Balsta un kustību aparāts

(pasīvā daļa)Līga Vainore

23.09.2015.

Anatomija ir zinātne, kas pēta ķermeņa formu, uzbūvi un attīstības likumsakarības

saistībā ar funkcijām.

Lai izprastu orgānu novietojumu un kustības, izmanto plaknes:◦Horizontālā plakne – dala ķermeni daļās, kas novietotas cita virs citas.

◦Frontālā plakne – dala ķermeni priekšpusē un mugurpusē.

◦Sagitālā plakne – dala ķermeni kreisajā un labajā pusē.

frontālā

horizontālā

sagitālā

Locītavās iespējamie kustību veidi

Fleksija/ekstenzija (hiperekstenzija)=saliekšana/atliekšana

Abdukcija/addukcija=atvilkšana/pievilkšana

Horizontāla abd./horizontāla add

Iekšēja/ārēja rotācija=griešana ap asi

Supinācija/pronācija = kustība starp apakšdelma kauliem

Laterofleksija=noliekšanās uz sāniem

Elevācija/depresija=plecu pacelšana/nolaišana

Protrakcija/retrakcija=plecu virzīšana uz priekšu/atpakaļ

Cirkumdukcija =apļošana

Abdukcija Addukcija

Cirkumdukcija

Fleksija Ekstenzija

Supinācija

Pronācija

MUGURKAULA ANATOMIJA

Mugurkauls

Kompleksa struktūra.

To veido 32-34 skriemeļi.

Kakla skriemeļi - 7Krūšu skriemeļi – 12Jostas skriemeļi – 5

Krustu skriemeļi – 5Astes skriemeļi - 3-5

Normāli frontālajā plaknē mugurkauls ir taisns.

Sagitālajā plaknē tas veido fizioloģiskos izliekumus

– lordozi (izliekums uz priekšu) un kifozi (izliekums

uz aizmuguri). Tam ir S burta forma.

Izliekumi veidojas pakāpeniski. Jaundzimušā mugurkaulam

nav kifozes un lordozes, ir t.s. primārais izliekums.

SAGITĀLĀ PLAKNE

FRONTĀLĀ PLAKNE

kakla

krūšu

jostas

krustu

astes 3-5

5

5

12

7

Lordoze – izliekums uz priekšu ir:◦ Kakla daļā

◦ Jostas daļā

◦ Astes daļā

Kifoze – izliekums uz aizmuguri ir:

◦ Krūšu daļā

◦ Krustu daļā

Fizioloģiskie izliekumi ir nepieciešami, lai:

• amortizētu, mazinātu triecienu uz galvas smadzenēm;

• kifoze palielina krūšu kurvja un iegurņa tilpumu.

Patoloģisks izliekums frontālā plaknē uz sāniem ir skolioze ( NAV NORMA!)

Iemesli:◦ Iedzimta

◦ Attīstās slimības rezultātā

◦ Dzīves laikā iegūta

◦ Ideopātiska (visbiežāk) – iemesls nav zināms.

Pakāpes 1 - 4.

4. pakāpe vissmagākā.

Mugurkaula funkcijas

1. Veido ķermeņa ass skeletu.

2. Aizsargā muguras smadzenes.

3. Piedalās ķemeņa kustībās.

Tipiska skriemeļa uzbūveĶermenis

Loks

Atvere (summējoties atverēm veidojas mugurkaula kanāls, kurā atrodas muguras smadzenes)

Izaugumi (smailie un sānu jeb šķērsizaugumi)

Augšējie/apakšējie locītavizaugumi.

a b c

Skriemeļu formas atkarībā no novietojuma mugurkaulā:

a – kakla daļā b - krūšu daļā c – jostas daļā

Kakla skriemeļu uzbūves īpatnības

Kopā 7

Izmēros vissīkākie.

Skriemeļu atvere liela.

Mazs ķermenis.

Smailais izaugums no 2.-6. skriemelim ir šķelts.

1. kakla skriemelis ( C1) 2. kakla skriemelis (C2)

4. kakla skriemelis ( C4) 7. kakla skriemelis (C7)

Atsevišķi aplūko 1., 2., 7. kakla skriemeli.

1. kakla skriemelis (atlants)

◦ Balsta galvaskausu

◦ Tam NAV ķermeņa

◦ Tam ir priekšējais, aizmugurējais loks – aizmugurējais loks ir lielāks.

◦ Divas sānu daļas (masas) – augšējā artikulē ar pakauša kaulu, apakšējā ar 2. kakla skriemeli.

◦ Cauri iet mugurkaula artērija.

2. Kakla skriemenis (ass skriemelis)

◦ Tam ir zobs – uz augšu vērsts izaugums, kas pēc izcelsmes ir atlanta ķermenis.

7. Kakla skriemelis

garš, nešķelts smailais izaugums.

Krūšu skriemeļu uzbūves īpatnības

Kopā 12

Tiem ir augšējās, apakšējās ribu bedrītes.

Smailie izaugumi ir gari un vērsti uz leju.

Jostas skriemeļu uzbūves īpatnības

Kopā 5

Masīvi, vislielākie, jo jānotur liels ķermeņa

svars.

Liels ķermenis.

Sānu izaugumi ir gari – tos uzskata par

neattīstītām vēdera ribām.

Smailais izaugums ir īss.

Krustu kauls

Tā skriemeļi sāk saaugt kopā ~ 15-16 g.v.

~25 g.v. ir izveidojies viens kauls – krustu kauls.

Tam ir trijstūra forma – izšķir virsotni un pamatni.

Tas artikulē ( veido locītavas) ar 5. jostas skriemeli, astes kaulu, iegurņa kauliem.

2 virsmas: ◦ priekšējā gluda, veido iegurņa mugurējo sienu.

◦ mugurējā, ar vairākām šķautnēm.

Abās virsmās ir 4 pāri atveru, pa kurām iznāk nervi ( nn.)

Tajā atrodas krustu kaula kanāls.

Sievietēm krustu kauls ir platāks, īsāks.

Astes kauls

Sastāv no 3-5 kopā saaugušiem

skriemeļiem.

Virzienā uz leju tas samazinās.

Mugurkaula savienojumi

Savienojumi, kas atrodas starp skriemeļu ķermeņiem:

1.Starpskriemeļu disks.

2.Priekšējā, mugurējā gareniskā saite – iet visa mugurkaula garumā.

Savienojumi starp skriemeļu lokiem:1.Starpskriemeļu locītavas (facet loc.)-veidojas starp augšējā skriemeļa apakšējo locītavizaugumu un zemākā skriemeļa augšējo locītavizaugumu.

2. Saites – dzeltenās (savieno skriemeļu lokus), īsās saites (smailo izaugumu starpsaite, sānu izaugumu starpsaite, virssmaiļu saites), skaustasaite (iet no kakla skriemeļu smailajiem izaugumiem uz pakauša kaulu).

Starpskriemeļu disksCentrā recekļains kodols – sastāv galvenokārt no H2O.

Apkārt šķiedrains gredzens.

Tie savieno blakus esošo skriemeļu ķermeņus.

Recekļainais kodols neļaujas saspiesties, tādēļ skriemeļi atrodas atstatus.

Tie pārvietojas pie kustībām.

Šķiedrainais gredzens pie kustībām saspiežas un veicina kustības.

Diska biezums nav vienāds. Tas palielinās virzienā no augšas uz leju. Visbiezākie tie ir jostas daļā.

Pie flexijas tie saspiežas, pie extenzijas spiediens uz tiem mazinās.

Tie ir elastīgi un tādēļ darbojas kā trieciena absorbētāji, amortizatori.

Dienas laikā, slodzes ietekmē, diski saplacinās, tādēļ novēro garuma atšķirību rītos un vakaros (1,5-2 cm).

Diski novecojot kļūst plānāki.

Diska trūce

Želejveida kodols nobīdās uz gredzena pusi, izspīlējas mugurkaula kanālā. Smagākos gadījumos diska apvalks var plīst.

Var tikt nospiestas nervu saknītes, rodas sāpes, var būt neiroloģiska simptomātika.

Ir vairākas pakāpes.

Visbiežāk rodas starp L4, L5, S1.

Ārstēšana konservatīva vai operatīva.

Kustības mugurkaulāFleksija, ekstenzija.

Laterofleksija.

Rotācija.

Cirkumdukcija.

Viskustīgākās daļas ir kakla, jostas daļas.

Krūšu daļa mazākkustīga, jo ribas ierobežo kustīgumu.

Mugurkauls kustas kā viena vienība.

Spiediena spēks uz jostas rajona starpskriemeļu diskiem dažādās

ķermeņa pozīcijās

Mugurkaula stāvoklis atkarībā no gulēšanas pozas un

spilvena augstuma

Smagumu celšana un pārvietošana

Rumpja skeletsrumpja kauli

Mugurkaula skriemeļi (32-34) un to savienojumi

Ribas (12 pāri)

Krūšu kauls

Krūšu kurvi veido krūšu kauls, ribas, krūšu

skriemeļi.

Tā dobumā ir: plaušas, sirds, barības vads,

traheja, lielie asinsvadi un nervi

(aizsargfunkcija).

Izmēri: vislielākais apkārtmērs ir 8. ribas

līmenī.

KRŪŠU KURVIS

Augšējā, to norobežo:

1. krūšu skriemelis.

1. ribu pāris.

Krūšu kaula rokturis.

Pa to iet barības

vads, traheja (

elpvads), asinsvadi

un nervi.

Apakšējā, to norobežo:

12. krūšu skriemelis.

11., 12. riba.

Krūšu kaula šķēpveida izaugums.

To aizklāj diafragma, kas atdala krūšu dobumu no vēdera dobuma.

Krūšu kauls – sastāv no 3 daļām, kas savienotas ar skrimšļaudiem (vecumā pārkaulojas).

Krūšu kaula augšējais gals - rokturis. Tas ir platāks un biezāks. Rokturaaugšējās malas centrā ir jūga ierobs, labā un kreisā atslēgas kaula ierobs, 1.ribu pāra ierobi.

Vidējā daļa - ķermenis, kas sašaurināsuz leju. Uz tā atrodas ribu ierobi.

Zobenveida (šķēpveida) izaugums. Pēc formas var būt ļoti daudzveidīgs. Pie tāar vienu galu piestiprinās vēderataisnais muskulis.

Ribas.

Kopā 12 pāri. Ribas iedala:

Īstās ribas no 1. -7. ribai. Tās ar skrimšļa palīdzību tiešipievienojas krūšu kaulam.

Neīstās ribas no 8. -12. ribai. Tiešu savienojumu ar krūšu kaulu neveido.

8., 9., 10. savienojas savā starpā un tad pievienojas 7.ribai.

11., 12. riba – brīvās, kustīgās ribas. Tās piestiprinās tikai pie mugurkaula skriemeļiem, beidzas vēdera muskulatūrā.

Ribas veido šādus savienojumus:

- ribas galviņa ar krūšu skriemeļa ribu

bedrīti ( 12 pāru)

- ribas pauguriņš ar krūšu skriemeļa

šķērsizaugumu ( 12 pāru)

- krūšu kaula un ribas skrimšļa locītavas.

Kustības ir nelielas un visās ribu locītavās

notiek vienlaicīgi.

IEELPA UN IZELPA

KAULS KĀ ORGĀNS

1.Kaula iekšējā uzbūve:

2.Kaulaudi

3.Skrimšļaudi

4.Saistaudi

5.Kaula smadzenes

6.Asinsvadi

7.Nervi

Kaulaudi sastāv no kaulu

šūnām – osteoblasti,

osteocīti, osteoklasti un

starpšūnu vielas.

Osteoblasti – jaunas kaulu šūnas, no tām veidojas nobriedušās kaulu šūnas – osteocīti. Osteoblasti aktīvi nepiedalās kaulu vielmaiņā. Pastiprināti tiek ražoti kaula augšanas laikā, arī kad kauls lauzts. Atrodas kaula plēves iekšējā kārtā.

Osteocīti – nobriedušas kaula šūnas. Tie aktīvi piedalās kaulu vielmaiņā. Atrodas kaula plātnītēs.

Osteoklasti – speciālas kaulu šūnas, kas noārda veco kaulvielu. Augošiem cilvēkiem noārda starpšūnu vielu no kaulu dobuma puses, paplašinot kaulu dobumus.

Atkarībā no tā, kā kaula plātnītes novietojas, izšķir kompakto ( blīvo) kaulvielu un poraino kaulvielu.

Osteona kanāls sakrīt ar spēka līniju. Osteoni izvietojas pretī balsta slodzei

uz kaulu.

SKRIMŠĻAUDI klāj visu locītavu virsmas un atrodas

augšanas zonās (epifizārās plātnītes) - augošiem

cilvēkiem. Augšanas zonās kauls aug GARUMĀ.

Skrimšļaudos nav asinsvadu un nervu.

SAISTAUDI veido kaula plēvi (periosteum). Kaula plēve klāj visus kaulus no ārpuses, izņemot vietas, kur atrodas loc. skrimšļi.

Tā ir dažus mm bieza, divslāņaina saistaudu plēve.

Kaula plēves ārējā slānī stiprinās muskuļu cīpslas, saites.

Kaula plēve satur daudz nervu galu, caur to kaulā ieiet asinsvadi.

Kauls aug resnumā ar kaula plēves palīdzību.

KAULU SKAITS

Cilvēkam ir ~ 206 kauli.

Ir pāra un nepāra kauli.

Kaulu skaits ir individuāli mainīgs (palīgkauliņi, šuvju kauliņi, kaulu att. anomālijas, skrimšļu pārkaulošanās.)

Bērniem kaulu skaits ir lielāks, jo nav saaugušas visas kaulu daļas.

Kaulus klasificē pēc ārējā izskata un formas

IR:

1. Garie kauli

2. Īsie kauli

3. Plakanie kauli

4. Jauktie kauli

5. Gaisu saturošie kauli

1. Garie kauliGarie jeb cauruļveida (stobrveida) kauli.

Tie ir ekstremitāšu kauli –augšdelma k., apakšdelma k., augšstilba k., apakšstilba k., delnas kauli ( plaukstā), pleznas kauli ( pēdā), pirkstu falangas.

Tiem ir proksimālā epifīze (gals, kas atrodas tuvāk ķermenim), diafīze(kaula vidusdaļa - ķermenis), distālā epifīze (gals, kas atrodas tālāk no ķermeņa).

2. Īsie kauli

Kauli ar vienādiem maziem izmēriem ( garums, platums, biezums.

Atrodas plaukstas pamatā un pēdas pamatā ( galvenā funkcija – amortizācija.)

3. Plakanie kauliPlāni, bet kaulu virsmas veido plašas muskuļu stiprināšanās vietas. Piemēram, lāpstiņa, krūšu kauls, iegurņa kauli.

4. Jauktie kauli

Tajos ir apkopotas vairākas pazīmes. Pieder mugurkaula skriemeļi ( skriemeļa ķermenis ir īsais kauls, bet izaugumi – plakanie kauli).

5. Gaisu saturošie kauli

Tajos ir dobumi – sīnusi. Piemēram, galvaskausā deguna blakusdobumi. Sīnusi darbojas kā skaņas rezonatori.

Kaula attīstība un augšanaSkeleta veidošanās sākas cilvēka embrionālās attīstības laikā.

Kauli aug garumā un platumā.

Kauls aug GARUMĀ ar epifizārā skrimšļa ( augšanas zonas) palīdzību. Diafīze pagarinās, skrimšļa šūnām pārkaulojoties ( ~ līdz 20 g. vec.)

Kauls aug RESNUMĀ ar kaula plēves palīdzību. Osteoblasti uzslāņo jaunu kaulvielas slāni, bet osteoklasti šķīdina kaulvielu un paplašina kaula dobumu.

Locītavas uzbūveLocītavās raksturīgie pamatelementi:

1. Locītavu virsmas (vismaz 2)

2. Locītavas skrimslis, kas nodrošina amortizāciju un samazina berzi.

3. no ārpuses apņem locītavas somiņa jeb kapsula (aizsargfunkcija un fiksē locītavu.) Kapsulas ārējā slānī stiprinās muskuļu cīpslas, iekšējā kārta ražo sinoviālo šķidrumu.

4. Locītavas dobums – hermētiski noslēgts un nesatur gaisu. Tajā atrodas sinoviālais šķidrums, kas baro locītavas skrimsli.

Locītavas palīgaparāti:

Saites, membrānas, sinoviālās somiņas, krokas, bārkstiņas (saistaudu).

Skrimšļu plātnītes, diski (skrimšļaudu).

Papildus kauli (kaulaudu).

Kaula plēve

Blīvā

kaulviela

Locītavas somiņas

ārējais slānis

Stiklveida skrimslis

Skrimšļa disks

Locītavas dobums

Locītavas somiņas iekšējais slānis

Locītavas somiņa

Porainā kaulviela

Locītavas palīgaparāti:

Saites, membrānas, sinoviālās

somiņas, krokas, bārkstiņas

(saistaudu).

Skrimšļu plātnītes, diski (skrimšļaudu).

Papildus kauli (kaulaudu).

Paldies par uzmanību!