LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS

BIĻETENS Nr. 24

2018. gada rudens

LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA – PREZIDENTA

VALDA DZEŅA

ATSKAITE PAR BIEDRĪBAS DARBU NO 2016. GADA JŪLIJA LĪDZ 2018. GADA OKTOBRIM

Pagājuši divi gadi pēc iepriekšējā Agronomu biedrības kongresa. Šodien jāizvērtē padarītais un jāvienojas par aktuālo nākošajos gados. Pateicoties Latvijas Agronomu biedrības biļeteniem Jūs regulāri esiet informēti par Valdes sēdēs lemto un citiem biedrības rīkotajiem pasākumiem. Austra Silmale pēdējā gadā lielāko daļu biļetenu nogādāja mūsu biedriem elektroniski. Savā ziņojumā vairāk pievērsīšos situācijai kāda izveidojusies mūsu biedrības darbā un ko vajadzētu darīt.Mūsu biedrības statūtos kā prioritāte ir minēta izglītības pilnveidošana un jaunāko zinātnes atziņu ieviešana. Lielākā daļa no LAB Valdes aktīvi iesaistījusies šī jautājuma risināšanā. Pēc Arnolda Jātnieka iniciatīvas organizējām vairākas tikšanās ar LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību spēkiem. Vienojāmies par regulāru sadarbību. Uzklausījām fakultātes mācību spēkus un izteicām savus ierosinājumus. Galvenais, pēc mūsu domām, ir iemācīt jaunos speciālistus lietot jaunās tehnoloģijas un pārzināt praktisko darbu saimniecībā.Viena no problēmām - mācību spēki noveco, bet jaunus grūti piesaistīt zemā atalgojuma dēļ. Jāatzīst, ka mūs LLU mācību spēki sākumā uzņēma diezgan atturīgi, bet pēc pārrunām visi vienojāmies labākai sadarbībai. Lielu darbu LLU sadarbībā ar LAB iegulda Dzidra Kreišmane, katru gadu organizējot Zinātniski praktiskās konferences, Lauksaimniecības fakultātes agronomu dienas un citus pasākumus. Zinātnes atziņu popularizēšanā ļoti lielu darbu valstī veic Rihards Krastiņš izdodot žurnālus “Saimnieks” un “ Dārzs un Drava”, piedaloties vērienīgo pasākumu “Traktordienas” un “Lauki ienāk pilsētā” organizēšanā. Arī konkurss “ Zelta lauks” dod savu ieguldījumu zinātnes atdziņu ienākšanai laukos. Zinātne laukos ienāk arī pateicoties dažādu firmu un iestāžu organizētajiem semināriem un “Lauku dienām, kuru organizēšanā aktīvi piedalās arī LAB biedri un Valdes locekļi. Šinī sakarībā liela pateicība LAB Goda biedriem Venerandai Stramkalei un Imantam Kārkliņam. Jāatzīmē, ka izglītojošos pasākumus vairāk apmeklē lielo saimniecību vadītāji un speciālisti. Tajā pašā laikā vidējām un mazajām saimniecībām bieži pietrūkst interese mācīties un jaunās atziņas apgūt. Par to liecina daudzu semināru apmeklētība. Lauksaimnieciskās izglītības pilnveidošanā un zinātnes atziņu ieviešanā vēl darāmā ir daudz. Ja par agronomu augstāko izglītību mēs zinām ar ko runāt un sadarboties, tad ar vidējā līmeņa izglītību ir daudz sarežģītāk. Sākot ieviest profesiju Lauku saimnieks tikai ar galveno mērķi piesaistīt audzēkņus mācību iestādēm ir radītas problēmas. Pašlaik izstrādātas programmas Augkopis un Augkopis tehniķis, kuras gan krietni vēl jāpilnveido.Otra Agronomu biedrības funkcija - celt profesijas prestižu. Galvenais profesijas prestiža garants ir situācija nozarē, pieprasījums pēc agronomiem. Pieprasījums pēc agronomiem ar augstāko izglītību aug, arī LAB vairākām saimniecībām ir palīdzējusi meklēt speciālistus. Lai veicinātu jauniešus studēt, LAB Valde turpina piešķirt stipendiju LLU vienam agronomiju studējošam audzēknim, turpina veicināt arī jauno agronomu profesionālo izaugsmi un labākajam Lauksaimniecības fakultātes klātienes vai neklātienes nodaļas audzēknim piešķirt Jāņa Ausekļa balvu. Balva “Zelta vārpa”. ceļojot pie agronomiem, kuri veikuši ko teicamu, arī veicina agronomu prestižu. Domājot par nākotni, mūsu biedri piedalās Mazpulku darba veicināšanā rajonos. Sadarbojamies arī ar Jauno zemnieku klubu. Par nesavtīgu darbu un darbošanos Agronomu biedrībā piešķiram Agronoma biedrības Goda biedra nosaukumu. Šajā gadā Goda biedra nosaukumu piešķīrām Anatolijam Agafonovam, kurš visu savu 43 gadus garo darba mūžu veltījis Rēzeknes rajonam un tā agronomiem, bijis to vadītājs un padomu devējs, LLU Zemkopības institūta zinātniekiem, selekcionāriem Pēterim Bērziņam- desmit zālaugu šķirņu autoram un Birutai Jansonei - četru grāmatu sastādītājai, autorei, piecu zālaugu šķirņu radītājai un LAB viceprezidentei, LLU LF Agrobiotehnoloģijas institūta asociētajai profesorei Dzidrai Kreišmanei. Dzidras Kreišmanes un Birutas Jansones darbs LAB Valdē ir nenovērtējams.Daudz tiek darīts lai saglabātu Agronomu biedrības vēsturi. Uzteicams Austras Silmales, Agitas Pāvules, Laimas Berozas, Imanta Kārkliņa paveiktais.Turpinās darbs lai atjaunotu sadarbību ar kaimiņu valstīm. Noorganizējām tikšanos ar Somijas, Lietuvas un Igaunijas agronomu biedrībām. Parakstīsim nodomu protokolu par regulāru tikšanos katru gadu savā valstī ar mērķi apmainīties ar pieredzi biedrības darba organizēšanā.Turpinām saimniecisko darbu Burtniekos. Šajā darbā iepriekš pieļauts daudz kļūdu. Centāmies pēdējos divos gados tās labot. Mēs varam lepoties, jo laikam esam vienīgā lauku sabiedriskā organizācija, kurai ir tādas saimnieciskās darbības iespējas. Biedrībai pieder vairāk kā 500 ha zemes. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir iznomāta vietējiem zemniekiem, meži jāapsaimnieko pašiem. Iepriekšējos gados valde naivi domāja, ka šādu īpašumu var apsaimniekot reizēm valdes loceklim Aivaram Brokam aizbraucot uz Burtniekiem, pie tam neprasot no viņa stingru atskaiti par padarīto. Rezultāts ir slikts. Pašlaik esam iestājušies meža īpašnieku kooperatīvā, kas uzņemsies mūsu meža apsaimniekošanu, saglabājot mūsu kontroli. Nākotnē iesaku agronomi Dzidru Grīnbergu, kura dzīvo un saimnieko Burtniekos ievēlēt LAB valdē un uzdodot viņai kontrolēt saimniecisko darbību LAB īpašumā. Esam pieņēmuši vienu speciālistu darbā, kas veic praktisko darbu saimniecībā, jo daļa zemes ir Burtnieku centrā, kur bieži jārisina neatliekami jautājumi. Saimnieciskās darbības organizēšanā un sakārtošanā Burtniekos daudz darba ieguldījis Aldis Jansons. Jaunajai valdei iesaku regulāri kontrolēt saimniekošanu Burtniekos.Par atskaites periodā paveikto sīkāk esiet iepazinušies LAB Biļetenos un Mājas lapā “agronomi.lv”. Par to vēlreiz paldies mūsu rūķīšiem - administratorei Austrai Silmalei, redaktorei Agitai Pāvulei un Mājas lapas pārzinātājam Andrim Arelim30 gadi pagājuši kopš atjaunojām savas biedrības darbu. Labi atceros cerību pilno atjaunošanas sanāksmi Zemkopības ministrijā, kurā aktīvi piedalījās agronomi Kazimirs Špoģis un Jānis Lapše, liels pulks lielisku agronomu. Pēc tam mūsu karoga iesvētīšana Vecaucē. Daudz cerību, daudz sapņu. Ne viss ir izdevies kā domājām, bet esam brīvi savā darbībā un viss, kas ir, gan labs, gan ne visa labs, ir mūsu pašu sastrādāts. Jāiet tālāk. Konkretus uzdevumus tālākai darbībai noteiksiet jūs un jaunievēlētā valde. Izteikšu dažus ierosinājumus, kas radušies strādājot, kā aktivizēt LAB darbu.Nesen Austra Silmale man iedeva 2001.gadā rakstīto LAB prezidenta Ritvara Heniņa atskaiti kongresam, kurā bija arī viņa priekšlikumi kā LAB attīstīties tālāk. Prieks, ka atsevišķas viņa domas esam realizējuši. Bet vienu no viņa priekšlikumiem –izveidot biroju LAB darbības organizēšanai nēesam paveikuši, jo ir kā parunā-skopais maksā divreiz. Ja administratorei Austrai Silmalei maksājam 100 E mēnesī un viņa ko var to dara, pat pāri saviem spēkiem, tad biroja vadītāja prasa krietni lielāku atalgojumu. Tas būtu viens no pirmajiem uzdevumiem, ko vajadzētu atrisināt jaunajai valdei.Jāaktivizē nodaļu darbs. Nevar būt, ka vienīgais nodaļas darbs ir noorganizēt balli. Kurzemē agronomi savā saietā apmainās pieredzē, Imants Kārkliņš Latgalē rīko ekskursijas un seminārus, iesaka agronomus apbalvošanai, par notikušiem pasākumiem raksta biedrības mājas lapai. Cerības vieš arī valdes locekle Rēzeknē Ārija Romanovska. Paraugs var būt arī Iveta Gūtmane. kura katru mēnesi Rīgā biedrus iepriecina ar kādu pasākumu.Attiecībā par LAB Valdes sastāvu, domāju, ka LAB valdes locekļu skaits varētu būt mazāks, bet LAB darbības koordinēšanai četras reizes gadā vajadzētu sanākt kopā visiem novadu pārstāvjiem. Starp valdes locekļiem strikti jāsadala pienākumi, pretējā gadījumā daži ir pārāk noslogoti. Atbalstu Riharda Krastiņa domu, ka jāceļ LAB prestižs un nozīmīgums. Biedrībai jākļūst par visu lauksaimnieku organizāciju vienotāju un profesionālu ekspertu.Gribu vēlreiz pateikties visiem, kas palīdzēja Agronomu biedrībai sekmīgi darboties. Pirmkārt LAB Valdei, sevišķi Dzidrai Kreišmanei, Aldim Jansonam un Imantam Kārkliņam, administratorei Austrai Silmalei, redaktorei Agitai Pāvulei un revidentei Ivetai Gūtmanei. Paldies visiem LAB biedriem, kuri šodien strādā par agronomiem.

LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS VALDES SĒDĒS IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

LAB valde 2018.gada 18.jūlija sēdē sprieda par LAB kopsapulces – kongresa organizēšanu.

Valde nolēma, ka kongress notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes telpās- vienā laikā ar Lauksaimniecības fakultātes absolventu salidojumu 2018.gada 19.oktobrī.

Plānots kongresu atklāt pulksten 13.30, absolventu salidojumu 15.00. Prezidenta atskaiti kongresam par LAB valdes darbu ievietot LAB biļetenā, kuru izsniegt kongresa dalībniekiem.

LAB prezidents Valdis Dzenis apņēmās sagatavot uzrunu arī LLU Lauksaimniecības fakultātes absolventu salidojuma dalībniekiem.

LAB kongresu un LF absolventu salidojumu organizēt uzņēmās LAB viceprezidente Dzidra Kreišmane.

Valde nolēma LAB balvu „Zelta vārpa” piešķirt agronomei Laimai Aņisimovai.

Valde nolēma LAB „Goda biedra” nosaukumu piešķirt LAB biedriem Anatolijam Agafonovam, Pēterim Bērziņam, Birutai Jansonei un Dzidrai Kreišmanei.

LAB nodaļām no katriem sešiem biedriem uz kongresu jāizvirza viens delegāts.

Lai sakārtotu jautājumu par LAB biedru naudas iekasēšanu, valde uzdeva LAB revidentei Ivetai Gūtmanei sagatavot priekšlikumus izskatīšanai kongresā par biedru naudas apmēru un maksāšanas kārtību.

Nolēma nākošo valdes sēdi sasaukt septembra sākumā, sēdes laiku saskaņojot ar pasākuma „Lauki ienāk pilsētā” norisi. Uz šo valdes sēdi uzaicināt kaimiņu valstu agronomu biedrību pārstāvjus.

PASĀKUMI NOVADOS UN NODAĻĀS

VIĻĀNOS “ LAUKU DIENA 2018 “

Viļānos rīkotā ikgadējā Lauku diena atgādina svētkus. Sabrauc daudz ļaužu, ir garu garā daudzveidīgas tehnikas parāde, notiek demonstrējumi, atvēlēta vieta arī izklaidei bērniem, var iegādāties lauku labumus. Apbrīnu sagādā izmēģinājumi, kur dažādo kultūraugu lauciņi izskatās kā foto uz žurnālu vāka: bez nezālēm, glīti pastiepušies, katra šķirne aug un briedina ražu, gaidot sezonas noslēgumu. Daudziem it kā nav skādējis pat šīs vasaras sausums.

Pirmo reizi Viļānos uzsākti bioloģiskie izmēģinājumi. Šogad Viļāni pārsteidza ar jauninājumiem, starp kuriem pirmo reizi notiek bioloģiskās lauksaimniecības izmēģinājumi sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu. Rezultātus uzzinās martā. Zinātniece Veneranda Stramkale priecādamās par cilvēku lielo interesi un ciemošanos Lauku dienā, atklāj, ka arī ikdienā uz Viļānu izmēģinājumiem brauc zemnieki un citi interesenti. Tas ir pat labāk, jo var mierīgi izstaigāt un apskatīt lauciņus, no sirds izrunāties un iztaujāt zinātnieci. “Priecājos, ka zemniekus interesē šī joma, viņi ir progresīvi noskaņoti. Bez tam lauksaimniekus interesē ne tikai ražas apjoms, bet arī tās kvalitāte. Lai būtu gan viens, gan otrs, ir ļoti daudz jāmācās un jāzina,” saka V. Stramkale. Šogad Viļānos pirmo reizi skatāmi bioloģiskie izmēģinājumi, kuros audzē visas svarīgākās kultūras – pupas, zirņus, kartupeļus, griķus, auzas, lopbarības rutkus, lupīnu, miežus, vasaras kviešus. Izmēģinājumos audzē arī četrus bioloģiskos zālāju maisījumus, ko pēc tam izmantos zaļmēslojumam.

Šādi izmēģinājumi notiek arī citviet Latvijā. Galvenais mērķis - vērot un secināt, ir vai nav vērts pievērsties bioloģiskajai ražošanai. Šis ir tikai pirmais gads. Izmēģinājuma lauks ir sertificēts, ievērotas atbilstošas tehnoloģijas. Ļoti skaisti ir zālāji – no Lietuvas ievestie sēklu maisījumi - ar mērķi izmantot tos augu sekā mēslojumam. Vai ir vērts pūlēties un kopt bioloģiskos sējumus un stādījumus? V. Stramkales uzskats: “Visā Eiropā ir tendence uz bioloģisko produkciju. Ja lauksaimnieks gribēs pārdot savus ražojumus un gūt ienākumus, gribi vai nē, daļēji viņam būs jāpievēršas arī bioloģiskajai saimniekošanai. Taču šajā saimniekošanas modelī vēl ir daudz nezināmā un nenoskaidrotā. Vēl daudz jāpēta un jāmācās, lai secinātu, varēs vai nē panākt tādu rezultātu, kādu esam iecerējuši.”

Viļānu bioloģiskajos izmēģinājumos vērojama parastā kultūraugu audzēšanas tehnoloģija. Taču ir pievērsta uzmanība atbilstošu šķirņu izvēlei. Lauciņos augi zaļo un stiepjas garumā, lai gan tie nav tik skaisti kā konvencionālā lauka izmēģinājumos, arī nezāļu pietiek. Iespaidu, protams, atstājis arī sausais un karstais laiks.

Jālasa grāmatas un jādara.

Kas palīdz uzturēt tīrus lauciņus, un kādas zināšanas pielieto, atklāja viens no Lauku dienas dalībniekiem, zemnieks Gatis no Vidzemes. Viņš smaidot atzina, ka zemniekam nebūt nav viss jāzina un jāiemācās, jo šodien labi palīgi ir arī lauku konsultanti un Lauku atbalsta dienests, kas nāk palīgā. Bet vēl arī, kā viņš teica, ir bezgala daudz materiālu un informācijas, kas sniedz zināšanas un atbild vai uz jebkuru jautājumu.

Viņa paša pieredze liecina, ka sākotnēji, uzsākot zemes apsaimniekošanu, iekopt skaistu lauku bez nezālēm bijis grūti. Tagad, kad rīkojos gandrīz vai pēc rakstītā grāmatā ir viegli. Uzveikt nezāles palīdz augu sekas maiņa. Ja to veiksmīgi pielieto, tad nezāles vai citus nevēlamos augus veiksmīgi nomāc galvenais kultūraugs. Taču augu seka laba arī tādēļ, ka katrs augs izmanto sev vajadzīgos konkrētos mikroelementus. Mainot augus, augsne nenoplicinās un nezaudē auglību. Tādēļ nav vēlams gadu pēc gada vienā un tajā pašā vietā audzēt vienu un to pašu kultūraugu. Lielie lauksaimnieki to ievēro, jo viņiem ir lauku plašumi, bet augu sekas likumsakarības būtu jāzina arī mazdārziņu saimniekiem. Ne velti čaklie dārzu saimnieki pacenšas iesēt eļļas rutku, ļaujot tam izaugt, pēc tam iestrādā kā mēslojumu augsnē. Rutkam ir daudz zaļās masas, kas augsnē mineralizējas, veidojot trūdvielām bagātu augsni ar mikroelementiem,” paskaidroja jaunais zemnieks Gatis.

Jaunā raža. Ķiploku audzēšana nebūt nav tik vienkārša, kā izskatās. Rudenī bija pārmitrs, ziemā stādījums daļēji izsala, bet raža, protams, ir. Mājražotāju Violu Reinholdi Līvānu novadā pievērsties ķiploku audzēšanai rosinājusi vecmamma, kura labi zina šī auga prasības un īpatnības. Ķiplokus jāsāk vākt, kad apakšējās lapas sāk dzeltēt. Viola savu pushektāra platību uzsākusi novākt jau pirms aptuveni divām nedēļām. Jaunā raža. Ķiploku audzēšana nebūt nav tik vienkārša, kā izskatās. Rudenī bija pārmitrs, ziemā stādījums daļēji izsala, bet raža, protams, ir.

Izmēģinājumi.

Šovasar valda izteikts sausums. Tādos apstākļos, kā uzsvēra Veneranda Stramkale būs ļoti grūti izvērtēt konkrētā kultūrauga šķirnes ražību un lietderību. Taču viņa ir gandarīta, vērojot bioloģiskos lauciņus, jo tie aug un attīstās. Par izmēģinājumu rezultātiem informāciju sniegs nākamā gada martā. Izmēģinājumi. Šovasar valda izteikts sausums. Tādos apstākļos, kā uzsvēra zinātniece, būs ļoti grūti izvērtēt konkrētā kultūrauga šķirnes ražību un lietderību. Taču viņa ir gandarīta, vērojot bioloģiskos lauciņus, jo tie aug un attīstās. Par izmēģinājumu rezultātiem informāciju sniegs nākamā gada martā.

Interesē mikrobioloģija. Vidzemes puses zemnieks Gatis strādā vecāku lauku saimniecībā, kas nodarbojas ar piensaimniecību, kā arī audzē graudus pašu saimniecības vajadzībām. Lai palielinātu ražas ieguvi, viņš pievērsies mikrobioloģijai. Gatis skaidro, ka kūtsmēslu kā organikas pielietojums ātri noārdās, bet mikrobioloģija augsnē rada labvēlīgu faunu, kur dzīvo dabīgās baktērijas, ar kuru palīdzību augsnē veidojas augiem vajadzīgās barības vielas un rezultātā palielinās raža. Mikrobioloģijas izmantošanā viņš sadarbojas ar Lietuvas rūpnīcu.

Zinātnes un lauku vārdā. Zinātnieces, lauku agronomes Venerandas Stramkales laukos valda dažādība. Nekur citur nevar atrast tādu kultūraugu daudzveidību, kāda ir pie viņas. Agronome uz lauka ir no aprīļa līdz oktobra beigām. Veic uzskaites, raksta atskaites. Tas ir smags darbs.

Norises Lauku dienā vēroja “ Vaduguns” žurnāliste Maruta Sprudzāne

Foto M.Sprudzāne

MŪSU LAUREĀTI

Ceļojošā balva „ZELTA VĀRPA”

Augstākais LAB apbalvojums agronomam par godprātīgu attieksmi pret mūsu zemi, ko kopjam, un agronomisko atziņu popularizēšanu, ir ceļojošā balva „ZELTA VĀRPA”. LAB valde atbalsta Limbažu agronomu ieteikumu un šogad balvu piešķir Limbažu novada Lēdurgas pagasta saimniecības “ ZĪLĪTES” zemniecei - agronomei Laimai Aņisimovai.

Par laureāti LAIMU AŅISIMOVU stāsta Astrīda Mangale :

Es Laimu pazīstu kopš 1983. gada, kad viņa pēc LLA agronomijas fakultātes beigšanas uzsāka darba gaitas padomju saimniecībā „Skulte” kā sēklkopības agronome. Jaunā kolēģe sevi apliecināja kā zinoša un precīza pienākumu veicēja.

Īsi raksturošu viņas dzīves un darba gaitas.

Laima dzimusi 1960. gada 5. aprīlī Cēsīs. Mācījusies Raunas pamatskolā, Jelgavas 2. vidusskolā un LLA. Kad ģimene no Skultes pārcēlās uz dzīvi Lēdurgā, Laima līdz 1992. gadam, kad nodibināja savu zemnieku saimniecību, strādāja kolhozā „Draudzība” par sēklkopības agronomi. Patstāvīgu saimniekošanu uzsāka 20 ha platībā, šobrīd apsaimnieko vairāk kā 300 ha. Sākumā saimniekošana bija daudznozaru – piena un gaļas ražošana, graudkopība. Jau ar pirmajiem darba gadiem savā saimniecībā kopā ar vīru Mārtiņu (absolvējis LLA ekonomikas fakultāti) ne tikai ieviesa jaunākās agronomijas zinātnes atziņas, bet veica izmēģinājumus sadarbībā ar vairāku firmu un Latvijas lauku konsultācijas dienesta speciālistiem. Izmēģinājumos precizēja augu aizsardzības un mēslošanas sistēmu piemērotību ražīgu kartupeļu šķirņu audzēšanā čipsu un cietes ieguvei, Saimniecība ilgstoši sadarbojās ar Alojas cietes un Ādažu čipsu ražotājiem, kā arī ar Holandes firmu „Agrico”. Pēdējos gados Latvijas zemnieki no „Zīlītēm” saņem 200 – 400 t galvenokārt ‘Tomes’, ‘Kibic’, ‘Verdi’ u.c. šķirņu kartupeļu sēklu. Tā tiek sašķirota un safasēta 1200 t ietilpīgā kartupeļu glabātuvē.

Laima īstenojusi arī vairākus izmēģinājumus ES PHARE programmu ietvaros, pati guvusi pieredzi arī pie Anglijas un Dānijas zemniekiem. Ar saimniecības pieredzi iepazinusies Somijas lauksaimniecības ministre kā, arī Šveices lauksaimniecības konsultāciju dienesta speciālisti.

Augstā dzīves gudrība , ka visu var sasniegt tikai ar darbu un godprātīgu ikdienas pienākumu izpildi, ieaudzināta četros bērnos. Skaistajā, sakoptajā lauku sētā kā lielākie palīgi ir 2 mazdēli, kuriem jau šodien Laima māca augstu darba tikumu - zāliens jākopj, ogas jālasa. Bērniem jau savas ģimenes, visi izskoloti. Meita Evita ir LLA ekonomikas fakultātes maģistre, Aija – Latvijas Universitātē matemātikas zinātņu doktore, Liene – beigusi LLA būvinženiera fakultāti, dēls Ritvars- arī būvinženieris pēc studijām RTU.

Dažās rindās grūti aprakstīt agronomes Laimas Aņisimovas devumu Latvijas lauksaimniekiem un mūsu tautai. Tas bijis ilgstošs, augsti profesionāls un ne viegls ikdienas darbs. Ne tikai Limbažu un Vidzemes zemnieki, bet arī visas Latvijas Laimai pateicīgi par gūtām atziņām un pieredzi, par labestību un sirsnību sadarbībā augkopībā.

JAUNIE „ LAB GODA BIEDRI”

LAB valde Latvijas Agronomu biedrības Goda biedra nosaukumu, pēc rajonu nodaļu ierosinājuma, piešķīrusi LAB biedriem-Anatolijam Agafonovam, Pēterim Bērziņam, Birutai Jansonei un Dzidrai Kreišmanei.

Anatolijs Agafonovs

Anatolijs Agafonovs dzimis 1943. gada 16. septembrī Ezerniekos.

Latvijas lauku bagātība ir strādīgi, godīgi un laipni cilvēki. Mēs, Rēzeknes novada lauksaimnieki lepojamies ar agronomu Anatoliju Agafonovu. Kaut arī šogad viņam apritēs 75 gadi, viņš joprojām ir darba ierindā. Jau 50 gadus!

Gribu pastāstīt par Anatolija darba mūžu. Pēc Jelgavas Lauksaimniecības universitātes pabeigšanas 1970 gadā viņš aizgāja strādāt uz Rēzeknes rajona saimniecību „Sovetskaja Latvija”, bet jau 1978 gadā viņu uzaicināja strādāt uz Rēzeknes rajona lauksaimniecības pārvaldi par rajona galveno agronomu. Viņš bija ļoti izdarīgs, bet reizē arī tolerants un godīgs, nekad necentās kādu aizvainot, vienmēr atbalstīja savus darbiniekus un tāpēc darbi viņam veicās.

Savā garajā darba mūžā 43 gadus viņš nostrādāja vienā darba vietā, mainījās tikai Rēzeknes lauksaimniecības pārvaldes nosaukumi un ieņemamie amati. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Anatolijs turpināja iesākto darbu, bet jau kā Lauksaimniecības departamenta vecākais agronoms.

Par viņa pašaizliedzīgo darbu Latvijas valsts labā Zemkopības ministrija 2003. gada 18. novembrī piešķīra Anatolijam augstāko ministrijas apbalvojumu-medaļu par centību. Tajā pašā gadā Anatolijam tika piešķirts Lauku atbalsta dienesta atzinības raksts par sasniegumiem darbā. Bet 2009. gadā Anatolijam LAD piešķīra atzinības rakstu par centību darba jautājumu kārtošanā. Šajā gadā, 66 gadu vecumā, viņš aizgāja pensijā.

Anatolijs visus šos gadus un arī pašreiz darbojas savā dzimtajā zemnieku saimniecībā „Druva”. 36 hektārus lielajā saimniecībā Anatolijs iegūst augstvērtīgas zālāju –timotiņa un sarkanā āboliņa sēklas. To visu viņš panāk ar savām zināšanām un darba prasmi, kā arī ar savas ģimenes atbalstu. Viņš ir gādīgs vīrs un tēvs saviem bērniem.

Anatolijs audzē arī kviešus, miežus, auzas, bietes, pļauj zāli un gatavo sienu. Viņa saimniecībā ir arī daži mājlopi. Anatolijam patīk visi lauku darbi.

Anatolijs jau tālajā 1988. gadā sāka darboties LAB organizācijā kā vecākais agronoms. Kā man stāstīja LAB biedrs Tuls Henrihs, viņi Rēzeknes rajonā bija pirmie, kas sāka veidot LAB grupu. Arī mani Anatolijs uzņēma Latvijas Agronomu biedrībā par biedru.

Visus šos gadus Anatolijs darbojās kā vecākais LAB rajona agronoms, veselus 30 gadus. Viņš vienmēr atbalstīja biedrības agronomus, sniedza padomus gan darba, gan sadzīves jautājumos. Arī pašreiz Anatolijs piedalās dažādos LAB un Skandagro rīkotajos pasākumos.

Latgales puses Agronomu biedrības biedri ierosina Anatolijam Agafonovam piešķirt LAB Goda biedra nosaukumu.

Pēteris Bērziņš

LLU Zemkopības institūta daudzgadīgo stiebrzāļu selekcionārs, agronoms un zinātnieks Pēteris Bērziņš dzimis 1938. gada 27. februārī Limbažu rajona Liepupes ciema “Grabos” zemnieka ģimenē. Tas arī ir bijis par pamatu viņa dzīves turpmākajai izvēlei - agronoma profesijai. Vispirms absolvēja Bulduru dārzkopības tehnikumu, pēc tam 1957. gadā Pēteris iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Pēc agronoma diploma iegūšanas strādājis Madonas rajona kolhozā “Cīņa” par galveno agronomu.Zinātnisko darbību Pēteris Bērziņš uzsāka 1965. gadā, iestājoties Latvijas Zemkopības Zinātniskās pētniecības institūta aspirantūrā, kur veica pētījumus par kultivēto ganību ierīkošanu Latvijas dienvidaustrumu daļas erodētajās augsnēs. Pēc aspirantūras beigšanas turpināja darbu par dažādu ganību zelmeņu salīdzināšanu Latgales paugurainēs. Zinātņu kandidāta grāds iegūts 1972. gadā. 1973.gadā viņš uzsāk pētījumus Skrīveros par ilggadīgo pļavu zelmeņu mēslošanu. Gadu vēlāk pārņem un ar godu turpina ievērojamā Latvijas stiebrzāļu selekcionāra Pētera Pommera iesākto darbu daudzgadīgo zālaugu selekcijas jomā.Pēteris ir izvēlējies grūto un atbildīgo zālaugu selekcionāra darbu. Šajos darba gados, izmantojot klasiskās un inovatīvās selekcijas metodes, izveidojis 10 jaunas daudzgadīgo zālaugu šķirnes. Pirmā šķirne izveidota 1982. gadā - tetraploīdā ganību airene ‘Spīdola’. Līdztekus līdz šim lietotajām klasiskās selekcijas metodēm - starpšķirņu krustošana un izlase, Pēteris Bērziņš uzsāka tetraploīdo formu ieguvi, dubultojot hromosomu skaitu ar kolhicīna palīdzību. Nākošajā darbības posmā viņš uzsāka inovatīvas aktivitātes zālaugu selekcijā – starpsugu hibrīdu veidošanu, krustojot ganību aireni ar pļavas auzeni un niedru auzeni. Krustojumu rezultātā izveidotas jaunas stiebrzāļu sugas un šķirnes, kuras šobrīd ir pieejamas ražotājiem: hibrīdās airenes šķirne ‘Saikava’ un auzeņairenes šķirne ‘Vizule’. 1999.gadā, ilgstošu aktivitāšu rezultātā, izdevās nodot ražotājiem tetraploīdo pļavas auzenes šķirni ‘Patra’, kas bija pirmā tetraploīdā pļavas auzenes šķirne Eiropā. Ar klasiskās selekcijas metodēm izveidotas vairākas zālaugu šķirnes ar uzlabotu lopbarības kvalitāti: agrā timotiņa šķirne ‘Teicis’; vēlā timotiņa šķirne ‘Varis’; pļavas auzenes ‘Silva’ un ‘Vaira’. 2016.gadā pabeigts darbs un reģistrēta miežabrāļa šķirne ‘Brigena’.Pētera Bērziņa selekcijas darba galvenā aktualitāte šobrīd ir starpsugu hibrīdu veidošana un izpēte, fenotipisko un genotipisko datu analīzes. Otrs nozīmīgākais virziens ir jaunas kamolzāles šķirnes izveide, kas apvienotu augstu ražību un lopbarības kvalitāti. Būdams lielisks, zinošs selekcionārs un ģenētiķis, Pēteris Bērziņš līdztekus stiebrzāļu selekcijai sadarbojas ar LVMI ‘Silava’ ģenētiķiem, veicot nozīmīgu darbu starpsugu hibrīdu genomu izpētē. Aktīvi darbojas Latvijas ģenētiķu un selekcionāru biedrībā, nekad nevienam neliedz savu padomu. Izcilais zinātnieks ir lielisks matemātiķis un specifisku datu matemātiskās apstrādes programmu autors, kas ļauj precīzi izvērtēt savākto datu materiālu. Izcils izmēģinājumu plānotājs, jaunu ideju atbalstītājs un ieviesējs. Aktīvi seko līdzi jaunākajām zinātnes tendencēm, par visām zinātniskajām aktivitātēm viņam ir savs argumentēts viedoklis. Ļoti gudrs, erudīts un cilvēciski patīkams kolēģis un zinātnieks, kurš demonstrē spožas zināšanas ne tikai daudzgadīgo zālaugu jomā, bet arī vēsturē, starptautiskos notikumos un citās saistošās aktualitātēs.Pēteris Bērziņš bija ilggadējs LLU aģentūras Zemkopības zinātniskā institūta Selekcijas nodaļas vadītājs. Desmit daudzgadīgo zālaugu šķirņu autors, Jāņa Lielmaņa prēmijas laureāts, Zemkopības ministrijas medaļas “Par centību” ieguvējs, kā arī prēmijas ‘Sējējs’ konkursa dalībnieks. 2013.gadā Pēterim Bērziņam par nopelniem Latvijas labā piešķirts 2.šķiras A tzinības krusts. Pēteris ir cilvēks, kas savu darbu dara pamatīgi. Izceļas ar savu vienkāršību, darba mīlestību un atbildību. Viņa hobiji ir vīnogu, aveņu audzēšana un selekcija, kā arī sēņošana un grāmatu lasīšana. Pēteris ir izveidojis savu aveņu šķirni ‘Saldā Jumprava’. Zinātnieku un darba kolēģu vidū ir cienīts un godāts zinātnieks, kurš aktīvi turpina strādāt pie jaunu stiebrzāļu šķirņu veidošanas un ģenētiskā materiāla saglabāšanas. Publicēti pāri par 130 zinātniskie un populārzinātniskie raksti. Nesavtīgu darbu iegulda jauno zinātnieku – bakalauru, maģistru un doktorantu apmācībā un konsultēšanā.LAB Aizkraukles – Skrīveru nodaļas agronomi ierosina Pēterim Bērziņam piešķirt LAB Goda biedra nosaukumu.

BIRUTA JANSONE

Biruta Jansone Zemkopības zinātniskajā institūtā strādā kopš 1975. gada, kad pēc LLU beigšanas sāka mācīties aspirantūrā Selekcijas nodaļā.1983. gadā aizstāvēja lauksaimniecības zinātņu doktora grādu un tika iecelta par lopbarības kultūru nodaļas vadītāju, bet no 1990. gada ir institūta vadošā pētniece.Vairāk kā 40 gadu garās zinātniskās darbības laikā ir uzrakstījusi 165 publikācijas, no tām 30 starptautiskās, sagatavojusi 5 mācību metodiskos līdzekļus, vairāk kā 20 starptautisku konferenču tēzes, ir četru grāmatu sastādītāja un autore, kā arī piecu daudzgadīgo zālaugu šķirņu autore, kuras iekļautas Eiropas kopējā šķirņu katalogā, viena jauna šķirne atrodas pārbaudē Polijā.1982. un 1987. gadā cēlusi kvalifikāciju Maskavā Vissavienības Lopbarības institūtā specialitātē “Lopbarības ražošana, selekcija un sēklkopība’’. 2003. gadā iegūts sertifikāts pedagoģiskajā darbā, beidzot apmācības kursu ,,Augstskolu didaktika’’.Biruta Jansone aktīvi iesaistās mūsu lauksaimnieku, konsultantu, sēklaudzētāju u.c. speciālistu apmācībā par daudzgadīgo zālaugu sēklaudzēšanu, lopbarības ražošanu, augstražīgu pļavu un ganību zelmeņu ierīkošanu, jaunākajām stiebrzāļu un tauriņziežu šķirnēm u.c. jautājumiem.Biruta Jansone ir bijusi zinātniskās sadarbības projekta ,,Konkurētspējīgu laukaugu kultūru šķirņu veidošana konvenciālajai un bioloģiskai lauksaimniecībai, izmantojot tradicionālās un biotehnoloģijas metodes’’ apakšprojekta vadītāja un izpildītāja, kā arī vairāku Zemkopības ministrijas finansētu projektu vadītāja. Viņas vadībā izvērsusies plaša starptautiska sadarbība ar dažādu Baltijas, Eiropas, Skandināvijas valstu un Kanādas selekcionāriem un sēklaudzētājiem par daudzgadīgo zālaugu izejmateriāla apmaiņu, šķirņu salīdzināšanu, ģenētiskajiem resursiem u.c. jautājumiem. Biruta Jansone kopā ar saviem darba kolēģiem ir bijusi arī konkursa ‘’Sējējs’’ laureāte 1995. gadā un veicināšanas balvas ieguvēja 2004. gadā.Nenovērtējama ir Birutas darbošanās LAB valdē un visos biedrības pasākumos, aktīva, pamatota , iniciatīvas bagāta – līdzdzīvojoša visam, kas notiek Latvijas agronomijas zinātnē un lauksaimniecības praksē.

LAB Aizkraukles-Skrīveru nodaļas biedri lūdz LAB Valdi piešķirt Birutai Jansonei LAB Goda biedra nosaukumu.

DZIDRA KREIŠMANE

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Biotehnoloģijas institūta asociētā profesore, LLU akadēmiskās studiju programmas „Lauksaimniecība” direktore, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle, Latvijas Agronomu biedrības viceprezidente Dzidra Kreišmane dzimusi Limbažu rajona Braslavas ciemā. Pamatizglītību ieguvusi Vilzēnu pamatskolā un Alojas Ausekļa vidusskolā.

1977.gadā beigusi LLA Agronomijas fakultāti un ieguvusi agronoma diplomu.

Dzidras Kreišmanes tālāko darba dzīves ceļu LLA un LLU aprakstījis LLU profesors Arturs Priedīte Latvijas Agronomu biedrības biļetenā Nr.11, 2012.gadā, kad Dzidra Kreišmane saņēma LAB Ceļojošo balvu „Zelta vārpa”:

„Izvērtējot studiju laikā paveikto, toreizējā LLA un Agronomijas fakultātes vadība nolēma Dzidru atstāt darbā Agronomijas fakultātē. Viņa kļuva par Augkopības katedras asistenti un fakultātes izmēģinājumu lauku vadītāju. Vēlāk viņa pildīja arī fakultātes dekāna vietnieces pienākumus. 1998. gadā Dzidru ievēlēja par Agronomijas fakultātes dekāni. Strādājot par dekāni viņa labi pārzināja visus fakultātes studiju jautājumus. Kā dekāne viņa bija pietiekami noteikta un prasīga Šajā amatā Dzidrai visu laiku bija labs kontakts ar studentiem, un studenti viņas lasītās lekcijas vērtēja ļoti pozitīvi.

1988. gadā Dzidra aizstāvēja lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu, bet 1992. gadā – agronomijas zinātņu doktora grādu. Lai papildinātu savu zināšanu loku, Dzidra divus gadus nostrādāja Zemkopības ministrijā par zinātnisko pētījumu nodaļas vadītāju.

Dzidras zinātniskais darbs galvenokārt saistīts ar lauksaimniecības ekoloģijas jautājumiem. Viņa veikusi arī pētījumus par daudzgadīgajiem zālājiem, to ierīkošanu, kopšanu un izmantošanu. Publikācijas par padarīto galvenokārt iztirzātas zinātniskos rakstos un dažādu konferenču materiālos.

Dzidra piedalās arī vairāku Eiropas valstu augstākās izglītības programmu veidošanā, kā arī ekoloģijas izglītības jautājumu risināšanā Baltijas valstīs. Viņa vadījusi daudzus maģistru darbus, vēl arī strādā par LLU mācību prorektora vietnieci maģistrantūras jomā.Dzidra aktīvi piedalās bioloģiskās lauksaimniecības jautājumu risināšanā Latvijā. Viņa ir Latvijas Lauksaimniecības un meža Zinātņu akadēmijas locekle, Lauksaimniecības vides aizsardzības konsultatīvās Padomes locekle, kā arī Latvijas Agronomu biedrības viceprezidente. Viņas darbošanās lauks vienmēr ir bijis ļoti plašs”

Ņemot vērā lielo, pašaizliedzīgo darbu, Latvijas Agronomu biedrības darba organizēšanā un lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā, LAB Valde Dzidrai Kreišmanei piešķīra LAB Goda biedra nosaukumu.

MŪSU JUBILĀRI

SVEICAM MŪSU BIEDRUS – AGRONOMUS,KURIEM NOZĪMĪGAS JUBILEJAS ŠĪ GADA OTRAJĀ PUSĒ !!!

Astoņdesmit piekto dzimšanas dienu šai laikā svin Rīgas nodaļas biedri – AGITA PĀVULE un JĀNIS FIĻIPOVIČS!Apaļi astoņdesmit – PĒTERIM BĒRZIŅAM Skrīveros, ANTONAM RUŽAM Jelgavā, BIRUTAI BARANOVSKAI Balvos, EDĪTEI MĀLMEISTAREI un AUSTRAI PURENAI Ogres pusē!Par septiņdesmitpiecgadniekiem kļuvuši Latgales agronomi - VITĀLIJS KUĻŠS un LĪVIJA GABRĀNE Balvos, TAMĀRA GRIGASE Krāslavā un ANATOLIJS AGAFONOVS Rēzeknē!Septiņdesmitā jubileja REGĪNAI KUĻŠAI Balvos, JURIM FREIVALDAM Brenguļos, MĀRAI KIOREI Rīgā un LŪCIJAI JĒGOROVAI VECSAULĒ!

Par vairākiem jubilāriem varējāt lasīt mūsu 2013. gada BIĻETENĀ Nr. 14, šoreiz par dažiem no apsveicamajiem!

Sveicam Jubilejā mūsu agronomi BIRUTU BARANOVSKU !

Ai roze rozīte tu mana,

Priecē ziedu krāšņums tavs.

Ai roze rozīte tu mana-

Skrienot skaistiem gadiem man !

„ Gadi skrien un skrien, brīžiem gribas teikt – nu mazliet apstājieties, ļaujiet padomāt un atmiņās pakavēties. Bet liktenis tāds nemierīgs un steidzinošs- gribas pabūt visur – pie tuvajiem, manās bijušajās “Ozolsalās” un daudz kur citur !” Tā saka Biruta. Kā vienmēr Biruta ir uzņēmīga un braša – sakārtojusi pie dakteriem savu “motoriņu”. Nu vīrusi garām un “motoriņš” strādā. Arī mēs sekojām mūsu agronomes veselībai un beidzot sagaidījām veiksmīgu iznākumu! Mums Krāslavā tika organizēts Latgales agronomu saiets / skatīt www.agronomi.lv/, tur bija aicināta arī mūsu agronomīte Biruta Baranovska. Tomēr viņai attālums bija mazliet patāls. bet ne jau tāpēc Birutai nesaņemt mūsu Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu! To pasniedzām viņas puķu dārziņā, kā jau pie agronomiem! Biruta izrādīja savu dārziņu ar puķēm, augļu kokiem un dārzeņiem. Izmantojot skaisto atpūtas vietu, tur arī pasniedzām ministrijas vēlējumu! Biruta smaidīja un bija priecīga! Mums visiem patīk gaišas saulainas dienas, tad labs noskaņojums gan saimniekiem, gan ciemiņiem. Lai skaitās rozes Tavā dārzā vienmēr plaukst un zied ! Mēs LAB Balvu nodaļas agronomi vēlam mūsu jubilārei Birutai savos 80 gados būt tik pat darbīgai, aktīvai, dzīvespriecīgai kā līdz šim ! Labu veselību turpmākajos gados ! LAB Balvu nodaļas kolektīva vārdā Imants Kārkliņš

Mūsu VITĀLIJAM KUĻŠAM – 75!

Vitālijs dzimis 1943.gada 2.janvārī Šķilbēnu pagasta Stiglavā, bet no četru gadu vecuma dzīvojis Baltinavas pagastā. Līdz 8.klasei mācījies Baltinavas vidusskolā, pēc tam Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. 1972.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, ieguvis agronoma specialitāti. Pēc tehnikuma Vitālijs Kuļšs uzsācis darba gaitas kā agronoms kolhozā "Novij putj". Pēc  obligātā dienesta, no 1971.gada līdz 1976.gadam bijis galvenais agronoms kopsaimniecībā  "Baltinava", no 1976.gada līdz 1980.gadam - galvenais agronoms Balvu rajona Lauksaimniecības pārvaldē. Pēc tam sekoja  darbs kopsaimniecībā "Rugāji" par direktoru. Pēc četriem gadiem Vitālijs atgriezās Balvu rajona Agrorūpniecības apvienībā kā priekšsēdētāja vietnieks. Gadu, no 1989.līdz 1990.gadam viņš strādāja rajona Tautas kontroles komitejā.

Turpmākie Vitālija Kuļša darba gadi pagāja Balvu lauksaimniecības departamentā - sākumā bija direktora vietnieks (1991 - 1994), vēlāk departamenta direktors (1994 - 2000).  No 2000.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.martam Vitālijs Kuļšs bija Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Gulbenē, un viņa pārraudzībā bija 3 rajoni: Alūksnes, Balvu un Gulbenes. Galvenais p\arvaldes uzdevums bija nodrošināt lauksaimniekiem ES maksājumus un pieņemt projektus. Vitālija Kuļša apbalvojumi: 1973.gadā - ordenis "Goda Zīme", 1984.gadā - LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts, 2003.gadā - Zemkopības ministrijas medaļa "Par centību", 2005.gadā - Zemkopības ministrijas Atzinības raksts "Par ieguldīto darbu Valsts un ES atbalsta administrēšanā laukiem" un 2010.gadā - Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta Atzinības raksts "Par ilggadēju un godprātīgu darbu".

Pats Vitālijs Kuļšs kā vērtīgāko atzinības rakstu min Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes visu darbinieku ar parakstiem apliecināto rakstu ar piešķirto titulu "Sirsnīgākais priekšnieks".

Vitālija darba gaitas bija ļoti "raibas", darbs prasīja lielu uzmanību un precizitāti. Tas tika veikts ar lielu atbildības sajūtu.

Mēs LAB Balvu rajona nodaļas agronomi pozitīvi novērtējam Vitālija Kuļša darba ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā !

Darbā ar cilvēkiem Vitālijs Kuļšs jautājumus risināja apdomāti, mierīgā gaisotnē ! Mēs viņam sakām "Paldies"!

Vēlam saulainas dienas arī turpmāk, labu veselību un aktīvu sabiedrisko darbību. ! LAB Balvu nodaļas agronomi.

LĪVIJAI GABRĀNEI JUBILEJA !!

Līvija Gabrāne- Balvu rajona patriote, dzimusi 1943.gada 28.augustā Balvu rajona, Balvu pagasta Pilskalnā Asaru mājās. Skolas gaitas viņa uzsāka Dūrupes skolā un turpināja Balvu vidusskolā.

Augstāko izglītību ieguva Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Agronomijas fakultātē. Pēc diploma saņemšanas, 1966.gadā uzsāka savas darba gaitas Balvu rajona Lauksaimniecības pārvaldē. bija augu aizsardzības agronome Balvos, agronome pie Balvu lauksaimniecības pārvaldes

No 1980.gada marta līdz 1991.gada decembrim viņa bija ARA galvenā agronome. Būdama augstajā amatā viņa pabija būt galvenā agronome, galvenā agronome graudu ražošanā , augkopības produktu ražošanas un pārstrādes dienesta priekšniece, agromeliorācijas un augkopības produkcijas pārstrādes priekšsēdētājas vietniece.

No 1992. gada līdz 1998. gada novembrim Līvija Gabrāne bija SIA “Putni” direktore.

Līvija Balvos nodibināja ģimeni un ir mīļa māmiņa diviem bērniem - dēlam un meitai. Kopš 1990.gada Līvija saimnieko savās dzimtajās mājās Pilskalnā, kur ar lepnumu var stāstīt, ka dzimtas mājai tuvojas 100. gadadiena.

Ikdienas darbi ir sarukuši, jo paliek tikai mazdārziņa rūpes, bet ikdienu priecē trīs mazmeitas un viens mazdēls. Biežāks ciemiņš ir Balvos dzīvojošā mazākā mazmeitiņa. Ziemā vairāk laika ir hobijiem - grāmatu lasīšanai un zeķu adīšanai, tāpat tiek apmeklētas arī Naudaskalnā psalmu dziedāšanas nodarbības. Līvija savus bērnus izaudzējusi un viņi dzīvo Latvijā. Ir tiešām apbrīnojami un var pozitīvi novērtēt agronomes veikto darbu dzimtajā vietā – Balvu rajonā.

Novēlam Līvijai 75.gadu jubilejā saulainas dienas , labu veselību un ilgu mūžu !

Lai visskaistākās puķes

Tev dzīves ceļmalā zied ,

Lai mūžam Tev laime pa priekšu

Kā nemaldīgs ceļvedis iet !

Agronomu un meitas Andras veltījumam pievienojas

Imants Kārkliņš

Mūsu Regīnai Kuļšai liela jubileja!

Regīna   dzimusi 1948.gada 1.jūlijā Briežuciema pagasta Abriņu ciemā. Šobrīd dzīvo Balvu pagasta "Pīlādžogās".

Mācījusies Briežuciema pamatskolā, pēc tam Malnavas lauksaimniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē.

Darba gaitas Regīna uzsāka kā agronome kopsaimniecībā "Baltinava" 1972.gadā. Pēc tam viņa bija Balvu rajona galvenā agroķīmiķe (1976 - 1985), vadošā speciāliste sēklkopībā, Balvu rajona Valsts sēklu inspekcijas vadītāja.

Regīna Kuļša no 1994.gada bija Latvijas Zemnieku savienībā un iedzīvotāji  viņu ievēlēja par Balvu rajona padomes deputāti. 1999.gadā Regīnu ievēlēja par Balvu pagasta padomes priekšsēdētāju, bet 2001.gadā - par Balvu rajona pašvaldības vadītāju. Pēc astoņiem Balvu rajona padomes priekšsēdētājas amatā nostrādātiem gadiem, no 2009.gada 11.jūnija Regīna Kuļša ir pensijā.

Regīna Kuļša ir konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts" iniciatore, atbalstītāja un komitejas vadītāja, "Lauku dienu" Balvu rajonā organizatore un atbalstītāja. Viņai izveidojusies laba sadarbība ar zinātniekiem Māru Skrīveli un Venerandu Stramkali, kuras agronomu biedrības organizētajos pieredzes apmaiņas semināros, jaunākās zinātnes atziņas un pieredzi augļkopībā un augkopībā nodeva mūsu rajona cilvēkiem.

Regīna Kuļša ilgus gadus darbojas Agronomu biedrībā, organizē pieredzes braucienus. Tāpat viņa ir Balvu rajona skolu jaunatnes konkursu, festivālu uzvarētāju Pateicības balvas dibinātāja.

Regīna Kuļša, vairākkārt, ir saņēmusi Balvu rajona un Balvu novada domes Atzinības un Pateicības rakstus un Goda diplomus. 2005.gadā viņa saņēma Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas Pateicību par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi, 2008.gadā - Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes Pateicības rakstu par ieguldījumu pašvaldības un Latgales reģiona attīstībā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balvu. 2009.gadā Latvijas Agronomu biedrība piešķīrusi Regīnai Kuļšai augstāko biedrības apbalvojumu - "Zelta vārpu", bet 2016.gadā Regīna Kuļša apbalvota ar Zemkopības ministrijas medaļu "Par centību".

Regīnas Kuļšas vaļasprieks ir stādīt, audzēt un veidot sakoptu vidi, ceļot kopā ar kolēģiem un ģimeni, un dziedāšana. 2014.gadā viņa pievienojās Naudaskalna garīgo dziesmu ansamblim. Tobrīd Regīnai bija nomiris brālis un viena no dziedātājām Nora Dokāne izstāstīja, ka Dvēseļu mēnesī pagastā dziedot par mirušajiem saļmas, un uzaicināja piedalīties. Tā jau nākamajā nedēļā Regīna ieradās uz lūgšanām par mirušajiem un iesaistījās dziedājumos. Saļmu dziedāšana viņai bija pazīstama, jo bērnībā, dzīvodama Briežuciemā, gāja līdzi mammai un daudzas dziesmas zināja no galvas. Regīna stāsta, ka ansamblī viņas dzied atbilstoši tam laikam, kas ir liturģiskajā gadā: novembrī - dzied saļmas un lūdzas par mirušajiem; Adventes laikā - lūdzas par Kristus bērniņu; pēc Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai - jau priecīgākā noskaņojumā par Jēzu utt. Lūgšanas notiek ne tikai par sevi un savu ģimeni, bet par visiem pagasta ļaudīm un visu tautu. Sievas tiekas un dzied katru trešdienu.

Regīna Kuļša ir viena no Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" nesējām.

 Mēs   ilgus gadus ejam vienā solī ar Regīnu , pazīstam viņu .

Vēlam būt možai ,veselai , dzīvespriecīgai!

                                                                                        LAB Balvu nodaļas agronomi

JURIM FREIVALDAM 70

Ar Juri esam kaimiņi un draugi no jaunības gadiem. Tuvāks gan biju ar viņa brāli Māri, kurš desmit gadus jaunāks. Juris mums vienmēr bija kā paraugs kopējos darbos, atmiņā riekstošana tuvējos mežos .

Freivaldi ir dārzkopju – lauksaimnieku ģimene. Laikam tāpēc Juris pēc Brenguļu pamatskolas beigšanas iestājās Paula Lejiņa Saulaines tehnikumā, ko 1968. gadā beidza kā agronoms. Pēc tehnikuma beigšanas līdz 1973. gadam viņš strādāja par agronomu kolhozā “Bērzaine”. 1972. gadā Juris iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē, kuru beidza 1977. gadā.

No 1977. gada līdz 1992. gadam sekoja darba gadi Valmieras starprajonu dārzeņu šķirņu sēklu nodaļā, risinot sēklu apgādes jautājumus gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Pēc kolhozu likvidēšanas Juris kopā ar māti un pārējiem ģimenes locekļiem iegulda lielu darbu BRENGUĻU alus ceha attīstībā. Tur Juris Freivalds joprojām strādā par direktoru.

Kā vienmēr atsaucīgu sponsoru un jautru kompanjonu Juri apaļajos gados sveic VALMIERAS apkaimes agronomi !

VALMIERAS puses agronomu vārdā Ilmārs Immurs

MĀRAI KIOREI – 70 . dzimšanas diena !

Māra par agronomiju un dārzeņkopību sāka interesēties pēc tam, kad 1977. gadā sāka strādāt valsts dārzeņu audzēšanas saimniecībā “RĪGA”. Sākumā viņa strādāja agroķīmiskajā laboratorijā. Šai laikā viņa sekmīgi beidza mācības Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātes neklātienes nodaļā.

Darbā Māra vienmēr bija ļoti atsaucīga un izpalīdzīga kolēģe. Viņu īpaši interesēja dārzeņu kultūru mēslošana segtajās platībās.

Redzot Māras lielo aizrautību un interesi par dārzeņu audzēšanu, saimniecības vadība tūlīt pēc Agronomijas fakultātes beigšanas piedāvāja viņai agronomes darba pienākumus. Ceturtās nodaļas vadītāja agronome Inta Dimante uzaicināja Māru par agronomi savā nodaļā, kur viņa nostrādāja ilgus gadus, līdz pat aiziešanai pensijā. Kad notika saimniecības privatizācija, Māra kļuva arī par šīs nodaļas daļu līdzīpašnieci.

Agronome Māra bija zinoša, spējīga sekmīgi risināt visus darba jautājumus gan par augu audzēšanu, gan to barošanu un augu aizsardzību. Strādāja rūpīgi, ar katru gadu panākot dārzeņu ražas pieaugumu. Ļoti zinātkāra, vienmēr cenšas apgūt visu jauno, progresīvo. Viņa zināšanas ieguva arī daudzajos pieredzes braucienos uz citām valstīm, konferencēs un sanāksmēs par jaunākajām metodēm dārzeņu audzēšanā un mēslošanā segtajās platībās

Māra vairāk nekā divdesmit gadus kopā ar visu nodaļas kolektīvu pēc Holandes firmu pasūtījuma piedalījās tomātu un gurķu sēklaudzēšanā. No firmām tika saņemts sēklas izejmateriāls, kuru izaudzējot katru gadu ieguva ap piecām tonnām gurķu un tomātu sēklas segtajām platībām, kas tika nosūtītas atpakaļ uz Holandi. Firmu pārstāvji visu audzēšanas laiku regulāri brauca uz Latviju pārbaudīt, lai sēklaudzēšana notiktu pēc viņu noteikumiem. Darbs bija atbildīgs un nopietns. Visa šai darbā iegūtā pieredze tika nodota tālāk Latvijas saimniecībām, kuras nodarbojās ar dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.

Māru interesē arī puķu audzēšana, viņa regulāri apmeklē dārzeņu un puķu izstādes, vairākus gadus brauca uz Holandi iepazīt tulpju lauku stādījumus un tulpju šķirņu daudzveidību.

Māra kopā ar savu dzīves draugu Ēriku izaudzinājusi un izskolojusi audžu dēlu Arni, kurš jau ir pieaudzis un patstāvīgs.

Tūlīt pēc LLA iegūtā agronoma diploma saņemšanas, Māra kļūst par aktīvu Latvijas Agronomu biedrības Rīgas nodaļas biedri.

SIRSNĪGI SVEICAM MĀRU SEPTIŅDESMITAJĀ DZIMŠANAS DIENĀ – ARĪ TURPMĀK BŪT ZINĀTKĀRAI UN LABESTĪGAI !

LAB RĪGAS nodaļas biedru vārdā Maija Puriņa

LAB Bauskas nodaļas agronomi sveic jubilejā čaklo zemes kopēju

LŪCIJU JEGOROVU

Vecsaules pagasta „Ezīšos” !

Vēlam saules, laimes un prieka pilnus turpmākos gadus!

TATJANAI UŽGAI JUBILEJA !

Mūsu Tatjanai Užgai, jeb kā mēs viņu mīļi dēvējam, Taņai vai Tanjai dzimšanas diena ir 1953.gada 23.novembrī. Viņas darba dzīve ritējusi strādājot augu aizsardzības jomā. Taņas darbu varēja salīdzināt ar ārsta profesiju. Paskatoties tikai uz auga ārējo izskatu, vajadzēja noteikt, kas augam ir par slimību vai kaitēkli un ieteikt nepieciešamos preparātus aizsardzībai vai ārstēšanai. Darbs viņai bija ļoti interesants, pie viņas pēc padoma griezās daudzi zemnieki un visiem viņa varēja palīdzēt ar padomu. Bet sāksim visu no sākuma.

Tatjana izauga Čornajas pagastā Rēzeknes novadā agronomes un mežstrādnieka ģimenē, kurā bija vēl divi brāļi. Pēc Jelgavas Lauksaimniecības universitātes beigšanas, 1976. gadā Taņa nokļuva darbā Rēzeknes rajonā kā augu aizsardzības agronome. Darba dzīve aizritēja Rēzeknes rajona lauksaimniecības pārvaldes telpās. Mainījās amatu nosaukumi un iestādes nosaukumi. Saņemti daudzi apbalvojumi. Pie Taņas mājās atrodas 3 VAAD pasniegti atzinības raksti un goda raksti par ilggadīgu un apzinīgu darbu augu karantīnas un augu aizsardzības jomā.2016 gadā Zemkopības ministrija pasniedza Taņai atzinības rakstu par ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā. Taņai ir pasniegts arī LAB atzinības raksts par ieguldījumu kultūraugu aizsardzības jautājumos.

2017. gadā Tatjana aizgāja pensijā. Viņa bija nostrādājusi augu aizsardzības un karantīnas jomā vienā darba vietā 40 gadus.

Taņai ir izskolotas divas pieaugušas meitas. Viņas vīrs agri aizgāja mūžībā, bet viņa spēja izaudzināt labus bērnus un tagad ir vecmāmiņa diviem mazbērniem.

Viņa aktīvi piedalās LAB rīkotajos pasākumos. Palīdzēja organizēt braucienu pie Krāslavas agronomiem. Labi pārzina visus Rēzeknes novada lauksaimniecības uzņēmumus.

Sveicam Taņu dzimšanas dienā!

Rēzeknes agronomu vārdā Ārija Romanovska

****************************************************************

LAB Valde apsveic

Gada balvas „Sējējs 2018” laureātus, kuru godināšana notika 2018.gada 28.septembrī VEF Kultūras pilī

***********************************************************

SĒRU VĒSTIS

Viesturs Rudzītis

(28.06.1936.- 01.06.2018.)

Umurgas kapos izvadījām darbīgu, labestīgu cilvēku un zemes kopēju Viesturu Rudzīti. Dzimis Dzelzavas pagastā. Pēc Ogres Meža tehnikuma beigšanas tika nosūtīts skarbos apstākļos uz 3 gadiem meža darbos Bratskas HES celtniecībā.

Pēc LLA Agronomijas fakultātes beigšanas strādāja par agronomu dzimtajā pusē , ģimenes dēļ pārcēlās uz Limbažiem, strādāja Lauksaimniecības pārvaldē par galveno agronomu, Limbažu pagastā par priekšsēdētāju, vietējā piensaimnieku biedrībā par vadītāju. Kopa zemi savā saimniecībā „Klētnieki”, dziedāja vīru korī Ziedonis.

Dēls Viesturam un dzīves biedrei Rutai dāvāja 2 brīnišķīgus mazdēlus „ar kuriem kopā pabūt vēlējās vēl vismaz vienu gadiņu” (Viesturs Rudzītis), bet smagā slimība darīja savu.

Viņu piemiņā paturēs darba biedri un Limbažu agronomu biedrība.

Limbažu agronomu biedrība.

Ēvalds Kivilands

(12. 06. 1930. – 06. 06. 2018. )

Šogad, 6. jūnijā 88 gadu vecumā no dzīves aizgāja Ēvalds Kivilands. Visi, kas pazina Ēvaldu, atceras viņu kā darbīgu savas nozares speciālistu, aktīvu dārzkopi-agronomu. Aktīvi iesaistījās dažādos pasākumos, organizēja puķkopju dienas.

Ēvalds ir selekcionējis un reģistrējis jaunas liliju šķirnes. Ir apzinājis visa novada kapsētas un izdevis četras kapu grāmatas, norādot shematiski katra aizgājēja atdusas vietu. Ēvalds ir uzrakstījis vairākas grāmatas: ’’Iecavas novads daudzu ceļu krustojumā” , ‘’Iecavai 525’’, ‘’Omuļi’’. Ēvalds bija arī politiski aktīvs. Bija Latvijas zemnieku savienības biedrs. Atklāti izteica savu viedokli par nekārtībām valstī un novadā.

Kolēģi, agronomi piemin un atceras Ēvaldu ar labiem vārdiem. Ēvalds prata uzklausīt un uzmundrināt sarunu biedru. Ēvalds vēlēja visiem labu. Tāds arī Ēvalds Kivilands paliks dārzkopju un agronomu atmiņā.

Agronoms Stepans Drozdovs

ZINĀŠANAI

LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS REKVIZĪTI

SO Latvijas Agronomu biedrība Reģ. Nr.40008000899

Republikas laukums 2 Rīga LV – 1010

SEB UNIBANKA konts LV34UNLA0001000700402

LAB prezidents Valdis Dzenis , t.26543424, valdisdzenis@gmail.com

LAB sekretāre Austra Silmale , t. 28851037, agronomubiedriba@inbox.lv,austra.silmale@gmail.com

LAB grāmatvede Jana Drēviņa , t. 29247242, augmentum@inbox.lv

LAB revidente Iveta Gūtmane , t. 29889491, iveta@seklas.lv

LAB redaktore Agita Pāvule , t. 20270022, agita.pavule@tvnet.lv

LAB mājas lapa “agronomi.lv ”Andris Arelis , t. 27059474, arelino@inbox.lv

20