no taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei eiropā un latvijā
DESCRIPTION
No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā. Mārtiņš Zemītis Eiropas Komisijas ekonomists ES Māja, 2014.gada 3.aprīlis. Prezentācijas struktūra. Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei Ekonomikas un finanšu sakārtošana - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei
Eiropā un Latvijā
Mārtiņš ZemītisEiropas Komisijas ekonomists
ES Māja, 2014.gada 3.aprīlis
Prezentācijas struktūra Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei
Ekonomikas un finanšu sakārtošana Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+)
Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana
Latvijas mācības Eiropai Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās
Dziļa parādu krīze visā Eiropā…
… noveda pie bažām par eiro stabilitāti
… un ļoti dziļas ekonomiskās krīzes
Krīze smagi skāra Latviju, bet šobrīd vērojama atgūšanās
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Igaunija
Latvija
Lietuva
IKP gada izaugsme, %
'14p '15p
Izaugsmes modelis: patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām ir eksports
Avots: CSP, Swedbank prognozes
-50
-25
0
25
50
2005 2007 2009 2011 2013
Eksporta, mājsamniecību patēriņa un investīciju gada izaugsme,%
Investīcijas pamatkapitālāEksportsMājsamniecību patēriņš
'14p '15p
Krīzes sekas: bezdarbs, īpaši jauniešu
Jauniešu bezdarbs
Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50%
Austrijā un Vācijā < 10%
Latvijā: ap 20%
Eiropas Savienības atbilde uz krīzi:
• Ciešāka sadarbība un uzraudzība• Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības
politika• Kreditēšanas atjaunošana• Izaugsmes un konkurētspējas
atbalstīšana• Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu
vidū• Publiskās pārvaldes modernizēšana
Ciešāka sadarbība un uzraudzībadalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā
Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās
Reformu kalendārs
Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu
Eiropas pusgads Nacionālais pusgads
Parāda un deficīta sliekšņi (no IKP)
60%
3%
Valstu parādi stabilizējas
Eiropas Komisijas lielākie veikumi
• Eiropas Semestris: ekonomikas uzraudzība• ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un
ekonomikai• Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda
drošībā; banku pašu atbildība• Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?• Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas
samazināšana• Vides un klimata izmaiņu samazināšana
Stratēģijas Eiropa2020 mērķi
• ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt:
• Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai
Eiropa2020 prioritātes
Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem
Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām
Eiropa2020 mērķi
• 75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012)).
• Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni - 14,3% (2013))
• Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas
EK RekomendācijasIkgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas
- Izstrādā Eiropas Komisija
- Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē
- Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes
Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.
• - Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu• - Pilnveidot profesionālo izglītību• - Uzlabot karjeras konsultācijas• - Ieviest garantiju jauniešiem• - Veidot prakses vietas
Rekomendācija Nr.3
DAĻĒJI
IZPILDĪTA!
• - Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām
• - Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū• - Reformēt sociālo palīdzību
Rekomendācija Nr.4
DAĻĒJI
IZPILDĪTA!
• - Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā• - Reformēt akreditācijas sistēmu• - Samazināt augstskolu skaitu• - Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un
pasniedzējiem• - Izvērtēt & modernizēt zinātni
Rekomendācija Nr.5
NAV IZPILDĪTA!
Vienota programma izglītībai,jaunatnei un sportam (2014-2020)
ERASMUS +
Jaunatne darbībā
Starptautiskās augstākās izglītības
programmas:
Erasmus Mundus, Tempus, Alfa,
Edulink,divpusējās
programmas
Mūžizglī-tības
programma:
GrundtvigErasmusLeonardoComenius
TagadIepriekš
Erasmus+
1.Individuālā
mācību mobilitāte
3.Atbalsts politikas refomām
2.Sadarbība inovācijām un labās prakses
apmaiņai
Konkrētas darbības:
• Jean Monnet
• Sports
Erasmus+: vienkāršāka struktūra
Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc?
»Darbavietas ir, taču jauniešiem ir nepietiekamas prasmes un zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām
»Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm
»Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija
»Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājums un IKT potenciāls
»Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība
»Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi
Mērķi (2014-2020)Kopējais budžets 14,7 miljardi eiro
Pavisam mobilitātes iespējas Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku
Augstākā izglītība Aptuveni 2 miljoni studentu
Arodizglītības studenti Aptuveni 650 000 studentu
Darbinieku mobilitāte Aptuveni 800 000 pasniedzēju, skolotāju, izglītības darbinieku un personu, kas strādā ar jauniešiem
Brīvprātīgo un jauniešu apmaiņas programmas
Vairāk nekā 500 000 jauniešu
Studiju kredīta garantiju programma maģistra grāda iegūšanai
Aptuveni 200 000 studentu
Kopīgās maģistra grāda studijas Vairāk nekā 25 000 studentu
ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR
+ lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR
Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?
Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem
Eiro ieviešana• Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu• Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm)• Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam• Stabilitāte un drošība krīzes periodā• Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai• Lētāki kredīti• Lata devalvācijas rēga beigas• Eiro nenozīmē identitātes zudumu• Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots• Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija"• Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju• Valsts kredītreitinga paaugstināšana
Emigrācija
Sociālā noslāņošanās37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa26% dzīvo nabadzībā
0
10
20
30
40
LV ES PT EL BG RO UK
EE LT IT CY PL
ES28 FR H
R DE
DK LU AT MT
HU BE FI NL
SK CZ
SE SI
Džini koeficients 2011.gadā (ienākumu nevienlīdzība)
0
2
4
6
8
10
Uzņēmēj-darbība
Darba tirgus
Nodokļu politika
Finanšu tirgi
Ārējā tirdzniecība
Izglītība
Pārvaldība
Infrastruktūra
Loģistika
Inovācijas
Baltijas jūras reģiona indekss 2013, Latvija un reģiona vidējais
Reģiona vidējais LatvijaAvots: Swedbank
Konkurētspēja
Pusmūža krīze: sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats
+14pp
+16pp
+18pp
30
35
40
45
50
55
60
65
70
75
1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012
IKP uz iedzīvotāju, % no ES28 (pēc pirktspējas paritātes)
Igaunija*
Latvija
Lietuva
Avots: Eurostat, Swedbank aprēķini
2012.gadssalīdzinājumā ar
2004.gadu
* Swedbank koriģētās laika rindas, saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem
0
10
20
30
40
50
60
DK
FR BE
SE FI IT AT
ES
28 LU DE
HU NL SI
UK
HR
CY
CZ EL
MT
ES PL
EE
PT IE
RO SK LV BG LT
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi un nodokļu ieņēmumi 2012.gadā, % no IKP
Ieņēmumi Izdevumi
Avots: Eurostat
Nodokļu slogs: ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk
ES28 attiecīgi 40% un 49%
Latvijāattiecīgi 28% un
37%
Nodokļu struktūra: relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība
0
10
20
30
40
50
BE
HU FR DE IT AT LV RO SE
ES
27 CZ
EE LT EL SI
DK
ES
SK FI PL
BG NL
PT
LU UK IE MT
Darbaspēka izmaksu nodokļu slogs 2012.gadā, %
Avots: Eurostat
0
10
20
30
40
LV ES PT
EL
BG
RO UK
EE LT IT CY PL
ES
28 FR HR
DE
DK LU AT
MT
HU BE FI NL
SK
CZ
SE SI
Džini koeficients 2011.gadā (ienākumu nevienlīdzība)
Ēnu ekonomika: sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence
Darba tirgus: algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Darba tirgus rādītāji, %
Darba meklētāju īpatsvarsReālā vidējā bruto alga, gada izaugsmeRažīgums uz 1 slodzi, gada izaugsme
'14p'15pAvots: CSP, Swedbank prognozes
Inovācijas: ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā
2.22.1
0.90.7
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
FI SE
DK
DE AT SI
FR BE
EE NL
EU
28 CZ
UK IE PT
ES
HU IT
RU LT PL
MT
SK
HR EL
LV BG CY
RO
Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā*, % no IKP
Avots: Eurostat
ES mērķis 2020.gadam
* Provizoriskie dati
LV mērķis 2020.gadam
Inovācijas: galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji?
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
Uzņēmumi Valdība Augstākās izglītības iestādes
Ārvalstu finansējums
Pēc finansējuma avota
Igaunija
Latvija
Lietuva
ES28, 2011
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
Uzņēmumi Valdība Augstākās izglītības iestādes
Pēc izpildītāju veida
Igaunija
Latvija
Lietuva
ES28, 2012
Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP
Avots: Eurostat
Paldies!