1

Lauku attîstîbas bûtîba:

ceïâ uz ilgtspçjîgu integrçtu lauku politiku Eiropâ

Baiba Rivþa & Sandris Ancâns

Organizâciju un institûcijuattieksme pret lauku attîstîbu:

Latvijas nacionâlais ziòojumsZ

inât

nisk

s zi

òoju

ms

Pas

aule

s D

abas

fond

am u

n Li

elbr

itâni

jas

Lauk

u aì

entû

râm

Eko

nom

ikas

faku

ltâte

, Lat

vija

s La

uksa

imni

ecîb

as u

nive

rsitâ

te

2000 Decembris

2

Saturs lpp.

1.Ievads: Latvijas lauku un lauksaimniecîbas raksturojums ................................................ 3

2. Lauku attîstîbas politika, to realizçjoðâs institûcijas........................................................ 62.1 Institûcijas............................................................................................................ 62.2 Lauku politika un programmas............................................................................12

3. Institucionâlâ shçma lauku attîstîbai Latvijâ............................................................15

4. Galveno institûciju un citu svarîgu organizâciju uzskatu analîze ............................20

5. Ilgtspçjîgas lauku attîstîbas problçmas ....................................................................30

6. Ilgtspçjîgu lauku attîstîbu sekmçjoðie un ierobeþojoðie aspekti..............................37

Izmantotâ literatûra ..................................................................................................40

Pielikums I – Lauku attîstîbâ Latvijâ iesaistîtâs institûcijas ....................................41

Baiba Rivþa & Sandris AncânsEkonomikas fakultâteLatvijas Lauksaimniecîbas universitâteSvçtes 18, Jelgava LV 3001Latvija

Tel: (+371) 30 23739Fax: (+371) 30 26980E-mail: svetes@cs.llu.lv / ekon@cs.llu.lv

3

1. Ievads: Latvijas lauku un lauksaimniecîbas raksturojumsLauki aizòem Latvijas teritorijas lielâko daïu. Latvijas lauku attîstîbas programmas izpratnçpar laukiem tiek uzskatîti lauku apvidi ar viensçtu apdzîvojumu, kâ arî ciemati unmazpilsçtas, kurâs noris cilvçku dzîve un darbîba.

Latvijâ pçdçjâ laikâ arvien bieþâk tiek lietots jçdziens “lauku vide” kâ sinonîms vispârçjamjçdzienam “lauki”, apzîmçjot saimnieciskâs un sociâlâs abpusçjâs attiecîbas, kas raksturolaukus kopumâ, ietverot dabas un kultûras vçrtîbas lauku ainavâ.

1990-o gadu sâkumâ jçdziens lauku attîstîba bija sinonîms lauksaimniecîbas nozaresattîstîbas jçdzienam. Ðodien ir pilnîgi skaidrs, ka lauku attîstîba ietver arî citas nozares,kurâs ir nodarbinâti lauku iedzîvotâji: sociâlâs problçmas, izglîtîbu un apmâcîbu, videsaizsardzîbu, medicînisko aprûpi, infrastruktûru utt., t.i., visas tâs aktivitâtes, kas norisinâslaukos. Lauku attîstîba ietver:

• Primârâs nozares kâ lauksaimniecîba, meþsaimniecîba, iekðçjo ûdeòuzivsaimniecîba, medniecîba

• Transporta infrastruktûru: ceïi, dzelzceïi, elektriskâs lînijas• Nelielos lauksaimniecîbas raþojumu un koksnes pârstrâdes uzòçmumus• Lauksaimniecîbas servisu: tehnikas remonts, graudu pirmapstrâde, degvielas

glabâðana un uzpilde, meliorâcija• Starptautisko servisu: lauku tûrisms, komercmedîbas, kûrorti un rehabilitâcijas

centri• Sociâlâ infrastruktûra: tirdzniecîba un sabiedriskâ çdinâðana, sakari, finansu

institûcijas, skolas, kultûras iestâdes, veselîbas aprûpes institûcijas• Institucionâlâ infrastruktûra: vietçjâs paðvaldîbas un citas valsts institûcijas, kas

izvietotas laukos• Pilsçtnieku atpûtas mîtnes laukos• Amatniecîba /E.Grinovskis/

Laukos ievçrojamu vietu ieòem mazie un vidçjie kokapstrâdes uzòçmumi. Meþ i un tâprodukcija ir kïuvusi par vienîgo stabilo atbalstu zemnieku saimniecîbâm.Lauksaimniecîbas sektors ietver lauksaimniecîbu, meþsaimniecîbu un medniecîbu.1997.gadâ, salîdzinot ar 1990.gadu, lauksaimniecîbas pievienotâs vçrtîbas apjomssalîdzinâmâs cenâs samazinâjies vairâk nekâ par 50%, un tâs îpatsvars kopçjâ pievienotajâvçrtîbâ krities no 21,1% lîdz 6,3%. Vienîgi 1997.gadâ lauksaimnieciskâs raþoðanas apjomipalika iepriekðçjâ gada lîmenî. Savukârt 1998.gadâ nelabvçlîgo laika apstâkïu un Krievijaskrîzes dçï lauksaimniecîbas nozare saðaurinâjâs par 8.7%. 1999. gadâ nekâdas bûtiskasizmaiòas lauksaimniecîbâ nav notikuðas un tâs îpatsvars IKP saruka lîdz 3.4%, no kuriem1.3% ir meþsaimniecîba un ar to saistîtie pakalpojumi.

Ne tikai lauksaimniecîba strauji saruka, sâkoties tirgus reformâm, IKP kopumâ laika posmâno 1990-1993 samazinâjâs par aptuveni 50%. 1994. gadâ Latvijas ekonomika stabilizçjâsun uzsâka augðupeju, bet 1995. gada kritumu izraisîja banku krîze. Lauksaimniecîba irviena no nedaudzâm nozarçm, kas nepietiekami attîstâs. Bûtiski sarukuðâs ekonomiskâsaktivitâtes radîja finansu resursu trûkumu visos valdîbas lîmeòos arî pçc nepârtrauktanodokïu paaugstinâjuma. Paaugstinâtâs nodokïu likmes, savukârt, palielinâja “slçptâsekonomikas” îpatsvaru valsts kopproduktâ.

1990-o gadu sâkumâ straujo raþoðanas kritumu pirmâm kârtâm izraisîja PadomjuSavienîbas plânveida ekonomikas dezintegrçjoðie procesi. Padomju Savienîbas atseviðíasdaïas kïuva par neatkarîgâm valstîm un ieviesa savas nacionâlâs valûtas. Cenu lîmeòi

4

jaunizveidotajâs valstîs bûtiski atðíîrâs. 1992. gadâ ievçrojami augstâks cenu lîmenisLatvijâ salîdzinâjumâ ar cenu lîmeni Neatkarîgo Valstu Savienîbâ radîja papilduszaudçjumus Latvijas eksportçtâjiem, samazinâja to konkurçtspçju, jo seviðíilauksaimniecîbas un pârtikas pârstrâdes nozarçs. NVS tirgi tika zaudçti un valstsekonomika pârorientçjâs uz Rietumiem un tagad lielâkais tirdzniecîbas partneris ir ES.

Paðreiz Latvijâ vidçji lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes aizòem 42,9%. Tomçr daþ âdosreìionos ðis râdîtâjs ir daþâds: atseviðíi pagasti, kuros lauksaimniecîbas zemju îpatsvars irlîdz 30%, kâ arî pagasti, kuros tas pârsniedz 50% un 60%. Pârçjâ Latvijas teritorijâvçrojama lauku ainava ar meþ u un lauku miju. Meþ i aizòem 44% no kopçjâs valststeritorijas. Lauksaimniecîbas zemi izmanto liels skaits zemnieku saimniecîbu,palîgsaimniecîbu un piemâjas saimniecîbu. Zemnieku saimniecîbu skaits 1999. gadâpârsniedza 101000; vidçjais saimniecîbas lielums ir nepilni 24 ha un tâs izmanto ap 59% nolauksaimniecîbas zemes. Palîgsaimniecîbas un piemâjas saimniecîbas izmanto attiecîgi29% un 1% lauksaimniecîbas zemes un to skaits ir attiecîgi 147000 un 16000. Vairums noðîm saimniecîbâm veic naturâlu saimniekoðanu un tas ir viens no veidiem kâ cilvçkiemdzîvot patreizçjos sociâli ekonomiskajos apstâkïos laukos.

Zemâka ekonomiskâ aktivitâte lauku rajonos negatîvi ietekmç nodarbinâtîbu. 1998.gadâbezdarba lîmenis lauku rajonos, salîdzinot ar bezdarba lîmeni republikas nozîmes pilsçtâs,bija vairâk nekâ 2 reizes augstâks un ðî situâcija daudz nemainâs. Daþos Latgales rajonosbezdarba lîmenis pârsniedza pat 25%.Lîdztekus ievçrojami augstâkam bezdarba lîmenim, ekonomisko situâciju laukos pasliktinaarî lielais pensionâru skaits. Pensionâru îpatsvars lauku rajonos uz 1998.gadâ bija 26,4%,salîdzinot ar 25,9% vidçji republikas nozîmes pilsçtâs. Latgales rajonos ðis râdîtâjs iratðíirîgs un daþos no tiem sasniedz pat 31%.

Demogrâfiskâ, sociâlâ un ekonomiskâ situâcija atðíiras daþâdos reìionos un pat pagastos.It seviðíi atðíirîbas izpauþas, ja salîdzina lauku rajonus un lielâs pilsçtas. Latvijas laukurajoniem kopumâ ir zemâka ekonomiskâ attîstîba, nekâ tas ir republikas nozîmes pilsçtâs.Tâ, piemçram, tâds ekonomiskâs attîstîbas râdîtâjs, kâ mazumtirdzniecîbas apgrozîjums uz1 iedzîvotâju, 1997. gadâ Latvijas lauku rajonos bija aptuveni 2 reizes zemâks nekârepublikas nozîmes pilsçtâs. Savukârt, lauku rajonos mazumtirdzniecîbas apgrozîjums irïoti svârstîgs lielums, atkarîbâ no attiecîgâ rajona ekonomiskâs attîstîbas un teritoriâlâizvietojuma. Mazâkais relatîvais mazumtirdzniecîbas apgrozîjums bija daþos Latgalesrajonos. Republikas nozîmes pilsçtas ir daþ u lauku rajonu centri un tas negatîvi ietekmç ðorajonu mazumtirdzniecîbas apgrozîjumu. Vçl krasâkas atðíirîbas starp lauku rajoniem unrepublikas nozîmes pilsçtâm ir rûpniecîbas produkcijas raþoðanas un kapitâlieguldîjumuziòâ. Tâ rûpniecîbas produkcijas izlaide uz 1 iedzîvotâju 1997. gadâ lauku rajonos bijavidçji 2,5 reizes zemâka, nekâ pilsçtâs.

Kapitâlieguldîjumi uz 1 iedzîvotâju 1997. gadâ lauku rajonos bija vidçji 3 reizes zemâki,nekâ republikas pilsçtâs. Ðis apstâklis ir viens no pamata cçloòiem, kas nosaka laukurajonu atpalicîbu. Seviðíi zemi kapitâlieguldîjumi ir daþos Latgales rajonos.

Esoðo situâciju lauku rajonos negatîvi ietekmç arî lauku iedzîvotâju mazâka iniciatîva jaunuuzòçmumu veidoðanâ. Uz 1998. gada 1. janvâri reìistrçto un darbojoðos uzòçmumu skaitsuz 1000 iedzîvotâjiem Latvijas lauku rajonos bija vidçji 2,6 reizes mazâks nekâ republikasnozîmes pilsçtâs. Arî ðajâ ziòâ seviðíi atpaliek Latgales reìiona lauku rajoni.

5

Zemâka ekonomiskâ aktivitâte tieði ietekmç nodarbinâtîbu laukos. Iepriekðçjâ Padomjupolitiskâ un ekonomiskâ sistçma garantçja darbu ikvienam pilsonim. Padomju laikosbezdarba nebija vispâr, vismaz oficiâli. Vçl jo vairâk, bija speciâlistu trûkums gandrîzjebkurâ nozarç. Lauksaimniecîbas sektorâ arî bija darbaspçka trûkums, it seviðíi raþasnovâkðanas periodâ. Gadiem ilgi cilvçki bija pieraduði pie domas, ka valdîbai ir jârisinanodarbinâtîbas problçmas. Sâkoties ekonomiskajâm reformâm, gadu no gada bezdarbalîmenis pieauga, visaugstâko punktu sasniedzot pçc finansu krîzes Krievijâ 1998. gadâ. Tasparâdîja, ka ir ne tikai objektîvi iemesli ðajâ jomâ, bet arî iniciatîvas trûkums cilvçkiem unspçju adaptçties strauji mainîgai situâcijai. Tikai 2000. gadâ bezdarba lîmenis sâka kristies.Oficiâlais bezdarba lîmenis 2000. gadâ ir ap 8%, taèu daþ âdos rajonos un pilsçtâs tassvârstâs no 4.0% galvaspilsçtâ lîdz 27% Latgales rajonos. Patiesais bezdarba lîmenis irievçrojami augstâks. Centrâlâs statistikas pârvaldes veiktie apsekojuma dati pçcStarptautiskâs darba organizâcijas metodes liecina, ka Latvijâ darba meklçtâju skaits irgandrîz divreiz lielâks un ðî situâcija bûtiski nemainâs.

Statistikas dati parâda, ka 54% lauku iedzîvotâju ir nodarbinâti, 5% ir darba meklçtâji un41% ir ekonomiski neaktîvi. Nodarbinâtie laukos sastâv no 58% darba òçmçju, 4% darbadevçju, 22% ir paðnodarbinâtie vai neapmaksâtie ìimenes strâdnieki. Atbilstoði Centrâlâsstatistikas pârvaldes datiem lauksaimniecîbâ, medniecîbâ un meþsaimniecîbâ nodarbinâtoîpatsvars tautsaimniecîbâ nodarbinâto kopskaitâ 1998.gadâ sastâdîja 18,2%, sarûkot no21,1% 1997.gadâ. 1999. gadâ ðis râdîtâjs samazinâjâs lîdz apmçram 15%, taèu ir joprojâmievçrojami augstâks nekâ ES.

Darba produktivitâtes lîmenis lauksaimniecîbas, meþsaimniecîbas un medniecîbas sektorâir bûtiski zemâks nekâ ES valstîs; pçc ekspertu vçrtçjuma ðî atðíirîba pârsniedz 10 reizes.Ðâda situâcija rodas tâpçc, ka Latvijâ pastâv naturâlâ saimniekoðana, kas Rietumosnepastâv. Iedzîvotâji, kas nodarbojas ar naturâlo saimniekoðanu, ir ietverti statiskas datoskâ lauksaimniecîbâ nodarbinâtie. Patiesîbâ viòi raþo pârtiku galvenokârt savai iztikai ungandrîz neko nerealizç tirgû. Darba produktivitâte ir ievçrojami augstâka lielâs unmodernâs zemnieku saimniecîbâs, kas intensîvi izmanto lauksaimniecîbas zemi. Naturâlosaimniecîbu lielâ skaita dçï darba produktivitâtes râdîtâji nevar tikt salîdzinâti ar attiecîgiemdatiem attîstîtajâs Rietumvalstîs. Tâpat patieso situâciju neatspoguïo nodarbinâto skaitaradîtâji lauksaimniecîbâ. Naturâlajâs saimniecîbâs netiek nodarbinâti citi darbaspçjîgie,izòemot paðus saimniekus, kas vairumâ gadîjumu ir pensijas vecuma cilvçki. Naturâlajâssaimniecîbâs saraþotâ pârtika ir papildus materiâls ienâkums pensijâm un sociâlajiempabalstiem. Nâkotnç var sagaidît naturâlo saimniecîbu skaita samazinâðanos, jo veciecilvçki izbeigs saimniekoðanu laukos.

Latvijas Republikas administratîvi teritoriâlais iedalîjums nosaka 7 republikas nozîmespilsçtas un 26 lauku rajonus. Lauku rajonu kopçjo teritoriju veido pagasti, attiecîgo rajonucentri un rajonu teritorijâ esoðâs mazpilsçtas. Izòçmums ir daþ i rajoni, kuru administratîviecentri ir republikas nozîmes pilsçtas (Rîgas, Daugavpils, Liepâjas, Jelgavas, Ventspils,Rçzeknes rajoni). Septîtâ republikas nozîmes pilsçta ir Jûrmala.

Latvijas iedalîjums administratîvajos reìionos ir tikai tapðanas stadijâ. Ministru kabinetalçmums nosaka 5 administratîvos reìionus (pirms tam valdîba ieteica veidot 9 reìionus).Tie ir sekojoði: Kurzeme, Zemgale, Pierîga (Rîga un tâs apkârtçjâs teritorijas), Vidzeme unLatgale.

6

31% Latvijas iedzîvotâju dzîvo lauku rajonos, no kuriem 48% ir koncentrçti ciemos.Atbilstoði Tautas skaitîðanas datiem 2000. gadâ Latvijâ dzîvo nepilni 2.4 miljoniiedzîvotâju. Pçdçjo desmit gadu laikâ iedzîvotâju skaits samazinâjâs par vairâk nekâ 10%;pilsçtas iedzîvotâju skaits samazinâjâs par 13%, lauku iedzîvotâju – par 5%. Zemesatgûðana privâtîpaðumâ sekmçja daïas pilsçtu iedzîvotâju atgrieðanos laukos, taèuemigrâcijas un negatîvâ iedzîvotâju dzimstîbas lîmeòa dçï laukos iedzîvotâju skaitssamazinâjâs, taèu ne tik bûtiski kâ pilsçtâs. 1990-o gadu sâkumâ daudzi iedzîvotâji nolielpilsçtâm, galvenokârt etniskie krievi, emigrçja prom no Latvijas. Tâ rezultâtâ etniskaissastâvs izmainîjâs. Latvieði 2000. gadâ sastâdîja 57% no kopçjâ iedzîvotâju skaita, pretstatâ51% 1990. gadâ, taèu ðis râdîtâjs krietni atpaliek no situâcijas 1940. gadâ, kadpamattautîbas îpatsvars bija 75%.

Ievçrojami svârstâs iedzîvotâju blîvums. Mazâkais iedzîvotâju blîvums ir meþainajâVentspils rajonâ (5,7 iedzîvotâji uz 1 km2), Alûksnes rajonâ (12,1 iedzîvotâji uz 1 km2).Lielâkais iedzîvotâju blîvums - Rîgas pilsçtai pieguloðajos rajonos – Rîgas rajonâ 47,5 unOgres rajonâ 34,6 iedzîvotâji uz 1 km2. Vidçji valstî iedzîvotâju blîvums ir 38,1, bet laukuapgabalos 11,9 iedzîvotâji uz 1 km2.

Lauku attîstîba ir ekonomiskâs attîstîbas pamats, un lauku iedzîvotâjiem, tâpat kâ pilsçtasiedzîvotâjiem, ir tiesîbas uz kvalitatîvu medicînisko aprûpi un komunâlajiempakalpojumiem, ìimenes plânoðanas pakalpojumiem, pietiekamu pârtiku, kâ arîizglîtoðanâs iespçjâm.

2. Lauku attîstîbas politika, to realizçjoðâs institûcijas2.1 InstitûcijasLatvijâ ir daudz gan valsts, gan nevalstisko organizâciju, kas ir saistîtas ar lauksaimniecîbasattîstîbas un citu jautâjumu risinâðanu laukos. Pirmâm kârtâm tâs ir ministrijas, unvisietekmîgâkâs ðinî jomâ ir Zemkopîbas ministrija un Vides aizsardzîbas un reìionâlâsattîstîbas ministrija. Zemkopîbas ministrija ir atbildîga par lauksaimniecîbas nozari, kâ arîmeþsaimniecîbu un zivsaimniecîbu. Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijasatbildîba saistâs ar teritorijâm, kas pa lielâkai daïai ir lauki. Citas ministrijas ir iesaistîtaslauku attîstîbas procesâ atbilstoði savam darbîbas laukam.

Tas liek domât, ka Latvijâ lauku attîstîbas problçmu risinâðanai tiek izmantota sektorupieeja, kas dominç pâr teritoriâlo pieeju. Lauku problçmas risina astoòas valdîbasinstitûcijas, kas prasa attiecîbu koordinâciju starp tâm. Turklât, pastâv strîdi starp abâmietekmîgâkajâm ministrijâm par lîdera lomu lauku attîstîbâ. Ðis strîds ir beidzies, joReìionâlâs Attîstîbas padome 2000. gada beigâs ir nolçmusi uzdot koordinatora lomuZemkopîbas ministrijai lauku attîstîbas programmu realizâcijai. 2001. gada martâ arMinistru kabineta lçmumu ðis jautâjums tika akceptçts. Nâkotnç tas var pozitîvi ietekmçtintegrçtas lauku attîstîbas îstenoðanas procesu. Bez tam arî vairâkas citas ministrijas iratbildîgas par savu konkrçto sfçru laukos, kâ piemçram, Ekonomikas, Izglîtîbas unzinâtnes, Labklâjîbas, Kultûras, Satiksmes un Tieslietu ministrijas.

Visâ plaðajâ politisko partiju klâstâ ir tikai viena partija, kas pârstâv lauku iedzîvotâjus, t.i.,Latvijas Zemnieku Savienîba. Ðî partija iekïuva Saeimâ abâs vçlçðanu reizçs kopð Latvijaatguva neatkarîbu 1990. gadâ, izòemot Saeimas vçlçðanâs 1998. gadâ. Latvijas ZemniekuSavienîba piedalîjâs arî koalîcijas valdîbu veidoðanâ.

7

Starp visietekmîgâkajâm nevalstiskajâm organizâcijâm var uzskaitît sekojoðas: Paðvaldîbusavienîba, Latvijas Zemnieku federâcija, Zemnieku Saeima, Sabiedrisko Lauksaimniecîbasorganizâciju sadarbîbas padome, Statûtsabiedrîbu savienîba.

Nacionâlais lîmenis

Zemkopîbas ministrija (ZM) ir centrâlâ izpildvaras iestâde, kas izstrâdâ un realizç valstspolitiku lauksaimniecîbâ, meþ saimniecîbâ un zivsaimniecîbâ. Òemot vçrâ pçdçjo gadulauksaimniecîbas un lauku politikas attîstîbas tendences kâ Eiropas Savienîbâ, tâ arîLatvijâ, par nozîmîgu Zemkopîbas ministrijas stratçìijas daïu ir kïuvusi lauku attîstîbaspolitika. Lauku attîstîbas departaments ir atbildîgs par lauksaimniecîbas attîstîbas stratçìiju,lauksaimniecîbas zemju izmantoðanu un lauksaimnieciskâs izglîtîbas jautâjumiem.Zemkopîbas ministrija atbildîga par:• netradicionâlo lauksaimniecîbas nozaru un alternatîvo nodarboðanâs veidu daþâdoðanu;• valsts subsîdiju izlietoðanu lauksaimniecîbas attîstîbai;

• lauksaimniecîbas izglîtîbas reformu;• meþa politikas îstenoðanas programmu;

• iekðçjo ûdeòu zivju resursu izmantoðanas efektivitâtes paaugstinâðanas programmu;• specializçto gaïas ðíiròu liellopu audzçðanas programmu;

• intervences pasâkumu ievieðanu gaïas un piena tirgû;

• toksisko savienojumu monitoringa (augsnç un augkopîbas produktos) izstrâdi unrealizçðanu Latvijâ.

Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrija ir centrâlâ izpildvaras iestâde, kasizstrâdâ un realizç valsts politiku vides aizsardzîbâ un reìionâlajâ attîstîbâ.Ministrija ir atbildîga par:• pasâkumu realizâciju Nacionâlâ plânojuma ietvaros;

• pasâkumiem Latvijas reìionâlâs attîstîbas nacionâlâs programmas ietvaros;• Latvijas apdzîvoto vietu ûdensapgâdes un notekûdeòu attîrîðanas sistçmu sakârtoðanu

“Programmas 800 + ” ietvaros;

• bîstamo atkritumu apsaimniekoðanas sistçmas izveidi;• sadzîves atkritumu apsaimniekoðanas sistçmas izveidi “Programmas 500” – ietvaros;

• Bûvniecîbas valsts nacionâlo programmas apakðprogrammu “Lauku attîstîba”;• lauku tûrismu.

Latvijas Lauksaimniecîbas un Meþa zinâtòu akadçmijaLLMZA ir zinâtniska institûcija, kas aktîvi piedalâs politikas veidoðanâ sekojoðâs nozarçs:lauksaimniecîba, lopkopîba un veterinârmedicîna, lauku bûvniecîba un enerìçtika,ekonomika un agrârâ informâtika, pârtikas pârstrâde, meþsaimniecîba, kokapstrâde unzemes irigâcija.Latvijas Lauksaimniecîbas universitâteLLU galvenâs darbîbas jomas ir izglîtîba, zinâtne, konsultatîvâ un informatîvâ darbîba, kâarî pçcdiploma izglîtîba lauksaimniecîbas, pârtikas un meþsaimniecîbas nozarçs.LLU ir iesaistîta zinâtnisko pçtîjumu veikðanâ lauku ekonomiskâs un sociâlâs attîstîbasjomâ. Universitâte sagatavo ekonomistus, lauksaimniekus, inþenierus, pârtikas pârstrâdes

8

speciâlistus, lauku inþenierus, veterinârmedicînas speciâlistus, meþ saimniekus,informâcijas tehnoloìiju speciâlistus, humanitâro zinâtòu speciâlistus. Bez tam universitâtearî sagatavo speciâlistus vietçjâm un reìionâlâm paðvaldîbâm.Latvijas Lauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbas centrsLatvijas Lauksaimniecîbas konsultâciju centrs izveidots 1991.gada 31. janvârî, kâzemnieku un lauku uzòçmçju mâcîbu un konsultâciju iestâde. Kopð 1997. gada jûnija konsultâciju dienests ir bezpeïòas organizâcija SIA ''Latvijaslauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbas atbalsta centrs'' (LLKC), kurâ îpaðums piedervalstij (99%) un Latvijas Zemnieku federâcijai (1%). Konsultâciju dienestam ir divu lîmeòustruktûra - centrs Ozolniekos un 26 filiâles - rajonu konsultâciju biroji.Valdîbas politika par lauksaimniecîbas un ar laukiem saistîtâs pieauguðo izglîtîbasorganizâciju - zemniekiem un uzòçmçjiem ir daïçji jâmaksâ par konsultâciju dienestasniegtajiem pakalpojumiem. Teritoriâli izglîtîbas pakalpojumi ir pieejami visiem, kas veicuzòçmçjdarbîbu laukos.LLKC darbîbas stratçìijas prioritâte ir – kïût par bûtiskâko organizâciju lauku uzòçmçjukonsultâciju un apmâcîbu jomâ, paaugstinot lauku uzòçmçjdarbîbas efektivitâti.Stratçìija ietver• komercdarbîbas un komercpakalpojumu paplaðinâðanu atbilstoði tirgus prasîbâm,

nodroðinot LLKC darbîbas stabilitâti,

• konsultantu profesionâlâ lîmeòa paaugstinâðanu,• resursu optimâlu izmantoðanu,

• cieðu sakaru uzturçðanu ar valsts un zinâtniskajâm institûcijâm, • ârzemju projektu piesaisti,

• individuâlo konsultâciju un darba ar intereðu grupâm paplaðinâðanu.Stratçìiskie darbîbas virzieni:• konsultâcijas lauksaimniecîbâ un ekonomikâ zemniekiem,• konsultâcijas un apmâcîba ekonomikâ un uzòçmumu vadîðanâ laukos,

• apmâcîbu programmu tematikas un skaita paplaðinâðana,• sagatavoðanâs SAPARD lîdzekïu apgûðanai nepiecieðamo pieprasîjuma formu

izstrâdei,

• konsultâcijas par nelauksaimniecisko uzòçmçjdarbîbu un lauku ekonomikasdaþ âdoðanas iespçjâm.

Vairâkas citas institûcijas, kuru darbîbas lauks saistîts ar laukiem, arî atbalsta laukuattîstîbu. Tâs ir sekojoðas.

Latvijas Valsts Agrârâs ekonomikas institûtsInstitûta galvenâs funkcijas:• lauku attîstîbas plânoðana,

• sadarbîba starp pierobeþas reìioniem,• ES Strukturâlo fondu iespçju izmantoðana lauku attîstîbâ Latvijâ

Ekonomikas ministrija atbildîga par pasâkumu realizâciju:• îpaði atbalstâmo reìionu programmas ietvaros;

9

• Latvijas Mazo un vidçjo uzòçmumu (MVU) attîstîbas nacionâlâs programmasietvaros;

• Latvijas Enerìçtikas Nacionâlâs programmas ietvaros.Finansu ministrijas Pasaules bankas tehniskâ vienîba ir atbildîga par pasâkumu realizâcijuPasaules Bankas Lauku attîstîbas projekta ietvaros. Projekta mçríis ir samazinât nabadzîbuun bezdarbu lauku apvidos, veicinot ekonomisko attîstîbu un alternatîvu ienâkumuveicinoðas iespçjas lauku rajonos un palielinât komerckredîtu pieejamîbu lauku klientiemun iespçju tos òemt. Projekts sâkâs 1998.gada 8.decembrî. Kredîti bûs pieejami lîdz2015.gadam. Aizdevuma apjoms: USD 10.5miljoni (pirmais etaps), USD 14.5 miljoni(otrais etaps).

Izglîtîbas un zinâtnes ministrija atbildîga par:• vispârçjo un profesionâlâs izglîtîbas iestâþ u çku tehniskâ stâvokïa uzlaboðanu Pasaules

Bankas kredîta izglîtîbai ietvaros;• valsts ìimnâziju tîkla izveidi;

• reìionâlo izglîtîbas un eksaminâcijas centru izveidoðanu;• biznesa izglîtîbas reformu;

• profesionâlâs izglîtîbas reformu;• pieauguðo izglîtîbu reìionu sociâli ekonomiskâs attîstîbas veicinâðanai.

Kultûras ministrija atbildîga par:• lauku kultûras infrastruktûras tehniskâ nodroðinâjuma programmu;

• apakðprogrammu “Lauku bibliotçku attîstîba”;• muzejiem;

• kultûrizglîtîbu;• profesionâlâs vizuâlâs un mûzikas mâkslas pieejamîbu;

• kultûras darbinieku tâlâkâs izglîtîbas sistçmas sakârtoðanu.Satiksmes ministrija atbildîga par:• reìionâlâs nozîmes autoceïu attîstîbas programmu;• vietçjâs nozîmes autoceïu sakârtoðanas programmu;

• telekomunikâcijâm lauku apvidos.

Labklâjîbas ministrija atbildîga par:• veselîbas aprûpi lauku apvidos;

• pasâkumu programmu demogrâfiskâs situâcijas uzlaboðanai.

Reìionâlais un rajonu lîmenis

Nâkotnç ir paredzams izveidot piecas attîstîbas aìentûras atbilstoði pieciemadministratîvajiem reìioniem. Pagaidâm pastâv vairâk nekâ piecas aìentûras. Aìentûrasizveidoja vietçjâs paðvaldîbas un privâtuzòçmumi, kas vçlas attîstît savu reìionu. Tâ kâaìentûras netika veidotas saskaòâ ar valdîbas lçmumu, katra aìentûra noteica savasdarbîbas mçríus un uzdevumus atbilstoði reâlajai situâcijai reìionâ. Par piemçru tikaizvçlçtas Latgales un Zemgales reìionu aìentûras:

10

ZemgalesAttîstîbasaìentûra

ZAA pârziòâ ir kompleksa dotâ reìiona, tai skaitâ arî lauku attîstîba.Lauku attîstîba ir aìentûras galvenais darbîbas lauks. Jebkurðprojekts, kuru izstrâdâ aìentûra, ietver gan lauku, gan videsaizsardzîbas jautâjumus.

LatgalesAttîstîbasaìentûra

Aìentûras mçríis ir izstrâdât attîstîbas stratçìiju Latgales reìionam.Aìentûra nodarbojas ar attîstîbas plânotâju apmâcîbu unkonsultçðanu, datu bâzes izveidi un atbalstu biznesa plânu izstrâdç.

Pavisam ir 26 rajonu padomes, kas veido otro vietçjâs administrâcijas lîmeni. Jelgavasrajona padome, piemçram, ir atbildîga par lauku attîstîbas plânoðanu, lauku sociâliekonomisko attîstîbas plânu realizçðanu, kâ arî ðo plânu izpildes kontroli un videsaizsardzîbas pasâkumu veikðanu.

Politiskâs partijas

Latvijas Zemnieku savienîba ir vienîgâ politiskâ partija, kuras uzmanîbas centrâ ir lauki unlauku iedzîvotâji. Partija tika ievçlçta divâs iepriekðçjâs Saeimas vçlçðanâs, taèu zaudçjasavu vçlçtâju uzticîbu pçdçjâs Saeimas vçlçðanâs, jo partijas vadîba nokïuva galçjaliberâlisma politikas ietekmç. Tâ rezultâtâ lauksaimniecîbas nozare cieta bûtiskuszaudçjumus. 6. Saeimas laikâ (1994-1998) partijai bija koalîcija ar Kristîgo Demokrâtu partiju, pretçjâgadîjumâ LZS varçtu nepârvarçt 5% vçlçðanu barjeru, lai iekïûtu Saeimâ 1994. gadâ.Koalîcijas darbîba izrâdîjâs ïoti neveiksmîga. Saeimas frakcija, kas apvienoja zemniekus unkristîgos demokrâtus, ïoti bieþ i nevarçja izdarît kompromisus savâ starpâ un tâ rezultâtâfrakcija nevarçja pieòemt bûtiskus lçmumus, kas uzlabotu situâciju lauksaimniecîbasnozarç un laukos kopumâ. Ðî koalîcija sadalîjâs un pirms pçdçjâm Saeimas vçlçðanâm daïaradikâli noskaòoto LZS biedru atdalîjâs un nodibinâja citu politisku partiju. 1998. gadaSaeimas vçlçðanâs ðî jaunâ partija neguva lielu vçlçtâju atbalstu un tagad tai gandrîz navnekâdas nozîmes politiskajâ arçnâ.Partijas mçríis ir lauku un visas valsts iedzîvotâju labklâjîbas celðana.

Lauku interešu grupas

Vairums nevalstisko organizâciju tika izveidotas 1990-o gadu sâkumâ pçc PSRSsabrukuma. Padomju laikos NVO netika atïauts darboties. Valsts un kolektîvo saimniecîbusabrukuma un citu lauku problçmu ietekmç radâs daudzas intereðu grupas. Izveidojâsdaudzas raþotâju asociâcijas, kas pârstâv ðauras intereses un nespçj apvienoties, laiietekmçtu valdîbas pieòemtos lçmumus. 1990-o gadu sâkumâ visietekmîgâkâ NVO bijaLatvijas Zemnieku federâcija. Tolaik Zemkopîbas ministrija bija nodevusi pat daïu savufunkciju LZF. Pçc daþ iem gadiem ðîs funkcijas kâ, piemçram, lauku ceïu bûvniecîbas,elektroenerìijas apgâdes, sakaru, lauksaimniecîbas tehnikas un iekârtu iepirkðanaskoordinâcija tika nodotas atpakaï ministrijâm vai arî pçc tâm zuda nepiecieðamîba, jostrauji attîstîjâs privâtais bizness.Patlaban visietekmîgâkâ ir jumta NVO – Sabiedrisko Lauksaimniecîbas organizâcijuSadarbîbas padome, jo tâ apvieno daudzas NVO un ir parâdîjusi, ka spçj veidot stingrunostâju sarunâs ar valdîbu.Ietekmîgâkâs NVO, kuras pârstâv Sadarbîbas padome ir sekojoðas: Latvijas Zemniekufederâcija, Statûtsabiedrîbu asociâcija, Zemnieku Saeima, Latvijas Lauku atbalsta

11

asociâcija un Jauno Zemnieku klubs. Sadarbîbas padomes vadîtâju ieceï uz 6 mçneðiem.Gadu no gada tâ kïûst arvien ietekmîgâka un Zemkopîbas ministrs ir sâcis koordinçt visusbûtiskos jautâjumus ar sadarbîbas padomi pirms tiek pieòemts galîgs lçmums. Padomeiesniedz priekðlikumus valdîbas institûcijâm; tai ir vienîgi lauksaimniecîbas raþotâjuekonomiska rakstura intereses, nav nekâdu politisku intereðu. Padomes galvenie mçríi:

• izstrâdât padomes locekïu vienotu viedokli izskatâmajos jautâjumos,• nodroðinât atklâtîbu lauksaimniecîbas nozares bûtiskâko problçmu risinâðanâ,• pârstâvçt lauksaimniecîbas raþotâju un pârstrâdâtâju intereses sarunâs ar

Zemkopîbas ministriju un citâm valsts pârvaldes institûcijâm.

Latvijas Zemnieku federâcija ir sabiedriska saimnieciska organizâcija, kas apvienolauksaimnieciskâs raþoðanas fiziskâs un juridiskâs personas, piemâjas un palîgsaimniecîbuîpaðniekus, lauksaimniecîbas raþotâju asociâcijas.Federâcijai ir sekojoði uzdevumi:

• zemnieku izglîtoðana,• kooperâcijas un savstarpçjâs palîdzîbas veicinâðana laukos,• tirgus izpçte un mârketings,• sadarbîba ar radnieciskâm ârzemju organizâcijâm,• sadarbîba ar Sabiedrisko Lauksaimniecîbas organizâciju Sadarbîbas padomi,

sekmçt lauku attîstîbu.

Latvijas Paðvaldîbu savienîba ir nevalstiska organizâcija, kas uz brîvprâtîbas principiemapvieno lielâko Latvijas paðvaldîbu daïu. Savienîbas mçríis ir:• veidot paðvaldîbu politiku Latvijâ;• risinât kopçjâs paðvaldîbu problçmas;• aizstâvçt paðvaldîbu intereses.

Zemnieku Saeima ir nevalstiska organizâcija, kuras mçríis ir izveidot zemniekupaðpârvaldi kopçja zemnieku viedokïa izstrâdei un aizsargâðanai gan sarunâs ar Latvijasvalsts pârvaldes institûcijâm, gan sarunâs par iestâðanos Eiropas Savienîbâ.

Statûtsabiedrîbu asociâcija apvieno statûtsabiedrîbas un kooperatîvâs sabiedrîbas, laikoordinçtu asociâcijas locekïu aktivitâtes kopçjo intereðu aizstâvçðanai.Asociâcijas uzdevumi:

• regulâri veic raþoðanas ekonomisko nosacîjumu analîzi, sagatavo un iesniedzvalsts institûcijâs priekðlikumus par nepiecieðamajâm izmaiòâm likumos unnoteikumos,

• apkopo un izplata informâciju par asociâcijas biedru veiksmîgiem risinâjumiemraþoðanas organizâcijas jautâjumos; informâciju par lauksaimniecîbâizmantojamiem resursiem, tirgu un tirgus konjunktûru,

• veicina un organizç asociâcijas locekïu darbinieku apmâcîbu, pieredzes apmaiòuar ârzemju partneriem,

• regulâri informç asociâcijas locekïus par izmaiòâm likumos un citosnormatîvajos aktos.

Latvijas Lauku atbalsta asociâcija ir nevalstiska organizâcija, kas apvieno laukuiedzîvotâjus un zinâtniekus. Tâs galvenâs aktivitâtes:

12

• izstrâdât un iesniegt valsts pârvaldes institûcijâm priekðlikumus un programmaslauku iedzîvotâju raþoðanas, sociâlo un kultûras vajadzîbu apmierinâðanai,

• vâkt un apkopot informâciju par ekonomisko situâciju laukos,• aktîvi veidot lauku videi labvçlîgu domâðanu,• veikt publicistisku darbîbu, kas vçrsta uz lauku iedzîvotâju izglîtoðanu,• iestâties par aktîvu rîcîbu par savu mçríu, uzdevumu un intereðu pârstâvniecîbu

valsts pârvaldç.

2.2 Attîstîbas programmasLatvijas Lauku attîstîbas programma ir sagatavota Vides aizsardzîbas un reìionâlâsattîstîbas ministrijâ, sadarbojoties ar Zemkopîbas, Ekonomikas, Izglîtîbas un zinâtnes,Satiksmes, Labklâjîbas un Kultûras ministrijâm, Pasaules bankas un Eiropas savienîbasLauku attîstîbas projekta vadîbas vienîbas pârstâvjiem, zinâtniekiem, paðvaldîbâm un citâmlauku attîstîbâ iesaistîtajâm organizâcijâm.Lauku attîstîbas programma paðreizçjâ veidâ apskata ar ministriju atbildîbu un darbîbusaistîtâs jomas un nepretendç uz lauku problçmu visaptveroðu analîzi un risinâðanu.Lauku attîstîbas programma ir nacionâlâ lîmeòa izstrâdne. Tâ atspoguïo situâciju 1998.gadâun ir periodiski pârskatâma un papildinâma.Lauku attîstîbas programma neaizstâj nevienu no ministrijâs agrâk izstrâdâtajâmprogrammâm.Latvijas Lauku attîstîbas programmas mçríis ir radît integrçtas, daudzveidîgas unilgtspçjîgas lauku attîstîbas priekðnoteikumus.Lauku attîstîbas programma:

• ir skatîjums uz reìionâlâs attîstîbas problçmâm no lauku viedokïa,• ïauj sistematizçt pastâvoðâs problçmas, saistîbâ ar tâm noteikt mçríus un

nepiecieðamâs rîcîbas,• dod priekðstatu par ministriju gatavîbu horizontâlai sadarbîbai.

Latvijas Lauku attîstîbas programmai ir trîs uzdevumi:1) dot lauku attîstîbas politikas pamatojumu;2) definçt lauku attîstîbas politikas mçríus;3) noteikt nepiecieðamâs rîcîbas un atbildîbu ðo mçríu realizçðanai.Lauku attîstîbas programma ir saistîta ar reìionâlâs attîstîbas politiku.Latvijas Lauku attîstîbas programmas detalizâcija saistâma ar:

• mçríprogrammu un rîcîbas programmu izstrâdi,• reìionâlo un lokâlo programmu izstrâdi,• paðvaldîbu teritoriju attîstîbas plânu un plânojumu izstrâdi.

Lauku attîstîbas programma ir saistîta ar reìionâlâs politikas attîstîbu un programmasizstrâdei ir jâbût saistîtai ar konkrçto mçríprogrammu un rîcîbas programmâm, reìionâloun vietçjo programmu izstrâdi, kâ arî paðvaldîbu teritoriju attîstîbas plâniem.Pats fakts, ka LAP tika izstrâdâta pirmo reizi Latvijas vçsturç pçc neatkarîbas atgûðanasvieð cerîbas, ka lauku problçmas nav atstâtas bez uzmanîbas. Nâkoðâs programmas var tiktuzlabotas un finansiâli atbalstîtas, lai varçtu risinât problçmas. Ierobeþoto finansu resursudçï valdîbas budþetâ pirmâs programmas mçríu îstenoðana arî ir ierobeþota un tâ neguvagaidîtos rezultâtus. Taèu programma nosaka politiku konkrçtâm mçríprogrammâm unprojektiem. Finansu resursus, ko pieðíir programmas realizâcijai, sadala pa ministrijâmatbilstoði to darbîbas sfçrâm (skat. 2. zîm.)

13

2001. gadâ lauku attîstîbas programmu koordinâciju pâròçma Zemkopîbas ministrija. Ðâdaspârmaiòas ðíiet loìiskas un saprotamas, to atbalstîtu arî daudzas lauku attîstîbâ iesaistîtâspuses.

Lai saòemtu atbalstu no SAPARD programmas, Zemkopîbas ministrijas vadîbâ ir izstrâdâtsLauku Attîstîbas plâns. Ðî plâna izstrâdes darbu uzraudzîja starpministriju SAPARD darbagrupa, kurâ ietilpst Zemkopîbas, Finansu, Ekonomikas, Vides aizsardzîbas un reìionâlâsattîstîbas, Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Eiropas Integrâcijas biroja, Starptautiskopalîdzîbas programmu koordinâcijas pârvaldes un Latvijas paðvaldîbu savienîbas pârstâvji.Latvijas Nacionâlâ programma integrâcijai Eiropas Savienîbâ un Nacionâlais Attîstîbasplâns tika òemts vçrâ, izstrâdâjot Lauku Attîstîbas plânu. Lauku Attîstîbas plâna prioritâtesun mçríi tika saskaòoti gan ar Nacionâlâs programmas, gan Nacionâlâ Attîstîbas plânaprioritâtçm.Lauku Attîstîbas plâna mçríi ir ðâdi:veicinât ienâkumu pieaugumu un samazinât raþoðanas izmaksas, modernizçjotlauksaimniecîbas tehniku, iekârtas un bûves,atbalstît lauku ekonomikas daþâdoðanu, tâdçjâdi samazinot migrâciju no laukiem uzpilsçtâm,veicinât ES kvalitâtes un higiçnas standartu ievçroðanu kâ saimniecîbu, tâ arî pârstrâdeslîmeòos,saglabât laukus un lauku ainavu,

• tuvinât Latvijas likumdoðanu ES likumdoðanai lauksaimniecîbas un lauku attîstîbasstrukturâlo reformu jomâ.

SAPARD programmas ietvaros tiks finansçti sekojoði atbalsta pasâkumi, kuri pamatojâs uzveikto aptauju visos rajonos un starpministriju darba grupas lçmumu:1.mçríprogramma: Ilgtspçjîgas lauksaimniecîbas attîstîba:

1.atbalsta programma: Investîcijas lauksaimniecîbas uzòçmumos:Lauksaimniecîbas tehnikas, iekârtu un bûvju modernizâcija;Lauksaimniecîbas zemju apmeþoðana;Zemes ierîcîba;

2. atbalsta programma: Lauksaimniecîbas un zivsaimniecîbas produktu pârstrâdesun marketinga uzlabošana;

2.mçríprogramma: Integrçta lauku attîstîba:3. atbalsta programma: Lauku ekonomikas daþâdoðana, veicinot alternatîvosienâkumu avotus;4. atbalsta programma: Vispârçjâs lauku infrastruktûras uzlaboðana:

Hidrotehnisko bûvju rekonstrukcija un modernizâcija applûstoðajâs zemçs3.mçríprogramma: Vides uzlaboðana

5. atbalsta programma: Vidi saudzçjoðas lauksaimniecîbas metodes:Bioloìiskâ lauksaimniecîba;Bioloìiskâs daudzveidîbas un lauku ainavas saglabâðana;Lauksaimniecîbas noteces samazinâðana;

Pavadoðais pasâkums 1: Apmâcîbas pilnveidoðanaPavadoðais pasâkums 2: Tehniskâ palîdzîba SAPARD programmai.Pavadoðais pasâkums 3: Tehniskâ palîdzîba, ko ierosina Eiropas KomisijaSAPARD programmu vadîs tieði ðim mçríim nodibinâtais Lauku Atbalsta dienests. LaukuAtbalsta dienestu, savukârt, pârraudzîs Zemkopîbas ministrija.

14

SAPARD programmas ietvaros Latvija ik gadus saòems ap 23 miljoniem eiro. Tas navbûtisks atbalsts daudzajâm lauku problçmâm, jo seviðíi lauksaimniecîbai. Daudzi Latvijasakadçmiíi un zinâtnieki netic, ka ðî programma var bûtiski ietekmçt gan lauksaimniecîbas,gan lauku politiku.

Citi pirms iestâð anâs fondi

Phare programmaPhare programma Latvijâ tika uzsâkta 1992. gadâ kâ pamatstruktûra, caur kuru valstij tieksniegta ES tehniskâ palîdzîba. 1997. gadâ pçc "Programma 2000" (politikas dokuments,kurâ iezîmçta ES paplaðinâðanâs politika) publikâcijas Phare programma tiek izteikti vçrstauz Latvijas un citu kandidâtvalstu sagatavoðanu dalîbai Eiropas Savienîbâ.Lauksaimniecîbas nozarç Phare saistîbas laikâ no 1990. gada lîdz 1999. gadam sasniedzaEUR 24 milj. Šim posmam lauksaimniecîbas un zemes reformai paredzçtâ tehniskâpalîdzîba sasniedza EUR 41,5 milj. No ðîs summas EUR 15,2 milj. ietvçra Phare.

Phare galvenais uzsvars ðajâ nozarç tika likts uz palîdzîbu lauksaimniecîbas rûpniecîbas unzemes privatizâcijâ. Saistîbâ ar zemi îpaða uzmanîba tika pievçrsta zemes reìistrâcijai unîpaðuma tiesîbu sistçmai. Citâs prioritâtçs ietilpa veterinârâs un fitosanitârâs normas unsistçmas, kurâm bija tendence bût zem ES prasîbu lîmeòa, Zemkopîbas ministrijas, tâsspecializçto iestâþ u un dienestu institucionâlâ nostiprinâðana (piem., robeþ inspekcijasdienesti, lauksaimniecîbas konsultatîvais dienests), un pârtiku un lauksaimniecîburegulçjoðo tiesîbu normu tuvinâðana. Arî pârtikas, zivsaimniecîbas un kokapstrâdes nozaresguva palîdzîbu no projektiem, kuri vçrsti uz iekârtu, vadîbas un kvalitâtes normumodernizçðanu.Phare palîdzîbâ, kura îpaði attiecas uz ðajâ programmâ ietvertajâm atbalsta programmâm,ietilpst:Lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâde;Meþa nozare (tehniskais atbalsts privâto meþ u îpaðniekiem (1996-1997), Institucionâlaisatbalsts privâtajai meþsaimniecîbai (1998-2000));Zivsaimniecîba (atbalsts privâtajiem zivaudzçtâjiem, pârtikas produktu kvalitâtesnodroðinâðana);Atbalsts zemniekiem (Atbalsts Latvijas Lauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbascentram, statistikas dienestu attîstîbai; tehniskâ palîdzîba privâto zemnieku saimniecîbuuzòçmçjdarbîbas attîstîbai, atbalsts lauksaimniecîbas finansçjuma organizçðanai);Lauku attîstîba (atbalsts lauku ekonomikas daþâdoðanai);Kapacitâtes palielinâðana SAPARD kontekstâ (palîdzîba pirmsiestâðanâs lîdzekïupârvaldîbas kapacitâtes palielinâðanai, speciâlâ sagatavoðanâs programma, institucionâlâsbâzes izveide Latvijas lauksaimniecîbas atbalstam).Lauku kredîta izveide (atbalsts lauksaimniecîbas finansu organizâcijai).

Programma ISPA galvenokârt koncentrçjas uz lielmçroga infrastruktûras objektiemtransportâ un vides aizsardzîbâ. Programmas îstenotie pasâkumi ir atðíirîgi no SAPARDvai citâm nacionâlajâm programmâm, kuru mçríis ir lauku attîstîba. Tâpçc ISPA Latvijaslaukiem ir mazsvarîga.

15

3. Institucionâlâ struktûra lauku attîstîbai Latvijâ

2. attçlâ ir parâdîtas attiecîbas, kâdas veidojas starp Latvijas lauku attîstîbâ iesaistîtajâmpusçm. Diagramma ietver 4 lîmeòus, sâkot ar nacionâlo lîmeni, kuru pârstâv valdîbasinstitûcijas, galvenokârt ministrijas. Tâpat svarîga loma ðinî lîmenî ir Reìionâlâs Attîstîbaspadomei un Paðvaldîbu savienîbai.Zemâkais ir vietçjo paðvaldîbu lîmenis, kuru pârstâv pagastu un pilsçtu paðvaldîbas. Starpnacionâlo un vietçjo paðvaldîbu lîmeni atrodas vçl divi lîmeòi. Reìionâlais lîmenisizveidosies Administratîvi teritoriâlâs reformas rezultâtâ. Patlaban nav reìionuadministrâcijas, taèu ir atseviðíu institûciju reìionâlâs struktûras, kâ piemçram, ReìionâlâsVides pârvaldes, kuras atrodas VARAM pakïautîbâ.Otru lîmeni pârstâv rajonu paðvaldîbas. Ðîs paðvaldîbas nav ievçlçtas, tâs ieceï vietçjâspaðvaldîbas. Rajona paðvaldîbas priekðsçdçtâjs ir arî kâdas vietçjâs paðvaldîbaspriekðsçdçtâjs. Rajona paðvaldîbu lîmenis izzudîs pçc tam, kad tiks izveidoti reìioni unreìionu administrâcija.Arî vietçjo paðvaldîbu lîmenî ir vçrojamas pârmaiòas. Reformas ietvaros tiek sekmçtaspaðvaldîbu apvienoðanâs, un tâdejâdi veidojas lielâkas teritoriâlâs vienîbas. Ðî procesaviens no mçríiem ir paaugstinât pârvaldes efektivitâti, jo teritoriâlais dalîjums vietçjo unrajonu paðvaldîbu lîmenî ir mantots no Padomju laikiem un vairs neatbilst mûsdienuvajadzîbâm.

16

Valdîba

Zemkopîbasministrija

VARAM Citas ministrijas unpârvaldes

LPS

Vie

tçjo

paðv

aldî

bulîm

enis

Raj

onu

lîmen

isR

eìio

nâla

islîm

enis

Nac

ionâ

lais

lîmen

is

Rajonupaðvaldîbas

Vietçjâspaðvaldîbas

Reìionâlâspârvaldes

IedzîvotâjiNVO

VIG

Uzòçmumi

LLMZA

LLUSadarbîbaspadome

Reìionâlâs Attîstîbas aìentûras

tieša pârvalde

sadarbîba

Reìionâlâs Attîstîbas padome

1.att. Institucionâlâ diagramma

17

tieð â pârziòâ

sadarbîbâ

2 attçls Institucionâlâ struktûra lauku attîstîbasprogrammu izstrâdei un realizâcijai

EM IZM LM SMKM TM VARAM ZM

MINISTRIJAS

MINISTRIJU PIENÂKUMU SFÇRA

Paðvaldîbusavienîba

ATTÎSTÎBAS PLÂNOÐANA PAÐVALDÎBÂS

3.1. 3.2. 3.3. 3.4.3.5.1. 3.5.3 3.5.4 3.6.

3.7.1.3.7.2. 3.7.3

3.7.4. 3.7.6.

ievçroplânoðanâ

NVOs VIGs Iedzîvotâji

KOORDINÂCIJA: VARAM

REÌIONÂLÂSATTÎSTÎBASPADOME

KONKRÇTÂSMÇRÍPROGRAMMAS,PROJEKTI

3.8.

LLU

LLMZA

18

Saîsinâjumi un apzîmçjumi 2. attçlam

EM Ekonomikas ministrijaIZM Izglîtîbas un Zinâtnes ministrijaKM Kultûras ministrijaLM Labklâjîbas ministrijaSM Satiksmes ministrijaTM Tieslietu ministrijaVARAM Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijaZM Zemkopîbas ministrijaLLU Latvijas Lauksaimniecîbas universitâteLLMZA Latvijas Lauksaimniecîbas un Meþa zinâtòu akadçmijaNVOs nevalstiskâs organizâcijasVIGs vietçjâs iniciatîvas grupas

3.1. Lauksaimniecîbas, meþsaimniecîbas, zivsaimniecîbas attîstîba, to daþâdoðana3.2. Uzòçmçjdarbîbas veicinâðana3.3. Nodarboðanâs un ienâkumu daþâdoðana3.4. Vides un kultûrvçsturiskâ mantojuma aizsardzîba3.5.1. Telekomunikâcijas3.5.2. Lauku ceïu tîkla attîstîba3.5.3. Vides aizsardzîbas infrastruktûras attîstîba3.5.4. Lauku apdzîvojums3.6. Teritoriâlâs attîstîbas plânoðana3.7.1. Vispârçjâ izglîtîba3.7.2. Profesionâlâ izglîtîba laukos3.7.3. Pieauguðo izglîtoðana laukos3.7.4. Kultûra laukos3.7.5. Kultûrizglîtîba laukos3.7.6. Veselîbas aizsardzîbas sistçma laukos3.8. Lauku attîstîbâ iesaistîto institûciju, organizâciju un grupu sadarbîba

2. attçlâ ir redzams, ka lauku attîstîbâ gan tieði, gan netieði ir iesaistîjuðâs daudzasorganizâcijas. Astoòas ministrijas ir tieði atbildîgas par nacionâlâ un reìionâlâ lîmeòalauku attîstîbas programmu izstrâdi un realizçðanu. Katra no ðîm ministrijâm iratbildîga par noteiktu sfçru, kâ piemçram, Zemkopîbas ministrija ir atbildîga parlauksaimniecîbas, meþsaimniecîbas, zivsaimniecîbas jautâjumiem un todiversifikâciju. Zemkopîbas ministrija sadarbojas ar citâm ministrijâm un òem dalîbutâdu lauku attîstîbas sfçru ietekmçðanâ kâ uzòçmçjdarbîbas veicinâðana, nodarboðanâsun ienâkumu diversifikâcija, teritoriâlâs attîstîbas plânoðana. Vietçjâs paðvaldîbas,savukârt, ir atbildîgas par konkrçtu mçríprogrammu un projektu izstrâdi unrealizçðanu. Vietçjâ lîmenî aktîvi darbojas arî nevalstiskâs organizâcijas, vietçjâsiniciatîvas grupas un iedzîvotâji. Nevalstiskâs organizâcijas strâdâ arî pieierosinâjumu veikðanas, ko iesniedz ministrijâm.Nozîmîga organizâcija, kas ietekmç lauku attîstîbas politiku ir Paðvaldîbu savienîba.Tâ sadarbojas ar Reìionâlâs Attîstîbas padomi, kurâ ietilpst 3 Saeimas deputâti, 1pârstâvis no Paðvaldîbu savienîbas un 6 ministri, kurus ieceï Ministru kabinets.Reìionâlâs Attîstîbas padome nosaka reìionâlâs attîstîbas stratçìiju, t.sk., arî laukuattîstîbas stratçìiju, sniedz valdîbai rekomendâcijas attîstîbas programmas jomâ,òemot vçrâ arî paðvaldîbu viedokli.

19

Tâ kâ Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrija izstrâdâ Lauku Attîstîbasprogrammu, tâ nodroðina sadarbîbu to organizâciju starpâ, kas ir iesaistîtas laukuattîstîbas politikas veidoðanâ. Tomçr ðî sadarbîba nav pietiekama un VARAMministrija bija vadoðâ institûcija, kas nodarbojas ar lauku attîstîbas problçmukoordinâciju. Patlaban Zemkopîbas ministrijas pârziòâ neatrodas visas lauku attîstîbassfçras, kâ piemçram, vides aizsardzîbas jautâjumi, infrastruktûra u.c. Nâkotnçsituâcija mainîsies, jo koordinatora lomu ir uzòçmusies Zemkopîbas ministrija.Sadarbîba starp organizâcijâm, valdîbas institûcijâm un intereðu grupâm, kas iriesaistîjuðâs lauku attîstîbâ, ir ïoti vâja, un tâ ir nopietna problçma, kas negatîviietekmç lauku attîstîbu kopumâ.Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte un Latvijas Lauksaimniecîbas un Meþ azinâtòu akadçmija arî aktîvi piedalâs lauku attîstîbas procesos. LLU sagatavospeciâlistus valdîbas institûcijâm un daudzâm ekonomikas nozarçm, kâ arî veicpçtnieciskos darbus.

Attçls 2 Lauku politikas veidotâju Venna diagramma

Apïa lielums parâda dotâs organizâcijas ietekmi uz lauku attîstîbas politiku. Apïupârsegðanâs parâda to iesaistîðanâs pakâpi lauku attîstîbâ.

VARAMZM

EM

RAP

LPS

NVO

Parti-jas

Pašvaldîbas

VIG

SM

IZM

KM

LMLLU

LLMZA

Citunozarulobisms

Ârzemjukompânija

s

LAUKU ATTÎSTÎBA

20

4. Galveno institûciju un citu organizâciju uzskatu analîzeSociâlâ un ekonomiskâ nevienlîdzîba starp rajoniem, laukiem un pilsçtâm Latvijâpalielinâs. It îpaði, atðíirîbas ir ievçrojamas, salîdzinot Latgales rajonus un citus laukurajonus ar Rîgas aglomerâciju. Saraþotâ rûpniecîbas produkcija uz vienu iedzîvotâju1998. gadâ svârstâs no Ls 91 Ludzas un Rçzeknes rajonos lîdz Ls 248 Daugavpilsrajonâ, turpretî Rîgas rajonâ tâ sasniedz Ls 805, t.i., 4 vai pat 5 reizes vairâk.Saskaòâ ar Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes veikto zinâtnisko pçtîjumu, laukuattîstîba ietver 5 galvenos virzienus:

1. saglabât laukos iedzîvotâju skaitu, kas bûtu pietiekams, lai izslçgtuurbanizâcijas negatîvâs sekas. Latvijâ kopumâ dzîvo ap 30% no kopçjâiedzîvotâju skaita un ðâda proporcija bûtu arî jâsaglabâ nâkotnç,

2. sazarota raþoðana un apkalpojoðâs sfçras struktûra laukos,3. vidi saudzçjoða raþoðana, ieskaitot bioloìiski dinamisko lauksaimniecîbu,4. lauku dzîves veida specifikas saglabâðana,5. lauki kâ rekreâcijas zona visai sabiedrîbai ar piebildi, ka ðo funkciju laiki

spçs veikt tikai pçc nosacîjuma, ka arî urbanizçtajâ sektorâ attîsta vidisaudzçjoðo bezatkritumu tehnoloìiju.

Zemnieku saimniecîbu ienâkumu apsekojumi râda, ka 70% tas bija zemâks par iztikasminimumu uz vienu iedzîvotâju. Tas nozîmç, ka nabadzîgâkajâm ìimençm ir grûtiiegâdâties apìçrbu, pârtiku, samaksât par dzîvokli, skolot bçrnus. Dzîves lîmeòakritums laukos notika galçjâs liberâlisma politikas îstenoðanas dçï.Liberâlisma galçjâs konsekvences politikas îstenoðanas rezultâtâ Latvijâ izveidojâs unturpina attîstîties “oâþ u” ekonomiskâ struktûra, kurai raksturîga atseviðíu teritorijuievçrojamas ekonomiskâ lîmeòa atðíirîbas pçc izvçlçtâ kritçrija (IKP, rûpniecîbas unlauksaimniecîbas produkcijas apjoma uz vienu iedzîvotâju, resursu nodroðinâjuma uzzemes platîbas vienîbu).Sociâlekonomisko negâciju pastiprinâðanâs valsts depresîvajos reìionos un laukuapgabalos prasa mainît paðus pamatus – tautsaimniecîbas attîstîbas konceptuâlo bâzi,atsakoties no liberâlisma galçjâm konsekvencçm.Depresîvo reìionu un lauku sanâcija vairumâ gadîjumu ir iespçjama novirzot toattîstîbai valsts centralizçtos lîdzekïus, galvenokârt, mçrídotâciju un izdevîgu kredîtuveidâ noteiktu sociâlekonomisko projektu îstenoðanai.Galvenais priekðnoteikums lauku un pilsçtu ekonomiskâs attîstîbas lîmeòu tuvinâðanaiun “oâþ u” tipa ekonomisko struktûru veidoðanâs apturçðanai ir ekonomiskâs politikasmçríi. Kâ tas tika pieminçts, reìionâlâ un lauku attîstîbâ nav pieòemams liberâlismstâ galçjâ konsekvencç. Starptautiskâ prakse apstiprina, ka mûsdienu sabiedriskiekonomiskajos apstâkïos, ir ieteicama sociâli orientçta tirgus ekonomika unkeinsiânisma pârstâvju izstrâdâtâ koncepcija par tirgus ekonomikas likumiem unvalsts ekonomiskâs politikas mçrítiecîgi virzîto darbîbu harmonizâcijas sasniegðanai.Keinss uzskatîja, ka valdîbai ir jâiejaucas un jâveic aktîva darbîba ekonomikâ, nevisjâpaïaujas uz tirgus spçkiem, kas visu nolîdzsvaros. Tas ir îpaði svarîgi valstîs ar zemuienâkumu un pârejas tipa ekonomikâs. Pretçjâ gadîjumâ tas noved pie krasasnoslâòoðanâs un lielas sabiedrîbas daïas pauperizâcijas, kas, savukârt, samazinapirktspçju, saðaurina tirgus ietilpîbu un rada sociâlo spriedzi.Zinâtnieki vairumâ uzskata, ka valdîba ir atbildîga par lauku ekonomisko atpalicîbu.Citu valsts institûciju un NVO uzskati seko turpmâk.

Zemkopîbas ministrija

21

Ministrijas skatîjumâ patiesi ietekmîgas un efektîvs organizâcijas lauku attîstîbasjomâ vçl joprojâm nav - ne valsts, ne nevalstisko organizâciju kopâ. Esoðo institûciju,tajâ skaitâ ietekmîgâs Paðvaldîbu savienîbas darbîbas un izveidoðanâs pamatâ ir nevisteritoriâlâ piederîba, bet nozaru un profesionâlâ interese un kopîba. Arî izveidotâReìionâlâs attîstîbas padome savâ darbîbâ nefokusçjas uz specifisko lauku attîstîbasproblçmu risinâðanu. Vçl vairâk, bûtîbâ specifiskâs lauku attîstîbas problçmas vçl lîdzðim ne Latvijas valstî, ne kâdâ no nevalstiskajâm organizâcijâm joprojâm navnoformulçtas.Lauku ekonomika ir pârâk lielâ atkarîbâ no lauksaimniecîbas, paðas ðîs nozaresattîstîbas problçmas, lauku infrastruktûras nepietiekamâ piemçrotîba citutautsaimniecîbas nozaru attîstîbai un aktîvo cilvçku sociâlo vajadzîbu apmierinâðanai,iedzîvotâju novecoðanâs ðobrîd ir lauku attîstîbas problçmu stûrakmeòi.Ir jâmeklç risinâjumi, tajâ skaitâ finansçðanas iespçjas- uzòçmçjdarbîbas attîstîbai,lauku teritoriâlajai pârstrukturçðanai. Pamatu pamati ir divi: ekonomiskâs darbîbasattîstîðanâs papildus lauksaimniecîbai, kâ arî lauku sociâlekonomiskâs infrastruktûrasuzlaboðana, lai padarîtu ðo telpu pievilcîgu gan uzòçmçjdarbîbai, gan vienkârði dzîvei.Jâòem vçrâ gan lauksaimniecîbas ekonomiskâs spçjas, gan arî meþsaimniecîbas un arîcitu dabas resursus izmantojošo nozaru attîstîbu. Jo bez sekmîgas lauksaimniecîbas unmeþsaimniecîbas nevarçs bût sakopta un veselîga lauku vide.Lai attîstîtos lauki, ir jâbût visas sabiedrîbas atbalstam vçlmei ðîs problçmas atrisinât,lauku vidi sakârtot. Tas prasîtu ârkârtîgi daudz naudas lîdzekïu.

Zemkopîbas ministrija nodarbojas ar ES daþâdu fondu lîdzekïu sadali, tai skaitâparedzamo SAPARD lîdzekïu sadales administrçðanu, kas var uzlabot situâciju laukosun it îpaði lauksaimniecîbas nozarç.Problçmas sakarâ ar SAPARD programmas îstenoðanu:• Briseles administrâcija nav pietiekami skaidri nodefinçjusi prioritâtes,• Briseles administrâcija pieprasa, lai SAPARD aìentûras darbîba pilnîbâ atbilstu

principiem, kâdi izvirzîti ES maksâjumiem un aìentûrâm, kas strâdâ ar tieðiemmaksâjumiem,

• milzîgais dokumentu daudzums un ievçrojamâs administrçðanas izmaksas.

Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrija

Lauksaimniecîba• nozares îpatsvara saðaurinâðanâs kopçjâ pievienotajâ vçrtîbâ, notiek vispârçja

lauksaimniecîbas lejupslîde,• dominç sîksaimniecîbas; tikai apmçram 5% no visâm zemnieku saimniecîbâm var

saukt par preèu produkcijas raþotâjâm,• sîkraþotâjiem nav iespçjams uzturçt nepiecieðamos lîdzekïus, kâ arî saòemt

kredîtus par pieòemamâm procentu likmçm,• notiek nepârtraukts raþoðanas izmaksu pieaugums, kuru nekompensç

lauksaimniecîbas produkcijas cenu pieaugums, padara lauksaimniecîbas raþoðanuarvien nerentablâku,

• nav efektîvas atbalsta sistçmas lauksaimniecîbas attîstîðanâ,• nepietiekams lauksaimniecîbâ un lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdç

strâdâjoðo izglîtîbas un zinâðanu lîmenis.Meþsaimniecîba• nav Latvijas zemes lietoðanas ilgtermiòa stratçìijas un tâpçc nav arî skaidrîbas par

potenciâli apmeþojamo platîbu daudzumu un struktûru,

22

• paðreizçjâ meþsaimniecîbu regulçjoðâ tiesîbu aktu sistçma pilnîbâ neatbilstpaðreizçjai meþa îpaðuma struktûrai, kâ arî nepilnîgi sabalansç sabiedrîbasekoloìiskâs un ekonomiskâs intereses meþâ,

• privâtâ sektora meþa asociatîvâs struktûras atrodas attîstîbâ. Lçni veidojas privâtâsektora paðorganizâcijas struktûras.

Uzòçmçjdarbîbâ• nedroðîba, pieredzes un zinâðanu trûkums biznesa uzsâkðanai, kâ arî nepietiekoðas

zinâðanas par produkcijas realizâcijas tirgiem, lîdz ar to ir lielas grûtîbas izstrâdâtbiznesa plânus un attîstîbas perspektîvas,

• ierobeþotas iespçjas piekïûðanai finansu resursiem, sâkuma kapitâla trûkumsuzòçmçjdarbîbas uzsâkðanai,

• uzòçmçjdarbîbu regulçjoðâs likumdoðanas nepilnîbas,• nepietiekams atbalsts no institûcijâm gan vietçjâ, gan valsts lîmenî.Nodarboðanâs veidu un ienâkumu daþâdoðana• nepietiekama sabiedriskâs domas aktivizçðana par labu jaunievedumiem,• lauku daþâdoðanas un inovatîvâs darbîbas finansçðanas noteikumu uzlaboðana,• nepietiekama kooperâcijas, kâ lauku daþâdoðanas instrumenta, veicinâðana,Lauku tûrisms• vienotu apmeðanâs vietu kvalitâtes standartu izveide, kas atbilstu ES prasîbâm,

vienlaicîgi paaugstinot pakalpojumu kvalitâti,• lauku infrastruktûras uzlaboðana – ceïu kvalitâte, telekomunikâcijas, pasta

pakalpojumi, informâcijas zîmes utt.Vides un kultûrvçsturiskâ mantojuma aizsardzîba• nav nodroðinâta vispârçjo dabas un vides aizsardzîbas prasîbu ievçroðana visâs

saimnieciskâs un citâs darbîbas jomâs, kas sekmçtu lauku vides konsekventuatveseïoðanos un iespçjamo bojâjumu novçrðanu,

• lauku ainavas ekoloìiskâ potenciâla, tâs daudzveidîbas saglabâðanu un uzturçðanukavç tas, ka nav noteikti lîdzsvarotas attîstîbas kritçriji daþâdos Latvijas novados.

Infrastruktûras modernizâcija un lauku apdzîvojums• zemâ lauku ceïu kvalitâte,• dzeramâ ûdens kvalitâte neatbilst normâm, tâdejâdi radot draudus cilvçku

veselîbai,• notekûdeòi netiek attîrîti atbilstoði normâm, kam par iemeslu ir novecojis

tehniskais aprîkojums,• lauku apdzîvojuma sistçmas polarizâcija, kas pârmantota no padomju varas laikâ

realizçtâs apdzîvojuma politikas, neatbilst tai politikai, kas tiek realizçta pçc valstsneatkarîbas atgûðanas, un saistâs ar îpaðuma denacionalizâciju un zemniekusaimniecîbu atjaunoðanu,

• lauku ciematu vides neapmierinoðâ kvalitâte gan no arhitektoniskâ, ganekoloìiskâ viedokïa.

Ekonomikas ministrijaGalvenâs problçmas:• cilvçku domâðanas veids vçl nav izmainîjies kopð Padomju laikiem, kad valsts

ikvienam pilsonim garantçja darbu,• valdîbai ir jâizstrâdâ un finansiâli jânodroðina daudzas programmas, kas atbalstîtu

attîstîbas procesus laukos. Lîdzðinçjais atbalsts no valdîbas ir pârâk mazs.Attîstîbas programmas var finansçt divçjâdi: pirmkârt, uzòçmçji iegûstaizdevumus Reìionâlajâ fondâ, nevis komercbankâs. Otrkârt, komercbankas

23

pieðíir aizdevumus uzòçmçjiem atbalstâmo nozaru projektiem. Atbalstâmâsnozares nosaka valdîba un ðinî gadîjumâ komercbankas sadarbojas ar valsti,

• mârketings nacionâlajâ lîmenî ir vâjð. Ðâdâ veidâ varçtu palielinât raþotâjuprodukcijas realizâcijas cenas. Labs piemçrs ir ekoloìiskâ lauksaimniecîbasprodukcija,

• garîga degradâcija, it îpaði laukos.

Jelgavas Reìionâlâ Vides pârvalde

Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijas pârziòâ atrodas 8 reìionâlâspârvaldes, kas realizç ministrijas vides aizsardzîbas politiku reìionâlâ lîmenî.Reìionâlâ vides pârvaldes kontrolç piesâròojuma ietekmi uz apkârtçjo vidi, izdodekoloìiskos uzdevumus projektçðanai, veido vides datu bâzi, izdod atïaujas: ûdenslietoðanai, piesâròojuma novadîðanai gaisâ, atkritumu noglabâðanai, kâ arî saskaòonodokïu aprçíinus par dabas resursu izmantoðanu. Bez tam pârvaldes veic videsmonitoringu un kontrolç vides likumdoðanas normu ievçroðanu gaisa un ûdensaizsardzîbâ, zemes dzîïu aizsardzîbâ u.c.Galvenâs problçmas vides aizsardzîbas politikas realizçðanai reìionâ ir sekojoðas:

• nepietiekoðs pieðíirtais finansçjums, kas ierobeþo institûcijas materiâlitehniskâs bâzes atjaunoðanu un uzlaboðanu,

• paðvaldîbâs trûkst vides speciâlistu. Tas ierobeþo vides situâcijas efektîvukontroli, kâ arî lauku iedzîvotâji netiek pietiekami informçti par videsproblçmâm,

• vietçjâm paðvaldîbâm trûkst naudas lîdzekïu vides stâvokïa uzlaboðanai(attîrîðanas iekârtu bûvniecîbai, dzeramâ ûdens attîrîðanai, atkritumuapsaimniekošanai u.c.)

• sabiedrîbas apziòas lîmenis par vides problçmâm ir zems (tas saistîts ariedzîvotâju, seviðíi laukos, zemo dzîves lîmeni, kâ arî zemo izglîtîbaslîmeni par ekoloìiju).

Pârvalde ir samçrâ neatkarîga VARAM ministrijas struktûrvienîba, kas darbojasattiecîgo likumu ietvaros. Taèu pârvaldes sadarbîba ar ministriju varçtu tikt uzlabota,t.i., saistîba starp ministrijas deklarçto vides politiku un tâs praktisku realizâcijureìionos.

Latvijas Lauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbas atbalsta centrs

Galvenâs problçmas lauku attîstîbas jomâ ir sekojoðas:• infrastruktûra: lauku ceïi netiek pietiekami labi uzturçti, it seviðíi kritiska situâcija

veidojas pavasaros un rudeòos; ir zemnieku saimniecîbas, kur netiek piegâdâtaelektroenerìija vai arî nepietiekama elektroenerìijas jauda; tâpat arî sakari laukosnav nodroðinâti apmierinoðâ lîmenî,

• investîcijas jaunâs tehnoloìijâs – tehnoloìiskâ atpalicîba ir realitâte daudzâszemnieku saimniecîbâs,

• profesionâlâ un vispârçjâ izglîtîba lauku iedzîvotâju, t.sk., zemnieku vidû ir zema.Tas traucç sekmîgi apgût jaunâs tehnoloìijas kultûru kopðanâ, mçslojumaizmantoðanâ utt.,

• garîga degradâcija. Daïa no lauku iedzîvotâjiem sociâlekonomisko grûtîbu dçï, koizraisîja lauksaimnieciskâs raþoðanas straujais kritums, cieð no garîgas depresijasun alkoholisma. Vissliktâkâ situâcija ðinî jomâ ir Latgales rajonos.

24

Latvijas Valsts Agrârâs ekonomikas institûts

Galvenâs problçmas lauku attîstîbas jomâ:• neprofesionalitâte lauku attîstîbas jautâjumu risinâðanâ:

• konkrçtu viedokïu trûkums par lauku vidi un tâs attîstîbas iespçjâm,eksistçjoðo problçmu risinâðanu,

• ministriju un politiíu patiesâ nekompetence un nevçlçðanâs piedalîtieslauku politikas veidoðanâ (esoðo nevar nosaukt par politiku),

• neeksistç vienots stratçìisks plâns lauku attîstîbai ar konkrçtiempasâkumiem un pakârtotiem finansu lîdzekïiem to îstenoðanai lauku videsuzlaboðanai kopumâ,

• sabiedrîbas pasivitâte un attîstîtais viedoklis, ka valsts atrisinâs visu un finansçsvisu,

• finansiâlo lîdzekïu trûkums iedzîvotâjiem, biznesa uzsâkðanai laukos un valstijatbalstot noteiktus pasâkumus infrastruktûras un ekonomiskâs dzîves uzlaboðanai,

• izglîtotu un uzòçmîgu cilvçku trûkums laukos.Visu esoðo lauku attîstîbai paredzçto finansu lîdzekïu apvienoðana un stratçìiskâplâna sagatavoðana kompleksai pieejai lauku attîstîbai dos jûtamus un vçlamosrezultâtus.

Latgales Attîstîbas aìentûra

Latgale ir reìions, kas atrodas vistâlâk no galvaspilsçtas un Latvijas ostâm. Tas irvismazâk attîstîtais reìions, kurâ visvairâk samazinâjâs ekonomiskâ aktivitâteekonomisko reformu periodâ. Latgalç ir jâizvçrð lauksaimniecîbas pârstrukturçðana undiversifikâcija, lielâku lomu jâspçlç paðvaldîbâm lauku attîstîbas sekmçðanai.Problçmas Latgales reìionâ:• izteikta lauku iedzîvotâju savrupîba (noðíirtîba), ko nosaka ievçrojamais attâlums

no galvenajiem centriem, transporta trûkums un komunikâciju problçmas. Irpagasti, kur netiek uztverta Latvijas Radio un Latvijas televîzija un arnokavçðanos tiek piegâdâti laikraksti un þ urnâli,

• izglîtoto un talantîgo iedzîvotâju aizplûðana uz pilsçtâm. Latgalç ir 2 augstskolas,kas gatavo speciâlistus reìionam, taèu vairums ðo augstskolu beidzçju, zemâsdarba samaksas dçï, nepaliek savâ reìionâ,

• valstî nav reìionâlâs politikas. Nav arî instrumentu, kas nodroðina valsts atbalstureìionam. Reìionâlâ Attîstîbas padome un Reìionâlais Attîstîbas fonds ierobeþotofinansiâlo resursu dçï vâji sekmç reìiona attîstîbu.

Zemgales Attîstîbas aìentûra

Problçmas laukos:• laucinieku nodarbinâtîba. Liels bezdarbs, cilvçki meklç darbu pilsçtâ, galvenokârt,

Rîgâ. Lai gan lauku vides sakârtoðanâ jâveic milzîgs darba apjoms, tam navvaldîbas atbalsta,

• nav pabeigta lauku pârstrukturçðana, darbîbas veidu daþâdoðana,• lauku cilvçku izglîtîba, jo îpaði informâtikas tehnoloìiju jomâ,• infrastruktûra: ceïi, komunikâcijas,

25

• trûkst pârdomâtas, ekonomiski pamatotas reìionâlâs attîstîbas valsts atbalstaprogrammas, nav finansiâlâ seguma esoðâm programmâm.

Jelgavas rajona padome & Vilces pagasta paðvaldîba

Problçmas laukos:• neveiksmîgi risinâta Zemes reforma. Cçlonis – nebija izstrâdâta lauku attîstîbas

politika,• lîdz ar to laukos strauji pieauga bezdarbs un saasinâjâs sociâlâs problçmas,• cilvçki pçc padomju tipa lielsaimniecîbu likvidâcijas nespçja adaptçties un

sekmîgi strâdât jaunajos ekonomiskajos apstâkïos. Ir izpildîtâji, bet nav vadîtâju.Zems paðiniciatîvas lîmenis, negrib uzòemties atbildîbu,

• 10 gadu laikâ nav izstrâdâta lauksaimniecîbas politika,• nepareizi realizçta lauksaimniecîbas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcija un iekðçjâ

tirgus pazaudçðana; pârstrâdes uzòçmumu vadîba nav zemnieku,• nav pieejas lçtam kredîtu tirgum,• pârstrâdes uzòçmumi par piegâdâto produkciju norçíinâs ar lielu nokavçðanos,• vâjas raþotâju asociâcijas.

WWF Latvija

Lai arî valsts institûcijas pievçrð arvien lielâku uzmanîbu lauku attîstîbai,nepiecieðams uzsvçrt, ka atðíirîbas starp pilsçtâm un laukiem turpina palielinâties gandemogrâfiskajâ, gan ekonomiskajâ jomâ. Pçdçjos gados nav notikuðas bûtiskasizmaiòas lauku attîstîbas politikâ. Ministriju funkcijas nav integrçtas un politiski unmçrítiecîgi vadîtas ðajâ jomâ. Lauku attîstîbas reâlâ politika sastâv no atseviðíâmaktivitâtçm, kuras realizç katra ministrija vai organizâcija atseviðíi.Galvenâs lauku attîstîbas problçmas:• nacionâlâ lîmeòa daudznozaru zemes izmantoðanas stratçìijas trûkums lauku un

reìionâlajai attîstîbai,• zinâtnisko pçtîjumu trûkums bioloìijas jomâ par lauksaimnieciski

izmantojamajâm zemçm Latvijâ, daþ âdu zemkopîbas metoþ u un intensitâtesietekmi uz bioloìisko daudzveidîbu traucç rekomendâciju izstrâdilauksaimnieciskajai darbîbai, kas sekmç dabas aizsardzîbu,

• nepiecieðamîba pievçrst uzmanîbu lauksaimniecîbas zemju aizaugðanasproblçmai, it îpaði pïavâm,

• izglîtojoðu programmu, pieredzes un informâcijas trûkums.Vairums dabas konservâcijas/attîstîbas projekti Latvijâ fokusçjas uz vienu vai tikaidaþ iem sektoriem, pie tam dabas konservâcijas un ekonomiskâs attîstîbas pasâkumi irsavstarpçji pretrunîgi.

Latvijas Zemnieku savienîba

Latvijas Zemnieku savienîba ir vienîgâ politiskâ partija, kuras uzmanîbas centrâ irlauku iedzîvotâji. Partija iekïuva 5. un 6. Saeimâ, taèu pçdçjâs vçlçðanâs zaudçjavçlçtâju uzticîbu.

Lauki ir jâapskata kâ vesels nozaru komplekss. Lauksaimniecîba ir lauku mugurkauls,kurð nodroðina vispusîgu cilvçka attîstîbu un lauku vides sakoptîbu. Izzûdotlauksaimniecîbai, zudîs arî harmoniska pilsçtas un lauku attîstîbas iespçja.

26

Lauksaimniecîbâ nodarbinâto skaita samazinâðanâs ir objektîva likumsakarîba, kopierâda attîstîto Rietumu valstu prakse. Taèu tas nenozîmç, ka visiem izbrîvçtajiem nolauksaimnieciskâs raþoðanas cilvçkiem jâdodas uz pilsçtu, kur tâpat ir bezdarbs unpieticîga iztika. Darba vietas ir jârada turpat laukos – infrastruktûrâ, pakalpojumusfçrâ.Lauksaimnieciskâs raþoðanas pârâk straujo samazinâðanos Latvijâ ir izsaukusi liberâlâtirgus politika, kas ir pârprastas demokrâtijas un nekompetences krustojums.Galvenâs problçmas laukos:• 10 neatkarîbas gados ir ievçrojami samazinâjusies lauksaimnieciskâ raþoðana,

atseviðíâs nozarçs 2,5 reizes un vairâk. To tikai daïçji var attaisnot kâ bijuðâsPSRS agrârpolitikas sekas. Galvenais cçlonis ir piekoptâ liberâlisma politika unneprasme nosargât savu iekðçjo tirgu pret ES un citu valstu bagâtîgi subsidçtolauksaimniecîbas produkcijas importu,

• nedarbojas antidempinga likums un nav atbildîgâs institûcijas tâ îstenoðanai, navinstrumentu dempinga apkaroðanai. Tas noveda pie konkurçtspçjas straujassamazinâðanas, kas, savukârt, samazina ienâkumu bâzi un ierobeþoja jaunutehnoloìiju ievieðanu. Bet tehniskâs bâzes atpalicîba vçl vairâk padziïinâjusi krîzilaukos,

• komercbankas lauksaimniecîbai, saprotot tâs nedroðo stâvokli, kredîtus dod pârâknegribîgi un par augstâm procentu likmçm,

• Tas novedis pie tâ, ka lauciniekiem zûd motivâcija nodarboties arlauksaimniecîbu.

Lauksaimniecîbas nozares saðaurinâðanâs, savukârt, radîjusi virkni citu problçmu:• pârapdzîvotîba pilsçtâs,• lauku nesakoptîbu,• sociâlâs sfçras panîkumu (problçmas ar izglîtîbu, daudzi bçrni neapmeklç skolu),• lielas problçmas vides aizsardzîbâ (aizauguðâs lauksaimniecîbas zemes ar

nezâlçm, krûmiem, kâ arî kaitçkïu un augu slimîbu izplatîðanâs; meliorâcijassistçmu bojâðanâs) u.c.,

• labçjo partiju nikns uzbrukums lauku sociâlajai videi: lauku mazo skolu unambulanèu slçgðana, lauku ceïu finansçjuma atcelðana.

Zemnieku Saeima

Dominçjoðâs problçmas organizâcijas skatîjumâ:• nenotiek informâcijas aprite starp lauksaimniecîbas organizâcijâm, kas padara

neiespçjamu vienota lauksaimnieku viedokïa izstrâdei. Ðâda situâcija radanevajadzîgus pârpratumus un rada spriedzi starp paðâm organizâcijâ,

• nav informâcijas aprites sistçmas starp zemnieku organizâciju vadoðâmstruktûrâm un to biedriem, lai ðo organizâciju viedoklî bûtu iekïautas pçc iespçjasvairâk to biedru idejas,

• jârada Latvijas lauku politika, nevis novçloti jâreaìç uz kïûdainas politikasradîtajâm sekâm,

• Latvijas lauksaimnieki netiek informçti par nosacîjumiem, kas nepiecieðami, laisekmîgi iekïautos ES kopçjâ lauksaimniecîbas politikâ.

Latvijas Zemnieku federâcija

Analizçjot lauksaimniecîbas un lauku telpas evolûciju, jâsecina, ka neskatoties uznodarbinâto skaita samazinâðanos lauksaimniecîbâ, tai joprojâm paliks dominçjoða

27

loma laukos. Tâ bûtu liela kïûda, ja politiíi nenovçrtçtu lauksaimniecîbas lomu laukuattîstîbas kontekstâ. Postsociâlisma valstîs lauksaimniecîbai ir ïoti svarîga loma,veidojot pamatu stabilai ekonomikas attîstîbai. Lauksaimniecîbas attîstîba veicina arîekonomikas attîstîbu nelauksaimnieciskajos sektoros, kas apkalpo lauksaimniecîbu.Latvijâ ir svarîgi saglabât lauksaimnieciskâs aktivitâtes lauku rajonos, jolauksaimniecîba ir galvenais zemes lietotâjs, tai ir svarîga loma laukuapsaimniekoðanâ, bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanâ un vides aizsardzîbâ.Atðíirîbâ no daudzâm citâm organizâcijâm, LZF uzskata, ka lauki nav atstâjamipaðplûsmai. Lauku sakârtoðana un attîstîba, ekonomisko aktivitâðu daþâdoðana,veidojot mazos un vidçjos uzòçmumus, dabas resursu pârvaldîðana, kultûras, tûrismaun atpûtas veicinâðana jâbalsta uz integrçtu pieeju, pamatojoties uz vienotu juridiskoun politisko struktûru.Problçmas laukos:• nav valsts atbalsta mazajam un vidçjam biznesam, it seviðíi biznesa ideju

autoriem. Komercbankas pârâk piesardzîgi izturas pret biznesa iesâcçjiem,• sociâlisma izglîtîba, neticîba savâm spçjâm un mazvçrtîbas komplekss ir

raksturîgas iezîmes lauku iedzîvotâjiem,• latvieðu mentalitâte, t.i., nevçlçðanâs uzòemties risku un uzsâkt kâdas nopietnas

biznesa aktivitâtes,• nodokïu nasta ir pârâk smaga, pie tam lauksaimniecîbas bizness nespçj nomaksât

augstus nodokïus,• infrastruktûra ir sliktâ stâvoklî (lauku ceïi, arî sakari laukos).

Latvijas Paðvaldîbu savienîba

Problçmas lauku paðvaldîbâs:• sliktâ infrastruktûra: lauku ceïi, komunâlâ saimniecîba (apkure, ûdens apgâde

u.c.),• lielais bezdarbs laukos,• lauku iedzîvotâju aizplûðana uz pilsçtâm,• politiska un finansiâla atbalsta trûkums lauku problçmu risinâðanâ, pie tam valstij

vairâk jâvelta uzmanîba vidusslânim, nevis ekonomiski neaktîviem un kûtriemiedzîvotâjiem,

• izglîtoðanâs iespçjas laukos ir sliktâkas nekâ pilsçtâs.

Sabiedrisko Lauksaimniecîbas organizâciju Sadarbîbas padome

Galvenâs problçmas:• neviena no valdîbas institûcijâm nezina kâdu lauksaimniecîbas un lauku politiku

realizçt,• nepietiekami finansu resursi pateicoties ekonomiskâs aktivitâtes kritumam

vairumâ tautsaimniecîbas nozaru. Finansu resursu trûkums ierobeþo jebkuraspolitikas îstenoðanu,

• bieþâs izmaiòas likumdoðanâ (nodokïos, tarifos, muitas nodokïos) traucçsadarbîbu gan iekðzemç, gan starptautiskâ lîmenî,

• birokrâtija un negodîga rîcîba valdîbas iestâdçs,• vâji attîstîtâ infrastruktûra un informâcijas trûkums.

Lauksaimniecîbas statûtsabiedrîbu asociâcija

28

Lauku attîstîbas pamatâ ir lauksaimniecîba (atðíirîbâ no citiem autoriem un toizvirzîtajâm teorijâm, ka primârais ir lauku attîstîba). Latvijas klimatiskajiemapstâkïiem piemçrota lauksaimniecîbas nozaru attîstîba ir ekonomisks, sociâls unvides sakârtotîbas faktors.Asociâcija uzsver 2 galvenâs problçmas:• Latvijâ nav vienotas izpratnes par lauku attîstîbu un nav valsts organizâciju un

sabiedriska rakstura institûciju, kas ar lauku attîstîbas problçmâm nodarbotossistemâtiski. Atseviðíi centieni, kâ piem., VARAM vadîbâ izstrâdâtâ Laukuattîstîbas programma ir nodota aizmirstîbai,

• vienotas politikas trûkums. Stabilizçjot lauku apvidos lauksaimniecisko raþoðanuun saprâtîgi attîstot citas raþojoðâs nozares, valstij un lauku paðvaldîbâm rastospapildus lîdzekïi arî specifisko lauku attîstîbas problçmu risinâðanai.

Latvijas Lauku atbalsta asociâcija

Attiecîbâ uz lauku problçmâm, asociâcija izceï sekojoðas problçmas:• nesakârtotie zemes jautâjumi - ar krûmiem un nezâlçm aizauguðiem, kaitçkïiem

izplatoties, netiek apstrâdâts 0,5 miljoni ha zemes,• valdîba nepilda un Saeima neprasa pildît savus pieòemtos likumus,• nav izveidota racionâla lauku attîstîbas vadîbas sistçma. Pie Zemkopîbas

ministrijas izveidotâ Sadarbîbas padome, sastâvoða no LZF un citu nevalstiskuorganizâciju vadîtâjiem, nav lauku cilvçku vçlçta, bet no “augðas iecelta”institûcija, kurâ neietilpst zinâtnieki,

• nav lauku attîstîbas finansiâla nodroðinâjuma. Tâpçc tâds mehânisms liedz laukupaðattîstîbu un laukos vçrojamas degradâcijas tendences.

Pârskats

Analizçjot daþâdu valdîbas institûciju un nevalstisko organizâciju viedokïus, varkonstatçt to kopçjâs iezîmes un zinâmas atðíirîbas. Daudzas institûcijas unorganizâcijas norâda uz problçmâm kâ straujð raþoðanas kritums lauksaimniecîbâ,slikta infrastruktûra, naudas lîdzekïu trûkums visos pârvaldes lîmeòos un nespçjaatbalstît jebkâdas aktivitâtes laukos, problçmas ar pamestajâm lauksaimniecîbaszemçm, lauku bezdarbu un pieaugoðo izmisumu lauku iedzîvotâjos.Nevalstiskâs organizâcijas, savukârt, mçdz vainot valdîbas institûcijas, galvenokârtcentrâlo valdîbu, par konkrçtas politikas vai pat jebkâdas politikas trûkumu attiecîbâuz lauksaimniecîbu un lauku attîstîbu: vâja politikas îstenoðana virzienâ no “augðas”uz “leju”. Zemâkâ lîmeòa valsts institûcijas nav apmierinâtas ar centrâlâs valdîbasîstenoto politiku Zemes reformas un pârtikas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijasjomâ. Politiskâ partija atzîmçja daþ us politiskus iemeslus, kas ietekmçja situâcijaspasliktinâðanos laukos. Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes un LatvijasLauksaimniecîbas un Meþa zinâtòu akadçmijas pârstâvji uzskata, ka ir problçma arekonomiskâs politikas îstenoðanu kopumâ. Diezgan liberâla tirgus politika noved piestraujas raþoðanas saðaurinâðanâs daudzâs nozarçs, jo seviðíi lauksaimniecîbâ, unrada “oâzes” tipa nacionâlo ekonomiku.

Tâlâka analîze parâda, ka visvairâk lauku attîstîbas politikas îstenoðanâ pielietotâmetode ir administratîvâ (top-down) metode, jo iniciatîvas parasti nâk no ministrijâm.Taèu pçdçjâs tendences ðinî procesâ parâda, ka arvien vairâk iesaistâs sabiedriskâsorganizâcijas un pakâpeniski administratîvâ politikas îstenoðanas metode zaudç savu

29

dominçjoðo pozîciju un arvien vairâk iniciatîvas nâk no sabiedrîbas (bottom-up). Kâïoti labs piemçrs ir kârtçjâs zemnieku protesta akcijas. Vairâku nevalstiskoorganizâciju vadîbâ zemnieki bloíçja galvenos valsts tranzîtceïus un mçìinâjaapturçja kravas transporta kustîbu pâri robeþai. Zemnieku nemieri skaidri norâda uzakûtajâm problçmâm laukos un it îpaði lauksaimniecîbas nozarç. Zemnieki navapmierinâti ar liberâlo un lielâ mçrâ eiropeizçto politiku, ko realizç ministrijas. Tai patlaikâ, kâ to atzîmçja vairâku nevalstisko organizâciju pârstâvji, ðo politiku vâjâîstenoðana nav eiropeizçjusi lauku attîstîbu kopumâ.

Tikai daþâm valdîbas institûcijâm un organizâcijâm ir savas reìionâlâspârstâvniecîbas. Latvijas Paðvaldîbu savienîba ir pârstâvçta vairumâ reìionu unvietçjâs paðvaldîbâs un tâpçc politika ðinî organizâcijâ tiek veidota ne tikaiadministratîvi, bet arî sabiedrîba spçj ietekmçt lauku attîstîbas procesus. Taèunevalstiskâm organizâcijâm ir zinâmi ierobeþojumi ierosinâjumu iesniegðanâ tieðilikumdevçj institûcijâm. To var veikt vai nu caur ministrijâm vai Saeimas deputâtiemkâ vçlçtâjiem.

1990-1998 gadu periodâ Saeimâ un valdîbâ tika pârstâvçta Zaïâ partija. Videsaizsardzîbas nevalstiskâs organizâcijas veica ïoti nozîmîgas aktivitâtes 1980-josgados, kad, pateicoties tâm, tika apturçta jaunas hidroelektrostacijas celtniecîba uzDaugavas. Vides aktîvisti uzskatîja, ka jaunâ spçkstacija bûtiski ietekmçtu apgabaluspie upes. Lielas platîbas tiktu appludinâtas, it seviðíi pavasaros un rudeòos;bioloìiskâ daudzveidîba izmainîtos gan upç, gan pie tâs. Daudzi lauku iedzîvotâjubûtu spiesti atstât savu dzîves vietu. Bez tam jaunâ spçkstacija veicinâtu jaunurûpnîcu celtniecîbu un darbaspçka ieveðanu no citiem bijuðâs Padomju Savienîbasreìioniem.

30

5. Ilgtspçjîgas lauku attîstîbas problçmas

Latvijâ lauku attîstîbas procesos ir vçrojami vairâki ierobeþojoðie faktori, taèu ir arîdaudzas iespçjas. Apkârtçjâs vides stâvoklis ir uzlabojies pçdçjo desmit gadu periodâ.No 1991.g. lîdz 1994.g. Latvijas ekonomikâ notika strauja lejupslîde, kâ rezultâtâsamazinâjâs raþoðanâ izmantotais ûdens un enerìijas patçriòð, toksiskie atkritumi,raþoðanas radîto notekûdeòu daudzums, kâ arî pesticîdu un minerâlmçslu patçriòðlauksaimniecîbâ. 1998.gadâ salîdzinot ar 1990.gadu minerâlmçslu patçriòð irsamazinâjies 9 reizes. Zemâkais agroíimikâliju patçriòa lîmenis tika sasniegts1995.gadâ un kopð tâ laika minerâlmçslu, pesticîdu un moderno tehnoloìijuizmantoðana palielinâs. Taèu no otras puses sarukuðais raþoðanas lîmenis ierobeþopieejamos resursus, ko varçtu ieguldît vides aizsardzîbâ.

Bioloìiskâ daudzveidîba.

Latvijâ lielâs teritorijâs ir saglabâjuðâs sugas un biotipi, kuri citâs Eiropas valstîs irïoti reti sastopami vai arî pilnîgi izzuduði. Jûras krasts un meþ i, lieli un gandrîz vçlcilvçka darbîbas neskarti augstie purvi, kâ arî dabîgâs un daïçji dabîgâs pïavas ir atzîtipar nacionâla un starptautiska lîmeòa svarîgiem dabas resursiem.

Kopumâ Latvijâ ir reìistrçtas 18047 dzîvnieku sugas. Nesenâs zinâtniskâs aplçsesvçrtç, ka kopumâ Latvijâ varçtu bût ap 30000 dzîvnieku sugas, ieskaitot ap 20000kukaiòu sugu. Putnu migrâcijas ceïi piesaista ap 320 putnu sugu.

Latvijâ ir vairâkas putnu un zîdîtâju sugas, kuras Eiropâ un pat pasaulç ir apdraudçtas,taèu to Latvijâ mîtoðâs populâcijas sastâda bûtisku daïu no kopçjâs pasaulespopulâcijas. Tie ir: melnais stâríis, grieze, çrglis, dzenis, dzçrve, bebrs, ûdrs, vilks unlûsis. Tâpat ir atklâtas lielas vairâku sikspâròu sugu kolonijas un to svarîgasziemošanas vietas.

1997. gadâ aizsargâjamâs zonas sastâda 6,8% no kopçjâs Latvijas teritorijas un likumsnosaka to statusu. Daudzâm aizsargâjamâm zonâm tiek izstrâdâti dabas saglabâðanasplâni, kuri paredz ðo teritoriju izmantoðanu saskaòâ ar bioloìiskâs daudzveidîbassaglabâðanas prasîbâm. Aizsargâjamo zonu kategorijas atbilst starptautiskipieòemtajai IUCN sistçmai300 km garâ piekrastes zona gar Baltijas jûru un Rîgas jûras lîci kâdreiz atradâsPadomju armijas pârziòâ, tâdejâdi ierobeþojot ekonomisko darbîbu ðajâ teritorijâ. Ðinîpiekrastes zonâ ir saglabâjuðies neskarti biotipi, t.sk., arî dabîgâs kâpu augupopulâcijas, kuras jau ir izzuduðas daudzos citos Baltijas jûras piekrastes apgabalos.

Bioloìiskâ daudzveidîba ir saglabâjusies pateicoties gan Padomju laikiem, kadlauksaimniecîbas zemes izmantoðana ðajâ periodâ nebija pârâk intensîva, ganneatkarîbas periodam, kad zemes izmantoðanas intensitâte bûtiski samazinâjâs,salîdzinot ar iepriekðçjo periodu. Pretstatâ zemes izmantoðanai, meþ u resursuizmantoðanas intensitâte pieauga. Apmçram puse meþ u pieder privâtîpaðniekiem, jomeþ i tika atdoti to bijuðajiem îpaðniekiem. Intensîva meþ u izmantoðana, ko izraisapatreizçjâ sociâli ekonomiskâ situâcija laukos, var radît baþ as par bioloìiskodaudzveidîbu ðajos apgabalos.

Nâkotnç ir sagaidâma plaðâka intensîvo tehnoloìiju izmantoðana lauksaimnieciskajâraþoðanâ. Turpmâka lauksaimniecisko zemju platîbu samazinâðanâs gan pateicoties to

31

pameðanai, gan apmeþoðanai, var novest pie bûtiskas biodaudzveidîbassamazinâðanâs. Esoðâs biodaudzveidîbas aizsardzîba ðodien, ilgtspçjîgu attîstîbaskoncepciju izstrâde un îstenoðana prasa ievçrojami mazâkus ieguldîjumus nekâ tasbûs nepiecieðams degradçtâs vides un savvaïas augu un dzîvnieku populâcijuatjaunoðanai nâkotnç.

Ierosinâjumi nacionâlajai agro vides programmai ir izstrâdâti, lai pretdarbotosnegatîvajâm tendencçm, ko rada lauksaimniecîbas intensifikâcija un zemju pameðana.Nelieli agro vides pilotapgabali ir ietverti SAPARD programmâ. Taèu ir nepiecieðamspalielinât visu agro vides programmas apmçrus valstî, jo kâ parâdîja nesenâs aptaujas,Latvijâ ir daudz vairâk apdraudçtu dabîgu pïavu platîbu nekâ to prognozçja iepriekð.Agro vides pasâkumu veikðana, lai saglabâtu svarîgas ainavas struktûras unierobeþotu negatîvo ietekmi no íimikâliju lietoðanas lauksaimniecîbâ, ir nepiecieðamaapgabalos, kur tiek veikta intensîva lauksaimniecîba. Tas varçtu nodroðinât sociâliekonomisko atbalstu zemniekiem.

Lauksaimnieciskâs raþoðanas saðaurinâðanâs rezultâtâ aptuveni 430000 ha zemes irpamesta (ap 7% no kopçjâs teritorijas), tai skaitâ 160000 ha ir ar krûmiem un nezâlçmaizauguðâ lauksaimnieciski izmantojamâ zeme. Ðâdâ veidâ netiek izmantots raþoðanaspotenciâls un lauku ainavas kvalitâte pasliktinâs. Pamesto zemju apmeþoðana varnovçrst lauku ainavas pasliktinâðanos. Viens no Latvijas meþ u politikas mçríiem iratvieglot pamesto zemju apmeþoðanu. Ðâda politika novedîs pie meþ u platîbupalielinâðanâs un nâkotnç nodroðinâs vçrtîgas izejvielas koksnes pârstrâdes nozarei.Òemot vçrâ to, ka stâdâmâ materiâla nodroðinâjums 1999. gadâ bija nepietiekoðs,bûtu nepiecieðams izveidot koku stâdu audzçtavas, lai nodroðinâtu nepiecieðamo stâdudaudzumu apmeþoðanas vajadzîbâm.

Ûdens, augsne & gaiss.

Pçtîjumu rezultâti parâdîja, ka bijuðâs Padomju tipa lielo valsts un kolektîvosaimniecîbu atseviðías raþotnes, kuras specializçjas dzîvnieku audzçðanâ, vçl var radîtzinâmu risku iekðçjo Latvijas ûdeòu un Baltijas jûras ûdens kvalitâtei. Ekonomiskoproblçmu dçï patreizçjâ pârejas periodâ vairums zemnieku saimniecîbu nepielietointensîvus saimniekoðanas paòçmienus, un, salîdzinot ar ES valstîm, tâs ievçrojamimazâk piesâròo apkârtçjo vidi. Pamatojoties uz eksistçjoðiem vides monitoringadatiem, Latvijâ nav konstatçts ne seklo, ne dziïo (artçzisko) gruntsûdeòu piesâròojumsar slâpekïa savienojumiem ne vienâ no reìioniem. Augstâks dabîgâ amonjaka saturs irbieþ i konstatçts seklajos gruntsûdeòos piekrastes zonâs, un ïoti retos gadîjumosdziïajos artçziskajos gruntsûdeòos. Lielâks gruntsûdeòu piesâròojums tika atklâts tikaidaþos seklo gruntsûdeòu paraugos. Taèu arî ðajos gadîjumos nitrâtu daudzums irmazâks nekâ maksimâli dzeramajam ûdenim pieïaujamais, ko nosaka Nitrâtudirektîva.

Nav pieejami ticami dati par pesticîdu piesâròojumu gan virszemes, gangruntsûdeòos. Lai varçtu samazinât piesâròojumu, kas rodas lauksaimnieciskâsdarbîbas rezultâtâ, zemniekiem tiek ieteikts pielietot Labâs lauksaimniecîbas prakseskodeksa (Code of Good Agriculture Practice (GAP)). Darbs pie GAP kodeksa tikauzsâkts 1998. gadâ. Ðî kodeksa ievieðanas mçríi noteica ES Nitrâtu direktîva(EEC/91/676). Lauksaimniecîbas un Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbasministrijas ir akceptçjuðas ðo kodeksu Latvijâ. GAP kodekss ir atzîts kâ katra fermeralabâ griba sekot lauksaimniecîbas attîstîbai un situâcijai tajâ, lai dotu prioritâti vides

32

aizsardzîbai un neradîtu ekoloìiski neatgriezeniskas sekas nacionâlâ, reìionâlâ unpasaules mçrogâ tagad un arî nâkotnç.

Latvijas augsnes ir salîdzinoði tîras un tâs var tikt uzskatîtas par nacionâlo bagâtîbu.Vairumâ Latvijas augðòu smago metâlu daudzums nepârsniedz dabisko lîmeni.

Latvijas seðas lielâkâs pilsçtas rada vairâk par pusi (57%) no visa stacionârâ gaisapiesâròojuma valstî. Lielâko gaisa piesâròojuma daïu rada transportlîdzekïi (65-68%).95% no visiem stacionârajiem gaisa piesâròojumiem, ko reìistrçja 1993. gadâ,sastâdîja: sçra dioksîds (50,1%), slâpekïa oksîds (10%), oglekïa oksîds (24%) uncietâs daïiòas- pelni (10,8%). Citas vairâk nekâ 200 bîstamâs vielas sastâdîja tikai 5%gaisa piesâròojuma.

Kultûrvçsturiskais mantojums

Latvieðu tautas kultûras mantojums ir cçlies no laukiem, kur latvieðu senèi dzîvojaharmonijâ ar dabu daudzu gadsimtu laikâ. Viòi intuitîvi juta, cik daudz drîkst òemt nodabas, lai pastâvîgi nodroðinâtos ar pârtiku, celtniecîbas materiâliem, kurinâmo,apìçrbu un dabîgiem medicînas lîdzekïiem. Arî daba ir ietekmçjusi latvieðu kultûrasmantojumu un turpina veidot nacionâlo çtiskos un estçtiskos priekðstatus. Daudzinacionâlie svçtki tiek svinçti tikai laukos. Pie tam laukus galvenokârt apdzîvo etniskielatvieði, izòemot Latvijas austrumu daïu. Lielâkâs pilsçtas apdzîvo galvenokârt citutautîbu pârstâvji, lielâkoties krievi, un latvieði lielpilsçtâs ir mazâkumâ. Piemçram,Latvijas galvaspilsçtâ latvieði sastâda 40% (treðâ daïa valsts iedzîvotâju dzîvogalvaspilsçtâ), bet otrâ lielâkajâ pilsçtâ Daugavpilî – tikai 15%. Ir tikai divasrepublikas pakïautîbas pilsçtas, kur latvieði sastâda ap 51% - tâs ir Ventspils unJelgava. Tas ir padomju laiku mantojums, kad tika sekmçta imigrâcija no citiemPadomju Savienîbas apgabaliem un imigranti apmetâs galvenokârt lielâkajâs pilsçtâs.

Ekonomiskâ diversifikâcija.

Viens no iemesliem, kâpçc ir zems lauksaimniecîbâ nodarbinâto darba raþîgums, irfiziski un morâli novecojuðais tehniskais aprîkojums, kas tika mantots no kolhozu unsovhozu privatizâcijas. Vidçjais traktoru vecums ir 16 gadu. 38% no visiemtraktoriem ir kalpojuði vairâk nekâ 15 gadus, un tikai 18% ir lîdz 5 gadiem veci.Lielâkâ raþoðanas çku daïa (60-65%) tika uzcelta pirms 50-60 gadiem. Ðîs çkas ir netikai novecojuðas, bet arî rada draudus apkârtçjai videi un to lietotâjiem, joneapmierina nepiecieðamâs darba apstâkïu prasîbas.

Sadrumstalota un nespecializçta saimniekoðana traucç lauksaimnieciskâs raþoðanasattîstîbu saskaòâ ar nacionâlajiem un ES standartiem. Piemçram, vidçjais govju skaitspiena lopkopîbas saimniecîbâs ir 2,7 govis. Mazâm zemnieku saimniecîbâm navizdevîgi ieguldît lîdzekïus jaunâs tehnoloìijâs pie patreizçjiem raþoðanas apjomiem.Tâdçï lauksaimniecîbas specializâcija norisinâs lçni. Tas, savukârt, traucçlauksaimniecîbas produkcijas piegâdi pârtikas pârstrâdes nozarei un naturâlâssaimniecîbas vçl ïoti izplatîtas.

Lai nodroðinâtu lauksaimniecîbas pârstrukturçðanu, attîstot efektîvâkas saimniecîbas,atbalsts ir jâierobeþo noteikta lieluma saimniecîbâm, lai veicinâtu konkurçtspçjîgusaimniecîbu attîstîbu. Ðâda palîdzîba nodroðinâs, ka tikai ekonomiski efektîvâkâssaimniecîbas turpinâs raþoðanu. No lauksaimnieciskâs raþoðanas izbrîvçtiem cilvçku

33

resursiem citas nodarboðanâs iespçjas jâbût nodroðinâtas, kâ piemçram, bioloìiskâlauksaimniecîba, lauku tûrisms, ârstniecîbas augu, sçòu, ogu audzçðana utt.

Bioloìiskâ lauksaimniecîba

Kâ atseviðía nozare pastâv Latvijâ tikai daþ us gadus. Ir apmçram 200 zemniekusaimniecîbu (0,2% no kopçjâ saimniecîbu skaita), kas nodarbojas ar bioloìiskolauksaimniecîbu, kopumâ aizòemot ap 2750 ha lauksaimnieciski izmantojamâs zemes.Bioloìiskâs lauksaimniecîbas produkti ir jau aizòçmuði mazu, bet stabilu vietçjâtirgus segmentu. Ja òem vçrâ augoðo pieprasîjumu pçc bioloìiskâs lauksaimniecîbasproduktiem gan iekðçjâ tirgû, gan Skandinâvijas un ES valstu tirgos, ir sagaidâmatâlâka bioloìiskâs lauksaimniecîbas nozares attîstîba. Bioloìiskâs lauksaimniecîbassaimniecîbas un tâs saimniecîbas, kas ir pârejas procesâ no tradicionâlâs uz bioloìiskolauksaimniecîbu, regulâri pârbauda Bioloìiskâs lauksaimniecîbas sertifikâcijasinspekcija. Saimniecîbas, kuras ir ieguvuðas bioloìiskâs lauksaimniecîbas sertifikâtu,tiek pârbaudîtas reizi gadâ.

Lauku tûrisms

Lauku tûrisms ir kïuvis par svarîgu lauku attîstîbas nozari. Tâ ekonomiskâ nozîmelaukos ir pieaugusi, jo tiek radîtas jaunas darba vietas, saglabâta lauku ainava,palielinâs lauksaimniecîbas produktu realizâcija un lauku uzòçmçju ienâkumi pieaug.Bieþ i vien lauku tûrisms ir vienîgâ iespçja tajos reìionos, kur lauksaimniecîbai navlabvçlîgi apstâkïi. Tâdejâdi tiek lietderîgi izmantotas apdzîvotâs teritorijas,lauksaimniecîbâ neizmantojamâs zemes un dabas ainavas, ko nevarçtu izmantotcitiem mçríiem. Neaizskartâ daba, bagâts kultûras un vçstures mantojums un arîtradicionâlâ lauksaimniecîba un amatniecîba rada lielas iespçjas lauku tûrismaattîstîðanai Latvijâ. 80% no lauku tûristiem ir Latvijas iedzîvotâji. Ârzemju laukutûristi galvenokârt ierodas no Vâcijas, Somijas, Dânijas, Zviedrijas un citâm valstîm.1998. gadâ Latviju apmeklçja 1,788 miljoni ârzemju tûristu, no kuriem 109 tûkstoðikâ galveno ieraðanâs mçríi uzrâdîja rekreâciju, veselîbas uzlaboðanu un sportu. Tâtadtikai neliela ðo tûristu daïa izmanto pakalpojumus, ko piedâvâ lauku tûrisms. Taèu irïoti iespçjams, ka liels skaits Latvijas apmeklçtâju pavada kaut nedaudz pavada savulaiku laukos, un pie labi attîstîtas tûrisma infrastruktûras laukos, atraktîvâ laukuainava kïûtu par labu lauku tûrisma attîstîbas rekvizîtu.

Lauku tûrisma attîstîbu kavç sliktâ infrastruktûra lauku rajonos, informâcijas trûkumsgan Latvijâ, gan ârzemçs, slikta ceïa zîmju un informâcijas plakâtu sistçma, kâ arînepietiekoðâs uzòçmçju, kas nodarbojas ar tûrismu, zinâðanas. Tâpçc bûtunepieciešams uzlabot:

• tûrisma infrastruktûru: restorânus, sporta pasâkumu iespçjas, kempinguvietas,

• Informâcija: ceïu zîmes, kartes, broðûras, rokasgrâmata,• izklaides vietas: kultûrvçsturisko u.c. nozîmîgu vietu çku atjaunoðana.

Ârstniecisko augu, çterisko eïïu un ð íiedras augu audzçð ana

Vietçjais tirgus ar ðo produkciju ir piesâtinâts un tai ir eksporta potenciâls. Ðîsapakðnozares vâjâs vietas ir neattîstîtie realizâcijas kanâli ârzemçs un pirmapstrâdesun uzglabâðanas iespçju trûkums. Bez tam arî bûtu nepiecieðams atbalsts informâcijas

34

izplatîðanai un nodarbinâto apmâcîbai. Patlaban kopçjâs ârstniecîbas augu audzçðanasplatîbas ir ap 100 ha.

Kaòepju raþoðana vçl nav sasniegusi komerciâlas attîstîbas lîmeni. Kaòepesgalvenokârt raþo piemâjas saimniecîbâs sçklu iegûðanai, ko tâlâk izmanto kaòepjusviesta iegûðanai. Pçtîjuma dati par augðòu un klimatiskajiem apstâkïiem norâda, kakaòepju audzçðana ir piemçrota Latvijâ.Pçdçjos gados pasaulç ir vçrojams ievçrojams kaòepju sçklu un ðíiedras raþoðanaspieaugums, apstiprinot faktu, ka pieprasîjums pçc ðîs produkcijas palielinâs. TurpretîLatvijâ, informâcijas un padomu trûkums par kaòepju audzçðanas, novâkðanastehnoloìijâm un mârketingu, kâ arî pârstrâdes iespçju trûkums rada nopietnus kaòepjuaudzçðanas attîstîbas ðíçrðïus.

Dzçrveòu audzçð ana

Latvijâ ir daudz kûdras purvu, kurus vairs neizmanto kûdras iegûðanai un kuri irizmantojami dzçrveòu audzçðanai. Dabiskie augðanas apstâkïi (klimats, augsnes,mitruma reþîms) ir piemçroti augstajos purvos (ap 3000 ha). Kopçjâ dzçrveòu purvuplatîba 1998. gadâ bija 21 ha, par 33% vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ.

Dzçrveòu audzçðanas vietas 1 ha platîbâ ierîkoðana izmaksâ ap 20000 EUR unikgadçjâs uzturçðanas izmaksas ir robeþâs no 3700-8500 EUR uz hektâru.Atmaksâðanâs laiks ðâdai investîcijai ir 8 gadi. Labi aprîkota purva dzçrveòuaudzçðanai ierîkoðana ir ap 3 reizes lçtâka nekâ ASV vai Kanâdâ pateicoties zemâkâmdarbaspçka izmaksâm un labvçlîgiem dabas apstâkïiem.Noteikta interese ir arî lazdu un íirðu koku audzçðanâ kokmateriâlu iegûðanai.

Citas ogas

Daþâs saimniecîbâs audzç zilenes un kazenes. Tâdu savvaïas ogu komerciâlaaudzçðana kâ mellenes un lâcenes nav ieviesusies.

Koksnes audzçð ana

Zinâma interese ir arî lazdu un íirðu koku audzçðana koksnes iegûðanai.

Sçòu audzçð ana

Visizplatîtâkâs ir ðitaki un austersçnes, ko komerciâli audzç gan pasaulç, gan Latvijâ.Sçòu importa apjomi Latvijâ samazinâs (no 183. t 1995. gadâ lîdz 134. t 1997. gadâ),vienlaicîgi pieaugot sçòu eksportam (no attiecîgi 92. t lîdz 194. t). Noieta tirgusmeklçðana Rietumos sagâdâ grûtîbas Latvijâ audzçto sçòu nekonkurçtspçjîgâ cena, laigan, pateicoties lielajam pieprasîjumam pçc sçnçm Krievijas tirgû, eksports uzaustrumiem kïûs reâls pçc stabilitâtes atjaunoðanâs Krievijâ, kur pieprasîjumspârsniedza piedâvâjumu vairâkas reizes pirms finansu krîzes 1997. gadâ.Savvaïas sçnes neizmanto ne pârstrâdç, ne arî realizâcijai tirgû.

Saldûdens vçþ u un gliemeþ u audzçð ana

Ziemeïeiropâ un Rietumeiropâ, kâ arî Latvijâ, vietçjâ saldûdens vçþ u suga ir Astacus,tâdçjâdi Latvijas klimatiskie vides apstâkïi, kâ arî ûdens kvalitâte ir piemçroti ðîs

35

sugas audzçðanai. Patlaban Latvijâ ir tikai viena saimniecîba, kas nodarbojas ar vçþ umâkslîgo pavairoðanu un audzçðanu, bet saimniecîbu skaitam ir tendence unpotenciâls palielinâties jo îpaði Latgalç. Lielâko daïu no audzçðanas izmaksâm sastâdafiksçtâs izmaksas (inkubatoru iegâde un uzstâdîðana, ûdens cirkulâcijas sistçma,raþoðanas telpu izbûve, apkure un vçþ u dîíu ierîkoðana).

Eiropas valstîs, tâdâs kâ Zviedrija, Somija un Francija, ir novçrojams vçþ u ârçjâstirdzniecîbas deficîts. Pieprasîjums pçc ðîs produkcijas pârsniedz piedâvâjumu.Latvija sâka eksportçt dzîvus gliemeþ us uz ES valstîm 1994.g. Galvenokârt gliemeþ itiek iegûti savvaïâ, bet praktizç arî to raþoðanu saimniecîbas apstâkïos. Raþasnovâkðanas laikâ ðajâ sektorâ laukos tiek nodarbinâti aptuveni 10 000 strâdâjoðo,tâdçjâdi eksportçjot 150 t gliemeþ u. Lai ðo sektoru padarîtu efektîvâku, irnepiecieðams attîstît pârstrâdi.

Reti sastopamu putnu audzçð ana

Paðreizçjais strausu gaïas tirgus Latvijâ ir ïoti ierobeþots sabiedriskâs çdinâðanassektorâ un gandrîz neeksistç pârstrâdes nozarç. Prognozçt strausu gaïas pieprasîjumuLatvijâ ir ïoti grûti, jo ðis produkts ir samçrâ jauns un sveðs Latvijas patçrçtâjiem. JaLatvijâ attîstîsies strausu gaïas tirgus, tad tajâ bûs vieta tikai vienam vai diviemstrausu audzçtâjiem. Izplatîtâka ir paipalu audzçðana un to olu pârdoðanamazumtirdzniecîbâ.

Ar lauksaimniecîbu saistîtâ apmâcîba un sociâlâs kapacitâtes palielinâð ana

Paredzams, ka strâdâjoðo skaits lauksaimniecîbâ, meþsaimniecîbâ un medniecîbâsamazinâsies, tâdçjâdi radot nodarbinâtîbas un pârkvalificçðanâs problçmas. Bez tamnepietiekoðs ir lauksaimniecîbâ, meþsaimniecîbâ un zivsaimniecîbâ nodarbinâtoizglîtîbas lîmenis, jo îpaði uzòçmçjdarbîbas vadîbâ un ekonomikâ, tâdejâdi irjâpalielina sociâlâ kapacitâte. Ðo jautâjumu bûtu jârisina gan valsts institûcijâm, ganNVO.

Lîdz ar profesionâlâs izglîtîbas apgûðanu, zemniekiem tiek dota iespçja nepârtrauktipaaugstinât savu zinâðanu lîmeni Latvijas Lauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbasatbalsta centra (LLKC), Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) un cituorganizâciju organizçtajos kursos.LR Zemkopîbas ministrijas 1997. gada rîkojumâ ir noteikti lauksaimniecîbâstrâdâjoðo izglîtîbas nodroðinâjuma pamatprincipi. Tajâ ir noteikti pieci profesionâlâsizglîtîbas lîmeòi. Vienotâ izglîtîbas sistçmâ darbojas 8 lauksaimniecîbas izglîtîbascentri, 30 profesionâlâs izglîtîbas iestâdes, Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte unLatvijas Lauksaimniecîbas konsultâciju un izglîtîbas atbalsta centrs. Zemkopîbasministrijas realizçtâ profesionâlâs izglîtîbas reforma ir vçrsta uz kvalitatîvaslauksaimniecîbas izglîtîbas nodroðinâjumu, kâ arî profesionâlâs izglîtîbaspârorientâcijas veicinâðanu uz nelauksaimnieciskâm profesijâm, kas saistîtas ar laukuuzòçmçjdarbîbu un vidi.

Labs piemçrs vietçjâ lîmenî ir Pasaules Dabas fonda atbalstîtais projekts Papes ezeraapkârtnç Latvijas rietumu daïâ. No vienas puses, projekts saglabâs un uzlabosapkârtnes biodaudzveidîbu, un atjaunos un diversificçs vietçjo ekonomiku un biznesastruktûru uz ilgspçjîgas attîstîbas bâzçtâm vietçjâm priekðrocîbâm. Tiks transformçtazemes izmantoðana, veicot dabas saglabâðanas aktivitâtes un radot jaunas darba vietas

36

vietçjâ paðvaldîbâ. No otras puses, projekts palielina sociâlo kapitâlu un kapacitâti; tasnodroðina apmâcîbas nodarbîbas pieauguðajiem biznesâ, sveðvalodâs un tûrismamenedþ mentâ, vides jautâjumos, paaugstina apziòas lîmeni un sekmç iniciatîvupagasta iedzîvotâjos. Projekts nodroðina esoðâs situâcijas problçmu risinâjumuLatvijâ, kur ir dramatiski samazinâjusies lauksaimniecîbas intensitâte un ir daudzlauksaimniecisko zemju, kas ir pamestas, pateicoties pieprasîjuma kritumam pçclauksaimniecîbas precçm vietçjâ un ârzemju tirgos. Lopkopîba ir samazinâjusiestiktâl, ka nav iespçjams saglabât pusdabîgâs pïavas, kas ir atkarîgas nolauksaimnieciskâs raþoðanas. Pamestâs pïavas aizaug ar krûmâjiem un kokiem un tâspazudîs bez tieðas cilvçka iejaukðanâs. Projekts paredz ievest pussavvaïas zirgus.Zirgi atjaunos dabîgâs ganîðanâs intensitâti, kas ir nepiecieðams pïavu dabiskas videssaglabâðanai. Tûlîtçjs projekta mçríis ir sekmçt vides atjaunoðanos kâ alternatîvuzemes izmantoðanas veidu un kâ instrumentu ilgtspçjîgai lauku attîstîbai. Galîgsprojekta mçríis ir atjaunot dabiskos procesus visos projektam piemçrotajâs dabiskajâsvidçs.

37

6. Ilgtspçjîgu lauku attîstîbu sekmçjoðie un ierobeþojoðie aspektiLatvija ir pçcsociâlisma valsts. Tâs ekonomika bija ïoti dziïi integrçta bijuðâsPadomju Savienîbas, galvenokârt Krievijas, ekonomikâ. Politiskâs un ekonomiskâsdezintegrâcijas procesa rezultâtâ, kas sâkâs 1990-o gadu sâkumâ, Latvijas iekðzemeskopprodukts samazinâjâs par vairâk nekâ 50%. Bijusî plânveida saimniekoðanassistçma nebija efektîva un tâs mantojums vçl aizvien ietekmç dzîves lîmeni, ierindojotLatviju zema ienâkuma valstu grupâ. Salîdzinot ar ES un citâm asociçtajâm valstîm,Latvijâ ir viens no viszemâkajiem IKP uz vienu iedzîvotâju. Veicot aprçíinus uzpirktspçjas paritâtes pamata, Latvijas IKP sasniedz tikai 27% no vidçjâ lîmeòa ESvalstu grupâ. IKP uz vienu iedzîvotâju 2000. gadâ ir apmçram $2500. Tas ir viens nogalvenajiem finansu resursu ierobeþojumiem, kas ierobeþo naudas lîdzekïupiedâvâjumu ekonomikas atjaunoðanai un attîstîbai. Otrs bûtisks cçlonis, kas ierobeþofinansu resursu pieejamîbu ir milzîgais ârçjo maksâjumu tekoðâ konta deficîts (8-10%no IKP). Ârzemju kapitâla ieplûde balsta nacionâlâs valûtas stabilitâti un,galvenokârt, finansç ârzemju plaða patçriòa preèu importu.

Investîciju lîmenis ir salîdzinoði zems – 20-22% no IKP. Tas nozîmç, ka straujaekonomiska izaugsme un saprâtîgs tekoðâ konta deficîts nav gaidâmi nâkotnç, kasradîtu vairâk finansu resursu, kurus varçtu reinvestçt ekonomikâ, tai skaitâ arî laukos.Valdîbas budþetâ ir deficîts un labâkajâ gadîjumâ valdîba bûs spçjîga sabalansçtbudþetu un paredzçt lîdzekïus tikai tekoðajiem izdevumiem kâ tas ir noticisiepriekðçjos gados. Ne privâtais sektors, ne arî valdîba nevar nodroðinât bûtiskufinansiâlu atbalstu visai ekonomikai un jo îpaði lauku attîstîbai.

Cilvçku resursi laukos rada zinâmas baþas par nâkotni. Daudz jaunu cilvçku pametlaukus un dodas uz pilsçtâm darba meklçjumos. Demogrâfiskâ situâcija pasliktinâs unekonomiski aktîvo cilvçku vidçjais vecums pieaug. Atbilstoði statistikas datiem,salîdzinoði lielâks iedzîvotâju skaits ar augstâko un vidçjo izglîtîbu dzîvo pilsçtâs.Pateicoties augstâkam dzîves lîmenim pilsçtâs, labâk izglîtotie lauku iedzîvotâjipârceïas uz dzîvi pilsçtâs un lauki zaudç labâk izglîtotos iedzîvotâjus, kam ir iniciatîvauzsâkt biznesu. Tas noved pie iedzîvotâju skaita straujas samazinâðanâs laukuapgabalos un nâkotnç ir sagaidâmas nopietnas ar to saistîtas problçmas.

No mentalitâtes viedokïa latvieði ir ïoti piesardzîgi. To uztur arî nesenâs atmiòas parlielajiem kolhoziem un valsts saimniecîbâm padomju laikâ, kad indivîdam bijaierobeþotas iespçjas risinât daudzas problçmas un pieòemt patstâvîgus lçmumus.Tâpçc arî zemnieku apvienoðanâs process kooperatîvos nenorisinâs sekmîgi. No otraspuses daudzi valsts ierçdòi uzskata, ka tas ir veids kâ nodroðinât mazo zemniekusaimniecîbu pastâvçðanu. Kooperâcija varçtu ne tikai panâkt efektîvâkusaimniekoðanu laukos, bet arî ietekmçt pârtikas pârstrâdes uzòçmumus, kas bieþ i diktçtirgus nosacîjumus kâ monopolisti.

Diemþçl pârtikas pârstrâdes nozare nav paðu zemnieku pârziòâ. Lielie pârtikaspârstrâdes uzòçmumi ne vienmçr vçlas sadarboties ar daudziem maziemlauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem. Tie labprâtâk iepçrk izejvielas lielosapjomos un par zemâku cenu. Tâ kâ daudzus pârtikas pârstrâdes uzòçmumus pârvaldaârzemju (Eiropas) kompânijas, daudz tiek importçts ârzemju lauksaimniecîbasizejvielu un vietçjie raþotâji nespçj piekïût tirgum.

38

Arî politiskâ nestabilitâte ir nopietns ðíçrslis Latvijâ. Valdîbas mainâs daudz biezâknekâ notiek Saeimas vçlçðanas. Caurmçrâ Ministru kabinets neatrodas ilgâk pie varaspar vienu gadu. Lçmumu pieòemðanas process tiek samçrâ bieþ i pârtraukts uniepriekðçjo valdîbu politikas pçctecîba netiek saglabâta. Pçdçjâs Saeimas vçlçðanâsvienîgâ politiskâ partija, kas pârstâv zemniecîbu, nesavâca nepiecieðamos 5% vçlçtâjubalsu, lai iekïûtu Saeimâ. Zemkopîbas ministriju, lauksaimniecîbas un lauku politikasvirzienus vairs nenosaka Latvijas Zemnieku Savienîbas pârstâvji, kuri ir visvairâkieinteresçti lauku problçmu risinâðanâ. Lai arî pirms tam zemnieku pârstâvis vadîjalaukos vissvarîgâkâs nozares attîstîbu, tas nedeva pozitîvu rezultâtu vairumam laukuiedzîvotâju. Vairums valdoðo partiju nevçlas atbalstît lauksaimniecîbu, viòiem rûpcitas nozares. Latvija realizç tranzîta pakalpojumus Krievijai un citâm valstîm, joìeogrâfiskajam stâvoklim ir absolûtâ priekðrocîba. Ðî nozare dod lielu ienâkumuvalsts budþetâ. Daudzi politiíi deklarç, ka nav nepiecieðams atbalstît lauksaimniecîbu,jo tâ ir neefektîva un prasa daudz lîdzekïu. Bieþ i politiíi atsaucas uz ES piemçru, kurlauksaimniecîba ir viena no lielâkajâm problçmâm ES budþetam. Viòi uzskata, ka irlçtâk importçt lauksaimniecîbas preces, nevis tâs raþot.

Savukârt citi politiíi ir ieinteresçti pârtikas pârstrâdes nozarç. Ðî nozare bija ïotipievilcîga privatizâcijas laikâ. Bijuðais premjerministrs guva savâ îpaðumâ daudzuspârtikas rûpniecîbas uzòçmumus. Tagad ðie îpaðumi ir pârdoti ârzemju kompânijâm.Izrâdîjâs, ka vçl nesen vispopulârâkâs partijas lîderis kontrolç gandrîz visu pârtikasnozari. Ir acîmredzams, ka ïoti neliels skaits biznesmeòu, kas vienlaicîgi ir arî politiíi,var sasniegt ïoti augstu labklâjîbas lîmeni uz sabiedrîbas rçíina. Valdoðo politiskopartiju intereses nesaistâs ar lauksaimniecîbu. Tâ kâ ekonomiskâ un politiskâ vara irkoncentrçta galvaspilsçtâ, tas ir pamats konfliktam starp Rîgas aglomerâcijas un laukuinteresçm. Citas pilsçtas nav tik ietekmîgas kâ Rîgai, un intereðu konflikti starp citâmpilsçtâm un laukiem nav bûtiski.

Sociâlâs un ekonomiskâs grûtîbas rada citu, ne mazâk svarîgu problçmu ilgtspçjîgailauku attîstîbai. Daudzi lauku iedzîvotâji zaudç ticîbu savai nâkotnei un meklçîslaicîgu remdinâjumu alkoholâ. Dzîves izmisums noved pie garîgas degradâcijas ungarîgâm slimîbâm kâ depresija. Ðis slimîbas ir gandrîz nedziedinâmas un rezultâtâdaïa lauku iedzîvotâju, it îpaði Latgales reìionâ, pârvçrðas mazvçrtîgos cilvçkuresursos, kam nepiecieðama îpaða aprûpe. Tas palielina valdîbas izdevumus sociâlâmvajadzîbâm. Turklât tas ietekmç nâkamâ paaudzes veselîbas un kultûras lîmeni.Alkoholisms un nabadzîba palielina noziedzîbas lîmeni. Arî paðnâvîbu skaits ir straujipieaudzis ekonomikas transformâcijas periodâ.

Administratîvâ kapacitâte, it îpaði laukos, ir ïoti ierobeþota. Vietçjâs paðvaldîbaspârdala tikai 16% no kopçjiem valdîbas izdevumiem. Tâ kâ lauku apgabali irnabadzîgâki nekâ pilsçtas, salîdzinoði mazâk lîdzekïu izlieto vietçjâs laukupaðvaldîbas. Daïçji ðîs atðíirîbas izlîdzina caur Paðvaldîbu finansu izlîdzinâðanasfondu, t.i., tâs paðvaldîbas, kuru ienâkumi pârsniedz noteiktu lîmeni, iemaksâ daïusavu ienâkumu fondâ. Tâlâk fonda lîdzekïus pieðíir nabadzîgâkajâm paðvaldîbâm.Administratîvo kapacitâti ietekmç arî zemâkas algas valdîbas iestâdçs. Intelektuâlispçjîgâkie speciâlisti atrod labâkas darba vietas privâtajâ sektorâ.

Latvijâ valdoðo politisko partiju politikâ galvenokârt dominç liberâla tirgus ideoloìijaun netiek pievçrsta uzmanîba plânoðanas politikai. Spçju un gribas trûkums no vienaspuses un akûtas sociâlâs un ekonomiskâs problçmas no otras puses bieþ i radapolitisku nestabilitâti. Padomju laikos liela publisko pakalpojumu daïa sniedza

39

kolhozi un valsts saimniecîbas, kâ piemçram, komunâlie pakalpojumi – apgâde arûdeni, kanalizâcija, apkure, ceïu uzturçðana un citi teritoriâlie pakalpojumi. Turklâtlauksaimniecîbas sektors bija salîdzinoði labi attîstîts un kolhozi varçja atïauties sniegtlçtus pakalpojumus. Daudzi no ðiem pakalpojumiem tika subsidçti un jebkurð laukuiedzîvotâjs varçja tos iegâdâties. Lauksaimniecîba bija galvenâ nozare laukos.Padomju laikos tâs îpatsvars IKP pârsniedza 20% un lauksaimniecîba nodroðinâjadarba vietas lielâkajai lauku iedzîvotâju daïai. Taèu tâ kâ lauksaimniecîba saruka parvairâk nekâ 50% pçdçjo 10 gadu laikâ un nav paredzama arî nekâda laba perspektîvanâkotnç ðai nozarei, raþoðana laukos ir jâdiversificç. Vçl aizvien ir ïoti daudz mazuzemnieku saimniecîbu, palîgsaimniecîbu un piemâjas saimniecîbu, kuras nevarnodroðinât pilnas slodzes darba vietas un vairums no tâm ir naturâlâs saimniecîbâm,kuras praktiski neko nepiedâvâ tirgum. Vidçjais vecums naturâlâs saimniecîbâsstrâdâjoðiem gadu no gada pieaug un galvenokârt iedzîvotâji, kuru vecums ir virs 50gadiem, nodarbojas savâs saimniecîbâs. Jaunâkâ paaudze nav ieinteresçta ðâdos laukudzîves apstâkïos un meklç labâkas darba iespçjas pilsçtâs.

Nâkotnç ir paredzams bûtisks lauksaimniecîbâ nodarbinâto skaita samazinâjums.Zinâtnieki paredz nodarbinâtîbas samazinâjumu lauksaimniecîbâ no patreizçjiem 16-17% lîdz 5-6% nâkotnç. Visas ðîs dzîvotnespçjîgâs saimniecîbas bûs spiestasapvienoties vai pievienoties lielâkâm un ekonomiski efektîvâkâm saimniecîbâm.Cilvçku resursiem, kas bûs zaudçjuði nodarboðanos un iztikas avotu, nâksies atrastcitu nodarboðanos laukos. Lauku iedzîvotâju pârcelðanâs uz pilsçtâm nav ieteicama, jotas noved pie lauku apgabalu depopulâcijas. Ðie lauku iedzîvotâji ir jâpârkvalificç unjânodarbina lauksaimniecîbai tuvâs un nelauksaimnieciskâs nozarçs.

Laukiem ir jâpilda vides uzturçðanas un saglabâðanas, kâ arî rekreâcijas funkcijas. Ðofunkciju izpilde var bûtiski ietekmçt lauksaimniecîbas reorganizâciju un rast jaunasiespçjas zemniekiem un viòu ìimenes locekïiem.

Laukos bûs daudz darâmâ cilvçkiem, kas tur dzîvo un jebkura lîmeòa valdîbai. Nomûsu viedokïa ir divi stûrakmeòi, kas var uzlabot situâciju. Pirmais ir laukuiedzîvotâju izglîtoðana un apmâcîba, lai tie iegûtu nepiecieðamâs zinâðanas unpieredzi. Tas prasîs visu puðu iesaistîðanos: valdîbas institûciju, NVO un politiskopartiju lîdzdalîbu.Otrs ir finansu resursi, kas padarîtu nozares efektîvas, pirmâm kârtâmlauksaimniecîbu un citas nozares laukos. Uzlabotu infrastruktûru: lauku ceïus unkomunikâcijas, sociâlas institûcijas – skolas, medicînas aprûpes u.c., uzlabotu videsstâvokli.

40

Izmantotâ literatûra• Latvijas lauku attîstîbas plâns Eiropas Savienîbas pirmsiestâðanâs programmai

lauksaimniecîbas un lauku attîstîbai (SAPARD). Zemkopîbas Ministrija, 2000• Latvijas lauku attîstîbas programma. Vides Aizsardzîbas un Reìionâlâs attîstîbas

ministrija, 1998• Lauku Attîstîbas rokasgrâmata. Zemkopîbas ministrija, Latvijas Lauksaimniecîbas

Konsultâciju un Izglîtîbas centrs, 1999• Bioloìiskâs daudzveidîbas nacionâlâ programma. Vides Aizsardzîbas un

Reìionâlâs attîstîbas ministrija, 2000

41

PielikumiZemkopîbas ministrijahttp://www.zm.gov.lvVides Aizsardzîbas un Reìionâlâs attîstîbas ministrijahttp://www.varam.gov.lvEkonomikas ministrijahttp://www.lem.gov.lvLatvijas Lauksaimniecîbas Konsultâciju un Izglîtîbas Centrshttp://www.llkc.gov.lvLatvijas Paðvaldîbu savienîba &Umurgas pagasta paðvaldîbaMazâ pils 1Rîga LV 1050LatvijaLatvijas Valsts Agrârâs ekonomikas institûtsStruktoru 14Rîga LV 1039LatvijaTel: (+371) 7552909Fakss: (+371) 7553370Latvijas Lauksaimniecîbas universitâteEkonomikas FakultâteSvçtes 18Jelgava LV 3000Tel: (+371) 30 21041Fakss: (+371) 3026980Latvijas Lauksaimniecîbas un Meþa zinâtòu akadçmijaRepublikas Laukums 2Rîga LV 1981LatvijaTel: (+371) 7027343Latvijas Zemnieku federâcijaRepublikas Laukums 2Rîga LV 1981LatvijaTel./fakss: (+371) 7027321Zemnieku SaeimaRepublikas Laukums 2Rîga LV 1981LatvijaTel.: (+371) 7027044Sabiedrisko Lauksaimniecîbas organizâciju Sadarbîbas PadomeRepublikas Laukums 2Rîga LV 1981LatvijaTel./fakss: (+371) 7027321WWF Latvijahttp://www.wwf.lvPaðvaldîbu Savienîbahttp://www.lps.lv

42

Latvijas Lauku atbalsta asociâcijaStruktoru 14Rîga LV 1039LatvijaTel.: (+371) 7552909Fakss: (+371) 7541789Latvijas Zemnieku savienîbaRepublikas Laukums 2Rîga LV 1981LatvijaTel.: (+371) 7323628Lauksaimniecîbas statûtsabiedrîbu asociâcijaRepublikas Laukums 2Rîga LV 1981LatvijaTel./fakss: (+371) 7027191Jelgavas rajona padome &Vilces pagasta paðvaldîbaPasta 37Jelgava LV 3000LatvijaTel.: (+371) 30 22231Fakss: (+371) 3022235Latgales Attîstîbas aìentûraRîgas 2Daugavpils LV 5400Tel.: (+371) 5428111Zemgales Attîstîbas aìentûraPasta 37Jelgava LV 3000LatvijaTel.: (+371) 30 22233