SatursDirektoriRCK vstureKarogiAbsolventi:celtnieki, bvnieki,arhitekti,apbalvoti ar Triju Zvaigu ordeni, profesori, doktori,mkslinieki,aktieri,dzejnieki, rakstnieki,fotogrfi,RCT absolventi.

Direktori

DirektoriRgas Celtniecbas tehnikuma/koledas direktore no 1989. ldz 2008. gadam

Ludmila OKOLOVIA (1944. g. 20. okt.)2002. gad apbalvota ar Triju Zvaigu ordeni (V ira)Absolvjusi RPI 1970. gad. Tehnikum strd par nodaas vadtju no 1983.g.

DirektoriRgas vcu Amatnieku biedrbas skolas direktors no 1888. ldz 1909. g. Makss ERVINSKISViens no jgendstila aizscjiem Rg ir arhitekts Makss Gustavs Rihards ervinskis, Rgas vcu Amatnieku biedrbas skolas ilggadjais (1888.-1909.) direktors un Rgas 700 gadu Jubilejas izstdes projekta autors.

Makss Gustavs Rihards ervinskis piedzima 1859. gada 1.novembr (vecais stils) Tilzit (Austrumprsij), pou izcelsmes muinieku imen, mira 1909. gada 12. jlij Stokholm.

RCK vsture

RCK vsture

RCK vstureRgas vcu Amatnieku biedrbas skola (1872-1912)Rgas pilstas Amatnieku skola (1913-1926)Rgas pilstas Amatnieku skola, tehnikums (1926-1941)Rgas Valsts vakara skola, tehnikums (1941-1944)Rgas Bvniecbas tehnikums (1946-1957)Rgas Celtniecbas tehnikums (1957-1995)Rgas Celtniecbas koleda no 1995.g.

RCK vsture (statistisk informcija)No 1872. 1946. gadam mcjs vairk k 30000 audzku (nav arhvos uzskaites, kas absolvjui)

No 1947. - 2011. gadam absolvja 23167 audzku, studentu

1913./14/ m.g. strdja 58 skolotji, t.sk. 56 vriei (96,5%) un 2 sievietes (3,5%)

2010.g. 2.janvra atskait RCK strdja 70 skolotji, t.sk. 22 vriei (31,4%) un 48 sievietes (68,6%)

RCK vsture

Tagadjais Rgas Centra daiamatniecbas pamatskolas nams Aspazijas bulvr 34, (bij. Tetra bulv. 11) celts 1876.gad pc Johana Daniela. Felsko (1813.-1902.g.) projekta. ka ir bijusi Rgas vcu Amatu biedrbas paums ldz pat 1936.gadam, ar Rgas Vcu pilsou biedrbas paums ldz 1939.gadam. Vlk ku apdzvoja dadas mcbu un administratvs iestdes. Pagju gadsimta 20. un 30. gados tur darbojs vl vairkas mcbu iestdes: E. G. Binca relskola, pilstas 4. vcu pamatskola. aj nam bija bvmaterilu f-kas un bvfirmas "Paul Boehm" kantoris, V. Grabovska konditoreja un kafejnca, dienu veikals "Jutters" (koerdieni) un daas tirgotavas, t.sk. P. Rumpes veas un galantrijas veikals. Pc 2. pasaules kara nam darbojs Starpskolu mcbu raoanas kombints, krievu pamatskola. Msu diens aj k izvietota Rgas Centra daiamatniecbas pamatskola.

Skolas pirmais nams Aspzijas bulvr 34, Rg.

RCK vstureRgas Bvniecbas tehnikuma nams (Kr. Valdemra iela 23, bij. M. Gorkija iela)

aj nam no 1946. ldz 1957. gadam darbojs Rgas Bvniecbas tehnikums. Pckara period nam bija ar Latvijas PSR Celtniecbas ministrija. Nams celts 1903. gad pc arhitektu biroja ls un efels un Berlnes arhitekta A.Gzekes projekta.kai izmantoti gan vcu, gan renesanses, gan jgenstila dekoratvie motvi. Pagju gadsimta beigs pasa uz pagalmu slgta un tur ierkota kafeinca, k ar nams prveidots par viesncu rekonstrukcijas otr krta pabeigta 2006. gad.

RCK vsture

Rgas Celtniecbas tehnikuma/koledas nams (Gaizia iela 3 ) ka celta 1910.-12. gados pc R.mlinga arhitektu biroja projekta arhitekts Nikolajs Nords. Skolas ka ir Rgas pilstas paums ldz 2009. gadam tagad valsts.No 1912. gada ldz 1. pasaules karam un pckara period tur darbojs Rgas pilstas amatniecbas skola bet no 1926. gada ldz 1943. gadam jau k Rgas pilstas amatnieku skola, tehnikums. Valsts neatkarbas gados k darbojs ar Rgas pilstas 4. vidusskola (vlk imnzija 1919-1934. gsdos). k darbojusies ar pilstas 28. latvieu pamatskola (20. gadu skum), pilstas ebreju vidusskola (20. gadu skum), Tautas augstskola (20. gadu skum). Divdesmitajos gados tur atrads ar pilstas res valde.

RCK vsture

erbonim ir apaa forma un tas veidots zemciln. Kompozcijas centr izkrtota lauta, zem ts cirkulis ar mksliniekiem raksturgo paleti krsu jaukanai. Mintos rkus ieskauj ozola un vnogu lapu vtnes, kas papildintas ar dadiem citiem simboliskiem atribtiem. Neprprotami visas s simbolisks zmes saistmas ar amatniekiem raksturgo profesionlo prasmi. rboa centr, izcelto Seno Grieu lautu (liru), kas traktta nedaudz stilizti, pieirot arhitektoniskus elementus (stgu viet kolonna, kas vainagojas ar pci) iespjams vartu saistt ar dziedanas kori Sangerkreis, kura loceki bija dadu amatu zei. 1865. gada 7. jnij Literri praktisko pilsou apvienba pieem stattus un nolma apvienoties ar kori Sangerkreis.

RCK vsture

Rgas celtniecbas tehnikuma 1992.gada logo autore foto mksliniece Zenta Dzidzivinska. Logo ir trsstra prizma ar burtiem RCT (Rgas Celtniecbas Tehnikums) un skaitli 1872 (dibinanas gads). Logo gaii zil krs.

Rgas Celtniecbas Koledas 1996.gada logo autors RCK Restaurcijas nodaas vadtjs ris Strauti.

Karogi

Rgas pilstas Amatnieku skolas un tehnikuma karogs izgatavots 1938.gad un glabjs pie biju tehnikuma darbinieka Augusta Meldrja no 1945.-1992.g.apra beigm, kur to nodeva Latvijas Kultras fondam (1992.-1998.g.). Tagad is karogs glabjas Rgas Celtniecbas koleda audzinanas da 218.kabinet.

Karogi

Padomju Savienbas laikos skolu karogiem obligti bija jbt sarkan krs ar Latvijas PSR erboni (valsts iestdm) un devzi Visu zemju proletriei, savienojoties! padarbba tika liegta. Tds ar ir Rgas Celtniecbas tehnikuma (1957. 1991.g.) karogs. Karogs glabjas RCK audzinanas da.

Karogi

Rgas Celtniecbas tehnikuma (RCT) karogu izgatavoja Latvijas tetra darbinieku savienbas raoanas kombints un iesvtja Rg, Sv. Ja baznc 1992.g. 4.aprl prvests Jnis Liepi. Baznc to ienesa RCT audzki: Sandra Brtniece, Kristne Kavia (Novicka), Juris Stanulns, Sandis varcs. Karogs glabjas RCK audzinanas da.

Karogi

. ` Rgas Jzus Evanliski luterisks draudzes baznc 2011.gada 21. decembr mctjs Erberts Bike iesvtja Rgas Celtniecbas koledas karogu, kuru darinja tekstila mksliniece Ausma Apa 2006.gad.

Karogu iesvtanai baznc ienesa koledas audzki, studenti: Bruno Bitaitis (Arh-45m gr.), Andrejs Bakradze (CL-43 gr.), Uldis Senkns (CL-42 gr.), Jnis Brzi(Arh-41 gr.) Jnis Tolpeikovs (R-2 gr.). Artrs Stavro (K-33 gr.), Jnis Junkers (Karh-3).

Celtnieki, bvnieki

Mcjs no 1974./78. gadam Celtniecbas tehnikum, 1993.gad absolvja eningradas Dzelzcea transporta inenieru instittu ineniera ekonomista diploms. Ldz 2011.gadam bija bvfirmas PBLC prezidents. Vitlijs APLINSKIS (01.07.1959.g.)

Celtnieki, bvnieki

Absolvjis Rgas Celtniecbas tehnikumu 1987.gad. Tagad strd Liepj, SIA MIG Holding valdes loceklis. Via vadb renovtas kas Liepj Speri, tirdzniecbas nams, u.c. I.Kesenfelds no 2007.gada Liepjas pilstas domes deputts. Ivars KESENFELDS (07.01.1945.g.)

Celtnieki, bvnieki

Beidzis Rgas vcu amatnieku skolu. L.Neiburgs nodibinjis savu firmu. Uzclis vairkas kas:Rgas P.Stradia klnisko slimncu, Latvijas Finanu ministrijas ku, Vienbas namu Daugavpil, u.c.

Apbalvots (1934.g) ar Trs Zvaigu ordeni (III ira). Ludvigs NEIBURGS(1871. 1948.g.)

Celtnieki, bvnieki

Beidzis Celtniecbas tehnikumu 1971.gad, absolvjis Rgas Politehnisko instittu (tagad RTU) 1984.gad.

No 2006.gada strd par izpildu direktoru un no 2011.gada ievlts par Latvijas Bvniecbas Asocicijas prezidentu Mrcis NIKOLJEVS

Celtnieki, bvnieki

Beidzis Bvniecbas tehnikumu 1953.gad.Absolvjis Maskavas Inenierceltniecbas instittu 1958.gad Beidzamos gadus strdjis:- Latvijas PSR Ministru padom (1988. 90. g.) par prieksdtja vietnieku;- no 1996. 2008. gadam bvfirmas PBLC prezidents;- no 1996. 97. Latvijas Bvnieku Asocicijas pirmais prezidents.

Jnis LANCERS (20.10.1933.g.)

Celtnieki, bvnieki

Atis MELNGALVIS MELGALVIS (23.07.1940.g.)Celtniecbas tehnikumu absolvja 1981.gad.No 1971. 1980.gadam A.Melngalvis Melgalvis bija Bvdarbu vadtjs:-Dzemdbu nams Miera iel;-Gaiezers klniskaj slimnc;-Latvijas Onkoloiskais centrs u.c.

Celtnieki, bvnieki

Tlivaldis KEIVS (22.12.1939.g.)Beidza Celtniecbas tehnikumu 1958.gad bet 1967.gad absolvja Rgas Politehnisko instittu (tagad RTU) k inenieris-celtnieks.T.Keivs 1998.gad sastdja krievu-latvieu celtniecbas terminu vrdncu (aptuveni 41000 termini).Tagad T.Keivs strd VAS Valsts nekustamie paumi k projektu vadtjs.

Celtnieki, bvnieki

Egons SLDE (1929. 2001.)Mcjies Bvniecbas tehnikum no 1945. 1949.gadam. Absolvjis Harkovas Automobiu un ceu instittu 1954.gad.Strdjis par Rgas pilstas Izpildu komitejas prieksdtja vietnieku, prieksdtju (1962. 69.g.), Latvijas PSR autotransporta un oseju ministru (1969. 88.g.)

Celtnieki, bvnieki

Jzeps STRES (1935. 2008.) Absolvja Celtniecbas tehnikumu 1966.gad. J.Stres ir etru (1967. 1980.g.) sasaukumu Latvijas PSR Augstks Padomes deputts.PSRS Socilistiskaj Darba Varoa nosaukums pieirts 1967.g.J.Strea nozmgks bves: - Rgas 7.vidusskolas jaunie korpusi ar peldbaseinu (Bruinieku iel 24a); - dens sku stacija Daugava (Bauskas iel 209, Rg); - Jras transporta vadbas centra ka (Meldru iel 3, Rg) u.c.

Celtnieki, bvnieki

Tehnikumu vi absolvja 1964. gad. Vlk izgltbu Gendijs Veda turpinja Latvijas Lauksaimniecbas akadmijas Celtniecbas fakultt, kuru absolvja 1984. gad. Vadja bvniecbu:RAF Jelgav, administr. kor. Unibanka (tagad Sebbanka) Valdlauos u.c.

Gendijs VEDA (1944. g.28. sept.)

Arhitekti

Inese AIZSTRAUTA Beigusi 1976.gad arhitektras nodau Celtniecbas tehnikum un 1984.gada Rgas Politehnisko instittu (tagad RTU), iegstot arhitekta diplomu. Strdja par Jrmalas pilstas galveno arhitekti bet no 2004. 08.g. Jrmalas Domes deputte, 2005. 07.g pilstas mrs Inese Aizstrauta sveic RCT 1965. gada absolventu Leondu Tugaevu via portretu foto izstd, Sv.Pterbaznc 2009. gada mart.

Arhitekts pedagogs

Aleksandrs BIRZENIEKS (1893.-1980.g.) A.Birznieks Strdjis par pedagogu Rgas pilstas Amatniecbas skol, tehnikum.Projektjis dadas celtnes un interjerus:- Raia kapu vrtus;- Latvijas zli Tautu Savienbas pil, env;- Dzintaru koncertzli.Pc A.Birznieka projekta uzcelti piemineki pirm Pasaules kar krituajiem Babt, Daugavpil, Krustpil, Tirz, latvieu Strlniekiem Tart, piemias komplekss revolucionriem Matsa kapos Rg (1960.g. ldzautors)

Arhitekti

Georgs BAUMANIS (1936. 1999.g.) Ar izcilbu 1955.gad beidzis Bvniecbas tehnikumu un 1961.g. absolvjis Rgas Politehnisko instittu (tagad RTU) Celtniecbas fakulttes Arhitektu nodau. No 1970. 82. ir Rgas pilstas galvenais mkslinieks.G.Baumanis ir Dziesmu svtku simtgadei veltt Viestura drz skulpturl ansamba arhitektonisks daas autors. Projektjis interjerus kafejncm Pt vjii Rga, Vna pagrabs, Ptergailis, veikalam Sakta u.c.

Apbalvoti ar Triju Zvaigu ordeni

Andrejs EGLTIS (1912. 2006.g.) Absolvjis pilstas Amatnieku skolu, tehnikumu 1935.g elektrotehnikas nodau. A.Egltis 1945.gad emigrjis uz Zviedriju. Nodibinjis Latvieu nacionlo fondu, bijis t vadtjs. 1998.gad atgriezies Latvij. Izdevis dzejou krjumus. Otr Pasaules kara traisks izjtas atainotas pom Dievs, Tava zeme deg! (1943.g.) to komponjusi Lcija Garta (1944.g.) B.Skulte (1945.g.) T.eni (1951.g.) Apbalvots ar Triju Zvaigu ordeni (IV ira).

Apbalvoti ar Triju Zvaigu ordeni

Beidzis Celtniecbas tehnikumu (1959.g.), Rgas Politehnisko instittu (tagad RTU) 1970.gad. Ievlts Latvijas Republikas Augstkaj padom, bijis ts prieksdtjs (1990. - 93.g.). Ievlts Latvijas Republikas 5., 6. un 7.Saeim. Bijis 5. Saeimas prieksdtjs. Latvijas Republikas Satiksmes ministrs. Apbalvots ar II iras Triju Zvaigu ordeni (1995.g.)Anatolijs GORBUNOVS (10.02.1942.g.)

Apbalvoti ar Triju Zvaigu ordeni

Mcjies Bvniecbas tehnikum no 1950. 55. gadam, absolvjis Latvijas Valsts Fizisks kultras instittu 1961.gad.Romas Olimpisko spu (1960.g.) Sudraba medaas ieguvjs.

C.Ozers 1998.gad apbalvots ar Triju Zvaigu ordea zelta goda zmi. Cezars OZERS (11.02.1937.g.)

Apbalvoti ar Triju Zvaigu ordeni

Mcjies vcu amatnieku skol no 1902. 1906. g. iegdams specialitti tehniskais rastjs. Viens no Dailes tetra dibintjiem (1920.g.) tetra mkslinieciskais vadtjs (ldz 1964.g.) E.Smiis apbalvots ar:- Triju Zvaigu ordeni 1926.g. (IV ira),Triju Zvaigu ordeni 1937.g. (III ira),PSRS Valsts prmiju 1947.g.;- PSRS Tautas skatuves mkslinieks 1948.g.Eduards SMIIS (1886. 1966.g.)

Profesori, doktori

O.Buka 1939.gad scis mcties Rgas Amatnieku skol, tehnikum, bet kara laik 1945.g. prcelts uz Rgas Politehnikumu, kuru 1946.g. absolvja k teicamnieks. Absolvjis Latvijas Valsts Universittes Arhitektras nodau 1952.gad. Ar 1966.gadu sk strdt Rgas Politehniskaj Institt (tagad RTU). Profesora grdu iegst 1986.g. un Valsts emiritto zintnieka inenierzintn 2004.gad. O.Buka no 1957.gada ir Latvijas Arhitektu Savienbas biedrs.Pieirts Latvijas PSR Nopelniem bagtkais arhitekts 1985.gad.Oerts BUKA (1925. 2010.g.)

Profesori, doktori

Mcjies Rgas Bvniecbas tehnikum no 1952. 56.g. Absolvjis Rgas Politehnisk institta Celtniecbas fakultti 1961.gad.

No 1961.g. strd RPI (tagad RTU). No 1999.-2011. gadam - rektors. Profesors no 1983.gada. I.Knta ptjumi cietvielu mehnik, biomehnik, kompozto materilu mehnik un bioloisku audu mehnik.

Publicjis vairk k 200 zintnisku rakstu, 3 monogrfijas, 6 patenti. Ivars KNTS (17.09.1938.g.)

Sportisti

Beidzis Celtniecbas koledas vidusskolu 2001.g., absolvjis Rgas Tehnisks Universittes bvineniera fakultti 2005.gad bvinenieris.

Labkie sasniegumi vieglatltikas sport:- vienpadsmitkrtjs Latvijas empions;- trskrtjs Latvijas II Olimpides empions;- etrkrtjs Pasaules nedzirdgo un vjdzirdgo empions;- 110 metru barjerkriean (14.44.sek.) Pasaules nedzirdgo un vjdzirdgo rekordists. Mris GRNI (07.07.1981.g.)

Sportisti

Ivans KUZECOVS (14.02.1941.g.) Pabeidzis Celtniecbas tehnikumu 1960.gad iegdams bvmanu tehnia mehnia specialitti. 1970.gad absolvjis eingradas Dzelzcea transporta inenieru instittu.

Vairk k 40 gadus strd Rgas Celtniecbas koled par bvmehanizcijas pasniedzju, lektoru.

I .Kuzecova hobijs sports. Pasaules Olimpid veterniem (2002.g. Melnburn) izcnjis Latvijas komandas sastv divas bronzas medaas klasiskaj un pludmales volejbol.

Sportisti

Valdis VALTERS (04.08.1957.g.) Beidzis Celtniecbas tehnikumu 1977. gad un absolvjis Rgas Politehnisko instittu 1988. gad. Pasaules empions (1982g.) divkrtjs Eiropas empions (1981., 1985.g.) basketbol.

Sportisti

Beigusi Celtniecbas tehnikumu 1976. g. un absolvjusi Latvijas Universitti 2002. gad. Eiropas Junioru (1971.g.) Pasaules (1974.g.) sudraba medaas ieguvja volejbol.

Ilonda DREIMANE (STRAZDA) (03.06.1951.g.)

Mkslinieks - pedagogs

Pedagogs Rgas vcu Amatnieku skol no 1909. 15.gadamGleznotjs, ilustrators. Gleznojis simboliski alegoriskas kompozcijas par mitoloiskm un vsturiskm tmm.

B.Borherts Pterburgas mkslas akadmij samis zelta medau par gleznu Judte ar Oloferna galvu (1885.g.)

Bernhrds Kristins Karls BORHERTS (1863. 1945.g.)

Mkslinieki

Ansis CRULIS (1883. 1942.g.) Beidzis vcu Amatnieku skolu 1902.g. Izstds piedaljies kop 1907.g. Pc A.Crua metiem izgatavoti:- mbeu komplekti Latv. Lauksaimniecbas kamerai Jelgav;- intarsiju panno Latvijas zlei Tautu Savienbas pil env;- kalti Rgas Pils vrti;- pirm Latvijas pastmarka 1918.g.;- interjers Rgas pils stu akreditanas zlei u.c.Apbalvots ar Atzinbas krustu 1938.g. u.c. godalgm.

Mkslinieki

Mcjies vcu Amatniecbas skol no 1881. 83.g. Beidzis Pterburgas Mkslas akadmiju.Bijis Pterburgas latvieu mkslinieku Ris pirmais vadtjs.dams ALKSNIS (1864. 1897.g.) 1896.gad .Alksnis kop ar J.Rozentlu, V.Purvti, J.Volteru veidojis albmu, ko Rgas Latvieu biedrba dvinjusi Krievijas caram.

Mkslinieki

Apmekljis zmanas kursus vcu Amatnieku skol 1888.g. Absolvjis Pterburgas Mkslas akadmiju 1894.g. Latvieu gleznotjs, Latvijas sadzves anra glezniecbas nacionlo tradciju izveidotjs un viens no ievrojamkajiem latvieu portretistiem. Gleznojis: No bazncas 1894.g., No kapstas 1895.g., V.Purva portrets 1897.g., dziedtjas M.Vgneres Grnbergas portrets 1916.g. un daudzas, daudzas citas. Janis ROZENTLS (1866. 1916.g.)

Mkslinieki

Mcjies Rgas vcu Amatniecbas biedrbas skol, k ar pie mksliniekiem B.Dzea, J.Kugas, A.Cimermaa (1908.1911.g.) un J.Madernieka studij (1911. 1913.g.). Voldemrs IRBE (1893.-1944.)

Aktieri

Mcjies vcu Amatnieku skol ap 1873.gadu.K.Brvnieks spljis tetros: .Alunna grup, Rgas Latvieu tetr (1888. 99.g.), Jaunaj Latvieu tetr (1902. 1905.g.)

No 1891.g. vairakkrt bijis reisors Liepj, viesojies Maskav, Trbat, Helsinkos. Viens no laikraksta Dienas lapa dibintjiem un akcionriem.

Krlis BRVNIEKS (1854. 1934.g.)

AktieriAbsolvjis Bvniecbas tehnikumu 1951.g.

Beidzis Latvijas Valsts konservatoriju 1955.g.

No 1955. 95.g. Operetes tetra solists. Galvenajs loms Havajas pue, Siksprnis, Marica, Vestsaidas ststs, Ezermalas krokodils u.c.

RAMONS KEPE (07.10.1932.g.)

Aktieri

Andris DZENIS (02.02.1983.g.) Absolvjis koledu 2006.gad, iegstot arhitekta palga specialitti. No 2001.gada itrists mzikas grup Autobuss debess.Grupa izpilda I.Kalnia, k ar pau sacertas dziesmas. Kop ar grupu ierakstjis piecus albmus, koncertjis daudzs Latvijas pilsts, k ar ASV, Somij, Vcij.

Dzejnieki, rakstnieki

Gunrs PRIEDE (1928. 2000.g.) Celtniecbas tehnikuma arhitektras skolotjs (1957. 1960.)Sarakstjis daudzas lugas, t.sk. Jaunk bra vasara, Normunda meitene, Vikas pirm balle u.t.t.

Savs lugs izmantojis tehnikuma jaunieu sadzvi, mcbas. Bijis grupas audzintjs .

Dzejnieki, rakstnieki

Meinhards RUDZTIS (1910. 1966.g.) Darbojies neleglaj revolucionraj kustb. Publicties sk no 1926.g. Dzejou krjumi: Vrs ar basm kjm- 1931.g., Tora iela Rga 1934., Dzimt zeme 1946.g., Rga, es mlu Tevi 1966.g. u.c. Padomju dzejnieks Latvijas PSR Rakstnieku Savienb uzemts 1940.g.

Fotofrfi

Ilgvars GRADOVSKIS (11.02.1944.g.)Absolvjis Celtniecbas tehnikumu 1964.gad.

Ar fotografanu nodarbojas kop 1971.g.

No 1973.g. ir Rgas vstures un Kuniecbas muzeja fotogrfs.

Nodarbojas ar amatierkino.

1996.g. uzemts par biedru Latvijas Profesionlo fotogrfu asocicij.

Amatnieku sk. absolvents

Aleksandrs APSTIS (1907. 1989.g.) Beidzis pilstas Amatnieku skolu, tehnikumu 1930.g.Nodibina 1933.g. uzmumu A.Apstis un F.ukovskis, kas izgatavo radiouztvrjudetaas. Pc uzmuma nacionalizcijas 1940.g. jauns nosaukums Radiotehnika bijis t direktors. A.Apstis konstrujis radioapartus, raoti reproduktori, pastiprintji. Latvijas PSR Nopelniem bagtais Zintnes un tehnikas darbinieks (1948.g.)

RCT absolventi

Juris Zle un Ingolfs Zle 1963. gad absolvjui Rgas Celtniecbas tehnikumu iegstot pilstas gzes saimniecbas tehnia specialitti. Tagad pensionri.Juris un Ingolfs - dvu bri, paldzot dliem Jurim, Edgaram un mazdlam Tomam uzbv tksto gadu vec Vikingu kua preczu kopiju, ko pa jru 2009. gad transportja uz Norviju Zle Juris un Ingolfs

RCT absolventsPjotrs MALIEVS (08.07.1950.g.)No 1998. gada ska strdt Rgas Celtniecbas koled par mcbu prakses skolotju.

Paralli darbam mcjs Rgas Celtniecbas tehnikuma rpniecbas un civilo ku celtniecbas specilist, kuru beidza 1984. gad.

Paralli darbam 1992. gad absolvja Latvijas Valsts Universitti, iegstot kvalifikciju - eogrfs, eogrfijas skolotjs.

RCT absolvents

Romns AUNI (27.08.1937.g.) Pc Rgas 18. pamatskolas beiganas iestjs Rgas Bvniecbas tehnikum, absolvjot to 1956. gad iegstot rpniecbas un civilo ku celtniecbas tehnia specialitti. Rgas Politehniskais institts absolvts 1966. gad k bvinenieris. Latvijas Bvinenieru Savienbas izpilddirektors

RCT absolvents

Aivars CAUNE (04.03.1951.g.)Rgas Celtniecbas tehnikumu absolvja 1972. gad ar sarkano-teicamnieka diplomu iegstot rpniecbas un civilo ku celtnieka tehnia specialittiNo 2006. gada ir Latvijas Bvinenieru Savienbas valdes loceklis, no 2010. g. LR Satversmes tiesas izpilddirektors.

RCT absolvents

Sergejs MEIEROVICS (08.12.1940.g.)

S. Meierovics 1959. gad, kop ar Anatoliju Gorbunovu, absolvja Rgas Celtniecbas tehnikumu. Jsu sapnis: Pie mums nekas nenotiek piemineku atjaunoan, seno Vecrgas ku atdzvinan. Esmu to visu aprakstjis, nofotografjis un aizstjis uz UNESKO.

Amatnieku sk. audzknis

Augusts BIJA (1872.-1957.g.)

Augusts BIJA dzimis 1872. gada 27. novembr Rgas Jrmal, Asaros 1957. gada 7. aprl Brisel, tlnieks. Mcjies Rgas Vcu amatniecbas biedrbas skol, mkslas amatniecbas skol Kristinij (Norvij, 1897.g.) un Karalauos pie medau mkslinieka I.Trondsena. Beidzis Briseles Karalisko mkslas akadmiju (1900.g.). Beijas karaa rotkalis.

Paldies par uzmanbu!Grmatas sastdtji:Jevgenijs POEVOJS ( tlr. 26201690 )Ludmila JEROVA ( tlr. 28265952 )

****