad ufro gamom-
saxvelobiTi, unda gamoviyenoT pirveli xedis obieqtebi da detalebi, oRond
isini ar unda faravdnen ZiriTad Senobas. Ees SeiZleba iyos xeeTa totebi,
Sadrevnebi, yvavilnarebi da a.S. Senobis daTvalierebisas, roca virCevT gadaRebis
frontalur, gverdiT an ukana wertilebs, amavdroulad Cven unda CaviniSnoT,
Senobis romeli nawili drois ra monakveTSia ganaTebuli yvelaze ukeTesad.
98
Cveulebriv arqiteqturuli Zeglis daTvalierebas erTi dRe mainc sWirdeba.
zogjer SesaZlebelia, am Tu im Zeglis ori-sami Semadgeneli nawilis daTvaliere-
bisas, SevadginoT gadaRebis grafiki.
Tuki Cven gveqneba Canawerebi saukeTeso ganaTebis Sesaxeb, SevZlebT, produq-
tiulad gamoviyenoT yoveli dRe. M
da mainc raze unda gamaxvildes yuradReba gadaRebis dros?
Ppirvel rigSi, arasasurvelia moklefokusiani optikis gamoyeneba Senobis
gverdiTi wertilidan gadaRebisas. Ees optika sakmaod amaxinjebs nagebobis
kompozicias da cru warmodgenas uqmnis masze mayurebels (nax77). SevurCevT ra
momgebian ganaTebas Senobis erT-erT mxares, sasurvelia gadaviRoT Yyvela
saerTo, saSualo da msxvili xedi, raTa aRar mogviwios Senobis am nawilize
xelmeored muSaoba.
rogorc ukve iTqva, arqiteqtorebi aqtiurad iyeneben bunebrivi ganaTebis
SesaZleblobebs nagebobis moculobis formirebis, ritmis, saerTo kompoziciis
gamosavlenad da gamosakveTad. Suq-Crdili ki saukeTeso saSualebaa am miznebis
gansaxorcieleblad!
Senobis fasadis gadaRebisas ufro gamomsaxvelobiTi iqneba ganaTebis gverdi-
Ti, mcuravi mimarTuleba. Tu mze absoluturad Riaa, misi pirdapiri sxivebi
iZleva kaSkaSa anareklebsa da Rrma Crdilebs. roca mze anaTebs Rrublebs
miRmidan, maSin saxeze gvaqvs rbili, plastiuri naxati, romelic saukeTesoa
moculobis gamosavlenad. Mmzis mkveTr sinaTleze Crdilebi imdenad Rrmaa, rom
daCrdilul adgilebSi aRar aris sakmarisi saeqspozicio sinaTle fergadmoce-
misTvis. Cven eqspozicias vadgenT ganaTebuli adgilebis mixedviT, sinaTleSi
moqceuli kolonebis kedlebis sikaSkaSidan gamomdinare. xolo obieqtebi, Senobis
fragmentebi da detalebi, romlebic moqceullia CrdilSi, ver jdeba fotogra-
fiul sifarToveSi da Sesabamisad gankuTvnilia ferdamaxinjebisTvis. ra Tqma
unda, es arasasurveli faqtia, radgan amiT irRveva xuroTmoZRvris mier Seqmnili
arqiteqturuli saxe. Aaqedan gamomdinare mivdivarT daskvnamde, rom nagebobebi,
romlebic xasiaTdeba bevri feradi elementiT, sasurvelia, gadaviRoT mzis rbili
ganaTebis dros anu roca mze Rrublebs miRmaa (mze rZeSi).
Mmonoqromuli obieqtebis gadaReba mkveTri SuqCrdilebiT SesaZlebelia
rogorc mzis gverdiTi, mcuravi, aseve ukanagverdiTi da kontraJuruli ganaTebis
dros. mzis pirdapiri mdebareobisas (mze anaTebs kameris mxridan, gadaRebis
mimarTulebiT) mSvenivrad gamoiyureba Senobebi, romelTa kedlebic profilire-
bulia: aivnebi, naxevradkolonebi da a.S. Tanamedrove xuroTmoZRvrebi TavianT
SemoqmedebaSi aqtiurad iyeneben minas. Senobis kedlebi dafarulia minis filebiT,
romlebic erTmaneTisgan gamoyofilia betonis an metalis tixrebiT.
Mminis arekvladobis Tviseba sakmao saintereso, efeqtur Sedegs iZleva kadris
gamomsaxvelobiT gadawyvetaSi. gansakuTrebiT Tu gadaReba xdeba moZraobaSi, igi
acocxlebs minis kedlebs.
Aarc ise bevri arqiteqturuli Zegli uZlebs saRamos gadaRebebs _ siluetze
(silueturs). maT Sorisaa, pirvel rigSi, koSkebi, mravalsarTuliani saxlebi,
goTikuri taZrebi anu Senobebi, romlebsac gaaCniaT gamomsaxvelobiTi formebi,
sainteresod gamokveTili monaxazi.
dResdReobiT miRebulia saRamoobiT, RamiT arqiteqturuli Zeglebis ganaTeba
xelovnuri SuqiT. proJeqtorebiT ganaTebuli xelovnebis nimuSebi metad
efeqturad gamoiyureba. Tumca sinaTlis es nakadi umeteswilad sakmarisi ar aris
firis an matricis SuqmgrZnobelobisaTvis. Ggamonaklisia, Ria nacrisferi
Senobebi, ganaTebuli Zlieri proJeqtorebiT da TeTri feris saxlebi. Cven
miviRebT mSvenier Sedegs maTi gadaRebisas Ramis cis fonze.
Aamrigad, Cven SemogTavazeT mokle mimoxilva im xerxebisa, romelTa saSuale-
biT SegviZlia, vawarmooT gadaReba da miviRoT sasurveli Sedegi. ra Tqma unda,
operatoris profesiis srulfasovnad aTvisebisaTvis es sakmarisi ar aris. mTavari